5.12.2007

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 318/1

---

PADOMES REGULA (EK) Nr. 1386/2007

(2007. gada 22. oktobris),

ar ko nosaka Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas pārvaldības apgabalā piemērojamos saglabāšanas un izpildes pasākumus

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 37. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

tā kā:

(1)

Padome ar Regulu (EEK) Nr. 3179/78 (1978. gada 28. decembris) attiecībā uz Konvencijas par daudzpusējo sadarbību nākotnē Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecībā noslēgšanu, ko veic Eiropas Ekonomikas kopiena (2), ir apstiprinājusi Konvenciju par turpmāko daudzpusējo sadarbību zvejniecības jomā Atlantijas okeāna ziemeļrietumu daļā, turpmāk – “NAFO konvencija”, un tā ir stājusies spēkā 1979. gada 1. janvārī.

(2)	NAFO konvencijā ir paredzēta atbilstīga daudzpusējas sadarbības sistēma, racionāli saglabājot un pārvaldot zvejas resursus Konvencijā noteiktajā apgabalā.

(3)	Halifaksā no 2003. gada 15. līdz 19. septembrim notikušajā 25. ikgadējā sanāksmē NAFO būtiski pārstrādāja saglabāšanas un izpildes pasākumus, kas piemērojami zvejas kuģiem, kuri kuģo apgabalos, kas nav Konvencijas apgabala Līgumslēdzēju pušu valstu jurisdikcijā.

(4)	Minētie pasākumi ietver arī noteikumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu NAFO pieņemto saglabāšanas un pārvaldības pasākumu pilnīgu ievērošanu, veicinot to, ka kuģi, kas nav Līgumslēdzējas puses kuģi, ievēro saglabāšanas un izpildes pasākumus.

(5)

Ar minētajiem pasākumiem ir paredzēti kontroles pasākumi, kas piemērojami kuģiem, kuri kuģo ar Konvencijas Līgumslēdzējas puses karogu un darbojas NAFO pārvaldības apgabalā, kā arī inspekciju veikšanas kārtība jūrā un ostās, tostarp inspekcijas un pārraudzības procedūras un pārkāpumu procedūras, kas ir jāīsteno Līgumslēdzējām pusēm.

(6)

Pasākumi turklāt paredz obligātas inspekcijas uz kuģiem, kas nav Līgumslēdzējas puses kuģi, ja šie kuģi pēc pašu vēlēšanās ienāk Līgumslēdzēju pušu ostās, un nozvejas izkraušanas un pārkraušanas aizliegumu, ja, veicot inspekciju, konstatē, ka nozveja ir gūta, pārkāpjot NAFO pieņemtos saglabāšanas pasākumus.

(7)	Saskaņā ar NAFO konvencijas 11. un 12. pantu minētie pasākumi stājas spēkā 2004. gada 1. janvārī un kļūst saistoši Līgumslēdzējām pusēm; Kopienai tie būtu jāpiemēro.

(8)

Lielākā daļa NAFO pieņemto pasākumu ir transponēti Kopienas tiesību aktos ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 1956/88 (1988. gada 9. jūnijs), ar ko pieņem noteikumus Ziemeļrietumatlantijas zvejniecības organizācijas pieņemtās kopējās starptautisko pārbaužu programmas piemērošanai (3), Komisijas Regulu (EEK) Nr. 2868/88 (1988. gada 16. septembris), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas pieņemtās kopējās starptautisko pārbaužu shēmas piemērošanai (4), Padomes Regulu (EEK) Nr. 189/92 (1992. gada 27. janvāris), ar ko nosaka zināmu Ziemeļrietumatlantijas zvejniecības organizācijas pieņemtu kontroles pasākumu piemērošanas noteikumus (5), Padomes Regulu (EK) Nr. 3680/93 (1993. gada 20. decembris), ar ko nosaka konkrētus zivsaimniecības resursu saglabāšanas un pārvaldības pasākumus pārvaldes rajonā, kas noteikts Konvencijā par daudzpusējo sadarbību nākotnē Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecībā (6), Padomes Regulu (EK) Nr. 3069/95 (1995. gada 21. decembris), ar ko izveido Eiropas Kopienas novērošanas programmu, kuru piemēro Kopienas zvejas kuģiem, kas zvejo Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas (NAFO) pārvaldes rajonā (7), un Padomes Regulu (EK) Nr. 1262/2000 (2000. gada 8. jūnijs), ar ko nosaka konkrētus kontroles pasākumus attiecībā uz kuģiem, kuri kuģo ar tādas trešās valsts karogu, kas nav Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas (NAFO) Līgumslēdzēja puse (8).

(9)

Lai efektīvi īstenotu NAFO pieņemtos pārskatītos saglabāšanas un izpildes pasākumus, būtu jāatceļ iepriekš minētās regulas, un tās būtu jāaizstāj ar vienu regulu, kurā apkopoti un līdz galam izstrādāti visi noteikumi par zvejas darbībām, kas izriet no Kopienas kā Konvencijas Līgumslēdzējas puses pienākumiem.

(10)

Tāpat daži NAFO pieņemtie pasākumi ir transponēti Kopienas tiesību aktos ar ikgadējo KPN un kvotu regulu, pēdējo reizi ar Padomes Regulu (EK) Nr. 51/2006 (2005. gada 22. decembris), ar ko 2006. gadam nosaka zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām, kuri piemērojami Kopienas ūdeņos un attiecībā uz Kopienas kuģiem – ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas ierobežojumi (9). Tādi noteikumi, ja vien tie nav pagaidu, būtu jātransponē jaunajā regulā.

(11)

Padomes Regulu (EK) Nr. 2371/2002 (2002. gada 20. decembris) par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (10) pieņēma 2002. gadā. Saskaņā ar minēto regulu dalībvalstīm jākontrolē darbības, ko ārpus Kopienas ūdeņiem veic kuģi, kas kuģo ar to karogu.

(12)

Padomes Regulas (EEK) Nr. 2847/93 (1993. gada 12. oktobris), ar kuru izveido kontroles sistēmu, kas piemērojama kopējai zivsaimniecības politikai (11), 2. panta 3. punktā paredzēts, ka katrai dalībvalstij jānodrošina atbilstīga tās kuģu darbību pārraudzība ārpus Kopienas zvejas zonas, kā arī, ja Kopiena uzņēmusies attiecīgas saistības, inspekcijas un uzraudzība, lai nodrošinātu attiecīgajos ūdeņos piemērojamo Kopienas noteikumu izpildi; tālab būtu jāparedz, ka tās dalībvalstis, kuru kuģiem atļauts zvejot NAFO pārvaldības apgabalā, norīko inspektorus ar NAFO saistītās pārraudzības un uzraudzības veikšanai un paredz inspekcijām pietiekamus līdzekļus.

(13)	Lai nodrošinātu zvejas darbību pārraudzību NAFO pārvaldības apgabalā, piemērojot minētos pasākumus, dalībvalstīm jāsadarbojas savā starpā un ar Komisiju.

(14)	Dalībvalstu pienākums ir nodrošināt, lai to inspektori ievērotu NAFO noteiktās inspekcijas procedūras.

(15)	Lai nodrošinātu, ka NAFO pieņemtos papildu saglabāšanas un izpildes pasākumus, kas kļūst obligāti Kopienai, varētu īstenot NAFO konvencijā paredzētajā termiņā, Padome var grozīt šo regulu, pēc Komisijas priekšlikuma pieņemot lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Šajā regulā paredzēti noteikumi Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas (NAFO) pieņemto saglabāšanas un izpildes pasākumu piemērošanai Kopienā.

2. pants

Darbības joma

1.   Šīs regulas II līdz V nodaļā ietvertie noteikumi attiecas uz visām komerciālas zvejas darbībām, ko NAFO pārvaldības apgabalā veic Kopienas zvejas kuģi, kuri zvejo zivju sugas, kas ir ietvertas NAFO konvencijā.

2.   Saglabāšanas un pārvaldības pasākumi attiecībā uz zveju, jo īpaši linuma acs izmēru, izmēru limitiem, zvejošanai slēgtiem apgabaliem un zvejas sezonām, neattiecas uz pētniecības kuģiem, kas darbojas NAFO pārvaldības apgabalā.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā:

1)	“zvejas kuģis” ir kuģis, kas veic vai ir veicis zvejas darbības; tādi kuģi ir arī zivju apstrādes kuģi un kuģi, kas iesaistīti pārkraušanā vai jebkurā citā darbībā, kuru veic, gatavojoties zvejai vai saistībā ar zveju, tostarp eksperimentālo vai pētniecisko zveju;

2)	“pētniecības kuģis” ir kuģis, kuru pastāvīgi izmanto pētniecībai vai kuru izmanto vai nofraktē zivsaimnieciskiem pētījumiem, lai gan parasti tas veic zveju vai zvejas palīgdarbības, un par kuru ir pienācīgi paziņots;

3)	“zvejas darbības” ir zveja, ar zivju apstrādi saistītas darbības, zivju un zivju produktu pārkraušana un jebkuras citas darbības, kas saistītas ar gatavošanos zvejai vai zveju NAFO pārvaldības apgabalā;

4)	“inspektors” ir NAFO Līgumslēdzēju pušu zvejas kontroles dienestu inspektors, kas norīkots darbam NAFO Kopējā inspekcijas un uzraudzības programmā;

5)	“zvejas reiss” ir laikposms, kas sākas, kuģim iebraucot NAFO pārvaldības apgabalā, un beidzas, kad kuģis ir atstājis pārvaldības apgabalu un visa pārvaldības apgabalā gūtā nozveja, kas atrodas uz kuģa, ir izkrauta vai pārkrauta;

6)

“kuģis, kas nav Līgumslēdzējas puses kuģis” ir kuģis, kurš ir pamanīts vai citādi identificēts NAFO pārvaldības apgabalā un par kuru ziņots, ka tas ir veicis zvejas darbības minētajā apgabalā, un: a) kurš kuģo ar tādas valsts karogu, kas nav NAFO konvencijas Līgumslēdzēja puse; vai b) kuru ir pamatots iemesls uzskatīt par kuģi bez valstspiederības;

7)	“NNN zveja” ir nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas darbības NAFO pārvaldības apgabalā;

8)	“NNN kuģis” ir kuģis, kas nav Līgumslēdzējas puses kuģis un kas NAFO pārvaldības apgabalā veic nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas darbības;

9)	“NNN saraksts” ir saraksts, kurā ietver ziņas par kuģiem, ko NAFO atklājusi nodarbojamies ar NNN zveju;

10)	“NAFO pārvaldības apgabals” ir apgabals, kas noteikts I pantā Konvencijā par turpmāko daudzpusējo sadarbību zvejniecības jomā Atlantijas okeāna ziemeļrietumu daļā (NAFO konvencija);

11)	“apakšapgabals” ir apakšapgabals, kā noteikts NAFO konvencijas III pielikumā;

12)	“rajons” ir rajons, kā noteikts NAFO konvencijas III pielikumā;

13)	“kvota “Citiem”” ir kvota, ko Kopienas kuģi izmanto kopā ar kuģiem, kas kuģo ar citu NAFO Līgumslēdzēju pušu karogu;

14)	“NAFO programma” ir NAFO pieņemtā Kopējā inspekcijas un uzraudzības programma;

15)	“NAFO saglabāšanas un izpildes pasākumi” ir NAFO Ģenerālpadomes un Zvejniecības komisijas pieņemtie saglabāšanas un izpildes pasākumi;

16)	“zvejas žurnāls” ir Komisijas Regulā (EEK) Nr. 2807/83 (12) minētais žurnāls, kurā reģistrē zvejas darbības un nozveju;

17)	“zvejas produkcijas žurnāls” ir žurnāls, kurā reģistrē zivju produkciju;

18)	“ietilpības plāns” ir attēls vai apraksts, kurā norādīta visu zvejas kuģa tilpņu un citu glabāšanas vietu ietilpība kubikmetros;

19)	“nozvejas glabāšanas plāns” ir attēls, kurā norādītas zivju glabāšanas vietas zvejas kuģa tilpnēs un citas glabāšanas vietas uz kuģa klāja.

II NODAĻA

TEHNISKIE PASĀKUMI

4. pants

Piezveja, ko patur uz kuģa

1.   Katras NAFO reglamentētas sugas, kuras zvejai Kopienai nav piešķirtas kvotas, zvejas kuģu veiktā piezveja nepārsniedz 2 500 kg vai 10 % atkarībā no tā, kurš daudzums ir lielāks.

2.   Ja spēkā ir zvejas aizliegums vai kvota “Citiem” ir pilnībā apgūta, attiecīgo sugu piezveja nedrīkst pārsniegt 1 250 kg vai 5 % atkarībā no tā, kurš daudzums ir lielāks.

3.   Šā panta 1. un 2. punktā minēto procentuālo daļu aprēķina kā katras sugas procentuālo daļu no kopējās nozvejas svara, kas paturēts uz kuģa. Aprēķinot bentisko zivju sugu piezvejas apjomu, neņem vērā garneļu nozveju.

5. pants

Piezveja vienā zvejas rīku iemetienā

1.   Ja piezvejas procentuālā daļa vienā zvejas rīku iemetienā pārsniedz 4. panta 1. un 2. punktā paredzēto procentuālo daļu, kuģis tūlīt pārvietojas vismaz 10 jūras jūdzes no iepriekšējā zvejas rīku iemetiena vietas un nākamā iemetiena laikā saglabā vismaz 10 jūras jūdžu attālumu līdz iepriekšējā zvejas rīku iemetiena vietai. Ja nākamajā zvejas rīku iemetienā, ko veic pēc pārvietošanās, pārsniedz piezvejas ierobežojumus, kuģis nekavējoties atstāj attiecīgo rajonu un neatgriežas tajā vismaz 60 stundas.

2.   Ja, veicot garneļu zveju, visu bentisko zivju sugu, kurām noteikta kvota, kopējā piezveja vienā zvejas rīku iemetienā pārsniedz 5 % no nozvejas svara 3M rajonā un 2,5 % no nozvejas svara 3L rajonā, kuģis pārvietojas vismaz 10 jūras jūdzes no iepriekšējā zvejas rīku iemetiena vietas un nākamā iemetiena laikā saglabā vismaz 10 jūras jūdžu attālumu līdz iepriekšējā zvejas rīku iemetiena vietai. Ja nākamajā zvejas rīku iemetienā, ko veic pēc pārvietošanās, pārsniedz piezvejas ierobežojumus, kuģis nekavējoties atstāj attiecīgo rajonu un neatgriežas tajā vismaz 60 stundas.

3.   Vienā zvejas rīku iemetienā atļauto piezvejas procentuālo daļu aprēķina kā katras sugas procentuālo daļu no attiecīgajā iemetienā iegūtās kopējās nozvejas svara.

6. pants

Specializēta zveja un piezveja

1.   Kopienas kuģu kapteiņi neveic to sugu specializētu zveju, uz kurām attiecas piezvejas ierobežojumi. Uzskata, ka ir veikta zivju sugas specializēta zveja, ja attiecīgā suga svara izteiksmē veido procentuāli lielāko vienā iemetienā iegūtās kopējās nozvejas daļu.

2.   Ja kuģis veic raju specializētu zveju ar zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir atļauts un piemērots attiecīgajai zvejai, tad pirmo zvejas rīku iemetienu, kurā zivju sugas, kam noteikti piezvejas limiti, veido lielāko procentuālo daļu no kopējās nozvejas, tomēr uzskata par nejaušu. Tādā gadījumā kuģim tūlīt jāmaina atrašanās vieta saskaņā ar 5. panta 1. un 2. punktu.

3.   Pēc tam, kad saskaņā ar 5. panta 1. un 2. punkta noteikumiem kuģis nav uzturējies attiecīgajā rajonā vismaz 60 stundas, Kopienas kuģu kapteiņi veic zvejas rīku izmēģinājuma iemetienu, un tā ilgums nepārsniedz trīs stundas. Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, ja šāda izmēģinājuma iemetiena pirmajā zvejas rīku pacelšanas reizē to zivju sugu nozveja, kurām noteikti piezvejas limiti, veido lielāko procentuālo daļu no kopējās nozvejas svara, to neuzskata par specializētu zveju. Tādā gadījumā kuģim tūlīt jāmaina atrašanās vieta saskaņā ar 5. panta 1. un 2. punktu.

7. pants

Linuma acs izmērs

1.   Veicot šīs regulas I pielikumā minēto bentisko zivju sugu specializētu zveju, izņemot 3. punktā minēto dziļūdens sarkanasaru (Sebastes mentella) zveju, aizliegts izmantot trali, kura linuma acs izmērs jebkurā vietā ir mazāks par 130 mm. Veicot īsspuru kalmāra (Illex illecebrosus) specializētu zveju, linuma acs izmēru var samazināt līdz 60 mm. Veicot raju (Rajidae) specializētu zveju, linuma acs izmēru palielina līdz 280 mm āmī un 220 mm visās pārējās traļa daļās.

2.   Veicot ziemeļu garneļu (Pandalus borealis) zveju, kuģi izmanto zvejas rīkus, kuru linuma acs izmērs nav mazāks par 40 mm.

3.   Kuģi, kas zvejo pelaģiskos dziļūdens sarkanasarus (Sebastes mentella) 2. apakšapgabalā un F un 3K rajonā, izmanto zvejas rīkus, kuru linuma acs izmērs nav mazāks par 100 mm.

8. pants

Zvejas rīku atrašanās uz kuģa

1.   Ja Kopienas kuģi veic NAFO reglamentētas sugas vai sugu specializētu zveju, uz tiem nedrīkst atrasties zvejas rīki, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par šīs regulas 7. pantā noteikto izmēru.

2.   Tomēr uz Kopienas kuģiem, kas tā paša reisa laikā zvejo teritorijās ārpus NAFO pārvaldības apgabala, drīkst atrasties tīkli ar mazāku linuma acs izmēru, nekā noteikts 7. pantā, ja minētie zvejas rīki ir droši nostiprināti, uzglabāti un nav gatavi tūlītējai lietošanai. Šiem zvejas rīkiem jābūt:

a)	atvienotiem no traļu durvīm, to vilkšanas vai tralēšanas kabeļiem un vejeriem un

b)	droši nostiprinātiem pie kādas virsbūves daļas, ja tie atrodas uz klāja vai virs tā.

9. pants

Piestiprinājumi zvejas rīkiem

1.   Aizliegts izmantot līdzekļus vai ierīces, kas nav aprakstīti šajā pantā un kas aizsprosto linuma acis vai samazina to izmēru.

2.   Pie āmja apakšējās daļas drīkst piestiprināt buraudeklu, linumu vai jebkādu citu materiālu, lai novērstu vai samazinātu bojājumus.

3.   Āmja augšējā daļā drīkst piestiprināt ierīces, ja vien tās neaizsprosto āmja linuma acis. Drīkst izmantot tikai tādus āmja augšējās daļas apvalkus, kas minēti V pielikumā.

4.   Ziemeļu garneļu (Pandalus borealis) zvejai kuģi izmanto šķirotājrestes vai režģus, kuros maksimālā atstarpe starp stieņiem ir 22 mm. To kuģu aprīkojumā, kas zvejo ziemeļu garneles 3L rajonā, ietilpst arī vismaz 72 cm gari savienojuma ķēdes gabali, kā aprakstīts VI pielikumā.

10. pants

Zivju minimālie izmēri

1.   NAFO pārvaldības apgabalā nozvejotās zivis, kuru izmēri neatbilst III pielikumā noteiktajiem izmēriem, nedrīkst apstrādāt, paturēt uz kuģa, pārkraut, izkraut, transportēt, uzglabāt, pārdot, izstādīt vai piedāvāt pārdošanai, bet tās jāatlaiž atpakaļ jūrā tūlīt pēc izņemšanas no zvejas rīka vai izvilkšanas no jūras.

2.   Ja nozvejoto neatbilstīga izmēra zivju daudzums pārsniedz 10 % no kopējā daudzuma, kuģis pārvietojas vismaz piecas jūras jūdzes no iepriekšējā zvejas rīku iemetiena vietas, pirms tas atsāk zveju. Apstrādātas zivis, uz kurām attiecas prasība par zivju minimālajiem izmēriem un kuras ir mazākas par III pielikumā norādīto garuma ekvivalentu, uzskata par neatbilstošām zivju minimālajiem izmēriem.

11. pants

Īpaši noteikumi garneļu zvejai 3L rajonā

Garneles 3L rajonā zvejo ūdeņos, kas ir dziļāki par 200 metriem, un zveju vienlaikus veic ne vairāk kā viens kuģis no katras dalībvalsts.

12. pants

Apgabali ar zvejas ierobežojumiem

Turpmāk norādītajos apgabalos aizliedz zvejas darbības, kurās izmanto grunts zvejas rīkus:

Apgabals	1. koordināta	2. koordināta	3. koordināta	4. koordināta
Orphan Knoll	50.00.30	51.00.30	51.00.30	50.00.30
	47.00.30	45.00.30	47.00.30	45.00.30
Corner	35.00.00	36.00.00	36.00.00	35.00.00
jūras pacēlumi	48.00.00	48.00.00	52.00.00	52.00.00
Newfoundland	43.29.00	44.00.00	44.00.00	43.29.00
jūras pacēlumi	43.20.00	43.20.00	46.40.00	46.40.00
New England	35.00.00	39.00.00	39.00.00	35.00.00
jūras pacēlumi	57.00.00	57.00.00	64.00.00	64.00.00

III NODAĻA

KONTROLES PASĀKUMI

1. IEDAĻA

Zvejas pārraudzība

13. pants

Atļauja

Tikai tiem Kopienas kuģiem, kuru bruto tilpība pārsniedz 50 tonnas, kuriem to karoga dalībvalsts ir izsniegusi īpašu zvejas atļauju un kuri ir iekļauti NAFO kuģu reģistrā, ar attiecīgajā atļaujā paredzētajiem nosacījumiem ir atļauts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut vai izkraut nozvejas, kas gūtas no NAFO pārvaldības apgabala zvejas resursiem.

14. pants

Kuģu saraksts

1.   Katra dalībvalsts izveido visu to kuģu sarakstu, kuri kuģo ar attiecīgās valsts karogu un ir reģistrēti Kopienā un kuriem ir atļauts zvejot NAFO pārvaldības apgabalā, un datorlasāmā formā nosūta šo sarakstu Komisijai. Komisija minēto sarakstu tūlīt nosūta NAFO Sekretariātam.

2.   Katra dalībvalsts vismaz 15 dienas pirms kuģa ieiešanas NAFO pārvaldības apgabalā datorlasāmā formā nosūta Komisijai visus grozījumus attiecīgās valsts kuģu sarakstā, kuri kuģo ar tās karogu un ir reģistrēti Kopienā un kuriem ir atļauts zvejot NAFO pārvaldības apgabalā. Komisija minēto informāciju tūlīt pārsūta NAFO Sekretariātam.

3.   Šā panta 2. punktā minētajā sarakstā iekļauj šādu informāciju:

a)	ja vajadzīgs, kuģa iekšējo reģistrācijas numuru, kā noteikts Komisijas Regulas (EK) Nr. 26/2004 (2003. gada 30. decembris) par Kopienas zvejas flotes reģistru (13) I pielikumā;

b)	starptautisko radio izsaukuma signālu;

c)	attiecīgā gadījumā – fraktētāju.

4.   Attiecībā uz tādiem kuģiem, kas ar dalībvalsts karogu kuģo ierobežotu laiku (kuģa fraktēšana bez apkalpes), nosūtītajā informācijā iekļauj vēl šādus datus:

a)	datums, no kura dalībvalsts kuģim ir atļāvusi kuģot ar dalībvalsts karogu;

b)	datums, no kura dalībvalsts attiecīgajam kuģim ir atļāvusi zvejot NAFO pārvaldības apgabalā;

c)	valsts, kurā kuģis ir reģistrēts vai bija reģistrēts iepriekš, un datums, no kura tas pārtraucis kuģot ar minētās valsts karogu;

d)	kuģa nosaukums;

e)	oficiālais kuģa reģistrācijas numurs, ko piešķīrušas valsts kompetentās iestādes;

f)	kuģa piederības osta pēc kuģa nodošanas;

g)	kuģa īpašnieks vai fraktētājs;

h)	deklarācija par to, ka kapteinim ir izsniegts NAFO pārvaldības apgabalā spēkā esošo noteikumu eksemplārs;

i)	galvenās sugas, ko kuģis drīkst zvejot NAFO pārvaldības apgabalā;

j)	apakšapgabali, kuros paredzama zveja.

15. pants

Kopienas kuģu fraktēšana

1.   Dalībvalsts var atļaut, ka zvejas kuģi, kas kuģo ar tās karogu un kam ir atļauts zvejot NAFO pārvaldības apgabalā, fraktē, lai daļēji vai pilnīgi izmantotu kvotu un/vai zvejas dienas, kas ir piešķirtas citai NAFO Līgumslēdzējai pusei. Tomēr neatļauj slēgt fraktēšanas līgumus par kuģiem, kurus NAFO vai cita reģionāla zvejniecības organizācija ir identificējusi kā tādus, kas ir piedalījušies NNN zvejas darbībās.

2.   Fraktēšanas līguma noslēgšanas dienā karoga dalībvalsts nosūta Komisijai un Komisija attiecīgi pārsūta NAFO izpildsekretāram šādu informāciju:

a)	valsts piekrišana fraktēšanas līgumam;

b)	sugas, uz kurām attiecas frakts, un zvejas iespējas, kas piešķirtas ar fraktēšanas līgumu;

c)	fraktēšanas līguma darbības ilgums;

d)	fraktētājs;

e)	Līgumslēdzēja puse, kas fraktējusi kuģi.

3.   Kad fraktēšanas līgums beidzas, karoga dalībvalsts informē par to Komisiju, kura nekavējoties nosūta attiecīgo informāciju NAFO izpildsekretāram.

4.   Karoga dalībvalsts rīkojas, lai nodrošinātu šādu nosacījumu izpildi:

a)	fraktēšanas līguma darbības laikā kuģim nav atļauts izmantot tā karoga dalībvalstij piešķirtās kvotas vai zvejas iespējas;

b)	kuģim vienā un tajā pašā laikā ir atļauts zvejot tikai saskaņā ar vienu fraktēšanas līgumu;

c)	visas nozvejas un piezvejas, kas iegūtas paziņota fraktēšanas līguma darbības laikā, nofraktētais kuģis reģistrē zvejas žurnālā atsevišķi no citiem nozvejas datiem, kas reģistrēti saskaņā ar 18. pantu.

5.   Par visu 4. punkta c) apakšpunktā minēto nozveju un piezveju dalībvalstis Komisijai ziņo atsevišķi no informācijas par valsts mērogā gūto nozveju, ko sniedz saskaņā ar 21. pantu. Komisija tūlīt pārsūta minēto informāciju NAFO izpildsekretāram.

16. pants

Zvejas piepūles pārraudzība

1.   Ikviena dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu attiecīgās dalībvalsts kuģu zvejas piepūles atbilstību zvejas iespējām, kas minētajai dalībvalstij ir pieejamas NAFO pārvaldības apgabalā.

2.   Dalībvalstis ik gadu ne vēlāk kā 31. janvārī un pēc tam vismaz 30 dienas pirms attiecīgās darbības uzsākšanas nosūta Komisijai zvejas plānu, kas izstrādāts minēto dalībvalstu kuģiem zvejai NAFO pārvaldības apgabalā. Zvejas plānā cita starpā norāda kuģi vai kuģus, kuri veiks minētās zvejas darbības, un paredzēto zvejas dienu skaitu, ko šie kuģi pavadīs NAFO pārvaldības apgabalā.

3.   Dalībvalstis, pamatojoties uz orientējošām ziņām, informē Komisiju par paredzētajām darbībām, ko kuģi gatavojas veikt citos apgabalos.

4.   Zvejas plānā atspoguļo kopējo zvejas piepūli, ko iecerēts izvērst NAFO pārvaldības apgabalā, saistībā ar paziņojumu sniegušās dalībvalsts rīcībā esošajām zvejas iespējām.

5.   Katra dalībvalsts ik gadu ne vēlāk kā 31. janvārī iesniedz Komisijai ziņojumu par zvejas plānu īstenošanu. Minētajā ziņojumā norāda to kuģu skaitu, kas faktiski veic zvejas darbības NAFO pārvaldības apgabalā, katra kuģa iegūto nozveju un to dienu kopskaitu, kuras katrs kuģis ir zvejojis attiecīgajā apgabalā. Par to kuģu darbībām, kas zvejo garneles 3M un 3L rajonā, ziņo atsevišķi un par katru rajonu.

17. pants

Kuģu satelītnovērošanas sistēma (VMS)

1.   Attiecībā uz kuģiem, kas NAFO pārvaldības apgabalā kuģo ar dalībvalsts karogu, attiecīgā dalībvalstis nodrošina to, ka datus, kuri kuģu satelītnovērošanas sistēmā (VMS) reģistrēti saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2244/2003 (14), reālā laikā elektroniski pārsūta NAFO Sekretariātam.

2.   Ja inspektors NAFO pārvaldības apgabalā ievēro kuģi, par kuru viņš atbilstīgi NAFO saglabāšanas un izpildes pasākumiem nav saņēmis VMS datus, inspektors tūlīt dara to zināmu kuģa kapteinim un NAFO izpildsekretāram.

18. pants

Pārkraušana

1.   Kopienas kuģi neveic pārkraušanas darbības NAFO pārvaldības apgabalā, ja vien tie iepriekš nav saņēmuši attiecīgu atļauju no to karoga dalībvalsts kompetentajām iestādēm.

2.   Kopienas kuģi nepārkrauj zivis no kuģa vai kuģī, kas nav Līgumslēdzējas puses kuģis un kas ir redzēts vai citādi identificēts kā tāds, kurš veicis zvejas darbības NAFO pārvaldības apgabalā.

3.   Kopienas kuģi ziņo savām kompetentajām iestādēm par katru pārkraušanu, ko veic NAFO pārvaldības apgabalā. Kuģi, no kuriem pārkrauj, ziņo par to vismaz divdesmit četras stundas iepriekš, bet saņēmējkuģi – ne vēlāk kā vienu stundu pēc pārkraušanas.

4.   Šā panta 3. punktā minētajā ziņojumā iekļauj laiku, ģeogrāfisko atrašanās vietu, kopējo svaru pa izkraujamām vai iekraujamām sugām kilogramos, kā arī pārkraušanā iesaistīto kuģu radio izsaukuma signālu.

5.   Saņēmējkuģis vismaz 24 stundas pirms izkraušanas darbiem paziņo uz kuģa esošo kopējo nozveju un izkraujamo zivju kopsvaru, kā arī ostas nosaukumu un paredzamo izkraušanas laiku.

6.   Dalībvalstis nekavējoties nosūta 3. un 5. punktā minētos ziņojumus Komisijai, kas tos tūlīt pārsūta NAFO Sekretariātam.

19. pants

Zvejas un zvejas produkcijas žurnāli un nozvejas glabāšanas plāns

1.   Kuģu kapteiņi papildus Regulas (EEK) Nr. 2847/93 6., 8., 11. un 12. panta prasību izpildei zvejas žurnālā ieraksta IV pielikumā minēto informāciju.

2.   Kopienas kuģa kapteiņi Regulas (EEK) Nr. 2847/93 15. panta 1. punktā minēto sugu nozveju reģistrē:

a)	zvejas produkcijas žurnālā, kurā atzīmē kopējo uz kuģa paturēto produkcijas daudzumu pa sugām, norādot produkcijas svaru, kas izteikts kilogramos;

b)

nozvejas glabāšanas plānā, kurā norāda dažādu sugu izvietojumu kuģa tilpnēs. Attiecībā uz garnelēm uz kuģa ir nozvejas glabāšanas plāns, kurā atsevišķi norādīta 3L un 3M rajonā iegūto garneļu glabāšanas vieta, kā arī uz kuģa glabāto garneļu daudzums pa rajoniem, norādot produkcijas svaru, kas izteikts kilogramos.

3.   Šā panta 2. punktā minēto zvejas produkcijas žurnālu un nozvejas glabāšanas plānu atjaunina katru dienu par iepriekšējo dienu no pulksten 00.00 (UTC) līdz pulksten 24.00 (UTC), un tie atrodas uz kuģa, līdz kuģis ir pilnīgi izkrauts.

4.   Kopienas kuģa kapteinis sniedz palīdzību, kas vajadzīga, lai pārbaudītu zvejas produkcijas žurnālā reģistrēto daudzumu un uz kuģa glabātās apstrādātās produkcijas daudzumu atbilstību.

5.   Dalībvalstis ik pēc diviem gadiem apliecina ietilpības plāna pareizību visiem kuģiem, kam atļauts zvejot saskaņā ar 12. pantu. Kuģa kapteinis nodrošina to, ka tāda apliecinājuma kopija atrodas uz kuģa, un to pēc pieprasījuma uzrāda inspektoram.

20. pants

Produktu marķēšana un atsevišķa glabāšana

1.   Visas apstrādātās zivis, kas iegūtas NAFO pārvaldības apgabalā, marķē tā, lai būtu iespējams identificēt katru sugu un produktu kategoriju, kā minēts 1. pantā Padomes Regulā (EK) Nr. 104/2000 (1999. gada 17. decembris) par zivsaimniecības un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju (15), un – attiecībā uz garnelēm – lai būtu iespējams identificēt nozvejas datumu. Turklāt tās marķē kā nozvejotas NAFO pārvaldības apgabalā.

2.   Visas garneles, kas nozvejotas 3L rajonā, un visus melnos paltusus, kas nozvejoti 2. apakšapgabalā un 3KLMNO rajonos, marķē kā nozvejotus attiecīgajās zonās.

3.   Ņemot vērā kuģa kapteiņa likumīgo atbildību par drošību un navigāciju, piemēro šādus noteikumus:

a)	visas nozvejas, kas iegūtas NAFO pārvaldības apgabalā, glabā atsevišķi no nozvejām, kas iegūtas ārpus šī apgabala. Tās skaidri atdala no citām, piemēram, ar plastikātu, saplāksni vai tīkla linumu;

b)	vienas sugas nozvejas var glabāt vairākās tilpnes daļās, bet vietām, kur tās glabā, jābūt skaidri norādītām 19. pantā minētajā nozvejas glabāšanas plānā.

21. pants

Ziņojumi par nozveju

1.   Kopienas zvejas kuģu kapteiņi savas karoga dalībvalsts Zvejas uzraudzības centram (FMC) nosūta ziņojumus par nozveju saskaņā ar 2. punktu.

2.   Ziņojumos par nozveju iekļauj šādu informāciju:

a)

nozvejas daudzumus uz kuģa laikā, kad Kopienas zvejas kuģi iebrauc NAFO pārvaldības apgabalā. Ziņojumus pārraida ne agrāk kā divpadsmit stundas un ne vēlāk kā sešas stundas pirms katras reizes, kad attiecīgais kuģis iebrauc NAFO pārvaldības apgabalā, un tajos norāda dienu, laiku, kuģa ģeogrāfisko atrašanās vietu, neapstrādātu zivju kopsvaru pa sugām, ieskaitot specializētās zvejas zivis;

b)	garneles, kas katrā konkrētā dienā nozvejotas 3L rajonā. Datus pārraida ne vēlāk kā pulksten 12.00 (UTC) nākamajā dienā pēc attiecīgās nozvejas;

c)	katru otro pirmdienu – informāciju par sarkanasaru nozveju 2. apakšapgabalā un 1F, 3K un 3M rajonā, kas gūta divu nedēļu laikposmā, kurš beidzas iepriekšējā svētdienā pulksten 24.00. Ja kopējā nozveja sasniedz 50 % no KPN, attiecīgu ziņojumu sniedz katru pirmdienu;

d)

nozvejas daudzumus, kas atrodas uz kuģa, kad tas izbrauc no NAFO pārvaldības apgabala. Datus pārraida ne agrāk kā astoņas stundas pirms un ne vēlāk kā sešas stundas pēc katras reizes, kad attiecīgais kuģis izbrauc no NAFO pārvaldības apgabala, un tajos norāda dienu, laiku, kuģa ģeogrāfisko atrašanās vietu un neapstrādātu zivju kopsvaru pa sugām;

e)

katrā zivju pārkraušanas reizē iekrautos un izkrautos daudzumus laikā, kad kuģis atradās NAFO pārvaldības apgabalā. Kuģi, no kuriem pārkrauj, pārraida minētos datus ne vēlāk kā 24 stundas pirms pārkraušanas. Saņēmējkuģi minētos datus pārraida ne vēlāk kā vienu stundu pēc pārkraušanas. Ziņojumos norāda pārkraušanas dienu, laiku, ģeogrāfisko atrašanās vietu un kopējo neapstrādāto zivju kopsvaru pa iekraujamām un izkraujamām sugām kilogramos, kā arī pārkraušanā iesaistīto kuģu radio izsaukuma signālus. Saņēmējkuģis vismaz 24 stundas pirms izkraušanas darbiem paziņo kopējo nozveju, kas atrodas uz kuģa, izkraujamo zivju kopsvaru, ostas nosaukumu un paredzēto izkraušanas laiku.

3.   Katra dalībvalsts pēc minēto ziņojumu saņemšanas tos elektroniski pārsūta Komisijai, kas pārsūta attiecīgos ziņojumus NAFO Sekretariātam.

4.   Dalībvalstis ziņojumos par nozveju ietverto informāciju reģistrē Regulas (EEK) Nr. 2847/93 19. panta 2. punktā minētajā datubāzē.

5.   Sīki izstrādāti noteikumi par 2. punktā minētās informācijas sūtīšanas formātu un specifikācijām ir izklāstīti VII pielikumā.

22. pants

Kopējās nozvejas un zvejas piepūles ziņojumi

1.   Katra dalībvalsts līdz katra mēneša 15. datumam datorlasāmā formā paziņo Komisijai šādu informāciju:

a)	II pielikumā norādīto krājumu apjomus, kuri ir izkrauti;

b)	to zvejas dienu skaitu, kuras iepriekšējā mēnesī ir izmantotas garneļu zvejai 3M rajonā;

c)	jebkādu informāciju, kas iegūta saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2847/93 11. un 12. pantu.

2.   Komisija apkopo 1. punktā minētos datus par visām dalībvalstīm un nosūta tādu apkopojumu NAFO Sekretariātam 30 dienās pēc tā kalendārā mēneša beigām, kurā nozveja ir gūta.

2. IEDAĻA

Novērotāji

23. pants

Novērotāju norīkošana

1.   Dalībvalstis norīko novērotājus uz visiem saviem zvejas kuģiem, kas veic vai gatavojas veikt zvejas darbības NAFO pārvaldības apgabalā. Novērotāji uz zvejas kuģiem, uz kuriem tie ir norīkoti, atrodas tik ilgi, līdz viņus nomaina citi novērotāji.

2.   Izņemot nepārvaramas varas apstākļus, zvejas kuģiem, uz kuriem nav novērotāju, ir aizliegts sākt vai turpināt zveju NAFO pārvaldības apgabalā.

3.   Novērotājiem jābūt atbilstīgi kvalificētiem un pieredzējušiem. Viņiem ir vajadzīgas šādas iemaņas:

a)	pietiekama pieredze, lai varētu identificēt sugas un zvejas rīkus;

b)	navigācijas prasmes;

c)	pietiekamas zināšanas par NAFO saglabāšanas un izpildes pasākumiem;

d)	spējas veikt vienkāršus zinātniskus uzdevumus, piemēram, savākt vajadzīgos paraugus, kā arī tos pareizi novērot un reģistrēt;

e)	novērojamā kuģa karoga valsts valodas pietiekamas zināšanas.

4.   Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai novērotājus paredzētajā laikā un vietā uzņemtu uz zvejas kuģiem un novērošanas termiņa beigās sekmētu viņu aizbraukšanu.

5.   Dalībvalstis ik gadu līdz 20. janvārim un turpmāk tūlīt pēc katra jauna novērotāja norīkošanas iesniedz Komisijai to novērotāju sarakstu, kurus tās norīkojušas saskaņā ar 1. punktu.

24. pants

Novērotāju galvenais uzdevums

1.   Novērotāji pārrauga to, kā zvejas kuģi ievēro attiecīgos NAFO saglabāšanas un izpildes pasākumus.

2.   Novērojumus veic tikai NAFO pārvaldības apgabalā.

25. pants

Ierakstu veikšana

Novērotāji:

a)	aizpilda dienas veidlapu par kuģa zvejas darbībām, iekļaujot vismaz to informāciju, kas paredzēta VIII pielikumā ietvertajā paraugā;

b)	reģistrē kuģa kapteiņa izmantotos zvejas rīkus, linuma acs izmēru un piestiprinājumus zvejas rīkiem.

26. pants

Nozvejas pārraudzība

1.   Novērotāji:

a)	novēro un novērtē katru atsevišķā reizē gūto nozveju (vieta, dziļums, laiks, kādu zvejas rīks atrodas ūdenī);

b)	nosaka nozvejas sastāvu;

c)	pārrauga izmetumus, piezveju un mazizmēra zivju nozveju;

d)	pārbauda ierakstus zvejas žurnālā un zvejas produkcijas žurnālā; pārbaudot zvejas produkcijas žurnālu, izmanto kapteiņa piemēroto pārrēķina koeficientu;

e)	pārbauda nosūtītos nozvejas ziņojumus.

2.   Veicot zivju izmetumu, piezvejas un mazizmēra zivju nozvejas pārraudzību saskaņā ar 1. punkta c) apakšpunktu, novērotāji vāc datus par zivju izmetumiem un mazizmēra zivju paturēšanu uz kuģa, pēc iespējas vācot paraugus šādā veidā:

a)	attiecībā uz katru zvejas rīku iemetienu norāda novērtējumu par kopējo nozveju pa sugām, norādot to svaru, un papildus – par izmestajām zivīm pa sugām, norādot to svaru;

b)	no katra 10. zvejas rīku iemetiena ņem visu sugu paraugus, papildus parauga svaram norādot arī zivju skaitu, sadalot tās pēc garuma, gan tajā nozvejas daļā, ko paredzēts izkraut, gan tajā, ko izmet jūrā;

c)	visos gadījumos, kad maina zvejas vietu saskaņā ar 5. un 6. pantu.

27. pants

Citi īpaši uzdevumi

Novērotāji:

a)	pārbauda kuģa atrašanās vietu zvejas darbību laikā;

b)	attiecīgā gadījumā pārrauga pārkraušanu no kuģiem, ar kuriem noslēgti fraktēšanas līgumi saskaņā ar 14. pantu;

c)	pārrauga atrašanās vietas reģistrēšanas automātisko iekārtu darbību, ja tādas ir uz novērojamā kuģa un ja tās izmanto;

d)	veic zinātnisko darbu un vāc paraugus, ja to lūdz NAFO Zvejniecības komisija vai novērojamā kuģa karoga valsts attiecīgās iestādes.

28. pants

Novērotāja ziņojumi

1.   Novērotāji 20 dienās pēc katra zvejas reisa iesniedz ziņojumu Komisijai un norīkotājas dalībvalsts kompetentajām iestādēm. Ja novērotāja norīkojums beidzas pirms zvejas reisa beigām, ziņojumu par norīkojuma periodu Komisijai un dalībvalsts kompetentajām iestādēm iesniedz 20 dienās pēc norīkojuma beigām. Ziņojumā apkopo galvenos novērotāja iegūtos datus. Ziņojumu nosūta Komisijai, kas to pārsūta NAFO Sekretariātam.

2.   Ja ir aizdomas par nopietniem pārkāpumiem, novērotāji par to ziņo 24 stundu laikā. Tādus ziņojumus sūta NAFO pārvaldības apgabalā esošajam NAFO inspekcijas kuģim, kas par iespējamo pārkāpumu ziņo NAFO izpildsekretāram. Sūtot ziņojumus inspekcijas kuģim, novērotāji izmanto apstiprinātu kodu.

29. pants

Piesardzības pasākumi

1.   Novērotāji veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka viņu klātbūtne uz zvejas kuģiem nekavē vai netraucē kuģu pareizu darbību, ieskaitot zvejas darbības.

2.   Novērotāji saudzē īpašumu un iekārtas, kas atrodas uz zvejas kuģiem, un ievēro visu ar minētajiem kuģiem saistīto dokumentu konfidencialitāti.

30. pants

Kuģa kapteiņa pienākumi

1.   Kopienas zvejas kuģu kapteiņi uzņem norīkotos novērotājus uz kuģa un sadarbojas ar viņiem, lai, atrodoties uz kuģa, novērotāji varētu pildīt savus pienākumus.

2.   Kuģa kapteinis, uz kura kuģa ir norīkots novērotājs, veic visus vajadzīgos pasākumus, lai atvieglotu novērotāja ierašanos un aizbraukšanu. Novērotājam uz kuģa nodrošina atbilstīgus un piemērotus uzturēšanās apstākļus un darba iespējas.

3.   Lai sekmētu novērotāja pienākumu izpildi, kuģa kapteinis viņam nodrošina piekļuvi kuģa dokumentiem (zvejas žurnālam, zvejas produkcijas žurnālam, ietilpības plānam un nozvejas glabāšanas plānam) un dažādām kuģa daļām, vajadzības gadījumā arī tām, kurās glabā paturēto vai izmešanai paredzēto nozveju.

4.   Kuģa kapteini laikus informē par novērotāju uzņemšanas laiku un vietu, kā arī par iespējamo novērošanas ilgumu.

5.   Pēc novērotā kuģa kapteiņa lūguma viņam var iesniegt 27. panta 1. punktā minētā novērotāja ziņojuma eksemplāru.

31. pants

Izmaksas

Dalībvalstis sedz visas izmaksas, kas rodas, novērotājiem darbojoties saskaņā ar šīs iedaļas noteikumiem. Attiecīgās izmaksas dalībvalstis var pilnībā vai daļēji piedzīt no kuģu operatoriem.

32. pants

Turpmāki pasākumi

1.   Dalībvalsts kompetentās iestādes, kas saņem novērotāja pārskatu saskaņā ar 27. pantu, novērtē tā saturu un secinājumus.

2.   Ja ziņojumā norādīts, ka novērotā kuģa zvejas prakse neatbilst NAFO saglabāšanas un izpildes pasākumiem, 1. punktā minētās iestādes attiecīgi rīkojas, lai izmeklētu konkrēto lietu un novērstu tādas prakses atkārtošanos.

3. IEDAĻA

Novērotāju, satelītnovērošanas un elektroniskas ziņošanas programma

33. pants

Piemērošanas noteikumi

1.   Atkāpjoties no 23. panta noteikumiem, dalībvalstis var atļaut zvejas kuģiem, kas kuģo ar to karogu, uzsākt un veikt zvejas darbības NAFO pārvaldības apgabalā arī tad, ja kuģim nav norīkots novērotājs, saskaņā ar šajā iedaļā ietvertajiem noteikumiem.

2.   Kuģi var veikt zvejas darbības bez novērotāja atbilstīgi 1. punktam, ja vien ir ievērotas šādas prasības:

a)	kuģī ir uzstādītas vajadzīgās tehniskās iekārtas, lai varētu sūtīt elektroniskus novērošanas pārskatus un nozvejas ziņojumus;

b)	tehniskās iekārtas, kas minētas a) apakšpunktā, ir sekmīgi pārbaudītas; NAFO Sekretariāts un inspekcijas kuģis, kas atrodas NAFO pārvaldības apgabalā, ir apliecinājuši to 100 % uzticamību; un

c)	VMS ziņojumus sūta vienu reizi stundā.

34. pants

Dalībvalstu pienākumi

1.   Dalībvalstis vismaz 30 dienas pirms zvejas sezonas sākuma paziņo Komisijai to kuģu nosaukumus, kam paredzēts piemērot šīs iedaļas noteikumus. Komisija šo informāciju tūlīt nosūta NAFO Sekretariātam.

2.   Dalībvalstis paziņo Komisijai to kuģu nosaukumus, kas piemēro šīs iedaļas noteikumus, un laikposmu, kādā kuģim nav norīkots novērotājs. Komisija šo informāciju tūlīt nosūta NAFO Sekretariātam.

3.   Ja dalībvalsts kuģim vai kuģiem piemēro šīs iedaļas noteikumus, dalībvalsts atļauj attiecīgajam kuģim veikt zvejas darbības NAFO pārvaldības apgabalā bez novērotāja ne vairāk kā 75 % no laika, ko gada laikā attiecīgais kuģis vai kuģi darbojas pārvaldības apgabalā.

4.   To kuģu vidū, kas kuģo ar attiecīgās dalībvalsts karogu, dalībvalstis katrā zvejas veidā, kurā kuģi ir iesaistīti, nodrošina līdzsvaru starp kuģiem, kuri darbojas ar novērotāju un bez tā.

35. pants

Kapteiņu un novērotāju pienākums

1.   Kuģu kapteiņi un novērotāji, kas piemēro šīs iedaļas noteikumus, ik dienas nosūta ziņojumus par katru rajonu.

2.   Dienas ziņojumus ar karoga dalībvalsts FMC starpniecību nosūta NAFO Sekretariātam ne vēlāk kā pulksten 12.00 (UTC). Ziņojumā iekļaujamais laikposms ir iepriekšējā diena no pulksten 00.01 līdz pulksten 24.00.

3.   Kapteiņa dienas ziņojumā ietvertā nozveja atbilst zvejas žurnālā reģistrētajiem datiem.

4.   Dienas ziņojumos attiecīgos gadījumos iekļauj šādas kategorijas (ar sadalījumu pa rajoniem):

a)	uz kuģa paturēto sugu dienas nozveju;

b)	izmetumus;

c)	mazizmēra zivis.

5.   Dienas nozvejas ziņojumu (CAX) un novērotāja (OBR) ziņojumu paraugi ir iekļauti XIV pielikuma a) daļā.

6.   Novērotāji kuģos, kam piemēro šīs iedaļas noteikumus, papildus to pienākumu veikšanai, kas paredzēti III nodaļas 2. iedaļā, ik dienas ar FMC starpniecību elektroniski ziņo NAFO Sekretariātam (OBR ziņojums) par to pienākumu veikšanu, kas izklāstīti 26. panta 1. punktā.

36. pants

Tehniska kļūme

Ja nedarbojas dienas ziņojumu nosūtīšanas FMC un saņemšanas elektroniskie līdzekļi, kapteinis un novērotājs turpina ziņojumu sniegšanu katru dienu, izmantojot citus līdzekļus, un uz kuģa veido to rakstisku reģistru, kas pieejams inspektoriem.

37. pants

Pārkāpumi

Ja ir aizdomas, ka kuģis, uz kura nav novērotāja, ir izdarījis pārkāpumu, piemēro IV nodaļas 5. iedaļas noteikumus. Ja pēc attiecīgā pārkāpuma kuģa reiss netiek mainīts, uz kuģi nekavējoties dodas novērotājs.

38. pants

Īstenošanas ziņojums

Katra dalībvalsts ik gadu ne vēlāk kā 15. februārī iesniedz Komisijai ziņojumu par šīs iedaļas noteikumu īstenošanu. Minētajā ziņojumā cita starpā iekļauj informāciju par to, kā attiecīgie kuģi ir izpildījuši noteikumus, tostarp salīdzinot kuģus ar novērotājiem un bez tiem, un informāciju par iespējamiem nozares un dalībvalstu izmaksu ietaupījumiem, mijiedarbību ar citiem kontroles mehānismiem, kā arī pašreizējo sistēmu tehnisko darbību un uzticamību.

IV NODAĻA

INSPEKCIJA UN UZRAUDZĪBA JŪRĀ

1. IEDAĻA

Vispārīgi noteikumi

39. pants

Vispārīgi inspekcijas un uzraudzības noteikumi

1.   Komisija un/vai dalībvalstis norīko inspektorus, lai veiktu uzraudzību un inspekciju NAFO pārvaldības apgabalā saskaņā ar NAFO saglabāšanas un izpildes pasākumiem. Tās var norīkot arī praktikantus, kas pavada inspektorus.

2.   Dalībvalstis un Komisija nodrošina to, ka inspektori pilda savus pienākumus saskaņā ar NAFO programmas noteikumiem. Inspektoru darbu kontrolē attiecīgās kompetentās iestādes, un viņi atrodas šo iestāžu pakļautībā.

3.   Katra dalībvalsts un Komisija nodrošina to, ka Kopienas inspektoru veiktās inspekcijas nav diskriminējošas un notiek saskaņā ar NAFO saglabāšanas un izpildes pasākumiem.

4.   Inspekciju skaits ir atkarīgs no NAFO pārvaldības apgabalā esošo Līgumslēdzēju pušu kuģu skaita, ņemot vērā laiku, kas pavadīts attiecīgajā apgabalā, nozvejas apjomus un to, kā iepriekš ir ievēroti noteikumi.

5.   Papildus NAFO saglabāšanas un izpildes pasākumos paredzētajām funkcijām Kopienas inspektori NAFO pārvaldības apgabalā pārbauda, vai Kopienas kuģi ievēro visus citus Kopienas noteiktos saglabāšanas un kontroles pasākumus, kas attiecas uz minētajiem kuģiem.

6.   Inspektoru var norīkot darbā uz jebkura dalībvalsts kuģa, kas veic vai gatavojas veikt inspekcijas pienākumus NAFO pārvaldības apgabalā.

7.   Inspektori, kas darbojas NAFO pārvaldības apgabalā, regulāri koordinē savu darbību ar citiem NAFO inspektoriem, kas strādā NAFO pārvaldības apgabalā, lai apmainītos ar informāciju par novērotajiem kuģiem, kuģu apmeklējumiem vai ar citu attiecīgu informāciju.

40. pants

Inspekcijas līdzekļi

Dalībvalstis vai Komisija saviem inspektoriem nodrošina piemērotus līdzekļus, lai tie varētu veikt ar uzraudzību un inspekciju saistītus uzdevumus. Tālab tās norīko inspekcijas kuģus darbam saistībā ar NAFO programmu.

41. pants

Programmu izstrāde

1.   Uzraudzības un inspekcijas darbības Kopienā koordinē Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūra. Šim nolūkam tā kopā ar attiecīgajām dalībvalstīm var izstrādāt kopējas operatīvās uzraudzības un inspekcijas programmas. Dalībvalstis, kuru kuģi veic zvejas darbības NAFO pārvaldības apgabalā, pieņem vajadzīgos pasākumus, lai veicinātu minēto programmu īstenošanu, jo īpaši attiecībā uz vajadzīgajiem cilvēku un materiālajiem resursiem, kā arī laikposmiem un zonām, kuros attiecīgos resursus izmantos.

2.   Izstrādājot kopīgas operatīvās uzraudzības un inspekcijas programmas, Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūra un dalībvalstis nodrošina, ka, ja kādā konkrētā laikā zvejas darbības NAFO pārvaldības apgabalā veic vairāk nekā 15 Kopienas zvejas kuģi, attiecīgajā apgabalā atrodas arī inspekcijas kuģis vai arī ir noslēgta vienošanās ar citu Līgumslēdzēju pusi par to, ka tā nodrošina inspekcijas kuģa klātbūtni.

3.   Dalībvalstis katru gadu līdz 15. oktobrim Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūrai paziņo inspektoru vārdus un inspekcijas kuģu nosaukumus, ko tās nākamajā gadā paredz norīkot darbam NAFO programmā. Minētajā paziņojumā norāda vārdu un uzvārdu, radio izsaukuma signālu un norīkoto inspekcijas kuģu sakaru iespējas. Izmantojot šo informāciju, Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūra, sadarbojoties ar dalībvalstīm, izveido plānu attiecībā uz Kopienas dalību NAFO programmā nākamajā kalendārajā gadā un nosūta to NAFO Sekretariātam un dalībvalstīm.

4.   Dalībvalstis elektroniski dara zināmu Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūrai inspekcijas kuģu darbības sākuma un beigu datumu un laiku.

2. IEDAĻA

Uzraudzības procedūra

42. pants

Uzraudzības procedūra

1.   Inspektori veic uzraudzību, novērojot zvejas kuģus no kuģa, kas norīkots darbam NAFO programmā. Ja, veicot NAFO Līgumslēdzējas puses kuģa novērošanu, inspektors konstatē, ka novērojumi neatbilst kādai viņa rīcībā esošai informācijai, viņš reģistrē attiecīgos novērojumus uzraudzības ziņojumā, izmantojot paraugu, kas ietverts XI pielikumā, un nosūta minēto ziņojumu attiecīgajām iestādēm. Ziņojumā iekļauj kuģa fotoattēlus, kuros iekļauj kuģa ģeogrāfisko atrašanās vietu, attēla uzņemšanas datumu un laiku.

2.   Minēto uzraudzības ziņojumu elektroniskā formā dalībvalstis tūlīt nosūta novērotā kuģa karoga valstij vai minētās valsts norādītajām iestādēm, ko paziņojis NAFO Sekretariāts, NAFO Sekretariātam un Komisijai. Pēc attiecīgā kuģa karoga valsts pieprasījuma dalībvalstis tai nosūta arī katra uzraudzības ziņojuma oriģināleksemplāru.

3.   Dalībvalstis, saņēmušas uzraudzības ziņojumu par savas valsts kuģiem, tūlīt rīkojas un veic vajadzīgo papildu izmeklēšanu, lai izlemtu par turpmāku pasākumu veikšanu.

4.   Dalībvalstis katru gadu līdz 15. februārim Komisijai sniedz pārskatu par pasākumiem, ko tās veikušas saistībā ar uzraudzības ziņojumiem, kuros iepriekšējā gadā minēti attiecīgo dalībvalstu kuģi. Ja papildu pasākumi ietver noteiktas sankcijas, tās ir sīki jāapraksta. Komisija katru gadu līdz 1. martam nosūta minēto informāciju NAFO Sekretariātam.

3. IEDAĻA

Inspekcijas procedūra

43. pants

Vispārīgi noteikumi

1.   Veicot inspekciju dienasgaismā normālas redzamības apstākļos, inspekcijas kuģi izstāda NAFO vimpeli, kas liecina, ka notiek inspekcija saskaņā ar NAFO programmu. Uz kuģiem, kuros atrodas inspektori, arī izstāda vimpeli, kas var būt divreiz mazāks.

2.   Veicot pētniecības kuģu inspekciju, pārbauda tikai to, vai kuģis neveic komerciālu zvejas darbību.

3.   Inspektoram atrodoties uz kuģa un veicot inspekciju, viņš netraucē kuģa kapteinim sazināties ar kuģa karoga valsts iestādēm.

4.   Inspekcijas kuģi manevrē drošā attālumā no zvejas kuģa atbilstīgi labas kuģošanas prakses noteikumiem.

5.   Inspektori izvairās lietot spēku, izņemot gadījumus, kad atbilstīgā apjomā tas vajadzīgs viņu drošībai. Veicot pārbaudes uz zvejas kuģiem, inspektori nenēsā šaujamieročus.

6.   Inspekciju veic tā, lai pēc iespējas neradītu traucējumus vai neērtības kuģim, tā darbībai un nozvejas gūšanai.

44. pants

Inspektoru uzkāpšana uz kuģa

1.   Inspektoriem un praktikantiem uzkāpjot uz zvejas kuģa, viņiem līdzi ir NAFO Sekretariāta izsniegts identifikācijas dokuments, ko viņi uzrāda.

2.   Inspektors neuzkāpj uz kuģa bez iepriekšēja brīdinājuma, ko attiecīgajam kuģim pārraida pa radio, vai, nepārraidot attiecīgu starptautiskā signālu koda signālu, papildus sniedzot ziņas par inspektoru grupu un inspekcijas kuģi.

3.   Inspektori nelūdz, lai kuģis, uz kura klāja tie uzkāpj, zvejas laikā apstājas vai manevrē, ne arī – lai aptur zvejas rīku iemešanu vai izcelšanu. Inspektori tomēr var lūgt, lai pārtrauc vai aizkavē zvejas rīku iemešanu, kamēr viņi uzkāpj uz kuģa, taču kavēšanās ilgums nekad nedrīkst pārsniegt 30 minūtes pēc 2. punktā minētā signāla saņemšanas.

45. pants

Inspektoru darbība uz kuģa

1.   Inspekcijas grupā ir ne vairāk kā divi inspektori. Ja apstākļi uz kuģa to ļauj, inspektorus var pavadīt praktikants, ko stāda priekšā zvejas kuģa kapteinim. Praktikantam ir atļauts tikai vērot inspektoru darbu.

2.   Inspekcijas ilgums nepārsniedz trīs stundas vai arī laiku, kamēr zvejas rīku un nozveju izceļ un pārbauda, atkarībā no tā, kas ir ilgāk. Ja atklāj pārkāpumu, inspektori var palikt uz kuģa tik ilgi, cik vajadzīgs, lai viņi varētu izpildīt 48. un 51. pantā minētos pienākumus. Inspektori atstāj kuģi vienas stundas laikā pēc sākotnējās inspekcijas pabeigšanas vai, attiecīgā gadījumā, tad, kad viņi ir izpildījuši savus pienākumus saskaņā ar 48. pantu.

3.   Veic piesardzības pasākumus, lai nebojātu iepakojumu, iesaiņojumu, kastes vai citu taru un tās saturu. Kastes un taru atver tā, lai būtu vieglāk ātri veikt to otrreizēju noplombēšanu, atkārtotu pakošanu un novietošanu atpakaļ glabātavā.

4.   Inspektori zvejas produkcijas žurnāla ierakstus par produkcijas svaru pārrēķina dzīvsvarā, lai varētu tos salīdzināt ar žurnāla ierakstiem, kuros reģistrēts dzīvsvars. Inspektori izmanto tos pašus pārrēķina koeficientus, ko izmanto kuģa kapteinis.

5.   Inspektoriem ir atļauts pārbaudīt visas attiecīgās zvejas kuģa vietas, klājus un telpas, apstrādāto un neapstrādāto nozveju, tīklus un citus zvejas rīkus, aprīkojumu un visus attiecīgos dokumentus, kas vajadzīgi, lai pārbaudītu atbilstību NAFO saglabāšanas un izpildes pasākumiem.

6.   Inspekcijas laikā inspektori var lūgt kuģa kapteiņa palīdzību, kas viņiem var būt vajadzīga. Kapteinis var izdarīt piezīmes par inspekcijas ziņojumu, kas inspektoriem pēc inspekcijas beigšanas ir jāparaksta. Zvejas kuģa kapteinis saņem inspekcijas ziņojuma kopiju.

46. pants

Inspekcijas ziņojumu sagatavošana

1.   Inspektori sagatavo inspekcijas ziņojumu, izmantojot IX pielikumā norādīto paraugu, un nosūta to attiecīgajām iestādēm.

2.   Izmantojot zvejas žurnālu ierakstus par attiecīgo zvejas reisu, inspektori apkopo ziņas par kuģa nozveju NAFO pārvaldības apgabalā pa sugām un pa rajoniem un kopsavilkumu iekļauj inspekcijas ziņojuma 14. punktā.

3.   Ja ir atšķirības starp reģistrēto nozveju un inspektora veikto novērtējumu, inspektors var atkārtoti pārbaudīt aprēķinus, procedūras, attiecīgos dokumentus un nozveju, kas atrodas uz kuģa. Jebkādas atšķirības norāda inspekcijas ziņojuma 18. punktā.

47. pants

Zvejas kuģa kapteiņa pienākumi inspekcijas laikā

Ja uz Kopienas zvejas kuģa ierodas inspektors un to pārbauda, kuģa kapteinis:

a)	veicina inspektora drošu uzkāpšanu uz kuģa saskaņā ar labas kuģošanas prakses noteikumiem, ja no kuģa vai helikoptera, ar ko ierodas inspektors, ir saņemts atbilstīgs starptautiskā signālu koda signāls;

b)	nodrošina aizborta kāpnes, kas atbilst Starptautiskās Jūrniecības organizācijas ieteikumiem par loča trapiem;

c)	sadarbojas ar inspektoriem un palīdz veikt zvejas kuģa inspekciju, kas notiek atbilstīgi šai regulā noteiktajām procedūrām; garantē inspektoru drošību un nekavē tos, nedraud inspektoriem un netraucē viņiem veikt savus pienākumus;

d)	ļauj inspektoriem sazināties ar karoga valsts un inspekcijas valsts iestādēm;

e)

nodrošina pieeju kuģa vietām, klājiem, telpām, apstrādātajai un neapstrādātajai nozvejai, tīkliem un citiem zvejas rīkiem, iekārtām, reģistrācijas dokumentiem, zivju glabāšanas telpu plāniem vai aprakstiem, zvejas produkcijas žurnāliem un nozvejas glabāšanas plāniem un jebkuriem citiem attiecīgiem dokumentiem, kā arī pēc iespējas un saprātīgās robežās palīdz pārliecināties par to, vai glabāšana atbilst zvejas glabāšanas plāniem;

f)	sekmē inspektoru drošu nokāpšanu no kuģa.

48. pants

Inspekcijas ziņojumu nosūtīšana

1.   Dalībvalsts, kas veic inspekciju, 20 dienās pēc inspekcijas kuģa atgriešanās ostā nosūta Komisijai NAFO inspekcijas ziņojuma oriģināleksemplāru, kas sagatavots saskaņā ar 45. panta 1. punktu. Komisija 30 dienās pēc inspekcijas kuģa atgriešanās ostā minēto ziņojumu pārsūta pārbaudītā kuģa karoga valstij un ziņojuma eksemplāru nosūta NAFO Sekretariātam.

2.   Pārkāpuma gadījumā vai ja ir atšķirības starp reģistrēto nozveju un inspektora veikto novērtējumu par nozveju, kas atrodas uz kuģa, inspekcijas ziņojuma oriģināleksemplāru kopā ar attiecīgiem apliecinājuma dokumentiem, tostarp uzņemto fotoattēlu eksemplāru, nosūta Komisijai iespējami drīz pēc inspekcijas kuģa atgriešanās ostā. Komisija 10 dienās pēc inspekcijas kuģa atgriešanās ostā minētos dokumentus nosūta pārbaudītā kuģa karoga valstij un dokumentu kopiju nosūta NAFO Sekretariātam.

3.   Šā panta 2. punktā minētajā gadījumā inspektors arī izdara paziņojumu, kas faktiski ir iepriekšējs paziņojums par iespējamo pārkāpumu. Minētajā paziņojumā ietver inspekcijas ziņojuma 16., 18. un 20. punktā norādīto informāciju un sīki apraksta apstākļus, kas pamato norādi uz pārkāpumu, un sniedz pierādījumus, kas to apstiprina. Kopienas inspektors nākamajā darba dienā pēc inspekcijas veikšanas minēto paziņojumu nosūta karoga valstij un – ar Komisijas starpniecību – NAFO Sekretariātam.

4.   Inspektori ik pēc 10 dienām iesniedz Komisijai sarakstu ar pārbaudītajiem kuģiem. Komisija reizi mēnesī izveido pārbaudīto kuģu sarakstu un nosūta to NAFO Sekretariātam.

4. IEDAĻA

Pārkāpumi

49. pants

Procedūras pārkāpuma gadījumā

1.   Ja inspektori konstatē NAFO saglabāšanas un izpildes pasākumu pārkāpumu, viņi rīkojas šādi:

a)	atzīmē pārkāpumu inspekcijas ziņojumā, apstiprina ierakstu ar savu parakstu un lūdz kuģa kapteiņa apstiprinājuma parakstu;

b)

izdara atzīmi zvejas žurnālā vai citā attiecīgā dokumentā, norādot atklātā pārkāpuma izdarīšanas datumu, vietu un veidu, un apstiprina to ar parakstu. Inspektors var veikt norakstu no jebkura būtiska ieraksta zvejas žurnālā vai citā attiecīgā dokumentā un pieprasīt, lai kuģa kapteinis rakstiski apliecina tā autentiskumu katrā noraksta lappusē;

c)	ja vajadzīgs, viņš var dokumentēt pārkāpumu, fotografējot zvejas rīkus un nozveju. Tādā gadījumā inspektors vienu fotoattēla eksemplāru atdod kuģa kapteinim un otru eksemplāru pievieno ziņojumam;

d)	tūlīt mēģina sazināties ar pārbaudītā zvejas kuģa karoga valsts inspektoru vai kompetentajām iestādēm;

e)	inspekcijas ziņojumu, kā arī 47. panta 3. punktā minēto iepriekšējo paziņojumu par pārkāpumu nekavējoties pārsūta savām iestādēm.

2.   Inspektori var lūgt, lai kuģa kapteinis noņem jebkuru zvejas rīku daļu, kuras lietošana šķietami ir pretrunā NAFO saglabāšanas un izpildes pasākumiem. Inspektors saskaņā ar X pielikumu piestiprina NAFO inspekcijas plombu pie jebkuras zvejas rīku daļas, kuras lietošana šķietami ir pretrunā noteikumiem, un šo faktu reģistrē inspekcijas ziņojumā. Zvejas rīku kopā ar tam piestiprināto plombu glabā, līdz to ir apskatījušas kuģa Līgumslēdzējas puses valsts kompetentās iestādes.

50. pants

Turpmāki pasākumi pārkāpuma gadījumā

1.   Dalībvalsts kompetentās iestādes, kam paziņots par pārkāpumu, ko izdarījis kāds no dalībvalsts kuģiem, veic tūlītēju un pilnīgu attiecīgā pārkāpuma izmeklēšanu, lai iegūtu vajadzīgos pierādījumus, vajadzības gadījumā veicot arī attiecīgā kuģa fizisku pārbaudi.

2.   Ja nav ievēroti NAFO pieņemtie pasākumi, dalībvalsts kompetentās iestādes saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem veic tūlītējus juridiskus vai administratīvus pasākumus pret valstspiederīgajiem, kuri ir atbildīgi par kuģi, kas kuģo ar attiecīgās dalībvalsts karogu.

3.   Karoga dalībvalsts kompetentās iestādes nodrošina, lai atbilstīgi 2. punktam sāktās procedūras saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem spētu nodrošināt efektīvus pasākumus, kas ir atbilstīgi pārkāpuma smagumam, nodrošina prasību ievērošanu, atsavina atbildīgajiem pārkāpuma rezultātā iegūto ekonomisko labumu un efektīvi novērš turpmāku pārkāpumu izdarīšanu.

5. IEDAĻA

Nopietni pārkāpumi

51. pants

Nopietnu pārkāpumu saraksts

Par nopietniem pārkāpumiem uzskata:

a)	zveju, izmantojot kvotu “Citiem”, ja iepriekš par to neinformē NAFO izpildsekretāru vai ja to dara vairāk nekā septiņas darbdienas pēc tam, kad NAFO izpildsekretārs ir paziņojis, ka zveja, izmantojot kvotu “Citiem”, attiecīgajam krājumam vai sugai ir slēgta;

b)	tādu krājumu tiešu zveju, uz kuriem attiecas moratorijs vai kuru zveja ir aizliegta;

c)	specializētu krājumu vai sugu zveju pēc tam, kad pārbaudītā kuģa karoga valsts ir paziņojusi NAFO izpildsekretāram, ka tās kuģi pārtrauks attiecīgo krājumu vai sugu specializētu zveju;

d)	zveju slēgtā apgabalā vai zveju ar tādiem zvejas rīkiem, ko konkrētā apgabalā aizliegts lietot;

e)	pārkāpumus, kas saistīti ar linuma acs izmēru;

f)	zveju bez karoga valsts izsniegtas derīgas atļaujas;

g)	nepareizu nozvejas uzskaiti;

h)	satelītnovērošanas sistēmas darbības traucēšanu;

i)	nozvejas datu paziņošanas pārkāpumus;

j)	inspektoru vai novērotāju atturēšanu no viņu pienākumu izpildes.

52. pants

Inspektoru rīcība

1.   Ja inspektori konstatē, ka kuģis ir izdarījis nopietnu pārkāpumu, kas minēts 51. pantā, viņi par to tūlīt paziņo karoga valstij, savām iestādēm, Komisijai un NAFO Sekretariātam.

2.   Nopietna pārkāpuma gadījumā inspektori veic visus vajadzīgos pasākumus, lai garantētu pierādījumu drošību un saglabāšanu, arī aizplombējot kuģa tilpni turpmākai pārbaudei ostā, ja tas ir vajadzīgs. Pēc inspektora pieprasījuma kuģa kapteinis pārtrauc jebkādas zvejas darbības, ko inspektors uzskata par nopietnu pārkāpumu.

3.   Kamēr inspektors atrodas uz kuģa, kapteinis nedrīkst atsākt zveju, līdz inspektors pēc kuģa kapteiņa veiktajiem pasākumiem vai pēc sazināšanās ar pārbaudītā kuģa karoga valsts inspektoru vai kompetento iestādi ir guvis pamatotu pārliecību par to, ka attiecīgais nopietnais pārkāpums vairs neatkārtosies.

4.   Inspektori var palikt uz zvejas kuģa tik ilgi, cik vajadzīgs, lai gūtu attiecīgo informāciju par pārkāpumu. Minētajā laikposmā inspektori pabeidz pārbaudi un pēc tam atstāj kuģi. Tomēr inspektori var palikt uz kuģa, ja viņiem izdodas sazināties ar pārbaudītā kuģa Līgumslēdzējas puses kompetentajām iestādēm un ja attiecīgās iestādes piekrīt tam, ka inspektori paliek uz kuģa. Ja samērīgā laikposmā inspektori nevar sazināties ar kompetentajām iestādēm, viņi atstāj pārbaudīto kuģi un iespējami drīz sazinās ar minētajām iestādēm.

5.   Ar attiecīgās karoga valsts piekrišanu dalībvalsts, kas veic inspekciju, vai Komisija pieņem lēmumu par to, vai inspektors paliek uz kuģa pēc tā reisa maiņas saskaņā ar 54. panta 1. punktu. Dalībvalsts, kas veic inspekciju, un Komisija turklāt pieņem lēmumu par to, vai inspektors būs klāt kuģa pilnīgā inspekcijā, ko veic ostā saskaņā ar 54. panta 3. punktu. Dalībvalstis tūlīt informē Komisiju par lēmumiem, ko tās pieņēmušas saskaņā ar šo punktu.

53. pants

Karoga dalībvalsts pilnvarota inspektora veikta inspekcija

1.   Ja karoga dalībvalsts no inspektora saņem informāciju, kas apliecina aizdomas par to, ka zvejas kuģis, kas kuģo ar tās karogu, ir izdarījis nopietnu pārkāpumu, vai ja šādu informāciju saņem Komisija, tad karoga dalībvalsts un Komisija tūlīt par to informē viena otru.

2.   Pēc tam, kad karoga dalībvalsts ir saņēmusi paziņojumu no citas Līgumslēdzējas puses par nopietnu pārkāpumu, ko izdarījis Kopienas kuģis, karoga dalībvalsts sadarbībā ar Komisiju nodrošina, lai 72 stundu laikā kuģi pārbauda attiecīgi pilnvarots inspektors.

3.   Pilnvarotais inspektors uzkāpj uz attiecīgā zvejas kuģa, pārbauda pierādījumus par iespējamo pārkāpumu un iespējami drīz nosūta inspekcijas rezultātus attiecīgās karoga dalībvalsts kompetentajai iestādei un Komisijai.

54. pants

Kuģa reisa maiņa

1.   Pēc rezultātu paziņošanas un tad, ja iespējamais pārkāpums ir nopietns, pārbaudītā kuģa karoga dalībvalsts, ja to nosaka apstākļi, 24 stundu laikā pati pieprasa vai attiecīgi pilnvarotam inspektoram atļauj pieprasīt, lai kuģis dotos uz norādītu ostu. Šai ostai vajadzētu būt Sentdžonsai vai Halifaksai Kanādā, Sentpjērai Francijā vai kuģa piederības ostai, ja vien karoga dalībvalsts nenorāda citu ostu.

2.   Pēc karoga dalībvalsts rakstiska pieprasījuma Komisija 1. punktā minēto 24 stundu termiņu var pagarināt uz laikposmu, kas nav ilgāks par 72 stundām.

3.   Ja karoga dalībvalsts kompetentā iestāde nepieprasa kuģa reisa maiņu, lai dotos uz ostu, tā tūlīt informē Komisiju par tāda lēmuma iemesliem. Komisija attiecīgi paziņo NAFO Sekretariātam par minēto lēmumu un tā pamatojumu.

55. pants

Inspekcija ostā pēc kuģa reisa maiņas

1.   Ierodoties norādītajā ostā, uz kuģa, ko tur aizdomās par nopietna pārkāpuma izdarīšanu, veic pilnīgu inspekciju kuģa karoga dalībvalsts pārraudzībā, klātesot inspektoram no jebkuras citas Līgumslēdzējas puses, kas vēlas piedalīties. Izmanto XII pielikumā ietverto ostā veiktas inspekcijas ziņojuma paraugu.

2.   Karoga dalībvalsts tūlīt informē Komisiju par pilnīgas inspekcijas rezultātiem un pasākumiem, ko tā noteikusi saistībā ar pārkāpumu, tostarp arī pasākumiem, kas veikti, lai novērstu pārkāpuma atkārtošanos.

56. pants

Stingrāki turpmāki pasākumi attiecībā uz nopietniem pārkāpumiem

1.   Papildus šai iedaļai, jo īpaši 54. un 55. pantam, karoga dalībvalsts saskaņā ar šo iedaļu veic pasākumus, ja kuģis, kas kuģo ar tās karogu, ir izdarījis vienu no turpmāk minētajiem nopietniem pārkāpumiem:

a)	tādu krājumu specializētu zveju, uz kuriem attiecas moratorijs vai kuru zveja ir aizliegta;

b)

nepareiza nozveju uzskaite. Lai uzsāktu turpmākus pasākumus saskaņā ar šo pantu, starpība starp inspektora novērtēto aptuveno nozveju uz kuģa, pa sugām vai kopā, un datiem, kas reģistrēti zvejas produkcijas žurnālā, sasniedz 10 tonnas vai 20 % atkarībā no tā, kurš daudzums ir lielāks, kas aprēķināti kā procentuālā daļa no zvejas produkcijas žurnālā reģistrētajiem skaitļiem. Lai aprēķinātu aptuveno nozveju uz kuģa, izmanto glabāšanas koeficientu, par ko pārbaudītājas Līgumslēdzējas puses inspektors vienojas ar pārbaudāmā kuģa Līgumslēdzēju pusi;

c)	51. pantā minēta nopietna pārkāpuma atkārtošana, kas apstiprināta saskaņā ar 52. panta 4. punktu, simts dienās vai vienā zvejas reisā atkarībā no tā, kurš laikposms ir īsāks.

2.   Karoga dalībvalsts nodrošina, ka pēc 3. punktā minētās inspekcijas attiecīgais kuģis pārtrauc visas zvejas darbības un tiek uzsākta attiecīgā nopietnā pārkāpuma izmeklēšana.

3.   Ja pārvaldības zonā nav kuģa karoga dalībvalsts inspektora vai citas izraudzītas personas, kas varētu veikt 1. punktā paredzēto izmeklēšanu, karoga dalībvalsts pieprasa, lai kuģis tūlīt dodas uz ostu, kurā iespējams sākt izmeklēšanu.

4.   Ja izmeklē 1. punkta b) apakšpunktā minēto nopietno pārkāpumu, proti, nozvejas nepareizu uzskaiti, karoga dalībvalsts nodrošina, ka fiziskā pārbaude un kopējās uz kuģa esošās nozvejas uzskaite notiek ostā, kas ir tās pakļautībā. Tāda pārbaude var notikt, piedaloties inspektoram no jebkuras citas Līgumslēdzējas puses, kas vēlas tajā piedalīties, ja saņemta karoga dalībvalsts attiecīga piekrišana.

5.   Ja kuģim izteikta prasība doties uz ostu saskaņā ar 2., 3. un 4. punktu, citas Līgumslēdzējas puses inspektors drīkst būt uz kuģa un/vai palikt uz kuģa laikā, kamēr tas dodas uz ostu, ja pārbaudītā kuģa dalībvalsts kompetentā iestāde nepieprasa inspektoram atstāt kuģi.

57. pants

Izpildes pasākumi

1.   Karoga dalībvalsts veic izpildes pasākumus attiecībā uz kuģi, ja saskaņā ar tās tiesību aktiem ir pierādīts, ka attiecīgais zvejas kuģis, kas kuģo ar tās karogu, ir izdarījis kādu no 56. pantā minētajiem nopietniem pārkāpumiem.

2.   Šā panta 1. punktā minētie pasākumi, jo īpaši atkarībā no nodarījuma smaguma pakāpes un saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktu atbilstīgajiem noteikumiem, var ietvert:

a)	soda naudas;

b)	aizliegto zvejas rīku un nozvejas arestu;

c)	kuģa aizturēšanu;

d)	zvejas atļaujas apturēšanu vai atsaukšanu;

e)	nozvejas kvotas samazināšanu vai atsaukšanu.

3.   Attiecīgā kuģa karoga dalībvalsts tūlīt paziņo Komisijai par atbilstīgiem pasākumiem, kas veikti saskaņā ar šo pantu. Pamatojoties uz tādu paziņojumu, Komisija par minētajiem pasākumiem informē NAFO Sekretariātu.

58. pants

Ziņojumi par nopietniem pārkāpumiem

1.   Šīs regulas 56. pantā minēta nopietna pārkāpuma gadījumā attiecīgā dalībvalsts – tiklīdz iespējams vai katrā ziņā trīs mēnešu laikā pēc pārkāpuma paziņošanas – sniedz Komisijai ziņojumu par izmeklēšanas gaitu, tostarp sīku informāciju par visām darbībām, kas veiktas vai ierosinātas saistībā ar attiecīgo nopietno pārkāpumu, un ziņojumu par izmeklēšanas rezultātiem, kad izmeklēšana ir pabeigta.

2.   Komisija, pamatojoties uz dalībvalstu ziņojumiem, sagatavo Kopienas ziņojumu. Četru mēnešu laikā pēc pārkāpuma paziņošanas tā nosūta NAFO Sekretariātam Kopienas ziņojumu par izmeklēšanas gaitu un pēc iespējas drīzāk – ziņojumu par izmeklēšanas rezultātiem, kad izmeklēšana ir pabeigta.

6. IEDAĻA

Ziņojumi

59. pants

Inspekcijas ziņojumu statuss

1.   NAFO inspektoru sagatavotie inspekcijas un uzraudzības ziņojumi ir pieņemami pierādījumi tiesas vai administratīvos procesos jebkurā dalībvalstī. Faktu konstatēšanas nolūkā dalībvalstis minētajiem ziņojumiem piešķir tādu pašu statusu kā savu inspektoru inspekcijas un uzraudzības ziņojumiem.

2.   Dalībvalstis sadarbojas, lai sekmētu tiesas vai citus procesus, kas uzsākti saistībā ar ziņojumu, ko inspektors iesniedzis saskaņā ar minēto shēmu, ievērojot noteikumus, ar ko reglamentē pierādījumu pieļaujamību attiecīgās valsts tiesu sistēmā vai citās sistēmās.

60. pants

Ziņojumi par pārkāpumiem

1.   Dalībvalstis katru gadu līdz 25. janvārim nosūta Komisijai ziņojumu par laikposmu no 1. jūlija līdz 31. decembrim un līdz 25. augustam – ziņojumu par laikposmu no 1. janvāra līdz 30. jūnijam, ietverot šādu informāciju:

a)	to pasākumu rezultātus, kuri veikti saistībā ar pārkāpumiem, ko pieļāvuši dalībvalsts kuģi; tādus pārkāpumus ziņojumā min katru gadu, līdz minētie pasākumi ir pabeigti;

b)	jebkuras būtiskas atšķirības starp tās kuģu žurnālos reģistrēto nozveju un inspektora vērtējumu par nozveju, kas atrodas uz kuģiem. Atšķirību uzskata par būtisku, ja inspektora vērtējums no žurnālā reģistrētās nozvejas atšķiras par 5 % vai vairāk;

c)	ziņas par tiesvedības gaitu, pievienojot īpašu norādi, ja lietas izskatīšana vēl nav sākusies, lieta ir pārsūdzēta vai ir izmeklēšanas procesā;

d)	konkrētu aprakstu par piemērotajām sankcijām, jo īpaši norādot soda naudu apmērus, atsavināto zivju un/vai zvejas rīku vērtību, rakstiskus brīdinājumus u. c.; un

e)	paskaidrojumu, ja attiecīgi pasākumi nav veikti.

2.   Komisija, pamatojoties uz dalībvalstu ziņojumiem, sagatavo Kopienas ziņojumu. Komisija katru gadu līdz 1. februārim un 1. septembrim nosūta Kopienas ziņojumu NAFO Sekretariātam.

61. pants

Ziņošana par inspekcijas un uzraudzības pasākumiem

1.   Ik gadu līdz 15. februārim katra dalībvalsts Komisijai paziņo šādu informāciju par iepriekšējo kalendāra gadu:

a)	inspekciju skaitu, ko tā veikusi saistībā ar NAFO programmu, norādot, cik inspekciju veikts uz katras Līgumslēdzējas puses kuģiem, un, pārkāpuma gadījumā, attiecīgā kuģa inspekcijas dienu un vietu un iespējamā pārkāpuma veidu;

b)	lidojumā pavadīto stundu skaitu, veicot NAFO uzraudzību; novērojumu skaitu un sagatavoto uzraudzības ziņojumu skaitu, kā arī turpmākus pasākumus, kas veikti saistībā ar minētajiem uzraudzības ziņojumiem.

2.   Komisija, pamatojoties uz dalībvalstu ziņojumiem, sagatavo Kopienas ziņojumu. Komisija katru gadu līdz 1. martam nosūta Kopienas ziņojumu NAFO Sekretariātam.

V NODAĻA

INSPEKCIJA OSTĀ

62. pants

Inspekcija ostā

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka to ostās pārbauda visus kuģus, kuri tajās ienāk, lai izkrautu un/vai pārkrautu nozveju, kas gūta NAFO pārvaldības apgabalā. Ir aizliegts izkraut vai pārkraut nozveju, kamēr nav pabeigta inspekcija. Inspekcijā turklāt pārliecinās par to, vai Kopienas kuģi ir ievērojuši visus citus Kopienas noteiktos saglabāšanas un kontroles pasākumus, kas attiecas uz minētajiem kuģiem.

2.   Lai sekmētu inspekciju veikšanu, dalībvalstis lūdz, lai zvejas kuģu kapteiņi vai to pārstāvji vismaz 48 stundas pirms aptuvenā ierašanās laika ostā iesniedz kompetentajām iestādēm dalībvalstīs, kuru ostas un izkraušanas iekārtas viņi vēlas izmantot, šādas ziņas un dokumentus:

a)	ierašanās laiks izkraušanas ostā;

b)	zvejas atļaujas kopija;

c)	uz kuģa paturētie nozvejas daudzumi dzīvsvara kilogramos;

d)	rajons vai rajoni, vai zonas NAFO pārvaldības apgabalā, kurā nozveja ir gūta.

3.   Ostas inspekcijā pārbauda vismaz šādus elementus:

a)	nozvejotās sugas un daudzumus;

b)	informāciju par inspekcijām, kas veiktas uz attiecīgā kuģa saskaņā ar IV nodaļas noteikumiem;

c)	uz kuģa esošu zvejas rīku linuma acs izmēru un uz kuģa paturēto zivju izmērus.

4.   Dalībvalstis nodrošina to, ka izkrautos daudzumus pa sugām un uz kuģa paturētos daudzumus, ja tādi ir, salīdzina ar žurnālā reģistrētajiem daudzumiem un nozvejas ziņojumiem, ko saskaņā ar 21. panta 2. punkta d) apakšpunktu nosūta, kad kuģis atstāj NAFO pārvaldības apgabalu.

63. pants

Ziņojums par inspekciju ostā

1.   Dalībvalstis nodrošina to, ka visās saskaņā ar šo regulu izdarītajās inspekcijās, ko veic ostā, izmanto XII pielikumā sniegto paraugu ziņojumam par inspekciju ostā.

2.   Ziņojumu par inspekciju ostā dalībvalstis pārsūta Komisijai 14 darbdienās pēc tās pabeigšanas. Komisija minēto ziņojumu tūlīt nosūta NAFO Sekretariātam un – pēc pieprasījuma – kuģa karoga valstij.

VI NODAĻA

DARBĪBAS, KURAS VEIC PUSES, KAS NAV LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES

64. pants

NNN darbības, ko veic kuģi, kas nav Līgumslēdzējas puses kuģi

1.   Ja kuģis, kas nav Līgumslēdzējas puses kuģis, veic zvejas darbības NAFO pārvaldības apgabalā, uzskata, ka tas veicis NNN darbības, kas ir mazinājušas NAFO saglabāšanas un izpildes pasākumu efektivitāti.

2.   Attiecībā uz pārkraušanas darbībām, kurās ir iesaistīts identificēts kuģis, kas nav Līgumslēdzējas puses kuģis un kas novērots NAFO pārvaldības apgabalā vai ārpus tā, pieņēmums par NAFO saglabāšanas un izpildes pasākumu efektivitātes mazināšanu attiecas uz jebkuru citu kuģi, kas nav Līgumslēdzējas puses kuģis un kas bijis iesaistīts šajās darbībās ar iepriekšminēto kuģi.

65. pants

Informācija par kuģiem, kas nav Līgumslēdzējas puses kuģi

1.   Ja dalībvalsts vai Komisijas inspektors novēro vai kā citādi identificē kuģi, kas nav Līgumslēdzējas puses kuģis, viņš cenšas attiecīgo kuģi informēt par pieņēmumu, ka minētais kuģis mazina NAFO saglabāšanas un izpildes pasākumu efektivitāti, un par to, ka attiecīgo informāciju nosūtīs NAFO Līgumslēdzējām pusēm, citām reģionālajām zivsaimniecības organizācijām un kuģa karoga valstij.

2.   Dalībvalstis tūlīt paziņo Komisijai informāciju par novērojumiem, aizliegumiem iebraukt ostā, veikt izkraušanu vai pārkraušanu un dara tai zināmus visus rezultātus, kas iegūti, veicot inspekciju jūrā vai to ostās, kā arī paziņo par visiem turpmākajiem pasākumiem, ko tās veikušas attiecībā uz minēto kuģi. Komisija minēto informāciju tūlīt nosūta NAFO Sekretariātam.

3.   Šā panta 2. punktā minētajā informācijā iekļauj kuģa, kas nav Līgumslēdzējas puses kuģis, nosaukumu un tā karoga valsti, inspekcijas datumu un ostu, pamatojumu turpmākam izkraušanas un/vai pārkraušanas aizliegumam vai, ja šādu aizliegumu nepiemēro, pierādījumus, kas iesniegti atbilstīgi 67. panta 3. punktam.

4.   Dalībvalstis jebkurā laikā var iesniegt Komisijai steidzamai pārsūtīšanai NAFO Sekretariātam visu papildu informāciju, kas varētu noderēt, identificējot kuģus, kuri nav Līgumslēdzēju pušu kuģi un kuri, iespējams, veic NNN zvejas darbības NAFO pārvaldības apgabalā.

5.   Komisija katru gadu paziņo dalībvalstīm par kuģiem, kas nav Līgumslēdzēju pušu kuģi un kas ir iekļauti NAFO pieņemtajā NNN kuģu sarakstā.

66. pants

Aizliegums veikt pārkraušanu un kopīgas zvejas darbības

Kopienas zvejas kuģiem ir aizliegts saņemt pārkrautas zivis no 63. pantā minētajiem kuģiem, kas nav Līgumslēdzēju pušu kuģi, vai nogādāt zivis uz šādiem kuģiem, kā arī piedalīties ar tiem kopīgās zvejas darbībās.

67. pants

Inspekcija jūrā

Vajadzības gadījumā inspektori lūdz atļauju uzkāpt uz kuģa, kas nav Līgumslēdzējas puses kuģis un kas novērots vai citādi identificēts veicam zvejas darbības NAFO pārvaldības apgabalā. Kuģus, kas dod šādu atļauju, pārbauda saskaņā ar IV nodaļas noteikumiem.

68. pants

Inspekcija ostā

1.   Dalībvalstis nodrošina to, ka visus kuģus, kas nav Līgumslēdzējas puses kuģi un kas ienāk norādītā ostā Regulas (EEK) Nr. 2847/93 28. panta 2. punkta nozīmē, pārbauda to kompetentās iestādes. Kuģis nedrīkst izkraut vai pārkraut nozveju, iekams minētā inspekcija nav pabeigta.

2.   Ja, veicot inspekciju, kompetentās iestādes atklāj, ka uz kuģa, kas nav Līgumslēdzējas puses kuģis, atrodas kāds no krājumiem vai krājumu grupām, ko regulē NAFO vai kas minēti šīs regulas II pielikumā, attiecīgā dalībvalsts aizliedz jebkādu nozvejas izkraušanu un/vai pārkraušanu no minētā kuģa.

3.   Tādu aizliegumu tomēr nepiemēro, ja pārbaudītā kuģa kapteinis vai viņa pārstāvis, pārliecinot attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes, var pierādīt, ka:

a)	sugas, kas atrodas uz kuģa, ir nozvejotas ārpus NAFO pārvaldības apgabala; vai

b)	sugas, kas atrodas uz kuģa un ir minētas II pielikumā, ir nozvejotas saskaņā ar NAFO saglabāšanas un izpildes pasākumiem.

4.   Dalībvalsts, kas aizliedz izkraušanu vai pārkraušanu, par tādu lēmumu informē attiecīgā kuģa kapteini.

69. pants

Pasākumi attiecībā uz NNN kuģiem

1.   Attiecībā uz kuģiem, ko Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācija (NAFO) ir iekļāvusi NNN kuģu sarakstā, kurš ietverts XIII pielikumā, piemēro šādus pasākumus:

a)	ar dalībvalsts karogu kuģojošiem zvejas kuģiem, apgādes kuģiem, degvielas uzpildes kuģiem, bāzes kuģiem un kravas kuģiem nav atļauts nekādā veidā palīdzēt NNN sarakstā iekļautajiem kuģiem, kopīgi ar tiem veikt zivju apstrādes darbības, pārkraušanu vai piedalīties ar tiem kopīgās zvejas darbībās;

b)	NNN kuģiem ostās nepiegādā krājumus un degvielu un nesniedz citus pakalpojumus;

c)	NNN kuģiem nav atļauts ienākt dalībvalstu ostās, izņemot nepārvaramas varas apstākļos;

d)	NNN kuģiem nav atļauts mainīt apkalpi, izņemot, ja to dara saistībā ar nepārvaramas varas apstākļiem;

e)	NNN kuģiem nav atļauts zvejot Kopienas ūdeņos, un tos ir aizliegts fraktēt;

f)	dalībvalstis atsakās piešķirt savu karogu NNN kuģiem un mudina importētājus, pārvadātājus un citu saistīto jomu pārstāvjus atturēties no sadarbības ar tādiem kuģiem un no tādu kuģu nozvejoto zivju pārkraušanas;

g)	aizliegts importēt zivis no NNN kuģiem.

2.   Komisija groza NNN kuģu sarakstu, lai tas atbilstu NAFO veidotajam NNN kuģu sarakstam, tiklīdz NAFO pieņem jaunu sarakstu.

VII NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

70. pants

Grozīšanas kārtība

Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu var grozīt šo regulu, lai Kopienas tiesību aktos transponētu NAFO saglabāšanas un izpildes pasākumus, kas Kopienai kļūst obligāti.

71. pants

Atcelšana

Ar šo tiek atceltas Regulas (EK) Nr. 1262/2000, (EK) Nr. 3069/95, (EK) Nr. 3680/93, (EEK) Nr. 189/92, (EEK) Nr. 1956/88 un (EEK) Nr. 2868/88.

72. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  2007. gada 7. jūnija Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2)  OV L 378, 30.12.1978., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EEK) Nr. 653/80 (OV L 74, 20.3.1980., 1. lpp.).

(3)  OV L 175, 6.7.1988., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 3067/95 (OV L 329, 30.12.1995., 1. lpp.).

(4)  OV L 257, 17.9.1988., 20. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 494/97 (OV L 77, 19.3.1997., 5. lpp.).

(5)  OV L 21, 30.1.1992., 4. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) 1048/97 (OV L 154, 12.6.1997., 1. lpp.).

(6)  OV L 341, 31.12.1993., 42. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1043/94 (OV L 114, 5.5.1994., 1. lpp.).

(7)  OV L 329, 30.12.1995., 5. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 855/2004 (OV L 161, 30.4.2004., 1. lpp.).

(8)  OV L 144, 17.6.2000., 1. lpp.

(9)  OV L 16, 20.1.2006., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2017/2006 (OV L 384, 29.12.2006., 44. lpp.).

(10)  OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 865/2007 (OV L 192, 24.7.2007., 1. lpp.).

(11)  OV L 261, 20.10.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1967/2006 (OV L 409,30.12.2006., 11. lpp.).

(12)  OV L 276, 10.10.1983., 1. lpp.

(13)  OV L 5, 9.1.2004., 25. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1799/2006 (OV L 341, 7.12.2006., 26. lpp.).

(14)  OV L 333, 20.12.2003., 17. lpp.

(15)  OV L 17, 21.1.2000., 22. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1759/2006 (OV L 335, 1.12.2006., 3. lpp.).

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---