5.3.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 60/1

(1)

Padomes Regulā (EK) Nr. 2371/2002 (2002. gada 20. decembris) par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (3) paredzēts, ka Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (turpmāk “ZZTEK”) regulāri gatavo novērtējumus par ūdeņu dzīvo resursu pārvaldību, tostarp par tās bioloģiskiem, ekonomiskiem, vides, sociāliem un tehniskiem aspektiem.

(2)

Gan Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas pieņemtajā Atbildīgas zivsaimniecības vadības kodeksā, gan Nolīgumā par tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību uzsvērta vajadzība attīstīt pētniecību un datu vākšanu, lai uzlabotu nozares jautājumu zinātnisko izpratni.

(3)

Ievērojot kopējās zivsaimniecības politikas (turpmāk “KZP”) izvirzītos mērķus par ūdeņu dzīvo resursu saglabāšanu, pārvaldību un izmantošanu ārpuskopienas ūdeņos, Kopienai jāiesaistās zvejas resursu saglabāšanas pasākumos, jo sevišķi saskaņā ar zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu noteikumiem vai reģionālo zvejniecības organizāciju pieņemtiem noteikumiem.

(4)

Padome 2003. gada 23. janvārī pieņēma secinājumus par Padomei un Eiropas Parlamentam iesniegto Komisijas paziņojumu, kurā izklāstīts “Kopienas rīcības plāns vides aizsardzības prasību integrēšanai kopējā zivsaimniecības politikā”, ar pamatprincipiem, pārvaldības pasākumiem un darba programmu virzībai uz ekosistēmisku pieeju zivsaimniecības pārvaldībai.

(5)

Padome 2003. gada 13. oktobrī pieņēma secinājumus attiecībā uz Padomei un Eiropas Parlamentam iesniegto Komisijas paziņojumu par to, kā uzlabot zinātnisku un tehnisku padomu izstrādi Kopienas zivsaimniecības pārvaldībā, turklāt aprakstot, kāds zinātnisks padoms Kopienai ir vajadzīgs, paredzot padoma sniegšanas mehānismus, nosakot, kurās jomās sistēma jāattīsta, un ierosinot iespējamus problēmu risinājumus īsā līdz vidējā laikā un ilgā laikā.

(6)

Padomes Regula (EK) Nr. 1543/2000 (2000. gada 29. jūnijs) par Kopienas sistēmas izveidi to datu vākšanai un pārvaldei, kas vajadzīgi, lai īstenotu kopējo zivsaimniecības politiku (4), ir jāpārskata, lai pienācīgi ņemtu vērā uz zvejas floti balstītu pieeju zivsaimniecības pārvaldībā, vajadzību izstrādāt ekosistēmisku pieeju, uzlabot zivsaimniecības datu kvalitāti un pilnīgumu, nodrošināt plašāku šo datu pieejamību, labāku atbalstu zinātniska padoma izstrādei un veicināt sadarbību starp dalībvalstīm.

(7)

Zivsaimniecības datu vākšanas un pārvaldības jomā patlaban spēkā esošās regulas ietver noteikumus par tādu datu vākšanu un pārvaldību, kuri attiecas uz zvejas kuģiem, to darbībām un nozveju, un cenu pārraudzību, kas būtu jāņem vērā šajā regulā, lai vienkāršotu datu vākšanu un izmantošanu attiecībā uz visu KZP un lai izvairītos no datu vākšanas dublēšanas. Patlaban spēkā esošās regulas ir šādas: Padomes Regula (EEK) Nr. 2847/93 (1993. gada 12. oktobris), ar kuru izveido kontroles sistēmu, kas piemērojama kopējai zivsaimniecības politikai (5), Padomes Regula (EK) Nr. 788/96 (1996. gada 22. aprīlis) par to, kā dalībvalstis iesniedz statistiku par akvakultūras produkciju (6), Komisijas Regula (EK) Nr. 2091/98 (1998. gada 30. septembris) par Kopienas zvejas flotes segmentāciju un zvejniecības centieniem saistībā ar daudzgadīgajām pamatnostādņu programmām (7), Padomes Regula (EK) Nr. 104/2000 (1999. gada 17. decembris) par zivsaimniecības un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju (8), Padomes Regula (EK) Nr. 2347/2002 (2002. gada 16. decembris), ar ko ievieš īpašas pieejamības prasības un piemēro saistītos noteikumus zvejai dziļjūras krājumos (9), Padomes Regula (EK) Nr. 1954/2003 (2003. gada 4. novembris), kura attiecas uz zvejas intensitātes apsaimniekošanu saistībā ar dažiem Kopienas zvejas apgabaliem un resursiem (10), Komisijas Regula (EK) Nr. 2244/2003 (2003. gada 18. decembris), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz kuģu satelītnovērošanas sistēmām (11), Komisijas Regula (EK) Nr. 26/2004 (2003. gada 30. decembris) par Kopienas zvejas flotes reģistru (12), Padomes Regula (EK) Nr. 812/2004 (2004. gada 26. aprīlis), ar ko nosaka pasākumus attiecībā uz vaļveidīgo nejaušu nozveju zvejniecībā (13), Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1921/2006 (2006. gada 18. decembris), kas attiecas uz statistikas datu sniegšanu par dalībvalstīs izkrautajiem zvejniecības produktiem (14), Padomes Regula (EK) Nr. 1966/2006 (2006. gada 21. decembris) par zvejas darbību elektronisku reģistrēšanu un ziņošanu un par attālās uzrādes līdzekļiem (15), Padomes Regula (EK) Nr. 1100/2007 (2007. gada 18. septembris), ar ko nosaka pasākumus Eiropas zušu krājumu atjaunošanai (16).

(8)

Zinātniska izvērtējuma vajadzībām savāktajos datos būtu jāietver informācija par flotēm un to darbībām, bioloģiskie dati par nozveju, ietverot izmetumus, uzskaišu dati par zivju krājumiem un par zvejniecības iespējamo ietekmi uz jūru ekosistēmām. Būtu jāiekļauj arī dati, ar ko skaidro cenu veidošanu, un citi dati, kas var atvieglot zvejniecības uzņēmumu, akvakultūras un apstrādes uzņēmumu saimnieciskā stāvokļa izvērtēšanu, kā arī minēto sektoru nodarbinātības tendenču izvērtēšanu.

(9)

Lai aizsargātu un saglabātu ūdeņu dzīvos resursus un nodrošinātu noturīgu tādu resursu izmantošanu, zvejniecības pārvaldībā pakāpeniski būtu jāievieš ekosistēmiska pieeja. Šajā nolūkā ir jāvāc dati, lai izvērtētu zvejniecības iedarbību uz jūras ekosistēmām.

(10)

Dalībvalstīm būtu jāuzņemas tieša atbildība par to Kopienas programmu īstenošanu, kas paredzētas, lai vāktu, pārvaldītu un izmantotu zivsaimniecības datus. Dalībvalstīm būtu attiecīgi jāizstrādā valsts programmas, kas atbilst Kopienas programmai.

(11)

Dalībvalstīm jāsadarbojas gan savā starpā, gan ar trešām valstīm un jākoordinē savu programmu izpilde attiecībā uz datu vākšanu par vieniem un tiem pašiem jūru reģioniem un reģioniem, kuros ietilpst attiecīgie iekšzemes ūdeņi.

(12)

Kopienas mērogā būtu jānosaka prioritātes, kā arī procedūras datu vākšanai un apstrādei Kopienā, lai tādējādi nodrošinātu visas sistēmas saskanību un optimizētu tās izmaksu efektivitāti, izveidojot stabilu daudzgadu reģionālu režīmu.

(13)

Šajā regulā minētie dati būtu jāievada datorizētās attiecīgo valstu datubāzēs, lai tie būtu pieejami Komisijai un tos varētu nosūtīt tiešajiem lietotājiem. Zinātnisko aprindu interesēs ir tas, lai dati, pēc kuriem nav iespējama personas identifikācija, būtu pieejami jebkuram, kas vēlas tos analizēt.

(14)

Lai pārvaldītu zvejniecības resursus, ir nepieciešama detalizētu datu apstrāde, kas risinātu specifiskus jautājumus. Šajā sakarā dalībvalstīm būtu jānosūta zinātniskai analīzei vajadzīgie dati un būtu jānodrošina, lai to rīcībā būtu attiecīgas tehniskas iespējas. Vajadzības gadījumā dati pirms nosūtīšanas var būt apkopoti atbilstīgi apkopojuma pakāpei, kas noteikta attiecīgā galalietotāja lūgumā.

(15)

Pienākumi, kas saistīti ar šajā regulā paredzēto piekļuvi datiem, neskar dalībvalstu pienākumus atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2003/4/EK (2003. gada 28. janvāris) par vides informācijas pieejamību sabiedrībai (17), kā arī saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1367/2006 (2006. gada 6. septembris) par to, kā Kopienas iestādēm un struktūrām piemērot Orhūsas Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (18).

(16)

Indivīdu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi šīs regulas piemērošanas nolūkā reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (19) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (20).

(17)

Zivsaimniecības datu vākšanas un pārvaldības valsts programmu īstenošanai ir vajadzīgi ievērojami izdevumi. Tādu programmu lietderīgumu pilnībā novērtēt iespējams tikai Kopienas līmenī. Tāpēc, lai palīdzētu dalībvalstīm segt radušās izmaksas, būtu jāparedz Kopienas finansiāls ieguldījums saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 861/2006 (2006. gada 22. maijs), ar ko nosaka Kopienas finanšu pasākumus kopējās zivsaimniecības politikas īstenošanai un jūras tiesību jomā (21).

(18)

Ja Komisija konstatē, ka attiecīgie izdevumi ir saistīti ar nepilnībām, būtu jāparedz finanšu korekcijas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 861/2006 28. pantu.

(19)

Ļoti svarīgi ir pareizi īstenot valsts programmas, jo īpaši attiecībā uz savākto datu termiņiem, kvalitātes kontroli, pārbaudi un pārsūtīšanu. Tālab Kopienas finansiālajam ieguldījumam vajadzētu būt atkarīgam no tā, vai ir ievēroti datu vākšanas termiņi, veikta kvalitātes kontrole, ievēroti pieņemtie kvalitātes kritēriji un vai dati ir iesniegti. Tātad būtu jāievieš finanšu sankciju sistēma, kas saistīta ar minēto nosacījumu neizpildīšanu.

(20)

Lai uzlabotu KZP īstenošanai vajadzīgā zinātniskā padoma uzticamību, dalībvalstīm un Komisijai būtu savstarpēji jākoordinē darbības un citādi jāsadarbojas attiecīgās starptautiskās zinātniskās organizācijās.

(21)

Par prioritāti būtu jāizvirza attiecīgu zinātnisku ekspertu līdzdalības nodrošināšana ekspertu grupās, kas veic KZP īstenošanai vajadzīgo zinātnisko novērtējumu.

(22)

Par datu vākšanas noteikumu īstenošanu būtu jāapspriežas ar zinātnieku aprindām un jāinformē zivsaimniecības nozarē strādājošie, kā arī pārējās interesentu grupas. Attiecīgās organizācijas, kam jāveic vajadzīgā viedokļu apzināšana, ir ZZTEK, kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 2005/629/EK (22), Zivsaimniecības un akvakultūras padomdevēja komiteja, kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 1999/478/EK (23), un reģionālās konsultatīvās padomes, kas izveidotas ar Padomes Lēmumu 2004/585/EK (24).

(23)

Lai veicinātu šīs regulas pareizu īstenošanu, pārvaldības komitejai būtu jānodrošina cieša sadarbība starp dalībvalstīm un Komisiju. Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (25).

(24)

Pamatojoties uz pieredzi un ņemot vērā jaunās vajadzības, ir lietderīgi atcelt Regulu (EK) Nr. 1543/2000 un aizstāt to ar šo regulu,

a)

bioloģisko, tehnisko, vides, sociāli ekonomiskās jomas datu vākšana un pārvaldība saskaņā ar daudzgadu programmām zivsaimniecības nozarē;

b)

zivsaimniecības nozares datu izmantošana saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (turpmāk “KZP”) zinātniskās analīzes vajadzībām.

a)

“zivsaimniecības nozare” ir nozare, kas ietver komerciālo zveju, atpūtas zveju, akvakultūru un zvejas produktu apstrādātājus;

b)

“akvakultūra” ir ūdens organismu audzēšana vai kultivēšana, izmantojot metodes, kas paredzētas attiecīgo organismu ražošanas palielināšanai, pārsniedzot vides dabiskās spējas; ūdens organismi paliek fiziskas vai juridiskas personas īpašumā visu audzēšanas vai kultivēšanas laiku līdz pat iegūšanai, kā arī tās laikā;

c)

“atpūtas zveja” ir nekomerciālas zvejas darbības, kurās ūdeņu dzīvos resursus izmanto atpūtas vai sporta vajadzībām;

d)

“jūras reģioni” ir Lēmuma 2004/585/EK I pielikumā norādītie ģeogrāfiskie apgabali un reģionālo zivsaimniecības pārvaldības organizāciju noteiktie apgabali;

e)

“primārie dati” ir dati par individuāliem kuģiem, par fiziskām vai juridiskām personām vai atsevišķi paraugi;

f)

“metadati” ir dati, kas sniedz kvalitātes un kvantitātes informāciju par savāktajiem primārajiem datiem;

g)

“sīki izstrādāti dati” ir no primārajiem datiem iegūti dati tādā formā, kas neļauj tieši vai netieši identificēt fiziskas vai juridiskas personas;

h)

“apkopoti dati” ir dati, kurus iegūst, konkrētām analītiskām vajadzībām apkopojot primāros vai sīki izstrādātos datus;

i)

“galalietotāji” ir struktūras, kas pētniecības vai pārvaldības nolūkos ir ieinteresētas zinātniskā zivsaimniecības nozares datu analīzē;

j)

“uz zvejas floti un zvejniecību balstīta paraugu vākšana” ir uzskaites, kurās vāc bioloģiskus, tehniskus, sociāli ekonomiskās jomas datus, pamatojoties uz iepriekš saskaņotiem reģionāliem zvejas veidiem un flotes segmentiem;

k)

“Kopienas zvejas kuģis” ir kuģis, kā definēts Regulas (EK) Nr. 2371/2002 3. panta d) apakšpunktā.

a)

komerciālā zveja, ko Kopienas kuģi veic:

b)

atpūtas zveja, ko veic Kopienas ūdeņos, tostarp zušu un lašu atpūtas zveju iekšējos ūdeņos;

c)

akvakultūras darbības, ko dalībvalstu un Kopienas ūdeņos veic saistībā ar jūras organismiem, tostarp zušiem un lašiem;

d)

zvejas produktu apstrādes darbības;

a)

paraugu vākšanas daudzgadu programmas;

b)

sistēma komerciālās un atpūtas zvejas pārraudzīšanai jūrā, ja vajadzīgs;

c)

sistēma pētniecisku uzskaišu veikšanai jūrā;

d)

sistēma datu pārvaldībai un izmantošanai zinātniskās analīzes vajadzībām.

a)

valstu programmu un to grozījumu atbilstību 4. un 5. pantam un

b)

tādu datu, uz kuriem jāattiecas valstu programmām, zinātnisko svarīgumu 1. panta 1. punktā paredzētajiem nolūkiem un ierosināto metožu un procedūru kvalitāti.

a)

to valstu programmu īstenošanu, kuras Komisija apstiprinājusi saskaņā ar 6. panta 3. punktu, un

b)

dalībvalstu savākto datu kvalitāti.

a)

ZZTEK sniegto vērtējumu;

b)

apspriedēm ar atbilstīgām reģionālām zivsaimniecības pārvaldības organizācijām, kurās Kopiena ir līgumslēdzēja puse vai novērotāja, un attiecīgām starptautiskām zinātniskām struktūrām, un

c)

izvērtējumu, ko veic tās dienesti.

a)

ja, veicot 7. pantā minēto izvērtēšanu, konstatē, ka valsts programmas izpilde neatbilst šai regulai, vai

b)

ja 7. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētajā apspriedē ir konstatēts, ka dalībvalstis nav sniegušas datus, ievērojot 16. panta 3. punktu un 20. panta 1. punktu, vai

c)

datu kvalitātes kontroles un datu apstrādes process nav veikts saskaņā ar 14. panta 2. punktu un 17. pantu.

a)

valsts programma nebija iesniegta Komisijai līdz datumam, kas noteikts saskaņā ar 4. panta 4. punktu;

b)

pārskats nebija iesniegts Komisija līdz datumam, kas noteikts saskaņā ar 7. panta 1. punktu;

c)

galalietotājs ir nosūtījis oficiālu lūgumu pēc datiem, un attiecīgajam galalietotājam datus nepiegādāja saskaņā ar 20. panta 2. un 3. punktu vai minēto datu kvalitātes kontrole un apstrāde nebija veikta saskaņā ar 14. panta 2. punktu un 17. pantu.

a)

paraugu vākšanas modelis bioloģiskiem datiem, ko iegūst, vācot uz zvejas floti un zvejniecību balstītus paraugus, attiecīgā gadījumā – arī uz atpūtas zveju balstītus paraugus;

b)

paraugu vākšanas modelis ekosistēmas datiem, kurš ļautu izvērtēt zvejniecības sektora ietekmi uz attiecīgo jūras ekosistēmu un sekmētu jūras ekosistēmas stāvokļa uzraudzību;

c)

paraugu vākšanas modelis sociāli ekonomiskās jomas datiem, kurš ļauj izvērtēt zivsaimniecības nozares ekonomisko stāvokli, analizēt nozares darbību noteiktā laikposmā un novērtēt veicamo vai ierosināto pasākumu ietekmi.

a)

pastāvīgi laika gaitā;

b)

standartizēti reģionu mērogā;

c)

atbilst kvalitātes standartiem, ko noteikušas attiecīgas reģionālas zivsaimniecības pārvaldības organizācijas, kurās Kopiena piedalās kā līgumslēdzēja puse vai novērotāja, un attiecīgas starptautiskas zinātniskas organizācijas.

a)

visiem izkrāvumiem un attiecīgā gadījumā arī pārkrāvumiem citā kuģī un pārvietojumiem akvakultūrā;

b)

kuģu un uzņēmumu reģistriem, kurus uztur valsts iestādes un kuri ir atbilstīgi ekonomikas datu vākšanai;

c)

ar zivsaimniecību saistītu uzņēmumu ekonomiskiem datiem.

a)

nodrošina saskaņā ar valstu programmām savākto primāro datu drošu glabāšanu datorizētās datubāzēs un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai šos datus uzskatītu par konfidenciāliem;

b)

nodrošina to, ka saskaņā ar valstu programmām savāktos metadatus, kas ir saistīti ar primārajiem sociāli ekonomiskajiem datiem, droši glabā datorizētās datubāzēs;

c)

veic visus vajadzīgos tehniskos pasākumus, lai tādus datus aizsargātu pret nejaušu vai nelikumīgu iznīcināšanu, nejaušu zaudējumu, kvalitātes pasliktināšanos, datu izplatīšanu vai neatļautu apskatīšanu.

a)

primāros datus, kas savākti saskaņā ar valstu programmām, pienācīgi pārbauda ar atbilstīgām kvalitātes kontroles procedūrām iespējamu kļūdu konstatēšanai;

b)

pirms nosūtīšanas galalietotājiem pārbauda sīki izstrādātus un apkopotus datus, kas iegūti no primārajiem datiem, kuri ir savākti saskaņā ar valstu programmām;

c)

kvalitātes nodrošināšanas procedūras, ko piemēro a) un b) apakšpunktā minētajiem primārajiem, sīki izstrādātajiem un apkopotajiem datiem, izstrādā saskaņā ar procedūrām, kuras pieņēmušas starptautiskas zinātniskas struktūras, reģionālās zivsaimniecības pārvaldības organizācijas un ZZTEK.

a)

saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 788/96, (EK) Nr. 2091/98, (EK) Nr. 104/2000, (EK) Nr. 2347/2002, (EK) Nr. 1954/2003, (EK) Nr. 2244/2003, (EK) Nr. 26/2004, (EK) Nr. 812/2004, (EK) Nr. 1921/2006, (EK) Nr. 1966/2006 un (EK) Nr. 1100/2007;

b)

saskaņā ar šo regulu:

a)

atbilstīgiem starptautiskiem standartiem, ja tādi ir;

b)

starptautiskā vai reģionu mērogā pieņemtiem protokoliem, ja tādi ir.

a)

lai dotu padomus zivsaimniecības pārvaldībai, arī reģionālām konsultatīvām padomēm;

b)

sabiedriskas apspriešanas vajadzībām un ieinteresēto personu iesaistei politikas veidošanā;

c)

zinātniskām publikācijām.

a)

par 18. panta 1. punkta a) apakšpunktu – mēneša laikā no datu lūguma saņemšanas dienas;

b)

par 18. panta 1. punkta b) apakšpunktu – divu mēnešu laikā no datu lūguma saņemšanas dienas.

a)

lai aizsargātu datu vācēju profesionālās intereses, datu nosūtīšanu galalietotājiem var atlikt trīs gadus no datu vākšanas dienas. Par tādiem lēmumiem dalībvalstis informē galalietotājus un Komisiju. Pienācīgi pamatotos gadījumos Komisija var atļaut minēto laiku pagarināt;

b)

gadījumā, ja minētais triju gadu posms ir beidzies, nodrošina, lai galalietotājiem datus dara zināmus divu mēnešu laikā no datu lūguma saņemšanas dienas.

a)

ja pastāv iespējamība identificēt fiziskas un/vai juridiskas personas – tādā gadījumā dalībvalsts var ierosināt citus iespējamus līdzekļus galalietotāju vajadzību izpildei, reizē saglabājot datu anonimitāti;

b)

gadījumos, kas minēti 22. panta 3. punktā;

c)

ja galalietotājiem tie paši dati jau ir viegli pieejami citā formā vai formātā.

a)

datus izmanto tikai datu lūgumā norādītajam mērķim saskaņā ar 18. pantu;

b)

izdara pienācīgas atsauces uz datu avotiem;

c)

ir atbildīgi par datu pareizu un pienācīgu izmantošanu attiecībā uz zinātnes ētiku;

d)

ar datiem saistītu iespējamu problēmu gadījumā informē par to Komisiju un attiecīgās dalībvalstis;

e)

iesniedz attiecīgajām dalībvalstīm un Komisijai atsauces, kas ļauj iepazīties ar datu izmantošanas rezultātu;

f)

bez attiecīgās dalībvalsts sniegtas atļaujas nesniedz prasītos datus trešām personām;

g)

nepārdod datus trešām personām.

5.3.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 60/13

(1)

Regulā (EK) Nr. 1580/2007, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

5.3.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 60/15

(1)

Reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas 2007./2008. saimnieciskajā gadā piemērojami baltajam cukuram, jēlcukuram un atsevišķu veidu sīrupam, tika noteikti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1109/2007 (3). Šajās cenās un nodokļos jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 137/2008 (4).

(2)

Saskaņā ar datiem, kas patlaban ir Komisijas rīcībā, pašreiz spēkā esošās summas ir jāgroza atbilstīgi Regulā (EK) Nr. 951/2006 norādītajiem noteikumiem un kārtībai,

5.3.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 60/17

(1)

Ekspertu grupa jautājumos, kas saistīti ar pārtikas piedevām, aromatizētājiem, pārstrādes līdzekļiem un materiāliem, kas nonāk saskarē ar pārtiku, ir svarīgs elements, lai nodrošinātu barības ķēdes nekaitīgumu un patērētāju aizsardzību.

(2)

Pieredze liecina, ka kopš ekspertu grupas izveidošanas tai nodoti gandrīz 50 % no Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (EPNI) adresētajiem pieprasījumiem. Lai gan ekspertu grupa gada laikā pieņem daudz zinātnisko atzinumu, tai ir grūti tikt galā ar lielo darba slodzi.

(3)

Paredzams, ka nākotnē palielināsies ekspertu grupā izskatāmo pieprasījumu skaits, jo pieņems jaunu vertikālu regulējumu vitamīnu un minerālvielu, ko pievieno pārtikai, un pārtikas piedevu, aromatizatoru un pārtikas fermentu jomā.

(4)

Tādēļ minētās ekspertu grupas vietā ir lietderīgi izveidot divas ekspertu grupas – “ekspertu grupu jautājumos, kas saistīti ar pārtikas piedevām un pārtikai pievienotajiem uzturvielu avotiem” un “ekspertu grupu jautājumos, kas saistīti ar pārtikas fermentiem, aromatizētājiem, pārstrādes līdzekļiem un materiāliem, kas nonāk saskarē ar pārtiku”.

(5)

Pienākumi starp divām jaunajām ekspertu grupām jāsadala tā, lai nodrošinātu, ka katras ekspertu grupas speciālās zināšanas atbilst attiecīgajai kompetences jomai un ka tādējādi tiek labāk līdzsvarota darba slodze. EPNI zinātniskās komitejas un ekspertu grupu pārvaldības procedūrām jānodrošina elastīga koordinēšana un saskaņotas metodes.

(6)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 178/2002.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

1)

Minētās daļas a) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

2)

Minēto daļu papildina ar šādu j) apakšpunktu:

5.3.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 60/18

(1)

Visas farmakoloģiski aktīvās vielas, kuras Kopienā izmanto veterinārajās zālēs, kas paredzētas produktīvajiem dzīvniekiem, jānovērtē saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 2377/90.

(2)

Eiropas Zāļu aģentūrai ir iesniegts pieteikums makrolīdu grupas antibiotikas gamitromicīna atlieku maksimāli pieļaujamo daudzumu (turpmāk “AMD”) noteikšanai. Veterināro zāļu komiteja (turpmāk “VZK”) pirmajā atzinumā noteica vispārējo pieļaujamo dienas devu (turpmāk “PDD”) 370 μg/personai; šī deva izmantojama par pamatu AMD aprēķinam. Šīs devas pamatā ir mikrobioloģiskā PDD. AMD nierēs un aknās ir noteikts attiecīgi 100 un 200 μg/kg. Pieteikuma iesniedzējs apstrīdēja pirmo atzinumu, jo nepiekrita noteiktajai mikrobioloģiskajai PDD, kā arī nepiekrita AMD, ko attiecībā uz nierēm un aknām ir noteikusi VZK. Pieteikuma iesniedzējs pieprasīja mainīt vispārējo PDD uz 600 μg/personai, kas atbilst toksikoloģiskajai PDD. Turklāt pieteikuma iesniedzējs pieprasīja, lai VZK izskata iespēju samazināt pieļaujamo AMD nierēs un aknās uz pusi, ja PDD netiek mainīts uz 600 μg/personai. Ņemot vērā apelācijas sūdzību, VZK piekrita savā galīgajā atzinumā mainīt mikrobioloģisko PDD un tādējādi noteikt vispārējo gamitromicīna PDD 600 μg/personai. VZK nolēma, ka gamitromicīnam ir jānosaka pagaidu maksimāli pieļaujamais atlieku daudzums. Tādēļ šī viela ir jāiekļauj Regulas (EEK) Nr. 2377/90 III pielikumā attiecībā uz liellopu taukiem, aknām un nierēm, izņemot dzīvniekus, no kuriem iegūst pienu lietošanai pārtikā. Šie pagaidu maksimāli pieļaujamie atlieku daudzumi ir spēkā līdz 2009. gada 1. jūlijam.

(3)

Tādēļ attiecīgi ir jāgroza Regula (EEK) Nr. 2377/90.

(4)

Līdz šīs regulas piemērošanai ir jāatvēl pietiekams laikposms, lai dalībvalstis, ņemot vērā šīs regulas noteikumus, varētu veikt visus pielāgojumus, kas saistībā ar šo regulu var būt vajadzīgi attiecīgo veterināro zāļu tirdzniecības atļaujās, kuras ir piešķirtas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 6. novembra Direktīvu 2001/82/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz veterinārajām zālēm (2).

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Veterināro zāļu pastāvīgās komitejas atzinumu,

5.3.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 60/21

(1)

Pamatojoties uz kompetento iestāžu sniegto informāciju, Komisija secinājusi, ka atļaujas daļēji slīpēto vai slīpēto rīsu ar KN kodu 1006 30 ievešanai laika posmam no 2007. gada 1. septembra līdz 2008. gada 29. februārim ir izsniegtas par 192 418 tonnām. Tādēļ ir jāgroza ievedmuitas nodoklis daļēji slīpētiem vai slīpētiem rīsiem ar KN kodu 1006 30.

(2)

Piemērojamais ievedmuitas nodoklis jāievieš 10 dienu laikā pēc iepriekš minētā laika posma beigām. Tāpēc šai regulai jāstājas spēkā nekavējoties,

5.3.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 60/22

(1)

Padome ar 2003. gada 5. jūnija lēmumu pilnvaroja Komisiju uzsākt sarunas ar trešām valstīm, lai ar Kopienas nolīgumu aizstātu konkrētus noteikumus šobrīd spēkā esošajos divpusējos nolīgumos.

(2)

Komisija Kopienas vārdā ir risinājusi sarunas par nolīgumu ar Maldivu Republiku par konkrētiem gaisa satiksmes pakalpojumu aspektiem saskaņā ar mehānismiem un direktīvām, kas minētas pielikumā 2003. gada 5. jūnija lēmumam.

(3)

Nolīgums saskaņā ar Padomes Lēmumu 2006/695/EK (2) ir parakstīts Kopienas vārdā, ņemot vērā tā iespējamo noslēgšanu vēlāk.

(4)

Nolīgums būtu jāapstiprina,

5.3.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 60/23

(1)

Padome ar 2003. gada 5. jūnija lēmumu pilnvaroja Komisiju sākt sarunas ar trešām valstīm, lai ar Kopienas nolīgumu aizstātu dažus noteikumus pašlaik spēkā esošajos divpusējos nolīgumos.

(2)

Komisija Kopienas vārdā ir risinājusi sarunas par nolīgumu ar Gruziju par dažiem gaisa satiksmes pakalpojumu aspektiem saskaņā ar mehānismiem un norādījumiem, kas ietverti pielikumā Padomes 2003. gada 5. jūnija lēmumam.

(3)

Saskaņā ar Padomes Lēmumu 2006/357/EK (2) nolīgums ir parakstīts Kopienas vārdā, ņemot vērā tā iespējamo noslēgšanu vēlāk.

(4)

Nolīgums būtu jāapstiprina,

5.3.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 60/24

(1)

Padome ar 2003. gada 5. jūnija lēmumu pilnvaroja Komisiju sākt sarunas ar trešām valstīm, lai ar Kopienas nolīgumu aizstātu dažus noteikumus pašlaik spēkā esošajos divpusējos nolīgumos.

(2)

Komisija Kopienas vārdā ir apspriedusi nolīgumu ar Moldovas Republiku par dažiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu aspektiem saskaņā ar mehānismiem un norādījumiem, kas ietverti pielikumā 2003. gada 5. jūnija lēmumam.

(3)

Nolīgums ir parakstīts Kopienas vārdā saskaņā ar Padomes Lēmumu 2006/345/EK (2), ņemot vērā tā iespējamo noslēgšanu vēlāk.

(4)

Nolīgums būtu jāapstiprina,

5.3.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 60/25

(1)

Padome ar 2003. gada 5. jūnija lēmumu pilnvaroja Komisiju sākt sarunas ar trešām valstīm, lai ar Kopienas nolīgumu aizstātu dažus noteikumus pašlaik spēkā esošajos divpusējos nolīgumos.

(2)

Komisija Kopienas vārdā ir apspriedusi nolīgumu ar Libānas Republiku par dažiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu aspektiem saskaņā ar mehānismiem un norādījumiem, kas ietverti pielikumā 2003. gada 5. jūnija lēmumam.

(3)

Nolīgums ir parakstīts Kopienas vārdā, ņemot vērā tā iespējamo noslēgšanu vēlāk saskaņā ar Padomes Lēmumu 2006/543/EK (2).

(4)

Nolīgums būtu jāapstiprina,

5.3.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 60/26

(1)

Padome ar 2003. gada 5. jūnija Lēmumu pilnvaroja Komisiju sākt sarunas ar trešām valstīm, lai ar Kopienas nolīgumu aizstātu dažus noteikumus pašlaik spēkā esošajos divpusējos nolīgumos.

(2)

Komisija saskaņā ar mehānismiem un norādījumiem, kas minēti Padomes 2003. gada 5. jūnija Lēmuma pielikumā, Kopienas vārdā ir apspriedusi nolīgumu ar Urugvajas Austrumu Republiku par dažiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu aspektiem.

(3)

Ņemot vērā tā iespējamo noslēgšanu vēlāk, nolīgums ir parakstīts Kopienas vārdā saskaņā ar Padomes Lēmumu 2006/848/EK (2).

(4)

Nolīgums būtu jāapstiprina,

5.3.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 60/27

(1)

Padome ar 2003. gada 5. jūnija lēmumu pilnvaroja Komisiju uzsākt sarunas ar trešām valstīm, lai ar Kopienas nolīgumu aizstātu dažus noteikumus šobrīd spēkā esošajos divpusējos nolīgumos.

(2)

Komisija Kopienas vārdā ir risinājusi sarunas par nolīgumu ar Horvātijas Republiku par dažiem gaisa satiksmes pakalpojumu aspektiem saskaņā ar mehānismiem un direktīvām, kas minētas pielikumā 2003. gada 5. jūnija lēmumam.

(3)

Šo nolīgumu saskaņā ar Padomes Lēmumu 2006/370/EK (2) Kopienas vārdā parakstīja, ņemot vērā tā iespējamo noslēgšanu vēlāk.

(4)

Šis nolīgums būtu jāapstiprina,

5.3.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 60/28

(1)

Ar 2003. gada 5. jūnija Lēmumu Padome pilnvaroja Komisiju sākt sarunas ar trešām valstīm, lai ar Kopienas nolīgumu aizstātu dažus noteikumus pašlaik spēkā esošajos divpusējos nolīgumos.

(2)

Komisija Kopienas vārdā ir risinājusi sarunas par nolīgumu ar Singapūras Republikas valdību par dažiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu aspektiem saskaņā ar mehānismiem un norādījumiem, kas ietverti pielikumā Padomes 2003. gada 5. jūnija Lēmumam.

(3)

Saskaņā ar Padomes Lēmumu 2006/592/EK (2) nolīgums tika parakstīts Kopienas vārdā, ņemot vērā tā iespējamo noslēgšanu vēlāk.

(4)

Nolīgums būtu jāapstiprina,

5.3.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 60/29

(1)

Padome 2003. gada 5. jūnijā pilnvaroja Komisiju sākt sarunas ar trešām valstīm, lai ar Kopienas nolīgumu aizstātu atsevišķus noteikumus šobrīd spēkā esošajos divpusējos nolīgumos.

(2)

Komisija Kopienas vārdā ir risinājusi sarunas par nolīgumu ar Kirgizstānas Republiku par dažiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu aspektiem (turpmāk – “Nolīgums”) saskaņā ar mehānismiem un direktīvām, kas minētas pielikumā Padomes lēmumam, ar ko Komisija tiek pilnvarota sākt sarunas ar trešām valstīm, lai ar Kopienas nolīgumu aizstātu dažus noteikumus šobrīd spēkā esošajos divpusējos nolīgumos.

(3)

Nolīgums ir parakstīts Eiropas Kopienas vārdā saskaņā ar Padomes Lēmumu 2007/470/EK (1), ņemot vērā tā iespējamo noslēgšanu vēlāk.

(4)

Nolīgums būtu jāapstiprina,

5.3.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 60/30

(1)

Padome 2003. gada 5. jūnijā pilnvaroja Komisiju uzsākt sarunas ar trešām valstīm, lai ar Kopienas nolīgumu aizstātu atsevišķus noteikumus šobrīd spēkā esošajos divpusējos nolīgumos.

(2)

Komisija Kopienas vārdā ir risinājusi sarunas par nolīgumu ar Malaizijas valdību par dažiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu aspektiem (turpmāk – “Nolīgums”) saskaņā ar mehānismiem un direktīvām, kas minētas pielikumā Padomes lēmumam, ar ko Komisija tiek pilnvarota uzsākt sarunas ar trešām valstīm, lai ar Kopienas nolīgumu aizstātu atsevišķus noteikumus šobrīd spēkā esošajos divpusējos nolīgumos.

(3)

Nolīgums ir parakstīts Eiropas Kopienas vārdā saskaņā ar Lēmumu 2007/210/EK (1), ņemot vērā tā iespējamo noslēgšanu vēlāk.

(4)

Nolīgums būtu jāapstiprina,

5.3.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 60/31

(1)

Padome 2003. gada 5. jūnijā pilnvaroja Komisiju uzsākt sarunas ar trešām valstīm, lai ar Kopienas nolīgumu aizstātu atsevišķus noteikumus šobrīd spēkā esošajos divpusējos nolīgumos.

(2)

Komisija Kopienas vārdā ir risinājusi sarunas par nolīgumu ar Paragvajas Republiku par dažiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu aspektiem (še turpmāk – “Nolīgums”) saskaņā ar mehānismiem un direktīvām, kas minētas pielikumā Padomes lēmumam, ar ko Komisija tiek pilnvarota uzsākt sarunas ar trešām valstīm, lai ar Kopienas nolīgumu aizstātu atsevišķus noteikumus šobrīd spēkā esošajos divpusējos nolīgumos.

(3)

Nolīgums ir parakstīts Eiropas Kopienas vārdā saskaņā ar Lēmumu 2007/323/EK (1), ņemot vērā tā iespējamo noslēgšanu vēlāk.

(4)

Nolīgums būtu jāapstiprina,

5.3.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 60/32

(1)

Padome 2003. gada 5. jūnijā pilnvaroja Komisiju uzsākt sarunas ar trešām valstīm, lai ar Kopienas nolīgumu aizstātu atsevišķus noteikumus šobrīd spēkā esošajos divpusējos nolīgumos.

(2)

Komisija Kopienas vārdā ir risinājusi sarunas par nolīgumu ar Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku par dažiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu aspektiem (turpmāk – “Nolīgums”) saskaņā ar mehānismiem un direktīvām, kas minētas pielikumā Padomes lēmumam, ar kuru Komisija tiek pilnvarota uzsākt sarunas ar trešām valstīm, lai ar Kopienas nolīgumu aizstātu atsevišķus noteikumus šobrīd spēkā esošajos divpusējos nolīgumos.

(3)

Nolīgums ir parakstīts Eiropas Kopienas vārdā saskaņā ar Lēmumu 2006/550/EK (1), ņemot vērā tā iespējamo noslēgšanu vēlāk.

(4)

Nolīgums būtu jāapstiprina,

5.3.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 60/33

(1)

Protokols Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumam, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Ēģiptes Arābu Republiku, no otras puses, lai ņemtu vērā Bulgārijas Republikas un Rumānijas pievienošanos Eiropas Savienībai, Eiropas Kopienas un tās dalībvalstu vārdā tika parakstīts 2007. gada 26. novembrī.

(2)

Minētais protokols būtu jāapstiprina,

5.3.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 60/34

(1)

Euratex (European Apparel and Textile Organisation) 1999. gada 11. oktobrī saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 3286/94 (turpmāk – Regula) 4. pantu iesniedza sūdzību to savu dalībnieku vārdā, kas eksportē uz Argentīnu vai vēlas to darīt.

(2)

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Kopienas tekstilizstrādājumu un apģērbu pārdošanu Argentīnā kavē vairāki tirdzniecības šķēršļi Regulas 2. panta 1. punkta nozīmē, t. i., “trešās valsts ieviesta vai saglabāta tirdzniecības prakse, attiecībā uz kuru starptautiskās tirdzniecības noteikumi paredz rīcības tiesības”. Sūdzībā minētie šķēršļi bija šādi:

(3)

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja arī, ka minētā prakse negatīvi ietekmēja tirdzniecību Regulas 2. panta 4. punkta nozīmē.

(4)

Tādēļ pēc apspriešanās ar padomdevēju komiteju, kura izveidota ar minēto Regulu, Komisija nolēma, ka ir pietiekami daudz pierādījumu, kas pamato pārbaudes procedūras uzsākšanu, lai novērtētu attiecīgi juridiskos un faktiskos jautājumus. Līdz ar to pārbaudes procedūra tika uzsākta 1999. gada 27. novembrī (2).

(5)

Izmeklēšanā 2000. gadā izcelsmes sertifikāta jautājumā secināja, ka apgrūtinošās prasības ir 1994. gada VVTT VIII.3. panta un X panta un PTO Nolīguma par tekstilizstrādājumiem un apģērbu 7.1. panta pārkāpums, un tās ir pretrunā ar 1994. gada VVTT VIII.1. panta c) punkta ieteikumiem. Pasākumi par marķēšanas prasībām bija PTO Nolīguma par tehniskajiem šķēršļiem tirdzniecībā 2.2. panta pārkāpums, un tie bija pretrunā ar 1994. gada VVTT VIII.1. panta c) punkta ieteikumiem. Attiecībā uz prasībām par deklarācijas veidlapu par ražojuma sastāvu konstatēja, ka tās bija PTO Nolīguma par importa licencēšanas procedūrām 2. panta pārkāpums. Komisijas dienesti nevarēja paust galīgo nostāju par muitas vērtības kontrolēšanas procedūru, jo nesen ieviests jauns likums, kas regulē šo jautājumu. Jautājumā par pirmsnosūtīšanas pārbaudi netika konstatēti kādu konkrētu PTO Nolīguma par pirmsnosūtīšanas pārbaudi nosacījumu pārkāpumi. Tomēr tas neatbilda nolīguma mērķim un domai. Visbeidzot PTO noteikumu pārkāpumi netika konstatēti attiecībā uz statistisko nodokli, un diskriminējošā PVN jautājumu jau risināja citā TŠR procedūrā par apstrādātas ādas importu Argentīnā (3).

(6)

Izmeklēšanā secināja arī to, ka pārbaudītajiem pasākumiem bija pakāpeniski pieaugoša negatīva ietekme Regulas 2. panta 4. punkta nozīmē vai pastāvēja risks, ka tā radīsies.

(7)

Pēc izmeklēšanas gadu gaitā notika diskusijas ar Argentīnas iestādēm, lai panāktu draudzīgu vienošanos, kā likvidēt vai pakāpeniski mazināt minētos tirdzniecības šķēršļus.

(8)

Jautājumā par muitas vērtību aprēķināšanas praksi pēdējos gados stāvoklis ir uzlabojies. Ir uzlabojusies pārskatāmība, un Eiropas ražotāji un eksportētāji var piedalīties muitas vērtību aprēķināšanai vajadzīgo orientējošo vērtību noteikšanā. Pirmsnosūtīšanas pārbaude ir atcelta, un šķiet, ka prasība par deklarācijas veidlapu par ražojumu sastāvu eksportētājiem nerada grūtības.

(9)

Jautājumā par izcelsmes sertifikātu ir panākti vēra ņemami uzlabojumi, 2002. gada 8. februārī pieņemot Instruccion General No 9/2002 de la Direccion General de Aduanas. Vēl pirms neilga laika galvenais tirdzniecības šķērslis, ar ko saskārās Eiropas rūpniecības nozare, bija prasība (trīsstūrveida tirdzniecības gadījumā) Argentīnas iestādēm iesniegt ne tikai izcelsmes sertifikātu, bet arī rēķinu starp trešās valsts izcelsmes preču ražotāju un nosūtītājvalsts eksportētāju, tādējādi radot bažas par sākotnējā darījuma konfidencialitāti. Pieņemot Administracion Federal de Ingresos Publicos (Subdireccion general tecnico legal aduanera) Nota External No 3/07, Argentīna faktiski atcēla prasību par sākotnējā rēķina kopijas iesniegšanu, un tagad tā aizstāta ar sertifikātu, ko sniedz nosūtītājvalsts kompetentās iestādes, piemēram, tirdzniecības kamera, un tad nosutītājvalstī apstiprina Argentīnas konsulāts.

(10)

Attiecībā uz marķēšanas prasībām, kas saistītas ar obligāto nodokļu marku piešūšanu, Argentīnas iestādes sniedza informāciju, ar kuru saskaņā šādas prasības radītās izmaksas ir ļoti minimālas salīdzinājumā ar sūtījumu vērtību. Tādēļ šķiet, ka šā atlikušā šķēršļa iespējamās negatīvās sekas nerada un nevar radīt materiālu ietekmi uz Kopienas ekonomiku vai tās tekstilrūpniecības nozari.

(11)

Ņemot vērā iepriekšminēto analīzi, uzskata, ka pārbaudes procedūras rezultātā izveidojies apmierinošs stāvoklis jautājumā par tirdzniecības šķēršļiem, kurus sūdzībā norādīja Euratex, vai ka pārbaudītais pasākums nodokļu marku piešūšanas jautājumā pats par sevi materiāli neietekmē Eiropas Kopienas tekstilrūpniecības reģionus. Tādēļ pārbaudes procedūra jābeidz saskaņā ar Regulas 11. panta 1. punktu.

(12)

Padomdevēja komiteja, ar kuru apspriedās par šajā lēmumā paredzētajiem pasākumiem,

5.3.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 60/36

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1042/2006 2. panta 2. punktu, 3. panta 4. punktu, 4. panta 5. punktu, 6. panta 4. punktu, 8. panta 3. punktu un 9. panta 4. punktu Komisija ir pilnvarota izraudzīties iestādi minētajos pantos noteiktajam nolūkam.

(2)

Ievērojot 3. pantu Padomes 2005. gada 26. aprīļa Regulā (EK) Nr. 768/2005, ar ko izveido Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūru un groza Regulu (EEK) Nr. 2847/93, ar kuru izveido kontroles sistēmu, kas piemērojama kopējai zivsaimniecības politikai (3), Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūras uzdevumos, cita starpā, ir palīdzēt dalībvalstīm paziņot informāciju par zvejas darbībām un kontroles un inspekcijas pasākumiem Komisijai un veicināt dalībvalstu un Komisijas darbu pētniecībā un kontroles un inspicēšanas metožu izstrādāšanā.

(3)

Tādēļ Kopienas Zivsaimniecības aģentūra ir jāizraugās par iestādi, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1042/2006 2. panta 2. punktā, 3. panta 4. punktā, 4. panta 5. punktā, 6. panta 4. punktā, 8. panta 3. punktā un 9. panta 4. punktā.

(4)

Regulas (EK) Nr. 1042/2006 6. panta 3. punktā paredzēts – kad ir izveidots to Kopienas inspektoru un inspekcijas līdzekļu sākotnējais saraksts, kuri ir pilnvaroti veikt pārbaudes atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 2371/2002 28. panta 4. punktam, Komisija, pamatojoties uz dalībvalstu paziņotajiem grozījumiem, līdz katra gada 31. decembrim izdara sarakstā grozījumus.

(5)

Tādēļ jāizdara grozījumi Kopienas inspektoru un inspekcijas līdzekļu sarakstā, kas pieņemts ar Komisijas Lēmumu 2007/166/EK (4).

(6)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Zivsaimniecības un akvakultūras komitejas atzinumu,

a)

saņemtu lēmumus par to, vai atļaut pārbaudi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1042/2006 2. panta 2. punktu;

b)

darbotos par kontaktpunktu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1042/2006 3. panta 4. punktu;

c)

pieprasītu un saņemtu ziņojumus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1042/2006 4. panta 5. punktu;

d)

publicētu Kopienas inspektoru un inspicēšanas līdzekļu sarakstu un tā grozījumus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1042/2006 6. panta 4. punktu;

e)

izdotu identifikācijas dokumentus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1042/2006 8. panta 3. punktu;

f)

pieprasītu un saņemtu ziņojumus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1042/2006 9. panta 4. punktu.