ISSN 1725-5112

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 304

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

50. sējums
2007. gada 22. novembris


Saturs

 

I   Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Padomes Regula (EK) Nr. 1354/2007 (2007. gada 15. novembris), ar ko pielāgo Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), saistībā ar Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos ( 1 )

1

 

*

Padomes Regula (EK) Nr. 1355/2007 (2007. gada 19. novembris), ar ko pieņem autonomus un pagaidu pasākumus Kopienas tarifu kvotu atvēršanai Šveices izcelsmes desu un dažu gaļas izstrādājumu importam

3

 

*

Padomes Regula (EK) Nr. 1356/2007 (2007. gada 19. novembris), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1425/2006, ar ko uzliek galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas un Taizemes izcelsmes plastikāta maisu un maisiņu importam, un pārtrauc procedūru attiecībā uz konkrētu Malaizijas izcelsmes plastikāta maisu un maisiņu importu

5

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 1357/2007 (2007. gada 21. novembris), ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

7

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 1358/2007 (2007. gada 21. novembris), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1725/2003, ar ko pieņem noteiktus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002, attiecībā uz 8. starptautisko finanšu pārskatu standartu (SFPS) ( 1 )

9

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 1359/2007 (2007. gada 21. novembris), ar ko paredz nosacījumus īpašu eksporta kompensāciju piešķiršanai noteiktiem atkaulotas liellopu gaļas izcirtņiem (Kodificēta versija)

21

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 1360/2007 (2007. gada 21. novembris), ar kuru groza ar Regulu (EK) Nr. 1109/2007 noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļus atsevišķiem cukura nozares produktiem 2007./2008. saimnieciskajā gadā

32

 

 

II   Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta

 

 

LĒMUMI

 

 

Padome

 

 

2007/751/EK

 

*

Padomes Lēmums (2007. gada 8. novembris) par Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos Konvencijai, kas izstrādāta, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K3. panta 2. punkta c) apakšpunktu, par cīņu pret korupciju, kurā iejaukti Eiropas Kopienu ierēdņi vai Eiropas Savienības dalībvalstu ierēdņi

34

 

 

Komisija

 

 

2007/752/EK

 

*

Komisijas Lēmums (2007. gada 15. novembris), ar ko groza Lēmumu 92/452/EEK attiecībā uz dažām embriju ieguves un ražošanas brigādēm Kanādā, Jaunzēlandē un Amerikas Savienotajās Valstīs (izziņots ar dokumenta numuru K(2007) 5457)  ( 1 )

36

 

 

III   Tiesību akti, kas pieņemti, piemērojot Līgumu par Eiropas Savienību

 

 

TIESĪBU AKTI, KAS PIEŅEMTI, PIEMĒROJOT LES V SADAĻU

 

*

Padomes Vienotā rīcība 2007/753/KĀDP (2007. gada 19. novembris) par atbalstu SAEA uzraudzības un pārbaudes darbībām, ko veic Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā, kā arī īstenojot ES Stratēģiju masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai

38

 

 

IV   Citi tiesību akti

 

 

EIROPAS EKONOMIKAS ZONA

 

 

EEZ kopīgā komiteja

 

*

EEZ Apvienotās komitejas Lēmums Nr. 63/2007 (2007. gada 15. jūnijs), ar ko groza EEZ līguma 31. protokolu par sadarbību īpašās jomās, kas nav saistītas ar četrām pamatbrīvībām

43

 

*

EEZ Apvienotās komitejas Lēmums Nr. 64/2007 (2007. gada 15. jūnijs), ar ko groza EEZ līguma 31. protokolu par sadarbību īpašās jomās, kas nav saistītas ar četrām pamatbrīvībām

45

 

*

EEZ Apvienotās komitejas Lēmums Nr. 65/2007 (2007. gada 15. jūnijs), ar ko groza EEZ līguma 31. protokolu par sadarbību īpašās jomās, kas nav saistītas ar četrām pamatbrīvībām

47

 

*

EEZ Apvienotās komitejas Lēmums Nr. 66/2007 (2007. gada 15. jūnijs), ar ko groza EEZ līguma 31. protokolu par sadarbību īpašās jomās, kas nav saistītas ar četrām pamatbrīvībām

49

 

*

EEZ Apvienotās komitejas Lēmums Nr. 67/2007 (2007. gada 29. jūnijs), ar ko groza EEZ līguma 31. protokolu par sadarbību īpašās jomās, kas nav saistītas ar četrām pamatbrīvībām

51

 

*

EEZ Apvienotās komitejas Lēmums Nr. 68/2007 (2007. gada 15. jūnijs), ar ko groza EEZ līguma 31. protokolu par sadarbību īpašās jomās, kas nav saistītas ar četrām pamatbrīvībām

52

 

*

EEZ Apvienotās komitejas Lēmums Nr. 69/2007 (2007. gada 15. jūnijs), ar ko groza EEZ līguma 31. protokolu par sadarbību īpašās jomās, kas nav saistītas ar četrām pamatbrīvībām

53

 

*

EEZ Apvienotās komitejas Lēmums Nr. 70/2007 (2007. gada 29. jūnijs), ar ko groza EEZ līguma 31. protokolu par sadarbību īpašās jomās, kas nav saistītas ar četrām pamatbrīvībām

54

 

*

EEZ Apvienotās komitejas Lēmums Nr. 71/2007 (2007. gada 29. jūnijs), ar ko groza EEZ līguma 31. protokolu par sadarbību īpašās jomās, kas nav saistītas ar četrām pamatbrīvībām

56

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

REGULAS

22.11.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 304/1


PADOMES REGULA (EK) Nr. 1354/2007

(2007. gada 15. novembris),

ar ko pielāgo Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), saistībā ar Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā 2005. gada Pievienošanās aktu un jo īpaši tā 56. pantu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar 2005. gada Pievienošanās akta 56. pantu, ja pirms pievienošanās pieņemtie tiesību akti ir jāpielāgo saistībā ar pievienošanos un vajadzīgie pielāgojumi nav paredzēti Pievienošanās aktā vai tā pielikumos, vajadzīgos tiesību aktus pieņem Padome, ja Komisija nav pieņēmusi sākotnējo aktu.

(2)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (2006. gada 18. decembris), kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EEK un Direktīvu 2000/21/EK (1), pieņēma pirms Bulgārijas un Rumānijas pievienošanās Eiropas Savienībai, un saistībā ar šo pievienošanos regula ir jāpielāgo.

(3)

Tāpēc attiecīgi ir jāgroza pakāpeniski ieviešamas vielas definīcija, lai vielas, kas ražotas vai pārdotas Bulgārijā un Rumānijā pirms to pievienošanās Eiropas Savienībai, atbilstu tiem pašiem nosacījumiem kā vielas, kas ražotas vai pārdotas citās dalībvalstīs,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1907/2006 3. panta 20. punkta b) un c) apakšpunktu aizstāj ar šādiem apakšpunktiem:

“b)

tā ir ražota Kopienā vai valstīs, kas pievienojās Eiropas Savienībai 1995. gada 1. janvārī, 2004. gada 1. maijā vai 2007. gada 1. janvārī, bet ražotājs vai importētājs to nav laidis tirgū vismaz reizi 15 gados pirms šīs regulas stāšanās spēkā, ar noteikumu, ka ražotājam vai importētājam ir to apliecinoši dokumenti;

c)

ražotājs vai importētājs to ir laidis tirgū Kopienā vai valstīs, kas pievienojās Eiropas Savienībai 1995. gada 1. janvārī, 2004. gada 1. maijā vai 2007. gada 1. janvārī, pirms šīs regulas stāšanās spēkā, un ticis uzskatīts, ka par to ir paziņots saskaņā ar 8. panta 1. punkta pirmo ievilkumu Direktīvā 67/548/EEK, bet uz šo vielu neattiecas polimēra definīcija, kas izklāstīta šajā regulā, ar noteikumu, ka ražotājam vai importētājam ir to apliecinoši dokumenti;”.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 15. novembrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētāja

M. de Lurdes RODRIGUES


(1)  OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp. Labotā redakcija OV L 136, 29.5.2007., 3. lpp.


22.11.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 304/3


PADOMES REGULA (EK) Nr. 1355/2007

(2007. gada 19. novembris),

ar ko pieņem autonomus un pagaidu pasākumus Kopienas tarifu kvotu atvēršanai Šveices izcelsmes desu un dažu gaļas izstrādājumu importam

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 133. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Kopiena un Šveice ir vienisprātis, ka desu un dažu gaļas izstrādājumu tirdzniecības koncesijas, kuras līdz šim Šveice piešķīrusi tikai dažām dalībvalstīm, pamatojoties uz iepriekš noslēgtiem divpusējiem nolīgumiem starp šīm dalībvalstīm un Šveici, būtu jākonsolidē Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas Nolīgumā par tirdzniecību ar lauksaimniecības produktiem (1) (turpmāk “Nolīgums”), kas apstiprināts ar Padomes un Komisijas Lēmumu 2002/309/EK, Euratom (2) un stājies spēkā 2002. gada 1. jūnijā. Šo koncesiju konsolidācija notiks reizē ar priekšrocību paplašināšanu attiecībā uz desām un dažiem gaļas produktiem. Tas ietver arī jaunu Kopienas tarifu kvotu atvēršanu dažādu tādu Šveices izcelsmes produktu importam, uz kuriem attiecas KN kodi ex 0210 19 50, ex 0210 19 81, ex 1601 00 un ex 1602 49 19.

(2)

Divpusējās procedūras Nolīguma 1. un 2. pielikumā iekļauto koncesiju pielāgošanai prasīs laiku. Lai nodrošinātu, ka kvotas ir pieejamas izmantošanai pirms minēto pielāgojumu stāšanās spēkā, ir lietderīga šo tarifu kvotu autonoma un pagaidu atvēršana no 2008. gada 1. janvāra līdz 2009. gada 31. decembrim. Tādējādi tiks nodrošināts pietiekami ilgs laiks, lai Puses pabeigtu gan divpusējās procedūras, gan arī turpmākos īstenošanas pasākumus.

(3)

Sīki izstrādāti noteikumi šīs regulas īstenošanai un jo īpaši kvotu pārvaldībai vajadzīgie noteikumi būtu jāpieņem saskaņā ar procedūru, kas minēta 24. panta 2. punktā Padomes Regulā (EEK) Nr. 2759/75 (1975. gada 29. oktobris) par cūkgaļas tirgus kopīgo organizāciju (3).

(4)

Lai varētu pretendēt uz šo tarifu kvotu izmantošanu, produktu izcelsmei vajadzētu būt Šveicē saskaņā ar Nolīguma 4. pantā minētajiem noteikumiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Produktiem un daudzumiem, kuri uzskaitīti pielikumā un kuru izcelsme ir Šveicē, katru gadu no 1. janvāra līdz 31. decembrim atver autonomu un pagaidu Kopienas beznodokļa tarifa kvotu ar kārtas numuru 09.4180. Tā ir atvērta no 2008. gada 1. janvāra līdz 2009. gada 31. decembrim.

2.   Attiecībā uz panta 1. punktā minētajiem produktiem piemēro Nolīguma 4. pantā minētos izcelsmes noteikumus.

2. pants

Sīki izstrādātus noteikumus šīs regulas īstenošanai pieņem saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2759/75 24. panta 2. punktā minēto procedūru.

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 19. novembrī

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

L. AMADO


(1)  OV L 114, 30.4.2002., 132. lpp. Nolīgumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lauksaimniecības apvienotās komitejas Lēmumu 1/2007 (OV L 173, 3.7.2007., 31. lpp.).

(2)  Padomes un Komisijas Lēmums attiecībā uz nolīgumu par zinātnisku un tehnoloģisku sadarbību (2002. gada 4. aprīlis) par septiņu nolīgumu noslēgšanu ar Šveices Konfederāciju (OV L 114, 30.4.2002., 1. lpp.).

(3)  OV L 282, 1.11.1975., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1913/2005 (OV L 307, 25.11.2005., 2. lpp.).


PIELIKUMS

KN kods

Preču apraksts

Nodokļa likme

Daudzums tonnās

(produkta tīrsvars)

ex 0210 19 50

Gaļa, sālījumā, atkaulota, pūšļa vai mākslīgo zarnu apvalkā

0

1 900

ex 0210 19 81

Atkaulotas gaļas izcirtņi, kūpināti

ex 1601 00

Desas un tamlīdzīgi izstrādājumi no gaļas, gaļas subproduktiem vai asinīm; pārtikas izstrādājumi uz šo produktu bāzes, no dzīvniekiem 0101 līdz 0104 pozīcijā, izņemot mežacūkas

ex 0210 19 81

ex 1602 49 19

Cūkgaļas kakla daļa, gaisā kaltēta, ar vai bez garšvielām, nesagriezta, gabalos vai plānās šķēlēs


22.11.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 304/5


PADOMES REGULA (EK) Nr. 1356/2007

(2007. gada 19. novembris),

ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1425/2006, ar ko uzliek galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas un Taizemes izcelsmes plastikāta maisu un maisiņu importam, un pārtrauc procedūru attiecībā uz konkrētu Malaizijas izcelsmes plastikāta maisu un maisiņu importu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 384/1996 (1995. gada 22. decembris) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1) (“pamatregula”),

ņemot vērā Padomes Regulas (EK) Nr. 1425/2006 (2) 2. pantu,

ņemot vērā priekšlikumu, ko Komisija iesniegusi pēc apspriešanās ar padomdevēju komiteju,

tā kā:

A.   IEPRIEKŠĒJĀ PROCEDŪRA

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 1425/2006 Padome uzlika galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) un Taizemes izcelsmes plastikāta maisu un maisiņu importam Kopienā, kuri atbilst KN kodam ex 3923 21 00 (Taric kods 3923210020), ex 3923 29 10 (Taric kods 3923291020) un ex 3923 29 90 (Taric kods 3923299020). Ņemot vērā sadarbībā iesaistīto personu lielo skaitu, tika izvēlēta Ķīnas un Taizemes ražotāju eksportētāju izlase un tajā iekļautajiem uzņēmumiem tika noteiktas individuālas maksājuma likmes, kas svārstās no 4,8 % līdz 14,3 %, savukārt tiem uzņēmumiem, kuri sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē, noteica maksājuma likmi 8,4 % apmērā ĶTR un 7,9 % – Taizemē. Maksājuma likmi 28,8 % apmērā ĶTR un 14,3 % Taizemē noteica tiem uzņēmumiem, kuri nepieteicās izmeklēšanai vai arī nesadarbojās izmeklēšanā.

(2)

Regulas (EK) Nr. 1425/2006 2. pants paredz, ka, ja kāds jauns ĶTR vai Taizemes ražotājs eksportētājs sniedz pietiekamus pierādījumus Komisijai, ka:

i)

tas izmeklēšanas laikā (no 2004. gada 1. aprīļa līdz 2005. gada 31. martam) minētās regulas 1. panta 1. punktā minētos ražojumus neeksportēja uz Kopienu (“pirmais kritērijs”);

ii)

tas nav saistīts ar nevienu no ĶTR vai Taizemes eksportētājiem vai ražotājiem, uz kuriem attiecas antidempinga pasākumi, kas noteikti minētajā regulā (“otrais kritērijs”); un

iii)

tas ir faktiski eksportējis attiecīgos ražojumus uz Kopienu pēc izmeklēšanas perioda, uz kuru pasākumi balstīti, vai ka tas ir uzņēmies neatceļamas līgumsaistības eksportēt ievērojamu ražojumu daudzumu uz Kopienu (“trešais kritērijs”),

minētās regulas 1. pantu var grozīt, piešķirot jaunajam ražotājam eksportētājam maksājuma likmi, kas ir piemērojama uzņēmumiem, kas sadarbojas un nav iekļauti izlasē, t. i., 8,4 % apmērā uzņēmumiem ĶTR un 7,9 % uzņēmumiem Taizemē.

B.   JAUNO RAŽOTĀJU EKSPORTĒTĀJU PIEPRASĪJUMI

(3)

Deviņi uzņēmumi (seši Ķīnas un trīs Taizemes uzņēmumi) ir iesnieguši pieteikumu, lai tiem piešķirtu tādu pašu režīmu kā uzņēmumiem, kas sadarbojās sākotnējā izmeklēšanā, bet nebija iekļauti izlasē (“jauna ražotāja eksportētāja režīms”).

(4)

Tika veikta pārbaude, lai noteiktu, vai pieteikuma iesniedzēji atbilst kritērijiem, kas vajadzīgi jauna ražotāja eksportētāja režīma piešķiršanai, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 1425/2006 2. pantā, pārbaudot, ka:

izmeklēšanas periodā (no 2004. gada 1. aprīļa līdz 2005. gada 31. martam) tie neeksportēja uz Kopienu minētās regulas 1. panta 1. punktā minētos ražojumus,

tie nav saistīti ne ar vienu no ĶTR vai Taizemes eksportētājiem vai ražotājiem, uz kuriem attiecas antidempinga pasākumi, kas noteikti minētajā regulā, un

tie faktiski eksportēja attiecīgo ražojumu uz Kopienu pēc izmeklēšanas perioda, uz kuru pasākumi balstīti, vai, ka tie ir uzņēmušies neatceļamas līgumsaistības eksportēt ievērojamu ražojumu daudzumu uz Kopienu.

(5)

Visiem deviņiem pieteikuma iesniedzējiem tika nosūtīta pieteikuma veidlapa, pieprasot sniegt pierādījumus par to, ka tie atbilst trim iepriekšminētajiem kritērijiem.

(6)

Grozot Regulas (EK) Nr. 1425/2006 I un II pielikumu, uzņēmumiem, kas atbilst šiem trim kritērijiem, var noteikt maksājuma likmi, ko piemēro izlasē neietvertiem uzņēmumiem, kas sadarbojās, t. i., 8,4 % apjomā uzņēmumiem Ķīnā un 7,9 % apjomā uzņēmumiem Taizemē.

(7)

Četri uzņēmumi (divi Ķīnas un divi Taizemes uzņēmumi), kuri pieprasīja jauna ražotāja eksportētāja režīmu, neatbildēja uz nosūtīto pieteikuma veidlapu. Tāpēc nav iespējams pārbaudīt, vai šie uzņēmumi atbilst Padomes Regulas (EK) Nr. 1425/2006 2. pantā noteiktajiem kritērijiem, un to pieprasījumi tika noraidīti.

(8)

Divi uzņēmumi iesniedza informāciju, kura izrādījās nepilnīga. Tāpēc nav iespējams pārbaudīt, vai šie uzņēmumi atbilst Regulas (EK) Nr. 1425/2006 2. pantā noteiktajiem kritērijiem, un to pieprasījumi tika noraidīti.

(9)

Viens Ķīnas uzņēmums izrādījās saistīts ar uzņēmumu, uz kuru attiecas Regulā (EK) Nr. 1425/2006 noteiktie antidempinga pasākumi, un tāpēc tā pieteikums jauna ražotāja eksportētāja režīmam tika noraidīts, jo tas neatbilda vienam no minētajiem kritērijiem.

(10)

Cita Ķīnas uzņēmuma pieteikumu noraidīja, jo tam nav savas ražotnes un tāpēc to nevar uzskatīt par ražotāju eksportētāju.

(11)

Atlikušā uzņēmuma (Taizemes uzņēmuma) iesniegtos pierādījumus uzskatīja par pietiekamiem, lai noteiktu tādu maksājuma likmi, kas piemērojama uzņēmumiem, kuri sadarbojās un kuri nav iekļauti izlasē (t. i., 7,9 % Taizemes uzņēmumiem), un tāpēc to pievieno ražotāju eksportētāju sarakstam Regulas (EK) Nr. 1425/2006 II pielikumā (“pielikums”).

(12)

Pieprasījuma iesniedzēji, kuri sadarbojās, un Kopienas ražošanas nozare ir informēti par pārbaudes konstatējumiem, un tiem bija iespēja iesniegt atsauksmes.

(13)

Visa ieinteresēto personu iesniegtā informācija un argumenti tika analizēti un pilnībā ņemti vērā, ja tie bija pamatoti,

C.   SKAIDROJUMI UN LABOJUMI

(14)

Komisijas dienestu uzmanību tika vērsta uz to, ka termins “maisiņa biezums” var radīt sajukumu muitas procedūras laikā. Tāpēc tika nolemts izmantot šo regulu, lai izskaidrotu minēto jautājumu, kā arī lai izlabotu nepareizo atsauci Regulas (EK) Nr. 1425/2006 2. pantā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar šo Regulu (EK) Nr. 1425/2006 groza šādi.

i)

Regulas 1. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1. pants

1.   Ar šo uzliek galīgos antidempinga maksājumus tādu Ķīnas Tautas Republikas un Taizemes izcelsmes plastikāta maisu un maisiņu importam, kuri pēc svara satur vismaz 20 % polietilēna un kuri izgatavoti no plēves, kuras biezums nepārsniedz 100 mikrometru (μm), un kurus deklarē ar KN kodiem ex 3923 21 00, ex 3923 29 10 un ex 3923 29 90 (Taric kodi 3923210020, 3923291020 un 3923299020).”;

ii)

regulas 2. pantā vārdkopu “var grozīt 1. panta 3. punktu”

lasa kā “var grozīt 1. panta 2. punktu”.

iii)

II pielikumā sniegtajā Taizemes ražotāju sarakstā aiz “K. INTERNATIONAL PACKAGING CO., LTD” iekļauj šādu uzņēmumu:

Uzņēmums

Pilsēta

POLY PLAST (THAILAND) CO., LTD

Samutsakorn

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 19. novembrī

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

L. AMADO


(1)  OV L 56, 6.3.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2117/2005 (OV L 340, 23.12.2005., 17. lpp.).

(2)  OV L 270, 29.9.2006., 4. lpp.


22.11.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 304/7


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1357/2007

(2007. gada 21. novembris),

ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1994. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 3223/94 par sīki izstrādātiem augļu un dārzeņu ievešanas režīma izpildes noteikumiem (1), un jo īpaši tās 4. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta ievešanas vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 3223/94 4. pantā, ir tādas, kā norādīts tabulā, kas pievienota pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2007. gada 22. novembrī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 21. novembrī

Komisijas vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY


(1)  OV L 337, 24.12.1994., 66. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 756/2007 (OV L 172, 30.6.2007., 41. lpp.).


PIELIKUMS

Komisijas 2007. gada 21. novembra Regulai, ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta ievešanas vērtība

0702 00 00

IL

125,5

MA

50,6

MK

46,0

TR

87,1

ZZ

77,3

0707 00 05

JO

196,3

MA

55,0

TR

80,6

ZZ

110,6

0709 90 70

MA

51,5

TR

92,6

ZZ

72,1

0709 90 80

EG

336,4

ZZ

336,4

0805 20 10

MA

68,0

ZZ

68,0

0805 20 30, 0805 20 50, 0805 20 70, 0805 20 90

CN

63,0

HR

55,3

IL

81,7

TR

76,2

UY

83,0

ZZ

71,8

0805 50 10

AR

63,9

TR

99,6

ZA

54,7

ZZ

72,7

0808 10 80

AR

87,7

BR

82,0

CA

88,9

CL

86,0

CN

86,8

MK

30,6

US

101,3

ZA

81,4

ZZ

80,6

0808 20 50

AR

48,9

CN

46,6

TR

110,8

ZZ

68,8


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.


22.11.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 304/9


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1358/2007

(2007. gada 21. novembris),

ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1725/2003, ar ko pieņem noteiktus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002, attiecībā uz 8. starptautisko finanšu pārskatu standartu (SFPS)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 19. jūlija Regulu (EK) Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu (1) un jo īpaši tās 3. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1725/2003 (2) tika pieņemti noteikti starptautiski standarti un to interpretācijas, kas bija spēkā 2002. gada 14. septembrī.

(2)

Starptautisko grāmatvedības standartu padome (SGSP) 2006. gada 30. novembrī publicēja 8. starptautisko finanšu pārskatu standartu (SFPS) Darbības segmenti, turpmāk tekstā – “8. SFPS”. 8. SFPS nosaka prasības informācijas atklāšanai par uzņēmuma darbības segmentiem. 8. SFPS aizstāj 14. starptautisko grāmatvedības standartu (SGS) Informācijas sniegšana par segmentiem.

(3)

Apspriešanās ar Eiropas Finanšu pārskatu padomdevējas grupas (EFRAG) tehnisko ekspertu grupu (TEG) apstiprina, ka 8. SFPS atbilst Regulas (EK) Nr. 1606/2002 3. panta 2. punktā izklāstītajiem pieņemšanas tehniskajiem kritērijiem.

(4)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1725/2003.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Grāmatvedību regulējošās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1725/2003 pielikumā iekļauj

“8. starptautisko finanšu pārskatu standartu (SFPS) Darbības segmenti”, kā izklāstīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Katrs uzņēmums piemēro 8. SFPS, kā izklāstīts šīs regulas pielikumā, vēlākais no sava 2009. finanšu gada sākuma.

3. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 21. novembrī

Komisijas vārdā

Komisijas loceklis

Charlie McCREEVY


(1)  OV L 243, 11.9.2002., 1. lpp.

(2)  OV L 261, 13.10.2003., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 611/2007 (OV L 141, 2.6.2007., 49. lpp.).


PIELIKUMS

STARPTAUTISKIE FINANŠU PĀRSKATU STANDARTI

8. SFPS

8. SFPS — Darbības segmenti

“Pavairošana atļauta Eiropas ekonomikas zonā. Visas esošās tiesības saglabātas ārpus EEZ, izņemot tiesības pavairot personīgai lietošanai vai cita godīga darījuma nolūkā. Papildu informāciju var saņemt no Starptautisko grāmatvedības standartu padomes šādā tīmekļa vietnē: www.iasb.org”

8. STARPTAUTISKAIS FINANŠU PĀRSKATU STANDARTS

Uzņēmējdarbības segmenti

PAMATPRINCIPS

1.

Uzņēmumam ir jāatklāj informācija, lai dotu iespēju tā finanšu pārskatu lietotājiem novērtēt tā veiktās uzņēmējdarbības veidu un finanšu aspektus un saimniecisko vidi, kurā tas darbojas.

DARBĪBAS JOMA

2.

Šis SFPS attiecas uz:

a)

tāda uzņēmuma atsevišķiem vai individuāliem finanšu pārskatiem:

i)

kura parāda vai pašu kapitāla vērtspapīri ir publiskā apgrozībā (vietējā vai ārvalstu biržā vai tiešās pārdošanas tirgū, ieskaitot vietējos un reģionālos tirgus); vai

ii)

kurš iesniedz savus finanšu pārskatus vērtspapīru komisijai vai citai regulatīvai organizācijai ar mērķi izdot jebkādas klases instrumentus publiskā apgrozībā vai atrodas šādā pārskatu iesniegšanas procesā; un

b)

tādas grupas konsolidētajiem finanšu pārskatiem, kuras mātesuzņēmums ir uzņēmums:

i)

kura parāda vai pašu kapitāla vērtspapīri ir publiskā apgrozībā (vietējā vai ārvalstu biržā vai tiešās pārdošanas tirgū, ieskaitot vietējos un reģionālos tirgus); vai

ii)

kurš iesniedz savus finanšu pārskatus vērtspapīru komisijai vai citai regulatīvai organizācijai ar mērķi izdot jebkādas klases instrumentus publiskā apgrozībā vai atrodas šādā pārskatu iesniegšanas procesā.

3.

Ja uzņēmums, kuram nav obligāti jāpiemēro šis SFPS, izvēlas atklāt informāciju par segmentiem, kas neatbilst šim SFPS, tam šī informācija nav jādēvē par segmenta informāciju.

4.

Ja finanšu pārskatā ir ietverti gan mātesuzņēmuma konsolidētie finanšu pārskati, uz kuriem attiecināma šā SFPS darbības joma, gan arī mātesuzņēmuma atsevišķi finanšu pārskati, segmenta informācija ir jāiekļauj tikai konsolidētajos finanšu pārskatos.

UZŅĒMĒJDARBĪBAS SEGMENTI

5.

Uzņēmējdarbības segments ir uzņēmuma sastāvdaļa:

a)

kas veic uzņēmējdarbību, no kuras tā var gūt ieņēmumus un kura tai var radīt izdevumus (ieskaitot ieņēmumus un izdevumus, kas attiecas uz darījumiem ar citām šā paša uzņēmuma sastāvdaļām);

b)

kuras darbības rezultātus regulāri pārskata uzņēmuma galvenais darbības lēmumu pieņēmējs, lai pieņemtu lēmumus par segmentam piešķiramajiem resursiem un novērtētu tā sniegumu; un

c)

par kuru ir pieejama nošķirta finanšu informācija.

Uzņēmējdarbības segments var iesaistīties uzņēmējdarbībā, kurā tam vēl jāgūst ieņēmumi, piemēram, darbības uzsākšanas process var būt uzņēmējdarbības segments pirms ieņēmumu gūšanas.

6.

Ne visas uzņēmuma daļas ir uzņēmējdarbības segmenti vai uzņēmējdarbības segmenta daļa. Piemēram, korporatīvā vadība vai atsevišķas funkcionālās nodaļas var negūt ieņēmumus vai arī gūt ieņēmumus, kuriem uzņēmuma darbības ietvaros ir tikai gadījuma raksturs, un tās nav uzņēmējdarbības segmenti. Šā SFPS izpratnē uzņēmuma pēcnodarbinātības pabalstu plānus neuzskata par uzņēmējdarbības segmentiem.

7.

Termins “galvenais darbības lēmumu pieņēmējs” lietots, lai apzīmētu amatpienākumu, nevis vadītāju ar konkrētu amata nosaukumu. Šis amatpienākums ietver līdzekļu piešķiršanu uzņēmuma uzņēmējdarbības segmentiem un to snieguma novērtēšanu. Bieži galvenais darbības lēmumu pieņēmējs uzņēmumā ir tā izpilddirektors vai direktors, taču tā var būt arī, piemēram, izpilddirektoru vai citu personu grupa.

8.

Daudzos uzņēmumos 5. punktā aprakstītās uzņēmējdarbības segmenta trīs īpašības skaidri nosaka to uzņēmējdarbības segmentus. Taču uzņēmums var sagatavot pārskatus, kuros tā uzņēmējdarbība ir aprakstīta dažādos veidos. Ja galvenais darbības lēmumu pieņēmējs izmanto vairāk nekā vienu segmenta informācijas komplektu, citi faktori var noteikt vienu sastāvdaļu komplektu kā tādu, kas veido uzņēmuma uzņēmējdarbības segmentus, tostarp katras sastāvdaļas uzņēmējdarbības apraksts, par šo sastāvdaļu atbildīgo vadītāju esība un informācija, kuru iesniedz direktoru padomei.

9.

Parasti uzņēmējdarbības segmentam ir segmenta vadītājs, kurš tieši atbildīgs galvenajam darbības lēmumu pieņēmējam un uztur ar viņu regulāru kontaktu, lai apspriestu segmenta darbību, finanšu rezultātus, prognozes un plānus. Termins “segmenta vadītājs” lietots, lai apzīmētu amatpienākumu, nevis vadītāju ar konkrētu amata nosaukumu. Galvenais darbības lēmumu pieņēmējs var būt arī vairāku uzņēmējdarbības segmentu vadītājs. Viens vadītājs var būt vairāk nekā viena uzņēmējdarbības segmenta vadītājs. Ja 5. punktā aprakstītās īpašības attiecas vairāk nekā uz vienu organizācijas sastāvdaļu komplektu, taču ir tikai viens komplekts, par kuru segmenta vadītāji ir atbildīgi, uzņēmējdarbības segmentus veido šis sastāvdaļu komplekts.

10.

Standarta 5. punktā aprakstītās īpašības var attiekties uz diviem vai vairākiem sastāvdaļu komplektiem, kuri savstarpēji pārklājas un par kuriem vadītāji ir atbildīgi. Šādu struktūru dažreiz dēvē par organizācijas matricas formu. Piemēram, dažos uzņēmumos daži vadītāji ir atbildīgi par atšķirīgām preču un pakalpojumu jomām pasaules mērogā, bet citi vadītāji ir atbildīgi par noteiktiem ģeogrāfiskajiem apgabaliem. Galvenais darbības lēmumu pieņēmējs regulāri pārskata abu sastāvdaļu komplektu darbības rezultātus, un finanšu informācija ir pieejama par abiem. Šādā situācijā uzņēmumam, balstoties uz pamatprincipu, ir jānosaka, kurš sastāvdaļu komplekts veido uzņēmējdarbības segmentus.

UZRĀDĀMIE SEGMENTI

11.

Uzņēmumam pārskatos ir jāiekļauj atsevišķa informācija par visiem uzņēmējdarbības segmentiem, kuri:

a)

ir identificēti saskaņā ar 5.–10. punktu vai arī kuri saskaņā ar 12. punktu izveidoti, apvienojot divus vai vairākus segmentus; un

b)

pārsniedz kvantitatīvos limitus, kas noteikti 13. punktā.

Standarta 14.–19. punktā ir noteiktas citas situācijas, kad pārskatā ir jānorāda atsevišķa informācija par uzņēmējdarbības segmentu.

Apvienošanas kritēriji

12.

Uzņēmējdarbības segmentiem bieži ir raksturīgs līdzīgs ilgtermiņa finanšu sniegums, ja to saimnieciskais raksturojums ir līdzīgs. Piemēram, ja divu uzņēmējdarbības segmentu saimnieciskais raksturojums ir līdzīgs, var paredzēt, ka arī to ilgtermiņa vidējā bruto peļņa būs līdzīga. Divus vai vairākus uzņēmējdarbības segmentus var apvienot vienā uzņēmējdarbības segmentā, ja šāda apvienošana atbilst SFPS pamatprincipam, segmentu saimnieciskais raksturojums ir līdzīgs un segmenti ir līdzīgi pēc visiem šiem faktoriem:

a)

preču vai pakalpojumu veids;

b)

ražošanas procesu veids;

c)

preču pircēja vai pakalpojumu pasūtītāja veids vai kategorija;

d)

metodes, kuras tie izmanto preču un pakalpojumu izplatīšanai; un

e)

attiecīgā gadījumā normatīvā vide, piemēram, bankas, apdrošināšanas un komunālo pakalpojumu uzņēmumi.

Kvantitatīvie kritēriji

13.

Uzņēmumam ir atsevišķi jāuzrāda informācija par uzņēmējdarbības segmentu, kas atbilst vismaz vienam no turpmāk minētajiem kvantitatīvajiem kritērijiem:

a)

tā pārskatā uzrādītie ieņēmumi, ieskaitot gan pārdošanu ārējiem klientiem, gan pārdošanu un citus darījumus ar citiem segmentiem, veido 10 % vai vairāk no visu uzņēmējdarbības segmentu kopējiem iekšējiem un ārējiem ieņēmumiem;

b)

tā pārskatā uzrādītās peļņas vai zaudējumu absolūtā summa veido 10 % vai vairāk no i) visu uzņēmējdarbības segmentu, kuri nav uzrādījuši zaudējumus, apvienotās uzrādītās peļņas, vai ii) visu uzņēmējdarbības segmentu, kuri uzrādījuši zaudējumus, apvienotajiem uzrādītajiem zaudējumiem atkarā no tā, kurš rādītājs ir lielāks pēc absolūtās summas;

c)

tā aktīvi veido 10 % vai vairāk no visu uzņēmējdarbības segmentu kopējiem aktīviem.

Uzņēmējdarbības segmentus, kuri neatbilst nevienam no kvantitatīvajiem kritērijiem, var uzskatīt par uzrādāmiem segmentiem un informāciju par tiem norādīt atsevišķi, ja vadība uzskata, ka informācija par šo segmentu būs noderīga finanšu pārskatu lietotājiem.

14.

Uzņēmums var apvienot informāciju par uzņēmējdarbības segmentiem, kuri neatbilst kvantitatīvajiem kritērijiem, ar informāciju par citiem uzņēmējdarbības segmentiem, kuri neatbilst kvantitatīvajiem kritērijiem, lai izveidotu vienu uzrādāmu segmentu, tikai tādā gadījumā, ja šo uzņēmējdarbības segmentu saimnieciskais raksturojums ir līdzīgs un tiem ir kopīga lielākā daļa no apvienošanas kritērijiem, kuri norādīti 12. punktā.

15.

Ja kopējie ārējie ieņēmumi, ko uzrāda uzņēmējdarbības segmenti, veido mazāk nekā 75 % no uzņēmuma ieņēmumiem, papildu uzņēmējdarbības segmenti jāidentificē kā uzrādāmie segmenti (pat tad, ja tie neatbilst kritērijiem, kas noteikti 13. punktā), līdz uzrādāmajos segmentos ir iekļauti vismaz 75 % no uzņēmuma ieņēmumiem.

16.

Informācija par citām uzņēmējdarbības aktivitātēm un uzņēmējdarbības segmentiem, kas nav uzrādāmi, ir jāapvieno un jāsniedz kategorijā “visi pārējie segmenti” atsevišķi no citiem salīdzinošiem posteņiem salīdzināšanā, kas nepieciešama atbilstīgi 28. punktam. Ir jāpaskaidro to ieņēmumu avoti, kas iekļauti kategorijā “visi pārējie segmenti”.

17.

Ja vadība uzskata, ka uzņēmējdarbības segments, kurš identificēts kā uzrādāms segments tieši iepriekšējā periodā, vēl joprojām ir nozīmīgs, informāciju par šo segmentu arī turpmāk pārskata periodā uzrāda atsevišķi pat tad, ja tas vairs neatbilst uzrādīšanas kritērijiem 13. punktā.

18.

Ja uzņēmējdarbības segmentu saskaņā ar kvantitatīvajiem kritērijiem pārskata periodā identificē kā uzrādāmu segmentu, segmenta informācija par iepriekšējo periodu ir jāpārveido salīdzināšanas vajadzībām, lai atspoguļotu jauno uzrādāmo segmentu kā atsevišķu segmentu pat tādā gadījumā, ja šis segments iepriekšējā periodā neatbilda uzrādīšanas kritērijiem 13. punktā, izņemot gadījumus, kad nepieciešamā informācija nav pieejama un tās sagatavošanas izmaksas būtu pārmērīgas.

19.

Var būt praktiska rakstura ierobežojums uzrādāmo segmentu skaitam, par kuru uzņēmums sniedz atsevišķu informāciju, un, pārsniedzot šo skaitu, segmenta informācija var kļūt pārāk detalizēta. Lai gan nav noteikts precīzs ierobežojums, tomēr, ja saskaņā ar 13.–18. punktu uzrādāmo segmentu skaits pārsniedz desmit, uzņēmumam ir jāapsver, vai nav sasniegts praktiska rakstura ierobežojums.

INFORMĀCIJAS ATKLĀŠANA

20.

Uzņēmumam ir jāatklāj informācija, lai dotu iespēju tā finanšu pārskatu lietotājiem novērtēt tā veiktās uzņēmējdarbības veidu un finanšu aspektus un ekonomisko vidi, kurā tas darbojas.

21.

Lai izpildītu 20. punktā noteikto principu, uzņēmumam par katru periodu, par kuru ir sagatavots peļņas vai zaudējumu aprēķins, ir jāatklāj šāda informācija:

a)

vispārējā informācija atbilstīgi aprakstam 22. punktā;

b)

informācija par uzrādīto segmenta peļņu vai zaudējumiem, tostarp noteikti ieņēmumi un izdevumi, kas iekļauti uzrādītās segmenta peļņas vai zaudējumu aprēķinā, segmenta aktīvi, segmenta saistības un novērtēšanas princips, atbilstīgi aprakstam 23.–27. punktā; un

c)

segmenta ieņēmumu, uzrādītās segmenta peļņas vai zaudējumu, segmenta aktīvu, segmenta saistību un citu būtisku segmenta posteņu kopsummu salīdzināšana ar atbilstošajām uzņēmuma summām atbilstīgi aprakstam 28. punktā.

Salīdzināšana starp uzrādāmo segmentu bilances summām un uzņēmuma bilances summām ir nepieciešama katram datumam, kurā tiek sastādīta bilance. Informācija par iepriekšējiem periodiem ir jāpārveido atbilstīgi aprakstam 29. un 30. punktā.

Vispārējā informācija

22.

Uzņēmumam ir jāatklāj šāda vispārējā informācija:

a)

faktori, kurus izmanto, lai identificētu uzņēmuma uzrādāmos segmentus, tostarp organizatoriskais pamatojums (piemēram, vai vadība ir izvēlējusies organizēt uzņēmumu, balstoties uz preču un pakalpojumu, ģeogrāfisko apgabalu, normatīvās vides atšķirībām vai faktoru kombināciju, un vai uzņēmējdarbības segmenti ir apvienoti); un

b)

preču un pakalpojumu veidi, kas dod ieņēmumus katram no uzrādāmajiem segmentiem.

Informācija par peļņu vai zaudējumiem, aktīviem un saistībām

23.

Uzņēmumam ir jāuzrāda peļņas vai zaudējumu un kopējo aktīvu rādītājs par katru uzrādāmo segmentu. Uzņēmumam ir jāuzrāda saistību rādītājs par katru uzrādāmo segmentu, ja šāds rādītājs regulāri tiek iesniegts galvenajam darbības lēmumu pieņēmējam. Ja norādītās summas ir iekļautas segmenta peļņas vai zaudējumu rādītājā, kuru izskata galvenais darbības lēmumu pieņēmējs, vai citādi tiek regulāri iesniegtas galvenajam darbības lēmumu pieņēmējam pat tad, ja tās nav iekļautas segmenta peļņas vai zaudējumu rādītājā, uzņēmumam arī par katru uzrādāmo segmentu ir jāatklāj šāda informācija:

a)

ieņēmumi no ārējiem klientiem;

b)

ieņēmumi no darījumiem ar tā paša uzņēmuma citiem uzņēmējdarbības segmentiem;

c)

procentu ieņēmumi;

d)

procentu izdevumi;

e)

nolietojums un amortizācija;

f)

būtiski ienākumu un izdevumu posteņi, kas atklāti saskaņā ar 1. SGS Finanšu pārskatu sniegšana 86. punktu;

g)

uzņēmuma daļa no asociēto uzņēmumu un kopuzņēmumu peļņas vai zaudējuma, uzskaitot pēc pašu kapitāla metodes;

h)

ienākuma nodokļa izdevumi vai ienākumi; un

i)

būtiski nenaudas posteņi, kas nav nolietojums un amortizācija.

Uzņēmumam ir jāuzrāda procentu ieņēmumi atsevišķi no procentu izdevumiem par katru uzrādāmo segmentu, izņemot gadījumus, ja lielāko daļu no segmenta ieņēmumiem veido procenti un galvenais darbības lēmumu pieņēmējs balstās galvenokārt uz neto procentu ieņēmumiem, vērtējot segmenta sniegumu un pieņemot lēmumus par segmentam piešķiramajiem resursiem. Šādā situācijā uzņēmums var uzrādīt segmenta neto procentu ieņēmumus bez procentu izdevumiem, to īpaši norādot.

24.

Ja norādītās summas ir iekļautas segmenta aktīvu rādītājā, kuru izskata galvenais darbības lēmumu pieņēmējs, vai citādi tiek regulāri iesniegtas galvenajam darbības lēmumu pieņēmējam arī tādā gadījumā, ja tās nav iekļautas segmenta aktīvu rādītājā, uzņēmumam par katru uzrādāmo segmentu ir jāatklāj šāda informācija:

a)

investīciju summas asociētajos uzņēmumos un kopuzņēmumos, uzskaitot pēc pašu kapitāla metodes; un

b)

summas, kas pieskaitītas ilgtermiņa aktīviem (1), izņemot finanšu instrumentus, atlikto nodokļu aktīvus, pēcnodarbinātības pabalstu aktīvus (skatīt 19. SGS Darbinieka pabalsti 54.–58. punktu) un tiesības, kas rodas saskaņā ar apdrošināšanas līgumiem.

RĀDĪTĀJI

25.

Katra norādītā segmenta posteņa summai ir jābūt rādītājam, kas ziņots galvenajam darbības lēmumu pieņēmējam, lai pieņemtu lēmumus par līdzekļu piešķiršanu segmentam un tā snieguma novērtējumu. Korekcijas un izslēgšanas darbības, kas veiktas, sagatavojot uzņēmuma finanšu pārskatus, un ieņēmumu, izdevumu un ieguvumu vai zaudējumu iedalījums ir jāiekļauj, nosakot segmenta uzrādīto peļņu vai zaudējumus, tikai tādā gadījumā, ja tie ir iekļauti segmenta peļņas vai zaudējumu rādītājā, kuru izmanto galvenais darbības lēmumu pieņēmējs. Līdzīgi par segmentu ir jānorāda tikai tie aktīvi un saistības, kas ir iekļautas segmenta aktīvu un segmenta saistību rādītājos, kurus izmanto galvenais darbības lēmumu pieņēmējs. Ja uz uzrādīto segmenta peļņu vai zaudējumiem, aktīviem vai saistībām attiecina kādas summas, šīs summas ir jāattiecina, balstoties uz pamatotiem apsvērumiem.

26.

Ja galvenais darbības lēmumu pieņēmējs izmanto tikai vienu uzņēmējdarbības segmenta peļņas vai zaudējumu, segmenta aktīvu vai segmenta saistību rādītāju, lai novērtētu segmenta sniegumu un pieņemtu lēmumu par līdzekļu piešķiršanu, segmenta peļņa vai zaudējumi, aktīvi un saistības ir jāuzrāda atbilstoši šiem rādītājiem. Ja galvenais darbības lēmumu pieņēmējs izmanto vairāk nekā vienu uzņēmējdarbības segmenta peļņas vai zaudējumu, segmenta aktīvu vai segmenta saistību rādītāju, uzrādītajiem rādītājiem ir jābūt tiem, kuri pēc vadības uzskata ir noteikti saskaņā ar uzskaites principiem, kas visprecīzāk atbilst tiem, kurus izmanto attiecīgo summu aprēķināšanai uzņēmuma finanšu pārskatos.

27.

Uzņēmumam ir jāsniedz skaidrojums par segmenta peļņas vai zaudējumu, segmenta aktīvu un segmenta saistību rādītājiem par katru uzrādāmo segmentu. Uzņēmumam ir jāatklāj vismaz šāda informācija:

a)

darījumu starp uzrādāmajiem segmentiem grāmatvedības uzskaites pamats;

b)

visu to atšķirību raksturojums, kuras pastāv starp uzrādāmo segmentu peļņas vai zaudējumu rādītājiem un uzņēmuma peļņas vai zaudējumu rādītājiem pirms ienākuma nodokļa izdevumiem vai ienākumiem un pārtrauktajām darbībām (ja tas nav redzams pēc 28. punktā aprakstītās salīdzināšanas). Šīs atšķirības varētu ietvert grāmatvedības politiku un politiku centralizēto izmaksu sadalīšanai, kas ir nepieciešamas, lai izprastu informāciju par uzrādāmo segmentu;

c)

visu to atšķirību raksturojums, kuras pastāv starp uzrādāmo segmentu aktīvu rādītājiem un uzņēmuma aktīvu rādītājiem (ja tas nav redzams pēc 28. punktā aprakstītās salīdzināšanas). Šīs atšķirības varētu ietvert grāmatvedības politiku un politiku centralizēto izmaksu sadalīšanai, kas ir nepieciešamas, lai izprastu informāciju par uzrādāmo segmentu;

d)

visu to atšķirību raksturojums, kuras pastāv starp uzrādāmo segmentu saistību rādītājiem un uzņēmuma saistību rādītājiem (ja tas nav redzams pēc 28. punktā aprakstītās salīdzināšanas). Šīs atšķirības varētu ietvert grāmatvedības politiku un politiku centralizēto izmaksu sadalīšanai, kas ir nepieciešamas, lai izprastu informāciju par uzrādāmo segmentu;

e)

visu to izmaiņu raksturojums salīdzinājumā ar iepriekšējiem periodiem, kuras pastāv rādītāju aprēķināšanas metodēs, ko izmanto, lai noteiktu uzrādāmā segmenta peļņu vai zaudējumus, un šo izmaiņu ietekme uz segmenta peļņas vai zaudējumu rādītāju, ja tāda ir;

f)

visu asimetrisko sadalījumu raksturojums un ietekme uz uzrādāmajiem segmentiem. Piemēram, uzņēmums var iedalīt segmentam amortizācijas izdevumus, taču atbilstīgos amortizējamos aktīvus šim segmentam neiedalīt.

Salīdzināšana

28.

Uzņēmumam ir jāveic salīdzināšana starp visiem turpmāk minētajiem elementiem:

a)

uzrādāmo segmentu kopējie ieņēmumi un uzņēmuma ieņēmumi;

b)

uzrādāmo segmentu kopējie peļņas vai zaudējumu rādītāji un uzņēmuma peļņa un zaudējumi pirms nodokļu izdevumiem (nodokļu ienākumiem) un pārtrauktajām darbībām. Tomēr, ja uzņēmums attiecina uz uzrādāmajiem segmentiem tādus posteņus kā nodokļu izdevumi (nodokļu ienākumi), uzņēmums var veikt salīdzināšanu starp segmentu kopējiem peļņas vai zaudējumu rādītājiem un uzņēmuma peļņu vai zaudējumiem pēc šiem posteņiem;

c)

uzrādāmo segmentu kopējie aktīvi un uzņēmuma aktīvi;

d)

uzrādāmo segmentu kopējās saistības un uzņēmuma saistības, ja segmenta saistības tiek uzrādītas saskaņā ar 23. punktu;

e)

uzrādāmo segmentu kopējās summas par visiem pārējiem būtiskiem posteņiem, par kuriem tiek uzrādīta informācija, un atbilstošajām uzņēmuma summām.

Visi būtiskie salīdzināšanas posteņi ir jānorāda un jāapraksta atsevišķi. Piemēram, atsevišķi ir jānorāda un jāapraksta visu to būtisko korekciju summas, kas nepieciešamas atšķirīgu grāmatvedības politiku dēļ, lai veiktu salīdzināšanu starp uzrādāmā segmenta peļņu vai zaudējumiem un uzņēmuma peļņu vai zaudējumiem.

Iepriekš uzrādītās informācijas pārveidošana

29.

Ja uzņēmums maina iekšējo organizatorisko struktūru tādā veidā, kas izraisa tā uzrādāmo segmentu sastāva izmaiņas, atbilstīgā informācija par iepriekšējiem periodiem, ieskaitot starpperiodus, ir jāpārveido, izņemot gadījumus, kad šāda informācija nav pieejama un tās sagatavošana būtu saistīta ar pārmērīgām izmaksām. Lēmums par to, vai informācija ir pieejama un vai tās sagatavošana būtu saistīta ar pārmērīgām izmaksām, ir jāpieņem par katru atsevišķu uzrādāmo posteni. Pēc izmaiņām uzrādāmo segmentu sastāvā uzņēmumam ir jānorāda, vai tas ir veicis segmenta informācijas atbilstošo posteņu pārveidošanu par iepriekšējiem periodiem.

30.

Ja uzņēmums ir mainījis iekšējo organizatorisko struktūru tādā veidā, kas izraisa tā uzrādāmo segmentu sastāva izmaiņas, un ja segmenta informācija par iepriekšējiem periodiem, ieskaitot starpperiodus, nav pārveidota, lai atspoguļotu šīs izmaiņas, tad gadā, kurā notiek šīs izmaiņas, uzņēmumam ir jānorāda segmenta informācija par pārskata periodu gan saskaņā ar iepriekšējo, gan jauno segmentu sadalījumu, izņemot gadījumus, kad nepieciešamā informācija nav pieejama un tās sagatavošana būtu saistīta ar pārmērīgām izmaksām.

INFORMĀCIJAS ATKLĀŠANA UZŅĒMUMA MĒROGĀ

31.

Standarta 32.–34. punkts attiecas uz visiem uzņēmumiem, uz kuriem attiecas šis SFPS, tostarp uz tiem uzņēmumiem, kuriem ir tikai viens uzrādāmais segments. Dažu uzņēmumu uzņēmējdarbības aktivitātes nav organizētas, pamatojoties uz attiecīgo preču un pakalpojumu atšķirībām vai darbības ģeogrāfisko apgabalu atšķirībām. Šāda uzņēmuma uzrādāmie segmenti var uzrādīt ieņēmumus, kurus veido plašs būtiski atšķirīgu preču un pakalpojumu klāsts, vai arī vairāk nekā viens no tā uzrādāmajiem segmentiem var piedāvāt būtībā līdzīgas preces un pakalpojumus. Tāpat uzņēmuma uzrādāmajiem segmentiem var būt aktīvi dažādos ģeogrāfiskajos apgabalos, un tie var uzrādīt ieņēmumus no klientiem dažādos ģeogrāfiskajos apgabalos, vai arī vairāk nekā viens no tā uzrādāmajiem segmentiem var darboties vienā un tajā pašā ģeogrāfiskajā apgabalā. Informācija, kas noteikta 32.–34. punktā, ir jāsniedz tikai tādā gadījumā, ja tā nav sniegta kā daļa no uzrādāmā segmenta informācijas, kuru nosaka ar šo SFPS.

Informācija par precēm un pakalpojumiem

32.

Uzņēmumam ir jāuzrāda ieņēmumi no ārējiem klientiem par katru preci un pakalpojumu, par katru līdzīgu preču un pakalpojumu grupu, izņemot gadījumus, kad nepieciešamā informācija nav pieejama un tās sagatavošana būtu saistīta ar pārmērīgām izmaksām, un tādā gadījumā šis fakts ir jānorāda. Uzrādīto ieņēmumu summām ir jābūt balstītām uz finanšu informāciju, kuru izmanto uzņēmuma finanšu pārskatu sagatavošanā.

Informācija par ģeogrāfiskajiem apgabaliem

33.

Uzņēmumam ir jāuzrāda šāda ģeogrāfiskā informācija, izņemot gadījumus, kad nepieciešamā informācija nav pieejama un tās sagatavošana būtu saistīta ar pārmērīgām izmaksām:

a)

ieņēmumi no ārējiem klientiem, i) kas attiecas uz uzņēmuma domicila valsti un ii) kas attiecas uz visām ārvalstīm kopā, no kurām uzņēmums gūst ieņēmumus. Ja ieņēmumi no ārējiem klientiem, kas attiecas uz vienu atsevišķu ārvalsti, ir būtiski, šie ieņēmumi ir jānorāda atsevišķi. Uzņēmumam ir jānorāda pamatojums, saskaņā ar kuru ieņēmumi no ārējiem klientiem tiek attiecināti uz atsevišķām valstīm;

b)

ilgtermiņa aktīvi (2), izņemot finanšu instrumentus, atlikto nodokļu aktīvus, pēcnodarbinātības pabalstu aktīvus un tiesības, kas rodas saskaņā ar apdrošināšanas līgumiem, i) kas atrodas uzņēmuma domicila valstī un ii) kas atrodas ārvalstīs, kurās uzņēmumam ir aktīvi. Ja aktīvi kādā atsevišķā ārvalstī ir būtiski, tie jānorāda atsevišķi.

Uzrādītajām summām ir jābūt balstītām uz finanšu informāciju, kuru izmanto uzņēmuma finanšu pārskatu sagatavošanā. Ja nepieciešamā informācija nav pieejama un tās sagatavošana būtu saistīta ar pārmērīgām izmaksām, šis fakts ir jānorāda. Papildus informācijai, kas noteikta šajā punktā, uzņēmums var norādīt ģeogrāfiskās informācijas starpsummas par valstu grupām.

Informācija par galvenajiem klientiem

34.

Uzņēmumam ir jāsniedz informācija par to, kādā mērā tas ir atkarīgs no saviem galvenajiem klientiem. Ja ieņēmumi no darījumiem ar vienu ārējo klientu veido 10 procentus vai vairāk no uzņēmuma ieņēmumiem, uzņēmumam ir jānorāda šis fakts, kopējais ieņēmumu daudzums no katra šāda klienta un segmenta vai segmentu, kas uzrāda šos ieņēmumus, identitāte. Uzņēmumam nav jāatklāj galvenā klienta identitāte un ieņēmumu summa, kādu katrs segments uzrāda kā saņemtu no šāda klienta. Šā SFPS izpratnē uzņēmumu grupu, kas uzņēmumam – pārskata iesniedzējam – ir zināma kā tāda, uz kuru attiecas kopēja kontrole, uzskata par vienu klientu, un valdību (valsts, štata, provinces, teritoriālā, pašvaldība vai ārvalsts valdība) un uzņēmumus, kas uzņēmumam – pārskata iesniedzējam – ir zināmi kā tādi, kas atrodas šīs valdības kontrolē, uzskata par vienu klientu.

PĀREJAS PERIODS UN SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS

35.

Uzņēmumam ir jāpiemēro šis SFPS savos gada finanšu pārskatos par periodiem, kas sākas 2009. gada 1. janvārī vai vēlāk. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro šo SFPS savos finanšu pārskatos par periodu pirms 2009. gada 1. janvāra, šis fakts ir jānorāda.

36.

Segmenta informācija par iepriekšējiem gadiem, kas tiek uzrādīta kā salīdzinošā informācija par sākotnējo piemērošanas gadu, ir jāpārveido, lai tā atbilstu šā SFPS prasībām, izņemot gadījumus, kad nepieciešamā informācija nav pieejama un tās sagatavošana būtu saistīta ar pārmērīgām izmaksām.

14. SGS ATCELŠANA

37.

Šis SFPS aizstāj 14. SGS Informācijas sniegšana pa segmentiem.


(1)  Saistībā ar aktīviem, kas tiek klasificēti saskaņā ar likviditātes atspoguļojumu, ilgtermiņa aktīvi ir visi tie aktīvi, kas ietver summas, kuras paredzēts atgūt vairāk nekā divpadsmit mēnešu laikā pēc bilances datuma.

(2)  Saistībā ar aktīviem, kas tiek klasificēti saskaņā ar likviditātes atspoguļojumu, ilgtermiņa aktīvi ir visi tie aktīvi, kas ietver summas, kuras paredzēts atgūt vairāk nekā divpadsmit mēnešu laikā pēc bilances datuma.

A papildinājums

Termina definīcija

Šis papildinājums ir SFPS sastāvdaļa.

Uzņēmējdarbības segments

Uzņēmējdarbības segments ir uzņēmuma sastāvdaļa:

a)

kas veic uzņēmējdarbību, no kuras tā var gūt ieņēmumus un kura tai var radīt izdevumus (ieskaitot ieņēmumus un izdevumus, kas attiecas uz darījumiem ar citām šā paša uzņēmuma sastāvdaļām);

b)

kuras darbības rezultātus regulāri pārskata uzņēmuma galvenais darbības lēmumu pieņēmējs, lai pieņemtu lēmumus par segmentam piešķiramajiem resursiem un novērtētu tā sniegumu; un

c)

par kuru ir pieejama nošķirta finanšu informācija.

B papildinājums

Citu SFPS grozījumi

Šajā papildinājumā ietvertie grozījumi ir jāpiemēro gada pārskata periodiem, kas sākas 2009. gada 1. janvārī vai vēlāk. Ja uzņēmums piemēro šo SFPS agrākam pārskata periodam, šim agrākajam pārskata periodam ir jāpiemēro arī šie grozījumi. Grozītajos punktos jaunais teksts ir pasvītrots un dzēstais teksts ir pārsvītrots.

B1

Šādos punktos atsauces uz 14. SGS Informācijas sniegšana pa segmentiem tiek grozītas par atsaucēm uz 8. SFPS Uzņēmējdarbības segmenti:

27. SGS Konsolidētie un atsevišķie finanšu pārskati 20. punkts,

36. SGS Aktīvu vērtības samazināšanās 130. punkta d) un i) apakšpunkts.

B2

5. SFPS Pārdošanai turēti ilgtermiņa aktīvi un pārtrauktas darbības 41. punktu groza šādi:

“41.

Uzņēmumam piezīmēs jāpievieno šāda informācija par laika periodu, kurā ilgtermiņa aktīvs (vai atsavināšanas grupa) ir vai nu klasificēti kā turēti pārdošanai, vai tikuši pārdoti:

d)

ja attiecināms, norāda uzrādāmo segmentu, kurā ilgtermiņa aktīvs (vai atsavināšanas grupa) ir uzrādīts saskaņā ar 14. SGS Informācijas sniegšana pa segmentiem 8. SFPS Uzņēmējdarbības segmenti .”

B3

6. SFPS Minerālresursu izpēte un novērtēšana 21. punktu groza šādi:

21.

Uzņēmumam ir jānosaka grāmatvedības politika apzināšanas un novērtēšanas aktīvu iedalīšanai naudu ienesošajām vienībām vai naudu ienesošo vienību grupām, lai novērtētu šādu aktīvu vērtības samazināšanos. Visas naudu ienesošās vienības un vienību grupas, uz kurām attiecina apzināšanas un novērtēšanas aktīvus, nedrīkst būt lielākas par segmentu, kas balstīts uz uzņēmuma primāro vai sekundāro pārskatu sagatavošanas formātu uzņēmējdarbības segmentu, kas noteikts saskaņā ar 14. SGS Informācijas sniegšana pa segmentiem 8. SFPS Uzņēmējdarbības segmenti .”

B4

2. SGS Krājumi 26. un 29. punktu groza šādi:

“26.

Piemēram, krājumus, kurus izmanto vienā biznesa uzņēmējdarbības segmentā, uzņēmumam var būt nepieciešams izmantot atšķirīgi no ierastā krājumu veida, kurus izmanto citā biznesa uzņēmējdarbības segmentā. Tomēr krājumu ģeogrāfiskās atrašanās vietas (vai attiecīgo nodokļa noteikumu) atšķirība pati par sevi nav pietiekama, lai attaisnotu dažādu izmaksu formulu lietošanu.”

“29.

Krājumu vērtību parasti daļēji noraksta līdz neto pārdošanas vērtībai vienību pa vienībai. Tomēr dažos gadījumos var būt lietderīgi sagrupēt līdzīgus vai saistītus posteņus. Tas var būt krājumu vienību gadījumā, kas pieder pie tā paša produkcijas veida, kuru nolūks vai lietošana ir līdzīga, kuras ražo un tirgo tajā pašā ģeogrāfiskajā apgabalā un kuras praktiski nevar novērtēt atsevišķi no citām šā produkcijas veida vienībām. Nav lietderīgi daļēji norakstīt krājumu vērtību, pamatojoties uz krājumu klasifikāciju, piemēram, gatavie ražojumi, visi krājumi konkrētā nozarē vai ģeogrāfiskajā uzņēmējdarbības segmentā. Pakalpojumu sniedzēji parasti uzkrāj izmaksas par katru pakalpojumu, kuram tiks noteikta atsevišķa pārdošanas cena. Tādēļ katrs šāds pakalpojums tiek uzskatīts par atsevišķu vienību.”

B5

7. SGS Naudas plūsmas pārskati 50. punktu groza šādi:

“50.

Lietotājiem var būt svarīga papildu informācija, lai izprastu uzņēmuma finansiālo stāvokli un likviditāti. Ieteicama šīs informācijas atklāšana kopā ar vadības komentāru, un tā var būt:

d)

naudas plūsmu summa no pamatdarbības, ieguldījumu un finansēšanas darbības katrā uzrādītajā nozarē un ģeogrāfiskajā uzrādāmajā segmentā (sk. 14. SGS Informācijas sniegšana pa segmentiem 8. SFPS Uzņēmējdarbības segmenti ).”

B6

19. SGS Darbinieka pabalsti piemēru, kas ilustrē 115. punktu, groza šādi:

“Piemērs, kas ilustrē 115. punktu

Uzņēmums pārtrauc kāda biznesa uzņēmējdarbības segmenta darbību, un šā segmenta darbinieki turpmāk nepelnīs pabalstus.”

B7

33. SGS Peļņa par akciju, 2. punkts ir nomainīts ar šādu:

2.

Šo standartu piemēro attiecībā uz:

a)

tāda uzņēmuma atsevišķiem vai individuāliem finanšu pārskatiem:

i)

kura parastās akcijas vai potenciālās parastās akcijas ir publiskā apgrozībā (vietējā vai ārvalstu biržā vai tiešās pārdošanas tirgū, ieskaitot vietējos un reģionālos tirgus); vai

ii)

kurš iesniedz savus finanšu pārskatus vērtspapīru komisijai vai citai regulatīvai organizācijai ar mērķi izdot jebkādas klases instrumentus publiskā apgrozībā vai atrodas šādā pārskatu iesniegšanas procesā; un

b)

tādas grupas konsolidētajiem finanšu pārskatiem, kuras mātesuzņēmums ir uzņēmums:

i)

kura parastās akcijas vai potenciālās parastās akcijas ir publiskā apgrozībā (vietējā vai ārvalstu biržā vai tiešās pārdošanas tirgū, ieskaitot vietējos un reģionālos tirgus); vai

ii)

kurš iesniedz savus finanšu pārskatus vērtspapīru komisijai vai citai regulatīvai organizācijai ar mērķi izdot jebkādas klases instrumentus publiskā apgrozībā vai atrodas šādā pārskatu iesniegšanas procesā.

B8

34. SGS Starpperioda finanšu pārskati 16. punktu groza šādi:

16.

Uzņēmumam starpperioda piezīmēs jāiekļauj vismaz šāda informācija, ja tā ir būtiska un starpperioda finanšu pārskatā nav atklāta citur. Informācija parasti jāsniedz, pamatojoties uz datiem par finanšu gadu no tā sākuma līdz konkrētajam datumam. Tomēr uzņēmumam jāatklāj arī notikumi vai darījumi, kas ir būtiski, lai izprastu kārtējo starpperiodu:

g)

šāda segmenta ieņēmumi un segmenta rezultāts tiem uzņēmējdarbības vai ģeogrāfiskajiem segmentiem, kuri veido uzņēmuma primāro pamatu informācijas sniegšanai pa segmentiem informācija (segmenta dati informācija jāatklāj uzņēmuma starpperioda finanšu pārskatā tikai tad, ja 14. SGS Informācijas sniegšana pa segmentiem 8. SFPS Uzņēmējdarbības segmenti noteikts, ka segmenta dati informācija uzņēmumam jāatklāj gada finanšu pārskatos); :

i)

ieņēmumi no ārējiem klientiem, ja tie iekļauti segmenta peļņas vai zaudējumu rādītājā, kuru izskata galvenais darbības lēmumu pieņēmējs, vai citādi tiek regulāri iesniegti galvenajam darbības lēmumu pieņēmējam;

ii)

starpsegmentu ieņēmumi, ja tie iekļauti segmenta peļņas vai zaudējumu rādītājā, kuru izskata galvenais darbības lēmumu pieņēmējs, vai citādi tiek regulāri iesniegti galvenajam darbības lēmumu pieņēmējam;

iii)

segmenta peļņas vai zaudējumu rādītājs;

iv)

kopējie aktīvi, kuros ir bijušas būtiskas izmaiņas salīdzinājumā ar summu, kas norādīta pēdējos gada finanšu pārskatos;

v)

apraksts par atšķirībām segmentu sadalīšanas pamatojumā vai segmenta peļņas vai zaudējumu aprēķinā salīdzinājumā ar pēdējiem gada finanšu pārskatiem;

vi)

salīdzināšana starp uzrādāmo segmentu kopējiem peļņas vai zaudējumu rādītājiem un uzņēmuma peļņu un zaudējumiem pirms nodokļu izdevumiem (nodokļu ienākumiem) un pārtrauktajām darbībām. Tomēr, ja uzņēmums attiecina uz uzrādāmajiem segmentiem tādus posteņus kā nodokļu izdevumi (nodokļu ienākumi), uzņēmums var veikt salīdzināšanu starp segmentu kopējiem peļņas vai zaudējumu rādītājiem un uzņēmuma peļņu vai zaudējumiem pēc šiem posteņiem. Būtiski salīdzināšanas posteņi šādā salīdzināšanā ir jānorāda atsevišķi;

…”

B9

36. SGS Aktīvu vērtības samazināšanās ir izdarīti šādi grozījumi.

80. punktu groza šādi:

80.

Vērtības samazināšanās pārbaudes nolūkā nemateriālā vērtība, kas iegūta uzņēmējdarbības apvienošanā no iegūšanas datuma, jāiedala katrai iegādātāja naudu ienesošajai vienībai vai naudu ienesošo vienību grupai, kuras, gaidāms, gūs labumu no uzņēmējdarbības apvienošanās sinerģijas, neatkarīgi no tā, vai citi iegādātāja aktīvi vai saistības ir iedalīti šīm vienībām vai vienību grupām. Katra vienība vai vienību grupa, kurai nemateriālā vērtība ir tādā veidā iedalīta:

b)

nav lielāka par uzņēmējdarbības segmentu, kas pamatojas uz uzņēmuma primāro vai sekundāro informācijas sniegšanas formu, kas noteikts saskaņā ar 14. SGS Informācijas sniegšana pa segmentiem 8. SFPS Uzņēmējdarbības segmenti .”

129. punktu groza šādi:

129.

Uzņēmumam, kas sniedz informāciju pa segmentiem saskaņā ar 14. SGS Informācijas sniegšana pa segmentiem 8. SFPS Uzņēmējdarbības segmenti , pamatojoties uz uzņēmuma primāro pārskata formu, par katru uzrādāmo segmentu jāatklāj šāda informācija:”.

130. punkta c) apakšpunkta ii) daļu un d) apakšpunkta ii) daļu groza šādi:

130.

c) ii)

ja uzņēmums sniedz informāciju pa segmentiem saskaņā ar 14. SGS 8. SFPS, uzrādāmais segments, kuram pieder aktīvs, pamatojoties uz uzņēmuma primāro pārskata formu.”

130.

d) ii)

atzīto vai apvērsto zaudējumu no vērtības samazināšanās summa pa aktīvu grupām un, ja uzņēmums saskaņā ar 14. SGS 8. SFPS sniedz informāciju pa segmentiem, – pa uzrādāmiem segmentiem; pamatojoties uz uzņēmuma primāro pārskata formu un”.


22.11.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 304/21


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1359/2007

(2007. gada 21. novembris),

ar ko paredz nosacījumus īpašu eksporta kompensāciju piešķiršanai noteiktiem atkaulotas liellopu gaļas izcirtņiem

(Kodificēta versija)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1254/1999 par liellopu un teļa gaļas tirgus kopīgo organizāciju (1) un jo īpaši tās 33. panta 12. punktu un 41. pantu,

tā kā:

(1)

Komisijas 1982. gada 20. jūlija Regula (EEK) Nr. 1964/82, ar ko paredz nosacījumus īpašu eksporta kompensāciju piešķiršanai noteiktiem atkaulotas liellopu gaļas izcirtņiem (2), ir vairākas reizes būtiski grozīta (3). Skaidrības un praktisku iemeslu dēļ minētā regula ir jākodificē.

(2)

Regula (EK) Nr. 1254/1999 paredz vispārējus noteikumus eksporta kompensāciju piešķiršanai un kritērijus to apmēra noteikšanai.

(3)

Ievērojot tirgus situāciju, liellopu gaļas nozares ekonomisko situāciju un noteiktu nozares produktu realizācijas iespējas, būtu jāparedz nosacījumi, ar kuriem reglamentē īpašo eksporta kompensāciju izmaksu par šiem produktiem. Jo īpaši ir jāparedz nosacījumi attiecībā uz noteiktiem gaļas izcirtņiem, kurus iegūst, atkaulojot vīriešu kārtas liellopu ceturtdaļas.

(4)

Lai nodrošinātu šo mērķu sasniegšanu, jāievieš īpaša uzraudzības procedūra. Produktu izcelsmes autentiskumu var noteikt, uzrādot sertifikātu, kura paraugs ir iekļauts Komisijas 2007. gada 20. aprīļa Regulas (EK) Nr. 433/2007, ar ko paredz nosacījumus īpašu eksporta kompensāciju piešķiršanai par liellopu gaļu (4), I pielikumā.

(5)

Lai nodrošinātu kompensāciju piešķiršanas nosacījumu ievērošanu, būtu jāparedz, ka eksporta formalitātes izpilda, kā arī, vajadzības gadījumā, sadalīšanu un atkaulošanu veic dalībvalstī, kurā dzīvnieki tika nokauti.

(6)

Būtu jāparedz, ka īpašo kompensāciju piešķir ar nosacījumu, ka visi liellopu ceturtdaļu atkaulošanas rezultātā iegūtie gaļas izcirtņi, kuri atrodas uzraudzībā, tiek eksportēti. Tomēr attiecībā uz pakaļējām ceturtdaļām, lai panāktu labākas cenas Kopienā, ir ieteicams paredzēt dažus izņēmumus no šā vispārējā noteikuma, neapdraudot vēlamo mērķi – atbrīvot Kopienas tirgu. Būtu jānosaka apstākļi, kuros tiek saglabātas tiesības uz kompensāciju, kaut arī prasība eksportēt visu iegūto gaļu nav pilnībā izpildīta. Tomēr šī iespēja būtu jāierobežo un uz to būtu jāattiecina ierobežojoši nosacījumi, lai novērstu tās ļaunprātīgu izmantošanu.

(7)

Attiecībā uz termiņiem un eksporta pierādījumu būtu jāatsaucas uz Komisijas 1999. gada 15. aprīļa Regulu (EK) Nr. 800/1999, ar kuru nosaka kopējus sīki izstrādātus noteikumus eksporta kompensāciju sistēmas piemērošanai lauksaimniecības produktiem (5).

(8)

To uz pārtikas produktu noliktavām attiecināto pasākumu piemērošana, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 800/1999 40. pantā, nav savienojama ar šīs regulas mērķi. Tādēļ nav nepieciešams paredzēt iespēju attiecīgajiem produktiem piemērot minētās regulas 40. panta noteikumus.

(9)

Ņemot vērā šīs kompensācijas īpašo raksturu, nebūtu pieļaujama aizstāšana, un būtu jāparedz pasākumi minēto produktu identificēšanai.

(10)

Būtu jānosaka veids, kādā dalībvalsts paziņo Komisijai par tiem produktu daudzumiem, sakarā ar kuriem ir piešķirtas īpašās eksporta kompensācijas.

(11)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Liellopu un teļa gaļas pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Atsevišķi iesaiņoti bezkaulu izcirtņi no svaigām vai atdzesētām pieaugušu vīriešu kārtas liellopu liemeņa priekšējām un pakaļējām ceturtdaļām ar vidējo liesuma saturu 55 % vai vairāk saskaņā ar šajā regulā izklāstītajiem noteikumiem saņem īpašās eksporta kompensācijas.

2. pants

Šajā regulā:

a)

“priekšējās ceturtdaļas” nozīmē nesadalītas priekšējās liemeņa ceturtdaļas, kā noteikts Kombinētās nomenklatūras 2. nodaļas papildu piezīmēs 1.A d) un e), taisns vai Pistola griezums;

b)

“pakaļējās ceturtdaļas” nozīmē nesadalītas vai sadalītas pakaļējās liemeņa ceturtdaļas, kā noteikts Kombinētās nomenklatūras 2. nodaļas papildu piezīmēs 1.A f) un g), ar ne vairāk kā astoņām ribām vai astoņiem ribu pāriem, taisns vai Pistola griezums.

3. pants

1.   Uzņēmējs dalībvalstu norādītajām kompetentajām iestādēm iesniedz deklarāciju par savu nodomu atkaulot priekšējās vai pakaļējās ceturtdaļas, kā noteikts 1. pantā saskaņā ar šīs regulas noteikumiem, un saskaņā ar 7. pantu eksportēt visus iegūtos atkaulotos izcirtņus, katru izcirtni iesaiņojot atsevišķi.

2.   Deklarācijā apraksta un nosaka atkaulojamo produktu daudzumu.

Deklarācijai pievieno Regulas (EK) Nr. 433/2007 I pielikumā norādītā parauga sertifikātu, kuru izsniedz saskaņā ar minētās regulas 2. panta 2. punkta pirmās daļas noteikumiem. Tomēr nepiemēro minētā sertifikāta B un C piezīmi un 11. aili. Minētās regulas 3. panta noteikumi ir piemērojami mutatis mutandis, līdz produkti tiek novietoti šā panta 3. punktā minētajā uzraudzībā.

3.   Kad deklarāciju pieņēmušas kompetentās iestādes, kas atzīmē uz šīs deklarācijās tās pieņemšanas datumu, atkaulojamās liemeņu ceturtdaļas nodod šo pašu kompetento iestāžu uzraudzībā, kuras nosaka produktu tīrsvaru un atzīmē to 2. punktā minēto sertifikātu 7. ailē.

4. pants

Laika posms, kurā liemeņu ceturtdaļas ir jāatkaulo, izņemot force majeure gadījumus, ir desmit darba dienas, skaitot no 3. pantā minētās deklarācijas pieņemšanas dienas.

5. pants

1.   Pēc atkaulošanas uzņēmējs iesniedz kompetentajai iestādei vizēšanai vienu vai vairākus “Atkaulotas gaļas sertifikātus”, kuru paraugi ir doti I un II pielikumā un kuru 7. ailē jāieraksta 3. panta 2. punktā minētā sertifikāta numurs.

2.   “Atkaulotās gaļas sertifikātu” numurus atzīmē 3. panta 2. punktā minētā sertifikāta 9. ailē. Šo pēdējo sertifikātu, pienācīgi aizpildītu, nosūta pa administratīvajiem kanāliem aģentūrai, kura ir atbildīga par eksporta kompensācijām, kad “Atkaulotās gaļas sertifikāti” atbilstoši visam atkaulotās gaļas daudzumam, kas iegūts no uzraudzībā esošajām liemeņu ceturtdaļām, ir apstiprināti saskaņā ar šā panta 1. punktu.

3.   “Atkaulotās gaļas sertifikāti” jāiesniedz, kad ir izpildītas 6. pantā minētās muitas formalitātes.

4.   Atkaulošanu veic un muitas eksporta formalitātes izpilda dalībvalstī, kurā dzīvnieki nokauti.

6. pants

1.   Muitas formalitātes attiecībā uz eksportu no Kopienas, piegādēm, kas minētas Regulas (EK) Nr. 800/1999 36. pantā, vai nodošanu ievešanai muitas noliktavā pirms eksportēšanas, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1741/2006 (6), izpilda dalībvalstī, kura akceptē 3. pantā minēto deklarāciju.

2.   Muitas iestāde “Atkaulotas gaļas sertifikāta” 11. ailē ieraksta Regulas (EK) Nr. 800/1999 5. panta 4. punktā minētos uzskaites numurus un deklarāciju datumus.

3.   Kad izpildītas formalitātes attiecībā uz eksportam paredzētajiem izcirtņiem, “Atkaulotas gaļas sertifikātu”, izmantojot administratīvos sakarus, nosūta aģentūrai, kura atbild par eksporta kompensāciju izmaksu.

7. pants

1.   Izņemot force majeure gadījumus, īpašas kompensācijas piešķir ar nosacījumu, ka eksportē to izcirtņu kopējo daudzumu, kas iegūts, veicot atkaulošanu, uz kuru attiecas 3. panta 3. punktā minētā uzraudzība, un kas norādīti 5. panta 1. punktā minētajā (minētajos) sertifikātā (sertifikātos).

2.   Tomēr uzņēmējiem ir atļauts neeksportēt izcirtņu kopējo daudzumu, kas iegūts, veicot liemeņu pakaļējo ceturtdaļu atkaulošanu.

Ja eksportējamais daudzumus ir vismaz 95 % no kopējā izcirtņu svara, kas iegūts, veicot atkaulošanu, uz kuru attiecas 3. panta 3. punktā minētā uzraudzība, izmaksā īpašu kompensāciju.

Ja eksportējamais daudzums nepārsniedz 95 %, bet ir ne mazāks par 85 % no kopējā izcirtņu svara, kas iegūts, veicot atkaulošanu, izmaksājamo īpašo kompensāciju samazina.

Par likmes samazināšanas summu lemj, ja attiecīgās kompensācijas likme ir fiksēta vai mainīta. Jo īpaši to nosaka, ņemot vērā dažādo izcirtņu vērtību, kuri, iespējams, paliks Kopienas tirgū.

3.   Kaulus, lielās cīpslas, skrimšļus, tauku gabalus un citus atgriezumus, kuri paliek pēc atkaulošanas, var pārdot Kopienā.

4.   Uzņēmējiem, kuri vēlas izmantot vienu no 2. punktā paredzētajām iespējām, tas jānorāda 3. panta 1. punktā minētajās deklarācijās.

Turklāt 5. panta 1. punktā minētajā (minētajos) sertifikātā (sertifikātos) jānorāda:

a)

4. ailē izcirtņu kopējais tīrsvars, kas iegūts pēc atkaulošanas, un vajadzības gadījumā atzīme:

“piemēro Regulas (EK) Nr. 1359/2007 7. panta 2. punktu – 95 %”, vai

“piemēro Regulas (EK) Nr. 1359/2007 7. panta 2. punktu – 85 %”;

b)

6. ailē eksportējamais tīrsvars.

5.   Dalībvalstis var ierobežot to izcirtņu veidu skaitu, kurus uzņēmēji var nolemt neeksportēt, līdz diviem veidiem attiecībā uz atkaulošanas darbību.

6.   Īpašo kompensāciju samazina, ja eksportētais daudzums ir mazāks nekā svars, kas norādīts 5. panta 1. punktā paredzētā (paredzēto) sertifikāta (sertifikātu) 6. ailē. Procentuālais samazinājums ir:

a)

piecas reizes lielāks nekā procentuālā svara starpība, ja konstatēts, ka starpība starp eksportēto svaru un svaru, kas norādīts 5. panta 1. punktā paredzētā (paredzēto) sertifikāta (sertifikātu) 6. ailē, nepārsniedz 10 %;

b)

citos gadījumos par attiecīgajiem produktiem ar KN kodu 0201 30 00 9100 vai 0201 30 00 9120 ir attiecīgi 80 % no kompensācijas likmes, ko piemēro dienā, kura norādīta eksporta licences 21. ailē attiecībā uz izpildītajām formalitātēm, kas minētas Regulas (EK) Nr. 800/1999 5. panta 1. punktā vai 26. panta 1. punktā.

Regulas (EK) Nr. 800/1999 51. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzēto sankciju nepiemēro gadījumos, uz kuriem attiecas šī daļa.

8. pants

Atkāpjoties no 5. panta 2. punkta, dalībvalstis var noteikt:

a)

ka vienoto “Atkaulotās gaļas sertifikātu”, kas attiecas uz visu atkaulošanas procesā iegūto gaļas daudzumu, izsniedz kopā ar 3. panta 2. punktā minēto sertifikātu;

b)

ka abi a) apakšpunktā minētie sertifikāti jāiesniedz reizē, kad ir nokārtotas muitas eksporta formalitātes;

c)

ka abi a) apakšpunktā minētie sertifikāti ir jānosūta reizē saskaņā ar 6. panta 3. punkta nosacījumiem.

9. pants

1.   Dalībvalstis nosaka uzraudzības nosacījumus un attiecīgi informē Komisiju. Tās veic visus vajadzīgos pasākumus, lai jebkāda minēto produktu nomainīšana būtu neiespējama, konkrēti, identificējot katru gaļas gabalu.

2.   Tikai tā gaļa, uz ko attiecas šī regula, izņemot cūkgaļu, var atrasties atkaulošanas telpā, kad attiecīgo gaļu atkaulo, apstrādā vai iepako.

3.   Aizliegta priekšējo ceturtdaļu un pakaļējo ceturtdaļu atkaulošana vienlaicīgi vienā un tajā pašā atkaulošanas telpā.

4.   Maisus, kartona kastes vai citu iepakošanas materiālu, kurā iepako atkaulotus izcirtņus, kompetentās iestādes oficiāli apzīmogo, un uz tiem ir sīkākas ziņas, kas dod iespēju atkauloto gaļu identificēt, jo īpaši norādot tīrsvaru, izcirtņu veidu un skaitu, kā arī sērijas numuru.

10. pants

Attiecībā uz 5. panta 1. punktā minētajiem sertifikātiem, kurus vizējušas kompetentas iestādes, par katru liemeņa ceturtdaļu un attiecīgajiem atkaulotajiem izcirtņiem, kuri iegūti no liemeņu pakaļējām ceturtdaļām, otrajā mēnesī pēc katra ceturkšņa beigām dalībvalstis paziņo šādu informāciju:

a)

kopējo tīrsvaru, kas norādīts sertifikātos gadījumos, kas paredzēti 7. panta 1. punktā;

b)

kopējo tīrsvaru, kas norādīts sertifikātos gadījumos, kas paredzēti 7. panta 2. punktā, – 95 %;

c)

kopējo tīrsvaru, kas norādīts sertifikātos gadījumos, kas paredzēti 7. panta 2. punktā, – 85 %.

11. pants

Regulu (EEK) Nr. 1964/82 atceļ.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu un lasa saskaņā ar atbilstības tabulu, kas atrodas IV pielikumā.

12. pants

Šī regula stājas spēkā 2008. gada 1. janvārī.

Šī regula ir saistoša kopumā un tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 21. novembrī

Komisijas vārdā

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 160, 26.6.1999., 21. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1913/2005 (OV L 307, 25.11.2005., 2. lpp.).

(2)  OV L 212, 21.7.1982., 48. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1713/2006 (OV L 321, 21.11.2006., 11. lpp.).

(3)  Sk. III pielikumu.

(4)  OV L 104, 21.4.2007., 3. lpp.

(5)  OV L 102, 17.4.1999., 11. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1001/2007 (OV L 226, 30.8.2007., 9. lpp.).

(6)  OV L 329, 25.11.2006., 7. lpp.


I PIELIKUMS

EIROPAS KOPIENA

Image

Image


II PIELIKUMS

EIROPAS KOPIENA

Image

Image


III PIELIKUMS

Atceltā regula ar tai sekojošo grozījumu sarakstu

Komisijas Regula (EEK) Nr. 1964/82

(OV L 212, 21.7.1982., 48. lpp.)

 

Komisijas Regula (EEK) Nr. 3169/87

(OV L 301, 24.10.1987., 21. lpp.)

tikai 1. panta 2. punkts

Komisijas Regula (EK) Nr. 2469/97

(OV L 341, 12.12.1997., 8. lpp.)

tikai 1. pants

Komisijas Regula (EK) Nr. 1452/1999

(OV L 167, 2.7.1999., 17. lpp.)

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 1470/2000

(OV L 165, 6.7.2000., 16. lpp.)

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 2772/2000

(OV L 321, 19.12.2000., 35. lpp.)

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 1713/2006

(OV L 321, 21.11.2006., 11. lpp.)

tikai 2. pants


IV PIELIKUMS

Atbilstības tabula

Regula (EEK) Nr. 1964/82

Šī regula

1. pants, pirmā daļa

1. pants

1. pants, otrā daļa, pirmais ievilkums

2. pants, a) apakšpunkts

1. pants, otrā daļa, otrais ievilkums

2. pants, b) apakšpunkts

2. pants

3. pants

3. pants

4. pants

4. pants

5. pants

5. pants

6. pants

6. pants, 1., 2. un 3. punkts

7. pants, 1., 2. un 3. punkts

6. pants, 4. punkts, pirmā daļa

7. pants, 4. punkts, pirmā daļa

6. pants, 4. punkts, otrā daļa, pirmais ievilkums

7. pants, 4. punkts, otrā daļa, a) apakšpunkts

6. pants, 4. punkts, otrā daļa, otrais ievilkums

7. pants, 4. punkts, otrā daļa, b) apakšpunkts

6. pants, 4. punkts, trešā daļa

7. pants, 5. punkts

6. pants, 5. punkts, pirmā daļa, pirmais ievilkums

7. pants, 6. punkts, pirmā daļa, a) apakšpunkts

6. pants, 5. punkts, pirmā daļa, otrais ievilkums

7. pants, 6. punkts, pirmā daļa, b) apakšpunkts

6. pants, 5. punkts, otrā daļa

7. pants, 6. punkts, otrā daļa

7. pants, 1. punkts, pirmais ievilkums

8. pants, a) apakšpunkts

7. pants, 1. punkts, otrais ievilkums

8. pants, b) apakšpunkts

7. pants, 1. punkts, trešais ievilkums

8. pants, c) apakšpunkts

8. pants, pirmā daļa

9. pants, 1. punkts

8. pants, otrā daļa

9. pants, 2. punkts

8. pants, trešā daļa

9. pants, 3. punkts

8. pants, ceturtā daļa

9. pants, 4. punkts

9. pants, pirmais ievilkums

10. pants, a) apakšpunkts

9. pants, otrais ievilkums

10. pants, b) apakšpunkts

9. pants, trešais ievilkums

10. pants, c) apakšpunkts

11. pants

10. pants

12. pants

I pielikums

I pielikums

II pielikums

II pielikums

III pielikums

IV pielikums


22.11.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 304/32


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1360/2007

(2007. gada 21. novembris),

ar kuru groza ar Regulu (EK) Nr. 1109/2007 noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļus atsevišķiem cukura nozares produktiem 2007./2008. saimnieciskajā gadā

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2006. gada 20. februāra Regulu (EK) Nr. 318/2006 par cukura nozares tirgus kopējo organizāciju (1),

ņemot vērā Komisijas 2006. gada 30. jūnija Regulu (EK) Nr. 318/2006, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenot Padomes Regulu (EK) Nr. 318/2006 saistībā ar tirdzniecību ar trešām valstīm cukura nozarē (2), importa kārtību, un jo īpaši tās 36. pantu,

tā kā:

(1)

Reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas 2006./2007. saimnieciskajā gadā piemērojami baltajam cukuram, jēlcukuram un atsevišķu veidu sīrupam, tika noteikti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1109/2007 (3).

(2)

Saskaņā ar datiem, kas patlaban ir Komisijas rīcībā, pašreiz spēkā esošās summas ir jāgroza atbilstīgi Regulā (EK) Nr. 951/2006 norādītajiem noteikumiem un kārtībai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar Regulu (EK) Nr. 951/2006 noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas piemērojami Regulas (EK) Nr. 1109/2007 36. pantā minētajiem produktiem 2007./2008. saimnieciskajā gadā, ir grozīti un sniegti pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2007. gada 22. novembrī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 21. novembrī

Komisijas vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY


(1)  OV L 58, 28.2.2006., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1260/2007 (OV L 283, 27.10.2007., 1. lpp.).

(2)  OV L 178, 1.7.2006., 24. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2031/2006 (OV L 414, 30.12.2006., 43. lpp.).

(3)  OV L 253, 28.9.2007., 5. lpp.


PIELIKUMS

Grozītās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas no 2007. gada 22. novembra piemērojami baltajam cukuram, jēlcukuram un KN koda 1702 90 99 produktiem

(EUR)

KN kods

Reprezentatīvā cena par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem

Papildu ievedmuitas nodoklis par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem

1701 11 10 (1)

18,58

7,01

1701 11 90 (1)

18,58

12,94

1701 12 10 (1)

18,58

6,82

1701 12 90 (1)

18,58

12,42

1701 91 00 (2)

19,69

16,62

1701 99 10 (2)

19,69

11,18

1701 99 90 (2)

19,69

11,18

1702 90 99 (3)

0,20

0,44


(1)  Standarta kvalitātei, kas noteikta Padomes Regulas (EK) Nr. 318/2006 I pielikuma III punktā (OV L 58, 28.2.2006., 1. lpp.).

(2)  Standarta kvalitātei, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 318/2006 I pielikuma II punktā.

(3)  Aprēķins uz 1 % saharozes satura.


II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta

LĒMUMI

Padome

22.11.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 304/34


PADOMES LĒMUMS

(2007. gada 8. novembris)

par Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos Konvencijai, kas izstrādāta, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K3. panta 2. punkta c) apakšpunktu, par cīņu pret korupciju, kurā iejaukti Eiropas Kopienu ierēdņi vai Eiropas Savienības dalībvalstu ierēdņi

(2007/751/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību,

ņemot vērā 2005. gada Pievienošanās līgumu,

ņemot vērā 2005. gada Pievienošanās aktu (turpmāk “Pievienošanās akts”) un jo īpaši tā 3. panta 4. punktu,

ņemot vērā Komisijas ieteikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

tā kā:

(1)

Tā kā Konvenciju, kas izstrādāta, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K3. panta 2. punkta c) apakšpunktu, par cīņu pret korupciju, kurā iejaukti Eiropas Kopienu ierēdņi vai Eiropas Savienības dalībvalstu ierēdņi (2), (turpmāk “Konvencija pret korupciju, kurā iejaukti ierēdņi”) parakstīja Briselē 1997. gada 26. maijā, un tā stājās spēkā 2005. gada 28. septembrī.

(2)

Pēc pievienošanās Eiropas Savienībai Igaunija, Kipra, Latvija, Lietuva, Ungārija, Polija, Slovēnija un Slovākija ir iesniegušas savus dokumentus par pievienošanos Konvencijai pret korupciju, kurā iejaukti ierēdņi.

(3)

Pievienošanās akta 3. panta 3. punktā ir paredzēts, ka Bulgārijai un Rumānijai ir jāpievienojas Pievienošanās akta I pielikumā norādītajām konvencijām un protokoliem, kas noslēgti starp dalībvalstīm, kur inter alia ir iekļauta Konvencija par cīņu pret korupciju, kurā iejaukti Eiropas Kopienu ierēdņi vai Eiropas Savienības dalībvalstu ierēdņi. Attiecībā uz Bulgāriju un Rumāniju Padome noteiks to spēkā stāšanās datumu.

(4)

Saskaņā ar Pievienošanās akta 3. panta 4. punktu Padomei ir jāveic visi pielāgojumi, kas ir vajadzīgi sakarā ar pievienošanos šīm konvencijām un protokoliem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Konvencija pret korupciju, kurā iejaukti ierēdņi, attiecībā uz Bulgāriju un Rumāniju stājas spēkā pirmā mēneša pirmajā dienā, kas seko šā lēmuma pieņemšanas dienai.

2. pants

Konvencijas pret korupciju, kurā iejaukti ierēdņi, teksti, kas sastādīti bulgāru un rumāņu valodā (3), ir autentiski ar tādiem pašiem nosacījumiem kā pārējie Konvencijas pret korupciju, kurā iejaukti ierēdņi, teksti.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2007. gada 8. novembrī

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

R. PEREIRA


(1)  2007. gada 10. jūlija Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2)  OV C 195, 25.6.1997., 2. lpp.

(3)  Konvencijas bulgāru un rumāņu valodas versijas publicē OV Īpašajā izdevumā vēlāk.


Komisija

22.11.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 304/36


KOMISIJAS LĒMUMS

(2007. gada 15. novembris),

ar ko groza Lēmumu 92/452/EEK attiecībā uz dažām embriju ieguves un ražošanas brigādēm Kanādā, Jaunzēlandē un Amerikas Savienotajās Valstīs

(izziņots ar dokumenta numuru K(2007) 5457)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2007/752/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1989. gada 25. septembra Direktīvu 89/556/EEK par dzīvnieku veselības nosacījumiem, kas reglamentē Kopienas iekšējo tirdzniecību ar liellopu sugu mājdzīvnieku embrijiem un to importu no trešām valstīm (1), un jo īpaši tās 8. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas 1992. gada 30. jūlija Lēmumā 92/452/EEK, ar ko izveido to embriju ieguves un embriju gatavošanas brigāžu sarakstus, kuras apstiprinātas trešās valstīs liellopu embriju izvešanai uz Kopienu (2), noteikts, ka dalībvalstis ieved embrijus no trešām valstīm tikai tad, ja tos ir ieguvušas, apstrādājušas un uzglabājušas minētajā lēmumā uzskaitītās embriju ieguves un embriju ražošanas brigādes.

(2)

Jaunzēlande ir pieprasījusi svītrot vienu embriju ieguves brigādi saraksta ierakstos par šo valsti.

(3)

Kanāda un Amerikas Savienotās Valstis ir pieprasījušas, lai sarakstos tiktu veiktas izmaiņas ierakstos par šīm valstīm attiecībā uz dažām embriju ieguves un ražošanas brigādēm.

(4)

Kanāda un Amerikas Savienotās Valstis ir sniegušas garantijas par atbilstību attiecīgajiem Direktīvā 89/556/EEK paredzētajiem noteikumiem, un šo valstu veterinārie dienesti ir oficiāli apstiprinājuši attiecīgās embriju ieguves un ražošanas brigādes embriju izvešanai uz Kopienu.

(5)

Tāpēc attiecīgi jāgroza Lēmums 92/452/EEK.

(6)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmuma 92/452/EEK pielikumu groza saskaņā ar šā lēmuma pielikumu.

2. pants

Šo lēmumu piemēro no 2007. gada 1. decembra.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2007. gada 15. novembrī

Komisijas vārdā

Komisijas loceklis

Markos KYPRIANOU


(1)  OV L 302, 19.10.1989., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Lēmumu 2006/60/EK (OV L 31, 3.2.2006., 24. lpp.).

(2)  OV L 250, 29.8.1992., 40. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2007/558/EK (OV L 212, 14.8.2007., 18. lpp.).


PIELIKUMS

Lēmuma 92/452/EEK pielikumu groza šādi.

1.

Aili par Kanādas embriju ieguves brigādi Nr. E867 aizstāj ar šādu:

“CA

 

E876

 

22 rue Principale

Plaisance, Québec J0V 1S0

Dr. Pierre Thibaudeau”

2.

Aili par Jaunzēlandes embriju ieguves brigādi Nr. NZEB11 svītro.

3.

Aili par Amerikas Savienoto Valstu embriju ieguves brigādi Nr. 91TX050 E548 aizstāj ar šādu:

“US

 

91TX050

E548

 

Buzzard Hollow Ranch

500 Coates RD

Granbury, TX 67048

Dr. Brad Stroud”

4.

Aili par Amerikas Savienoto Valstu embriju ieguves brigādi Nr. 91TN006 E538 aizstāj ar šādu:

“US

 

91TN006

E538

 

Harrogate Genetics Intl, INC

6664 Cumberland Gap PKWY

Harrogate, TN 37752

Dr. Edwin Robertson”

5.

Aili par Amerikas Savienoto Valstu embriju ieguves brigādi Nr. 91TN007 E538 aizstāj ar šādu:

“US

 

91TN007

E538

 

Harrogate Genetics Intl, INC

6664 Cumberland Gap PKWY

Harrogate, TN 37752

Dr. Sam Edwards”

6.

Pievieno šādu aili par Amerikas Savienotajām Valstīm:

“US

 

07NC132

E705

 

PVC Embryo Services

110 Hyman DR

Postville, IA 52162

Dr. Justin Helgerson”


III Tiesību akti, kas pieņemti, piemērojot Līgumu par Eiropas Savienību

TIESĪBU AKTI, KAS PIEŅEMTI, PIEMĒROJOT LES V SADAĻU

22.11.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 304/38


PADOMES VIENOTĀ RĪCĪBA 2007/753/KĀDP

(2007. gada 19. novembris)

par atbalstu SAEA uzraudzības un pārbaudes darbībām, ko veic Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā, kā arī īstenojot ES Stratēģiju masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 14. pantu,

tā kā:

(1)

Eiropadome 2003. gada 12. decembrī pieņēma ES Stratēģiju masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai; stratēģijas III nodaļā iekļauts to pasākumu saraksts, kas paredzēti cīņai ar šādu izplatīšanu, kura jāveic gan Eiropas Savienībā, gan trešās valstīs.

(2)

Eiropas Savienība aktīvi ievieš šo stratēģiju un īsteno pasākumus, kas uzskaitīti tās III nodaļā, jo īpaši paredzot finanšu līdzekļus tādu konkrētu projektu atbalstam, kurus īsteno daudzpusējas struktūras, piemēram Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra (SAEA).

(3)

Eiropas Savienība ir atkārtoti aicinājusi Korejas Tautas Demokrātisko Republiku (KTDR) izpildīt saistības saskaņā ar Kodolieroču neizplatīšanas līgumu (KNL) un īstenot vispārējus drošības pasākumu nolīgumus, pilnībā sadarbojoties ar SAEA.

(4)

Eiropas Savienība ir turpinājusi atbalstīt centienus saistībā ar sešpusējām sarunām, kas paredzētas, lai rastu diplomātisku risinājumu Korejas pussalas kodoljautājumiem, tostarp politiski un finansiāli atbalstot Korejas pussalas Enerģētikas attīstības organizāciju (KEDO). Līdzīgi Eiropas Savienība pauda gandarījumu par 2005. gada 19. septembra Kopīgo deklarāciju un 2007. gada 13. februāra Sākotnējām darbībām.

(5)

SAEA Valde 2007. gada 9. jūlijā pilnvaroja tās ģenerāldirektoru īstenot ārkārtas pasākumus, lai saskaņā ar ieteikumiem, kas ietverti SAEA ziņojumā Valdei, uzraudzītu un pārbaudītu kodoliekārtu slēgšanu KTDR.

(6)

Saskaņā ar 2007. gada 13. februāra Sākotnējām darbībām KTDR 2007. gada jūlijā veica kodoliekārtu slēgšanu un aicināja SAEA to uzraudzīt. Pēc tam SAEA apstiprināja kodoliekārtu slēgšanu.

(7)

Eiropas Savienība atzinīgi vērtē KTDR veiktās darbības, jo tās ir ļoti būtisks pirmais solis, lai izbeigtu KTDR kodolprogrammas un Korejas pussalā atteiktos no kodolieročiem.

(8)

Tā kā izmaksas, kas radušās, veicot ārkārtas pasākumus, pašreiz nevar segt, izmantojot SAEA parasto drošības pasākumu budžetu, ir jāveic pietiekamas papildu budžeta iemaksas, lai varētu īstenot ārkārtas pasākumus, ja vien SAEA parastajā budžeta nav paredzēts attiecīgs noteikums,

IR PIEŅĒMUSI ŠO VIENOTO RĪCĪBU.

1. pants

Lai nodrošinātu, ka tūlīt un praktiski ievieš dažus elementus, kas paredzēti ES Stratēģijā masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai, Eiropas Savienība atbalsta SAEA uzraudzības un pārbaudes darbības, ko veic saskaņā ar uzraudzības un pārbaudes pasākumiem, par kuriem vienojusies KTDR un SAEA, lai veicinātu šādus mērķus:

a)

sekmēt uzticības veidošanas procesu ar mērķi izbeigt KTDR kodolprogrammu, turpinot KTDR kodoliekārtu slēgšanas procesa uzraudzību un pārbaudi;

b)

nodrošināt nepārtrauktu Eiropas Savienības aktīvu iesaisti centienos rast diplomātisku risinājumu Korejas kodoljautājumam;

c)

nodrošināt, ka SAEA ir pieejami pietiekami finanšu līdzekļi, lai veiktu uzraudzības un pārbaudes darbības saistībā ar 2007. gada 13. februāra Sākotnējām darbībām, par ko panākta vienošanās sešpusējās sarunās.

ES finansējumu izmantos, lai finansētu darbinieku resursus un ceļojumu izmaksas, iekārtu un transporta izmaksas, telpu īri KTDR un ar to saistītus izdevumus, kā arī izmaksas saistībā ar komunikāciju tehnoloģiju un informācijas tehnoloģiju iegādi.

Šo darbību sīki izstrādāts apraksts ir izklāstīts pielikumā.

2. pants

1.   Prezidentvalsts, kurai palīdz Padomes ģenerālsekretārs/augstais pārstāvis KĀDP jautājumos (ĢS/AP), ir atbildīga par šīs vienotās rīcības īstenošanu. Komisija ir pilnībā iesaistīta.

2.   Šīs vienotās rīcības 1. pantā minētās darbības tehniski īsteno SAEA. Tā veic šo uzdevumu ĢS/AP kontrolē, kas palīdz prezidentvalstij. Tālab ĢS/AP stājas vajadzīgajās attiecībās ar SAEA.

3.   Prezidentvalsts, ĢS/AP un Komisija cits citu regulāri informē par šīs vienotās rīcības īstenošanu atbilstīgi savām attiecīgajām pilnvarām.

3. pants

1.   Bāzes finansējums 1. pantā norādīto darbību veikšanai ir EUR 1 780 000, ko finansēs no Eiropas Savienības vispārējā budžeta.

2.   Izdevumus, ko finansē no 1. punktā minētās summas, apsaimnieko saskaņā ar Kopienas procedūrām un noteikumiem, ko piemēro Eiropas Savienības vispārējam budžetam.

3.   Komisija uzrauga, lai šā panta 2. punktā minētie izdevumi, ko piešķir kā dotāciju, būtu pienācīgi apsaimniekoti. Lai tas varētu notikt, Komisija noslēdz finansēšanas nolīgumu ar SAEA. Noslēdzamajā finansēšanas nolīgumā paredz, ka SAEA atbilstīgi ieguldījuma apjomam nodrošina ES ieguldījuma publiskumu.

4.   Komisija cenšas noslēgt 3. punktā paredzēto finansēšanas nolīgumu trīs mēnešu laikā pēc šīs vienotās rīcības stāšanās spēkā. Tā informē Padomi par jebkādām grūtībām šajā procesā, kā arī par finansēšanas nolīguma noslēgšanas dienu.

4. pants

Prezidentvalsts, kam palīdz ĢS/AP, ziņo Padomei par šīs vienotās rīcības īstenošanu, pamatojoties uz regulāriem ziņojumiem, ko SAEA Sekretariāts sagatavo SAEA Valdei un ko iesniedz prezidentvalstij, kurai palīdz ĢS/AP. Komisija ir pilnībā iesaistīta. Tā ziņo par šās vienotās rīcības īstenošanas finanšu aspektiem.

5. pants

Šī vienotā rīcība stājas spēkā tās pieņemšanas dienā.

Tās spēkā esamības termiņš beidzas 18 mēnešus pēc tās pieņemšanas dienas.

6. pants

Šo vienoto rīcību publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2007. gada 19. novembrī

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

L. AMADO


PIELIKUMS

ES atbalsts SAEA uzraudzības un pārbaudes darbībām, ko veic Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (KTDR), īstenojot ES Stratēģiju masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai

1.   SAEA Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā veikto uzraudzības un pārbaudes darbību apraksts

SAEA ģenerāldirektors 2007. gada martā informēja tās Valdi, ka 2007. gada 13. februārī sešpusējo sarunu dalībnieki Ķīnas galvaspilsētā Pekinā vienojās par Sākotnējām darbībām, lai īstenotu Kopējo deklarāciju, ko šie dalībnieki izdeva 2005. gada 19. septembrī. Ģenerāldirektors informēja Valdi arī par to, ka 2007. gada 23. februārī viņš saņēma KTDR uzaicinājumu apmeklēt KTDR, lai “attīstītu KTDR un SAEA attiecības, kā arī lai pārrunātu savstarpējas ieinteresētības problēmas”. Sākotnējās darbībās puses inter alia ir vienojušās, ka KTDR “aizvērs un aizzīmogos Yongbyon kodolkompleksu, tostarp atkārtotas pārstrādes iekārtu, lai no tās vēlāk atteiktos, un atkārtoti uzaicinās SAEA personālu, lai veiktu visu vajadzīgo uzraudzību un pārbaudes, kā par to vienojās SAEA un KTDR”. Valde atzinīgi vērtēja vienošanos par sākotnējām darbībām un izteica uzskatu, ka šī ilgi neatrisinātā jautājuma veiksmīgs sarunu ceļā panākts atrisinājums, saglabājot SAEA nozīmi, būs ievērojams starptautiskā miera un drošības sasniegums. Šajā sakarā Valde pauda gandarījumu par to, ka KTDR ģenerāldirektoru aicināja apmeklēt šo valsti.

Ģenerāldirektors 2007. gada 13. un 14. martā apmeklēja KTDR un 2007. gada jūnijā sniedza Valdei ziņojumu par apmeklējuma rezultātiem. Uzsverot, cik būtiski ir turpināt dialogu, lai mierīgi un vispārēji atrisinātu KTDR kodoljautājumu un tuvākajā laikā Korejas pussalā atteiktos no kodolieročiem, Valde atzinīgi vērtēja ģenerāldirektora vizīti KTDR un viņa pārrunas ar KTDR amatpersonām, kurās uzmanību pievērsa KTDR un SAEA attiecību atjaunošanai.

Ģenerāldirektors 2007. gada 16. jūnijā no KTDR saņēma uzaicinājumu nosūtīt SAEA delegāciju, lai pārrunātu ar procedūrām saistītus jautājumus attiecībā uz uzraudzības un pārbaudes pasākumiem Yongbyon kodolkompleksa slēgšanai. Valdē izplatīja šo vēstuli un ģenerāldirektora 2007. gada 18. jūnija atbildes vēstuli uz šo uzaicinājumu.

SAEA komanda, ko vadīja ģenerāldirektora vietnieks drošības pasākumu jautājumos, no 2007. gada 26. līdz 29. jūnijam apmeklēja KTDR. Komanda apmeklēja Yongbyon esošās iekārtas: kodoldegvielas ražošanas iekārtu, 5 MW(e) eksperimentālo kodolelektrostaciju, radioķīmisko laboratoriju (pārstrādes iekārtu) un 50 MW(e) kodolelektrostaciju (tiek būvēta). KTDR informēja delegāciju, ka šīs iekārtas, kā arī 200 MW(e) kodolelektrostaciju (tiek būvēta), kas atrodas Taechon, saskaņā ar sākotnējām darbībām slēgs un aizzīmogos.

SAEA delegācijas apmeklējuma laikā KTDR tika panākta vienošanās par šādiem pasākumiem:

a)

SAEA no KTDR saņems sarakstu ar iekārtām, kas ir slēgtas un/vai aizzīmogotas, un pēc tam SAEA informēs par šo iekārtu statusu, lai uzraudzītu un pārbaudītu paziņoto iekārtu slēgšanu un/vai aizzīmogošanu;

b)

uzraudzības un pārbaužu veikšanas nolūkā SAEA būs pieeja visām iekārtām un ierīcēm, kas ir slēgtas un/vai aizzīmogotas;

c)

SAEA ierīkos un vajadzības gadījumā apkalpos atbilstīgas norobežošanas un uzraudzības, kā arī citas ierīces, lai uzraudzītu un pārbaudītu slēgšanas un/vai aizzīmogoto iekārtu un ierīču statusu. Ja norobežošanas un uzraudzības pasākumus nevar piemērot praktisku iemeslu dēļ, SAEA un KTDR vienosies par citiem piemērotiem pārbaudes līdzekļiem;

d)

SAEA izskatīs un pārbaudīs informāciju uz slēgšanas un/vai aizzīmogoto iekārtu konstrukcijām, un ar fotouzņēmumiem vai video ierakstiem reģistrēs šo iekārtu statusu. Periodiski veiks atkārtotu šādas informācijas pārbaudi;

e)

SAEA tiks iepriekš informēta, ja KTDR plānos mainīt iekārtu un ierīču konstrukciju un/vai statusu, lai ar KTDR varētu veikt konsultācijas par to, kā šādas izmaiņas var ietekmēt SAEA uzraudzības un pārbaudes darbu;

f)

SAEA tiks iepriekš informēta, ja KTDR plānos pārvietot vai demontēt jebkādas ar kodoliekārtām saistītas ierīces vai citas būtiskas ierīces vai sastāvdaļas no kodoliekārtu slēgšanas vai plānos pārtraukt šo iekārtu ekspluatāciju. SAEA tiks sniegta atbilstīga piekļuve, lai pārbaudītu šādas iekārtas, sastāvdaļas un/vai darbības;

g)

KTDR saglabās visus ierakstus, kas saistīti ar SAEA uzraudzības un pārbaužu darbībām;

h)

SAEA personālam sniegs vajadzīgās vīzas un nodrošinās tās pašas privilēģijas un imunitāti, kas izklāstītas attiecīgos noteikumos nolīgumā par Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras privilēģijām un imunitāti (INFCIRC/9/Rev.2) saistībā ar SAEA īpašumu, fondiem un aktīviem, tās personālu un citām amatpersonām, kas darbojas saskaņā ar šo vienošanos;

i)

SAEA tiks sniegta izsmeļoša informācija par veselības un drošības procedūrām attiecīgās iekārtās;

j)

SAEA un KTDR veiks konsultācijas par jautājumiem, kas saistīti ar īstenošanas izmaksām;

k)

KTDR un SAEA minētos pasākumus regulāri pārskatīs.

SAEA saskaņā ar tās statūtu III.A.5. pantu ir pilnvarota “pēc pušu lūguma piemērot drošības pasākumus attiecībā uz jebkuru divpusēju vai daudzpusēju nolīgumu, vai pēc valsts lūguma piemērot drošības pasākumus jebkurām šīs valsts darbībām atomenerģētikas jomā.” Šāda pilnvaru piešķiršana neliek valstij kļūt par SAEA locekli un drošības pasākumiem nenosaka konkrētu formu vai saturu. Tādēļ uzraudzība un pārbaudes KTDR būs saskaņā ar statūtiem. Šajā posmā uzraudzību un pārbaudes īstenos saskaņā ar ārkārtas pasākumiem, kas minēti vienotās rīcības 5. apsvērumā.

Uzraudzības un pārbaudes darbības KTDR nebija paredzētas, tādēļ SAEA pašreizējā budžetā vai 2008.–2009. divu gadu budžetā nav paredzēti līdzekļi šādu uzraudzības un pārbaudes darbību veikšanai. Izmaksas, kas vajadzīgas, lai segtu minētās darbības, 2007. un 2008. gadam tiek lēstas attiecīgi EUR 2,2 miljonu apjomā, pamatojoties uz esošiem uzraudzības un pārbaudes pasākumiem, par kuriem vienojusies KTDR un SAEA. Tomēr, ņemot vērā sešpusējo sarunu procesā panākto, kā arī to, ka SAEA, iespējams, palielināsies nozīme, uzraugot un pārbaudot panākto saprašanos, vajadzība pēc papildu finanšu līdzekļiem nākotnē varētu pieaugt.

2.   Mērķi

SAEA uzraudzība un pārbaudes joprojām ir neaizstājams līdzeklis, lai saistībā ar kodolieroču neizplatīšanas pasākumiem veicinātu uzticību dalībvalstu starpā un sekmētu kodolmateriālu izmantošanu miermīlīgiem nolūkiem.

Vispārējais mērķis un projekta mērķis:

palīdzēt veikt uzraudzības un pārbaudes darbības KTDR saskaņā ar 2007. gada 13. februāra Sākotnējām darbībām, par ko panākta vienošanās sešpusējās sarunās.

Projekta rezultāti:

SAEA turpina uzraudzīt un pārbaudīt iepriekš minēto kodoliekārtu slēgšanu KTDR.

3.   Ilgums

Paredzētais vienotās rīcības īstenošanas laiks ir 18 mēneši.

4.   Saņēmēji

Atbalsta saņēmējs saskaņā ar šo vienoto rīcību ir SAEA.

5.   Īstenotājstruktūra

Projektu īstenošana tiks uzticēta SAEA. Projektu tieši īstenos SAEA, proti, SAEA drošības pasākumu nodaļas darbinieki. Ja projektu īstenošanu uztic apakšuzņēmējiem, jebkura preču, būvdarbu vai pakalpojumu iepirkšana, ko SAEA veic atbilstīgi šai vienotajai rīcībai, notiek saskaņā ar SAEA spēkā esošajiem noteikumiem un procedūrām, kā paredzēts Eiropas Kopienas līdzfinansējuma nolīgumā, kas noslēgts ar SAEA.

Īstenotājstruktūra sagatavos ziņojumus, pamatojoties uz SAEA Valdes sniegto informāciju. Šos ziņojumus iesniegs prezidentvalstij, kam palīdz ĢS/AP KĀDP jautājumos.

6.   Trešo personu dalībnieki

Nebūs iesaistīti trešo personu dalībnieki.


IV Citi tiesību akti

EIROPAS EKONOMIKAS ZONA

EEZ kopīgā komiteja

22.11.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 304/43


EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS

Nr. 63/2007

(2007. gada 15. jūnijs),

ar ko groza EEZ līguma 31. protokolu par sadarbību īpašās jomās, kas nav saistītas ar četrām pamatbrīvībām

EEZ APVIENOTĀ KOMITEJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu, kurā grozījumi izdarīti ar Protokolu, ar kuru pielāgo Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu, turpmāk tekstā – “Līgums”, un jo īpaši tā 86. un 98. pantu,

tā kā:

(1)

Līguma 31. protokols ir grozīts ar EEZ Apvienotās komitejas 2006. gada 7. jūlija Lēmumu Nr. 98/2006 (1).

(2)

Ir lietderīgi paplašināt līgumslēdzēju pušu sadarbību, iekļaujot Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Lēmumu Nr. 1982/2006/EK par Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007. līdz 2013. gads) (2).

(3)

Tādēļ jāgroza Līguma 31. protokols, lai šī paplašinātā sadarbība varētu sākties 2007. gada 1. janvārī,

IR PIEŅĒMUSI ŠĀDU LĒMUMU.

1. pants

Līguma 31. protokola 1. panta 5. punktā pievieno šādu ievilkumu:

“—

32006 D 1982: Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Lēmums Nr. 1982/2006/EK par Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007. līdz 2013. gads) (OV L 412, 30.12.2006., 1. lpp.).”

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc pēdējā paziņojuma iesniegšanas EEZ Apvienotajai komitejai saskaņā ar Līguma 103. panta 1. punktu (3).

To piemēro no 2007. gada 1. janvāra.

3. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša EEZ iedaļā un tā EEZ papildinājumā.

Briselē, 2007. gada 15. jūnijā

EEZ Apvienotās komitejas vārdā

priekšsēdētājs

Alan SEATTER


(1)  OV L 289, 19.10.2006, 50. lpp.

(2)  OV L 412, 30.12.2006., 1. lpp.

(3)  Konstitucionālās prasības nav norādītas.


22.11.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 304/45


EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS

Nr. 64/2007

(2007. gada 15. jūnijs),

ar ko groza EEZ līguma 31. protokolu par sadarbību īpašās jomās, kas nav saistītas ar četrām pamatbrīvībām

EEZ APVIENOTĀ KOMITEJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu, kurā grozījumi izdarīti ar Protokolu, ar kuru pielāgo Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu, turpmāk tekstā – “Līgums”, un jo īpaši tā 86. un 98. pantu,

tā kā:

(1)

Līguma 31. protokols ir grozīts ar EEZ Apvienotās komitejas 2005. gada 8. jūlija Lēmumu Nr. 107/2005 (1).

(2)

Ir lietderīgi paplašināt līgumslēdzēju pušu sadarbību, iekļaujot Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. novembra Lēmumu Nr. 1719/2006/EK, ar ko izveido programmu “Jaunatne darbībā” laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam (2).

(3)

Ir lietderīgi paplašināt līgumslēdzēju pušu sadarbību, iekļaujot Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. novembra Lēmumu Nr. 1720/2006/EK, ar ko izveido rīcības programmu mūžizglītības jomā (3).

(4)

Tādēļ būtu jāgroza Līguma 31. protokols, lai šī paplašinātā sadarbība varētu sākties 2007. gada 1. janvārī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Līguma 31. protokola 4. pantu groza šādi.

1)

Aiz 2.k punkta iekļauj šādu punktu:

“2.l   EBTA valstis no 2007. gada 1. janvāra piedalās šādās programmās:

32006 D 1719: Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. novembra Lēmums Nr. 1719/2006/EK, ar ko izveido programmu “Jaunatne darbībā” laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam (OV L 327, 24.11.2006., 30. lpp.),

32006 D 1720: Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. novembra Lēmums Nr. 1720/2006/EK, ar ko izveido rīcības programmu mūžizglītības jomā (OV L 327, 24.11.2006., 45. lpp.).”

2)

Panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“EBTA valstis saskaņā ar Līguma 82. panta 1. punkta a) apakšpunktu finansiāli atbalsta programmas un darbības, kuras minētas 1., 2., 2.a, 2.b, 2.c, 2.d, 2.e, 2.f, 2.g, 2.h, 2.i, 2.j, 2.k un 2.l punktā.”

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc pēdējā paziņojuma iesniegšanas EEZ Apvienotajai komitejai saskaņā ar Līguma 103. panta 1. punktu (4).

To piemēro no 2007. gada 1. janvāra.

3. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša EEZ iedaļā un EEZ papildinājumā.

Briselē, 2007. gada 15. jūnijā

Apvienotās komitejas vārdā

priekšsēdētājs

Alan SEATTER


(1)  OV L 306, 24.11.2005, 45. lpp.

(2)  OV L 327, 24.11.2006., 30. lpp.

(3)  OV L 327, 24.11.2006., 45. lpp.

(4)  Konstitucionālās prasības nav norādītas.


22.11.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 304/47


EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS

Nr. 65/2007

(2007. gada 15. jūnijs),

ar ko groza EEZ līguma 31. protokolu par sadarbību īpašās jomās, kas nav saistītas ar četrām pamatbrīvībām

EEZ APVIENOTĀ KOMITEJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu, kurā grozījumi izdarīti ar Protokolu, ar kuru pielāgo Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu, turpmāk tekstā – “Līgums”, un jo īpaši tā 86. un 98. pantu,

tā kā:

(1)

Līguma 31. protokols ir grozīts ar EEZ Apvienotās komitejas 2006. gada 27. oktobra Lēmumu Nr. 138/2006 (1).

(2)

Ir lietderīgi paplašināt līgumslēdzēju pušu sadarbību, iekļaujot Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 24. oktobra Lēmumu Nr. 1672/2006/EK, ar ko izveido Kopienas Nodarbinātības un sociālās solidaritātes programmu – Progress (2), kas labots ar OV L 65, 3.3.2007., 12. lpp.

(3)

Tādēļ būtu jāgroza Līguma 31. protokols, lai šī paplašinātā sadarbība varētu sākties 2007. gada 1. janvārī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Līguma 31. protokola 5. pantu groza šādi.

1.

Panta 5. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“5.   EBTA valstis piedalās Kopienas programmās un darbībās, kas minētas 8. punkta pirmajos divos ievilkumos, no 1996. gada 1. janvāra, programmā, kas minēta trešajā ievilkumā, no 2000. gada 1. janvāra, programmā, kas minēta ceturtajā ievilkumā, no 2001. gada 1. janvāra, programmās, kas minētas piektajā un sestajā ievilkumā, no 2002. gada 1. janvāra, programmās, kas minētas septītajā un astotajā ievilkumā, no 2004. gada 1. janvāra, un programmā, kas minēta devītajā un desmitajā ievilkumā, no 2007. gada 1. janvāra.”

2.

Panta 8. punktam pievieno šādu ievilkumu:

“—

32006 D 1672: Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1672/2006/EK (2006. gada 24. oktobris), ar ko izveido Kopienas Nodarbinātības un sociālās solidaritātes programmu – Progress (OV L 315, 15.11.2006., 1. lpp.), kas labots ar OV L 65, 3.3.2007., 12. lpp.”

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc pēdējā paziņojuma iesniegšanas EEZ Apvienotajai komitejai saskaņā ar Līguma 103. panta 1. punktu (3).

To piemēro no 2007. gada 1. janvāra

3. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša EEZ iedaļā un tā EEZ papildinājumā.

Briselē, 2007. gada 15. jūnijā

EEZ Apvienotās komitejas vārdā

priekšsēdētājs

Alan SEATTER


(1)  OV L 366, 21.12.2006., 83. lpp.

(2)  OV L 315, 15.11.2006., 1. lpp.

(3)  Nav norādītas konstitucionālās prasības.


22.11.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 304/49


EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS

Nr. 66/2007

(2007. gada 15. jūnijs),

ar ko groza EEZ līguma 31. protokolu par sadarbību īpašās jomās, kas nav saistītas ar četrām pamatbrīvībām

EEZ APVIENOTĀ KOMITEJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu, kurā grozījumi izdarīti ar Protokolu, ar kuru pielāgo Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu, turpmāk tekstā – “Līgums”, un jo īpaši tā 86. un 98. pantu,

tā kā:

(1)

Līguma 31. protokols ir grozīts ar EEZ Apvienotās komitejas 2004. gada 8. jūnija Lēmumu Nr. 90/2004 (1).

(2)

Ir lietderīgi paplašināt līgumslēdzēju pušu sadarbību, iekļaujot Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Lēmumu Nr. 1926/2006/EK, ar ko izveido Kopienas rīcības programmu patērētāju tiesību aizsardzības politikas jomā (no 2007. gada līdz 2013. gadam) (2).

(3)

Tādēļ būtu jāgroza Līguma 31. protokols, lai šī paplašinātā sadarbība varētu sākties 2007. gada 1. janvārī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Līguma 31. protokola 6. pantu groza šādi.

1)

Aiz 3. punkta iekļauj šādu punktu:

“3.a   EBTA valstis no 2007. gada 1. janvāra piedalās šādā programmā:

32006 D 1926: Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Lēmums Nr. 1926/2006/EK, ar ko izveido Kopienas rīcības programmu patērētāju tiesību aizsardzības politikas jomā (no 2007. gada līdz 2013. gadam) (OV L 404, 30.12.2006., 39. lpp.).”

2)

Panta 4. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“EBTA valstis saskaņā ar Līguma 82. panta 1. punkta a) apakšpunktu finansē darbības, kas minētas 3. un 3a. punktā.”

3)

Panta 5. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“EBTA valstis, sākoties sadarbībai 3. un 3a. punktā minētajās darbībās, pilnībā piedalās EK komitejās un citās struktūrās, kuras palīdz EK Komisijai šīs darbības vadīt vai izvērst.”

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc pēdējā paziņojuma iesniegšanas EEZ Apvienotajai komitejai saskaņā ar Līguma 103. panta 1. punktu (3).

To piemēro no 2007. gada 1. janvāra.

3. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša EEZ iedaļā un EEZ papildinājumā.

Briselē, 2007. gada 15. jūnijā

EEZ Apvienotās komitejas vārdā

priekšsēdētājs

Alan SEATTER


(1)  OV L 349, 25.11.2004., 52. lpp.

(2)  OV L 404, 30.12.2006., 39. lpp.

(3)  Konstitucionālās prasības nav norādītas.


22.11.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 304/51


EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS

Nr. 67/2007

(2007. gada 29. jūnijs),

ar ko groza EEZ līguma 31. protokolu par sadarbību īpašās jomās, kas nav saistītas ar četrām pamatbrīvībām

EEZ APVIENOTĀ KOMITEJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu, kurā grozījumi izdarīti ar Protokolu, ar kuru pielāgo Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu, turpmāk tekstā – “Līgums”, un jo īpaši tā 86. un 98. pantu,

tā kā:

(1)

Līguma 31. protokols ir grozīts ar EEZ Apvienotās komitejas 2006. gada 2. jūnija Lēmumu Nr. 74/2006 (1).

(2)

Ir lietderīgi paplašināt līgumslēdzēju pušu sadarbību, iekļaujot Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1639/2006/EK (2006. gada 24. oktobris), ar ko izveido Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammu (2007. līdz 2013. gads) (2).

(3)

Tādēļ būtu jāgroza Līguma 31. protokols, lai šī paplašinātā sadarbība varētu sākties 2007. gada 1. janvārī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Līguma 31. protokola 7. panta 5. punktam pievieno šādu ievilkumu:

“—

32006 D 1639: Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 24. oktobra Lēmums Nr. 1639/2006/EK, ar ko izveido Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammu (2007. līdz 2013. gads) (OV L 310, 9.11.2006., 15. lpp.).”

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc pēdējā paziņojuma iesniegšanas EEZ Apvienotajai komitejai saskaņā ar Līguma 103. panta 1. punktu (3).

To piemēro no 2007. gada 1. janvāra.

3. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša EEZ iedaļā un tā EEZ papildinājumā.

Briselē, 2007. gada 29. jūnijā

EEZ Apvienotās komitejas vārdā

priekšsēdētājs

Alan SEATTER


(1)  OV L 245, 7.9.2006., 45. lpp.

(2)  OV L 310, 9.11.2006, 15. lpp.

(3)  Konstitucionālās prasības nav norādītas.


22.11.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 304/52


EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS

Nr. 68/2007

(2007. gada 15. jūnijs),

ar ko groza EEZ līguma 31. protokolu par sadarbību īpašās jomās, kas nav saistītas ar četrām pamatbrīvībām

EEZ APVIENOTĀ KOMITEJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu, kurā grozījumi izdarīti ar Protokolu, ar kuru pielāgo Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu, turpmāk tekstā – “Līgums”, un jo īpaši tā 86. un 98. pantu,

tā kā:

(1)

Līguma 31. protokols ir grozīts ar EEZ Apvienotās komitejas 2005. gada 8. jūlija Lēmumu Nr. 107/2005 (1).

(2)

Ir lietderīgi paplašināt līgumslēdzēju pušu sadarbību, iekļaujot Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. novembra Lēmumu Nr. 1718/2006/EK par atbalsta programmas īstenošanu Eiropas audiovizuālajā nozarē (MEDIA 2007) (2), kas labots ar OV L 31, 6.2.2007., 10. lpp.

(3)

Tādēļ būtu jāgroza Līguma 31. protokols, lai šī paplašinātā sadarbība varētu sākties 2007. gada 1. janvārī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Līguma 31. protokola 9. panta 4. punktam pievieno šādu ievilkumu:

“—

32006 D 1718: Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. novembra Lēmums Nr. 1718/2006/EK par atbalsta programmas īstenošanu Eiropas audiovizuālajā nozarē (MEDIA 2007) (OV L 327, 24.11.2006., 12. lpp.), kas labots ar OV L 31, 6.2.2007., 10. lpp.”

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc pēdējā paziņojuma iesniegšanas EEZ Apvienotajai komitejai saskaņā ar Līguma 103. panta 1. punktu (3).

To piemēro no 2007. gada 1. janvāra.

3. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša EEZ iedaļā un EEZ papildinājumā.

Briselē, 2007. gada 15. jūnijā

EEZ Apvienotās komitejas vārdā

priekšsēdētājs

Alan SEATTER


(1)  OV L 306, 24.11.2005., 45. lpp.

(2)  OV L 327, 24.11.2006., 12. lpp.

(3)  Konstitucionālās prasības nav norādītas.


22.11.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 304/53


EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS

Nr. 69/2007

(2007. gada 15. jūnijs),

ar ko groza EEZ līguma 31. protokolu par sadarbību īpašās jomās, kas nav saistītas ar četrām pamatbrīvībām

EEZ APVIENOTĀ KOMITEJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu, kurā grozījumi izdarīti ar Protokolu, ar kuru pielāgo Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu, turpmāk tekstā – “Līgums”, un jo īpaši tā 86. un 98. pantu,

tā kā:

(1)

Līguma 31. protokols ir grozīts ar EEZ Apvienotās komitejas 2005. gada 8. jūlija Lēmumu Nr. 107/2005 (1).

(2)

Ir lietderīgi paplašināt līgumslēdzēju pušu sadarbību, iekļaujot Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Lēmumu Nr. 1855/2006/EK, ar ko izveido programmu “Kultūra” (2007.–2013. gadam) (2).

(3)

Tādēļ būtu jāgroza Līguma 31. protokols, lai šī paplašinātā sadarbība varētu sākties 2007. gada 1. janvārī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Līguma 31. protokola 13. panta 4. punktam pievieno šādu ievilkumu:

“—

32006 D 1855: Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Lēmums 1855/2006/EK, ar ko izveido programmu “Kultūra” (2007.–2013. gadam) (OV L 372, 27.12.2006., 1. lpp.).”

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc pēdējā paziņojuma iesniegšanas EEZ Apvienotajai komitejai saskaņā ar Līguma 103. panta 1. punktu (3).

To piemēro no 2007. gada 1. janvāra.

3. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša EEZ iedaļā un tā EEZ papildinājumā.

Briselē, 2007. gada 15. jūnijā

EEZ Apvienotās komitejas vārdā

priekšsēdētājs

Alan SEATTER


(1)  OV L 306, 24.11.2005., 45. lpp.

(2)  OV L 372, 27.12.2006., 1. lpp.

(3)  Konstitucionālās prasības nav norādītas.


22.11.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 304/54


EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS

Nr. 70/2007

(2007. gada 29. jūnijs),

ar ko groza EEZ līguma 31. protokolu par sadarbību īpašās jomās, kas nav saistītas ar četrām pamatbrīvībām

EEZ APVIENOTĀ KOMITEJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu, kurā grozījumi izdarīti ar Protokolu, ar kuru pielāgo Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu, turpmāk tekstā – “Līgums”, un jo īpaši tā 86. un 98. pantu,

tā kā:

(1)

Līguma 31. protokols ir grozīts ar EEZ Apvienotās komitejas 2005. gada 21. oktobra Lēmumu Nr. 135/2005 (1).

(2)

Ir lietderīgi paplašināt līgumslēdzēju pušu sadarbību, iekļaujot Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 24. oktobra Regulu (EK) Nr. 1692/2006, ar ko izveido otro Marco Polo programmu Kopienas finansiālās palīdzības piešķiršanai, lai uzlabotu kravu autopārvadājumu sistēmas ekoloģiskās īpašības (Marco Polo II). (2)

(3)

Tādēļ būtu jāgroza Līguma 31. protokols, lai minēto paplašināto sadarbību varētu sākt 2007. gada 1. janvārī.

(4)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1382/2003 (2003. gada 22. jūlijs) par Kopienas finansiālās palīdzības piešķiršanu, lai uzlabotu kravu pārvadājumu sistēmas ekoloģiskās īpašības (Marco Polo programma) (3), šobrīd ir iekļauta Līguma 31. protokola 3. pantā (Vide).

(5)

Pareizāk ir sniegt atsauci uz Regulu (EK) Nr. 1382/2003 sadaļā “Transports un mobilitāte”, un tādēļ Regula (EK) Nr. 1382/2003 būtu jāpārvieto uz Līguma 31. protokola 12. pantu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1.   Līguma 31. protokola 12. pantu groza šādi:

i)

tekstu 2. punktā numurē no jauna kā 4. punktu un aizstāj ar šādu tekstu:

“EBTA valstis saskaņā ar līguma 82. panta 1. punkta a) apakšpunktu finansiāli atbalsta programmas un darbības, kuras minētas 1., 2. un 3. punktā.”;

ii)

iekļauj šādus punktus:

1.“2)   EBTA valstis no 2004. gada 1. janvāra piedalās šādā programmā:

32003 R 1382: Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. jūlija Regula (EK) Nr. 1382/2003 par Kopienas finansiālās palīdzības piešķiršanu, lai uzlabotu kravu pārvadājumu sistēmas ekoloģiskās īpašības (Marco Polo programma) (OV L 196, 2.8.2003., 1. lpp.), kas grozīta ar:

32004 R 0788: Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Regula (EK) Nr. 788/2004 (OV L 138, 30.4.2004., 17. lpp.).

1.3)   EBTA valstis no 2007. gada 1. janvāra piedalās šādā programmā:

32006 R 1692: Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 24. oktobra Regula (EK) Nr. 1692/2006, ar ko izveido otro Marco Polo programmu Kopienas finansiālās palīdzības piešķiršanai, lai uzlabotu kravu autopārvadājumu sistēmas ekoloģiskās īpašības (Marco Polo II), un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1382/2003 (OV L 328, 24.11.2006., 1. lpp.), kurā labojumi izdarīti ar OV L 65, 3.3.2007., 12. lpp.”;

iii)

aiz jaunā 4. punkta iekļauj šādu punktu:

“5)   EBTA valstis ir pilntiesīgas to EK komiteju dalībnieces, kas palīdz EK Komisijai 2. un 3. punktā minēto Kopienas rīcības programmu vadībā, attīstīšanā un īstenošanā.”

2.   Tekstu 31. protokola 3. panta 7. punkta c) apakšpunktā svītro.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc pēdējā paziņojuma iesniegšanas EEZ Apvienotajai komitejai saskaņā ar Līguma 103. panta 1. punktu (4).

To piemēro no 2007. gada 1. janvāra.

3. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša EEZ iedaļā un tā EEZ papildinājumā.

Briselē, 2007. gada 29. jūnijā

EEZ Apvienotās komitejas vārdā

priekšsēdētājs

Alan SEATTER


(1)  OV L 14, 19.1.2006., 24. lpp.

(2)  OV L 328, 24.11.2006., 1. lpp.

(3)  OV L 196, 2.8.2003., 1. lpp.

(4)  Konstitucionālās prasības nav norādītas.


22.11.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 304/56


EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS

Nr. 71/2007

(2007. gada 29. jūnijs),

ar ko groza EEZ līguma 31. protokolu par sadarbību īpašās jomās, kas nav saistītas ar četrām pamatbrīvībām

EEZ APVIENOTĀ KOMITEJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu, kurā grozījumi izdarīti ar Protokolu, ar kuru pielāgo Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu, turpmāk tekstā – “Līgums”, un jo īpaši tā 86. un 98. pantu,

tā kā:

(1)

Līguma 31. protokols ir grozīts ar EEZ Apvienotās komitejas 2006. gada 2. jūnija Lēmumu Nr. 74/2006 (1).

(2)

Ir lietderīgi turpināt līgumslēdzēju pušu sadarbību iekšējā tirgus īstenošanā un attīstīšanā.

(3)

Tādēļ, lai šī sadarbība varētu turpināties pēc 2006. gada 31. decembra, ir jāgroza Līguma 31. protokols,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Līguma 31. protokola 7. pantu groza šādi.

1)

Vārdus “2004., 2005. un 2006. gads” 6. punktā aizstāj ar vārdiem “2004., 2005., 2006. un 2007. gads”.

2)

Vārdus “2006. gads” 7. punktā aizstāj ar vārdiem “2006. un 2007. gads”.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc pēdējā paziņojuma iesniegšanas EEZ Apvienotajai komitejai saskaņā ar Līguma 103. panta 1. punktu (2).

To piemēro no 2007. gada 1. janvāra.

3. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša EEZ iedaļā un tā EEZ pielikumā.

Briselē, 2007. gada 29. jūnijā

EEZ Apvienotās komitejas vārdā

priekšsēdētājs

Alan SEATTER


(1)  OV L 245, 7.9.2006., 45. lpp.

(2)  Nav norādītas konstitucionālās prasības.