22.12.2007

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 340/1

---

PADOMES REGULA (EK, EURATOM) Nr. 1558/2007

(2007. gada 17. decembris),

ar ko no 2007. gada 1. jūlija koriģē Eiropas Kopienu ierēdņu un pārējo darbinieku atalgojumu un pensijas, kā arī korekcijas koeficientus, kurus piemēro šim atalgojumam un pensijām

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Protokolu par Eiropas Kopienu privilēģijām un neaizskaramību un jo īpaši tā 13. pantu,

ņemot vērā Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus un Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, kas noteikta Padomes Regulā (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (1), un jo īpaši Civildienesta noteikumu 63., 64., 65. un 82. pantu un VII, XI un XIII pielikumu, kā arī Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 20. panta pirmo daļu, 64. un 92. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

Tā kā, lai garantētu, ka pārmaiņas Kopienu ierēdņu un pārējo darbinieku pirktspējā notiek paralēli ar pārmaiņām dalībvalstu civildienesta ierēdņu pirktspējā, Kopienu ierēdņu un pārējo darbinieku atalgojums un pensijas būtu jākoriģē atbilstīgi 2007. gada izvērtējumam,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

No 2007. gada 1. jūlija Civildienesta noteikumu 63. panta otrajā daļā datumu “2006. gada 1. jūlijs” aizstāj ar datumu “2007. gada 1. jūlijs”.

2. pants

No 2007. gada 1. jūlija Civildienesta noteikumu 66. pantā sniegto tabulu par mēneša pamatalgām, kas piemērojamas atalgojuma un pensiju aprēķināšanai, aizstāj ar šādu tabulu.

1.7.2007.	Līmenis
Pakāpe	1	2	3	4	5
16	15 761,93	16 424,26	17 114,43
15	13 930,91	14 516,30	15 126,30	15 547,14	15 761,93
14	12 312,60	12 829,99	13 369,12	13 741,07	13 930,91
13	10 882,28	11 339,57	11 816,07	12 144,81	12 312,60
12	9 618,12	10 022,29	10 443,43	10 733,99	10 882,28
11	8 500,81	8 858,03	9 230,25	9 487,05	9 618,12
10	7 513,30	7 829,02	8 158,00	8 384,97	8 500,81
9	6 640,50	6 919,54	7 210,31	7 410,91	7 513,30
8	5 869,09	6 115,72	6 372,71	6 550,01	6 640,50
7	5 187,30	5 405,28	5 632,41	5 789,12	5 869,09
6	4 584,71	4 777,36	4 978,11	5 116,61	5 187,30
5	4 052,11	4 222,39	4 399,82	4 522,23	4 584,71
4	3 581,39	3 731,89	3 888,71	3 996,90	4 052,11
3	3 165,35	3 298,37	3 436,97	3 532,59	3 581,39
2	2 797,64	2 915,20	3 037,71	3 122,22	3 165,35
1	2 472,65	2 576,55	2 684,82	2 759,52	2 797,64

3. pants

No 2007. gada 1. jūlija korekcijas koeficienti, ko saskaņā ar Civildienesta noteikumu 64. pantu piemēro ierēdņu un pārējo darbinieku atalgojumam, ir tādi, kā norādīts turpmākās tabulas 2. slejā.

No 2008. gada 1. janvāra korekcijas koeficienti, ko saskaņā ar Civildienesta noteikumu VII pielikuma 17. panta 3. punktu piemēro ierēdņu un pārējo darbinieku veiktajiem pārskaitījumiem, ir tādi, kā norādīts turpmākās tabulas 3. slejā.

No 2007. gada 1. jūlija korekcijas koeficienti, ko saskaņā ar Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 20. panta 2. punktu piemēro pensijām, ir tādi, kā norādīts turpmākās tabulas 4. slejā.

No 2008. gada 1. maija korekcijas koeficienti, ko saskaņā ar Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 20. panta 2. punktu piemēro pensijām, ir tādi, kā norādīts turpmākās tabulas 5. slejā.

1	2	3	4	5
Valsts/vieta	Atalgojums 1.7.2007.	Pārskaitījums 1.1.2008.	Pensija 1.7.2007.	Pensija 1.5.2008.
Bulgārija	65,8	58,0	100,0	100,0
Čehijas Republika	81,2	74,7	100,0	100,0
Dānija	139,4	135,3	136,1	135,3
Vācija	99,3	99,7	100,0	100,0
Bonna	98,3
Karlsrūe	96,9
Minhene	106,6
Igaunija	79,6	77,7	100,0	100,0
Grieķija	95,3	93,3	100,0	100,0
Spānija	100,4	96,4	100,0	100,0
Francija	117,4	107,3	109,3	107,3
Īrija	121,8	118,0	118,8	118,0
Itālija	110,6	107,1	107,8	107,1
Varēze	98,6
Kipra	89,9	92,0	100,0	100,0
Latvija	79,3	75,2	100,0	100,0
Lietuva	71,3	67,8	100,0	100,0
Ungārija	89,8	77,7	100,0	100,0
Malta	84,8	87,0	100,0	100,0
Nīderlande	111,5	103,0	104,7	103,0
Austrija	107,8	107,2	107,3	107,2
Polija	80,7	73,0	100,0	100,0
Portugāle	92,2	90,6	100,0	100,0
Rumānija	76,3	70,5	100,0	100,0
Slovēnija	88,3	84,1	100,0	100,0
Slovākija	81,3	74,8	100,0	100,0
Somija	117,8	114,6	115,2	114,6
Zviedrija	117,0	113,7	114,4	113,7
Apvienotā Karaliste	143,1	119,8	124,5	119,8
Kalema	115,9

4. pants

No 2007. gada 1. jūlija Civildienesta noteikumu 42.a panta otrajā un trešajā daļā paredzētais bērna kopšanas pabalsts ir EUR 849,38 un EUR 1 132,49 vientuļajiem vecākiem.

5. pants

No 2007. gada 1. jūlija Civildienesta noteikumu VII pielikuma 1. panta 1. punktā paredzētā apgādnieka pabalsta pamatsumma ir EUR 158,86.

No 2007. gada 1. jūlija Civildienesta noteikumu VII pielikuma 2. panta 1. punktā paredzētais apgādājamā bērna pabalsts ir EUR 347,13.

No 2007. gada 1. jūlija Civildienesta noteikumu VII pielikuma 3. panta 1. punktā paredzētais pabalsts izglītībai ir EUR 235,53.

No 2007. gada 1. jūlija Civildienesta noteikumu VII pielikuma 3. panta 2. punktā paredzētais pabalsts izglītībai ir EUR 84,80.

No 2007. gada 1. jūlija Civildienesta noteikumu 69. pantā un VII pielikuma 4. panta 1. punkta otrajā daļā paredzētais ekspatriācijas pabalsts ir vismaz EUR 470,83.

6. pants

No 2008. gada 1. janvāra Civildienesta noteikumu VII pielikuma 8. panta 2. punkta otrajā daļā paredzēto atlīdzību par attālumu koriģē šādi:

EUR 0 par kilometru, ja attālums ir no 0 līdz 200 km

EUR 0,3531 par kilometru, ja attālums ir no 201 līdz 1 000 km

EUR 0,5884 par kilometru, ja attālums ir no 1 001 līdz 2 000 km

EUR 0,3531 par kilometru, ja attālums ir no 2 001 līdz 3 000 km

EUR 0,1177 par kilometru, ja attālums ir no 3 001 līdz 4 000 km

EUR 0,0567 par kilometru, ja attālums ir no 4 001 līdz 10 000 km

EUR 0 par kilometru, ja attālums pārsniedz 10 000 km.

Iepriekš norādītajai atlīdzībai par attālumu pievieno vienotas likmes piemaksu:

—	EUR 176,52, ja ar vilcienu veikta brauciena attālums starp darba vietu un izcelsmes vietu ir robežās no 725 km līdz 1 450 km,

—	EUR 353,02, ja ar vilcienu veikta brauciena attālums starp darba vietu un izcelsmes vietu ir lielāks nekā 1 450 km.

7. pants

No 2007. gada 1. jūlija Civildienesta noteikumu VII pielikuma 10. panta 1. punktā paredzētā dienas nauda ir:

—	EUR 36,48 ierēdnim, kam ir tiesības uz apgādnieka pabalstu,

—	EUR 29,41 ierēdnim, kam nav tiesību uz apgādnieka pabalstu.

8. pants

No 2007. gada 1. jūlija Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 24. panta 3. punktā paredzētais iekārtošanās pabalsts ir vismaz:

—	EUR 1 038,73 darbiniekam, kam ir tiesības uz apgādnieka pabalstu,

—	EUR 617,64 darbiniekam, kam nav tiesību uz apgādnieka pabalstu.

9. pants

No 2007. gada 1. jūlija Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 28.a panta 3. punkta otrajā daļā paredzētais bezdarbnieka pabalsts ir vismaz EUR 1 245,73, tas nepārsniedz EUR 2 491,48, un standarta pabalsts ir EUR 1 132,49.

10. pants

No 2007. gada 1. jūlija Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 63. pantā sniegto tabulu par mēneša pamatalgām aizstāj ar šādu tabulu:

1.7.2007.	Līmenis
Kategorija	Grupa	1	2	3	4
A	I	6 348,95	7 135,39	7 921,83	8 708,27
	II	4 607,96	5 056,98	5 506,00	5 955,02
	III	3 872,28	4 044,77	4 217,26	4 389,75
B	IV	3 719,83	4 084,00	4 448,17	4 812,34
	V	2 921,86	3 114,47	3 307,08	3 499,69
C	VI	2 778,90	2 942,50	3 106,10	3 269,70
	VII	2 487,22	2 571,85	2 656,48	2 741,11
D	VIII	2 248,06	2 380,46	2 512,86	2 645,26
	IX	2 164,97	2 195,13	2 225,29	2 255,45

11. pants

No 2007. gada 1. jūlija Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 93. pantā sniegto tabulu par mēneša pamatalgām aizstāj ar šādu tabulu:

Funkciju grupa	1.7.2007.	Līmenis
	Pakāpe	1	2	3	4	5	6	7
IV	18	5 433,53	5 546,53	5 661,87	5 779,61	5 899,81	6 022,50	6 147,74
	17	4 802,29	4 902,16	5 004,11	5 108,17	5 214,40	5 322,84	5 433,53
	16	4 244,39	4 332,66	4 422,76	4 514,73	4 608,62	4 704,46	4 802,29
	15	3 751,30	3 829,31	3 908,95	3 990,24	4 073,22	4 157,92	4 244,39
	14	3 315,50	3 384,44	3 454,83	3 526,67	3 600,01	3 674,88	3 751,30
	13	2 930,32	2 991,26	3 053,46	3 116,96	3 181,78	3 247,95	3 315,50
III	12	3 751,25	3 829,25	3 908,88	3 990,16	4 073,14	4 157,84	4 244,30
	11	3 315,47	3 384,41	3 454,79	3 526,63	3 599,97	3 674,83	3 751,25
	10	2 930,32	2 991,25	3 053,45	3 116,95	3 181,77	3 247,93	3 315,47
	9	2 589,91	2 643,76	2 698,74	2 754,86	2 812,14	2 870,62	2 930,32
	8	2 289,04	2 336,64	2 385,23	2 434,83	2 485,46	2 537,15	2 589,91
II	7	2 589,84	2 643,71	2 698,70	2 754,83	2 812,12	2 870,61	2 930,32
	6	2 288,93	2 336,53	2 385,13	2 434,74	2 485,38	2 537,07	2 589,84
	5	2 022,97	2 065,05	2 108,00	2 151,84	2 196,60	2 242,29	2 288,93
	4	1 787,92	1 825,11	1 863,07	1 901,82	1 941,37	1 981,75	2 022,97
I	3	2 202,57	2 248,29	2 294,95	2 342,58	2 391,20	2 440,82	2 491,48
	2	1 947,17	1 987,58	2 028,83	2 070,94	2 113,92	2 157,79	2 202,57
	1	1 721,38	1 757,11	1 793,57	1 830,80	1 868,79	1 907,58	1 947,17

12. pants

No 2007. gada 1. jūlija Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 94. pantā paredzētais iekārtošanās pabalsts ir vismaz:

—	EUR 781,31 darbiniekam, kam ir tiesības uz apgādnieka pabalstu,

—	EUR 463,22 darbiniekam, kam nav tiesību uz apgādnieka pabalstu.

13. pants

No 2007. gada 1. jūlija Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 96. panta 3. punkta otrajā daļā paredzētais bezdarbnieka pabalsts ir vismaz EUR 934,31, tas nepārsniedz EUR 1 868,61, un standarta pabalsts ir EUR 849,38.

14. pants

No 2007. gada 1. jūlija pabalsti par maiņu darbu, kas paredzēti Padomes Regulas (EOTK, EEK, Euratom) Nr. 300/76 (2) 1. panta 1. punkta pirmajā daļā, ir EUR 356,04, EUR 537,38, EUR 587,56 un EUR 801,03.

15. pants

No 2007. gada 1. jūlija summām, kas minētas Padomes Regulas (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 260/68 (3) 4. pantā, piemēro koeficientu 5,139465.

16. pants

No 2007. gada 1. jūlija tabulu Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 8. panta 2. punktā aizstāj ar šādu tabulu:

1.7.2007.	Līmenis
Pakāpe	1	2	3	4	5	6	7	8
16	15 761,93	16 424,26	17 114,43	17 114,43	17 114,43	17 114,43
15	13 930,91	14 516,30	15 126,30	15 547,14	15 761,93	16 424,26
14	12 312,60	12 829,99	13 369,12	13 741,07	13 930,91	14 516,30	15 126,30	15 761,93
13	10 882,28	11 339,57	11 816,07	12 144,81	12 312,60
12	9 618,12	10 022,29	10 443,43	10 733,99	10 882,28	11 339,57	11 816,07	12 312,60
11	8 500,81	8 858,03	9 230,25	9 487,05	9 618,12	10 022,29	10 443,43	10 882,28
10	7 513,30	7 829,02	8 158,00	8 384,97	8 500,81	8 858,03	9 230,25	9 618,12
9	6 640,50	6 919,54	7 210,31	7 410,91	7 513,30
8	5 869,09	6 115,72	6 372,71	6 550,01	6 640,50	6 919,54	7 210,31	7 513,30
7	5 187,30	5 405,28	5 632,41	5 789,12	5 869,09	6 115,72	6 372,71	6 640,50
6	4 584,71	4 777,36	4 978,11	5 116,61	5 187,30	5 405,28	5 632,41	5 869,09
5	4 052,11	4 222,39	4 399,82	4 522,23	4 584,71	4 777,36	4 978,11	5 187,30
4	3 581,39	3 731,89	3 888,71	3 996,90	4 052,11	4 222,39	4 399,82	4 584,71
3	3 165,35	3 298,37	3 436,97	3 532,59	3 581,39	3 731,89	3 888,71	4 052,11
2	2 797,64	2 915,20	3 037,71	3 122,22	3 165,35	3 298,37	3 436,97	3 581,39
1	2 472,65	2 576,55	2 684,82	2 759,52	2 797,64

17. pants

No 2007. gada 1. jūlija apgādājamā bērna pabalsts, kas paredzēts Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 14. panta pirmajā daļā, ir:

1.7.2007.–31.12.2007.	319,27
1.1.2008.–31.12.2008.	333,19

18. pants

No 2007. gada 1. jūlija Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 15. panta pirmajā daļā paredzētais izglītības pabalsts ir:

1.7.2007.–31.8.2007.	50,86
1.9.2007.–31.8.2008.	67,83

19. pants

No 2007. gada 1. jūlija Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 18. panta 1. punkta piemērošanas nolūkā nemainīgais pabalsts, kas minēts līdz 2004. gada 1. maijam spēkā esošo Civildienesta noteikumu VII pielikuma bijušajā 4.a pantā, ir:

—	EUR 122,83 mēnesī C4 vai C5 pakāpes ierēdņiem;

—	EUR 188,31 mēnesī C1, C2 vai C3 pakāpes ierēdņiem.

20. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV L 56, 4.3.1968., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 337/2007 (OV L 90, 30.3.2007., 1. lpp.).

(2)  Padomes Regula (EOTK, EEK, Euratom) Nr. 300/76 (1976. gada 9. februāris), ar ko nosaka to ierēdņu kategorijas, kuriem ir tiesības saņemt pabalstus par maiņu darbu, kā arī šo pabalstu likmes un nosacījumus (OV L 38, 13.2.1976., 1. lpp.). Regula papildināta ar Regulu (Euratom, EOTK, EEK) Nr. 1307/87 (OV L 124, 13.5.1987., 6. lpp.), un jaunākie grozījumi tajā izdarīti ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 1873/2006 (OV L 360, 19.12.2006., 61. lpp.).

(3)  Padomes Regula (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 260/68 (1968. gada 29. februāris), ar ko nosaka Eiropas Kopienu nodokļa piemērošanas nosacījumus un procedūru (OV L 56, 4.3.1968., 8. lpp.). Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 1750/2002 (OV L 264, 2.10.2002., 15. lpp.).

---

22.12.2007

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 340/8

---

PADOMES REGULA (EK) Nr. 1559/2007

(2007. gada 17. decembris),

ar ko izveido daudzgadu plānu zilo tunzivju krājumu atjaunošanai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 520/2007

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 37. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

tā kā:

(1)	Kopiena kopš 1997. gada 14. novembra ir Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas konvencijas (2) Līgumslēdzēja puse.

(2)	Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija (ICCAT) gadskārtējā, 2006. gada novembra sanāksmē pieņēma ieteikumu 2006[05] izstrādāt 15 gadu plānu zilo tunzivju krājumu atjaunošanai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā.

(3)

Lai atjaunotu attiecīgos krājumus, ICCAT atjaunošanas plānā ir paredzēts no 2007. līdz 2010. gadam pakāpeniski samazināt kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) apjomu, ir noteikti ierobežojumi zvejai konkrētos apgabalos un laikos, jauns mazākais pieļaujamais zilo tunzivju lielums, pasākumi attiecībā uz sporta un atpūtas makšķerēšanu, kā arī kontroles pasākumi, un ir paredzēts īstenot ICCAT kopīgās starptautiskās inspekcijas shēmu, lai nodrošinātu atjaunošanas plāna efektivitāti.

(4)

Lai ievērotu starptautiskās saistības, kas izriet no ICCAT ieteikuma, ICCAT plāns zilo tunzivju krājumu atjaunošanai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā provizoriski ir iestrādāts Padomes Regulā (EK) Nr. 643/2007 (2007. gada 11. jūnijs), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 41/2007 attiecībā uz zilo tunzivju krājumu atjaunošanas plānu, ko ieteikusi Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija (3), līdz 2007. gadā būs pieņemta Regula par zilo tunzivju krājumu atjaunošanai paredzētu daudzgadu pasākumu īstenošanu.

(5)

Tāpēc ICCAT atjaunošanas plāns ir jāīsteno visu laiku, no 2008. gada 1. janvāra piemērojot Regulu, ar ko izveido atjaunošanas plānu, kā paredzēts 5. pantā Padomes Regulā (EK) Nr. 2371/2002 (2002. gada 20. decembris) par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un atjaunojamu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (4).

(6)	Daži tehniski pasākumi, ko ICCAT pieņēmusi par zilajām tunzivīm, ir iekļauti Kopienas tiesību aktos – Regulā (EK) Nr. 520/2007 (2007. gada 7. maijs), ar ko paredz tehniskus pasākumus konkrētu tālu migrējošu zivju sugu krājumu saglabāšanai (5).

(7)

Tikai finansēšanas vajadzībām līdz 2014. gada 31. decembrimICCAT atjaunošanas plāna īstenošanas pasākumi, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu, kā arī tie, kas pieņemti provizoriski saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 643/2007, no Regulas (EK) Nr. 643/2007 spēkā stāšanās brīža būtu jāuzskata par atjaunošanas plānu Regulas (EK) Nr. 2371/2002 5. panta nozīmē.

(8)	Lai paredzētu jaunus tehniskus pasākumus, ko ICCAT pieņēmusi saistībā ar zilajām tunzivīm, un atjauninātu pasākumus, kas ir spēkā kopš iepriekš minētās regulas pieņemšanas, dažus Regulā (EK) Nr. 520/2007 paredzētos noteikumus vajadzīgs svītrot un aizstāt ar šo regulu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I   NODAĻA

VISPĀRĒJI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets un darbības joma

Šajā regulā ir paredzēti vispārēji noteikumi, kā Kopienā piemērot Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) ieteikto daudzgadu plānu zilo tunzivju (thunnus thynnus) krājumu atjaunošanai. Šo regulu piemēro zilajām tunzivīm Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā.

Atjaunošanas plāna mērķis ir panākt biomasu (Bmsy), kas atbilst maksimālajam ilgtspējīgajam ieguves apjomam ar varbūtību lielāku par 50 %.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

a)	“Konvencijas Līgumslēdzējas puses” ir Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas konvencijas Līgumslēdzējas puses, kā arī sadarbības partneri, kas nav Līgumslēdzējas puses, un struktūras vai zvejniecības struktūras;

b)	“zvejas kuģis” ir kuģis, ko lieto vai ko ir paredzēts lietot komerciālai tunzivju resursu izmantošanā, tostarp zivju apstrādes kuģi, transportkuģi, velkoņi un kuģi, kas ir iesaistīti nozveju pārkraušanā citos kuģos;

c)	“kopīga zvejas darbība” ir visas darbības, ko veic divi vai vairāki kuģi, kas peld ar dažādu Konvencijas Līgumslēdzēju pušu vai dažādu dalībvalstu karogiem, kurās viena kuģa nozveju pilnībā vai daļēji uzdod par cita kuģa vai citu kuģu nozveju;

d)

“pārvietošanas darbības” ir darbības, ko veic, pārvietojot zilās tunzivis: i) no zvejas kuģa uz zivjaudzētavu, kur notiek zilo tunzivju galīga uzbarošana, ieskaitot zivis, kas transportējot ir gājušas bojā vai izbēgušas; ii) no zilo tunzivju audzētavas vai tunzivju murda uz apstrādes kuģi, transportkuģi vai krastu;

e)	“tunzivju murds” ir nostiprināts zvejas rīks, kas noenkurots pie grunts un kam parasti ir sēta, kas novirza zivis norobežotā tilpē;

f)	“ievietošana sprostā” nozīmē, ka dzīvas zilās tunzivis neuzņem uz kuģa, un tā ietver gan uzbarošanu, gan audzēšanu;

g)	“uzbarošana” ir zilo tunzivju ievietošana sprostā uz īsu laiku (parasti uz diviem līdz sešiem mēnešiem), galvenokārt tādēļ, lai zivīs palielinātu tauku daudzumu;

h)	“audzēšana” ir zilo tunzivju ievietošana sprostā uz laikposmu, kas ilgāks nekā viens gads, lai palielinātu kopējo biomasu;

i)	“pārkraušana citā kuģī” ir pilnīga vai daļēja zvejas kuģī esošo zivju pārkraušana citā zvejas kuģī;

j)	“apstrādes kuģis” ir kuģis, kurā ar zvejas produktiem pirms iesaiņošanas veic vienu vai vairākas šādas darbības: fileju gatavošana vai griešana šķēlēs, saldēšana un/vai apstrāde;

k)	“sporta zveja” ir nekomerciāla zveja, ar ko nodarbojas personas, kas ir nacionālas sporta organizācijas biedri vai kuriem ir izdota attiecīga nacionāla sporta licence;

l)	“atpūtas zveja” ir nekomerciāla zveja, ar ko nodarbojas personas, kas nav kādas nacionālas sporta organizācijas biedri vai kuriem nav izdota attiecīga nacionāla sporta licence;

m)	“II uzdevums” ir II uzdevums, kas noteikts ICCAT“Atlantijas tunzivju un tunzivjveidīgo zivju statistikas un paraugu vākšanas praktiskajā rokasgrāmatā” (trešais izdevums, ICCAT, 1990. gads);

n)	“transportkuģis” ir kuģis, kurā uzņem savvaļā nozvejotas zivis un kas tās pārved uz zivjaudzētavām uzbarošanai vai audzēšanai.

II   NODAĻA

ZVEJAS IESPĒJAS

3. pants

Kopējā pieļaujamā nozveja (KPN)

ICCAT Līgumslēdzējām pusēm noteiktā kopējā pieļaujamā nozveja no zilo tunzivju krājumiem Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā ir šāda:

—	2008. gadā: 28 500 tonnas;

—	2009. gadā: 27 500 tonnas;

—	2010. gadā: 25 500 tonnas.

Tomēr, ja ICCAT vienojas par jauniem KPN apjomiem, Padome ar kvalificētu balsu vairākumu pēc Komisijas priekšlikuma attiecīgi groza pirmajā daļā paredzēto KPN.

4. pants

1.   Katra dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu attiecīgās dalībvalsts kuģu un to murdu piepūles atbilstību zilo tunzivju zvejas iespējām, kas attiecīgai dalībvalstij ir pieejamas Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā.

2.   Katra dalībvalsts sagatavo gada zvejas plānu kuģiem un murdiem, ar kuriem zvejo zilās tunzivis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā. Dalībvalstis, kuru zilo tunzivju kvota ir mazāka par 5 % no Kopienas kvotas, var pieņemt īpašu metodi, lai pārvaldītu savu kvotu nozvejas plānā; un šajā gadījumā nepiemēro 3. punkta noteikumus.

3.   Gada zvejas plānā norāda:

a)	inter alia, kuģus, kas garāki par 24 metriem un kas iekļauti 12. pantā minētajā sarakstā, kā arī norāda tiem piešķirto individuālo kvotu;

b)	attiecībā uz kuģiem, kas īsāki par 24 metriem, un murdiem – vismaz piešķirto kvotu tām ražotāju organizācijām vai kuģu grupām, kas zvejo ar līdzīgiem rīkiem.

4.   Gada zvejas plānu nosūta Komisijai ik gadu vēlākais 31. janvārī. Visus vēlākus grozījumus, ko izdara gada zvejas plānā vai īpašā metodē, lai pārvaldītu kvotas, pārsūta Komisijai vismaz desmit dienas pirms tās darbības, kas paredzēta attiecīgajā grozījumā.

5.   Karoga dalībvalsts rīkojas saskaņā ar šo punktu, ja kuģis, kas kuģo ar attiecīgās valsts karogu:

a)	nepilda 17. panta 3. punktā minētās prasības, proti, nesūta ziņojumus;

b)	ir izdarījis 26. pantā minēto pārkāpumu.

Karoga dalībvalsts nodrošina to, ka tās vadībā ostā tiek veikta fiziska pārbaude, vai citas personas vadībā, kuru norīko karoga dalībvalsts gadījumos, kad kuģis nav Kopienas ostā.

Ja tiek novērtēts, ka individuālā kvota ir pilnībā apgūta, karoga valsts var pieprasīt kuģim nekavējoties braukt uz tās apstiprinātu ostu.

6.   Vēlākais 31. janvārī dalībvalstis ziņo Komisijai par iepriekšējā gada zvejas plānu izpildi.

Ziņojumā ietver:

a)	kuģu skaitu, kuri Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā ir faktiski iesaistīti zilo tunzivju zvejā;

b)	katra kuģa nozveju; un

c)	kopējo dienu skaitu, ko katrs kuģis zvejojis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā.

7.   Privātus kādas dalībvalsts un Konvencijas Līgumslēdzējas puses valstspiederīgo tirdzniecības nolīgumus par to, ka zvejas kuģi, kas peld ar attiecīgās dalībvalsts karogu, izmanto zvejai saskaņā ar Līgumslēdzējai pusei iedalītu tunzivju kvotu, var slēgt tikai tad, ja saņemta atļauja no attiecīgās dalībvalsts, kura informē Komisiju, kā arī, ja ir saņemta ICCAT Komisijas atļauja.

8.   Ik gadu līdz 1. martam dalībvalstis nosūta Komisijai informāciju par visiem tās valsts piederīgo privātiem tirdzniecības nolīgumiem ar kādu Konvencijas Līgumslēdzēju pusi.

9.   Informācijā, kas minēta 8. punktā, ietver šādas ziņas:

a)	visu zvejas kuģu saraksts, kuri peld ar dalībvalsts karogu un kuriem ir atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis saskaņā ar privātu tirdzniecības nolīgumu;

b)	kuģa iekšējais numurs, kā definēts Komisijas Regulas (EK) Nr. 26/2004 (2003. gada 30. decembris) par Kopienas zvejas flotes reģistru (6) I pielikumā;

c)	privātu tirdzniecības nolīgumu ilgums;

d)	dalībvalsts dots privāta nolīguma apstiprinājums;

e)	attiecīgās Konvencijas Līgumslēdzējas puses nosaukums.

10.   Komisija tūlīt nosūta šī panta 9. punktā minēto informāciju ICCAT izpildsekretariātam.

11.   Komisija nodrošina, lai Konvencijas Līgumslēdzējas puses zilo tunzivju zvejas kvota, ko var izmantot, fraktējot Kopienas zvejas kuģus saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1936/2001 (7) 8.b pantu, 2007., 2008., un 2009. gadā nepārsniedz attiecīgi 60 %, 40 % un 20 % no kopējās kvotas.

12.   Kopienas zvejas kuģu fraktēšana zilo tunzivju zvejai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā ir aizliegta 2010. gadā un turpmākos gadus.

13.   Katra dalībvalsts nodrošina, ka fraktēto zilo tunzivju zvejas kuģu skaits un fraktēšanas ilgums atbilst kvotām, kas piešķirtas tai dalībvalstij, kura tos ir nofraktējusi.

III   NODAĻA

TEHNISKI PASĀKUMI

5. pants

Slēgta zvejas sezona

1.   No 1. jūnija līdz 31. decembrim Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, izņemot apgabalu uz rietumiem no 10° W un uz ziemeļiem no 42° N, ir aizliegts zvejot zilās tunzivis, izmantojot liela izmēra kuģus, kas garāki par 24 m un kas ir paredzēti pelaģiskai zvejai ar āķu jedām.

2.   No 1. jūlija līdz 31. decembrim Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā ir aizliegts zvejot zilās tunzivis, izmantojot riņķvadus.

3.   No 15. novembra līdz 15. maijam Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā ir aizliegta zilo tunzivju zveja izmantojot laivas zvejai ar ēsmu.

4.   No 15. novembra līdz 15. maijam Atlantijas okeāna austrumu daļā ir aizliegta zilo tunzivju zveja ar pelaģiskiem traleriem.

6. pants

Lidaparātu izmantojums

Konvencijas apgabalā zilo tunzivju meklēšanai ir aizliegts izmantot lidmašīnas un helikopterus.

7. pants

Minimālais pieļaujamais izmērs

1.   Minimālais pieļaujamais Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā nozvejoto zilo tunzivju izmērs ir 30 kg jeb 115 cm.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta un neskarot 9. pantu, minimālo pieļaujamo izmēru 8 kg vai 75 cm attiecina uz šādām zilām tunzivīm (thunnus thynnus):

a)	zilajām tunzivīm, kas Atlantijas okeāna austrumu daļā nozvejotas izmantojot laivas zvejai ar ēsmu, velcēšanas laivas un pelaģiskos tralerus;

b)	zilajām tunzivīm, kas audzēšanai noķertas Adrijas jūrā.

3.   Lai īstenotu šā panta 2. punkta a) apakšpunktu, Padome ar kvalificētu balsu vairākumu pēc Komisijas priekšlikuma nosaka lielāko pieļaujamo skaitu, cik laivām zvejai ar ēsmu un velcēšanas laivām ir atļauts zvejot zilās tunzivis, un cik pelaģiskiem traleriem ir atļauts piezvejot zilās tunzivis. Laivu zvejai ar ēsmu, velcēšanas laivu skaitu norāda to Kopienas kuģu skaitā, kas 2006. gadā piedalās specializētā zilo tunzivju zvejā. Pelaģisku traleru kuģu skaits ir norādīts to Kopienas kuģu skaitā, kuriem 2006. gadā ir atļauts piezvejot zilās tunzivis.

4.   Lai īstenotu šī panta 2. punkta a) apakšpunktu, Padome ar kvalificētu balsu vairākumu pēc Komisijas priekšlikuma dalībvalstu starpā sadala kuģu skaitu, kas noteikts saskaņā ar 3. punktu.

5.   Lai īstenotu šī panta 2. punkta a) apakšpunktu, ne vairāk kā 10 % no Kopienas zilo tunzivju, no 8 kg vai 75 cm līdz 30 kg vai 115 cm, kvotas sadala atļauju saņēmušajiem kuģiem, kas minēti 3. un 4. punktā, paredzot, ka līdz 200 tonnām zilo tunzivju, kas sver vismaz 6,4 kg vai ir vismaz 70 cm garas, noķers ar ēsmām izmantojot laivas, kas nav garākas par 17 m. Padome ar kvalificētu balsu vairākumu pēc Komisijas priekšlikuma pieņem lēmumu par Kopienas kvotas sadalījumu dalībvalstīm.

6.   Ne vairāk kā 2 % no Kopienas zilo tunzivju kvotas, ja attiecīgo tunzivju svars ir no 8 līdz 30 kg, drīkst piešķirt nekomerciālai piekrastes zvejai svaigu zivju iegūšanai Atlantijas okeāna austrumu daļā. Padome ar kvalificētu balsu vairākumu pēc Komisijas priekšlikuma pieņem lēmumu par Kopienas kvotas sadalījumu dalībvalstīm.

7.   Īpaši papildu nosacījumi par zilajām tunzivīm, kas Atlantijas okeāna austrumu daļā nozvejotas izmantojot laivas zvejai ar ēsmu, velcēšanas laivas un pelaģiskos tralerus, ir izklāstīti I pielikumā.

8. pants

Zilo tunzivju paraugdatu vākšanas plāns

1.   Katra dalībvalsts izstrādā paraugu vākšanas programmu, lai novērtētu sprostos turēto zilo tunzivju skaitu atkarībā no izmēra.

2.   Lai noteiktu sprostos esošo zivju izmēru, paraugam ņem 100 īpatņus no katrām 100 tonnām dzīvu zivju vai 10 % no sprostā esošā kopējā zivju skaita. Izmēra (t. i., garuma vai svara) paraugus vāc zivju ieguves laikā audzētavā un no transportēšanas laikā mirušām zivīm – saskaņā ar metodi, ko ICCAT izmanto, lai darītu zināmus II uzdevuma izpildei vajadzīgos datus.

3.   Ja zivis ir audzētas ilgāk nekā gadu, jāizstrādā papildu metodes un paraugu ņemšanas sistēma.

4.   Paraugus zivju ieguves laikā vāc pēc nejaušības principa un tiem jāaptver visi sprosti. Katrā gadā savāktos paraugu datus nosūta Komisijai līdz nākamā gada 31. maijam.

9. pants

Piezveja

1.   Visiem zvejas kuģiem, neskarot 7. panta 2. punktu, un neatkarīgi no tā, vai ar tiem aktīvi zvejo zilās tunzivis, ir atļauts piezvejot līdz 8 % zilo tunzivju, kas sver ne vairāk kā 30 kg un ne mazāk kā 10 kg.

2.   Šī panta 1. punktā minēto procentuālo daļu aprēķina, pamatojoties uz piezvejoto zivju kopskaitu katrā izkrāvumā no attiecīgo kuģu veiktās zilo tunzivju kopējās nozvejas vai arī procentuāli izsakot to svara ekvivalentu.

3.   Piezvejotās zivis ir jāatskaita no karoga dalībvalsts kvotas. Ir aizliegts izmest šā panta 1. punktā minētās piezvejotās mirušās zivis, laikā, kad ir atļauta zilās tunzivs zveja un, nozveju atskaita no karoga dalībvalsts kvotas.

4.   Piezvejoto zilo tunzivju izkrāvumiem piemēro 14. pantu un 18. panta 1. punktu.

10. pants

Atpūtas zveja

1.   Veicot atpūtas zveju, ir aizliegts nozvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī un izkraut vairāk nekā vienu zilo tunzivi katrā zvejas reisā.

2.   Atpūtas zvejā nozvejotās zilās tunzivis ir aizliegts pārdot, izņemot, ja to dara labdarības nolūkos.

3.   Katra dalībvalsts reģistrē un paziņo Komisijai datus par zivīm, kas noķertas veicot atpūtas zveju. Komisija minēto informāciju pārsūta ICCAT Pastāvīgajai pētniecības un statistikas komitejai.

4.   Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka jūrā atlaiž pēc iespējas vairāk atpūtas zvejā noķerto dzīvu zilo tunzivju, jo īpaši to mazuļu.

11. pants

Sporta zveja

1.   Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai regulētu sporta zveju, jo īpaši ar zvejas atļaujām.

2.   Sporta zvejas sacensībās nozvejotas zilās tunzivis ir aizliegts pārdot, izņemot, ja to dara labdarības nolūkos.

3.   Katra dalībvalsts reģistrē un paziņo Komisijai datus par zivīm, kas noķertas, veicot sporta zveju. Komisija minēto informāciju pārsūta ICCAT Pastāvīgajai pētniecības un statistikas komitejai.

4.   Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka jūrā atlaiž pēc iespējas vairāk sporta zvejā noķerto dzīvu zilo tunzivju, jo īpaši to mazuļu.

IV   NODAĻA

KONTROLES PASĀKUMI

12. pants

To kuģu reģistrs, kam atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis

1.   Katra dalībvalsts līdz 2008. gada 31. janvārim elektroniski nosūta Komisijai sarakstu, kurā iekļauti visi kuģi, kas peld ar tās karogu un kam izdota īpaša zvejas atļauja aktīvai zilo tunzivju zvejai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā.

2.   Komisija minēto informāciju nosūta ICCAT izpildsekretariātam, lai attiecīgos kuģus reģistrētu ICCAT reģistrā, kurā uzskaita kuģus, kam atļauts zvejot zilās tunzivis.

3.   Kopienas zvejas kuģi, uz ko attiecas šis pants un kas nav iekļauti ICCAT reģistrā, Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā nedrīkst zvejot, paturēt kuģī, pārkraut citā kuģī, transportēt, pārvietot vai izkraut zilās tunzivis.

4.   Regulas (EK) Nr. 1936/2001 8.a panta 2., 4., 6., 7. un 8. punktā paredzētos noteikumus par zvejas atļaujām piemēro mutatis mutandis.

13. pants

To tunzivju murdu reģistrs, kurus atļauts izmantot zilo tunzivju zvejā

1.   Katra dalībvalsts līdz 2008. gada 31. janvārim Komisijai elektroniski nosūta sarakstu, kurā ietverti visi murdi, par kuriem izdota īpaša zvejas licence zilo tunzivju aktīvai zvejai Atlantijas Okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā. Sarakstā norāda murdu nosaukumu un reģistrācijas numuru.

2.   Komisija nosūta šo sarakstu ICCAT izpildsekretariātam, lai minētos tunzivju murdus varētu reģistrēt ICCAT reģistrā, kurā uzskaita tunzivju murdus, ko atļauts izmantot zilo tunzivju zvejā.

3.   ICCAT reģistrā neiekļautus Kopienas tunzivju murdus nedrīkst izmantot zvejā Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, tajos nedrīkst paturēt, no tiem nedrīkst pārkraut vai izkraut zilās tunzivis.

4.   Regulas (EK) Nr. 1936/2001 8.a panta 2., 4., 6., 7. un 8. punktu piemēro mutatis mutandis.

14. pants

Apstiprinātas ostas

1.   Dalībvalstis norāda vietu, kas izmantojama izkraušanai, vai vietu, kas atrodas tuvu krastam (apstiprinātas ostas), kur atļauts veikt zilo tunzivju izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī.

2.   Dalībvalstis ik gadu līdz 1. aprīlim nosūta Komisijai apstiprināto ostu sarakstu. Komisija ik gadu līdz 15. aprīlim minēto informāciju nosūta ICCAT izpildsekretariātam. Visus turpmākus grozījumus sarakstā vismaz 15 dienas pirms to stāšanās spēkā dara zināmas Komisijai, lai tā attiecīgos grozījumus nosūtītu ICCAT izpildsekretariātam.

3.   Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā nozvejotas zilās tunzivis jebkādā daudzumā nedrīkst izkraut vai pārkraut no 12. pantā minētajiem kuģiem vietās, kas nav Konvencijas Līgumslēdzējas puses un dalībvalsts apstiprinātas ostas saskaņā ar šī panta 1. un 2. punktu.

4.   Šo noteikumu piemēro to zilo tunzivju izkāvumiem vai pārkrāvumiem citā kuģī, kas nozvejotas Atlantijas okeāna austrumu daļā, izmantojot laivas zvejai ar ēsmu, velcēšanas laivas un pelaģiskus tralerus saskaņā ar I pielikumā ietvertajiem noteikumiem.

15. pants

Uzskaites prasības

1.   Papildus Padomes Regulas (EEK) Nr. 2847/93 (1993. gada 12. oktobris), ar kuru izveido kontroles sistēmu, kas piemērojama kopējai zivsaimniecības politikai (8) 6. un 8. panta izpildei, 12. pantā minēto Kopienas zvejas kuģu kapteiņi II pielikumā noteikto informāciju vajadzības gadījumā ieraksta zvejas žurnālā.

2.   Regulas 12. pantā minēto kopīgās zvejas darbībās iesaistīto Kopienas kuģu kapteiņi zvejas žurnālā reģistrē šādu papildu informāciju:

a)

ja nozveju ieceļ kuģī vai pārvieto sprostos: — kopīgās zvejas darbībās iegūtās nozvejas datumu un laiku, — atrašanās vietu (ģeogrāfiskais garums/ ģeogrāfiskais platums), kur kopīgās zvejas darbībās iegūta nozveja, — uz kuģa iecelto vai sprostos pārvietoto zilo tunzivju nozveju apjomu, — zvejas kuģa nosaukumu un starptautisko radio izsaukuma signālu;

b)

ja kuģis iesaistīts kopīgās zvejas darbībās, bet nepiedalās zivju pārvietošanā: — kopīgās zvejas darbības datumu un laiku, — kopīgās zvejas darbībās veikšanas vietu (ģeogrāfiskais garums/ ģeogrāfiskais platums), — norādi par to, ka attiecīgā kuģī nav ieceltas nozvejas vai veikta tās pārvietošana sprostos, — zivju nozvejotāja(-u) kuģa(-u) nosaukumu(-us) un starptautisko(-os) radio signālu(-us).

3.   Ja kopīgās zvejas darbībās iesaistīts zivju nozvejotāja kuģis paziņo tā zvejas rīkos noķerto zilo tunzivju daudzumu, kapteinis par katru nozveju norāda, no kāda(-u) kuģa(-u) un karoga valsts(-u) kvotām jāatrēķina nozvejotās zivis.

16. pants

Kopīgas zvejas darbības

1.   Kopīgas zilo tunzivju zvejas darbības, kurās piedalās kuģi, kas peld ar vienas vai vairāku dalībvalstu karogiem, atļauj tikai ar attiecīgās karoga dalībvalsts vai attiecīgo karoga dalībvalstu piekrišanu.

2.   Atļaujas pieteikuma iesniegšanas laikā katra dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai no sava zvejas kuģa, kas piedalās kopīgās zvejas darbībās, saņemtu sīku informāciju par kopīgo zvejas darbību ilgumu, iesaistīto dalībnieku identifikācijas datiem un to, kā kuģu starpā sadala nozveju.

3.   Katra dalībvalsts nosūta Komisijai 2. punktā minēto informāciju. Komisija minēto informāciju tūlīt nosūta ICCAT sekretariātam.

17. pants

Ziņojumi par nozveju

1.   Šīs regulas 12. pantā minēta Kopienas zivju nozvejotāja kuģa kapteinis kompetentām karoga valsts iestādēm sūta ziņojumus par nozveju, kuros norāda nozvejoto zilo tunzivju daudzumu; ziņojumu sūta arī tad, ja nozvejotais daudzums ir nulle.

2.   Pirmo reizi ziņojumu par nozveju nosūta vēlākais desmit dienas pēc ieiešanas Atlantijas okeāna austrumu daļā vai Vidusjūrā, vai pēc zvejas reisa sākuma. Kopīgo zvejas darbību veikšanas gadījumā zivju nozvejotāja kuģa kapteinis norāda, kura kuģa vai kuģu nozvejotās zivis ir jāatskaita no karoga valsts (vai valstu) kvotas.

3.   Katru gadu no 1. jūnija zvejas kuģa kapteinis ik pēc piecām dienām nosūta ziņojumu par nozvejoto zilo tunzivju daudzumiem, arī tad, ja nozvejotais daudzums ir nulle.

4.   Katra dalībvalsts saņemtos ziņojumus par nozveju elektroniski vai citādi pārsūta Komisijai. Komisija minēto informāciju tūlīt pārsūta ICCAT sekretariātam.

5.   Dalībvalstis līdz katra mēneša 15. datumam datorlasāmā formā Komisijai sniedz informāciju par iepriekšējo mēnesi, par to, cik daudz Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā noķertu zilo tunzivju izkrauts, pārkrauts vai pārvietots sprostos no kuģa, kas peld ar attiecīgās dalībvalsts karogu. Komisija attiecīgo informāciju tūlīt nosūta ICCAT sekretariātam.

18. pants

Lomu izkraušana

1.   Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 2847/93 7. panta, šīs regulas 12. pantā minēta Kopienas kuģa kapteinis vai viņa pārstāvis kompetentai tās dalībvalsts (ieskaitot karoga dalībvalsti) vai Konvencijas Līgumslēdzējas puses iestādei, kuras ostas vai izkraušanas iekārtas viņš vēlas izmantot, vismaz četras stundas pirms paredzētā ostā ierašanās laika dara zināmu šādu informāciju:

a)	paredzamais ierašanās laiks;

b)	paredzamais kuģī paturēto zilo tunzivju daudzums;

c)	informācija par zonu, kurā gūtas nozvejas.

2.   Ja zivis izkrauj citas dalībvalsts, nevis kuģa karoga dalībvalsts kuģis, apstiprinātā ostā, 48 stundās pēc izkraušanas minētās dalībvalsts attiecīga iestāde kuģa karoga valsts iestādei nosūta datus par izkrautajām nozvejām.

3.   Šo noteikumu nepiemēro tādiem tunzivju izkrāvumiem, kas ir nozvejoti Atlantijas okeāna austrumu daļā, izmantojot laivas zvejai ar ēsmu, velcēšanas laivas un pelaģiskus tralerus.

19. pants

Pārkraušana citā kuģī

1.   Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 2847/93 11. panta, Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā aizliedz zilo tunzivju pārkraušanu citā kuģī, izņemot kuģus, kas paredzēti tunzivju liela apjoma zvejai ar āķu jedām un kuri darbojas saskaņā ar grozīto ICCAT Ieteikumu 2005[06], ar ko izveido pārkraušanas programmu zvejas kuģiem, kas ar āķu jedām lielā apjomā zvejo tunzivis.

2.   Pirms ieiešanas jebkurā ostā saņēmēja kuģa (zivju nozvejotāja kuģa vai zivju apstrādes kuģa) kapteinis vai viņa pārstāvis vismaz 48 stundas pirms paredzētās ierašanās kompetentai tās dalībvalsts iestādei, kuras ostu viņš grib izmantot, sniedz šādu informāciju:

a)	paredzamais ierašanās laiks;

b)	paredzamais kuģī paturēto zilo tunzivju daudzums;

c)	informācija par ģeogrāfiskiem apgabaliem, kur iegūtas pārkraušanai paredzētās zilās tunzivis;

d)	tā zivju nozvejotāja kuģa nosaukums, kurš piegādā zilās tunzivis, kā arī tā numurs ICCAT reģistrā, kurā ir iekļauti kuģi, kam atļauts zvejot zilās tunzivis;

e)	saņēmēja kuģa nosaukums un numurs ICCAT reģistrā, kurā ir iekļauti kuģi, kam atļauts zvejot zilās tunzivis;

f)	citā kuģī pārkraujamo zilo tunzivju daudzums tonnās.

3.   Zivju nozvejotāji zvejas kuģi nedrīkst pārkraut nozvejotās zivis, ja tiem iepriekš nav izsniegta karoga valsts atļauja.

4.   Pirms pārkraušanas zivju nozvejotāja kuģa kapteinis sniedz savai karoga valstij šādu informāciju:

a)	zilo tunzivju daudzums, ko paredzēts pārkraut;

b)	datums un osta, kurā veic pārkraušanu citā kuģī;

c)	saņēmēja kuģa nosaukums, reģistrācijas numurs un karogs, kā arī tā numurs ICCAT reģistrā, kurā iekļauti kuģi, kam atļauts zvejot zilās tunzivis;

d)	ģeogrāfiskais apgabals, kurā gūtas tunzivju nozvejas.

5.   Kompetenta tās dalībvalsts iestāde, kuras ostā notiek pārkraušana:

a)	pārbauda saņēmēja kuģi pēc tā ierašanās un pārbauda kravu un dokumentus, kas saistīti ar pārkraušanas darbību;

b)	48 stundu laikā pēc pārkraušanas nosūta datus par pārkraušanu zivju nozvejotāja kuģa karoga valsts iestādei.

6.   Šīs regulas 12. pantā minēta Kopienas kuģa kapteinis aizpilda un nosūta ICCAT pārkraušanas deklarāciju kompetentām tās dalībvalsts iestādēm, ar kuras karogu peld attiecīgie kuģi. Deklarāciju, kas sagatavota III pielikumā noteiktajā formātā, nosūta vēlākais 15 dienas pēc ostā veiktās pārkraušanas citā kuģī.

20. pants

Ievietošana sprostā

1.   Dalībvalsts, kuras jurisdikcijā ir zilo tunzivju uzbarošanas vai audzēšanas zivjaudzētava, nedēļas laikā pēc tam, kad ievietošana sprostos ir pabeigta, dalībvalstij vai Konvencijas Līgumslēdzējai pusei, ar kuras karogu peld kuģi, kas ir zvejojuši tunzivis, kā arī Komisijai nosūta novērotāja apstiprinātu ziņojumu par ievietošanu sprostā. Komisija minēto informāciju tūlīt nosūta ICCAT sekretariātam. Ziņojumā ietver informāciju, kas paredzēta Regulas (EK) Nr. 1936/2001 4.b pantā minētajā deklarācijā par ievietošanu sprostā.

2.   Ja uzbarošanas vai audzēšanas zivjaudzētavas ir starptautiskos ūdeņos, 1. punktu mutatis mutandis piemēro dalībvalstīm, kurās ir reģistrētas par uzbarošanas vai audzēšanas zivjaudzētavām atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas.

3.   Pirms visām pārvietošanām uz sprostu kompetenta tās dalībvalsts iestāde, kurā ir uzbarošanas vai audzēšanas zivjaudzētava, informē zivju nozvejotāja kuģa karoga dalībvalsti vai KLP par to, cik daudz zilo tunzivju ir paredzēts pārvietot sprostos no tām, ko ir nozvejojuši kuģi, kas brauc ar tās karogu.

Zivju nozvejotāja kuģa karoga dalībvalsts lūdz kompetento tās dalībvalsts iestādi, kurā ir uzbarošanas vai audzēšanas zivjaudzētava, atsavināt nozvejas un atlaist zivis jūrā, ja, saņēmusi minēto informāciju, tā konstatē, ka:

a)	zvejas kuģim, kas ir deklarējis nozveju, nav bijusi piešķirta pietiekami liela individuāla ievietoto sprostā zilo tunzivju kvota;

b)	nav pareizi ziņots par zivju daudzumu, un tas nav ņemts vērā, aprēķinot jebkuru kvotu, kas ir piemērojama; vai

c)	zvejas kuģim, kas ir deklarējis nozveju, nav bijis atļauts zvejot zilās tunzivis.

4.   Kopienas zvejas kuģu kapteiņi 15 dienās pēc zivju nodošanas velkoņiem vai pārvietošanas sprostos aizpilda un nosūta karoga dalībvalstij vai Konvencijas Līgumslēdzējai pusei ICCAT pārvietošanas deklarāciju, kā paredzēts III pielikumā. Pārvietošanas deklarāciju sūta kopā ar zivīm, ko pārved uz sprostu.

21. pants

Darbības ar tunzivju murdiem

1.   Nozvejas ar murdiem reģistrē pēc katras zvejas darbības, kurā izmanto tunzivju murdus, un 48 stundās pēc katras zvejas darbības beigām elektroniski vai citādā veidā nozvejas protokolu nosūta kompetentai iestādei dalībvalstī, kurā atrodas murds.

2.   Pēc nozvejas protokola saņemšanas katra dalībvalsts to elektroniski pārsūta Komisijai. Komisija minēto informāciju tūlīt pārsūta ICCAT sekretariātam.

22. pants

Pārbaude ostās vai zivjaudzētavās

1.   Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka ostā pārbauda visus ICCAT reģistrā iekļautos kuģus, kam atļauts zvejot zilās tunzivis, tad, kad attiecīgais kuģis iebrauc apstiprinātā ostā, lai izkrautu un/vai pārkrautu citā kuģī Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā nozvejotās zilās tunzivis.

2.   Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai pārbaudītu jebkādu ievietošanu sprostos uzbarošanas vai audzēšanas zivjaudzētavās, kas ir to jurisdikcijā.

3.   Ja uzbarošanas vai audzēšanas zivjaudzētavas ir starptautiskos ūdeņos, 2. punktu mutatis mutandis piemēro dalībvalstīm, kurās ir reģistrētas par uzbarošanas vai audzēšanas zivjaudzētavu atbildīgas fiziskas vai juridiskas personas.

23. pants

Kontrolpārbaude

1.   Dalībvalstis pārbauda iesniegtos zvejas žurnālus, cita starpā izmantojot datus, ko iegūst no VMS (kuģu satelītnovērošanas sistēmas), kā arī pārbauda būtisku, kuģu zvejas žurnālos, pārvietošanas/ pārkraušanas citā kuģī dokumentos un nozvejas dokumentos ietvertu informāciju.

2.   Dalībvalstis veic administratīvas kontroles pārbaudes visiem izkrāvumiem un visiem pārkrāvumiem citā kuģī vai ievietošanai sprostos, daudzumiem pa sugām, ko reģistrē kuģa zvejas žurnālā, vai daudzumiem pa sugām, ko reģistrē deklarācijā par pārkraušanu citā kuģī, salīdzinājumā ar daudzumiem, kas reģistrēti izkraušanas deklarācijā vai ievietošanas sprostos deklarācijā un citos attiecīgos dokumentos, piemēram, faktūrrēķinos un/vai tirdzniecības pavadzīmēs.

24. pants

ICCAT kopīgu starptautisku inspekciju shēma

1.   Kopienā piemēro ICCAT kopīgu starptautisku inspekciju shēmu, ko Madridē 1975. gada novembrī notikušajā Ceturtajā kārtējā sanāksmē pieņēmusi ICCAT, un kas ir dota šīs regulas IV pielikumā.

2.   Dalībvalstis, kuru zvejas kuģiem ir atļauts zvejot zilās tunzivis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, ieceļ inspektorus un saskaņā ar minēto shēmu veic inspekcijas jūrā.

3.   Komisija vai tās izraudzīta struktūra shēmas izpildei var norīkot Kopienas inspektorus.

4.   Komisija vai tās izraudzīta struktūra Kopienā koordinē pārraudzības un inspekcijas. Šim nolūkam tā kopā ar attiecīgajām dalībvalstīm var izstrādāt kopīgas inspekcijas programmas, lai Kopiena varētu izpildīt saistības, kas attiecas uz minēto shēmu. Dalībvalstis, kuru kuģi zvejo zilās tunzivis, paredz vajadzīgos pasākumus, lai veicinātu minēto programmu īstenošanu, jo īpaši saistībā ar vajadzīgajiem cilvēku un materiālu resursiem, kā arī saistībā ar laikiem un zonām, kad un kur tie jāizmanto.

5.   Dalībvalstis katru gadu līdz 1. aprīlim dara Komisijai zināmus inspektorus un inspekcijas kuģus, ko tās nākamā gadā paredz iesaistīt shēmā. Izmantojot šo informāciju, Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm sagatavo turpmākas rīcības plānu par to, kā Kopiena katru gadu piedalīsies shēmā, un nosūta to ICCAT sekretariātam un dalībvalstīm.

25. pants

Novērotāju programma

1.   Katra dalībvalsts uz saviem zvejas kuģiem, kas ir garāki par 15 m, nodrošina novērotāju klātbūtni, ietverot vismaz:

a)	20 % no aktīvi izmantotiem kuģiem, kuri zvejo ar riņķvadiem. Veicot kopīgas zvejas darbības, novērotājam jābūt uz kuģa zvejas laikā;

b)	20 % no aktīvi izmantotiem pelaģiskiem traleriem;

c)	20 % no aktīvi izmantotiem kuģiem, kas zvejo ar āķu jedām;

d)	20 % no aktīvi izmantotām laivām zvejai ar ēsmu;

e)	100 % gadījumu, kad izceļ tunzivis izceļ no murdiem.

Novērotāju uzdevumi ir šādi:

a)	uzraudzīt kuģa atbilstību šīs regulas prasībām;

b)	reģistrēt zvejas darbības un ziņot par tām;

c)	novērot un vērtēt nozvejas, un salīdzināt tās ar ierakstiem zvejas žurnālā;

d)	novērot un reģistrēt kuģus, kas zvejo, iespējams, neievērojot ICCAT paredzētos saglabāšanas pasākumus.

Novērotāji veic arī zinātnisku darbu, piemēram, pamatojoties uz ICCAT Pastāvīgās pētniecības un statistikas komitejas norādēm, vāc ICCAT noteiktos II uzdevuma datus atbilstīgi ICCAT lūgumam.

2.   Katra dalībvalsts, kuras jurisdikcijā ir zilo tunzivju uzbarošanas vai audzēšanas zivjaudzētava, vienmēr nodrošina novērotāja klātbūtni, kad zilās tunzivis pārvieto sprostos un zivis ved no zivjaudzētavas.

Novērotāju uzdevumi ir šādi:

a)	novērot un uzraudzīt audzēšanas darbību atbilstību Regulas (EK) Nr. 1936/2001 4.a, 4.b un 4.c pantam;

b)	apstiprināt šīs regulas 20. pantā minēto ziņojumu par ievietošanu sprostos;

c)	veikt zinātnisku darbu, piemēram, saskaņā ar ICCAT Pastāvīgās pētniecības un statistikas komitejas norādēm vākt paraugus atbilstīgi ICCAT lūgumam.

26. pants

Noteikumu izpilde

1.   Dalībvalstis veic noteikumu izpildes pasākumus kuģiem, kas peld ar to karogiem, ja saskaņā ar to tiesību aktiem ir konstatēts, ka attiecīgie kuģi neievēro šīs regulas 4., 5., 7., 14., 15., 16., 17. un 19. pantu. Pasākumi atkarībā no nodarījuma smaguma pakāpes un saskaņā ar valsts tiesību aktiem var būt šādi:

a)	naudassodi;

b)	aizliegto zvejas rīku un nozvejas konfiskācija;

c)	kuģa arests;

d)	zvejas atļaujas apturēšana vai anulēšana;

e)	attiecīgā gadījumā – zvejas kvotas samazināšana vai anulēšana.

2.   Katra dalībvalsts, kuras jurisdikcijā ir zilo tunzivju audzētava, veic noteikumu izpildes pasākumus konkrētā audzētavā, ja saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir konstatēts, ka minētā zivjaudzētava neievēro šīs regulas 20. panta un 25. panta 2. punkta un Regulas (EK) Nr. 1936/2001 4.a, 4.b un 4.c pantu. Pasākumi atkarībā no nodarījuma smaguma un saskaņā ar attiecīgas valsts tiesību aktiem var būt šādi:

a)	naudassodi;

b)	pagaidu vai galīga izslēgšana no zivju nobarošanas audzētavu reģistra;

c)	aizliegums ievietot sprostos vai pārdot konkrētus zilo tunzivju daudzumus.

27. pants

Tirgus pasākumi

1.   Kopienā ir aizliegta Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā nozvejotu zilo tunzivju (thunnus thynnus) tirdzniecība, izkraušana, imports, eksports, ievietošana sprostos, lai uzbarotu vai audzētu, reeksports un pārkraušana, ja citā kuģī nav sagatavota precīza, pilnīga un apstiprināta dokumentācija, kas paredzēta šajā regulā.

2.   Kopienā ir aizliegta tādu Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā nozvejotu zilo tunzivju (thunnus thynnus) tirdzniecība, imports, izkraušana, ievietošana sprostos, lai uzbarotu vai audzētu, apstrādātu, eksportētu, reeksportētu un pārkrautu citā kuģī, kuras ir noķēruši zvejas kuģi, kuru karoga valstij nav piešķirta kvota, nozvejas limits vai zvejas piepūle zilo tunzivju zvejai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā saskaņā ar ICCAT pārvaldības un saglabāšanas pasākumiem, vai arī kuru karoga valsts zvejas iespējas ir izsmeltas. Pamatojoties uz ICCAT sekretariāta saņemto informāciju, Komisija informē visas dalībvalstis par to, ka zvejas kvota ir izsmelta.

3.   Kopienā ir aizliegta zilo tunzivju tirdzniecība, imports, izkraušana, apstrāde un eksports, ja zivis iegūtas uzbarošanas vai audzēšanas zivjaudzētavās, kas neatbilst ICCAT Ieteikumam 2006[07] par zilo tunzivju audzēšanu.

28. pants

Pārrēķina koeficienti

Aprēķinot apstrādātu zilo tunzivju svaram atbilstošu neapstrādāto zivju kopsvaru, izmanto ICCAT Pastāvīgās pētniecības un statistikas komitejas pieņemtos pārrēķina koeficientus.

29. pants

Finansējums

Atbilstīgi 21. panta a) punkta i) apakšpunktam Padomes Regulā (EK) 1198/2006 (2006. gada 27. jūlijs) par Eiropas Zivsaimniecības fondu (9) līdz 2014. gada 31. decembrim Atlantijas okeāna austrumu daļas un Vidusjūras zilo tunzivju daudzgadu atjaunošanas plānu uzskata par atjaunošanas plānu Regulas (EK) Nr. 2371/2002 5. panta nozīmē.

V   NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

30. pants

Regulas (EK) Nr. 520/2007 grozījumi

Regulu (EK) Nr. 520/2007 groza šādi:

1)	6. un 11. pantu svītro;

2)	regulas IV pielikumā svītrots ierakstu, kas attiecas uz zilajām tunzivīm.

31. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2008. gada 1. janvāra.

Tomēr 29. pantu piemēro no 2007. gada 13. jūnija.

---

(1)  2007. gada 15. novembra atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2)  OV L 162, 18.6.1986., 33. lpp.

(3)  OV L 151, 13.6.2007., 1. lpp.

(4)  OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 865/2007 (OV L 192, 24.7.2007., 1. lpp.).

(5)  OV L 123, 12.5.2007., 3. lpp.

(6)  OV L 5, 9.1.2004., 25. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1799/2006 (OV L 341, 7.12.2006., 26. lpp.).

(7)  OV L 263, 3.10.2001., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 869/2004 (OV L 162, 30.4.2004., 8. lpp.).

(8)  OV L 261, 20.10.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1098/2007 (OV L 248, 22.9.2007., 1. lpp.).

(9)  OV L 223, 15.8.2006., 1. lpp.

---

---

---

---

---

22.12.2007

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 340/25

---

PADOMES REGULA (EK) Nr. 1560/2007

(2007. gada 17. decembris),

ar ko groza Regulu (EK) Nr. 21/2004 attiecībā uz aitu un kazu elektroniskās identifikācijas ieviešanas datumu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 37. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

tā kā:

(1)	Padomes Regulā (EK) Nr. 21/2004 (2003. gada 17. decembris), ar ko izveido aitu un kazu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu (2), noteikts, ka katrai dalībvalstij jāizveido aitu un kazu identifikācijas un reģistrācijas sistēma saskaņā ar minētās regulas noteikumiem.

(2)	Minētajā regulā arī paredzēts, ka no 2008. gada 1. janvāra elektroniskā identifikācija ir obligāta visiem dzīvniekiem, kas dzimuši pēc šā datuma.

(3)

Turklāt minētajā regulā paredzēts, ka Komisija līdz 2006. gada 30. jūnijam iesniedz Padomei ziņojumu par elektroniskās identifikācijas sistēmas īstenošanu, kuram pievieno atbilstīgus priekšlikumus, par kuriem Padome balso, apstiprinot vai vajadzības gadījumā grozot minētās sistēmas obligātās ieviešanas datumu un vajadzības gadījumā atjauninot dažus tehniskos aspektus, kas attiecas uz elektroniskās identifikācijas īstenošanu.

(4)

Komisijas ziņojumā secināts, ka 2008. gada 1. janvāris nevar būt datums, no kura ievieš obligāto elektronisko identifikāciju. Tādēļ būtu lietderīgi grozīt šo datumu, termiņu pagarinot līdz 2009. gada 31. decembrim, lai dalībvalstis varētu pieņemt vajadzīgos pasākumus pienācīgai sistēmas īstenošanai, ņemot vērā minētās sistēmas pašreizējo un iespējamo ietekmi uz ekonomiku.

(5)

Vairākas dalībvalstis jau ir izstrādājušas elektroniskās identifikācijas ieviešanai vajadzīgo tehnoloģiju un guvušas pietiekamu pieredzi tās īstenošanā. Nevajadzētu kavēt šīs sistēmas ieviešanu valsts līmenī, ja valsts to uzskata par lietderīgu. No minēto valstu pieredzes Komisija un pārējās dalībvalstis gūtu vērtīgu informāciju par elektroniskās identifikācijas tehniskajiem aspektiem un tās ietekmi.

(6)	Ņemot vērā šīs regulas ekonomisko nozīmīgumu, jāatsaucas uz steidzamību, kas minēta I.3. punktā Protokolā par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā, kurš pievienots Līgumam par Eiropas Savienību, Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumam.

(7)	Tā kā šī regula ir jāpiemēro no 2008. gada 1. janvāra, tai būtu jāstājas spēkā nekavējoties.

(8)	Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Regula (EK) Nr. 21/2004,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 21/2004 ar šo groza šādi.

1)	Regulas 9. panta 3. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu tekstu: “3.   No 2009. gada 31. decembra elektroniskā identifikācija atbilstīgi 1. punktā minētajiem norādījumiem un saskaņā ar pielikuma A iedaļas attiecīgajiem noteikumiem ir obligāta visiem dzīvniekiem.”

2)	Regulas 9. panta 4. punktu aizstāj ar šādu punktu: “4.   Līdz 2009. gada 31. decembrim dalībvalstis var ieviest obligātu elektroniskās identifikācijas izmantošanu dzīvniekiem, kas dzimuši šo valstu teritorijā.”

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  2007. gada 13. decembra Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2)  OV L 5, 9.1.2004., 8. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1791/2006 (OV L 363, 20.12.2006., 1. lpp.).

---

22.12.2007

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 340/27

---

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1561/2007

(2007. gada 21. decembris),

ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1994. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 3223/94 par sīki izstrādātiem augļu un dārzeņu ievešanas režīma izpildes noteikumiem (1), un jo īpaši tās 4. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)	Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)	Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta ievešanas vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 3223/94 4. pantā, ir tādas, kā norādīts tabulā, kas pievienota pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2007. gada 22. decembrī.

---

(1)  OV L 337, 24.12.1994., 66. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 756/2007 (OV L 172, 30.6.2007., 41. lpp.).

---

---

22.12.2007

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 340/29

---

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1562/2007

(2007. gada 21. decembris),

ar ko labības nozarē nosaka ievedmuitas nodokli, kuru piemēro no 2008. gada 1. janvāra

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1784/2003 par labības tirgus kopīgo organizāciju (1),

ņemot vērā Komisijas 1996. gada 28. jūnija Regulu (EK) Nr. 1249/96 par Padomes Regulas (EEK) Nr. 1766/92 piemērošanas noteikumiem attiecībā uz ievedmuitas nodokļiem labības nozarē (2), un jo īpaši tās 2. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Regulas (EK) Nr. 1784/2003 10. panta 2. punktā paredzēts, ka produktiem ar KN kodu 1001 10 00, 1001 90 91, ex 1001 90 99 (augstas kvalitātes mīkstie kvieši), 1002, ex 1005, izņemot hibrīdu sēklas, un ex 1007, izņemot hibrīdu sēklas materiālu, ievedmuitas nodoklis ir vienāds ar intervences cenu šādu produktu ievešanai, kura palielināta par 55 % un no kuras atskaitīta attiecīgajam sūtījumam piemērojamā CIF importa cena. Šis nodoklis tomēr nedrīkst pārsniegt kopējā muitas tarifa nodokļu likmi.

(2)	Regulas (EK) Nr. 1784/2003 10. panta 3. punktā paredzēts, ka šā panta 2. punktā minētā ievedmuitas nodokļa aprēķināšanas nolūkā attiecīgajiem produktiem regulāri jānosaka reprezentatīvas CIF importa cenas.

(3)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1249/96 2. panta 2. punktu izmantojamā cena ievedmuitas nodokļa aprēķināšanai produktiem ar KN kodu 1001 10 00, 1001 90 91, ex 1001 90 99 (augstas kvalitātes mīkstie kvieši), 1002 00, 1005 10 90, 1005 90 00 un 1007 00 90 ir reprezentatīvā ikdienas CIF importa cena, kas noteikta pēc minētās regulas 4. pantā paredzētās metodes.

(4)	Tādēļ laikposmam no 2008. gada 1. janvāra jānosaka ievedmuitas nodoklis, ko piemēro līdz tam laikam, kamēr stājas spēkā jauns ievedmuitas nodoklis,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Sākot no 2008. gada 1. janvāra, Regulas (EK) Nr. 1784/2003 10. panta 2. punktā minētais ievedmuitas nodoklis labības nozarē, pamatojoties uz šīs regulas II pielikumā norādīto informāciju, ir noteikts I pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2008. gada 1. janvārī.

---

(1)  OV L 270, 21.10.2003., 78. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 735/2007 (OV L 169, 29.6.2007., 6. lpp.). Regula (EK) Nr. 1784/2003 tiks aizstāta ar Regulu (EK) Nr. 1234/2007 (OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.) no 2008. gada 1. jūlija.

(2)  OV L 161, 29.6.1996., 125. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1816/2005 (OV L 292, 8.11.2005., 5. lpp.).

---

---

---

22.12.2007

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 340/32

---

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1563/2007

(2007. gada 21. decembris),

ar ko 2008. gadam atver Kopienas importa tarifu kvotas aitu, kazu, aitas gaļas un kazas gaļas ievešanai

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2001. gada 19. decembra Regulu (EK) Nr. 2529/2001 par aitu un kazu gaļas tirgus kopīgo organizāciju (1) un jo īpaši tās 16. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)	Ir jāatver 2008. gadam paredzētās Kopienas tarifu kvotas aitas un kazas gaļas ievešanai. Saskaņā ar attiecīgajiem starptautiskajiem nolīgumiem, kas ir spēkā 2008. gadā, jānosaka Regulā (EK) Nr. 2529/2001 minētie nodokļi un daudzumi.

(2)

Ar Padomes 2003. gada 18. februāra Regulu (EK) Nr. 312/2003 par Eiropas Nolīgumā par asociācijas izveidi starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Čīles Republiku, no otras puses, paredzēto tarifa noteikumu īstenošanu attiecībā uz Kopienu (2) paredzēja no 2003. gada 1. februāra atvērt papildu divpusēju tarifu kvotu 2 000 tonnu apmērā ar 10 % sākotnējā daudzuma gada pieaugumu attiecībā uz produktiem ar kodu 0204. Tāpēc VVTT/PTO Čīles kvotai pievieno vēl 200 tonnu, un abas kvotas 2008. gadā jāturpina pārvaldīt tādā pašā veidā.

(3)

Nolīgumā, kas vēstuļu apmaiņas veidā noslēgts starp Eiropas Kopienu un Īslandes Republiku par tādām lauksaimniecības produktu tirdzniecības papildu preferencēm, kas piešķiramas, pamatojoties uz Eiropas Ekonomikas zona līguma 19. pantu (3), un kas apstiprināts ar Padomes Lēmumu 2007/138/EK (4), paredzēts Īslandei piešķirt papildu ikgadējās tarifu kvotas 500 tonnu apmērā (kautsvars) svaigas, atdzesētas, saldētas vai kūpinātas aitas gaļas ievešanai. Tādējādi attiecīgi jākoriģē Īslandei pieejamais daudzums.

(4)

Dažas tarifu kvotas ir noteiktas laika posmam, kas sākas attiecīgā gada 1. jūlijā un beidzas nākamā gada 30. jūnijā. Ievedumi, uz kuriem attiecas šī regula, jāpārvalda pa kalendārajiem gadiem, tāpēc atbilstošie daudzumi, kas attiecīgajām kvotām nosakāmi 2008. kalendārajam gadam, ir summa, ko veido puse no daudzuma, kurš noteikts laika posmam no 2007. gada 1. jūlija līdz 2008. gada 30. jūnijam, un puse no daudzuma, kas noteikts laika posmam no 2008. gada 1. jūlija līdz 2009. gada 30. jūnijam.

(5)	Jānosaka kautsvara ekvivalents, lai nodrošinātu Kopienas tarifu kvotu pareizu darbību. Turklāt dažas tarifu kvotas paredz iespēju ievest vai nu dzīvus dzīvniekus, vai to gaļu, tāpēc vajadzīgs pārrēķina koeficients.

(6)

Aitas un kazas gaļas produktu kvotas, atkāpjoties no Komisijas 1995. gada 26. jūnija Regulas (EK) Nr. 1439/95, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EEK) Nr. 3013/89 piemērošanai attiecībā uz produktu importu un eksportu aitas gaļas un kazas gaļas nozarē (5), jāpārvalda saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2529/2001 16. panta 2. punkta a) apakšpunktu. Tas jādara saskaņā ar 308.a, 308.b pantu un 308.c panta 1. punktu Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regulā (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (6).

(7)

Atbilstīgi šai regulai tarifu kvotas sākotnēji jāuzskata par neizšķirīgām Regulas (EEK) Nr. 2454/93 308.c panta nozīmē, ja tās pārvalda, ievērojot rindas kārtības pārvaldības sistēmu. Tādēļ jāatļauj muitas dienestiem atteikties no prasības pēc nodrošinājuma attiecībā uz precēm, ko saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2454/93 308.c panta 1. punktu un 248. panta 4. punktu sākotnēji ieved, izmantojot minētās kvotas. Ņemot vērā īpatnības, kas saistītas ar pāreju no vienas pārvaldības sistēmas uz citu, minētās regulas 308.c panta 2. un 3. punkts nav jāpiemēro.

(8)	Jāprecizē, kāds pierādījums, kas apliecina produktu izcelsmi, tirgus dalībniekiem jāsniedz, lai varētu izmantot tarifu kvotas rindas kārtībā.

(9)

Ja tirgus dalībnieki uzrāda muitas dienestiem aitas gaļas produktus ievešanai, muitas dienestiem ir grūti konstatēt, vai šie produkti ir no mājas aitām vai citām aitām, kas ir kritēriji dažādu nodokļa likmju piemērošanai. Tāpēc ir lietderīgi paredzēt, ka šim nolūkam izcelsmes apliecinājumā jāsniedz skaidrojums.

(10)

Saskaņā ar II nodaļu Padomes 2002. gada 16. decembra Direktīvā 2002/99/EK, ar ko paredz dzīvnieku veselības noteikumus, kuri reglamentē tādu dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanu, pārstrādi, izplatīšanu un ievešanu, kas paredzēti lietošanai pārtikā (7), un ar Padomes 1997. gada 18. decembra Direktīvu 97/78/EK, ar ko nosaka principus, kuri reglamentē veterināro pārbaužu organizēšanu attiecībā uz produktiem, ko ieved Kopienā no trešām valstīm (8), var atļaut tikai tādu produktu ievedumus, kas atbilst Kopienā spēkā esošajām pārtikas aprites procedūru, noteikumu un pārbaužu prasībām.

(11)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Aitu un kazu nozares pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar šo regulu atver Kopienas importa tarifu kvotas aitu, kazu, aitas gaļas un kazas gaļas ievešanai laika posmā no 2008. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim.

2. pants

Muitas nodokļi, kas piemērojami produktiem saskaņā ar 1. pantā minētajām kvotām, KN kodi, izcelsmes valstis, kuras norādītas pa valsts grupām, un kārtas numuri ir noteikti pielikumā.

3. pants

1.   Atbilstīgi 1. pantā minētajām kvotām ievedamo produktu daudzumi kautsvara ekvivalentā ir noteikti pielikumā.

2.   Lai aprēķinātu 1. punktā minētos daudzumus “kautsvara ekvivalentā”, aitu un kazu produktu tīro svaru reizina ar šādiem koeficientiem:

a)	dzīviem dzīvniekiem – 0,47;

b)	atkaulotai jēra gaļai un atkaulotai kazlēna gaļai – 1,67;

c)	atkaulotai aitas gaļai un atkaulotai kazas gaļai, kas nav kazlēna gaļa, un jebkuram to maisījumam – 1,81;

d)	neatkaulotiem produktiem – 1,00.

“Kazlēns” ir kaza, kas jaunāka par vienu gadu.

4. pants

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1439/95 II sadaļas A un B iedaļas prasībām, no 2008. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim šīs regulas pielikumā norādītās tarifu kvotas pārvalda rindas kārtībā saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2454/93 308.a, 308.b pantu un 308.c panta 1. punktu. Minētās regulas 308.c panta 2. un 3. punktu nepiemēro. Ievešanas atļaujas netiek prasītas.

5. pants

1.   Lai izmantotu pielikumā noteiktās tarifu kvotas, Kopienas muitas dienestiem uzrāda derīgu attiecīgās trešās valsts kompetentās iestādes izdotu izcelsmes apliecinājumu kopā ar muitas deklarāciju par attiecīgo preču laišanu brīvā apgrozībā.

To produktu izcelsmi, uz kuriem attiecas tarifu kvotas, kas neizriet no preferences tarifu nolīgumiem, nosaka saskaņā ar Kopienā spēkā esošajiem noteikumiem.

2.   Izcelsmes apliecinājums, kas minēts 1. punktā, ir šāds:

a)	ja tarifu kvota ir daļa no preferences tarifu nolīguma, tad tas ir minētajā nolīgumā noteiktais izcelsmes apliecinājums;

b)

ja piemēro citas tarifu kvotas, tad tas ir apliecinājums, kas noteikts saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2454/93 47. pantu, un šādi dati papildus minētajā pantā paredzētajiem elementiem: — KN kods (vismaz pirmie četri cipari), — attiecīgās tarifu kvotas kārtas numurs vai numuri, — kopējais tīrsvars katrai šīs regulas 3. panta 2. punktā paredzētajai koeficienta kategorijai;

c)	ja uz attiecīgās valsts kvotām attiecas a) un b) apakšpunkts un ja tās ir apvienotas, tas ir a) apakšpunktā minētais apliecinājums.

Ja b) apakšpunktā minēto izcelsmes apliecinājumu uzrāda kā apliecinošu dokumentu tikai vienai deklarācijai, kas vajadzīga laišanai brīvā apgrozībā, tajā var būt vairāki kārtas numuri. Visos pārējos gadījumos tajā ir tikai viens kārtas numurs.

6. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2008. gada 1. janvāra.

---

(1)  OV L 341, 22.12.2001., 3. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1913/2005 (OV L 307, 25.11.2005., 2. lpp.).

(2)  OV L 46, 20.2.2003., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 305/2005 (OV L 52, 25.2.2005., 6. lpp.).

(3)  OV L 61, 28.2.2007., 29. lpp.

(4)  OV L 61, 28.2.2007., 28. lpp.

(5)  OV L 143, 27.6.1995., 7. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 272/2001 (OV L 41, 10.2.2001., 3. lpp.).

(6)  OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 214/2007 (OV L 62, 1.3.2007., 6. lpp.).

(7)  OV L 18, 23.1.2003., 11. lpp.

(8)  OV L 24, 30.1.1998., 9. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Direktīvu 2006/104/EK (OV L 363, 20.12.2006., 352. lpp.).

---

---

22.12.2007

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 340/36

---

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1564/2007

(2007. gada 21. decembris),

ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 979/2007, ar ko atver importa tarifu kvotas Kanādas izcelsmes cūkgaļai un paredz minēto kvotu pārvaldību

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1975. gada 29. oktobra Regulu (EEK) Nr. 2759/75 par cūkgaļas tirgus kopējo organizāciju (1) un jo īpaši tās 11. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas Regulas (EK) Nr. 979/2007 (2) 4. panta 1. punktā ir noteikts, ka pieteikuma iesniedzējam, iesniedzot savu pirmo pieteikumu attiecīgajam tarifu kvotas apakšperiodam, jāsniedz pierādījums par to, ka tas katrā no minētajā pantā paredzētajiem periodiem ir ievedis vai izvedis vismaz 50 tonnas produktu, kas uzskaitīti Regulas (EEK) Nr. 2759/75 1. pantā.

(2)

Jāprecizē, ka pierādījums par uzņēmēja iepriekšējo pieredzi jāiesniedz kopā ar pirmo pieteikumu izmantot gada kvotas periodu. Pirmo pieteikumu var iesniegt attiecībā uz jebkuru no četriem gada kvotas apakšperiodiem, un, ja uzņēmējs piesakās uz vairāku apakšperiodu kvotu izmantošanu, pierādījums jāiesniedz tikai vienreiz.

(3)	Tādēļ attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 979/2007.

(4)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cūkgaļas pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 979/2007 4. panta 1. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

2. pants

Šī direktīva stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV L 282, 1.11.1975., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1913/2005 (OV L 307, 25.11.2005., 2. lpp.).

(2)  OV L 217, 22.8.2007., 12. lpp.

---

22.12.2007

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 340/37

---

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1565/2007

(2007. gada 21. decembris),

ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 2535/2001, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 1255/1999 attiecībā uz piena un piena produktu importa režīmu un tarifu kvotu atvēršanu

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1255/1999 par piena un piena produktu tirgus kopīgo organizāciju (1) un jo īpaši tās 26. panta 3. punkta a) apakšpunktu un 29. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas nolīgumā par lauksaimniecības produktu tirdzniecību (2), kas apstiprināts ar Padomes un Komisijas Lēmumu 2002/309/EK, Euratom (3), pēc piecu gadu pārejas procesa, sākot ar 2007. gada 1. jūniju, paredzēta pilnīga divpusējās siera tirdzniecības liberalizācija.

(2)

Tādējādi ar Komisijas 2001. gada 14. decembra Regulu (EK) Nr. 2535/2001, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 1255/1999 attiecībā uz piena un piena produktu importa režīmu un tarifu kvotu atvēršanu (4), kurā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 487/2007 (5), vairs neparedz importa kvotas un ievedmuitas maksājumus Šveices izcelsmes sieram. Šajā ziņā un ņemot vērā elastīgo pieeju importa licences prasībai, ko ieviesa ar 26. panta 3. punkta a) apakšpunktu Regulā (EK) Nr. 1255/1999, kurā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1152/2007 (6), ir lietderīgi atcelt importa licences uzrādīšanu, ievedot sieru no Šveices.

(3)

Regulas (EK) Nr. 2535/2001 19.a pantā paredzēts, ka piena pārstrādes produktu imports jāpārvalda galvenokārt rindas kārtībā saskaņā ar 308.a līdz 308.c pantu Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regulā (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (7). Šīs pārvaldības sistēmas un tās procedūru dēļ importa licences kļuvušas liekas, un tāpēc jāatceļ nepieciešamība tas uzrādīt.

(4)

Pēc 2008. gada 1. janvāra vairākas licences tādam Šveices izcelsmes sieram un tādu piena pārstrādes produktu importam, uz kuriem attiecas kvotas, kas pārvaldāmas rindas kārtībā, kā minēts Regulas (EK) Nr. 2535/2001 Ia nodaļā, būs vēl aizvien derīgas pēc 2008. gada 1. janvāra. Lai nezaudētu iemaksāto nodrošinājumu, jāpilda saistības, ko kāds uzņēmies šajā sakarā. No minētās dienas šādu importu var veikt bez licences un bez finansiāliem maksājumiem, kas ar to saistīti, tāpēc jānodrošina iespēja importētājiem, kam izdotas šādas licences un kas līdz minētajai dienai nav tās pilnība izmantojuši, pieprasīt iemaksātā nodrošinājuma atmaksu un to saņemt.

(5)

Eiropas Kopienas un Jaunzēlandes nolīgumā, kas noslēgts vēstuļu apmaiņas veidā saskaņā ar VVTT 1994 XXVIII pantu, par grozījumiem PTO tarifu kvotā, kas noteikta Jaunzēlandes sviestam grafikā CXL, kurš pievienots VVTT 1994 (8), (minētais nolīgums apstiprināts ar Padomes 2007. gada 20. decembra Lēmumu 2007/867/EK (9)) paredzēti grozījumi tarifu kvotā, kas sviestam noteikta grafikā CXL/Eiropas Kopienas un par ko panākta vienošanās daudzpusējo tirdzniecības sarunu Urugvajas kārtā. Tāpēc attiecīgi jāpielāgo Regulas (EK) Nr. 2535/2001 III pielikuma A daļa.

(6)

Regulas (EK) Nr. 2535/2001 IV un V pielikumā paredzēts ļoti sarežģīts mehānisms un darbietilpīga procedūra, kā pārbaudīt tauku satura atbilstību gan Jaunzēlandē, gan Kopienā. Ņemot vērā nesen pieņemto kvotas aprakstu, kurā paredzēts plašāks tauku satura diapazons no 80–82 % līdz 80–85 %, iespējams vienkāršot kontroles procedūras, jo īpaši atceļot iespēju interpretēt kontroles rezultātus, pamatojoties uz tauku satura standartnovirzi parastos ražošanas apstākļos. Turklāt šāds vienkāršojums abām pusēm ievērojami samazina administratīvo slogu un izmaksas un gan eksportētājiem, gan importētajiem atvieglo piekļuvi kvotai.

(7)

Regulas (EK) Nr. 2535/2001 33. panta 1. punkta d) apakšpunktā paredzēts, ka izdevējiestāde izdod IMA 1 sertifikātu, pirms produktu, uz ko tas attiecas, izved no izdevējvalsts teritorijas. Sviestu, uz ko 2008. gadā attiecas kvota, var nosūtīt no Jaunzēlandes, sākot no 2007. gada novembra. Šiem sūtījumiem nav iespējams piemērot ar šo regulu grozītās Regulas (EK) Nr. 2535/2001 noteikumus un, lai pienācīgi īstenotu jaunos noteikumus, vajadzīgs laiks, Regulas (EK) Nr. 2535/2001 33. panta 1. punkta d) apakšpunktu nevar piemērot laikposma no 2007. gada 1. novembra līdz 2008. gada 31. janvārim.

(8)	Vienlaikus Regulas (EK) Nr. 2535/2001 XII pielikumā ir lietderīgi atjaunināt dažus datus par Jaunzēlandes izdevējiestādi.

(9)	Attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 2535/2001.

(10)

Lai atvieglotu Regulas (EK) Nr. 2535/2001 IV pielikumā paredzētās pārbaudes, Komisijas Lēmumā 2001/651/EK (10) noteikta no Jaunzēlandes ievestā sviesta tauku satura standartnovirze parastos ražošanas apstākļos. Saskaņā ar jauno režīmu, kas paredz kvotas aprakstu attiecināt arī uz nesālītu sviestu, ir iespējams pārtraukt pārbaudes rezultātu interpretāciju un tādējādi arī sarežģīto procedūru, kas saistīta ar standartnovirzes noteikšanu parastos ražošanas apstākļos. Tāpēc Lēmums 2001/651/EK ir kļuvis lieks un tas jāatceļ.

(11)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Piena un piena produktu pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 2535/2001 groza šādi.

1)	Regulas 2. pantu aizstāj šādu: “2. pants Neskarot Regulas (EK) Nr. 1291/2000 II sadaļu un ja šajā regulā nav paredzēts citādi, uz visu piena produktu importu attiecas importa licences uzrādīšana.”;

2)	Regulas 19.a pantu groza šādi: a) Panta 2. punktu aizstāj ar šādu: “2.   Importējot preces, uz kurām attiecas 1. punktā minētās kvotas, nav jāuzrāda importa licence.”; b) Svītro 3. punktu.

3)	Regulas 20. pantu groza šādi: a) Panta 1. punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu: “d) Eiropas Kopienas un Šveices nolīguma par lauksaimniecības produktu tirdzniecību 2. pielikumā.”; b) Svītro 3. punktu.

4)

Aiz 22. panta iekļauj šādu nodaļu: “IIa NODAĻA ĀRPUSKVOTAS IMPORTS BEZ IMPORTA LICENCES UZRĀDĪŠANAS 22.a pants 1.   Šis pants attiecas tikai uz preferenciālu importu, kas minēts Eiropas Kopienas un Šveices nolīguma par lauksaimniecības produktu tirdzniecību 3. pantā. 2.   Visi Šveices izcelsmes produkti ar KN kodu 0406 ir atbrīvoti no ievedmuitas nodokļa un no importa licences uzrādīšanas. 3.   Atbrīvojums no nodokļa piemērojams tikai tad, ja uzrāda deklarāciju par laišanu brīvā apgrozībā kopā ar izcelsmes apliecinājumu, kas izdots atbilstīgi 1972. gada 22. jūlijā Briselē parakstītā Eiropas Ekonomikas kopienas un Šveices Konfederācijas nolīguma 3. protokolam.”

5)	Svītro 38. pantu.

6)	Regulas 40. panta 1. punktā svītro otro, trešo un ceturto daļu.

7)	Regulas II pielikuma D daļu aizstāj ar šīs regulas I pielikuma tekstu.

8)	Regulas III pielikuma A daļu aizstāj ar šīs regulas II pielikuma tekstu.

9)	Regulas IV pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas III pielikumu.

10)	Regulas V pielikumu aizstāj ar šīs regulas IV pielikuma tekstu.

11)

Regulas VIII pielikuma 2. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu: “IMA 1 izdevējiestādes var anulēt IMA 1 sertifikātu vai tā daļu par daudzumu, uz kuru tas attiecas un kurš ir iznīcināts vai padarīts nederīgs pārdošanai apstākļos, ko eksportētājs nevar ietekmēt. Ja daļa no daudzuma, uz kuru attiecas IMA 1 sertifikāts, ir iznīcināta vai padarīta nederīga pārdošanai, par pārējo daudzumu var izsniegt aizstājējsertifikātu. Attiecībā uz Regulas III pielikuma A daļā minēto Jaunzēlandes izcelsmes sviestu šai vajadzībai izmanto oriģinālo produktu identifikācijas sarakstu. Aizstājējsertifikāts ir derīgs tikai līdz tai pašai dienai, līdz kurai oriģināls. Šajā gadījumā IMA 1 aizstājējsertifikāta 17. ailē ietver vārdus “derīgs līdz 00.00.0000.” ”.

12)	Regulas X pielikumu groza saskaņā ar šās regulas V pielikumu.

13)

Regulas XII pielikumā datus par Jaunzēlandi aizstāj ar šādiem: “Jaunzēlande ex 0405 10 11 ex 0405 10 19 ex 0405 10 30 ex 0406 90 01 ex 0406 90 21 Sviests Sviests Sviests Kausēšanai paredzētais siers Čedaras siers New Zealand Food Safety Authority Telecom Towers, 86 Jervois Quay, PO Box 2835 Wellington New Zealand Tālr.: (64-4) 894 2500 Fakss: (64-4) 894 2501”

2. pants

Pēc ieinteresēto personu lūguma atmaksā atpakaļ nodrošinājumu, kas iemaksāts attiecībā uz importa licenču izdošanu, ar šādiem nosacījumiem:

a)	licences izdod par importu, uz kuru attiecas Ia nodaļā minētās kvotas, vai licences izdod par Šveices izcelsmes produktu importu ar KN kodu 0406;

b)	licenču derīguma termiņš nav beidzies pirms 2008. gada 1. janvāra;

c)	līdz 2008. gada 1. janvārim licences izmantotas tikai daļēji vai nav izmantotas nemaz.

3. pants

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 2535/2001 34. panta 2. punkta, no 2007. gada 1. novembra līdz 2008. gada 31. janvārim attiecībā uz importu, kas saistīts ar 2008. gada kvotu, nepiemēro minētās regulas 33. panta 1. punkta d) apakšpunktu.

4. pants

Lēmumu 2001/651/EK atceļ.

5. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2008. gada 1. janvāra. Tomēr 3. pantu piemēro no 2007. gada 1. novembra.

---

(1)  OV L 160, 26.6.1999., 48. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1913/2005 (OV L 307, 25.11.2005., 2. lpp.). Regula (EK) Nr. 1255/1999 tiks aizstāta ar Regulu (EK) Nr. 1234/2007 (OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.) no 1.7.2008.

(2)  OV L 114, 30.4.2002., 132. lpp.

(3)  OV L 114, 30.4.2002., 1. lpp.

(4)  OV L 341, 22.12.2001., 29. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1324/2007 (OV L 294, 13.11.2007., 14. lpp.).

(5)  OV L 114, 1.5.2007., 8. lpp.

(6)  OV L 258, 4.10.2007., 3. lpp.

(7)  OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 214/2007 (OV L 62, 1.3.2007., 6. lpp.).

(8)  Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 95 lappusi.

(9)  Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 95 lappusi.

(10)  OV L 229, 25.8.2001., 24. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2004/584/EK (OV L 255, 31.7.2004., 41. lpp.).

---

---

---

---

---

---

22.12.2007

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 340/46

---

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1566/2007

(2007. gada 21. decembris),

ar ko paredz sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 1966/2006 par zvejas darbību elektronisku reģistrēšanu un ziņošanu un par attālās uzrādes līdzekļiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2006. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 1966/2006 par zvejas darbību elektronisku reģistrēšanu un ziņošanu un par attālās uzrādes līdzekļiem (1) un jo īpaši tās 5. pantu,

tā kā:

(1)

Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 (2) 22. panta 1. punkta c) apakšpunktā noteikts, ka veikt kopējās zivsaimniecības politikas jomā ietilpstošas darbības ir aizliegts, ja vien kapteinis bez nepamatotas kavēšanās nereģistrē un nepaziņo informāciju par zvejas darbībām, tostarp par izkrāvumiem un pārkrāvumiem citā kuģī, un ka dokumentācijas kopijas jādara pieejamas attiecīgajām iestādēm.

(2)

Saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1966/2006 prasība elektroniski reģistrēt un pārsūtīt zvejas žurnāla, izkraušanas deklarācijas un citā kuģī pārkraušanas datus attiecas uz Kopienas zvejas kuģu kapteiņiem, kuru kuģu lielākais garums pārsniedz 24 metrus (prasība jāizpilda 24 mēnešu laikā pēc īstenošanas noteikumu stāšanās spēkā), un uz Kopienas zvejas kuģu kapteiņiem, kuru kuģu lielākais garums pārsniedz 15 metrus (prasība jāizpilda 42 mēnešu laikā pēc īstenošanas noteikumu stāšanās spēkā).

(3)	Ikdienas ziņošana par zvejas darbībām rada potenciālu, lai būtiski palielinātu gan jūrā, gan uz sauszemes veikto uzraudzības, kontroles un pārraudzības darbību efektivitāti un lietderību.

(4)	Padomes 1993. gada 12. oktobra Regulas (EEK) Nr. 2847/93, ar kuru izveido kontroles sistēmu, kas piemērojama kopējai zivsaimniecības politikai (3), 6. pantā noteikts, ka Kopienas zvejas kuģu kapteiņi zvejas darbības reģistrē zvejas žurnālā.

(5)

Padomes Regulas (EEK) Nr. 2847/93 8. pantā noteikts, ka ikviena Kopienas zvejas kuģa, kura lielākais garums ir vienāds ar vai lielāks par 10 m, kapteinis pēc katra zvejas reisa un 48 stundu laikā pēc nozvejas izkraušanas iesniedz deklarāciju tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā notiek izkraušana.

(6)

Padomes Regulas (EEK) Nr. 2847/93 9. pantā noteikts, ka izsoļu nami vai citas dalībvalstu apstiprinātas struktūras vai personas, kuras ir atbildīgas par zvejas produktu pirmo laišanu tirgū, pēc pirmās pārdošanas iesniedz tirdzniecības pavadzīmi tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kuras teritorijā notiek pirmā laišana tirgū.

(7)

Padomes Regulas (EEK) Nr. 2847/93 9. pantā turklāt noteikts, ka tad, ja zvejas produktu pirmā laišana tirgū nenotiek dalībvalstī, kurā šie produkti ir izkrauti, dalībvalsts, kura uzrauga pirmo laišanu tirgū, nodrošina to, ka par attiecīgo produktu izkraušanas uzraudzību atbildīgajām iestādēm iespējami drīz tiek iesniegta tirdzniecības pavadzīmes kopija.

(8)	Padomes Regulas (EEK) Nr. 2847/93 19. pantā ir noteikta prasība dalībvalstīm izveidot datorizētas datubāzes un validēšanas sistēmu, kas jo īpaši ietver datu savstarpējas pārbaudes un verificēšanu.

(9)	Padomes Regulas (EEK) Nr. 2847/93 19.b un 19.e pantā paredzēts pienākums Kopienas zvejas kuģu kapteiņiem sagatavot ziņojumus par zvejas piepūli un reģistrēt tos zvejas žurnālā.

(10)	Padomes Regulas (EK) Nr. 2347/2002 (4) 5. pantā noteikts pienākums Kopienas zvejas kuģu kapteiņiem, kam izsniegta dziļjūras zvejas atļauja, zvejas žurnālā vai veidlapā, ko izsniedz karoga dalībvalsts, reģistrēt informāciju par izmantotajiem zvejas rīkiem un veiktajām zvejas darbībām.

(11)	Padomes 2005. gada 26. aprīļa Regulā (EK) Nr. 768/2005, ar ko izveido Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūru un groza Regulu (EEK) Nr. 2847/93, ar kuru izveido kontroles sistēmu, kas piemērojama kopējai zivsaimniecības politikai (5), paredzēta kopēju izmantošanas plānu īstenošana.

(12)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Zvejniecības un akvakultūras pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I   NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Darbības joma

1.   Šo regulu piemēro:

a)	no 2010. gada 1. janvāra – Kopienas zvejas kuģiem, kuru lielākais garums pārsniedz 24 metrus;

b)	no 2011. gada 1. jūlija – Kopienas zvejas kuģiem, kuru lielākais garums pārsniedz 15 metrus;

c)	no 2009. gada 1. janvāra – reģistrētiem pircējiem, reģistrētiem izsoļu namiem vai citām dalībvalstu apstiprinātām struktūrām vai personām, kas ir atbildīgas par zvejas produktu pirmo pārdošanu, ja to gada apgrozījums par zvejas produktu pirmo pārdošanu pārsniedz EUR 400 000.

2.   Neatkarīgi no 1. punkta a) apakšpunktā noteiktā šo regulu pirms 2010. gada 1. janvāra piemēro Kopienas zvejas kuģiem, kuri peld ar attiecīgās dalībvalsts karogu un kuru lielākais garums pārsniedz 24 metrus, ja tā paredzēts attiecīgajā valstī.

3.   Neatkarīgi no 1. punkta b) apakšpunktā noteiktā šo regulu pirms 2011. gada 1. jūlija piemēro Kopienas zvejas kuģiem, kuri peld ar attiecīgās dalībvalsts karogu un kuru lielākais garums pārsniedz 15 metrus, ja tā paredzēts attiecīgajā valstī.

4.   Neatkarīgi no 1. punkta a) un b) apakšpunktā noteiktajiem termiņiem dalībvalsts var nolemt piemērot šo regulu kuģiem, kuru garums ir 15 metri vai mazāks un kuri peld ar tās karogu, pirms minētajiem termiņiem atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1966/2006 3. panta 2. punktam.

5.   Dalībvalstis var noslēgt divpusējus nolīgumus par elektroniskās ziņošanas sistēmu izmantošanu uz kuģiem, kuri peld ar attiecīgās dalībvalsts karogu tās suverenitātē vai jurisdikcijā esošajos ūdeņos, ja kuģi atbilst visiem šajā regulā izklāstītajiem noteikumiem.

6.   Šo regulu piemēro Kopienas zvejas kuģiem neatkarīgi no tā, kādos ūdeņos vai ostās tie veic zvejas darbības.

7.   Šo regulu nepiemēro Kopienas zvejas kuģiem, kurus izmanto vienīgi akvakultūras vajadzībām.

2. pants

Kuģu operatoru un kuģu saraksts

1.   Katra dalībvalsts izveido sarakstu, kurā iekļauj reģistrētus pircējus, izsoļu namus vai citas dalībvalstu apstiprinātas struktūras vai personas, kas ir atbildīgas par zvejas produktu pirmo pārdošanu, ja zvejas produktiem atbilstošais gada apgrozījums pārsniedz EUR 400 000. Pirmais atsauces gads ir 2007. gads, un saraksts ir jāatjaunina katra gada (n gada) 1. janvārī, par pamatu ņemot zvejas produktiem atbilstošā gada apgrozījuma daļu, kas n–2 gadā pārsniedz EUR 400 000. Sarakstu publicē attiecīgās dalībvalsts oficiālajā tīmekļa vietnē.

2.   Katra dalībvalsts izveido un regulāri atjaunina to Kopienas zvejas kuģu sarakstu, kuri peld ar tās karogu un uz kuriem attiecas šīs regulas noteikumi atbilstīgi 1. panta 2., 3., 4. un 5. punktam. Sarakstu publicē attiecīgās dalībvalsts oficiālajā tīmekļa vietnē tādā formātā, par kādu apspriežoties vienojas dalībvalstis un Komisija.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā izmantotas šādas definīcijas:

a)	“zvejas darbības” ir visas darbības, kas saistītas ar zivju meklēšanu, zvejas rīku ievietošanu, nostiprināšanu un izvilkšanu un nozvejas izņemšanu no zvejas rīkiem;

b)	“kopējs izmantošanas plāns” ir plāns, kurā izklāstīti darbības pasākumi pieejamo kontroles un inspekcijas līdzekļu izmantošanai.

II   NODAĻA

DATU ELEKTRONISKA PĀRSŪTĪŠANA

4. pants

Informācija, kuru nosūta kuģu kapteiņi vai viņu pārstāvji

1.   Kopienas zvejas kuģu kapteiņi elektroniskā veidā nosūta zvejas žurnāla un citā kuģī pārkraušanas datus karoga dalībvalsts kompetentajām iestādēm.

2.   Kopienas zvejas kuģu kapteiņi vai viņu pārstāvji elektroniskā veidā nosūta izkraušanas deklarācijas datus karoga valsts kompetentajām iestādēm.

3.   Ja Kopienas zvejas kuģis gūto nozveju izkrauj dalībvalstī, kas nav šā kuģa karoga valsts, tad karoga valsts kompetentās iestādes pēc izkraušanas deklarācijas datu saņemšanas tos nekavējoties elektroniskā veidā pārsūta tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā nozveja izkrauta.

4.   Ja to prasa Kopienas noteikumi, Kopienas zvejas kuģu kapteiņi attiecīgajos noteikumos paredzētajā laikā elektroniskā veidā nosūta karoga dalībvalsts kompetentajai iestādei iepriekšēju paziņojumu par ienākšanu ostā.

5.   Ja kuģim plānots ienākt tādas dalībvalsts ostā, kas nav šā kuģa karoga valsts, tad karoga valsts kompetentās iestādes pēc 4. punktā minētā iepriekšējā paziņojuma saņemšanas to nekavējoties elektroniskā veidā pārsūta krasta dalībvalsts kompetentajām iestādēm.

5. pants

Informācija, kuru nosūta par pirmo pārdošanu vai pārņemšanu atbildīgās struktūras vai personas

1.   Reģistrēti pircēji, reģistrēti izsoļu nami vai citas dalībvalstu apstiprinātas struktūras vai personas, kas ir atbildīgas par zvejas produktu pirmo pārdošanu, elektroniskā veidā nosūta tirdzniecības pavadzīmē reģistrējamo informāciju tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kuras teritorijā notiek pirmā laišana tirgū.

2.   Ja pirmā laišana tirgū notiek dalībvalstī, kas nav attiecīgā kuģa karoga valsts, tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā notiek pirmā laišana tirgū, nodrošina to, ka pēc attiecīgās informācijas saņemšanas karoga valsts kompetentajām iestādēm elektroniskā veidā tiek nosūtīti tirdzniecības pavadzīmes dati.

3.   Ja zvejas produktu pirmā laišana tirgū nenotiek tajā dalībvalstī, kurā šie produkti ir izkrauti, tad dalībvalsts, kurā notiek pirmā laišana tirgū, nodrošina to, ka pēc attiecīgās informācijas saņemšanas tirdzniecības pavadzīmes dati nekavējoties elektroniskā veidā tiek nosūtīti šādām iestādēm:

a)	tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā zvejas produkti ir izkrauti;

b)	kuģa, no kura izkrauti zvejas produkti, karoga dalībvalsts kompetentajām iestādēm.

4.   Pārņemšanas deklarācijas turētājs elektroniskā veidā nosūta pārņemšanas deklarācijā reģistrējamo informāciju tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kuras teritorijā fiziski notiek pārņemšana.

6. pants

Datu nosūtīšanas biežums

1.   Kapteinis vismaz reizi dienā ne vēlāk kā pulksten 24.00 nosūta elektroniskā zvejas žurnāla datus karoga dalībvalsts kompetentajām iestādēm, arī tad, ja nozveja nav gūta. Kapteinis nosūta šādus datus arī:

a)	pēc karoga dalībvalsts kompetentās iestādes pieprasījuma;

b)	tūlīt pēc tam, kad pabeigta pēdējā zvejas darbība;

c)	pirms kuģa ieiešanas ostā;

d)	jūrā veiktas inspekcijas laikā;

e)	Kopienas vai karoga valsts tiesību aktos noteiktos gadījumos.

2.   Kapteinis var nosūtīt elektroniskā zvejas žurnāla informācijas un citā kuģī pārkraušanas deklarāciju labojumus līdz pēdējai datu pārraidei, ko veic zvejas reisa beigās pirms kuģa ieiešanas ostā. Labojumiem jābūt viegli identificējamiem. Karoga dalībvalsts kompetentās iestādes glabā visus elektroniskā zvejas žurnāla sākotnējos datus un šo datu labojumus.

3.   Tūlīt pēc izkraušanas deklarācijas sagatavošanas kapteinis vai viņa pārstāvji elektroniskā veidā nosūta izkraušanas deklarāciju.

4.   Pārkrāvējkuģa kapteinis un saņēmējkuģa kapteinis elektroniskā veidā nosūta citā kuģī pārkraušanas datus tūlīt pēc nozvejas pārkraušanas.

5.   Šā panta 1. punktā minēto datu pierakstu kapteinis visā zvejas reisa ilgumā līdz izkraušanas deklarācijas iesniegšanai glabā uz zvejas kuģa.

7. pants

Formāts, kādā dati no kuģa jānosūta karoga valsts kompetentajai iestādei

Katra dalībvalsts nosaka formātu, kādā dati no kuģiem, kas peld ar tās karogu, jānosūta tās kompetentajām iestādēm.

8. pants

Atbildes ziņojumi

Katra dalībvalsts nodrošina to, ka kuģiem, kas peld ar tās karogu, par katru zvejas žurnāla, citā kuģī pārkraušanas un izkraušanas datu pārraidi tiek nosūtīts atbildes ziņojums. Atbildes ziņojumā jābūt iekļautam apstiprinājumam par saņemšanu.

III   NODAĻA

ATBRĪVOJUMI

9. pants

Atbrīvojumi

1.   Dalībvalsts var atbrīvot ar tās karogu peldošo kuģu kapteiņus no 4. panta 1. punktā minētajiem pienākumiem, ja kuģi veic 24 stundu vai īsākus zvejas reisus tās suverenitātē vai jurisdikcijā esošajos ūdeņos un ja gūto nozveju tie neizkrauj ārpus karoga dalībvalsts teritorijas.

2.   Kopienas zvejas kuģu kapteiņus atbrīvo no pienākuma sagatavot zvejas žurnālu, izkraušanas deklarācijas un citā kuģī pārkraušanas deklarācijas papīra formātā.

3.   Kopienas kuģu kapteiņus vai viņu pārstāvjus, kas gūto nozveju izkrauj dalībvalstī, kura nav attiecīgā kuģa karoga valsts, atbrīvo no prasības iesniegt krasta dalībvalstij izkraušanas deklarāciju papīra formātā.

4.   Dalībvalstis var noslēgt divpusējus nolīgumus par elektroniskās ziņošanas sistēmu izmantošanu uz kuģiem, kas peld ar attiecīgās dalībvalsts karogu tās suverenitātē vai jurisdikcijā esošajos ūdeņos. Par kuģiem, uz kuriem attiecas šādi nolīgumi, šādos ūdeņos nav jāaizpilda zvejas žurnāls papīra formātā.

5.   Kopienas kuģu kapteiņus, kas savos elektroniskajos zvejas žurnālos reģistrē Regulas (EEK) Nr. 2847/93 19.b pantā prasīto informāciju par zvejas piepūli, atbrīvo no pienākuma sūtīt zvejas piepūles ziņojumus pa teleksu, ar kuģu satelītuzraudzības sistēmas (VMS) palīdzību, pa faksu, pa telefonu vai pa radio.

IV   NODAĻA

ELEKTRONISKĀS REĢISTRĀCIJAS UN ZIŅOŠANAS SISTĒMU DARBĪBA

10. pants

Pasākumi, kas veicami elektronisko reģistrācijas un ziņošanas sistēmu tehniskas kļūmes vai darbības traucējumu gadījumā

1.   Elektroniskās reģistrācijas un ziņošanas sistēmas tehniskas kļūmes vai darbības traucējumu gadījumā kuģa kapteinis vai īpašnieks, vai viņu pārstāvis pat tādā gadījumā, ja nozveja nav gūta, katru dienu un ne vēlāk kā pulksten 24.00 tādā veidā, kā to noteikusi karoga dalībvalsts, nosūta karoga dalībvalsts kompetentajām iestādēm zvejas žurnāla, izkraušanas deklarācijas un citā kuģī pārkraušanas datus:

a)	pēc karoga valsts kompetentās iestādes pieprasījuma;

b)	tūlīt pēc tam, kad pabeigta pēdējā zvejas darbība;

c)	pirms kuģa ieiešanas ostā;

d)	jūrā veiktas inspekcijas laikā;

e)	Kopienas vai karoga valsts tiesību aktos noteiktos gadījumos.

2.   Karoga dalībvalsts kompetentās iestādes atjaunina elektroniskā zvejas žurnāla datus tūlīt pēc 1. punktā minēto datu saņemšanas.

3.   Pēc elektroniskās reģistrācijas un ziņošanas sistēmas tehniskas kļūmes vai darbības traucējumu konstatācijas Kopienas zvejas kuģis neatstāj ostu, pirms karoga valsts kompetentās iestādes neatzīst sistēmas darbību par apmierinošu vai arī pirms karoga dalībvalsts kompetentās iestādes tam nav atļāvušas atstāt ostu. Karoga dalībvalsts tūlīt informē krasta dalībvalsti, ja tā ir atļāvusi kuģim, kurš peld ar tās karogu, atstāt krasta dalībvalsts ostu.

11. pants

Datu nesaņemšana

1.   Ja karoga dalībvalsts kompetentās iestādes nav saņēmušas atbilstīgi 4. panta 1. un 2. punktam nosūtītos datus, tās iespējami īsā laikā ziņo par to kuģa kapteinim vai īpašniekam, vai viņu pārstāvim. Ja attiecībā uz konkrētu kuģi šāda situācija rodas vairāk nekā trīs reizes viena gada laikā, karoga dalībvalsts nodrošina to, ka tiek pārbaudīta attiecīgā elektroniskā ziņošanas sistēma. Attiecīgā dalībvalsts izmeklē šo jautājumu, lai noskaidrotu, kāpēc dati nav saņemti.

2.   Ja kādas karoga dalībvalsts kompetentās iestādes nav saņēmušas atbilstīgi 4. panta 1. un 2. punktam nosūtītos datus un ja pēdējā ar kuģu satelītuzraudzības sistēmas starpniecību noskaidrotā kuģa atrašanās vieta ir bijusi krasta dalībvalsts ūdeņos, tās iespējami drīz par to paziņo minētās krasta dalībvalsts kompetentajām iestādēm.

3.   Kuģa kapteinis vai īpašnieks, vai viņu pārstāvis visus datus, par kuriem saskaņā ar 1. punktu saņemts paziņojums, nosūta karoga dalībvalsts kompetentajām iestādēm tūlīt pēc paziņojuma saņemšanas.

12. pants

Traucēta piekļuve datiem

1.   Ja krasta dalībvalsts kompetentās iestādes novēro kuģi, kas to ūdeņos peld ar citas dalībvalsts karogu, un nespēj piekļūt datiem atbilstīgi 15. pantam, tās pieprasa attiecīgās karoga dalībvalsts kompetentajām iestādēm nodrošināt datu pieejamību.

2.   Ja 1. punktā minētā datu pieejamība netiek nodrošināta četru stundu laikā pēc pieprasījuma, krasta dalībvalsts par to paziņo karoga dalībvalstij. Pēc šāda paziņojuma saņemšanas karoga dalībvalsts nekavējoties nosūta attiecīgos datus krasta dalībvalstij ar jebkādu pieejamo elektronisko saziņas līdzekļu palīdzību.

3.   Ja krasta dalībvalsts nesaņem 2. punktā minētos datus, kuģa kapteinis vai īpašnieks, vai viņu pārstāvis pēc pieprasījuma ar jebkādiem pieejamiem elektroniskās saziņas līdzekļiem nosūta datus un 8. pantā minētā atbildes ziņojuma kopiju krasta dalībvalsts kompetentajām iestādēm.

4.   Ja kuģa kapteinis vai īpašnieks, vai viņu pārstāvis nevar sniegt krasta dalībvalsts kompetentajām iestādēm 8. pantā minēto atbildes ziņojuma kopiju, attiecīgā kuģa zvejas darbības krasta dalībvalsts ūdeņos aizliedz uz tik ilgu laiku, kamēr kapteinis vai viņa pārstāvis minētajām iestādēm var sniegt atbildes ziņojuma kopiju vai 6. panta 1. punktā minēto datu pierakstu.

13. pants

Dati par elektroniskās ziņošanas sistēmas darbību

1.   Dalībvalstis uztur datubāzes par savu elektroniskās ziņošanas sistēmu darbību. Tajās iekļauj vismaz šādu informāciju:

a)	sarakstu ar zvejas kuģiem, kuri peld ar attiecīgās dalībvalsts karogu un kuru elektroniskās ziņošanas sistēmām ir novērotas tehniskās kļūmes vai bijuši darbības traucējumi;

b)	dienā saņemto elektroniskā zvejas žurnāla datu pārraižu skaitu un saņemto datu pārraižu vidējo skaitu uz vienu kuģi atkarībā no karoga dalībvalsts;

c)	saņemto izkraušanas deklarāciju, citā kuģī pārkraušanas deklarāciju, pārņemšanas deklarāciju un tirdzniecības pavadzīmju datu pārraižu skaitu atkarībā no karoga valsts.

2.   Informācijas kopsavilkumus par dalībvalstu elektroniskās ziņošanas sistēmu darbību nosūta Komisijai pēc tās pieprasījuma tādā formātā un tādos laika intervālos, par kādiem vienojas dalībvalstis un Komisija.

V   NODAĻA

DATU APMAIŅA UN PIEKĻUVE DATIEM

14. pants

Formāts, kādā veicama informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm

1.   Dalībvalstis informācijas apmaiņai izmanto pielikumā norādīto formātu, kura pamatā ir paplašināmās iezīmēšanas valoda (XML).

2.   Labojumi 1. punktā minētajā informācijā ir skaidri jānorāda kā labojumi.

3.   Ja dalībvalsts saņem elektronisku informāciju no citas dalībvalsts, tā nodrošina atbildes ziņojuma nosūtīšanu attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm. Atbildes ziņojumā jāiekļauj apstiprinājums par saņemšanu.

4.   Pielikumā iekļautie datu elementi, kuri saskaņā ar Kopienas noteikumiem kuģu kapteiņiem obligāti jānorāda savā zvejas žurnālā, ir obligāti jānorāda arī informācijas apmaiņā starp dalībvalstīm.

15. pants

Piekļuve datiem

1.   Karoga dalībvalsts krasta dalībvalstij nodrošina tiešsaistes piekļuvi reālajā laikā ar tās karogu peldošo kuģu elektroniskā zvejas žurnāla un izkraušanas deklarācijas datiem, ja attiecīgie kuģi veic zvejas darbības krasta dalībvalsts suverenitātē vai jurisdikcijā esošos ūdeņos.

2.   Šā panta 1. punktā minētajiem datiem jāiekļauj vismaz tie dati, kas attiecas uz nesenāko iziešanu no ostas līdz laikam, kad pabeigta izkraušana. Zvejas reisu datus par iepriekšējiem 12 mēnešiem dara pieejamus pēc pieprasījuma.

3.   Kopienas zvejas kuģa kapteinim 24 stundas diennaktī, septiņas dienas nedēļā ir droša piekļuve sava kuģa elektroniskā zvejas žurnāla informācijai, kura glabājas karoga dalībvalsts datubāzē.

4.   Saistībā ar kopējā izmantošanas plāna īstenošanu krasta dalībvalsts piešķir citas dalībvalsts zvejas patruļkuģim tiešsaistes piekļuvi savai zvejas žurnālu datubāzei.

16. pants

Datu apmaiņa starp dalībvalstīm

1.   Piekļuve 15. panta 1. punktā minētajiem datiem notiek ar droša interneta savienojuma starpniecību un ir iespējama 24 stundas diennaktī, septiņas dienas nedēļā.

2.   Dalībvalstis apmainās ar attiecīgo tehnisko informāciju, lai savstarpēji nodrošinātu piekļuvi elektroniskajiem zvejas žurnāliem.

3.   Dalībvalstis:

a)	nodrošina saskaņā ar šo regulu saņemto datu drošu glabāšanu datorizētās datubāzēs un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai šos datus uzskatītu par konfidenciāliem;

b)	veic visus vajadzīgos tehniskos pasākumus, lai aizsargātu šādus datus pret nejaušu vai nelikumīgu iznīcināšanu, nejaušu nozaudējumu, kvalitātes pasliktināšanos, datu izplatīšanu vai neatļautu apskatīšanu.

17. pants

Atbildīgā iestāde

1.   Katrā dalībvalstī par visu šīs regulas darbības jomā ietilpstošo datu nosūtīšanu, saņemšanu, pārvaldību un apstrādi atbild tikai viena iestāde.

2.   Dalībvalstis apmainās ar 1. punktā minēto iestāžu sarakstiem un kontaktinformāciju un to paziņo arī Komisijai.

3.   Visas izmaiņas 1. un 2. punktā minētajā informācijā nekavējoties paziņo Komisijai un citām dalībvalstīm.

VI   NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

18. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā 2008. gada 1. janvārī.

---

(1)  OV L 409, 30.12.2006., 1. lpp. Labotā redakcija OV L 36, 8.2.2007., 3. lpp.

(2)  OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 865/2007 (OV L 192, 24.7.2007., 1. lpp.).

(3)  OV L 261, 20.10.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1967/2006 (OV L 409, 30.12.2006., 11. lpp. Labotā redakcija OV L 36, 8.2.2007., 6. lpp.).

(4)  OV L 351, 28.12.2002., 6. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2269/2004 (OV L 396, 31.12.2004., 1. lpp.).

(5)  OV L 128, 21.5.2005., 1. lpp.

---

---

22.12.2007

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 340/58

---

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1567/2007

(2007. gada 21 decembris),

ar ko nosaka kvantitatīvos ierobežojumus ārpuskvotas izoglikozes eksportam līdz 2007./2008. tirdzniecības gada beigām

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2006. gada 20. februāra Regulu (EK) Nr. 318/2006 par cukura tirgu kopīgu organizāciju (1) un jo īpaši tās 12. panta d) punktu,

tā kā:

(1)	Regulā (EK) Nr. 318/2006 ir noteikta cukura tirgu kopīga organizācija. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 318/2006 12. panta d) punktu saražotās izoglikozes daudzumu, kas pārsniedz minētās regulas 7. pantā minēto kvotu, var eksportēt tikai tad, ja ir ievērots noteiktais kvantitatīvais ierobežojums.

(2)

Dažiem Kopienas ražotājiem izoglikozes eksports ārpus Kopienas veido būtisku saimnieciskās darbības daļu, kā arī šie ražotāji ir izveidojuši tradicionālus tirgus ārpus Kopienas. Izoglikozes eksports uz šiem tirgiem būtu ekonomiski izdevīgs arī bez eksporta kompensāciju piešķiršanas. Tāpēc jānosaka kvantitatīvais ierobežojums ārpuskvotas izoglikozes eksportam, lai attiecīgie Kopienas ražotāji varētu turpināt piegādes tradicionālajos tirgos.

(3)	Ir aplēsts, ka līdz 2007./2008. tirdzniecības gada beigām, t. i., līdz 2008. gada 30. septembrim, tirgus pieprasījumam atbilst ārpuskvotas izoglikozes eksporta kvantitatīvais ierobežojums 40 000 tonnu sausnas apmērā.

(4)

Labas pārvaldības, spekulēšanas novēršanas un efektīvas kontroles labad jānosaka sīki izstrādāti noteikumi licences pieteikumu iesniegšanai. Šādos noteikumos ir jāizmanto procedūras, kas noteiktas spēkā esošajos tiesību aktos, veicot attiecīgos pielāgojumus, lai atspoguļotu specifiskās vajadzības šajā nozarē.

(5)

Lai samazinātu krāpniecības risku un novērstu ļaunprātīgu izmantošanu, kas var rasties, atkārtoti importējot vai laižot Kopienas tirgū attiecīgo izoglikozi, no pieļaujamo ārpuskvotas izoglikozes eksporta galamērķu saraksta jāizslēdz dažas Rietumbalkānu valstis. Tomēr šo izslēgšanu nevajag attiecināt uz tām valstīm minētajā reģionā, kuru iestādes izdod eksporta sertifikātus, apliecinot uz Kopienu eksportējamā cukura vai izoglikozes produktu izcelsmi, jo šajā gadījumā krāpniecības risks ir mazāks.

(6)

Lai nodrošinātu atbilstību cukura nozares eksporta noteikumiem, kas paredzēti Komisijas 2007. gada 27. jūlija Regulā (EK) Nr. 900/2007 par atklātu pastāvīgo konkursu līdz 2007./2008. tirdzniecības gada beigām, lai noteiktu baltā cukura eksporta kompensācijas (2), un Komisijas 2007. gada 14. septembra Regulā (EK) Nr. 1060/2007, ar ko izsludina pastāvīgu uzaicinājumu uz konkursu Beļģijas, Čehijas, Spānijas, Īrijas, Itālijas, Ungārijas, Polijas, Slovākijas un Zviedrijas intervences aģentūru rīcībā esošā cukura tālākai pārdošanai, lai to izvestu (3), jāaizliedz arī ārpuskvotas izoglikozes eksports uz dažiem tuviem galamērķiem.

(7)

Lai novērstu atpakaļievešanas risku un, konkrētāk, nodrošinātu to, ka tiek ievēroti īpašie noteikumi attiecībā uz atpakaļ ievestām precēm, kas minēti Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulā (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (4) un Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regulā (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (5), ir jāpieprasa dalībvalstīm veikt visus vajadzīgos kontroles pasākumus.

(8)

Papildus noteikumiem Komisijas 2006. gada 30. jūnija Regulā (EK) Nr. 951/2006, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenot Padomes Regulu (EK) Nr. 318/2006 saistībā ar tirdzniecību ar trešām valstīm cukura nozarē (6), jāparedz turpmāki īstenošanas noteikumi attiecībā uz šajā regulā noteiktā kvantitatīvā ierobežojuma pārvaldību, jo īpaši attiecībā uz nosacījumiem, kas jāievēro, lai pieteiktos eksporta licencēm.

(9)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cukura pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ārpuskvotas izoglikozes eksporta kvantitatīvā ierobežojuma noteikšana

1.   Līdz 2007./2008. tirdzniecības gada beigām, t. i., līdz 2008. gada 30. septembrim, ārpuskvotas izoglikozes, kas atbilst KN kodam 1702 40 10, 1702 60 10 un 1702 90 30, bezkompensācijas eksporta kvantitatīvais ierobežojums, kas minēts Regulas (EK) Nr. 318/2006 12. panta d) punktā, ir 40 000 tonnu sausnas.

2.   Eksportu, ievērojot 1. punktā noteikto kvantitatīvo ierobežojumu, atļauj uz visiem galamērķiem, izņemot šādus:

a)	trešās valstis – Andora, Albānija, Bosnija un Hercegovina, Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Svētais Krēsls (Vatikāna Pilsētvalsts), Lihtenšteina, Melnkalne un Sanmarīno;

b)	Kopienas muitas teritorijā neiekļautās ES dalībvalstu teritorijas – Seūta un Meliļa, Livinjo pašvaldība un Kampioni pašvaldība Itālijā, Fēru salas, Grenlande, Helgolande un tie Kipras apgabali, kas nav Kipras Republikas valdības faktiskā kontrolē;

c)	Kopienas muitas teritorijā neiekļautas Eiropas teritorijas, kuru ārējās attiecības ir dalībvalsts kompetencē – Gibraltārs.

3.   Šā panta 1. punktā minēto produktu eksportu atļauj tikai tad, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

a)	tie ir iegūti glikozes izomerizācijas procesā;

b)	to fruktozes saturs sausnas masā ir ne zemāks par 41 %;

c)	to kopējais polisaharīdu un oligosaharīdu, to skaitā disaharīdu un trisaharīdu, saturs sausnas masā ir ne augstāks par 8,5 %.

Izoglikozes saturu sausnā nosaka pēc masas attiecībā viens pret vienu atšķaidīta šķīduma blīvuma, bet ļoti viskoziem produktiem – žāvējot.

2. pants

Eksporta licences

1.   Ja šajā regulā nav noteikts citādi, eksportam atbilstoši šīs regulas 1. panta 1. punktā noteiktajam kvantitatīvajam ierobežojumam vajadzīga eksporta licence saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti Komisijas Regulā (EK) Nr. 1291/2000 (7), Regulā (EK) Nr. 951/2006 un 19. pantā Komisijas Regulā (EK) Nr. 967/2006 (8).

2.   Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1291/2000 9. panta, no eksporta licences izrietošās tiesības nav nododamas tālāk.

3. pants

Pieteikums eksporta licences saņemšanai

1.   Pieteikumus eksporta licencēm, ievērojot šīs regulas 1. panta 1. punktā noteikto kvantitatīvo ierobežojumu, var iesniegt tikai tādi izoglikozes ražotāji, kuri ir apstiprināti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 318/2006 17. pantu un kuriem 2007./2008. tirdzniecības gadam ir iedalīta izoglikozes kvota saskaņā ar minētās regulas 7. pantu.

2.   Eksporta licences pieteikumus iesniedz tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā pieteikuma iesniedzējam iedalīta izoglikozes kvota.

3.   Eksporta licences pieteikumus iesniedz katru nedēļu no pirmdienas līdz piektdienai, sākot no šīs regulas stāšanās spēkā līdz licenču izdošanas apturēšanai saskaņā ar 8. pantu.

4.   Pieteikuma iesniedzēji drīkst iesniegt tikai vienu pieteikumu katram iknedēļas periodam, kas minēts 3. punktā.

5.   Vienas eksporta licences pieteikumā ietvertais daudzums nedrīkst pārsniegt 5 000 tonnu.

6.   Pieteikumam pievieno apliecinājumu par to, ka ir iemaksāts 4. pantā minētais nodrošinājums.

7.   Eksporta licences pieteikuma un licences 20. ailē ir šāda norāde:

“ārpuskvotas izoglikoze eksportam bez kompensācijas”.

4. pants

Eksporta licences nodrošinājums

1.   Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 951/2000 12. panta 1. punkta b) apakšpunkta ceturtā ievilkuma, pieteikuma iesniedzēji iemaksā nodrošinājumu EUR 110 apmērā par tonnu izoglikozes sausnas tīrā svara.

2.   Šā panta 1. punktā minēto nodrošinājumu pēc pieteikuma iesniedzēja izvēles var iemaksāt skaidrā naudā vai kā garantiju, ko sniedz iestāde, kas atbilst tās dalībvalsts noteiktajiem kritērijiem, kurā iesniedz licences pieteikumu.

3.   Šā panta 1. punktā minēto nodrošinājumu atmaksā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1291/2000 35. pantu:

a)	par daudzumu, attiecībā uz kuru pieteikuma iesniedzējs Regulas (EK) Nr. 1291/2000 31. panta b) punkta un 32. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punkta nozīmē ir izpildījis eksporta saistības, kas izriet no licencēm, kuras izdotas saskaņā ar šīs regulas 6. pantu; un

b)

par daudzumu, attiecībā uz kuru pieteikuma iesniedzējs atbilstoši tās valsts kompetento iestāžu prasībām, kur izdota eksporta licence, ir apliecinājis, ka attiecīgajam izoglikozes daudzumam ir nokārtotas ievedmuitas formalitātes eksporta galamērķī Komisijas Regulas (EK) Nr. 800/1999 (9) 16. panta nozīmē.

4.   Šā panta 3. punktā minēto apliecinājumu iesniedz 12 mēnešu laikā no dienas, kad pieņem eksporta deklarāciju.

5. pants

Dalībvalstu paziņojumi

1.   Dalībvalstis ne vēlāk kā katras nedēļas pirmajā darbdienā Komisijai paziņo izoglikozes daudzumu, par kuru iepriekšējā nedēļā iesniegti eksporta licences pieteikumi.

Pieteikumos norādītos daudzumus norāda pa astoņciparu KN kodiem. Dalībvalstis informē Komisiju arī tad, ja nav iesniegts neviens eksporta licences pieteikums.

Šis punkts attiecas vienīgi uz dalībvalstīm, kurām ar Regulas (EK) Nr. 318/2006 III pielikumu un/vai IV pielikuma II punktu 2007./2008. tirdzniecības gadam ir noteiktas izoglikozes kvotas.

2.   Katru nedēļu Komisija sagatavo kopsavilkumu par daudzumiem, attiecībā uz kuriem ir iesniegti eksporta licences pieteikumi.

6. pants

Licenču izdošana un derīgums

1.   Licences izdod trešajā darbdienā pēc 5. panta 1. punktā minētā paziņojuma, attiecīgā gadījumā ņemot vērā pieteikumu pieņemšanas procentuālo ierobežojumu, kuru Komisija nosaka atbilstoši 8. pantam.

2.   Dalībvalstis katras nedēļas pirmajā darbdienā paziņo Komisijai izoglikozes daudzumu, par kuru iepriekšējā nedēļā izdotas eksporta licences.

3.   Eksporta licences, kas izdotas, ievērojot 1. panta 1. punktā noteikto kvantitatīvo ierobežojumu, ir derīgas, sākot no faktiskās izdošanas dienas, līdz dienai, kad beidzas trešais mēnesis no licences izdošanas dienas, bet vēlākais līdz 2008. gada 30. septembrim.

4.   Dalībvalstis uzskaita izoglikozes daudzumus, kas ir faktiski eksportēti atbilstoši eksporta licencēm.

5.   Līdz katra mēneša beigām dalībvalstis Komisijai paziņo izoglikozes daudzumus, kas iepriekšējā mēnesī faktiski eksportēti.

6.   Šā panta 2., 4. un 5. punkts attiecas vienīgi uz dalībvalstīm, kurām ar Regulas (EK) Nr. 318/2006 III pielikumu un/vai IV pielikuma II punktu 2007./2008. tirdzniecības gadam ir noteiktas izoglikozes kvotas.

7. pants

Paziņošanas kārtība

Paziņojumus, kas minēti 5. panta 1. punktā un 6. panta 2. un 5. punktā, nosūta elektroniski, izmantojot Komisijas sagatavotas veidlapas.

8. pants

Eksporta licenču izdošanas apturēšana

Ja eksporta licences pieteikumos norādītie daudzumi attiecīgajā periodā pārsniedz šīs regulas 1. panta 1. punktā noteikto kvantitatīvo ierobežojumu, mutatis mutandis piemēro Regulas (EK) Nr. 951/2006 9. panta noteikumus.

9. pants

Pārbaudes

Dalībvalstis veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu atbilstošas pārbaudes, kas vajadzīgas tam, lai tiktu ievēroti īpašie noteikumi attiecībā uz atpakaļ ievestām precēm, kuri noteikti Regulas (EEK) Nr. 2913/92 VI sadaļas 2. nodaļā un Regulas (EEK) Nr. 2454/93 III daļas I sadaļā, kā arī novērstu to, ka tiek apieti preferenču nolīgumi ar trešām valstīm.

10. pants

Stāšanās spēkā un piemērojamība

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV L 58, 28.2.2006., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1260/2007 (OV L 283, 27.10.2007., 1. lpp.).

(2)  OV L 196, 28.7.2007., 26. lpp.

(3)  OV L 242, 15.9.2007., 8. lpp.

(4)  OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1791/2006 (OV L 363, 20.12.2006., 1. lpp.).

(5)  OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 214/2007 (OV L 62, 1.3.2007., 6. lpp.).

(6)  OV L 178, 1.7.2006., 24. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2031/2006 (OV L 414, 30.12.2006., 43. lpp.).

(7)  OV L 152, 24.6.2000., 1. lpp.

(8)  OV L 176, 30.6.2006., 22. lpp.

(9)  OV L 102, 17.4.1999., 11. lpp.

---