I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta

13.12.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 327/10

PADOMES LĒMUMS

(2007. gada 5. decembris)

par noteikumiem, kas jāpiemēro attiecībā uz valstu ekspertiem un militāro personālu, kuri norīkoti uz Padomes Ģenerālsekretariātu, un ar ko atceļ Lēmumu 2003/479/EK

(2007/829/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 28. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 207. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Norīkotajiem valsts ekspertiem (turpmāk “NVE”) un norīkotajām valsts militārpersonām (turpmāk “norīkotās militārpersonas”) būtu jādod iespēja Padomes Ģenerālsekretariātam (turpmāk “PĢS”) gūt labumu no šo speciālistu augsta līmeņa zināšanām un profesionālās pieredzes, īpaši sfērās, kur šādu speciālistu zināšanas nav viegli pieejamas.

(2)	Ar šo lēmumu būtu jāveicina profesionālās pieredzes un zināšanu par Eiropas politiku apmaiņa, īslaicīgi norīkojot uz PĢS dienestiem speciālistus no dalībvalstu pārvaldes iestādēm vai starptautiskām organizācijām.

(3)	NVE būtu jānorīko no dalībvalstu valsts pārvaldēm vai no starptautiskām organizācijām.

(4)	Šajā lēmumā izklāstītajiem NVE un norīkoto militārpersonu tiesībām un pienākumiem būtu jānodrošina, ka viņi pilda savus pienākumus vienīgi PĢS interesēs.

(5)	Ņemot vērā viņu darba pagaidu specifiku un īpašo statusu, NVE un norīkotām militārpersonām nebūtu jāuzņemas nekāda atbildība PĢS vārdā par tā publisko tiesību prerogatīvu izpildīšanu, ja vien šajā lēmumā nav paredzēts attiecīgs izņēmums.

(6)	Šajā lēmumā būtu jāizklāsta visi NVE un norīkoto militārpersonu nodarbinātības nosacījumi, un tas būtu jāpiemēro neatkarīgi no to budžeta asignējumu izcelsmes, kas izmantoti, lai segtu izdevumus.

(7)	Turklāt būtu jāparedz īpaši noteikumi attiecībā uz militārpersonām, kas norīkotas PĢS, lai izveidotu Eiropas Savienības Militāro štābu.

(8)	Šie noteikumi aizvieto tos, kas noteikti Padomes Lēmumā 2003/479/EK (1), minētais lēmums būtu jāatceļ, neskarot tā piemērošanu visiem norīkojumiem, kas pastāvēs šā lēmuma spēkā stāšanās brīdī,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Darbības joma

1. Šie noteikumi ir piemērojami norīkotajiem valstu ekspertiem (NVE), kurus dalībvalstu pārvaldes iestādes norīko uz Padomes Ģenerālsekretariātu (PĢS). Tie arī piemērojami ekspertiem, kas norīkoti no starptautiskām organizācijām.

2. Personas, uz ko attiecas šie noteikumi, paliek sava darba devēja padotībā visu norīkojuma laiku un attiecīgais darba devējs viņām maksā algu.

3. PĢS pieņem lēmumu par NVE pieņemšanu darbā atbilstīgi vajadzībām un budžeta iespējām. Ģenerālsekretāra vietnieks nosaka tādas darbā pieņemšanas kārtību.

4. NVE jābūt dalībvalstu valstspiederīgajiem, izņemot gadījumu, kad ģenerālsekretārs piešķir atbrīvojumu, kas nav piemērojams Kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP)/Eiropas drošības un aizsardzības politikas (EDAP) jomā. NVE, kas ir dalībvalstu valstspiederīgie, pieņem darbā uz pēc iespējas ģeogrāfiski plašākas teritorijas pārstāvības pamata. Dalībvalstis un PĢS sadarbojas, lai nodrošinātu, ciktāl iespējams, līdztiesību vīriešu un sieviešu starpā un lai ievērotu vienlīdzīgu iespēju principu.

5. NVE norīko, veicot vēstuļu apmaiņu starp PĢS Personāla un administrācijas ģenerāldirektorātu un iesaistīto dalībvalstu pastāvīgajām pārstāvniecībām vai attiecīgajām starptautiskajām organizācijām. Vēstuļu apmaiņā norāda norīkojuma vietu. Vēstuļu apmaiņā ietver uz PĢS norīkotajam NVE piemērojamo noteikumu eksemplāru.

2. pants

Norīkojuma ilgums

1. Norīkojuma laikposms nedrīkst būt mazāks par sešiem mēnešiem, kā arī nedrīkst pārsniegt divus gadus, un šo termiņu vēlāk var pagarināt, ja norīkojuma kopējais laiks nepārsniedz četrus gadus.

2. Atkāpjoties no 1. punkta, NVE norīkojuma laikposms var būt mazāks par 6 mēnešiem, ja NVE norīko piedalīties militāru vai civilu operāciju sagatavošanā vai izskatīt to sākšanu.

3. Paredzēto norīkojuma laiku nosaka vēstuļu apmaiņas sākumā, kura paredzēta 1. panta 5. punktā. Tā pati procedūra ir piemērojama norīkojuma laikposma pagarināšanas gadījumā.

4. NVE, kas jau ir bijis norīkots uz PĢS, var norīkot atkārtoti saskaņā ar iekšējiem noteikumiem, kuros paredzēts maksimālais laikposms, ko tādas personas var uzturēties PĢS departamentos, un ievērojot šādus nosacījumus:

a)	NVE turpina pildīt norīkojuma nosacījumus;

starp norīkojuma iepriekšējā laikposma beigām un jebkuru nākamo norīkojumu ir jāpaiet vismaz sešus gadus ilgam laikposmam; ja pirmā norīkojuma beigās NVE ir saņēmis citu, papildu līgumu, sešu gadu laikposms sākas ar tāda līguma termiņa izbeigšanos. Šis nosacījums neliedz PĢS pieņemt NVE norīkojumu, kura pirmais norīkojums ilga mazāk par četriem gadiem, bet tādā gadījumā jaunais norīkojums nepārsniedz četru gadu ilgā laikposma neizmantoto daļu;

c)	laikposmu, kas minēts b) apakšpunktā, samazina līdz trīs gadiem, ja pirmā norīkojuma ilgums ir mazāks par sešiem mēnešiem.

3. pants

Norīkojuma vieta

NVE norīko uz Briseli, uz kādu no PĢS sadarbības birojiem vai jebkuru citu vietu, kur Eiropas Savienība darbojas saskaņā ar Padomes pieņemtu lēmumu. Norīkojuma laikā var mainīt norīkojuma vietu – ar jaunu vēstuļu apmaiņu saskaņā ar 1. panta 5. punktu, ja iespējama vietas maiņa nebija paredzēta sākotnējā vēstuļu apmaiņā. Iestādi, kas norīko NVE, informē par iespējamu norīkojuma vietas maiņu.

4. pants

Pienākumi

1. NVE palīdz PĢS amatpersonām vai pagaidu darbiniekiem un pilda viņam uzdotos pienākumus.

Veicamos uzdevumus nosaka ar savstarpēju vienošanos starp PĢS un administrāciju, kura norīko valsts ekspertu departamentu interesēs, un ņemot vērā kandidāta kvalifikāciju.

2. NVE piedalās komandējumos un sanāksmēs:

a)	tikai kopā ar PĢS amatpersonu vai pagaidu darbinieku;

b)	viens pats – kā novērotājs vai tikai informatīvos nolūkos.

NVE nevar pārstāvēt PĢS bez īpašas pilnvaras, ko piešķir ģenerālsekretāra/augstā pārstāvja pilnvarots attiecīgā departamenta ģenerāldirektors.

3. Tikai PĢS ir atbildīgs par NVE veikto uzdevumu rezultātu apstiprināšanu.

4. Attiecīgie PĢS departamenti, NVE darba devējs un NVE pieliek visas pūles, lai norīkojuma laikā izvairītos no jebkāda interešu konflikta vai tāda konflikta rašanās saistībā ar NVE pienākumu izpildi. Tādēļ PĢS laicīgi informē NVE un darba devēju par paredzētajiem pienākumiem un lūdz katru no viņiem rakstiski apstiprināt, ka viņi nezina iemeslus, kāpēc NVE nevarētu norīkot tādu pienākumu veikšanai. NVE ir lūgts īpaši minēt jebkādu iespējamu interešu konfliktu starp ģimenes apstākļiem (īpaši tuvu ģimenes locekļu profesionālu darbību vai jebkuras svarīgas pašas militārpersonas vai tuvu ģimenes locekļu finansiālās intereses) un piedāvātajiem veicamajiem pienākumiem norīkojuma laikā.

Darba devējs un NVE apņemas ziņot PĢS par jebkuru apstākļu maiņu norīkojuma laikā, kas varētu būt jebkāda interešu konflikta cēlonis.

5. Ja PĢS uzskata, ka NVE uzticēto uzdevumu dēļ ir jāievēro īpašus drošības pasākumus, drošības pielaidi iegūst pirms NVE norīkojuma.

6. Lēmuma 2., 3., 4. un 7. panta neizpildes gadījumā PĢS var izbeigt NVE norīkojumu saskaņā ar 8. panta 2. punkta c) apakšpunktu.

7. Atkāpjoties no 1. punkta pirmās daļas un 2. punkta pirmās daļas, ģenerālsekretāra vietnieks var pēc tā departamenta ģenerāldirektora ierosinājuma, kurā NVE ir norīkots, uzticēt NVA īpašus uzdevumus un pilnvaras, lai piedalītos vienā vai vairākos īpašos komandējumos, ja viņš ir pārliecinājies, ka tas nerada nekādu interešu konfliktu.

5. pants

Tiesības un pienākumi

1. Norīkojuma laikā:

a)	NVE veic pienākumus un darbojas vienīgi Padomes interesēs;

b)	NVE atturas no jebkādas darbības, un jo īpaši no tādas viedokļu publiskas paušanas, kas var iespaidot viņa pienākumu izpildi PĢS;

c)	ikviens NVE, kas, pildot savu uzdevumu, tiek lūgts izlemt jautājumu, kura risināšanā vai rezultātā viņš ir personīgi ieinteresēts tādā mērā, ka tas var mazināt viņa neatkarību, ziņo departamenta vadītājam, pie kura viņš ir norīkots;

norīkotam NVE nav atļauts vienpersoniski vai kopā ar citiem publicēt tekstus, kas attiecas uz Eiropas Savienības darbību, kā arī radīt priekšnoteikumus to publicēšanai, izņemot, ja ir saņemta atļauja saskaņā ar PĢS spēkā esošajiem nosacījumiem un noteikumiem. Atļauju liedz tikai tad, ja iecerētā publikācija skar Eiropas Savienības intereses;

e)	PĢS ir visas tiesības uz jebkuru NVE pienākumu izpildes laikā paveiktu darbu;

f)	NVE dzīvo norīkojuma vietā vai netālu no tās, lai varētu pienācīgi pildīt savus pienākumus;

g)	NVE palīdz un sniedz padomus savam vadītājam, kura pakļautībā viņš strādā, un ir atbildīgs vadītājam par NVE uzticēto uzdevumu izpildi;

h)	pildot savus pienākumus, NVE nepieņem nekādus norādījumus no sava darba devēja vai valsts valdības. Viņš neuzņemas sniegt nekādus pakalpojumus savam darba devējam vai valdībai, kā arī jebkurai citai personai, privātam uzņēmumam vai valsts iestādei.

2. Norīkojuma laikā un pēc tā NVE ievēro vislielāko piesardzību attiecībā uz visiem faktiem un informāciju, ko viņš uzzinājis, pildot savus pienākumus, vai sakarā ar šiem pienākumiem. Viņš nekādā veidā nevienai nepilnvarotai personai neatklāj nevienu dokumentu vai informāciju, kas vēl nav likumīgi publiskota, kā arī neizmanto minētos dokumentus vai informāciju savam labumam.

3. Pēc norīkojuma laikposma beigām, NVE joprojām ir pienākums darboties godīgi un apdomīgi, pildot viņam uzticētus jaunus pienākumus un pieņemot atsevišķus amatus vai priekšrocības.

Tādēļ trīs gadu laikā pēc norīkojuma laikposma beigām NVE nekavējoties informē PĢS par jebkuriem viņa darba devējam veiktajiem pienākumiem vai uzdevumiem, kas varētu izraisīt interešu konfliktu saistībā ar uzdevumiem, ko viņš veica norīkojuma laikā.

4. NVE ir pakļauts PĢS spēkā esošajiem drošības noteikumiem.

5. Šā panta 1., 2. un 4. punkta neizpilde norīkojuma laikā ļauj PĢS izbeigt NVE norīkojumu saskaņā ar 8. panta 2. punkta c) apakšpunktu.

6. pants

Līmenis, profesionālā pieredze un valodu zināšanas

1. Lai varētu pretendēt uz norīkojumu uz PĢS, NVE jābūt vismaz trīs gadu pilnas slodzes administratīvai, zinātniskai, tehniskai, padomdevēja vai uzraudzības uzdevumu pieredzei, kas atbilst AD un AST funkciju grupām, kā noteikts Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumos un Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībā. Pirms norīkojuma NVE darba devējs sniedz PĢS pārskatu par eksperta darbību iepriekšējo 12 mēnešu laikā.

2. Lai pildītu viņam uzticētos pienākumus, NVE jābūt ļoti labām Kopienas vienas valodas zināšanām un pietiekamām otrās valodas zināšanām.

7. pants

Norīkojuma pārtraukšana

1. PĢS var atļaut norīkojumu pārtraukt un konkretizēt piemērojamos nosacījumus. Laikā, kad norīkojums ir pārtraukts:

a)	nemaksā 15. un 16. pantā minētos pabalstus;

b)	18. un 19. pantā minētos izdevumus atmaksā tikai tad, ja norīkojumu pārtrauc pēc PĢS lūguma.

2. PĢS informē NVE darba devēju.

8. pants

Norīkojuma izbeigšana

1. Ievērojot 2. punktu, norīkojumu var izbeigt pēc PĢS vai NVE darba devēja lūguma, izdarot paziņojumu trīs mēnešus iepriekš. To var izbeigt arī pēc NVE lūguma, izdarot tādu pašu paziņojumu, un ja PĢS tam piekrīt.

2. Dažos izņēmuma gadījumos norīkojumu var izbeigt bez iepriekšēja paziņojuma:

a)	NVE darba devējs – ja to prasa darba devēja būtiskas intereses;

b)	PĢS un darba devējam vienojoties pēc NVE lūguma, kas izteikts abām pusēm, ja to nosaka NVE būtiskas personiskas vai profesionālas intereses;

c)	PĢS – ja NVE nepilda savus pienākumus saskaņā ar šiem noteikumiem. NVE vispirms dod iespēju iesniegt apsvērumus savai aizstāvībai.

3. Ja norīkojumu izbeidz saskaņā ar 2. punkta c) apakšpunktu, PĢS nekavējoties informē darba devēju.

II NODAĻA

DARBA APSTĀKĻI

9. pants

Sociālais nodrošinājums

1. Pirms norīkojuma laikposma sākuma darba devējs, kuram valsts eksperts jāsūta norīkojumā, apliecina PĢS, ka NVE visu norīkojuma laiku paliek to sociālā nodrošinājuma, tostarp veselības aizsardzības, tiesību subjekts, kas attiecas uz to valsts pārvaldes iestādi vai starptautisko organizāciju, kura nodarbina NVE un uzņemas atbildību par izmaksām, kas rodas, NVE atrodoties ārzemēs.

2. PĢS apdrošina NVE pret nelaimes gadījumiem no norīkojuma sākuma. PĢS nodrošina viņam apdrošināšanas noteikumu eksemplāru tajā dienā, kad viņš ierodas attiecīgajā Personāla un administrācijas ģenerāldirektorāta departamentā, lai nokārtotu ar norīkojumu saistītās administratīvās formalitātes.

3. Ja saistībā ar komandējumu, kurā NVS piedalās atbilstīgi 4. panta 2. punktam un 20. pantam, vai ja sakarā ar īpašiem apdraudējumiem norīkojuma vietā ir vajadzīga papildu vai īpaša apdrošināšana, tās izmaksas sedz PĢS.

10. pants

Darba laiks

1. NVE ir pakļauts PĢS spēkā esošajiem noteikumiem attiecībā uz darba laiku. Minētos noteikumus var grozīt ģenerālsekretāra vietnieks, ja tas nepieciešams departamenta vajadzībām.

2. NVE visu norīkojuma laiku pilda savus pienākumus, strādājot pilnu darba slodzi. Pēc pienācīgi pamatota lūguma no ģenerāldirektorāta un, ja tas atbilst PĢS interesēm, Personāla un administrācijas Ģenerāldirektorāts var atļaut NVE strādāt nepilnu darba slodzi, ja par to ir panākta vienošanās ar viņa darba devēju.

3. Ja ir dota atļauja strādāt nepilnu darba slodzi, NVE strādā vismaz pusi no parastā darba laika.

4. NVE var piešķirt spēkā esošos pabalstus PĢS par darbu maiņās vai par darbu rezervē.

11. pants

Prombūtne slimības vai nelaimes gadījuma dēļ

1. Par prombūtni slimības vai nelaimes gadījuma dēļ NVE cik vien ātri iespējams ziņo savam vadītājam, minot savu pašreizējo adresi. Ja NVE neierodas darbā vairāk kā trīs dienas, viņš uzrāda medicīnisko izziņu, un viņam var lūgt iziet medicīnisko apskati, ko organizē PĢS.

2. Ja prombūtnes laiks slimības vai nelaimes gadījuma dēļ, kas atsevišķi nav ilgāks par trīs dienām, kopsummā pārsniedz 12 dienas 12 mēnešu laikā, NVE jāuzrāda medicīniskā izziņa turpmākajiem prombūtnes gadījumiem slimības dēļ.

3. Ja slimības atvaļinājuma laikposms pārsniedz vienu mēnesi vai NVE nodarbinātības laikposmu, atkarībā no tā, kurš ir garāks, automātiski pārtrauc piešķirt 15. panta 1. un 2. punktā minētos pabalstus. Šo noteikumu nepiemēro ar grūtniecību saistītas slimības gadījumā. Slimības atvaļinājums nevar būt ilgāks par attiecīgās personas norīkojuma laiku.

4. Tomēr NVE, kas norīkojuma laikā guvis traumu darba vietā, turpina saņemt 15. panta 1. un 2. punktā noteikto pabalstu pilnā apmērā visu darbnespējas laiku līdz norīkojuma laikposma beigām.

12. pants

Gadskārtējais atvaļinājums, īpašais atvaļinājums un brīvdienas

1. NVE ir tiesīgs saņemt divarpus darba dienu atvaļinājumu nodarbinātības mēnesī (30 dienas kalendārā gada laikā).

2. Lai varētu doties atvaļinājumā, vispirms ir vajadzīga tā departamenta atļauja, uz kuru NVE ir norīkots.

3. Pēc pamatota lūguma NVE var piešķirt īpašo atvaļinājumu šādos gadījumos:

—	NVE laulību gadījumā: divas dienas,

—	dzīvesbiedra nopietnas slimības gadījumā: līdz trim dienām gadā,

—	dzīvesbiedra nāves gadījumā: četras dienas,

—	augšupejošas līnijas radinieka nopietnas slimības gadījumā: līdz divām dienām gadā,

—	augšupejošas līnijas radinieka nāves gadījumā: divas dienas,

—	bērna piedzimšanas gadījumā: desmit dienas, ko izmanto viena mēneša laikā pēc bērna piedzimšanas,

—	bērna nopietnas slimības gadījumā: līdz divām dienām gadā,

—	dzīvesvietas maiņa pienākumu izpildes dēļ: līdz divām dienām,

—	bērna nāves gadījumā: četras dienas.

Pēc pienācīgi pamatota lūguma var piešķirt divas dienas ilgu īpašu papildu atvaļinājumu 12 mēnešu laikā.

4. Pēc NVE darba devēja pienācīgi pamatota lūguma, PĢS var piešķirt īpašo atvaļinājumu līdz divām dienām 12 mēnešu laikā. Katru prasību izskata atsevišķi.

5. Nepilna darba laika darba gadījumā gadskārtējā atvaļinājuma laiku attiecīgi samazina.

6. Nekompensē gadskārtējā atvaļinājuma dienas, kas nav izmantotas līdz norīkojuma laikposma beigām.

7. Šā panta 3. punktu nepiemēro NVE, kuru norīkojuma ilgums nepārsniedz sešus mēnešus. Tomēr, ja NVE, kura norīkojuma ilgums ir mazāks par sešiem mēnešiem, iesniedz pienācīgi pamatotu lūgumu, tā departamenta ģenerāldirektors, kurā NVE ir norīkots, var pieņemt lēmumu piešķirt īpašu atvaļinājumu. Tāds īpašs atvaļinājums nevar būt ilgāks par trīs dienām visā norīkojuma laikā. Pirms tāda atvaļinājuma piešķiršanas minētais ģenerāldirektors par to apspriežas ar Personāla un administrācijas ģenerāldirektoru.

13. pants

Grūtniecības un dzemdību atvaļinājums

1. NVE grūtniecības gadījumā piešķir 20 nedēļu ilgu grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, kura laikā viņa saņem 15. pantā noteiktos pabalstus. Atvaļinājums sākas ne agrāk kā sešas nedēļas pirms attiecīgā izziņā norādītas iespējamās dzemdību dienas un beidzas ne agrāk kā četrpadsmit nedēļas pēc dzemdībām. Vairāku bērnu dzimšanas vai priekšlaicīgu dzemdību, vai bērna invalīda piedzimšanas gadījumā atvaļinājums ir 24 nedēļas. Šajos noteikumos priekšlaicīgas dzemdības ir dzemdības, kas notiek pirms grūtniecības 34. nedēļas beigām.

2. Ja NVE darba devēja valsts tiesību akti paredz garāku grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, norīkojumu pārtrauc uz laiku, par kādu tiek pārsniegts PĢS piešķirtais laikposms. Šajā gadījumā laikposmu, kas ir vienāds ar pārtraukšanas laikposmu, pievieno norīkojuma beigās, ja tas ir PĢS interesēs.

3. Turklāt NVE var lūgt norīkojuma pārtraukšanu, lai ietvertu visu grūtniecības un dzemdību atvaļinājumam paredzēto laiku. Tajā gadījumā laikposmu, kas ir vienāds ar pārtraukšanas laikposmu, pievieno norīkojuma beigās, ja tas ir PĢS interesēs.

14. pants

Pārvaldība un kontrole

Atvaļinājumu pārvaldību un kontroli veic PĢS vadība. Ģenerāldirektorāts vai departaments, uz kuru norīkots NVE, ir atbildīgs par darba laiku un kavējumu kontroli.

III NODAĻA

PABALSTI UN IZDEVUMI

15. pants

Pabalsti

1. NVE ir tiesības saņemt komandējuma dienas naudu visu norīkojuma laiku. Ja attālums starp izcelsmes vietu un norīkojuma vietu ir 150 km vai mazāks, dienas nauda ir EUR 29,44. Ja attālums pārsniedz 150 km, dienas nauda ir EUR 117,74.

2. Ja NVE nav saņēmis pārcelšanās izdevumus no PĢS vai darba devēja, izmaksā papildu mēneša pabalstu, kā norādīts šajā tabulā:

Attālums starp izcelsmes vietu un norīkojuma vietu (km)	Summa euro
0 – 150	0
> 150	75,68
> 300	134,54
> 500	218,65
> 800	353,20
> 1 300	555,03
> 2 000	664,37

Šo pabalstu izmaksā katru mēnesi ar pēcmaksu. To izmaksā līdz tā mēneša beigām, kurā attiecīgā gadījumā NVE ir pārcēlies 19. panta 1. punkta nozīmē.

3. Tādus pabalstus izmaksā par komandējuma laiku, gadskārtējo atvaļinājumu, grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, īpašo atvaļinājumu un PĢS piešķirtajām brīvdienām.

4. NVE, uzsākot darbu norīkojumā, saņem avansu, proti, 75 dienu komandējuma dienas naudas summu, vienlaicīgi zaudējot tiesības attiecīgajā laikposmā saņemt tādu pabalstu. Ja norīkojums PĢS beidzas pirms tā laikposma beigām, kas ņemts vērā, lai aprēķinātu avansa summu, NVE pienākums ir atdot attiecīgā laikposma atlikušajai daļai atbilstīgu summu.

5. Vēstuļu apmaiņā, kas paredzēta 1. panta 5. punktā, PĢS informē par jebkuru NVE saņemto maksājumu, kas līdzīgs šā panta 1., 2., 7. un 8. punktā minētajam maksājumam. Minēto maksājumu summu atvelk no attiecīgiem PĢS veiktiem maksājumiem.

6. Dienas un ikmēneša pabalstus koriģē katru gadu bez atpakaļejoša spēka, pamatojoties uz Briselē un Luksemburgā strādājošu Kopienas amatpersonu pamatalgu koriģēšanu.

7. NVE, kas ir norīkoti PĢS Koordinācijas birojos vai citās vietās, kur Savienība rīkojas saskaņā ar Padomes pieņemtu lēmumu, ar Personāla un administrācijas ģenerāldirektora pamatotu lēmumu 1. un 2. punktā minētos pabalstus var aizstāt ar pabalstu mājokļa uzturēšanai, ja to nosaka konkrētās norīkojuma vietas apstākļi, kas saistīti ar mājokļa izmaksām.

8. Ar Personāla un administrācijas ģenerāldirektora pamatotu lēmumu var piešķirt īpašu pabalstu, ko nosaka atkarībā no norīkojuma vietas, ja attiecīgā vieta ir ārpus ES, lai ņemtu vērā dzīves dārdzību vai īpaši sarežģītus dzīves apstākļus. Tādu pabalstu izmaksā ik mēnesi, un to nosaka 10 līdz 15 procentu apmērā no AD 6 vai AST 4 pakāpes 1. līmeņa ierēdņa pamatalgas saskaņā ar kategoriju, kurai NVE ir pielīdzināts.

16. pants

Papildu vienotas likmes pabalsts

1. Izņemot gadījumus, ja NVE izcelsmes vieta ir 150 km vai mazākā attālumā no norīkojuma vietas, NVE vajadzības gadījumā saņem papildu vienotas likmes pabalstu, kas ir vienāds ar starpību starp viņa darba devēja maksāto bruto ikgadējo algu (atņemot ģimenes pabalstu summu), kurai pieskaitīta PĢS iespējami maksāto pabalstu summa saskaņā ar 15. pantu, un pamatalgu, ko izmaksā AD 6 vai AST 4 pakāpes 1. līmeņa ierēdnim saskaņā ar kategoriju, kurai NVE pielīdzināts.

2. Minēto pabalstu koriģē reizi gadā bez atpakaļejoša spēka, pamatojoties uz Kopienas amatpersonu pamatalgu koriģēšanu.

17. pants

Darbā pieņemšanas, norīkojuma, izcelsmes un atgriešanās vieta

1. Saistībā ar šiem noteikumiem:

—	par darbā pieņemšanas vietu uzskata vietu, kurā NVE pildīja sava darba devēja noteiktos pienākumus tieši pirms norīkošanas,

—	par norīkojuma vietu uzskata vietu, kur atrodas PĢS dienests, kurā NVE pilda funkcijas, vai vietu, kur NVE strādā saskaņā ar Padomes pieņemtu lēmumu,

—	par izcelsmes vietu uzskata vietu, kur atrodas NVE darba devēja mītne,

—	par atgriešanās vietu uzskata vietu, kur NVE veiks savu pamatdarbību pēc norīkojuma beigām.

2. Ja darbā pieņemšanas vieta vai atgriešanās vieta ir ārpus Eiropas Savienības teritorijas vai citā dalībvalstī, nevis tajā, kur atrodas NVE darba devēja mītne, vai, ja NVE pēc norīkojuma beigām neveic profesionālu darbību, par izcelsmes vietu attiecīgā gadījumā uzskata vai nu darbā pieņemšanas vietu, vai atgriešanās vietu.

Darbā pieņemšanas vietu, norīkojuma vietu vai vietas un izcelsmes vietu nosaka 1. panta 5. punktā paredzētajā vēstuļu apmaiņā. Atgriešanās vietu nosaka NVE darba devēja deklarācijā.

3. Piemērojot šo pantu, neņem vērā apstākļus, kas NVE rodas tādu uzdevumu dēļ, ko viņš veic valsts labā, izņemot norīkojuma vietas valsti vai starptautisko organizāciju.

18. pants

Ceļa izdevumi

1. NVE, kura darbā pieņemšanas vieta ir vairāk nekā 150 km attālumā no norīkojuma vietas, ir tiesīgs saņemt ceļa izdevumu atlīdzību:

a)	pašam(-ai);

b)	dzīvesbiedram un apgādībā esošiem bērniem, ja tie dzīvo kopā ar NVE un ja pārcelšanās izdevumus atmaksā PĢS.

2. Izņemot gadījumus, ja brauciens notiek ar aviotransportu, atmaksu veic pēc vienotas likmes bez piemaksām, kura nepārsniedz brauciena ar otrās klases vilcienu izmaksas. Tas pats attiecas arī uz braucienu, izmantojot automobili. Ja brauciens ar vilcienu pārsniedz 500 km vai, ja standarta maršruts iekļauj jūras šķērsošanu, var atmaksāt lidmašīnas biļetes summu, kas atbilst biļetes par pazeminātu cenu faktiskajām izmaksām (PEX vai APEX), ja uzrāda biļetes un iekāpšanas kartes.

3. NVE ir tiesības uz viņa paša, kā arī, ja vajadzīgs, uz 1. punkta b) apakšpunktā minēto personu ceļa izmaksu atlīdzināšanu uz atgriešanās vietu pēc norīkojuma beigām, ievērojot iepriekšminētos ierobežojumus. Tāda atlīdzība nevar pārsniegt summu, uz ko NVE varētu pretendēt, ja viņš atgrieztos uz darbā pieņemšanas vietu.

4. Ja NVE ir veicis pārcelšanos no darbā pieņemšanas vietas uz norīkojuma vietu, viņš ir tiesīgs katru gadu saņemt vienotas likmes maksājumu, kas vienāds ar izmaksām, kādas rodas braucienā no viņa norīkojuma vietas uz izcelsmes vietu viņam, dzīvesbiedram(-ei) un apgādībā esošiem bērniem, pamatojoties uz PĢS spēkā esošajiem noteikumiem.

19. pants

Pārcelšanās izdevumi

1. NVE var pārvietot savu kustamo īpašumu un personiskās lietošanas priekšmetus no darbā pieņemšanas vietas uz norīkojuma vietu uz PĢS rēķina pēc tā iepriekšējas atļaujas iegūšanas, atbilstīgi pārcelšanās izmaksu atmaksāšanas laikā PĢS spēkā esošajiem noteikumiem, ja tiek izpildīti šādi nosacījumi:

a)	norīkojuma sākotnējam laikposmam jābūt diviem gadiem;

b)	NVE darbā pieņemšanas vietai jābūt 100 km vai lielākā attālumā no norīkojuma vietas;

c)	pārcelšanās jāpabeidz sešu mēnešu laikā no norīkojuma sākuma dienas;

d)	atļauja jālūdz vismaz divus mēnešus pirms iecerētā pārcelšanās datuma;

e)	pārcelšanās izmaksas neatmaksā darba devējs;

f)	NVE jānosūta tāmju, kvīšu un faktūru oriģināli PĢS un apliecinošu dokumentu no NVE darba devēja, kurā apstiprināts, ka darba devējs nesedz pārcelšanās izmaksas.

2. Saskaņā ar 3. punktu, ja pārcelšanās uz norīkojuma vietu radītās izmaksas ir sedzis PĢS, NVE norīkojuma beigās, saņēmis iepriekšēju atļauju, ir tiesīgs saņemt pārcelšanās izdevumu atlīdzinājumu no norīkojuma vietas uz atgriešanās vietu atbilstīgi spēkā esošajiem PĢS noteikumiem par pārcelšanās izdevumu atlīdzināšanu un ievērojot 1. punkta d) un e) apakšpunktā izklāstītos un šādus nosacījumus:

a)	pārcelšanās nevar notikt agrāk kā sešus mēnešus pirms norīkojuma beigām;

b)	pārcelšanās jāpabeidz sešu mēnešu laikā no norīkojuma beigu datuma;

c)	pārcelšanās izdevumu izmaksas, ko PĢS atlīdzina norīkojuma beigās, nedrīkst pārsniegt pārcelšanās izdevumu izmaksas, uz kuru atlīdzinājumu NVE būtu tiesības, ja viņš pārceltos uz darbā pieņemšanas vietu;

d)	atlīdzinājumu veic, kad NVE ir PĢS iesniedzis kvītis un faktūru, kā arī NVE darba devēja apliecinājumu, kurā apstiprināts, ka tas pilnībā vai daļēji nesedz pārcelšanās izmaksas.

3. NVE, kura norīkojumu beidz pēc viņa vai pēc darba devēja lūguma divu gadu laikā no norīkojuma sākuma, nav tiesību saņemt pārcelšanās izmaksu atlīdzinājumu norīkojuma beigās.

20. pants

Komandējumi un komandējumu izdevumi

1. NVE var nosūtīt komandējumā saskaņā ar 4. pantu.

2. Komandējumu izmaksas atmaksā saskaņā ar PĢS spēkā esošajiem noteikumiem.

21. pants

Mācības

NVE ir tiesīgs apmeklēt PĢS rīkotus mācību kursus, ja to nodrošināšana ir PĢS interesēs. Pieņemot lēmumu par kursu apmeklēšanu, ņem vērā pamatotas NVE intereses, īpaši ievērojot viņa profesionālo karjeru pēc norīkojuma beigām.

22. pants

Administratīvie noteikumi

1. NVE ierodas attiecīgā Personāla un administrācijas ģenerāldirektorāta dienestā norīkojuma pirmajā dienā, lai nokārtotu nepieciešamās administratīvās formalitātes. Viņš sāk pildīt savus pienākumus mēneša pirmajā vai sešpadsmitajā dienā.

2. NVE, kas norīkots uz PĢS sadarbības biroju, ierodas attiecīgajā PĢS dienestā norīkojuma vietā.

3. Maksājumus attiecīgais PĢS dienests veic euro, bankas kontā, kas atvērts banku iestādē Briselē. NVE, kura norīkojuma vieta nav Briselē, maksājumus var veikt euro bankas kontā, kas atvērts banku iestādē Briselē vai NVE izcelsmes vietā. Pabalstu mājokļa uzturēšanai var izmaksāt citā valūtā bankas kontā, kas atvērts bankas iestādē norīkojuma vietā.

IV NODAĻA

UZ ĪSU LAIKU NORĪKOTI NEAPMAKSĀTI VALSTS EKSPERTI

23. pants

Uz īsu laiku norīkoti neapmaksāti NVE

1. Šajā lēmumā par uz īsu laiku norīkotiem neapmaksātiem NVE (ĪLN-NVE) uzskata augsti specializētu NVE, kas ļoti specifisku īstermiņa uzdevumu veikšanai norīkots uz laikposmu ne ilgāku par trīs mēnešiem. Tāds norīkojums nerada nekādus Padomes pabalstu maksājumus vai izmaksas, izņemot, attiecīgā gadījumā, izmaksas, kas noteiktas 28. pantā un, neskarot iespējamas citādas vienošanās starp PĢS un administrāciju, kas norīko ĪLN-NVE.

2. ĪLN-NVE var norīkot tikai izņēmuma gadījumos ar ģenerālsekretāra vietnieka atļauju. ĪLN-NVE norīkojuma mērķis var būt vienīgi veikt pienākumus, kuru veikšanu ļoti īsā laikā PĢS būtu grūti nodrošināt. Tādu iespēju izmanto šādos gadījumos:

—	apstākļu noskaidrošanas komandējumos,

—	īpašu krīzes pārvarēšanas operāciju plānošanā un izvērtēšanā,

—	līdzdalībā īpašās krīzes pārvarēšanas mācībās.

3. Ievērojot 23. līdz 28. pantu, 1. līdz 14. un 20. līdz 22. pantā minēto režīmu piemēro arī ĪLN-NVE.

4. Neskarot 5. pantu, ĪLN-NVE rīcībā vienmēr jāņem vērā tas, ka viņš ir norīkots darbam Padomē, un tādēļ tai vienmēr jāatbilst viņa amatam.

24. pants

Norīkojuma ilgums

1. Šī lēmuma 23. panta 1. punktā noteikto laikposmu var pagarināt vienu reizi uz laiku, kas nepārsniedz 3 mēnešus.

2. ĪLN-NVE, kas norīkots Padomē, var norīkot atkārtoti atbilstīgi šajā lēmumā paredzētajiem noteikumiem un, jebkurā gadījumā ievērojot šādus nosacījumus:

—	starp iepriekšēja norīkojuma beigām un jauna laikposma sākumu ir jāpaiet vismaz vienam gadam, ja NVE jaunais norīkojums atbilst šajā nodaļā paredzētajam režīmam,

—	starp iepriekšēja norīkojuma beigām un jauna laikposma sākumu ir jāpaiet vismaz trīs gadiem, ja NVE jaunais norīkojums atbilst šā lēmuma 1. pantā paredzētajam režīmam.

3. Laikposmu, kas norādīts 2. punkta otrajā ievilkumā, izņēmuma gadījumos var saīsināt ar ģenerālsekretāra vietnieka lēmumu.

25. pants

Darbības joma

1. Vēstuļu apmaiņā, kas minēta 1. panta 5. punktā, norāda personu, kas ir atbildīga ģenerāldirektorātā vai direktorātā, vienībā, komandējumā vai mācībās, uz kuru norīko ĪLN-NVE, kā arī sniedz tā veicamo pienākumu sīku aprakstu.

2. Attiecībā uz konkrētajiem veicamajiem uzdevumiem ĪLN-NVE saņem norādījumus no 1. punktā minētās atbildīgās personas.

26. pants

Apdrošināšana

Neskarot 28. pantu un atkāpjoties no 9. panta 2. punkta, PĢS neapdrošina ĪLN-NVE pret nelaimes gadījuma riskiem.

27. pants

Darba apstākļi

1. Atkāpjoties no 10. panta 1. punkta, ĪLN-NVE ir pienākums ievērot darba grafika noteikumus, kas ir spēkā viņa norīkojuma vietā. Šos noteikumus var grozīt atbildīgā persona administratīvajā vienībā, komandējumā vai mācībās, uz kurām ir norīkots ĪLN-NVE, ņemto vērā darba vajadzības.

2. Atkāpjoties no 10. panta 2. punkta otrā teikuma, ĪLN-NVE norīkojuma laikā strādā tikai uz pilnu slodzi.

3. Regulas 10. panta 4. punktu ĪLN-NVE nepiemēro.

4. ĪLN-NVE darba laiku, kavējumu un atvaļinājumu pārvaldību un kontroli veic 25. panta 2. punktā minētā atbildīgā persona.

5. ĪLN-NVE nepiemēro 12. panta 3., 4. un 7. punktu. Tomēr ĪLN-NVE var piešķirt īpašu atvaļinājumu, ja tādu lēmumu, pamatojoties uz ieinteresētās personas pamatotu lūgumu, pieņem tā departamenta ģenerāldirektors, uz kuru ĪLN-NVE ir norīkots. Šis īpašais atvaļinājums nevar būt ilgāks par trim dienām visā norīkojuma laikā. Pirms tāda atvaļinājuma piešķiršanas minētajam ģenerāldirektoram jāapspriežas ar Personāla un administrācijas ģenerāldirektoru.

28. pants

Komandējumi

1. Ja ĪLN-NVE piedalās komandējumos uz vietām, kas nav viņa norīkojuma vieta, viņš saņem atlīdzinājumu atbilstīgi spēkā esošiem noteikumiem par ierēdņu komandējumu izdevumu atlīdzināšanu, izņemot gadījumus, ja starp PĢS un administrāciju, kura norīko ĪLN-NVE, ir panākta vienošanās par citu mehānismu.

2. Ja saistībā ar komandējumu PĢS piešķir ierēdņiem īpašu augsta riska apdrošināšanu, to piešķir arī ĪLN-NVE, kas piedalās tajā pašā komandējumā.

3. ĪLN-NVE, kas piedalās komandējumā uz vietu, kas ir ārpus ES, piemēro drošības pasākumus, kas ir spēkā PĢS saistībā ar tādiem komandējumiem.

V NODAĻA

NOTEIKUMU PIEMĒROŠANA NORĪKOTĀM VALSTS MILITĀRPERSONĀM

29. pants

Noteikumi, kas piemērojami norīkotām militārpersonām

Ievērojot 30. līdz 42. pantu, iepriekšējo nodaļu noteikumus piemēro arī militārpersonām, kuras norīkotas uz PĢS Eiropas Savienības Militāro štābu atbilstīgi Padomes Lēmumam 2001/80/KĀDP (2001. gada 22. janvāris) par Eiropas Savienības Militārā štāba izveidi (2).

30. pants

Nosacījumi

Norīkotajām militārpersonām jābūt apmaksātā dienestā dalībvalsts bruņotajos spēkos visu norīkojuma laiku. Militārpersonām jābūt dalībvalstu valstspiederīgajiem.

31. pants

Pieņemšana darbā

Atkāpjoties no 1. panta 3. punkta otrā teikuma, ģenerālsekretārs/augstais pārstāvis izveido militārpersonu darbā pieņemšanas kārtību.

32. pants

Vēstuļu apmaiņa

Piemērojot 1. panta 5. punktu, notiek vēstuļu apmaiņa starp ģenerālsekretāru/ augsto pārstāvi un attiecīgās dalībvalsts pastāvīgo pārstāvi. Šajā vēstuļu apmaiņa ir jānorāda arī jebkādus iespējamos ierobežojumus NVE dalībai komandējumos.

33. pants

Norīkojuma ilgums

1. Atkāpjoties no 2. panta 1. punkta, norīkojuma ilgums nevar būt mazāks par sešiem mēnešiem un lielāks par trīs gadiem, un to var secīgi pagarināt, ja kopējais laikposms nepārsniedz četrus gadus.

2. Atkāpjoties no 2. panta 4. punkta b) apakšpunkta, izņemot izņēmuma gadījumus, laikposmam starp iepriekšējo norīkojuma laikposmu un jauno norīkojumu jābūt vismaz 3 gadiem, ja pastāv atbilstīgi apstākļi un tam piekrīt ģenerālsekretārs/augstais pārstāvis.

34. pants

Uzdevumi

Atkāpjoties no 4. panta 1. punkta, norīkotās militārpersonas, kas darbojas ģenerālsekretāra/ augstā pārstāvja pakļautībā, pilda tām uzticētos pienākumus un veic uzdevumus saskaņā ar Lēmuma 2001/80/KĀDP pielikumu.

35. pants

Ārējās saistības

Atkāpjoties no 4. panta 2. punkta otrās daļas, norīkotās militārpersonas nevar iesaistīt PĢS ārējās saistībās, izņemot ar ģenerālsekretāra/ augstā pārstāvja pilnvarojumā piešķirtu īpašu pilnvarojumu.

36. pants

Drošības pielaide

Atkāpjoties no 4. panta 5. punkta, norīkoto militārpersonu drošības pielaide attiecīgajam līmenim, kurš nevar būt zemāks par SECRET, jānosaka 1. panta 5. punkta minētajā vēstuļu apmaiņā.

37. pants

Profesionālā pieredze

Atkāpjoties no 6. panta 1. punkta, uz PĢS var norīkot militārpersonu, kas strādā vadības vai padomdevēja līmenī un kam ir augsta līmeņa zināšanas par veicamajiem pienākumiem.

38. pants

Norīkojuma pārtraukšana vai izbeigšana

1. Ja 7. panta 1. punktu piemēro norīkotai militārpersonai, attiecīgo atļauju piešķir ģenerālsekretārs/augstais pārstāvis.

2. Atkāpjoties no 8. panta 2. punkta, norīkojumu var izbeigt bez iepriekšēja brīdinājuma, ja tas vajadzīgs saistībā ar PĢS vai norīkotās militārpersonas valsts pārvaldes iestādes interesēm vai jebkāda cita pamatota iemesla dēļ.

39. pants

Pienākumu būtiska neizpilde

1. Norīkotās militārpersonas tīšas vai netīšas pienākumu būtiskas neizpildes gadījumos norīkojumu var izbeigt bez iepriekšēja brīdinājuma. Atkāpjoties no 8. panta 2. punkta c) apakšpunkta, ģenerālsekretārs/augstais pārstāvis pieņem lēmumu pēc tam, kad attiecīgajai personai dota iespēja iesniegt apsvērumus savai aizstāvībai. Pirms lēmuma pieņemšanas ģenerālsekretārs/augstais pārstāvis ziņo tās dalībvalsts pastāvīgajam pārstāvim, kuras valstspiederīgais ir attiecīgā militārpersona. Pēc tāda lēmuma pieņemšanas pārtrauc piešķirt 18. un 19. pantā minētos pabalstus.

Norīkotās militārpersonas norīkojumu var pārtraukt pirms pirmajā daļā minētā lēmuma pieņemšanas, ja pienākumu nopietnas neizpildes gadījumā ģenerālsekretārs/augstais pārstāvis liecina pret viņu pēc tam, kad personai ir sniegta aizstāvības iespēja. Tāda pārtraukuma laikā neizmaksā 15. un 16. pantā minētos pabalstus, un tāds pārtraukums nevar pārsniegt trīs mēnešus.

2. Ģenerālsekretārs/augstais pārstāvis var informēt valsts iestādes par jebkuru šajā lēmumā izklāstīto vai minēto noteikumu pārkāpumu, ko militārpersona izdara norīkojuma laikā.

3. Norīkojumā esoša militārpersona turpina ievērot savas valsts disciplināros noteikumus.

40. pants

Darba laiks

Norīkotajām militārpersonām nepiemēro 10. panta 2. punkta otro teikumu.

41. pants

Īpašais atvaļinājums

Atkāpjoties no 12. panta 4. punkta, PĢS var piešķirt neapmaksātu īpašo papildu atvaļinājumu darba devēja nodrošinātām apmācībām, pēc pienācīgi pamatota darba devēja lūguma.

42. pants

Pabalsti

Atkāpjoties no 15. panta 1. punkta un 16. panta, 1. panta 5. punktā minētajā vēstuļu apmaiņā var noteikt, ka tajā paredzētos pabalstus nemaksās.

VI NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

43. pants

Atcelšana

Padomes Lēmums 2003/479/EK ir atcelts. Tomēr to turpina piemērot norīkojumiem, kas ir spēkā šā lēmuma pieņemšanas brīdī, neskarot 44. pantu.

44. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no nākamā mēneša pirmās dienas pēc tās stāšanās spēkā katram jaunam norīkojumam vai pagarinātam norīkojumam.

Briselē, 2007. gada 5. decembrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

J. VIEIRA DA SILVA

(1) OV L 160, 28.6.2003., 72. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2007/456/EK (OV L 173, 3.7.2007., 27. lpp.).

(2) OV L 27, 30.1.2001., 7. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2005/395/KĀDP (OV L 132, 26.5.2005., 17. lpp.).

13.12.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 327/21

EBTA UZRAUDZĪBAS IESTĀDES LĒMUMS

Nr. 90/04/COL

(2004. gada 23. aprīlis),

ar kuru četrdesmit sesto reizi groza Procedūras un materiālo tiesību noteikumus valsts atbalsta jomā, ieviešot jaunu 24.C nodaļu – Valsts atbalsta noteikumu piemērošana sabiedriskajai apraidei

EBTA UZRAUDZĪBAS IESTĀDE,

ŅEMOT VĒRĀ Eiropas Ekonomikas zona līgumu (1) un jo īpaši tā 61. līdz 63. pantu, kā arī 26. protokolu,

ŅEMOT VĒRĀ Līgumu starp EBTA valstīm par Uzraudzības iestādes un Tiesas izveidošanu (2) un jo īpaši tā 24. pantu, 5. panta 2. punkta b) apakšpunktu un 3. protokola I daļas 1. pantu,

TĀ KĀ saskaņā ar Uzraudzības un Tiesas līguma 24. pantu EBTA Uzraudzības iestāde īsteno EEZ līguma noteikumus par valsts atbalstu,

TĀ KĀ saskaņā ar Uzraudzības un Tiesas līguma 5. panta 2. punkta b) apakšpunktu EBTA Uzraudzības iestāde sniedz paziņojumus un pamatnostādnes par EEZ līgumā iztirzātajiem jautājumiem, ja to skaidri paredz minētais līgums vai Uzraudzības un Tiesas līgums vai ja EBTA Uzraudzības iestāde to uzskata par nepieciešamu,

ATGĀDINOT procedūras un materiālo tiesību noteikumus valsts atbalsta jomā (3), ko EBTA Uzraudzības iestāde pieņēma 1994. gada 19. janvārī (4),

TĀ KĀ Eiropas Komisija 2001. gada 17. oktobrī pieņēma jaunu paziņojumu, kurā izklāstīti principi, kā valsts atbalsta noteikumus piemērot sabiedriskajai apraidei (5),

TĀ KĀ minētais paziņojums ir attiecināms arī uz Eiropas Ekonomikas zonu,

TĀ KĀ ir jānodrošina EEZ valsts atbalsta noteikumu vienāda piemērošana visā Eiropas Ekonomikas zonā,

TĀ KĀ saskaņā ar EEZ līguma XV pielikuma beigu daļā iekļautās nodaļas “VISPĀRĪGI” II punktu EBTA Uzraudzības iestādei pēc apspriešanās ar Komisiju ir jāpieņem tiesību akti, kas atbilstu Eiropas Komisijas pieņemtajiem,

APSPRIEDUSIES ar Eiropas Komisiju,

ATGĀDINOT, ka EBTA Uzraudzības iestāde par šo tēmu ir apspriedusies ar EBTA valstīm daudzpusējā sanāksmē,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1)	Valsts atbalsta pamatnostādnes groza, iekļaujot jaunu 24.C nodaļu – Valsts atbalsta noteikumu piemērošana sabiedriskajai apraidei. Jaunā nodaļa ir iekļauta šā lēmuma pielikumā.

2)	EBTA valstis informē ar vēstuli, tai pievienojot šā lēmuma kopiju un tā pielikumu.

3)	Saskaņā ar EEZ līguma 27. protokola d) punktu Eiropas Komisiju informē ar šā lēmuma kopiju, ietverot tā pielikumu.

4)	Šo lēmumu, pievienojot I pielikumu, publicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša EEZ iedaļā un EEZ pielikumā.

5)	Šis lēmums ir autentisks angļu valodā.

Briselē, 2004. gada 23. aprīlī

EBTA Uzraudzības iestādes vārdā —

priekšsēdētājs

Hannes HAFSTEIN

Kolēģijas loceklis

Einar M. BULL

(1) Tālāk tekstā – EEZ līgums.

(2) Tālāk tekstā – Uzraudzības un Tiesas līgums.

(3) Tālāk tekstā – Valsts atbalsta pamatnostādnes.

(4) Pirmoreiz publicēti OV L 231, 3.9.1994., un EEZ pielikumā Nr. 32 tajā pašā datumā, jaunākie grozījumi izdarīti ar 2004. gada 31. marta Lēmumu Nr. 62/04/COL (vēl nav publicēts).

(5) Komisijas Paziņojums par valsts atbalsta noteikumu piemērošanu sabiedriskajai apraidei, OV C 320, 15.11.2001., 5. lpp.

PIELIKUMS

24.C VALSTS ATBALSTA NOTEIKUMU PIEMĒROŠANA SABIEDRISKAJAI APRAIDEI (1)

24.C.1. Ievads

Pēdējo divu gadu desmitu laikā apraidē notikušas ievērojamas pārmaiņas. Konkurences vidi būtiski mainījusi monopoluzņēmumu likvidācija, jaunu dalībnieku parādīšanās un straujie tehnoloģijas sasniegumi. Sākotnēji televīzijas apraidei bija ierobežota pieejamība. Kopš tās pirmsākumiem to pārsvarā nodrošināja publiski uzņēmumi, kuriem bija monopolstāvoklis, galvenokārt apraides frekvenču ierobežotas pieejamības un augsto piekļuves šķēršļu dēļ.

Tomēr XX gs. 70. gados ekonomikas un tehnoloģiju sasniegumi EBTA valstīm arvien vairāk pavēra iespēju ļaut apraidi veikt citiem uzņēmumiem. Tādēļ EBTA valstis ir nolēmušas tirgū radīt konkurences apstākļus. Tas patērētājam sniedz lielāku izvēli, jo kļuvis pieejams lielāks papildu kanālu un jaunu pakalpojumu skaits; tāpat šajā nozarē tikusi veicināta spēcīgu Eiropas uzņēmumu rašanās un izaugsme, jaunu tehnoloģiju attīstība un plašāks plurālisms. Atverot tirgu konkurencei, EBTA valstis uzskatīja, ka sabiedriskā apraide ir jāsaglabā, lai nodrošinātu, ka tiek aptvertas noteiktas jomas, un apmierinātu tādas vajadzības, kuras privātie uzņēmumi, iespējams, nespētu apmierināt pietiekamā līmenī.

Pieaugusī konkurence, kā arī valsts finansētu uzņēmumu darbība privātiem uzņēmumiem ir likusi vērsties pie Uzraudzības iestādes sakarā ar pieaugošajām bažām par nelīdzvērtīgiem konkurences apstākļiem. Sūdzības norāda uz EEZ līguma 61. panta iespējamiem pārkāpumiem attiecībā uz publiskā finansējuma shēmu izveidi par labu sabiedriskajām raidorganizācijām.

4.	Šajās pamatnostādnēs izklāstīti principi, kas Uzraudzības iestādei jāievēro, piemērojot EEZ līguma 61. pantu un 59. panta 2. punktu attiecībā uz valsts finansējumu sabiedriskajai apraidei. Šie principi Uzraudzības iestādes politiku šajā jomā padarīs iespējami pārredzamu.

24.C.2. Sabiedriskās apraides loma

Kā teikts EK Padomes un EK dalībvalstu valdību pārstāvju 1999. gada 1. janvāra Rezolūcijā par sabiedrisko apraidi (tālāk tekstā – “Rezolūcija par sabiedrisko apraidi”) (2), “ņemot vērā sabiedriskās apraides kultūras, sociālās un demokrātiskās funkcijas visas sabiedrības labā, tai ir būtiska nozīme demokrātijas, plurālisma, sociālās kohēzijas, kultūru un valodu daudzveidības nodrošināšanā”.

Sabiedriskā apraide nav salīdzināma ne ar vienu citu sabiedrisko pakalpojumu citā tautsaimniecības nozarē, lai gan tai ir nepārprotama ekonomiskā nozīme. Nav cita tāda pakalpojuma, kam vienlaikus ir piekļuve plašam sabiedrības lokam un kas tai nodrošina tik daudz informācijas un satura, tādējādi izplatot un ietekmējot gan personīgo, gan sabiedrisko viedokli.

3.	Sabiedriskajai apraidei ir būtiska nozīme, demokrātiski un bez atlīdzības ikvienā valstī veicinot kultūras daudzveidību, gādājot par izglītojošām programmām, objektīvi informējot sabiedrību, nodrošinot plurālismu un piedāvājot kvalitatīvu izklaidi (3).

4.	Turklāt apraidi vispārēji uztver kā ļoti uzticamu informācijas avotu, un lielai iedzīvotāju daļai tā ir galvenais informācijas avots. Tādējādi tā bagātina sabiedrisko diskusiju un galaiznākumā nodrošina to, ka visi pilsoņi zināmā mērā piedalās sabiedriskajā dzīvē.

Sabiedrisko pakalpojumu (4) joma ir vispārīgi atzīta EEZ līgumā. Šajā sakarā svarīgākā norma ir EEZ līguma 59. panta 2. punkts, kas skan šādi: “Uzņēmumi, kam uzticēti pakalpojumi ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi vai kas darbojas kā fiskāli monopoli, ir pakļauti šā līguma noteikumiem, un jo īpaši tiem noteikumiem, kas attiecas uz konkurenci, ja vien šo noteikumu piemērošana juridiski vai faktiski netraucē veikt tiem uzticētos tiešos uzdevumus. Tirdzniecības attīstību nedrīkst ietekmēt tādā mērā, lai tā būtu pretrunā ar Līgumslēdzēju pušu interesēm.”

Eiropas Kopienu Tiesa divās lietās ir atzinusi, ka televīzijas apraides pakalpojumus var uzskatīt par “pakalpojumiem ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi” atbilstīgi EK Līguma 86. panta 2. punktam (5). EK Tiesa ir uzsvērusi, ka uz šiem pakalpojumiem attiecināmi konkurences noteikumi, ja vien netiek pierādīts, ka šādu noteikumu piemērošana būtu nesavienojama ar attiecīgo uzdevumu izpildi (6).

Rezolūcijā par sabiedrisko apraidi, ņemot vērā apraides pakalpojumu īpašo dabu, tika noteikti principi un nosacījumi Eiropas Kopienu dibināšanas līguma noteikumu piemērošanai šo pakalpojumu jomā:

“Eiropas Kopienas dibināšanas līguma noteikumi neskar dalībvalstu kompetenci nodrošināt finansējumu sabiedriskās apraides sabiedrībām, ja šādu finansējumu piešķir raidorganizācijām, lai tās izpildītu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja misiju, ko tām uzticējusi, noteikusi un organizējusi attiecīgā dalībvalsts, un ja šāds finansējums nav pretrunā vispārējām interesēm, iespaidojot tirdzniecības nosacījumus un konkurenci Kopienā, tomēr ņemot vērā šā sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja misijas īstenošanu.”

Tā kā rezolūcija ir iekļauta EEZ līgumā kā dokuments, kas Līgumslēdzējām pusēm jāņem vērā (7), EEZ būtu piemērojami līdzīgi principi kā iepriekš citētie.

Rezolūcijā par sabiedrisko apraidi tāpat tika atkārtoti apstiprināta sabiedriskās apraides nozīme sociālajā, demokrātiskajā un kultūras dzīvē. “Plaša sabiedriska piekļuve dažādiem kanāliem un pakalpojumiem, kas būtu nediskriminējoša un pamatotos uz vienlīdzīgām iespējām, ir nepieciešams priekšnosacījums, lai izpildītu sabiedriskās apraides īpašos pienākumus.” Turklāt sabiedriskajai apraidei “jābūt ieguvējai tehnoloģiskā progresa rezultātā”, jāsniedz “sabiedrībai jauno audiovizuālo un informācijas pakalpojumu un jauno tehnoloģiju priekšrocības” un jāveicina “darbības attīstība un dažādošana ciparu laikmetā”. Visbeidzot, “sabiedriskajai apraidei jābūt spējīgai arī turpmāk nodrošināt plašu programmu klāstu saskaņā ar savu uzdevumu, ko noteikušas dalībvalstis, lai uzrunātu sabiedrību kā veselumu; šajā kontekstā ir leģitīmi, ka sabiedriskā apraide cenšas sasniegt plašu auditoriju”.

Ņemot vērā šīs sabiedriskās apraides īpašās iezīmes, sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja misiju, kas aptver “plašu programmu klāstu saskaņā ar savu uzdevumu”, kā to paredz Rezolūcija par sabiedrisko apraidi, būtībā var uzskatīt par leģitīmu, par mērķētu uz sabalansētām un daudzveidīgām programmām, kuras sabiedriskajai apraidei spēj nodrošināt zināmu auditorijas līmeni un tādējādi nodrošināt misijas izpildi, t.i., apmierināt sabiedrības demokrātiskās, sociālās un kultūras vajadzības un nodrošināt plurālismu.

10.

Jānorāda, ka komerciālām raidorganizācijām – no kurām uz vairākām attiecas sabiedrisko pakalpojumu saistības – arī ir nozīmīga loma, lai sasniegtu Rezolūcijas par sabiedrisko apraidi mērķus, tādā ziņā, ka tās veicina plurālismu, bagātina kultūras un politisko diskusiju un paplašina programmu izvēli.

24.C.3. Juridiskais konteksts

Piemērojot valsts atbalsta noteikumus sabiedriskajai apraidei, ir jāņem vērā vairāki atšķirīgi faktori. EEZ līgumā ir 61. pants par valsts atbalstu un 59. panta 2. punkts par EEZ līguma noteikumu un konkurences noteikumu piemērošanu, jo īpaši attiecībā uz pakalpojumiem ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi. Uzraudzības un Tiesas līguma 3. protokolā ir izklāstīti procedūras noteikumi valsts atbalsta lietās.

Attiecībā uz Eiropas Kopienām ar Amsterdamas līgumu tika ieviests īpašs noteikums (EK Līguma 16. pants) par pakalpojumiem ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, kā arī sabiedriskās apraides sistēmu skaidrojošais protokols. Māstrihtas līgumā jau bija iekļauts pants, kurā noteikta Kopienas loma kultūras jomā (EK Līguma 151. pants), kā arī klauzula par kultūras veicināšanai paredzēta valsts atbalsta iespējamu saderību ar kopējo tirgu (EK Līguma 87. panta 3. punkta d) apakšpunkts). EEZ līgumā nav ietverts “kultūras izņēmums”, kas būtu līdzīgs EK Līguma 87. panta 3. punkta d) apakšpunktā noteiktajam. Tomēr tas nenozīmē, ka izņēmuma piemērošana šādiem pasākumiem būtu izslēgta. Kā Uzraudzības iestāde to pieņēmusi citkārt, šādi atbalsta pasākumi var tikt apstiprināti, atsaucoties uz kultūru saskaņā ar EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunktu (8).

1989. gada 3. oktobra Direktīva 89/552/EEK par dažu tādu televīzijas raidījumu veidošanas un apraides noteikumu koordinēšanu, kas ietverti dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos (9), kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 97/36/EK (10), ir iekļauta EEZ līguma X pielikumā (11). 1980. gada 25. jūnija Direktīva 80/723/EEK par dalībvalstu un publisku uzņēmumu finansiālo attiecību pārskatāmību (12), kurā grozījumi izdarīti ar 2000. gada 26. jūlija Direktīvu 2000/52/EK (13), EEZ līguma tiesiskajā sistēmā tika iekļauta ar Apvienotās komitejas Lēmumu Nr. 6/2001 (14). Šos noteikumus “EBTA pīlāra” ietvaros var interpretēt EBTA Tiesa un “Kopienas pīlāra” ietvaros – Eiropas Kopienu Tiesa un Eiropas Pirmās instances tiesa. Tāpat Uzraudzības iestāde ir pieņēmusi vairākas pamatnostādnes par valsts atbalsta noteikumu piemērošanu, kuras atbilst līdzīgiem paziņojumiem, ko izdevusi EK Komisija.

24.C.4. EEZ līguma 61. panta 1. punkta piemērojamība

24.C.4.1. Sabiedrisko raidorganizāciju valsts finansējums kā valsts atbalsts

EEZ līguma 61. panta 1. punktā teikts: “Ja vien šajā līgumā nav paredzēts citādi, ar līgumu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir EK dalībvalsts vai EBTA valsts vai jebkādā veidā sniedz no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences traucējumus, dodot priekšroku atsevišķiem uzņēmumiem vai atsevišķu preču ražošanai, ciktāl šāds atbalsts ietekmē tirdzniecību starp Līgumslēdzējām pusēm”.

Izšķirīgais faktors jebkurā valsts atbalsta saturiskajā novērtējumā saskaņā ar EEZ līguma 61. panta 1. punktu ir valsts iejaukšanās ietekme, nevis tās nolūks. Parasti sabiedrisko raidorganizāciju valsts finansējums ir uzskatāms par valsts atbalstu, ja tas atbilst iepriekšminētajiem kritērijiem. Sabiedriskās raidorganizācijas parasti finansē no valsts budžeta vai ar televizoru īpašnieku nodevu. Atsevišķos īpašos gadījumos valsts iegulda kapitālu sabiedriskajās raidorganizācijās vai dzēš to parādus. Šos finansiālos pasākumus parasti īsteno valsts iestādes, un tie nozīmē valsts līdzekļu pārvietošanu. Turklāt, ja šādi pasākumi neatbilst kritērijam par ieguldītājiem tirgus ekonomikā saskaņā ar Uzraudzības iestādes valsts atbalsta pamatnostādņu 19. nodaļu par valsts kapitāldaļām un 20. nodaļu par valsts atbalsta noteikumu piemērošanu publiskiem uzņēmumiem ražošanas nozarē (15), tie vairumā gadījumu nāk par labu vienīgi atsevišķām raidorganizācijām un tādējādi var kropļot konkurenci. Protams, valsts atbalsta klātbūtne jānovērtē katrā gadījumā atsevišķi, un tas atkarīgs arī no konkrētā finansējuma veida (16).

Kā atzinusi Eiropas Kopienu Tiesa: “Ja atbalsts, ko piešķir valsts vai no valsts līdzekļiem, stiprina uzņēmuma stāvokli salīdzinājumā ar citiem uzņēmumiem, kas konkurē Kopienas iekšējā tirdzniecībā, tad šie pēdējie uzņēmumi uzskatāmi par tādiem, ko minētais atbalsts ir ietekmējis.” (17) Tādējādi vispārīgi var uzskatīt, ka sabiedrisko raidorganizāciju valsts finansējums ietekmē Līgumslēdzēju pušu savstarpējo tirdzniecību. Tāda nostāja nepārprotami ir attiecībā uz programmu tiesību pirkšanu un pārdošanu, kas bieži vien notiek starptautiskā līmenī. Arī reklāmai to sabiedrisko raidorganizāciju gadījumā, kurām atļauts pārdot reklāmas laiku, ir pārrobežu ietekme, jo īpaši viendabīgos valodu reģionos, kas pārsniedz valsts robežas. Turklāt komerciālo raidorganizāciju īpašumtiesību struktūra var pārsniegt vienas EEZ valsts robežas.

Saskaņā ar Eiropas Kopienu Tiesas un Pirmās instances tiesas judikatūru (18) vispārīgā gadījumā jebkāda valsts līdzekļu piešķiršana konkrētam uzņēmumam ir uzskatāma par valsts atbalstu (ja ir izpildīti visi EK Līguma 87. panta 1. punkta piemērošanas nosacījumi). Taču, kā Eiropas Kopienu Tiesa nolēma Altmark Trans GmbH lietā (19) (turpmāk – “Altmark lieta”), “ja valsts pasākums uzskatāms kā kompensācija par pakalpojumiem, ko saņēmēji uzņēmumi sniedz, pildot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības, tādējādi, ka šiem uzņēmumiem nerodas faktiskas finansiālas priekšrocības un tādēļ pasākuma rezultātā tie nenonāk izdevīgākā konkurences stāvoklī salīdzinājumā ar konkurējošiem uzņēmumiem, uz šādu pasākumu nav attiecināms [EK Līguma] 92. panta 1. punkts [tagad 87. panta 1. punkts]”.

Tomēr saskaņā ar Eiropas Kopienu Tiesas spriedumu Altmark lietā jābūt izpildītiem četriem nosacījumiem, lai šāda kompensācija netiktu klasificēta kā valsts atbalsts:

“—	pirmkārt, kompensāciju saņemošajam uzņēmumam reāli jābūt sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām, kas jāpilda, un šīm saistībām jābūt skaidri noteiktām,

—	otrkārt, parametri, pēc kuriem tiek aprēķināta kompensācija, jānosaka iepriekš objektīvā un pārskatāmā veidā, lai novērstu iespēju, ka tie varētu saņēmējam uzņēmumam radīt ekonomiskas priekšrocības salīdzinājumā ar konkurējošiem uzņēmumiem,

—	treškārt, kompensācija nevar pārsniegt summu, kas nepieciešama, lai segtu visas vai daļu no izmaksām, kādas rodas, pildot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības, ņemot vērā attiecīgos ieņēmumus un saprātīgu peļņu par šo saistību pildīšanu,

—

ceturtkārt, ja uzņēmumu, kam jāpilda sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības, konkrētā gadījumā neizvēlas saskaņā ar publiskā iepirkuma procedūru, kas ļautu izvēlēties pretendentu, kas Kopienai spētu sniegt šos pakalpojumus par zemākajām izmaksām, nepieciešamās kompensācijas apjoms jānosaka, pamatojoties uz izmaksu analīzi, kādas, pildot šīs saistības, rastos tipiskam uzņēmumam, kas veiksmīgi darbojas un kuram ir nepieciešamie transporta līdzekļi, lai atbilstu nepieciešamajām sabiedrisko pakalpojumu prasībām, ņemot vērā attiecīgos ieņēmumus un saprātīgu peļņu, kas gūta, pildot šīs saistības.”

Novērtējot kompensāciju maksājumus par sabiedriskiem pakalpojumiem saskaņā ar EEZ līguma 61. panta 1. punktu, Uzraudzības iestāde ņems vērā šo Eiropas Kopienu Tiesas interpretāciju. Tādējādi valsts atbalsts, kas atbilst minētajiem kritērijiem, nav uzskatāms par valsts atbalstu EEZ līguma 61. panta 1. punkta izpratnē un par to Uzraudzības iestādei nav jāziņo.

24.C.4.2. Atbalsta veids: pastāvošais atbalsts pretstatā jaunam atbalstam

1.	Pašreiz EBTA valstīs pastāvošās finansējuma shēmas tika ieviestas jau sen iepriekš. Tādēļ Uzraudzības iestādei pirmām kārtām jānosaka, vai šīs programmas var tikt uzskatītas par “pastāvošo atbalstu” Uzraudzības un Tiesas līguma 3. protokola I daļas 1. panta 1. punkta izpratnē (20).

Esošā atbalsta regulējums noteikts Uzraudzības un Tiesas līguma 3. protokola I daļas 1. panta 1. punktā, kurā noteikts, ka: “EBTA Uzraudzības iestāde, sadarbojoties ar EBTA valstīm, pastāvīgi pārskata visas atbalsta sistēmas, kas pastāv šajās valstīs. Tā šīm valstīm iesaka attiecīgus pasākumus, kas vajadzīgi EEZ līguma pakāpeniskai attīstībai vai darbībai.”

Saskaņā ar Uzraudzības un Tiesas līguma 3. protokola II daļas 1. panta b) punkta i) apakšpunktu pastāvošais atbalsts ietver “jebkādu atbalstu, kas pastāvējis pirms EEZ līguma stāšanās spēkā attiecīgajās EBTA valstīs, t. i., atbalsta shēmas un individuālo atbalstu, kas ieviests pirms EEZ līguma stāšanās spēkā un ko turpina piemērot pēc tā stāšanās spēkā”.

Atbilstīgi Uzraudzības un Tiesas līguma 3. protokola II daļas 1. panta b) punkta v) apakšpunktam pastāvošais atbalsts nozīmē arī “atbalstu, ko uzskata par pastāvošu atbalstu, jo ir iespējams konstatēt, ka tā ieviešanas laikā tas nav bijis atbalsts, bet pēc tam Eiropas Ekonomikas zona attīstības rezultātā, EBTA valstij neieviešot izmaiņas, tas kļuvis par atbalstu…”.

Saskaņā ar Uzraudzības un Tiesas līguma 3. protokolu un Eiropas Kopienu Tiesas judikatūru (21) Uzraudzības iestādei ir jāpārbauda, vai tiesiskais regulējums, uz ko balstoties piešķir atbalstu, ir vai nav mainījies kopš tā ieviešanas. Uzraudzības iestādei jāņem vērā visi tiesiskie un ekonomiskie faktori, kas attiecas uz attiecīgās EBTA valsts apraides sistēmu. Lai gan šāda novērtējuma tiesiskajiem un ekonomiskajiem faktoriem ir raksturīgas kopīgas iezīmes visās EEZ valstīs vai vairumā valstu, Uzraudzības iestāde uzskata, ka vispiemērotākā pieeja ir katru gadījumu skatīt atsevišķi.

24.C.5. Valsts atbalsta saderības novērtējums saskaņā ar EEZ līguma 61. panta 2. un 3. punktu

1.	Uzraudzības iestādei jāpārbauda valsts atbalsts sabiedriskām raidorganizācijām, lai noteiktu, vai to var uzskatīt par saderīgu ar EEZ līguma darbību. Var tikt piemēroti EEZ līguma 61. panta 2. un 3. punktā uzskaitītie izņēmumi.

EEZ līgumā nav iekļauts tāds noteikums, kas atbilstu EK Līguma 151. panta 4. punktam, kurā noteikts, ka, rīkojoties saskaņā ar citiem Līguma noteikumiem, EK Komisijai ir pienākums ņemt vērā kultūras aspektus; nedz arī kultūras izņēmums, kas būtu līdzīgs EK Līguma 87. panta 3. punkta d) apakšpunktā noteiktajam. Tomēr tas nenozīmē, ka valsts atbalsta noteikumu piemērošana pilnībā izslēgtu kultūras aspektu apsvēršanu. Šajā sakarā jāatceras, ka Uzraudzības iestāde savā lēmumā par valsts atbalstu filmu veidošanai un ar filmām saistītām darbībām Norvēģijā atzina, ka filmu nozares atbalsta pasākumi var tikt apstiprināti, atsaucoties uz kultūru, piemērojot EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunktu, ja vien pietiekami tiek ņemti vērā EK Komisijas izstrādātie kritēriji un ja šāda pieeja neatšķiras no EK Komisijas prakses pirms EK Līguma 87. panta 3. punkta d) apakšpunkta pieņemšanas. Otrkārt, jāņem vērā, ka EK Komisija savos Lēmumos NN 49/97 un N 357/99 par atbalstu Īrijas filmu veidošanai un televīzijas raidījumiem īpaši skaidri uzsvēra, ka 151. panta 1. punkta un 87. panta 3. punkta d) apakšpunkta iekļaušana EK Līgumā ne obligāti interpretējama kā EK Komisijas politikas maiņa kultūras jomā. Treškārt, attiecībā uz apraidi Rezolūcijā par sabiedrisko apraidi atzīts, ka sabiedriskā apraide pilda kultūras veicināšanas funkciju un ka, piemērojot konkurences noteikumus, jāņem vērā sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja misijas pildīšana.

Uzraudzības iestādes ziņā ir lemt par EEZ līguma 61. panta 3. punkta faktiskas piemērošanas gadījumiem un par to, kā ņemt vērā kultūras aspektus. Jāatgādina, ka noteikumi, saskaņā ar ko piešķir atbrīvojumu no valsts atbalsta aizlieguma, ir stingri piemērojami. Tādēļ arī EK Komisija uzskata, ka “kultūras” jēdziens nolūkā atbrīvot atbalsta pasākumu no valsts atbalsta aizlieguma EK Līguma 87. panta 3. punkta d) apakšpunkta izpratnē ir jāinterpretē ierobežoti. Tas pats attiecināms uz gadījumiem, kuros Uzraudzības iestāde vērtē, vai pasākums var tikt atbrīvots saskaņā ar EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunktu, atsaucoties uz kultūru. Saskaņā ar EK Komisijas nostāju lēmumā par Kinderkanal un Phoenix dalībvalsts izglītojošās un demokrātiskās vajadzības uztveramas nošķirti no kultūras veicināšanas (22). Šajā sakarā jānorāda, ka katras sabiedrības kultūras, sociālās un demokrātiskās vajadzības atšķiras. Izglītībai, protams, var piemist kultūras aspekts.

Valsts atbalsta gadījumā sabiedriskām raidorganizācijām bieži vien nenošķir šīs trīs vajadzības. Līdz ar to, ja vien EBTA valsts nesniedz citu definīciju un citu finansējumu, lai valsts atbalsts veicinātu vienīgi kultūru, šādu atbalstu vispārīgā gadījumā nevar apstiprināt uz šā pamata. Tomēr parasti ir iespējams sniegt novērtējumu saskaņā ar EEZ līguma 59. panta 2. punktu par pakalpojumiem ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi. Jebkurā gadījumā neatkarīgi no saderības novērtējuma juridiskā pamata Uzraudzības iestāde veiktu analīzi pēc būtības, pamatojoties uz tādiem pašiem kritērijiem, proti, tiem, kas izklāstīti šajās pamatnostādnēs.

24.C.6. Valsts atbalsta saderības novērtējums saskaņā ar EEZ līguma 59. panta 2. punktu

Atbilstīgi Eiropas Kopienu Tiesas praksei EK Līguma 86. panta (23) gadījumā runa ir par izņēmumu, un tādēļ tas jāinterpretē ierobežoti. Eiropas Kopienu Tiesa ir norādījusi – lai pasākumam varētu piemērot izņēmumu, jābūt izpildītiem šādiem nosacījumiem:

i)	attiecīgajam pakalpojumam jābūt pakalpojumam ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, un dalībvalstij tas skaidri jāformulē kā tāds (definīcija);

ii)	attiecīgajam uzņēmumam jābūt dalībvalsts tieši pilnvarotam sniegt šādu pakalpojumu (pilnvarojums);

iii)	Līguma konkurences noteikumu piemērošanai (šajā gadījumā – valsts atbalsta aizliegumam) jākavē konkrēto, uzņēmumam uzticēto uzdevumu izpilde, un atbrīvojums no šādiem noteikumiem nedrīkst ietekmēt tirdzniecības norisi tiktāl, ka tas būtu pretrunā Kopienas interesēm (samērīguma kritērijs).

2.	Piemērojot EEZ līguma 59. panta 2. punktu EBTA valstīm, Uzraudzības iestādes ziņā ir novērtēt, vai šie kritēriji ir izpildīti.

Sabiedriskās apraides īpašajā gadījumā iepriekšminētā pieeja jāpielāgo, ņemot vērā Rezolūciju par sabiedrisko apraidi, kurā ir atsauce uz “sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja misiju, ko tām uzticējusi, noteikusi un organizējusi attiecīgā dalībvalsts” (definīcija un pilnvarojums), un paredz izņēmumu līguma noteikumos attiecībā uz sabiedriskās apraides finansējumu, “ja šādu finansējumu piešķir raidorganizācijām, lai tās izpildītu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja misiju, … un [tas] nav pretrunā vispārējām interesēm, iespaidojot tirdzniecības nosacījumus un konkurenci Kopienā, tomēr ņemot vērā šā sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja misijas īstenošanu” (samērīgums).

4.	Kā liecina EK Komisijas prakse nesenās lietās, pasākums, kas neatbilst visiem Altmark kritērijiem, vēl jāanalizē saskaņā ar EK Līguma 86. panta 2. punktu, attiecīgi – EEZ līguma 59. panta 2. punktu (24).

24.C.6.1. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja misijas definīcija

Lai izpildītu 24.C.6. iedaļas 1. punktā minēto noteikumu EEZ līguma 59. panta 2. punkta piemērošanai, ir jānosaka oficiāla sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja misijas definīcija. Vienīgi tad Uzraudzības iestāde ar pietiekamu juridisko noteiktību var novērtēt, vai ir piemērojams izņēmums saskaņā ar EEZ līguma 59. panta 2. punktu.

Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja misijas definēšana ir EBTA valstu kompetencē, kas var lemt valsts, reģionālā vai vietējā līmenī. Vispārīgā gadījumā, īstenojot šo kompetenci, jāņem vērā jēdziens “pakalpojumi ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi”. Tomēr, ievērojot apraides nozares īpašo dabu, atbilstīgi EEZ līguma 59. panta 2. punktam par leģitīmu var uzskatīt “plašu” definīciju, uzticot konkrētai raidorganizācijai uzdevumu nodrošināt līdzsvarotu un daudzveidīgu programmu klāstu saskaņā ar savu misiju, vienlaikus nodrošinot noteiktu auditorijas līmeni. Šāda definīcija saskanētu ar mērķi apmierināt konkrētas sabiedrības demokrātiskās, sociālās un kultūras vajadzības un nodrošināt plurālismu, ieskaitot kultūras un valodu daudzveidību.

Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja misija var ietvert arī konkrētus pakalpojumus, kas nav “programmas” tradicionālajā nozīmē, piemēram, tiešsaistes informatīvos pakalpojumus, ciktāl, ņemot vērā darbības attīstību un dažādošanu ciparu laikmetā, tie attiecīgajā sabiedrībā apmierina tās pašas demokrātiskās, sociālās un kultūras vajadzības.

4.	Ikreiz, kad sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja misiju paplašina, aptverot jaunus pakalpojumus, attiecīgi jāpielāgo definīcija un pilnvarojuma akts, ievērojot EEZ līguma 59. panta 2. punktā noteikto.

Uzraudzības iestādes uzdevums ir pārbaudīt, vai EBTA valstis ievēro EEZ līguma noteikumus. Attiecībā uz apraides nozares sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja definīciju Uzraudzības iestādes loma aprobežojas ar acīmredzamu kļūdu pārbaudīšanu. Uzraudzības iestādes ziņā nav izlemt, vai programma jānodrošina kā pakalpojums ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, nedz apšaubīt konkrēta produkta būtību vai kvalitāti. Tomēr sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja misijas definīcija būtu acīmredzami kļūdaina, ja tā paredzētu darbības, ko nevarētu uzskatīt par tādām, kas apmierina “katras sabiedrības demokrātiskās, sociālās un kultūras vajadzības”. Tas būtu attiecināms, piemēram, uz e-komerciju. Šajā sakarā jāatgādina, ka sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja misija apraksta pakalpojumus, kurus sabiedrībai piedāvā vispārējās interesēs. Jautājumu par sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja misiju nedrīkst jaukt ar jautājumu par finansēšanas mehānismu, kas izraudzīts šo pakalpojumu nodrošināšanai. Tādējādi, ja sabiedriskās raidorganizācijas veic tādas komerciālas darbības kā reklāmas laika pārdošana nolūkā gūt ieņēmumus, parasti šādas darbības nevar uzskatīt par sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja misijas sastāvdaļu.

Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja misijas definīcijai ir jābūt iespējami precīzai. Tā nedrīkst radīt šaubas par to, vai EBTA valstij ir vai nav bijis nolūks iekļaut sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja misijā kādu konkrētu darbību, ko uzticēts veikt pilnvarotajam uzņēmumam. Bez skaidras un precīzas sabiedriskas raidorganizācijas saistību definīcijas Uzraudzības iestāde nevarētu pildīt savus pienākumus saskaņā ar EEZ līguma 59. panta 2. punktu un tādējādi nevarētu piešķirt atbrīvojumus atbilstīgi šim noteikumam.

7.	Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja misijā ietilpstošu darbību skaidra noteikšana ir svarīga arī komerciālām raidorganizācijām, lai tās varētu plānot savas darbības.

8.	Visbeidzot, sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja misijas noteikumiem jābūt precīziem, lai EBTA valstu iestādes varētu efektīvi kontrolēt atbilstību, kā tas aprakstīts nākamajā nodaļā.

24.C.6.2. Pilnvarojums un pārraudzība

1.	Lai varētu piešķirt atbrīvojumu atbilstīgi EEZ līguma 59. panta 2. punktam, sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja misija ar oficiālu dokumentu jāuztic vienam vai vairākiem uzņēmumiem (piemēram, likumdošanas ceļā, ar līgumu vai statūtiem).

Tomēr nepietiek ar to, ka sabiedrisku raidorganizāciju oficiāli pilnvaro sniegt skaidri definētus sabiedriskos pakalpojumus. Tāpat ir nepieciešams, lai šis sabiedriskais pakalpojums patiešām tiktu sniegts tā, kā to paredz oficiālās vienošanās dokuments starp valsti un pilnvaroto uzņēmumu. Tādēļ ir vēlams, lai tā izpildi kontrolētu atbilstīga iestāde vai pilnvarota struktūra. Šādas par pārraudzību atbildīgas kompetentās iestādes vai pilnvarotās struktūras nepieciešamība ir acīmredzama, ja uz pilnvaroto uzņēmumu tiek attiecināti noteikti kvalitātes standarti. Uzraudzības iestādes ziņā nav spriest par kvalitātes standartu ievērošanu – tai jābūt iespējai paļauties uz EBTA valstīs attiecīgi veiktu uzraudzību.

3.	EEZ valstu ziņā ir izvēlēties mehānismu, kas nodrošina sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja saistību izpildes efektīvu pārraudzību. Šādas iestādes loma var būt efektīva vienīgi tad, ja iestāde ir neatkarīga no pilnvarotā uzņēmuma.

4.	Ja nav pietiekamu un uzticamu norāžu par to, ka sabiedrisko pakalpojumu faktiski sniedz atbilstīgi pasūtījumam, Uzraudzības iestāde nevar veikt savus pienākumus saskaņā ar EEZ līguma 59. panta 2. punktu un tādējādi nevar piešķirt atbrīvojumu atbilstīgi šim noteikumam.

24.C.6.3. Sabiedriskās apraides finansēšana un samērīguma pārbaude

24.C.6.3.1. Finansējuma izvēle

1.	Sabiedriskā pakalpojuma sniedzēja pienākumi var tikt noteikti kvantitatīvi vai kvalitatīvi, vai arī abējādi. Neatkarīgi no to veida tie var būt pamats kompensācijai, ja tie rada papildu izmaksas, kas parasti attiecīgajai raidorganizācijai nerastos.

Finansējuma shēmas var iedalīt divās lielās grupās: “finansējums no viena avota” un “jaukts finansējums”. “Finansējuma no viena avota” grupā ietilpst sistēmas, kurās sabiedriskā apraide tiek finansēta vienīgi no publiskajiem līdzekļiem neatkarīgi no to veida. “Jauktā finansējuma” sistēmas aptver plašu finansējuma shēmu spektru, kur sabiedriskās raidorganizācijas finansē, dažādi apvienojot valsts līdzekļus un komercdarbības ieņēmumus, piemēram, no reklāmas laika vai programmu pārdošanas.

Kā teikts Rezolūcijā par sabiedrisko apraidi: “Eiropas Kopienas dibināšanas līguma noteikumi neskar dalībvalstu kompetenci nodrošināt sabiedriskās apraides finansējumu … ”. Tas ietver finansējuma shēmas izvēli. Tikmēr, kamēr attiecīgajos tirgos (piemēram, reklāma, programmu iegāde un/vai pārdošana) konkurence netiek skarta tiktāl, ka tas būtu pretrunā vispārējām interesēm, principā nevar celt iebildumus pret jaukta finansējuma (apvienojot publiskos līdzekļus un reklāmas ieņēmumus) izvēli pretstatā finansējumam no viena avota (vienīgi publiskie līdzekļi).

Lai gan EBTA valstis var brīvi izvēlēties sabiedriskās apraides finansēšanas veidu, Uzraudzības iestādei saskaņā ar EEZ līguma 59. panta 2. punktu jāpārbauda, vai izņēmums no parastās konkurences noteikumu piemērošanas, lai sniegtu pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, nesamērīgi neietekmē konkurenci EEZ. Pārbaude pēc būtības ir “negatīva” – tajā noskaidro, vai pieņemtais pasākums nav nesamērīgs. Atbalsts nedrīkst ietekmēt tirdzniecības attīstību tiktāl, ka tas būtu pretrunā vispārējām interesēm.

5.	Rezolūcijā par sabiedrisko apraidi šī pieeja atzīta arī attiecībā uz sabiedrisko apraidi, sakot, ka finansējums nedrīkst būt “pretrunā vispārējām interesēm, iespaidojot tirdzniecības nosacījumus un konkurenci Kopienā, tomēr ņemot vērā šā sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja misijas īstenošanu”.

24.C.6.3.2. Pārredzamības prasības, novērtējot valsts atbalstu

Iepriekš aprakstītajam Uzraudzības iestādes novērtējumam nepieciešama skaidra un precīza sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja misijas definīcija un skaidrs un atbilstošs nodalījums starp sabiedrisko pakalpojumu darbībām un komerciālo pakalpojumu darbībām. Parasti jau valsts līmenī tiek prasīts nodalīt uzskaiti šajās divās jomās, lai nodrošinātu pārredzamību un atbildību publisko līdzekļu izmantošanā. Uzskaites nodalīšana ir nepieciešama, lai Uzraudzības iestāde varētu veikt samērīguma pārbaudi. Tā Uzraudzības iestādei dod iespēju pārbaudīt iespējamo šķērssubsidēšanu un aizstāvēt pamatotus kompensāciju maksājumus vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes uzdevumu veikšanai. Vienīgi pamatojoties uz izmaksu un ieņēmumu pareizu sadalījumu, var noteikt, vai publiskais finansējums patiešām atbilst sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja misijas neto izmaksām un tādējādi ir pieļaujams atbilstīgi EEZ līguma 59. panta 2. punktam.

2.	Direktīvā 80/723/EEK (25) ir norādītas valsts iestāžu un publisko uzņēmumu finansiālo attiecību pārredzamības prasības, kā arī šādas prasības uzņēmumiem, kam piešķirtas īpašas vai ekskluzīvas tiesības vai uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi.

Atbilstīgi Direktīvai 80/723/EEK EBTA valstīm izvirzīta prasība īstenot pasākumus, kas nepieciešami, lai tāda uzņēmuma gadījumā, kam piešķirtas īpašas vai ekskluzīvas tiesības vai kam uzticēti pasākumi ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi un kas saņem valsts atbalstu jebkādā veidā un veic arī citas darbības, proti, komerciālu pakalpojumu sniedzēja darbības, nodrošinātu, ka: a) atšķirīgām darbībām (t.i., sabiedrisko pakalpojumu un komerciālo pakalpojumu darbībām) atbilstošie iekšējie konti ir nodalīti; b) visi izdevumi un ieņēmumi ir pareizi sadalīti un iegrāmatoti, balstoties uz konsekventi piemērotiem un objektīvi pamatotiem izmaksu uzskaites principiem; un c) ir skaidri noteikti izmaksu uzskaites principi, pēc kuriem kārto nodalītos kontus.

Vispārējās pārredzamības prasības piemērojamas arī raidorganizācijām, kā norādīts Direktīvas 2000/52/EK (26) piektajā apsvērumā. Šīs jaunās prasības piemēro sabiedriskām raidorganizācijām, ja tās ir valsts atbalsta saņēmējas un tām ir uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, attiecībā uz ko valsts atbalsts nav ticis piešķirts uz adekvātu laika posmu atklātas, pārredzamas un nediskriminējošas procedūras rezultātā. Pienākums nodalīt kontus neattiecas uz sabiedriskajām raidorganizācijām, kuru darbība aptver vienīgi vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu sniegšanu un kuri papildus šo pakalpojumu klāstam neveic citas darbības.

Apraides jomā grāmatvedības kontu nodalīšana attiecībā uz ieņēmumiem nerada īpašas problēmas, taču attiecībā uz izdevumiem tā var būt sarežģīta vai pat neiespējama. Tas tāpēc, ka apraides jomā EBTA valstis visu raidorganizāciju programmu klāstu var uzskatīt par sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja misijā ietilpstošu, vienlaikus pieļaujot tās izmantot komerciāli. Citiem vārdiem, lielā mērā no vieniem un tiem pašiem līdzekļiem finansē dažādas darbības.

6.	Šo iemeslu dēļ Uzraudzības iestāde uzskata, ka ieņēmumu daļā apraides uzņēmumiem jāsniedz sīks pārskats par visu līdzekļu avotiem un summām, kas gūti no komerciālo pakalpojumu sniedzēju darbību izpildes.

Izdevumu daļā skaidri jānorāda izmaksas, kas attiecas uz komerciālo pakalpojumu sniedzēju darbību. Turklāt, ja vienus un tos pašus resursus – personālu, aprīkojumu, stacionāras iekārtas utt. – izmanto gan sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju, gan komerciālo pakalpojumu sniedzēju uzdevumu izpildei, to izmaksām jābūt sadalītām, pamatojoties uz starpību starp uzņēmuma kopējām izmaksām ar un bez komerciālo pakalpojumu sniedzēju darbībām (27).

Tas nozīmē, ka pretēji vispārēji pieņemtajai pieejai citās sabiedrisko pakalpojumu nozarēs izmaksas, kas pilnīgi attiecināmas uz sabiedrisko pakalpojumu darbībām un kas vienlaikus var radīt ieguvumu arī komerciālām darbībām, nav jāsadala, bet var pilnībā pieskaitīt sabiedriskajiem pakalpojumiem. Tā tas var būt, piemēram, programmas ražošanas izmaksu gadījumā, kas ir norādītas kā daļa no sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja misijas, taču ko pārdod arī citām raidorganizācijām. Galvenais piemērs tomēr ir auditorijas lielums, kas liecina gan par sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja misijas izpildi, gan par pārdoto reklāmas laiku. Tiek uzskatīts, ka šo izmaksu pilnīga nodalīšana starp šīm divām darbībām var būt patvaļīga un bez nozīmes. Tomēr no uzskaites pārredzamības viedokļa izmaksu sadali nedrīkst jaukt ar izmaksu segšanu, nosakot cenu politiku. Šis pēdējais jautājums ir aplūkots tālāk 24.C.6.3.3. iedaļas 2. punktā.

24.C.6.3.3. Samērīgums

Veicot samērīguma pārbaudi, Uzraudzības iestāde sākotnēji pieņem, ka parasti uzņēmumam tā sabiedrisko pakalpojumu uzdevumu veikšanai ir nepieciešams valsts atbalsts. Tomēr, lai atbilstu samērīguma kritērijam, nepieciešams, lai valsts atbalsts nepārsniegtu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja misijas neto izmaksas, ņemot vērā arī citus tiešos vai netiešos ieņēmumus, kas radušies sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja misijas rezultātā. Tādēļ, novērtējot atbalsta samērīgumu, tiks ņemti vērā neto ieņēmumi, ko komerciālo pakalpojumu darbību rezultātā iegūst no sabiedrisko pakalpojumu darbības.

No otras puses, tirgū var rasties traucējumi, kas nav nepieciešami sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja misijas izpildei. Piemēram, ja kādas sabiedriskas raidorganizācijas zemāki ieņēmumi tiek segti ar valsts atbalstu, tā varētu censties tirgū pazemināt reklāmas vai citu komerciālo pakalpojumu cenas, lai mazinātu konkurentu ieņēmumus. Šādu raidorganizācijas rīcību, ja tā tiek pierādīta, nevarētu attaisnot ar tai noteikto sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja misiju. Ja sabiedriska raidorganizācija nosaka cenas par komerciālu pakalpojumu sniedzēja darbībām zemāk, nekā efektīvam uzņēmējam līdzīgā gadījumā būtu nepieciešams vienkāršo izmaksu segšanai, šāda rīcība norāda uz sabiedrisku pakalpojumu sniedzēja saistību pārmērīgu kompensāciju. Tas jebkurā gadījumā ietekmētu Eiropas Ekonomikas zonas tirdzniecības un konkurences nosacījumus tiktāl, ka tas būtu pretrunā vispārējām interesēm.

Tādēļ, veicot samērīguma pārbaudi, Uzraudzības iestāde pārbaudīs, vai atbalsta radīto konkurences kropļojumu var attaisnot nepieciešamība pildīt sabiedrisko pakalpojumu, kā to nosaka EBTA valsts, un nodrošināt tā finansējumu. Vajadzības gadījumā Uzraudzības iestāde veiks papildu pasākumus saskaņā ar citiem EEZ līguma noteikumiem.

Valsts atbalsta ietekmes analīze uz konkurenci un tirdzniecības attīstību noteikti būs jāveic katrā gadījumā atsevišķi, balstoties uz tā konkrētajām iezīmēm. Šajās pamatnostādnēs nevar aprakstīt katra tirgus faktisko konkurences struktūru un citus raksturlielumus, jo tie būtībā savstarpēji ir ļoti atšķirīgi. Šā iemesla dēļ pamatnostādnēs nevar iepriekš paredzēt nosacījumus, pēc kuriem noteikt, vai sabiedrisko raidorganizāciju cenas atbilst 24.C.6.3.3. iedaļas 2. punktā izklāstītajiem principiem. Tādēļ sabiedriskām raidorganizācijām paredzēta valsts atbalsta novērtēšanu atbilstīgi EEZ līguma 59. panta 2. punktam var īstenot, tikai izskatot katru gadījumu atsevišķi saskaņā ar Uzraudzības iestādes darba praksi.

Savā novērtējumā Uzraudzības iestāde ņems vērā apstākli, ka, ja valsts atbalsts ir vajadzīgs sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju saistību izpildei, sistēma kopumā var arī pozitīvi ietekmēt alternatīvu piedāvājuma izvēles iespēju attiecīgajos tirgos (28). Tomēr, no otras puses, šī ietekme jāsalīdzina ar iespējamo atbalsta negatīvo ietekmi, piemēram, šķēršļiem citu uzņēmumu iekļūšanai šajos tirgos, tādējādi pieļaujot oligopolistiskāku tirgus struktūru vai izraisot tādu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju rīcību, kas attiecīgajos tirgos kropļo konkurenci.

6.	Uzraudzības iestāde ņems vērā arī to, ka atsevišķām EBTA valstīm var rasties grūtības, lai piesaistītu nepieciešamo finansējumu, ja, citiem nosacījumiem paliekot nemainīgiem, sabiedrisko pakalpojumu izmaksas uz vienu iedzīvotāju ir augstākas (29).

(1) Šī nodaļa lielā mērā balstās uz Komisijas Paziņojumu par valsts atbalsta noteikumu piemērošanu sabiedriskajai apraidei, OV C 320, 15.11.2001., 5. lpp.

(2) OV C 30, 5.2.1999., 1. lpp.; iekļauta EEZ līguma X pielikuma 4. punktā kā dokuments, kas Līgumslēdzējām pusēm jāņem vērā, ar Lēmumu Nr. 118/1999, OV L 325, 21.12.2000., 33. lpp., un EEZ pielikumu Nr. 60, 21.12.2000., 423. lpp. (īslandiešu valodā) un 424. lpp. (norvēģu valodā), spēkā stāšanās 1.10.1999.

(3) “Eiropas audiovizuālās politikas ciparu laikmets. EK augsta līmeņa grupas ziņojums par audiovizuālo politiku”, 1998.

(4) Šajās pamatnostādnēs termins “sabiedriskie pakalpojumi” atbilst terminam “pakalpojumi ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi”, kas izmantots EEZ līguma 59. panta 2. punktā.

(5) EK Līguma 86. panta 2. punkts atbilst EEZ līguma 59. panta 2. punktam.

(6) Spriedums lietā T-69/89, Radio Telefis Eireann pret Komisiju, 1991, ECR II–485, 82. punkts; spriedums lietā 155/73, Giuseppe Sacchi, 1974, ECR 409, 15. punkts.

(7) Sk. 2. zemsvītras piezīmi.

(8) EBTA Uzraudzības iestādes 2002. gada 20. februāra Lēmums 32/02/COL par filmu veidošanu un ar filmām saistītām darbībām Norvēģijā. Sīkāka informācija atrodama šo pamatnostādņu 24.C.5. iedaļas 2. punktā.

(9) OV L 298, 17.10.1989., 23. lpp.

(10) OV L 202, 30.7.1997., 60. lpp.

(11) Apvienotās komitejas Lēmums Nr. 82/1999, OV L 296, 23.11.2000., 39. lpp., un EEZ pielikums Nr. 54, 23.11.2000., 99. lpp. (īslandiešu valodā), un 2. daļa., 69. lpp. (norvēģu valodā), spēkā stāšanās 1.7.2000.

(12) OV L 195, 29.7.1980., 35. lpp., iekļauta EEZ līguma XV pielikumā.

(13) OV L 193, 29.7.2000., 75. lpp.

(14) OV L 66, 8.3.2001., 48. lpp., un EEZ pielikums Nr. 12, 8.3.2001., 6. lpp., stāšanās spēkā 1.6.2002.

(15) Valsts atbalsta pamatnostādņu 19. nodaļa balstās uz Biļetena EC 9–1984 par EEK Līguma [bijušā] 92. un 93. panta piemērošanu valsts kapitāldaļām. Pamatnostādņu 20. nodaļa atbilst Komisijas paziņojumam dalībvalstīm par EEK Līguma [bijušā] 92. un 93. panta (tagad EK Līguma 87. un 88. pants) un Komisijas Direktīvas 80/723/EEK 5. panta piemērošanu publiskiem uzņēmumiem ražošanas nozarē, OV C 307, 13.11.1993., 3. lpp.

(16) Sk. EK Komisijas Lēmumu NN 88/98 “Diennakts bezreklāmas BBC ziņu kanāla finansēšana no licences maksas”, OV C 78, 18.3.2000., 6. lpp., un NN 70/98 “Valsts atbalsts sabiedriskajiem kanāliem Kinderkanal un Phoenix”, OV C 238, 21.8.1999., 3. lpp.

(17) Spriedumi lietās 730/79, Philip Morris Holland pret Komisiju, 1980, ECR 2671, 11. punkts; C-303/88, Itālija pret Komisiju, 1991, ECR I–1433, 27. punkts; C-156/98, Vācija pret Komisiju, 2000, ECR I–6857, 33. punkts.

(18) Lietas T-106/95, FFSA un citi pret Komisiju, 1997, ECR II–229; T-46/97, SIC pret Komisiju, 2000, ECR II–2125, un C-332/98, Francija pret Komisiju, 2000, ECR I–4833.

(19) Spriedums lietā C-280/00, Altmark Trans GmbH, Regierungspräsidium Magdeburg pret Nahverkehrsgesellschaft Altmark GmbH, 2003, ECR I–7747, 89. punkts un tālākie.

(20) Atbilst EK Līguma 88. panta 1. punktam.

(21) Lieta C-44/93, Namur-Les Assurances du Crédit SA pret Office National du Ducroire un Beļģijas valsti, 1994, ECR I–3829.

(22) Sk. 16. zemsvītras piezīmi.

(23) EK Līguma 86. pants atbilst EEZ līguma 59. pantam.

(24) Komisijas Lēmums C62/1999, RAI, 99. punkts, un C85/2001, RTP, 158. punkts.

(25) Sk. 12. zemsvītras piezīmi.

(26) Sk. 13. un 14. zemsvītras piezīmi.

(27) Tas nozīmē hipotētiski pieņemt, ka komerciālo pakalpojumu darbības tiek izbeigtas, un tādējādi ietaupītās izmaksas atspoguļo kopējās izmaksas, kas attiecināmas uz komerciālo pakalpojumu darbībām.

(28) Tas nenozīmē, ka valsts atbalstu var attaisnot kā līdzekli, kas palielina piedāvājumu un konkurenci tirgū. Valsts atbalsts, kas dod iespēju uzņēmumam noturēties tirgū, neraugoties uz pastāvīgiem zaudējumiem, rada būtisku konkurences kropļojumu, jo ilgākā laika posmā tas izraisa lielāku neefektivitāti, mazāku piedāvājumu un augstākas cenas patērētājiem. Šajā sakarā iedarbīgāki līdzekļi ir tiesisko un ekonomisko šķēršļu likvidēšana iekļūšanai tirgū, efektīva pretmonopolu politika un plurālisma veicināšana. Dabiskie monopoli parasti tiek regulēti.

(29) Ar līdzīgiem sarežģījumiem var saskarties, ja sabiedriskā apraide domāta valodu minoritātēm vai pielāgota vietējām prasībām.

Saturs		I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta	Lappuse
		REGULAS
		Komisijas Regula (EK) Nr. 1463/2007 (2007. gada 12. decembris), ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem	1
		Komisijas Regula (EK) Nr. 1464/2007 (2007. gada 12. decembris), ar ko nosaka apmēru, kādā var pieņemt 2007. gada novembrī iesniegtos importa atļauju pieteikumus dažiem piena produktiem, atbilstīgi dažām Regulas (EK) Nr. 2535/2001 atvērtajām tarifu kvotām	3
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 1465/2007 (2007. gada 12. decembris), ar ko groza V pielikumu Padomes Regulai (EK) Nr. 752/2007 attiecībā uz dažu tērauda izstrādājumu daudzuma ierobežojumiem	6
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 1466/2007 (2007. gada 12. decembris), ar ko nosaka aizliegumu kuģiem, kuri peld ar Portugāles karogu, zvejot hekus ICES VIIIc, IX un X zonā; CECAF 34.1.1. zonas EK ūdeņos	8

	IV Citi tiesību akti
	EIROPAS EKONOMIKAS ZONA
	EBTA Uzraudzības Iestāde
*	EBTA Uzraudzības iestādes Lēmums Nr. 90/04/COL (2004. gada 23. aprīlis), ar kuru četrdesmit sesto reizi groza Procedūras un materiālo tiesību noteikumus valsts atbalsta jomā, ieviešot jaunu 24.C nodaļu – Valsts atbalsta noteikumu piemērošana sabiedriskajai apraidei	21

	Labojums
*	Labojums Komisijas 2006. gada 18. decembra Regulā (EK) Nr. 1875/2006, ar kuru groza Regulu (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 360, 19.12.2006.)	32
*	Labojums Padomes Regulā (EK) Nr. 1459/2007 (2007. gada 10. decembris), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1858/2005, ar ko nosaka galīgu antidempinga maksājumu, inter alia, par Dienvidāfrikas izcelsmes tērauda trošu un tauvu importu (OV L 326, 12.12.2007.)	32

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta ievešanas vērtība
0702 00 00	IL	168,9
	MA	91,0
	TN	157,6
	TR	108,7
	ZZ	131,6
0707 00 05	JO	209,9
	MA	47,6
	TR	89,2
	ZZ	115,6
0709 90 70	JO	149,8
	MA	56,0
	TR	108,3
	ZZ	104,7
0709 90 80	EG	359,4
0709 90 80	ZZ	359,4
0805 10 20	AR	12,5
	AU	10,4
	BR	25,6
	SZ	31,4
	TR	100,7
	ZA	38,2
	ZW	20,3
	ZZ	34,2
0805 20 10	MA	79,8
0805 20 10	ZZ	79,8
0805 20 30, 0805 20 50, 0805 20 70, 0805 20 90	HR	32,2
	IL	66,9
	TR	72,7
	ZZ	57,3
0805 50 10	EG	80,9
	IL	82,7
	TR	105,4
	ZA	65,9
	ZZ	83,7
0808 10 80	AR	79,2
	CA	97,8
	CL	86,0
	CN	76,4
	MK	30,6
	US	87,4
	ZA	82,4
	ZZ	77,1
0808 20 50	AR	71,4
	CN	40,6
	TR	145,7
	US	107,8
	ZZ	91,4

Kvotas numurs	Piešķīruma koeficients
09.4590	100 %
09.4599	100 %
09.4591	100 %
09.4592	—
09.4593	—
09.4594	100 %
09.4595	1,396665 %
09.4596	100 %

		ISSN 1725-5112
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 327

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	50. sējums 2007. gada 13. decembris

	II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta
	LĒMUMI
	Padome
	2007/829/EK
*	Padomes Lēmums (2007. gada 5. decembris) par noteikumiem, kas jāpiemēro attiecībā uz valstu ekspertiem un militāro personālu, kuri norīkoti uz Padomes Ģenerālsekretariātu, un ar ko atceļ Lēmumu 2003/479/EK	10

Kvotas numurs	Piešķīruma koeficients
09.4205	100 %
09.4206	100 %

(tonnas)
Izstrādājumi	2008
SA. Plakanie velmējumi
SA1. Ruļļi	194 750
SA2. Biezās plātnes	399 750
SA3. Citi plakanie velmējumi	143 500
SB. Profila izstrādājumi
SB1. Profili	51 250
SB2. Velmētas stieples	199 875
SB3. Citi profila izstrādājumi	363 875
Piezīme. SA un SB ir izstrādājumu kategorijas. SA1–SA3 un SB1–SB3 ir izstrādājumu grupas.

Nr.	86
Dalībvalsts	Portugāle
Krājums	HKE/8C3411
Sugas	Heks (Merluccius merluccius)
Zona	VIII c, IX un X; CECAF 34.1.1. zonas EK ūdeņi
Datums	24.11.2007.