I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

21.2.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 46/1

PADOMES REGULA (EK) Nr. 146/2008

(2008. gada 14. februāris),

ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1782/2003, ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, un Regulu (EK) Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 37. panta 2. punkta trešo daļu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

tā kā:

(1)

Pieredze rāda, ka būtu jāparedz dažas pielaides gadījumos, kad savstarpējas atbildības prasību neievērošana nav būtiska un pārkāpumu nopietnība, apjomi un to nenovēršana nevarētu pamatot piešķiramo tiešo maksājumu tūlītēju samazināšanu. Kompetentām attiecīgu valstu iestādēm tomēr būtu jāveic pienācīga attiecīgo pielaides pasākumu kontrole, līdz prasību neievērošana ir novērsta. Turklāt samazinājumu piemērošana ļoti mazām sākotnējām tiešo maksājumu summām var izrādīties par apgrūtinājumu salīdzinājumā ar to iespējamu preventīvu ietekmi. Tāpēc būtu jānosaka attiecīgs robežlīmenis, ko nesasniedzot dalībvalstis var pieņemt lēmumus nepiemērot nekādus samazinājumus, paredzot, ka kompetentā valsts iestāde veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka lauksaimnieks koriģē konstatēto attiecīgo prasību neievērošanu.

(2)

Padomes Regulas (EK) Nr. 1782/2003 (2) 44. panta 3. punktā ir paredzēts, ka zemes gabali, kas atbilst hektāriem, par ko ir tiesības pretendēt uz atbalstu, lauksaimnieku rīcībā ir vismaz 10 mēnešus. Pieredze rāda, ka šis nosacījums var pārlieku ierobežot zemes tirgus darbību un rada ievērojamu administratīva darba slodzi lauksaimniekiem un iesaistītiem administratīviem dienestiem. Neatkarīgi no tā, lai nodrošinātu to, ka prasības par vienu un to pašu zemi neceļ divas reizes, būtu jānosaka termiņš, kad zemes gabaliem būtu jābūt lauksaimnieka rīcībā. Būtu pareizi, ja dalībvalstis noteiktu termiņu, kam nevajadzētu būt vēlāk par dienu, kas ir noteikta, lai grozītu atbalsta pieteikumu. Tas pats noteikums dalībvalstīm būtu jāievēro, arī piemērojot vienoto platībmaksājumu shēmas.

(3)

Tā kā laiks, cik ilgi lauksaimnieki valdījumā tur zemes gabalus, kas atbilst hektāriem, par ko ir tiesības pretendēt uz atbalstu, ir saīsināts līdz vienai dienai – gan vienoto maksājumu shēmas, gan vienoto platībmaksājumu shēmas gadījumā –, būtu skaidrāk jāizstrādā noteikumi, kas regulē saistības saskaņā ar savstarpējas atbildības saistībām, jo īpaši gadījumos, ja attiecīgā kalendārā gadā zemes gabalu nodod citam. Tālab būtu skaidri jāformulē, ka lauksaimniekiem, kas iesniedz atbalsta pieteikumu, būtu jāatbild kompetentajai iestādei par jebkādu savstarpējās atbilstības prasību neievērošanu attiecīgā kalendārā gadā par visu lauksaimniecības zemi, kas ir deklarēta atbalsta pieteikumā. Tam nebūtu jāizslēdz privāttiesību darījumi starp attiecīgo lauksaimnieku un personu, kam ir nodota vai no kā ir saņemta lauksaimniecības zeme.

(4)

Regulas (EK) Nr. 1782/2003 71.h pantā ir paredzēts, ka jaunās dalībvalstis minētās regulas 2. panta g) apakšpunkta nozīmē saskaņā ar vienotā maksājuma shēmu 2003. gada 30. jūnijā vai – Bulgārijas un Rumānijas gadījumā – 2005. gada 30. jūnijā apzinātajām platībām var noteikt citādas vienības vērtības tām summām, kas piešķirtas par zālaugu vai pastāvīgu ganību platību hektāriem un kas ir piešķirtas par jebkuru citu hektāru, par ko ir tiesības pretendēt uz atbalstu. Jaunās dalībvalstis ir izveidojušas lauksaimniecības zemes gabalu apzināšanas sistēmu atbilstīgi attiecīgās regulas 20. pantā izklāstītajiem norādījumiem. Tomēr tehnisku grūtību dēļ, kas radušās, pārejot uz jauno apzināšanas sistēmu, jaunajā apzināšanas sistēmā nav varēts precīzi atspoguļot īpašības, kas 2003. gadā raksturoja dažus zemes gabalus. Lai visās jaunajās dalībvalstīs varētu raiti īstenot iespēju noteikt dažādas vienību vērtības, zemes gabalu apzināšanas termiņš būtu jāpielāgo un tas jānosaka 2006. gada 30. jūnijā. Bulgārijai un Rumānijai zemes gabalu apzināšanas termiņam būtu jābūt 2008. gada 1. janvārim. Attiecīgi būtu jāgroza Regulas (EK) Nr. 1782/2003 71.h pants.

(5)

Tāpat pieredze rāda, ka izveidot administratīvu infrastruktūru, ar ko nodrošināt tādu tiesību aktos paredzēto obligāto apsaimniekošanas prasību īstenošanu, uz ko attiecas savstarpējas atbildības saistības, nozīmē veikt lielu administratīvu darbu. Tiesību aktos paredzēto apsaimniekošanas prasību ieviešanu un raitu īstenošanu jaunajās dalībvalstīs, kas piemēro vienotu platībmaksājumu shēmu, vienkāršotu pakāpenisks trīs gadus ilgs ieviešanas process, līdzīgs pakāpeniskas ieviešanas periodam, ko Kopienā, kāda tā pastāvēja 2004. gada 30. aprīlī, īstenoja saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 III pielikumā izklāstīto grafiku. Pakāpeniskas ieviešanas periodu būtu jābūt iespējai noteikt arī tad, ja kāda jaunā dalībvalsts pieņemtu lēmumu tiešos maksājumus piemērot pilnībā, pirms pienācis pēdējais iespējamais termiņš vienotu platībmaksājumu shēmas piemērošanai. Attiecīgi būtu jāgroza Regulas (EK) Nr. 1782/2003 143.b panta 6. punkts un Padomes Regulas (EK) Nr. 1698/2005 (3) 51. panta 3. punkts.

(6)

Regulas (EK) Nr. 1782/2003 143.b panta 10. un 11. punktā ir izklāstīti noteikumi par to, kā jaunās dalībvalstis, kas izmanto vienotu platībmaksājumu shēmu, pāriet uz vienotu maksājumu sistēmas piemērošanu. Saskaņā ar minētajiem noteikumiem Komisijai, izvērtējot, cik labi sagatavojusies ir attiecīgā jaunā dalībvalsts, ir iepriekš jāapstiprina attiecīgās jaunās dalībvalsts lēmums piemērot vienotu maksājumu shēmu. Tāds iepriekšējs apstiprinājums vairs nav vajadzīgs, jo gandrīz visi tiešie maksājumi ir savstarpēji nesaistīti maksājumi un tā kā gan vienotu platībmaksājumu shēmas, gan vienotu maksājumu shēmas nav savstarpēji saistītas, un shēmām, kurās par aprēķinu pamatu izmanto zemes gabalu platību, piemīt lielākā daļa integrētām sistēmām raksturīgu pazīmju, jo īpaši zemes gabala apzināšanas sistēmas pazīmes. Tāpēc minētie noteikumi būtu jāsvītro. Svītrot 143.b panta 10. un 11. punktu nozīmē attiecīgi grozīt 143.b panta 9. punktu. Tādēļ minētais pants arī būtu jāgroza.

(7)

Regulas (EK) Nr. 1782/2003 XII pielikuma 2. tabulā ir norādītas valsts papildu tiešo maksājumu kopsummas, kas ir izmaksājamas Kiprā līdz 2008. gadam, ja piemēro vienotu platībmaksājumu shēmu. Tā kā ar Regulu (EK) Nr. 2012/2006 (4) pagarināts vienotu platībmaksājumu piemērošanas termiņš, ir jānosaka kopsummas, kas jāizmaksā Kiprā, kas būtu spēkā, ja vienotu platībmaksājumu shēmu piemērotu 2009. un 2010. gadā.

(8)	Jaunās dalībvalstis, kas pieņēmušas lēmumu piemērot vienotu maksājumu shēmu, ir nolēmušas to ieviest no 2007. gada. Tālab ir lietderīgi Regulas (EK) Nr. 1782/2003 71.h panta grozījumu no minētās dienas piemērot attiecīgajām jaunajām dalībvalstīm.

(9)

Vairāki ar šo regulu grozīti noteikumi, jo īpaši pielaides pasākumi nebūtiskos saistību neievērošanas gadījumos, samazinājumu piemērošana, sasniedzot noteiktu robežlīmeni, termiņa noteikšana, kad lauksaimniekam savā rīcībā jāsaņem zeme, lai iegūtu tiesības pretendēt uz atbalstu saskaņā ar vienoto maksājumu shēmu un vienoto platībmaksājumu shēmu, kā arī tām dalībvalstīm piešķirtais pakāpeniskas piemērošanas laika posms, kuras piemēro vienoto platībmaksājumu shēmu, lai pilnīgi īstenotu prasības, kas ir saistītas ar savstarpēju atbilstību šo valstu teritorijā, būtu izdevīgāki attiecīgajiem lauksaimniekiem nekā pašreiz spēkā esošie noteikumi. Ar šādu noteikumu piemērošanu ar atpakaļejošu datumu nebūtu jāpārkāpj juridiskās noteiktības princips saistībā ar attiecīgajiem uzņēmējiem. Tas pats attiecas uz grozījumu Regulas (EK) Nr. 1782/2003 71.h panta noteikumā. Tomēr noteikumi, kas attiecas uz lauksaimnieku atbildību par zemes nodošanas saistību neievērošanu, būtu jāpiemēro no 2008. gada 1. aprīļa, lai attiecīgajiem lauksaimniekiem sniegtu pietiekamu juridisko noteiktību, tajā pašā laikā nodrošinot efektīvu šo noteikumu piemērošanu 2008. gadā.

(10)	Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Regula (EK) Nr. 1782/2003 un Regula (EK) Nr. 1698/2005,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 1782/2003 groza šādi.

Regulas 6. pantu groza šādi

1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1. Ja konkrētā kalendārā gadā (turpmāk – “attiecīgais kalendāra gads”) kādu laiku nav ievērotas tiesību aktos paredzētās apsaimniekošanas prasības vai labas lauksaimniecības un vides apstākļi un minētās prasības nav ievērotas attiecīgajā kalendāra gadā atbalsta lūgumu iesniegušā lauksaimnieka tiešas darbības vai bezdarbības dēļ, tiešo maksājumu kopsummu, ko piešķir minētajam lauksaimniekam, kad ir piemērots 10. un 11. pants, samazina vai maksājumu atceļ saskaņā ar 7. pantā sīki izklāstītajiem noteikumiem.

Šā punkta pirmo daļu piemēro arī gadījumos, ja attiecīgās prasības nav ievērotas tieši tās personas darbības vai bezdarbības dēļ, kurai ir nodota vai no kuras ir saņemta lauksaimniecības zeme.

Lai pirmo un otro daļu varētu attiecināt uz 2008. gadu, kalendāra gads atbilst laikposmam no 2008. gada 1. aprīļa līdz 31. decembrim.

Šajā punktā “nodošana” ir jebkāds darbības veids, ar ko lauksaimniecības zeme vairs nav tās personas rīcībā, kura zemi nodod citai personai.”;

iekļauj šādu punktu:

“3. Neatkarīgi no 1. punkta un saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti 7. panta 1. punktā minētajos sīki izstrādātajos noteikumos, dalībvalstis var pieņemt lēmumu nepiemērot maksājuma samazinājumu vai atcelšanu maksājumam, kas nepārsniedz EUR 100 vienam lauksaimniekam par vienu kalendāra gadu.

Ja kāda dalībvalsts pieņem lēmumu izmantot šā punkta pirmajā daļā paredzēto iespēju, kompetentā iestāde nākamajā gadā veic vajadzīgās darbības, lai nodrošinātu, ka lauksaimnieks koriģē konstatēto attiecīgo prasību neievērošanu. Attiecīgo lauksaimnieku informē par konstatētajiem faktiem un veicamām korekcijām.”

Regulas 7. panta 2. punktā iekļauj šādas jaunas daļas:

“Attiecīgi pamatotos gadījumos dalībvalstis var pieņemt lēmumu nepiemērot samazinājumu, ja atbildības prasības nav ievērotas, bet to smagums, apjoms un nenovēršamība ir uzskatāma par maznozīmīgu. Tomēr atbildības prasību neievērošanu, kas tieši apdraud sabiedrības vai dzīvnieku veselību, neuzskata par maznozīmīgu.

Ja vien lauksaimnieks nav tūlīt veicis korekcijas, labojot konstatēto prasību neievērošanu, kompetentā iestāde vajadzības gadījumā veic nepieciešamās darbības, kas attiecīgā gadījumā var būt tikai administratīva pārbaude, lai nodrošinātu to, ka lauksaimnieks novērš attiecīgi konstatēto neatbilstību. Attiecīgo lauksaimnieku informē par konstatēto maznozīmīgu prasību neievērošanu un par veicamām korekcijām.”

3)	44. panta 3. punktā otro teikumu aizstāj ar šādu teikumu: “Izņemot force majeure gadījumus vai ārkārtas apstākļus, minētie zemes gabali lauksaimnieka rīcībā ir dienā, ko noteikusi dalībvalsts, bet kas nav vēlāk par dienu, kas attiecīgajā dalībvalstī ir noteikta, lai grozītu atbalsta pieteikumu.”

Regulas 71.h pantu aizstāj ar šādu pantu:

“71.h pants

Zāļaugu platības

Jaunās dalībvalstis atbilstīgi objektīviem kritērijiem reģionālā maksimāli pieļaujamā daudzuma vai tā daļas robežās var noteikt arī atšķirīgas vienības vērtības tām tiesībām, kas piešķiramas 71.f panta 1. punktā minētajiem lauksaimniekiem, par zāļaugu platību hektāriem, kuri noteikti 2006. gada 30. jūnijā, un par jebkuru citu hektāru, par ko ir tiesības pretendēt uz atbalstu, vai alternatīvi par hektāriem, kuros atrodas pastāvīgās ganības, kas noteiktas 2006. gada 30. jūnijā, un par jebkuru citu hektāru, par ko ir tiesības pretendēt uz atbalstu.

Bulgārijai un Rumānijai apzināšanas termiņš ir 2008. gada 1. janvāris.”

Regulas 143.b pantu groza šādi:

a)	5. punktā pievieno šādu daļu: “Izņemot force majeure gadījumus vai ārkārtas apstākļus, šā punkta pirmajā daļā minētie zemes gabali lauksaimnieka rīcībā ir dienā, ko noteikusi dalībvalsts, bet kas nav vēlāk par dienu, kas attiecīgā dalībvalstī ir noteikta, lai grozītu atbalsta pieteikumu.”;

6. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Jaunās dalībvalstis no 2005. gada 1. janvāra līdz 2008. gada 31. decembrim 3., 4., 6., 7. un 9. pantu var piemērot fakultatīvi, ciktāl minētie noteikumi attiecas uz tiesību aktos paredzētām apsaimniekošanas prasībām. Lauksaimnieki, kas attiecīgajās dalībvalstīs no 2009. gada 1. janvāra saņem maksājumus saskaņā ar vienotu platībmaksājumu shēmu, ievēro III pielikumā minētās, tiesību aktos paredzētās apsaimniekošanas prasības saskaņā ar šādu grafiku:

a)	III pielikuma A punktā minētās prasības piemēro no 2009. gada 1. janvāra;

b)	III pielikuma B punktā minētās prasības piemēro no 2011. gada 1. janvāra;

c)	III pielikuma C punktā minētās prasības piemēro no 2011. gada 1. janvāra.

Tomēr Bulgārija un Rumānija var fakultatīvi piemērot 3., 4., 6., 7. un 9. pantu līdz 2011. gada 31. decembrim, ciktāl minētie noteikumi attiecas uz tiesību aktos paredzētajām apsaimniekošanas prasībām. Lauksaimnieki, kas attiecīgajās dalībvalstīs no 2012. gada 1. janvāra saņem maksājumus saskaņā ar vienotu platībmaksājumu shēmu, ievēro III pielikumā minētās, tiesību aktos paredzētās apsaimniekošanas prasības saskaņā ar šādu grafiku:

a)	III pielikuma A punktā minētās prasības piemēro no 2012. gada 1. janvāra;

b)	III pielikuma B punktā minētās prasības piemēro no 2014. gada 1. janvāra;

c)	III pielikuma C punktā minētās prasības piemēro no 2014. gada 1. janvāra.

Jaunās dalībvalstis trešajā daļā paredzēto iespēju var izmantot arī tad, ja tās pieņem lēmumu izbeigt vienotu platībmaksājumu shēmas piemērošanu pirms 9. punktā paredzētā piemērošanas termiņa beigām.”;

c)	9. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu teikumu: “Visām jaunajām dalībvalstīm vienotu platībmaksājumu shēma ir pieejama līdz 2010. gada beigām.”;

d)	10. un 11. punktu svītro.

6)	Regulas XII pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Regulas (EK) Nr. 1698/2005 51. panta 3. punkta otro daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Pirmajā daļā paredzēto atkāpi piemēro līdz 2008. gada 31. decembrim. Lauksaimnieki, kas saņem maksājumus saskaņā ar vienotu platībmaksājumu shēmu, Regulas (EK) Nr. 1782/2003 III pielikumā minētās tiesību aktos paredzētās apsaimniekošanas prasības no 2009. gada 1. janvāra ievēro saskaņā ar šādu grafiku:

a)	III pielikuma A punktā minētās prasības piemēro no 2009. gada 1. janvāra;

b)	III pielikuma B punktā minētās prasības piemēro no 2011. gada 1. janvāra;

c)	III pielikuma C punktā minētās prasības piemēro no 2011. gada 1. janvāra.

Tomēr Bulgārija un Rumānija var fakultatīvi piemērot Regulas (EK) Nr. 1782/2003 3., 4., 6., 7. un 9. pantu līdz 2011. gada 31. decembrim, ciktāl minētie noteikumi attiecas uz tiesību aktos paredzētām apsaimniekošanas prasībām. Lauksaimnieki, kas saņem maksājumus saskaņā ar vienotu platībmaksājumu shēmu, Regulas (EK) Nr. 1782/2003 III pielikumā minētās tiesību aktos paredzētās apsaimniekošanas prasības no 2012. gada 1. janvāra ievēro saskaņā ar šādu grafiku:

a)	III pielikuma A punktā minētās prasības piemēro no 2012. gada 1. janvāra;

b)	III pielikuma B punktā minētās prasības piemēro no 2014. gada 1. janvāra;

c)	III pielikuma C punktā minētās prasības piemēro no 2014. gada 1. janvāra.

Jaunās dalībvalstis otrajā daļā paredzēto iespēju var izmantot arī tad, ja tās pieņem lēmumu izbeigt vienotu platībmaksājumu shēmas piemērošanu pirms Regulas (EK) Nr. 1782/2003 143.b panta 9. punktā paredzētā piemērošanas termiņa beigām.”

3. pants

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2008. gada 1. janvāra ar šādiem izņēmumiem:

a)	1. panta 1. punkta a) apakšpunktu piemēro no 2008. gada 1. aprīļa;

b)	regulas 1. panta 4. punktu piemēro no 2007. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2008. gada 14. februārī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

M. ZVER

(1) 2007. gada 11. decembra Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2) OV L 270, 21.10.2003., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1276/2007 (OV L 284, 30.10.2007., 11. lpp.).

(3) OV L 277, 21.10.2005., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2012/2006 (OV L 384, 29.12.2006., 8. lpp.).

(4) OV L 384, 29.12.2006., 8. lpp.

PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 1782/2003 XII pielikuma 2. tabula ir papildināta ar šādām divām slejām:

“2009	2010
0	0
1 795 543	1 572 955
0	0
3 456 448	3 438 488
4 608 945	4 608 945
10 724 282	10 670 282
5 547 000	5 115 000
156 332	149 600
4 323 820	4 312 300
1 038 575	1 035 875
31 650 945	30 903 405”

21.2.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 46/11

PADOMES DIREKTĪVA 2008/7/EK

(2008. gada 12. februāris)

par netiešajiem nodokļiem, ko uzliek kapitāla piesaistīšanai

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 93. un 94. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (2),

tā kā:

(1)	Padomes Direktīva 69/335/EEK (1969. gada 17. jūlijs) par netiešajiem nodokļiem, ko uzliek kapitāla piesaistīšanai (3), ir vairākkārt būtiski grozīta (4). Tā kā tajā ir jāveic turpmāki grozījumi, skaidrības dēļ būtu lietderīgi to pārstrādāt.

(2)

Netiešie nodokļi, ko uzliek kapitāla piesaistīšanai, proti, kapitāla nodoklis (nodoklis, ko uzliek par kapitāla iemaksām uzņēmējsabiedrībās), vērtspapīru zīmognodeva un nodoklis par pārstrukturēšanas darbībām, neatkarīgi no tā, vai minētās darbības ir saistītas ar kapitāla palielinājumu, ir iemesls diskriminācijai, nodokļu divkāršai uzlikšanai un atšķirībām, kas traucē kapitāla brīvu apriti. Tas pats attiecas uz citiem netiešajiem nodokļiem, kuri būtībā ir līdzīgi kapitāla nodoklim un vērtspapīru zīmognodevai.

(3)	Tāpēc iekšējā tirgus interesēs ir saskaņot tiesību aktus par netiešajiem nodokļiem, ko uzliek kapitāla piesaistīšanai, lai pēc iespējas novērstu faktorus, kuri var būt par iemeslu konkurences nosacījumu kropļošanai vai traucēt kapitāla brīvu apriti.

(4)	Kapitāla nodoklis ekonomiskā ziņā kaitē uzņēmumu pārgrupēšanai un attīstībai. Tas ir īpaši kaitīgs pašreizējā ekonomiskajā situācijā, kad ir ārkārtīgi svarīgi piešķirt prioritāti ieguldījumu veicināšanai.

(5)	Labākais risinājums šo mērķu sasniegšanai būtu atcelt kapitāla nodokli.

(6)

Tomēr ieņēmumu zaudējumi, kas rastos šādu pasākumu tūlītējas piemērošanas dēļ, nav pieņemami dalībvalstīm, kurās patlaban piemēro kapitāla nodokli. Šā iemesla dēļ minētajām dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai turpināt kapitāla nodokļa uzlikšanu visiem attiecīgajiem darījumiem vai daļai darījumu, nosakot, ka vienā dalībvalstī nodoklis jāiekasē ar vienotu likmi. Ja dalībvalsts ir nolēmusi neuzlikt kapitāla nodokli visiem darījumiem vai daļai darījumu, uz ko attiecas šī direktīva, tai būtu jāliedz iespēja atkārtoti ieviest šādu nodokli.

(7)

Iekšējam tirgum ir raksturīgs princips, ka nodoklis par kapitāla piesaistīšanu uzņēmējsabiedrībai iekšējā tirgū nav jāiekasē vairāk nekā vienu reizi. Tāpēc, ja dalībvalsts, kurai ir piešķirtas tiesības uzlikt nodokli, neuzliek kapitāla nodokli dažiem vai visiem darījumiem, uz ko attiecas šī direktīva, neviena cita dalībvalsts nedrīkst izmantot tiesības uzlikt nodokli šādiem darījumiem.

(8)	Ir lietderīgi paredzēt stingrus nosacījumus gadījumiem, kad dalībvalstis turpina uzlikt kapitāla nodokli, jo īpaši attiecībā uz atbrīvojumiem un atvieglojumiem.

(9)	Kapitāla piesaistīšanai nebūtu jāuzliek netiešie nodokļi, izņemot kapitāla nodokli. Jo īpaši nav jāuzliek vērtspapīru zīmognodeva – neatkarīgi no šādu vērtspapīru izcelsmes un neatkarīgi no tā, vai tie nodrošina līdzdalību uzņēmējsabiedrības pašu kapitālā vai aizņēmuma kapitālā.

(10)	Direktīvā 69/335/EEK iekļautais kapitālsabiedrību saraksts ir nepilnīgs, un tāpēc tas būtu jāpielāgo.

(11)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka tādēļ minētos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(12)	Pienākums transponēt šo direktīvu valsts tiesību aktos būtu jāattiecina vienīgi uz tiem noteikumiem, kuros ieviestas būtiskas izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējām direktīvām. Pienākums transponēt nemainītos noteikumus ir paredzēts iepriekšējās direktīvās.

(13)	Šī direktīva nedrīkstētu ierobežot dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem II pielikuma B daļā minēto direktīvu transponēšanai valstu tiesību aktos.

(14)	Ņemot vērā kapitāla nodokļa negatīvo ietekmi, Komisijai būtu jāziņo par šīs direktīvas darbību ik pēc trim gadiem, lai šo nodokli atceltu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

I NODAĻA

PRIEKŠMETS UN DARBĪBAS JOMA

1. pants

Priekšmets

Ar šo direktīvu reglamentē netiešo nodokļu uzlikšanu šādiem darījumiem:

a)	kapitāla iemaksas kapitālsabiedrībās;

b)	pārstrukturēšanas darbības, kurās iesaistītas kapitālsabiedrības;

c)	noteiktu kapitāla vērtspapīru un obligāciju emisija.

2. pants

Kapitālsabiedrība

1. Šajā direktīvā “kapitālsabiedrība” ir:

a)	jebkura sabiedrība, kuras uzņēmējdarbības forma ir viena no I pielikumā minētajām;

b)	jebkura uzņēmējsabiedrība, apvienība vai juridiska persona, ar kuras kapitāla daļām vai aktīviem var veikt darījumus biržā;

jebkura uzņēmējsabiedrība, apvienība vai juridiska persona, kura darbojas, lai gūtu peļņu, un kuras dalībnieki ir tiesīgi savas kapitāla daļas atsavināt trešām personām bez iepriekšējas piekrišanas un par uzņēmējsabiedrības, apvienības vai juridiskas personas parādiem atbild vienīgi ar savām kapitāla daļām.

2. Šajā direktīvā par kapitālsabiedrībām uzskata arī citas uzņēmējsabiedrības, apvienības vai juridiskas personas, kuras darbojas, lai gūtu peļņu.

3. pants

Kapitāla iemaksas

Šajā direktīvā un saskaņā ar 4. pantu par “kapitāla iemaksām” uzskata šādus darījumus:

a)	kapitālsabiedrības izveidošana;

b)	tādu uzņēmējsabiedrību, apvienību vai juridisku personu, kas nav kapitālsabiedrības, pārveidošana par kapitālsabiedrībām;

c)	kapitālsabiedrības kapitāla palielinājums ar jebkāda veida aktīvu iemaksām;

d)	kapitālsabiedrības aktīvu palielinājums ar jebkāda veida aktīvu iemaksām, kas nav uzņēmējsabiedrības kapitāla daļas vai aktīvi, bet ir tāda paša veida tiesības kā dalībnieku tiesības, piemēram, balsstiesības, tiesības uz peļņas daļu vai tiesības uz atlikuma daļu likvidācijas gadījumā;

e)	tādas kapitālsabiedrības faktiskā vadības centra pārcelšana no trešās valsts uz dalībvalsti, kuras juridiskā adrese ir trešā valstī;

f)	tādas kapitālsabiedrības juridiskās adreses pārcelšana no trešās valsts uz kādu dalībvalsti, kuras faktiskais vadības centrs ir trešā valstī;

g)	kapitālsabiedrības kapitāla palielinājums, kas rodas, kapitalizējot peļņu vai pastāvīgas vai pagaidu rezerves;

h)	kapitālsabiedrības aktīvu palielinājums, ko radījuši kāda dalībnieka sniegti pakalpojumi, kuri automātiski neizraisa uzņēmējsabiedrības kapitāla pieaugumu, bet tomēr rada pārmaiņas kapitālsabiedrības tiesībās vai var palielināt uzņēmējsabiedrības kapitāla daļu vērtību;

i)	kapitālsabiedrības ņemts aizņēmums, ja kreditoram ir tiesības uz attiecīgās uzņēmējsabiedrības peļņas daļu;

j)	kapitālsabiedrības ņemts aizņēmums, ko piešķir dalībnieks, dalībnieka laulātais vai bērns, vai aizņēmums, ko piešķir trešā persona, ja to garantē kāds dalībnieks, ar nosacījumu, ka šādiem aizņēmumiem ir tāda pati funkcija kā uzņēmējsabiedrības kapitāla palielinājumam.

4. pants

Pārstrukturēšanas darbības

1. Šajā direktīvā par kapitāla iemaksām neuzskata šādas pārstrukturēšanas darbības:

vienas vai vairāku kapitālsabiedrību visu aktīvu un pasīvu vai vienas vai vairāku darbības nozaru pārvedums vienai vai vairākām kapitālsabiedrībām, kuras ir izveidošanas procesā vai jau ir izveidotas, ar nosacījumu, ka atlīdzību par pārvedumu vismaz daļēji veido vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību ieguvējas sabiedrības kapitālā;

darījums, kurā kapitālsabiedrība, kas ir izveidošanas procesā vai jau ir izveidota, iegādājas kapitāla daļas, kuras nodrošina balsstiesību vairākumu citā kapitālsabiedrībā, ar nosacījumu, ka atlīdzību par iegādātajām kapitāla daļām vismaz daļēji veido vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību bijušās sabiedrības kapitālā. Ja balsstiesību vairākumu panāk, veicot divus vai vairāk darījumus, par pārstrukturēšanas darbībām uzskata tikai darījumu, ar ko panāk balsstiesību vairākumu un visus turpmākos darījumus.

2. Pārstrukturēšanas darbības ietver arī aktīvu un pasīvu pārvedumus no vienas kapitālsabiedrības uz citu kapitālsabiedrību, kas pilnībā pieder otrai minētajai kapitālsabiedrībai.

II NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

5. pants

Darījumi, kam neuzliek netiešos nodokļus

1. Dalībvalstis neuzliek kapitālsabiedrībām nekāda veida netiešos nodokļus attiecībā uz šādiem darījumiem:

a)	kapitāla iemaksas;

b)	aizņēmumi vai pakalpojumu sniegšana, kas veido daļu no kapitāla iemaksām;

c)	reģistrācija vai citas formalitātes, kas jānokārto pirms uzņēmējdarbības uzsākšanas un kas kapitālsabiedrībai var būt obligātas tās juridiskā statusa dēļ;

pārmaiņas kapitālsabiedrības dibināšanas dokumentā vai nolikumā, un jo īpaši šādas darbības:

i)	kapitālsabiedrības pārveidošana par cita veida kapitālsabiedrību;

ii)	kapitālsabiedrības faktiskā vadības centra vai juridiskās adreses pārcelšana no vienas dalībvalsts uz citu;

iii)	kapitālsabiedrības mērķu maiņa;

iv)	kapitālsabiedrības pastāvēšanas termiņa pagarinājums;

e)	šīs direktīvas 4. pantā minētās pārstrukturēšanas darbības.

2. Dalībvalstis neuzliek netiešos nodokļus šādiem darījumiem:

a)	akciju vai citu šāda veida kapitāla vērtspapīru vai to sertifikātu radīšana, emisija, kotēšanas uzsākšana biržā, laišana tirgū vai darījumi ar tiem, neatkarīgi no to emitenta;

aizņēmumi, tostarp valsts obligācijas, kas ir radušies, emitējot obligācijas vai citus tirgojamus vērtspapīrus, neatkarīgi no to emitenta vai visām ar tiem saistītām formalitātēm vai šādu obligāciju vai citu tirgojamu vērtspapīru radīšana, emisija, kotēšanas sākšana biržā, laišana tirgū vai darījumi ar tiem.

6. pants

Nodevas un pievienotās vērtības nodoklis

1. Atkāpjoties no 5. panta, dalībvalstis var iekasēt šādas nodevas un nodokļus:

a)	nodevas par vērtspapīru pārvedumu neatkarīgi no tā, vai tās uzliktas, piemērojot vienotu likmi vai ne;

b)	pārvedumu nodevas, tostarp zemes reģistrācijas nodevu, par dalībvalstu teritorijā esošu uzņēmumu vai nekustamu īpašumu pārvedumiem uzņēmējsabiedrībai;

c)	nodevas par jebkāda veida aktīvu pārvedumiem kapitālsabiedrībām, ja šādus īpašumus pārved par atlīdzību, kas nav sabiedrības kapitāla daļas;

d)	nodevas par hipotēku vai citu apgrūtinājumu uz zemi vai citiem īpašumiem nodibināšanu, reģistrāciju vai atmaksāšanu;

e)	nodevas, ko iekasē kā maksu;

f)	pievienotās vērtības nodoklis.

2. Summa, ko iekasē 1. punkta b) līdz e) apakšpunktā uzskaitīto nodevu un nodokļu veidā, neatšķiras atkarībā no tā, vai kapitālsabiedrības faktiskais vadības centrs vai juridiskā adrese ir tās dalībvalsts teritorijā, kura iekasē nodevas vai nodokļus. Šīs summas nedrīkst pārsniegt nodevas vai nodokļus, ko piemēro līdzīgiem darījumiem, ko veic dalībvalstī, kura iekasē nodevas vai nodokļus.

III NODAĻA

ĪPAŠI NOTEIKUMI

7. pants

Kapitāla nodokļa uzlikšana atsevišķās dalībvalstīs

1. Atkāpjoties no 5. panta 1. punkta a) apakšpunkta, dalībvalsts, kas 2006. gada 1. janvārī no kapitālsabiedrībām iekasēja nodokli par kapitāla iemaksām, turpmāk tekstā – “kapitāla nodoklis”, var turpināt šādi, ja tiek izpildīti 8. līdz 14. panta nosacījumi.

2. Ja dalībvalsts jebkurā brīdī pēc 2006. gada 1. janvāra pārtrauc iekasēt kapitāla nodokli, tā nedrīkst atsākt šā nodokļa iekasēšanu.

3. Ja dalībvalsts jebkurā brīdī pēc 2006. gada 1. janvāra pārtrauc iekasēt kapitāla nodokli par kapitāla iemaksām, kas minētas 3. panta g) līdz j) punktā, tā nedrīkst atsākt šā nodokļa iekasēšanu par šādām kapitāla iemaksām, atkāpjoties no 10. panta 2. punkta.

4. Ja dalībvalsts jebkurā brīdī pēc 2006. gada 1. janvāra pārtrauc iekasēt kapitāla nodokli par pamatkapitāla vai apgrozāmā kapitāla nodrošināšanu filiālei, tā nedrīkst atsākt šā nodokļa piemērošanu šādām kapitāla iemaksām, atkāpjoties no 10. panta 4. punkta.

5. Ja dalībvalsts jebkurā brīdī pēc 2006. gada 1. janvāra piešķir atbrīvojumus saskaņā ar 13. pantu, tā nedrīkst vēlāk iekasēt kapitāla nodokli par attiecīgajām kapitāla iemaksām.

8. pants

Kapitāla nodokļa likme

1. Kapitāla nodokli iekasē, piemērojot vienotu likmi.

2. Dalībvalsts piemērotā kapitāla nodokļa likme nedrīkst pārsniegt likmi, ko šī dalībvalsts piemēroja 2006. gada 1. janvārī.

Ja dalībvalsts pēc minētā datuma samazina piemēroto likmi, tā nedrīkst atsākt augstākas likmes piemērošanu.

3. Kapitāla nodokļa likme nedrīkst pārsniegt 1 %.

9. pants

Konkrētu juridisku personu izslēgšana no direktīvas piemērošanas jomas

Dalībvalstis var noteikt, ka kapitāla nodokļa uzlikšanas nolūkos 2. panta 2. punktā minētās juridiskās personas neuzskata par kapitālsabiedrībām.

10. pants

Darījumi, kam uzliek kapitāla nodokli, un nodokļa uzlikšanas tiesību sadale

1. Ja dalībvalsts atbilstīgi 7. panta 1. punktam turpina iekasēt kapitāla nodokli, tā kapitāla nodokli 3. panta a) līdz d) punktā minētajām kapitāla iemaksām uzliek tad, ja kapitālsabiedrības faktiskais vadības centrs atrodas šajā dalībvalstī laikā, kad tiek veikta attiecīgā kapitāla iemaksa.

Kapitāla nodokli uzliek arī 3. panta e) un f) punktā minētajām kapitāla iemaksām.

2. Ja dalībvalsts turpina iekasēt kapitāla nodokli, tā drīkst uzlikt šo nodokli 3. panta g) līdz j) punktā minētajām kapitāla iemaksām, ja kapitālsabiedrības faktiskais vadības centrs atrodas šajā dalībvalstī laikā, kad tiek veikta attiecīgā kapitāla iemaksa.

3. Ja kapitālsabiedrības faktiskais vadības centrs atrodas trešā valstī un tās juridiskā adrese ir dalībvalstī, kura turpina iekasēt kapitāla nodokli, kapitāla nodokli kapitāla iemaksām uzliek šajā dalībvalstī.

4. Ja kapitālsabiedrības juridiskā adrese un faktiskais vadības centrs ir trešā valstī, kapitāla nodokli par pamatkapitāla vai apgrozāmā kapitāla nodrošināšanu filiālei, kas atrodas dalībvalstī, kura turpina iekasēt kapitāla nodokli, var uzlikt šajā dalībvalstī.

11. pants

Kapitāla nodokļa aprēķinu bāze

1. Ja veic 3. panta a), c) un d) punktā minētās kapitāla iemaksas, kapitāla nodokļa aprēķinu bāze ir faktiskā visu aktīvu vērtība, ko iemaksājuši vai iemaksās dalībnieki pēc tam, kad atskaitītas uzņēmējsabiedrības saistības un izdevumi, kas sabiedrībai radušies katras iemaksas dēļ.

Kapitāla nodokļa iekasēšanu var atlikt tik ilgi, kamēr iemaksas ir izdarītas.

2. Ja veic 3. panta b), e) un f) punktā minētās kapitāla iemaksas, kapitāla nodokļa aprēķinu bāze ir visu uzņēmējsabiedrības aktīvu faktiskā vērtība pārveidošanas vai pārcelšanas laikā pēc tam, kad atskaitītas saistības un izdevumi, par ko uzņēmējsabiedrība tajā laikā ir atbildīga.

3. Ja veic 3. panta g) punktā minētās kapitāla iemaksas, kapitāla nodokļa aprēķinu bāze ir palielinājuma nominālvērtība.

4. Ja veic 3. panta h) punktā minētās kapitāla iemaksas, kapitāla nodokļa aprēķinu bāze ir sniegto pakalpojumu faktiskā vērtība pēc tam, kad atskaitītas saistības un izdevumi, kas uzņēmējsabiedrībai radušies šo pakalpojumu sniegšanas dēļ.

5. Ja veic 3. panta i) un j) punktā minētās kapitāla iemaksas, kapitāla nodokļa aprēķinu bāze ir saņemtā aizņēmuma nominālais apjoms.

6. Gadījumos, kas minēti 1. un 2. punktā, par kapitāla nodokļa aprēķinu bāzi var izmantot katram dalībniekam piešķirto vai piederošo sabiedrības kapitāla daļu faktisko vērtību, izņemot gadījumus, kad iemaksas veic tikai skaidrā naudā.

Summa, no kuras iekasē nodokli, nekādā ziņā nav mazāka par to uzņēmējsabiedrības kapitāla daļu nominālvērtību summu, kas piešķirtas vai pieder katram tās dalībniekam.

12. pants

Izņēmumi attiecībā uz kapitāla nodokļa aprēķinu bāzi

1. Kapitāla palielinājuma gadījumā kapitāla nodokļa aprēķinu bāzē neiekļauj:

a)	kapitālsabiedrībai piederošo aktīvu summu, kas ir atvēlēta kapitāla palielinājumam un kam jau uzlikts kapitāla nodoklis;

b)	kapitālsabiedrības saņemto aizņēmumu summu, kas ir konvertēta sabiedrības kapitāla daļās un kam jau uzlikts kapitāla nodoklis.

2. Dalībvalsts kapitāla nodokļa aprēķinu bāzē var neiekļaut kapitāla summu, ko par kapitālsabiedrības saistībām ieguldījis dalībnieks ar neierobežotu atbildību, kā arī šāda dalībnieka daļu sabiedrības aktīvos.

Ja dalībvalsts izmanto minētās pilnvaras, kapitāla nodokli uzliek par ikvienu darījumu, par kuru katra dalībnieka atbildība aprobežojas ar viņa daļu uzņēmējsabiedrības kapitālā, jo īpaši, ja šīs atbildības ierobežojumu rada kapitālsabiedrības pārveidošana par cita veida kapitālsabiedrību.

Visos šajos gadījumos kapitāla nodokli iekasē par to uzņēmējsabiedrības aktīvu daļu, kas pieder dalībniekiem ar neierobežotu atbildību par uzņēmējsabiedrības saistībām.

3. Ja pēc tam, kad sabiedrības kapitāls samazināts zaudējumu dēļ, tiek veikta 3. panta c) punktā minētā kapitāla iemaksa, to kapitāla iemaksas daļu, kas ir tikpat liela kā kapitāla samazinājums, var izslēgt no aprēķinu bāzes, ja kapitāla iemaksu veic četros gados pēc kapitāla samazināšanas.

13. pants

Atbrīvojumi attiecībā uz kapitāla iemaksām atsevišķās kapitālsabiedrībās

Dalībvalstis var piešķirt atbrīvojumus no kapitāla nodokļa attiecībā uz kapitāla iemaksām šādās uzņēmējsabiedrībās:

a)	kapitālsabiedrības, kas sniedz sabiedriskus pakalpojumus, piemēram, sabiedriskā transporta uzņēmumi, ostu pārvaldes vai uzņēmumi, kas nodrošina ūdens, gāzes vai elektroenerģijas piegādi, ja valstij vai reģionu vai vietējām pašvaldībām pieder vismaz puse no uzņēmējsabiedrības kapitāla;

b)	kapitālsabiedrības, kuru darbība saskaņā ar to nolikumu, kā arī faktiski ir saistīta vienīgi un tieši ar mērķiem kultūras, sociālajā, palīdzības sniegšanas vai izglītības jomā.

Dalībvalstis, kas piešķir atbrīvojumus no kapitāla nodokļa attiecībā uz šādām iemaksām, piemēro attiecīgu atbrīvojumu arī pamatkapitāla vai apgrozāmā kapitāla nodrošināšanai filiālei, kas atrodas to teritorijā, kā minēts 10. panta 4. punktā.

14. pants

Atkāpes piešķiršanas procedūra

Uz konkrēta veida kapitāla iemaksām vai kapitālsabiedrībām var attiekties atbrīvojumi vai likmju samazinājumi taisnīgas nodokļu uzlikšanas vai sociālu apsvērumu dēļ, vai arī, lai dalībvalsts varētu risināt īpašus jautājumus.

Dalībvalsts, kas ierosina veikt šādus pasākumus, jautājumu laikus nodod izskatīšanai Komisijā, ņemot vērā Līguma 97. panta piemērošanu.

IV NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

15. pants

Transponēšana

1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai vēlākais līdz 2008. gada 31. decembrim izpildītu 3., 4., 5., 7., 8., 12., 13. un 14. panta prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmu Komisijai minēto noteikumu tekstu kopā atbilstības tabulu, kur atspoguļota atbilstība starp minētajiem noteikumiem un šo direktīvu.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu, vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Tāpat tajos iekļauj norādi, ka spēkā esošajos normatīvajos un administratīvajos aktos esošās atsauces uz direktīvām, kuras atceļ ar šo direktīvu, uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarīt šādas atsauces un formulēt šādu norādi.

2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņēmušas jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

16. pants

Atcelšana

Direktīva 69/355/EEK, kurā grozījumi izdarīti ar II pielikuma A daļā minētajām direktīvām, tiek atcelta no 2009. gada 1. janvāra, neskarot dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem II pielikuma B daļā minēto direktīvu transponēšanai valstu tiesību aktos.

Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu III pielikumā.

17. pants

Pārskatīšana

Komisija ik pēc trim gadiem ziņo Padomei par šīs direktīvas darbību, jo īpaši ar mērķi atcelt kapitāla nodokli. Lai palīdzētu Komisijai veikt pārskatīšanu, dalībvalstis sniedz tai informāciju par ienākumiem, kas gūti no kapitāla nodokļa.

18. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Direktīvas 1., 2., 6., 9., 10. un 11. pantu piemēro no 2009. gada 1. janvāra.

19. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2008. gada 12. februārī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

A. BAJUK

(1) Eiropas Parlamenta 2007. gada 12. decembra Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2) OV C 126, 7.6.2007., 6. lpp.

(3) OV L 249, 3.10.1969., 25. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2006/98/EK (OV L 363, 20.12.2006., 129. lpp.).

(4) Skatīt II pielikuma A daļu.

I PIELIKUMS

DIREKTĪVAS 2. PANTA 1. PUNKTA A) APAKŠPUNKTĀ MINĒTO UZŅĒMĒJSABIEDRĪBU SARAKSTS

1.	Sabiedrības, kas iekļautas ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2157/2001 (2001. gada 8. oktobris) par Eiropas uzņēmuma statūtiem (SE) (1).

Sabiedrības, kas atbilstīgi Beļģijas tiesību aktiem ir:

i)	société anonyme/naamloze vennootschap;

ii)	société en commandite par actions/commanditaire vennootschap op aandelen;

iii)	société privée à responsabilité limitée/besloten vennootschap met beperkte aansprakelijkheid.

Sabiedrības, kas atbilstīgi Bulgārijas tiesību aktiem ir:

i)	“aкционерно дружество”;

ii)	“командитно дружество с акции”;

iii)	“дружество с ограничена отговорност”.

Sabiedrības, kas atbilstīgi Čehijas tiesību aktiem ir:

i)	akciová společnost;

ii)	komanditní společnost;

iii)	společnost s ručením omezeným.

Sabiedrības, kas atbilstīgi Dānijas tiesību aktiem ir:

i)	aktieselskab;

ii)	kommandit-aktieselskab.

Sabiedrības, kas atbilstīgi Vācijas tiesību aktiem ir:

i)	Aktiengesellschaft;

ii)	Kommanditgesellschaft auf Aktien;

iii)	Gesellschaft mit beschränkter Haftung.

Sabiedrības, kas atbilstīgi Igaunijas tiesību aktiem ir:

i)	täisühing;

ii)	usaldusühing;

iii)

osaühing;

iv)	aktsiaselts;

v)	tulundusühistu.

8.	Sabiedrības, kas atbilstīgi Īrijas tiesību aktiem ir companies incorporated with limited liability.

Sabiedrības, kas atbilstīgi Grieķijas tiesību aktiem ir:

i)	Ανώνυμος Εταιρεία;

ii)	Ετερόρρυθμος κατά μετοχάς Εταιρεία;

iii)	Εταιρεία Περιορισμένης Ευθύνης.

10.

Sabiedrības, kas atbilstīgi Spānijas tiesību aktiem ir:

i)	sociedad anónima;

ii)	sociedad comanditaria por acciones;

iii)	sociedad de responsabilidad limitada.

11.

Sabiedrības, kas atbilstīgi Francijas tiesību aktiem ir:

i)	société anonyme;

ii)	société en commandite par actions;

iii)	société à responsabilité limitée.

12.

Sabiedrības, kas atbilstīgi Itālijas tiesību aktiem ir:

i)	società per azioni;

ii)	società in accomandita per azioni;

iii)	società a responsabilità limitata.

13.	Sabiedrības, kas atbilstīgi Kipras tiesību aktiem ir εταιρείες περιορισμένης ευθύνης.

14.	Sabiedrības, kas atbilstīgi Latvijas tiesību aktiem ir kapitālsabiedrības.

15.

Sabiedrības, kas atbilstīgi Lietuvas tiesību aktiem ir:

i)	akcinė bendrovė;

ii)	uždaroji akcinė bendrovė.

16.

Sabiedrības, kas atbilstīgi Luksemburgas tiesību aktiem ir:

i)	société anonyme;

ii)	société en commandite par actions;

iii)	société à responsabilité limitée.

17.

Sabiedrības, kas atbilstīgi Ungārijas tiesību aktiem ir:

i)	részvénytársaság;

ii)	korlátolt felelősségű társaság.

18.

Sabiedrības, kas atbilstīgi Maltas tiesību aktiem ir:

i)	Kumpaniji ta’ Responsabilità Limitata;

ii)	Soċjetajiet in akkomandita li l-kapital tagħhom jkun maqsum f’azzjonijiet.

19.

Sabiedrības, kas atbilstīgi Nīderlandes tiesību aktiem ir:

i)	naamloze vennootschap;

ii)	besloten vennootschap met beperkte aansprakelijkheid;

iii)	open commanditaire vennootschap.

20.

Sabiedrības, kas atbilstīgi Austrijas tiesību aktiem ir:

i)	Aktiengesellschaft;

ii)	Gesellschaft mit beschränkter Haftung.

21.

Sabiedrības, kas atbilstīgi Polijas tiesību aktiem ir:

i)	spółka akcyjna;

ii)	spółka z ograniczoną odpowiedzialnością.

22.

Sabiedrības, kas atbilstīgi Portugāles tiesību aktiem ir:

i)	sociedade anónima;

ii)	sociedade em comandita por acções;

iii)	sociedade por quotas.

23.

Sabiedrības, kas atbilstīgi Rumānijas tiesību aktiem ir:

i)	“societăți în nume colectiv”;

ii)	“societăți în comandită simplă”;

iii)	“societăți pe acțiuni”;

iv)	“societăți în comandită pe acțiuni”;

v)	“societăți cu răspundere limitată”.

24.

Sabiedrības, kas atbilstīgi Slovēnijas tiesību aktiem ir:

i)	delniška družba;

ii)	komanditna delniška družba;

iii)	družba z omejeno odgovornostjo.

25.

Sabiedrības, kas atbilstīgi Slovākijas tiesību aktiem ir:

i)	akciová spoločnosť;

ii)	spoločnosť s ručením obmedzeným;

iii)	komanditná spoločnosť.

26.

Sabiedrības, kas atbilstīgi Somijas tiesību aktiem ir:

i)	osakeyhtiö - aktiebolag;

ii)	osuuskunta - andelslag;

iii)	säästöpankki - sparbank;

iv)	vakuutusyhtiö - försäkringsbolag.

27.

Sabiedrības, kas atbilstīgi Zviedrijas tiesību aktiem ir:

i)	aktiebolag;

ii)	försäkringsaktiebolag.

28.	Sabiedrības, kas atbilstīgi Apvienotās Karalistes tiesību aktiem ir companies incorporated with limited liability.

(1) OV L 294, 10.11.2001., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1791/2006 (OV L 363, 20.12.2006., 1. lpp.).

II PIELIKUMS

A DAĻA

Atceltā direktīva un tās secīgo grozījumu saraksts

(minēts 16. panta 1. punktā)

Padomes Direktīva 69/335/EEK	(OV L 249, 3.10.1969., 25. lpp.)
1972. gada Pievienošanās akta I pielikuma VI.1. punkts	(OV L 73, 27.3.1972., 93. lpp.)
Padomes Direktīva 73/79/EEK	(OV L 103, 18.4.1973., 13. lpp.)
Padomes Direktīva 73/80/EEK	(OV L 103, 18.4.1973., 15. lpp.)
Padomes Direktīva 74/553/EEK	(OV L 303, 13.11.1974., 9. lpp.)
1979. gada Pievienošanās akta I pielikuma VI.1. punkts	(OV L 291, 19.11.1979., 95. lpp.)
Padomes Direktīva 85/303/EEK	(OV L 156, 15.6.1985., 23. lpp.)
1985. gada Pievienošanās akta I pielikuma V.1. punkts	(OV L 302, 15.11.1985., 167. lpp.)
1994. gada Pievienošanās akta I pielikuma XI.B.I.1. punkts	(OV C 241, 29.8.1994., 196. lpp.)
2003. gada Pievienošanās akta II pielikuma 9.1. punkts	(OV L 236, 23.9.2003., 555. lpp.)

B DAĻA

Termiņi transponēšanai valstu tiesību aktos

(minēti 16. panta 1. punktā)

Direktīva	Transponēšanas termiņš
Padomes Direktīva 69/335/EEK	1972. gada 1. janvāris
Padomes Direktīva 73/79/EEK	—
Padomes Direktīva 73/80/EEK	—
Padomes Direktīva 74/553/EEK	—
Padomes Direktīva 85/303/EEK	1986. gada 1. janvāris

III PIELIKUMS

Atbilstības tabula

Direktīva 69/335/EEK	Šī direktīva
1. pants	7. pants
—	1. pants
2. panta 1. punkts	10. panta 1. punkta pirmā daļa un 2. punkts
2. panta 2. punkts	10. panta 3. punkts
2. panta 3. punkts	10. panta 4. punkts
3. panta 1. punkta ievadvārdi	2. panta 1. punkta ievadfrāze
3. panta 1. punkta a) apakšpunkts	2. panta 1. punkta a) apakšpunkts un I pielikums
3. panta 1. punkta b) apakšpunkts	2. panta 1. punkta b) apakšpunkts
3. panta 1. punkta c) apakšpunkts	2. panta 1. punkta c) apakšpunkts
3. panta 2. punkta pirmais teikums	2. panta 2. punkts
3. panta 2. punkta otrais teikums	9. pants
4. panta 1. punkta a) līdz f) apakšpunkts	3. panta a) līdz f) punkts un 10. panta 1. punkts
4. panta 1. punkta g) un h) apakšpunkts	5. panta 1. punkta d) apakšpunkta ii) punkts
4. panta 2. punkta pirmā daļa	3. panta g) līdz j) punkts, 7. panta 3. punkts un 10. panta 2. punkts
4. panta 2. punkta otrā daļa	—
4. panta 3. punkts	5. panta 1. punkta d) apakšpunkts
5. panta 1. punkta a) apakšpunkts	11. panta 1. punkts
5. panta 1. punkta b) apakšpunkts	11. panta 2. punkts
5. panta 1. punkta c) apakšpunkts	11. panta 3. punkts
5. panta 1. punkta d) apakšpunkts	11. panta 4. punkts
5. panta 1. punkta e) apakšpunkts	11. panta 5. punkts
5. panta 2. punkts	11. panta 6. punkts
5. panta 3. punkts	12. panta 1. punkts
6. panta 1. punkts	12. panta 2. punkta pirmā daļa
6. panta 2. punkts	12. panta 2. punkta otrā un trešā daļa
7. panta 1. punkta pirmā un otrā daļa	4. pants, 5. panta 1. punkta e) apakšpunkts
Atceltais 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts	4. panta a) punkts
Atceltais 7. panta 1. punkta bb) apakšpunkts	4. panta b) punkts
7. panta 1. punkta trešā daļa	—
7. panta 2. punkts	7. un 8. pants
7. panta 3. punkts	12. panta 3. punkts
8. pants	7. panta 5. punkts un 13. panta pirmā daļa
—	13. panta otrā daļa
9. pants	14. pants
10. pants	5. panta 1. punkta a) līdz c) apakšpunkts
11. pants	5. panta 2. punkts
12. pants	6. pants
13. pants	15. panta 1. punkts
14. pants	15. panta 2. punkts
—	16. pants
—	17. pants
15. pants	18. pants
3. panta 1. punkta a) apakšpunkts	I pielikums
—	II pielikums
—	III pielikums

II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta

21.2.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 46/23

PADOMES LĒMUMS

(2008. gada 28. janvāris),

lai noslēgtu Nolīgumu par jūras transportu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Ķīnas Tautas Republiku, no otras puses

(2008/143/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 80. panta 2. punktu saistībā ar 300. panta 2. punkta pirmās daļas pirmo teikumu un 300. panta 3. punkta pirmo daļu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu (1),

tā kā:

(1)	Komisija 1998. gada 12. februārī pilnvaroja Komisiju sākt sarunas par jūras transporta nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Ķīnas Tautas Republiku, no otras puses (turpmāk tekstā – “Nolīgums”), kā arī izstrādāja sarunu norādījumus.

(2)	Minētās sarunas noritēja sekmīgi, un Komisija 2001. gada 12. decembrī parafēja Nolīgumu.

(3)	Nolīgumu parakstīja Briselē 2002. gada 6. decembrī, kas pēc tam jānoslēdz.

(4)

Protokolu, ar ko groza Nolīgumu, lai ņemtu vērā Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai, parakstīja Pekinā 2005. gada 5. septembrī.

(5)	Saskaņā ar 2005. gada Pievienošanās akta 6. panta 2. punktu Bulgārijai un Rumānijai jāpievienojas Nolīgumam ar protokolu starp Padomi un Ķīnas Tautas Republiku.

(6)	Nepieciešamās konstitucionālās un institucionālās procedūras ir pabeigtas, un tādēļ Nolīgums būtu jāapstiprina,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. pants

Ar šo Kopienas vārdā apstiprina Eiropas Kopienas un tās dalībvalstu, no vienas puses, un Ķīnas Tautas Republikas, no otras puses, jūras transporta nolīgumu.

Nolīguma teksts (2) ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

Padomes priekšsēdētājs Eiropas Kopienas un tās dalībvalstu vārdā sniedz paziņojumu, kā tas paredzēts Nolīguma 15. panta 2. punktā.

Briselē, 2008. gada 28. janvārī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

D. RUPEL

(1) Atzinums sniegts 2003. gada 2. septembrī (OV C 76 E, 25.3.2004., 102. lpp.).

(2) Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 25. lpp.

TULKOJUMS

NOLĪGUMS

par jūras transportu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Ķīnas Tautas Republikas valdību, no otras puses

BEĻĢIJAS KARALISTE,

DĀNIJAS KARALISTE,

VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,

GRIEĶIJAS REPUBLIKA,

SPĀNIJAS KARALISTE,

FRANCIJAS REPUBLIKA,

ĪRIJA,

ITĀLIJAS REPUBLIKA,

LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,

NĪDERLANDES KARALISTE,

AUSTRIJAS REPUBLIKA,

PORTUGĀLES REPUBLIKA,

SOMIJAS REPUBLIKA,

ZVIEDRIJAS KARALISTE,

LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE,

Eiropas Kopienas dibināšanas līguma Līgumslēdzējas puses, turpmāk “Kopienas dalībvalstis”, un

EIROPAS KOPIENA,

turpmāk “Kopiena”,

no vienas puses, un

ĶĪNAS TAUTAS REPUBLIKAS VALDĪBA,

turpmāk “Ķīna”,

no otras puses,

ŅEMOT VĒRĀ 1985. gada maija Tirdzniecības un ekonomiskās sadarbības nolīgumu starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Ķīnas Tautas Republiku,

ŅEMOT VĒRĀ, cik nozīmīgas ir jūrniecības attiecības, kas pastāv starp Kopienu un tās dalībvalstīm un Ķīnu,

PĀRLIECĪBĀ, ka sadarbība starptautiskās jūrniecības jomā starp Pusēm veicinās tirdzniecības un ekonomisko attiecību attīstību starp Ķīnu un Kopienu un tās dalībvalstīm,

VĒLOTIES vēl vairāk nostiprināt un konsolidēt attiecības starptautiskā jūras transporta jomā, pamatojoties uz vienlīdzību un abpusēju labumu,

ATZĪSTOT jūras transporta pakalpojumu svarīgumu un vēloties vēl vairāk veicināt vairākveidu satiksmi, kas daļēji notiek pa jūru, lai paaugstinātu transporta ķēdes efektivitāti,

ATZĪSTOT to, cik svarīgi turpināt attīstīt elastīgu un uz tirgu orientētu pieeju, kā arī ieguvumus abu Pušu uzņēmējiem, ko dod savu starptautisko kravu pārvadājumu pakalpojumu kontrole un ekspluatācija efektīvas jūras transporta sistēmas kontekstā,

ŅEMOT VĒRĀ esošos divpusējos jūras nolīgumus starp Kopienas dalībvalstīm un Ķīnu,

ATBALSTOT daudzpusējas sarunas par jūras transporta pakalpojumiem Pasaules tirdzniecības organizācijā,

BEĻĢIJAS KARALISTE:

Isabelle DURANT,

premjerministra vietnieci un mobilitātes un transporta ministri,

DĀNIJAS KARALISTE:

Bendt BENDTSEN,

ekonomikas, tirdzniecības un rūpniecības ministru,

VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA:

Manfred STOLPE,

federālo transporta, celtniecības un mājokļu ministru,

Wilhelm SCHÖNFELDER,

vēstnieku, Vācijas Federatīvās Republikas pastāvīgo pārstāvi,

GRIEĶIJAS REPUBLIKA:

Georgios ANOMERITIS,

tirdzniecības flotes ministru,

SPĀNIJAS KARALISTE:

Francisco ÁLVAREZ-CASCOS FERNÁNDEZ,

iekšzemes attīstības ministru,

FRANCIJAS REPUBLIKA:

Pierre SELLAL,

vēstnieku, Francijas Republikas pastāvīgo pārstāvi,

ĪRIJA:

Peter GUNNING,

Īrijas pastāvīgā pārstāvja vietnieku,

ITĀLIJAS REPUBLIKA:

Pietro LUNARDI,

infrastruktūras un transporta ministru,

LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE:

Henri GRETHEN,

ekonomikas ministru, transporta ministru,

NĪDERLANDES KARALISTE:

Roelf Hendrik de BOER,

transporta, komunikāciju un būvdarbu publiskā iepirkuma ministru,

AUSTRIJAS REPUBLIKA:

Mathias REICHHOLD,

federālo transporta, jaunievedumu un tehnoloģijas ministru,

PORTUGĀLES REPUBLIKA:

Luís Francisco VALENTE DE OLIVEIRA,

būvdarbu publiskā iepirkuma, transporta un mājokļu ministru,

SOMIJAS REPUBLIKA:

Kimmo SASI,

transporta un komunikāciju ministru,

ZVIEDRIJAS KARALISTE:

Ulrica MESSING,

komunikāciju ministri,

LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE:

David JAMIESON,

parlamentāro valsts sekretāru transporta jautājumos,

EIROPAS KOPIENA:

Bendt BENDTSEN,

Dānijas Karalistes ekonomikas, tirdzniecības un rūpniecības ministru,

Eiropas Savienības Padomes pašreizējo priekšsēdētāju,

Loyola de PALACIO,

Eiropas Kopienu Komisijas priekšsēdētāja vietnieku,

ĶĪNAS TAUTAS REPUBLIKAS VALDĪBA:

Chunxian ZHANG,

Ķīnas Tautas Republikas komunikāciju ministru,

IR VIENOJUŠIES PAR TURPMĀKO.

1. pants

Mērķis

Šā nolīguma mērķis ir abu Pušu uzņēmēju labā uzlabot apstākļus, kādos notiek jūras kravu pārvadājumi uz Ķīnu un no Ķīnas, uz Kopienu un no Kopienas, kā arī uz un no Kopienas un uz un no Ķīnas, no vienas puses, un trešām valstīm, no otras puses. Tas balstīts uz jūras transporta pakalpojumu sniegšanas brīvības, brīvas pieejas kravām un fraktam, uz neierobežotas pieejas un nediskriminējošas attieksmes ostu un palīgpakalpojumu izmantošanā, kā arī komerciālas klātbūtnes principiem. Tas attiecas uz visiem aspektiem attiecībā uz tiešpiegādes pakalpojumiem.

2. pants

Darbības joma

1. Šis nolīgums attiecas uz starptautisko jūras kravu transportu un loģistikas pakalpojumiem, tostarp vairākveidu operācijām, kas daļēji notiek pa jūru, starp Ķīnas un Kopienas dalībvalstu ostām, kā arī uz starptautisko jūras kravu transportu starp Kopienas dalībvalstu ostām. Tas attiecas arī uz fraktu un inventāra pārvadāšanu, piemēram, tukšu konteineru, kurus nepārvadā kā kravu par samaksu, pārvadāšanu starp Ķīnas ostām vai Kopienas dalībvalstu ostām.

Ja vienas Puses kuģi peld no vienas ostas otras Puses teritorijā uz citu vai no vienas ostas Kopienas dalībvalstī uz citu, lai iekrautu ārvalstīm paredzētu kravu vai lai izkrautu no ārvalstīm ievestu kravu, to uzskata par starptautiskā jūras transporta sastāvdaļu.

Šis nolīgums neattiecas uz vietējo transportu tikai starp Ķīnas ostām vai starp jebkuras Kopienas dalībvalsts ostām.

2. Šis nolīgums neietekmē to divpusējo jūras nolīgumu piemērošanu, kuri noslēgti starp Ķīnu un Kopienas dalībvalstīm un attiecas uz jautājumiem ārpus šā nolīguma darbības jomas.

3. Šis nolīgums neietekmē trešo personu kuģu tiesības veikt kravu un pasažieru pārvadājumus starp Līgumslēdzēju pušu ostām vai starp jebkuras Līgumslēdzējas puses un trešās personas ostām.

3. pants

Definīcijas

Šajā nolīgumā:

“starptautiskais jūras kravu transports un loģistikas pakalpojumi” ietver starptautiskā jūras kravu transporta pakalpojumu sniegšanu un ar tiem saistīto kravu apstrādi, glabāšanu un noliktavas pakalpojumus, muitošanas pakalpojumus, konteineru izvietošanas un novietošanas pakalpojumus gan ostā, gan iekšzemes teritorijā, kuģniecības aģentūru pakalpojumus un kravas nosūtīšanas pakalpojumus;

b)	“vairākveidu transporta operācijas” ir preču pārvadāšana, izmantojot vairākus transporta veidus, kas daļēji notiek pa jūru un uz ko attiecas vienots dokuments;

“kuģniecības aģentūru pakalpojumi” nozīmē darbības, kas ietver vienas vai vairāku kuģniecības līniju vai kuģniecības uzņēmumu pārstāvniecību uzņēmējdarbības interesēs noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā šādā nolūkā:

—	jūras transporta un ar to saistīto pakalpojumu tirgvedībai un pārdošanai no cenu piedāvājuma līdz rēķina iesniegšanai, konosamentu izdošanai uzņēmumu vārdā, apakšuzņēmēju līgšanai nepieciešamajiem saistītajiem pakalpojumiem, dokumentācijas sagatavošanai un informācijas par komercdarbību sniegšanai,

—	lai, rīkojoties uzņēmumu vārdā, organizētu kuģa iebraukšanu ostā vai kravu pārņemšanu, kad nepieciešams;

d)	“kravu nosūtīšanas pakalpojumi” ir darbības, kas ietver kuģniecības operāciju organizēšanu un pārraudzīšanas kravu nosūtītāju vārdā, līgstot apakšuzņēmējus saistītajiem pakalpojumiem, sagatavojot dokumentāciju un sniedzot informāciju par komercdarbību;

“kuģniecības uzņēmums” ir uzņēmums, kas atbilst šādiem nosacījumiem:

i)	tas izveidots saskaņā ar Ķīnas vai Kopienas, vai Kopienas dalībvalsts publiskajām tiesībām vai privāttiesībām;

ii)	tā juridiskā adrese vai centrālā administrācija, vai galvenā komercdarbības vieta atrodas attiecīgi Ķīnā vai Kopienā;

iii)	tas sniedz starptautiskos kuģniecības pakalpojumus ar tam piederošiem vai tā izmantotiem kuģiem.

Kuģniecības uzņēmumi, kuri izveidoti ārpus Kopienas vai Ķīnas un kurus kontrolē attiecīgi Kopienas dalībvalsts vai Ķīnas valstspiederīgie, arī ir ieguvēji no šā nolīguma, ja to kuģi reģistrēti attiecīgi šajā dalībvalstī vai Ķīnā saskaņā ar to tiesību aktiem;

f)	“meitasuzņēmums” ir uzņēmums, kas pieder kuģniecības uzņēmumam un kas ir juridiska persona;

g)	“biroja filiāle” ir komercdarbības vieta, kas pieder kuģniecības uzņēmumam un kas nav juridiska persona;

h)	“pārstāvniecības birojs” ir vienas puses kuģniecības uzņēmuma pārstāvniecības birojs, kas izveidots otras Puses teritorijā;

“kuģis” ir jebkurš tirdzniecības kuģis, kas reģistrēts saskaņā ar Ķīnas vai Kopienas, vai tās dalībvalstu tiesību aktiem jebkuras Puses kuģu reģistrācijas birojā ar šīs Puses valsts karogu un kas darbojas starptautiskā jūras transporta jomā, tostarp kuģi, kuri kuģo ar trešās valsts karogu, bet kuri pieder Ķīnas vai Kopienas dalībvalsts kuģniecības uzņēmumam vai kurus izmanto Ķīnas vai Kopienas dalībvalsts kuģniecības uzņēmums. Tomēr šis termins neattiecas uz karakuģiem un jebkādiem citiem kuģiem, kuri nav tirdzniecības kuģi.

4. pants

Pakalpojumu sniegšana

1. Katra Puse kuģiem, kas peld ar otras Puses karogu vai ko izmanto otras Puses valstspiederīgie vai uzņēmumi, turpina nodrošināt nediskriminējošu pieeju salīdzinājumā ar pieeju, ko tā izrāda saviem kuģiem attiecībā uz pieeju ostām, ostu infrastruktūras un jūras palīgpakalpojumu izmantošanu, kā arī attiecīgajām maksām un atlīdzību, muitas formalitātēm un enkurvietu un iekārtu piešķiršanu iekraušanai un izkraušanai.

2. Puses apņemas efektīvi piemērot principu par neierobežotu pieeju starptautiskajam jūras tirgum un satiksmei uz nediskriminējošiem un komerciāliem pamatiem.

3. Piemērojot 1. un 2. punkta principus, Puses:

a)	neiekļauj punktus par kravu sadali turpmākajos nolīgumos ar trešām valstīm saistībā ar jūras transporta pakalpojumiem un atceļ šādus noteikumus pieņemamā laikposmā, ja tādi iekļauti agrāk noslēgtos divpusējos nolīgumos;

b)	šim nolīgumam stājoties spēkā, atceļ visus vienpusējus administratīvus, tehniskus un citus pasākumus, kas varētu radīt netiešus ierobežojumus vai diskriminējošu ietekmi attiecībā uz brīvu pakalpojumu sniegšanu starptautiskajā jūras transportā;

c)	stājoties spēkā šim nolīgumam, atturas no to administratīvo, tehnisko vai likumdošanas pasākumu īstenošanas, kuri varētu diskriminējoši ietekmēt otras Puses valstspiederīgos vai uzņēmumus attiecībā uz pakalpojumu sniegšanu starptautiskajā jūras transporta jomā.

4. Viena Puse ļauj otras Puses kuģniecības uzņēmumiem uz nediskriminējošiem pamatiem un saskaņā ar vienošanos, kas panākta starp attiecīgajiem uzņēmumiem, piekļūt un izmantot apkalpojošo palīgdienestu pakalpojumus, ko pirmajā Pusē reģistrētie kuģniecības uzņēmumi sniedz starptautiskajām kravām starp Ķīnas ostām vai starp Kopienas dalībvalsts ostām.

5. pants

Komerciāla klātbūtne

Attiecībā uz darbībām starptautiskā jūras kravu transporta un loģistikas pakalpojumu sniegšanā, ietverot vairākveidu transporta pārvadājumus no durvīm līdz durvīm, abas Puses atļauj otras Puses kuģniecības uzņēmumiem izveidot pilnīgi sev piederošus vai kopīgām investīcijām veidotus meitasuzņēmumus, biroja filiāles vai pārstāvniecības birojus, lai saskaņā ar tās normatīvo un administratīvo aktu prasībām nodarbotos ar saimnieciskām darbībām. Šādas darbības ietver turpmāk minētās darbības, kuru uzskaitījums nav pilnīgs:

1)	kravu piesaiste un vietu pasūtīšana;

2)	konosamentu izgatavošana, apstiprināšana, apstrāde un izdošana, ietverot starptautiskajā jūras transportā vispārēji pieņemtos tranzīta konosamentus; transporta dokumentācijas un muitas dokumentācijas sagatavošana;

3)	ar kravu pārvadāšanu saistīto un citu izmaksu noteikšana, iekasēšana un deponēšana, pamatojoties uz pakalpojumu nolīgumiem vai tarifu likmēm;

4)	pārrunu vešana par pakalpojumu nolīgumiem un to parakstīšana;

5)	nolīgumu parakstīšana par kravu pārvadāšanu ar kravas automobiļiem, dzelzceļa transportu, kravu lietu kārtošanu un citiem saistītajiem palīgpakalpojumiem;

6)	tarifu likmju noteikšana un publicēšana;

7)	nodarbošanās ar savu pakalpojumu tirgvedību;

8)	ekonomiskām darbībām nepieciešamo iekārtu turēšana savā īpašumā;

9)	komercdarbības informācijas sniegšana, izmantojot visus līdzekļus, tostarp datorizētas informācijas sistēmas un elektronisku datu apmaiņu (uz ko attiecas jebkuri nediskriminējošie ierobežojumi saistībā ar telekomunikācijām);

10)	kopuzņēmumu izveide ar jebkuru vietējo kuģniecības aģentūru, lai nodarbotos ar aģentūrai raksturīgiem komercdarbības veidiem, piemēram, organizējot kuģu iebraukšanu ostā vai kravu piegādi iekraušanai.

6. pants

Pārredzamība

1. Katra Puse pēc iepriekšējas apspriešanās un atbilstīga iepriekšēja paziņojuma nekavējoties publicē visus atbilstīgos vispārēja piemērojuma pasākumus, kas attiecas uz šo nolīgumu vai ietekmē tā darbību.

2. Ja 1. punktā minētā publikācija nav iespējama, šādu informāciju padara publiski pieejamu citādā veidā.

3. Katra puse nekavējoties atbild uz visiem otras puses pieprasījumiem sniegt konkrētu informāciju par jebkuru no tās vispārēja piemērojuma pasākumiem 1. punkta nozīmē.

7. pants

Iekšējie noteikumi

1. Puses nodrošina, ka visi vispārēja piemērojuma pasākumi, kas ietekmē starptautiskā jūras transporta pakalpojumu tirdzniecību, tiek īstenoti saprātīgā, objektīvā un taisnīgā veidā.

2. Gadījumos, kad nepieciešams pilnvarojums, Puses kompetentās iestādes saprātīgā laikposmā pēc pieteikuma iesniegšanas saskaņā ar vietējo normatīvo un administratīvo aktu prasībām paziņo iesniedzējam pieņemto lēmumu sakarā ar pieteikumu. Pēc pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma Puses kompetentās iestādes bez liekas kavēšanās sniedz informāciju par pieteikuma statusu.

3. Lai nodrošinātu, ka pasākumi saistībā ar tehniskajiem standartiem un licencēšanas prasībām, un procedūrām nerada liekus šķēršļus tirdzniecībai, prasības pamato ar objektīviem, nediskriminējošiem, iepriekš noteiktiem un pārskatāmiem kritērijiem, piemēram, spēju sniegt pakalpojumus, un – licencēšanas procedūru gadījumā – nodrošina, lai tās pašas par sevi nekļūtu par ierobežojošu faktoru vai šķērsli pakalpojumu sniegšanai.

8. pants

Galvenais personālsastāvs

Vienai Pusei pilnīgi piederošiem vai kopīgām investīcijām izveidotiem meitasuzņēmumiem, biroja filiālēm vai pārstāvniecības birojiem, kas reģistrēti otras Puses teritorijā, ir tiesības nodarbināt galveno personālsastāvu saskaņā ar uzņēmējas valsts spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem neatkarīgi no viņu valstiskās piederības. Katra Puse atvieglo darba atļauju un vīzu iegūšanu darba ņēmējiem no ārvalstīm.

9. pants

Maksājumi un kapitāla kustība

1. Vienas Puses valstspiederīgo vai uzņēmumu no starptautiskā jūras transporta un vairākveidu operācijām otras Puses teritorijā gūtos ieņēmumus drīkst izmaksāt brīvi konvertējamās valūtās.

2. Ieņēmumus un izmaksas no vienas Puses meitasuzņēmumu, biroja filiāļu un pārstāvniecības biroju, kas reģistrēti otras Puses teritorijā, saimnieciskajām darbībām drīkst kārtot uzņēmējas valsts valūtā. Kad iepriekš minētie kuģniecības uzņēmumi, meitasuzņēmumi, biroja filiāles vai pārstāvniecības biroji nomaksājuši vietējās nodevas, atlikumu brīvi drīkst pārsūtīt uz ārzemēm atbilstīgi bankas maiņas kursam pārsūtīšanas dienā.

10. pants

Sadarbība jūrlietās

Nolūkā veicināt savas jūrniecības nozares attīstību abas Puses mudina savas kompetentās iestādes, kuģniecības uzņēmumus, ostas, attiecīgos pētniecības institūtus, universitātes un koledžas sadarboties turpmāk minētajās jomās, kuru uzskaitījums nav pilnīgs:

1)	viedokļu apmaiņa saistībā ar to darbībām starptautiskajās jūrniecības organizācijās;

2)	normatīvo aktu izstrāde un uzlabošana saistībā ar jūras transportu un tirgus pārvaldību;

3)	efektīvu starptautiskā jūras tirdzniecības transporta pakalpojumu veicināšana, lietpratīgi izmantojot pušu ostas un flotes;

4)	kuģniecības drošības garantēšana un jūras piesārņojuma novēršana;

5)	jūrniecības izglītības un mācību, īpaši jūrasbraucēju mācību, veicināšana;

6)	personāla zinātniskās informācijas un tehnoloģiju apmaiņa;

7)	pūliņu pastiprināšana, apkarojot pirātismu un terorismu.

11. pants

Konsultācijas un strīdu izšķiršana

1. Puses izstrādā atbilstīgas procedūras, lai nodrošinātu šā nolīguma pareizu īstenošanu.

2. Ja starp abām Pusēm rastos strīds sakarā ar šā nolīguma skaidrojumu vai piemērošanu, kompetentās iestādes mēģina strīdu atrisināt draudzīgās apspriedēs. Gadījumā, ja vienošanās netiek panākta, strīdu risina diplomātisku sarunu ceļā.

12. pants

Grozījumi

Grozījumus šajā nolīgumā drīkst izdarīt rakstiskas vienošanās ceļā starp Pusēm, un grozījumi stāsies spēkā saskaņā ar 15. panta 2. punktā minētajām procedūrām.

13. pants

Teritoriālā piemērošana

Šo nolīgumu piemēro, no vienas puses, teritorijās, kurās piemēro Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un saskaņā ar nosacījumiem, ko paredz minētais līgums, un, no otras puses, Ķīnas teritorijā.

14. pants

Autentiskais teksts

Šis nolīgums ir sagatavots divos eksemplāros dāņu, holandiešu, angļu, somu, franču, vācu, grieķu, itāļu, portugāļu, spāņu, zviedru un ķīniešu valodā; visi teksti ir vienlīdz autentiski.

15. pants

Ilgums un stāšanās spēkā

1. Šis nolīgums ir noslēgts uz pieciem gadiem. To automātiski pagarina katru gadu, ja vien Puses to nedenonsē rakstveidā sešus mēnešus pirms izbeigšanās datuma.

2. Šo nolīgumu Puses apstiprinās saskaņā ar savām procedūrām.

Šis nolīgums stājas spēkā otrā mēneša pirmajā dienā pēc dienas, kad Puses rakstveidā paziņo viena otrai, ka pirmajā daļā minētās procedūras ir pabeigtas.

3. Ja konkrētos jautājumos šis nolīgums ir mazāk labvēlīgs nekā spēkā esošie divpusējie nolīgumi starp atsevišķām Kopienas dalībvalstīm un Ķīnu, noteicošie ir labvēlīgākie noteikumi, neskarot Kopienas saistības un ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu. Šā nolīguma noteikumi aizstāj iepriekš starp Kopienas dalībvalstīm un Ķīnu noslēgto divpusējo nolīgumu noteikumus, ja iepriekš noslēgto nolīgumu noteikumi neatbilst šim nolīgumam vai ja tie ir identiski, izņemot iepriekšējā teikumā minēto gadījumu. Tie esošo divpusējo nolīgumu noteikumi, kuri šajā nolīgumā nav minēti, paliek spēkā.

EN FE DE LO CUAL, los plenipotenciarios abajo firmantes suscriben el presente Acuerdo.

TIL BEKRÆFTELSE HERAF har undertegnede befuldmægtigede underskrevet denne aftale.

ZU URKUND DESSEN haben die unterzeichneten Bevollmächtigten dieses Abkommen unterzeichnet.

ΣΕ ΠΙΣΤΩΣΗ ΤΩΝ ΑΝΩΤΕΡΩ, οι υπογράφοντες πληρεξούσιοι έθεσαν την υπογραφή τους κάτω από την παρούσα συμφωνία.

IN WITNESS WHEREOF the undersigned Plenipotentiaries have signed this Agreement.

EN FOI DE QUOI, les plénipotentiaires soussignés ont apposé leur signature sur le présent accord.

IN FEDE DI CHE i Plenipotenziari sottoscritti hanno apposto le loro firme in calce al presente accordo.

TEN BLIJKE WAARVAN de, hiertoe naar behoren gemachtigde, ondergetekenden hun handtekening onder deze overeenkomst hebben gesteld.

EM FÉ DO QUE, os abaixo-assinados apuseram as suas assinaturas no presente Acordo.

TÄMÄN VAKUUDEKSI alla mainitut täysivaltaiset edustajat ovat allekirjoittaneet tämän sopimuksen.

TILL BEVIS HÄRPÅ har undertecknade befullmäktigade undertecknat detta avtal.

Hecho en Bruselas, el seis de diciembre del dos mil dos.

Udfærdiget i Bruxelles den sjette december to tusind og to.

Geschehen zu Brüssel am sechsten Dezember zweitausendzwei.

'Εγινε στις Βρυξέλλες, στις έξι Δεκεμβρίου δύο χιλιάδες δύο.

Done at Brussels on the sixth day of December in the year two thousand and two.

Fait à Bruxelles, le six décembre deux mille deux.

Fatto a Bruxelles, addì sei dicembre duemiladue.

Gedaan te Brussel, de zesde december tweeduizendtwee.

Feito em Bruxelas, em seis de Dezembro de dois mil e dois.

Tehty Brysselissä kuudentena päivänä joulukuuta vuonna kaksituhattakaksi.

Som skedde i Bryssel den sjätte december tjugohundratvå.

Pour le Royaume de Belgique

Voor het Koninkrijk België

Für das Königreich Belgien

Cette signature engage également la Communauté française, la Communauté flamande, la Communauté germanophone, la Région wallonne, la Région flamande et la Région de Bruxelles-Capitale.

Deze handtekening verbindt eveneens de Vlaamse Gemeenschap, de Franse Gemeenschap, de Duitstalige Gemeenschap, het Vlaamse Gewest, het Waalse Gewest en het Brussels Hoofdstedelijk Gewest.

Diese Unterschrift bindet zugleich die Deutschsprachige Gemeinschaft, die Flämische Gemeinschaft, die Französische Gemeinschaft, die Wallonische Region, die Flämische Region und die Region Brüssel-Hauptstadt.

På Kongeriget Danmarks vegne

Für die Bundesrepublik Deutschland

Για την Ελληνική Δημοκρατία

Por el Reino de España

Pour la Republique française

Thar cheann Na hÉireann

For Ireland

Per la Repubblica italiana

Pour le Grand-Duché de Luxembourg

Voor het Koninkrijk der Nederlanden

Für die Republik Österreich

Pela República Portuguesa

Suomen tasavallan puolesta

För Konungariket Sverige

For the United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland

Por la Comunidad Europea

For Det Europæiske Fællesskab

Für die Europäische Gemeinschaft

Για την Ευρωπαϊκή Κοινότητα

For the European Community

Pour la Communauté européenne

Per la Comunità europea

Voor de Europese Gemeenschap

Pela Comunidade Europeia

Euroopan yhteisön puolesta

På Europeiska gemenskapens vägnar

21.2.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 46/37

PADOMES LĒMUMS

(2008. gada 28. janvāris)

par to, lai noslēgtu Protokolu, ar ko groza Nolīgumu par jūras transportu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Ķīnas Tautas Republiku, no otras puses, lai ņemtu vērā Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai

(2008/144/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 80. panta 2. punktu saistībā ar 300. panta 2. punkta pirmās daļas pirmo teikumu un 300. panta 3. punkta pirmo daļu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

tā kā:

(1)	Nolīgumu par jūras transportu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Ķīnas Tautas Republiku, no otras puses (turpmāk “Nolīgums”), parakstīja Briselē 2002. gada 6. decembrī.

(2)

(3)	Saskaņā ar 2005. gada Pievienošanās akta 6. panta 2. punktu Bulgārijai un Rumānijai jāpievienojas Nolīgumam ar protokolu starp Padomi un Ķīnas Tautas Republiku.

(4)	Vajadzīgās konstitucionālās un iestāžu procedūras ir pabeigtas, un tāpēc protokols būtu jāapstiprina,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

Vienīgais pants

1. Ar šo Kopienas vārdā apstiprina Protokolu, ar ko groza Nolīgumu par jūras transportu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Ķīnas Tautas Republiku, no otras puses, lai ņemtu vērā Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai.

Protokola teksts (2) ir pievienots šim lēmumam.

2. Padomes priekšsēdētājs Eiropas Kopienas un tās dalībvalstu vārdā sniedz protokola 3. pantā paredzēto paziņojumu.

Briselē, 2008. gada 28. janvārī

Padomes vārdā —

Priekšsēdētājs

D. RUPEL

(1) Atzinums sniegts 2005. gada 5. jūlijā (OV C 157 E, 6.7.2006., 53. lpp.).

(2) Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 38. lpp.

PROTOKOLS,

ar ko groza Nolīgumu par jūras transportu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Ķīnas Tautas Republikas valdību, no otras puses

BEĻĢIJAS KARALISTE,

ČEHIJAS REPUBLIKA,

DĀNIJAS KARALISTE,

VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,

IGAUNIJAS REPUBLIKA,

GRIEĶIJAS REPUBLIKA,

SPĀNIJAS KARALISTE,

FRANCIJAS REPUBLIKA,

ĪRIJA,

ITĀLIJAS REPUBLIKA,

KIPRAS REPUBLIKA,

LATVIJAS REPUBLIKA,

LIETUVAS REPUBLIKA,

LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,

UNGĀRIJAS REPUBLIKA,

MALTAS REPUBLIKA,

NĪDERLANDES KARALISTE,

AUSTRIJAS REPUBLIKA,

POLIJAS REPUBLIKA,

PORTUGĀLES REPUBLIKA,

SLOVĒNIJAS REPUBLIKA,

SLOVĀKIJAS REPUBLIKA,

SOMIJAS REPUBLIKA,

ZVIEDRIJAS KARALISTE,

LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE,

turpmāk “dalībvalstis”, ko pārstāv Eiropas Savienības Padome, un

EIROPAS KOPIENA, turpmāk “Kopiena”, ko pārstāv Eiropas Savienības Padome,

no vienas puses, un

ĶĪNAS TAUTAS REPUBLIKAS VALDĪBA,

no otras puses,

ŅĒMOT VĒRĀ Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai un līdz ar to arī Kopienai 2004. gada 1. maijā,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. pants

Čehijas Republika, Igaunijas Republika, Kipras Republika, Latvijas Republika, Lietuvas Republika, Ungārijas Republika, Maltas Republika, Polijas Republika, Slovēnijas Republika un Slovākijas Republika ir Līgumslēdzējas puses Nolīgumā par jūras transportu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Ķīnas Tautas Republikas valdību, no otras puses, kurš parakstīts Briselē 2002. gada 6. decembrī (turpmāk “Nolīgums”).

2. pants

Nolīguma teksti čehu, igauņu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, slovēņu, slovāku un ungāru valodā, kas ir pievienoti šim protokolam, kļūst autentiski saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā teksta varianti citās valodās, kas sagatavoti saskaņā ar Nolīguma 14. pantu.

3. pants

Šo protokolu Līgumslēdzējas puses apstiprina saskaņā ar to procedūrām. Tas stājas spēkā tajā pašā dienā, kad stājas spēkā Nolīgums. Tomēr, ja Līgumslēdzējas puses apstiprina šo protokolu pēc Nolīguma spēkā stāšanās dienas, protokols stājas spēkā tajā dienā, kad puses informējušas viena otru par apstiprināšanas iekšējo procedūru pabeigšanu.

4. pants

Šis protokols ir sagatavots Pekinā divtūkstoš piektā gada piektajā septembrī divos eksemplāros angļu, čehu, dāņu, franču, grieķu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, holandiešu, poļu, portugāļu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, vācu, ungāru, zviedru un ķīniešu valodā; visu valodu teksti ir vienlīdz autentiski.

Por los Estados miembros

Za členské státy

For medlemsstaterne

Für die Mitgliedstaaten

Liikmesriikide nimel

Για τα κράτη μέλη

For the Member States

Pour les États membres

Per gli Stati membri

Dalībvalstu vārdā

Valstybių narių vardu

A tagállamok részéről

Għall-Istati Membri

Voor de lidstaten

W imieniu państw członkowskich

Pelos Estados-Membros

Za členské štáty

Za države članice

Jäsenvaltioiden puolesta

På medlemsstaternas vägnar

Por la Comunidad Europea

Za Evropské společenství

For Det Europæiske Fællesskab

Für die Europäische Gemeinschaft

Euroopa Ühenduse nimel

Για την Ευρωπαϊκή Κοινότητα

For the European Community

Pour la Communauté européenne

Per la Comunità europea

Eiropas Kopienas vārdā

Europos bendrijos vardu

az Európai Közösség részéről

Għall-Komunità Ewropea

Voor de Europese Gemeenschap

W imieniu Wspólnoty Europejskiej

Pela Communidade Europeia

Za Európske spoločenstvo

za Evropsko skupnost

Euroopan yhteisön puolesta

På Europeiska gemenskapens vägnar

Por el Gobierno de la República Popular China

Za vládu Čínské lidové republiky

For Folkerepublikken Kinas regering

Im Namen der Regierung der Volksrepublik China

Hiina Rahvavabariigi valitsuse nimel

Για την κυβέρνηση της Λαϊκής Δημοκρατίας της Κίνας

For the Government of the People's Republic of China

Pour le gouvernement de la République populaire de Chine

Per il Governo della Repubblica popolare cinese

Kīnas Tautas Republikas vārdā

Kinijos Liaudies Respublikos Vyriausybės vardu

A Kínai Népköztársaság kormánya részéről

Għall-Gvern tar-Repubblika tal-Poplu taċ-Ċina

Voor de regering van de Volksrepubliek China

W imieniu rządu Chińskiej Republiki Ludowej

Pelo Governo da República Popular da China

Za vládu Čínskej l'udovej republiky

Za Vlado Ljudske republike Kitajske

Kiinan kansantasavallan hallituksen puolesta

På Folkrepubliken Kinas regerings vägnar

21.2.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 46/41

KOMISIJAS LĒMUMS

(2007. gada 12. septembris)

par Valsts Atbalstu C 54/06 (ex N 276/06), ko Polija plāno sniegt “Bison Bial SA”

(izziņots ar dokumenta numuru K(2007) 4145)

(Autentisks ir tikai teksts poļu valodā)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2008/145/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 88. panta 2. punkta pirmo apakšpunktu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas zonas līgumu un jo īpaši tā 62. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

aicinot ieinteresētās puses iesniegt savus komentārus (1) saskaņā ar iepriekš norādītajiem noteikumiem,

tā kā:

1. PROCEDŪRA

(1)	Polija 2006. gada 4. maijā informēja par plānoto pārstrukturēšanas atbalstu “Bison-Bial SA” (turpmāk tekstā – “BB”).

(2)

Komisija 2006. gada 13. jūnija vēstulē lūdza Poliju iesniegt trūkstošo informāciju, ko Polijas varas iestādes iesniedza 2006. gada 13. jūlijā. Komisija 2006. gada 29. augusta vēstulē lūdza papildu informāciju. Polijas varas iestādes sniedza atbildi 2006. gada 18. septembra, 20. oktobra un 3. novembra vēstulēs.

(3)

Komisija 2006. gada 20. decembra vēstulē informēja Poliju, ka tā ir pieņēmusi lēmumu par šiem pasākumiem uzsākt lietvedību atbilstoši EK dibināšanas līguma 88. panta 2. punktam. Komisijas lēmums par lietvedības uzsākšanu atbilstoši EK dibināšanas līguma 88. panta 2. punktam tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2). Komisija aicināja ieinteresētās puses iesniegt savus komentārus par šo pasākumu.

(4)	Polijas varas iestādes iesniedza savus apsvērumus 2007. gada 23. janvāra vēstulē. No trešām pusēm netika saņemta neviena atbilde.

(5)	Polijas varas iestāžu un uzņēmuma pārstāvju tikšanās notika 28. martā. Komisija 2007. gada 17. aprīļa vēstulē lūdza papildu informāciju. Polijas varas iestādes sniedza atbildi 2007. gada 15. maija vēstulē.

2. DETALIZĒTS PASĀKUMU APRAKSTS

2.1. Uzņēmums

(6)

“BB” ir liels uzņēmums, kas ražo darbgaldu armatūru, piemēram, spīļpatronas, vārpstas, frēzēšanas armatūru un instrumentu turētājus. Kā valsts uzņēmumu to izveidoja 1948. gadā. Valsts 1997. gadā 53 % “BB” akciju pārdeva privātai sabiedrībai Metalexport Sp. z o.o., kas 2004. gadā tika pārdēvēta par Mex-Holding Sp. z o.o. Valsts īpašumā 2006. gada beigās bija 18 % “BB” akciju, bet visi citi akcionāri pārstāvēja privāto sektoru. “BB” 2006. gadā strādāja 950 darbinieki (2000. gadā – 1 680 darbinieki).

(7)

Uzņēmumam 2004. gadā Polijas darbgaldu armatūras rūpniecībā piederēja 17 % tirgus daļa, lai gan Polijas tirgus veidoja tikai 20 % no “BB” produkcijas apjoma, jo uzņēmums galvenokārt ražo eksportam (2004. gadā 30 % no saražotās produkcijas eksportēja uz Amerikas Savienotajām Valstīm, 15 % – uz Itāliju, 7 % – uz Austrumeiropas valstīm, tostarp Krieviju, bet 5 % – uz Apvienoto Karalisti). Eksportēto produkciju uzņēmums galvenokārt izplata, izmantojot Mex-Holding Group pārstāvošos uzņēmumus, piemēram, Toolmex Corporation ASV, Mexpol GmbH Vācijā, Toolmex Polmach AK vai Italmex SA Itālijā.

(8)	Aptuvenā “BB” daļa Eiropas tirgū sasniedz 1,3 %. Šo produktu tirgus ģeogrāfiskais mērogs aptver vismaz Eiropu, taču iespējams, ka tas ir uzskatāms par globālu. Pasaulē un Eiropā ir vērojama pārprodukcija standarta darbgaldu armatūras rūpniecībā, ko pārstāv arī “BB”.

(9)	Uzņēmums ir reģistrēts reģionā, kas ir tiesīgs saņemt atbalstu atbilstoši EK līguma 87. panta 3. punkta a) apakšpunktam.

2.2. Uzņēmuma darbības grūtības

(10)

“BB” pirmās grūtības piedzīvoja 2001. gadā, kad zaudējumi sasniedza PLN 24 miljonus. Polija norādīja šādus finansiālo grūtību iemeslus:

—	Polijas zlota vērtības pieaugums attiecībā pret ASV dolāru (30 % no uzņēmuma realizācijas apjoma tiek eksportēti uz Amerikas Savienotajām Valstīm);

—	sarežģīts finanšu stāvoklis visā uzņēmumu grupā un mātesuzņēmuma neatmaksātais PLN 16 miljonu aizņēmums;

—	eksporta samazinājums, ko izraisīja stagnācija ASV un Rietumeiropā pēc 2001. gada septembra.

(11)

Šie tirgus apstākļi kopā ar dārgajiem kredītiem izraisīja nopietnas likviditātes problēmas. Finansiālās grūtības izraisīja saistību izpildes parādus. 2002. gadā četras bankas pieprasīja tūlītēju kredītu atmaksu. Galarezultātā “BB” nespēja izpildīt īstermiņa saistības, tostarp samaksāt algas, un ražotne tika slēgta uz četriem mēnešiem. Realizācijas apjoms faktiski samazinājās uz pusi (no PLN 91 miljona 2001. gadā līdz PLN 48 miljoniem 2002. gadā), gadu noslēdzot ar tīrajiem zaudējumiem PLN 74,8 miljonu apmērā.

(12)	“BB” sarežģījumi radās vienlaikus ar situācijas pasliktināšanos mātesuzņēmumā – Mex-Holding Sp. z o.o.. 2002. gadā visa grupa kopā cieta PLN 75,8 miljonus lielus zaudējumus. Kopš tā laika situācija ir uzlabojusies, tomēr uzņēmums joprojām cieš zaudējumus, un pašu kapitāls ir negatīvs.

(13)

Uzņēmumam 2003. gadā izdevās samazināt zaudējumus līdz PLN 8,5 miljoniem, bet 2004. gadā tika gūta peļņa PLN 5,1 miljonu apmērā. Polijas varas iestādes norāda, ka šādu rezultātu nodrošināja uzsāktā “BB” pārstrukturēšana. Veicot pirmos pārstrukturēšanas pasākumus, tika palielināts realizācijas apjoms, samazinātas izmaksas un daļēji anulēti parādi. Līdz ar to 2005. un 2006. gadā uzņēmums guva attiecīgi PLN 20 miljonu un PLN 12,5 miljonu lielu peļņu.

(14)

Neskatoties uz gūto peļņu, “BB” joprojām cīnās ar grūtībām. Uzkrātie darbības zaudējumi kopš 2001. gada ir radījuši ievērojamas parādsaistības. 2004. gadā aktīvi tika novērtēti PLN 57 miljonu, bet pasīvi – PLN 115,7 miljonu apmērā. Citiem vārdiem sakot, pašu kapitāls bija negatīvs. 2006. gada beigās pašu kapitāls joprojām bija negatīvs, uzrādot PLN – 26 miljonus. Iesniegtajā analīzē konstatēts, ka bez atbalsta uzņēmums tuvākajā nākotnē bankrotēs, nespējot segt vairākas saistības, kuru termiņš tūlīt būs beidzies.

(15)

“BB” izstrādāja pārstrukturēšanas plānu 2003.–2009. gadam. Tajā galvenā uzmanība tika veltīta finanšu pārstrukturēšanai, kā arī aktīvu un darbaspēka pārstrukturēšanai. 2003. gadā sāktā finanšu pārstrukturēšana ietvēra veco parādu atmaksāšanu atbilstoši ar privātajiem kreditoriem noslēgtajiem līgumiem, daļēju privāto parādu un valsts parādu norakstīšanu un atlikušo valsts parādu atmaksāšanu, izmantojot aizņēmumu, kuru bija plānots saņemt no valsts Rūpniecības attīstības aģentūras (turpmāk tekstā – “RAA”).

(16)	Uzņēmums 2004. gadā parakstīja vienošanos par parādu atmaksu bankām un darbiniekiem, kā arī tiesas izlīguma vienošanos ar citiem privātajiem kreditoriem.

(17)

Darbības pārstrukturēšana tika uzsākta 2001. gadā. Darbinieku skaits tika samazināts no 1 680 darbiniekiem 2000. gadā līdz 1 144 darbiniekiem 2001. gadā. Plānots, ka pārstrukturēšanas perioda beigās uzņēmumā strādās 800 darbinieku. Tādējādi nodarbināto skaits pārstrukturēšanas noslēgumā būs samazināts par 52 % salīdzinājumā ar 2000. gadu vai par 30 % salīdzinājumā ar 2001. gadu.

(18)

Attiecībā uz aktīvu pārstrukturēšanu “BB” plāno pārdot rezerves aktīvus, mainīt atrašanās vietu un pārdot zemi, uz kuras uzņēmums pašlaik atrodas. Atbilstoši iesniegtajam aplēsēm zemes tirgus vērtība sasniedz PLN […] (3) miljonus. Sākotnēji Polijas varas iestādes ziņoja, ka zeme tiks pārdota 2009. gadā, jo vispirms nepieciešams pārvest visas iekārtas un aprīkojumu uz jauno atrašanās vietu. Turklāt pārdodamajam nekustamajam īpašumam ir ķīlu apgrūtinājumi. Kad Komisija pieņēma lēmumu uzsākt formālu izmeklēšanas procedūru, Polija informēja, ka ir iespējama zemes pārdošanas atlikšana līdz 2010. gadam.

(19)

“BB” 2003.–2005. gadā ieguldīja PLN 1,4 miljonus, bet 2006.-2009. gadā plānotais ieguldījumu apmērs ir PLN 14,2 miljoni. Tie galvenokārt ir aizvietojuma ieguldījumi, t.i., efektīvāku un videi draudzīgāku iekārtu un aprīkojuma iegāde. Plānā tika paredzēts, ka būtiski ieguldījumi darbības paplašināšanai veicami tikai pēc 2009. gada, ņemot vērā nepietiekamos finanšu resursus. Lielākā daļa ieguldījumu tiktu veikti 2010. gadā, un tie būtu saistīti ar plānoto pārcelšanos uz jauno vietu.

(20)

Sākotnēji Polija pauda uzskatu, ka darbinieku skaita samazināšana un ražošanas telpu samazināšana ir uzskatāmi par pietiekamiem pasākumiem, lai mazinātu atbalsta negatīvo ietekmi. Tomēr Polija apliecināja arī to, ka samazināšanas pasākumu rezultātus līdzsvarotu plānotie ieguldījumi produktīvākā aprīkojumā, saglabājot “BB” ražošanas jaudu. Polija faktiski apgalvoja, ka jaudas saglabāšana esošajā līmenī (to nepalielinot) būtu uzskatāma par kompensējošu pasākumu.

(21)	Minētajā pārstrukturēšanās plānā tika paredzēts, ka 2003.–2009. gadā pārstrukturēšanās izmaksas sasniegs PLN 138 miljonus, no kuriem lielāko daļu veidos finanšu pārstrukturēšana – PLN 122,6 miljoni. Atlikušos PLN 15,6 miljonus veidos ieguldījumu izmaksas.

(22)

Plānā tika paredzēts, ka finanšu pārstrukturēšana ietvers PLN 65,6 miljonu parādu atmaksāšanu bankām atbilstoši kompromisa vienošanām, citu privāto parādu atmaksāšanu PLN 17,5 miljonu apmērā un valsts parādu atmaksāšanu PLN 39,5 miljonu apmērā. Viss plānotais valsts atbalsts tiktu tērēts valsts parādu segšanai. Daļa no pārstrukturēšanas izmaksām tiks finansēta no ieņēmumiem, kas gūti no aktīvu pārdošanas pēc uzņēmuma atrašanās vietas maiņas.

(23)

Valsts atbalsta sniegšana “BB” pārstrukturēšanai izriet no diviem tiesību aktiem: 2002. gada 30. augusta Likuma par publiskajās tiesībās noteikto uzņēmumu saistību pārstrukturēšanu (turpmāk tekstā – “2002. gada 30. augusta. Akts”) un 2002. gada 30. oktobra Likuma par valsts atbalstu uzņēmumiem ar īpašu nozīmi darba tirgū (turpmāk tekstā – “2002. gada 30. oktobra. Akts”), kas grozīts ar 2003. gada 14. novembra Aktu (turpmāk tekstā – “2003. gada 14. novembra. Akts”).

(24)

2002. gada 30. augusta Akts Polijas tiesību sistēmā ieviesa jaunu iespēju uzņēmumiem, kas saskārušies ar finansiālām grūtībām, ar norakstīšanas metodi pārstrukturēt saistības, ko nosaka publiskās tiesības. Attiecīgajam uzņēmumam bija jāiesniedz pieteikums kopā ar pārstrukturēšanas plānu katrā iestādē, kuras saņemamās summas bija plānots pārstrukturēt (turpmāk tekstā – “ar pārstrukturēšanu saistītā iestāde”). Ar pārstrukturēšanu saistītā iestāde, secinot, ka piedāvātais pārstrukturēšanas plāns spēja uzlabot uzņēmuma finansiālo stāvokli, pieņēma t.s. lēmumu par pārstrukturēšanas nosacījumiem, norādot pārstrukturējamās saistības. Ja uzņēmums bija izpildījis visus lēmumā norādītos nosacījumus, ar pārstrukturēšanu saistītā iestādei bija ex lege (likumā noteikts) pienākums pieņemt lēmumu par pārstrukturēšanas nosacījumos norādīto saistību norakstīšanu.

(25)

2002. gada 30. oktobra Akts centralizēja šo sistēmu un piešķīra RAA prezidentam pilnvaras izdot tādu pašu lēmumu par pārstrukturēšanas nosacījumiem, t.s. pārstrukturēšanas lēmumu (10. panta 1. punkta 4. apakšpunkts kopā ar 19. pantu). Pārstrukturēšanas lēmums ietver pārstrukturēšanas plāna novērtējumu un norādījumus par plānā paredzēto publiskajās tiesībās noteikto saistību pārstrukturēšanu. Pēc tam ar pārstrukturēšanu saistītajām iestādēm ir ex lege (likumā noteikts) pienākums pieņemt konkrētus lēmumus par pārstrukturēšanas lēmumā norādīto saistību norakstīšanu.

(26)

Visbeidzot, 2003. gada 14. novembra Akts, ar kuru tika grozīts 2002. gada 30. oktobra Akts, paredzēja nosacījumu, ka publiskajās tiesībās noteikto saistību pārstrukturēšana ir iespējama tad, kad aktīvi, kas atbilst 25 % no kopējā pārstrukturējamo saistību apmēra, ir nodoti trešajam uzņēmumam – Operatoram (uzņēmumam, kas pilnībā ir RAA vai Valsts kases īpašumā). Ienākumiem, kas gūti no Operatora veiktās aktīvu pārdošanas, būtu jāsedz vismaz daļa no attiecīgajām publiskajās tiesībās noteiktajām saistībām, bet atlikusī daļa būtu norakstāma pēc pārstrukturēšanas beigām.

(27)

“BB” iesniedza pieteikumu par publiskajās tiesībās noteikto saistību pārstrukturēšanu saskaņā ar 2002. gada 30. augusta Aktu un 2002. gada 30. oktobra Aktu. Valsts atbalsta kopējais nominālais apmērs ir PLN 31,43 miljoni (4) (EUR 8,2 miljoni). Šie pasākumi ietver aizdevumu ar atvieglotiem nosacījumiem un publiskajās tiesībās noteikto saistību norakstīšanu. Detalizēts valsts atbalsta pasākumu apraksts sniegts tabulā.

2. tabula

Plānotais valsts atbalsts

(PLN)
N.p.k.	Piešķīrēja iestāde	Atbalsta veids	Nominālais atbalsta apmērs
Atbalsts, kas sniegts saskaņā ar 2002. gada 30. augusta Aktu:
1.	ZUS (soc. apdroš. pārvalde) Bjalistokā	Norakstīšana	933 474,51
2.	ZUS Bjala Podlaskā	Norakstīšana	113 884,66
3.	ZUS Zambrovā	Norakstīšana	144 934,88
4.	Bjalistokas pašvaldības vadītājs	Norakstīšana	1 448 108,90
5.	Valsts Invalīdu rehabilitācijas fonds (PFRON)	Norakstīšana	519 591,35
6.	II nodokļu departaments Bjalistokā	Norakstīšana	217 590,00
Atbalsta kopējais apmērs saskaņā ar 2002. gada 30. augusta Aktu:			3 377 584,30 (kopā ar procentiem 2005. gada 31. decembra: 6 171 774,74)
Atbalsts, kas sniegts saskaņā ar 2002. gada 30. oktobra Aktu:
7.	ZUS Bjalistokā	Norakstīšana	3 019 362,90
8.	Bjalistokas pašvaldības vadītājs	Norakstīšana	1 505 534,12
9.	Valsts Invalīdu rehabilitācijas fonds (PFRON)	Norakstīšana	539 650,70
10.	Nodokļu departaments Bjalistokā	Norakstīšana	71 516,60
11.	Bjalistokas vojevodistes pārvalde	Norakstīšana	25 064,81
12.	Grajevo pašvaldība.	Norakstīšana	12 133,80
13.	Kolno pašvaldība.	Norakstīšana	17 224,60
14.	Kolno pašvaldības vadītājs	Norakstīšana	248 648,09
15.	ZUS Zambrovā	Norakstīšana	626 625,15
16.	ZUS Bjalistokā	Norakstīšana	398 029,30
Atbalsta kopējais apmērs saskaņā ar 2002. gada 30. oktobra Aktu:			6 463 790,07 (kopā ar procentiem 2005. gada 31. decembra.: 9 259 229,92)
17.	Rūpniecības attīstības aģentūra	Atvieglotu nosacījumu aizdevums	16 000 000
Kopā			31 431 004,66

3. LĒMUMS PAR LIETVEDĪBAS UZSĀKŠANU ATBILSTOŠI EK LĪGUMA 88. PANTA 2. PUNKTAM

(28)	Komisija izlēma uzsākt formālu izmeklēšanu, jo bija radušās šaubas, vai pārstrukturēšanas atbalsts atbilst kopējā tirgus principiem.

(29)

Vispirms Komisijai bija šaubas, vai pārstrukturēšanas plāns spēj atjaunot uzņēmuma ilgtermiņa dzīvotspēju. Komisijai bija aizdomas, ka 2004. un 2005. gadā reģistrētā peļņa tika gūta, pateicoties vienreizējiem gadījumiem (piemēram, atteikšanās no parādiem), līdz ar to peļņa nav uzskatāma par uzņēmuma stāvokļa faktiskā uzlabojuma rādītāju. Turklāt plānā galvenā uzmanība bija veltīta vecajiem parādiem, neparedzot pietiekamus ieguldījumus, kas pārstrukturēšanas beigās nodrošinātu konkurētspējīgu ražošanas aprīkojumu.

(30)	Otrkārt, Komisija apšaubīja piedāvāto kompensēšanas pasākumu pamatotību. Uzņēmums plānoja samazināt ražotnes platību, taču ražošanas jauda šajā procesā nesamazinātos. Ievērojami tika samazināts arī darbinieku skaists, taču šāds solis šķita nepieciešams dzīvotspējas nodrošināšanai.

(31)

Visbeidzot, šķita, ka ne visi pasākumi, uz kuriem Polijas varas iestādes norādīja kā uz paša uzņēmuma ieguldījumu, bija par tādiem uzskatāmi pamatnostādņu izpratnē. Tāpēc nebija skaidrs, vai faktiskais paša uzņēmuma ieguldījums būtu pietiekami liels, t.i., vai tika nodrošināts minimālais nepieciešamais atbalsts.

4. POLIJAS KOMENTĀRI

(32)	Pēc Komisijas lēmuma par formālās izmeklēšanas procedūras sākšanu attiecībā uz plānoto atbalstu “BB” uzņēmumam Polijas varas iestādes iesniedza plašāku informāciju par uzņēmuma stratēģiju.

(33)

Polijas varas iestādes skaidroja, ka Bjalistokā uzņēmuma ražotnes atradās divās vietās, viena no tām – Bjalistokas centrā ([…] ražotne). “BB” plāno pārdot šo nekustamo īpašumu vai pārcelt ražošanu uz otru ražotni vai arī iegādāties citu zemes gabalu, kurā notiktu visa ražošana, bet abus uzņēmumam pašlaik piederošos zemes gabalus pārdot. Atbilstoši iesniegtajam projektam 2010. gadā “BB” plāno ieguldīt PLN […] miljonus, kad būtu pārdota […] ražotne. Ja uzņēmums izlemtu pārdot abas ražotnes un pārcelties uz jaunu vietu, būtu nepieciešami vēl lielāki ieguldījumi.

(34)

Polijas varas iestādes apstiprināja, ka galvenais uzņēmuma modernizācijas posms ir plānots 2010. gadā, kad tas būs pārcēlies uz jauno darbības vietu. 2010.–2014. gadā “BB” plāno ieguldīt PLN 43 miljonus, no kuriem PLN […] miljoni tiktu ieguldīti līdz 2010. gada beigām, kad uzņēmumam jau būtu jāsāk darbība jaunajā vietā.

(35)

Polijas varas iestādes norādīja, ka 2010.–2014. gadā plānotās investīcijas nodrošinātu uzņēmuma projektēšanas un ražošanas pārvaldības sistēmas modernizāciju, automatizētu armatūras salikšanas procesu, uzlabotu produkcijas kvalitāti, optimizētu tehnoloģisko ražošanas procesu un ražojumu termiskās un ķīmiskās apstrādes procesu, kā arī uzlabotu mērījumu un kontroles metodes. Polijas varas iestādes apstiprināja, ka ražotnes maiņa un turpmākie ieguldījumi ietilpst uzņēmuma ilgtermiņa stratēģijas ieviešanas procesā.

(36)

Attiecībā uz prasību nepieļaut neatbilstošu konkurences kropļošanu Polijas varas iestādes un uzņēmums piedāvāja trīs alternatīvus iespējamos kompensēšanas pasākumus, ko veiktu uzņēmums:

a)	ražošanas griesti, par 5 % ierobežojot “BB” saražoto produkcijas apjomu salīdzinājumā ar nākotnē plānoto “BB” ražošanas apjomu;

b)	jaudas samazināšana, pārdodot 5 % no “BB” darbgaldu armatūrām;

c)	jaudas samazināšana, pārdodot “BB” ražošanas nodaļu […], kas 2006. gadā veidoja 13 % no “BB” apgrozījuma un guva PLN 1,2 miljonu peļņu.

(37)

Trešā iespēja, t.i., ražošanas nodaļas […] pārdošana samazinātu “BB” produkcijas klāstu par 46 %, bet darbgaldu daudzumu – par 12 %. Tomēr ražošanas nodaļai […] ir parādi, kuru pārstrukturēšanu plānots finansēt ar minēto valsts atbalstu. Turklāt […] aktīvi ir ieķīlāti vai veido vērtspapīrus “BB” komerciālo parādu atmaksāšanai. Tāpēc Polijas varas iestādes apgalvo, ka vispirms nepieciešams atrisināt […] parādsaistību problēmu un tikai pēc tam, t.i., ne ātrāk kā 2009. gadā, to varētu pārdot. “BB” pauda apņemšanos veikt visas nepieciešamās darbības, lai pārdošanu pabeigtu līdz 2009. gada beigām, ja Komisija to atzītu par atbilstošu kompensēšanas pasākumu.

(38)

Attiecībā uz pārstrukturēšanas finansēšanu Polijas varas iestādes paskaidroja, ka, ņemot vērā nekustamā īpašuma cenu kāpumu visā reģionā un pārdodamā zemes gabala (Bjalistokas centrā) atrašanās vietu, paredzamie pārdošanas ieņēmumi sasniedz PLN […] miljonus. Turklāt ražošanas nodaļas […] paredzamie pārdošanas ieņēmumi sasniedz PLN […] miljonus. Visbeidzot, saskaņā ar tiesību normām, kas regulē plānoto valsts atbalstu, “BB” ir pienākums publiskai organizācijai (Operatoram) nodot aktīvus PLN 2,795 miljonu vērtībā apmaiņā pret parādu anulēšanu.

5. PASĀKUMU NOVĒRTĒJUMS

5.1. Valsts atbalsts EK līguma 87. panta 1. punkta izpratnē

(39)

EK līguma 87. panta 1. punktā noteikts, ka jebkurā veidā no Dalībvalsts vai caur Dalībvalsti piešķirtais atbalsts, kas izkropļo konkurenci vai rada izkropļojuma draudus, atbalstot noteiktus uzņēmumus vai noteiktu preču ražošanu, kā arī ietekmē tirdzniecību starp Dalībvalstīm, neatbilst kopējā tirgus principiem.

(40)

Gan valsts parādu, tostarp uzkrāto procentu, plānotā anulēšana, gan aizņēmums no valsts aģentūras skar valsts resursus. Turklāt tādējādi uzņēmums iegūst priekšrocības, samazinot savas izmaksas. Runājot par otro pasākumu, jānorāda, ka līdz ar “BB” grūtībām, tās pasīviem ievērojami pārsniedzot aktīvus, tas tirgū nespētu iegūt finansējumu. Tādēļ atbalsta elements varētu būt pilnā aizdevuma apmērā.

(41)

Jau pieņemtie pārstrukturēšanas lēmumi, kuros solīta publiskajās tiesībās noteikto saistību anulēšana un parāda atmaksas termiņa pārcelšana, arī ietver atbalstu. Komisija uzskata, ka šajā gadījumā “atlikšanas pasākumu” atbalsta elements ir atspoguļots paziņotajā atbalstā, t.i., tas ir atspoguļots procentos, kas uzkrāti visa perioda laikā un kas pieskaitīti anulējamo saistību kopsummai.

(42)	“BB” ražotā metālgriešanas darbgaldu armatūra tiek pārdota ES tirgū. Turklāt “BB” citos tirgos konkurē ar dažādiem ražotājiem no Eiropas. Līdz ar to “BB” pozīcijas nostiprināšana, ko izraisa valsts atbalsts, ietekmē konkurenci Eiropā un izkropļo Kopienā pastāvošos tirdzniecības nosacījumus.

(43)	Tādēļ iepriekš norādītie pasākumi ir uzskatāmi par valsts atbalstu EK līguma 87. panta 1. punkta izpratnē.

5.2. EK dibināšanas līguma 87. panta 2. un 3. punktā noteiktie izņēmumi

(44)

EK dibināšanas līguma 87. panta 2. punktā noteiktie izņēmumi uz šo gadījumu nav attiecināmi. Attiecībā uz EK dibināšanas līguma 87. panta 3. punktā noteiktajiem izņēmumiem, ņemot vērā, ka atbalsta galvenais mērķis ir grūtībās nonākuša uzņēmuma ilgtermiņa dzīvotspējas atjaunošana, uz šo gadījumu ir attiecināms tikai EK dibināšanas līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktā noteiktais izņēmums, pieļaujot valsts atbalstu, kas piešķirts, lai veicinātu noteiktas saimnieciskās darbības, ja šāds atbalsts nerada negatīvu ietekmi uz tirdzniecības nosacījumiem tādā apjomā, kas neatbilst kopējām interesēm. Tādējādi atbalsts ir uzskatāms par atbilstošu EK dibināšanas līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktam, ja ir ievēroti nosacījumi, kas noteikti Kopienas pamatnostādnēs par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (5) (turpmāk tekstā – “Pamatnostādnes”).

5.3. Uzņēmuma atbilstība atbalsta saņemšanai

(45)

Pamatnostādnēs noteikts, ka uzņēmums ir uzskatāms par nonākušu grūtībās, ja tas nespēj atgūties ar saviem resursiem, iegūstot nepieciešamos resursus no akcionāriem vai aizņemoties, un ja bez valsts iestāžu iejaukšanās tas gandrīz noteikti nespētu turpināt darbību. Pamatnostādnēs norādītas arī raksturīgākās šādu uzņēmumu pazīmes, piemēram, parādu uzkrāšanās vai krītoša vai nulles tīrā aktīvu vērtība. Pamatnostādņu 13. punkts nosaka, ka uzņēmums, kas pieder lielākai uzņēmumu grupai, parasti nav atbilstīgs pārstrukturēšanas atbalsta saņemšanai, ja vien nevar pierādīt, ka uzņēmuma grūtības ir saistītas tikai ar šo uzņēmumu un tās nav sakarā ar patvaļīgu izmaksu sadalījumu grupas iekšienē un ka grūtības ir pārāk nopietnas, lai tās varētu novērst pati grupa.

(46)

“BB” ir uzskatāms par “grūtībās nonākušu uzņēmumu” atbilstoši Pamatnostādņu izpratnei. Tā pašu kapitāls ir negatīvs. Uzņēmums atmaksā vecos parādus privātajiem kreditoriem atbilstoši parakstītajiem līgumiem (pēdējie maksājumi veicami 2009. gadā). Ja uzņēmums nenokārto savus valsts parādus (atmaksājot vai anulējot parādus), parādsaistības tomēr būs nekavējoties jānokārto. Tādējādi uzņēmums nespētu veikt maksājumus privātajiem kreditoriem, un būtu ļoti iespējams tā bankrots. “BB” nevar aizņemties tirgū, lai atmaksātu valsts parādus, jo tā finansiālais stāvoklis ir ļoti slikts un visi tā aktīvi jau ir ieķīlāti.

(47)	Peļņas gūšanas fakts nemaina uzņēmuma atbilstības novērtējumu, jo “BB” pašu kapitāls joprojām ir negatīvs. Turklāt jānorāda, ka peļņa bija iespējama tikai tādēļ, ka valsts iestādes atlika parādu piedziņu, ņemot vērā plānoto parādu anulēšanu.

(48)

“BB” mātesuzņēmums arī ir grūtībās, cieš zaudējumus un uzkrāj parādus, līdz ar to tas nevar palīdzēt “BB”. Mātesuzņēmuma grūtības arī sākās tūlīt pēc 2000. gada. Šādā kontekstā mātesuzņēmumam piešķirtā aizdevuma neatmaksāšana, kas kļuva par vienu no “BB” grūtību iemesliem, parādīja mātesuzņēmuma reālās finansiālās grūtības. Šādā veidā nebija iespējams palielināt peļņu vismaz kādā grupas daļā, un “BB” grūtības nebija radītas mākslīgi.

5.4. Dzīvotspējas atjaunošana

(49)

Procedūras uzsākšanas lēmumā Komisija pauda šaubas, ka pārstrukturēšanai galvenokārt ir finansiāls raksturs un ka nav pietiekamu ražošanas pārstrukturēšanas pasākumu. Sniedzot papildu informāciju pēc lēmuma par formālas izmeklēšanas procedūras sākšanu, Polijas varas iestādes ir mazinājušas šaubas attiecībā uz dzīvotspējas atjaunošanu.

(50)

Precīzā “BB” kontu analīzē ir noskaidrots, ka kopš 2004.–2005. gada uzņēmuma darbībā ir vērojami reāli uzlabojumi un ka vienreizējiem notikumiem ir tikai daļēja loma šajos uzlabojumos. Gadījuma notikumiem, piemēram, privāto parādu anulēšanai, ir bijusi papildu pozitīva ietekme uz uzņēmuma darbības rezultātiem, tomēr galvenais “BB” peļņas avots ir saimnieciskā darbība.

(51)	Iesniegtajā produkcijas pārstrukturēšanas analīzē redzams, ka uzņēmums arvien vairāk pievēršas produkcijai ar augstu pievienoto vērtību (2001. gadā “BB” ražoja 709 000 vienības ar PLN 84,9 miljonu apgrozījumu, savukārt 2006. gadā tas saražoja 377 000 vienības ar PLN 93,8 miljonu apgrozījumu).

(52)

2003.–2009. gada periodā plānoti ieguldījumi PLN 14,75 miljonu apmērā. Uzņēmums 2010. gadā plāno īstenot vērienīgu papildu ieguldījumu projektu PLN […] miljonu apmērā, kas būs saistīts ar ražotnes atrašanās vietas maiņu. Komisija uzskata, ka tikai šīs otras ieguldījumu programmas īstenošana nodrošinās uzņēmuma ilgtermiņa dzīvotspējas atjaunošanu.

(53)

Šī iemesla dēļ un ņemot vērā faktu, ka zemes pārdošana, kas nepieciešama ieguldījumu finansēšanai, tiek atlikta līdz 2010. gadam, Komisija uzskata, ka pārstrukturēšanas periods būtu pagarināms līdz 2010. gada beigām un ka uzņēmuma plānotie ieguldījumi 2010. gadā ir iekļaujami pārstrukturēšanas pasākumos. Tādējādi 2003.-2010. gadā plānotie ieguldījumi sasniegtu PLN […] miljonus (PLN 14,75 miljoni + PLN […] miljoni), kas ievērojami pārsniegtu sākotnēji plānotos PLN 15,6 miljonus.

(54)

Komisija norāda, ka nav iespējams aprēķināt pašreizējo “BB” pašu kapitāla rentabilitāti, jo pašu kapitāls ir negatīvs. Pašu kapitāls tiks pakāpeniski palielināts līdz 2010. gadam. 2011. gada rādītāji būtu uzskatāmi par ilgtermiņa vērtību. Šajā gadā plānotā pašu kapitāla rentabilitāte ir 9 % (PLN 4 miljonu tīrā peļņa par PLN 44 miljonu pašu kapitālu). Tas nav ļoti augsts līmenis, tomēr Komisija norāda, ka “BB” darbojas tirgū ar augstu konkurenci, ko rada ražotāji Āzijā, samazinot peļņu, līdz ar to šāds līmenis būtu attaisnojams.

(55)	Pamatojoties uz šiem apsvērumiem, Komisija secina, ka pārstrukturēšanas plāns atjaunotu dzīvotspēju ar nosacījumu, ka pārstrukturēšana ietver 2010. gadā plānoto ieguldījumu īstenošanu un ka pārstrukturēšanas periods tiek pagarināts līdz 2010. gada beigām.

5.5. Nepamatotu konkurences izkropļojumu novēršana

(56)	Pēc Komisijas lēmuma, kas tika pieņemts atbilstoši EK dibināšanas līguma 88.2. pantam, Polijas varas iestādes piedāvāja trīs alternatīvus kompensēšanas pasākumus, ko varētu veikt “BB”.

(57)

Attiecībā uz pirmo priekšlikumu, t.i., ražoto vienību skaita samazināšanu par 5 %, Komisija norāda, ka “BB” dabiskā veidā samazina produkcijas vienību skaitu, palielinot to pievienoto vērtību. Līdz ar to Komisija uzskata, ka šis pasākums faktiski var neradīt nekādu ietekmi uz uzņēmuma darbību, nenodrošinot samazinātu “BB” klātbūtni tirgū.

(58)

Otrā iespēja paredz 5 % uzņēmuma darbgaldu pārdošanu. Ņemot vērā, ka “BB” plāno īstenot vērienīgu modernizācijas programmu, kas ietvers efektīvāku darbgaldu iegādi, Komisija šo iespēju neuzskata par atbilstīgu kompensēšanas pasākumu, jo pārdoto darbgaldu veiktspēja var būt ievērojami zemāka nekā jaunā aprīkojuma veiktspēja.

(59)	Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto, Komisija uzskata, ka šīs divas iespējas neierobežo negatīvo ietekmi, ko atbalsts rada attiecībā uz konkurenci.

(60)

Trešā iespēja paredz uzņēmuma ražošanas nodaļas pārdošanu […]. Šāda pārdošana produkcijas klāstu samazinātu par 46 %, apgrozījumu – par 13 %, bet darbgaldu vienību skaitu – par 12 %. Tādējādi šī iespēja faktiski ietver un pat pārspēj abos pārējos Polijas varas iestāžu priekšlikumos paredzētos pasākumus. Turklāt, piedāvājot ražošanas nodaļu […] pārdošanai, uzņēmuma potenciālajiem konkurentiem būs iespēja iegūt jau izveidotu daļu no “BB” ražošanas procesa, un šādā veidā varētu mazināties atbalsta pasākumu kropļojošās sekas. Turklāt ražošanas nodaļa […] ir ienesīga, t.i., 2006. gadā tā guva PLN 1,2 miljonu peļņu, tāpēc tās pārdošana nav nepieciešama pārstrukturēšanas mērķiem.

(61)	Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, Komisija […] uzskata pārdošanu par atbilstīgu un pietiekamu kompensēšanas pasākumu.

5.6. Atbalsts minimālā apjomā

(62)

Procedūras uzsākšanas lēmuma 45. punktā Komisija pauž šaubas, vai noteiktas saistības, ko plānots atlīdzināt pārstrukturēšanas periodā (6), ir uzskatāmas par pārstrukturēšanas izmaksām. Šīs šaubas nav mazinājušās. Komisija norāda, ka šo līdzekļu aizņemšanās ir notikusi parastajā uzņēmuma darbības finansēšanas kārtībā un ka tos iespējams atlīdzināt, izmantojot esošos uzņēmuma resursus.

(63)	Savukārt, pēc pārstrukturēšanas perioda pagarināšanas līdz 2010. gadam, iekļaujot šajā periodā arī 2010. gadā plānotos ieguldījumus, šie ieguldījumi ir iekļaujami pārstrukturēšanas izmaksu sarakstā.

(64)

Procedūras uzsākšanas lēmuma 46. un 47. punktā Komisija pauž bažas, vai atsevišķi pasākumi, par kuriem Polija ir informējusi, varētu būt uzskatāmi par saņēmēja ieguldījumu atbilstoši Pamatnostādņu 43. un 44. punktam. Šīs šaubas nav mazinājušās. Tāpēc turpmākajā analīzē šie pasākumi netiks uzskatīti par saņēmēja ieguldījumu.

(65)

Rezultātā pārstrukturēšanas izmaksu, saņēmēja ieguldījuma un valsts atbalsta saraksts ir šāds:

(tūkst. PLN)
	2003.–2009.	2010.	2003.–2010.
Pārstrukturēšanas izmaksas
Valsts parādu pārstrukturēšana	31 431		31 431
Ieguldījumi	14 754	[…]	[…]
Kopā	46 185	[…]	[…]
Pašu ieguldījums
Aktīvu pārdošana (ražotne […])		[…]	[…]
Aktīvu nodošana	2 795		2 795
Ražošanas nodaļas […] pārdošana	[…]		[…]
Kopā	[…]	[…]	[…]
Valsts atbalsts	31 431		31 431
Pašu ieguldījums/pārstrukturēšanas izmaksas: 50,4 %

(66)	Līdz ar to “BB” pašu ieguldījums kopējā pārstrukturēšanas procesā ir 50,4 %, kas atbilstoši uzņēmumu glābšanas un pārstrukturēšanas vadlīniju 44. punktam ir pieņemams līmenis.

(67)

Pamatnostādņu 45. punktā norādīts, ka “lai ierobežotu kropļojošo ietekmi, atbalsta apjomam vai veidam, kādā to piešķir, jābūt tādam, lai izvairītos no tā, ka uzņēmumam tiek piešķirta skaidra nauda virs normas”. Komisija norāda, ka uzņēmums jau ir atguvis savas darbības ienesīgumu. Tomēr tā dzīvotspēja ir apdraudēta nekavējoties nokārtojamo saistību apjoma dēļ. Šādā kontekstā fakts, ka puse no atbalsta tiek piešķirta aizdevuma formā, sekmē atbalsta ierobežošanu minimālajā nepieciešamajā apjomā. Aizdevums nodrošina tūlītēji pieejamus resursus, ar kuriem “BB” var nomaksāt nokavētos parādus. Tomēr jāņem vērā, ka vēlāk “BB” būs jāatmaksā šis aizdevums. Tas būs iespējams, nodrošinot regulāru peļņu, un vienlaikus uzņēmumā neuzkrāsies skaidrā nauda virs normas atbilstoši Pamatnostādņu izpratnei.

(68)	Līdz ar to Komisija pauž viedokli, ka atbalsts ir ierobežots minimālajā nepieciešamajā apjomā.

6. SECINĀJUMS

(69)	Komisija secina, ka paziņotais valsts atbalsts “Bison Bial” ir uzskatāms par atbilstošu kopējā tirgus principiem, ja tiek ievēroti norādītie nosacījumi.

IR PIEŅĒMUSI ŠĀDU LĒMUMU:

1. pants

Atbalsta pasākumi PLN 31,43 miljonu apmērā, kas paredzēti “Bison Bial” un par kuriem ir paziņojušas Polijas varas iestādes, ir uzskatāmi par atbilstošiem kopējā tirgus principiem, ja tiek izpildīti 2. pantā noteiktie pienākumi un nosacījumi.

2. pants

1. Pārstrukturēšanas periods tiek pagarināts līdz 2010. gada beigām, un pilnībā tiek īstenots pārstrukturēšanas plāns.

2. Līdz 2010. gada beigām tiek pārdota ražotne […].

3. Līdz pārstrukturēšanas perioda beigām, t.i., līdz 2010. gada beigām, tiek veikti ieguldījumi vismaz PLN 41,61 miljona apmērā.

4. Līdz 2009. gada beigām tiek pārdota ražošanas nodaļa […] no “BB” neatkarīgam pircējam. Polijas varas iestādes nodrošina, ka laikā pirms pārdošanas atbalsta saņēmējs veic saimniecisko darbību ražošanas nodaļā […] atbilstīgā veidā, ka nodaļai tiek nodrošināti normālai attīstībai nepieciešamie līdzekļi un ka netiek veikti nekādi pasākumi, kas ar nodomu samazinātu tās vērtību, īpašu vērību pievērošot tam, lai nenotiktu nemateriālo aktīvu nodošana vai darbinieku, klientu vai tirdzniecības novirzīšana uz citām “Bison Bial” daļām.

3. pants

Polijas varas iestāde iesniedz regulārus pusgada pārskatus, aprakstot pārstrukturēšanas procesa virzību.

4. pants

Šis lēmums ir adresēts Polijas Republikai.

Briselē, 2007. gada 12. septembrī

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Neelie KROES

(1) OV C 23, 1.2.2007., 20. lpp.

(2) Skat. 1. zemsvītras piezīmi.

(3) Konfidenciāla informācija.

(4) Polijas varas iestādes izteica priekšlikumu, ka, lai aprēķinātu atbalsta elementu veiktajos pasākumos, no atbalsta nominālās vērtības būtu jāatņem aktīvu vērtība, kas Operatoram tiek nodota apmaiņā pret parāda dzēšanu. Tomēr faktiski šo aktīvu nodošana vairāk ir uzskatāma par uzņēmuma ieguldījumu pārstrukturēšanā, un tā neietekmē atbalsta pasākumu vērtību. Līdz ar to šajā gadījumā atbalsta elements ir vienāds ar atbalsta nominālo apmēru.

(5) OV C 244, 1.10.2004., 2. lpp.

(6) Skat. Procedūras uzsākšanas lēmuma 1. tabulu.

21.2.2008

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 46/50

Labojums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 853/2004 (2004. gada 29. aprīlis), ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku

( Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis L 139, 2004. gada 30. aprīlis . Īpašais izdevums latviešu valodā, 3. nodaļa, 45. sējums, 14. lpp.)

18. lappusē 3. panta 2. punktā:

tekstu:

“nodrošināt atbilstību šīs direktīvas prasībām.”

lasīt šādi:

“nodrošināt atbilstību šīs regulas prasībām.”

28. lappusē II pielikuma I sadaļas C daļas 9. punktā:

tekstu:

“Marķējums var būt arī kā nenoņemama birka no izturīga materiāla.”

lasīt šādi:

“Marķējums var būt arī kā nenoņemama etiķete no izturīga materiāla.”.

29. lappusē II pielikuma II sadaļas 2. punkta e) apakšpunktā:

tekstu:

“e)	ir veselīgi, ciktāl var spriest attiecīgais pārtikas apritē iesaistītais tirgus dalībnieks,”

lasīt šādi:

“e)	ir veseli, ciktāl var spriest attiecīgais pārtikas apritē iesaistītais tirgus dalībnieks;”.

30. lappusē II pielikuma III sadaļas 3. punkta e) apakšpunktā:

tekstu:

“kuras var ietekmēt gaļas drošību, ieskaitot paraugus, kas ņemti saskaņā ar zoonozes un atliekvielu uzraudzības un kontroles sistēmu;”

lasīt šādi:

“kuras var ietekmēt gaļas drošumu, tostarp paraugiem, kas ņemti, veicot zoonožu un atliekvielu uzraudzību un kontroli;”.

30. lappusē II pielikuma III sadaļas 3. punkta h) apakšpunktā:

tekstu:

“h)	tā privātā veterinārārsta vārds (firmas nosaukums) un adrese,”

lasīt šādi:

“h)	tā privātā veterinārārsta vārds un adrese,”.

32. lappusē III pielikuma I sadaļas II nodaļas 1. punkta a) apakšpunktā:

tekstu:

“Minētajiem aplokiem ir jābūt aprīkotiem ar iekārtām dzīvnieku dzirdināšanai un vajadzības gadījumā barošanai.”

lasīt šādi:

“Minētajām novietnēm ir jābūt aprīkotām ar iekārtām dzīvnieku dzirdināšanai un, vajadzības gadījumā, ēdināšanai.”.

32. lappusē III pielikuma I sadaļas II nodaļas 1. punkta b) apakšpunktā:

tekstu:

“ja klimats ir piemērots, aizgaldiem, kuri paredzēti”

lasīt šādi:

“ja klimats ir piemērots, aplokiem, kuri paredzēti”.

34. lappusē III pielikuma I sadaļas IV nodaļas 8. punktā:

tekstu:

“Ir jāveic liemeņa un citu ķermeņa daļu, kas paredzētas lietošanai pārtikā, pilnīga ādas novilkšana, izņemot cūkgaļu un aitu, kazu un teļu galvas un kājas.”

lasīt šādi:

“Ir jāveic pilnīga ādas novilkšana liemenim un citām ķermeņa daļām, kas paredzētas lietošanai pārtikā, izņemot cūkām un aitu, kazu un teļu galvai un kājām.”.

35. lappusē III pielikuma I sadaļas IV nodaļas 9. punktā:

tekstu:

“Līdz minimumam ir jāsamazina iespēja gaļu piesārņot ar verdošu ūdeni.”

lasīt šādi:

“Līdz minimumam ir jāsamazina iespēja gaļu piesārņot ar plaucējamo ūdeni.”.

35. lappusē III pielikuma I sadaļas IV nodaļas 10. punktā:

tekstu:

“Liemeņi nedrīkst būt ar redzamu kūtsmēslu piesārņojumu.”

lasīt šādi:

“Liemeņi nedrīkst būt ar redzamu fekālo piesārņojumu.”.

36. lappusē III pielikuma I sadaļas VI nodaļas 4. punktā:

tekstu:

“Ja no kaušanas brīža līdz ievešanai kautuvē paiet vairāk nekā divas stundas, dzīvnieks ir jāsasaldē. Ja klimatiskie apstākļi ir piemēroti, nav vajadzīga aktīva atdzesēšana.”

lasīt šādi:

“Ja starp kaušanu un ievešanu kautuvē ir vairāk nekā divas stundas, dzīvnieks ir jāatvēsina. Ja klimatiskie apstākļi ir piemēroti, nav vajadzīga aktīva atvēsināšana.”.

37. lappusē III pielikuma II sadaļas I nodaļas 1. punktā:

tekstu:

“uzmanīgi, neradot nevajadzīgus draudus.”

lasīt šādi:

“uzmanīgi, neradot nevajadzīgu stresu.”.

40. lappusē III pielikuma II sadaļas IV nodaļas 2. punktā:

tekstu:

“lai nodrošinātu to, ka pēckaušanas veterināro ekspertīzi veic piemērotos apstākļos.”

lasīt šādi:

“lai nodrošinātu to, ka pirmskaušanas apskati veic piemērotos apstākļos.”.

42. lappusē III pielikuma III sadaļas 3. punkta h) apakšpunktā:

tekstu:

“dzīvniekus vajadzības gadījumā sasaldē.”

lasīt šādi:

“dzīvniekus vajadzības gadījumā atdzesē.”.

42. lappusē III pielikuma IV sadaļas I nodaļas 1. punktā:

tekstu:

“un savvaļas dzīvnieku gaļas iegūšanu un apstrādi”

lasīt šādi:

“un savvaļas dzīvnieku gaļas iegūšanu un apstrādi pēc nomedīšanas, lai veiktu savvaļas dzīvnieku sākotnējo apskati uz vietas.”.

45. lappusē III pielikuma V sadaļas II nodaļas 1. punkta b) apakšpunktā:

tekstu:

“b)	gaļai jābūt ņemtai no kustību muskuļiem,”

lasīt šādi:

“b)	gaļai jābūt ņemtai no skeleta muskuļiem,”.

47. lappusē III pielikuma V sadaļas III nodaļas 4. punkta b) apakšpunktā:

tekstu:

“b)	ja mehānisko atdalīšanu veic tūlīt pēc atkaulošanas,”

lasīt šādi:

“b)	ja mehānisko atdalīšanu neveic tūlīt pēc atkaulošanas,”.

48. lappusē III pielikuma VI sadaļas 1. punkta e) apakšpunktā:

tekstu:

“e)	ārējos dzirdes orgānus;”

lasīt šādi:

“e)	ārējo auss eju;”.

48. lappusē III pielikuma VI sadaļas 1. punkta g) apakšpunktā:

tekstu:

“g)	mājputnu galvu, izņemot seksti, ausis un paseksti, kā arī”

lasīt šādi:

“g)	mājputnu galvu – izņemot seksti, ausis, paseksti un karunkulus – kā arī”.

63. lappusē III pielikuma IX sadaļas I nodaļas II iedaļas B daļas 4. punkta a) apakšpunktā:

tekstu:

“a)	pienu saražo divās stundās kopš slaukšanas”

lasīt šādi:

“a)	pienu apstrādā divās stundās pēc slaukšanas;”.

64. lappusē III pielikuma IX sadaļas I nodaļas III iedaļas 2. punkta otrajā daļā:

tekstu:

“Šīs pārbaudes jāveic šādām personām vai to vārdā:

a)	pārtikas apritē iesaistītajam tirgus dalībniekam, kas ražo pienu;

b)	pārtikas apritē iesaistītajam tirgus dalībniekam, kas savāc vai pārstrādā pienu;

c)	pārtikas apritē iesaistītu tirgus dalībnieku grupai”

lasīt šādi:

“Šīs pārbaudes var veikt šādas personas vai to vārdā:

a)	pārtikas apritē iesaistītais tirgus dalībnieks, kas ražo pienu;

b)	pārtikas apritē iesaistītais tirgus dalībnieks, kas savāc vai pārstrādā pienu;

c)	pārtikas apritē iesaistīto tirgus dalībnieku grupa;”.

68. lappusē III pielikuma XII sadaļas I nodaļas 2. punkta a) apakšpunktā:

tekstu:

“a)	saldēšanas iekārtām;”

lasīt šādi:

“a)	dzesēšanas iekārtām;”.

68. lappusē III pielikuma XII sadaļas I nodaļas 3. punktā:

tekstu:

“3.	Tomēr saldēšanas iekārtas, kas noteiktas 1. punktā un 2. punkta a) apakšpunktā, nav vajadzīgas, ja izejvielu piegādes režīms nodrošina, ka tās bez aktīvas saldēšanas nekad neuzglabā vai nepārvadā citādi, kā vien paredzēts II nodaļas 1. punkta d) apakšpunktā.”

lasīt šādi:

“3.	Tomēr dzesēšanas iekārtas, kas noteiktas 1. punktā un 2. punkta a) apakšpunktā, nav vajadzīgas, ja izejvielu piegādes režīms nodrošina, ka tās bez aktīvas dzesēšanas nekad neuzglabā vai nepārvadā citādi, kā vien paredzēts II nodaļas 1. punkta d) apakšpunktā.”.

69. lappusē III pielikuma XII sadaļas II nodaļas 1. punkta d) apakšpunktā:

tekstu:

“Tomēr izejvielas drīkst uzglabāt un pārvadāt bez aktīvas sasaldēšanas, ja”

lasīt šādi:

“Tomēr izejvielas drīkst uzglabāt un pārvadāt bez aktīvas dzesēšanas, ja”.

Saturs		I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta	Lappuse
		REGULAS
	*	Padomes Regula (EK) Nr. 146/2008 (2008. gada 14. februāris), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1782/2003, ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, un Regulu (EK) Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA)	1
		Komisijas Regula (EK) Nr. 147/2008 (2008. gada 20. februāris), ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem	7
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 148/2008 (2008. gada 20. februāris), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 900/2007 un Regulu (EK) Nr. 1060/2007, lai precizētu to galamērķu statusu, kuriem paredzētajam cukuram neparedz eksporta kompensācijas	9
		DIREKTĪVAS
	*	Padomes Direktīva 2008/7/EK (2008. gada 12. februāris) par netiešajiem nodokļiem, ko uzliek kapitāla piesaistīšanai	11

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta ievešanas vērtība
0702 00 00	IL	53,3
	JO	69,6
	MA	45,2
	TN	115,9
	TR	84,2
	ZZ	73,6
0707 00 05	JO	190,5
	MA	150,4
	TR	181,9
	ZZ	174,3
0709 90 70	MA	49,7
	TR	115,6
	ZZ	82,7
0709 90 80	EG	111,9
0709 90 80	ZZ	111,9
0805 10 20	EG	52,6
	IL	54,8
	MA	57,4
	TN	48,4
	TR	85,6
	ZZ	59,8
0805 20 10	IL	110,6
	MA	111,4
	ZZ	111,0
0805 20 30, 0805 20 50, 0805 20 70, 0805 20 90	CN	42,0
	EG	82,4
	IL	76,7
	JM	114,0
	MA	117,2
	PK	65,4
	TR	77,5
	ZZ	82,2
0805 50 10	EG	107,9
	IL	107,6
	MA	114,0
	TR	116,6
	ZZ	111,5
0808 10 80	AR	96,3
	CA	88,1
	CL	60,8
	CN	83,1
	MK	37,5
	US	126,4
	ZZ	82,0
0808 20 50	AR	89,6
	CN	92,4
	US	122,2
	ZA	85,7
	ZZ	97,5

		ISSN 1725-5112
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 46

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	51. sējums 2008. gada 21. februāris

	II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta
	LĒMUMI
	Padome
	2008/143/EK
*	Padomes Lēmums (2008. gada 28. janvāris), lai noslēgtu Nolīgumu par jūras transportu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Ķīnas Tautas Republiku, no otras puses	23
	Nolīgums par jūras transportu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Ķīnas Tautas Republikas valdību, no otras puses	25
	2008/144/EK
*	Padomes Lēmums (2008. gada 28. janvāris) par to, lai noslēgtu Protokolu, ar ko groza Nolīgumu par jūras transportu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Ķīnas Tautas Republiku, no otras puses, lai ņemtu vērā Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai	37
	Protokols, ar ko groza Nolīgumu par jūras transportu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Ķīnas Tautas Republikas valdību, no otras puses	38
	Komisija
	2008/145/EK
*	Komisijas Lēmums (2007. gada 12. septembris) par Valsts Atbalstu C 54/06 (ex N 276/06), ko Polija plāno sniegt Bison Bial SA (izziņots ar dokumenta numuru K(2007) 4145) ( 1 )	41

	Labojums
*	Labojums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 853/2004 (2004. gada 29. aprīlis), ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (OV L 139, 3.4.2004. Īpašais izdevums latviešu valodā, 3. nodaļa, 45. sējums, 14. lpp.)	50
*	Labojums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 852/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par pārtikas produktu higiēnu (OV L 139, 1.4.2004. Īpašais izdevums latviešu valodā, 13. nodaļa, 34. sējums, 319. lpp.)	53
*	Labojums Padomes Direktīvā 96/22/EK (1996. gada 29. aprīlis) par noteiktu hormonālas vai tireostatiskas iedarbības vielu un beta-agonistu lietošanas aizliegumu lopkopībā un par Direktīvu 81/602/EEK, 88/146/EEK un 88/299/EEK atcelšanu (OV L 125, 23.5.1996.) (Īpašais izdevums latviešu valodā, 3. nodaļa, 19. sējums, 64. lpp.)	53


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ