ISSN 1725-5112

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 55

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

51. sējums
2008. gada 28. februāris


Saturs

 

I   Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Padomes Regula (EK) Nr. 171/2008 (2008. gada 25. februāris), ar ko patur spēkā Padomes Regulu (EK) Nr. 71/97 par antidempinga maksājuma, kas uzlikts Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes velosipēdu importam, attiecināšanu uz dažu velosipēdu detaļu importu no Ķīnas Tautas Republikas

1

 

*

Padomes Regula (EK) Nr. 172/2008 (2008. gada 25. februāris), ar ko piemēro galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas noteikts Ķīnas Tautas Republikas, Ēģiptes, Kazahstānas, Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas un Krievijas izcelsmes ferosilīcija importam

6

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 173/2008 (2008. gada 27. februāris), ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

21

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 174/2008 (2008. gada 27. februāris), ar kuru groza Komisijas Regulu (EK) Nr. 994/2007, ar ko nosaka pagaidu antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas, Ēģiptes, Kazahstānas, Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas un Krievijas izcelsmes ferosilīcija importam

23

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 175/2008 (2008. gada 27. februāris) par rīsu importa licenču izdošanu saskaņā ar tarifu kvotām, kas ar Regulu (EK) Nr. 327/98 atvērtas 2008. gada februāra apakšperiodam

25

 

 

II   Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta

 

 

LĒMUMI

 

 

Komisija

 

 

2008/166/EK

 

*

Komisijas Lēmums (2007. gada 13. novembris) – Valsts atbalsts C 39/06 (ex NN 94/05) – Apvienotajā Karalistē īstenotā shēma akcionāriem, kuri pirmo reizi iegādājas kuģa īpašumdaļas (izziņots ar dokumenta numuru K(2007) 5398)  ( 1 )

27

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

REGULAS

28.2.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 55/1


PADOMES REGULA (EK) Nr. 171/2008

(2008. gada 25. februāris),

ar ko patur spēkā Padomes Regulu (EK) Nr. 71/97 par antidempinga maksājuma, kas uzlikts Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes velosipēdu importam, attiecināšanu uz dažu velosipēdu detaļu importu no Ķīnas Tautas Republikas

EIROPAS KOPIENU PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 384/96 (1995. gada 22. decembris) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (“pamatregula”) (1), un jo īpaši tās 9. pantu, 11. panta 3. punktu un 13. panta 4. punktu,

apspriedusies ar Padomdevēju komiteju,

tā kā:

A.   PROCEDŪRA

1.   Spēkā esošie pasākumi

(1)

Padome 1993. gada septembrī ar Regulu (EEK) Nr. 2474/1993 (2) ieviesa galīgu antidempinga maksājumu 30,6 % apmērā attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas (ĶTR) izcelsmes velosipēdu importu. Šo maksājumu pēdējā pārskatīšanā ar Padomes Regulu Nr. 1095/2005 (3) (“galvenais pasākums”) palielināja līdz 48,5 %.

(2)

Padome 1997. gada janvārī pēc izmeklēšanas attiecībā uz iepriekšminētā antidempinga maksājuma domājamo apiešanu, ko veic, velosipēdus montējot Kopienā un izmantojot Ķīnas ražojuma velosipēdu detaļas, ar Regulu (EK) Nr. 71/97 (4) antidempinga maksājumu par ĶTR izcelsmes velosipēdiem attiecināja arī uz būtiskām ĶTR izcelsmes velosipēdu detaļām saskaņā ar pamatregulas 13. pantu (“apiešanas novēršanas pasākums”). Apiešanas novēršanas pasākumā paredzēja arī izveidot atbrīvojumu shēmu, lai ļautu montētājiem, kas neapiet pasākumu attiecībā uz velosipēdiem, importēt Ķīnas ražojuma velosipēdu detaļas un nemaksāt antidempinga maksājumu, tādējādi atbrīvojot tos no pasākuma, kas attiecināts uz velosipēdu detaļām.

(3)

Komisija 1997. gada jūnijā pieņēma Regulu (EK) Nr. 88/97 (5), ar ko atļauj atbrīvojumu no iepriekšminētā paplašinātā antidempinga maksājuma noteiktu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes velosipēda detaļu importam, tādējādi izveidojot tiesisko regulējumu, kas reglamentē atbrīvojumu shēmas darbību (“atbrīvojumu shēma”).

(4)

Minēto trīs pasākumu rezultātā pašlaik antidempinga maksājums 48,5 % apmērā ir spēkā attiecībā uz ĶTR izcelsmes velosipēdu importu, un šis maksājums ir attiecināts arī uz dažām ĶTR izcelsmes velosipēdu detaļām, bet Kopienas montētāji, kas neapiet pasākumu, var saņemt atbrīvojumu no šā pasākuma, proti, no maksājuma par velosipēdu detaļām.

2.   Pārskatīšanas pamatojums

(5)

Pēc pasākuma attiecināšanas uz atsevišķu velosipēdu detaļu importu Komisija daudziem uzņēmumiem Kopienā ir piešķīrusi atbrīvojumu no apiešanas novēršanas pasākuma. Komisija ir turpinājusi saņemt lūgumus pēc atbrīvojuma, un tādējādi ir ievērojami pieaudzis to personu skaits, kas lūgušas atbrīvojumu. Vienlaikus nav bijis acīmredzamu norāžu par to, ka uzņēmumi, kam piešķirts atbrīvojums, praktizētu apiešanu.

(6)

Turklāt Komisijas rīcībā ir pietiekamas pirmajā acumirklī ticamas liecības par to, ka apiešana vairs neturpinātos un neatsāktos, ja apiešanas novēršanas pasākumu izbeigtu.

(7)

Turklāt apiešanas novēršanas pasākums ir spēkā desmit gadus un kopš tā ieviešanas nekad nav pārskatīts.

(8)

Konsultējusies ar Padomdevēju komiteju un konstatējusi, ka ir pietiekami daudz pierādījumu, lai uzsāktu pārskatīšanu saskaņā ar pamatregulas 13. panta 4. punktu un 11. panta 3. punktu, Komisija 2006. gada 28. novembrī sāka šo apiešanas novēršanas pasākuma pārskatīšanu, Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicējot paziņojumu par procedūras uzsākšanu (6).

3.   Izmeklēšana

(9)

Izmeklēšanas mērķis bija novērtēt to, vai nepieciešams saglabāt apiešanas novēršanas pasākumu.

3.1.   Izmeklēšanas periods

(10)

Izmeklēšana attiecās uz laiku no 2005. gada 1. oktobra līdz 2006. gada 30. septembrim (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods jeb PIP”). Tendenču izpēte saistībā ar apiešanas turpināšanās un atsākšanās iespējamību aptvēra laiku no 2003. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

3.2.   Personas, uz kurām attiecas izmeklēšana

(11)

Komisija oficiāli paziņoja par pārskatīšanas uzsākšanu zināmajiem montētājiem un to asociācijām Kopienā. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja rakstveidā paust viedokli un paziņojumā par procedūras uzsākšanu noteiktajā termiņā pieprasīt, lai tās uzklausa.

(12)

Tika uzklausītas visas ieinteresētās personas, kas to pieprasīja, norādot konkrētus iemeslus, kādēļ tās būtu jāuzklausa.

(13)

Ņemot vērā šajā pārskatīšanas izmeklēšanā iesaistīto Kopienas montētāju ievērojamo skaitu, nolēma piemērot pamatregulas 17. pantā paredzēto pārbaudi izlases veidā. Lai Komisija varētu veikt izlasi, saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu iepriekšminētās personas lūdza pieteikties 15 dienu laikā pēc izmeklēšanas uzsākšanas, kā arī sniegt Komisijai paziņojumā par procedūras uzsākšanu prasīto informāciju.

(14)

Daudzi Kopienas montētāji – 158 uzņēmumi – pienācīgi aizpildīja atlases veidlapu un piekrita sadarboties turpmākajā izmeklēšanā. No iepriekšminētajiem 158 uzņēmumiem izlasē iekļāva astoņus, par kuriem konstatēja, ka tie Kopienas ražošanas nozarei ir reprezentatīvi velosipēdu montāžas un pārdošanas apjoma ziņā Kopienā. Astoņi izlasē iekļautie Kopienas montētāji PIP saražoja aptuveni trešdaļu no visa Kopienas produkcijas kopapjoma, savukārt 158 Kopienas ražotāji saražoja gandrīz visu Kopienas produkciju. Šī izlase atbilda Kopienas velosipēdu lielākajam reprezentatīvajam ražošanas un pārdošanas apjomam Kopienā, ko noteiktajā termiņā varēja pienācīgi izmeklēt.

(15)

Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu ar attiecīgajām personām notika apspriedes par veikto izlasi, un tām nebija iebildumu pret to.

(16)

Anketas tika nosūtītas astoņiem atlasītajiem Kopienas montētājiem, un no tiem tika saņemtas atbildes uz anketas jautājumiem.

(17)

Komisija ievāca un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu analīzei, un veica pārbaudes apmeklējumus šādos izlasē iekļautajos Kopienas montāžas uzņēmumos:

Planet’Fun S.A., Périgny, Francija,

Decathlon Italia SRL, Milano, Itālija,

F.lli Masciaghi SPA, Basiano, Itālija,

Denver SRL, Dronero-Cuneo, Itālija.

B.   RAŽOJUMS, UZ KURU ATTIECAS PĀRSKATĪŠANA

(18)

Ražojums, uz kuru attiecas pārskatīšana, ir būtiskas velosipēdu detaļas:

krāsoti vai anodēti, vai pulēti un/vai lakoti velosipēdu rāmji, kas patlaban klasificējami ar KN kodu ex 8714 91 10,

krāsotas vai anodētas, vai pulētas un/vai lakotas velosipēdu priekšējās dakšas, kas patlaban klasificējamas ar KN kodu ex 8714 91 30,

ķēdes pārslēgi, kas patlaban klasificējami ar KN kodu 8714 99 50,

kloķa un zobratu mehānismi, kas patlaban klasificējami ar KN kodu 8714 96 30,

brīvrumbas ķēdes rati, kas patlaban klasificējami ar KN kodu 8714 93 90, gan komplektos, gan ne,

citādas bremzes, kas patlaban klasificējamas ar KN kodu 8714 94 30,

bremzes sviras, kas patlaban klasificējamas ar KN kodu ex 8714 94 90, gan komplektos, gan ne,

veseli riteņi ar kamerām, riepām un ķēdes ratiem vai bez tiem, kas patlaban klasificējami ar KN kodu ex 8714 99 90, un

stūres, kas patlaban klasificējamas ar KN kodu ex 8714 99 10, gan kopā ar statni un bremžu un/vai ķēdes pārslēga svirām, gan ne,

kuru izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā (“attiecīgais ražojums”). KN kodi minēti vienīgi informācijas nolūkā.

C.   APIEŠANAS NOVĒRŠANAS PASĀKUMA APIEŠANA UN ILGLAICĪGUMS

1.   Tiesiskais regulējums

(19)

Lai novērtētu to, vai nepieciešams saglabāt apiešanas novēršanas pasākumu, kā minēts 9. apsvērumā, pārskatīšanā pārbaudīja, vai pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir notikusi apiešana, proti, montēšanas darbības, un vai šie apstākļi ir ilglaicīgi.

(20)

Konkrētāk, pārbaudīja to, vai PIP laikā izpildījās apiešanas, proti, montēšanas darbību, kritēriji, kas noteikti pamatregulas 13. panta 2. punktā, un vai šie kritēriji izpildītos, ja apiešanas novēršanas pasākumu izbeigtu.

(21)

Vienkāršības labad šie kritēriji ir apkopoti turpmāk tekstā:

“a)

darbības ir sākušās vai ir ievērojami pieaudzis to apmērs pēc vai īsi pirms antidempinga izmeklēšanas uzsākšanas, un attiecīgās detaļas nāk no valsts, uz kuru attiecas pasākums; un

b)

detaļu vērtība ir 60 % no kopējās samontētā ražojuma detaļu vērtības vai vairāk, bet neuzskata, ka notiek pasākuma apiešana, ja montāžas vai nobeiguma apstrādes laikā ievestajām detaļām pievienotā vērtība par 25 % pārsniedz ražošanas izmaksas; un

c)

maksājuma korektīvo ietekmi mazina līdzīgo samontēto preču cenas un/vai daudzumi, un ir pierādījumi par dempingu attiecībā uz agrāk noteiktajām līdzīgo vai pielīdzināmo preču normālajām vērtībām.”

2.   Pasākuma apiešana pārskatīšanas izmeklēšanas periodā

(22)

Pārbaudīja to, vai Kopienas montētāji pārskatīšanas izmeklēšanas periodā apgāja spēkā esošo apiešanas novēršanas pasākumu.

(23)

Visi uzņēmumi, kas sadarbojās izmeklēšanā, bija Kopienas montētāji, kas atbrīvoti no apiešanas novēršanas pasākuma, proti, tie Ķīnas ražojuma velosipēdu detaļas montāžas nolūkos var importēt un izmantot, nemaksājot antidempinga maksājumu, ja Ķīnas ražojuma detaļu vērtība nepārsniedz 60 % no kopējās samontēto velosipēdu detaļu vērtības. Izmeklēšana liecina, ka izlasē iekļautie Kopienas montētāji ievēroja šo noteikumu, jo netika konstatēts, ka tie Ķīnas ražojuma detaļas izmantotu vairāk nekā 60 % apmērā.

(24)

Izvērtējot astoņus izlasē iekļautos Kopienas montētājus un 158 dalībnieku atbildes uz anketas jautājumiem, konstatēja to, ka astoņi izlasē iekļautie montētāji vidēji izmantoja 37 % Ķīnas ražojuma detaļu, proti, mazāk par 60 % robežvērtību. Visiem montētājiem, kas sadarbojās, vidējais izmantoto Ķīnas ražojuma detaļu īpatsvars pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija vēl mazāks – 29 %.

(25)

Turpmākajā tabulā ir sniegts īpatsvars 2003., 2004. un 2005. gadā:

Image

(26)

Neizpildījās viens no apiešanas kritērijiem, tādēļ konstatēja, ka šie montētāji neapiet spēkā esošo pasākumu un atbilst prasībām attiecībā uz atbrīvojumiem.

(27)

To Kopienas montētāju īpatsvars, kas sadarbojās, bija ļoti liels, proti, vairāk nekā 90 %, ja ņem vērā EK montētāju pārdoto velosipēdu apjomu, un netika rasti pierādījumi tam, ka citi velosipēdu montētāji būtu apgājuši galveno pasākumu. Tādēļ un pretēju pierādījumu trūkuma dēļ var secināt, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā nenotika galvenā pasākuma apiešana.

3.   Ilglaicīgums

(28)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu tālāk pārbaudīja to, vai apiešanas prakses trūkums ir ilglaicīgs, proti, vai apiešana varētu atkārtoties pēc tam, kad tiks izbeigts apiešanas novēršanas pasākums.

3.1.   Montēšanas darbību sākšana vai būtisks to apjoma pieaugums

(29)

Pirmām kārtām izvērtēja to, vai montēšanas darbības sāktos vai to apjoms būtiski pieaugtu, ja tiktu izbeigts apiešanas novēršanas pasākums. Šajā ziņā jāatgādina, ka sākotnējās apiešanas novēršanas izmeklēšanas laikā atklāja to, ka pēc galvenā pasākuma ieviešanas attiecībā uz Ķīnas ražojuma velosipēdiem 1993. gadā Ķīnas ražojuma velosipēdu daļu montēšanas apjoms ievērojami pieauga līdz 1997. gadam, kad ieviesa apiešanas novēršanas pasākumu. Bija ievērojamas izmaiņas tirdzniecības modelī: Ķīnas ražojuma velosipēdu importa apjoms strauji samazinājās, savukārt Ķīnas ražojuma detaļu imports sāka ievērojami pieaugt. Šī pagātnes pieredze liecina, ka pastāv risks, ka pēc apiešanas novēršanas pasākuma izbeigšanas atkal varētu ievērojami palielināties Ķīnas ražojuma detaļu importa apjoms un velosipēdu montēšanas apjoms, izmantojot šīs detaļas.

(30)

Turklāt izmeklēšana liecina, ka Ķīnas ražojuma velosipēdu detaļas kopumā ir lētākas nekā citas izcelsmes velosipēdu detaļas. Tādēļ, ja daži Kopienas montētāji izmantotu lielāku Ķīnas ražojuma detaļu apjomu, citi, iespējams, arī sāktu vairāk izmantot Ķīnas ražojuma detaļas, lai saglabātu konkurētspēju.

(31)

Ievērojot iepriekšminēto, nevar noliegt to, ka pēc apiešanas novēršanas pasākuma izbeigšanas ir iespējama Ķīnas ražojuma detaļu importa un montēšanas darbību ievērojama palielināšanās.

3.2.   Kritērijs attiecībā uz Ķīnas ražojuma detaļu 60 % robežvērtību

(32)

Pārbaudīja, vai ir iespējams tas, ka Ķīnas ražojuma detaļu īpatsvars, ko izmanto EK montētāji, pārsniegtu 60 % no visu velosipēdu montēšanā izmantoto detaļu vērtības gadījumā, ja atceltu apiešanas novēršanas pasākumu.

(33)

Jāatgādina, ka saskaņā ar 24. apsvērumu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Ķīnas ražojuma detaļu vidējais kopējais īpatsvars bija 29 %, proti, daudz zemāks par 60 % robežvērtību. Astoņu izlasē iekļauto ražotāju vidējais īpatsvars bija mazliet lielāks – 37 %.

(34)

Izmeklēšana liecina, ka šādi fakti zināmā mērā var izskaidrot to, kāpēc EK montētāju izmantoto Ķīnas ražojuma detaļu īpatsvars bija daudz mazāks nekā atbrīvojuma noteikumos pieļautie 60 %:

galvenais izskaidrojums ir tas, ka visiem modeļiem, ko ražo EK, ir jāatbilst noteikumam par 60 %, un Ķīnas ražojuma detaļu īpatsvars samazinās augstas kvalitātes modeļu dēļ (kuros mazāk izmanto vai vispār neizmanto Ķīnas ražojuma detaļas),

importēto detaļu cenu, transporta izmaksu un valūtas maiņas likmju pastāvīgu svārstību, kā arī citu praktisku iemeslu dēļ EK montētājiem ir jāsaglabā rīcības brīvība, lai neriskētu zaudēt tiesības uz atbrīvojumu.

(35)

Tomēr ir ļoti grūti konstatēt to, vai iepriekšminētie argumenti sniedz pienācīgu izskaidrojumu ievērojamajai atšķirībai starp EK montētāju pašlaik izmantoto Ķīnas ražojuma velosipēdu detaļu īpatsvaru un noteikumos attiecībā uz apiešanu un atbrīvojumu shēmu noteikto 60 % robežvērtību.

(36)

Turklāt daži Kopienas montētāji iebilda, ka tie importējuši mazāk nekā 60 % Ķīnas ražojuma velosipēdu detaļu tādēļ, lai pildītu prasības, ko tiem uzliek piešķirtais atbrīvojums.

(37)

Patiesībā 30. apsvērumā jau ir minēts tas, ka Ķīnas ražojuma velosipēdu detaļas kopumā ir lētākas nekā citas izcelsmes velosipēdu detaļas, tādēļ Kopienas montētāji var sākt vairāk izmantot Ķīnas ražojuma detaļas, lai neatpaliktu no konkurentiem.

(38)

Tādēļ situācija nav viennozīmīga. No vienas puses, ievērojot to, ka ir liela atšķirība starp faktisko un atļauto izmantoto Ķīnas ražojuma detaļu īpatsvaru, bažas par to, ka velosipēdu montētāji īsā laika posmā varētu pārsniegt 60 % robežvērtību, nešķiet pamatotas.

(39)

No otras puses, vidēji ilgā laikā Ķīnas ražojuma velosipēdu montētājiem būtu diezgan spēcīgs stimuls importēt vairāk nekā atļautos 60 %, un tādējādi tie atkal varētu atsākt apiet galveno pasākumu, eksportējot uz EK tā sauktos daļēji demontētos komplektus vai pilnīgi demontētos komplektus (semi-knocked down un completely knocked down), proti, gandrīz pilnībā nokomplektētus velosipēdus atsevišķos konteineros. Tad faktiski atsāktos apiešana, kas notika deviņdesmitajos gados pirms apiešanas novēršanas pasākuma ieviešanas, un tā noteikti beigtos ar 60 % robežvērtības pārsniegšanu.

(40)

Ievērojot to, ka stimuls importēt vairāk par atļauto 60 % robežvērtību patiesi ir ļoti spēcīgs, šķiet, ka ir zināms risks, ka 60 % robežvērtība varētu tikt pārsniegta, ja pasākumu izbeigtu.

(41)

Kas attiecas uz noteikumu par 25 % pievienoto vērtību, kas ir izņēmums attiecībā uz kritēriju par 60 % robežvērtību, atklāja, ka vidējā vērtība, ko pievienojuši EK montētāji – pamatojoties uz 158 dalībnieku atbildēm uz anketas jautājumiem –, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija 20 %. Astoņiem izlasē iekļautajiem uzņēmumiem vidējā pievienotā vērtība pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija 22 %. Ņemot vērā detaļu ražošanas mazo apjomu Kopienā, šī pievienotā vērtība gadījumā, ja Ķīnas ražojuma detaļu īpatsvars pārsniegtu 60 % robežvērtību, visdrīzāk nepārsniegtu 25 % robežvērtību. Tādēļ ir maz ticams, ka Kopienas montētāji pievienotu vērtību, kas lielāka par 25 %.

3.3.   Maksājuma koriģējošās iedarbības samazināšanās pārdošanas cenu vai daudzumu un dempinga dēļ

(42)

Vajadzēja pārbaudīt to, vai antidempinga maksājuma koriģējošā iedarbība samazinātos un dempings atkārtotos, ja izbeigtu apiešanas novēršanas pasākumu. Tomēr ar šiem tirgus nosacījumiem, proti, pastāvot apiešanas novēršanas pasākumam un ar to saistītajai atbrīvojumu shēmai, nebija iespējams veikt pienācīgu izvērtējumu par to, vai pārdošanas cenas samazinātu maksājuma ietekmi un vai dempings notiktu, jo EK cenu aprēķinā par pamatu būtu jāņem situācija, kad velosipēdu montēšanā izmanto vienīgi Ķīnas ražojuma detaļas. Bet pārskatīšanas izmeklēšanas periodā samontētajos velosipēdos izmantotas dažādas detaļas, tostarp EK, ĶTR un citu trešu valstu izcelsmes detaļas.

(43)

Tomēr jāatgādina, ka tās izmeklēšanas laikā, kas beidzās ar apiešanas novēršanas pasākuma ieviešanu 1997. gadā, pierādījās tas, ka pārdošanas cenas samazina Ķīnas ražojuma velosipēdiem uzliktā maksājuma koriģējošo iedarbību, un dempings notika. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā nav pieejamas salīdzināmas cenas, tādēļ paliek spēkā šīs agrākās izmeklēšanas konstatējumi attiecībā uz iedarbības samazināšanu un dempingu, kas izklāstīti apiešanas novēršanas pasākuma 19. līdz 24. apsvērumā.

D.   SECINĀJUMI

(44)

Pārskatīšana liecina, ka pašlaik apiešana nenotiek. Tomēr tā liecina arī par to, ka apiešanas atkārtošanās risku nevar pilnībā noliegt. Pamatojoties uz iepriekš veikto izvērtējumu, šķiet, ka pastāv risks, lai arī neliels, ka vidēji ilgā laikā, izbeidzoties apiešanas novēršanas pasākumam, apiešana varētu atkārtoties, jo Kopienas montētāji varētu ievērojami palielināt montēšanas darbību apjomu, izmantojot tādu Ķīnas ražojuma velosipēdu daļu īpatsvaru, kas pārsniedz 60 % robežvērtību, un tas savukārt mazinātu Ķīnas ražojuma velosipēdu importam uzliktā antidempinga maksājuma koriģējošo iedarbību.

(45)

Tādēļ apiešanas novēršanas pasākumu saglabā, lai nodrošinātu to, ka galvenais pasākums, proti, antidempinga maksājums, ir iedarbīgs un tā ietekmi nevar samazināt, apejot pasākumu ar montēšanas darbību palīdzību,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar šo patur spēkā ar Regulu (EK) Nr. 71/97 noteikto antidempinga maksājuma, kas uzlikts Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes velosipēdu importam, attiecināšanu uz dažu velosipēdu daļu importu no Ķīnas Tautas Republikas un izbeidz pārskatīšanu attiecībā uz šo importu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2008. gada 25. februārī

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

A. VIZJAK


(1)  OV L 56, 6.3.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2117/2005 (OV L 340, 23.12.2005., 17. lpp.).

(2)  OV L 228, 9.9.1993., 1. lpp.

(3)  OV L 183, 14.7.2005., 1. lpp.

(4)  OV L 16, 18.1.1997., 55. lpp.

(5)  OV L 17, 21.1.1997., 17. lpp.

(6)  OV C 289, 28.11.2006., 15. lpp.


28.2.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 55/6


PADOMES REGULA (EK) Nr. 172/2008

(2008. gada 25. februāris),

ar ko piemēro galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas noteikts Ķīnas Tautas Republikas, Ēģiptes, Kazahstānas, Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas un Krievijas izcelsmes ferosilīcija importam

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 384/96 (1995. gada 22. decembris) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 9. pantu,

ņemot vērā priekšlikumu, ko Komisija iesniegusi pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju,

tā kā:

1.   PROCEDŪRA

1.1.   Pagaidu pasākumi

(1)

Komisija ar Regulu (EK) Nr. 994/2007 (2) (“pagaidu regula”) ir noteikusi pagaidu antidempinga maksājumu par tāda Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”), Ēģiptes, Kazahstānas, Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas un Krievijas izcelsmes ferosilīcija (“FeSi”), importu, kuru patlaban klasificē ar KN kodiem 7202 21 00, 7202 29 10 un 7202 29 90.

1.2.   Turpmākā procedūra

(2)

Pēc tam, kad atklātībā tika nodoti būtiski fakti un apsvērumi, pamatojoties uz kuriem tika ieviesti antidempinga pagaidu pasākumi (“pagaidu paziņojuma sniegšana”), vairākas ieinteresētās personas iesniedza rakstiskus iesniegumus, kuros izteica savu viedokli par pagaidu konstatējumu. Personām, kas lūdza iespēju tās uzklausīt, tādu iespēju deva. Komisija turpināja vākt un pārbaudīt visu informāciju, ko uzskatīja par nepieciešamu galīgajiem konstatējumiem.

(3)

Komisija turpināja izmeklēšanu saistībā ar Kopienu interesējošiem aspektiem un pēc pagaidu pasākumu ieviešanas veica dažu Kopienas patērētāju atbildēs uz anketas jautājumiem iegūto datu analīzi.

(4)

Kā noteikts pagaidu regulas 166. apsvērumā, Komisija turpinās detalizēti vērot provizorisko pasākumu ietekmi uz lietotājiem, pirms tiks pieņemts galīgais lēmums.

(5)

Tāpēc Komisija sazinājās un nosūtīja anketas tieši un ar asociāciju starpniecību vairāk nekā 500 lietuvēm Kopienā, jo šīs kategorijas patērētājas nozares neizrādīja īpašu interesi par procedūru pirms pagaidu pasākumu ieviešanas. Turklāt visiem tērauda ražotājiem, kuri pagaidu posmā sadarbojās, lūdza sniegt papildu informāciju, lai Komisija varētu analizēt pagaidu pasākumu iespējamo ietekmi uz viņu darbību.

(6)

Atbildes uz anketas jautājumiem saņēma tikai no septiņām lietuvēm un papildu informāciju saņēma no astoņiem tērauda ražotājiem. Visas septiņas lietuves un trīs tērauda ražotāju uzņēmumi sniedza vajadzīgo informāciju, lai varētu dziļi analizēt pagaidu pasākumu ietekmi uz to ekonomisko situāciju.

(7)

Ņemot vērā sarežģīto struktūru, kādā izmeklēšanas perioda laikā darbojās Ķīnas ražotājs eksportētājs, kuram piešķirts tirgus ekonomikas režīms (“TER”), tika pieprasīta papildu informācija, lai nonāktu līdz galīgajiem konstatējumiem. Turklāt, kā norādīts pagaidu regulas 49. apsvērumā, tā kā Ķīnas ražotājs eksportētājs elektrību pirka no saistīta piegādātāja, tika sīkāk izmeklētas tā ar FeSi ražošanu saistītās izmaksas.

(8)

Ņemot vērā iepriekšminēto, šādu uzņēmumu telpās veica trīs pārbaudes apmeklējumus:

Erdos, Ordos City, Iekšējā Mongolija, elektrības piegādātājs ĶTR,

Trompetter Guss, Chemnitz, Vācija, patērētājs (lietuve) Kopienā,

Arcelor Mittal, Genk, Beļģija, patērētājs (tērauda ražotājs) Kopienā.

(9)

Ņēma vērā ieinteresēto personu mutiski un rakstiski iesniegtos komentārus un vajadzības gadījumā attiecīgi grozīja konstatējumus.

(10)

Visas personas informēja par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem plānoja ieteikt galīgo antidempinga maksājumu piemērošanu ĶTR, Ēģiptes, Kazahstānas, Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas un Krievijas izcelsmes FeSi importam un attiecīgo summu galīgo iekasēšanu, un to summu galīgo iekasēšanu, kas nodrošinātas ar pagaidu maksājumu. Tika noteikts arī termiņš, kurā ieinteresētās personas varēja sniegt piezīmes pēc minētās informācijas saņemšanas.

(11)

Jāatgādina, ka dempinga un kaitējuma izmeklēšana attiecās uz laikposmu no 2005. gada 1. oktobra līdz 2006. gada 30. septembrim (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Attiecībā uz tendencēm saistībā ar kaitējuma novērtējumu Komisija analizēja datus par laikposmu no 2003. gada 1. janvāra līdz IP beigām (“attiecīgais periods”).

2.   ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS

2.1.   Attiecīgais ražojums

(12)

Kā norādīts pagaidu regulas 15. un 16. apsvērumā, daži eksportētāji apgalvoja, ka izdedži, kuru sastāvā silīcijs bieži vien ir ievērojami mazāk par 45 %, t. i., zemas raudzes FeSi, jāizslēdz no izmeklēšanas darbības jomas, jo tiem šķietami nav tādu pašu fizikālo pamatīpašību un tāda paša pamatizmantojuma. Komisija apņēmās noskaidrot jautājumu. Pēc pagaidu paziņojuma sniegšanas no vairākām ieinteresētām personām saņēma turpmākas piezīmes par šo jautājumu.

(13)

Šajā sakarā vispirms jāatzīmē, ka attiecīgais ražojums, par kuru notiek izmeklēšana, ir FeSi ar vismaz 4 % dzelzs satura un vairāk nekā 8 % un mazāk nekā 96 % silīcija. Izmeklēšana atklāja, ka izdedžus ar silīcija saturu mazāk nekā 45 % var izmantot tērauda rūpniecībā brikešu veidā tāpat kā FeSi ar silīcija saturu virs 45 %. Tāpēc var secināt, ka izdedžiem ir tās pašas fizikālās īpašības un tos var savstarpēji mainīt vietām ar cita veida FeSi, kam ir augstāks silīcija saturs. Pamatojoties uz iepriekšminēto, tiek apstiprināti pagaidu regulas 16. apsvērumā minētie pagaidu secinājumi, ka zemas raudzes FeSi uzskatāms par attiecīgo ražojumu.

(14)

Viens nesaistīts importētājs iebilda, ka “putekļveida” FeSi pulveris, kurā silīcija saturs ir 15 % un 45 %, jāizslēdz no šīs izmeklēšanas aptvertā ražojumu klāsta. Tomēr “putekļveida FeSi pulvera” izslēgšana no pašreizējās izmeklēšanas nav pamatota īpaši tāpēc, ka FeSi ar silīcija saturu 15 % un 45 % atbilst attiecīgā ražojuma definīcijai. Turklāt pēc uzklausīšanas šis importētājs neiesniedza nekādus pierādījumus prasības pamatošanai, kaut gan Komisija tos prasīja. Tāpēc šī prasība bija jānoraida.

2.2.   Līdzīgais ražojums

(15)

Nav saņemti nekādi komentāri par līdzīgo ražojumu, tādēļ ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 17. apsvērums.

3.   DEMPINGS

3.1.   Tirgus ekonomikas režīms (TER)

(16)

Pēc pagaidu paziņojuma sniegšanas viens Ķīnas ražotājs eksportētājs atkārtoti norādīja uz komentāriem attiecībā uz pamatlīdzekļu paredzamās lietderīgās izmantošanas izmaiņu, kas minēta pagaidu regulas 26. apsvērumā. Tomēr ražotājs eksportētājs neiesniedza jaunus pierādījumus, kas nebija iesniegti izmeklēšanas iepriekšējos posmos, kas pamatotu viņa prasību, ka pagaidu secinājumi par TER režīmu, kādi minēti pagaidu regulas 23. apsvērumā, nav pareizi.

(17)

Netika saņemti nekādi citi apsvērumi par TER, tādēļ ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 18. līdz 26. apsvērums.

3.2.   Atsevišķs režīms (AR)

(18)

Nav saņemtas piezīmes par šo jautājumu saistībā ar AR, tādēļ ar šo apstiprina pagaidu regulas 27. līdz 31. apsvērumu.

3.3.   Normālvērtība

3.3.1.   Analogā valsts

(19)

Pēc pagaidu paziņojuma sniegšanas viens Ķīnas ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka Norvēģija nav piemērota analogā valsts, jo tajā ir augstas izmaksas par elektrību, kas, iespējams, neattiecas uz visu nozari pasaules mērogā, un, salīdzinot ar Ķīnas ražotājiem, tur izejvielu pieejamība atšķiras. Ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka Norvēģijas ražotāji galvenokārt pārdod eksporta tirgos, jo vietējais patēriņš ir ierobežots, un ka Norvēģijas ražotāji galvenokārt pievērš uzmanību specializētas kvalitātes FeSi, bet Ķīnas ražotāji eksportētāji IP laikā ražoja tikai standarta kvalitātes FeSi. Šādi ražotājs eksportētājs pamatoja prasību koriģēt Norvēģijas normālvērtību.

(20)

Jāatzīmē, ka, neraugoties uz to, ka Norvēģijas ražotāji daudz ražojumu pārdod eksporta tirgos, ņemot vērā vietējo tirgu un konkurences stāvokli, kā minēts pagaidu regulas 35. apsvērumā, Norvēģiju uzskata par piemērotu analogo valsti.

(21)

Attiecībā uz citām uzņēmuma prasībām tika konstatēts, ka elektrības izmaksu daļa Ķīnas ražotāju ražojuma izmaksās bija ievērojami augstāka nekā Norvēģijas uzņēmumiem. Turklāt Ķīnas ražotājs eksportētājs nesniedza nekādus pierādījumus par to, ka elektrības cena Norvēģijā būtu augstāka nekā Ķīnā vai ka šķietamas grūtības piekļūt izejmateriāliem ietekmē normālvērtību Norvēģijā. Tādēļ šīs prasības tika noraidītas.

(22)

Tomēr tika konstatēts, ka FeSi tips, ko Norvēģijā pārdod Norvēģijas ražotāji, tīrības ziņā atšķiras no tā, ko ĶTR eksportē uz Kopienu. Tāpēc tiek uzskatīts, ka korekcijas ir pamatotas, kā paskaidrots turpmāk 25. apsvērumā.

(23)

Tā kā netika saņemti nekādi citi apsvērumi par analogo valsti, ar šo apstiprina pagaidu regulas 32. līdz 36. apsvērumu.

3.3.2.   Metodika, ko piemēro normālvērtības aprēķināšanai

(24)

Tā kā nav nekādu komentāru par metodiku, ko piemēro normālvērtības aprēķināšanai, ar šo apstiprina pagaidu regulas 37. līdz 47. apsvērumu.

3.3.3.   Normālvērtības aprēķināšana

A.   ĶTR

(25)

Viens Ķīnas ražotājs eksportētājs, kuram nepiešķīra TER, apgalvoja, ka normālvērtība aprēķināta nepareizi, jo tā neatspoguļo atšķirības starp dažāda tipa attiecīgajiem ražojumiem, ko pārdod Norvēģijā, un līdzīgo ražojumu, ko eksportē ĶTR. Pēc prasības izskatīšanas atzina par lietderīgu pārrēķināt normālvērtību, lai ņemtu vērā fizikālās atšķirības starp attiecīgā ražojuma tipiem, ko pārdod Norvēģijas iekšējā tirgū, un līdzīgo ražojumu, ko ĶTR eksportē uz Kopienu. Normālvērtību aprēķināja, pamatojoties uz ražojuma tipu, koriģējot atkarībā no titāna piemaisījumiem un FeSi satura gadījumā, ja ražojuma tipu nevarēja tieši salīdzināt.

(26)

Šis Ķīnas ražotājs eksportētājs, kuram piešķirts TER, ir lielas Ķīnas grupas dalībnieks, kurā ir gandrīz simt saistītu uzņēmumu, kas darbojas dažādās rūpniecības nozarēs. Grupas sarežģītās struktūras un grupā ietilpstošo uzņēmumu, kuri saistīti ar FeSi ražošanu un pārdošanu, apvienošanās operāciju dēļ tika pieprasīti un pārbaudīti atjaunināti dati par grupu. Turklāt pagaidu regulas 49. apsvērumā paredzēts, ka tiks sīkāk izmeklētas elektrības ražošanas un pārdošanas izmaksas.

(27)

Papildu izmeklēšana liecina, ka ražotāja eksportētāja elektrības iepirkuma cena no saistītā piegādātāja jānoraida, jo tā nesedz visas elektrības ražošanas izmaksas. Turklāt ražotāja eksportētāja pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas (PV un A izmaksas) bija koriģētas, ņemot vērā visus finansiālos izdevumus, kas saistīti ar attiecīgā ražojuma ražošanu. Izmeklēšana liecina, ka dažas izmaksas sedza saistītie partneri un tās netika ņemtas vērā pagaidu normālvērtības aprēķinā.

(28)

Pēc minēto korekciju veikšanas saskaņā ar pamatregulas 2. panta 5. punktu atklājās, ka eksportam uz Kopienu pārdotā visu tipu attiecīgā ražojuma iekšējā tirgus cenas bija nerentablas. Rezultātā bija jāaprēķina uzņēmuma normālvērtība. Normālvērtību aprēķināja, pamatojoties uz uzņēmuma pašu ražošanas izmaksām plus pielāgotajām PV un A izmaksām, kuras aprakstītas iepriekš. Attiecībā uz peļņu, tā kā uzņēmumam nav peļņu nesošu darījumu un nav iespējams izmantot citu Ķīnas ražotāju eksportētāju peļņu tajā pašā vispārējā ražojumu kategorijā, normālvērtības aprēķināšanai saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punkta c) apakšpunktu izmantoja 5 % peļņas normu. Šī norma atbilst tai, ko izmantoja normālvērtības aprēķināšanai ražotājam eksportētājam Bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā, kā minēts pagaidu regulas 45. apsvērumā. Nav sniegta informācija par to, vai šis peļņas apmērs pārsniedz citu eksportētāju vai ražotāju parasto peļņu, pārdodot Ķīnas tirgū ražojumus no tās pašas vispārējās kategorijas.

B.   ĒĢIPTE

(29)

Pēc pagaidu pasākumu ieviešanas viens no Ēģiptes ražotājiem eksportētājiem apgalvoja, ka, nosakot normālvērtību, pamatojoties uz aprēķināto vērtību, jāizmanto zemāka peļņas norma, līdzīgi kā ražotājam eksportētājam Bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā.

(30)

Jāatzīmē, ka aprēķināto normālvērtību noteica pēc tās pašas metodikas, kas aprakstīta pagaidu regulas 43. līdz 45. apsvērumā. Izmantotā peļņas norma atspoguļo tirgus situāciju Ēģiptē, un to izmanto saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punkta ievadfrāzes prasībām. Tāpēc izmantotā norma pamatojas uz ražotāja eksportētāja paša IP veiktajiem līdzīga ražojuma reālajiem rentablajiem pārdevumiem iekšējā tirgū parastā tirdzniecībā. Pamatregula neprasa šo peļņas līmeni aizvietot ar citu līmeni, kā iesaka attiecīgais uzņēmums. Tādēļ šī prasība bija jānoraida.

C.   KAZAHSTĀNA

(31)

Tā kā nav saņemti nekādi komentāri par normālvērtības aprēķināšanu Kazahstānai, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 51. apsvērums.

D.   BIJUSĪ DIENVIDSLĀVIJAS MAĶEDONIJAS REPUBLIKA

(32)

Tā kā nav saņemti nekādi komentāri par normālvērtības aprēķināšanu Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 52. apsvērums.

E.   KRIEVIJA

(33)

Pēc pagaidu paziņojuma sniegšanas viens Krievijas ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka normālvērtības aprēķinos izmantotais valūtas kurss neatbilda reālajam pārdošanas laikam. Pēc pārbaudes atklājās, ka prasība ir pamatota, un aprēķinu attiecīgi grozīja.

(34)

Pēc pagaidu paziņojuma sniegšanas viens Krievijas ražotājs eksportētājs apstrīdēja tā enerģijas izmaksu korekciju, norādot, ka Krievijas iestāžu noteiktās enerģijas cenas nav obligātas, bet orientējošas. To pierāda uzņēmuma apgalvojums, ka tas maksāja vairāk par ieteicamo cenu un ka tā elektrības piegādātājs darbojās ar peļņu. Uzņēmums apgalvoja, ka elektrības piegādātājs ir viens no nedaudzajiem neatkarīgajiem elektrības piegādātājiem Krievijā, kas nepieder pie Krievijas Vienotās elektrības sistēmas, un tāpēc šis piegādātājs nav saistīts ar ESAO ziņojumā atklāto šķērssubsidēšanas praksi, uz kuru atsaucas pagaidu regulā.

(35)

Ņemot vērā uzņēmuma iesniegtos pamatotos argumentus par elektrību, tiek uzskatīts, ka tā normālvērtības galīgajā aprēķinā nav jāveic enerģijas izmaksu korekcija.

3.4.   Eksporta cena

A.    ĶTR

(36)

Pēc pagaidu paziņojuma sniegšanas viens Ķīnas ražotājs eksportētājs norādīja, ka, aprēķinot tā eksporta cenu, izmantotais valūtas kurss RMB apmaiņai pret euro ir no IP beigām, kas valūtas kursu pārmērīgi palielina. Uzņēmums ierosināja tā vietā izmantot IP vidējo valūtas kursu. Pēc šīs prasības pārbaudes galīgajā aprēķinā nolēma izmantot vidējo valūtas kursu tajā mēnesī, kad faktiski notika pārdošana.

(37)

Tā kā par Ķīnas eksporta cenām nav saņemti citi komentāri, ar šo apstiprina pagaidu regulas 55. un 56. apsvērumu.

B.    ĒĢIPTE

(38)

Pēc pagaidu pasākumu ieviešanas viens Ēģiptes ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka eksporta darījumos uz Kopienu izmantotajos valūtas kursos un dažu attiecīgā ražojuma tipu vidējās svērtās neto eksporta vērtības aprēķināšanā ir kļūdas. Konstatēja, ka prasības ir pamatotas, un eksporta cenas attiecīgi pārskatīja.

C.    KAZAHSTĀNA

(39)

Nav saņemti nekādi komentāri par Kazahstānas eksporta cenām, tādēļ ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 58. apsvērums.

D.    BIJUSĪ DIENVIDSLĀVIJAS MAĶEDONIJAS REPUBLIKA

(40)

Nav saņemti nekādi komentāri par Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas eksporta cenām, tādēļ ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 59. apsvērums.

E.    KRIEVIJA

(41)

Pēc pagaidu paziņojuma sniegšanas viens Krievijas ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka ir noteikta pārāk augsta tā saistītā importētāja EK peļņas norma, ko izmantoja eksporta cenas aprēķināšanā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu. Jāatceras, ka pagaidu posmā eksporta cenas aprēķināšanai izmantotā peļņa bija attiecīgā saistītā importētāja peļņa. Tomēr saskaņā ar iestāžu tagadējo praksi izmantoto peļņas lielumu pamato ar nesaistītu importētāju peļņu. Šajos apstākļos pagaidu posmā izmantotā peļņas norma bija jālabo. Šo labojumu rezultātā mazliet paaugstinājās izmantotā peļņa pretēji uzņēmuma apgalvojumam, ka peļņas līmenis ir novērtēts par augstu.

(42)

Pēc provizoriskās informācijas sniegšanas cits Krievijas ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka tā eksporta cenas pagaidu aprēķins nav pareizs, jo tā saistītā tirdzniecības uzņēmuma no Britu Virdžīnu salām PV un A un peļņu, kā arī transporta izmaksas atskaitīja no ražotāja cenu līmeņa pirmajam neatkarīgajam pircējam. Uzņēmums apgalvoja, ka tirdzniecības uzņēmums faktiski ir ražotāja pārdošanas nodaļa. Abiem uzņēmumiem ir vienota kontrole un tie veic savstarpēji papildinošus uzdevumus, par ko parasti atbild viena vadības struktūra. Turklāt tas uzsvēra, ka tirdzniecības uzņēmums nepārdod nevienu citu ražojumu. Tāpēc uzņēmums apgalvoja, ka, nosakot ražotāja cenu, ir veikti pārmērīgi atskaitījumi. Šajā ziņā konstatēja, ka šis tirdzniecības uzņēmums izrakstījis Kopienas klientiem rēķinus un ka šis tirdzniecības uzņēmums saņēmis samaksu no Kopienas klientiem. Turklāt jānorāda, ka pārdošana, ko veicis saistītais tirgotājs, ietvēra uzcenojumu. Turklāt tirgotāja finanšu dokumenti rāda, ka tas sedzis pārdošanas, vispārējos un administratīvos izdevumus. Uzņēmums nepierādīja, ka šie izdevumi nav radušies inter alia attiecīgā ražojuma pārdošanā Kopienā. Pamatojoties uz iepriekšminēto, uzņēmuma prasība tika noraidīta. Līdzīgi iepriekšējā apsvērumā minētajai korekcijai attiecībā uz otra Krievijas eksportētāja eksporta cenas aprēķināšanā izmantoto peļņas līmeni jālabo pagaidu posmā izmantotā peļņas norma. Šī labojuma rezultātā mazliet samazinājās izmantotā peļņa.

3.5.   Salīdzinājums

3.5.1.   Ievedmuita

(43)

Pēc pagaidu pasākumu ieviešanas viens no Ēģiptes ražotājiem eksportētājiem apgalvoja, ka tam jāpiešķir korekcija par muitas nodevu maksājumiem par importētajām izejvielām, ko izmanto tā attiecīgā ražojuma ražošanā, kuru pārdod iekšējā tirgū.

(44)

Atbildot jāatceras, ka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta b) apakšpunktu korekcija jāveic par summu, kas atbilst ievedmuitai vai netiešajiem maksājumiem, ko maksā par līdzīgu ražojumu un materiāliem, kas tajā fiziski iestrādāti, ja tas paredzēts patēriņam eksportētājā valstī, un neiekasē vai neatmaksā attiecībā uz attiecīgo ražojumu, ko eksportē uz EK.

(45)

Prasība par korekciju par ievedmuitu attiecībā uz vienu no iekšējā tirgū pārdotajam attiecīgajam ražojumam izmantotajām izejvielām tika pieņemta, jo pierādīja, ka par importētajām izejvielām samaksātas atbilstošas muitas nodevas un izejvielas fiziski iestrādātas Ēģiptē pārdotajā attiecīgajā ražojumā. Tomēr prasība par korekciju attiecībā uz citām importētajām izejvielām tika noraidīta, jo izmeklēšana atklāja, ka IP visas importētās izejvielas izmantoja attiecīgā ražojuma eksportam. Uzņēmums nepierādīja, ka IP tas maksāja ievedmuitu, kura vēlāk nav atmaksāta un kuru rezultātā sedza iekšējā tirgū pārdotais līdzīgais ražojums.

3.5.2.   Tirdzniecības līmenis

(46)

Viens Ēģiptes ražotājs eksportētājs pieprasīja tirdzniecības korekciju līmeni, pamatojoties uz iespējamo atšķirību starp pārdevumiem iekšējā tirgū un eksporta tirgū. Uzņēmums apgalvoja, ka visi pārdevumi iekšējā tirgū bija galapatērētājiem, bet pārdevumi Kopienā – izplatītājiem. Uzņēmums iesniedza informāciju un pieprasīja īpašu korekciju saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta d) apakšpunkta ii) punktu.

(47)

Šajā sakarībā jāatzīmē, ka prasību par tirdzniecības korekciju līmeni saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta d) apakšpunkta i) punktu var pieņemt tikai tad, ja ir pierādīts, ka pastāv nemainīgas un ievērojamas atšķirības iekšējā tirgus dažādu tirdzniecības līmeņu funkcijās un cenās.

(48)

Šajā gadījumā pēc pagaidu paziņojuma sniegšanas tika apstiprināts, ka visi pārdevumi Ēģiptes iekšējā tirgū bija tiešajiem patērētājiem. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta d) apakšpunkta i) punktu tirdzniecības līmeņa atšķirības apmēru starp pārdevumiem iekšējā tirgū un eksportu nav iespējams noteikt, jo trūkst atbilstošu atšķirīgu tirdzniecības līmeņu Ēģiptes iekšējā tirgū.

(49)

Attiecībā uz uzņēmuma eksporta pārdevumiem Kopienā, izanalizējot uzņēmuma piezīmes pēc pagaidu paziņojuma sniegšanas, ka visi pārdevumi notiek izplatītājiem, tas ir apstiprināts. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta d) apakšpunkta ii) punktu pārbaudīja, vai ir pamats īpašam tirdzniecības korekciju līmenim, ko uzņēmums pieprasīja, pamatojoties uz saviem datiem.

(50)

Tomēr tika uzskatīts, ka uzņēmuma iesniegtie dati atbilstoši nepamato īpašu korekcijas apjoma noteikšanu. Tā kā pamatregulas 2. panta 10. punkta d) apakšpunkta i) punkts paredz, ka “korekcijas pakāpes pamatā ir atšķirības tirgus vērtībā”, uzskatīja, ka, ja var pierādīt, ka pastāv cenas atšķirības pārdevumiem dažāda tipa pircējiem Kopienas tirgū, to var atzīt par atbilstošu pamatu tirgus vērtības atšķirības aprēķināšanai saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta d) apakšpunkta ii) punktu. Šajā sakarā tika pārbaudīta no dažādām ieinteresētajām personām Kopienā saņemtā informācija par to pārdevumiem dažāda tipa pircējiem. Konstatēja, ka Kopienas tirgū ir atšķirīgas cenas, ja Kopienas ražošanas nozare pārdod dažāda tipa pircējiem (šajā gadījumā pārbaudīja pārdošanas cenas tiešajiem patērētājiem un izplatītājiem). Tāpēc tiek uzskatīts, ka Ēģiptes eksportētāja normālvērtībai jāveic speciāla korekcija minētajai cenu starpībai.

(51)

Pēc to faktu un apsvērumu galīgā paziņojuma, uz kuru pamata bija paredzēts rekomendēt galīgo pasākumu ieviešanu, viens Krievijas eksportētājs apgalvoja, ka tiek diskriminēts, jo viņam netiek piešķirts prasītais tirdzniecības korekciju līmenis, bet vienam Ēģiptes eksportētājam līdzīga korekcija ir piešķirta. Par Krievijas eksportētāja prasību tika konstatēts, ka šādai korekcijai nav pamata. Pamatojoties uz uzņēmuma iesniegtiem pārbaudītiem datiem, neatklāja FeSi pārdevumu pastāvīgu cenu atšķirību dažādos Krievijas tirgus pārdošanas līmeņos. Tāpēc saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta d) apakšpunkta i) punktu korekciju nepiešķīra.

(52)

Izņemot korekciju, kas minēta iepriekš 50. apsvērumā, ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 61. līdz 63. apsvērums.

3.6.   Dempinga starpības

3.6.1.   Vispārīga metodika

(53)

Dziļāka analīze pēc pagaidu posma pierādīja, ka Krievijas sadarbības līmenis ir nepareizi novērtēts. Faktiski sadarbība, kas bija tuvu 100 %, bija nepareizi novērtēta kā 32 % (skatīt pagaidu regulas 76. apsvērumu). Tāpēc atlikusī dempinga starpība jānosaka uzņēmuma ar augstāko dempinga starpību līmenī (nevis kā pagaidu posmā izmantotajā metodikā, t. i., lielākā apjoma ražojuma tipa ar augstāko dempinga starpību vidējā svērtā dempinga starpība).

(54)

Citu piezīmju par dempinga starpības aprēķina vispārīgo metodiku nav, tādēļ ar šo tiek pieņemts pagaidu regulas 64. līdz 68. apsvērums (izņemot izmaiņas, kas aprakstītas iepriekš 46. apsvērumā).

3.6.2.   Dempinga starpības

A.   ĶTR

(55)

Uzņēmumiem, kuriem piešķirts TER vai AR, vidējo svērto normālvērtību katram attiecīgā ražojuma veidam, ko eksportē uz Kopienu, salīdzināja ar attiecīgā ražojuma veida atbilstīgo vidējo svērto eksporta cenu, kā noteikts pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktā.

(56)

Tādējādi galīgā dempinga starpība, ko izsaka kā procentuālo daļu no CIF cenas līdz Kopienas robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šāda:

Erdos Xijin Kuangye Co., Ltd – 15,6 %,

Lanzhou Good Land Ferroalloy Factory Co., Ltd – 29,0 %.

(57)

Pamatojums dempinga starpības aprēķināšanai visai valstij minēts pagaidu regulas 71. apsvērumā. Ņemot vērā iepriekšminētās Ķīnas normālvērtības un eksporta cenas izmaiņas, dempinga starpība visai valstij arī jākoriģē un tagad jānosaka 55,6 % no CIF cenas pie Kopienas robežas pirms nodokļa nomaksas.

B.   ĒĢIPTE

(58)

Pēc pagaidu pasākumu ieviešanas viens no Ēģiptes uzņēmumiem iebilda pret antidempinga maksājumu aprēķinu metodiku, bet sīkāk nepaskaidroja. Atbildot jāatzīmē, ka uzņēmums nav pamatojis savu piezīmi. Tādēļ prasība bija jānoraida.

(59)

Galīgās dempinga starpības, kas izteiktas kā daļa procentos no CIF importa cenas līdz Kopienas robežai pirms nodokļu nomaksas, ir šādas:

The Egyptian Ferroalloys Company, Kaira – 15,4 %,

Egyptian Chemical Industries KIMA, Kaira – 24,8 %,

visi citi – 24,8 %.

C.   KAZAHSTĀNA

(60)

Tā kā uzņēmumi nesadarbojās, tika noteikta dempinga starpība visai valstij. Galīgā dempinga starpība, izteikta procentos no CIF importa cenas pie Kopienas robežas pirms nodokļa nomaksas, ir noteikta 37,1 %.

D.   BIJUSĪ DIENVIDSLĀVIJAS MAĶEDONIJAS REPUBLIKA

(61)

Ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, ir vienīgais zināmais FeSi ražotājs Bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā. Galīgās dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF importa cenas līdz Kopienas robežai pirms nodokļu nomaksas, ir šādas:

SILMAK DOOEL Export Import, Jegunovce – 5,4 %,

visi citi – 5,4 %.

E.   KRIEVIJA

(62)

Divi ražotāji eksportētāji, kuri sadarbojās, ir vienīgie zināmie FeSi ražotāji Krievijā. Galīgās dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF importa cenas līdz Kopienas robežai pirms nodokļu nomaksas, ir šādas:

Chemk Group (Chelyabinsk Electrometallurgical Integrated Plant and Kutznetsk Ferroalloy Works), Čeļabinska un Novokuzņecka – 22,7 %,

ICT Group of Companies (Bratsk Ferroalloy Plant, TD North West Ferro Alloy Company and Bakersfield Marketing Ltd), Bratska un Sanktpēterburga – 17,8 %,

visi citi – 22,7 %.

4.   KAITĒJUMS

4.1.   Kopienas rūpniecības nozares definīcija

(63)

Vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka kaitējuma novērtējumu nevar veikt apkopojot, bet tas jādara atsevišķi pa uzņēmumiem, ievērojot iespējamās atšķirīgās kaitējuma tendences dažādiem Kopienas ražotājiem.

(64)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu kaitējuma pārbaudei jāietver Kopienas ražošanas nozari ietekmējošo atbilstošo faktoru novērtējums. Termins “Kopienas ražošanas nozare” ir definēts pamatregulas 4. pantā kā Kopienas ražotāji, kuru kopējais saražoto preču apjoms veido lielāko daļu no kopējā saražotā apjoma Kopienā. No iepriekšminētā ir skaidrs, ka kaitējuma novērtēšana jāveic Kopienas ražošanas nozares līmenī kopumā, nevis atsevišķi katra Kopienas ražotāja situācijai.

(65)

Ņemot vērā iepriekšminēto, prasības tika noraidītas un pagaidu regulas 78. līdz 80. apsvērums apstiprināts.

4.2.   Kopienas patēriņš

(66)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka Komisija pagaidu regulā nav sniegusi kaitējuma analīzei būtisku informāciju, piemēram, FeSi pieprasījuma sadalījumu pa mēnešiem, cenu izmaiņas ES tirgū, ietverot Kopienas ražošanas nozares cenu un izmaksu izmaiņas.

(67)

Pamatregula nepieprasa Kopienas ražotājiem vai citām ieinteresētām personām iesniegt datus par apskatāmo periodu katru mēnesi. Tas tiek uzskatīts par pārāk lielu slogu visām ieinteresētajām personām, un dempinga un kaitējuma izmeklēšanas parastā prakse ir pieprasīt datus par gadu. Turklāt persona neiesniedza pierādījumus par to, ka šajā gadījumā kaitējuma novērtēšanai vajadzīga ikmēneša analīze. Faktiski pagaidu regulas 81., 85., 96. un 97. apsvērumā dotās tabulas atbilstoši atspoguļo Kopienas patēriņu, cenas Kopienas tirgū, peļņu un tātad Kopienas ražošanas nozares cenu attīstību attiecīgajā periodā. Tādēļ šī prasība bija jānoraida.

4.3.   Imports no attiecīgajām valstīm Kopienā

(68)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka kaitējuma novērtēšanai imports no Krievijas nav jāapvieno ar importu no ĶTR, jo šiem importiem, iespējams, Kopienas tirgū nav raksturīgi vienādi konkurences apstākļi. Konkrēti tika apgalvots, ka i) lielākā daļa Ķīnas ražotāju eksportētāju darbojas sistēmā, kas nav tirgus ekonomika; ii) Krievijas uzņēmumi pārdod, izmantojot saistītus uzņēmumus, bet Ķīnas ražotāji eksportētāji tieši pārdod neatkarīgiem pircējiem; iii) Ķīnas uzņēmumu dempinga un pazeminājuma starpības ir ievērojami augstākas nekā Krievijas uzņēmumu dempinga un pazeminājuma starpības un ka iv) Ķīnas ražotāji eksportētāji arvien vairāk iespiežas ES tirgū un 2006. gada pirmajos sešos mēnešos tie bija apguvuši par 50 % lielāku tirgus daļu nekā Krievijas ražotāji eksportētāji.

(69)

Attiecībā uz pirmo prasību fakts, ka lielākā daļa Ķīnas ražotāju eksportētāju nestrādā tirgus ekonomikas apstākļos, nav viens no dekumulācijas iemesliem, kā paredzēts pamatregulas 3. panta 4. punktā. Tāpēc tas, vai attiecīgo ražojumu vietējam tirgum ražo tirgus ekonomikas apstākļos vai ne, neietekmē lēmumu par importa kumulatīvu novērtēšanu.

(70)

Attiecībā uz otro pieprasījumu par iespējami atšķirīgiem pārdošanas kanāliem jāpiezīmē, ka, kaut gan Krievijas ražotāji eksportētāji izmanto saistītus tirgotājus, līdzīgos ražojumus pārdod tā paša tipa tiešajam patērētājam Kopienā, t. i., patērētājiem un izplatītājiem.

(71)

Attiecībā uz trešo prasību par dempingu un pazeminājuma starpību jāatzīmē, ka abām valstīm dempinga starpība noteikta virs de minimis līmeņa, kā pieprasa pamatregulas 3.panta 4. punkta a) apakšpunkts, un abās valstīs konstatēja, ka pastāv pazeminājums.

(72)

Attiecībā uz pēdējo prasību par importa apjomiem jāatzīmē ka Krievijas importa apjoms (un ĶTR) nav niecīgs, kā pieprasa pamatregulas 3. panta 4. punkta a) apakšpunktā, jo tie IP sasniedza attiecīgi 18 % un 21 %.

(73)

Visu šo iemeslu dēļ Krievijas importa dekumulācija nav pamatota un prasību noraida.

(74)

Cita ieinteresētā persona apgalvoja, ka Komisija nav izanalizējusi konkurences apstākļus starp ražojumiem, kas importēti no attiecīgajām valstīm, un iesniedza, ka importa no Ēģiptes par dempinga cenām ietekme uz Kopienas ražošanas nozari tāpēc jāvērtē atsevišķi.

(75)

Kā ieteikts pagaidu regulas 83. un 89. apsvērumā, analizēja konkurences apstākļus importēto ražojumu starpā attiecībā uz ražojumu līdzību un vienādu eksportētāja rīcību (t. i., importa līmeņa nozīme, importa cenu līmenis un attīstība un Kopienas ražošanas nozares cenu pazeminājums un pārdošanas kanālu līdzība). Tāpēc konstatēja, ka nosacījumi, kas attaisno importa no attiecīgajām valstīm kumulatīvo novērtējumu, ir izpildīti. Uz to pamatojoties, prasība bija jānoraida, un pagaidu regulas 84. apsvērums tiek apstiprināts.

(76)

Viens Ēģiptes ražotājs eksportētājs apgalvoja arī to, ka tā ierobežotais eksporta apjoms IP nav radījis kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei un ka tā situācija jāvērtē atsevišķi. Saistībā ar šo jānorāda, ka saskaņā ar pamatregulas 3. panta 4. punktu importa dempinga ietekme uz Kopienas ražošanas nozares stāvokli jānovērtē kopumā, ja cita starpā izmeklēšanai pakļautā importa apjoms no katras valsts nav niecīgs. Tā kā konstatēts, ka IP imports no Ēģiptes sasniedzis 3,7 % tirgus daļas, tas nav niecīgs pamatregulas 5. panta 7. punkta izpratnē. Tādēļ šī prasība bija jānoraida.

(77)

Tā kā nav saņemtas citas piezīmes par šo jautājumu, ar šo apstiprina pagaidu regulas 82. līdz 89. apsvērumu.

4.4.   Cenu pazeminājums

(78)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka pagaidu regulā konstatētā pazeminājuma starpība jāsamazina par 3 % līdz 5 %, lai atspoguļotu “vietējas ieguves” FeSi, jo tērauda ražotājs Kopienā, iespējams, maksās piemaksas par vietēji (ES) iegūtām izejvielām, kas nozīmē uzticamību, kvalitāti un savlaicīgas piegādes.

(79)

Pagaidu regulas 38. un 87. līdz 89. apsvērums paskaidro, kā tiek pamatots Kopienas ražošanas nozares prasīto cenu salīdzinājums ar attiecīgo eksportētāju cenām. Salīdzinot ņemtas vērā attiecīgā ražojuma atšķirīgās īpašības, kā noteikts pagaidu regulas 13. apsvērumā. Turklāt attiecībā uz uzticamību un savlaicīgām piegādēm izmeklēšana neatklāja, ka tiek maksātas šādas piemaksas vai ka šī iespējamā konkurences priekšrocība ietverta cenā, ko Kopienas ražošanas nozare prasa tērauda ražotājiem. Visbeidzot, ieinteresētā persona neiesniedza pierādījumus, kas pamatotu prasību, tādēļ šī prasība bija jānoraida.

4.5.   Situācija Kopienas ražošanas nozarē

(80)

Dažas ieinteresētās personas apšaubīja pagaidu regulas 93. apsvērumā Kopienas ražošanas nozares jaudas aprēķināšanai izmantoto metodiku. Konkrēti tās ieteica izmantot jaudas skaitli, kur ņemts vērā laiks, kad darbs apturēts remonta vai elektrības padeves pārrāvumu dēļ, nevis “teorētisko nominālo jaudu”, kas izmantota pagaidu regulā.

(81)

Izmeklēšanā konstatēja, ka Kopienas rūpniecības nozares iekārtu apturēšana remontam vai strāvas padeves pārtraukuma dēļ bijusi tikai pagaidu risinājums un attiecīgajā periodā tas nenotika regulāri. Vērts piezīmēt, ka, pat veicot korekcijas par ražošanas jaudu, kā to iesaka ieinteresētās personas, ražošanas jaudas tendences un jaudas izmantošana paliks nemainīga. Secinājumi, ka Kopienas ražošanas nozare ir cietusi materiālo kaitējumu, arī paliek tie paši. Līdz ar to prasība izmantot citu ražošanas jaudas definīciju ir noraidāma.

(82)

Pamatojoties uz iepriekšminētajiem faktiem un apsvērumiem, tiek apstiprināts pagaidu regulas 107. līdz 110. apsvēruma secinājums, ka Kopienas ražošanas nozarei tika nodarīts materiāls kaitējums.

5.   CĒLOŅSAKARĪBAS

(83)

Vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka pastāv cēloņsakarība starp importu par dempinga cenām un Kopienas ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu un ka kaitējuma novērtējumu nevar veikt apkopojot, bet tas jādara atsevišķi pa uzņēmumiem, ievērojot iespējamos tā atšķirīgos cēloņus dažādiem Kopienas ražotājiem.

(84)

Kā jau iepriekš minēts 64. apsvērumā par kaitējumu, pamatregulas 3. panta 5. punktā, 3. panta 6. punktā un 3. panta 7. punktā nav juridiska pamata tam, lai cēloņus novērtētu atsevišķiem Kopienas ražotājiem, kas ietverti Kopienas ražošanas nozares definīcijā. Minētais termins ir definēts pamatregulas 4. pantā kā Kopienas ražotāji, kuru kopējais saražoto preču apjoms veido lielāko daļu no kopējā saražotā apjoma Kopienā.

5.1.   Dempinga importa ietekme

(85)

Jāatceras, ka attiecīgajā periodā attiecīgo valstu importa par dempinga cenām apjoms un tirgus daļa krasi palielinājās. Pastāv skaidri redzama laika sakritība starp importa par dempinga cenu pieaugumu un Kopienas ražošanas nozares ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanos. Ražošanas nozare nevarēja paaugstināt pārdošanas cenu līdz nepieciešamajam līmenim, lai pilnībā segtu visas izmaksas, jo IP tās cenas tika pazeminātas importa par dempinga cenām ietekmē.

(86)

Ņemot vērā konstatējumus un secinājumus, apstiprinās atzinumi, kas izklāstīti pagaidu regulas 112. līdz 114. apsvērumā.

5.2.   Ferosilīcija cenas veidošana

(87)

Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka FeSi ir prece, ko pārdod pasaules tirgū, un ka tirgus cenas nosaka tērauda ražošanas nozares mainīgs pieprasījums un tās nepamatojas uz izmaksām.

(88)

Tirgus ekonomikas apstākļos un godīgos tirgus apstākļos cenas parasti nosaka pieprasījuma līmenis un attiecīgā ražojuma piedāvājums tirgū. Tomēr var būt citi faktori, kam ir liela loma cenu līmeņa veidošanā, piemēram, imports par zemām dempinga cenām. Šajā gadījumā izmeklēšana konstatēja, ka tiešām FeSi cenu veidošanās mehānismu ietekmēja ievērojams daudzums importa par dempinga cenām. Kaut gan tā ir taisnība, ka pieprasījums pēc FeSi, īpaši no tērauda ražotājiem, attiecīgajā periodā ietekmēja cenu veidošanos, pieejamā informācija rāda, ka ir bijuši periodi, kad FeSi līgumcenas beidza augt, neskatoties uz augošo pieprasījumu.

(89)

Šīs pašas ieinteresētās personas iesniedza informāciju, kas rādīja ES neapstrādāta un nerūsējošā tērauda ražošanas attīstību un ES vietējā FeSi cenas no 2002. gada. Pēc šiem datiem ieinteresētās personas secināja, ka FeSi cenas var ietekmēt tikai pieprasījums (galvenokārt no tērauda ražotājiem). Tomēr šīs informācijas analīze apstiprināja 88. apvēruma secinājumu, ka pat Kopienas līmenī FeSi cenas zināmos periodos samazinājās, neskatoties uz tērauda ražošanas nozares pieaugošo pieprasījumu.

(90)

Tāpēc prasība, ka FeSi zemās cenas nosaka pieprasījums, nevis imports par dempinga cenām, bija jānoraida.

5.3.   Kopienas ražošanas nozares konkurētspēja

(91)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka Kopienas ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma vienīgais iemesls ir iespējamais konkurences trūkums Kopienas ražotāju starpā, nevis imports par dempinga cenām. Konkrēti, šī ieinteresētā persona citēja darba dokumentu (3), kurā izejmateriāli un enerģija bija nosaukti par svarīgākajiem ES metāla ražošanas nozares konkurētspējas faktoriem.

(92)

Minētā darba dokumenta analīze tomēr pierādīja, ka tekstā nav izdarīti secinājumi par konkurences trūkumu Eiropas dzelzs sakausējumu ražošanas nozarē. Tieši pretēji, šis darba dokuments norāda, ka dzelzs sakausējumu ražošanas nozare “pieredz importa pieaugumu no trešām valstīm, piemēram, ĶTR, Krievijas, Ukrainas, Brazīlijas un Kazahstānas. Tas var apdraudēt ES dzelzs sakausējumu ražošanas nozares ilgtspējību, ja ātri netiks nodrošinātas vienādas iespējas ar konkurentiem no trešām valstīm.” (4) Pamatojoties uz iepriekšminēto, prasība tika noraidīta.

(93)

Šī pati ieinteresētā persona turpināja apgalvot, ka lielākā daļa Kopienas ražotāju nestrādāja ar peļņu, jau pirms Kopienas tirgū notika dempings, kas radīja kaitējumu. Tāpēc nevis dempings, bet nenoturīgas izmaksu struktūras radīja Kopienas ražošanas nozares vājo ekonomisko situāciju.

(94)

Kā skaidri parādās pagaidu regulas 97. apsvērumā, Kopienas ražošanas nozare 2003. gadā bija rentabla, tās peļņas norma pirms nodokļiem bija 2,3 %, kas 2004. gadā palielinājās līdz 2,7 %. Tomēr 2005. gadā redzama ievērojama samazināšanās tendence un zaudējumi sasniedza – 9,2 % no apgrozījuma. Lielākie zaudējumi – 12,9 % apmērā bija IP. Šajā kontekstā jāatceras, ka IP aptver daļu 2005. gada. Tātad jānoraida arguments, ka Kopienas ražošanas nozare jau bija nerentabla, pirms notika dempings, kas radīja kaitējumu.

5.4.   Imports no citām trešām valstīm

(95)

Attiecībā uz importu no citām trešām valstīm, tā kā nav saņemtas citas atsauksmes, tiek galīgi apstiprināti pagaidu regulas 121. apsvērumā minētie secinājumi, ka minētais imports nav materiāli ietekmējis Kopienas ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

5.5.   Citu faktoru ietekme

5.5.1.   Ieinteresēto personu atsauksmes

(96)

Dažādas ieinteresētās personas atkārtoja pirms pagaidu pasākumu ieviešanas izteiktos apgalvojumus, ka Kopienas ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma cēlonis, iespējams, ir citi faktori, nevis imports par dempinga cenām. Šos apgalvojumus pienācīgi izskatīja jau pagaidu regulā. Konkrētāk, apgalvojumi par iespējamu pašu radītu materiālu kaitējumu izskatīti pagaidu regulas 134. līdz 136. apsvērumā un apgalvojumi par tērauda pieprasījuma samazināšanos izskatīti pagaidu regulas 124. apsvērumā. Kaut gan šo apgalvojumu pamatojumam nav iesniegti jauni elementi, pagaidu regulā minētie galvenie konstatējumi un secinājumi turpmāk paskaidroti sīkāk.

5.5.1.1.   Kopienas ražošanas nozares ražošanas izmaksu pieaugums

(97)

Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka krasais izmaksu pieaugums, īpaši izejmateriāliem un elektrībai, ko pārdzīvoja Kopienas ražošanas nozare, un viena Kopienas ražotāja ražošanas jaudas samazināšanās radīja IP konstatēto materiālo kaitējumu.

(98)

Attiecībā uz iespējamo Kopienas ražotāja ražošanas jaudas samazināšanos jāatceras, ka tika veikta jaudas korekcija, kas minēta pagaidu regulas 93. apsvērumā, lai pilnībā saprastu šo konkrēto situāciju.

(99)

Attiecībā uz izmaksu pieaugumu Kopienas ražošanas nozare apgalvoja, ka iespējamais izmaksu pieaugums, kas novērojams visā sakausējumu nozarē, parasti notiek pasaules mērogā un tāpēc ietekmē nozari visā pasaulē. Lielāko izmaksu posteņu cenu attīstības analīze attiecīgajā periodā rāda, ka izmaksas ir palielinājušās (elektrība, kvarcīts un elektrodu pasta). Tomēr izmeklēšana konstatēja, ka, pat ja šo pieaugumu daļēji kompensēja pārdošanas cenas pieaugums, importa par dempinga cenām klātbūtne neļāva Kopienas ražošanas nozarei pilnībā pārvietot izmaksu pieaugumu uz pārdošanas cenu pieaugumu. Tādēļ apstiprina pagaidu regulas 131. līdz 140. apsvērumu.

(100)

Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka vienam konkrētam Kopienas ražotājam bija problēmas ar tā elektrības piegādātāju, rezultātā 2005. un 2006. gadā samazinājās ražošanas apjoms. Viņi apgalvoja, ka tas pilnībā izskaidro Kopienas ražošanas nozares ražošanas un pārdošanas apjomu samazināšanos un rentabilitātes zudumu.

(101)

Kā iepriekš minēts 84. apsvērumā, kaitējuma iemesls jāanalizē Kopienas ražošanas nozares līmenī kopumā. Tomēr, lai argumentus atspēkotu, pat ja datus par šo ražotāju varētu izslēgt no kaitējuma novērtējuma, atlikušajā Kopienas ražošanas nozares daļā novērotās tendences paliek izteikti negatīvas un joprojām norāda uz materiālu kaitējumu. Tādēļ šī prasība bija jānoraida.

5.5.2.   Secinājums par cēloņsakarībām

(102)

Ņemot vērā iepriekšminēto analīzi, kas atbilstoši nodalīja un atdalīja visu citu zināmo faktoru ietekmi uz Kopienas ražošanas nozari no dempinga importa kaitīgās ietekmes, ar šo apstiprina, ka šie citi faktori kā tādi nenoliedz faktu, ka novērtētais materiālais kaitējums attiecināms uz dempinga importu.

(103)

Ņemot vērā minēto, tika secināts, ka ĶTR, Kazahstānas, Ēģiptes, Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas un Krievijas izcelsmes FeSi imports par dempinga cenām ir radījis materiālu kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei pamatregulas 3. panta 6. punkta izpratnē.

(104)

Tā kā nav saņemtas citas piezīmes par šo jautājumu, ar šo tiek apstiprināti secinājumi pagaidu regulas 137. līdz 140. apsvērumā.

6.   KOPIENAS INTERESES

6.1.   Kopienas ražošanas nozares un citu Kopienas ražotāju intereses

(105)

Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka FeSi tirgus ir atguvies kopš IP beigām un cenas, iespējams, sasniegušas rekorda līmeni. Kopienas ražošanas nozare tātad var atsākt ražošanu un palielināt tās peļņu un nav vajadzības ieviest antidempinga pasākumus. Turklāt tika apgalvots, ka tikai ražotāji eksportētāji, kas atrodas trešās valstīs, uz kurām neattiecas antidempinga pasākumi, nevis Kopienas ražošanas nozare būs ieguvēji no pasākumu ieviešanas.

(106)

Saskaņā ar pamatregulas 6. panta 1. punktu, izdarot konstatējumus, parasti netiek ņemta vērā informācija par periodu pēc IP. Katrā ziņā pieejamā informācija rāda, ka mēnešos pēc IP FeSi cenām tiešām bija tendence celties, šajā pašā laikā ir pieaugušas cenas lielākajos FeSi izmaksu posteņos. Uz to pamatojoties, nevar secināt, ka Kopienas ražošanas nozare ir atguvusies tādā mērā, ka nav pamata ieviest pasākumus. Tāpēc šie argumenti bija jānoraida.

(107)

Attiecībā uz apgalvojumu, ka tikai ražotāji eksportētāji, kas atrodas trešās valstīs, kuras neskar antidempinga pasākumi, nevis Kopienas ražošanas nozare faktiski gūs labumu no pasākumu ieviešanas, jāatceras, ka antidempinga pasākumu mērķis ir labot dempinga radītos tirgus traucējumus un atjaunot efektīvu konkurenci Kopienas tirgū. No vienas puses, importam no attiecīgajām valstīm netraucēs ienākt Kopienas tirgū, kur visu uzņēmumu labā būs efektīva konkurence. Tāpat arī Kopienas ražošanas nozare gūs labumu no efektīvas konkurences atjaunošanas Kopienas tirgū. Ar šādu pamatojumu tiek uzskatīts, ka apgalvojums nav pamatots un tas jānoraida.

(108)

Ievērojot to, ka šajā sakarā nebija citu apsvērumu, tiek apstiprināti konstatējumi, kas izklāstīti pagaidu regulas 143. līdz 149. apsvērumā.

6.2.   Izejvielu piegādātāju intereses

(109)

Tā kā pēc provizoriskas informācijas sniegšanas turpmākas atsauksmes no izejvielu piegādātājiem netika saņemtas, ar šo apstiprina pagaidu regulas 150. līdz 152. apsvērumā minētos konstatējumus.

6.3.   Importētāju intereses

(110)

Viena ieinteresētā persona, kas importē FeSi no ĶTR un piegādā to galvenokārt lietuvēm, apgalvoja, ka, iespējams, pēc antidempinga pasākumu ieviešanas dzelzs liešanas nozare jutīs nopietnu negatīvu ietekmi, kuras rezultātā tiks slēgti šīs nozares uzņēmumi un kam sekos darba vietu zaudējumi Kopienas tirgū.

(111)

Tomēr, kā turpmāk minēts 115. apsvērumā, neraugoties uz ierobežoto lietuvju sadarbību, pēc pagaidu pasākumu ieviešanas veiktā izmeklēšana rādīja, ka pasākumu ieviešana lietuves ievērojami negatīvi neietekmēs. Tādēļ šī prasība bija jānoraida.

(112)

Ievērojot to, ka šajā sakarā nebija citu apsvērumu, tiek apstiprināti konstatējumi, kas izklāstīti pagaidu regulas 153. līdz 158. apsvērumā.

6.4.   Lietotāju intereses

(113)

Kā minēts iepriekš 3. un 5. apsvērumā, tika sīkāk pārbaudīta pagaidu pasākumu ietekme uz patērētāju nozarēm, īpaši lietuvēm un tērauda ražotājiem. Kaut gan ieinteresētajām personām nosūtīja vairāk nekā 500 anketu, kā iepriekš minēts 5. apsvērumā, to sadarbība bija ļoti maza.

(114)

Papildu analīze pievērsās divām galvenajām patērētāju grupām, konkrēti – tērauda ražotājiem un lietuvēm. Pamatojoties uz saņemto papildu informāciju, tika apstiprināts, ka vidēji FeSi veido apmēram 0,7 % no tērauda ražotāju ražošanas izmaksām. Lietuvēm šī daļa bija lielāka (1,4 % no ražošanas izmaksām).

(115)

Pamatojoties uz minēto un ņemot vērā, ka vidēji noteiktā nodevas likme ir 23,4 %, nav gaidāms, ka pasākumu ietekme uz tērauda un lietuvju nozari būs nozīmīga, jo finanšu rezultāti sasniegs maksimāli attiecīgi 0,16 % un 0,33 %. Šis sliktākā iespējamā varianta apraksts jāskata, atceroties tirdzniecības traucējumu labošanas labvēlīgo ietekmi uz Kopienas tirgu kopumā. Tomēr, ja fakts, ka imports no šīm valstīm ir ap 50 % no Kopienas patēriņa, analīzē ir ievērots, tad pasākumu ietekmei uz patērētāju nozaru finanšu rezultātiem jābūt ievērojami zemākai.

(116)

Ņemot vērā minēto, ar šo apstiprina pagaidu regulas 166. apsvērumu.

6.5.   Iepriekšējās procedūras

(117)

Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka tāpēc, ka pagātnē ieviestie antidempinga pasākumi nedeva gaidīto korektīvo efektu uz Kopienas ražošanas nozari, iestādes nolēma ļaut antidempinga pasākumiem izbeigties 2001. gadā; skatīt 129. apsvērumu Komisijas Lēmumā 2001/230/EK (2001. gada 21. februāris), ar ko izbeidz antidempinga procedūru attiecībā uz tāda ferosilikona importu, kura izcelsme ir Brazīlijā, Ķīnas Tautas Republikā, Kazahstānā, Krievijā, Ukrainā un Venecuēlā (5).

(118)

Neizsakot piezīmes par minētā apgalvojuma pareizību, pamatregula pieprasa pieņemt lēmumus, pamatojoties uz informāciju, kas iegūta un analizēta attiecīgās izmeklēšanas laikā, nevis pamatojoties uz iepriekšējām izmeklēšanām. Minētais ieinteresēto personu pieņēmums tāpēc nav atbilstošs šim gadījumam un tas jānoraida.

6.6.   Secinājums par Kopienas interesēm

(119)

Ņemot vērā iepriekš aprakstītās lietas Kopienas interešu aspektu iepriekšējās izmeklēšanas rezultātus, konstatējumi un secinājumi pagaidu regulas 141. līdz 168. apsvērumā ar šo tiek apstiprināti.

7.   GALĪGIE ANTIDEMPINGA PASĀKUMI

7.1.   Kaitējuma novēršanas līmenis

(120)

Dažas ieinteresētās personas apstrīdēja pagaidu konstatējumu, ka 5 % peļņas norma būs tā peļņas norma, ko ražošanas nozare var saprātīgi sasniegt šādā jomā normālas konkurences apstākļos.

(121)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka Kopienas ražošanas nozares peļņas norma, ko izmantoja kaitējuma novēršanas līmeņa aprēķināšanai, jānosaka Kopienas ražošanas nozares 2003. gada iegūtās peļņas līmenī, t. i., 2,3 %, un nekādā gadījumā vairāk nekā 2004. gadā, kas bija īpaši veiksmīgs gads sakausējumu nozarē.

(122)

Kaitējuma novēršanas līmeņa aprēķināšana jāpamato ar peļņas normas novērtējuma līmeni, kādu Kopienas ražošanas nozare var saprātīgi cerēt sasniegt, ja nav importa par dempinga cenām, pārdodot līdzīgus ražojumus Kopienas tirgū. Perioda sākumā iegūto peļņas normu šajā izmeklēšanā var uzskatīt par peļņu, kas gūta apstākļos, kad nav importa par dempinga cenām. Tomēr jāatceras, ka termiņa pārskatīšanas izmeklēšanas laikā, kuras rezultātā Brazīlijas, ĶTR, Kazahstānas, Krievijas, Ukrainas un Venecuēlas izcelsmes FeSi importam beidza piemērot antidempinga pasākumus, Kopienas ražošanas nozare apstākļos, kad nav importa par dempinga cenām, sasniedza 11,2 % līmeni; skatīt Komisijas Lēmuma 2001/230/EK 105. apsvērumu. Attiecīgi piemērotā mērķa peļņa 5 %, ko izmantoja šajā izmeklēšanā, kā paskaidrots pagaidu regulas 171. apsvērumā, atspoguļo diezgan konservatīvu pieeju. Pamatojoties uz iepriekš teikto, prasība tika noraidīta.

(123)

Tā kā nav saņemti citi komentāri par kaitējuma novēršanas pakāpi, ar šo apstiprina pagaidu regulas 169. līdz 171. apsvērumu.

7.2.   Maksājumu veids un apjoms

(124)

Ņemot vērā iepriekšminēto un saskaņā ar pamatregulas 9. panta 4. punktu, galīgais antidempinga maksājums jānosaka tādā līmenī, kas ir pietiekams, lai novērstu importa par dempinga cenām radīto kaitējumu, nepārsniedzot konstatēto dempinga starpību.

(125)

Ņemot vērā piezīmes, ko pēc provizoriskās informēšanas iesniedza dažas ieinteresētās personas, un šajā regulā minētās pārskatīšanas, dažas normas tika grozītas.

(126)

Galīgā maksājuma likmes galīgi tiek noteiktas šādas:

Valsts

Uzņēmums

Kaitējuma novēršanaslīmenis

Dempinga starpība

Antidempinga maksājuma likme

ĶTR

Erdos Xijin Kuang Co., Ltd, Qipanjing Industry Park

21,4 %

15,6 %

15,6 %

Lanzhou Good Land Ferroalloy Factory Co., Ltd, Xicha Village

31,4 %

29,0 %

29,0 %

Visi pārējie uzņēmumi

31,2 %

55,6 %

31,2 %

Krievija

Čeļabinskas elektrometalurģijas integrētais uzņēmums, Čeļabinskas un Kuzņeckas ferosakausējumu rūpnīca, Novokuzņecka

31,3 %

22,7 %

22,7 %

Bratskas ferosakausējumu uzņēmums, Bratska

18,8 %

17,8 %

17,8 %

Visi pārējie uzņēmumi

31,3 %

22,7 %

22,7 %

Ēģipte

The Egyptian Ferroalloys Company, Kaira

27,1 %

15,4 %

15,4 %

Egyptian Chemical Industries KIMA, Kaira

18,0 %

24,8 %

18,0 %

Visi pārējie uzņēmumi

18,0 %

24,8 %

18,0 %

Kazahstāna

Visi uzņēmumi

33,9 %

37,1 %

33,9 %

Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika

Visi uzņēmumi

19,0 %

5,4 %

5,4 %

(127)

Dažas ieinteresētās personas ieteica noteikt minimālo importa cenu, nevis ad valorem maksājumu. Tomēr uzskata, ka šajā gadījumā minimālās importa cenas aprēķināšana nav lietderīga. Konstatēja, ka FeSi importē dažādu tipu plašu klāstu ar ievērojami atšķirīgiem cenu līmeņiem. Turklāt visiem eksportētājiem, kas sadarbojās, ir atšķirīgi maksājuma līmeņi (daži pamatoti ar dempinga starpību, daži ar kaitējuma līmeni), kam vajadzētu daudzas dažādas minimālās importa cenas. Minimālās importa cenas aprēķināšana šādos apstākļos būtu ļoti neefektīvs pasākums. Tādējādi priekšlikums tika noraidīts.

(128)

Atsevišķu uzņēmumu antidempinga maksājuma likmes, kas precizētas šajā regulā, tika noteiktas, balstoties uz pašreizējās izmeklēšanas secinājumiem. Tāpēc tās atspoguļo izmeklēšanas gaitā konstatēto stāvokli attiecībā uz šiem uzņēmumiem. Šīs maksājuma likmes (pretēji valsts mēroga maksājumam, ko izmanto “visiem uzņēmumiem”) tiek īpaši piemērotas tādu produktu importam, kuru izcelsme ir attiecīgā valsts un kurus ražo uzņēmumi, tātad īpaši nosauktas juridiskas personas. Jebkura tāda uzņēmuma importētie ražojumi, kuri nav īpaši minēti šīs regulas rezolutīvajā daļā, norādot tā nosaukumu un adresi, ieskaitot uzņēmumus, kuri ir saistīti ar šādiem īpaši minētiem uzņēmumiem, nevar gūt labumu no šīm likmēm, un uz tiem attiecina maksājuma likmi, kas piemērojama “visiem citiem uzņēmumiem”.

(129)

Visas prasības piemērot uzņēmumam atsevišķās antidempinga maksājuma likmes (piemēram, pēc izmaiņām vienības nosaukumā vai jaunas ražošanas vai tirdzniecības vienības darbības sākšanas) nekavējoties būtu jāadresē Komisijai (6), sniedzot visu attiecīgo informāciju, jo īpaši par jebkurām izmaiņām uzņēmuma darbībā saistībā ar ražošanu, pārdošanu vietējā tirgū vai eksportu saistībā, piemēram, ar izmaiņām nosaukumā vai ražošanas vai tirdzniecības vienību izmaiņām. Vajadzības gadījumā regulu attiecīgi groza, atjauninot to uzņēmumu sarakstu, kuriem piemēro individuālas maksājuma likmes.

7.3.   Saistības

(130)

Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas ražotāja eksportētāja piedāvātās saistības pagaidu posmā tika pieņemtas ar pagaidu regulu. Pēc galīgo secinājumu paziņošanas viens Ēģiptes ražotājs eksportētājs un divi Krievijas ražotāji, kas sadarbojās, un viens Ķīnas eksportētājs ir piedāvājuši koriģēt savas cenas saskaņā ar pamatregulas 8. panta 1. punktu.

(131)

Tomēr jāatzīmē, ka kopš pagaidu pasākumu ieviešanas attiecīgajam ražojumam un līdzīgajam ražojumam ir raksturīga cenu nepastāvība un tāpēc FeSi vairs nav piemērots, lai pieņemtu saistības par noteiktu cenu. Lai atrisinātu šo problēmu, pārbaudīja iespēju indeksēt minimālo importa cenu attiecībā pret galveno ieguldījumu izmaksu cenu. Tomēr tika secināts, ka cenu nepastāvību tirgū nevar izskaidrot tikai ar galveno ieguldījumu izmaksu pieaugumu, tāpēc nav iespējams indeksēt minimālo importa cenu attiecībā pret galveno ieguldījumu izmaksu cenu. Ņemot vērā iepriekšminēto, secināja, ka eksportētāju piedāvātās cenu saistības nevar pieņemt.

(132)

Sīkāk pārbaudot, vai pieņemt pēc informācijas sniegšanas piedāvātās četras saistības, Komisija pārbaudīja arī, kā mainīgajos cenu nepastāvības apstākļos darbojas pagaidu posmā no Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas ražotāja eksportētāja pieņemtās saistības. Iepriekš aprakstītās lielās cenu nepastāvības dēļ saistību minimālā importa cena vairs nav pietiekama, lai novērstu dempinga radīto kaitējumu, kā secināja izmeklēšana. Tiešām, mēnešos pēc saistību pieņemšanas cenas ir ievērojami augušas. Ņemot vērā faktu, ka minimālo importa cenu nevar indeksēt, tika secināts, ka saistības savā tagadējā veidā, konkrēti, ar nemainīgām minimālajām cenām, vairs nedarbojas. Tāpēc Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas ražotāja eksportētāja piedāvāto saistību pieņemšana jāatsauc. Saistībā ar šo Komisija ar Regulu (EK) Nr. 174/2008 (7) atsauca saistību pieņemšanu.

7.4.   Pagaidu maksājumu galīgā iekasēšana un īpaša uzraudzība

(133)

Ņemot vērā konstatēto dempinga starpību lielumu un Kopienas ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma apmēru, uzskata par vajadzīgu atbilstīgi galīgā antidempinga maksājuma līmenim galīgi iekasēt summas, kuras nodrošinātas ar pagaidu antidempinga maksājumu, kas noteikts ar pagaidu regulu. Tā kā galīgie maksājumi ir zemāki par pagaidu maksājumiem, anulē provizoriski nodrošinātās summas, kas pārsniedz galīgo antidempinga maksājumu apmēru. Ja galīgie maksājumi ir lielāki nekā pagaidu maksājumi, tad galīgi iekasē vienīgi pagaidu maksājumu līmenī nodrošinātās summas.

(134)

Lai samazinātu apiešanas risku maksājumu summu lielo atšķirību dēļ, tika izlemts, ka šajā gadījumā ir nepieciešami īpaši pasākumi, lai nodrošinātu pienācīgu antidempinga maksājumu piemērošanu. Šie īpašie pasākumi, kas attiecas tikai uz uzņēmumiem, kuriem piemēro individuālu maksājuma likmi, ietver tāda derīga rēķina uzrādīšanu dalībvalstu muitas iestādēm, kas atbilst pielikumā minētajām prasībām. Uz importu, kam nav pievienots šāds rēķins, attiecina atlikušo antidempinga maksājumu, kas piemērojams visiem pārējiem eksportētājiem.

(135)

Jāatgādina, ka gadījumā, ja to uzņēmumu eksporta apjoms, kuri gūst labumu no zemākām individuālām maksājumu likmēm, pēc antidempinga pasākumu piemērošanas būtiski palielinās, šādu palielinājumu varētu uzskatīt par tirdzniecības modeļa izmaiņām, ko radījusi pasākumu piemērošana pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē. Tādos apstākļos un ar noteikumu, ka ir ievēroti nosacījumi, var sākt izmeklēšanu, lai novērstu pasākumu apiešanu. Šajā izmeklēšanā, inter alia, var pārbaudīt vajadzību atcelt individuālās maksājumu likmes un valsts mēroga attiecīgā maksājuma piemērošanu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Ar šo tiek noteikts galīgais antidempinga maksājums ferosilīcija importam, kurš atbilst KN kodiem 7202 21 00, 7202 29 10 un 7202 29 90 un kuram ir Ķīnas Tautas Republikas, Kazahstānas, Ēģiptes, Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas un Krievijas izcelsme.

2.   Turpmāk tekstā norādītajos uzņēmumos izgatavoto ražojumu galīgā antidempinga maksājuma likme, ko piemēro Kopienas brīvas robežpiegādes cenai pirms nodokļa samaksas, ir šāda:

Valsts

Uzņēmums

AD maksājuma likme

(%)

Taric papildkods

Ķīnas Tautas Republika

Erdos Xijin Kuangye Co., Ltd, Qipanjing Industry Park

15,6

A829

Lanzhou Good Land Ferroalloy Factory Co., Ltd, Xicha Village

29,0

A830

Visi pārējie uzņēmumi

31,2

A999

Ēģipte

The Egyptian Ferroalloys Company, Kaira

15,4

A831

Visi pārējie uzņēmumi

18,0

A999

Kazahstāna

Visi uzņēmumi

33,9

Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika

Visi uzņēmumi

5,4

Krievija

Bratskas ferosakausējumu uzņēmums, Bratska

17,8

A835

Visi pārējie uzņēmumi

22,7

A999

3.   Šā panta 2. punktā minētajiem uzņēmumiem noteiktās individuālās maksājumu likmes piemēro, ja dalībvalstu muitas iestādēm uzrāda derīgu rēķinu, kas atbilst pielikumā minētajiem noteikumiem. Ja šādu rēķinu neuzrāda, piemēro visiem pārējiem uzņēmumiem noteikto maksājuma likmi.

4.   Ja vien nav noteikts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodevām.

2. pants

Galīgi jāiekasē summas, kas nodrošinātas ar pagaidu antidempinga maksājumiem atbilstīgi Komisijas Regulai (EK) Nr. 994/2007, ferosilīcija importam, kurš atbilst KN kodiem 7202 21 00, 7202 29 10 un 7202 29 90 un kuram ir Ķīnas Tautas Republikas, Ēģiptes, Kazahstānas, Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas un Krievijas izcelsme. Galvotās summas, kuras pārsniedz galīgos antidempinga maksājumus, atmaksā. Ja galīgie maksājumi pārsniedz pagaidu maksājumus, galīgi iekasē tikai summas, kas nodrošinātas pagaidu maksājumu apmērā.

3. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2008. gada 25. februārī

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

A. VIZJAK


(1)  OV L 56, 6.3.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2117/2005 (OV L 340, 23.12.2005., 17. lpp.).

(2)  OV L 223, 29.8.2007., 1. lpp.

(3)  Komisijas dienestu darba dokuments, ES metāla ražošanas nozares ekonomisko rādītāju analīze: izejmateriālu un enerģijas patēriņa ietekme uz konkurētspēju, Brisele, 2.8.2006., SEC(2006) 1069.

(4)  Turpat, 88. lpp.

(5)  OV L 84, 23.3.2001., 36. lpp.

(6)  European Commission, Directorate-General for Trade, Directorate H, Office J-79 4/23, 1049 Brussels, Belgium.

(7)  Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 23. lpp.


PIELIKUMS

Šās regulas 1. panta 3. punktā minētajā derīgajā rēķinā jābūt uzņēmuma pārstāvja parakstītai deklarācijai šādā formā:

1)

rēķina izrakstītāja uzņēmuma pārstāvja uzvārds un amats;

2)

šāda deklarācija: “Es, apakšā parakstījies, apliecinu, ka šajā rēķinā norādītais ferosilīcijs [apjoms] (Taric papildu kods), ko pārdod eksportam uz Eiropas Kopienu, ir ražots (uzņēmuma nosaukums un juridiskā adrese), (attiecīgā valsts). Apliecinu, ka šajā rēķinā sniegtās ziņas ir pilnīgas un pareizas.

Datums un paraksts”


28.2.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 55/21


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 173/2008

(2008. gada 27. februāris),

ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Komisijas 2007. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 1580/2007, ar ko nosaka Regulu (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96 un (EK) Nr. 1182/2007 īstenošanas noteikumus augļu un dārzeņu nozarē (1), un jo īpaši tās 138. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Regulā (EK) Nr. 1580/2007, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta ievešanas vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 1580/2007 138. pantā, ir tādas, kā norādīts tabulā, kas pievienota pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2008. gada 28. februārī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2008. gada 27. februārī

Komisijas vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY


(1)  OV L 350, 31.12.2007., 1. lpp.


PIELIKUMS

Komisijas 2008. gada 27. februāra Regulai, ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta ievešanas vērtība

0702 00 00

JO

69,6

MA

47,6

TN

129,8

TR

92,1

ZZ

84,8

0707 00 05

JO

190,5

MA

64,7

TR

203,0

ZZ

152,7

0709 90 70

MA

90,3

TR

142,6

ZZ

116,5

0709 90 80

EG

54,8

ZZ

54,8

0805 10 20

AR

69,8

EG

43,5

IL

52,7

MA

49,3

TN

47,3

TR

73,3

ZA

57,8

ZZ

56,2

0805 20 10

IL

116,5

MA

113,8

ZZ

115,2

0805 20 30, 0805 20 50, 0805 20 70, 0805 20 90

IL

84,3

MA

152,0

PK

48,1

TR

73,3

ZZ

89,4

0805 50 10

AR

48,9

EG

85,4

IL

90,4

TR

114,7

UY

52,4

ZA

79,7

ZZ

78,6

0808 10 80

AR

102,3

CA

86,4

CL

63,5

CN

76,6

MK

42,4

US

108,6

UY

89,9

ZA

106,7

ZZ

84,6

0808 20 50

AR

89,9

CL

76,0

CN

113,3

US

123,2

ZA

97,7

ZZ

100,0


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.


28.2.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 55/23


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 174/2008

(2008. gada 27. februāris),

ar kuru groza Komisijas Regulu (EK) Nr. 994/2007, ar ko nosaka pagaidu antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas, Ēģiptes, Kazahstānas, Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas un Krievijas izcelsmes ferosilīcija importam

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1995. gada 22. decembra Regulu (EK) Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 8. pantu,

apspriedusies ar Padomdevēju komiteju,

tā kā:

(1)

Komisija, 2006. gada 30. novembrī publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2), paziņoja par antidempinga procedūras sākšanu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas, Ēģiptes, Kazahstānas, Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas un Krievijas izcelsmes ferosilīcija (FeSi) importu Kopienā.

(2)

Komisija ar Regulu (EK) Nr. 994/2007 (3) ir noteikusi pagaidu antidempinga maksājumu par Ķīnas Tautas Republikas, Ēģiptes, Kazahstānas, Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas un Krievijas izcelsmes FeSi importu, kuru patlaban klasificē ar KN kodu 7202 21 00, 7202 29 10 un 7202 29 90. Šim importam piemērojamais pasākums ir procentuālais nodoklis, tas neattiecas uz Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas ražotāju eksportētāju, kura saistības minētajā regulā bija pieņemtas.

(3)

Veicot pārbaudi par to, vai cenu saistības joprojām tiek piemērotas, konstatēts, ka pēc pagaidu pasākumu piemērošanas un saistību pieņemšanas FeSi cenas ir turpinājušas svārstīties. Konstatēts arī, ka FeSi cenas kopumā ir ļoti nepastāvīgas. Iepriekš minētās cenu nepastāvības dēļ secināts, ka, ņemot vērā izmeklēšanas konstatējumus, saistību noteiktā viszemākā ievešanas cena (VIC) vairs nav pasākuma derīga forma.

(4)

Lai šo problēmu atrisinātu, pārbaudīja iespēju indeksēt VIC attiecībā pret galveno ieguldījumu izmaksu cenu. Tomēr tika secināts, ka tirgus cenu nepastāvību nevar izskaidrot tikai ar galveno ieguldījumu izmaksu pieaugumu, tāpēc viszemāko ievedumu cenu nav iespējams indeksēt. Tādēļ tiek secināts, ka saistības savā pašreizējā veidā, proti, ar noteiktām viszemākajām cenām, vairs nedarbojas un ka problēmas, ko radījusi noteiktā vismazākā cena, ar indeksāciju nevar risināt. Tādējādi secināts, ka FeSi vairs netiek uzskatīts par atbilstīgu noteiktu cenu saistībām (skatīt arī Padomes Regulas (EK) Nr. 172/2008 (4) 131. un 132. apsvērumu) un ka piekrišana attiecīgā uzņēmuma piedāvātajām saistībām jāatsauc.

(5)

Attiecīgo uzņēmumu informēja par Komisijas secinājumiem, un tam tika dota iespēja izteikt savas piezīmes.

(6)

Uzņēmums apgalvoja, ka Komisijas sniegtais saistību atsaukšanas pamatojums ir pretrunā Kopienas interešu analīzei, kurā tā, sniedzot informāciju, uzņēmumam norāda, ka “pieejamā informācija rāda, ka mēnešos pēc IP FeSi cenām tiešām bija tendence paaugstināties, šajā pašā laikā ir pieaugušas cenas lielākajos FeSi izmaksu posteņos”.

(7)

Jāatzīmē, ka ar minēto apgalvojumu, ko apstiprina Regulas (EK) Nr. 172/2008 106. apsvērums, neveido saistību starp FeSi cenu pieaugumu un ieguldījumu izmaksām, bet gan skaidro Kopienas ražošanas nozares ekonomisko situāciju. Atbilstoši Komisijas izveidotajai praksei attiecībā uz VIC indeksāciju viszemāko ievešanas cenu var indeksēt vienīgi tad, kad ražojuma, uz kuru attiecas saistības, cena svārstās atkarībā no galvenā ieguldījuma. Šajā konkrētajā gadījumā galvenā ieguldījuma (elektroenerģija) izmaksas nenorāda uz ciešu saistību ar FeSi cenas pieaugumu. Pat ja pastāvētu saistība starp FeSi un tās galveno ieguldījumu cenām, ņemot vērā dažādās elektroenerģijas cenas dažādos tirgos, nebūtu neviena atbilstīga elektroenerģijas cenu informācijas avota, ko varētu izmantot par VIC indeksācijas pamatu; šī situācija ir pretēja attiecībā uz citu ražojumu, piemēram, naftas produktu, preču cenām. Turklāt citas izejvielas, piemēram, kokss un kvarcīts, arī ir būtiskas, taču mainīgas FeSi ražošanas izmaksu sastāvdaļas. Tādējādi, ja VIC indeksētu attiecībā uz katru no šiem ieguldījumiem, būtu jāizveido sarežģīta indeksācijas formula, kas indeksācijas parametru un saistību darbības noteikšanu padarītu ārkārtīgi sarežģītu. Secināts, ka viszemāko importa cenu nav iespējams indeksēt attiecībā pret galveno ieguldījumu izmaksām, tādējādi uzņēmuma apgalvojumu attiecīgi noraidīja.

(8)

Uzņēmums arī apgalvoja, ka noteikto un/vai piedāvāto pagaidu pasākumu līmeņa vai veida maiņa galīgajā posmā, pamatojoties uz informāciju par periodu pirms IP, ir pretrunā Komisijas praksei. Saskaņā ar saistību noteikumiem uzņēmums tika brīdināts, ka Komisija jebkurā saistību īstenošanas posmā var atsaukt savu piekrišanu saistībām, pamatojoties uz apstākļu izmaiņām salīdzinājumā ar apstākļiem saistību pieņemšanas laikā vai ja konstatēts, ka saistību uzraudzīšana un piemērošana ir nepraktiska un Komisijai pieņemams risinājums nav atrasts. Tādēļ apgalvojumu noraidīja.

(9)

Uzņēmums arī apgalvoja, ka Komisija saistību efektivitātes novērtējumā ir veikusi nepareizus secinājumus daļēji tāpēc, ka izmantoti nepārbaudīti pēc IP iegūti dati. Jāatzīmē, ka Komisija sekoja ierastajai praksei, jo analīzē galvenokārt izmantoja gan Eurostat datus, gan uzņēmuma iesniegto periodisko pārskatu. Tādēļ apgalvojumu noraidīja.

(10)

Tādējādi saskaņā ar pamatregulas 8. panta 9. punktu un saskaņā ar attiecīgajiem saistību noteikumiem, kas ļauj Komisijai vienpusīgi atsaukt savu piekrišanu saistībām, Komisija secināja, ka piekrišana Silmak Dooel Export Import, Jegunovce piedāvātajām saistībām ir jāatsauc.

(11)

Līdztekus šai regulai Padome ar Regulu (EK) Nr. 172/2008 ir noteikusi inter alia Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas izcelsmes ferosilīcija importa galīgo antidempinga maksājumu, ko piemēros attiecīgā ražotāja eksportētāja ražojumu importam,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar šo atsauc piekrišanu Silmak Dooel Export Import, Jegunovce piedāvātajām saistībām attiecībā uz antidempinga procedūru par inter alia Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas izcelsmes ferosilīcija importu.

2. pants

Ar šo atceļ Komisijas Regulas (EK) Nr. 994/2007 2. pantu.

3. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2008. gada 27. februārī

Komisijas vārdā

Komisijas loceklis

Peter MANDELSON


(1)  OV L 56, 6.3.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2117/2005 (OV L 340, 23.12.2005., 17. lpp.).

(2)  OV C 291, 30.11.2006., 34. lpp.

(3)  OV L 223, 29.8.2007., 1. lpp.

(4)  Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 6 lpp.


28.2.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 55/25


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 175/2008

(2008. gada 27. februāris)

par rīsu importa licenču izdošanu saskaņā ar tarifu kvotām, kas ar Regulu (EK) Nr. 327/98 atvērtas 2008. gada februāra apakšperiodam

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1785/2003 par rīsu tirgus kopīgo organizāciju (1),

ņemot vērā Komisijas 1998. gada 10. februāra Regulu (EK) Nr. 327/98, ar ko atver konkrētas tarifa kvotas rīsu un šķelto rīsu importam, kā arī paredz šo kvotu pārvaldību (2), un jo īpaši tās 5. panta pirmo daļu,

tā kā:

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 327/98 atvēra noteiktas tarifa kvotas rīsu un šķelto rīsu importam, kā arī paredzēja šo kvotu pārvaldību atkarībā no izcelsmes valsts un kvotas apakšperioda saskaņā ar minētās regulas IX pielikumu un Komisijas Regulu (EK) Nr. 60/2008, ar kuru Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes pilnīgi un daļēji slīpētu rīsu importa tarifa kvotai 2008. gada februārī paredz īpašu apakšperiodu (3).

(2)

Regulas (EK) Nr. 327/98 1. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētajai tarifa kvotai ar kārtas numuru 09.4127 februāra apakšperiods 2008. gadā ir otrais apakšperiods.

(3)

No paziņojuma, kas sniegts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 327/98 8. panta a) punktu, izriet, ka atbilstīgi minētās regulas 4. panta 1. punktam 2008. gada februāra pirmo desmit darbdienu laikā iesniegtajos pieteikumos par kvotu ar numuru 09.4127 norādītais daudzums ir mazāks par pieejamo daudzumu.

(4)

Ir lietderīgi atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 327/98 5. panta pirmajai daļai noteikt kopējo daudzumu, kas par kvotu ar kārtas numuru 09.4127 būs pieejams nākamajā apakšperiodā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Šīs regulas pielikumā ir noteikts kopējais daudzums, kas nākamajam kvotas apakšperiodam būs pieejams saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 327/98 paredzēto kvotu ar kārtas numuru 09.4127.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2008. gada 27. februārī

Komisijas vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY


(1)  OV L 270, 21.10.2003., 96. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 797/2006 (OV L 144, 31.5.2006., 1. lpp.) No 2008. gada 1. septembra Regulu (EK) Nr. 1785/2003 aizstās ar Regulu (EK) Nr. 1234/2007 (OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.).

(2)  OV L 37, 11.2.1998., 5. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1538/2007 (OV L 337, 21.12.2007., 49. lpp.).

(3)  OV L 22, 25.1.2008., 6. lpp.


PIELIKUMS

Rīsu daudzums, kas, piemērojot Regulu (EK) Nr. 327/98, piešķirams par 2008. gada februāra apakšperiodu un kas būs pieejams nākamajā apakšperiodā

Regulas (EK) Nr. 327/98 1. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētā kvota pilnīgi vai daļēji slīpētiem rīsiem ar KN kodu 1006 30:

Izcelsme

Kārtas Nr.

Piešķīruma koeficients 2008. gada februāra apakšperiodam

2008. gada aprīļa apakšperiodam pieejamais kopējais daudzums

(kg)

Amerikas Savienotās Valstis

09.4127

 (1)

12 365 684


(1)  Pieteikumos norādītie daudzumi ir mazāki par pieejamajiem daudzumiem vai vienādi ar tiem, tātad visi pieteikumi ir jāpieņem.


II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta

LĒMUMI

Komisija

28.2.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 55/27


KOMISIJAS LĒMUMS

(2007. gada 13. novembris)

Valsts atbalsts C 39/06 (ex NN 94/05) – Apvienotajā Karalistē īstenotā shēma akcionāriem, kuri pirmo reizi iegādājas kuģa īpašumdaļas

(izziņots ar dokumenta numuru K(2007) 5398)

(Autentisks ir tikai teksts angļu valodā)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2008/166/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 88. panta 2. punkta pirmo daļu,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu un jo īpaši tā 62. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 22. marta Regulu (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (1), un jo īpaši tās 6. panta 1. punktu un 14. pantu,

pēc tam, kad ieinteresētās trešās personas ir aicinātas iesniegt savus apsvērumus saskaņā ar iepriekš minētajiem noteikumiem (2),

tā kā:

I.   PROCEDŪRA

(1)

Apvienotās Karalistes pilsonis ar 2004. gada 15. jūnija vēstuli informēja Komisiju par nelikumīgu atbalstu, ko piešķīrusi Šetlendas salu padome – Apvienotās Karalistes Šetlendas salu valsts iestāde. Komisija 2004. gada 24. augusta, 2005. gada 4. februāra, 2005. gada 11. maija un 2005. gada 16. decembra vēstulē lūdza Apvienoto Karalisti sniegt informāciju par šo atbalstu. Apvienotā Karaliste nosūtīja Komisijai papildu informāciju 2004. gada 10. decembra, 2005. gada 6. aprīļa, 2005. gada 8. septembra un 2006. gada 31. janvāra vēstulē.

(2)

Komisija 2006. gada 13. septembra vēstulē informēja Apvienoto Karalisti par lēmumu sākt EK līguma 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru attiecībā uz šo atbalstu. Apvienotā Karaliste apsvērumus par atbalstu iesniedza 2006. gada 16. oktobra vēstulē.

(3)

Komisijas lēmums sākt procedūru tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī 2006. gada 30. novembrī (3). Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt apsvērumus par šo atbalstu. Apsvērumi netika saņemti.

II.   DETALIZĒTS APRAKSTS

(4)

Šetlendas salu padome maksājumus zivsaimniecības nozarei veica saskaņā ar diviem vispārējiem atbalsta pasākumiem “Atbalsts zivju zvejas un pārstrādes nozarei” un “Atbalsts zivju audzēšanas nozarei”, kas faktiski apvienoja vairākas dažāda veida atbalsta shēmas, kas bija spēkā kopš 1970. gadiem. Viena no šīm shēmām bija tā sauktā “Shēma akcionāriem, kuri pirmo reizi iegādājas kuģa īpašumdaļas” (turpmāk tekstā – “shēma”). Saskaņā ar šo shēmu, kas bija spēkā no 1982. gada līdz 2005. gada 14. janvārim, dotācijas varēja piešķirt kā ieguldījumu, kas būtu līdzvērtīgs saņēmēja paša finansiālajam ieguldījumam, jau ekspluatācijā esoša vai jauna zvejas kuģa īpašumdaļu iegādei. Atbalsts tika piešķirts vienīgi personām, kas bija vecākas par 18 gadiem un kam vēl nepiederēja kāda zvejas kuģa īpašumdaļa.

(5)

Piešķirtā atbalsta apmērs atbilda 50 % no īpašumdaļas iegādes izmaksām, turklāt, lai iegādātos jau ekspluatācijā esoša kuģa īpašumdaļu, varēja saņemt ne vairāk kā GBP 7 500, bet, lai iegādātos jauna kuģa īpašumdaļu – ne vairāk kā GBP 15 000. Atlikušos 50 % varēja finansēt tikai ar saņēmēju pašu ieguldījumu, izmantojot vai nu savus uzkrājumus, vai ģimenes aizņēmumu. Atbalsta apjoms nedrīkstēja pārsniegt 25 % no kuģa vērtības.

(6)

Atbalsts tika piešķirts ar nosacījumu, ka kuģis nākamos piecus gadus tiks izmantots pilna laika zvejai un saņēmējs piecus gadus pēc atbalsta saņemšanas saglabās savu kuģa īpašumdaļu.

(7)

Komisijai bija nopietnas šaubas par to, vai atbalsts, ko saskaņā ar shēmu piešķīra personām, kuras iegādājas lietota kuģa īpašumdaļu pirmo reizi, ir saderīgs ar prasībām, kas noteiktas 2.2.3.3. punktā attiecīgi 1994. gada, 1997. gada un 2001. gada “Pamatnostādnēs valsts atbalsta izskatīšanai zvejniecībā un akvakultūrā” (4). Īpaši tā šaubījās par shēmas atbilstību nosacījumam, ka atbalsts ir jāpiešķir tikai attiecībā uz kuģiem, kuri nav vecāki par 10 (5) vai attiecīgi 20 (6) gadiem un kurus varēs izmantot vēl vismaz 10 gadus. Turklāt Komisijai bija šaubas par shēmā noteiktās atbalsta likmes, kas bija 25 % no kuģa iegādes faktiskās cenas, saderību, jo šī likme acīmredzot neatbilda 2001. gada pamatnostādnēm, kuras no 2001. gada 1. jūlija piemērojamas spēkā esošām atbalsta shēmām un kurās bija atļauta atbalsta likme tikai līdz 20 % (7).

Attiecībā uz atbalstu jaunu kuģu īpašumdaļas iegādei, Komisija konstatēja, ka shēmā nav ietverta atsauce ne uz zvejas flotes robežlīmeni, ne uz higiēnas un drošības prasībām, un nebija paredzēts pienākums reģistrēt kuģi flotes reģistrā saskaņā ar 6., 7., 9. un 10. pantu un III pielikumu Padomes 1999. gada 17. decembra Regulā (EK) Nr. 2792/1999, kas nosaka sīki izstrādātus Kopienas noteikumus un kārtību attiecībā uz struktūrpalīdzību zivsaimniecības nozarē (8); regulā grozījumi izdarīti ar 2002. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 2369/2002 (9). Turklāt shēmā nebija noteikumu par papildu prasībām, kas paredzētas Regulā (EK) Nr. 2792/1999, kurā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2369/2002.

III.   APVIENOTĀS KARALISTES APSVĒRUMI

(8)

Apvienotā Karaliste 2006. gada 16. oktobra atbildes vēstulē sniedza papildu informāciju par atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar shēmu. Tā norādīja, ka saskaņā ar shēmu piešķirtā atbalsta kopsumma bija GBP 581 750, nevis GBP 8 000 000, kā minēts Komisijas lēmumā sākt EK līguma 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru. Apvienotā Karaliste arī norādīja, ka atbalsts jaunu kuģu īpašumdaļu iegādei pēc 2001. gada 1. jūlija vairs netika piešķirts, un tāpēc jautājums par shēmas nesaderību pēc minētās dienas vairs nav aktuāls.

(9)

Runājot par atbalstu lietota kuģa īpašumdaļas iegādei, Apvienotā Karaliste apstiprināja, ka shēmā nebija paredzēts nosacījums par kuģa vecumu, nedz arī prasība par to, ka kuģiem jābūt izmantojamiem vēl vismaz 10 gadus. Tomēr Apvienotā Karaliste norādīja, ka shēmā bija iekļauts nosacījums par zveju piecus gadus pēc atbalsta piešķiršanas, un šis noteikums uzskatāms par netiešu apņemšanos vismaz tikpat ilgu laiku kuģi izmantot zvejai.

(10)

Apvienotā Karaliste iesniedza sarakstu, kurā bija minētas visas 78 no 1996. gada 25. aprīļa līdz 2003. gada 15. jūlijam piešķirtās individuālā atbalsta summas lietota kuģa īpašumdaļas iegādei GBP 7 500 apmērā katra, sarakstā norādot saņēmēju, kā arī kuģa vārdu un vecumu. Atbalsta likme bija no 0,12 % līdz 25 %. Pēc 2001. gada 1. janvāra atbalsta likme ne reizi nepārsniedza 3,75 %.

(11)

Apvienotā Karaliste norādīja, ka 36 no šīm 78 dotācijām varētu uzskatīt par noteikumiem neatbilstošām, taču 28 no tām jau bija vai patlaban tika atgūtas attiecīgā kuģa zaudējuma, sekvestrācijas, pārdošanas vai ekspluatācijas pārtraukšanas dēļ. Divos no atlikušajiem astoņiem gadījumiem dotāciju nebija mēģināts atgūt, jo zaudējums radās pēc piecu gadu termiņa beigām. Tālab Apvienotā Karaliste secināja, ka ir atlikušas tikai sešas noteikumiem potenciāli neatbilstošas dotācijas, kas piešķirtas ekspluatācijā esošiem kuģiem vai arī nodotas kuģiem, ar ko aizstāts sākotnējais kuģis.

(12)

Visbeidzot, Apvienotā Karaliste uzskatīja, ka gadījumā, ja Komisija pieņemtu negatīvu lēmumu, tā nedrīkstētu pieprasīt pirms 2003. gada 3. jūnija piešķirtā atbalsta atgūšanu, jo tas būtu pretrunā ar tiesiskās paļāvības principu. Šajā sakarā Apvienotā Karaliste atsaucās uz Komisijas 2003. gada 3. jūnija Lēmumu 2003/612/EK par aizdevumiem zvejas kvotu iegādei Šetlendas salās (Apvienotā Karaliste) (10) un Komisijas 2005. gada 7. decembra Lēmumu 2006/226/EK par Shetland Leasing and Property Developments ieguldījumiem Šetlendas salās (Apvienotā Karaliste) (11), uzsverot, ka līdz 2003. gada 3. jūnijam Šetlendas salu padome likumīgi uzskatīja minētajam atbalstam izmantotos līdzekļus par privātiem, nevis valsts līdzekļiem.

IV.   ATBALSTA NOVĒRTĒJUMS

(13)

Vispirms ir jānosaka, vai pasākums ir uzskatāms par valsts atbalstu, un, ja tā ir, vai tas ir saderīgs ar kopējo tirgu.

(14)

Šis atbalsts tika piešķirts ierobežotam skaitam uzņēmumu zivsaimniecības nozarē, un tālab tas ir selektīvs. Atbalstu piešķīra Šetlendas salu padome, šim nolūkam izmantojot valsts līdzekļus, un uzņēmumi, kas saņēma atbalstu, tieši konkurē ar citiem uzņēmumiem zivsaimniecības nozarē gan Apvienotajā Karalistē, gan arī citās dalībvalstīs. Tādējādi šis atbalsts kropļo vai var kropļot konkurenci, un tāpēc ir uzskatāms par valsts atbalstu EK līguma 87. panta nozīmē.

(15)

Saskaņā ar Apvienotās Karalistes nostāju abas 4. apsvērumā minētās vispārējās shēmas tika izmantotas pirms Apvienotās Karalistes pievienošanās Eiropas Ekonomikas kopienai. Tomēr Komisija norāda, ka saskaņā ar sniegto informāciju shēma akcionāriem, kuri pirmo reizi iegādājas kuģa īpašumdaļas, tika ieviesta tikai 1982. gadā. Tā kā informācijas par agrāku periodu nav, Apvienotā Karaliste jebkurā gadījumā nevarēja pierādīt, ka atbalsts bija pastāvējis jau pirms Apvienotās Karalistes pievienošanās Kopienai. Turklāt Apvienotā Karaliste apstiprināja, ka atbalsta shēmas laika gaitā ir mainītas un šīs izmaiņas nekad nav paziņotas Komisijai, kā tas paredzēts EK līguma 88. panta 3. punktā (bijušais 93. panta 3. punkts). Tāpēc atbalsts jāuzskata par jaunu atbalstu.

(16)

Padomes Regulā (EK) Nr. 659/1999 nav noteikts noilguma periods, lai izmeklētu “nelikumīgu atbalstu”, kas definēts minētās regulas 1. panta f) punktā, t. i., atbalstu, kas īstenots pirms Komisijai bijusi iespēja pieņemt lēmumu par tā saderību ar kopējo tirgu. Tomēr minētās regulas 15. pantā noteikts, ka uz Komisijas tiesībām atgūt atbalstu attiecas desmit gadu noilguma periods un ka šis noilguma periods sākas dienā, kad nelikumīgais atbalsts ir piešķirts saņēmējam, un ka ikviena Komisijas veikta darbība pārtrauc šo noilguma periodu. Tālab Komisija uzskata, ka šajā gadījumā nav nepieciešams pārbaudīt atbalstu, kuram iestājies noilgums, t. i., atbalstu, kas piešķirts vairāk nekā desmit gadus pirms jebkura Komisijas veiktā pasākuma attiecībā uz šo atbalstu.

(17)

Komisija uzskata, ka šajā gadījumā noilguma periodu pārtrauca Komisijas 2004. gada 24. augusta lūgums Apvienotajai Karalistei sniegt informāciju. Tādējādi noilguma periods attiecas uz atbalstu, kas piešķirts saņēmējiem pirms 1994. gada 24. augusta. Attiecīgi Komisija ir nolēmusi izvērtēt tikai to atbalstu, kas piešķirts no 1994. gada 24. augusta līdz 2005. gada janvārim.

(18)

Valsts atbalstu var atzīt par saderīgu ar kopējo tirgu, ja tas atbilst vienam no EK līgumā minētajiem izņēmumiem. Attiecībā uz valsts atbalstu zivsaimniecības nozarei valsts atbalsta pasākumus uzskata par saderīgiem ar kopējo tirgu, ja tie atbilst “Pamatnostādnēm valsts atbalsta izskatīšanai zvejniecībā un akvakultūrā”. Saskaņā ar 2004. gada pamatnostādņu 5.3. punktu: ““nelikumīgu atbalstu” Regulas (EK) Nr. 659/1999 1. panta f) punkta nozīmē novērtē saskaņā ar pamatnostādnēm, kuras tika piemērotas laikā, kad stājās spēkā administratīvais akts, ar ko izveidots atbalsts”. Tas atbilst arī vispārējiem noteikumiem, kas formulēti Komisijas paziņojumā par to, kā nosakāmas piemērojamās normas nelikumīga valsts atbalsta izvērtēšanai (12). Tādēļ atbalsts ir jāvērtē, pamatojoties uz tā saderību ar 1994. gada, 1997. gada un 2001. gada pamatnostādnēm.

(19)

Attiecībā uz atbalstu, kas piešķirts jauna kuģa īpašumdaļas iegādei, Komisija lēmumā sākt EK līguma 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru norādīja, ka atbalsts, kas piešķirts pirms 2001. gada 1. jūlija, ir uzskatāms par saderīgu ar kopējo tirgu. Tomēr pēc minētā datuma shēmas nosacījumi vairs nebija saderīgi ar piemērojamajiem nosacījumiem, tāpēc Komisijai radās nopietnas bažas, ka pēc šā datuma piešķirtais atbalsts varētu būt nesaderīgs.

(20)

No Apvienotās Karalistes sniegtās informācijas var konstatēt, ka atbalsts jauna kuģa īpašumdaļas iegādei pēc 2001. gada 1. jūlija vairs netika piešķirts un kopš 2005. gada 14. janvāra shēma vairs nav spēkā.

(21)

Saskaņā ar 1994. gada, 1997. gada un 2001. gada pamatnostādņu 2.2.3.3. punktu atbalstu var uzskatīt par saderīgu ar kopējo tirgu tikai tad, ja kuģi varēs izmantot vēl vismaz 10 gadus. Turklāt saskaņā ar 1994. un 1997. gada pamatnostādnēm kuģim ir jābūt vismaz 10 gadus vecam un saskaņā ar 2001. gada pamatnostādnēm – vismaz 20 gadus vecam.

(22)

Šajā shēmā nav iekļauti nosacījumi par kuģu vecumu, un Apvienotā Karaliste ir apstiprinājusi, ka nav ieviesusi citus pasākumus vai nosacījumus, kas nodrošinātu saderību ar šo nosacījumu. Turklāt šajā shēmā nebija prasīts, lai kuģi tiktu izmantoti vēl vismaz 10 gadus. Tāpēc shēma nepārprotami nav saderīga ar 1994. gada, 1997. gada un 2001. gada pamatnostādnēm.

(23)

Šādu nesaderību nav iespējams novērst ar shēmā iekļauto prasību kuģa īpašumdaļu saglabāt vēl vismaz piecus gadus, kuru laikā kuģis ir jāizmanto zvejai. Šis noteikums vienkārši nodrošināja to, ka kuģi tiks izmantoti pirmos piecus gadus, tātad tikai pusi no pamatnostādnēs paredzētā laika.

(24)

Tāpēc uzskatāms, ka atbalsts, kas piešķirts lietota kuģa īpašumdaļas iegādei, nav saderīgs ar kopējo tirgu.

(25)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 659/1999 14. panta 1. punktu, pieņemot negatīvu lēmumu par nelikumīgu atbalstu, Komisijai lēmumā ir jāparedz, ka attiecīgā dalībvalsts veic visus vajadzīgos pasākumus atbalsta atgūšanai no saņēmēja.

(26)

Apvienotā Karaliste ir norādījusi, ka Komisijai nav pamata pieprasīt atgūt atbalstu, jo šāda prasība neatbilst tiesiskās paļāvības principam, un apgalvo, ka šajā gadījumā šis princips ir piemērojams.

(27)

Līdzekļi, kas izmantoti šīs shēmas finansēšanai, ir tie paši, ko izmantoja, lai finansētu atbalstu, par kuru Komisija pieņēma negatīvus lēmumus Lēmumā 2003/612/EK un 2006/226/EK, kā tas ir uzsvērts šā lēmuma 12. apsvērumā. Minētajos gadījumos Komisija uzskatīja, ka šie līdzekļi ir uzskatāmi par valsts līdzekļiem EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē. Vienlaikus Komisija atzina, ka, ņemot vērā attiecīgo lieto īpašos apstākļus, visi konkrētie faktori kopumā Šetlendas iestādēm un iesaistītajām struktūrām radīja tiesisko paļāvību attiecībā uz konkrētā fonda privāto raksturu, un tādējādi ar kopējo tirgu nesaderīgo atbalstu atgūt nebija iespējams.

(28)

Tomēr Komisija uzskata, ka šajā gadījumā Lēmumā 2003/612/EK un 2006/226/EK vērā ņemtie elementi nav piemērojami tādā pašā veidā un tiesiskā paļāvība netika radīta. Komisija jo īpaši uzsver Apvienotās Karalistes darbības un paziņojumus, kas nepārprotami norāda, ka atbalsta piešķiršanas laikā atbildīgās iestādes bija pārliecinātas, ka attiecīgā shēma faktiski bija valsts atbalsta shēma, tāpēc uz to attiecās valsts atbalsta noteikumi.

(29)

Lai pamatotu šo secinājumu, Komisija norāda, ka pretēji situācijai saistībā ar atbalstu, uz kuru attiecās Lēmums 2003/612/EK un Lēmums 2006/226/EK, šī konkrētā shēma tika izveidota kā parasta atbalsta shēma un tajā bija paredzētas tiešas, Šetlendas salu iestādes piešķirtas dotācijas zvejniekiem. Turklāt šīs lietas īpašie apstākļi skaidri liecina, ka Apvienotā Karaliste uzskatīja, ka ir piemērojami valsts atbalsta noteikumi, jo saskaņā ar shēmu radušies izdevumi pastāvīgi tika iekļauti Apvienotās Karalistes ikgadējos valsts atbalsta ziņojumos, kas tiek iesniegti Komisijai saskaņā ar Kopienas noteiktiem pienākumiem. Jāuzsver, ka atbildēs uz Komisijas jautājumiem Apvienotā Karaliste 2004. gada 10. decembra vēstulē norādīja, ka “saskaņā ar shēmām veiktie maksājumi atbilstīgi prasībām ir iekļauti ikgadējā valsts atbalsta pārskatā, kas daudzus gadus sūtīts Komisijai”, un 2005. gada 6. aprīļa vēstulē minēja, ka “mūsu iestādes vairāku gadu garumā ir darbojušās godprātīgi, uzskatot, ka shēmas ir saskaņā ar pamatnostādnēm par valsts atbalstu”.

(30)

Ņemot vērā minētos apgalvojumus un šīs lietas apstākļus, Komisija uzskata, ka prasību par atbalsta atgūšanu nevar uzskatīt par darbību, kas ir pretrunā ar Kopienas tiesību aktu vispārējiem principiem. Tādējādi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 659/1999 14. panta 1. punktu Komisija uzskata, ka Apvienotajai Karalistei ir jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai atgūtu atbalstu no tā saņēmēja, neskarot gadījumus, uz kuriem attiecas 2007. gada 24. jūlija Regula (EK) Nr. 875/2007 par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu de minimis atbalstam zivsaimniecības nozarē un par Regulas (EK) Nr. 1860/2004 grozīšanu (13).

(31)

Šajā sakarā ir jānorāda, ka saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 659/1999 14. panta 2. punktu atgūstamajā summā ir jāietver arī procenti, lai nodrošinātu faktiskas konkurences atjaunošanu. Šie procenti jāaprēķina pēc salikto procentu formulas saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 794/2004 V nodaļu (14). Tāpēc Apvienotajai Karalistei jānodrošina, lai jau atgūtās vai patlaban atgūstamās summas atbilstu šim nosacījumam, un gadījumos, kad šādi procenti nav ietverti atgūstamajā summā, jāveic vajadzīgie pasākumi, lai no saņēmējiem atgūtu arī attiecīgo procentu summu.

(32)

Komisija lūgs Apvienoto Karalisti atsūtīt aizpildītu pievienoto anketu par atgūšanas procedūras pašreizējo stāvokli un sagatavot to saņēmēju sarakstu, no kuriem ir jāatgūst atbalsts.

V.   SECINĀJUMI

(33)

Saskaņā ar IV iedaļā veikto novērtējumu Komisija secina, ka Apvienotā Karaliste ir pārkāpusi EK līguma 88. panta 3. punktu, nelikumīgi piešķirot atbalstu saskaņā ar shēmu.

(34)

Komisija uzskata, ka atbalsts, kas piešķirts saskaņā ar shēmu, nav saderīgs ar kopējo tirgu, ja tas tika piešķirts, lai pirmo reizi iegādātos lietota zvejas kuģa īpašumdaļu.

(35)

Tā kā pēc 2001. gada 1. jūlija netika piešķirts atbalsts jauna zvejas kuģa īpašumdaļas iegādei pirmo reizi, viss šāda veida atbalsts, kas piešķirts saskaņā ar shēmu, ir uzskatāms par saderīgu ar kopējo tirgu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1.   Valsts atbalsts, ko Apvienotā Karaliste ir īstenojusi saskaņā ar shēmu akcionāriem, kuri pirmo reizi iegādājas kuģa īpašumdaļas (turpmāk tekstā – “shēma”), ir saderīgs ar kopējo tirgu, ja tas tika piešķirts, lai pirmo reizi iegādātos jauna zvejas kuģa īpašumdaļu.

2.   Valsts atbalsts, ko Apvienotā Karaliste ir īstenojusi saskaņā ar shēmu, nav saderīgs ar kopējo tirgu, ja tas tika piešķirts, lai pirmo reizi iegādātos lietota zvejas kuģa īpašumdaļu.

2. pants

Šā lēmuma 1. panta 2. punktā minētais individuālais atbalsts nav uzskatāms par valsts atbalstu, ja tas ir saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 875/2007 nosacījumiem.

3. pants

1.   Apvienotā Karaliste veic visus vajadzīgos pasākumus, lai no saņēmējiem atgūtu saskaņā ar shēmu piešķirto atbalstu, kas minēts 1. panta 2. punktā, izņemot 2. pantā minēto atbalstu.

2.   Par atgūstamo atbalstu aprēķina procentus, sākot no dienas, kad tas nodots saņēmēju rīcībā, līdz tā faktiskās atgūšanas dienai.

3.   Procentus aprēķina pēc salikto procentu formulas saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 794/2004 V nodaļu.

4.   No šā lēmuma pieņemšanas dienas Apvienotā Karaliste atceļ visus saskaņā ar shēmu piešķirtos vēl neizmaksātos atbalsta maksājumus, kas minēti 1. panta 2. punktā.

4. pants

1.   Nekavējoties un faktiski atgūst saskaņā ar shēmu piešķirto atbalstu, kas minēts 1. panta 2. punktā.

2.   Apvienotā Karaliste nodrošina šā lēmuma īstenošanu četru mēnešu laikā pēc tā paziņošanas dienas.

5. pants

1.   Divu mēnešu laikā pēc šā lēmuma paziņošanas dienas Apvienotā Karaliste sniedz Komisijai šādu informāciju:

a)

to saņēmēju saraksts, kuri ir saņēmuši šā lēmuma 1. panta 2. punktā minēto atbalstu, kas neatbilst Regulas (EK) Nr. 875/2007 nosacījumiem, un katra saņēmēja saņemtā kopējā atbalsta summa;

b)

kopējā summa (sākotnējā summa ar procentiem), kas atgūstama no katra saņēmēja;

c)

šā lēmuma izpildes nodrošināšanai veikto un plānoto pasākumu sīks apraksts;

d)

dokumenti, kas apliecina, ka saņēmējiem ir pieprasīts atmaksāt atbalstu.

2.   Apvienotā Karaliste informē Komisiju par šā lēmuma īstenošanai pieņemto valsts pasākumu norisi, līdz tiek pilnībā atgūti saskaņā ar shēmu piešķirtie atbalsta maksājumi, kas minēti 1. panta 2. punktā.

Tā nekavējoties pēc Komisijas pieprasījuma sniedz informāciju par šā lēmuma izpildes nodrošināšanai veiktajiem un plānotajiem pasākumiem.

Turklāt tā sniedz sīku informāciju par atgūstamajām atbalsta summām un ar attiecīgajiem procentiem, kas jau ir atgūti no atbalsta saņēmējiem

6. pants

Šis lēmums ir adresēts Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajai Karalistei.

Briselē, 2007. gada 13. novembrī

Komisijas vārdā

Komisijas loceklis

Joe BORG


(1)  OV L 83, 27.3.1999., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1791/2006 (OV L 363, 20.12.2006., 1. lpp.).

(2)  OV C 291, 30.11.2006., 5. lpp.

(3)  OV C 291, 30.11.2006., 5. lpp.

(4)  OV C 260, 17.9.1994., 3. lpp.; OV C 100, 27.3.1997., 12. lpp. un OV C 19, 20.1.2001., 7. lpp.

(5)  1994. un 1997. gada pamatnostādnes.

(6)  2001. gada pamatnostādnes.

(7)  2.2.3.3. punkta c) apakšpunkts 2001. gada “Pamatnostādnēs valsts atbalsta izskatīšanai zvejniecībā un akvakultūrā”.

(8)  OV L 337, 30.12.1999., 10. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1421/2004 (OV L 260, 6.8.2004., 1. lpp.).

(9)  OV L 358, 31.12.2002., 49. lpp.

(10)  OV L 211, 21.8.2003., 63. lpp.

(11)  OV L 81, 18.3.2006., 36. lpp.

(12)  OV C 119, 22.5.2002., 22. lpp.

(13)  OV L 193, 25.7.2007., 6. lpp.

(14)  OV L 140, 30.4.2004., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1935/2006 (OV L 407, 30.12.2006.).