ISSN 1725-5112 |
||
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 317 |
|
Izdevums latviešu valodā |
Tiesību akti |
50. sējums |
Saturs |
|
I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta |
Lappuse |
|
|
REGULAS |
|
|
* |
||
|
* |
||
|
|
||
|
* |
Komisijas Regula (EK) Nr. 1422/2007 (2007. gada 4. decembris), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/17/EK un 2004/18/EK par to piemērošanas robežvērtībām līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrās ( 1 ) |
|
|
* |
||
|
* |
||
|
* |
||
|
* |
||
|
* |
||
|
* |
Komisijas Regula (EK) Nr. 1428/2007 (2007. gada 4. decembris), ar kuru groza VII pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 999/2001, ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai ( 1 ) |
|
|
II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta |
|
|
|
LĒMUMI |
|
|
|
Padome |
|
|
|
2007/786/EK |
|
|
* |
||
|
|
2007/787/EK |
|
|
* |
||
|
|
Komisija |
|
|
|
2007/788/EK |
|
|
* |
||
|
|
2007/789/EK |
|
|
* |
||
|
|
Eiropas Centrālā banka |
|
|
|
2007/790/EK |
|
|
* |
|
|
III Tiesību akti, kas pieņemti, piemērojot Līgumu par Eiropas Savienību |
|
|
|
TIESĪBU AKTI, KAS PIEŅEMTI, PIEMĒROJOT LES V SADAĻU |
|
|
* |
|
|
|
(1) Dokuments attiecas uz EEZ |
LV |
Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu. Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte. |
I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta
REGULAS
5.12.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 317/1 |
PADOMES REGULA (EK) Nr. 1419/2007
(2007. gada 29. novembris),
ar ko izbeidz daļējo starpposma pārskatīšanu attiecībā uz antidempinga pasākumiem, kurus piemēro tādu integrēto elektronisko kompakto dienasgaismas spuldžu (CFL-i) importam, kuru izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 384/96 (1995. gada 22. decembris) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 9. pantu un 11. panta 3. punktu,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju,
tā kā:
A. PROCEDŪRA
(1) |
Ar Regulu (EK) Nr. 1470/2001 (2) Padome noteica galīgos antidempinga maksājumus no 0 līdz 66,1 % Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes integrēto elektronisko dienasgaismas spuldžu (“CFL-i”) importam. Pirms tam Komisija ar Regulu (EK) Nr. 255/2001 (3) noteica pagaidu antidempinga maksājumus. |
(2) |
Ar Regulu (EK) Nr. 866/2005 (4) Padome paplašināja spēkā esošos antidempinga pasākumus arī attiecībā uz tādu CFL-i importu, kuras nosūtītas no Vjetnamas Sociālistiskās Republikas, Pakistānas Islāma Republikas un Filipīnu Republikas, neatkarīgi no tā, vai to izcelsme ir vai nav deklarēta Vjetnamas Sociālistiskajā Republikā, Pakistānas Islāma Republikā un Filipīnu Republikā. Pasākumus paplašināja pēc pretapiešanas izmeklēšanas, ko veica saskaņā ar pamatregulas 13. pantu. |
(3) |
Ar Regulu (EK) Nr. 1322/2006 (5) Padome grozīja spēkā esošos antidempinga pasākumus. Grozījumus izdarīja pēc starpposma pārskatīšanas attiecībā uz ražojumu klāstu. Izmeklēšanas rezultāti un grozījumu regulas ietekme bija tāda, ka līdzstrāvas sprieguma spuldzes (“DC-CFL-i”) bija jāizslēdz no pasākumu darbības jomas. Tāpēc antidempinga pasākumi attiecas tikai uz maiņstrāvas sprieguma spuldzēm (tostarp elektroniskajām kompaktajām dienasgaismas gāzizlādes spuldzēm, kas darbojas ar maiņstrāvu un līdzstrāvu (“AC-CFL-i”)). |
(4) |
Ar Regulu (EK) Nr. 1205/2007 (6) Padome pagarināja spēkā esošos antidempinga pasākumus. Pasākumus pagarināja pēc termiņa beigu pārskatīšanas, ko veica saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu. |
(5) |
Saņemot pieprasījumu par pārskatīšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu, tika sākta izmeklēšana. Pieprasījumu iesniedza Integrēto kompakto dienasgaismas spuldžu (2CFLI-i) ražošanas nozares Kopienas federācija (“pieprasījuma iesniedzējs”). |
(6) |
Apspriedusies ar Padomdevēju komiteju, Komisija konstatēja, ka ir pietiekami pierādījumi pārskatīšanas sākšanai, un 2006. gada 8. septembrī sāka izmeklēšanu (7) saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu. Starpposma pārskatīšana attiecas uz viena ražotāja eksportētāja Lisheng Electronic & Lighting (Xiamen) dempinga apmēru. |
(7) |
Komisija oficiāli paziņoja pieteikuma iesniedzējam, ražotājam eksportētajam Ķīnas Tautas Republikā, kā arī eksportētājvalsts valdības pārstāvjiem par pārskatīšanas sākšanu. |
(8) |
Ieinteresētajām personām tika dota iespēja rakstveidā paust savu viedokli un pieprasīt, lai tās uzklausītu termiņā, kas noteikts paziņojumā par procedūras sākšanu. |
(9) |
Lai iegūtu izmeklēšanā nepieciešamo informāciju, Komisija nosūtīja ražotājam eksportētājam aptaujas anketas. Ražotājs eksportētājs sadarbojās, sniedzot atbildes uz anketas jautājumiem; vēlāk ražotāja eksportētāja telpās, kā arī citu ar ražotāju eksportētāju saistīto personu telpās notika pārbaudes apmeklējumi, proti:
Saistīts uzņēmums ĶTR
Saistīti uzņēmumi Honkongā
Saistīts importētājs Kopienā
|
(10) |
Izmeklēšanas periods par dempinga apmēru, ko attiecībā uz vienu ražotāju (Lisheng Electronic & Lighting (Xiamen) Co. Ltd) veica starpposma pārskatīšanā, aptvēra periodu no 2005. gada 1. jūlija līdz 2006. gada 30. jūnijam. |
B. ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS
(11) |
Attiecīgais ražojums ir tas pats, kas noteikts grozošajā regulā, t. i., Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes kompaktas, elektroniskas, luminiscējošas gāzizlādes spuldzes, kas darbojas ar maiņstrāvu (ietverot elektroniskās kompaktās dienasgaismas gāzizlādes spuldzes, kas darbojas gan ar maiņstrāvu, gan ar līdzstrāvu), ar vienu vai vairākām stikla caurulēm, ar visiem apgaismes elementiem un elektroniskām sastāvdaļām, kas piestiprinātas spuldzes pamatnei vai integrētas spuldzes pamatnē (“attiecīgais ražojums”), ko pašlaik klasificē ar KN kodu ex 8539 31 90. |
(12) |
Tāpat kā sākotnējā izmeklēšanā konstatēja, ka CFL-i, kas ražotas un pārdotas vietējā tirgū ĶTR, un CFL-i, kas izvestas no ĶTR uz Kopienu, ir vienādas pamata fizikālās un tehniskās īpašības, kā arī vienāds pielietojums. Tāpēc pagarināšanas regulā provizoriski secina, ka šie ražojumi ir uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē. |
C. DEMPINGS
(13) |
Ievērojot pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu, saskaņā ar minētā panta 1. līdz 6. punktu antidempinga izmeklēšanā par ĶTR izcelsmes importu ir jānosaka normālā vērtība tiem ražotājiem eksportētājiem, kas var pierādīt atbilstību kritērijiem, kuri noteikti minētās regulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā, t. i., ka līdzīgā produkta ražošanā un tirdzniecībā dominē tirgus ekonomikas nosacījumi. |
(14) |
Sākotnējā izmeklēšanā ĶTR ražotājam eksportētājam bija noteikts tirgus ekonomikas režīms, tomēr starpposma pārskatīšanā bija atkārtoti jānovērtē, vai TER kritēriji joprojām tiek ievēroti. Tāpēc saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu tika nosūtītas TER pieprasījuma veidlapas, kuras aizpildīja ražotājs eksportētājs un saistītais uzņēmums Megaman Electrical & Lighting Ltd (Xiamen). |
(15) |
Īsumā un vienīgi uzziņai tiek sniegts īss TER kritēriju kopsavilkums.
|
(16) |
Kā minēts iepriekš, Komisija ievāca visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu TER analīzei, un veica pārbaudes apmeklējumus ražotāja eksportētāja un saistītā uzņēmuma (Megaman Electrical & Lighting Ltd) telpās. Izmeklēšanā konstatēja, ka ĶTR izcelsmes ražotājs eksportētājs atbilst visiem TER piešķiršanas nosacījumiem. |
(17) |
Lai noteiktu normālo vērtību, vispirms tika pārbaudīts, vai ražotāja eksportētāja pārdošanas apjoms vietējā tirgū ir reprezentatīvs saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu, proti, vai tas ir vismaz 5 % vai vairāk no Kopienā importētā attiecīgā ražojuma kopējā pārdošanas apjoma. |
(18) |
Ņemot vērā iepriekšminētās prasības, izmeklēšanā konstatēja, ka pārdošanas apjomu vietējā tirgū nevar uzskatīt par reprezentatīvu, tāpēc normālo vērtību noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu, ražošanas izmaksām eksportētājvalstī pieskaitot samērīgas pārdošanas izmaksas, vispārīgās un administratīvās izmaksas un peļņu. |
(19) |
Normālo vērtību noteica, pamatojoties uz ražotāja eksportētāja datiem par tās produkcijas ražošanas izmaksām, kas paredzēta vietējam tirgum. |
(20) |
Pārdošanas izmaksas, vispārīgās un administratīvās izmaksas un peļņu nevarēja noteikt saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punktu, proti, balstoties uz datiem par attiecīgā ražojuma ražošanu un pārdošanu parastā tirdzniecības apritē. |
(21) |
Turklāt tika izvērtēts, vai pārdošanas izmaksas, vispārīgās un administratīvās izmaksas un peļņu var noteikt saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punkta a) un b) apakšpunktu. Tā kā neviens cits eksportētājs nebija iesaistīts šajā pārskatīšanā, 2. panta 6. punkta a) apakšpunktā izklāstīto metodoloģiju (citu eksportētāju faktisko vidējo svērto vērtību) izmantot nevarēja. Līdzīgi nevarēja izmantot arī 2. panta 6. punkta b) apakšpunktā izklāstīto metodoloģiju, jo iekšējā tirgū netirgo tās pašas kategorijas ražojumus. |
(22) |
Tāpēc Komisija, aprēķinot vidējo svērto vērtību, izmantoja datus par pārdošanas izmaksām, vispārīgām un administratīvām izmaksām un peļņas normu, kurus ieguva no tiem diviem ražotājiem eksportētājiem analogā valstī, kuri tirgoja ražojumus vietējā tirgū parastā tirdzniecības apritē. Pārdošanas izmaksas, vispārīgās un administratīvās izmaksas un vidējā peļņas norma, kas konstatēta Korejas ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, tika pievienotas attiecīgā ražotāja eksportētāja eksportēto ražojuma veidu ražošanas izmaksām, kā noteikts pamatregulas 2. panta 3. punktā. |
(23) |
Ražotājs eksportētājs eksportēja uz Kopienu, gan tieši pārdodot ražojumus neatkarīgiem pircējiem, gan izmantojot saistītu importētāju pakalpojumus trešā valstī un Kopienā. Visos gadījumos, kad attiecīgo ražojumu eksportēja neatkarīgiem pircējiem Kopienā, eksporta cenu noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu, proti, pamatojoties uz faktiski samaksātajām vai maksājamām eksporta cenām. |
(24) |
Ja pārdošanu veica, izmantojot saistītu importētāju vai tirgotāju, eksporta cenu noteica, pamatojoties uz minētā saistītā importētāja tālākpārdošanas cenām neatkarīgiem pircējiem. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu tika veiktas korekcijas par visām izmaksām posmā starp importēšanu un tālākpārdošanu, tostarp pārdošanas izmaksām, vispārīgām un administratīvām izmaksām un pamatotu peļņas normu. Atbilstīgu peļņas normu noteica, pamatojoties uz informāciju, ko sniedza Kopienas tirgū esoši nesaistīti tirgotāji/importētāji, kuri sadarbojās. |
(25) |
Lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika izdarītas korekcijas, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību. Attiecībā uz izmeklēšanā iesaistīto ražotāju attiecīgā pienācīgi pamatotā gadījumā izdarīja korekciju, ņemot vērā atšķirības transporta izmaksās, jūras pārvadājumu frakts un apdrošināšanas izmaksās, pārkraušanas, iekraušanas izmaksās un papildu izmaksās, kredīta izmaksās, garantiju izmaksās un komisijas maksās. |
(26) |
Ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka, lai noteiktu korekciju lielumu attiecībā uz kredītu izmaksām, kredītu likmes vietā jāizmanto depozītu likme, jo uzņēmums ir pietiekami likvīds un tā kredītu izmaksas ir saistītas vienīgi ar nesaņemtajiem procentu ienākumiem bankas noguldījuma kontā. |
(27) |
Saskaņā ar Kopienas iestādēs īstenoto praksi tika atzīts par nepiemērotu balstīt korekciju lieluma aprēķinu attiecībā uz kredītu izmaksām uz noguldījuma likmi, jo tās salīdzinājumā ar faktiskajām izmaksām ir alternatīvas izmaksas. |
(28) |
Šajā kontekstā var minēt, ka soda procenti, ko klientiem vajadzētu samaksāt par maksājumu kavējumiem, visticamāk, ir noteikti, pamatojoties uz kredītu, nevis noguldījumu likmēm. |
(29) |
Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu vidējo svērto normālo vērtību katram attiecīgā ražojuma veidam, kas tika eksportēts uz Kopienu, salīdzināja ar vidējo svērto eksporta cenu katram atbilstīgajam attiecīgā ražojuma veidam. Šis salīdzinājums liecināja, ka dempinga starpība bija mazāka par minimālo pieļaujamo dempinga starpību attiecībā uz ražotāju eksportētāju, kas PIP veica eksportu uz Kopienu. |
D. SECINĀJUMS
(30) |
Pamatojoties uz iepriekšminēto, secināja, ka apstākļi saistībā ar dempingu, kurus sākotnējā izmeklēšana uzskatīja par pamatu pasākumu piemērošanai šim uzņēmumam, nav mainījušies. Tāpēc būtu jāizbeidz daļējā starpposma pārskatīšana, ko veica saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu. |
E. PĀRSKATĪŠANAS PABEIGŠANA
(31) |
Pamatojoties uz minētajiem apsvērumiem, būtu jāizbeidz daļējā starpposma pārskatīšana attiecībā uz Lisheng Electronic & Lighting (Xiamen) Co. Ltd, neizdarot grozījumus Regulā (EK) Nr. 1205/2007. |
(32) |
Ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuriem pamatojoties Komisija plāno izbeigt šo procedūru. Iesūtītos viedokļus izvērtēja, bet tie nemainīja minētos secinājumus, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Daļējā starpposma pārskatīšana, ko veica saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 384/96 11. panta 3. punktu, attiecībā uz antidempinga pasākumiem, kurus piemēro Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes integrēto elektronisko kompakto dienasgaismas gāzizlādes spuldžu importam, kas ražotas Lisheng Electronic & Lighting (Xiamen) Co., Ltd, ar šo ir izbeigta, neizdarot grozījumus Regulā (EK) Nr. 1205/2007.
2. pants
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2007. gada 29. novembrī
Padomes vārdā —
priekšsēdētājs
M. LINO
(1) OV L 56, 6.3.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2117/2005 (OV L 340, 23.12.2005., 17. lpp.).
(2) OV L 195, 19.7.2001., 8. lpp.
(3) OV L 38, 8.2.2001., 8. lpp.
(4) OV L 145, 9.6.2005., 1. lpp.
(5) OV L 244, 7.9.2006., 1. lpp.
(6) OV L 272, 17.10.2007., 1. lpp.
(7) OV C 217, 8.9.2006., 2. lpp.
5.12.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 317/5 |
PADOMES REGULA (EK) Nr. 1420/2007
(2007. gada 4. decembris),
ar ko piemēro galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas un Kazahstānas izcelsmes silīcijmangāna importam un izbeidz procedūru attiecībā uz Ukrainas izcelsmes silīcijmangāna importu
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 384/96 (1995. gada 22. decembris) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1) (“pamatregula”) un jo īpaši tās 9. pantu,
ņemot vērā priekšlikumu, ko Komisija iesniegusi pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju,
tā kā:
A. PROCEDŪRA
1. Procedūras sākšana
(1) |
Saskaņā ar pamatregulas 5. pantu, publicējot paziņojumu (“paziņojums par procedūras sākšanu”) Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2), Komisija 2006. gada 6. septembrī paziņoja par antidempinga procedūras sākšanu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”), Kazahstānas un Ukrainas (“attiecīgās valstis”) izcelsmes silīcijmangāna (tostarp ferosilīcijmangāna) (“SiMn”) importu Kopienā. |
(2) |
Procedūru sāka, 2006. gada 24. jūlijā saņemot sūdzību, ko iesniedza Ferosakausējumu sadarbības komiteja (Euroalliages) (“sūdzības iesniedzējs”) to ražotāju vārdā, kuru produkcija veido lielāko daļu (šajā gadījumā vairāk nekā 50 %) no Kopienas kopējās SiMn produkcijas. |
(3) |
Sūdzībā bija iekļauti prima facie pierādījumi par attiecīgo valstu izcelsmes SiMn dempingu un tā rezultāta nodarīto būtisko kaitējumu, ko uzskatīja par pietiekamu, lai pamatotu procedūras sākšanu. Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka Komisijai vajadzēja sākt šo procedūru arī attiecībā uz Indijas izcelsmes importu. Tomēr, sākot pašreizējo procedūru, Komisijai nebija pietiekamu pierādījumu par kaitējumu radošu dempingu, kas būtu par pamatu procedūras sākšanai pret importu no Indijas saskaņā ar pamatregulas 5. panta 2. punkta prasībām. |
2. Procedūrā iesaistītās ieinteresētās personas
(4) |
Par procedūras sākšanu Komisija oficiāli informēja sūdzības iesniedzēju, ražotājus, kas iesniedza sūdzības, un citus zināmos Kopienas ražotājus, attiecīgo valstu ražotājus eksportētājus, importētājus/tirgotājus un to apvienības, piegādātājus un zināmus iesaistītos lietotājus un attiecīgo eksportētājvalstu pārstāvjus. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja rakstiski darīt zināmu savu viedokli un lūgt uzklausīšanu termiņā, kas noteikts paziņojumā par procedūras sākšanu. Tika uzklausītas visas ieinteresētās personas, kas to pieprasīja un norādīja konkrētus iemeslus, kādēļ tās būtu jāuzklausa. |
(5) |
Lai ĶTR un Kazahstānas ražotāji eksportētāji pēc pašu vēlēšanās varētu iesniegt pieprasījumu piemērot tirgus ekonomikas režīmu (“TER”) vai atsevišķu režīmu (“AR”), Komisija ĶTR un Kazahstānas zināmajiem iesaistītajiem ražotājiem eksportētājiem un iestādēm nosūtīja pieprasījuma veidlapas. Četras ražotāju eksportētāju grupas ĶTR un viens ražotājs eksportētājs Kazahstānā pieprasīja TER saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punktu vai AR, ja izmeklēšanā konstatētu, ka tie neatbilst TER piemērošanas nosacījumiem. |
(6) |
Ņemot vērā acīmredzami lielo skaitu ĶTR ražotāju eksportētāju un importētāju Kopienā, paziņojumā par procedūras sākšanu tika paredzēta iespēja veikt atlasi saskaņā ar pamatregulas 17. pantu, lai noteiktu, vai bijis dempings un kaitējums. |
(7) |
Lai Komisija varētu izlemt, vai vajadzīga atlase, un, ja vajadzīga, tad lai veiktu atlasi, visi ĶTR ražotāji eksportētāji un visi Kopienas importētāji tika aicināti pieteikties Komisijā un, kā norādīts paziņojumā par procedūras sākšanu, sniegt pamatinformāciju par darbību, kas no 2005. gada 1. jūlija līdz 2006. gada 30. jūnijam veikta saistībā ar attiecīgo ražojumu. |
(8) |
Attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem ĶTR, ņemot vērā to, ka tikai četras uzņēmumu grupas, kas IP nodarbojās ar SiMn eksporta tirdzniecību uz Kopienu, apliecināja vēlmi tikt iekļautām atlasē, tika nolemts, ka atlase nav nepieciešama. |
(9) |
Attiecībā uz Eiropas Kopienas importētājiem pieteicās tikai divi nesaistīti importētāji, kas norādītajā termiņā sniedza vajadzīgo informāciju. Tāpēc tika nolemts, ka atlase nav vajadzīga. |
(10) |
Komisija paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā nosūtīja anketas visām tai zināmajām ieinteresētajām personām un visiem pārējiem uzņēmumiem, kas to pieprasīja. Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no četriem Kopienas ražotājiem, četrām ĶTR ražotāju eksportētāju grupām, vienīgā Kazahstānas ražotāja eksportētāja, trim Ukrainas ražotājiem eksportētājiem, diviem nesaistītiem importētājiem un deviņiem nesaistītiem lietotājiem Kopienā. Turklāt divi lietotāji iesniedza komentārus, neatbildot uz anketas jautājumiem. |
(11) |
Tomēr viena no ĶTR ražotāju eksportētāju grupām nepiekrita paredzētajai tās informācijas pārbaudei uz vietas, ko šī ieinteresētā persona sniedza TER/AR pieprasījumā un atbildēs uz anketas jautājumiem. Tādējādi, informējot attiecīgos uzņēmumus par nesadarbošanās sekām, kā paredzēts pamatregulas 18. panta 1. punktā, Komisija saskaņā ar 18. panta noteikumiem uzskatīja, ka minētie uzņēmumi procedūrā nesadarbojās, un šo uzņēmumu sniegtā informācija netika ņemta vērā. |
(12) |
Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, kuru tā uzskatīja par nepieciešamu TER/AR vajadzībām attiecībā uz ĶTR un Kazahstānu un lai attiecībā uz visām attiecīgajām valstīm noteiktu dempingu, izrietošo kaitējumu un Kopienas intereses. Pārbaudes apmeklējumus veica šādos uzņēmumos:
|
(13) |
Ņemot vērā nepieciešamību noteikt normālvērtību attiecībā uz tiem ĶTR un Kazahstānas ražotājiem eksportētājiem, kuriem TER varētu nepiešķirt, tāpēc pārbaudi normālvērtības noteikšanai, kuras pamatā ir dati par analogo valsti, veica šāda ražotāja un saistītā tirdzniecības uzņēmuma telpās Amerikas Savienotajās Valstīs (“ASV”):
|
3. Izmeklēšanas periods
(14) |
Dempinga un kaitējuma izmeklēšanu veica no 2005. gada 1. jūlija līdz 2006. gada 30. jūnijam (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Kaitējuma noteikšanai būtisko tendenču pārbaude attiecās uz laikposmu no 2002. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”). |
B. ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS
1. Attiecīgais ražojums
(15) |
Attiecīgais ražojums ir silīcijmangāns, tostarp ferosilīcijmangāns (“SiMn”), kura izcelsme ir ĶTR, Kazahstānā un Ukrainā (“attiecīgais ražojums”) un kuru parasti deklarē ar KN kodiem 7202 30 00 un ex 8111 00 11. |
(16) |
Attiecīgo ražojumu izmanto tēraudrūpniecībā dezoksidēšanai un kā sakausējumu. Pārsvarā to ražo no mangāna rūdas un silīcija, tos sajaucos un sakausējot krāsnī kušanas temperatūrā. |
(17) |
Pastāv atšķirīgas kvalitātes SiMn, un tas var saturēt dažādu dzelzs (Fe), mangāna (Mn), silīcija (Si) un oglekļa (C) daudzumu. Attiecībā uz oglekļa daudzumu var izšķirt starp SiMn ar ļoti zemu oglekļa saturu, kas ir augstākas kvalitātes (sasniedzot augstākas cenas), un SiMn ar augstāku oglekļa saturu, ko var uzskatīt par normālu kvalitāti. SiMn pārdod kā pulveri, granulās vai klučos. Lai gan SiMn atšķiras, dažādas kvalitātes un izmēra SiMn uzskatīja par vienu un to pašu ražojumu, jo tiem ir vienādas ķīmiskās un fizikālās īpašības un tos izmanto vieniem un tiem pašiem mērķiem. |
2. Līdzīgais ražojums
(18) |
Izmeklēšanā konstatēja, ka SiMn, ko Kopienā ražo un pārdod Kopienas ražošanas nozare, SiMn, ko ražo un pārdod ĶTR, Kazahstānas un Ukrainas vietējā tirgū, ASV (izmeklēšanā to uzskatīja par analogu valsti) vietējā tirgū pārdotajam SiMn un SiMn, ko Kopienā importēja no ĶTR, Kazahstānas un Ukrainas, būtībā ir vienas un tās pašas ķīmiskās un fizikālās pamatīpašības un ka tos izmanto vieniem un tiem pašiem mērķiem. Tāpēc šie ražojumi uzskatāmi par līdzīgiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē. |
(19) |
Viens ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka neapstrādāts mangāns, ko parasti deklarē ar KN kodu 8111 00 11, nav jāiekļauj šajā izmeklēšanā. Šajā sakarā tiek apstiprināts, ka attiecīgais produkts ir silīcijmangāns, kā minēts 15. apsvērumā, nevis neapstrādāts mangāns; tomēr tajā iekļauj arī neapstrādātu silīcijmangānu. Lai gan SiMn parasti deklarē ar KN kodu 7202 30 00, atkarībā no dzelzs satura to var deklarēt kā neapstrādātu silīcijmangānu vai silīcijmangāna pulveri ar KN kodu 8111 00 11. |
C. DEMPINGS
1. Tirgus ekonomikas režīms (“TER”)
(20) |
Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu, veicot antidempinga izmeklēšanu attiecībā uz ĶTR un Kazahstānas izcelsmes importu, normālvērtību nosaka saskaņā ar minētā panta 1.–6. punktu tiem ražotājiem eksportētājiem, kas ir pierādījuši, ka tie atbilst pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā paredzētajiem kritērijiem, t. i., tiek pierādīts, ka šie ražotāji eksportētāji veic līdzīgā ražojuma ražošanu un pārdošanu galvenokārt tirgus ekonomikas apstākļos. Īsumā un vienīgi ērtāka pārskata labad turpmāk sniegts šo kritēriju kopsavilkums:
|
(21) |
Četras Ķīnas ražotāju eksportētāju grupas sākotnēji pieprasīja TER atbilstoši pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktam un noteiktajā termiņā iesniedza ražotājiem eksportētājiem paredzēto TER pieprasījuma veidlapu. Tomēr viena no šīm grupām vēlāk nolēma nesadarboties izmeklēšanā (kā minēts 11. apsvērumā). Tādējādi tika izskatīti vienīgi atlikušo sešu 12. apsvērumā minēto Ķīnas ražotāju eksportētāju TER pieprasījumi. Visās šajās grupās bija iekļauti gan attiecīgā ražojuma ražotāji, gan ar ražotājiem saistītie uzņēmumi, gan uzņēmumi, kas nodarbojas ar attiecīgā ražojuma tirdzniecību. Komisijas konsekventā prakse ir pārbaudīt, vai saistītu uzņēmumu grupa kopumā atbilst TER piešķiršanas nosacījumiem. |
(22) |
Vienīgais Kazahstānas ražotājs eksportētājs pieprasīja TER atbilstoši pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktam un noteiktajā termiņā iesniedza TER pieprasījuma veidlapu, kas paredzēta ražotājiem eksportētājiem. |
(23) |
Ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, Komisija pieprasīja sniegt visu nepieciešamo informāciju un vajadzības gadījumā klātienē katrā attiecīgajā uzņēmumā pārbaudīja visu informāciju, kas norādīta pieprasījumā piešķirt TER. |
1.1. TER noteikšana attiecībā uz ĶTR ražotājiem eksportētājiem
(24) |
Izmeklēšanā atklāja, ka nevienam no 12. apsvērumā minētajiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem nevar piešķirt TER, jo neviena no šīm grupām neatbilst pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta 1. kritērijam, turklāt viena ražotāju eksportētāju grupa neatbilst 2. kritērijam, bet cita neatbilst 3. kritērijam. Vēl jo vairāk attiecībā uz grupu, kas neatbilda 1. un 2. kritērijam, pastāvēja bažas, ka tā neatbilst arī 3. kritērijam, un katrā ziņā šī grupa neiesniedza pienācīgi aizpildītas TER pieprasījuma veidlapas un atbildes uz anketas jautājumiem par saistītajiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar attiecīgā ražojuma ražošanu un/vai tirdzniecību. |
(25) |
Attiecībā uz 1. kritēriju neviena no attiecīgajām Ķīnas uzņēmumu grupām nav pierādījusi, ka atbilst šim kritērijam. Turklāt tika konstatēts, ka visas uzņēmuma grupas pieder valstij, un grupas nespēja nodrošināt pierādījumus, kas būtu uzskatāmi par pietiekamiem, lai kliedētu aizdomas par valsts būtisku iejaukšanos vadības lēmumos. Tāpēc nevarēja izslēgt, ka valsts būtiski ietekmē un kontrolē šos uzņēmumus. |
(26) |
Turklāt attiecībā uz vienu uzņēmumu grupu papildus neatbilstībai 1. kritērijam tika konstatēts, ka tā nespēj pierādīt, ka no agrākās sistēmas, kurā nebija tirgus ekonomikas (sk. 3. kritēriju), nav mantoti nekādi nozīmīgi izkropļojumi, ņemot vērā konkrētus neatmaksātos aizdevumus, ko viens grupas uzņēmums ir saņēmis no valstij piederoša mātesuzņēmuma. |
(27) |
Turklāt attiecībā uz vienu uzņēmumu grupu papildus neatbilstībai 1. kritērijam tika konstatēts, ka tā nespēj pierādīt, ka no agrākās sistēmas, kurā nebija tirgus ekonomikas, nav mantoti nekādi nozīmīgi izkropļojumi, īpaši ņemot vērā izmeklēšanas periodā veiktos bartera darījumus. Šī grupa nespēja arī pierādīt, ka vairāku pārbaudīto grupas vienību grāmatvedība tiek revidēta neatkarīgi saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, jo pienācīgu grāmatvedības pamatprincipu piemērošanu (īpaši attiecībā uz pamatlīdzekļu nolietojumu) neievēroja mātesuzņēmums un šo pārkāpumu ir pieņēmuši uzņēmumu revidenti. |
(28) |
Turklāt tajā pašā grupā vismaz viens uzņēmums, kas nodarbojās ar attiecīgā ražojuma tirdzniecību, nav iesniedzis ne TER pieprasījuma veidlapas, ne atbildes uz anketas jautājumiem, radot šaubas par sniegtās informācijas ticamību. |
(29) |
Ieinteresētajām personām tika dota iespēja izteikt viedokli par iepriekš izklāstītajiem secinājumiem. Divu Ķīnas ražotāju eksportētāju grupu sniegtie komentāri nesniedza jaunus pierādījumus, kas varētu grozīt secinājumus par TER noteikšanu. |
(30) |
Pamatojoties uz iepriekšminēto, Ķīnas ražotāju eksportētāju uzņēmumu grupas nav pierādījušas, ka ir izpildīti visi pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā paredzētie kritēriji, un tāpēc šiem uzņēmumiem nevar piešķirt TER. |
1.2. TER noteikšana attiecībā uz vienīgo Kazahstānas ražotāju eksportētāju
(31) |
Vienīgais Kazahstānas ražotājs eksportētājs pierādīja, ka tas atbilst visiem pieciem kritērijiem, kas noteikti pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā, un tāpēc tam piešķīra TER. Ražotājam eksportētājam un Kopienas ražošanas nozarei (sk. 91. apsvērumu) sniedza iespēju komentēt secinājumus par TER. Kopienas ražošanas nozares sniegtie komentāri nesniedza jaunus pierādījumus, kas varētu grozīt secinājumus par TER noteikšanu. |
2. Atsevišķs režīms (“AR”)
(32) |
Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu valstīm, uz kurām attiecas minētais pants, tiek noteikta valsts mēroga nodeva, izņemot gadījumus, kad uzņēmumi var pierādīt, ka tie atbilst visiem pamatregulas 9. panta 5. punktā noteiktajiem kritērijiem. |
(33) |
Visi ĶTR ražotāji eksportētāji, kuri pieprasīja TER, pieprasīja arī AR gadījumā, ja tiem netiktu piešķirts TER. |
(34) |
Pamatojoties uz pieejamo informāciju, konstatēja, ka šīs uzņēmumu grupas nevar pierādīt, ka tās kopumā atbilst visām pamatregulas 9. panta 5. punktā paredzētajām prasībām AR saņemšanai. Proti, konstatēja, ka uzņēmumi neatbilst pamatregulas 9. panta 5. punkta c) apakšpunktā noteiktajam kritērijam, ka vairākumam akciju jāpieder privātpersonām, jo, kā minēts 25. apsvērumā, valstij visos uzņēmumos piederēja kontrolpakete. Tāpēc šīs prasības noraidīja. |
3. Normālvērtība
3.1. Vispārējā metodika
i) Vispārējā reprezentativitāte
(35) |
Lai noteiktu normālvērtību, kā paredzēts pamatregulas 2. panta 2. punktā, Komisija noskaidroja, vai vienīgā Kazahstānas un Ukrainas ražotāja eksportētāja attiecīgā ražojuma eksporta pārdošanas apjoms neatkarīgiem pircējiem vietējā tirgū ir reprezentatīvs, t. i., vai šis kopējais pārdošanas apjoms ir vismaz 5 % no šā uzņēmuma attiecīgā ražojuma eksporta pārdošanas apjoma Kopienā. |
ii) Ražojuma veidu salīdzinājums
(36) |
Pēc tam Komisija noteica tādus attiecīgā ražojuma veidus, kurus pārdeva ražotāji eksportētāji iekšējā tirgū, kopumā reprezentējot pārdošanu vietējā tirgū, un kuri ir bijuši identiski vai tieši salīdzināmi ar tiem ražojuma veidiem, kurus pārdod eksportam uz Kopienu. |
iii) Ražojuma veida konkrētā reprezentativitāte
(37) |
Par katru ražojuma veidu, kuru ražotāji eksportētāji pārdeva vietējā tirgū un kuri ir tieši salīdzināmi ar eksportam uz Kopienu pārdotā ražojuma veidu, tika noteikts, vai pārdošanas apjoms vietējā tirgū ir bijis pietiekami reprezentatīvs pamatregulas 2. panta 2. punkta nozīmē. Konkrēta ražojuma veida pārdošanas apjomu vietējā tirgū uzskatīja par pietiekami reprezentatīvu, ja izmeklēšanas periodā minētā veida ražojumu kopējais pārdošanas apjoms neatkarīgiem pircējiem vietējā tirgū bija vismaz 5 % no eksportētā līdzīgā ražojuma veida kopējā pārdošanas apjoma Kopienā. |
iv) Parastās tirdzniecības aprites pārbaude
(38) |
Pēc tam Komisija attiecībā uz katru Kazahstānas un Ukrainas ražotāju eksportētāju pārbaudīja, vai katra ražojuma veida pārdošanu reprezentatīvā apjomā vietējā tirgū var uzskatīt par pārdošanu parastā tirdzniecības apritē atbilstīgi pamatregulas 2. panta 4. punktam. To veica, nosakot katra eksportētā ražojuma veida rentablo pārdevumu apjoma īpatsvaru neatkarīgiem pircējiem vietējā tirgū izmeklēšanas periodā. |
(39) |
Ja vairāk nekā 80 % no ražojuma veidu pārdošanas apjoma vietējā tirgū pārdeva par cenu, kas nav zemāka par vienas vienības izmaksām, un ja vidējā svērtā pārdošanas cena bija vienāda vai pārsniedza vidējās svērtās vienības ražošanas izmaksas, normālvērtību katram ražojuma veidam aprēķināja kā vidējo svērto cenu no visām attiecīgā veida pārdošanas cenām vietējā tirgū. |
(40) |
Ja konkrēta ražojuma veida rentablais pārdošanas apjoms bija 80 % vai mazāk no attiecīgā ražojuma veida kopējā pārdošanas apjoma vai ja šā ražojuma veida vidējā svērtā cena bija mazāka par ražošanas izmaksām, normālvērtību noteica, pamatojoties uz faktisko cenu vietējā tirgū, ko aprēķina kā konkrētā ražojuma veida rentablā pārdošanas apjoma vidējo svērto cenu, ar nosacījumu, ka šis pārdošanas apjoms veido 10 % vai vairāk no šā ražojuma veida kopējā pārdošanas apjoma. |
(41) |
Ja kāda ražojuma veida rentablais pārdošanas apjoms bija mazāks par 10 % no attiecīgā ražojuma veida kopējā pārdošanas apjoma, tika uzskatīts, ka šo konkrēto veidu nepārdod pietiekamā daudzumā, lai vietējā tirgus cena nodrošinātu atbilstīgu pamatu normālvērtības noteikšanai. |
(42) |
Gadījumos, kad normālvērtības noteikšanai nevarēja izmantot cenu, par kādu ražotājs eksportētājs konkrēto ražojuma veidu pārdeva vietējā tirgū, bija jāpiemēro cita metode. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu Komisija tās vietā aprēķināja salikto normālvērtību. |
(43) |
Normālvērtību aprēķināja, eksportējamo veidu eksportētāja ražošanas izmaksām, kas vajadzības gadījumā tika koriģētas, pierēķinot samērīgu tirdzniecības, vispārējo un administratīvo izmaksu (“TVA izmaksas”) summu un samērīgu peļņas normu. |
(44) |
Visos gadījumos TVA izmaksas un peļņu noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punktā noteiktajām metodēm. Tālab Komisija pārbaudīja, vai radušās TVA izmaksas un peļņa, ko katrs attiecīgais ražotājs eksportētājs guvis vietējā tirgū, ir ticami dati. |
3.2. Analogā valsts
(45) |
Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu pārejas ekonomikas valstīs ražotājiem eksportētājiem, kuriem nepiešķir TER, normālvērtību nosaka, pamatojoties uz cenu vai salikto vērtību trešā valstī (“analogā valsts”) vai šīs trešās valsts pārdošanas cenu citām valstīm vai – gadījumos, kad tas nav iespējams, – izmantojot citu piemērotu metodi. |
(46) |
Paziņojumā par procedūras sākšanu Brazīlija bija paredzēta kā attiecīgā analogā valsts, lai noteiktu normālvērtību ĶTR un Kazahstānai, un pēc vajadzības ieinteresētās personas tika aicinātas iesniegt apsvērumus par šīs izvēles atbilstību. Ieinteresētajām personām nebija iebildumu pret šo priekšlikumu. |
(47) |
Komisija aicināja sadarboties Brazīlijas un vēlāk citu iespējamo analogo valstu ražotājus, piemēram, Indijas, Japānas, Norvēģijas, Dienvidāfrikas un ASV ražotājus. Tomēr sadarbības piedāvājumus saņēma tikai no Norvēģijas un ASV ražotājiem. Pamatojoties uz informāciju, ko sniedza Norvēģijas uzņēmumi, secināja, ka Norvēģijas vietējais SiMn tirgus ir ļoti mazs. Tāpēc Norvēģijas tirgu nevarēja uzskatīt par pietiekami reprezentatīvu normālvērtības noteikšanai attiecībā uz ĶTR un Kazahstānu. |
(48) |
Vienīgajam zināmajam ASV ražotājam nosūtīja anketu, vēlāk uz vietas pārbaudot informāciju, ko sniedza šis ražotājs. Attiecīgā ASV ražotāja pārdošanas apjomu vietējā tirgū uzskatīja par ievērojamu un pietiekamu, salīdzinot ar Ķīnas un Kazahstānas izcelsmes attiecīgā ražojuma eksporta apjomu uz Kopienu. Turklāt ASV tirgu var uzskatīt par atvērtu, jo importa nodoklis ir zems (vislielākās labvēlības režīma nodoklis ir 3,9 % no frankokrāvuma piegādes (FOB) cenas). Izmeklēšanā konstatēja, ka ASV tirgū bija ievērojams importa apjoms. Tāpēc ASV uzskatīja par pietiekami reprezentatīvu konkurences tirgu normālvērtības noteikšanai attiecībā uz ĶTR un Kazahstānu. |
(49) |
Ieinteresētas personas aicināja iesniegt komentārus; komentārus saņēma no trim ieinteresētajām personām, kas iebilda pret ASV izvēli par analogo valsti. Viena Ķīnas ražotāju eksportētāju grupa apgalvoja, ka konkurences līmenis ASV tirgū ir nepietiekams, jo i) ražotājs, kas sadarbojās, ir vienīgais ražotājs vietējā tirgū un ii) importa apjoms ASV tirgū esot ierobežots, pateicoties antidempinga pasākumiem, kurus ASV ieviesa pret silīcijmangāna importu no svarīgākajām ražotājvalstīm pasaulē. Otrkārt, šī grupa apgalvoja, ka ASV ražotājs, kas sadarbojās, esot saistīts uzņēmums ar vienu no ražotājiem, kas iesniedza sūdzību, tāpēc šā uzņēmuma sniegtās informācijas ticamība un reprezentativitāte attiecībā uz izmaksām un cenām esot apšaubāma. Treškārt, tika apgalvots, ka ir jāņem vērā apstāklis, ka piekļuve izejvielām ASV esot citāda, jo – atšķirībā no ĶTR – ASV nav pamatizejvielas (t. i., mangāna rūdas) iekšzemes krājumu. Ceturtkārt, tika apgalvots, ka valsts ar ekonomiskās attīstības līmeni, kas ir līdzīgs ĶTR attīstības līmenim, būtu piemērotāka analogā valsts nekā ASV. |
(50) |
Ķīnas ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka Indija vai Ukraina (otra iespēja) būtu piemērotāka analogā valsts galvenokārt tāpēc, ka konkurences un tirgus apstākļi šajās valstīs esot labāk salīdzināmi ar stāvokli ĶTR. Kā trešo iespēju ierosināja noteikt normālvērtību ĶTR, pamatojoties uz to Ķīnas ražotāju iesniegtajiem datiem, kas atbilst TER. Visbeidzot, tika apgalvots, ka gadījumā, ja ASV tomēr izraugās par analogo valsti, normālvērtība esot jāpielāgo, lai ņemtu vērā atšķirības piekļuvē izejvielām un ražošanas izmaksās, pamatojoties uz lielākām darbaspēka un vides aizsardzības izmaksām ASV. |
(51) |
Divu citu ieinteresēto personu komentāros nekonstatēja papildu atzinumus par iepriekš minētajiem komentāriem, ko nosūtīja Ķīnas ražotājs eksportētājs. |
(52) |
Komisija aicināja sadarboties vairākus Indijas ražotājus, tomēr, lai gan sākotnēji šie ražotāji izrādīja vēlmi sadarboties, beigās sadarbība neizveidojās. Tāpēc Indiju nevarēja izraudzīties par analogo valsti. Attiecībā uz Ukrainu izmeklēšanā konstatēja augstu dempinga līmeni (sk. 87. apsvērumu). Saskaņā ar konsekvento praksi valsti, kas ir iesaistīta dempingā, nevar uzskatīt par atbilstīgu analogo valsti. Attiecībā uz trešo priekšlikumu, t. i., noteikt normālvērtību ĶTR, pamatojoties uz to Ķīnas ražotāju iesniegtajiem datiem, kas atbilst TER, atliek minēt pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu, kurā konkrēti paredzēts, ka normālvērtības noteikšanai izmanto “tirgus ekonomikas valsti”, turklāt neviens no Ķīnas ražotājiem neatbilst TER. |
(53) |
Ņemot vērā konkrētos iebildumus par ASV piemērotību kā analogai valstij, ir jāmin šādi apsvērumi: pirmkārt, attiecībā uz iespējamo konkurences trūkumu vietējā tirgū, kā minēts 48. apsvērumā, izmeklēšanā konstatēja, ka, lai gan ASV ražotājs, kas sadarbojās, ir vienīgais vietējais ražotājs, silīcijmangāna importa apjoms ASV tirgū bija ievērojams. Vēl jo vairāk importa apjoms IP bija vairākkārt lielāks par ASV ražotāja pārdošanas apjomu vietējā tirgū. Šajā sakarā ir jāatgādina arī tas, ka tirdzniecības aizsardzības pasākumu piemērošana attiecīgajam ražojumam neizslēdz iespēju izvēlēties konkrētu valsti kā analogo valsti, jo antidempinga pasākumu mērķis ir atjaunot godīgu konkurenci attiecīgajā tirgū. |
(54) |
Apgalvojums, ka saistība starp ASV ražotāju, kas sadarbojās, un Eiropas ražotāju varētu ietekmēt sniegto datu ticamību, neatbilst izmeklēšanā iegūtajiem secinājumiem. Netika rasti pierādījumi tam, ka minētajai saistībai būtu negatīva ietekme uz ASV ražotāja cenām, ražošanas izmaksām un rentabilitāti, un Komisija bija apmierināta ar precizitāti un ticamību informācijai, ko ieguva šīs izmeklēšanas nolūkos. |
(55) |
Visbeidzot, izvērtēja argumentus attiecībā uz piekļuvi izejvielām un atšķirību izmaksās. Pamatizejvielas (mangāna rūdas) cenu, ko ASV uzņēmums, kas sadarbojās, izmanto silīcijmangāna ražošanā, salīdzināja ar cenu, ko maksāja Ķīnas uzņēmumi par mangāna rūdu, un būtiskas atšķirības nekonstatēja. Turklāt ir jāatgādina, ka Ķīnas ražotāji, kas sadarbojās, daļu vajadzīgās mangāna rūdas importēja. Tāpēc minēto argumentu, kā arī prasību par pielāgošanu noraida. |
(56) |
Attiecībā uz citiem minētajiem apstākļiem, kā ekonomiskās attīstības līmenis vai darbaspēka un vides aizsardzības izmaksas, ieinteresētā persona nespēja pietiekami pamatot prasību, un minētos apstākļus neuzskatīja par atbilstošiem, lai noteiktu, vai ASV ir piemērota analogā valsts, vai lai pielāgotu normālvērtību. Ir jāatgādina arī tas, ka izmaksas un cenas parasti netiek uzskatītas par ticamu pamatu normālvērtības noteikšanai valstīs, uz kurām attiecas pamatregulas 2. panta 7. punkts; šāda salīdzināšana faktiski ir pretrunā to metožu izmantošanas mērķim, kas noteiktas pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktā. |
(57) |
Ņemot vērā iepriekšminēto, secināja, ka ASV var būt piemērota analogā valsts saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu. |
3.3. Ķīnas Tautas Republika
(58) |
Izvēloties ASV kā analogo valsti un saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu, normālvērtību Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, kuriem nav piešķirts TER, noteica, pamatojoties uz pārbaudītu informāciju, ko saņēma no vienīgā ASV ražotāja, kas sadarbojās. |
(59) |
Kā aprakstīts 35. līdz 44. apsvērumā, analogās valsts ražotājam, kas sadarbojās, piemēroja vispārējo metodiku. Ņemot vēra to, ka ASV ražotāja, kas sadarbojās, SiMn tirdzniecība vietējā tirgū IP nenoritēja parastā tirdzniecības apritē, normālvērtību aprēķināja saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu. Peļņas normu, ko izmantoja normālvērtības aprēķināšanai, noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punkta b) apakšpunktu, pamatojoties uz peļņas normu, ko piemēro tās pašas vispārējās kategorijas ražojumiem ASV ražotājam. Turklāt tika izmantotas tirdzniecības, vispārējās un administratīvās izmaksas, kuras IP radās ASV ražotājam, kas sadarbojās, veicot visus tirdzniecības darījumus vietējā tirgū. |
3.4. Kazahstāna
(60) |
Kā aprakstīts 35. līdz 44. apsvērumā, Kazahstānas vienīgajam ražotājam eksportētājam, kam piešķīra TER, piemēroja vispārējo metodiku. Ņemot vērā ierobežoto tirdzniecību vietējā tirgū, normālvērtību aprēķināja saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu. Šajā sakarā tika konstatēts, ka Kazchrome līdzīgā ražojuma pārdevumu apjoms vietējā tirgū nebija reprezentatīvs un ka šā ražotāja tās pašas vispārējās ražojumu kategorijas pārdevumus vietējā tirgu neveica parastā tirdzniecības apritē. Tāpēc sākotnēji saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punktu TVA un peļņas rādītāju pamatā, ko izmantoja normālvērtības aprēķināšanai, bija šo summu vidējās svērtās vērtības, ko sniedza Ukrainas ražotāji, kas sadarbojās, par visiem līdzīgā ražojuma pārdevumiem vietējā tirgū. Pēc galīgās informācijas atklāšanas ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka metodika, ko izmantoja TVA izmaksu un peļņas noteikšanai, nebija piemērota, ņemot vērā apstākli, ka attiecībā uz Ukrainas ražotājiem eksportētājiem konstatēja ievērojamu dempinga līmeni. Kā alternatīvu Kazahstānas ražotājs eksportētājs piedāvāja izmantot TVA un peļņas vērtības, ko noteica analogā valstī. Saņemot šos komentārus, uzskatīja, ka attiecīgajos apstākļos nav piemēroti izmantot Ukrainas ražotāju peļņas rādītājus. Tāpēc saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punktu tika atkārtoti pārbaudīts, ko ņemt par pamatu TVA izmaksu un peļņas vērtības noteikšanai. Šajā sakarā izvērtēja, vai attiecīgās vērtības noteikšanai varētu izmantot jebkādus uzņēmuma datus par TVA un peļņu. Tā kā uzskatīja, ka uzņēmums darbojas tirgus nosacījumos, un lai pēc iespējas precīzāk raksturotu Kazahstānas uzņēmuma stāvokli vietējā tirgū, tika nolemts, ka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punkta noteikumiem jāizmanto vidējā svērtā vērtība TVA izmaksām un peļņai, ko ieguva no SiMn pārdevumiem nesaistītiem un saistītiem patērētājiem. Šajā sakarā ir jāmin, ka TVA izmaksas un peļņa, ko ieguva vietējā tirgū no pārdevumiem nesaistītiem un saistītiem patērētājiem, bija gandrīz vienādā līmenī, un tas liecina par to, ka ne TVA izmaksas, ne peļņu, ko ieguva vietējā tirgū no pārdevumiem vietējiem saistītiem patērētājiem, šī saistība neietekmēja. Turklāt tika konstatēts, ka pārdevumus vietējā tirgū veica parastā tirdzniecības apritē un pietiekami intensīvā līmenī (2,8 % no SiMn eksporta apjoma uz Kopienu). Ņemot vērā to, ka pamatregulas 2. panta 6. punkta noteikumi piešķir prioritāti paša uzņēmuma TVA izmaksu un vietējā tirgū parastā tirdzniecības apritē iegūtās peļņas izmantošanai, pieprasījumu izmantot datus, ko ieguva no ražotāja analogā valstī, noraidīja. |
3.5. Ukraina
(61) |
Visiem trim Ukrainas ražotājiem eksportētājiem piemēroja vispārējo metodiku, kā aprakstīts 35. līdz 44. apsvērumā. Attiecībā uz lielāko pārdevumu daļu normālvērtība bija jāaprēķina, jo pārdevumu apjoms vietējā tirgū bija nepietiekams. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punkta b) apakšpunktu pārdošanas, vispārējo un administratīvo izmaksu, kā arī peļņas summas, ko izmanto normālvērtības noteikšanai, balstās uz faktiskajiem uzņēmumu datiem par tādu pašu vispārējās kategorijas ražojumu ražošanu un pārdošanu parastā tirdzniecības apritē. |
4. Eksporta cena
(62) |
Ražotāji eksportētāji veica eksporta pārdevumus uz Kopienu vai nu tieši neatkarīgiem pircējiem, vai izmantojot saistītus vai nesaistītus tirdzniecības uzņēmumus ārpus Kopienas. |
(63) |
Ja eksporta pārdevumi uz Kopienu tika veikti tieši neatkarīgiem pircējiem Kopienā vai izmantojot neatkarīgus tirdzniecības uzņēmumus ārpus Kopienas, eksporta cenas noteica, pamatojoties uz faktiski samaksāto vai maksājamo cenu par attiecīgo ražojumu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu. |
(64) |
Ja eksporta pārdevumus uz Kopienu veica, izmantojot saistītus tirdzniecības uzņēmumus trešā valstī, eksporta cenas noteica, pamatojoties uz tālākpārdošanas cenām neatkarīgiem patērētājiem Kopienā. |
4.1. Ķīnas Tautas Republika
(65) |
Tā kā nevienam Ķīnas ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās, netika piešķirts TER/AR, datus par eksporta pārdevumiem neizmantoja, lai noteiktu individuālās dempinga starpības, bet gan valsts mēroga nodokļa aprēķināšanai, kā paskaidrots turpmāk 79. apsvērumā. |
(66) |
Visas trīs ĶTR ražotāju eksportētāju grupas, kas sadarbojās, veica eksporta pārdevumus uz Kopienu tieši neatkarīgiem patērētājiem Kopienā. Tāpēc eksporta cenas noteica, pamatojoties uz faktiski samaksātajām vai maksājamām cenām. |
4.2. Kazahstāna
(67) |
Vienīgais ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, veica attiecīgā ražojuma eksportu uz Kopienu ar tirdzniecības uzņēmuma starpniecību, kas atrodas trešā valstī. Tāpēc eksporta cenu šim uzņēmumam noteica, ņemot vērā šā tirdzniecības uzņēmuma tālākpārdošanas cenu pirmajam neatkarīgajam pircējam Kopienā. |
4.3. Ukraina
(68) |
Divi Ukrainas ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, veica attiecīgā ražojuma eksportu uz Kopienu vienīgi ar tirdzniecības uzņēmuma starpniecību, kas atrodas trešā valstī, bet trešais Ukrainas ražotājs eksportētājs daļu attiecīgā ražojuma pārdevumu uz Kopienu pārdeva neatkarīgajam uzņēmumam Ukrainā, kas veica eksportu uz Kopienu. Abos gadījumos eksporta cenu noteica, pamatojoties uz cenām, kas faktiski samaksātas vai maksājamas par attiecīgo ražojumu, pārdodot tirdzniecības uzņēmumam, kas veic eksportu uz Kopienu. |
(69) |
Daļu no trešā ražotāja eksportētāja pārdevumiem pārdeva ar saistītu tirgotāju ķēdes palīdzību un, visbeidzot, ar saistīta uzņēmuma starpniecību trešā valstī. Šajos gadījumos eksporta cenu noteica, pamatojoties uz šā saistītā tirdzniecības uzņēmuma tālākpārdošanas cenu neatkarīgiem patērētājiem Kopienā. |
5. Salīdzinājums
(70) |
Normālvērtību salīdzināja ar eksporta cenu, pamatojoties uz ražotāja noteikto cenu tajā pašā tirdzniecības posmā. Lai nodrošinātu normālvērtības un eksporta cenas godīgu salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika izdarītas korekcijas, ņemot vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. |
(71) |
Uz šā pamata visiem Kazahstānas un Ukrainas ražotājiem eksportētājiem, uz kuriem attiecās izmeklēšana, saglabāja korekcijas saistībā ar tirdzniecības posma, transportēšanas, apdrošināšanas, kravas apstrādes izmaksu, iekraušanas un papildu izmaksu, iepakošanas izmaksu, kredīta izmaksu un pēcpārdošanas izmaksu (lietošanas garantijas/galvojuma) starpību. |
(72) |
TVA izmaksas, ko izmantoja normālvērtības aprēķināšanai attiecībā uz Kazahstānas ražotāju eksportētāju saskaņā ar metodiku, kas paredzēta 60. apsvērumā, ietvēra iekšzemes pārvadājumu un apdrošināšanas izmaksas. Tāpēc, lai gan prasību šajā sakarā neizvirzīja, saskaņā ar 2. panta 10. punkta e) apakšpunktu tika veiktas normālvērtības ex officio korekcijas, lai samazinātu TVA izmaksas par izmaksu summu, kas radās iekšzemes pārvadājumu un apdrošināšanas jomā. |
(73) |
Vienīgais Kazahstānas ražotājs eksportētājs, Kazchrome, norādīja, ka tas veido “vienotu saimniecisku vienību” ar saistītu Šveices tirdzniecības uzņēmumu (ENRC). Tas apgalvoja, ka tirgotāja pārdošanas cenas jāizmanto eksporta cenas noteikšanai, tomēr korekcijas nav jāveic attiecībā uz transporta un TVA izmaksām, kā arī attiecībā uz tirgotāja peļņu. |
(74) |
Šo apgalvojumu pienācīgi pārbaudīja. Tika konstatēts, ka, lai gan ENRC un Kazchrome ir saistīti uzņēmumi, tās ir atsevišķas juridiskas personas. Turklāt šo divu juridisko personu attiecību pamatā ir pircēja–pārdevēja saistības. Tāpēc tika secināts, ka Kazchrome tirdzniecībā ar Kopienu ENRC bija līdzīgas funkcijas kā aģentam, kas darbojas uz komisijas maksas pamata. Turklāt tika konstatēts, ka, lai gan visus Kazchrome pārdevumus uz Kopienu veica ar ENRC starpniecību, šis ražotājs nebija iesaistīts Kazchrome iekšzemes tirdzniecībā. Turklāt tika secināts, ka eksporta cenas pielāgojumā jāietver arī transporta izmaksas no ražotnes, ņemot vērā atšķirīgus tirdzniecības nosacījums, lai nodrošinātu godīgu salīdzinājumu starp eksporta cenu un normālvērtību, t. i., ražotāja cenu. |
(75) |
Tāpēc prasību noraidīja un saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu izdarīja korekcijas attiecībā uz eksporta cenu, un saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta e) apakšpunktu izdarīja korekcijas attiecībā uz transportu. Komisijas maksas apjomu aprēķināja, balstoties uz tiešiem pierādījumiem par šādu funkciju esamību. Šeit, aprēķinot komisijas maksu, tika ņemtas vērā TVA izmaksas, kas radās ENRC, pārdodot Kazchrome izgatavoto attiecīgo ražojumu, kā arī samērīga ENRC peļņas norma, ko aprēķināja, pamatojoties uz nesaistīta importētāja datiem, kas sadarbojās izmeklēšanā. |
(76) |
Ukrainas ražotājam eksportētājam, kas galu galā veica pārdevumus ar saistīta tirgotāja starpniecību trešā valstī (sk. 69. apsvērumu), saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu izdarīja eksporta cenas korekcijas attiecībā uz komisijas maksu gadījumos, kad pārdevumi notika ar šā tirgotāja starpniecību, jo šā saistītā tirgotāja funkcijas līdzinājās aģentu funkcijām, kuri strādā par komisijas maksu. Tika konstatēts, ka attiecīgais uzņēmums (NFP) un saistītais attiecīgais tirgotājs (Steelex SA) ir atsevišķas juridiskas personas, kas tieši vai netieši darbojas, pamatojoties uz pircēja–pārdevēja saistībām. Turklāt, veicot eksporta pārdevumus uz Kopienu ar Steelex SA starpniecību, tika maksāta komisijas maksa. Kopienas iestādes aprēķināja komisijas maksas apjomu, balstoties uz tiešiem pierādījumiem par šādu funkciju esību. Šeit ņēma vērā TVA izmaksas, kas radās Steelex SA, pārdodot NFP izgatavoto attiecīgo ražojumu, kā arī tos datus par peļņas normu, ko iesūtīja nesaistītais importētājs, kas sadarbojās izmeklēšanā. Turklāt NFP veica daļu no attiecīgā ražojuma pārdevumiem uz Kopienu ar Steelex SA starpniecību caur nesaistītu tirgotāju citā trešā valstī. Attiecībā uz šiem pārdevumiem secināja, ka papildus Steelex SA komisijai ir lietderīgi izdarīt korekcijas komisijas maksā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu, jo šim tirgotājam bija līdzīgas funkcijas kā aģentam, kas darbojas uz komisijas maksas pamata. Komisiju noteica, balstoties uz aprēķināto uzcenojumu attiecīgajiem pārdevumiem. |
(77) |
Viens Ukrainas ražotājs eksportētājs pieprasīja veikt korekcijas attiecībā uz valūtas konvertāciju saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta j) apakšpunktu. Šo prasību pamatoja ar valūtas maiņas kursa svārstībām starp faktūrrēķina izrakstīšanas dienu un maksājuma veikšanas dienu. Šajā sakarā ir jāuzsver, ka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta j) apakšpunktu faktūrrēķina dienu uzskata par darījuma dienu; tāpēc izmanto valūtas maiņas kursu, kas ir spēkā darījuma dienā. Tādēļ šī prasība bija jānoraida. |
6. Dempinga starpības
6.1. Ķīnas Tautas Republika
(78) |
Tā kā nevienam Ķīnas ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās, netika piešķirts TER vai AR, dempinga starpību aprēķināja attiecībā uz visu ĶTR, kā svērto koeficientu izmantojot katras eksportētāju grupas CIF vērtību, t. i., to, kas sadarbojās, un to, kas nesadarbojās. |
(79) |
Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu, pirmkārt, dempinga starpību abiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, aprēķināja, salīdzinot katra ražojuma veida vidējo svērto normālvērtību analogā valstī un katra iepriekš noteiktā ražojuma veida vidējo svērto eksporta cenu. |
(80) |
Jāatzīmē, ka ĶTR importu veidoja gan SiMn ar normālu oglekļa saturu, gan SiMn ar zemu oglekļa saturu. Tomēr ražotājs eksportētājs analogā valstī, kas sadarbojās, ražoja vienīgi SiMn ar normālu oglekļa saturu. Tāpēc salīdzinājumā izmantoja datus attiecībā uz šo kopīgo ražojuma veidu. |
(81) |
Otrkārt, visiem ražotājiem eksportētājiem, kas nesadarbojās, dempinga starpību saskaņā ar pamatregulas 18. panta 1. punktu noteica, pamatojoties uz pieejamiem faktiem. |
(82) |
Lai noteiktu dempinga starpību ražotājiem eksportētājiem, kas nesadarbojās, vispirms noteica nesadarbošanās līmeni. Tālab eksporta apjomu Kopienā, par kuru ziņoja ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, salīdzināja ar ĶTR izcelsmes kopējo importa apjomu, izmantojot Eurostat statistikas datus par importu. Šajā salīdzinājumā konstatēja, ka sadarbības līmenis bija zems, jo to uzņēmumu eksporta apjoms, kas sadarbojās, bija mazāks par 29 % no kopēja ĶTR izcelsmes importa apjoma Kopienā IP. |
(83) |
Tāpēc to Ķīnas ražotāju eksportētāju eksporta apjomam, kas nesadarbojās, dempinga līmeni noteica, ņemot vērā augstāko dempinga starpību (SiMn ar normālu oglekļa saturu), ko aprēķināja ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās. Šo pieeju uzskatīja par piemērotu, jo nekas neliecināja par to, ka kāds no ražotājiem, kas nesadarbojās, īstenoja dempingu, pārdodot ražojumu par zemāku cenu nekā ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās. Tāpēc tika aprēķināta valsts mēroga vidējā dempinga starpība, kā svērto koeficientu izmantojot katras eksportētāju grupas CIF vērtību, t. i., to, kas sadarbojās, un to, kas nesadarbojās. Pamatojoties uz iepriekšminēto, noteiktā valsts mēroga dempinga starpība, kas izteikta procentos no CIF cenas līdz Kopienas robežai pirms nodokļa nomaksas, bija 60,1 %. |
6.2. Kazahstāna
(84) |
Pamatojoties uz sūdzību un pieejamo informāciju no ražotājiem eksportētājiem, kas sniedza informāciju, un citiem statistikas datiem, izriet, ka OJSC Kazchrome ir vienīgais silīcijmangāna ražotājs eksportētājs Kazahstānā. Tā kā nav konstatēts, ka kāds ražotājs eksportētājs tīši atturētos no sadarbības, tika uzskatīts, ka šajā gadījumā ir lietderīgi noteikt dempinga starpību tādā pašā līmenī kā OJSC Kazchrome. |
(85) |
Dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas līdz Kopienas robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas:
|
6.3. Ukraina
(86) |
Pamatojoties uz sūdzību un pieejamo informāciju no ražotājiem eksportētājiem, kas sniedza informāciju, un citiem statistikas datiem, secināja, ka sadarbības līmenis bija augstāks par 80 %. Tāpēc uzskatīja par lietderīgu noteikt dempinga starpību citiem ražotājiem eksportētājiem augstākās dempinga starpības līmenī, kas attiecīgajā valstī noteikts ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās. |
(87) |
Pamatojoties uz iepriekšminēto, dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas līdz Kopienas robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas:
|
D. KAITĒJUMS
1. Vispārīgs raksturojums
(88) |
1998. gadā ieviesa antidempinga pasākumus attiecībā uz silīcijmangāna importu ar izcelsmi ĶTR un Kazahstānā (Regula (EK) Nr. 495/98 (3)). Šo pasākumu termiņš beidzās 2003. gada marta sākumā. Tādējādi attiecīgā perioda sākumā attiecīgo valstu importam piemēroja pasākumus. Šo apstākli ņēma vērā, analizējot kaitējumu. Kā minēts turpmāk 118. apsvērumā, rentabilitātes attīstība neapšaubāmi liecina par to, ka antidempinga pasākumu atcelšana 2003. gada martā vēlāk būtiski neietekmēja Kopienas ražošanas nozares stāvokli. Tādēļ secināja, ka pretēji dažu ieinteresēto personu prasībām 2002. gadu var uzskatīt par pamatu to rādītāju aprēķināšanai, kas minēti 93.–141. apsvērumā. |
(89) |
SiMn ir pamatizejviela tērauda ražošanā. Pasaulē ievērojami auga pieprasījums pēc tērauda, galvenokārt Āzijā; šī tendence bija vērojama, sākot ar 2003. gada beigām, un tā turpinājās 2004. gada pirmajā pusē. Iepriekšminētais un SiMn deficīts Āzijā izraisīja pieprasījuma pieaugumu pēc SiMn pasaulē, un rezultātā 2004. gadā notika nepieredzēts cenu paaugstinājums. Veicot kaitējuma analīzi, ņēma vērā netipiskus apstākļus, lai nodrošinātu to, ka šie apstākļi pārmērīgi neietekmētu priekšstatu par kaitējumu. |
2. Kopienas produkcija un Kopienas ražošanas nozare
(90) |
Kopienā līdzīgo ražojumu ražo pieci ražotāji. Tāpēc tiek uzskatīts, ka šo piecu Kopienas ražotāju saražotā produkcija ir Kopienas produkcija pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē. |
(91) |
No šiem pieciem ražotājiem kopumā četri, kas ir sūdzības iesniedzējas apvienības biedri, termiņā, kas noteikts paziņojumā par procedūras sākšanu, paziņoja par savu ieinteresētību sadarboties procedūrā un atbilstoši sadarbojās izmeklēšanā. Tika konstatēts, ka šie četri ražotāji ražo lielāko daļu no attiecīgā ražojuma kopējā Kopienas produkcijas apjoma, t. i., šajā gadījumā – aptuveni 88 %. Tāpēc tiek uzskatīts, ka šie četri ražotāji, kas sadarbojās, veido Kopienas ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta nozīmē, un turpmāk tekstā tiks saukti par “Kopienas ražošanas nozari”. Atlikušais Kopienas ražotājs turpmāk tekstā tiks sauks par “citu Kopienas ražotāju”. Cits Kopienas ražotājs neiebilda pret sūdzību. |
3. Kopienas patēriņš
(92) |
Kopienas patēriņu aprēķināja, pamatojoties uz Kopienas ražošanas nozares pašu produkcijas apjomu, ņemot vērā izmaiņas krājumu līmenī, Eurostat sniegtos datus par importa un eksporta apjomu Kopienas tirgū, bet attiecībā uz citu Kopienas ražotāju – pamatojoties uz Kopienas ražošanas nozares aplēsēm. |
(93) |
IP attiecīgā ražojuma un līdzīgā ražojuma Kopienas tirgus bija aptuveni par 9 % lielāks nekā 2002. gadā, t. i., aptuveni 914 000 tonnu. Attiecīgajā periodā patēriņš pieauga, 2004. gadā sasniedzot augstāko līmeni, kad tas bija par 14 % augstāks nekā 2002. gadā; tomēr nākamajos gados patēriņš samazinājās.
|
4. Imports no attiecīgajām valstīm
a) Attiecīgā importa ietekmes kumulatīvais novērtējums
(94) |
Komisija apsvēra, vai imports no attiecīgajām valstīm jānovērtē kumulatīvi, pamatojoties uz pamatregulas 3. panta 4. punktā izklāstītajiem kritērijiem. |
(95) |
Visām attiecīgajām valstīm konstatētā dempinga starpība bija lielāka par de minimis robežvērtību, importa apjoms no šīm valstīm bija ievērojams, un kumulatīvo novērtējumu uzskatīja par lietderīgu, ņemot vērā konkurences nosacījumus gan attiecīgo valstu importa starā, gan starp importu un līdzīgu Kopienas ražojumu. Šos līdzīgos nosacījumus pierādīja apstāklis, ka attiecīgais ražojums, ko importēja no attiecīgajām valstīm, un līdzīgais ražojums, ko Kopienas ražošanas nozare ražoja un pārdeva Kopienas tirgū, bija līdzīgi un tos izplata, izmantojot vienus un tos pašus tirdzniecības kanālus. Turklāt visi importa apjomi bija būtiski, un to tirgus daļas bija ievērojamas. Tomēr, ņemot vērā to, ka Ukrainas imports neizraisīja cenu samazinājumu (sk. 104. apsvērumu), uzskatīja, ka Ukrainas importa ietekme jānovērtē atsevišķi. |
(96) |
Kazahstānas ražotājs eksportētājs pieprasīja, lai Kazahstānu neapvienotu ar ĶTR kaitējuma novērtēšanas nolūkos, jo šīs valsts uzvedība tirgū bija diametrāli atšķirīga. Šis ražotājs eksportētājs, cita starpā, apgalvoja, ka Kazahstānas importa apjoma, vērtību un tirgus daļas tendences Kopienā esot atšķirīgas no tendencēm saistībā ar citām attiecīgajām valstīm un ka pastāvot atšķirība ražojumu klāstā. Šajā sakarā ir atzīts, ka attiecīgajā periodā Kazahstānas importa apjoms un tirgus daļa kopumā samazinājās (pēdējā vērtība 2002. gadā bija 5,8 % un 4,6 % IP). Tomēr gan Kazahstānas importa apjoms, gan tirgus daļa attiecīgajā perioda bija relatīvi stabila un līmenī, ko nevar uzskatīt par nenozīmīgu. Turklāt izmeklēšanā konstatēja, ka Kazahstānas importa cenu tendences nebija ievērojami atšķirīgas no citu valstu importa cenu tendencēm. Tādēļ un ņemot vērā arī 73.–75. apsvērumā minētos apstākļus, nevar secināt, ka Kazahstānas importa tendences bija diametrāli atšķirīgas no ĶTR importa tendencēm; tāpēc prasību noraidīja. |
(97) |
Ņemot vērā iepriekšminēto, tika uzskatīts, ka visi pamatregulas 3. panta 4. punktā noteiktie kritēriji ir izpildīti attiecībā uz ĶTR un Kazahstānu. Tāpēc importu no šīm divām attiecīgajām valstīm pārbaudīja kumulatīvi, bet Ukrainas importu novērtēja atsevišķi. |
b) Apjoms
(98) |
Attiecīgā ražojuma importa apjoms no ĶTR un Kazahstānas Kopienā nepārtraukti pieauga no aptuveni 48 000 tonnu 2002. gadā līdz aptuveni 162 000 tonnu 2004. gadā, IP samazinoties līdz 96 000 tonnu. No 2002. gada līdz IP beigām importa apjoms no šīm valstīm palielinājās par 99 %.
|
(99) |
Attiecīgā ražojuma importa apjoms no Ukrainas Kopienā nedaudz samazinājās no aptuveni 154 000 tonnām 2002. gadā līdz aptuveni 138 000 tonnām 2003. un 2004. gadā, 2005. gadā pieaugot līdz 180 000 tonnām un IP pieaugot līdz 210 000 tonnām. No 2002. gada līdz IP beigām importa apjoms no šīs valsts palielinājās par 36 %.
|
c) Tirgus daļa
(100) |
ĶTR un Kazahstānas importa tirgus daļa 2002. gadā bija 5,8 %. Šī vērtība pieauga 2003. gadā un 2004. gadā līdz 17 %. 2005. gadā tirgus daļa nedaudz samazinājās līdz 15,5 %, un IP tā atkārtoti samazinājās (līdz 10,4 %). Kopumā laikposmā no 2002. gada līdz IP beigām tirgus daļa palielinājās par 4,6 procenta punktiem (gandrīz divtik salīdzinājumā ar tirgus daļu 2002. gadā). |
(101) |
Ukrainas importa tirgus daļa 2002. gadā bija 18,5 %. Šī vērtība samazinājās 2003. gadā un 2004. gadā līdz 14,4 %. 2005. gadā tirgus daļa palielinājās līdz 19,5 % un IP palielinājās atkārtoti (līdz 23 %). Kopumā no 2002. gada līdz IP beigām tirgus daļa palielinājās par 4,5 procenta punktiem. |
d) Cenas
i) Cenu tendences
(102) |
Pasaulē 2004. gadā SiMn cenas palielinājās līdz nepieredzētajam līmenim saistībā ar neparasti augstu pieprasījumu un zemu piegāžu līmeni, kā paskaidrots 89. apsvērumā. Tas atspoguļojas attiecīgo valstu importa cenās šajā gadā un daļēji arī 2005. gadā. Tomēr tas neietekmēja cenas IP. Kopumā ĶTR un Kazahstānas izcelsmes attiecīgā ražojuma importa cenas palielinājās par 22 % no 2002. gada līdz IP beigām, lai gan Ukrainas izcelsmes attiecīgā ražojuma vidējā importa cena palielinājās par 8 % šajā pašā periodā. |
ii) Cenu samazinājums
(103) |
Tika salīdzinātas modeļu cenas ar ražotāju eksportētāju un Kopienas ražošanas nozares vidējām pārdošanas cenām Kopienā. Kopienas ražošanas nozares cenas nesaistītiem pircējiem tika salīdzinātas ar to attiecīgo valstu ražotāju eksportētāju cenām, kas sadarbojās. Vajadzības gadījumā izdarīja korekcijas, lai ņemtu vērā atšķirības tirdzniecības posmā un ražojumu kvalitātē. |
(104) |
Salīdzinājumā konstatēja, ka IP Kopienā pārdotā attiecīgā ĶTR un Kazahstānas izcelsmes SiMn cenas bija aptuveni par 4,5 % zemākas par Kopienas ražošanas nozares cenām un kopumā zemākas par 4,5 % par vidējo svērto vērtību. Ukrainas importa cenas bija salīdzināmas ar Kopienas ražošanas nozares cenām (t. i., cenu samazinājuma nebija). |
(105) |
Lai cenu samazinājuma aprēķinos nodrošinātu to, ka cenas ir salīdzinātas tādā pašā tirdzniecības līmenī, Kopienas ražošanas nozares ražotāja cenas tika salīdzinātas ar importēto ražojumu cenām, kad tos ieved Kopienas teritorijā, veicot attiecīgas korekcijas attiecībā uz izkraušanas un muitošanas izmaksām. Viena ieinteresētā persona apstrīdēja šo metodiku saistībā ar Kazahstānas uzņēmumu, apgalvojot, ka importa cenu aprēķināšanas pamatā esot jābūt CIF cenai ES ostā, kur notiek muitošana, nevis importēto ražojumu cenai, kad tos ieved Kopienas teritorijā (šajā gadījumā sauszemes robeža Lietuvā). Šajā sakarā netika sniegts pārliecinošs arguments, ar ko pamatotu citas aprēķinu metodikas piemērošanu šim uzņēmumam. Gluži pretēji, ir jāievēro, ka, ražojumiem šķērsojot Kopienas robežu Lietuvā, CIF cenās, veicot muitošanu, lielā mērā ir iekļautas transportēšanas izmaksas; ja attiecīgās cenas salīdzinātu ar Kopienas ražošanas nozares ražotāja cenām, to varētu uzskatīt par diskrimināciju, jo ražotāja cenās nav iekļautas transportēšanas izmaksas. Tāpēc secināja, ka izmantotā metodika ir vispiemērotākā, tādēļ šo prasību noraidīja. |
5. Kopienas ražošanas nozares stāvoklis
(106) |
Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu Komisija izvērtēja visus attiecīgos ekonomiskos faktorus un rādītājus, kas attiecas uz Kopienas ražošanas nozares stāvokli. |
a) Ražošana
(107) |
Kopienas ražošanas nozares produkcijas apjoms 2002. gadā palielinājās aptuveni līdz 255 000 tonnām (aptuveni no 241 000 tonnām 2002. gadā), pateicoties nepieredzēti augstam pieprasījumam, kā paskaidrots 89. apsvērumā; 2005. gadā produkcijas apjoms samazinājās, bet IP tas nedaudz palielinājās. Kopumā produkcijas apjoms attiecīgajā periodā samazinājās par 6 % aptuveni līdz 226 000 tonnām IP. Ir jāievēro, ka viens Kopienas ražotājs 2003. gadā un ilgākā laikā IP pārtrauca SiMn ražošanu.
|
b) Jauda un jaudas izmantošanas rādītāji
(108) |
Kopienas ražošanas nozares ražošanas jauda bija nemainīga, t. i., aptuveni 325 000 tonnu līmenī visā attiecīgajā periodā.
|
(109) |
Jaudas izmantojums 2002. gadā bija 74 %. Tas 2003. gadā samazinājās līdz 68 %, 2004. gadā palielinājās līdz 79 %, bet IP samazinājās līdz 69 %. Tas atspoguļo svārstības ražošanas apjoma ziņā, kā aprakstīts 107. apsvērumā. |
c) Krājumi
(110) |
2003. gadā Kopienas ražošanas nozares noslēguma krājumu līmenis samazinājās par 45 %, 2004. gadā sasniedzot gandrīz tādu pašu līmeni kā 2002. gadā. Šis straujais krājumu samazinājums 2003. gada beigās atspoguļo nepieredzētu pieprasījuma pieaugumu, kā aprakstīts 89. apsvērumā. 2005. gadā noslēguma krājumi palielinājās par 22 %, IP ievērojami samazinoties līdz 30 % salīdzinājumā ar 2002. gada līmeni. Šis kopējais noslēguma krājumu palielinājums ir saistīts ar to, ka Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjoms Eiropas Kopienā bija nemainīgs (sk. 111. apsvērumu), neraugoties uz to, ka ražošanas apjoms samazinājās, kā minēts 107. apsvērumā.
|
d) Pārdošanas apjoms
(111) |
Kopienas ražošanas nozares produkcijas pārdošanas apjoms nesaistītiem patērētājiem Kopienas tirgū IP bija aptuveni 227 000 tonnu (gandrīz tādā pašā līmenī kā 2002. gadā). Tomēr 2003. un 2005. gadā pārdošanas apjoms bija attiecīgi par 6 un 8 % zemāks. 2004. gadā un IP pārdošanas apjoms bija augstāks (104 % no 2002. gada līmeņa) 89. apsvērumā minēto iemeslu dēļ.
|
e) Tirgus daļa
(112) |
Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa samazinājās no 27,2 % 2002. gadā līdz 24,2 % 2003. gadā, 2004. gadā palielinoties līdz 24,8 %. 2005. gadā tirgus daļa atkārtoti samazinājās līdz 22,6 %. IP tā nedaudz palielinājās līdz 24,9 %. Attiecīgajā laikposmā Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa samazinājās par 2,3 procenta punktiem.
|
f) Pieaugums
(113) |
No 2002. gada līdz IP beigām, kad Kopienas patēriņš palielinājās par 9 procenta punktiem, Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjoms Kopienas tirgū nepalielinājās, bet Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa samazinājās par 2,3 procenta punktiem. Turpretim tajā pašā periodā ĶTR un Ukrainas pārdošanas apjoms un tirgus daļa pieauga. Tātad jāsecina, ka Kopienas ražošanas nozare nevarēja gūt priekšrocības no Kopienas tirgus izaugsmes. |
g) Nodarbinātība
(114) |
Kopienas ražošanas nozares nodarbinātības līmenis no 2002. gada līdz 2003. gada beigām vispirms samazinājās par 32 %, 2004. gadā tas paaugstinājās par 27 procenta punktiem un 2005. gadā pazeminājās par 13 procenta punktiem, bet IP pazeminājās vēl par 26 procenta punktiem. Attiecīgajā periodā ražošanas apjoms bija relatīvi nemainīgs, svārstoties 91 % līdz 106 % robežās no 2002. gada līmeņa. Tomēr attiecībā uz vienu SiMn ražotāju, kas IP pārtrauca ražošanu, kā minēts 107. apsvērumā, svārstības ražošanas apjoma ziņā attiecīgajā periodā bija izteiktākas, turklāt nodarbinātības līmenis atspoguļo šīs svārstības. Kopumā Kopienas ražošanas nozares nodarbinātība no 2002. gada līdz IP beigām samazinājās par 44 %, t. i., apmēram no 700 personām līdz 400 personām. Tas liecina, ka Kopienas ražošanas nozare ir paaugstinājusi efektivitāti, jo vienlaikus ražošanas apjoms samazinājās tikai par 6 %.
|
h) Ražīgums
(115) |
Kopienas ražošanas nozares darbaspēka ražīgums, novērtējot ražojumus (tonnās) uz vienu nodarbināto gadā, attiecīgajā periodā ir no 344 tonnām uz vienu nodarbināto (ar izņēmumu 2004. gadā) palielinājies par 68 % IP (salīdzinājumā ar 2002. gadu). Tas atspoguļo apstākli, ka attiecīgajā periodā nodarbinātības līmenis ir pazeminājies par 44 %, lai gan ražošanas apjoms ir samazinājies tikai par 6 %. Ražīguma pieaugums ir daļēji izskaidrojams ar apstākli, ka darba vietu skaita samazināšanu veica tie Kopienas ražotāji, kuros sākotnēji ražīguma līmenis bija relatīvi zems.
|
i) Darba algas
(116) |
Vidējā darba alga uz vienu nodarbināto no 2002. līdz 2003. gada beigām palielinājās par 26 %, 2004. saglabājās līdzīgā līmenī, bet 2005. gadā un IP atkārtoti palielinājās, sasniedzot 77 % pieaugumu salīdzinājumā ar 2002. gadu. Vidējās darba algas pieaugums ir daļēji izskaidrojams ar apstākli, ka darba vietu skaita samazināšanu veica tie Kopienas ražotāji, kuros sākotnēji vidējais darba algu līmenis bija relatīvi zems.
|
j) Faktori, kas ietekmē pārdošanas cenas
(117) |
Kopienas ražošanas nozares vienības pārdošanas cenas nesaistītiem patērētājiem Kopienā kopumā palielinājās par 14 % no 2002. gada līdz IP beigām. 2004. gadā cenas bija nepieredzēti augstas saistībā ar neparasti augstu pieprasījumu un zemu piegādes līmeni, kā paskaidrots 89. apsvērumā. Šī situācija daļēji bija vērojama 2005. gadā, kad cenas pazeminājās līdz pieņemamākam līmenim; tomēr IP cenas bija par 14 % augstākas nekā 2002. gadā.
|
k) Rentabilitāte un ienākums no ieguldījumiem
(118) |
Attiecīgajā periodā Kopienas ražošanas nozares līdzīgā ražojuma pārdošanas rentabilitāte, šo rentabilitāti izsakot kā tīro pārdevumu procentuālo daļu, palielinājās no 0,8 % 2002. gadā līdz 3,1 % 2003. gadā, 2004. gadā izņēmuma kārtā palielinoties līdz 37,2 % saistībā ar situāciju, kas aprakstīta 89. apsvērumā, un 2005. gadā samazinājās līdz 7 %, bet IP samazinājās līdz 2,5 %. Tādējādi no 2002. gada līdz IP beigām rentabilitāte paaugstinājās par 1,7 procenta punktiem.
|
(119) |
Ienākums no ieguldījumiem (INI), ko izsaka kā peļņu procentos no ieguldījumu uzskaites tīrās vērtības, kopumā atbilst rentabilitātes tendencei. 2003. gadā INI palielinājās līdz 11 % salīdzinājumā ar 3,6 % 2002. gadā, 2004. gadā izņēmuma kārtā pieaugot līdz 410 % un 2005. gadā samazinoties līdz 24 %, bet IP sasniedzot 10,4 % līmeni, tādējādi attiecīgajā periodā pieaugot par 6,8 procenta punktiem. |
l) Naudas plūsma un spēja palielināt kapitālu
(120) |
Tīrā naudas plūsma no pamatdarbības 2002. gadā bija gandrīz vienāda ar nulli. 2003. gadā tā palielinājās aptuveni līdz EUR 9 miljoniem un 2004. gadā līdz EUR 83 miljoniem, bet 2005. gadā samazinājās līdz EUR 16 miljoniem un IP līdz EUR 17 miljoniem. Nekas neliecināja par to, ka Kopienas ražošanas nozarei bija grūtības piesaistīt kapitālu.
|
m) Ieguldījumi
(121) |
Kopienas ražošanas nozares ikgadējie ieguldījumi līdzīgā ražojuma ražošanā palielinājās pieckārt no 2002. līdz 2003. gada beigām, 2004. gadā samazinoties līdz 2002. gada līmenim. Ieguldījumi palielinājās astoņkārt no 2004. līdz 2005. gada beigām, IP nedaudz samazinoties. Ieguldījumi no 2002. gada līdz IP beigām palielinājās aptuveni par 900 %. Kopienas ražošanas nozares ieguldījumus galvenokārt veica viens Kopienas ražotājs, turklāt tika konstatēts, ka tos novirzīja iekārtu apkopei un modernizācijai, nevis jaudas palielināšanai.
|
n) Dempinga starpības lielums
(122) |
Ņemot vērā attiecīgo valstu importa apjomu, tirgus daļu un cenas, faktiskās dempinga starpības lieluma ietekmi uz Kopienas ražošanas nozari nevar uzskatīt par nenozīmīgu. |
o) Atgūšanās no iepriekšēja dempinga
(123) |
Kā minēts 88. apsvērumā, rentabilitātes attīstība neapšaubāmi liecina par to, ka antidempinga pasākumu atcelšana attiecībā uz SiMn 2003. gada martā vēlāk būtiski neietekmēja Kopienas ražošanas nozares stāvokli. |
6. Secinājums par kaitējumu
(124) |
Patēriņam pieaugot, Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa attiecīgajā periodā samazinājās par 2,3 procenta punktiem līdz 24,9 %. Vienlaikus produkcijas apjoms samazinājās par 6 %, bet jaudas izmantojums samazinājās par 5 procenta punktiem. Turklāt Kopienas ražošanas nozarē darbinieku skaits samazinājās. Turpretim daži kaitējuma rādītāji attiecīgajā periodā uzrādīja pozitīvas tendences, piemēram, rentabilitāte, naudas plūsma, ienākums no ieguldījumiem un pārdošanas cena, kas pieauga par 14 %. Tomēr detalizētāka datu analīze liecina, ka, ņemot vērā uzņēmējdarbības īpatnības, peļņas normu 2,5 % apjomā neuzskata par pietiekamu, jo tā nenodrošina ražošanas nozares ilgtspējīgu attīstību. Attiecībā uz cenas pieaugumu ar to pietika, lai segtu izejvielu cenas, tomēr tas nebija pietiekams, lai paaugstinātu peļņas normu līdz noturīgam līmenim. Tāpēc, lai gan vairāki rādītāji liecina par pozitīvām tendencēm, Kopienas ražošanas nozare nevarēja gūt priekšrocības no kopējā patēriņa pieauguma Kopienas tirgū, ko apliecina tirgus daļas un produkcijas apjoma samazināšanās un zema rentabilitāte. |
(125) |
Tā kā viens no Kopienas ražotājiem attiecīgajā periodā neveica nepārtrauktu līdzīgā ražojuma ražošanu, 2003. gadā pilnībā apturot ražošanu, bet IP pārtrauca ražošanu uz ilgāku laiku, kā minēts 107. apsvērumā, ražošanas pārtraukšanas ietekmi analizēja detalizētāk. Tomēr analīze liecināja, ka, ņemot vērā šā ražotāja relatīvi zemo kopējo ražošanas apjomu, ražošanas pārtraukšanai bija ierobežota ietekme uz kopējo kaitējumu un tā būtiski neietekmēja kaitējuma rādītājus. To apliecina arī fakts, ka, izslēdzot šo ražotāju no analīzes, snieguma rādītāji tikai nedaudz uzlabojas. Proti, Kopienas ražošanas nozares rentabilitāte ir neapmierinoša, t. i., 3,2 % apjomā IP, bet ražošanas apjoma un jaudas izmantojuma rādītāju tendences joprojām ir negatīvas. Tādēļ jāsecina, ka kaitējumu, ko ir cietusi Kopienas ražošanas nozare, nevar saistīt tikai ar šo Kopienas ražotāju. |
(126) |
Ņemot vērā iepriekšminēto, jāsecina, ka Kopienas ražošanas nozarei ir radīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē. |
E. CĒLOŅSAKARĪBA
1. Ievads
(127) |
Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. un 7. punktu Komisija pārbaudīja, vai imports par dempinga cenām ir nodarījis kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei tādā līmenī, lai to klasificētu par būtisku. Lai uz importu par dempinga cenām neattiecinātu tādu faktoru izraisītu kaitējumu, kas nav imports par dempinga cenām, bet kas vienlaikus varēja nodarīt kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei, tika izvērtēti arī citi zināmie faktori. |
2. Importa par dempinga cenām ietekme
(128) |
No 2002. gada līdz IP beigām attiecīgā ĶTR un Kazahstānas izcelsmes ražojuma importa par dempinga cenām apjoms pieauga par 99 % un tā tirgus daļa Kopienā pieauga aptuveni par 4,6 procenta punktiem. No 2002. gada līdz IP beigām šā importa vidējās cenas pieauga par 22 %, tomēr kopumā attiecīgajā periodā bija zemākas nekā Kopienas ražošanas nozares cenas. Šajā pašā laikposmā attiecīgā Ukrainas izcelsmes ražojuma importa par dempinga cenām apjoms pieauga par 36 % un tā tirgus daļa Kopienā pieauga aptuveni par 4,5 procenta punktiem. No 2002. gada līdz IP beigām šā importa vidējās cenas pieauga par 8 %, tomēr kopumā attiecīgajā periodā tās bija līdzīgas Kopienas ražošanas nozares cenām. |
(129) |
Kā minēts 104. apsvērumā, ĶTR un Kazahstānas importa cenu samazinājums kopumā bija 4,5 % no vidējās svērtās vērtības, bet Ukrainas gadījumā cenu samazinājuma nebija. |
(130) |
Ņemot vērā Kopienas ražošanas nozares cenu samazinājumu, ko izraisīja ĶTR un Kazahstāna, tiek uzskatīts, ka imports par dempinga cenām ietekmēja cenu lejupslīdi, liedzot Kopienas ražošanas nozarei paaugstināt pārdošanas cenu līdz līmenim, kas būtu vajadzīgs, lai nodrošinātu ilgtspējīgu peļņu. Tādēļ tika secināts, ka ir cēloņsakarība starp importu un kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei. Turpretim, ņemot vērā to, ka Ukrainas imports neizraisīja cenu samazinājumu, kā arī ņemot vērā apstākli, ka kaitējuma apjoms Ukrainai ir de minimis līmenī (sk. 168. un 169. apsvērumu), tiek uzskatīts, ka nav cēloņsakarības starp Ukrainas importu un kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei. |
3. Citu faktoru ietekme
a) Kopienas ražošanas nozares eksporta darbības rezultāti
(131) |
Nākamā tabula liecina, ka eksporta pārdevumu apjoms attiecīgajā periodā samazinājās par 40 %. Pārdevumu vienības cenas bija relatīvi nemainīgas, izņemot 2004. gadā.
|
(132) |
Tomēr ir jāievēro, ka eksporta pārdevumu līmenis nav nozīmīgs Kopienas ražošanas nozares kopējo pārdevumu kontekstā, veidojot tikai aptuveni 3 līdz 7 % no kopējā pārdevumu apjoma attiecīgajā periodā. Tāpēc uzskata, ka eksporta darbība nekādā veidā nevarēja veicināt Kopienas ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu. |
b) Imports no trešām valstīm
(133) |
Analīzi attiecībā uz importu no trešām valstīm veica, pamatojoties uz Eurostat datiem. Attiecībā uz vairākām valstīm šos datus varēja salīdzināt ar pārbaudīto informāciju, ko sniedza ieinteresētās personas, kas apstiprināja Eurostat datu ticamību. |
(134) |
Imports no citām valstīm, izņemot attiecīgās valstis, attiecīgajā laikposmā samazinājās apmēram par 6 %, t. i., no apmēram 377 000 tonnām 2002. gadā līdz apmēram 354 000 tonnām IP. Arī atbilstošā tirgus daļa samazinājās no apmēram 45 % līdz apmēram 39 %. Lielākie trešo valstu importētāji ir Norvēģija, Indija, Dienvidāfrika un Brazīlija.
|
(135) |
Attiecīgajā periodā Norvēģijas imports samazinājās aptuveni par 11 %, bet tirgus daļa samazinājās par 4,9 procenta punktiem (IP = 21,9 %). Visā attiecīgajā periodā Norvēģijas importa vidējās cenas bija augstākas par Kopienas ražošanas nozares cenām. Lai gan Norvēģijas izcelsmes SiMn ar zemu oglekļa saturu imports, iespējams, zināmā mērā izraisa Kopienas ražošanas nozares cenu samazinājumu, ņemot vērā ražojuma kvalitāti, tas veido nelielu daļu (aptuveni 5 %) no Kopienas ražošanas nozares kopējā ražošanas apjoma, un, ņemot vērā to, ka Norvēģijas imports kopumā neizraisa cenu samazinājumu un ka Norvēģijas importa apjoms un tirgus daļa samazinājās, uzskatīja, ka Norvēģijas imports nevarēja ievērojami veicināt būtisko kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei.
|
(136) |
Attiecīgajā periodā Indijas imports palielinājās aptuveni par 300 %, bet tirgus daļa palielinājās par 7,3 procenta punktiem (IP = 9,7 %). Vienlaikus Indijas importa vidējās cenas bija mazliet augstākas par Kopienas ražošanas nozares cenām (t. i., cenu samazinājuma nebija). Ņemot vērā to, ka Ukrainas imports neizraisīja cenu samazinājumu, uzskatīja, ka nav pierādījumu tam, ka Indijas imports būtu veicinājis Kopienas ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.
|
(137) |
Attiecīgajā periodā Dienvidāfrikas imports samazinājās aptuveni par 38 %, bet tirgus daļa samazinājās par 2,5 procenta punktiem (IP = 3,2 %). Dienvidāfrikas importa vidējās cenas bija zemākas par Kopienas ražošanas nozares cenām un līdzīgas attiecīgo valstu cenām. Tāpēc uzskata, ka Dienvidāfrikas imports varēja veicināt Kopienas ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. Tomēr, ņemot vērā būtisku Dienvidāfrikas importa samazināšanos un šā importa nenozīmīgo tirgus daļu, ietekme nav uzskatāma par tādu, lai izjauktu cēloņsakarību starp ĶTR un Kazahstānas dempinga importu un Kopienas ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.
|
(138) |
Attiecīgajā periodā trešo valstu, tostarp Brazīlijas, imports samazinājās aptuveni par 59 %, savukārt tirgus daļa samazinājās aptuveni par 6,4 procenta punktiem (IP = 3,8 %). Vienlaikus trešo valstu importa vidējās cenas bija augstākas par Kopienas ražošanas nozares cenām (t. i., cenu samazinājuma nebija). Ņemot vērā to, ka trešo valstu imports neizraisīja cenu samazinājumu, kā arī negatīvas tendences apjoma ziņā, uzskatīja, ka trešo valstu imports nevarēja ievērojami veicināt būtisko kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei.
|
c) Cita Kopienas ražotāja radītā konkurence
(139) |
Kā minēts 91. apsvērumā, viens Kopienas ražotājs nesadarbojās izmeklēšanā. Pamatojoties uz izmeklēšanā iegūto informāciju no Kopienas ražotājiem, kas sadarbojās, tiek lēsts, ka ražotāja, kas nesadarbojās, pārdošanas apjoms Kopienā bija aptuveni 30 000 tonnu visā attiecīgajā periodā. Atbilstīgā tirgus daļa bija nemainīga visā attiecīgajā periodā (aptuveni 3 %). Tāpēc cits Kopienas ražotājs nepalielināja pārdošanas apjomu un tirgus daļu uz Kopienas ražošanas nozares rēķina. Informācija par cita Kopienas ražotāja cenām nebija pieejama.
|
(140) |
Ņemot vērā iepriekšminēto un to, ka nav informācijas, kas pierādītu pretējo, secināja, ka cits Kopienas ražotājs nav veicinājis Kopienas ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. |
d) Ražošanas izmaksas (izejvielas)
(141) |
Svarīgākās izmaksu pozīcijas kopējās ražošanas izmaksās ir izejvielas (aptuveni 45–55 %) un elektroenerģija (aptuveni 20–30 %). Tiešās darbaspēka izmaksas veido aptuveni 5 %. No 2002. gada līdz IP beigām Kopienas ražošanas nozares ražošanas izmaksas palielinājās par 12 %.
|
(142) |
Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka kaitējums, ko cieta Kopienas ražošanas nozare, ir saistīts ar ražošanas izmaksu pieaugumu. Attiecībā uz izejvielu izmaksām, ņemot vērā to, ka izejvielas ir produkti, ko pamatā pārdod starptautiskā tirgū, uzskatīja, ka cenu pieaugums ietekmēja visus SiMn ražotājus, kas normālos apstākļos būtu spiesti palielināt cenas arī ārpus Kopienas. Izejvielu cenu pieaugums kā tāds neradīja būtisku kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei, to izraisīja dempinga imports, kas veicināja Kopienas ražošanas nozares cenu samazinājumu, Kopienas ražošanas nozarei nespējot novirzīt pircējiem šīs izmaksas, kas ļautu nodrošināt pietiekamu peļņas normu. Attiecībā uz darbaspēka izmaksām, kā minēts 115. apsvērumā, dati par ražīgumu liecina, ka kopumā Kopienas ražošanas nozare spēja izlīdzināt izmaksu pieaugumu, kāpinot efektivitāti un ražīgumu. Dažas ieinteresētās personas kā galveno iemeslu Kopienas ražošanas nozarei radītajam kaitējumam minēja elektroenerģijas cenu kāpumu. Šajā sakarā konstatēja, ka elektroenerģijas cenas industriāliem patērētājiem valstīs, kur atrodas Kopienas ražošanas nozare, bija samērīgas ar cenām citos svarīgākajos pasaules tirgos, tāpēc šīs izmaksas nevar uzskatīt par pašizraisītiem zaudējumiem. Iespējams, elektroenerģijas cenām bija zināma ietekme uz kopējo sniegumu, tomēr tikai vienam Kopienas ražotājam bija elektroenerģijas piegādes traucējumi, ņemot vērā ievērojamu elektroenerģijas cenu pieaugumu un ar to saistītu strīdu ar elektroenerģijas piegādātāju. Tiek secināts, ka kopumā ražošanas izmaksu pieaugums nav veicinājis Kopienas ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. |
e) Pašizraisīts kaitējums
(143) |
Tā kā viena Kopienas ražotāja ieguldījumi 2004.–2005. gadā ievērojami palielinājās (sk. 121. apsvērumu), veica pārbaudi, vai kaitējums bija pašizraisīts. Ieguldījumiem bija tieša ietekme uz ražošanas izmaksām un tāpēc uz Kopienas ražošanas nozares rentabilitāti. Tomēr analīze liecina, ka, ņemot vērā ierobežotu ieguldījuma vērtību kopējās ražošanas izmaksās, ietekme uz rentabilitāti bija minimāla. Tāpēc secināja, ka Kopienas ražotāja ieguldījumi, iespējams, veicināja Kopienas ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, bet ne tādā mērā, lai mainītu cēloņsakarību. |
f) Lejupslīde silīcijmangāna tirgū saistībā ar tērauda ražošanas ciklisku lejupslīdi
(144) |
Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka pieprasījuma samazinājums pēc tērauda un atbilstošs pieprasījuma samazinājums pēc SiMn, kas bija vērojams 2004. gada otrajā pusē un 2005. gada pirmajā pusē pēc nepieredzēta pieprasījuma kāpuma, kā aprakstīts 89. apsvērumā, veicināja stāvokļa pasliktināšanos Kopienas ražošanas nozarē. Tomēr izmeklēšanā konstatēja, ka visā attiecīgajā periodā Kopienas patēriņš palielinājās par 9 %. Ņemot vērā iepriekšminēto, šo argumentu noraidīja. |
4. Secinājums par cēloņsakarībām
(145) |
Tā kā Kopienas ražošanas nozares stāvoklis acīmredzami pasliktinājās, kad vienlaikus pieauga ĶTR un Kazahstānas izcelsmes imports par dempinga cenām, palielinājās tirgus daļas un pazeminājās cenas, secināja, ka imports par dempinga cenām Kopienai ir radījis būtisku kaitējumu pamatregulas 3. panta 6. punkta nozīmē. |
(146) |
Tika analizēti arī citi faktori, tomēr tie netika atzīti par noteicošiem iemesliem attiecībā uz kaitējuma nodarīšanu. Attiecībā uz Ukrainas importu, kas veido 23 % tirgus daļas, ņemot vērā to, ka kopumā cenu samazināja nebija, uzskatīja, ka imports neveicināja Kopienas ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. Iespējams, Dienvidāfrikas imports veicināja Kopienas ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, tomēr, ņemot vērā būtisku Dienvidāfrikas importa samazināšanos un šā importa nenozīmīgo tirgus daļu, ietekme nav uzskatāma par tādu, lai izjauktu cēloņsakarību attiecībā uz ĶTR un Kazahstānas dempinga importu. Nav pierādījumu tam, ka Indijas vai citu trešo valstu imports (tostarp Brazīlijas imports) ir veicinājis Kopienas ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, jo cenu samazinājuma nebija un importa apjoms un tendences par to neliecināja. Kopienas ražotāja ieguldījumi, iespējams, veicināja Kopienas ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, tomēr, ņemot vērā ierobežotu ieguldījuma vērtību, ne tādā mērā, lai novērstu cēloņsakarību. Turklāt neviens no zināmajiem faktoriem, proti, Kopienas ražošanas nozares eksporta sniegums, cita Kopienas ražotāja radītā konkurence, ražošanas izmaksu pieaugums vai tērauda tirgus cikliska lejupslīde, nav veicinājis Kopienas ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. |
(147) |
Pamatojoties uz iepriekšminēto analīzi, kurā visu zināmo faktoru ietekme uz Kopienas ražošanas nozares stāvokli ir pienācīgi izšķirta un nodalīta no kaitējumu radošās ietekmes, ko izraisīja imports par dempinga cenām, tiek secināts, ka imports no ĶTR un Kazahstānas ir izraisījis būtisku kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei pamatregulas 3. panta 6. punkta nozīmē. |
F. KOPIENAS INTERESES
(148) |
Komisija izvērtēja, vai, neraugoties uz secinājumiem par dempingu, kaitējumu un cēloņsakarībām, nav kādu neapstrīdamu iemeslu, kuru dēļ būtu jāsecina, ka šajā konkrētajā gadījumā pieņemt pasākumus nav Kopienas interesēs. Šā iemesla dēļ un saskaņā ar pamatregulas 21. panta 1. punktu Komisija izvērtēja pasākumu iespējamo ietekmi uz visām ieinteresētajām personām, kā arī to, kādas sekas varētu rasties, ja netiktu veikti pasākumi. |
1. Kopienas ražošanas nozares intereses
(149) |
Ņemot vērā iepriekšminēto, pasākumus piemērotu ĶTR un Kazahstānas izcelsmes importam. Domājams, ka pasākumu ieviešana izraisītu šo valstu izcelsmes SiMn cenu kāpumu un sniegtu Kopienas ražošanas nozarei iespēju uzlabot savu stāvokli, palielinot cenas un, iespējams, palielinot pārdošanas apjomu un tirgus daļu. Gadījumā, ja pasākumus neievieš, gaidāms, ka ĶTR un Kazahstānas izcelsmes imports uz Kopienu par zemām cenām turpinās palielināties un ka Kopienas ražošanas nozarei nebūs iespēju uzlabot stāvokli. |
(150) |
SiMn ar zemu oglekļa saturu veido tikai 5 % no Kopienas ražošanas nozares kopējā produkcijas apjoma, un to pārsvarā importē no Norvēģijas un ĶTR. Lai gan uzskata, ka gadījumā, ja pasākumus ieviestu, samazinātos ĶTR izcelsmes imports un zināmā mērā to aizstātu Norvēģijas imports, tomēr pasākumi sniegtu Kopienas ražošanas nozarei iespēju palielināt zema oglekļa satura SiMn ražošanas un pārdevumu apjomu, lai apmierinātu pieprasījumu. |
2. Citu Kopienas ražotāju intereses
(151) |
Papildus Kopienas ražošanas nozarei Kopienā ir tikai vēl viens cits ražotājs. Tā kā šis ražotājs nesadarbojās izmeklēšanā un ņemot vērā to, ka nebija precīzu datu par tā darbību, pamatojoties uz to Kopienas ražotāju eksportētāju sniegto informāciju, kas sadarbojās, lēš, ka šā ražotāja produkcijas apjoms veidoja aptuveni 10 līdz 15 % no Kopienas ražošanas nozares produkcijas apjoma. Paredzams, ka gadījumā, ja ieviesīs antidempinga pasākumus, cits Kopienas ražotājs attīstīsies līdzīgi kā Kopienas ražošanas nozare, kā minēts 149. un 150. apsvērumā. |
3. Nesaistīto importētāju intereses Kopienā
(152) |
Divi attiecīgā ražojuma nesaistītie importētāji sadarbojās izmeklēšanā, aizpildot un nosūtot anketas. |
(153) |
Šie importētāji pauda bažas par pasākumu ieviešanu attiecībā uz i) negatīvo ietekmi piegāžu jomā Kopienā, ņemot vērā to, ka Kopienas ražošanas nozares kopējā ražošanas jauda ir aptuveni tikai viena trešdaļa no patēriņa, un ii) attiecībā uz nelabvēlīgu ietekmi, ko radītu pasākumi uz attiecīgā ražojuma izmaksām, kas kā pamatizejviela tērauda ražošanā ietekmētu Kopienas tērauda rūpniecību kopumā. |
(154) |
Attiecībā uz situāciju, kas ir izveidojusies piegāžu jomā Kopienā, piekrita, ka patēriņš ir trīs reizes lielāks par pašreizējo Kopienas ražošanas jaudu un ka Kopienas ražošanas nozare IP apmierināja aptuveni 25 % Kopienas pieprasījuma. Tomēr Kopienas ražošanas nozare IP darbojās, izmantojot 70 % jaudas, bet attiecīgajā periodā jaudas izmantojums bija no 70 līdz 80 %. Līdz ar to Kopienas ražošanas nozare var ievērojami palielināt pašreizējo ražošanas apjomu. Turklāt, ņemot vērā relatīvi ierobežotu importa apjomu, uz ko attieksies pasākumi (kā minēts 149. un 150. apsvērumā), kā arī to, ka iespējamo importa apjoma samazinājumu no attiecīgām valstīm varētu kompensēt citu valstu eksports, uzskata, ka nodokļu ieviešanai nebūs ievērojamas ietekmes uz piegādātāju pieejamību importētājiem. Papildus Kopienas ražotāju piegādēm un importam no attiecīgajām valstīm, kas iekļautas izmeklēšanā, 40 % Kopienas patēriņa apmierina imports no citām valstīm, īpaši no Norvēģijas, Indijas, Dienvidāfrikas un Brazīlijas. Agrāk šīs valstis kopumā piegādāja lielākus daudzumus Kopienas tirgum. |
(155) |
Tika atzīts, ka gadījumā, ja pasākumus ieviesīs, var rasties īstermiņa traucējumi, ņemot vērā iespējamos kavējumus, palielinot Kopienas produkcijas apjomu, un ņemot vērā laiku, kas, iespējams, vajadzīgs jaunu vai alternatīvu piegādātāju izvēlei. |
(156) |
Attiecībā uz importētājiem konstatēja, ka pat tad, ja Kopienas ražošanas nozare palielinās produkcijas apjomu, pārdevumus un tirgus daļu Kopienā, ņemot vērā Kopienas ražošanas nozares jaudu, ar ko var apmierināt 30 % patēriņa, kā arī to, ka Kopienas patēriņš aug, joprojām pastāvēs vajadzība pēc nozīmīgas importa darbības. Lai gan tika atzīts, ka importētāju peļņas norma parasti ir relatīvi zema un ka īstermiņa traucējumu rezultātā patērētāji meklēs jaunus vai alternatīvus piegādes avotus, tādējādi, iespējams, negatīvi ietekmējot importētāju peļņas normas, tomēr tika secināts, ka importētāji ir spējīgi nodrošināt attiecīgās peļņas normas, novirzot izmaksas lietotājiem. |
4. Lietotāju intereses
(157) |
Desmit attiecīgā ražojuma lietotāji metālrūpniecības nozarē sadarbojās procedūrā, aizpildot un nosūtot anketas vai iesniedzot informāciju. Eiropas Dzelzs un tērauda rūpniecības konfederācija (Eurofer) arī iesniedza apsvērumus. |
(158) |
Lietotāji tāpat kā importētāji pauda bažas par piegāžu pietiekamību un izmaksu pieaugumu galalietotājiem, kā minēts 153. apsvērumā. Pamatojoties uz 154. apsvērumā minētajiem iemesliem, uzskatīja, ka pasākumu noteikšana vidējā termiņā neradīs negatīvu ietekmi piegāžu jomā Kopienā. |
(159) |
SiMn cenu pieauguma tiešā ietekme uz tērauda ražošanas izmaksām būs ierobežota, ņemot vērā to, ka SiMn augstākais veido 1 % oglekļa tērauda ražošanas izmaksu un vēl mazāk nerūsējošā tērauda gadījumā. Ņemot vērā informāciju, ko sniedza lietotāju asociācija (Eurofer) par kopējām SiMn izmantošanas gada izmaksām, tiek lēsts, ka pat gadījumā, ja notiek ievērojams visu veidu SiMn cenu kāpums 20 % apjomā, tērauda ražotāju peļņas norma samazinātos tikai aptuveni par 0,2 % (patlaban peļņas norma šajā nozarē ir starp 10 un 40 %). Tā kā iespējamos pasākumus piemērotu daudz mazākā mērā un tie maksimāli attiektos uz 10 % Kopienas patēriņa (gadījumā, ja importu, uz ko attiektos pasākumi, neaizvietos ar importu no citiem reģioniem), iespējamo pasākumu ietekme uz tēraudrūpniecības rentabilitāti būtu ļoti ierobežota. |
(160) |
Tika apgalvots, ka SiMn tirgus ir starptautisks un ka globālais pieprasījums palielināsies līdz ar pieprasījuma pieaugumu pēc tērauda. Kad pieprasījums ir lielāks par piedāvājumu, strauji palielinās cenas, kā notika 2004. gadā. Ja Kopienā radīsies piegāžu un pieprasījuma pagaidu traucējumi, kā minēts 155. apsvērumā, īstermiņa cenas varētu palielināties tādā līmenī, kas būs daudz augstāks par piemēroto nodokli. Tomēr, tā kā SiMn tirgus ir starptautisks, uzskata, ka cenas Kopienā nosaka piedāvājuma un pieprasījuma attiecības starptautiskajā līmenī un ka Kopienas cenas būtiski neatšķirsies no pasaules cenām, jo citu valstu imports patlaban ir lielā mērā pārstāvēts tirgū. Tērauda ražotāju peļņas norma patlaban ir apmierinoša (10 līdz 40 %), turklāt ražotājiem jebkurā gadījumā būs iespēja novirzīt attiecīgā ražojuma cenu palielinājumu; turklāt šis palielinājums būs ierobežots, jo SiMn vērtība kopējās tērauda ražošanas izmaksās ir nenozīmīga. |
(161) |
Lietotāji apšaubīja pasākumu efektivitāti, apgalvojot, ka iepriekšējo pasākumu piemērošana un atcelšana būtiski neietekmēja Kopienas ražošanas nozares rentabilitāti. Tomēr, lai gan antidempinga pasākumu piemērošanas mērķis ir atjaunot taisnīgus tirgus nosacījumus, lai nodrošinātu Kopienas ražošanas nozarei, kurai nodarīts būtisks kaitējums, iespēju atgūties, apstāklis, ka šāda iespēja netika nodrošināta iepriekš, nevar būt par iemeslu antidempinga pasākumu piemērošanas atbilstības apšaubīšanai gadījumā, ja tas tiek nodrošināts pašreiz. |
(162) |
Daži lietotāji minēja, ka pēdējos 10 gados Kopienas tēraudrūpniecība cieta no augošām izmaksām saistībā ar antidempinga pasākumiem, ko piemēroja vairākām izejvielām, kuras galvenokārt izmanto tēraudrūpniecībā. Turklāt lietotāji norādīja, ka papildus pašreizējai procedūrai saistībā ar izejvielām, ko izmanto tēraudrūpniecībā, bija sāktas vairākas citas procedūras. Tie apgalvoja, ka šo procedūru kopējas ietekmes rezultātā Kopienas tērauda ražotājiem radīsies grūtības starptautiskajā līmenī. Attiecībā uz iepriekšējiem pasākumiem jāatzīmē, ka lielākajai daļai iepriekšējo pasākumu termiņš ir beidzies. Attiecībā uz pasākumu kumulatīvo ietekmi uz vairākām izejvielām jāatceras, ka antidempinga pasākumu mērķis ir novērst to tirgū radušos traucējumu ietekmi, ko rada imports par dempinga cenām. Tāpēc to antidempinga pasākumu ietekmei, kurus piemēroja vairākām izejvielām, kas ietekmē vienu un to pašu nozari, nevajadzētu radīt tirgus traucējumus. Jebkurā gadījumā pasākumu piemērošanai attiecībā uz tēraudrūpniecību būs nenozīmīga ietekme, kā minēts 159. apsvērumā. |
(163) |
Pēc galīgās informācijas nodošanas atklātībā Eurofer atkārtoja savu argumentu, ka pasākumu piemērošana nav Kopienas kopējās interesēs, jo tas paaugstinātu lietotāju izmaksas un būtiski neuzlabotu Kopienas ražošanas nozares stāvokli. Jaunu informāciju šajā sakarā nesniedza, tāpēc ir apstiprināts iepriekšminētais pamatojums (sk. 157. līdz 162. apsvērumu), un saistībā ar šo uzskata, ka antidempinga maksājuma ieviešana, visticamāk, būtiski neietekmēs lietotāju stāvokli. |
5. Secinājums par Kopienas interesēm
(164) |
Paredzams, ka pasākumu piemērošana ĶTR un Kazahstānas importam sniegs iespēju Kopienas ražošanas nozarei, kā arī citam Kopienas ražotājam uzlabot savu stāvokli, palielinot pārdošanas apjomu, pārdošanas cenas un tirgus daļu, lai gan tirgū ir pieejams ierobežots un arvien mazāks SiMn daudzums ar izcelsmi citās valstīs (t. i., Dienvidāfrikas un Norvēģijas (SiMn ar zemu oglekļa saturu)) un piegādātāji, uz kuriem neattiecas pasākumi, praktizē tādas pašas cenas kā ĶTR un Kazahstānas importētāji pirms maksājumu piemērošanas. Lai gan var rasties negatīva ietekme, lietotājiem palielinoties izmaksām, ņemot vērā laiku, kas, iespējams, vajadzīgs jauno vai alternatīvo piegādātāju izvēlei, uzskatīja, ka pasākumu piemērošanai attiecībā uz tēraudrūpniecību būs nenozīmīga ietekme. Ņemot vērā iepriekšminēto, pagaidām secina, ka šajā gadījumā nav iemesla, lai neveiktu pasākumus, un ka pasākumu piemērošana nav pretrunā Kopienas interesēm. |
G. GALĪGIE PASĀKUMI
(165) |
Nepārsniedzot konstatēto dempinga starpību, antidempinga pasākumi jānosaka tādā apjomā, lai novērstu kaitējumu, ko Kopienas ražošanas nozarei radījis imports par dempinga cenām. Aprēķinot maksājuma summu, kas nepieciešama, lai novērstu dempinga kaitējošo ietekmi, tika atzīts, ka pasākumiem jābūt tādiem, kas ļautu Kopienas ražošanas nozarei iegūt tādu pirmsnodokļu peļņu, kas būtu sasniedzama normālos konkurences apstākļos, proti, ja nebūtu importa par dempinga cenām. |
(166) |
Tad, ja nebūtu dempinga, kas izraisa kaitējumu, Kopienas ražošanas nozare varētu gaidīt, ka peļņas norma būs 8 % apjomā no apgrozījuma. Minēto apgalvojumu pārbaudīja un konstatēja, ka, pateicoties pieprasītajai peļņas normai, kapitālieguldījumus relatīvi īsā laika posmā atgūtu. Turklāt izmeklēšanā konstatēja, ka Kopienas ražošanas nozares ilgtermiņa kapitāla ieguldījumi nebija pietiekami. Tāpēc uzskatīja, ka 5 % peļņas norma, kas atbilst normai, ko izmantoja izmeklēšanā, kuras rezultātā noteica iepriekšējos antidempinga pasākumus, ir piemērota vērtība, ko Kopienas ražošanas nozare varētu paredzēt iegūt, ja tirgū nav kaitējumu izraisoša dempinga. |
(167) |
Tad tika noteikts vajadzīgais cenu palielinājums, katra ražojuma paveida vidējo svērto importa cenu, kas noteikta cenu samazinājuma aprēķināšanai, salīdzinot ar cenu, kas nerada zaudējumus un noteikta līdzīgajam ražojumam, kuru Kopienas ražošanas nozare pārdod Kopienas tirgū. Cena, kas nerada kaitējumu, ir noteikta, koriģējot Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cenu, lai atspoguļotu iepriekšminēto peļņas normu. Minētā salīdzinājuma rezultātā iegūto starpību izteica procentos no kopējās CIF importa vērtības. Tā kā nevienam Ķīnas ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās, netika piešķirts TER vai AR, dempinga starpību aprēķināja attiecībā uz visu ĶTR, pamatojoties uz Comext statistiku. |
(168) |
Izdarot minēto cenu salīdzināšanu, tika konstatēti šādi kaitējuma apjomi:
|
(169) |
Ņemot vērā visu iepriekšminēto un saskaņā ar pamatregulas 9. panta 4. punktu, uzskata, ka ĶTR un Kazahstānas izcelsmes SiMn importam jāpiemēro galīgais antidempinga maksājums, kura lielums jānosaka dempinga vai kaitējuma starpības apjomā, saskaņā ar noteikumu par mazāko nodevu, izvēloties mazāko no tām. Pēc analoģijas ar pamatregulas 9. panta 3. punktu, ņemot vērā to, ka kaitējuma apjoms Ukrainai ir de minimis līmenī, izmeklēšanu attiecībā uz šo valsti pārtrauc. |
(170) |
Tāpēc un 165. līdz 169. apsvērumā minēto iemeslu dēļ antidempinga maksājuma likmes ir šādas:
|
H. SAISTĪBAS
(171) |
Nododot atklātībā svarīgākos faktus un apsvērumus, uz kuriem balstījās nodoms ieteikt galīgo antidempinga maksājumu piemērošanu, Kazahstānas ražotājs eksportētājs piedāvāja cenu saistības saskaņā ar pamatregulas 8. panta 1. punktu. Pēdējos gados attiecīgajam ražojumam ir raksturīga cenu nepastāvība, un tādēļ tas nav piemērots, lai pieņemtu saistības par noteiktu cenu. Lai pārvarētu šo šķērsli, ražotājs eksportētājs piedāvāja indeksēt minimālo importa cenu ar pamatizejvielas cenu, proti, mangāna rūdu. Tomēr svārstības attiecīgā ražojuma cenās nevar izskaidrot ar svārstībām pamatizejvielas cenās, tādējādi nav iespējams indeksēt minimālās importa cenas ar pamatizejvielas cenu. Ražotājs eksportētājs piedāvāja alternatīvu pieeju, proti, indeksēt minimālo importa cenu, pamatojoties uz paša ražošanas izmaksām, kā uzrādīts uzņēmuma revidētajos pārskatos. Tomēr šo pieeju nevarēja pieņemt, jo izmaksu attīstība ne vienmēr atbilst cenu attīstībai. Turklāt šādas saistības uzskata par neīstenojamām, jo izmaksu attīstības nepārtraukta uzraudzība, kas jāveic Komisijai, būtu ļoti sarežģīta. Ņemot vērā iepriekšminēto, secināja, ka eksportētāja piedāvātās cenu saistības nevar pieņemt, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
1. Ar šo nosaka galīgo antidempinga maksājumu par Ķīnas Tautas Republikas un Kazahstānas izcelsmes silīcijmangāna (tostarp ferosilīcijmangāna) importu, ko klasificē ar KN kodiem 7202 30 00 un ex 8111 00 11 (Taric kods 8111001110).
2. Galīgā antidempinga maksājuma likme, ko piemēro tīrajai cenai ar piegādi līdz Kopienas robežai pirms nodokļa nomaksas tiem ražojumiem, kas uzskatīti 1. punktā un ko ražo turpmāk norādītie uzņēmumi, ir šāda:
Valsts |
Ražotājs |
Maksājuma likme |
Kazahstāna |
Visi uzņēmumi |
6,5 % |
ĶTR |
Visi uzņēmumi |
8,2 % |
3. Ja vien nav noteikts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.
2. pants
Ar šo izbeidz procedūru attiecībā uz Ukrainas izcelsmes silīcijmangāna importu.
3. pants
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2007. gada 4. decembrī
Padomes vārdā —
priekšsēdētājs
F. TEIXEIRA DOS SANTOS
(1) OV L 56, 6.3.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2117/2005 (OV L 340, 23.12.2005., 17. lpp.).
(2) OV C 214, 6.9.2006., 14. lpp.
(3) OV L 62, 3.3.1998., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 154/2003 (OV L 25, 30.1.2003., 25. lpp.).
5.12.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 317/32 |
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1421/2007
(2007. gada 4. decembris),
ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 1994. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 3223/94 par sīki izstrādātiem augļu un dārzeņu ievešanas režīma izpildes noteikumiem (1), un jo īpaši tās 4. panta 1. punktu,
tā kā:
(1) |
Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem. |
(2) |
Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Standarta ievešanas vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 3223/94 4. pantā, ir tādas, kā norādīts tabulā, kas pievienota pielikumā.
2. pants
Šī regula stājas spēkā 2007. gada 5. decembrī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2007. gada 4. decembrī
Komisijas vārdā —
lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors
Jean-Luc DEMARTY
(1) OV L 337, 24.12.1994., 66. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 756/2007 (OV L 172, 30.6.2007., 41. lpp.).
PIELIKUMS
Komisijas 2007. gada 4. decembra Regulai, ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem
(EUR/100 kg) |
||
KN kods |
Trešās valsts kods (1) |
Standarta ievešanas vērtība |
0702 00 00 |
IL |
114,0 |
MA |
63,5 |
|
SY |
68,2 |
|
TR |
97,5 |
|
ZZ |
85,8 |
|
0707 00 05 |
JO |
196,3 |
MA |
52,5 |
|
TR |
80,2 |
|
ZZ |
109,7 |
|
0709 90 70 |
MA |
57,9 |
TR |
82,6 |
|
ZZ |
70,3 |
|
0709 90 80 |
EG |
301,9 |
ZZ |
301,9 |
|
0805 10 20 |
AR |
28,9 |
AU |
15,0 |
|
SZ |
38,2 |
|
TR |
50,7 |
|
ZA |
40,1 |
|
ZW |
17,7 |
|
ZZ |
31,8 |
|
0805 20 10 |
MA |
66,5 |
ZZ |
66,5 |
|
0805 20 30, 0805 20 50, 0805 20 70, 0805 20 90 |
CN |
62,5 |
HR |
21,2 |
|
IL |
66,9 |
|
TR |
81,9 |
|
UY |
95,3 |
|
ZZ |
65,6 |
|
0805 50 10 |
EG |
61,3 |
TR |
102,4 |
|
ZA |
104,9 |
|
ZZ |
89,5 |
|
0808 10 80 |
AR |
87,7 |
CA |
87,3 |
|
CL |
86,0 |
|
CN |
78,9 |
|
MK |
31,5 |
|
US |
83,6 |
|
ZA |
95,7 |
|
ZZ |
78,7 |
|
0808 20 50 |
AR |
71,1 |
CN |
45,5 |
|
TR |
141,1 |
|
ZZ |
85,9 |
(1) Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.
5.12.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 317/34 |
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1422/2007
(2007. gada 4. decembris),
ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/17/EK un 2004/18/EK par to piemērošanas robežvērtībām līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrās
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvu 2004/17/EK, ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs (1), un jo īpaši tās 69. pantu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvu 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru (2), un jo īpaši tās 78. pantu,
pēc apspriešanās ar Valsts līgumu padomdevēju komiteju,
tā kā:
(1) |
Padome ar 1994. gada 22. decembra Lēmumu 94/800/EK par daudzpusējo sarunu Urugvajas kārtā (no 1986. gada līdz 1994. gadam) panākto nolīgumu slēgšanu Eiropas Kopienas vārdā jautājumos, kas ir tās kompetencē (3), noslēdza nolīgumu par valsts iepirkumu (turpmāk tekstā “Nolīgums”). Nolīgumu piemēro visiem iepirkumu līgumiem, kuru vērtība sasniedz vai pārsniedz summas (turpmāk tekstā “robežvērtības”), kas ir paredzētas Nolīgumā un noteiktas kā īpašas aizņēmumtiesības. |
(2) |
Viens no Direktīvu 2004/17/EK un 2004/18/EK mērķiem ir ļaut līgumslēdzējiem un līgumslēdzējām iestādēm, kuras piemēro minētās direktīvas, vienlaikus ievērot Nolīgumā paredzētās saistības. Lai to panāktu, ir jāsaskaņo direktīvās paredzētās robežvērtības valsts līgumiem, uz kuriem attiecas arī Nolīgums, lai nodrošinātu to atbilstību Nolīgumā noteikto robežvērtību euro ekvivalentiem, kas noapaļoti līdz tuvākajam tūkstotim. |
(3) |
Saskaņotības labad ir lietderīgi saskaņot arī tās robežvērtības Direktīvās 2004/17/EK un 2004/18/EK, kuras nav ietvertas Nolīgumā. |
(4) |
Attiecīgi jāgroza Direktīvas 2004/17/EK un 2004/18/EK, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Direktīvu 2004/17/EK groza šādi.
1) |
Direktīvas 16. pantu groza šādi:
|
2) |
Direktīvas 61. pantu groza šādi:
|
2. pants
Direktīvu 2004/18/EK groza šādi.
1) |
Direktīvas 7. pantu groza šādi:
|
2) |
Direktīvas 8. panta pirmo daļu groza šādi:
|
3) |
Direktīvas 56. pantā summu “EUR 5 278 000” aizstāj ar “EUR 5 150 000”. |
4) |
Direktīvas 63. panta 1. punkta pirmajā daļā summu “EUR 5 278 000” aizstāj ar “EUR 5 150 000”. |
5) |
Direktīvas 67. panta 1. punktu groza šādi:
|
3. pants
Šī regula stājas spēkā 2008. gada 1. janvārī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2007. gada 4. decembrī
Komisijas vārdā —
Komisijas loceklis
Charlie McCREEVY
(1) OV L 134, 30.4.2004., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Direktīvu 2006/97/EK (OV L 363, 20.12.2006., 107. lpp.).
(2) OV L 134, 30.4.2004., 114. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2006/97/EK.
(3) OV L 336, 23.12.1994., 1. lpp.
5.12.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 317/36 |
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1423/2007
(2007. gada 4. decembris),
ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1291/2000, ar ko nosaka sīki izstrādātus kopējus noteikumus, kas jāievēro, piemērojot importa un eksporta licenču un iepriekš noteiktas kompensācijas sertifikātu sistēmu lauksaimniecības produktiem
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1784/2003 par labības tirgus kopīgo organizāciju (1) un jo īpaši tās 9. panta 2. punktu, un attiecīgos pantus citās regulās par lauksaimniecības produktu tirgu kopējo organizāciju,
tā kā:
(1) |
Komisijas Regulas (EK) Nr. 1291/2000 (2) 19. pantā paredzēta iespēja importa un eksporta licences, kā arī sertifikātus izdot elektroniskā formā. |
(2) |
Pieredze liecina, ka ievešanas un izvešanas darbību efektivitātes uzlabošanas labad minētās regulas 25. panta noteikumus var uzlabot tā, lai būtu skaidrs, ka attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde licences un sertifikātus var glabāt un administrēt elektroniskā formā, nevis izdodot tās importētājam vai eksportētājam, un ka tad, ja informācija par eksportu izdevējai iestādei ir iesniegta un nosūtīta elektroniski, arī ierakstus elektroniskajā eksporta licencē vai sertifikātā, kā arī tā indosamentu var veikt elektroniski. |
(3) |
Tālab Regula (EK) Nr. 1291/2000 ir attiecīgi jāgroza. |
(4) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar visu attiecīgo pārvaldības komiteju atzinumiem, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulas (EK) Nr. 1291/2000 25. pantu groza šādi.
a) |
Minētā panta 1. punktu aizstāj ar turpmāko: “1. Neatkāpjoties no 24. panta, dalībvalsts drīkst atļaut licenci vai sertifikātu:
|
b) |
Minētā panta 3. punktu aizstāj ar turpmāko: “3. Dalībvalsts lemj, kurai iestādei ir jāveic ieraksts licencē vai sertifikātā un tas jāindosē. Tomēr licences vai sertifikāta piešķiršanu un apstiprināšanu uzskata par izdarītu arī tad, ja:
Par ieraksta datumu uzskata 24. panta 1. punktā minētās deklarācijas pieņemšanas datumu.” |
2. pants
Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2007. gada 4. decembrī
Komisijas vārdā —
Komisijas locekle
Mariann FISCHER BOEL
(1) OV L 270, 21.10.2003., 78. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 735/2007 (OV L 169, 29.6.2007., 6. lpp.).
(2) OV L 152, 24.6.2000., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1913/2006 (OV L 365, 21.12.2006., 52. lpp.).
5.12.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 317/38 |
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1424/2007
(2007. gada 4. decembris),
ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2304/2002, ar ko īsteno Padomes Lēmumu 2001/822/EK par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Kopienu un piešķir provizoriskas summas 10. Eiropas attīstības fonda ietvaros
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 2001. gada 27. novembra Lēmumu 2001/822/EK par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Kopienu (“Lēmums par aizjūras asociāciju”) (1) un jo īpaši tā 23. pantu,
Ņemot vērā Komisijas 2002. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 2304/2002, ar ko īsteno Padomes Lēmumu 2001/822/EK par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Kopienu (“Aizjūras asociācijas lēmums”) (2),
ņemot vērā Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju Iekšējo nolīgumu par Kopienas atbalsta finansēšanu saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu laikposmam no 2008. gada līdz 2013. gadam atbilstīgi ĀKK un EK Partnerattiecību nolīgumam un par finansiālā atbalsta piešķiršanu aizjūras zemēm un teritorijām, uz ko attiecas EK līguma ceturtā daļa (3) (turpmāk tekstā – “Iekšējais nolīgums par 10. EAF”),
Ņemot vērā Finanšu regulu, ko piemēro 10. EAF (4),
tā kā:
(1) |
Regulas (EK) Nr. 2304/2002 noteikumiem, kas pieņemti atbilstoši Aizjūras asociācijas lēmuma 23. pantam, jāsaskan ar šā lēmuma grozījumiem sakarā ar nesen izveidoto 10. Eiropas Attīstības fondu (turpmāk tekstā – “10. EAF”). Tiem arī jāatbilst attiecīgo pantu grozījumiem IV pielikumā Partnerattiecību nolīgumam starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas tika parakstīts Kotonū 2000. gada 23. jūnijā (5) (“ĀKK un EK nolīgums”). |
(2) |
Ņemot vērā aizjūras zemju un teritoriju (turpmāk tekstā – “AZT”) īpašās vajadzības, spējas un ierobežojumus, 10. EAF finansiāla palīdzība AZT būtu jāpiešķir kā budžeta palīdzība, ja AZT valsts izdevumu pārraudzība ir pietiekami pārredzama, atbildīga un efektīva. Turklāt publiskā iepirkuma procedūrām AZT jāatbilst 10. EAF Finanšu regulas standartiem par pārredzamību un pieejamību. Ņemot vērā pieredzi ar 9. EAF, 10. EAF projektiem vai programmām finansiāla palīdzība jāsniedz tikai izņēmuma gadījumos, proti, ja nav ievēroti budžeta atbalsta nosacījumi. |
(3) |
Kā nosacījumu to pieņemšanai jāpārbauda, vai Vienotajos programmdokumentos (“VPD”) ir visi vajadzīgie elementi, ko pieprasa Komisija, lai pieņemtu lēmumu par finansējumu atbilstīgi Aizjūras asociācijas lēmuma 20. panta 4. punktam. |
(4) |
Saskaņā ar Aizjūras asociācijas lēmuma II Aa pielikuma 3. panta 1. punktu, VPD jāpievērš īpaša uzmanība darbībām, kuru mērķis ir stiprināt tajās pārvaldību un iestāžu resursus tajās AZT valstīs, kas saņem atbalstu, un vajadzības gadījumā, paredzamo darbību iespējamam grafikam, tostarp finanšu, nodokļu un tieslietu jomās. |
(5) |
Jāpieņem noteikumi attiecībā uz programmas izstrādi par līdzekļu piešķiršanu no 10. EAF reģionālās sadarbības un integrācijas atbalstam, veicinot AZT elastību to uzdevumu risināšanā, ar kurām tās saskaras kā mazas salu valstu ekonomikas, piemēram, gatavība dabas katastrofām un to seku mazināšanai. Šajā sakarā jānodrošina koordinācija, īpaši reģionālās sadarbības un integrācijas atbalstam un atbalstam teritoriālā līmenī. Īpaša uzmanība arī jāpievērš sadarbībai starp ĀKK valstīm, AZT valstīm un, koordinējot ar citiem Kopienas finanšu instrumentiem, attālākiem reģioniem, kas minēti līguma 299. panta 2. punktā. |
(6) |
Provizoriskās summas, kas piešķirtas tām AZT, kas saņem atbalstu no 10. EAF, jānosaka saskaņā ar Aizjūras asociācijas lēmuma II Aa pielikuma 3. panta 5. punktu. |
(7) |
Par šajā regulā paredzētajiem pasākumiem ir notikušas konsultācijas ar AZT. |
(8) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi EAF un AZT komiteja, kura izveidota saskaņā ar Aizjūras asociācijas lēmuma 24. pantu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulu (EK) Nr. 2304/2002 groza šādi.
1) |
Regulas 1. pantu aizstāj ar šādu pantu: “1. pants Priekšmets Šī regula nosaka plānošanas, īstenošanas un kontroles procedūras saistībā ar Kopienas finansiālo palīdzību aizjūras zemēm un teritorijām (“AZT”), ko vada Komisija saskaņā ar Desmito Eiropas Attīstības fondu (“EAF”) atbilstoši Aizjūras asociācijas lēmuma un EAF Finanšu regulas noteikumiem, kas piemērojami 10. EAF.” |
2) |
Regulas 3. pantu aizstāj ar šādu pantu: “3. pants Teritoriālā plānošana Darbības, ko finansē saskaņā ar 10. EAF no neatmaksājama atbalsta saskaņā ar Aizjūras asociācijas lēmumu, plāno cik iespējams drīz pēc tam, kad stājas spēkā Iekšējais nolīgums, kas izveido 10. EAF, pieņemot Vienoto programmdokumentu (VPD), kam izmanto paraugu šīs regulas pielikumā.” |
3) |
Regulas 4. pantu aizstāj ar šādu pantu: “4. pants VPD sagatavošana 1. AZT kompetentās iestādes sagatavo VPD priekšlikumu pēc konsultācijām ar iespējami plašāku attīstības procesā ieinteresēto pušu loku un izmanto gūto pieredzi un labāko praksi. Katru VPD priekšlikumu pielāgo katras AZT vajadzībām un īpašiem apstākļiem. Tas nosaka uz rezultātiem orientētus rādītājus, kas jānovēro, un veicina vietējo atbildību par sadarbības programmām. 2. Uz VPD priekšlikumu attiecas viedokļu apmaiņa starp AZT, attiecīgo dalībvalsti un Komisiju, vajadzības gadījumā, ar attiecīgās delegācijas starpniecību. AZT sniedz visu vajadzīgo informāciju, tostarp visu pētījumu rezultātus par īstenošanas iespējām, lai Komisija pēc iespējas efektīvi varētu novērtēt VPD projektu. 3. 10. EAF finanšu piešķīrumi principā tiks sniegti kā budžeta atbalsts, izņemot ārkārtas un savlaicīgi pamatotus apstākļus. Ja budžeta atbalsta nosacījumi nav ievēroti, VPD pieņem pasākumus, kas veido atbalstu budžetam. Ņem vērā visas atšķirības starp pašas AZT analīzi un Komisijas analīzi.” |
4) |
Regulas 5. pantu aizstāj ar šādu pantu: “5. pants VPD Komisijas novērtējums Komisija novērtē VPD priekšlikumu, lai noteiktu, vai tajā ietverti visi vajadzīgie elementi un vai tas atbilst Aizjūras asociācijas lēmuma mērķiem, šai regulai un attiecīgām Kopienas politikām. Komisija arī novērtē VPD priekšlikumu, lai noteiktu, vai tajā ietverti visi elementi, kas vajadzīgi, lai Komisija pieņemtu lēmumu par finansēšanu, kas minēts Aizjūras asociācijas lēmuma 20. panta 4. punktā. Par saņemto projektu tā informē Eiropas Investīciju banku. Neskarot 4. panta 3. punktu, Komisija nolemj, vai 10. EAF finansiālo palīdzību piešķirt kā budžeta palīdzību, pirms tam novērtējot valsts izdevumu pārraudzības pārredzamību, atbildīgumu un efektivitāti un publiskā iepirkuma pieejamību un pārredzamību saskaņā ar EAF Finanšu regulas standartiem, kas piemērojami 10. EAF, vai to piešķirt kā atbalstu programmām vai projektiem.” |
5) |
Regulas 6. pantu aizstāj ar šādu pantu: “6. pants Reģionālās programmas 1. Regulas 3. līdz 5. pantu piemēro mutatis mutandis finansiālam atbalstam reģionālai sadarbībai un integrācijai saskaņā ar Aizjūras asociācijas lēmuma II Aa pielikuma 3. panta 2. punktu. Novērtējot priekšlikumus, Komisija īpaši ņem vērā paredzamo iespaidu uz saņēmējas AZT integrāciju reģionā, pie kura tās pieder. Cik iespējams, tiek nodrošināta koordinācija ar programmām teritoriālā līmenī un darbībām, kas ietver ĀKK valstis un/vai attālākos reģionus, kas minēti līguma 299. panta 2. punktā. Tas var ietvert prioritāšu un īpašu resursu noteikšanu, lai stiprinātu sadarbību ar ĀKK valstīm un/vai attālākiem reģioniem, kā arī veidus, kā noteikt un koordinēt darbības, kas ir kopējās interesēs. Pirms izdevumu saistību uzņemšanās Komisija pieņem lēmumu par finansējumu, kas attiecas uz atbalsta projektiem un programmām. 2. Lai sasniegtu atbilstošu mērogu un paaugstinātu efektivitāti, reģionālos un teritoriālos fondus var kombinēt, lai finansētu reģionālas programmas ar noteiktu teritoriālu sastāvdaļu. 3. Šīs regulas 8. un 16. līdz 30. pantu reģionālajām programmām piemēro mutatis mutandis.” |
6) |
Regulas 7. pantu aizstāj ar šādu pantu: “7. pants Rezerves izmantošana 1. Komisija no “B” rezerves piešķir līdzekļus mērķiem, kas minēti Aizjūras asociācijas lēmuma II Aa pielikuma 3. panta 4. punkta b) apakšpunktā, pamatojoties uz termiņa vidusposma pārskatu, kas minēts šīs regulas 22. pantā. Komisija pielāgo provizorisko līdzekļu sadalījumu, kas jau piešķirts, un informē AZT un dalībvalstis par tās lēmumu attiecībā uz jauniem piešķīrumiem. 2. Lai piešķirtu līdzekļus, kā paredzēts Aizjūras asociācijas lēmuma 28. pantā un II D pielikumā, jebkura AZT, kas uzskata, ka ir tiesīga saņemt minēto atbalstu, iesniedz pilnīgu lūgumu, izmantojot Komisijas piedāvātās veidlapas, un iekļauj visu vajadzīgo informāciju, lai lūgumu varētu izvērtēt. Lūgumu Komisijai iesniedz vēlākais līdz tā gada beigām, kas seko gadam, par kuru lūdz piešķirt papildu atbalstu. Komisija iespējami īsākā laikā par savu lēmumu informē AZT.” |
7) |
Regulas 8. pantu aizstāj ar šādu pantu: “8. pants Saistības 1. Izdevumus saistībā ar finansiālu palīdzību AZT piešķir Komisija saskaņā ar 10. EAF piemērojamo Finanšu regulu. 2. Attiecībā uz VPD darbības jomu pirms izdevumu saistību uzņemšanās Komisija pieņem lēmumu par budžeta atbalstu, izņemot ārkārtas un pienācīgi pamatotus apstākļus. 3. Ārpus VPD darbības jomas izdevumu saistības, kas saistītas ar nepiešķirto “B” rezervi, kas izveidota saskaņā ar Aizjūras asociācijas lēmuma II Aa pielikuma 3. panta 4. punktu, uzņemas Komisija, un tās īsteno saskaņā ar 10. EAF Finanšu regulu.” |
8) |
Regulas 9. pantu aizstāj ar šādu pantu: “9. pants Pilnvarotie maksātāji AZT finanšu iestādes, kurās Komisija atver kontus saskaņā ar 10. EAF Finanšu regulu, lai īstenotu sadarbību ar AZT, veic “pilnvaroto maksātāju” funkcijas. Par līdzekļiem, kas noguldīti pie pilnvarotiem maksātājiem Kopienā, maksā procentus. Pilnvarotie maksātāji nesaņem atlīdzību par saviem pakalpojumiem un par noguldītajiem līdzekļiem nemaksā procentus.” |
9) |
Regulas 10. pantu aizstāj ar šādu pantu: “10. pants Vispārīgi noteikumi attiecībā uz līgumiem 1. Procedūras, kas reglamentē līgumu piešķiršanu, norāda finansēšanas līgumos. 2. Ja finansiālu palīdzību piešķir, izmantojot budžeta atbalstu, piemēro attiecīgās AZT publiskā iepirkuma procedūras. 3. Visos citos gadījumos līguma piešķiršana notiek saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti 10. EAF Finanšu regulā.” |
10) |
Regulas 13. pantu aizstāj ar šādu pantu: “13. pants Delegācijas 1. Ja Komisiju pārstāv delegācija delegācijas vadītāja vadībā, tā attiecīgi informē attiecīgo AZT. Šādos gadījumos piemēro EAF Finanšu regulas 22. panta 2. punktu un 67. pantu par kredītrīkotājiem un grāmatvežiem, kam pilnvaras deleģētas pastarpināti. 2. Delegācijas vadītājs pilda galvenās kontaktpersonas pienākumus sadarbībai ar attiecīgo AZT. Viņš sadarbojas un strādā kopā ar teritoriālo kredītrīkotāju. 3. Delegācijas vadītājam ir nepieciešamās norādes un deleģētas pilnvaras, lai veicinātu un paātrinātu visas darbības saskaņā ar regulu. 4. Delegācijas vadītājs regulāri informē AZT iestādes par Kopienas darbībām, kas var tieši skart sadarbību starp Kopienu un attiecīgo AZT.” |
11) |
Regulas 14. pantu aizstāj ar šādu pantu: “14. pants Teritoriālais kredītrīkotājs 1. Katras AZT valdība ieceļ teritoriālo kredītrīkotāju, kas to pārstāv visās darbībās, kuras finansē no Komisijas un bankas pārvaldīta EAF līdzekļiem. Teritoriālais kredītrīkotājs ieceļ vienu vai vairākus teritoriālā kredītrīkotāja vietniekus, kas viņu aizvieto laikā, kad viņš nevar pildīt savus pienākumus, un informē Komisiju par savu lēmumu. Ja nosacījumi par institucionālajām spējām un pareizu finanšu vadību ir izpildīti, teritoriālais kredītrīkotājs var savas attiecīgo programmu un projektu īstenošanas funkcijas deleģēt atbildīgajai struktūrai viņa AZT administrācijā. Teritoriālais kredītrīkotājs informē Komisiju par šādām delegācijām. Ja Komisijai kļūst zināmas problēmas saistībā ar EAF resursu pārvaldības procedūru izpildi, tā sadarbībā ar teritoriālo kredītrīkotāju dara visu nepieciešamo, lai stāvokli labotu, un veic nepieciešamos pasākumus. Teritoriālais kredītrīkotājs ir finansiāli atbildīgs tikai par viņam uzticētajiem izpildes uzdevumiem. Ja EAF līdzekļus pārvalda decentralizēti un pakļaujoties papildu pilnvarām, ko Komisija var būt piešķīrusi, teritoriālais kredītrīkotājs:
2. Teritoriālais kredītrīkotājs darbību izpildes laikā un saskaņā ar prasību informēt Komisiju lemj par:
3. Turklāt teritoriālais kredītrīkotājs:
4. Pēc 21. pantā minētā gada izpildes ziņojuma iesniegšanas Komisija un teritoriālais kredītrīkotājs pārskata iepriekšējā gada galvenos rezultātus. Pēc pārskatīšanas Komisija var izteikt komentārus teritoriālajam kredītrīkotājam. Teritoriālais kredītrīkotājs informē Komisiju par visām darbībām, kas veiktas saistībā ar šiem komentāriem. Ja pienācīgi pamatotos gadījumos Komisija uzskata, ka veiktie pasākumi nav pietiekami, tā var sniegt ieteikumus AZT un teritoriālajam kredītrīkotājam par pielāgojumiem, kuru mērķis ir uzlabot uzraudzības vai pārvaldības kārtību, kopā ar šo ieteikumu pamatojumu. Saņemot šādus ieteikumus, teritoriālais kredītrīkotājs pēc tam pierāda, ka ir veikti pasākumi, lai uzlabotu uzraudzības vai pārvaldības kārtību, vai izskaidro, kāpēc šādi pasākumi nav veikti.” |
12) |
Regulas 22. pantu aizstāj ar šādu pantu: “22. pants Termiņa vidusposma pārskats 1. Termiņa vidusposma pārskatu veic, lai izskatītu VPD sākotnējos rezultātus, to derīgumu un to, cik lielā mērā sasniegti mērķi. Tajā novērtē arī finanšu resursu izmantojumu, kā arī uzraudzības un īstenošanas darbību. 2. Termiņa vidusposma pārskatu veic Komisijas uzraudzībā, sadarbojoties ar teritoriālo kredītrīkotāju un attiecīgo dalībvalsti. Termiņa vidusposma pārskatu veic Komisijas uzraudzībā, sadarbojoties ar teritoriālo kredītrīkotāju un attiecīgo dalībvalsti. VPD var noteikt citu termiņu, jo īpaši attiecībā uz rādītājiem, kas pieņemti budžeta palīdzības gadījumā. Termiņa vidusposma pārskatu veic neatkarīgs novērtētājs, kas to iesniedz Uzraudzības komitejai un tad nosūta Komisijai. 3. Komisija izskata pārskata derīgumu un kvalitāti, pamatojoties uz VPD noteiktiem kritērijiem, tostarp saistībā ar EAF finanšu piešķīrumu.” |
13) |
Regulas 27. pantu aizstāj ar šādu pantu: “27. pants EAF piešķīrumu korekcija Pamatojoties uz uzraudzību, revīziju un novērtēšanu un ņemot vērā Uzraudzības komitejas komentārus, Komisija var koriģēt sākotnējā VPD summas un nosacījumus pēc pašas ierosmes vai pēc attiecīgās AZT priekšlikuma, ņemot vērā šīs AZT kārtējās vajadzības un veikumu un ņemot vērā jaunākos pieejamos statistikas datus par šo AZT. Šo koriģēšanu parasti veic reizē ar termiņa vidusposma pārskatu, kas minēts 22. pantā, saskaņā ar procedūru, kas noteikta Aizjūras asociācijas lēmuma 24. pantā, pārkāpumu gadījumā – pēc iespējas drīzāk.” |
14) |
Regulas 29. pantu aizstāj ar šādu pantu: “29. pants Atgūšana un atmaksāšana 1. Visus atmaksājumus Komisijai veic termiņā, kas norādīts piedziņas rīkojumā, kurš sagatavots saskaņā ar 10. EAF Finanšu regulu. Šis termiņš ir otrā mēneša pēdējā diena pēc rīkojuma izdošanas. 2. Atmaksājumu aizkavēšanās rada pamatu kavējuma procentiem, kuru uzkrāšanās sākas 1. punktā minētajā termiņā un beidzas dienā, kad izdarīts maksājums. Šādu procentu likme ir par pusotru procentu punktu augstāka nekā likme, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām tā mēneša pirmajā darba dienā, kurā ir termiņa beigu diena. 3. Teritoriālais kredītrīkotājs veic to summu uzskaiti, kas jāatgūst no jau izdarītajiem Kopienas palīdzības maksājumiem, un nodrošina, ka šīs summas tiek atgūtas, nepieļaujot nepamatotus kavējumus. Saņēmējs atmaksā visas atgūstamās summas kopā ar kavējuma procentiem, atskaitot attiecīgās summas no savas nākamās izdevumu deklarācijas un maksājumu pieprasījuma Komisijai, vai, ja tas nav pietiekami, veicot atmaksājumu Kopienai. Teritoriālais kredītrīkotājs reizi gadā nosūta Komisijai deklarāciju par šajā datumā atgūstamajām summām, klasificējot tās pēc atgūšanas procesa uzsākšanas gada.” |
15) |
Pielikumu aizstāj ar jaunu pielikumu, kura teksts ir šīs regulas pielikumā. |
2. pants
Saskaņā ar Aizjūras asociācijas lēmuma II Aa pielikuma 3. panta 5. punktu, provizoriskās summas, kas piešķirtas no 10. EAF, ir šādas:
(miljonos EUR) |
|
AZT |
10. EAF provizoriskās summas |
Jaunkaledonija |
19,81 |
Francijas Polinēzija |
19,79 |
Volisa un Futuna |
16,49 |
Majota |
22,92 |
Senpjēra un Mikelona |
20,74 |
Aruba |
8,88 |
Nīderlandes Antiļu salas |
24 |
Folklenda salas |
4,13 |
Tērksas un Kaikosas salas |
11,85 |
Angvilla |
11,7 |
Montserrata |
15,66 |
Svētās Helēnas sala un piederīgās teritorijas (Debesbraukšanas sala, Tristana da Kuņjas sala) |
16,63 |
Pitkērna |
2,4 |
Reģionālā sadarbība un integrācija |
40 |
Nepiešķirtā “B” rezerve |
15 |
3. pants
Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula stājas spēkā Iekšējā nolīguma, ar kuru izveido 10. EAF, spēka stāšanās dienā.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2007. gada 4. decembrī
Komisijas vārdā —
Komisijas loceklis
Louis MICHEL
(1) OV L 314, 30.11.2001., 1. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2007/249/EK (OV L 109, 26.4.2007., 33. lpp.).
(2) OV L 348, 21.12.2002., 82. lpp.
(3) OV L 247, 9.9.2006., 32. lpp.
(4) Vēl nav publicēts – COM(2007) 410 galīgā redakcija, 16.7.2007.
(5) OV L 317, 15.12.2000., 3. lpp. Nolīgumā jaunākie grozījumi izdarīti ar ĀKK un EK Ministru padomes Lēmumu Nr. 1/2006 (OV L 247, 9.9.2006., 22. lpp.).
PIELIKUMS
“PIELIKUMS
STANDARTA STRUKTŪRA VIENOTAJIEM PROGRAMMDOKUMENTIEM AIZJŪRAS ZEMĒM UN TERITORIJĀM SASKAŅĀ AR 10. EAF
Viss teksts, ieskaitot analītisko kopsavilkumu un 1. līdz 6. nodaļu nedrīkst būt garāks par 15 lappusēm (saskaitot vārdus), tām pievienojot pielikumus.
A DAĻA: SADARBĪBAS STRATĒĢIJA
Analītisks kopsavilkums
VPD jāsākas ar puslappusi garu analītisku kopsavilkumu. Tajā jāiekļauj galvenās AZT politiskās, ekonomiskās, sociālās un vides problēmas vidējā termiņā un ilgtermiņā, VPD galvenais mērķis un galvenās jomas izvēlēšanās galvenie iemesli, kā arī vispārējs līdzekļu sadalījums.
1. nodaļa. EK sadarbības mērķi
Šajā sadaļā skaidri norāda EK sadarbības vispārējos mērķus, kas noteikti EK līgumā, Aizjūras asociācijas lēmumā, starptautiskajos nolīgumos un nesenajā paziņojumā par ES attīstības politiku.
2. nodaļa. Politiskās, ekonomiskās un sociālās situācijas novērtējums
Šajā sadaļā jāietver nozīmīgākie iekšzemes politikas notikumi/problēmas un ārējā konteksta attiecīgie aspekti, tostarp politiskā situācija, tirdzniecības aspekti, ekonomiskā un sociālā situācija, vides aspekti un visbeidzot pašreizējās politikas ilgtspējība un problēmas vidējā termiņā.
Tam ir jābūt ne tikai aprakstošam, bet arī analītiskam izklāstam. Analīzei jābalstās uz dialogu, tai jābūt sagatavotai ciešā sadarbībā ar citiem donoriem (vajadzības gadījumā) un nevalstiskiem dalībniekiem.
Atsevišķos gadījumos īpašu uzmanību vajadzētu pievērst starptautiskas labas pārvaldības ieviešanai finanšu, nodokļu un tieslietu jomās, kā arī attiecībā uz reformu ieviešanas grafiku šajās jomās.
Tādā pašā veidā īpaša uzmanība jāpievērš aktuālu statistikas datu pieejamībai.
3. nodaļa. AZT politikas darba kārtība
Šajā nodaļā jāsniedz īss izklāsts par valdības nodomiem un mērķiem, kas noteikti oficiālos politikas dokumentos, vidēja termiņa vai ilgtermiņa plānos, reformu stratēģijās vai attīstības programmās. Tas jāpabeidz ar norādi par to, kā valdība ierosina sasniegt šos mērķus.
4. nodaļa: Agrākās un pašreizējās sadarbības ar EK novērtējums
Šajā sadaļā jāietver īsa atskaite par agrākajā un pašreizējā sadarbībā ar EK gūtajiem rezultātiem. Ieteikumi no attiecīgajiem AZT novērtējumiem, jāņem vērā specifiskas nozares un projekti.
Saskaņotības panta ietvaros (EK kopējā politika) jānovērtē saistība starp VPD un citām Kopienas politikas jomām, resursiem un instrumentiem. Jāapraksta ES dalībvalstu un (vajadzības gadījumā) citu donoru programmas. Īpaša uzmanība jāpievērš koordinācijai starp programmām teritoriālā līmenī un darbībām, kas ietver ĀKK valstis un/vai attālākos reģionus, kas minēti līguma 299. panta 2. punktā.
5. nodaļa: Atbildes stratēģija
Šajā sadaļā jāizklāsta EK sadarbības stratēģiskās izvēles, precizējot, kurā jomās/nozarēs tiks koncentrēts atbalsts. Šai izvēlei loģiski jāizriet no:
— |
EK politikas mērķiem, |
— |
AZT situācijas un tās attīstības stratēģijas analīzes, nosakot atbalsta stratēģijas nozīmi un ilgtspējību, |
— |
“kombinēto politiku”/ saskaņotas analīzes kontekstā iegūtiem secinājumiem, |
— |
pieejamo līdzekļu aptuvenā apjoma, |
— |
iegūtās pieredze no agrākam un pašreizējām EK darbībām, |
— |
savienojamības ar atbalstu no citiem nozīmīgākajiem finansētājiem un AZT valdības savām programmām. Kopienas atbalsts jāvērš uz jomām, kur tas sniedz salīdzinošas priekšrocības vai īpašas zināšanas. |
Šajā sadaļā jāietver arī īss iestāžu resursu novērtējums un attiecīgos gadījumos jānorāda uz iespējamu atbalstu institucionālā attīstības un resursu palielināšanas darbībām, vai vajadzības gadījumā, jāatbalsta darbības, kuru mērķis ir stiprināt pārvaldību, tostarp finanšu, nodokļu un tieslietu jomās.
Ja par finansēšanas līdzekļi ierosina atbalstu programmām vai projektiem, jāmin ārkārtas un pienācīgi pamatoti apstākļi, kas neļauj sniegt atbalstu budžeta atbalsta formā. Ja budžeta atbalsta nosacījumi nav ievēroti, jāsniedz to pasākumu apraksts, kas tiks veikti, lai nodrošinātu, ka tiek izveidoti apstākļi budžeta atbalstam.
B DAĻA: TERITORIĀLĀ PROGRAMMA
6. nodaļa: Teritoriālā programma
Šajā nodaļā ietverta AZT teritoriālā programma, kas ir balstīta uz stratēģisko analīzi un pilnībā tai atbilst. Teritoriālā programma ir VPD neatņemama sastāvdaļa, un tajā jābūt šādām sadaļām:
A IESPĒJA: NOZARU POLITIKAS ATBALSTA PROGRAMMA
Identifikācija
Sadaļa |
|
||||||||
Kopējās izmaksas |
Precizēt: EK ieguldījums un vajadzības gadījumā tās AZT ieguldījums, kas saņem atbalstu (un citi donori) |
||||||||
Atbalsta metode/pārvaldības veids |
Nozaru politikas atbalsta programma:
|
||||||||
DAC kods |
|
Nozare |
|
1. Pamatojums un AZT konteksts
Ekonomiskā un sociālā situācija
Galvenie secinājumi pēc makroekonomiskās situācijas analīzes, jo īpaši vidējā un ilgtermiņa perspektīvā.
Ja budžeta atbalsts ir izmantots kā finansējuma līdzeklis, norādiet:
— |
makroekonomisko situāciju: IKP struktūru; pēdējos ekonomiskos rādītājus un iespējamās tendences, tostarp IKP pieaugumu un inflāciju; valsts finanses, fiskālo deficītu, parādu apjomu un parādu summu; izdevumu daļu galvenajās nozarēs; kārtējo maksājumu bilanci un kapitāla maksājumu bilanci, rezerves; monetāro stāvokli; ārējā atbalsta lomu ekonomikā; attiecības ar Starptautisko valūtas fondu, |
— |
nabadzības profilu un tendences: reālā IKP uz vienu iedzīvotāju attīstība; atbilstība starp izaugsmes radītāju un uzdevumu samazināt nabadzību; nabadzības pārbaudes rezultāti; galveno sociālo rādītāju situācija salīdzinājumā ar citām valstīm; pēdējo gadu rādītāju attīstība (ja tie ir pieejami), |
— |
vai attiecīgie budžeta atbalsta kritēriji ir izpildīti, proti, vai makroekonomiskā situācija ir pietiekami stabila. |
Atbalstāmo AZT sadarbības politika
Galvenā politika, stratēģiskās prioritātes un virzieni:
— |
valsts attīstības politikas un stratēģijas galvenās iezīmes (pašreizējās situācijas analīze, politikas un stratēģijas deklarācija, rīcības plāns(-i), vidēja termiņa finanšu perspektīvas un budžets, rezultātu mērījumi, uzraudzība un novērtējums), |
— |
politikas un stratēģijas reālisms (piemēram, saistība starp izaugsmi un nabadzības samazināšanu, stratēģiskas orientācijas), |
— |
politikas un stratēģijas piederība valstij kopumā vai konkrētai ministrijai. |
Valsts nozaru programma
Valsts nozaru programmas izcelsme un statuss:
— |
nozaru politikas un nozaru budžeta novērtējuma galvenie rezultāti un tā vidējā termiņa finanšu perspektīvas (ja tās ir pieejamas), kā arī saistība ar teritoriāli stratēģisko stāvokli, |
— |
iestāžu resursu novērtējums, |
— |
nozaru politikas jomu un stratēģiju uzraudzības īstenošanas vispārējā sistēma. |
Ja budžeta atbalsts ir izmantots kā finansējuma līdzeklis, norādiet galvenos valsts finanšu pārvaldības novērtējuma secinājumus:
— |
esošās valsts finanšu pārvaldības sistēmas kvalitāte, ieskaitot specifiskus valsts finanšu pārvaldības nozaru jautājumus un reformas, |
— |
valsts finanšu pārvaldības uzlabojumu procesa novērtējums. |
Ja tiek izmantots budžeta atbalsts, norādiet, vai ir izpildīti attiecīgie piešķiršanas kritēriji:
— |
labi definēta nozaru politika, un |
— |
labi definēta programma valsts finanšu pārvaldības uzlabošanai. |
Iegūtā pieredze
Atsauce uz pārskatiem, novērtējumiem, uzraudzības rezultātiem un attiecīgo iepriekšējo darbību izvērtējumiem.
Papildu darbības
Vispārējs pārskats par pašreizējām EK darbībām, citu finansētāju darbībām un/vai atbalsta saņēmējas AZT darbībām, kas papildina jau pastāvošās darbības.
Donoru koordinācija
Koordinācijas procesa ar AZT, kas saņem atbalstu, un/vai citiem donoriem, tostarp dalībvalstīm, apraksts.
2. Apraksts
Mērķi un gaidāmie rezultāti
Valsts nozaru programmas mērķi un galvenie elementi un pašreizējās Nozaru politikas atbalsta programmas mērķi attiecībā uz šo programmu.
Sagaidāmie rezultāti no Valsts nozaru programmas un Nozaru politikas atbalsta programmas; īpašas darbības, kas sāktas saskaņā ar Nozaru politikas atbalsta programmu.
Ieinteresētās puses
Galveno ieinteresēto pušu, tostarp līdzekļu saņēmēju, apraksts; konsultācijas ar pilsonisko sabiedrību un citiem partneriem; iestāžu resursu vietējā atbildība un iestāžu resursu novērtējums.
Riski un pieņēmumi
Galveno risku noteikšana un novēršanas pasākumu pārskats; elementi, kas norāda uz piedāvātās darbības ilgtspēju. Ja budžeta atbalsts ir izmantots kā finansējuma avots, jānorāda riski attiecībā uz piešķiršanas kritērijiem.
Saistītie jautājumi
Vides ilgtspēja, dzimumu līdztiesība, laba pārvaldība un cilvēktiesības.
3. Īstenošanas jautājumi
Īstenošanas metode
Izvēlieties attiecīgo izvēli saskaņā ar izvēlēto finansējuma avotu:
— |
centralizēta pārvaldība, |
— |
kopēja pārvaldība, parakstot nolīgumu ar starptautisku organizāciju, |
— |
decentralizēta pārvaldība, parakstot finanšu nolīgumu ar AZT (daļēji centralizētas īstenošanas gadījumā un daļēji decentralizēta īstenošanas gadījumā izmantojiet šo iespēju). Publiskā iepirkuma procedūras un dotāciju piešķiršanas procedūras decentralizācijas gadījumā:
Maksājumu decentralizācijas gadījumā (iespējams tikai publiskā iepirkuma procedūras attiecīgajiem nolīgumiem decentralizācijas gadījumā):
|
Publiskā iepirkuma līgumu un dotāciju piešķiršanas procedūras
Attiecībā uz darbībām, uz kurām attiecas EK procedūras, bez izmaiņām jāiekļauj šāds teksts: “Visi līgumi, ar kuriem īsteno darbības, jāpiešķir un jāīsteno saskaņā ar procedūrām un standarta dokumentiem, ko Komisija ir noteikusi un publicējusi, lai īstenotu ārējās operācijas, un kas ir spēkā minētās procedūras uzsākšanas brīdī.”
Ja nolīgumā ar starptautiskām organizācijām paredzēts izmantot tajā ietvertos noteikumus un procedūras, kas atbilst starptautisko standartu kopumam, bez izmaiņām iekļaujami: “Visi līgumi, ar kuriem īsteno darbības, jāpiešķir un jāīsteno saskaņā ar procedūrām un standarta dokumentiem, ko noteikusi un publicējusi attiecīgā starptautiskā organizācija.”
Ja piemēro noteikumus un procedūras, kas nav EK procedūras, šīs procedūras jāprecizē un tām jāatbilst finanšu regulā noteiktajiem kritērijiem.
Budžets un grafiks
Kopēja apjoma provizoriskais sadalījums atbilstoši galvenajiem komponentiem, iekļaujot novērtējumu, revīziju un pārredzamību. Attiecīgajā gadījumā norādiet arī tās AZT, kas saņem atbalstu, ieguldījumu pa budžeta pozīcijām un vai šis ieguldījums ir natūrā vai skaidrā naudā.
Ja iespējams norādiet finansējuma proporcijas, kas paredzētas dotācijām un iepirkuma līgumiem; līgumiem norādiet iepirkuma veidu (pakalpojumi, piegāde, darbi), dotācijām norādiet saņēmēja galveno kategoriju.
Vajadzības gadījumā norādiet iepirkuma procedūru vai iepirkuma konkursa provizorisko laiku.
Ja budžeta atbalsts ir izmantots kā finansējuma avots, vajadzības gadījumā norādiet provizorisku līdzekļu izmaksas grafiku pa mēnešiem, norādot atsevišķi noteiktās un mainīgās maksājuma daļas.
Norādiet darbības laiku mēnešos no finansējuma līguma parakstīšanas brīža (nolīgums vai cits īstenošanas līgums, ja nav parakstīts finanšu nolīgums).
Darbības uzraudzība un līdzekļu piešķiršanas kritēriji
Darbības uzraudzības kārtības apraksts.
Darbības rādītāji Nozaru politiku atbalsta programmai; atbilstība valdības kopējās nozaru politikas novērtējumam; darbības uzraudzības process; pārbaudes veidi; pasākumi, lai stiprinātu darbības mērījumus.
Ja par finansējuma līdzekli ir izvēlēts budžeta atbalsts vai kopfinansēšana, visu maksājumu piešķiršanas vispārējie nosacījumi; jomas, kurās būs definēti individuālu maksājumu piešķiršanas īpaši nosacījumi.
Jānosaka ieguldījumu, iznākumu, rezultātu un, cik iespējams, ietekmes rādītāji politikas jomām, uz kurām attiecas galvenā nozare. Radītājiem jāņem vērā SMART kritēriji (tiem jābūt konkrētiem, mērāmiem īstermiņā/vidējā termiņā, sasniedzamiem, reālistiskiem un ar noteiktu termiņu) un jāietver sākuma līmenis, mērķis un skaidrs termiņš, lai varētu veikt salīdzināšanu ikgadējās, termiņa starpposma un termiņa beigu pārskatīšanas brīdī.
Novērtēšana un revīzija
Novērtējumu apraksts (vidēja termiņa, galējais, ex post) un revīzijas pasākumi.
Paziņošana un pārredzamība
Paziņošana un pārredzamības darbību apraksts.
B IESPĒJA: VISPĀRĒJĀ BUDŽETA ATBALSTS
Identifikācija
Sadaļa |
|
||
Kopējās izmaksas |
EK ieguldījums |
||
Atbalsta metode/pārvaldības veids |
Vispārējā budžeta atbalsts – centralizēta pārvaldība |
||
DAC kods |
|
Nozare |
|
1. Pamatojums un AZT konteksts
Ekonomiskā un sociālā situācija
Makroekonomiskā situācija: IKP struktūra; jaunākie ekonomiskie rādītāji, tostarp IKP pieaugums un inflācija; valsts finanses, fiskālais deficīts, parādu apjoms un parādu summa; izdevumu daļa galvenajās nozarēs; kārtējā maksājumu bilance un kapitāla maksājumu bilance, rezerves; monetārais stāvoklis; ārējā atbalsta loma ekonomikā; bijušo un sagaidāmo makroekonomisko mainīgo tendenču kopsavilkums; attiecību apraksts starp partnervalsti un Starptautisko valūtas fondu; jebkuri ar AZT saistīti makroekonomikas jautājumi;
Nabadzības profils un tendences: reālā IKP uz vienu iedzīvotāju attīstība; atbilstība starp izaugsmes radītāju un uzdevumu samazināt nabadzību; nabadzības pārbaudes rezultāti; galveno sociālo rādītāju situācija salīdzinājumā ar citām valstīm; pēdējo gadu rādītāju attīstība (ja tie ir pieejami).
Norādiet, ka attiecīgie budžeta atbalsta kritēriji ir izpildīti, proti, ka tiek īstenota uz stabilitāti orientēta makroekonomiskā politika, vai tā tiek ieviesta un šo politiku būtu jāatbalsta EK.
Sadarbības politika un atbalstāmās AZT stratēģija
Galvenā politika, stratēģiskās prioritātes un virzieni:
— |
AZT politika un stratēģija:
|
— |
Darbības rādītāju vērtēšana: uzraudzības process, izmantojot darbības rādītājus, pēc kuriem vērtē sasniegumus un mērķus; atbilstība tūkstošgades attīstības mērķiem un politiskai un ekonomiskai virzībai uz ES; tādas programmas pastāvēšana, kas nodrošina izmantoto darbības rādītāju kvalitāti. |
— |
Norādiet, ka attiecīgie budžeta atbalsta kritēriji ir izpildīti, proti, ka tiek īstenota labi izstrādāta attīstības un reformu politika, vai tā tiek ieviesta un šo politiku būtu jāatbalsta EK. |
Nozaru politikas (ja nepieciešams)
Prioritāro jomu galveno nozaru un nozaru politiku jomu, uz kuram šī programma attiecas, apraksts.
Valsts finansējums
Galvenie valsts finansējuma jautājumi divās galvenajās jomās:
— |
Valsts finanšu pārvaldība:
|
— |
Valsts budžeta un vidēja termiņa finanšu prognozes: budžeta atbalsta attiecība pret budžetu; budžeta veids un segums (ieskaitot budžeta ienākumu un izdevumu struktūru); atbilstība starp AZT politiku un budžeta piešķīrumiem un izdevumiem; budžeta stratēģija (iekļaujot fiskālo stabilitāti, parāda stabilitāti, budžeta noteikumus, finansēšanas stratēģijas); jebkurš darbs par samaksu, ikvienas vidēja termiņa perspektīvas statuss (ieskaitot segumu, integrācijas apjomu vai tās trūkumu ar budžeta procesu, pārorientēšanās apjomu saskaņā ar politikām un stratēģijām). |
Iegūtā pieredze
Iegūtās pieredzes kopsavilkums, iekļaujot pārskatus, novērtējumus, uzraudzības rezultātus un attiecīgo iepriekšējo darbību izvērtējumus, kas attiecas uz konkrētu programmu.
Papildu darbības
Vispārējs pārskats par pašreizējām EK darbībām, citu finansētāju darbībām un/vai atbalsta saņēmējas AZT darbībām, kas papildina jau pastāvošās darbības.
Donoru koordinācija
Apraksts par koordinācijas procesu ar AZT un/vai citiem donoriem, jo īpaši dalībvalstīm.
2. Apraksts
Mērķi
Vispārējie mērķi: atvasināti no AZT politikas un stratēģijas parasti attiecas uz plaša apjoma attīstības mērķiem un tūkstošgades attīstības mērķiem, kā izaugsme, nabadzības samazināšana, drošība un labas kaimiņattiecības, integrācija pasaules ekonomikā, ekonomiskas partnerattiecības.
Uzdevums (īpašs mērķis): atvasināts no AZT politikas un stratēģijas, attiecas uz vispārējās stratēģijas konkrētiem aspektiem. Tas bieži ir saistīts ar makroekonomiskās stabilitātes uzlabošanu, valsts finanšu pārvaldību, reformu īstenošanu, valsts un sociālo dienestu darba uzlabošanu.
Gaidāmie rezultāti un galvenās darbības
Gaidāmie rezultāti bieži ir saistīti ar valsts sektora labāku funkcionēšanu, kā arī preču un pakalpojumu, ko tās piegādā, kvalitāti, kā arī uzlabojumiem valsts politikas un valsts izdevumu jomā. Šīs preces un pakalpojumi būs tie, kas palīdzēs sasniegt vispārējos mērķus, piemēram, tos, kas minēti nabadzības samazināšanas un tūkstošgades attīstības mērķos.
Darbības attiecas uz jautājumiem, kas skar politikas dialogu, jaudas attīstīšanas pasākumus, budžeta atbalsta piešķiršanas nosacījumu uzraudzību. Līdzekļi (vai ieguldījumi) galvenokārt attieksies uz finanšu atbalstu, ko sniedz budžeta atbalsts, norādot šā atbalsta apjomu attiecībā pret galvenajiem makroekonomiskajiem mainīgajiem.
Ieinteresētās puses
Galveno ieinteresēto pušu, tostarp līdzekļu saņēmēju, apraksts; konsultācijas ar pilsonisko sabiedrību un citiem partneriem; iestāžu resursu piederība un novērtējums.
Riski un pieņēmumi
Galveno risku noteikšana un novēršanas pasākumu pārskats, tostarp attiecībā uz piešķiršanas kritērijiem un novēršanas pasākumu pārskatu.
Saistītie jautājumi
Vides ilgtspēja, dzimumu līdztiesība, laba pārvaldība un cilvēktiesības.
3. Īstenošanas jautājumi
Budžets un grafiks
Kopējais budžets un provizoriskais kalendārs piešķīrumiem pa mēnešiem, norādot atsevišķi noteiktās un mainīgās maksājuma daļas.
Darbības laiks mēnešos no finansējuma līguma parakstīšanas brīža.
Budžeta piešķīrumi papildu atbalsta pasākumiem.
Budžeta atbalsta veidi
Precizēt: tieši/netieši, konkrētam mērķim/vispārēji, vidēja termiņa/īstermiņa politika un stratēģija.
Publiskā iepirkuma līgumu un dotāciju piešķiršanas procedūras
Tikai papildu atbalsts kā tehniska palīdzība, revīzija, izvērtēšana. Bez izmaiņām jāiekļauj šāds teksts: “Visi līgumi, ar kuriem īsteno darbības, jāpiešķir un jāīsteno saskaņā ar procedūrām un standarta dokumentiem, ko Komisija ir noteikusi un publicējusi, lai īstenotu ārējās operācijas, un kas ir spēkā minētās procedūras uzsākšanas brīdī.”
Darbības uzraudzība un līdzekļu piešķiršanas kritēriji
Darbības uzraudzības kārtības apraksts, visu maksājumu piešķiršanas vispārējie nosacījumi, individuālu maksājumu piešķiršanas īpaši nosacījumi. Jānosaka ieguldījumu, iznākumu, rezultātu un, cik iespējams, ietekmes rādītāji politikas jomām, uz kurām attiecas galvenā nozare. Radītājiem jāņem vērā SMART kritēriji (tiem jābūt konkrētiem, mērāmiem īstermiņā/vidējā termiņā, sasniedzamiem, reālistiskiem un ar noteiktu termiņu) un jāietver sākuma līmenis, mērķis un skaidrs termiņš, lai nodrošinātu salīdzinājumus ikgadējās, termiņa starpposma un termiņa beigu pārskatīšanas brīdī.
Novērtēšana un revīzija
Novērtējumu apraksts (vidēja termiņa, galējais, ex post) un revīzijas pasākumi.
Paziņošana un pārredzamība
Paziņošana un pārredzamības darbību apraksts.
C IESPĒJA: PROJEKTA PIEEJA
Identifikācija
Sadaļa |
|
||
Kopējās izmaksas |
Precizēt: EK ieguldījums un vajadzības gadījumā tās AZT ieguldījums, kas saņem atbalstu (un citi donori) |
||
Atbalsta metode/pārvaldības veids |
Projekta pieeja – centralizēta (tieša vai netieša)/decentralizēta/vai kopīga pārvaldība |
||
DAC kods |
|
Nozare |
|
1. Pamatojums
Nozares konteksts
Attiecīgās nozares vai tematiskās jomas raksturojums un politikas jomas (reģionālā līmenī) un galvenās problēmas, kuras šis projekts risinās.
Iegūtā pieredze
Atsauce uz pārskatiem, novērtējumiem, uzraudzības rezultātiem un attiecīgo iepriekšējo darbību izvērtējumi, kas attiecas uz šo specifisko projektu.
Papildu darbības
Vispārējs pārskats par pašreizējām EK darbībām, citu finansētāju darbībām un/vai atbalsta saņēmējas AZT darbībām, kas papildina jau pastāvošās.
Donoru koordinācija
Apraksts par koordinācijas procesu ar AZT un/vai citiem finansētājiem, jo īpaši dalībvalstīm.
2. Apraksts
Mērķi
EK atbalsta vispārējie mērķi un nolūki (īpašs mērķis).
Gaidāmie rezultāti un galvenās darbības
Izvēlētā stratēģija to problēmu risināšanai, kuras projektā paredzēts risināt; gaidāmo rezultātu apraksts un norāde uz to, kā tie tiks sasniegti.
Ieinteresētās puses
Galveno ieinteresēto pušu, tostarp līdzekļu saņēmēju, apraksts; vajadzības gadījumā konsultācijas ar pilsonisko sabiedrību un citiem partneriem; iestāžu resursu piederība un novērtējums.
Riski un pieņēmumi
Galveno risku noteikšana un novēršanas pasākumu pārskats, tostarp nosacījumi, kas jāievēro pirms īstenošanas vai tās laikā; elementi, kas norāda uz piedāvātās darbības ilgtspēju.
Saistītie jautājumi
Vides ilgtspēja, dzimumu līdztiesība, laba pārvaldība un cilvēktiesības.
3. Īstenošanas jautājumi
Īstenošanas metode
Izvēlieties attiecīgo variantu saskaņā ar izvēlēto finansējuma avotu:
— |
centralizēta vadība, |
— |
kopēja pārvaldība, parakstot nolīgumu ar starptautisku organizāciju, |
— |
decentralizēta pārvaldība, parakstot finanšu nolīgumu ar AZT (daļēji centralizētas īstenošanas gadījumā un daļēji decentralizēta īstenošana gadījumā izmantojiet šo iespēju). Norādiet uzdevumus (iepirkuma un dotāciju piešķiršanas kārtība/maksājumi), kas ir paredzēti kā centralizēti vai decentralizēti, maksātāja vai līgumu slēdzošā iestāde vai iestādes. Publiskā iepirkuma procedūras un dotāciju piešķiršanas procedūras decentralizācijas gadījumā:
Maksājumu decentralizācijas gadījumā (iespējams tikai publiskā iepirkuma procedūras attiecīgajiem nolīgumiem decentralizācijas gadījumā):
|
Publiskā iepirkuma līgumu un dotāciju piešķiršanas procedūras
Šīm darbībām, uz kurām attiecas EK procedūras, bez izmaiņām jāiekļauj šāds teksts: “Visi līgumi, ar kuriem īsteno darbības, jāpiešķir un jāīsteno saskaņā ar procedūrām un standarta dokumentiem, ko Komisija ir noteikusi un publicējusi, lai īstenotu ārējās operācijas, un kas ir spēkā minētās procedūras uzsākšanas brīdī.”
Ja nolīgums ar starptautiskām organizācijām paredz izmantot šajā nolīgumā ietvertos noteikumus un procedūras, kas atbilst starptautisko standartu kopumam, bez izmaiņām iekļauj šādu tekstu: “Visi nolīgumi, kas īsteno darbības, jāpiešķir un jāīsteno saskaņā ar procedūrām un standarta dokumentiem, ko noteikusi un publicējusi attiecīgā starptautiskā organizācija.”
Ja piemēro noteikumus un procedūras, kas nav EK procedūras, šīs procedūras jāprecizē un tām jāatbilst finanšu regulā noteiktajiem kritērijiem.
Budžets un grafiks
Kopējā apjoma provizoriskais sadalījums pēc galvenajiem komponentiem, iekļaujot novērtējumu, revīziju un pārredzamību. Vajadzības gadījumā norādiet arī AZT atbalsta saņēmējas ieguldījumu pa budžeta pozīcijām un norādiet, vai šis ieguldījums ir natūrā vai skaidrā naudā.
Ja iespējams, norādiet finansējuma proporcijas, kas paredzētas dotācijām un līgumiem; Līgumiem norādiet iepirkuma veidu (pakalpojumi, piegāde, darbi), dotācijām norādiet saņēmēja galveno kategoriju.
Vajadzības gadījumā norādiet iepirkuma procedūru vai iepirkuma konkursa provizorisko laiku.
Paredzētās darbības laiku mēnešos no finanšu nolīguma parakstīšanas brīža (nolīgums vai cits īstenošanas līgums, ja nav parakstīts finanšu nolīgums).
Darbības uzraudzība
Darbības uzraudzības kārtības apraksts; pārskats par progresa mērījumu indikatoru. Jānosaka ieguldījumu, iznākumu, rezultātu un, iespēju robežās, ietekmes rādītāji politikas jomām, uz kurām attiecas galvenā nozare. Radītājiem jāņem vērā SMART kritēriji (tiem jābūt konkrētiem, mērāmiem īstermiņā/vidējā termiņā, sasniedzamiem, reālistiskiem un ar noteiktu termiņu) un jāietver sākuma līmenis, mērķis un skaidrs termiņš, lai varētu veikt salīdzināšanu ikgadējās, termiņa starpposma un termiņa beigu pārskatīšanas brīdī.
Novērtēšana un revīzija
Novērtējumu apraksts (vidēja termiņa, galējais, ex post) un revīzijas pasākumi.
Paziņošanas un pārredzamība
Paziņošana un pārredzamības darbību apraksts.”
5.12.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 317/55 |
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1425/2007
(2007. gada 3. decembris),
ar ko nosaka aizliegumu zvejot mencas ICES IV zonā II zonā Kopienas ūdeņos kuģiem, kas peld ar Beļģijas karogu
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 2002. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (1) un jo īpaši tās 26. panta 4. punktu,
ņemot vērā Padomes 1993. gada 12. oktobra Regulu (EEK) Nr. 2847/93, ar kuru izveido kontroles sistēmu, kas piemērojama kopējai zivsaimniecības politikai (2), un jo īpaši tās 21. panta 3. punktu,
tā kā:
(1) |
Padomes 2006. gada 21. decembra Regulā (EK) Nr. 41/2007, ar ko 2007. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupas zvejas iespējas un ar tām nosacījumus, kuri piemērojami Kopienas ūdeņos un attiecībā uz Kopienas kuģiem – ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas ierobežojumi (3), ir noteiktas kvotas 2007. gadam. |
(2) |
Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju kuģi, kas peld ar šīs regulas pielikumā minētās dalībvalsts karogu vai ir reģistrēti šajā dalībvalstī, ar nozveju no pielikumā norādītā krājuma ir pilnībā apguvuši 2007. gadam iedalīto kvotu. |
(3) |
Tāpēc jāaizliedz zveja no šā krājuma, nozvejas paturēšana uz kuģa, pārkraušana citā kuģī un izkraušana, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Kvotas pilnīga apguve
Nozvejas kvotu 2007. gadam, kura šīs regulas pielikumā minētajai dalībvalstij iedalīta pielikumā norādītajam krājumam, uzskata par pilnībā apgūtu no pielikumā noteiktās dienas.
2. pants
Aizliegumi
Zveja no šīs regulas pielikumā norādītā krājuma, ko veic kuģi, kuri peld ar pielikumā minētās dalībvalsts karogu vai ir reģistrēti šajā dalībvalstī, ir aizliegta no pielikumā noteiktās dienas. Pēc šīs dienas ir aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut nozveju no šā krājuma, ja to nozvejojuši minētie kuģi.
3. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2007. gada 3. decembrī
Komisijas vārdā —
zivsaimniecības un jūrlietu ģenerāldirektors
Fokion FOTIADIS
(1) OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 865/2007 (OV L 192, 24.7.2007., 1. lpp.).
(2) OV L 261, 20.10.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1967/2006 (OV L 409, 30.12.2006., 11. lpp.). Labotā redakcija OV L 36, 8.2.2007., 6. lpp.
(3) OV L 15, 20.1.2007., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 898/2007 (OV L 196, 28.7.2007., 22. lpp.).
PIELIKUMS
Nr. |
78 |
Dalībvalsts |
Beļģija |
Krājums |
COD/2AC4. |
Sugas |
Menca (Gadus morhua) |
Zona |
IV, IIa zonas EK ūdeņi. |
Datums |
15.11.2007. |
5.12.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 317/57 |
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1426/2007
(2007. gada 3. decembris),
ar ko nosaka aizliegumu kuģiem zvejot mencas ICES VII b–k, VIII, IX un X zonā, CECAF 34.1.1. EK ūdeņos kuģiem, kas peld ar Beļģijas karogu
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 2002. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (1) un jo īpaši tās 26. panta 4. punktu,
ņemot vērā Padomes 1993. gada 12. oktobra Regulu (EEK) Nr. 2847/93, ar kuru izveido kontroles sistēmu, kas piemērojama kopējai zivsaimniecības politikai (2), un jo īpaši tās 21. panta 3. punktu,
tā kā:
(1) |
Padomes 2006. gada 21. decembra Regulā (EK) Nr. 41/2007, ar ko 2007. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas un ar tām saistītus noteikumus, kuri piemērojami Kopienas ūdeņos un attiecībā uz Kopienas kuģiem – ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas ierobežojumi (3), ir noteiktas kvotas 2007. gadam. |
(2) |
Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju kuģi, kas peld ar šīs regulas pielikumā minētās dalībvalsts karogu vai ir reģistrēti šajā dalībvalstī, ar nozveju no pielikumā norādītā krājuma ir pilnībā apguvuši 2007. gadam iedalīto kvotu. |
(3) |
Tāpēc jāaizliedz zveja no šā krājuma, nozvejas paturēšana uz kuģa, pārkraušana citā kuģī un izkraušana, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Kvotas pilnīga apguve
Nozvejas kvotu 2007. gadam, kura šīs regulas pielikumā minētajai dalībvalstij iedalīta pielikumā norādītajam krājumam, uzskata par pilnībā apgūtu no pielikumā noteiktās dienas.
2. pants
Aizliegumi
Zveja no šīs regulas pielikumā norādītā krājuma, ko veic kuģi, kuri peld ar pielikumā minētās dalībvalsts karogu vai ir reģistrēti šajā dalībvalstī, ir aizliegta no pielikumā noteiktās dienas. Pēc šīs dienas ir aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut nozveju no šā krājuma, ja to nozvejojuši minētie kuģi.
3. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2007. gada 3. decembrī
Komisijas vārdā —
zivsaimniecības un jūrlietu ģenerāldirektors
Fokion FOTIADIS
(1) OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 865/2007 (OV L 192, 24.7.2007., 1. lpp.).
(2) OV L 261, 20.10.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1967/2006 (OV L 409, 30.12.2006., 11. lpp.). Labotā redakcija OV L 36, 8.2.2007., 6. lpp.
(3) OV L 15, 20.1.2007., 1. lpp. Regula jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 898/2007 (OV L 196, 28.7.2007., 22. lpp.).
PIELIKUMS
Nr. |
79 |
Dalībvalsts |
Beļģija |
Krājums |
COD/7X7A34 |
Suga |
Menca (Gadus morhua) |
Zona |
Zonas:VII b-k, IX un X, CECAF 34.1.1. zonas EK ūdeņi |
Datums |
15.11.2007. |
5.12.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 317/59 |
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1427/2007
(2007. gada 3. decembris),
ar ko nosaka aizliegumu kuģiem, kuri peld ar Beļģijas karogu, zvejot jūras līdakas EK ūdeņos ICES IV zonā
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 2002. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (1) un jo īpaši tās 26. panta 4. punktu,
ņemot vērā Padomes 1993. gada 12. oktobra Regulu (EEK) Nr. 2847/93, ar kuru izveido kontroles sistēmu, kas piemērojama kopējai zivsaimniecības politikai (2), un jo īpaši tās 21. panta 3. punktu,
tā kā:
(1) |
Padomes 2006. gada 21. decembra Regulā (EK) Nr. 41/2007, ar ko 2007. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus, kuri piemērojami Kopienas ūdeņos un attiecībā uz Kopienas kuģiem – ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas ierobežojumi (3), ir noteiktas kvotas 2007. gadam. |
(2) |
Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju kuģi, kas peld ar šīs regulas pielikumā minētās dalībvalsts karogu vai ir reģistrēti šajā dalībvalstī, ar nozveju no pielikumā norādītā krājuma ir pilnībā apguvuši 2007. gadam iedalīto kvotu. |
(3) |
Tāpēc jāaizliedz zveja no šā krājuma, nozvejas paturēšana uz kuģa, pārkraušana citā kuģī un izkraušana, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Kvotas pilnīga apguve
Nozvejas kvotu 2007. gadam, kura šīs regulas pielikumā minētajai dalībvalstij iedalīta pielikumā norādītajam krājumam, uzskata par pilnībā apgūtu no pielikumā noteiktās dienas.
2. pants
Aizliegumi
Zveja no šīs regulas pielikumā norādītā krājuma, ko veic kuģi, kuri peld ar pielikumā minētās dalībvalsts karogu vai ir reģistrēti šajā dalībvalstī, ir aizliegta no pielikumā noteiktās dienas. Pēc šīs dienas ir aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut nozveju no šā krājuma, ja to nozvejojuši minētie kuģi.
3. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2007. gada 3. decembrī
Komisijas vārdā —
zivsaimniecības un jūrlietu ģenerāldirektors
Fokion FOTIADIS
(1) OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 865/2007 (OV L 192, 24.7.2007., 1. lpp.).
(2) OV L 261, 20.10.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1967/2006 (OV L 409, 30.12.2006., 11. lpp.). Labotā redakcija OV L 36, 8.2.2007., 6. lpp.
(3) OV L 15, 20.1.2007., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 898/2007 (OV L 196, 28.7.2007., 22. lpp.).
PIELIKUMS
Nr. |
80 |
Dalībvalsts |
Beļģija |
Krājums |
LIN/04. |
Suga |
Jūras līdaka (Molva molva) |
Zona |
EK ūdeņi ICES IV zonā |
Datums |
15.11.2007. |
5.12.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 317/61 |
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1428/2007
(2007. gada 4. decembris),
ar kuru groza VII pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 999/2001, ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Regulu (EK) Nr. 999/2001, ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai (1), un jo īpaši tās 23. panta pirmo daļu,
tā kā:
(1) |
Regulas (EK) Nr. 999/2001 VII pielikumā noteikti apkarošanas pasākumi, kas jāveic pēc apstiprinājuma saņemšanas par transmisīvo sūkļveida encefalopātiju (TSE) aitām un kazām. |
(2) |
Saskaņā ar Komisijas 2005. gada 15. jūlija paziņojumu “TSE ceļa karte” (2) un ievērojot SANCO2006. gada 21. novembra darba programmu 2006.–2007. gadam par TSE (3), Komisija pieņēma 2007. gada 26. jūnija Regulu (EK) Nr. 727/2007, ar kuru groza I, III, VII un X pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 999/2001, ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai. Tādējādi grozītā Regula (EK) Nr. 999/2001 paredz noteiktus pasākumus, kas jāpiemēro, ja saņemts apstiprinājums par TSE saimniecībā, kurā audzē aitas un kazas, un ja ir izslēgta saslimšana ar govju sūkļveida encefalopātiju (GSE). |
(3) |
Ņemot vērā to, ka aitu un kazu audzēšanas jomas struktūra Kopienā būtiski atšķiras, ar Regulu (EK) Nr. 999/2001, kurā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 727/2007, ieviesa iespēju piemērot alternatīvu politiku ar nosacījumu, ka Kopienas līmenī izveido saskaņotus noteikumus. |
(4) |
Regulas (EK) Nr. 999/2001 VII pielikumā pirms grozījumu izdarīšanas ar Regulu (EK) Nr. 727/2007 bija paredzēta atkāpe par aitu un kazu iznīcināšanu pēc tam, kad saimniecībā, kurā audzē minētos dzīvniekus, saņemts apstiprinājums par saslimšanu ar TSE. Tādējādi dalībvalstis varēja nolemt, ka noteiktos apstākļos dzīvnieku iznīcināšanu atliek uz laiku līdz pieciem vaislas gadiem. Tomēr šo atkāpi neiekļāva Regulas (EK) Nr. 999/2001 VII pielikumā, jo pēc šādiem grozījumiem tā vairs nebija vajadzīga. |
(5) |
Francija 2007. gada 17. jūlijā cēla prasību pret Eiropas Komisiju Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā Lietā T-257/07, pieprasot atcelt dažus Regulas (EK) Nr. 727/2007 noteikumus, konkrēti, pasākumus, kas jāpiemēro attiecībā uz TSE skartiem ganāmpulkiem, vai, pakārtoti, pilnībā atcelt minēto regulu. Tiesa ar 2007. gada 28. septembra rīkojumu pagaidām atcēla šo noteikumu piemērošanu līdz galīgā sprieduma pasludināšanai. |
(6) |
Pēc minētā rīkojuma dalībvalstis vairs nevar piemērot atceltos pasākumus. Tāpēc dažām dalībvalstīm var rasties grūtības veikt attiecīgo dzīvnieku tūlītēju iznīcināšanu. |
(7) |
Tāpēc atkal jāievieš atkāpe, kura bija spēkā pirms grozījumu izdarīšanas attiecīgajos Regulas (EK) Nr. 999/2001 VII pielikuma noteikumos ar Regulu (EK) Nr. 727/2007, lai dalībvalstis gadījumos, kad ARR alēles šķirnē vai saimniecībā sastopamas reti, vai ja uzskata, ka jāizvairās no tuvradnieciskās krustošanas, varētu atlikt attiecīgo dzīvnieku iznīcināšanu uz laiku līdz pieciem vaislas gadiem, sākot no minētā rīkojuma paziņošanas brīža. |
(8) |
Tāpēc attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 999/2001. |
(9) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
VII pielikuma A nodaļas 2.3. punktā pievieno šādu f) apakšpunktu:
“f) |
gadījumos, kad ARR alēles šķirnē vai saimniecībā sastopamas reti, vai ja uzskata, ka jāizvairās no tuvradnieciskās krustošanas, dalībvalsts var nolemt atlikt dzīvnieku iznīcināšanu, kā minēts 2.3. punkta b) apakšpunkta i) un ii) punktā, uz laiku līdz pieciem vaislas gadiem.” |
2. pants
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2007. gada 28. septembra.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2007. gada 4. decembrī
Komisijas vārdā —
Komisijas loceklis
Markos KYPRIANOU
(1) OV L 147, 31.5.2001., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 727/2007 (OV L 165, 27.6.2007., 8. lpp.).
(2) COM(2005) 322, galīgā redakcija.
(3) SEC(2006) 1527.
II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta
LĒMUMI
Padome
5.12.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 317/63 |
PADOMES LĒMUMS
(2007. gada 22. oktobris),
lai parakstītu un provizoriski piemērotu Protokolu Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumam, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Izraēlas Valsti, no otras puses, lai ņemtu vērā Bulgārijas Republikas un Rumānijas pievienošanos Eiropas Savienībai
(2007/786/EK)
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 310. pantu saistībā ar 300. panta 2. punkta pirmās daļas pirmo teikumu,
ņemot vērā 2005. gada Pievienošanās aktu un jo īpaši tā 6. panta 2. punktu,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1) |
Padome 2006. gada 23. oktobrī pilnvaroja Komisiju Eiropas Kopienas un tās dalībvalstu vārdā uzsākt sarunas ar Izraēlu, lai pielāgotu Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumu, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Izraēlas Valsti, no otras puses (1) (turpmāk “Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgums”), lai ņemtu vērā Bulgārijas Republikas un Rumānijas pievienošanos Eiropas Savienībai. |
(2) |
Komisija ir sekmīgi pabeigusi šīs sarunas. |
(3) |
Sarunās ar Izraēlu apspriestā protokola 9. panta 2. punkts paredz protokola provizorisku piemērošanu līdz tā spēkā stāšanās dienai. |
(4) |
Protokols būtu jāparaksta Eiropas Kopienas un tās dalībvalstu vārdā un jāpiemēro provizoriski, ņemot vērā tā noslēgšanu vēlāk, |
IR NOLĒMUSI ŠĀDI.
1. pants
Ar šo Eiropas Kopienas un tās dalībvalstu vārdā tiek apstiprināta Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīguma Protokola parakstīšana, ņemot vērā minētā protokola noslēgšanu.
Protokola teksts ir pievienots šim lēmumam.
2. pants
Ar šo Padomes priekšsēdētājs tiek pilnvarots norīkot personu vai personas, kas tiesīgas Eiropas Kopienas un tās dalībvalstu vārdā parakstīt protokolu, ņemot vērā tā noslēgšanu.
3. pants
Ar nosacījumu, kas tas notiek savstarpīgi, protokolu provizoriski piemēro no 2007. gada 1. janvāra, kamēr tiek pabeigtas procedūras tā formālai noslēgšanai.
Luksemburgā, 2007. gada 22. oktobrī
Padomes vārdā —
priekšsēdētājs
J. SILVA
(1) OV L 147, 21.6.2000., 3. lpp.
PROTOKOLS
Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumam, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Izraēlas Valsti, no otras puses, lai ņemtu vērā Bulgārijas Republikas un Rumānijas pievienošanos Eiropas Savienībai
BEĻĢIJAS KARALISTE
BULGĀRIJAS REPUBLIKA,
ČEHIJAS REPUBLIKA,
DĀNIJAS KARALISTE,
VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA
IGAUNIJAS REPUBLIKA,
GRIEĶIJAS REPUBLIKA,
SPĀNIJAS KARALISTE,
FRANCIJAS REPUBLIKA,
ĪRIJA,
ITĀLIJAS REPUBLIKA,
KIPRAS REPUBLIKA,
LATVIJAS REPUBLIKA,
LIETUVAS REPUBLIKA,
LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,
UNGĀRIJAS REPUBLIKA,
MALTAS REPUBLIKA,
NĪDERLANDES KARALISTE,
AUSTRIJAS REPUBLIKA,
POLIJAS REPUBLIKA,
PORTUGĀLES REPUBLIKA,
RUMĀNIJA,
SLOVĒNIJAS REPUBLIKA,
SLOVĀKIJAS REPUBLIKA,
SOMIJAS REPUBLIKA,
ZVIEDRIJAS KARALISTE,
LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE,
turpmāk “dalībvalstis”, ko pārstāv Eiropas Savienības Padome,
un
EIROPAS KOPIENA, turpmāk “Kopiena”, ko pārstāv Eiropas Savienības Padome un Eiropas Kopienu Komisija,
no vienas puses, un
IZRAĒLAS VALSTS, turpmāk “Izraēla”,
no otras puses,
TĀ KĀ Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgums, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Izraēlas Valsti, no otras puses, turpmāk “Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgums”, tika parakstīts Briselē 1995. gada 20. novembrī un stājās spēkā 2000. gada 1. jūnijā;
TĀ KĀ Līgums par Bulgārijas Republikas un Rumānijas pievienošanos Eiropas Savienībai un Pievienošanās akts tika parakstīts Luksemburgā 2005. gada 25. aprīlī un stājās spēkā 2007. gada 1. janvārī;
TĀ KĀ saskaņā ar 6. panta 2. punktu 2005. gada Pievienošanās aktā jaunu pušu pievienošanos Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumam apstiprina, noslēdzot protokolu minētajam nolīgumam;
TĀ KĀ ir veiktas Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīguma 21. panta 2. punktā paredzētās konsultācijas, lai nodrošinātu to, ka tiek ņemtas vērā Kopienas un Izraēlas savstarpējās intereses,
IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.
1. pants
Ar šo Bulgārijas Republika un Rumānija, turpmāk “jaunās dalībvalstis”, ir Puses Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumā un tāpat kā pārējās dalībvalstis pieņem un ņem vērā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīguma tekstu, kā arī kopīgās deklarācijas, deklarācijas un vēstuļu apmaiņu.
PIRMĀ NODAĻA
GROZĪJUMI EIROPAS UN VIDUSJŪRAS REĢIONA VALSTU NOLĪGUMĀ, TOSTARP TĀ PIELIKUMOS UN PROTOKOLOS
2. pants
Lauksaimniecības produkti, pārstrādāti lauksaimniecības un zivsaimniecības produkti
1. Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīguma VI pielikuma 1. tabulu, kurā ir noteiktas tarifu koncesijas Izraēlas izcelsmes preču importam Kopienā, papildina šādi:
“KN kods (1) |
Preču apraksts (2) |
Gada kvota (tonnas) |
Koncesija kvotas robežās |
ex 2106 90 98 |
No citrusaugļiem iegūtas izejvielas, kas paredzētas, lai ražotu bezalkoholiskos dzērienus un dzērienus, kas satur vismaz 30 % koncentrētas augļu sulas un nesatur vairāk kā 50 % sukrozes, kā arī nesatur pienu un piena produktus |
5 550 (3) |
33 % lauksaimniecības komponenta samazinājums |
2. Par citām tarifu koncesijām, lai pieņemtu divpusējas koncesijas par lauksaimniecības produktiem, pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem un zivsaimniecības produktiem, Puses vienosies atbilstoši pielikumā izklāstītajiem noteikumiem.
3. pants
Izcelsmes noteikumi
Nolīguma 4. protokolu groza šādi.
1) |
Protokola 3. panta 1. punktā un 4. panta 1. punktā svītro atsauci uz jaunajām dalībvalstīm. |
2) |
Protokola IV.a pielikumu aizstāj šādi: “Teksts bulgāru valodā Износителят на продуктите, които се обхващатот този документ (митническо разрешение № … (1)) декларира, че освен когато ясно е отбелязано друго, тези продукти са с … преференциален произход (2). Teksts spāņu valodā El exportador de los productos incluidos en el presente documento [autorización aduanera no … (1)] declara que, salvo indicación clara en sentido contrario, estos productos gozan de un origen preferencial … (2). Teksts čehu valodā Vývozce výrobků uvedených v tomto dokumentu (číslo povolení … (1)) prohlašuje, že kromě zřetelně označených mají tyto výrobky preferenční původ v … (2). Teksts dāņu valodā Eksportøren af varer, der er omfattet af nærværende dokument, (toldmyndighedernes tilladelse nr. … (1)), erklærer, at varerne, medmindre andet tydeligt er angivet, har præferenceoprindelse i … (2). Teksts vācu valodā Der Ausführer (Ermächtigter Ausführer; Bewilligungs-Nr. … (1)) der Waren, auf die sich dieses Handelspapier bezieht, erklärt, dass diese Waren, soweit nicht anders angegeben, präferenzbegünstigte … (2) Ursprungswaren sind. Teksts igauņu valodā Käesoleva dokumendiga hõlmatud toodete eksportija (tolli kinnitus nr … (1)) deklareerib, et need tooted on … (2) sooduspäritoluga, välja arvatud juhul, kui on selgelt näidatud teisiti. Teksts grieķu valodā Ο εξαγωγέας των προϊόντων που καλύπτονται από το παρόν έγγραφο [άδεια τελωνείου υπ' αριθ. … (1)] δηλώνει ότι, εκτός εάν δηλώνεται σαφώς άλλως, τα προϊόντα αυτά είναι προτιμησιακής καταγωγής … (2). Teksts angļu valodā The exporter of the products covered by this document (customs authorisation No … (1)) declares that, except where otherwise clearly indicated, these products are of … (2) preferential origin. Teksts franču valodā L’exportateur des produits couverts par le présent document [autorisation douanière no … (1)] déclare que, sauf indication claire du contraire, ces produits ont l’origine préférentielle … (2). Teksts itāļu valodā L’esportatore delle merci contemplate nel presente documento [autorizzazione doganale n. … (1)] dichiara che, salvo espressa indicazione contraria, le merci sono di origine preferenziale … (2). Teksts latviešu valodā Eksportētājs produktiem, kuri ietverti šajā dokumentā (muitas pilnvara Nr. … (1)), deklarē, ka, izņemot tur, kur ir citādi skaidri noteikts, šiem produktiem ir priekšrocību izcelsme no … (2). Teksts lietuviešu valodā Šiame dokumente išvardintų prekių eksportuotojas (muitinès liudijimo Nr. … (1)) deklaruoja, kad, jeigu kitaip nenurodyta, tai yra … (2) preferencinès kilmés prekés. Teksts ungāru valodā A jelen okmányban szereplő áruk exportőre (vámfelhatalmazási szám: … (1)) kijelentem, hogy eltérő jelzés hiányában az áruk preferenciális … (2) származásúak. Teksts maltiešu valodā L-esportatur tal-prodotti koperti b’dan id-dokument (awtorizzazzjoni tad-dwana nru … (1)) jiddikjara li, ħlief fejn indikat b’mod ċar li mhux hekk, dawn il-prodotti huma ta’ oriġini preferenzjali … (2). Teksts holandiešu valodā De exporteur van de goederen waarop dit document van toepassing is (douanevergunning nr. … (1)), verklaart dat, behoudens uitdrukkelijke andersluidende vermelding, deze goederen van preferentiële … oorsprong zijn (2). Teksts poļu valodā Eksporter produktów objętych tym dokumentem (upoważnienie władz celnych nr … (1)) deklaruje, że z wyjątkiem gdzie jest to wyraźnie określone, produkty te mają … (2) preferencyjne pochodzenie. Teksts portugāļu valodā O exportador dos produtos cobertos pelo presente documento [autorização aduaneira n.o … (1)], declara que, salvo expressamente indicado em contrário, estes produtos são de origem preferencial … (2). Teksts rumāņu valodā Exportatorul produselor la care se referă acest document [autorizația vamală nr. … (1)] declară că, exceptând cazul în care în mod expres este indicat altfel, aceste produse sunt de origine preferențială … (2). Teksts slovēņu valodā Izvoznik blaga, zajetega s tem dokumentom (pooblastilo carinskih organov št. … (1)) izjavlja, da, razen če ni drugače jasno navedeno, ima to blago preferencialno … (2) poreklo. Teksts slovāku valodā Vývozca výrobkov uvedených v tomto dokumente [číslo povolenia … (1)] vyhlasuje, že okrem zreteľne označených, majú tieto výrobky preferenčný pôvod v … (2). Teksts somu valodā Tässä asiakirjassa mainittujen tuotteiden viejä (tullin lupa n:o … (1)) ilmoittaa, että nämä tuotteet ovat, ellei toisin ole selvästi merkitty, etuuskohteluun oikeutettuja … alkuperätuotteita (2). Teksts zviedru valodā Exportören av de varor som omfattas av detta dokument (tullmyndighetens tillstånd nr. … (1)) försäkrar att dessa varor, om inte annat tydligt markerats, har förmånsberättigande … ursprung (2). Teksts ivritā ” |
3) |
protokola IV.b pielikumu aizstāj šādi: “Teksts bulgāru valodā Износителят на продуктите, които се обхващат от този документ [митническо разрешение № … (1)] декларира, че освен когато ясно е отбелязано друго, тези продукти са с … преференциален произход (2):
Teksts spāņu valodā El exportador de los productos incluidos en el presente documento [autorización aduanera no … (1)] declara que, salvo indicación clara en sentido contrario, estos productos gozan de un origen preferencial. … (2):
Teksts čehu valodā Vývozce výrobků uvedených v tomto dokumentu (číslo povolení … (1)) prohlašuje, že kromě zřetelně označených mají tyto výrobky preferenční původ v … (2):
Teksts dāņu valodā Eksportøren af varer, der er omfattet af nærværende dokument, (toldmyndighedernes tilladelse nr. … (1)), erklærer, at varerne, medmindre andet tydeligt er angivet, har præferenceoprindelse i … (2):
Teksts vācu valodā Der Ausführer (Ermächtigter Ausführer; Bewilligungs-Nr. … (1)) der Waren, auf die sich dieses Handelspapier bezieht, erklärt, dass diese Waren, soweit nicht anders angegeben, präferenzbegünstigte … (2) Ursprungswaren sind:
Teksts igauņu valodā Käesoleva dokumendiga hõlmatud toodete eksportija (tolli kinnitus nr … (1)) deklareerib, et need tooted on … (2) sooduspäritoluga, välja arvatud juhul, kui on selgelt näidatud teisiti:
Teksts grieķu valodā Ο εξαγωγέας των προϊόντων που καλύπτονται από το παρόν έγγραφο [άδεια τελωνείου υπ' αριθ. … (1)] δηλώνει ότι, εκτός εάν δηλώνεται σαφώς άλλως, τα προϊόντα αυτά είναι προτιμησιακής καταγωγής … (2):
Teksts angļu valodā The exporter of the products covered by this document (customs authorisation No … (1)) declares that, except where otherwise clearly indicated, these products are of … (2) preferential origin:
Teksts franču valodā L’exportateur des produits couverts par le présent document [autorisation douanière no … (1)] déclare que, sauf indication claire du contraire, ces produits ont l’origine préférentielle … (2):
Teksts itāļu valodā L’esportatore delle merci contemplate nel presente documento [autorizzazione doganale n. … (1)] dichiara che, salvo espressa indicazione contraria, le merci sono di origine preferenziale … (2):
Teksts latviešu valodā Eksportētājs produktiem, kuri ietverti šajā dokumentā (muitas pilnvara Nr. … (1)), deklarē, ka, izņemot tur, kur ir citādi skaidri noteikts, šiem produktiem ir priekšrocību izcelsme no … (2):
Teksts lietuviešu valodā Šiame dokumente išvardintų prekių eksportuotojas (muitinės liudijimo Nr. … (1)) deklaruoja, kad, jeigu kitaip nenurodyta, tai yra … (2) preferencinės kilmės prekės:
Teksts ungāru valodā A jelen okmányban szereplő áruk exportőre (vámfelhatalmazási szám: … (1)) kijelentem, hogy eltérő jelzés hiányában az áruk preferenciális … (2) származásúak:
Teksts maltiešu valodā L-esportatur tal-prodotti koperti b’dan id-dokument (awtorizzazzjoni tad-dwana nru … (1)) jiddikjara li, ħlief fejn indikat b’mod ċar li mhux hekk, dawn il-prodotti huma ta’ oriġini preferenzjali … (2):
Teksts holandiešu valodā De exporteur van de goederen waarop dit document van toepassing is (douanevergunning nr. … (1)), verklaart dat, behoudens uitdrukkelijke andersluidende vermelding, deze goederen van preferentiële … oorsprong zijn (2):
Teksts poļu valodā Eksporter produktów objętych tym dokumentem (upoważnienie władz celnych nr … (1)) deklaruje, że z wyjątkiem gdzie jest to wyraźnie określone, produkty te mają … (2) preferencyjne pochodzenie:
Teksts portugāļu valodā O exportador dos produtos cobertos pelo presente documento [autorização aduaneira n.o … (1)], declara que, salvo expressamente indicado em contrário, estes produtos são de origem preferencial … (2):
Teksts rumāņu valodā Exportatorul produselor la care se referă acest document [autorizația vamală nr. … (1)] declară că, exceptând cazul în care în mod expres este indicat altfel, aceste produse sunt de origine preferențială … (2):
Teksts slovēņu valodā Izvoznik blaga, zajetega s tem dokumentom (pooblastilo carinskih organov št … (1)) izjavlja, da, razen če ni drugače jasno navedeno, ima to blago preferencialno … (2) poreklo:
Teksts slovāku valodā Vývozca výrobkov uvedených v tomto dokumente [číslo povolenia … (1)] vyhlasuje, že okrem zreteľne označených, majú tieto výrobky preferenčný pôvod v … (2):
Teksts somu valodā Tässä asiakirjassa mainittujen tuotteiden viejä (tullin lupa n:o … (1)) ilmoittaa, että nämä tuotteet ovat, ellei toisin ole selvästi merkitty, etuuskohteluun oikeutettuja … alkuperätuotteita (2):
Teksts zviedru valodā Exportören av de varor som omfattas av detta dokument (tullmyndighetens tillstånd nr. … (1)) försäkrar att dessa varor, om inte annat tydligt markerats, har förmånsberättigande … ursprung (2):
Teksts ivritā ” |
II NODAĻA
PĀREJAS NOTEIKUMI
4. pants
Izcelsmes apliecinājumi un administratīvā sadarbība
1. Izcelsmes apliecinājumi, kas vai nu Izraēlā, vai arī kādā no jaunajām dalībvalstīm attiecīgi izdoti atbilstīgi šo valstu starpā piemērotajiem divpusējiem brīvās tirdzniecības nolīgumiem vai autonomiem režīmiem, attiecīgajās valstīs pieņem saskaņā ar šo protokolu, ja:
a) |
šāda izcelsme dod tiesības izmantot preferenciālu tarifu režīmu, pamatojoties uz preferenciālo tarifu pasākumiem Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumā vai Kopienas vispārējo tarifa preferenču sistēmā; |
b) |
izcelsmes apliecinājums un pārvadājuma dokumenti ir izsniegti, vēlākais, dienā pirms pievienošanās dienas; |
c) |
izcelsmes apliecinājums ir iesniegts muitas iestādēm četru mēnešu laikā kopš pievienošanās dienas. |
Ja preces ir deklarētas importam Izraēlā vai kādā no jaunajām dalībvalstīm pirms pievienošanās dienas atbilstīgi Izraēlas un attiecīgās jaunās dalībvalsts starpā piemērotajiem divpusējiem brīvās tirdzniecības nolīgumiem vai autonomiem režīmiem, tad var pieņemt arī izcelsmes apliecinājumu, kas retrospektīvi izsniegts atbilstīgi šiem nolīgumiem vai režīmiem ar nosacījumu, ka muitas iestādēm tas iesniegts četru mēnešu laikā kopš pievienošanās dienas.
2. Izraēlas un jaunās dalībvalstis ir tiesīgas saglabāt atļaujas, kas nodrošina “apstiprināto eksportētāju” statusu saskaņā ar to starpā piemērotajiem divpusējiem brīvās tirdzniecības nolīgumiem vai autonomiem režīmiem, ja:
a) |
šādu noteikumu paredz arī nolīgums, kuru Izraēla un Kopiena noslēgusi pirms pievienošanās dienas; un |
b) |
apstiprinātais eksportētājs saskaņā ar minēto nolīgumu piemēro spēkā esošos izcelsmes noteikumus. |
Šādas atļaujas, vēlākais, gadu pēc pievienošanās dienas aizstāj ar jaunām atļaujām, ko izsniedz atbilstīgi Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīguma nosacījumiem.
3. Izraēlas vai jauno dalībvalstu atbildīgās muitas iestādes var iesniegt pieprasījumus papildus pārbaudīt 1. un 2. punktā minētos izcelsmes apliecinājumus, kas izdoti atbilstīgi divpusējiem brīvās tirdzniecības nolīgumiem vai autonomiem režīmiem, un minētās iestādes tos pieņem trīs gadus pēc attiecīgā izcelsmes apliecinājuma izdošanas. Šādas pārbaudes veic saskaņā ar divpusējiem brīvās tirdzniecības nolīgumiem, kas ir spēkā izcelsmes apliecinājuma izsniegšanas dienā.
5. pants
Tranzīta preces
1. Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīguma noteikumus var piemērot attiecībā uz precēm, ko eksportē no Izraēlas uz kādu jauno dalībvalsti vai no kādas jaunās dalībvalsts uz Izraēlu un kas atbilst 4. protokola noteikumiem, un kas pievienošanās dienā atrodas pagaidu glabāšanā, muitas noliktavā vai Izraēlas vai attiecīgās jaunās dalībvalsts brīvajā zonā.
2. Šajos gadījumos preferenču režīmu var piešķirt, ja četru mēnešu laikā kopš pievienošanās dienas importētājas valsts muitas iestādēm iesniedz eksportētājas valsts muitas iestāžu retrospektīvi izsniegto izcelsmes apliecinājumu.
VISPĀRĪGIE UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI
6. pants
Izraēla apņemas neiesniegt pieprasījumus, neizvirzīt prasības vai nenodot lietu izskatīšanai, kā arī negrozīt vai neatsaukt nevienu koncesiju atbilstīgi 1994. gada VVTT XXIV.6. pantam un XXVIII pantam attiecībā uz lauksaimniecības produktiem, pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem un zivsaimniecības produktiem saistībā ar šo Kopienas paplašināšanos; attiecībā uz produktiem, ko neaptver KN kods 2106 90 98, šis nosacījums ir saistīts ar sarunu pabeigšanu par jaunu papildprotokolu, ar kuru divpusējās tirdzniecības koncesijas par lauksaimniecības produktiem, pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem vai zivsaimniecības produktiem pielāgos atbilstīgi šā protokola pielikumam.
7. pants
Šis protokols ir Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīguma sastāvdaļa.
Šā protokola pielikums ir tā sastāvdaļa.
8. pants
1. Šo protokolu saskaņā ar savām procedūrām apstiprina Kopiena, dalībvalstu vārdā – Eiropas Savienības Padome, un Izraēla.
2. Puses paziņo viena otrai par 1. punktā minēto attiecīgo procedūru pabeigšanu. Apstiprināšanas instrumentus deponē Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātā.
9. pants
1. Šis protokols stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc mēneša, kad deponēts pēdējais apstiprināšanas instruments.
2. Šo protokolu piemēro provizoriski no 2007. gada 1. janvāra.
3. Neskarot šā panta 1. un 2. punktu, šā protokola 2. panta 1. punktu piemēro no nākamā mēneša pirmās dienas pēc mēneša, kurā protokols parakstīts.
10. pants
Šis protokols ir sagatavots divos eksemplāros visās pušu oficiālajās valodās; visi teksti ir vienlīdz autentiski.
11. pants
Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīguma teksts, tostarp pielikumi un protokoli, kas ir tā sastāvdaļa, kā arī Nobeiguma akta un pielikumā pievienoto deklarāciju teksti tiek sagatavoti bulgāru un rumāņu valodā (4) un visi teksti ir vienlīdz autentiski, tāpat kā oriģināli. Asociācijas padome apstiprina šos tekstus.
Asociācijas padome apstiprina šos tekstus.
Съставено в Брюксел, 31 октомври 2007 г.
Hecho en Bruselas, el 31 de octubre de 2007.
V Bruselu dne 31. října 2007.
Udfærdiget i Bruxelles, den 31. oktober 2007.
Geschehen zu Brüssel am 31. Oktober 2007.
Brüsselis, 31. oktoober 2007.
Έγινε στις Βρυξέλλες, στις 31 Οκτωβρίου 2007.
Done at Brussels on the 31 October 2007, which corresponds to the 19th day of Heshvan in the year five thousend seven hundred and sixty eight in the Hebrew calendar.
Fait à Bruxelles, le 31 octobre 2007.
Fatto a Bruxelles, addì 31 ottobre 2007.
Briselē, 2007. gada 31. oktobrī.
Priimta Briuselyje, 2007 m. spalio 31 d.
Kelt Brüsszelben, 2007. október 31-én.
Magħmul fi Brussell, 31 ta' Ottubru 2007.
Gedaan te Brussel, 31 oktober 2007.
Sporządzono w Brukseli, dnia 31 października 2007 r.
Feito em Bruxelas, em 31 de Outubro de 2007.
Întocmit la Bruxelles, 31 octombrie 2007.
V Bruseli 31. októbra 2007.
V Bruslju, dne 31. oktobra 2007.
Tehty Brysselissä 31. lokakuuta 2007.
Som skedde i Bryssel den 31 oktober 2007.
За държавите-членки
Por los Estados miembros
Za členské státy
For medlemsstaterne
Für die Mitgliedstaaten
Liikmesriikide nimel
Για τα κράτη μέλη
For the Member States
Pour les États membres
Per gli Stati membri
Dalībvalstu vārdā —
Valstybių narių vardu
A tagállamok részéről
Għall-Istati Membri
Voor de lidstaten
W imieniu państw członkowskich
Pelos Estados-Membros
Pentru statele membre
Za členské štáty
Za države članice
Jäsenvaltioiden puolesta
På medlemsstaternas vägnar
За Европейската общност
Por las Comunidades Europeas
Za Evropská společenství
For Det Europæiske Fællesskab
Für die Europäische Gemeinschaft
Euroopa Ühenduste nimel
Για τις Ευρωπαϊκές Κοινότητες
For the European Community
Pour les Communautés européennes
Per le Comunità europee
Eiropas Kopienas vārdā —
Europos bendrijų vardu
Az Európai Közösség részéről
Għall-Komunitajiet Ewropej
Voor de Europese Gemeenschappen
W imieniu Wspólnot Europejskiej
Pelas Comunidades Europeias
Pentru Comunitatea Europeană
Za Európske spoločenstvá
Za Evropsko skupnost
Euroopan yhteisöjen puolesta
För Europeiska gemenskapernas vägnar
За Държавата Израел
Por el Estado de Israel
Za Stát Izrael
For Staten Israel
Für den Staat Israel
Iisraeli Riigi nimel
Για τα Κράτος του Ισραήλ
For the State of Israel
Pour l'État d'Israël
Per lo Stato di Israele
Izraēlas Valsts vārdā —
Izraelio Valstybės vardu
Izrael Állam részéről
Għall-Istat ta' Iżrael
Voor de Staat Israël
W imieniu Państwa Izrael
Pelo Estado de Israel
Pentru statul Israel
Za Izraelský štát
Za Državo Izrael
Israelin valtion puolesta
På Staten Israels vägnar
(1) KN kodi atbilstoši Regulai (EK) Nr. 1549/2006 (OV L 301, 31.10.2006., 1. lpp.).
(2) Ja norādīti “ex” KN kodi, tad preferenču sistēmu nosaka, pamatojoties gan uz KN kodiem, gan attiecīgo aprakstu.
(3) 2007. gadā šo kvotu noteiks 3 240 tonnu apmērā.”
(4) Bulgāru un rumāņu valodas versijas publicē Oficiālā Vēstneša Īpašajā izdevumā vēlāk.
PIELIKUMS
Par režīmiem, kas piemērojami tirdzniecības koncesijām attiecībā uz lauksaimniecības produktiem, pārstrādātiem lauksaimniecības un zivsaimniecības produktiem
Puses vienojas, ka pašreizējais tirdzniecības apjoms un tirgus piekļuves nosacījumi starp Izraēlu un Bulgāriju un Izraēlu un Rumāniju saskaņā ar pašreizējiem divpusējiem brīvās tirdzniecības nolīgumiem ir piemērojams kā minimālais daudzums, lai pielāgotu Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīguma divpusējās tirdzniecības koncesijas attiecībā uz lauksaimniecības produktiem, pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem un zivsaimniecības produktiem, kuras jāiekļauj jaunajā papildprotokolā.
5.12.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 317/75 |
PADOMES LĒMUMS
(2007. gada 29. novembris)
par protokola noslēgšanu Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumam, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Izraēlas Valsti, no otras puses, lai ņemtu vērā Bulgārijas Republikas un Rumānijas pievienošanos Eiropas Savienībai
(2007/787/EK)
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 310. pantu saistībā ar 300. panta 2. punkta pirmās daļas otro teikumu un 3. punkta otro daļu,
ņemot vērā 2005. gada Pievienošanās aktu un jo īpaši tā 6. panta 2. punktu,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu (1),
tā kā:
(1) |
Protokols Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumam, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Izraēlas Valsti, no otras puses (2), Kopienas un tās dalībvalstu vārdā tika parakstīts Briselē 2007. gada 31. oktobrī. |
(2) |
Protokols būtu jāapstiprina, |
IR NOLĒMUSI ŠĀDI.
Vienīgais pants
Ar šo Kopienas un tās dalībvalstu vārdā apstiprina protokolu Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumam, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Izraēlas Valsti, no otras puses, lai ņemtu vērā Bulgārijas Republikas un Rumānijas pievienošanos Eiropas Savienībai.
Protokola teksts ir pievienots šim lēmumam (3).
Briselē, 2007. gada 29. novembrī
Padomes vārdā —
priekšsēdētājs
M. LINO
(1) Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.
(2) OV L 147, 21.6.2000., 3. lpp.
(3) Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 65. lpp.
Komisija
5.12.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 317/76 |
KOMISIJAS LĒMUMS
(2007. gada 13. septembris)
attiecībā uz procesu saskaņā ar EK līguma 81. pantu
(Lieta COMP/E-2/39.140 – DaimlerChrysler)
(izziņots ar dokumenta numuru K(2007) 4275)
(Autentisks ir tikai teksts angļu valodā)
(2007/788/EK)
(1) |
Šis lēmums, kas ir pieņemts saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2003 (1) 9. panta 1. punktu, ir adresēts DaimlerChrysler AG (turpmāk tekstā “DaimlerChrysler”) un attiecas uz tehniskas informācijas sniegšanu Mercedes-Benz un Smart marku transportlīdzekļu remonta vajadzībām. |
(2) |
Tehniskā informācija ietver datus, procesus un instrukcijas, ko izmanto, lai pārbaudītu, saremontētu un nomainītu transportlīdzekļu defektīvās/salūzušās/nolietotās daļas vai lai novērstu trūkumus kādā no transportlīdzekļu sistēmām. Tā ietver septiņas galvenās kategorijas:
|
(3) |
Komisija 2006. gada decembrī uzsāka lietas izskatīšanu un adresēja DaimlerChrysler sākotnējo vērtējumu, kurā tika ietverts provizorisks secinājums, ka DaimlerChrysler līgumi ar tā partneriem, kas sniedz pēcpārdošanas pakalpojumus, rada bažas par to atbilstību EK līguma 81. panta 1. punktam. |
(4) |
Komisijas sākotnējā vērtējumā bija minēts, ka DaimlerChrysler, iespējams, nav darījis pieejamu noteiktu kategoriju tehnisko informāciju par transportlīdzekļu remontu krietni pēc Regulā (EK) Nr. 1400/2002 (2) noteiktā pārejas posma beigām. Turklāt laikā, kad tika uzsākta Komisijas izmeklēšana, DaimlerChrysler joprojām nebija izveidojis efektīvu sistēmu, kas ļautu neatkarīgajiem remontētājiem neierobežoti piekļūt tehniskajai informācijai par transportlīdzekļa remontu. Lai arī Komisijas izmeklēšanas gaitā DaimlerChrysler uzlaboja pieejamību savai tehniskai informācijai, jo īpaši 2005. gada jūnijā izveidojot šim nolūkam paredzētu tīmekļa vietni (“TI tīmekļa vietne”), informācija, ko padarīja pieejamu neatkarīgajiem remontētājiem, joprojām šķita esam nepilnīga. |
(5) |
Sākotnējā vērtējumā konstatēts, ka šī prakse iespaido šādus konkrētos tirgus – vieglo automobiļu remonta un tehniskās apkopes pakalpojumu sniegšanas tirgu un remontētājiem paredzētās tehniskās informācijas sniegšanas tirgu. Pirmajā no minētajiem tirgiem Mercedes-Benz un Smart pilnvaroto tīklu dalībniekiem bija lielas tirgus daļas, kamēr otrajā DaimlerChrysler bija vienīgais piegādātājs, kas varēja piedāvāt savu transportlīdzekļu remontētājiem tehnisko informāciju pilnā apjomā. |
(6) |
Apkopojot būtiskāko, konstatēts, ka DaimlerChrysler apkopes un rezerves daļu izplatīšanas līgumos tā pilnvaroto tīklu dalībniekiem tiek prasīts veikt pilnu konkrētajai markai specifisku remonta pakalpojumu klāstu un darboties kā rezerves daļu vairumtirgotājiem. Komisija pauda bažas, ka šādu līgumu iespējami radīto negatīvo ietekmi varētu vēl pastiprināt tas, ka DaimlerChrysler neatkarīgajiem remontētājiem nenodrošina pienācīgu piekļuvi tehniskajai informācijai, izslēdzot uzņēmumus, kas vēlētos un spētu piedāvāt remonta pakalpojumus, izmantojot citus uzņēmējdarbības modeļus. |
(7) |
Komisijas sākotnējais secinājums bija tāds, ka kārtība, kādā DaimlerChrysler neatkarīgiem remontētājiem sniedz tehnisko informāciju, neatbilst pēdējo vajadzībām ne pieejamās informācijas apjoma, ne pieejamības ziņā un ka šāda prakse savienojumā ar līdzīgu citu automobiļu ražotāju rīcību varētu būt veicinājusi neatkarīgo remontētāju stāvokļa pasliktināšanos tirgū. Tas savukārt varētu būt radījis ievērojamu kaitējumu patērētājiem tādēļ, ka ievērojami samazinājusies rezerves daļu izvēle, remonta pakalpojumiem pieaugušas cenas, samazinājusies remontdarbnīcu izvēle, iespējams, radušies drošības riski, kā arī nav pieejamas inovatīvas remontdarbnīcas. |
(8) |
Turklāt tas, ka DaimlerChrysler neatkarīgajiem remontētājiem nenodrošina pienācīgu piekļuvi tehniskajai informācijai, var traucēt uz tā līgumiem ar pēcpārdošanas pakalpojumu sniedzējiem attiecināt Regulā (EK) Nr. 1400/2002 noteikto atbrīvojumu, jo saskaņā ar šīs regulas 4. panta 2. punktu regulā noteikto atbrīvojumu nepiemēro, ja mehānisko transportlīdzekļu piegādātājs atsakās nodrošināt neatkarīgajiem tirgus dalībniekiem piekļuvi visai tehniskai informācijai, diagnostikas un citam aprīkojumam, rīkiem, ieskaitot visu atbilstošo programmatūru, vai mācībām, kas ir nepieciešamas, lai veiktu mehānisko transportlīdzekļu remontu un tehnisko apkopi. Saskaņā ar regulas 26. apsvērumu piekļuves nosacījumi nedrīkst būt diskriminējoši pilnvarotu un neatkarīgu tirgus dalībnieku starpā. |
(9) |
Visbeidzot, Komisija nonāca pie provizoriska secinājuma, ka, ņemot vērā piekļuves trūkumu tehniskajai informācijai par transportlīdzekļu remontu, šķiet, ka uz līgumiem, kas noslēgti starp DaimlerChrysler un tā pilnvarotajiem remontētājiem, nevar attiecināt 81. panta 3. punkta noteikumus. |
(10) |
DaimlerChrysler2007. gada 14. februārī piedāvāja Komisijai, ka tas uzņemas saistības, lai novērstu sākotnējā vērtējumā minētās bažas par konkurenci. |
(11) |
Saskaņā ar šīm saistībām princips, pēc kura nosaka, kāda informācija sniedzama, ir diskriminācijas nepieļaušana starp neatkarīgajiem un pilnvarotajiem remontētājiem. Šajā sakarā DaimlerChrysler nodrošinās, ka visa tā transportlīdzekļu remontam un tehniskai apkopei nepieciešamā tehniskā informācija, instrumenti, aprīkojums, programmatūra un apmācība, kādu pats DaimlerChrysler uzņēmums vai kāds tā uzdevumā sniedz Mercedes-Benz un Smart marku pilnvarotajiem remontētājiem un/vai neatkarīgajiem importētājiem visās ES dalībvalstīs, tiks darīta pieejama arī neatkarīgajiem remontētājiem. |
(12) |
Saistībās ir noteikts, ka “tehniskā informācija” Regulas (EK) Nr. 1400/2002 4. panta 2. punkta nozīmē ietver visu informāciju, kas tiek sniegta pilnvarotajiem remontētājiem attiecībā uz Mercedes-Benz un Smart mehānisko transportlīdzekļu remontu vai tehnisko apkopi. Kā piemērus var minēt programmatūru, defektu kodus un citus parametrus, kā arī to atjauninātās versijas, kas ir nepieciešamas darbā ar elektroniskām vadības ierīcēm nolūkā instalēt vai atjaunot DaimlerChrysler ieteiktos iestatījumus, mehānisko transportlīdzekļu identifikācijas metodes, rezerves daļu katalogus, praksē rastus risinājumus problēmām, kādas raksturīgas konkrētajam modelim vai partijai, un paziņojumus par atsaukšanu, kā arī citus paziņojumus, kuros noteikti remontdarbi, kādus pilnvarotā remontētāju tīkla ietvaros var veikt bez maksas. |
(13) |
Piekļuve rīkiem ietver piekļuvi elektroniskiem diagnostikas un citiem remonta rīkiem, kā arī ar tiem saistītu programmatūru, ieskaitot tās regulāri atjauninātas versijas, un pēcpārdošanas pakalpojumus šiem rīkiem. |
(14) |
Saistības būs saistošas DaimlerChrysler un ar to saistītajiem uzņēmumiem, bet nebūs tieši saistošas Mercedes-Benz un Smart marku neatkarīgajiem importētājiem. Tādēļ tajās dalībvalstīs, kurās DaimlerChrysler izplata Mercedes-Benz un/vai Smart markas transportlīdzekļus ar neatkarīgu importētāju starpniecību, DaimlerChrysler ir piekritis darīt visu iespējamo, lai līgumiski noteiktu šiem uzņēmumiem saistības bez maksas un nediskriminējošā veidā, izmantojot valsts komerciālās tīmekļa vietnes, sniegt neatkarīgajiem remontētājiem jebkādu tehnisko informāciju vai tehniskās informācijas versiju attiecīgajā valodā, ko attiecīgais importētājs ir sniedzis pilnvarotajiem remontētājiem tajā dalībvalstī, kurā tas ir apstiprināts, un kura neatkarīgajiem remontētājiem nav pieejama TI tīmekļa vietnē. |
(15) |
Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1400/2002 26. apsvērumu DaimlerChrysler nav pienākuma sniegt neatkarīgajiem remontētājiem tehnisko informāciju, kas varētu ļaut trešai personai apiet vai dezaktivēt iebūvētās pretaizdzīšanas ierīces, pārkalibrēt (3) elektroniskās ierīces vai iejaukties to ierīču darbībā, kas ierobežo transportlīdzekļa darbību. Tāpat kā jebkurš cits izņēmums ES tiesību aktos, 26. apsvērums jāinterpretē šauri. Saistībās ir noteikts, ka, ja DaimlerChrysler minētu šo izņēmumu kā iemeslu kādas tehniskās informācijas neizpaušanai neatkarīgajiem remontētājiem, tas ir apņēmies nodrošināt, ka netiktu izpausta tikai tā informācija, kas nepieciešama, lai nodrošinātu 26. apsvērumā aprakstīto aizsardzību, un šīs informācijas trūkums neliegtu neatkarīgiem remontētājiem veikt darbības, kas nav uzskaitītas 26. apsvērumā, ieskaitot darbu pie tādām ierīcēm kā elektroniskas dzinēja vadības ierīces, gaisa spilveni, drošības jostu nospriegotāji vai centrālās atslēgas elementi. |
(16) |
Regulas (EK) Nr. 1400/2002 4. panta 2. punktā noteikts, ka tehniskā informācija jādara pieejama samērīgi ar neatkarīgo remontētāju vajadzībām. Tas nozīmē gan to, ka informācija netiek ierobežota, gan to, ka, nosakot maksu, tiek ņemts vērā tas, cik lielā apjomā neatkarīgie remontētāji izmanto attiecīgo informāciju. |
(17) |
Atbilstoši šim principam saistībās ir noteikts, ka DaimlerChrysler TI tīmekļa vietnē iekļaus visu tehnisko informāciju, kas attiecas uz modeļiem, kas laisti apgrozībā pēc 1996. gada, un nodrošinās, ka jebkurā laikā TI tīmekļa vietnē vai kādā citā saistītā vietnē būs pieejama visa atjauninātā tehniskā informācija. Tomēr, ja konkrēta tehniskā informācija par modeļiem, kas laisti apgrozībā pēc 1996. gada, vai tās versija kādā valodā, ko DaimlerChrysler vai ar to saistītie uzņēmumi sniedz pilnvarotajiem remontētājiem konkrētā dalībvalstī, nav pieejama TI tīmekļa vietnē, tiks uzskatīts, ka DaimlerChrysler ir izpildījis saistības šajā jautājumā, ja tas konkrēto informāciju ir bez liekas kavēšanās un bez maksas darījis pieejamu neatkarīgajiem remontētājiem savā komerciālajā tīmekļa vietnē attiecīgajā dalībvalstī. |
(18) |
DaimlerChrysler pastāvīgi nodrošinās, ka tīmekļa vietne ir viegli atrodama un tā nodrošina tāda paša līmeņa rezultātus kā metodes, ko izmanto tehniskās informācijas sniegšanai DaimlerChrysler pilnvaroto tīklu dalībniekiem. Ja DaimlerChrysler vai kāds cits uzņēmums, kas darbojas DaimlerChrysler uzdevumā, nodos kādu tehnisko informāciju pilnvarotajiem remontētājiem kādā ES valodā, DaimlerChrysler nodrošinās, ka informācija šajā valodā nekavējoties tiek ievietota TI tīmekļa vietnē. |
(19) |
DaimlerChrysler ir noteicis gada piekļuves maksu TI tīmekļa vietnei EUR 1 254 apmērā (EUR 1 239 par piekļuvi galvenajai daļai, kas tiek saukta par WIS net; elektroniskais rezerves daļu kataloga tīkls ir bez maksas, neskaitot EUR 15 ikgada iemaksu administratīvo izdevumu segšanai). Tomēr, lai panāktu atbilstību regulā noteiktajai samērīguma prasībai, DaimlerChrysler piekrīt nodrošināt WIS net piekļuves proporcionālu sadalījumu pa mēneša, nedēļas, dienas un stundas laika vienībām par attiecīgi EUR 180, EUR 70, EUR 20 un EUR 4. DaimlerChrysler piekrīt saglabāt šo piekļuves maksas sistēmu un nepaaugstināt maksu virs vidējā inflācijas rādītāja ES visā saistību pildīšanas laikā. |
(20) |
DaimlerChrysler saistības neskar nevienu pašreizējo vai turpmāko Kopienas vai valstu tiesību noteikto prasību, kas paplašinātu tehniskās informācijas apjomu, kas DaimlerChrysler jāsniedz neatkarīgajiem tirgus dalībniekiem, un/vai noteiktu labāku veidu, kādā sniedzama šī informācija. |
(21) |
Ja neatkarīgais remontētājs vai šādu remontētāju apvienība to pieprasa, DaimlerChrysler piekritīs strīda izskatīšanai šķīrējtiesā attiecībā uz tehniskās informācijas sniegšanu. Šī šķīrējtiesa vadās pēc attiecīgās valsts noteikumiem par šķīrējtiesu un materiālajām tiesību normām, kurām DaimlerChrysler piekritis, slēdzot līgumu ar saviem pilnvarotajiem remontētājiem dalībvalstī, kurā reģistrēta prasītāja puse. DaimlerChrysler apņemas pēc pieprasījuma sniegt informāciju par šiem noteikumiem. Šķīrējtiesas sastāvā ir trīs šķīrējtiesneši, kurus ieceļ saskaņā ar šiem noteikumiem. Strīda izskatīšana šķīrējtiesā neskar tiesības iesniegt prasību valsts piekritīgā tiesā. |
(22) |
Šis lēmums nosaka, ka, ņemot vērā šīs saistības, Komisijas rīcībai vairs nav pamata. Saistības ir saistošas līdz 2010. gada 31. maijam. |
(23) |
Padomdevēja komiteja konkurences ierobežojumu un dominējoša stāvokļa jautājumos 2007. gada 9. jūlijā sniedza labvēlīgu atzinumu. |
(1) Padomes 2002. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (OV L 1, 4.1.2003., 1. lpp.). Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1419/2006 (OV L 269, 28.9.2006., 1. lpp.).
(2) Komisijas 2002. gada 31. jūlija Regula (EK) Nr. 1400/2002 par Līguma 81. panta 3. punkta piemērošanu vertikālu vienošanos un saskaņotu darbību kategorijām mehānisko transportlīdzekļu nozarē (OV L 203, 1.8.2002., 30. lpp.). Regulā grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu.
(3) T. i., modificēt elektroniskās vadības ierīces sākotnējo iestatījumu neatbilstoši DaimlerChrysler ieteikumiem.
5.12.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 317/79 |
KOMISIJAS LĒMUMS
2007. gada 4. decembris,
ar ko aptur galīgo antidempinga maksājumu, kas Ķīnas Tautas Republikas un Kazahstānas izcelsmes silīcijmangāna importam noteikts ar Regulu (EK) Nr. 1420/2007
(2007/789/EK)
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 1995. gada 22. decembra Regulu (EK) Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 14. panta 4. punktu,
apspriedusies ar padomdevēju komiteju,
tā kā:
A. PROCEDŪRA
(1) |
Padome ar Regulu (EK) Nr. 1420/2007 (2) noteica galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas un Kazahstānas izcelsmes silīcijmangāna importam, tostarp ferosilīcijmangāna importam, (“SiMn”), kas atbilst KN kodam 7202 30 00 un ex 8111 00 11 (Taric kods 8111001110) (“attiecīgais ražojums”). Noteiktā antidempinga maksājuma likme attiecīgajam ražojumam ar izcelsmi ĶTR un Kazahstānā ir attiecīgi 8,2 % un 6,5 %. |
(2) |
Komisija ieguva informāciju par izmaiņām tirgus apstākļos, kas notikušas pēc sākotnējās izmeklēšanas perioda, kurš ir norādīts Regulā (EK) Nr. 1420/2007, kas varētu pamatot noteikto pasākumu apturēšanu saskaņā ar pamatregulas 14. panta 4. punktu. Tāpēc Komisija pārbaudīja, vai šāda apturēšana ir pamatota. |
B. IEMESLI
(3) |
Pamatregulas 14. panta 4. punktā noteikts, ka Kopienas interesēs antidempinga pasākumus var apturēt, ja tirgus apstākļi uz laiku ir mainījušies tādā apmērā, ka nav domājams, ka, apturot pasākumus, atkal tiks nodarīts kaitējums, un ar noteikumu, ka Kopienas ražošanas nozarei ir bijusi iespēja iesniegt apsvērumus un šie apsvērumi ir ņemti vērā. Turklāt 14. panta 4. punktā noteikts, ka attiecīgos antidempinga pasākumus var atjaunot jebkurā laikā, ja apturēšanas iemesls vairs nepastāv. |
(4) |
Pēc sākotnējā izmeklēšanas perioda ir novērots SiMn cenu kāpums pasaulē, kas liecina par tirgus stāvokļa un nosacījumu izmaiņām. Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija ir veikusi turpmāku izmeklēšanu, lai novērtētu nesenās tendences saistībā ar attiecīgā ražojuma pārdošanas apjomiem un cenām (periodā no 2006. gada 1. jūlija līdz 2007. gada 30. septembrim) un to ietekmi uz Kopienas ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, kā arī kaitējumu Kopienas kopējām interesēm. |
(5) |
Pamatojoties uz iegūto informāciju, konstatēja, ka SiMn tirgus cenas Kopienas tirgū pēc sākotnējās izmeklēšanas perioda līdz 2007. gada trešajam ceturksnim ir pieaugušas par aptuveni 69 %, t. i., no 622 euro par tonnu 2006. gada trešajā ceturksnī līdz 1 051 euro par tonnu 2007. gada trešajā ceturksnī. Konkrēti 2007. gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar otro ceturksni novēroja ievērojamu cenu kāpumu (par aptuveni 42 %). Šīs tendences novēroja visos lielākajos pasaules tirgos, kā arī SiMn importam Kopienā. |
(6) |
SiMn ir svarīgākā izejviela tērauda ražošanā. Iepriekš minēto cenu kāpumu var izskaidrot ar piegāžu pagaidu nepietiekamību un augstāku pieprasījumu pēc SiMn, ņemot vērā augošu pieprasījumu pēc tērauda pasaulē. Dati par iepriekšējo pēkšņo cenu kāpumu, kas bija vērojams 2004. gadā, liecina, ka šāds līdzsvara trūkums starp pieprasījumu un piedāvājumu attiecīgajā tirgū ir īslaicīgs. Parasti cenas pazeminās līdz ilgtermiņa līmenim, kad jaudu rezerves sāk izmantot pilnībā. |
(7) |
Laikā starp sākotnējo izmeklēšanas periodu un periodu no 2006. gada 1. oktobra līdz 2007. gada 30. septembrim ĶTR un Kazahstānas izcelsmes SiMn tirgus daļa samazinājās par 0,6 procentu punktiem līdz 9,8 % no kopējā Kopienas patēriņa. EK patēriņš ir palielinājies par 20 %. |
(8) |
Attiecībā uz Kopienas ražošanas nozari jānorāda, ka kopš sākotnējā izmeklēšanas perioda stāvoklis Kopienas ražošanas nozarē ir uzlabojies. Laikā starp sākotnējo izmeklēšanas periodu un periodu no 2006. gada 1. oktobra līdz 2007. gada 30. septembrim pārdošanas un ražošanas apjomi ir palielinājušies attiecīgi par 15 % un 19 %. Tomēr Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa samazinājās par 1,1 procentu punktu, sasniedzot 23,8 %. Peļņa ir ievērojami pieaugusi un Kopienas ražošanas nozares rentabilitāte 2007. gada trešajā ceturksnī sasniedza 42 %, tādējādi būtiski pārsniedzot sākotnējā izmeklēšanā noteikto pieņemamo peļņas līmeni 5 % apmērā. |
(9) |
Kā minēts regulas (EK) Nr. 1420/2007 157.–163. apsvērumā, paredzēja, ka attiecīgo pasākumu ieviešanai būs zināma, lai gan ierobežota negatīva ietekme uz lietotājiem, proti, pieaugs izmaksas, kas radīsies saistībā ar iespējamo vajadzību nodrošināt jaunas vai alternatīvas piegādes. Ņemot vērā pagaidu izmaiņas tirgus nosacījumos un apstākli, ka Kopienas ražošanas nozarei patlaban netiek nodarīts kaitējums, var novērst negatīvo ietekmi uz lietotājiem, apturot attiecīgos pasākumus. Tāpēc var secināt, ka pasākumu apturēšana ir Kopienas kopējās interesēs. |
(10) |
Ievērojot pagaidu pārmaiņas tirgus apstākļos, konkrēti SiMn cenu augsto līmeni, kāds vērojams Kopienas tirgū, kas ievērojami pārsniedz to līmeni, kādu sākotnējā izmeklēšanā noteica kā kaitējumu izraisošu cenu līmeni, un līdzsvara trūkumu starp attiecīgā ražojuma pieprasījumu un piedāvājumu, nav domājams, ka apturēšanas rezultātā varētu atkārtoti tikt nodarīts kaitējums saistībā ar ĶTR un Kazahstānas izcelsmes attiecīgā ražojuma importu. Tāpēc uz deviņiem mēnešiem ierosina apturēt spēkā esošos pasākumus saskaņā ar pamatregulas 14. panta 4. punktu. |
C. APSPRIEŠANĀS AR KOPIENAS RAŽOŠANAS NOZARI
(11) |
Ievērojot pamatregulas 14. panta 4. punktu, Komisija informēja Kopienas ražošanas nozari, ka plāno apturēt attiecīgos antidempinga pasākumus. Kopienas ražošanas nozarei deva iespēju iesniegt apsvērumus, un tā neiebilda pret spēkā esošo antidempinga pasākumu apturēšanu. |
D. SECINĀJUMS
(12) |
Tāpēc Komisija uzskata, ka attiecīgajam ražojumam noteiktā antidempinga maksājuma apturēšana atbilst visām prasībām saskaņā ar pamatregulas 14. panta 4. punktu. Līdz ar to antidempinga maksājums, kas noteikts ar Regulu (EK) Nr. 1420/2007, jāaptur uz deviņiem mēnešiem. |
(13) |
Komisija pārraudzīs attiecīgā ražojuma importa un cenu attīstību. Ja rastos situācija, kad no ĶTR un Kazahstānas atsāktos attiecīgā ražojuma imports lielos apjomos par dempinga cenām, un tādējādi tiktu nodarīts kaitējums Kopienas ražošanas nozarei, Komisija veiks vajadzīgos pasākumus, lai atjaunotu antidempinga maksājumu, ņemot vērā pamatnoteikumus, ar ko reglamentē kaitējuma novērtējumu. Ja ir vajadzīgs, ir iespējams uzsākt starpposma pārskatīšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu, |
IR NOLĒMUSI ŠĀDI.
1. pants
Ar šo uz deviņiem mēnešiem aptur galīgo antidempinga maksājumu, kas ar Regulu (EK) Nr. 1420/2007 ir noteikts Ķīnas Tautas Republikas un Kazahstānas izcelsmes silīcijmangāna importam, tostarp ferosilīcijmangāna importam, (“SiMn”), kas atbilst KN kodam 7202 30 00 un ex 8111 00 11 (Taric kods 8111001110).
2. pants
Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Briselē, 2007. gada 4. decembrī
Komisijas vārdā —
Komisijas loceklis
Peter MANDELSON
(1) OV L 56, 6.3.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2117/2005 (OV L 340, 23.12.2005., 17. lpp.).
(2) Sk. šo 5. lpp. OV.
Eiropas Centrālā banka
5.12.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 317/81 |
EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS LĒMUMS
(2007. gada 23. novembris)
par 2008. gadā emitējamo monētu daudzuma apstiprināšanu
(ECB/2007/16)
(2007/790/EK)
EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 106. panta 2. punktu,
ņemot vērā 1. pantu Padomes 2007. gada 10. jūlija Lēmumā 2007/503/EK saskaņā ar Līguma 122. panta 2. punktu par vienotās valūtas ieviešanu Kiprā 2008. gada 1. janvārī (1),
ņemot vērā 1. pantu Padomes 2007. gada 10. jūlija Lēmumā 2007/504/EK saskaņā ar Līguma 122. panta 2. punktu par vienotās valūtas ieviešanu Maltā 2008. gada 1. janvārī (2),
tā kā:
(1) |
No 1999. gada 1. janvāra Eiropas Centrālajai bankai (ECB) ir ekskluzīvas tiesības apstiprināt monētu daudzumu, kuru var emitēt dalībvalstis, kas ieviesušas euro (turpmāk tekstā – “iesaistītās dalībvalstis”). |
(2) |
No 2008. gada 1. janvāra tiek atcelts 2003. gada Pievienošanās akta 4. pantā minētais Kipras un Maltas izņēmuma statuss. |
(3) |
Trīspadsmit pašlaik iesaistītās dalībvalstis, Kipra un Malta apstiprinājuma saņemšanai Eiropas Centrālajā bankā iesniegušas aprēķinus par 2008. gadā emitējamo euro monētu daudzumu kopā ar paskaidrojumiem par prognozēm izmantoto metodiku, |
IR NOLĒMUSI ŠĀDI.
1. pants
2008. gadā emitējamo euro monētu daudzuma apstiprinājums
ECB apstiprina euro monētu daudzumu, kuru iesaistītās dalībvalstis emitēs 2008. gadā un kurš norādīts šajā tabulā:
(miljonos EUR) |
|
|
Apgrozībai paredzēto monētu emisija un kolekcijas monētu (nav paredzētas apgrozībai) emisija 2008. gadā |
Beļģija |
130,0 |
Vācija |
655,0 |
Īrija |
114,0 |
Grieķija |
97,3 |
Spānija |
550,0 |
Francija |
500,0 |
Itālija |
375,2 |
Kipra |
147,4 |
Luksemburga |
49,0 |
Malta |
56,7 |
Nīderlande |
57,5 |
Austrija |
185,0 |
Portugāle |
50,0 |
Slovēnija |
39,0 |
Somija |
60,0 |
2. pants
Nobeiguma noteikums
Šis lēmums ir adresēts iesaistītajām dalībvalstīm.
Frankfurtē pie Mainas, 2007. gada 23. novembrī
ECB priekšsēdētājs —
Jean-Claude TRICHET
(1) OV L 186, 18.7.2007., 29. lpp.
(2) OV L 186, 18.7.2007., 32. lpp.
III Tiesību akti, kas pieņemti, piemērojot Līgumu par Eiropas Savienību
TIESĪBU AKTI, KAS PIEŅEMTI, PIEMĒROJOT LES V SADAĻU
5.12.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 317/83 |
PADOMES LĒMUMS 2007/791/KĀDP
(2007. gada 4. decembris),
ar ko īsteno Vienoto rīcību 2007/749/KĀDP par Eiropas Savienības Policijas misiju (ESPM) Bosnijā un Hercegovinā (BiH)
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Padomes Vienoto rīcību 2007/749/KĀDP (2007. gada 19. novembris) par Eiropas Savienības Policijas misiju (ESPM) Bosnijā un Hercegovinā (BiH) (1) un jo īpaši tās 12. panta 1. punktu saistībā ar Līguma par Eiropas Savienību 23. panta 2. punkta otro ievilkumu,
tā kā:
(1) |
Padome 2007. gada 19. novembrī pieņēma Vienoto rīcību 2007/749/KĀDP, ar ko nosaka, ka ESPM turpina darbību līdz 2009. gada 31. decembrim. Bāzes finansējumu 2008. un 2009. gadam nosaka katru gadu. |
(2) |
ESPM pilnvaras tiks īstenotas situācijā, kura var pasliktināties un varētu kaitēt Līguma 11. pantā izklāstīto Kopējās ārpolitikas un drošības politikas mērķu sasniegšanai, |
IR NOLĒMUSI ŠĀDI.
1. pants
1. Atsauces finansējums, kas paredzēts izdevumu segšanai saistībā ar Vienotās rīcības 2007/749/KĀDP īstenošanu, 2008. gadam ir EUR 14 800 000.
2. Izdevumus, kurus finansē no 1. punktā minētās summas, pārvalda saskaņā ar procedūrām un noteikumiem, kas attiecas uz Eiropas Savienības vispārējo budžetu, tomēr izņēmuma kārtā jebkādi avansa maksājumi nepaliek Kopienas īpašumā.
2. pants
Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.
3. pants
Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Briselē, 2007. gada 4. decembrī
Padomes vārdā —
priekšsēdētājs
F. TEIXEIRA DOS SANTOS
(1) OV L 303, 21.11.2007., 40. lpp.