ISSN 1725-5112 |
||
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 332 |
|
Izdevums latviešu valodā |
Tiesību akti |
50. sējums |
|
|
II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta |
|
|
|
LĒMUMI |
|
|
|
Padome |
|
|
|
2007/839/EK |
|
|
* |
||
Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Ukrainu par personu atpakaļuzņemšanu |
|||
|
|
2007/840/EK |
|
|
* |
||
Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Ukrainu par vīzu atvieglotu izsniegšanu |
|||
|
|
Komisija |
|
|
|
2007/841/EK |
|
|
* |
||
|
|
2007/842/EK |
|
|
* |
||
|
|
2007/843/EK |
|
|
* |
Komisijas Lēmums (2007. gada 11. decembris) par to, ka saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (EK) Nr. 2160/2003 dažu trešu valstu Gallus gallus sugas vaislas saimēm apstiprina salmonellu kontroles programmas un groza Lēmumu 2006/696/EK attiecībā uz dažām mājputnu un inkubējamu olu importa sabiedrības veselības prasībām (izziņots ar dokumenta numuru K(2007) 6094) ( 1 ) |
|
|
|
2007/844/EK |
|
|
* |
Komisijas Lēmums (2007. gada 17. decembris), ar ko groza Lēmumu 2006/415/EK par dažiem aizsardzības pasākumiem saistībā ar augsti patogēnu H5N1 apakštipa putnu gripu mājputniem Vācijā (izziņots ar dokumenta numuru K(2007) 6702) ( 1 ) |
|
|
III Tiesību akti, kas pieņemti, piemērojot Līgumu par Eiropas Savienību |
|
|
|
TIESĪBU AKTI, KAS PIEŅEMTI, PIEMĒROJOT LES V SADAĻU |
|
|
* |
|
|
Labojums |
|
|
* |
|
|
|
(1) Dokuments attiecas uz EEZ |
LV |
Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu. Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte. |
I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta
REGULAS
18.12.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 332/1 |
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 1490/2007
(2007. gada 11. decembris),
ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 954/79 par to, kā dalībvalstis ratificē Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par līnijpārvadātāju konferenču rīcības kodeksu vai pievienojas tai
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 80. panta 2. punktu,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),
apspriedušies ar Reģionu komiteju,
saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (2),
tā kā:
(1) |
Padomes Regulā (EEK) Nr. 954/79 (3), noteiktas prasības, kas dalībvalstīm jāievēro, ratificējot Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par līnijpārvadātāju konferenču rīcības kodeksu vai tai pievienojoties. |
(2) |
Konvencijā par līnijpārvadātāju konferenču rīcības kodeksu noteikti starptautiski reglamentēti konferenču dalībnieku darbības pamatprincipi, konkrēti, izmantojot noteikumus par to kuģu īpašnieku piekļuvi kravu apjoma daļām, kuri veic uzņēmējdarbību valstu teritorijās, kas ir šīs konvencijas Puses, un kuri apkalpo to savstarpējo ārējo tirdzniecību. |
(3) |
Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1419/2006 (2006. gada 25. septembris) (4) atcēla Padomes Regulu (EEK) Nr. 4056/86 (1986. gada 22. decembris), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā Līguma 85. un 86. pantu piemērot attiecībā uz jūras transportu (5), kurā, inter alia, attiecībā uz līnijkonferenču dalībniekiem paredzēts atbrīvojums no Līguma 81. panta 1. punktā noteiktā aizlieguma. |
(4) |
Beidzoties Regulas (EK) Nr. 1419/2006 1. panta otrajā daļā noteiktajam pārejas posmam, Līguma 81. panta 1. punktā noteiktais aizliegums attieksies uz regulāriem jūras transporta pakalpojumiem, un tāpēc līnijkonferenču dalībnieki nedrīkstēs iesaistīties tirdzniecībā uz dalībvalstu ostām un no tām. |
(5) |
Tāpēc dalībvalstis nevarēs izpildīt Konvencijā par līnijpārvadātāju konferenču rīcības kodeksu paredzētās saistības. Sākot ar šo laiku, dalībvalstis nevarēs minēto konvenciju ratificēt, apstiprināt vai tai pievienoties. Regula (EEK) Nr. 954/79 tādējādi kļūs nepiemērojama, un tāpēc, beidzoties pārejas posmam, kas paredzēts Regulā (EK) Nr. 1419/2006, t.i., 2008. gada 18. oktobrī, tā būtu jāatceļ, |
IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.
1. pants
Regula (EEK) Nr. 954/79 ir atcelta.
2. pants
Šī regula stājas spēkā 2008. gada 18. oktobrī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Strasbūrā, 2007. gada 11. decembrī
Eiropas Parlamenta vārdā —
priekšsēdētājs
H.-G. PÖTTERING
Padomes vārdā —
priekšsēdētājs
M. LOBO ANTUNES
(1) OV C 256, 27.10.2007., 62. lpp.
(2) Eiropas Parlamenta 2007. gada 10. jūlija Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts) un Padomes 2007. gada 22. novembra Lēmums.
(3) OV L 121, 17.5.1979., 1. lpp.
(4) OV L 269, 28.9.2006., 1. lpp.
(5) OV L 378, 31.12.1986., 4. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1/2003 (OV L 1, 4.1.2003., 1. lpp.).
18.12.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 332/3 |
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1491/2007
(2007. gada 17. decembris),
ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 1994. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 3223/94 par sīki izstrādātiem augļu un dārzeņu ievešanas režīma izpildes noteikumiem (1), un jo īpaši tās 4. panta 1. punktu,
tā kā:
(1) |
Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem. |
(2) |
Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Standarta ievešanas vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 3223/94 4. pantā, ir tādas, kā norādīts tabulā, kas pievienota pielikumā.
2. pants
Šī regula stājas spēkā 2007. gada 18. decembrī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2007. gada 17. decembrī
Komisijas vārdā —
lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors
Jean-Luc DEMARTY
(1) OV L 337, 24.12.1994., 66. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 756/2007 (OV L 172, 30.6.2007., 41. lpp.).
PIELIKUMS
Komisijas 2007. gada 17. decembra Regulai, ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem
(EUR/100 kg) |
||
KN kods |
Trešās valsts kods (1) |
Standarta ievešanas vērtība |
0702 00 00 |
IL |
168,9 |
MA |
95,7 |
|
TN |
157,6 |
|
TR |
100,0 |
|
ZZ |
130,6 |
|
0707 00 05 |
JO |
237,0 |
MA |
47,6 |
|
TR |
95,0 |
|
ZZ |
126,5 |
|
0709 90 70 |
MA |
58,1 |
TR |
104,7 |
|
ZZ |
81,4 |
|
0709 90 80 |
EG |
359,4 |
ZZ |
359,4 |
|
0805 10 20 |
AR |
19,6 |
TR |
91,1 |
|
ZA |
38,1 |
|
ZW |
14,0 |
|
ZZ |
40,7 |
|
0805 20 10 |
MA |
75,7 |
ZZ |
75,7 |
|
0805 20 30, 0805 20 50, 0805 20 70, 0805 20 90 |
HR |
15,2 |
IL |
66,9 |
|
TR |
73,3 |
|
ZZ |
51,8 |
|
0805 50 10 |
EG |
81,3 |
IL |
82,7 |
|
MA |
119,9 |
|
TR |
97,3 |
|
ZZ |
95,3 |
|
0808 10 80 |
CA |
86,7 |
CN |
107,4 |
|
MK |
32,8 |
|
US |
88,4 |
|
ZZ |
78,8 |
|
0808 20 50 |
CN |
51,5 |
US |
122,8 |
|
ZZ |
87,2 |
(1) Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.
18.12.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 332/5 |
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1492/2007
(2007. gada 17. decembris),
ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 312/2003 attiecībā uz tarifu kvotām dažiem Čīles izcelsmes produktiem
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 2003. gada 18. februāra Regulu (EK) Nr. 312/2003 par Eiropas Nolīgumā par asociācijas izveidi starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Čīles Republiku, no otras puses, paredzēto tarifa noteikumu īstenošanu attiecībā uz Kopienu (1) un jo īpaši tās 5. pantu,
tā kā:
(1) |
Ar Regulu (EK) Nr. 312/2003 īsteno tarifa noteikumus attiecībā uz Kopienu, kas paredzēti Nolīgumā par asociācijas izveidi starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Čīles Republiku, no otras puses (2). |
(2) |
Ar Lēmumu 2005/106/EK (3) Padome apstiprināja Protokolu Asociācijas nolīgumam starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Čīles Republiku, no otras puses, lai ņemtu vērā Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Ungārijas Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai (4) (še turpmāk “Protokols”). Protokols ietver jaunas Kopienas tarifu koncesijas, no kurām dažas ierobežo tarifu kvotas. |
(3) |
Šīs jaunās koncesijas tika īstenotas ar Komisijas 2004. gada 19. oktobra Regulu (EK) Nr. 305/2005, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 312/2003 attiecībā uz tarifu kvotām dažiem Čīles izcelsmes produktiem. |
(4) |
Saskaņā ar Protokolu no 2005. gada 1. janvāra jauno tarifu kvotu apjoms ik gadus jāpalielina par 5 % no sākotnējā daudzuma. Skaidrības labad ir jānosaka kopējais tarifu kvotu apjoms, kas 2005. gadā pieejams attiecīgajiem produktiem un kurā jau ir ietverts attiecīgajam gadam paredzētais palielinājums. |
(5) |
Tālab Regula (EK) Nr. 312/2003 ir attiecīgi jāgroza. |
(6) |
Tā kā šajā regulā paredzētajiem tarifu kvotu apjomiem jāstājas spēkā no 2005. gada 1. janvāra, šī regula piemērojama no tās pašas dienas un stājas spēkā nekavējoties. |
(7) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulu (EK) Nr. 312/2003 groza šādi.
1) |
Regulas 3. pantu papildina ar šādu 3. punktu: “3. Ar kārtas numuru 09.1941 pielikumā norādītās tarifu kvotas gada apjomu no 2005. gada 1. janvāra katru gadu pakāpeniski palielina par 5 procentiem no sākotnējā daudzuma.” |
2) |
Pielikumu groza, kā paredzēts šīs regulas pielikumā. |
2. pants
Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2005. gada 1. janvāra.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2007. gada 17. decembrī
Komisijas vārdā —
Komisijas loceklis
László KOVÁCS
(1) OV L 46, 20.2.2003., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 305/2005 (OV L 52, 25.2.2005., 6. lpp.).
(2) OV L 352, 30.12.2002., 3. lpp.
(3) OV L 38, 10.2.2005., 1. lpp.
(4) OV L 38, 10.2.2005., 3. lpp.
PIELIKUMS
Šādi groza tabulu Regulas (EK) Nr. 312/2003 pielikumā.
1. |
Tarifu kvotai ar kārtas numuru 09.1925 paredzētās rindas ceturtajā ailē norādīto gada tarifu kvotas apjomu aizstāj ar šādu: “581,50 tonnas (1) |
2. |
Tarifu kvotai ar kārtas numuru 09.1929 paredzētās rindas ceturtajā ailē norādīto gada tarifu kvotas apjomu aizstāj ar šādu: “42 275 tonnas (2) |
3) |
Tarifu kvotai ar kārtas numuru 09.1941 paredzētās rindas ceturtajā ailē norādīto gada tarifu kvotas apjomu aizstāj ar šādu: “1 050 tonnas (3) |
(1) Šo gada tarifu kvotas apjomu piemēro no 2005. gada 1. janvāra. Katru gadu to pakāpeniski palielina, un pirmais palielinājums paredzēts 2006. gadā par 26,50 tonnām (5 % no sākotnējā daudzuma jeb 530 tonnām).”
(2) Šo gada tarifu kvotas apjomu piemēro no 2005. gada 1. janvāra. Katru gadu to pakāpeniski palielina, un pirmais palielinājums paredzēts 2006. gadā par 1 925 tonnām (5 % no sākotnējā daudzuma jeb 38 500 tonnām).”
(3) Šo gada tarifu kvotas apjomu piemēro no 2005. gada 1. janvāra. Katru gadu to pakāpeniski palielina, un pirmais palielinājums paredzēts 2006. gadā par 50 tonnām (5 % no sākotnējā daudzuma jeb 1 000 tonnām).”
18.12.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 332/7 |
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1493/2007
(2007. gada 17. decembris),
ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 842/2006 nosaka formātu ziņojumam, kas jāiesniedz dažu fluorētu siltumnīcefekta gāzu ražotājiem, importētājiem un eksportētājiem
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 842/2006 par dažām fluorētām siltumnīcefekta gāzēm (1) un jo īpaši tās 6. panta 2. punktu,
tā kā:
(1) |
Lai Komisijai un dalībvalstīm sniegtu papildu informāciju ar mērķi iegūt emisiju datus par attiecīgajām nozarēm, datos, kas importētājiem un ražotājiem jāiesniedz attiecībā uz fluorētajām siltumnīcefekta gāzēm, ir jāietver aplēse par daudzumiem, kurus paredzēts izmantot galvenajos lietojumos [izmantošanas veidos], tostarp par daudzumiem, kurus paredzēts izmantot par izejvielām. |
(2) |
Ražotāji iegādājas fluorētās siltumnīcefekta gāzes no citiem ražotājiem un tās pārdod citiem ražotājiem komerciālu iemeslu dēļ, un tādos gadījumos vienīgi ražotājs, kas izdarījis pirkumu, var ziņot par to vielu daudzumiem, ko paredzēts izmantot galvenajos lietojumos. |
(3) |
Ar ieinteresētajām personām ir bijušas konsultācijas par ziņojuma formātu, un ir ņemta vērā to ziņošanas pieredze saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 29. jūnija Regulu (EK) Nr. 2037/2000 par vielām, kas noārda ozona slāni (2). |
(4) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2037/2000 18. panta 1. punktā minētās komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulas (EK) Nr. 842/2006 6. panta 1. punktā minētā ziņojuma formāts ir izklāstīts šīs regulas pielikumā.
2. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2007. gada 17. decembrī
Komisijas vārdā —
Komisijas loceklis
Stavros DIMAS
(1) OV L 161, 14.6.2006., 1. lpp.
(2) OV L 244, 29.9.2000., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Lēmumu 2007/540/EK (OV L 198, 31.7.2007., 35. lpp.).
PIELIKUMS
ZIŅOŠANAS VEIDLAPA FLUORĒTU SILTUMNĪCEFEKTA GĀZU RAŽOTĀJIEM, IMPORTĒTĀJIEM UN EKSPORTĒTĀJIEM
1. DAĻA
2. DAĻA
3. DAĻA
4. DAĻA
5. DAĻA
6. DAĻA
7. DAĻA
18.12.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 332/25 |
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1494/2007
(2007. gada 17. decembris)
par marķējuma formas un marķēšanas papildu prasību noteikšanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 842/2006 attiecībā uz ražojumiem un iekārtām, kurās izmanto dažas fluorētas siltumnīcefekta gāzes
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 842/2006 par dažām fluorētām siltumnīcefekta gāzēm (1) un jo īpaši tās 7. panta 3. punktu,
tā kā:
(1) |
Saskaņā ar minētās regulas 7. panta 3. punktu pārbaudīta papildus vides informācijas norādīšanas nepieciešamība Regulas (EK) Nr. 842/2006 7. panta 2. punktā minēto ražojumu un iekārtu marķējumā. |
(2) |
Marķēšanas prasībās ņemtas vērā Kopienā patlaban izmantojamās marķēšanas sistēmas ražojumiem un iekārtām, kurās izmanto fluorētas siltumnīcefekta gāzes, kā arī tās marķēšanas sistēmas, kuras šādiem ražojumiem un iekārtām noteiktas nozares standartos. |
(3) |
Skaidrības labad ir ieteicams noteikt marķējumā norādāmās informācijas precīzu formulējumu. Dalībvalstīm jābūt iespējām pieņemt lēmumu par savas valodas izmantošanu šajā marķējumā. |
(4) |
Marķējumā jāiekļauj papildu informācija par to, vai saldēšanas un gaisa kondicionēšanas ražojumu un iekārtu, kā arī siltumsūkņu, uz kuriem attiecas šī regula, siltumizolācijas materiāla uzputošanai izmantotas fluorētas siltumnīcefekta gāzes, lai tādējādi veicinātu to iespējamu rekuperāciju no šīm putuplastmasām. |
(5) |
Ja fluorētas siltumnīcefekta gāzes attiecīgajā ražojumā vai iekārtā pievienotas ārpus ražošanas uzņēmumam, marķējumā jānorāda fluorēto siltumnīcefekta gāzu kopējais daudzums, kas ir ražojumā vai iekārtā. |
(6) |
Marķējumam jābūt izveidotam tā, lai tas būtu skaidri salasāms un noteikti atrastos tam paredzētajā vietā uz ražojuma vai iekārtas, kamēr attiecīgajā ražojumā vai iekārtā ir iekšā fluorētas siltumnīcefekta gāzes. |
(7) |
Marķējuma novietojumam jābūt tādam, lai to varētu redzēt uzstādīšanas un apkopes darbinieki. |
(8) |
Uz gaisa kondicionēšanas ražojumiem un iekārtām un siltumsūkņiem marķējums jāpiestiprina, ņemot vērā attiecīgā ražojuma vai iekārtas tehniskās īpašības. |
(9) |
Iespēja marķējumā iekļaut papildu vides informāciju ražotājiem rada zināmas grūtības vajadzīgo pielāgojumu izdarīšanai attiecībā uz marķējumu, un tāpēc pirms šīs regulas piemērošanas ir jāparedz zināms laika posms. |
(10) |
Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kas izveidota, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2037/2000 (2) 18. panta 1. punktu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Priekšmets
Šajā regulā noteikta izmantojamā marķējuma forma un marķēšanas papildu prasības, kas attiecas uz Regulas (EK) Nr. 842/2006 7. panta 2. punktā minētajiem ražojumiem un iekārtām.
2. pants
Marķēšanas prasības
1. Ražojumiem un iekārtām, uz kurām attiecas šī regula, jābūt marķējumam, kurā ir šāda informācija:
a) |
teksts “Satur Kioto protokolā noteiktās fluorētas siltumnīcefekta gāzes”; |
b) |
iekārtā esošo vai tajā izmantošanai paredzēto fluorēto siltumnīcefekta gāzu saīsināti ķīmiskie nosaukumi, iekārtas vai vielas apzīmēšanai izmantojot pieņemtu nozares standarta nomenklatūru; |
c) |
fluorēto siltumnīcefekta gāzu daudzums kilogramos; |
d) |
attiecīgos gadījumos teksts “Hermētiski noslēgts”. |
2. Šā panta 1. punktā minētajām prasībām papildu saldēšanas un gaisa kondicionēšanas ražojumi un iekārtas, kā arī siltumsūkņi, kuru siltumizolācijas materiāla uzputošanai izmantotas fluorētas siltumnīcefekta gāzes, pirms laišanas tirgū jāmarķē ar uzrakstu, kuram ir šāds teksts: “Materiāls uzputots ar fluorētām siltumnīcefekta gāzēm”.
3. Gadījumos, kad fluorētas siltumnīcefekta gāzes var pievienot ārpus ražošanas uzņēmumam un ražotājs to kopējo daudzumu nav noteicis, marķējumā jānorāda ražošanas uzņēmumā iepildītais daudzums un marķējumā jāparedz vieta ārpus ražošanas uzņēmumam pievienojamā daudzuma norādīšanai, kā arī vieta, kur norādīt fluorēto siltumnīcefekta gāzu kopējo daudzumu.
4. Dalībvalstis savās teritorijās var laist tirgū ražojumus un iekārtas, uz kurām attiecas šī regula, 1., 2. un 3. punktā minētās marķēšanas prasības var ievērot, izmantojot to oficiālās valodas.
3. pants
Marķējuma forma
1. Informācija, kura minēta 2. pantā, jānorāda marķējumā, kas jāpiestiprina ražojumiem un iekārtām, uz kurām attiecas šī regula.
2. Informācijai jāizceļas uz marķējuma fona, rakstzīmju lielumam un to attālumam jābūt tādam, lai informācija būtu skaidri salasāma.
Gadījumos, kad šajā regulā noteikto informāciju iekļauj marķējumā, kas jau ir piestiprināts attiecīgajam ražojumam vai iekārtai, tai izmantojamo rakstzīmju izmērs nedrīkst būt mazāks kā mazākajām rakstzīmēm, ar kurām rakstīta šajā marķējumā jau esošā informācija.
3. Visam marķējumam un tā saturam jābūt izveidotam tā, lai parastos ekspluatācijas apstākļos būtu tam paredzētajā vietā uz ražojuma vai iekārtas un būtu skaidri salasāms, kamēr attiecīgajā ražojumā vai iekārtā ir fluorētas siltumnīcefekta gāzes.
4. pants
Marķējuma novietojums
1. Papildus Regulas (EK) Nr. 842/2006 7. panta 1. punktā norādītajām vietām marķējumu var izvietot uz esošajām uzrakstu plāksnēm vai informācijas marķējuma, tam blakus vai arī blakus apkopju veikšanai paredzētajām piekļuves vietām.
2. Gaisa kondicionēšanas ražojumiem un iekārtām, kā arī siltumsūkņiem ar atsevišķām iekštelpu un āra sekcijām, kas savienotas cauruļvadu, pa kuru plūst aukstumnesējs, marķējuma informāciju piestiprina pie tās iekārtas daļas, kurā sākotnēji uzpilda aukstumnesēju.
5. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Regulu piemēro no 2008. gada 1. aprīļa.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2007. gada 17. decembrī
Komisijas vārdā —
Komisijas loceklis
Stavros DIMAS
(1) OV L 161, 14.6.2006., 1. lpp.
(2) OV L 244, 29.9.2000., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Lēmumu 2007/540/EK (OV L 198, 31.7.2007., 35. lpp.).
DIREKTĪVAS
18.12.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 332/27 |
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2007/65/EK
(2007. gada 11. decembris),
ar ko groza Padomes Direktīvu 89/552/EEK par dažu tādu televīzijas raidījumu veidošanas un apraides noteikumu koordinēšanu, kas ietverti dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 47. panta 2. punktu un 55. pantu,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),
ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),
lemjot saskaņā ar Līguma 251. pantā paredzēto procedūru (3),
tā kā:
(1) |
Ar Padomes Direktīvu 89/552/EEK (4) koordinē dažus tādus raidījumu veidošanas un apraides noteikumus, kas ietverti dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos. Tomēr, ņemot vērā jaunās tehnoloģijas audiovizuālo mediju pakalpojumu pārraidīšanā, ir jāpielāgo tiesiskais regulējums, lai ņemtu vērā strukturālo pārmaiņu, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (“IKT”) izplatības un tehnoloģiju attīstības ietekmi uz uzņēmējdarbības modeļiem, jo īpaši komerciālās apraides finansēšanu, un lai nodrošinātu optimālus apstākļus Eiropas informāciju tehnoloģiju un plašsaziņas līdzekļu nozares un pakalpojumu konkurētspējai un tiesiskajai noteiktībai, kā arī kultūras un valodu daudzveidības ievērošanu. |
(2) |
Normatīvie un administratīvie akti dalībvalstīs saistībā ar televīzijas raidījumu veidošanu un apraides noteikumiem jau ir koordinēti Direktīvā 89/552/EEK, turpretim noteikumos, kas attiecināmi uz tādām darbībām kā audiovizuālo mediju pakalpojumi pēc pieprasījuma, ietverta neatbilstība, kas dažos gadījumos var kavēt minēto pakalpojumu brīvu kustību Eiropas Kopienā un traucēt konkurenci iekšējā tirgū. |
(3) |
Audiovizuālo mediju pakalpojumi vienlīdz ir kultūras un ekonomikas pakalpojumi. To pieaugošā nozīme attiecībā uz sabiedrību, demokrātiju, jo īpaši nodrošinot informācijas brīvību, viedokļu dažādību un mediju plurālismu, kā arī uz izglītību un kultūru attaisno īpašu noteikumu piemērošanu šiem pakalpojumiem. |
(4) |
Līguma 151. panta 4. punktā noteikts, ka Kopienai savā rīcībā saskaņā ar Līguma noteikumiem jāņem vērā kultūras aspekti, jo īpaši – lai respektētu un veicinātu kultūru daudzveidību. |
(5) |
Eiropas Parlamenta rezolūcijās, kuras pieņemtas 2005. gada 1. decembrī (5) un 2006. gada 4. aprīlī (6) saistībā ar Dohas sarunu kārtu un PTO ministru konferencēm, Eiropas Parlaments aicina neliberalizēt pamata sabiedriskos pakalpojumus, piemēram, audiovizuālos pakalpojumus, kuru liberalizāciju apspriež VVPT sarunās. Eiropas Parlaments rezolūcijā, kas pieņemta 2006. gada 27. aprīlī (7), atbalsta UNESCO Konvenciju par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu, kurā jo īpaši ir noteikts, ka “kultūras darbībām, precēm un pakalpojumiem ir gan ekonomiska, gan kultūras iedaba, jo tie ir identitātes, vērtību un nozīmes nesēji, un līdz ar to pret tiem nevajag izturēties tikai kā pret tirdzniecības vērtību”. UNESCO Konvencija Kopienas vārdā tika apstiprināta ar Padomes Lēmumu 2006/515/EK (2006. gada 18. maijs), lai noslēgtu Konvenciju par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu (8). Konvencija stājās spēkā 2007. gada 18. martā. Šajā direktīvā ir ievēroti minētās konvencijas principi. |
(6) |
Tradicionālie audiovizuālo mediju pakalpojumi, piemēram, televīzija, un jaunie audiovizuālo mediju pakalpojumi pēc pieprasījuma piedāvā ievērojamas nodarbinātības iespējas Kopienā, jo īpaši mazos un vidējos uzņēmumos, un veicina ekonomikas izaugsmi un ieguldījumus. Paturot prātā līdzvērtīgu konkurences apstākļu un reāla Eiropas audiovizuālo mediju pakalpojumu tirgus nozīmi, būtu jāņem vērā iekšējā tirgus pamatprincipi, piemēram, brīva konkurence un vienlīdzīga attieksme, lai nodrošinātu pārredzamību un prognozējamību audiovizuālo mediju pakalpojumu tirgū un panāktu mazākus šķēršļus ienākšanai tirgū. |
(7) |
Pastāvošā tiesiskā nenoteiktība un nevienlīdzīgi konkurences apstākļi attiecībā uz tiesisko režīmu, ar ko regulē jaunos audiovizuālo mediju pakalpojumus pēc pieprasījuma, traucē Eiropas uzņēmumiem, kas sniedz audiovizuālo mediju pakalpojumus. Tādēļ, lai novērstu konkurences traucējumus, uzlabotu tiesisko noteiktību, palīdzētu pabeigt iekšējā tirgus izveidi un atvieglinātu vienotas informācijas telpas ieviešanu, visiem audiovizuālo mediju pakalpojumiem – gan televīzijas apraidei (t.i., lineāriem audiovizuālo mediju pakalpojumiem), gan audiovizuālo mediju pakalpojumiem pēc pieprasījuma (t.i., nelineāriem audiovizuālo mediju pakalpojumiem) – ir vajadzīgs piemērot vismaz saskaņoto noteikumu pamatnosacījumus. Direktīvas 89/552/EEK pamatprincipi, proti, izcelsmes valsts princips un kopēji minimālie standarti ir pierādījuši savu vērtību, un tāpēc tie būtu turpmāk jāsaglabā. |
(8) |
Komisija 2003. gada 15. decembrī pieņēma Paziņojumu par Eiropas reglamentējošās audiovizuālās politikas nākotni, kurā tā uzsvēra, ka reglamentējošai politikai šajā nozarē ir jānodrošina noteiktas sabiedrības intereses, piemēram, kultūru daudzveidība, tiesības saņemt informāciju, mediju plurālisms, nepilngadīgo aizsardzība un patērētāju aizsardzība, kā arī darbības, lai veicinātu labāku sabiedrības informētību un mediju lietotājprasmi, gan šobrīd, gan turpmāk. |
(9) |
Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju Rezolūcijā (1999. gada 25. janvāris) par sabiedrisko televīzijas apraidi (9) tika vēlreiz apstiprināts, ka sabiedriskās televīzijas apraides uzdevumu izpildei ir vajadzīgs turpināt izmantot tehnoloģijas progresu. Privāto un valsts audiovizuālo mediju pakalpojumu sniedzēju līdzās pastāvēšana ir īpatnība, kas ir raksturīga Eiropas audiovizuālo mediju pakalpojumu tirgum. |
(10) |
Lai veicinātu izaugsmi un darba vietu skaita pieaugumu informācijas sabiedrības un mediju nozarēs, Komisija ir pieņēmusi iniciatīvu “i2010: Eiropas informācijas sabiedrība”. Tā ir visaptveroša stratēģija, kas paredzēta, lai veicinātu Eiropas satura ražošanu, ciparu ekonomikas attīstību un IKT izmantošanu, pamatojoties uz informācijas sabiedrības pakalpojumu un mediju pakalpojumu, tīklu un ierīču konverģenci, modernizējot un izvēršot ES politikas instrumentus: reglamentējošos instrumentus, pētniecību un sadarbību ar nozari. Komisija pati ir apņēmusies radīt saskanīgu iekšējā tirgus struktūru informācijas sabiedrības pakalpojumiem un mediju pakalpojumiem, modernizējot audiovizuālo pakalpojumu tiesisko regulējumu, sākot ar Komisijas 2005. gada priekšlikumu modernizēt direktīvu par televīziju bez robežām, pārstrādājot to direktīvā par audiovizuālo mediju pakalpojumiem. Principā i2010 mērķis būs sasniegts, ļaujot nozarei attīstīties, izmantojot tikai vajadzīgo tiesisko regulējumu, kā arī ļaujot attīstīties, ieviest jauninājumus un radīt darba vietas brīvā tirgū mazajiem uzņēmumiem, kas sāk darbību un ir nākotnes labklājības un darba vietu radītāji. |
(11) |
Eiropas Parlaments 2003. gada 4. septembrī (10), 2004. gada 22. aprīlī (11) un 2005. gada 6. septembrī (12) pieņēma rezolūcijas, ar ko aicina pielāgot Direktīvu 89/552/EEK, lai atspoguļotu strukturālās pārmaiņas un tehnoloģiju attīstību, pilnībā ņemot vērā minētās direktīvas pamatprincipus, kas paliek spēkā. Turklāt tas principā atbalstīja vispārējo pieeju – pamatnoteikumus attiecībā uz visiem audiovizuālo mediju pakalpojumiem un papildu noteikumus attiecībā uz televīzijas apraidi. |
(12) |
Ar šo direktīvu palielināta atbilstība pamattiesībām, un tā pilnībā atbilst Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (13) atzītajiem principiem, jo īpaši tās 11. pantam. Šajā ziņā šai direktīvai nekādā veidā nebūtu jāliedz dalībvalstīm piemērot to konstitucionālos noteikumus par preses brīvību un vārda brīvību plašsaziņas līdzekļos. |
(13) |
Šai direktīvai nebūtu jāietekmē dalībvalstu saistības, kas izriet, piemērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/34/EK (1998. gada 22. jūnijs), ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā (14) un Informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu sfērā. Tādējādi plānotie valstu pasākumi, kas piemērojami audiovizuālo mediju pakalpojumiem pēc pieprasījuma un kas ir stingrāki vai sīkāk izstrādāti nekā tie pasākumi, kas vajadzīgi, lai vienkārši transponētu šo direktīvu, būtu jāpakļauj procesuālām saistībām, kas izveidotas ar Direktīvas 98/34/EK 8. pantu. |
(14) |
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/21/EK (2002. gada 7. marts) par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (15) saskaņā ar tās 1. panta 3. punktu neierobežo Kopienas vai valsts līmenī veiktos pasākumus, lai ievērotu vispārējās intereses mērķus, jo īpaši attiecībā uz satura reglamentēšanu un audiovizuālo politiku. |
(15) |
Nevienā no šīs direktīvas noteikumiem nav ietverta prasība vai aicinājums dalībvalstīm noteikt jaunas licencēšanas vai administratīvo atļauju sistēmas jebkādam audiovizuālo mediju pakalpojumu veidam. |
(16) |
Šajā direktīvā audiovizuālo mediju pakalpojumu definīcijai būtu jāattiecas tikai uz audiovizuālo mediju pakalpojumiem – televīzijas apraidi vai pakalpojumiem pēc pieprasījuma –, kuri ir plašsaziņas līdzekļi, tas ir, kuri ir domāti, lai tos saņemtu plašākas sabiedrības nozīmīga daļa un kam tādējādi var būt skaidri izteikta ietekme uz to. Tās darbības jomai būtu jāietver tikai pakalpojumi atbilstīgi definīcijai Līgumā un tādējādi būtu jāietver jebkurš saimnieciskās darbības veids, tostarp sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumu, bet nebūtu jāietver darbības, kas galvenokārt nav saistītas ar ekonomiku un kas nekonkurē ar televīzijas apraidi, piemēram, privātas tīmekļa vietnes un pakalpojumi, ar kuriem nodrošina privātu lietotāju radīta audiovizuāla satura izplatīšanu, kuras mērķis ir dalīties un mainīties ar šo audiovizuālo saturu interešu grupu vidū. |
(17) |
Audiovizuālo mediju pakalpojumu pēc pieprasījuma īpatnība ir tā, ka tie ir “līdzīgi televīzijai”, t.i., tie konkurē attiecībā uz tā paša skatītāju loka iegūšanu kā televīzijas apraide un to būtība un to piekļuves līdzekļi lietotāju vedina loģiski paļauties, ka ir pieejama regulējoša aizsardzība, kas pastāv šīs direktīvas darbības jomā. Ņemot to vērā un lai novērstu nevienlīdzību attiecībā uz aprites brīvību un konkurenci, raidījuma jēdziens būtu jāsaprot dinamiski, ņemot vērā attīstību televīzijas apraidē. |
(18) |
Šajā direktīvā audiovizuālo mediju pakalpojumu definīcijai būtu jāattiecas tikai uz tiem plašsaziņas līdzekļiem, kuri veic uzdevumu informēt, izklaidēt un izglītot plašu sabiedrību, un būtu jāietver audiovizuāli komercpaziņojumi, bet nebūtu jāattiecas uz jebkāda veida privātu korespondenci, piemēram, elektronisko pastu, kas nosūtīts ierobežotam saņēmēju skaitam. Šai definīcijai nebūtu jāattiecas uz visiem tādiem pakalpojumiem, kuru pamatmērķis nav raidījumu izplatīšana, t.i., ja jebkura veida audiovizuāla satura klātbūtne pakalpojumā ir tikai nejauša un nav saistīta ar pakalpojuma galveno mērķi. Kā piemēru var minēt tīmekļa vietnes, kurās audiovizuāli elementi atrodas vienīgi kā papildinoši elementi, piemēram, animēti grafiskie elementi, īsa reklāma vai informācija saistībā ar produktu vai pakalpojumu, kas nav audiovizuāls. Šo iemeslu dēļ direktīvas darbības jomai nebūtu jāietver azartspēles, kas saistītas ar naudas likmēm, tostarp izlozes, derības un citi azartspēļu pakalpojumu veidi, kā arī tiešsaistes spēles un meklētājprogrammas, bet ne raidījumi, kas veltīti azartspēlēm. |
(19) |
Šajā direktīvā mediju pakalpojumu sniedzēja definīcijai nebūtu jāattiecas uz fiziskām un juridiskām personām, kas vienīgi pārraida raidījumus, par kuriem redakcionālā atbildība ir kādas trešās puses kompetencē. |
(20) |
Televīzijas apraide pašreiz ietver jo īpaši analogo un ciparu televīziju, tiešraidi, tīmekļapraidi un cikliski atkārtojamu raidījumu televīziju, savukārt audiovizuālo mediju pakalpojumiem pēc pieprasījuma ir pieskaitāms, piemēram, video pēc pieprasījuma. Visumā attiecībā uz televīzijas apraidi vai tiem televīzijas raidījumiem, ko tas pats mediju pakalpojumu sniedzējs piedāvā kā audiovizuālo mediju pakalpojumus pēc pieprasījuma, būtu jāuzskata, ka šīs direktīvas prasības ir ievērotas, izpildot prasības, kas piemērojamas televīzijas apraidei, t.i., lineārai pārraidei. Tomēr, ja paralēli piedāvā dažāda veida pakalpojumus, bet tie ir skaidri nodalīti pakalpojumi, šī direktīva būtu jāpiemēro katram attiecīgajam pakalpojumam. |
(21) |
Šīs direktīvas darbības jomai nebūtu jāattiecas uz laikrakstu un žurnālu elektroniskām versijām. |
(22) |
Šajā direktīvā terminam “audiovizuāls” būtu jāattiecas uz kustīgiem attēliem ar skaņu vai bez tās, tādējādi ietverot mēmās filmas, bet neaptverot skaņas pārraidi vai radio pakalpojumus. Lai arī galvenais audiovizuālo mediju pakalpojumu mērķis ir sniegt raidījumus, šādu pakalpojumu definīcija būtu jāpiemēro arī uz tekstu balstītam saturam, ko sniedz kopā ar šādiem raidījumiem, piemēram, subtitru pakalpojumi un elektroniski raidījumu apraksti. Atsevišķiem uz tekstu balstītiem pakalpojumiem nevajadzētu būt šīs direktīvas darbības jomā, un tam nebūtu jāskar dalībvalstu tiesības reglamentēt šādus pakalpojumus valsts mērogā saskaņā ar Līgumu. |
(23) |
Redakcionālās atbildības jēdziens ir būtisks, lai noteiktu mediju pakalpojumu sniedzēja nozīmi un tādējādi definētu audiovizuālo mediju pakalpojumus. Pieņemot pasākumus šīs direktīvas īstenošanai, dalībvalstis var sīkāk precizēt redakcionālās atbildības definīcijas aspektus, jo īpaši jēdzienu “efektīva kontrole”. Šai direktīvai nebūtu jāskar saistību izņēmumi, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2000/31/EK (2000. gada 8. jūnijs) par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (Direktīva par elektronisko tirdzniecību) (16). |
(24) |
Televīzijas apraides kontekstā vienlaicīgas skatīšanas jēdzienam būtu jāattiecas arī uz gandrīz vienlaicīgu skatīšanu, jo pastāv variācijas dēļ īsas kavēšanās starp pārraides translāciju un uztveršanu sakarā ar tehniskiem iemesliem, kas saistīti ar translācijas procesu. |
(25) |
Visām audiovizuālo mediju pakalpojuma iezīmēm, kā noteikts tā definīcijā un izskaidrots 16. līdz 23. apsvērumā, būtu jāpastāv vienlaicīgi. |
(26) |
Papildus televīzijas reklāmai un televeikalam šajā direktīvā būtu jāievieš plašāka audiovizuāla komerciālā paziņojuma definīcija, kurai tomēr nebūtu jāietver sabiedriskas nozīmes sludinājumi un aicinājumi uz labdarību. |
(27) |
Izcelsmes valsts principam joprojām vajadzētu būt šīs direktīvas galvenajam elementam, jo tas ir būtisks iekšējā tirgus radīšanai. Tādējādi šis princips būtu jāpiemēro visiem audiovizuālo mediju pakalpojumiem, lai nodrošinātu juridisko noteiktību mediju pakalpojumu sniedzējiem kā svarīgu pamatu jauniem uzņēmējdarbības modeļiem un šādu pakalpojumu izvēršanai. Tas ir arī būtiski, lai nodrošinātu brīvu informācijas un audiovizuālo raidījumu plūsmu iekšējā tirgū. |
(28) |
Lai veicinātu spēcīgu, konkurētspējīgu un integrētu Eiropas audiovizuālo nozari un visā Eiropas Savienībā palielinātu mediju plurālismu, audiovizuālo mediju pakalpojumu sniedzējam vajadzētu būt tikai vienas dalībvalsts jurisdikcijā un informācijas plurālismam vajadzētu būt Eiropas Savienības pamatprincipam. |
(29) |
Tehnoloģiju attīstība, jo īpaši attiecībā uz ciparu satelītu raidījumiem, nozīmē, ka būtu jāpielāgo papildu kritēriji, lai nodrošinātu piemērotu audiovizuālo mediju pakalpojuma regulējumu un tā efektīvu īstenošanu, kā arī piešķirtu dalībniekiem faktiskas tiesības noteikt šāda pakalpojuma saturu. |
(30) |
Tā kā šī direktīva attiecas uz plašai sabiedrībai piedāvātajiem pakalpojumiem Eiropas Savienībā, tā būtu jāpiemēro tikai tiem audiovizuālo mediju pakalpojumiem, kurus plaša sabiedrība var uztvert tieši vai netieši vienā vai vairākās dalībvalstīs ar standarta galaiekārtām. “Standarta galaiekārtu” definīcija būtu jāatstāj valstu kompetento iestāžu ziņā. |
(31) |
Līguma 43. līdz 48. pantā ir noteiktas pamattiesības brīvi veikt uzņēmējdarbību. Tādēļ pakalpojuma sniedzējiem kopumā būtu jāvar brīvi izvēlēties dalībvalsti, kurā tie vēlas veikt uzņēmējdarbību. Eiropas Kopienu Tiesa turklāt ir uzsvērusi, ka “Līgums neaizliedz uzņēmumam brīvi sniegt pakalpojumus, ja tas nepiedāvā pakalpojumus dalībvalstī, kurā tas veic uzņēmējdarbību” (17). |
(32) |
Dalībvalstīm būtu jāspēj piemērot sīkāk izstrādātus un stingrākus noteikumus šīs direktīvas koordinētajās jomās attiecībā uz to jurisdikcijā esošiem mediju pakalpojumu sniedzējiem, vienlaikus nodrošinot, ka šie noteikumi atbilst Kopienas tiesību vispārējiem principiem. Lai regulētu tādas situācijas, kad raidorganizācija citas dalībvalsts jurisdikcijā veic televīzijas apraidi, kas pilnībā vai galvenokārt ir vērsta uz citas dalībvalsts teritoriju, piemērots risinājums, kurā ņemtas vērā dalībvalstu bažas, neapšaubot izcelsmes valsts principa atbilstīgu piemērošanu, būtu izvirzīt prasību dalībvalstīm sadarboties un – noteikumu pārkāpšanas gadījumā – veikt Tiesas tiesu prakses kodifikāciju (18) apvienojumā ar efektīvāku procedūru. Jēdzienu “normas vispārēju sabiedrības interešu jomā” ir attīstījusi Tiesa savā judikatūrā saistībā ar Līguma 43. un 49. pantu, un šis jēdziens aptver, cita starpā, patērētāju aizsardzības, nepilngadīgo aizsardzības un kultūras politikas normas. Dalībvalstij, kas lūdz sadarboties, būtu jānodrošina tas, ka attiecīgie sīkāk izstrādātie valsts noteikumi ir objektīvi nepieciešami, ka tos piemēro nediskriminējoši un samērīgi. |
(33) |
Lai dalībvalsts katrā gadījumā atsevišķi varētu novērtēt, ka translācija, ko veic mediju pakalpojumu sniedzējs, kas veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī, pilnībā vai galvenokārt vērš savu darbību uz pirmās minētās dalībvalsts teritoriju, pirmā dalībvalsts var atsaukties uz tādiem rādītājiem kā televīzijas reklāmas izcelsme un/vai ienākumu izcelsme no abonēšanas maksas, galvenā pakalpojuma valoda vai raidījumu vai komerciālu paziņojumu izmantošana, kas īpaši paredzēti tās dalībvalsts auditorijai, kurā tos pārraida. |
(34) |
Saskaņā ar šo direktīvu neatkarīgi no izcelsmes valsts principa piemērošanas dalībvalstis var turpināt piemērot pasākumus, kas ierobežo televīzijas apraides brīvu apriti, bet tikai saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti šajā direktīvā, un saskaņā ar tajā noteikto procedūru. Tomēr Tiesa ir konsekventi uzsvērusi, ka jebkurš ierobežojums brīvi sniegt pakalpojumus, piemēram, jebkura atkāpe no Līguma pamatprincipa, ir jāinterpretē ierobežojoši (19). |
(35) |
Attiecībā uz audiovizuālo mediju pakalpojumiem pēc pieprasījuma to brīvas nodrošināšanas ierobežojumus vajadzētu būt iespējams ieviest tikai saskaņā ar nosacījumiem un procedūrām, kas ir līdzīgas tiem nosacījumiem un procedūrām, kas paredzētas Direktīvas 2000/31/EK 3. panta 4., 5. un 6. punktā. |
(36) |
Komisijas Paziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei “Labāks regulējums izaugsmei un darba vietām Eiropas Savienībā” uzsvērta piemērotas reglamentējošās pieejas rūpīgas analīzes nepieciešamība, jo īpaši – lai noteiktu, vai tiesību akti ir lietderīgi attiecīgajā nozarē un problēmas risināšanā vai arī jāņem vērā tādas alternatīvas kā kopregulējums vai pašregulējums. Turklāt pieredze rāda, ka gan kopregulēšanas, gan pašregulēšanas instrumentiem, kas īstenoti saskaņā ar dalībvalstu dažādajām tiesību tradīcijām, var būt svarīga nozīme, nodrošinot augsta līmeņa patērētāju aizsardzību. Pasākumi, kuru mērķis ir īstenot sabiedrības intereses jauno audiovizuālo mediju pakalpojumu nozarē, ir efektīvāki, ja tos veic ar pakalpojumu sniedzēju aktīvu atbalstu. Tā pašregulējums ir brīvprātīgas iniciatīvas veids, kas uzņēmējiem, sociālajiem partneriem, nevalstiskām organizācijām vai apvienībām dod pašiem iespēju pieņemt savām vajadzībām kopējas pamatnostādnes. Dalībvalstīm saskaņā ar to atšķirīgām tiesību tradīcijām būtu jāatzīst loma, kas var būt efektīvam pašregulējumam, papildinot tiesību aktus un esošos juridiskos un/vai administratīvos mehānismus, un tā noderīgo ieguldījumu šīs direktīvas mērķu sasniegšanā. Tomēr, lai arī pašregulējums varētu būt papildu metode, lai īstenotu šīs direktīvas atsevišķus noteikumus, tai tomēr nebūtu pilnībā jāaizstāj dalībvalstu likumdevēju pienākumi. Kopregulēšana tās minimālajā veidā rada juridisko saikni starp pašregulēšanu un valsts likumdevēju saskaņā ar dalībvalstu tiesību tradīcijām. Kopregulēšanai būtu jāatļauj dalībvalstu iespēja iejaukties tādā gadījumā, ja tās mērķi netiek sasniegti. Neskarot dalībvalstu oficiālos pienākumus attiecībā uz transponēšanu, šī direktīva sekmē kopregulēšanas un pašregulēšanas lietošanu. Tas neuzliek dalībvalstīm pienākumu izveidot kopregulēšanas un/vai pašregulēšanas režīmus, nedz arī kavē vai apdraud pašreizējās kopregulēšanas vai pašregulēšanas iniciatīvas, kas jau ir izveidotas dalībvalstīs un darbojas efektīvi. |
(37) |
“Mediju lietotājprasme” attiecas uz iemaņām, zināšanām un izpratni, kas patērētājam ļauj izmantot plašsaziņas līdzekļus efektīvi un droši. Cilvēki ar mediju lietotājprasmi spēj veikt pamatotu izvēli, izprast satura un pakalpojumu būtību un izmantot visu iespēju klāstu, ko piedāvā jaunās komunikāciju tehnoloģijas. Tādi cilvēki var labāk aizsargāt sevi un savas ģimenes no kaitīga vai aizvainojoša satura. Tādēļ būtu jāveicina mediju lietotājprasme visos sabiedrības slāņos un cieši jāseko progresam šajā jomā. Eiropas Parlamenta un Padomes Ieteikums (2006. gada 20. decembris) par nepilngadīgo personu un cilvēka cieņas aizsardzību un par tiesībām uz atbildi saistībā ar Eiropas audiovizuālo un tiešsaistes informācijas pakalpojumu nozares konkurētspēju (20) jau satur vairākus iespējamos pasākumus, ar ko veicināt mediju lietotājprasmi, piemēram, skolotāju un izglītības personāla nepārtraukta izglītošana, īpaša apmācība interneta jomā, kas paredzēta bērniem, sākot no maza vecuma, tostarp stundas, kurās var piedalīties vecāki, vai arī valsts mēroga kampaņas, kas paredzētas pilsoņiem, iesaistot visus komunikāciju plašsaziņas līdzekļus, lai sniegtu informāciju par to, kā atbildīgi izmantot internetu. |
(38) |
Televīzijas apraides tiesības attiecībā uz pasākumiem, kas izraisa lielu sabiedrības ieinteresētību, raidorganizācijas var iegūt ekskluzīvi. Tomēr ir svarīgi veicināt plurālismu ar ziņu raidījumu veidošanu un raidījumu dažādību visā Eiropas Savienībā un ievērot principus, kas atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 11. pantā. |
(39) |
Lai garantētu pamatbrīvību saņemt informāciju un nodrošināt, ka pilnīgi un pienācīgi tiek aizsargātas skatītāju intereses Eiropas Savienībā, tiem, kas izmanto ekskluzīvas televīzijas apraides tiesības attiecībā uz pasākumiem, kas izraisa lielu sabiedrības ieinteresētību, būtu jāpiešķir citām raidorganizācijām tiesības izmantot īsus izvilkumus vispārīgos ziņu raidījumos ar taisnīgiem, saprātīgiem un nediskriminējošiem nosacījumiem, ņemot vērā ekskluzīvās tiesības. Šādi nosacījumi būtu jāpaziņo savlaicīgi pirms pasākuma, kas izraisa lielu sabiedrības ieinteresētību, lai dotu pārējiem pietiekami daudz laika izmantot šādas tiesības. Raidorganizācijai būtu jāspēj izmantot šādas tiesības ar starpnieka palīdzību, kurš darbojas īpaši tās interesēs, izmantojot šo iespēju atbilstīgi konkrētam gadījumam. Šādus īsus izvilkumus varētu izmantot jebkurš kanāls, tostarp sporta kanāli, lai veiktu ES mēroga apraidi, un tiem nevajadzētu pārsniegt deviņdesmit sekundes. Piekļuves tiesības, lai veiktu īsus izvilkumus, būtu jāpiemēro pārrobežu kārtā tikai tad, ja tas ir nepieciešams. Tādēļ raidorganizācijai vispirms būtu jāmēģina iegūt piekļuvi no raidorganizācijas, kura veic uzņēmējdarbību tajā pašā dalībvalstī un kurai ir ekskluzīvas tiesības attiecībā uz konkrēto pasākumu. Vispārēju ziņu raidījuma jēdzienam nebūtu jāattiecas uz īsu izvilkumu kompilāciju izmantojumu raidījumos, kas veltīti izklaidei. Izcelsmes valsts princips būtu jāpiemēro gan īsu izvilkumu piekļuvei, gan pārraidei. Pārrobežu situācijā tas nozīmē, ka secīgi būtu jāpiemēro dažādi tiesību akti. Pirmkārt, attiecībā uz piekļuvi īsiem izvilkumiem būtu jāpiemēro tās dalībvalsts tiesību akti, kurā raidorganizācija, kas nodrošina sākotnējo signālu (t.i., sniedz piekļuvi), veic uzņēmējdarbību. Tā parasti ir dalībvalsts, kurā notiek attiecīgais pasākums. Ja dalībvalsts ir izveidojusi līdzvērtīgu piekļuves sistēmu attiecīgajam pasākumam, šīs dalībvalsts tiesību akti būtu jāpiemēro jebkurā gadījumā. Otrkārt, īsu izvilkumu apraides gadījumā būtu jāpiemēro tās dalībvalsts tiesību akti, kurā veic uzņēmējdarbību raidorganizācija, kas pārraida īsos izvilkumus. |
(40) |
Šīs direktīvas prasībām attiecībā uz pieeju pasākumiem, kas izraisa lielu sabiedrības ieinteresētību, īsu ziņu reportāžu nolūkā nebūtu jāskar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/29/EK (2001. gada 22. maijs) par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā (21) un atbilstīgās starptautiskās konvencijas autortiesību un blakustiesību jomā. Dalībvalstīm būtu jāveicina piekļuve pasākumiem, kas izraisa lielu sabiedrības ieinteresētību, piešķirot piekļuvi raidorganizācijas signālam šīs direktīvas nozīmē. Tomēr tās var izvēlēties citus līdzvērtīgus līdzekļus šīs direktīvas nozīmē. Šāds līdzeklis, cita starpā, ir piekļuves piešķiršana minēto notikumu norises vietai pirms atļaujas piešķiršanas piekļūt signālam. Raidorganizācijām nevajadzētu liegt noslēgt sīkāk izstrādātus līgumus. |
(41) |
Būtu jānodrošina, ka mediju pakalpojumu sniedzēju piekoptā prakse ziņu raidījumus, kas sniegti televīzijas tiešraidē, pēc tiešraides piedāvāt formātā pēc pieprasījuma, ir joprojām iespējama, bez tādas individuāla raidījuma veidošanas, kurā izlaisti īsi izvilkumi. Šai iespējai vajadzētu būt pieejamai vienīgi attiecībā uz identisku televīzijas pārraidītu raidījumu piegādi pēc pieprasījuma, ko veic tas pats mediju pakalpojumu sniedzējs, tāpēc šo iespēju nevar izmantot, lai pakalpojumu pēc pieprasījuma jomā veidotu jaunus uzņēmējdarbības modeļus, kuru pamatā ir īsi izvilkumi. |
(42) |
Audiovizuālo mediju pakalpojumi pēc pieprasījuma atšķiras no televīzijas apraides ar to, kādas ir lietotāja izvēles un kontroles iespējas un kā šie pakalpojumi ietekmē sabiedrību (22). Ar to ir attaisnojama mazāk stingra regulējuma piemērošana audiovizuālo mediju pakalpojumiem pēc pieprasījuma, uz kuriem attiecas tikai šīs direktīvas pamatnoteikumi. |
(43) |
Ņemot vērā audiovizuālo mediju pakalpojumu īpašo būtību, jo īpaši šo pakalpojumu ietekmi uz cilvēku uzskatu veidošanu, lietotājiem ir būtiski precīzi zināt, kurš ir atbildīgs par šo pakalpojumu saturu. Tādēļ ir svarīgi, lai dalībvalstis nodrošinātu, ka lietotājiem jebkurā laikā ir vienkārša un tieša piekļuve informācijai par mediju pakalpojumu sniedzēju. Katrai dalībvalstij ir jānolemj par praktiskiem aspektiem attiecībā uz to, kā var sasniegt šo mērķi, neskarot nevienu citu Kopienas tiesību aktu attiecīgos noteikumus. |
(44) |
Likumdevēji, mediju nozare un vecāki turpina bažīties par kaitīga satura pieejamību audiovizuālo mediju pakalpojumos. Būs arī jaunas problēmas, jo īpaši saistībā ar jauniem raidījumiem un jauniem produktiem. Tādēļ ir jāievieš noteikumi, lai aizsargātu nepilngadīgo fizisko, garīgo un morālo attīstību, kā arī cilvēka cieņu visos audiovizuālo mediju pakalpojumos, tostarp audiovizuālos komerciālajos paziņojumos. |
(45) |
Nepilngadīgo fiziskās, garīgās un morālās attīstības un cilvēku cieņas aizsardzībai veiktie pasākumi būtu rūpīgi jāsaskaņo ar izteiksmes brīvības pamattiesībām, kas noteiktas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Šo pasākumu, piemēram, personiskās identifikācijas numuru (PIN kodu), filtrēšanas sistēmu vai marķēšanas, izmantošanas mērķim vajadzētu būt tādam, lai nodrošinātu atbilstīgu nepilngadīgo fiziskās, garīgās un morālās attīstības aizsardzības un cilvēka cieņas aizsardzības līmeni, jo īpaši attiecībā uz audiovizuālo mediju pakalpojumiem pēc pieprasījuma. Ieteikumā par nepilngadīgo personu un cilvēka cieņas aizsardzību un par tiesībām uz atbildi jau ir atzīta filtrēšanas sistēmu un marķēšanas nozīme, un tajā ir ietverti vairāki pasākumi iespējamajām darbībām nepilngadīgo labā, piemēram, sistemātiska lietotāju nodrošināšana ar efektīvu, atjaunojamu un vienkārši lietojamu filtrēšanas sistēmu brīdī, kad tie abonē pakalpojumus pie piekļuves sniedzēja vai abonē pakalpojumus, kuri jo īpaši ir paredzēti bērniem un kurus uztverot darbojas automātiska filtrēšanas sistēma. |
(46) |
Uz mediju pakalpojumu sniedzējiem, kas atrodas dalībvalstu jurisdikcijā, jebkurā gadījumā būtu jāattiecas aizliegumam izplatīt bērnu pornogrāfiju saskaņā ar Padomes Pamatlēmumu 2004/68/TI (2003. gada 22. decembris) par bērnu seksuālas izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu (23). |
(47) |
Nevienā no šīs direktīvas ieviestajiem noteikumiem, kas attiecas uz nepilngadīgo fiziskās, garīgās un morālās attīstības un cilvēka cieņas aizsardzību, nav noteikti pieprasīts, lai minēto interešu aizsardzības pasākumi būtu jāīsteno, publiskām iestādēm veicot audiovizuālo mediju pakalpojumu iepriekšēju pārbaudi. |
(48) |
Audiovizuālo mediju pakalpojumiem pēc pieprasījuma ir potenciāls daļēji aizstāt televīzijas apraidi. Attiecīgi, ja iespējams, tiem jāveicina Eiropas darbu veidošana un izplatīšana, tādējādi aktīvi veicinot kultūras daudzveidību. Šādu atbalstu Eiropas darbiem varētu nodrošināt, piemēram, ar minēto pakalpojumu sniedzēju finansiālu ieguldījumu Eiropas darbu ražošanā un tiesību iegūšanā, video pēc pieprasījuma pakalpojumu katalogos rezervējot minimālo daļu Eiropas darbiem vai pievilcīgi attēlojot Eiropas darbus elektroniskajos raidījumu aprakstos. Būs svarīgi regulāri pārbaudīt, kā audiovizuālo mediju pakalpojumos piemēro noteikumus attiecībā uz Eiropas darbu veicināšanu. Turklāt saskaņā ar šajā direktīvā minētajiem ziņojumiem dalībvalstis īpaši ņem vērā šādu pakalpojumu sniedzēju finansiālo ieguldījumu Eiropas darbu ražošanā un tiesību iegūšanā, Eiropas darbu daļu audiovizuālo mediju pakalpojumu katalogā, kā arī to, kā lietotāji faktiski izmanto šādu pakalpojumu sniedzēju piedāvātos Eiropas darbus. |
(49) |
Definējot “no raidorganizācijām neatkarīgus producentus”, kā minēts Direktīvas 89/552/EEK 5. pantā, dalībvalstīm vajadzētu atbilstīgi ņemt vērā tādus kritērijus kā īpašumtiesības ražotājfirmā un to raidījumu apjoms, kas sniegti vienai un tai pašai raidorganizācijai, kā arī sekundāro tiesību īpašumtiesības. |
(50) |
Īstenojot Direktīvas 89/552/EEK 4. panta noteikumus, dalībvalstīm būtu jāveicina tas, lai raidorganizācijas iekļautu atbilstīgu daļu Eiropas kopražojuma darbu vai Eiropas darbu, kuru izcelsme nav vietēja. |
(51) |
Ir svarīgi nodrošināt, ka kinematogrāfiskos darbus pārraida laikos, kas ir saskaņoti starp tiesību īpašniekiem un mediju pakalpojumu sniedzējiem. |
(52) |
Audiovizuālo mediju pakalpojumu pēc pieprasījuma pieejamība palielina patērētāju izvēli. Tādēļ nav nedz pamatoti, nedz arī saprātīgi no tehniskā viedokļa ieviest sīki izstrādātus noteikumus, lai reglamentētu audiovizuālus komerciālus paziņojumus attiecībā uz audiovizuālo mediju pakalpojumiem pēc pieprasījuma. Tomēr visiem audiovizuāliem komerciālajiem paziņojumiem būtu jāatbilst ne tikai identifikācijas noteikumiem, bet arī kvalitatīvo noteikumu pamatnosacījumiem, lai skaidri atbilstu sabiedriskās kārtības mērķiem. |
(53) |
Tiesības uz atbildi ir atbilstīgs tiesiskās aizsardzības līdzeklis televīzijas apraides jomā un to varētu piemērot arī tiešsaistes videi. Ieteikumā par nepilngadīgo personu un cilvēka cieņas aizsardzību un par tiesībām uz atbildi jau ir iekļautas piemērotas pamatnostādnes, lai īstenotu pasākumus valsts tiesību jomā vai praksē, ar kuriem pietiekami varētu nodrošināt tiesības uz atbildi vai vienlīdz iedarbīgus aizsardzības līdzekļus saistībā ar tiešsaistes mediju jomu. |
(54) |
Kā atzinusi Komisija skaidrojošajā paziņojumā par atsevišķiem reklāmas noteikumu aspektiem direktīvā par televīziju bez robežām (24), jaunu reklāmas paņēmienu attīstība un jauninājumi tirgzinībās ir radījuši jaunas efektīvas iespējas audiovizuāliem komerciāliem paziņojumiem tradicionālajos apraides pakalpojumos, potenciāli veicinot labāku konkurenci līdzvērtīgos apstākļos ar novatoriskiem pakalpojumiem pēc pieprasījuma. |
(55) |
Komerciālā un tehnoloģiju attīstība sniedz lietotājiem lielāku izvēli un atbildību, izmantojot audiovizuālo mediju pakalpojumus. Lai saglabātu samērību ar vispārējas nozīmes mērķiem, regulējumā būtu jāpieļauj noteikta elastības pakāpe attiecībā uz televīzijas apraidi. Atdalīšanas princips būtu jāattiecina tikai uz televīzijas reklāmu un televeikalu, produktu izvietošana būtu jāatļauj noteiktos apstākļos, ja vien dalībvalsts nav nolēmusi citādi, un būtu jāatceļ daži kvantitatīvi ierobežojumi. Tomēr, ja produkti tiek izvietoti slēptā veidā, to izvietošana būtu jāaizliedz. Atdalīšanas princips nedrīkst aizkavēt jaunu reklāmas paņēmienu izmantošanu. |
(56) |
Neatkarīgi no prakses, uz ko attiecas šī direktīva, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/29/EK (2005. gada 11. maijs), kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem (25), piemēro attiecībā uz tādu negodīgu komercpraksi kā maldināšana un agresīva darbība, kas sastopama audiovizuālo mediju pakalpojumos. Turklāt, tā kā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/33/EK (2003. gada 26. maijs) par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz tabakas izstrādājumu reklāmu un ar to saistīto sponsordarbību (26), ar kuru aizliedz cigarešu un citu tabakas izstrādājumu reklāmu un sponsorēšanu drukātajos plašsaziņas līdzekļos, informācijas sabiedrības pakalpojumos un radioapraidē, neskar Direktīvu 89/552/EEK, ņemot vērā audiovizuālo mediju pakalpojumu raksturīgās īpašības, saistība starp Direktīvu 2003/33/EK un Direktīvu 89/552/EEK pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā būtu jāsaglabā neskarta. 88. panta 1. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2001/83/EK (2001. gada 6. novembris) par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (27), ar kuru aizliedz reklamēt noteiktas zāles plašākai sabiedrībai, piemēro, neskarot Direktīvas 89/552/EEK 14. pantu, kā norādīts minētā panta 5. punktā. Saistība starp Direktīvu 2001/83/EK un Direktīvu 89/552/EEK pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā būtu jāsaglabā neskarta. Turklāt šai direktīvai nebūtu jāskar Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1924/2006 (2006. gada 20. decembris) par uzturvērtības un veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem (28). |
(57) |
Ņemot vērā to, ka arvien palielinās skatītāju iespējas izvairīties no reklāmas, izmantojot jaunas tehnoloģijas, piemēram, ciparu videoierakstu iekārtas, kā arī pieaugošo izvēli kanālu ziņā, vairs nav pamatoti ieviest sīki izstrādātu regulējumu attiecībā uz reklāmas ievietošanu nolūkā aizsargāt skatītājus. Lai gan ar šo direktīvu netiek palielināts pieļaujamais reklāmas daudzums stundā, raidorganizācijām ir dota rīcības elastība attiecībā uz reklāmas ievietošanu, ja tas pārmērīgi neietekmē raidījumu viengabalainību. |
(58) |
Direktīva ir paredzēta, lai nodrošinātu Eiropas televīzijas specifiskās īpatnības, saskaņā ar ko reklāmu vislabāk iekļauj starp raidījumiem, un tādējādi ierobežo to, ka tiek pārtraukta kinematogrāfisko darbu un televīzijas filmu, kā arī dažu tādu raidījumu kategoriju pārraidīšana, kurās vēl aizvien nepieciešama īpaša aizsardzība. |
(59) |
Televīzijas reklāmas apjoma ierobežojums vienā dienā pārsvarā bija teorētisks. Apjoma ierobežojums vienā stundā ir svarīgāks, jo tas attiecas arī uz visizdevīgākajiem raidlaikiem. Tādēļ būtu jāatceļ dienas ierobežojums, saglabājot stundu ierobežojumu attiecībā uz televīzijas reklāmu un televeikalu. Laika ierobežojumi attiecībā uz televeikaliem vai reklāmas kanāliem vairs neliekas pamatoti, ņemot vērā patērētāju pieaugošo izvēli. Tomēr ierobežojums – 20 % televīzijas reklāmas un televeikala apjoma vienā stundā – arvien paliek spēkā. Televīzijas reklāmas jēdzienu būtu jāizprot kā televīzijas reklāma Direktīvas 89/552/EEK, kas grozīta ar šo direktīvu, 1. panta i) punkta nozīmē tad, ja tas nepārsniedz divpadsmit minūtes. |
(60) |
Slēpts audiovizuāls komerciāls paziņojums ir ar šo direktīvu aizliegta prakse, jo tas negatīvi ietekmē patērētājus. Slēptu audiovizuālu komerciālu paziņojumu aizliegums neattiecas uz likumīgu produktu izvietošanu atbilstīgi šai direktīvai, ja skatītājs ir adekvāti informēts par produktu izvietošanas esamību. To var darīt, norādot uz to, ka produktu izvietošana notiek konkrētā raidījumā, piemēram, izmantojot neitrālu logotipu. |
(61) |
Produktu izvietošanu izmanto kinematogrāfiskos darbos un audiovizuālajos darbos, kas veidoti televīzijai, bet dalībvalstis šo praksi regulē atšķirīgi. Lai nodrošinātu vienlīdzīgus apstākļus un tādējādi palielinātu Eiropas mediju nozares konkurētspēju, ir jāpielāgo noteikumi attiecībā uz produktu izvietošanu. Šajā direktīvā iekļautajai produktu izvietošanas definīcijai būtu jāattiecas uz jebkuru audiovizuāla komerciālā paziņojuma veidu, kurā iekļauta atsauce uz produktu, pakalpojumu vai to preču zīmi, parādot to raidījumā, par samaksu vai līdzīgu atlīdzību. Preču vai pakalpojumu nodrošināšana bez maksas, piemēram, piešķirot ražotāju aksesuārus vai balvas, būtu jāuzskata par produktu izvietošanu vienīgi tad, ja attiecīgajām precēm vai pakalpojumiem ir ievērojama vērtība. Uz produkta izvietošanu attiecināmi tie paši kvalitatīvie noteikumi un ierobežojumi, kas piemērojami attiecībā uz audiovizuālu komerciālu paziņojumu. Izšķirošais kritērijs, ar kura palīdzību atšķir sponsorēšanu no produktu izvietošanas, ir tas, ka produktu izvietošanā atsauce uz produktu ir iestrādāta raidījuma darbībā un tādēļ definīcijā Direktīvas 89/552/EEK, kas grozīta ar šo direktīvu, 1. panta m) punktā ir lietots vārds “raidījumā” lokatīva locījumā. Turpretī atsauci uz sponsoru var parādīt programmas laikā, bet tā nav integrēta sižetā. |
(62) |
Principā produktu izvietošana būtu jāaizliedz. Tomēr attiecībā uz dažiem raidījumu veidiem ir pieļaujamas atkāpes, pamatojoties uz atļautās izvietošanas sarakstu. Dalībvalstīm vajadzētu būt tiesībām pilnībā vai daļēji atteikties no šīm atkāpēm, piemēram, atļaujot produktu izvietošanu vienīgi raidījumos, kas nav ekskluzīvi ražoti minētajā dalībvalstī. |
(63) |
Turklāt sponsorēšanai un produktu izvietošanai vajadzētu būt aizliegtai, ja tā ietekmē raidījumu saturu tā, ka ir skarta mediju pakalpojumu sniedzēja atbildība un redakcionālā neatkarība. Tas attiecas uz tematisko produktu izvietošanu. |
(64) |
Tiesības cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un gados veciem cilvēkiem piedalīties un integrēties Kopienas sociālajā un kultūras dzīvē ir nedalāmi saistītas ar pieejamu audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu. Veidi, kā nodrošināt pieejamību, ietver, bet ne tikai, žestu valodu, subtitrus, akustiskus aprakstus un viegli saprotamu izvēlnes vadību. |
(65) |
Saskaņā ar pienākumiem, kas dalībvalstīm noteikti Līgumā, tās ir atbildīgas par šīs direktīvas transponēšanu un efektīvu īstenošanu. Tās var brīvi izvēlēties atbilstīgus instrumentus saskaņā ar to tiesiskajām tradīcijām un izveidotajām struktūrām, un jo īpaši izvēlēties kompetento neatkarīgo regulējošo struktūru formu, lai tās varētu veikt savu darbu saistībā ar šīs direktīvas īstenošanu taisnīgi un pārskatāmi. Konkrētāk, dalībvalstu izvēlētajiem instrumentiem vajadzētu veicināt mediju plurālismu. |
(66) |
Ir vajadzīga cieša dalībvalstu kompetento regulējošo struktūru un Komisijas sadarbība, lai nodrošinātu pareizu šīs direktīvas piemērošanu. Tāpat jo īpaši svarīga ir dalībvalstu un dalībvalstu regulējošo struktūru sadarbība saistībā ar ietekmi, ko raidorganizācijas, kas veic uzņēmējdarbību vienā dalībvalstī, varētu radīt citā dalībvalstī. Ja valsts tiesību aktos ir paredzētas licencēšanas procedūras un ja ir iesaistīta vairāk nekā viena dalībvalsts, ir vēlams, lai attiecīgās struktūras savā starpā sazinātos, pirms izsniedz šādu licenci. Šai sadarbībai būtu jāattiecas uz visām jomām, kuras koordinē ar Direktīvu 89/552/EEK, kas grozīta ar šo direktīvu, un jo īpaši tās 2., 2.a un 3. pantu. |
(67) |
Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķus – proti, radīt telpu bez iekšējām robežām attiecībā uz audiovizuālo mediju pakalpojumiem, vienlaicīgi nodrošinot augstu aizsardzības līmeni attiecībā uz vispārējas intereses mērķiem, jo īpaši saistībā ar nepilngadīgo aizsardzību un cilvēka cieņas aizsardzību, kā arī veicinot tiesības cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka šīs direktīvas mēroga un iedarbības dēļ minētos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai. |
(68) |
Saskaņā ar 34. punktu Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (29) dalībvalstīm ir ieteikts gan savām vajadzībām, gan Kopienas interesēs izstrādāt savas tabulas, kur pēc iespējas precīzāk atspoguļota atbilstība starp šo direktīvu un tās transponēšanas pasākumiem, un padarīt tās publiski pieejamas, |
IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.
1. pants
Direktīvu 89/552/EEK groza šādi.
1) |
Nosaukumu aizstāj ar šādu tekstu: |
2) |
Direktīvas 1. pantu aizstāj ar šādu tekstu: “1. pants Šajā direktīvā:
|
3) |
Direktīvas 2. pantu aizstāj ar šādu tekstu: “2. pants 1. Katra dalībvalsts nodrošina, lai visi tās jurisdikcijā esošo mediju pakalpojumu sniedzēju sniegtie audiovizuālo mediju pakalpojumi atbilstu šīs dalībvalsts tiesību sistēmas noteikumiem, ko piemēro plašākai sabiedrībai paredzētiem audiovizuālo mediju pakalpojumiem. 2. Šajā direktīvā dalībvalsts jurisdikcijā esošie mediju pakalpojumu sniedzēji ir:
3. Šajā direktīvā uzskata, ka mediju pakalpojumu sniedzējs veic uzņēmējdarbību dalībvalstī šādos gadījumos:
4. Uzskata, ka mediju pakalpojumu sniedzēji, kam nav piemērojami 3. punktā minētie noteikumi, atrodas dalībvalsts jurisdikcijā šādos gadījumos:
5. Ja to, kuras dalībvalsts jurisdikcijā ir mediju pakalpojumu sniedzējs, nevar noteikt saskaņā ar 3. un 4. punktu, kompetentā dalībvalsts ir tā, kurā mediju pakalpojumu sniedzējs veic uzņēmējdarbību Līguma 43. līdz 48. panta nozīmē. 6. Šī direktīva nav piemērojama audiovizuālo mediju pakalpojumiem, kas paredzēti uztveršanai tikai trešās valstīs un ko tieši vai netieši ar standarta galaiekārtām neuztver auditorija vienā vai vairākās dalībvalstīs.” |
4) |
Direktīvas 2.a pantu groza šādi:
|
5) |
Direktīvas 3. pantu aizstāj ar šādu tekstu: “3. pants 1. Dalībvalstis patur tiesības pieprasīt, lai to jurisdikcijā esošie mediju pakalpojumu sniedzēji ievērotu sīkāk izstrādātas vai stingrākas normas jomās, kuras koordinē ar šo direktīvu, ja šādas normas ir saderīgas ar Kopienas tiesību aktiem. 2. Ja dalībvalsts:
tā var sazināties ar dalībvalsti, kuras jurisdikcijā ir attiecīgā raidorganizācija, lai panāktu abpusēji pieņemamu risinājumu problēmām, kas radušās. Saņemot pamatotu lūgumu no pirmās minētās dalībvalsts, jurisdikcijas dalībvalsts lūdz raidorganizāciju ievērot attiecīgās normas vispārējo sabiedrības interešu jomā. Jurisdikcijas dalībvalsts divos mēnešos informē pirmo dalībvalsti par rezultātiem, kas panākti saistībā ar minēto lūgumu. Jebkura no abām dalībvalstīm var aicināt kontaktkomiteju, kas izveidota saskaņā ar 23.a pantu, izskatīt attiecīgo lietu. 3. Ja dalībvalsts novērtē:
tā var pieņemt atbilstīgus pasākumus pret attiecīgo raidorganizāciju. Šādi pasākumi ir objektīvi nepieciešami, tos piemēro nediskriminējoši un samērīgi noteiktajiem mērķiem. 4. Dalībvalstis var veikt pasākumus atbilstīgi 3. punktam tikai tad, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:
5. Komisija pieņem lēmumu trīs mēnešu laikā pēc tam, kad tā saņēmusi paziņojumu, kas paredzēts 4. punkta a) apakšpunktā. Ja Komisija nolemj, ka pasākumi neatbilst Kopienas tiesību aktiem, attiecīgā dalībvalsts atturas no ierosināto pasākumu veikšanas. 6. Dalībvalstis savā tiesību sistēmā ar atbilstīgiem līdzekļiem nodrošina, lai to jurisdikcijā esošie mediju pakalpojumu sniedzēji efektīvi izpildītu šīs direktīvas noteikumus. 7. Dalībvalstis veicina kopregulēšanas un/vai pašregulēšanas režīmus valsts mērogā šīs direktīvas koordinētajās jomās, ciktāl to ļauj to attiecīgās tiesību sistēmas. Šie režīmi ir tādi, ka tos plaši atzīst galvenās ieinteresētās puses attiecīgajās dalībvalstīs un ka tie nodrošina efektīvu īstenošanu. 8. Direktīvu 2000/31/EK piemēro, izņemot gadījumus, ja vien šajā direktīvā paredzēts citādi. Ja rodas kolīzija starp Direktīvas 2000/31/EK noteikumu un šīs direktīvas noteikumu, prevalē šīs direktīvas noteikumi, ja vien šajā direktīvā nav paredzēts citādi.” |
6) |
Direktīvas 3.a pantu svītro. |
7) |
Iekļauj šādu nodaļu: “IIA NODAĻA NOTEIKUMI, KO PIEMĒRO VISIEM AUDIOVIZUĀLO MEDIJU PAKALPOJUMIEM 3.a pants Dalībvalstis nodrošina, ka to jurisdikcijā esošie audiovizuālo pakalpojumu sniedzēji ļauj pakalpojuma saņēmējiem vienkārši, tieši un pastāvīgi piekļūt vismaz šādai informācijai:
3.b pants Dalībvalstis ar atbilstīgiem līdzekļiem nodrošina, ka audiovizuālo mediju pakalpojumi, kurus nodrošina to jurisdikcijā esoši mediju pakalpojumu sniedzēji, nesatur naida kurināšanu rases, dzimuma, reliģijas vai valstspiederības dēļ. 3.c pants Dalībvalstis veicina to, lai to jurisdikcijā esošie mediju pakalpojumu sniedzēji nodrošinātu, ka viņu sniegtos pakalpojumus pakāpeniski dara pieejamus cilvēkiem, kam ir redzes vai dzirdes traucējumi. 3.d pants Dalībvalstis nodrošina, ka to jurisdikcijā esošie mediju pakalpojumu sniedzēji nepārraida kinematogrāfiskos darbus ārpus laika, kas saskaņots ar tiesību īpašniekiem. 3.e pants 1. Dalībvalstis nodrošina, ka to jurisdikcijā esošo mediju pakalpojumu sniedzēju nodrošinātie audiovizuālie komerciālie paziņojumi atbilst šādām prasībām:
2. Dalībvalstis un Komisija veicina to, lai mediju pakalpojumu sniedzēji izstrādātu rīcības kodeksus attiecībā uz nepieņemamiem audiovizuāliem komerciāliem paziņojumiem, kas ir iekļauti bērniem paredzētajos raidījumos vai pavada tos un kas ir veltīti pārtikai un dzērieniem, kuru sastāvā ir uzturvielas un vielas, kam ir noteikta uzturvērtība vai fizioloģiska ietekme, jo īpaši tādas vielas kā tauki, taukskābes, sāls/soda un cukuri, kuru pārmērīga lietošana uzturā nav ieteicama. 3.f pants 1. Audiovizuālo mediju pakalpojumi vai raidījumi, kas tiek sponsorēti, atbilst šādām prasībām:
2. Audiovizuālo mediju pakalpojumus vai raidījumus nesponsorē uzņēmumi, kuru pamatnodarbošanās ir cigarešu un citu tabakas izstrādājumu ražošana vai tirdzniecība. 3. Ja audiovizuālo mediju pakalpojumus vai raidījumus sponsorē uzņēmumi, kuru darbība ir saistīta ar zāļu ražošanu vai tirdzniecību un ārstēšanu, var reklamēt uzņēmuma nosaukumu vai tēlu, bet nereklamē konkrētas zāles vai ārstēšanu, kas ir pieejama tikai pēc ārsta norādījuma dalībvalstī, kuras jurisdikcijā ir mediju pakalpojumu sniedzējs. 4. Ziņas un aktuālo notikumu raidījumus nesponsorē. Dalībvalstis var aizliegt sponsora logotipa parādīšanu bērniem paredzētajos raidījumos, dokumentālās filmās un reliģiskos raidījumos. 3.g pants 1. Produktu izvietošana ir aizliegta. 2. Atkāpjoties no 1. punkta, produktu izvietošanu pieļauj, ja vien dalībvalsts nav nolēmusi citādi, šādos gadījumos:
Pirmajā ievilkumā paredzēto atkāpi nepiemēro bērniem paredzētajiem raidījumiem. Raidījumi, kuros ietverta produktu izvietošana, atbilst vismaz visām šādām prasībām:
Izņēmuma gadījumos dalībvalstis var atteikties no d) apakšpunktā noteiktās prasības ar nosacījumu, ka attiecīgo raidījumu nav izveidojis vai pasūtījis pats mediju pakalpojumu sniedzējs vai firma, kas saistīta ar mediju pakalpojumu sniedzēju. 3. Jebkurā gadījumā raidījumos neietver šādu produktu izvietošanu:
4. Šā panta 1., 2. un 3. punktu piemēro vienīgi raidījumiem, kas veidoti pēc 2009. gada 19. decembra.” |
8) |
Iekļauj šādu nodaļu: “IIB NODAĻA NOTEIKUMI, KAS ATTIECAS VIENĪGI UZ AUDIOVIZUĀLO MEDIJU PAKALPOJUMIEM PĒC PIEPRASĪJUMA 3.h pants Dalībvalstis veic atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka to jurisdikcijā esošu mediju pakalpojumu sniedzēju piedāvātos audiovizuālo mediju pakalpojumus pēc pieprasījuma, kas varētu nopietni kaitēt nepilngadīgo fiziskajai, garīgajai vai morālajai attīstībai, dara pieejamus vienīgi tādā veidā, ka ir nodrošināts, ka nepilngadīgie parastos apstākļos nedzirdēs vai neredzēs šādus audiovizuālo mediju pakalpojumus pēc pieprasījuma. 3.i pants 1. Dalībvalstis nodrošina, ka to jurisdikcijā esošo mediju pakalpojumu sniedzēju piedāvātie audiovizuālo mediju pakalpojumi pēc pieprasījuma, ja tas ir iespējams, ar atbilstīgiem līdzekļiem veicina Eiropas darbu izveidi un piekļuvi tiem. Šāda veicināšana varētu būt saistīta, cita starpā, ar finanšu ieguldījumu, ko minēto pakalpojumu sniedzēji sniegtu Eiropas darbu ražošanā un tiesību iegūšanā, vai arī ar attiecīgu daļu un/vai ievērojamo vietu, ko Eiropas darbi ieņem audiovizuālo mediju pakalpojumu piedāvātajā raidījumu katalogā. 2. Dalībvalstis ne vēlāk kā 2011. gada 19. decembrī un pēc tam ik pēc četriem gadiem paziņo Komisijai par 1. punkta īstenošanu. 3. Komisija, pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju un uz neatkarīga pētījuma rezultātiem paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par 1. punkta piemērošanu, ņemot vērā tirgus un tehnoloģiju attīstību, kā arī kultūras daudzveidības mērķi.” |
9) |
Iekļauj šādu nodaļu: “IIC NODAĻA NOTEIKUMI PAR EKSKLUZĪVĀM TIESĪBĀM UN ĪSO ZIŅU PĀRRAIDĒM TELEVĪZIJAS APRAIDĒ 3.j pants 1. Katra dalībvalsts var veikt pasākumus saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, lai nodrošinātu, ka tās jurisdikcijā esošās raidorganizācijas ekskluzīvi neraidītu notikumus, ko šajā dalībvalstī uzskatītu par īpaši svarīgiem sabiedrībai, tādā veidā, ka ievērojamai šīs dalībvalsts sabiedrības daļai ir liegta iespēja sekot šādiem notikumiem tiešraidē vai vēlākās reportāžās bezmaksas televīzijā. Ja šī raidorganizācija tā rīkojas, attiecīgā dalībvalsts izveido sarakstu ar noteiktiem notikumiem, valsts vai starptautiskiem pasākumiem, kurus tā uzskata par ļoti būtiskiem sabiedrībai. To veic skaidri un atklāti, un savlaicīgi. To veicot, attiecīgā dalībvalsts arī nosaka, vai šos pasākumus vajadzētu atspoguļot tiešraidē pilnībā vai daļēji vai vajadzības gadījumā vai objektīvu iemeslu dēļ sabiedrības interesēs tos pilnībā vai daļēji raidīs vēlāk. 2. Dalībvalstis steidzami informē Komisiju par jebkuriem pasākumiem, kas veikti vai kas jāveic, ievērojot 1. punktu. Trīs mēnešu laikā pēc paziņojuma Komisija pārbauda, vai šie pasākumi atbilst Kopienas tiesību aktiem un paziņo to citām dalībvalstīm. Tā prasa kontaktkomitejas atzinumu, kas izveidota saskaņā ar 23.a pantu. Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tā steidzami publicē informāciju par veiktajiem pasākumiem un vismaz reizi gadā dalībvalstu veikto pasākumu apvienoto sarakstu. 3. Dalībvalstis savu tiesību sistēmā ar pienācīgiem līdzekļiem nodrošina, ka to jurisdikcijā esošās raidorganizācijas pēc šīs direktīvas publicēšanas datuma izņēmuma kārtā neizmanto savas nopirktās ekskluzīvās tiesības, tādā veidā, lai neliegtu būtiskai citas dalībvalsts sabiedrības daļai iespēju sekot līdzi notikumiem, ko šī cita dalībvalsts saskaņā ar 1. un 2. punktu plāno raidīt tiešraidē pilnībā vai daļēji, vai arī vajadzības gadījumā vai objektīvu iemeslu dēļ sabiedrības interesēs tos vēlāk pilnībā vai daļēji raidīs bezmaksas televīzijā, kā noteikusi šī cita dalībvalsts saskaņā ar 1. punktu. 3.k pants 1. Dalībvalstis nodrošina, ka īsu ziņu reportāžu nolūkā visām raidorganizācijām, kas veic uzņēmējdarbību Kopienā, taisnīgā, saprātīgā un nediskriminējošā veidā ir piekļuve notikumiem, kas izraisa lielu sabiedrības ieinteresētību, kurus ekskluzīvā kārtībā pārraida to jurisdikcijā esoša raidorganizācija. 2. Ja citai raidorganizācijai, kas veic uzņēmējdarbību tajā pašā dalībvalstī, kurā veic uzņēmējdarbību raidorganizācija, kas cenšas iegūt piekļuvi, ir ekskluzīvas tiesības attiecībā uz notikumiem, kas izraisa lielu sabiedrības ieinteresētību, piekļuvi lūdz šai raidorganizācijai. 3. Dalībvalstis nodrošina, ka šāda piekļuve ir garantēta, ļaujot raidorganizācijām brīvi izvēlēties īsus izvilkumus, izmantojot raidorganizācijas pārraidīto signālu, norādot vismaz avotu, ja vien tas nav neiespējams praktisku iemeslu dēļ. 4. Kā alternatīvu 3. punktam dalībvalsts var izveidot līdzvērtīgu sistēmu, kurā panākta iespēja taisnīgā, saprātīgā un nediskriminējošā veidā gūt piekļuvi ar citiem līdzekļiem. 5. Īsus izvilkumus izmanto tikai vispārīgo ziņu raidījumiem, un tos var izmantot audiovizuālo mediju pakalpojumiem pēc pieprasījuma tikai tad, ja tas pats mediju pakalpojumu sniedzējs attiecīgo raidījumu piedāvā atliktā veidā. 6. Neskarot 1. līdz 5. punktu, dalībvalstis atbilstīgi to tiesību sistēmām un praksei nodrošina, ka ir definēti noteikumi un nosacījumi par šādu īsu izvilkumu sniegšanu, jo īpaši attiecībā uz jebkādas kompensēšanas kārtību, īsu izvilkumu maksimālo ilgumu un laika ierobežojumiem to translācijai. Ja ir paredzēta kompensācija, tā nepārsniedz papildu izmaksas, kas tieši radušās, sniedzot piekļuvi.” |
10) |
Direktīvas 4. panta 1. punktā tekstu “6. panta nozīmē” svītro. |
11) |
Direktīvas 6. un 7. pantu svītro. |
12) |
Direktīvas IV nodaļas nosaukumu aizstāj ar šādu tekstu: |
13) |
Direktīvas 10. pantu aizstāj ar šādu tekstu: “10. pants 1. Televīzijas reklāma un televeikals ir skaidri atpazīstams un atšķirams no redakcionālā satura. Neskarot jaunu reklāmas paņēmienu lietojumu, televīzijas reklāmu un televeikalu pilnīgi nošķir no citām raidījumu daļām ar optiskiem un/vai akustiskiem, un/vai telpiskiem līdzekļiem. 2. Atsevišķa reklāma un televeikals, kas nav iestarpinājumi sporta pasākumu pārraidē, ir izņēmums.” |
14) |
Direktīvas 11. pantu aizstāj ar šādu tekstu: “11. pants 1. Dalībvalstis nodrošina, ka, iestarpinot televīzijas reklāmu vai televeikalu raidījumos, netiek kaitēts raidījumu viengabalainībai, ņemot vērā raidījuma dabiskos pārtraukumus un tā ilgumu un būtību, kā arī nekaitē tiesību īpašnieku tiesībām. 2. Televīzijas filmu (izņemot daudzsēriju filmas, seriālus un dokumentālās filmas), kinematogrāfisko darbu un ziņu raidījumu raidīšanu var pārtraukt vienreiz ar televīzijas reklāmu un/vai televeikalu ne biežāk kā pēc paredzētām vismaz trīsdesmit minūtēm. Bērniem paredzēto raidījumu pārraidi var pārtraukt vienreiz ar televīzijas reklāmu un/vai televeikalu ne biežāk kā pēc paredzētām vismaz trīsdesmit minūtēm, ja raidījuma paredzētais ilgums pārsniedz trīsdesmit minūtes. Televīzijas reklāmas vai televeikalu neiestarpina reliģisku ceremoniju pārraidēs.” |
15) |
Direktīvas 12. un 13. pantu svītro. |
16) |
Direktīvas 14. panta 1. punktu svītro. |
17) |
Direktīvas 16. un 17. pantu svītro. |
18) |
Direktīvas 18. pantu aizstāj ar šādu tekstu: “18. pants 1. Televīzijas reklāmas un televeikala kopapjoms vienā stundā nepārsniedz 20 %. 2. Panta 1. punktu nepiemēro attiecībā uz raidorganizācijas paziņojumiem saistībā ar saviem raidījumiem un citiem produktiem, kas tieši atvasināti no šiem raidījumiem, sponsoru paziņojumiem un produktu izvietošanas.” |
19) |
Direktīvas 18.a pantu aizstāj ar šādu tekstu: “18.a pants Televeikala skatlogi ir skaidri norādīti ar optiskiem un akustiskiem līdzekļiem, un tie ir vismaz piecpadsmit minūšu gari un bez pārtraukumiem.” |
20) |
Direktīvas 19. pantu aizstāj ar šādu tekstu: “19. pants Šīs direktīvas noteikumus piemēro mutatis mutandis attiecībā uz televīzijas kanāliem, kas paredzēti tikai reklāmai un televeikalam, kā arī televīzijas kanāliem, kas paredzēti tikai pašreklāmai. Šiem kanāliem nepiemēro III nodaļu, kā arī 11. un 18. pantu.” |
21) |
Direktīvas 19.a pantu svītro. |
22) |
Direktīvas 20. pantu aizstāj ar šādu tekstu: “20. pants Neskarot 3. pantu, dalībvalstis, ņemot vērā Kopienas tiesību aktus, var paredzēt citādus nosacījumus nekā tie, kuri noteikti 11. panta 2. punktā un 18. pantā attiecībā uz televīzijas apraidi, kas domāta tikai savas valsts teritorijai un ko sabiedrība nevar tieši vai netieši uztvert vienā vai vairākās citās dalībvalstīs.” |
23) |
Direktīvas V nodaļas nosaukumu aizstāj ar šādu tekstu: |
24) |
Direktīvas 22.a un 22.b pantu svītro. |
25) |
Direktīvas VI nodaļas nosaukumu aizstāj ar šādu tekstu: |
26) |
Direktīvas 23.a panta 2. punkta e) apakšpunktu aizstāj ar šādu tekstu:
|
27) |
Iekļauj šādu nodaļu: “VIB NODAĻA SADARBĪBA STARP DALĪBVALSTU REGULĒJOŠAJĀM STRUKTŪRĀM 23.b pants Dalībvalstis veic atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu viena otru un Komisiju ar informāciju, kas vajadzīga šīs direktīvas piemērošanai, jo īpaši tās 2., 2.a un 3. panta piemērošanai, proti, šim nolūkam izmantojot kompetentās neatkarīgās regulējošās struktūras.” |
28) |
Direktīvas 25. un 25.a pantu svītro. |
29) |
Direktīvas 26. pantu aizstāj ar šādu tekstu: “26. pants Ne vēlāk kā 2011. gada 19. decembrī un pēc tam ik pēc trim gadiem Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai ziņojumu par šīs direktīvas piemērošanu un, ja vajadzīgs, izstrādā turpmākus priekšlikumus, lai to pielāgotu pārmaiņām audiovizuālo mediju pakalpojumu jomā, jo īpaši – ņemot vērā jaunākos tehnoloģijas sasniegumus, konkurētspēju nozarē un mediju lietotājprasmes līmeni visās dalībvalstīs. Šajā ziņojumā novērtē arī jautājumu par televīzijas reklāmu, kas pavada bērniem paredzētos raidījumus vai ir iekļauta tajos, un jo īpaši to, vai šajā direktīvā noteiktie noteikumi par reklāmas apjomu un kvalitāti ir nodrošinājuši prasīto aizsardzības līmeni.” |
2. pants
Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (2004. gada 27. oktobris) par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbildīgas par tiesību aktu īstenošanu patērētāju tiesību aizsardzības jomā (30), groza šādi:
— |
pielikuma “Direktīvas un regulas, uz kurām attiecas 3. panta a) apakšpunkts” 4. punktu aizstāj ar šādu tekstu:
|
3. pants
1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai vēlākais līdz 2009. gada 19. decembrim izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.
Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarīt šādas atsauces.
2. Dalībvalstis dara zināmus Komisijai to valsts tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņēmušas jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.
4. pants
Šī direktīva stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
5. pants
Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.
Strasbūrā, 2007. gada 11. decembrī
Eiropas Parlamenta vārdā —
priekšsēdētājs
H.-G. PÖTTERING
Padomes vārdā —
priekšsēdētājs
M. LOBO ANTUNES
(1) OV C 318, 23.12.2006., 202. lpp.
(2) OV C 51, 6.3.2007., 7. lpp.
(3) Eiropas Parlamenta 2006. gada 13. decembra Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts), Padomes 2007. gada 15. oktobra Kopēja nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta), Eiropas Parlamenta 2007. gada 29. novembra Nostāja.
(4) Padomes Direktīva 89/552/EEK (1989. gada 3. oktobris) par dažu tādu televīzijas raidījumu veidošanas un apraides noteikumu koordinēšanu, kas ietverti dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos (OV L 298, 17.10.1989., 23. lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 97/36/EK (OV L 202, 30.7.1997., 60. lpp.).
(5) OV C 285 E, 22.11.2006., 126. lpp.
(6) OV C 293 E, 2.12.2006., 155. lpp.
(7) OV C 296 E, 6.12.2006., 104. lpp.
(8) OV L 201, 25.7.2006., 15. lpp.
(9) OV C 30, 5.2.1999., 1. lpp.
(10) Eiropas Parlamenta rezolūcija par “Televīziju bez robežām” (OV C 76 E, 25.3.2004., 453. lpp.).
(11) Eiropas Parlamenta Rezolūcija par vārda brīvības un informācijas brīvības ierobežošanas risku, it īpaši Itālijā (Pamattiesību hartas 11. panta 2. punkts) (OV C 104 E, 30.4.2004., 1026. lpp.).
(12) Eiropas Parlamenta Rezolūcija par Direktīvas 89/552/EEK (“Televīzija bez robežām”), kas grozīta ar Direktīvu 97/36/EK, 4. un 5. panta piemērošanu no 2001. līdz 2002. gadam (OV C 193 E, 17.8.2006., 117. lpp.).
(13) OV C 364, 18.12.2000., 1. lpp.
(14) OV L 204, 21.7.1998., 37. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Direktīvu 2006/96/EK (OV L 363, 20.12.2006., 81. lpp.).
(15) OV L 108, 24.4.2002., 33. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 717/2007 (OV L 171, 29.6.2007., 32. lpp.).
(16) OV L 178, 17.7.2000., 1. lpp.
(17) Lieta C-56/96 VT4, 22. punkts; lieta C-212/97 Centros/Erhvervs-og Selskabsstyrelsen; skatīt arī: lieta C-11/95 Komisija/Beļģijas Karaliste un lieta C-14/96 Paul Denuit.
(18) Lieta C-212/97 Centros/Erhvervs-og Selskabsstyrelsen; lieta C-33/74 Van Binsbergen/Bestuur van de Bedrijfsvereniging; lieta C-23/93 TV 10 SA/Commissariaat voor de Media, 21. punkts.
(19) Lieta C-355/98 Komisija/Beļģija, 2000, ECR, I-1221. lpp., 28. punkts; lieta C-348/96 Calfa, 1999, ECR, I-0011. lpp., 23. punkts.
(20) OV L 378, 27.12.2006., 72. lpp.
(21) OV L 167, 22.6.2001., 10. lpp.
(22) Lieta C-89/04, Mediakabel.
(23) OV L 13, 20.1.2004., 44. lpp.
(24) OV C 102, 28.4.2004., 2. lpp.
(25) OV L 149, 11.6.2005., 22. lpp.
(26) OV L 152, 20.6.2003., 16. lpp.
(27) OV L 311, 28.11.2001., 67. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1901/2006 (OV L 378, 27.12.2006., 1. lpp.).
(28) OV L 404, 30.12.2006., 9. lpp. Labotā versija OV L 12, 18.1.2007., 3. lpp.
(29) OV C 321, 31.12.2003., 1. lpp.
(30) OV L 364, 9.12.2004., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2005/29/EK.
(31) OV L 298, 17.10.1989., 23. lpp.
(32) OV L 332, 18.12.2007., 27 lpp.”
II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta
LĒMUMI
Padome
18.12.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 332/46 |
PADOMES LĒMUMS
(2007. gada 29. novembris),
lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Ukrainu par personu atpakaļuzņemšanu
(2007/839/EK)
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 63. panta 3. punkta b) apakšpunktu saistībā ar 300. panta 2. punkta pirmās daļas pirmo teikumu un 300. panta 3. punkta pirmo daļu,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),
tā kā:
(1) |
Komisija Eiropas Kopienas vārdā risināja sarunas par nolīgumu ar Ukrainu par personu atpakaļuzņemšanu. |
(2) |
Saskaņā ar Padomes 2007. gada 12. jūnija Lēmumu nolīgums tika Eiropas Kopienas vārdā parakstīts 2007. gada 18. jūnijā, ņemot vērā tā iespējamo noslēgšanu vēlāk. |
(3) |
Nolīgums būtu jāapstiprina. |
(4) |
Ar nolīgumu izveido Apvienoto atpakaļuzņemšanas komiteju, kas var pieņemt savu reglamentu. Tādēļ šajā gadījumā ir lietderīgi paredzēt vienkāršotu procedūru Kopienas nostājas izstrādāšanai. |
(5) |
Saskaņā ar 3. pantu Protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Apvienotā Karaliste ir paziņojusi, ka tā vēlas piedalīties šā lēmuma pieņemšanā un piemērošanā. |
(6) |
Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, un neskarot minētā protokola 4. pantu, Īrija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un Īrijai šis lēmums nav saistošs un nav jāpiemēro. |
(7) |
Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Dānija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un Dānijai šis lēmums nav saistošs un nav piemēro, |
IR NOLĒMUSI ŠĀDI.
1. pants
Ar šo Kopienas vārdā tiek apstiprināts Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Ukrainu par personu atpakaļuzņemšanu.
Nolīguma teksts ir pievienots šim lēmumam.
2. pants
Padomes priekšsēdētājs sniedz nolīguma 20. panta 2. punktā paredzēto paziņojumu (2).
3. pants
Nolīguma 15. pantā paredzētajā Apvienotajā atpakaļuzņemšanas komitejā Kopienu pārstāv Komisija, kam palīdz dalībvalstu eksperti.
4. pants
Apspriedusies ar Padomes izraudzītu īpašu komiteju, Komisija pieņem Kopienas nostāju Apvienotajā atpakaļuzņemšanas komitejā attiecībā uz tās reglamenta pieņemšanu saskaņā ar nolīguma 15. panta 5. punktu.
5. pants
Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Briselē, 2007. gada 29. novembrī
Padomes vārdā —
priekšsēdētājs
M. LINO
(1) Atzinums sniegts 2007. gada 13. novembrī (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).
(2) Nolīguma spēkā stāšanās datumu Padomes Ģenerālsekretariāts publicēs Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
NOLĪGUMS
starp Eiropas Kopienu un Ukrainu par personu atpakaļuzņemšanu
EIROPAS KOPIENA,
turpmāk “Kopiena”,
un
UKRAINA,
turpmāk “Līgumslēdzējas puses”;
APŅĒMUŠĀS veicināt savu sadarbību, lai efektīvāk apkarotu nelikumīgu imigrāciju,
RAIZĒJOTIES par organizētās noziedzības grupējumu aktivitātes pieaugumu saistībā ar migrantu nelikumīgu ievešanu,
VĒLOTIES ar šo nolīgumu, pamatojoties uz savstarpīguma principu, izveidot ātras un efektīvas procedūras tādu personu identifikācijai un drošai un atbilstīgai atpakaļnosūtīšanai, kuras neatbilst vai vairs neatbilst iebraukšanas un atrašanās nosacījumiem Ukrainas teritorijā vai kādas Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijā, un sadarbības garā atvieglot šādu personu tranzītu,
APSVEROT, ka gadījumos, kad tas būtu piemēroti, Ukraina un Eiropas Savienības dalībvalstīm būtu jāpieliek visas pūles, lai nosūtītu to teritorijās nelegāli ieceļojušos trešo valstu valstspiederīgos un bezvalstniekus atpakaļ uz to izcelsmes vai pastāvīgās uzturēšanās valstīm,
ATZĪSTOT nepieciešamību ievērot cilvēktiesības un brīvības un uzsverot, ka šis nolīgums neskar Kopienu, Eiropas Savienības dalībvalstu un Ukrainas tiesības un pienākumus, kas izriet no 1948. gada 10. decembra Vispārējo cilvēktiesību deklarācijas un starptautiskajiem tiesību aktiem, jo īpaši no 1950. gada 4. novembra Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas, 1951. gada 28. jūlija Konvencijas par bēgļu statusu un 1967. gada 31. janvāra Protokola par bēgļu statusu, 1966. gada 19. decembra Apvienoto Nāciju Starptautiskā pakta par civilajām un politiskajām tiesībām un starptautiskajiem tiesību aktiem par izdošanu,
ŅEMOT VĒRĀ, ka sadarbība starp Ukrainu un Kopienu atpakaļuzņemšanas jomā un savstarpējas ceļošanas atvieglošanā ir abu pušu interesēs,
ŅEMOT VĒRĀ, ka šis nolīgums ietilpst Eiropas Kopienas dibināšanas līguma IV sadaļas darbības jomā un tā noteikumi neattiecas uz Dānijas Karalisti saskaņā ar Protokolu par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam,
IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.
1. pants
Definīcijas
Šajā nolīgumā izmanto šādas definīcijas:
a) |
“Līgumslēdzējas puses” ir Ukraina un Kopiena; |
b) |
“dalībvalsts” ir jebkura Eiropas Savienības dalībvalsts, izņemot Dānijas Karalisti un Īriju; |
c) |
“dalībvalsts valstspiederīgais” ir jebkura persona, kurai ir kādas dalībvalsts valstspiederība, kā noteikts Kopienā; |
d) |
“Ukrainas valstspiederīgais” ir jebkura persona, kurai ir Ukrainas valstspiederība; |
e) |
“trešās valsts valstspiederīgais” ir jebkura persona, kurai ir tādas valsts valstspiederība, kas nav Ukraina vai kāda no dalībvalstīm; |
f) |
“bezvalstnieks” ir jebkura persona, kurai nav valstspiederības; |
g) |
“uzturēšanās atļauja” ir jebkura veida apliecinošs dokuments, ko izdevusi Ukraina vai kāda no dalībvalstīm, piešķirot personai tiesības pastāvīgi uzturēties attiecīgajā teritorijā. Tas neattiecas uz pagaidu atļaujām uzturēties attiecīgajā teritorijā sakarā ar patvēruma pieteikuma, bēgļa statusa pieteikuma vai uzturēšanās atļaujas pieteikuma izskatīšanu; |
h) |
“vīza” ir Ukrainas vai dalībvalsts izsniegta atļauja vai pieņemts lēmums, kas vajadzīgs, lai ieceļotu attiecīgajā teritorijā vai šķērsotu to tranzītā. Tas neattiecas uz lidostas tranzīta vīzu; |
i) |
“pieprasījuma iesniedzēja valsts” ir valsts (Ukraina vai kāda no dalībvalstīm), kura iesniedz atpakaļuzņemšanas pieprasījumu saskaņā ar šā nolīguma 5. pantu vai tranzīta pieteikumu saskaņā ar šā nolīguma 11. pantu; |
j) |
“pieprasījuma saņēmēja valsts” ir valsts (Ukraina vai kāda no dalībvalstīm), kurai iesniedz atpakaļuzņemšanas pieprasījumu saskaņā ar šā nolīguma 5. pantu vai tranzīta pieteikumu saskaņā ar šā nolīguma 11. pantu; |
k) |
“kompetentā iestāde” ir jebkura Ukrainas valsts iestāde vai dalībvalsts iestāde, kurai ir uzticēta šā nolīguma īstenošana saskaņā ar tā 16. pantu; |
l) |
“pierobežas apgabals” ir 30 km josla no kopīgās sauszemes robežas starp dalībvalsti un Ukrainu, kā arī jūras ostu teritorijas, tostarp muitas zonas, un dalībvalstu un Ukrainas starptautiskās lidostas. |
I IEDAĻA
ATPAKAĻUZŅEMŠANAS PIENĀKUMI
2. pants
Savas valsts valstspiederīgo atpakaļuzņemšana
1. Pieprasījuma saņēmēja valsts pēc pieprasījuma iesniedzējas valsts pieprasījuma un bez papildu formalitātēm, izņemot šajā nolīgumā paredzētās, uzņem atpakaļ savā teritorijā visas personas, kas neatbilst vai vairs neatbilst spēkā esošajiem ieceļošanas vai uzturēšanās nosacījumiem pieprasījuma iesniedzējas valsts teritorijā, ja saskaņā ar šā nolīguma 6. pantu ir iesniegti pierādījumi, ka šīs personas ir pieprasījuma saņēmējas valsts valstspiederīgie.
Tas attiecas arī uz personām, kas pēc ieceļošanas pieprasījuma iesniedzējā valstī ir atteikušās no pieprasījuma saņēmējas valsts valstspiederības, neiegūstot pieprasījuma iesniedzējas valsts valstspiederību.
2. Pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts vajadzības gadījumā un bez kavēšanās izsniedz personai, kuras atpakaļuzņemšana ir apstiprināta, ceļošanas dokumentu ar vismaz sešu mēnešu ilgu derīguma termiņu; to izsniedz neatkarīgi no tās personas gribas, kura jāuzņem atpakaļ. Ja juridisku vai faktisku iemeslu dēļ attiecīgo personu nevar nosūtīt pirms sākotnēji izdotā ceļošanas dokumenta derīguma termiņa beigām, pieprasījuma saņēmēja valsts 14 kalendāro dienu laikā pagarina ceļošanas dokumenta termiņu vai, vajadzības gadījumā, izsniedz jaunu ceļošanas dokumentu ar tādu pašu derīguma termiņu. Ja pieprasījuma saņēmēja valsts 14 kalendāro dienu laikā nav izsniegusi ceļošanas dokumentu, pagarinājusi tā derīguma termiņu vai, vajadzības gadījumā, atjaunojusi to, tiek uzskatīts, ka pieprasījuma saņēmēja valsts neiebilst pret dokumentu, kuram ir beidzies derīguma termiņš.
3. pants
Trešās valsts valstspiederīgo un bezvalstnieku atpakaļuzņemšana
1. Pieprasījuma saņēmēja valsts pēc pieprasījuma iesniedzējas valsts pieprasījuma un bez papildu formalitātēm, izņemot šajā nolīgumā paredzētās, uzņem atpakaļ savā teritorijā trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus, kas neatbilst vai vairs neatbilst spēkā esošajiem ieceļošanas vai uzturēšanās nosacījumiem pieprasījuma iesniedzējas valsts teritorijā, ja saskaņā ar šā nolīguma 7. pantu ir iesniegti pierādījumi, ka šīs personas ir:
a) |
nelegāli ieceļojušas dalībvalstu teritorijā, ierodoties tieši no Ukrainas teritorijas, vai nelegāli ieceļojušas Ukrainas teritorijā, ierodoties tieši no dalībvalstu teritorijas; |
b) |
iebraukšanas laikā šīm personām bija derīga uzturēšanās atļauja, ko izsniegusi pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts; vai |
c) |
ieceļošanas brīdī tām bija derīga vīza, ko izsniegusi pieprasījuma saņēmēja valsts, un tās ir ieceļojušas pieprasījuma iesniedzējā valstī, ierodoties tieši no pieprasījuma saņēmējas valsts. |
2. Šā panta 1. punktā noteiktais atpakaļuzņemšanas pienākums neattiecas uz gadījumiem, kad:
a) |
trešās valsts valstspiederīgais vai bezvalstnieks bijis tikai gaisa ceļojuma tranzītā caur starptautisko lidostu pieprasījuma saņēmējā valstī; |
b) |
pieprasījuma iesniedzēja valsts ir izsniegusi trešās valsts valstspiederīgajam vai bezvalstniekam vīzu vai uzturēšanās atļauju pirms vai pēc ieceļošanas tās teritorijā, izņemot šādus gadījumus:
|
c) |
trešās valsts valstspiederīgajam vai bezvalstniekam nav vajadzīga vīza ieceļošanai pieprasījuma iesniedzējā valstī. |
3. Attiecībā uz dalībvalstīm 1. punkta b) un/vai c) apakšpunktā minēto atpakaļuzņemšanas pienākumu pilda dalībvalsts, kas ir izsniegusi vīzu vai uzturēšanās atļauju. Ja vīzu vai uzturēšanās atļauju ir izsniegušas divas vai vairākas dalībvalstis, 1. punkta b) un/vai c) apakšpunktā noteiktais atpakaļuzņemšanas pienākums ir tai dalībvalstij, kura izdevusi dokumentu ar ilgāku derīguma termiņu, vai, ja vienam vai vairākiem no šiem dokumentiem derīguma termiņš ir beidzies, to dokumentu, kurš vēl ir derīgs. Ja neviens no šiem dokumentiem vairs nav derīgs, 1. punkta b) un/vai c) apakšpunktā noteikto atpakaļuzņemšanas pienākumu uzņemas dalībvalsts, kas izdevusi dokumentu ar nesenāko beigu datumu. Ja šādus dokumentus nevar uzrādīt, 1. punktā minēto atpakaļuzņemšanas pienākumu uzņemas pēdējā dalībvalsts, no kuras persona ir izceļojusi.
4. Pēc tam, kad pieprasījuma saņēmēja valsts ir apstiprinājusi atpakaļuzņemšanas pieprasījumu, pieprasījuma iesniedzēja valsts izsniedz personai, kuras atpakaļuzņemšana ir apstiprināta, pieprasījuma saņēmējas valsts atzītu ceļošanas dokumentu. Ja pieprasījuma iesniedzēja valsts ir ES dalībvalsts, šis ceļošanas dokuments ir ES standarta ceļošanas dokuments saistībā ar izraidīšanu, kura forma ir noteikta ar ES Padomes 1994. gada 30. novembra Ieteikumu (7. pielikums). Ja pieprasījuma iesniedzēja valsts ir Ukraina, šis ceļošanas dokuments ir Ukrainas apliecība par atpakaļnosūtīšanu (8. pielikums).
4. pants
Atpakaļuzņemšana kļūdas pēc
Pieprasījuma iesniedzēja valsts uzņem jebkuru personu, kas ir uzņemta atpakaļ pieprasījuma saņēmējā valstī, ja trīs mēnešu laikā pēc attiecīgās personas nodošanas ir noskaidrots, ka nav izpildītas šā nolīguma 2. vai 3. pantā noteiktās prasības.
Šādos gadījumos šā nolīguma procedurālos noteikumos piemēro mutatis mutandis, un pieprasījuma saņēmēja valsts paziņo visu pieejamo informāciju par uzņemamās personas patieso identitāti un valstspiederību.
II IEDAĻA
ATPAKAĻUZŅEMŠANAS KĀRTĪBA
5. pants
Atpakaļuzņemšanas pieprasījums
1. Ievērojot 2. punktu, lai pārsūtītu personu, kas jāuzņem atpakaļ, balstoties uz vienu no 2. un 3. pantā minētajiem pienākumiem, iesniedz atpakaļuzņemšanas pieprasījumu pieprasījuma saņēmējas valsts kompetentajai iestādei.
2. Ja personai, kas jāuzņem atpakaļ, ir derīgs ceļošanas dokuments vai personas apliecība vai ja tā ir trešās valsts valstspiederīgais vai bezvalstnieks, derīga vīza vai pieprasījuma saņēmējas valsts izsniegta uzturēšanās atļauja, šādas personas pārsūtīšanai nav vajadzīgs pieprasījuma iesniedzējas valsts īpašs pieprasījums par atpakaļuzņemšanu vai rakstisks paziņojums pieprasījuma saņēmējas valsts kompetentajai iestādei.
3. Neskarot 2. punktu, ja persona ir aizturēta pieprasījuma iesniedzējas valsts pierobežas apgabalā 48 stundu laikā pēc tam, kad šī persona ir nelikumīgi šķērsojusi valsts robežu (ietverot jūras ostas un lidostas), ierodoties tieši no pieprasījuma saņēmējas valsts, pieprasījuma iesniedzēja valsts var iesniegt atpakaļuzņemšanas pieprasījumu divu dienu laikā pēc šīs personas aizturēšanas (paātrinātā procedūra).
4. Atpakaļuzņemšanas pieprasījumā iekļauj šādu informāciju:
a) |
visas pieejamās ziņas par personu, kura jāuzņem atpakaļ (piemēram, vārds, uzvārds, dzimšanas datums un vieta, dzimums un pēdējā dzīvesvieta); |
b) |
pierādījumi attiecībā uz valstspiederību un nosacījumi trešās valsts valstspiederīgo un bezvalstnieku atpakaļuzņemšanai. |
5. Vajadzības gadījumā atpakaļuzņemšanas pieprasījumā būtu jāiekļauj arī šāda informācija:
a) |
norāde par to, ka pārvietojamai personai var būt vajadzīga palīdzība vai aprūpe, ja attiecīgā persona ir skaidri izteikusi piekrišanu šādai norādei; |
b) |
citi aizsardzības vai drošības pasākumi, kas var būt vajadzīgi atsevišķā pārsūtīšanas gadījumā. |
6. Kopēja veidlapa, kas izmantojama atpakaļuzņemšanas pieprasījumiem, ir pievienota šim nolīgumam kā 5. pielikums.
6. pants
Valstspiederību apliecinoši pierādījumi
1. Saskaņā ar šā nolīguma 2. panta 1. punktu pieprasījuma saņēmējas valsts valstspiederību var:
a) |
pierādīt ar jebkuriem šā nolīguma 1. pielikumā minētajiem dokumentiem, pat ja to derīguma termiņš ir beidzies. Ja tiek iesniegti šādi dokumenti, pieprasījuma saņēmēja valsts atzīst valstspiederību, nepieprasot turpmāku izmeklēšanu. Valstspiederības pierādījumu nevar pamatot ar viltotiem vai falsificētiem dokumentiem; |
b) |
noteikt ar jebkuriem šā nolīguma 2. pielikumā minētajiem dokumentiem, pat ja to derīguma termiņš ir beidzies. Ja tiek iesniegti šādi dokumenti, pieprasījuma saņēmēja valsts uzskata, ka valstspiederība ir noteikta, ja vien tā nevar pierādīt pretējo, pamatojoties uz izmeklēšanu, kurā piedalās pieprasījuma iesniedzējas valsts kompetentās iestādes. Valstspiederību nevar noteikt, pamatojoties uz viltotiem vai falsificētiem dokumentiem. |
2. Ja nav iespējams uzrādīt nevienu no 1. vai 2. pielikumā uzskaitītajiem dokumentiem, pieprasījuma saņēmējas valsts diplomātiskā pārstāvniecība 10 kalendāro dienu laikā veic tās personas, kas jāuzņem atpakaļ, iztaujāšanu, lai noskaidrotu tās valstspiederību. Laiku sāk skaitīt no dienas, kad saņemts atpakaļuzņemšanas pieprasījums.
7. pants
Pierādījumi attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem un bezvalstniekiem
1. Saskaņā ar šā nolīguma 3. panta 1. punkta a) apakšpunktu trešo valstu valstspiederīgo un bezvalstnieku atpakaļuzņemšanas nosacījumus var:
a) |
pierādīt ar jebkuriem šā nolīguma 3.a pielikumā minētajiem dokumentiem. Ja tiek iesniegti šādi dokumenti, pieprasījuma saņēmēja valsts atzīst nelegālu ieceļošanu no savas teritorijas pieprasījuma iesniedzējas valsts teritorijā (vai dalībvalstu teritorijā, ja pieprasījuma saņēmēja valsts ir Ukraina); |
b) |
noteikt ar jebkuriem šā nolīguma 3.b pielikumā minētajiem dokumentiem. Ja šādi dokumenti tiek iesniegti, pieprasījuma saņēmēja valsts veic izmeklēšanu un dod atbildi ne vēlāk kā 20 kalendāro dienu laikā. Ja atbilde ir pozitīva vai noteiktajā termiņā atbilde nav dota, pieprasījuma saņēmēja valsts atzīst nelegālu ieceļošanu no savas teritorijas pieprasījuma iesniedzējas valsts teritorijā (vai dalībvalstu teritorijā, ja pieprasījuma saņēmēja valsts ir Ukraina). |
2. Saskaņā ar šā nolīguma 3. panta 1. punkta a) apakšpunktu nelikumīgu ieceļošanu pieprasījuma iesniedzējas valsts teritorijā nosaka, pamatojoties uz attiecīgās personas ceļošanas dokumentiem, kas nesatur pieprasījuma iesniedzējā valstī vajadzīgo vīzu vai citu uzturēšanās atļauju. Pieprasījuma iesniedzējas valsts attiecīgi pamatots paziņojums, ka attiecīgajai personai nav vajadzīgo ceļošanas dokumentu, vīzas vai uzturēšanas atļaujas, tāpat ir nelikumīgas ieceļošanas, atrašanās vai uzturēšanās prima facie pierādījums.
3. Saskaņā ar šā nolīguma 3. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu trešo valstu valstspiederīgo un bezvalstnieku atpakaļuzņemšanas nosacījumus var:
a) |
pierādīt ar jebkuriem šā nolīguma 4.a pielikumā minētajiem dokumentiem. Ja tiek iesniegti šādi dokumenti, pieprasījuma saņēmēja valsts atzīst šādu personu uzturēšanos savā teritorijā, nepieprasot turpmāku izmeklēšanu; |
b) |
noteikt ar jebkuriem šā nolīguma 4.b pielikumā minētajiem dokumentiem. Ja šādi dokumenti tiek iesniegti, pieprasījuma saņēmēja valsts veic izmeklēšanu un dod atbildi ne vēlāk kā 20 kalendāro dienu laikā. Ja atbilde ir pozitīva vai noteiktajā termiņā atbilde nav dota, pieprasījuma saņēmēja valsts atzīst šādu personu uzturēšanos savā teritorijā. |
4. Trešo valstu valstspiederīgo un bezvalstnieku atpakaļuzņemšanas nosacījumus nevar pamatot ar viltotiem vai falsificētiem dokumentiem.
8. pants
Termiņi
1. Atpakaļuzņemšanas pieprasījums ir jāiesniedz pieprasījuma saņēmējas valsts kompetentajai iestādei viena gada laikā no dienas, kad pieprasījuma iesniedzējas valsts kompetentā iestāde ir ieguvusi informāciju par to, ka trešās valsts valstspiederīgais vai bezvalstnieks neatbilst vai vairs neatbilst nosacījumiem, kas ir spēkā attiecībā uz ieceļošanu, atrašanos vai uzturēšanos.
Atpakaļuzņemšanas pienākums nav spēkā, ja pieprasījums par šādu personu atpakaļuzņemšanu ir iesniegts pēc minētā termiņa beigām. Ja pieprasījuma savlaicīgai iesniegšanai ir kādi juridiski vai faktiski šķēršļi, termiņu pēc pieprasījuma var pagarināt līdz 30 kalendārajām dienām.
2. Izņemot gadījumus, kad piemēro 7. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 3. punkta b) apakšpunktā minētos termiņus, pieprasījuma saņēmēja valsts atbild uz atpakaļuzņemšanas pieprasījumu bez nepamatotas kavēšanās un jebkurā gadījumā 14 kalendāro dienu laikā pēc šāda pieprasījuma saņemšanas. Ja savlaicīgai atbildei uz pieprasījumu ir kādi juridiski vai faktiski šķēršļi, termiņu pēc pienācīgi pamatota lūguma var pagarināt, bet nekādā gadījumā ne vairāk kā līdz 30 kalendārajām dienām.
3. Ja atpakaļuzņemšanas pieprasījumu iesniedz saskaņā ar paātrināto procedūru (5. panta 3. punkts), atbilde jāsniedz divu darbdienu laikā pēc šāda pieprasījuma saņemšanas. Ja nepieciešams, pēc pieprasījuma saņēmējas valsts pienācīgi pamatota lūguma un pēc pieprasījuma iesniedzējas valsts apstiprinājuma pieprasījuma atbildes termiņu var pagarināt par vienu darbdienu.
4. Ja šā panta 2. un 3. punktā noteiktajos termiņos nav saņemta atbilde, uzskata, ka personas pārsūtīšana ir akceptēta.
5. Pieprasījuma iesniedzēja valsts saņem atpakaļuzņemšanas prasības noraidījuma pamatojumu.
6. Pēc tam, kad ir panākta vienošanās vai, attiecīgā gadījumā, ir beidzies 2. punktā noteiktais termiņš, saskaņā ar šā nolīguma 9. panta 1. punktu kompetentās iestādes bez kavēšanās pārsūta attiecīgo personu. Pēc pieprasījuma iesniedzējas valsts lūguma šo termiņu var pagarināt uz tik ilgu laiku, cik nepieciešams pārsūtīšanas juridisko vai praktisko šķēršļu novēršanai.
9. pants
Pārsūtīšanas kārtība un transportēšanas veids
1. Pieprasījuma iesniedzējas valsts un pieprasījuma saņēmējas valsts kompetentās iestādes pirms personas pārsūtīšanas iepriekš vienojas rakstiski par pārsūtīšanas dienu, ieceļošanas vietu, iespējamo eskortu un citu informāciju, kas attiecas uz pārsūtīšanu.
2. Ir pieļaujami visi transportēšanas veidi – pa gaisu, sauszemi vai jūru. Pārsūtīšanai ar gaisa transportu nav obligāti jāizmanto pieprasījuma iesniedzējas valsts vai pieprasījuma saņēmējas valsts aviopārvadātāji, un šim nolūkam var izmantot gan regulāros reisus, gan līgumreisus. Ja ir nepieciešams eskorts, nav noteikts ierobežojums, ka tas sastāv tikai no pieprasījuma iesniedzējas valsts pilnvarotām personām, ja vien tās ir Ukrainas vai kādas dalībvalsts pilnvarotas personas.
III IEDAĻA
TRANZĪTA OPERĀCIJAS
10. pants
Principi
1. Dalībvalstis un Ukraina veic trešo valstu valstspiederīgo vai bezvalstnieku tranzītu tikai tajos gadījumos, kad nevar veikt šādu personu atpakaļnosūtīšanu tieši uz galamērķa valsti.
2. Pieprasījuma saņēmēja valsts atļauj trešo valstu valstspiederīgo vai bezvalstnieku tranzītu, ja ir iespējama šādu personu turpmāka pārvadāšana citās iespējamajās tranzīta valstīs un galamērķa valsts ir garantējusi atpakaļuzņemšanu.
3. Trešo valstu valstspiederīgo vai bezvalstnieku tranzītu veic ar eskortu, ja pieprasījuma saņēmēja valsts ir izteikusi šādu lūgumu. Eskortētu tranzīta operāciju precīzu kārtību nosaka īstenošanas protokolos saskaņā ar 16. pantu.
4. Pieprasījuma saņēmēja valsts var atteikt tranzītu:
a) |
ja trešās valsts valstspiederīgajam vai bezvalstniekam galamērķa valstī vai citā tranzītvalstī draud spīdzināšana, necilvēcīga vai pazemojoša apiešanās vai sods, vai nāves sods, vai vajāšana dēļ viņa rases, reliģijas, valstspiederības, piederības kādai sociālai grupai vai viņa politiskās pārliecības dēļ; |
b) |
ja trešās valsts valstspiederīgajam vai bezvalstniekam pieprasījuma saņēmējā valstī vai citā tranzītvalstī draud kriminālvajāšana vai sankcijas; vai |
c) |
sabiedrības veselības aizsardzības, iekšējās drošības, sabiedriskās kārtības un citu pieprasījuma saņēmējas valsts interešu dēļ. |
5. Pieprasījuma saņēmēja valsts var atcelt jebkādu izsniegtu atļauju, ja šā panta 4. punktā minētie apstākļi rodas vai atklājas vēlāk, radot šķēršļus tranzīta operācijai, vai ja turpmākais ceļojums iespējamās tranzītvalstīs nav iespējams, vai atpakaļuzņemšana galamērķa valstī vairs nav garantēta.
11. pants
Tranzīta procedūra
1. Pieprasījums par tranzīta operāciju jāiesniedz pieprasījuma saņēmējas valsts kompetentajai iestādei rakstiskā veidā, un tajā jābūt šādai informācijai:
a) |
tranzīta veids (pa gaisu, sauszemi vai jūru), tranzīta maršruts, citas tranzītvalstis, ja tādas ir, un galamērķa valsts; |
b) |
attiecīgās personas dati (vārds, uzvārds, pirmslaulību uzvārds, citi lietotie vārdi vai pieņemtie vārdi, dzimšanas datums, dzimums un, ja iespējams, dzimšanas vieta, valstspiederība, valoda, ceļošanas dokumenta veids un numurs); |
c) |
plānotā ieceļošanas vieta, pārsūtīšanas laiks un iespējamā eskorta izmantošana; |
d) |
deklarācija par to, ka no pieprasījuma iesniedzējas valsts viedokļa 10. panta 2. punkta nosacījumi ir izpildīti un ka nav zināmi nekādi iemesli atteikumam saskaņā ar 10. panta 4. punktu. |
Kopēja veidlapa, kas izmantojama tranzīta pieprasījumiem, ir pievienota šim nolīgumam kā 6. pielikums.
2. Pieprasījuma saņēmēja valsts 10 kalendāro dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas rakstiski informē pieprasījuma iesniedzēju valsti, ka tā piekrīt tranzīta operācijai, un apstiprina ieceļošanas vietu un paredzamo uzņemšanas laiku vai informē to par tranzīta atteikumu un šāda atteikuma iemesliem.
3. Ja tranzīta operācija notiek ar gaisa transportu, personu, kas jāuzņem atpakaļ, un iespējamo eskortu atbrīvo no lidostas tranzītvīzas pieprasīšanas.
4. Pieprasījuma saņēmējas valsts kompetentās iestādes pēc abpusējām apspriedēm palīdz veikt tranzīta operācijas, jo īpaši veicot attiecīgo personu uzraudzību un nodrošinot šim nolūkam piemērotus līdzekļus.
IV IEDAĻA
IZMAKSAS
12. pants
Transporta un tranzīta izmaksas
Visas transporta izmaksas, kas radušās saistībā ar atpakaļuzņemšanu un tranzītu saskaņā ar šo nolīgumu, līdz pat galamērķa valsts robežai sedz pieprasījuma iesniedzēja valsts, tā sedz arī pieprasījuma saņēmējas valsts izmaksas par transportu un uzturēšanos saistībā ar personu atpakaļnosūtīšanu saskaņā ar šā nolīguma 4. pantu. Tas neskar dalībvalstu un Ukrainas kompetento iestāžu tiesības atgūt šādas izmaksas no attiecīgās personas vai trešām personām.
V IEDAĻA
DATU AIZSARDZĪBA UN NEIETEKMĒŠANAS KLAUZULA
13. pants
Datu aizsardzība
1. Personas datu paziņošana notiek tikai tad, ja šāda paziņošana ir vajadzīga Ukrainas vai dalībvalsts kompetentajām iestādēm šā nolīguma īstenošanai. Pārsūtot, apstrādājot vai izmantojot personas datus konkrētā gadījumā, Ukrainas kompetentās iestādes ievēro attiecīgus Ukrainas tiesību aktus un dalībvalsts kompetentās iestādes ievēro Direktīvas 95/46/EK noteikumus un savus tiesību aktus, kas pieņemti saskaņā ar minēto direktīvu.
2. Papildus ievēro šādus principus:
a) |
personas dati jāapstrādā godīgi un likumīgi; |
b) |
personas dati jāvāc konkrētam, skaidram un likumīgam šā nolīguma īstenošanas nolūkam, un ne izplatītāja iestāde, ne saņēmēja iestāde tos turpmāk neapstrādā tādā veidā, kas nav saderīgs ar šo nolūku; |
c) |
personas datiem jābūt adekvātiem, atbilstīgiem un samērīgiem apjoma ziņā ar nolūkiem, kādiem tie savākti un/vai tālāk apstrādāti; konkrēti, paziņotie personas dati drīkst attiekties tikai uz:
|
d) |
personas datiem jābūt precīziem un vajadzības gadījumā – atjauninātiem; |
e) |
personas dati glabājami tādā veidā, kas ļauj identificēt datu subjektus tikai tik ilgi, cik tas vajadzīgs, lai sasniegtu mērķi, kura dēļ šie dati savākti vai pakļauti tālākai apstrādei; |
f) |
gan izplatītāja iestāde, gan saņēmēja iestāde veic visus pamatotos pasākumus, lai nodrošinātu pienācīgu personas datu izlabošanu, izdzēšanu vai bloķēšanu, ja apstrāde neatbilst šā panta noteikumiem, jo īpaši, ja dati nav adekvāti, atbilstīgi, precīzi vai ja tie ir pārlieku apjomīgi, ņemot vērā apstrādes nolūku. Tas paredz ziņot otrai Līgumslēdzējai pusei par jebkādu datu labošanu, izdzēšanu un bloķēšanu; |
g) |
saņēmēja iestāde pēc pieprasījuma informē izplatītāju iestādi par izplatīto datu izmantošanu un par iegūtajiem rezultātiem; |
h) |
personas datus drīkst paziņot tikai kompetentajām iestādēm. To tālāka nosūtīšana citām iestādēm iepriekš jāsaskaņo ar nosūtītāju iestādi; |
i) |
izplatītāju un saņēmēju iestāžu pienākums ir rakstveidā reģistrēt personas datu izplatīšanu un saņemšanu. |
14. pants
Neietekmēšanas klauzula
1. Šis nolīgums neskar tiesības, pienākumus un atbildību, kas izriet no starptautiskiem tiesību aktiem, kuri ir piemērojami attiecībā uz Kopienu, dalībvalstīm un Ukrainu, un jo īpaši no visām spēkā esošajām starptautiskajām konvencijām vai nolīgumiem, kurās tās ir Līgumslēdzējas puses, ietverot preambulā minētos dokumentus.
2. Šis nolīgums nekādā gadījumā neliedz personas atpakaļnosūtīšanu saskaņā ar citu oficiālu vai neoficiālu vienošanos.
VI IEDAĻA
ĪSTENOŠANA UN PIEMĒROŠANA
15. pants
Apvienotā atpakaļuzņemšanas komiteja
1. Līgumslēdzējas puses sniedz savstarpēju palīdzību šā nolīguma piemērošanā un interpretēšanā. Šajā nolūkā tās izveido apvienoto atpakaļuzņemšanas komiteju (turpmāk “komiteja”), kurai ir šādi uzdevumi un kompetences:
a) |
uzraudzīt šā nolīguma piemērošanu un nodrošināt regulāru informācijas apmaiņu par īstenošanas protokoliem, kurus noslēdz atsevišķas dalībvalstis un Ukraina saskaņā ar 16. pantu; |
b) |
sagatavot priekšlikumus un ieteikumus šā nolīguma grozījumiem; |
c) |
lemt par izpildes režīmu, kas vajadzīgs šā nolīguma vienādai piemērošanai. |
2. Komitejas lēmumi Līgumslēdzējām pusēm ir saistoši.
3. Komitejas sastāvā ir Kopienas un Ukrainas pārstāvji; Kopienu pārstāv Komisija, kurai palīdz dalībvalstu eksperti.
4. Komiteju sasauc vajadzības gadījumā, ja to lūdz viena no Līgumslēdzējām pusēm.
5. Komiteja pieņem savu reglamentu.
16. pants
Īstenošanas protokoli
1. Ukraina un dalībvalsts var sagatavot īstenošanas protokolus, tajos ietverot noteikumus par:
a) |
kompetento iestāžu norādīšanu; |
b) |
robežšķērsošanas vietām personu pārsūtīšanai; |
c) |
kompetento iestāžu komunikācijas metodēm; |
d) |
atpakaļnosūtīšanas kārtību saskaņā ar paātrināto procedūru; |
e) |
nosacījumiem eskortētai atpakaļnosūtīšanai, tostarp par trešo valstu valstspiederīgo un bezvalstnieku tranzītu eskorta pavadībā; |
f) |
citiem līdzekļiem un dokumentiem, kas ir vajadzīgi šā nolīguma īstenošanai; |
g) |
metodēm un procedūrām izdevumu segšanai saistībā ar šā nolīguma 12. panta īstenošanu. |
2. Šā panta 1. punktā minētie īstenošanas protokoli stājas spēkā tikai pēc tam, kad par tiem ir paziņots 15. pantā minētajai komitejai.
3. Ukraina apņemas piemērot jebkuru 1. punkta d), e), f) vai g) apakšpunktā minēto īstenošanas protokola noteikumu, kas sagatavots ar vienu dalībvalsti, arī attiecībās ar jebkuru citu dalībvalsti pēc tās lūguma.
17. pants
Saistība ar dalībvalstu divpusējiem atpakaļuzņemšanas nolīgumiem
1. Saskaņā ar šā panta 2. punktu šā nolīguma noteikumiem ir lielāks spēks nekā citu divpusējo nolīgumu vai juridiski saistošu instrumentu noteikumiem par personu atpakaļuzņemšanu, kas ir noslēgti vai var tikt noslēgti saskaņā ar 16. pantu starp atsevišķām dalībvalstīm un Ukrainu, ciktāl to noteikumi ir nesaderīgi ar šo nolīgumu.
2. Divpusēju nolīgumu vai citu juridisko saistošu instrumentu, kas ir noslēgti starp atsevišķām dalībvalstīm un Ukrainu, noteikumus par bezvalstnieku un trešo valstu valstspiederīgo atpakaļuzņemšanu piemēro divu gadu laikā, kā tas noteikts 20. panta 3. punktā.
VII IEDAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
18. pants
Teritoriālā piemērošana
1. Ievērojot šā panta 2. punktu, šo nolīgumu piemēro attiecībā uz teritoriju, kurā ir piemērojams Eiropas Kopienu dibināšanas līgums, un Ukrainas teritoriju.
2. Šo nolīgumu nepiemēro Dānijas Karalistes teritorijā.
19. pants
Nolīguma grozījumi
Līgumslēdzējas puses var grozīt vai papildināt šo nolīgumu, savstarpēji vienojoties. Grozījumus un papildinājumus sagatavo kā atsevišķus protokolus, kuri ir šā nolīguma sastāvdaļa, un tie stājas spēkā saskaņā ar šā nolīguma 20. pantā noteikto kārtību.
20. pants
Stāšanās spēkā, darbības ilgums un izbeigšana
1. Šo nolīgumu Līgumslēdzējas puses ratificē vai apstiprina saskaņā ar savām attiecīgajām procedūrām.
2. Ievērojot šā panta 3. punktu, šis nolīgums stājas spēkā otrā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad Līgumslēdzējas puses paziņojušas viena otrai, ka šā panta 1. punktā minētās procedūras ir pabeigtas.
3. Šā nolīguma 3. pantā minētās saistības sāk piemērot tikai divus gadus pēc dienas, kas minēta šā panta 2. punktā. Šo divu gadu laikā tās piemēro tikai attiecībā uz bezvalstniekiem un to trešo valstu valstspiederīgajiem, ar kurām Ukraina ir noslēgusi divpusējus līgumus vai vienošanās par atpakaļuzņemšanu. Kā noteikts 17. panta 2. punktā, šo divu gadu laikā turpina piemērot divpusēju nolīgumu vai citu juridisko saistošu instrumentu, kas ir noslēgti starp atsevišķām dalībvalstīm un Ukrainu, noteikumus par bezvalstnieku un trešo valstu valstspiederīgo atpakaļuzņemšanu.
4. Šis nolīgums ir noslēgts uz nenoteiktu laiku.
5. Katra Puse var šo nolīgumu denonsēt, iesniedzot otrai pusei oficiālu paziņojumu. Šis nolīgums zaudē spēku sešus mēnešus pēc paziņojuma iesniegšanas dienas.
21. pants
Pielikumi
Šā nolīguma 1. līdz 8. pielikums ir tā sastāvdaļa.
Luksemburgā divtūkstoš septītā gada astoņpadsmitajā jūnijā divos eksemplāros angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu, zviedru valodā un ukraiņu valodā, un visi teksti ir vienlīdz autentiski.
За Европейската общност
Por la Comunidad Europea
Za Evropské společenství
For Det Europæiske Fællesskab
Für die Europäische Gemeinschaft
Euroopa Ühenduse nimel
Για την Ευρωπαϊκή Κοινότητα
For the European Community
Pour la Communauté européenne
Per la Comunità europea
Eiropas Kopienas vārdā
Europos bendrijos vardu
az Európai Közösség részéről
Għall-Komunitá Ewropea
Voor de Europese Gemeenschap
W imieniu Wspólnoty Europejskiej
Pela Comunidade Europeia
Pentru Comunitatea Europeană
Za Európske spoločenstvo
Za Evropsko skupnost
Euroopan yhteisön puolesta
På Europeiska gemenskapens vägnar
3a Євролейське Спiвтовaриство
За Украйиа
Por Ucrania
Za Ukrajinu
For Ukraine
Für die Ukraine
Ukraina nimel
Για την Ουκρανία
For Ukraine
Pour l’Ukraine
Per l’Ucraina
Ukrainas vārdā
Ukrainos vardu
Ukrajna részéről
Għall-Ukrajna
Voor Oekraïne
W imieniu Ukrainy
Pela Ucrânia
Pentru Ucraina
Za Ukrajinu
Za Ukrajino
Ukrainan puolesta
På Ukrainas vägnar
За Υκραїиу
1. PIELIKUMS
KOPĒJAIS DOKUMENTU SARAKSTS ATTIECĪBĀ UZ VALSTSPIEDERĪBU
(6. panta 1. punkta a) apakšpunkts)
— |
Jebkāda veida pases (valsts pases, diplomātiskās pases, dienesta pases, grupu pases un aizvietotājpases, tostarp bērnu pases), |
— |
valsts izsniegtās personas apliecības (tostarp pagaidu apliecības), |
— |
karaklausības apliecības un militārā dienesta apliecības, |
— |
jūrnieka grāmatiņas, kapteiņa dienesta apliecības un jūrnieka pases, |
— |
pilsonības apliecības un cita veida oficiāli dokumenti, kuros minēta vai norādīta pilsonība. |
2. PIELIKUMS
KOPĒJAIS DOKUMENTU SARAKSTS ATTIECĪBĀ UZ VALSTPIEDERĪBU
(6. panta 1. punkta b) apakšpunkts)
— |
Jebkuru šā nolīguma 1. pielikumā minēto dokumentu fotokopijas, |
— |
autovadītāja apliecības vai to fotokopijas, |
— |
dzimšanas apliecības vai to fotokopijas, |
— |
dienesta apliecības vai to fotokopijas, |
— |
liecinieku paziņojumi, |
— |
attiecīgās personas paziņojumi un valodu prasmes, ietverot jebkuru tādu oficiālu pārbaužu rezultātus, kas veiktas personas valstspiederības noteikšanai. Šajā pielikumā “oficiāla pārbaude” ir pārbaude, ko veic vai uzdod veikt pieprasījuma iesniedzējas valsts iestādes un ko atzīst pieprasījuma saņēmējas valsts iestādes, |
— |
jebkurš cits dokuments, kas var palīdzēt noteikt attiecīgās personas valstspiederību. |
3. PIELIKUMS
KOPĒJAIS DOKUMENTU SARAKSTS ATTIECĪBĀ UZ TREŠO VALSTU VALSTSPIEDERĪGAJIEM UN BEZVALSTNIEKIEM
(7. panta 1. punkts)
3.A PIELIKUMS
— |
Oficiāli paziņojumi, ko paātrinātās procedūras nolūkā ir snieguši pilnvaroti robežkontroles dienesta darbinieki, kuri var apliecināt, ka attiecīgā persona ir šķērsojusi robežu no pieprasījuma saņēmējas valsts tieši uz pieprasījuma iesniedzējas valsts teritoriju, |
— |
biļetes ar pasažiera vārdu lidmašīnu, vilcienu, autobusu vai kuģu maršrutos, kas pierāda attiecīgās personas uzturēšanos pieprasījuma saņēmējas valsts teritorijā un ieceļošanu no tās tieši pieprasījuma iesniedzējas valsts teritorijā (vai dalībvalstīs, ja pieprasījuma saņēmēja valsts ir Ukraina), |
— |
pasažieru saraksti lidmašīnu, vilcienu, autobusu vai kuģu maršrutos, kas pierāda attiecīgās personas uzturēšanos pieprasījuma saņēmējas valsts teritorijā un ieceļošanu no tās tieši pieprasījuma iesniedzējas valsts teritorijā (vai dalībvalstīs, ja pieprasījuma saņēmēja valsts ir Ukraina). |
3.B PIELIKUMS
— |
Oficiāli paziņojumi, jo īpaši tādi, kurus veikuši pieprasījuma iesniedzējas valsts robežkontroles dienesta darbinieki un citi liecinieki, kuri var apliecināt, ka attiecīgā persona ir šķērsojusi robežu, |
— |
biļetes, kā arī jebkāda veida apliecinājumi un rēķini (piemēram, viesnīcas rēķini, ārsta/zobārsta apmeklējuma kartes, valsts/privātu iestāžu ieejas kartes, automašīnu nomas līgumi, kredītkaršu kvītis u.c.), kas skaidri liecina, ka attiecīgā persona ir uzturējusies pieprasījuma saņēmējas valsts teritorijā, |
— |
informācija, kas liecina, ka attiecīgā persona ir izmantojusi kurjera vai ceļojumu biroja pakalpojumus, |
— |
attiecīgās personas oficiāla liecība administratīvajā procesā vai tiesvedībā. |
4. PIELIKUMS
KOPĒJAIS DOKUMENTU SARAKSTS ATTIECĪBĀ UZ TREŠO VALSTU VALSTSPIEDERĪGAJIEM UN BEZVALSTNIEKIEM
(7. panta 2. punkts)
4.a PIELIKUMS
— |
Derīga vīza un/vai uzturēšanās atļauja, ko ir izsniegusi pieprasījuma saņēmēja dalībvalsts, |
— |
iebraukšanas/izbraukšanas zīmogi vai līdzīgi apstiprinājumi attiecīgās personas ceļošanas dokumentā vai cita veida pierādījums par iebraukšanu/izbraukšanu. |
4.b PIELIKUMS
A daļā minēto dokumentu fotokopijas.
5. PIELIKUMS
6. PIELIKUMS
7. PIELIKUMS
ES STANDARTA CEĻOŠANAS DOKUMENTS SAISTĪBĀ AR IZRAIDĪŠANU
(saskaņā ar ES Padomes 1994. gada 30. novembra Ieteikumā noteikto formu))
8. PIELIKUMS
UKRAINAS APLIECĪBA PAR ATPAKAĻNOSŪTĪŠANU
UKRAINAS DEKLARĀCIJA
“Ceļošanas dokuments” ir dokuments, kas derīgs, lai dotos uz ārzemēm, un ko ir izsniegusi Ukraina, viena no dalībvalstīm vai valsts, kuras pilsonis ir atpakaļuzņemamā persona, vai valsts, kurā tā pastāvīgi uzturas.
KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA PAR 2. PANTA 1. PUNKTU
Līgumslēdzējas puses ņem vērā, ka saskaņā ar Ukrainas un dalībvalstu tiesību aktiem par valstspiederību Ukrainas vai Eiropas Savienības pilsonim nav iespējams atņemt viņa valstspiederību, nepiešķirot citu valstspiederību.
Līgumslēdzējas puses ir vienisprātis laikus uzsākt savstarpējas konsultācijas, ja šī tiesiskā situācija mainītos.
KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA PAR DĀNIJU
Līgumslēdzējas puses ņem vērā, ka šis nolīgums neattiecas uz Dānijas Karalistes teritoriju vai Dānijas Karalistes valstspiederīgajiem. Šādos apstākļos Ukrainai un Dānijai būtu lietderīgi noslēgt atpakaļuzņemšanas nolīgumu ar tādiem pašiem noteikumiem kā šajā nolīgumā.
KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA PAR ĪSLANDI UN NORVĒĢIJU
Līgumslēdzējas puses ņem vērā ciešās attiecības starp Eiropas Kopienām un Īslandi un Norvēģiju, jo īpaši atbilstīgi 1999. gada 18. maija nolīgumam par šo valstu iesaistīšanos Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un attīstībā. Šādos apstākļos Ukrainai būtu lietderīgi noslēgt atpakaļuzņemšanas nolīgumu ar Norvēģiju un Īslandi ar tādiem pašiem noteikumiem kā šajā nolīgumā.
KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA PAR TEHNISKO UN FINANSIĀLO PALĪDZĪBU
Abas puses vienojas, ka šo nolīgumu tās īsteno, pamatojoties uz kopīgas atbildības, solidaritātes un vienlīdzīgu partnerattiecību principiem, ar mērķi pārvaldīt migrācijas plūsmas starp Ukrainu un Eiropas Savienību.
Šajā kontekstā EK apņemas piešķirt finanšu resursus, lai atbalstītu Ukrainu šā nolīguma īstenošanā. Šajā sakarā īpaša uzmanība tiks pievērsta kapacitātes veidošanai. Šāds atbalsts ir jāsniedz saistībā ar vispārējām prioritātēm attiecībā uz palīdzību Ukrainai, kā daļa no kopējiem līdzekļiem, kas pieejami Ukrainai, un pilnībā ievērojot EK ārējās palīdzības attiecīgos īstenošanas noteikumus un procedūras.
18.12.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 332/66 |
PADOMES LĒMUMS
(2007. gada 29. novembris)
par to, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Ukrainu par vīzu atvieglotu izsniegšanu
(2007/840/EK)
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 62. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) un ii) punktu saistībā ar 300. panta 2. punkta pirmās daļas pirmo teikumu un 300. panta 3. punkta pirmo daļu,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),
tā kā:
(1) |
Komisija Eiropas Kopienas vārdā ir veikusi sarunas ar Ukrainu par nolīgumu par vīzu atvieglotu izsniegšanu. |
(2) |
Ņemot vērā tā iespējamo noslēgšanu nākotnē, minētais nolīgums Eiropas Kopienas vārdā ir parakstīts 2007. gada 18. jūnijā saskaņā ar Padomes 2007. gada 12. jūnijā pieņemto lēmumu. |
(3) |
Šis nolīgums būtu jāapstiprina. |
(4) |
Nolīguma pārvaldei ar šo nolīgumu izveido Apvienoto komiteju, kas var pieņemt savu reglamentu. Tādēļ ir lietderīgi paredzēt vienkāršotu procedūru Kopienas nostājas izstrādāšanai šajā jautājumā. |
(5) |
Saskaņā ar Protokolu par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju un protokolu, kas iekļauj Šengenas acquis Eiropas Savienības sistēmā, kas pievienoti Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Apvienotā Karaliste un Īrija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un Apvienotajai Karalistei un Īrijai šis lēmums nav saistošs un nav jāpiemēro. |
(6) |
Saskaņā ar Protokolu par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Dānija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un Dānijai šis lēmums nav saistošs un nav jāpiemēro, |
IR NOLĒMUSI ŠĀDI.
1. pants
Ar šo Kopienas vārdā ir apstiprināts nolīgums starp Eiropas Kopienu un Ukrainu par vīzu atvieglotu izsniegšanu.
Nolīguma teksts ir pievienots šim lēmumam.
2. pants
Padomes priekšsēdētājs sniedz nolīguma 14. panta 1. punktā paredzēto paziņojumu (2).
3. pants
Komisija, kam palīdz dalībvalstu eksperti, pārstāv Kopienu Apvienotajā ekspertu komitejā, kas izveidota saskaņā ar nolīguma 12. pantu.
4. pants
Kopienas nostāju Apvienotajā ekspertu komitejā attiecībā uz tās reglamenta pieņemšanu, kā to prasa nolīguma 12. panta 4. punkts, pieņem Komisija pēc apspriešanās ar īpašu komiteju, ko izraudzījusies Padome.
5. pants
Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Briselē, 2007. gada 29. novembrī
Padomes vārdā —
priekšsēdētājs
M. LINO
(1) Atzinums sniegts 2007. gada 13. novembrī (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).
(2) Šā nolīguma spēkā stāšanās datumu Padomes Ģenerālsekretariāts publicēs Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
NOLĪGUMS
starp Eiropas Kopienu un Ukrainu par vīzu atvieglotu izsniegšanu
EIROPAS KOPIENA,
turpmāk “Kopiena”, un
UKRAINA,
turpmāk “Puses”,
NOLŪKĀ attīstīt draudzīgas attiecības starp Līgumslēdzējām pusēm un vēloties atvieglot cilvēku savstarpējos sakarus, kas ir būtisks nosacījums noturīgu ekonomisko, humāno, kultūras, zinātnisko un citu attiecību attīstībā, atvieglojot vīzu izsniegšanu Ukrainas pilsoņiem,
VĒLOTIES regulēt Ukrainas un Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņu savstarpējās ceļošanas režīmu,
PATUROT PRĀTĀ, ka kopš 2005. gada 1. maija ES pilsoņiem, ieceļojot Ukrainā uz laiku, kas nepārsniedz 90 dienas, vai šķērsojot Ukrainu tranzītā, vīza nav nepieciešama,
ATZĪSTOT, ka gadījumā, ja Ukraina atkal ieviestu vīzas prasību ES pilsoņiem, pamatojoties uz savstarpīguma principu, ES pilsoņiem automātiski pienāktos tādi paši vīzu izsniegšanas atvieglojumi, kādi saskaņā ar šo nolīgumu tiek piešķirti Ukrainas pilsoņiem,
ŅEMOT VĒRĀ Eiropas Savienības un Ukrainas politikas rīcības plānu, kurā ir atzīmēts, ka ir jāizveido konstruktīvs dialogs par vīzu režīma atvieglošanu starp Eiropas Savienību un Ukrainu, tādējādi sagatavojoties tālākām sarunām par vīzu atvieglošanas nolīgumu, kā arī ņemot vērā nepieciešamo attīstību sarunās par ES un Ukrainas nolīgumu par personu atpakaļuzņemšanu,
ATZĪSTOT, ka vīzu atvieglojumiem nebūtu jāizraisa nelikumīga migrācija, un pievēršot īpašu uzmanību drošībai un atpakaļuzņemšanai,
ATZĪSTOT bezvīzu ieceļošanas režīma ieviešanu Ukrainas pilsoņiem par ilgtermiņa perspektīvu,
ŅEMOT VĒRĀ Protokolu par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju un Protokolu par Šengenas acquis iekļaušanu Eiropas Savienības sistēmā, kas pievienoti Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, un apstiprinot, ka šā nolīguma noteikumi neattiecas uz Apvienoto Karalisti un Īriju,
ŅEMOT VĒRĀ Protokolu par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, un apstiprinot, ka šā nolīguma noteikumi neattiecas uz Dānijas Karalisti,
IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.
1. pants
Piemērošanas joma un mērķis
1. Šā nolīguma mērķis ir atvieglot vīzu izsniegšanu Ukrainas pilsoņiem, kuru paredzētā uzturēšanās 180 dienu laikposmā nepārsniedz 90 dienas.
2. Ja Ukraina ievieš vīzas prasību ES pilsoņiem vai kādai ES pilsoņu kategorijai, ES pilsoņiem, pamatojoties uz savstarpīguma principu, automātiski pienākas tādi paši vīzu izsniegšanas atvieglojumi, kādi saskaņā ar šo nolīgumu tiek piešķirti Ukrainas pilsoņiem.
2. pants
Vispārējs noteikums
1. Šajā nolīgumā paredzētie vīzu režīma atvieglojumi attiecas uz Ukrainas pilsoņiem, ja tie jau nav atbrīvoti no vīzas prasības saskaņā ar Kopienas vai dalībvalstu tiesību aktiem un noteikumiem, šo nolīgumu vai citiem starptautiskiem nolīgumiem.
2. Jautājumiem, kas šā nolīguma noteikumos nav skarti, piemēram, atteikums piešķirt vīzu, ceļošanas dokumentu atzīšana, pierādījumi par pietiekamiem iztikas līdzekļiem, ieceļošanas atteikums un izraidīšanas pasākumi, ir piemērojami Ukrainas vai dalībvalstu valsts tiesību akti vai Kopienas tiesību akti.
3. pants
Definīcijas
Šajā nolīgumā:
a) |
“dalībvalsts” ir jebkura Eiropas Savienības dalībvalsts, izņemot Dānijas Karalisti, Īrijas Republiku un Apvienoto Karalisti; |
b) |
“Eiropas Savienības pilsonis” ir kādas dalībvalsts pilsonis saskaņā ar a) punktā sniegto definīciju; |
c) |
“Ukrainas pilsonis” ir jebkura persona, kurai ir Ukrainas pilsonība; |
d) |
“vīza” ir dalībvalsts izsniegta atļauja vai pieņemts lēmums, kas vajadzīgs, lai:
|
e) |
“persona, kas likumīgi uzturas” ir Ukrainas pilsonis, kuram, pamatojoties uz Kopienas vai dalībvalstu valsts tiesību aktiem, ir tiesības uzturēties dalībvalsts teritorijā ilgāk par 90 dienām. |
4. pants
Ceļojuma mērķi apliecinoši dokumenti
1. Turpmāk norādītām Ukrainas pilsoņu kategorijām, lai attaisnotu otras Puses teritorijā paredzētā ceļojuma mērķi, ir nepieciešami tikai šādi dokumenti:
a) |
oficiālu delegāciju dalībniekiem, kas pēc Ukrainai adresēta oficiāla ielūguma piedalīsies sanāksmēs, apspriedēs, pārrunās vai apmaiņas programmās, kā arī pasākumos, ko starpvaldību organizācijas rīko kādas dalībvalsts teritorijā:
|
b) |
darījumu cilvēkiem un uzņēmējdarbības organizāciju pārstāvjiem:
|
c) |
šoferiem, kas veic starptautiskos kravu un pasažieru pārvadājumus uz dalībvalstu teritorijām ar transportlīdzekļiem, kas reģistrēti Ukrainā:
|
d) |
starptautisko vilcienu, refrižeratoru un lokomotīvju, kas ceļo uz dalībvalstu teritorijām, apkalpju loceķliem:
|
e) |
žurnālistiem:
|
f) |
personām, kas piedalās zinātnes, kultūras un mākslas pasākumos, tostarp universitātes un citās apmaiņas programmās:
|
g) |
skolēniem, studentiem, pēcdiploma studentiem un viņus pavadošiem pedagogiem, kas ceļo ar mērķi mācīties vai izglītoties, tostarp saskaņā ar apmaiņas programmām, kā arī citu ar skolu saistītu pasākumu dēļ:
|
h) |
starptautisku sporta pasākumu dalībniekiem un personām, kas tos profesionālā statusā pavada:
|
i) |
sadraudzības pilsētu rīkoto oficiālo apmaiņas programmu dalībniekiem:
|
j) |
tuviem radiniekiem – laulātajam, bērniem (tostarp adoptētiem), vecākiem (tostarp aizbildņiem), vecvecākiem un mazbērniem, kas apmeklē Ukrainas pilsoņus, kuri likumīgi uzturas dalībvalstu teritorijā:
|
k) |
radiniekiem, kas apmeklē bēru ceremonijas:
|
l) |
militāro un civilo apbedījumu vietu apmeklējumam:
|
m) |
ieceļošanai medicīnisku iemeslu dēļ:
|
2. Šā panta 1. punktā minētajā rakstveida uzaicinājumā ietverti šādi dati:
a) |
par uzaicināto personu: vārds un uzvārds, dzimšanas datums, dzimums, pilsonība, personu apliecinoša dokumenta numurs, ceļojuma mērķis un laiks, ieceļošanu skaits, kā arī ielūgto personu pavadošo nepilngadīgo bērnu vārdi; |
b) |
par uzaicinātāju: vārds, uzvārds un adrese; vai |
c) |
ja uzaicinātājs ir juridiska persona, uzņēmums vai organizācija: pilns nosaukums un adrese un:
|
3. Šā panta 1. punktā minēto kategoriju pilsoņiem visu kategoriju vīzas tiek izsniegtas saskaņā ar vienkāršotu procedūru, nepieprasot nekādus citus dalībvalstu tiesību aktos paredzētus ielūgumus, pamatojumus vai ceļojuma mērķa apstiprinājumus.
5. pants
Daudzkārtējo ieceļošanas vīzu izsniegšana
1. Dalībvalstu diplomātiskās pārstāvniecības un konsulārie dienesti izsniedz daudzkārtējās ieceļošanas vīzas ar derīguma termiņu līdz pieciem gadiem šādu kategoriju personām:
a) |
valstu un reģionālo valdību un parlamentu, kā arī Augstāko un Konstitucionālo tiesu locekļiem, pildot dienesta pienākumus, ja viņi ar šo nolīgumu jau nav atbrīvotas no vīzu prasības, ar ierobežotu derīguma termiņu līdz viņu amata pilnvaru beigu laikam, ja tas ir īsāks par pieciem gadiem; |
b) |
oficiālu delegāciju pastāvīgajiem dalībniekiem, kuri pēc Ukrainai adresēta oficiāla ielūguma regulāri piedalīsies sanāksmēs, apspriedēs, pārrunās vai apmaiņas programmās, kā arī pasākumos, ko starpvaldību organizācijas rīko kādas dalībvalsts teritorijā; |
c) |
laulātiem, bērniem (tostarp adoptētiem), kas ir jaunāki par 21 gadu vai atrodas apgādībā, un vecākiem (tostarp aizbildņiem), kas apmeklē Ukrainas pilsoņus, kuri likumīgi uzturas dalībvalstu teritorijā, ar ierobežotu derīguma termiņu līdz apmeklējamās personas uzturēšanās atļaujas beigām; |
d) |
darījumu cilvēkiem un uzņēmējdarbības organizāciju pārstāvjiem, kas regulāri ceļo uz dalībvalstīm; |
e) |
žurnālistiem. |
2. Dalībvalstu diplomātiskās pārstāvniecības un konsulārie dienesti izsniedz daudzkārtējās ieceļošanas vīzas ar derīguma termiņu līdz vienam gadam šādu kategoriju pilsoņiem ar noteikumu, ka iepriekšējā gadā tie ir saņēmuši vismaz vienu vīzu un to ir izmantojuši atbilstīgi apmeklētās valsts tiesību aktiem par ieceļošanu un uzturēšanos un pastāv iemesli daudzkārtējās ieceļošanas vīzas pieprasīšanai:
a) |
šoferiem, kas veic starptautiskos kravu un pasažieru pārvadājumus uz dalībvalstu teritorijām ar transportlīdzekļiem, kuri reģistrēti Ukrainā; |
b) |
to starptautisko vilcienu, refrižeratoru un lokomotīvju apkalpju locekļiem, kas dodas uz dalībvalstu teritorijām; |
c) |
personām, kas piedalās zinātnes, kultūras un mākslas pasākumos, tostarp universitātes un citās apmaiņas programmās, un kas regulāri dodas uz dalībvalstīm; |
d) |
starptautisku sporta pasākumu dalībniekiem un personām, kas tos profesionālā statusā pavada; |
e) |
sadraudzības pilsētu rīkoto oficiālo apmaiņas programmu dalībniekiem. |
3. Šā panta 2. punktā minēto kategoriju personām dalībvalstu diplomātiskās pārstāvniecības un konsulārie dienesti izsniedz daudzkārtējās ieceļošanas vīzas ar derīguma termiņu no diviem līdz pieciem gadiem ar noteikumu, ka iepriekšējos divos gados tie ir izmantojuši uz vienu gadu izsniegto daudzkārtējo ieceļošanas vīzu atbilstīgi apmeklētās valsts tiesību aktiem par ieceļošanu un uzturēšanos un joprojām pastāv iemesli daudzkārtējās ieceļošanas vīzas pieprasīšanai.
4. Personu, kas minētas no 1. līdz 3. punktam, uzturēšanās kopējais ilgums dalībvalstu teritorijā 180 dienu laikposmā nepārsniedz 90 dienas.
6. pants
Maksa par vīzu pieteikumu izskatīšanu
1. Maksa par vīzas pieteikumu izskatīšanu Ukrainas pilsoņiem ir EUR 35.
Saskaņā ar 14. panta 4. punktā noteikto kārtību iepriekšminēto summu var pārskatīt.
2. Ja Ukraina ES pilsoņiem atjauno vīzas prasību, maksa par vīzu, ko pieprasīs Ukraina, nevar būt augstāka par EUR 35 vai to summu, par kuru ir panākta vienošanās, pārskatot maksu par vīzu saskaņā ar 14. panta 4. punktā paredzēto kārtību.
3. Ja vīzas pieprasījums un pavaddokumenti vīzas saņemšanai iesniegti trīs vai mazāk dienas pirms paredzētās izbraukšanas, dalībvalstis par vīzas pieteikuma izskatīšanu iekasē EUR 70. Tas neattiecas uz gadījumiem, kas minēti 6. panta 4. punkta b), c), e), f), j) un k) apakšpunktā un 7. panta 3. punktā. Personu kategorijām, kas minētas 6. panta 4. punkta a), d), g), h), i), l), m) un n) apakšpunktā, maksa par vīzu steidzamos gadījumos ir 6. panta 1. punktā noteiktā.
4. Šādu kategoriju personas ir atbrīvotas no maksas par vīzu pieteikumu izskatīšanu:
a) |
Ukrainas pilsoņu, kuri likumīgi uzturas dalībvalstu teritorijā, tuvi radinieki – laulātie, bērni (tostarp adoptētie), vecāki (tostarp aizbildņi), vecvecāki un mazbērni; |
b) |
oficiālu delegāciju dalībnieki, kas pēc Ukrainai adresēta oficiāla ielūguma piedalās sanāksmēs, apspriedēs, pārrunās vai apmaiņas programmās, kā arī pasākumos, ko starpvaldību organizācijas organizē kādas dalībvalsts teritorijā; |
c) |
valsts un reģionālo valdību un parlamentu, ka arī Augstāko un Konstitucionālo tiesu locekļi, ja viņi ar šo nolīgumu nav jau atbrīvoti no vīzu prasības; |
d) |
skolēni, studenti, pēcdiploma studenti un viņus pavadošie pedagogi, kas ceļo ar mērķi mācīties vai izglītoties; |
e) |
invalīdi un, ja vajadzīgs, personas, kas viņus pavada; |
f) |
personas, kas iesniegušas dokumentus, kuri pierāda to vajadzību ceļot humānu apsvērumu dēļ, tostarp lai saņemtu neatliekamu ārstniecisko palīdzību, arī slimnieku pavadošā persona, lai piedalītos tuva radinieka bērēs vai lai apmeklētu smagi slimu tuvu radinieku; |
g) |
starptautisku sporta pasākumu dalībnieki un personas, kas tos pavada; |
h) |
personas, kas piedalās zinātnes, kultūras un mākslas pasākumos, tostarp universitātes un citās apmaiņas programmās; |
i) |
sadraudzības pilsētu rīkoto oficiālo apmaiņas programmu dalībnieki; |
j) |
žurnālisti; |
k) |
pensionāri; |
l) |
šoferi, kas veic starptautiskos kravu un pasažieru pārvadājumus uz dalībvalstu teritorijām ar transportlīdzekļiem, kas reģistrēti Ukrainā; |
m) |
to starptautisko vilcienu, refrižeratoru un lokomotīvju apkalpju locekļi, kas dodas uz dalībvalstu teritorijām; |
n) |
bērni, kas jaunāki par 18 gadiem, vai apgādībā esoši bērni, kas jaunāki par 21 gadu. |
7. pants
Vīzu pieteikumu izskatīšanas termiņš
1. Dalībvalstu diplomātiskās pārstāvniecības un konsulārie dienesti izlemj jautājumu par vīzas izsniegšanu 10 kalendāro dienu laikā no pieprasījuma un vīzas izsniegšanai nepieciešamo dokumentu saņemšanas.
2. Atsevišķos gadījumos termiņu, kas vajadzīgs lēmuma par vīzas izsniegšanu pieņemšanai, var pagarināt līdz 30 dienām, ja nepieciešama pieteikuma padziļināta pārbaude.
3. Steidzamos gadījumos lēmuma pieņemšanas termiņu var samazināt līdz divām darba dienām vai mazāk.
8. pants
Izceļošana dokumentu nozaudēšanas vai zādzības gadījumā
Eiropas Savienības un Ukrainas pilsoņi, kas ir nozaudējuši savus personu apliecinošos dokumentus vai kam šie dokumenti ir nozagti, uzturoties Ukrainas vai dalībvalstu teritorijā, var bez vīzas vai citas atļaujas šo teritoriju atstāt ar dalībvalsts vai Ukrainas diplomātiskās pārstāvniecības vai konsulārā dienesta izdotiem derīgiem personu apliecinošiem dokumentiem, kas dod tiesības šķērsot robežu.
9. pants
Vīzas pagarināšana ārkārtas apstākļos
Ukrainas pilsoņiem, kuriem force majeure apstākļu dēļ nav iespējams atstāt dalībvalstu teritoriju līdz vīzā norādītajam laikam, vīzas termiņš saskaņā ar uzņēmējvalsts tiesību aktos noteiktajām prasībām bez maksas jāpagarina uz laiku, kas vajadzīgs, lai atgrieztos savā dzīvesvietas valstī.
10. pants
Diplomātiskās pases
1. Ukrainas pilsoņi, kas ir derīgu diplomātisko pasu turētāji, drīkst ieceļot, izceļot vai tranzītā šķērsot dalībvalstu teritorijas bez vīzas.
2. Pilsoņi, kas minēti šā panta 1. punktā, drīkst uzturēties dalībvalstu teritorijās ne ilgāk kā 90 dienas 180 dienu laikposmā.
11. pants
Vīzu teritoriālais derīgums
Ievērojot dalībvalstu valsts normatīvos aktus par valsts drošību un ievērojot ES noteikumus par vīzām ar ierobežotu teritoriālo derīgumu, Ukrainas pilsoņi attiecībā uz ceļošanu dalībvalstu teritorijā bauda vienlīdzīgas tiesības ar Eiropas Savienības pilsoņiem.
12. pants
Apvienotā komiteja nolīguma pārvaldei
1. Puses izveido Apvienoto komiteju nolīguma pārvaldei (turpmāk “komiteja”), kuras sastāvā ir Eiropas Kopienas un Ukrainas pārstāvji. Kopienu tajā pārstāv Eiropas Kopienu Komisija, kurai palīdz dalībvalstu eksperti.
2. Komitejai jo īpaši ir šādi uzdevumi:
a) |
uzraudzīt šā nolīguma īstenošanu; |
b) |
ierosināt šā nolīguma grozījumus vai papildinājumus; |
c) |
panākt izlīgumu domstarpībās, kas radušās sakarā ar šā nolīguma interpretāciju vai piemērošanu. |
3. Komitejas sēdes sasauc pēc vajadzības, ja to pieprasa viena no Pusēm, un vismaz vienu reizi gadā.
4. Komiteja pieņem savu reglamentu.
13. pants
Nolīguma saistība ar divpusējiem nolīgumiem starp dalībvalstīm un Ukrainu
Stājoties spēkā, šis nolīgums ir noteicošais attiecībā pret jebkuriem noteikumiem divpusējos vai daudzpusējos nolīgumos vai vienošanās, kas noslēgtas starp atsevišķām dalībvalstīm un Ukrainu, ciktāl šo nolīgumu vai vienošanos noteikumi skar šā nolīguma jautājumus.
14. pants
Nobeiguma noteikumi
1. Puses šo nolīgumu ratificē vai apstiprina saskaņā ar to attiecīgajām procedūrām, un tas stājas spēkā otrā mēneša pirmajā dienā pēc datuma, kad Puses viena otrai ir paziņojušas par iepriekšminēto procedūru pabeigšanu.
2. Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, šis nolīgums stājas spēkā tikai vienlaikus ar Nolīgumu starp Ukrainu un Eiropas Kopienu par personu atpakaļuzņemšanu, ja pēdējais stājas spēkā pēc šā panta 1. punktā paredzētā datuma.
3. Nolīgums ir noslēgts uz nenoteiktu laiku, ja vien tas netiek izbeigts saskaņā ar šā panta 6. punktu.
4. Šo nolīgumu var grozīt vienīgi ar rakstisku Pušu vienošanos. Grozījumi stājas spēkā pēc tam, kad Puses viena otrai ir paziņojušas par šim nolūkam vajadzīgo iekšējo procedūru pabeigšanu.
5. Jebkura no Pusēm šo nolīgumu var pilnīgi vai daļēji pārtraukt sabiedriskās kārtības, valsts drošības vai sabiedrības veselības apsvērumu dēļ. Lēmumu par pārtraukšanu paziņo otrai Pusei ne vēlāk kā 48 stundas pirms tā stāšanās spēkā. Puse, kas pārtraukusi šā nolīguma piemērošanu, nekavējoties informē otru Pusi, tiklīdz pārtraukšanas iemesli vairs nav spēkā.
6. Katra no Pusēm var izbeigt šo nolīgumu, par to rakstveidā paziņojot otrai Pusei. Šis nolīgums zaudē spēku 90 dienas pēc minētā paziņojuma dienas.
Luksemburgā, divtūkstoš septītā gada astoņpadsmitajā jūnijā, divos eksemplāros angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu, zviedru un ukraiņu valodā, visi teksti ir vienlīdz autentiski.
За Европейската общност
Por la Comunidad Europea
Za Evropské společenství
For Det Europæiske Fællesskab
Für die Europäische Gemeinschaft
Euroopa Ühenduse nimel
Για την Ευρωπαϊκή Κοινότητα
For the European Community
Pour la Communauté européenne
Per la Comunità europea
Eiropas Kopienas vārdā
Europos bendrijos vardu
az Európai Közösség részéről
Għall-Komunità Ewropea
Voor de Europese Gemeenschap
W imieniu Wspólnoty Europejskiej
Pela Comunidade Europeia
Pentru Comunitatea Europeană
Za Európske spoločenstvo
Za Evropsko skupnost
Euroopan yhteisön puolesta
På Europeiska gemenskapens vägnar
3a Євролейське Спiвтовaриство
За Укрaйнa
Por Ucrania
Za Ukrajinu
For Ukraine
Für die Ukraine
Ukraina nimel
Για την Ουκρανία
For Ukraine
Pour l'Ukraine
Per l'Ucraina
Ukrainas vārdā
Ukrainos vardu
Ukrajna részéről
Għall-Ukrajna
Voor Oekraïne
W imieniu Ukrainy
Pela Ucrânia
Pentru Ucraina
Za Ukrajinu
Za Ukrajino
Ukrainan puolesta
På Ukrainas vägnar
3а Уκраїну
NOLĪGUMA PROTOKOLS PAR DALĪBVALSTĪM, KAS PILNĪBĀ NEPIEMĒRO ŠENGENAS ACQUIS
Tās dalībvalstis, kurām Šengenas acquis ir saistošs, bet kuras vēl neizsniedz Šengenas vīzas, jo šajā jautājumā gaida attiecīgo Padomes lēmumu, izsniedz attiecīgās valsts vīzas, kuru derīgums ir ierobežots ar konkrētās valsts teritoriju.
Šīs dalībvalstis var vienpusēji atzīt Šengenas vīzas un uzturēšanās atļaujas tranzītam cauri to teritorijai saskaņā ar 2006. gada 14. jūnija Padomes Lēmumu Nr. 895/2006/EK.
EIROPAS KOPIENAS DEKLARĀCIJA PAR ĪSTERMIŅA VĪZU IZSNIEGŠANU, LAI APMEKLĒTU MILITĀRĀS UN CIVILĀS APBEDĪJUMU VIETAS
Dalībvalstu diplomātiskās pārstāvniecības un konsulārie dienesti personām, kas apmeklē militārās vai civilās apbedījumu vietas, īstermiņa ieceļošanas vīzas parasti izsniedz uz laiku līdz 14 dienām.
KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA PAR DĀNIJU
Puses ņem vērā, ka šis nolīgums neattiecas uz Dānijas Karalistes diplomātisko pārstāvniecību un konsulāro dienestu vīzu izsniegšanas procedūru.
Šādos apstākļos ir vēlams, lai Dānijas Karalistes un Ukrainas iestādes nekavējoties noslēgtu divpusēju nolīgumu par vīzu atvieglotu izsniegšanu ar tādiem pašiem noteikumiem, kādi ir nolīgumā starp Eiropas Kopienu un Ukrainu.
KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA ATTIECĪBĀ UZ APVIENOTO KARALISTI UN ĪRIJU
Līgumslēdzējas puses ņem vērā, ka šo nolīgumu nepiemēro Apvienotās Karalistes un Īrijas teritorijās.
Šādos apstākļos ir vēlams, lai Apvienotās Karalistes, Īrijas un Ukrainas iestādes noslēgtu divpusējus nolīgumus par vīzu atvieglotu izsniegšanu.
KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA PAR ĪSLANDI UN NORVĒĢIJU
Līgumslēdzējas puses ņem vērā ciešās attiecības starp Eiropas Kopienu un Īslandi un Norvēģiju, jo īpaši atbilstīgi 1999. gada 18. maija nolīgumam par šo valstu iesaistīšanos Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un attīstībā.
Šādos apstākļos ir vēlams, lai Norvēģijas, Īslandes un Ukrainas iestādes nekavējoties noslēgtu divpusējus nolīgumus par vīzu atvieglotu izsniegšanu ar tādiem pašiem noteikumiem, kādi ir nolīgumā starp Eiropas Kopienu un Ukrainu.
KOMISIJAS DEKLARĀCIJA PAR VĪZAS IZSNIEGŠANAS ATTEIKUMA MOTIVĀCIJU
Atzīstot to, cik svarīga vīzas pieprasītājiem ir pārskatāmība, Eiropas Komisija norāda, ka 2006. gada 19. jūlijā ir pieņemts likumdošanas priekšlikums pārstrādāt Kopīgo konsulāro instrukciju diplomātiskajām pārstāvniecībām un konsulārajiem dienestiem par vīzām, kas reglamentē jautājumu par motivāciju vīzas atteikumiem un pārsūdzības iespējām.
EIROPAS KOPIENAS DEKLARĀCIJA PAR VĪZAS PIEPRASĪTĀJU PIEKĻUVI INFORMĀCIJAI UN INFORMĀCIJAS SASKAŅOŠANU ATTIECĪBĀ UZ ĪSTERMIŅA VĪZU IZSNIEGŠANAS PROCEDŪRĀM UN DOKUMENTIEM, KAS IESNIEDZAMI, PIEPRASOT ĪSTERMIŅA VĪZU
Atzīstot to, cik svarīga vīzas pieprasītājiem ir pārskatāmība, Eiropas Kopiena norāda, ka 2006. gada 19. jūlijā Eiropas Komisija ir pieņēmusi likumdošanas priekšlikumu pārstrādāt Kopīgo konsulāro instrukciju diplomātiskajām pārstāvniecībām un konsulārajiem dienestiem par vīzām, kas reglamentē jautājumu par vīzas pieprasītāju piekļuvi dalībvalstu diplomātiskajām pārstāvniecībām un konsulārajiem dienestiem.
Attiecībā uz informāciju, kas ir jāsniedz vīzas pieprasītājiem, Eiropas Kopiena uzskata, ka būtu jāveic attiecīgi pasākumi:
— |
jāizveido vīzas pieprasītājiem pamatinformācijas kopsavilkums par procedūrām un nosacījumiem, kas jāievēro, pieprasot vīzu, un par izdoto vīzu derīgumu, |
— |
Eiropas Kopiena sastādīs minimālo prasību sarakstu, lai nodrošinātu, ka vīzas pieprasītāji no Ukrainas saņem vienotu un saskaņotu pamatinformāciju un tiem tiek prasīts iesniegt vienus un tos pašus apliecinošos dokumentus. |
Iepriekšminētā informācija ir jāizplata pēc iespējas plašāk (konsulātu ziņojumu dēļi, brošūras, interneta tīmekļa vietnes utt.).
Dalībvalstu diplomātiskās pārstāvniecības un konsulārie dienesti informāciju par īstermiņa vīzu izsniegšanas atvieglojumiem saskaņā ar Šengenas acquis sniedz, katru gadījumu izskatot atsevišķi.
POLITISKĀS DEKLARĀCIJAS PROJEKTS PAR VIETĒJO PIEROBEŽAS SATIKSMI
POLIJAS, UNGĀRIJAS, SLOVĀKIJAS REPUBLIKAS UN RUMĀNIJAS DEKLARĀCIJA
Ungārijas Republika, Polijas Republika, Slovākijas Republika, kā arī Rumānija no dienas, kad tās pievienojušās ES, izsaka savu vēlmi uzsākt sarunas ar Ukrainu par divpusējiem nolīgumiem, lai ieviestu vietējās pierobežas satiksmes režīmu, kas izveidots ar 2006. gada 5. oktobrī pieņemto EK regulu, ar ko nosaka vietējās pierobežas satiksmes noteikumus pie dalībvalstu ārējām sauszemes robežām un ar ko groza Šengenas Konvenciju.
Komisija
18.12.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 332/77 |
KOMISIJAS LĒMUMS
(2007. gada 13. septembris)
attiecībā uz procesu saskaņā ar EK līguma 81. pantu
(Lieta COMP/E-2/39.141 – Fiat)
(izziņots ar dokumenta numuru K(2007) 4274)
(Autentisks ir tikai teksts angļu valodā)
(2007/841/EK)
(1) |
Šis lēmums ir pieņemts saskaņā ar 9. panta 1. punktu Padomes 2002. gada 16. decembra Regulā (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (1), un adresēts Fiat Auto SpA (turpmāk tekstā – Fiat), un attiecas uz tehniskas informācijas sniegšanu saistībā ar Fiat, Alfa Romeo un Lancia marku transportlīdzekļu remontu. |
(2) |
Tehniskā informācija ir faktu, procesu un instrukciju kopums, kas vajadzīgs, lai pārbaudītu, labotu vai nomainītu transportlīdzekļu defektīvās, bojātās, nolietotās daļas vai lai novērstu trūkumus kādā no transportlīdzekļu sistēmām. Šī informācija iedalās septiņās pamatkategorijās:
|
(3) |
Komisija 2006. gada decembrī uzsāka lietas izskatīšanu un adresēja Fiat sākotnējo vērtējumu, kurā tika ietverts provizorisks secinājums, ka Fiat līgumi ar tā partneriem, kas sniedz pēcpārdošanas pakalpojumus, rada bažas par to atbilstību EK līguma 81. panta 1. punktam. |
(4) |
Saskaņā ar Komisijas sākotnējo vērtējumu ilgu laiku pēc Komisijas 2002. gada 31. jūlija Regulā (EK) Nr. 1400/2002 par Līguma 81. panta 3. punkta piemērošanu vertikālu vienošanos un saskaņotu darbību kategorijām mehānisko transportlīdzekļu nozarē noteiktā pārejas posma beigām (2) Fiat, iespējams, nav darījis pieejamu noteiktu kategoriju tehnisko informāciju par transportlīdzekļu remontu. Turklāt laikā, kad tika uzsākta Komisijas izmeklēšana, Fiat joprojām nebija izveidojis efektīvu sistēmu, kas ļautu neatkarīgajiem remontētājiem neierobežoti piekļūt tehniskajai informācijai par transportlīdzekļa remontu. Lai arī Komisijas izmeklēšanas gaitā Fiat uzlaboja pieejamību savai tehniskai informācijai, īpaši 2005. gada jūnijā izveidojot šim nolūkam paredzētu tīmekļa vietni (“TI tīmekļa vietne”), informācija, ko padarīja pieejamu neatkarīgajiem remontētājiem, joprojām šķita esam nepilnīga. |
(5) |
Sākotnējā vērtējumā konstatēts, ka šī prakse iespaido šādus konkrētos tirgus – vieglo automobiļu remonta un tehniskās apkopes pakalpojumu sniegšanas tirgu un remontētājiem paredzētās tehniskās informācijas sniegšanas tirgu. Pirmajā no minētajiem tirgiem Fiat pilnvaroto tīklu dalībniekiem bija lielas tirgus daļas, kamēr otrajā Fiat bija vienīgais piegādātājs, kas varēja piedāvāt savu transportlīdzekļu remontētājiem tehnisko informāciju pilnā apjomā. |
(6) |
Apkopojot būtiskāko, konstatēts, ka Fiat apkopes un rezerves daļu izplatīšanas līgumos tā pilnvaroto tīklu dalībniekiem tiek prasīts veikt pilnu konkrētajai markai specifisku remonta pakalpojumu klāstu un darboties kā rezerves daļu vairumtirgotājiem. Komisijai ir bažas, ka šādu līgumu iespējami radīto negatīvo ietekmi varētu vēl pastiprināt tas, ka Fiat nenodrošina neatkarīgajiem remontētājiem pienācīgu piekļuvi tehniskajai informācijai, tādējādi izslēdzot uzņēmumus, kas vēlētos un būtu spējīgi piedāvāt remonta pakalpojumus ar cita uzņēmējdarbības modeļa starpniecību. |
(7) |
Komisijas sākotnējais secinājums bija tāds, ka kārtība, kādā Fiat neatkarīgiem remontētājiem sniedz tehnisko informāciju, neatbilst pēdējo vajadzībām ne pieejamas informācijas apjoma, ne pieejamības ziņā un ka šāda prakse savienojumā ar līdzīgu citu automobiļu ražotāju rīcību varētu būt veicinājusi neatkarīgo remontētāju stāvokļa pasliktināšanos tirgū. Tas savukārt varētu būt radījis ievērojamu kaitējumu patērētājiem tādēļ, ka ir būtiski samazinājusies rezerves daļu izvēle, remonta pakalpojumiem pieaugušas cenas, samazinājusies remontdarbnīcu izvēle, iespējams, radušies drošības riski, kā arī nav pieejamas inovatīvas remontdarbnīcas. |
(8) |
Turklāt tas, ka Fiat acīm redzami nenodrošina neatkarīgajiem remontētājiem pienācīgu piekļuvi tehniskajai informācijai, var traucēt uz tā līgumiem ar pēcpārdošanas pakalpojumu sniedzējiem attiecināt Regulā (EK) Nr. 1400/2002 noteikto atbrīvojumu, jo saskaņā ar šīs regulas 4. panta 2. punktu regulā noteikto atbrīvojumu nepiemēro, ja mehānisko transportlīdzekļu piegādātājs atsakās nodrošināt neatkarīgajiem tirgus dalībniekiem piekļuvi visai tehniskai informācijai, diagnostikas un citam aprīkojumam, rīkiem, ieskaitot visu atbilstošo programmatūru, vai mācības, kas ir nepieciešamas, lai veiktu mehānisko transportlīdzekļu remontu un tehnisko apkopi. Saskaņā ar regulas 26. apsvērumu piekļuves nosacījumi nedrīkst būt diskriminējoši pilnvarotu un neatkarīgu tirgus dalībnieku starpā. |
(9) |
Visbeidzot, Komisija nonāca pie provizoriska secinājuma, ka, ņemot vērā piekļuves trūkumu tehniskajai informācijai par transportlīdzekļa remontu, šķiet, ka uz līgumiem, kas noslēgti starp Fiat un tā pilnvarotajiem remontētājiem, nevar attiecināt 81. panta 3. punkta noteikumus. |
(10) |
Lai novērstu sākotnējā vērtējumā minētās bažas par konkurenci, 2007. gada 22. janvārīFiat Komisijai pauda gatavību uzņemties saistības. |
(11) |
Atbilstīgi šīm saistībām princips, pēc kā nosaka, kāda informācija sniedzama, ir diskriminācijas nepieļaušana starp neatkarīgajiem un pilnvarotajiem remontētājiem. Šajā sakarā Fiat nodrošinās, ka visa tā transportlīdzekļu remontam un tehniskai apkopei nepieciešamā tehniskā informācija, instrumenti, aprīkojums, programmatūra un apmācība, kādu pats Fiat uzņēmums vai kāds tā uzdevumā sniedz pilnvarotajiem remontētājiem un/vai neatkarīgajiem importētājiem visās ES dalībvalstīs, tiks darīta pieejama arī neatkarīgajiem remontētājiem. |
(12) |
Šajās saistībās ir precizēts, ka “tehniskā informācija” Regulas (EK) Nr. 1400/2002 4. panta 2. punkta izpratnē ietver visu informāciju, ko sniedz pilnvarotajiem remontētājiem attiecībā uz Fiat, Alfa Romeo un Lancia markas mehānisko transportlīdzekļu remontu vai tehnisko apkopi. Kā piemērus var minēt programmatūru, defektu kodus un citus parametrus, kā arī to atjauninātās versijas, kas ir nepieciešamas darbā ar elektroniskām vadības ierīcēm nolūkā instalēt vai atjaunot Fiat ieteiktos uzstatījumus, mehānisko transportlīdzekļu identifikācijas metodes, rezerves daļu katalogus, praksē rastus risinājumus problēmām, kādas raksturīgas konkrētajam modelim vai partijai, un paziņojumus par atsaukšanu, kā arī citus paziņojumus, kuros noteikti remontdarbi, kādus pilnvarotā remontētāju tīkla ietvaros var veikt bez maksas. |
(13) |
Piekļuve rīkiem ietver piekļuvi elektroniskiem diagnostikas un citiem remonta rīkiem, kā arī ar tiem saistītai programmatūrai, ieskaitot tās regulāri atjauninātas versijas, kā arī šo rīku apkopi pēc pārdošanas. |
(14) |
Fiat un ar to saistītajiem uzņēmumiem šīs saistības būs obligātas, bet tās nebūs tieši saistošas Fiat transportlīdzekļu marku neatkarīgajiem importētājiem. Tādēļ tajās dalībvalstīs, kurās Fiat izplata Fiat, Alfa Romeo un/vai Lancia markas transportlīdzekļus ar neatkarīgu importētāju starpniecību, Fiat ir piekritis darīt visu iespējamo, lai līgumiski noteiktu šiem uzņēmumiem saistības sniegt Fiat jebkādu tehnisko informāciju vai tehniskās informācijas versijas dažādās valodās, ko tie ir snieguši pilnvarotajiem remontētājiem attiecīgajā dalībvalstī. Fiat ir apņēmies nekavējoties ievietot šo tehnisko informāciju vai tās versijas dažādās valodās savā TI tīmekļa vietnē. |
(15) |
Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1400/2002 26. apsvērumu Fiat nav pienākuma sniegt neatkarīgajiem remontētājiem tehnisko informāciju, kas varētu ļaut trešajai personai apiet vai dezaktivēt iebūvētās pretaizdzīšanas ierīces, pārkalibrēt (3) elektroniskās ierīces vai iejaukties to ierīču darbībā, kas ierobežo transportlīdzekļa darbību. Tāpat kā jebkurš cits izņēmums no ES tiesībām, 26. apsvērums jāinterpretē šauri. Saistībās ir noteikts, ka, ja Fiat minētu šo izņēmumu kā iemeslu kādas tehniskās informācijas neizpaušanai neatkarīgajiem remontētājiem, tas ir apņēmies nodrošināt, ka netiktu izpausta tikai tā informācija, kas nepieciešama, lai nodrošinātu 26. apsvērumā aprakstīto aizsardzību, un šīs informācijas trūkums neliegtu neatkarīgajiem remontētājiem veikt darbības, kas nav uzskaitītas 26. apsvērumā, ieskaitot darbu pie tādām ierīcēm kā elektroniskas dzinēja vadības ierīces, gaisa spilveni, drošības jostu nospriegotāji vai centrālās atslēgas elementi. |
(16) |
Regulas (EK) Nr. 1400/2002 4. panta 2. punktā noteikts, ka tehniskā informācija jādara pieejama samērīgi ar neatkarīgo remontētāju vajadzībām. Tas ietver gan to, ka informācija netiek ierobežota, gan to, ka nosakot maksu, tiek ņemts vērā tas, cik lielā apjomā neatkarīgie remontētāji izmanto attiecīgo informāciju. |
(17) |
Atbilstīgi šim principam un šajās saistībās ir precizēts, ka Fiat TI tīmekļa vietnē iekļaus visu tehnisko informāciju, kas attiecas uz modeļiem, kas laisti apgrozībā pēc 1996. gada, un nodrošinās, ka TI tīmekļa vietnē vai kādā citā saistītā vietnē pastāvīgi būs pieejama visa atjauninātā tehniskā informācija. Turklāt Fiat pastāvīgi nodrošinās, ka tīmekļa vietne ir viegli atrodama un nodrošina tāda paša līmeņa rezultātus kā metodes, ko izmanto tehniskās informācijas sniegšanai Fiat pilnvaroto tīklu dalībniekiem. Ja Fiat vai kāds cits uzņēmums, kas darbojas Fiat uzdevumā, nodos kādu tehnisko informāciju pilnvarotajiem remontētājiem kādā ES valodā, Fiat nodrošinās, ka informācija šajā valodā nekavējoties tiek ievietota TI tīmekļa vietnē. |
(18) |
TI tīmekļa vietnē vēl nav ievietotas turpmāk minētās trīs tehniskās informācijas kategorijas, taču Fiat ir apņēmies tās tur ievietot līdz 2007. gada 31. decembrim:
|
(19) |
Šajās saistībās ir precizēts, ka Fiat vietnes piekļuves maksa tiks aprēķināta pēc formulas, kas balstīta uz gada abonentmaksu visam CD-ROM komplektam, ko tas nodrošina saviem pilnvarotajiem remontētājiem, proti, EUR 3 356 plus EUR 65 par rezerves daļu katalogu un papildu mēneša abonentmaksu EUR 134 apmērā par atjauninātajām versijām. Tomēr, lai panāktu atbilstību regulā noteiktajai samērīguma prasībai, Fiat piekrīt nodrošināt proporcionālu sadalījumu pa mēneša, dienas un stundas laika vienībām, kuru cena katrai markai būtu EUR 3 par stundu, EUR 22 par dienu un EUR 350 mēnesī. Fiat piekrīt saglabāt šo piekļuves maksas formulu un nepaaugstināt maksu virs vidējā inflācijas rādītāja ES visās valūtās, kas attiecas uz šīm saistībām. |
(20) |
Fiat saistības neskar nevienu pašreizējo vai turpmāko Kopienas vai valstu tiesībās noteikto prasību, kas paplašinātu tehniskās informācijas apjomu, kāds Fiat jāsniedz neatkarīgajiem tirgus dalībniekiem, un/vai noteiktu izdevīgāku veidu, kādā sniedzama šī informācija. |
(21) |
Ja neatkarīgais remontētājs vai šādu remontētāju apvienība to pieprasa, Fiat apņemas piekrist starpniecības mehānismam strīdu izšķiršanai attiecībā uz tehniskās informācijas sniegšanu. Starpniecība notiek dalībvalstī, kurā reģistrēta prasītāja puse, saskaņā ar atzīta vietējā starpniecības centra noteikumiem. Starpniecība neskar tiesības iesniegt prasību kompetentā valsts tiesā. |
(22) |
Šis lēmums nosaka, ka, ņemot vērā šīs saistības, Komisijas rīcībai vairs nav pamata. Minētās saistības ir saistošas līdz 2010. gada 31. maijam. |
(23) |
Padomdevēja komiteja konkurences ierobežojumu un dominējoša stāvokļa jautājumos 2007. gada 9. jūlijā sniedza labvēlīgu atzinumu. |
(1) OV L 1, 4.1.2003., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 411/2004 (OV L 68, 6.3.2004., 1. lpp.).
(2) OV L 203, 1.8.2002., 30. lpp.
(3) T.i., modificēt elektroniskās vadības ierīces sākotnējo iestatījumu neatbilstoši Fiat ieteikumiem.
18.12.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 332/80 |
KOMISIJAS LĒMUMS
(2007. gada 6. decembris),
ar kuru groza Lēmumu 2004/4/EK, kas dalībvalstīm atļauj uz laiku pieņemt neatliekamus pasākumus pret vadaudu bakteriozes izraisītāju Pseudomonas solanacearum (Smith) Smith attiecībā uz Ēģipti
(izziņots ar dokumenta numuru K(2007) 5898)
(2007/842/EK)
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 2000. gada 8. maija Direktīvu 2000/29/EK par aizsardzības pasākumiem pret tādu organismu ievešanu, kas kaitīgi augiem vai augu produktiem, un pret to izplatību Kopienā (1) un jo īpaši tās 16. panta 3. punktu,
tā kā:
(1) |
Saskaņā ar Komisijas Lēmumu 2004/4/EK (2) Ēģiptes izcelsmes kartupeļu Solanum tuberosum L. bumbuļus Kopienā principā nedrīkst ievest. Tomēr 2006./2007. gada ievešanas sezonā bija atļauts šādus bumbuļus Kopienā ievest no “kaitēkļbrīvām platībām”, ievērojot īpašus nosacījumus. |
(2) |
Tika reģistrēts viens Pseudomonas solanacearum (Smith) Smith aizturēšanas gadījums 2006./2007. gada ievešanas sezonas laikā. |
(3) |
Ēģipte uz šo aizturēšanu reaģēja apmierinoši. Attiecīgā platība ir svītrota no 2007./2008. gada ievešanas sezonas “kaitēkļbrīvo platību” saraksta. |
(4) |
Ņemot vērā Ēģiptes sniegto informāciju, Komisija konstatēja, ka nav Pseudomonas solanacearum (Smith) Smith izplatības riska, ievedot Kopienā Solanum tuberosum L. bumbuļus no Ēģiptes “kaitēkļbrīvām platībām”, ja tiek ievēroti īpaši nosacījumi. |
(5) |
Tāpēc 2007./2008. gada ievešanas sezonā jāatļauj ievest Kopienā tādus Solanum tuberosum L. bumbuļus, kuru izcelsme ir Ēģiptes “kaitēkļbrīvajās platībās”. |
(6) |
Tāpēc attiecīgi jāgroza Lēmums 2004/4/EK. |
(7) |
Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu veselības pastāvīgās komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Lēmumu 2004/4/EK groza šādi:
1) |
Lēmuma 2. panta 1. punktā “2006./2007.” aizstāj ar “2007./2008.”. |
2) |
Lēmuma 4. pantā “2007. gada 31. augustam” aizstāj ar “2008. gada 31. augustam”. |
3) |
Lēmuma 7. pantā “2007. gada 30. septembrim” aizstāj ar “2008. gada 30. septembrim”. |
4) |
Pielikumu groza šādi:
|
2. pants
Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.
Briselē, 2007. gada 6. decembrī
Komisijas vārdā —
Komisijas loceklis
Markos KYPRIANOU
(1) OV L 169, 10.7.2000., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2007/41/EK (OV L 169, 29.6.2007., 51. lpp.).
(2) OV L 2, 6.1.2004., 50. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/749/EK (OV L 302, 1.11.2006., 47. lpp.).
18.12.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 332/81 |
KOMISIJAS LĒMUMS
(2007. gada 11. decembris)
par to, ka saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (EK) Nr. 2160/2003 dažu trešu valstu Gallus gallus sugas vaislas saimēm apstiprina salmonellu kontroles programmas un groza Lēmumu 2006/696/EK attiecībā uz dažām mājputnu un inkubējamu olu importa sabiedrības veselības prasībām
(izziņots ar dokumenta numuru K(2007) 6094)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
(2007/843/EK)
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 17. novembra Regulu (EK) Nr. 2160/2003 par salmonellas un dažu citu pārtikā sastopamu zoonozes īpašu izraisītāju kontroli (1), un jo īpaši tās 10. panta 2. punktu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (2), un jo īpaši tās 9. pantu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 854/2004, ar ko paredz īpašus noteikumus par lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālās kontroles organizēšanu (3), un jo īpaši tās 11. panta 1. punktu,
tā kā:
(1) |
Regulā (EK) Nr. 2160/2003 ir izklāstītas salmonellu kontroles prasības dažādās mājputnu populācijās dalībvalstīs. Prasības dalībvalstīm piemēro, sākot no minētās regulas I pielikumā minētajiem datumiem, proti, 18 mēnešus pēc tam, kad noteikts mērķis par salmonellu izplatības samazināšanu. |
(2) |
Saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1003/2005 (4) šāds samazinājuma mērķis uz Gallus gallus vaislas saimēm attiecas, sākot no 2005. gada 1. jūlija, saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1168/2006 uz dējējvistām – no 2006. gada 1. augusta un saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 646/2007 (5) uz broileriem – no 2007. gada 1. jūlija. |
(3) |
Kanāda, Izraēla, Tunisija un Amerikas Savienotās Valstis iesniedza Komisijai savas salmonellu kontroles programmas attiecībā uz Gallus gallus vaislas saimēm, to inkubējamām olām un diennakti veciem Gallus gallus vaislas cāļiem. Konstatēja, ka šīs programmas sniedz garantijas, kas atbilst tām, kuras noteiktas Regulā (EK) Nr. 2160/2003, un tādēļ tās ir jāapstiprina. |
(4) |
Komisijas 2006. gada 28. augusta Lēmums 2006/696/EK par to trešo valstu saraksta izveidošanu, no kurām drīkst importēt un tranzītā caur Kopienu pārvadāt mājputnus, inkubējamas olas, diennakti vecus cāļus, mājputnu, skrējējputnu un savvaļas medījamo putnu gaļu, olas un olu produktus un noteiktas bezpatogēnu olas, un par spēkā esošajiem veterinārās sertifikācijas noteikumiem (6), jo īpaši attiecas uz vaislas un produktīvo mājputnu, inkubējamo olu un diennakti vecu cāļu importu Kopienā un pārvadāšanu tranzītā caur Kopienu, un ar to nosaka trešu valstu sarakstu, no kurām dalībvalstīs ir atļauts importēt attiecīgos dzīvniekus un inkubējamās olas. |
(5) |
Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2160/2003 valsti iekļauj vai atstāj tādu trešu valstu sarakstā Kopienas tiesību aktos, no kurām dalībvalstīs ir atļauts importēt attiecīgos dzīvniekus un inkubējamās olas, uz kuriem attiecas minētā regula, ja šī trešā valsts ir iesniegusi Komisijai programmu, kas ir līdzvērtīga dalībvalsts sagatavotai salmonellu kontroles programmai, un ja Komisija ir šo programmu apstiprinājusi. |
(6) |
Pēc programmu apstiprināšanas Kanāda, Izraēla, Tunisija un Amerikas Savienotās Valstis jāatstāj Lēmumā 2006/696/EK iekļautajā tādu trešu valstu sarakstā, no kurām dalībvalstīs ir atļauts importēt Gallus gallus sugas vaislas mājputnus, to inkubējamās olas un diennakti vecus Gallus gallus sugas vaislas cāļus. |
(7) |
Dažas citas trešās valstis, kas pašlaik ir iekļautas Lēmumā 2006/696/EK ietvertajā sarakstā, nav Komisijai iesniegušas salmonellu kontroles programmu. Tā kā Kopienā jau ir spēkā prasības attiecībā uz Gallus gallus sugas vaislas mājputniem, to inkubējamām olām un diennakti veciem Gallus gallus sugas vaislas cāļiem, šādu mājputnu un olu imports no minētajām trešām valstīm ir jāaizliedz. Attiecīgi ir jāgroza Lēmuma 2006/696/EK I pielikuma 1. daļā iekļautais trešu valstu un to daļu saraksts. |
(8) |
Tiklīdz prasības piemēro dažādām mājputnu populācijām Kopienā, trešām valstīm, no kurām dalībvalstīs ir atļauts importēt Gallus gallus sugas vaislas un produktīvos mājputnus, to inkubējamās olas un diennakti vecus Gallus gallus sugas cāļus, ir jāapliecina, ka izcelsmes saimei ir piemērota salmonellu kontroles programma un ka šī saime ir pārbaudīta, lai noteiktu sabiedrības veselībai bīstamus salmonellas serotipus, lai nodrošinātu garantijas, kas ir līdzvērtīgas Kopienā spēkā esošajām prasībām. |
(9) |
Turklāt saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2160/2003 no 2007. gada 1. janvāra ar Salmonella Enteritidis un/vai Salmonella Typhimurium inficētas Gallus gallus sugas mājputnu saimes Kopienā nevar izmantot vaislai un to olas nevar izmantot kā inkubējamās olas. Tādēļ vaislas mājputnus, diennakti vecus vaislas cāļus un inkubējamās olas ir atļauts importēt Kopienā tikai tad, ja izcelsmes saimes ir pārbaudītas un tajās nav Salmonella Enteritidis un Salmonella Typhimurium. |
(10) |
Komisijas 2006. gada 1. augusta Regula (EK) Nr. 1177/2006, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2160/2003 par īpašu kontroles metožu izmantošanu dalībvalstu programmās par salmonellas apkarošanu mājputniem (7) paredz konkrētus noteikumus attiecībā uz antibakteriālu līdzekļu un vakcīnu izmantošanu saskaņā ar valsts kontroles programmām, ko Komisija ir apstiprinājusi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2160/2003. |
(11) |
Tiklīdz prasības piemēro dažādām mājputnu populācijām Kopienā, trešām valstīm, no kurām dalībvalstīs ir atļauts importēt vaislas un produktīvos Gallus gallus sugas mājputnus, to inkubējamās olas un diennakti vecus Gallus gallus sugas cāļus, ir jāapliecina, ka ir piemērotas Regulā (EK) Nr. 1177/2006 noteiktās īpašās prasības attiecībā uz antibakteriālu līdzekļu un vakcīnu izmantošanu. Ja antibakteriālie līdzekļi diennakti veciem cāļiem ir lietoti citiem nolūkiem nekā salmonellu kontrole, tas arī jānorāda sertifikātā, jo ievedot šāds lietojums var ietekmēt pārbaudes attiecībā uz salmonellām. |
(12) |
Attiecīgi ir jāgroza Lēmumā 2006/696/EK iekļautā veterinārā sertifikāta paraugs vaislas un produktīvos mājputnu, diennakti vecu cāļu un inkubējamo olu importam. Lai izvairītos no turpmākiem grozījumiem veterināro sertifikātu paraugos, kad Regulas (EK) Nr. 2160/2003 noteikumus sāks piemērot tādu produktīvo mājputnu un diennakti vecu cāļu importam, kas nav paredzēti vaislai, jāgroza arī šo dzīvnieku importam paredzētie veterināro sertifikātu paraugi, skaidri norādot, kad šos grozījumus sāk piemērot dažādām populācijām. |
(13) |
Bulgārija un Rumānija pievienojās Eiropas Savienībai 2007. gada 1. janvārī. Sākot no šā datuma Lēmumā 2006/696/EK izklāstītos noteikumus piemēro šīm jaunajām dalībvalstīm. Tādēļ Bulgārija un Rumānija ir jāsvītro no Lēmuma 2006/696/EK I un II pielikumā iekļautā to trešu valstu saraksta, no kurām imports dalībvalstīs ir atļauts. |
(14) |
Lai novērstu tirdzniecības pārtraukšanu, 60 dienu laikā pēc dienas, kad sāk piemērot šo lēmumu, veterināros sertifikātus jāatļauj izmantot to pašreizējā redakcijā. |
(15) |
Tomēr, lai izvairītos no turpmākiem grozījumiem veterināro sertifikātu paraugos, kad Regulas (EK) Nr. 2160/2003 noteikumus par importu sāks piemērot Gallus gallus sugas dējējvistām un broileriem, ir jāgroza arī attiecīgo dzīvnieku importam paredzētie veterināro sertifikātu paraugi, skaidri norādot, kad šos grozījumus sāk piemērot dažādām populācijām. Tādēļ šo grozījumu piemērošanas diena ir vajadzības gadījumā jāatliek. |
(16) |
Tādēļ ir attiecīgi jāgroza Lēmums 2006/696/EK. |
(17) |
Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Ar šo kontroles programmas, ko Kanāda, Izraēla, Tunisija un Amerikas Savienotās Valstis ir iesniegušas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2160/2003 10. panta 1. punktu, apstiprina attiecībā uz salmonellām vaislas vistu saimēs.
2. pants
Lēmuma 2006/696/EK I un II pielikumu groza saskaņā ar šā lēmuma pielikumu.
3. pants
Vaislas vai produktīvo mājputnu, kas nav skrējējputni, diennakti vecu cāļu, kas nav skrējējputnu cāļi, un mājputnu inkubējamo olu, kas nav skrējējputnu olas, sūtījumus, kuriem veterinārie sertifikāti saskaņā ar Lēmumu 2006/696/EK ir izdoti tajā redakcijā, kas bija spēkā pirms šā lēmuma piemērošanas dienas, var importēt Kopienā 60 dienas pēc šā lēmuma pirmās piemērošanas dienas.
4. pants
Šo lēmumu piemēro no 2008. gada 15. februār.
Tomēr vaislas un produktīvo mājputnu, kas nav skrējējputni, sertifikāta parauga II.2.5. punktu, diennakti vecu cāļu, kas nav skrējējputnu cāļi, sertifikāta parauga II.2.4. punktu Lēmuma 2006/696/EK I pielikumā ar grozījumiem, kas izdarīti ar šo lēmumu, piemēro: no 2009. gada 1. janvāra, ja produktīvie mājputni vai diennakti vecie cāļi ir paredzēti vienīgi gaļas ražošanai.
5. pants
Lēmums ir adresēts dalībvalstīm.
Briselē, 2007. gada 11. decembrī
Komisijas vārdā —
Komisijas loceklis
Markos KYPRIANOU
(1) OV L 325, 12.12.2003., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas regulu (EK) Nr. 1237/2007 (OV L 280, 24.10.2007., 5. lpp.).
(2) OV L 139, 30.4.2004., 55. lpp. Labotā redakcija OV L 226, 25.6.2004., 22. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisija regulu (EK) Nr. 1243/2007 (OV L 281, 25.10.2007., 8. lpp.).
(3) OV L 139, 30.4.2004., 206. lpp. Labotā redakcija OV L 226, 25.6.2004., 83. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1791/2006 (OV L 363, 20.12.2006., 1. lpp.).
(4) OV L 170, 1.7.2005., 12. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1168/2006 (OV L 211, 1.8.2006., 4. lpp.).
(5) OV L 151, 13.6.2007., 21. lpp.
(6) OV L 295, 25.10.2006., 1. lpp. Lēmums grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1237/2007.
(7) OV L 212, 2.8.2006., 3. lpp.
PIELIKUMS
1. |
Lēmuma 2006/696/EK I pielikumu groza šādi.
|
2. |
Lēmuma 2006/696/EK II pielikuma 1. daļā svītro ierakstus attiecībā uz Bulgāriju un Rumāniju. |
(1) Neskarot konkrētos sertificēšanas noteikumus, kas ir paredzēti Kopienas nolīgumos ar trešām valstīm.
(2) Sertifikāti saskaņā ar nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par lauksaimniecības izstrādājumu tirdzniecību, OV L 114, 30.4.2002., 132. lpp.”
18.12.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 332/101 |
KOMISIJAS LĒMUMS
(2007. gada 17. decembris),
ar ko groza Lēmumu 2006/415/EK par dažiem aizsardzības pasākumiem saistībā ar augsti patogēnu H5N1 apakštipa putnu gripu mājputniem Vācijā
(izziņots ar dokumenta numuru K(2007) 6702)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
(2007/844/EK)
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 1989. gada 11. decembris Direktīvu 89/662/EEK par veterinārajām pārbaudēm Kopienas iekšējā tirdzniecībā, lai izveidotu iekšējo tirgu (1), un jo īpaši tās 9. panta 3. punktu,
ņemot vērā Padomes 1990. gada 26. jūnijs Direktīvu 90/425/EEK par veterinārajām un zootehniskajām pārbaudēm, kas piemērojamas Kopienā iekšējā tirdzniecībā ar noteiktiem dzīviem dzīvniekiem un produktiem, lai izveidotu iekšējo tirgu (2), un jo īpaši tās 10. panta 3. punktu,
tā kā:
(1) |
Ar Komisijas 2006. gada 14. jūnijs Lēmumu 2006/415/EK par dažiem aizsardzības pasākumiem saistībā ar augsti patogēnu H5N1 apakštipa putnu gripu Kopienas mājputniem un Lēmuma 2006/135/EK atcelšanu (3) paredz noteiktus aizsardzības pasākumus, kas piemērojami, lai nepieļautu minētās slimības izplatīšanos, tostarp A un B apgabalu noteikšanu, kolīdz rodas aizdomas par slimības uzliesmojumu vai tas ir apstiprināts. |
(2) |
Vācija ir informējusi Komisiju par augsti patogēnas H5N1 apakštipa putnu gripas uzliesmojumu kādā lauku saimniecībā tās teritorijā un veikusi atbilstīgos pasākumus, kas noteikti Lēmumā 2006/415/EK, tostarp minētā lēmuma 4. pantā paredzēto A un B apgabalu noteikšanu. |
(3) |
Sadarbībā ar Vāciju Komisija pārbaudīja šos pasākumus un ir gandarīta, ka minētās dalībvalsts kompetentās iestādes noteiktā A un B apgabala robežas ir pietiekamā attālumā no slimības uzliesmojuma faktiskās vietas. Tāpēc A un B apgabalu Vācijā var apstiprināt un noteikt to, cik ilgi šādi reģionāli ierobežojumi būs spēkā. |
(4) |
Tāpēc attiecīgi jāgroza Lēmums 2006/415/EK. |
(5) |
Šajā lēmumā paredzētie pasākumi jāpārskata nākamajā Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas sanāksmē, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Lēmuma 2006/415/EK pielikumu groza saskaņā ar šā lēmuma pielikuma tekstu.
2. pants
Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.
Briselē, 2007. gada 17. decembrī
Komisijas vārdā —
Komisijas loceklis
Markos KYPRIANOU
(1) OV L 395, 30.12.1989., 13. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/41/EK (OV L 157, 30.4.2004., 33. lpp.). Labotā redakcija OV L 195, 2.6.2004., 12. lpp.
(2) OV L 224, 18.8.1990., 29. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/33/EK (OV L 315, 19.11.2002., 14. lpp.).
(3) OV L 164, 16.6.2006., 51. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2007/816/EK (OV L 326, 12.12.2007., 32. lpp.).
PIELIKUMS
Lēmuma 2006/415/EK pielikumu groza šādi.
1. |
A daļu papildina ar šādu tekstu:
|
2. |
B daļu papildina ar šādu tekstu:
|
III Tiesību akti, kas pieņemti, piemērojot Līgumu par Eiropas Savienību
TIESĪBU AKTI, KAS PIEŅEMTI, PIEMĒROJOT LES V SADAĻU
18.12.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 332/103 |
PADOMES LĒMUMS 2007/845/TI
(2007. gada 6. decembris)
attiecībā uz sadarbību starp dalībvalstu līdzekļu atguves dienestiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu vai citu īpašumu meklēšanas un identificēšanas jomā
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 30. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu un 34. panta 2. punkta c) apakšpunktu,
ņemot vērā Beļģijas Karalistes, Austrijas Republikas un Somijas Republikas ierosinājumu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),
tā kā:
(1) |
Galvenais organizētās pārrobežu noziedzības virzītājspēks ir finansiāli ieguvumi. Finansiāli ieguvumi ir stimuls izdarīt jaunus noziegumus, lai gūtu vēl lielāku peļņu. Attiecīgi tiesībaizsardzības dienestiem vajadzētu būt apveltītiem ar vajadzīgajām iemaņām, lai izmeklētu un analizētu noziedzīgo darbību finanšu plūsmas. Lai efektīvi apkarotu organizēto noziedzību, Eiropas Savienības dalībvalstīm ir operatīvi jādalās informācijā, kas var palīdzēt meklēt noziedzīgās darbībās iegūtus ienākumus un citu noziedzniekiem piederošu īpašumu un uzlikt tam arestu. |
(2) |
Padome pieņēma Padomes Pamatlēmumu 2003/577/TI (2003. gada 22. jūlijs) par to, kā Eiropas Savienībā izpilda īpašuma vai pierādījumu iesaldēšanas rīkojumus (2) un Padomes Pamatlēmumu 2005/212/TI (2005. gada 24. februāris) par noziedzīgi iegūtu līdzekļu, nozieguma rīku un īpašuma konfiskāciju (3), kas attiecas uz dažiem tiesiskās sadarbības aspektiem krimināllietās noziedzīgi iegūtu līdzekļu, nozieguma rīku vai citu īpašumu iesaldēšanas un konfiscēšanas jomā. |
(3) |
Attiecīgām dalībvalstu iestādēm, kas nodarbojas ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu un cita īpašuma, kas var kļūt konfiscējams, meklēšanu, ir cieši jāsadarbojas, un būtu jāparedz noteikums, kas atļauj tiešu saziņu minēto iestāžu starpā. |
(4) |
Šajā nolūkā dalībvalstīm vajadzētu būt valstu līdzekļu atguves dienestiem, kas ir kompetenti šajā jomā, un būtu jānodrošina, lai šie dienesti spētu ātri apmainīties ar informāciju. |
(5) |
Kamdenas līdzekļu atguves aģentūru tīkls (CARIN), ko 2004. gada 22. un 23. septembrī Hāgā izveidoja Apvienotā Karaliste, Austrija, Beļģija, Īrija, Nīderlande un Vācija, jau tagad ir globāls praktiķu un ekspertu tīkls, kurā savstarpēji vairot zināšanas par metodēm un paņēmieniem jomā, kas saistīta ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu un cita īpašuma identifikāciju, iesaldēšanu, aresta uzlikšanu un konfiskāciju pāri robežām. Ar šo lēmumu būtu jāpapildina CARIN, nodrošinot tiesisko pamatu informācijas apmaiņai starp visu dalībvalstu līdzekļu atguves dienestiem. |
(6) |
Savā paziņojumā Padomei un Eiropas Parlamentam “Hāgas programma: desmit prioritātes turpmākajiem pieciem gadiem” Komisija aicināja nostiprināt instrumentus, ar kuriem pievērsties organizētās noziedzības finanšu aspektiem, inter alia veicinot noziedzīgi iegūtu līdzekļu izlūkvienību izveidi dalībvalstīs. |
(7) |
Sadarbībai līdzekļu atguves dienestu starpā un līdzekļu atguves dienestu sadarbībai ar citām iestādēm, kam uzdots atvieglināt noziedzīgi iegūtu līdzekļu meklēšanu un identifikāciju, vajadzētu notikt, balstoties uz procedūrām un termiņiem, kas noteikti Padomes Pamatlēmumā 2006/960/TI (2006. gada 18. decembris) par Eiropas Savienības dalībvalstu tiesībaizsardzības iestāžu informācijas un izlūkdatu apmaiņas vienkāršošanu (4), tostarp – balstoties uz šajā lēmumā iekļautajiem atteikuma iemesliem. |
(8) |
Šis lēmumam nebūtu jāskar sadarbības režīmi saskaņā ar Padomes Lēmumu (2000. gada 17. oktobris) par sadarbības pasākumiem starp dalībvalstu finanšu ziņu vākšanas vienībām attiecībā uz informācijas apmaiņu (5) un esošie policijas sadarbības režīmi, |
IR NOLĒMUSI ŠĀDI.
1. pants
Līdzekļu atguves dienesti
1. Katrā dalībvalstī izveido vai norīko valsts līdzekļu atguves dienestu nolūkā atvieglināt tādu noziedzīgi iegūtu līdzekļu un citu ar noziegumu saistītu īpašumu meklēšanu un identificēšanu, kuri varētu kļūt par kompetentas tiesu iestādes izdota rīkojuma objektu iesaldēšanai, aresta uzlikšanai vai konfiskācijai kriminālprocesa vai, cik iespējams saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem, civilprocesa laikā.
2. Neskarot 1. punktu, dalībvalsts saskaņā ar valsts tiesību aktiem var izveidot vai norīkot divus līdzekļu atguves dienestus. Ja dalībvalstī ir vairāk nekā divas iestādes, kam ir uzdots atvieglināt noziedzīgi iegūtu līdzekļu meklēšanu un identifikāciju, ne vairāk kā divus līdzekļu atguves dienestus norāda kā kontaktpunktus.
3. Katra dalībvalsts norāda iestādes, kas ir valsts līdzekļu atguves dienesti šā panta nozīmē. Tās rakstiski dara zināmu šo informāciju un jebkuras turpmākas izmaiņas Padomes Ģenerālsekretariātam. Šis paziņojums nekavē citas iestādes, kam uzdots atvieglināt noziedzīgi iegūtu līdzekļu meklēšanu un identifikāciju, saskaņā ar 3. un 4. pantu veikt informācijas apmaiņu ar citas dalībvalsts līdzekļu atguves dienestu.
2. pants
Sadarbība starp līdzekļu atguves dienestiem
1. Dalībvalstis nodrošina, ka to līdzekļu atguves dienesti sadarbojas cits ar citu 1. panta 1. punktā izklāstīto mērķu sasniegšanai, veicot informācijas un labākās pieredzes apmaiņu gan pēc pieprasījuma, gan pēc pašu ierosmes.
2. Dalībvalstis nodrošina, ka šo sadarbību nekavē līdzekļu atguves dienestu statuss saskaņā ar valsts tiesību aktiem, neatkarīgi no tā, vai tie ietilpst administratīvā, tiesībaizsardzības vai tiesu iestādē.
3. pants
Informācijas apmaiņa starp līdzekļu atguves dienestiem pēc pieprasījuma
1. Dalībvalsts līdzekļu atguves dienests vai citas dalībvalsts iestādes, kam uzdots atvieglināt noziedzīgi iegūtu līdzekļu meklēšanu un identifikāciju, var pieprasīt informāciju no citas dalībvalsts līdzekļu atguves dienesta 1. panta 1. punktā norādītajos nolūkos. Šajā nolūkā tam piemēro Pamatlēmumu 2006/960/TI un noteikumus, kas pieņemti minētā lēmuma īstenošanai.
2. Aizpildot Pamatlēmumā 2006/960/TI paredzēto veidlapu, līdzekļu atguves dienests, kurš iesniedz pieprasījumu, tajā arī konkrēti norāda pieprasījuma mērķi, iemeslus un tiesvedības būtību. Tajā arī norāda sīkākas ziņas par īpašumu, pret ko paredzēts vērsties vai ko meklē (banku kontus, nekustamu īpašumu, automašīnas, jahtas un citas vērtīgas lietas), un/vai to, kādas fiziskas vai juridiskas personas, iespējams, ir iesaistītas (piem., vārdus un uzvārdus, adreses, dzimšanas datumus un vietas, reģistrācijas datumus, akcionārus, galvenās mītnes). Šādas ziņas ir, cik iespējams, precīzas.
4. pants
Brīvprātīga informācijas apmaiņa starp līdzekļu atguves dienestiem
1. Līdzekļu atguves dienesti vai citas iestādes, kam uzdots atvieglināt noziedzīgi iegūtu līdzekļu meklēšanu un identifikāciju, nepārkāpjot spēkā esošos attiecīgas dalībvalsts tiesību aktus un bez attiecīga lūguma, drīkst dalīties informācijā, ko atzīst par vajadzīgu, lai cits līdzekļu atguves dienests varētu pildīt pienākumus, īstenojot 1. panta 1. punktā izklāstītos mērķus.
2. Informācijas apmaiņai saskaņā ar šo pantu 3. pantu piemēro pēc analoģijas.
5. pants
Datu aizsardzība
1. Katra dalībvalsts nodrošina, ka izveidotos datu aizsardzības noteikumus piemēro arī šajā lēmumā paredzētajā informācijas apmaiņas procedūrā.
2. Uz tādas informācijas izmantojumu, kas saskaņā ar šo lēmumu ir sniegti tieši vai divpusēji, attiecas saņēmējas dalībvalsts datu aizsardzības noteikumi, ja uz šo informāciju attiecina tos pašus datu aizsardzības noteikumus, kādus piemēro saņēmējā dalībvalstī iegūtiem datiem. Personas datus, ko apstrādā saistībā ar šā lēmuma piemērošanu, aizsargā saskaņā ar 1981. gada 28. janvāra Eiropas Padomes Konvenciju par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisku apstrādi un – dalībvalstīs, kas ratificējušas šīs konvencijas 2001. gada 8. novembra papildu protokolu par uzraudzības iestādēm un datu pārrobežu plūsmu – arī šo instrumentu. Tiesībaizsardzības iestādēm, apstrādājot saskaņā ar šo lēmumu iegūtus personas datus, būtu jāņem vērā arī principi, kas ietverti Eiropas Padomes Ieteikumā Nr. R(87) 15 par personas datu izmantojuma regulāciju policijas darbības jomā.
6. pants
Paraugprakses apmaiņa
Dalībvalstis nodrošina, ka līdzekļu atguves dienesti veic paraugprakses apmaiņu, lai uzlabotu dalībvalstu darba efektivitāti, meklējot un identificējot noziedzīgi iegūtus līdzekļus un citus saistītus īpašumus, kuri varētu kļūt par kompetentu tiesu iestāžu iesaldēšanas, aresta vai konfiskācijas rīkojuma objektu.
7. pants
Attiecības ar spēkā esošiem sadarbības mehānismiem
Šis lēmums neskar saistības, ko uzliek Eiropas Savienības instrumenti par savstarpēju juridisku palīdzību vai lēmumu savstarpēju atzīšanu krimināllietās, divpusēji vai daudzpusēji nolīgumi vai režīmi, ko dalībvalstis izveidojušas ar trešām valstīm par savstarpēju tiesisku palīdzību, un Lēmums 2000/642/TI un Pamatlēmums 2006/960/TI.
8. pants
Īstenošana
1. Dalībvalstis nodrošina, ka līdz 2008. gada 18. decembrim tās spēj pilnībā sadarboties saskaņā ar šā lēmuma noteikumiem. Līdz tam pašam datumam dalībvalstis nosūta Padomes Ģenerālsekretariātam un Komisijai jebkuru valsts tiesību aktu tekstu, kas dod tām iespēju izpildīt saistības, kuras nosaka saskaņā ar šo lēmumu.
2. Kamēr dalībvalstis vēl nav īstenojušas Pamatlēmumu 2006/960/TI, atsauces uz minēto pamatlēmumu šajā lēmumā nozīmē atsauces uz piemērojamiem instrumentiem attiecībā uz policijas sadarbību starp dalībvalstīm.
3. Pamatojoties uz Komisijas sagatavotu ziņojumu, Padome līdz 2010. gada 18. decembrim izvērtē, kā dalībvalstis izpildījušas šā lēmuma prasības.
9. pants
Piemērošana
Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Briselē, 2007. gada 6. decembrī
Padomes vārdā —
priekšsēdētājs
A. COSTA
(1) 2006. gada 12. decembra Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).
(2) OV L 196, 2.8.2003., 45. lpp.
(3) OV L 68, 15.3.2005., 49. lpp.
(4) OV L 386, 29.12.2006., 89. lpp.
(5) OV L 271, 24.10.2000., 4. lpp.
Labojums
18.12.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 332/106 |
Labojums Padomes Regulā (EK) Nr. 41/2007 (2006. gada 21. decembris), ar ko 2007. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus, kuri piemērojami Kopienas ūdeņos un – attiecībā uz Kopienas kuģiem – ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas ierobežojumi
( Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis L 15, 2007. gada 20. janvāris )
18. lappusē VIII nodaļas nosaukumā:
tekstu:
“… TREŠO VALSTU ZVEJAS KUĢI NOZVEJOJUŠI NEAFC PĀRVALDĪBAS APGABALĀ”,
lasīt šādi:
“… TREŠO VALSTU ZVEJAS KUĢI NOZVEJOJUŠI NEAFC KONVENCIJAS APGABALĀ”.
18. lappusē 49. pantā:
tekstu:
“… trešo valstu zvejas kuģi nozvejojuši NEAFC pārvaldības apgabalā, …”,
lasīt šādi:
“… trešo valstu zvejas kuģi nozvejojuši NEAFC konvencijas apgabalā, …”.
19. lappusē 52. panta 3. punktā:
tekstu:
“… NEAFC pārvaldības apgabalā.”,
lasīt šādi:
“… NEAFC konvencijas apgabalā.”.
48. lappusē IA pielikumā, Sugas: Megrimi Lepidorhombus spp., zonas VIIIc, IX un X:
tekstu:
“Zonas: VIIIc, IX un X; EK ūdeņi CECAF 31.1.1. …”,
lasīt šādi:
“Zonas: VIIIc, IX un X; EK ūdeņi CECAF 34.1.1. …”.
51. lappusē IA pielikumā, Sugas: Jūrasvelni Lophiidae, zonas VIIIc, IX un X:
tekstu:
“Zonas: VIIIc, IX un X; EK ūdeņi CECAF 31.1.1. …”,
lasīt šādi:
“Zonas: VIIIc, IX un X; EK ūdeņi CECAF 34.1.1. …”.
57. lappusē IA pielikumā, Suga: Merlangs Merlangius merlangus, zonas IX un X:
tekstu:
“Zonas: IX un X; EK ūdeņi CECAF 31.1.1. …”,
lasīt šādi:
“Zonas: IX un X; EK ūdeņi CECAF 34.1.1. …”.
85. lappusē IA pielikumā, Suga: Brētliņa Sprattus sprattus, zonas VIId un VIIe:
tekstu:
“EK |
6 144 |
KPN |
6 144” |
lasīt šādi:
“EK |
6 145 |
KPN |
6 145”. |
98. lappusē IB pielikumā, Suga: Saida Pollachius virens, Farēru salu ūdeņi Vb zonā:
tekstu:
“Francija |
1 630”, |
lasīt šādi:
“Francija |
1 632”. |
103. lappusē IB pielikumā, Sugas: Sarkanasari Sebastes spp., Farēru salu ūdeņi Vb zonā:
tekstu:
“Vācija |
2 083”, |
lasīt šādi:
“Vācija |
2 084”. |
121. lappusē IIA pielikuma 8.1. punkta b) apakšpunktā:
tekstu:
“… vismaz 70 % omāru;”,
lasīt šādi:
“… vismaz 70 % Norvēģijas omāru;”.
125. lappusē IIA pielikuma 13. punkta I tabulas slejas “Nosaukums” pēdējā ierakstā šajā lappusē:
tekstu:
“Traļi vai bugurvadi, kuru linuma acs izmērs > 120 mm …”,
lasīt šādi:
“Traļi vai bugurvadi, kuru linuma acs izmērs ≥ 120 mm …”.
126. lappusē IIA pielikuma 13. punkta tabulas pēdējā ierakstā šajā lappusē:
tekstu:
“c.iii – 8.1.(f) Žaunu tīkli un iepinējtīkli …”,
lasīt šādi:
“c.iv – 8.1.(f) Žaunu tīkli un iepinējtīkli …”.
156. lappusē IIIA pielikuma 8.2. punkta b) apakšpunkta ii) punktā:
tekstu:
“ii) |
ir konstruēti atbilstīgi šajā pielikumā norādītajai tehniskajai informācijai.”, |
lasīt šādi:
“ii) |
ir konstruēti atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 254/2002 (2002. gada 12. februāris), ar ko paredz pasākumus 2002. gadam mencu krājumu atjaunošanai Īrijas jūrā (ICES VIIa rajons), pielikumā norādītajai tehniskajai informācijai.”. |
157. lappusē IIIA pielikuma 9.8. punkta b) apakšpunktā:
tekstu:
“b) |
boju marķējums vai VMS dati liecina, ka īpašnieks ir atradies mazāk kā 100 jūras jūdžu attālumā no zvejas rīka tuvumā ilgāk par 120 stundām;”, |
lasīt šādi:
“b) |
boju marķējums vai VMS dati liecina, ka īpašnieks nav atradies mazāk kā 100 jūras jūdžu attālumā no zvejas rīka tuvumā ilgāk par 120 stundām;”. |