27.12.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 343/1

(1)

ES pilsoņi kaķus un suņus uzskata par lolojumdzīvniekiem un tādēļ to kažokādas un izstrādājumi no šādām kažokādām viņiem nav pieņemami. Ir pierādījumi, ka Kopienā ir nemarķētas kaķu un suņu kažokādas un izstrādājumi no šādām kažokādām. Tādēļ patērētāji ir noraizējušies, ka tie varētu iegādāties kaķu un suņu kažokādas un izstrādājumus no šādām kažokādām. 2003. gada 18. decembrī (3) Eiropas Padome pieņēma deklarāciju, kurā pauda bažas par šādu kažokādu un izstrādājumu tirdzniecību un prasīja to izbeigt, lai atjaunotu ES patērētāju un mazumtirgotāju uzticību. Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomes 2003. gada 17. novembra un 2005. gada 30. maija sanāksmē tika uzsvērta arī nepieciešamība pēc iespējas ātrāk pieņemt noteikumus par tirdzniecību ar kaķu un suņu kažokādām, kā arī izstrādājumiem no šādām kažokādām.

(2)

Jāprecizē, ka šī regula būtu jāattiecina tikai uz tām kaķu un suņu sugām, kuras uzskata par mājdzīvniekiem. Tomēr, tā kā zinātniski nav iespējams noteikt, vai kažokāda iegūta no mājas kaķa vai no kādas savvaļas kaķu pasugas dzīvnieka, tad šajā regulā būtu jāpieņem kaķa kā “felis silvestris” definīcija, kurā iekļautas arī savvaļas kaķu pasugas.

(3)

Reaģējot uz patērētāju bažām, vairākas dalībvalstis ir pieņēmušas tiesību aktus, kuru mērķis ir novērst kaķu un suņu kažokādu ieguvi un tirdzniecību.

(4)

Dalībvalstīs ir atšķirīgi noteikumi, kas regulē kažokādu un to izstrādājumu tirdzniecību, importu, ražošanu un marķēšanu un kuru mērķis ir novērst kaķu un suņu kažokādu laišanu tirgū vai citādu izmantošanu komerciāliem mērķiem. Kamēr dažas dalībvalstis ir pieņēmušas pilnīgu kaķu un suņu kažokādu ražošanas aizliegumu, neļaujot audzēt vai nogalināt šādus dzīvniekus kažokādu ieguvei, citas ir pieņēmušas ierobežojumus kažokādu un izstrādājumu no šādām kažokādām ražošanai vai importam. Dažās dalībvalstīs ieviestas marķēšanas prasības. Iespējams, aizvien pieaugošās pilsoņu bažas par šo jautājumu pamudinājušas vairāk dalībvalstu pieņemt valsts līmenī ierobežojošus tiesību aktus.

(5)

Tādēļ daži ES kažokādu tirgotāji ieviesa brīvprātīgu rīcības kodeksu, paredzot atturēties no tirdzniecības ar kaķu un suņu kažokādām, kā arī izstrādājumiem no šādām kažokādām. Tomēr šis kodekss nebija pietiekams, lai novērstu kaķu un suņu kažokādu importēšanu un tirdzniecību ar tām, jo īpaši attiecībā uz tiem tirgotājiem, kas pārdod kažokādas, kurām nav norādīta izcelsmes suga un kas ir grūti atpazīstamas, vai iegādājas izstrādājumus no šādām kažokādām un ir saskārušies ar risku, ka minētos izstrādājumus nevarēs likumīgi tirgot vienā vai vairākās dalībvalstīs vai ka tirdzniecību vienā vai vairākās dalībvalstīs ierobežo papildu prasības, kuru mērķis ir novērst kaķu un suņu kažokādu izmantošanu.

(6)

To valsts tiesību aktu, kas attiecas uz kaķu un suņu kažokādām, atšķirības rada šķēršļus kažokādu tirdzniecībai principā. Šie pasākumi kavē iekšējā tirgus netraucētu darbību, jo dažādas juridiskās prasības kavē kažokādu ražošanu principā, un ir aizvien grūtāk kažokādas likumīgi importēt vai ražot Kopienā, lai laistu tās brīvā apgrozībā Kopienā. Dažādas juridiskās prasības dalībvalstīs radījušas papildu šķēršļus un izmaksas kažokādu tirgotājiem.

(7)

Turklāt sabiedrību mulsina dalībvalstīs spēkā esošās atšķirīgās juridiskās prasības, kas rada traucējumus tirdzniecībai.

(8)

Tādēļ ar šajā regulā paredzētajiem pasākumiem būtu jātuvina visu dalībvalstu noteikumi attiecībā uz aizliegumu pārdot, piedāvāt pārdošanai un izplatīt suņu un kaķu kažokādas un izstrādājumus no šādām kažokādām, tādējādi neļaujot traucēt visu pārējo līdzīgo izstrādājumu iekšējo tirgu.

(9)

Lai mazinātu pašreizējo iekšējā tirgus sadrumstalotību, ir nepieciešama saskaņošana, kur visefektīvākais un vissamērīgākais instruments tirdzniecības šķēršļu pārvarēšanai, kas izriet no atšķirīgajām valsts prasībām, būtu aizliegums laist tirgū un importēt Kopienā vai eksportēt no tās kaķu un suņu kažokādas un izstrādājumus no šādām kažokādām.

(10)

Marķēšanas prasība nebūtu atbilstoša šā paša rezultāta sasniegšanai, jo tas būtu nesamērīgi liels slogs apģērbu rūpniecībai, tostarp tirgotājiem, kuru specializācija ir mākslīgās kažokādas, un tas būtu arī nesamērīgi dārgi gadījumos, ja kažokāda ir tikai niecīga izstrādājuma daļa.

(11)

Kopienā nav kaķu un suņu audzēšanas tradīciju kažokādu ieguvei, lai gan ir novēroti kaķu un suņu kažokādu izgatavošanas gadījumi. Patiesībā šķiet, ka vairuma Kopienā esošu kaķu un suņu kažokādu izstrādājumu izcelsme ir trešās valstīs. Tāpēc, lai Kopienas tirdzniecības aizliegums būtu efektīvāks, tas būtu jāpieņem kopā ar aizliegumu importēt tos pašus izstrādājumus Kopienā. Šāds importēšanas aizliegums būtu arī atbilde uz patērētāju paustajām bažām par iespējamu kaķu un suņu kažokādu importu Kopienā, jo īpaši tādēļ, ka šie dzīvnieki, iespējams, turēti un nogalināti necilvēcīgā veidā.

(12)

Eksportēšanas aizliegumam arī būtu jānodrošina, ka kaķu un suņu kažokādas un izstrādājumi no šādām kažokādām netiek ražoti Kopienā eksportam.

(13)

Tomēr ir lietderīgi paredzēt iespējamas nelielas atkāpes no vispārēja aizlieguma laist tirgū un importēt Kopienā vai eksportēt no tās kaķu un suņu kažokādas un izstrādājumus no šādām kažokādām. Šāds ir gadījums attiecībā uz kaķu un suņu kažokādām, kas importētas vai laistas tirgū izglītojošu iemeslu dēļ vai arī taksidermijai.

(14)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1774/2002 (4) paredz dzīvnieku veselības un sabiedrības veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu, tostarp kaķu un suņu kažokādu, laišanu tirgū un importu vai eksportu. Tādēļ ir lietderīgi precizēt šīs regulas darbības jomu, jo tai vajadzētu būt vienīgajam tiesību aktam, kas attiecas uz kaķu un suņu kažokādu, tostarp arī jēlādu, laišanu tirgū un importu vai eksportu visos to ražošanas posmos. Tomēr šai regulai nebūtu jāietekmē saistības, kas paredzētas Regulā (EK) Nr. 1774/2002 attiecībā uz par kaķu un suņu kažokādu utilizāciju sabiedrības veselības apsvērumu dēļ.

(15)

Tiesību akti, ar kuriem aizliedz kaķu un suņu izmantošanu kažokādu ieguvei, būtu saskaņoti jāievieš visā Kopienā. Tomēr šobrīd izmantojamās metodes kaķu un suņu kažokādu noteikšanai, piemēram, DNS testēšana, mikroskopija un MALDI-TOF masas spektrometrija, dažādās dalībvalstīs atšķiras. Ir lietderīgi sniegt Komisijai informāciju par šādām metodēm, lai īstenošanas iestādes būtu informētas par jauninājumiem šajā jomā un varētu novērtēt iespējas noteikt vienotu metodi.

(16)

Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (5).

(17)

Jo īpaši Komisija būtu jāpilnvaro izveidot analītiskas metodes kažokādu izcelsmes sugas noteikšanai un – izņēmuma kārtā – pieņemt pasākumus, kas paredz atkāpes no šajā regulā noteiktajiem aizliegumiem. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, tostarp to papildinot ar jauniem nebūtiskiem elementiem, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

(18)

Dalībvalstīm būtu jāpieņem noteikumi par sodiem, kas piemērojami attiecībā uz šīs direktīvas noteikumu pārkāpumiem, un jānodrošina, lai tie tiktu īstenoti. Šiem sodiem vajadzētu būt iedarbīgiem, samērīgiem un preventīviem. Jo īpaši dalībvalstīm, kas, piemērojot šo regulu, aiztur kaķu un suņu kažokādu sūtījumus, būtu jāpieņem tiesību akti, kas ļauj tām šādus sūtījumus konfiscēt un iznīcināt, vai arī atcelt attiecīgo tirgotāju importa vai eksporta licences. Dalībvalstīm būtu jāiesaka piemērot kriminālsankcijas, ja tas ir iespējams saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

(19)

Ņemot vērā to, ka šās regulas mērķus – proti, likvidēt šķēršļus iekšējā tirgus darbībai, Kopienas līmenī saskaņojot valsts līmeņa aizliegumus attiecībā uz tirdzniecību ar kaķu un suņu kažokādām un izstrādājumiem no šādām kažokādām – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka minētos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. punktā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai,

1.

“kaķis” ir felis silvestris sugas dzīvnieks;

2.

“suns” ir canis lupus familiaris pasugas dzīvnieks;

3.

“laišana tirgū” ir kaķu un/vai suņu kažokādu vai izstrādājumu no šādām kažokādām uzglabāšana ar mērķi pārdot, tostarp piedāvāt pārdošanai, pārdot vai izplatīt;

4.

“imports” ir laišana brīvā apgrozībā atbilstīgi 79. pantam Padomes Regulā (EEK) Nr. 2913/92 (1992. gada 12. oktobris) par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (6), izņemot preču nekomerciālu ievešanu Padomes Regulas (EEK) Nr. 918/83 (1983. gada 28. marts), ar kuru izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem (7), 45. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē;

5.

“eksports” ir eksporta procedūra, saskaņā ar kuru Kopienas preces drīkst izvest no Kopienas muitas teritorijas Regulas (EEK) Nr. 2913/92 161. panta nozīmē.

27.12.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 343/5

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2004/2003 (2) 12. pantā paredzēts, ka Eiropas Parlaments publicē ziņojumu par šīs regulas piemērošanu, vajadzības gadījumā norādot iespējamos grozījumus, kas jāizdara finansēšanas sistēmā.

(2)

Savā 2006. gada 23. marta Rezolūcijā par Eiropas politiskajām partijām (3) Eiropas Parlaments pauda viedokli, ka, ņemot vērā pieredzi, kāda gūta kopš tās stāšanās spēkā 2004. gadā, Regula (EK) Nr. 2004/2003 būtu jāuzlabo attiecībā uz vairākiem punktiem, kuru visu mērķis ir uzlabot šo politisko partiju un tiem piesaistīto fondu situāciju attiecībā uz finansējumu.

(3)

Būtu jānosaka noteikumi par finansiālo atbalstu Eiropas līmeņa politiskajiem fondiem, jo Eiropas līmeņa politiskie fondi, kas ir saistīti ar Eiropas līmeņa politiskajām partijām, var ar saviem pasākumiem atbalstīt un stiprināt Eiropas līmeņa politisko partiju mērķus, jo īpaši, dodot ieguldījumu debatēs par Eiropas politikas jautājumiem un par Eiropas integrācijas procesu, tostarp kalpojot par katalizatoru jaunām idejām, analīzei un politikas risinājumiem. Šis finansiālais atbalsts būtu jāparedz ES vispārējā budžeta iedaļā ar nosaukumu “Parlaments”, kā tas ir gadījumā ar Eiropas līmeņa politiskajām partijām.

(4)

Joprojām svarīgs mērķis ir nodrošināt pēc iespējas plašāku pilsoņu līdzdalību Eiropas Savienības demokrātiskajā dzīvē. Šajā kontekstā jaunatnes politiskajām organizācijām var būt īpaša loma, veicinot jauniešu interesi un stabilas zināšanas par Eiropas Savienības politisko sistēmu, aktīvi veicinot viņu līdzdalību demokrātiskos pasākumos Eiropas līmenī.

(5)

Lai uzlabotu Eiropas līmeņa politisko partiju finansēšanas apstākļus, vienlaikus rosinot tās nodrošināt pienācīgu ilgtermiņa finanšu plānošanu, būtu jāpielāgo minimālā līdzfinansējuma prasība. Tāda pati līdzfinansējuma daļa būtu vajadzīga politiskajiem fondiem Eiropas mērogā.

(6)

Nolūkā tālāk stiprināt un veicināt Eiropas Parlamenta vēlēšanu Eiropas garu, būtu skaidri jānosaka, ka no Eiropas Savienības vispārējā budžeta saņemtās apropriācijas var izlietot arī Eiropas līmeņa politisko partiju vadīto kampaņu finansēšanai saistībā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām, ja tā nav valstu politisko partiju vai kandidātu tieša vai netieša finansēšana. Eiropas līmeņa politiskās partijas darbojas saistībā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām, jo īpaši, lai uzsvērtu šo vēlēšanu eiropeiskumu. Saskaņā ar 8. pantu Aktā par Eiropas Parlamenta pārstāvju ievēlēšanu vispārējās tiešās vēlēšanās, kas pievienots Padomes Lēmumam 76/787/EOTK, EEK, Euratom (4), Eiropas Parlamenta vēlēšanu izdevumu finansēšanu un ierobežojumus katrā dalībvalstī reglamentē valsts tiesību akti. Valsts tiesību aktus piemēro arī attiecībā uz vēlēšanu izdevumiem valsts vēlēšanās un tautas nobalsošanās,

1.

Regulas 2. pantam pievieno šādus punktus:

2.

Regulas 3. pantā viss pants kļūst par 1. punktu, un tam pievieno šādus punktus:

“2.   Eiropas līmeņa politiskais fonds atbilst šādiem nosacījumiem:

3.   Saskaņā ar šo regulu katra Eiropas līmeņa politiskā partija un fonds paši nosaka savu attiecību īpašo kārtību saskaņā ar valsts tiesību aktiem, tostarp pienācīgu ikdienas pārvaldības un pārvaldes struktūru nodalījuma pakāpi starp Eiropas līmeņa politisko fondu, no vienas puses, un Eiropas līmeņa politisko partiju, ar kuru tas ir saistīts, no otras puses.”

3.

Regulas 4. pantu groza šādi:

4.

Regulas 5. pantam pievieno šādus punktus:

“4.   Panta 2. punktu mutatis mutandis piemēro Eiropas līmeņa politiskajiem fondiem.

5.   Ja Eiropas līmeņa politiskā partija, ar kuru ir saistīts Eiropas līmeņa politiskais fonds, zaudē savu statusu, attiecīgajam Eiropas līmeņa politiskajam fondam vairs nepiešķir šajā regulā paredzēto finansējumu.

6.   Ja Eiropas Parlaments konstatē, ka kāds no 3. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem vairs netiek ievērots, attiecīgajam Eiropas līmeņa politiskajam fondam vairs nepiešķir šajā regulā paredzēto finansējumu.”

5.

Regulas 6., 7. un 8. pantu aizstāj ar šādiem pantiem:

“6. pants

Ar finansēšanu saistītie pienākumi

1.   Eiropas līmeņa politiskā partija, kā arī Eiropas līmeņa politiskais fonds:

2.   Eiropas līmeņa politiskā partija, kā arī Eiropas līmeņa politiskais fonds nepieņem:

3.   Valstu politisko partiju, kas ir Eiropas līmeņa politiskās partijas dalībnieces, vai fiziskas personas, kas ir Eiropas līmeņa politiskās partijas biedrs, iemaksas Eiropas līmeņa politiskajai partijai ir pieļaujamas. Valsts politiskās partijas vai fiziskas personas iemaksas Eiropas līmeņa politiskajai partijai nepārsniedz 40 % no Eiropas līmeņa politiskās partijas gada budžeta.

4.   Valstu politisko fondu, kas ir Eiropas līmeņa politiskā fonda dalībnieki, kā arī Eiropas līmeņa politisko partiju iemaksas Eiropas līmeņa politiskajam fondam ir pieļaujamas. Šīs iemaksas nepārsniedz 40 % no minētā Eiropas līmeņa politiskā fonda gada budžeta, un tās nevar būt iegūtas no līdzekļiem, ko no Eiropas Savienības vispārēja budžeta saņēmusi Eiropas līmeņa politiskā partija saskaņā ar šo regulu.

Pierādīšanas pienākums ir attiecīgajai Eiropas līmeņa politiskajai partijai.

7. pants

Finansēšanas aizliegums

1.   Eiropas līmeņa politisko partiju finansējumu no Eiropas Savienības vispārējā budžeta vai no jebkāda cita avota nedrīkst izmantot, lai tieši vai netieši finansētu citas politiskās partijas, un jo īpaši valstu partijas vai kandidātus. Uz šīm valstu partijām un kandidātiem arī turpmāk attiecas valsts noteikumi.

2.   Eiropas līmeņa politisko fondu finansējumu no Eiropas Savienības vispārējā budžeta vai no kāda cita avota neizmanto, lai tieši vai netieši finansētu Eiropas vai valsts līmeņa politiskās partijas vai kandidātus, vai valsts līmeņa fondus.

8. pants

Izdevumu veids

Neskarot politisko fondu finansējumu, apropriācijas, kas saņemtas no Eiropas Savienības vispārējā budžeta saskaņā ar šo regulu, var izmantot tikai, lai segtu izdevumus, kas tieši saistīti ar mērķiem, kuri izklāstīti 4. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajā politiskajā programmā.

Šie izdevumi ir administratīvie izdevumi un izdevumi, kas ir saistīti ar tehnisko palīdzību, sanāksmēm, pētniecību, pārrobežu pasākumiem, pētījumiem, informāciju un publikācijām.

Eiropas līmeņa politisko partiju izdevumi var būt arī Eiropas līmeņa politisko partiju vadīto kampaņu finansēšana saistībā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kurās tās piedalās, kā noteikts 3. panta 1. punkta d) apakšpunktā. Saskaņā ar 7. pantu šīs apropriācijas neizmanto tiešai vai netiešai valstu politisko partiju vai kandidātu finansēšanai.

Šos izdevumus neizmanto, lai finansētu tautas nobalsošanas kampaņas.

Tomēr saskaņā ar 8. pantu Aktā par Eiropas Parlamenta pārstāvju ievēlēšanu vispārējās tiešās vēlēšanās, Eiropas Parlamenta vēlēšanu izdevumu finansēšanu un ierobežojumus partijām un kandidātiem katrā dalībvalstī reglamentē valsts tiesību akti.”

6.

Regulas 9. panta 1., 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem punktiem:

“1.   Apropriācijas Eiropas līmeņa politisko partiju un Eiropas līmeņa politisko fondu finansēšanai nosaka saskaņā ar ikgadējo budžeta procedūru un īsteno saskaņā ar Finanšu regulu un tās īstenošanas noteikumiem.

Šīs regulas īstenošanas procedūras nosaka kredītrīkotājs.

2.   Kustamā un nekustamā īpašuma novērtēšanu un norakstīšanu veic saskaņā ar noteikumiem, ko piemēro iestādēm, kā noteikts Finanšu regulas 133. pantā.

3.   Tā finansējuma kontroli, kas piešķirts saskaņā ar šo regulu, veic saskaņā ar Finanšu regulu un tās īstenošanas noteikumiem.

Kontroli veic arī, pamatojoties uz ikgadēju revīziju, ko veic neatkarīgs ārējais revidents. Šādu revīzijas apliecinājumu sešu mēnešu laikā pēc attiecīgā finanšu gada beigām iesniedz Eiropas Parlamentam.”

7.

Iekļauj šādu pantu:

“9.a pants

Pārredzamība

Eiropas Parlaments savā tīmekļa vietnē šim mērķim paredzētajā sadaļā kopā publicē šādus dokumentus:

8.

Regulas 10. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2.   Finansējums, ko maksā no Eiropas Savienības vispārējā budžeta, nepārsniedz 85 % no Eiropas līmeņa politiskās partijas vai politiskā fonda izmaksām, kuri ir tiesīgi saņemt finansējumu. Pierādīšanas pienākums ir attiecīgajai Eiropas līmeņa politiskajai partijai.”

9.

Regulas 12. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“12. pants

Novērtējums

Eiropas Parlaments vēlākais 2011. gada 15. februārī publicē ziņojumu par šīs regulas piemērošanu un finansētajām darbībām. Ziņojumā vajadzības gadījumā norāda iespējamos grozījumus, kas jāizdara finansēšanas sistēmā.”

27.12.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 343/9

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 2004/2003 (2003. gada 4. novembris) par noteikumiem, kas attiecas uz Eiropas līmeņa politiskajām partijām un to finansēšanu (1), inter alia nosaka Eiropas līmeņa politisko partiju finansēšanu no Eiropas Savienības vispārējā budžeta.

(2)

Regulas (EK) Nr. 2004/2003 12. pantā paredzēts, ka Eiropas Parlaments publicē ziņojumu par šīs regulas piemērošanu, vajadzības gadījumā norādot iespējamos grozījumus, kas jāizdara finansēšanas sistēmā.

(3)

Savā 2006. gada 23. marta Rezolūcijā par Regulas (EK) Nr. 2004/2003 (2) piemērošanu Eiropas Parlaments pauda viedokli, ka ņemot vērā pieredzi, kāda gūta kopš tās stāšanās spēkā 2004. gadā, Regula (EK) Nr. 2004/2003 būtu jāuzlabo attiecībā uz vairākiem punktiem.

(4)

Noteikumi par Eiropas līmeņa politisko partiju finansēšanu jāpielāgo, lai labāk ņemtu vērā īpašos apstākļus, kādos politiskās partijas darbojas, tostarp izmaiņas politiskajos problēmjautājumos un plānos, kam ir ietekme uz budžetu un kuras politiskās partijas nevar paredzēt, izstrādājot savas gada darba programmas un budžetus. Šajā nolūkā būtu jāievieš ierobežota iespēja pārcelt finansējumu no viena gada uz nākamā gada pirmo ceturksni.

(5)

Lai stiprinātu partiju ilgtermiņa finanšu plānošanas spējas, ņemtu vērā atšķirības starp finansējuma vajadzībām dažādos gados un stimulētu partijas nepaļauties vienīgi uz publisko finansējumu, Eiropas līmeņa politiskajām partijām būtu jāatļauj veidot ierobežotu finanšu rezervi, pamatojoties uz pašu resursiem, kas iegūti no citiem avotiem nekā Eiropas Savienības vispārējais budžets. Iepriekš minētajām atkāpēm no bezpeļņas noteikuma vajadzētu būt piemērojamām izņēmuma kārtā un nevajadzētu veidot precedentu.

(6)

Attiecīgi būtu jāgroza Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (3),