2.2.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 29/1

(1)

Regulā (EK) Nr. 1580/2007, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

2.2.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 29/3

(1)

Regulas (EK) Nr. 318/2006 29. panta 4. punktā ir noteikts, ka tiek apturēta ievedmuitas piemērošana minētās regulas VI pielikumā norādīto valstu izcelsmes niedru jēlcukura ievedumiem attiecībā uz papildu daudzumu, kas vajadzīgs, lai 2006./2007., 2007./2008. un 2008./2009. tirdzniecības gadā nodrošinātu pietiekamu piegādi Kopienas rafinēšanas uzņēmumiem.

(2)

Minētais papildu daudzums, pamatojoties uz Komisijas veikto visaptverošo jēlcukura piegādes bilances prognozi, jāaprēķina atbilstīgi 19. pantam Komisijas 2006. gada 28. jūnija Regulā (EK) Nr. 950/2006, ar ko 2006./2007., 2007./2008. un 2008./2009. tirdzniecības gadam nosaka sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus cukura produktu ievešanai un rafinēšanai atbilstīgi dažām tarifu kvotām un preferenču nolīgumiem (2). Piegādes bilance 2007./2008. tirdzniecības gadam liecināja, ka Kopienas rafinēšanas uzņēmumu vajadzību segšanai jāieved papildu daudzums jēlcukura.

(3)

Ar Komisijas 2007. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1545/2007, ar ko nosaka papildu daudzumu ĀKK valstu un Indijas izcelsmes niedru jēlcukura piegādei rafinēšanas uzņēmumiem laikā no 2007. gada 1. oktobra līdz 2008. gada 30. septembrim (3), noteikts pirmais papildu daudzums 80 000 tonnu apjomā, lai 2007./2008. tirdzniecības gada pirmajos mēnešos veiktu neatliekamas vajadzīgās piegādes. Saistībā ar ekonomiskās partnerības nolīgumiem papildu piekļuve tirgum attiecībā uz cukuru tiks nodrošināta tikai 2008./2009. tirdzniecības gadā. Atbilstīga rafinēšanai paredzēta jēlcukura piegāde rafinēšanas nozarei 2007./2008. tirdzniecības gadā tādējādi ir atkarīga no papildu daudzumu pieejamības. Lai nodrošinātu šo piegādi, ir lietderīgi atļaut piegādāt cukura papildu daudzumu 120 000 tonnu apjomā 2007./2008. tirdzniecības gadam.

(4)

Minēto pietiekamo piegādi rafinēšanas uzņēmumiem iespējams garantēt tikai tad, ja tiek izpildīti starp saņēmējvalstīm noslēgto tradicionālo eksporta līgumu nosacījumi. Tādēļ vajadzīgs sadalījums starp saņēmējvalstīm vai saņēmējvalstu grupu. Indijai atļaut piegādāt 4 000 tonnu. Tādējādi Indijai piešķirtais papildu daudzums 2007./2008. tirdzniecības gadā saskan ar tās daļu kopējā papildu daudzumā 2006./2007. tirdzniecības gadā. Pārējie daudzumi jānosaka ĀKK valstīm, kas ir kopīgi apņēmušās noteikt kārtību par piešķirto daudzumu sadali tā, lai nodrošinātu pietiekamu piegādi rafinēšanas uzņēmumiem.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cukura pārvaldības komitejas atzinumu,

a)

116 000 tonnu, kas izteiktas baltā cukura ekvivalentā un kura izcelsmes valsts ir kāda no Regulas (EK) Nr. 318/2006 VI pielikumā norādītajām valstīm, izņemot Indiju;

b)

4 000 tonnu Indijas izcelsmes cukura, kas izteiktas baltā cukura ekvivalentā.

2.2.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 29/5

(1)

Komisijas 2007. gada 20. septembra Regulā (EK) Nr. 1214/2007, ar ko groza I pielikumu Padomes Regulā (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (2), ir paredzēti grozījumi kombinētajā nomenklatūrā konkrētiem liellopu un teļa gaļas produktiem.

(2)

Arī ar regulām, ar ko groza I pielikumu Padomes Regulā (EEK) Nr. 2658/87 (3), iepriekšējos gados ir ieviesti grozījumi kombinētajā nomenklatūrā konkrētiem liellopu un teļa gaļas produktiem, un ne visi šie grozījumi ir iekļauti turpmāk minētajās regulās, ar ko reglamentē liellopu un teļa gaļas tirgus kopīgo organizāciju: Padomes 1999. gada 17. maija Regula (EK) Nr. 1254/1999 par liellopu un teļa gaļas tirgus kopīgo organizāciju (4); Komisijas 2006. gada 23. novembra Regula (EK) Nr. 1731/2006 par īpašiem sīki izstrādātiem noteikumiem eksporta kompensāciju piemērošanai konkrētiem konservētas liellopu un teļa gaļas produktiem (5) un Komisijas 2007. gada 16. maija Regula (EK) Nr. 545/2007, ar ko atver pārstrādei paredzētas saldētas liellopu gaļas importa tarifu kvotu un paredz tās pārvaldību (no 2007. gada 1. jūlija līdz 2008. gada 30. jūnijam) (6).

(3)

Tāpēc ir attiecīgi jāgroza Regulas (EK) Nr. 1254/1999, (EK) Nr. 1731/2006 un (EK) Nr. 545/2007.

(4)

Šajā regulā paredzētie grozījumi jāpiemēro no 2008. gada 1. janvāra, t.i., no dienas, kad stājas spēkā Regula (EK) Nr. 1214/2007.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Liellopu gaļas pārvaldības komitejas atzinumu,

1)

Tabulas a) punktu groza šādi:

2)

Tabulas b) punktu groza šādi:

2.2.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 29/7

(1)

Komisija 2004. gada 1. decembrī saņēma sūdzību par iespējamu atbalstu Slovēnijas kokapstrādes uzņēmumam Novoles Lesna Industrija Straža d.d. (turpmāk tekstā “Novoles Straža”).

(2)

Sūdzība attiecās uz dažiem finanšu pasākumiem, kas 2004. gada 27. maijā ar Slovēnijas valdības lēmumu saskaņā ar 21. pantu Slovēnijas Likumā par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai tika piešķirti uzņēmumam Novoles Straža. Komisijai par to neziņoja, jo Slovēnijas valsts atbalsta uzraudzības komisija to apstiprināja 2004. gada 23. aprīlī, t. i., pirms pievienošanās. Tomēr, ievērojot, ka attiecīgais kritērijs, kas nosaka valsts atbalsta piešķiršanas laiku, ir juridiski saistošais tiesību akts, uz kuru pamatojoties kompetentā valsts iestāde izlemj piešķirt valsts atbalstu, Komisija uzskatīja, ka konkrētais pasākums veidoja jaunu atbalstu un tādējādi par to bija jāpaziņo atbilstoši EK līguma 88. pantam un jāizvērtē atbilstoši EK līguma 87. pantam (2).

(3)

Komisija 2006. gada 16. maija vēstulē informēja Slovēniju, ka ir nolēmusi uzsākt EK līguma 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru attiecībā uz minēto atbalstu.

(4)

Komisijas lēmums uzsākt procedūru tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (3). Komisija aicināja visas ieinteresētās puses iesniegt savus apsvērumus par šo atbalsta pasākumu.

(5)

Komisija no ieinteresētajām pusēm apsvērumus nesaņēma.

(6)

Slovēnija sniedza apsvērumus 2006. gada 17. jūlija vēstulē. Papildu informācija tika lūgta 2006. gada 11. oktobra un 2007. gada 23. februāra vēstulē, atbildes nosūtītas ar 2006. gada 30. novembra un 2007. gada 23. aprīļa vēstuli. Turklāt 2006. gada 28. jūnijā notika Komisijas dienestu un Slovēnijas iestāžu pārstāvju tikšanās.

(7)

Uzņēmums Novoles Straža ražo izstrādājumus no koksnes pusfabrikāta un mēbeles. Tas atrodas Stražā, Slovēnijā, kas ir atbalstāms reģions EK līguma 87. panta 3. punkta a) apakšpunkta nozīmē. Uzņēmumā 2003. gadā strādāja 800 darbinieki, un šis uzņēmums ir viens no lielākajiem darba devējiem Slovēnijā kokapstrādes un mēbeļu ražošanas nozarē.

(8)

Tam pieder daļas divos uzņēmumos – Novoles-Primara d.o.o. (100 %) un Pohištvo Brežice d.d. (93,7 %). Slovēnija ziņoja, ka abi šie uzņēmumi arī ir sliktā finansiālā stāvoklī. Pirmais no minētajiem uzņēmumiem 2003. gadā guva ļoti nelielu peļņu, bet otrs strādāja ar zaudējumiem.

(9)

Uzņēmums pieder vairākām juridiskām un fiziskām personām. Tomēr īpašumtiesības ir ļoti sadrumstalotas, kas neļauj nevienam no īpašniekiem uzņēmumu kontrolēt tādā mērā, lai to uzskatītu par lielākas grupas daļu. Būtībā lielākie akcionāri ir esošie un bijušie darbinieki, kuri nav saistīti ar nekāda veida akciju līgumu un kuriem pieder 22,3 % akciju. Turklāt vairākām PID (licencēta ieguldījumu sabiedrība) pieder 33,4 %. Tomēr Komisija saprot, ka šie PID ieguldījumu fondi ir tikai administratīvas vienības, kas pārvalda privātu akcionāru akcijas. Šīs akciju kapitāla daļas radās, Slovēnijā privatizējot “sociālo kapitālu”, t. i., izpratne, ka uzņēmumi pieder ikvienam. Šā sociālā kapitāla piederība tika pārveidota, piešķirot iedzīvotājiem īpašumā sertifikātus, kurus varēja apmainīt pret akcijām. PID tika izveidoti, lai iedzīvotājiem dotu iespēju piedalīties īpašuma pārveidošanā, apmainot sertifikātus pret akcijām. Slovēnijas iestādes apstiprināja, ka PID nav pieejamu līdzekļu, kas palīdzētu uzņēmumam pārvarēt grūtības.

(10)

Uzņēmuma sliktais finansiālais stāvoklis skaidrojams ar to, ka tas zaudēja nozīmīgu sava reģistrētā kapitāla daļu SIT 1,262 miljardu (aptuveni EUR 5,3 miljoni (4)) apmērā, kas līdz 2004. gada aprīlim samazinājās līdz SIT 0,75 miljardiem. Galvenie finanšu un darbības rādītāji, kas ņemti no bilances, peļņas vai zaudējumu aprēķina un naudas plūsmas pārskata, ir iekļauti tabulā:

1.   tabula

Uzņēmuma Novoles Straža finanšu rādītāji

(11)

Slovēnijas iestādes paskaidroja, ka uzņēmuma zaudējumu cēlonis galvenokārt ir nespēja izpildīt pārdošanas plānu laikā, kad uzņēmums finanšu izdevumi pieauga. To apliecina fakts, ka uzņēmuma parāda attiecība nepārtraukti pieauga un kopumā pieauga arī krājumi.

(12)

Atbildot uz procedūras sākšanu, Slovēnijas iestādes paskaidroja, ka laikposmā no 2000. līdz 2001. gadam un no 2002. līdz 2003. gadam pārdevumu apjoms arī ir samazinājies, pieaugums 2002. gadā skaidrojams ar neparedzētiem notikumiem, t.i., celtniecības darbiem Horvātijā (lielu viesnīcu kompleksu iekārtošana), jaunu mēbeļu sēriju laišanu apgrozībā un divu meitasuzņēmumu tirdzniecības vietu pārņemšanu, kas tika iekļauti Novoles2003. gada 1. janvārī.

(13)

Turklāt Slovēnijas iestādes nodrošināja Komisiju ar dokumentāliem pierādījumiem, kas liecina, ka uzņēmums nevarēja pietiekamā apjomā iegūt jaunu kapitālu no kapitāla tirgiem. Piemēram, bankas noraidīja Novoles Straža pieteikumu jaunu līdzekļu saņemšanai, jo uzņēmumam ir slikta kredītspēja un nepietiekams nodrošinājums, lai kompensētu slikto maksātspēju. Pat valsts garantija, kas sedz 65 % no pieprasītā apjoma, tika uzskatīta par nepietiekamu.

(14)

Lai grūtības pārvarētu, Novoles Straža 2004. gada aprīlī Ekonomikas ministrijai iesniedza pārstrukturēšanas plānu 2004. gada martā par pārstrukturēšanas periodu no 2004. līdz 2008. gadam.

(15)

Plānā kā uzņēmuma pašreizējās situācijas skaidrojums minēts ekonomiskās izaugsmes kritums uzņēmuma galvenajos eksporta tirgos (konkrēti Vācijā un ASV), kuros tas pārdeva 60 % produkcijas. Turklāt pieprasījums pēc starpproduktiem arī ir samazinājies. Samazinoties ieņēmumiem 2003. gadā, uzņēmums nevarēja segt saistības no paša resursiem un rezultātā pieauga parādi un finanšu izdevumi. Turklāt uzņēmuma organizatoriskā struktūra neļāva pielāgot ražošanu pieprasījumam.

(16)

Lai grūtības pārvarētu, tika paredzēta finanšu pārstrukturēšana, kas arī īstenota ar mērķi pārveidot ar hipotēkām nodrošinātus īstermiņa aizdevumus SIT 1 669 940 776 apmērā par ilgtermiņa saistībām, pateicoties valsts garantijām SIT 1,1 miljarda apmērā dažiem aizdevumiem, kurus 65 % apmērā sedza hipotēkas, pārējo refinansējumu SIT 569 940 776 apmērā finansēja bez valsts atbalsta, bet ar hipotēku, kas lielāka par 100 % attiecību no nominālvērtības.

(17)

Turklāt uzņēmums Novoles Straža ir iecerējis savu darbību pārorientēt šādi:

(18)

Turklāt līdz ar pārorientēšanos notiek tehnoloģiska pārstrukturēšana, kas ir vērsta uz rentablāku ražošanu un tehnoloģiska aprīkojuma pielāgošanu uz pieprasījumu vērstai ražošanai, kas arī atbilst vides aizsardzības standartiem. Ieplānoti arī ieguldījumi SIT 1 455 miljonu (EUR 6,06 miljonu) apmērā, kas paredzēti produktivitātes celšanai, darba apstākļu uzlabošanai, materiālu efektīvākai izmantošanai, enerģijas taupīšanai un vides aizsardzības standartu ievērošanai. Slovēnijas iestādes Komisijai ir nosūtījušas ieguldījumu tabulu, kurā iekļauti tādi pasākumi kā saplākšņa peļņas centra modernizācija, datorizēta žāvēšanas procesa ieviešana, ražošanas modernizācija jaunajā produktu klāsta peļņas centrā, enerģētikas sistēmas kapitālais remonts un jaunas informācijas sistēmas ieviešana. Slovēnijas iestādes norādījušas, ka kavēšanās dažu galveno instrumentu ieviešanā, piemēram, ražošana jaunajā produktu klāsta peļņas centrā vai enerģētikas sistēmas kapitālais remonts, ir notikusi līdzekļu trūkuma dēļ (šos ieguldījumus bija paredzēts finansēt galvenokārt no pašu resursiem).

(19)

Visbeidzot, personāla pārstrukturēšana paredz darbaspēka samazināšanu par 96 darbiniekiem un speciālu un vispārēju mācību nodrošināšanu pārējiem darbiniekiem. Izdevumus SIT 537 miljonu apmērā daļēji segs subsīdija SIT 283 miljonu apmērā (EUR 1,2 miljoni).

(20)

Slovēnija iesniedza uzņēmējdarbības prognozes nākamajiem pieciem gadiem, norādot, ka pārstrukturēšanas plāns ļaus atjaunot uzņēmuma Novoles Staža dzīvotspēju.

(21)

Slovēnijas iestādes ir sniegušas Komisijai ziņas par pārdošanas prognozēm. Pirmkārt, tajās ir ņemts vērā ekonomiskais pieaugums Rietumeiropas tirgos no 2005. gada līdz 2007. gadam par aptuveni 10 % un Austrumeiropas tirgos par aptuveni 20 % (5). Otrkārt, jāņem vērā ražošanas pārorientēšanās no starpproduktiem uz gataviem ražojumiem (46 % vietā 59 % gatavie ražojumi).

(22)

Pamatojoties uz šiem pieņēmumiem, līdz ar pārdošanas vadītāju prognozēm, ņemot vērā informāciju no tirdzniecības izstādēm, kas iegūta no tirgotājiem un tieši no pircējiem, Novoles Straža ir izveidojis pārdošanas plānu laikposmam no 2004. līdz 2008. gadam.

(23)

Balstoties uz reālām prognozēm, tiek paredzēts, ka gada pieaugums laikposmā no 2003. līdz 2008. gadam būs 3,6–5,7 % iekšējā tirgū un 6,5–8,4 % ārējā tirdzniecībā. Attiecīgi pārstrukturēšanas peļņas norma 2008. gadā būs 11,7 %. Darbības peļņa 2008. gadā būs 12,6 %.

(24)

Turpmākajā tabulā sniegts pārskats par pārstrukturēšanas izmaksu finansēšanu.

2.   tabula

Pārstrukturēšanas izmaksas un finansēšana

(25)

Uzņēmums kā valsts atbalstu saņēma SIT 1 583 miljonus (EUR 6,6 miljonus), taču tikai 2004. gada beigās, bet ne kā plānots 2004. gada vidū.

(26)

Galveno atbalstu veido valsts garantija četriem aizņēmumiem, kas kopā veido SIT 1,3 miljardus un dod iespēju Novoles Straža mainīt parādsaistību grafiku. Atmaksas termiņš ir septiņi gadi, ieskaitot divu gadu moratoriju. Pēc tam procentu likme ir 4,5 %, ieskaitot vienreizēju maksājumu 0,1 % apmērā kredīta darījuma noslēgšanai un pārvaldīšanai. Garantija segs aizņēmumus 100 % apmērā, un to papildus nodrošinās hipotēka vismaz 65 % apmērā.

(27)

Slovēnija apgalvo, ka SIT 2 385 miljonus no pārstrukturēšanas izmaksām sedz no pašu kapitāla. Tomēr Komisija uzskata, ka ir pieņemami pievienot summu SIT 569 miljonu apmērā no aizņēmumu privātā finansējuma (kas sasniedz 8,5 %). Daļa no pašu līdzekļiem uzņēmumam bija jāatrod, atsaucot ieguldījumus (SIT 1 323 miljoni, t. i., 30,5 %), kā arī ar nolietojumu un amortizāciju (29,76 %). Slovēnijas iestādes ir iesniegušas Komisijai sīku ieguldījumu atsaukšanas sarakstu. Atsaucot ieguldījumus, uzņēmums ir ieguvis aptuveni SIT 300 miljonus 2005. gadā, turpmāka ieguldījumu atsaukšana bija plānota (un ir daļēji īstenota) 2006. gadā (aptuveni 600 miljoni) un 2007. un 2008. gadā (450 miljoni).

(28)

Novoles Straža ražo šādus produktus, kuru tirgus daļas ES-25 valstīs ir šādas.

3.   tabula

Tirgus daļas

(29)

Labojot lēmumā par procedūras uzsākšanu minētos skaitļus, Slovēnijas iestādes apgalvoja, ka Novoles Straža faktiski ieguva no labvēlīgiem aizņēmumiem 2004. gadā, bet šiem aizdevumiem, kuri piešķirti no valsts un privātiem avotiem SIT 115,2 miljonu apmērā (EUR 0,48 miljonu) vides aizsardzības mērķiem, tīrās dotācijas ekvivalents sasniedz tikai SIT 14,9 miljonus (EUR 62 000). Šo atbalstu piešķīra saskaņā ar “Vides aizsardzības ieguldījumu līdzfinansējuma” shēmu, ko apstiprināja 2004. gada februārī.

(30)

Slovēnija arī ziņoja, ka atbalsts, kas saņemts 1999. gadā, veidoja tikai SIT 18,1 miljonu (EUR 75 000) procentu likmes subsīdijās, SIT 11,5 miljonus (EUR 48 000) kā atbalsts nodarbinātībai, SIT 3,6 miljonus (EUR 15 000) kā atbalsts pētniecībai un attīstībai un SIT 1,1 miljons (EUR 4 600) kā atbalsts eksportam.

(31)

Pirmais iepriekšējā rindkopā minētais atbalsts, ko sākumā uzskatīja par pārstrukturēšanas atbalstu, bija tikai procentu likmes subsīdija, ņemot vērā to, ka procentu likmes Slovēnijā bija relatīvi augstas, salīdzinot ar ārvalstu procentu likmēm. Lai uzņēmumi varētu izmantot programmas priekšrocības, viens no nosacījumiem paredzēja, ka to kredītvērtējumam jābūt A, B, C vai D un pret tiem nedrīkst būt uzsākta bankrota procedūra. Uzņēmums pierādīja, ka tolaik tā kredītvērtējums bija A/B.

(32)

Komisija 2006. gada 16. maija vēstulē apgalvoja, ka minētie pasākumi veidoja jaunu atbalstu un tādējādi par tiem bija jāziņo atbilstīgi EK līguma 88. pantam un tie bija jāizvērtē saskaņā ar 87. pantu. Līdz ar to Komisija atkārtoti atgādināja, ka attiecīgie kritēriji ir juridiski saistošs akts, uz kuru pamatojoties kompetentā valsts iestāde uzņemas piešķirt valsts atbalstu, kas pieņemts 2004. gada maijā.

(33)

Turklāt Komisija pauda šaubas par šā pasākuma atbilstību kopējam tirgum, jo īpaši 1999. gada Kopienas pamatnostādnēm attiecībā uz valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (10), minot šādus iemeslus:

(34)

Slovēnija uzstāj, ka valsts atbalsts uzņēmumam Novoles Straža tika piešķirts pirms Slovēnijas pievienošanās Eiropas Savienībai, jo valsts ekonomiskais risks bija zināms jau pirms pievienošanās.

(35)

Otrkārt, Slovēnija gribēja kliedēt Eiropas Komisijas šaubas attiecībā uz to, vai Novoles Straža pieder lielākai uzņēmumu grupai, skaidrojot īpašuma struktūru Slovēnijā, kas iepriekš izklāstīta, un labojot akcionāru līdzdalības procentu uzņēmumā.

(36)

Treškārt, Slovēnija pierādīja, ka Novoles Straža ir “grūtībās nonācis uzņēmums”, plašāk paskaidrojot finanšu grūtību vispārējo būtību, ar kurām uzņēmums saskāries kopš 1999. gada (par to liecina pieaugošie krājumi un parādi, mazāki pārdošanas apjomi, lai arī neparastu apstākļu dēļ 2002. gadā bija vērojams pieaugums), sasniedzot kulmināciju, kad nebija iespējams saņemt ārējo finansējumu 2004. gadā.

(37)

Ceturtkārt, Slovēnijas iestādes sniedza informāciju, kas norāda, ka uzņēmuma Novoles Straža stratēģija ir balstīta uz tirgus izpēti un prognozēm, kuras apstiprina salīdzinoši augstu mēbeļu pārdošanas apjomu.

(38)

Piektkārt, attiecībā uz kompensācijas pasākumiem Slovēnija iesniedza tirgus pētījumu, kas liecina, ka Novoles Straža tirgus daļa attiecīgo produktu tirgū ES–25 valstīs ir ļoti maza. Slovēnijas iestādes arī norādīja, ka Novoles Straža atrodas atbalstāmā reģionā EK līguma 87. panta 3. punkta a) apakšpunkta nozīmē.

(39)

Visbeidzot, attiecībā uz iepriekš saņemto valsts atbalstu Slovēnija izlaboja dažas pārrakstīšanās kļūdas par saņemtajām naudas summām, visupirms apliecināja, ka palīdzība, kas sākotnēji apzīmēta kā pārstrukturēšanas palīdzība, nebija piešķirta uzņēmuma glābšanai un pārstrukturēšanai saskaņā ar pamatnostādnēs sniegto atbalsta definīciju.

(40)

Saskaņā ar EK līguma 87. pantu ar kopējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un, kas rada vai draud radīt konkurences traucējumus, dodot priekšroku atsevišķiem uzņēmumiem vai atsevišķu preču ražošanai, ciktāl šāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm, veido nesaderīgu valsts atbalstu, ja vien to nepamato ar EK līguma 87. panta 2. un 3. punktu.

(41)

Komisija atzīmē, ka atbalstu piešķir individuālam uzņēmumam no valsts līdzekļiem. Tas skaidri attiecas uz tiešu piešķīrumu, kā arī garantiju, īpaši, ja uzņēmums nonācis grūtības un aizņēmumam ir 100 % nodrošinājums (11). Garantija ļāva uzņēmumam nodrošināt lielāku aizņēmumu nekā tas būtu iespējams bez garantijas.

(42)

Tā kā pastāv saplākšņu tirdzniecība starp Slovēniju un citām dalībvalstīm, pasākums var uzlabot atbalsta saņēmēja stāvokli salīdzinājumā ar citiem konkurentiem Slovēnijā un ES. Tādējādi atbalsts kropļo konkurenci un iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm. Attiecīgi Komisija uzskata, ka šie pasākumi uzņēmuma Novoles Straža atbalstam ir valsts atbalsts EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē.

(43)

Slovēnijas iestādes apšaubīja Komisijas tiesības izvērtēt atbalstu saskaņā ar EK līguma 87. un 88. pantu, apgalvojot, ka atbalsts tika piešķirts pirms pievienošanās. Lēmumā uzsākt procedūru Komisija skaidroja, ka, lai secinātu vai atbalsts ir īstenots pirms vai pēc pievienošanās, atbilstošais kritērijs ir juridiski saistošs likums, ar kuru kompetentās valsts iestādes lemj par atbalsta piešķiršanu (12). Ja pirms pievienošanās šāda lēmuma nav, pasākums veido jaunu atbalstu, pat ja valsts ekonomiskais risks bija iepriekš zināms.

(44)

Komisija pieturas pie saviem sākotnējiem secinājumiem, ka saistošais likums saskaņā ar kuru kompetentās valsts iestādes uzņēmās piešķirt atbalstu, nestājās spēkā pirms pievienošanās. Attiecīgie Slovēnijas noteikumi nosaka, ka atbalsts piešķirams ar valdības lēmumu pēc atbildīgās ministrijas priekšlikuma. Lai arī atbalsta piešķiršanai patiešām ir vajadzīgi neatkarīgas ekspertu komisijas un atbildīgās ministrijas lēmumi, ar tiem nepietiek, lai atbalstu piešķirtu. Gala lēmumu par finansēm pieņem valdība. Šajā gadījumā valdības lēmums tika pieņemts 2004. gada 27. maijā un Slovēnija iestājās Eiropas Savienībā 2004. gada 1. maijā. Tādēļ minētie pasākumi veido jaunu atbalstu un par tiem ir jāziņo atbilstīgi EK līguma 88. pantam, un tie jāizvērtē saskaņā ar 87. pantu.

(45)

Ņemot vērā to, ka minētais atbalsts ir pārstrukturēšanas atbalsts, tas ir saderīgs ar kopējo tirgu, ja tas atbilst kritērijiem, kas noteikti 1999. gada Kopienas pamatnostādnēs (turpmāk tekstā “pamatnostādnes”) (13), minot šādus iemeslus.

(46)

Ņemot vērā Slovēnijas komentārus un informāciju, kas iegūta izmeklēšanas gaitā, Komisija ir nonākusi pie šādiem secinājumiem par punktiem, pamatojoties uz kuriem ir uzsākta formāla procedūra.

(47)

Ņemot vērā Slovēnijas iesniegto informāciju, Komisija uzskata, ka uzņēmuma rādītāji, kā izklāstīts 24.–27. punktā, liecina, ka uzņēmums faktiski bija nonācis grūtībās laikā, kad minētais atbalsts tika piešķirts. Komisija īpaši atzīmē, ka grūtības 2000.–2004. gadā bija tendences daļa un nevis vienkārši atsevišķs gadījums 2003. gadā. Turklāt Slovēnijas iestādes sniedz pietiekamus pieradījumus, kas liecina, ka 2004. gadā uzņēmums pats nevarētu pārfinansēt tā īstermiņa parādus. Tas nav pretrunā ar faktu, ka uzņēmumam izdevās panākt daļēju pārfinansēšanu bez atbalsta, jo tika sniegtas augsta līmeņa drošības garantijas, kuras uzņēmums nevarētu sniegt par visa apjoma pārfinansēšanu.

(48)

Komisija arī atzīmē Slovēnijas paskaidrojumus attiecībā uz uzņēmuma Novoles Straža piederību. Ņemot vērā uzņēmuma Novoles Straža institucionālo īpašnieku pasivitāti un mazos kapitāla resursus un atlikušās īpašnieku grupas sadrumstalotību, Komisija atzīst, ka uzņēmums nevarēja no akcionāriem iegūt nepieciešamos līdzekļus. To pašu iemeslu dēļ un ņemot vērā faktu, ka lielākajam akcionāram pieder 22 % no Novoles Straža akciju kapitāla, Komisija atzīst, ka Novoles Straža nepieder uzņēmumu grupai.

(49)

Attiecīgi Komisija atzīst, ka uzņēmumam Novoles Straža bija tiesības saņemt pārstrukturēšanas atbalstu.

(50)

Komisija lēmumā par procedūras uzsākšanu norādīja, ka nebija skaidrs, kā pārstrukturēšanas plāns nodrošinās Novoles Straža ilgtermiņa dzīvotspējas atgūšanu. Tas galvenokārt attiecas uz piecu gadu finanšu prognozēm, norādot, kā uzņēmums varētu atgūt stabilitāti pēc pārstrukturēšanas pasākumiem. Komisija atzīmēja, ka Slovēnija nav iesniegusi pieprasīto informāciju, lai Komisija varētu novērtēt Novoles Straža iespējamo attīstību saskaņā ar pārstrukturēšanas plānu.

(51)

Procedūras laikā Slovēnija iesniedza papildu informāciju, kas minēta 21. un 22. punktā. Šī informācija adekvāti izskaidro šo pieņēmumu pamatojumu. Komisija atzīmē, ka pārdošanas apjoma prognozes uzņēmumā Novoles Straža šobrīd var šķist optimistiskas, zinot, ka 2005. un 2006. gadā nozarē bija sīva konkurence no Tālajiem austrumiem, kuras rezultātā veidojās pārāk liels piedāvājums un spiediens pazemināt cenas. Tomēr nav skaidrs, vai šī informācija jau bija zināma 2004. gada sākumā. Turklāt Komisija 2006. gadā pārliecinājās, ka “saplākšņu ražošana līdz ar patēriņu pēdējos gados ir augusi, kā arī dažos segmentos izveidojies spēcīgs eksporta tirgus” (14). Tā kā Komisijas rīcībā nav pretrunīgas informācijas, kas varētu apšaubīt uzņēmuma vai pašas Komisijas pieņēmumus, tai nav pamata tos apstrīdēt. Tādēļ Komisija uzskata, ka prognozes ir pārliecinošas, un tāpēc šaubas šajā jautājumā ir kliedētas.

(52)

Lēmumā uzsākt procedūru Komisija arī apgalvo, ka pārstrukturēšanas plāns paredz vairākus iekšējos pasākumus, kas īstenošanas gadījumā, varētu mainīt situāciju uzņēmumā. Izmeklēšanas gaitā Komisija uzzināja, ka uzņēmums vēl nav īstenojis visus pārstrukturēšanas pasākumus. Saskaņā ar Slovēnijas iestāžu teikto iemesli tam, cita starpā, bija novēlota valsts atbalsta saņemšana un darbības rezultāti, kas bija sliktāki nekā plānots. Šajā kontekstā Komisija vērš uzmanību uz to, ka saskaņā ar pārstrukturēšanas plānu, tehniskā pārstrukturēšana jāfinansē no paša uzņēmuma līdzekļiem. Tomēr šāda nepilnība nebija iepriekš pamanāma un to pat varētu attaisnot ar faktu, ka valsts atbalstam faktiski jāaprobežojas ar mazāko iespējamo, īpaši attiecībā uz dalībvalsti, kas uzņemas šādu plānu (15) pirms pievienošanās. Šajā īpašajā gadījumā Komisija neuzskatīs šo trūkumu ka pietiekamu iemeslu, lai apšaubītu dzīvotspējīga pārstrukturēšanas plāna esību. Tomēr Komisija gribētu atgādināt, ka atbalsta apstiprināšana ir obligāta un atkarīga no pārstrukturēšanas plāna ieviešanas (43. punkts) un tās norise tiks uzraudzīta (46. punkts).

(53)

Tādēļ Komisija sagaida, ka Slovēnija saskaņā ar pamatnostādņu 46. punktu iesniegs vismaz divus uzraudzības ziņojumus – vienu par 2007. gadu līdz 2008. gada janvāra beigām, savukārt par 2008. gadu līdz 2009. gada janvāra beigām –, kuros būs sīka informācija par uzņēmuma finansiālajiem rezultātiem un veiktajiem ieguldījumiem. Komisija piezīmē, ka, pat ja uzņēmums atgūs stabilitāti, neveicot visus ieguldījumus, iespējams, tam būs jāatmaksā daļu no valsts atbalsta, ja plānotie ieguldījumi netiks pilnībā izmantoti (16).

(54)

Atbalsts ir arī stingri ierobežots. Īpaši Komisija šaubās vai uzņēmums ir pietiekami daudz ieguldījis savus līdzekļus. Saskaņā ar pamatnostādņu 40. punktu atbalsts ir jāierobežo līdz minimumam, kas vajadzīgs uzņēmuma dzīvotspējas atjaunošanai, atbalsta saņēmējiem ir jāveic būtisks ieguldījums no saviem līdzekļiem pārstrukturēšanas plānā.

(55)

Slovēnijas iestāžu paskaidrojumi par pašu ieguldījumu, kā norādīts 27. punktā, ir pietiekami izsmeļoši, lai ļautu Komisijai pārbaudīt, vai uzņēmums ir ieguldījis pietiekoši no līdzekļiem, kas iegūti no ieguldījumu atsaukšanas laikposmā no 2005. gada līdz 2008. gadam, kas veido 30,5 % no pārstrukturēšanas izmaksām. Turklāt Komisija atzīmēja, ka uzņēmums Novoles Straža ir ieguvis ārējo finansējumu, kas sasniedz 8,5 %.

(56)

Tajā pat laikā Komisija atgādina, ka tā nevar uzskatīt nolietojumu par pašu ieguldījumu, jo tas nav uzņēmumam pieejamu līdzekļu avots un ir atkarīgs no turpmākām darbībām, kas ir valsts piešķirtā atbalsta rezultāts (17).

(57)

Attiecībā uz iepriekš minēto Komisija var kopumā atzīt par paša uzņēmuma ieguldījumu 39 %, ko var uzskatīt par lielu ieguldījumu saskaņā ar 1999. gada pamatnostādnēm (18).

(58)

Turklāt atbalsts ir ierobežots līdz minimumam, lai atjaunotu uzņēmuma dzīvotspēju, zinot, ka atbalsts sedz neatliekamas refinansēšanas vajadzības īstermiņa aizņēmumiem, kuriem pienācis atmaksāšanas termiņš un tādējādi nepiešķir uzņēmumam papildu likviditāti.

(59)

Saskaņā ar pamatnostādņu 35. un 36. pantu ir jāveic pasākumi, lai pēc iespējas mazinātu atbalsta negatīvo ietekmi uz konkurentiem. Tomēr saskaņā ar pamatnostādņu 36. punktu šādi kompensācijas pasākumi nav vajadzīgi, ja atbalsta saņēmēja daļa attiecīgajā tirgū ir niecīga. Šajos gadījumos kompensācijas pasākumi tādējādi nav nosacījums, lai atzītu atbalstu par saderīgu ar kopējo tirgu.

(60)

Komisija neapstrīd Slovēnijas iestāžu apgalvojumus, ka uzņēmums Novoles Straža ir aktīvs vairākos produktu tirgos, tostarp saplākšņa, krēslu un citu mēbeļu tirgū. Attiecībā uz saplāksni Komisija atzīmē, ka uzņēmumu apvienošanās gadījumā “tirgus izpēte lielā mērā ir apstiprinājusi, ka dažāda veida koka produkti, kā saplāksnis, kokšķiedras plātnes, neapstrādātas kokskaidu plātnes un pārklātas kokskaidu plātnes, dekoratīvie lamināti (HPL/CPL) un koka paneļu komponenti mēbeļu un celtniecības rūpniecībā pieder atsevišķiem produktu tirgiem (19)”.

(61)

Lai definētu attiecīgo tirgu, Slovēnija ir iesniegusi Komisijai tirgus pētījumu, kas norāda tirgus daļas attiecīgajam produktu tirgum ES-25 valstīs. Šajā sakarā Komisijai nav iemesla atkāpties no pamatnostādņu 20. zemsvītras piezīmē paustā pieņēmuma, ka attiecīgais tirgus ir EEZ. Komisija iepriekš veica tirgus izpēti Eiropas koksnes apstrādes nozarē (tostarp attiecībā uz kokskaidu plātnēm) uzņēmu apvienošanās gadījumā (20) un secināja, ka attiecīgais tirgus bija plašāks nekā valsts tirgus un tam ir vismaz reģionāls pārrobežu raksturs. Tas izveidojies lielas pārrobežu tirdzniecības rezultātā. Līdzīgas tirdzniecības plūsmas saplākšņa tirgū apstiprina Komisijas ekspertu sniegtos datus (arī Novoles Straža tirdzniecības apgrozījums Kopienas valstīs veido 60 % no kopējā apjoma). Turklāt pārrobežu tirgus attiecas uz aptuveni 1 000 km attālumu atkarībā no produkta pievienotās vērtības, t. i., attālums bija lielāks pārklātiem produktiem salīdzinājumā ar nepārklātajiem produktiem. Tā kā saplāksnis ir augstākas kvalitātes ražojums un eksports galvenokārt attiecas uz finierētu saplāksni, transportēšanas izmaksas saplāksnim ir mazāk svarīgas nekā kokskaidu plātnēm). Ņemot vērā iepriekš minēto Komisija uzskata, ka attiecīgais tirgum Novoles Straža ražotajiem produktiem jābūt, ja ne visai EEZ vai ES-25, tad vismaz ES-25 lielākajai daļai.

(62)

Zinot, ka uzņēmuma Novoles Straža tirgus daļa ES-25 nepārsniedz 0,13 % un šī daļa uzņēmumam ir jāpalielina ne mazāk kā divkārt, ja tirgus samazinātos uz pusi, Komisija uzskata, ka dalība tirgū turpmāk ir mazāka par 1 %, un ņemot vērā to, ka tirgus iekļauj ievērojamu skaitu mazos un vidējos ražotājus, šo daļu var uzskatīt par nelielu (21). Attiecīgi kompensācijas līdzekļu izmantošana nav nepieciešama, lai nodrošinātu valsts atbalsta atbilstību kopējam tirgum.

(63)

Nobeigumā Slovēnija ir sniegusi Komisijai pietiekami daudz informācijas par visiem citiem saņemtā atbalsta veidiem, lai dotu iespēju labi novērtēt vienreizējas palīdzības principu. Saskaņā ar šo principu, kas minēts pamatnostādņu 48. punktā un turpmākajos punktos, Komisija nevar apstiprināt pārstrukturēšanas atbalstu uzņēmumam, kas iepriekš ir saņēmis pārstrukturēšanas atbalstu. Komisija uzskata, ka pēc šā principa jāņem vērā jebkurš pārstrukturēšanas atbalsts, kas piešķirts 10 gadu laikā pirms minētā atbalsta piešķiršanas, neskatoties uz to vai pirmais atbalsts piešķirts pirms valsts pievienošanās ES.

(64)

Komisija atzīmē, ka iepriekš uzņēmums nav saņēmis pārstrukturēšanās atbalstu. Īpaši, kas attiecas uz atbalstu, kurš sasniedz SIT 18,1 miljonu (EUR 75 000), kas piešķirts 1999. gadā kā procentu likmes subsīdija, Komisijas šaubas, ka tas veidoja pārstrukturēšanās atbalstu, ir kliedētas, jo tajā laikā uzņēmumam bija A/B kredītreitings. Tādējādi to nevar uzskatīt par grūtībās nonākušu uzņēmumu un atbalstu nevar uzskatīt par pārstrukturēšanas atbalstu, kas var pārkāpt pēdējās reizes atbalsta principu.

(65)

Turklāt Komisija atzīmē, ka Slovēnijas iestādes, izlabojot pārrakstīšanās kļūdu iepriekš sniegtajā informācijā, ko tās pielaida lēmumā par procedūras uzsākšanu, kas nozīmē, ka visi atbalsta pasākumi, kas minēti šajā lēmumā pēc būtības ir de minimis  (22). Turklāt Slovēnijas iestādes ir izskaidrojušas, ka viss atbalsts tika piešķirts pirms pievienošanās ar mērķi, kas nav paredzēts pārstrukturēšanai. Tā kā atbalsta novērtējums nav Komisijas kompetencē un arī fakts, ka uzņēmums bija nonācis grūtībās, neveido pārstrukturēšanas atbalstu saskaņā ar 1999. gada pamatnostādnēm (23), pēdējās reizes princips nav pārkāpts ar iepriekš piešķirto atbalstu.

(66)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija uzskata, ka minētais atbalsts ir pārstrukturēšanas atbalsts, kas atbilst attiecīgajām pamatnostādnēm, t. i., 1999. gada pārstrukturēšanas pamatnostādnēm. Tiek secināts ka, lai arī Slovēnija ir nelikumīgi piešķīrusi pārstrukturēšanas atbalstu uzņēmumam Novoles Straža, pārkāpjot EK līguma 88. panta 3. punktu, valsts atbalsts ir saderīgs ar kopējo tirgu,

2.2.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 29/16

(1)

Komisija 2004. gada 1. decembrī saņēma sūdzību par iespējamu atbalstu Slovēnijas kokapstrādes uzņēmumam Javor Pivka Lesna Industrija d.d. (turpmāk tekstā “Javor Pivka”).

(2)

Sūdzība bija par finanšu pasākumiem, kurus 2004. gada 27. maijā attiecināja uz Javor Pivka atbilstoši Slovēnijas valdības lēmumam, kas pieņemts saskaņā ar 21. pantu Slovēnijas Tiesību aktā par atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai. Komisijai par šo pasākumu nebija paziņots, jo Slovēnijas Valsts atbalsta uzraudzības komisija to bija apstiprinājusi 2004. gada 23. aprīlī, t. i., pirms pievienošanās. Tomēr, tā kā attiecīgais kritērijs, kas nosaka, kad atbalsts ir piešķirts, ir juridiski saistošais tiesību akts, uz kuru pamatojoties kompetentā valsts iestāde uzsāk valsts atbalsta piešķiršanu, Komisija uzskatīja, ka konkrētie pasākumi veido jaunu atbalstu un tādējādi par tiem bija jāziņo atbilstoši EK līguma 88. pantam un tie bija jāizvērtē atbilstoši EK līguma 87. pantam (2).

(3)

Komisija 2006. gada 16. maija vēstulē informēja Slovēniju par lēmumu uzsākt EK līguma 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru attiecībā uz atbalstu.

(4)

Komisijas lēmums uzsākt šo procedūru ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (3). Komisija aicināja ieinteresētās puses iesniegt savus apsvērumus par atbalstu.

(5)

Komisija no ieinteresētajām pusēm apsvērumus nesaņēma.

(6)

Slovēnijas valdība nosūtīja apsvērumus 2006. gada 17. jūlija vēstulē. Komisija 2007. gada 23. februāra vēstulē (atsauce uz D/50797) pieprasīja papildu informāciju, kuru Slovēnija iesniedza 2007. gada 23. aprīlī. Turklāt 2006. gada 28. jūnijā notika sanāksme, kurā tikās Komisijas dienestu un Slovēnijas iestāžu pārstāvji.

(7)

Javor Pivka ir uzņēmums, kas ražo koksnes pusfabrikāta izstrādājumus un mēbeles. Tas atrodas Slovēnijā, Pivka reģionā, kas saskaņā ar Līguma 87. panta 3. punkta a) apakšpunktu ir atbalstāms reģions. 2003. gadā tajā strādāja aptuveni 800 darbinieku. Tam ir četri pilnībā piederoši meitasuzņēmumi.

(8)

Uzņēmums pieder 1 264 akcionāriem – 60 % akciju pieder deviņām ieguldījumu sabiedrībām un citām juridiskām personām, pārējie 40 % ir sadalīti starp 1 255 akcionāriem, no kuriem nevienam nepieder vairāk par 1 % (4).

(9)

Gados pirms atbalsta piešķiršanas Javor Pivka bija finansiālas grūtības. Galvenie finanšu un darbības rādītāji ir sniegti turpmākajā tabulā.

1.   tabula

Javor Pivka finanšu rādītāji

(10)

Lai pārvarētu grūtības, 2004. gada aprīlī Javor Pivka Ekonomikas ministrijai iesniedza pārstrukturēšanas plānu laika posmam no 2004. līdz 2008. gadam.

(11)

Uzņēmuma pārstāvji apgalvoja, ka grūtības radušās sakarā ar konkurētspējas trūkumu, ko uzņēmuma tradicionālajos eksporta tirgos (it īpaši Vācijā un ASV) izraisījis imports no jaunattīstības valstīs esošajiem zemu izmaksu produktu ražotājiem. Lai izturētu konkurenci un atjaunotu dzīvotspēju, Javor Pivka atzina, ka nepieciešams paaugstināt produktivitāti, modernizējot tehnoloģiju un samazinot izmaksas, un mainīt vietu tirgū, pārejot uz lielākām tirgus nišām un jaunām ģeogrāfiskām tirgus teritorijām.

(12)

Šajā saistībā pārstrukturēšanas programma paredzēja turpmāk minētos pasākumus.

(13)

Tehnoloģijas pārstrukturēšana. Tajā ietverta novecojušā aprīkojuma un ražošanas programmu pilnīga modernizācija. Mērķis bija paaugstināt nevis jaudu, bet gan produktivitāti un apmierināt pircēju vēlmes, radot arvien jaunus produktus un pielāgojoties ekoloģiskās rūpniecības standartiem. Jaunas ražošanas iekārtas sniegtu uzņēmumam iespēju ražot nevis starpproduktus, bet gan pārstrādes rūpniecības ražojumus ar lielāku pievienoto vērtību (jo īpaši saplākšņu programmā). Šīs pārstrukturēšanas daļas izmaksas bija iedalītas šādi – 50 % sedz ar aizņēmumiem, ko atbalsta valsts garantija, un otrus 50 % sedz Javor Pivka no pašu finansējuma.

(14)

Darbaspēka pārstrukturēšana. Šī plāna daļa paredzēja darbaspēka samazināšanu, likvidējot ap 100 darba vietu (ar tiesībām saņemt atlaišanas pabalstu), un atlikušo 700 strādnieku prasmju uzlabošanu pārstrukturēšanas programmas jauno prasību līmenī.

(15)

Komerciālās stratēģijas pārskats. Cits pārstrukturēšanas plāna aspekts bija pielāgošanās izmaiņām pieprasījumā un konkurencei uzņēmuma iepriekšējos tirgos, pārejot uz jaunām, ienesīgākām tirgus nišām un ieejot jaunos tirgos (Krievijā, īpaši saistībā ar mēbeļu tirdzniecību, un Dienvidaustrumeiropā). Attiecībā uz produktiem uzņēmums nolēma galveno uzmanību veltīt uzlabotākam saplāksnim, īpašam saplāksnim celtniecības rūpniecībai un mēbeļu jomā – speciālistu krēsliem slimnīcām, pansionātiem un citām līdzīgām iestādēm.

(16)

Uzņēmuma struktūru reorganizācija. Lai atgrieztu dzīvotspēju, būs nepieciešama arī uzņēmuma reorganizācija (piem., apvienojot meitasuzņēmumus un uzlabojot izmaksu uzraudzību, centralizējot tirdzniecības, iepirkumu un finanšu darbības jomas). Šo pasākumu izmaksas bija paredzēts pilnībā segt no Javor Pivka līdzekļiem.

(17)

Finanšu pārstrukturēšana. Nepietiekama likviditāte radīja lielākas saistības un pieaugošus finanšu maksājumus. Finanšu pārstrukturēšanas mērķis bija pielāgot uzņēmuma finansējuma avotus un maksājuma termiņus, lai nostiprinātu tā pašreizējo un ilgtermiņa atmaksas spēju. Darbības bija koncentrētas uz parāda atmaksas grafika pārskatīšanu, samazinot procentu likmes, pagarinot atmaksas termiņus un panākot pamatsummas atmaksas atlikšanu.

(18)

Turpmākajā tabulā sniegts pārstrukturēšanas izmaksu finansējuma (6) pārskats.

2.   tabula

Pārstrukturēšanas izmaksas un finansējums

(19)

Galvenais atbalsta no valsts līdzekļiem aspekts ir valsts galvojumi aizdevumiem SIT 1 100 000 000 apmērā, kuri domāti Javor Pivka tehnoloģijas pārstrukturēšanas finansēšanai. Kā nodrošinājumu galvojumiem Slovēnijas iestādes saņēma Javor Pivka piederošo aktīvu ķīlu atbilstoši galvojumu summai, t.i., SIT 1 100 000 000 (aptuveni EUR 4 584 000) apmērā.

(20)

Turklāt atbalsts darbaspēka pārstrukturēšanas izmaksām tika sniegts kā dotācija SIT 382 250 000 (aptuveni EUR 1 592 000) apmērā. Šis atbalsts segs atlaišanas pabalstu, kas izmaksājams atlaistajiem darbiniekiem, un apmācības izmaksas palikušajiem darbiniekiem.

(21)

Slovēnija izteicās, ka Javor Pivka pārstrukturēšanā ieguldīs SIT 2 119 650 000 (aptuveni EUR 8 832 000), kas ir 53,7 % no kopējām izmaksām.

(22)

Javor Pivka ražo turpmāk minētos produktus, attiecībā uz kuriem tā tirgus daļas ir šādas (dati attiecas uz 2003. gadu, un KN nozīmē kombinētā nomenklatūra):

(23)

Javor Pivka kopējā tirgus daļa, kuru aizņem tā produktu klāsts, ES-25 tirgū 2003. gadā bija 0,21 %.

(24)

Kā minēts iepriekš, Slovēnijas iestādes neziņoja par pasākumiem, kas paredzēti Javor Pivka labā. Savā 2006. gada 16. maija vēstulē par EK līguma 88. panta 2. punktā paredzētās procedūras uzsākšanu Komisija sīki paskaidroja, kādēļ konkrētie pasākumi varētu veidot jaunu atbalstu, par kuru jāpaziņo atbilstoši EK līguma 88. pantam un jāizvērtē atbilstoši EK līguma 87. pantam.

(25)

Turklāt Komisija, pamatojoties uz turpmāk minēto, izteica šaubas par šī atbalsta saderību ar kopējo tirgu, jo īpaši ar Kopienas 1999. gada pamatnostādnēm attiecībā uz valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (7) (turpmāk tekstā “pamatnostādnes”):

(26)

Oficiālās izmeklēšanas procedūras laikā Slovēnija izteica turpmāk minētos apsvērumus.

(27)

Slovēnija uzstāja, ka lēmumu piešķirt atbalstu, kas Slovēnijai ir saistošs, pieņēma, pamatojoties uz Starpdienestu ekspertu komisijas pozitīvo atzinumu. Tā kā šo lēmumu pieņēma 2004. gada 6. aprīlī, t. i., pirms Slovēnijas pievienošanās Eiropas Savienībai, un tā kā šis atbalsts pēc pievienošanās netiek piemērots, Slovēnija uzskatīja, ka tas ir piešķirts pirms pievienošanās un EK līguma 87. pants un 88. panta 3. punkts uz to neattiecas.

(28)

Slovēnija, inter alia iesniedzot darbības rādītājus, kas iepriekš minēti 1. tabulā, pierādīja, ka Javor Pivka piemita vairākas grūtībās nonākuša uzņēmuma pazīmes un ka šis nebija tikai atsevišķs gadījums 2003. gadā, bet gan tendence, kas bija vērojama četrus gadus (2000.–2003. gads).

(29)

Šajā sakarā Slovēnija norādīja, ka attiecīgajā laika posmā Javor Pivka nav izdevies paaugstināt tā neto ienākumus no pārdošanas. Šajā laika posmā, izņemot 2000. gadu, darbības rezultāts bija negatīvs un zaudējumi 2001.–2003. gadā pieauga. Zaudējumi 2003. gadā bija gandrīz puse no uzņēmuma akciju kapitāla. Ienākumi no pārdošanas, pašu kapitāls un aktīvi bija negatīvi un nepārtraukti pasliktinājās laika posmā no 2001. līdz 2003. gadam. Brīvā naudas plūsma no darījumiem šajā laikā kritās un 2003. gadā bija negatīva. Negatīvās tendences rezultātā Javor Pivka 2003. gadā draudēja bankrots.

(30)

Slovēnija, atsaucoties uz privatizācijas modeļa, kas Slovēnijā tiek piemērots pēc komunistiskā režīma beigām, specifiku, precizēja Javor Pivka īpašnieku struktūru. Slovēnija norādīja uz īpašo situāciju, ka uzņēmumu kapitālam nebija identificējamu īpašnieku – ne privātu, ne valsts –, tas bija “sociālais kapitāls”, kas piederēja iedzīvotājiem kopumā. Privatizācijas procesa gaitā, izmantojot īpašuma turētāju sertifikātus, kurus izdalīja iedzīvotājiem, Slovēnija tiecās pārveidot šo abstrakto jēdzienu daudz skaidrākās īpašuma turētāju struktūrās. Šos sertifikātus varēja apmainīt pret sākotnēji “sociālo” uzņēmumu akcijām.

(31)

Šajā procesā svarīga nozīme bija tā sauktajām licencētām ieguldījumu sabiedrībām (kuras apzīmēja ar akronīmu “PID”) un pārvaldes uzņēmumiem (“DZU”), kas bija radīti, lai ļautu privātiem investoriem apvienot savus sertifikātus. PID šos sertifikātus apmainīja pret dažādu privatizētu uzņēmumu akcijām, un privātie investori savukārt saņēma PID akcijas, nevis tieši privatizēto uzņēmumu akcijas (tādējādi PID darbojās līdzīgi kā investīciju fonds).

(32)

Tomēr PID nebija brīvi pieejamu līdzekļu (to investīciju valūta bija sertifikāti) un trūka profesionālu iemaņu un pieredzes, lai aktīvi piedalītos korporatīvajā pārvaldē. Tā rezultātā viņi ir bijuši pasīvi īpašnieki, kas savu uzņēmumu vadībā vai nu piedalās minimāli, vai nepiedalās vispār.

(33)

Šādi pasīvie investori ir liela daļa Javor Pivka īpašnieku (aptuveni 44 % no akciju kapitāla). Viņiem nav jauna kapitāla, ko investēt uzņēmumā. Patiesi, kad tika izstrādāta pārstrukturēšanas programma, visi institucionālie investori tika aicināti piedalīties atkārtotā finansēšanā, taču neviens neatsaucās. Otri 40 % no akciju kapitāla ir sadalīti starp 1 255 mazajiem akcionāriem, tādējādi vismaz 80 % Javor Pivka īpašuma netiek aktīvi pārvaldīti.

(34)

Šajā sakarā Slovēnija paskaidroja, ka prognozes par Javor Pivka darbību saskaņā ar pārstrukturēšanas plānu un tā konsekvento dzīvotspējas atjaunošanu ir pamatotas ar pārstrukturēšanas plānā iekļauto tirgus izpēti un tirgus analīzi, kā arī ar pārdošanas prognozēm dažādās uzņēmuma darbības nozarēs.

(35)

Lai pierādītu šo prognožu ticamību, Slovēnija iesniedza sīkāku papildu informāciju. Slovēnija jo īpaši norādīja avotus datiem, ar kuriem pamatotas prognozes, un iesniedza pārdošanas prognozes 2004.–2006. gadam, minot katru atsevišķu izstrādājumu no uzņēmuma produktu klāsta.

(36)

Šajā sakarā Slovēnija iebilda, ka kompensācijas pasākumi nebija nepieciešami jo, ņemot vērā Javor Pivka niecīgo tirgus daļu, nepastāv nevajadzīga konkurences kropļošana. Turklāt Slovēnija iebilda, ka kompensācijas pasākumu nepieciešamība ir jāizvērtē, atbilstoši ņemot vērā faktu, ka Javor Pivka atrodas reģionā, kas saskaņā ar EK līguma 87. panta 3. punkta a) apakšpunktu (skatīt pamatnostādņu 54. punktu) var saņemt reģionālo atbalstu.

(37)

Slovēnija norādīja līdzekļu avotus Javor Pivka pašu ieguldījumam, kas atspoguļots tabulā šī lēmuma 18. punktā. Naudas līdzekļus bija plānots iegūt šādi: aktīvu atsavināšanai (finanšu un nekustamais īpašums) bija jānodrošina SIT 958 427 170, vēl papildu SIT 900 000 000 saņemtu no aizdevumiem, kas iegūti saskaņā ar tirgus nosacījumiem un bez atbalsta, bet atlikušo daļu nodrošinātu aktīvu “nolietojuma un amortizācijas atskaitījumi” (2004.–2006. gadā paredzēts sasniegt summu SIT 1 111 786 000).

(38)

Visbeidzot šajā sakarā Slovēnija paziņoja Komisijai, ka Javor Pivka ir saņēmis valsts atbalstu enerģijas taupīšanas pasākumiem. Atbalsts tika sniegts saskaņā ar shēmu, kas veicina atjaunojamās enerģijas avotu lietošanu, efektīvu enerģijas izmantošanu un siltuma un elektrības koģenerāciju. Atbalstu piešķīra 2003. gada 1. septembrī un izmaksāja 2004. gada 19. februārī. Šo informāciju apstiprināja dokumenti.

(39)

Saskaņā ar EK līguma 87. panta 1. punktu “ar kopējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm”, ja vien to nevar attaisnot saskaņā ar EK līguma 87. panta 2. vai 3. punktu.

(40)

Komisija norāda, ka atbalstu no valsts līdzekļiem piešķir individuālam uzņēmumam. Arī kritērijs par priekšrocību sniegšanu individuālam uzņēmumam ir izpildīts. Attiecībā uz atbalstu, kas piešķirts kā dotācija, saņēmēja gūtais labums ir acīmredzams. Galvojuma gadījumā gūtais labums šķiet mazāk redzams, jo Javor Pivka apmaiņā pret garantiju sniedza nodrošinājumu ķīlas veidā. Tomēr Slovēnijas iestādes piekrita sniegt galvojumu pret ķīlu ar attiecību 1:1 (ķīlas vērtība ir vienlīdzīga galvojuma summai). Turpretī komerciālie aizdevēji nebūtu devuši aizdevumu pret ķīlu, ja ķīlas attiecība pret aizdevumu nebūtu vismaz 2,5:1. Tajā laikā Javor Pivka nebūtu spējis sniegt pietiekami lielu ķīlu, kas segtu šo pašu kredītu saskaņā ar komercnoteikumiem. Patiesībā ķīla, ko uzņēmums sniedza pret galvojumu, sastāvēja no visa Javor Pivka tā laika neierobežotā īpašuma. Tādējādi galvojums, ko sniedza Slovēnijas iestādes, ļāva uzņēmumam nodrošināt lielāku aizdevumu, nekā tas citādi būtu spējis iegūt pret nodrošinājumu, kuru tas spēja sniegt.

(41)

Tā kā starp Slovēniju un citām dalībvalstīm notiek tirdzniecība ar koksnes pārstrādes produktiem un mēbelēm, pasākumam jāuzlabo saņēmēja stāvoklis salīdzinājumā ar tā konkurentiem Slovēnijā un ES. Tādējādi tas varētu kropļot konkurenci un ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(42)

Tādējādi Komisija uzskata, ka galvojums un attiecīgā subsīdija ir valsts atbalsts EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē.

(43)

Slovēnijas iestādes, iebilstot, ka atbalsts bija piešķirts pirms pievienošanās ES, vispirms jautāja, vai Komisija ir pilnvarota izvērtēt atbalstu saskaņā ar EK līguma 87. un 88. pantu. Komisija lēmumā sākt procedūru paskaidroja – lai noteiktu, vai atbalsts ieviests pirms vai pēc pievienošanās, attiecīgais kritērijs ir juridiski saistošais tiesību akts, uz kuru pamatojoties kompetentās valsts iestādes uzsāk piešķirt atbalstu. (8) Ja pirms pievienošanās šāds lēmums nav pieņemts, pasākums veido jaunu atbalstu pat tad, ja jau iepriekš bija zināms par valsts atbalsta piešķiršanu.

(44)

Šajā gadījumā Komisija nolemj, ka saistošais tiesību akts, uz kuru pamatojoties kompetentās valsts iestādes uzsāka piešķirt atbalstu, nestājās spēkā pirms pievienošanās ES. Attiecīgie Slovēnijas tiesību akti nosaka, ka atbalsts tiek piešķirts ar valdības lēmumu, kas pieņemts, pamatojoties uz atbildīgās ministrijas priekšlikumu. Lai gan Starpdienestu ekspertu komisijas un atbildīgās ministrijas iepriekšēji lēmumi piešķiršanas procesā patiesi ir nepieciešami, ar tiem nepietiek, lai piešķirtu atbalstu. Galīgo lēmumu pieņem valdība. Šajā gadījumā valdība lēmumu pieņēma 2004. gada 27. maijā, bet Slovēnija pievienojās Eiropas Savienībai 2004. gada 1. maijā. Tādēļ pasākumi ir jauns atbalsts un par tiem bija jāziņo saskaņā ar EK līguma 88. pantu, un tie bija jāizvērtē saskaņā ar EK līguma 87. pantu.

(45)

Tā kā attiecīgais atbalsts ir pārstrukturēšanas atbalsts, tas sader ar kopējo tirgu, ja tas atbilst pamatnostādnēs minētajiem kritērijiem.

(46)

Ņemot vērā Slovēnijas komentārus un informāciju, kas apkopota izmeklēšanas laikā, Komisija ir nonākusi pie turpmāk minētajiem secinājumiem attiecībā uz jautājumiem, kas bija par pamatu oficiālās procedūras sākšanai.

(47)

Ņemot vērā informāciju, kuru iesniedza Slovēnija, Komisija uzskata, ka Javor Pivka darbība, kā iepriekš aprakstīts II nodaļas 1. punktā, pierāda, ka attiecīgā valsts atbalsta piešķiršanas laikā tas patiesi bija grūtībās nonācis uzņēmums. Komisija jo īpaši norāda, ka Javor Pivka palielinājās zaudējumi, samazinājās apgrozījums un naudas plūsma. Komisija vēl norāda, ka šīs problēmas turpinājās no 2000. līdz 2004. gadam un nebija tikai izņēmuma gadījums 2003. gadā.

(48)

Komisija arī norāda uz Slovēnijas paskaidrojumiem par Javor Pivka īpašniekiem. Ņemot vērā Javor Pivka institucionālo investoru pasīvo dabu, niecīgos kapitāla līdzekļus un tā atlikušā īpašuma turētāju sadrumstalotību, Komisija piekrīt, ka uzņēmums nepieciešamos līdzekļus nevarēja iegūt no saviem akcionāriem. Šo pašu iemeslu dēļ un ņemot vērā faktu, ka nevienam no īpašniekam nepieder vairāk par 15 % no Javor Pivka akciju kapitāla, Komisija arī uzskata, ka Javor Pivka nepieder pie lielāku uzņēmumu grupas.

(49)

Komisija attiecīgi uzskata, ka Javor Pivka bija tiesīgs saņemt pārstrukturēšanas atbalstu.

(50)

Komisija lēmumā sākt procedūru norādīja, ka nav skaidrs, kā pārstrukturēšanas plāns palīdzēs Javor Pivka atjaunot ilglaicīgu dzīvotspēju. Tas galvenokārt attiecās uz piecu gadu prognozēm, kas noteica, kā uzņēmums pārstrukturēšanas pasākumu rezultātā varētu attīstīties. Komisija atzīmēja, ka Slovēnija nav iesniegusi informāciju, ko Komisija prasījusi, lai izvērtētu pieņēmumus par Javor Pivka iespējamo darbību saskaņā ar pārstrukturēšanas plānu.

(51)

Procedūras laikā Slovēnija iesniedza papildu informāciju, kas iepriekš minēta IV nodaļas 3. punktā. Šī informācija adekvāti izskaidro pieņēmumu pamatotību. Komisija norāda, ka, ņemot vērā to, ka 2005. un 2006. gadā šajā nozarē bija sīva konkurence no Austrumāzijas, kas noveda pie pārmērībām piedāvājumā un pie spiediena samazināt cenas, Javor Pivka pārdošanas apjomu prognozes patlaban varētu šķist diezgan optimistiskas. Tomēr nav skaidrs, vai šī informācija jau bija zināma 2004. gada sākumā. Turklāt Komisija pati 2006. gadā novēroja, ka, “saplākšņu ražošana un patēriņš pēdējo gadu laikā ir ievērojami palielinājies, zināmā mērā attīstoties spēcīgam eksporta tirgum”. (9) Tā kā Komisijai nav sniegta cita informācija, kas varētu likt apšaubīt uzņēmuma vai pašas Komisijas pieņēmumus, tai nav pamata tos apstrīdēt. Tādēļ Komisija uzskata, ka prognozes, kas veiktas 2004. gadā, ir ticamas un Komisijas šaubas šajā sakarā ir kliedētas.

(52)

Saskaņā ar Pamatnostādņu 35. un 36. punktu ir jāveic pasākumi, lai cik vien iespējams mazinātu jebkādu valsts atbalsta negatīvu ietekmi uz konkurentiem. Tomēr šādi kompensācijas pasākumi nav vajadzīgi, ja saņēmēja attiecīgā tirgus daļa ir niecīga. Šādos gadījumos kompensācijas pasākumi nav priekšnosacījums, lai atbalstu atzītu par saderīgu ar kopējo tirgu.

(53)

Komisija norāda, ka saskaņā ar Slovēnijas iestāžu sniegto informāciju Javor Pivka ir aktīvs vairākos produktu tirgos (saplākšņi, veidņu paneļi, finieris un mēbeles, skatīt šī lēmuma 22. punktu). Attiecībā uz saplākšņiem Komisija vispirms norāda, ka apvienošanās lietā “tirgus izpēte ir lielā mērā apstiprinājusi, ka dažādi koka dēļi, piem., saplākšņi, kokšķiedras plates, neapstrādātas skaidu plāksnes un apklātas skaidu plāksnes, dekoratīvs lamināts (HPL/CPL) un koka paneļu komponenti mēbelēm un būvniecības nozarei, pieder atsevišķiem produktu tirgiem” (10).

(54)

Attiecīgā tirgus definīcijas sakarā Slovēnija ir iesniegusi Komisijai tirgus pētījumu, kurā norādītas tirgus daļas attiecīgajam ES-25 produktu tirgum. Šajā sakarā Komisijai nav iemesla atkāpties no Pamatnostādņu 20. zemsvītras piezīmē aprakstītā pieņēmuma, ka attiecīgais tirgus ir EEZ. Komisija atgādina, ka iepriekš ir veikusi tirgus izpēti par Eiropas koksnes produkcijas industriju (tostarp jo īpaši par koka skaidu plāksnēm) apvienošanās lietā (11) un secinājusi, ka attiecīgais tirgus ir plašāks nekā valsts tirgus un ir vismaz pārrobežu reģionāls. To apstiprināja plaša pārrobežu tirdzniecības plūsma. Ar rādītājiem, ko sniegusi Slovākija un apstiprinājuši Komisijas eksperti, ir pierādīts, ka līdzīgas tirdzniecības plūsmas pastāv arī saplākšņu tirdzniecības gadījumā (to vēlāk apstiprināja arī fakts, ka Kopienas iekšējais eksports veido lielāko daļu no Javor Pivka apgrozījuma – 55 %). Turklāt tika uzskatīts, ka “pārrobežu reģionālā” tirgus robežas sniedzas 1 000 km attālumā un atkarībā no attāluma atšķiras produktu pievienotā vērtība, t. i., iepakotus produktus tirgotu pat tālākās vietās nekā neiepakotus produktus. Tā kā galvenokārt tiek eksportēts saplāksnis un tas jau skaitās augstākas kvalitātes produkts, pārvadājumu izmaksas ir zemākas nekā skaidu plāksnēm (vēl zemākas pārvadājumu izmaksas ir krēsliem un citām mēbelēm, kas darinātas no saplākšņa). Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija uzskata, ka produktu, ko ražo Javor Pivka, attiecīgais tirgus ir, ja ne visa EEZ vai ES-25, tad vismaz krietna daļa no ES-25.

(55)

Tā kā Javor Pivka ES-25 tirgus daļa visam produktu klāstam, kā norādīts iepriekš II nodaļas 4. punktā, 2003. gadā bija 0,21 % un tā kā šī daļa patiesībā nevar vairāk kā divkāršoties pat tad, ja ģeogrāfiskās tirgus teritorijas tiktu uz pusi samazinātas, Komisija uzskata, ka tirgus daļa vēl joprojām ir daudz mazāka par 1 %, ko saistībā ar faktu, ka tirgu veido ļoti daudz mazu un vidēju ražotāju, var uzskatīt par niecīgu rādītāju (12). Tā kā šis lēmums ir pamatots ar 1999. gada pamatnostādnēm, nav nepieciešami kompensācijas pasākumi, lai nodrošinātu, ka valsts atbalsts ir saderīgs ar kopējo tirgu.

(56)

Saskaņā ar Pamatnostādņu 40. punktu atbalsts jāierobežo līdz precīzam nepieciešamajam minimumam, kas ļauj veikt pārstrukturēšanu, un saņēmējiem pārstrukturēšanas plānā ir jāsniedz ievērojams ieguldījums no pašu līdzekļiem, “tostarp no uzņēmuma dzīvotspējai nesvarīgu aktīvu pārdošanas vai izmantojot ārēju finansējumu pēc tirgus nosacījumiem”.

(57)

Javor Pivka pašu ieguldījums pārstrukturēšanā ir izklāstīts iepriekš IV nodaļas 5. punktā. Vispirms jāsaka, ka Komisija nevar pieņemt aktīvu nolietojumu kā patiesu pašu ieguldījumu (13), jo tas nesniedz uzņēmumam pieejamus līdzekļus un ir atkarīgs no darbībām nākotnē, kas ir sniegtā valsts atbalsta rezultāts (14). Tādēļ nekāds finansējums no šī avota nevar tikt ņemts vērā, aprēķinot Javor Pivka pašu ieguldījumu.

(58)

No otras puses, aktīvi, no kuriem Javor Pivka atbrīvojies, nav dzīvotspējai būtiski un ienākumi no atsavināšanas veido derīgu pašu ieguldījumu. Tas pats attiecas uz finansējumu, kas iegūts no aizdevumiem, kuri iegūti no bankām saskaņā ar tirgus noteikumiem un bez atbalsta. Kopumā finansējums no šiem avotiem veido SIT 2 119 650 000, ko Komisija uzskata par Javor Pivka pašu ieguldījumu pārstrukturēšanā.

(59)

Pašu ieguldījums atbilst 45,5 % no kopējām pārstrukturēšanas izmaksām, ko saskaņā ar Pamatnostādnēm var uzskatīt par ievērojamu ieguldījumu (15). Tā kā atbalsts nodrošina tikai papildu finansējumu, kas nepieciešams tehnoloģijas un darbaspēka pārstrukturēšanai, un nesniedz uzņēmumam papildu naudas līdzekļus, tas šķiet ierobežots līdz nepieciešamajam minimumam.

(60)

Saskaņā ar “viena reize, pēdējā reize” principu, kas izklāstīts Pamatnostādņu 48.–51. punktā, Komisija nevar apstiprināt pārstrukturēšanas atbalstu uzņēmumam, kas jau iepriekš to ir saņēmis. Komisija uzskata, ka saskaņā ar šo principu ir jāņem vērā jebkāda veida pārstrukturēšanās atbalsts, kas piešķirts desmit kalendāro gadu laika posmā pirms attiecīgā atbalsta, neatkarīgi no tā, vai pirmais valsts atbalsts tika piešķirts pirms dalībvalsts pievienošanās ES. Valsts atbalsts, kas nav pārstrukturēšanas atbalsts, šajā sakarā nav vērā ņemams.

(61)

Slovēnija ir iebildusi, ka šī atbalsta mērķis bija veicināt enerģijas taupīšanu vides aizsardzības nolūkos. Nav nekā tāda, kas liktu Komisijai apšaubīt šo informāciju. Tādēļ Komisija pieņem, ka šis atbalsts netika piešķirts pārstrukturēšanas nolūkā un ka princips “viena reize, pēdējā reize” šajā gadījumā nav jāpiemēro.

(62)

Procedūras laikā izrādījās, ka pārstrukturēšanas plāna īstenošana ir notikusi ar novēlošanos un dažas tehnoloģiskās pārstrukturēšanas daļas nav īstenotas saskaņā ar grafiku. Šķiet, ka šīs ar pārstrukturēšanas plānu saistītās problēmas atbalsta piešķiršanas laikā nebija jaušamas un tādēļ tās neapstiprina šaubas par plāna spēju atjaunot Javor Pivka dzīvotspēju. Tomēr Komisija atgādina, ka atbalsta apstiprināšanas priekšnosacījums ir pārstrukturēšanas plāna pilnīga īstenošana (pamatnostādņu 43. punkts), kas ir attiecīgi jāuzrauga (pamatnostādņu 45. punkts).

(63)

Tādēļ Komisija gaida, ka Slovēnija saskaņā ar pamatnostādņu 46. punktu sniegs vismaz divus uzraudzības ziņojumus, vienu – 2008. gada janvāra beigās par 2007. gadu, otru – 2009. gada janvāra beigās par 2008. gadu. Ziņojumos jāietver sīka informācija par uzņēmuma finanšu rādītājiem un veiktajiem ieguldījumiem. Komisija uzsver – ja uzņēmums neiegulda visas investīcijas pārstrukturēšanas plānā, tam var uzlikt pienākumu atmaksāt daļu no valsts atbalsta pat tad, ja uzņēmumam izdevies atjaunot dzīvotspēju. (16)

(64)

Ņemot vērā iepriekš teikto, Komisija uzskata, ka attiecīgais atbalsts ir pārstrukturēšanas atbalsts, kas atbilst piemērojamo pamatnostādņu nosacījumiem, t. i., 1999. gada glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādnēm. Tādēļ Komisija uzskata, lai gan Slovēnija, pārkāpjot EK Līguma 88. panta 3. punktu, ir nelikumīgi īstenojusi pārstrukturēšanas atbalstu Javor Pivka labā, valsts atbalsts ir saderīgs ar kopējo tirgu,

2.2.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 29/24

(1)

Komisija 1996. gada 24. jūnija vēstulē (1) paziņoja Itālijas iestādēm lēmumu uzsākt EK Līguma 88. panta 2. punktā (iepriekš – 93. panta 2. punkts) paredzēto procedūru attiecībā uz Sardīnijas reģiona nelikumīgo atbalsta shēmu kuģniecības uzņēmumiem, kas vēlas būvēt, iegādāties, pārbūvēt vai remontēt kuģus (turpmāk tekstā – “sākotnējā atbalsta shēma”).

(2)

Pēc procedūras uzsākšanas Itālijas valdība 1996. gada 31. oktobra vēstulē (DG VII – Transporti A/23443) nosūtīja Komisijai savus apsvērumus. Sardīnijas reģiona iestādes nosūtīja savus apsvērumus 1996. gada 11. oktobra vēstulē (DG VII – Transporti A/21870) un 1997. gada 22. janvāra vēstulē. Ne citas dalībvalstis, ne trešās ieinteresētās personas neiesniedza apsvērumus noteiktajā termiņā – viena mēneša laikā pēc lēmuma par procedūras uzsākšanu publicēšanas. Tomēr jāatzīmē, ka dažas ieinteresētās trešās personas nosūtīja savus apsvērumus pēc noteiktā termiņa beigām.

(3)

1997. gada 21. oktobrī Komisija pieņēma Lēmumu 98/95/EK, ar ko nosaka minētās atbalsta shēmas nesaderību ar kopējo tirgu (2). 1997. gada 12. novembrī šo lēmumu paziņoja Itālijas iestādēm (SG (97) D/9375).

(4)

1997. gada 14. novembra vēstulē Komisija informēja Itālijas iestādes par savu lēmumu uzsākt EK Līguma 88. panta 2. punktā (iepriekš – 93. panta 2. punkts) paredzēto procedūru saistībā ar Sardīnijas 1996. gada 15. februāra Reģionālo likumu Nr. 9, ar ko groza sākotnējo atbalsta shēmu kuģniecības uzņēmumiem (3). Itālijas iestādes iesniedza savus apsvērumus 1998. gada 16. janvārī (DG VII – Transporti A/1221) un 1997. gada 23. decembrī (DG VII – Transporti A/144). Ne citas dalībvalstis, ne trešās ieinteresētās personas neiesniedza apsvērumus noteiktajā termiņā – viena mēneša laikā pēc lēmuma par procedūras uzsākšanu publicēšanas.

(5)

Eiropas Kopienu Tiesa ar 2000. gada 19. oktobra spriedumu (spriedums apvienotajās lietās C-15/98 un C-105/99 Itālijas Republika un Sardegna Lines – Servizi Marittimi della Sardegna S.p.A. pret Eiropas Kopienu Komisiju) (4) atcēla Lēmumu 98/95/EK, motivējot spriedumu ar nepietiekamu pamatojumu tam, ka atbalsta shēmai ir bijusi ietekme uz Kopienas tirdzniecību.

(6)

Atbilde uz Komisijas 2006. gada 23. novembra vēstuli (D 2006224962), kurā Itālijas iestādēm tika pieprasīta informācija, 2007. gada 8. martā tika nosūtīta elektroniskā vēstulē (TRENA/26193).

(7)

Pēc 1993. gadā iesniegtas sūdzības saņemšanas Komisijai kļuva zināms par Sardīnijas reģionā piemēroto atbalsta shēmu kuģniecības uzņēmumiem, kas vēlas būvēt, iegādāties, pārbūvēt vai remontēt kuģus. Jo īpaši tas bija saistīts ar aizdevumu piešķiršanu un finanšu nomas darījumu slēgšanu ar atvieglotiem nosacījumiem sākotnēji tikai tiem uzņēmumiem, kuru juridiskā adrese, nodokļu maksāšanas vieta un aprīkošanas osta atrodas Sardīnijas reģionā.

(8)

Minētā atbalsta shēma tika izveidota ar 1951. gada 15. maija Sardīnijas reģionālo likumu Nr. 20 (turpmāk tekstā – “Likums Nr. 20/1951”), kas grozīts ar 1954. gada 11. jūlija Reģionālo likumu Nr. 15 (turpmāk tekstā – “Likums Nr. 15/1954”) un 1988. gada 4. jūnija Reģionālo likumu Nr. 11 (turpmāk tekstā – “Likums Nr. 11/1988”). Likums Nr. 20/1951, kas grozīts ar Likumu Nr. 15/1954, paredzēja fonda izveidošanu ar mērķi piešķirt aizdevumus kuģniecības uzņēmumiem, kas vēlas būvēt, iegādāties, pārbūvēt vai remontēt kuģus. Šos aizdevumus bija paredzēts piešķirt tikai uzņēmumiem, kuru juridiskā adrese, nodokļu maksāšanas vieta un aprīkošanas osta atrodas Sardīnijas reģionā.

(9)

Šie aizdevumi nevarēja pārsniegt 20 % no ieguldījuma būvēšanas, pārbūvēšanas un remonta darbos, par kuriem prasītājs jau bija saņēmis tobrīd spēkā esošajos valsts tiesību aktos paredzēto atbalstu. Ja nebija piešķirts nekāds valsts tiesību aktos paredzēts atbalsts, aizdevumi nedrīkstēja pārsniegt 60 % no ieguldījuma izmaksām.

(10)

Saskaņā ar Likumu Nr. 20/1951 aizdevuma procenti, komisijas maksas un papildu izmaksas gadā nedrīkstēja pārsniegt 4,5 % no pašas aizdevuma summas, ja saņēmējs uzņēmums jau bija saņēmis valsts tiesību aktos paredzēto atbalstu, un 3,5 % – visos citos gadījumos (vidēji par 10–12 procentu punktiem mazāka procentu likme). Līdzekļi bija jāatmaksā ne vēlāk kā 12 gadu laikā, sākot no trešā gada pēc tam, kad kuģis, par kuru piešķirts aizdevums, ir nodots ekspluatācijā.

(11)

Ar Likuma Nr. 11/1988 99. un 100. pantu tika ieviesti būtiski grozījumi atbalsta shēmā, bet par tiem netika ziņots Komisijai. Tātad grozītā atbalsta shēma ir uzskatāma par nepaziņotu atbalstu.

(12)

Likumā Nr. 20/1951 paredzētajiem nosacījumiem tika pievienoti šādi nosacījumi par atbalsta piešķiršanu uzņēmumiem:

(13)

Turklāt Likums Nr. 11/1988 radīja Sardīnijas iestādēm iespēju piešķirt dotācijas finanšu nomai aizdevuma veidā, ja kuģniecības uzņēmumi bija izvēlējušies šo finanšu instrumentu aizdevuma vietā. Šīs dotācijas vērtība bija vienāda ar starpību starp faktisko procentu likmi, kas atbilst Itālijas kuģniecības nozarē piešķiramajiem kredītiem noteiktajai tirgus procentu likmei, un 5 % procentu likmi tāda paša apjoma aizdevumam (vidēji par 10 procentu punktiem mazāka procentu likme).

(14)

Līgumam beidzoties, nomnieks varēja iegādāties kuģi, par kuru bija piešķirta dotācija, samaksājot 1 % no pārdošanas cenas. Itālijas iestādes apgalvo (1988. gada 5. jūnija vēstulē un 1998. gada 1. jūlija atbildes vēstulē), ka saskaņā ar Likumu Nr. 11/1988 nav noslēgts neviens finanšu nomas darījums.

(15)

Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju kopš sākotnējās atbalsta shēmas spēkā stāšanās ir piešķirti aizdevumi par kopējo summu ITL 12 697 450 000 (aptuveni 6,5 miljonu EUR) apmērā. Pēdējais lēmums par finansējumu ir pieņemts 1991. gada decembrī.

(16)

Savā pēdējā vēstulē (2007. gada 8. martā) Itālijas iestādes apgalvo, ka saskaņā ar 1998. gada likumu piešķirtie finansējumi attiecās uz kuģu iegādi ar bruto tilpību no 24 līdz 138 tonnām. Šie kuģi galvenokārt bija paredzēti jūras transportam piekrastes zonā – tirgū, kurš tolaik vēl nebija atvērts konkurencei.

(17)

Procedūras ierosināšanas dokumentā 1996. gada 24. jūnijā Komisija, pamatojoties uz tās rīcībā esošo informāciju, pauda nopietnas šaubas par atbalsta saderību ar kopējo tirgu šādu iemeslu dēļ:

(18)

Lai padarītu Likumu Nr. 20/1951 saderīgu ar Kopienas tiesību aktiem un attiecīgajām direktīvām, reģionālās iestādes ar 1996. gada 15. februāra Reģionālo likumu Nr. 9 (turpmāk tekstā – “Likums Nr. 9/1996”) izdarīja šādus grozījumus sākotnējā atbalsta shēmā:

(19)

Savā 1997. gada 14. novembra lēmumā Komisija (ņemot vērā to, ka paziņotajā atbalsta shēmā vairs nebija elementu, kas pārkāpj principu par brīvu uzņēmējdarbības veikšanu) pauda nopietnas šaubas par grozījumu saderību ar kopējo tirgu šādu iemeslu dēļ:

(20)

Ar Lēmumu 98/95/EK Komisija, neatsaucoties uz vēlāk izdarītajiem grozījumiem, par valsts atbalstu uzsākta saskaņā ar sākotnējo atbalsta shēmu piešķirto atbalstu uzskata, jo: a) “uz saņēmējiem uzņēmumiem gulstas mazāks finansiālais slogs, nekā tas būtu parastos apstākļos (tirgus procentu likme un citas ar aizdevumu un finanšu nomu saistītās izmaksas); b) šo slogu finansē no valsts resursiem (no reģionālo iestāžu resursiem); c) atbalsts ir selektīvs (paredzēts tikai kuģniecības uzņēmumiem); d) atbalsts ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm.”

(21)

Attiecībā uz Lēmuma par procedūras uzsākšanu d) apakšpunktu ir noskaidrots, ka “vairāk nekā 90 % no dalībvalstu izcelsmes precēm ieved Sardīnijā pa jūras ceļu, un arī vairāk nekā 90 % no Sardīnijas izcelsmes precēm izved uz dalībvalstīm pa jūras ceļu. Turklāt ir noskaidrots, ka 65 % no tūrisma pārvadājumiem (pasažieri un transporta līdzekļi) starp dalībvalstīm un Sardīniju veic kuģniecības sabiedrības”. Komisija arī atzīmēja, ka Itālijas iestādes savos apsvērumos nav minējušas ne šos datus, ne arī atbalsta shēmas kvalificēšanu kā valsts atbalstu 92. panta 1. punkta nozīmē.

(22)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka:

Tāpēc Komisija pieprasīja, lai Itālija atgūst visus saskaņā ar 1988. gada atbalsta shēmu nelikumīgi piešķirtos atbalsta līdzekļus (2. pants).

(23)

Eiropas Kopienu Tiesa ar 2000. gada 19. oktobra spriedumu (spriedums apvienotajās lietās C-15/98 un C-105/99 Itālijas Republika un Sardegna Lines – Servizi Marittimi della Sardegna S.p.A. pret Eiropas Kopienu Komisiju) (7) atcēla Lēmumu 98/95/EK, motivējot spriedumu ar nepietiekamu pamatojumu tam, ka atbalsta shēmai ir bijusi ietekme uz Kopienas tirdzniecību.

(24)

Tiesa konstatēja, ka, apgalvojot tikai to, ka atbalsts ir selektīvs, jo attiecas vienīgi uz kuģniecības nozari Sardīnijā, un vairāk nekā 90 % no preču pārvadājumiem starp kontinentu un Sardīniju tiek veikti pa jūru un 65 % no pārvadājumiem, kas saistīti ar tūrismu (pasažieri un vieglās automašīnas), apkalpo kuģniecības sabiedrības, Komisija nav sniegusi attiecīgo informāciju par konkurenci starp Sardīnijas kuģniecības sabiedrībām un citās dalībvalstīs reģistrētām kuģniecības sabiedrībām. Kā uzskata Tiesa, Komisija šajā sakarā nav ņēmusi vērā apstākli, ka līdz 1999. gada 1. janvārim uz Vidusjūras salu kabotāžu neattiecās jūras transporta pakalpojumu liberalizācija starp dalībvalstīm.

(25)

Visbeidzot Tiesa atzina, ka, lai gan Komisija ir konstatējusi faktu, ka ar atbalsta shēmu Sardīnijas kuģu īpašniekiem tiek pārkāpti brīvas uzņēmējdarbības pamatprincipi un aizliegumi attiecībā uz diskrimināciju valstiskās piederības dēļ, tā nav izmantojusi šos pārkāpumus par pamatu, lai pierādītu šīs atbalsta shēmas kropļojošu ietekmi uz tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(26)

Ņemot vērā 2000. gada 19. oktobra spriedumu, tika atkārtoti uzsākta oficiālā izmeklēšanas procedūra, kuru sākotnēji uzsāka ar 1996. gada 24. jūnija Lēmumu. Tāpēc Komisijai jāpieņem jauns galīgais lēmums.

(27)

Komisijai ne vien jāpieņem jauns lēmums Tiesas anulētā Lēmuma 98/95/EK vietā, bet arī lēmums attiecībā uz grozījumiem atbalsta shēmā, kas ieviesti ar Likumu Nr. 9/1996, par kuru 1997. gada 14. novembrī tika uzsākta izmeklēšana. Lai gan Komisija savulaik bija izlēmusi pārbaudīt abas atbalsta shēmas atsevišķi, šajā lēmumā tai jāveic abu atbalsta shēmu kopīga pārbaude, lai noteiktu to vispārējo ietekmi.

(28)

Procedūras C 23/96 laikā 1996. gada 31. oktobra vēstulē Itālijas iestādes informēja Komisiju par sākotnējā atbalsta shēmā izdarītajiem grozījumiem, kuru rezultātā shēma, pēc Itālijas iestāžu ieskatiem, ir saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem. Galvenais grozījums tika izdarīts, pieņemot Reģionālo likumu Nr. 9/1996, ar ko novērsa noteikumus, kas pieļauj diskrimināciju pēc valstiskās piederības, kā arī brīvas uzņēmējdarbības principa pārkāpšanu. Tās arī paziņoja Komisijai, ka ir ieviests tiešas kontroles mehānisms, lai atbalsts netiktu piešķirts divas reizes (no valsts un reģionālajām iestādēm).

(29)

1996. gada 11. oktobra un 1997. gada 22. janvāra vēstulē Itālijas iestādes attaisnoja nepieciešamību veikt pasākumus, kas izriet no Likumā Nr. 9/1996 veiktajiem grozījumiem, tai skaitā minot grūtos ekonomiskos apstākļus Sardīnijā, kas ir klasificēta kā “I mērķa” reģions.

(30)

Procedūras C 71/97 laikā iesniegtajos apsvērumos Itālijas iestādes norādīja galvenokārt to, ka Kopienas tiesību akti, uz kuriem Komisija atsaucas savā lēmumā uzsākt izmeklēšanas procedūru, nav bijuši pieejami, jo Padomes Regula (EK) Nr. 3094/95 (8), kas grozīta ar Padomes Regulu Nr. 1904/96, kā arī Kopienas 1997. gada pamatnostādnes par valsts atbalstu jūras transportam tika publicētas pēc Likuma Nr. 9/1996 pieņemšanas.

(31)

Otrkārt, Itālija uzsvēra, ka Likumā Nr. 9/1996 paredzētie pasākumi nebija īstenoti un ka nebija notikusi nekādu finanšu saistību uzņemšanās attiecībā pret trešām pusēm. Turklāt Itālija apgalvoja, ka paredzētie pasākumi bija nepieciešami, lai reaģētu uz apjomradītu ietaupījumu trūkumu jūras preču un pasažieru transporta nozarē tādā salas reģionā, kāds ir Sardīnijas reģions.

(32)

Savos secinājumos Itālijas iestādes apgalvoja, ka ir gatavas grozīt Likuma tekstu un ievērot visus spēkā esošos Kopienas tiesību aktus.

(33)

Komisija uzskata, ka Itālijas iestādes, nepaziņojot par minēto atbalsta shēmu, kas paredzēta Sardīnijā reģistrētiem uzņēmumiem, kuri vēlas būvēt, iegādāties, pārbūvēt vai remontēt kuģus, ir pārkāpušas EK Līguma 88. panta 3. punktā (iepriekš – 93. panta 3. punkts) noteiktās saistības. Turklāt, kaut arī atbalsta shēma tika ieviesta pirms EK Līguma stāšanās spēkā, ar Likumu Nr. 20/1951 un Likumu Nr. 15/1954 ieviestā atbalsta shēma tika būtiski grozīta ar Likumu Nr. 11/1988. Tātad par 1988. gadā izdarītajiem grozījumiem bija jāziņo Komisijai, tāpēc jaunie atbalsti ir uzskatāmi par nepaziņotiem atbalstiem. Šo faktu Itālijas iestādes nebija iekļāvušas savos apsvērumos, ko tās iesniedza pēc procedūras uzsākšanas 1996. gada 24. jūnijā, un tas ir attiecīgi apstiprināts šajā lēmumā.

(34)

Komisija secina, ka izmeklējamais pasākums ir uzskatāms par valsts atbalstu EK Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē. Turklāt Sardīnijas uzņēmumiem tika piemērota izdevīgāka procentu likme salīdzinājumā ar tirgus likmi un to izmaksas saistībā ar aizdevumiem un finanšu nomu bija mazākas. Tātad tie ir guvuši labumu, jo ir atbrīvoti no finansiālā sloga, kas tiem būtu parastos apstākļos. Komisija atzīmē, ka šis slogs tika finansēts no valsts resursiem un atbalsts bija selektīvs, jo tas bija paredzēts tikai kuģniecības nozares uzņēmumiem, kas dibināti Sardīnijā un darbojas attiecīgajā apvidū.

(35)

Tāpat Komisija atzīmē, ka pasākums ietekmē dalībvalstu savstarpējo tirdzniecību. Itālijas iestāžu ieviestā atbalsta shēma attiecas uz Sardīnijas kuģniecības uzņēmumiem kopumā – gan uz tiem, kas veic kabotāžas darbības, gan starptautiskos pārvadājumus. Ja Regula Nr. 3577/92 (9), ar ko tika liberalizēts jūras kabotāžas pakalpojumu tirgus Kopienā, neparedz kabotāžas liberalizāciju Vidusjūras salās līdz 1999. gada 1. janvārim, tātad šī regula no savas darbības jomas neizslēdz izmaiņas kuģniecības pakalpojumos tirgū starp vairākām dalībvalstīm, īpaši starp kontinentālo Franciju, Spāniju un Itāliju. Šajā sakarā jāatzīmē, ka minēto atbalstu neierobežoja kabotāža, tas ir, Itālijas teritoriālajos ūdeņos veikti kuģniecības pakalpojumi, kas bija liberalizēti no 1999. gada 1. janvāra, bet tas attiecās arī uz Sardīnijas kuģniecības uzņēmumiem, kuri veica starptautiskus jūras transporta pakalpojumus, kas bija liberalizēti jau kopš 1986. gada (10), un kuri līdz ar to varēja darboties konkurences apstākļos kopā ar citiem Kopienas uzņēmumiem.

(36)

Turklāt no Komisijai pieejamiem datiem (11) secināms, ka no 1992. līdz 1997. gadam tirdzniecības kuģi (un kruīzu kuģi) veica jūras pārvadājumus no Sardīnijas ostām uz citām Kopienas un ārpuskopienas ostām un pretējos virzienos. Īpaši jāatzīmē Francijas kompānija, kas veica reisus no Tulonas uz Sardīniju, un divas Itālijas kompānijas, kas veica reisus no Korsikas uz Sardīniju. Šie apstākļi pierāda, ka šajā periodā (no 1988. līdz 1996. gadam) tika veikti starptautiskie jūras transporta pakalpojumi starp Itāliju un atsevišķām dalībvalstīm.

(37)

Savā pēdējā vēstulē 2007. gada 8. martā Itālijas iestādes apgalvoja, ka saskaņā ar Likumu 11/1988 piešķirtie finansējumi attiecās uz “kuģu iegādi ar bruto tilpību no 24 līdz 138 tonnām”. Šie kuģi galvenokārt esot bijuši paredzēti jūras piekrastes pārvadājumiem tirgū, kurš tolaik vēl nebija atvērts konkurencei. Tomēr vismaz divos gadījumos atbalsta shēma tika piemērota tādu prāmju iegādei, kas pārvadāja pasažierus un transporta līdzekļus starp Sardīniju un kontinentālo Itāliju un kas varēja konkurēt ar citiem valsts un Kopienas uzņēmumiem. Itālijas iestādes apgalvoja, ka to rīcībā nav nekādu datu par minētajā laika periodā veiktajiem pasažieru un preču pārvadājumiem ne starp Sardīniju un Itāliju, ne arī starp Sardīniju un citām Kopienas valstīm.

(38)

Tāpat jāatzīmē, ka Regulā Nr. 3577/92 par kabotāžu nebija izslēgta konkurences iespēja starp uzņēmumiem jūras transporta tirgū starp Sardīniju un kontinentālo Itāliju laikā līdz 1999. gada 1. janvārim, jo ārzemju kompānijām bija tiesības veikt jūras kabotāžas pakalpojumus Itālijā, reģistrējot savus kuģus šajā dalībvalstī, bet tās nevarēja izmantot atbalsta shēmas priekšrocības, kas bija rezervētas tikai Sardīnijas kuģu īpašniekiem. Šī atbalsta shēma atturēja citu dalībvalstu kuģniecības uzņēmumus no filiāļu atvēršanas Itālijā un jūras kabotāžas pakalpojumiem ar Sardīniju, jo jebkurā gadījumā tie nevarēja izmantot minēto atbalstu un tiem bija jākonkurē ar citiem uzņēmumiem, kas savukārt varēja saņemt atbalstu.

(39)

Neviens no 87. panta 2. un 3. punktā (iepriekš – 92. panta 2. un 3. punkts) minētajiem izņēmuma nosacījumiem nav piemērojams turpmāk minēto iemeslu dēļ.

(40)

Itālijas iestādes apstiprina, ka atbalsts bija nepieciešams, lai sekmētu attīstību reģionā, kurā ir grūti ekonomiskie apstākļi.

(41)

Lai gan Sardīnija ir reģions, kurā var piešķirt reģionālo atbalstu, EK Līguma 87. panta 3. punkta a) apakšpunktā minētais izņēmuma nosacījums nav piemērojams, jo minētie atbalsti nav piešķirti, lai veicinātu reģionālo attīstību, bet tikai lai atbalstītu kuģniecības uzņēmumus. Turklāt Itālijas iestādes nav iesniegušas pietiekamus pierādījumus, kādā veidā atbalsta shēma Sardīnijas jūras uzņēmumiem veicinātu reģiona attīstību tobrīd spēkā esošo Kopienas tiesību aktu nozīmē, tas ir, saskaņā ar Komisijas Paziņojuma par reģionālo atbalstu piemērošanas metodēm 92. panta 3. punkta a) un c) apakšpunktu (12). Kaut arī Sardīnijas reģions ir iekļauts 92. panta 3. punkta a) apakšpunktā (skat. iepriekš minētā paziņojuma I pielikumu) minēto reģionu sarakstā, nav pierādīts, ka šis pasākums būtu nepieciešams kā atbalsts sākotnējam ieguldījumam vai darba vietu radīšanai, tāpat to nevar uzskatīt arī par atbalstu darbībai, kas ierobežota laikā un kuras mērķis ir kompensēt īpašus vai pastāvīgus trūkumus reģionā, līdz ar ko pasākums veicinātu ilgtspējīgu un līdzsvarotu attīstību, neradot jaudas pārpalikumu attiecīgajā nozarē.

(42)

Turklāt paziņojumā teikts, ka jebkuram reģionālajam atbalstam jābūt saskaņā ar Kopienas pamatnostādnēm attiecīgajā rūpniecības nozarē (šajā gadījumā kuģu būves nozarē), kas, kā tiks pierādīts turpmāk, minētā atbalsta gadījumā nav ievērotas.

(43)

Tāpēc atbalstam nav piemērojams 87. panta 3. punkta a) apakšpunktā minētais izņēmuma nosacījums.

(44)

Tāpat nevar piemērot arī 87. panta 3. punkta c) apakšpunktā minēto izņēmuma nosacījumu, kas attiecas uz atbalstu, lai attīstītu atsevišķas ekonomiskas darbības, jo minētajā atbalsta shēmā nav ievērotas no 1988. līdz 1996. gadam spēkā esošās Kopienas pamatnostādnes. Tobrīd spēkā esošajos noteikumos, tas ir, 1989. gada pamatnostādņu par valsts atbalstu kuģniecības sabiedrībām (13) I pielikuma II nodaļā paredzēts, ka šādu atbalstu var piešķirt ar nosacījumu, ka tas neietekmē tirdzniecību tādā veidā, kas kaitē vispārējām interesēm. Iepriekš minēto pamatnostādņu septītajā punktā teikts: “Rīcība kopējās interesēs būtu tieši pasākumi, kuru primārais mērķis būtu paturēt kuģus zem Kopienas karoga, tas ir, novērst tendenci izmantot trešu valstu karogus, pirmkārt, uzlabojot tehnoloģijas iekārtas un, otrkārt, pieņemot darbā uz šiem kuģiem pēc iespējas vairāk Kopienas jūrnieku.” Šajā gadījumā Itālijas iestādes nav sniegušas pietiekamu informāciju, lai pierādītu, ka sākotnējā atbalsta shēma Sardīnijas reģionā uzlabotu kuģu drošību vai Kopienas jūrnieku ilgtspējīgu nodarbinātību.

(45)

Turklāt iepriekš minēto 1989. gada pamatnostādņu par valsts atbalstu kuģniecības sabiedrībām I pielikuma II nodaļas 6. punktā paredzēts, ka atbalstu kuģu būvei, pārbūvei un remontam var piešķirt tikai ar noteikumu, ka tiek ievēroti Kopienas tiesību aktos noteiktie ierobežojumi un jo īpaši Padomes 1987. gada 26. janvāra Direktīva 87/167/EEK par atbalstu kuģu būvē (14), Padomes Direktīva 90/684/EEK (15) un Padomes Regula (EK) Nr. 3094/95 (16). Direktīvas 87/167/EEK 4. pantā bija noteikts, ka atbalstu kuģu būvei un pārbūvei var uzskatīt par saderīgu ar kopējo tirgu, ja viena līguma kopējā atbalsta summa dotācijas ekvivalentā nepārsniedz maksimālo līguma vērtības summu procentos pirms atbalsta piešķiršanas, turpmāk tekstā – “maksimālā summa”.

(46)

Šajā sakarā valsts iestādēm jānodrošina, ka ir ievēroti Kopienas tiesību akti, kas attiecas uz atbalstu kuģu būvētavām un no kuriem Komisija nevar noteikt atkāpes. Tā kā tiesību aktu ievērošana nepārprotami ir priekšnosacījums šā atbalsta saderībai ar kopējo tirgu, dalībvalstij jāpierāda atbilstība Kopienas tiesību aktiem, sniedzot “jebkādu informāciju, kas [Komisijai] ļautu atzīt, ka pastāv pieprasītajam izņēmuma nosacījumam nepieciešamie apstākļi” (EKT 1993. gada 28. aprīļa spriedums lietā C-364/90 Itālija pret Komisiju, Eiropas Kopienu Tiesas prakses apkopojums 1993., I–2097. lpp., sākot no 20. punkta).

(47)

Tā kā Itālijas iestādes nav sniegušas nekādu informāciju par to, ka kopējā piešķirtā atbalsta summa atbilst maksimālai pieļaujamai atbalsta summai, kas minēta Direktīvas 87/167/EEK (17) 4. pantā, un tā kā nav pieejama nekāda cita informācija par sākotnējā pasākuma atbilstību iepriekš minētajai direktīvai, kā arī Regulas (EK) Nr. 3094/95 5. pantam (18), Komisija ir spiesta secināt, ka atbalsts nav saskaņā pat ar kuģu būves noteikumiem (19).

(48)

Šos izņēmuma nosacījumus nevar piemērot, lai apstiprinātu atbalsta shēmu, kas neatbilst EK Līguma pamatprincipiem. Komisija uzskata, ka atbalsta shēma Sardīnijas kuģu īpašniekiem neatbilst Kopienas tiesību aktiem, jo vairāki papildu nosacījumi, kas ieviesti ar Likumu Nr. 11/1988 pārkāpj brīvas uzņēmējdarbības pamatprincipus (52. pants) un jebkādas diskriminācijas aizliegumus attiecībā uz valstisko piederību (6. pants un 48. panta 2. punkts).

(49)

Turklāt, pārkāpjot EK Līguma 52. pantu, atbalsta shēma noteica ne tikai to, ka saņēmējai sabiedrībai jāatrodas Sardīnijā, bet arī to, ka tās juridiskajai adresei un jūras transporta darbībām, kā arī galvenajām noliktavām, glabātavām un palīgiekārtām jābūt vienā no reģiona ostām. Tā noteica arī to, ka visiem saņēmēja uzņēmuma kuģiem (ne tikai tiem, kuriem ar atbalsta shēmu ir piešķirts aizdevums) jābūt reģistrētiem Sardīnijā.

(50)

Turklāt, kā noteikts Likuma 11/1988 99. panta e) apakšpunktā un kā Tiesa atzīmē 2000. gada 19. oktobra spriedumā (19. punkts) – ja izmanto kuģus, kuru bruto tilpība ir lielāka par 250 tonnām, uzņēmumam jāpieņem kuģu būves darbā zināms minimālais skaits jūrnieku, kas ir attiecīgās Sardīnijas aprīkošanas ostas galvenās maiņas uzskaitē. Tātad saņēmējam uzņēmumam bija jāpieņem darbā noteikts procents vietējo jūrnieku, kaut arī citas izcelsmes jūrnieki varētu veikt to pašu darbu, un tā uzņēmumam bija jāpārkāpj diskriminācijas aizliegums attiecībā uz valstisko piederību. Atliek secināt, ka minētais atbalsts neatbilst Kopienas tiesību aktu pamatprincipiem.

(51)

Komisija uzskata, ka ar Likumu Nr. 9/1996 grozītā atbalsta shēma uzskatāma par valsts atbalstu 87. panta 1. punkta nozīmē šādu iemeslu dēļ: a) uz saņēmējiem uzņēmumiem gulstas mazāks finansiālais slogs, nekā tas būtu parastos apstākļos (tirgus procentu likme un citas ar aizdevumu un finanšu nomu saistītās izmaksas); b) šo slogu turpina finansēt no valsts resursiem; c) atbalsts ir selektīvs (paredzēts tikai kuģniecības nozares uzņēmumiem); un d) pasākums ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm, jo grozītā atbalsta shēma attiecas uz kuģniecības uzņēmumiem, kas vēlas iegādāties, būvēt un pārbūvēt preču un pasažieru transporta kuģus, kuru maršruta sākumpunkts un galamērķis ir Sardīnija un citas tās piekrastes salas. Kā iepriekš minēts, uzņēmumi, kas var saņemt atbalstu, nedarbojas tikai kabotāžas tirgū, kas ir liberalizēts kopš 1999. gada 1. janvāra, bet arī starptautiskajā jūras transporta tirgū, kas ir liberalizēts kopš 1986. gada (20). Jebkurā gadījumā nav šaubu, ka atbalsta shēma, ko piemēro ar spēkā esošo pasākumu, turpina ietekmēt konkurenci nozarē, kas pilnībā liberalizēta 1999. gadā.

(52)

Saskaņā ar Itālijas iestāžu 1996. gada oktobrī un 1997. gada janvārī iesniegto informāciju neviens saņēmējs nav saņēmis Likumā Nr. 9/1996 paredzēto atbalstu. Tā kā šie atbalsti nav piešķirti iepriekš, Komisija uzskata, ka šajā lēmumā nav jāvērtē to atbilstība tobrīd spēkā esošajiem Kopienas tiesību aktiem. Tomēr, ņemot vērā, ka šādus atbalstus varētu piešķirt nākotnē, jānovērtē to atbilstība šobrīd spēkā esošajiem Kopienas tiesību aktiem, tas ir, Kopienas 2004. gada pamatnostādnēm par valsts atbalstu jūras transportam (21) (turpmāk tekstā – “2004. gada Kopienas pamatnostādnes”).

(53)

Grozītajā atbalsta shēmā vairs nepastāv elementi, kas varētu pieļaut diskrimināciju valstiskās piederības dēļ, un tā nepārkāpj brīvas uzņēmējdarbības principu. Tomēr Komisija uzskata, ka grozītā atbalsta shēma neatbilst 2004. gada Kopienas pamatnostādņu nosacījumiem, un tai nevar piemērot 87. panta 3. punkta a) un c) apakšpunktos minētos izņēmuma nosacījumus turpmāk uzskaitīto iemeslu dēļ.

(54)

Saskaņā ar 2004. gada Kopienas pamatnostādņu 5. punktu atbalstiem, kas piešķirti flotes atjaunošanai, parasti ir tendence radīt konkurences traucējumus. Šajā gadījumā Komisija uzskata, ka minētie atbalsti neietilpst tiešā strukturālā reformā, lai samazinātu kopējo jaudu, un tāpat tie netiek piešķirti, lai uzlabotu kuģu klāja ekipējumu vai kuģu drošību. Šajā sakarā nav nepieciešams vērtēt apstākli, ka pēc grozītās atbalsta shēmas atbalsts ir paredzēts “inovatīviem transporta veidiem un augstajām tehnoloģijām”, jo šīs grozījumā minētās tehnoloģijas un ar tām saistītās izmaksas nav definētas.

(55)

Komisija uzskata, ka atbalsta shēmu nevar uzskatīt arī par reģionālu atbalstu Kopienas reģionālo pamatnostādņu 6. punkta nozīmē. Turklāt, lai gan Sardīnija ir problemātisks reģions, Itālijas iestādes nav pietiekami pierādījušas, kā reģions gūs labumu no minētās atbalsta shēmas (2004. gada pamatnostādņu 5. sadaļas 4. punkts), ne arī to, ka atbalsta shēma būtu saskaņā ar spēkā esošajiem Kopienas noteikumiem par reģionālajiem atbalstiem (22).

(56)

Bez tam Komisija uzskata, ka jau minēto iemeslu dēļ atbalsta shēma nodara kaitējumu citu dalībvalstu ekonomikai un kropļo konkurenci starp dalībvalstīm tādā veidā, kas kaitē vispārējām interesēm (2004. gada pamatnostādņu 2. nodaļa).

(57)

Komisija tāpat atzīmē, ka saskaņā ar 2004. gada Kopienas pamatnostādnēm atbalstam, kas piešķirts ieguldījumiem, jābūt saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem kuģu būves nozarē, tas ir, ar Regulu (EK) Nr. 1540/98 (23). Jāatzīmē, ka šīs regulas 3. panta 1. punktā teikts: “Līdz 2000. gada 31. decembrim atbalstu kuģu būvei un pārbūvei, izņemot kuģu remontu, var uzskatīt par saderīgu ar kopējo tirgu, ja viena līguma kopējā atbalsta summa dotācijas ekvivalentā (visu kuģa īpašniekam vai trešai pusei piešķirto atbalstu dotācijas ekvivalents) nepārsniedz procentos izteikto maksimālo līguma kopējo vērtību pirms atbalsta piešķiršanas…” Ņemot vērā apstākli, ka Itālija nav iesniegusi nekādu informāciju par to, vai viena līguma visu atbalsta veidu kopējā summa dotācijas ekvivalentā nepārsniedz procentos izteikto maksimālo līguma kopējo vērtību pirms atbalsta piešķiršanas, jāsecina, ka pasākums nav saskaņā ar 3. panta 1. punktu.

(58)

Bez tam saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1540/98 3. panta 4. punktu “valsts vai ārvalstu kuģu īpašniekiem vai trešām pusēm piešķirto atbalstu valsts kredītlīniju veidā var uzskatīt par saderīgu ar kopējo tirgu un neiekļaut maksimālajā summā, ja tas ir saskaņā ar Padomes 1981. gada 3. augusta Lēmumu par ESAO (vienošanās par kredītiem kuģu eksportam) vai lēmumiem, kas šo lēmumu aizstāj vai groza”. Komisijas rīcībā ir arī informācija, kas norāda, ka grozītajā atbalsta shēmā paredzētais atbalsts ir saskaņā ar Padomes 1981. gada 3. augusta Lēmumu par ESAO.

(59)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1540/98 6. pantu atbalstu, kas piešķirts to pastāvošo kuģu būvētavu atjaunošanai, kuras izmanto kuģu būvei, pārbūvei un remontam, var uzskatīt par saderīgu ar kopējo tirgu līdz maksimālai summai – 10 % no bruto vērtības, ja tas ir saistīts ar jaunu rūpniecisku tādu preču un procesu efektīvu un nepieciešamu izmantošanu, kurus nepareizi izmanto citi uzņēmumi šajā nozarē Eiropas Savienībā, un kas ir pakļauti tehnoloģiskam vai rūpnieciskajam riskam. Turklāt šādam atbalstam jābūt tikai tik lielam, lai nosegtu ieguldījumu un attīstības darbību izmaksas, kas ir tieši saistītas tikai ar projekta jauno daļu, un tā summai un intensitātei jābūt ierobežotai līdz minimumam, ņemot vērā ar projektu saistīto risku. Kā jau iepriekš minēts, fakts, ka saskaņā ar grozīto atbalsta shēmu atbalsts ir paredzēts “inovatīviem transporta veidiem un augstajām tehnoloģijām”, nesniedz iespēju izvērtēt grozījumu faktisko ietekmi, jo minētās tehnoloģijas un ar tām saistītās izmaksas nav definētas. Attiecīgi Komisijai jāsecina, ka arī grozītā atbalsta shēma nav saskaņā ar kuģu būves noteikumiem.

(60)

Visbeidzot, nav piemērojami 92. panta 3. punkta a) un c) apakšpunktā minētie izņēmuma nosacījumi, jo valsts iestādēm jānodrošina, ka ir ievēroti Kopienas tiesību akti, kas attiecas uz atbalstu kuģu būvētavām un no kuriem Komisija nevar noteikt atkāpes. Tā kā tiesību aktu ievērošana nepārprotami ir priekšnosacījums šā atbalsta saderībai ar kopējo tirgu, dalībvalstij jāpierāda atbilstība Kopienas tiesību aktiem, sniedzot pilnīgu informāciju, kas Komisijai ļautu atzīt, ka pastāv pieprasītajam izņēmuma nosacījumam nepieciešamie apstākļi.

(61)

Nobeigumā jāsecina, ka sākotnējā atbalsta shēma, kas tika piemērota no 1988. līdz 1996. gadam, ir nelikumīga un nav saderīga ar kopējo tirgu.

(62)

No tā izriet, ka saskaņā ar Reģionālo likumu Nr. 11/1988 ar atvieglotiem nosacījumiem aizdevumos piešķirtā atbalsta summa (kopā ITL 12 697 450 000) saņēmējiem ir jāatmaksā atbilstoši Itālijas tiesību aktos noteiktajām procedūrām un nosacījumiem. Ņemot vērā faktu, ka nav piešķirta neviena dotācija finanšu nomas veidā, tās nav jāatmaksā.

(63)

Atgūstamie atbalsta līdzekļi ietver arī procentus, ko aprēķina, sākot no dienas, kad saņēmējiem atbalsts kļuvis pieejams, līdz dienai, kad līdzekļi faktiski ir atgūti.

(64)

Tā kā Komisijai nebija iespējams ne tieši novērtēt atbalsta elementu, ne noteikt kopējo atbalsta summu, kas jāatmaksā katram saņēmējam, Itālijas iestādēm ir jānoskaidro šī informācija un jāpaziņo Komisijai summa, kas jāatgūst no katra saņēmēja.

(65)

Attiecībā uz atbalsta shēmu, kas grozīta ar Likumu Nr. 9/1996 un ir spēkā no 1996. gada, Komisija konstatē, ka kopš minētā gada nav piešķirts neviens atbalsts, tomēr secina, ka šī atbalsta shēma ir valsts atbalsts, kas nav saderīgs ar kopējo tirgu. Ņemot vērā faktu, ka nav piešķirta neviena šāda dotācija, tās nav jāatmaksā,