ISSN 1725-5112

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 96

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

51. sējums
2008. gada 9. aprīlis


Saturs

 

I   Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Padomes Regula (EK) Nr. 320/2008 (2008. gada 7. aprīlis), ar ko atceļ spēkā esošos kompensācijas maksājumus attiecībā uz konkrētām elektroniskām Korejas Republikas izcelsmes mikroshēmām, kas pazīstamas kā DRAM (dinamiskās brīvpiekļuves atmiņas), un ar ko izbeidz procedūru

1

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 321/2008 (2008. gada 8. aprīlis), ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

13

 

 

DIREKTĪVAS

 

*

Komisijas Direktīva 2008/47/EK (2008. gada 8. aprīlis), ar kuru, pielāgojoties tehnikas attīstībai, groza Padomes Direktīvu 75/324/EEK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz aerosola izsmidzinātājiem ( 1 )

15

 

 

II   Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta

 

 

LĒMUMI

 

 

Komisija

 

 

2008/289/EK

 

*

Komisijas Lēmums (2008. gada 3. aprīlis) par ārkārtas pasākumiem attiecībā uz neatļauto ģenētiski modificēto organismu Bt 63 rīsu produktos (izziņots ar dokumenta numuru K(2008) 1208)  ( 1 )

29

 

 

2008/290/EK

 

*

Komisijas Lēmums (2008. gada 4. aprīlis), ar kuru groza Lēmumu 2007/716/EK attiecībā uz dažiem Bulgārijas gaļas un piena nozares uzņēmumiem (izziņots ar dokumenta numuru K(2008) 1230)  ( 1 )

35

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

REGULAS

9.4.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 96/1


PADOMES REGULA (EK) Nr. 320/2008

(2008. gada 7. aprīlis),

ar ko atceļ spēkā esošos kompensācijas maksājumus attiecībā uz konkrētām elektroniskām Korejas Republikas izcelsmes mikroshēmām, kas pazīstamas kā DRAM (dinamiskās brīvpiekļuves atmiņas), un ar ko izbeidz procedūru

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1997. gada 6. oktobra Regulu (EK) Nr. 2026/97 par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 19. pantu,

ņemot vērā priekšlikumu, ko Komisija iesniegusi pēc apspriešanās ar padomdevēju komiteju,

tā kā:

A.   PROCEDŪRA

I.   Spēkā esošie pasākumi

(1)

Padome ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1480/2003 (2) (“galīgā maksājuma regula”) noteica galīgo kompensācijas maksājumu 34,8 % apmērā dažu tādu Korejas Republikas izcelsmes elektronisko mikroshēmu, kas pazīstamas kā dinamiskās brīvpiekļuves atmiņas (DRAM), importam, ko ražojuši visi uzņēmumi, izņemot uzņēmumu Samsung Electronics Co. (“Samsung”), attiecībā uz kuru tika noteikta maksājuma likme 0 % apmērā. Pirms galīgā maksājuma regulas tika pieņemta Komisijas 2003. gada 23. aprīļa Regula (EK) Nr. 708/2003, ar kuru nosaka pagaidu kompensācijas maksājumus attiecībā uz konkrētām elektroniskām Korejas Republikas izcelsmes mikroshēmām, kas pazīstamas kā DRAM (dinamiskās brīvpiekļuves atmiņas) (3) (“pagaidu maksājuma regula”).

(2)

Pēc tam, kad Pasaules Tirdzniecības organizācijas Strīdu izšķiršanas organizācija (4) pieņēma ziņojumu (“EK–Koreja DRAM ekspertu grupas ziņojums”), Padome pieņēma Regulu (EK) Nr. 584/2006 (5), ar ko īsteno ekspertu grupas ziņojumā sniegtos ieteikumus un samazina galīgo kompensācijas maksājumu līdz 32,9 % (“īstenošanas regula”).

II.   Daļējas starpposma pārskatīšanas sākšana ex officio

(3)

Kopienas ražotāji Micron Europe Ltd un Qimonda AG (iepriekš Infineon Technologies AG) sniedza prima facie pierādījumus Komisijai, norādot, ka Hynix Semiconductor Inc. (“Hynix”) pēc sākotnējās izmeklēšanas perioda ir saņēmis papildu subsīdijas. Turklāt Hynix iesniedza pieprasījumu daļējai starpposma pārskatīšanai, apgalvojot, ka subsīdijas, kuras sākotnējā izmeklēšanā uzskatīja par kompensējamām, ir beigušās.

(4)

Ņemot vērā iepriekš minēto informāciju, Komisija nolēma iesaistīties ex officio.

III.   Izmeklēšana

(5)

Komisija, konstatējot, ka ir pietiekami pierādījumi, lai sāktu daļēju starpposma pārskatīšanu, un apspriežoties ar Padomdevēju komiteju, 2006. gada 18. martā ar paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (6) paziņoja par daļējas starpposma pārskatīšanas sākšanu ex officio saskaņā ar pamatregulas 19. pantu.

(6)

Šī pārskatīšana aprobežojās ar viena Korejas ražotāja eksportētāja, proti, Hynix, subsidēšanas pārbaudi, lai novērtētu spēkā esošo pasākumu turpināšanas, atcelšanas vai grozīšanas vajadzību. Izmeklēšanas periods ilga no 2005. gada 1. janvāra līdz 2005. gada 31. decembrim (“IP”).

(7)

Komisija oficiāli paziņoja par daļējas starpposma pārskatīšanas sākšanu attiecīgajam ražotājam eksportētājam (Hynix), Korejas Republikas valdībai (KRV) un Kopienas ražotājiem. Ieinteresētajām personām deva iespēju paust savu viedokli rakstiski un lūgt uzklausīšanu termiņā, kas noteikts paziņojumā par procedūras sākšanu.

(8)

Lai iegūtu izmeklēšanai vajadzīgo informāciju, Komisija nosūtīja anketas visām zināmajām attiecīgajām ieinteresētajām personām un saņēma atbildes no uzņēmuma, KRV un vairākām Korejas bankām, kā arī no Deutsche Bank AG.

(9)

Komisija pārbaudīja saņemto informāciju un veica pārbaudes vizītes KRV (Ekonomikas un finanšu ministrijas (“EFM”) un Finanšu uzraudzības komisijas (“FSC”)) telpās un šādu uzņēmumu telpās Seulā:

Hynix Semiconductor Inc.,

Korea Exchange Bank (KEB),

Korea Development Bank (KDB),

Woori Bank,

Shinhan Bank,

Deutsche Bank AG,

National Agricultural Cooperative Federation (NACF),

Hyundai Marine & Fire Insurance.

B.   ATIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS

(10)

Šajā izmeklēšanā attiecīgais ražojums un līdzīgais ražojums ir tie paši ražojumi, kas ietverti sākotnējā izmeklēšanā, t. i., konkrētas Korejas Republikas izcelsmes elektroniskas mikroshēmas, kas pazīstamas kā dinamiskās brīvpiekļuves atmiņas (“DRAM”), jebkādā veidā, ar jebkādu blīvumu, to variants var būt jebkāds, tās var būt komplektā, saliktu apstrādāta diska vai mikroshēmu (kristālu) veidā vai izgatavotas, izmantojot metālu oksīdu pusvadītāju (MOS) apstrādes tehnoloģiju variantus, tostarp jebkura blīvuma (arī vēl neesoša blīvuma) komplementārā MOS (CMOS) veidus, lai kāds būtu piekļuves ātrums, konfigurācija, iepakojums vai rāmis utt. Attiecīgais ražojums arī ir DRAM, kas ir (standarta) atmiņas moduļu vai (standarta) atmiņas plašu formā vai kāda cita veida salikumā, ja to galvenais mērķis ir nodrošināt atmiņas funkciju.

(11)

Attiecīgo ražojumu patlaban klasificē ar KN kodu ex 8473 30 20, ex 8473 50 20, ex 8542 32 10, ex 8542 32 31, ex 8542 32 39 un ex 8548 90 20.

C.   SUBSĪDIJAS

I.   Ievads

(12)

Pamatojoties uz sākumposmā Komisijai pieejamo informāciju un atbildēm uz Komisijas anketām, pārbaudīja šādus pasākumus:

a)

sanācijas programmu, kuru 2002. gada 30. decembrī (“jaunā pārstrukturēšana”) apstiprināja Hynix Kreditoru un finanšu iestāžu padome (CFIC) un kas ietvēra parādu aizstāšanu ar pašu kapitālu, parādsaistību pagarināšanu un procentu maksājumu nosacījumu izmaiņas;

b)

Korejas banku iespējamo preferenciālo finansējumu Beijing Orient Electronics (“BOE”), lai veicinātu Hydis iegādi (Hynix darījums);

c)

Korejas banku iespējamo preferenciālo finansējumu CVC, lai veicinātu System IC iegādi (Hynix darījums), tostarp Hynix parādsaistību nodošanu citai juridiskai vienībai ar atlaidi;

d)

Hynix parādsaistību izpirkšanu ar atlaidi;

e)

iespējamo preferenciālo nodokļu režīmu, ko KRV piešķīra Hynix;

f)

2005. gada Hynix parādsaistību refinansēšanu.

(13)

Visi iepriekš uzskaitītie pasākumi ir ad hoc pasākumi. Izņemot e) apakšpunktā minēto, visus pasākumus veica Hynix kreditorbankas un kredītorinstitūcijas, iespējams, saskaņā ar KRV norādījumiem. Tāpat kā sākotnējā izmeklēšanā “valdības finanšu atbalsta” jautājums pamatregulas 2. panta nozīmē ir svarīgākais šajā procedūrā; saistībā ar iepriekš minēto izdara atsauci uz galīgā maksājuma regulas 9. līdz 15. apsvērumu.

II.   Hynix finansiālais stāvoklis pēc sākotnējās izmeklēšanas

(14)

Neskatoties uz vērienīgām 2001. gada sanācijas programmām uzņēmumam Hynix, tā finansiālais stāvoklis neuzlabojās, un Standard & Poor reitings 2002. gadā bija “selective default” (selektīva maksātnespēja). Tas ziņoja par zaudējumiem KRW 1,03 triljonu apmērā 2002. gada pirmajos deviņos mēnešos; bija skaidrs, ka uzņēmums nespēj apmaksāt parādus, kuriem tuvojas maksājuma termiņš. Pamatojoties uz 2002. gada finanšu pārskatu, uzņēmuma rādītāji liecina, ka tas nespēj segt pašreizējās saistības ar esošajiem aktīviem, nespēj segt procentu izmaksas ar ieņēmumiem, parādu īpatsvars uzņēmuma finansējumā ir lielāks par aktīvu īpatsvaru un tam ir vērienīgi neto zaudējumi. Lai gan 2001. gada oktobra sanācija zināmā mērā ir atrisinājusi dažus jautājumus, uzņēmumam joprojām bija ievērojamas grūtības. Morgan Stanley Dean Witter, proti, viens no Hynix ārējiem konsultantiem, 2002. gada septembrī izstrādātajā ziņojumā minēja, ka, visticamāk, Hynix“turpmākajos divos gados neģenerēs pietiekami daudz naudas līdzekļu, lai segtu tekošās parādsaistības”, vai “palielinās jaudu un finansēs tehnoloģiskus jauninājumus un vajadzīgo pētniecību un attīstību, lai saglabātu konkurētspējīgu DRAM ražošanu”. Turklāt Morgan Stanley Dean Witter ziņojumā minēts, ka “Hynix ir faktiski bankrotējis un tas ir dzīvotspējīgs tikai ar parādu pārstrukturēšanas programmu palīdzību” un ka “finanšu ieguldījums, kas vajadzīgs, lai uzņēmums atkal kļūtu konkurētspējīgs, ir pārāk augsts. Kreditori nevar atļauties ārstēt uzņēmumu. Lai vai kāds ir rezultāts, investoriem ir skaidrs: Hynix nav investīciju kategorijas uzņēmums.”

(15)

Savukārt Merrill Lynch 2002. gada septembrī paziņoja: “Mēs esam aizvien vairāk nobažījušies par Hynix sliktajām ieņēmumu prognozēm. Mēs prognozējam deficītu 2002.–2003. gadā, jo izmaksu optimizācija un piegāžu pieaugums ir ierobežots saistībā ar ieguldījumu trūkumu tehnoloģiju atjaunināšanas procesā. Cits Hynix konsultants, proti, Deutsche Bank Korea, atzina, ka, lai gan bankas pašu kapitāla pārvaldīšanas nodaļa seko pusvadītāju nozares attīstībai, tā nav sekojusi Hynix attīstībai zemas investoru ieinteresētības dēļ”. Uzņēmums neapstrīdēja to, ka attiecīgajā laikā ir piedzīvojis būtiskas finansiālās grūtības.

III.   Jaunā pārstrukturēšana

(16)

CFIC 2001. gada oktobrī pieņēma uzņēmējdarbības normalizēšanas plānu, lai stimulētu turpmāko pārstrukturēšanu. CFIC bija veidota no bankām un citām institūcijām, kas bija Hynix kreditori. CFIC lēmumus pieņēma ar 75 % balsu vairākumu. Balsstiesības tika piešķirtas proporcionāli katras institūcijas riskam saistībā Hynix.

(17)

Hynix veica darbību saskaņā Korporatīvo pārstrukturēšanas veicināšanas aktu (“CRPA”), un faktiski uzņēmums bija kreditoru uzraudzībā. CFIC nolēma pārdod uzņēmumu vai uzņēmuma daļas trešai personai. 2002. gada decembrī pārstrukturēšanas komiteja, kas ir CFIC apakškomiteja, uzsāka sarunas ar Micron Technology Inc. Tās ilga 5 mēnešus, un puses parakstīja saprašanās memorandu, tomēr Hynix direktoru padome acīmredzot noraidīja pārdošanas nosacījumus.

(18)

2002. gada maijā, ņemot vērā Hynix finansiālā stāvokļa pasliktināšanos, kā papildu pasākumu CFIC pieaicināja vairākus ārējos padomdevējus, tostarp Deutsche Bank (“DB”), Morgan Stanley Dean Witter, Deloitte & Touche un A. D. Little, lai izstrādātu plānu uzņēmuma glābšanai. Kopā ar ārējiem padomdevējiem KEB, kas kā lielākais kreditors vadīja CFIC, līdz 2002. gada novembrim veica Hynix revīziju. Noslēguma ziņojumu, ko izstrādāja Deutsche Bank un KEB (“DB ziņojums”), iesniedza CFIC.

(19)

CFIC2002. gada 30. decembrī nolēma īstenot korporatīvās izmaiņas un uzņēmuma pārdošanu, kā noteikts DB ziņojumā. Korporatīvajās izmaiņās iekļāva pārstrukturēšanu, kas ietvēra:

parādu aizstāšanu ar pašu kapitālu KRW 1 861,5 miljardu apmērā,

kapitāla samazināšanu attiecībā 21:1,

parādsaistību pagarināšanu KRW 3 293 miljardu apmērā,

pagarināto parādsaistību procentu maksājumu nosacījumu izmaiņas.

IV.   Pasākuma apraksts

i)   Parādu aizstāšana ar pašu kapitālu

(20)

CFIC nolēma aizstāt parādu KRW 1 861,5 miljardu apmērā ar Hynix akcijām; tas atbilst aptuveni 50 % Hynix aizņēmumiem bez nodrošinājuma. Akcijas cenu lēmuma pieņemšanas laikā, t. i., 2002. gada decembrī, noteica KRW 435 apmērā, ņemot vērā viena mēneša vidējo tirgus cenu. Lai gan CRPA uzliek saistības CFIC izmantot piemērotu metodi akciju cenas noteikšanai, konkrēta metode nav paredzēta.

(21)

Pārstrukturēšanas plānā bija paredzēta kapitāla samazināšana, pirms akciju aizstāšanas ar pašu kapitālu, kam bija vajadzīga akcionāru piekrišana; tādējādi akciju aizstāšanu nevarēja veikt nekavējoties. Tiklīdz kapitāla samazināšanu īstenoja attiecībā 21:1., akcijas aizstāšanas cena sasniedza KRW 9 135 (21 × KRW 435) un aizstāšanu pabeidza. Tā kā akcijas pēc aizstāšanas bija paredzēts emitēt tikai 2003. gada aprīlī, šo cenu izmantoja kā zemāko robežu, nevis augstāko robežu. Faktiskā akcijas cena lēmuma pieņemšanas laikā bija KRW 280; 2003. gada aprīlī tā samazinājās līdz KRW 167.

ii)   Parādsaistību pagarināšana

(22)

Hynix parādsaistības, kuras neaizstāja ar pašu kapitālu, pagarināja līdz 2006. gada decembrim. Šīs pagarinātās parādsaistības kopumā bija KRW 3 293 miljardi.

iii)   Procentu maksājumu nosacījumu izmaiņas

(23)

Pagarināto parādsaistību procentu likmi samazināja no 6,5 % līdz 3,5 %. 3 % starpību uzskatīja par papildu kapitālu un pievienoja atlikušajām parādsaistībām, kuru termiņš arī bija 2006. gada decembrī. Papildu kapitāla procentu likmi noteica 6 % apmērā, kas bija jāmaksā ik ceturksni.

V.   KRV politika saistībā ar Hynix

(24)

Kā minēts pagaidu un galīgā maksājuma regulā, KRV izrādīja lielu interesi Hynix lietā. KRV atzina, ka Hynix stāvokļa dēļ ārvalstu investori nevēlējās ieguldīt Korejā, jo Korejas bankas bija pakļautas lielam riskam saistībā ar Hynix. KRV ir jāatrisina Hynix problēma, lai novērstu neskaidrības; faktiski Hynix“strukturālais pielāgojums” Ekonomikas un finanšu ministrijas ziņojumā bija izvirzīts par galveno politisko jautājumu 2002. gada otrajā pusē. Opozīcijā esošā Korejas Lielā tautas partija (“GNP”) iesniedza ziņojumu Nacionālajā asamblejā, kritizējot KRV nostāju Hyundai grupas glābšanā, kurā Hynix bija meitasuzņēmums, uzsverot, ka KRV, glābjot Hynix, “ieguldīja naudu caurā mucā”. Hynix apgalvoja, ka, tā kā ziņojums bija iesniegts 2002. gada novembrī, tas nav jāuzskata par pierādījumu tam, ka KRV iesaistījās jaunajā pārstrukturēšanā. Tomēr kreditori apstiprināja jauno pārstrukturēšanu tikai mēnesi pēc GNP ziņojuma iesniegšanas, un diskusijas par labāko veidu, kā glābt Hynix, ilga jau vairākus mēnešus pirms tam. Tāpēc GNP ziņojums attiecas uz jautājumu, vai KRV ir izstrādājusi politiku Hynix glābšanai.

(25)

Gada pirmajā pusē finanšu ministra vietnieks paziņoja, ka “kreditoriem risinājums Hynix jautājumā jāatrod pēc iespējas ātrāk, lai mazinātu negatīvo ietekmi uz ekonomiku”. Tālab KRV tikās ar Hynix kreditoriem, lai paustu KRV viedokli saistībā ar pašreizējām sarunām ar Micron. Ekonomikas un finanšu ministrija nevarēja ne apstiprināt, ne noliegt faktu, ka ir notikušas citas tikšanās, un apgalvoja, ka tikšanās protokolu ne vienmēr saglabā. No otras puses, FSC apgalvoja, ka citas tikšanās nav notikušas, lai gan tā tika informēta par notiekošo neformālās telefonsarunās. Tomēr pieejamā informācija liecina, ka KRV, ņemot vērā iepriekšējās izmeklēšanas par KRV iesaistīšanos Hynix, kuras veica Eiropas Kopienas un Savienotās Valstis, KRV noteica, ka saziņai attiecībā uz Hynix jānotiek mutiski, lai izvairītos no izsekojamības (7). FSC paziņoja, ka tai nav prerogatīvu iejaukties uzņēmumu pārstrukturēšanas pasākumos, minot, ka tā veica daļēju procesa uzraudzību, piemēram, kad tā uzskatīja, ka ir iespējams akciju tirgu satricinājums. FSC veic šādu uzraudzību, sazinoties ar “darba līmeņa” personām, tomēr šādas saziņas protokoli netiek glabāti. Lai gan FSC atzina, ka Hynix pārstrukturēja uzņēmuma lieluma dēļ, tā uzstāja, ka šīs pārstrukturēšanas metodes un veidu izvēlējās tikai un vienīgi kreditori. Hynix kreditorbankas apstiprināja, ka FSC cieši uzraudzīja pārstrukturēšanu, sazinoties telefoniski un pieprasot informāciju.

(26)

KRV 2002. gada aprīļa sanāksmēs paziņoja oficiālo nostāju Hynix kreditoriem, minot Hynix pārdošanas iespēju vai glābšanas iespēju, lai izvairītos no satricinājuma. Lai gan KRV uzstāja, ka lēmums par likvidāciju palika kreditoru ziņā, tās paziņojumi par Hynix glābšanas nozīmīgumu (ar pārstrukturēšanas vai pārdošanas palīdzību), lai atjaunotu pārliecību Korejas tirgos, liecināja par pretējo. KRV pārliecību, ka Hynix ir pārāk liels uzņēmums, lai bankrotētu, apliecina vienas kreditorbankas apgalvojums, ka Hynix esot tik liels uzņēmums ar tik daudziem nodarbinātajiem un līgumsaistībām, “ka var iedomāties, kas notiku, ja šis uzņēmums bankrotētu vai kļūtu maksātnespējīgs”. Papildus viens no Hynix ārējiem padomdevējiem pieteikuma vēstulē apgalvoja, ka tas palīdzēs “rast reālu un īstenojamu pārstrukturēšanas risinājumu saistībā ar Hynix, kas mazinātu sociālo kaitējumu” (autora uzsvērums). Bija acīmredzams, ka Hynix likvidāciju neuzskatīja par alternatīvu iespēju.

VI.   KRV saistība ar Hynix kreditorbankām

(27)

KRV pieder lielas daļas vairākās Hynix kreditorbankās. Banku, Hynix un KRV sniegtā informācija liecina, ka KRV pieder ievērojamas daļas (> 20 %) Hynix kreditorbankās un kredītorinstitūcijās, kurām ir vismaz 75 % balsstiesību CFIC. Kā minēts, vajadzīgais vairākums CFIX bija 75 %; tādējādi KRV iesaistīšanos Kreditoru padomes lēmumos nevar apšaubīt.

(28)

Tāpat kā sākotnējā izmeklēšanā KDB un NACF ir pilnībā valstij piederošas juridiskas vienības, tāpēc tiek uzskatītas par valsts iestādēm pamatregulas 1. panta 3. punkta nozīmē.

(29)

Komisijai nav pierādījumu par to, ka stāvoklis Woori Bank atšķiras no pagaidu maksājuma regulas 80. līdz 82. apsvērumā aprakstītā stāvokļa. Turklāt, kā minēts pagaidu maksājuma regulā, Chohung Bank, ko pēc apvienošanās 2006. gada 1. aprīlī ar Shinhan Bank sauc par Shinhan Bank, parakstīja saprašanās memorandu ar Korean Deposit Insurance Corporation (Korejas Noguldījumu apdrošināšanas korporāciju (“KDIC”)), t. i., valsts iestādi, par izšķirošu ietekmi un Chohung Bank lēmumu pieņemšanu.

(30)

Ministru prezidenta Dekrēts Nr. 408 ir papildu pierādījumus tam, ka KRV ir tiesiski līdzekļi, lai politisku iemeslu dēļ iejauktos finanšu nozarē. KRV min dekrētu kā pierādījumu tam, ka Korejas valdība ir oficiāli paziņojusi, ka neiejauksies bankās un finanšu institūcijās. Tomēr Ministru prezidenta Dekrēta Nr. 408 5. panta 1. punktā minēts, ka “gadījumā, ja finanšu uzraudzības organizācija pieprasa finanšu institūcijai sadarboties vai atbalstīt finanšu tirgus stabilizāciju (…) to dara rakstiski vai sanāksmē”. Tāpēc dekrēts ne tikai neizslēdz valdības intervenci finanšu institūcijās, bet skaidri paredz veidus, kādos var veikt šādu iejaukšanos.

(31)

Hynix apgalvoja, ka KRV nekontrolēja KEB, norādot uz Commerzbank daļām kā pierādījumu KEB neatkarībai no KRV intervences. Turklāt Hynix iesniedza dokumentus, kas attiecas uz Commerzbank veto tiesībām saistībā ar dažiem jautājumiem, tostarp saistībā ar riska pārvaldību. Tomēr KEB nevarēja apstiprināt to, ka, lai gan Commerzbank izraudzījās personu, kas kļuva par kreditoru grupas locekli, minētā banka tiešām kontrolēja ar kredītiem saistītus lēmumus, un faktiski paziņoja, ka tai nav zināms par šādu veto tiesību esamību. Turklāt nesenajā izmeklēšanā par KRV saistību ar Lone Star akciju iegādi KEB 2003. gadā liecina, ka KRV kontrolē KEB. Tāpēc tiek uzskatīts, ka nav iemesla neievērot sākotnējā izmeklēšanā gūtos secinājumus saistībā ar KRV ietekmi uz KEB lēmumiem.

(32)

Cits piemērs KRV saistībai ar Hynix kreditorbankām bija pārvaldības komitejas lēmums iecelt bijušo rūpniecības un tirdzniecības ministru par Hynix CFIC pārstrukturēšanas komitejas vadītāju dažus mēnešus pirms ministra atkārtotas iecelšanas.

(33)

Turklāt Kookmin un Woori Bank, 2002. gadā iesniedzot prognozes Vērtspapīru biržas komisijai, norādīja, ka KRV iejaukšanās rezultātā tām, iespējams, nāksies pieņemt politiskus lēmumus. Hynix iesniedza pierādījums tam, ka attiecīgais formulējums konkrēti neattiecās Hynix un tas nav jāņem vērā saistībā ar KRV īstenoto ietekmi uz Korejas banku nozari. Tomēr Hynix sniegtie pierādījumi neatspēkoja citus brīdinājumus, ka, piemēram, KRV ar tai piederošām daļām “varētu rīkoties vai īstenot politiskus mērķus, kas ir pretrunā [kreditoru] interesēm”.

(34)

Komisija lūdza iekšējo dokumentāciju saistībā ar kredītorinstitūciju lēmumiem, ar kuriem apstiprināja pārstrukturēšanas plānu. Šie konfidenciālie dokumenti liecina, ka, lai gan visi kreditori, lemjot par dalību pārstrukturēšanā, rīkojās saskaņā ar iekšējām procedūrām, tie nevadījās pēc kredītreitinga, kuru tie attiecīgajā periodā piešķīra Hynix. Lai gan visu kreditoru Hynix piešķirtais reitings bija ekvivalents Standard & Poor Selective Default (selektīva maksātnespēja) reitingam, tie tomēr apstiprināja pārstrukturēšanas plānu. Piemēram, laikā, kad apstiprināja pārstrukturēšanu, kādas bankas Hynix kredītreitings liecināja, ka uzņēmums ir īpaši apdraudēts un ka iespēja atjaunot uzņēmējdarbību ir ļoti neliela. Citas iesaistītās bankas sniegtais Hynix reitings liecināja, ka maksātnespējas iespēja bija ļoti liela un ka atgūšanās iespējas nākotnē nebija. Tomēr bankas apstiprināja pārstrukturēšanās piedāvājumu, lai gan pierādījumi liecina, ka tas neatbilda uz tirgu orientētai pieejai; arī DB ziņojumā apstiprina iepriekš minēto.

(35)

To apliecināja arī kreditoru rīcība gan saistībā ar pagarinātajām parādsaistībām, gan saistībā ar pašu kapitālu, ko tie saņēma, aizstājot parādus ar pašu kapitālu: aptuveni 80–90 % Hynix parādsaistību tika dzēstas kā zaudējumi (vienā gadījumā pat 100 %), un pašu kapitāls tika aizstāts par aptuveni 20 % no kreditoru samaksātās cenas.

(36)

Uzņēmums apgalvo, ka turpmāki notikumi liecina par kreditoru lēmuma pareizumu; kopš 2005. gada Hynix darbojas ar peļņu, un kreditori pārdeva uzņēmuma akcijas ar ievērojamu peļņu. Tomēr, pirmkārt, tā ir ex post facto analīze, kas nepavisam nepamato konstatējumu, ka laikā, kad kreditori apstiprināja pārstrukturēšanas plānu, tas atbilda tirgus pieejai. Turklāt Hynix nebankrotēja, pateicoties milzīgām subsīdijām, ko tas saņēma. Nevar apgalvot, ka subsīdijas nebija subsīdijas, jo Hynix nebankrotēja, ja uzņēmuma dzīvotspēja bija iespējama, tikai pateicoties subsīdijām. Visbeidzot, kreditoru stāvoklis bija tāds, kāds izveidojās 2002. gada beigās, jo tie piedalījās 2001. gada pārstrukturēšanā, kas uzskatāma par subsīdiju. Tāpēc kreditori nevar apgalvot, ka tie ir jāsalīdzina ar privātiem kreditoriem, kas ir veikuši visus pasākumus, kuru rezultātā to stāvoklis konkrētā laika brīdī ir atkarīgs tikai no pašu gribas. Tāpēc Hynix apgalvojums neietekmē konstatējumu, ka kreditori nerīkojās saskaņā ar tirgus pieeju.

VII.   Konstatējumi par finansiālo ieguldījumu

(37)

Ņemot vērā pierādījumus par KRV politiku attiecībā uz Hynix un tās iejaukšanos Hynix kreditoru lēmumu pieņemšanas procesā un pierādījumus par Hynix katastrofālo stāvokli un tirgus nevēlēšanos piešķirt papildu kapitālu, kā arī pierādījumu trūkumu par to, ka pašreizējie kreditori rīkojās saskaņā ar tirgus pieeju un ka tie netika subsidēti, tiek secināts, ka KRV mudināja vai deva norādījumus Hynix kreditoriem glābt Hynix, apstiprinot 19. apsvērumā minēto pārstrukturēšanu. Tas ir finansiālais ieguldījumus pamatregulas 2. panta 1. punkta nozīmē.

(38)

Hynix apgalvoja, ka KRV nebija iesaistīta jaunajā pārstrukturēšanā, kuru izstrādāja kreditori ar ārējo padomdevēju palīdzību. Turklāt uzņēmums apgalvoja, ka pierādījumi liecina vienīgi par to, ka KRV bija norūpējusies par Hynix nākotni un ka tie nav pietiekami, lai noteiktu neapšaubāmu saikni starp KRV un banku rīcību. Lai gan KRV akciju turēšana nav izšķirošais pierādījums attiecībā uz valdības norādījumiem vai vadlīnijām, tas ir svarīgs pierādījums tam, cik lielā mērā KRV var ietekmēt banku lēmumu pieņemšanas procesu. Tāpat kā sākotnējā izmeklēšanā pierādījumi liecina, ka KRV kā liels akcionārs var iecelt direktorus un tādējādi ietekmēt padomes balsošanas rezultātus. Turklāt vairāki raksti un ziņojumi presē liecina, ka KRV neļautu Hynix bankrotēt; to apliecina arī fakts, ka viena no KRV pilnībā piederošām bankām iegādājās Hynix parādsaistības no citiem kreditoriem, lai atvieglotu finanšu slogu bankām, kurām bija uzticēts glābt Hynix. Netiek apstrīdēts, ka jauno pārstrukturēšanas plānu izstrādāja Hynix ārējie padomdevēji kopā ar kreditoriem; tomēr pierādījumi liecina, ka KRV uzticēja vai deva norādījumus Hynix kreditoriem pārstrukturēt Hynix un neļaut uzņēmumam bankrotēt.

(39)

Banku rīcība skaidri liecina par to, ka tās nerīkojās saskaņā ar parastiem komerciāliem apsvērumiem. Neviena no bankām nepiešķīra Hynix investīciju kategorijas uzņēmuma reitingu; faktiski visi kreditoru reitingi, kurus piešķīra Hynix, liecina, ka kreditori uzskatīja uzņēmumu par ievērojamu risku, turklāt tie bažījās par uzņēmuma bankrotu. Uzņēmums apgalvoja, ka kreditoru rīcība ir jāpārbauda no “esošā kreditora” skatupunkta. Tomēr, kā sīki aplūkots iepriekš 36. apsvērumā un turpmāk 41.–44. apsvērumā, šajā gadījumā, kurā tikai gadu iepriekš lielā apmērā tika piešķirtas līdzīgas subsīdijas, privātā investora tests ir atbilstošs, lai pārbaudītu kreditoru komerciālo pamatotību. Tāpēc nav jāizskata jautājums, vai esošie kreditori rīkotos līdzīgi, kā rīkojās Hynix kreditori.

VIII.   Ieguvums

(40)

Attiecībā uz jebkādu Hynix ieguvumu KEB, Woori Bank, Shinhan Bank, KDB un NACF apgalvoja, ka tās piedalījās jaunajā pārstrukturēšanā, jo gribēja maksimāli palielināt to reģenerācijas apjomu saistībā ar aizdevumiem, kas jau bija piešķirti Hynix. Tās uzskatīja, ka Hynix vērtība, ja tas turpinās darbību, būs lielāka nekā tūlītējas likvidācijas vērtība. Tomēr šis salīdzinājums, lai cik tas būtu noderīgs kā standarts ieguvuma noteikšanas analīzei, šajā gadījumā iepriekš 36. apsvērumā un turpmāk 41.–44. apsvērumā minēto iemeslu dēļ nevar tikt izmantots. Turklāt potenciālais to kreditoru ieguvums, kas tika pakļauti lielam riskam, neliecina, ka Hynix nebija ieguvuma.

(41)

Hynix apgalvo, ka jaunā pārstrukturēšana balstījās uz tirgus pieeju, jo to, veicot vairāku mēnešu ilgu revīziju, izstrādāja ārējie padomdevēji, piemēram, DB un Deloittes, un minētā pārstrukturēšana balstījās uz DB ziņojumu, kurā ieteica rīcības plānu, ko acīmredzot īstenoja. Tomēr DB ziņojums bija paredzēts Hynix kreditoriem. Tā mērķis bija maksimāli palielināt kreditoru aizdevumu reģenerācijas apjomu, neļaujot uzņēmumam bankrotēt. Hynix apgalvoja, ka testam, kas izmantojams, lai novērtētu uzņēmuma ieguvumu no jaunās pārstrukturēšanas, ir jābūt “privātā kreditora” testam, nevis “privātā investora” testam. Kreditoru stāvoklis ir faktors, kuru varētu izskatīt analīzē, tomēr, kā paskaidrots iepriekš 36. apsvērumā un turpmāk, tam nav nozīmes šajā gadījumā.

(42)

Kopumā atbilstīgais standarts nozīmē, vai uz tirgu orientēts investors ar vai bez kredītriska attiecībā uz Hynix uzskatītu piedāvāto ieguldījumu par lietderīgu. DB ziņojums nesniedz ticamu atbildi uz šo jautājumu, jo tas ir vērsts uz esošajiem kreditoriem un balstās uz esošajām Hynix parādsaistībām un pašu kapitāla struktūrām kā pamatu piedāvātajam ieguldījumam, tādējādi samazinot iespēju hipotētiskam ieguldījumam ar tādiem pašiem nosacījumiem. DB ziņojums nesatur pierādījumus, ka privātie investori būtu gatavi ieguldīt naudu Hynix. Vēl jo vairāk – DB padoms privātiem investoriem faktiski bija neinvestēt Hynix, ko apliecina fakts, ka bankas pašu kapitāla nodaļa nesekoja Hynix akcijām.

(43)

Jebkurā gadījumā Hynix finanšu stāvoklis jaunās pārstrukturēšanas laikā, kā minēts iepriekš 14. apsvērumā, bija katastrofāls, un bija skaidrs, ka Hynix nevarēja pildīt savas parādsaistības; tāpēc tirgus nepiešķīra līdzekļus, par ko liecina finanšu padomdevēju apgalvojumi, kas izklāstīti iepriekš 14. un 15. apsvērumā. Lai gan DB ziņojumā rasti risinājumi Hynix kreditoru zaudējumu mazināšanai, tajā netiek norādīts, kāpēc tirgum būtu jāturpina aizdot vai investēt līdzekļus Hynix, t. i., uzņēmumā ar reitingu selective default (selektīvā maksātnespēja). Tāpēc šādi citi pieejamie dati par Hynix un tirgus stāvokli apstiprina, ka DB ziņojums nesniedz ticamu atbildi uz jautājumu, vai uz tirgu orientēts investors uzskatītu piedāvāto ieguldījumu par lietderīgu.

(44)

Turklāt, neskarot jautājumu, kādas rīcības iespējas varētu būt/nebūt ieinteresētajām personām 2002. gadā, ņemot vērā attiecīgo situāciju, nevar apstrīdēt faktu, ka Hynix ir novests līdz šim stāvoklim, 2001. gadā KRV vārdā veicot ekonomiski tādus neracionālus ieguldījumus un pieņemot tādus neracionālus lēmumus par aizņēmumiem, kuru ietekme turpinājās 2002. gadā un vēlāk. Jaunās pārstrukturēšanas galvenais mērķis bija refinansēt Hynix, un tas nav nodalāms no 2001. gada sanācijas. Abas ir cieši saistītas. Citiem vārdiem sakot, tikai tamdēļ, ka iepriekšējā pārstrukturēšana nebija racionāla un neizdevās, bija nepieciešams pagarināt esošo kreditoru risku ar 2002. gada pasākumiem. Tāpēc DB ziņojumā piedāvātais risinājums bija iespējams vienīgi 2001. gada pasākumu rezultātā. Nav iespējams uzskatīt piedāvāto risinājumu par tirgus pieeju, jo attiecīgais risinājums ir turpinājums iepriekšējam nelietderīgam valdības investīciju lēmumam. Arī šā iemesla dēļ DB ziņojums nepiedāvā ticamu atbildi uz jautājumu, vai uz tirgu orientēts investors uzskatītu piedāvāto ieguldījumu par lietderīgu.

(45)

Tāpēc uzskata, ka jaunā pārstrukturēšana atzīstama par tādu, kas devusi ieguvumu uzņēmumam Pamatregulas 2. panta 2. punkta nozīmē.

IX.   Specifiskums

(46)

Tā kā jaunās pārstrukturēšanas pasākumi tika veikti, lai pagarinātu tikai Hynix parādsaistības, procentu maksājumu pagarinājumu un parādu aizstāšanu ar pašu kapitālu uzskata par īpašiem pasākumiem pamatregulas 3. panta nozīmē.

X.   Ieguvuma summas aprēķināšana

i)   Laiks, kad notika ieguvums

(47)

Saskaņā ar pamatregulas 5. pantu kompensējamo subsīdiju summu aprēķina kā saņēmēja ieguvumu, ko konstatē subsidēšanas izmeklēšanas laikposmā. Parādsaistību apmērs, kas ir vienāds ar apjomu, ko aizstāj ar pašu kapitālu, tika pārcelts no parādiem un iegrāmatots kā kapitāla pielāgojums, kad 2002. gada 30. decembrī tika pieņemts lēmums par pārstrukturēšanu (Hynix 2002. gada finanšu pārskata 14. piezīme). Līdzīgi šajā pašā dienā Hynix atbrīvoja no procentu maksājumu saistībām attiecībā uz šo parādu.

(48)

Kopienas ražošanas nozare apgalvoja, ka Hynix nebija ieguvuma no jaunās pārstrukturēšanas pirms 2003. gada 13. aprīļa, kad akcijas faktiski piešķīra kreditoriem. No otras puses, uzņēmums apgalvoja, ka faktiskais ieguvuma datums ir 2002. gada decembris, jo tad kreditori pieņēma lēmumu par pārstrukturēšanu un šajā laikā Hynix atbrīvoja no parādsaistībām.

(49)

Tā kā PTO Strīdu izšķiršanas organizācija, kuras pārziņā ir DRAM jautājums, konstatēja, ka ieguvums no subsidēšanas ir jāizskata no saņēmēja viedokļa, un tā kā uzņēmumam no dienas, kurā nolēma īstenot jauno pārstrukturēšanu, vairs nebija parādsaistību pret kreditoriem, tiek uzskatīts, ka Hynix bija ieguvums no subsidēšanas, sākot ar 2002. gada 30. decembri.

ii)   Aprēķinu bāze

(50)

Saskaņā ar sākotnējā izmeklēšanā pieņemto metodiku, parādsaistību pagarināšanu, aprēķinot ieguvumu, uzskata par aizdevumu. Šiem nolūkiem dzēstos procentus arī uzskatīs par aizdevumu. Sākotnējā izmeklēšanā par subsīdiju uzskatīja dzēstā aizdevuma nominālvērtību, ko sadalīja uz pieciem gadiem, kas atbilst parastajam aktīvu nolietojuma periodam. Katrai šādi aprēķinātai gada summai pievienoja parasto komerciālo procentu likmi (Korejā – 7 %). EK–Koreja DRAM ekspertu grupa kritizēja minēto metodi kā “dotāciju metodoloģiju”, kas neatspoguļoja faktu, ka aizdevumi atšķirībā no dotācijām ir atmaksājami, un “ir skaidrs, ka aizdevums ir mazāk izdevīgs uzņēmumam nekā dotācija” (8). Ekspertu grupa uzskatīja, ka EK aprēķinam jābalstās uz etaloniem, kas atspoguļo parasto investīciju praksi.

(51)

Pēc PTO ekspertu grupas komentāriem attiecībā uz dotāciju metodiku, kuru izmantoja sākotnējā izmeklēšanā, tika uzskatīts par atbilstošu šajā pārskatā atrast uz aizdevumu balstītu etalonu ieguvuma aprēķināšanai.

(52)

Hynix finanšu stāvoklis jaunās pārstrukturēšanas laikā, kā minēts iepriekš 14. un 15. apsvērumā, bija katastrofāls, un bija skaidrs, ka Hynix nevarēja pildīt savas parādsaistības; tāpēc tirgus nepiešķīra līdzekļus. Jaunās pārstrukturēšanas laikā komerciāli salīdzināms aizdevums Hynix netika piešķirts, nebija arī pārbaudītu pierādījumu attiecībā uz tāda salīdzināma komerciāla aizdevuma izmaksām un nosacījumiem, kas Hynix vai citam uzņēmumam situācijā, kas pielīdzināma Hynix situācijai, piešķirts attiecīgajā laikposmā. Tas, ka arī privātuzņēmumi piedalījās jaunajā pārstrukturēšanā, nesniedz ticamu etalonu; iesaistītie uzņēmumi bija mazi uzņēmumi, kas piešķīra Hynix nenozīmīgus aizdevumus, salīdzinot KRV vadītajiem uzņēmumiem. Turklāt saskaņā ar PTO ekspertu grupas konstatējumiem Japānas DRAM lietā, kurā izskatīja tādus pašus faktus kā pašreizējā izmeklēšanā, valdība, savulaik piedaloties lēmumu pieņemšanas procesā saistībā ar jauno pārstrukturēšanu, ir kropļojusi tirgu, tāpēc neatkarīgus privātuzņēmumus nevar izvēlēties par ticamu etalonu (9).

(53)

Tāpēc Komisija izstrādāja alternatīvu etalonu, kas ir balstīts uz komerciālo procentu likmi, pieskaitot riska prēmiju, kas atspoguļo maksātnespējas tendences uzņēmumos ar salīdzināmu risku. Alternatīvajā etalonā ņemts vērā aizdevuma termiņš, etalona procentu likme, ko maksātu kredītspējīgs uzņēmums, kredītnespējīga uzņēmuma maksātnespējas iespējamība noteiktā laikposmā un kredītspējīga uzņēmuma maksātnespējas iespējamība tajā pašā laikposmā.

(54)

Komisija izmantoja šādu formulu, aprēķinot atbilstošu kredītnespējīga etalona procentu likmi:

ib = [(1 –qn)(1 + if)n/(1 –pn)](1/n) –1

kur:

n

=

aizdevuma termiņš,

ib

=

etalona procentu likme kredītnespējīgam aizdevuma ņēmējam,

if

=

ilgtermiņa procentu likme, ko maksātu kredītspējīgs uzņēmums,

pn

=

kredītnespējīga uzņēmuma maksātnespējas varbūtība n gados,

qn

=

kredītspējīga uzņēmuma maksātnespējas varbūtība n gados.

(55)

Komisija šim aprēķinu kā kredītspējīgu likmi KRW aizdevumiem izmantoja Korejas Bankas vidējo procentu likmi investīciju kategorijas korporatīvajām obligācijām 2003. gadā, kas bija 10,43 %. Gan kredītspējīgiem, gan kredītnespējīgiem uzņēmumiem minēto maksājumu veikšanas laikposmā tika izmantotas Moody's Investor Services maksātnespējas likmes. Kredītnespējīga uzņēmuma maksātnespējas likme trīs gadiem 2003. gadā (pagarināšanas termiņš) bija 54,86 %, bet kredītspējīga uzņēmuma maksātnespējas likme trīs gadiem 2003. gadā 3 gadiem bija 0,33 %. Tā rezultātā tika iegūta kopējā procentu likme 43,8 %. Turpretim procentu likme, kas Hynix bija jāmaksā par pagarināto aizdevumu, bija 3,5 %, t. i., procentu likmes starpība 40,3 % apmērā, kā rezultātā piemēroja kompensācijas maksājumu 23,7 % apmērā.

(56)

Kā minēts iepriekš 21. apsvērumā, CFIC aprēķināja akcijas aizstāšanas cenu parādu aizstāšanai ar pašu kapitālu KRW 435 apmērā (2002. gada 30. decembris), pamatojoties uz viena mēneša vidējo tirgus cenu. Uzņēmums apgalvo, ka tā bija komerciāli atbilstoša metode, lai noteiktu akcijas cenu, un ka minētais paņēmiens atspoguļoja tirgus realitāti. Faktiski šī cena atspoguļoja robežvērtību; ja starp 2002. gada 30. decembri un dienu, kad akcijas emitēja, akcijas cena pieaugtu, cena attiecīgi mainītos. Faktiskā cena, kad pieņēma lēmumu īstenot jauno pārstrukturēšanu, bija KRW 280. Kad parādsaistības aizstāja ar pašu kapitālu par KRW 9 513 (KRW 435 × 21) pēc kapitāla samazināšanas, akcijas cena faktiski bija KRW 3 500. Ja ignorē kapitāla norakstīšanu, izdotās akcijas tirgoja par daudz zemāku cenu nekā nomināls (KRW 167). Netiek apstrīdēts, ka CFIC bija rīcības brīvība saistībā ar metodi, ar kuras palīdzību noteikt aizstāšanas cenu. Neskatoties uz minēto rīcības brīvību, tā kā aizstāšanas cena nebija fiksēta cena, bet garantija, ka uzņēmums saņems minimālo summu par akcijām, to nevar uzskatīt par cenu, kas atbilst komerciālai realitātei, īpaši ņemot vērā faktisko cenu laikā, kad noteica aizstāšanas cenu, un lejupslīdes tendences laikā, kad notika CFIC sanāksmes, līdz aizstāšanas termiņam 2003. gada aprīlī.

(57)

Lai aprēķinātu Hynix ieguvumu no parādu aizstāšanas ar pašu kapitālu, ir jāņem vērā jauno akciju emitēšanas izmaksas. Komisija norādīja, ka nolūkā pārbaudīt aizstāšanas izmaksas, ja tādas ir, no saņēmēja viedokļa, būtu jāņem vērā uzņēmumam uzliktās saistības, emitējot jaunas akcijas. Šajā sakarā Komisija norādīja, ka parasto akciju kapitāla pieplūdums parasti nerada uzņēmumam papildu saistības, jo to mērķis nav ne fiksēts ienākuma koeficients, kas uzņēmumam jāsasniedz, ne arī maksājumi, kas jāveic. Tomēr uzņēmumam ir vismaz teorētiskas saistības sadalīt peļņu vai tās daļas akcionāriem; pašu kapitāla rentabilitāte var zināmā mērā norādīt uz peļņas līmeni, kādu uzņēmums var nodrošināt akcionāriem, un to var izmantot, lai aprēķinātu Hynix ieguvuma apjomu. Tomēr 2003. gadā Hynix pašu kapitāla rentabilitātes koeficients, ko aprēķināja, pamatojoties uz gada finanšu pārskatu, bija negatīvs. Tāpēc, pamatojoties uz Hynix finansiālā stāvokļa novērtējumu, ko veica laikposmā, kad parādsaistības aizstāja ar pašu kapitālu, nebūtu lietderīgi paredzēt, ka Hynix attiecīgajā gadā varētu būt sadalījis jebkāda veida peļņu akcionāriem. Tādējādi, ja kā etalonu izmantotu pašu kapitāla rentabilitātes koeficientu, tomēr būtu jāsecina, ka visa summa, ko veido parādsaistību aizstāšana ar pašu kapitālu, ir kompensējama subsīdija.

(58)

Komisija arī pārbaudīja, vai Hynix ir izmaksas, kas saistītas ar aizstāšanas rezultātā nodotajām akcijām, vai Hynix ir izmaksas, kas radušās no iespējamas akciju cenas samazināšanās jaunu akciju emisijas rezultātā. Pamatojoties uz dokumentācijā esošo pierādījumu analīzi, Komisija neuzskata, ka Hynix tīrais ieguvums no pilnas parādsaistību aizstāšanas ar pašu kapitālu ir samazināts jaunu akciju emisijas rezultātā. Attiecībā uz to Komisija uzskata, ka ir svarīgi atzīt, kāda bija ietekme uz finanšu stāvokli, parādsaistības aizstājot ar pašu kapitālu.

(59)

Attiecībā uz limita jautājumu galvenais ir atzīt, ka tas nebija tiešs pašu kapitāla ieguldījums. Galvenais ieguvums Hynix bija no milzīga apjoma parāda, proti, KRW 1 861,5 miljardu, dzēšanas aizstāšanas rezultātā. Tas atbrīvoja Hynix no vajadzības atmaksāt jebkādu daļu no šīs sākotnējās summas un no vajadzības maksāt procentus. Tā vietā šī milzīgā parāda summa tika aizstāta ar akcijām, ko piešķīra kreditorbankām. Tomēr Hynix nav reālu skaitļos izsakāmu izmaksu par jaunu akciju izdošanu. Lai gan pastāvošā akciju vērtība samazinājās akciju izdošanas rezultātā, tam nebija pilnīgi nekādas ietekmes uz Hynix peļņas un zaudējumu bilanci. Tas neradīja nekādus skaidras naudas izdevumus (izņemot izdevumus, kas saistīti ar jaunu akciju izdošanu), un tas neuzlika Hynix nekāda veida skaidras naudas maksājumu saistības nākotnē, kā tas būtu bijis parādsaistību instrumentu gadījumā.

(60)

Uzņēmums apgalvoja, ka akciju tirgus vērtība ir jāatrēķina no jebkāda konstatējuma par ieguvumu, un atsaucās uz Komisijas pamatnostādnēm subsīdijas aprēķināšanai kompensācijas maksājumu izmeklēšanā, kuru E punkta f) apakšpunkta iii) punktā paredzēts, ka “ja valdība pērk uzņēmuma akcijas, maksājot cenu, kas ir augstāka par tirgus vērtību (ņemot vērā jebkādus citus faktorus, kas varētu ietekmēt privāto investoru), subsīdijas summa ir starpība starp šīm divām cenām (autora uzsvērums)”. Tomēr privātais investors attiecīgajā periodā nemaz neiegādātos Hynix akcijas. Faktiski dokumentācijas pierādījumi liecina, ka Hynix akcijas cenu līmenis bija tik zems, ka būtu jāpārtrauc tirdzniecība, ja netiktu piešķirts tāds izņēmums no Korejas biržas kotēšanas noteikumiem (Korean Listing Regulations), kuru, kā izrādījās, panāca tikai Hynix. Turklāt tas, ka akcijām piešķīra tirgus vērtību, neietekmēja uzņēmumu, kuram par tām nebija jāmaksā. Minēto varētu ievērot gadījumā, ja, parādus aizstājot ar pašu kapitālu, izvirzītu nosacījumu akciju atpirkšanai.

(61)

Attiecīgi, ņemot vērā visus šo apsvērumus, un tā kā Hynix neuzrādīja nekādas izmaksas, kas saistītas ar akciju izdošanu, piemērota pieeja, lai noteiktu ieguvumu no parādu aizstāšanas ar pašu kapitālu, ir izmantot visu aizstāšanas summu.

iii)   Galīgais ieguvuma aprēķins

(62)

Kā skaidrots iepriekš 61. apsvērumā, parādu aizstāšanas ar pašu kapitālu pilna summa ir ņemta vērā, lai noteiktu Hynix ieguvumu no šā pasākuma. Šī subsīdija, kā minēts iepriekš, ir liels, vienreizējs ieguvums, kuru piešķīra uz 5 gadiem (metode, kuru uzskatīja par atbilstošu). Subsīdijas summa, ko piešķīra šādā veidā, bija izteikta procentos no Hynix 2005. gada kopējā pārdošanas apjoma. Ar procentiem, izmantojot komerciālo procentu maksājumu likmes, kuras piemēro Korejā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, kompensējamā subsīdija ir 6,8 %. Tomēr parādu aizstāšana ar pašu kapitālu ir vienreizēja subsīdija, kuru piešķir noteiktajā periodā, un, tā kā šāds piešķiršanas periods sākas laikā, kad ieguvumu faktiski saņem, uzskata, ka tas ir beidzies 2007. gada 31. decembrī.

(63)

Kā minēts iepriekš 50. apsvērumā, parādu pagarināšanu un dzēstos procentus uzskata par aizdevumu un vairākkārtēju subsidēšanu. Uzņēmums apgalvoja, ka tas ir atmaksājis subsīdiju, ko ir saņēmis 2002. gada decembra pārstrukturēšanā, kad tas 2005. gada jūlijā pārfinansēja savus parādus Korejas bankās un bankās, kas nav Korejas bankas (sk. iepriekš 75. un 76. apsvērumu). Hynix apgalvo, ka pārfinansēšana, ar ko tas piesaistīja jaunus aizdevumus, lai samaksātu parādus saistībā ar jauno pārstrukturēšanu un nedarbotos saskaņā ar Korporatīvo pārstrukturēšanas veicināšanas aktu (CRPA), dzēsa subsīdiju. Kad 2005. gadā notika pārfinansēšana, Hynix atkal guva peļņu un uzņēmuma reitings saskaņā ar Korea Investors Service Inc. bija BBB+. Uzņēmuma parādu pārfinansēšana komerciālajā ziņā efektīvi apturēja subsīdijas atkārtošanos, tādējādi Hynix vairs nebija ieguvuma. Rezultātā uzskata, ka no 2005. gada 13. jūlijaHynix vairs nebija ieguvuma no parādu pagarināšanas un dzēstiem procentiem.

XI.   Citas iespējamās subsīdiju shēmas

(64)

2003. gada janvārī Hynix aptuveni par USD 380 miljoniem pārdeva šķidro kristālu displeju apakšvienību (“Hydis”) Ķīnas uzņēmumam Beijing Orient Electronics Technology Group Co. Limited (“BOE”). Pirkumu lielā mērā finansēja ar aizdevumiem, kurus izsniedza Hynix kreditorbankas, proti, KEB, KDB, Woori Bank un Hyundai Marine and Fire Insurance (“HMFI”), kas kopā jaunajam uzņēmumam (BOE-Hydis), kuru izveidoja aktīvu iegādei, izsniedza USD 188 miljonus.

(65)

Kopienas ražošanas nozares uzņēmumi apgalvoja, ka KRV mudināja un deva norādījumus Korejas bankām, kas sniedza finansējumu ar atvieglotiem nosacījumiem, lai ļautu BOE iegādāties aktīvus, tādējādi piesaistot Hynix ļoti vajadzīgos līdzekļus.

(66)

Lai gan dažas pazīmes liecināja, ka KEB un Hynix izdarīja spiedienu uz pārējiem kreditoriem un ka BOE nespēja piesaistīt finansējumu no neatkarīgiem kreditoriem, nebija pierādījumu, ka sniegtais finansējums bija kompensējama subsīdija. Ar konstatējumu par KRV norādījumiem Korejas bankām nepietiek; lai atklātu kompensējamu subsīdiju Kopienas ražošanas nozares minētajos apstākļos, ir jāpierāda, ka KRV mudināja un deva norādījumus BOE saistībā ar Hydis iegādi. Lai gan Korejas banku sniegtā finansējuma nosacījumi bija īpaši labvēlīgi, BOE uzņēmās parādsaistības USD 188 miljonu apmērā un atlikušo vērtību samaksāja; nav pierādījumu par KRV mudināšanu vai norādījumiem BOE. Jebkurā gadījumā finansējumu izsniedza BOE-Hydis, un nav pierādījumu, ka ieguvums attiecās uz Hynix. Tāpēc aizdevumus USD 188 miljonu apmērā, ko Korejas bankas izsniedza BOE-Hydis, neuzskata par subsīdiju pamatregulas 2. panta nozīmē.

(67)

Kā paredzēts jaunās pārstrukturēšanas nosacījumos, Hynix 2004. gada oktobrī par KRW 954,3 miljardiem pārdeva System IC aktīvus konsorcijam, kuru vadīja CVC Partners, kas ir privātā kapitāla fonds, ko pārvalda Citigroup Venture Capital. Pirkuma finansējums bija KRW 481,3 miljardi no pirkuma cenas, un tas galvenokārt noritēja, nododot Hynix parādus MagnaChip, proti, uzņēmumam, kuru izveidoja, lai iegādātos System IC aktīvus. Hynix kreditori nodeva Hynix parādus bez nodrošinājuma MagnaChip ar 21 % atlaidi, bet parādi ar nodrošinājumu tika nodoti jaunajam uzņēmumam bez atlaidēm.

(68)

Kopienas ražošanas nozare apgalvoja, ka parāds, ko nodeva ar atlaidi, ir kompensējama subsīdija. Tomēr, ņemot vērā MagnaChip uzņemtās parādsaistības KRW 481,3 miljardu apmērā un samaksātos 481,3 miljardus, lai konstatētu, ka darījums bija finansiālais atbalsts, pirmkārt, ir jābūt pierādījumiem par mudināšanu un norādījumiem, kurus deva MagnaChip/CVC Partners, tomēr tie nav sniegti. Kreditoru dalībā parādu nodošanā ar atlaidi bija brīvprātīga. Līdzīgi kā BOE-Hydis pārdošanā finansējumu sniedza trešā persona, nevis Hynix, tādējādi nav pierādījumu par to, ka ieguvums attiecās uz Hynix. Tāpēc aizdevuma nodošanu ar atlaidi MagnaChip neuzskata par subsīdiju pamatregulas 2. panta nozīmē.

(69)

Hynix 2004. gada oktobrī izmantoja ienākumus no System IC aktīvu pārdošanas, lai īstenotu naudas līdzekļu izpirkšanas plānu, kuru apstiprināja CFIC, saskaņā ar kuru Hynix ar atlaidi “atpirka” savus parādus no kreditoriem. Faktiski Hynix piedāvāja atmaksāt parādus agrāk, lai gan ar atlaidi. Otrā naudas līdzekļu izpirkšana (CBO) notika 2004. gada decembrī. Kopienas ražošanas nozare apgalvoja, ka naudas līdzekļu izpirkšana ar atlaidi ir kompensējama subsīdija.

(70)

Kreditori, kas vēlējās piedalīties oktobra naudas līdzekļu izpirkšanā, vienojās, ka Hynix atmaksās 70 % vērtības par parādiem bez nodrošinājuma un 96 % par parādiem ar nodrošinājumu. Decembra naudas līdzekļu izpirkšanas atlaide parādiem bez nodrošinājuma bija samazināta līdz 21,84 %.

(71)

Pierādījumi liecina, ka dalība naudas līdzekļu izpirkšanā bija brīvprātīga. Turklāt nav pierādījumu, kas liecinātu, ka to kreditoru uzvedība, kas tajā piedalījās, bija komerciāli nepamatota, jo atlaidi parādiem bez nodrošinājuma kompensēja ar aizdevuma atmaksāšanu pirms termiņa, tādējādi ar naudas laika vērtību (time value of money). Tāpēc naudas līdzekļu izpirkšanu neuzskata par subsīdiju pamatregulas 2. panta nozīmē.

(72)

Kopienas ražošanas nozare apgalvoja, ka KRV nodrošināja Hynix preferenciālo nodokļu režīmu, nepieprasot iegrāmatot jaunās pārstrukturēšanas parādu aizstāšanā ar pašu kapitālu gūtos ieņēmumus kā ienākumus. Lai gan Hynix zaudējumi 2003. gadā bija tik lieli, ka uzņēmumam nevajadzētu maksāt ienākuma nodokli pat tad, ja tas iegrāmatotu ieņēmumus no parādu aizstāšanas ar pašu kapitālu kā ienākumus, Kopienas ražošanas nozare apgalvoja, ka Hynix saņēma ieguvumu, jo, neatzīstot ieņēmumus, tas nesamazināja savus zaudējumus, kurus Hynix, kļūstot rentabls, varēja atrēķināt no peļņas, ko apliek ar nodokli.

(73)

Iespējamais preferenciālais nodokļu režīms radās tiesību aktu grozījumu atlikšanas rezultātā, ar kuriem paredzētu, ka uzņēmumiem, kas piedalās brīvprātīgā pārstrukturēšanā, piemēram, Hynix, ir jāatzīst ieņēmumi no parādu aizstāšanas ar pašu kapitālu par ar nodokļiem apliekamiem ienākumiem. Kopienas ražošanas nozare apgalvoja, ka KRV sākotnēji paredzēja grozījumus tiesību aktos, kuriem bija jāstājas spēkā 2003. gada martā; tādējādi Hynix gūtos ieņēmumus jaunajā pārstrukturēšanā no parādu aizstāšanas ar pašu kapitālu atzītu par apliekamiem ar nodokļiem. Kopienas ražošanas nozare apgalvoja, ka, vismaz vienam no tiem trim uzņēmumiem (tostarp Hynix) iesniedzot sūdzību, kuru tieši ietekmēja šie tiesību aktu grozījumi, KRV valdība līdz 2004. gada 1. janvārim atlika jauno noteikumu stāšanos spēkā. Hynix apgalvoja, ka jauno noteikumu spēkā stāšanās dienas atlikšanu īstenoja, kad KRV konstatēja, ka tiesību aktu tūlītēja iedarbība būtu pretrunā ar ierasto praksi nodokļu jomā, proti, likumiem nav atpakaļejoša spēka un tie stājas spēkā nodokļu gadu sākumā.

(74)

Kopienas ražošanas nozare atkārtoja savus apgalvojumus komentāros, kurus iesniedza pēc izmeklēšanas svarīgo faktu un konstatējumu nodošanas atklātībā. Tomēr nav pietiekamu pierādījumu par KRV ieceri nodrošināt, lai Hynix ieņēmumi no parādu aizstāšanas ar pašu kapitālu netiktu aplikti ar nodokļiem, vai pierādījumu, ka iespējamais preferenciālais nodokļu režīms faktiski bija īpašs pamatregulas 3. panta nozīmē. Turklāt ir apšaubāms, vai Hynix saņēma ieguvumu no nodokļu atbrīvojuma, ņemot vērā tā neto zaudējumu apjomu, kā arī ņemot vērā faktu, ka tas attiecas tikai uz pieciem gadiem. Hynix 2005. gadā guva peļu, tomēr uzņēmuma zaudējumi bija tik lieli, ka pat tad, ja ieņēmumus no parādu aizstāšanas ar pašu kapitālu atzītu par ar nodokļiem apliekamiem ienākumiem, tā atlikušie zaudējumi joprojām būtu pietiekami lieli, lai segtu 2005. gadā gūto peļņu, tādējādi izmeklēšanas periodā (vai pirms tam) ieguvums netiktu gūts. Turklāt, tā kā ieguvums no parādu aizstāšanas ar pašu kapitālu tika kompensēts “bruto”, t. i., neņemot vērā iespējamo nodokļu ietekmi, jebkāds ieguvums no šāda preferenciālā nodokļu režīma jau ir ņemts vērā, tādējādi atkārtotas kompensācijas rezultātā maksājumu veiktu divkārši. Tāpēc KRV Hynix piešķirto nodokļu režīmu parādu aizstāšanā ar pašu kapitālu neuzskata par subsīdiju pamatregulas 2. panta nozīmē.

(75)

2005. gada jūlijā Hynix pārfinansēja KRW 1,2 triljonus no saviem parādiem, izstājoties no CRPA. Pārfinansēšanā izmantoja termiņa USD 500 miljonu aizdevumu, izdodot obligācijas Ņujorkas biržā, un atjaunojamu aizdevumu KRW 250 miljarda un USD 550 miljonu apmērā, kurus izsniedza Korejas un ārvalstu bankas (“2005. gada jūlija pārfinansēšana”). Kopienas ražošanas nozare apgalvoja, ka 2005. gada jūlija pārfinansēšana ir vēl viena subsīdija, jo Hynix joprojām bija uzņēmums ar lieliem parādiem, kuram nebija pieejams finansējums tirgū.

(76)

Hynix stāvoklis 2005. gada jūlijā bija daudz labāks, lai gan uzņēmumam bija lieli parādi. Tas atkal kļuva rentabls, un tā kredītreitings bija BBB+. Pierādījumi liecina, ka Korejas banku sniegtā pārfinansējuma nosacījumi atbilda Hynix kredītreitingam. Turklāt ārvalstu banku dalība pārfinansēšanā apstiprina Hynix apgalvojumu, ka pārfinansēšanu veica, ievērojot komerciālus nosacījumus. Turklāt nebija pierādījumu par mudināšanu vai norādījumiem Korejas bankām saistībā ar aizdevumiem, kurus piešķīra šajā pārfinansēšanā Hynix. Tāpēc 2005. gada jūlija pārfinansēšanu neuzskata par subsīdiju pamatregulas 2. panta nozīmē.

XII.   Secinājumi par pasākumiem

(77)

Uzskatīja, ka ieguvums no subsīdijām, pret kurām vērsās sākotnējā izmeklēšanā, notika periodā, sākot ar 2001. gada 1. janvāri, kurš ilga 5 gadus, kas atbilst parastajam aktīvu nolietojuma periodam DRAM ražošanas nozarē.

(78)

Sākotnējā izmeklēšanā piemērotie pasākumi attiecās uz vienreizēju subsīdiju, kuru piešķīra noteiktā periodā, un, tā kā šāds piešķiršanas periods sākas laikā, kad ieguvumu faktiski saņem, uzskata, ka ar galīgā maksājumu regulu piemērotie pasākumi ir beigušies 2006. gada 1. janvārī. Tā kā 2002. gada decembra parādu pagarināšana un dzēstie procenti vairs nesniedza ieguvumu Hynix2005. gada 13. jūlijā un tā kā 2002. gada decembra parādu aizstāšana ar pašu kapitālu izbeidzās 2007. gada 31. decembrī, pasākumi būtu jāatceļ, sākot ar 2007. gada 31. decembri, un procedūra būtu jāpārtrauc.

(79)

Attiecīgi galīgie kompensācijas maksājumi, kas samaksāti vai iegrāmatoti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1480/2003 par dažu Korejas izcelsmes integrēto elektronisko mikroshēmu, proti, dinamisko brīvpiekļuves atmiņu (DRAM), ievedumiem; minētie ražojumi var būt jebkādā veidā, ar jebkādu blīvumu, lai kāds būtu to variants, piekļuves ātrums, konfigurācija, iepakojums vai rāmis utt., un tie ir izgatavoti, izmantojot metālu oksīdu pusvadītāju (MOS) apstrādes tehnoloģiju variantus, tostarp komplementārā MOS (CMOS) veidus, ar izcelsmi Korejas Republika un laisti brīvā apgrozībā no 2007. gada 31. decembra, būtu jāatmaksā vai jāatlaiž.

(80)

Hynix, KRV, Kopienas ražošanas nozare un citas ieinteresētās personas tikai informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem paredzēja ieteikt atcelts spēkā esošos pasākumus un izbeigt procedūru; ieinteresētajām personām deva iespēju iesniegt komentārus. Šīs regulas attiecīgajās sadaļās izskatīja minētos komentārus.

(81)

Atmaksājums vai atbrīvojums jāpieprasa valsts muitas iestādēm saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu muitas jomā.

(82)

Kopienas ražošanas nozare savos komentāros apgalvoja, ka pasākumi būtu jāpatur spēkā, līdz tie izbeidzas 2008. gada augustā, proti, piecus gadus pēc galīgo pasākumu ieviešanas, lai atlīdzinātu kompensējamo subsidēšanu, un, atbalstot šo apgalvojumu, atsaucās uz pamatregulas 19. pantu. Tomēr 19. pantā inter alia ir paredzēta iespēja atcelt pasākumus, ja tie vairs nav nepieciešami, lai atlīdzinātu subsidēšanu. Turklāt pamatregulas 15. pantā, kas ir pasākumu piemērošanas pamats, noteikts, ka pasākumus var ieviest (un pēc analoģijas turpināt), “ja vien subsīdija vai subsīdijas netiek atsauktas vai netiek pierādīts, ka subsīdijas vairs nedod nekādu ieguvumu attiecīgajiem eksportētājiem”. Tā kā izmeklēšanas rezultāts liecina, ka Hynix piešķirtās subsīdijas vairs nesniedz ieguvumu, pasākumus nevar paturēt spēkā, un Kopienas ražošanas nozares prasība ir jānoraida,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

No 2007. gada 31. decembra ir atcelts kompensācijas maksājums, kas noteikts ar Regulu (EK) Nr. 1480/2003 un ko iekasē par dažu Korejas izcelsmes integrēto elektronisko mikroshēmu, proti, dinamiskās brīvpiekļuves atmiņas (DRAM), ievedumiem; minētie ražojumi var būt jebkādā veidā, ar jebkādu blīvumu, lai kāds būtu to variants, piekļuves ātrums, konfigurācija, iepakojums vai rāmis utt., un tie ir izgatavoti, izmantojot metālu oksīdu pusvadītāju (MOS) apstrādes tehnoloģiju variantus, tostarp komplementārā MOS (CMOS) veidus, un procedūra ir pārtraukta.

2. pants

Attiecīgi galīgie kompensācijas maksājumi, kas samaksāti vai iegrāmatoti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1480/2003 1. pantu no 2007. gada 31. decembra, ir jāatmaksā vai jāatlaiž saskaņā ar Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulu (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (10). Atmaksu vai atbrīvojumu pieprasa valsts muitas iestādēm saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu muitas jomā.

3. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Luksemburgā, 2008. gada 7. aprīlī

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

R. ŽERJAV


(1)  OV L 288, 21.10.1997., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 461/2004 (OV L 77, 13.3.2004., 12. lpp.).

(2)  OV L 212, 22.8.2003., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2116/2005 (OV L 340, 23.12.2005., 7. lpp.).

(3)  OV L 102, 24.4.2003., 7. lpp.

(4)  WT/DS299/R, Eiropas Kopienas – kompensācijas pasākumi attiecībā uz dinamiskās brīvpiekļuves atmiņas mikroshēmām no Korejas, pieņemts 2005. gada 3. augustā).

(5)  OV L 103, 12.4.2006., 1. lpp.

(6)  OV C 67, 18.3.2006., 16. lpp.

(7)  Kangwon Lee, KEB valdes loceklis “I will not tell”, Maeil Business Newspaper, 2002. gada 23. augusts.

(8)  EC-Korea DRAMs Panel Report, Nr. 7.212.

(9)  Japāna – Koreja DRAM WT/DS336/R, ekspertu grupas ziņojums Nr. 7.283 – 7.298.

(10)  OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1791/2006 (OV L 363, 20.12.2006., 1. lpp.).


9.4.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 96/13


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 321/2008

(2008. gada 8. aprīlis),

ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Komisijas 2007. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 1580/2007, ar ko nosaka Regulu (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96 un (EK) Nr. 1182/2007 īstenošanas noteikumus augļu un dārzeņu nozarē (1), un jo īpaši tās 138. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Regulā (EK) Nr. 1580/2007, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta ievešanas vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 1580/2007 138. pantā, ir tādas, kā norādīts tabulā, kas pievienota pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2008. gada 9. aprīlī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2008. gada 8. aprīlī

Komisijas vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY


(1)  OV L 350, 31.12.2007., 1. lpp.


PIELIKUMS

Komisijas 2008. gada 8. aprīļa Regulai, ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta ievešanas vērtība

0702 00 00

JO

74,4

MA

52,4

TN

115,9

TR

98,1

ZZ

85,2

0707 00 05

EG

178,8

MA

101,8

TR

132,4

ZZ

137,7

0709 90 70

MA

80,5

TR

98,4

ZZ

89,5

0805 10 20

EG

55,5

IL

56,2

MA

55,1

TN

53,2

TR

64,5

US

54,1

ZZ

56,4

0805 50 10

AR

117,4

TR

132,8

ZA

125,5

ZZ

125,2

0808 10 80

AR

91,8

BR

85,2

CA

97,5

CL

83,8

CN

90,7

MK

50,7

US

117,7

UY

45,1

ZA

73,1

ZZ

81,7

0808 20 50

AR

83,5

CL

95,4

CN

57,9

UY

89,6

ZA

103,7

ZZ

86,0


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.


DIREKTĪVAS

9.4.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 96/15


KOMISIJAS DIREKTĪVA 2008/47/EK

(2008. gada 8. aprīlis),

ar kuru, pielāgojoties tehnikas attīstībai, groza Padomes Direktīvu 75/324/EEK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz aerosola izsmidzinātājiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1975. gada 20. maija Direktīvu 75/324/EEK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz aerosola izsmidzinātājiem (1) un jo īpaši tās 5. pantu un 10. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Tehnikas attīstība un inovācijas ir radījušas iespēju laist tirgū arvien vairāk dažādu aerosola izsmidzinātāju ar sarežģītu tehnisko uzbūvi un parametriem, kas atšķiras no tradicionālajiem. Taču Direktīvas 75/324/EEK noteikumi nav pietiekami, lai nodrošinātu augstu drošuma līmeni attiecībā uz šiem netradicionālajiem aerosola izsmidzinātājiem. Netradicionālo aerosolu īpašā uzbūve var radīt tādus drošuma apdraudējumus, kas nav reglamentēti direktīvas drošuma noteikumos, jo tie ir pielāgoti tradicionālo un zināmo aerosolu uzbūvei. Tāpēc, lai būtu pienācīgi aptverti visi drošuma aspekti, ražotājam ir jāveic bīstamības analīze.

(2)

Attiecīgā gadījumā bīstamības analīzē jāizvērtē risks, ko rada no aerosola izsmidzinātāja parastos vai loģiski prognozējamos lietošanas apstākļos izsmidzināta aerosola ieelpošana, ņemot vērā pilienu izmērus un izmēru sadalījumu saistībā ar satura fiziskajām un ķīmiskajām īpašībām, jo sīku aerosola pilienu ieelpošana attiecīgajos lietošanas apstākļos var negatīvi ietekmēt lietotāja veselību, pat ja aerosola izsmidzinātājs ir pienācīgi klasificēts un marķēts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 31. maija Direktīvu 1999/45/EK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu jautājumos, kas attiecas uz bīstamu preparātu klasifikāciju, iepakošanu un marķēšanu (2).

(3)

Direktīvas 75/324/EEK 10. pantā ietverto drošības klauzulu ir piemērojusi viena dalībvalsts. Pieņemtais drošības pasākums ir pamatots, ņemot vērā uzliesmošanas risku, ko parastos vai loģiski prognozējamos lietošanas apstākļos rada aerosola izsmidzinātājā esošās vielas.

(4)

Pašreizējā uzliesmojošu sastāvdaļu definīcija nedod iespēju visos gadījumos nodrošināt augstu drošuma līmeni. Konkrēti, lai gan dažas sastāvdaļas, kas tiek izmantotas aerosola izsmidzinātājos, saskaņā ar kritērijiem, kādi noteikti VI pielikumā Padomes 1967. gada 27. jūnija Direktīvā 67/548/EEK par normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz bīstamu vielu klasifikāciju, iepakošanu un marķēšanu (3), nav definētas kā “uzliesmojošas”, tās var aizdegties, aerosola izmidzinātāju lietojot parastos vai loģiski paredzamos lietošanas apstākļos. Turklāt pašreizējie ugunsbīstamības kritēriji attiecas tikai uz ķīmiskajām vielām un preparātiem, un tajos nav pienācīgi ņemti vērā īpašie aerosola izsmidzinātāju fizikālie apstākļi un īpašie lietošanas apstākļi.

(5)

Lai panāktu optimālu drošuma līmeni un ņemtu vērā aerosola izsmidzinātāju īpašās iezīmes, izstrādājot jaunos aerosola izsmidzinātāju ugunsbīstamības klasifikācijas kritērijus, jāpievēršas arī riskiem, kas saistīti ar aerosola izsmidzinātāju satura izvadīšanu un īpašajiem aerosola izsmidzinātāju lietošanas apstākļiem, ne tikai paša satura fiziskajām un ķīmiskajām īpašībām.

(6)

Pašlaik spēkā esošie Direktīvas 75/324/EEK noteikumi prasa, lai, novērtējot hermētiskumu un izturību pret eksplodēšanu, katrs aerosola izsmidzinātājs tiktu iegremdēts tilpnē ar karstu ūdeni. Tomēr karstumneizturīgi aerosola izsmidzinātāji šo pārbaudi neiztur. Tehnoloģiju attīstība ir pavērusi ceļu alternatīvām pārbaudes metodēm, kuras var izmantot, veicot aerosola izsmidzinātāju izturības pret eksplodēšanu un hermētiskuma galīgo novērtējumu, un kuras garantē tādu pašu drošuma līmeni.

(7)

Pašlaik spēkā esošie Direktīvas 75/324/EEK noteikumi paredz iespēju izmantot pārbaudes sistēmu, kas nodrošina ūdens tilpnes metodei līdzvērtīgu rezultātu, ja tam piekrīt 6. pantā minētā komiteja. Tomēr izrādījās, ka šo procedūru ļoti grūti īstenot praksē, un tāpēc tā vispār nav tikusi izmantota. Tādējādi, lai uzņēmēji varētu savā labā izmantot tehnoloģiju attīstību, vienlaikus neapdraudot pašreizējo drošuma līmeni, ko var nodrošināt ar attiecīgu tehnisko pieredzi, alternatīvās pārbaudes metodes jāapstiprina nevis direktīvas 6. pantā minētajai komitejai, bet attiecīgajām kompetentajām iestādēm, ko dalībvalstis norīkojušas saskaņā ar Padomes 1994. gada 21. novembra Direktīvu 94/55/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz bīstamo kravu pārvadāšanu pa autoceļiem (4).

(8)

Metāla aerosola izsmidzinātāju eksplodēšana un sūce gadījumos, ja tie stipri sakarst, piemēram, ja automobilis sakarst saules staru ietekmē, ir radījusi bažas par drošumu. Tāpēc attiecībā uz visiem aerosola izsmidzinātāju veidiem jānosaka vienāds maksimālais uzpildes līmenis.

(9)

Videi nekaitīgākie un vismazāk ugunsbīstamie propelenti ir saspiestas gāzes. Tomēr, izmantojot saspiestas gāzes propelentus, aerosola izsmidzinātāja lietošanas beigās zūd spiediens, un tādēļ satura izsmidzināšana kļūst neefektīvāka. Tādējādi saspiestu gāzu izmantošana par propelentiem būtu jāveicina, palielinot aerosola izsmidzinātāju maksimāli atļauto iekšējo spiedienu, ciktāl tas ir droši patērētājam.

(10)

Tāpēc Direktīva 75/324/EEK ir attiecīgi jāgroza.

(11)

Šajā direktīvā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Komiteja direktīvas par aerosola izsmidzinātājiem pielāgošanai atbilstīgi tehnikas attīstībai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvu 75/324/EEK groza, kā noteikts šīs direktīvas pielikumā.

2. pants

1.   Dalībvalstis vēlākais līdz 2009. gada 29. oktobrim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai zināmus minēto noteikumu tekstus, kā arī minēto noteikumu un šīs direktīvas atbilstības tabulu.

Tās piemēro minētos noteikumus no 2010. gada 29. aprīļa.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu, vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2.   Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

3. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2008. gada 8. aprīlī

Komisijas vārdā

priekšsēdētāja vietnieks

Günter VERHEUGEN


(1)  OV L 147, 9.6.1975., 40. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 807/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 36. lpp.).

(2)  OV L 200, 30.7.1999., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp., labota ar OV L 136, 29.5.2007., 3. lpp.).

(3)  OV 196, 16.8.1967., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/121/EK (OV L 396, 30.12.2006., 851. lpp., labota ar OV L 136, 29.5.2007., 281. lpp.).

(4)  OV L 319, 12.12.1994., 7. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2006/89/EK (OV L 305, 4.11.2006., 4. lpp.).


PIELIKUMS

Direktīvu 75/324/EEK groza šādi.

1)

Direktīvas 8. pantā iekļauj šādu 1.a punktu:

“1.a   Ja aerosola izsmidzinātājā ir uzliesmojoši komponenti, kā noteikts pielikuma 1.8. punktā, bet saskaņā ar pielikuma 1.9. punktā izklāstītajiem kritērijiem aerosola izsmidzinātājs nav uzskatāms par “uzliesmojošu” vai “īpaši viegli uzliesmojošu”, aerosola izsmidzinātājā esošā uzliesmojošā materiāla daudzumu skaidri norāda marķējumā ar šādu salasāmu un neizdzēšamu tekstu: “X % no satura masas ir uzliesmojošas vielas”.”;

2)

Direktīvas 9.a pantu atceļ;

3)

Pielikumu groza šādi:

a)

pielikuma 1.8. punktu aizstāj ar šādu:

“1.8.   Uzliesmojošas sastāvdaļas

Aerosola sastāvdaļas uzskata par uzliesmojošām, ja tās satur kādu komponentu, kas klasificēts kā uzliesmojošs:

a)

uzliesmojošs šķidrums ir šķidrums, kura uzliesmošanas punkts nepārsniedz 93 °C;

b)

uzliesmojoša cietviela ir cieta viela vai maisījums, kas viegli aizdegas vai var izraisīt vai veicināt degšanu berzes rezultātā. Viegli uzliesmojošas cietvielas ir pulverveida, granulu vai pastas veida vielas vai maisījumi, kuri kļūst bīstami, ja tie aizdegas, īslaicīgi nonākot saskarē ar uguns avotu, piemēram, degošu sērkociņu, un ja liesma ātri izplatās;

c)

uzliesmojoša gāze ir gāze vai gāzu maisījums, kam ir uzliesmošanas diapazons gaisā 20 °C temperatūrā un 1,013 bāru standartspiedienā.

Šī definīcija neietver piroforas, pašsakarstošas vai ar ūdeni reaģējošas vielas un maisījumus, kurus nekādā gadījumā nedrīkst izmantot kā aerosola izsmidzinātāja komponentus.”;

b)

iekļauj šādu 1.9. punktu:

“1.9.   Uzliesmojoši aerosoli

Šajā direktīvā aerosols var tikt atzīts par “neuzliesmojošu”, “uzliesmojošu” vai “īpaši viegli uzliesmojošu”, ņemot vērā tā ķīmisko sadegšanas siltumu un uzliesmojošo komponentu masas daļu:

a)

aerosolu klasificē kā “īpaši viegli uzliesmojošu”, ja tas satur 85 % vai vairāk uzliesmojošu komponentu un ja ķīmiskais sadegšanas siltums ir 30 kJ/g vai vairāk;

b)

aerosolu klasificē kā “neuzliesmojošu”, ja tas satur 1 % uzliesmojošu komponentu vai mazāk un ja ķīmiskais sadegšanas siltums ir mazāks par 20 kJ/g;

c)

visiem pārējiem aerosoliem piemēro turpmāk izklāstīto klasificēšanas procedūru vai tos klasificē kā “īpaši viegli uzliesmojošus”. Aizdegšanās attāluma pārbaudi, slēgtās telpas pārbaudi un putu ugunsbīstamības pārbaudi veic atbilstīgi 6.3. punktam.

1.9.1.   Uzliesmojoši izsmidzināmi aerosoli

Izsmidzināmus aerosolus, ņemot vērā ķīmisko sadegšanas siltumu un aizdegšanās attāluma pārbaudes rezultātus, klasificē šādi:

a)

ja ķīmiskais sadegšanas siltums ir mazāks par 20 kJ/g:

i)

aerosolu klasificē kā “uzliesmojošu”, ja tas aizdegas no 15 cm attāluma (ieskaitot) līdz 75 cm (neieskaitot);

ii)

aerosolu klasificē kā “īpaši viegli uzliesmojošu”, ja tas aizdegas no 75 cm vai lielāka attāluma;

iii)

ja aizdegšanās attāluma pārbaudē aerosols neaizdegas, veic slēgtās telpas pārbaudi, un šādā gadījumā aerosolu klasificē kā “uzliesmojošu”, ja laika ekvivalents ir mazāks par vai vienāds ar 300 s/m3 vai sprādzienbīstamo vielu sadegšanā bez sprādziena blīvums ir mazāks par vai vienāds ar 300 g/m3; pretējā gadījumā aerosolu klasificē kā “neuzliesmojošu”;

b)

ja ķīmiskais sadegšanas siltums ir 20 kJ/g vai vairāk, aerosolu klasificē kā “īpaši viegli uzliesmojošu”, ja tas aizdegas no 75 cm vai lielāka attāluma; pretējā gadījumā aerosolu klasificē kā “uzliesmojošu”.

1.9.2.   Uzliesmojoši putu aerosoli

Putu aerosolus klasificē, balstoties uz putu ugunsbīstamības pārbaudi:

a)

aerosola produktu klasificē kā “īpaši viegli uzliesmojošu”, ja:

i)

liesmas augstums ir 20 cm vai vairāk un liesmas ilgums ir 2 s vai vairāk,

vai

ii)

liesmas augstums ir 4 cm vai vairāk un liesmas ilgums ir 7 s vai vairāk;

b)

aerosola produktu, kas neatbilst a) apakšpunkta kritērijiem, klasificē kā “uzliesmojošu”, ja liesmas augstums ir 4 cm vai vairāk un liesmas ilgums ir 2 s vai vairāk.”;

c)

iekļauj šādu 1.10. punktu:

“1.10.   Ķīmiskais sadegšanas siltums

Ķīmisko sadegšanas siltumu ΔHc nosaka šādi:

a)

vai nu balstoties uz atzītiem tehnoloģiju noteikumiem, kas aprakstīti, piemēram, tādos standartos kā ASTM D 240, ISO 13943 86.1.–86.3. un NFPA 30B vai kas aprakstīti zinātniskajā literatūrā,

vai

b)

izmantojot turpmāk aprakstīto aprēķina metodi.

Ķīmisko sadegšanas siltumu (ΔHc) kilodžoulos uz gramu (kJ/g) var aprēķināt, reizinot teorētisko sadegšanas siltumu (ΔHcomb) ar sadegšanas efektivitāti, kas parasti ir mazāka par 1,0 (tipiska sadegšanas efektivitāte ir 0,95 jeb 95 %).

Kompozītam aerosola preparātam ķīmiskais sadegšanas siltums ir vienāds ar atsevišķo komponentu svērto sadegšanas siltumu summu:

Formula

kur:

ΔHc

=

produkta ķīmiskais sadegšanas siltums (kJ/g),

wi%

=

i komponenta masas daļa produktā,

ΔHc(i)

=

produkta i komponenta sadegšanas siltums (kJ/g).

Ja saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem par aerosola ugunsbīstamības parametru izmanto ķīmisko sadegšanas siltumu, personai, kas atbild par konkrētā aerosola izsmidzinātāja tirdzniecību, ķīmiskā sadegšanas siltuma noteikšanas metode jāapraksta dokumentā, kam jābūt brīvi pieejamam kādā no Kopienas oficiālajām valodām adresē, kura norādīta uz marķējuma saskaņā ar 8. panta 1. punkta a) apakšpunktu.”;

d)

pēc 2. punkta “Vispārīgi noteikumi” un pirms 2.1. punkta iekļauj šādu noteikumu:

“Neskarot pielikuma īpašos noteikumus par prasībām, kas saistītas ar ugunsbīstamību un spiediena risku, par aerosola izsmidzinātāju tirdzniecību atbildīgajai personai ir pienākums analizēt riskus, lai tādējādi noteiktu tos, kuri attiecas uz tās aerosola izsmidzinātājiem. Attiecīgā gadījumā šajā analīzē jāizvērtē risks, ko rada no aerosola izsmidzinātāja parastos vai loģiski prognozējamos lietošanas apstākļos izsmidzināta aerosola ieelpošana, ņemot vērā pilienu izmēru sadalījumu saistībā ar satura fiziskajām un ķīmiskajām īpašībām. Šai personai jāņem vērā minētās analīzes rezultāti, projektējot, izgatavojot un pārbaudot aerosola izsmidzinātājus, un attiecīgā gadījumā jāsagatavo īpašas tā lietošanas instrukcijas.”;

e)

pielikuma 2.2. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)

ja aerosols saskaņā ar 1.9. punkta kritērijiem klasificēts kā “uzliesmojošs” vai “īpaši viegli uzliesmojošs”:

liesmas simbolam saskaņā ar Direktīvas 67/548/EEK II pielikumā sniegto paraugu,

norādei “uzliesmojošs” vai “īpaši viegli uzliesmojošs” atkarībā no tā, vai aerosols klasificēts kā “uzliesmojošs” vai “īpaši viegli uzliesmojošs”,”;

f)

pielikuma 2.3. punkta a) un b) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:

“a)

neatkarīgi no satura – papildu lietošanas brīdinājumi, kas brīdina lietotājus par preces īpašo bīstamību; ja aerosola izsmidzinātājam ir pievienota atsevišķa lietošanas instrukcija, tajā arī jāietver attiecīgie lietošanas brīdinājumi;

b)

ja aerosols saskaņā ar 1.9. punkta kritērijiem klasificēts kā “uzliesmojošs” vai “īpaši viegli uzliesmojošs”, šādi brīdinājumi:

Direktīvas 67/548/EEK IV pielikumā noteiktās drošuma frāzes S2 un S16;

“Neizsmidzināt atklātas liesmas vai siltumu izstarojošu materiālu tuvumā”.”;

g)

iekļauj šādu 2.4. punktu:

“2.4.   Šķidrās fāzes tilpums

Šķidrās fāzes tilpums 50 °C temperatūrā nedrīkst pārsniegt 90 % no neto ietilpības.”;

h)

pielikuma 3.1.2. punktu aizstāj ar šādu:

“3.1.2.   Pildījums

50 oC temperatūrā spiediens aerosola izsmidzinātājā nedrīkst pārsniegt 12 bārus.

Tomēr, ja aerosols nesatur gāzi vai gāzu maisījumu, kam ir uzliesmošanas diapazons gaisā 20 °C temperatūrā un 1,013 bāru standartspiedienā, maksimāli atļautais spiediens 50 °C temperatūrā ir 13,2 bāri.”;

i)

pielikuma 3.1.3., 4.1.5. un 4.2.4. punktu svītro;

j)

pielikuma 6.1.4. punktu aizstāj ar šādu:

“6.1.4.   Piepildītu aerosola izsmidzinātāju galīgā pārbaude

6.1.4.1.   Aerosola izsmidzinātājus pārbauda ar vienu no šādām galīgās pārbaudes metodēm:

a)   karsta ūdens peldes pārbaude

Katru piepildītu aerosola izsmidzinātāju iegremdē tilpnē ar karstu ūdeni.

i)

Ūdens temperatūrai un pārbaudes ilgumam jābūt tādam, lai iekšējais spiediens sasniegtu vērtību, kāda aerosola izsmidzinātāja saturam būtu pastāvīgā 50 °C temperatūrā.

ii)

Aerosola izsmidzinātājus ar redzamu, noturīgu deformāciju vai sūci atzīst par neatbilstīgiem.

b)   galīgās pārbaudes karstās metodes

Var izmantot citas aerosola izsmidzinātāju satura karsēšanas metodes, ja tās nodrošina, ka spiediens un temperatūra katrā piepildītā aerosola izsmidzinātājā sasniedz vērtības, kādas noteiktas attiecībā uz karsta ūdens peldes pārbaudi, un deformācijas un sūces var noteikt ar tādu pašu precizitāti kā karsta ūdens peldes pārbaudes gadījumā;

c)   galīgās pārbaudes aukstās metodes

Alternatīvu galīgās pārbaudes auksto metodi var izmantot, ja tā ir saskaņā ar Direktīvas 94/55/EK A pielikuma 6.2.4.3.2. punkta 2) apakšpunkta noteikumiem par karsta ūdens peldei alternatīvu aerosola izsmidzinātāju pārbaudes metodi.

6.1.4.2.   Aerosola izsmidzinātājiem, kuru saturā pēc uzpildīšanas un pirms pirmās lietošanas notiek fiziska vai ķīmiska pārveide, kas maina satura spiedienu, jāizmanto 6.1.4.1. punkta c) apakšpunktā aprakstītās galīgas pārbaudes aukstās metodes.

6.1.4.3.   Attiecībā uz pārbaudes metodēm saskaņā ar 6.1.4.1. punkta b) un c) apakšpunktu:

a)

pārbaudes metode jāapstiprina kompetentajai iestādei;

b)

par aerosola izsmidzinātāju tirdzniecību atbildīgajai personai kompetentajā iestādē jāiesniedz apstiprinājuma pieteikums. Pieteikumam jāpievieno tehniskā dokumentācija, kurā aprakstīta attiecīgā metode;

c)

par aerosola izsmidzinātāju tirdzniecību atbildīgajai personai uzraudzības nolūkā kompetentās iestādes apstiprinājums, metodi aprakstošā tehniskā dokumentācija un, attiecīgā gadījumā, kontroles ziņojumi jātur brīvi pieejami adresē, kas norādīta uz marķējuma saskaņā ar 8. panta 1. punkta a) apakšpunktu;

d)

tehniskajai dokumentācijai jābūt sagatavotai kādā no Kopienas oficiālajām valodām vai jābūt pieejamai tās apstiprinātai kopijai;

e)

“kompetentā iestāde” ir iestāde, kas katrā dalībvalstī norīkota saskaņā ar Direktīvu 94/55/EK.”;

k)

iekļauj šādu 6.3. punktu:

“6.3.   Aerosolu ugunsbīstamības pārbaudes

6.3.1.   Aizdegšanās attāluma pārbaude izsmidzināmiem aerosoliem

6.3.1.1.   Ievads

6.3.1.1.1.

Šajā pārbaudes standartā aprakstīta metode, ar kuru nosaka izsmidzināma aerosola aizdegšanās attālumu, lai novērtētu attiecīgo uzliesmošanas risku. Lai novērotu, vai aerosols aizdegas un turpina degt, to izsmidzina uguns avota virzienā ar 15 cm intervālu. “Aizdegšanās un noturīga degšana” ir uguns izplatīšanās ar liesmu, kas nepārtraukti novērojama vismaz 5 s. “Uguns avots” ir gāzes deglis ar zilu, nespožu liesmu, kuras augstums ir 4–5 cm.

6.3.1.1.2.

Šo pārbaudi piemēro aerosola produktiem, kuru izsmidzināšanas attālums ir 15 cm vai vairāk. Šo pārbaudi nepiemēro aerosola produktiem, kuru izsmidzināšanas attālums ir mazāks par 15 cm, piemēram, kuri paredzēti putu, želeju un pastu izvadīšanai vai kuri ir aprīkoti ar dozētāju. Aerosola produktiem, kuri paredzēti putu, želeju vai pastu izvadīšanai, piemēro aerosola putu ugunsbīstamības pārbaudi.

6.3.1.2.   Ierīces un materiāli

6.3.1.2.1.

Nepieciešamas šādas ierīces:

Ūdens tilpne, kurā uztur 20 oC temperatūru

precizitāte: ± 1 °C

Kalibrēti laboratorijas svari (atsvaru)

precizitāte: ± 0,1 g

Hronometrs

precizitāte: ± 0,2 s

Lineāls, statīvs un skava

iedaļas cm

Gāzes deglis ar statīvu un skavu

 

Termometrs

precizitāte: ± 1 °C

Higrometrs

precizitāte: ± 5 %

Manometrs

precizitāte: ± 0,1 bāri

6.3.1.3.   Procedūra

6.3.1.3.1.   Vispārīgās prasības

6.3.1.3.1.1.

Pirms pārbaudes katru aerosola izsmidzinātāju uzsilda un sagatavo, aptuveni 1 s izsmidzinot tā saturu. Šo darbību veic, lai no pievadcaurulītes izvadītu nehomogēno materiālu.

6.3.1.3.1.2.

Precīzi ievēro lietošanas instrukcijas, ieskaitot norādes par to, vai izsmidzinātājs lietojams ar sprauslu uz augšu vai uz leju. Ja saturs jāsakrata, to dara tieši pirms pārbaudes.

6.3.1.3.1.3.

Pārbaudi veic vēdināmā telpā, kurā novērsts caurvējš un tiek uzturēta 20 oC temperatūra ±5 oC, un relatīvais mitrums ir 30–80 %.

6.3.1.3.1.4.

Katru aerosola izsmidzinātāju pārbauda:

a)

kad tas ir pilns – piemēro pilnu procedūru, kurā attālums no gāzes degļa līdz aerosola flakona uzgalim ir 15–90 cm diapazonā;

b)

kad tajā ir 10–12 % no nomināla (pēc masas) – veic tikai vienu pārbaudi vai nu 15 cm attālumā no uzgaļa, ja pilna flakona gadījumā aerosols neaizdegas vispār, vai, pieskaitot 15 cm attālumam, kurā aerosols aizdedzies pilna flakona gadījumā.

6.3.1.3.1.5.

Veicot šo pārbaudi, flakonu novieto tā, kā norādīts marķējuma instrukcijās. Attiecīgi pielāgo uguns avota novietojumu.

6.3.1.3.1.6.

Turpmāk aprakstītajā procedūrā aerosolu pārbauda ik pēc 15 cm, mērot no degļa liesmas līdz aerosola uzgalim, diapazonā 15–90 cm. Ieteicams sākt, kad attālums no degļa liesmas līdz aerosola uzgalim ir 60 cm. Ja aerosols aizdegas no 60 cm attāluma, attālumu starp degļa liesmu un aerosola uzgali palielina par 15 cm. Ja, pārbaudot aerosolu attālumā, kad no degļa liesmas līdz aerosola uzgalim ir 60 cm, tas neaizdegas, attālumu samazina par 15 cm. Procedūras mērķis ir noteikt maksimālo attālumu no aerosola uzgaļa līdz degļa liesmai, kādā aerosols aizdegas un noturīgi deg, vai noteikt, ka tad, ja attālums starp degļa liesmu un aerosola uzgali ir 15 cm, aerosolu nevar aizdedzināt.

6.3.1.3.2.   Pārbaudes procedūra

a)

pirms katras pārbaudes attiecībā uz katru produktu sagatavo vismaz 3 pilnus aerosola izsmidzinātājus, kurus silda ūdens peldē līdz 20 oC temperatūrai ±1 oC, uz vismaz 30 min iegremdējot vismaz 95 % no izsmidzinātāja (ja flakons ir iegremdēts pilnībā, pietiek ar 30 min sagatavošanu);

b)

izpilda vispārīgās prasības. Reģistrē telpas temperatūru un relatīvo mitrumu;

c)

aerosola izsmidzinātāju nosver un atzīmē tā masu;

d)

nosaka iekšējo spiedienu un sākotnējo izsmidzināšanas intensitāti 20 oC temperatūrā ±1 oC (lai atklātu un atmestu brāķa vai nepilnīgi uzpildītus aerosola izsmidzinātājus);

e)

gāzes degli novieto uz līdzenas horizontālas virsmas vai iestiprina statīvā, izmantojot skavu;

f)

aizdedzina gāzes degli. Liesmai jābūt nespožai un aptuveni 4–5 cm augstai;

g)

no uzgaļa izejošo sprauslu novieto vajadzīgajā attālumā no liesmas. Aerosolu pārbauda, flakonu novietojot tā, kā to paredzēts lietot, t. i., ar sprauslu attiecīgi uz augšu vai uz leju;

h)

noregulē uzgaļa sprauslas un degļa liesmas līmeni, pārliecinoties, ka sprausla ir pareizi vērsta un vienā līmenī ar liesmu (sk. 6.3.1.1. attēlu). Aerosolam jāizsmidzinās pret liesmas augšējo daļu;

6.3.1.1.   attēls

Image

i)

izpilda vispārīgās prasības attiecībā uz izsmidzinātāja sakratīšanu;

j)

iedarbina aerosola izsmidzinātāja vārstu, izsmidzinot saturu 5 s, ja vien tas neaizdegas. Ja aerosols aizdegas, izsmidzināšanu turpina un 5 s uzņem degšanas ilgumu, sākot no aizdegšanās brīža;

k)

aizdegšanās pārbaudes rezultātu attiecīgajā attālumā, kāds iestatīts starp gāzes degli un aerosola izsmidzinātāju, reģistrē turpmāk sniegtajā tabulā;

l)

ja, veicot j) apakšpunktā minētās darbības, aerosols neaizdegas, tā aizdegšanos pārbauda, flakonu pavēršot pretēji tā paredzētajam lietošanas stāvoklim, piemēram, ar sprauslu uz leju, nevis uz augšu;

m)

ar to pašu flakonu vēl divas reizes atkārto g)–l) apakšpunktā minētās darbības (kopā 3 reizes), starp gāzes degli un aerosola uzgali saglabājot tādu pašu attālumu;

n)

pārbaudes procedūru attiecībā uz to pašu produktu atkārto ar pārējiem diviem aerosola flakoniem, starp gāzes degli un aerosola uzgali saglabājot tādu pašu attālumu;

o)

g)–n) apakšpunktā minētās pārbaudes procedūras darbības atkārto, no aerosola flakona uzgaļa līdz degļa liesmai nodrošinot 15–90 cm attālumu un ņemot vērā katras pārbaudes rezultātu (sk. arī 6.3.1.3.1.4. un 6.3.1.3.1.5. punktu);

p)

ja aerosols 15 cm attālumā neaizdegas, procedūru attiecībā uz sākotnēji pilnajiem flakoniem beidz. Procedūru beidz arī tad, ja aerosols aizdegas un noturīgi deg no 90 cm attāluma. Ja aerosolu no 15 cm attāluma neizdevās aizdedzināt, atzīmē, ka aizdegšanās nav notikusi. Pārējos gadījumos kā “aizdegšanās attālumu” reģistrē maksimālo attālumu no degļa liesmas līdz aerosola uzgalim, kādā novērota aizdegšanās un noturīga degšana;

q)

visiem trim flakoniem vienu reizi veic arī pārbaudi, kad to saturs ir 10–12 % no nominālā. Šos flakonus pārbauda, pieskaitot 15 cm tam attālumam starp aerosola uzgali un degļa liesmu, kādā aerosols aizdedzies pilna flakona gadījumā;

r)

aerosola flakonu iztukšo ilgākais 30 s ilgos smidzināšanas intervālos, līdz tā saturs ir 10–12 % no nominālā (pēc masas). Starp smidzināšanas reizēm ietur vismaz 300 s pauzi. Tās laikā izsmidzinātājus ievieto ūdens tilpnē, lai uzturētu pārbaudes apstākļus;

s)

kad flakonu saturs sasniedz 10–12 % no nominālā, atkārto g)–n) apakšpunktā minētās darbības, izlaižot l) un m) apakšpunktā minētās. Šo pārbaudi veic, flakonu novietojot tikai vienā stāvoklī, t. i., ar sprauslu attiecīgi uz augšu vai uz leju atkarībā no tā, kurā stāvoklī notikusi (ja notikusi) aizdegšanās pilna flakona gadījumā;

t)

visus rezultātus reģistrē turpmāk sniegtajā 6.3.1.1. tabulā.

6.3.1.3.2.1.   Visus eksperimentus veic vilkmes skapī, labi vēdināmā telpā. Pēc katras pārbaudes vilkmes skapi un telpu var vēdināt vismaz 3 min. Veic visus nepieciešamos drošības pasākumus, lai novērstu degšanas produktu ieelpošanu.

6.3.1.3.2.2.   Flakoniem, kuru saturs ir 10–12 % no nominālā, veic tikai vienu pārbaudi. Rezultātu tabulā atspoguļo tikai vienu rezultātu par katru flakonu.

6.3.1.3.2.3.   Ja pārbaude, izsmidzinātāju novietojot stāvoklī, kādā to paredzēts lietot, dod negatīvu rezultātu, pārbaudi atkārto tādā stāvoklī, kādā visdrīzāk būtu iespējams pozitīvs rezultāts.

6.3.1.4.   Rezultātu novērtēšanas metode

6.3.1.4.1.   Visus rezultātus reģistrē. Izmantojamās rezultātu tabulas paraugs sniegts 6.3.1.1. tabulā.

6.3.1.1.   tabula

Datums

Temperatūra … °C

Relatīvais mitrums … %

Produkta nosaukums

 

Neto ietilpība

 

1. flakons

2. flakons

3. flakons

Sākotnējais uzpildes līmenis

 

%

%

%

Izsmidzinātāja attālums

Pārbaude

1

2

3

1

2

3

1

2

3

15 cm

Aerosols aizdegas?

J/N

 

 

 

30 cm

Aerosols aizdegas?

J/N

 

 

 

45 cm

Aerosols aizdegas?

J/N

 

 

 

60 cm

Aerosols aizdegas?

J/N

 

 

 

75 cm

Aerosols aizdegas?

J/N

 

 

 

90 cm

Aerosols aizdegas?

J/N

 

 

 

Piezīmes (tostarp par flakona stāvokli)

 

 

 

 

6.3.2.   Aizdegšanās pārbaude slēgtā telpā

6.3.2.1.   Ievads

Šajā pārbaudes standartā aprakstīta metode, ar kuru nosaka no aerosola izsmidzinātājiem izvadīto produktu ugunsbīstamību, vērtējot to aizdegšanās spēju slēgtā vai norobežotā telpā. Aerosola izsmidzinātāja saturu izsmidzina cilindriskā pārbaudes tvertnē, kurā ievietota degoša svece. Ja notiek redzama aizdegšanās, atzīmē degšanas laiku un izsmidzināto daudzumu.

6.3.2.2.   Ierīces un materiāli

6.3.2.2.1.   Nepieciešamas šādas ierīces:

Hronometrs

precizitāte: ± 0,2 s

Ūdens tilpne, kurā uztur 20 oC temperatūru

precizitāte: ± 1 °C

Kalibrēti laboratorijas svari (atsvaru)

precizitāte: ± 0,1 g

Termometrs

precizitāte: ± 1 °C

Higrometrs

precizitāte: ± 5 %

Manometrs

precizitāte: ± 0,1 bāri

Cilindriska pārbaudes tvertne

prasības aprakstītas turpmāk

6.3.2.2.2.   Pārbaudes ierīču sagatavošana

6.3.2.2.2.1.   Cilindrisku tvertni, kuras tilpums ir aptuveni 200 dm3, diametrs – aptuveni 600 mm, garums – aptuveni 720 mm un kura vienā galā ir atvērta, pielāgo šādi:

a)

pie tvertnes atvērtā gala pierīko noslēgšanas sistēmu – vāku ar eņģi – vai

b)

kā noslēgšanas sistēmu var izmantot 0,01–0,02 mm biezu plastmasas plēvi. Ja pārbaudi veic ar plastmasas plēvi, tā jāpierīko tā, kā aprakstīts turpmāk. Plēvi nostiepj pāri cilindra atvērtajam galam un nostiprina ar gumiju. Gumijas izturībai jābūt tādai, lai, to uzliekot apkārt cilindram, kas novietots uz sāna, un zemākajā punktā pieliekot 0,45 kg masu, gumija pastieptos tikai par 25 mm. Plēvē 50 mm no cilindra malas izdara 25 mm garu iegriezumu. Pārliecinās, vai plēve ir cieši nostiepta;

c)

otrā cilindra galā 100 mm no malas izurbj caurumu 50 mm diametrā, un, cilindru sagatavojot pārbaudei, to pagriež tā, lai atvērums būtu visaugstākajā iespējamā stāvoklī (6.3.2.1. attēls);

6.3.2.1.   attēls

Image

d)

uz 200 × 200 mm lielas metāla pamatnes uzliek parafīna sveci, kuras diametrs ir 20–40 mm un augstums ir 100 mm. Sveci nomaina, kad tās augstums kļūst mazāks par 80 mm. Sveces liesmu no izsmidzināšanas pasargā ar 150 mm platu un 200 mm augstu deflektoru. Tas ietver 45° leņķī vērstu plakni, kas sākas 150 mm augstumā no deflektora pamatnes (6.3.2.2. attēls);

6.3.2.2.   attēls

Image

e)

uz metāla pamatnes uzstādīto sveci novieto tieši pa vidu starp abiem cilindra galiem (6.3.2.3. attēls);

6.3.2.3.   attēls

Image

f)

cilindru novieto uz zemes vai uz paliktņa, vietā, kur temperatūra ir 15–25 oC. Pārbaudāmo produktu izsmidzina aptuveni 200 dm3 lielajā cilindrā, kurā ievietots uguns avots.

6.3.2.2.2.2.   Parasti produkts no aerosola flakona izsmidzinās 90° leņķī attiecībā pret flakona vertikālo asi. Aprakstītie pārbaudes apstākļi un procedūra attiecas uz šāda veida produktu. Ja aerosola izsmidzināšana notiek citādi (piemēram, vertikālas strūklas aerosola izsmidzinātāji), ierīces un procedūras jāpielāgo un šie pielāgojumi jāreģistrē saskaņā ar laboratoriju darbības paraugpraksi, piemēram, standartu ISO/IEC 17025:1999 “Testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju kompetences vispārīgās prasības”.

6.3.2.3.   Procedūra

6.3.2.3.1.   Vispārīgās prasības

6.3.2.3.1.1.

Pirms pārbaudes katru aerosola izsmidzinātāju uzsilda un sagatavo, aptuveni 1 s izsmidzinot tā saturu. Šo darbību veic, lai no pievadcaurulītes izvadītu nehomogēno materiālu.

6.3.2.3.1.2.

Precīzi ievēro lietošanas instrukcijas, ieskaitot norādes par to, vai izsmidzinātājs lietojams ar sprauslu uz augšu vai uz leju. Ja saturs jāsakrata, to dara tieši pirms pārbaudes.

6.3.2.3.1.3.

Pārbaudes veic vēdināmā telpā, kurā novērsts caurvējš un tiek uzturēta 20 oC temperatūra ±5 oC, un relatīvais mitrums ir 30–80 %.

6.3.2.3.2.   Pārbaudes procedūra

a)

Attiecībā uz katru produktu sagatavo vismaz 3 pilnus aerosola izsmidzinātājus, kurus silda ūdens peldē līdz 20 oC temperatūrai ±1 oC, uz vismaz 30 min iegremdējot vismaz 95 % no izsmidzinātāja (ja flakons ir iegremdēts pilnībā, pietiek ar 30 min sagatavošanu);

b)

izmēra vai aprēķina cilindra faktisko tilpumu (dm3);

c)

izpilda vispārīgās prasības. Reģistrē telpas temperatūru un relatīvo mitrumu;

d)

nosaka iekšējo spiedienu un sākotnējo izsmidzināšanas intensitāti 20 oC temperatūrā ±1 oC (lai atklātu un atmestu brāķa vai nepilnīgi uzpildītus aerosola izsmidzinātājus);

e)

nosver vienu no aerosola izsmidzinātājiem un atzīmē tā masu;

f)

aizdedzina sveci un pierīko noslēgšanas sistēmu (vāku vai plastmasas plēvi);

g)

aerosola izsmidzinātāja sprauslu novieto 35 mm attālumā no cilindrā izurbtā cauruma centra vai tuvāk, ja produkts izsmidzinās platā strūklā. Iedarbina hronometru un, ievērojot produkta lietošanas instrukcijas, aerosolu izsmidzina virzienā uz cilindra pretējā gala (vāka vai plastmasas plēves) centru. Aerosolu pārbauda, flakonu novietojot tā, kā to paredzēts lietot, t. i., ar sprauslu attiecīgi uz augšu vai uz leju;

h)

izsmidzināšanu turpina, līdz aerosols aizdegas. Hronometru apstādina un atzīmē laiku. Aerosola izsmidzinātāju no jauna nosver un atzīmē tā masu;

i)

cilindru izvēdina un iztīra, ja tajā sakrājušās nogulsnes, kas varētu ietekmēt turpmākās pārbaudes. Ja nepieciešams, cilindram ļauj atdzist;

j)

d)–i) apakšpunktā minētās pārbaudes procedūras darbības atkārto ar pārējiem diviem tā paša produkta aerosola izsmidzinātājiem (kopā 3 flakoni, no kuriem katru pārbauda tikai vienu reizi).

6.3.2.4.   Rezultātu novērtēšanas metode

6.3.2.4.1.   Sagatavo pārbaudes ziņojumu, kurā ietver šādus datus:

a)

pārbaudāmais produkts un tā identifikācijas dati;

b)

aerosola izsmidzinātāja iekšējais spiediens un izsmidzināšanas intensitāte;

c)

telpas temperatūra un gaisa relatīvais mitrums;

d)

attiecībā uz katru pārbaudi – izsmidzināšanas ilgums (s), kas vajadzīgs, lai panāktu aizdegšanos (ja produkts neaizdegas, to attiecīgi norāda);

e)

katrā pārbaudes reizē izsmidzinātā produkta masa (g);

f)

cilindra faktiskais tilpums (dm3).

6.3.2.4.2.   Laika ekvivalentu (teq), kas vajadzīgs, lai panāktu aizdegšanos vienu kubikmetru lielā telpā, var aprēķināt šādi:

Formula

6.3.2.4.3.   Sprādzienbīstamo vielu bezsprādziena sadegšanas blīvumu (Ddef), kas vajadzīgs, lai pārbaudes apstākļos panāktu aizdegšanos, var aprēķināt šādi:

Formula

6.3.3.   Aerosola putu ugunsbīstamības pārbaude

6.3.3.1.   Ievads

6.3.3.1.1.   Šajā pārbaudes standartā aprakstīta metode, ar kuru nosaka tāda aerosola ugunsbīstamību, kurš tiek izvadīts putu, želejas vai pastas veidā. Aerosolu (aptuveni 5 g), kurš tiek izvadīts putu, želejas vai pastas veidā, izspiež pulksteņstiklā, zem tā paliek uguns avotu (parafīna vai vaska sveci, sērkociņu vai šķiltavas) un novēro, vai putas, želeja vai pasta aizdegas un turpina degt. “Aizdegšanās” ir uguns izplatīšanās ar liesmu, kas nepārtraukti novērojama vismaz 2 s un ir vismaz 4 cm augsta.

6.3.3.2.   Ierīces un materiāli

6.3.3.2.1.   Nepieciešamas šādas ierīces:

Lineāls, statīvs un skava

iedaļas cm

Ugunsizturīgs pulksteņstikls aptuveni 150 mm diametrā

 

Hronometrs (atsvaru)

precizitāte: ± 0,2 s

Parafīna vai vaska svece, sērkociņš vai šķiltavas

 

Kalibrēti laboratorijas svari (atsvaru)

precizitāte: ± 0,1 g

Ūdens tilpne, kurā uztur 20 oC temperatūru

precizitāte: ± 1 °C

Termometrs

precizitāte: ± 1 °C

Higrometrs

precizitāte: ± 5 %

Manometrs

precizitāte: ± 0,1 bāri

6.3.3.2.2.   Pulksteņstiklu uzliek uz ugunsizturīgas virsmas telpā, kurā nav caurvēja un kuru var izvēdināt pēc katras pārbaudes. Lineālu novieto tieši aiz pulksteņstikla un nostiprina vertikāli, izmantojot statīvu un skavu.

6.3.3.2.3.   Lineālu novieto tā, lai nulles punkts būtu vienā līmenī ar pulksteņstikla dibenu.

6.3.3.3.   Procedūra

6.3.3.3.1.   Vispārīgās prasības

6.3.3.3.1.1.

Pirms pārbaudes katru aerosola izsmidzinātāju uzsilda un sagatavo, aptuveni 1 s izspiežot tā saturu. Šo darbību veic, lai no pievadcaurulītes izvadītu nehomogēno materiālu.

6.3.3.3.1.2.

Precīzi ievēro lietošanas instrukcijas, ieskaitot norādes par to, vai izsmidzinātājs lietojams ar sprauslu uz augšu vai uz leju. Ja saturs jāsakrata, to dara tieši pirms pārbaudes.

6.3.3.3.1.3.

Pārbaudes veic vēdināmā telpā, kurā novērsts caurvējš un tiek uzturēta 20 oC temperatūra ±5 oC, un relatīvais mitrums ir 30–80 %.

6.3.3.3.2.   Pārbaudes procedūra

a)

pirms katras pārbaudes attiecībā uz katru produktu sagatavo vismaz 4 pilnus aerosola izsmidzinātājus, kurus silda ūdens peldē līdz 20 oC temperatūrai ±1 oC, uz vismaz 30 min iegremdējot vismaz 95 % no izsmidzinātāja (ja flakons ir iegremdēts pilnībā, pietiek ar 30 min sagatavošanu);

b)

izpilda vispārīgās prasības. Reģistrē telpas temperatūru un relatīvo mitrumu;

c)

nosaka iekšējo spiedienu 20 oC temperatūrā ±1 oC (lai atklātu un atmestu brāķa vai nepilnīgi uzpildītus aerosola izsmidzinātājus);

d)

izmēra pārbaudāmā aerosola produkta izvadīšanas intensitāti, lai varētu precīzāk noteikt izvadītā produkta daudzumu;

e)

nosver vienu no aerosola izsmidzinātājiem un atzīmē tā masu;

f)

balstoties uz izmērīto produkta izvadīšanas intensitāti un ievērojot ražotāja instrukcijas, tīra pulksteņstikla centrā izspiež aptuveni 5 g produkta, lai izveidotos piciņa, kuras augstums nepārsniedz 25 mm;

g)

5 s pēc tam, kad produkts izspiests, parauga malai no apakšas tuvina liesmas avotu un vienlaikus iedarbina hronometru. Ja nepieciešams, pēc aptuveni 2 s liesmas avotu attālina no parauga malas, lai varētu skaidri novērot, vai notikusi aizdegšanās. Ja parauga aizdegšanās nav novērojama, parauga malai no jauna tuvina liesmas avotu;

h)

ja paraugs aizdegas, atzīmē:

i)

liesmas maksimālo augstumu (cm), mērot no pulksteņstikla dibena;

ii)

liesmas ilgumu (s);

iii)

pēc aerosola izsmidzinātāja nožāvēšanas un atkārtotas nosvēršanas – aprēķināto izvadītā produkta masu;

i)

tūlīt pēc katras pārbaudes izvēdina pārbaudes vietu;

j)

ja paraugu neizdodas aizdedzināt un izspiestais produkts visu laiku saglabā putu, želejas vai pastas konsistenci, atkārto e)–i) apakšpunktā minētās darbības. Pirms liesmas atkārtotas tuvināšanas produktam nogaida 30 s, 1 min, 2 min vai 4 min;

k)

ar to pašu flakonu e)–j) apakšpunktā minētās pārbaudes procedūras darbības atkārto vēl divas reizes (kopā 3 reizes);

l)

attiecībā uz to pašu produktu e)–k) apakšpunktā minētās pārbaudes procedūras darbības atkārto ar vēl diviem aerosola flakoniem (kopā 3 flakoni).

6.3.3.4.   Rezultātu novērtēšanas metode

6.3.3.4.1.   Sagatavo pārbaudes ziņojumu, kurā ietver šādus datus:

a)

vai produkts aizdegās;

b)

liesmas maksimālais augstums (cm);

c)

liesmas ilgums (s);

d)

pārbaudāmā produkta masa.”.


II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta

LĒMUMI

Komisija

9.4.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 96/29


KOMISIJAS LĒMUMS

(2008. gada 3. aprīlis)

par ārkārtas pasākumiem attiecībā uz neatļauto ģenētiski modificēto organismu “Bt 63” rīsu produktos

(izziņots ar dokumenta numuru K(2008) 1208)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2008/289/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regulu (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (1), un jo īpaši tās 53. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību (2) 4. panta 2. punktā un 16. panta 2. punktā noteikts, ka ģenētiski modificēta pārtika vai barība nav laižama Kopienas tirgū, ja vien uz to neattiecas atļauja, kas piešķirta saskaņā ar minēto regulu. Regulas 4. panta 3. punktā un 16. panta 3. punktā noteikts, ka atļaujas ģenētiski modificētas pārtikas vai barības laišanai tirgū nevar piešķirt, ja vien nav atbilstoši un pietiekami pierādīts, ka tai nav kaitīgas iedarbības uz cilvēku veselību, dzīvnieku veselību vai vidi, tā nemaldina patērētāju vai lietotāju un neatšķiras no pārtikas vai barības, kuras aizstāšanai tā paredzēta, tādā mērā, ka tās normāla lietošana pārtikā cilvēkiem vai dzīvniekiem uzturvielu ziņā būtu neizdevīga.

(2)

Apvienotajā Karalistē, Francijā un Vācijā 2006. gada septembrī atklāja ar neatļautiem ģenētiski modificētiem “Bt 63” rīsiem piesārņotus Ķīnas izcelsmes rīsu produktus, un par to bija paziņots Pārtikas un barības ātrās reaģēšanas sistēmā (RASFF).

(3)

Ķīnas kompetentajām iestādēm nekavējoties pieprasīja sniegt sīkāku informāciju par neatļauto ģenētiski modificēto rīsu “Bt 63” gēna konstrukcijām. Turklāt pieprasīja paskaidrot, kāda ir Ķīnas tirgū esošo ģenētiski modificēto rīsu izcelsme un to, kā Ķīnas kompetentās iestādes ir nodomājušas nodrošināt eksportēto produktu atbilstību Kopienas prasībām. Ķīnas kompetentās iestādes, savukārt, pārbaudīja Pārtikas un barības ātrās reaģēšanas sistēmā paziņotos gadījumus un apturēja attiecīgo uzņēmumu eksportu. Tās arī nolēma pārbaudīt eksportētos rīsus un rīsu produktus un pieprasīja, lai eksportējošie uzņēmumi stingrāk kontrolētu izejmateriālu iepirkšanu. Turklāt Komisija saņēma informāciju par Ķīnas ģenētiski modificēto rīsu tirgus stāvokli kopumā un par attiecīgo Bt gēna konstrukciju, apstiprinot, ka Ķīnas tirgū ģenētiski modificētie rīsi “Bt 63” nav atļauti.

(4)

Par šo stāvokli dalībvalstis tika nekavējoties informētas Pārtikas ķēdes un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas 2006. gada 11. septembra un 23. oktobra sanāksmēs. Turklāt dalībvalstīm un tirgus dalībniekiem rakstiski atgādināja par viņu pienākumu nodrošināt, ka ES tirgū netiek laisti neatļauti ģenētiski modificēti organismi.

(5)

No 2006. gada septembrim līdz oktobrim vairākkārt konstatēja neatļautus ģenētiski modificētus rīsus “Bt 63”, par ko paziņoja RASFF, pēc tam ātrās reaģēšanas ziņojumi mitējās, apstiprinot pieņēmumu, ka Ķīnas iestāžu īstenotie pasākumi bijuši rezultatīvi.

(6)

Pārtikas un barības ātrās reaģēšanas sistēmā 2007. gada februārī paziņoja par no jauna konstatētiem neatļautiem ģenētiski modificētiem rīsiem “Bt 63”. Minētais jaunais paziņojums bija par rīsu proteīna koncentrāta, kas paredzēts izmantošanai barībā, sūtījumu, kurš Grieķijā nonācis caur Nīderlandi. No Ķīnas šis sūtījums tika nosūtīts 2006. gada 20. decembrī, tātad pēc tam, kad Ķīnas iestādes bija īstenojušas kontroles pasākumus. Ķīnas iestādes nolēma pastiprināt rīsu produktu paraugu ņemšanu un testēšanu, pēc tam kad Komisija tās bija informējusi par minēto jauno paziņojumu un pieprasījusi nodrošināt papildu garantijas, kā arī pieprasīja, lai rīsu produktiem pievienotu oficiālu Ķīnas Inspekcijas un karantīnas sertifikātu. Pārtikas ķēdes un dzīvnieku veselības patstāvīgo komiteju informēja 2007. gada 2. martā.

(7)

Neatkarīgi no pasākumiem, par kuriem ziņoja Ķīnas iestādes, vēlāk bija vairāki citi ziņojumi par neatļautu ģenētiski modificētu rīsu “Bt 63” esību.

(8)

Lai gan Komisija to pieprasīja vairākkārt, Ķīnas iestādes nevarēja iesniegt Komisijas Kopīgās pētniecības centram (KPC) kontroles paraugus un noteikšanas metodes protokolu, kura būtu kvalitatīva un kvantitatīva, lai KPC apstiprinātu noteikšanas metodi, pēc kuras rīkojās Ķīnas kontrolējošās iestādes.

(9)

Ķīnas kompetentās iestādes nevarēja sniegt pietiekošas garantijas par neatļautu ģenētiski modificētu rīsu “Bt 63” neesību rīsu produktos, kuru izcelsme ir Ķīnā, un tāpēc, neierobežojot dalībvalstu kontroles saistības, jāpieņem pasākumi, lai nodrošinātu vispusēju un vienotu pieeju, kas ļautu ātri un efektīvi rīkoties un izvairīties no tā, ka dažādas dalībvalstis šādā situācijā rīkojas atšķirīgi.

(10)

Regulas (EK) Nr. 178/2002 53. pantā paredzēta iespēja Kopienas līmenī pieņemt atbilstīgus ārkārtas pasākumus attiecībā uz pārtiku un barību, kura importēta no kādas trešās valsts, lai aizsargātu cilvēku veselību, dzīvnieku veselību vai vidi, ja risku nevar apmierinoši novērst ar attiecīgo dalībvalstu veiktajiem pasākumiem.

(11)

Ģenētiski modificētie rīsi “Bt 63” nav atļauti ar Kopienas tiesību aktiem, un ir iespējams pieņemt, ka risku var radīt produkti, kas nav atļauti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1829/2003, kurā ievērots Regulas (EK) Nr. 178/2002 7. pantā noteiktais piesardzības princips, tādēļ ir jānosaka ārkārtas pasākumi, lai novērstu piesārņoto produktu laišanu tirgū Kopienā.

(12)

Saskaņā ar vispārējām prasībām, kuras izklāstītas Regulā (EK) Nr. 178/2002, tieši uzņēmējiem, kas iesaistīti pārtikas un barības apritē, pirmām kārtām ir tiesību aktos noteikts pienākums gādāt, lai pārtika vai barība, kas atrodas viņu pārziņā, atbilstu pārtikas aprites tiesību aktu prasībām, un jāpārbauda minēto prasību izpilde. Tādēļ tieši uzņēmējam, kas atbild par pārtikas vai barības pirmo laišanu tirgū, ir pienākums pierādīt, ka tajā nav piesārņoto produktu. Tālab šā lēmuma noteiktajos pasākumos jāiekļauj prasība, lai konkrētu Ķīnas izcelsmes produktu sūtījumus laistu tirgū vienīgi tad, ja tiek iesniegts analīzes protokols, kurā pierādīts, ka produkti nav piesārņoti ar neatļautajiem ģenētiski modificētiem rīsiem “Bt 63”. Analīzes protokolam jābūt starptautiski atzītiem standartiem atbilstošas akreditētas vai oficiālas laboratorijas izdotam. Ja analīzes protokolu sagatavojusi akreditēta laboratorija, šķiet lietderīgi paredzēt, ka minēto protokolu apstiprina attiecīgā kompetentā iestāde.

(13)

Ņemot vērā to, ka noteikšanas metode nav apstiprināta un nav atbilstīgas kvalitātes un kvantitātes kontroles paraugu, un lai atvieglinātu kontroli, analīzes protokols jāizdod pēc D. Mäde et al. (2006) (3) izstrādātas konstrukcijas specifiskās metodes. Kopienas ģenētiski modificētas pārtikas un barības references laboratorija (KRL-GMFF) Kopīgajā pētniecības centrā (KPC) novērtēja minēto metodi kā pašlaik piemērotāko.

(14)

Paraugu ņemšanas un noteikšanas nolūkā, kas vajadzīga, lai novērstu ar neatļautiem ģenētiski modificētiem rīsiem “Bt 63” piesārņotu produktu laišanu tirgū, jāievēro Komisijas 2004. gada 4. oktobra Ieteikums 2004/787/EK par paraugu ņemšanas un noteikšanas tehnisko vadlīniju izstrādi ģenētiski modificētiem organismiem un materiāliem, kas iegūti no ģenētiski modificētiem organismiem vai atrodas produktos Regulas (EK) Nr. 1830/2003 nozīmē (4).

(15)

Šā lēmuma pasākumi jānosaka proporcionāli, un tie nedrīkst ierobežot tirdzniecību vairāk, nekā tas nepieciešams, un tāpēc tie jāattiecina tikai uz produktiem, kuru izcelsme ir Ķīnā vai kas nosūtīti no Ķīnas uz Kopienu, un kuri varētu būt piesārņoti ar neatļautiem ģenētiski modificētiem rīsiem “Bt 63”. Ņemot vērā to, ka ar neatļautiem ģenētiski modificētiem rīsiem “Bt 63” varētu būt piesārņots ļoti daudz produktu, šķiet lietderīgi pārbaudīt plašu tādu produktu sarakstu, kuri varētu sastāvēt no rīsiem, saturēt rīsus vai varētu būt ražoti no rīsiem. Tomēr daži no atklātajiem produktiem varētu sastāvēt no rīsiem, saturēt rīsus vai varētu būt ražoti no rīsiem, bet daži – ne. Tādēļ šķiet atbilstīgi atļaut, ka uzņēmēji izdod vienkāršu deklarāciju, ja produkts nesastāv no rīsiem, nesatur rīsus vai to neražo no rīsiem, tādējādi izvairoties no obligātas analīzes un sertifikācijas.

(16)

Sešu mēnešu laikā ir jāpārskata situācija, proti, vai rīsu produkti var būt piesārņoti ar neatļautiem ģenētiski modificētiem rīsiem “Bt 63”, lai novērtētu, vai joprojām nepieciešami šajā lēmumā noteiktie pasākumi.

(17)

Ir lietderīgi paredzēt samērīgu laika periodu no šā lēmuma stāšanās spēkā līdz tā piemērošanas datumam, lai dalībvalstīm ļautu veikt praktiskus pasākumus šā lēmuma īstenošanai.

(18)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Darbības joma

Šo lēmumu piemēro pielikumā uzskaitītajiem pārtikas un barības produktiem, kuru izcelsme ir Ķīnā vai kuri ir sūtīti no Ķīnas.

2. pants

Nosacījumi pirmajai laišanai tirgū

1.   Dalībvalstis atļauj 1. pantā minēto produktu pirmo laišanu tirgū tikai tad, ja analīzes, kas veikta pēc konstrukcijas specifiskas metodes, kuru izstrādājis D. Mäde et al., lai noteiktu ģenētiski modificētus rīsus “Bt 63”, protokola oriģinālu izdevusi oficiāla vai akreditēta laboratorija, un tas, pievienots sūtījumam, pierāda, ka produkta sastāvā nav, tas nesastāv vai tas nav ražots no ģenētiski modificētiem rīsiem “Bt 63”. Ja analīzes protokolu izdevusi Ķīnas akreditēta laboratorija, analīzes protokolu apstiprina attiecīgā kompetentā iestāde (5).

2.   Ja 1. pantā minēto produktu sūtījums ir sadalīts daļās, katrai sadalītā sūtījuma daļai ir jāpievieno analīzes protokola apliecināts eksemplārs. Ja trūkst 1. pantā minētā analīzes protokola, Kopienā reģistrētais uzņēmējs, kurš atbild par produkta pirmo laišanu tirgū, liek 1. pantā minētos produktus pārbaudīt, lai pierādītu, ka tajos nav ģenētiski modificēto rīsu “Bt 63”. Ja analīzes protokola nav, sūtījumu Kopienas tirgū nelaiž.

3.   Ja pielikumā minētā produkta sastāvā nav rīsu, tas nesastāv no vai to neražo no rīsiem, analīzes protokola oriģinālu drīkst aizstāt ar apliecinājumu (6) no uzņēmēja, kas atbild par sūtījumu, kurā norādīts, ka pārtikas sastāvā nav rīsu, tā nesastāv no vai to neražo no rīsiem.

3. pants

Kontroles pasākumi

Dalībvalstis veic atbilstīgus pasākumus, ieskaitot izlases veida paraugu ņemšanu un analīzi, kas veikta pēc 2. pantā minētās metodes, attiecībā uz 1. pantā minētajiem produktiem, kas tiks importēti vai kas jau ir laisti tirgū, lai nodrošinātu, ka ir izpildītas šā lēmuma prasības. Tās informē Komisiju par pozitīviem (nelabvēlīgiem) rezultātiem, izmantojot Pārtikas un barības ātrās reaģēšanas sistēmu. Par negatīviem (labvēlīgiem) rezultātiem Komisijai paziņo reizi trijos mēnešos.

4. pants

Piesārņoti sūtījumi

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nepieļautu 1. pantā minēto produktu, par kuriem konstatēts, ka to sastāvā ir ģenētiski modificēti rīsi vai tie sastāv vai ir ražoti no ģenētiski modificētiem rīsiem “Bt 63”, nonākšanu tirgū.

5. pants

Izmaksu segšana

Dalībvalstis nodrošina, ka izmaksas, kas rodas, īstenojot 2. un 4. pantu, sedz uzņēmēji, kuri ir atbildīgi par pirmo laišanu tirgū.

6. pants

Atkārtots pasākumu novērtējums

Šo situāciju atkārtoti novērtē vēlākais 2008. gada 15. oktobrī.

7. pants

Piemērošana

Šo lēmumu piemēro ar 2008. gada 15. aprīli.

8. pants

Adresāti

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2008. gada 3. aprīlī

Komisijas vārdā

Komisijas locekle

Androulla VASSILIOU


(1)  OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 202/2008 (OV L 60, 5.3.2008., 17. lpp.).

(2)  OV L 268, 18.10.2003., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1981/2006 (OV L 368, 23.12.2006., 99. lpp.).

(3)  European Food Research and Technology, 224:271-278 (2006).

(4)  OV L 348, 24.11.2004., 18. lpp.

(5)  Analīzes protokolu sagatavo valodā, ko pārvalda par sertificēšanu atbildīgā amatpersona, lai varētu pilnībā saprast katra analīzes protokola saturu, ko viņš paraksta, un valodā, ko pārvalda par pārbaudi atbildīgā amatpersona importētājvalstī.

(6)  Apliecinājumu sagatavo valodā, ko pārvalda uzņēmējs, lai varētu pilnībā saprast katra apliecinājuma saturu, ko viņš paraksta, un valodā, ko pārvalda par pārbaudi atbildīgā amatpersona importētājvalstī.


PIELIKUMS

Produkts

KN kods

Izkulti, nelobīti rīsi

1006 10

Lobīti rīsi

1006 20

Daļēji slīpēti vai pilnīgi noslīpēti rīsi, arī pulēti vai glazēti

1006 30

Šķeltie rīsi

1006 40 00

Rīsu milti

1102 90 50

Rīsu putraimi un rupja maluma milti

1103 19 50

Rīsu granulas

1103 20 50

Graudu rīsu pārslas

1104 19 91

Placināti graudi vai graudu pārslas (izņemot auzu, kviešu, rudzu, kukurūzas un miežu graudus un rīsu pārslas)

1104 19 99

Rīsu ciete

1108 19 10

Pārtikas produkti zīdaiņiem, safasēti mazumtirdzniecībai

1901 10 00

Nevārīti makaroni, bez pildījuma un citādi nesagatavoti, kas satur olas

1902 11 00

Nevārīti makaroni, bez pildījuma un citādi nesagatavoti, kas nesatur olas

1902 19

Pildīti makaronu izstrādājumi (pasta), arī termiski apstrādāti vai citādi sagatavoti

1902 20

Citādi pastas izstrādājumi (izņemot termiski neapstrādātus, bez pildījuma vai citādi sagatavoti, un kas nav ar pildījumu, termiski apstrādāti vai neapstrādāti, vai citādi sagatavoti)

1902 30

Gatavi pārtikas produkti, kas iegūti, uzpūšot vai apgrauzdējot graudus vai graudu produktus, kas iegūti no rīsiem

1904 10 30

Samaisījumu (Müsli) veida izstrādājumi uz neapgrauzdētu graudu pārslu bāzes

1904 20 10

Gatavi pārtikas produkti, kas iegūti no neapgrauzdētām graudu pārslām vai no neapgrauzdēto graudu pārslu maisījumiem vai no uzpūstiem graudiem, kas iegūti no rīsiem (izņemot samaisījumu (Müsli) veida izstrādājumi uz neapgrauzdētu graudu pārslu bāzes)

1904 20 95

Rīsi, iepriekš termiski apstrādāti vai citādi sagatavoti, kas nav citur minēti un iekļauti (izņemot miltus, putraimus un rupja maluma miltus, gatavus pārtikas produktus, kas iegūti no uzpūstām, grauzdētām vai negrauzdētām graudu pārslām vai no negrauzdētu graudu pārslu maisījumiem un grauzdētas graudu pārslas vai uzpūstus graudus)

1904 90 10

Rīspapīrs

ex 1905 90 20

Klijas, atsijas un citi atlikumi, granulēti vai negranulēti, kas iegūti, sijājot, maļot vai citādi apstrādājot rīsus, ar cietes saturu līdz 35 % no svara

2302 40 02

Klijas, atsijas un citi atlikumi, granulēti vai negranulēti, kas iegūti, sijājot, maļot vai citādi apstrādājot rīsus, izņemot rīsus ar cietes saturu līdz 35 % no svara

2302 40 08

Peptoni un to atvasinājumi; citādas olbaltumvielas un to atvasinājumi, kas nav minēti vai iekļauti citur; hromētas vai nehromētas ādas pulveris

3504 00 00


9.4.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 96/35


KOMISIJAS LĒMUMS

(2008. gada 4. aprīlis),

ar kuru groza Lēmumu 2007/716/EK attiecībā uz dažiem Bulgārijas gaļas un piena nozares uzņēmumiem

(izziņots ar dokumenta numuru K(2008) 1230)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2008/290/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Bulgārijas un Rumānijas Pievienošanās aktu un jo īpaši tā 42. pantu,

ņemot vērā Padomes 1989. gada 11. decembra Direktīvu 89/662/EEK par veterinārajām pārbaudēm Kopienas iekšējā tirdzniecībā, lai izveidotu iekšējo tirgu (1), un jo īpaši tās 9. panta 4. punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas 2007. gada 30. oktobra Lēmums 2007/716/EK, ar ko paredz pārejas pasākumus attiecībā uz tām strukturālām prasībām konkrētiem uzņēmumiem gaļas un piena nozarē Bulgārijā, kas iekļautas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 852/2004 un (EK) Nr. 853/2004 (2). Kamēr šiem uzņēmumiem ir noteikts pārejas posms, produktus ar izcelsmi šajos uzņēmumos var laist tikai vietējā tirgū vai izmantot turpmākai pārstrādei Bulgārijas uzņēmumos, kuriem ir noteikts pārejas posms.

(2)

Saskaņā ar Bulgārijas kompetentās iestādes oficiālu paziņojumu daži gaļas un piena nozares uzņēmumi ir pabeiguši pārkārtošanās procesu un tagad pilnībā atbilst Kopienas tiesību aktiem. Tāpēc minētie uzņēmumi jāsvītro no to uzņēmumu saraksta, kuriem noteikts pārejas posms.

(3)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Lēmuma 2007/716/EK pielikums.

(4)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Šā lēmuma pielikumā uzskaitītos uzņēmumus svītro no Lēmuma 2007/716/EK pielikuma.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2008. gada 4. aprīlī

Komisijas vārdā

Komisijas locekle

Androulla VASSILIOU


(1)  OV L 395, 30.12.1989., 13. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/41/EK (OV L 157, 30.4.2004., 33. lpp.).

(2)  OV L 289, 7.11.2007., 14. lpp.


PIELIKUMS

UZŅĒMUMU SARAKSTS, KAS SVĪTROJAMI NO LĒMUMA 2007/716/EK PIELIKUMA

Gaļas pārstrādes uzņēmumi

Nr.

Vet. Nr.

Uzņēmuma nosaukums

Pilsētas/ielas vai ciema/reģiona nosaukums

26.

BG 0801003

“PE-EM” OOD

s. Senokos

obl. Dobrich

46.

BG 1501008

“Evrones” OOD

gr. Levski

79.

BG 2501014

“Mesni produkti” OOD

s. Zdravets

obsht. Targovishte

84.

BG 2701013

“Rodopa Shumen 1884” AD

gr. Shumen,

ul. “Industrialna”

85.

BG 2701013

“Rodopa miyt” EOOD

gr. Shumen,

ul. “Industrialna”

86.

BG 2701013

“Rodopa konserv” EOOD

gr. Shumen,

ul. “Industrialna”

93.

BG 0302007

ET “Edi-Valya Ivanova”

gr. Varna

ul. “Mladezhka” 38

114.

BG 1202004

“Agentsiya Bulsay” EOOD

gr. Berkovitsa

ul. “Kazanite” 1

118.

BG 1602002

“Ter-M” EOOD

gr. Parvomay

kv. Debar

119.

BG 1702001

“Pilko” EOOD

gr. Razgrad

Industrialna zona

131.

BG 2302004

“Galus Treid” OOD

gr. Kostinbrod

136.

BG 0105002

“Primo Treyd” EOOD

gr. Sandanski

Glaven pat E79, Mestnost “Druma”

195.

BG 2205087

AD “Evrofrigo”

gr. Sofia

ul. “Malashevska” 1

196.

BG 2205088

“Maksimum-69” OOD

gr. Sofia

ul. “Obikolna”

223.

BG 0304034

“Pikant” OOD

gr. Varna

ul. “Hristo Smirnenski” 33

224.

BG 0304035

“Emil Iliev” EOOD

s. Topoli

obl. Varna

238.

BG 0604001

“Lalov i Vachev” EOOD

gr. Vratza

Hranitelnovkusova zona, partsel 14

248.

BG 0804022

“Orehite G” OOD

gr. Dobrich

263.

BG 120415

“Gala” EOOD

gr. Montana

ul. “21 vek” 10

292.

BG 1604037

“Dil TUR” AD

gr. Plovdiv kv. Proslav

ul. “Elena” 3

299.

BG 1604047

EOOD “Dimitar Madzharov”

gr. Plovdiv

ul. “Golyamo Konarsko shoes”


Piena pārstrādes uzņēmumi

Nr.

Vet. Nr.

Uzņēmuma nosaukums

Pilsētas/ielas vai ciema/reģiona nosaukums

7.

BG 0812009

“Serdika-90” AD

gr. Dobrich

ul. “25 septemvri” 100

8.

BG 0812019

“Filipopolis-RK” OOD

s. Zheglartsi

14.

BG 1312011

“Eko-F” EAD

s. Karabunar

17.

BG 1612009

“D. Madzharov-2” EOOD

gr. Stamboliyski

ul. “Grobarska” 3

51.

BG 1612040

“Mlechni produkti” OOD

s. Manole

56.

BG 2112001

“Rodopeya-Belev” EOOD

gr. Smolyan

ul. “Trakya” 15

59.

BG 2512017

“YUES-Komers” OOD

s. Golyamo Gradishte

ul. “Radetski” 2

61.

BG 2812025

“Sakarela” OOD

gr. Yambol

ul. “Preslav” 269

70.

BG 212047

“Komplektstroy” EOOD

s. Veselie