21.12.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 337/1

(1)

Eiropas Savienība ir izveidojusi Eiropas Savienības Solidaritātes fondu (še turpmāk – “Fonds”), lai apliecinātu solidaritāti ar katastrofu skarto reģionu iedzīvotājiem.

(2)

Saskaņā ar 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu Fonda līdzekļus var mobilizēt, nepārsniedzot EUR 1 miljarda maksimālo apjomu gadā.

(3)

Regulā (EK) Nr. 2012/2002 ir paredzēta kārtība Fonda līdzekļu mobilizēšanai.

(4)

Vācija un Francija ir iesniegušas pieteikumus Fonda mobilizēšanai saistībā ar divām spēcīgas vētras un tropiskā ciklona izraisītām dabas katastrofām,

21.12.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 337/2

(1)

17. panta 1. punkts Partnerattiecību un sadarbības nolīgumā starp Eiropas Kopienām un tās dalībvalstīm un Kazahstānas Republiku (1) nosaka, ka noteiktu tērauda izstrādājumu tirdzniecība jāveic saskaņā ar īpašu nolīgumu par tirdzniecības apjomiem.

(2)

Divpusējais nolīgums starp Eiropas Kopienu un Kazahstānas Republikas valdību par noteiktu tērauda izstrādājumu tirdzniecību (2) tika parakstīts 2005. gada 19. jūlijā, un tā darbības termiņš beidzās 2006. gada 31. decembrī. Ar Regulu (EK) 1870/2006 (3) noteiktie autonomie pasākumi 2007. gadā reglamentēja noteiktu tērauda izstrādājumu tirdzniecību starp Eiropas Kopienu un Kazahstānas Republiku.

(3)

Abas puses vēlas noslēgt jaunu nolīgumu 2008. gadam un nākamajiem gadiem.

(4)

Kamēr nav parakstīts un stājies spēkā jaunais nolīgums, būtu jānosaka kvantitatīvie ierobežojumi 2008. gadam.

(5)

Ņemot vērā, ka joprojām pastāv apstākļi, uz kuriem pamatojoties tika noteikti kvantitatīvie ierobežojumi 2007. gadam, ir lietderīgi kvantitatīvos ierobežojumus 2008. gadam noteikt tādā pašā līmenī kā 2007. gadam.

(6)

Jāparedz līdzekļi šā režīma pārvaldībai Kopienā tā, lai sekmētu jaunā nolīguma īstenošanu, paredzot pēc iespējas līdzīgus noteikumus.

(7)

Jānodrošina, ka tiek pārbaudīta attiecīgo izstrādājumu izcelsme un ka šim nolūkam tiek noteiktas atbilstīgas administratīvas sadarbības metodes.

(8)

Uz izstrādājumiem, kuri atrodas brīvā zonā vai kuri importēti saskaņā ar kārtību, kas reglamentē muitas noliktavas, ievešanu uz laiku vai ievešanu pārstrādei (neuzlikšanas režīms), nedrīkstētu attiecināt kvantitatīvos ierobežojumus, kas noteikti attiecīgajam izstrādājumam.

(9)

Lai efektīvi piemērotu šo regulu, jāievieš prasība, ka attiecīgo izstrādājumu laišanai brīvā apgrozībā Kopienā vajadzīga Kopienas importa atļauja.

(10)

Lai nodrošinātu, ka šie kvantitatīvie ierobežojumi netiek pārsniegti, jāparedz pārvaldības procedūra, saskaņā ar kuru dalībvalstu kompetentās iestādes neizsniedz importa atļaujas, ja iepriekš nav saņemts Komisijas apstiprinājums, ka attiecīgajā kvantitatīvajā ierobežojumā joprojām ir pieejami atbilstīgie daudzumi,

—

divi burti, kas norāda eksportētājvalsti:

—

divi burti, kas norāda paredzēto galamērķa dalībvalsti:

—

viencipara skaitlis, kas norāda kvotas gadu un atbilst attiecīgā gada pēdējam ciparam, piemēram, 2004. gadu norāda ar “4”,

—

divciparu skaitlis, kas norāda izdevējiestādi eksportētājvalstī,

—

piecciparu skaitlis secīgi no 00 001 līdz 99 999, kas piešķirts konkrētai galamērķa dalībvalstij.

a)

eksportētāja pilns vārds vai nosaukums un adrese;

b)

importētāja pilns vārds vai nosaukums un adrese;

c)

precīzs preču apraksts un Taric kods(-i);

d)

preču izcelsmes valsts;

e)

nosūtīšanas valsts;

f)

attiecīgo izstrādājumu atbilstīgā izstrādājumu grupa un daudzums;

g)

tīrais svars – attiecībā uz katru Taric pozīciju;

h)

izstrādājumu CIF vērtība uz Kopienas robežas – attiecībā uz katru Taric pozīciju;

i)

vai attiecīgie izstrādājumi ir otrās šķiras vai standartam neatbilstošas kvalitātes izstrādājumi;

j)

attiecīgā gadījumā – maksāšanas un piegādes diena, kā arī pavadzīmes un pirkuma līguma kopija;

k)

eksporta atļaujas datums un numurs;

l)

visi iekšējie kodi, ko izmanto administratīviem mērķiem;

m)

datums un importētāja paraksts.

21.12.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 337/19

(1)

Padomes Regulas (EEK) Nr. 3491/90 (1) 1. pantā paredz samazinājumus attiecībā uz ievedmuitas nodokļiem, kurus piemēro minētās valsts izcelsmes rīsu importam. Šie samazinājumi bija atbilstīgi, no vienas puses, summām, kuras noteiktas ECU, un, no otras puses, summām, kas noteiktas kā nozares aizsardzības elements saskaņā ar 14. panta 3. punktu Padomes Regulā (EEK) Nr. 1418/76 (1976. gada 21. jūnijs) par rīsu tirgus kopīgo organizāciju (2).

(2)

Pēc šā režīma pieņemšanas vairākkārt izdarīti grozījumi piemērojamos horizontālajos noteikumos, tomēr Regulā (EEK) Nr. 3491/90 attiecīgie grozījumi nav izdarīti. Elementi, kas minētās regulas 1. pantā paredzēti to nodokļu aprēķināšanai, kurus piemēro importam, ir jāpiemēro, ņemot vērā attiecīgos horizontālos noteikumos, kas rada noteikumu atšķirīgas interpretācijas risku.

(3)

Konkrētāk, mainīgie ievedmuitas nodokļi no 1995. gada 1. jūlija tika pārveidoti par muitas nodokļiem saskaņā ar pieņemto Padomes Regulu (EK) Nr. 3290/94 (1994. gada 22. decembris) par pielāgojumiem un pārejas pasākumiem, kas vajadzīgi lauksaimniecības nozarē, lai īstenotu daudzpusējo tirdzniecības sarunu Urugvajas kārtā noslēgtos nolīgumus (3).

(4)

Jēdziens “nozares aizsardzības apjoms” no 2006. gada 1. jūlija ir atcelts ar Padomes 2006. gada 22. maija Regulu (EK) Nr. 797/2006, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1785/2003 attiecībā uz rīsa importēšanas režīmu (4).

(5)

Pārslēgšanās režīms Kopienas agromonetārajā sistēmā tika ieviests 1984. gadā, tā mērķis bija novērst lauksaimniecībā izmantotā maiņas kursa attīstību atbilstīgi valūtas kursam, bet 1995. gada 1. februārī minēto režīmu atcēla ar Padomes Regulu (EK) Nr. 150/95 (1995. gada 23. janvāris), ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 3813/92 par norēķina vienību un maiņas kursiem, kas piemērojami kopējā lauksaimniecības politikā (5). Ņemot vērā, ka ar 1999. gada 1. janvāri Regula (EEK) Nr. 3813/92 tika atcelta ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2799/98 (1998. gada 15. decembris), ar ko nosaka eiro agromonetāro režīmu (6), kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) cenas un summas, kas izteiktas ECU, līdztekus tika paaugstinātas, piemērojot korekcijas koeficientu 1,207509, lai neitralizētu nelabvēlīgo ietekmi, kas rastos, ja reālajā līmenī atgrieztu lauksaimniecībā izmantoto maiņas kursu, un ar 1995. gada 1. februāri arī summas, kuras paredzētas Regulas (EEK) Nr. 3491/90 1. pantā, tika mainītas, piemērojot koeficientu 1,207509.

(6)

Tādēļ būtu jāgroza Regula (EEK) Nr. 3491/90, lai būtu skaidrs, kādi elementi ir jāņem vērā, aprēķinot ievedmuitas nodevas, ko piemēro rīsiem, kuru izcelsme ir Bangladešā un kurus importē saskaņā ar minēto regulu,

1)

Regulas 1. panta 1. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“1.   Importējot no Bangladešas daudzumus, kas nepārsniedz 2. pantā norādītos daudzumus, ievedmuitas nodoklis par rīsiem, kuri atbilst KN kodiem 1006 10 (izņemot KN kodu 1006 10 10), 1006 20 un 1006 30, ir:

2)

Regulas 2. panta 1. punktu groza šādi:

3)

Ceturto zemsvītras piezīmi groza šādi:

4)

Regulas 3. pantu aizstāj ar šādu:

“3. pants

Sīki izstrādātus noteikumus šīs regulas piemērošanai pieņem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1785/2003 26. pantā izklāstīto procedūru.”

21.12.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 337/21

(1)

Regulā (EK) Nr. 2015/2006 (3) Kopienas zvejas kuģiem ir noteiktas konkrētu dziļūdens zivju krājumu zvejas iespējas 2007. un 2008. gadā.

(2)

Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisija (NEAFC) 2007. gada jūnijā notikušajā ārkārtas sanāksmē nolēma ieteikumus par Atlantijas lielgalvja zvejas aizliegumu NEAFC pārvaldības apgabalā attiecināt arī uz 2007. gada otro pusi. Šie ieteikumi būtu jāiestrādā Kopienas tiesību aktos.

(3)

Nosacījumi, ko piemēro zvejai konkrētās zonās, ir jāprecizē, lai pareizi piemērotu Nolīgumu (1966. gada 19. decembris) starp Norvēģiju, Dāniju un Zviedriju par savstarpēju piekļuvi zvejai Skagerakā un Kategatā. Tādēļ ir vajadzīgs grozījums.

(4)

Ar Regulu (EK) Nr. 41/2007 (4) 2007. gadam ir noteiktas zvejas iespējas konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām un ar tām saistīti nosacījumi, kuri piemērojami Kopienas ūdeņos un – attiecībā uz Kopienas kuģiem – ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas ierobežojumi.

(5)

Kopienai un Īslandei apspriežoties 2007. gada 28. martā, tika panākta vienošanās par kvotām Īslandes kuģiem, kuri līdz 2007. gada 30. aprīlim izmantos Kopienas kvotu, kas iedalīta atbilstīgi tās nolīgumam ar Dānijas valdību un Grenlandes pašvaldību, un par kvotām Kopienas kuģiem, kuri no jūlija līdz decembrim zvejos sarkanasarus Īslandes ekskluzīvajā ekonomikas zonā. Šī vienošanās būtu jāiestrādā Kopienas tiesību aktos.

(6)

Nosacījumi, ko piemēro zvejai konkrētās zonās un kas saistīti ar vairākām KPN, ir jāprecizē, lai nodrošinātu, ka pareizi piemēro Nolīgumu (1966. gada 19. decembris) starp Norvēģiju, Dāniju un Zviedriju par savstarpēju piekļuvi zvejai Skagerakā un Kategatā. Tādēļ ir jāizdara grozījums.

(7)

Attiecībā uz to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 847/96 (1996. gada 6. maijs), kas ievieš papildu nosacījumus ikgadējai kopējās pieļaujamās nozvejas un kvotu pārvaldei (5), būtu jāprecizē dažu krājumu zinātniskais statuss.

(8)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 847/96, ja vairāk nekā 75 % no kvotas krājumiem, uz ko attiecas piesardzīga KPN, izmantoti līdz kvotas piemērošanas gada 31. oktobrim, dalībvalsts, kurai šī kvota piešķirta, var lūgt palielināt KPN. Nīderlande ir iesniegusi tādu lūgumu, ko uzskata par pamatotu attiecībā uz kopējo pieļaujamo akmeņplekstu un gludo rombu nozveju IIa un IV zonas EK ūdeņos, un tas būtu jāīsteno.

(9)

Kopienai un Fēru salām rakstiski apspriežoties, tika panākta vienošanās par piekļuvi siļķes krājumam ICES I un II zonas EK un starptautiskajos ūdeņos. Šī vienošanās būtu jāiekļauj Kopienas tiesību aktos.

(10)

Saskaņā ar Protokolu Partnerattiecību nolīgumam zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Grenlandi (6) Kopienai 2007. gadā ir iedalīts papildu Grenlandes paltusa apjoms Grenlandes austrumos. Šī vienošanās būtu jāiekļauj Kopienas tiesību aktos.

(11)

Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisija (NEAFC) 2007. gada jūnijā notikušajā ārkārtas sanāksmē pieņēma ieteikumus par saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem, ko 2007. gadā NEAFC pārvaldības apgabalā piemēro attiecībā uz sarkanasariem ICES I un II zonas starptautiskajos ūdeņos. Šie ieteikumi būtu jāiestrādā Kopienas tiesību aktos.

(12)

Nosacījumi par aizstātiem vai zvejas darbību izbeigušiem kuģiem saistībā ar papildu dienu iedalīšanu par zvejas darbību izbeigšanu būtu jāprecizē, jo atsauce uz konkrētiem kuģiem, uz kuriem attiecas zvejas piepūles ierobežojumi, ir norādīta nepareizi.

(13)

Saistībā ar ziņojumiem par zvejas piepūli būtu jāprecizē Regulas (EK) Nr. 41/2007 IIA, IIB un IIC pielikumā paredzētā atkāpe no prasības par ziņojumu pārraidīšanu attiecībā uz kuģiem, kuri ir aprīkoti ar kuģu satelītuzraudzības sistēmām.

(14)

Regulas (EK) Nr. 41/2007 IIB pielikuma virsraksts būtu jālabo, lai nodrošinātu tā saskanību ar minētā pielikuma darbības jomu.

(15)

Ņemot vērā pasīvo zvejas rīku marķēšanas un identificēšanas pašreizējos noteikumus, kuri paredzēti Komisijas Regulā (EK) Nr. 356/2005 (2005. gada 1. marts), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus pasīvo zvejas rīku un rāmju traļu marķēšanai un identificēšanai (7), un dažus īpašus noteikumus par žaunu tīklu izmantošanu, būtu jāmaina norāde par pasīvo zvejas rīku garumu, 2,5 kilometrus aizstājot ar 5 jūras jūdzēm, lai nodrošinātu to, ka nemazinās drošība darbā ar minētajiem zvejas rīkiem.

(16)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 2015/2006 un Regula (EK) Nr. 41/2007,

1.

Regulas 10. pantu aizstāj ar šādu pantu:

‘10. pants

Piekļuves ierobežojumi

1.   Kopienas kuģi nedrīkst zvejot Skagerakā 12 jūras jūdžu robežās no Norvēģijas bāzes līnijas. Tomēr kuģiem, kas peld ar Dānijas vai Zviedrijas karogu, ir atļauts zvejot līdz pat 4 jūras jūdzēm no Norvēģijas bāzes līnijas.

2.   Īslandes jurisdikcijā esošajos ūdeņos Kopienas kuģi drīkst zvejot tikai apgabalos, kurus ierobežo iedomātas taisnes, kas secīgi savieno punktus ar šādām koordinātām:

2.

Regulas (EK) Nr. 41/2007 IA, IB, IIA, IIB, IIC un III pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas II pielikumu.

21.12.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 337/33

(1)

Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

21.12.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 337/35

(1)

Regulā (EK) Nr. 994/98 Komisija pilnvarota ar regulu noteikt augšējo robežu, par kuru mazāku atbalstu uzskata par tādu, kas neatbilst visiem Līguma 87. panta 1. punkta kritērijiem un uz ko tāpēc neattiecina Līguma 88. panta 3. punktā paredzēto paziņošanas procedūru.

(2)

Komisija ir piemērojusi Līguma 87. un 88. pantu un vairākos lēmumos ir jo īpaši paskaidrojusi atbalsta jēdzienu Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē. Komisija tās politiku par de minimis augšējo robežu, zem kuras Līguma 87. panta 1. punktu var uzskatīt par nepiemērojamu, izklāstījusi gan paziņojumā par de minimis atbalstiem (3), gan Komisijas 2001. gada 12. janvāra Regulā (EK) Nr. 69/2001 par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu de minimis atbalstam (4), kuru no 2007. gada 1. janvāra aizstāj ar Komisijas 2006. gada 15. decembra Regulu (EK) Nr. 1998/2006 par Līguma 87. un 88. panta piemērošanu de minimis atbalstam (5). Ņemot vērā īpašos noteikumus, ko piemēro lauksaimniecības nozarē, un risku, ka šajā nozarē pat nelielas atbalsta summas varētu atbilst Līguma 87. panta 1. punkta kritērijiem, lauksaimniecības nozare ir izslēgta no Regulas (EK) Nr. 69/2001 piemērošanas jomas. Lauksaimniecības produktu ražošanas nozare ir izslēgta no Regulas (EK) Nr. 1998/2006 piemērošanas jomas.

(3)

Daudzu gadu pieredze tomēr ir parādījusi, ka lauksaimniecībā piešķirtais ļoti maza apjoma atbalsts var neatbilst Līguma 87. panta 1. punkta noteikumiem, ja rodas noteiktu apstākļu sakritība, un Komisija 2004. gada 6. oktobra Regulā (EK) Nr. 1860/2004 par Līguma 87. un 88. panta piemērošanu de minimis atbalstam lauksaimniecības nozarē (6) ir paredzējusi noteikumus, kas ļauj piešķirt de minimis atbalstu šajā nozarē. Minētā regula, saskaņā ar kuru uzskata, ka kopējā de minimis atbalsta summa vienam uzņēmumam neatbilst visiem Līguma 87. panta 1. punkta kritērijiem, ja šī summa vienam saņēmējam nepārsniedz ne EUR 3 000 trīs gadu periodā, ne arī kumulatīvo summu, ko nosaka dalībvalsts un kas ir 0,3 % no gadā saražotās lauksaimniecības produkcijas, attiecas gan uz primāro ražošanu, gan uz lauksaimniecības produktu pārstrādes un tirdzniecības darbībām.

(4)

Ņemot vērā līdzību starp lauksaimniecības produktu pārstrādes un tirdzniecības darbībām, no vienas puses, un rūpnieciskām darbībām, no otras puses, lauksaimniecības produktu pārstrādes un tirdzniecības darbības ir iekļautas piemērošanas jomā Regulā (EK) Nr. 1998/2006, ar kuru reglamentē de minimis atbalstu rūpnieciskajām darbībām. Tāpēc šīs darbības ir izslēgtas no Regulas (EK) Nr. 1860/2004 piemērošanas jomas. Skaidrības labad Regula (EK) Nr. 1860/2004 ir jāatceļ un jāaizstāj ar jaunu regulu, kuru piemēro tikai lauksaimniecības produktu ražošanas nozarē.

(5)

Ņemot vērā Komisijas pieredzi, maksimālo atbalsta summu EUR 3 000 vienam saņēmējam trīs gadu periodā var palielināt līdz EUR 7 500 un 0,3 % augšējo robežu lauksaimniecības nozares gada produkcijai – līdz 0,75 %, vienlaikus neietekmējot tirdzniecību starp dalībvalstīm, neradot konkurences kropļošanas risku, kā arī nodrošinot, ka uz šajās robežās piešķirto atbalstu neattiecas Līguma 87. panta 1. punkts, ja ir ievēroti zināmi nosacījumi. Šī palielināšana turklāt ļaus atvieglot administratīvo slogu. Atbalsta apmēra noteikšanā ņem vērā finanšu gadus, kurus ievēro attiecīgais uzņēmums konkrētajā dalībvalstī. Trīs gadus ilgais atskaites periods jānosaka, izmantojot tādu pieeju, ka ikreiz, kad piešķir jaunu de minimis atbalstu, jānovērtē, kāds ir bijis iepriekš piešķirtāde minimis atbalsta apmērs attiecīgajā finanšu gadā, kā arī iepriekšējos divos finanšu gados. Atbalsta summas, kuras pārsniedz EUR 7 500 augšējo robežu, nevar dalīt mazākās summās, lai uz tām varētu attiecināt šīs regulas piemērošanas jomu.

(6)

Šo regulu nedrīkst piemērot eksporta atbalstam vai atbalstam, kas veicina attiecīgās valsts produktu izmantošanu importētu produktu vietā. Atbalsts izplatīšanas tīklu izveidei un darbībai citās valstīs ir nepārprotami jāizslēdz no regulas piemērošanas jomas. Atbalsts, lai segtu dalības maksu tirdzniecības izstādēs un tādu pētniecības vai konsultatīvo pakalpojumu izmaksas, kas nepieciešami jauna produkta laišanai tirgū vai jau esoša produkta laišanai jaunā tirgū, parasti nav eksporta atbalsts.

(7)

Saskaņā ar Eiropas Kopienu Tiesas tiesu praksi, tiklīdz Kopiena ir pieņēmusi tiesību aktu par kopējas tirgus organizācijas izveidi noteiktā lauksaimniecības sektorā, dalībvalstis nedrīkst pieņemt pasākumus, ar kuriem no šā tiesību akta atkāpjas vai to pārkāpj (7). Tāpēc šī regula nav jāpiemēro atbalstam, kura summa noteikta, pamatojoties uz cenu vai nopirkto vai tirgū laisto produktu daudzumu.

(8)

Pārredzamības, vienlīdzīgas attieksmes un de minimis atbalsta ierobežojuma pareizas piemērošanas dēļ ir lietderīgi, lai dalībvalstis piemērotu vienu un to pašu aprēķina metodi. Lai atvieglotu šo aprēķinu, jebkurš atbalsts, kas nav subsīdija, jāizsaka ar subsīdijas bruto ekvivalentu. Lai aprēķinātu subsīdijas ekvivalentu pārredzamam atbalstam, kas nav subsīdijas vai atbalsti, ko maksā vairākās daļās, jāizmanto piešķiršanas laikā dominējošās tirgus procentu likmes. Lai vienādi, pārredzami un vienkārši piemērotu noteikumus par valsts atbalstu, tirgus likmes šajā regulā ir atsauces likmes, ko, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, Komisija regulāri nosaka un publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai internetā. Tomēr iespējams, ka minimālajai likmei jāpievieno papildu bāzes punkti, ņemot vērā sniegto nodrošinājumu vai ar saņēmēju saistīto risku.

(9)

Tāpat no pārredzamības, vienlīdzīgas attieksmes un de minimis augšējās robežas pareizas piemērošanas viedokļa šo regulu drīkst piemērot tikai pārredzamam de minimis atbalstam. “Pārredzams atbalsts” ir tāds atbalsts, kuram ir iespējams iepriekš precīzi aprēķināt subsīdijas bruto ekvivalentu bez nepieciešamības veikt riska analīzi. Šādus precīzus aprēķinus var veikt, piemēram, subsīdijām naudā, procentu nomaksai vai nepārsniedzamiem nodokļu atvieglojumiem. Atbalsts, kurus veido subsidētie aizdevumi, ir jāuzskata par pārredzamu de minimis atbalstu, jo subsīdijas bruto ekvivalentu aprēķina, pamatojoties uz tirgus procentu likmēm, kādas ir spēkā atbalsta piešķiršanas brīdī. Atbalsts, kurus veido kapitālieguldījumi, nav jāuzskata par pārredzamu de minimis atbalstu, ja vien publiskā kapitālieguldījuma kopējā summa nav zemāka par de minimis augšējo robežu vienam saņēmējam. Atbalsts, kurus veido riska kapitāla pasākumi, kā norādīts pamatnostādnēs par valsts atbalstu, lai veicinātu riska kapitāla ieguldījumus mazos un vidējos uzņēmumos (8), nav uzskatāms par pārredzamu de minimis atbalstu, ja vien attiecīgā riska kapitāla ieguldījuma režīmā kapitālieguldījumi katram uzņēmumam, kurš to saņem, nepārsniedz de minimis augšējo robežu vienam saņēmējam.

(10)

Nepieciešams dot tiesisku noteiktību garantijas režīmiem, kuri, domājams, nevarētu ietekmēt tirdzniecību un kropļot konkurenci un par kuriem ir pieejami dati, kas ļauj ticami izvērtēt potenciālo ietekmi. Šajā regulā tādēļ jāparedz īpaša augšējā robeža garantijām, kuru pamatā ir pamataizdevuma garantētā summa. Šī īpašā augšējā robeža jānosaka, pamatojoties uz novērtējumu valsts atbalsta summai, kas ietverta garantijas režīmā, ar kuru sedz aizdevumus par labu ekonomiski dzīvotspējīgiem uzņēmumiem. Šo augšējo robežu nedrīkst piemērot individuāliem ad hoc atbalstiem, kādus piešķir ārpus garantiju režīma, nedz arī garantijām, kas attiecas uz pamatdarījumiem, kas nav aizdevumi, piemēram, garantijas darījumiem ar kapitālu. Īpašā augšējā robeža jānosaka, pamatojoties uz faktu, ka, ņemot vērā 13 % augšējās robežas likmi (neto likmi), kas atbilst visnelabvēlīgākajam scenārijam garantiju režīmiem Kopienā, garantiju, kas atbilst EUR 56 250, var uzskatīt par subsīdijas bruto ekvivalentu, kas līdzvērtīgs EUR 7 500de minimis augšējai robežai. Ar šo īpašo augšējo robežu būtu jāspēj segt tikai garantijas, kas atbilst maksimāli 80 % no pamataizdevuma. Dalībvalstis var izmantot arī metodoloģiju, kuru Komisija apstiprinājusi pēc paziņošanas, pamatojoties uz Komisijas regulējumu valsts atbalsta jomā, lai šīs regulas kontekstā noteiktu subsīdijas bruto ekvivalentu, kas ietverts garantijā, ja apstiprinātā metodoloģija attiecas tieši uz garantiju un attiecīgo pamatdarījumu tipu.

(11)

Šī regula nav piemērojama grūtībās nonākušiem uzņēmumiem atbilstīgi Kopienas pamatnostādnēm par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (9), ņemot vērā grūtības noteikt tā atbalsta subsīdijas bruto ekvivalentu, kas piešķirts šāda tipa uzņēmumam.

(12)

Atbilstīgi principiem, pēc kuriem nosaka Līguma 87. panta 1. punktā minēto atbalstu, ir jāuzskata, ka de minimis atbalsts ir piešķirts brīdī, kad saskaņā ar piemērojamiem attiecīgās valsts tiesību aktiem uzņēmums ir tiesīgs šo atbalstu saņemt.

(13)

Lai novērstu to, ka tiek apieti atbalsta maksimālās intensitātes noteikumi, kas paredzēti dažādos Kopienas tiesību aktos, par attaisnojamām izmaksām piešķirto de minimis atbalstu nedrīkst kumulēt ar valsts atbalstu attiecībā uz tām pašām attaisnotajām izmaksām, ja šādas kumulācijas rezultātā atbalsta intensitāte pārsniegtu Kopienas regulējumā noteikto intensitāti atbilstīgi katra gadījuma īpašajiem apstākļiem.

(14)

Šī regula neizslēdz iespēju, ka dalībvalsts pasākumu, pamatojoties uz tiesību aktu, kas nav šī regula, neuzskata par valsts atbalstu Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē, piemēram, kapitālieguldījuma vai garantijas gadījumā, jo attiecīgais pasākums atbilst principam par privāto ieguldītāju, kurš darbojas parastos tirgus ekonomikas apstākļos.

(15)

Komisijai ir jānodrošina valsts atbalstam piemērojamo noteikumu ievērošana, un jo īpaši tas, lai atbalsti, kas piešķirti saskaņā ar de minimis noteikumiem, atbilstu šo noteikumu nosacījumiem. Saskaņā ar Līguma 10. pantā izklāstīto sadarbības principu dalībvalstīm ir jāatvieglo šā mērķa sasniegšana, ieviešot nepieciešamo mehānismu, lai nodrošinātu, ka kopējā summa atbalstiem, kas piešķirti saskaņā ar minēto noteikumu, nepārsniedz ne EUR 7 500 augšējo robežu vienam saņēmējam, ne kopējo augšējo robežu, kuru nosaka Komisija, pamatojoties uz lauksaimniecības nozares produkcijas vērtību. Tādēļ dalībvalstīm, piešķirot de minimis atbalstu, ir jāinformē attiecīgais uzņēmums par piešķirtā atbalsta apmēru un to, ka piešķirts ir de minimis atbalsts, un jāatsaucas uz šo regulu. Turklāt pirms šāda atbalsta piešķiršanas dalībvalstīm ir jāsaņem attiecīgā uzņēmuma deklarācija par de minimis atbalstiem, kurus tas ir saņēmis kārtējā finanšu gadā un divos iepriekšējos finanšu gados, kā arī rūpīgi jāpārbauda, vai kopējā saņemtā de minimis atbalsta summa kopā ar jauno atbalstu nepārsniedz piemērojamo augšējo robežu. To, vai ir ievērota augšējā robeža, var pārbaudīt arī ar centrālā reģistra starpniecību. Eiropas Investīciju fonda noteikto garantiju režīmu gadījumā fonds var izveidot saņēmēju sarakstu un prasīt dalībvalstīm, lai tās informē saņēmējus par saņemto de minimis atbalstu.

(16)

Sākotnēji Regulas (EK) Nr. 1860/2004 darbības termiņam bija jābeidzas 2008. gada 31. decembrī. Tā kā šai regulai bija jāstājas spēkā pirms minētā datuma, ir jāvieš skaidrība par regulas sekām attiecībā uz tās piemērojamību atbalstam, ko saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1860/2004 piešķir uzņēmumiem lauksaimniecības produktu ražošanas nozarē.

(17)

Ņemot vērā Komisijas gūto pieredzi, un jo īpaši vajadzību regulāri pārskatīt valsts atbalsta politiku, ir lietderīgi ierobežot šīs regulas spēkā esības termiņu. Ja šīs regulas darbības laiks beidzas un netiek pagarināts, attiecībā uz regulas aptverto de minimis atbalstu jādod dalībvalstīm sešu mēnešu ilgs pielāgošanās periods,

a)

atbalstu, kura apjoms noteikts, pamatojoties uz tirgū laisto produktu cenu vai daudzumu;

b)

atbalstu, lai veicinātu ar eksportu saistītas darbības, t.i., atbalstu, kurš ir tieši saistīts ar eksportētajiem daudzumiem, ar izplatīšanas tīklu izveidi un darbību vai ar citiem kārtējiem izdevumiem saistībā ar eksporta darbībām;

c)

atbalstu, kas piešķirts par labu attiecīgajā valstī ražoto, ne importēto produktu izmantošanai;

d)

atbalstu, kas piešķirts grūtībās nonākušiem uzņēmumiem.

1)

“lauksaimniecības produktu ražošanas uzņēmumi” ir uzņēmumi, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu primāro ražošanu;

2)

“lauksaimniecības produkti” ir Līguma I pielikumā uzskaitītie produkti, izņemot zvejniecības un akvakultūras produktus, uz kuriem attiecas Padomes Regula (EK) Nr. 104/2000 (10).

a)

atbalstu, kuru veido aizdevumi, uzskata par pārredzamu atbalstu, ja subsīdijas bruto ekvivalents ir aprēķināts, pamatojoties uz tirgus procentu likmēm, kas ir spēkā atbalsta piešķiršanas brīdī;

b)

atbalstu, kuru veido kapitālieguldījumi, neuzskata par pārredzamu atbalstu, ja vien sabiedriskā sektora veiktā kapitālieguldījuma kopējā summa nepārsniedz de minimis augšējo robežu;

c)

atbalstu, kuru veido riska kapitāla pasākumi, neuzskata par pārredzamu atbalstu, ja vien attiecīgajā riska kapitāla režīmā kapitālieguldījumi katram uzņēmumam nepārsniedz de minimis augšējo robežu;

d)

individuālo atbalstu, kas saskaņā ar garantiju režīmu piešķirts uzņēmumiem, kuri nav grūtībās nonākuši uzņēmumi, uzskata par pārredzamu de minimis atbalstu, ja pamataizdevuma “garantijas” daļa nepārsniedz EUR 56 250 vienam uzņēmumam. Ja pamataizdevuma “garantijas” daļa ir mazāka par šai augšējai robežai atbilstošo summu, pieņem, ka garantijas subsīdijas bruto ekvivalents atbilst tikpat lielai 2. punktā minētās augšējās robežas daļai. Garantija nedrīkst pārsniegt 80 % no pamataizdevuma.

i)

Komisija pirms minēto režīmu ieviešanas ar tās pieņemtu tiesību aktu valsts atbalsta jomā ir apstiprinājusi metodoloģiju, kas ļauj aprēķināt garantijai atbilstošo subsīdijas bruto ekvivalentu, lai piemērotu šo regulu;

ii)

apstiprinātā metodoloģija tieši attiecas uz tā veida garantijām un pamatdarījumiem, par kuriem ir šī regula.

a)

Eiropas Investīciju fonds, pamatojoties uz informāciju, ko tam iesniedz finanšu starpnieki, katru gadu izveido atbalsta saņēmēju sarakstu, tajā norādot subsīdijas bruto ekvivalentu katram saņēmējam. Eiropas Investīciju fonds nosūta šo informāciju attiecīgajai dalībvalstij un Komisijai;

b)

attiecīgā dalībvalsts pārsūta informāciju atbalsta galīgajiem saņēmējiem trīs mēnešu laikā kopš saņemšanas;

c)

attiecīgā dalībvalsts saņem no katra saņēmēja deklarāciju, kas apstiprina, ka saņemtā de minimis atbalsta summa nepārsniedz de minimis augšējo robežu. Ja šī augšējā robeža ir pārsniegta, attiecīgā dalībvalsts nodrošina, ka Komisijai paziņo par atbalsta pasākumu, kura rezultātā augšējā robeža tikusi pārsniegta, vai ka saņēmējs atbalstu atmaksā.

a)

par individuālo de minimis atbalstu desmit gadus no atbalsta piešķiršanas datuma;

b)

par de minimis atbalsta režīmiem desmit gadus no datuma, kad saskaņā ar attiecīgo režīmu ir piešķirts pēdējais individuālais atbalsts.

21.12.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 337/42

(1)

Komisija ir saņēmusi pieteikumu jauna eksportētāja pārbaudei saskaņā ar pamatregulas 11. panta 4. punktu. Pieteikumu iesniedza Yingkou Dalmond Refractories Co. Ltd (“pieteikuma iesniedzējs”), ražotājs eksportētājs Ķīnas Tautas Republikā (“attiecīgā valsts”).

(2)

Pārbaudāmais ražojums ir Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes ķīmiski saistīti, neapdedzināti magnēzija ķieģeļi, kuros vismaz 80 % no magnija savienojumiem ir MgO, neatkarīgi no tā, vai tas satur vai nesatur magnezītu (“attiecīgais ražojums”), un kurus parasti deklarē ar KN kodiem ex 6815 91 00, ex 6815 99 10 un ex 6815 99 90 (Taric kodi 6815910010, 6815991020 un 6815999020). Šie KN kodi ir norādīti vienīgi informācijai.

(3)

Pasākumi, kas pašlaik ir spēkā, ir galīgs antidempinga maksājums, kas noteikts ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1659/2005 (2), saskaņā ar kuru Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes attiecīgo ražojumu importam Kopienā, ieskaitot tos, ko saražojis pieteikuma iesniedzējs, piemēro galīgu antidempinga maksājumu 39,9 %, izņemot īpaši minētus uzņēmumus, kam piemēro individuālas maksājuma likmes.

(4)

Pieteikuma iesniedzējs apgalvo, ka tas darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, kā noteikts pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā, vai prasa individuālu režīmu saskaņā ar pamatregulas 9. panta 5. punktu, apgalvojot, ka tas nav eksportējis attiecīgo ražojumu uz Kopienu laikā, kad tika veikta izmeklēšana, pamatojoties uz kuru ieviesti antidempinga pasākumi, proti, laikposmā no 2003. gada 1. aprīļa līdz 2004. gada 31. martam (“sākotnējais izmeklēšanas periods”), un ka tas nav saistīts ne ar vienu no attiecīgā ražojuma ražotājiem eksportētājiem, uz ko attiecas iepriekš minētie antidempinga pasākumi.

(5)

Pieteikuma iesniedzējs arī apgalvo, ka attiecīgā ražojuma eksportu uz Kopienu sācis pēc sākotnējās izmeklēšanas perioda beigām.

(6)

Zināmie iesaistītie Kopienas ražotāji ir informēti par minēto pieteikumu, un tiem ir dota iespēja sniegt komentārus.

(7)

Pārbaudījusi pieejamos pierādījumus, Komisija secina, ka pietiek pierādījumu, lai sāktu jauna eksportētāja pārbaudi saskaņā ar pamatregulas 11. panta 4. punktu, nolūkā konstatēt, vai pieteikuma iesniedzējs darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, kā tas noteikts pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā, vai arī pieteikuma iesniedzējs atbilst prasībām, lai tiktu piešķirts saskaņā ar pamatregulas 9. panta 5. punktu izveidotais atsevišķais maksājums un, ja tas tā ir, pieteikuma iesniedzēja individuālā dempinga starpība un, ja atklātu dempingu, maksājuma lielums, kādam būtu jāpakļauj attiecīgā ražojuma imports Kopienā.

(8)

Ja konstatē, ka pieteikuma iesniedzējs izpilda nosacījumus, lai tam noteiktu individuālu maksājumu, iespējams, ir jāgroza maksājuma likme, kas šobrīd piemērojama attiecīgā ražojuma importam, kas nāk no uzņēmumiem, kas nav atsevišķi minēti Regulas (EK) Nr. 1659/2005 1. panta 2. punktā.

(9)

Atbilstoši pamatregulas 11. panta 4. punktam spēkā esošie antidempinga maksājumi jāatceļ attiecībā uz attiecīgā ražojuma importu, ko pieteikuma iesniedzējs saražojis un pārdevis eksportam uz Kopienu. Vienlaikus šāds imports ir jāreģistrē saskaņā ar pamatregulas 14. panta 5. punktu, lai nodrošinātu, ka gadījumā, ja, īstenojot pārbaudi, konstatē dempingu, ko veic pieteikuma iesniedzējs, antidempinga maksājumus var piemērot ar atpakaļejošu datumu no dienas, kad sākta šī pārbaude. Pieteikuma iesniedzēja iespējamo nākotnes saistību apjomu šajā procesa stadijā noteikt nevar.

(10)

Pienācīgas pārvaldības interesēs jānosaka termiņi, kuros:

(11)

Gadījumos, kad kāda ieinteresētā persona atsakās sniegt nepieciešamo informāciju vai nesniedz to paredzētajos termiņos, vai arī ievērojami kavē izmeklēšanu, pozitīvus vai negatīvus konstatējumus var izdarīt saskaņā ar pamatregulas 18. pantu, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem.

(12)

Ja konstatē, ka ieinteresētā persona ir sniegusi nepareizu vai maldīgu informāciju, šo informāciju neņem vērā, un saskaņā ar pamatregulas 18. pantu var izmantot pieejamos faktus. Ja kāda ieinteresētā persona nesadarbojas vai sadarbojas tikai daļēji un tādēļ tiek izmantoti pieejamie fakti, rezultāts attiecībā uz minēto personu var būt nelabvēlīgāks nekā tad, ja tā būtu sadarbojusies.

(13)

Jāņem vērā, ka šajā izmeklēšanā iegūtos personas datus apstrādās saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (3).

(14)

Norādīts arī tas, ka gadījumā, ja ieinteresētās personas uzskata, ka tām radušās grūtības realizēt tiesības uz aizstāvību, tās var pieprasīt Tirdzniecības ģenerāldirektorāta uzklausīšanas amatpersonas iesaistīšanos. Tā būs starpnieks starp ieinteresētajam personām un Komisijas dienestiem un vajadzības gadījumā piedāvās izšķirt strīdus par procesuāliem jautājumiem, kas skar interešu aizsardzību šajā procedūrā, jo īpaši attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar piekļuvi lietai, konfidencialitāti, termiņu pagarināšanu un rakstiski vai mutiski sniegtas informācijas apstrādi. Papildu informāciju un kontaktinformāciju ieinteresētās personas var atrast uzklausīšanas amatpersonas tīmekļa lapās Tirdzniecības ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē (http://ec.europa.eu/trade),

European Commission

Directorate General for Trade

Directorate H

Office: J-79 4/23

B-1049 Brussels

Fakss: (32-2) 295 65 05

21.12.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 337/46

(1)

Ar dažiem nosacījumiem Regulas (EK) Nr. 104/2000 27. pantā paredzēto kompensācijas izmaksu par tunzivju daudzumiem, kuri piegādāti apstrādes nozarei kalendārajā ceturksnī, kura cenas reģistrētas, var piešķirt Kopienas tunzivju ražotāju organizācijām, ja gan ceturkšņa vidējā reģistrētā pārdošanas cena Kopienas tirgū, gan importa cena, kurai, ja vajadzīgs, pieskaitīta piemērotā kompensācijas maksa, ir zemāka par 87 % no attiecīgā produkta Kopienas ražotāju cenas.

(2)

Veicot Kopienas tirgus stāvokļa analīzi, konstatēts, ka laikā no 2007. gada 1. janvāra līdz 31. martam gan ceturkšņa vidējā pārdošanas cena, gan importa cena, kuras minētas Regulas (EK) Nr. 104/2000 27. pantā, garspuru tunzivij (Thunnus alalunga) ir bijusi zemāka par 87 % no spēkā esošās Kopienas ražotāju cenas, kas noteikta ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1969/2006 (2).

(3)

Tiesības uz kompensācijas izmaksu ir jānosaka, pamatojoties uz pārdotajiem apjomiem, par ko izrakstīti faktūrrēķini, kuru datumi atbilst attiecīgajam ceturksnim, un kas izmantoti, lai aprēķinātu mēneša vidējo pārdošanas cenu saskaņā ar 4. pantu Komisijas 2001. gada 9. novembra Regulā (EK) Nr. 2183/2001, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 104/2000 piemērošanai kompensācijas pabalstu piešķiršanai par tunzivīm, kas paredzētas apstrādes rūpniecībai (3).

(4)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 104/2000 27. panta 2. punktu kompensācijas lielums nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt starpību starp robežlīmeni un vidējo attiecīgā produkta pārdošanas cenu Kopienas tirgū vai vienotās likmes summu, kas vienāda ar 12 % no robežlīmeņa vērtības.

(5)

Daudzumi, par kuriem attiecīgajā ceturksnī var izmaksāt kompensācijas, nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt maksimālo daudzumu, kas noteikts Regulas (EK) Nr. 104/2000 27. panta 3. punktā.

(6)

Garspuru tunzivs (Thunnus alalunga) daudzumi, kas pārdoti un piegādāti Kopienas muitas teritorijā izveidotai apstrādes nozarei, attiecīgajā ceturksnī pārsniedza daudzumus, kurus pārdeva un piegādāja atbilstošajā ceturksnī trijos iepriekšējos zvejas gados. Tā kā šie daudzumi pārsniedz Regulas (EK) Nr. 104/2000 27. panta 3. punktā noteikto maksimālo daudzumu, minēto produktu kopējie daudzumi, par kuriem pienākas kompensācija, ir jāierobežo.

(7)

Piemērojot Regulas (EK) Nr. 104/2000 27. panta 4. punktā paredzēto maksimālo daudzumu, katrai ražotāju organizācijai piešķiramās izmaksas aprēķināšanas nolūkā daudzumi, par kuriem jāveic izmaksas, ir jāsadala starp attiecīgajām ražotāju organizācijām proporcionāli to saražotajiem daudzumiem 2004., 2005. un 2006. zvejas gada atbilstošajā ceturksnī.

(8)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Zvejas produktu pārvaldības komitejas atzinumu,

21.12.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 337/49

(1)

Saskaņā ar 3. pantu Komisijas Regulā (EK) Nr. 327/98 (3), eksporta licences, ko izdod dažas trešās valstis, lai iesniegtu importa licenču pieteikumus, ir derīgas tikai attiecīgā kvotas gada laikā.

(2)

Neraugoties uz to, ka par šo licenču derīguma termiņiem un kontroli galvenokārt atbild eksportētājvalsts iestādes, tomēr Kopienas dienestiem minētais noteikums rada administratīvus ierobežojumus. Vairs nav ne pamatojuma, ne vajadzības saglabāt šo noteikumu kā nosacījumu importa licenču pieteikumu iesniegšanai. Tādēļ tas ir jāatceļ.

(3)

Attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 327/98.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

21.12.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 337/50

(1)

Ar Regulas (EK) Nr. 1670/2006 4. panta 1. punktu paredzēts, ka kompensāciju piemēro labības daudzumiem, kas ir pakļauti kontrolei un destilēti un kam piemēro koeficientu, kuru reizi gadā nosaka katrai attiecīgajai dalībvalstij. Šis koeficients izsaka attiecību starp kopējo eksportēto daudzumu un attiecīgā alkoholiskā dzēriena kopējo pārdoto daudzumu, ņemot vērā konstatētās minēto daudzumu izmaiņas vairāku gadu garumā, kas atbilst šā alkoholiskā dzēriena vidējam nogatavināšanas laikam.

(2)

Pamatojoties uz Apvienotās Karalistes iesniegto informāciju, kas attiecas uz laikposmu no 2006. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim, 2006. gadā vidējais nogatavināšanas laiks skotu viskijam bija seši gadi.

(3)

Tāpēc ir jānosaka koeficienti laikposmam no 2007. gada 1. oktobra līdz 2008. gada 30. septembrim.

(4)

Eiropas Ekonomikas zona līguma 3. protokola 10. pants nepieļauj kompensāciju piešķiršanu par eksportu uz Lihtenšteinu, Īslandi un Norvēģiju. Turklāt Kopiena ir noslēgusi nolīgumus ar atsevišķām trešām valstīm, kuros paredzēta eksporta kompensāciju atcelšana. Tāpēc Regulas (EK) Nr. 1670/2006 7. panta 2. punkta piemērošanas nolūkā tas jāņem vērā, aprēķinot koeficientu 2007./2008. gadam,

21.12.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 337/52

(1)

Ar Regulas (EK) Nr. 1670/2006 4. panta 1. punktu paredzēts, ka kompensāciju piemēro kontrolei nodotajiem labības daudzumiem, kas ir destilēti un novērtēti ar koeficientu, kuru katru gadu nosaka katrai konkrētajai dalībvalstij. Koeficients izsaka vidējo aritmētisko attiecību starp konkrēto alkoholisko dzērienu kopējo eksportēto daudzumu un kopējo tirgū izlaisto daudzumu, par pamatu ņemot tendenci, kas novērota par šiem daudzumiem tik gadu laikā, cik atbilst konkrētā alkoholiskā dzēriena vidējam nogatavināšanas periodam.

(2)

Pamatojoties uz Īrijas iesniegto informāciju, kas attiecas uz laikposmu no 2006. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim 2006 gadā vidējais īru viskija nogatavināšanas laikposms bija pieci gadi.