ISSN 1725-5112

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 23

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

51. sējums
2008. gada 26. janvāris


Saturs

 

I   Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Padomes Regula (EK) Nr. 63/2008 (2008. gada 21. janvāris), ar ko nosaka galīgu antidempinga maksājumu un galīgi iekasē noteikto pagaidu maksājumu par Indijas izcelsmes dihidromircenola importu

1

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 64/2008 (2008. gada 25. janvāris), ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

7

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 65/2008 (2008. gada 25. janvāris), ar ko 2008. gadam un nākamajiem gadiem atver tarifu kvotas, kas piemērojamas tādu atsevišķu lauksaimniecības produktu pārstrādē iegūtu Norvēģijas izcelsmes preču importam Eiropas Kopienā, uz kuriem attiecas Padomes Regula (EK) Nr. 3448/93

9

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 66/2008 (2008. gada 25. janvāris), ar ko atklāj gada tarifu kvotu 2008. gadam un turpmākiem gadiem, kas piemērojama dažu tādu lauksaimniecības produktu pārstrādē iegūtu Norvēģijas izcelsmes preču importam Eiropas Kopienā, uz ko attiecas Padomes Regula (EK) Nr. 3448/93

11

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 67/2008 (2008. gada 25. janvāris), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 3199/93 par spirta pilnīgas denaturēšanas procesu savstarpējo atzīšanu sakarā ar atbrīvojumu no akcīzes nodokļa

13

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 68/2008 (2008. gada 25. janvāris), ar kuru groza ar Regulu (EK) Nr. 1109/2007 noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļus atsevišķiem cukura nozares produktiem 2007./2008. saimnieciskajā gadā

15

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 69/2008 (2008. gada 25. janvāris) par rīsu importa licenču izdošanu saskaņā ar tarifa kvotām, kas ar Regulu (EK) Nr. 327/98 atvērtas 2008. gada janvāra apakšperiodam

17

 

 

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES KOPĪGI PIEŅEMTIE LĒMUMI

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 70/2008/EK (2008. gada 15. janvāris) par elektronisku muitas un tirdzniecības vidi

21

 

 

II   Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta

 

 

LĒMUMI

 

 

Padome

 

 

2008/76/EK

 

*

Padomes Lēmums (2008. gada 21. janvāris) attiecībā uz Kopienas nostāju Starptautiskajā Kakao padomē par 2001. gada Starptautiskās vienošanās par kakao pagarināšanu

27

 

 

Komisija

 

 

2008/77/EK

 

*

Komisijas Lēmums (2008. gada 25. janvāris), ar ko apstiprina 2008. gada plānus klasiskā cūku mēra izskaušanai savvaļas cūku vidū un šo cūku ārkārtas vakcinācijai pret minēto slimību Bulgārijā (izziņots ar dokumenta numuru K(2008) 270)

28

 

 

IETEIKUMI

 

 

Komisija

 

 

2008/78/EK

 

*

Komisijas Ieteikums (2008. gada 10. janvāris) par pasākumiem, lai atvieglotu turpmāko pāreju uz euro (izziņots ar dokumenta numuru K(2007) 6912)

30

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

REGULAS

26.1.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 23/1


PADOMES REGULA (EK) Nr. 63/2008

(2008. gada 21. janvāris),

ar ko nosaka galīgu antidempinga maksājumu un galīgi iekasē noteikto pagaidu maksājumu par Indijas izcelsmes dihidromircenola importu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 384/96 (1995. gada 22. decembris) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 9. pantu,

ņemot vērā priekšlikumu, ko Komisija iesniegusi pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju,

tā kā:

A.   PROCEDŪRA

1.   Pagaidu pasākumi

(1)

Komisija 2007. gada 27. jūlijā ar Regulu (EK) Nr. 896/2007 (2) (“pagaidu regula”) noteica pagaidu antidempinga maksājumu Indijas (“attiecīgā valsts”) izcelsmes dihidromircenola importam Kopienā.

(2)

Jāatgādina, ka dempinga un kaitējuma izmeklēšana attiecās uz laikposmu no 2005. gada 1. oktobra līdz 2006. gada 30. septembrim (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”). To procesu izpēte, kam ir būtiska nozīme kaitējuma analīzē, aptvēra laiku no 2003. gada 1. janvāra līdz IP beigām (“attiecīgais periods”).

(3)

Pagaidu regulas 7. apsvērumā norādītās Kopienas ražotāju adreses koriģē šādi:

Destilaciones Bordas Chinchurreta S.A., Dos Hermanas (Sevilja), Spānija,

Sensient Fragrances S.A., Granāda, Spānija,

Takasago International Chemicals (Europe) S.A., Mursija, Spānija.

2.   Turpmākā procedūra

(4)

Pēc pagaidu antidempinga maksājuma noteikšanas Indijas izcelsmes dihidromircenola importam visām personām darīja zināmus būtiskos faktus un apsvērumus, uz kuru pamata tika pieņemta pagaidu regula (“pagaidu secinājumu izpaušana”). Visām personām atvēlēja termiņu, kurā rakstveidā vai mutvārdos izteikt viedokli par šiem secinājumiem.

(5)

Dažas ieinteresētās personas iesniedza rakstveida piezīmes. Personām, kuras to pieprasīja, tika dota iespēja arī izteikties mutvārdos. Komisija turpināja vākt un pārbaudīt visu informāciju, ko uzskatīja par nepieciešamu galīgajiem konstatējumiem.

(6)

Visas personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata bija paredzēts ieteikt piemērot galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasēt ar pagaidu maksājumu nodrošinātās summas (“galīgo secinājumu izpaušana”). Ieinteresētajām personām tika atvēlēts termiņš, kurā iesniegt savus apsvērumus par šiem secinājumiem. Tika izskatītas personu izteiktās mutvārdu un rakstveida piezīmes, un vajadzības gadījumā konstatējumi tika attiecīgi grozīti.

B.   ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS

(7)

Tā kā par attiecīgo ražojumu un līdzīgo ražojumu nav saņemtas piezīmes, ar šo apstiprina pagaidu regulas 9.–12. apsvērumu.

C.   DEMPINGS

1.   Normālā vērtība

(8)

Pēc pagaidu pasākumu noteikšanas pagaidu regulas 17. apsvērumā minētais ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka Komisijas veiktajā analīzē netika ņemti vērā atsevišķi svarīgi elementi, kas ietekmē ražošanas izmaksas un līdz ar to – normālās vērtības noteikšanu. Ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka tā normālā vērtība jānosaka, pamatojoties uz viņa ražošanas izmaksām, nevis otra ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, cenām vietējā tirgū parastajā tirdzniecības apritē.

(9)

Pirmkārt, konstatēja, ka iepriekš minētie apgalvojumi par ražošanas izmaksām nav pamatoti. Otrkārt, saskaņā ar pamatregulas 2. pantu Komisijas izmantoto metodiku attiecīgā ražotāja eksportētāja normālās vērtības noteikšanai (skatīt pagaidu regulas 17. apsvērumu) uzskata par vispiemērotāko šādu iemeslu dēļ: i) attiecīgais ražotājs eksportētājs izmeklēšanas periodā vietējā tirgū nepārdeva līdzīgo ražojumu un tādas pašas vispārējās kategorijas ražojumus; ii) ražojumi ir pilnībā savstarpēji aizstājami un iii) tikai vēl viens ražotājs eksportētājs sadarbojās izmeklēšanā. Turklāt, ja normālās vērtības pamatā nebūtu otra Indijas ražotāja cenas, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punkta c) apakšpunktu būtu jānosaka pārdošanas izmaksu, vispārējo un administratīvo izmaksu un peļņas summas. Kopumā tas, ka izmantotas otra Indijas ražotāja pārdošanas cenas vietējā tirgū, šķiet, ir visreprezentatīvākais pamats, lai atspoguļotu dominējošos tirdzniecības nosacījumus Indijas vietējā tirgū un šādi noteiktu normālo vērtību. Tāpēc prasību noraidīja.

(10)

Ņemot vērā iepriekš minēto un tā kā nav saņemtas citas piezīmes par normālo vērtību, ar šo apstiprina pagaidu regulas 13.–17. apsvērumu.

2.   Eksporta cena

(11)

Tā kā par to nav saņemtas piezīmes, ar šo apstiprina pagaidu regulas 18. apsvērumu.

3.   Salīdzinājums

(12)

Viens ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka Komisija, salīdzināšanas vajadzībām nosakot eksporta cenas korekcijas, izdarījusi dažus nepamatotus atskaitījumus attiecībā uz atsevišķiem pārvadāšanas, pārkraušanas un kredīta izmaksu elementiem. Komisija pieņēma prasību un attiecīgi pārskatīja šīs korekcijas.

(13)

Tā kā nav saņemtas citas piezīmes par šo jautājumu, ar šo apstiprina pagaidu regulas 19. apsvērumu.

4.   Dempinga starpības

(14)

Pēc pagaidu pasākumu noteikšanas viena persona apgalvoja, ka lielāka dempinga starpība tiem ražotājiem eksportētājiem, kuri nesadarbojās, jāaprēķina, pamatojoties uz to ražotāju eksportētāju vismazākajām CIF cenām, kuri sadarbojās. Šajā sakarā jāatgādina, ka netika konstatētas nekādas norādes, kas liecinātu, ka uzņēmumi, kuri nesadarbojās, IP nodarbotos ar lielāka apjoma dempingu nekā uzņēmumi, kuri sadarbojās. Tieši otrādi, salīdzinot Eurostat datus par Indijas izcelsmes importu un to informāciju par uz Kopienu eksportēto apjomu un vērtību, ko sniedza ražotāji eksportētāji, kuri sadarbojās, redzams, ka i) ražotāju eksportētāju, kuri nesadarbojās, importa apjoms Kopienā bija mazāk par 20 % no Indijas kopējā importa apjoma IP (precīzu rādītāju nevar izpaust konfidencialitātes apsvērumu dēļ) un ii) ražotāji eksportētāji, kuri nesadarbojās, Kopienas tirgū prasīja acīmredzami lielākas cenas nekā uzņēmumi, kuri sadarbojās. Tāpēc šo prasību noraidīja.

(15)

Pēc galīgo secinājumu izpaušanas tā pati persona atkārtoti nāca klajā ar iepriekš minēto apgalvojumu par to ražotāju eksportētāju dempinga starpību, kuri nesadarbojās. Netika iesniegti jauni argumenti, kas ļautu mainīt iepriekš 14. apsvērumā minētos secinājumus. Attiecīgā persona tikai piebilda, ka tā nevar pārbaudīt datus par importu, kas tika izmantoti Komisijas veiktajā analīzē, jo esot saglabāta to konfidencialitāte. Uzņēmumu informēja, ka importa apjoms un vidējā importa cena ir sīki izklāstīta pagaidu regulas 38. un 39. apsvērumā un statistika, kas ir šīs informācijas avots, proti, Eurostat statistika, ir publiski pieejama. Tādējādi uzņēmumam nekādi netika liegta iespēja pārbaudīt Komisijas secinājumus un aizstāvēt savas tiesības. Tāpēc prasību noraidīja.

(16)

Ņemot vērā iepriekš minēto, galīgās dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas līdz Kopienas robežai pirms nodokļa samaksas, ir šādas:

Uzņēmums

Galīgā dempinga starpība

Neeru Enterprises, Rampūra

3,1 %

Privi Organics Limited, Mumbaja

7,5 %

Visi pārējie uzņēmumi

7,5 %

D.   KAITĒJUMS

(17)

Pēc pagaidu pasākumu noteikšanas viens ražotājs eksportētājs iesniedza prasību par to, ka Kopienas ražotājs, kurš IP veica ievērojama apjoma dihidromircenola importu no Indijas (skatīt pagaidu regulas 25. apsvērumu), būtu jāizslēdz no Kopienas ražošanas nozares definīcijas un līdz ar to arī no kaitējuma analīzes, tostarp kaitējuma novēršanas līmeņa noteikšanas. Šajā sakarā jāatgādina, ka attiecīgais Kopienas ražotājs nemainīja savu pamatuzņēmējdarbību, proti, ražošanu, pret importēšanu. Tas bija veicis iepriekš minēto importu no Indijas jo īpaši tādēļ, lai saglabātu savu līdzīgā ražojuma izgatavošanu. Tāpēc nav iemesla izslēgt šo uzņēmumu no Kopienas ražošanas nozares. Turklāt jāatgādina, ka, pat ja attiecīgais ražotājs tiktu izslēgts no Kopienas ražošanas nozares definīcijas, konstatējums par kaitējumu nebūtu bijis citāds. Tāpēc prasību noraidīja.

(18)

Tas pats ražotājs eksportētājs arī apgalvoja, ka Kopienas ražotāju vispārējā ekonomiskā situācija esot ļoti laba; konkrēti, tā esot ievērojami uzlabojusies 2005. gadā un IP, un, kā uzskata šis eksportētājs, šāda pozitīva tendence, ļoti iespējams, saglabāsies tuvākajā nākotnē. Šie secinājumi bija pamatoti ar Kopienas ražošanas nozares ražošanas un pārdošanas apjomu, krājumu un tirgus daļas attīstību, kas atspoguļota pagaidu regulas 45.–47. apsvērumā. Šim argumentam nevar piekrist, jo tajā nav pienācīgi ņemts vērā tas, ka notika ievērojams dihidromircenola pārdošanas cenu kritums Kopienā (skatīt pagaidu regulas 47.–49. apsvērumu), un tas, ka Kopienas ražošanas nozare spēja palielināt ražošanas un pārdošanas apjomu un saglabāt augošā Kopienas tirgus daļu tikai uz nopietnu zaudējumu, ieguldījumu ienākuma krituma un negatīvas naudas plūsmas rēķina. Tāpēc prasību noraidīja.

(19)

Pēc galīgo secinājumu izpaušanas iepriekš 17. apsvērumā minētais ražotājs eksportētājs atkārtoti iesniedza savu prasību un piebilda, ka Komisija nav pienācīgi analizējusi attiecīgā Kopienas ražotāja situāciju, proti, ražotāja, kas veica attiecīgā ražojuma ievērojama apjoma importu. Konkrēti, šādi aspekti neesot analizēti: i) šā ražotāja importētāja procentuālā daļa attiecīgā ražojuma kopējā Kopienas ražošanas apjomā; ii) šā ražotāja importētāja ieinteresētības iemesls veikt importu; iii) jautājums par to, cik lielā mērā šis ražotājs importētājs ilgākā laikposmā pievērsīsies vietējai ražošanai, nevis turpinās veikt importu; un iv) šā ražotāja importētāja importa un vietējās ražošanas attiecība.

(20)

Šajā saistībā jāatgādina, ka visi jautājumi par attiecīgā Kopienas ražotāja situāciju tika pienācīgi analizēti; tomēr atsevišķu informāciju nevarēja izpaust, ņemot vērā tās konfidencialitāti. Kā redzams pagaidu regulas 25. apsvērumā un iepriekš 17. apsvērumā, galvenie iemesli tam, ka attiecīgais ražotājs netika izslēgts no Kopienas ražošanas nozares definīcijas un no Kopienas ražošanas, bija šādi: i) viņa ieinteresētības iemesls veikt importu (proti, tas importēja attiecīgo ražojumu, lai saglabātu savu līdzīgā ražojuma izgatavošanu Kopienā) un ii) tas, ka viņa situācija tikai nedaudz ietekmē Kopienas ražošanas nozares vispārējo situāciju (proti, viņa iespējamā izslēgšana nemainītu konstatējumus par kaitējumu). Visbeidzot, ir skaidrs, ka, atbalstot sūdzību un pilnībā sadarbojoties izmeklēšanā, šis ražotājs vēlējās mazināt to, ka no Indijas ieplūst imports par dempinga cenām. Tāpēc tas ir viennozīmīgi pierādījis, ka dod priekšroku vietējai ražošanai, nevis vēlas turpināt veikt importu. Tāpēc iepriekš 19. apsvērumā minētos apgalvojumus noraidīja.

(21)

Atsaucoties uz pagaidu regulas 41. apsvērumu, viens ražotājs eksportētājs iesniedza informāciju, ka cenu samazinājuma noteikšanas pamatā vajadzētu būt vidējai Indijas importa cenai, nevis to ražotāju eksportētāju importa cenām, kuri sadarbojās. Šajā saistībā jāatgādina, ka, ņemot vērā sadarbības līmeni šajā gadījumā, proti, vairāk nekā 80 %, un ievērojot to, ka kopējā importa statistika pamatojas uz ex KN kodu, proti, tajā var būt ietverts zināms citu ražojumu, nevis dihidromircenola, daudzums (skatīt pagaidu regulas 36. apsvērumu), cenu salīdzinājums, pamatojoties uz vidējo importa cenu, var būt daudz neprecīzāks nekā noteiktās individuālās uzņēmumu cenu samazinājuma starpības. Tāpēc prasību noraidīja.

(22)

Ņemot vērā iepriekš minēto un tā kā netika saņemtas citas piezīmes par kaitējumu, ar šo apstiprina pagaidu regulas 23.–56. apsvērumu.

E.   CĒLOŅSAKARĪBA

(23)

Pēc pagaidu pasākumu noteikšanas viens ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka imports no Indijas nav nodarījis kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei, jo tā cena IP paaugstinājās un tirgus daļa samazinājās par 2,4 procentu punktiem. Šajā argumentācijā netiek ņemti vērā vairāki svarīgi aspekti, kas bija raksturīgi tam, kā attīstījās Indijas imports par dempinga cenām un Kopienas tirgus situācija. Kā atspoguļots pagaidu regulas 38.–42. apsvērumā, attiecīgā ražojuma imports Kopienā no Indijas par dempinga cenām palielinājās no aptuveni 25 000 kg 2003. gadā līdz aptuveni 760 000 kg IP. Šā importa tirgus daļa pieauga no 0,7 % 2003. gadā līdz 17,3 % IP. Nelielais tirgus daļas kritums IP bija izskaidrojams ar Kopienas tirgus pēkšņo izaugsmi šajā periodā, nevis ar Indijas importa apjoma kritumu; izmeklēšanas periodā turpināja palielināties Indijas importa par dempinga cenām apjoms, tomēr ne tik ļoti kā iepriekš. Kopumā Indijas importa apjoms par dempinga cenām Kopienas tirgū palielinājās daudz vairāk nekā Kopienas patēriņš attiecīgajā periodā. Visbeidzot, jāatgādina, ka Indijas importam par dempinga cenām bija ievērojami zemākas cenas nekā Kopienas ražošanas nozares ražojumiem. Kāpums, kas bija raksturīgs importam par dempinga cenām, kuras bija ievērojami zemākas nekā Kopienas ražošanas nozares cenas, laika ziņā sakrita ar Kopienas ražošanas nozares situācijas pasliktināšanos. Tāpēc prasību noraidīja.

(24)

Turklāt tas pats ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka jebkāds Kopienas ražošanas nozarei nodarītais kaitējums ir pašas nozares vaina. Tas apgalvoja, ka citādi nav izskaidrojami zaudējumi, kas konstatēti situācijā, kurā aug pieprasījums, palielinās cenas un tādējādi arī pārdošanas apjoms un apgrozījums, kā arī ražīgums. Tas kā iespējamu skaidrojumu minēja augošo vidējo algu, kas no 2003. gada līdz IP palielinājusies par 24 %.

(25)

Pirmkārt, lai gan Kopienas ražošanas nozares cena Kopienas tirgū no 2005. gada līdz IP palielinājās par 2 %, tā bija par 30 % zemāka nekā 2003. gadā; vienlaikus Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjoms no 2003. gada līdz IP palielinājās tikai par 22 % (skatīt pagaidu regulas 47. apsvērumu). Rezultātā Kopienas ražošanas nozares gūtie ienākumi, pārdodot Kopienas tirgū, ievērojami samazinājās, proti, attiecīgajā periodā aptuveni par 15 %. Otrkārt, vidējo darbaspēka izmaksu attīstība jāskata saistībā ar nodarbinātības un ražīguma tendencēm. Kā paskaidrots pagaidu regulas 51. apsvērumā, tas, ka darbaspēka izmaksas par vienu darba ņēmēju attiecīgajā periodā kāpa par 24 %, izskaidrojams, tostarp, ar nodarbinātības struktūras pārmaiņām (lielāks kvalificēta darbaspēka īpatsvars). Rādītāji liecina, ka šo pārmaiņu rezultātā paaugstinājās ražīgums, kas savukārt kompensēja palielinātās vidējās darbaspēka izmaksas. Tādējādi kopējās darbaspēka izmaksas, rēķinot uz vienu saražoto vienību, nemainījās. Turklāt dihidromircenola ražošana neprasa lielu darbaspēka ieguldījumu. Tādēļ uzskata, ka algu kāpums nevarēja būt Kopienas ražošanas nozares zaudējumus izraisošs faktors. Tāpēc prasību noraidīja.

(26)

Pēc galīgo secinājumu izpaušanas tas pats ražotājs eksportētājs iesniedza vairākus jaunus argumentus par cēloņsakarību. Tos var apkopot šādi: i) kaitējumu radīja attiecīgā ražojuma imports, ko veica pats iepriekš 17. apsvērumā minētais Kopienas ražotājs; ii) kaitējumu radīja pašas Kopienas ražošanas nozares lielie ieguldījumi jaunajā ražošanas jaudā un aizdevumi, ko šim nolūkam aizņēmās no finanšu iestādēm; iii) Kopienas ražošanas nozares eksporta tirdzniecības attīstība netika analizēta; iv) kaitējums radās pašu vainas dēļ, proti, to radīja ražošanas jaudas palielināšana un kvalificēta papildu darbaspēka piesaiste un tādējādi – ražošanas izmaksu palielināšana.

(27)

Ņemot vērā šos jaunos argumentus, jāatgādina, ka i) attiecīgā ražojuma imports, ko veica viens Kopienas ražotājs, nevarēja ietekmēt vispārējo Kopienas ražošanas nozares situāciju, jo šis imports bija niecīgs (skatīt iepriekš 17.–20. apsvērumu). Turklāt jāatgādina, ka šis imports veikts, reaģējot uz lielo importa apjomu par dempinga cenām no Indijas un zaudējumiem, kas tādējādi bija nodarīti Kopienas ražošanas nozarei, proti, pēc tam, kad jau bija nodarīts būtisks kaitējums; ii) attiecīgajā periodā netika veikti jauni ieguldījumi ražošanas jaudā; tieši pretēji – jauda nemainījās un ieguldījumi ievērojami samazinājās (skatīt pagaidu regulas 45.–49. apsvērumu); iii) Kopienas ražošanas nozares eksporta rezultāti tika analizēti pagaidu regulas 68. apsvērumā, un šī analīze liecina, ka cēloņsakarība netiek atspēkota; un iv) Kopienas ražošanas nozare nepiesaistīja papildu darbaspēku. Kā redzams pagaidu regulas 51. apsvērumā, no 2003. gada līdz IP nodarbinātības rādītājs samazinājās par 15 %. Nodarbinātības struktūras pārmaiņas panāca, atlaižot nekvalificētu darbaspēku. Attiecībā uz ražošanas jaudu jāatgādina, ka to nepalielināja. Tāpēc iepriekš 26. apsvērumā minētos argumentus noraida.

(28)

Ņemot vērā iepriekš minēto un tā kā netika saņemtas citas piezīmes par cēloņsakarību, ar šo apstiprina pagaidu regulas 57.–76. apsvērumu.

F.   KOPIENAS INTERESES

(29)

Viens ražotājs eksportētājs sniedza informāciju, ka pasākumu noteikšana ļoti negatīvi ietekmē importētājus un lietotājus Kopienā, šādi apdraudot tūkstošiem darbavietu un nodokļu ienākumus; tomēr tas neiesniedza pierādījumus par to. Tāpēc apgalvojumus neuzskatīja par nozīmīgiem. Neviens importētājs un lietotājs neiebilda pret pagaidu secinājumiem par viņu interesēm (skatīt pagaidu regulas 87.–88. apsvērumu); tas liecina, ka antidempinga pasākumi, visticamāk, nav ievērojami ietekmējuši šīs personas. Tāpēc prasību noraidīja. Turklāt ražotāju eksportētāju informēja par to, ka ražotāji eksportētāji parasti nav attiecīgās personas, kuras skar Kopienas interešu analīze.

(30)

Pēc galīgo secinājumu izpaušanas šis ražotājs eksportētājs vēlreiz iesniedza savu prasību un paziņoja, ka tam ir tiesības izteikt piezīmes par katru antidempinga procedūras aspektu, tostarp par Kopienas interesēm. Tomēr netika iesniegti būtiski argumenti, kas ļautu mainīt iepriekš 29. apsvērumā minētos secinājumus. Attiecībā uz ražotāju eksportētāju tiesībām izteikt piezīmes par visiem procedūras aspektiem jāatgādina, ka tas tiem tiešām nav liegts. Tomēr saskaņā ar pamatregulas 21. panta 2. punktu uz šīm personām parasti neattiecas Kopienas interešu analīze, un viņu piezīmes var neņemt vērā, īpaši, ja tām nav pievienoti pierādījumi.

(31)

Tā kā netika saņemti citi apsvērumi par Kopienas interešu novērtējumu, ar šo apstiprina pagaidu regulas 77.–90. apsvērumu.

G.   GALĪGIE ANTIDEMPINGA PASĀKUMI

1.   Kaitējuma novēršanas līmenis

(32)

Jāatgādina, ka viens ražotājs eksportētājs iesniedza prasību par to, ka Kopienas ražotājs, kurš IP veica ievērojama apjoma dihidromircenola importu no Indijas, būtu jāizslēdz no Kopienas ražošanas nozares definīcijas un līdz ar to arī no kaitējuma novēršanas līmeņa noteikšanas; noteikšanā būtu jāņem vērā tikai atlikušie divi Kopienas ražotāji. Kā paskaidrots iepriekš 14. un 15. apsvērumā, šo prasību neuzskatīja par pamatotu. Tā kā nav saņemtas citas piezīmes par kaitējuma novēršanas līmeni, ar šo apstiprina pagaidu regulas 92.–94. apsvērumu.

2.   Pasākumu veids un līmenis

(33)

Ņemot vērā iepriekš teikto un saskaņā ar pamatregulas 9. panta 4. punktu, būtu jāievieš konstatētajām dempinga starpībām atbilstīgs galīgs antidempinga maksājums, jo abiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, kaitējuma novēršanas līmenis izrādījās augstāks par dempinga starpību.

(34)

Atsaucoties uz iepriekš minēto 14. un 15. apsvērumu, uzskata par lietderīgu pārējiem uzņēmumiem, kas izmeklēšanā nesadarbojās, maksājumu noteikt lielākā maksājuma apmērā, kas noteikts uzņēmumiem, kuri sadarbojās.

(35)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, galīgā maksājuma likmes ir šādas:

Ražotājs

Antidempinga maksājums

Neeru Enterprises, Rampūra

3,1 %

Visi pārējie uzņēmumi (ieskaitot Privi Organics Limited, Mumbaja)

7,5 %

(36)

Pēc to svarīgāko faktu un apsvērumu izpaušanas, uz kuriem pamatojoties bija plānots ieteikt galīgo antidempinga maksājumu piemērošanu, Neeru Enterprises ierosināja cenu saistības saskaņā ar pamatregulas 8. panta 1. punktu. Tomēr jāatgādina, ka pēdējos gados attiecīgajam ražojumam ir raksturīga cenu nepastāvība un tādēļ tas nav piemērots, lai pieņemtu saistības par noteiktu cenu. Tika pētīta alternatīva pieeja, proti, ar galvenā izejmateriāla, t.i., alfa-pinēna, cenu saistītas minimālās importa cenas indeksācijas iespēja. Tomēr šādu iemeslu dēļ šī alternatīva netika atzīta par iespējamu: i) nevar pietiekami izskaidrot attiecīgā ražojuma cenas svārstības ar alfa-pinēna cenas svārstībām un ii) alfa-pinēns nav prece, par kuru ir vispārēji pieejama statistika, kurā atspoguļotas tās tirgus cenas. Ņemot vērā iepriekš minēto, secināja, ka šajā gadījumā visas cenu saistības nav praktiskas un tādēļ tās nevar pieņemt. Attiecīgo eksportētāju pienācīgi informēja un deva tam iespēju izteikt piezīmes. Tomēr tā sniegtās piezīmes nav mainījušas iepriekš minēto secinājumu.

(37)

Pamatojoties uz šīs izmeklēšanas konstatējumiem, uzņēmumam tika noteikta individuāla antidempinga maksājuma likme, kas precizēta šajā regulā. Tāpēc tā atbilst situācijai, kas attiecībā uz šo uzņēmumu konstatēta izmeklēšanā. Tādējādi minēto maksājuma likmi (atšķirībā no valsts mēroga maksājuma, ko piemēro “visiem pārējiem uzņēmumiem”) piemēro tikai to ražojumu importam, kuru izcelsme ir attiecīgajā valstī un kurus ražojis minētais uzņēmums vai minētā konkrētā juridiskā persona. Uz importētiem ražojumiem, ko ražojis kāds cits uzņēmums, kura nosaukums un adrese nav norādīta šīs regulas rezolutīvajā daļā, tostarp personas, kas saistītas ar konkrēti norādīto uzņēmumu, nevar attiecināt šo likmi, un tām piemēro maksājuma likmi, kas piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(38)

Visas prasības piemērot uzņēmumam šo individuālo antidempinga maksājuma likmi (piemēram, pēc vienības nosaukuma pārmaiņām vai jaunu ražošanas vai tirdzniecības vienību darbības sākšanas) nekavējoties būtu jāadresē Komisijai, sniedzot visu attiecīgo informāciju, jo īpaši par jebkuru pārmaiņu uzņēmuma darbībā attiecībā uz ražošanu, pārdošanu vietējā tirgū vai eksportu saistībā, piemēram, ar tā nosaukuma pārmaiņām vai ražošanas un tirdzniecības vienību pārmaiņām. Vajadzības gadījumā regulu attiecīgi groza, atjauninot to uzņēmumu sarakstu, kuriem piemēro individuālas maksājuma likmes.

3.   Pagaidu maksājuma iekasēšana

(39)

Ņemot vērā konstatēto dempinga starpību apjomu un Kopienas ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma apmēru, tiek atzīts par vajadzīgu galīgi iekasēt summas, kas nodrošinātas kā pagaidu antidempinga maksājums ar pagaidu regulu atbilstīgi ar šo regulu galīgi noteiktā maksājuma apjomam. Gadījumos, kad galīgais maksājums ir mazāks par pagaidu maksājumu, maksājumu pārrēķina un nodrošinājuma summas, kas pārsniedz galīgo maksājuma likmi, būtu jāatmaksā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Ar šo nosaka galīgu antidempinga maksājumu par Indijas izcelsmes dihidromircenola importu, kura tīrība ir vismaz 93 svara procenti un kurš atbilst KN kodam ex 2905 22 90 (Taric kods 2905229010).

2.   Galīgā antidempinga maksājuma likme, kas piemērojama turpmāk norādīto uzņēmumu ražojumu Kopienas brīvas robežpiegādes neto cenai pirms nodokļa nomaksas, ir šāda:

Ražotājs

Antidempinga maksājums

(%)

Taric papildkods

Neeru Enterprises, Rampūra, Indija

3,1

A827

Visi pārējie uzņēmumi

7,5

A999

3.   Ja vien nav noteikts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

2. pants

Summas, kas nodrošinātas ar pagaidu antidempinga maksājumu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 896/2007 par tāda dihidromircenola importu, kura tīrība ir 93 svara procenti vai vairāk, kuru klasificē ar KN kodu ex 2905 22 90 (Taric kods 2905229010) un kura izcelsme ir Indijā, galīgi iekasē saskaņā ar iepriekš minētajiem noteikumiem. Iekasēto summu, kas pārsniedz galīgā antidempinga maksājuma summu, atmaksā.

3. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2008. gada 21. janvārī

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

I. JARC


(1)  OV L 56, 6.3.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2117/2005 (OV L 340, 23.12.2005., 17. lpp.).

(2)  OV L 196, 28.7.2007., 3. lpp.


26.1.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 23/7


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 64/2008

(2008. gada 25. janvāris),

ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Komisijas 2007. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 1580/2007, ar ko nosaka Regulu (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96 un (EK) Nr. 1182/2007 īstenošanas noteikumus augļu un dārzeņu nozarē (1), un jo īpaši tās 138. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Regulā (EK) Nr. 1580/2007, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta ievešanas vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 1580/2007 138. pantā, ir tādas, kā norādīts tabulā, kas pievienota pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2008. gada 26. janvārī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2008. gada 25. janvārī

Komisijas vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY


(1)  OV L 350, 31.12.2007., 1. lpp.


PIELIKUMS

Komisijas 2008. gada 25. janvāra Regulai, ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta ievešanas vērtība

0702 00 00

IL

154,9

MA

48,2

TN

132,6

TR

89,0

ZZ

106,2

0707 00 05

JO

178,8

TR

125,6

ZZ

152,2

0709 90 70

MA

90,6

TR

146,7

ZZ

118,7

0709 90 80

EG

82,9

ZZ

82,9

0805 10 20

EG

45,4

IL

50,4

MA

64,8

TN

55,4

TR

82,3

ZZ

59,7

0805 20 10

MA

104,5

TR

93,6

ZZ

99,1

0805 20 30, 0805 20 50, 0805 20 70, 0805 20 90

CN

84,0

IL

70,0

MA

152,6

PK

48,1

TR

81,8

ZZ

87,3

0805 50 10

BR

72,8

EG

74,2

IL

120,2

TR

123,9

ZZ

97,8

0808 10 80

CA

87,8

CL

60,8

CN

83,6

MK

35,5

US

107,2

ZA

60,7

ZZ

72,6

0808 20 50

CL

59,3

CN

99,5

TR

116,7

US

112,4

ZA

85,9

ZZ

94,8


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.


26.1.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 23/9


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 65/2008

(2008. gada 25. janvāris),

ar ko 2008. gadam un nākamajiem gadiem atver tarifu kvotas, kas piemērojamas tādu atsevišķu lauksaimniecības produktu pārstrādē iegūtu Norvēģijas izcelsmes preču importam Eiropas Kopienā, uz kuriem attiecas Padomes Regula (EK) Nr. 3448/93

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1993. gada 6. decembra Regulu (EK) Nr. 3448/93, ar ko nosaka tirdzniecības režīmu, kas piemērojams dažām lauksaimniecības produktu pārstrādē iegūtām precēm (1), un jo īpaši tās 7. panta 2. punktu,

ņemot vērā Padomes 2004. gada 25. oktobra Lēmumu 2004/859/EK par Nolīguma vēstuļu apmaiņas formā noslēgšanu starp Eiropas Kopienu un Norvēģijas Karalisti par divpusējā Brīvās tirdzniecības nolīguma starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Norvēģijas Karalisti Protokolu Nr. 2 (2) un jo īpaši tā 2. pantu,

tā kā:

(1)

Nolīguma vēstuļu apmaiņas formā, kas noslēgts starp Eiropas Kopienu un Norvēģijas Karalisti par divpusējā Brīvās tirdzniecības nolīguma starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Norvēģijas Karalisti Protokolu Nr. 2, III punktā paredzētas gada tarifu kvotas dažu Norvēģijas izcelsmes preču importam. Šīs kvotas ir jāatver 2008. gadam un turpmākajiem gadiem.

(2)

Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regulā (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas muitas kodeksa izveidi (3), izklāstīti tarifu kvotu pārvaldības noteikumi. Ir lietderīgi noteikt, ka ar šo regulu atvērtās tarifu kvotas pārvaldāmas saskaņā ar minētajiem noteikumiem.

(3)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi pārvaldības komiteja, kura nodarbojas ar horizontālajiem jautājumiem, kas saistīti ar Līguma I pielikumā neminētu pārstrādātu lauksaimniecības produktu tirdzniecību,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Kopienas tarifu kvotas Norvēģijas izcelsmes precēm, kas uzskaitītas pielikumā, atver laika posmam no 2008. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim un turpmākajiem gadiem.

2. pants

Šīs regulas 1. pantā minētās Kopienas tarifu kvotas pārvalda Komisija saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2454/93 308.a, 308.b un 308.c pantu.

3. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2008. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2008. gada 25. janvārī

Komisijas vārdā

priekšsēdētāja vietnieks

Günter VERHEUGEN


(1)  OV L 318, 20.12.1993., 18. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2580/2000 (OV L 298, 25.11.2000., 5. lpp.).

(2)  OV L 370, 17.12.2004., 70. lpp.

(3)  OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 214/2007 (OV L 62, 1.3.2007., 6. lpp.).


PIELIKUMS

Gada tarifu kvotas, kas piemērojamas Norvēģijas izcelsmes preču importam Kopienā

Kārtas numurs

KN kods

Apraksts

Gada kvotas apjoms no 1.1.2008.

Kvotas robežās piemērojamā nodokļu likme

09.0765

ex 1517 10 90

Margarīns, izņemot šķidro margarīnu, kura piena tauku saturs ir ne vairāk kā 10 % no svara

2 470 t

bez nodokļa

09.0771

ex 2207 10 00

(Taric kods 90)

Nedenaturēts etilspirts ar spirta tilpumkoncentrāciju 80 % vai vairāk, izņemot spirtu, kas iegūts no EK Līguma I pielikumā uzskaitītajiem lauksaimniecības produktiem

164 000 hl

bez nodokļa

09.0772

ex 2207 20 00

(Taric kods 90)

Etilspirts un citi jebkāda stipruma spirti, denaturēti, izņemot spirtu, kas iegūts no EK Līguma I pielikumā uzskaitītajiem lauksaimniecības produktiem

14 340 hl

bez nodokļa

09.0774

2403 10

Smēķējamā tabaka, kas satur vai nesatur tabakas aizstājējus jebkurā proporcijā

370 t

bez nodokļa


26.1.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 23/11


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 66/2008

(2008. gada 25. janvāris),

ar ko atklāj gada tarifu kvotu 2008. gadam un turpmākiem gadiem, kas piemērojama dažu tādu lauksaimniecības produktu pārstrādē iegūtu Norvēģijas izcelsmes preču importam Eiropas Kopienā, uz ko attiecas Padomes Regula (EK) Nr. 3448/93

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1993. gada 6. decembra Regulu (EK) Nr. 3448/93, ar ko nosaka tirdzniecības režīmu, kas piemērojams dažām lauksaimniecības produktu pārstrādē iegūtām precēm (1), un jo īpaši tās 7. panta 2. punktu,

ņemot vērā Padomes 1996. gada 6. decembra Lēmumu 96/753/EK par Vienošanās noslēgšanu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Norvēģijas Karalisti, no otras puses, par 2. protokolu Nolīgumam starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Norvēģijas Karalisti (2), un jo īpaši tā 2. pantu,

tā kā:

(1)

Ar Vienošanos vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Norvēģijas Karalisti, no otras puses, par 2. protokolu Nolīgumam starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Norvēģijas Karalisti, kas apstiprināta ar Lēmumu 96/753/EK, paredz gada tarifu kvotu Norvēģijas izcelsmes šokolādes un citu pārtikas izstrādājumu ar kakao piedevu importam. Šī kvota ir jāatver 2008. gadam un turpmākiem gadiem.

(2)

Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regulā (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (3), paredzēti noteikumi tarifu kvotu pārvaldīšanai. Ir lietderīgi noteikt, ka ar šo regulu atvērto tarifu kvotu pārvalda saskaņā ar minētajiem noteikumiem.

(3)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar pārvaldības komitejas sniegto atzinumu par tādu apstrādātu lauksaimniecības produktu tirdzniecības horizontālajiem jautājumiem, kuri nav uzskaitīti Līguma I pielikumā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

No 2008. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim un turpmākos gadus uz pielikumā uzskaitītajām Norvēģijas izcelsmes precēm un to importu Kopienā attiecas minētajā pielikumā noteiktie nodokļi tajā norādītās gada kvotas robežās.

2. pants

Tarifu kvotu, kas minēta 1. pantā, pārvalda Komisija saskaņā ar 308.a, 308.b un 308.c pantu Regulā (EEK) Nr. 2454/93.

3. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2008. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2008. gada 25. janvārī

Komisijas vārdā

priekšsēdētāja vietnieks

Günter VERHEUGEN


(1)  OV L 318, 20.12.1993., 18. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2580/2000 (OV L 298, 25.11.2000., 5. lpp.).

(2)  OV L 345, 31.12.1996., 78. lpp.

(3)  OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 214/2007 (OV L 62, 1.3.2007., 6. lpp.).


PIELIKUMS

Kārtas Nr.

KN kods

Apraksts

Gada kvota

Piemērojamā nodokļa likme

09.0764

ex 1806

1806 20

1806 31

1806 32

1806 90

Šokolāde un citi pārtikas izstrādājumi ar kakao piedevu, izņemot kakao pulveri ar cukura vai citu saldinātāju piedevu, ko klasificē ar KN kodu 1806 10

5 500 tonnu

35,15 EUR/100 kg


26.1.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 23/13


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 67/2008

(2008. gada 25. janvāris),

ar ko groza Regulu (EK) Nr. 3199/93 par spirta pilnīgas denaturēšanas procesu savstarpējo atzīšanu sakarā ar atbrīvojumu no akcīzes nodokļa

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1992. gada 19. oktobra Direktīvu 92/83/EEK par akcīzes nodokļu saskaņošanu spirtam un alkoholiskajiem dzērieniem (1) un jo īpaši tās 27. panta 4. punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas Regulā (EK) Nr. 3199/93 (2) noteikts, ka denaturanti, ko katrā dalībvalstī izmanto, lai pilnīgi denaturētu spirtu saskaņā ar Direktīvas 92/83/EEK 27. panta 1. punkta a) apakšpunktu, ir jāapraksta minētās regulas pielikumā.

(2)

Saskaņā ar Direktīvas 92/83/EEK 27. panta 1. punkta a) apakšpunktu dalībvalstīm ir jāatbrīvo no akcīzes nodokļa spirts, kas ir pilnībā denaturēts saskaņā ar kādas dalībvalsts prasībām, ar nosacījumu, ka šīs prasības ir pienācīgi paziņotas un pieņemtas saskaņā ar minētā panta 3. un 4. punktu.

(3)

Bulgārija un Rumānija ir paziņojušas par denaturantiem, kurus tās plāno izmantot.

(4)

Komisija šos Bulgārijas un Rumānijas paziņojumus attiecīgi 2007. gada 1. janvārī un 2007. gada 9. janvārī nosūtījusi visām pārējām dalībvalstīm.

(5)

Ir saņemti iebildumi attiecībā uz paziņotajām prasībām. Tāpēc tika attiecīgi ievērota Direktīvas 92/83/EEK 27. panta 4. punktā minētā procedūra un Bulgārijas un Rumānijas paziņotās prasības jāiekļauj Regulas (EK) Nr. 3199/93 pielikumā.

(6)

Tāpēc attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 3199/93.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Akcīzes nodokļa komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 3199/93 pielikumu groza, kā noteikts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2008. gada 25. janvārī

Komisijas vārdā

Komisijas loceklis

László KOVÁCS


(1)  OV L 316, 31.10.1992., 21. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2005. gada Pievienošanās aktu.

(2)  OV L 288, 23.11.1993., 12. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2023/2005 (OV L 326, 13.12.2005., 8. lpp.).


PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 3199/93 pielikumā pievieno šādas daļas:

“Bulgārija

Etilspirta pilnīgai denaturēšanai uz katriem 100 l etilspirta ar minimālo faktisko spirta saturu 90 tilp. % jāpievieno kopā:

5 l metiletilketona,

2 l izopropilspirta,

0,2 g metilēnzilā.

Rumānija

Uz hektolitru tīra alkohola:

1 g denatonija benzoāta,

2 l metiletilketona (butanona) un

0,2 g metilēnzilā.”


26.1.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 23/15


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 68/2008

(2008. gada 25. janvāris),

ar kuru groza ar Regulu (EK) Nr. 1109/2007 noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļus atsevišķiem cukura nozares produktiem 2007./2008. saimnieciskajā gadā

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2006. gada 20. februāra Regulu (EK) Nr. 318/2006 par cukura nozares tirgus kopējo organizāciju (1),

ņemot vērā Komisijas 2006. gada 30. jūnija Regulu (EK) Nr. 318/2006, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenot Padomes Regulu (EK) Nr. 318/2006 saistībā ar tirdzniecību ar trešām valstīm cukura nozarē (2), importa kārtību, un jo īpaši tās 36. pantu,

tā kā:

(1)

Reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas 2007./2008. saimnieciskajā gadā piemērojami baltajam cukuram, jēlcukuram un atsevišķu veidu sīrupam, tika noteikti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1109/2007 (3). Šajās cenās un nodokļos jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 45/2008 (4).

(2)

Saskaņā ar datiem, kas patlaban ir Komisijas rīcībā, pašreiz spēkā esošās summas ir jāgroza atbilstīgi Regulā (EK) Nr. 951/2006 norādītajiem noteikumiem un kārtībai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar Regulu (EK) Nr. 951/2006 noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas piemērojami Regulas (EK) Nr. 1109/2007 36. pantā minētajiem produktiem 2007./2008. saimnieciskajā gadā, ir grozīti un sniegti pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2008. gada 26. janvārī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2008. gada 25. janvārī

Komisijas vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY


(1)  OV L 58, 28.2.2006., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1260/2007 (OV L 283, 27.10.2007., 1. lpp.). Regula (EK) Nr. 318/2006 tiks aizstāta ar Regulu (EK) Nr. 1234/2007 (OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.) no 2008. gada 1. oktobra.

(2)  OV L 178, 1.7.2006., 24. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1568/2007 (OV L 340, 22.12.2007., 62. lpp.).

(3)  OV L 253, 28.9.2007., 5. lpp.

(4)  OV L 16, 19.1.2008., 9. lpp.


PIELIKUMS

Grozītās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas no 2008. gada 26. janvāra piemērojami baltajam cukuram, jēlcukuram un KN koda 1702 90 95 produktiem

(EUR)

KN kods

Reprezentatīvā cena par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem

Papildu ievedmuitas nodoklis par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem

1701 11 10 (1)

21,89

5,36

1701 11 90 (1)

21,89

10,62

1701 12 10 (1)

21,89

5,17

1701 12 90 (1)

21,89

10,16

1701 91 00 (2)

22,77

14,47

1701 99 10 (2)

22,77

9,33

1701 99 90 (2)

22,77

9,33

1702 90 95 (3)

0,23

0,41


(1)  Standarta kvalitātei, kas noteikta Padomes Regulas (EK) Nr. 318/2006 I pielikuma III punktā (OV L 58, 28.2.2006., 1. lpp.).

(2)  Standarta kvalitātei, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 318/2006 I pielikuma II punktā.

(3)  Aprēķins uz 1 % saharozes satura.


26.1.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 23/17


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 69/2008

(2008. gada 25. janvāris)

par rīsu importa licenču izdošanu saskaņā ar tarifa kvotām, kas ar Regulu (EK) Nr. 327/98 atvērtas 2008. gada janvāra apakšperiodam

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1785/2003 par rīsu tirgus kopīgo organizāciju (1),

ņemot vērā Komisijas 2006. gada 31. augusta Regulu (EK) Nr. 1301/2006, ar ko nosaka kopīgus noteikumus lauksaimniecības produktu importa tarifu kvotu administrēšanai, izmantojot ievešanas atļauju sistēmu (2), un jo īpaši tās 7. panta 2. punktu,

ņemot vērā Komisijas 1998. gada 10. februāra Regulu (EK) Nr. 327/98, ar ko atver konkrētas tarifa kvotas rīsu un šķelto rīsu importam, kā arī paredz šo kvotu pārvaldību (3), un jo īpaši tās 5. panta pirmo daļu,

tā kā:

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 327/98 ir atvērtas konkrētas tarifa kvotas rīsu un šķelto rīsu importam, kā arī paredzēta šo kvotu pārvaldība; kvotas ir sagrupētas pēc produkta izcelsmes valsts un iedalītas apakšperiodos saskaņā ar minētās regulas IX pielikumu.

(2)

Janvāra apakšperiods ir pirmais apakšperiods Regulas (EK) Nr. 327/98 1. panta 1. punkta a), b), c) un d) apakšpunktā noteiktajām kvotām.

(3)

No paziņojuma, kas sniegts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 327/98 8. panta a) punktu, izriet, ka daudzumi, kas norādīti pieteikumos, kuri atbilstīgi minētās regulas 4. panta 1. punktam iesniegti 2008. gada janvāra pirmajās desmit darbdienās par kvotu(-ām) ar kārtas numuru(-iem) 09.4148 – 09.4154 – 09.4112 – 09.4116 – 09.4117 – 09.4118 – 09.4119 – 09.4166, pārsniedz pieejamos daudzumus. Tāpēc ir jānosaka, par kādu daudzumu importa licences drīkst izdot, attiecīgi paredzot piešķīruma koeficientu, kas piemērojams attiecīgās(-o) kvotas(-u) ietvaros pieprasītajiem daudzumiem.

(4)

Turklāt no minētā paziņojuma izriet, ka daudzumi, kas norādīti pieteikumos, kuri atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 327/98 4. panta 1. punktam iesniegti 2008. gada janvāra pirmajās desmit darbdienās par kvotu(-ām) ar numuru(-iem) 09.4127 – 09.4128 – 09.4149 – 09.4150 – 09.4152 – 09.4153, ir mazāki par pieejamajiem daudzumiem.

(5)

Tāpēc atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 327/98 5. panta pirmajai daļai kvotām, kuru kārtas numuri ir 09.4127 – 09.4128 – 09.4148 – 09.4149 – 09.4150 – 09.4152 – 09.4153 – 09.4154 – 09.4112 – 09.4116 – 09.4117 – 09.4118 – 09.4119 – 09.4166, ir jānosaka kopējie daudzumi, kas būs pieejami nākamajā kvotas apakšperiodā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Pamatojoties uz rīsu importa licenču pieteikumiem, kuri iesniegti 2008. gada janvāra pirmajās desmit darbdienās par Regulā (EK) Nr. 327/98 minēto(-ajām) kvotu(-ām) ar kārtas numuru(-iem) 09.4148 – 09.4154 – 09.4112 – 09.4116 – 09.4117 – 09.4118 – 09.4119 – 09.4166, izdod licences, pieprasītajiem daudzumiem piemērojot šīs regulas pielikumā noteiktos piešķīruma koeficientus.

2.   Šīs regulas pielikumā ir noteikti kopējie daudzumi, kuri attiecas uz Regulā (EK) Nr. 327/98 paredzētajām kvotam ar kārtas numuriem 09.4127 – 09.4128 – 09.4148 –09.4149 – 09.4150 – 09.4152 – 09.4153 – 09.4154 – 09.4112 – 09.4116 – 09.4117 – 09.4118 – 09.4119 – 09.4166 un ir pieejami nākamajā kvotas apakšperiodā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2008. gada 25. janvārī

Komisijas vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY


(1)  OV L 270, 21.10.2003., 96. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 797/2006 (OV L 144, 31.5.2006., 1. lpp.). Regulu (EK) Nr. 1785/2003 ar 2008. gada 1. septembri aizstās Regula (EK) Nr. 1234/2007 (OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.).

(2)  OV L 238, 1.9.2006., 13. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 289/2007 (OV L 78, 17.3.2007., 17. lpp.).

(3)  OV L 37, 11.2.1998., 5. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1538/2007 (OV L 337, 21.12.2007., 49. lpp.), un uz to attiecas atkāpe, kas noteikta Regulā (EK) Nr. 60/2008 (OV L 22, 25.1.2008., 6. lpp.).


PIELIKUMS

2008. gada janvāra apakšperiodā piešķiramie daudzumi un nākamajā apakšperiodā pieejamie daudzumi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 327/98

a)   Regulas (EK) Nr. 327/98 1. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētā kvota pilnīgi vai daļēji slīpētiem rīsiem ar KN kodu 1006 30

Izcelsme

Kārtas Nr.

Piešķīruma koeficients 2008. gada janvara apakšperiodā

2008. gada februāra apakšperiodā pieejamie kopējie daudzumi

(kg)

Amerikas Savienotās Valstis

09.4127

 (2)

15 136 312


b)   Regulas (EK) Nr. 327/98 1. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētā kvota pilnīgi vai daļēji slīpētiem rīsiem ar KN kodu 1006 30

Izcelsme

Kārtas Nr.

Piešķīruma koeficients 2008. gada janvāra apakšperiodā

2008. gada aprīļa apakšperiodā pieejamie kopējie daudzumi

(kg)

Taizeme

09.4128

 (2)

7 246 608

Austrālija

09.4129

 (3)

1 019 000

Citas valstis

09.4130

 (3)

1 805 000


c)   Regulas (EK) Nr. 327/98 1. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētā kvota lobītiem rīsiem ar KN kodu 1006 20

Izcelsme

Kārtas Nr.

Piešķīruma koeficients 2008. gada janvāra apakšperiodā

2008. gada jūlija apakšperiodā pieejamie kopējie daudzumi

(kg)

Visas valstis

09.4148

2,160463 %

0


d)   Regulas (EK) Nr. 327/98 1. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzētā kvota šķeltiem rīsiem ar KN kodu 1006 40

Izcelsme

Kārtas Nr.

Piešķīruma koeficients 2008. gada janvāra apakšperiodā

2008. gada jūlija apakšperiodā pieejamie kopējie daudzumi

(kg)

Taizeme

09.4149

 (2)

30 070 765

Austrālija

09.4150

 (1)

16 000 000

Gajāna

09.4152

 (1)

11 000 000

Amerikas Savienotās Valstis

09.4153

 (1)

9 000 000

Citas valstis

09.4154

1,746724 %

6 000 008


e)   Regulas (EK) Nr. 327/98 1. panta 1. punkta d) apakšpunktā paredzētā kvota pilnīgi vai daļēji slīpētiem rīsiem ar KN kodu 1006 30

Izcelsme

Kārtas Nr.

Piešķīruma koeficients 2008. gada janvara apakšperiodā

2008. gada jūlija apakšperiodā pieejamie kopējie daudzumi

(kg)

Taizeme

09.4112

1,496205 %

0

Amerikas Savienotās Valstis

09.4116

2,627527 %

0

Indija

09.4117

1,386787 %

0

Pakistāna

09.4118

1,291686 %

0

Citas valstis

09.4119

1,388030 %

0

Visas valstis

09.4166

1,165956 %

17 011 010


(1)  Šim kvotas apakšperiodam nepiemēro piešķīruma koeficientu, jo Komisijai nav iesniegts neviens atļaujas pieteikums.

(2)  Pieprasītie daudzumi ir mazāki par vai vienādi ar pieejamajiem daudzumiem, tātad pieņemami ir visi pieprasītie daudzumi.

(3)  Šajā apakšperiodā daudzumi nav pieejami.


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES KOPĪGI PIEŅEMTIE LĒMUMI

26.1.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 23/21


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS Nr. 70/2008/EK

(2008. gada 15. janvāris)

par elektronisku muitas un tirdzniecības vidi

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 95. un 135. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (2),

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Lisabonas programmu Kopiena un dalībvalstis ir apņēmušās palielināt to uzņēmumu konkurētspēju, kas veic uzņēmējdarbību Eiropā. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu 2004/387/EK (2004. gada 21. aprīlis) par Eiropas elektroniskās vadības pakalpojumu savietojamības nodrošināšanu valsts pārvaldes iestādēm, uzņēmumiem un pilsoņiem (IDABC) (3) Komisijai un dalībvalstīm būtu jānodrošina efektīvas, racionālas un mijdarbīgas informācijas apmaiņas un saziņas sistēmas, ar ko valstu iestādēm un Kopienas pilsoņiem dalīties informācijā.

(2)

Eiropas rīcības īstenošanai elektroniskās vadības jomā, kā paredzēts ar Lēmumu 2004/387/EK, vajadzīgi pasākumi, kas paaugstinātu muitas pārbaužu organizēšanas efektivitāti un nodrošinātu netraucētu datu plūsmu, lai muitošanu padarītu efektīvāku, samazinātu administratīvos slogus, palīdzētu apkarot krāpšanu, organizēto noziedzību un terorismu, kalpotu fiskālajām interesēm, aizsargātu intelektuālo īpašumu un kultūras mantojumu, paaugstinātu preču drošību un starptautiskās tirdzniecības aizsardzību, kā arī veicinātu veselības un vides aizsardzību. Tātad informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (ICT) nodrošināšana muitas vajadzībām ir ārkārtīgi nozīmīga.

(3)

Padomes 2003. gada 5. decembra Rezolūcijā par vienkāršotas un elektroniskas muitas un tirdzniecības vides radīšanu (4), kas pieņemta pēc Komisijas Paziņojuma par vienkāršotu un elektronisku muitas un tirdzniecības vidi, Komisija ir aicināta ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm sagatavot daudzgadu stratēģisku plānu, lai radītu saskaņotu un mijdarbīgu elektronisku muitas vidi Kopienā. Padomes Regulā (EEK) Nr. 2913/92 (1992. gada 12. oktobris) par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (5) prasīts izmantot datu apstrādes paņēmienus kopsavilkuma deklarāciju iesniegšanai un muitas iestāžu savstarpējai elektroniskai datu apmaiņai, lai veiktu muitas pārbaudes, pamatojoties uz automatizētām riska analīzes sistēmām.

(4)

Tādēļ ir jānosaka mērķi, kuri jāsasniedz, radot elektronisku muitas un tirdzniecības vidi, kā arī tādu mērķu sasniegšanas struktūra, līdzekļi un termiņi.

(5)

Komisijai būtu jāīsteno šis lēmums ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm. Tādēļ jānorāda attiecīgie iesaistīto pušu pienākumi un uzdevumi un jāparedz, kā Komisijas un dalībvalstu starpā sadalāmi izdevumi.

(6)

Komisijai un dalībvalstīm būtu jādala atbildība par Kopienas un attiecīgo valstu sakaru un informācijas apmaiņas sistēmu daļām saskaņā ar principiem, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 253/2003/EK (2003. gada 6. februāris), ar ko pieņem rīcības programmu attiecībā uz Kopienas muitu (“Muita 2007”) (6), un ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 2235/2002/EK (2002. gada 3. decembris), ar ko pieņem Kopienas programmu, lai uzlabotu iekšējā tirgus nodokļu sistēmu darbību (Fiscalis programma 2003.–2007. gadam) (7).

(7)

Lai nodrošinātu atbilstību šim lēmumam un dažādu izveidojamo sistēmu savstarpēju saskanību, ir jāizveido pārraudzības mehānisms.

(8)

Dalībvalstīm un Komisijai pastāvīgos ziņojumos būtu jāsniedz informācija par šā lēmuma īstenošanas gaitu.

(9)

Lai nodrošinātu elektronisku vidi, ir vajadzīga cieša Komisijas, muitas iestāžu un uzņēmēju sadarbība. Lai veicinātu tādu sadarbību, Muitas politikas grupai būtu jānodrošina šā lēmuma īstenošanai vajadzīgo pasākumu saskaņošana. Apspriedēm ar uzņēmējiem būtu jānotiek gan valstu, gan Kopienas līmenī visos minēto pasākumu sagatavošanas posmos.

(10)

Valstīm, kas pievienojas, un kandidātvalstīm būtu jāļauj piedalīties minētajos pasākumos, lai sagatavotos iestāties Eiropas Savienībā.

(11)

Ņemot vērā to, ka šā lēmuma mērķi – proti, izveidot elektronisku muitas un tirdzniecības vidi – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka mēroga un ietekmes dēļ minēto mērķi var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(12)

Šā lēmuma īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (8).

(13)

Jo īpaši Komisija būtu jāpilnvaro pagarināt termiņus, kas noteikti šā lēmuma 4. panta 2., 3. un 5. punktā. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šā lēmuma elementus, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Elektroniskās muitas sistēmas

Komisija un dalībvalstis izveido drošas, integrētas, mijdarbīgas un pieejamas elektroniskās muitas sistēmas, lai apmainītos ar datiem, kas iekļauti muitas deklarācijās, muitas deklarāciju pavaddokumentos un sertifikātos, un lai apmainītos ar citu attiecīgu informāciju.

Komisija un dalībvalstis nodrošina struktūru un līdzekļus šādu elektronisko muitas sistēmu darbībai.

2. pants

Mērķi

1.   Šā lēmuma 1. pantā minētās elektroniskās muitas sistēmas ir paredzētas šādu mērķu sasniegšanai:

a)

atvieglināt importa un eksporta procedūras;

b)

mazināt atbilstības nodrošināšanas un administratīvās izmaksas un saīsināt muitošanas laiku;

c)

saskaņot vienotu pieeju preču pārbaudei;

d)

palīdzēt nodrošināt visu muitas nodokļu un citu maksājumu pareizu iekasēšanu;

e)

nodrošināt, ka savlaicīgi sniedz un saņem svarīgu informāciju saistībā ar starptautisko piegādes ķēdi;

f)

nodrošināt netraucētu, savstarpēju datu plūsmu starp eksportētājvalstu un importētājvalstu dienestiem, kā arī starp muitas iestādēm un uzņēmējiem, lai sistēmā ievadītos datus varētu atkārtoti izmantot.

Elektronisko muitas sistēmu integrācija un attīstīšana ir samērīga ar šā punkta pirmajā daļā noteiktajiem mērķiem.

2.   Šā panta 1. punktā noteiktos mērķus sasniedz, izmantojot vismaz šādus līdzekļus:

a)

saskaņotu informācijas apmaiņu, kuras pamatā ir starptautiski pieņemti datu modeļi un ziņojumu formāti;

b)

muitas procesu un ar muitu saistītu procesu pārstrādāšanu, lai optimizētu to efektivitāti, vienkāršotu tos un samazinātu muitas tiesību aktu īstenošanas izmaksas;

c)

plaša elektronisko muitas pakalpojumu klāsta piedāvāšanu uzņēmējiem, ļaujot tiem vienādi sadarboties ar jebkuras dalībvalsts muitas iestādēm.

3.   Šā panta 1. punkta nolūkā Kopiena veicina elektronisko muitas sistēmu mijdarbību ar trešo valstu vai starptautisku organizāciju muitas sistēmām un trešo valstu uzņēmēju piekļuvi elektroniskajām muitas sistēmām, lai varētu radīt starptautisku elektronisku vidi, ja to paredz starptautiski nolīgumi un ir attiecīgi finanšu noteikumi.

3. pants

Datu apmaiņa

1.   Kopienas un dalībvalstu elektroniskās muitas sistēmas paredz savstarpēju datu apmaiņu starp dalībvalstu muitas iestādēm, kā arī starp minētajām iestādēm un:

a)

uzņēmējiem;

b)

Komisiju;

c)

citiem dienestiem vai oficiālām struktūrām, kas ir iesaistītas preču starptautiskā apritē (turpmāk - “citi dienesti vai struktūras”).

2.   Izpaužot vai paziņojot datus, pilnībā ievēro spēkā esošos datu aizsardzības noteikumus, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (9) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (10).

4. pants

Sistēmas, dienesti un termiņi

1.   Dalībvalstis sadarbībā ar Komisiju nodrošina šādu elektronisku muitas sistēmu darbību atbilstīgi prasībām un termiņiem, kas paredzēti spēkā esošajos tiesību aktos:

a)

importa un eksporta sistēmas, kas mijdarbojas ar tranzīta sistēmu un visā Kopienā nodrošina netraucētu datu plūsmu no vienas muitas sistēmas uz citām;

b)

uzņēmēju identifikācijas un reģistrācijas sistēma, kas mijdarbojas ar atzīto uzņēmēju sistēmu un ļauj minētajiem uzņēmējiem reģistrēties tikai vienreiz, lai veiktu visas darbības ar muitas iestādēm visā Kopienā, ņemot vērā Kopienas vai valstu pastāvošās sistēmas;

c)

sistēma, ar ko nodrošina uzņēmēju atzīšanas procedūru, tostarp informēšanu un konsultācijas, atzīto uzņēmēju sertifikātu administrēšanu un minēto sertifikātu reģistrēšanu datubāzē, kam var piekļūt muitas iestādes.

2.   Līdz 2011. gada 15. februārim dalībvalstis sadarbībā ar Komisiju izveido un ievieš kopīgus muitas portālus, kuros nodrošina uzņēmējiem informāciju, kas vajadzīga muitas darbību veikšanai visās dalībvalstīs.

3.   Līdz 2013. gada 15. februārim Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm izveido un ievieš integrētu tarifu vidi, kas nodrošina sasaisti ar citām Komisijas un dalībvalstu sistēmām, kuras saistītas ar importu un eksportu.

4.   Līdz 2011. gada 15. februārim Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm Muitas politikas grupā izvērtē kopējas funkcionālās specifikācijas:

a)

vienotai piekļuves punktu sistēmai, lai uzņēmēji varētu izmantot vienu saskarni elektronisku muitas deklarāciju iesniegšanai – arī tad, ja muitas procedūras notiek citā dalībvalstī;

b)

elektroniskajām saskarnēm, lai uzņēmēji varētu visas ar muitošanu saistītas darbības veikt tās valsts muitas dienestos, kurā tie veic uzņēmējdarbību, – arī tad, ja ir iesaistītas vairākas dalībvalstis; un

c)

“viena loga sistēmām”, kas nodrošina netraucētu savstarpēju datu plūsmu starp uzņēmējiem un muitas iestādēm, starp muitas iestādēm un Komisiju, starp muitas iestādēm un citiem dienestiem vai struktūrām un kas ļauj uzņēmējiem iesniegt muitai visu importa un eksporta muitošanai vajadzīgo informāciju, tostarp informāciju, ko paredzēts iesniegt saskaņā ar tiesību aktiem, kuri neattiecas uz muitu.

5.   Trīs gados pēc kopējo funkcionālo specifikāciju pozitīva novērtējuma, kā minēts 4. punkta a) un b) apakšpunktā, dalībvalstis sadarbībā ar Komisiju cenšas izveidot un ieviest vienotus piekļuves punktus un elektroniskas saskarnes.

6.   Dalībvalstis un Komisija tiecas izveidot un ieviest “viena loga sistēmu” kopumu. Šajā jomā gūto panākumu izvērtējumu iekļauj 12. pantā minētajos ziņojumos.

7.   Kopiena un dalībvalstis nodrošina šajā pantā minēto sistēmu un pakalpojumu pienācīgu uzturēšanu un vajadzīgos uzlabojumus.

5. pants

Daļas un atbildība

1.   Elektroniskās muitas sistēmas veido Kopienas daļas un valstu daļas.

2.   Elektronisko muitas sistēmu Kopienas daļas jo īpaši ietver:

a)

saistītus tehniski ekonomiskā pamatojuma pētījumus un kopējas funkcionālās un tehniskās specifikācijas;

b)

kopējus produktus un pakalpojumus, tostarp vajadzīgās kopējās atsauces sistēmas muitai un ar muitu saistītajai informācijai;

c)

kopējā sakaru tīkla un kopējās sistēmu saskarnes (CCN/CSI) pakalpojumus dalībvalstīm;

d)

dalībvalstu un Komisijas veiktus koordinēšanas pasākumus, ieviešot un izmantojot elektroniskās muitas sistēmas Kopienas kopējā domēnā;

e)

Komisijas veiktus koordinēšanas pasākumus, ieviešot un izmantojot elektroniskās muitas sistēmas Kopienas ārējā domēnā, izņemot pakalpojumus, kas ir paredzēti valstu prasību ievērošanai.

3.   Elektronisko muitas sistēmu valstu daļas jo īpaši ietver:

a)

valstu sistēmu funkcionālās un tehniskās specifikācijas;

b)

valstu sistēmas, tostarp datubāzes;

c)

tīklu, kas tajā pašā dalībvalstī savstarpēji savieno muitas iestādes un uzņēmējus, kā arī muitas iestādes un citus dienestus vai struktūras;

d)

visu programmatūru vai aparatūru, ko dalībvalsts uzskata par vajadzīgu, lai nodrošinātu pilnīgu sistēmas izmantošanu.

6. pants

Komisijas uzdevumi

Komisija jo īpaši nodrošina:

a)

elektronisko muitas sistēmu Kopienas daļu izveides, atbilstības pārbaužu, ieviešanas, darbības un uzturēšanas koordinēšanu;

b)

šajā lēmumā paredzēto sistēmu un pakalpojumu saskaņošanu ar citiem attiecīgiem projektiem, kuri ir saistīti ar elektronisko vadību Kopienas līmenī;

c)

tai uzticēto uzdevumu izpildi saskaņā ar 8. panta 2. punktā minēto daudzgadu stratēģisko plānu;

d)

Kopienas un valstu daļu izstrādes koordinēšanu, lai varētu saskaņot projektu īstenošanu;

e)

elektronisko muitas pakalpojumu un “viena loga sistēmu” koordinēšanu Kopienas mērogā, lai tās veicinātu un īstenotu valstu mērogā;

f)

apmācību vajadzību koordinēšanu.

7. pants

Dalībvalstu uzdevumi

1.   Dalībvalstis jo īpaši nodrošina:

a)

elektronisko muitas sistēmu valstu daļu izveides, atbilstības pārbaužu, izvietošanas, darbības un uzturēšanas koordinēšanu;

b)

šajā lēmumā paredzēto sistēmu un pakalpojumu saskaņošanu ar citiem attiecīgiem projektiem, kas ir saistīti ar valstu datorizētu pārvaldi;

c)

tām uzticēto uzdevumu izpildi saskaņā ar 8. panta 2. punktā minēto daudzgadu stratēģisko plānu;

d)

regulāru informācijas iesniegšanu Komisijai par pasākumiem, ko dalībvalstis ir veikušas, lai to attiecīgās iestādes vai uzņēmēji varētu pilnībā izmantot elektroniskas muitas sistēmas;

e)

elektronisko muitas pakalpojumu un “viena loga sistēmu” veicināšanu un īstenošanu valstu mērogā;

f)

vajadzīgās apmācības muitas ierēdņiem un citiem kompetentiem ierēdņiem.

2.   Dalībvalstis ik gadu aprēķina un paziņo Komisijai par cilvēkresursiem, budžeta resursiem un tehniskajiem resursiem, kuri ir vajadzīgi, lai izpildītu 4. panta prasības un 8. panta 2. punkta prasības attiecībā uz daudzgadu stratēģisko plānu.

3.   Ja pastāv iespējamība, ka dalībvalsts paredzētā rīcība attiecībā uz elektronisku muitas sistēmu izveidi vai darbību varētu apdraudēt šo sistēmu vispārējo mijdarbību vai to darbību, attiecīgā dalībvalsts pirms šādas rīcības īstenošanas par to informē Komisiju.

8. pants

Stratēģija un koordinācija

1.   Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm Muitas politikas grupā nodrošina:

a)

stratēģiju, vajadzīgo resursu un attīstības posmu noteikšanu;

b)

visu ar elektronisko muitas sistēmu saistīto pasākumu koordinēšanu, lai nodrošinātu, ka resursus, tostarp tos, ko jau izmanto valstu un Kopienas līmenī, izmanto pēc iespējas labāk un efektīvāk;

c)

tiesisko un darbības aspektu, apmācību un IT attīstības aspektu koordinēšanu, kā arī muitas iestāžu un uzņēmēju informēšanu par šiem aspektiem;

d)

visu attiecīgo pušu veikto īstenošanas pasākumu koordinēšanu;

e)

to, lai attiecīgās puses ievērotu 4. pantā paredzētos termiņus.

2.   Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm Muitas politikas grupā izstrādā un pastāvīgi atjaunina daudzgadu stratēģisko plānu, kur noteikti Komisijas un dalībvalstu uzdevumi.

9. pants

Resursi

1.   Lai izveidotu elektroniskas muitas sistēmas, tās uzlabotu un strādātu ar tām saskaņā ar 4. pantu, Kopiena dara pieejamus cilvēkresursus, budžeta resursus un tehniskos resursus, kas ir vajadzīgi Kopienas daļām.

2.   Lai izveidotu elektroniskas muitas sistēmas, tās uzlabotu un strādātu ar tām saskaņā ar 4. pantu, dalībvalstis dara pieejamus cilvēkresursus, budžeta resursus un tehniskos resursus, kas ir vajadzīgi valstu daļām.

10. pants

Finanšu noteikumi

1.   Neskarot izmaksas, kas jāsedz trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām atbilstīgi 2. panta 3. punktam, ar šā lēmuma īstenošanu saistītās izmaksas saskaņā ar šā panta 2. un 3. punktu sedz Kopiena un dalībvalstis.

2.   Kopiena sedz izmaksas, kas saistītas ar 5. panta 2. punktā minēto Kopienas daļu izstrādi, iegādi, uzstādīšanu, darbību un profilaksi, saskaņā ar Lēmumā Nr. 253/2003/EK noteikto programmu “Muita 2007” un visām programmām, kas to turpina.

3.   Dalībvalstis sedz izmaksas, kas ir saistītas ar 5. panta 3. punktā minēto valstu daļu izveidi un darbību, tostarp saskarnēm ar citiem dienestiem vai struktūrām un uzņēmējiem.

4.   Dalībvalstis uzlabo sadarbību, lai varētu samazināt izmaksas, izstrādājot kopīgus izmaksu segšanas modeļus un kopīgus risinājumus.

11. pants

Pārraudzība

1.   Komisija veic visus vajadzīgos pasākumus, lai pārbaudītu, vai no Kopienas budžeta finansētos pasākumus veic saskaņā ar šo lēmumu un vai gūtie rezultāti atbilst 2. panta 1. punkta pirmajā daļā izklāstītajiem mērķiem.

2.   Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm Muitas politikas grupā regulāri pārrauga katras dalībvalsts un Komisijas sasniegumus, nodrošinot atbilstību 4. pantam, lai noteiktu, vai 2. panta 1. punkta pirmajā daļā izklāstītie mērķi ir sasniegti un kā iespējams uzlabot elektronisko muitas sistēmu īstenošanas procesa pasākumu efektivitāti.

12. pants

Ziņojumi

1.   Dalībvalstis regulāri ziņo Komisijai par katra tām uzticētā uzdevuma izpildes gaitu atbilstīgi 8. panta 2. punktā minētajam daudzgadu stratēģiskajam plānam. Dalībvalstis paziņo Komisijai par katra minētā uzdevuma izpildi.

2.   Ik gadu vēlākais 31. martā dalībvalstis iesniedz Komisijai gada progresa ziņojumu par laikposmu no iepriekšējā gada 1. janvāra līdz 31. decembrim. Minēto gada ziņojumu pamatā ir formāts, ko izveidojusi Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm un Muitas politikas grupu.

3.   Komisija ik gadu vēlākais 30. jūnijā, pamatojoties uz šā panta 2. punktā minētajiem gada ziņojumiem, sagatavo konsolidētu ziņojumu, izvērtējot dalībvalstu un Komisijas gūtos panākumus, jo īpaši panākumus, kas gūti, nodrošinot 4. panta ievērošanu, kā arī iespējamo vajadzību pagarināt 4. panta 2., 3. un 5. punktā paredzētos termiņus, un iesniedz minēto ziņojumu turpmākai izskatīšanai ieinteresētajām pusēm un Muitas politikas grupai.

4.   Turklāt 3. punktā minētajā konsolidētajā ziņojumā iekļauj visu to pārraudzības apmeklējumu rezultātus, kas, iespējams, ir veikti. Ziņojumā iekļauj arī citu pārbaužu rezultātus, kā arī var noteikt metodes un kritērijus izmantošanai jebkādā turpmākā izvērtēšanā, jo īpaši izvērtēšanā attiecībā uz to, ciktāl elektroniskās muitas sistēmas ir mijdarbīgas un kā tās darbojas.

13. pants

Apspriešanās ar uzņēmējiem

Komisija un dalībvalstis regulāri apspriežas ar uzņēmējiem visos 4. pantā minētajos sistēmu un pakalpojumu sagatavošanas, izstrādes un ieviešanas posmos.

Gan Komisija, gan dalībvalstis izveido apspriešanās mehānismu, lai regulāri tiktos reprezentatīva uzņēmēju kopa.

14. pants

Pievienošanās valstis un kandidātvalstis

Par 4. pantā minēto sistēmu un pakalpojumu sagatavošanas, izstrādes un ieviešanas posmiem Komisija informē valstis, kuras ir atzītas par pievienošanās valstīm vai kandidātvalstīm, un ļauj tām piedalīties minētajos posmos.

15. pants

Īstenošanas pasākumi

Par 4. panta 2., 3. un 5. punktā paredzēto termiņu pagarinājumiem lemj saskaņā ar 16. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

16. pants

Komiteja

1.   Komisijai palīdz Muitas kodeksa komiteja.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

17. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

18. pants

Adresāti

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Strasbūrā, 2008. gada 15. janvārī

Eiropas Parlamenta vārdā

priekšsēdētājs

H.-G. PÖTTERING

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

J. LENARČIČ


(1)  OV C 318, 23.12.2006., 47. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2006. gada 12. decembra Atzinums (OV C 317 E, 23.12.2006., 74. lpp.), Padomes 2007. gada 23. jūlija Kopējā nostāja (OV C 242 E, 16.10.2007., 1. lpp.) un Eiropas Parlamenta 2007. gada 11. decembra Nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta).

(3)  OV L 144, 30.4.2004., 65. lpp.

(4)  OV C 305, 16.12.2003., 1. lpp.

(5)  OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1791/2006 (OV L 363, 20.12.2006., 1. lpp.).

(6)  OV L 36, 12.2.2003., 1. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu Nr. 787/2004/EK (OV L 138, 30.4.2004., 12. lpp.).

(7)  OV L 341, 17.12.2002., 1. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 885/2004 (OV L 168, 1.5.2004., 1. lpp.).

(8)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.).

(9)  OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

(10)  OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.


II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta

LĒMUMI

Padome

26.1.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 23/27


PADOMES LĒMUMS

(2008. gada 21. janvāris)

attiecībā uz Kopienas nostāju Starptautiskajā Kakao padomē par 2001. gada Starptautiskās vienošanās par kakao pagarināšanu

(2008/76/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 133. pantu saistībā ar 300. panta 2. punkta otro daļu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu (1),

tā kā:

(1)

2001. gada Starptautiskā vienošanās par kakao ir parakstīta un noslēgta Eiropas Kopienas vārdā 2002. gada 18. novembrī ar Padomes Lēmumu 2002/970/EK (2).

(2)

Saskaņā ar 63. panta 1. un 3. punkta noteikumiem 2001. gada Starptautiskās vienošanās par kakao termiņš beidzas 2008. gada 30. septembrī, ja vien to nepagarina pēc šā datuma ar Starptautiskās kakao padomes lēmumu uz vienu vai vairākiem periodiem, kas kopā nepārsniedz četrus gadus.

(3)

Šīs vienošanās pagarināšana ir Eiropas Kopienas interesēs.

(4)

Būtu jānosaka Eiropas Kopienas nostāja Starptautiskajā Kakao padomē,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

Vienīgais pants

Eiropas Kopienas nostāja Starptautiskajā Kakao padomē ir balsot par 2001. gada Starptautiskās vienošanās par kakao pagarināšanu uz vienu vai diviem periodiem, kas kopā nepārsniedz četrus gadus, un paziņot par šo pagarinājumu Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram.

Briselē, 2008. gada 21. janvārī.

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

I. JARC


(1)  OV C 4, 9.1.2008., 6. lpp.

(2)  OV L 342, 17.12.2002., 1. lpp.


Komisija

26.1.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 23/28


KOMISIJAS LĒMUMS

(2008. gada 25. janvāris),

ar ko apstiprina 2008. gada plānus klasiskā cūku mēra izskaušanai savvaļas cūku vidū un šo cūku ārkārtas vakcinācijai pret minēto slimību Bulgārijā

(izziņots ar dokumenta numuru K(2008) 270)

(Autentisks ir tikai teksts bulgāru valodā)

(2008/77/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2001. gada 23. oktobra Direktīvu 2001/89/EK par Kopienas pasākumiem klasiskā cūku mēra kontrolei (1) un jo īpaši tās 16. panta 1. punkta otro daļu un 20. panta 2. punkta ceturto daļu,

tā kā:

(1)

Ar Direktīvu 2001/89/EK tika ieviesti obligātie Kopienas pasākumi klasiskā cūku mēra kontrolei. Šie pasākumi ietver noteikumu, ka dalībvalstis pēc pirmā savvaļas cūku klasiskā cūku mēra gadījuma apstiprināšanas iesniedz Komisijai slimības izskaušanas pasākumu plānu. Minētā direktīva arī nosaka savvaļas cūku ārkārtas vakcinācijas noteikumus.

(2)

Klasiskais cūku mēris Bulgārijā ir sastopams savvaļas cūku populācijā.

(3)

Bulgārija ir ieviesusi klasiskā cūku mēra uzraudzības un kontroles programmu visā šīs dalībvalsts teritorijā. Šī programma joprojām tiek turpināta.

(4)

Komisijas 2006. gada 23. novembra Lēmums 2006/800/EK, ar ko apstiprina plānus par klasiskā cūku mēra izskaušanu savvaļas cūku vidū un šo cūku ārkārtas vakcinācijai pret klasisko cūku mēri Bulgārijā (2), tika pieņemts kā viens no vairākiem pasākumiem, kas vajadzīgi, lai apkarotu klasisko cūku mēri. Lēmums 2006/800/EK piemērojams līdz 2007. gada 31. decembrim.

(5)

Bulgārija 2007. gada 15. oktobrī iesniedza Komisijai apstiprināšanai 2008. gada plānu klasiskā cūku mēra izskaušanai savvaļas cūku vidū un plānu savvaļas cūku ārkārtas vakcinācijai visā šīs dalībvalsts teritorijā.

(6)

Komisija izskatīja šos Bulgārijas iesniegtos plānus un atzina, ka tie atbilst Direktīvas 2001/89/EK prasībām. Tāpēc tie jāapstiprina.

(7)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Plāns klasiskā cūku mēra apkarošanai savvaļas cūku vidū

Bulgārijas 2007. gada 15. oktobrī Komisijai iesniegtais plāns klasiskā cūku mēra izskaušanai savvaļas cūku, vidū pielikuma 1. punktā noteiktajos apgabalos, ir apstiprināts.

2. pants

Plāns savvaļas cūku ārkārtas vakcinācijai pret klasisko cūku mēri

Bulgārijas 2007. gada 15. oktobrī Komisijai iesniegtais plāns savvaļas cūku ārkārtas vakcinācijai pret klasisko cūku mēri pielikuma 2. punktā noteiktajos apgabalos ir apstiprināts.

3. pants

Atbilstība

Bulgārija veic vajadzīgos pasākumus, lai pildītu šo lēmumu, un šos pasākumus publicē. Bulgārija par to tūlīt informē Komisiju.

4. pants

Piemērošana

Šo lēmumu piemēro no 2008. gada 1. janvāra līdz 2008. gada 31. decembrim.

5. pants

Adresāts

Šis lēmums ir adresēts Bulgārijas Republikai.

Briselē, 2008. gada 25. janvārī

Komisijas vārdā

Komisijas loceklis

Markos KYPRIANOU


(1)  OV L 316, 1.12.2001., 5. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Lēmumu 2007/729/EK (OV L 294, 13.11.2007., 26. lpp.).

(2)  OV L 325, 24.11.2006., 35. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2007/624/EK (OV L 253, 28.9.2007., 43. lpp.).


PIELIKUMS

1.

Apgabali, kuros jāīsteno plāns klasiskā cūku mēra izplatības apkarošanai savvaļas cūku vidū

Visa Bulgārijas teritorija

2.

Apgabali, kuros jāīsteno plāns savvaļas cūku ārkārtas vakcinācijai pret klasisko cūku mēri

Visa Bulgārijas teritorija


IETEIKUMI

Komisija

26.1.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 23/30


KOMISIJAS IETEIKUMS

(2008. gada 10. janvāris)

par pasākumiem, lai atvieglotu turpmāko pāreju uz euro

(izziņots ar dokumenta numuru K(2007) 6912)

(2008/78/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 211. pantu,

tā kā:

(1)

Lai gan pirmajai dalībnieku grupai bija ilgs pārejas periods, kurā euro bija valsts valūta, bet euro skaidrā nauda vēl nebija ieviests, vairums pašreizējo valūtas nomaiņas valsts plānu paredz euro monētu un naudas zīmju ieviešanu euro ieviešanas dienā. Šī atšķirība un euro skaidrās naudas plašā pieejamība nozīmē, ka dalībvalstīm, kas gatavojas euro ieviešanai, jāīsteno citāda stratēģija nekā tā, kas tika īstenota laikposmā no 1999. līdz 2002. gadam.

(2)

Šādos atšķirīgos apstākļos Komisijas 2000. gada 11. oktobra Ieteikuma par pasākumiem, kas veicami, lai veicinātu saimnieciskās darbības veicēju sagatavošanos pārejai uz euro (1), noteikumos nav pienācīgi iztirzāti jautājumi, kas radušies līdz ar situācijas maiņu. Tāpēc, lai ņemtu vērā jauno situāciju un izmantotu pieredzi, kas gūta, ieviešot euro skaidro naudu 2002., 2007. un 2008. gadā, ir jāpieņem jauns ieteikums,

AR ŠO IESAKA.

1. pants

Pārejas organizācijas koordinācija

1.   Dalībvalstīm jāizveido pienācīgas specializētas struktūras, kas plānotu, koordinētu un sekmētu euro ieviešanai nepieciešamos sagatavošanās darbus.

2.   Ir jāsagatavo, ar galveno saimnieciskās darbības veicēju pārstāvjiem (kredītiestādēm, mazumtirgotājiem, KIT uzņēmumiem, automātiskās tirdzniecības uzņēmumiem, patērētāju apvienībām, tirdzniecības kamerām utt.) jāapspriež un regulāri jāatjaunina valūtas nomaiņas valsts plāns, kurā ietverti visi aspekti, kas saistīti ar pāreju uz euro.

2. pants

Atbalsts iedzīvotājiem, gatavojoties pārejai uz euro

1.   Valsts tiesību aktiem jāparedz cenu un citu maksājamo, kreditējamo un debitējamo naudas summu norādīšana abās valūtās. Obligāto dubulto cenu norādīšanu uzsāk iespējami drīz pēc tam, kad Padome oficiāli pieņēmusi neatgriezeniski fiksētu valsts valūtas un euro maiņas kursu. Dalībvalstīm jānodrošina, ka mazumtirgotāji neizmanto abējādu norādīšanu pirms oficiālā maiņas kursa pieņemšanas. Tāpat dalībvalstij jāpieprasa atsevišķi parādīt katru maksu, ko uzņēmumi uzliek maksājumu saņemšanai euro valūtā laikposmā starp maiņas kursa noteikšanu un euro ieviešanu. Jāaizliedz izmantot maiņas kursu, kas atšķiras no Padomes pieņemtā. Dubultai cenu norādīšanai jābūt obligātai vismaz sešus mēnešus, bet ne ilgāk kā vienu gadu pēc euro ieviešanas. Pēc tam to izbeidz, lai iedzīvotāji varētu pilnīgi pierast pie jaunās valūtas.

2.   Dalībvalstīm jānodrošina, lai visi iedzīvotāji būtu labi informēti par kārtību pārejai uz euro, par euro naudas zīmju un monētu aizsardzību un euro skaidrās naudas drošības elementiem, un jāpalīdz iedzīvotājiem apgūt jauno vērtības izteiksmi. Šī informācijas kampaņa jāīsteno vēl kādu laiku pēc euro ieviešanas. Īpaši jāizveido speciālas informācijas programmas mazaizsargātām personām (piemēram, vecākiem iedzīvotājiem, cilvēkiem ar fiziskām, sensorām vai garīgām veselības problēmām utt.), kā arī cilvēkiem, kam ir apgrūtināta piekļuve informācijai (piemēram, migrantiem, bezpajumtniekiem un lasīt un rēķināt nepratējiem utt.).

3.   Dalībvalstīm, kredītiestādēm un uzņēmumiem jāorganizē apmācību sesijas, lai ar euro iepazīstinātu personālu, kas regulāri strādā ar skaidru naudu, lai nodrošinātu euro labāku atpazīšanu, drošības elementu pareizu identifikāciju un ātrāku manipulāciju ar euro monētām un naudas zīmēm. Turklāt jāorganizē vairākkārtējas apmācības sesijas redzes invalīdiem, lai palīdzētu viņiem sensori apgūt jauno valūtu.

4.   Valsts iestādēm jānodrošina uzņēmēji, jo īpaši MVU, ar precīzu informāciju par pārejas grafiku un attiecīgiem juridiskiem, nodokļu un grāmatvedības noteikumiem. Tirdzniecības apvienībām, euro informācijas centriem, tirdzniecības kamerām, grāmatvežiem un uzņēmējdarbības konsultantiem jānodrošina, ka uzņēmēji, ar kuriem tie sazinās, pienācīgi sagatavojas un spēj veikt visus darījumus euro valūtā no tās ieviešanas dienas.

5.   Kredītiestādēm jāinformē klienti par praktiskajām sekām pārejai uz euro. Tām jo īpaši jāpievērš klientu uzmanība faktam, ka tie pēc euro ieviešanas datuma nevarēs veikt rakstiskus maksājumus un turēt kontus nevienā no agrākajām valsts valūtām.

6.   Uzņēmējiem jāveic pasākumi, lai vairotu darbinieku informētību, un jāorganizē īpašas apmācības darbiniekiem, kas darbā saskaras ar apmeklētājiem.

7.   Veicot regulāras pārbaudes, dalībvalstīm jāuzrauga, kā saimnieciskās darbības veicēji gatavojas pārejai uz euro.

3. pants

Euro skaidrās naudas ieviešanas paātrināšana

1.   Lai samazinātu fiziski apmaināmās naudas daudzumu, patērētāji jāmudina skaidrās naudas krājumus dažas nedēļas pirms pārejas noguldīt bankās. Līgumos, kuros parasti norāda valsts valūtu, ko noslēdz pēc tam, kad Padome pieņēmusi lēmumu, ar kuru neatgriezeniski nosaka fiksētu valūtas maiņas kursu, un kas būs spēkā arī pēc euro ieviešanas, summas vēlams norādīt euro.

2.   Dažus mēnešus pirms pārejas uz euro kredītiestādēm un tirdzniecības vietām jāizmanto iespējas, ko sniedz euro naudas zīmju un monētu priekšpiegāde un priekšpiegādes otrā fāze, kā to paredzējusi Eiropas Centrālā banka (2). Dažas nedēļas pirms pārejas ar naudas zīmēm un monētām jāapgādā tirdzniecības vietas. Īpaši pasākumi jāparedz nelielām mazumtirdzniecības vietām, tostarp tās jānodrošina ar euro monētu komplektiem. Lai veicinātu tirdzniecības vietu iesaistīšanos priekšpiegādē, tām jāpiedāvā finansiāli pievilcīgi atliktās debitēšanas nosacījumi. Iedzīvotājiem jābūt iespējai iegādāties euro monētu komplektus trīs nedēļu laikā pirms pārejas, lai nodrošinātu, ka katrā mājsaimniecībā ir vismaz viens komplekts.

3.   Bankomāti jāpielāgo euro naudas zīmju izsniegšanai no euro ieviešanas dienas. Bankomāti, kurus tehnisku iemeslu dēļ nevar pielāgot laikus, jāslēdz. Naudas izņemšana un apmaiņa kredītiestādēs pirmajās divās nedēļās pirms un pēc pārejas galvenokārt jāveic maza nomināla naudas zīmēs.

4.   No euro ieviešanas dienas tirdzniecības vietām ir pienākums izdot atlikumu tikai euro, izņemot gadījumus, kad tas nav izdarāms praktisku iemeslu dēļ. Ir jāveic ad hoc pasākumi, lai sekmētu skaidras naudas priekšpiegādes otrās fāzes īstenošanu attiecībā uz tirdzniecības vietām un samazinātu grūtības, kas saistītas ar naudas daudzuma pieaugumu tirdzniecības vietās.

5.   Visi tirdzniecības vietu elektroniskie termināli jāpārslēdz uz euro tā ieviešanas dienā. Patērētāji pirmajās dienās pēc euro ieviešanas jāmudina biežāk izmantot elektroniskos maksājumus.

6.   Kredītiestāžu galvenajām nodaļām jābūt atvērtām pirmajās abu valūtu aprites perioda dienās, lai veicinātu valsts valūtas nomaiņu ar euro. Turklāt pārejas laikā banku darba laiks jāpagarina. Jānodrošina īpašas iespējas mazumtirgotājiem, lai būtu iespējams ātrāk piegādāt skaidru naudu un izvairīties no rindām.

4. pants

Ļaunprātību un iedzīvotāju pārpratumu novēršana sakarā ar cenu maiņu

1.   Ar mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozari jāslēdz līgumi, lai nodrošinātu, ka euro ieviešanas ietekme uz cenām ir neitrāla. Konkrētāk, mazumtirgotāji pārejas dēļ nedrīkst paaugstināt cenas, un, pēc pārejas nosakot cenas euro, tiem jācenšas samazināt cenu izmaiņas. Šie līgumi īstenojami, ieviešot logo, kas ir patērētājiem viegli ieraugāms un atpazīstams. Logo jāreklamē saziņas un informācijas kampaņās. Sadarbībā ar patērētāju apvienībām cieši jāuzrauga, vai mazumtirgotāji pilda saistības, kuras tie ar šiem līgumiem uzņēmušies. Jāparedz preventīvi pasākumi gadījumiem, kad saistības netiek pildītas, sākot ar uzņēmuma nosaukuma publiskošanu un beidzot ar iespējamiem naudas sodiem nopietnākos gadījumos.

2.   Tuvākajās nedēļās pēc pārrēķina kursa pieņemšanas līdz pat cenu dubultās norādīšanas perioda beigām dalībvalstīm jāveic cieša un regulāra cenu uzraudzība. Nedēļās pirms pārejas un pēc tās iedzīvotājiem ik nedēļas jāsaņem informācija par cenu pārmaiņām, lai novērstu iespējamos pārpratumus.

3.   Pēc pārejas uz euro maksājumu darījumiem euro jāpiemēro tādas pašas banku nodevas, kādas piemērotas valsts valūtā.

5. pants

Nobeiguma noteikums

Dalībvalstis tiek aicinātas atbalstīt šā ieteikuma īstenošanu.

6. pants

Adresāti

Šis ieteikums ir adresēts dalībvalstīm, uz kurām attiecas Līguma 122. pantā noteiktais izņēmums, kā arī kredītiestādēm, uzņēmumiem, tirdzniecības apvienībām un patērētāju organizācijām šajās dalībvalstīs.

Briselē, 2008. gada 10. janvārī

Komisijas vārdā

Komisijas loceklis

Joaquín ALMUNIA


(1)  Ieteikums 2000/C 303/05 (OV C 303, 24.10.2000., 6. lpp.).

(2)  Sk. Eiropas Centrālās bankas 2006. gada 14. jūlija Pamatnostādni par dažiem sagatavošanās pasākumiem pārejai uz euro skaidru naudu un par euro banknošu un monētu priekšpiegādi un priekšpiegādes otro fāzi ārpus euro zonas (ECB/2006/9, OV L 207, 28.7.2006., 39. lpp.).