14.2.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 40/1

---

PADOMES REGULA (EK) Nr. 125/2008

(2008. gada 12. februāris),

ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 3286/94, ar ko nosaka Kopienas procedūras kopējās tirdzniecības politikas jomā, lai nodrošinātu Kopienas tiesību īstenošanu saskaņā ar starptautiskās tirdzniecības noteikumiem, jo īpaši tiem, kas ieviesti Pasaules Tirdzniecības organizācijas aizgādnībā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 133. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Padomes Regulā (EK) Nr. 3286/94 (1) paredzēti procesuāli līdzekļi, kas jebkuram Kopienas uzņēmumam ļauj pieprasīt, lai Kopiena izmeklētu tirdzniecības šķēršļus, ko pieņēmusi vai saglabā spēkā trešā valsts, ja minētie šķēršļi ietekmē minētās trešās valsts tirgu un negatīvi ietekmē Kopienas uzņēmuma tirdzniecību.

(2)

Tomēr saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 3286/94 4. panta 1. punktu Kopienas uzņēmuma sūdzība pieļaujama vienīgi tad, ja uz tajā minēto iespējamo tirdzniecības šķērsli attiecas procesuālās tiesības, kas ir noteiktas daudzpusēju vai plurilaterālu tirdzniecības nolīgumu starptautiskās tirdzniecības noteikumos. Tas nozīmē, ka sūdzībās par to, ka trešā valsts, iespējams, neievēro divpusējos nolīgumos noteiktās saistības, jānorāda arī uz daudzpusēju vai plurilaterālu nolīgumu noteikumu neievērošanu, lai šīs sūdzības būtu pieļaujamas.

(3)

Kopš Regulas (EK) Nr. 3286/94 stāšanās spēkā Kopiena ir noslēgusi virkni divpusēju nolīgumu, kuros ir iekļautas materiālas normas attiecībā uz tirdzniecību starp Kopienu un trešām valstīm un kuros ir noteikumi, kas ir ievērojami plašāki par Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) noteikumiem. Turklāt minētajos nolīgumos iekļauti efektīvi un saistoši strīdu izšķiršanas mehānismi, lai izšķirtu strīdus par minētajām “PTO plus” saistībām.

(4)

Tas, ka Kopienas uzņēmumi balstīsies uz divpusējiem nolīgumiem, lai iesniegtu sūdzības saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 3286/94, palīdzēs uzraudzīt, vai tiek ievērotas minētajos nolīgumos ietvertās saistības, un risinās tirdzniecības šķēršļu problēmu, šādi uzlabojot eksportētāju piekļuvi tirgum un veicinot izaugsmi un nodarbinātību Kopienā.

(5)

Ņemot vērā šo attīstību un lai samazinātu administratīvo slogu, kas gulstas uz Kopienas uzņēmumiem, būtu jāpaplašina minēto uzņēmumu tiesības iesniegt sūdzības par tirdzniecības šķēršļiem, lai iekļautu iespējamus tirdzniecības šķēršļus, uz kuriem attiecas vienīgi procesuālas tiesības, kas paredzētas saskaņā ar starptautiskās tirdzniecības noteikumiem kādā divpusējā tirdzniecības nolīgumā.

(6)	Tādēļ būtu atbilstīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 3286/94,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 3286/94 4. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV L 349, 31.12.1994., 71. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 356/95 (OV L 41, 23.2.1995., 3. lpp.).

---

14.2.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 40/3

---

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 126/2008

(2008. gada 13. februāris),

ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Komisijas 2007. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 1580/2007, ar ko nosaka Regulu (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96 un (EK) Nr. 1182/2007 īstenošanas noteikumus augļu un dārzeņu nozarē (1), un jo īpaši tās 138. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)	Regulā (EK) Nr. 1580/2007, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)	Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta ievešanas vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 1580/2007 138. pantā, ir tādas, kā norādīts tabulā, kas pievienota pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2008. gada 14. februārī.

---

(1)  OV L 350, 31.12.2007., 1. lpp.

---

---

14.2.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 40/5

---

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 127/2008

(2008. gada 13. februāris)

par nosaukuma ierakstīšanu aizsargātu cilmes vietas nosaukumu un aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (“Oscypek” (ACVN))

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2006. gada 20. marta Regulu (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (1) un jo īpaši tās 7. panta 5. punkta otro daļu,

tā kā:

(1)	Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 6. panta 2. punktu un piemērojot minētās regulas 17. panta 2. punktu, Polijas pieteikums reģistrēt nosaukumu “Oscypek” ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2).

(2)

Slovākija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 7. panta 1. punktu un atsaucoties uz minētās regulas 7. panta 3. punkta a), b) un c) apakšpunktu, iebilda pret paredzēto reģistrēšanu. Savā iebildumu paziņojumā Slovākija norādīja, ka nosaukuma “Oscypek” reģistrēšana varētu kaitēt nosaukumam “Slovenský oštiepok”, kura ierakstīšanu aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā Komisijai pieprasījusi Slovākija (3).

(3)	Ar 2007. gada 30. maija vēstuli Komisija aicināja iesaistītās dalībvalstis uzsākt attiecīgas savstarpējās apspriedes.

(4)	Polija un Slovākija panāca vienošanos, par ko paziņoja Komisijai ar vēstuli, kuru tā saņēma 2007. gada 28. jūnijā.

(5)

Saskaņā ar šo vienošanos Polija un Slovākija atzīst, ka ar nosaukumiem “Oscypek” un “Slovenský oštiepok” turpmāk apzīmēs sierus, kas ražoti atšķirīgi, kaut arī tiem ir kopīga vēsturiskā izcelsme un tradīcijas. Polija un Slovākija uzskata, ka atšķirības starp abiem sieriem, kuras saistītas ar izmantotajām izejvielām, ražošanas metodi un fizikālajām, ķīmiskajām un organoleptiskajām īpašībām, ir tik būtiskas, ka patērētājam nevajadzētu šos sierus jaukt. Polija un Slovākija atzīst, ka sieru “Oscypek” un “Slovenský oštiepok” konkurence ir likumīga, Polijai turklāt vēl uzsverot, ka nosaukuma “Oscypek” reģistrēšana par aizsargātu cilmes vietas nosaukumu nevarētu kaitēt Slovākijas ražotāju tiesībām izmantot nosaukumu “oštiepok” ar vai bez citiem pievienotiem apzīmējumiem.

(6)	Ieinteresēto pušu panāktā vienošanās neprasa grozīt datus, kas publicēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 6. panta 2. punktu. Tāpēc nosaukumu “Oscypek” jāieraksta reģistrā saskaņā ar minētās regulas 7. panta 4. punktu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Šīs regulas pielikumā minēto nosaukumu ieraksta reģistrā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1791/2006 (OV L 363, 20.12.2006., 1. lpp.).

(2)  OV C 180, 2.8.2006., 94. lpp.

(3)  Reģistrācijas pieteikums tika saņemts 2006. gada 30. martā, un tā kopsavilkums publicēts OV C 308, 19.12.2007., 28. lpp.

---

---

14.2.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 40/7

---

KOMISIJAS LĒMUMS

(2007. gada 7. decembris),

ar ko izveido Eiropas Pētniecības telpas valdi

(2008/111/EK, Euratom)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu,

tā kā:

(1)	Lai pētītu vispārējās pētniecības politikas jautājumus, ar Komisijas Lēmumu 2001/531/EK, Euratom (1) izveidoja Eiropas Pētniecības padomdevēju valdi.

(2)

Ņemot vērā jaunos uzdevumus, kas saistīti ar pētniecību, zaļajā grāmatā “Eiropas Pētniecības telpa. Jaunas perspektīvas” (2) Komisija paredzēja reformēt Eiropas Pētniecības padomdevēju valdi, lai palielinātu tās nozīmi Eiropas Pētniecības telpas īstenošanā un darītu minētās grupas darbību elastīgāku un efektīvāku.

(3)	Tāpēc jāizveido jauna ekspertu grupa Eiropas pētniecības un tehnoloģiju attīstības politikas jomā un jānosaka tās uzdevumi un struktūra.

(4)	Minētajai grupai, ņemot vērā mērķus, kas izklāstīti Komisijas zaļajā grāmatā “Eiropas Pētniecības telpa. Jaunas perspektīvas”, jādod padoms Komisijai, lai īstenotu Eiropas Pētniecības telpu.

(5)

Grupai jāatbalsta Komisijas centieni to mērķu sasniegšanā, kas noteikti Padomes 2006. gada 18. decembra Lēmumā 2006/970/Euratom par Eiropas Atomenerģijas kopienas (Euratom) Septīto pamatprogrammu pētniecības un mācību darbībām kodolenerģijas jomā (2007. līdz 2011. gads) (3) un Padomes 2006. gada 19. decembra Lēmumā 2006/971/EK par īpašo programmu Sadarbība, ar ko īsteno Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrāciju pasākumiem (2007.–2013.) (4).

(6)	Grupas sastāvā jāiekļauj speciālisti no zinātnieku aprindām un rūpniecības, pakalpojumu nozares un sabiedrības pārstāvju vidus.

(7)	Noteikumi par to, kā jaunās grupas locekļi var izpaust informāciju, jāparedz, neierobežojot Komisijas noteikumus par drošību, kas ar Komisijas Lēmumu 2001/844/EK, EOTK, Euratom (5) iekļauti Komisijas Reglamenta pielikumā.

(8)

Personas datus par grupas dalībniekiem jāapstrādā saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulā (EK) Nr. 45/2001 (6) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti.

(9)	Ir lietderīgi noteikt šā lēmuma piemērošanas laiku. Komisija savlaicīgi izskatīs tā pagarināšanas lietderību.

(10)	Lēmums 2001/531/EK, Euratom jāaizstāj ar šo lēmumu,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. pants

Eiropas Pētniecības telpas valde

Ar šo izveido Eiropas Pētniecības telpas valdi (še turpmāk – “Valde”), kas sāk darbu no 2008. gada 1. marta.

2. pants

Uzdevumi

1.   Valdes uzdevumi ir:

a)	dot padomu Komisijai par Eiropas Pētniecības telpas izveidošanu;

b)	pēc Komisijas pieprasījuma vai pašas Valdes ierosmes sniegt atzinumus par Eiropas Pētniecības telpas izveidošanu;

c)	iesniegt Komisijai gada ziņojumu par Eiropas Pētniecības telpas pašreizējo stāvokli.

2.   Valdi regulāri informē par atbilstīgajām tendencēm un darbībām.

3.   Pēc Valdes oficiāla pieprasījuma Komisijas dienesti sniedz rakstiskus komentārus par tās atzinumiem vai ieteikumiem. Komisijas dienesti var regulāri sniegt arī informāciju par iespējamām turpmākām darbībām.

4.   Valde sniedz atzinumu Komisijas noteiktajā termiņā.

3. pants

Apspriešanās

1.   Komisija var apspriesties ar Valdi jebkurā jautājumā, kas saistīts ar Eiropas Pētniecības telpas izveidošanu.

2.   Ja konkrētā jautājumā vēlams apspriesties ar Valdi, tās priekšsēdētājs var par to informēt Komisiju.

4. pants

Sastāvs. Iecelšana

1.   Valdi veido 22 locekļi, kas ir zinātnes aprindu, rūpniecības un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji.

2.   Valdes locekļus ieceļ Komisija. Atlases un izvirzīšanas procesā piemēro šādus kritērijus:

—	pieredze pētniecības politikas noteikšanā un īstenošanā,

—	izcili sasniegumi pētniecībā un/vai pētniecības vadībā,

—	padomdošanas pieredze Eiropas vai starptautiskā mērogā,

—	līdzsvars starp zinātnes un tehniskajām disciplīnām, t. i., starp personām ar īpašu akadēmisko pieredzi un pieredzi rūpniecībā,

—	teritoriālais līdzsvars, ņemot vērā pamatprogrammās iesaistītās valstis,

—	atbilstīgs dzimumu līdzsvars.

3.   Pretendentus, ko uzskata par atbilstīgiem, bet kas nav iecelti, var iekļaut rezerves sarakstā, ko Komisija var izmantot, ieceļot vai aizstājot.

4.   Komisija Valdes locekļus ieceļ amatā privātpersonas statusā, un ieteikumus Komisijai tie sniedz neatkarīgi no ārējās ietekmes.

5.   Valdes locekļi savlaicīgi informē Komisiju par interešu konfliktiem, kas varētu mazināt viņu objektivitāti.

6.   Valdes locekļu amata pilnvaru laiks ir 4 gadi, kas ir atjaunojams, un Valdes locekļi pilda savus pienākumus līdz brīdim, kad atbilstīgi 7. punktam to vietā ieceļ citus vai kad beidzas to pilnvaru laiks.

7.   Valdes locekļu vietā līdz to pilnvaru laika beigām var iecelt citus šādos gadījumos:

a)	ja Valdes loceklis atkāpjas no amata;

b)	ja Valdes loceklis vairs nespēj dot efektīvu ieguldījumu grupas apspriedēs;

c)	ja Valdes loceklis neatbilst Līguma 287. pantam;

d)	ja Valdes loceklis, pārkāpjot 4. punktu, ļaujas ārējai ietekmei;

e)	ja Valdes loceklis, pārkāpjot 5. punktu, nav savlaicīgi informējis Komisiju par interešu konfliktu.

8.   Valdes locekļu vārdu un uzvārdu publicē Pētniecības ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē.

Datus par Valdes locekļu vārdu un uzvārdu iegūst, apstrādā un publicē saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 45/2001.

5. pants

Darbība

1.   Valde no tās locekļu vidus ar vienkāršu balsu vairākumu ievēl priekšsēdētāju un divus priekšsēdētāja vietniekus.

Priekšsēdētājs un abi priekšsēdētāja vietnieki veido Valdes biroju. Birojs organizē Valdes darbu.

2.   Vienojoties ar Komisiju, Valde var izveidot apakšgrupas konkrētu jautājumu izskatīšanai atbilstīgi Valdei noteiktajām pilnvarām. Šādas apakšgrupas izformē, tiklīdz to uzdevums ir izpildīts.

3.   Komisija var pieaicināt ekspertus vai novērotājus ar īpašu kompetenci kādā darba kārtības jautājumā, lai tie piedalītos Valdes darbā vai arī apakšgrupas apspriedēs vai darbā, ja Komisija uzskata, ka tas ir vajadzīgs vai lietderīgi.

4.   Ja Komisija uzskata, ka informācija, kas iegūta, piedaloties Valdes vai apakšgrupas apspriedēs vai darbā, ir konfidenciāla, šo informāciju nedrīkst izpaust.

5.   Valdes un tās apakšgrupu sanāksmes parasti notiek Komisijas telpās atbilstīgi Komisijas noteiktai procedūrai un grafikam. Sekretariāta pakalpojumus nodrošina Komisija. Komisijas pārstāvji var piedalīties Valdes un tās apakšgrupu sanāksmēs.

6.   Valde, pamatojoties uz Komisijas iesniegto projektu, pieņem savu reglamentu.

7.   Komisija var publicēt vai publiskot internetā kopsavilkumu, secinājumus vai daļējus secinājumus vai Valdes darba dokumentu attiecīgā dokumenta oriģinālvalodā.

6. pants

Izdevumu atlīdzināšana

Atbilstīgi Komisijas noteikumiem par kompensācijām neatkarīgajiem ekspertiem Komisija Valdes locekļiem, ekspertiem un novērotājiem atlīdzina ceļa izdevumus un vajadzības gadījumā uzturēšanās izdevumus, kas radušies saistībā ar Valdes darbu.

Valdes locekļi, apakšgrupas dalībnieki, eksperti un novērotāji nesaņem atlīdzību par sniegtajiem pakalpojumiem.

Sanāksmju izdevumus atlīdzina, nepārsniedzot gada budžetu, ko Valdei piešķīris atbildīgais Komisijas dienests.

7. pants

Atcelšana

Lēmumu 2001/531/EK, Euratom atceļ.

8. pants

Termiņa beigšanās

Šis lēmums ir spēkā līdz 2012. gada 29. februārim.

---

(1)  OV L 192, 14.7.2001., 21. lpp.

(2)  COM(2007) 161, galīgā redakcija 4.4.2007.

(3)  OV L 400, 30.12.2006., 60. lpp.; labots ar OV L 54, 22.2.2007., 21. lpp.

(4)  OV L 400, 30.12.2006., 86. lpp.; labots ar OV L 54, 22.2.2007., 30. lpp.

(5)  OV L 317, 3.12.2001., 1. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/548/EK, Euratom (OV L 215, 5.8.2006., 38. lpp.).

(6)  OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

---

14.2.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 40/11

---

PADOMES VIENOTĀ RĪCĪBA 2008/112/KĀDP

(2008. gada 12. februāris)

par Eiropas Savienības misiju, atbalstot drošības sektora reformu Gvinejas-Bisavas Republikā (EU SSR GUINEA-BISSAU)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 14. pantu un 25. panta trešo daļu,

tā kā:

(1)	Miera, drošības un stabilitātes veicināšana Āfrikā un Eiropā ir viena no svarīgākajām 2007. gada 9. decembrī ES-Āfrikas augstākā līmeņa sanāksmē pieņemtās kopīgās Āfrikas un ES stratēģijas prioritātēm.

(2)	Drošības sektora reforma (DSR) Gvinejā-Bisavā ir būtiski svarīga šīs valsts stabilitātei un ilgtspējīgai attīstībai.

(3)	Gvinejas-Bisavas valdība 2006. gada novembrī nāca klajā ar Valsts drošības stratēģiju, uzsverot apņēmību īstenot DSR.

(4)	Šajā sakarā Padomes Ģenerālsekretariāts un Eiropas Komisija 2007. gada maijā Gvinejā-Bisavā ir veikuši sākotnēju kopīgu informācijas vākšanas misiju sadarbībā ar minētās valsts varas iestādēm, lai izstrādātu vispārēju ES pieeju valsts DSR procesa atbalstam.

(5)	Lai efektīvi īstenotu Valsts drošības stratēģiju, Gvinejas-Bisavas valdība 2007. gada septembrī nāca klajā ar Drošības un aizsardzības sektora pārstrukturēšanas un modernizācijas rīcības plānu un izstrādāja iestāžu sistēmu rīcības plāna īstenošanai.

(6)

Lai stātos pretī aizvien lielākiem draudiem, ko rada valstī aktīvi organizēti noziedznieku tīkli, Gvinejas-Bisavas valdība 2007. gada septembrī ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Narkotiku un noziegumu apkarošanas biroja (UNODC) palīdzību nāca klajā arī ar Narkotiku tirdzniecības apkarošanas ārkārtas plānu.

(7)

Lai gan ANO ģenerālsekretāra 2007. gada 28. septembra pārskatā ir pausts gandarījums par pozitīviem pasākumiem, ko Gvinejas-Bisavas valdība līdz šim ir veikusi, lai īstenotu DSR programmu, tajā arī ir uzsvērts, ka šī valsts nespēj narkotiku tirdzniecību apkarot viena, un reģiona un starptautiski partneri ir aicināti sniegt tehnisku un finansiālu palīdzību.

(8)	Padome 2007. gada 19. novembrī pauda uzskatu, ka būtu lietderīgi Gvinejā-Bisavā īstenot Eiropas Drošības un aizsardzības politikas (EDAP) rīcību DSR jomā, saskaņojot to ar Eiropas Attīstības fondu un citām Kopienas darbībām un papildinot tās.

(9)	Pēc ES otrās faktu vākšanas misijas, ko norīkoja 2007. gada oktobrī, Padome 2007. gada 10. decembrī apstiprināja vispārēju koncepciju par iespējamu rīcību EDAP jomā, lai atbalstītu Gvinejas-Bisavas DSR.

(10)	Gvinejas-Bisavas valdība 2008. gada 10. janvārī datētajā vēstulē aicināja ES Gvinejā-Bisavā izvietot Eiropas Savienības DSR misiju.

(11)	Padome 2008. gada 12. februārī apstiprināja saskaņā ar EDAP veiktas, Gvinejas-Bisavas DSR atbalsta misijas “EU SSR GUINEA-BISSAU” operāciju koncepciju.

(12)	Padome 2006. gada 21. novembra secinājumos vēstīja, ka partnervalstu DSR ir viena no galvenajām ES rīcības jomām, kā noteikts Eiropas drošības stratēģijā.

(13)	Trešām valstīm būtu jāpiedalās misija atbilstīgi Eiropadomes noteiktajām vispārējām pamatnostādnēm.

(14)	Misijas vadības un kontroles struktūra neskar līgumu, ko misijas vadītājs noslēdzis ar Komisiju, lai īstenotu misijas budžetu.

(15)	Šīs misijas vajadzībām būtu jāaktivizē Padomes Ģenerālsekretariātā izveidotais Informācijas analīzes un sakaru centrs.

(16)	EDAP misiju īstenos situācijā, kas var pasliktināties un varētu kaitēt Līguma 11. pantā izklāstītajiem KĀDP mērķiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO VIENOTO RĪCĪBU.

1. pants

Misija

1.   Ar šo Eiropas Savienība (ES) izveido ES misiju, atbalstot drošības sektora reformu Gvinejas-Bisavas Republikā (turpmāk — “EU SSR GUINEA-BISSAU” jeb “Misija”); misijai ir sagatavošanas posms, kas sākas 2008. gada 26. februārī, un īstenošanas posms, kas sākas, vēlākais, 2008. gada 1. maijā. Misijas termiņš nebūs ilgāks par 12 mēnešiem no apliecinājuma par gatavību sākt operāciju.

2.   EU SSR GUINEA-BISSAU darbojas saskaņā ar pamatuzdevumu, kas izklāstīts 2. pantā.

2. pants

Pamatuzdevums

1.   EU SSR GUINEA-BISSAU sniedz vietējām iestādēm padomus un palīdzību par to, kā īstenot DSR Gvinejas-Bisavas Republikā, lai dotu ieguldījumu Valsts DSR stratēģijas īstenošanas priekšnosacījumu radīšanā, cieši sadarbojoties ar citiem ES, starptautiskiem un divpusējiem darbību veicējiem, kā arī lai sekmētu attiecīgu līdzekļu devēju iesaisti.

2.   Misijas īpašie mērķi ir šādi:

—	īstenot Valsts DSR stratēģiju, sniedzot palīdzību sīki izstrādātu īstenošanas plānu izstrādē, kuru mērķis ir samazināt/pārstrukturēt bruņotos un drošības spēkus;

—	palīdzēt attīstīt spējas un apzināt vajadzības šajā sakarā, tostarp apmācību un ekipējuma ziņā, tādējādi veicinot līdzekļu devēju turpmāku mobilizāciju un iesaisti;

—	izvērtēt potenciālu un risku saistībā ar turpmāku EDAP vidēja termiņa iesaisti DSR īstenošanas atbalstīšanā.

3. pants

Misijas struktūra

Misijas atrašanās vieta ir galvaspilsētā Bisavā, un tajā ir:

a)	misijas vadītājs un misijas vadītāja vietnieks, ko atbalsta Misijas atbalsta vienība, politiskais padomnieks/sabiedrības un preses informācijas darbinieks (POLAD/PPIO);

b)	padomnieki, kas norīkoti sadarboties ar: — armiju, — jūras spēkiem, — gaisa spēkiem, un Bruņoto spēku štābā;

c)	padomnieki, kas norīkoti sadarboties ar: — kriminālpoliciju, — Interpola valsts biroju, — Prokuratūras dienestiem, un — sabiedriskās kārtības policiju, tostarp saistībā ar Nacionālās gvardes izveidi; un

d)	Tehniskās koordinācijas komitejas sekretariāta (CTC) padomnieks.

4. pants

Civilās operācijas komandieris

1.   EUSSR GUINEA-BISSAU civilās operācijas komandieris ir Civilās plānošanas un īstenošanas centra (CPĪC) direktors.

2.   Civilās operācijas komandieris, kas ir Politikas un drošības komitejas (PDK) politiskā kontrolē un stratēģiskā vadībā un darbojas ģenerālsekretāra/Augstā pārstāvja (SĢ/AP) vispārējā pakļautībā, stratēģiskā līmenī īsteno EUSSR GUINEA-BISSAU vadību un kontroli.

3.   Civilās operācijas komandieris nodrošina pareizu un efektīvu Padomes, kā arī PDK lēmumu īstenošanu, tostarp vajadzības gadījumā dodot stratēģiskus norādījumus misijas vadītājam.

4.   Norīkotais personāls turpina darboties norīkotājas valsts iestādes vai norīkotājas ES iestādes pilnīgā pakļautībā. Attiecīgu valstu iestādes nodod to personāla, darba grupu un vienību darbības kontroli (OPCON) civilās operācijas komandierim.

5.   Civilās operācijas komandierim ir vispārēja atbildība nodrošināt, lai ES pareizi pildītu pienākumu rūpēties par personālu.

5. pants

Misijas vadītājs

1.   Misijas vadītājs uzņemas atbildību par misijas vadību un kontroli operatīvajā līmenī.

2.   Misijas vadītājs saskaņā ar civilās operācijas komandiera norādījumiem īsteno OPCON pār iesaistīto valstu personālu, grupām un vienībām, kā arī uzņemas atbildību par administratīviem un piegādes jautājumiem, tostarp par misijas rīcībā nodotiem līdzekļiem, resursiem un informāciju.

3.   Misijas vadītājs dod norādījumus visiem misijas darbiniekiem, lai efektīvi īstenotu EU SSR GUINEA-BISSAU operatīvajā līmenī, uzņemoties koordinācijas un ikdienas jautājumu risināšanu saskaņā ar civilās operācijas komandiera stratēģiskiem norādījumiem.

4.   Misijas vadītājs ir atbildīgs par misijas budžeta izpildi. Šajā nolūkā misijas vadītājs noslēdz līgumu ar Komisiju.

5.   Misijas vadītājs ir atbildīgs par darbinieku disciplīnas kontroli. Norīkoto darbinieku disciplināro kontroli īsteno attiecīgā valsts vai ES iestāde.

6.   Misijas vadītājs pārstāv EU SSR GUINEA-BISSAU operācijas vietā un nodrošina attiecīgu misijas publicitāti.

7.   Misijas vadītājs, kam palīdz Padomes Ģenerālsekretariāts, izstrādā pārskatītu misijas īstenošanas plānu (OPLAN), ko apstiprina Padome.

6. pants

Darbinieki

1.   EU SSR GUINEA-BISSAU darbiniekus galvenokārt ir norīkojušas ES dalībvalstis vai iestādes. Katra ES dalībvalsts vai iestāde sedz izmaksas, kas saistītas ar tās norīkotajiem darbiniekiem, tostarp ceļa izdevumus, kas rodas, ceļojot uz dislokācijas vietu un no tās, algas, medicīniskas aprūpes izdevumus, piemaksas, izņemot attiecīgas dienas naudas, kā arī piemaksas par grūtībām un risku.

2.   Misija pieņem darbā starptautisku civilu personālu un vietēju personālu uz līguma pamata, ja dalībvalstis nenodrošina vajadzīgās funkcijas.

3.   Visi darbinieki ievēro obligātos drošības standartus, kas attiecas uz šo misiju, kā arī Misijas drošības plānu, ar ko atbalsta ES drošības politiku uz vietas. Visi darbinieki ievēro drošības principus un obligātos standartus attiecībā uz ES klasificēto informāciju, kas viņiem ir uzticēta, pildot pienākumus, kā paredzēts Padomes Lēmumā 2001/264/EK (2001. gada 19. marts), ar ko pieņem Padomes drošības reglamentu (1) (turpmāk - “Padomes drošības reglaments”).

7. pants

Komandķēde

1.   EUSSR Guinea-Bissau kā krīzes pārvarēšanas operācijas struktūrai ir vienota komandķēde.

2.   PDK veic EU SSR GUINEA-BISSAU politisku kontroli un stratēģisku vadību Padomes pārraudzībā.

3.   Civilās operācijas komandieris, kas ir PDK politiskā kontrolē un stratēģiskā vadībā un darbojas ĢS/AP vispārējā pakļautībā, stratēģiskā līmenī ir EU SSR GUINEA-BISSAU komandieris un šajā statusā dod rīkojumus misijas vadītājam, kā arī padomus un tehnisku atbalstu. ES militārā personāla Civilā/militārā vienība ir iesaistīta visos aspektos, ņemot vērā tās pamatuzdevumus.

4.   Civilās operācijas komandieris ziņo Padomei ar ĢS/AP starpniecību.

5.   Misijas vadītājs operatīvajā līmenī īsteno EU SSR GUINEA-BISSAU vadību un kontroli un darbojas tiešā civilās operācijas komandiera pakļautībā.

8. pants

Politiska kontrole un stratēģiska vadība

1.   PDK Padomes pārraudzībā īsteno misijas politisko kontroli un stratēģisku vadību. Ar šo Padome pilnvaro PDK pieņemt attiecīgus lēmumus saskaņā ar Līguma 25. pantu.

Pilnvarojumā ir noteiktas pilnvaras pēc ĢS/AP ieteikuma iecelt amatā misijas vadītāju un veikt grozījumus operāciju koncepcijā (CONOPS) un OPLAN. Padomes pilnvarās paliek pieņemt lēmumu par misijas mērķiem un tās beigšanu.

2.   PDK regulāri ziņo Padomei.

3.   PDK regulāri un pēc vajadzības saņem civilās operācijas komandiera un misijas vadītāja ziņojumus par to atbildības jomā esošiem jautājumiem.

9. pants

Finanšu noteikumi

1.   Misijas izdevumiem paredzētais finansējums ir EUR 5 650 000.

2.   Visus izdevumus pārvalda saskaņā ar Kopienas noteikumiem un procedūrām, ko piemēro budžetam, taču nekāds iepriekšējs finansējums nepaliek Kopienas īpašumā. Trešo valstu valstspiederīgie var piedalīties piedāvājumu konkursos.

3.   Misijas vadītājs ir Komisijas pārraudzībā un ziņo Komisijai par pilnīgi visiem pasākumiem, kas veikti saistībā ar viņa līgumu.

4.   Finanšu noteikumos ievēro misijas operatīvās vajadzības, tostarp ekipējuma saderības prasības.

5.   Ar misiju saistītie izdevumi ir atbilstīgi no šīs vienotās rīcības spēkā stāšanās dienas.

10. pants

Trešo valstu dalība

1.   Neskarot ES lēmumu pieņemšanas autonomiju un tās vienoto iestāžu sistēmu, var aicināt trešās valstis piedalīties misijā, ja tās sedz izmaksas, kas saistītas ar to norīkotajiem darbiniekiem, tostarp algas, visu risku apdrošināšanu, dienas naudas un ceļa izdevumus, kuri rodas, ceļojot uz Gvinejas-Bisavas Republiku un no tās, un vajadzības gadījumā piedalās misijas darbības izmaksu segšanā.

2.   Tām trešām valstīm, kas piedalās misijā, ir tādas pašas tiesības un pienākumi attiecībā uz misijas ikdienas vadību kā dalībvalstīm.

3.   Ar šo Padome pilnvaro PDK pieņemt attiecīgos lēmumus par dalības ierosinājumu pieņemšanu un izveidot Atbalstītāju komiteju.

4.   Precīzus noteikumus par trešo valstu dalību iekļauj nolīgumā, ko noslēdz saskaņā ar Līguma 24. pantā paredzēto procedūru. ĢS/AP, kas palīdz prezidentvalstij, var tās vārdā risināt sarunas par šādiem noteikumiem. Ja ES un trešā valsts ir noslēgušas nolīgumu, ar ko nosaka kārtību attiecīgās trešās valsts dalībai ES krīžu pārvarēšanas operācijās, šāda nolīguma noteikumus piemēro saistībā ar šo misiju.

11. pants

Koordinācija

1.   Padome un Komisija, katra saskaņā ar savām attiecīgajām pilnvarām, nodrošina saskaņotību starp šīs vienotās rīcības īstenošanu un Kopienas ārējām darbībām saskaņā ar Līguma 3. panta otro daļu. Padome un Komisija sadarbojas, lai sasniegtu šo mērķi. Pasākumus, ar ko paredzēts koordinēt ES darbības Gvinejas-Bisavas Republikā, izstrādā gan Bisavā, gan Briselē.

2.   Neskarot komandķēdes pilnvaras, misijas vadītājs darbojas ciešā sadarbībā ar Komisijas delegāciju, lai ES rīcība, atbalstot DSR Gvinejā-Bisavā, būtu savstarpēji saskaņota.

3.   Misijas vadītājs darbību cieši koordinē ar personām, kas pilda ES prezidentvalsts funkcijas vietējā mērogā, kā arī ar citiem ES misiju vadītājiem, jo īpaši attiecībā uz ES dalību Valsts drošības stratēģijas īstenošanas komitejā.

4.   Misijas vadītājs sadarbojas ar citiem starptautiskiem darbību veicējiem valstī, jo īpaši Apvienoto Nāciju Organizāciju, ECOWAS un Starptautisko kontaktgrupu ar Gvineju-Bisavu saistītos jautājumos.

12. pants

Klasificētas informācijas izpaušana

1.   Saskaņā ar Padomes drošības reglamentu ĢS/AP ir pilnvarots nodot ar šo vienoto rīcību saistītām trešām valstīm to ES klasificēto informāciju un dokumentus, ko izstrādā operācijas vajadzībām un kas atbilst “RESTREINT UE” līmenim vai zemākam līmenim.

2.   ĢS/AP ir pilnvarots atbilstīgi misijas operācijas vajadzībām un saskaņā ar Padomes drošības reglamentu nodot Apvienoto Nāciju Organizācijai un ECOWAS to ES informāciju un dokumentus, kuri ir izstrādāti operācijas vajadzībām un kuri atbilst “RESTREINT UE” līmenim vai zemākam līmenim. Šajā nolūkā izstrādās vietējus noteikumus.

3.   Konkrētas un tūlītējas vajadzības gadījumā ĢS/AP saskaņā ar Padomes drošības reglamentu ir pilnvarots nodot uzņēmējvalstij to ES informāciju un dokumentus, ko izstrādā operācijas vajadzībām un kas atbilst “RESTREINT UE” līmenim vai zemākam līmenim. Citos gadījumos informāciju un dokumentus nodod uzņēmējvalstij saskaņā ar procedūrām, kas atbilst uzņēmējvalsts sadarbības līmenim ar ES.

4.   ĢS/AP ir pilnvarots ar šo vienoto rīcību saistītām trešām valstīm nodot neklasificētus ES dokumentus, kas attiecas uz Padomes apspriedēm par operāciju un uz ko attiecas dienesta noslēpums atbilstīgi Padomes reglamenta 6. panta 1. punktam (2).

13. pants

EU SSR GUINEA-BISSAU un tās personāla statuss

1.   Par EU SSR GUINEA-BISSAU un tā personāla statusu, tostarp vajadzības gadījumā ietverot privilēģijas, neaizskaramību un citas garantijas, kas vajadzīgas misijas veikšanai un sekmīgai darbībai, vienojas saskaņā ar procedūru, kas paredzēta Līguma 24. pantā. ĢS/AP, kas palīdz prezidentvalstij, var tās vārdā risināt sarunas šajā jautājumā.

2.   Attiecīgā valsts vai ES iestāde, kas ir norīkojusi darbinieku, ir atbildīga par sūdzību izskatīšanu saistībā ar šo norīkojumu gan tad, ja sūdzību iesniedz attiecīgais darbinieks, gan tad, ja par šo darbinieku ir saņemta sūdzība.Attiecīgā valsts vai Kopienas iestāde ir atbildīga par lietas ierosināšanu pret attiecīgo personu.

14. pants

Drošība

1.   Civilās operācijas komandieris vada misijas vadītāja veikto EU SSR GUINEA-BISSAU drošības pasākumu plānošanu un nodrošina to pareizu un efektīvu īstenošanu saskaņā ar 4. un 7. pantu, saskaņojot darbības ar Padomes Ģenerālsekretariāta Drošības biroju.

2.   Misijas vadītājs ir atbildīgs par operācijas drošību un par to, ka tiek nodrošināta atbilstība obligātām drošības prasībām, ko piemēro operācijai, turklāt viņš īsteno šo atbildību, ievērojot ES politiku par tā personāla drošību, ko izvieto ārpus ES, lai veiktu operācijas saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu un tās pavaddokumentiem.

3.   Misijas vadītājam palīdz misijas drošības amatpersona (MSO), kas ziņos misijas vadītajam, kā arī uzturēs ciešas darba attiecības ar Padomes Drošības biroju.

4.   EU SSR GUINEA-BISSAU darbinieki pirms pienākumu pildīšanas sākšanas apmeklē obligātas drošības apmācības saskaņā ar OPLAN. Lai nostiprinātu gūtās iemaņas, personālam uz vietas nodrošina regulāras apmācības, ko organizē MSO.

5.   Misijas vadītājs nodrošina ES klasificētās informācijas aizsardzību saskaņā ar Padomes drošības reglamentu.

15. pants

Informācijas analīzes un sakaru centrs

EU SSR GUINEA-BISSAU vajadzībām aktivizē Informācijas analīzes un sakaru centru.

16. pants

Misijas pārskats

Sešus mēnešus pēc misijas īstenošanas posma sākuma Politikas un drošības komitejai iesniedz misijas pārskatu, ņemot par pamatu misijas vadītāja un Padomes Ģenerālsekretariāta ziņojumu.

17. pants

Stāšanās spēkā un darbības termiņš

Šī vienotā rīcība stājas spēkā tās pieņemšanas dienā.

To piemēro līdz 2009. gada 31. maijam.

18. pants

Publicēšana

1.   Šo vienoto rīcību publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.   Saskaņā ar 8. panta 1. punktu pieņemtus PDK lēmumus par misijas vadītāja iecelšanu amatā arī publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV L 101, 11.4.2001., 1. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2007/438/EK (OV L 164, 26.6.2007., 24. lpp.).

(2)  Lēmums 2006/683/EK, Euratom (OV L 285, 16.10.2006., 47. lpp.). Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2007/881/EK, Euratom (OV L 346, 29.12.2007., 17. lpp.).

---

14.2.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 40/16

---

PADOMES VIENOTĀ RĪCĪBA 2008/113/KĀDP

(2008. gada 12. februāris),

lai atbalstītu starptautisku instrumentu, ar kura palīdzību valstis varētu laikus un droši noteikt un izsekot nelikumīgus kājnieku un vieglos ieročus (VIKI) saistībā ar ES stratēģiju VIKI, kā arī to munīcijas nelikumīgas uzkrāšanas un tirdzniecības apkarošanai

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 14. pantu,

tā kā:

(1)	Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja 2005. gada 8. decembrī pieņēma starptautisku instrumentu, ar kura palīdzību valstis varētu laikus un droši noteikt un izsekot nelikumīgus kājnieku un vieglos ieročus (VIKI) (turpmāk “starptautiskais izsekošanas instruments”).

(2)	Eiropadome 2005. gada 15. un 16. decembrī pieņēma ES stratēģiju VIKI, kā arī to munīcijas nelikumīgas uzkrāšanas un tirdzniecības apkarošanai (“ES VIKI stratēģija”), kurā aicināts atbalstīt juridiski saistoša starptautiska instrumenta pieņemšanu, lai izsekotu un marķētu VIKI un to munīciju.

(3)

Pieņemot starptautisku izsekošanas instrumentu, valstis apņēmās veikt vairākus pasākumus, lai nodrošinātu piemērotu VIKI marķēšanu un reģistrēšanu un lai stiprinātu sadarbību nelikumīgu VIKI izsekošanā. Jo īpaši valstīm bija jānodrošina, ka tās spēj izsekot un reaģēt uz izsekošanas pieprasījumiem atbilstīgi starptautiskā izsekošanas instrumenta prasībām. Instrumentā norādīts, ka valstis attiecīgi sadarbosies ar Apvienoto Nāciju Organizāciju, lai atbalstītu efektīvu tā īstenošanu.

(4)

Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja 2006. gada 6. decembrī pieņēma Rezolūciju 61/66 “Vieglo ieroču un kājnieku ieroču nelikumīga tirdzniecība jebkādā izpausmē”, kurā aicināja valstis īstenot starptautisko izsekošanas instrumentu, kura īstenošanu apspriedīs valstu divgadu sanāksmē 2008. gadā.

(5)	Šī vienotā rīcība būtu jāīsteno saskaņā ar Finanšu un administratīvo pamatnolīgumu, ko Eiropas Komisija noslēgusi ar Apvienoto Nāciju Organizāciju.

(6)	Saskaņā ar starptautiskā izsekošanas instrumenta 27., 29. un 30. punktu ANO Atbruņošanās lietu birojs (ODA) (ANO Sekretariāts) meklē finansiālu palīdzību, lai atbalstītu tās darbības, ar kurām sekmē starptautisko izsekošanas instrumentu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO VIENOTO RĪCĪBU.

1. pants

1.   Eiropas Savienība izvērsīs starptautiskā izsekošanas instrumenta darbību.

2.   Lai sasniegtu 1. punktā minēto mērķi, Eiropas Savienība atbalsta ANO Atbruņošanās lietu biroja (turpmāk “ANO ODA”) projektu starptautiskā izsekošanas instrumenta darbības sekmēšanai 2008. gadā, saistībā ar kuru notiks trīs reģionāli semināri, lai attiecīgās valdības amatpersonas un pārējos (tostarp VIKI kontaktpunktu darbiniekus, tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonas, valsts koordinējošo struktūru darbiniekus un parlamenta deputātus) labāk iepazīstinātu ar starptautiskā izsekošanas instrumenta noteikumiem.

Minētā projekta apraksts ir iekļauts pielikumā.

2. pants

1.   Prezidentvalsts, kam palīdz ģenerālsekretārs/augstais pārstāvis KĀDP jautājumos (ĢS/AP), ir atbildīga par šīs vienotās rīcības īstenošanu. Komisija ir pilnībā iesaistīta.

2.   Darbības, kuras izriet no ES ieguldījuma, tehniski īsteno ANO ODA, kas savus uzdevumus veic ĢS/AP vadībā, kurš palīdz prezidentvalstij. Tālab ģenerālsekretārs/augstais pārstāvis stājas vajadzīgajās juridiskajās attiecībās ar ANO ODA.

3.   Prezidentvalsts, ĢS/AP un Komisija cits citu regulāri informē par šīs vienotās rīcības īstenošanu saskaņā ar savām attiecīgajām pilnvarām.

3. pants

1.   Finanšu atsauces summa šīs vienotās rīcības īstenošanai ir EUR 299 825, ko finansēs no Eiropas Savienības vispārējā budžeta.

2.   Izdevumus, ko finansē no 1. punktā minētās summas, apsaimnieko saskaņā ar Kopienas procedūrām un noteikumiem, ko piemēro Eiropas Savienības vispārējam budžetam.

3.   Komisija uzrauga, lai 2. punktā minētie izdevumi, ko piešķir kā dotāciju, būtu pienācīgi apsaimniekoti. Lai tas varētu notikt, Komisija noslēdz finansēšanas nolīgumu ar ANO ODA. Finansēšanas nolīgumā paredz, ka ANO ODA nodrošina ES ieguldījuma atpazīstamību atbilstīgi ieguldījuma apjomam.

4.   Komisija cenšas noslēgt 3. punktā paredzēto finansēšanas nolīgumu cik drīz vien iespējams pēc šīs vienotās rīcības stāšanās spēkā. Tā informē Padomi par visām grūtībām šajā procesā, kā arī par finansēšanas nolīguma noslēgšanas datumu.

4. pants

Prezidentvalsts, kam palīdz ĢS/AP, pamatojoties uz ANO ODA ziņojumiem, ko tā sagatavo reizi sešos mēnešos, Padomei sniedz ziņojumus par šīs vienotās rīcības īstenošanu. Padomes veiktā izvērtēšana balstās uz minētajiem ziņojumiem. Komisija ir pilnībā iesaistīta. Tā ziņo par šīs vienotās rīcības īstenošanas finanšu aspektiem.

5. pants

Šī vienotā rīcība stājas spēkā tās pieņemšanas dienā.

Vienotās rīcības darbība beidzas 12 mēnešus pēc 3. panta 3. punktā minētā finansēšanas nolīguma noslēgšanas vai 6 mēnešus pēc tās pieņemšanas, ja minētajā laikposmā nav noslēgts finansēšanas nolīgums.

6. pants

Šo vienoto rīcību publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

---