I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

15.12.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 330/1

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS Nr. 1482/2007/EK

(2007. gada 11. decembris),

ar ko izveido Kopienas programmu (“Fiscalis 2013”) nodokļu sistēmu darbības uzlabošanai iekšējā tirgū un ar kuru atceļ Lēmumu Nr. 2235/2002/EK

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 95. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (2),

tā kā:

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 888/98/EK (1998. gada 30. marts), ar ko izveido Kopienas rīcības programmu, kuras mērķis ir uzlabot iekšējā tirgus netiešo nodokļu sistēmu darbību (programma Fiscalis) (3), (turpmāk “programma “Fiscalis 2002””) un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 2235/2002/EK (2002. gada 3. decembris), ar ko pieņem Kopienas programmu, lai uzlabotu iekšējā tirgus nodokļu sistēmu darbību (programmu Fiscalis 2003.–2007. gadam) (4) (turpmāk “programma “Fiscalis 2007””) ir būtiski sekmējuši Līguma mērķu sasniegšanu. Tādēļ ir lietderīgi turpināt saskaņā ar šīm programmām uzsāktos pasākumus. Ar šo lēmumu izveidotajai programmai (turpmāk “programma”) būtu jādarbojas sešus gadus, lai programmas darbības laiku saskaņotu ar daudzgadu finanšu shēmu, kas iekļauta Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīgumā (2006. gada 17. maijs) par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (5).

(2)

Iekšējā tirgū efektīva un vienāda Kopienas tiesību piemērošana ir būtiska nodokļu sistēmu darbībai, jo īpaši valstu finansiālo interešu aizsardzībai, apkarojot nodokļu nemaksāšanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, novēršot konkurences kropļojumus un samazinot slogu administrācijām un nodokļu maksātājiem. Šādas efektīvas un vienādas Kopienas tiesību piemērošanas panākšana ir Kopienas uzdevums, sadarbojoties ar dalībvalstīm. Galvenais, lai nodrošinātu iekšējā tirgus nodokļu sistēmu darbību un cīņu pret krāpšanu, ir efektīva un lietderīga pašreizējo un iespējamo turpmāko dalībvalstu sadarbība, kā arī sadarbība starp dalībvalstīm un Komisiju. Programmai būtu jāpalīdz arī noteikt sadarbību kavējošus tiesību aktus un administratīvo praksi, kā arī iespējamos līdzekļus, ar kuriem novērst šādas sadarbības šķēršļus.

(3)

Lai atbalstītu kandidātvalstu pievienošanās procesu, būtu jāparedz praktiski līdzekļi, lai šo valstu nodokļu administrācijas varētu veikt visus Kopienas tiesību aktos norādītos uzdevumus, kas noteikti kopš iestāšanās dienas. Tādēļ šai programmai vajadzētu būt pieejamai arī kandidātvalstīm. Līdzīgai pieejai vajadzētu būt attiecībā uz potenciālām kandidātvalstīm.

(4)

Saskaņā ar “Fiscalis 2007” finansētajām Eiropas datorizētās drošo sakaru un informācijas apmaiņas sistēmām ir ļoti svarīga loma nodokļu sistēmu stiprināšanā Kopienā, tādēļ to finansēšana būtu jāturpina. Turklāt būtu jānodrošina iespēja iekļaut programmā turpmākas ar nodokļiem saistītas informācijas apmaiņas sistēmas, piemēram, akcīzes preču pārvietošanas pārbaudes sistēmu (EMCS), kas ir izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1152/2003/EK (2003. gada 16. jūnijs) par datorizētas sistēmas ieviešanu akcīzes preču apritei un kontrolei (6), un jebkuru sistēmu, kas ir nepieciešama Padomes Direktīvas 2003/48/EK (2003. gada 3. jūnijs) par tādu ienākumu aplikšanu ar nodokļiem, kas gūti kā procentu maksājumi par uzkrājumiem, (7) vajadzībām.

(5)

Pieredze, ko Kopiena guvusi programmās “Fiscalis 2002” un “Fiscalis 2007”, parāda, ka, pulcējot kopā dažādu valstu nodokļu administrāciju ierēdņus ar profesionālo darbību saistītos pasākumos, piemēram, apmaiņās, semināros, darba grupās un daudzpusējos kontroles pasākumos, tiek veicināta šādu programmu mērķu sasniegšana. Tādēļ šie pasākumi būtu jāturpina. Arī turpmāk būtu jānodrošina iespēja izstrādāt jauna veida pasākumus, lai vēl efektīvāk reaģētu uz iespējamām vajadzībām.

(6)

Programmās “Fiscalis 2002” un “Fiscalis 2007” gūtā pieredze parāda, ka koordinēta vienotas mācību programmas izstrāde un ieviešana ievērojami veicina šādu programmu mērķu sasniegšanu, jo īpaši – sasniedzot augstāku izpratnes līmeni par Kopienas tiesībām. Saistībā ar to būtu pilnībā jāizpēta iespējas, kādas piedāvā elektroniskā mācību vide.

(7)	Lai sadarbotos un piedalītos programmā, nodokļu jomā strādājošajiem ierēdņiem ir vajadzīgas pietiekamas valodas zināšanas. Nodrošināt ierēdņiem nepieciešamo valodas apmācību vajadzētu būt iesaistīto valstu pienākumam.

(8)	Ir lietderīgi nodrošināt iespēju organizēt tādus konkrētus pasākumus, kuros piedalītos trešo valstu speciālisti, piemēram, ierēdņi, vai starptautisku organizāciju pārstāvji.

(9)	Programmas “Fiscalis 2007” sstarpposma izvērtēšana apstiprināja, ka programmas pasākumu laikā gūtā informācija būtu jādara pieejama visām valstīm, kas tajā piedalās, kā arī Komisijai.

(10)	Lai gan atbildība par programmas mērķu sasniegšanu pirmām kārtām gulstas uz iesaistītajām valstīm, Kopienas rīcība ir nepieciešama, lai koordinētu saskaņā ar šo programmu veiktos pasākumus, kā arī lai nodrošinātu infrastruktūru un nepieciešamo stimulu.

(11)

Ņemot vērā to, ka šā lēmuma mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka šīs rīcības mēroga un iedarbības dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai.

(12)	Ar šo lēmumu visam programmas laikam paredz finansējumu, kas budžeta lēmējinstitūcijai ir galvenā atsauce, kā paredzēts 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību 37. punktā, ikgadējās budžeta procedūras laikā.

(13)	Pasākumi, kas vajadzīgi šā lēmuma īstenošanai, būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (8),

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Programma “Fiscalis 2013”

1. Ar šo laikposmam no 2008. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim izveido Kopienas daudzgadu rīcības programmu (“Fiscalis 2013”) (turpmāk “programma”), lai uzlabotu nodokļu sistēmu darbību iekšējā tirgū.

2. Programma sastāv no šādiem pasākumiem:

a)	sakaru un informācijas apmaiņas sistēmas,

b)	daudzpusējās kontroles pasākumi, kā noteikts 2. panta 4. punkts,

c)	semināri un projekta grupas,

d)	darba vizītes,

e)	apmācības pasākumi,

f)	līdzīgi pārējie pasākumi, kuru ir vajadzīgi programmas mērķu sasniegšanai.

Līdzdalība b) līdz f) apakšpunktā minētajos pasākumos ir brīvprātīga.

2. pants

Definīcijas

Šajā lēmumā:

“nodokļi” ir šādi programmā iesaistītajās valstīs piemērojamie nodokļi, kā noteikts 3. panta 1. punktā:

a)	pievienotās vērtības nodoklis;

b)	akcīzes nodokļi spirtam, tabakas izstrādājumiem, kā arī energoproduktiem un elektrībai, kā paredzēts Direktīvās 92/83/EEK (9), 95/59/EK (10) un 2003/96/EK (11);

c)	ienākumu un kapitāla nodokļi, kā aprakstīts Direktīvas 77/799/EEK (12) 1. panta 2. punktā,

d)	apdrošināšanas prēmiju nodokļi, kā noteikts Direktīvas 76/308/EEK 3. pantā (13);

2)	“administrācija” ir iesaistītajās valstīs par nodokļu pārvaldību un ar nodokļiem saistītiem pasākumiem atbildīgās valsts iestādes un citas struktūras;

3)	“ierēdnis” ir administrācijas loceklis;

4)	“daudzpusēja kontrole” ir vienas vai vairāku ar nodokļiem apliekamo personu nodokļu saistību saskaņota kontrole, kuru veic divas vai vairākas iesaistītās valstis ar kopīgām vai papildu interesēm, no kurām vismaz viena ir dalībvalsts.

3. pants

Dalība programmā

1. Iesaistītās valstis ir dalībvalstis un 2. punktā norādītās valstis.

2. Programma ir atvērta šādu valstu dalībai:

a)	kandidātvalstis, kuras gūst labumu no pirmspievienošanās stratēģijas, saskaņā ar šo valstu dalības vispārējiem principiem Kopienas programmās un vispārējiem nosacījumiem, kas ir noteikti attiecīgajā pamatnolīgumā un Asociācijas Padomes lēmumos; un

b)	potenciālās kandidātvalstis saskaņā ar noteikumiem, kas nosakāmi ar šīm valstīm, noslēdzot pamatnolīgumus par to dalību Kopienas programmās.

3. Iesaistītās valstis pārstāv ierēdņi.

4. pants

Mērķi

1. Programmas vispārīgais mērķis ir uzlabot iekšējā tirgus nodokļu sistēmu pienācīgu darbību, pastiprinot sadarbību starp iesaistītajām valstīm, to nodokļu administrācijām un ierēdņiem.

2. Programmas īpašie mērķi ir šādi:

pievienotās vērtības nodokļa un akcīzes nodokļu jomā:

i)	nodrošināt lietderīgu, efektīvu un visaptverošu informācijas apmaiņu un administratīvo sadarbību;

ii)	dot ierēdņiem iespēju sasniegt augstu izpratnes līmeni par Kopienas tiesībām un to īstenošanu dalībvalstīs; un

iii)	nodrošināt pastāvīgu administratīvo procedūru uzlabošanu, lai ņemtu vērā administrāciju un nodokļu maksātāju vajadzības, izstrādājot un izplatot labu administratīvo praksi;

ienākumu nodokļa un kapitāla nodokļa jomā:

i)	nodrošināt efektīvu informācijas apmaiņu un administratīvo sadarbību, tostarp apmaiņu labas administratīvās prakses jomā, un

ii)	dot ierēdņiem iespēju sasniegt augstu izpratnes līmeni par Kopienas tiesībām un to īstenošanu dalībvalstīs.

c)	apdrošināšanas prēmijas nodokļu jomā – uzlabot sadarbību starp administrācijām, nodrošinot labāku spēkā esošo normu piemērošanu; un

d)	attiecībā uz kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm – nodrošināt šo valstu īpašās vajadzības to pasākumu veikšanai, kas vajadzīgi, lai pievienotos nodokļu tiesību aktu un administratīvās rīcībspējas jomā.

5. pants

Darba programma un rādītāji

Komisija katru gadu saskaņā ar 17. panta 2. punktā minēto pārvaldības procedūru izveido darba programmu. Darba programmas pamatā ir to darbību grafiks, kas ir paredzētas attiecīgajā budžeta gadā, kā arī plānoto līdzekļu sadalījums. Darba programmu publicē Komisijas interneta vietnē.

Darba programmā iekļauti rādītāji attiecībā uz 4. panta 2. punktā noteiktajiem īpašajiem programmas mērķiem, kurus izmantos programmas starpposma un noslēguma izvērtēšanā saskaņā ar 19. pantu.

II NODAĻA

PROGRAMMAS DARBĪBAS

6. pants

Sakaru un informācijas apmaiņas sistēmas

1. Komisija un dalībvalstis nodrošina to, ka darbojas 2. punktā minētās sakaru un informācijas sistēmas.

2. Sakaru un informācijas apmaiņas sistēmas ir:

a)	kopējais sakaru tīkls/kopējā sistēmu saskarne (CCN/CSI),

b)	PVN informācijas apmaiņas sistēma (VIES),

c)	akcīzes nodokļu sistēmas,

d)	akcīzes preču pārvietošanas pārbaudes sistēma (EMCS), un

e)	visas jaunās ar nodokļiem saistītās sakaru un informācijas apmaiņas sistēmas, kas izveidotas saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem un paredzētas 5. pantā minētajā darba programmā.

3. Kopienas sakaru un informācijas apmaiņas sistēmu elementi ir datortehnika, programmatūra un tīklu savienojumi, kas kopīgi visām dalībvalstīm.

Komisija Kopienas vārdā slēdz līgumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu šo elementu darbību.

4. Sakaru un informācijas sistēmu ārpuskopienas elementi ir valstu datu bāzes, kas ir šo sistēmu daļa, tīkla savienojumi starp Kopienas un ārpuskopienas elementiem un tāda programmatūra un datortehnika, kādu katra dalībvalsts uzskata par piemērotu šo sistēmu pilnīgai darbībai visā nodokļu administrācijā.

Dalībvalstis nodrošina, lai ārpuskopienas elementi tiktu uzturēti darbspējīgi un būtu savietojami ar Kopienas elementiem.

5. Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm koordinē šo 2. punktā minēto sistēmu Kopienas un ārpuskopienas elementu un infrastruktūras izveides un darbības aspektus, lai nodrošinātu to darbību, savstarpēju savienojamību un pastāvīgus uzlabojumus. Dalībvalstis ievēro šo mērķu sasniegšanai noteiktos starpposmu un nobeiguma termiņus.

7. pants

Daudzpusējās kontroles pasākumi

Iesaistītās valstis no īstenotajām daudzpusējām kontrolēm izvēlas tās, kuru izmaksas sedz Kopiena saskaņā ar 14. pantu. Pēc katras šādas kontroles Komisijai iesniedz izvērtēšanas ziņojumu, kuru publicē Komisijas interneta vietnē.

8. pants

Semināri un projekta grupas

Komisija un iesaistītās valstis kopīgi organizē seminārus un projekta grupas.

9. pants

Darba vizītes

1. Iesaistītās valstis var organizēt ierēdņu darba vizītes. To ilgums nepārsniedz vienu mēnesi. Katra darba vizīte ir vērsta uz noteiktu profesionālo darbību, un attiecīgie ierēdņi un administrācijas to rūpīgi sagatavo, pārrauga un vēlāk novērtē.

2. Iesaistītās valstis nodrošina to, ka ierēdņiem, kuri piedalās vizītē, ir iespēja efektīvi darboties uzņēmējas valsts pārvaldē. Tādēļ ierēdņi, kuri ierodas vizītē, ir pilnvaroti veikt uzdevumus, kas ietilpst to pienākumos, kurus viņiem uzticējusi uzņēmējas valsts pārvalde saskaņā ar attiecīgo tiesību sistēmu.

3. Darba vizītēs ierēdnim, kas ieradies vizītē, ir tāda pati civiltiesiskā atbildība, veicot viņam uzticētos pienākumus, kā uzņēmējas valsts pārvaldes ierēdņiem. Uz ierēdņiem, kas piedalās vizītē, attiecas tie paši noteikumi par dienesta noslēpumu un pārredzamību, kas piemērojami uzņēmējas valsts pārvaldes ierēdņiem.

10. pants

Apmācības

1. Iesaistītās valstis sadarbībā ar Komisiju veicina strukturētu sadarbību starp valstu apmācību iestādēm un ierēdņiem, kuri nodokļu administrācijās atbild par apmācību, un jo īpaši:

a)	attīsta esošās mācību programmas un vajadzības gadījumā izstrādā jaunas programmas ar mērķi nodrošināt vienotu pamatu ierēdņu apmācībai, lai viņi varētu apgūt vajadzīgās kopīgās profesionālās iemaņas un zināšanas;

b)	vajadzības gadījumā visu iesaistīto valstu ierēdņiem sāk apmācību kursus nodokļu uzlikšanas jomā, ja šādus kursus iesaistītā valsts nodrošina saviem ierēdņiem;

c)	vajadzības gadījumā izstrādā vajadzīgos līdzekļus kopīgai apmācībai nodokļu jomā.

2. Iesaistītās valstis vajadzības gadījumā valsts apmācību programmās iekļauj kopīgi izstrādātas apmācību programmas, kas ir minētas 1. punkta a) apakšpunktā.

Iesaistītās valstis arī nodrošina, ka to ierēdņi saņem sākotnējo un turpmāko apmācību, kas vajadzīga, lai iegūtu vispārējās profesionālās iemaņas un zināšanas saskaņā ar kopējām mācību programmām, un valodu apmācības, kas šiem ierēdņiem vajadzīgas, lai sasniegtu pietiekamu valodu zināšanu līmeni dalībai programmā.

11. pants

Piedalīšanās programmas pasākumos

Speciālisti, piemēram, starptautisku organizāciju pārstāvji un trešo valstu ierēdņi, var piedalīties saskaņā ar šo programmu organizētajos pasākumos, kad vien tas ir būtiski 4. pantā noteikto mērķu sasniegšanas sakarā.

12. pants

Informācijas apmaiņa

Iesaistītās valstis un Komisija apmainās ar informāciju, kura ir iegūta 1. panta 2. punktā minētajos pasākumos, ja tā palīdz sasniegt programmas mērķus.

III NODAĻA

FINANŠU NOTEIKUMI

13. pants

Finansējums

1. Programmas īstenošanai paredzētais finansējums laikposmam no 2008. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim ir EUR 156 900 000.

2. Gada apropriācijas piešķir budžeta lēmējinstitūcija atbilstīgi daudzgadu finanšu shēmai saskaņā ar 37. punktu 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību.

14. pants

Izdevumi

1. Programmas īstenošanai nepieciešamos izdevumus sedz Kopiena un iesaistītās valstis saskaņā ar 2. līdz 6. punktu.

2. Kopiena sedz šādus izdevumus:

a)	lēmuma 6. panta 3. punktā minēto sakaru un informācijas apmaiņas sistēmu Kopienas elementu izstrādes, iegādes, uzstādīšanas, uzturēšanas un ikdienas darbības izmaksas;

b)	ceļa un uzturēšanas izdevumus, kas radušies iesaistīto valstu ierēdņiem saistībā ar daudzpusējās kontroles pasākumiem, darba vizītēm, semināriem un projekta grupām;

c)	izmaksas, kas saistītas ar semināru organizēšanu;

d)	ceļa un uzturēšanās izdevumus speciālistiem, kuri piedalās pasākumos, kā minēts 11. pantā;

e)	izmaksas par apmācību sistēmu un moduļu iegādi, izstrādi, uzstādīšanu un uzturēšanu tiktāl, cik tās ir kopīgas visām iesaistītajām valstīm; un

f)	izmaksas, kas saistītas ar pārējiem 1. panta 2. punkta f) apakšpunktā minētajiem pasākumiem, nepārsniedzot 5 % no programmas kopējām izmaksām.

3. Iesaistītās valstis sadarbojas ar Komisiju, lai nodrošinātu, ka asignējumi tiek izmantoti saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principiem.

Komisija saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (14) (turpmāk “Finanšu regula”) nosaka noteikumus, kas attiecas uz izdevumu apmaksu, un tos paziņo iesaistītajām valstīm.

4. Komisija saskaņā ar 17. panta 2. punktā minēto pārvaldības procedūru nosaka pasākumus, kas vajadzīgi programmas budžeta pārvaldībai.

5. Programmas finansējums var arī segt ar priekšdarbiem, uzraudzību, kontroli, revīziju un izvērtēšanu saistītus izdevumus, kas tieši nepieciešami programmas vadībai un tās mērķu sasniegšanai, un jo īpaši pētījumiem, sanāksmēm, informēšanas un publicēšanas darbībām, izdevumus, kas saistīti ar informācijas apmaiņai veidojamiem datortīkliem, kā arī visus citus administratīvās un tehniskās palīdzības izdevumus, kas Komisijai var rasties programmas vadības vajadzībām.

Administratīvo izdevumu daļa, kurā iekļauti arī uz Komisiju attiecināmie izdevumi, kopumā nedrīkst pārsniegt 5 % no programmas kopējām izmaksām.

6. Iesaistītās valstis sedz šādus izdevumus:

a)	lēmuma 6. panta 4. punktā minēto sakaru un informācijas apmaiņas sistēmu ārpuskopienas elementu iegādes, izstrādes, ierīkošanas, uzturēšanas un ikdienas darbības izmaksas; un

b)	izmaksas, kas saistītas ar šo valstu ierēdņu sākotnējo un turpmāko apmācību, tostarp valodu apmācību.

15. pants

Finanšu regulas piemērojamība

Finanšu regulu piemēro visām dotācijām, kas saskaņā ar šo lēmumu piešķirtas tās 108. līdz 120. panta nozīmē. Jo īpaši par šādām dotācijām iepriekš noslēdz rakstisku nolīgumu ar saņēmēju, kā paredzēts Finanšu regulas 108. pantā un pamatojoties uz īstenošanas noteikumiem; ar minēto nolīgumu saņēmējs apliecina savu piekrišanu tam, ka Revīzijas palāta veic revīziju attiecībā uz to, kā viņš izlietojis piešķirto finansējumu. Šādu revīziju var veikt bez iepriekšēja brīdinājuma.

16. pants

Finanšu kontrole

Uz finansēšanas lēmumiem un visiem nolīgumiem vai līgumiem, kas izriet no šā lēmuma, attiecas finanšu kontrole un, ja vajadzīgs, revīzija uz vietas, ko veic Komisija, tostarp Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un Revīzijas palāta.

IV NODAĻA

CITI NOTEIKUMI

17. pants

Komiteja

1. Komisijai palīdz Fiscalis komiteja.

2. Ja ir norāde uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā paredzētais laikposms ir trīs mēneši.

18. pants

Turpmākie pasākumi

Programmu nepārtraukti kopīgi uzrauga iesaistītās valstis un Komisija.

19. pants

Starpposma un noslēguma izvērtēšana

1. Par programmas starpposma un noslēguma izvērtēšanu atbild Komisija, un to veic, izmantojot 2. punktā minētos ziņojumus un citu atbilstīgu informāciju. Programmu izvērtē, ņemot vērā 4. pantā noteiktos mērķus.

Starpposma izvērtēšanā pārskata to rezultātu lietderību un efektivitāti, kas gūti līdz programmas īstenošanas laikposma vidum, kā arī turpmāku programmas mērķu atbilstību un programmas pasākumu ietekmi. Tajā novērtē arī finansējuma izlietojumu, kā arī turpmāko pasākumu un izpildes gaitu.

Noslēguma izvērtēšanā uzmanība tiek koncentrēta uz programmas pasākumu lietderību un efektivitāti. Starpposma un noslēguma izvērtējumus publicē Komisijas tīmekļa vietnē.

2. Iesaistītās valstis iesniedz Komisijai:

a)	pirms 2011. gada 31. marta – starpposma izvērtēšanas ziņojumu par programmas atbilstību, efektivitāti un lietderību; un

b)	pirms 2014. gada 31. marta – noslēguma izvērtēšanas ziņojumu par programmas lietderību un efektivitāti.

3. Pamatojoties uz 2. punktā minētajiem ziņojumiem un citu attiecīgo informāciju, Komisija nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei:

a)	pirms 2011. gada 31. jūlija – programmas starpposma izvērtēšanas ziņojumu un paziņojumu par programmas turpināšanas vēlamību, attiecīgā gadījumā pievienojot priekšlikumu; un

b)	pirms 2014. gada 31. jūlija – noslēguma izvērtēšanas ziņojumu.

Minētos ziņojumus informācijas nolūkā nosūta Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai.

20. pants

Atcelšana

Lēmumu Nr. 2235/2002/EK atceļ no 2008. gada 1. janvāra.

Tomēr minētais lēmums turpina reglamentēt finanšu saistības, kas attiecas uz saskaņā ar minēto lēmumu veiktajiem pasākumiem, līdz to pabeigšanai.

21. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2008. gada 1. janvāra.

22. pants

Adresāti

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Strasbūrā, 2007. gada 11. decembrī

Eiropas Parlamenta vārdā —

priekšsēdētājs

H.-G. PÖTTERING

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

M. LOBO ANTUNES

(1) OV C 93, 27.4.2007., 1. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta 2007. gada 20. jūnija Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts) un Padomes 2007. gada 22. novembra Lēmums.

(3) OV L 126, 28.4.1998., 1. lpp.

(4) OV L 341, 17.12.2002., 1. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 885/2004 (OV L 168, 1.5.2004., 1. lpp.).

(5) OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.

(6) OV L 162, 1.7.2003., 5. lpp.

(7) OV L 157, 26.6.2003., 38. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2006/98/EK (OV L 363, 20.12.2006., 129. lpp.).

(8) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.).

(9) Padomes Direktīva 92/83/EEK (1992. gada 19. oktobris) par to, kā saskaņojams akcīzes nodoklis spirtam un alkoholiskajiem dzērieniem (OV L 316, 31.10.1992., 21. lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2005. gada Pievienošanās aktu.

(10) Padomes Direktīva 95/59/EK (1995. gada 27. novembris) par nodokļiem, kas nav apgrozījuma nodokļi un kas ietekmē tabakas izstrādājumu patēriņu (OV L 291, 6.12.1995., 40. lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2002/10/EK (OV L 46, 16.2.2002., 26. lpp.).

(11) Padomes Direktīva 2003/96/EK (2003. gada 27. oktobris), kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai (OV L 283, 31.10.2003., 51. lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/75/EK (OV L 157, 30.4.2004., 100. lpp.).

(12) Padomes Direktīva 77/799/EEK (1977. gada 19. decembris) par dalībvalstu kompetento iestāžu savstarpējo palīdzību tiešu un netiešu nodokļu piemērošanas jomā (OV L 336, 27.12.1977., 15. lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2006/98/EK.

(13) Padomes Direktīva 76/308/EEK (1976. gada 15. marts) par savstarpējo palīdzību prasījumu piedziņā saistībā ar noteiktiem maksājumiem, nodokļiem un citiem pasākumiem (OV L 73, 19.3.1976., 18. lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu.

(14) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 1995/2006 (OV L 390, 30.12.2006., 1. lpp.).

15.12.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 330/10

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1484/2007

(2007. gada 14. decembris),

ar ko labības nozarē nosaka ievedmuitas nodokli, kuru piemēro no 2007. gada 16. decembra

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1784/2003 par labības tirgus kopīgo organizāciju (1),

ņemot vērā Komisijas 1996. gada 28. jūnija Regulu (EK) Nr. 1249/96 par Padomes Regulas (EEK) Nr. 1766/92 piemērošanas noteikumiem attiecībā uz ievedmuitas nodokļiem labības nozarē (2), un jo īpaši tās 2. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Regulas (EK) Nr. 1784/2003 10. panta 2. punktā paredzēts, ka produktiem ar KN kodu 1001 10 00, 1001 90 91, ex 1001 90 99 (augstas kvalitātes mīkstie kvieši), 1002, ex 1005, izņemot hibrīdu sēklas, un ex 1007, izņemot hibrīdu sēklas materiālu, ievedmuitas nodoklis ir vienāds ar intervences cenu šādu produktu ievešanai, kura palielināta par 55 % un no kuras atskaitīta attiecīgajam sūtījumam piemērojamā CIF importa cena. Šis nodoklis tomēr nedrīkst pārsniegt kopējā muitas tarifa nodokļu likmi.

(2)	Regulas (EK) Nr. 1784/2003 10. panta 3. punktā paredzēts, ka šā panta 2. punktā minētā ievedmuitas nodokļa aprēķināšanas nolūkā attiecīgajiem produktiem regulāri jānosaka reprezentatīvas CIF importa cenas.

(3)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1249/96 2. panta 2. punktu izmantojamā cena ievedmuitas nodokļa aprēķināšanai produktiem ar KN kodu 1001 10 00, 1001 90 91, ex 1001 90 99 (augstas kvalitātes mīkstie kvieši), 1002 00, 1005 10 90, 1005 90 00 un 1007 00 90 ir reprezentatīvā ikdienas CIF importa cena, kas noteikta pēc minētās regulas 4. pantā paredzētās metodes.

(4)	Tādēļ laikposmam no 2007. gada 16. decembra jānosaka ievedmuitas nodoklis, ko piemēro līdz tam laikam, kamēr stājas spēkā jauns ievedmuitas nodoklis,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Sākot no 2007. gada 16. decembra, Regulas (EK) Nr. 1784/2003 10. panta 2. punktā minētais ievedmuitas nodoklis labības nozarē, pamatojoties uz šīs regulas II pielikumā norādīto informāciju, ir noteikts I pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2007. gada 16. decembrī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 14. decembrī

Komisijas vārdā —

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY

(1) OV L 270, 21.10.2003., 78. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 735/2007 (OV L 169, 29.6.2007., 6. lpp.). Regula (EK) Nr. 1784/2003 tiks aizstāta ar Regulu (EK) Nr. 1234/2007 (OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.) no 2008. gada 1. jūlija.

(2) OV L 161, 29.6.1996., 125. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1816/2005 (OV L 292, 8.11.2005., 5. lpp.).

I PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 1784/2003 10. panta 2. punktā minēto produktu ievedmuitas nodoklis, ko piemēro no 2007. gada 16. decembra

KN kods	Preču apraksts	Ievedmuitas nodoklis (1) (EUR/t)
1001 10 00	Cietie KVIEŠI, augsta kvalitāte	0,00
	vidēji augsta kvalitāte	0,00
	zema kvalitāte	0,00
1001 90 91	Mīkstie KVIEŠI, sēklas	0,00
ex 1001 90 99	Mīkstie KVIEŠI, augsta kvalitāte, nav paredzēti sēšanai	0,00
1002 00 00	RUDZI	0,00
1005 10 90	KUKURŪZA, sēklas, izņemot hibrīdu sēklas	0,00
1005 90 00	KUKURŪZA, izņemot sēklas (2)	0,00
1007 00 90	Graudu SORGO, izņemot sēšanai paredzētus hibrīdus	0,00

(1) Par precēm, ko Kopienā ieved pāri Atlantijas okeānam vai pa Suecas kanālu, importētājs saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1249/96 2. panta 4. punkta noteikumiem var saņemt šādu nodokļa samazinājumu:

—	3 EUR/t, ja izkraušanas osta atrodas Vidusjūras piekrastē,

—	2 EUR/t, ja izkraušanas osta atrodas Dānijā, Igaunijā, Īrijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Somijā, Zviedrijā, Apvienotajā Karalistē vai Ibērijas pussalas Atlantijas piekrastē.

(2) Importētājs var saņemt vienotas likmes samazinājumu, kura apmērs ir 24 EUR/t, ja ir izpildīti Regulas (EK) Nr. 1249/96 2. panta 5. punktā paredzētie nosacījumi.

II PIELIKUMS

Dati I pielikumā noteiktā ievedmuitas nodokļa aprēķināšanai

30.11.2007-13.12.2007

Vidējie rādītāji par laika posmu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1249/96 2. panta 2. punktā.

(EUR/t)
	Mīkstie kvieši (1)	Kukurūza	Cietie kvieši, augsta kvalitāte	Cietie kvieši, vidēji augsta kvalitāte (2)	Cietie kvieši, zema kvalitāte (3)	Mieži
Birža	Minneapolis	Chicago	—	—	—	—
Kotējums	262,47	110,33	—	—	—	—
FOB cena, ASV	—	—	433,79	423,79	403,79	162,99
Piemaksa par Persijas līča reģionu	—	16,25	—	—	—	—
Piemaksa par Lielo Ezeru reģionu	15,30	—	—	—	—	—

Vidējie rādītāji par laika posmu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1249/96 2. panta 2. punktā.

Fraktēšanas izmaksas: Meksikas līcis–Roterdama	55,22 EUR/t
Fraktēšanas izmaksas: Lielo Ezeru reģions–Roterdama	47,42 EUR/t

(1) Ietverta piemaksa 14 EUR/t apmērā (Regulas (EK) Nr. 1249/96 4. panta 3. punkts).

(2) Atlaide 10 EUR/t apmērā (Regulas (EK) Nr. 1249/96 4. panta 3. punkts).

(3) Atlaide 30 EUR/t apmērā (Regulas (EK) Nr. 1249/96 4. panta 3. punkts).

15.12.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 330/20

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS REGULA (EK) Nr. 1489/2007

(2007. gada 29. novembris),

ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2423/2001 (ECB/2001/13) par monetāro finanšu iestāžu nozares konsolidēto bilanci

(ECB/2007/18)

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,

ņemot vērā Padomes 1998. gada 23. novembra Regulu (EK) Nr. 2533/98 par statistiskās informācijas vākšanu, ko veic Eiropas Centrālā banka (1), un jo īpaši tās 5. panta 1. punktu un 6. panta 4. punktu,

tā kā:

(1)

Eiropas Centrālās bankas 2001. gada 22. novembra Regula (EK) Nr. 2423/2001 (ECB/2001/13) par monetāro finanšu iestāžu nozares konsolidēto bilanci (2) prasa monetārajām finanšu iestādēm (MFI) ziņot ceturkšņa statistikas datus, kas iedalīti pēc valsts un valūtas. Tā jāgroza, lai ņemtu vērā jaunu dalībvalstu pievienošanos Eiropas Savienībai.

(2)	Regula (EK) Nr. 2423/2001 (ECB/2001/13) uzliek par pienākumu ziņot ceturkšņa datus par pozīcijām attiecībā uz darījumu partneriem, kas ir rezidenti tādu dalībvalstu teritorijās, kuras ieviesušas euro. Tā jāgroza, lai ņemtu vērā euro ieviešanu jaunās dalībvalstīs.

(3)

Nacionālajām centrālajām bankām (NCB) dažās situācijās jāļauj atsevišķām elektroniskās naudas iestādēm piešķirt nediskriminējošas atkāpes no ziņošanas prasībām. Ja elektroniskās naudas iestādes atbilst dažiem nosacījumiem, statistikas datu vākšanas mērķi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2423/2001 (ECB/2001/13) var sasniegt nenosakot statistikas prasības šādām iestādēm. Eiropas Centrālā banka (ECB) vēlas iestādēm nodrošināt vienlīdzīgus apstākļus, uzraugot šo atkāpju piešķiršanu.

(4)	Jāprecizē nosacījumi, saskaņā ar kuriem MFI emitētās akcijas klasificē kā noguldījumus, nevis kā kapitālu un rezerves,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 2423/2001 (ECB/2001/13) groza šādi.

Regulas 1. pantam pievieno šādu daļu:

“Šajā regulā terminiem “elektroniskās naudas iestāde” un “elektroniskā nauda” ir tāda pati nozīme kā 1. panta 3. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. septembra Direktīvai 2000/46/EK par elektroniskās naudas iestāžu darbības sākšanu, veikšanu un uzraudzību (3).

Regulas 2. pantu papildina ar šādu 4. punktu:

“4. Neierobežojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Direktīvu 2006/48/EK par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu (pārstrādāta versija) (4) un 2. pantu Eiropas Centrālās bankas 2003. gada 12. septembra Regulā EK) Nr. 1745/2003 (ECB/2003/9) par obligāto rezervju piemērošanu (5), NCB saskaņā ar III pielikuma 2. un 4. punktā minētajiem nosacījumiem var piešķirt atkāpes atsevišķām elektroniskās naudas iestādēm. NCB pietiekami ilgu laiku iepriekš pārbauda atbilstību III pielikuma 2. punkta nosacījumiem, lai varētu piešķirt vai, nepieciešamības gadījumā, atsaukt jebkuru atkāpi. Jebkura NCB, kas piešķir šādu atkāpi, par to informē ECB.

3)	Regulas I pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas I un II pielikumu.

4)	Regulas III pielikumu aizvieto ar tekstu šīs regulas III pielikumā.

5)	Regulas V pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas IV pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Frankfurtē pie Mainas, 2007. gada 29. novembrī.

ECB Padomes vārdā —

ECB prezidents

Jean-Claude TRICHET

(1) OV L 318, 27.11.1998., 8. lpp.

(2) OV L 333, 17.12.2001., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 4/2007 (ECB/2006/20) (OV L 2, 5.1.2007., 3. lpp.).

(3) OV L 275, 27.10.2000., 39. lpp.”

(4) OV L 177, 30.6.2006., 1. lpp.

(5) OV L 250, 2.10.2003., 10. lpp.”

I PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 2423/2001 (ECB/2001/13) I pielikumu groza šādi.

Šādi groza 1. daļu:

Šādi groza I sadaļu:

i)	šādu teikumu pievieno 4. punkta beigās: “Šos noguldījumu savstarpējās aizvietojamības kritērijus piemēro arī tam, lai noteiktu, ka pasīvus klasificē kā noguldījumus, ja vien šādiem pasīviem nav atsevišķas kategorijas.”;

ii)	ar šādu teikumu aizstāj 5. punkta pirmo teikumu: “Lai definētu noguldījumu aizvietojamību atbilstoši iepriekšējam punktam un pasīvus klasificētu kā noguldījumus:”;

Šādi groza IV sadaļu:

ar šādu punktu aizstāj 6.a punktu:

“6a.

Ja kāda valsts pievienojas ES pēc 2007. gada 31. decembra, ziņotājiestādēm jāpaziņo pozīcijas attiecībā pret darījumu partneriem, kas ir šīs jaunās dalībvalsts rezidenti, saskaņā ar 2. daļas 3. tabulu.

Ja augstākā apkopojuma līmenī savāktie dati rāda, ka pozīcijas attiecībā pret darījumu partneriem, kas ir euro neieviesušās dalībvalsts rezidenti, ir nenozīmīgas, NCB var nolemt nepieprasīt ziņošanu attiecībā uz šo dalībvalsti. Par jebkuru šādu lēmumu NCB paziņo tās ziņotājiestādēm.”;

ii)

ar šādu punktu aizstāj 7.a punktu:

“7a.

Ja kāda dalībvalsts ievieš euro pēc 2007. gada 31. decembra, ziņotājiestādēm jāpaziņo pozīcijas attiecībā pret šīs jaunās iesaistītās dalībvalsts valūtu saskaņā ar 2. daļas 4. tabulu.

Šādos gadījumos vairs nav piemērojama 2. daļas 4. tabulas tā kolonna, kas atbilst jaunās iesaistītās dalībvalsts agrākajai valūtai.

Ja kāda valsts pievienojas ES pēc 2007. gada 31. decembra, ziņotājiestādēm jāpaziņo pozīcijas attiecībā pret šīs jaunās dalībvalsts valūtu saskaņā ar 2. daļas 4. tabulu.

Ja augstākā apkopojuma līmenī savāktie dati rāda, ka pozīcijas attiecībā pret euro neieviesušās dalībvalsts valūtu ir nenozīmīgas, NCB var nolemt nepieprasīt ziņošanu attiecībā uz šo dalībvalsti. Par jebkuru šādu lēmumu NCB paziņo tās ziņotājiestādēm.”;

iii)

ar šādu punktu aizstāj 9.a punktu:

“9a.

Ja pozīcijas ailēs, kas atbilst dalībvalstīm, kuras nav ieviesušas euro, ir nenozīmīgas, bet NCB tomēr tās vāc, NCB pozīcijas var nosūtīt uz ECB ar viena papildu mēneša kavējumu, skaitot no darba laika beigām 28. darbadienā, kas seko tā ceturkšņa beigām, uz kuru attiecas pozīcijas. NCB var lemt par laiku, kurā tām nepieciešams saņemt informāciju no ziņotājiestādēm, lai ievērotu šo termiņu.”

2.	2. daļas 3. un 4. tabulu aizstāj ar tabulām šīs regulas II pielikumā.

3. daļas tabulu groza šādi:

aktīvu 2. kategorijā (aizdevumi) pirmās daļas otro ievilkumu aizstāj ar šādu:

“—	noguldījumi, kā tie definēti pasīvu 9. kategorijā (noguldījumi)”;

pasīvu 9. kategorijā (noguldījumi):

i)	pirmo teikumu aizstāj ar šādu teikumu: “Summas (akcijas, noguldījumi vai citi), kas ir ziņotājiestāžu parādi kreditoriem un kas atbilst 1. daļas 1. sadaļas 5. punkta aprakstītajām pazīmēm, izņemot tās, kas rodas no tirgojamu vērtspapīru un vai NTF akciju/daļu emisijas.”;

ii)

Pēc pēdējās daļas pievieno šādas jaunas daļas:

“MFI emitētās akcijas klasificē nevis kā kapitālu un rezerves, bet gan kā noguldījumus, ja: a) starp emisiju veikušo MFI un turētāju pastāv debitora-kreditora ekonomiskās attiecības (neatkarīgi no īpašuma tiesībām uz šīm akcijām); un b) akcijas var pārvērst skaidrā naudā vai dzēst bez ievērojamiem ierobežojumiem vai sodiem. Iepriekšēja paziņojuma periods netiek uzskatīts par ievērojamu ierobežojumu.

Turklāt akcijām jāatbilst šādiem nosacījumiem:

—	attiecīgās nacionālās regulējošās normas neparedz beznosacījuma tiesības emitentei MFI atteikt tās akciju dzēšanu,

—	akcijas ir ar “noteiktu vērtību”, t.i., parastos apstākļos tās dzēšanas gadījumā atmaksās pēc to nominālvērtības, un

—

MFI maksātnespējas gadījumā tās akciju turētājiem nav juridiska pienākuma segt atlikušās saistības papildus akciju nominālvērtībai (t.i., akcionāru dalībai parakstītajā kapitālā) un nav citu apgrūtinošu papildu pienākumu. Akciju subordinācija citiem MFI emitētiem instrumentiem netiek uzskatīta par apgrūtinošu papildu pienākumu.

Šādu akciju pārvēršanai skaidrā naudā nepieciešami iepriekšējas paziņošanas periodi tiek izmantoti, lai akcijas klasificētu saskaņā ar iedalījumu pēc paziņošanas perioda instrumentu kategorijā “noguldījumi”. Iepriekšējās paziņošanas periodi tiek piemēroti arī nosakot rezervju koeficientu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1745/2003 (ECB/2003/9). MFI iezīmētās akcijas, kas saistītas ar kredītiem, klasificē kā noguldījumu saistības ar tādu pašu sākotnējā termiņa iedalījumu, kāds ir to pamatā esošajam kredītam, t.i., kā “noguldījumi ar noteiktu termiņu” vai “noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu” – atkarībā no tā, kādi termiņa noteikumi ir pamatā esošajam līgumam.

Jā šādas MFI emitētas un kapitāla un rezervju vietā kā noguldījumus klasificētas akcijas tur MFI, turētāja MFI tās klasificē kā kredītus savas bilances aktīvu pusē.”

II PIELIKUMS

3. un 4. tabulu Regulas (EK) Nr. 2423/2001 (ECB/2001/13) I pielikuma 2. daļā aizstāj ar šādām tabulām:

“3. tabula

Valstu iedalījums

Dati, kas sniedzami katru ceturksni

Bilances posteņi

Katra no pārējām iesaistītajām dalībvalstīm (t.i., izņemot iekšzemes sektoru) un katra no pārējām ES dalībvalstīm

Pārējā pasaule (izņemot ES)

Dalībvalsts

PASĪVI

8.	Skaidrā nauda apgrozībā

Noguldījumi

MFI

ne-MFI

10.	NTF akcijas/daļas

11.	Emitētie parāda vērtspapīri

12.	Kapitāls un rezerves

13.	Pārējie pasīvi

AKTĪVI

1.	Skaidrā nauda

Kredīti

MFI

ne-MFI

Neakciju vērtspapīri

a.	MFI emitēti

līdz 1 gadam

1–2 gadi

ligāk par 2 gadiem

b.	ne-MFI emitēti

4.	NTF akcijas/daļas

5.	Akcijas un pārējie kapitāla vērtspapīri

6.	Pamatlīdzekļi

7.	Pārējie aktīvi

4. tabula (1)

Valūtu iedalījums

Dati, kas sniedzami katru ceturksni

Bilances posteņi

Visas valūtas kopā

Euro

Katras no pārējām ES dalībvalstīm valūta

Valūtas, kas nav ES dalībvalstu valūtas, kopā

ES dalībvalstu valūtas

Kopā

USD

JPY

CHF

Pārējās valūtas kopā

PASĪVI

Noguldījumi

Iekšzemes

MFI

ne-MFI

Pārējās iesaistītās dalībvalstis

MFI

ne-MFI

Pārējā pasaule

i.	līdz 1 gadam

ii.	ilgāk par 1 gadu

bankās

Ceturkšņa dati no 2. tabulas

ne-bankās

10.	NTF akcijas/daļas

11.	Emitētie parāda vērtspapīri

12.	Kapitāls un rezerves

13.	Pārējie pasīvi

AKTĪVI

Kredīti

Iekšzemes

MFI

ne-MFI

Pārējās iesaistītās dalībvalstis

MFI

ne-MFI

Pārējā pasaule

i.	līdz 1 gadam

ii.	ilgāk par 1 gadu

Bankām

Ceturkšņa dati no 2. tabulas

ne-bankām

Neakciju vērtspapīri

Iekšzemes

a.	MFI emitēti

b.	ne-MFI emitēti

Pārējās iesaistītās dalībvalstis

a.	MFI emitēti

b.	ne-MFI emitēti

Pārējā pasaule

a.	banku emitēti

Ceturkšņa dati no 2. tabulas

b.	ne-banku emitēti

NTF akcijas/daļas

Iekšzemes

B.	Pārējās iesaistītās dalībvalstis

C.	Pārējā pasaule

5.	Akcijas un pārējie kapitāla vērtspapīri

6.	Pamatlīdzekļi

7.	Pārējie aktīvi

(1) “M” nozīmē datu mēneša prasības (skatīt 1. tabulu).”

III PIELIKUMS

“III PIELIKUMS

STATISTIKAS ZIŅOŠANAS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ MAZĀM MFI, KAS NAV KREDĪTIESTĀDES, UN KLASIFIKĀCIJAS PRINCIPI ATTIECĪBĀ UZ ATSEVIŠĶĀM ELEKTRONISKĀS NAUDAS IESTĀDĒM

Attiecībā uz mazām MFI, kas nav kredītiestādes, NCB, kas nolemj atbrīvot mazās MFI no ziņošanas prasību pilnas izpildes, par to būtu jāinformē attiecīgās iestādes, bet jāturpina vākt vismaz tos datus, kas attiecas uz kopējo bilanci, vismaz reizi gadā, lai var uzraudzīt mazo ziņotājiestāžu grupas lielumu.

Saskaņā ar 2. panta 4. punktu NCB var piešķirt atkāpes no statistikas ziņošanas prasībām atsevišķām elektroniskās naudas iestādēm, ja tās atbilst vismaz vienam no šiem nosacījumiem:

to emitētā elektroniskā nauda maksājumiem tiek pieņemta tikai dažos uzņēmumos, kurus var precīzi nošķirt pēc:

i)	tā, ka tie atrodas tajās pašās telpās vai citā ierobežotā vietā; un/vai

ii)	to ciešām finanšu vai uzņēmējdarbības attiecībām ar elektronisko naudu emitējušo iestādi, piemēram, kopēja īpašumtiesību, tirgvedības vai pārdošanas struktūra,

pat tad, ja elektronisko naudu emitējušā iestāde un to pieņemošais uzņēmums nodibināti kā atsevišķas juridiskas personas;

b)	vairāk nekā trīs ceturtdaļas to kopējās bilances nav saistīta ar elektroniskās naudas emisiju vai pārvaldību un apgrozībā esošajai elektroniskajai naudai atbilstošie pasīvi nepārsniedz 100 miljonus euro.

Ja elektroniskās naudas iestāde, kas atbilst 2. punktā paredzētajiem nosacījumiem nav atbrīvota no obligāto rezervju prasībām, tai tiek prasīts ziņot vismaz ceturkšņa datus, kas vajadzīgi rezervju bāzes aprēķināšanai, kā tas noteikts II pielikumā. Iestāde var izvēlēties reizi mēnesī ziņot rezervju bāzes datu ierobežoto kopumu.

Visos gadījumos, kuros atsevišķai elektroniskās naudas iestādei piešķirta atkāpe saskaņā ar 2. panta 4. punktu, ECB statistikas nolūkiem šo iestādi iekļaus MFI sarakstā kā nefinanšu sabiedrību. Šo iestādi par nefinanšu sabiedrību uzskatīs arī gadījumos, kuros tā ir MFI darījumu partneris. Eurosistēmas obligāto rezervju prasību mērķiem šo iestādi turpinās uzskatīt par kredītiestādi.”

IV PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 2423/2001 (ECB/2001/13) V pielikumu groza šādi.

Ar šādu punktu aizstāj 1.a punktu:

“1.a	Neatkarīgi no 1. punkta pirmo datu ziņošanu saskaņā ar šo regulu attiecībā uz I pielikuma 2. daļas 3. un 4. tabulas ailēm, kas atbilst dalībvalstīm, kuras nav ieviesušas euro, sāk ar pirmajiem ceturkšņa datiem pēc dienas, kad tās pievienojušās ES.”

Ar šādu punktu aizstāj 1.b punktu:

“1.b	Ja attiecīgā NCB nolemj nepieprasīt nenozīmīgo datu pirmo ziņošanu, sākot ar ceturkšņa datiem pēc dienas, kad attiecīgā dalībvalsts vai dalībvalstis pievienojušās ES, ziņošana sākas 12 mēnešus pēc tam, kad NCB informējusi ziņotājiestādes par to, ka dati tiek pieprasīti.”

Ar šādu punktu aizstāj 1.c punktu:

“1.c	Neatkarīgi no 1. punkta pirmo datu ziņošanu saskaņā ar šo regulu attiecībā uz I pielikuma 2. daļas 3. tabulas ailēm, kas atbilst dalībvalstīm, kuras ieviesušas euro, sāk ar pirmajiem ceturkšņa datiem pēc dienas, kad tās ieviesušas euro.”

4.	Svītro 1.d un 1.e punktu.

Ar šādu punktu aizstāj 2.a punktu:

“2.a

Pirmo 12 ziņošanas mēnešu laikā nozīmīgie dati attiecībā uz I pielikuma 2. daļas 3. un 4. tabulas ailēm, kas atbilst dalībvalstīm, kuras nav ieviesušas euro, var tikt ziņoti ECB ar viena papildu mēneša kavējumu, skaitot no darba laika beigām 28. darbadienā, kas seko tā ceturkšņa beigām, uz kuru tie attiecas. NCB var lemt par laiku, kurā tām nepieciešams saņemt informāciju no ziņotājiestādēm, lai ievērotu šo termiņu.”

II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta

15.12.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 330/31

ES-ALŽĪRIJAS ASOCIĀCIJAS PADOMES LĒMUMS Nr. 3/2007

(2007. gada 29. novembris),

ar ko izveido Asociācijas komitejas apakškomitejas un sociālo lietu darba grupu

(2007/835/EK)

ES-ALŽĪRIJAS ASOCIĀCIJAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumu, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Alžīrijas Tautas Demokrātisko Republiku, no otras puses (1),

tā kā:

(1)	Eiropas Savienības un Alžīrijas Tautas Demokrātiskās Republikas brīvās tirdzniecības zona ir jāizveido vēlākais līdz 2017. gada 31. augustam.

(2)	Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumu īstenošanas un Eiropas un Vidusjūras valstu partnerības turpināšanas rezultātā Eiropas Savienības attiecības ar valstīm Vidusjūras reģiona dienvidos kļūst aizvien sarežģītākas.

(3)	Citu asociēto valstu gadījumā asociācijas komitejām ir izveidotas apakškomitejas, kuru uzdevums ir uzraudzīt partnerības prioritāšu īstenošanu un tiesību aktu tuvināšanu.

(4)	Ņemot vērā ilgtspējīgas attīstības mērķi, politikas jomās jāiestrādā vides komponents.

(5)	Nolīguma 98. pants paredz izveidot darba grupas vai struktūras, kas vajadzīgas Nolīguma īstenošanai, un tā 76. pants paredz izveidot darba grupu, kuras uzdevums ir izvērtēt sociālajā jomā pieņemto sadarbības noteikumu īstenošanu,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

Vienīgais pants

Ar šo izveido ES-Alžīrijas Asociācijas komitejas darba grupu un apakškomitejas, kas norādītas I pielikumā, un pieņem II pielikumā iekļautos apakškomiteju reglamentus.

Tās darbojas Asociācijas komitejas pakļautībā, kurai tās pēc katras sanāksmes iesniedz ziņojumu. Sociālo lietu darba grupai un apakškomitejām nav lēmumu pieņemšanas pilnvaru.

Asociācijas komiteja veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu pareizu šo struktūru darbību, un attiecīgi informē par to Asociācijas padomi.

Asociācijas padome var lemt par citu apakškomiteju vai grupu izveidi vai arī likvidēt esošās apakškomitejas vai grupas.

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2007. gada 29. novembrī

Asociācijas padomes vārdā —

priekšsēdētājs

M. MEDELCI

(1) OV L 265, 10.10.2005., 2. lpp.

I PIELIKUMS

ES-ALŽĪRIJAS ASOCIĀCIJAS NOLĪGUMS

Asociācijas komitejas darba grupa un apakškomitejas

1.	Sociālo lietu darba grupa

2.	Apakškomiteja “Rūpniecība, tirdzniecība un pakalpojumi”

3.	Apakškomiteja “Transports, vide un enerģētika”

4.	Apakškomiteja “Informācijas sabiedrība, pētniecība, inovācijas, izglītība, audiovizuālā joma un kultūra”

5.	Apakškomiteja “Lauksaimniecība un zivsaimniecība”

6.	Apakškomiteja “Tieslietas un iekšlietas”

7.	Apakškomiteja “Muitas iestāžu sadarbība”

Jautājumus par demokrātijas principiem un cilvēktiesībām pašlaik saskaņā ar Asociācijas nolīgumu risina politiskā dialoga ietvaros. Tālākā perspektīvā šos jautājumus izskatīs tiem īpaši veltītas struktūras ietvaros, t.i., īpašā apakškomitejā. Tas notiks, tiklīdz dialogs būs kļuvis pietiekami dziļš.

II PIELIKUMS

REGLAMENTS

ES-Alžīrijas sociālo lietu darba grupa

1. Sastāvs un vadība

Darba grupā darbojas Eiropas Kopienas un tās dalībvalstu pārstāvji un Alžīrijas Tautas Demokrātiskās Republikas valdības pārstāvji. To pārmaiņus vada abas puses.

2. Loma

Darba grupa darbojas Asociācijas komitejas pakļautībā, kurai darba grupa pēc katras sanāksmes iesniedz ziņojumu. Darba grupai nav lēmumu pieņemšanas pilnvaru, bet tā var iesniegt priekšlikumus Asociācijas komitejai.

3. Darbības jomas

Darba grupa izskata Asociācijas nolīguma īstenošanu tālāk norādītajās jomās. Tā jo īpaši vērtē sasniegto attiecībā uz tiesību aktu tuvināšanu, piemērošanu un ievērošanu. Vajadzības gadījumā tā apspriež jautājumus par sadarbību valsts pārvaldes jomā. Darba grupa analizē visas problēmas, kas varētu rasties tālāk norādītajās jomās, un iesaka iespējamos risinājumus:

a)	nediskriminēšanas principa ievērošana attiecībā uz darba ņēmējiem, kas ir Alžīrijas valstspiederīgie, salīdzinājumā ar darba ņēmējiem, kas ir dalībvalstu valstspiederīgie, ņemot vērā darba apstākļus, atalgojumu un atlaišanu;

b)	Nolīguma 68. līdz 71. pantā ietverto sociālās apdrošināšanas noteikumu piemērošana;

c)	dialogs sociālajā jomā saskaņā ar Nolīguma 72. pantu, ieskaitot ES teritorijā likumīgi apmetušos Alžīrijas valstspiederīgo integrācijas nosacījumus un šo personu aizsardzību pret diskrimināciju un islāmofobiju;

d)	Nolīguma 74. pantā minētie sadarbības pasākumi sociālajā jomā, jo īpaši dzīves apstākļu, sociālās aizsardzības sistēmas un veselības aizsardzības uzlabošana, darba vietu izveide un sieviešu lomas veicināšana ekonomiskās un sociālās attīstības procesā.

Šis saraksts nav galīgs, un Asociācijas komiteja var pievienot citus jautājumus, ieskaitot horizontālus jautājumus, piemēram, attiecībā uz statistikas datiem.

Darba grupa var izskatīt jautājumus, kas attiecas uz vienu vai vairākām, vai visām iepriekš minētajām jomām.

4. Sekretariāts

Kā darba grupas pastāvīgie sekretāri kopīgi darbojas viens Eiropas Kopienu Komisijas ierēdnis un viens Alžīrijas Tautas Demokrātiskās Republikas valdības ierēdnis.

Visus paziņojumus, kas attiecas uz darba grupu, nosūta tās sekretāriem.

5. Sanāksmes

Darba grupa sanāk tik bieži, cik tas ir nepieciešams. Sanāksmi var sasaukt pēc vienas puses lūguma, ko nodod atbildīgajam sekretāram, kurš par to informē otru pusi. Saņemot lūgumu par darba grupas sanāksmes sasaukšanu, otras puses sekretārs atbild piecpadsmit darba dienu laikā.

Īpašas steidzamības gadījumā, abām pusēm vienojoties, darba grupas sanāksmes var sasaukt īsākā laikā. Lūgumi par sanāksmes sasaukšanu jāiesniedz rakstiski.

Darba grupas sanāksmes notiek laikā un vietā, par ko vienojušās abas puses.

Sanāksmes sasauc atbildīgais sekretārs, vienojoties ar priekšsēdētāju. Priekšsēdētājam pirms katras sanāksmes paziņo paredzamo katras puses delegācijas sastāvu.

Ja abas puses tam piekrīt, darba grupa uz savām sanāksmēm var uzaicināt ekspertus, lai tie sniegtu nepieciešamo specifisko informāciju.

Lai nodrošinātu pienācīgu saikni un saskaņotību ar esošajiem un turpmākajiem projektiem un ES finansētajām programmām un lai gādātu par nepieciešamo atbalstu sanāksmju laikā noteiktajām prioritātēm, sanāksmēs piedalās Alžīrijas Tautas Demokrātiskās Republikas Ārlietu ministrijas pārstāvis.

6. Sanāksmju darba kārtība

Lūgumus par darba grupas sanāksmes darba kārtībā iekļaujamajiem jautājumiem iesniedz darba grupas sekretāriem.

Katrai sanāksmei priekšsēdētājs izstrādā provizorisku darba kārtību. Atbildīgais sekretārs to nosūta otram sekretāram ne vēlāk kā desmit dienas pirms sanāksmes sākuma.

Provizoriskajā darba kārtībā iekļauj jautājumus, par kuriem sekretāri lūgumu tos iekļaut darba kārtībā saņēmuši ne vēlāk kā piecpadsmit dienas pirms sanāksmes. Uz šiem jautājumiem attiecīgie dokumenti abām pusēm ir jānodrošina vismaz septiņas dienas pirms sanāksmes. Attiecībā uz īpašiem un/vai steidzamiem gadījumiem minētos termiņus var saīsināt, ja tam piekrīt abas puses.

Katras sanāksmes sākumā darba grupa pieņem sanāksmes darba kārtību.

7. Protokols

Pēc katras sanāksmes abi sekretāri sagatavo un apstiprina sanāksmes protokolu. Protokola eksemplāru, kurā iekļauti darba grupas sniegtie priekšlikumi, darba grupas sekretāri nosūta Asociācijas komitejas priekšsēdētājam un sekretāriem.

8. Sanāksmju atklātums

Ja netiek nolemts citādi, darba grupas sanāksmes nav atklātas.

REGLAMENTS

ES-ALŽĪRIJAS APAKŠKOMITEJA

Rūpniecība, tirdzniecība un pakalpojumi

1. Sastāvs un vadība

Apakškomitejā darbojas Eiropas Kopienas un tās dalībvalstu pārstāvji un Alžīrijas Tautas Demokrātiskās Republikas valdības pārstāvji. To pārmaiņus vada abas puses.

2. Loma

Apakškomiteja darbojas Asociācijas komitejas pakļautībā, kurai apakškomiteja pēc katras sanāksmes iesniedz ziņojumu. Apakškomitejai nav lēmumu pieņemšanas pilnvaru, bet tā var iesniegt priekšlikumus Asociācijas komitejai.

3. Darbības jomas

Apakškomiteja izskata Asociācijas nolīguma īstenošanu tālāk norādītajās jomās. Tā jo īpaši vērtē sasniegto attiecībā uz tiesību aktu tuvināšanu, piemērošanu un ievērošanu. Vajadzības gadījumā tā apspriež jautājumus par sadarbību valsts pārvaldes jomā. Apakškomiteja analizē visas problēmas, kas varētu rasties tālāk norādītajās jomās, un iesaka iespējamos risinājumus:

a)	rūpnieciskā sadarbība saskaņā ar Asociācijas nolīguma 53. pantā noteikto;

b)	tirdzniecības jautājumi, piekļuve tirgiem, tirdzniecības liberalizācija attiecībā uz rūpnieciskajiem produktiem, lauksaimniecības produktiem, pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem un zivsaimniecības produktiem;

c)	pakalpojumi, ieskaitot finanšu un banku pakalpojumus, un tiesības veikt uzņēmējdarbību (pārrobežu pakalpojumi, komerciāla klātbūtne, fizisko personu pagaidu uzturēšanās);

d)	tūrisms un amatniecība;

e)	ieguldījumu veicināšana un aizsardzība;

f)	patērētāju aizsardzība;

g)	tehniskie noteikumi, metroloģija, akreditācija, standartizācija, sertifikācija, atbilstības novērtēšana un tirgus uzraudzība;

h)	konkurences tiesības un valsts atbalsts;

i)	intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma tiesības;

j)	publiskais iepirkums;

k)	uzņēmumiem piemērojamo procedūru vienkāršošana;

l)	izglītība un apmācība uzņēmējdarbības jomā.

Šis saraksts nav galīgs, un Asociācijas komiteja var pievienot citus jautājumus, ieskaitot horizontālus jautājumus, piemēram, attiecībā uz statistikas datiem.

Apakškomiteja var izskatīt jautājumus, kas attiecas uz vienu vai vairākām, vai visām iepriekš minētajām jomām.

4. Sekretariāts

Kā apakškomitejas pastāvīgie sekretāri kopīgi darbojas viens Eiropas Kopienu Komisijas ierēdnis un viens Alžīrijas Tautas Demokrātiskās Republikas valdības ierēdnis.

Visus paziņojumus, kas attiecas uz apakškomiteju, nosūta tās sekretāriem.

5. Sanāksmes

Apakškomiteja sanāk tik bieži, cik tas ir nepieciešams. Sanāksmi var sasaukt pēc vienas puses lūguma, ko nodod atbildīgajam sekretāram, kurš par to informē otru pusi. Saņemot lūgumu par apakškomitejas sanāksmes sasaukšanu, otras puses sekretārs atbild piecpadsmit darba dienu laikā.

Īpašas steidzamības gadījumā, abām pusēm vienojoties, apakškomitejas sanāksmes var sasaukt īsākā laikā. Lūgumi par sanāksmes sasaukšanu jāiesniedz rakstiski.

Apakškomitejas sanāksmes notiek laikā un vietā, par ko vienojušās abas puses.

Sanāksmes sasauc atbildīgais sekretārs, vienojoties ar priekšsēdētāju. Priekšsēdētājam pirms katras sanāksmes paziņo paredzamo katras puses delegācijas sastāvu.

Ja abas puses tam piekrīt, apakškomiteja uz savām sanāksmēm var uzaicināt ekspertus, lai tie sniegtu nepieciešamo specifisko informāciju.

6. Sanāksmju darba kārtība

Lūgumus par apakškomitejas sanāksmes darba kārtībā iekļaujamajiem jautājumiem iesniedz apakškomitejas sekretāriem.

Katrai sanāksmei priekšsēdētājs izstrādā provizorisku darba kārtību. Atbildīgais sekretārs to nosūta otram sekretāram ne vēlāk kā desmit dienas pirms sanāksmes sākuma.

Katras sanāksmes sākumā apakškomiteja pieņem sanāksmes darba kārtību.

7. Protokols

Pēc katras sanāksmes abi sekretāri sagatavo un apstiprina sanāksmes protokolu. Protokola eksemplāru, kurā iekļauti apakškomitejas sniegtie priekšlikumi, apakškomitejas sekretāri nosūta Asociācijas komitejas priekšsēdētājam un sekretāriem.

8. Sanāksmju atklātums

Ja netiek nolemts citādi, apakškomitejas sanāksmes nav atklātas.

REGLAMENTS

ES-ALŽĪRIJAS APAKŠKOMITEJA

Transports, vide un enerģētika

1. Sastāvs un vadība

Apakškomitejā darbojas Eiropas Kopienas un tās dalībvalstu pārstāvji un Alžīrijas Tautas Demokrātiskās Republikas valdības pārstāvji. To pārmaiņus vada abas puses.

2. Loma

3. Darbības jomas

Apakškomiteja izskata Asociācijas nolīguma īstenošanu tālāk norādītajās jomās. Tā jo īpaši vērtē sasniegto attiecībā uz tiesību aktu tuvināšanu, piemērošanu un ievērošanu un vides politikas iestrādāšanu visās Asociācijas nolīguma jomās. Vajadzības gadījumā tā apspriež jautājumus par sadarbību valsts pārvaldes jomā. Apakškomiteja analizē visas problēmas, kas varētu rasties tālāk norādītajās jomās, un iesaka iespējamos risinājumus:

transports – īpaši infrastruktūras (sevišķi savienojumu) modernizācija un uzturēšana, kuģošanas un gaisa satiksmes drošība un drošums (sevišķi ostu, dzelzceļu, lidostu un autoceļu tīklu kontrole un pārvaldība), automatizēto transporta sistēmu izmantojuma veicināšana un informācijas tehnoloģiju izmantošana visos transporta veidos, autoceļu un dzelzceļu savienojumu attīstīšana ar kaimiņvalstīm, vairākveidu transporta sistēmas uzlabošana un reģionālās sadarbības stiprināšana;

vide – īpaši vides aizsardzības spēju attīstīšana Asociācijas nolīgumā noteiktajās prioritārajās jomās (pārtuksnešošanās, ūdens resursu un atkritumu apsaimniekošana, sāļu uzkrāšanās augsnē, rūpnieciskā, pilsētu un jūras piesārņojuma kontrole un novēršana, jūras vides un bioloģiskās daudzveidības aizsardzība u.c.) un vides komponenta iestrādāšana Eiropas un Vidusjūras reģiona partnerattiecību prioritārajās jomās, ņemot vērā ilgtspējīgas attīstības mērķi. Ūdens – īpaši infrastruktūra, ūdens resursu ieguves modernizācija, pārvaldība un drošība un pētniecība;

enerģētika – sadarbība enerģētikas un ieguves jomā atbilstīgi Asociācijas nolīguma 61. pantam, ES un Alžīrijas stratēģiskā dialoga uzsākšana par enerģētiku (īpaši saprašanās memoranda parakstīšana par stratēģiskās partnerības izveidi), abpusēji svarīgas enerģētikas infrastruktūras attīstīšanas uzraudzība sadarbībā ar starptautiskām un privātām finanšu iestādēm, Magrebas elektroenerģijas tirgus un integrācija ar ES iekšējo tirgu.

Šis saraksts nav galīgs, un Asociācijas komiteja var pievienot citus jautājumus, ieskaitot horizontālus jautājumus, piemēram, attiecībā uz statistikas datiem.

Apakškomiteja var izskatīt jautājumus, kas attiecas uz vienu vai vairākām, vai visām iepriekš minētajām jomām.

4. Sekretariāts

Kā apakškomitejas pastāvīgie sekretāri kopīgi darbojas viens Eiropas Kopienu Komisijas ierēdnis un viens Alžīrijas Tautas Demokrātiskās Republikas valdības ierēdnis.

Visus paziņojumus, kas attiecas uz apakškomiteju, nosūta tās sekretāriem.

5. Sanāksmes

Īpašas steidzamības gadījumā, abām pusēm vienojoties, apakškomitejas sanāksmes var sasaukt īsākā laikā. Lūgumi par sanāksmes sasaukšanu jāiesniedz rakstiski.

Apakškomitejas sanāksmes notiek laikā un vietā, par ko vienojušās abas puses.

Sanāksmes sasauc atbildīgais sekretārs, vienojoties ar priekšsēdētāju. Priekšsēdētājam pirms katras sanāksmes paziņo paredzamo katras puses delegācijas sastāvu.

Ja abas puses tam piekrīt, apakškomiteja uz savām sanāksmēm var uzaicināt ekspertus, lai tie sniegtu nepieciešamo specifisko informāciju.

6. Sanāksmju darba kārtība

Lūgumus par apakškomitejas sanāksmes darba kārtībā iekļaujamajiem jautājumiem iesniedz apakškomitejas sekretāriem.

Katrai sanāksmei priekšsēdētājs izstrādā provizorisku darba kārtību. Atbildīgais sekretārs to nosūta otram sekretāram ne vēlāk kā desmit dienas pirms sanāksmes sākuma.

Katras sanāksmes sākumā apakškomiteja pieņem sanāksmes darba kārtību.

7. Protokols

8. Sanāksmju atklātums

Ja netiek nolemts citādi, apakškomitejas sanāksmes nav atklātas.

REGLAMENTS

ES-ALŽĪRIJAS APAKŠKOMITEJA

Informācijas sabiedrība, pētniecība, inovācijas, izglītība, audiovizuālā joma un kultūra

1. Sastāvs un vadība

Apakškomitejā darbojas Eiropas Kopienas un tās dalībvalstu pārstāvji un Alžīrijas Tautas Demokrātiskās Republikas valdības pārstāvji. To pārmaiņus vada abas puses.

2. Loma

3. Darbības jomas

institucionālo un pētniecības spēju attīstīšana zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju jomā, ieskaitot zinātnes un tehnoloģijas pētījumu rezultātu izmantošanu rūpniecībā un MVU darbībā, koordinējot ar nolīgumu, ar kuru Alžīrijas Tautas Demokrātisko Republiku iesaista PAT pamatprogrammā, tehnoloģiju inovācijas, jauno tehnoloģiju nodošana un zināšanu izplatīšana, zinātniskās un tehnoloģiskās sadarbības nolīgums ar ES;

b)	sadarbība elektronisko komunikāciju un informācijas tehnoloģiju jomā;

c)	reformas izglītības, apmācības (ieskaitot arodmācības) un jaunatnes jomā, pievēršot uzmanību izglītības pieejamības palielināšanai sievietēm;

d)	sadarbība kultūras un audiovizuālajā jomā;

e)	Alžīrijas pilsoņu, zinātnieku, studentu un organizāciju dalība Kopienas pētniecības un tehnoloģiju attīstības un inovāciju programmās, kā arī attiecīgajās programmās izglītības, apmācības un jaunatnes jomā;

f)	elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu politika un tiesiskais regulējums.

Šis saraksts nav galīgs, un Asociācijas komiteja var pievienot citus jautājumus, ieskaitot horizontālus jautājumus, piemēram, attiecībā uz statistikas datiem.

Apakškomiteja var izskatīt jautājumus, kas attiecas uz vienu vai vairākām, vai visām iepriekš minētajām jomām.

4. Sekretariāts

Kā apakškomitejas pastāvīgie sekretāri kopīgi darbojas viens Eiropas Kopienu Komisijas ierēdnis un viens Alžīrijas Tautas Demokrātiskās Republikas valdības ierēdnis.

Visus paziņojumus, kas attiecas uz apakškomiteju, nosūta tās sekretāriem.

5. Sanāksmes

Īpašas steidzamības gadījumā, abām pusēm vienojoties, apakškomitejas sanāksmes var sasaukt īsākā laikā. Lūgumi par sanāksmes sasaukšanu jāiesniedz rakstiski.

Apakškomitejas sanāksmes notiek laikā un vietā, par ko vienojušās abas puses.

Sanāksmes sasauc atbildīgais sekretārs, vienojoties ar priekšsēdētāju. Priekšsēdētājam pirms katras sanāksmes paziņo paredzamo katras puses delegācijas sastāvu.

Ja abas puses tam piekrīt, apakškomiteja uz savām sanāksmēm var uzaicināt ekspertus, lai tie sniegtu nepieciešamo specifisko informāciju.

6. Sanāksmju darba kārtība

Lūgumus par apakškomitejas sanāksmes darba kārtībā iekļaujamajiem jautājumiem iesniedz apakškomitejas sekretāriem.

Katrai sanāksmei priekšsēdētājs izstrādā provizorisku darba kārtību. Atbildīgais sekretārs to nosūta otram sekretāram ne vēlāk kā desmit dienas pirms sanāksmes sākuma.

Katras sanāksmes sākumā apakškomiteja pieņem sanāksmes darba kārtību.

7. Protokols

8. Sanāksmju atklātums

Ja netiek nolemts citādi, apakškomitejas sanāksmes nav atklātas.

REGLAMENTS

ES-ALŽĪRIJAS APAKŠKOMITEJA

Lauksaimniecība un zivsaimniecība

1. Sastāvs un vadība

Apakškomitejā darbojas Eiropas Kopienas un tās dalībvalstu pārstāvji un Alžīrijas Tautas Demokrātiskās Republikas valdības pārstāvji. To pārmaiņus vada abas puses.

2. Loma

3. Darbības jomas

a)	lauksaimniecības, zivsaimniecības un mežsaimniecības nozares modernizācija un pārstrukturēšana;

b)	lauksaimniecības produktu, pārstrādātu lauksaimniecības produktu un zivsaimniecības produktu tirdzniecība (ieskaitot tirdzniecības un izplatīšanas tīklu uzlabošanu);

c)	sadarbība lauksaimniecības jomā un lauku attīstība;

d)	veterinārie un fitosanitārie jautājumi, īpaši tiesību aktu uzlabošana pārtikas aprites jomā;

e)	dabas resursu, ieskaitot zvejas resursus un jūras vidi, aizsardzība un racionāla izmantošana;

f)	sadarbība ES ātrās reaģēšanas sistēmas ietvaros.

Šis saraksts nav galīgs, un Asociācijas komiteja var pievienot citus jautājumus, ieskaitot horizontālus jautājumus, piemēram, attiecībā uz statistikas datiem.

Apakškomiteja var izskatīt jautājumus, kas attiecas uz vienu vai vairākām, vai visām iepriekš minētajām jomām.

4. Sekretariāts

Kā apakškomitejas pastāvīgie sekretāri kopīgi darbojas viens Eiropas Kopienu Komisijas ierēdnis un viens Alžīrijas Tautas Demokrātiskās Republikas valdības ierēdnis.

Visus paziņojumus, kas attiecas uz apakškomiteju, nosūta tās sekretāriem.

5. Sanāksmes

Īpašas steidzamības gadījumā, abām pusēm vienojoties, apakškomitejas sanāksmes var sasaukt īsākā laikā. Lūgumi par sanāksmes sasaukšanu jāiesniedz rakstiski.

Apakškomitejas sanāksmes notiek laikā un vietā, par ko vienojušās abas puses.

Sanāksmes sasauc atbildīgais sekretārs, vienojoties ar priekšsēdētāju. Priekšsēdētājam pirms katras sanāksmes paziņo paredzamo katras puses delegācijas sastāvu.

Ja abas puses tam piekrīt, apakškomiteja uz savām sanāksmēm var uzaicināt ekspertus, lai tie sniegtu nepieciešamo specifisko informāciju.

6. Sanāksmju darba kārtība

Lūgumus par apakškomitejas sanāksmes darba kārtībā iekļaujamajiem jautājumiem iesniedz apakškomitejas sekretāriem.

Katrai sanāksmei priekšsēdētājs izstrādā provizorisku darba kārtību. Atbildīgais sekretārs to nosūta otram sekretāram ne vēlāk kā desmit dienas pirms sanāksmes sākuma.

Katras sanāksmes sākumā apakškomiteja pieņem sanāksmes darba kārtību.

7. Protokols

8. Sanāksmju atklātums

Ja netiek nolemts citādi, apakškomitejas sanāksmes nav atklātas.

REGLAMENTS

ES-ALŽĪRIJAS APAKŠKOMITEJA

Tieslietas un iekšlietas

1. Sastāvs un vadība

Apakškomitejā darbojas Eiropas Kopienas un tās dalībvalstu pārstāvji un Alžīrijas Tautas Demokrātiskās Republikas valdības pārstāvji. To pārmaiņus vada abas puses.

2. Loma

3. Darbības jomas

personu pārvietošanās:

—	Asociācijas nolīguma 83. panta par personu pārvietošanos īstenošana, ieskaitot iespēju izskatīšanu attiecībā uz īstermiņa vīzu izsniegšanas procedūru atvieglošanu noteiktām personu kategorijām,

—	sadarbība nelegālās imigrācijas novēršanas un kontroles un atpakaļuzņemšanas nolīgumu jomā saskaņā ar Asociācijas nolīguma 84. pantu;

b)	tieslietu, tiesas (civillietu un krimināllietu) un policijas iestāžu sadarbība;

c)	sadarbība cīņā pret organizēto noziedzību, kas ietver cilvēku tirdzniecību, terorismu, naudas atmazgāšanu, narkotiku tirdzniecību un lietošanu, kā arī pret rasismu, ksenofobiju un islāmofobiju;

d)	sadarbība cīņā pret korupciju.

Šis saraksts nav galīgs, un Asociācijas komiteja var pievienot citus jautājumus, ieskaitot horizontālus jautājumus, piemēram, attiecībā uz statistikas datiem.

Apakškomiteja var izskatīt jautājumus, kas attiecas uz vienu vai vairākām, vai visām iepriekš minētajām jomām.

4. Sekretariāts

Kā apakškomitejas pastāvīgie sekretāri kopīgi darbojas viens Eiropas Kopienu Komisijas ierēdnis un viens Alžīrijas Tautas Demokrātiskās Republikas valdības ierēdnis.

Visus paziņojumus, kas attiecas uz apakškomiteju, nosūta tās sekretāriem.

5. Sanāksmes

Īpašas steidzamības gadījumā, abām pusēm vienojoties, apakškomitejas sanāksmes var sasaukt īsākā laikā. Lūgumi par sanāksmes sasaukšanu jāiesniedz rakstiski.

Apakškomitejas sanāksmes notiek laikā un vietā, par ko vienojušās abas puses.

Sanāksmes sasauc atbildīgais sekretārs, vienojoties ar priekšsēdētāju. Priekšsēdētājam pirms katras sanāksmes paziņo paredzamo katras puses delegācijas sastāvu.

Ja abas puses tam piekrīt, apakškomiteja uz savām sanāksmēm var uzaicināt ekspertus, lai tie sniegtu nepieciešamo specifisko informāciju.

6. Sanāksmju darba kārtība

Lūgumus par apakškomitejas sanāksmes darba kārtībā iekļaujamajiem jautājumiem iesniedz apakškomitejas sekretāriem.

Katrai sanāksmei priekšsēdētājs izstrādā provizorisku darba kārtību. Atbildīgais sekretārs to nosūta otram sekretāram ne vēlāk kā desmit dienas pirms sanāksmes sākuma.

Katras sanāksmes sākumā apakškomiteja pieņem sanāksmes darba kārtību.

7. Protokols

8. Sanāksmju atklātums

Ja netiek nolemts citādi, apakškomitejas sanāksmes nav atklātas.

REGLAMENTS

ES-ALŽĪRIJAS APAKŠKOMITEJA

Muitas iestāžu sadarbība

1. Sastāvs un vadība

Apakškomitejā darbojas Eiropas Kopienas un tās dalībvalstu pārstāvji un Alžīrijas Tautas Demokrātiskās Republikas valdības pārstāvji. To pārmaiņus vada abas puses.

2. Loma

3. Darbības jomas

a)	izcelsmes noteikumi;

b)	parastās muitas procedūras, muitas nomenklatūra, muitas vērtējums;

c)	tarifu režīmi;

d)	muitas iestāžu sadarbība.

Šis saraksts nav galīgs, un Asociācijas komiteja var pievienot citus jautājumus, ieskaitot horizontālus jautājumus, piemēram, attiecībā uz statistikas datiem.

Apakškomiteja var izskatīt jautājumus, kas attiecas uz vienu vai vairākām, vai visām iepriekš minētajām jomām.

4. Sekretariāts

Kā apakškomitejas pastāvīgie sekretāri kopīgi darbojas viens Eiropas Kopienu Komisijas ierēdnis un viens Alžīrijas Tautas Demokrātiskās Republikas valdības ierēdnis.

Visus paziņojumus, kas attiecas uz apakškomiteju, nosūta tās sekretāriem.

5. Sanāksmes

Īpašas steidzamības gadījumā, abām pusēm vienojoties, apakškomitejas sanāksmes var sasaukt īsākā laikā. Lūgumi par sanāksmes sasaukšanu jāiesniedz rakstiski.

Apakškomitejas sanāksmes notiek laikā un vietā, par ko vienojušās abas puses.

Sanāksmes sasauc atbildīgais sekretārs, vienojoties ar priekšsēdētāju. Priekšsēdētājam pirms katras sanāksmes paziņo paredzamo katras puses delegācijas sastāvu.

Ja abas puses tam piekrīt, apakškomiteja uz savām sanāksmēm var uzaicināt ekspertus, lai tie sniegtu nepieciešamo specifisko informāciju.

6. Sanāksmju darba kārtība

Lūgumus par apakškomitejas sanāksmes darba kārtībā iekļaujamajiem jautājumiem iesniedz apakškomitejas sekretāriem.

Katrai sanāksmei priekšsēdētājs izstrādā provizorisku darba kārtību. Atbildīgais sekretārs to nosūta otram sekretāram ne vēlāk kā desmit dienas pirms sanāksmes sākuma.

Katras sanāksmes sākumā apakškomiteja pieņem sanāksmes darba kārtību.

7. Protokols

8. Sanāksmju atklātums

Ja netiek nolemts citādi, apakškomitejas sanāksmes nav atklātas.

15.12.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 330/44

KOMISIJAS LĒMUMS

(2007. gada 13. septembris)

attiecībā uz procesu saskaņā ar EK līguma 81. pantu

(Lieta COMP/E-2/39.143 – Opel)

(izziņots ar dokumenta numuru K(2007) 4277)

(Autentisks ir tikai teksts angļu valodā)

(2007/836/EK)

(1)

Šis lēmums ir pieņemts saskaņā ar 9. panta 1. punktu Padomes 2002. gada 16. decembra Regulā (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (1), un adresēts General Motors Europe (turpmāk tekstā “GME”), un attiecas uz tehniskas informācijas sniegšanu saistībā ar Opel un Vauxhall marku transportlīdzekļu remontu.

(2)

Tehniskā informācija ir datu, procesu un instrukciju kopums, kas vajadzīgs, lai pārbaudītu, labotu vai nomainītu transportlīdzekļu defektīvās, bojātās, nolietotās daļas vai lai novērstu trūkumus kādā no transportlīdzekļu sistēmām. Šī informācija iedalās septiņās pamatkategorijās:

—	galvenie parametri (dokumentācija par visām atsauces vērtībām un mērāmo vērtību kontrolvērtībām, piemēram, griezes momenta uzstādījumi, bremžu pielaides mērījumi, hidrauliskais un pneimatiskais spiediens),

—	shematisks katra atsevišķa remontdarbu vai tehniskās apkopes posma attēlojums un apraksts (apkopes rokasgrāmatas, tehniskā dokumentācija, piemēram, konstrukcijas rasējumi, konkrētajiem remontdarbiem paredzēto rīku apraksts un diagrammas, piemēram, elektropievades shēmas vai hidraulika),

—	informācija, kas vajadzīga pārbaudēm un diagnostikai (tostarp kodi defektu diagnosticēšanai un novēršanai, programmatūra un cita transportlīdzekļu defektu noteikšanai vajadzīga informācija); liela daļa šīs informācijas, tomēr ne visa, ir atrodama specializētajos elektroniskajos rīkos,

—

kodi, programmatūra un cita informācija, kas vajadzīga, lai pārprogrammētu, uzstādītu vai inicializētu transportlīdzekļa elektroniskās vadības ierīces. Šī kategorija ir saistīta ar iepriekšējo, jo bieži vien, lai noteiktu defektu un pēc tam ar elektronisko vadības ierīču palīdzību izdarītu vajadzīgos pielāgojumus, tiek izmantoti vieni un tie paši elektroniskie rīki,

—

informācija par rezerves daļām, tostarp rezerves daļu katalogi ar daļu kodiem un aprakstiem, kā arī transportlīdzekļu identificēšanas metodes (tas ir, dati par transportlīdzekļa konkrētu modeli, lai remontētājs varētu identificēt sākotnēji iemontētās daļas un tādējādi atpazīt, kādi attiecīgie daļu kodi atbilst daļām, ar kurām nomaina oriģinālās daļas konkrētajā transportlīdzeklī),

—	speciālā informācija (paziņojumi par atsaukšanu un biežiem defektiem),

—	mācību materiāli.

(3)	Komisija 2006. gada decembrī sāka lietas izskatīšanu un adresēja GME sākotnējo vērtējumu, kurā tika ietverts provizorisks secinājums, ka GME līgumi ar tā partneriem, kas sniedz pēcpārdošanas pakalpojumus, rada bažas par to atbilstību EK līguma 81. panta 1. punktam.

(4)

Saskaņā ar Komisijas sākotnējo vērtējumu ilgu laiku pēc Komisijas 2002. gada 31. jūlija Regulā (EK) Nr. 1400/2002 par Līguma 81. panta 3. punkta piemērošanu vertikālu vienošanos un saskaņotu darbību kategorijām mehānisko transportlīdzekļu nozarē (2) noteiktā pārejas posma beigām GME, iespējams, nav darījis pieejamu noteiktu kategoriju tehnisko informāciju par transportlīdzekļu remontu. Turklāt laikā, kad tika sākta Komisijas izmeklēšana, GME joprojām nebija izveidojis efektīvu sistēmu, kas ļautu neatkarīgajiem remontētājiem neierobežoti piekļūt tehniskajai informācijai par transportlīdzekļa remontu. Lai arī Komisijas izmeklēšanas gaitā GME uzlaboja savas tehniskās informācijas pieejamību, informācija, kas tika padarīta pieejama neatkarīgajiem remontētājiem, joprojām bija nepilnīga.

(5)

Sākotnējā vērtējumā konstatēts, ka šī prakse iespaido šādus konkrētos tirgus – vieglo automobiļu remonta un tehniskās apkopes pakalpojumu sniegšanas tirgu un remontētājiem paredzētās tehniskās informācijas sniegšanas tirgu. Pirmajā no minētajiem tirgiem Opel/Vauxhall pilnvaroto tīklu dalībniekiem bija lielas tirgus daļas, kamēr otrajā GME bija vienīgais piegādātājs, kas varēja piedāvāt Opel/Vauxhall transportlīdzekļu remontētājiem tehnisko informāciju pilnā apjomā.

(6)

Apkopojot būtiskāko, konstatēts, ka GME apkopes un rezerves daļu izplatīšanas līgumos tā pilnvaroto tīklu dalībniekiem tiek prasīts veikt pilnu konkrētajai markai specifisku remonta pakalpojumu klāstu un darboties kā rezerves daļu vairumtirgotājiem. Komisijai ir bažas, ka šādu līgumu iespējami radīto negatīvo ietekmi varētu vēl pastiprināt tas, ka GME nenodrošina neatkarīgajiem remontētājiem pienācīgu piekļuvi tehniskajai informācijai, tādējādi izslēdzot uzņēmumus, kas vēlētos un būtu spējīgi piedāvāt remonta pakalpojumus ar cita uzņēmējdarbības modeļa starpniecību.

(7)

Komisijas sākotnējais secinājums bija tāds, ka kārtība, kādā GME sniedz tehnisko informāciju neatkarīgiem remontētājiem, neatbilst pēdējo vajadzībām ne pieejamas informācijas apjoma, ne pieejamības ziņā un ka šāda prakse savienojumā ar līdzīgu citu automobiļu ražotāju rīcību varētu būt veicinājusi neatkarīgo remontētāju stāvokļa pasliktināšanos tirgū. Tas savukārt varētu būt radījis ievērojamu kaitējumu patērētājiem tādēļ, ka ir būtiski samazinājusies rezerves daļu izvēle, remonta pakalpojumiem pieaugušas cenas, samazinājusies remontdarbnīcu izvēle, iespējams, radušies drošības riski, kā arī nav pieejamas inovatīvas remontdarbnīcas.

(8)

Turklāt tas, ka GME acīm redzami nenodrošina neatkarīgajiem remontētājiem pienācīgu piekļuvi tehniskajai informācijai, var traucēt uz tā līgumiem ar pēcpārdošanas pakalpojumu sniedzējiem attiecināt Regulā (EK) Nr. 1400/2002 noteikto atbrīvojumu, jo saskaņā ar šīs regulas 4. panta 2. punktu regulā noteikto atbrīvojumu nepiemēro, ja mehānisko transportlīdzekļu piegādātājs atsakās nodrošināt neatkarīgajiem tirgus dalībniekiem piekļuvi visai tehniskajai informācijai, diagnostikas un citam aprīkojumam, rīkiem, ieskaitot visu atbilstošo programmatūru, vai mācības, kas ir nepieciešamas, lai veiktu mehānisko transportlīdzekļu remontu un tehnisko apkopi. Saskaņā ar regulas 26. apsvērumu piekļuves nosacījumi nedrīkst būt diskriminējoši pilnvarotu un neatkarīgu tirgus dalībnieku starpā.

(9)	Visbeidzot, Komisija nonāca pie provizoriska secinājuma, ka, ņemot vērā piekļuves trūkumu tehniskajai informācijai par transportlīdzekļa remontu, šķiet, ka uz līgumiem, kas noslēgti starp GME un tā pilnvarotajiem remontētājiem, nevar attiecināt 81. panta 3. punkta noteikumus.

(10)	Lai novērstu sākotnējā vērtējumā minētās bažas par konkurenci, 2007. gada 9. februārīGME Komisijai pauda gatavību uzņemties saistības.

(11)

Atbilstīgi šīm saistībām princips, pēc kā nosaka, kāda informācija sniedzama, ir diskriminācijas nepieļaušana starp neatkarīgajiem un pilnvarotajiem remontētājiem. Šajā sakarā GME nodrošinās, ka visa Opel/Vauxhall transportlīdzekļu remontam un tehniskajai apkopei nepieciešamā tehniskā informācija, instrumenti, aprīkojums, programmatūra un apmācība, kādu pats GME vai kāds tā uzdevumā sniedz pilnvarotajiem remontētājiem ES dalībvalstīs, tiks darīta pieejama arī neatkarīgajiem remontētājiem.

(12)

Šajās saistībās ir precizēts, ka “tehniskā informācija” Regulas (EK) Nr. 1400/2002 4. panta 2. punkta izpratnē ietver visu informāciju, ko sniedz Opel/Vauxhall pilnvarotajiem remontētājiem, lai veiktu Opel/Vauxhall transportlīdzekļu remontu vai tehnisko apkopi. Kā piemērus var minēt programmatūru, defektu kodus un citus parametrus, kā arī to atjauninātās versijas, kas ir nepieciešamas darbā ar elektroniskām vadības ierīcēm nolūkā instalēt vai atjaunot GME ieteiktos iestatījumus, mehānisko transportlīdzekļu identifikācijas metodes, rezerves daļu katalogus, praksē rastus risinājumus problēmām, kādas raksturīgas konkrētajam modelim vai partijai, un paziņojumus par atsaukšanu, kā arī citus paziņojumus, kuros noteikti remontdarbi, kādus pilnvarotā remontētāju tīkla ietvaros var veikt bez maksas.

(13)	Piekļuve rīkiem ietver piekļuvi elektroniskiem diagnostikas un citiem remonta rīkiem, kā arī ar tiem saistītai programmatūrai, ieskaitot tās regulāri atjauninātas versijas, kā arī šo rīku apkopi pēc pārdošanas.

(14)

Regulas 26. apsvērumā skaidri noteikts, ka saskaņā ar 4. panta 2. punktu GME nav pienākuma sniegt neatkarīgajiem remontētājiem tehnisko informāciju, kas varētu ļaut trešai personai apiet vai dezaktivēt iebūvētās pretaizdzīšanas ierīces, pārkalibrēt (3) elektroniskās ierīces vai iejaukties to ierīču darbībā, kas ierobežo mehāniskā transportlīdzekļa ātrumu vai citus darbības parametrus. Tomēr GME apņemas neatkarīgajiem remontētājiem neierobežoti nodrošināt piekļuvi visai šā veida informācijai, ja vien šie remontētāji iegūst apliecību, ka sekmīgi pabeiguši attiecīgo GME apmācību (4). Apliecības neatkarīgajiem remontētājiem tiks izsniegtas tūlīt pēc attiecīgā apmācību kursa pabeigšanas.

(15)

Ja GME turpmāk minētu 26. apsvērumā noteikto izņēmumu kā iemeslu kādas tehniskās informācijas neizpaušanai neatkarīgajiem remontētājiem, tas ir apņēmies nodrošināt, ka netiktu izpausta tikai tā informācija, kas nepieciešama, lai nodrošinātu 26. apsvērumā aprakstīto aizsardzību, un šīs informācijas trūkums neliegtu neatkarīgajiem remontētājiem veikt darbības, kas nav uzskaitītas 26. apsvērumā, ieskaitot darbu pie tādām ierīcēm kā elektroniskās dzinēja vadības ierīces, gaisa spilveni, drošības jostu nospriegotāji vai centrālās atslēgas elementi.

(16)

Regulas (EK) Nr. 1400/2002 4. panta 2. punktā noteikts, ka tehniskā informācija jādara pieejama samērīgi ar neatkarīgo remontētāju vajadzībām. Tas ietver gan to, ka informācija netiek ierobežota, gan to, ka, nosakot maksu, tiek ņemts vērā tas, cik lielā apjomā neatkarīgie remontētāji izmanto attiecīgo informāciju.

(17)

Atbilstīgi šim principam un šajās saistībās ir precizēts, ka GME TI tīmekļa vietnē iekļaus visu tehnisko informāciju, kas attiecas uz modeļiem, kuri laisti apgrozībā pēc 1996. gada, un nodrošinās, ka TI tīmekļa vietnē vai kādā citā saistītā vietnē pastāvīgi būs pieejama visa atjauninātā tehniskā informācija. Turklāt GME pastāvīgi nodrošinās, ka tīmekļa vietne ir viegli atrodama un nodrošina tāda paša līmeņa rezultātus kā metodes, ko izmanto tehniskās informācijas sniegšanai Opel/Vauxhall pilnvaroto tīklu dalībniekiem. Ja GME vai kāds cits uzņēmums, kas darbojas GME uzdevumā, nodos kādu tehnisko informāciju pilnvarotajiem remontētājiem kādā ES valodā, GME nodrošinās, ka informācija šajā valodā nekavējoties tiek ievietota TI tīmekļa vietnē.

(18)

Attiecībā uz elektronisko rezerves daļu katalogu, kas pašlaik nav pieejams TI tīmekļa vietnē, tiks uzskatīts, ka GME būs izpildījis saistības, ja minētā informācija būs ievietota TI tīmekļa vietnē līdz 2007. gada 31. decembrim. Pagaidu risinājums būs tāds, ka katalogs būs pieejams, zvanot uz GME informatīvo pakalpojumu centru, kas pēc pieprasījuma neatkarīgajiem remontētājiem nekavējoties nosūtīs attiecīgās lappuses pa faksu jebkurā valodā, kādā katalogs ir pieejams pilnvarotajiem remontētājiem. Šā pakalpojuma maksa būs EUR 1 par lappusi (plus maksa par pakalpojumu 3,9 % apmērā), un tiks piemēroti vietējie telefonsakaru tarifi.

(19)

Attiecībā uz elektrisko instalāciju diagrammām (vadojumshēmām) GME savā TI tīmekļa vietnē ievietos visas diagrammas, kas ir izstrādātas vai konvertētas ciparu formātā un pieejamas ES darbojošos Opel/Vauxhall pilnvaroto remontētāju lietošanai. Pārējās diagrammas, kas attiecas uz atsevišķiem modeļiem (5), kuru ražošana sākta pēc 1997. gada 1. janvāra, un kas nav pieejamas ciparu formātā, neatkarīgajiem remontētājiem tiks nodrošinātas ar GME informatīvo pakalpojumu centru starpniecību. Minētie informatīvo pakalpojumu centri darbosies visās nepieciešamajās valodās, lai tādējādi novērstu tiešu vai netiešu neatkarīgo remontētāju diskrimināciju salīdzinājumā ar Opel/Vauxhall pilnvarotajiem remontētājiem, un ņemot vērā nosacījumus, ar kādiem elektrisko instalāciju diagrammas tiek nodrošinātas pilnvarotajiem remontētājiem. Diagrammas tiks nekavējoties nosūtītas pa faksu, sniedzot mazāko iespējamo informācijas daudzumu, kāds neatkarīgajam remontētājam nepieciešams konkrētajam remontdarbam, un ar tādiem pašiem nosacījumiem, kā diagrammas nodrošina Opel/Vauxhall pilnvarotajiem remontētājiem. GME apņemas turpināt visā saistību spēkā esības laikā piemērot pašreizējos ciparu formātā nepieejamo elektrisko instalāciju diagrammām piemērojamos nosacījumus.

(20)

Attiecībā uz piekļuvi TI tīmekļa vietnei GME piekrīt piedāvāt proporcionālu sadalījumu pa stundas, dienas, nedēļas, mēneša un gada vienībām, kuru cena būtu attiecīgi EUR 4, EUR 30, EUR 100, EUR 300 un EUR 3 700. Par pirmo TI tīmekļa vietnes lietošanas reizi tiks piemērota vienreizēja reģistrācijas maksa EUR 15 apmērā plus maksa par pakalpojumu 3,9 % apmērā. Tech1/Tech2 SWDL (lejupielādējama diagnostikas programmatūra) būs pieejama, abonējot piekļuvi TI tīmekļa vietnei uz gadu vai samaksājot viena mēneša abonēšanas maksu EUR 100 apmērā. GME saglabās šo piekļuves maksas formulu un nepaaugstinās maksu virs vidējā inflācijas rādītāja ES visās valūtās, kas attiecas uz šīm saistībām.

(21)	GME apņemšanās neskar nevienu pašreizējo vai turpmāko Kopienas vai valstu tiesībās noteikto prasību, kas paplašinātu tehniskās informācijas apjomu, kāds GME jāsniedz neatkarīgajiem tirgus dalībniekiem, un/vai noteiktu izdevīgāku veidu, kādā sniedzama šī informācija.

(22)

Neatkarīgo remontētāju sūdzību izskatīšanai attiecībā uz piekļuvi tehniskajai informācijai GME izveido GME“ombuda” institūciju. Saņemot neatkarīga remontētāja sūdzību, GME“ombuds” vēlākais trīs nedēļu laikā no visu sūdzības dokumentu saņemšanas dienas neatkarīgajam remontētājam sniedz GME atbildi. Ja sūdzības iesniedzējs nav apmierināts ar GME atbildi, GME apņemas piekrist šķīrējtiesas mehānismam strīdu izšķiršanai attiecībā uz tehniskās informācijas sniegšanu, paredzot, ka katra strīdā iesaistītā puse var izvirzīt vienu ekspertu un tie var kopīgi nolemt iecelt trešo ekspertu. Šķīrējtiesa sanāk tajā dalībvalstī, kurā reģistrēta sūdzības iesniedzēja puse. Šķīrējtiesas procesa valoda ir šķīrējtiesas vietas valsts valoda. Strīda izskatīšana šķīrējtiesā neskar tiesības iesniegt prasību kompetentā valsts tiesā.

(23)	Šis lēmums nosaka, ka, ņemot vērā šīs saistības, Komisijas rīcībai vairs nav pamata. Minētās saistības ir saistošas līdz 2010. gada 31. maijam.

(24)	Padomdevēja komiteja konkurences ierobežojumu un dominējoša stāvokļa jautājumos 2007. gada 9. jūlijā sniedza labvēlīgu atzinumu.

(1) OV L 1, 4.1.2003., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 411/2004 (OV L 68, 6.3.2004., 1. lpp.).

(2) OV L 203, 1.8.2002., 30. lpp.

(3) T.i., modificēt elektroniskās vadības ierīces sākotnējo iestatījumu neatbilstoši GME ieteikumiem.

(4) Apmācību maksa pilnvarotajiem un neatkarīgajiem remontētājiem būs vienāda, un GME apņemas pašreizējo maksu piemērot visā saistību spēkā esības laikā. Apmācību kurss ietvers i) divu dienu apmācību pasniedzēja vadībā (kursa maksa no EUR 115 līdz EUR 230 par dienu atkarībā no konkrētās valsts tirgus situācijas) un ii) vienas dienas Tech2 apmācību internetā (kursa maksa no EUR 30 līdz EUR 50 par dienu atkarībā no konkrētās valsts tirgus situācijas). Apmācību nodrošinās GM Academy.

(5) No šiem modeļiem joprojām tiek ražoti tikai divi (Agila un Movano), un par tiem abiem elektrisko instalāciju diagrammas, sākot no 2002. izlaiduma gada, ir pieejamas TI tīmekļa vietnē. Vienīgos modeļus, par kuriem diagrammas ir pieejamas tikai ar GME informatīvo pakalpojumu centru starpniecību – Arena un Sintra –, pārstāja ražot attiecīgi 1999. un 2001. gadā. Attiecībā uz pārējiem modeļiem TI tīmekļa vietnē ir pieejamas elektrisko instalāciju diagrammas, sākot no 2002. (Astra-G, Frontera-B, Zafira-A) vai 2003. (Speedster) izlaiduma gada.

15.12.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 330/48

KOMISIJAS LĒMUMS

(2007. gada 30. novembris),

ar kuru Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 575/2007/EK īsteno attiecībā uz stratēģisko pamatnostādņu pieņemšanu 2008.–2013. gadam

(izziņots ar dokumenta numuru K(2007) 5822)

(Autentiski ir tikai teksti angļu, bulgāru, čehu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā)

(2007/837/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. maija Lēmumu Nr. 575/2007/EK, ar kuru izveido Eiropas Atgriešanās fondu laika posmam no 2008. līdz 2013. gadam kā daļu no vispārīgās programmas “Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība” (1), un jo īpaši tā 18. pantu,

tā kā:

(1)	Komisijai jāizstrādā stratēģiskās pamatnostādnes, kurās nosaka Fonda veicamo pasākumu struktūru attiecībā uz daudzgadu plānošanas periodu no 2008. līdz 2013. gadam.

(2)	Pamatnostādnēs jānosaka prioritātes un, saskaņā ar Lēmuma Nr. 575/2007/EK 15. panta 4. punktu, īpašas prioritātes, kas tajās dalībvalstīs, uz ko neattiecas Kohēzijas fonds, ļauj palielināt Kopienas ieguldījumu līdz 75 % projektos, ko līdzfinansē no Fonda līdzekļiem.

(3)	Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, šis lēmums nav Dānijai saistošs un nav jāpiemēro.

(4)	Saskaņā ar 3. pantu Protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju, kurš pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Īrija 2005. gada 6. septembra vēstulē ir paziņojusi, ka vēlas piedalīties Lēmuma Nr. 575/2007/EK pieņemšanā un piemērošanā.

(5)	Saskaņā ar 3. pantu Protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju, kurš pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Apvienotā Karaliste 2005. gada 27. oktobra vēstulē ir paziņojusi, ka vēlas piedalīties Lēmuma Nr. 575/2007/EK pieņemšanā un piemērošanā.

(6)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi apvienotā komiteja “Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība”, kas izveidota saskaņā ar 56. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. maija Lēmumā Nr. 574/2007/EK, ar ko laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam izveido Eiropas Ārējo robežu fondu kā daļu no vispārīgās programmas “Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība” (2),

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Pamatnostādnes, kurās noteiktas daudzgadu plānošanas prioritātes un īpašās prioritātes 2008.–2013. gadam, ir noteiktas pielikumā.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts Beļģijas Karalistei, Bulgārijas Republikai, Čehijas Republikai, Vācijas Federatīvajai Republikai, Igaunijas Republikai, Īrijai, Grieķijas Republikai, Spānijas Karalistei, Francijas Republikai, Itālijas Republikai, Kipras Republikai, Latvijas Republikai, Lietuvas Republikai, Luksemburgas Lielhercogistei, Ungārijas Republikai, Maltas Republikai, Nīderlandes Karalistei, Austrijas Republikai, Polijas Republikai, Portugāles Republikai, Rumānijai, Slovēnijas Republikai, Slovākijas Republikai, Somijas Republikai, Zviedrijas Karalistei un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajai Karalistei.

Briselē, 2007. gada 30. novembrī

Komisijas vārdā —

priekšsēdētāja vietnieks

Franco FRATTINI

(1) OV L 144, 6.6.2007., 45. lpp.

(2) OV L 144, 6.6.2007., 22. lpp.

PIELIKUMS

Turpmāk izklāstītās pamatnostādnes jāskata kontekstā ar migrācijas plūsmu efektīvākas pārvaldības attīstīšanu visos posmos, ko 1999. gadā ierosināja Tamperes Eiropadome, ieskaitot kopīgu atgriešanās politiku un cīņu pret nelegālo imigrāciju.

Izstrādājot savu daudzgadu programmu projektus, dalībvalstīm šā fonda ietvaros pieejamie līdzekļi jāparedz trim no četrām tālāk uzskaitītajām prioritātēm, ļaujot tām izlemt par efektīvāko finanšu līdzekļu sadalījumu, kas tām piešķirti atbilstoši to vajadzībām.

1. PRIORITĀTE. Atbalsts dalībvalstu stratēģiskas pieejas atgriešanās pārvaldībai izstrādei

Tas paredz integrētas atgriešanās pārvaldības izstrādi visās tās dimensijās. Saskaņā ar Lēmuma Nr. 575/2007/EK 3. panta 2. punktu integrēta atgriešanās pārvaldība jābalsta uz personu, kas varētu atgriezties, visaptverošu situācijas novērtējumu dalībvalstī un viņu izcelsmes valstīs, kā arī uz problēmām, kas saistītas ar paredzētajām darbībām, tai jāizvirza mērķi šādām darbībām un jāparedz plašs pasākumu klāsts, kuros galvenais uzsvars likts uz efektīvu un stabilu atgriešanos, ieskaitot piespiedu atgriešanas sagatavošanu, īstenošanu un pēcpārbaudi.

Šīs prioritātes ietvaros Kopienas ieguldījumu var palielināt līdz 75 % integrētiem atgriešanās plāniem, kas pievēršas šādām īpašām prioritātēm:

1)	atbalstītas brīvprātīgas atgriešanās programmas;

2)	stimuli skaidrā naudā un pasākumi, lai pievērstos neaizsargātu personu, kas atgriežas, īpašajai situācijai;

integrēti atgriešanās plāni, kas atbalsta tādu trešo valstu valstspiederīgo vai bezvalstnieku, uz kuriem neattiecas Kopienas atpakaļuzņemšanas nolīgumi vai valstu divpusējie atpakaļuzņemšanas nolīgumi, atgriešanos uz tādām izcelsmes, iepriekšējās dzīvesvietas vai tranzīta valstīm, ar kurām sadarbība atgriešanās jomā ir īpaši sarežģīta.

2. PRIORITĀTE. Atbalsts dalībvalstu sadarbībai atgriešanās pārvaldības jomā

Tas paredz integrētu atgriešanās plānu izveidi un īstenošanu, kā arī sadarbību konkrētās integrētās atgriešanās pārvaldības jomās, piemēram, kopīgu piespiedu atgriešanu, izmantojot gaisa vai sauszemes transportu, sagatavošanu, īstenošanu un pēcpārbaudi.

Šīs prioritātes ietvaros Kopienas ieguldījumu var palielināt līdz 75 % projektiem, kas pievēršas šādām īpašām prioritātēm:

—

integrētie atgriešanās plāni, kas izstrādāti un arī tiks īstenoti sadarbībā ar citām dalībvalstīm un, ja vajadzīgs, ar Frontex aģentūru, nevalstiskajām organizācijām un/vai starptautiskajām organizācijām nolūkā apvienot dažādas prasmes, pieredzi un resursus, kādi ir dalībvalstu iestādēm un attiecīgā gadījumā citām iesaistītajām organizācijām.

3. PRIORITĀTE. Atbalsts īpašiem inovatīviem starptautiskiem vai valsts līmeņa atgriešanās pārvaldības instrumentiem

Tas paredz izveidot vai uzlabot konsultāciju un atgriešanās informatīvos pasākumus, personu reintegrācijas pasākumus valstī, kurā tās atgriežas, sadarbības veidus ar konsulārajiem un/vai imigrācijas dienestiem, tostarp apmācības, kā arī pasākumus nolūkā iegūt informāciju par trešo valstu valstspiederīgajiem vai bezvalstniekiem, par kuriem nav dokumentācijas.

Šīs prioritātes ietvaros Kopienas ieguldījumu var palielināt līdz 75 % projektiem, kas pievēršas šādām īpašām prioritātēm:

projekti, kuros tiek ierosināti īpaši inovatīvi veidi un līdzekļi, kā informēt un konsultēt personas, kas varētu atgriezties, par situāciju valstīs, uz kurām atgriežas, un/vai citi inovatīvi stimuli, lai palielinātu personu, kas atgriežas brīvprātīgi, skaitu, balstoties uz attiecīgo personu cieņas respektēšanu;

2)	projekti, kuru ietvaros tiek pārbaudītas jaunas darba metodes, lai paātrinātu personu, kas atgriežas, dokumentēšanas procesu sadarbībā ar trešo valstu konsulārajām iestādēm un imigrācijas dienestiem.

4. PRIORITĀTE. Atbalsts Kopienas standartiem un paraugprakse atgriešanās pārvaldības jomā

Tas paredz esošo un turpmāko kopīgo standartu piemērošanu, kā minēts Lēmuma Nr. 575/2007/EK 13. un 14. apsvērumā, un starptautiskās un valsts līmeņa paraugprakses un sadarbības veidu ar attiecīgajām citu dalībvalstu iestādēm veicināšanu, piemēram, izmantojot Iconet.

Šīs prioritātes ietvaros Kopienas ieguldījumu var palielināt līdz 75 % projektiem, kas pievēršas šādām īpašām prioritātēm:

1)	novērtējumi un braucieni, lai noteiktu atgriešanās programmu, instrumentu un procesu progresu;

2)	valsts līmenī veiktie pasākumi, lai nodrošinātu kopīgu uz atgriešanos attiecīgu standartu taisnīgu un efektīvu īstenošanu, kā noteikts Kopienas atgriešanās jomas tiesību aktos, ieskaitot speciālistu apmācību.

15.12.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 330/51

KOMISIJAS LĒMUMS

(2007. gada 13. decembris),

ar ko groza Lēmumu 2006/415/EK par dažiem aizsardzības pasākumiem saistībā ar augsti patogēnu H5N1 apakštipa putnu gripu mājputniem Polijā

(izziņots ar dokumenta numuru K(2007) 6597)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2007/838/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1989. gada 11. decembra Direktīvu 89/662/EEK par veterinārajām pārbaudēm Kopienas iekšējā tirdzniecībā, lai izveidotu iekšējo tirgu (1), un jo īpaši tās 9. panta 3. punktu,

ņemot vērā Padomes 1990. gada 26. jūnija Direktīvu 90/425/EEK par veterinārajām un zootehniskajām pārbaudēm, kas piemērojamas Kopienā iekšējā tirdzniecībā ar noteiktiem dzīviem dzīvniekiem un produktiem, lai izveidotu iekšējo tirgu (2), un jo īpaši tās 10. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas 2006. gada 14. jūnija Lēmumā 2006/415/EK par dažiem aizsardzības pasākumiem saistībā ar augsti patogēnu H5N1 apakštipa putnu gripu Kopienas mājputniem un Lēmuma 2006/135/EK atcelšanu (3) paredzēti noteikti aizsardzības pasākumi, kas piemērojami, lai nepieļautu minētās slimības izplatīšanos, tostarp A un B apgabalu noteikšana, kolīdz rodas aizdomas par slimības uzliesmojumu vai tas ir apstiprināts.

(2)	Pēc augsti patogēnas H5N1 apakštipa putnu gripas uzliesmojumiem Polijā grozīja Lēmumu 2006/415/EK ar Komisijas 2007. gada 10. decembra Lēmumu 2007/816/EK, ar ko groza Lēmumu 2006/415/EK par dažiem aizsardzības pasākumiem saistībā ar augsti patogēnu H5N1 apakštipa putnu gripu mājputniem Polijā.

(3)	Polijā ir bijuši atkārtoti slimības uzliesmojumi, tādēļ jākoriģē ierobežoto zonu robežas un pasākumu ilgums, ņemot vērā epidemioloģisko situāciju.

(4)	Tāpēc attiecīgi jāgroza Lēmums 2006/415/EK.

(5)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi jāpārskata nākamajā Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas sanāksmē,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmuma 2006/415/EK pielikumu groza saskaņā ar šā lēmuma pielikuma tekstu.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2007. gada 13. decembrī

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Markos KYPRIANOU

(1) OV L 395, 30.12.1989., 13. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/41/EK (OV L 157, 30.4.2004., 33. lpp.). Labotā redakcija (OV L 195, 2.6.2004., 12. lpp.).

(2) OV L 224, 18.8.1990., 29. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/33/EK (OV L 315, 19.11.2002., 14. lpp.).

(3) OV L 164, 16.6.2006., 51. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2007/816/EK (OV L 326, 12.12.2007., 32. lpp.).

PIELIKUMS

Lēmuma 2006/415/EK pielikumu groza šādi.

A daļā ierakstu par Poliju aizstāj ar šādu tekstu:

ISO Valsts kods

Dalībvalsts

A apgabals

Datums, līdz kuram piemēro

4.p. 4.pk. b) apakšp. iii) ievilk.

Kods

(ja ir)

Nosaukums

“PL

POLAND

MAZOWIECKIE VOIVODSHIP

01400

PŁOCKI

01419

Protection zone:

Municipality of Brudzeń Duży:

Główina

Gorzechówko

Gorzechowo

Myśliborzyce

Rembielin

Rokicie

Siecień

Siecień Rumunki

Strupczewo Duże

Uniejewo

Więcławice

Municipality of Nowy Duninów:

Karolewo

Nowa Wieś

Nowy Duninów

14.1.2008.

MAZOWIECKIE VOIVODSHIP

01400

ŻUROMIŃSKI

01437

Protection zone:

Municipality of Bieżuń:

Bieżuń

Dźwierzno

Karniszyn

Karniszyn Parcele

Kobyla Łąka

Kocewo

Myślin

Sadłowo

Sadłowo Parcele

Strzeszewo

KUJAWSKO-POMORSKIE VOIVODSHIP

00400

WŁOCŁAWSKI

00418

Protection zone:

Municipality of Włocławek:

Skoki Duże

Skoki Małe

WARMIŃSKO-MAZURSKIE VOIVODSHIP

02800

ELBLĄSKI

02804

Protection zone:

Municipality of Godkowo:

Dąbkowo

Krykajny

Łępno

Nowe Wikrowo

Olkowo

Piskajny

MAZOWIECKIE VOIVODSHIP

01400

PŁOCKI

01419

Surveillance zone:

Municipality of Brudzeń Duży:

Bądkowo

Bądkowo Jeziorne

Bądkowo Kościelne

Bądkowo Podlasie

Bądkowo Rochny

Biskupice

Brudzeń Duży

Brudzeń Mały

Cegielnia

Cierszewo

Izabelin

Janoszyce

Karwosieki Cholewice

Kłobukowo

Krzyżanowo

Lasotki

Murzynowo

Noskowice

Parzeń

Parzeń Janówek

Patrze

Radotki

Robertowo

Sikórz

Sobowo

Suchodół

Turza Mała

Turza Wielka

Wincentowo

Winnica

Zdziębórz

Żerniki

Municipality of Stara Biała:

Brwilno Górne

Kobierniki

Kowalewko

Ludwikowo

Mańkowo

Maszewo Duże

Srebrna

Ulaszewo

Wyszyna

Municipality of Nowy Duninów:

Brwilno Dolne

Brzezinna Góra

Duninów Duży

Grodziska

Jeżowo

Kamion

Kobyla Góra

Środoń

Stary Duninów

Studzianka

Wola Brwileńska

MAZOWIECKIE VOIVODSHIP

01400

SIERPECKI

01427

Surveillance zone:

Municipality of Mochowo:

Będorzyn

Grodnia

Łukoszyn

Łukoszyno Biki

Municipality of Rościszewo:

Lipniki

Ostrów

Polik

Rzeszotary Nowe

Rzeszotary Zawady

Września

Municipality of Zawidz:

Jaworowo Kolonia

Jaworowo Kłódź

Jaworowo Lipa

Jaworowo Próchniatka

MAZOWIECKIE VOIVODSHIP

01400

ŻUROMIŃSKI

01437

Surveillance zone:

Municipality of Bieżuń:

Adamowo

Bielawy Gołuskie

Dąbrówki

Gołuszyn

Mak

Małocin

Pełki

Pozga

Sławęcin

Stanisławowo

Stawiszyn Łaziska

Stawiszyn Zwalewo

Trzaski

Wilewo

Władysławowo

Municipality of Żuromin:

Będzymin

Chamsk

Dębsk

Franciszkowo

Kruszewo

Młudzyno

Olszew

Poniatowo

Żuromin

Municipality of Lutocin:

Chromakowo

Elżbiecin

Felcyn

Jonne

Lutocin

Mojnowo

Nowy Przeradz

Obręb

Parlin

Przeradz Mały

Przeradz Wielki

Seroki

Swojęcin

Zimolza

Municipality of Siemiątkowo:

Antoniewo

Dzieczewo

Nowa Wieś

Nowopole

Siciarz

Sokołowy Kąt

MAZOWIECKIE VOIVODSHIP

01400

MŁAWSKI

01413

Municipality of Radzanów:

Zgliczyn Glinki

Zgliczyn Kościelny

Zgliczyn Witowy

KUJAWSKO-POMORSKIE VOIVODSHIP

00400

WŁOCŁAWSKI

00418

Surveillance zone:

Municipality of Włocławek:

Dąb Mały

Dąb Polski

Dąb Wielki

Dobiegniewo

Jazy

KUJAWSKO-POMORSKIE VOIVODSHIP

00400

LIPNOWSKI

00408

Municipality of Dobrzyń nad Wisłą:

Chalin

Chudzewo

Dobrzyń Nad Wisłą

Kamienica

Łagiewniki

Lenie Wielkie

Michałkowo

Mokówko

Mokowo

Płomiany

Ruszkowo

Wierznica

Wierzniczka

Municipality of Tłuchowo:

Trzcianka

WARMIŃSKO-MAZURSKIE VOIVODSHIP

02800

ELBLĄSKI

02804

Municipality of Godkowo:

Burdajny

Dobry

Godkowo

Gwiździny

Klekotki

Kwitajny Wielkie

Lesiska

Nawty

Osiek

Plajny

Podągi

Skowrony

Swędkowo

Szymbory

Ząbrowiec

Zimnochy

WARMIŃSKO-MAZURSKIE VOIVODSHIP

02800

LIDZBARSKI

02809

Municipality of Orneta:

Augustyny

Bażyny

Bogatyńskie

Chwalęcin

Dąbrówka

Drwęczno

Gieduty

Karkajny

Klusajny

Krzykały

Lejławki Małe

Lejławki Wielkie

Orneta

Osetnik

Ostry Kamień

WARMIŃSKO-MAZURSKIE VOIVODSHIP

02800

OSTRÓDZKI

02815

Municipality of Miłakowo:

Głodówko

Gudniki

Rożnowo

Stolno

WARMIŃSKO-MAZURSKIE VOIVODSHIP

02800

BRANIEWSKI

02802

Municipality of Wilczęta:

Bardyny

Gładysze

Jankówko

Kolonia Wilczęta

Spędy

Tatarki

Municipality of Płoskinia:

Stygajny”

B daļā ierakstu par Poliju aizstāj ar šādu tekstu:

ISO Valsts kods

Dalībvalsts

B apgabals

Datums, līdz kuram

piemēro 4.p. 4.pk. b) apakšp. iii) ievilk.

Kods

(ja ir)

Nosaukums

“PL

POLAND

MAZOWIECKIE VOIVODSHIP

01400

PŁOCKI

01419

Areas others than listed in Area A

14.1.2008.

MAZOWIECKIE VOIVODSHIP

01400

PŁOCK

01462

MAZOWIECKIE VOIVODSHIP

01400

PLOŃSKI

01420

MAZOWIECKIE VOIVODSHIP

01400

CIECHANOWSKI

01402

MAZOWIECKIE VOIVODSHIP

01400

MŁAWSKI

01413

Areas others than listed in Area A

MAZOWIECKIE VOIVODSHIP

01400

GOSTYNIŃSKI

01404

MAZOWIECKIE VOIVODSHIP

01400

SIERPECKI

01427

Areas others than listed in Area A

MAZOWIECKIE VOIVODSHIP

01400

ŻUROMIŃSKI

01437

Areas others than listed in Area A

KUJAWSKO-POMORSKIE VOIVODSHIP

00400

WŁOCŁAWSKI

00418

KUJAWSKO-POMORSKIE VOIVODSHIP

00400

LIPNOWSKI

00408

KUJAWSKO-POMORSKIE VOIVODSHIP

00400

WŁOCŁAWEK

00464

KUJAWSKO-POMORSKIE VOIVODSHIP

00400

BRODNICKI

00402

Municipality of:

Górzno

Świedziebnia

KUJAWSKO-POMORSKIE VOIVODSHIP

00400

RYPIŃSKI

00412

Municipalities of:

Rogowo

Rypin

Skrwilno

WARMIŃSKO-MAZURSKIE VOIVODSHIP

02800

DZIAŁDOWSKI

02803

Municipalities of:

Działdowo

Działdowo city

Iłowo-Osada

Lidzbark

Płośnica

WARMIŃSKO-MAZURSKIE VOIVODSHIP

02800

ELBLĄSKI

02804

Municipalities of:

Godkowo (areas other than listed in Area A)

Młynary

Pasłęk

WARMIŃSKO-MAZURSKIE VOIVODSHIP

02800

BRANIEWSKI

02802

Municipalities of:

Pieniężno

Płoskinia (areas other than listed in Area A)

Wilczęta (areas other than listed in Area A)

WARMIŃSKO-MAZURSKIE VOIVODSHIP

02800

LIDZBARSKI

02809

Municipalities of:

Lidzbark Warmiński

Lubomino

Orneta (areas other than listed in Area A)

WARMIŃSKO-MAZURSKIE VOIVODSHIP

02800

OLSZTYŃSKI

02814

Municipalities of:

Barczewo

Dobre Miasto

Dywity

Gierzwałt

Jonkowo

Olsztynek

Purda

Stawiguda

Świątki

WARMIŃSKO-MAZURSKIE VOIVODSHIP

02800

OLSZTYN

02862

WARMIŃSKO-MAZURSKIE VOIVODSHIP

02800

OSTRÓDZKI

02815

Municipalities of:

Dąbrówno

Gietrzwałd

Małdyty

Miłakowo (areas other than listed in Area A)

Morąg

WARMIŃSKO-MAZURSKIE VOIVODSHIP

02800

NIDZICKI

02811”

Saturs		I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta	Lappuse
		EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES KOPĪGI PIEŅEMTIE LĒMUMI
	*	Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1482/2007/EK (2007. gada 11. decembris), ar ko izveido Kopienas programmu (Fiscalis 2013) nodokļu sistēmu darbības uzlabošanai iekšējā tirgū un ar kuru atceļ Lēmumu Nr. 2235/2002/EK	1
		REGULAS
		Komisijas Regula (EK) Nr. 1483/2007 (2007. gada 14. decembris), ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem	8
		Komisijas Regula (EK) Nr. 1484/2007 (2007. gada 14. decembris), ar ko labības nozarē nosaka ievedmuitas nodokli, kuru piemēro no 2007. gada 16. decembra	10
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 1485/2007 (2007. gada 14. decembris) par noteiktu nosaukumu ierakstīšanu Aizsargātu cilmes vietu nosaukumu un aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Carne de Bísaro Transmontano jeb Carne de Porco Transmontano (ACVN), Szegedi szalámi jeb Szegedi téliszalámi (ACVN), Pecorino di Filiano (ACVN), Cereza del Jerte (ACVN), Garbanzo de Fuentesaúco (AĢIN), Lenteja Pardina de Tierra de Campos (AĢIN), Λουκούμι Γεροσκήπου (Loukoumi Geroskipou) (AĢIN), Skalický trdelník (AĢIN))	13
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 1486/2007 (2007. gada 14. decembris), ar ko apstiprina izmaiņas, kas nav maznozīmīgas, tāda nosaukuma specifikācijā, kas reģistrēts Aizsargātu cilmes vietu nosaukumu un aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā Olives noires de Nyons (ACVN)	15
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 1487/2007 (2007. gada 14. decembris), ar ko nosaka aizliegumu kuģiem, kuri peld ar Vācijas karogu, zvejot siļķes ICES IV zonā uz ziemeļiem no 53° 30′ N	16
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 1488/2007 (2007. gada 14. decembris), ar ko nosaka aizliegumu kuģiem, kuri peld ar Portugāles karogu, zvejot beriksas ICES I, II, III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X, XII un XIV zonā (Kopienas ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā)	18
	*	Eiropas Centrālās bankas Regula (EK) Nr. 1489/2007 (2007. gada 29. novembris), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2423/2001 (ECB/2001/13) par monetāro finanšu iestāžu nozares konsolidēto bilanci (ECB/2007/18)	20

	Labojums
*	Labojums Padomes Lēmumā 2007/787/EK par protokola noslēgšanu Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumam, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Izraēlas Valsti, no otras puses, lai ņemtu vērā Bulgārijas Republikas un Rumānijas pievienošanos Eiropas Savienībai (OV L 317, 5.12.2007.)	60
*	Labojums Politikas un drošības komitejas Lēmumā ESPM/3/2007 (2007. gada 30. novembris) par Eiropas Savienības Policijas misijas (ESPM) Bosnijā un Hercegovinā (BiH) vadītāja/policijas komisāra iecelšanu (OV L 329, 14.12.2007.)	60
*	Labojums Zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumā starp Santomes un Prinsipi Demokrātisko Republiku un Eiropas Kopienu (OV L 205, 7.8.2007.)	60

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta ievešanas vērtība
0702 00 00	IL	168,9
	MA	95,9
	TN	157,6
	TR	121,3
	ZZ	135,9
0707 00 05	JO	237,0
	MA	47,6
	TR	99,6
	ZZ	128,1
0709 90 70	JO	149,8
	MA	58,4
	TR	105,9
	ZZ	104,7
0709 90 80	EG	359,4
0709 90 80	ZZ	359,4
0805 10 20	AR	13,6
	AU	10,4
	BR	25,6
	TR	68,8
	ZA	39,5
	ZW	19,3
	ZZ	29,5
0805 20 10	MA	73,0
0805 20 10	ZZ	73,0
0805 20 30, 0805 20 50, 0805 20 70, 0805 20 90	IL	68,5
	TR	73,7
	ZZ	71,1
0805 50 10	EG	81,3
	IL	82,7
	MA	119,9
	TR	110,8
	ZZ	98,7
0808 10 80	AR	79,2
	CA	97,8
	CN	98,4
	MK	30,1
	US	92,4
	ZZ	79,4
0808 20 50	AR	71,4
	CN	58,9
	US	109,9
	ZZ	80,1

Nr.	88
Dalībvalsts	Vācija
Krājums	HER/4AB.
Sugas	Siļķe (Clupea harengus)
Zona	IV zona uz ziemeļiem no 53°30′N
Datums	27.11.2007.

Nr.	87
Dalībvalsts	Portugāle
Krājums	ALF/3X14-
Suga	Beriksas (Beryx spp.)
Zona	I, II, III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X, XII un XIV (Kopienas ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā)
Datums	24.11.2007.

		ISSN 1725-5112
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 330

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	50. sējums 2007. gada 15. decembris

	II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta
	LĒMUMI
	Padome un Komisija
	2007/834/EK, Euratom
*	Padomes un Komisijas Lēmums (2007. gada 22. novembris) par nostāju, ko Kopienas īsteno Starptautiskā Zinātnes un tehnoloģijas centra Valdē attiecībā uz Šveices Konfederācijas pievienošanos Nolīgumam par Starptautiskā Zinātnes un tehnoloģijas centra izveidi starp Amerikas Savienotajām Valstīm, Japānu, Krievijas Federāciju un, darbojoties kā vienai pusei, Eiropas Atomenerģijas kopienu un Eiropas Ekonomikas kopienu	29
	Padome
	2007/835/EK
*	ES-Alžīrijas Asociācijas padomes Lēmums Nr. 3/2007 (2007. gada 29. novembris), ar ko izveido Asociācijas komitejas apakškomitejas un sociālo lietu darba grupu	31
	Komisija
	2007/836/EK
*	Komisijas Lēmums (2007. gada 13. septembris) attiecībā uz procesu saskaņā ar EK līguma 81. pantu (Lieta COMP/E-2/39.143 – Opel) (izziņots ar dokumenta numuru K(2007) 4277)	44
	2007/837/EK
*	Komisijas Lēmums (2007. gada 30. novembris), ar kuru Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 575/2007/EK īsteno attiecībā uz stratēģisko pamatnostādņu pieņemšanu 2008.–2013. gadam (izziņots ar dokumenta numuru K(2007) 5822)	48
	2007/838/EK
*	Komisijas Lēmums (2007. gada 13. decembris), ar ko groza Lēmumu 2006/415/EK par dažiem aizsardzības pasākumiem saistībā ar augsti patogēnu H5N1 apakštipa putnu gripu mājputniem Polijā (izziņots ar dokumenta numuru K(2007) 6597) ( 1 )	51


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ