ISSN 1725-5112 |
||
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 62 |
|
![]() |
||
Izdevums latviešu valodā |
Tiesību akti |
51. sējums |
Saturs |
|
I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta |
Lappuse |
|
|
REGULAS |
|
|
|
||
|
|
||
|
* |
Komisijas Regula (EK) Nr. 207/2008 (2008. gada 5. marts), ar ko saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 577/98 pieņem 2009. gada ad hoc moduļa specifikācijas par jaunu cilvēku iekļaušanos darba tirgū ( 1 ) |
|
|
|
DIREKTĪVAS |
|
|
* |
Komisijas Direktīva 2008/38/EK (2008. gada 5. marts), ar ko izveido tādas dzīvnieku barības paredzēto lietojumu sarakstu, kas paredzēta īpašiem barošanas mērķiem (Kodificēta versija) ( 1 ) |
|
|
II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta |
|
|
|
LĒMUMI |
|
|
|
Padome |
|
|
|
2008/202/EK |
|
|
* |
||
|
|
IV Citi tiesību akti |
|
|
|
EIROPAS EKONOMIKAS ZONA |
|
|
|
EBTA Uzraudzības Iestāde |
|
|
* |
||
|
* |
|
|
|
(1) Dokuments attiecas uz EEZ |
LV |
Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu. Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte. |
I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta
REGULAS
6.3.2008 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 62/1 |
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 205/2008
(2008. gada 5. marts),
ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Komisijas 2007. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 1580/2007, ar ko nosaka Regulu (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96 un (EK) Nr. 1182/2007 īstenošanas noteikumus augļu un dārzeņu nozarē (1), un jo īpaši tās 138. panta 1. punktu,
tā kā:
(1) |
Regulā (EK) Nr. 1580/2007, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem. |
(2) |
Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Standarta ievešanas vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 1580/2007 138. pantā, ir tādas, kā norādīts tabulā, kas pievienota pielikumā.
2. pants
Šī regula stājas spēkā 2008. gada 6. martā.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2008. gada 5. martā
Komisijas vārdā —
lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors
Jean-Luc DEMARTY
(1) OV L 350, 31.12.2007., 1. lpp.
PIELIKUMS
Komisijas 2008. gada 5. marts Regulai, ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem
(EUR/100 kg) |
||
KN kods |
Trešās valsts kods (1) |
Standarta ievešanas vērtība |
0702 00 00 |
JO |
72,2 |
MA |
52,9 |
|
TN |
120,5 |
|
TR |
94,7 |
|
ZZ |
85,1 |
|
0707 00 05 |
EG |
178,8 |
MA |
114,7 |
|
TR |
177,0 |
|
ZZ |
156,8 |
|
0709 90 70 |
MA |
93,0 |
TR |
116,9 |
|
ZZ |
105,0 |
|
0805 10 20 |
EG |
45,4 |
IL |
54,7 |
|
MA |
58,3 |
|
TN |
49,0 |
|
TR |
62,8 |
|
ZZ |
54,0 |
|
0805 50 10 |
EG |
95,9 |
IL |
109,4 |
|
SY |
56,4 |
|
TR |
120,8 |
|
ZZ |
95,6 |
|
0808 10 80 |
AR |
97,3 |
CA |
73,8 |
|
CN |
92,7 |
|
MK |
42,4 |
|
US |
108,1 |
|
UY |
71,7 |
|
ZZ |
81,0 |
|
0808 20 50 |
AR |
82,4 |
CL |
82,4 |
|
CN |
60,6 |
|
US |
123,2 |
|
ZA |
97,1 |
|
ZZ |
89,1 |
(1) Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.
6.3.2008 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 62/3 |
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 206/2008
(2008. gada 5. marts),
ar ko nosaka piešķīruma koeficientu importa atļauju pieteikumiem, kuri iesniegti laikā no 2008. gada 22. līdz 29. februārim saskaņā ar Kopienas tarifa kvotu, kas atvērta ar Regulu (EK) Nr. 1002/2007 un paredzēta rīsiem, kuru izcelsme ir Ēģiptē un kurus ieved no Ēģiptes
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1785/2003 par rīsu tirgus kopīgo organizāciju (1),
ņemot vērā Komisijas 2006. gada 31. augusta Regulu (EK) Nr. 1301/2006, ar ko nosaka kopīgus noteikumus lauksaimniecības produktu importa tarifu kvotu administrēšanai, izmantojot ievešanas atļauju sistēmu (2), un jo īpaši tās 7. panta 2. punktu,
tā kā:
(1) |
Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1002/2007 (3) ir atvērta ikgadējā importa tarifa kvota rīsiem ar kodu KN 1006, kuru izcelsme ir Ēģiptē un kurus ieved no Ēģiptes, ar apjomu 32 000 tonnu vienā tirdzniecības gadā (kārtas numurs 09.4094). |
(2) |
No paziņojuma, kas izdarīts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1002/2007 5. panta a) punktu, izriet, ka daudzumi, kas norādīti pieteikumos, kuri saskaņā ar minētās regulas 2. panta 3. punktu iesniegti no 2008. gada 22. februāra plkst. 13.00 pēc Briseles laika līdz 2008. gada 29. februāra plkst. 13.00 pēc Briseles laika, pārsniedz pieejamos daudzumus. Tāpēc ir jānosaka, par kādu apjomu importa atļaujas var izdot, nosakot piešķīruma koeficientu, ko piemēro prasītajiem daudzumiem. |
(3) |
Turklāt ir jāaptur jaunu atļauju pieteikumu iesniegšana attiecībā uz Regulā (EK) Nr. 1002/2007 paredzētajiem ievedumiem līdz kārtējā tarifa kvotas perioda beigām saskaņā ar minētās regulas 3. panta 3. punkta pirmo daļu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
1. Par importa atļauju pieteikumiem, kas iesniegti no 2008. gada 22. februāra plkst. 13.00 pēc Briseles laika līdz 2008. gada 29. februāra plkst. 13.00 pēc Briseles laika saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 1002/2007 minēto tarifa kvotu, attiecībā uz rīsiem, kuru izcelsme ir Ēģiptē un kurus ieved no Ēģiptes, izdod atļaujas pieprasīto daudzumu ievešanai, piemērojot tiem piešķīruma koeficientu 22,728704 %.
2. No 2008. gada 29. februāra plkst. 13.00 pēc Briseles laika līdz kārtējā tarifa kvotas perioda beigām aptur jaunu atļauju pieteikumu iesniegšanu.
2. pants
Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2008. gada 5. martā
Komisijas vārdā —
lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors
Jean-Luc DEMARTY
(1) OV L 270, 21.10.2003., 96. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 797/2006 (OV L 144, 31.5.2006., 1. lpp.). No 2008. gada 1. septembra Regulu (EK) Nr. 1785/2003 aizstās ar Regulu (EK) Nr. 1234/2007 (OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.).
(2) OV L 238, 1.9.2006., 13. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 289/2007 (OV L 78, 17.3.2007., 17. lpp.).
(3) OV L 226, 30.8.2007., 15. lpp.
6.3.2008 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 62/4 |
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 207/2008
(2008. gada 5. marts),
ar ko saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 577/98 pieņem 2009. gada ad hoc moduļa specifikācijas par jaunu cilvēku iekļaušanos darba tirgū
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 1998. gada 9. marta Regulu (EK) Nr. 577/98 par darbaspēka izlases veida apsekojuma organizēšanu Kopienā (1) un jo īpaši tās 4. panta 2. punktu,
tā kā:
(1) |
Eiropas nodarbinātības pamatnostādnēs (2) ietverta virkne norāžu par politikas virzieniem, kas svarīgi jaunatnes nodarbinātībā, uzsverot, ka vairāk pūļu jāvelta, lai nodrošinātu jauniem cilvēkiem iespējas iekļauties darba tirgū un samazinātu bezdarbu jaunatnes vidū. Šajās pamatnostādnēs ir arī atsauces uz Eiropas nodarbinātības stratēģijā paredzētajiem mērķiem un kritērijiem, kas tajās iekļauti kopš 2003. gada, lai samazinātu to, ka jaunieši pārtrauc mācības skolā, lai palielinātu izglītības līmeni un dotu “jauna sākuma” iespēju tiem jauniešiem, kas ir bezdarbnieki. |
(2) |
Izglītības jomas kritēriji ir nostiprināti darba programmā “Izglītība un apmācība 2010”, ko īsteno dalībvalstis un Komisija (3). Šie kritēriji palīdzēs uzraudzīt izglītības līmeņa kāpumu un mūžizglītības pilnveidošanu, un to jauniešu skaita samazināšanu, kuri pārtrauc mācības skolā; tie ir mērķi, kas paredzēti, lai vislabāk sagatavotu jaunus cilvēkus profesionālajai un sociālajai dzīvei. |
(3) |
Padomes 2006. gada 6. oktobra Lēmumā 2006/702/EK par Kopienas kohēzijas stratēģijas pamatnostādnēm (4) dalībvalstis aicinātas īpašu uzmanību veltīt “Eiropas Jaunatnes pakta īstenošanai, atvieglinot jauniešu piekļuvi darba iespējām un pārejas periodu no mācībām uz darbu, tostarp ar profesionālās orientācijas palīdzību, atbalstot izglītības pabeigšanu, nodrošinot piekļuvi atbilstīgai apmācībai un mācekļa praksei”. |
(4) |
Tādēļ acīmredzami nepieciešams visaptverošs un salīdzināms datu kopums par jaunu cilvēku iekļaušanos darba tirgū, lai pārraudzītu panākumus ceļā uz Eiropas nodarbinātības stratēģijas un sociālās iekļaušanas procesa kopējo mērķu sasniegšanu. |
(5) |
Komisijas 2005. gada 7. marta Regulā (EK) Nr. 384/2005, ar ko pieņem 2007. līdz 2009. gada ad hoc moduļu programmu darbaspēka izlases veida apsekojumam, kas paredzēts ar Padomes Regulu (EK) Nr. 577/98 (5), jau ir ietverts ad hoc modulis par jaunu cilvēku iekļaušanos darba tirgū. Jādefinē mainīgo lielumu saraksts šim modulim. |
(6) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Statistikas programmu komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Pielikumā izklāstīts sīki izstrādāts to mainīgo lielumu saraksts, kas jāvāc 2009. gadā, izmantojot ad hoc moduli par jaunu cilvēku iekļaušanos darba tirgū.
2. pants
Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2008. gada 5. martā
Komisijas vārdā —
Komisijas loceklis
Joaquín ALMUNIA
(1) OV L 77, 14.3.1998., 3. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1372/2007 (OV L 315, 3.12.2007., 42. lpp.).
(2) Padomes 2005. gada 12. jūlija Lēmums par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm (2005/600/EK), OV L 205, 6.8.2005., 21. lpp.
(3) Padome; Sīki izstrādāta darba programma par Eiropas izglītības un apmācību sistēmu mērķu īstenošanu, (2002/C 142/01), OV C 142, 14.6.2002., 1. lpp.
(4) OV L 291, 21.10.2006., 11. lpp.
(5) OV L 61, 8.3.2005., 23. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 341/2006 (OV L 55, 25.2.2006., 9. lpp.).
PIELIKUMS
DARBASPĒKA APSEKOJUMS
Specifikācijas 2009. gada ad hoc modulim par jauniešu iekļaušanos darba tirgū
1. |
Attiecīgās dalībvalstis un reģioni: visi. |
2. |
Mainīgajiem lielumiem piešķir šādus kodus. Darbaspēka apsekojuma mainīgo lielumu apraksts ailē “Filtrs” attiecas uz Komisijas Regulas (EK) Nr. 430/2005 II pielikumu. |
Aile |
Kods |
Apraksts |
Filtrs |
203 (PARHAT) |
|
Tēva vai mātes augstākais pabeigtais izglītības līmenis |
Visas personas vecumā no 15 līdz 34 gadiem |
1 |
Zems: ISCED 0., 1. un 2. līmenis un 3.c līmenis ar īsām programmām |
||
2 |
Vidējs: ISCED 3.–4. līmenis (bez 3.c līmeņa ar īsām programmām) |
||
3 |
Augsts: ISCED 5.–6. līmenis |
||
9 |
Neattiecas (personas vecumā līdz 15 gadiem vai vairāk par 34 gadiem) |
||
Tukšs |
Nav atbildes |
||
204–207 PARFOR |
|
Tēva un mātes dzimšanas valsts |
Visas personas vecumā no 15 līdz 34 gadiem |
|
(Vācijai: tēva un mātes pilsonība/iepriekšējā pilsonība, ja viņiem pārskata nedēļā ir Vācijas pilsonība) |
||
|
Kods: skatīt ISO valstu klasifikāciju |
||
|
4 zīmes (tēvs – 2 pirmās zīmes, māte – 2 pēdējās zīmes) |
||
9999 |
Neattiecas |
||
Tukšs |
Nav atbildes |
||
208 HATVOC |
|
Augstākā iegūtā formālās izglītības līmeņa orientācija (HATLEVEL) |
Visas personas vecumā no 15 līdz 34 gadiem un HATLEVEL=21–4 |
1 |
Vispārējā izglītība |
||
2 |
Galvenokārt skolā (vai vienīgi skolā) iegūta profesionālā izglītība |
||
3 |
Skolā un darbavietā iegūta profesionālā izglītība |
||
4 |
Galvenokārt darbavietā iegūta profesionālā izglītība |
||
5 |
Profesionālā izglītība bez iespējas nošķirt 2., 3. un 4. kodu |
||
9 |
Neattiecas |
||
Tukšs |
Nav atbildes |
||
209–214 STOPDATE |
|
Mēnesis un gads, kad pabeigta pēdējā formālā izglītība |
Visas personas vecumā no 15 līdz 34 gadiem un EDUCSTAT=2, un HATLEVEL≠00 |
… |
Mēnesis un gads |
||
999999 |
Neattiecas |
||
Tukšs |
Nav atbildes |
||
215 WORKEDUC |
|
Darbs formālās izglītības iegūšanas laikā |
Visas personas vecumā no 15 līdz 34 gadiem |
0 |
Nestrādāja vai strādāja mazāk par vienu mēnesi gadā |
||
1 |
Darbs (vienīgi) kā izglītības programmas daļa |
||
2 |
Darbs studiju laikā, bet ārpus izglītības programmas |
||
3 |
Darbs (vienīgi) studiju pārtraukuma perioda laikā |
||
4 |
Darbs kā 1. un 2. koda kombinācija |
||
5 |
Darbs kā 1. un 3. koda kombinācija |
||
6 |
Darbs kā 2. un 3. koda kombinācija |
||
7 |
Darbs kā 1., 2. un 3. koda kombinācija |
||
9 |
Neattiecas |
||
Tukšs |
Nav atbildes |
||
216–221 JOBSTART |
|
Mēnesis un gads, kad sāka strādāt pirmajā darbā, kas ilga vairāk nekā trīs mēnešus, pēc tam, kad pēdējo reizi bija pabeigta formālā izglītība |
209.–214. aile ≠ 999999 un tukšs |
000000 |
Nekad nav bijis nodarbinātības vairāk nekā trīs mēnešus |
||
000001 |
Pašreizējais darbs ir mans pirmais darbs |
||
…… |
Mēnesis un gads |
||
999999 |
Neattiecas |
||
Tukšs |
Nav atbildes |
||
222–224 JOBDUR |
|
Pirmā darba, kas ilga vairāk nekā trīs mēnešus, ilgums pēc tam, kad pēdējo reizi bija pabeigta formālā izglītība |
216.–221. aile ≠ 000000 un 000001, un 999999 |
… |
Mēnešu skaits |
||
999 |
Neattiecas |
||
Tukšs |
Nav atbildes |
||
225 FINDMETH |
|
Metode, ar kuras palīdzību tika atrasts pirmais darbs, kas ilga vairāk nekā trīs mēnešus (pēc formālās izglītības pabeigšanas pēdējo reizi) |
216.–221. aile ≠ 000000 un 999999 |
1 |
Ar izglītības iestādes starpniecību |
||
2 |
Ar PND (publisks nodarbinātības dienests) starpniecību |
||
3 |
Izmantojot darba sludinājumus presē vai internetā |
||
4 |
Iesniedzot tiešu (spontānu) pieteikumu darba devējam |
||
5 |
Ar ģimenes un draugu starpniecību |
||
6 |
Darbs atrasts, izmantojot iepriekšējo pieredzi (vasaras/studenta darbs, mācekļa periods, prakse, brīvprātīgs darbs), tajā pašā uzņēmumā |
||
7 |
Privāta uzņēmuma izveidošana |
||
8 |
Cita veida |
||
9 |
Neattiecas |
||
Tukšs |
Nav atbildes |
||
226–229 JOBOCC |
|
Profesija pirmajā darbā, kas ilga vairāk nekā trīs mēnešus (pēc formālās izglītības pabeigšanas pēdējo reizi) |
216.–221. aile ≠ 000000 un 000001, un 999999 |
|
Kodēts saskaņā ar ISCO-88 (COM) 3 vai, ja iespējams, 4 zīmju līmenī |
||
9999 |
Neattiecas |
||
Tukšs |
Nav atbildes |
||
230 JOBCONTR |
|
Līguma veids pirmajā darbā, kas ilga vairāk nekā trīs mēnešus (pēc formālās izglītības pabeigšanas pēdējo reizi) |
216.–221. aile ≠ 000000 un 000001, un 999999 |
1 |
Pašnodarbinātība |
||
2 |
Darba ņēmējs, pastāvīga pilna laika nodarbinātība |
||
3 |
Darba ņēmējs, pastāvīga nepilna laika nodarbinātība |
||
4 |
Darba ņēmējs, pagaidu pilna laika nodarbinātība |
||
5 |
Darba ņēmējs, pagaidu nepilna laika nodarbinātība |
||
6 |
Ģimenē strādājoša persona |
||
9 |
Neattiecas |
||
Tukšs |
Nav atbildes |
||
231 TRANSACT |
|
Galvenā nodarbošanās pēc tam, kad pēdējo reizi bija pabeigta formālā izglītība un tika sākts pirmais darbs, kas ilga vismaz trīs mēnešus |
209.–214. aile ≠ 999999 un tukšs, un {pirmais darbs, ko sāka vairāk nekā trīs mēnešus pēc datuma 209.–214. ailē vai 216–221. ailē=000000} |
1 |
Ir darbs — īstermiņa darbs(-i) (maksimāli trīs mēnešus) |
||
2 |
Obligātais militārais dienests vai civildienests |
||
3 |
Nav darba, aktīvi meklē darbu Nav darba, darbu aktīvi nemeklē šādu iemeslu dēļ: |
||
4 |
Pienākumi ģimenē |
||
5 |
Neformālas izglītības iegūšana |
||
6 |
Brīvprātīgas darbības |
||
7 |
Veselības problēmas |
||
8 |
Citi iemesli |
||
9 |
Neattiecas |
||
Tukšs |
Nav atbildes |
||
232/237 |
|
Svēruma koeficients 2009. gada darbaspēka apsekojuma modulim (fakultatīvi) |
Visas personas vecumā no 15 līdz 34 gadiem |
0000–9999 |
232.–235. ailē atspoguļoti veseli skaitļi |
||
00–99 |
236.–237. ailē atspoguļoti decimāldaļskaitļi |
||
238 (PARNAT) |
|
Vecāku pilsonība piedzimstot (fakultatīvi) |
Visas personas vecumā no 15 līdz 34 gadiem |
|
Kods: skatīt ISO valstu klasifikāciju |
||
9999 |
Neattiecas |
||
Tukšs |
Nav atbildes |
DIREKTĪVAS
6.3.2008 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 62/9 |
KOMISIJAS DIREKTĪVA 2008/38/EK
(2008. gada 5. marts),
ar ko izveido tādas dzīvnieku barības paredzēto lietojumu sarakstu, kas paredzēta īpašiem barošanas mērķiem
(Dokuments attiecas uz EEZ)
(Kodificēta versija)
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 1993. gada 13. septembra Direktīvu 93/74/EEK par lopbarību, kas paredzēta īpašiem barošanas mērķiem (1), un jo īpaši tās 6. panta a) apakšpunktu,
tā kā:
(1) |
Komisijas 1994. gada 25. jūlija Direktīva 94/39/EK, ar ko izveido to barības lietojumu sarakstu, kuri paredzēti īpašiem barošanas mērķiem (2), ir vairākas reizes būtiski grozīta (3). Skaidrības un praktisku iemeslu dēļ minētā direktīva būtu jākodificē. |
(2) |
Direktīvā 93/74/EEK ir paredzēts izveidot pozitīvu tādas dzīvnieku barības paredzēto lietojumu sarakstu, kas paredzēta īpašiem barošanas mērķiem. Sarakstā precīzi jānorāda lietojums, tas ir, īpašs barošanas mērķis, būtisko uzturīpašību raksturojums, marķējuma norādes un, ja vajadzīgs, īpašās prasības attiecībā uz marķējumu. |
(3) |
Sakarā ar to, ka nav Kopienas metožu enerģētiskās vērtības kontrolei lolojumdzīvnieku barībā un diētiskās pārtikas šķiedru kontrolei barībā, pašlaik dažus barošanas mērķus nevar iekļaut sarakstā. Saraksts jāpabeidz, tiklīdz minētās metodes būs pieņemtas. |
(4) |
Izveidoto sarakstu vajadzības gadījumā varētu grozīt, ņemot vērā zinātnes un tehnikas attīstību. |
(5) |
Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pastāvīgās pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komitejas atzinumu. |
(6) |
Šī direktīvai nebūtu jāskar dalībvalstu pienākumi attiecībā uz termiņiem direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos, kā izklāstīts II pielikuma B daļā, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.
1. pants
Dalībvalstis prasa, lai barību, kas Direktīvas 93/74/EEK nozīmē paredzēta īpašiem barošanas mērķiem, laiž tirgū tikai tad, ja paredzētie lietojumi ir iekļauti šīs direktīvas I pielikuma B daļā un atbilst pārējiem minētajā I pielikuma daļā izklāstītajiem noteikumiem.
Turklāt dalībvalstis nodrošina atbilstību noteikumiem, kas izklāstīti I pielikuma A daļas “Vispārīgos noteikumos”.
2. pants
Direktīvu 94/39/EK, kā tā grozīta ar direktīvām, kā izklāstīts II pielikuma A daļā, atceļ, neskarot dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos, kā izklāstīts II pielikuma B daļā.
Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu un lasa saskaņā ar atbilstības tabulu, kas atrodas III pielikumā.
3. pants
Šī direktīva stājas spēkā 2008. gada 31. jūlijā.
4. pants
Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.
Briselē, 2008. gada 5. martā
Komisijas vārdā —
priekšsēdētājs
José Manuel BARROSO
(1) OV L 237, 22.9.1993., 23. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 806/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 1. lpp.).
(2) OV L 207, 10.8.1994., 20. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2008/4/EK (OV L 6, 10.1.2008., 4. lpp.).
(3) Skat. II pielikuma A daļu.
I PIELIKUMS
A DAĻA
Vispārīgie noteikumi
1. |
Ja vienam un tam pašam barošanas mērķim B daļas 2. slejā ar “un/vai” ir norādīta vairāk nekā viena uzturīpašību raksturojuma grupa, pēc izgatavotāja izvēles var lietot jebkuru vai abas būtiskā raksturojuma grupas, lai sasniegtu 1. slejā noteikto barošanas mērķi. Katrai izvēlei atbilstīgās marķējuma norādes ir noteiktas iepretim – 4. slejā. |
2. |
Ja piedevu grupa ir minēta B daļas 2. vai 4. slejā, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1831/2003 (1) jābūt apstiprinātam, ka lietotā(-s) piedeva(-s) atbilst noteiktajam būtiskajam raksturojumam. |
3. |
Ja B daļas 4. slejā ir prasīta sastāvdaļu vai analītisko komponenšu izcelsme/avoti, izgatavotājam tas precīzi jānorāda (piemēram, sastāvdaļas(-u), dzīvnieku sugas vai dzīvnieka daļas specifiskais nosaukums), lai varētu novērtēt barības atbilstību attiecīgajam būtisko uzturīpašību raksturojumam. |
4. |
Ja B daļas 4. slejā, lietojot izteicienu “kopējais daudzums”, ir prasīta tādas vielas norāde, kas ir arī apstiprināta piedeva, norādītajam saturam pēc vajadzības jāattiecas uz dabīgo vielas saturu, ja nekāds daudzums nav pievienots, vai, atkāpjoties no Padomes Direktīvas 70/524/EEK (2), kopējo vielas dabīgo saturu un daudzumu, kas pievienots piedevas nolūkā. |
5. |
Norādes, kas prasītas B daļas 4. slejā ar piezīmi “ja pievienots”, ir obligātas, ja sastāvdaļa vai piedeva ir speciāli pievienota vai palielināta, lai sasniegtu attiecīgo barošanas mērķi. |
6. |
Saskaņā ar B daļas 4. sleju sniedzamajām norādēm, kas attiecas uz analītiskām komponentēm un piedevām, jābūt kvantitatīvām. |
7. |
Ieteicamais lietošanas ilgums, kas norādīts B daļas 5. slejā, norāda laiku, kurā būtu jāsasniedz barošanas mērķis. Izgatavotāji lietošanas ilgumu noteiktajās robežās var norādīt precīzāk. |
8. |
Ja barība paredzēta vairāk nekā vienam īpašam barošanas mērķim, tai jāatbilst attiecīgajiem ierakstiem B daļā. |
9. |
Tādas papildbarības dienas devu līdzsvarošanas norādījumi, kas paredzēta īpašiem barošanas mērķiem, jādod lietošanas instrukcijā, kuru iekļauj marķējumā. |
B DAĻA
Paredzēto lietojumu saraksts
Īpašs barošanas mērķis |
Būtisko uzturīpašību raksturojums |
Dzīvnieku suga vai kategorija |
Marķējuma norādes |
Ieteicamais ilgums |
Citi noteikumi |
||||||||||||||||||||
(1) |
(2) |
(3) |
(4) |
(5) |
(6) |
||||||||||||||||||||
Nieru darbības uzlabošana hroniskas nieru mazspējas gadījumā (3) |
Zems fosfora saturs un ierobežots olbaltumvielu saturs, bet augsta kvalitāte |
Suņi un kaķi |
|
Sākumā līdz 6 mēnešiem (4) |
Uz iepakojuma, trauka vai marķējumā norādīt: “Pirms lietošanas vai lietošanas ilguma pagarināšanas ieteicams konsultēties ar veterinārārstu.” Lietošanas instrukcijā norādīt: “Visu laiku vajadzētu būt pieejamam ūdenim.” |
||||||||||||||||||||
Urīnakmeņu/struvīta šķīdināšana (5) |
|
Suņi |
|
No 5 līdz 12 nedēļām |
Lietošanas instrukcijā norādīt: “Visu laiku vajadzētu būt pieejamam ūdenim.” Uz iepakojuma, trauka vai marķējumā norādīt: “Pirms lietošanas ieteicams konsultēties ar veterinārārstu.” |
||||||||||||||||||||
|
Kaķi |
|
|||||||||||||||||||||||
Nierakmeņu recidīva mazināšana (5) |
Urīnu skābinošas īpašības un vidējs magnija saturs |
Suņi un kaķi |
|
Līdz 6 mēnešiem |
Uz iepakojuma, trauka vai marķējumā norādīt: “Pirms lietošanas ieteicams konsultēties ar veterinārārstu.” |
||||||||||||||||||||
Urātu akmeņu veidošanās mazināšana |
Zems purīnu saturs, zems olbaltumvielu saturs, bet augsta kvalitāte |
Suņi un kaķi |
Olbaltumvielu avots(-i) |
Līdz 6 mēnešiem, bet neatgriezenisku urīnskābes metabolisma traucējumu gadījumos visu mūžu |
Uz iepakojuma, trauka vai marķējumā norādīt: “Pirms lietošanas ieteicams konsultēties ar veterinārārstu.” |
||||||||||||||||||||
Oksalātu akmeņu veidošanās mazināšana |
Zems kalcija saturs, zems D vitamīna saturs un urīna sārmošanas īpašības |
Suņi un kaķi |
|
Līdz 6 mēnešiem |
Uz iepakojuma, trauka vai marķējumā norādīt: “Pirms lietošanas ieteicams konsultēties ar veterinārārstu.” |
||||||||||||||||||||
Cistīna akmeņu veidošanās mazināšana |
Zems olbaltumvielu saturs, vidējs sēra aminoskābju saturs un urīnu sārmojošas īpašības |
Suņi un kaķi |
|
Sākumā līdz 1 gadam |
Uz iepakojuma, trauka vai marķējumā norādīt: “Pirms lietošanas vai pirms lietošanas ilguma pagarināšanas ieteicams konsultēties ar veterinārārstu.” |
||||||||||||||||||||
Sastāvdaļu un barības vielu nepanesības mazināšana (6) |
|
Suņi un kaķi |
|
No 3 līdz 8 nedēļām: ja nepanesības pazīmes izzūd, barību var lietot neierobežotu laiku |
|
||||||||||||||||||||
un/vai |
|
||||||||||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||||||||||
Akūtu absorbcijas/uzsūkšanās traucējumu mazināšana zarnās |
Paaugstināts elektrolītu un labi sagremojamu sastāvdaļu saturs |
Suņi un kaķi |
|
No 1 līdz 2 nedēļām |
Uz iepakojuma, trauka vai marķējumā norādīt:
|
||||||||||||||||||||
Nepietiekamas gremošanas kompensācija (7) |
Labi sagremojamas sastāvdaļas un zems tauku saturs |
Suņi un kaķi |
Labi sagremojamas sastāvdaļas, ieskaitot to apstrādi pēc vajadzības |
No 3 līdz 12 nedēļām, bet hroniskas aizkuņģa dziedzera mazspējas gadījumā visu mūžu |
Uz iepakojuma, trauka vai marķējumā norādīt: “Pirms lietošanas ieteicams konsultēties ar veterinārārstu.” |
||||||||||||||||||||
Sirdsdarbības veicināšana hroniskas sirds mazspējas gadījumā |
Zems nātrija saturs un palielināta K/Na attiecība |
Suņi un kaķi |
|
Sākumā līdz 6 mēnešiem |
Uz iepakojuma, trauka vai marķējumā norādīt: “Pirms lietošanas vai pirms lietošanas ilguma pagarināšanas ieteicams konsultēties ar veterinārārstu.” |
||||||||||||||||||||
Glikozes regulācija (Diabetes mellitus) |
Zems tādu ogļhidrātu saturs, no kuriem ātri izdalās glikoze |
Suņi un kaķi |
|
Sākumā līdz 6 mēnešiem |
Uz iepakojuma, trauka vai marķējumā norādīt: “Pirms lietošanas vai pirms lietošanas ilguma pagarināšanas ieteicams konsultēties ar veterinārārstu.” |
||||||||||||||||||||
Aknu funkcijas veicināšana hroniskas aknu mazspējas gadījumā |
|
Suņi |
|
Sākumā līdz 6 mēnešiem |
Uz iepakojuma, trauka vai marķējumā norādīt: “Pirms lietošanas vai pirms lietošanas ilguma pagarināšanas ieteicams konsultēties ar veterinārārstu.” Lietošanas pamācibā norādīt: “Dzīvniekam pastāvīgi jābūt pieejamam ūdenim.” |
||||||||||||||||||||
|
Kaķi |
|
Sākumā līdz 6 mēnešiem |
Uz iepakojuma, trauka vai etiķetes norādīt: “Pirms lietošanas vai lietošanas perioda pagarināšanas ieteicams konsultēties ar veterinārārstu.” Lietošanas pamācibā norādīt: “Dzīvniekam pastāvīgi jābūt pieejamam ūdenim.” |
|||||||||||||||||||||
Lipīdu metabolisma regulācija hiperlipidēmijas gadījumā |
Zems tauku un augsts galveno taukskābju saturs |
Suņi un kaķi |
|
Sākumā līdz 2 mēnešiem |
Uz iepakojuma, trauka vai marķējumā norādīt: “Pirms lietošanas vai pirms lietošanas ilguma pagarināšanas ieteicams konsultēties ar veterinārārstu.” |
||||||||||||||||||||
Vara mazināšana aknās |
Zems vara saturs |
Suņi |
Kopējais vara daudzums |
Sākumā līdz 6 mēnešiem |
Uz iepakojuma, trauka vai marķējumā norādīt: “Pirms lietošanas vai pirms lietošanas ilguma pagarināšanas ieteicams konsultēties ar veterinārārstu.” |
||||||||||||||||||||
Pārmērīgā ķermeņa svara samazināšana |
Zems enerģijas īpatsvars |
Suņi un kaķi |
Enerģētiskā vērtība |
Kamēr sasniedz mērķa ķermeņa svaru |
Lietošanas instrukcijās jāiesaka piemērotā dienas deva. |
||||||||||||||||||||
Barības atjaunošana, atveseļošanās (8) |
Augsts enerģijas īpatsvars, svarīgāko barības vielu un viegli sagremojamo sastāvdaļu augstas koncentrācijas |
Suņi un kaķi |
|
Kamēr sasniedz atjaunošanu |
Barībai, ko īpaši piedāvā pasniegšanai pa cauruļvadu, uz iepakojuma, tvertnes vai etiķetē norāda: “Pārvaldīšana veterinārā uzraudzībā.” |
||||||||||||||||||||
Ādas funkcijas veicināšana dermatozes un pārmērīgas spalvu izkrišanas gadījumos |
Augsts galveno taukskābju saturs |
Suņi un kaķi |
Galveno taukskābju saturs |
Līdz 2 mēnešiem |
Uz iepakojuma, trauka vai marķējumā norādīt: “Pirms lietošanas ieteicams konsultēties ar veterinārārstu.” |
||||||||||||||||||||
Piena triekas riska mazināšana |
|
Piena govis |
|
No 1 līdz 4 nedēļām pirms atnešanās |
Lietošanas instrukcijā norādīt: “Pēc atnešanās lietošanu pārtraukt.” |
||||||||||||||||||||
un/vai |
|
|
|
||||||||||||||||||||||
|
|
No 1 līdz 4 nedēļām pirms atnešanās |
Lietošanas instrukcijā norādīt: “Pēc atnešanās lietošanu pārtraukt.” |
||||||||||||||||||||||
vai |
|
|
|
||||||||||||||||||||||
|
Sintētiskā nātrija un alumīnija silikāta saturs |
2 nedēļas pirms atnešanās |
Lietošanas instrukcijā norādīt:
|
||||||||||||||||||||||
vai |
|
|
|
||||||||||||||||||||||
|
Kopējais kalcija saturs, kalcija avoti un attiecīgais daudzums |
No atnešanās priekšvēstnešiem līdz 2 dienām pēc atnešanās |
Uz iepakojuma, trauka vai marķējumā norādīt:
|
||||||||||||||||||||||
Sastāvdaļas, kas ir glikogēna enerģijas avots |
Piena govis un aitas |
|
No 3 līdz 6 nedēļām pēc govs atslaukšanās (11) Pēdējās 6 nedēļas pirms un pirmās 3 nedēļas pēc aitas atslaukšanās (12) |
|
|||||||||||||||||||||
Tetānijas (hipomagnēmijas) riska mazināšana) |
Augsts magnija saturs, viegli pieejami ogļhidrāti, vidējs olbaltumvielu saturs un zems kālija saturs |
Atgremotāji |
|
No 3 līdz 10 nedēļām zāles ātras augšanas periodos |
Lietošanas instrukcijā norādīt, ka dienas devā līdzsvarojams šķiedru saturs un viegli pieejamas enerģijas avoti. Uz aitām paredzētas barības iepakojuma, trauka vai marķējumā norādīt: “Īpaši aitām laktācijas laikā.” |
||||||||||||||||||||
Acidozes riska mazināšana |
Zems viegli fermentējamu ogļhidrātu saturs un augsta buferspēja |
Atgremotāji |
|
Maksimums – 2 mēneši (13) |
Lietošanas instrukcijā norādīt, ka dienas devā līdzsvarojams šķiedru saturs un viegli fermentējamu ogļhidrātu avoti. Uz piena govīm paredzētas barības iepakojuma, trauka vai marķējumā norādīt: “Īpaši augstražīgām govīm.” Uz tādas barības iepakojuma, trauka vai marķējumā, kas paredzēta atgremotāju nobarošanai, norādīt: “Īpaši intensīvi nobarojamiem.” (14) |
||||||||||||||||||||
Ūdens un elektrolīta līdzsvara stabilizācija |
Pārsvarā elektrolīti un viegli absorbējami ogļhidrāti |
Teļi Sivēni Jēri Kazlēni Kumeļi |
|
No 1 līdz 7 dienām (no 1 līdz 3 dienām, barojot ekskluzīvi) |
Uz iepakojuma, trauka vai marķējumā norādīt:
|
||||||||||||||||||||
Urīnakmeņu veidošanās riska mazināšana |
Zems fosfora, magnija saturs un urīnu skābinošas īpašības |
Atgremotāji |
|
Līdz 6 nedēļām |
Uz iepakojuma, trauka vai marķējumā norādīt: “Īpaši intensīvi nobarojamiem jauniem dzīvniekiem.” Uz iepakojuma, trauka vai marķējumā norādīt: “Visu laiku vajadzētu būt pieejamam ūdenim.” |
||||||||||||||||||||
Stresa reakciju mazināšana |
|
Cūkas |
|
No 1 dienas līdz 7 dienām |
Būtu jānorāda, kādos gadījumos šī barība ir lietojama. |
||||||||||||||||||||
un/vai |
|
||||||||||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||||||||||
Fizioloģiskās gremošanas stabilizācija |
|
Sivēni |
|
2 līdz 4 nedēļām |
Uz iepakojuma, trauka vai marķējumā norādīt: “Gremošanas traucējumu vai to riska laikā un atveseļošanās laikā.” |
||||||||||||||||||||
|
Cūkas |
|
|||||||||||||||||||||||
Aizcietējumu riska mazināšana |
Sastāvdaļas, kas veicina zarnu iztukšošanos |
Sivēnmātes |
Sastāvdaļas, kas veicina zarnu iztukšošanos |
No 10 līdz 14 dienām pirms un no 10 līdz 14 dienām pēc atnešanās |
|
||||||||||||||||||||
Aknu aptaukošanās sindroma riska mazināšana |
Zema enerģijas un augsta no tādiem lipīdiem metabolizējamās enerģijas proporcija, kam ir augsts polinepiesātināto taukskābju saturs |
Dējējvistas |
|
Līdz 12 nedēļām |
|
||||||||||||||||||||
Nepietiekamas gremošanas kompensācija |
Zems piesātināto taukskābju saturs un augsts taukos šķīstošo vitamīnu saturs |
Mājputni, izņemot zosis un baložus |
|
Pirmajās 2 nedēļās pēc inkubēšanas |
|
||||||||||||||||||||
Kompensācija tievās zarnas funkciju hroniskai nepietiekamībai |
Priekškuņģī viegli sagremojami ogļhidrāti, olbaltumvielas un tauki |
Zirgu dzimtas dzīvnieki (15) |
|
Sākumā līdz sešiem mēnešiem |
Būtu jāparedz ieteikums par situācijām, kurās barības lietošana ir piemērota, un par barošanas veidiem, ieskaitot daudzas mazas barošanas reizes dienā. Uz iepakojuma, tvertnes vai etiķetē norādā: “Pirms lietošanas vai lietošanas perioda pagarināšanas ieteicama konsultācija ar veterinārārstu.” |
||||||||||||||||||||
Kompensācija hroniskiem gremošanas traucējumiem resnajā zarnā |
Viegli sagremojamas šķiedras |
Zirgu dzimtas dzīvnieki |
|
Sākumā līdz sešiem mēnešiem |
Būtu jāparedz ieteikums par situācijām, kurās barības lietošana ir piemērota, un par barības izbarošanas veidiem. Uz iepakojuma, tvertnes vai etiķetē norādā: “Pirms lietošanas vai lietošanas perioda pagarināšanas ieteicama konsultācija ar veterinārārstu.” |
||||||||||||||||||||
Stresa seku samazināšana |
Viegli sagremojamas sastāvdaļas |
Zirgu dzimtas dzīvnieki |
|
Divas līdz četras nedēļas |
Būtu jāparedz ieteikums par konkrētām situācijām, kurās barības lietošana ir piemērota. |
||||||||||||||||||||
Elektrolītu zaudējumu kompensācija stipras svīšanas gadījumā |
Galvenokārt elektrolīti un viegli uzsūcami ogļhidrāti |
Zirgu dzimtas dzīvnieki |
|
Viena līdz trīs dienas |
Būtu jāparedz ieteikums par situācijām, kurās barības lietošana ir piemērota. Ja barība veido ievērojamu daļu no dienas devas, būtu jāparedz ieteikums, lai novērstu risku, ka barošanā notiek pēkšņas izmaiņas. Lietošanas pamācībā jānorāda: “Vienmēr jābūt pieejamam ūdenim.” |
||||||||||||||||||||
Barības atjaunošana, atveseļošanās |
Svarīgāko barības vielu un viegli sagremojamo sastāvdaļu augsta koncentrācija |
Zirgu dzimtas dzīvnieki |
|
Kamēr sasniedz atjaunošanu |
Jāparedz ieteikums par situācijām, kurās barības lietošana ir piemērota. Barībai, ko īpaši piedāvā pasniegšanai pa cauruļvadiem, uz iepakojuma, tvertnes vai etiķetē norāda: “Pārvaldīšana veterinārā uzraudzībā.” |
||||||||||||||||||||
Aknu funkciju uzturēšana hroniskas aknu mazspējas gadījumā |
Zems olbaltumvielu līmenis, bet augstas kvalitātes un viegli sagremojami ogļhidrāti |
Zirgu dzimtas dzīvnieki |
|
Sākumā līdz sešiem mēnešiem |
Būtu jāparedz ieteikums par barības izbarošanas veidiem, ieskaitot daudzas mazas barošanas reizes dienā. Uz iepakojuma, tvertnes vai etiķetē norāda: “Pirms lietošanas vai lietošanas perioda pagarināšanas ieteicama konsultācija ar veterinārārstu.” |
||||||||||||||||||||
Nieru funkciju uzturēšana hroniskas nieru mazspējas gadījumā |
Zems olbaltumvielu līmenis, bet augstas kvalitātes, un zems fosfora līmenis |
Zirgu dzimtas dzīvnieki |
|
Sākumā līdz sešiem mēnešiem |
Uz iepakojuma, tvertnes vai etiķetē norāda: “Pirms lietošanas vai lietošanas perioda pagarināšanas ieteicama konsultācija ar veterinārārstu.” Lietošanas pamācībā jānorāda: “Vienmēr jābūt pieejamam ūdenim.” |
(1) OV L 268, 18.10.2003., 29. lpp.
(2) OV L 270, 14.12.1970., 1. lpp.
(3) Ja vajadzīgs, izgatavotājs var arī ieteikt lietošanu īslaicīgas nieru mazspējas gadījumā.
(4) Ja barību ieteic īslaicīgas nieru mazspējas gadījumā, ieteicamais lietošanas ilgums ir no divām līdz četrām nedēļām.
(5) Ja barība paredzēta kaķiem, īpašajos barošanas mērķos var iekļaut “apakšējā urīntrakta slimības” vai “kaķu uroloģiskais sindroms – FUS”.
(6) Attiecībā uz barību norādi par īpašu nepanesamību var aizstāt ar norādi, kas attiecas uz specifisko “sastāvdaļas un barības vielas” nepanesamību.
(7) Izgatavotājs īpašo barošanas mērķi var papildināt ar norādi “eksokrīna aizkuņģa dziedzera mazspēja.”
(8) Ražotājs var noformēt īpašo barošanas mērķi kaķu barībai ar norādi “kaķu dzimtas aknu lipidoze”.
(9) Terminu “ketoze” var aizstāt ar terminu “acetonēmija”.
(10) Izgatavotāji var arī ieteikt lietošanu atlabšanai no ketozes.
(11) Ja barība paredzēta piena govīm.
(12) Ja barība paredzēta aitām.
(13) Ja barība paredzēta piena govīm: “Maksimums – divi mēneši no laktācijas sākuma.”
(14) Norādīt attiecīgo atgremotāju kategoriju.
(15) Barībai, kas īpaši sagatavota, lai atbilstu ļoti vecu dzīvnieku īpašajām vajadzībām (viegli uzņemamas sastāvdaļas), dzīvnieku sugas vai kategorijas aprakstu pabeidz ar norādi “veci dzīvnieki”.
II PIELIKUMS
A DAĻA
Atceltā direktīva ar tās sekojošo grozījumu sarakstu
(minēta 2. pantā)
Komisijas Direktīva 94/39/EK |
|
Komisijas Direktīva 95/9/EK |
|
Komisijas Direktīva 2002/1/EK |
|
Komisijas Direktīva 2008/4/EK |
B DAĻA
Termiņu saraksts transponēšanai valsts tiesību aktos
(minēti 2. pantā)
Direktīva |
Transponēšanas termiņš |
94/39/EK |
1995. gada 30. jūnijs |
95/9/EK |
1995. gada 30. jūnijs |
2002/1/EK |
2002. gada 20. novembris |
2008/4/EK |
2008. gada 30. jūlijs |
III PIELIKUMS
Atbilstības tabula
Direktīva 94/39/EK |
Šī direktīva |
1. pants |
1. pants |
2. pants |
— |
— |
2. pants |
3. pants |
3. pants |
— |
4. pants |
Pielikums |
I pielikums |
— |
II pielikums |
— |
III pielikums |
II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta
LĒMUMI
Padome
6.3.2008 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 62/23 |
PADOMES LĒMUMS
(2008. gada 28. janvāris),
lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Japānas valdību par muitas sadarbību un savstarpēju administratīvo palīdzību muitas lietās
(2008/202/EK)
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 133. pantu saistībā ar tā 300. panta 2. punkta pirmo teikumu,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1) |
Padome 1993. gada 5. aprīlī pilnvaroja Komisiju Eiropas Kopienas vārdā uzsākt sarunas ar dažiem no Kopienas galvenajiem tirdzniecības partneriem par nolīgumiem muitas sadarbības jomā. |
(2) |
Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Japānas valdību par muitas sadarbību un savstarpēju administratīvo palīdzību muitas lietās būtu jāapstiprina, |
IR NOLĒMUSI ŠĀDI.
1. pants
Ar šo Eiropas Kopienas vārdā tiek apstiprināts Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Japānas valdību par muitas sadarbību un savstarpēju administratīvo palīdzību muitas lietās.
Nolīguma teksts ir pievienots šim lēmumam.
2. pants
Komisija, kurai palīdz dalībvalstu pārstāvji, pārstāv Kopienu Apvienotajā muitas sadarbības komitejā, kas izveidota ar Nolīguma 21. pantu.
3. pants
Ar šo Padomes priekšsēdētājs tiek pilnvarots iecelt personas, kas tiesīgas parakstīt nolīgumu Kopienas vārdā.
4. pants
Padomes priekšsēdētājs Kopienas vārdā sniedz nolīguma 22. pantā paredzēto paziņojumu (1).
5. pants
Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Briselē, 2008. gada 28. janvārī
Padomes vārdā —
priekšsēdētājs
D. RUPEL
(1) Nolīguma spēkā stāšanās dienu Padomes Ģenerālsekretariāts publicēs Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Eiropas Kopienas un Japānas valdības
NOLĪGUMS
par muitas sadarbību un savstarpēju administratīvo palīdzību muitas lietās
EIROPAS KOPIENA un JAPĀNAS VALDĪBA (turpmāk “Līgumslēdzējas puses”),
ŅEMOT VĒRĀ Japānas un Eiropas Kopienas (turpmāk “Kopiena”) tirdzniecības sakaru nozīmīgumu un vēloties sniegt ieguldījumu šo sakaru saskaņotā attīstībā abu Līgumslēdzēju pušu interesēs,
UZSKATOT, ka šā mērķa sasniegšanas nolūkā ir jāapņemas attīstīt muitas sadarbību,
ŅEMOT VĒRĀ Līgumslēdzēju pušu muitas sadarbības attīstību muitas procedūru jomā,
ŅEMOT VĒRĀ to, ka darbības, kas ir pretrunā muitas tiesību aktiem, kaitē abu Līgumslēdzēju pušu ekonomiskajām, fiskālajām un tirdzniecības interesēm, un atzīstot, ka ir svarīgi precīzi novērtēt muitas nodokļus un citus maksājumus,
PĀRLIECINĀTAS par to, ka pasākumu veikšana pret šādiem pārkāpumiem var būt daudz efektīvāka, sadarbojoties muitas iestādēm,
ATZĪSTOT muitas iestāžu nozīmīgumu un muitas procedūru svarīgumu tirdzniecības veicināšanā,
ŅEMOT VĒRĀ abu Līgumslēdzēju pušu stingro apņemšanos veikt muitas darbības un sadarboties intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu apkarošanā,
ŅEMOT VĒRĀ saistības, ko Līgumslēdzējas puses jau uzņēmušās vai ko tām piemēro saskaņā ar starptautiskām konvencijām, kā arī ar muitu saistītas darbības, ko veic Pasaules Tirdzniecības organizācija (turpmāk “PTO”),
ŅEMOT VĒRĀ Muitas sadarbības padomes (turpmāk “MSP”) 1953. gada 5. decembra ieteikumu par savstarpēju administratīvo palīdzību,
TĀ KĀ 1991. gadā Kopīgajā deklarācijā par Eiropas Kopienas un tās dalībvalstu un Japānas attiecībām noteiktas attiecību vispārīgas pamatnostādnes un izvirzīti procesuāli mērķi attiecību turpmākai attīstībai,
IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.
I SADAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
1. pants
Definīcijas
Šajā nolīgumā:
a) |
“muitas tiesību akti” ir jebkuri Japānas vai Kopienas normatīvie akti, ar ko reglamentē preču ievešanu, izvešanu un tranzītu vai jebkuru citu muitas procedūru, tostarp aizlieguma, ierobežojuma un kontroles pasākumu, piemērošanu precēm, kas ir muitas iestāžu kompetencē; |
b) |
“Līgumslēdzējas puses normatīvie akti” un “katras Līgumslēdzējas puses normatīvie akti” atkarībā no konteksta ir Japānas normatīvie akti vai Kopienas normatīvie akti; |
c) |
“muitas iestāde” ir: Japānā – Finanšu ministrija un Kopienā – Eiropas Kopienu Komisijas kompetentie dienesti, kas ir atbildīgi par muitas jautājumiem, un Kopienas dalībvalstu muitas iestādes; |
d) |
“pieprasījuma iesniedzēja iestāde” ir Līgumslēdzējas puses muitas iestāde, kura iesniedz palīdzības pieprasījumu, pamatojoties uz šo nolīgumu; |
e) |
“prasītā iestāde” ir Līgumslēdzējas puses muitas iestāde, kura saņem palīdzības pieprasījumu, pamatojoties uz šo nolīgumu; |
f) |
“personas dati” ir visa informācija attiecībā uz identificēto vai identificējamo personu; |
g) |
“darbība, kas ir pretrunā muitas tiesību aktiem” ir jebkurš muitas tiesību aktu pārkāpums vai pārkāpuma mēģinājums; |
h) |
“persona” ir jebkura fiziska persona, jebkura juridiska persona vai jebkurš cits subjekts, kas nav juridiska persona, kura izveidota vai organizēta saskaņā ar katras Līgumslēdzējas puses normatīvajiem aktiem un veic preču ievešanu, izvešanu vai tranzītu, un |
i) |
“informācija” ir dati, dokumenti, ziņojumi un citi paziņojumi jebkurā formā, arī to eksemplāri elektroniskā formātā. |
2. pants
Teritoriālā piemērošana
Šis nolīgums attiecas, no vienas puses, uz Japānas teritoriju, kurā ir spēkā tās muitas tiesību akti, un, no otras puses, uz teritorijām, kurās ir spēkā Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, saskaņā ar minētajā līgumā izklāstītajiem nosacījumiem.
3. pants
Īstenošana
Līgumslēdzējas puses īsteno šo nolīgumu saskaņā ar katras Līgumslēdzējas puses normatīvajiem aktiem un ar attiecīgo muitas iestāžu pieejamajiem resursiem.
4. pants
Sadarbības joma
1. Saskaņā ar šo nolīgumu sadarbība muitas lietās ietver visus jautājumus attiecībā uz muitas tiesību aktu piemērošanu.
2. Līgumslēdzējas puses ar savu muitas iestāžu palīdzību apņemas izvērst sadarbību muitas lietās. Jo īpaši Līgumslēdzējas puses sadarbojas šādās jomās:
a) |
izveidojot un uzturot saziņu starp attiecīgajām muitas iestādēm, lai veicinātu drošu un ātru informācijas apmaiņu; |
b) |
veicinot attiecīgo muitas iestāžu efektīvu koordināciju, un |
c) |
visos citos administratīvajos jautājumos, kuri ir saistīti ar šo nolīgumu un kuros laiku pa laikam var būt nepieciešama Līgumslēdzēju pušu vienota rīcība. |
3. Līgumslēdzējas puses arī apņemas ar savu muitas iestāžu palīdzību veicināt sadarbības centienus, lai pilnveidotu tirdzniecības veicināšanas pasākumus muitas jomā saskaņā ar starptautiskajiem standartiem.
5. pants
Palīdzības joma
1. Līgumslēdzējas puses ar savu muitas iestāžu palīdzību savas kompetences jomās un ar pieejamajiem resursiem tādā veidā un ar tādiem nosacījumiem, kas izklāstīti šajā nolīgumā, palīdz viena otrai nodrošināt muitas tiesību aktu pareizu piemērošanu, jo īpaši – novēršot, izmeklējot un apkarojot darbības, kas ir pretrunā šiem tiesību aktiem.
2. Palīdzību muitas lietās saskaņā ar šo nolīgumu savstarpēji sniedz Līgumslēdzēju pušu muitas iestādes, kas ir kompetentās iestādes šā nolīguma piemērošanai. Tā neierobežo nevienas Līgumslēdzējas puses tiesības un saistības attiecībā uz savstarpējo palīdzību krimināllietās saskaņā ar starptautiskajiem nolīgumiem vai katras Līgumslēdzējas puses normatīvajiem aktiem. Tā arī neattiecas uz informāciju, kas iegūta, īstenojot pilnvaras pēc tiesu iestādes pieprasījuma.
3. Šis nolīgums neattiecas uz palīdzību nodevu, nodokļu vai maksājumu atgūšanā.
6. pants
Saistība ar citiem starptautiskajiem nolīgumiem
1. Šā nolīguma noteikumi neskar nevienas Līgumslēdzējas puses tiesības un saistības saskaņā ar jebkuru citu starptautisku nolīgumu.
2. Neskarot 1. punkta noteikumus, šā nolīguma noteikumiem ir priekšroka salīdzinājumā ar noteikumiem jebkurā divpusējā nolīgumā par muitas sadarbību un savstarpēju administratīvo palīdzību, kas ir noslēgts vai var tikt noslēgts starp atsevišķām Kopienas dalībvalstīm un Japānu, ciktāl minētā divpusējā nolīguma noteikumi nav savienojami ar šā nolīguma noteikumiem.
3. Šā nolīguma noteikumi neskar Kopienas noteikumus, ar ko reglamentē Komisijas kompetento dienestu un Kopienas dalībvalstu muitas iestāžu saziņu attiecībā uz informāciju, kura iegūta saskaņā ar šo nolīgumu un kura varētu būt Kopienas interesēs.
II SADAĻA
MUITAS SADARBĪBA
7. pants
Sadarbība muitas procedūru jomā
Lai veicinātu preču likumīgu apriti, muitas iestādes saskaņā ar šā nolīguma noteikumiem apmainās ar informāciju un speciālām zināšanām par pasākumiem muitas metožu un procedūru uzlabošanai un par datorizētām sistēmām.
8. pants
Tehniskā sadarbība
Muitas iestādes var veikt savstarpēju tehnisku sadarbību un apmainīties ar personālu un speciālām zināšanām par pasākumiem muitas metožu un procedūru uzlabošanai un par datorizētām sistēmām, lai sasniegtu šos mērķus saskaņā ar šā nolīguma noteikumiem.
9. pants
Pārrunas starptautiskās organizācijās
Muitas iestādes cenšas attīstīt un stiprināt sadarbību kopējo interešu jautājumos, veicinot pārrunas par muitas lietām attiecīgās starptautiskās organizācijās, piemēram, MSP un PTO.
III SADAĻA
SAVSTARPĒJA ADMINISTRATĪVĀ PALĪDZĪBA
10. pants
Palīdzība pēc pieprasījuma
1. Pēc pieprasījuma iesniedzējas iestādes lūguma prasītā iestāde sniedz visu attiecīgo informāciju, kas varētu palīdzēt nodrošināt pieprasījuma iesniedzējas iestādes Līgumslēdzējas puses muitas tiesību aktu pareizu piemērošanu, tostarp informāciju par konstatētām vai plānotām darbībām, kas ir vai varētu būt pretrunā muitas tiesību aktiem.
Jo īpaši prasītā iestāde pēc pieprasījuma sniedz pieprasījuma iesniedzējai iestādei informāciju par aktivitātēm, kuras var izraisīt darbības, kas ir pretrunā pieprasījuma iesniedzējas iestādes Līgumslēdzējas puses muitas tiesību aktiem, piemēram, par nepareizi aizpildītām muitas deklarācijām, kā arī par tādiem izcelsmes sertifikātiem, faktūrrēķiniem vai citiem dokumentiem, par kuriem zināms vai ir aizdomas, ka tie ir nepareizi aizpildīti vai viltoti.
2. Pēc pieprasījuma iesniedzējas iestādes lūguma prasītā iestāde to informē:
a) |
vai preces, kas izvestas no vienas Līgumslēdzējas puses teritorijas, ir pienācīgi ievestas otras Līgumslēdzējas puses teritorijā, attiecīgā gadījumā precizējot precēm piemēroto muitas procedūru, un |
b) |
vai preces, kas ievestas vienas Līgumslēdzējas puses teritorijā, ir pienācīgi izvestas no otras Līgumslēdzējas puses teritorijas, attiecīgā gadījumā precizējot precēm piemēroto muitas procedūru. |
3. Pēc pieprasījuma iesniedzējas iestādes lūguma prasītā iestāde saskaņā ar prasītās iestādes Līgumslēdzējas puses normatīvajiem aktiem sniedz informāciju un veic īpašu uzraudzību attiecībā uz:
a) |
personām, par kurām ir pamats uzskatīt, ka tās ir vai ir bijušas iesaistītas darbībās, kas ir pretrunā pieprasījuma iesniedzējas iestādes Līgumslēdzējas puses muitas tiesību aktiem; |
b) |
vietām, kurās preču krājumi ir vai var tikt uzglabāti vai savākti tādā veidā, ka ir pamats uzskatīt, ka šīs preces paredzētas izmantošanai darbībās, kas ir pretrunā pieprasījuma iesniedzējas iestādes Līgumslēdzējas puses muitas tiesību aktiem; |
c) |
precēm, kuras tiek vai var tikt pārvadātas tādā veidā, ka ir pamats uzskatīt, ka tās paredzētas izmantošanai darbībās, kas ir pretrunā pieprasījuma iesniedzējas iestādes Līgumslēdzējas puses muitas tiesību aktiem, un |
d) |
transportlīdzekļiem, kas tiek vai var tikt izmantoti tādā veidā, ka ir pamats uzskatīt, ka tie paredzēti izmantošanai darbībās, kas ir pretrunā pieprasījuma iesniedzējas iestādes Līgumslēdzējas puses muitas tiesību aktiem. |
11. pants
Spontāna palīdzība
Līgumslēdzējas puses pēc pašu ierosmes un saskaņā ar katras Līgumslēdzējas puses normatīvajiem aktiem sniedz viena otrai palīdzību, ja tās uzskata, ka šāda palīdzība ir vajadzīga muitas tiesību aktu pareizai piemērošanai, jo īpaši gadījumos, kad otras Līgumslēdzējas puses ekonomikai, sabiedrības veselībai, sabiedrības drošībai vai citām līdzīgām būtiskām interesēm var rasties nopietns kaitējums, jo īpaši sniedzot informāciju, ko tās ieguvušas par:
a) |
darbībām, kuras ir vai varētu būt pretrunā muitas tiesību aktiem un par kurām varētu ieinteresēties otra Līgumslēdzēja puse; |
b) |
jauniem līdzekļiem vai metodēm, ko izmanto, veicot darbības, kas ir pretrunā muitas tiesību aktiem; |
c) |
precēm, par kurām zināms, ka tās izmantotas darbībās, kas ir pretrunā muitas tiesību aktiem; |
d) |
personām, par kurām ir pamats uzskatīt, ka tās ir vai ir bijušas iesaistītas darbībās, kas ir pretrunā muitas tiesību aktiem, un |
e) |
transportlīdzekļiem, par kuriem ir pamats uzskatīt, ka tie tikuši, tiek vai var tikt izmantoti darbībās, kas ir pretrunā muitas tiesību aktiem. |
12. pants
Palīdzības pieprasījuma forma un saturs
1. Ievērojot šo nolīgumu, pieprasījumus sagatavo rakstiski. Tiem pievieno dokumentus, kas vajadzīgi, lai izpildītu pieprasījumu. Ja situācijas steidzamības dēļ vajadzīgs, var pieņemt arī mutiskus pieprasījumus, tomēr tie tūlīt jāapstiprina rakstveidā.
2. Saskaņā ar 1. punktu iesniegtie pieprasījumi ietver šādu informāciju:
a) |
pieprasījuma iesniedzēja iestāde; |
b) |
darbība, kuru lūdz veikt; |
c) |
pieprasījuma mērķis un iemesls; |
d) |
iespējami precīzas un izsmeļošas norādes par personām, kas ir attiecīgās izmeklēšanas mērķis; |
e) |
kopsavilkums par attiecīgajiem faktiem un jau veikto izmeklēšanu; un |
f) |
attiecīgie juridiskie elementi. |
3. Pieprasījumus iesniedz valodā, kas ir pieņemama gan pieprasījuma iesniedzējai iestādei, gan prasītajai iestādei. Šī prasība nepieciešamajā apmērā var attiekties arī uz jebkuru no dokumentiem, ko pievieno pieprasījumam saskaņā ar 1. punktu.
4. Ja pieprasījums neatbilst iepriekš minētajai formālajai prasībai, var lūgt to labot vai papildināt; pa to laiku prasītā iestāde var veikt piesardzības pasākumus.
13. pants
Pieprasījumu izpilde
1. Lai izpildītu palīdzības pieprasījumu, prasītā iestāde savas kompetences un pieejamo resursu robežās veic visus pamatotos pasākumus, sniedzot tās rīcībā jau esošu informāciju, veicot attiecīgu izmeklēšanu vai organizējot šādas izmeklēšanas veikšanu.
2. Palīdzības pieprasījumus izpilda saskaņā ar prasītās iestādes Līgumslēdzējas puses normatīvajiem aktiem.
3. Pieprasījuma iesniedzējas iestādes attiecīgi pilnvarotas amatpersonas, saņemot prasītās iestādes piekrišanu un ievērojot tās paredzētos nosacījumus, var ierasties prasītās iestādes birojos, lai par darbībām, kas ir vai varētu būt pretrunā muitas tiesību aktiem, iegūtu informāciju, kura pieprasījuma iesniedzējai iestādei vajadzīga šā nolīguma nolūkā.
4. Pieprasījuma iesniedzējas iestādes attiecīgi pilnvarotas amatpersonas, saņemot prasītās iestādes piekrišanu un ievērojot tās paredzētos nosacījumus, īpašos gadījumos var piedalīties izmeklēšanā, ko veic prasītās iestādes jurisdikcijā.
5. Ja palīdzības pieprasījumu nevar izpildīt, par šo faktu nekavējoties paziņo pieprasījuma iesniedzējai iestādei, minot attiecīgos iemeslus. Paziņojumam var pievienot attiecīgu informāciju, kas pēc prasītās iestādes ieskatiem varētu būt noderīga pieprasījuma iesniedzējai iestādei.
6. Prasītā iestāde, pēc pieprasījuma iesniedzējas iestādes lūguma un ja to uzskata par piemērotu, informē pieprasījuma iesniedzēju iestādi par laiku un vietu, kad un kur notiks pasākums, ko veiks, atbildot uz palīdzības pieprasījumu, lai šādu pasākumu varētu saskaņot.
14. pants
Informācijas paziņošanas veids
1. Prasītā iestāde rakstveidā paziņo pieprasījuma iesniedzējai iestādei izmeklēšanas rezultātus, pievienojot tiem attiecīgus dokumentus vai citus materiālus.
2. Šī informācija var būt datorizēta.
15. pants
Izņēmumi pienākumam sniegt palīdzību
1. Palīdzību var atteikt vai atlikt, vai sniegt tikai tad, ja ievēroti konkrēti nosacījumi vai prasības, gadījumos, ja prasītās iestādes Līgumslēdzēja puse uzskata, ka palīdzība saskaņā ar šo nolīgumu būtu Kopienas dalībvalsts vai Japānas suverenitātes pārkāpums vai būtu pretrunā tās drošības, sabiedriskās kārtības vai citām būtiskām interesēm, kā minēts 16. panta 2. punktā.
Jo īpaši katra Līgumslēdzēja puse var ierobežot informāciju, ko tā sniedz otrai Līgumslēdzējai pusei, ja otrā Līgumslēdzēja puse nespēj nodrošināt pirmās Līgumslēdzējas puses pieprasīto konfidencialitāti vai attiecīgi ierobežot mērķus, kuriem informācija tiks izmantota.
2. Prasītā iestāde var atlikt palīdzības sniegšanu ar pamatojumu, ka palīdzības sniegšana var traucēt izmeklēšanu, kas tajā laikā tiek veikta, tostarp izmeklēšanu, ko veic attiecīgās tiesībaizsardzības iestādes, kā arī lietas ierosināšanu vai tiesvedību un administratīvos procesus. Tādā gadījumā prasītā iestāde apspriežas ar pieprasījuma iesniedzēju iestādi, lai noteiktu, vai palīdzību var sniegt saskaņā ar tādiem noteikumiem vai nosacījumiem, kādus prasītā iestāde var izvirzīt.
3. Ja pieteikuma iesniedzēja iestāde lūdz palīdzību, kuru tā pati nespētu sniegt, ja šāda palīdzība tai tiktu lūgta, tad pieprasījumā tā vērš uzmanību uz šo faktu. Tad prasītajai iestādei jāizlemj, kā atbildēt uz šādu pieprasījumu.
4. Gadījumos, kas minēti 1. un 2. punktā, prasītās iestādes lēmums un tā pamatojums jāpaziņo pieprasījuma iesniedzējai iestādei bez liekas kavēšanās.
16. pants
Informācijas apmaiņa un konfidencialitāte
1. Jebkura informācija, kas paziņota saskaņā ar šo nolīgumu, jebkādā veidā uzskatāma par konfidenciālu atkarībā no katras Līgumslēdzējas puses normatīvajiem aktiem, un tai jānodrošina aizsardzība, kas paredzēta tāda veida informācijai saskaņā ar tās muitas iestādes Līgumslēdzējas puses attiecīgajiem normatīvajiem aktiem, kura saņēmusi šo informāciju, un saskaņā ar atbilstīgajiem noteikumiem, kas attiecas uz Kopienas iestādēm, ja vien Līgumslēdzēja puse, kura sniedz informāciju, nedod iepriekšēju piekrišanu šādas informācijas izpaušanai.
2. Ar personas datiem var apmainīties tikai tādos gadījumos, kad saņēmēja Līgumslēdzēja puse apņemas šos datus aizsargāt vismaz līdzvērtīgā veidā, kā attiecīgajā gadījumā tas tiktu darīts Līgumslēdzējā pusē, kura var sniegt datus. Līgumslēdzēja puse, kas var sniegt informāciju, neizvirza nekādas prasības, kuras ir apgrūtinošākas nekā tās, kas tai piemērojamas pašas jurisdikcijā.
Līgumslēdzējas puses paziņo viena otrai informāciju par katras Līgumslēdzējas puses normatīvajiem aktiem, tostarp attiecīgā gadījumā arī par Kopienas dalībvalstīs spēkā esošiem normatīvajiem aktiem.
3. Iegūto informāciju izmanto tikai šajā nolīgumā paredzētajiem mērķiem. Ja kāda no Līgumslēdzējām pusēm vēlas izmantot šo informāciju citiem mērķiem, tai jāsaņem iepriekšēja rakstiska piekrišana no muitas iestādes, kas sniedza šo informāciju. Uz šādu izmantojumu tad attiecas jebkuri šīs iestādes noteiktie ierobežojumi.
4. Šā panta 3. punkts neliedz saskaņā ar šo nolīgumu iegūto informāciju izmantot par pierādījumu administratīvos procesos, ko vēlāk uzsāk attiecībā uz darbībām, kas ir pretrunā muitas tiesību aktiem. Tādēļ Līgumslēdzējas puses savos pierādījumu dokumentos, ziņojumos un liecībās, kā arī administratīvā tiesvedībā kā pierādījumu var izmantot saskaņā ar šā nolīguma noteikumiem iegūto informāciju. Par šādu izmantojumu ziņo muitas iestādei, kas sniegusi attiecīgo informāciju.
5. Neatkarīgi no šā panta 3. punkta, ja vien muitas iestāde, kas sniedz informāciju, nav noteikusi citādi, muitas iestāde, kas saņem informāciju, var nodot saskaņā ar šo nolīgumu iegūto informāciju attiecīgajām savas Līgumslēdzējas puses tiesībaizsardzības iestādēm. Šīs tiesībaizsardzības iestādes var izmantot šo informāciju tikai muitas tiesību aktu pareizai piemērošanai, un uz tām attiecas šā nolīguma 16. un 17. pantā izklāstītie nosacījumi.
6. Šis pants neliedz informācijas izmantošanu vai izpaušanu tiktāl, ciktāl tāds pienākums noteikts tās Līgumslēdzējas puses normatīvajos aktos, kuras muitas iestāde saņem šo informāciju. Šī muitas iestāde, kad vien iespējams, iepriekš paziņo par jebkuru šādu izpaušanu muitas iestādei, kas sniegusi informāciju.
Saņēmēja Līgumslēdzēja puse, ja vien nav panākta citāda vienošanās ar Līgumslēdzēju pusi, kas sniegusi informāciju, attiecīgā gadījumā izmanto visus pieejamos līdzekļus atbilstīgi pirmās Līgumslēdzējas puses spēkā esošiem normatīvajiem aktiem, lai uzturētu informācijas konfidencialitāti un aizsargātu personas datus attiecībā uz trešās puses vai citu iestāžu pieprasījumiem izpaust attiecīgo informāciju.
17. pants
Kriminālprocess
Informāciju, ko vienas Līgumslēdzējas puses muitas iestāde sniegusi otras Līgumslēdzējas puses muitas iestādei saskaņā ar šo nolīgumu, otra Līgumslēdzēja puse neizmanto kriminālprocesā, ko veic tiesa vai tiesnesis.
18. pants
Palīdzības izdevumi
1. Izdevumus, kas rodas, īstenojot šo nolīgumu, sedz attiecīgās Līgumslēdzējas puses.
2. Ja pieprasījuma izpildes laikā izrādās, ka pieprasījuma izpildes pabeigšanai būs nepieciešami ārkārtas izdevumi, muitas iestādes apspriežas, lai izstrādātu noteikumus un nosacījumus izpildes turpināšanai.
IV SADAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
19. pants
Nosaukumi
Šā nolīguma sadaļu un pantu nosaukumi ieviesti ērtības labad tikai atsaucēm un neietekmē šā nolīguma interpretāciju.
20. pants
Konsultācijas
Visus jautājumu vai strīdus saistībā ar šā nolīguma interpretāciju vai īstenošanu risina, Līgumslēdzējām pusēm savstarpēji konsultējoties.
21. pants
Apvienotā muitas sadarbības komiteja
1. Ar šo izveido Apvienoto muitas sadarbības komiteju, kurā ir Japānas Finanšu ministrijas un Ārlietu ministrijas amatpersonas un Eiropas Kopienas amatpersonas, kas ir atbildīgas par muitas lietām. Īpašos gadījumos Komitejā var iekļaut citas abu Līgumslēdzēju pušu amatpersonas, kurām ir nepieciešamās zināšanas par apspriežamajiem jautājumiem. Komitejas sanāksmju vietu, laiku un darba kārtību nosaka, abpusēji vienojoties.
2. Apvienotā muitas sadarbības komiteja, cita starpā:
a) |
pārrauga pareizu šā nolīguma īstenošanu; |
b) |
saskaņā ar šā nolīguma mērķiem veic pasākumus, kas nepieciešami muitas sadarbībai; |
c) |
apmainās ar uzskatiem par jebkuriem muitas sadarbības jautājumiem, kas ir kopējās interesēs, tostarp par turpmākajiem pasākumiem un tiem paredzētajiem līdzekļiem; |
d) |
iesaka risinājumus šā nolīguma mērķu sasniegšanai; un |
e) |
pieņem Komitejas reglamentu. |
22. pants
Stāšanās spēkā un ilgums
1. Šis nolīgums stājas spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kurš seko dienai, kad Līgumslēdzējas puses, apmainoties ar diplomātiskajām notām, viena otrai paziņo par to, ka pabeigtas visas šajā nolūkā vajadzīgās procedūras.
2. Šo nolīgumu var grozīt pēc Līgumslēdzēju pušu abpusējas vienošanās, tām apmainoties ar diplomātiskajām notām. Grozījumi stājas spēkā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā 1. punktā minētie, ja vien Līgumslēdzējas puses nav vienojušās citādi.
3. Katra Līgumslēdzēja puse var izbeigt šo nolīgumu, par to rakstveidā paziņojot otrai Līgumslēdzējai pusei. Šis nolīgums zaudē spēku trīs mēnešus pēc dienas, kad sniegts šāds paziņojums otrai Līgumslēdzējai pusei. Tomēr palīdzības pieprasījumus, kas saņemti pirms nolīguma izbeigšanas, izpilda saskaņā ar šā nolīguma noteikumiem.
23. pants
Autentiski teksti
Šis nolīgums ir sagatavots divos oriģināleksemplāros angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu, zviedru un japāņu valodā, un visi teksti ir vienlīdz autentiski. Atšķirīgas interpretācijas gadījumā teksts angļu un japāņu valodā ir noteicošais attiecībā pret tekstu citās valodās.
To apliecinot, attiecīgi pilnvarotas personas ir parakstījušas šo nolīgumu.
Briselē, 2008. gada trīsdesmitajā janvārī
Eiropas Kopienas vārdā —
Japānas valdības vārdā —
IV Citi tiesību akti
EIROPAS EKONOMIKAS ZONA
EBTA Uzraudzības Iestāde
6.3.2008 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 62/30 |
EBTA UZRAUDZĪBAS IESTĀDES LĒMUMS
Nr. 329/05/COL
(2005. gada 20. decembris),
ar kuru piecdesmit ceturto reizi groza procedūras un materiālo tiesību noteikumus valsts atbalsta jomā, iekļaujot priekšlikumu par atbilstīgiem pasākumiem
EBTA UZRAUDZĪBAS IESTĀDE,
ŅEMOT VĒRĀ Eiropas Ekonomikas zonas līgumu (1), un jo īpaši tā 61. līdz 63. pantu, kā arī 26. protokolu,
ŅEMOT VĒRĀ līgumu starp EBTA valstīm par Uzraudzības iestādes un Tiesas izveidošanu (2) un jo īpaši tā 24. pantu, 5. panta 2. punkta b) apakšpunktu un 3. protokola I daļas 1. pantu un II daļas 18. un 19. pantu,
TĀ KĀ saskaņā ar Uzraudzības un Tiesas līguma 24. pantu EBTA Uzraudzības iestāde īsteno EEZ līguma noteikumus par valsts atbalstu,
TĀ KĀ saskaņā ar Uzraudzības un Tiesas līguma 5. panta 2. punkta b) apakšpunktu EBTA Uzraudzības iestāde sniedz paziņojumus un pamatnostādnes par EEZ līgumā iztirzātajiem jautājumiem, ja to skaidri paredz minētais līgums vai Uzraudzības un Tiesas līgums vai ja EBTA Uzraudzības iestāde to uzskata par nepieciešamu,
ATGĀDINOT procedūras un materiālo tiesību noteikumus valsts atbalsta jomā (3), ko EBTA Uzraudzības iestāde pieņēma 1994. gada 19. janvārī (4),
TĀ KĀ Eiropas Komisija 2005. gada 6. septembrī pieņēma jaunu paziņojumu, kurā tika noteikti valsts atbalsta noteikumu piemērošanas principi par lidostu finansēšanu un valsts atbalstu darbības uzsākšanai aviosabiedrībām, kas veic lidojumus no reģionālām lidostām (5),
TĀ KĀ minētais paziņojums ir attiecināms arī uz Eiropas Ekonomikas zonu,
TĀ KĀ ir jānodrošina EEZ valsts atbalsta noteikumu vienāda piemērošana visā Eiropas Ekonomikas zonā,
TĀ KĀ saskaņā ar EEZ līguma XV pielikuma beigu daļā iekļautās nodaļas “VISPĀRĪGI” II punktu EBTA Uzraudzības iestādei, pēc apspriešanās ar Komisiju, ir jāpieņem tiesību akti, kas atbilstu Eiropas Komisijas pieņemtajiem,
APSPRIEDUSIES ar Eiropas Komisiju,
ATGĀDINOT, ka EBTA Uzraudzības iestāde par šo tēmu ir apspriedusies ar EBTA valstīm ar 2005. gada 7. novembra vēstulēm,
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1) |
Valsts atbalsta pamatnostādnes groza, iekļaujot jaunu 30.A nodaļu “Lidostu finansēšana un valsts atbalsts darbības uzsākšanai aviosabiedrībām, kas veic lidojumus no reģionālām lidostām”. Jaunā nodaļa ir iekļauta šā lēmuma I pielikumā. Tiek ierosināti atbilstīgi pasākumi, kas iekļauti šā lēmuma I pielikumā. |
2) |
EBTA valstis informē ar vēstuli, tai pievienojot šā lēmuma kopiju un tā pielikumu. EBTA valstīm par savu piekrišanu priekšlikumam par atbilstīgiem pasākumiem jāpaziņo līdz 2006. gada 1. jūnijam. |
3) |
Saskaņā ar EEZ līguma 27. protokola d) punktu Eiropas Komisiju informē ar šā lēmuma kopiju, ietverot tā pielikumu. |
4) |
Šo lēmumu, ietverot I pielikumu, publicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša EEZ iedaļā un EEZ pielikumā. |
5) |
Ja EBTA valstis šo priekšlikumu par atbilstīgiem pasākumiem pieņem, Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša EEZ iedaļā un EEZ pielikumā publicē kopsavilkumu (pievienots šā lēmuma II pielikumā). |
6) |
Šis lēmums ir autentisks angļu valodā. |
Briselē, 2005. gada 20. decembrī
EBTA Uzraudzības iestādes vārdā —
priekšsēdētājs
Einar M. BULL
Kolēģijas loceklis
Kurt JÄGER
(1) Tālāk tekstā – EEZ līgums.
(2) Tālāk tekstā – Uzraudzības un Tiesas līgums.
(3) Tālāk tekstā – Valsts atbalsta pamatnostādnes.
(4) Sākotnēji publicēti OV L 231, 3.9.1994. un tā EEZ pielikumā Nr. 32 šajā pašā datumā. Atjaunināta Valsts atbalsta pamatnostādņu versija pieejama Uzraudzības iestādes tīmekļa vietnē: www.eftasurv.int
(5) Kopienas vadlīnijas par lidostu finansēšanu un valsts atbalstu darbības uzsākšanai aviosabiedrībām, kas veic lidojumus no reģionālām lidostām (OV C 312, 9.12.2005., 1. lpp.).
PIELIKUMS
“30A. LIDOSTU FINANSĒŠANA UN VALSTS ATBALSTS DARBĪBAS UZSĀKŠANAI AVIOSABIEDRĪBĀM, KAS VEIC LIDOJUMUS NO REĢIONĀLĀM LIDOSTĀM
30A.1. Ievads
30A.1.1. Vispārīgais konteksts
(1) |
Eiropas Kopienu Komisija (tālāk tekstā – “Eiropas Komisija” vai “Komisija”) ir publicējusi paziņojumu par lidostu finansēšanu un valsts atbalstu darbības uzsākšanai aviosabiedrībām, kas veic lidojumus no reģionālām lidostām, kurš iekļaujas vispārējā vienotas Eiropas gaisa telpas izveides plānā. Kopš 1993. gada Eiropas Savienībā un kopš 1994. gada EEZ spēkā esošais liberalizācijas pasākumu kopums, tā saucamā “trešā pasākumu pakete”, jebkuram aviopārvadātājam, kam ir EEZ darbības licence, sākot no 1997. gada aprīļa deva iespēju iekļūt EEZ līguma telpā bez jebkādiem, tostarp tarifu, ierobežojumiem (1). Rezultātā EEZ valstis, kas vēlējās pilsoņiem pastāvīgi nodrošināt kvalitatīvus pakalpojumus par pieņemamām cenām visā to teritorijā, varēja noteikt sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības atbilstīgi skaidram tiesiskam regulējumam, ievērojot noteikumus par lidojumu biežumu, pakalpojumu precizitāti, pieejamo vietu skaitu un pazeminātiem tarifiem atsevišķām klientu kategorijām. Sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības veicināja aviopārvadājumu būtisku ieguldījumu ekonomiskajā un sociālajā kohēzijā un līdzsvarotā reģionu attīstībā. |
(2) |
Turklāt tika veikti vairāki nozares pasākumi, piemēram, tādās jomās kā laika nišu piešķiršana (2), pakalpojumi lidlaukā (3) un datorizētās rezervēšanas sistēmas (4), lai nostiprinātu tirgus liberalizāciju un lai varētu pastāvēt tāda konkurence, kas visiem nozares uzņēmumiem nodrošina vienādus spēles noteikumus. |
(3) |
EBTA Uzraudzības iestāde (tālāk tekstā – “Uzraudzības iestāde”) uzskata, ka Eiropas Komisijas vadlīnijas ir attiecināmas uz EEZ, tādēļ līdz ar šo pieņem atbilstošas pamatnostādnes saskaņā ar pilnvarām, kas tai piešķirtas ar Līguma starp EBTA valstīm par Uzraudzības iestādes un Tiesas izveidošanu (tālāk tekstā – “Uzraudzības un Tiesas līgums”) 5. panta 2. punkta b) apakšpunktu (5). |
(4) |
Uzraudzības iestāde uzskata, ka lidostas var ietekmēt vietējo ekonomisko izaugsmi un vietējos pakalpojumus, piemēram, izglītības un veselības jomā. Pasažieru un kravas pārvadājumu pakalpojumi var būt nozīmīgi atsevišķu reģionu konkurētspējai un attīstībai. Lidostas, kas piedāvā labus pakalpojumus, var piesaistīt aviosabiedrības un tādējādi veicināt saimniecisko darbību, kā arī ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju EEZ līguma telpā. |
(5) |
Uzraudzības iestāde arī izsaka atzinību un augstu novērtē ieguldījumu, ko zemo izmaksu aviosabiedrības sniegušas aviopārvadājumu cenu vispārējā pazemināšanā Eiropā, pakalpojumu klāsta paplašināšanā un aviotransporta plašākas pieejamības veicināšanā. Tomēr Uzraudzības iestādei jāraugās, lai tiktu ievēroti EEZ līguma konkurences noteikumi, īpaši tie, kas attiecas uz valsts atbalstu. |
30A.1.1.1. Lidostu iedalījums
(6) |
Lidostu nozarē dažādu veidu lidostās pašlaik pastāv dažādi konkurences līmeņi. Tas ir svarīgs faktors, veicot valsts atbalsta pārbaudi, lai izvērtētu, kādā mērā attiecīgais pasākums var kropļot konkurenci un ietekmēt EEZ līguma darbību. Katru konkurences lietu izvērtē atsevišķi, ņemot vērā attiecīgā tirgus īpatnības. Tomēr pētījumi (6) atklāja, ka kopumā lielie starptautiskie aviotransporta mezgli konkurē ar līdzīgām lidostām visos attiecīgajos transporta nozares tirgos vai, atsevišķos gadījumos (sk. tālāk), ar lielām reģionālām lidostām, un konkurences līmenis var būt atkarīgs no tādiem faktoriem kā noslogotība un alternatīvas transportsistēmas esība. Lielās reģionālās lidostas var konkurēt ne vien ar citām lielām reģionālām lidostām, bet arī ar EEZ lielajiem starptautiskajiem aviotransporta mezgliem un sauszemes transportu, īpaši, ja piekļuve lidostai ir nodrošināta pa kvalitatīviem sauszemes ceļiem. Šis pētījums arī liecināja, ka parasti mazās lidostas nekonkurē ar citām lidostām, izņemot atsevišķus gadījumus, kad to tuvumā ir līdzīga mēroga lidostas ar līdzīgu tirgu. |
(7) |
Šo pamatnostādņu nolūkā Uzraudzības iestāde ir definējusi šādas četras lidostu kategorijas:
|
30A.2. Šo pamatnostādņu mērķi un situācija attiecībā pret 1994. gada pamatnostādnēm
(8) |
EBTA Uzraudzības iestādes Valsts atbalsta pamatnostādņu 30. nodaļā ir atsauce uz Eiropas Komisijas 1994. gada pamatnostādnēm par to, kā piemērot EK Līguma 92. [tagad 87.] un 93. [tagad 88.] pantu, kā arī EEZ Līguma 61. pantu valsts atbalstam aviācijas nozarē (7) (tālāk tekstā – “aviācijas nozares pamatnostādnes”). Aviācijas nozares pamatnostādnes neattiecas uz visiem jaunajiem aspektiem, kas saistīti ar lidostu finansējumu un atbalstu darbības uzsākšanai jaunos maršrutos. |
(9) |
Komisijas 1994. gada pamatnostādnes attiecas gandrīz vienīgi uz valsts atbalsta piešķiršanas nosacījumiem aviosabiedrībām, tiešo darbības atbalstu aviosabiedrībām pieļaujot tikai sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību gadījumā un tad, ja tas ir sociāla rakstura atbalsts. Komisijas 1994. gada pamatnostādņu II.3. sadaļa attiecas uz valsts ieguldījumiem lidostu infrastruktūrā. Šajā sakarā ir noteikts, ka “infrastruktūras projektu īstenošana (lidostās (..)) ir vispārējās ekonomikas politikas pasākums, ko Komisija nevar kontrolēt saskaņā ar Līguma noteikumiem par valsts atbalstu (..). Šis vispārējais princips attiecas vienīgi uz infrastruktūras izveidošanu, ko veic dalībvalstis, neskarot iespējamo atbalsta pazīmju izvērtēšanu attiecībā uz priekšrocību, kas piešķirta atsevišķiem uzņēmumiem infrastruktūras izmantošanā.” Tādējādi ar šīm pamatnostādnēm nevis aizstāj, bet papildina 1994. gadā izdotās, precizējot, kā konkurences noteikumi piemērojami attiecībā uz dažādiem lidostu finansējuma veidiem (sk. 30.A.4. iedaļu) un atbalstu darbības uzsākšanai, ko piešķir aviosabiedrībām, kuras veic lidojumus no reģionālām lidostām (sk. 30.A.5. iedaļu). |
(10) |
Tādēļ Uzraudzības iestāde ņem vērā ieguldījumu, ko dod reģionālo lidostu attīstība. Konkrēti:
Attīstot savu piedāvājumu, reģionālās lidostas bieži atrodas mazāk izdevīgā stāvoklī nekā tādi Eiropas lielie starptautiskās satiksmes mezgli kā, piemēram, Londona, Parīze vai Frankfurte. Tajās nedarbojas lielas pazīstamas aviosabiedrības, kuras tur koncentrētu savu darbību, lai piedāvātu pasažieriem maksimāli daudz savienojumu un izmantotu apjomradītos ietaupījumus, ko sniedz šāda sistēma. Bieži reģionālās lidostas nav pietiekami pievilcīgas, jo nav sasniegušas kritisko lielumu. Turklāt reģionālajām lidostām bieži jārisina problēmas, kas ir saistītas ar vāju tēlu vai mazpazīstamību, ko ietekmē to atrašanās vieta reģionos, kurus skar ekonomiskas grūtības. |
(11) |
Tāpēc Uzraudzības iestāde šajās pamatnostādnēs ieņem labvēlīgu nostāju attiecībā uz reģionālo lidostu attīstīšanu, vienlaikus raugoties, lai tiktu nodrošināta pilnīga atklātības, nediskriminācijas un proporcionalitātes principa ievērošana, lai saistībā ar publisko finansējumu reģionālajām lidostām un valsts atbalstu aviosabiedrībām novērstu jebkādus konkurences traucējumus, kas būtu pretrunā kopējām interesēm. |
(12) |
Šai pieejai jābūt saskaņā ar transporta politikas vispārīgajiem mērķiem un jo īpaši jaukto transportsistēmu, kas apvieno aviotransportu un dzelzceļu. Pēdējos gados gan politiski, gan finansiāli veikts liels ieguldījums tālejošu programmu īstenošanā, lai attīstītu ātrgaitas dzelzceļu tīklu. Ātrgaitas vilcieni ir ļoti pievilcīga alternatīva lidmašīnai laika, cenas, ērtību un ilgstpējīgas attīstības ziņā. Līdztekus veicamajam darbam ātrgaitas dzelzceļu tīklu izvēršanai visā EEZ līguma telpā, jācenšas izmantot ātrgaitas vilcienu radītās iespējas nodrošināt efektīvus, augstas kvalitātes savienojumus un dzelzceļa un aviotransporta nozares uzņēmēji jāmudina uz sadarbību saskaņā ar EEZ līguma 53. pantu, lai pasažieru interesēs attīstītu jaukto transportsistēmu. |
(13) |
Ar šīm pamatnostādnēm nosaka to, kādi pasākumi ir uzskatāmi par valsts atbalstu un kādi nav, un informācijas nolūkā skaidro Uzraudzības iestādes vispārējo interpretāciju par šo jautājumu, kādā tā bijusi pamatnostādņu sagatavošanas laikā. Šī nostāja ir orientējoša, un tā neskar šā jautājuma interpretāciju EBTA Tiesā vai Kopienas tiesās. |
30A.3. Piemērošanas joma un kopējie saderības noteikumi
30A.3.1. Piemērošanas joma un juridiskais pamats
(14) |
Ar šīm pamatnostādnēm nosaka, kādā mērā un ar kādiem nosacījumiem Uzraudzības iestāde saskaņā ar noteikumiem un procedūrām par valsts atbalstu izvērtēs publisko finansējumu lidostām, kā arī valsts atbalstu lidojuma maršrutu izveidei. Veicot izvērtēšanu, Uzraudzības iestāde balstīsies uz EEZ līguma 59. panta 2. punktu vai 61. panta 3. punkta a), b) vai c) apakšpunktu. |
(15) |
Attiecībā uz uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju ekonomisku nozīmi, EBTA valstīm ar EEZ līguma 59. panta 2. punktu ir atļauts atkāpties no noteikumiem par valsts atbalstu, ja šo noteikumu piemērošana juridiski vai faktiski šiem uzņēmumiem rada šķēršļus uzticēto uzdevumu veikšanā un ja tas tirdzniecības attīstību neietekmē tiktāl, ka tas būtu pretrunā līgumslēdzēju pušu interesēm. |
(16) |
EEZ līguma 61. panta 3. punktā uzskaitīti atbalsta veidi, ko var atzīt par saderīgiem ar EEZ līguma darbību. Līguma 61. panta 3. punkta a) un c) apakšpunktā noteiktas atkāpes no valsts atbalsta noteikumiem, lai veicinātu atsevišķu teritoriju un/vai saimnieciskās darbības veidu attīstību. |
(17) |
Valsts atbalsta pamatnostādņu par valstu reģionālo atbalstu (tālāk tekstā – “Valstu reģionālā atbalsta pamatnostādnes”) 25. nodaļā Uzraudzības iestāde ir izklāstījusi nosacījumus, pie kādiem reģionālo atbalstu var uzskatīt par saderīgu ar EEZ līguma darbību saskaņā ar 61. panta 3. punkta a) un c) apakšpunktu. Darbības atbalstu (9) lidostām vai aviosabiedrībām (piemēram, atbalstu darbības uzsākšanai) var uzskatīt par saderīgu ar EEZ līgumu tikai izņēmuma gadījumos, ja ievēroti stingri nosacījumi un ja tas paredzēts mazāk attīstītiem reģioniem, t. i., tiem, uz kuriem attiecas EEZ līguma 61. panta 3. punkta a) apakšpunkta atkāpe, un mazapdzīvotiem reģioniem (10). |
(18) |
Saskaņā ar 61. panta 3. punkta b) apakšpunktu tādu atbalstu, kas veicina kāda svarīga projekta īstenošanu visas Eiropas interesēs, var atzīt par saderīgu ar EEZ līguma darbību. Īpaši izcelti Eiropas komunikāciju tīklu projekti, kuru vidū var būt arī lidostu projekti. |
(19) |
Ja minētie noteikumi nav piemērojami, Uzraudzības iestāde lidostām piešķirtā atbalsta un darbības uzsākšanai paredzētā atbalsta saderību izvērtēs saskaņā ar EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunktu. Tālāk izklāstīti principi, pēc kuriem Uzraudzības iestāde veiks novērtējumu. |
30A.3.2. Valsts atbalsta esība
30A.3.2.1. Lidostu saimnieciskā darbība
(20) |
EEZ līgums ir neitrāls attiecībā uz valsts izvēli starp valsts vai privātu īpašumu lidostu gadījumā. Attiecībā uz valsts atbalsta esību ir svarīgi noskaidrot, vai atbalsta saņēmējs veic saimniecisko darbību (11). Nav šaubu, ka aviosabiedrības veic saimniecisko darbību. Līdz ar to lidosta, kas veic saimniecisko darbību, neatkarīgi no juridiskā statusa un finansējuma veida ir uzskatāma par uzņēmumu EEZ līguma 61. panta 1. punkta nozīmē, un tai piemēro noteikumus par valsts atbalstu (12). |
(21) |
Eiropas Kopienu Tiesa Aéroports de Paris lietā (13) atzina, ka lidostu pārvaldība un ekspluatācija, kas ietver lidostu pakalpojumu sniegšanu aviosabiedrībām un dažādiem pakalpojumu sniedzējiem lidostā, ir saimnieciskas darbības, jo, no vienas puses, tās ietver lidostas telpu un aprīkojuma nodošanu aviosabiedrību un dažādu pakalpojumu sniedzēju rīcībā, par to saņemot maksu, kuras apmēru brīvi nosaka pats pārvaldītājs, no otras puses, šīs darbības neattiecas uz valsts varas īstenošanu, un tās ir atdalāmas no darbībām, kas ir saistītas ar valsts varas īstenošanu. Tādējādi lidostas pārvaldītājs faktiski veic tādu saimniecisku darbību EEZ līguma 61. panta 1. punkta nozīmē, kurai piemēro noteikumus par valsts atbalstu. |
(22) |
Tomēr ne visas lidostas pārvaldītāja darbības ir saimnieciska rakstura. Šīs darbības ir jānošķir un jānosaka, kādā mērā šīm darbībām piemīt vai nepiemīt saimniecisks raksturs (14). |
(23) |
Kā atzina Eiropas Kopienu Tiesa, darbībām, par kurām parasti atbild valsts, īstenojot izpildvaras pienākumus, nav saimniecisks raksturs un tām nepiemēro valsts atbalsta noteikumus. Šādas darbības ir aizsardzības nodrošināšana, gaisa satiksmes kontrole, policijas, muitas pakalpojumi utt. Kopumā šo darbību finansējumam jābūt stingri ierobežotam, kompensējot vienīgi attiecīgās izmaksas, un to nevar izmantot citu saimnieciska rakstura darbību finansēšanai (15). Kā Eiropas Komisija paskaidroja savā 2001. gada 10. oktobra paziņojumā pēc 2001. gada 11. septembra uzbrukumiem, “pats par sevi saprotams, ka tad, ja atsevišķi pasākumi ir tieši uzlikti par pienākumu aviosabiedrībām, kā arī citiem nozares uzņēmumiem, piemēram, lidostām, lidlauka pakalpojumu sniedzējiem vai aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem, šādu pasākumu finansējums, ko tiem piešķir valsts iestādes, nevar būt ar Līgumu nesaderīgs darbības atbalsts”. |
30A.3.2.2. Lidostu darbības, kas uzskatāmas par vispārējas ekonomiskas nozīmes pakalpojumiem
(24) |
Valsts iestādes atsevišķas lidostu saimnieciskās darbības var atzīt par vispārējas ekonomiskas nozīmes pakalpojumiem. Tādā gadījumā valsts iestāde lidostas pārvaldītājam uzliek noteiktas sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības, lai nodrošinātu, ka vispārējās ekonomiskās intereses tiek pienācīgi apmierinātas. Šādā situācijā valsts iestādes var kompensēt papildu izmaksas, kas lidostas pārvaldītājam rodas, pildot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības. Nav izslēgts, ka izņēmuma gadījumā lidostas pārvaldību kopumā uzskata par vispārējas ekonomiskas nozīmes pakalpojumu. Šādā gadījumā valsts iestāde var uzlikt sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības lidostai, kas, piemēram, atrodas attālā reģionā, un vajadzības gadījumā pieņemt lēmumu par šo saistību izpildes kompensāciju. Tomēr jāņem vērā, ka par vispārējas ekonomiskas nozīmes pakalpojumu uzskatot lidostas pārvaldību kopumā, nedrīkst iekļaut tādas darbības, kuras nav tieši saistītas ar lidostas pamatdarbību un kuras ir uzskaitītas 43.iv) punktā. |
(25) |
Šajā sakarā Uzraudzības iestāde atgādina Eiropas Kopienu Tiesas spriedumu Altmark lietā (16), ar ko tika iedibināta judikatūra šajā jomā. Eiropas Kopienu Tiesa nosprieda, ka sabiedrisko pakalpojumu kompensācijas nav valsts atbalsts EK Līguma 87. panta nozīmē, ja tās atbilst četriem tālāk minētajiem kritērijiem:
|
(26) |
Ja kompensācija par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām, kuras uzliktas lidostas pārvaldītājam, atbilst Altmark sprieduma nosacījumiem, šī kompensācija nav valsts atbalsts. |
(27) |
Citāda veida valsts finansējums lidostām, nekā iepriekš minētais, var tikt uzskatīts par valsts atbalstu EEZ līguma 61. panta 1. punkta nozīmē, ja tas ietekmē EEZ līguma pušu konkurenci un tirdzniecību. |
30A.3.2.3. Lidostām piešķirtā finansējuma ietekme uz konkurenci un tirdzniecību starp EEZ līguma pusēm
(28) |
Konkurenci starp lidostām var izvērtēt, ņemot vērā aviosabiedrību izvēles kritērijus, jo īpaši, salīdzinot tādus faktorus kā lidostas pakalpojumu veids un attiecīgie klienti, iedzīvotāju skaits vai saimnieciskā darbība, noslogotība, piekļuve pa sauszemi, kā arī lidostas infrastruktūras izmantošanas un pakalpojumu izmaksu līmenis. Izmaksu līmenis ir būtisks elements, jo lidostai piešķirto valsts finansējumu var izmantot, lai nolūkā piesaistīt satiksmi lidostas izmaksas uzturētu mākslīgi zemas, tādējādi radot būtiskus konkurences traucējumus. |
(29) |
Tomēr šo pamatnostādņu kontekstā Uzraudzības iestāde uzskata, ka 7. punktā noteiktās kategorijas var sniegt ieskatu par to, cik lielā mērā lidostas savstarpēji konkurē un kādā mērā lidostai piešķirtais valsts finansējums var kropļot konkurenci. Valsts finansējums, kas piešķirts EEZ lidostām un valsts mēroga lidostām (A un B kategorijas lidostām), vispārīgā gadījumā uzskatāms par tādu, kas kropļo vai var kropļot konkurenci un ietekmēt tirdzniecību starp EEZ līguma pusēm. Savukārt finansējums, kas piešķirts mazajām reģionālajām lidostām (D kategorijas lidostām), visdrīzāk nekropļo konkurenci, un tā ietekme uz tirdzniecību visdrīzāk nav pretrunā kopējām interesēm. |
(30) |
Tomēr, par pamatu ņemot šīs vispārīgās norādes, nav iespējams sīki iepriekš noteikt visus gadījumus, jo īpaši attiecībā uz C un D kategorijas lidostām. Tādēļ par jebkuru pasākumu, kas varētu būt valsts atbalsts lidostai, ir jāpaziņo, lai izvērtētu tā ietekmi uz konkurenci un tirdzniecību starp EEZ līguma pusēm un, attiecīgā gadījumā, lai pārbaudītu tā saderību ar EEZ līguma darbību. |
(31) |
Ja D kategorijas lidostām uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju ekonomisku nozīmi, ir piemērojams Komisijas 2005. gada 13. jūlija lēmums par EK Līguma 86. panta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem. Tomēr valsts atbalsts sabiedrisko pakalpojumu kompensāciju veidā ir atbrīvots no prasības par iepriekšēju paziņošanu, ja vien kompensācija atbilst konkrētiem lēmumā noteiktiem nosacījumiem (17). Komisijas lēmums vēl nav iestrādāts EEZ līgumā. |
30A.3.2.4. Tirgus ekonomikas privāta ieguldītāja princips
(32) |
EEZ līguma 125. pants nosaka, ka līgums nekādi neietekmē līgumslēdzēju pušu īpašumtiesību sistēmas noteikumus. Līgumslēdzējas puses var būt uzņēmumu īpašnieces un vadīt tos, pirkt akcijas vai citādā veidā piedalīties valsts vai privātos uzņēmumos. |
(33) |
No tā izriet, ka Uzraudzības iestāde nevar ne sodīt, ne izturēties labvēlīgāk pret valsts iestādēm, kuras piedalās noteiktu uzņēmumu kapitālā. Līdzīgā kārtā Uzraudzības iestāde nevar izteikties par izvēli, ko izdarījis uzņēmums saistībā ar dažādiem finansējuma veidiem. |
(34) |
Līdz ar to, ar šīm pamatnostādnēm netiek nošķirtas dažādas atbalsta saņēmēju kategorijas atkarībā no to juridiskā statusa vai piederības pie valsts vai privātā sektora, un visas atsauces uz lidostām vai uzņēmumiem, kas tās pārvalda, aptver visu veidu juridiskās personas. |
(35) |
Tomēr šie nediskriminācijas un vienlīdzības principi valsts iestādes vai valsts uzņēmumus neatbrīvo no pienākuma piemērot konkurences noteikumus. |
(36) |
Kopumā neatkarīgi no tā, vai valsts finansējums piešķirts lidostām vai valsts iestādes finansējumu tieši vai netieši piešķīrušas aviosabiedrībām, Uzraudzības iestāde izvērtēs, vai tas uzskatāms par valsts atbalstu, noskaidrojot, vai “līdzīgos apstākļos privāts ieguldītājs, ņemot vērā iespējamo peļņu, un neatkarīgi no visiem sociālajiem, reģionālās politikas vai nozares apsvērumiem, būtu veicis attiecīgo ieguldījumu kapitālā” (18). |
(37) |
Eiropas Kopienu Tiesa lēma, ka “vienlīdzības princips, uz kuru valdības atsaucas jautājumā par valsts un privātu uzņēmumu attiecībām, nozīmē to, ka šīs abas kategorijas atrodas līdzīgā situācijā. Taču privātie uzņēmumi (..) nosaka savu ražošanas un tirdzniecības stratēģiju, ņemot vērā jo īpaši rentabilitātes prasības. Turpretī valsts uzņēmumu lēmumus var ietekmēt citi faktori, kuri balstās uz sabiedrības interesēs esošu mērķu sasniegšanu, ko īsteno valsts iestādes, kuras var ietekmēt valsts uzņēmumu lēmumus” (19). Tātad prognozējamā rentabilitāte ir viens no svarīgākajiem faktoriem uzņēmējam, kas kā tirgus dalībnieks faktiski iegulda līdzekļus. |
(38) |
Kopienu tiesas ir arī atzinušas, ka valsts ieguldītāja rīcība ir jāsalīdzina ar privāta ieguldītāja rīcību, kas īsteno strukturālu politiku vispārējā vai nozares līmenī un kas vadās no peļņas izredzēm ilgākā laika posmā (20). Šie apsvērumi jo īpaši attiecas uz ieguldījumiem infrastruktūrā. |
(39) |
Tādēļ ikviens gadījums, kad EBTA valstis vai to iestādes izmanto valsts līdzekļus par labu lidostu pārvaldītājiem vai aviosabiedrībām, jāanalizē, ņemot vērā šos principus. Gadījumos, kad EBTA valstis vai to iestādes darbojas kā privātuzņēmēji, šīs priekšrocības netiks uzskatītas par valsts atbalstu. |
(40) |
Savukārt, ja nosacījumi, ar kādiem uzņēmumam piešķir valsts līdzekļus, ir labvēlīgāki (t. i., ekonomiskā nozīmē – par mazākām izmaksām) nekā tie, ko privātuzņēmējs piemērotu uzņēmumam, kas atrodas līdzīgā finanšu un konkurences situācijā, tad uzskatāms, ka uzņēmums, kuram piešķir valsts līdzekļus, saņem valsts atbalstu. |
(41) |
Attiecībā uz atbalstu darbības uzsākšanai ir iespējams, ka valsts lidosta piešķir aviosabiedrībai finansiālas priekšrocības no saviem līdzekļiem, kas iegūti no saimnieciskās darbības. Šādas priekšrocības netiks uzskatītas par valsts atbalstu, ja lidosta pierāda, ka tā darbojas kā privātais ieguldītājs, uzrādot, piemēram, biznesa plānu, kurš liecina par lidostas saimnieciskās darbības peļņas prognozēm. Savukārt, ja privātā lidosta dod savu finansējumu, kas nav nekas cits kā to valsts līdzekļu pārdale, ko ar attiecīgu mērķi tai piešķīrusi valsts iestāde, tad šis atbalsts jāuzskata par valsts atbalstu, ja lēmumu par valsts līdzekļu pārdali pieņēmusi valsts iestāde. |
(42) |
Jāuzsver, ka, piemērojot privātā ieguldītāja principu, un tādējādi uzskatot, ka finansējums nav atbalsts, tiek iepriekš pieņemts, ka uzņēmēja, kurš darbojas kā ieguldītājs, saimnieciskais modelis ir ticams: neskarot katra atsevišķa gadījuma izvērtēšanas rezultātus, lidostu vispārīgā gadījumā nevar uzskatīt par tirgus ekonomikas privātuzņēmēju, ja tā nefinansē savus ieguldījumus vai neveic attiecīgus maksājumus, vai ja daļu no tās darbības izmaksām finansē no valsts līdzekļiem, pārsniedzot to, kas attiecas uz vispārējas nozīmes uzdevumu izpildi; tādēļ šāda veida uzņēmumam būs ļoti sarežģīti piemērot minēto principu. |
30A.4. Lidostu finansējums
(43) |
Lidostu darbības var iedalīt šādās kategorijās:
|
(44) |
Šīs pamatnostādnes piemērojamas attiecībā uz visām lidostas darbībām, izņemot drošības nodrošināšanu, gaisa satiksmes vadību un visas citas darbības, kas ietilpst EBTA valstu publiskās pārvaldības kompetencē (21). |
30A.4.1. Lidostu infrastruktūras finansējums
(45) |
Šī iedaļa attiecas uz atbalstu lidostu infrastruktūras būvei un lidostu aprīkojuma nodrošināšanai vai tiešu palīgiekārtu nodrošināšanai, proti, uz darbībām, kas noteiktas iepriekš 43.i) un 44. punktā. |
(46) |
Infrastruktūra ir lidostu pārvaldītāju saimnieciskās darbības pamatā. Tomēr tā ir arī viena no iespējām attiecīgajai valstij darboties, lai attīstītu reģionālo ekonomiku, teritorijas apsaimniekošanas politiku, transporta politiku utt. |
(47) |
Ikvienam lidostas pārvaldītājam, kas veic saimniecisko darbību 21. punktā minētā sprieduma nozīmē, tā pārvaldītās infrastruktūras izmantošana vai būve ir jāfinansē no saviem līdzekļiem. Līdz ar to, ja EBTA valsts (ieskaitot reģionālā vai vietējā līmeņa iestādes), kas nedarbojas kā privātais ieguldītājs, apgādā pārvaldītāju ar lidostas infrastruktūru, neprasot par to atbilstošu finansiālu atlīdzību, vai, ja infrastruktūras finansēšanai lidostas pārvaldītājam piešķir valsts subsīdijas, tas attiecīgajam pārvaldītājam var radīt ekonomiskas priekšrocības salīdzinājumā ar konkurentiem, tādēļ par šādiem pasākumiem ir jāpaziņo un tie jāizvērtē, ņemot vērā noteikumus par valsts atbalstu. |
(48) |
Jāatgādina, ka Eiropas Komisija un Uzraudzības iestāde jau ir precizējušas, kādos gadījumos tās uzskata, ka tādas darbības kā zemes vai ēku pārdošana (22) vai uzņēmuma privatizācija (23) neskar valsts atbalsta jautājumus. Galvenokārt tas ir gadījumos, kad šīs darbības veic par tirgus cenu, jo īpaši, ja šī cena izriet no konkursa procedūras, kas ir atklāta, pienācīgi publicēta, bez nosacījumiem, nediskriminējoša un nodrošinājusi vienlīdzīgu attieksmi pret potenciālajiem pretendentiem. Neskarot prasības, kas izriet no noteikumiem un principiem, ko piemēro valsts iepirkumiem un koncesijām – kad tie ir piemērojami –, šāda veida apsvērumus pēc analoģijas piemēro gadījumos, kad valsts iestādes pārdod vai nodrošina infrastruktūru. |
(49) |
Tomēr nav iespējams izslēgt valsts atbalsta pazīmju esību konkrētā gadījumā. Piemēram, atbalsts var būt tad, ja izrādās, ka infrastruktūra piešķirta konkrētam pārvaldītājam, kas no tā gūst nepamatotu priekšrocību, vai arī tad, ja pircējs gūst nepamatotu priekšrocību no neattaisnotas starpības starp pārdošanas cenu un nesenas būves cenu. |
(50) |
Jo īpaši, ja lidostas pārvaldītāja rīcībā tiek nodota papildu infrastruktūra, kura nebija paredzēta esošās infrastruktūras piešķiršanas laikā, pārvaldītājam jāmaksā nomas maksa, kas atbilst tirgus vērtībai un šīs jaunās infrastruktūras izmaksām, kā arī ekspluatācijas ilgumam. Turklāt, ja infrastruktūras attīstība nebija paredzēta sākotnējā līgumā, papildu infrastruktūrai jābūt cieši saistītai ar esošās infrastruktūras ekspluatāciju un pārvaldītāja sākotnējā līguma priekšmets jāsaglabā. |
(51) |
Gadījumos, kad nav iespējams izslēgt valsts atbalsta esību, par pasākumu ir jāpaziņo. Ja apstiprinās, ka pasākumam ir valsts atbalsta pazīmes, atbalstu var atzīt par saderīgu ar līguma darbību atbilstīgi EEZ līguma 61. panta 3. punkta a), b) vai c) apakšpunktu un 59. panta 2. punktu un, attiecīgā gadījumā, saskaņā ar minēto noteikumu piemērošanas noteikumiem. Šajā sakarā Uzraudzības iestāde jo īpaši pārbaudīs, vai:
|
30A.4.2. Atbalsts lidostu infrastruktūras ekspluatācijai
(52) |
Principā Uzraudzības iestāde uzskata, ka lidostas pārvaldītājam, tāpat kā citiem tirgus dalībniekiem, no saviem līdzekļiem jāsedz izmaksas, kas ir saistītas ar lidostas infrastruktūras pārvaldīšanu un uzturēšanu. Jebkāds šo pakalpojumu valsts finansējums samazina lidostas pārvaldītāja izmaksas, kas tam jāuzņemas, veicot savas parastās saimnieciskās darbības. |
(53) |
Šis finansējums nav valsts atbalsts, ja tās ir kompensācijas par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, kas piešķirtas lidostas pārvaldītājam saskaņā ar Altmark spriedumā noteiktajiem nosacījumiem (24). Pārējos gadījumos lidostas ekspluatācijas subsīdijas ir uzskatāmas par darbības atbalstu. Kā minēts šo pamatnostādņu 30.A.3.1. iedaļā, šo atbalstu var atzīt par saderīgu ar EEZ līguma darbību, vienīgi pamatojoties uz 61. panta 3. punkta a) vai c) apakšpunktu, ievērojot atsevišķus nosacījumus, attiecībā uz mazāk attīstītiem reģioniem vai pamatojoties uz 59. panta 2. punktu, ja valsts atbalsts ir piešķirts saskaņā ar atsevišķiem nosacījumiem, kas liecina par to, ka attiecīgais atbalsts ir vajadzīgs, lai sniegtu vispārējas ekonomiskas nozīmes pakalpojumu, un ka tā ietekme uz tirdzniecības attīstību nav pretrunā līgumslēdzēju pušu interesēm. |
(54) |
(Kā minēts šo pamatnostādņu 31. punktā, attiecībā uz EEZ līguma 59. panta 2. punkta piemērošanu saskaņā ar Komisijas 2005. gada 13. jūlija lēmumu par EK Līguma 86. panta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem ir uzskatāms, ka D kategorijas lidostām piešķirtais valsts atbalsts sabiedrisko pakalpojumu kompensāciju veidā ir saderīgs ar līguma darbību, ja kompensācija atbilst konkrētiem nosacījumiem (25). |
(55) |
Veicot novērtējumu, Uzraudzības iestāde noskaidros, vai sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības lidostai tiešām uzliktas un vai kompensācijas lielums nepārsniedz to, kas ir vajadzīgs, lai nosegtu izmaksas, kuras rodas, izpildot šīs sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības, ņemot vērā attiecīgos ieņēmumus, ka arī saprātīgu peļņu. |
(56) |
Lidostai uzliekot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības, tas jāfiksē vienā vai vairākos oficiālos dokumentos, kuru formu katra EBTA valsts nosaka pati. Šajos dokumentos jāiekļauj visa nepieciešamā informācija, lai būtu iespējams noteikt izmaksas, kas attiecas tieši uz sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, un jo īpaši jānorāda:
|
(57) |
Aprēķinot kompensācijas summu, attiecīgajās izmaksās un ieņēmumos jāiekļauj visas izmaksas un ieņēmumi, kas saistīti ar vispārējas ekonomiskas nozīmes pakalpojumu sniegšanu. Ja attiecīgajam lidostas pārvaldītājam ir citas īpašas vai izņēmuma tiesības, kas ir saistītas ar šo vispārējas ekonomiskas nozīmes pakalpojumu, jāņem vērā arī ar tām saistītie ieņēmumi. Tādējādi pārvaldītājam jābūt pārskatāmai uzskaites sistēmai un jānodala uzskaite attiecībā uz dažāda veida darbībām (26). |
30A.4.3. Atbalsts lidostu pakalpojumiem
(58) |
Saskaņā ar Direktīvu 96/67/EK pakalpojumi lidlaukā ir saimnieciska darbība, kas ir pakļauta konkurencei, ja pasažieru skaits pārsniedz 2 miljonus pasažieru gadā (27). Lidostas pārvaldītājs, kas darbojas kā pakalpojumu sniedzējs lidlaukā, aviosabiedrībām var piemērot dažādus tarifus par sniegtajiem pakalpojumiem, ja tarifu starpība atspoguļo atšķirības, kas ir saistītas ar sniegto pakalpojumu veidu un apjomu (28). |
(59) |
Ja pasažieru skaits ir mazāks par 2 miljoniem pasažieru gadā, lidostas pārvaldītājs, kas darbojas kā pakalpojumu sniedzējs, var kompensēt savus dažādos ieņēmumus un zaudējumus par tīri komerciālām darbībām (piemēram, lidlauka pakalpojumi vai autostāvvietas pārvaldīšana), atskaitot valsts līdzekļus, kas tam piešķirti kā lidostas pārvaldes iestādei vai kā vispārējas ekonomiskas nozīmes pakalpojumu sniedzējam. Tomēr, ja attiecībā uz lidlauka pakalpojumiem nav konkurences, pārvaldītājam ir jāpievērš īpaša uzmanība, lai nepārkāptu valsts un EEZ līguma noteikumus un jo īpaši lai ļaunprātīgi neizmantotu dominējošo stāvokli, pārkāpjot EEZ līguma 54. pantu (kas aizliedz uzņēmumam, kas EEZ līguma telpā vai būtiskā tās daļā ir dominējošā stāvoklī, dažādām aviosabiedrībām piemērot atšķirīgus nosacījumus līdzvērtīgos darījumos, tādā veidā radot tām neizdevīgākus konkurences apstākļus). |
(60) |
Ja pasažieru skaits pārsniedz 2 miljonus pasažieru gadā, darbībai, kas attiecas uz pakalpojumu sniegšanu lidlaukā, jābūt pašfinansējošai un to nevar finansēt no citiem lidostas saimnieciskajiem ieņēmumiem vai no valsts līdzekļiem, kuri tai piešķirti kā lidostas pārvaldes iestādei vai kā vispārējas ekonomiskas nozīmes pakalpojumu sniedzējai. |
30A.5. Atbalsts darbības uzsākšanai
30A.5.1. Mērķi
(61) |
Mazās lidostas bieži nespēj nodrošināt tādu pasažieru skaitu, kāds tām būtu vajadzīgs, lai sasniegtu kritisko lielumu un peļņas slieksni. |
(62) |
Attiecībā uz peļņas slieksni nav iespējams sniegt kādu konkrētu skaitli. Eiropas Reģionu komiteja šo slieksni novērtēja kā 1,5 miljonus pasažieru gadā, turpretim iepriekš minētais Krenfīldas universitātes pētījums, kurā norādīti divi dažādi skaitļi (500 000 un 1 000 000 pasažieru gadā), liecina, ka pastāv atšķirības starp dažādām valstīm un lidostu organizēšanas veidiem (29). |
(63) |
Lai gan dažas reģionālās lidostas var darboties veiksmīgi, ja aviosabiedrības, kas pilda sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības (30), nodrošina pietiekamu pasažieru skaitu, vai ja valsts iestādes attiecībā uz tām ievieš sociāla rakstura atbalsta shēmas, aviosabiedrības dod priekšroku pārbaudītiem starptautiskajiem gaisa transporta mezgliem, kas atrodas izdevīgā vietā, ļauj veidot ātrus savienojumus, kam ir savs pasažieru loks, un kuros aviosabiedrībām ir piedāvātas laika nišas, ko tās nevēlas zaudēt. Turklāt bieži vien ilggadējas lidostu un gaisa satiksmes politikas un ieguldījumu rezultātā gaisa satiksme koncentrējas atsevišķās lielajās pilsētās. |
(64) |
Rezultātā aviosabiedrības ne vienmēr ir gatavas bez attiecīga pamudinājuma uzņemties risku atklāt maršrutus, veicot lidojumus no nezināmām un nepārbaudītām lidostām. Tādēļ Uzraudzības iestāde var piekrist, ka aviosabiedrībām uz laiku piešķir valsts atbalstu ar konkrētiem nosacījumiem, ja tas kalpo par pietiekamu stimulu radīt jaunus maršrutus vai lidojumu grafikus no reģionālajām lidostām un piesaistīt tādu pasažieru skaitu, kas dotu iespēju pietiekami īsā laikā sasniegt peļņas slieksni. Uzraudzības iestāde nodrošinās, lai šis atbalsts neradītu nekādas priekšrocības lielajām lidostām, kuras jau ir plaši atvērtas starptautiskajai satiksmei un konkurencei. |
(65) |
Tomēr, ņemot vērā iepriekš minēto vispārīgo mērķi par jaukto transportsistēmu un infrastruktūras lietošanas optimizāciju, nav atļauts piešķirt atbalstu tāda jauna lidojuma maršruta uzsākšanai, kas atbilst ātrgaitas vilciena satiksmes līnijai. |
(66) |
Eiropas Komisija ir arī noteikusi pamatnostādnes attālāko reģionu harmoniskai attīstībai (31). To attīstības stratēģija balstās uz trim pamatprincipiem: padarīt attālākos reģionus pieejamākus, uzlabot to konkurētspēju un veicināt reģionālo integrāciju, lai samazinātu ietekmi, ko rada nošķirtība no Eiropas ekonomikas. |
(67) |
Tādēļ attiecībā uz atbalstu darbības uzsākšanai maršrutos no attālākajiem reģioniem Eiropas Komisija piekrīt tam, ka šim atbalstam tiek piemēroti elastīgāki atbilstības kritēriji, konkrēti, attiecībā uz atbalsta intensitāti un ilgumu, un tā necels iebildumus attiecībā uz atbalstu maršrutiem uz kaimiņos esošām ārpuskopienas valstīm. Uzraudzības iestāde uzskata, ka līdzīgi noteikumi par atbalsta intensitāti un ilgumu pieļaujami arī attiecībā uz reģioniem, kas minēti EEZ līguma 61. panta 3. punktā, un uz mazapdzīvotajiem reģioniem. |
30A.5.2. Atbilstības kritēriji
(68) |
Finansiālais atbalsts darbības uzsākšanai, izņemot, ja valsts iestādes rīkojas kā privātais ieguldītājs, kas darbojas tirgus ekonomikas apstākļos (sk. 30.A.3.2.4. sadaļu), sniedz priekšrocības atbalsta saņēmējiem uzņēmumiem un var radīt tiešus konkurences traucējumus starp uzņēmumiem tādēļ, ka atbalsta saņēmējiem ir mazākas darbības izmaksas. |
(69) |
Tas var arī netieši ietekmēt konkurenci starp lidostām, palīdzot lidostām attīstīties vai sniedzot stimulu aviosabiedrībai pāriet no vienas lidostas uz citu un pārcelt maršrutu no EEZ nozīmes lidostas uz reģionālu lidostu. Tādēļ šāds finansējums vispārīgā gadījumā uzskatāms par valsts atbalstu, un par to ir jāpaziņo Uzraudzības iestādei. |
(70) |
Ņemot vērā minētos mērķus un ievērojamās grūtības, ko var radīt jaunu maršrutu atklāšana, Uzraudzības iestāde var apstiprināt atbalstu, kas atbilst tālāk minētajiem nosacījumiem.
|
(71) |
Atbalsta apvienošana: atbalstu darbības uzsākšanai nedrīkst apvienot ar citu veidu atbalstu, kas piešķirts maršruta nodrošināšanai, piemēram, ar sociāla rakstura atbalstu, kas piešķirts konkrētu kategoriju pasažieriem, vai ar sabiedrisko pakalpojumu kompensācijām. Turklāt šādu atbalstu nevar piešķirt, ja piekļuve maršrutam ir tikai vienam aviopārvadātājam saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2408/92 (37) 4. pantu un jo īpaši ar šā panta 1. punkta d) apakšpunktu. Saskaņā ar proporcionalitātes noteikumiem atbalstu nevar apvienot ar citu atbalstu, kas piešķirts attiecībā uz tām pašām izmaksām, ieskaitot atbalstu, ko izmaksā citā valstī. |
(72) |
Par atbalstu darbības uzsākšanai jāpaziņo Uzraudzības iestādei. Lai nodrošinātu lielāku saskaņotību EEZ līguma telpā, Uzraudzības iestāde EBTA valstis aicina paziņot nevis par katru atsevišķu atbalsta pasākumu, bet gan par darbības uzsākšanas atbalsta shēmām. Uzraudzības iestāde var atsevišķi pārbaudīt katru atbalstu vai atbalsta shēmu, saistībā ar kuru iepriekš minētie kritēriji nav ievēroti pilnībā, tādējādi radot līdzīgu situāciju. |
30A.6. Agrāka nelikumīga atbalsta saņēmēji
(73) |
Ja uzņēmumam iepriekš piešķirts nelikumīgs atbalsts, attiecībā uz kuru Uzraudzības iestāde ir pieņēmusi negatīvu lēmumu ar piedziņas rīkojumu, un ja attiecīgs atbalsts nav atgūts saskaņā ar Uzraudzības un Tiesas līguma 3. protokola II daļas 14. pantu, izskatot ikvienu lidostas infrastruktūras finansējuma atbalstu vai atbalstu darbības uzsākšanai, jāņem vērā gan iepriekšējā un jaunā atbalsta kumulatīvā iedarbība, gan tas, ka iepriekšējais atbalsts nav atmaksāts (38). |
30A.7. Atbilstīgi pasākumi uzraudzības un tiesas līguma 3. protokola I daļas 1. panta 1. punkta izpratnē
(74) |
Saskaņā ar Uzraudzības un Tiesas līguma 3. protokola I daļas 1. panta 1. punktu Uzraudzības iestāde aicina EBTA valstis izdarīt grozījumus valsts atbalsta, uz kuru attiecas šīs pamatnostādnes, esošajās shēmās, lai nodrošinātu atbilstību šīm pamatnostādnēm vēlākais 2007. gada 1. jūnijā. EBTA valstis tiek lūgtas vēlākais līdz 2006. gada 1. jūnijam rakstiski apstiprināt, ka tās piekrīt šiem priekšlikumiem. |
(75) |
Ja EBTA valsts līdz minētajai dienai rakstiski neapstiprinās savu piekrišanu, Uzraudzības iestāde piemēros Uzraudzības un Tiesas līguma 3. protokola II daļas 19. panta 2. punktu un, ja nepieciešams, uzsāks minētajā pantā paredzēto procedūru. |
30A.8. Piemērošanas diena
(76) |
Šīs pamatnostādnes piemēro no brīža, kad Uzraudzības iestāde tās pieņēmusi. Paziņojumus, ko Uzraudzības iestāde reģistrējusi pirms šīs dienas, izvērtē saskaņā ar noteikumiem, kas ir spēkā paziņošanas brīdī. Atbalstu lidostu infrastruktūras finansēšanai vai darbības uzsākšanai, kurš piešķirts bez Uzraudzības iestādes atļaujas un ar kuru tādējādi pārkāpts Uzraudzības un Tiesas līguma 3. protokola I daļas 1. panta 3. punkts, Uzraudzības iestāde izskatīs, balstoties uz šīm pamatnostādnēm, ja minēto atbalstu sāk maksāt pēc pamatnostādņu pieņemšanas dienas. Pārējos gadījumos Uzraudzības iestāde novērtējumu veiks, balstoties uz noteikumiem, kas bija spēkā dienā, kad atbalstu sāka maksāt. |
(77) |
Uzraudzības iestāde informē EBTA valstis un ieinteresētās puses, ka tā plāno padziļināti izvērtēt šo pamatnostādņu piemērošanas ietekmi četrus gadus pēc to stāšanās spēkā. Izvērtēšanas rezultātā Uzraudzības iestāde var pārskatīt šīs pamatnostādnes. |
(1) Padomes 1992. gada 23. jūlija Regula (EEK) Nr. 2407/92 par gaisa pārvadātāju licencēšanu (OV L 240, 24.8.1992.), iekļauta EEZ līguma XIII pielikuma 66.b punktā ar apvienotās komitejas 1994. gada 21. marta Lēmumu Nr. 7/94 (OV L 160, 28.6.1994., 1. lpp. un EEZ pielikums Nr. 17, 28.6.1994.), Padomes 1992. gada 23. jūlija Regula (EEK) Nr. 2408/92 par Kopienas aviosabiedrību piekļuvi Kopienas iekšējiem gaisa ceļiem (OV L 240, 24.8.1992.), iekļauta EEZ līguma XIII pielikuma 66.a punktā ar apvienotās komitejas 1994. gada 21. marta Lēmumu Nr. 7/94 (OV L 160, 28.6.1994., 1. lpp. un EEZ pielikums Nr. 17, 28.6.1994.), un Padomes 1992. gada 23. jūlija Regula (EEK) Nr. 2409/92 par gaisa pārvadājumu maksām un tarifiem (OV L 240, 24.8.1992.), iekļauta EEZ līguma XIII pielikuma 65. punktā ar apvienotās komitejas 1994. gada 21. marta Lēmumu Nr. 7/94 (OV L 160, 28.6.1994., 1. lpp. un EEZ pielikums Nr. 17, 28.6.1994.).
(2) Padomes 1993. gada 18. janvāra Regula (EEK) Nr. 95/93 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz laika nišu piešķiršanu Kopienas lidostās (OV L 14, 22.1.1993.), iekļauta EEZ līguma XIII pielikuma 64.b punktā ar apvienotās komitejas Lēmumu Nr. 154/2004 (OV L 102, 21.4.2005., 33. lpp. un EEZ pielikums Nr. 20, 21.4.2005.).
(3) Padomes 1996. gada 15. oktobra Direktīva 96/67/EK par pieeju lidlauka sniegto pakalpojumu tirgum Kopienas lidostās (OV L 272, 25.10.1996.), iekļauta EEZ līguma XIII pielikuma 64.c punktā ar apvienotās komitejas 2000. gada 2. oktobra Lēmumu Nr. 79/2000 (OV L 315, 14.12.2000., 20. lpp. un EEZ pielikums Nr. 59, 14.12.2000.).
(4) Padomes 1989. gada 24. jūlija Regula (EEK) Nr. 2299/89 par rīcības kodeksu attiecībā uz datorizētām rezervēšanas sistēmām (OV L 220, 29.7.1989.), iekļauta EEZ līguma XIII pielikuma 63. punktā ar apvienotās komitejas 1999. gada 5. novembra Lēmumu Nr. 148/99 (OV L 15, 18.1.2001., 45. lpp. un EEZ pielikums Nr. 3, 18.1.2001.).
(5) Uzraudzības un Tiesas līguma pilns teksts, ieskaitot visus tā grozījumus, ir pieejams EBTA sekretariāta tīmekļa vietnē: http://secretariat.efta.int/Web/legaldocuments/
(6) Study on competition between airports and the application of state aid rules, Krenfīldas universitāte, 2002. gada jūnijs.
(7) EBTA Uzraudzības iestādes Valsts atbalsta pamatnostādņu 30. nodaļā par atbalstu aviācijas nozarei (OV L 124, 23.5.1996. un EEZ pielikums Nr. 23, 23.5.1996.) ir atsauce uz Kopienas pamatnostādnēm par to, kā piemērot EK Līguma 92. un 93. pantu un EEZ Līguma 61. pantu valsts atbalstam aviācijas nozarē, un noteikts, ka Uzraudzības iestāde piemēros kritērijus, kas atbilst Komisijas pamatnostādnēm.
(8) Baltā grāmata “Eiropas transporta politika līdz 2010. gadam: laiks izlemt”, COM(2001) 370, galīgā redakcija.
(9) EBTA Uzraudzības iestādes Valsts atbalsta pamatnostādnes par valstu reģionālo atbalstu (OV L 111, 29.4.1999. un EEZ pielikums Nr. 18, 29.4.1999.). Valstu reģionālā atbalsta pamatnostādnēs darbības atbalsts definēts kā atbalsts, kas “paredzēts, lai samazinātu uzņēmuma kārtējos izdevumus” (25.4.26. punkts), savukārt atbalsts sākotnējam ieguldījumam ir “ieguldījums pamatkapitālā, lai izveidotu jaunu ražotni, paplašinātu esošu ražotni vai uzsāktu tādu darbību, kas paredz būtiski mainīt esošas ražotnes produktu vai ražošanas procesu” (25.4.6. punkts).
(10) Sk. Valstu reģionālā atbalsta pamatnostādņu 25.4.26. punktu un tālākos punktus.
(11) Saskaņā ar Eiropas Kopienu Tiesas judikatūru par saimniecisko darbību uzskatāma preču un pakalpojumu piedāvāšana konkrētā tirgū. Skat. lietu C-35/96, Komisija pret Itāliju, 1998, ECR I-3851 un lietas C-180/98 – 184/98, Pavlov, 2000, ECR I-6451.
(12) Lietas C-159/91 un C-160/91, Poucet pret AGF un Pistre pret Cancava, 1993, ECR I-637.
(13) Lieta T-128/98, Aéroports de Paris pret Eiropas Kopienu Komisiju, 2000, ECR II-3929, apstiprināts ar spriedumu lietā C-82/01, 2002, ECR I-09297, 75.–79. punkts.
(14) Lieta C-364/92, SAT Fluggesellschaft pret Eurocontrol, 1994, ECR I-43.
(15) Lieta C-343/95, Cal? & Figli pret Servizi Ecologici Porto di Genova, 1997, ECR I-1547. Komisijas 2003. gada 19. marta Lēmums 309/2002, Gaisa drošība – izmaksu kompensācija pēc 2001. gada 11. septembra uzbrukumiem. Komisijas 2002. gada 16. janvāra Lēmums 438/2002, Subsīdijas ostu pārvaldēm valsts varas uzdevumu izpildei.
(16) Lieta C-280/00, Altmark Trans un Regierungspräsidium Magdeburg pret Nahverkehrsgesellschaft Altmark, 2003, ECR, I-7747.
(17) Sk. Komisijas Lēmumu Nr. 2005/842/EK par EK Līguma 86. piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (OV L 312, 29.11.2005., 67. lpp.). Lēmums vēl nav iestrādāts EEZ līgumā. Tādēļ, kamēr tas nav izdarīts, uz šā veida kompensācijām par sabiedriskajiem pakalpojumiem ir attiecināmas vispārīgās prasības par paziņošanu atbilstīgi Uzraudzības un Tiesas līguma 3. protokola I daļas 2. pantam un II daļas 2. pantam.
(18) Lieta 40/85, Beļģijas Karaliste pret Komisiju, 1986, ECR I-2321.
(19) Spriedums apvienotajās lietās 188/80 līdz 190/80, Francijas Republika, Itālijas Republika un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste pret Eiropas Kopienu Komisiju, 1982, ECR 2571, 21. punkts.
(20) Spriedums lietā C-305/89, Itālija pret Komisiju (Alfa Romeo), 1991, ECR I-1603, 20. punkts. Spriedums lietā T-228/99, Westdeutsche Landesbank Girozentrale pret Komisiju, 2003, ECR II-435, 250 – 270. punkts).
(21) Sk. Komisijas Lēmumu N 309/2002 – Francija: Gaisa drošība – izmaksu kompensācija pēc 2001. gada 11. septembra uzbrukumiem (OV C 148, 25.6.2003.).
(22) EBTA Uzraudzības iestādes pamatnostādnes par valsts atbalsta pazīmēm gadījumos, kad valsts pārdod zemi un ēkas (OV L 137, 8.6.2000. un EEZ pielikums Nr. 26, 8.6.2000.). Šīs pamatnostādnes atbilst Komisijas paziņojumam par valsts atbalsta pazīmēm gadījumos, kad valsts pārdod zemi un ēkas.
(23) Eiropas Komisijas ziņojums par konkurences politiku, 1993, 402. un 403. punkts.
(24) Sk. 16. parindi.
(25) Komisijas lēmums vēl nav iestrādāts EEZ līgumā. Ja tas tiks iestrādāts, tad jebkura kompensācija par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, kas ir valsts atbalsts un kas piešķirta lielākām lidostām (A, B vai C kategorijas lidostām), vai kompensācija, kas piešķirta, neievērojot minētā lēmuma kritērijus un nosacījumus, jāpaziņo un jāpārbauda, katru gadījumu izvērtējot atsevišķi.
(26) Kaut arī valsts atbalsta pamatnostādņu 18.C nodaļas noteikumi par valsts atbalstu sabiedrisko pakalpojumu kompensāciju veidā neattiecas uz transporta nozari, tie var kalpot ieskatam, kā piemērot 55. līdz 57. punktu (nodaļa vēl nav publicēta). Šīs pamatnostādnes atbilst Kopienas nostādnēm valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu. (OV C 297, 29.11.2005., 4. lpp.).
(27) Padomes 1996. gada 15. oktobra Direktīva 96/67/EK par pieeju lidlauka sniegto pakalpojumu tirgum Kopienas lidostās (OV L 272, 25.10.1996.), iekļauta EEZ līguma XIII pielikuma 64.c punktā ar apvienotās komitejas 2000. gada 2. oktobra Lēmumu Nr. 79/2000 (OV L 315, 14.12.2000., 20. lpp. un EEZ pielikums Nr. 59, 14.12.2000.).
(28) Eiropas Komisijas lēmuma par procedūras sākšanu lietā par Ryanair darbību Šarlruā 85. punktā teikts: “Attiecībā uz lidlauka pakalpojumu tarifiem Komisija uzskata, ka, ja lidostas lietotājs ievērojami izmanto uzņēmuma pakalpojumus, ir iespējami apjomradīti ietaupījumi. Nav nekā pārsteidzoša faktā, ka atsevišķiem uzņēmumiem piemērojamie tarifi ir zemāki nekā vispārējie tarifi, ja šo uzņēmumu pieprasītie pakalpojumi ir mazāki par tiem, ko sniedz citiem klientiem”.
(29) Study on Competition between airports and the application of State Aid Rules, Kreinfīldas universitāte, 2002. gada septembris, 5.–33. un 6.–11. lpp.
(30) Turpat, 5.–27. lpp.: “Gaisa satiksmes pakalpojumu subsidēšanu, nosakot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības, zināmā mērā var interpretēt kā netiešu subsīdiju lidostai.”
(31) Komisijas 2004. gada 26. maija paziņojums (COM(2004) 343 galīgais) un 2004. gada 6. augusta darba dokuments (SEC(2004) 1030) par stiprāku partnerību attālāko reģionu attīstībai.
(32) Padomes 1992. gada 23. jūlija Regula (EEK) Nr. 2407/92 par gaisa pārvadātāju licencēšanu (OV L 240, 24.8.1992.), iekļauta EEZ līguma XIII pielikuma 66b. punktā ar apvienotās komitejas 1994. gada 21. marta Lēmumu Nr. 7/94 (OV L 160, 28.6.1994., 1. lpp. un EEZ pielikums Nr. 17, 28.6.1994.).
(33) Tas jo īpaši attiecas uz pāriešanu no sezonas maršruta uz pastāvīgu maršrutu vai no reisa, ko neveic katru dienu, uz reisu, ko veic vismaz vienu reizi dienā.
(34) Padomes 1992. gada 23. jūlija Regula (EEK) Nr. 2408/92 par Kopienas aviosabiedrību piekļuvi Kopienas iekšējiem gaisa ceļiem (OV L 240, 24.8.1992., 8. lpp), iekļauta EEZ līguma XIII pielikuma 64a. punktā ar apvienotās komitejas 1994. gada 21. marta Lēmumu Nr. 7/94 (OV L 160, 28.6.1994., 1. lpp. un EEZ pielikums Nr. 17, 28.6.1994.).
(35) Kā tā definēta 2. panta m) apakšpunktā Padomes 1992. gada 23. jūlija Regula (EEK) Nr. 2408/92 par Kopienas aviosabiedrību piekļuvi Kopienas iekšējiem gaisa ceļiem (OV L 240, 24.8.1992., 8. lpp), iekļauta EEZ līguma XIII pielikuma 64a. punktā ar apvienotās komitejas 1994. gada 21. marta Lēmumu Nr. 7/94 (OV L 160, 28.6.1994., 1. lpp. un EEZ pielikums Nr. 17, 28.6.1994.).
(36) Padomes 1989. gada 21. decembra Direktīva 89/665/EK par to normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu, kuri attiecas uz izskatīšanas procedūru piemērošanu, piešķirot piegādes un uzņēmuma līgumus valsts vajadzībām (OV L 395, 30.12.1989., 33.–35. lpp.), iekļauta EEZ līguma XVI pielikuma 5. punktā Padomes 1992. gada 25. februāra Direktīva 92/13/EEK, ar ko koordinē normatīvos un administratīvos aktus par to, kā piemēro Kopienas noteikumus par līgumu piešķiršanas procedūrām, ko piemēro subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un telekomunikāciju nozarē (OV L 76, 23.3.1992., 14.–20. lpp.), iekļauta EEZ līguma XVI pielikuma 5a. punktā ar apvienotās komitejas 1994. gada 21. marta Lēmumu Nr. 7/94 (OV L 160, 28.6.1994., 1. lpp. un EEZ pielikums Nr. 17, 28.6.1994.).
(37) Sk. 1. parindi.
(38) Sk. lietu C-355/95 P, Textilwerke Deggndorf pret Komisiju, 1997, ECR I-2549.”
6.3.2008 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 62/44 |
EBTA UZRAUDZĪBAS IESTĀDES LĒMUMS
Nr. 320/06/COL
(2006. gada 31. oktobris),
ar ko groza Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu I pielikuma I nodaļas 1.2. daļas 39. punkta sarakstu, kurā norādīti Islandes un Norvēģijas robežkontroles punkti, kas ir apstiprināti veterinārajai kontrolei attiecībā uz dzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem no trešām valstīm, un ar ko atceļ EBTA Uzraudzības iestādes 2006. gada 6. septembra Lēmumu 246/06/COL
EBTA UZRAUDZĪBAS IESTĀDE,
ŅEMOT VĒRĀ Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu un jo īpaši tā 109. pantu un 1. protokolu,
ŅEMOT VĒRĀ nolīgumu starp EBTA valstīm par Uzraudzības iestādes un Tiesas izveidi un jo īpaši tā 5. panta 2. punkta d) apakšpunktu un 1. protokolu,
ŅEMOT VĒRĀ EEZ līguma I pielikuma I nodaļas ievaddaļas 4.B punkta 1. un 3. apakšpunktu un 5. punkta b) apakšpunktu,
ŅEMOT VĒRĀ EEZ līguma I pielikuma I nodaļas 1.1.4. punktā minēto tiesību aktu (Padomes 1997. gada 18. decembra Direktīva 97/78/EK, ar ko nosaka principus, kuri reglamentē veterināro pārbaužu organizēšanu attiecībā uz produktiem, ko ieved Kopienā no trešām valstīm), kas grozīts un pielāgots EEZ līgumam ar pielāgojumiem pa nozarēm, kuri norādīti minētā līguma I pielikumā, un jo īpaši tā 6. panta 2. punktu,
ŅEMOT VĒRĀ EEZ līguma I pielikuma I nodaļas 1.1.5. punktā minēto tiesību aktu (Padomes 1991. gada 15. jūlija Direktīva 91/496/EEK, ar ko nosaka principus attiecībā uz tādu dzīvnieku veterināro pārbaužu organizēšanu, kurus Kopienā ieved no trešām valstīm, un ar ko groza Direktīvu 89/662/EEK, Direktīvu 90/425/EEK un Direktīvu 90/675/EEK), kas grozīts un pielāgots EEZ līgumam ar pielāgojumiem pa nozarēm, kuri minēti līguma I pielikumā, un jo īpaši tā 6. panta 4. punktu,
ŅEMOT VĒRĀ EEZ līguma I pielikuma I nodaļas 1.2.111. punktā minēto tiesību aktu (Komisijas 2001. gada 21. novembra Lēmums 2001/812/EK, ar kuru nosaka prasības attiecībā uz to robežkontroles punktu apstiprināšanu, kuri atbild par veterinārām pārbaudēm produktiem, ko ieved Kopienā no trešām valstīm) ar grozījumiem un jo īpaši tā 3. panta 5. punktu,
TĀ KĀ EBTA Uzraudzības iestāde ar 2006. gada 6. septembra Lēmumu Nr. 246/06/COL atcēla EBTA Uzraudzības iestādes 2002. gada 24. maija Lēmumu Nr. 86/02/COL un sagatavoja jaunu to Islandes un Norvēģijas robežkontroles punktu sarakstu, kas apstiprināti veterinārajai kontrolei attiecībā uz dzīviem dzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem no trešām valstīm.
TĀ KĀ Norvēģijas valdība pieprasīja EBTA Uzraudzības iestādei iekļaut ierosināto Egersund ostas robežkontroles punktu EEZ līguma I pielikuma I nodaļas 1.2. daļas 39. punktā norādītajā to Islandes un Norvēģijas robežkontroles punktu sarakstā, kas apstiprināti veterinārajai kontrolei attiecībā uz dzīviem dzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem no trešām valstīm.
TĀ KĀ Norvēģijas valdība pieprasīja EBTA Uzraudzības iestādei norādīt ierosināto Egersund ostas robežkontroles punktu zivju eļļas, kas paredzēta lietošanai cilvēku uzturā, un zivju eļļas, kas nav paredzēta lietošanai cilvēku uzturā, kā arī nefasētu zivju miltu importam.
TĀ KĀ Norvēģijas valdība ierosināja EBTA Uzraudzības iestādei attiecībā uz pārbaužu centru Kristiansund robežkontroles punktā Kristiansund pievienot nefasētas zivju eļļas un fasētas lietošanai cilvēku uzturā paredzētas zivju eļļas un tādas zivju eļļas, kas nav paredzēta lietošanai cilvēku uzturā, produktu papildu kategorijas.
TĀ KĀ EBTA Uzraudzības iestāde un Eiropas Komisija ciešā sadarbībā ar Norvēģijas kompetentajām iestādēm kopīgi pārbaudīja robežkontroles punktu Egersund un pārbaužu centru Kristiansund.
TĀ KĀ pēc kopīgas pārbaudes un saskaņā ar EEZ līguma I pielikuma ievaddaļas 4.B punkta 3. apakšpunktu EBTA Uzraudzības iestādes un Eiropas Komisijas inspektori 2006. gada 16. oktobrī pieņēma kopīgu ieteikumu (Lieta Nr. 59362/Pasākums Nr. 391554) iekļaut robežkontroles punktu sarakstā robežkontroles punktu Egersund un jaunas kategorijas attiecībā uz Kristiansund pārbaužu centru.
TĀ KĀ EBTA Uzraudzības iestāde ar Lēmumu 312/06/COL ir nosūtījusi minēto jautājumu izskatīšanai EBTA Veterinārajai komitejai, kas palīdz EBTA Uzraudzības iestādei.
TĀ KĀ šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi EBTA Veterinārijas komiteja, kas palīdz EBTA Uzraudzības iestādei,
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1) |
Veterināro kontroli attiecībā uz dzīviem dzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem, ko ieved Islandē un Norvēģijā no trešām valstīm, veic kompetentās valstu iestādes apstiprinātajos robežkontroles punktos, kas iekļauti sarakstā šā lēmuma pielikumā. |
2) |
Ar šo atceļ EBTA Uzraudzības iestādes 2006. gada 6. septembra Lēmumu Nr. 246/06/COL. |
3) |
Šis lēmums stājas spēkā 2006. gada 31. oktobrī. |
4) |
Šis lēmums ir adresēts Islandei un Norvēģijai. |
5) |
Šis lēmums ir autentisks angļu valodā. |
Briselē, 2006. gada 31. oktobrī
EBTA Uzraudzības iestādes vārdā —
Bjørn T. GRYDELAND
priekšsēdētājs
Kristján Andri STEFÁNSSON
Kolēģijas loceklis
PIELIKUMS
APSTIPRINĀTO ROBEŽKONTROLES PUNKTU SARAKSTS
1 |
= |
Nosaukums |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
2 |
= |
Animo kods |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
3 |
= |
Tips
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
4 |
= |
Pārbaužu centrs |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
5 |
= |
Ražojumi
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
6 |
= |
Dzīvi dzīvnieki
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
5-6 |
= |
Īpašas piezīmes
|
Valsts: Islande
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
Akureyri |
1700499 |
P |
|
HC-T(FR)(1)(2)(3), NHC(16) |
|
Hafnarfjörður |
1700299 |
P |
|
HC-T(FR)(1)(2)(3), NHC(16) |
|
Húsavík |
1701399 |
P |
|
HC-T(FR)(1)(2)(3) |
|
Ísafjörður |
1700399 |
P |
|
HC-T(FR)(1)(2)(3) |
|
Keflavík lidosta |
1700799 |
A |
|
HC(1)(2)(3) |
O(15) |
Reykjavík |
1700199 |
P |
|
HC-T(FR)(1)(2)(3), NHC(16) |
|
Þorlákshöfn |
1701899 |
P |
|
HC-T(FR)(1)(2)(3) |
|
Valsts: Norvēģija
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
Borg |
1501499 |
P |
|
HC, NHC |
E(7) |
Båtsfjord |
1501199 |
P |
|
HC-T(FR)(1)(2)(3), HC-NT(1)(2)(3) |
|
Egersund |
NO02299 |
P |
|
HC-NT(6), NHC-NT(6)(16) |
|
Hammerfest |
1501099 |
P |
Rypefjord |
HC-T(FR)(1)(2)(3), HC-NT(1)(2)(3) |
|
Honningsvåg |
1501799 |
P |
Honningsvåg |
HC-T(1)(2)(3) |
|
Gjesvær |
HC-T(1)(2)(3) |
|
|||
Kirkenes |
1502199 |
P |
|
HC-T(FR)(1)(2)(3) |
|
Kristiansund |
1500299 |
P |
Harøysund |
HC-T(FR)(1)(2)(3) |
|
Kristiansund |
HC-T(FR)(1)(2)(3), NHC-T(FR)(2)(3) HC-NT(6), NHC-NT(6) |
|
|||
Måløy |
1500599 |
P |
Gotteberg |
HC-T(FR)(1)(2)(3), NHC-T(FR)(2)(3) |
|
Moldøen |
HC-T(FR)(1)(2)(3), NHC-T(FR)(2)(3) |
|
|||
Trollebø |
HC-T(FR)(1)(2)(3), NHC-T(FR)(2)(3) |
|
|||
Oslo |
1500199 |
P |
|
HC, NHC |
|
Oslo |
1501399 |
A |
|
HC, NHC |
U,E,O |
Skjervøy |
1502099 |
P |
|
HC-T(FR)(1)(2)(3) |
|
Sortland |
1501699 |
P |
Andenes |
HC-T(FR)(1)(2)(3) |
|
Melbu |
HC-T(FR)(1)(2)(3) |
|
|||
Sortland |
HC-T(FR)(1)(2)(3) |
|
|||
Storskog |
1501299 |
R |
|
HC, NHC |
U,E,O |
Tromsø |
1500999 |
P |
Bukta |
HC-T(FR)(1)(2)(3) |
|
Kaldfjord |
HC-T(FR)(1)(2)(3) |
|
|||
Solstrand |
HC-T(FR)(1)(2)(3) |
|
|||
Senjahopen |
HC-T(FR)(1)(2)(3) |
|
|||
Vannøy |
HC-T(FR)(1)(2)(3) |
|
|||
Vadsø |
1501599 |
P |
|
HC-T(FR)(1)(2)(3) |
|
Ålesund |
1500699 |
P |
Breivika |
HC-T(FR)(1)(2)(3), NHC-T(FR)(2)(3) |
|
Ellingsøy |
HC-T(FR)(1)(2)(3) |
|
|||
Skutvik |
HC-T(FR)(1)(2)(3), NHC-T(FR)(2)(3) |
|