ISSN 1725-5112

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 53

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

51. sējums
2008. gada 27. februāris


Saturs

 

II   Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta

Lappuse

 

 

LĒMUMI

 

 

Padome

 

 

2008/146/EK

 

*

Padomes Lēmums (2008. gada 28. janvāris) par to, lai Eiropas Kopienas vārdā noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā

1

 

 

2008/147/EK

 

*

Padomes Lēmums (2008. gada 28. janvāris) par to, lai Eiropas Kopienas vārdā noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Šveici par kritērijiem un mehānismiem, ar ko nosaka valsti, kura ir atbildīga par dalībvalstī vai Šveicē iesniegta lūguma pēc patvēruma izskatīšanu

3

Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par kritērijiem un mehānismiem tās valsts noteikšanai, kas atbildīga par patvēruma pieprasījumu izskatīšanu, kuri iesniegti kādā dalībvalstī vai Šveicē

5

 

*

Informācija par to, ka stājas spēkā Nolīgums starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, kā arī Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par kritērijiem un mehānismiem tās valsts noteikšanai, kas atbildīga par patvēruma pieprasījumu izskatīšanu, kuri iesniegti kādā dalībvalstī vai Šveicē

18

 

 

2008/148/EK

 

*

Padomes Lēmums (2007. gada 22. marts), lai noslēgtu Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā, ar kuru nostiprina kopīgo vienošanos, ar ko atjauno un groza Nolīgumu par starptautisko sadarbību, veicot pētniecības un attīstības darbības automatizētu ražošanas sistēmu (ARS) jomā starp Eiropas Kopienu un Austrāliju, Kanādu, EBTA valstīm Norvēģiju un Šveici, Koreju, Japānu un Amerikas Savienotajām Valstīm

19

Nolīgums vēstuļu apmaiņas veidā, ar kuru nostiprina kopīgo vienošanos, ar ko atjauno un groza Nolīgumu par starptautisko sadarbību, veicot pētniecības un attīstības darbības automatizētu ražošanas sistēmu (ARS) jomā starp Eiropas Kopienu un Austrāliju, Kanādu, EBTA valstīm Norvēģiju un Šveici, Koreju, Japānu un Amerikas Savienotajām Valstīm

21

 

*

Informācija par stāšanos spēkā – Nolīgums vēstuļu apmaiņas veidā, ar ko nostiprina kopīgo vienošanos, ar kuru atjauno un groza Nolīgumu par starptautisko sadarbību, veicot pētniecības un attīstības darbības automatizētu ražošanas sistēmu (ARS) jomā starp Eiropas Kopienu un Austrāliju, Kanādu, EBTA valstīm Norvēģiju un Šveici, Koreju, Japānu un Amerikas Savienotajām Valstīm.

49

 

 

III   Tiesību akti, kas pieņemti, piemērojot Līgumu par Eiropas Savienību

 

 

TIESĪBU AKTI, KAS PIEŅEMTI, PIEMĒROJOT LES VI SADAĻU

 

 

2008/149/TI

 

*

Padomes Lēmums (2008. gada 28. janvāris) par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā

50

Nolīgums starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā

52

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta

LĒMUMI

Padome

27.2.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 53/1


PADOMES LĒMUMS

(2008. gada 28. janvāris)

par to, lai Eiropas Kopienas vārdā noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā

(2008/146/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 62. pantu, 63. panta pirmās daļas 3. punktu, 66. pantu un 95. pantu saistībā ar 300. panta 2. punkta pirmās daļas otro teikumu un 300. panta 3. punkta pirmo daļu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

tā kā:

(1)

Saskaņā ar pilnvarām, kas 2002. gada 17. jūnijā piešķirtas Komisijai, ir pabeigtas sarunas ar Šveices iestādēm par Šveices asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā.

(2)

Saskaņā ar Padomes Lēmumu 2004/860/EK (2) un ņemot vērā tā noslēgšanu vēlāk, Nolīgums starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā ir parakstīts Eiropas Kopienas vārdā 2004. gada 26. oktobrī.

(3)

Šis nolīgums tagad būtu jāapstiprina.

(4)

Ciktāl tas attiecas uz tās Šengenas acquis daļas pilnveidošanu, kas saistīta ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, Padomes Lēmumu 1999/437/EK (1999. gada 17. maijs) par dažiem pasākumiem, lai piemērotu Eiropas Savienības Padomes, Islandes Republikas un Norvēģijas Karalistes Nolīgumu par abu minēto valstu iesaistīšanos Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un izstrādē (3), piemēro mutatis mutandis attiecībām ar Šveici.

(5)

Šis lēmums neskar Apvienotās Karalistes nostāju saskaņā ar Protokolu, ar ko Šengenas acquis integrē Eiropas Savienības sistēmā un kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, un saskaņā ar Padomes Lēmumu 2000/365/EK (2000. gada 29. maijs) par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (4).

(6)

Šis lēmums neskar Īrijas nostāju saskaņā ar Protokolu, ar ko Šengenas acquis integrē Eiropas Savienības sistēmā un kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, un saskaņā ar Padomes Lēmumu 2002/192/EK (2002. gada 28. februāris) par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (5).

(7)

Šis lēmums neskar Dānijas nostāju saskaņā ar Protokolu par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. pants

Ar šo Eiropas Kopienas vārdā tiek apstiprināts Nolīgums starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, kā arī saistītie dokumenti, kas sastāv no nobeiguma akta, nolīguma vēstuļu apmaiņas veidā par komitejām, kas palīdz Komisijai īstenot tās izpildvaru, un kopīgās deklarācijas par jaukto komiteju apvienotajām sanāksmēm.

Nolīguma, nobeiguma akta, vēstuļu apmaiņas un kopīgās deklarācijas teksts ir pievienots šim lēmumam (6).

2. pants

Šis lēmums attiecas uz jomām, kas aptvertas nolīguma A un B pielikumā uzskaitītajos noteikumos, un uz to attīstību, ciktāl minētajiem noteikumiem ir vai saskaņā ar Lēmumu 1999/436/EK (7) ir paredzēts juridiskais pamatojums Eiropas Kopienas dibināšanas līgumā.

3. pants

Lēmuma 1999/437/EK 1. līdz 4. pants tādā pašā veidā attiecas uz Šveices asociēšanu tās Šengenas acquis daļas īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, kas saistīta ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu.

4. pants

Ar šo Padomes priekšsēdētājs tiek pilnvarots iecelt personu, kurai ir tiesības Eiropas Savienības vārdā iesniegt apstiprinājuma instrumentu, kas paredzēts nolīguma 14. pantā, lai izteiktu Kopienas piekrišanu uzņemties saistības.

5. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2008. gada 28. janvārī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

D. RUPEL


(1)  2005. gada 13. oktobra Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2)  OV L 370, 17.12.2004., 78. lpp.

(3)  OV L 176, 10.7.1999., 31. lpp.

(4)  OV L 131, 1.6.2000., 43. lpp.

(5)  OV L 64, 7.3.2002., 20. lpp.

(6)  Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 52 lpp.

(7)  OV L 176, 10.7.1999., 17. lpp.


27.2.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 53/3


PADOMES LĒMUMS

(2008. gada 28. janvāris)

par to, lai Eiropas Kopienas vārdā noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Šveici par kritērijiem un mehānismiem, ar ko nosaka valsti, kura ir atbildīga par dalībvalstī vai Šveicē iesniegta lūguma pēc patvēruma izskatīšanu

(2008/147/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 63. panta 1. punkta a) apakšpunktu, saistībā ar 300. panta 2. punkta pirmā apakšpunkta pirmo teikumu un 300. panta 3. punkta pirmo apakšpunktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar pilnvarām, kas 2002. gada 17. jūnijā piešķirtas Komisijai, ir pabeigtas sarunas ar Šveices iestādēm par kritērijiem un mehānismiem, ar ko nosaka valsti, kura ir atbildīga par dalībvalstī vai Šveicē iesniegta lūguma pēc patvēruma izskatīšanu.

(2)

Saskaņā ar Padomes 2004. gada 25. oktobra lēmumu un, ņemot vērā tā noslēgšanu vēlākā datumā, Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par kritērijiem un mehānismiem, ar ko nosaka valsti, kura ir atbildīga par dalībvalstī vai Šveicē iesniegta lūguma pēc patvēruma izskatīšanu, ir parakstīts Eiropas Kopienas vārdā 2004. gada 26. oktobrī.

(3)

Šis nolīgums tagad būtu jāapstiprina.

(4)

Nolīgums izveido Jaukto komiteju ar lēmumu pieņemšanas tiesībām konkrētās jomās, un tādēļ ir nepieciešams precizēt, kas pārstāv Kopienu šajā komitejā.

(5)

Turklāt ir nepieciešams paredzēt procedūru, ar ko nosaka, kā tiek pieņemta Kopienas pozīcija.

(6)

Saskaņā ar 3. pantu Protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Apvienotā Karaliste un Īrija piedalās šā lēmuma pieņemšanā un piemērošanā.

(7)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Dānija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un Dānijai šis lēmums nav saistošs un nav jāpiemēro,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Eiropas Kopienas vārdā tiek apstiprināts Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par kritērijiem un mehānismiem, ar ko nosaka valsti, kura ir atbildīga par dalībvalstī vai Šveicē iesniegta lūguma pēc patvēruma izskatīšanu, kā arī saistītie dokumenti, kas sastāv no nobeiguma akta un kopējās deklarācijas par jaukto komiteju apvienotajām sanāksmēm.

Nolīguma, nobeiguma akta un kopējās deklarācijas teksti ir pievienoti šim lēmumam.

2. pants

Ar šo Padomes priekšsēdētājs tiek pilnvarots iecelt personu, kurai ir tiesības Eiropas Kopienas vārdā iesniegt apstiprinājuma instrumentu, kas paredzēts nolīguma 12. pantā, lai izteiktu Eiropas Kopienas piekrišanu uzņemties saistības.

3. pants

Jauktajā komitejā, kas izveidota saskaņā ar šā nolīguma 3. pantu, Kopienu pārstāv Komisija.

4. pants

1.   Kopienas nostāju Jauktajā komitejā attiecībā uz tās reglamenta pieņemšanu, kā prasīts nolīguma 3. panta 2. punktā, pieņem Komisija pēc apspriešanās ar īpašu Padomes ieceltu komiteju.

2.   Attiecībā uz pārējiem Jauktās komitejas lēmumiem Kopienas nostāju pieņem Padome, lemjot ar kvalificētu balsu vairākumu pēc Komisijas priekšlikuma.

5. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2008. gada 28. janvārī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

D. RUPEL


NOLĪGUMS

starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par kritērijiem un mehānismiem tās valsts noteikšanai, kas atbildīga par patvēruma pieprasījumu izskatīšanu, kuri iesniegti kādā dalībvalstī vai Šveicē

EIROPAS KOPIENA

un

ŠVEICES KONFEDERĀCIJA,

turpmāk “Līgumslēdzējas puses”,

TĀ KĀ Eiropas Savienības Padome ir pieņēmusi Regulu (EK) Nr. 343/2003 (2003. gada 18. februāris), ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts pilsoņa patvēruma pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm (1) (turpmāk “Dublinas regula”), kura aizstāja Dublinas konvenciju, kas parakstīta Dublinā, 1990. gada 15. jūnijā un ar ko nosaka valsti, kura ir atbildīga par patvēruma pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no Eiropas Kopienas dalībvalstīm (2) (turpmāk “Dublinas konvencija”), un tā kā Eiropas Kopienu Komisija ir pieņēmusi Regulu (EK) Nr. 1560/2003 (2003. gada 2. septembris), ar kuru paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai piemērotu Padomes Regulu (EK) Nr. 343/2003, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts pilsoņa patvēruma pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm (3) (turpmāk “Dublinas piemērošanas regula”;

TĀ KĀ Eiropas Savienības Padome ir pieņēmusi Regulu (EK) Nr. 2725/2000 (2000. gada 11. decembris) par pirkstu nospiedumu salīdzināšanas sistēmas “Eurodac” izveidi, lai efektīvi piemērotu Dublinas konvenciju un tā dotu ieguldījumu, nosakot atbildīgo Līgumslēdzēju pusi patvēruma pieprasījuma izskatīšanā saskaņā ar Dublinas konvenciju (4) (turpmāk “Eurodac regula”), un Regulu (EK) Nr. 407/2002 (2002. gada 28. februāris), ar ko paredz dažus īstenošanas noteikumus Regulai (EK) Nr. 2725/2000 par pirkstu nospiedumu salīdzināšanas sistēmas “Eurodac” izveidi, lai efektīvi piemērotu Dublinas konvenciju (5) (turpmāk “Eurodac piemērošanas regula”);

TĀ KĀ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (6) (turpmāk “Personas datu aizsardzības direktīva”) Šveices Konfederācijai būtu jāpiemēro tāpat, kā to piemēro Eiropas Savienības dalībvalstis, kad tās izmanto datus saistībā ar šo nolīgumu;

ŅEMOT VĒRĀ Šveices ģeogrāfisko stāvokli;

TĀ KĀŠveices Konfederācijas piedalīšanās Kopienas acquis, uz kuru attiecas Dublinas regula un Eurodac regula (turpmāk “Dublinas/Eurodac acquis”), ļautu nostiprināt sadarbību starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju;

TĀ KĀ Eiropas Kopiena, pamatojoties uz Dublinas konvenciju, ir noslēgusi Nolīgumu ar Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par kritērijiem un mehānismiem tās valsts noteikšanai, kas ir atbildīga par to patvēruma lūgumu izskatīšanu, kuri iesniegti kādā dalībvalstī vai Islandē, vai Norvēģijā (7);

TĀ KĀ būtu lietderīgi asociēt Šveices Konfederāciju Dublinas/Eurodac acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā ar tādiem pašiem noteikumiem kā Islandi un Norvēģiju;

TĀ KĀ būtu lietderīgi starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju noslēgt nolīgumu, kas paredzētu analogas tiesības un pienākumus kā vienošanās, kas panākta starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Islandi un Norvēģiju, no otras puses;

PĀRLIECĪBĀ, ka ir nepieciešams organizēt sadarbību starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju attiecībā uz turpmāku Dublinas/Eurodac acquis īstenošanu, piemērošanu un pilnveidošanu;

TĀ KĀ, lai iesaistītu Šveices Konfederāciju Eiropas Kopienas darbībā jomās, uz kurām attiecas šis nolīgums, un lai nodrošinātu tās dalību minētajā darbībā, ir nepieciešams izveidot komiteju pēc tāda organizatoriskā parauga, kāds izmantots, asociējot Islandi un Norvēģiju;

TĀ KĀ sadarbība jomās, uz kurām attiecas Dublinas regula un Eurodac regula, balstās uz brīvības, demokrātijas, tiesiskas valsts un cilvēktiesību ievērošanas principiem, kas garantēti 1950. gada 4. novembra Eiropas Konvencijā par cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzību;

TĀ KĀ Eiropas Kopienas dibināšanas līguma IV nodaļas noteikumi un uz šīs nodaļas pamata pieņemto tiesību aktu noteikumi neattiecas uz Dānijas Karalisti, pamatojoties uz Protokolu par Dānijas nostāju, kurš ar Amsterdamas līgumu ir pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, taču būtu lietderīgi Šveices Konfederācijai un Dānijai radīt iespēju piemērot to savstarpējās attiecībās šā nolīguma noteikumus;

TĀ KĀ ir nepieciešams nodrošināt, ka valstis, kuras Eiropas Savienība ir asociējusi Dublinas/Eurodac acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, piemēro šo nolīgumu arī savstarpējās attiecībās;

TĀ KĀ Dublinas/Eurodac acquis veiksmīgai darbībai ir nepieciešama vienlaicīga šā nolīguma piemērošana ar tādiem līgumiem starp dažādām Dublinas/Eurodac acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā iesaistītajām pusēm, kuri reglamentē to savstarpējās attiecības;

ŅEMOT VĒRĀ Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā;

ŅEMOT VĒRĀ saistību starp Šengenas acquis un Dublinas/Eurodac acquis;

TĀ KĀ šīs saiknes nodrošināšanai ir vajadzīgs vienlaikus piemērot Dublinas/Eurodac acquis un Šengenas acquis,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. pants

1.   Šveices Konfederācija, turpmāk tekstā “Šveice”, īsteno noteikumus, kas paredzēti

Dublinas regulā,

Eurodac regulā,

Eurodac piemērošanas regulā un

Dublinas piemērošanas regulā,

un piemēro tos savās attiecībās ar Eiropas Savienības dalībvalstīm, turpmāk “dalībvalstis”.

2.   Dalībvalstis piemēro 1. punktā minētās regulas attiecībā uz Šveici.

3.   Neskarot 4. pantu, Šveice pieņem, īsteno un piemēro arī Eiropas Kopienas pieņemtos tiesību aktus un pasākumus, ar kuriem groza vai papildina 1. punktā minētos noteikumus, kā arī lēmumus, kas pieņemti saskaņā ar minētajos noteikumos paredzētajām procedūrām.

4.   Saistībā ar datu apstrādi, lai īstenotu un piemērotu 1. punktā minētos noteikumus, Šveice mutatis mutandis īsteno un piemēro Personas datu aizsardzības direktīvas noteikumus, ciktāl tie attiecas uz dalībvalstīm.

5.   Piemērojot šā panta 1. un 2. punktu, uzskata, ka 1. pantā minētajos noteikumos ietvertās norādes uz “dalībvalstīm” ietver arī Šveici.

2. pants

1.   Izstrādājot jaunus tiesību aktus, ar ko groza vai papildina 1. pantā minētos noteikumus, Eiropas Kopienu Komisija, turpmāk “Komisija”, izstrādājot priekšlikumus, neoficiāli apspriežas ar Šveices ekspertiem tādā pašā veidā, kā tā apspriežas ar dalībvalstu ekspertiem.

2.   Iesniedzot 1. punktā minētos priekšlikumus Eiropas Parlamentam un Eiropas Savienības Padomei, turpmāk “Padome”, Komisija to kopijas iesniedz Šveicei.

Pēc vienas Līgumslēdzējas puses lūguma var notikt provizoriska viedokļu apmaiņa Apvienotajā komitejā, kas izveidota saskaņā ar 3. pantu.

3.   Līgumslēdzējas puses pēc vienas puses pieprasījuma atkārtoti apspriežas Apvienotajā komitejā svarīgos jautājumos posmā pirms 1. punktā minēto tiesību aktu pieņemšanas, pastāvīgi apmainoties ar informāciju un apspriežoties.

4.   Līgumslēdzējas puses labticīgi sadarbojas informācijas un apspriežu posmā, lai procesa beigās atvieglinātu Apvienotās komitejas darbību saskaņā ar šo nolīgumu.

5.   Šveices valdības pārstāvjiem ir tiesības Apvienotajā komitejā izteikt ierosinājumus attiecībā uz 1. punktā minētajiem jautājumiem.

6.   Komisija nodrošina Šveices ekspertiem visplašāko iespējamo līdzdalību pasākumu projektu sagatavošanā attiecīgajās jomās, kurus vēlāk iesniedz komitejām, kuras palīdz Komisijai īstenot ieviešanas pilnvaras. Tādējādi, izstrādājot savus priekšlikumus, Komisija apspriežas ar Šveices ekspertiem tāpat kā ar dalībvalstu ekspertiem.

7.   Gadījumā, ja saskaņā ar procedūru, kas piemērojama attiecīgajā komitejā, tiek iesaistīta Padome, Komisija iesniedz Padomei Šveices ekspertu viedokļus.

3. pants

1.   Ar šo tiek izveidota Apvienotā komiteja, kurā ir Līgumslēdzēju pušu pārstāvji.

2.   Apvienotā komiteja pieņem savu reglamentu, panākot konsensu.

3.   Apvienotā komiteja sanāk pēc tās priekšsēdētāja iniciatīvas vai pēc jebkura tās locekļa lūguma.

4.   Apvienotā komiteja sanāk attiecīgā līmenī atkarībā no apstākļiem, lai izskatītu 1. pantā minēto noteikumu praktisku īstenošanu un piemērošanu un lai sāktu viedokļu apmaiņu par tiesību aktu un pasākumu izstrādi, ar ko groza vai papildina 1. pantā minētos noteikumus.

Visa informācijas apmaiņa saistībā ar šo nolīgumu tiek uzskatīta par attiecināmu uz Apvienotās komitejas pilnvarām.

5.   Apvienotās komitejas priekšsēdētāja pienākumus pilda pārmaiņus sešus mēnešus pēc kārtas Eiropas Kopienas pārstāvis un Šveices valdības pārstāvis.

4. pants

1.   Ievērojot 2. pantu, ja Padome pieņem tiesību aktus vai pasākumus, ar ko groza vai papildina 1. pantā minētos noteikumus, un pieņem tiesību aktus vai pasākumus saskaņā ar minētajos noteikumos paredzētajām procedūrām, šos tiesību aktus vai pasākumus piemēro vienlaikus dalībvalstīs un Šveicē, ja vien nav skaidri noteikts citādi.

2.   Komisija nekavējoties paziņo Šveicei par 1. punktā minēto tiesību aktu vai pasākumu pieņemšanu. Šveice izlemj, vai pieņemt to saturu un transponēt tos savā iekšējā tiesību sistēmā. Par šiem lēmumiem paziņo Komisijai trīsdesmit dienās pēc attiecīgo aktu vai pasākumu pieņemšanas.

3.   Ja paredzētā akta vai pasākuma saturs Šveicei var kļūt saistošs vienīgi pēc konstitucionālo prasību izpildes, Šveice pēc šo aktu vai pasākumu paziņošanas par to informē Komisiju. Šveice nekavējoties un rakstiski informē Komisiju par visu tās konstitucionālo prasību izpildi. Gadījumā, ja nav nepieciešams referendums, paziņojumu sniedz tūlīt pēc referenduma ierosināšanas termiņa beigām. Ja referendums ir nepieciešams, Šveices rīcībā paziņojuma sniegšanai ir ilgākais divi gadi no Komisijas paziņojuma brīža. No noteiktās dienas, kad tiesību akts vai pasākums stājas spēkā Šveicē, līdz paziņošanai par konstitucionālo prasību izpildi Šveice, ciktāl tas iespējams, provizoriski piemēro attiecīgo tiesību aktu vai pasākumu.

4.   Ja Šveice nevar provizoriski piemērot attiecīgo tiesību aktu vai pasākumu un ja tas rada grūtības, kas traucē sadarbībai Dublinas/Eurodac jomā, situāciju izskata Apvienotajā komitejā. Eiropas Kopiena attiecībā pret Šveici var veikt proporcionālus un nepieciešamus pasākumus, lai nodrošinātu veiksmīgu sadarbību Dublinas/Eurodac jomā.

5.   Šveicei pieņemot 1. punktā minēto tiesību aktu un pasākumu saturu, tiek radītas tiesības un pienākumi starp Šveici un Eiropas Savienības dalībvalstīm.

6.   Ja:

a)

Šveice paziņo par tās lēmumu nepieņemt tāda 1. pantā minēta tiesību akta vai pasākuma saturu, attiecībā uz kuru piemēro šajā nolīgumā paredzētās procedūras;

b)

Šveice nesniedz paziņojumu 2. punktā paredzētajā trīsdesmit dienu termiņā;

c)

Šveice nesniedz paziņojumu pēc referenduma ierosināšanas termiņa beigām vai, referenduma gadījumā, 3. punktā minētajā divu gadu termiņā, vai no dienas, no kuras attiecīgais tiesību akts vai pasākums stājās spēkā, neveic minētajā apakšpunktā paredzēto provizorisko piemērošanu,

šā nolīguma darbību aptur.

7.   Apvienotā komiteja deviņdesmit dienās izskata jautājumu, kas izraisījis nolīguma darbības apturēšanu, un cenšas novērst iemeslus, kādēļ nav notikusi pieņemšana vai ratifikācija. Pēc tam, kad ir izskatītas visas citas iespējas turpināt šā nolīguma veiksmīgu darbību, tostarp iespēja ņemt vērā tiesību aktu līdzvērtību, Apvienotā komiteja var vienprātīgi nolemt atjaunot šā nolīguma darbību. Ja pēc 90 dienām šā nolīguma darbība joprojām ir apturēta, to pārtrauc piemērot.

5. pants

1.   Lai sasniegtu Līgumslēdzēju pušu mērķi panākt, cik vien iespējams, vienveidīgu 1. pantā minēto noteikumu piemērošanu un interpretāciju, Apvienotā komiteja seko Eiropas Kopienu Tiesas, turpmāk “Tiesa”, judikatūras attīstībai, kā arī Šveices kompetento tiesu iestāžu judikatūras attīstībai saistībā ar šiem noteikumiem. Šim nolūkam Līgumslēdzējas puses vienojas nodrošināt tūlītēju savstarpēju judikatūras apmaiņu.

2.   Šveice ir tiesīga iesniegt Tiesai lietas izklāstu vai rakstiskus apsvērumus, ja dalībvalsts tiesa iesniedz Tiesai prejudiciālu jautājumu saistībā ar kāda 1. pantā paredzēta noteikuma interpretāciju.

6. pants

1.   Katru gadu Šveice iesniedz Apvienotajai komitejai ziņojumu par to, kā tās administratīvās un tiesu iestādes ir piemērojušas un interpretējušas 1. pantā paredzētos noteikumus, kā tos attiecīgā gadījumā interpretējusi Tiesa.

2.   Ja divos mēnešos no dienas, kad tai paziņots par būtiskām judikatūras atšķirībām Tiesā un Šveices tiesu iestādēs vai būtiskām atšķirībām 1. pantā minēto noteikumu piemērošanā attiecīgo dalībvalstu iestādēs un Šveices iestādēs, Apvienotā komiteja nav spējusi nodrošināt vienveidīgu šo noteikumu piemērošanu un interpretēšanu, sāk 7. pantā paredzēto procedūru.

7. pants

1.   Ja rodas strīds par šā nolīguma piemērošanu vai ja iestājas 6. panta 2. punktā minētā situācija, attiecīgo jautājumu kā strīdus jautājumu oficiāli iekļauj Apvienotās komitejas darba kārtībā.

2.   Apvienotajai komitejai strīda atrisināšanai ir deviņdesmit dienu, skaitot no dienas, kad pieņem darba kārtību, kurā ir iekļauts attiecīgais strīdus jautājums.

3.   Ja Apvienotā komiteja nevar atrisināt strīdu deviņdesmit dienu termiņā, kas minēts 2. punktā, galīgā izlīguma panākšanai šo termiņu pagarina par 90 dienām. Ja pēc šā termiņa beigām galīgais izlīgums netiek panākts, šo nolīgumu pārstāj piemērot minētā termiņa pēdējā dienā.

8. pants

1.   Attiecībā uz administratīvajām un darbības izmaksām saistībā ar Eurodac centrālās vienības ierīkošanu un darbību Šveice veic ikgadēju iemaksu Eiropas Kopienu vispārējā budžetā tādā apmērā, kas atbilst 7,286 % no sākotnējās references summas EUR 11 675 000, un, sākot ar 2004. budžeta gadu, ikgadēju iemaksu 7,286 % apjomā no budžeta kredītiem, kas atbilst attiecīgajam budžeta gadam.

Attiecībā uz citām administratīvajam vai darbības izmaksām, kas saistītas ar šā nolīguma piemērošanu, Šveice veic ikgadēju iemaksu Eiropas Kopienu vispārējā budžetā atbilstīgi tās iekšējā kopprodukta attiecībai pret visu iesaistīto valstu iekšējā kopprodukta kopapjomu.

2.   Šveicei ir tiesības saņemt dokumentus, kas attiecas uz šo nolīgumu, kā arī prasīt Apvienotās komitejas sēdēs mutisko tulkošanu kādā no Eiropas Kopienu iestāžu oficiālajām valodām pēc izvēles.

9. pants

Šveices valsts kontroles iestāde, kas atbildīga par datu aizsardzību, un neatkarīgā kontroles iestāde, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 286. panta 2. pantu, vajadzīgajā mērā sadarbojas savu pienākumu izpildē un jo īpaši apmainās ar jebkādu noderīgu informāciju. Šīs divas iestādes savas sadarbības noteikumus paredz savstarpējā līgumā.

10. pants

1.   Šis nolīgums nekādi neskar citus nolīgumus, kas noslēgti starp Eiropas Kopienu un Šveici.

2.   Šis nolīgums nekādi neskar nolīgumus, ko nākotnē varētu noslēgt starp Eiropas Kopienu un Šveici.

11. pants

1.   Dānijas Karaliste var lūgt dalību šajā nolīgumā. Līgumslēdzējas puses, rīkojoties ar Dānijas Karalistes piekrišanu, nosaka šādas dalības nosacījumus protokolā, ko pievieno šim nolīgumam.

2.   Šveice noslēgs nolīgumu ar Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par savstarpēju tiesību un pienākumu noteikšanu, pamatojoties uz to attiecīgo iesaistīšanos Dublinas/Eurodac acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā.

12. pants

1.   Šo nolīgumu Līgumslēdzējas puses ratificē vai apstiprina. Ratifikācijas vai apstiprināšanas instrumentus deponē Padomes ģenerālsekretāram, kas ir depozitārs.

2.   Šis nolīgums stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc depozitāra paziņojuma Līgumslēdzējām pusēm par pēdējā ratifikācijas vai apstiprināšanas instrumenta deponēšanu.

3.   Šā nolīguma 2., 3. pantu un 4. panta 2. punkta pirmo teikumu provizoriski piemēro no šā nolīguma parakstīšanas dienas.

13. pants

Attiecībā uz tiesību aktiem vai pasākumiem, kas ir pieņemti pēc šā nolīguma parakstīšanas, bet pirms tā stāšanā spēkā, 4. panta 2. punkta pēdējā teikumā paredzētais trīsdesmit dienu termiņš sākas šā nolīguma spēkā stāšanās dienā.

14. pants

1.   Šo nolīgumu piemēro vienīgi tad, ja piemēro arī 11. pantā minētos nolīgumus.

2.   Turklāt šo nolīgumu piemēro vienīgi tad, ja piemēro arī Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveici par Šveices asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā.

15. pants

1.   Lihtenšteina var pievienoties šim nolīgumam.

2.   Lihtenšteinas pievienošanās gadījumā šim nolīgumam tiks sastādīts protokols, kurā būs noteiktas visas šādas pievienošanās sekas, tostarp tiesības un pienākumi, kas radīsies starp Lihtenšteinu un Šveici, tāpat kā starp Lihtenšteinu, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un dalībvalstīm, ciktāl tām ir saistošs šis nolīgums, no otras puses.

16. pants

1.   Katra Līgumslēdzēja puse var denonsēt šo nolīgumu, iesniedzot rakstisku paziņojumu depozitāram. Šis paziņojums stājas spēkā sešus mēnešus pēc tā iesniegšanas.

2.   Šo nolīgumu uzskata par denonsētu, ja Šveice denonsē kādu no 11. pantā minētajiem nolīgumiem vai 14. panta 2. punktā minēto nolīgumu.

17. pants

1.   Šis nolīgums ir sastādīts divos eksemplāros angļu, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, poļu, portugāļu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā; visi teksti ir vienlīdz autentiski.

2.   Šā nolīguma maltiešu valodas versijas autentiskumu Līgumslēdzējas puses apstiprina, veicot vēstuļu apmaiņu. Tā ir spēkā tāpat kā 1. punktā paredzēto valodu versijas.

TO APLIECINOT, attiecīgi pilnvarotās personas ir parakstījušas šo nolīgumu.

Hecho en Luxemburgo, el veintiséis de octubre de dos mil cuatro.

V Lucemburku dne dvacátého šestého října dva tisíce čtyři.

Udfærdiget i Luxembourg den seksogtyvende oktober to tusind og fire.

Geschehen zu Luxemburg am sechsundzwanzigsten Oktober zweitausendvier.

Kahe tuhande neljanda aasta oktoobrikuu kahekümne kuuendal päeval Luxembourgis.

Έγινε στo Λουξεμβούργο, στις είκοσι έξι Οκτωβρίου δύο χιλιάδες τέσσερα.

Done at Luxembourg on the twenty-sixth day of October in the year two thousand and four.

Fait à Luxembourg, le vingt-six octobre deux mille quatre.

Fatto a Lussemburgo, addì ventisei ottobre duemilaquattro.

Luksemburgā, divi tūkstoši ceturtā gada divdesmit sestajā oktobrī.

Priimta du tūkstančiai ketvirtų metų spalio dvidešimt šeštą dieną Liuksemburge.

Kelt Luxembourgban, a kettőezer-negyedik év október havának huszonhatodik napján.

Magħmula fil-Lussemburgu fis-sitta u għoxrin jum ta' Ottubru tas-sena elfejn u erbgħa.

Gedaan te Luxemburg, de zesentwintigste oktober tweeduizend vier.

Sporządzono w Luksemburgu dnia dwudziestego szóstego października roku dwa tysiące czwartego.

Feito no Luxemburgo, em vinte e seis de Outubro de dois mil e quatro.

V Luxemburgu dvadsiateho šiesteho októbra dvetisícštyri.

V Luxembourgu, dne šestindvajsetega oktobra leta dva tisoč štiri.

Tehty Luxemburgissa kahdentenakymmenentenäkuudentena päivänä lokakuuta vuonna kaksituhattaneljä.

Som skedde i Luxemburg den tjugosjätte oktober tjugohundrafyra.

Por la Comunidad Europea

Za Evropské společenství

For Det Europæiske Fællesskab

Für die Europäische Gemeinschaft

Euroopa Ühenduse nimel

Για την Ευρωπαϊκή Κοινότητα

For the European Community

Pour la Communauté européenne

Per la Comunità europea

Eiropas Kopienas vārdā

Europos bendrijos vardu

az Európai Közösség részéről

Għall-Komunità Ewropea

Voor de Europese Gemeenschap

W imieniu Wspólnoty Europejskiej

Pela Comunidade Europeia

Za Európske spoločenstvo

Za Evropsko skupnost

Euroopan yhteisön puolesta

På Europeiska gemenskapens vägnar

Image

Für die Schweizerische Eidgenossenschaft

Pour la Confédération suisse

Per la Confederazione svizzera

Image


(1)  OV L 50, 25.2.2003., 1. lpp.

(2)  OV C 254, 19.8.1997., 1. lpp.

(3)  OV L 222, 5.9.2003., 3. lpp.

(4)  OV L 316, 15.12.2000., 1. lpp.

(5)  OV L 62, 5.3.2002., 1. lpp.

(6)  OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 3.10.2003., 1. lpp.).

(7)  OV L 93, 3.4.2001., 38. lpp.


NOBEIGUMA AKTS


Pilnvarotie ir pieņēmuši turpmāk norādītās kopīgās deklarācijas, kas pievienotas šim Nobeiguma aktam:

1.

Līgumslēdzēju pušu Kopīgā deklarācija par ciešu dialogu;

2.

Līgumslēdzēju pušu Kopīgā deklarācija par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK par datu aizsardzību.

Pilnvarotie tāpat ir ņēmuši vērā turpmāk norādītās deklarācijas, kas ir pievienotas šim Nobeiguma aktam:

1.

Šveices deklarācija par 4. panta 3. punktu saistībā ar termiņiem Dublinas/Eurodac acquis turpmāku pilnveidojumu pieņemšanai;

2.

Eiropas Komisijas deklarācija par komitejām, kas palīdz Eiropas Komisijai tās ieviešanas pilnvaru īstenošanā.

Hecho en Luxemburgo, el veintiséis de octubre de dos mil cuatro.

V Lucemburku dne dvacátého šestého října dva tisíce čtyři.

Udfærdiget i Luxembourg den seksogtyvende oktober to tusind og fire.

Geschehen zu Luxemburg am sechsundzwanzigsten Oktober zweitausendvier.

Kahe tuhande neljanda aasta oktoobrikuu kahekümne kuuendal päeval Luxembourgis.

Έγινε στo Λουξεμβούργο, στις είκοσι έξι Οκτωβρίου δύο χιλιάδες τέσσερα.

Done at Luxembourg on the twenty-sixth day of October in the year two thousand and four.

Fait à Luxembourg, le vingt-six octobre deux mille quatre.

Fatto a Lussemburgo, addì ventisei ottobre duemilaquattro.

Luksemburgā, divi tūkstoši ceturtā gada divdesmit sestajā oktobrī.

Priimta du tūkstančiai ketvirtų metų spalio dvidešimt šeštą dieną Liuksemburge.

Kelt Luxembourgban, a kettőezer-negyedik év október havának huszonhatodik napján.

Magħmula fil-Lussemburgu fis-sitta u għoxrin jum ta' Ottubru tas-sena elfejn u erbgħa.

Gedaan te Luxemburg, de zesentwintigste oktober tweeduizend vier.

Sporządzono w Luksemburgu dnia dwudziestego szóstego października roku dwa tysiące czwartego.

Feito no Luxemburgo, em vinte e seis de Outubro de dois mil e quatro.

V Luxemburgu dvadsiateho šiesteho októbra dvetisícštyri.

V Luxembourgu, dne šestindvajsetega oktobra leta dva tisoč štiri.

Tehty Luxemburgissa kahdentenakymmenentenäkuudentena päivänä lokakuuta vuonna kaksituhattaneljä.

Som skedde i Luxemburg den tjugosjätte oktober tjugohundrafyra.

Por la Comunidad Europea

Za Evropské společenství

For Det Europæiske Fællesskab

Für die Europäische Gemeinschaft

Euroopa Ühenduse nimel

Για την Ευρωπαϊκή Κοινότητα

For the European Community

Pour la Communauté européenne

Per la Comunità europea

Eiropas Kopienas vārdā

Europos bendrijos vardu

az Európai Közösség részéről

Għall-Komunità Ewropea

Voor de Europese Gemeenschap

W imieniu Wspólnoty Europejskiej

Pela Comunidade Europeia

Za Európske spoločenstvo

Za Evropsko skupnost

Euroopan yhteisön puolesta

På Europeiska gemenskapens vägnar

Image

Für die Schweizerische Eidgenossenschaft

Pour la Confédération suisse

Per la Confederazione svizzera

Image

LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU KOPĪGĀS DEKLARĀCIJAS

 

LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA PAR CIEŠU DIALOGU

Līgumslēdzējas puses uzsver, cik nozīmīgs ir ciešs un produktīvs dialogs starp visiem, kas iesaistīti šā nolīguma 1. panta 1. punktā minēto noteikumu īstenošanā.

Ievērojot nolīguma 3. panta 1. punktu, Komisija aicina dalībvalstu ekspertus uz Apvienotās komitejas sanāksmēm, lai sāktu viedokļu apmaiņu ar Šveici par visiem nolīgumā minētajiem jautājumiem.

Līgumslēdzējas puses ņem vērā dalībvalstu vēlēšanos pieņemt iepriekšminēto aicinājumu un piedalīties šajās viedokļu apmaiņās ar Šveici par visiem nolīgumā minētajiem jautājumiem.

LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA PAR EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVU 95/46/EK PAR DATU AIZSARDZĪBU

Nolīguma ietvaros Līgumslēdzējas puses ir vienojušās, ka attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti Šveices Konfederācijas pārstāvju līdzdalība tiek īstenota saskaņā ar kārtību, kas noteikta ar vēstuļu apmaiņu par komitejām, kuras palīdz Eiropas Komisijai īstenot tās ieviešanas pilnvaras, un kas ir pievienota Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā.

CITAS DEKLARĀCIJAS

 

ŠVEICES DEKLARĀCIJA PAR 4. PANTA 3. PUNKTU SAISTĪBĀ AR TERMIŅIEM DUBLINAS/EURODAC ACQUIS TURPMĀKU PILNVEIDOJUMU PIEŅEMŠANAI

Nolīguma 4. panta 3. punktā minētais maksimālais 2 gadu termiņš attiecas gan uz tiesību akta vai pasākuma apstiprināšanu, gan uz tā ieviešanu. Tas aptver šādus posmus:

sagatavošanās posms,

parlamentārā procedūra,

referenduma ierosināšanas termiņš (100 dienas pēc akta oficiālās publikācijas) un, vajadzības gadījumā,

referendums (organizēšana un balsošana).

Federālā Padome nekavējoties informē Padomi un Komisiju par katra posma pabeigšanu.

Federālā Padome apņemas izmantot visus tās rīcībā esošos līdzekļus, lai panāktu, ka iepriekšminētie posmi noritētu tik ātri, cik iespējams.

EIROPAS KOMISIJAS DEKLARĀCIJA PAR KOMITEJĀM, KAS PALĪDZ EIROPAS KOMISIJAI TĀS IEVIEŠANAS PILNVARU ĪSTENOŠANĀ

Pašlaik komitejas, kas palīdz Eiropas Komisijai īstenot tās ieviešanas pilnvaras Dublinas/Eurodac acquis īstenošanas, piemērošanas un pilnveidošanas jomā, ir:

komiteja, kas izveidota ar 27. pantu Regulā (EK) Nr. 343/2003 (“Dublinas komiteja”) un

komiteja, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 2725/2000 (“Eurodac komiteja”).


KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA PAR APVIENOTO KOMITEJU KOPĪGAJĀM SANĀKSMĒM

Eiropas Komisijas delegācija,

delegācijas, kas pārstāv Islandes Republikas un Norvēģijas Karalistes valdības,

delegācija, kas pārstāv Šveices Konfederācijas valdību,

ir nolēmušas organizēt Apvienoto komiteju, kuras izveidotas ar Eiropas Kopienas un Islandes un Norvēģijas nolīgumu par kritērijiem un mehānismiem tās valsts noteikšanai, kas ir atbildīga par patvēruma lūgumu izskatīšanu, kuri iesniegti kādā dalībvalstī vai Islandē, vai Norvēģijā, no vienas puses, un Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas Nolīgumu par kritērijiem un mehānismiem tās valsts noteikšanai, kas atbildīga par patvēruma pieprasījumu izskatīšanu, kuri iesniegti kādā dalībvalstī vai Šveicē, no otras puses, sanāksmes kopīgi;

ievēro, ka šo sanāksmju kopīgai norisei nepieciešami pragmatiski organizatoriski pasākumi attiecībā uz šādu sanāksmju priekšsēdētāja funkcijām, kad sanāksmes priekšsēdētāja funkcijas jāpilda asociētajām valstīm saskaņā ar Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas Nolīgumu par kritērijiem un mehānismiem tās valsts noteikšanai, kas atbildīga par patvēruma pieprasījumu izskatīšanu, kuri iesniegti kādā dalībvalstī vai Šveicē, vai saskaņā ar Eiropas Kopienas un Islandes Republikas un Norvēģijas Karalistes Nolīgumu par kritērijiem un mehānismiem tās valsts noteikšanai, kas ir atbildīga par to patvēruma lūgumu izskatīšanu, kuri iesniegti kādā dalībvalstī vai Islandē, vai Norvēģijā;

ņem vērā asociēto valstu vēlmi atteikties, ja nepieciešams, no savas priekšsēdētāja funkciju izpildes un pildīt priekšsēdētāja funkcijas rotācijas kārtībā alfabētiskā secībā, sākot no dienas, kad stājas spēkā Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas Nolīgums par kritērijiem un mehānismiem tās valsts noteikšanai, kas atbildīga par patvēruma pieprasījumu izskatīšanu, kuri iesniegti kādā dalībvalstī vai Šveicē.


27.2.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 53/18


Informācija par to, ka stājas spēkā Nolīgums starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā  (1) , kā arī Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par kritērijiem un mehānismiem tās valsts noteikšanai, kas atbildīga par patvēruma pieprasījumu izskatīšanu, kuri iesniegti kādā dalībvalstī vai Šveicē  (2)

Tā kā 2008. gada 1. februārī ir pabeigtas vajadzīgās procedūras, lai varētu stāties spēkā Nolīgums starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, kā arī Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par kritērijiem un mehānismiem tās valsts noteikšanai, kas atbildīga par patvēruma pieprasījumu izskatīšanu, kuri iesniegti kādā dalībvalstī vai Šveicē, – abi nolīgumi parakstīti Luksemburgā 2004. gada 26. oktobrī – šie nolīgumi saskaņā ar attiecīgi 14. panta 1. punktu un 12. panta 2. punktu stāsies spēkā vienlaicīgi 2008. gada 1. martā.


(1)  Sk. šā Oficiālā Vēstneša 52. lappusi.

(2)  Sk. šā Oficiālā Vēstneša 5. lappusi.


27.2.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 53/19


PADOMES LĒMUMS

(2007. gada 22. marts),

lai noslēgtu Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā, ar kuru nostiprina kopīgo vienošanos, ar ko atjauno un groza Nolīgumu par starptautisko sadarbību, veicot pētniecības un attīstības darbības automatizētu ražošanas sistēmu (ARS) jomā starp Eiropas Kopienu un Austrāliju, Kanādu, EBTA valstīm Norvēģiju un Šveici, Koreju, Japānu un Amerikas Savienotajām Valstīm

(2008/148/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 170. pantu saistībā ar tā 300. panta 2. punktu un 300. panta 3. punkta pirmo daļu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

tā kā:

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1513/2002/EK (2002. gada 27. jūnijs) par sesto Eiropas Kopienas pamatprogrammu attiecībā uz pētniecības, tehnoloģijas attīstības un izstāžu pasākumiem, kas veicina Eiropas pētniecības telpas izveidi un jauninājumus (no 2002. līdz 2006. gadam) (2) paredz starptautisku sadarbību pētniecībā ražošanas nozares vajadzībām.

(2)

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1982/2006/EK (2006. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrējumu pasākumiem (no 2007. līdz 2013. gadam) (3) paredz starptautiskās sadarbības secīgumu.

(3)

Starp Kopienu un Austrāliju, Kanādu un EBTA valstīm Norvēģiju un Šveici, Koreju, Japānu un Amerikas Savienotajām Valstīm tika noslēgts nolīgums vēstuļu apmaiņas veidā (4), ar ko nostiprina kopīgo vienošanos par starptautiskās sadarbības principiem, veicot izpētes un attīstības darbības automatizētu ražošanas sistēmu jomā (turpmāk – “ARS nolīgums”). ARS nolīguma termiņš beidzās 2005. gada aprīlī. Tā kā šis nolīgums devis papildu vērtību pētniecības pastiprināšanai automatizētu ražošanas sistēmu jomā, Komisija lūdza piešķirt tai pilnvaras sarunām, lai atjaunotu ARS nolīgumu.

(4)

Padome ar 2005. gada 29. novembra lēmumu pilnvaroja Komisiju Kopienas vārdā risināt sarunas ar Austrāliju, Kanādu, EBTA valstīm Norvēģiju un Šveici, Koreju, Japānu un Amerikas Savienotajām Valstīm, lai atjaunotu un grozītu ARS nolīgumu.

(5)

Sarunas tika rīkotas atbilstīgi piešķirtajām pilnvarām, un to rezultāti iestrādāti darba uzdevumā par starptautiskās sadarbības darbībām automatizētu ražošanas sistēmu jomā, kurā noteikts sadarbības satvars. Minētais darba uzdevums ir pievienots Nolīgumam vēstuļu apmaiņas veidā, ar kuru nostiprina kopīgo vienošanos, ar ko atjauno un groza Nolīgumu par starptautisko sadarbību, veicot pētniecības un attīstības darbības automatizētu ražošanas sistēmu (ARS) jomā starp Eiropas Kopienu, Austrāliju, Kanādu, EBTA valstīm Norvēģiju un Šveici, Koreju, Japānu un Amerikas Savienotajām Valstīm. Grozījumi iepriekšējā shēmā attiecas uz ARS pārvaldību un budžeta darbībām.

(6)

ARS darba uzdevums nosaka, ka ARS priekšsēdētāju ieceļ rotācijas kārtībā no katras ARS shēmas dalībnieka. Lai šo pienākumu varētu izpildīt, ir noteikts, ka Kopiena vada Eiropas Starpreģionālo ARS sekretariātu.

(7)

Nolīgums vēstuļu apmaiņas veidā būtu jāapstiprina,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Kopienas vārdā tiek apstiprināts Nolīgums vēstuļu apmaiņas veidā, ar kuru nostiprina kopīgo vienošanos, ar ko atjauno un groza Nolīgumu par starptautisko sadarbību, veicot pētniecības un attīstības darbības automatizētu ražošanas sistēmu (ARS) jomā starp Eiropas Kopienu un Austrāliju, Kanādu, EBTA valstīm Norvēģiju un Šveici, Koreju, Japānu un Amerikas Savienotajām Valstīm.

Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

Ar šo Padomes priekšsēdētājs tiek pilnvarots norīkot personu, kas tiesīga parakstīt Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā, lai tas kļūtu saistošs Kopienai (5).

Briselē, 2007. gada 22. martā

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

W. TIEFENSEE


(1)  Atzinums sniegts 2006. gada 14. decembrī (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2)  OV L 232, 29.8.2002., 1. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu Nr. 786/2004/EK (OV L 138, 30.4.2004., 7. lpp.).

(3)  OV L 412, 30.12.2006., 1. lpp.

(4)  OV L 161, 18.6.1997., 2. lpp. un OV L 151, 7.6.2001., 35. lpp.

(5)  Šā nolīguma spēkā stāšanās datumu Padomes Ģenerālsekretariāts publicēs Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.


NOLĪGUMS

vēstuļu apmaiņas veidā, ar kuru nostiprina kopīgo vienošanos, ar ko atjauno un groza Nolīgumu par starptautisko sadarbību, veicot pētniecības un attīstības darbības automatizētu ražošanas sistēmu (ARS) jomā starp Eiropas Kopienu un Austrāliju, Kanādu, EBTA valstīm Norvēģiju un Šveici, Koreju, Japānu un Amerikas Savienotajām Valstīm

Godātais kungs!

Es atsaucos uz Nolīgumu par pētniecības un attīstības darbībām automatizētu ražošanas sistēmu (ARS) jomā, kas 1997. un 2001. gadā attiecīgi tika noslēgts starp Eiropas Kopienu un Austrāliju, Kanādu, EBTA valstīm Norvēģiju un Šveici, Koreju, Japānu un Amerikas Savienotajām Valstīm.

Šīs vēstules mērķis ir nostiprināt kopīgo vienošanos, kas panākta attiecībā uz sadarbības nolīguma atjaunošanu un grozījumiem tajā atbilstoši šai vēstulei pievienotajam darba uzdevumam (DU).

Līdzdalīgie reģioni sadarbosies, lai strauji palielinātu rūpniecisko konkurētspēju, atrisinātu problēmas, kas saistītas ar ražošanu visā pasaulē, un lai izstrādātu progresīvas ražošanas tehnoloģijas un sistēmas. Šāda sadarbība nodrošinās iegūtā un ieguldītā līdzsvaru, tā būs atbilstoša rūpniecības vajadzībām un balstīsies uz savstarpējas ieinteresētības un izpratnes principiem.

Finansējums kopīgām darbībām atkarīgs no pieejamajiem līdzekļiem, kā arī no līdzdalīgajos reģionos piemērojamajiem tiesību aktiem un noteikumiem. Ikviens līdzdalīgais reģions sniedz proporcionālu finansiālu vai pakalpojumu veida ieguldījumu ARS Starpreģionālā sekretariāta darbības nodrošināšanā. Sekretariāts strādā un rīkojas saskaņā ar attiecīgajā DU noteikto. Eiropas Kopiena ir gatava vadīt Starpreģionālā sekretariāta darbu, kad līdzdalīgie reģioni kopīgi pieņems lēmumu par Kopienas kārtu.

Sadarbības nolīguma termiņš ir 10 gadi. Ikviens līdzdalīgais reģions var atteikties no dalības, par to brīdinot 12 mēnešus iepriekš. Dalībnieki ik pēc 5 gadiem pēc shēmas darbības uzsākšanas to pārskata.

Eiropas Kopiena un Norvēģija patur tiesības rīkoties kā vienots Eiropas reģions.

Šī vēstule ar visu dalībnieku piekrišanu apstiprina DU un protokolē kopīgo vienošanos par IRA sadarbības principiem. Es būtu pateicīgs saņemt Jūsu drīzu apstiprinājumu minētajai izpratnei.

Eiropas Kopienas vārdā

PIELIKUMS

TERMS OF REFERENCE FOR A SCHEME FOR INTERNATIONAL COOPERATION IN ADVANCED MANUFACTURING FOR INTELLIGENT MANUFACTURING SYSTEMS

TABLE OF CONTENTS

1.

PREAMBLE

2.

PURPOSE

3.

RATIONALE

4.

OPERATING PRINCIPLES

5.

STRUCTURE AND FUNDING

6.

MANAGEMENT STRUCTURE

7.

TRANSITION TO AND COMMENCEMENT OF THE IMS SCHEME

8.

DURATION OF THE IMS SCHEME

9.

ADMISSION OF NEW PARTICIPANTS

10.

FORMATION AND EVALUATION OF PROJECT CONSORTIA AND OTHER COLLABORATIVE INSTRUMENTS

11.

SMALL AND MEDIUM-SIZED ENTERPRISES

12.

DISSEMINATION OF RESULTS

Technical Appendix 1:

Intellectual property rights provisions for research and development projects

Technical Appendix 1.A:

Convention establishing the World Intellectual Property Organisation (Stockholm, 14 July 1967)

Technical Appendix 2:

financial accountability and principles for setting up and executing the IRS budget

Technical Appendix 3:

IMS technical themes

Technical Appendix 4:

Responsibilities of the IMS Inter-Regional Secretariat

Technical Appendix 5:

Responsibilities of the IMS Regional Secretariats

Technical Appendix 6:

Admission of new participants

Technical Appendix 7:

Project consortia formation and evaluation

Technical Appendix 8:

Role Of IMS vis-à-vis small and medium-sised enterprises (SMEs), universities and government research institutes

1.   PREAMBLE

This document sets forth the terms of reference for the partners of the intelligent manufacturing systems (IMS) scheme for international cooperation in research and development in intelligent manufacturing systems. These terms of reference are not intended to create obligations under international or domestic law.

2.   PURPOSE

The IMS scheme is an international and multilateral cooperation scheme in which Participants work cooperatively to boost industrial competitiveness, solve problems facing manufacturing worldwide, and develop advanced manufacturing technologies and systems to benefit humanity. Its purposes are to:

enhance knowledge-based manufacturing in industry to improve the quality of life and citizens and improve the global environment,

share manufacturing knowledge and to transfer it to future generations,

increase the participation of SMEs in international collaborative activities,

adapt educational and training activities to support the knowledge-based manufacturing industries, and

contribute to establishing common, global norms and standards.

3.   RATIONALE

Manufacturing has been and continues to be an important element in the global economy. It remains a primary generator of wealth and is critical to establishing a sound economic basis for economic growth.

Properly managed international cooperation in research and development in advanced manufacturing can help improve manufacturing operations (1). IMS provides the framework within which cooperative research and development activities can flourish. IMS:

provides a structure for global, ‘forward-thinking’ syntheses (e.g. roadmaps, analyses, foresight),

fosters the creation of networks to reinforce interaction and collaborative research and development,

fosters the development of consortia to undertake collaborative research and development projects (including cooperative work on pre-standardisation topics),

provides an intellectual property rights management framework (Technical Appendix 1) for international collaboration and dissemination activities, and

disseminates research results broadly.

4.   OPERATING PRINCIPLES

IMS collaborative activities proceed on the following bases:

contributions to, and benefits from such cooperation, are equitable and balanced,

collaborative projects have industrial relevance,

collaborative project should include where possible academic participation,

collaborative projects are carried out by inter-regional, geographically distributed consortia,

collaborative projects can occur throughout the full innovation cycle,

IMS project activities under government sponsorship or using government resources should not involve competitive research and development,

results of collaborative projects are shared through a process of controlled information diffusion, and

there should be protection for an equitable allocation of any intellectual property right created or furnished during cooperation projects.

5.   STRUCTURE AND FUNDING

IMS is governed by a management structure that consists of:

an International Steering Committee,

an Inter-Regional Secretariat, and

Regional Secretariats.

5.1.   Funding for the management structure

Each participant will fund its own participation,

Each participant will determine the method by which its own participation will be funded,

Each participant will contribute in an equitable manner in funding or in kind to defray the costs of operating the Inter-Regional Secretariat,

Each participant will be responsible for supporting its own delegation, and

Each Participant will have the right to audit the operations of the management structure.

Principles for setting up and executing the IRS budget shall be in accordance with Technical Appendix 2.

5.2.   Funding for the Projects

Each participant will fund its own participation, and

Each participant will determine the method by which its own participation will be funded.

6.   MANAGEMENT STRUCTURE

6.1.   IMS International Steering Committee

The IMS International Steering Committee will oversee the IMS scheme. Members must be eminent representatives of the participants' industrial, academic, or governmental/public administration sectors who are knowledgeable in manufacturing issues. Members must be willing and able to devote the necessary time and effort involved in guiding the IMS scheme.

6.1.2.

Composition. Two members and one observer from each participant will normally comprise a participant's delegation.

Selection of delegation members is at the discretion of each participant, in accordance with the appropriate laws and provisions of their respective participant governments/public administrations. Designation of alternate delegation members is recommended, but not mandatory.

Each delegation will have a head of delegation who will serve as the chief spokesperson for the delegation. Selection of the head of delegation is at the discretion of each participant, in accordance with the appropriate laws and provisions of their respective participant governments/public administrations.

Each participant's delegation to the meetings of the IMS International Steering Committee may be accompanied by two representatives from its designated Regional Secretariat. Additional attendance is at the discretion of the chair of the IMS International Steering Committee.

6.1.3.

Consensus. The IMS International Steering Committee will reach decisions by consensus of its members.

6.1.4.

Chair. The chair of the IMS International Steering Committee will rotate among the participants and will be decided by the IMS International Steering Committee. The term of each chair will last for 30 months. During the term when a participant chairs, that participant also is responsible for organising the Inter-Regional Secretariat. The participant which is to take the following term will serve as vice chair.

6.1.5.

Responsibilities. The IMS International Steering Committee will determine policies and strategies for undertaking, and for the evolution of, the IMS scheme, including the matter of new participants. It will also:

provide overall guidance, set strategic priorities, review, amend, and update Technical Appendices 3, 4, 5, 7, and 8 and additional Technical Appendices within the scope of these terms of reference, and oversee the implementation of IMS,

oversee the Inter-Regional Secretariat and approve its budget,

provide international promotion for IMS and for manufacturing as a generic discipline,

endorse projects as provided in Section 10,

set performance metrics of the scheme and provide a regular report in respect of same,

ensure activities undertaken under this scheme are done in a manner consistent with the purpose, principles and structure agreed upon by the participants,

foster communication among the International IMS Steering Committee, the Inter-Regional Secretariats, and the project consortium members,

sponsor and approve new IMS documents, and

form interim task forces or committees (e.g., for technical or legal issues), if necessary, to accomplish its work.

6.2.   Inter-Regional Secretariat

The participant that chairs the International Steering Committee will be responsible for organising and managing the Inter-Regional Secretariat. The Inter-Regional Secretariat's primary role is to execute the policies and actions as decided by the IMS International Steering Committee. The responsibilities of the IMS Inter-Regional Secretariat are listed in Technical Appendix 4.

6.3.   Regional Secretariats

The governments/public administrations and public organisations of the participants will organise and manage their respective Regional Secretariats in a manner they see fit. The responsibilities of the IMS Regional Secretariat are listed in Technical Appendix 5.

7.   TRANSITION TO AND COMMENCEMENT OF THE IMS SCHEME

7.1.   Transition

It is the intention of the participants that IMS projects endorsed under the original scheme should be considered to be continued to be endorsed by the current ISC and its successor upon commencement of the new IMS scheme. Other IMS activities, including processing of applications to become a participant, shall continue without interruption.

7.2.   Commencement

The IMS scheme will commence upon:

the ratification of the Terms of Reference for the IMS Scheme by at least three (3) participants. participants under the pre-existing IMS Scheme become new participants under this scheme when they ratify these Terms of Reference;

the appointment of the members to the IMS International Steering Committee; and,

the designation of the Regional Secretariats.

8.   DURATION OF THE IMS SCHEME

participants will review the scheme every five years to determine whether it should be continued, modified or terminated. A participant may withdraw at any time subject to 12 months' notice to other participants.

9.   ADMISSION OF NEW PARTICIPANTS

The IMS International Steering Committee can admit new participants. The procedures for admission of new participants are set forth in Technical Appendix 6.

10.   FORMATION AND EVALUATION OF PROJECT CONSORTIA AND OTHER COLLABORATIVE INSTRUMENTS

The IMS International Steering Committee shall have the authority to set the procedures for: (i) project consortia and formation, evaluation and review; these procedures are set forth in Technical Appendix 7; and (ii) other collaborative instruments within the scope of these Terms of Reference.

11.   SMALL AND MEDIUM-SIZED ENTERPRISES

The participants individually and the IMS International Steering Committee will develop mechanisms to enlist SMEs directly and indirectly in the IMS scheme. A representative list of these mechanisms is in Technical Appendix 8.

12.   DISSEMINATION OF RESULTS

Dissemination of information is of the utmost importance and is required in the IMS scheme. However, all information dissemination must comply with the intellectual property rights provisions in Technical Appendix 1. This includes the dissemination of interim and final project technical results.

Information dissemination will occur at the project, regional and inter-regional levels. This dissemination shall be, but not limited to, written reports, international symposia, and publications by members of the academic sector.

Technical Appendix 1

Intellectual property rights provisions for research and development projects

OBJECTIVES

These provisions lay down mandatory requirements as well as recommended principles for PARTNERS which wish to participate in a PROJECT conducted within the Intelligent Manufacturing Systems Scheme (IMS SCHEME). The objectives of these provisions are to provide adequate protection for intellectual property rights used in and generated during joint research and development PROJECTS under the IMS SCHEME while ensuring:

that contributions and benefits by PARTICIPANTS, from cooperation in such PROJECTS, are equitable and balanced,

that the proper balance is struck between the need for flexibility in PARTNERS' negotiations and the need for uniformity of procedure among PROJECTS and among PARTNERS, and

that the results of the research will be shared by the PARTNERS through a process that protects and equitably allocates any intellectual property rights created or furnished during the cooperation.

Article 1

Definitions

1.1.

ACCOUNTING. The sharing of any consideration such as royalties or other license fees by one PARTNER with another PARTNER when the first PARTNER which solely or jointly owns FOREGROUND discloses, licenses or assigns it to a third party.

1.2.

AFFILIATE. Any legal entity directly or indirectly owned or controlled by, or owning or controlling, or under the same ownership or control as, any PARTNER. Common ownership or control through government does not in itself create AFFILIATE status.

Ownership or control shall exist through the direct or indirect:

ownership of more than 50 % of the nominal value of the issued equity share capital, or

ownership of more than 50 % of the shares entitling the holders to vote for the election of directors or persons performing similar functions, or right by any other means to elect or appoint directors, or persons performing similar functions, who have a majority vote, or,

ownership of 50 % of the shares, and the right to control management or operation of the company through contractual provisions.

1.3.

BACKGROUND: All information and INTELLECTUAL PROPERTY RIGHTS except BACKGROUND RIGHTS owned or controlled by a PARTNER or its AFFILIATE and which are not FOREGROUND.

1.4.

BACKGROUND RIGHTS: Patents for inventions and design and utility models, and applications therefor as soon as made public, owned or controlled by a PARTNER or its AFFILIATES, a license for which is necessary for the work in a PROJECT or for the commercial exploitation of FOREGROUND, and which are not FOREGROUND.

1.5.

CONFIDENTIAL INFORMATION: All information which is not made generally available and which is only made available in confidence by law or under written confidentiality agreements.

1.6.

CONSORTIUM: Three or more GROUPS which have agreed to carry out jointly a PROJECT.

1.7.

COOPERATION AGREEMENT: The one or more signed agreements among all PARTNERS in a CONSORTIUM concerning the conduct of the PROJECT.

1.8.

FOREGROUND: All information and INTELLECTUAL PROPERTY RIGHTS first created, conceived, invented or developed in the course of work in a PROJECT.

1.9.

GROUP: All PARTNERS in a given PROJECT from the geographic area of a PART ICIPANT.

1.10.

IMS SCHEME: The Intelligent Manufacturing Systems Scheme.

1.11.

INTELLECTUAL PROPERTY RIGHTS: All rights defined by Article 2(viii) of the Convention Establishing the World Intellectual Property Organisation signed at Stockholm on 14 July 1967 (see Technical Appendix 1.A.), excluding trademarks, service marks and commercial names and designations.

1.12.

NON-PROFIT INSTITUTIONS: Any legal entity, either public or private, established or organised for purposes other than profit-making, which does not itself commercially exploit FOREGROUND.

1.13.

PARTICIPANT: Australia, Canada, the European Union and Norway, Japan, Korea, Switzerland, the United States and any other country or geographic region whose participation in the IMS SCHEME may be approved in the manner determined by the PARTICIPANTS.

1.14.

PARTNER: Any legal or natural person participating as a contracting party to the COOPERATION AGREEMENT for a given PROJECT.

1.15.

PROJECT: Any research and development project carried out by a CONSORTIUM within the IMS SCHEME.

1.16.

SUMMARY INFORMATION: A description of the objectives, status and results of a PROJECT which does not disclose CONFIDENTIAL INFORMATION.

Article 2

Mandatory provisions

Each COOPERATION AGREEMENT must contain substantive terms and conditions that are fully consistent with each of the provisions 2.1 through 2.13 in this Article and the definitions used in each COOPERATION AGREEMENT shall be those specified in Article 1 of this document.

Where a PROJECT or a potential PARTNER or its AFFILIATES is subject to government requirements, whether by law or agreement, and such requirements will affect rights or obligations pursuant to the COOPERATION AGREEMENT, the potential PARTNER shall disclose to the other PARTNERS all such requirements of which it is aware prior to signing the COOPERATION AGREEMENT. PARTNERS must ensure that ownership, use, disclosure and licensing of FOREGROUND will comply with these mandatory provisions if the PROJECT is subject to government requirements.

PARTNERS will, at the outset of a PROJECT, promptly notify one another of their AFFILIATES which will be involved in the performance of the PROJECT, and will notify one another of any changes in the AFFILIATES so involved during the life of the PROJECT. At the time of entering into a COOPERATION AGREEMENT, and immediately after new legal entities have come to meet the AFFILIATE definition, PARTNERS may exclude AFFILIATES from the rights and obligations set forth in these provisions in accordance with the terms of the COOPERATION AGREEMENT.

Written Agreement

2.1.

PARTNERS shall enter into a written COOPERATION AGREEMENT that governs their participation in a PROJECT consistent with this document.

Ownership

2.2.

FOREGROUND shall be owned solely by the PARTNER or jointly by the PARTNERS creating it.

2.3.

A PARTNER which is the sole owner of FOREGROUND may disclose and non-exclusively license that FOREGROUND to third parties without ACCOUNTING to any other PARTNER.

2.4.

A PARTNER which is a joint owner of FOREGROUND may disclose and non-exclusively license that FOREGROUND to third parties without the consent of and without ACCOUNTING to any other PARTNER, unless otherwise agreed in the COOPERATION AGREEMENT.

2.5.

A PARTNER may assign its sole and/or joint ownership interests in its BACKGROUND, BACKGROUND RIGHTS and FOREGROUND to third parties without the consent of and without ACCOUNTING to any other PARTNER.

PARTNERS who assign any of their rights to BACKGROUND RIGHTS or FOREGROUND must make each assignment subject to the COOPERATION AGREEMENT and must require each assignee to agree in writing to be bound to the assignor's obligations under the COOPERATION AGREEMENT in respect of the assigned rights.

Dissemination of information

2.6.

SUMMARY INFORMATION shall be available to all PARTNERS in other PROJECTS and to the committees formed under the IMS SCHEME.

2.7.

The CONSORTIUM will make available at the end of the PROJECT a public report setting out SUMMARY INFORMATION about the PROJECT.

License rights

Foreground

2.8.

Each PARTNER and its AFFILIATES may use FOREGROUND, royalty-free, for research and development and for commercial exploitation. Commercial exploitation includes the rights to use, make, have made, sell and import.

However, in exceptional circumstances,

PARTNERS may agree in their COOPERATION AGREEMENT to pay a royalty to PARTNERS which are NON-PROFIT INSTITUTIONS for commercial exploitation of FOREGROUND which is solely owned by such NON-PROFIT INSTITUTIONS; and

PARTNERS may agree in their COOPERATION AGREEMENT to pay a royalty to PARTNERS which are NON-PROFIT INSTITUTIONS for commercial exploitation of FOREGROUND which is jointly owned with such NON-PROFIT INSTITUTIONS, provided such royalties are both small and consistent with the principle that contributions and benefits in the IMS SCHEME must be balanced and equitable.

2.9.

A non-owning PARTNER and its AFFILIATES may not disclose or sub-license FOREGROUND to third parties except that each PARTNER or its AFFILIATES may, in the normal course of business:

disclose FOREGROUND in confidence solely for the purposes of manufacturing, having manufactured, importing or selling products,

sub-license any software forming part of FOREGROUND in object code, or

engage itself in the rightful provision of products or services that inherently disclose the FOREGROUND.

Background

2.10.

A PARTNER in a PROJECT may, but is not obligated to, supply or license its BACKGROUND to other PARTNERS.

2.11.

PARTNERS and their AFFILIATES may use another PARTNER'S or its AFFILIATES' BACKGROUND RIGHTS solely for research and development in the PROJECT without additional consideration, including, but not limited to, financial consideration.

2.12.

PARTNERS and their AFFILIATES must grant to other PARTNERS and their AFFILIATES a license of BACKGROUND RIGHTS on normal commercial conditions when such license is necessary for the commercial exploitation of FOREGROUND unless:

the owning PARTNER or its AFFILIATE is by reason of law or by contractual obligation existing before signature of the COOPERATION AGREEMENT unable to grant such licenses and such BACKGROUND RIGHTS are specifically identified in the COOPERATION AGREEMENT; or

the PARTNERS agree, in exceptional cases, on the exclusion of BACKGROUND RIGHTS specifically identified in the COOPERATION AGREEMENT.

Survival of rights

2.13.

The COOPERATION AGREEMENT shall specify that the rights and obligations of PARTNERS and AFFILIATES concerning FOREGROUND, BACKGROUND and BACKGROUND RIGHTS shall survive the natural expiration of the term of the COOPERATION AGREEMENT.

Article 3

Provisions that need to be addressed in the Cooperation Agreement

PARTNERS shall address each of the following items in their COOPERATION AGREEMENT:

Publication of results

3.1.

PARTNERS shall address the issue of the consent required, if any, from the other PARTNERS for publication of the results from the PROJECT other than SUMMARY INFORMATION.

3.2.

PARTNERS shall address the issue of whether PARTNERS which are NON-PROFIT INSTITUTIONS may, for academic purposes, publish FOREGROUND which they solely own, provided that adequate procedures for protecting FOREGROUND are taken in accordance with Articles 3.3 and 3.4.

Protection of foreground

3.3.

PARTNERS shall identify the steps they will take to seek legal protection of FOREGROUND by means of INTELLECTUAL PROPERTY RIGHTS and upon making an invention shall notify other PARTNERS in the same PROJECT in a timely manner of the protection sought and provide a summary description of the invention.

3.4.

PARTNERS shall address the issue of prompt notification of all other PARTNERS in the same PROJECT and, upon request and on mutually agreed conditions, disclosure of the invention and reasonably cooperate in such protection being undertaken by another PARTNER in the same PROJECT in the event and to the extent that a PARTNER or PARTNERS which own FOREGROUND do not intend to seek such protection.

Confidential information

3.5.

PARTNERS shall identify the measures they will take to ensure that any PARTNER which has received CONFIDENTIAL INFORMATION only uses or discloses this CONFIDENTIAL INFORMATION by itself or its AFFILIATES as far as permitted under the conditions under which it was supplied.

Dispute settlement and applicable laws

3.6.

PARTNERS shall agree in their COOPERATION AGREEMENT on the manner in which disputes will be settled.

3.7.

PARTNERS shall agree in their COOPERATION AGREEMENT on the law which will govern the COOPERATION AGREEMENT

Article 4

Optional provisions

PARTNERS may, but are not required to address each of the following provisions in their COOPERATION AGREEMENT:

AFFILIATE PROVISIONS,

ANTITRUST/COMPETITION LAW ISSUES,

CANCELLATION AND TERMINATION,

EMPLOYER/EMPLOYEE RELATIONSHIPS,

EXPORT CONTROLS AND COMPLIANCE,

FIELD OF THE AGREEMENT,

INTENT OF THE PARTIES,

LICENSING PARTNERS IN OTHER PROJECTS,

LICENSOR'S LIABILITY ARISING FROM LICENSEE'S USE OF LICENSED TECHNOLOGY,

LOANED OR ASSIGNED EMPLOYEES AND RESULTING RIGHTS,

NEW PARTNERS AND WITHDRAWAL OF PARTNERS FROM PROJECTS,

POST COOPERATION AGREEMENT BACKGROUND,

PROTECTION, USE AND NON-DISCLOSURE OBLIGATIONS REGARDING CONFIDENTIAL INFORMATION,

RESIDUAL INFORMATION,

ROYALTY RATES FOR BACKGROUND RIGHT LICENSES,

SOFTWARE SOURCE CODE,

TAXATION,

TERM/DURATION OF AGREEMENT.

There are likely to be other provisions the PARTNERS will need to put into their COOPERATION AGREEMENTS depending on the particular circumstances of their PROJECT. PARTNERS should seek their own expert advice on this and note that no additional terms may conflict with Articles 1 and 2 of these provisions.

Technical Appendix 1.A

Convention establishing the World Intellectual Property Organisation (Stockholm, 14 July 1967)

Article 2(viii) defines Intellectual Property to include:

‘… the rights to literary, artistic and scientific works; performances of performing artists; phonograms, and broadcasts; inventions in all fields of human endeavour; scientific discoveries; industrial designs; trade marks, service marks, and commercial names and designations; protection against unfair competition; and all other rights resulting from intellectual activity in the industrial, scientific, literary or artistic fields.’

Technical Appendix 2

Financial accountability and principles for setting up and executing the IRS budget

ISC and IRS members should avoid conflicts of interest in so far as decisions relating to the IRS budget are concerned.

All revenue and expenditures must be incorporated in a single set of accounts (2) to be approved by the ISC.

The balance between revenue and expenditure must be respected at all times (3).

The budget shall be annual with exceptional carry-overs (4).

There should be no transfers of appropriations between line items of budget expenditure, unless formally approved by the ISC.

All revenues shall constitute a common pool (5).

All expenditures shall be reasonable, justified and in accordance with the principles of sound financial management.

The IRS shall respond to all reasonable requests to report on its financial activities.

Regional contributions shall be based on fair principles, and will be paid in accordance with a defined schedule subject to late fees. Regional contributions will be based on the approved IRS budget and will be structured in different tiers, related directly to the size and level of development of each participant's economy. The Initial participants will be allocated in two tiers as follows:

Tier 1: European Union and Norway, Japan, United States,

Tier 2: Australia, Canada, Korea, Switzerland.

The maximum amounts for the contributions will be CAD 200 000 or equivalent per annum for Tier 1; and CAD 125 000 or equivalent per annum for Tier 2.

The foregoing principles shall be incorporated in a document on IRS operational guidelines.

Technical Appendix 3

IMS technical themes

In general, any project that addresses the IMS Scheme objectives as set forth in these terms of reference is considered an appropriate topic for an IMS Project. IMS projects might also address one or more of the following technical themes:

1.

Total product life cycle issues

Future general models of manufacturing systems. Examples for that theme are the proposals of ‘agile manufacturing’, ‘fractal factory’, ‘bionic manufacturing’, ‘holistic enterprise integration’, etc.

Intelligent communication network systems for information processes in manufacturing. To understand the productivity of global distribution and global sourcing, the communication networks and tools and their applications have to be improved.

Environment protection, minimum use of energy and materials. Environment, energy and materials questions have reached a complexity that can only be handled via cooperation with a variety of specialists. Due to the fact that the conditions in that field are very different in different regions a common understanding and harmonised views for the response of manufacturing technologies to environment protection are necessary.

New ideas and methods for recyclability that are globally accepted should be developed under the IMS umbrella.

Harmonised assessment and economic justification models for new manufacturing systems.

2.

Process issues

To enable the needs for rapid response to changing requirements and to saving human and material resources and to improving working conditions for employees the following themes can be identified.

Clean manufacturing processes that can minimise effects on environment. Process emission minimised systems. Process disposal minimised systems.

Factory (process) life-cycle pre-assessed systems.

Minimum consumption of energy. Energy efficient processes that can meet manufacturing requirements with minimum consumption of energy. Integrated cycled process for less energy consumption.

Modules of energy conservation type. Production management technology of energy conservation type.

Technology innovation in manufacturing processes. Methods that can quickly produce different products through ‘Rapid Prototyping Methods’. Manufacturing processes that can flexibly respond to changes in labour conditions, changes of products or materials.

Improvement in the flexibility and autonomy of processing modules that compose manufacturing systems. Open distributed systems and their modules that can match both unmanned, man-machine mixed and labour intensive systems, and can metamorphologically architect system components in correspondence with changes of products.

Improvement in interaction or harmony among various components and functions of manufacturing. Open infrastructure for manufacturing. Inter-connected information systems such as ‘remote ID’ among respective modules.

3.

Strategy/planning/design tools

Manufacturing takes place in a global economy. How and where raw materials are transformed is a strategic decision. The decision is complicated in terms of what to make and where to make or buy it, in what is becoming a single global economy.

Many of today's manufacturing organisations are designed using vertical and hierarchical structures. The move towards hierarchical structures is and will continue to require major changes in organisations, systems and work practices. We need methodologies and tools to help us to define appropriate manufacturing strategies and to design appropriate organisations and business/work processes.

Methods and tools to support business process re-engineering. Modelling tools to support the analyses and development of manufacturing strategies.

Design support tools to support planning in an extended enterprise or virtual enterprise environment.

4.

Human/organisation/social issues

Promotion and development projects for improved image of manufacturing. Manufacturing engineers tend to be at the bottom of the pay scale relevant to other engineers, and the profession as a whole has a lower stature. Therefore ITC considers as projects globally recognised, strong professional societies and educational institutions for the promotion of manufacturing as a discipline. These proposals include the creation of international organisations to promote manufacturing.

Improved capability of manufacturing workforce/education, training. Engineering education has often tended to emphasise theory over process. In addition, basic education has not always met the needs of industry, producing graduates with often-inadequate skills. This has led to industries that are poor at turning innovation into successful products. This necessitates a change in priorities and closer ties between industry and educational institutions. As well, changes in system organisation means that training within companies is a continuous process which seeks to update the skills and increase the potential of employees — the crucial elements in any system.

Autonomous offshore plants (integration of supplementary business functions in subsidiaries). Offshore plants were originally meant to increase market share and decrease production costs: development of the transplant labour forces were a secondary consideration. However, giving more autonomy to these plants enables them to react more flexibly to changing conditions in the areas where they are based, and is consistent with organisational ideas of decentralisation, empowerment and hierarchy flattening. It also serves to contribute to domestic development in the countries where the plants are located and further the IMS goal of spreading widely basic manufacturing knowledge.

Corporate technical memory — keeping, developing, accessing. Often in a manufacturing enterprise knowledge and sources of information are isolated or locked. ‘Organisational learning’ is a strategy for translating such knowledge into a framework or a model that leads to better decision-making and could be an important theme within IMS.

Appropriate performance measures for new paradigms. New paradigms of manufacturing must offer superiority in performance from the points of view of costs, quality, delivery and flexibility. The first three are familiar performance criteria used for mass production, while flexibility is a key attribute of new paradigm manufacturing. To increase the acceptance of new paradigms performance evaluation methods should be developed.

5.

Virtual/extended enterprise issues

The extended enterprise is an expression of the market-driven requirement to embrace external resources in the enterprise without owning them. Core business focus is the route to excellence but product/service delivery requires the amalgam of multiple world-class capabilities. Changing markets require a fluctuating mix of resources. The extended enterprises which can be likened to the ultimate customisable, reconfigurable, manufacturing resource is the goal. The operation of the extended enterprise requires take up of communications and database technologies that are near to the current state of the art. However, the main challenge is organisational rather than technological.

Research and development opportunities in this area are:

methodologies to determine and support information processes and logistics across the value chain in the extended enterprise,

architecture (business, functional and technical) to support engineering cooperation across the value chain, e.g., concurrent engineering across the extended enterprise,

methods and approaches to assign cost/liability/risk and reward to elements of the extended enterprise,

team working across individual units within the extended enterprise.

Technical Appendix 4

Responsibilities of the IMS Inter-Regional Secretariat

The Inter-Regional Secretariat will have responsibility to:

1.

provide logistics for inter-regional meetings and proposals,

2.

maintain and distribute IMS meeting materials and other documents,

3.

provide logistics for inter-regional publicity at the direction of the International Steering Committee,

4.

educate new and prospective participants,

5.

disseminate information during, and upon the conclusion of, projects,

6.

assist with inter-regional consortia formation,

7.

organise and arrange studies and/or work as requested by the International IMS Steering Committee, and

8.

undertake other appropriate tasks as assigned by the International Steering Committee.

Technical Appendix 5

Responsibilities of the IMS Regional Secretariats

To support the IMS Scheme, the Regional Secretariats will:

1.

provide regional logistics for inter-regional meetings and proposals,

2.

maintain and distribute IMS meeting materials and other documents within respective regions,

3.

provide logistics for regional meetings and promotion,

4.

disseminate information during and upon the conclusion of projects within respective regions,

5.

assist in consortium formation within and across respective regions,

6.

support regional delegations in attending the International IMS Steering Committee meetings,

7.

facilitate regional selections and reviews, and

8.

work with regional infrastructure groups to facilitate the IMS Scheme.

Technical Appendix 6

Admission of new participants

Procedures for admission of new participants to the IMS scheme are as follows:

1.

The admission process begins with a letter of inquiry/interest from a ministerial or senior government/public administration level in the prospective participant, addressed to the chair of the IMS International Steering Committee.

2.

Each IMS head of delegation shall be alerted to the receipt of this letter of inquiry/interest. Each IMS participant is chartered to evaluate the application and respond through its respective head of delegation to the chair of the IMS International Steering Committee.

3.

If all IMS participants accept the application, the chair of the IMS International Steering Committee shall inform, in writing, the applicant that if the applicant can ratify these Terms of Reference, then the IMS scheme will admit the applicant as a full participant.

This process shall be completed as soon as practical, and in no case should take longer than three months after receipt of the letter of inquiry/interest.

Technical Appendix 7

Project consortia formation and evaluation

The Regional Secretariats together with the Inter-Regional Secretariat provide assistance in forming consortia for IMS projects.

A.   Basic consortium formation document

Each consortium will prepare a basic document that explains the:

IMS technical themes addressed by the project,

industrial relevance of the project,

project work plans, organisation and structure,

basic information, including contact information, of project partners,

a consortium cooperation agreement that addresses the intellectual property provisions and other legal requirements for the consortium, and

other relevant information to facilitate project endorsement.

B.   International coordinating partner

An international coordinating partner must be appointed by each consortium. The appointed international coordinating partner must be an entity with the necessary resources and expertise to lead the project to its completion. International coordinating partner duties include:

coordinate consortia formation,

coordinate preparation of full proposal and cooperation agreements,

act as the primary contact for all communication between the consortium and the International Steering Committee and Inter-Regional Secretariat, and

facilitate successful execution of the project.

C.   List of interested entities

Within a region, its Regional Secretariat will distribute to all organisations in the industrial, academic and governmental sectors identified as potential project partners the basic document, the domestic funding opportunities, and the domestic agenda for the IMS scheme. The Regional Secretariat will compile a list of interested entities. The list must include the area of interest and the capabilities of each of the interested entities.

D.   Exchange of project proposals

Any entity can submit preliminary proposals to its Regional Secretariat for transmittal to, and posting by, the Inter-Regional Secretariat.

Regional Secretariats will distribute these proposals to interested entities within their Regions. Based on the information, potential partners can strive to form international consortia.

E.   Evaluation, selection and review of projects

Proposals and projects must be consistent with the purpose and the principles of the scheme, and the intellectual property provisions set forth in Technical Appendix 1.

1.   Project selection criteria

Industrial relevance

Compliance with the technical themes in Appendix 3 as may be amended from time to time by the IMS International Steering Committee

Scientific and technical merit

Adoption, commercialisation and exploitation potential

The IMS International Steering Committee shall assess compliance with the IPR provisions in Technical Appendix 1

Value-added.

2.   Consortium SELECTION Criteria

Inter-Regional DISTRIBUTION OF PARTNERS. Consortium partners must be from at least three participants. Partners from applicant Regions may participate in consortia on a case-by-case basis.

Balanced Contributions and Benefits. The consortium partners will show how the contributions to, and the benefits from, participation are equitable and balanced. To this end, partners' contributions to the project should be identified by scale and scope.

Inter-regional leadership. The inter-regional consortium must appoint an international coordinating partner for the consortium to carry out the duties described in Section B above.

Dissemination of results. The consortium must commit to and submit a plan to disseminate project results, including the lessons learned in forming and managing IMS consortium, and non-proprietary technical results permitted by the IPR provisions.

3.   Project endorsement

The project endorsement process consists of three stages. The IMS International Steering Committee and Inter-Regional Secretariat will endeavour to move the entire endorsement process expeditiously.

Project abstract evaluation. The consortium must submit an abstract of the planned research. This abstract shall be submitted to the Regional Secretariats for initial regional reviews. Each delegation will make a recommendation to the International IMS Steering Committee. Proposers of unapproved projects will be given feedback as to why they did not receive support.

Full proposal evaluation. The consortium must submit a final proposal using a standardised format for detailed evaluation by all regions. The final proposal shall include the formal commitment of each partner to the principles, the structure and the IPR provisions of the IMS scheme, and will include a signed consortium cooperation agreement.

Final endorsement. Final endorsement will be made by the IMS International Steering Committee based on the regional recommendations and the submitted proposals.

F.   Project review

The IMS International Steering Committee, through the Inter-Regional Secretariat, will monitor and review progress regularly. To facilitate this, each consortium will submit an annual summary report, in a standardised format, to the IMS International Steering Committee.

Any region may review progress of partner(s) from its region at any time as it sees fit.

Technical Appendix 8

Role of IMS vis-à-vis small and medium-sized enterprises (SMEs), universities and government research institutes

All regions should consider activities such as:

A.

Clear and well documented advice on IPR issues.

B.

A ‘road map’ of existing constraints in law or custom in the participants' territories, and their practical implications.

C.

Help desks for answering simple queries.

D.

An electronic partner search facility specifically oriented to SMEs.

E.

An electronic register of ‘expressions of interest’ by SMEs, which are looking for opportunities to join existing or emerging project clusters.

F.

An ongoing ‘case-book’ of IMS experiences with donations from project teams.

G.

Dissemination events specifically geared to various SME sectors.

The list is not exhaustive, and research should continue alongside the evolving scheme, to monitor the participation of SMEs, and to identify further needs.

The items listed above also are useful for encouraging the participating of universities and government research institutes. Harnessing the educational role of universities in dissemination of results of research through to the next generation of practitioners is necessary.

Godātais kungs!

Es apstiprinu, ka ir saņemta Jūsu vēstule, kuras teksts ir šāds:

“Es atsaucos uz Nolīgumu par pētniecības un attīstības darbībām automatizētu ražošanas sistēmu (ARS) jomā, kas 1997. un 2001. gadā attiecīgi tika noslēgts starp Eiropas Kopienu un Austrāliju, Kanādu, EBTA valstīm Norvēģiju un Šveici, Koreju, Japānu un Amerikas Savienotajām Valstīm.

Šīs vēstules mērķis ir nostiprināt kopīgo vienošanos, kas panākta attiecībā uz sadarbības nolīguma atjaunošanu un grozījumiem tajā atbilstoši šai vēstulei pievienotajam darba uzdevumam (DU).

Līdzdalīgie reģioni sadarbosies, lai strauji palielinātu rūpniecisko konkurētspēju, atrisinātu problēmas, kas saistītas ar ražošanu visā pasaulē, un lai izstrādātu progresīvas ražošanas tehnoloģijas un sistēmas. Šāda sadarbība nodrošinās iegūtā un ieguldītā līdzsvaru, tā būs atbilstoša rūpniecības vajadzībām un balstīsies uz savstarpējas ieinteresētības un izpratnes principiem.

Finansējums kopīgām darbībām atkarīgs no pieejamajiem līdzekļiem, kā arī no līdzdalīgajos reģionos piemērojamajiem tiesību aktiem un noteikumiem. Ikviens līdzdalīgais reģions sniedz proporcionālu finansiālu vai pakalpojumu veida ieguldījumu ARS Starpreģionālā sekretariāta darbības nodrošināšanā. Sekretariāts strādā un rīkojas saskaņā ar attiecīgajā DU noteikto. Eiropas Kopiena ir gatava vadīt Starpreģionālā sekretariāta darbu, kad līdzdalīgie reģioni kopīgi pieņems lēmumu par Kopienas kārtu.

Sadarbības nolīguma termiņš ir 10 gadi. Ikviens līdzdalīgais reģions var atteikties no dalības, par to brīdinot 12 mēnešus iepriekš. Dalībnieki ik pēc 5 gadiem pēc shēmas darbības uzsākšanas to pārskata.

Eiropas Kopiena un Norvēģija patur tiesības rīkoties kā vienots Eiropas reģions.

Šī vēstule ar visu dalībnieku piekrišanu apstiprina DU un protokolē kopīgo vienošanos par IRA sadarbības principiem. Es būtu pateicīgs saņemt Jūsu drīzu apstiprinājumu minētajai izpratnei.”

Man ir gods apstiprināt, ka mana valdība piekrīt Jūsu vēstules saturam.

Austrālijas valdības vārdā

Godātais kungs!

Es apstiprinu, ka ir saņemta Jūsu vēstule, kuras teksts ir šāds:

“Es atsaucos uz Nolīgumu par pētniecības un attīstības darbībām automatizētu ražošanas sistēmu (ARS) jomā, kas 1997. un 2001. gadā attiecīgi tika noslēgts starp Eiropas Kopienu un Austrāliju, Kanādu, EBTA valstīm Norvēģiju un Šveici, Koreju, Japānu un Amerikas Savienotajām Valstīm.

Šīs vēstules mērķis ir nostiprināt kopīgo vienošanos, kas panākta attiecībā uz sadarbības nolīguma atjaunošanu un grozījumiem tajā atbilstoši šai vēstulei pievienotajam darba uzdevumam (DU).

Līdzdalīgie reģioni sadarbosies, lai strauji palielinātu rūpniecisko konkurētspēju, atrisinātu problēmas, kas saistītas ar ražošanu visā pasaulē, un lai izstrādātu progresīvas ražošanas tehnoloģijas un sistēmas. Šāda sadarbība nodrošinās iegūtā un ieguldītā līdzsvaru, tā būs atbilstoša rūpniecības vajadzībām un balstīsies uz savstarpējas ieinteresētības un izpratnes principiem.

Finansējums kopīgām darbībām atkarīgs no pieejamajiem līdzekļiem, kā arī no līdzdalīgajos reģionos piemērojamajiem tiesību aktiem un noteikumiem. Ikviens līdzdalīgais reģions sniedz proporcionālu finansiālu vai pakalpojumu veida ieguldījumu ARS Starpreģionālā sekretariāta darbības nodrošināšanā. Sekretariāts strādā un rīkojas saskaņā ar attiecīgajā DU noteikto. Eiropas Kopiena ir gatava vadīt Starpreģionālā sekretariāta darbu, kad līdzdalīgie reģioni kopīgi pieņems lēmumu par Kopienas kārtu.

Sadarbības nolīguma termiņš ir 10 gadi. Ikviens līdzdalīgais reģions var atteikties no dalības, par to brīdinot 12 mēnešus iepriekš. Dalībnieki ik pēc 5 gadiem pēc shēmas darbības uzsākšanas to pārskata.

Eiropas Kopiena un Norvēģija patur tiesības rīkoties kā vienots Eiropas reģions.

Šī vēstule ar visu dalībnieku piekrišanu apstiprina DU un protokolē kopīgo vienošanos par IRA sadarbības principiem. Es būtu pateicīgs saņemt Jūsu drīzu apstiprinājumu minētajai izpratnei.”

Man ir gods apstiprināt, ka mana valdība piekrīt Jūsu vēstules saturam.

Kanādas valdības vārdā

Godātais kungs!

Es apstiprinu, ka ir saņemta Jūsu vēstule, kuras teksts ir šāds:

“Es atsaucos uz Nolīgumu par pētniecības un attīstības darbībām automatizētu ražošanas sistēmu (ARS) jomā, kas 1997. un 2001. gadā attiecīgi tika noslēgts starp Eiropas Kopienu un Austrāliju, Kanādu, EBTA valstīm Norvēģiju un Šveici, Koreju, Japānu un Amerikas Savienotajām Valstīm.

Šīs vēstules mērķis ir nostiprināt kopīgo vienošanos, kas panākta attiecībā uz sadarbības nolīguma atjaunošanu un grozījumiem tajā atbilstoši šai vēstulei pievienotajam darba uzdevumam (DU).

Līdzdalīgie reģioni sadarbosies, lai strauji palielinātu rūpniecisko konkurētspēju, atrisinātu problēmas, kas saistītas ar ražošanu visā pasaulē, un lai izstrādātu progresīvas ražošanas tehnoloģijas un sistēmas. Šāda sadarbība nodrošinās iegūtā un ieguldītā līdzsvaru, tā būs atbilstoša rūpniecības vajadzībām un balstīsies uz savstarpējas ieinteresētības un izpratnes principiem.

Finansējums kopīgām darbībām atkarīgs no pieejamajiem līdzekļiem, kā arī no līdzdalīgajos reģionos piemērojamajiem tiesību aktiem un noteikumiem. Ikviens līdzdalīgais reģions sniedz proporcionālu finansiālu vai pakalpojumu veida ieguldījumu ARS Starpreģionālā sekretariāta darbības nodrošināšanā. Sekretariāts strādā un rīkojas saskaņā ar attiecīgajā DU noteikto. Eiropas Kopiena ir gatava vadīt Starpreģionālā sekretariāta darbu, kad līdzdalīgie reģioni kopīgi pieņems lēmumu par Kopienas kārtu.

Sadarbības nolīguma termiņš ir 10 gadi. Ikviens līdzdalīgais reģions var atteikties no dalības, par to brīdinot 12 mēnešus iepriekš. Dalībnieki ik pēc 5 gadiem pēc shēmas darbības uzsākšanas to pārskata.

Eiropas Kopiena un Norvēģija patur tiesības rīkoties kā vienots Eiropas reģions.

Šī vēstule ar visu dalībnieku piekrišanu apstiprina DU un protokolē kopīgo vienošanos par IRA sadarbības principiem. Es būtu pateicīgs saņemt Jūsu drīzu apstiprinājumu minētajai izpratnei.”

Man ir gods apstiprināt, ka mana valdība piekrīt Jūsu vēstules saturam.

Norvēģijas valdības vārdā

Godātais kungs!

Es apstiprinu, ka ir saņemta Jūsu vēstule, kuras teksts ir šāds:

“Es atsaucos uz Nolīgumu par pētniecības un attīstības darbībām automatizētu ražošanas sistēmu (ARS) jomā, kas 1997. un 2001. gadā attiecīgi tika noslēgts starp Eiropas Kopienu un Austrāliju, Kanādu, EBTA valstīm Norvēģiju un Šveici, Koreju, Japānu un Amerikas Savienotajām Valstīm.

Šīs vēstules mērķis ir nostiprināt kopīgo vienošanos, kas panākta attiecībā uz sadarbības nolīguma atjaunošanu un grozījumiem tajā atbilstoši šai vēstulei pievienotajam darba uzdevumam (DU).

Līdzdalīgie reģioni sadarbosies, lai strauji palielinātu rūpniecisko konkurētspēju, atrisinātu problēmas, kas saistītas ar ražošanu visā pasaulē, un lai izstrādātu progresīvas ražošanas tehnoloģijas un sistēmas. Šāda sadarbība nodrošinās iegūtā un ieguldītā līdzsvaru, tā būs atbilstoša rūpniecības vajadzībām un balstīsies uz savstarpējas ieinteresētības un izpratnes principiem.

Finansējums kopīgām darbībām atkarīgs no pieejamajiem līdzekļiem, kā arī no līdzdalīgajos reģionos piemērojamajiem tiesību aktiem un noteikumiem. Ikviens līdzdalīgais reģions sniedz proporcionālu finansiālu vai pakalpojumu veida ieguldījumu ARS Starpreģionālā sekretariāta darbības nodrošināšanā. Sekretariāts strādā un rīkojas saskaņā ar attiecīgajā DU noteikto. Eiropas Kopiena ir gatava vadīt Starpreģionālā sekretariāta darbu, kad līdzdalīgie reģioni kopīgi pieņems lēmumu par Kopienas kārtu.

Sadarbības nolīguma termiņš ir 10 gadi. Ikviens līdzdalīgais reģions var atteikties no dalības, par to brīdinot 12 mēnešus iepriekš. Dalībnieki ik pēc 5 gadiem pēc shēmas darbības uzsākšanas to pārskata.

Eiropas Kopiena un Norvēģija patur tiesības rīkoties kā vienots Eiropas reģions.

Šī vēstule ar visu dalībnieku piekrišanu apstiprina DU un protokolē kopīgo vienošanos par IRA sadarbības principiem. Es būtu pateicīgs saņemt Jūsu drīzu apstiprinājumu minētajai izpratnei.”

Man ir gods apstiprināt, ka mana valdība piekrīt Jūsu vēstules saturam.

Šveices Konfederācijas valdības vārdā

Godātais kungs!

Es apstiprinu, ka ir saņemta Jūsu vēstule, kuras teksts ir šāds:

“Es atsaucos uz Nolīgumu par pētniecības un attīstības darbībām automatizētu ražošanas sistēmu (ARS) jomā, kas 1997. un 2001. gadā attiecīgi tika noslēgts starp Eiropas Kopienu un Austrāliju, Kanādu, EBTA valstīm Norvēģiju un Šveici, Koreju, Japānu un Amerikas Savienotajām Valstīm.

Šīs vēstules mērķis ir nostiprināt kopīgo vienošanos, kas panākta attiecībā uz sadarbības nolīguma atjaunošanu un grozījumiem tajā atbilstoši šai vēstulei pievienotajam darba uzdevumam (DU).

Līdzdalīgie reģioni sadarbosies, lai strauji palielinātu rūpniecisko konkurētspēju, atrisinātu problēmas, kas saistītas ar ražošanu visā pasaulē, un lai izstrādātu progresīvas ražošanas tehnoloģijas un sistēmas. Šāda sadarbība nodrošinās iegūtā un ieguldītā līdzsvaru, tā būs atbilstoša rūpniecības vajadzībām un balstīsies uz savstarpējas ieinteresētības un izpratnes principiem.

Finansējums kopīgām darbībām atkarīgs no pieejamajiem līdzekļiem, kā arī no līdzdalīgajos reģionos piemērojamajiem tiesību aktiem un noteikumiem. Ikviens līdzdalīgais reģions sniedz proporcionālu finansiālu vai pakalpojumu veida ieguldījumu ARS Starpreģionālā sekretariāta darbības nodrošināšanā. Sekretariāts strādā un rīkojas saskaņā ar attiecīgajā DU noteikto. Eiropas Kopiena ir gatava vadīt Starpreģionālā sekretariāta darbu, kad līdzdalīgie reģioni kopīgi pieņems lēmumu par Kopienas kārtu.

Sadarbības nolīguma termiņš ir 10 gadi. Ikviens līdzdalīgais reģions var atteikties no dalības, par to brīdinot 12 mēnešus iepriekš. Dalībnieki ik pēc 5 gadiem pēc shēmas darbības uzsākšanas to pārskata.

Eiropas Kopiena un Norvēģija patur tiesības rīkoties kā vienots Eiropas reģions.

Šī vēstule ar visu dalībnieku piekrišanu apstiprina DU un protokolē kopīgo vienošanos par IRA sadarbības principiem. Es būtu pateicīgs saņemt Jūsu drīzu apstiprinājumu minētajai izpratnei.”

Man ir gods apstiprināt, ka mana valdība piekrīt Jūsu vēstules saturam.

Korejas Republikas valdības vārdā

Godātais kungs!

Es apstiprinu, ka ir saņemta Jūsu vēstule, kuras teksts ir šāds:

“Es atsaucos uz Nolīgumu par pētniecības un attīstības darbībām automatizētu ražošanas sistēmu (ARS) jomā, kas 1997. un 2001. gadā attiecīgi tika noslēgts starp Eiropas Kopienu un Austrāliju, Kanādu, EBTA valstīm Norvēģiju un Šveici, Koreju, Japānu un Amerikas Savienotajām Valstīm.

Šīs vēstules mērķis ir nostiprināt kopīgo vienošanos, kas panākta attiecībā uz sadarbības nolīguma atjaunošanu un grozījumiem tajā atbilstoši šai vēstulei pievienotajam darba uzdevumam (DU).

Līdzdalīgie reģioni sadarbosies, lai strauji palielinātu rūpniecisko konkurētspēju, atrisinātu problēmas, kas saistītas ar ražošanu visā pasaulē, un lai izstrādātu progresīvas ražošanas tehnoloģijas un sistēmas. Šāda sadarbība nodrošinās iegūtā un ieguldītā līdzsvaru, tā būs atbilstoša rūpniecības vajadzībām un balstīsies uz savstarpējas ieinteresētības un izpratnes principiem.

Finansējums kopīgām darbībām atkarīgs no pieejamajiem līdzekļiem, kā arī no līdzdalīgajos reģionos piemērojamajiem tiesību aktiem un noteikumiem. Ikviens līdzdalīgais reģions sniedz proporcionālu finansiālu vai pakalpojumu veida ieguldījumu ARS Starpreģionālā sekretariāta darbības nodrošināšanā. Sekretariāts strādā un rīkojas saskaņā ar attiecīgajā DU noteikto. Eiropas Kopiena ir gatava vadīt Starpreģionālā sekretariāta darbu, kad līdzdalīgie reģioni kopīgi pieņems lēmumu par Kopienas kārtu.

Sadarbības nolīguma termiņš ir 10 gadi. Ikviens līdzdalīgais reģions var atteikties no dalības, par to brīdinot 12 mēnešus iepriekš. Dalībnieki ik pēc 5 gadiem pēc shēmas darbības uzsākšanas to pārskata.

Eiropas Kopiena un Norvēģija patur tiesības rīkoties kā vienots Eiropas reģions.

Šī vēstule ar visu dalībnieku piekrišanu apstiprina DU un protokolē kopīgo vienošanos par IRA sadarbības principiem. Es būtu pateicīgs saņemt Jūsu drīzu apstiprinājumu minētajai izpratnei.”

Man ir gods apstiprināt, ka mana valdība piekrīt Jūsu vēstules saturam.

Japānas valdības vārdā

Godātais kungs!

Es apstiprinu, ka ir saņemta Jūsu vēstule, kuras teksts ir šāds:

“Es atsaucos uz Nolīgumu par pētniecības un attīstības darbībām automatizētu ražošanas sistēmu (ARS) jomā, kas 1997. un 2001. gadā attiecīgi tika noslēgts starp Eiropas Kopienu un Austrāliju, Kanādu, EBTA valstīm Norvēģiju un Šveici, Koreju, Japānu un Amerikas Savienotajām Valstīm.

Šīs vēstules mērķis ir nostiprināt kopīgo vienošanos, kas panākta attiecībā uz sadarbības nolīguma atjaunošanu un grozījumiem tajā atbilstoši šai vēstulei pievienotajam darba uzdevumam (DU).

Līdzdalīgie reģioni sadarbosies, lai strauji palielinātu rūpniecisko konkurētspēju, atrisinātu problēmas, kas saistītas ar ražošanu visā pasaulē, un lai izstrādātu progresīvas ražošanas tehnoloģijas un sistēmas. Šāda sadarbība nodrošinās iegūtā un ieguldītā līdzsvaru, tā būs atbilstoša rūpniecības vajadzībām un balstīsies uz savstarpējas ieinteresētības un izpratnes principiem.

Finansējums kopīgām darbībām atkarīgs no pieejamajiem līdzekļiem, kā arī no līdzdalīgajos reģionos piemērojamajiem tiesību aktiem un noteikumiem. Ikviens līdzdalīgais reģions sniedz proporcionālu finansiālu vai pakalpojumu veida ieguldījumu ARS Starpreģionālā sekretariāta darbības nodrošināšanā. Sekretariāts strādā un rīkojas saskaņā ar attiecīgajā DU noteikto. Eiropas Kopiena ir gatava vadīt Starpreģionālā sekretariāta darbu, kad līdzdalīgie reģioni kopīgi pieņems lēmumu par Kopienas kārtu.

Sadarbības nolīguma termiņš ir 10 gadi. Ikviens līdzdalīgais reģions var atteikties no dalības, par to brīdinot 12 mēnešus iepriekš. Dalībnieki ik pēc 5 gadiem pēc shēmas darbības uzsākšanas to pārskata.

Eiropas Kopiena un Norvēģija patur tiesības rīkoties kā vienots Eiropas reģions.

Šī vēstule ar visu dalībnieku piekrišanu apstiprina DU un protokolē kopīgo vienošanos par IRA sadarbības principiem. Es būtu pateicīgs saņemt Jūsu drīzu apstiprinājumu minētajai izpratnei.”

Man ir gods apstiprināt, ka mana valdība piekrīt Jūsu vēstules saturam.

Amerikas Savienoto Valstu valdības vārdā


(1)  The IMS collaboration scheme was launched in 1995, following the conclusion of a successful Feasibility Study. The duration of the initial IMS collaboration scheme was set at ten years up to 2005. Based on the experience gained in this initial phase, the partners to the IMS scheme decided to expand and improve on the initial phase. The Next-Phase IMS Working Group set up by the parties of IMS and the IMS International Steering Committee recommended that the partners to IMS renew the scheme with a modified framework for international multilateral collaboration in IMS.

(2)  Revenue and expenditures need to be in one single budgetary document; which is subject to approval.

(3)  Expenditures should not be increased simply to keep revenues and expenditures in balance.

(4)  By way of example, an ‘exceptional carry over’ may be made as a provision against negative cashflow from year to year, to preserve operational flexibility.

(5)  All contributions shall form a common pool and no members' contribution/revenue can be designated for use with a certain purpose only; concomitantly, no expenditure may be assigned to a particular contribution.


27.2.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 53/49


Informācija par stāšanos spēkā – Nolīgums vēstuļu apmaiņas veidā, ar ko nostiprina kopīgo vienošanos, ar kuru atjauno un groza Nolīgumu par starptautisko sadarbību, veicot pētniecības un attīstības darbības automatizētu ražošanas sistēmu (ARS) jomā starp Eiropas Kopienu un Austrāliju, Kanādu, EBTA valstīm Norvēģiju un Šveici, Koreju, Japānu un Amerikas Savienotajām Valstīm (1).

Minētais nolīgums saskaņā ar tā 7.2. punktu ir stājies spēkā starp Eiropas Kopienu un Japānu, Koreju, Norvēģiju un Amerikas Savienotajām Valstīm 2008. gada 4. janvārī.


(1)  Sk. šī Oficiālā Vēstneša 21. lpp.


III Tiesību akti, kas pieņemti, piemērojot Līgumu par Eiropas Savienību

TIESĪBU AKTI, KAS PIEŅEMTI, PIEMĒROJOT LES VI SADAĻU

27.2.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 53/50


PADOMES LĒMUMS

(2008. gada 28. janvāris)

par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā

(2008/149/TI)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 24. pantu un 38. pantu,

ņemot vērā prezidentvalsts ieteikumu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar pilnvarām, kas 2002. gada 17. jūnijā piešķirtas prezidentvalstij, kurai palīdz Komisija, ir pabeigtas sarunas ar Šveices iestādēm par Šveices asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā.

(2)

Saskaņā ar Padomes Lēmumu 2004/849/EK (1) un ņemot vērā tā noslēgšanu vēlāk, Nolīgums starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā ir parakstīts Eiropas Kopienas vārdā 2004. gada 26. oktobrī.

(3)

Šis nolīgums tagad būtu jāapstiprina.

(4)

Ciktāl tas attiecas uz tās Šengenas acquis daļas pilnveidošanu, kas saistīta ar Līguma par Eiropas Savienību VI sadaļu, Padomes Lēmumu 1999/437/EK (1999. gada 17. maijs) par dažiem pasākumiem, lai piemērotu Eiropas Savienības Padomes, Islandes Republikas un Norvēģijas Karalistes Nolīgumu par abu minēto valstu iesaistīšanos Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un izstrādē (2), piemēro mutatis mutandis attiecībām ar Šveici.

(5)

Šis lēmums neskar Apvienotās Karalistes nostāju saskaņā ar Protokolu, ar ko Šengenas acquis integrē Eiropas Savienības sistēmā un kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, un Padomes Lēmumu 2000/365/EK (2000. gada 29. maijs) par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (3).

(6)

Šis lēmums neskar Īrijas nostāju saskaņā ar Protokolu, ar ko Šengenas acquis integrē Eiropas Savienības sistēmā un kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, un Padomes Lēmumu 2002/192/EK (2002. gada 28. februāris) par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (4),

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. pants

Ar šo Eiropas Savienības vārdā tiek apstiprināts Nolīgums starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, kā arī saistītie dokumenti, kas sastāv no nobeiguma akta, nolīguma vēstuļu apmaiņas veidā par komitejām, kas palīdz Komisijai īstenot tās izpildvaru, un kopīgās deklarācijas par jaukto komiteju apvienotajām sanāksmēm.

Nolīguma, Nobeiguma akta, vēstuļu apmaiņas un kopīgās deklarācijas teksti ir pievienoti šim lēmumam.

2. pants

Šis lēmums attiecas uz jomām, kas aptvertas nolīguma A un B pielikumā uzskaitītajos noteikumos, un uz to attīstību, ciktāl minētajiem noteikumiem ir vai saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/436/EK (5) ir paredzēts juridiskais pamatojums Līgumā par Eiropas Savienību.

3. pants

Lēmuma 1999/437/EK 1. līdz 4. pants tādā pašā veidā attiecas uz Šveices asociēšanu tās Šengenas acquis daļas īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, kas saistīta ar Līguma par Eiropas Savienību VI sadaļu.

4. pants

Ar šo Padomes priekšsēdētājs tiek pilnvarots iecelt personu, kurai ir tiesības Eiropas Savienības vārdā iesniegt apstiprinājuma instrumentu, kas paredzēts nolīguma 14. pantā, lai izteiktu Eiropas Savienības piekrišanu uzņemties saistības.

5. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2008. gada 28. janvārī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

D. RUPEL


(1)  OV L 368, 15.12.2004., 26. lpp.

(2)  OV L 176, 10.7.1999., 31. lpp.

(3)  OV L 131, 1.6.2000., 43. lpp.

(4)  OV L 64, 7.3.2002., 20. lpp.

(5)  OV L 176, 10.7.1999., 17. lpp.


NOLĪGUMS

starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā

EIROPAS SAVIENĪBA,

EIROPAS KOPIENA,

un

ŠVEICES KONFEDERĀCIJA,

turpmāk “Līgumslēdzējas puses”,

TĀ KĀ pēc Amsterdamas līguma stāšanās spēkā Eiropas Savienība ir izvirzījusi mērķi uzturēt un attīstīt Savienību kā brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kurā ir nodrošināta personu brīva pārvietošanās, ievērojot attiecīgus pasākumus ārējo robežu kontroles, patvēruma un imigrācijas jomā, kā arī noziedzības novēršanas un tās apkarošanas jomā;

TĀ KĀ Eiropas Savienības sistēmā integrētais Šengenas acquis ir daļa no noteikumiem, kuri ir vērsti uz brīvības, drošības un tiesiskuma telpas īstenošanu, lai radītu telpu bez kontroles pie iekšējām robežām un nodrošinātu kompensējošus pasākumus, kas ļauj garantēt augstu drošības līmeni;

ŅEMOT VĒRĀ Šveices Konfederācijas ģeogrāfisko stāvokli;

TĀ KĀ Šveices Konfederācijas dalība Šengenas acquis un tā turpmākā pilnveidošanā ļaus, no vienas puses, novērst zināmus šķēršļus personu brīvas pārvietošanās jomā, kas izriet no Šveices Konfederācijas ģeogrāfiskā stāvokļa, un, no otras puses, pastiprināt sadarbību starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju jomās, uz kurām attiecas Šengenas acquis;

TĀ KĀ ar Nolīgumu, ko 1999. gada 18. maijā Eiropas Savienības Padome noslēdza ar Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti (1), šīs valstis tika asociētas Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā;

TĀ KĀ būtu lietderīgi asociēt Šveices Konfederāciju Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā ar tādiem pašiem noteikumiem kā Islandi un Norvēģiju;

TĀ KĀ būtu lietderīgi starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju noslēgt nolīgumu, kas paredzētu analogas tiesības un pienākumus kā vienošanās, kas panākta starp Eiropas Savienības Padomi, no vienas puses, un Islandi un Norvēģiju, no otras puses;

PĀRLIECĪBĀ, ka ir nepieciešams organizēt sadarbību starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju attiecībā uz Šengenas acquis īstenošanu, piemērošanu un turpmāku pilnveidošanu;

TĀ KĀ, lai iesaistītu Šveices Konfederāciju Eiropas Savienības darbībā jomās, ko skar šis nolīgums, un lai nodrošinātu tās dalību minētajā darbībā, ir nepieciešams izveidot komiteju pēc tāda organizatoriskā parauga, kāds izmantots, asociējot Islandi un Norvēģiju;

TĀ KĀ sadarbība Šengenas jomā balstās uz brīvības, demokrātijas, tiesiskas valsts un cilvēktiesību ievērošanas principiem, kas garantēti 1950. gada 4. novembra Eiropas Konvencijā par cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzību;

TĀ KĀ Eiropas Kopienas dibināšanas līguma IV nodaļas noteikumi un uz šīs nodaļas pamata pieņemto tiesību aktu noteikumi neattiecas uz Dānijas Karalisti, pamatojoties uz Protokolu par Dānijas nostāju, kurš ar Amsterdamas līgumu ir pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, un tā kā lēmumi, kuru mērķis ir pilnveidot Šengenas acquis, piemērojot minēto nodaļu, un kurus Dānija ir transponējusi savos tiesību aktos, rada starptautisko tiesību saistības vienīgi starp Dāniju un pārējām dalībvalstīm;

TĀ KĀ Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste un Īrija piedalās dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā saskaņā ar lēmumiem, kas pieņemti, pamatojoties uz Protokolu, ar ko Šengenas acquis iekļauj Eiropas Savienības sistēmā, kurš ar Amsterdamas līgumu pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam (2);

TĀ KĀ ir nepieciešams nodrošināt, ka valstis, kuras Eiropas Savienība ir asociējusi Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, piemēro šo nolīgumu arī savstarpējās attiecībās;

TĀ KĀ Šengenas acquis veiksmīgai darbībai ir nepieciešama vienlaicīga šā nolīguma piemērošana ar tādiem līgumiem starp dažādām saistītajām pusēm vai pusēm, kas piedalās Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, kuri reglamentē šo pušu savstarpējās attiecības;

ŅEMOT VĒRĀ nolīgumu par Šveices Konfederācijas asociēšanu Kopienas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā attiecībā uz kritērijiem un mehānismiem tās valsts noteikšanai, kas ir atbildīga par patvēruma pieprasījumu izskatīšanu, kuri iesniegti kādā no dalībvalstīm, kā arī attiecībā uz sistēmas Eurodac izveidošanu;

ŅEMOT VĒRĀ saistību starp Šengenas acquis un minēto Kopienas acquis;

TĀ KĀ šīs saiknes nodrošināšanai ir vajadzīgs vienlaikus piemērot Šengenas acquis un Kopienas acquis attiecībā uz kritērijiem un mehānismiem tās valsts noteikšanai, kas ir atbildīga par patvēruma pieprasījumu izskatīšanu, kuri iesniegti kādā no dalībvalstīm, kā arī attiecībā uz sistēmas Eurodac izveidošanu,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. pants

1.   Šveices Konfederācija, turpmāk tekstā “Šveice”, iesaistās Eiropas Kopienas un Eiropas Savienības darbībās jautājumos, uz kuriem attiecas šā nolīguma A un B pielikumā minētie noteikumi un to turpmākie papildinājumi.

2.   Šis nolīgums rada savstarpējās tiesības un pienākumus saskaņā ar šeit paredzētajām procedūrām.

2. pants

1.   Šveice īsteno un piemēro šā nolīguma A pielikumā uzskaitītos Šengenas acquis noteikumus tiktāl, ciktāl tos piemēro Eiropas Savienības dalībvalstīs, turpmāk “dalībvalstis”.

2.   Šveice īsteno un piemēro šā nolīguma B pielikumā uzskaitītos Eiropas Savienības un Eiropas Kopienas tiesību aktus tiktāl, ciktāl tie aizstāj un pilnveido atbilstīgos noteikumus Konvencijā, ar ko īsteno Līgumu par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām, kura parakstīta 1990. gada 19 jūnijā Šengenā, turpmāk “Šengenas īstenošanas konvencija”, vai ciktāl tie ir pieņemti saskaņā ar minēto konvenciju.

3.   Neskarot 7. pantu, Šveice pieņem, īsteno un piemēro arī Eiropas Savienības un Eiropas Kopienas pieņemtos tiesību aktus un pasākumus, ar kuriem groza vai papildina A un B pielikumā uzskaitītos aktus un uz kuriem attiecas šajā nolīgumā paredzētās procedūras.

3. pants

1.   Ar šo tiek izveidota Apvienotā komiteja, kurā ir pārstāvji no Šveices valdības, Eiropas Savienības Padomes, turpmāk “Padome”, un Eiropas Kopienu Komisijas, turpmāk “Komisija”.

2.   Apvienotā komiteja pieņem savu reglamentu, panākot konsensu.

3.   Apvienotā komiteja sanāk pēc tās priekšsēdētāja iniciatīvas vai pēc jebkura tās locekļa lūguma.

4.   Ievērojot 4. panta 2. punktu, Apvienotā komiteja, atkarība no apstākļiem, sanāk ministru, vecāko ierēdņu vai ekspertu līmenī.

5.   Apvienotās komitejas priekšsēdētāja pienākumus pilda:

ekspertu līmenī: Eiropas Savienības pārstāvis,

vecāko ierēdņu un ministru līmenī: pārmaiņus sešus mēnešus pēc kārtas Eiropas Savienības pārstāvis un Šveices valdības pārstāvis.

4. pants

1.   Saskaņā ar šo nolīgumu Apvienotā komiteja izskata visus 2. pantā minētos jautājumus un nodrošina, ka visi Šveices izteiktie apsvērumi tiek atbilstīgi izskatīti.

2.   Šveices pārstāvjiem Apvienotajā komitejā ministru līmenī ir iespēja:

izskaidrot problēmas, ar kurām tie saskaras saistībā ar konkrētu tiesību aktu vai pasākumu, vai piedāvāt risinājumu problēmām, ar kurām saskārušās pārējās delegācijas,

izteikt savu viedokli par jebkuru uz tiem attiecināmu jautājumu sakarā ar noteikumu izstrādi vai īstenošanu.

3.   Apvienotās komitejas sēdes ministru līmenī sagatavo Apvienotā komiteja vecāko ierēdņu līmenī.

4.   Šveices valdības pārstāvim ir tiesības Apvienotajā komitejā izteikt ierosinājumus attiecībā uz 1. pantā minētajiem jautājumiem. Pēc apspriedes Komisija vai jebkura dalībvalsts var izskatīt šādus ierosinājumus, lai formulētu priekšlikumu vai uzņemtos iniciatīvu saskaņā ar Eiropas Savienības noteikumiem par Eiropas Kopienas vai Eiropas Savienības tiesību akta vai pasākuma pieņemšanu.

5. pants

Neskarot 4. pantu, Apvienoto komiteju informē par jebkuru Padomē sagatavošanā esošu tiesību aktu vai pasākumu, kas varētu attiekties uz šo nolīgumu.

6. pants

Izstrādājot jaunus tiesību aktus jomā, uz kuru attiecas šis nolīgums, Komisija, izstrādājot priekšlikumus, neoficiāli apspriežas ar Šveices ekspertiem tādā pašā veidā, kā tā apspriežas ar dalībvalstu ekspertiem.

7. pants

1.   Jaunus tiesību aktus un pasākumus attiecībā uz jautājumiem, kas minēti 2. pantā, pieņem Eiropas Savienības kompetentās iestādes. Ievērojot 2. punktu, šie tiesību akti vai pasākumi vienlaikus stājas spēkā attiecībā uz Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un attiecīgajām tās dalībvalstīm un attiecībā uz Šveici, ja vien pašos tiesību aktos vai pasākumos nav noteikts citādi. Šajā sakarā atbilstīgi ņem vērā termiņu, ko Šveice norādījusi Apvienotajā komitejā un kas tai nepieciešams, lai izpildītu savas konstitucionālās prasības.

2.

a)

Padome nekavējoties paziņo Šveicei par 1. punktā minēto tiesību aktu vai pasākumu pieņemšanu, attiecībā uz kuriem ir piemērojamas šajā nolīgumā paredzētās procedūras. Šveice izlemj, vai pieņemt to saturu un transponēt tos savā iekšējā tiesību sistēmā. Par šiem lēmumiem paziņo Padomei un Komisijai trīsdesmit dienās pēc attiecīgo aktu vai pasākumu pieņemšanas.

b)

Ja paredzētā akta vai pasākuma saturs Šveicei var kļūt saistošs vienīgi pēc konstitucionālo prasību izpildes, Šveice pēc šo aktu vai pasākumu paziņošanas par to informē Padomi un Komisiju. Šveice nekavējoties un rakstiski informē Padomi un Komisiju par visu tās konstitucionālo prasību izpildi. Gadījumā, ja nav nepieciešams referendums, paziņojumu sniedz tūlīt pēc referenduma ierosināšanas termiņa beigām. Ja referendums ir nepieciešams, Šveices rīcībā paziņojuma sniegšanai ir ilgākais divi gadi no Padomes paziņojuma brīža. No noteiktās dienas, kad tiesību akts vai pasākums stājas spēkā Šveicē, līdz paziņošanai par konstitucionālo prasību izpildi Šveice, ciktāl tas iespējams, provizoriski piemēro attiecīgo tiesību aktu vai pasākumu.

Ja Šveice nevar provizoriski piemērot attiecīgo tiesību aktu vai pasākumu un ja tas rada grūtības, kas traucē sadarbībai Šengenas jomā, situāciju izskata Apvienotajā komitejā. Eiropas Savienība un Eiropas Kopiena attiecībā pret Šveici var veikt proporcionālus un nepieciešamus pasākumus, lai nodrošinātu veiksmīgu sadarbību Šengenas jomā.

3.   Šveicei pieņemot 2. punktā minēto tiesību aktu un pasākumu saturu, tiek radītas tiesības un pienākumi starp Šveici, no vienas puses, un, attiecīgi, Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un dalībvalstīm, ciktāl tām ir saistoši šie tiesību akti un pasākumi, no otras puses.

4.   Ja:

a)

Šveice paziņo par tās lēmumu nepieņemt tāda 2. punktā minēta tiesību akta vai pasākuma saturu, attiecībā uz kuru piemēro šajā nolīgumā paredzētās procedūras;

b)

Šveice nesniedz paziņojumu 2. punkta a) apakšpunktā vai 5. punkta a) apakšpunktā paredzētajā trīsdesmit dienu termiņā;

c)

Šveice nesniedz paziņojumu pēc referenduma ierosināšanas termiņa beigām vai, referenduma gadījumā, 2. punkta b) apakšpunktā minētajā divu gadu termiņā, vai no dienas, no kuras attiecīgais tiesību akts vai pasākums stājās spēkā, neveic minētajā apakšpunktā paredzēto provizorisko piemērošanu,

šo nolīgumu pārstāj piemērot, ja vien Apvienotā komiteja deviņdesmit dienās nenolemj citādi, iepriekš rūpīgi izskatot iespējas turpināt nolīguma darbību. Nolīgumu pārstāj piemērot trīs mēnešus pēc deviņdesmit dienu termiņa beigām.

5.

a)

Ja jauns tiesību akts vai jauns pasākums vairs neatļauj dalībvalstīm piemērot Šengenas īstenošanas konvencijas 51. pantā paredzētos nosacījumus par savstarpēju palīdzību krimināllietās vai kratīšanas atļaujas un/vai tādu pierādījumu konfiscēšanas, kas nākuši no citas dalībvalsts, atzīšanu, tad Šveice 2. punkta a) apakšpunktā paredzētajā trīsdesmit dienu termiņā var paziņot Padomei un Komisijai, ka tā nepiekrīt šo noteikumu saturam un netransponēs tos savā iekšējā tiesiskajā sistēmā tiktāl, ciktāl tie attiecas uz pieprasījumu vai atļauju veikt kratīšanu un konfiskāciju saistībā ar izmeklēšanu vai tiesas procesa ierosināšanu par pārkāpumiem, kas saistīti ar tiešajiem nodokļiem un kas, ja tie būtu izdarīti Šveicē, saskaņā ar Šveices tiesību aktiem nebūtu sodāmi ar brīvības atņemšanu. Pretēji 4. punkta noteikumiem šādā gadījumā šo nolīgumu nepārstāj piemērot.

b)

Pēc jebkura tās locekļa lūguma Apvienotā komiteja sanāk vēlākais divus mēnešus pēc šāda lūguma iesniegšanas un, ņemot vērā attīstību starptautiskā līmenī, apspriež situāciju, kas izriet no paziņojuma, kurš izdarīts atbilstīgi a) apakšpunktam.

Tiklīdz Apvienotā komiteja ir vienprātīgi panākusi vienošanos, saskaņā ar kuru Šveice pieņem un pilnībā transponē attiecīgos jaunā tiesību akta vai jaunā pasākuma noteikumus, piemēro 2. punkta b) apakšpunktu, kā arī 3. un 4. punktu. Informāciju, kas minēta 2. punkta b) apakšpunkta pirmajā teikumā, sniedz trīsdesmit dienas pēc Apvienotās komitejas panāktās vienošanās.

8. pants

1.   Lai sasniegtu Līgumslēdzēju pušu mērķi panākt cik vien iespējams vienveidīgu 2. pantā minēto noteikumu piemērošanu un interpretāciju, Apvienotā komiteja seko Eiropas Kopienu Tiesas, turpmāk “Tiesa”, judikatūras attīstībai, kā arī Šveices kompetento tiesu iestāžu judikatūras attīstībai saistībā ar šiem noteikumiem. Šim nolūkam izveido mehānismu, lai nodrošinātu attiecīgās judikatūras regulāru savstarpēju apmaiņu.

2.   Šveice ir tiesīga iesniegt Tiesai lietas izklāstu vai rakstiskus apsvērumus, ja dalībvalsts tiesa iesniedz Tiesai prejudiciālu jautājumu saistībā ar kāda 2. pantā paredzēta noteikuma interpretāciju.

9. pants

1.   Katru gadu Šveice iesniedz Apvienotajai komitejai ziņojumu par to, kā tās administratīvās un tiesu iestādes ir piemērojušas un interpretējušas 2. pantā paredzētos noteikumus, kā tos attiecīgā gadījumā interpretējusi Tiesa.

2.   Ja divos mēnešos no dienas, kad tai paziņots par būtiskām judikatūras atšķirībām Tiesā un Šveices tiesu iestādēs vai būtiskām atšķirībām 2. pantā minēto noteikumu piemērošanā attiecīgo dalībvalstu iestādēs un Šveices iestādēs, Apvienotā komiteja nav spējusi nodrošināt vienveidīgu šo noteikumu piemērošanu un interpretēšanu, sāk 10. pantā paredzēto procedūru.

10. pants

1.   Ja rodas strīds par šā nolīguma piemērošanu vai ja iestājas 9. panta 2. punktā minētā situācija, attiecīgo jautājumu kā strīdus jautājumu oficiāli iekļauj Apvienotās komitejas, kas sanāk ministru līmenī, darba kārtībā.

2.   Apvienotajai komitejai strīda atrisināšanai ir deviņdesmit dienas, skaitot no dienas, kad pieņem darba kārtību, kurā ir iekļauts attiecīgais strīdus jautājums.

3.   Ja Apvienotā komiteja nevar atrisināt strīdu deviņdesmit dienu termiņā, kas minēts 2. punktā, galīgā izlīguma panākšanai šo termiņu pagarina par trīsdesmit dienām.

Ja šāds galīgais izlīgums netiek panākts, šo nolīgumu pārstāj piemērot sešus mēnešus pēc trīsdesmit dienu termiņa beigām.

11. pants

1.   Attiecībā uz administratīvajām izmaksām sakarā ar šā nolīguma piemērošanu Šveice veic ikgadēju iemaksu Eiropas Kopienu vispārējā budžetā tādā apmērā, kas atbilst 7,286 % no EUR 8 100 000, ko katru gadu koriģē, ievērojot inflācijas koeficientu Eiropas Savienībā.

2.   Attiecībā uz Šengenas Informācijas sistēmas II attīstīšanas izdevumiem Šveice, sākot no 2002. budžeta gada, attiecīgajos budžeta gados veic ikgadēju iemaksu Eiropas Kopienu vispārējā budžetā atbilstīgi tās iekšējā kopprodukta attiecībai pret visu iesaistīto valstu iekšējā kopprodukta kopapjomu.

Maksājums, kas attiecas uz budžeta gadiem pirms šā nolīguma stāšanās spēkā, ir jāiemaksā, stājoties spēkā šim nolīgumam.

3.   Ja darbības izmaksas, kas saistītas ar šā nolīguma piemērošanu, nav attiecināmas uz Eiropas Kopienu vispārējo budžetu, bet ir tiešs iesaistīto dalībvalstu pienākums, Šveice piedalās šo izdevumu segšanā proporcionāli tās iekšējā kopprodukta procentuālajai daļai visu iesaistīto valstu iekšējā kopprodukta kopapjomā.

Ja darbības izmaksas ir attiecināmas uz Eiropas Kopienu vispārējo budžetu, Šveice veic ikgadēju iemaksu minētajā budžetā proporcionāli tās iekšējā kopprodukta procentuālajai daļai visu iesaistīto valstu iekšējā kopprodukta kopapjomā.

4.   Šveicei ir tiesības saņemt Komisijas vai Padomes dokumentus, kas attiecas uz šo nolīgumu, kā arī prasīt Apvienotās komitejas sēdēs mutisko tulkošanu kādā no Eiropas Kopienu iestāžu oficiālajām valodām pēc izvēles.

12. pants

1.   Šis nolīgums nekādi neskar starp Eiropas Kopienu un Šveici noslēgtos nolīgumus, tāpat kā nolīgumus, kas noslēgti starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveici, no otras puses.

2.   Šis nolīgums neskar nolīgumus, kas ir saistoši Šveicei, no vienas puses, un vienai vai vairākām dalībvalstīm, no otras puses, ciktāl tie ir saderīgi ar šo nolīgumu. Ja pastāv nesaderība starp iepriekšminētajiem nolīgumiem un šo nolīgumu, prevalējošais ir šis nolīgums.

3.   Šis nolīgums nekādi neskar nolīgumus, ko nākotnē varētu noslēgt starp Eiropas Kopienu un Šveici, tāpat kā nolīgumus, ko nākotnē varētu noslēgt starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveici, no otras puses, vai nolīgumus, ko nākotnē varētu noslēgt, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību 24. un 38. pantu.

13. pants

1.   Šveice noslēgs līgumu ar Dānijas Karalisti par tiesību un pienākumu noteikšanu starp Dāniju un Šveici attiecībā uz 2. pantā minētajiem noteikumiem, uz kuriem attiecināma Eiropas Kopienas dibināšanas līguma IV nodaļa un uz kuriem turpmāk attiecas Protokols par Dānijas nostāju, kas ar Amsterdamas līgumu pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam.

2.   Šveice noslēgs līgumu ar Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par savstarpēju tiesību un pienākumu noteikšanu, pamatojoties uz to attiecīgo iesaistīšanos Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā.

14. pants

1.   Šis nolīgums stājas spēkā vienu mēnesi pēc dienas, kurā Padomes ģenerālsekretārs kā depozitārs ir konstatējis, ka šā nolīguma Līgumslēdzējas puses ir izpildījušas visas oficiālās prasības, lai tām būtu saistošs šis nolīgums, vai ka tās ir izpildītas Pušu vārdā.

2.   Šā nolīguma 1., 3., 4., 5., 6. pantu un 7. panta 2. punkta a) apakšpunkta pirmo teikumu provizoriski piemēro no šā nolīguma parakstīšanas dienas.

3.   Attiecībā uz tiesību aktiem vai pasākumiem, kas pieņemti pēc šā nolīguma parakstīšanas, bet pirms tā stāšanās spēkā, 7. panta 2. punkta a) apakšpunkta pēdējā teikumā paredzētais trīsdesmit dienu termiņš sākas šā nolīguma spēkā stāšanās dienā.

15. pants

1.   Šā nolīguma A un B pielikumā minētos noteikumus, kā arī tos, kas jau ir pieņemti saskaņā ar 2. panta 3. punktu, Šveice piemēro no dienas, kuru – iepriekš apspriedusies Apvienotajā komitejā un pārliecinājusies, ka Šveice ir izpildījusi attiecīgo noteikumu īstenošanas priekšnoteikumus un ka robežkontrole pie tās ārējām robežām ir efektīva, – nosaka Padome ar to Padomes locekļu vienbalsīgu lēmumu, kuri pārstāv to dalībvalstu valdības, kas piemēro visus A un B pielikumā minētos noteikumus.

Padomes locekļi, kas pārstāv Īrijas valdību un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes valdību, piedalās šāda lēmuma pieņemšanā tiktāl, ciktāl tas attiecas uz tiem Šengenas acquis noteikumiem un aktiem, kas pieņemti atbilstīgi tam vai kā citādi saistīti ar to, kuros minētās dalībvalstis piedalās.

Padomes locekļi, kas pārstāv to dalībvalstu valdības, kurās saskaņā ar Pievienošanās līgumu ir piemērojama tikai daļa no A un B pielikumā minētajiem noteikumiem, piedalās šāda lēmuma pieņemšanā tiktāl, ciktāl tas attiecas uz Šengenas acquis noteikumiem, kas jau ir piemērojami attiecīgajās dalībvalstīs.

2.   Šā panta 1. punktā minēto noteikumu piemērošana rada tiesības un pienākumus starp Šveici, no vienas puses, un, attiecīgi, Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un dalībvalstīm, ciktāl tām ir saistoši attiecīgie noteikumi, no otras puses.

3.   Šo nolīgumu piemēro vienīgi tad, ja piemēro arī 13. pantā minētos nolīgumus.

4.   Turklāt šo nolīgumu piemēro vienīgi tad, ja piemēro arī Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Šveici par kritērijiem un mehānismiem tās valsts noteikšanai, kas atbildīga par patvēruma pieprasījumu izskatīšanu, kuri iesniegti kādā dalībvalstī vai Šveicē.

16. pants

1.   Lihtenšteina var pievienoties šim nolīgumam.

2.   Lihtenšteinas pievienošanās gadījumā šim nolīgumam tiks sastādīts protokols, kurā būs noteiktas visas šādas pievienošanās sekas, tostarp tiesības un pienākumi, kas radīsies starp Lihtenšteinu un Šveici, tāpat kā starp Lihtenšteinu, no vienas puses, un Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un dalībvalstīm, ciktāl tām ir saistoši Šengenas acquis noteikumi, no otras puses.

17. pants

1.   Šo nolīgumu var denonsēt Šveice vai ar Padomes locekļu vienprātīgu lēmumu. Par šādu denonsēšanu paziņo depozitāram, un tā stājas spēkā sešus mēnešus pēc paziņojuma.

2.   Šo nolīgumu uzskata par denonsētu, ja Šveice denonsē kādu no 13. pantā minētajiem nolīgumiem vai 15. panta 4. punktā minēto nolīgumu.

18. pants

1.   Šis nolīgums ir sastādīts divos eksemplāros angļu, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, poļu, portugāļu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā; visi teksti ir vienlīdz autentiski.

2.   Šā nolīguma maltiešu valodas versijas autentiskumu Līgumslēdzējas puses apstiprina, veicot vēstuļu apmaiņu. Tā ir spēkā tāpat kā 1. punktā paredzēto valodu versijas.

TO APLIECINOT, attiecīgi pilnvarotās personas ir parakstījušas šo nolīgumu.

Hecho en Luxemburgo, el veintiséis de octubre de dos mil cuatro.

V Lucemburku dne dvacátého šestého října dva tisíce čtyři.

Udfærdiget i Luxembourg den seksogtyvende oktober to tusind og fire.

Geschehen zu Luxemburg am sechsundzwanzigsten Oktober zweitausendvier.

Kahe tuhande neljanda aasta oktoobrikuu kahekümne kuuendal päeval Luxembourgis.

Έγινε στo Λουξεμβούργο, στις είκοσι έξι Οκτωβρίου δύο χιλιάδες τέσσερα.

Done at Luxembourg on the twenty-sixth day of October in the year two thousand and four.

Fait à Luxembourg, le vingt-six octobre deux mille quatre.

Fatto a Lussemburgo, addì ventisei ottobre duemilaquattro.

Luksemburgā, divi tūkstoši ceturtā gada divdesmit sestajā oktobrī.

Priimta du tūkstančiai ketvirtų metų spalio dvidešimt šeštą dieną Liuksemburge.

Kelt Luxembourgban, a kettőezer-negyedik év október havának huszonhatodik napján.

Magħmula fil-Lussemburgu fis-sitta u għoxrin jum ta' Ottubru tas-sena elfejn u erbgħa.

Gedaan te Luxemburg, de zesentwintigste oktober tweeduizend vier.

Sporządzono w Luksemburgu dnia dwudziestego szóstego października roku dwa tysiące czwartego.

Feito no Luxemburgo, em vinte e seis de Outubro de dois mil e quatro.

V Luxemburgu dvadsiateho šiesteho októbra dvetisícštyri.

V Luxembourgu, dne šestindvajsetega oktobra leta dva tisoč štiri.

Tehty Luxemburgissa kahdentenakymmenentenäkuudentena päivänä lokakuuta vuonna kaksituhattaneljä.

Som skedde i Luxemburg den tjugosjätte oktober tjugohundrafyra.

Por la Unión Europea

Za Evropskou unii

For Den Europæiske Union

Für die Europäische Union

Euroopa Liidu nimel

Για την Ευρωπαϊκή Ένωση

For the European Union

Pour l'Union européenne

Per l'Unione europea

Eiropas Savienības vārdā

Europos Sąjungos vardu

az Európai Unió részéről

Għall-Unjoni Ewropea

Voor de Europese Unie

W imieniu Unii Europejskiej

Pela União Europeia

Za Európsku úniu

Za Evropsko unijo

Euroopan unionin puolesta

På Europeiska unionens vägnar

Image

Por la Comunidad Europea

Za Evropské společenství

For Det Europæiske Fællesskab

Für die Europäische Gemeinschaft

Euroopa Ühenduse nimel

Για την Ευρωπαϊκή Κοινότητα

For the European Community

Pour la Communauté européenne

Per la Comunità europea

Eiropas Kopienas vārdā

Europos bendrijos vardu

az Európai Közösség részéről

Għall-Komunità Ewropea

Voor de Europese Gemeenschap

W imieniu Wspólnoty Europejskiej

Pela Comunidade Europeia

Za Európske spoločenstvo

za Evropsko skupnost

Euroopan yhteisön puolesta

På Europeiska gemenskapens vägnar

Image

Für die Schweizerische Eidgenossenschaft

Pour la Confédération suisse

Per la Confederazione svizzera

Image


(1)  OV L 176, 10.7.1999., 36. lpp.

(2)  OV L 131, 1.6.2000., 43. lpp., un OV L 64, 7.3.2002., 20. lpp.

A PIELIKUMS

(2. panta 1. punkts)

Šā pielikuma 1. daļa attiecas uz 1985. gada Šengenas līgumu un minētā līguma Īstenošanas konvenciju, kas parakstīta Šengenā 1990. gada 19. jūnijā, šā pielikuma 2. daļa attiecas uz pievienošanās dokumentiem un 3. daļa – uz attiecīgiem Šengenas sekundārajiem tiesību aktiem.

1. DAĻA

Noteikumi Līgumā, kas Šengenā 1985. gada 14. jūnijā parakstīts starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām.

Visi noteikumi Konvencijā, kas Šengenā 1990. gada 19. jūnijā parakstīta starp Beļģijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Francijas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti un Nīderlandes Karalisti un ar ko īsteno 1985. gada 14. jūnija Šengenas līgumu, izņemot šādus noteikumus:

 

2. panta 4. punktu attiecībā uz preču kontroli,

 

4. pantu, ciktāl tas attiecas uz bagāžas kontroli,

 

10. panta 2. punktu,

 

19. panta 2. punktu,

 

28. līdz 38. pantu un saistītās definīcijas,

 

60. pantu,

 

70. pantu,

 

74. pantu,

 

77. līdz 91. pantu, ciktāl uz tiem attiecas Padomes Direktīva 91/477/EEK (1991. gada 18. jūnijs) par ieroču iegādes un glabāšanas kontroli,

 

120. līdz 125. pantu attiecībā uz preču apriti,

 

131. līdz 133. pantu,

 

134. pantu,

 

139. līdz 142. pantu,

 

Nobeiguma akta 2. deklarāciju,

 

Nobeiguma akta 4., 5. un 6. deklarāciju,

 

Verbālprocesu,

 

Kopīgo deklarāciju,

 

Ministru un valsts sekretāru deklarāciju.

2. DAĻA

Noteikumi instrumentos par pievienošanos Šengenas līgumam un Šengenas konvencijai, kas parakstīti ar Itālijas Republiku (Parīzē 1990. gada 27. novembrī), Spānijas Karalisti un Portugāles Republiku (Bonnā 1991. gada 25. jūnijā), Grieķijas Republiku (Madridē 1992. gada 6. novembrī), Austrijas Republiku (Briselē 1995. gada 28. aprīlī) un Dānijas Karalisti, Somijas Republiku un Zviedrijas Karalisti (Luksemburgā 1996. gada 19. decembrī), izņemot šādus noteikumus:

1.

Parīzē 1990. gada 27. novembrī parakstītais Protokols par Itālijas Republikas valdības pievienošanos Šengenā 1985. gada 14. jūnijā parakstītajam Līgumam starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām.

2.

Turpmāk norādītie noteikumi Parīzē 1990. gada 27. novembrī parakstītajā Nolīgumā par Itālijas Republikas pievienošanos Šengenā 1990. gada 19. jūnijā parakstītajai Konvencijai, ar ko īsteno 1985. gada 14. jūnija Šengenas Līgumu starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību, kā arī tā Nobeiguma aktā un attiecīgajās deklarācijās:

 

1. pants,

 

5. un 6. pants,

 

Nobeiguma akta I daļa,

 

Nobeiguma akta II daļa, 2. un 3. deklarācija,

 

Ministru un valsts sekretāru deklarācija.

3.

Bonnā 1991. gada 25. jūnijā parakstītais Protokols par Spānijas Karalistes valdības pievienošanos Šengenā 1985. gada 14. jūnijā parakstītajam Līgumam starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām, kurā grozījumi izdarīti ar Parīzē 1990. gada 27. novembrī parakstīto Protokolu par Itālijas Republikas valdības pievienošanos, un minētajam protokolam pievienotās deklarācijas.

4.

Turpmāk norādītie noteikumi Bonnā 1991. gada 25. jūnijā parakstītajā Nolīgumā par Spānijas Karalistes pievienošanos Šengenā 1990. gada 19. jūnijā parakstītajai Konvencijai, ar ko īsteno 1985. gada 14. jūnija Šengenas Līgumu starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību, kurai Itālijas Republika ir pievienojusies ar Parīzē 1990. gada 27. novembrī parakstīto nolīgumu, kā arī tā Nobeiguma aktā un attiecīgajās deklarācijās:

 

1. pants,

 

5. un 6. pants,

 

Nobeiguma akta I daļa,

 

Nobeiguma akta II daļa, 2. un 3. deklarācija,

 

Nobeiguma akta III daļa, 3. un 4. deklarācija,

 

Ministru un valsts sekretāru deklarācija.

5.

Bonnā 1991. gada 25. jūnijā parakstītais Protokols par Portugāles Republikas valdības pievienošanos Šengenā 1985. gada 14. jūnijā parakstītajam Līgumam starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām, kurā grozījumi izdarīti ar Parīzē 1990. gada 27. novembrī parakstīto Protokolu par Itālijas Republikas valdības pievienošanos, un minētajam protokolam pievienotās deklarācijas.

6.

Turpmāk norādītie noteikumi Bonnā 1991. gada 25. jūnijā parakstītajā Nolīgumā par Portugāles Republikas pievienošanos Šengenā 1990. gada 19. jūnijā parakstītajai Konvencijai, ar ko īsteno 1985. gada 14. jūnija Šengenas Līgumu starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību, kurai Itālijas Republika ir pievienojusies ar Parīzē 1990. gada 27. novembrī parakstīto nolīgumu, kā arī tā Nobeiguma aktā un attiecīgajās deklarācijās:

 

1. pants,

 

7. un 8. pants,

 

Nobeiguma akta I daļa,

 

Nobeiguma akta II daļa, 2. un 3. deklarācija,

 

Nobeiguma akta III daļa, 2., 3., 4. un 5. deklarācija,

 

Ministru un valsts sekretāru deklarācija.

7.

Madridē 1992. gada 6. novembrī parakstītais Protokols par Grieķijas Republikas valdības pievienošanos Šengenā 1985. gada 14. jūnijā parakstītajam Līgumam starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām, kurā grozījumi izdarīti ar Parīzē 1990. gada 27. novembrī parakstīto Protokolu par Itālijas Republikas valdības pievienošanos un Bonnā 1991. gada 25. jūnijā novembrī parakstīto Protokolu par Spānijas Karalistes valdības un Portugāles Republikas valdības pievienošanos, un pirmajam minētajam protokolam pievienotās deklarācijas.

8.

Turpmāk norādītie noteikumi Madridē 1992. gada 6. novembrī parakstītajā Nolīgumā par Grieķijas Republikas pievienošanos Šengenā 1990. gada 19. jūnijā parakstītajai Konvencijai, ar ko īsteno 1985. gada 14. jūnija Šengenas Līgumu starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību, kurai Itālijas Republika ir pievienojusies ar Parīzē 1990. gada 27. novembrī parakstīto nolīgumu un Spānijas Karaliste un Portugāles Republika pievienojusies ar Bonnā 1991. gada 25. jūnijā parakstīto nolīgumu, kā arī tā Nobeiguma aktā un attiecīgajās deklarācijās:

 

1. pants,

 

6. un 7. pants,

 

Nobeiguma akta I daļa,

 

Nobeiguma akta II daļa, 2., 3. un 4. deklarācija,

 

Nobeiguma akta III daļa, 1. un 3. deklarācija,

 

Ministru un valsts sekretāru deklarācija.

9.

Briselē 1995. gada 28. aprīlī parakstītais Protokols par Austrijas Republikas valdības pievienošanos Šengenā 1985. gada 14. jūnijā parakstītajam Līgumam starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām, kurā grozījumi izdarīti ar Protokoliem par Itālijas Republikas valdības, Spānijas Karalistes valdības un Portugāles Republikas valdības, un Grieķijas Republikas valdības pievienošanos, kas parakstīti, attiecīgi, 1990. gada 27. novembrī, 1991. gada 25. jūnijā, 1992. gada 6. novembrī.

10.

Turpmāk norādītie noteikumi Briselē 1995. gada 28. aprīlī parakstītajā Nolīgumā par Austrijas Republikas pievienošanos Šengenā 1990. gada 19. jūnijā parakstītajai Konvencijai, ar ko īsteno 1985. gada 14. jūnija Šengenas Līgumu starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību, kurai Itālijas Republika, Spānijas Karaliste, Portugāles Republika, Grieķijas Republika ir pievienojusies ar nolīgumiem, kas parakstīti, attiecīgi, 1990. gada 27. novembrī, 1991. gada 25. jūnijā, 1992. gada 6. novembrī, kā arī tā Nobeiguma aktā:

 

1. pants,

 

5. un 6. pants,

 

Nobeiguma akta I daļa,

 

Nobeiguma akta II daļa, 2. deklarācija,

 

Nobeiguma akta III daļa.

11.

Luksemburgā 1996. gada 19. decembrī parakstītais Protokols par Dānijas Karalistes valdības pievienošanos Šengenā 1985. gada 14. jūnijā parakstītajam Līgumam par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām un tam pievienotā deklarācija.

12.

Turpmāk norādītie noteikumi Luksemburgā 1996. gada 19. decembrī parakstītajā Nolīgumā par Dānijas Karalistes pievienošanos Šengenā 1990. gada 19. jūnijā parakstītajai Konvencijai, ar ko īsteno 1985. gada 14. jūnija Šengenas Līgumu par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām, kā arī tā Nobeiguma aktā un attiecīgajās deklarācijās:

 

1. pants,

 

7. un 8. pants,

 

Nobeiguma akta I daļa,

 

Nobeiguma akta II daļa, 2. deklarācija,

 

Nobeiguma akta III daļa,

 

Ministru un valsts sekretāru deklarācija.

13.

Luksemburgā 1996. gada 19. decembrī parakstītais Protokols par Somijas Republikas valdības pievienošanos Šengenā 1985. gada 14. jūnijā parakstītajam Līgumam par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām un tam pievienotā deklarācija.

14.

Turpmāk norādītie noteikumi Luksemburgā 1996. gada 19. decembrī parakstītajā Nolīgumā par Somijas Republikas pievienošanos Šengenā 1990. gada 19. jūnijā parakstītajai Konvencijai, ar ko īsteno 1985. gada 14. jūnija Šengenas Līgumu par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām, kā arī tā Nobeiguma aktā un attiecīgajās deklarācijās:

 

1. pants,

 

6. un 7. pants,

 

Nobeiguma akta I daļa,

 

Nobeiguma akta II daļa, 2. deklarācija,

 

Nobeiguma akta III daļa, izņemot deklarāciju par Ālandu salām,

 

Ministru un valsts sekretāru deklarācija.

15.

Luksemburgā 1996. gada 19. decembrī parakstītais Protokols par Zviedrijas Karalistes valdības pievienošanos Šengenā 1985. gada 14. jūnijā parakstītajam Līgumam par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām un tam pievienotā deklarācija.

16.

Turpmāk norādītie noteikumi Luksemburgā 1996. gada 19. decembrī parakstītajā Nolīgumā par Zviedrijas Karalistes pievienošanos Šengenā 1990. gada 19. jūnijā parakstītajai Konvencijai, ar ko īsteno 1985. gada 14. jūnija Šengenas Līgumu par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām, kā arī tā Nobeiguma aktā un attiecīgajās deklarācijās:

 

1. pants,

 

6. un 7. pants,

 

Nobeiguma akta I daļa,

 

Nobeiguma akta II daļa, 2. deklarācija,

 

Nobeiguma akta III daļa,

 

Ministru un valsts sekretāru deklarācija.

3. DAĻA

A.   Šādi Izpildu komitejas lēmumi:

SCH/Com-ex (93) 10

14.12.1993.

Ministru un valsts sekretāru 1992. gada 19. jūnija un 1993. gada 30. jūnija deklarāciju apstiprinājums par to spēkā stāšanos

SCH/Com-ex (93) 14

14.12.1993.

Praktiskās sadarbības uzlabošana starp tiesu iestādēm cīņā pret narkotiku apgrozību

SCH/Com-ex (93) 21

14.12.1993.

Vienotās vīzas pagarināšana

SCH/Com-ex (93) 24

14.12.1993.

Kopīgās procedūras vienotās vīzas derīguma termiņa atsaukšanai, atcelšanai vai saīsināšanai

SCH/Com-ex (94) 1 rèv. 2

26.4.1994.

Koriģējošie pasākumi, kuru mērķis ir atcelt šķēršļus un ierobežojumus transporta plūsmām robežšķērsošanas vietās uz ceļiem pie iekšējām robežām

SCH/Com-ex (94) 15 rèv.

21.11.1994.

Datorizētās metodes ieviešana īstenošanas konvencijas 17. panta 2. punktā paredzētās centrālās amatpersonas konsultēšanai

SCH/Com-ex (94) 16 rèv.

21.11.1994.

Kopīgo iebraukšanas un izbraukšanas zīmogu iegūšana

SCH/Com-ex (94) 17 rèv. 4

22.12.1994.

Šengenas sistēmas ieviešana un piemērošana lidostās un lidlaukos

SCH/Com-ex (94) 25

22.12.1994.

Statistiskās informācijas par vīzu izsniegšanu apmaiņa

SCH/Com-ex (94) 28 rèv.

22.12.1994.

75. pantā paredzētā apliecība, kas nepieciešama narkotisko un/vai psihotropo vielu transportēšanai

SCH/Com-ex (94) 29 rèv. 2

22.12.1994.

1990. gada 19. jūnija Konvencijas, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu, spēkā stāšanās

SCH/Com-ex (95) PV 1 rèv.

(8. punkts)

Kopējā vīzu politika

SCH/Com-ex (95) 20 rèv. 2

20.12.1995.

Dokumenta SCH/I (95) 40 Rev 6 par procedūru, piemērojot Konvencijas, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu, 2. panta 2. punktu, apstiprināšana

SCH/Com-ex (95) 21

20.12.1995.

Ātra statistisko un reālo datu apmaiņa starp Šengenas valstīm par iespējamajām darbības kļūdām pie ārējām robežām

SCH/Com-ex (96) 13 rèv.

27.6.1996.

Šengenas vīzas izdošanas principi saskaņā ar Konvencijas, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu, 30. panta 1. punkta a) apakšpunktu

SCH/Com-ex (97) 39 rèv.

15.12.1997.

Pierādīšanas veidu un orientējošo pierādījumu pamatprincipi atpakaļuzņemšanas nolīgumos, kas noslēgti starp Šengenas valstīm

SCH/Com-ex (98) 1 rèv. 2

21.4.1998.

Ziņojums par Task Force darba grupas aktivitātēm

SCH/Com-ex (98) 12

21.4.1998.

Apmaiņa ar vīzu statistikas datiem vietējā līmenī

SCH/Com-ex (98) 18 rèv.

23.6.1998.

Pasākumi, kas jāpieņem, attiecībā uz valstīm, kas rada problēmas sakarā ar to dokumentu izdošanu, kas nepieciešami, lai izvestu šo valstu pilsoņus no Šengenas teritorijas

ATPAKAĻUZŅEMŠANAS VĪZAS

SCH/Com-ex (98) 19

23.6.1998.

Monako

VĪZAS – ĀRĒJĀS ROBEŽAS – SIS

SCH/Com-ex (98) 21

23.6.1998.

Spiedoga iespiešana vīzas pieprasītāja pasē

VĪZAS

SCH/Com-ex (98) 26 def

16.9.1998.

Šengenas īstenošanas konvencijas Pastāvīgās komitejas izveidošana

SCH/Com-ex (98) 29 rèv.

23.6.1998.

Visaptveroša klauzula, kas attiecināma uz visām Šengenas tehniskajām normām

SCH/Com-ex (98) 35 rèv. 2

16.9.1998.

Kopīgās rokasgrāmatas nosūtīšana ES kandidātvalstīm

SCH/Com-ex (98) 37 def 2

27.10.1998.

Nelegālās imigrācijas apkarošanas plāns

SCH/Com-ex (98) 51 rèv. 3

16.12.1998.

Policijas pārrobežu sadarbība pēc pieprasījuma noziegumu profilakses un atklāšanas jomā

SCH/Com-ex (98) 52

16.12.1998.

Rokasgrāmata par pārrobežu policijas sadarbību

SCH/Com-ex (98) 56

16.12.1998.

Rokasgrāmata par dokumentiem, kuros var ielīmēt vīzu

SCH/Com-ex (98) 57

16.12.1998.

Saskaņotas ielūgumu, izmitināšanas apņemšanās un uzturēšanas palīdzības pienākuma pieņemšanas formas ieviešana

SCH/Com-ex (98) 59 rèv.

16.12.1998.

Koordinēta dokumentu padomdevēju izvietošana

SCH/Com-ex (99) 1 rèv. 2

28.4.1999.

Šengenas normas narkotiku jomā

SCH/Com-ex (99) 5

28.4.1999.

Sirene rokasgrāmata

SCH/Com-ex (99) 6

28.4.1999.

Telekomunikāciju stāvoklis

SCH/Com-ex (99) 7 rèv. 2

28.4.1999.

Sadarbības koordinatori

SCH/Com-ex (99) 8 rèv. 2

28.4.1999.

Maksājumi informatoriem

SCH/Com-ex (99) 10

28.4.1999.

Nelegālā ieroču tirdzniecība

SCH/Com-ex (99) 13

28.4.1999.

Vecā varianta Kopīgās rokasgrāmatas un Kopīgās konsulārās instrukcijas atsaukšana un jauna varianta pieņemšana

SCH/Com-ex (99) 14

28.4.1999.

Rokasgrāmatā par dokumentiem, kuros var ielīmēt vīzu

SCH/Com-ex (99) 18

28.4.1999.

Par policijas sadarbības uzlabošanu attiecībā uz noziegumu profilaksi un atklāšanu.

B.   Šādas Izpildu komitejas deklarācijas:

Deklarācija

Priekšmets

SCH/Com-ex (96) dècl. 5

18.4.1996.

Trešās valsts ārvalstnieka jēdziena noteikšana

SCH/Com-ex (96) dècl. 6 rèv. 2

26.6.1996.

Deklarācija par izdošanu

SCH/Com-ex (97) dècl. 13 rèv. 2

9.2.1998.

Nepilngadīgo nolaupīšana

C.   Šādi Centrālās grupas lēmumi:

Lēmums

Priekšmets

SCH/C (98) 117

27.10.1998.

Nelegālās imigrācijas apkarošanas plāns

SCH/C (99) 25

22.3.1999.

Informatoru un iefiltrējušos personu samaksas pamatprincipi

B PIELIKUMS

(2. panta 2. punkts)

No dienas, ko Padome noteikusi saskaņā ar 15. pantu, Šveice piemēro turpmāk norādītos tiesību aktus.

Ja minētajā dienā kāda konvencija vai kāds protokols, uz kuru attiecas turpmāk ar zvaigznīti norādītie tiesību akti, vēl nav stājies spēkā visās Eiropas Savienības dalībvalstīs attiecīgā akta pieņemšanas dienā, Šveice piemēros šo tiesību aktu attiecīgos noteikumus vienīgi no dienas, kurā attiecīgā konvencija vai protokols stājas spēkā visās šajās dalībvalstīs.

Padomes Direktīva 91/477/EEK (1991. gada 18. jūnijs) par ieroču iegādes un glabāšanas kontroli (OV L 256, 13.9.1991., 51. lpp.) un Komisijas Ieteikums 93/216/EEK (1993. gada 25. februāris) par Eiropas karti šaujamieroču nodošanai (OV L 93, 17.4.1993., 39. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas Ieteikumu 96/129/EK (1996. gada 12. janvāris) (OV L 30, 8.2.1996., 47. lpp.).

Padomes Regula (EK) Nr. 1683/95 (1995. gada 29. maijs), ar ko nosaka vienotu vīzu formu (OV L 164, 14.7.1995., 1. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 334/2002 (2002. gada 18. februāris) (OV L 53, 23.2.2002., 7. lpp.); Komisijas 1996. gada 7. februāra Lēmums un Komisijas 2002. gada 3. jūnija Lēmums, ar ko nosaka turpmākās tehniska rakstura specifikācijas attiecībā uz vienotu vīzu formu (nav publicēti).

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.).

Padomes Akts (2000. gada 29. maijs), ar ko izstrādā Konvenciju par Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpēju palīdzību krimināllietās saskaņā ar 34. pantu Līgumā par Eiropas Savienību [atsauce uz noteikumiem Konvencijas 2. panta 1. punktā] (OV C 197, 12.7.2000., 1. lpp.) *.

Padomes Lēmums 2000/586/TI (2000. gada 28. septembris), ar kuru paredz procedūru, lai grozītu 40. panta 4. un 5. punktu, 41. panta 7. punktu un 65. panta 2. punktu Konvencijā, ar ko īsteno 1985. gada 14. jūnija Šengenas Līgumu par kontroles pakāpenisku atcelšanu pie kopīgajām robežām (OV L 248, 3.10.2000., 1. lpp.).

Padomes Lēmums 2000/645/EK (2000. gada 17. oktobris), ar ko koriģē Šengenas Izpildu komitejas Lēmumā SCH/Com-ex (94) 15 red. iekļauto Šengenas acquis (OV L 272, 25.10.2000., 24. lpp.).

Padomes Regula (EK) Nr. 539/2001 (2001. gada 15. marts), ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas (OV L 81, 21.3.2001., 1. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2414/2001 (2001. gada 7. decembris) (OV L 327, 12.12.2001., 1. lpp.) un Padomes Regulu (EK) Nr. 453/2003 (2003. gada 6. marts) (OV L 69, 13.3.2003., 10. lpp.).

Padomes Lēmums 2001/329/EK (2001. gada 24. aprīlis), ar ko atjaunina Kopīgās konsulārās instrukcijas VI daļu un 3., 6. un 13. pielikumu un Kopīgās rokasgrāmatas 5.a, 6.a un 8. pielikumu (OV L 116, 26.4.2001., 32. lpp.).

Padomes Regula (EK) Nr. 1091/2001 (2001. gada 28. maijs) par brīvu pārvietošanos ar ilgtermiņa vīzām (OV L 150, 6.6.2001., 4. lpp.).

Padomes Lēmums 2001/420/EK (2001. gada 28. maijs), ar ko Kopīgās konsulārās instrukcijas V un VI daļu un 13. pielikumu, kā arī Kopīgās rokasgrāmatas 6.a pielikumu koriģē attiecībā uz ilgtermiņa vīzām, kas vienlaikus derīgas kā īstermiņa vīzas (OV L 150, 6.6.2001., 47. lpp.).

Padomes Direktīva 2001/40/EK (2001. gada 28. maijs) par tādu lēmumu savstarpēju atzīšanu, kas attiecas uz trešo valstu valstspiederīgo personu izraidīšanu (OV L 149, 2.6.2001., 34. lpp.), un Padomes Lēmums 2004/191/EK (2004. gada 23. februāris), ar ko nosaka kritērijus un praktiskus pasākumus finanšu grūtību kompensācijai, kuras rodas, piemērojot Direktīvu 2001/40/EK par tādu lēmumu savstarpēju atzīšanu, kas attiecas uz trešo valstu valstspiederīgo personu izraidīšanu (OV L 60, 27.2.2004., 55. lpp.).

Padomes Direktīva 2001/51/EK (2001. gada 28. jūnijs), ar kuru papildina 26. pantu Konvencijā, ar ko īsteno 1985. gada 14. jūnija Šengenas Līgumu (OV L 187, 10.7.2001., 45. lpp.).

Padomes Akts (2001. gada 16. oktobris), ar ko atbilstoši Līguma par Eiropas Savienību 34. pantam izstrādā protokolu Konvencijai par Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpēju palīdzību krimināllietās [atsauce uz noteikumu Protokola 15. pantā] (OV C 326, 21.11.2001., 1. lpp.) *.

Padomes Regula (EK) Nr. 2424/2001 (2001. gada 6. decembris) par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izstrādi (OV L 328, 13.12.2001., 4. lpp.).

Padomes Lēmums 2001/886/TI (2001. gada 6. decembris) par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izstrādi (OV L 328, 13.12.2001., 1. lpp.).

Padomes Lēmums 2002/44/EK (2001. gada 20. decembris), ar ko groza Kopīgās konsulārās instrukcijas VII daļu un 12. pielikumu un Kopīgās rokasgrāmatas 14.a pielikumu (OV L 20, 23.1.2002., 5. lpp.).

Padomes Regula (EK) Nr. 333/2002 (2002. gada 18. februāris) par vienotas formas veidlapām vīzu uzlīmēšanai, ko dalībvalstis izdevušas personām, kurām ir ceļošanas dokumenti, ko neatzīst dalībvalsts, kura izsniedz šo veidlapu (OV L 53, 23.2.2002., 4. lpp.), un Komisijas 2002. gada 12. augusta Lēmums, ar kuru nosaka tehniska rakstura specifikācijas attiecībā uz vienotas formas veidlapām vīzu uzlīmēšanai, ko dalībvalstis izdevušas personām, kurām ir ceļošanas dokumenti, ko neatzīst dalībvalsts, kura izsniedz šo veidlapu (nav publicēts).

Padomes Lēmums 2002/352/EK (2002. gada 25. aprīlis) par Kopīgās rokasgrāmatas pārskatīšanu (OV L 123, 9.5.2002., 47. lpp.).

Padomes Lēmums 2002/354/EK (2002. gada 25. aprīlis) par Kopīgās konsulārās instrukcijas III daļas pielāgošanu un 16. pielikuma izveidi (OV L 123, 9.5.2002., 50. lpp.).

Padomes Regula (EK) Nr. 1030/2002 (2002. gada 13. jūnijs), ar ko nosaka vienotu uzturēšanās atļauju formu trešo valstu pilsoņiem (OV L 157, 15.6.2002., 1. lpp.), un Komisijas 2002. gada 14. augusta Lēmums, ar kuru nosaka tehniska rakstura specifikācijas attiecībā uz vienotu uzturēšanās atļauju formu trešo valstu pilsoņiem (nav publicēts).

Padomes Lēmums 2002/585/EK (2002. gada 12. jūlijs) par Kopīgās konsulārās instrukcijas III un VIII daļas pielāgošanu (OV L 187, 16.7.2002., 44. lpp.).

Padomes Lēmums 2002/586/EK (2002. gada 12. jūlijs) par Kopīgās konsulārās instrukcijas VI daļas grozījumiem (OV L 187, 16.7.2002., 48. lpp.).

Padomes Lēmums 2002/587/EK (2002. gada 12. jūlijs) par Kopīgās rokasgrāmatas pārskatīšanu (OV L 187, 16.7.2002., 50. lpp.).

Padomes Pamatlēmums 2002/946/TI (2002. gada 28. novembris) par krimināltiesiskās sistēmas stiprināšanu, lai novērstu neatļautas ieceļošanas, tranzīta un uzturēšanās atbalstīšanu (OV L 328, 5.12.2002., 1. lpp.).

Padomes Direktīva 2002/90/EK (2002. gada 28. novembris), ar ko definē neatļautas ieceļošanas, tranzīta un uzturēšanās atbalstīšanu (OV L 328, 5.12.2002., 17. lpp.).

Padomes Regula (EK) Nr. 415/2003 (2003. gada 27. februāris) par vīzu izsniegšanu uz robežas, tostarp par šādu vīzu izsniegšanu jūrniekiem tranzītā (OV L 64, 7.3.2003., 1. lpp.).

Noteikumi 1995. gada Konvencijā par vienkāršotu izdošanas kārtību Eiropas Savienības dalībvalstu starpā (OV C 78, 30.3.1995., 2. lpp.) un 1996. gada Konvencijā par izdošanu Eiropas Savienības dalībvalstu starpā (OV C 313, 23.10.1996., 12. lpp.), kuri minēti Padomes Lēmumā 2003/169/TI (2003. gada 27. februāris), ar ko nosaka, kuri noteikumi Eiropas Savienības dalībvalstu 1995. gada Konvencijā par vienkāršotu izdošanas kārtību un Eiropas Savienības dalībvalstu 1996. gada Konvencijā par izdošanu papildina Šengenas acquis saskaņā ar Nolīgumu par Islandes Republikas un Norvēģijas Karalistes iesaistīšanos Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un izstrādē (OV L 67, 12.3.2003., 25. lpp.) *.

Padomes Lēmums 2003/170/TI (2003. gada 27. februāris) par kopīgu to sadarbības koordinatoru izmantošanu, ko dalībvalstu tiesību aizsardzības iestādes norīkojušas darbā ārzemēs [izņemot 8. pantu] (OV L 67, 12.3.2003., 27. lpp.).

Padomes Regula (EK) Nr. 693/2003 (2003. gada 14. aprīlis), ar ko paredz īpašu vienkāršota tranzīta dokumentu (FTD), vienkāršota dzelzceļa tranzīta dokumentu (FRTD) un ar ko groza Kopīgo konsulāro instrukciju un Kopīgo rokasgrāmatu (OV L 99, 17.4.2003., 8. lpp.).

Padomes Regula (EK) Nr. 694/2003 (2003. gada 14. aprīlis) par vienotu formu vienkāršota tranzīta dokumentam (FTD) un vienkāršota dzelzceļa tranzīta dokumentam (FRTD), kas paredzēti Regulā (EK) Nr. 693/2003 (OV L 99, 17.4.2003., 15. lpp.).

Padomes Lēmums 2003/454/EK (2003. gada 13. jūnijs), ar ko Kopīgās konsulārās instrukcijas 12. pielikumu un Kopīgās rokasgrāmatas 14.a pielikumu groza attiecībā uz vīzu nodevām (OV L 152, 20.6.2003., 82. lpp.).

Padomes Regula (EK) Nr. 1295/2003 (2003. gada 15. jūlijs) par pasākumiem, kas iecerēti, lai atvieglotu vīzu pieprasīšanas un izsniegšanas procedūras olimpiskās delegācijas locekļiem, kuri piedalās 2004. gada olimpiskajās vai paralimpiskajās spēlēs Atēnās (OV L 183, 22.7.2003., 1. lpp.).

Padomes Lēmums 2003/585/EK (2003. gada 28. jūlijs), ar ko Kopīgās konsulārās instrukcijas 2. pielikuma A sarakstu un Kopīgās rokasgrāmatas 5. pielikuma A sarakstu groza attiecībā uz vīzu režīmu Pakistānas diplomātisko pasu turētājiem (OV L 198, 6.8.2003., 13. lpp.).

Padomes Lēmums 2003/586/EK (2003. gada 28. jūlijs), ar ko Kopīgās konsulārās instrukcijas 3. pielikuma I daļu un Kopīgās rokasgrāmatas 5.a pielikuma I daļu groza attiecībā uz trešo valstu pilsoņiem, uz kuriem attiecas lidostas vīzu režīms (OV L 198, 6.8.2003., 15. lpp.).

Padomes Lēmums 2003/725/TI (2003. gada 2. oktobris), ar kuru groza 40. panta 1. un 7. punktu Konvencijā, ar ko īsteno Šengenas Līgumu par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām (OV L 260, 11.10.2003., 37. lpp.).

Padomes Direktīva 2003/110/EK (2003. gada 25. novembris) par palīdzību tranzīta gadījumos, lai veiktu izraidīšanu pa gaisa ceļu (OV L 321, 6.12.2003., 26. lpp.).

Padomes Lēmums Nr. 2004/14/EK (2003. gada 22. decembris), ar ko groza Kopīgās konsulārās instrukcijas V daļas trešo punktu (Pieteikumu izskatīšanas pamatkritēriji) (OV L 5, 9.1.2004., 74. lpp.).

Padomes Lēmums Nr. 2004/15/EK (2003. gada 22. decembris), ar ko groza Kopīgās konsulārās instrukcijas II daļas 1.2. punktu un minētajai instrukcijai pievieno jaunu pielikumu (OV L 5, 9.1.2004., 76. lpp.).

Padomes Lēmums Nr. 2004/17/EK (2003. gada 22. decembris) par grozījumiem V daļas 1.4. punktā Kopīgajā konsulārajā instrukcijā un I daļas 4.1.2. punktā Kopīgajā rokasgrāmatā sakarā ar tajās iekļaujamo prasību, lai starp vienotas ieceļošanas vīzas piešķiršanai vajadzīgajiem apliecinošajiem dokumentiem būtu ceļojumu medicīniskā apdrošināšana (OV L 5, 9.1.2004., 79. lpp.).

Padomes Regula (EK) Nr. 377/2004 (2004. gada 19. februāris) par sadarbības koordinatoru tīkla izveidi imigrācijas jomā (OV L 64, 2.3.2004., 1. lpp.).

Padomes Lēmums 2004/466/EK (2004. gada 29. aprīlis), ar ko groza Kopīgo rokasgrāmatu, lai tajā iekļautu noteikumus par tādu nepilngadīgo mērķtiecīgu robežkontroli, kuriem ir pavadonis (OV L 157, 30.4.2004., 136. lpp.).

Labojums Padomes Lēmumam 2004/466/EK (2004. gada 29. aprīlis), ar ko groza Kopīgo rokasgrāmatu, lai tajā iekļautu noteikumus par tādu nepilngadīgo mērķtiecīgu robežkontroli, kuriem ir pavadonis (OV L 195, 2.6.2004., 44. lpp.).

Padomes Regula (EK) Nr. 871/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par dažu jaunu Šengenas Informācijas sistēmas funkciju ieviešanu, tostarp terorisma apkarošanas jomā (OV L 162, 30.4.2004., 29. lpp.).

Padomes Direktīva 2004/82/EK (2004. gada 29. aprīlis) par pārvadātāju pienākumu paziņot datus par pasažieriem (OV L 261, 6.8.2004., 24. lpp.).

Padomes Lēmums 2004/573/EK (2004. gada 29. aprīlis) par kopēju lidojumu organizēšanu ar mērķi no divu vai vairāk dalībvalstu teritorijas izraidīt trešo valstu pilsoņus, uz kuriem divu vai vairāk dalībvalstu teritorijā attiecas izraidīšanas pasākumi (OV L 261, 6.8.2004., 28. lpp.).

Padomes Lēmums 2004/574/EK (2004. gada 29. aprīlis), ar ko groza Kopīgo rokasgrāmatu (OV L 261, 6.8.2004., 36. lpp.).

Padomes Lēmums 2004/581/EK (2004. gada 29. aprīlis), ar ko nosaka obligātās norādes, kurām jābūt uz zīmēm ārējo robežu šķērsošanas vietās (OV L 261, 6.8.2004., 119. lpp.).

Padomes Lēmums 2004/512/EK (2004. gada 8. jūnijs), ar ko izveido Vīzu informācijas sistēmu (VIS) (OV L 213, 15.6.2004., 5. lpp.).


NOBEIGUMA AKTS


Pilnvarotie ir pieņēmuši turpmāk norādītās kopīgās deklarācijas, kas pievienotas šim nobeiguma aktam:

1.

Līgumslēdzēju pušu Kopīgā deklarācija par parlamentāro apspriešanos.

2.

Līgumslēdzēju pušu Kopīgā deklarācija par ārējām attiecībām.

3.

Līgumslēdzēju pušu Kopīgā deklarācija par 23. panta 7. pantu 2000. gada 29. maija Konvencijā par Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpējo palīdzību krimināllietās.

Pilnvarotie tāpat ir ņēmuši vērā turpmāk norādītās deklarācijas, kas ir pievienotas šim nobeiguma aktam:

1.

Šveices deklarācija par savstarpējo palīdzību krimināllietās.

2.

Šveices deklarācija par 7. panta 2. punkta b) apakšpunktu saistībā ar termiņiem Šengenas līguma turpmāku pilnveidojumu pieņemšanai.

3.

Šveices deklarācija par Eiropas Konvencijas par savstarpējo palīdzību krimināllietās un Konvencijas par izdošanu piemērošanu.

4.

Eiropas Komisijas deklarācija par priekšlikumu iesniegšanu.

5.

Eiropas Komisijas deklarācija par komitejām, kas palīdz Eiropas Komisijai tās ieviešanas pilnvaru īstenošanā.

Hecho en Luxemburgo, el veintiséis de octubre de dos mil cuatro.

V Lucemburku dne dvacátého šestého října dva tisíce čtyři.

Udfærdiget i Luxembourg den seksogtyvende oktober to tusind og fire.

Geschehen zu Luxemburg am sechsundzwanzigsten Oktober zweitausendvier.

Kahe tuhande neljanda aasta oktoobrikuu kahekümne kuuendal päeval Luxembourgis.

Έγινε στo Λουξεμβούργο, στις είκοσι έξι Οκτωβρίου δύο χιλιάδες τέσσερα.

Done at Luxembourg on the twenty-sixth day of October in the year two thousand and four.

Fait à Luxembourg, le vingt-six octobre deux mille quatre.

Fatto a Lussemburgo, addì ventisei ottobre duemilaquattro.

Luksemburgā, divi tūkstoši ceturtā gada divdesmit sestajā oktobrī.

Priimta du tūkstančiai ketvirtų metų spalio dvidešimt šeštą dieną Liuksemburge.

Kelt Luxembourgban, a kettőezer-negyedik év október havának huszonhatodik napján.

Magħmula fil-Lussemburgu fis-sitta u għoxrin jum ta' Ottubru tas-sena elfejn u erbgħa.

Gedaan te Luxemburg, de zesentwintigste oktober tweeduizend vier.

Sporządzono w Luksemburgu dnia dwudziestego szóstego października roku dwa tysiące czwartego.

Feito no Luxemburgo, em vinte e seis de Outubro de dois mil e quatro.

V Luxemburgu dvadsiateho šiesteho októbra dvetisícštyri.

V Luxembourgu, dne šestindvajsetega oktobra leta dva tisoč štiri.

Tehty Luxemburgissa kahdentenakymmenentenäkuudentena päivänä lokakuuta vuonna kaksituhattaneljä.

Som skedde i Luxemburg den tjugosjätte oktober tjugohundrafyra.

Por la Unión Europea

Za Evropskou unii

For Den Europæiske Union

Für die Europäische Union

Euroopa Liidu nimel

Για την Ευρωπαϊκή Ένωση

For the European Union

Pour l'Union européenne

Per l'Unione europea

Eiropas Savienības vārdā

Europos Sąjungos vardu

az Európai Unió részéről

Għall-Unjoni Ewropea

Voor de Europese Unie

W imieniu Unii Europejskiej

Pela União Europeia

Za Európsku úniu

Za Evropsko unijo

Euroopan unionin puolesta

På Europeiska unionens vägnar

Image

Por la Comunidad Europea

Za Evropské společenství

For Det Europæiske Fællesskab

Für die Europäische Gemeinschaft

Euroopa Ühenduse nimel

Για την Ευρωπαϊκή Κοινότητα

For the European Community

Pour la Communauté européenne

Per la Comunità europea

Eiropas Kopienas vārdā

Europos bendrijos vardu

az Európai Közösség részéről

Għall-Komunità Ewropea

Voor de Europese Gemeenschap

W imieniu Wspólnoty Europejskiej

Pela Comunidade Europeia

Za Európske spoločenstvo

za Evropsko skupnost

Euroopan yhteisön puolesta

På Europeiska gemenskapens vägnar

Image

Für die Schweizerische Eidgenossenschaft

Pour la Confédération suisse

Per la Confederazione svizzera

Image

LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU KOPĪGĀS DEKLARĀCIJAS

 

LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA PAR PARLAMENTĀRO APSPRIEŠANOS

Līgumslēdzējas puses uzskata par lietderīgu, ka ar šo nolīgumu saistītie jautājumi tiktu apspriesti Eiropas Parlamenta un Šveices starpparlamentārās sanāksmēs.

LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA PAR ĀRĒJĀM ATTIECĪBĀM

Līgumslēdzējas puses vienojas, ka Eiropas Kopiena apņemas aicināt trešās valstis vai starptautiskās organizācijas, ar kurām tā noslēdz nolīgumus ar Šengenas sadarbību saistītās jomās, noslēgt līdzīgus nolīgumus ar Šveices Konfederāciju, neskarot Šveices kompetenci slēgt šādus nolīgumus.

LĪGUMSLĒDZĒJU PUŠU KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA PAR 23. PANTA 7. PANTU 2000. GADA 29. MAIJA KONVENCIJĀ PAR EIROPAS SAVIENĪBAS DALĪBVALSTU SAVSTARPĒJO PALĪDZĪBU KRIMINĀLLIETĀS

Līgumslēdzējas puses vienojas, ka, ievērojot 23. panta 1. punkta c) apakšpunktu Konvencijā par Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpējo palīdzību krimināllietās, Šveice īpašos apstākļos var prasīt, lai personas datus varētu izmantot minētās konvencijas 23. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkta vajadzībām vienīgi ar Šveices iepriekšēju piekrišanu saistībā ar tādām procedūrām, kuru sakarā tā būtu varējusi atteikt vai ierobežot personas datu nodošanu vai izmantošanu saskaņā ar minētās konvencijas noteikumiem vai tās 1. pantā minētajiem noteikumiem, izņemot gadījumus, kad attiecīgā dalībvalsts ir saņēmusi konkrētās personas piekrišanu.

Ja šādā gadījumā Šveice atsakās dot savu piekrišanu pēc dalībvalsts pieprasījuma piemērot iepriekšminētos noteikumus, tai ir jāpamato savs lēmums rakstiski.

CITAS DEKLARĀCIJAS

 

ŠVEICES DEKLARĀCIJA PAR SAVSTARPĒJO PALĪDZĪBU KRIMINĀLLIETĀS

Šveice paziņo, ka nodokļu pārkāpumi, kas saistīti ar tiešajiem nodokļiem un ko izmeklē Šveices varas iestādes, šim nolīgumam stājoties spēkā, nedod iespēju vērsties tiesā, jo īpaši tiesā, kuras kompetencē ir krimināllietu izskatīšanā.

ŠVEICES DEKLARĀCIJA PAR 7. PANTA 2. PUNKTA B) APAKŠPUNKTU

(saistībā ar termiņiem Šengenas līguma turpmāku pilnveidojumu pieņemšanai)

Nolīguma 7. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētais maksimālais divu gadu termiņš attiecas gan uz tiesību akta vai pasākuma apstiprināšanu, gan uz tā ieviešanu. Tas aptver šādus posmus:

sagatavošanās posms,

parlamentārā procedūra,

referenduma ierosināšanas termiņš (100 dienas pēc akta oficiālās publikācijas) un, vajadzības gadījumā,

referendums (organizēšana un balsošana).

Federālā padome nekavējoties informē Padomi un Komisiju par katra posma pabeigšanu.

Federālā padome apņemas izmantot visus tās rīcībā esošos līdzekļus, lai panāktu, ka iepriekšminētie posmi noritētu tik ātri, cik iespējams.

ŠVEICES DEKLARĀCIJA PAR EIROPAS KONVENCIJAS PAR SAVSTARPĒJO PALĪDZĪBU KRIMINĀLLIETĀS UN KONVENCIJAS PAR IZDOŠANU PIEMĒROŠANU

Šveice apņemas atteikties no savu atrunu un deklarāciju izmantošanas, kas pievienotas, ratificējot 1957. gada 13. decembra Eiropas Konvenciju par izdošanu un 1959. gada 20. aprīļa Eiropas Konvenciju par tiesu iestāžu savstarpēju palīdzību, jo tās nav saderīgas ar šo nolīgumu.

EIROPAS KOMISIJAS DEKLARĀCIJA PAR PRIEKŠLIKUMU IESNIEGŠANU

Iesniedzot Eiropas Savienības Padomei un Eiropas Parlamentam priekšlikumus, kas saistīti ar šo nolīgumu, Komisija to kopijas iesniedz Šveicei.

EIROPAS KOMISIJAS DEKLARĀCIJA PAR KOMITEJĀM, KAS PALĪDZ EIROPAS KOMISIJAI TĀS IEVIEŠANAS PILNVARU ĪSTENOŠANĀ

Pašlaik papildus komitejai, kas izveidota ar 31. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, Eiropas Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanā, īstenojot, piemērojot un pilnveidojot Šengenas acquis, palīdz šādas komitejas:

komiteja, kas izveidota ar 6. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 1683/95 (1995. gada 29. maijs), ar ko nosaka vienotu vīzu formu (“Vīzu komiteja”), un

komiteja, kas izveidota ar 5. pantu Padomes 2001. gada 6. decembra Lēmumā (2001/886/TI) un 5. pantu Padomes 2001. gada 6. decembra Regulā (EK) Nr. 2424/2001; abi dokumenti attiecas uz otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izstrādi (“SIS II komiteja”).


NOLĪGUMS

vēstuļu apmaiņas formā starp Eiropas Savienības Padomi un Šveices Konfederāciju par komitejām, kas palīdz Eiropas Komisijai īstenot ieviešanas pilnvaras

Godātais kungs!

Padome atsaucas uz sarunām par Nolīgumu par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā un ir ņēmusi vērā Šveices Konfederācijas lūgumu dalībai lēmumu pieņemšanas procesā tajās jomās, uz kurām attiecas šis nolīgums, lai uzlabotu nolīguma sekmīgu darbību, lai to iesaistītu to komiteju darbībā, kuras palīdz Eiropas Komisijai īstenot tai piešķirtās ieviešanas pilnvaras.

Padome pieņem zināšanai, ka, tiklīdz šādas procedūras tiks piemērotas jomās, uz kurām attiecas nolīgums, būs nepieciešamība iesaistīt Šveices Konfederāciju šo komiteju darbā, lai nodrošinātu, ka nolīguma procedūras tiek piemērotas attiecīgajiem tiesību aktiem un pasākumiem tā, ka tie kļūst saistoši Šveices Konfederācijai.

Eiropas Kopiena apņemas vest sarunas par atbilstīgiem pasākumiem, lai iesaistītu Šveices Konfederāciju šo komiteju darbā.

Attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti:

ja kāds īpašs jautājums attiecas uz Šengenas acquis piemērošanu un vienīgi šāda jautājuma sakarā, Eiropas Komisija nodrošina Šveices Konfederācijas ekspertiem visplašāko iespējamo līdzdalību pasākumu projektu sagatavošanā, kurus vēlāk iesniedz komitejai, kas izveidota ar minētās direktīvas 31. pantu un kura palīdz Eiropas Komisijai īstenot ieviešanas pilnvaras. Tādējādi, izstrādājot savus priekšlikumus, Eiropas Komisija apspriežas ar Šveices ekspertiem tāpat kā ar dalībvalstu ekspertiem,

saskaņā ar minētās direktīvas 29. panta 2. punkta otro daļu Šveices Konfederācija var norīkot personu, kas pārstāv kontrolējošo iestādi vai Šveices Konfederācijas norīkotās iestādes, lai tā novērotāja statusā bez balsstiesībām piedalītos darba grupā personu aizsardzībai attiecībā uz personas datu apstrādi. Šī līdzdalība notiks pēc ad hoc uzaicinājuma, ja kāds īpašs jautājums attiecas uz Šengenas acquis piemērošanu un vienīgi šāda jautājuma sakarā.

Būšu pateicīgs, ja darīsiet man zināmu Jūsu valdības piekrišanu iepriekš teiktajam.

Godātais kungs, lūdzu pieņemiet manus visdziļākās cieņas apliecinājumus.

 

Godātais kungs!

Man ir tas gods apstiprināt, ka saņemta Jūsu vēstule, kuru Jūs man nosūtījāt ... un kuras teksts ir šāds:

“Padome atsaucas uz sarunām par Nolīgumu par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā un ir ņēmusi vērā Šveices Konfederācijas lūgumu dalībai lēmumu pieņemšanas procesā tajās jomās, uz kurām attiecas šis nolīgums, lai uzlabotu nolīguma sekmīgu darbību, lai to iesaistītu to komiteju darbībā, kuras palīdz Eiropas Komisijai īstenot tai piešķirtās ieviešanas pilnvaras.

Padome pieņem zināšanai, ka, tiklīdz šādas procedūras tiks piemērotas jomās, uz kurām attiecas nolīgums, būs nepieciešamība iesaistīt Šveices Konfederāciju šo komiteju darbā, lai nodrošinātu, ka nolīguma procedūras tiek piemērotas attiecīgajiem tiesību aktiem un pasākumiem tā, ka tie kļūst saistoši Šveices Konfederācijai.

Eiropas Kopiena apņemas vest sarunas par atbilstīgiem pasākumiem, lai iesaistītu Šveices Konfederāciju šo komiteju darbā.

Attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti:

ja kāds īpašs jautājums attiecas uz Šengenas acquis piemērošanu un vienīgi šāda jautājuma sakarā, Eiropas Komisija nodrošina Šveices Konfederācijas ekspertiem visplašāko iespējamo līdzdalību pasākumu projektu sagatavošanā, kurus vēlāk iesniedz komitejai, kas izveidota ar minētās direktīvas 31. pantu un kura palīdz Eiropas Komisijai īstenot ieviešanas pilnvaras. Tādējādi, izstrādājot savus priekšlikumus, Eiropas Komisija apspriežas ar Šveices ekspertiem tāpat kā ar dalībvalstu ekspertiem,

saskaņā ar minētās direktīvas 29. panta 2. punkta otro daļu Šveices Konfederācija var norīkot personu, kas pārstāv kontrolējošo iestādi vai Šveices Konfederācijas norīkotās iestādes, lai tā novērotāja statusā bez balsstiesībām piedalītos darba grupā personu aizsardzībai attiecībā uz personas datu apstrādi. Šī līdzdalība notiks pēc ad hoc uzaicinājuma, ja kāds īpašs jautājums attiecas uz Šengenas acquis piemērošanu un vienīgi šāda jautājuma sakarā.

Būšu pateicīgs, ja darīsiet man zināmu Jūsu valdības piekrišanu iepriekš teiktajam.”

Man ir tas gods Jūs informēt par Šveices Federālās padomes piekrišanu iepriekš teiktajam.

Godātais kungs, lūdzu pieņemiet manus visdziļākās cieņas apliecinājumus.

 


KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA PAR APVIENOTO KOMITEJU KOPĪGAJĀM SANĀKSMĒM

Delegācijas, kas pārstāv Eiropas Savienības dalībvalstu valdības,

Eiropas Komisijas delegācija,

delegācijas, kas pārstāv Islandes Republikas un Norvēģijas Karalistes valdības,

delegācija, kas pārstāv Šveices Konfederācijas valdību:

ir nolēmušas organizēt apvienoto komiteju, kuras izveidotas ar Nolīgumu par Islandes un Norvēģijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, no vienas puses, un Nolīgumu par Šveices asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, no otras puses, sanāksmes kopīgi, neatkarīgi no sanāksmes līmeņa,

ievēro, ka šo sanāksmju kopīgai norisei nepieciešami pragmatiski organizatoriski pasākumi attiecībā uz šādu sanāksmju priekšsēdētāja funkcijām, kad sanāksmes priekšsēdētāja funkcijas jāpilda asociētajām valstīm saskaņā ar Eiropas Savienības, Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas Nolīgumu par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā vai saskaņā ar Eiropas Savienības Padomes un Islandes Republikas un Norvēģijas Karalistes Nolīgumu par minēto valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā,

ņem vērā asociēto valstu vēlmi atteikties, ja nepieciešams, no savas priekšsēdētāja funkciju izpildes un pildīt priekšsēdētāja funkcijas rotācijas kārtībā alfabētiskā secībā, sākot no dienas, kad stājas spēkā Eiropas Savienības, Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas Nolīgums par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā.