I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

22.2.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 48/19

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 159/2008

(2008. gada 21. februāris),

ar ko groza Regulu (EK) Nr. 800/1999 un Regulu (EK) Nr. 2090/2002 attiecībā uz fiziskām pārbaudēm, kuras veic, eksportējot lauksaimniecības produktus, par kuriem pretendē uz kompensācijām

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1990. gada 12. februāra Regulu (EEK) Nr. 386/90 par uzraudzību, ko eksporta laikā veic lauksaimniecības produktiem, kas saņem kompensācijas vai citas summas (1), un jo īpaši tās 6. pantu,

ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1784/2003 par labības tirgus kopīgo organizāciju (2) un jo īpaši tās 18. pantu un attiecīgos noteikumus, kas paredzēti citās regulās par lauksaimniecības produktu tirgu kopīgo organizāciju,

tā kā:

(1)

Komisijas 1999. gada 15. aprīļa Regula (EK) Nr. 800/1999, ar kuru nosaka kopējus sīki izstrādātus noteikumus eksporta kompensāciju sistēmas piemērošanai lauksaimniecības produktiem (3), un Komisijas 2002. gada 26. novembra Regula (EK) Nr. 2090/2002, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EEK) Nr. 386/90 piemērošanai attiecībā uz fiziskām pārbaudēm, kuras veic, eksportējot tos lauksaimniecības produktus, par kuriem pretendē uz kompensācijām (4), paredz noteikumus par fiziskām pārbaudēm un aizstāšanas pārbaudēm, ko muita veic attiecībā uz eksporta produktiem, par kuriem pieprasa eksporta kompensāciju. Ņemot vērā gūto pieredzi, dalībvalstu gada pārskatos minētās problēmas saistībā ar fiziskām pārbaudēm un Eiropas Revīzijas palātas ieteikumus, ir vajadzīgi atbilstoši grozījumi.

(2)

Izvešanas muitas punktam pirms plombu uzlikšanas vizuāli jāpārbauda, vai kompensējamie produkti atbilst pievienotajiem dokumentiem. Vizuālās atbilstības pārbaužu mērķis ir uzlabot parastos muitas procedūras kontroles pasākumus, un tās atšķiras no aizstāšanas pārbaudēm, kas minētas Regulas (EK) Nr. 2090/2002 10. panta 4. punktā, vai fiziskajām pārbaudēm, kuras minētas minētās regulas 5. pantā. Veicot vizuālās atbilstības pārbaudi, muita pārliecinās, vai iekrauto produktu veids ir dokumentos minētais. Principā produktus vai preces neizkrauj un iepakojumu neatver vai nenoņem. Ja, veicot vizuālās atbilstības pārbaudi, atklājas, ka atbilstība varētu būt apšaubāma, muita var pieņemt lēmumu veikt fizisko pārbaudi saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 386/90. Uzskata, ka vizuālo atbilstības pārbaužu obligātā likme 10 % ir efektīva, samērīga un preventīva. Informācijas nolūkā izvešanas muitas punktam par veikto atbilstības pārbaudi jāieraksta T5 kontroleksemplārā vai līdzvērtīgā dokumentā.

(3)

Atlasot eksporta deklarācijas, lai veiktu fiziskās pārbaudes vai aizstāšanas pārbaudes, muitai jābūt informētai par eksporta kompensāciju likmi. Tādēļ šī informācija jānorāda eksporta deklarācijā un T5 kontroleksemplārā vai līdzvērtīgā dokumentā. Tomēr dažās dalībvalstīs attiecīgajām iestādēm šī informācija jau ir. Tādējādi eksportētājus var atbrīvot no pienākuma norādīt šo informāciju eksporta deklarācijā vai T5 kontroleksemplārā (vai līdzvērtīgā dokumentā), vai abos minētajos dokumentos.

(4)

Lai nodrošinātu efektīvu piemērošanu attiecībā uz pienākumu norādīt eksporta kompensācijas likmi, jāparedz noteikumi, kas atturētu no neprecīzu ziņu sniegšanas. Tādēļ jāizveido piemērota sodu sistēma. Ja kompensācija, kas aprēķināta pēc eksportētāja norādītās eksporta kompensācijas likmes, būtu ievērojami mazāka par faktiski piemērojamo eksporta kompensāciju, muita tiktu maldināta un neveiktu vajadzīgās kontroles. Piemēram, ja eksportētājs norādītu likmi, pēc kuras eksporta kompensācija ir mazāka par EUR 1 000, bet piemērojamā kompensācija ir lielāka par EUR 10 000, sodam jābūt efektīvam, samērīgam un preventīvam.

(5)	Lai pastiprinātu to eksporta produktu kontroli, par kuriem saņemtās kompensācijas summas ir samērā lielas, samazina atlases robežvērtības (kuras, aprēķinot obligātās kontroles biežumu, parasti neņem vērā), kas izteiktas kā daudzumi vai kompensācijas maksājumi.

(6)

Jāsamazina muitas kontroles prognozējamība, ko rada muitas iestāžu nemainīgais kontrolēšanas veids. Tādēļ jānodrošina, ka muitas iestādes amatpersonas ierodas eksportētāja telpās un veic pārbaudes dažādos laikos. Tajā pašā laikā, lai vēl stingrāk ierobežotu to, ka eksportētāji produktus aizstāj ar citiem produktiem pēc tam, kad ir iesniegta eksporta deklarācija, un pirms ierodas muitas darbinieki, eksporta produkti jāidentificē pirms to iekraušanas. Attiecīgi jāpielāgo muitas iestāžu veikto fizisko pārbaužu reģistrācija.

(7)	Ja dalībvalsts piemēro Regulas (EEK) Nr. 386/90 3. panta 2. punkta trešo daļu, jābūt iespējai piemērot īpašos noteikumus, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 2090/2002 6. pantā.

(8)

Aizstāšanas pārbaudes jāveic visām eksporta precēm, kas nav fiziski pārbaudītas procedūras sākumā. Aizstāšanas pārbaudes un īpašās aizstāšanas pārbaudes jāveic reprezentatīvai to eksporta preču daļai, ko izved no Kopienas muitas teritorijas. Tādēļ minēto pārbaužu skaits jānosaka drīzāk pēc T5 kontroleksemplāru vai līdzvērtīgu dokumentu procentuālās daļas, nevis pēc to dienu skaita, kad kompensējamos produktus izved no Kopienas muitas teritorijas.

(9)	Lai izlemtu, vai ir vajadzīgas aizstāšanas pārbaudes vai īpašās aizstāšanas pārbaudes, izvešanas muitas punkts aktīvi pārbauda, vai ir visas plombas un vai tās ir neskartas. Uzskata, ka 10 % plombu pārbaudes likme ir efektīva, samērīga un preventīva.

(10)	Attiecīgi jāpielāgo Regulas (EK) Nr. 2090/2002 III pielikuma noteikumi par gada pārskatiem.

(11)	Tādēļ attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 800/1999 un Regula (EK) Nr. 2090/2002.

(12)	Attiecīgās pārvaldības komitejas nav sniegušas atzinumus to priekšsēdētāju noteiktajos termiņos,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 800/1999 groza šādi.

Regulas 5. pantu groza šādi:

panta 7. punkta ceturto daļu aizstāj ar šādu tekstu:

“Produkti jāidentificē, izmantojot atbilstošus līdzekļus, pirms iekraušanas uzsākšanai norādītā laika. Kompetentajam muitas punktam jāspēj veikt fiziskas pārbaudes un identificēt preces transportēšanai no Kopienas muitas teritorijas uz robežšķērsošanas muitas punktu.”;

panta 8. punktam pievieno šādu daļu:

“Muitas punkts pirms plombu uzlikšanas vizuāli pārbauda, vai produkti atbilst eksporta deklarācijām. Vizuālo pārbaužu skaits nedrīkst būt mazāks par 10 % no to eksporta deklarāciju skaita, kas nav eksporta deklarācijas, kuras attiecas uz produktiem, kas atbilstīgi Regulas (EEK) Nr. 386/90 2. pantam fiziski pārbaudīti vai atlasīti fiziskai pārbaudei. Muitas punkts šo pārbaudi norāda T5 kontroleksemplāra D ailē vai līdzvērtīgā dokumentā, izdarot vienu no XIII pielikumā iekļautajiem ierakstiem. Attiecībā uz 2008. gadu kontroles biežumu aprēķina, pamatojoties uz eksporta deklarācijām, kas pieņemtas no 2008. gada 1. aprīļa.”

Aiz 8. panta iekļauj šādu 8.a pantu:

“8.a pants

Kompensāciju iepriekšējas noteikšanas dienā eksportētājs norāda eksporta kompensāciju likmi euro par produkta vai preču vienību, kas minēta eksporta licencē vai sertifikātā Regulā (EK) Nr. 1291/2000 vai kompensācijas sertifikātā, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1043/2005 (5) III nodaļā, eksporta deklarācijas 44. ailē vai tai līdzvērtīgā elektroniskā dokumentā, kā arī T5 kontroleksemplāra 106. ailē vai tam līdzvērtīgā dokumentā. Ja eksporta kompensācijas nav iepriekš noteiktas, var izmantot tādu informāciju par iepriekš izdarītiem kompensāciju maksājumiem par tiem pašiem produktiem vai precēm, kas nav vecāka par 12 mēnešiem. Ja eksportējamais produkts vai prece nešķērso citas dalībvalsts robežu un attiecīgās valsts valūta nav euro, kompensējamās summas var norādīt attiecīgās valsts valūtā.

Kompetentās iestādes var atbrīvot eksportētāju no šā panta pirmajā daļā minētās prasības, ja administrācija izmanto sistēmu, kura nodrošina, ka attiecīgie dienesti saņem tādu pašu informāciju.

Eksportētājs var izdarīt vienu no XIV pielikumā iekļautajiem ierakstiem eksporta deklarācijā un T5 kontroleksemplārā un līdzvērtīgos dokumentos par eksporta kompensācijām, kas ir mazākas par EUR 1 000.

Regulas 51. pantā iekļauj šādu 1.a punktu:

“1.a Neskarot 8.a panta otro daļu, ja atklājas, ka eksporta kompensācijas likme atbilstīgi 8.a pantam nav norādīta, tiks uzskatīts, ka norādītā likme ir vienāda ar nulli. Ja eksporta kompensācijas summa, kas aprēķināta, pamatojoties uz informāciju, kura sniegta saskaņā ar 8.a pantu, ir mazāka par piemērojamo summu, kompensācija par attiecīgo eksportu ir tā, kura piemērojama faktiski eksportētajiem produktiem un kura samazināta par:

a)	10 % no starpības starp aprēķināto kompensāciju un to, kas piemērojama faktiskajam eksportam, ja šī starpība ir lielāka par EUR 1 000;

b)	100 % no starpības starp aprēķināto kompensāciju un to, kas piemērojama faktiskajam eksportam, ja eksportētājs norādījis, ka kompensācija ir mazāka par EUR 1 000, bet piemērojamā kompensācija ir lielāka par EUR 10 000;

c)	200 % no starpības starp aprēķināto kompensāciju un kompensāciju, kas piemērojama, ja eksportētājs tīši iesniedzis nepatiesu informāciju.

Pirmo daļu nepiemēro, ja eksportētājs kompetentajām iestādēm var pierādīt, ka šajā daļā minētā situāciju radusies force majeure dēļ, acīmredzamas kļūdas dēļ vai – attiecīgā gadījumā – paļaujoties uz pareizu informāciju par iepriekš izdarītu maksājumu.

Pirmo daļu nepiemēro, ja 51. panta 1. punktu piemēro sodiem, ko aprēķina, pamatojoties uz tie pašiem elementiem, pēc kuriem nosaka tiesības uz eksporta kompensācijām.”

4)	Regulai pievieno XIII un XIV pielikumu, kuru teksts iekļauts šīs regulas I pielikumā.

2. pants

Regulu (EK) Nr. 2090/2002 groza šādi.

Regulas 2. pantu groza šādi:

panta 2. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“2. Aprēķinot to obligāto pārbaužu biežumu, kas veicamas saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 386/90 3. panta 2. punktu un 3.a pantu, dalībvalstis neņem vērā tās eksporta deklarācijas (fiziskajām pārbaudēm) un T5 kontroleksemplārus vai līdzvērtīgus dokumentus aizstāšanas pārbaudēm, kuri attiecas:

vai nu uz daudzumiem, kas nepārsniedz:

i)	25 000 kg labībai un rīsiem;

ii)	5 000 kg attiecībā uz produktiem, kas nav minēti Līguma I pielikumā;

iii)	2 500 kg attiecībā uz citiem produktiem;

b)	vai uz kompensācijas summām, kas ir mazākas par EUR 1 000.”;

panta 3. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“3. Īstenojot 1. un 2. punktu, dalībvalstis pieņem atbilstīgus noteikumus, lai novērstu krāpšanu un ļaunprātīgu izmantošanu. Jebkuras šajā sakarībā veiktas pārbaudes var ņemt vērā, lai aprēķinātu atbilstību 2. punktā minētajam minimālajam pārbaužu biežumam, ja dalībvalsts piemēro riska analīzi saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 3122/94 (6).

2)	Regulas 5. panta 2. punktam pievieno šādu daļu: “Dalībvalstis nodrošina, ka fiziskās pārbaudes eksportētāja telpās nesākas vienlaicīgi ar iekraušanas sākumu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 800/1999 5. panta 7. punktā.”

3)	Regulas 6. pantam pievieno šādu daļu: “Piemērojot Regulas (EEK) Nr. 386/90 3. panta 2. punkta trešo daļu, dalībvalsts var piemērot noteikumus, kas izklāstīti šā panta pirmajā daļā.”

Regulas 8. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2. Kompetentais muitas darbinieks sagatavo sīki izstrādātu pārbaudes ziņojumu par katru veikto fizisko pārbaudi.

Pārbaudes ziņojumos norāda vismaz:

a)	vietu, datumu, ierašanās laiku, pabeigšanas laiku, transportlīdzekli, kompetentā darbinieka vārdu, uzvārdu un parakstu un

b)	datumu un laiku, kad saņemta informācija, kas norādīta Regulas (EK) Nr. 800/1999 5. panta 7. punkta b) apakšpunktā, laiku, kad sākta produktu iekraušana transportlīdzeklī un kad tā pabeigta.

Trīs nākamos gadus pēc eksportēšanas ziņojumi ir pieejami muitas punktā, kurā veica fizisko pārbaudi, vai vienkopus cituviet dalībvalstī.”

Regulas 10. pantu groza šādi:

panta 2. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“2. Ja izvešanas muitas punktā nav veikta fiziska pārbaude Regulas (EEK) Nr. 386/90 2. panta a) apakšpunkta nozīmē, aizstāšanas pārbaudi, ja tas iespējams, veic, ņemot vērā riska analīzi, neskarot 2.a punktu un pārbaudes, kuras veiktas saskaņā ar citiem noteikumiem.

To obligāto aizstāšanas pārbaužu un īpašo aizstāšanas pārbaužu kopējais skaits, kas kalendārajā gadā veiktas atbilstīgi šim un 2.a punktam, nedrīkst būt mazāks par 8 % no to T5 kontroleksemplāru un līdzvērtīgu dokumentu skaita, kas attiecas uz produktiem, par kuriem pieprasīta kompensācija un kuri izvesti no Kopienas muitas teritorijas caur izvešanas muitas punktu.

Attiecībā uz 2008. gadu dalībvalstis var pieņemt lēmumu aprēķināt kontroles biežumu, kas minēts otrajā daļā, pamatojoties uz T5 kontroleksemplāriem un līdzvērtīgiem dokumentiem, kas pieņemti vai nu no 2008. gada 1. janvāra, vai no 2008. gada 1. aprīļa.”;

panta 2.a punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“2.a Izvešanas muitas iestāde vai iestāde, kurai nosūtīts T5 kontroleksemplārs vai līdzvērtīgs dokuments, pārbauda plombas. Pārbaužu skaits nedrīkst būt mazāks par 10 % no T5 kontroleksemplāru un līdzvērtīgu dokumentu kopskaita, izņemot tos, kas atlasīti aizstāšanas pārbaudei atbilstīgi 2. punktam.

Īpaša aizstāšanas pārbaude jāveic, ja izvešanas muitas iestāde vai iestāde, kam nosūtīts T5 kontroleksemplārs, atklāj, ka izbraukšanas laikā uzliktās plombas ir noņemtas bez muitas uzraudzības vai ir sabojātas vai ka nav piešķirts atbrīvojums no plombēšanas saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2454/93 357. panta 4. punktu. Attiecībā uz 2008. gadu dalībvalstis var pieņemt lēmumu aprēķināt kontroles biežumu, kas minēts pirmajā daļā, pamatojoties uz T5 kontroleksemplāriem un līdzvērtīgiem dokumentiem, kas pieņemti vai nu no 2008. gada 1. janvāra, vai no 2008. gada 1. aprīļa.”;

panta 4. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“2. punktā minēto aizstāšanas pārbaudi veic, vizuāli pārbaudot, vai produkti vai preces atbilst pievienotajiem dokumentiem, kas tās pavada no eksporta punkta uz izvešanas muitas iestādi vai uz iestādi, uz kuru nosūtīts T5 kontroleksemplārs. Ja ar šādu vizuālu visas kravas pārbaudi nepietiek, lai pārbaudītu, vai preces nav aizstātas ar citām, izmanto citas fiziskās pārbaudes metodes un attiecīgā gadījumā arī daļēju izkraušanu.”;

panta 5. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu tekstu:

“a)	to T5 kontroleksemplāru un līdzvērtīgu dokumentu skaits, ko ņem vērā, lai veiktu 2. punktā minētās aizstāšanas pārbaudes un lai veiktu 2.a punktā minētās plombu pārbaudes un īpašās aizstāšanas pārbaudes;”;

panta 5.a punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Par katru 2. un 2.a punktā minēto aizstāšanas pārbaudi kompetentā amatpersona, kas to veic, sagatavo ziņojumu. Ziņojums dod iespēju kontrolēt veiktās pārbaudes, un tajā ir norādīts pārbaudes datums un amatpersonas vārds un uzvārds. Šā panta 2.a punktā minētās plombu pārbaudes un gadījumus, kad plombas ir noņemtas vai ir sabojātas, reģistrē saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2454/93 912.c panta 3. punktu.”;

f)	panta 7. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu: “Ja, veicot aizstāšanas pārbaudi, atklājas, ka kompensācijas noteikumi nav ievēroti, maksājumu aģentūra informē 5. punktā minēto muitas punktu par to, kas darīts pēc šo faktu konstatācijas.”

Regulas I pielikuma 1. punktu papildina ar šādu c) apakšpunktu:

“c)

Ja eksporta deklarācija attiecas tikai uz daļu kuģa kravas, muitas punkts nodrošina, ka tā uzraudzībā tiek fiziski izvesta visa krava. Tālab, kad iekraušana ir pabeigta, muitas punkta darbinieki pārbauda iekrautās kravas kopējo svaru, izmantojot a) vai b) apakšpunktā minēto informāciju vai attiecīgā gadījumā tirdzniecības dokumentos iekļauto informāciju.”

7)	Regulas III pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas II pielikumu.

3. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2008. gada 1. aprīļa.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2008. gada 21. februārī

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL

(1) OV L 42, 16.2.1990., 6. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 14/2008 (OV L 8, 11.1.2008., 1. lpp.).

(2) OV L 270, 21.10.2003., 78. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 735/2007 (OV L 169, 29.6.2007., 6. lpp.). Regulu (EK) Nr. 1784/2003 no 2008. gada 1. jūlija aizstās ar Regulu (EK) Nr. 1234/2007.

(3) OV L 102, 17.4.1999., 11. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1001/2007 (OV L 226, 30.8.2007., 9. lpp.).

(4) OV L 322, 27.11.2002., 4. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1001/2007.

(5) OV L 172, 5.7.2005., 24. lpp.”

(6) OV L 330, 21.12.1994., 31. lpp.”

I PIELIKUMS

Regulai (EK) Nr. 800/1999 pievieno šādu XIII un XIV pielikumu:

“

XIII PIELIKUMS

Regulas 5. panta 8. punktā minētie ieraksti

—	:	bulgāru valodā	:	Проверка за съответствие — Регламент (ЕО) № 800/1999
—	:	spāņu valodā	:	Control de conformidad Reglamento (CE) no 800/1999
—	:	čehu valodā	:	Kontrola souladu Nařízení (ES) č. 800/1999
—	:	dāņu valodā	:	Overensstemmelseskontrol forordning (EF) nr. 800/1999
—	:	vācu valodā	:	Konformitätskontrolle Verordnung (EG) Nr. 800/1999
—	:	igauņu valodā	:	Vastavuskontroll. Määrus (EÜ) nr 800/1999
—	:	grieķu valodā	:	Έλεγχος αντιστοιχίας — Κανονισμός (ΕΚ) αριθ. 800/1999
—	:	angļu valodā	:	Conformity check Regulation (EC) No 800/1999
—	:	franču valodā	:	Contrôle de conformité Règlement (CE) no 800/1999
—	:	itāļu valodā	:	Controllo di conformità regolamento (CE) n. 800/1999
—	:	latviešu valodā	:	Regulas (EK) Nr. 800/1999 atbilstības pārbaude
—	:	lietuviešu valodā	:	Atitikties patikrinimo Reglamentas (EB) Nr. 800/1999
—	:	ungāru valodā	:	Megfelelőségi ellenőrzés 800/1999/EK rendelet
—	:	maltiešu valodā	:	Verifika ta' konformità r-Regolament (KE) Nru 800/1999
—	:	holandiešu valodā	:	Conformiteitscontrole Verordening (EG) nr. 800/1999
—	:	poļu valodā	:	Kontrola zgodności Rozporządzenie (WE) nr 800/1999
—	:	portugāļu valodā	:	Verificação de concordância Regulamento (CE) n.o 800/1999
—	:	rumāņu valodā	:	Control de conformitate Regulamentul (CE) nr. 800/1999
—	:	slovāku valodā	:	Kontrola zhody Nariadenie (ES) č. 800/1999
—	:	slovēņu valodā	:	Preverjanje skladnosti z Uredba (ES) št. 800/1999
—	:	somu valodā	:	Vastaavuustarkastus. Asetus (EY) N:o 800/1999
—	:	zviedru valodā	:	Kontroll av överensstämmelse Förordning (EG) nr 800/1999

XIV PIELIKUMS

Regulas 8.a pantā minētie ieraksti

—	:	bulgāru valodā	:	Сума на възстановяване под 1 000 EUR
—	:	spāņu valodā	:	Restitución inferior a 1 000 EUR
—	:	čehu valodā	:	Částka náhrady nižší než 1 000 EUR
—	:	dāņu valodā	:	Restitutioner mindre end 1 000 EUR
—	:	vācu valodā	:	Erstattung weniger als 1 000 EUR
—	:	gauņu valodā	:	Eksporditoetus alla 1 000 EURO
—	:	grieķu valodā	:	Επιστροφή μικρότερη από 1 000 EUR
—	:	angļu valodā	:	Refunds less than EUR 1 000
—	:	franču valodā	:	Restitution inférieure à 1 000 EUR
—	:	itāļu valodā	:	Restituzione inferiore a 1 000 EUR
—	:	latviešu valodā	:	Kompensācija, kas ir mazāka par EUR 1 000
—	:	lietuviešu valodā	:	Išmokos mažesnės negu 1 000 EUR
—	:	ungāru valodā	:	1 000 eurónál kevesebb visszatérítés
—	:	maltiešu valodā	:	Rifużjonijiet ta' anqas minn EUR 1 000
—	:	holandiešu valodā	:	Restitutie minder dan 1 000 EUR
—	:	poļu valodā	:	Refundacja poniżej 1 000 EUR
—	:	portugāļu valodā	:	Restituição inferior a 1 000 EUR
—	:	rumāņu valodā	:	Restituire inferioară valorii de 1 000 EUR
—	:	slovāku valodā	:	Náhrady nižšie ako 1 000 EUR
—	:	slovēņu valodā	:	Nadomestila manj kot 1 000 EUR
—	:	somu valodā	:	Alle 1 000 euron tuet
—	:	zviedru valodā	:	Bidragsbelopp lägre än 1 000 euro

”

II PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 2090/2002 III pielikumu groza šādi.

Pielikuma 1. punktu groza šādi:

pielikuma 1.1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.1.

To eksporta deklarāciju skaits katrā nozarē katrā muitas punktā, kas atbilstīgi 2. pantam ņemtas vērā, aprēķinot obligāto pārbaužu biežumu. Ja dalībvalsts piemēro Regulas (EEK) Nr. 386/90 3. panta 2. punkta trešo daļu, ziņojumā jānorāda eksporta deklarāciju kopskaits attiecībā uz katru nozari tās teritorijā, kas, veicot pārbaužu minimālā biežuma aprēķināšanu, ņemtas vērā saskaņā ar 2. pantu.”;

pielikuma 1.3. un 1.4. punktu aizstāj ar šādiem:

“1.3.

To fizisko pārbaužu skaits un procentuālais sadalījums pa nozarēm, kas veiktas katrā muitas punktā. Ja dalībvalsts piemēro Regulas (EEK) Nr. 386/90 3. panta 2. punkta trešo daļu, ziņojumā norāda veikto fizisko pārbaužu kopējo skaitu un procentuālo sadalījumu pa nozarēm tās teritorijā.

1.4.

Attiecīgā gadījumā to muitas iestāžu saraksts, kas saskaņā ar 6. panta c) apakšpunktu pārbaudes neveic tik bieži. Ja dalībvalsts piemēro Regulas (EEK) Nr. 386/90 3. panta 2. punkta trešo daļu un ja tā piemēro 6. pantu, ziņojumā norāda veikto fizisko pārbaužu skaitu un procentuālo sadalījumu pa nozarēm un muitas iestādēm.”

Pielikuma 2. punktu groza šādi:

pielikuma 2.1., 2.2. un 2.3. punktu aizstāj ar šādiem:

“2.1.

T5 kontroleksemplāru un līdzvērtīgu dokumentu skaits katrā izvešanas muitas punktā, caur kuru no Kopienas muitas teritorijas izved produktus, par kuriem pieprasīta kompensācija, norādot:

a)	cik ir T5 kontroleksemplāru un līdzvērtīgu dokumentu par eksporta precēm, kas fiziski pārbaudītas Regulas (EEK) Nr. 386/90 3. panta 2. punkta nozīmē;

b)	cik ir T5 kontroleksemplāru un līdzvērtīgu dokumentu par eksporta deklarācijām bez fiziskas pārbaudes Regulas (EEK) Nr. 386/90 3. panta 2. punkta nozīmē;

c)	T5 kontroleksemplāru un līdzvērtīgu dokumentu kopskaitu.

2.2.	To pārbaužu skaits un procentuālā daļa, atsevišķi norādot 10. panta 2. un 2.a punktā minētās aizstāšanas pārbaudes un īpašās aizstāšanas pārbaudes, kas veiktas katrā izvešanas muitas punktā, caur kuru no Kopienas muitas teritorijas izved produktus, par kuriem pieprasīta kompensācija.

2.3.	To T5 kontroleksemplāru un līdzvērtīgu dokumentu skaits, kuros norādīts, ka izbraukšanas laikā uzliktās plombas noņemtas bez muitas uzraudzības vai ir sabojātas, vai saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2454/93 357. panta 4. punktu nav piešķirts atbrīvojums no plombēšanas.”;

b)	pielikuma 2.4. punktu svītro;

pievieno šādu 2.8. punktu:

“2.8.

Attiecībā uz 2008. gadu dalībvalstis norāda, kā atbilstīgi 10. panta 2. punktam un 10. panta 2.a punktam aprēķināts kontroles biežums.”

Pielikuma 3. punktā 3.1. punktu aizstāj ar šādu:

“3.1.

To procedūru apraksts, kuras piemēro, lai atlasītu sūtījumus fiziskām pārbaudēm, aizstāšanas pārbaudēm un īpašām aizstāšanas pārbaudēm, un šo procedūru efektivitāte.”

II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta

22.2.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 48/31

PADOMES LĒMUMS

(2008. gada 12. februāris)

par to, lai Eiropas Kopienas vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā par grozījumiem Protokolā, ar kuru laikposmam no 2005. gada 18. janvāra līdz 2011. gada 17. janvārim nosaka zvejas iespējas un finanšu ieguldījumu, kas paredzēts Eiropas Ekonomikas kopienas un Seišelu Salu Republikas nolīgumā par zveju pie Seišelu salām

(2008/150/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 37. pantu saistībā ar 300. panta 2. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Ar Padomes 2006. gada 23. janvāra Regulu (EK) Nr. 115/2006 (1) pieņēma protokolu, ar kuru laikposmam no 2005. gada 18. janvāra līdz 2011. gada 17. janvārim nosaka zvejas iespējas un finanšu ieguldījumu, kas paredzēts Eiropas Ekonomikas kopienas un Seišelu Salu Republikas nolīgumā par zveju pie Seišelu salām.

(2)

Ņemot vērā spēkā esošā zvejniecības nolīguma teicamos apguves rādītājus, Seišelu salu iestāžu tiekšanos nostiprināt partnerattiecības un Kopienas iestāžu vēlmi šo protokolu saskaņot ar citiem protokoliem attiecībā uz tunzivīm, Puses vēstuļu apmaiņas veidā ir parafējušas spēkā esošā protokola grozījumus. Par vēstuļu apmaiņas tematu kļuvušie grozījumi attiecas uz atskaites tonnāžas daudzuma palielināšanu, finansiāla partnerattiecību atbalsta ieviešanu un uz kuģu īpašnieku maksu un no Kopienas budžeta veicamo maksājumu proporcionālās attiecības mainīšanu.

(3)	Lai šos spēkā esošā protokola grozījumus varētu piemērot no 2008. gada 18. janvāra, būtu jāparaksta nolīgums vēstuļu apmaiņas veidā, kura galīgā noslēgšana ir Padomes ziņā.

(4)	Minētie grozījumi neskar zvejas iespēju sadalījumu dalībvalstīm,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. pants

Padome Kopienas vārdā apstiprina Nolīguma vēstuļu apmaiņas veidā par grozījumiem Protokolā, ar kuru laikposmam no 2005. gada 18. janvāra līdz 2011. gada 17. janvārim nosaka zvejas iespējas un finanšu ieguldījumu, kas paredzēts Eiropas Ekonomikas kopienas un Seišelu Salu Republikas nolīgumā par zveju pie Seišelu salām, parakstīšanu.

Vēstuļu apmaiņas veidā sagatavotā nolīguma teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

Padomes priekšsēdētājs tiek pilnvarots norīkot personu vai personas, kas tiesīgas Kopienas vārdā parakstīt nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā, ņemot vērā tā noslēgšanu.

3. pants

Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā Kopiena provizoriski piemēro no 2008. gada 18. janvāra.

4. pants

Protokolā paredzētās un Padomes 2006. gada 23. janvāra Regulā (EK) Nr. 115/2006 noteiktās zvejas iespējas paliek nemainīgas, un to sadalījums ir šāds:

Zvejas kategorija	Dalībvalsts	Zvejas iespējas
Tunzivju seineri	Francija	17 kuģi
	Spānija	22 kuģi
	Itālija	1 kuģis
Kuģi zvejai ar peldošām āķu jedām	Spānija	2 kuģi
	Francija	5 kuģi
	Portugāle	5 kuģi

Ja ar minēto dalībvalstu iesniegtajiem licences pieprasījumiem protokolā paredzētās zvejas iespējas tiek apgūtas nepilnīgi, Komisija var izskatīt jebkuras citas dalībvalsts iesniegtus licences pieprasījumus.

Briselē, 2008. gada 12. februārī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

A. BAJUK

(1) OV L 21, 25.1.2006., 1. lpp.

NOLĪGUMS

vēstuļu apmaiņas veidā, ar ko paredz provizoriski piemērot grozījumus Protokolā, ar kuru laikposmam no 2005. gada 18. janvāra līdz 2011. gada 17. janvārim nosaka zvejas iespējas un finanšu ieguldījumu, kas paredzēts Eiropas Ekonomikas kopienas un Seišelu Salu Republikas nolīgumā par zveju pie Seišelu salām

Godātais kungs!

Esmu gandarīts, ka Seišelu Salu Republikas un Eiropas Kopienas sarunvedējiem ir izdevies panākt vienprātību par grozījumiem protokolā, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finanšu ieguldījumu, un tā pielikumā.

Briselē 2007. gada 20. un 21. martā notikušo sarunu rezultāts ļauj pārskatīt zvejas iespējas, kas paredzētas Protokolā, ar kuru laikposmam no 2005. gada 18. janvāra līdz 2011. gada 17. janvārim nosaka zvejas iespējas un finanšu ieguldījumu, kas paredzēts Eiropas Ekonomikas kopienas un Seišelu Salu Republikas nolīgumā par zveju pie Seišelu salām. Protokolā izdarītie grozījumi ir pievienoti šīs vēstules pielikumā. Tā kā grozīto protokolu parafēja 2007. gada 21. martā, ierosinu abām Pusēm vienlaikus sākt grozītā protokola, tā pielikuma un papildinājumu teksta apstiprināšanas un/vai ratifikācijas procedūru saskaņā ar Seišelu Salu Republikā un Eiropas Kopienā spēkā esošo procedūru, kura jāievēro, lai minētie dokumenti varētu stāties spēkā.

Lai nebūtu jāpārtrauc Kopienas kuģu zvejas darbības Seišelu salu ūdeņos un atsaucoties uz 2007. gada 21. martā grozīto protokolu, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finanšu ieguldījumu laikposmam no 2008. gada 18. janvāra līdz 2011. gada 17. janvārim, man ir gods paziņot, ka Seišelu Salu Republikas valdība ir gatava grozītā protokola provizoriskai piemērošanai no 2008. gada 18. janvāra līdz dienai, kad tas stāsies spēkā atbilstīgi minētā protokola 13. pantam, ja Eiropas Kopiena ir gatava rīkoties tāpat.

Grozītā protokola 2. pantā noteiktā grozītā finanšu ieguldījuma maksājums šādā gadījumā būtu jāveic, tiklīdz Puses viena otrai ir paziņojušas par to procedūru pabeigšanu, kas vajadzīgas, lai grozītais protokols un tā pielikums stātos spēkā.

Būšu pateicīgs, ja apliecināsit Eiropas Kopienas piekrišanu šādam provizoriskam piemērojumam.

Ar cieņu,

Seišelu Salu Republikas valdības vārdā —

Godātais kungs!

Man ir gods apliecināt, ka esmu saņēmis šādu Jūsu vēstuli ar šīsdienas datumu:

“Esmu gandarīts, ka Seišelu Salu Republikas un Eiropas Kopienas sarunvedējiem ir izdevies panākt vienprātību par grozījumiem protokolā, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finanšu ieguldījumu, un tā pielikumā.

Būšu pateicīgs, ja apliecināsit Eiropas Kopienas piekrišanu šādam provizoriskam piemērojumam.”

Man ir gods apliecināt Eiropas Kopienas piekrišanu šādam provizoriskam piemērojumam.

Ar cieņu,

Kopienas vārdā —

PIELIKUMS

Grozījumi Protokolā, ar kuru laikposmam no 2005. gada 18. janvāra līdz 2011. gada 17. janvārim nosaka zvejas iespējas un finanšu ieguldījumu, kas paredzēts Eiropas Ekonomikas kopienas un Seišelu Salu Republikas nolīgumā par zveju pie Seišelu salām

Protokola 2. pantu aizstāj šādi:

“2. pants

Finanšu ieguldījums un maksāšanas kārtība

1. Nolīguma 7. pantā minētais finanšu ieguldījums laikposmam, kas minēts 1. pantā, ir EUR 24 750 000. No 2008. gada 18. janvāra finanšu ieguldījuma apmērs tiek grozīts, un protokola piemērošanas laikposmā tas ir EUR 28 440 000.

2. Šā panta 1. punktu piemēro atbilstīgi šā protokola 4., 5., 6., 7. un 8. pantam.

3. Šā panta 1. punktā minētā finanšu ieguldījuma ikgadējais apjoms, kuru Kopiena maksā pirmajos trijos šā protokola piemērošanas gados, ir EUR 4 125 000. Šā panta 1. punktā minētā finanšu ieguldījuma ikgadējais apjoms, kuru Kopiena maksā no 2008. gada 18. janvāra, ir EUR 5 355 000. No 2008. gada 18. janvāra piemērojamo finanšu ieguldījumu veido – no vienas puses – ikgadēja summa EUR 4 095 000 apmērā, kas gadā atbilst 63 000 tonnu lielam atskaites daudzumam, un – no otras puses – īpaša ikgadēja summa EUR 1 260 000 apmērā, kas paredzēta Seišelu salu zivsaimniecības nozares politikas atbalstam un īstenošanai. Šī īpašā summa ir nolīguma 7. pantā definētā finanšu ieguldījuma neatņemama daļa.

4. Ja kopējais tunzivju daudzums, kuru Kopienas kuģi nozvejojuši Seišelu salu ūdeņos, pārsniedz 63 000 tonnu gadā, katra nozvejotā papildu tonna ikgadējā finanšu ieguldījuma apmēru palielina par EUR 65. Tomēr Kopienas šādi samaksātā kopējā ikgadējā summa nedrīkst būt lielāka par divkāršotu 3. punktā minēto summu jeb par EUR 10 710 000. Ja Kopienas kuģu nozvejotais daudzums pārsniedz daudzumu, kas atbilst divkāršotai kopējai ikgadējai summai, tad summu, kura jāmaksā par pārsniegto daudzumu, izmaksā nākamajā gadā.

5. Attiecīgo maksājumu veic vēlākais 2005. gada 30. septembrī par pirmo gadu, 2008. gada 30. septembrī par ceturto gadu un ne vēlāk kā šā protokola parakstīšanas gadadienā par turpmākajiem gadiem.

6. Ievērojot 7. pantu, Seišelu salām ir tiesības brīvi lemt par šā finanšu ieguldījuma izlietošanu.

7. Finanšu ieguldījumu ieskaita Seišelu salu Valsts kases kontā, kas atvērts Seišelu salu centrālajā bankā. Seišelu salu iestādes paziņo šā konta numuru.”

Protokola 7. pantu aizstāj šādi:

“7. pants

Atbildīgas zvejniecības un ilgtspējīgas zivsaimniecības veicināšana Seišelu salu ūdeņos

1. Lai veicinātu atbildīgu un ilgtspējīgu zvejniecību Seišelu salu ūdeņos, vismaz 56 % no finanšu ieguldījuma, kuru pārskaita ik gadus no 2008. gada 18. janvāra un kurš minēts 2. panta 3. punktā, novirza Seišelu salu zivsaimniecības nozares politikas izstrādei un īstenošanai. Šo ieguldījumu pārvalda saskaņā ar mērķiem, kurus Puses izvirzījušas, savstarpēji vienojoties, un ar tiem saistītajām gada un daudzgadu programmām. ”

2., 3., 4. un 5. punkts – bez grozījumiem.

Protokola pielikuma grozījumi

KOPIENAS KUĢU ZVEJAS DARBĪBAS NOSACĪJUMI SEIŠELU SALU ŪDEŅOS

I nodaļa – Zvejas licenču pieprasīšana un izdošana – tiek aizstāta šādi:

“I NODAĻA

ZVEJAS LICENČU PIEPRASĪŠANA UN IZDOŠANA

1. IEDAĻA

Licences izdošana

1.–10. punkts –

bez grozījumiem.

11.

Tomēr pēc Eiropas Kopienas pieprasījuma, ja ir pierādīts nepārvaramas varas gadījums, kuģa licenci uz atlikušo derīguma termiņa laiku bez papildu maksas aizstāj ar jaunu licenci, ko izdod aizstājējam kuģim ar līdzīgiem raksturlielumiem. Ja aizstājējam kuģim bruto tilpība (GT) ir lielāka par aizstājamā kuģa GT, licences maksas starpību sedz proporcionāli atbilstošajam laikposmam.

12.–14. punkts –

bez grozījumiem.

2. IEDAĻA

Licences izdošanas nosacījumi – maksas un avansa maksājumi

1.	Licences ir derīgas vienu gadu, un tās ir atjaunojamas.

2.	No 2008. gada 18. janvāra piemērojamā maksa ir EUR 35 par Seišelu salu ūdeņos nozvejotu tonnu zivju.

Licences izdod pēc tam, kad veikti šādi vienotas likmes maksājumi kompetentajām valsts iestādēm:

—	EUR 21 000 par katru tunzivju seineri; šī summa atbilst maksai par 600 tonnām tunzivju un tunzivjveidīgo, kas gadā nozvejoti Seišelu salu ūdeņos,

—	EUR 4 200 par katru kuģi zvejai ar peldošām āķu jedām, kura GT pārsniedz 250 tonnas; šī summa atbilst maksai par 120 tonnām tunzivju un tunzivjveidīgo, kas gadā nozvejoti Seišelu salu ūdeņos,

—	EUR 3 150 par katru kuģi zvejai ar peldošām āķu jedām, kura GT nepārsniedz 250 tonnas; šī summa atbilst maksai par 90 tonnām tunzivju un tunzivjveidīgo, kas gadā nozvejoti Seišelu salu ūdeņos.

4.	Bez grozījumiem.

5.	Bez grozījumiem.

Ja kuģu īpašnieki nepiekrīt par zivsaimniecību atbildīgās Seišelu salu iestādes sagatavotajam paziņojumam par maksām, viņi var prasīt, lai nozvejas datus apstiprina kompetentie zinātniskie institūti, piemēram, IRD (Institut de Recherche pour le Développement), IEO (Instituto Español de Oceanografia) un IPIMAR (Instituto Português de Investigação Marítima), un pēc tam apspriesties ar Seišelu salu iestādēm (kuras par to informē Komisiju), lai galīgo paziņojumu par maksām sagatavotu līdz kārtējā gada 31. maijam. Ja līdz minētajam datumam kuģu īpašnieki nav iesnieguši nekādus apsvērumus, par zivsaimniecību atbildīgās Seišelu salu iestādes sagatavoto paziņojumu par maksām uzskata par galīgo paziņojumu.

7.	Bez grozījumiem.

8.	Bez grozījumiem.

9.	Bez grozījumiem.”

VI nodaļa – Novērotāji – tiek aizstāta šādi:

“VI NODAĻA

NOVĒROTĀJI

1.	Kuģi, kuriem atļauts zvejot Seišelu salu ūdeņos saskaņā ar nolīgumu, pēc Pušu vienošanās uzņem novērotājus, kurus izraudzījusi kompetenta reģionālā zivsaimniecības organizācija, vai, ja minētā vienošanās nav notikusi, Seišelu salu iestāžu izraudzītus novērotājus, ievērojot šādus noteikumus.

1.1.–14. punkts –

bez grozījumiem.”

22.2.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 48/37

PADOMES LĒMUMS

(2008. gada 12. februāris)

par to, lai noslēgtu Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā, kas paredz provizoriski piemērot Protokolu, ar kuru laikposmam no 2007. gada 1. jūlija līdz 2013. gada 30. jūnijam nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Kotdivuāras Republiku par zveju Kotdivuāras zvejas zonās

(2008/151/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 300. panta 2. punktu saistībā ar 37. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Kopiena un Kotdivuāra ir risinājušas sarunas par partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē, ar kuru Kopienas kuģiem piešķir zvejas iespējas ūdeņos, kas attiecībā uz zvejniecību ir Kotdivuāras suverenitātē vai jurisdikcijā.

(2)	Sarunu rezultātā 2007. gada 5. aprīlī tika parafēts jauns partnerattiecību nolīgums zivsaimniecības nozarē.

(3)	Ar šo jauno partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē atceļ Nolīgumu starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Ziloņkaula Krasta Republiku par zvejošanu pie Ziloņkaula Krasta Republikas krastiem (1).

(4)

Lai garantētu Kopienas kuģu zvejas darbību turpināšanos, jauno partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē būtu jāsāk piemērot pēc iespējas drīzāk. Tādēļ Puses ir parafējušas nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā, paredzot no 2007. gada 1. jūlija provizoriski piemērot parafēto protokolu, kas pievienots jaunajam partnerattiecību nolīgumam zivsaimniecības nozarē.

(5)	Kopienas interesēs ir apstiprināt minēto nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā.

(6)	Ir jānosaka zvejas iespēju sadalījums dalībvalstīm,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. pants

Ar šo Kopienas vārdā tiek apstiprināts Nolīgums vēstuļu apmaiņas veidā, kas paredz provizoriski piemērot Protokolu, ar kuru laikposmam no 2007. gada 1. jūlija līdz 2013. gada 30. jūnijam nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Kotdivuāras Republiku par zveju Kotdivuāras zvejas zonās.

Nolīguma vēstuļu apmaiņas veidā teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

Nolīguma protokolā paredzētās zvejas iespējas dalībvalstīm sadala šādi:

—	25 kuģi zvejai ar riņķvadiem

Francija:

10 kuģi

Spānija:

15 kuģi

—	15 kuģi zvejai ar peldošām āķu jedām

Spānija:

10 kuģi

Portugāle:

5 kuģi

3. pants

Dalībvalstis, kuru kuģi zvejo saskaņā ar 1. pantā minēto nolīgumu, paziņo Komisijai daudzumus, kas no katra krājuma nozvejoti Kotdivuāras zvejas zonā saskaņā ar kārtību, kura paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 500/2001 (2001. gada 14. marts), kas nosaka sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2847/93 par to lomu pārraudzību, kurus nozvejojuši Kopienas zvejas kuģi trešo valstu ūdeņos un atklātā jūrā (2).

4. pants

Ar šo Padomes priekšsēdētājs tiek pilnvarots norīkot personu vai personas, kas ir tiesīgas parakstīt Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā, lai tas kļūtu saistošs Kopienai.

Briselē, 2008. gada 12. februārī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

A. BAJUK

(1) OV L 379, 31.12.1990., 3. lpp.

(2) OV L 73, 15.3.2001., 8. lpp.

NOLĪGUMS

vēstuļu apmaiņas veidā, kas paredz provizoriski piemērot Protokolu, ar kuru laikposmam no 2007. gada 1. jūlija līdz 2013. gada 30. jūnijam nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Kotdivuāras Republiku par zveju Kotdivuāras zvejas zonās

Godātais kungs!

Esmu gandarīts, ka Kotdivuāras Republikas un Eiropas Kopienas sarunu risinātājiem ir izdevies panākt vienprātību par Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Kotdivuāras Republiku un Eiropas Kopienu, kā arī par protokolu, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, un minētā protokola pielikumiem.

Šo sarunu rezultāts ir iepriekšējā līguma sekmīga turpināšanās – tā stiprinās mūsu attiecības zivsaimniecības nozarē un izveidos reālu partnerattiecību struktūru, kura ļaus Kotdivuāras ūdeņos īstenot ilgtspējīgu un atbildīgu zivsaimniecības politiku. Tālab ierosinu abām pusēm vienlaikus sākt nolīguma, protokola, tā pielikuma un papildinājumu teksta apstiprināšanas un ratifikācijas procedūru saskaņā ar Kotdivuāras Republikā un Eiropas Kopienā spēkā esošo procedūru, kura jāievēro, lai minētie dokumenti varētu stāties spēkā.

Lai nebūtu jāpārtrauc Kopienas kuģu zvejas darbības Kotdivuāras ūdeņos un atsaucoties uz 2007. gada 5. aprīlī parafēto nolīgumu un protokolu, ar kuru laikposmam no 2007. gada 1. jūlija līdz 2013. gada 30. jūnijam nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, man ir tas gods paziņot, ka Kotdivuāras Republikas valdība ir gatava minētā nolīguma un minētā protokola provizoriskai piemērošanai no 2007. gada 1. jūlija līdz dienai, kad tie stāsies spēkā atbilstīgi nolīguma 17. pantam, ja Eiropas Kopiena ir gatava rīkoties tāpat.

Šādā gadījumā protokola 2. pantā noteiktā finansiālā ieguldījuma pirmais maksājums būtu jāveic vēlākais 2008. gada 30. martā.

Būšu pateicīgs, ja apliecināsit Eiropas Kopienas piekrišanu šādai provizoriskai piemērošanai.

Lūdzu, pieņemiet manus visdziļākās cieņas apliecinājumus!

Kotdivuāras Republikas valdības vārdā —

Godātais kungs!

Man ir tas gods apstiprināt, ka ir saņemta Jūsu šodienas vēstule, kuras teksts ir šāds:

“Esmu gandarīts, ka Kotdivuāras Republikas un Eiropas Kopienas sarunu risinātājiem ir izdevies panākt vienprātību par Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Kotdivuāras Republiku un Eiropas Kopienu, kā arī par protokolu, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, un minētā protokola pielikumiem.

Šādā gadījumā protokola 2. pantā noteiktā finansiālā ieguldījuma pirmais maksājums būtu jāveic vēlākais 2008. gada 30. martā.

Būšu pateicīgs, ja apliecināsit Eiropas Kopienas piekrišanu šādai provizoriskai piemērošanai.”

Man ir tas gods apliecināt Eiropas Kopienas piekrišanu šādai provizoriskai piemērošanai.

Lūdzu, pieņemiet manus visdziļākās cieņas apliecinājumus!

Kopienas vārdā —

PARTNERATTIECĪBU NOLĪGUMS ZIVSAIMNIECĪBAS NOZARĒ

starp Kotdivuāras Republiku un Eiropas Kopienu

KOTDIVUĀRAS REPUBLIKA, turpmāk “Kotdivuāra”,

no vienas puses, un

EIROPAS KOPIENA, turpmāk “Kopiena”,

no otras puses,

abas kopā turpmāk “Puses”,

IEVĒROJOT Kopienas un Kotdivuāras ciešo sadarbību, jo īpaši saistībā ar Kotonū nolīgumu, kā arī Pušu kopējo vēlmi stiprināt šo sadarbību,

IEVĒROJOT Pušu vēlēšanos sadarbojoties veicināt zvejas resursu atbildīgu izmantošanu,

ŅEMOT VĒRĀ Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju,

APŅEMOTIES ievērot Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (turpmāk ICCAT) lēmumus un saistošos ieteikumus,

APZINOTIES to, cik svarīgi ir principi, kas ietverti Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) 1995. gada konferencē pieņemtajā Atbildīgas zivsaimniecības pārvaldības kodeksā,

APŅEMOTIES ar savstarpēji izdevīgu sadarbību veicināt atbildīgu zivsaimniecību, lai nodrošinātu jūras ūdeņu dzīvo resursu saglabāšanu ilgtermiņā un ilgtspējīgu izmantošanu,

PĀRLIECĪBĀ par to, ka šai sadarbībai jāizpaužas tādu iniciatīvu un pasākumu veidā, kas gan kopā, gan atsevišķi cits citu papildina, nodrošinot politikas saskanību un pasākumu sinerģismu,

APŅEMOTIES tādēļ sākt dialogu par Kotdivuāras valdības pieņemto zivsaimniecības politiku un noteikt piemērotākos līdzekļus šīs politikas efektīvai īstenošanai, kā arī uzņēmēju un sabiedrības iesaistei,

VĒLOTIES pieņemt sīki izstrādātus noteikumus un nosacījumus, ar kādiem Kopienas kuģi var veikt zvejas darbības Kotdivuāras ūdeņos un ar kādiem var saņemt Kopienas atbalstu atbildīgas zvejniecības ieviešanai minētajos ūdeņos,

APŅEMOTIES panākt ciešāku ekonomisko sadarbību zivsaimniecībā un ar to saistītajās jomās un tādēļ veidot un attīstīt kopuzņēmumus, kuros iesaistās abu Pušu uzņēmumi,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. pants

Priekšmets

Ar šo nolīgumu paredz principus, noteikumus un procedūras šādās jomās:

—	ekonomiskā, finansiālā, tehniskā un zinātniskā sadarbība zivsaimniecības nozarē, lai Kotdivuāras zvejas zonās veicinātu atbildīgu zvejniecību, kas nodrošina zvejas resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu, un lai attīstītu Kotdivuāras zivsaimniecības nozari,

—	nosacījumi, ar kādiem Kopienas zvejas kuģi piekļūst Kotdivuāras zvejas zonām,

—	sadarbība attiecībā uz zvejas uzraudzības kārtību Kotdivuāras zvejas zonās, lai nodrošinātu iepriekšminēto nosacījumu ievērošanu, zvejas resursu saglabāšanas un pārvaldības pasākumu efektivitāti un lai novērstu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju,

—	uzņēmumu partnerība, kopējās interesēs izvēršot saimniecisku darbību zivsaimniecības nozarē un ar to saistītajās jomās.

2. pants

Definīcijas

Šajā nolīgumā:

a)	“Kotdivuāras iestādes” ir par zvejas resursiem atbildīgā ministrija;

b)	“Kopienas iestādes” ir Eiropas Komisija;

c)	“Kotdivuāras zvejas zona” ir ūdeņi, kas attiecībā uz zvejniecību ir Kotdivuāras suverenitātē vai jurisdikcijā;

d)	“zvejas kuģis” ir kuģis, kas aprīkots ūdeņu dzīvo resursu komerciālai izmantošanai;

e)	“Kopienas kuģis” ir Kopienā reģistrēts zvejas kuģis, kas peld ar Kopienas dalībvalsts karogu;

f)	“Apvienotā komiteja” ir šā nolīguma 9. pantā paredzētā komiteja, kuras sastāvā ir Kopienas un Kotdivuāras pārstāvji;

g)	“pārkraušana citā kuģī” ir ostā un/vai ārpus tās notiekoša pilnīga vai daļēja nozvejas pārvietošana no zvejas kuģa citā kuģī;

h)	“neparedzēti apstākļi” ir apstākļi, kuri nav dabas parādības un kurus neviena no Pusēm nespēj pienācīgi kontrolēt, un kuri traucē veikt zvejas darbības Kotdivuāras ūdeņos;

i)	“ĀKK jūrnieki” ir jūrnieki no valstīm, kas nav Eiropas valstis un ir parakstījušas Kotonū nolīgumu. Tādējādi Kotdivuāras jūrnieks ir ĀKK jūrnieks.

3. pants

Nolīguma īstenošanas principi un mērķi

1. Puses apņemas veicināt atbildīgu zvejniecību Kotdivuāras zvejas zonās, ievērojot nediskriminēšanas principu attiecībā pret dažādām minētajos ūdeņos zvejojošajām flotēm un neierobežojot nolīgumus, ko ģeogrāfiskā reģiona robežās noslēgušas jaunattīstības valstis, tostarp savstarpējus zvejniecības nolīgumus.

2. Puses sadarbojas Kotdivuāras valdības pieņemtās zivsaimniecības politikas īstenošanā un tālab iesaistās politiskā dialogā par vajadzīgajiem pārkārtojumiem. Puses apspriežas, pirms pieņem attiecīgus šīs jomas pasākumus.

3. Puses turklāt sadarbojas, gan kopā, gan atsevišķi vērtējot ar šo nolīgumu saistītos pasākumus, programmas un darbības pirms to īstenošanas sākuma, īstenošanas laikā un pēc tās pabeigšanas.

4. Puses apņemas nodrošināt šā nolīguma īstenošanu saskaņā ar labas ekonomiskās un sociālās vadības principiem un ievērojot zvejas resursu stāvokli.

5. ĀKK jūrnieku nodarbināšanu uz Kopienas kuģiem reglamentē ar Starptautiskās Darba organizācijas (ILO) Deklarāciju par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā, kuru piemēro atbilstīgajiem darba līgumiem un vispārējiem darba nosacījumiem. Tas jo īpaši attiecas uz apvienošanās brīvību un darba koplīguma slēgšanas tiesību faktisku atzīšanu, kā arī diskriminācijas novēršanu attiecībā uz nodarbinātību un profesijām.

4. pants

Zinātniskā sadarbība

1. Šā nolīguma darbības laikā Kopiena un Kotdivuāra pastāvīgi vērtē resursu stāvokli Kotdivuāras zvejas zonā.

2. Pamatojoties uz Starptautiskajā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijā (ICCAT) pieņemtajiem saistošajiem ieteikumiem un rezolūcijām un ņemot vērā labākos pieejamos zinātniskos ieteikumus, Puses apspriežas šā nolīguma 9. pantā paredzētajā Apvienotajā komitejā, lai – attiecīgā gadījumā pēc zinātniskas apspriedes un savstarpējas vienošanās – pieņemtu tādus pasākumus zvejas resursu ilgtspējīgai pārvaldībai, kas ietekmē Kopienas kuģu veiktās darbības.

3. Puses apņemas tieši (tostarp apakšreģiona līmenī) vai kompetentās starptautiskajās organizācijās apspriesties par to, kā nodrošināt dzīvo resursu pārvaldību un saglabāšanu Atlantijas okeānā, un par sadarbību attiecīgajās zinātniskās pētniecības jomās.

5. pants

Kopienas kuģu piekļuve zvejniecībām Kotdivuāras ūdeņos

1. Kotdivuāra apņemas ļaut Kopienas kuģiem veikt zvejas darbības Kotdivuāras zvejas zonā saskaņā ar šo nolīgumu un tam pievienoto protokolu un pielikumu.

2. Zvejas darbības, uz kurām attiecas šis nolīgums, veic atbilstīgi Kotdivuāras spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Kotdivuāras iestādes paziņo Kopienai par visiem minēto tiesību aktu grozījumiem.

3. Kotdivuāra apņemas veikt visus attiecīgos pasākumus, lai efektīvi piemērotu šā nolīguma protokolā paredzēto zvejas uzraudzību. Kopienas kuģi sadarbojas ar Kotdivuāras iestādēm, kas atbild par minēto uzraudzību.

4. Kopiena apņemas veikt visus attiecīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka tās kuģi ievēro šā nolīguma noteikumus, kā arī tiesību aktus, ar kuriem reglamentē zveju ūdeņos, kas ir Kotdivuāras jurisdikcijā.

6. pants

Zvejas licences

1. Kopienas kuģi drīkst veikt zvejas darbības Kotdivuāras zvejas zonā tikai tad, ja tiem ir derīga zvejas licence, kuru Kotdivuāra izdevusi saskaņā ar šo nolīgumu un tam pievienoto protokolu.

2. Kuģa zvejas licences saņemšanas procedūra, no kuģa īpašnieka iekasējamās maksas un to maksāšanas kārtība ir noteikta šā nolīguma protokola pielikumā.

7. pants

Finansiālais ieguldījums

1. Kopiena piešķir Kotdivuārai finansiālu ieguldījumu saskaņā ar šā nolīguma protokolā un pielikumā paredzētajiem noteikumiem un nosacījumiem. Šim ieguldījumam ir divas savstarpēji saistītas daļas, proti:

a)	Kopienas kuģu piekļuve Kotdivuāras ūdeņiem un zvejas resursiem un

b)	Kopienas finansiāls atbalsts tādas valsts zivsaimniecības politikas izveidošanai, kuras pamatā ir atbildīga zvejniecība un zvejas resursu ilgtspējīga izmantošana Kotdivuāras ūdeņos.

2. Finansiālā ieguldījuma daļu, kas minēta 1. punkta b) apakšpunktā, nosaka atkarībā no mērķiem, par kuriem Puses vienojas, ievērojot šā nolīguma protokolā paredzētos noteikumus, un kuri jāsasniedz ar Kotdivuāras valdības noteiktās zivsaimniecības politikas un tās īstenošanai izstrādāto gada un daudzgadu programmu palīdzību.

3. Kopienas piešķirto finansiālo ieguldījumu izmaksā ik gadu, ievērojot šā nolīguma protokolā paredzēto maksāšanas kārtību un piemērojot šā nolīguma un minētā protokola noteikumus, ja maksājamās summas apjomu maina šādu iemeslu dēļ:

a)	neparedzēti apstākļi;

b)	Kopienas kuģiem piešķirto zvejas iespēju samazināšana, ko pēc savstarpējas vienošanās veic, piemērojot attiecīgo krājumu pārvaldības pasākumus, kurus, pamatojoties uz labākajiem pieejamiem zinātniskajiem ieteikumiem, uzskata par vajadzīgiem resursu saglabāšanai un ilgtspējīgai izmantošanai;

c)	Kopienas kuģiem piešķirto zvejas iespēju palielināšana, ko pēc savstarpējas vienošanās veic, ja – saskaņā ar labākajiem pieejamiem zinātniskajiem ieteikumiem – krājumu stāvoklis to ļauj;

d)	Kotdivuāras zivsaimniecības politikas īstenošanai piešķirtā finansiālā atbalsta nosacījumu pārvērtēšana, ja tās pamatā ir Pušu konstatētie gada un daudzgadu programmu rezultāti;

e)	šā nolīguma darbības izbeigšana saskaņā ar 13. pantu;

f)	šā nolīguma darbības apturēšana saskaņā ar 12. pantu.

8. pants

Sadarbības veicināšana uzņēmēju vidū un sabiedrībā

1. Puses atbalsta ekonomisku, zinātnisku un tehnisku sadarbību zivsaimniecības nozarē un ar to saistītajās jomās. Tās apspriežas, lai saskaņotu dažādos iespējamos pasākumus.

2. Puses apņemas veicināt informācijas apmaiņu par zvejas paņēmieniem un rīkiem, zvejas produktu saglabāšanas metodēm un rūpniecisko apstrādi.

3. Puses veido labvēlīgus apstākļus Pušu uzņēmumu tehniskās, ekonomiskās un komerciālās sadarbības veicināšanai, atbalstot uzņēmējdarbībai un ieguldījumiem labvēlīgas vides radīšanu.

4. Puses jo īpaši atbalsta kopuzņēmumu veidošanu, kas ir abpusēji izdevīga, un šādiem uzņēmumiem jāatbilst gan Kotdivuāras, gan Kopienas tiesību aktu prasībām.

9. pants

Apvienotā komiteja

1. Šā nolīguma izpildes uzraudzībai un kontrolei izveido Apvienoto komiteju. Apvienotā komiteja veic šādas funkcijas:

a)	pārrauga šā nolīguma izpildi, interpretāciju un piemērošanu, jo īpaši 7. panta 2. punktā minēto gada un daudzgadu programmu izstrādi un to izpildes novērtēšanu;

b)	nodrošina vajadzīgo saziņu Puses interesējošajos zivsaimniecības jautājumos;

c)	darbojas kā forums izlīguma panākšanai strīdos par šā nolīguma interpretēšanu vai piemērošanu;

d)	vajadzības gadījumā no jauna novērtē zvejas iespēju apjomu un līdz ar to – finansiālā ieguldījuma apjomu;

e)	veic citas funkcijas, par kurām Puses savstarpēji vienojas.

2. Apvienotā komiteja sanāk vismaz reizi gadā, pārmaiņus Kotdivuārā un Kopienā, un sanāksmi vada tās rīkotāja Puse. Ja kāda no Pusēm to pieprasa, Apvienotā komiteja pulcējas ārkārtas sanāksmē.

10. pants

Nolīguma piemērošanas ģeogrāfiskais apgabals

Šo nolīgumu piemēro, no vienas puses, teritorijās, uz kurām attiecas Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, un ar minētajā līgumā paredzētajiem nosacījumiem un, no otras puses, Kotdivuāras teritorijā.

11. pants

Nolīguma termiņš

Šo nolīgumu piemēro sešus gadus, sākot no tā spēkā stāšanās dienas. To automātiski pagarina uz turpmākiem tikpat ilgiem periodiem, ja vien šā nolīguma darbība nav izbeigta saskaņā ar 13. pantu.

12. pants

Nolīguma darbības apturēšana

1. Šā nolīguma darbību var apturēt pēc jebkuras Puses pieprasījuma, ja radušās nopietnas nesaskaņas par šā nolīguma noteikumu piemērošanu. Lai Nolīguma darbību apturētu, attiecīgajai Pusei vismaz trīs mēnešus pirms dienas, kad apturēšanai jāstājas spēkā, rakstveidā jāpaziņo par savu nodomu. Pēc šāda paziņojuma saņemšanas Puses apspriežas, lai nesaskaņas atrisinātu izlīgstot.

2. Šā nolīguma 7. pantā minētā finansiālā ieguldījuma maksājumu samērīgi un proporcionāli laikam samazina atkarībā no Nolīguma darbības apturēšanas ilguma.

13. pants

Nolīguma darbības izbeigšana

1. Šā nolīguma darbību var izbeigt jebkura no Pusēm, ja rodas neparedzēti apstākļi, piemēram, ja ir noplicināti attiecīgie krājumi vai ja konstatēts, ka samazinājies Kopienas kuģiem piešķirto zvejas iespēju izmantojums, vai ja Puses nepilda apņemšanos apkarot nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju.

2. Ja kāda no Pusēm vēlas izbeigt šā nolīguma darbību, tā vismaz sešus mēnešus pirms sākotnējā vai katra nākamā termiņa beigām rakstveidā paziņo otrai Pusei par savu nodomu.

3. Ar 2. punktā minētā paziņojuma nosūtīšanu sākas Pušu apspriedes.

4. Šā nolīguma 7. pantā minētā finansiālā ieguldījuma maksājumu gadam, kurā tiek izbeigta šā nolīguma darbība, samazina samērīgi un proporcionāli laikam.

14. pants

Protokols un pielikums

Protokols un pielikums ir šā nolīguma neatņemama daļa.

15. pants

Piemērojamie valsts tiesību akti

Kopienas zvejas kuģu darbības Kotdivuāras ūdeņos reglamentē Kotdivuārā piemērojamie tiesību akti, izņemot tad, ja šajā nolīgumā vai tā protokolā, pielikumā vai papildinājumos ir noteikts citādi.

16. pants

Atcelšana

Šā nolīguma spēkā stāšanās dienā ar to atceļ un aizstāj Eiropas Ekonomikas kopienas un Kotdivuāras Republikas Zvejniecības nolīgumu par zveju pie Kotdivuāras krastiem, kurš stājās spēkā 1990. gada 19. decembrī.

17. pants

Stāšanās spēkā

Šis nolīgums stājas spēkā dienā, kad Puses rakstveidā viena otrai paziņo par šim nolūkam vajadzīgo attiecīgo iekšējo procedūru pabeigšanu, tas ir sagatavots divos eksemplāros angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā, un katrs tā teksts ir vienlīdz autentisks.

PROTOKOLS,

ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts Eiropas Kopienas un Kotdivuāras Republikas Zivsaimniecības nozares partnerattiecību nolīgumā par zveju Kotdivuāras zvejas zonās, laikposmam no 2007. gada 1. jūlija līdz 2013. gada 30. jūnijam

1. pants

Piemērošanas laikposms un zvejas iespējas

1. Zvejas iespējas, kas no 2007. gada 1. jūlija uz sešiem gadiem piešķirtas saskaņā ar Nolīguma 5. pantu, ir šādas.

Tālu migrējošajām sugām (sugām, kas minētas ANO 1982. gada konvencijas 1. pielikumā):

—	tunzivju saldētājseineri: 25 kuģi,

—	kuģi zvejai ar peldošām āķu jedām: 15 kuģi.

2. Šā panta 1. punktu piemēro saskaņā ar šā protokola 4. un 5. pantu.

3. Kuģi, kas peld ar Eiropas Kopienas dalībvalsts karogu, zvejot Kotdivuāras zvejas zonā drīkst tikai tad, ja tiem ir derīga zvejas licence, kuru Kotdivuāra izdevusi saskaņā ar šo protokolu un tam pievienoto pielikumu.

2. pants

Finansiālais ieguldījums un maksāšanas kārtība

1. Nolīguma 7. pantā minēto finansiālo ieguldījumu veido – no vienas puses – 1. pantā noteiktajam laikposmam paredzēta ikgadēja summa EUR 455 000 apmērā, kas gadā atbilst 7 000 tonnu lielam atskaites daudzumam, un – no otras puses – īpaša ikgadēja summa EUR 140 000 apmērā, kas paredzēta Kotdivuāras zivsaimniecības politikas atbalstam un īstenošanai. Šī īpašā summa ir Nolīguma 7. pantā definētā finansiālā ieguldījuma neatņemama daļa.

2. Šā panta 1. punktu piemēro saskaņā ar šā protokola 4., 5., 6. un 7. pantu.

3. Šā panta 1. punktā noteikto summu – kopā EUR 595 000 – Kopiena maksā ik gadu šā protokola piemērošanas laikposmā.

4. Ja kopējais daudzums, kuru Kopienas kuģi nozvejojuši Kotdivuāras zvejas zonās, pārsniedz atskaites daudzumu, katra nozvejotā papildu tonna ikgadējā finansiālā ieguldījuma apmēru palielina par EUR 65. Tomēr Kopienas šādi samaksātā kopējā ikgadējā summa nedrīkst būt lielāka par divkāršotu 3. punktā minēto summu jeb par EUR 1 190 000. Ja Kopienas kuģu nozvejotais daudzums pārsniedz daudzumu, kas atbilst divkāršotai kopējai ikgadējai summai, tad summu, kura jāmaksā par pārsniegto daudzumu, izmaksā nākamajā gadā.

5. Šā panta 1. punktā noteikto finansiālo ieguldījumu izmaksā vēlākais 2008. gada 30. martā par pirmo gadu un vēlākais 1. jūlijā par turpmākajiem gadiem.

6. Ievērojot 6. pantu, Kotdivuāras iestādēm ir tiesības brīvi lemt par šā finansiālā ieguldījuma izlietošanu.

7. Finansiālo ieguldījumu ieskaita vienā konkrētā Kotdivuāras Valsts kases bankas kontā.

3. pants

Sadarbība atbildīgas zvejniecības jomā un zinātniskā sadarbība

1. Puses apņemas veicināt atbildīgu zvejniecību Kotdivuāras ūdeņos, pamatojoties uz nediskriminēšanas principu attiecībā pret dažādajām flotēm, kas zvejo šajos ūdeņos.

2. Šā protokola piemērošanas laikā Kopiena un Kotdivuāras iestādes pēc iespējas seko līdzi resursu stāvokļa izmaiņām Kotdivuāras zvejas zonā.

3. Puses apņemas veicināt sadarbību, kas atbildīgas zvejniecības jomā notiek apakšreģiona mērogā, konkrēti – Starptautiskajā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijā (ICCAT) vai jebkurā citā kompetentā apakšreģionālajā vai starptautiskajā organizācijā.

4. Saskaņā ar Nolīguma 4. pantu un pamatojoties uz Starptautiskajā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijā (ICCAT) pieņemtajiem saistošajiem ieteikumiem un rezolūcijām, un ņemot vērā labākos pieejamos zinātniskos ieteikumus, Puses apspriežas Nolīguma 9. pantā paredzētajā Apvienotajā komitejā, lai – attiecīgā gadījumā pēc zinātniskas apspriedes (iespējams, apakšreģiona mērogā) –, savstarpēji vienojoties, pieņemtu tādus pasākumus zvejas resursu ilgtspējīgai pārvaldībai, kas ietekmē Kopienas kuģu darbību.

4. pants

Zvejas iespēju pārskatīšana, savstarpēji vienojoties

1. Zvejas iespējas, kas minētas 1. pantā, pēc savstarpējas vienošanās var palielināt, ciktāl 3. panta 4. punktā minētās zinātniskās apspriedes secinājumi apstiprina to, ka šāds palielinājums neapdraudēs Kotdivuāras resursu ilgtspējīgu pārvaldību. Tādā gadījumā 2. panta 1. punktā minēto finansiālo ieguldījumu samērīgi un proporcionāli laikam palielina. Tomēr Eiropas Kopienas samaksātā finansiālā ieguldījuma kopējā summa, ņemot vērā atskaites daudzumu, nedrīkst būt lielāka par divkāršotu 2. panta 1. punktā paredzētā finansiālā ieguldījuma summu. Ja Kopienas kuģu gadā nozvejotais daudzums vairāk nekā divkārt pārsniedz 7 000 tonnu (t. i., ja tas pārsniedz 14 000 tonnu), tad summu, kura jāmaksā par pārsniegto daudzumu, izmaksā nākamajā gadā.

2. Ja Puses vienojas samazināt 1. pantā minētās zvejas iespējas, finansiālo ieguldījumu samērīgi un proporcionāli laikam samazina.

3. Var pārskatīt arī zvejas iespēju sadalījumu dažādu tipu kuģiem, ja Puses par to ir apspriedušās un vienojušās, ievērojot 3. panta 4. punktā minētās zinātniskās apspriedes ieteikumus par to krājumu pārvaldību, kurus šāda pārdale var ietekmēt. Puses vienojas par attiecīgu finansiālā ieguldījuma korekciju, ja tā vajadzīga pārskatītā zvejas iespēju sadalījuma dēļ.

5. pants

Jaunas zvejas iespējas un izpētes zveja

1. Ja Kopienas zvejas kuģi vēlas izmantot 1. pantā neminētas zvejas iespējas, Kopiena un Kotdivuāra apspriežas par šādas atļaujas saņemšanas iespējām. Attiecīgā gadījumā Puses vienojas par jauno zvejas iespēju piešķiršanas nosacījumiem un, ja vajadzīgs, izdara grozījumus šajā protokolā un tā pielikumā.

2. Puses var veikt kopīgus izpētes zvejas reisus Kotdivuāras zvejas zonās saskaņā ar 3. panta 4. punktā paredzētās zinātniskās apspriedes atzinumu. Tālab, ja kāda no Pusēm to pieprasa, Puses apspriežas un katrā atsevišķā gadījumā nosaka attiecīgos jaunos zvejas resursus, nosacījumus un citus parametrus.

3. Izpētes zvejas darbības Puses veic saskaņā ar zinātniskajiem un administratīvajiem parametriem, kas noteikti, savstarpēji vienojoties. Izpētes zvejas atļaujas izdod izmēģinājuma nolūkā un ne vairāk kā par diviem sešu mēnešu reisiem, laika atskaiti sākot no datuma, par kuru Puses ir savstarpēji vienojušās.

4. Ja izpētes zvejas reisu rezultātus Puses atzīst par labvēlīgiem, tad, vienlaikus rūpējoties par ekosistēmu un jūras ūdeņu dzīvo resursu saglabāšanu, Kopienas kuģiem uz laiku līdz šā protokola piemērošanas beigām, ievērojot pieļaujamo zvejas piepūli, var piešķirt jaunas zvejas iespējas saskaņā ar šā protokola 4. pantā paredzēto apspriešanās procedūru. Attiecīgi palielina arī finansiālo ieguldījumu.

6. pants

Finansiālā ieguldījuma maksājumu apturēšana un pārskatīšana neparedzētu apstākļu gadījumā

1. Ja rodas neparedzēti apstākļi, kuri nav dabas parādības un traucē veikt zvejas darbības Kotdivuāras ekskluzīvajā ekonomikas zonā (EEZ), Eiropas Kopiena var apturēt 2. panta 1. punktā noteiktā finansiālā ieguldījuma maksājumus. Lēmumu par maksājumu apturēšanu pieņem pēc Pušu apspriešanās, kas notikusi vēlākais divus mēnešus pēc Puses izteikta pieprasījuma, un ar nosacījumu, ka Kopiena ir izmaksājusi visas summas, kuras pienācās izmaksāt līdz maksājumu pārtraukšanas dienai.

2. Finansiālā ieguldījuma maksājumus atsāk, tiklīdz Puses pēc apspriešanās ir vienojušās par to, ka zvejas darbības traucējošie apstākļi vairs nepastāv un/vai ka ir iespējams zvejas darbības atsākt.

3. Derīguma termiņu licencēm, kuras izdotas Kopienas kuģiem un kuru darbība tiek apturēta, tiklīdz ir pārtraukti finansiālā ieguldījuma maksājumi, pagarina uz laiku, kas atbilst zvejas darbību pārtraukuma ilgumam.

7. pants

Atbildīgas zvejniecības veicināšana Kotdivuāras ūdeņos

1. Šā protokola 2. pantā noteikto finansiālā ieguldījuma kopējo summu 100 % apmērā ik gadu novirza to iniciatīvu atbalstam un īstenošanai, kuras izrādītas saistībā ar Kotdivuāras valdības izstrādāto zivsaimniecības politiku.

Atbilstošo summu Kotdivuāra pārvalda, ievērojot konkrētā laikposma prioritātes, kas Kotdivuāras zivsaimniecības politikā noteiktas, lai nodrošinātu ilgtspējīgu un atbildīgu nozares pārvaldību, un saskaņā ar mērķiem, kurus Puses izvirzījušas, savstarpēji vienojoties, un ar tiem saistītajām gada un daudzgadu programmām, kā paredzēts 2. punktā, jo īpaši attiecībā uz zvejas darbību kontroli un uzraudzību, resursu pārvaldību, veterināro un higiēnas nosacījumu ievērošanas uzlabošanu zvejas produktu ražošanā un uzraudzības funkciju veiktspējas stiprināšanu kompetentajām iestādēm.

2. Pēc Kotdivuāras priekšlikuma un lai īstenotu iepriekšējā punkta noteikumus, iespējami drīz, bet vēlākais trīs mēnešus pēc šā protokola stāšanās spēkā Kopiena un Kotdivuāra Nolīguma 9. pantā paredzētajā Apvienotajā komitejā vienojas par nozares daudzgadu programmu un sīki izstrādātiem tās izpildes noteikumiem, jo īpaši attiecībā uz šādiem jautājumiem:

a)	gada un daudzgadu vadlīnijas par to, kā izmantot 1. punktā minēto finansiālā ieguldījuma procentuālo daudzumu un konkrētā gadā plānotajām iniciatīvām īpaši atvēlētās summas;

b)	gada un daudzgadu mērķi, kas jāsasniedz, lai veicinātu ilgtspējīgu zvejniecību un atbildīgu zveju, ņemot vērā Kotdivuāras zivsaimniecības politikas prioritātes vai prioritātes citās politikas jomās, kas ir saistītas ar atbildīgas zvejas un ilgtspējīgas zvejniecības veicināšanu vai ietekmē to;

c)	rezultātu gadskārtējas novērtēšanas kritēriji un procedūras.

3. Visi ierosinātie grozījumi nozares daudzgadu programmā vai konkrētā gadā plānotajām iniciatīvām īpaši atvēlēto summu izmantojumā Pusēm jāapstiprina Apvienotajā komitejā.

4. Ik gadu Kotdivuāra iedala 1. punktā minētajam procentuālajam daudzumam atbilstošu summu daudzgadu programmas īstenošanai. Protokola piemērošanas pirmajā gadā par līdzekļu iedalīšanu Kopiena jāinformē laikā, kad Apvienotajā komitejā notiek nozares daudzgadu programmas apstiprināšana. Attiecībā uz visiem turpmākajiem protokola piemērošanas gadiem ziņas par līdzekļu iedalīšanu Kotdivuāra Kopienai sniedz vēlākais iepriekšējā gada 1. maijā.

5. Ja nozares daudzgadu programmas īstenošanas rezultātu gadskārtējais novērtējums tam dod attiecīgu pamatojumu, Eiropas Kopiena var prasīt, lai tiktu koriģēta summa, kuru šā protokola 2. panta 1. punktā minētā finansiālā ieguldījuma ietvaros novirza Kotdivuāras zivsaimniecības politikas atbalstam un īstenošanai, un šādi panākt, lai programmas īstenošanai iedalīto finanšu līdzekļu faktiskais apmērs atbilstu šīs programmas īstenošanas rezultātiem.

8. pants

Strīdi un protokola piemērošanas apturēšana

1. Visus Pušu strīdus par šā protokola interpretāciju vai piemērošanu risina, Pusēm apspriežoties Nolīguma 9. pantā paredzētajā Apvienotajā komitejā, kuru vajadzības gadījumā sapulcina ārkārtas sanāksmē.

2. Neierobežojot 9. panta noteikumus, šā protokola piemērošanu var apturēt pēc vienas Puses iniciatīvas, ja Pušu strīdu uzskata par nopietnu un ja apspriedēs Apvienotajā komitejā, kā paredzēts 1. punktā, nav panākts izlīgums.

3. Lai apturētu šā protokola piemērošanu, ieinteresētajai Pusei vismaz trīs mēnešus pirms dienas, kad apturēšanai jāstājas spēkā, rakstveidā jāpaziņo par savu nodomu.

4. Apturēšanas gadījumā Puses turpina apspriesties, lai strīdu atrisinātu izlīgstot. Ja tas izdodas, šā protokola piemērošanu atsāk un finansiālo ieguldījumu samērīgi un proporcionāli laikam samazina atbilstīgi laikposmam, kurā šā protokola piemērošana bija apturēta.

9. pants

Protokola piemērošanas apturēšana nemaksāšanas gadījumā

Ievērojot 6. panta noteikumus, ja Kopiena neveic 2. pantā paredzētos maksājumus, šā protokola piemērošanu var apturēt ar šādiem nosacījumiem:

a)	Kotdivuāras kompetentās iestādes paziņo Eiropas Komisijai par nemaksāšanu. Eiropas Komisija izdara vajadzīgās pārbaudes un attiecīgā gadījumā ne vēlāk kā 60 darbdienās pēc paziņojuma saņemšanas veic maksājumu;

b)	ja maksājums nav veikts un tas nav ticis pienācīgi pamatots šā protokola 2. panta 5. punktā paredzētajā termiņā, Kotdivuāras kompetentās iestādes ir tiesīgas apturēt šā protokola piemērošanu. Par to tās tūlīt informē Eiropas Komisiju;

c)	Protokola piemērošanu atsāk, tiklīdz ir veikts attiecīgais maksājums.

10. pants

Piemērojamie valsts tiesību akti

Kopienas zvejas kuģu darbības Kotdivuāras ūdeņos reglamentē Kotdivuārā piemērojamie tiesību akti, izņemot tad, ja Nolīgumā, šajā protokolā vai tā pielikumā vai papildinājumos ir noteikts citādi.

11. pants

Pārskatīšanas klauzula

Trīs gadus pēc šā protokola un tam pievienotā pielikuma piemērošanas sākuma Puses pārskata šā protokola un tā pielikuma piemērošanu un vajadzības gadījumā apspriežas Apvienotajā komitejā par šā protokola un tā pielikuma grozīšanu. Šie grozījumi var attiekties uz atskaites daudzumu un standarta maksu par licenci.

12. pants

Atcelšana

Ar šā protokola pielikumu atceļ un aizstāj pielikumu Eiropas Ekonomikas kopienas un Kotdivuāras Republikas nolīgumam par zveju pie Kotdivuāras krastiem.

13. pants

Stāšanās spēkā

1. Šis protokols un tā pielikums stājas spēkā dienā, kad Puses viena otrai ir paziņojušas par vajadzīgo procedūru pabeigšanu.

2. Tos piemēro no 2007. gada 1. jūlija.

PIELIKUMS

KOPIENAS KUĢU ZVEJAS DARBĪBAS NOSACĪJUMI KOTDIVUĀRAS ZVEJAS ZONĀ

I NODAĻA

Zvejas licenču pieprasīšana un izdošana

1. IEDAĻA

Licences izdošana

1. Tikai uz licenci tiesīgi kuģi var saņemt šādu licenci, lai zvejotu Kotdivuāras zvejas zonā.

2. Kuģis ir tiesīgs zvejot, ja nedz tā īpašniekam, nedz kapteinim, nedz pašam kuģim nav aizliegts veikt zvejas darbības Kotdivuārā. To saistībām pret Kotdivuāras iestādēm jābūt nokārtotām tādā nozīmē, ka tiem jābūt izpildījušiem visas saistības, kuras izriet no zvejas darbībām, ko tie Kotdivuārā veic saskaņā ar šīs valsts un Kopienas noslēgtajiem zivsaimniecības nolīgumiem.

3. Kopienas kompetentās iestādes vismaz 30 darbdienas pirms vēlamā licences derīguma termiņa sākuma elektroniskā veidā iesniedz par zivsaimniecību atbildīgajai Kotdivuāras ministrijai pieprasījumu par katru kuģi, kas vēlas zvejot saskaņā ar Nolīgumu.

4. Par zivsaimniecību atbildīgajai ministrijai pieprasījumus iesniedz tādā formā, kuras paraugs pievienots šā pielikuma 1. papildinājumā. Kotdivuāras kompetentās iestādes veic visus vajadzīgos pasākumus, lai ar licences pieprasījumiem saņemtos datus uzskatītu par konfidenciāliem. Šos datus izmanto vienīgi saistībā ar zivsaimniecības nolīguma īstenošanu.

5. Licences pieprasījumam pievieno šādus dokumentus:

—	pierādījumu par vienotas likmes avansa maksājuma nokārtošanu uz licences derīguma termiņa laiku,

—	citus dokumentus vai apliecinājumus, kas vajadzīgi saskaņā ar īpašajiem noteikumiem, kurus atbilstīgi Protokolam piemēro attiecīgā tipa kuģiem.

6. Licences maksu ieskaita kontā, kuru Kotdivuāras iestādes norāda saskaņā ar Protokola 2. panta 7. punktu.

7. Licences maksā ietilpst valsts un vietējie nodokļi, izņemot ostas nodokļus un maksu par pakalpojumiem.

8. Visiem kuģiem licences izdod 15 darbdienās pēc tam, kad par zivsaimniecību atbildīgā Kotdivuāras ministrija ir saņēmusi visus 6. punktā minētos dokumentus, un kuģu īpašnieki vai viņu aģenti licences saņem ar Kotdivuārā esošās Eiropas Komisijas Delegācijas starpniecību.

9. Licenci izdod konkrētam kuģim, un to nevar izmantot cits kuģis.

10. Tomēr pēc Eiropas Kopienas pieprasījuma, ja ir pierādīts nepārvaramas varas gadījums, kuģa licenci bez papildu maksas aizstāj ar jaunu licenci, ko izdod citam tādas pašas, Protokola 1. pantā minētās kategorijas kuģim. Šādā gadījumā, aprēķinot nozvejotos daudzumus, lai noteiktu, vai ir jāveic papildu maksājums, ņem vērā abu kuģu kopējo nozveju summu.

11. Aizstājamā kuģa īpašnieks vai aģents ar Eiropas Komisijas Delegācijas starpniecību nodod anulēto licenci atpakaļ par zivsaimniecību atbildīgajai Kotdivuāras ministrijai.

12. Jaunā licence kļūst derīga dienā, kad kuģa īpašnieks anulēto licenci nodod atpakaļ par zivsaimniecību atbildīgajai Kotdivuāras ministrijai. Eiropas Komisijas Delegāciju Kotdivuārā informē par licences tiesību tālāknodošanu.

13. Licencei vienmēr jāatrodas uz kuģa. Eiropas Kopiena pastāvīgi atjaunina to kuģu provizorisko sarakstu, kuri ir pieprasījuši zvejas licences saskaņā ar Protokolu. Tūlīt pēc šā saraksta izveidošanas un ikreiz, kad to atjaunina, sarakstu dara zināmu Kotdivuāras iestādēm. Saņēmusi provizorisko sarakstu un paziņojumu par avansa maksājumu, kuru Eiropas Komisija nosūta piekrastes valsts iestādēm, Kotdivuāras kompetentā iestāde attiecīgo kuģi iekļauj zvejot tiesīgo kuģu sarakstā un šo sarakstu nosūta par zvejas inspekciju atbildīgajām iestādēm. Šādā gadījumā kuģa īpašniekam nosūta apliecinātu minētā saraksta kopiju, kuru viņš glabā uz kuģa un kurš aizstāj zvejas licenci līdz tās izdošanai.

14. Puses vienojas veicināt tādas licenču sistēmas ieviešanu, kurā iepriekš minētās informācijas un dokumentu apmaiņa pilnībā notiek elektroniski. Puses vienojas veicināt drīzu papīra licenču aizstāšanu ar elektronisku to ekvivalentu, piemēram, ar to kuģu sarakstu, kuriem ir atļauts zvejot Kotdivuāras zvejas zonā.

2. IEDAĻA

Licences izdošanas nosacījumi – Maksas un avansa maksājumi

1. Licences ir derīgas vienu gadu. Tās var atjaunot.

2. Maksa tunzivju seineriem un kuģiem zvejai ar peldošām āķu jedām ir EUR 35 par Kotdivuāras zvejas zonā nozvejotu tonnu zivju.

3. Licences izdod pēc tam, kad veikti šādi vienotas likmes maksājumi kompetentajām valsts iestādēm:

—	EUR 3 850 par katru tunzivju seineri; šī summa atbilst maksai par vienā gadā nozvejotām 110 tonnām zivju,

—	EUR 1 400 par katru kuģi zvejai ar peldošām āķu jedām; šī summa atbilst maksai par vienā gadā nozvejotām 40 tonnām zivju.

4. Dalībvalstis ik gadu vēlākais 15. jūnijā paziņo Eiropas Komisijai iepriekšējā gadā nozvejotos daudzumus, kurus apstiprinājuši šīs iedaļas 5. punktā minētie zinātniskie institūti.

5. Galīgo paziņojumu par maksām, kuras jāveic par gadu n, Eiropas Komisija sagatavo vēlākais 31. jūlijā gadā n + 1, pamatojoties uz kuģu īpašnieku veiktajām nozvejas deklarācijām, kuras apstiprinājuši par nozvejas datu pārbaudi atbildīgie dalībvalstu zinātniskie institūti, piemēram, IRD (Institut de Recherche pour le Développement), IEO (Instituto Español de Oceanografia), IPIMAR (Instituto Português de Investigaçao Maritima) un CRO (Centre de Recherches Océanologiques de Côte d’Ivoire). Šo paziņojumu nosūta ar Eiropas Komisijas Delegācijas starpniecību.

6. Minēto paziņojumu vienlaikus nosūta par zivsaimniecību atbildīgajai Kotdivuāras ministrijai un kuģu īpašniekiem.

7. Visus papildu maksājumus par daudzumiem, kuri pārsniedz 110 tonnas tunzivju seineriem un 40 tonnas kuģiem zvejai ar peldošām āķu jedām, kuģu īpašnieki vēlākais 31. augustā gadā n + 1 pārskaita kompetentajām Kotdivuāras iestādēm uz kontu, kas minēts šīs nodaļas 1. iedaļas 6. punktā, un piemērojamā likme ir EUR 35 par tonnu.

8. Tomēr, ja galīgajā paziņojumā norādītā summa ir mazāka nekā šīs iedaļas 3. punktā noteiktais avansa maksājums, starpību kuģu īpašniekiem neatlīdzina.

II NODAĻA

Zvejas zonas

Kopienas kuģi (tunzivju seineri un kuģi zvejai ar peldošām āķu jedām) zvejas darbības drīkst veikt ūdeņos, kas atrodas tālāk par 12 jūras jūdzēm no bāzes līnijām.

III NODAĻA

Nozvejas deklarēšanas kārtība

1. Šajā pielikumā Kopienas kuģa reisa ilgums Kotdivuāras zvejas zonā ir:

—	laika posms, kas aizritējis no ieiešanas Kotdivuāras zvejas zonā līdz iziešanai no tās, vai

—	laika posms, kas aizritējis no ieiešanas Kotdivuāras zvejas zonā līdz nozvejas pārkraušanai citā kuģī un/vai nozvejas izkraušanai Kotdivuārā.

2. Visiem kuģiem, kam saskaņā ar Nolīgumu ir atļauts zvejot Kotdivuāras ūdeņos, gūtās nozvejas jādeklarē par zivsaimniecību atbildīgajai Kotdivuāras ministrijai, lai tā varētu kontrolēt nozvejotos daudzumus, kurus apstiprina kompetentie zinātniskie institūti saskaņā ar procedūru, kas minēta šā pielikuma I nodaļas 2. iedaļas 4. punktā. Nozvejas deklarēšanas kārtība ir šāda:

2.1.

Gadu ilgajā licences derīguma termiņā šā pielikuma I nodaļas 2. iedaļas nozīmē deklarācijās norāda katrā kuģa reisā nozvejotos daudzumus. Deklarāciju oriģināleksemplāru 45 dienās pēc pēdējā reisa, kas veikts minētajā termiņā, nosūta par zivsaimniecību atbildīgajai Kotdivuāras ministrijai, izmantojot fizisku datu nesēju. Šos paziņojumus nosūta arī pa faksu (faksa numurs: 225 21 35 04 09 vai 225 21 35 63 15) vai pa e-pastu.

2.2.	Nozvejotos daudzumus kuģi deklarē attiecīgajā zvejas žurnāla lapā, kuras paraugs pievienots 2. papildinājumā. Par laiku, kurā kuģis nav atradies Kotdivuāras zvejas zonā, zvejas žurnālā veic ierakstu “Ārpus Kotdivuāras zvejas zonas”.

2.3.	Veidlapu aizpilda salasāmi, un to paraksta kuģa kapteinis vai viņa pilnvarotais pārstāvis.

2.4.	Lai varētu sekot līdzi krājumu stāvokļa izmaiņām, deklarētajiem nozvejas datiem jābūt uzticamiem.

3. Ja netiek ievēroti šīs nodaļas noteikumi, Kotdivuāras valdībai ir tiesības līdz attiecīgo formalitāšu nokārtošanai apturēt pārkāpēja kuģa licences darbību un uzlikt kuģa īpašniekam sodu, ko paredz Kotdivuārā spēkā esošie tiesību akti. Par to informē Eiropas Komisiju un karoga dalībvalsti.

4. Puses vienojas veicināt tādas sistēmas ieviešanu, kurā visas iepriekš aprakstītās informācijas un dokumentu apmaiņa notiek tikai elektroniski. Puses vienojas veicināt rakstveida deklarācijas (zvejas žurnāls) drīzu aizstāšanu ar elektronisku tās ekvivalentu.

IV NODAĻA

Jūrnieku nodarbināšana

1. Tunzivju seineru un zvejai ar peldošām āķu jedām paredzēto kuģu īpašnieki apņemas nodarbināt ĀKK valstu pilsoņus, ievērojot šādus nosacījumus un ierobežojumus:

—	no jūrniekiem, kurus nodarbina uz tunzivju seineriem trešās valsts zvejas zonā tunzivju zvejas sezonā, vismaz 20 % ir ĀKK valstu izcelsmes jūrnieki,

—	no jūrniekiem, kurus nodarbina uz kuģiem zvejai ar peldošām āķu jedām trešās valsts zvejas zonā zvejas sezonā, vismaz 20 % ir ĀKK valstu izcelsmes jūrnieki.

2. Kuģu īpašnieki pēc iespējas nodarbina vairāk jūrnieku no ĀKK valstīm.

3. Uz Kopienas kuģiem nodarbināto jūrnieku tiesības ir tādas, kā noteikts Starptautiskās Darba organizācijas (ILO) Deklarācijā par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā. Tas jo īpaši attiecas uz apvienošanās brīvību un darba koplīguma slēgšanas tiesību faktisku atzīšanu, kā arī diskriminācijas novēršanu attiecībā uz nodarbinātību un profesijām.

4. ĀKK valstu jūrnieku darba līgumus noslēdz kuģu īpašnieku aģents vai aģenti un jūrnieki un/vai viņu arodbiedrības vai pārstāvji; katrs līguma parakstītājs saņem vienu tā eksemplāru. Šie līgumi garantē jūrnieku sociālo nodrošinājumu, tostarp dzīvības un veselības apdrošināšanu un apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem.

5. ĀKK valstu jūrnieku algu maksā kuģu īpašnieki. Par algas apmēru vienojas kuģu īpašnieki vai viņu aģenti un jūrnieki un/vai viņu arodbiedrības vai pārstāvji. Tomēr ĀKK valstu jūrnieku atalgojuma nosacījumi nedrīkst būt neizdevīgāki par atbilstošo valstu kuģu apkalpes atalgojuma nosacījumiem un – nekādā ziņā – par ILO standartos paredzētajiem nosacījumiem.

6. Uz Kopienas kuģiem nodarbinātajiem jūrniekiem jāpiesakās attiecīgā kuģa kapteinim iepriekšējā dienā pirms paredzētās stāšanās darbā. Ja jūrnieks nepiesakās noteiktajā dienā un laikā, kuģa īpašnieks automātiski tiek atbrīvots no pienākuma nodarbināt minēto jūrnieku.

V NODAĻA

Tehniskie pasākumi

Kuģiem jāievēro attiecībā uz konkrēto reģionu pieņemtie ICCAT pasākumi un saistošie ieteikumi par zvejas rīkiem un to tehniskajām specifikācijām, kā arī visi pārējie tehniskie pasākumi, kas piemērojami šo kuģu veiktajām zvejas darbībām.

VI NODAĻA

Novērotāji

1. Kuģi, kuriem atļauts zvejot Kotdivuāras ūdeņos saskaņā ar Nolīgumu, uzņem kompetento reģionālo zivsaimniecības organizāciju (RZO) izraudzītus novērotājus, ievērojot šādus noteikumus:

1.1.	Pēc kompetentās iestādes pieprasījuma Kopienas kuģi uzņem šīs iestādes izraudzītu novērotāju, kura uzdevums ir pārbaudīt Kotdivuāras ūdeņos gūtās nozvejas.

1.2.

Kompetentā iestāde izveido to kuģu sarakstu, kuriem jāuzņem novērotāji, un sagatavo izraudzīto novērotāju sarakstu. Šos sarakstus pastāvīgi atjaunina. Tiklīdz saraksti ir gatavi, tos nosūta Eiropas Komisijai un turpmāk šādus sūtījumus veic ik pēc trim mēnešiem, ja saraksti šajā laikā ir tikuši atjaunināti.

1.3.	Kompetentā iestāde paziņo attiecīgajam kuģa īpašniekam vai viņa aģentam tā novērotāja vārdu, kas izraudzīts uzņemšanai uz kuģa, šo paziņojumu veicot licences izdošanas laikā vai vēlākais 15 dienas pirms plānotās novērotāja uzņemšanas.

2. Novērotājs pavada kuģi vienā zvejas reisā. Tomēr pēc skaidra Kotdivuāras kompetento iestāžu pieprasījuma uz kuģa pavadāmo laiku var sadalīt vairākiem zvejas reisiem atkarībā no reisa vidējā ilguma konkrētam kuģim. Šādu pieprasījumu kompetentā iestāde veic tad, kad paziņo, kurš novērotājs izraudzīts darbam uz konkrētā kuģa.

3. Kuģu īpašnieki vai viņu aģenti un kompetentās iestādes vienojas par nosacījumiem, ar kādiem novērotājus uzņem uz kuģa.

4. Novērotājus uz kuģa uzņem kuģa īpašnieka izvēlētā ostā, pirms sācies pirmais reiss, kuru Kotdivuāras ūdeņos veic pēc izraudzīto kuģu saraksta paziņošanas.

5. Attiecīgie kuģu īpašnieki divās nedēļās un desmit dienas iepriekš paziņo, kurā datumā un kurā apakšreģiona ostā plānots uzņemt novērotājus.

6. Ja novērotāju uz kuģa uzņem valstī, kas neatrodas apakšreģionā, viņa ceļa izdevumus sedz kuģa īpašnieks. Ja kuģis, uz kura ir reģionālais novērotājs, iziet no reģionā esošās zvejas zonas, jāveic visi attiecīgie pasākumi, lai nodrošinātu iespējami drīzu novērotāja atgriešanos, un šīs atgriešanās izmaksas sedz kuģa īpašnieks.

7. Ja novērotājs neierodas norunātajā laikā un vietā un neierodas arī turpmākajās 12 stundās pēc norunātā laika, kuģa īpašnieks tiek automātiski atbrīvots no pienākuma uzņemt šo novērotāju uz kuģa.

8. Novērotājam uz kuģa ir virsnieka statuss. Kamēr kuģis atrodas Kotdivuāras ūdeņos, viņa uzdevumi ir šādi:

8.1.	Kuģa zvejas darbību novērošana.

8.2.	Zvejojošu kuģu atrašanās vietas koordinātu pārbaude.

8.3.	Bioloģisko paraugu ņemšana zinātniskajām programmām.

8.4.	Izmantoto zvejas rīku atzīmēšana.

8.5.	Zvejas žurnālā reģistrēto datu pārbaude attiecībā uz Kotdivuāras ūdeņos gūto nozveju.

8.6.	Piezvejas procentuālā daudzuma pārbaude un tirdzniecībai derīgu zivju izmetumu apjoma novērtēšana.

8.7.	Nozvejas datu (arī uz kuģa esošo nozvejas un piezvejas daudzumu) paziņošana novērotāja kompetentajai iestādei, izmantojot jebkādus piemērotus sakaru līdzekļus.

9. Kapteinis dara visu iespējamo, lai nodrošinātu novērotāja fizisko drošību un labklājību viņa pienākumu izpildes laikā.

10. Novērotāju apgādā ar visu, kas nepieciešams viņa pienākumu veikšanai. Kapteinis viņam nodrošina piekļuvi sakaru līdzekļiem, kas vajadzīgi novērotāja pienākumu izpildei; dokumentiem, kuri ir tieši saistīti ar kuģa veikto zvejas darbību, tostarp zvejas žurnālam un navigācijas žurnālam; kuģa daļām, kurām nepieciešams piekļūt, lai atvieglotu novērotāja pienākumu izpildi.

11. Atrazdamies uz kuģa, novērotājs:

11.1.

veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka viņa ierašanās un uzturēšanās uz kuģa nepārtrauc un nekavē zvejas darbības;

11.2.

saudzē materiālus un aprīkojumu, kas atrodas uz kuģa, un ievēro visu attiecīgā kuģa dokumentu konfidencialitāti.

12. Novērošanas laika beigās pirms nokāpšanas no kuģa novērotājs sagatavo ziņojumu par savu darbību, ko nosūta kompetentajām iestādēm, un šā ziņojuma kopiju nosūta Eiropas Komisijai. Novērotājs ziņojumu paraksta kapteiņa klātbūtnē, un kapteinis var ziņojumam pievienot vai likt pievienot, viņaprāt, būtiskas piezīmes, kuras kapteinis paraksta. Kad zinātniskais novērotājs nokāpj no kuģa, vienu ziņojuma kopiju nodod kapteinim.

13. Kuģa īpašnieks sedz izmaksas par novērotāja uzturēšanos uz kuģa tādos pašos sadzīves apstākļos, kādos uzturas kuģa virsnieki, ņemot vērā praktiskās iespējas, kas pieejamas uz kuģa.

14. Novērotāju algu maksā un sociālās iemaksas veic kompetentā iestāde.

15. Puses savstarpēji un ar ieinteresētajām trešām valstīm iespējami drīz apspriežas par reģionālo novērotāju sistēmas izveidošanu un par kompetentās reģionālās zivsaimniecības organizācijas izvēli. Kamēr reģionālo novērotāju sistēma vēl nav ieviesta, kuģi, kam atļauts zvejot Kotdivuāras zvejas zonā saskaņā ar Nolīgumu, uzņem nevis reģionālos novērotājus, bet gan novērotājus, kurus Kotdivuāras kompetentās iestādes izraudzījušās, ievērojot še iepriekš paredzētos noteikumus.

VII NODAĻA

Uzraudzība

1. Saskaņā ar šā pielikuma I nodaļas 1. iedaļas 13. punktu Eiropas Kopienas rīcībā ir pastāvīgi atjaunināts to kuģu saraksts, kam izdotas zvejas licences saskaņā ar Protokolu. Tūlīt pēc šā saraksta izveidošanas un ikreiz, kad to atjaunina, sarakstu nosūta par zvejas inspekciju atbildīgajām Kotdivuāras iestādēm.

2. Saņēmusi provizorisko sarakstu un paziņojumu par avansa maksājumu, kurš minēts šā pielikuma I nodaļas 2. iedaļas 3. punktā un kuru Eiropas Komisija nosūta piekrastes valsts iestādēm, Kotdivuāras kompetentā iestāde attiecīgo kuģi iekļauj zvejot tiesīgo kuģu sarakstā un šo sarakstu nosūta par zvejas inspekciju atbildīgajām iestādēm. Šādā gadījumā kuģa īpašnieks var saņemt apliecinātu minētā saraksta kopiju, kuru glabā uz kuģa un kura aizstāj zvejas licenci līdz tās izdošanai.

3. Ieiešana zvejas zonā un iziešana no tās

3.1. Kopienas kuģi vismaz trīs stundas iepriekš paziņo par zvejas inspekciju atbildīgajām Kotdivuāras iestādēm savu nodomu ieiet Kotdivuāras zvejas zonā vai iziet no tās, un tie turklāt deklarē uz kuģa esošās nozvejas kopējo daudzumu un sugas.

3.2. Ziņojot par iziešanu no zvejas zonas, kuģi norāda arī to atrašanās vietu. Šo informāciju vēlams paziņot pa faksu (faksa numurs: 225 21 35 04 09 vai 225 21 35 63 15) vai pa e-pastu (adrese: […]), vai – kuģiem, uz kuriem nav pieejams ne fakss, ne e-pasts, – pa radio (izsaukuma signāls: […]).

3.3. Kuģi, kuru pārsteidz zvejojam bez paziņošanas kompetentajai Kotdivuāras iestādei, uzskata par noteikumu pārkāpēju.

3.4. Izdodot zvejas licenci, kuģiem paziņo arī attiecīgos faksa un tālruņa numurus un e-pasta adreses.

4. Kontroles procedūras

4.1. Kotdivuāras ūdeņos zvejojošo Kopienas kuģu kapteiņi atļauj un veicina par zvejas darbību inspekciju un kontroli atbildīgo Kotdivuāras amatpersonu uzņemšanu uz kuģa un viņu pienākumu izpildi.

4.2. Minētās amatpersonas paliek uz kuģa tikai tik ilgi, cik vajadzīgs viņu pienākumu izpildei.

4.3. Pēc katras veiktās inspekcijas un kontroles kuģa kapteinim izdod attiecīgu apliecību.

5. Satelītnovērošana

5.1. Visus Kopienas kuģus, kuri zvejo saskaņā ar Nolīgumu, novēro ar satelītsistēmas palīdzību, ievērojot 3. papildinājuma noteikumus. Šie noteikumi stājas spēkā desmitajā dienā pēc tam, kad Kotdivuāras valdība ir paziņojusi Eiropas Komisijas Delegācijai Kotdivuārā par Kotdivuāras Zvejas uzraudzības centra (FMC) darbības uzsākšanu.

6. Kuģa aizturēšana

6.1. Kotdivuāras kompetentās iestādes ne vēlāk kā pēc 36 stundām informē karoga valsti un Eiropas Komisiju par visiem Kopienas kuģu aizturēšanas gadījumiem Kotdivuāras ūdeņos un par piemērotajām sankcijām.

6.2. Karoga valsts un Eiropas Komisija vienlaikus saņem īsu ziņojumu par kuģa aizturēšanas iemesliem un apstākļiem.

7. Aizturēšanas protokols

7.1. Kuģa kapteinis paraksta Kotdivuāras kompetento iestāžu sagatavoto aizturēšanas protokolu.

7.2. Parakstīšanās neierobežo kapteiņa tiesības un iespējas aizstāvēties pret apsūdzību viņam inkriminētos pārkāpumos. Ja kapteinis atsakās parakstīties minētajā dokumentā, viņš rakstveidā norāda šādas rīcības iemeslus, un inspektors pievieno norādi “atteicās parakstīties”.

7.3. Kapteinis ieved kuģi Kotdivuāras iestāžu norādītā ostā. Sīku pārkāpumu gadījumā Kotdivuāras kompetentās iestādes aizturētajam kuģim var atļaut turpināt zveju.

8. Konsultatīvā sanāksme pēc aizturēšanas

8.1. Pirms lemt par jebkādiem pasākumiem attiecībā uz kuģa kapteini vai apkalpi vai attiecībā uz kuģa kravu un aprīkojumu, izņemot pasākumus potenciālā pārkāpuma pierādījumu saglabāšanai, vienas darbdienas laikā pēc minētās informācijas saņemšanas Eiropas Komisija un Kotdivuāras kompetentās iestādes tiekas konsultatīvā sanāksmē, kurā var piedalīties arī attiecīgās dalībvalsts pārstāvis.

8.2. Šajā sanāksmē Puses apmainās ar attiecīgajiem dokumentiem vai informāciju, kas var palīdzēt noskaidrot apstākļus saistībā ar konstatētajiem faktiem. Kuģa īpašnieku vai viņa aģentu informē par šīs sanāksmes rezultātiem un par pasākumiem, kas izriet no veiktās aizturēšanas.

9. Izlīgums

9.1. Pirms uzsākt tiesvedību, potenciālā pārkāpuma situāciju mēģina atrisināt izlīgstot. Izlīgums jāpanāk vēlākais trīs darbdienas pēc kuģa aizturēšanas.

9.2. Izlīguma gadījumā naudassoda lielumu nosaka atbilstīgi Kotdivuāras tiesību aktiem.

9.3. Ja izlīgumu panākt nav iespējams un lieta jāiesniedz kompetentā tiesu iestādē, kuģa īpašnieks Kotdivuāras kompetento iestāžu norādītā bankas kontā iemaksā drošības naudu, kuras apmēru nosaka atkarībā no kuģa aizturēšanas izmaksām, kā arī no naudassoda un kompensācijas, kas jāmaksā pārkāpuma izdarītājam.

9.4. Drošības nauda nav atgūstama pirms tiesvedības beigām. To atbrīvo, ja tiesvedība beidzas bez notiesāšanas. Līdzīgi, ja piespriestais naudassods ir mazāks par iemaksāto drošības naudu, Kotdivuāras kompetentās iestādes atbrīvo šo summu starpību.

9.5. Kuģim un tā apkalpei atļauj atstāt ostu, ja:

—	ir izpildītas izlīgumā paredzētās saistības vai ja

—	ir iemaksāta 9.3. punktā minētā drošības nauda, kuru Kotdivuāras kompetentās iestādes pieņēmušas uz laiku, līdz noslēdzas tiesvedība.

10. Pārkraušana citā kuģī

10.1. Visi Kopienas kuģi, kuri nozvejas pārkraušanu citā kuģī vēlas veikt Kotdivuāras ūdeņos, to dara Kotdivuāras ostās un/vai to ārējā reidā.

10.2. Šo kuģu īpašniekiem vismaz 24 stundas iepriekš jāpaziņo kompetentajām Kotdivuāras iestādēm šāda informācija:

—	pārkraušanā iesaistīto zvejas kuģu nosaukumi,

—	kravas kuģa nosaukums, SJO numurs un karoga valsts,

—	citā kuģī pārkraujamie daudzumi tonnās, norādot sugas,

—	citā kuģī pārkraušanas datums un vieta.

10.3. Pārkraušanu citā kuģī uzskata par iziešanu no Kotdivuāras zvejas zonas. Kuģa kapteinim jāiesniedz Kotdivuāras kompetentajām iestādēm nozvejas deklarācija un jāpaziņo, vai kuģis turpinās zveju Kotdivuāras zvejas zonā vai izies no tās.

10.4. Nozvejas pārkraušana citā kuģī, ja to veic jebkādā iepriekš neminētā veidā, Kotdivuāras zvejas zonā ir aizliegta. Personas, kas pārkāpj šo noteikumu, soda saskaņā ar Kotdivuārā spēkā esošajiem tiesību aktiem.

11. Kotdivuāras ostā nozveju izkraujošu vai citā kuģī pārkraujošu Kopienas kuģu kapteiņi ļauj Kotdivuāras inspektoriem pārbaudīt minētās darbības un sadarbojas ar viņiem šā uzdevuma izpildē. Kad inspekcija ostā ir pabeigta, kuģa kapteinim izdod attiecīgu apliecību.

Papildinājumi

1.	Licences pieprasījuma veidlapa

2.	ICCAT zvejas žurnāls

3.	Noteikumi par kuģu satelītnovērošanas sistēmu (VMS) un Kotdivuāras zvejas zonas koordinātas

1. papildinājums

2. papildinājums

3. papildinājums

Vēlākā laikposmā Puses apspriežas Apvienotajā komitejā, lai paredzētu noteikumus par kuģu satelītnovērošanas sistēmu (VMS) un noteiktu Kotdivuāras zvejas zonas koordinātas.

22.2.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 48/65

KOMISIJAS LĒMUMS

(2007. gada 13. novembris)

Valsts atbalsts C 37/2006 (ex NN 91/2005) – Zvejas kuģu modernizācijas shēma, ko īsteno Apvienotajā Karalistē

(izziņots ar dokumenta numuru K(2007) 5395)

(Autentisks ir tikai teksts angļu valodā)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2008/153/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 88. panta 2. punkta pirmo daļu,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu un jo īpaši tā 62. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 22. marta Regulu (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (1), un jo īpaši tās 6. panta 1. punktu un 14. pantu,

pēc tam, kad ieinteresētās personas ir aicinātas iesniegt savus apsvērumus saskaņā ar iepriekš minētajiem pantiem (2),

tā kā:

I. PROCEDŪRA

(1)

Apvienotās Karalistes pilsonis 2004. gada 15. jūnija vēstulē informēja Komisiju, ka Šetlendas salu padome, kas ir Apvienotās Karalistes Šetlendas salu pārvaldes iestāde, zivsaimniecības nozarē ir piešķīrusi atbalstu, kas, iespējams, ir nelikumīgs valsts atbalsts. Komisija 2004. gada 24. augusta, 2005. gada 4. februāra, 2005. gada 11. maija un 2005. gada 16. decembra vēstulēs lūdza Apvienoto Karalisti sniegt informāciju par šo atbalstu. Apvienotā Karaliste 2004. gada 10. decembra, 2005. gada 6. aprīļa, 2005. gada 8. septembra un 2006. gada 31. janvāra vēstulēs sniedza Komisijai papildu informāciju.

(2)	Komisija 2006. gada 13. septembra vēstulē informēja Apvienoto Karalisti, ka attiecībā uz minēto atbalstu ir nolēmusi uzsākt EK līguma 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru. Apvienotā Karaliste iesniedza savus apsvērumus par šo atbalstu 2006. gada 16. oktobra un 2007. gada 6. februāra vēstulē.

(3)	Komisijas lēmums uzsākt procedūru tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (3). Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt savus apsvērumus par attiecīgo atbalstu.

(4)	Komisija no ieinteresētajām personām apsvērumus nesaņēma.

II. DETALIZĒTS APRAKSTS

(5)

Šetlendas salu padome veica maksājumus zivsaimniecības nozarei divos vispārēja atbalsta pasākumos ar nosaukumu “Atbalsts zivju zvejas un pārstrādes nozarei” un “Atbalsts zivju audzēšanas nozarei”, kuros faktiski ietilpa vairāki dažādi atbalsta shēmu veidi, kas bija spēkā kopš 1970. gadiem. Viena no šīm shēmām bija “Zvejas kuģu modernizācijas shēma” (turpmāk tekstā – “shēma”). Šajā shēmā, kas darbojās vismaz no 1980. gadiem līdz 2005. gada 14. janvārim, atbalstu varēja piešķirt par zvejas kuģu modernizāciju, kas bija saistīta ar ievērojamiem uzlabojumiem, piemēram, nozvejas labāku uzglabāšanu, dzinēja nomaiņu, darba apstākļu uzlabojumiem vai apkalpes drošību.

(6)

Atbalsts tika piešķirts līdz pat 10 % apmērā no uzlabošanas projekta kopējām izmaksām, nepārsniedzot GBP 40 000 vienam kuģim. Varēja apmierināt tikai vienu pieprasījumu gadā. Nebija tiesību pretendēt uz atbalstu par uzlabošanas projektiem, kuri pārsniedza 50 % no izmaksām par tāda paša veida jauna kuģa iegādi, kā arī projektus saistībā ar kuģiem, kas jaunāki par pieciem gadiem. Darbiem bija jāatbilst visām prasībām, kuras noteica Šetlendas jūras produktu kvalitātes kontroles iestāde.

(7)	Visiem pieteikumu iesniedzējiem bija jābūt pārzvejoto krājumu zvejas licencei (pressure stock licence) un citiem attiecīgiem kompetences sertifikātiem, kā arī bija jākļūst par Šetlendas Zvejnieku asociācijas biedriem.

(8)

Atbalsta saņēmējiem bija jāapņemas vismaz piecus gadus pēc atbalsta saņemšanas nodarbināt kuģi pilna laika režīmā, saglabāt kuģi savā īpašumā un nodrošināt pilna laika nodarbinātību kuģa komandai. Visbeidzot, saņēmējiem katru gadu bija jāsniedz ziņojums, lai pierādītu, ka tiek izpildīti visi nosacījumi, un shēmā bija iekļauti noteikumi par atbalsta atgūšanu, ja kāds no nosacījumiem netiek izpildīts.

(9)

Komisijai bija nopietnas šaubas par to, vai pēc 2001. gada 1. jūlija saskaņā ar shēmu piešķirto atbalstu varētu uzskatīt par atbilstīgu prasībām, kas iekļautas 2001. gada “Pamatnostādnēs valsts atbalsta izskatīšanai zivsaimniecībā un akvakultūrā” (4) (turpmāk tekstā – “2001. gada pamatnostādnes”), saistībā ar 9. pantu Padomes 1999. gada 17. decembra Regulā (EK) Nr. 2792/1999, kas nosaka sīki izstrādātus Kopienas noteikumus un kārtību attiecībā uz struktūrpalīdzību zivsaimniecības nozarē (5), jo īpaši nosacījumam, ka nedrīkst piešķirt atbalstu zvejas kuģu modernizācijai, ja tā attiecas uz zvejas jaudu tilpības vai dzinēja jaudas izteiksmē.

III. APVIENOTĀS KARALISTES APSVĒRUMI

(10)

Apvienotā Karaliste 2006. gada 16. oktobra un 2007. gada 6. februāra vēstulē sniedza papildu informāciju par individuālo atbalstu, kas saskaņā ar shēmu piešķirts pēc 2001. gada 1. jūlija. No 2002. gada augusta līdz 2005. gada jūnijam tika piešķirti 23 atbalsta maksājumi kuģu modernizācijai, tostarp manipulācijas sistēmām, ugunsdzēsības aprīkojumam, vinčām vai klāja celtņiem un dzinēja nomaiņai. Atbalsta apjoms svārstījās no GBP 403 līdz GBP 7 090 vienam saņēmējam.

(11)

Attiecībā uz atbilstību Regulas (EK) Nr. 2792/1999 9. panta nosacījumiem par to, ka atbalstu nedrīkst piešķirt, ja modernizācija attiecas uz zvejas jaudu tilpības vai dzinēja jaudas izteiksmē, Apvienotā Karaliste paziņoja, ka neviens piešķirtā atbalsta veicinātais uzlabojums nav ietekmējis kuģu bruto tilpību vai dzinēja jaudu.

(12)	Turklāt Apvienotā Karaliste sniedza informāciju, kas liecināja, ka neviens atbalsta piešķīrums nepārsniedza 40 % no attaisnotajām izmaksām.

(13)

Visbeidzot, Apvienotā Karaliste uzskatīja – ja Komisija pieņemtu negatīvu lēmumu, tad nevajadzētu pieprasīt līdz 2003. gada 3. jūnijam piešķirtā atbalsta atgūšanu, jo tas būtu pretrunā ar tiesiskās paļāvības principu. Šajā sakarā Apvienotā Karaliste atsaucās uz Komisijas 2003. gada 3. jūnija Lēmumu 2003/612/EK par aizdevumiem zvejas kvotu iegādei Šetlendas salās (Apvienotā Karaliste) (6) un Komisijas 2005. gada 7. decembra Lēmumu 2006/226/EK Shetland Leasing and Property Developments Ltd. ieguldījumi Šetlendas salās (Apvienotā Karaliste) (7), norādot, ka Šetlendas salu padome līdz 2003. gada 3. jūnijam šādam atbalstam izmantotos līdzekļus likumīgi uzskatīja par privātiem, nevis publiskiem.

IV. ATBALSTA NOVĒRTĒJUMS

(14)

Vispirms jānosaka, vai pasākums uzskatāms par valsts atbalstu, un, ja tā ir, vai tas ir saderīgs ar kopējo tirgu. Atbalsts ir piešķirts ierobežotam skaitam uzņēmumu zivsaimniecības nozarē, un tāpēc tas ir selektīvs. Šetlendas salu padome atbalstu ir piešķīrusi no valsts līdzekļiem. Atbalsts radīja priekšrocības saņēmējiem, kuri tieši konkurē ar citiem zivsaimniecības uzņēmumiem gan Apvienotajā Karalistē, gan citās dalībvalstīs. Tādēļ pasākumi kropļo vai draud kropļot konkurenci un ir uzskatāmi par valsts atbalstu EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē.

(15)

Valsts atbalstu zivsaimniecības nozarē uzskata par saderīgu ar kopējo tirgu, ja tas atbilst nosacījumiem, kas paredzēti 2004. gada “Pamatnostādnēs valsts atbalsta izskatīšanai zivsaimniecībā un akvakultūrā” (8) (turpmāk tekstā – “2004. gada pamatnostādnes”). 2004. gada pamatnostādņu 5.3. punkta otrajā daļā minēts: ““Nelikumīgu atbalstu” Regulas (EK) Nr. 659/1999 1. panta f) punkta nozīmē novērtē saskaņā ar pamatnostādnēm, kuras tika piemērotas laikā, kad stājās spēkā administratīvais akts, ar ko izveidots atbalsts”. Tas ir saskaņā arī ar vispārējiem noteikumiem Komisijas paziņojumā par to, kā noteikt piemērojamos noteikumus nelikumīga valsts atbalsta novērtēšanai (9). Tāpēc ir jānovērtē atbalsta atbilstība 2001. gada pamatnostādnēm un 2004. gada pamatnostādnēm.

(16)	Saskaņā ar 2.2.3.2. punktu 2001. gada pamatnostādnēs, ko piemēro spēkā esošam atbalstam no 2001. gada 1. jūlija, atbalstu ekspluatācijā nodotu kuģu modernizācijai var uzskatīt par saderīgu ar kopējo tirgu, ja tas atbilst attiecīgajām prasībām, kas izklāstītas Regulā (EK) Nr. 2792/1999.

(17)

Regulas (EK) Nr. 2792/1999 6., 7., 9. un 10. pantā un tās III pielikumā noteikts, ka jaunas zvejas jaudas iekļaušana flotē jākompensē, bez sabiedriskā atbalsta izslēdzot no flotes zvejas jaudu, kas ir vismaz vienāda ar jauno zvejas jaudu, kura iekļauta attiecīgajos flotes segmentos. Ja flotes lielumam noteiktās mērķvērtības vēl nebija sasniegtas, līdz 2001. gada 31. decembrim izslēgtajai zvejas jaudai bija jābūt vismaz par 30 % lielākai nekā jaunajai flotē iekļautajai zvejas jaudai.

(18)

Atbalstu var piešķirt tikai tad, ja dalībvalsts ir iesniegusi informāciju par Vairākgadu virzības programmas (turpmāk tekstā – “MAGP”) piemērošanu, ir izpildījusi pienākumus, kuri noteikti Padomes 1986. gada 22. septembra Regulā (EEK) Nr. 2930/86, kas nosaka zvejas kuģu īpašības (10), ir ieviesusi pastāvīgus pasākumus flotes atjaunošanai un modernizācijai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2792/1999 6. pantu un ja tā kopumā ievēro MAGP mērķus.

(19)	Turklāt atbalstu zvejas kuģu modernizācijai var piešķirt tikai tad, ja atbalsts neattiecas uz zvejas jaudu tilpības vai dzinēju jaudas izteiksmē.

(20)	Visbeidzot, kuģiem jābūt reģistrētiem flotes reģistrā, un šajā reģistrā jāiekļauj jebkādas izmaiņas kuģu īpašībās. Tas neattiecas uz zvejas rīku nomaiņu.

(21)	Tā kā Šetlenda ir I mērķa reģions, piešķirtā atbalsta apjoms drīkst veidot līdz 40 % no kopējām attaisnotajām izmaksām.

(22)

Regulas (EK) Nr. 2792/1999 attiecīgie panti un pielikums 2003. gada 1. janvārī tika grozīti ar Regulu (EK) Nr. 2369/2002 (11). Papildus Regulā (EK) Nr. 2792/1999 iekļautajiem nosacījumiem atbalsts zvejas kuģu modernizācijai tika ierobežots vēl vairāk – šādu atbalstu var piešķirt tikai tad, ja tas nepalielina zvejas rīku efektivitāti.

(23)

Attiecībā uz nosacījumu par to, ka atbalsts nedrīkst ietekmēt zvejas jaudu tilpības vai dzinēju jaudas izteiksmē, ar Regulā (EK) Nr. 2369/2002 izdarītajiem grozījumiem tika ieviests atbrīvojums no šā ierobežojuma, atļaujot piešķirt šāda veida atbalstu, ja tas ir saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 (12) 11. panta 5. punktu, kurā atļauts palielināt zvejas jaudu, ja tas saistīts ar galvenā klāja modernizāciju, lai uzlabotu drošību uz kuģa, darba apstākļus, higiēnu un produktu kvalitāti.

(24)

Attiecībā uz nosacījumiem par zvejas rīku nomaiņu Regula (EK) Nr. 2792/1999 vēlāk tika grozīta ar Regulu (EK) Nr. 1421/2004 (13), kura stājās spēkā 2004. gada 26. augustā. Saskaņā ar šādi grozīto Regulu (EK) Nr. 2792/1999 zvejas rīku nomaiņu var uzskatīt par atbalstāmu, ja uz kuģi attiecas krājumu atjaunošanas plāns un kuģim jābeidz attiecīgā zveja un jāzvejo citu sugu zivis ar citiem zvejas rīkiem. Šādā gadījumā Komisija var pieņemt lēmumu, ka zvejas rīku pirmo nomaiņu var uzskatīt par atbalstāmu, ja krājumu atjaunošanas plāns ievērojami samazina zvejas iespējas.

(25)	No 2005. gada 1. janvāra visām spēkā esošajām shēmām jāpiemēro 2004. gada pamatnostādnes. Attiecībā uz atbalstu zvejas kuģu modernizācijai šajās pamatnostādnēs ir atsauce uz Regulas (EK) Nr. 2792/1999 9. un 10. pantu un III pielikuma 1.4. punktu, tāpēc tiek piemēroti tie paši nosacījumi.

(26)	No Apvienotās Karalistes sniegtās informācijas var secināt, ka no 2002. gada augusta līdz 2005. gada jūnijam kuģu modernizācijai ir piešķirti 23 atbalsta maksājumi, tostarp pieci dzinēju nomaiņai un viens – projektam par papildu dzinēju, sūkni un sajūgu.

(27)	Saskaņā ar Apvienotās Karalistes viedokli neviens no šiem uzlabojumiem, kas tika veicināti, piešķirot atbalstu, nav ietekmējis kuģu bruto tilpību vai dzinēja jaudu, un tāpēc atbalsts ir saderīgs ar attiecīgo pamatnostādņu nosacījumiem.

(28)	Par pārējiem 17 atbalsta piešķīrumiem kuģu modernizācijai, izņemot dzinēju nomaiņu un projektu par papildu dzinēju, sūkni un sajūgu, Apvienotā Karaliste sniedza informāciju, kas liecina, ka atbalsts ir saderīgs ar nosacījumiem tajās pamatnostādnēs, kuras tika piemērotas atbalsta piešķiršanas laikā.

(29)

Tomēr attiecībā uz pārējiem sešiem piešķīrumiem jānorāda, ka saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2792/1999 9. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) daļu atbalsts nedrīkst attiekties “uz kuģa ražošanas jaudu, kas izteikta kā tilpība vai [dzinēja] jauda”. Zvejas kuģa dzinēja nomaiņa attiecas uz kuģa zvejas jaudu dzinēja jaudas izteiksmē, tāpēc šim mērķim atbalstu piešķirt nedrīkst. Tas apliecināts arī zivsaimniecības ģenerāldirektora Holmquist kunga 2003. gada 5. maija vēstulē (atsauce Nr. D(2003)37148) visām dalībvalstīm. Tāpat nav pieļaujams arī atbalsts projektam par papildu dzinēju, sūkni un sajūgu.

(30)	Attiecībā uz 23. apsvērumā minētajiem grozījumiem Regulā (EK) Nr. 2792/1999 visi seši modernizācijas projekti ir īstenoti zem klāja, tāpēc nevar uzskatīt, ka uz tiem attiecas Regulas (EK) Nr. 2371/2002 11. panta 5. punkta darbības joma.

(31)

Ņemot vērā iepriekšminēto 26.–30. apsvērumu, Komisija uzskata, ka atbalsts, kas saskaņā ar shēmu piešķirts sešiem modernizācijas projektiem, kuri attiecas uz kuģa zvejas jaudu tilpības vai dzinēja jaudas izteiksmē, nav saderīgs ar Regulas (EK) Nr. 2792/1999 9. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) daļu un tāpēc nav saderīgs ar 2001. un 2004. gada pamatnostādnēm. Tomēr pārējais saskaņā ar shēmu piešķirtais atbalsts ir saderīgs ar šiem nosacījumiem.

(32)	Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 659/1999 14. panta 1. punktu, pieņemot negatīvus lēmumus par nelikumīgu atbalstu, Komisijai jānosaka, ka attiecīgajai dalībvalstij jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai atgūtu atbalstu no saņēmēja.

(33)	Apvienotā Karaliste ir norādījusi, ka Komisijai nevajadzētu pieprasīt atbalsta atgūšanu, ja tas ir pretrunā ar tiesiskās paļāvības principu, un uzskata, ka šajā gadījumā šis princips ir piemērojams.

(34)

Shēmas finansējumam izmantoti tie paši līdzekļi, kas izmantoti atbalstam, par kuru Komisija lēmusi negatīvi Lēmumā 2003/612/EK un Lēmumā 2006/226/EK, kā minēts šā lēmuma 13. apsvērumā. Minētajos lēmumos Komisija uzskatīja, ka EK līguma 87. panta nolūkos šie līdzekļi uzskatāmi par valsts līdzekļiem. Vienlaikus Komisija atzina, ka, ņemot vērā attiecīgo lieto īpašos apstākļus, visi konkrētie faktori kopumā Šetlendas iestādēm un iesaistītajām struktūrām radīja tiesisko paļāvību par to, ka konkrēto fondu veido privāti līdzekļi, un tādējādi ar kopējo tirgu nesaderīgo atbalstu atgūt nebija iespējams.

(35)

Tomēr tiek uzskatīts, ka šajā gadījumā minētajos Komisijas lēmumos ievērotos elementus nevar piemērot tādā pašā veidā un ka tiesiskā paļāvība nav radīta. Komisija jo īpaši norāda uz Apvienotās Karalistes rīcību un paziņojumiem, kas skaidri liecina, ka attiecīgā atbalsta piešķiršanas brīdī atbildīgās iestādes bija pārliecinātas, ka shēma patiesi ir valsts atbalsta shēma un ka ir piemērojami noteikumi par valsts atbalstu.

(36)

Lai nonāktu pie šāda secinājuma, Komisija norāda, ka pretēji atbalstam Lēmumā 2003/612/EK un Lēmumā 2006/226/EK šī shēma tika izveidota kā parasta atbalsta shēma un tā attiecas uz Šetlendas salu padomes veiktiem tiešiem piešķīrumiem zvejniekiem. Turklāt šīs lietas īpašie apstākļi skaidri parāda, ka pašas Apvienotās Karalistes iestādes uzskatīja valsts atbalsta noteikumus par piemērojamiem, jo tās shēmas izdevumus pastāvīgi iekļāva ikgadējos Apvienotās Karalistes valsts atbalsta ziņojumos, kuri jāiesniedz Komisijai saskaņā ar Kopienas prasībām. Atbildē uz Komisijas jautājumiem Apvienotā Karaliste 2004. gada 10. decembra vēstulē norādīja: “saskaņā ar shēmām veiktie maksājumi atbilstīgi prasībām ir iekļauti ikgadējā valsts atbalsta pārskatā, kas daudzus gadus sūtīts Komisijai”, bet 2005. gada 6. aprīļa vēstulē minēja: “Mūsu iestādes vairāku gadu garumā ir darbojušās godprātīgi, uzskatot, ka shēmas ir saskaņā ar pamatnostādnēm par valsts atbalstu”.

(37)

Ņemot vērā šos paziņojumus un lietas apstākļus, Komisija uzskata, ka prasību par atbalsta atgūšanu nevar uzskatīt par darbību, kas ir pretrunā ar Kopienas tiesību aktu vispārējiem principiem. Tādējādi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 659/1999 14. panta 1. punktu Komisija uzskata, ka Apvienotajai Karalistei jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai atgūtu atbalstu no shēmas saņēmējiem, neskarot gadījumus, uz kuriem attiecas Komisijas 2007. gada 24. jūlija Regula (EK) Nr. 875/2004 par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu de minimis atbalstam zivsaimniecības nozarē un par Regulas (EK) Nr. 1860/2004 grozīšanu (14).

(38)	Attiecībā uz to jānorāda, ka saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 659/1999 14. panta 2. punktu atgūstamajā summā ir jāietver arī procenti, lai nodrošinātu faktiskas konkurences atjaunošanu. Procenti jāaprēķina pēc salikto procentu formulas saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 794/2004 (15) V nodaļu.

(39)	Komisija lūdz Apvienoto Karalisti nosūtīt tai aizpildītu pievienoto anketu par atgūšanas procedūras pašreizējo stāvokli un izveidot to atbalsta saņēmēju sarakstu, uz kuriem attiecas atbalsta atgūšana.

V. SECINĀJUMI

(40)	Ņemot vērā IV sadaļā veikto novērtējumu, Komisija secina, ka Apvienotā Karaliste ir nelikumīgi piešķīrusi atbalstu saskaņā ar zvejas kuģu modernizācijas shēmu, tādējādi pārkāpjot EK līguma 88. panta 3. punktu.

(41)	Komisija uzskata, ka saskaņā ar šo shēmu piešķirtais atbalsts ir saderīgs ar kopējo tirgu, izņemot atbalstu, kas piešķirts modernizācijas projektiem, kuri attiecas uz zvejas jaudu tilpības vai dzinēja jaudas izteiksmē,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1. Valsts atbalsts, ko Apvienotā Karaliste ir piešķīrusi saskaņā ar zvejas kuģu modernizācijas shēmu, ir saderīgs ar kopējo tirgu, ciktāl tas attiecas uz atbalstu modernizācijas projektiem, kuri nav saistīti ar zvejas jaudu tilpības vai dzinēju jaudas izteiksmē.

2. Valsts atbalsts, ko Apvienotā Karaliste ir piešķīrusi saskaņā ar zvejas kuģu modernizācijas shēmu, nav saderīgs ar kopējo tirgu, ciktāl tas attiecas uz atbalstu modernizācijas projektiem, kuri ir saistīti ar zvejas jaudu tilpības vai dzinēju jaudas izteiksmē.

2. pants

Šā lēmuma 1. panta 2. punktā minētais individuālais atbalsts nav uzskatāms par valsts atbalstu, ja tas ir saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 875/2007 nosacījumiem.

3. pants

1. Apvienotā Karaliste veic visus vajadzīgos pasākumus, lai no saņēmējiem atgūtu saskaņā ar shēmu piešķirto nesaderīgo atbalstu, kas minēts 1. panta 2. punktā, izņemot 2. pantā minēto atbalstu.

2. Par atgūstamo atbalstu aprēķina procentus, sākot no dienas, kad tas nodots saņēmēju rīcībā, līdz tā faktiskās atgūšanas dienai.

3. Procentus aprēķina pēc salikto procentu formulas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 794/2004 V nodaļu.

4. No šā lēmuma pieņemšanas dienas Apvienotā Karaliste atceļ visus saskaņā ar shēmu piešķirtos vēl neizmaksātos atbalsta maksājumus, kas minēti 1. pantā.

4. pants

1. Nekavējoties un faktiski atgūst saskaņā ar shēmu piešķirto atbalstu, kas minēts 1. panta 2. punktā.

2. Apvienotā Karaliste nodrošina šā lēmuma īstenošanu četru mēnešu laikā pēc tā paziņošanas dienas.

5. pants

1. Divu mēnešu laikā pēc šā lēmuma paziņošanas dienas Apvienotā Karaliste sniedz Komisijai šādu informāciju:

a)	to saņēmēju saraksts, kuri ir saņēmuši šā lēmuma 1. panta 2. punktā minēto atbalstu, kas neatbilst Regulas (EK) Nr. 875/2007 nosacījumiem, un katra saņēmēja saņemtā kopējā atbalsta summa;

b)	kopējā summa (sākotnējā summa ar procentiem), kas atgūstama no katra saņēmēja;

c)	šā lēmuma izpildes nodrošināšanai veikto un plānoto pasākumu sīks apraksts;

d)	dokumenti, kas apliecina, ka saņēmējiem ir pieprasīts atmaksāt atbalstu.

2. Apvienotā Karaliste informē Komisiju par šā lēmuma īstenošanai pieņemto valsts pasākumu norisi, līdz tiek pilnībā atgūti saskaņā ar shēmu piešķirtie atbalsta maksājumi, kas minēti 1. pantā.

Tā nekavējoties pēc Komisijas pieprasījuma sniedz informāciju par šā lēmuma izpildes nodrošināšanai veiktajiem un plānotajiem pasākumiem.

Turklāt tā sniedz sīku informāciju par atgūstamajām atbalsta summām un ar attiecīgajiem procentiem, kas jau ir atgūti no atbalsta saņēmējiem.

6. pants

Šis lēmums ir adresēts Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajai Karalistei.

Briselē, 2007. gada 13. novembrī

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Joe BORG

(1) OV L 83, 27.3.1999., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1791/2006 (OV L 363, 20.12.2006., 1. lpp.).

(2) OV C 293, 2.12.2006., 9. lpp.

(3) OV C 293, 2.12.2006., 9. lpp.

(4) OV C 19, 20.1.2001., 7. lpp.

(5) OV L 337, 30.12.1999., 10. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 485/2005 (OV L 81, 30.3.2005., 1. lpp.).

(6) OV L 211, 21.8.2003., 63. lpp.

(7) OV L 81, 18.3.2006., 36. lpp.

(8) OV C 229, 14.9.2004., 5. lpp.

(9) OV C 119, 22.5.2002., 22. lpp.

(10) OV L 274, 25.9.1986., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 3259/94 (OV L 339, 29.12.1994., 11. lpp.).

(11) OV L 358, 31.12.2002., 49. lpp.

(12) OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 865/2007 (OV L 192, 24.7.2007., 1. lpp.).

(13) OV L 260, 6.8.2004., 1. lpp.

(14) OV L 193, 25.7.2007., 6. lpp.

(15) OV L 140, 30.4.2004., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1935/2006 (OV L 407, 30.12.2006.).

22.2.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 48/71

KOMISIJAS LĒMUMS

(2007. gada 13. novembris)

Valsts atbalsts C 38/2006 (ex NN 93/2005) – Zivju pārstrādes rūpnīcu uzlabošanas shēma, kas īstenota Apvienotajā Karalistē

(izziņots ar dokumenta numuru K(2007) 5397)

(Autentisks ir tikai teksts angļu valodā)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2008/154/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 88. panta 2. punkta pirmo daļu,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu un jo īpaši tā 62. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

pēc tam, kad ieinteresētās personas ir aicinātas iesniegt savus apsvērumus saskaņā ar iepriekš minētajiem pantiem (2),

tā kā:

I. PROCEDŪRA

(1)

Apvienotās Karalistes pilsonis ar 2004. gada 15. jūnija vēstuli informēja Komisiju par nelikumīgu valsts atbalstu, ko piešķīrusi Šetlendas salu padome — Apvienotās Karalistes Šetlendas salu valsts iestāde. Komisija 2004. gada 24. augusta, 2005. gada 4. februāra, 2005. gada 11. maija un 2005. gada 16. decembra vēstulēs pieprasīja Apvienotajai Karalistei sniegt informāciju par šo atbalstu. Apvienotā Karaliste papildu informāciju Komisijai sniedza 2004. gada 10. decembra, 2005. gada 6. aprīļa, 2005. gada 8. septembra un 2006. gada 31. janvāra vēstulēs.

(2)	Komisija ar 2006. gada 13. septembra vēstuli informēja Apvienoto Karalisti par lēmumu sākt EK līguma 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru. Apvienotā Karaliste savus apsvērumus par šo lietu iesniedza 2006. gada 16. oktobra un 2007. gada 30. janvāra vēstulēs.

(3)	Komisijas lēmums par procedūras sākšanu tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī2006. gada 28. novembrī (3). Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt apsvērumus par šo atbalstu. Nekādi apsvērumi netika saņemti.

II. DETALIZĒTS APRAKSTS

(4)

Šetlendas salu padome veica maksājumus zivsaimniecības nozarei divos vispārīgos atbalsta pasākumos “Atbalsts zvejas un zivju pārstrādes nozarei” un “Atbalsts zivju audzēšanas nozarei”, kas būtībā sastāvēja no vairākiem atšķirīgiem atbalsta shēmu veidiem; viena no šīm shēmām bija tā sauktā “Zivju pārstrādes rūpnīcu uzlabošanas shēma”.

(5)

Saskaņā ar Zivju pārstrādes rūpnīcu uzlabošanas shēmu (turpmāk tekstā – “shēma”) atbalstu varēja piešķirt jaunu pārstrādes iekārtu un aprīkojuma iegādei un zivju pārstrādes rūpnīcu celtniecībai, uzlabošanai vai paplašināšanai. Savukārt iekārtu un ēku remontam atbalstu saņemt nevarēja. Atbalsts lietotam aprīkojumam tika izskatīts tikai īpašos apstākļos, un neatkarīgam inženierim šāds aprīkojums bija jāpārbauda vai jāsertificē kā pilnībā lietošanai atbilstīgs.

(6)

Atbalsts tika piešķirts lielākais 20 % apmērā no attaisnotajām izmaksām, un atbalsta maksimālā summa bija GBP 20 000 rūpnīcām, kuru apgrozījums bija mazāks par GBP 1 000 000; GBP 25 000 rūpnīcām, kuru apgrozījums bija no GBP 1 000 000 līdz GBP 300 000, un GBP 30 000 rūpnīcām, kuru apgrozījums bija lielāks par GBP 3 000 000.

(7)

Laikposmā no 1993. gada 13. augusta līdz, 2004. gada 15. decembrim saskaņā ar shēmu tika veikti maksājumi uzņēmumam Shetland Fish Products Limited, kurš ražo zivju miltus un zivju eļļu, kas nav paredzēti lietošanai pārtikā. Uzņēmums saņēma šādas dotācijas:

a)	1997. gada 13. augustā tika piešķirtas GBP 24 800, lai atbalstītu Alfa Laval separatora iegādi; šis separators paredzēts zivju eļļas atdalīšanai no vārītā, izspiestā šķidruma;

b)	1998. gada 3. septembrī tika piešķirtas GBP 1 592, lai atbalstītu daļēju rūpnīcas ēkas apšuvuma atjaunošanu; šo darbu veica kā daļu no rūpnīcas uzlabošanas, lai izpildītu prasības attiecībā uz gaisa piesārņojumu;

c)	1999. gada 7. janvārī tika piešķirtas GBP 3 600, lai atbalstītu rūpnīcas zivju tvertnēm paredzētas jaunas padeves skrūves iegādi;

d)	1999. gada 25. februārī tika piešķirtas GBP 9 479, lai atbalstītu jaunas atūdeņošanas sistēmas uzstādīšanu, kuras nolūks ir samazināt lieka ūdens nonākšanu zivju uzglabāšanas tvertnēs;

e)	1999. gada 10. decembrī tika piešķirtas GBP 19 480, lai atbalstītu dekanteru nomaiņu rūpnīcā, tādējādi uzlabojot ražošanu un paaugstinot efektivitāti;

f)	2001. gada 19. janvārī tika piešķirtas GBP 14 949,86, lai atbalstītu ātrtvaicēšanas sistēmas uzstādīšanu, tādējādi uzlabojot energoefektivitāti rūpnīcā un ražošanā;

j)	2004. gada 15. decembrī tika piešķirtas GBP 19 700, lai atbalstītu zivju izkraušanas celtņa iegādi, kas ļautu rūpnīcai izkraut lielus kuģus, uzlabot uzticamību un palielināt rezervju pieejamību.

(8)

Komisija savā lēmumā par procedūras sākšanu norādīja, ka shēmas nosacījumi un lielākā daļa piešķirtā atbalsta ir saderīga ar kopējo tirgu, jo tā atbilda noteikumiem, kuri paredzēti Padomes 1993. gada 21. decembra Regulā (EK) Nr. 3699/93, ar ko nosaka kritērijus un kārtību attiecībā uz Kopienas strukturālo palīdzību zvejniecības un akvakultūras nozarē un tās produktu pārstrādē un tirdzniecībā (4), un Padomes 1999. gada 17. decembra Regulā (EK) Nr. 2792/1999, kas nosaka sīki izstrādātus Kopienas noteikumus un kārtību attiecībā uz struktūrpalīdzību zivsaimniecības nozarē (5), un kuri bija piemērojami attiecīgajā atbalsta piešķiršanas laikā.

(9)

Tomēr Komisijai bija nopietnas šaubas par uzņēmumam Shetland Fish Products Limited piešķirtā atbalsta saderību ar kopējo tirgu, jo šis atbalsts bija piešķirts ieguldījumiem tādu zvejniecības un akvakultūras produktu pārstrādē un tirdzniecībā, kas nav paredzēti lietošanai un pārstrādei pārtikā, taču Regulā (EK) Nr. 3699/93 un Regulā (EK) Nr. 2792/1999 tas nebija atļauts.

III. APVIENOTĀS KARALISTES APSVĒRUMI

(10)	Apvienotā Karaliste 2006. gada 16. oktobra atbildes vēstulē sniedza papildu informāciju par atbalstu, kas piešķirts uzņēmumam Shetland Fish Products Limited.

(11)

Tā apstiprināja, ka šim uzņēmumam piešķirto atbalstu nevar uzskatīt par atbilstīgu Regulas (EK) Nr. 3699/93 un Regulas (EK) Nr. 2792/1999 nosacījumiem. Apvienotā Karaliste norādīja, ka laikā, kad dotācijas tika apstiprinātas, shēmas pārvaldītāji neapzinājās, ka atbalsts tādu zvejniecības un akvakultūras produktu pārstrādei un tirdzniecībai, kas nav paredzēti lietošanai un pārstrādei pārtikā, saskaņā ar minētajām regulām nav atļauts.

(12)

Tomēr Apvienotā Karaliste norādīja, ka vismaz viens no veiktajiem ieguldījumiem, t. i., GBP 1 592 piešķiršana 1998. gada 3. septembrī, attiecās uz vides uzlabošanu, proti, tas tika piešķirts vienas uzņēmuma ēkas apšuvuma atjaunošanai ar mērķi “noblīvēt” ēku un tādējādi mazināt gaisa piesārņojumu. Apvienotā Karaliste uzskata, ka šo atbalstu varētu uzskatīt par saderīgu ar Regulas (EK) Nr. 3699/93 III pielikuma 2.0. punkta b) apakšpunktu.

(13)

Visbeidzot, Apvienotā Karaliste norādīja, ka gadījumā, ja Komisija pieņemtu negatīvu lēmumu, līdz 2003. gada 3. jūnijam piešķirtā atbalsta atgūšanu nedrīkstētu prasīt, jo tas būtu pretrunā ar tiesiskās paļāvības principu. Šajā jautājumā Apvienotā Karaliste atsaucās uz Komisijas 2003. gada 3. jūnija Lēmumu 2003/612/EK par aizdevumiem zvejas kvotu iegādei Šetlendas salās (Apvienotā Karaliste) (6) un Komisijas 2005. gada 7. decembra Lēmumu 2006/226/EK Shetland Leasing and Property Developments Ltd. ieguldījumi Šetlendas salās (Apvienotā Karaliste) (7), norādot, ka līdz 2003. gada 3. jūnijam Šetlendas salu padome minētajam atbalstam izmantotos līdzekļus pamatoti uzskatīja par privātiem, nevis valsts līdzekļiem.

IV. ATBALSTA NOVĒRTĒJUMS

(14)	Vispirms ir jānoskaidro, vai pasākums ir uzskatāms par valsts atbalstu un –, ja tas par tādu ir uzskatāms, – vai tas ir saderīgs ar kopējo tirgu.

(15)

Atbalsts ir piešķirts uzņēmumam zivsaimniecības nozarē, un tādējādi tas ir selektīvs. Atbalstu ir piešķīrusi Šetlendas salu padome, izmantojot valsts līdzekļus, un to saņēmis uzņēmums Shetland Fish Products Limited, kas ir tiešs konkurents citiem zivsaimniecībā strādājošiem uzņēmumiem gan Apvienotajā Karalistē, gan citās dalībvalstīs. Tādējādi atbalsts kropļo vai draud kropļot konkurenci, un tas ir uzskatāms par valsts atbalstu Līguma 87. panta izpratnē.

(16)

Saskaņā ar Apvienotās Karalistes paziņojumu abas vispārīgās shēmas Apvienotajā Karalistē tika piemērotas vēl pirms tās pievienošanās Eiropas Ekonomikas kopienai. Tā kā vēsturisko reģistru nav, Apvienotā Karaliste jebkurā gadījumā nevarēja nodrošināt pierādījumus, ka atbalsta pasākumi pastāvējuši jau pirms Apvienotās Karalistes pievienošanās Kopienai. Turklāt Apvienotā Karaliste apstiprināja, ka atbalsta shēmas gadu gaitā ir tikušas mainītas un par šīm izmaiņām nekad nav paziņots Komisijai saskaņā ar EK līguma 88. panta 3. punktu (bijušais 93. panta 3. punkts). Tādējādi atbalsta pasākumi ir jāuzskata par jaunu atbalstu.

(17)

Padomes Regulā (EK) Nr. 659/1999 nav noteikts noilguma periods, lai izmeklētu “nelikumīgu atbalstu”, kas definēts minētās regulas 1. panta f) punktā, t. i., atbalstu, kas īstenots pirms Komisijai bijusi iespēja pieņemt lēmumu par tā saderību ar kopējo tirgu. Tomēr minētās regulas 15. pantā noteikts, ka uz Komisijas tiesībām atgūt atbalstu attiecas desmit gadu noilguma periods un ka šis noilguma periods sākas dienā, kad nelikumīgais atbalsts ir piešķirts saņēmējam, un ka ikviena Komisijas veikta darbība pārtrauc šo noilguma periodu. Tālab Komisija uzskata, ka šajā gadījumā nav nepieciešams pārbaudīt atbalstu, kuram iestājies noilgums, t. i., atbalstu, kas piešķirts vairāk nekā desmit gadus pirms jebkura Komisijas veiktā pasākuma attiecībā uz šo atbalstu.

(18)

Komisija uzskata, ka šajā gadījumā noilguma periodu pārtrauca tās pieprasījums Apvienotajai Karalistei sniegt informāciju, kas tika nosūtīts 2004. gada 24. augustā. Tālab noilguma periods attiecas uz atbalstu, kas saņēmējiem piešķirts līdz 1994. gada 24. augustam. Tādējādi Komisija savu vērtējumu attiecina uz atbalstu, kas piešķirts ar lēmumiem, kuri pieņemti laikposmā pēc 1994. gada 24. augusta.

(19)

Valsts atbalstu var atzīt par saderīgu ar kopējo tirgu, ja tas atbilst kādam no EK līgumā noteiktajiem izņēmumiem. Attiecībā uz valsts atbalstu zivsaimniecības nozarē valsts atbalstu uzskata par saderīgu ar kopējo tirgu, ja tas atbilst nosacījumiem, kas iekļauti 2004. gada Pamatnostādnēs valsts atbalsta izskatīšanai zivsaimniecībā un akvakultūrā (8) (“2004. gada pamatnostādnes”). Saskaņā ar minēto pamatnostādņu 5.3. punkta otro daļu ““nelikumīgu atbalstu” Regulas (EK) Nr. 659/1999 1. panta f) punkta nozīmē novērtē saskaņā ar pamatnostādnēm, kuras tika piemērotas laikā, kad stājās spēkā administratīvais akts, ar ko izveidots atbalsts”. Tādējādi atbalsts jāizskata, pamatojoties uz tā saderību ar 1997. gada Pamatnostādnēm valsts atbalsta izskatīšanai zivsaimniecībā un akvakultūrā (9) (“1997. gada pamatnostādnes”) un 2001. gada Pamatnostādnēm valsts atbalsta izskatīšanai zivsaimniecībā un akvakultūrā (10) (“2001. gada pamatnostādnes”).

(20)

Saskaņā ar 1997. gada un 2001. gada pamatnostādņu 2.3. punktu atbalsts ieguldījumiem zivsaimniecības produktu pārstrādē un tirdzniecībā var tikt uzskatīts par saderīgu ar kopējo tirgu, ja piešķiršanas nosacījumi ir līdzīgi attiecīgi Regulā (EK) Nr. 3699/93 un Regulā (EK) Nr. 2792/1999 noteiktajiem un ir vismaz tikpat stingri un ja valsts atbalsts, izteikts subsīdiju ekvivalentā, nepārsniedz minēto regulu IV pielikumā noteikto valsts un Kopienas subsīdiju kopējo likmi.

(21)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 3699/93 11. pantu un tās III pielikuma 2.4. punktu un Regulas (EK) Nr. 2792/1999 13. pantu un tās III pielikuma 2.4. punktu atbalstāmajiem ieguldījumiem jābūt saistītiem ar ēku celtniecību un iegādi un instalācijas ierīkošanu un iegādi, jauna aprīkojuma un iekārtu iegādi, kas nepieciešami zvejniecības un akvakultūras produktu izkraušanai un tirgošanai laikposmā starp izkraušanu un galaprodukta posmu, un jauno tehnoloģiju izmantošanu, īpaši konkurētspējas uzlabošanai.

(22)

Saskaņā ar minētajiem noteikumiem atbalstu par ieguldījumiem nedrīkstēja piešķirt, ja tie attiecās uz zvejniecības un akvakultūras produktiem, ko paredzēts izmantot un pārstrādāt citiem mērķiem, nevis lietošanai cilvēku uzturā, izņemot ieguldījumus vienīgi zvejniecības un akvakultūras produktu atlieku apstrādei, pārstrādāšanai un tirdzniecībai.

(23)

Apvienotā Karaliste apstiprināja, ka atbalsts, kas piešķirts uzņēmumam Shetland Fish Products Limited, ir atbalsts tādu zvejniecības un akvakultūras produktu pārstrādei un tirdzniecībai, kas nav paredzēti lietošanai un pārstrādei pārtikā. Tādējādi atbalsts neatbilst 22. apsvērumā minētajiem noteikumiem un līdz ar to arī 1997. gada un 2001. gada pamatnostādņu nosacījumiem, un tāpēc tas nav saderīgs ar kopējo tirgu.

(24)	Tomēr Apvienotā Karaliste ir norādījusi, ka GBP 1 592 piešķiršana 1998. gada 3. septembrī bija atbalsts ieguldījumiem vides uzlabojumu jomā, kas būtu saderīgs ar Regulas (EK) Nr. 3699/93 III pielikuma 2.0. punkta b) apakšpunktu.

(25)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 3699/93 III pielikuma 2.0. punkta b) apakšpunktu atbalstu var piešķirt III sadaļā minētajās jomās par materiāliem ieguldījumiem nolūkā uzlabot higiēnas apstākļus vai cilvēku vai dzīvnieku veselību, uzlabot produktu kvalitāti vai mazināt vides piesārņojumu. Viena no III sadaļā minētajām jomām ir “zvejniecības un akvakultūras produktu pārstrāde un tirdzniecība” (minētās sadaļas 2.4. punkts). Tādējādi ieguldījumu atbalstu tiešām varēja uzskatīt par saderīgu, ja ieguldījumi bija paredzēti vides piesārņojuma mazināšanai, kaut arī atbalsts attiecās uz uzņēmumu, kas ražo un pārstrādā produktus, kuri nav paredzēti lietošanai pārtikā.

(26)

Minētais atbalsts tika piešķirts vienas uzņēmuma ēkas apšuvuma atjaunošanai ar mērķi “noblīvēt” ēku un tādējādi samazināt gaisa piesārņojumu. Komisija uzskata, ka šāda veida atbalstu var uzskatīt par saderīgu ar Regulas (EK) Nr. 3699/93 III pielikuma 2.0. punkta b) apakšpunktu un ka tādējādi šī konkrētā dotācija GBP 1 592 apmērā ir saderīga ar kopējo tirgu.

(27)	Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 659/1999 14. panta 1. punktu, pieņemot negatīvu lēmumu par nelikumīgu atbalstu, Komisijai lēmumā ir jāparedz, ka attiecīgā dalībvalsts veic visus vajadzīgos pasākumus atbalsta atgūšanai no saņēmēja.

(28)	Apvienotā Karaliste bija norādījusi, ka Komisija nedrīkstētu prasīt atbalsta atgūšanu, ja tas būtu pretrunā ar tiesiskās paļāvības principu, un apgalvoja, ka šajā gadījumā šis princips ir piemērojams.

(29)

Kā norādīts 13. apsvērumā, līdzekļi, kas izmantoti konkrētās shēmas finansēšanai, ir tie paši līdzekļi, kas izmantoti atbalstam, par kuru Komisija Lēmumā 2003/612/EK un Lēmumā 2006/226/EK bija pieņēmusi negatīvu lēmumu. Minētajās lietās Komisija uzskatīja, ka attiecīgie līdzekļi uzskatāmi par valsts līdzekļiem Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē. Vienlaikus Komisija atzina, ka, ņemot vērā attiecīgo lieto īpašos apstākļus, visi konkrētie faktori kopumā Šetlendas iestādēm un iesaistītajām struktūrām radīja tiesisko paļāvību attiecībā uz konkrētā fonda privāto raksturu, un tādējādi ar kopējo tirgu nesaderīgo atbalstu atgūt nebija iespējams.

(30)

Tomēr Komisija uzskata, ka šajā konkrētajā lietā faktorus, kas bija ņemti vērā Lēmumā 2003/612/EK un Lēmumā 2006/226/EK, nevar piemērot tādā pašā veidā un ka tiesiskā paļāvība nav bijusi radīta. Komisija īpaši norāda uz Apvienotās Karalistes darbībām un apgalvojumiem, kuri skaidri liecina, ka attiecīgajos atbalsta piešķiršanas datumos atbildīgās iestādes bija pārliecinātas, ka attiecīgā shēma faktiski ir valsts atbalsta shēma un ka tai ir piemērojami valsts atbalsta noteikumi.

(31)

Lai pamatotu šo secinājumu, Komisija norāda, ka pretēji situācijai attiecībā uz atbalstu, uz kuru attiecās Lēmums 2003/612/EK un Lēmums 2006/226/EK, šī konkrētā shēma tika izveidota kā parasta atbalsta shēma un tajā bija paredzētas tiešas, Šetlendas salu iestādes piešķirtas dotācijas zvejniekiem. Turklāt šīs lietas īpašie apstākļi skaidri liecina, ka Apvienotā Karaliste uzskatīja, ka ir piemērojami valsts atbalsta noteikumi, jo saskaņā ar shēmu radušies izdevumi pastāvīgi tika iekļauti Apvienotās Karalistes ikgadējos valsts atbalsta ziņojumos, kas tiek iesniegti Komisijai saskaņā ar Kopienas noteiktiem pienākumiem. Jāuzsver, ka atbildēs uz Komisijas jautājumiem Apvienotā Karaliste 2004. gada 10. decembra vēstulē norādīja, ka “saskaņā ar shēmām veiktie maksājumi atbilstīgi prasībām ir iekļauti ikgadējā valsts atbalsta pārskatā, kas daudzus gadus sūtīts Komisijai”, un 2005. gada 6. aprīļa vēstulē minēja, ka “mūsu iestādes vairāku gadu garumā ir darbojušās godprātīgi, uzskatot, ka shēmas ir saskaņā ar pamatnostādnēm par valsts atbalstu”.

(32)

Ņemot vērā minētos apgalvojumus un šīs lietas apstākļus, Komisija uzskata, ka prasību par atbalsta atgūšanu nevar uzskatīt par darbību, kas ir pretrunā ar Kopienas tiesību aktu vispārējiem principiem. Tādējādi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 659/1999 14. panta 1. punktu Komisija uzskata, ka Apvienotajai Karalistei jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai atgūtu atbalstu no tā saņēmēja, neskarot gadījumus, uz kuriem attiecas 2007. gada 24. jūlija Regula (EK) Nr. 875/2007 par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu de minimis atbalstam zivsaimniecības nozarē un par Regulas (EK) Nr. 1860/2004 grozīšanu (11).

(33)	Attiecībā uz to jānorāda, ka saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 659/1999 14. panta 2. punktu atgūstamajā summā ir jāietver arī procenti, lai nodrošinātu faktiskas konkurences atjaunošanu. Šie procenti jāaprēķina pēc salikto procentu formulas saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 794/2004 (12) V nodaļu.

(34)	Komisijai jālūdz Apvienotajai Karalistei nosūtīt tai aizpildītu pievienoto anketu par atgūšanas procedūras pašreizējo stāvokli.

V. SECINĀJUMS

(35)	Ņemot vērā IV iedaļā veikto novērtējumu, Komisija secina, ka Apvienotā Karaliste ir pārkāpusi EK līguma 88. panta 3. punktu, saskaņā ar Zivju pārstrādes rūpnīcu uzlabošanas shēmu nelikumīgi piešķirot atbalstu uzņēmumam Shetland Fish Products Limited.

(36)	Komisija uzskata, ka šis atbalsts nav saderīgs ar kopējo tirgu, ciktāl tas attiecas uz atbalstu, kas piešķirts 1997. gada 13.augustā, 1999. gada 7. janvārī, 1999. gada 25. februārī, 1999. gada 10. decembrī, 2001. gada 19. janvārī un 2004. gada 15. decembrī un kas kopā veido GBP 92 009.

(37)	Atbalsts, kas piešķirts 1998. gada 3. septembrī GBP 1 592 apmērā, ir uzskatāms par saderīgu ar kopējo tirgu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1. Atbalsts, kas piešķirts uzņēmumam Shetland Fish Products saskaņā ar Zivju pārstrādes rūpnīcu uzlabošanas shēmu, ir saderīgs ar kopējo tirgu, ciktāl tas attiecas uz 1998. gada 3. septembrī piešķirto summu GBP 1 592 apmērā.

2. Atbalsts, kas piešķirts uzņēmumam Shetland Fish Products saskaņā ar Zivju pārstrādes rūpnīcu uzlabošanas shēmu, nav saderīgs ar kopējo tirgu, ciktāl tas attiecas uz 1997. gada 13. augustā, 1999. gada 7. janvārī, 1999. gada 25. februārī, 1999. gada 10. decembrī, 2001. gada 19. janvārī un 2004. gada 15. decembrī piešķirto summu GBP 92 007 apmērā.

2. pants

Šā lēmuma 1. panta 2. punktā minētais individuālais atbalsts nav uzskatāms par valsts atbalstu, ja tas ir saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 875/2007 nosacījumiem.

3. pants

1. Apvienotā Karaliste no saņēmēja atgūst saskaņā ar atbalsta shēmu piešķirto nesaderīgo atbalstu, kas minēts 1. panta 2. punktā, izņemot 2. pantā minēto atbalstu.

2. Atgūstamajām summām pieskaita procentus par laika periodu no dienas, kad atbalsts nodots saņēmēja rīcībā, līdz tā faktiskās atgūšanas dienai.

3. Procentus aprēķina pēc salikto procentu formulas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 794/2004 V nodaļu.

4. No šā lēmuma pieņemšanas dienas Apvienotā Karaliste atceļ visus saskaņā ar atbalsta shēmu piešķirtos vēl neizmaksātos atbalsta maksājumus, kas minēti 1. panta 2. punktā.

4. pants

1. Nekavējoties un faktiski atgūst saskaņā ar shēmu piešķirto atbalstu, kas minēts 1. panta 2. punktā.

2. Apvienotā Karaliste nodrošina šā lēmuma īstenošanu četru mēnešu laikā no tā paziņošanas dienas.

5. pants

1. Divu mēnešu laikā no šā lēmuma paziņošanas Apvienotā Karaliste Komisijai iesniedz šādu informāciju:

a)	no saņēmēja atgūstamā atbalsta kopsumma (pamatsumma un procenti), kas neatbilst Regulas (EK) Nr. 875/2007 nosacījumiem;

b)	šā lēmuma izpildes nolūkā veikto un plānoto pasākumu sīks apraksts;

c)	dokumenti, kas apliecina, ka saņēmējam ir pieprasīts atmaksāt atbalstu.

Tā pēc Komisijas pieprasījuma nekavējoties sniedz visu informāciju par šā lēmuma izpildes nodrošināšanai veiktajiem un plānotajiem pasākumiem.

Turklāt tā sniedz sīku informāciju par atgūstamā atbalsta summām un attiecīgajiem procentiem, kas jau ir atgūti no atbalsta saņēmēja.

6. pants

Šis lēmums ir adresēts Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajai Karalistei.

Briselē, 2007. gada 13. novembrī

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Joe BORG

(1) OV L 83, 27.3.1999., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1791/2006 (OV L 363, 20.12.2006., 1. lpp.).

(2) OV C 289, 28.11.2006., 10. lpp.

(3) OV C 289, 28.11.2006., 10. lpp.

(4) OV L 346, 31.12.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 25/97 (OV L 6, 10.1.1997., 7. lpp.).

(5) OV L 337, 30.12.1999., 10. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 485/2005 (OV L 81, 30.3.2005., 1. lpp.).

(6) OV L 211, 21.8.2003., 63. lpp.

(7) OV L 81, 18.3.2006., 36. lpp.

(8) OV C 229, 14.9.2004., 5. lpp.

(9) OV C 100, 27.3.1997., 12. lpp.

(10) OV C 19, 20.1.2001., 7. lpp.

(11) OV L 193, 25.7.2007., 6. lpp.

(12) OV L 140, 30.4.2004., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1935/2006 (OV L 407, 30.12.2006.).

TIESĪBU AKTI, KO PIEŅEM STRUKTŪRAS, KURAS IZVEIDOTAS AR STARPTAUTISKIEM NOLĪGUMIEM

22.2.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 48/78

Saskaņā ar starptautiskajām publiskajām tiesībām juridisks spēks ir tikai oriģinālajiem ANO/EEK dokumentiem. Šo noteikumu statuss un spēkā stāšanās datums jāpārbauda ANO/EEK statusa dokumenta TRANS/WP.29/343 pēdējā redakcijā, kas pieejama: http://www.unece.org/trans/main/wp29/wp29wgs/wp29gen/wp29fdocstts.html

Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO/EEK) Noteikumi Nr. 101 – vienoti noteikumi par tādu vieglo automobiļu apstiprināšanu, ko darbina tikai iekšdedzes dzinējs vai hibrīds elektrisks spēka piedziņas bloks, attiecībā uz oglekļa dioksīda emisijas un degvielas patēriņa mērījumiem un/vai elektroenerģijas patēriņa un elektriskā diapazona mērījumiem, kā arī par tādu M1 un N1 kategoriju transportlīdzekļu apstiprināšanu, kurus darbina tikai elektrisks spēka piedziņas bloks, attiecībā uz elektroenerģijas patēriņa un elektriskā diapazona mērījumiem

Noteikumu sākotnējās redakcijas 7. papildinājums – spēkā stāšanās datums: 2007. gada 18. jūnijs

Noteikumu Nr. 101 (publicēti OV L 158, 19.6.2007.) grozījumi

1. punktu groza šādi ((1) zemsvītras piezīmi negroza):

“1. DARBĪBAS JOMA

Šos noteikumus piemēro M1 un N1 (1) kategorijas transportlīdzekļiem attiecībā uz:

a)	oglekļa dioksīda (CO2) emisijas un degvielas patēriņa mērījumiem un/vai elektroenerģijas patēriņa un elektriskā diapazona mērījumiem transportlīdzekļiem, kurus darbina tikai iekšdedzes dzinējs vai hibrīds elektrisks spēka piedziņas bloks;

b)	elektroenerģijas patēriņa un elektriskā diapazona mērījumiem transportlīdzekļiem, kurus darbina tikai elektrisks spēka piedziņas bloks.

Tā neattiecas uz N1 kategorijas transportlīdzekļiem, ja ir spēkā šādi abi nosacījumi:

a)	šīs kategorijas transportlīdzeklim uzstādītā motora tips ir apstiprināts saskaņā ar Noteikumiem Nr. 49, un

b)	ražotāja N1 kategorijas transportlīdzekļu kopējais ražošanas apjoms gadā visā pasaulē ir mazāks par 2 000 vienībām.”

Iekļauj šādus jaunus 2.7. un 2.8. punktus:

“2.7.

“Kravas automobilis” ir N1 kategorijas mehānisks transportlīdzeklis, kas projektēts un konstruēts vienīgi vai galvenokārt kravu pārvadāšanai.

2.8.	“Furgons” ir kravas automobilis, kura kabīne ir integrēta virsbūvē.”

Bijušo 2.7. līdz 2.16. punktu pārnumurē kā 2.9. līdz 2.18. punktu.

Noteikumu 3.3. punktu groza šādi:

“3.3.

Transportlīdzekli, kas ir apstiprināmā transportlīdzekļa tipa paraugs, iesniedz tehniskajam dienestam, kas ir atbildīgs par apstiprināšanas testu izpildi. M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļiem, kuriem tipa apstiprinājums attiecībā uz emisijām piešķirts saskaņā ar Noteikumiem Nr. 83, testa laikā tehniskais dienests pārbauda, vai šis transportlīdzeklis, ja to darbina tikai iekšdedzes dzinējs vai hibrīds elektrisks spēka piedziņas bloks, atbilst attiecīgajam tipam piemērojamajām robežvērtībām, kā aprakstīts Noteikumos Nr. 83.”

Noteikumu 5.2.1. punktu groza šādi:

“5.2.1.

CO2 emisijas un degvielas patēriņu mēra saskaņā ar 6. pielikumā aprakstīto testa procedūru. Transportlīdzekļus, kuri nesasniedz paātrinājuma un maksimālā ātruma vērtības, kas nepieciešamas testa ciklā, jāekspluatē ar pilnīgi nospiestu akseleratora vadības ierīci, līdz tie atkal sasniedz nepieciešamos ekspluatācijas rādītājus. Atkāpes no testa cikla jāreģistrē testa ziņojumā.”

Noteikumu 7.1. līdz 7.1.3. punktu groza šādi (iekļaujot atsauci uz jaunu (4) zemsvītras piezīmi):

“7.1. Transportlīdzekļi, ko darbina tikai iekšdedzes dzinējs, izņemot transportlīdzekļus, kas aprīkoti ar periodiski reģenerējošu emisijas kontroles sistēmu

Tipa apstiprinājumu var attiecināt uz tā paša tipa transportlīdzekļiem vai cita tipa transportlīdzekļiem, kas atšķiras ar šādiem 4. pielikumā minētiem parametriem, ja tehniskā dienesta izmērītās CO2 emisijas nepārsniedz tipa apstiprinājuma vērtību par vairāk nekā 4 % M1 kategorijas transportlīdzekļiem un par vairāk nekā 6 % N1 kategorijas transportlīdzekļiem.

7.1.1.

Atskaites masa.

7.1.2.

Maksimālā atļautā masa.

7.1.3.

Virsbūves tips:

a)	M1 kategorijas transportlīdzekļiem: sedans, hečbeks, paaugstinātas ietilpības transportlīdzeklis, kupeja, kabriolets, daudzfunkcionāls transportlīdzeklis (4);

b)	N1: kategorijas transportlīdzekļiem: kravas automobilis, furgons.”

Iekļauj šādu jaunu (4) zemsvītras piezīmi:

“(4)	Kā noteikts Konsolidētās rezolūcijas par transportlīdzekļu konstrukciju (R.E.3) 7. pielikumā (dokuments TRANS/WP.29/78/1. redakcija/2. grozījumi).”

Noteikumu 7.2. punktu groza šādi:

“7.2. Transportlīdzekļi, ko darbina tikai iekšdedzes dzinējs un kas aprīkoti ar periodiski reģenerējošu emisijas kontroles sistēmu

Tipa apstiprinājumu var attiecināt uz tā paša tipa transportlīdzekļiem vai cita tipa transportlīdzekļiem, kas atšķiras ar 4. pielikumā minētajiem parametriem, kuri uzskaitīti 7.1.1. līdz 7.1.5. punktā, bet neatšķiras ar 10. pielikumā minētajiem transportlīdzekļu saimes grupas parametriem, ja tehniskā dienesta izmērītās CO2 emisijas nepārsniedz tipa apstiprinājuma vērtību par vairāk nekā 4 % M1 kategorijas transportlīdzekļiem un par vairāk nekā 6 % N1 kategorijas transportlīdzekļiem, piemērojot tādu pašu koeficientu K1.

Tipa apstiprinājumu var attiecināt arī uz tā paša tipa transportlīdzekļiem, bet ar citu koeficientu K1, ja tehnisko dienestu mērītā koriģētā CO2 vērtība nepārsniedz tipa apstiprinājuma vērtību par vairāk nekā 4 % M1 kategorijas transportlīdzekļiem un par vairāk nekā 6 % N1 kategorijas transportlīdzekļiem.”

Noteikumu 7.4. līdz 7.4.3. punktu groza šādi:

“7.4. Transportlīdzekļi, ko darbina hibrīds elektrisks spēka piedziņas bloks

Tipa apstiprinājumu var attiecināt uz tā paša tipa transportlīdzekļiem vai cita tipa transportlīdzekļiem, kas atšķiras ar šādiem 4. pielikumā minētiem parametriem, ja tehniskā dienesta izmērītās CO2 emisijas un elektroenerģijas patēriņš nepārsniedz tipa apstiprinājuma vērtību par vairāk nekā 4 % M1 kategorijas transportlīdzekļiem un par vairāk nekā 6 % N1 kategorijas transportlīdzekļiem.

7.4.1.

Atskaites masa.

7.4.2.

Maksimālā atļautā masa.

7.4.3.

Virsbūves tips:

a)	M1 kategorijas transportlīdzekļiem: sedans, hečbeks, paaugstinātas ietilpības transportlīdzeklis, kupeja, kabriolets, daudzfunkcionāls transportlīdzeklis (4);

b)	N1 kategorijas transportlīdzekļiem: kravas automobilis, furgons.”

Iekļauj šādus jaunus 7.5. līdz 7.6.3. punktus:

“7.5. N1 kategorijas transportlīdzekļu tipa apstiprinājuma attiecināšana uz citiem attiecīgās saimes transportlīdzekļiem, ja tos darbina tikai ar iekšdedzes dzinēju vai ar hibrīdu elektrisku spēka piedziņas bloku

7.5.1.

N1 kategorijas transportlīdzekļiem, kas ir apstiprināti kā transportlīdzekļu saimes locekļi saskaņā ar 7.6.2. punktā minēto procedūru, tās pašas saimes transportlīdzekļu tipa apstiprinājumu var piemērot tikai tad, ja tehniskais dienests novērtē, ka jaunā transportlīdzekļa degvielas patēriņš nepārsniedz tā transportlīdzekļa degvielas patēriņu, uz kuru pamatots transportlīdzekļu saimes degvielas patēriņš.

Apstiprinājumus var arī attiecināt uz transportlīdzekļiem, kas ir:

a)	līdz 110 kg smagāki nekā testētais saimes transportlīdzeklis, ar noteikumu, ka to masas starpība ar vieglāko saimes transportlīdzekli nepārsniedz 220 kg,

b)	ar zemāku kopējo pārnesuma skaitli nekā testētajam saimes transportlīdzeklim, ja atšķirību iemesls ir tikai riepu izmērs, un

c)	atbilstoši transportlīdzekļu saimei visos pārējos aspektos.

7.5.2.

N1 kategorijas transportlīdzekļiem, kas ir apstiprināti kā transportlīdzekļu saimes locekļi saskaņā ar 7.6.3. punktā minēto procedūru, tās pašas saimes transportlīdzekļu tipa apstiprinājumu var piemērot tikai tad, ja tehniskais dienests novērtē, ka jaunā transportlīdzekļa degvielas patēriņš nepārsniedz robežvērtības, kas noteiktas diviem saimes transportlīdzekļiem ar attiecīgi augstāko un zemāko degvielas patēriņu.

7.6. N1 kategorijas transportlīdzekļu apstiprināšana transportlīdzekļu saimē, ja tos darbina tikai ar iekšdedzes dzinēju vai ar hibrīdu elektrisku spēka piedziņas bloku

N1 kategorijas transportlīdzekļus var apstiprināt saimē atbilstoši 7.6.1. punktam saskaņā ar 7.6.2. punktā vai 7.6.3. punktā minēto metodi.

7.6.1. Šajā direktīvā N1 kategorijas transportlīdzekļus var grupēt saimē, ja ir identiski vai līdz zināmai robežai vienādi šādi parametri.

7.6.1.1.

Identiskie parametri ir šādi:

a)	ražotājs un tips, kā noteikts 4. pielikuma 2. punktā;

b)	dzinēja darba tilpums;

c)	emisiju kontroles sistēmas tips;

d)	degvielas sistēmas tips, kā noteikts 4. pielikuma 6.7.2. punktā.

7.6.1.2.

Šādiem parametriem ir jābūt turpmāk aprakstītajās robežās:

a)	kopējais pārnesuma skaitlis (ne vairāk kā par 8 % pārsniedz zemāko), kā noteikts 4. pielikuma 6.10.3. punktā,

b)	atskaites masa (ne vairāk kā 220 kg vieglāka par smagāko),

c)	frontālā daļa (ne vairāk kā 15 % mazāka par lielāko),

d)	dzinēja jauda (ne vairāk kā 10 % mazāka par lielāko).

7.6.2. Transportlīdzekļu saimi, kā noteikts 7.6.1. punktā, var apstiprināt, ja CO2 emisijas un degvielas patēriņa dati ir vienādi visiem saimes transportlīdzekļiem. Tehniskajam dienestam testa nolūkā jāizvēlas viens saimes transportlīdzeklis, kuram atbilstoši tehniskā dienesta viedoklim ir vislielākā CO2 emisija. Mērījumus veic saskaņā ar 5. punkta un 6. pielikumā norādījumiem, savukārt rezultātus, kas iegūti saskaņā ar 5.5. punktā aprakstīto metodi, izmanto kā tipa apstiprinājuma vērtības, kas raksturīgas visiem saimes transportlīdzekļiem.

7.6.3. Transportlīdzekļus, kas saskaņā ar 7.6.1. punktu ir sagrupēti saimē, var apstiprināt ar individuāliem CO2 emisiju un degvielas patēriņa datiem katram saimes transportlīdzeklim. Tehniskais dienests testa nolūkā izvēlas divus transportlīdzekļus, kuriem saskaņā ar tehniskā dienesta viedokli ir attiecīgi vislielākā un vismazākā CO2 emisija. Mērījumus veic, kā norādīts 5. punktā un 6. pielikumā. Ja ražotāja norādītie dati par šiem diviem transportlīdzekļiem nepārsniedz 5.5. punktā minētās robežvērtības, kā tipa apstiprinājuma vērtības var izmantot CO2 emisijas datus, ko ražotājs norādījis attiecībā uz visiem saimes transportlīdzekļiem. Ja ražotāja norādītie dati neatbilst minētajām robežvērtībām, tipa apstiprinājumam izmanto saskaņā ar 5.5. punktā minēto metodi iegūtos rezultātus, un tehniskais dienests papildu testiem izvēlas atbilstošu skaitu citu saimes transportlīdzekļu.”

4. PIELIKUMS

NOSAUKUMU groza šādi (iekļaujot atsauci uz jaunu (6) zemsvītras piezīmi):

“PAZIŅOJUMS (6)”

Iekļauj šādu jaunu (6 ) zemsvītras piezīmi:

“(6)	Attiecībā uz transportlīdzekļiem, kas ir apstiprināti saimē saskaņā ar 7.6. punktu, šis paziņojums ir jāiesniedz par katru atsevišķu saimes transportlīdzekli.”

Pielikuma 6.3. punktu groza šādi (iekļaujot jaunu atsauci uz (7) zemsvītras piezīmi):

6.3. Virsbūves tips:

6.3.1.

M1 kategorijas transportlīdzekļiem: sedans, hečbeks, paaugstinātas ietilpības transportlīdzeklis, kupeja, kabriolets, daudzfunkcionāls transportlīdzeklis (2) (7);

6.3.2.

N1 kategorijas transportlīdzekļiem: kravas automobilis, furgons (2).”

Iekļauj šādu jaunu (7) zemsvītras piezīmi:

“(7)	Kā noteikts Konsolidētās rezolūcijas par transportlīdzekļu konstrukciju (R.E.3) 7. pielikumā (dokuments TRANS/WP.29/78/1. redakcija/2. grozījumi).”

Pielikuma 7. punktu groza šādi:

7. Tipa apstiprinājuma vērtības:”

22.2.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 48/82

Labojums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1927/2006 (2006. gada 20. decembris) par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izveidi

( Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis L 406, 2006. gada 30. decembris )

Regulu (EK) Nr. 1927/2006 lasīt šādi:

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 1927/2006

(2006. gada 20. decembris)

par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izveidi

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 159. panta trešo daļu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (3),

tā kā:

(1)

Lai gan globalizācijai ir pozitīva ietekme uz izaugsmi, nodarbinātību un labklājību, kā arī uz nepieciešamību ar strukturālām izmaiņām vēl vairāk palielināt Eiropas konkurētspēju, tā var radīt arī negatīvas sekas dažu nozaru vismazāk aizsargātajiem un vismazāk kvalificētajiem darbiniekiem. Tādēļ ir lietderīgi izveidot Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu (“EGF”), kas pieejams visām dalībvalstīm un ar ko Kopiena varētu izrādīt savu solidaritāti darbiniekiem, kurus ietekmējusi atlaišana, kas ir pasaules tirdzniecības modeļa izmaiņu rezultāts.

(2)

Ir jāsaglabā Eiropas vērtību sistēma un jāveicina godīga ārējā tirgus attīstība. Globalizācijas negatīvā ietekme pirmām kārtām būtu jāmazina ar stabilu ilgtermiņa Kopienas tirdzniecības politikas stratēģiju, kuras mērķis ir augstu pasaules sociālo un ekoloģisko standartu ievērošana. EGF sniegtajai palīdzībai vajadzētu būt dinamiskai un spējīgai pielāgoties nepārtraukti mainīgajiem un bieži vien neparedzamajiem tirgus apstākļiem.

(3)

EGF būtu jāsniedz īpašs vienreizējs finansiāls ieguldījums, kas atvieglotu reintegrāciju nodarbinātībā darbiniekiem reģionos, nozarēs, teritorijās vai darba tirgus reģionos, kuri cieš no ievērojamiem ekonomikas traucējumiem. EGF būtu jāveicina uzņēmējdarbība, piemēram, piešķirot mikrokredītus vai izveidojot sadarbības projektus.

(4)

Rīcība atbilstīgi šai regulai būtu jānosaka stingri atbilstīgi iejaukšanās kritērijiem, kas attiecas uz ekonomikas izvietojuma mērogu un ietekmi uz konkrēto nozari vai ģeogrāfisko rajonu, lai nodrošinātu, ka EGF finansiālie ieguldījumi tiek koncentrēti uz darba ņēmējiem Kopienas vissmagāk skartajos reģionos un tautsaimniecības nozarēs. Tie ne vienmēr atrodas vienā dalībvalstī. Šādos izņēmuma gadījumos dalībvalstis var iesniegt kopīgus pieprasījumus EGF palīdzībai.

(5)	EGF darbībai vajadzētu būt saskaņotai un saderīgai ar pārējo Kopienas politiku un būtu jāatbilst tās acquis, jo īpaši struktūrfondu intervencēm, vienlaikus sniedzot reālu ieguldījumu Kopienas sociālās politikas jomās.

(6)	Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību, ko 2006. gada 17. maijā pieņēma Eiropas Parlaments, Padome un Komisija (4) (Iestāžu nolīgums), 28. pants nosaka EGF budžeta apjomu.

(7)

Par konkrētu rīcību, ko finansē saskaņā ar šo regulu, nebūtu jāsaņem finansiāla palīdzība, izmantojot citus Kopienas finanšu instrumentus. Tomēr saskaņošana ar pašreizējiem vai plānotiem modernizācijas un pārveidošanas pasākumiem reģionālajā attīstībā ir nepieciešama, lai gan šāda saskaņošana nedrīkst radīt paralēlas vai papildu vadības struktūras rīcībām, kuras finansē EGF.

(8)

Lai atvieglotu regulas īstenošanu, līdzekļiem vajadzētu būt pieejamiem no dienas, kad dalībvalsts sāk sniegt individualizētus pakalpojumus skartajiem darbiniekiem. Būtu jānosaka termiņa ierobežojumi EGF finansiālā ieguldījuma izmantošanai, kas atspoguļo vajadzību pēc efektīvas rīcības, kura īpaši vērsta uz reintegrāciju nodarbinātībā.

(9)

Saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (5) (Finanšu regula), dalībvalstīm būtu jāsaglabā arī atbildība par palīdzības īstenošanu un par to rīcību pārvaldību un kontroli, kuras atbalsta ar Kopienas finansējumu. Dalībvalstij būtu jāsniedz pārskats par saņemtā EGF finansiālā ieguldījuma izlietojumu.

(10)	Eiropas Pārmaiņu novērošanas centrs var sniegt Komisijai un attiecīgajai dalībvalstij kvalitatīvas un kvantitatīvas analīzes, lai palīdzētu novērtēt EGF fondu pieprasījumus.

(11)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka mēroga vai iedarbības dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai.

(12)	Tā kā EGF īstenošanas laiks sakrīt ar 2007. gada 1. janvāra – 2013. gada 31. decembra finanšu shēmas ilgumu, atbalstam ar tirdzniecību saistīto izmaiņu dēļ atlaistajiem darbiniekiem vajadzētu būt pieejamam no 2007. gada 1. janvāra,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1. Nolūkā veicināt ekonomisku izaugsmi un radīt vairāk darba vietu Eiropas Savienībā ar šo regulu izveido EGF, lai ļautu Kopienai sniegt atbalstu darbiniekiem, kuri atlaisti tādēļ, ka globalizācijas dēļ ir notikušas lielas strukturālas izmaiņas pasaules tirdzniecības modeļos, ja šīm izmaiņām ir ievērojama negatīva ietekme uz reģionālo vai vietējo ekonomiku.

EGF īstenošanas laiks sakrīt ar finanšu shēmas ilgumu – no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim.

2. Šī regula nosaka EGF darbības noteikumus, lai atvieglotu reintegrāciju nodarbinātībā tiem darbiniekiem, kuri atlaisti ar tirdzniecību saistīto izmaiņu rezultātā.

2. pants

Intervences kritēriji

Finansiālo ieguldījumu no EGF nodrošina, ja lielas strukturālas izmaiņas pasaules tirdzniecības modelī rada nopietnus ekonomikas traucējumus, piemēram, ievērojamu importa uz Eiropas Savienību palielināšanos vai ES tirgus daļas strauju samazināšanos attiecīgajā nozarē vai nozares pārvietošanos uz trešām valstīm, kas izraisa:

a)	vismaz 1 000 štata vietu samazināšanu 4 mēnešu laikā uzņēmumā, kas atrodas dalībvalstī, ietverot darbiniekus, ko atlaiž piegādes uzņēmumos vai pakārtotās ražošanas uzņēmumos, vai

b)	vismaz 1 000 štata vietu samazināšanu 9 mēnešu laikā, jo īpaši mazajos un vidējos uzņēmumos NACE 2 nozarē viena reģiona vai divu kaimiņu reģionu NUTS II līmenī,

mazā darba tirgū vai izņēmuma gadījumos, ja to ir pienācīgi pamatojusi attiecīgā dalībvalsts vai dalībvalstis, EGF ieguldījuma pieprasījumus var uzskatīt par atbilstīgiem, lai arī pilnībā nav izpildīti a) un b) apakšpunkta nosacījumi, ja štata vietu samazināšana īpaši negatīvi ietekmēs nodarbinātību un vietējo ekonomiku. Šādos izņēmuma gadījumos ieguldīto līdzekļu apjoms nedrīkst pārsniegt 15 % no EGF gada izdevumiem.

3. pants

Piemērotas rīcības

Finansiālu ieguldījumu no EGF var sniegt aktīvos darba tirgus pasākumos, kas ir daļa no saskaņotās individualizēto pakalpojumu paketes attiecīgo atlaisto darbinieku reintegrēšanai darba tirgū, tostarp:

atbalsts darba meklēšanā, profesionālā orientācija, individuāli pielāgota apmācība un pārkvalifikācija, tostarp informācijas un komunikācijas tehnoloģiju prasmju iegūšana un iegūtās pieredzes dokumentāla apliecināšana, kā arī pārcelšanas atbalsts un uzņēmējdarbības veicināšana vai atbalsts pašnodarbinātībai;

b)	īpaši ierobežota termiņa pasākumi, piemēram, darba meklētāja pabalsti, pārcelšanās pabalsti vai pabalsti cilvēkiem, kas piedalās mūžizglītības programmās un apmācībā; un

c)	veicināšanas pasākumi jo īpaši attiecībā uz neizdevīgākā situācijā esošiem vai gados vecākiem darba ņēmējiem, lai tie paliktu vai atgrieztos darba tirgū.

EGF nesedz pasīvus sociālās aizsardzības pasākumus.

Pēc attiecīgās dalībvalsts iniciatīvas EGF var finansēt sagatavošanas, pārvaldības, informēšanas un reklāmas pasākumus, kā arī tā īstenošanas kontroles pasākumus.

4. pants

Finansiālā ieguldījuma veids

Komisija piešķir finansiālu ieguldījumu viena maksājuma veidā, kurš īstenojams dalītās vadības sistēmā starp dalībvalstīm un Komisiju, atbilstīgi Finanšu regulas 53. panta 1. punkta b) apakšpunktam un 53. panta 5. un 6. punktam.

5. pants

Pieteikumi

1. Dalībvalsts(-is) iesniedz Komisijai pieteikumu maksājuma saņemšanai no EGF 10 nedēļu laikā no dienas, kad ir izpildīti 2. pantā minētie nosacījumi EGF mobilizēšanai. Šo pieteikumu attiecīgā(-s) dalībvalsts(-is) var turpmāk papildināt.

2. Pieteikumā ietver šādu informāciju:

a)	pamatota analīze par saistību starp plānotu atlaišanu un lielām strukturālām izmaiņām pasaules tirdzniecības modeļos un atlaisto skaita pierādījums; paskaidrojums par atlaišanas neparedzēto raksturu;

b)	to uzņēmumu identifikācija, kuri atlaiž darbiniekus (valsts vai starptautiski), piegādes uzņēmumi vai pakārtotās ražošanas uzņēmumi, nozares, darbinieku mērķa kategorijas;

c)	attiecīgās teritorijas un tās iestāžu, kā arī citu ieinteresēto pušu raksturojums un sagaidāmā atlaišanas ietekme uz nodarbinātību vietēji, reģionā vai valstī;

d)	saskaņota individualizēto pakalpojumu pakete, kas jāfinansē, un tās paredzamo izmaksu sadalījums, ietverot tās papildināmību ar struktūrfondu finansētām rīcībām, kā arī informāciju par rīcībām, kas ir obligātas saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai atbilstīgi koplīgumiem;

e)	diena(-s), kad tika uzsākta individualizētu pakalpojumu sniegšana skartajiem darbiniekiem vai plānots to sākt;

f)	procedūras, kādas ievēro, apspriežoties ar sociālajiem partneriem; un

g)	iestāde, kas atbild par vadību un finansiālo kontroli atbilstīgi 18. pantam.

3. Ņemot vērā dalībvalsts(-u), reģiona, sociālo partneru un uzņēmumu, kas iesaistīti atbilstīgi valsts tiesību aktiem vai kolektīvajiem līgumiem, īstenotās rīcības un pievēršot īpašu uzmanību rīcībām, ko finansē Eiropas Sociālais fonds (ESF), informācija, ko sniedz saskaņā ar 2. pantu, ietver kopsavilkumu par valsts iestādes un attiecīgo uzņēmumu veiktajām un plānotajām rīcībām, tostarp to izmaksu novērtējumu.

4. Attiecīgā(-s) dalībvalsts(-is) sniedz tādu statistikas un citu informāciju visatbilstīgākajā teritoriālajā līmenī, kādu Komisija pieprasa, lai novērtētu intervences kritēriju izpildi.

5. Pamatojoties uz informāciju, ko sniedz saskaņā ar 2. pantu, un jebkuru citu attiecīgās(-o) dalībvalsts(-u) iesniegto informāciju, Komisija, apspriežoties ar šīm dalībvalstīm, novērtē, vai ir izpildīti nosacījumi par finansiālā ieguldījuma sniegšanu saskaņā ar šo regulu.

6. pants

Papildināmība, atbilstība un koordinācija

1. EGF ieguldījums neaizvieto rīcības, par ko atbild uzņēmumi atbilstīgi valsts tiesību aktiem vai kolektīvajiem līgumiem.

2. EGF ieguldījums papildina dalībvalstu rīcības valsts, reģionālā vai vietējā līmenī, tostarp tos pasākumus, kuriem līdzfinansējumu saņem no struktūrfondiem.

3. EGF ieguldījums nodrošina solidaritāti un atbalstu individuāliem darba ņēmējiem, kuri atlaisti tādēļ, ka ir notikušas lielas strukturālas izmaiņas pasaules tirdzniecības modeļos. EGF nefinansē uzņēmumu vai nozaru pārstrukturēšanu.

4. Saskaņā ar saviem attiecīgajiem pienākumiem Komisija un dalībvalstis nodrošina Kopienas fondu palīdzības koordināciju.

5. Dalībvalstis nodrošina, ka konkrētās rīcības, kas saņem finansiālu ieguldījumu no EGF, nesaņem palīdzību no citiem Kopienas finanšu instrumentiem.

7. pants

Vīriešu un sieviešu līdztiesība un nediskriminēšana

Komisija un dalībvalstis nodrošina, ka vīriešu un sieviešu līdztiesība un dzimumu perspektīvas integrācija tiek veicināta dažādos EGF īstenošanas posmos. Komisija un dalībvalstis veic piemērotus pasākumus, lai novērstu jebkādu diskrimināciju pēc dzimuma, rases, tautības, reliģijas vai ticības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas EGF īstenošanas dažādajos posmos un jo īpaši attiecībā uz piekļuvi tam.

8. pants

Tehniskā palīdzība pēc Komisijas iniciatīvas

1. Pēc Komisijas iniciatīvas EGF var izmantot uzraudzības, informācijas, administratīvā un tehniskā atbalsta, revīzijas, kontroles un novērtēšanas pasākumiem, kas nepieciešami regulas īstenošanai, bet ne vairāk kā 0,35 % no tajā gadā pieejamajiem finanšu resursiem.

2. Šādus uzdevumus veic saskaņā ar Finanšu regulu, kā arī saskaņā ar īstenošanas noteikumiem, ko piemēro šim budžeta izpildes veidam.

9. pants

Informācija un publicitāte

1. Attiecīgā(-s) dalībvalsts(-is) sniedz informāciju un popularizē finansētās rīcības. Informāciju adresē attiecīgajiem darbiniekiem, vietējām un reģionālām atbildīgajām iestādēm, sociālajiem partneriem, plašsaziņas līdzekļiem un plašai sabiedrībai. Tā izceļ Kopienas lomu un nodrošina, ka ir redzams EGF ieguldījums.

2. Komisija internetā izveido tīmekļa vietni, visās Kopienas valodās sniedzot informāciju par EGF, kā arī norādījumus par pieprasījumu iesniegšanu, jaunāko informāciju par apstiprinātajiem un noraidītajiem pieprasījumiem un uzsverot budžeta lēmējinstitūcijas lomu.

10. pants

Finansiālā ieguldījuma noteikšana

1. Komisija, pamatojoties uz novērtējumu, kas veikts saskaņā ar 5. panta 5. punktu, jo īpaši ņemot vērā atbalstāmo darba ņēmēju skaitu, piedāvātās rīcības un novērtētās izmaksas, cik ātri iespējams, aprēķina finansiālo ieguldījumu un izsaka priekšlikumu par tā apjomu, ko vajadzības gadījumā varētu sniegt pieejamo resursu robežās.

Apjoms nedrīkst pārsniegt 50 % no kopējām novērtētām izmaksām, kas minētas 5. panta 2. punkta d) apakšpunktā.

2. Ja, pamatojoties uz novērtējumu, kas veikts atbilstīgi 5. panta 5. punktam, Komisija ir secinājusi, ka ir izpildīti nosacījumi finansiālajam ieguldījumam saskaņā ar šo regulu, tā nekavējoties uzsāk 12. pantā norādīto procedūru.

3. Ja, pamatojoties uz novērtējumu, kas veikts saskaņā ar 5. panta 5. punktu, Komisija ir secinājusi, ka nav izpildīti nosacījumi finansiālajam ieguldījumam saskaņā ar šo regulu, tā, cik ātri iespējams, to paziņo attiecīgajai(-ām) dalībvalstij(-īm).

11. pants

Tiesības uz izdevumu segšanu

Tiesības segt izdevumus no EGF ir no dienas(-ām), kad attiecīgā(-ās) dalībvalsts(-is) sāk sniegt individualizētos pakalpojumus skartajiem darbiniekiem, kā norādīts 5. panta 2. punkta e) apakšpunktā.

12. pants

Budžeta procedūra

1. EGF pasākumi ir saskaņā ar Iestāžu nolīguma 28. punktu.

2. EGF paredzētās apropriācijas iekļauj Eiropas Savienības vispārējā budžetā kā uzkrājumu, izmantojot parasto budžeta procedūru, tiklīdz Komisija ir noteikusi pietiekamas rezerves un/vai atcēlusi saistības.

3. Ja Komisija ir secinājusi, ka finansiālo ieguldījumu būtu jāveic no EGF, tā iesniedz budžeta lēmējinstitūcijai priekšlikumu apstiprināt apropriācijas, kas atbilst apjomam, kurš noteikts saskaņā ar 10. pantu, un prasību pārcelt šo līdzekļu apjomu uz EGF budžeta pozīciju. Priekšlikumus var sagrupēt partijās.

Pārcelšanu EGF vajadzībām veic, ievērojot Finanšu regulas 24. panta 4. punktu.

4. Priekšlikumā, ievērojot 3. punktu, iekļauj:

a)	novērtējumu, kas veikts saskaņā ar 5. panta 5. punktu, līdz ar informācijas kopsavilkumu, uz kura pamatojas novērtējums;

b)	pierādījumus, ka izpildītas 2. un 6. pantā noteiktās prasības; un

c)	priekšlikumā minētās summas pamatojumu.

5. Iesniedzot priekšlikumu, Komisija vienlaikus uzsāk trialoga procedūru iespējami vienkāršotā formā, lai panāktu abu budžeta lēmējiestāžu vienošanos par EGF izmantošanu un vajadzīgo līdzekļu apjomu.

6. Katru gadu 1. septembrī vismaz viena ceturtdaļa no EGF maksimālā gada apjoma paliek pieejama to vajadzību segšanai, kas parādās līdz gada beigām.

7. Kad budžeta lēmējinstitūcija apropriācijas piešķīrusi, Komisija pieņem lēmumu par finansiālo ieguldījumu.

13. pants

Maksājumi un finansiālā ieguldījuma izmantošana

1. Pēc lēmuma pieņemšanas saskaņā ar 12. panta 7. punktu Komisija izmaksā finansiālo ieguldījumu attiecīgajai(-ām) dalībvalstij(-īm) vienā maksājumā, principā 15 dienu laikā.

2. Dalībvalsts(-is) izmanto finansiālo ieguldījumu, kā arī visus nopelnītos procentus 12 mēnešu laikā no piemērošanas dienas, ievērojot 5. pantu.

14. pants

Euro izmantošana

Pieteikumos, lēmumos par finansiālo ieguldījumu un atskaitēs saskaņā ar šo regulu, kā arī citos saistītos dokumentos visas summas izsaka euro.

15. pants

Nobeiguma ziņojums un izbeigšana

1. Ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc 13. panta 2. punktā minētā termiņa beigām attiecīgā(-s) dalībvalsts(-is) iesniedz Komisijai pārskatu par finansiālā ieguldījuma izmantojumu, ietverot informāciju par rīcību veidu un galvenajiem rezultātiem, kā arī deklarāciju, kur attaisnoti izdevumi un vajadzības gadījumā norādīta rīcību komplementaritāte ar tām, ko finansē ESF.

2. Ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad Komisija saņēmusi visu 1. punktā pieprasīto informāciju, tā izbeidz finansiālo ieguldījumu no EGF.

16. pants

Gada pārskats

1. Katru gadu līdz 1. jūlijam un pirmo reizi 2008. gadā Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei kvantitatīvu un kvalitatīvu pārskatu par darbībām, kas iepriekšējā gadā veiktas saskaņā ar šo regulu. Šajā pārskatā galvenokārt koncentrējas uz EGF sasniegtajiem rezultātiem un jo īpaši ietver informāciju, kas saistīta ar iesniegtajiem pieprasījumiem, pieņemtajiem lēmumiem, finansētajām rīcībām, ietverot to komplementaritāti ar struktūrfondu, jo īpaši ESF, finansētām rīcībām, un veiktā finansiālā ieguldījuma izbeigšanu. Turklāt tajā dokumentē pieprasījumus, kurus noraidīja nepietiekama apropriāciju apjoma vai neatbilstības dēļ.

2. Pārskatu informācijas nolūkos nosūta Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai un sociālajiem partneriem.

17. pants

Izvērtēšana

1. Komisija pēc savas iniciatīvas un ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm veic:

a)	līdz 2011. gada 31. decembris – starpposma izvērtēšanu par sasniegto rezultātu efektivitāti un stabilitāti; un

b)	līdz 2014. gada 31. decembris – paveiktā izvērtēšanu ar ārējo ekspertu palīdzību, lai noteiktu EGF ietekmi un tā pievienoto vērtību.

2. Izvērtēšanas rezultātus informācijas nolūkā nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai un sociālajiem partneriem.

18. pants

Vadība un finanšu kontrole

1. Neskarot Komisijas atbildību par Eiropas Kopienu vispārējā budžeta izpildi, dalībvalstis pirmās uzņemas atbildību par EGF atbalstīto rīcību vadību un par rīcību finansiālo kontroli. Šajā nolūkā veicamie pasākumi ietver:

a)	pārbaudi, vai vadības un kontroles pasākumi ir izveidoti un tiek īstenoti tā, lai nodrošinātu, ka Kopienas fondus izmanto efektīvi un pareizi, saskaņā ar pareizas finanšu vadības principiem;

b)	pārbaudi, vai finansētās rīcības ir pienācīgi īstenotas;

c)	nodrošinājumu, ka izdevumi pamatojas uz pārbaudāmiem apliecinošajiem dokumentiem, ir pareizi un patiesi;

trūkumu novēršanu, atrašanu un labošanu, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1083/2006 (2006. gada 11. jūlijs), ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu (6), 70. pantā, un nepienācīgi izmaksāto summu atgūšanu kopā ar procentiem par novēlotiem maksājumiem saskaņā ar to pašu pantu. Dalībvalsts(-is) par jebkuru šādu trūkumu pienācīgā laikā ziņo Komisijai un informē Komisiju par progresu administratīvajos un juridiskajos jautājumos.

2. Dalībvalsts(-is) veic vajadzīgās finansiālās korekcijas, ja atklāti pārkāpumi. Korekcijas izpaužas kā visa Kopienas ieguldījuma vai tā daļas atcelšana. Dalībvalsts(-is) atgūst visas summas, kas zaudētas atklāto pārkāpumu rezultātā, atmaksā tās Komisijai, un, ja attiecīgā(-s) dalībvalsts(-is) summu laikus neatmaksā, tad jāmaksā nokavējuma procenti.

3. Komisija, atbildot par Eiropas Kopienu vispārējā budžeta izpildi, veic vajadzīgos pasākumus, lai pārbaudītu, vai finansētās rīcības ir īstenotas, vadoties pēc pareizas un efektīvas finanšu vadības principiem, atbilstīgi Finanšu regulai. Attiecīgās(-o) dalībvalsts(-u) pienākums ir nodrošināt, lai tai būtu vienmērīgi darbojošās vadības un kontroles sistēmas. Komisija pārliecinās, ka šādas sistēmas pastāv.

Šādā nolūkā, neskarot Revīzijas palātas pilnvaras vai dalībvalsts(-u) veiktās pārbaudes saskaņā ar valsts normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, Komisijas ierēdņi vai darbinieki var veikt pārbaudes uz vietas, tostarp paraugu ņemšanu, par EGF finansētajām rīcībām, brīdinot par to vismaz vienu darba dienu iepriekš. Komisija paziņo attiecīgajai dalībvalstij, lai tā varētu dabūt visu vajadzīgo palīdzību. Attiecīgās dalībvalsts ierēdņi vai darbinieki var piedalīties šajās pārbaudēs.

4. Dalībvalsts nodrošina, ka visi izdevumus apliecinošie dokumenti glabājas Komisijai un Revīzijas palātai pieejami trīs gadus pēc EGF finansiālā ieguldījuma izbeigšanas.

19. pants

Finansiālā ieguldījuma atmaksāšana

1. Gadījumos, kad faktiskā rīcības izmaksu summa ir mazāka par provizorisko summu, kas paziņota saskaņā ar 12. pantu, Komisija var pieprasīt, lai dalībvalsts atmaksā attiecīgo saņemto finansiālā ieguldījuma summu.

2. Ja dalībvalsts(-is) nepilda saistības, kas noteiktas lēmumā par finansiālo ieguldījumu, Komisija var veikt vajadzīgos pasākumus, lai pieprasītu dalībvalstij(-īm) atmaksāt visu saņemto finansiālā ieguldījuma summu vai daļu no tās.

3. Pirms lēmuma pieņemšanas saskaņā ar 1. vai 2. punktu Komisija veic piemērotu lietas pārbaudi un jo īpaši paredz noteiktu termiņu, kurā dalībvalsts(-is) var iesniegt piezīmes.

4. Ja pēc vajadzīgo pārbaužu pabeigšanas Komisija secina, vai dalībvalsts(-is) izpilda vai neizpilda savas saistības saskaņā ar 18. panta 1. punktu, ja nav panākta vienošanās un dalībvalsts nav Komisijas dotajā laikā veikusi korekcijas, un ņemot vērā dalībvalsts paskaidrojumus, Komisija trīs mēnešu laikā pēc minētā termiņa beigām izlemj veikt vajadzīgās finansiālās korekcijas, atceļot visus vai daļu no EGF ieguldījuma šajā rīcībā. Jebkuru summu, kas zaudēta atklāto pārkāpumu rezultātā, atgūst, un, ja attiecīgā(-s) dalībvalsts(-is) summu laikus neatmaksā, tad jāmaksā nokavējuma procenti.

20. pants

Klauzula par pārskatīšanu

Pamatojoties uz 16. punktā paredzēto pirmo ikgadējo pārskatu, Eiropas Parlaments un Padome, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, var pārskatīt šo regulu, lai nodrošinātu, ka tiek sasniegts EGF solidaritātes mērķis un ka tās noteikumi pienācīgi ņem vērā visu dalībvalstu ekonomiskās, sociālās un teritoriālās iezīmes.

Eiropas Parlaments un Padome jebkurā gadījumā pārskata šo regulu līdz 2013. gada 31. decembrim.

21. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2007. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 20. decembrī

Eiropas Parlamenta vārdā —

priekšsēdētājs

J. BORRELL FONTELLES

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

J. KORKEAOJA

(1) OV C 318, 23.12.2006., 38. lpp.

(2) OV C 51, 6.3.2007., 1. lpp.

(3) Eiropas Parlamenta 2006. gada 13. decembra Atzinums (OV C 317 E, 23.12.2006., 432. lpp.) un Padomes 2006. gada 19. decembra Lēmums.

(4) OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.

(5) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 1995/2006 (OV L 390, 30.12.2006., 1. lpp.).

(6) OV L 210, 31.7.2006., 25. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1989/2006 (OV L 411, 30.12.2006., 6. lpp.).

Saturs		I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta	Lappuse
		REGULAS
	*	Padomes Regula (EK) Nr. 150/2008 (2008. gada 18. februāris), ar ko groza to antidempinga pasākumu darbības jomu, kas Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes vīnskābes importam ir noteikti ar Regulu (EK) Nr. 130/2006	1
		Komisijas Regula (EK) Nr. 151/2008 (2008. gada 21. februāris), ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem	4
		Komisijas Regula (EK) Nr. 152/2008 (2008. gada 21. februāris), ar kuru nepiešķir eksporta kompensāciju par sviestu saistībā ar uzaicinājumu piedalīties pastāvīgā konkursā, ko paredz Regula (EK) Nr. 581/2004	6
		Komisijas Regula (EK) Nr. 153/2008 (2008. gada 21. februāris), ar ko nosaka eksporta kompensācijas cūkgaļai	7
		Komisijas Regula (EK) Nr. 154/2008 (2008. gada 21. februāris), ar ko nosaka kompensācijas likmes, kas piemērojamas dažiem piena produktiem, ko eksportē kā preces, uz kurām neattiecas Līguma I pielikums	9
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 155/2008 (2008. gada 21. februāris) par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā	12
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 156/2008 (2008. gada 21. februāris), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 109/2007 attiecībā uz barības piedevas monenzīnnātrija (Coxidin) minimālo saturu ( 1 )	14
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 157/2008 (2008. gada 21. februāris), ar ko nosaka Padomes Regulā (EK) Nr. 1255/1999 minēto atbalstu sviesta privātai uzglabāšanai	16
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 158/2008 (2008. gada 21. februāris) par noteiktu nosaukumu ierakstīšanu Aizsargātu cilmes vietu nosaukumu un aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Salate von der Insel Reichenau (AĢIN), Gurken von der Insel Reichenau (AĢIN), Feldsalat von der Insel Reichenau (AĢIN), Tomaten von der Insel Reichenau (AĢIN))	17
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 159/2008 (2008. gada 21. februāris), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 800/1999 un Regulu (EK) Nr. 2090/2002 attiecībā uz fiziskām pārbaudēm, kuras veic, eksportējot lauksaimniecības produktus, par kuriem pretendē uz kompensācijām	19
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 160/2008 (2008. gada 21. februāris) par noteiktu nosaukumu ierakstīšanu Aizsargātu cilmes vietu nosaukumu un aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Pane di Matera (AĢIN), Tinca Gobba Dorata del Pianalto di Poirino (ACVN))	27
		Komisijas Regula (EK) Nr. 161/2008 (2008. gada 21. februāris), ar ko nosaka reprezentatīvās cenas mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī olu albumīnam, un groza Regulu (EK) Nr. 1484/95	29

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta ievešanas vērtība
0702 00 00	IL	53,3
	JO	69,6
	MA	44,0
	TN	129,8
	TR	90,5
	ZZ	77,4
0707 00 05	JO	190,5
	MA	150,4
	TR	172,3
	ZZ	171,1
0709 90 70	MA	55,8
	TR	139,5
	ZZ	97,7
0709 90 80	EG	54,8
0709 90 80	ZZ	54,8
0805 10 20	EG	51,5
	IL	50,9
	MA	60,2
	TN	47,8
	TR	92,1
	ZZ	60,5
0805 20 10	IL	121,5
	MA	104,3
	ZZ	112,9
0805 20 30, 0805 20 50, 0805 20 70, 0805 20 90	EG	82,4
	IL	74,9
	MA	129,1
	PK	65,4
	TR	75,8
	ZZ	85,5
0805 50 10	EG	107,9
	IL	124,7
	MA	114,0
	TR	118,1
	ZZ	116,2
0808 10 80	AR	96,3
	CA	88,1
	CL	60,8
	CN	88,8
	MK	39,9
	US	117,4
	ZZ	81,9
0808 20 50	AR	90,2
	CN	92,4
	US	121,6
	ZA	97,8
	ZZ	100,5

Produktu kods	Galamērķis	Mērvienība	Kompensāciju apjoms
0203 11 10 9000	A00	EUR/100 kg	31,10
0203 21 10 9000	A00	EUR/100 kg	31,10
0203 12 11 9100	A00	EUR/100 kg	31,10
0203 12 19 9100	A00	EUR/100 kg	31,10
0203 19 11 9100	A00	EUR/100 kg	31,10
0203 19 13 9100	A00	EUR/100 kg	31,10
0203 19 55 9110	A00	EUR/100 kg	31,10
0203 22 11 9100	A00	EUR/100 kg	31,10
0203 22 19 9100	A00	EUR/100 kg	31,10
0203 29 11 9100	A00	EUR/100 kg	31,10
0203 29 13 9100	A00	EUR/100 kg	31,10
0203 29 55 9110	A00	EUR/100 kg	31,10
0203 19 15 9100	A00	EUR/100 kg	19,40
0203 19 55 9310	A00	EUR/100 kg	19,40
0203 29 15 9100	A00	EUR/100 kg	19,40
0210 11 31 9110	A00	EUR/100 kg	54,20
0210 11 31 9910	A00	EUR/100 kg	54,20
0210 19 81 9100	A00	EUR/100 kg	54,20
0210 19 81 9300	A00	EUR/100 kg	54,20
1601 00 91 9120	A00	EUR/100 kg	19,50
1601 00 99 9110	A00	EUR/100 kg	15,20
1602 41 10 9110	A00	EUR/100 kg	29,00
1602 41 10 9130	A00	EUR/100 kg	17,10
1602 42 10 9110	A00	EUR/100 kg	22,80
1602 42 10 9130	A00	EUR/100 kg	17,10
1602 49 19 9130	A00	EUR/100 kg	17,10
N.B.: Produktu kodi, kā arī “A” sērijas galamērķu kodi ir definēti grozītajā Komisijas Regulā (EEK) Nr. 3846/87 (OV L 366, 24.12.1987., 1. lpp.).

KN kods	Produktu apraksts	Reprezentatīvā cena (EUR/100 kg)	3. panta 3. punktā paredzētais nodrošinājums (EUR/100 kg)	Izcelsmes valsts (1)
0207 12 10	Saldēti 70 % cāļi	103,9	0	01
0207 12 10	Saldēti 70 % cāļi	100,4	0	02
0207 12 90	Saldēti 65 % cāļi	113,1	1	01
0207 12 90	Saldēti 65 % cāļi	108,1	3	02
0207 14 10	Saldēti šķirnes vistas gaļas bezkaulu izcirtņi	232,9	20	01
		274,5	8	02
		325,1	0	03
0207 14 50	Cāļu krūtiņas, saldētas	322,0	0	01
0207 14 50	Cāļu krūtiņas, saldētas	283,9	0	02
0207 14 60	Cāļu stilbiņi, saldēti	114,8	8	01
0207 14 70	Citi vistu izcirtņi, saldēti	211,9	22	01
0207 25 10	Saldēti 80 % tītari	181,1	0	01
0207 27 10	Saldēti tītara gaļas bezkaulu izcirtņi	328,9	0	01
0207 27 10	Saldēti tītara gaļas bezkaulu izcirtņi	398,3	0	03
0408 11 80	Olu dzeltenumi, žāvēti	397,7	0	02
0408 91 80	Olas bez čaumalas, žāvētas	384,1	0	02
1602 32 11	Termiski neapstrādāti šķirnes vistas gaļas izstrādājumi	231,3	17	01
1602 32 11	Termiski neapstrādāti šķirnes vistas gaļas izstrādājumi	376,2	0	04
3502 11 90	Olu albumīns, žāvēts	518,4	0	02

“1.1.1.	:	I Daļa	:	Redzamu izplūdes piesārņotāju emisija no kompresijaizdedzes motoriem, ko paredzēts uzstādīt L, M un N (1) kategorijas transportlīdzekļos.
1.1.2.	:	II Daļa	:	Tādu kompresijaizdedzes motoru uzstādīšana L, M un N kategorijas transportlīdzekļos, kuriem ir piešķirts tipa apstiprinājums saskaņā ar šo noteikumu I daļu (1).
1.1.3.	:	III Daļâ	:	Redzamu izplūdes piesārņotāju emisija no L, M un N (1) kategorijas mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kuru motoram nav piešķirts atsevišķs tipa apstiprinājums saskaņā ar šo noteikumu I daļu.

		ISSN 1725-5112
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 48

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	51. sējums 2008. gada 22. februāris

	II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta
	LĒMUMI
	Padome
	2008/150/EK
*	Padomes Lēmums (2008. gada 12. februāris) par to, lai Eiropas Kopienas vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā par grozījumiem Protokolā, ar kuru laikposmam no 2005. gada 18. janvāra līdz 2011. gada 17. janvārim nosaka zvejas iespējas un finanšu ieguldījumu, kas paredzēts Eiropas Ekonomikas kopienas un Seišelu Salu Republikas nolīgumā par zveju pie Seišelu salām	31
	2008/151/EK
*	Padomes Lēmums (2008. gada 12. februāris) par to, lai noslēgtu Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā, kas paredz provizoriski piemērot Protokolu, ar kuru laikposmam no 2007. gada 1. jūlija līdz 2013. gada 30. jūnijam nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Kotdivuāras Republiku par zveju Kotdivuāras zvejas zonās	37
	Nolīgums vēstuļu apmaiņas veidā, kas paredz provizoriski piemērot Protokolu, ar kuru laikposmam no 2007. gada 1. jūlija līdz 2013. gada 30. jūnijam nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Kotdivuāras Republiku par zveju Kotdivuāras zvejas zonās	39
	Partnerattiecību nolīgums zivsaimniecības nozarē starp Kotdivuāras Republiku un Eiropas Kopienu	41
	Protokols, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts Eiropas Kopienas un Kotdivuāras Republikas Zivsaimniecības nozares partnerattiecību nolīgumā par zveju Kotdivuāras zvejas zonās, laikposmam no 2007. gada 1. jūlija līdz 2013. gada 30. jūnijam	46
	2008/152/EK
*	Padomes Lēmums (2008. gada 18. februāris), ar ko ieceļ amatā Reģionu komitejas locekli un divus komitejas locekļa aizstājējus no Spānijas	64
	Komisija
	2008/153/EK
*	Komisijas Lēmums (2007. gada 13. novembris) – Valsts atbalsts C 37/2006 (ex NN 91/2005) – Zvejas kuģu modernizācijas shēma, ko īsteno Apvienotajā Karalistē (izziņots ar dokumenta numuru K(2007) 5395) ( 1 )	65
	2008/154/EK
*	Komisijas Lēmums (2007. gada 13. novembris) – Valsts atbalsts C 38/2006 (ex NN 93/2005) – Zivju pārstrādes rūpnīcu uzlabošanas shēma, kas īstenota Apvienotajā Karalistē (izziņots ar dokumenta numuru K(2007) 5397) ( 1 )	71
	TIESĪBU AKTI, KO PIEŅEM STRUKTŪRAS, KURAS IZVEIDOTAS AR STARPTAUTISKIEM NOLĪGUMIEM
*	Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO/EEK) Noteikumi Nr. 24 – Vienotie noteikumi attiecībā uz: I. Kompresijaizdedzes motoru apstiprinājumu attiecībā uz redzamu piesārņotāju emisiju; – II. Mehānisko transportlīdzekļu apstiprinājumu attiecībā uz apstiprināta tipa kompresijaizdedzes motoru uzstādīšanu; – III. Ar kompresijaizdedzes motoru aprīkotu mehānisko transportlīdzekļu apstiprinājumu attiecībā uz redzamu piesārņotāju emisiju no motora; – IV. Kompresijaizdedzes motora jaudas noteikšanu	77
*	Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO/EEK) Noteikumi Nr. 101 – vienoti noteikumi par tādu vieglo automobiļu apstiprināšanu, ko darbina tikai iekšdedzes dzinējs vai hibrīds elektrisks spēka piedziņas bloks, attiecībā uz oglekļa dioksīda emisijas un degvielas patēriņa mērījumiem un/vai elektroenerģijas patēriņa un elektriskā diapazona mērījumiem, kā arī par tādu M1 un N1 kategoriju transportlīdzekļu apstiprināšanu, kurus darbina tikai elektrisks spēka piedziņas bloks, attiecībā uz elektroenerģijas patēriņa un elektriskā diapazona mērījumiem	78

	Labojums
*	Labojums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1927/2006 (2006. gada 20. decembris) par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izveidi (OV L 406, 30.12.2006.)	82
*	Labojums Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1995/2006 (2006. gada 13. decembris), ar kuru groza Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (OV L 390, 30.12.2006)	88


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ