ISSN 1725-5112

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 299

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

50. sējums
2007. gada 16. novembris


Saturs

 

I   Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Padomes Regula (EK) Nr. 1234/2007 (2007. gada 22. oktobris), ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula)

1

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

REGULAS

16.11.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 299/1


PADOMES REGULA (EK) Nr. 1234/2007

(2007. gada 22. oktobris),

ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (“Vienotā TKO regula”)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 36. un 37. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

tā kā:

(1)

Lauksaimniecības produktu kopējā tirgus darbībai un attīstībai būtu jānotiek līdztekus kopējās lauksaimniecības politikas (turpmāk – “KLP”) izstrādei, un tai jo īpaši būtu jāietver lauksaimniecības tirgu kopīga organizācija turpmāk – “TKO”), kas saskaņā ar Līguma 34. pantu atkarībā no produkta var izpausties dažādi.

(2)

Kopš KLP ieviešanas Padome ir pieņēmusi 21 TKO katram produktam vai produktu grupai, un katru no šīm TKO reglamentē atsevišķa Padomes pamatregula:

Padomes Regula (EEK) Nr. 234/68 (1968. gada 27. februāris) par veģetējošu koku un citu augu, sīpolu, sakņu un tamlīdzīgi, grieztu ziedu un dekoratīvo zaļumu tirgus kopīgās organizācijas izveidi (2),

Padomes Regula (EEK) Nr. 827/68 (1968. gada 28. jūnijs) par tirgus kopējo organizāciju dažiem produktiem, kas uzskaitīti Līguma II pielikumā (3),

Padomes Regula (EEK) Nr. 2759/75 (1975. gada 29. oktobris) par cūkgaļas tirgus kopējo organizāciju (4),

Padomes Regula (EEK) Nr. 2771/75 (1975. gada 29. oktobris) par olu tirgus kopīgo organizāciju (5),

Padomes Regula (EEK) Nr. 2777/75 (1975. gada 29. oktobris) par mājputnu gaļas tirgus kopīgo organizāciju (6),

Padomes Regula (EEK) Nr. 2075/92 (1992. gada 30. jūnijs) par jēltabakas tirgus kopīgo organizāciju (7),

Padomes Regula (EK) Nr. 404/93 (1993. gada 13. februāris) par banānu tirgus kopīgo organizāciju (8),

Padomes Regula (EK) Nr. 2200/96 (1996. gada 28. oktobris) par augļu un dārzeņu tirgus kopējo organizāciju (9),

Padomes Regula (EK) Nr. 2201/96 (1996. gada 28. oktobris) par augļu un dārzeņu pārstrādes produktu tirgus kopīgo organizāciju (10),

Padomes Regula (EK) Nr. 1254/1999 (1999. gada 17. maijs) par liellopu un teļa gaļas tirgus kopīgo organizāciju (11),

Padomes Regula (EK) Nr. 1255/1999 (1999. gada 17. maijs) par piena un piena produktu tirgus kopīgo organizāciju (12),

Padomes Regula (EK) Nr. 1493/1999 (1999. gada 17. maijs) par vīna tirgus kopīgo organizāciju (13),

Padomes Regula (EK) Nr. 1673/2000 (2000. gada 27. jūlijs) par šķiedras linu un kaņepju tirgu kopējo organizāciju (14),

Padomes Regula (EK) Nr. 2529/2001 (2001. gada 19. decembris) par aitu un kazu gaļas tirgus kopīgo organizāciju (15),

Padomes Regula (EK) Nr. 1784/2003 (2003. gada 29. septembris) par labības tirgus kopīgo organizāciju (16),

Padomes Regula (EK) Nr. 1785/2003 (2003. gada 29. septembris) par rīsu tirgus kopīgo organizāciju (17),

Padomes Regula (EK) Nr. 1786/2003 (2003. gada 29. septembris) par žāvētās rupjās lopbarības tirgus kopīgo organizāciju (18),

Padomes Regula (EK) Nr. 865/2004 (2004. gada 29. aprīlis), kas attiecas uz olīveļļas un galda olīvu tirgus kopīgo organizāciju (19),

Padomes Regula (EK) Nr. 1947/2005 (2005. gada 23. novembris) par sēklu tirgus kopīgo organizāciju (20),

Padomes Regula (EK) Nr. 1952/2005 (2005. gada 23. novembris) par apiņu tirgu kopīgo organizāciju (21),

Padomes Regula (EK) Nr. 318/2006 (2006. gada 20. februāris) par cukura tirgu kopīgu organizāciju (22).

(3)

Turklāt Padome ir pieņēmusi trīs regulas ar īpašiem noteikumiem konkrētiem produktiem, tomēr neizveidojot šiem produktiem TKO:

Padomes Regula (EK) Nr. 670/2003 (2003. gada 8. aprīlis), ar ko nosaka īpašus pasākumus attiecībā uz lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirta tirgu (23),

Padomes Regula (EK) Nr. 797/2004 (2004. gada 26. aprīlis) par pasākumiem, lai uzlabotu biškopības produktu ražošanas un tirdzniecības vispārējos nosacījumus (24),

Padomes Regula (EK) Nr. 1544/2006 (2006. gada 5. oktobris), kas nosaka īpašus pasākumus, lai veicinātu zīdtārpiņu audzēšanu (25).

(4)

Iepriekšminētajām regulām (turpmāk – “pamatregulas”) bieži pievieno sekundāru Padomes regulu kopumu. Vairākumam pamatregulu ir vienāda struktūra un daudzi kopīgi noteikumi. Īpaši tas attiecas uz tirdzniecības noteikumiem ar trešām valstīm un vispārīgiem noteikumiem, bet daļēji arī uz iekšējā tirgus noteikumiem. Pamatregulās bieži ir dažādi risinājumi identiskām vai līdzīgām problēmām.

(5)

Kopiena jau kādu laiku strādā pie KLP normatīvās vides vienkāršošanas. Pieņemot Padomes Regulu (EK) Nr. 1782/2003 (2003. gada 29. septembris), ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem (26), attiecīgi ir izveidota horizontāla normatīva sistēma visiem tiešajiem maksājumiem, kura atbalsta sistēmu virkni apvieno vienotā maksājumu shēmā. Šāda pieeja būtu jāpiemēro arī pamatregulām. Šajā sakarā regulu noteikumi būtu jāapvieno vienotā normatīvā sistēmā, un nozaru pieeja būtu jāaizstāj ar horizontālu pieeju, kur tas ir iespējams.

(6)

Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, pamatregulas būtu jāatceļ un jāaizstāj ar vienu vienotu regulu.

(7)

Vienkāršošanai nevajadzētu likt apšaubīt politikas lēmumus, kas gadu gaitā ir pieņemti KLP. Tādēļ šīs regulas izveidei pārsvarā vajadzētu būt tehniskas vienkāršošanas darbam. Tādējādi tai nevajadzētu ne atcelt, ne grozīt spēkā esošos instrumentus, ja vien tie nav novecojuši, kļuvuši lieki vai pēc būtības nevar tikt izskatīti Padomes līmenī, tāpat kā tai nevajadzētu paredzēt jaunus instrumentus vai pasākumus.

(8)

Attiecīgi šai regulai nevajadzētu ietvert tās TKO daļas, uz kurām attiecas politikas reformas. Tas attiecas uz gandrīz visām daļām augļu un dārzeņu, augļu un dārzeņu pārstrādes produktu un vīna nozarēs. Tādēļ attiecīgo Regulu (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96 un (EK) Nr. 1493/1999 noteikumi būtu jāiekļauj šajā regulā vienīgi tiktāl, ciktāl uz pašiem šiem noteikumiem neattiecas politikas pārskatīšana. Tomēr šo TKO pamatnoteikumi būtu jāiekļauj, tiklīdz ir veiktas attiecīgās reformas.

(9)

Ar labības, rīsu, cukura, žāvētās rupjās lopbarības, sēklu, olīveļļas un galda olīvu, šķiedras linu un kaņepju, banānu, piena un piena produktu un zīdtārpiņu TKO ir paredzēti tirdzniecības gadi, kas galvenokārt pielāgoti šo produktu bioloģiskās ražošanas cikliem. Minētajās nozarēs noteiktie tirdzniecības gadi tādēļ būtu jāiekļauj šajā regulā.

(10)

Lai stabilizētu tirgus un nodrošinātu pietiekami augstu dzīves līmeni lauku iedzīvotājiem, paralēli tiešā atbalsta shēmu ieviešanai ir izveidota diferencēta cenu atbalsta sistēma dažādām nozarēm, ņemot vērā, no vienas puses, dažādas vajadzības katrā nozarē un, no otras puses, dažādu nozaru savstarpējo atkarību. Šo pasākumu veids ir valsts intervence vai atbalsta maksājumi labības, rīsu, cukura, olīveļļas un galda olīvu, liellopu un teļa gaļas, piena un piena produktu, cūkgaļas un aitu un kazu gaļas nozaru produktu uzglabāšanai privātās noliktavās. Tādēļ, ņemot vērā šīs regulas mērķus, jāsaglabā cenu atbalsta pasākumi, ja tādi ir paredzēti instrumentos, kā tie izveidoti agrāk, neveicot būtiskas pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo normatīvo stāvokli.

(11)

Skaidrības un pārredzamības labad šo pasākumu noteikumiem būtu jāatbilst kopējai struktūrai, līdztekus saglabājot katras nozares politiku. Šādā nolūkā ir lietderīgi nošķirt salīdzināmās cenas un intervences cenas.

(12)

Labības, liellopu un teļa gaļas un piena un piena produktu TKO bija paredzēti noteikumi, saskaņā ar kuriem Padome saskaņā ar Līguma 37. panta 2. punktā noteikto procedūru var mainīt cenu līmeņus. Ņemot vērā cenu sistēmu jutīgumu, būtu skaidri jānosaka, ka iespēja saskaņā ar 37. panta 2. punktu mainīt cenu līmeņus pastāv attiecībā uz visām nozarēm, uz ko attiecas šī regula.

(13)

Turklāt cukura TKO paredzēja iespēju pārskatīt cukura standarta kvalitāti, kā tā turpmāk definēta Regulā (EK) Nr. 318/2006, lai jo īpaši ņemtu vērā tirdzniecības prasības un tehniskās analīzes attīstību. Tādēļ minētajā regulā bija paredzētas Komisijas tiesības grozīt attiecīgo pielikumu. Jo īpaši vajadzētu saglabāt šo iespēju, lai Komisija vajadzības gadījumā varētu ātri rīkoties.

(14)

Lai nodrošinātu uzticamu informāciju par Kopienas tirgus cenām cukuram, šajā regulā būtu jāiekļauj cukura TKO paredzētā cenu paziņošanas sistēma, pamatojoties uz kuru būtu jānosaka baltā cukura tirgus cenas līmenis.

(15)

Lai izvairītos no labības, rīsu, sviesta un sausā vājpiena intervences sistēmas izveidošanās par noietu, būtu jāsaglabā iespēja sākt valsts intervenci tikai dažos gada laikposmos. Attiecībā uz liellopu un teļa gaļas produktiem, cūkgaļu un sviestu valsts intervences sākumam un beigām vajadzētu būt atkarīgām no tirgus cenu līmeņiem attiecīgajā laikposmā. Attiecībā uz kukurūzu, rīsiem un cukuru būtu jāsaglabā iepirkuma daudzumu ierobežojumi attiecībā uz iepirkšanu valsts intervencē. Attiecībā uz sviestu un sauso vājpienu ir jāsaglabā Komisijas pilnvaras pārtraukt parasto iepirkšanu, ja ir sasniegts konkrēts daudzums, vai to aizstāt ar iepirkšanu konkursa kārtībā.

(16)

Iepirkšanas cena valsts intervencē labības, rīsu un liellopu un teļa gaļas TKO agrāk bija pazemināta un noteikta līdz ar tiešā atbalsta shēmu ieviešanu šajās nozarēs. Tādējādi atbalsts saskaņā ar šīm shēmām, no vienas puses, un intervences cenas, no otras puses, ir tieši saistīti. Piena un piena produktu nozares produktiem minētais cenas līmenis bija noteikts, lai veicinātu attiecīgo produktu patēriņu un uzlabotu to konkurētspēju. Rīsu un cukura nozarē cenas bija noteiktas, lai veicinātu tirgus stabilitāti gadījumos, ja tirgus cena konkrētā tirdzniecības gadā nokrīt zem noteiktās salīdzināmās cenas nākamajm tirdzniecības gadam. Šie Padomes politikas lēmumi joprojām ir spēkā.

(17)

Tāpat kā ar iepriekšējām TKO ar šo regulu būtu jānodrošina iespēja laist apgrozībā produktus, kas iepirkti valsts intervencē. Veicot šos pasākumus, būtu jāizvairās no tirgus traucējumiem un jānodrošina vienāda pieeja precēm un vienādi noteikumi pircējiem.

(18)

Dažādu lauksaimniecības produktu intervences krājumu dēļ Kopienai ir pieejami līdzekļi, lai sniegtu ievērojamu palīdzību vistrūcīgākajiem cilvēkiem Kopienā. Kopienas interesēs ir ilgstoši izmantot šo iespēju, kamēr, veicot attiecīgus pasākumus, šīs rezerves ir samazinātas līdz parastam līmenim. Ņemot vērā šos apsvērumus, līdz šim Padomes Regulā (EEK) Nr. 3730/87 (1987. gada 10. decembris), ar ko nosaka vispārīgus noteikumus pārtikas piegādei no intervences uzkrājumiem izraudzītām organizācijām izdalīšanai Kopienas vistrūcīgākajām personām (27), ir paredzēts, ka labdarības organizācijas izdala pārtiku. Šis svarīgais sociālais pasākums, kas var ļoti palīdzēt visnelabvēlīgākajā stāvoklī esošajām personām, būtu jāsaglabā un jāiekļauj šajā regulā.

(19)

Lai palīdzētu līdzsvarot piena tirgu un stabilizēt tirgus cenas, piena un piena produktu TKO ir paredzēts atbalsts par krējuma, dažu sviesta produktu un dažu siera produktu uzglabāšanu privātās noliktavās. Turklāt Komisijai ir piešķirtas pilnvaras pieņemt lēmumu par atbalsta piešķiršanu citu konkrētu siera produktu, kā arī baltā cukura, dažu olīveļļas veidu un dažu liellopu un teļa gaļas produktu, sausā vājpiena, cūkgaļas un aitu un kazu gaļas uzglabāšanai privātās noliktavās. Ņemot vērā šīs regulas mērķi, šie pasākumi būtu jāsaglabā.

(20)

Padomes Regulā (EK) Nr. 1183/2006 (2006. gada 24. jūlijs) par Kopienas skalu pieaugušu liellopu liemeņu klasificēšanai (28), Padomes Regulā (EEK) Nr. 1186/90 (1990. gada 7. maijs), ar ko paplašina darbības jomu Kopienas skalai, kas paredzēta pieaugušu liellopu liemeņu klasificēšanai (29), Padomes Regulā (EEK) Nr. 3220/84 (1984. gada 13. novembris), ar ko nosaka Kopienas mērogu cūku liemeņu klasificēšanai (30), un Padomes Regulā (EK) Nr. 2137/92 (1992. gada 23. jūlijs), ar ko paredz Kopienas klasifikācijas tabulu aitu liemeņiem un Kopienas standarta kvalitāti svaigiem vai dzesinātiem aitu liemeņiem (31), ir noteiktas Kopienas skalas liemeņu klasifikācijai liellopu un teļa gaļas, cūkgaļas un aitu un kazu gaļas nozarē. Šīs shēmas ir būtiskas cenu reģistrēšanā un intervences pasākumu piemērošanā šajās nozarēs. Turklāt to mērķis ir uzlabot tirgus pārskatāmību. Šādas liemeņu klasifikācijas shēmas būtu jāsaglabā. Tādēļ ir lietderīgi to būtiskos elementus iekļaut šajā regulā, vienlaikus piešķirot Komisija pilnvaras ar īstenošanas noteikumiem reglamentēt dažus tehniska rakstura jautājumus.

(21)

Brīvās aprites ierobežojumi, ko rada tādu pasākumu piemērošana, kuru mērķis ir novērst dzīvnieku slimību izplatīšanos, var izraisīt sarežģījumus dažu produktu tirgū vienā vai vairākās dalībvalstīs. Pieredze rāda, ka nopietnus tirgus traucējumus, piemēram, ievērojamu patēriņa vai cenu samazināšanos, var izraisīt patērētāju uzticības zaudēšana sabiedrības veselības un dzīvnieku veselības draudu dēļ.

(22)

Tie ārkārtas tirgus atbalsta pasākumi, lai izvairītos no šādām situācijām, kas ir paredzēti liellopu un teļa gaļas, piena un piena produktu, cūkgaļas, aitu un kazu gaļas, olu un mājputnu gaļas attiecīgajās TKO, tādējādi būtu jāiekļauj šajā regulā ar tiem pašiem nosacījumiem, ar kādiem tie līdz šim piemēroti. Šādi ārkārtas atbalsta pasākumi būtu jāveic Komisijai, un tiem vajadzētu būt tieši saistītiem ar veselības un veterināriem pasākumiem, kas pieņemti, lai apkarotu slimības izplatīšanos, vai jāizriet no šādiem pasākumiem. Tie būtu jāveic pēc dalībvalstu pieprasījuma, lai izvairītos no ievērojamiem traucējumiem attiecīgajos tirgos.

(23)

Šajā regulā būtu jāsaglabā iespēja Komisijai pieņemt īpašus intervences pasākumus, ja tas ir nepieciešams, lai efektīvi un lietišķi reaģētu uz tirgus traucējumu draudiem labības nozarē un lai izvairītos no liela mēroga valsts intervences piemērošanas rīsu nozarē dažos Kopienas reģionos, vai lai kompensētu nelobīto rīsu iztrūkumu pēc dabas katastrofām, kā tas ir attiecīgi paredzēts labības un rīsu TKO.

(24)

Lai nodrošinātu pietiekami augstu dzīves līmeni Kopienas cukurbiešu un cukurniedru audzētājiem, būtu jānosaka minimālā kvotas cukurbiešu cena atbilstīgi standarta kvalitātei, kas vēl būtu jādefinē.

(25)

Lai nodrošinātu cukura ražošanas uzņēmumu un cukurbiešu audzētāju tiesību un pienākumu taisnīgu līdzsvaru, ir vajadzīgi īpaši instrumenti. Tādēļ būtu jāsaglabā standarta noteikumi, ar ko reglamentē starpnozaru nolīgumus un kas līdz šim bija iekļauti cukura TKO.

(26)

Dabas apstākļu, ekonomisko un tehnisko apstākļu dažādība apgrūtina vienotu noteikumu piemērošanu cukurbiešu iepirkšanai viscaur Kopienā. Jau patlaban pastāv nozares nolīgumi starp cukurbiešu audzētāju asociācijām un cukura ražošanas uzņēmumiem. Tādējādi ar vispārīgajiem noteikumiem būtu jānosaka vienīgi minimālās garantijas, kas nepieciešamas gan cukurbiešu audzētājiem, gan cukura ražotājiem, lai nodrošinātu cukura tirgus vienmērīgu darbību, un jāparedz iespēja nozares nolīgumos atkāpties no dažiem šiem noteikumiem. Sīkāk izstrādāti noteikumi iepriekš bija paredzēti cukura TKO Regulas (EK) Nr. 318/2006 II pielikumā. Ņemot vērā minēto noteikumu ļoti tehnisko raksturu, ir lietderīgāk šos jautājumus risināt Komisijas līmenī.

(27)

Saskaņā ar cukura TKO paredzētā ražošanas nodeva, lai palīdzētu segt izdevumus, kas rodas saistībā ar minēto TKO, būtu jāiekļauj šajā regulā.

(28)

Lai saglabātu cukura tirgu strukturālo līdzsvaru cenu līmenī, kas maz atšķiras no salīdzināmās cenas, būtu jāsaglabā iespēja Komisijai pieņemt lēmumu par cukura izņemšanu no tirgus uz tik ilgu laiku, kamēr tirgus atkal ir līdzsvarā.

(29)

Dzīvu augu, liellopu un teļa gaļas, cūkgaļas, aitu un kazu gaļas, olu un mājputnu gaļas TKO bija paredzēta iespēja pieņemt attiecīgus pasākumus, lai atvieglotu piedāvājuma pielāgošanu tirgus prasībām. Šie pasākumi var palīdzēt stabilizēt tirgus un nodrošināt pietiekami augstu dzīves līmeni attiecīgajā nozarē nodarbinātajiem lauku iedzīvotājiem. Ņemot vērā šīs regulas mērķus, šāda iespēja būtu jāsaglabā. Saskaņā ar minētajiem noteikumiem Padome var pieņemt vispārīgus noteikumus par šādiem pasākumiem atbilstīgi Līguma 37. pantā paredzētajai procedūrai. Šādu pasākumu mērķi ir skaidri ierobežoti un ierobežo to pasākumu būtību, ko var pieņemt. Tādēļ Padomei šajās nozarēs nav jāpieņem papildu vispārīgi noteikumi, un šāda iespēja vairs nebūtu jāparedz.

(30)

Cukura un piena un piena produktu nozarē kvantitatīvie ražošanas ierobežojumi, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 318/2006 un Padomes Regulā (EK) Nr. 1788/2003 (2003. gada 29. septembris), ar ko nosaka maksājumu piena un piena produktu nozarē (32), daudzus gadus ir bijuši būtiski tirgus politikas instrumenti. Joprojām pastāv iemesli, kas reiz Kopienai lika pieņemt ražošanas kvotu sistēmu abās šajās nozarēs.

(31)

Kaut arī cukura kvotu sistēma bija paredzēta cukura TKO, atbilstīgā sistēma piena nozarē līdz šim ir reglamentēta ar tiesību aktu, kas nav daļa no piena un piena produktu TKO, proti, Regulu (EK) Nr. 1788/2003. Ņemot vērā šo shēmu būtisko nozīmi un šīs regulas mērķus, ir lietderīgi šajā regulā iekļaut attiecīgos noteikumus abām nozarēm, neizdarot būtiskas izmaiņas shēmās un to darbības veidā salīdzinājumā ar iepriekšējo normatīvo stāvokli.

(32)

Cukura kvotu shēmai saskaņā ar šo regulu tādējādi būtu jāatbilst Regulas (EK) Nr. 318/2006 izklāstītajai kārtībai, un jo īpaši būtu jāsaglabā kvotu normatīvais statuss, ciktāl saskaņā ar Eiropas Kopienu Tiesas judikatūru kvotu sistēma veido cukura tirgus regulēšanas mehānismu, lai nodrošinātu sabiedrības interesēs esošu mērķu sasniegšanu.

(33)

Tādēļ šai regulai būtu arī jānodrošina, lai Komisija būtu tiesīga koriģēt kvotas līdz ilgtspējīgam līmenim pēc tam, kad 2010. gadā beigsies restrukturizācijas fonds, kas izveidots ar Padomes Regulu (EK) Nr. 320/2006 (2006. gada 20. februāris), ar ko nosaka pagaidu shēmu cukura rūpniecības restrukturizācijai Kopienā (33).

(34)

Ņemot vērā vajadzību pēc zināma elastīguma valsts līmenī attiecībā uz strukturāliem pielāgojumiem pārstrādes rūpniecībā un cukurbiešu un cukurniedru audzēšanā laikposmā, kurā tiks piemērotas kvotas, būtu jāsaglabā iespēja dalībvalstīm noteiktās robežās mainīt uzņēmumiem piešķirtās kvotas, tomēr neierobežojot restrukturizācijas fonda kā instrumenta darbību.

(35)

Cukura TKO paredzēja, ka, lai izvairītos no tā, ka cukura pārpalikums izkropļo cukura tirgu, Komisijai vajadzētu būt iespējai saskaņā ar konkrētiem kritērijiem paredzēt cukura, izoglikozes un inulīna sīrupa pārpalikumu pārnešanu uz nākamo tirdzniecības gadu, tos uzskatot par nākamā tirdzniecības gada kvotas ražošanu. Turklāt, ja attiecībā uz noteiktiem daudzumiem netiek izpildīti spēkā esošie nosacījumi, minētā TKO paredzēja arī pārpalikuma nodevu, lai novērstu šādu daudzumu uzkrāšanos, kas varētu apdraudēt tirgus situāciju. Minētie noteikumi būtu jāsaglabā.

(36)

Joprojām ir spēkā piena kvotu sistēmas galvenais mērķis, proti, samazināt piedāvājuma un pieprasījuma nelīdzsvarotību attiecīgā tirgū un šā iemesla dēļ radušos struktūrpārpalikumus, tādējādi panākot lielāku tirgus līdzsvaru. Tādēļ būtu jāturpina piemērot nodevu piena daudzumam, kas savākts vai pārdots tiešajam patēriņam un pārsniedz noteiktu garantijas robežlielumu. Saskaņā ar šīs regulas mērķi zināmā mērā ir vajadzība jo īpaši saskaņot terminoloģiju cukura shēmā un piena kvotu shēmā, vienlaikus pilnībā saglabājot to normatīvo statusu. Tādēļ šķiet lietderīgi saskaņot terminoloģiju piena nozarē ar terminoloģiju cukura nozarē. Tādēļ termini “valsts references daudzums” un “individuālais references daudzums” Regulā (EK) Nr. 1788/2003 būtu jāaizstāj ar terminiem “valsts kvota” un “individuālā kvota”, saglabājot tiesisko jēdzienu, ko tie definē.

(37)

Pēc būtības piena kvotu shēma šajā regulā būtu jāveido saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1788/2003. Jo īpaši būtu jāsaglabā nošķīrums starp piegādi un tiešo tirdzniecību, un shēma būtu jāpiemēro, pamatojoties uz individuālo reprezentatīvu tauku saturu un attiecīgās valsts salīdzināmo tauku saturu. Lauksaimniekiem konkrētos apstākļos vajadzētu būt tiesīgiem uz laiku nodot savu individuālo kvotu. Turklāt būtu jāsaglabā princips, ka, pārdodot, iznomājot vai nododot mantojumā zemnieku saimniecību, attiecīgā kvota tiek nodota pircējam, nomniekam vai mantiniekam kopā ar attiecīgo zemi, vienlaikus saglabājot izņēmumus no principa, ka kvotas ir piesaistītas saimniecībām, lai turpinātu piena ražošanas pārstrukturēšanu un uzlabotu vidi. Saskaņā ar kvotu nodošanas dažādajiem veidiem un izmantojot objektīvus kritērijus, būtu jāsaglabā arī noteikumi, kas ļauj dalībvalstīm daļu nodotā daudzuma ieskaitīt valsts rezervē.

(38)

Papildu nodeva būtu jānosaka preventīvā līmenī, un dalībvalstīm tā būtu jāmaksā, tiklīdz tiek pārsniegta valsts kvota. Tādā gadījumā dalībvalstij būtu jāsadala maksājums starp ražotājiem, kas saistīti ar robežlieluma pārsniegšanu. Minētajiem ražotājiem vajadzētu būt atbildīgiem dalībvalstij par savas iemaksas veikšanu aprēķinātajai papildu nodevai sakarā ar to, ka viņi pārsnieguši savu pieejamo kvotu. Dalībvalstīm būtu jāmaksā Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondam (ELGF) nodeva atbilstīgi attiecīgas valsts kvotas pārsniegumam, kas samazināts par 1 % pēc vienotas likmes, lai ņemtu vērā bankrota gadījumus vai dažu ražotāju pilnīgu nespēju veikt savu iemaksu attiecīgās nodevas maksājumā.

(39)

Padomes Regulā Nr. 1290/2005 (2005. gada 21. jūnijs) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (34) ieņēmumi no papildu nodevām piena nozarē ir noteikti par “piešķirtiem ieņēmumiem”, kas jāpārskaita Kopienas budžetā un atkārtotas izmantošanas gadījumā jāizmanto vienīgi ELGF vai Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) izdevumu finansēšanai. Tādējādi Regulas (EK) Nr. 1788/2003 22. pants, saskaņā ar ko nodevu ieņēmumus uzskata par intervenci lauksaimniecības tirgu stabilizēšanai un piemēro piena nozarē radušos izdevumu finansēšanai, ir novecojis un nebūtu jāiekļauj šajā regulā.

(40)

Dažādās TKO ir paredzētas atšķirīgas atbalsta shēmas.

(41)

Žāvētās rupjās lopbarības un šķiedras linu un kaņepju TKO paredzēja atbalstu pārstrādei šajās nozarēs, lai pārvaldītu iekšējo tirgu šajās nozarēs. Šie noteikumi būtu jāsaglabā.

(42)

Ņemot vērā labības un kartupeļu cietes tirgus īpašo situāciju, labības TKO ir ietverti noteikumi, kas paredzēja piešķirt ražošanas kompensāciju, ja ir pierādīta tās nepieciešamība. Ražošanas kompensācijai pēc būtības vajadzētu būt tādai, lai attiecīgajā ražošanas nozarē izmantotos pamatproduktus varētu tai darīt pieejamus par cenām, kas ir zemākas par cenu, kura izriet no parasto cenu piemērošanas. Ar cukura TKO izveidoja iespēju piešķirt ražošanas kompensāciju, ja dažu rūpniecisku, ķīmisku vai farmaceitisku produktu ražošanā rodas vajadzība ieviest pasākumus, lai darītu pieejamus dažus cukura produktus. Šie noteikumi būtu jāsaglabā.

(43)

Lai palīdzētu līdzsvarot piena tirgu un stabilizēt piena un piena produktu tirgus cenas, ir vajadzīgi pasākumi piena produktu realizācijas iespējas palielināšanai. Tādēļ piena un piena produktu TKO bija paredzēts piešķirt atbalstu dažu piena produktu tirdzniecībai, lai veicinātu īpašu lietošanu un galamērķus. Turklāt minētajā TKO bija paredzēts, ka Kopienai būtu daļēji jāsedz izdevumi piena piegādei skolēniem skolās, lai rosinātu jaunatni dzert pienu. Šie noteikumi būtu jāsaglabā.

(44)

Kopienas līdzekļi – proti, tiešā atbalsta procentuālā daļa, ko dalībvalstis var ieturēt saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 110.i panta 4. punktu – ir vajadzīgi, lai mudinātu apstiprinātas tirgus dalībnieku organizācijas izveidot darba programmas olīveļļas un galda olīvu ražošanas kvalitātes uzlabošanai. Šajā sakarā olīveļļas un galda olīvu KTO bija paredzēts piešķirt Kopienas atbalstu atbilstīgi attiecīgās darba programmas darbību prioritātēm. Šie noteikumi būtu jāsaglabā.

(45)

Ar Regulu (EEK) Nr. 2075/92 ir izveidots Kopienas Tabakas fonds, kuru finansē ar dažiem atskaitījumiem no atbalsta shēmām šajā nozarē, lai minētajā nozarē veiktu dažādus pasākumus. 2007. gads ir pēdējais gads, kad Kopienas Tabakas fondam tiks darīti pieejami Regulas (EK) Nr. 1782/2003 IV sadaļas 10.c nodaļā paredzētie atbalsta shēmas atskaitījumi. Lai gan fonda finansēšana beigsies pirms šīs regulas stāšanās spēkā, tomēr Regulas (EEK) Nr. 2075/92 13. pants būtu jāsaglabā kā Kopienas Tabakas fonda finansēto daudzgadīgo programmu juridiskais pamats.

(46)

Biškopību kā lauksaimniecības nozari raksturo ražošanas apstākļu un ražu dažādība, kā arī uzņēmēju izkliedētība un dažādība gan ražošanas, gan tirdzniecības posmā. Turklāt, ņemot vērā varroatozes izplatīšanos vairākās dalībvalstīs pēdējos gados un problēmas, ko šī slimība rada medus ražošanā, joprojām vajadzīga Kopienas rīcība, jo varroatozi nevar pilnībā apkarot un tā jāārstē ar apstiprinātiem produktiem. Ņemot vērā šos apstākļus un lai uzlabotu biškopības produktu ražošanu un tirdzniecību Kopienā, reizi trīs gados būtu jāizstrādā valstu programmas, kas ietver tehnisko palīdzību, varroatozes kontroli, ceļojošās dravniecības racionalizāciju, stropos esošā bišu skaita atjaunināšanas pārvaldību Kopienā un sadarbību pētniecības programmās par biškopību un biškopības produktiem, lai uzlabotu vispārējos biškopības produktu ražošanas un tirdzniecības apstākļus. Šīs valstu programmas daļēji būtu jāfinansē Kopienai.

(47)

Regula (EK) Nr. 1544/2006 aizstāja visas valstu palīdzības ar Kopienas atbalsta shēmu zīdtārpiņu audzēšanai noteiktas summas veidā par izmantoto zīdtārpiņu oliņu kastīti.

(48)

Tā kā joprojām pastāv politikas apsvērumi, kuru dēļ tika ieviestas iepriekšminētās atbalsta shēmas attiecībā uz biškopību un zīdtārpiņu audzēšanu, minētās atbalsta shēmas būtu jāiekļauj šajā regulā.

(49)

Standartu piemērošana lauksaimniecības produktu tirdzniecībā var palīdzēt uzlabot šo produktu ražošanas un tirdzniecības ekonomiskos apstākļus, kā arī produktu kvalitāti. Tādējādi šo standartu piemērošana ir ražotāju, tirgotāju un patērētāju interesēs. Attiecīgi banānu, olīveļļas un galda olīvu, dzīvu augu, olu un mājputnu gaļas TKO tika izveidoti tirdzniecības standarti, jo īpaši attiecībā uz kvalitāti, šķirošanu, svaru, izmēriem, iepakojumu, uzglabāšanu, transportu, noformējumu, izcelsmi un marķējumu. Ir lietderīgi šo pieeju saglabāt šajā regulā.

(50)

Saskaņā ar olīveļļas un galda olīvu un banānu TKO līdz šim Komisijai ir uzticētas pilnvaras pieņemt tirdzniecības standartu noteikumus. Ņemot vērā noteikumu tehnisko raksturu un nepieciešamību pastāvīgi uzlabot to efektivitāti un to pielāgot tirdzniecības prakses attīstībai, ir lietderīgi šo pieeju attiecināt arī uz dzīvu augu nozarēm, precizējot kritērijus, kas Komisijai jāņem vērā attiecīgo noteikumu izveidē. Turklāt iespējams, ka būs jāpieņem īpaši pasākumi, jo īpaši jaunākās analīzes metodes un citi pasākumi attiecīgo standartu īpašību noteikšanai, lai izvairītos no nelikumībām attiecībā uz pircējiem piedāvāto produktu kvalitāti un autentiskumu un no nopietniem tirgus traucējumiem, ko šādas nelikumības var izraisīt.

(51)

Ir izveidoti vairāki juridiski instrumenti piena un piena produktu un tauku produktu tirdzniecības un nosaukumu reglamentēšanai. To mērķis ir, no vienas puses, uzlabot piena un piena produktu pozīciju tirgū un, no otras puses, nodrošināt godīgu konkurenci starp piena izcelsmes un citas izcelsmes ziežamajiem taukiem, kā rezultātā ieguvēji būtu gan ražotāji, gan patērētāji. To noteikumu mērķis, kuri ietverti Padomes Regulā (EEK) Nr. 1898/87 (1987. gada 2. jūlijs) par to nosaukumu aizsardzību, kurus izmanto piena un piena produktu tirdzniecībā (35), ir aizsargāt patērētāju un izveidot konkurences apstākļus starp piena produktiem un konkurējošiem produktiem, lai izvairītos no izkropļojumiem produktu nosaukumu, marķējuma un reklāmas jomā. Padomes Regulā (EK) Nr. 2597/97 (1997. gada 18. decembris), ar ko paredz papildu noteikumus piena un piena produktu tirgus kopīgajai organizācijai attiecībā uz dzeramo pienu (36), ir paredzēti noteikumi, kuru mērķis ir garantēt augstu kvalitāti dzeramajam pienam un produktiem, kas atbilst patērētāju vajadzībām un vēlmēm, tādējādi stabilizējot attiecīgo tirgu un nodrošinot patērētājam augstas kvalitātes dzeramo pienu. Padomes Regulā (EK) Nr. 2991/94 (1994. gada 5. decembris), ar ko nosaka standartus ziežamajiem taukiem (37), ir paredzēti tirdzniecības standarti attiecīgajiem piena produktiem un produktiem, kuri nav piena produkti, un skaidra klasifikācija kopā ar noteikumiem par nosaukumiem. Atbilstīgi šīs regulas mērķiem šie noteikumi būtu jāsaglabā.

(52)

Attiecībā uz olu un mājputnu gaļas nozari ir spēkā noteikumi saistībā ar tirdzniecības standartiem un – dažos gadījumos – ar ražošanu. Šie noteikumi ir iekļauti Padomes Regulā (EK) Nr. 1028/2006 (2006. gada 19. jūnijs) par olu tirdzniecības standartiem (38), Padomes Regulā (EEK) Nr. 1906/90 (1990. gada 26. jūnijs) par dažiem standartiem tirdzniecībā ar mājputnu gaļu (39) un Padomes Regulā (EEK) Nr. 2782/75 (1975. gada 29. oktobris) par inkubējamo olu un mājputnu cāļu ražošanu un tirdzniecību (40). Minēto regulu būtiskie noteikumi būtu jāiekļauj šajā regulā.

(53)

Regulā (EK) Nr. 1028/2006 paredzēts, ka olu tirdzniecības standarti principā būtu jāpiemēro visām Kopienas tirgū laistajām Gallus gallus sugas vistu olām un parasti arī tām olām, ko paredz eksportēt uz trešām valstīm. Tāpat tajā nošķir olas, kas ir derīgas tiešam patēriņam pārtikā, no olām, kuras nav derīgas tiešam patēriņam pārtikā, izveidojot divas olu šķiras un paredzot noteikumu, lai nodrošinātu patērētājam attiecīgu informāciju attiecībā uz kvalitātes un svara kategorijām un izmantotā turēšanas veida noteikšanu. Visbeidzot regulā paredzēti īpaši tādi noteikumi par olām, kas importētas no trešām valstīm, saskaņā ar kuriem dažās trešās valstīs spēkā esoši īpaši noteikumi var attaisnot atkāpes no tirdzniecības standartiem, ja ir garantēta to līdzvērtība Kopienas tiesību aktiem.

(54)

Attiecībā uz mājputnu gaļu Regulā (EEK) Nr. 1906/90 paredzēts, ka tirdzniecības standartiem principā jāattiecas uz dažiem pārtikā lietojamas mājputnu gaļas veidiem, ko pārdod Kopienā, bet mājputnu gaļai, kas paredzēta eksportam uz trešām valstīm, nevajadzētu piemērot tirdzniecības standartus. Minētajā regulā paredzēts mājputnu gaļu šķirot divās kategorijās atkarībā no uzbūves un izskata, un apstākļiem, kādos gaļa piedāvājama pārdošanai.

(55)

Saskaņā ar minētajām regulām dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai savus tirdzniecības standartus nepiemērot attiecīgi olām un mājputnu gaļai, ko pārdod, izmantojot dažus tiešās pārdošanas veidus, no ražotāja tieši galapatērētājam.

(56)

Regulā (EK) Nr. 2782/75 paredzēti īpaši noteikumi par inkubējamo olu un mājputnu cāļu tirdzniecību un transportu, kā arī par inkubējamo olu ievietošanu inkubatorā. Minētajā regulā jo īpaši paredzēta to inkubējamo olu individuāla marķēšana, kuras izmanto cāļu ražošanai, iepakošanas veids un iepakojuma materiālu veidi transportēšanai. Tomēr minētajā regulā paredzēto standartu obligātā piemērošana neattiecas uz mazām tīršķirnes vaislas putnu un citām vaislas putnu audzētavām.

(57)

Atbilstīgi šīs regulas mērķiem minētie noteikumi būtu jāsaglabā, nemainot to būtību. Tomēr citi minēto regulu noteikumi, kam ir tehnisks raksturs, būtu jārisina īstenošanas noteikumos, ko pieņem Komisija.

(58)

Kā līdz šim novērots apiņu TKO, Kopienas līmenī būtu jāturpina īstenot kvalitātes politiku, piemērojot sertificēšanas noteikumus kopā ar noteikumiem, kas principā aizliedz tirgot produktus, par kuriem nav izsniegts atbilstības sertifikāts vai, attiecībā uz importētiem produktiem, kuri neatbilst līdzvērtīgām kvalitātes īpašībām.

(59)

Olīveļļas apraksts, definīcija un nosaukums ir svarīgs tirgus kārtības elements, lai noteiktu kvalitātes standartus un sniegtu patērētājiem atbilstīgu informāciju par produktu, un tas būtu jāsaglabā šajā regulā.

(60)

Viena no iepriekšminētajām atbalsta shēmām, kas veic piena un piena produktu tirgus līdzsvarošanu un tirgus cenu stabilizēšanu šajā nozarē, ir Regulā (EK) Nr. 1255/1999 paredzētā atbalsta shēma vājpiena pārstrādei kazeīnā un kazeinātos. Padomes Regula (EEK) Nr. 2204/90 (1990. gada 24. jūlijs), ar ko paredz papildu vispārīgos noteikumus piena un piena produktu tirgus kopīgajai organizācijai attiecībā uz sieru (41), paredzēja noteikumus par kazeīna un kazeinātu izmantošanu siera rūpniecībā, lai izvairītos no negatīvās ietekmes, kuru var radīt atbalsta shēma, ņemot vērā siera neaizsargātību pret apmaiņas darbībām ar kazeīnu un kazeinātiem, tādējādi paredzot stabilizēt tirgu. Šie noteikumi būtu jāiekļauj šajā regulā.

(61)

Dažu lauksaimniecības izejvielu pārstrāde etilspirtā ir cieši saistīta ar šo izejvielu ekonomiku. Tas var būtiski paaugstināt minēto izejvielu vērtību, būt īpaši ekonomiski un sociāli nozīmīgi dažu Kopienas reģionu ekonomikā, vai arī tas var būt nozīmīgs ienākumu avots attiecīgo izejvielu ražotājiem. Tā arī ļauj realizēt neapmierinošas kvalitātes produktus un īslaicīgus pārpalikumus, kas var izraisīt īslaicīgas problēmas dažās nozarēs.

(62)

Apiņu, olīveļļas un galda olīvu, tabakas un zīdtārpiņu nozarē tiesību akti koncentrējas uz dažādiem organizāciju veidiem, lai sasniegtu politikas mērķus, jo īpaši nolūkā ar kopīgu rīcību stabilizēt attiecīgo produktu tirgus un uzlabot un garantēt to kvalitāti. Noteikumi, kas līdz šim reglamentēja šo organizāciju sistēmu, ir balstīti uz organizācijām, ko dalībvalstis vai – noteiktos apstākļos – Komisija atzinusi saskaņā ar Komisijas pieņemtiem noteikumiem. Šī sistēma būtu jāsaglabā, un līdz šim spēkā esošie noteikumi būtu jāsaskaņo.

(63)

Lai atbalstītu dažas starpnozaru organizāciju darbības, kas ir īpaši svarīgas, ņemot vērā pašreizējos tabakas TKO noteikumus, būtu jāparedz, ka starpnozaru organizācijas noteikumus tās biedriem, ievērojot dažus nosacījumus, attiecina arī uz visiem ražotājiem un grupām, kas nav tās biedri, vienā vai vairākos reģionos. Tam pašam būtu jāattiecas uz citām starpnozaru organizāciju darbībām, kurām ir vispārēja ekonomiska vai tehniska nozīme tabakas nozarē, tādējādi nodrošinot ieguvumus visām attiecīgajās nozarēs nodarbinātajām personām. Dalībvalstīm un Komisijai būtu cieši jāsadarbojas. Komisijai vajadzētu būt pastāvīgas uzraudzības pilnvarām, jo īpaši attiecībā uz šo organizāciju izmantotiem nolīgumiem un saskaņoto praksi.

(64)

Dažās nozarēs, kas nav nozares, attiecībā uz kurām spēkā esošajos noteikumos paredzēta ražotāju un starpnozaru organizāciju atzīšana, dalībvalstis varētu vēlēties atzīt šādu veidu organizācijas, pamatojoties uz attiecīgās valsts tiesību aktiem, ciktāl tas atbilst Kopienas tiesību aktiem. Tādēļ šī iespēja būtu jāprecizē. Turklāt būtu jāpieņem noteikumi, kuros paredzēts, ka saskaņā ar spēkā esošajām regulām noteiktā ražotāju un starpnozaru organizāciju atzīšana paliek spēkā arī pēc šīs regulas pieņemšanas.

(65)

Vienots Kopienas tirgus ietver tirdzniecības sistēmu pie Kopienas ārējām robežām. Šai tirdzniecības sistēmai būtu jāietver ievedmuita un eksporta kompensācijas un principā jāstabilizē Kopienas tirgus. Tirdzniecības sistēmai būtu jābalstās uz saistībām, kas pieņemtas daudzpusējās tirdzniecības sarunās Urugvajas kārtā.

(66)

Labības, rīsu, cukura, sēklu, olīveļļas un galda olīvu, šķiedras linu un kaņepju, liellopu un teļa gaļas, piena un piena produktu, cūkgaļas, aitu gaļas un kazu gaļas, olu, mājputnu gaļas, dzīvu augu un lauksaimniecības etilspirta nozares TKO lauksaimniecības produktu apjoma uzraudzība tirdzniecībā ar trešām valstīm līdz šim gan importam, gan eksportam ir noteikta ar obligātu atļauju sistēmām vai ar Komisijas pilnvarām noteikt atļauju prasības.

(67)

Tirdzniecības plūsmas uzraudzībā galvenā ir vadība, kurai vajadzētu būt elastīgai. Ņemot to vērā un pēc to TKO gūtās pieredzes, saskaņā ar ko Komisijai jau uzticēta atļauju pārvaldība, šķiet, ka šī pieeja būtu jāievieš visās nozarēs, kurās izmanto importa un eksporta atļaujas. Komisijai būtu jāpieņem atļauju prasību ieviešanas lēmums, ņemot vērā importa atļauju nepieciešamību attiecīgo tirgu pārvaldībai un īpaši attiecīgo produktu importa uzraudzībai.

(68)

Muitas nodokļi, kas piemērojami lauksaimniecības produktiem saskaņā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) nolīgumiem, lielākoties ir noteikti Kopējā muitas tarifā. Tomēr attiecībā uz dažiem produktiem labības un rīsu nozarē papildu mehānismu ieviešana rada vajadzību nodrošināt iespēju pieņemt atkāpes.

(69)

Lai novērstu vai neitralizētu tādu kaitīgu ietekmi uz Kopienas tirgu, ko varētu izraisīt dažu lauksaimniecības produktu imports, šādu produktu importam būtu jāuzliek papildu ievedmuita, ja ir ievēroti konkrēti nosacījumi.

(70)

Noteiktos apstākļos ir lietderīgi piešķirt Komisijai pilnvaras atvērt un pārvaldīt importa tarifu kvotas, kas izriet no starptautiskiem līgumiem, kuri noslēgti saskaņā ar Līgumu, vai no citiem Padomes aktiem.

(71)

Padomes Regula (EEK) Nr. 2729/75 (1975. gada 29. oktobris) par ievedmuitas nodokli labības maisījumiem, rīsiem un šķeltajiem rīsiem (42) tiecas nodrošināt nodokļu sistēmas pienācīgu darbību labības maisījumu, rīsu un šķelto rīsu importam. Šie noteikumi būtu jāiekļauj šajā regulā.

(72)

Kopiena ir noslēgusi vairākus preferenču nolīgumus ar trešām valstīm par piekļuvi tirgum, kas ļauj šīm valstīm ar labvēlīgiem nosacījumiem uz Kopienu eksportēt cukurniedru cukuru. Cukura TKO paredzēja, ka tiek izvērtēta rafinēšanas uzņēmumu vajadzība pēc cukura rafinēšanai, un – ar konkrētiem nosacījumiem – importa atļauju piešķiršanu vienīgi specializētiem uzņēmumiem, kuri izmanto ievērojamu daudzumu importēta niedru jēlcukura un kuri uzskatāmi par pilnas slodzes Kopienas rafinēšanas uzņēmumiem. Šie noteikumi būtu jāsaglabā.

(73)

Lai novērstu nelikumīgu kultūru radītos traucējumus šķiedras kaņepju TKO, attiecīgajā regulā bija paredzētas kaņepju un kaņepju sēklu importa pārbaudes, kas šo produktu sakarā nodrošinātu konkrētas garantijas attiecībā uz tetrahidrokanabinola saturu. Turklāt tādu kaņepju sēklu importam, kuras nav paredzētas sēšanai, piemēroja kontroles režīmu, kas paredz atļauju piešķiršanas sistēmu attiecīgajiem importētājiem. Šie noteikumi būtu jāsaglabā.

(74)

Kopienā ir vienota kvalitātes politika apiņu nozares produktiem. Attiecībā uz importētiem produktiem šajā regulā būtu jāiekļauj noteikumi, lai nodrošinātu vienīgi tādu produktu importu, kuri atbilst līdzvērtīgām minimālajām kvalitātes īpašībām.

(75)

Muitas nodokļu sistēma ļauj iztikt bez visiem citiem aizsardzības pasākumiem pie Kopienas ārējām robežām. Ārkārtas apstākļos iekšējais tirgus un muitas nodokļi var izrādīties neatbilstīgi. Šādos gadījumos, lai Kopienas tirgu neatstātu neaizsargātu pret iespējamiem traucējumiem, Kopienai būtu jāspēj bez kavēšanās veikt visus vajadzīgos pasākumus. Šiem pasākumiem vajadzētu būt saskaņā ar Kopienas starptautiskajām saistībām.

(76)

Lai nodrošinātu pareizu TKO darbību un jo īpaši lai izvairītos no tirgus traucējumiem, vairāku produktu TKO parasti paredzēja iespēju aizliegt izmantot ievešanas un izvešanas pārstrādei procedūras. Šī iespēja būtu jāsaglabā. Turklāt pieredze rāda, ka – ja, izmantojot šīs procedūras, tirgi ir traucēti vai var būt traucēti – jārīkojas bez lielas kavēšanas. Tādēļ Komisijai būtu jāpiešķir attiecīgas pilnvaras. Tādēļ ir lietderīgi Komisijai piešķirt pilnvaras šādos apstākļos pārtraukt ievešanas un izvešanas pārstrādei procedūru izmantošanu.

(77)

Noteikumiem kompensāciju piešķiršanai par eksportu uz trešām valstīm, kuri pamatoti uz cenu starpību Kopienas un pasaules tirgū un atbilst PTO Kopienas saistībās paredzētajiem robežlielumiem, būtu jāsekmē Kopienas dalība dažu šajā regulā minēto produktu starptautiskajā tirdzniecībā. Subsidētam eksportam būtu jāievēro vērtības un daudzuma robežlielumi.

(78)

Nosakot eksporta kompensācijas, būtu jānodrošina atbilstība minētajiem vērtības robežlielumiem, pārraugot maksājumus saskaņā ar noteikumiem, kas attiecas uz ELGF. Pārraudzību var atvieglot, obligātā kārtā iepriekš nosakot eksporta kompensācijas, vienlaikus pieļaujot iespēju attiecībā uz diferencētām kompensācijām mainīt precizēto galamērķi vienā ģeogrāfiskajā apgabalā, kam piemēro vienotu eksporta kompensācijas likmi. Par galamērķa maiņu būtu jāmaksā eksporta kompensācija, ko piemēro faktiskajam galamērķim, nepārsniedzot attiecīgajam galamērķim iepriekš noteikto summu.

(79)

Lai nodrošinātu daudzuma robežlielumu ievērošanu, būtu jāievieš uzticama un efektīva pārraudzības sistēma. Šajā nolūkā eksporta kompensācijas būtu jāpiešķir ar nosacījumu, ka tiek uzrādīta eksporta atļauja. Eksporta kompensācijas būtu jāpiešķir līdz pieejamajam robežlielumam atkarībā no katra attiecīgā produkta konkrētās situācijas. Izņēmumi būtu pieļaujami vienīgi pārstrādes produktiem, kas nav minēti Līguma I pielikumā un uz ko neattiecas daudzuma robežlielumi. Būtu jāparedz atkāpe no pārvaldes noteikumu stingras ievērošanas, ja preču eksports, par kuru pienākas kompensācija, visticamāk, nepārsniegs noteiktos kvantitatīvos robežlielumus.

(80)

Dzīvu liellopu eksporta gadījumā būtu jāparedz, ka kompensāciju piešķir un izmaksā vienīgi tad, ja ir ievēroti noteikumi, kas paredzēti Kopienas tiesību aktos par dzīvnieku labturību un jo īpaši par dzīvnieku aizsardzību transportēšanas laikā.

(81)

Dažos gadījumos, ja lauksaimniecības produkti atbilst konkrētai specifikācijai un/vai cenas noteikumiem, tie var iegūt īpašu importa statusu trešās valstīs. Lai nodrošinātu šīs sistēmas pareizu piemērošanu, vajadzīga administratīva sadarbība starp importētājas trešās valsts iestādēm un Kopienu. Šim nolūkam produktiem būtu jāpievieno Kopienas izsniegts sertifikāts.

(82)

Puķu sīpolu eksports uz trešām valstīm Kopienai ekonomiski ir ļoti svarīgs. Šāda eksporta turpināšanu un attīstību var nodrošināt cenu stabilizēšana šajā tirdzniecības nozarē. Tādēļ minētajiem produktiem būtu jāparedz vismazākās eksporta cenas.

(83)

Saskaņā ar Līguma 36. pantu Līguma konkurences noteikumu nodaļa attiecas uz lauksaimniecības produktu ražošanu un tirdzniecību vienīgi tādā apjomā, ko Padome noteikusi atbilstīgi 37. panta 2. un 3. punktam un saskaņā ar tajos noteikto procedūru. Dažādās TKO ir lielākoties noteikta atbilstība valsts atbalstam. Turklāt Līguma noteikumu piemērošana uzņēmumos tika noteikta ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1184/2006 (2006. gada 24. jūlijs), ar ko piemēro konkrētus konkurences noteikumus lauksaimniecības produktu ražošanai un tirdzniecībai (43). Saskaņā ar mērķi izveidot vienu vispārīgu tirgus politikas noteikumu kopumu ir lietderīgi minētos noteikumus iekļaut šajā regulā.

(84)

Konkurences noteikumi, kas attiecas uz Līguma 81. pantā minētajiem nolīgumiem, lēmumiem un praksi un uz dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, būtu jāattiecina uz lauksaimniecības produktu ražošanu un tirdzniecību tiktāl, ciktāl to piemērošana nekavē valstu lauksaimniecības tirgu organizāciju darbību vai neapdraud kopējās lauksaimniecības politikas mērķu sasniegšanu.

(85)

Īpaša pieeja ir vajadzīga lauksaimnieku organizācijām, kuru īpašs mērķis ir kopīga lauksaimniecības produktu ražošana vai tirdzniecība vai kopīga iekārtu izmantošana, ja vien šāda kopīga darbība neizslēdz konkurenci vai neapdraud Līguma 33. panta mērķu sasniegšanu.

(86)

Lai izvairītos no kaitējuma kopējās lauksaimniecības politikas attīstībai, nodrošinātu juridisko noteiktību un nediskriminētu attiecīgos uzņēmumus, Komisijai vajadzētu būt ekskluzīvām pilnvarām, ko pārbauda Tiesa, izlemt, vai Līguma 81. pantā minētie nolīgumi, lēmumi un saskaņotās darbības ir saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas mērķiem.

(87)

Valsts atbalsta piešķiršana apdraudētu tā vienotā tirgus pareizu darbību, kura pamatā ir kopējas cenas. Tādēļ Līguma noteikumi par valsts atbalstu parasti būtu jāpiemēro šajā regulā minētajiem produktiem. Dažos gadījumos būtu jāpieļauj izņēmumi. Ja tiek piemēroti izņēmumi, Komisijai tomēr būtu jāpārzina esošie, jaunie un ierosinātie valsts atbalsti, lai dotu attiecīgus norādījumus dalībvalstīm un ieteiktu tām attiecīgus pasākumus.

(88)

Somija un Zviedrija kopš to pievienošanās var piešķirt atbalstu ziemeļbriežu gaļas un ziemeļbriežu gaļas produktu ražošanai un tirdzniecībai sakarā ar minēto valstu īpašo ekonomisko situāciju. Turklāt Somija ar Komisijas atļauju īpašo klimatisko apstākļu dēļ var piešķirt valsts atbalstu par noteiktu daudzumu sēklu un labības sēklu, kas audzētas vienīgi šajā dalībvalstī. Šie izņēmumi jāsaglabā.

(89)

Dalībvalstīs, kurās gaidāms būtisks cukura kvotu samazinājums, cukurbiešu ražotāji saskarsies ar īpaši grūtām pielāgošanās problēmām. Šādos gadījumos Kopienas pārejas posma atbalsts cukurbiešu audzētājiem, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1782/2003 IV sadaļas 10.f nodaļā, nebūs pietiekams, lai pilnībā risinātu cukurbiešu audzētāju grūtības. Tādēļ dalībvalstīm, kuras kvotu samazinājušas par vairāk nekā 50 % no cukura kvotas, kas 2006. gada 20. februārī noteikta Regulas (EK) Nr. 318/2006 III pielikumā, būtu jāatļauj cukurbiešu ražotājiem sniegt valsts atbalstu, kamēr piemēro Kopienas pārejas posma atbalstu. Lai nodrošinātu to, ka dalībvalstis nepiešķir valsts atbalstu apjomā, kas pārsniedz cukurbiešu audzētāju vajadzības, attiecīgā valsts atbalsta noteikšana joprojām būtu jāapstiprina Komisijai, izņemot attiecībā uz Itāliju, kur maksimālā vajadzība, lai visproduktīvākie cukurbiešu audzētāji pielāgotos tirgus apstākļiem pēc reformas, ir novērtēta EUR 11 apjomā par katru saražoto cukurbiešu tonnu. Turklāt, ņemot vērā īpašās Itālijā gaidāmās problēmas, būtu jāsaglabā kārtība, kā cukurbiešu audzētāji var tieši vai netieši gūt labumu no piešķirtā valsts atbalsta.

(90)

Somijā cukurbiešu audzēšana notiek īpašos ģeogrāfiskos un klimatiskos apstākļos, kas papildus cukura nozares reformas vispārējai ietekmei negatīvi ietekmēs nozari. Tādēļ būtu jāsaglabā cukura TKO paredzētais noteikums, ar ko šai dalībvalstij pastāvīgi atļauts cukurbiešu audzētājiem piešķirt atbilstīgu valsts atbalsta summu.

(91)

Ņemot vērā konkrēto situāciju Vācijā, kur pašreiz saskaņā ar Vācijas alkohola monopola īpašajiem nosacījumiem tiek piešķirts valsts atbalsts lielam skaitam spirta mazo ražotāju, uz ierobežotu laiku ir jāļauj turpināt šāda atbalsta piešķiršanu. Ir arī jāparedz, ka katra laikposma beigās par šā izņēmuma darbību Komisijai iesniedz ziņojumu, kam pievienoti attiecīgi priekšlikumi.

(92)

Ja dalībvalsts savā teritorijā vēlas atbalstīt pasākumus piena un piena produktu patēriņa veicināšanai, būtu jāparedz iespēja finansēt šādus pasākumus, uzliekot piena ražotājiem veicināšanas nodokli valsts līmenī.

(93)

Lai ņemtu vērā iespējamo attīstību žāvētās rupjās lopbarības ražošanā, Komisijai līdz 2008. gada 30. septembrim būtu jāiesniedz Padomei ziņojums par šo nozari, kura pamatā būtu žāvētās rupjās lopbarības TKO vērtējums. Vajadzības gadījumā ziņojums būtu jāpapildina ar attiecīgiem priekšlikumiem. Turklāt Komisijai būtu regulāri jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par biškopības nozarē piemēroto atbalsta shēmu.

(94)

Ir vajadzīga pietiekama informācija par pašreizējo apiņu tirgus stāvokli un tā attīstības perspektīvām Kopienā. Tādēļ būtu jāparedz noteikums, kas prasa reģistrēt visus piegādes līgumus attiecībā uz Kopienā saražotajiem apiņiem.

(95)

Noteiktiem produktiem konkrētos apstākļos ir lietderīgi nodrošināt pasākumus, kas veicami traucējumu gadījumos, kā arī tad, ja šādi traucējumi ir paredzami ievērojamu cenu izmaiņu dēļ iekšējā tirgū vai kursu un cenu izmaiņu dēļ pasaules tirgū.

(96)

Ir jāizveido īpaši pasākumi attiecībā uz lauksaimniecības izcelsmes etilspirtu, lai tirgus pārraudzības nolūkā varētu savākt ekonomikas datus un analizēt statistikas informāciju. Tiktāl, ciktāl lauksaimniecības izcelsmes etilspirta tirgus ir saistīts ar etilspirta tirgu vispār, jāpadara pieejama arī informācija par tā etilspirta tirgu, kas nav lauksaimniecības izcelsmes etilspirts.

(97)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1290/2005 Kopiena sedz izdevumus, kas dalībvalstīm radušies, pildot saistības, kuras izriet no šīs regulas piemērošanas.

(98)

Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai ieviest vajadzīgos pasākumus, lai neparedzētos gadījumos atrisinātu īpašas praktiskas problēmas.

(99)

Tā kā lauksaimniecības produktu kopīgie tirgi turpina attīstīties, dalībvalstīm un Komisijai vajadzētu būt savstarpēji informētām par attiecīgajiem jaunumiem attīstībā.

(100)

Lai izvairītos no šajā regulā paredzēto priekšrocību ļaunprātīgas izmantošanas, šīs priekšrocības nevajadzētu piešķirt vai, attiecīgā gadījumā, vajadzētu atņemt, ja ir konstatēts, ka apstākļi šo priekšrocību iegūšanai ir radīti mākslīgi – pretēji šīs regulas mērķiem.

(101)

Lai garantētu atbilstību šajā regulā noteiktajām saistībām, ir jāveic kontrole un pārkāpumu gadījumos jāpiemēro administratīvi pasākumi un administratīvas sankcijas. Tādēļ Komisijai būtu jāpiešķir pilnvaras pieņemt atbilstīgus noteikumus, tostarp par nepareizi veiktu maksājumu atgūšanu un dalībvalstu ziņošanas saistībām, kas izriet no šīs regulas piemērošanas.

(102)

Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi parasti būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (44). Tomēr attiecībā uz dažiem šajā regulā noteiktiem pasākumiem, kas attiecas uz Komisijas pilnvarām, kam ir vajadzīga tūlītēja rīcība vai kas ir vienīgi administratīvi, Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai rīkoties pēc savas iniciatīvas.

(103)

Sakarā ar to, ka šajā regulā iekļauti daži elementi no augļu un dārzeņu, augļu un dārzeņu pārstrādes produktu un vīna TKO, minētajās TKO būtu jāizdara daži grozījumi.

(104)

Šajā regulā ir ietverti noteikumi par konkurences noteikumu piemērošanu saskaņā ar Līgumu. Līdz šim šādi noteikumi bija ietverti Regulā (EK) Nr. 1184/2006. Minētās regulas darbības joma būtu jāgroza, lai tās noteikumi attiektos vienīgi uz tiem Līguma I pielikumā uzskaitītajiem produktiem, uz kuriem neattiecas šī regula.

(105)

Šajā regulā ir iekļauti 2. un 3. apsvērumā uzskaitīto pamatregulu noteikumi, izņemot aspektus, kas iekļauti Regulās (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96 un (EK) Nr. 1493/1999. Turklāt šajā regulā iekļauti šādu regulu noteikumi:

Padomes Regula (EEK) Nr. 2729/75 (1975. gada 29. oktobris) par ievedmuitas nodokli labības maisījumiem, rīsiem un šķeltajiem rīsiem,

Padomes Regula (EEK) Nr. 2763/75 (1975. gada 29. novembris), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par atbalsta piešķiršanu cūkgaļas privātai uzglabāšanai (45),

Padomes Regula (EEK) Nr. 2782/75 (1975. gada 29. oktobris) par inkubējamo olu un mājputnu cāļu ražošanu un tirdzniecību,

Padomes Regula (EEK) Nr. 707/76 (1976. gada 25. marts) par zīdtārpiņu audzēšanas ražotāju grupu atzīšanu (46),

Padomes Regula (EEK) Nr. 1055/77 (1977. gada 17. maijs) par intervences aģentūras iepirkto produktu uzglabāšanu un pārvietošanu (47),

Padomes Regula (EEK) Nr. 2931/79 (1979. gada 20. decembris) par palīdzības piešķiršanu to lauksaimniecības produktu eksportam, uz kuriem trešā valstī var attiecināt īpašu importa režīmu (48),

Padomes Regula (EEK) Nr. 3220/84 (1984. gada 13. novembris), ar ko nosaka Kopienas mērogu cūku liemeņu klasificēšanai,

Padomes Regula (EEK) Nr. 1898/87 (1987. gada 2. jūlijs) par piena un piena produktu tirdzniecībā izmantoto apzīmējumu aizsardzību,

Padomes Regula (EEK) 3730/87 (1987. gada 10. decembris), ar ko nosaka vispārīgos noteikumus pārtikas piegādei no intervences uzkrājumiem izraudzītām organizācijām izdalīšanai Kopienas vistrūcīgākajām personām,

Padomes Regula (EEK) Nr. 386/90 (1990. gada 12. februāris) par uzraudzību, ko eksporta laikā veic lauksaimniecības produktiem, kuri saņem kompensācijas vai citas summas (49),

Padomes Regula (EEK) Nr. 1186/90 (1990. gada 7. maijs), ar ko paplašina darbības jomu Kopienas skalai, kas paredzēta pieaugušu liellopu liemeņu klasificēšanai,

Padomes Regula (EEK) Nr. 1906/90 (1990. gada 26. jūnijs) par dažiem standartiem tirdzniecībā ar mājputnu gaļu,

Padomes Regula (EK) Nr. 2204/90 (1990. gada 24. jūlijs), ar ko paredz papildu vispārējus noteikumus piena un piena produktu tirgus kopējai organizācijai attiecībā uz sieru,

Padomes Regula (EEK) Nr. 2077/92 (1992. gada 30. jūnijs) par starpnozaru organizācijām un līgumiem tabakas nozarē (50),

Padomes Regula (EEK) Nr. 2137/92 (1992. gada 23. jūlijs), ar ko paredz Kopienas klasifikācijas tabulu aitu liemeņiem un Kopienas standarta kvalitāti svaigiem vai dzesinātiem aitu liemeņiem,

Padomes Regula (EEK) Nr. 2991/94 (1994. gada 5. decembris), ar ko nosaka standartus ziežamajiem taukiem,

Padomes Regula (EK) Nr. 2597/97 (1997. gada 18. decembris), ar ko paredz papildu noteikumus piena un piena produktu tirgus kopējai organizācijai attiecībā uz dzeramo pienu,

Padomes Regula (EK) Nr. 2250/1999 (1999. gada 22. oktobris) par tarifu kvotu sviestam, kura izcelsmes valsts ir Jaunzēlande (51),

Padomes Regula (EK) Nr. 1788/2003 (2003. gada 29. septembris), ar ko nosaka maksājumu piena un piena produktu nozarē,

Padomes Regula (EK) Nr. 1028/2006 (2006. gada 19. jūnijs) par olu tirdzniecības standartiem,

Padomes Regula (EK) Nr. 1183/2006 (2006. gada 24. jūlijs) par Kopienas skalu pieaugušu liellopu liemeņu klasificēšanai.

(106)

Minētās regulas tādējādi būtu jāatceļ. Juridiskās noteiktības labad un ņemot vērā to tiesību aktu skaitu, kurus atceļ ar šo regulu, un to tiesību aktu skaitu, kuri pieņemti saskaņā ar minētajiem aktiem vai kurus tie groza, ir lietderīgi precizēt, ka atcelšana neskar to tiesību aktu juridisko spēku, kuri pieņemti, pamatojoties uz atceltu tiesību aktu, vai to grozījumu juridisko spēku, kuri tādējādi veikti citos tiesību aktos.

(107)

Parasti šo regulu būtu jāsāk piemērot no 2008. gada 1. janvāra. Tomēr, lai nodrošinātu to, ka jaunie šīs regulas noteikumi neiespaido 2007./2008. tirdzniecības gadu, būtu jāparedz vēlāka piemērošanas diena attiecībā uz nozarēm, kurās tirdzniecības gadi ir noteikti. Tādēļ attiecībā uz šādām nozarēm šī regula būtu jāpiemēro vienīgi no 2008./2009. tirdzniecības gada sākuma. Tādējādi attiecīgās regulas, kas reglamentē šīs nozares, būtu jāturpina piemērot attiecīgi līdz 2007./2008. tirdzniecības gada beigām.

(108)

Turklāt attiecībā uz dažām citām nozarēm, kurām tirdzniecības gadi nav noteikti, tāpat būtu jāparedz vēlāka piemērošanas diena, lai nodrošinātu, sekmīgu pāreju no pastāvošajām TKO uz šo regulu. Tādējādi regulas, kas reglamentē pastāvošās TKO šajās nozarēs, būtu jāturpina piemērot līdz vēlākai piemērošanas dienai, kas noteikta šajā regulā.

(109)

Ciktāl tas attiecas uz Regulu (EK) Nr. 386/90, kompetenci pieņemt lēmumus par būtiskajiem jautājumiem, uz ko attiecas minētā regula, ar šo regulu nodod Komisijai. Turklāt ar šo regulu atceļ Regulas (EEK) Nr. 3220/84, (EEK) Nr. 1186/90, (EEK) Nr. 2137/92 un (EK) Nr. 1183/2006, tikai dažus minēto regulu noteikumus iekļaujot šajā regulā. Sīkāk izstrādāti noteikumi, kas iekļauti minētajās regulās, tādējādi būs jārisina īstenošanas noteikumos, ko pieņems Komisija. Komisijai būtu jāatvēl vairāk laika attiecīgo noteikumu paredzēšanai. Tādējādi minētās regulas būtu jāturpina piemērot līdz 2008. gada 31. decembrim.

(110)

Turpmāk norādītie Padomes akti ir kļuvuši lieki un būtu jāatceļ:

Padomes Regula (EEK) Nr. 315/68 (1968. gada 12. marts), ar kuru nosaka kvalitātes standartus puku sīpoliem, sakneņiem un gumiem (52),

Padomes Regula (EEK) Nr. 316/68 (1968. gada 12. marts), ar ko nosaka kvalitātes standartus svaigi, grieztiem ziediem un svaigiem dekoratīviem zaļumiem (53),

Padomes Regula (EEK) Nr. 2517/69 (1969. gada 9. decembris), ar ko nosaka konkrētus pasākumus Kopienas augļu tirgus reorganizācijai (54),

Padomes Regula (EEK) Nr. 2728/75 (1975. gada 29. oktobris) par atbalstu, ko piešķir par kartupeļu cietes un cietes ražošanai paredzētu kartupeļu ražošanu un tirdzniecību (55),

Padomes Regula (EEK) Nr. 1358/80 (1980. gada 5. jūnijs), ar ko nosaka pieaugušu liellopu orientējošo cenu un intervences cenu 1980./1981. tirdzniecības gadam un ievieš Kopienas šķirošanas skalu pieaugušu liellopu liemeņiem (56),

Padomes Regula (EEK) Nr. 4088/87 (1987. gada 21. decembris), ar ko nosaka nosacījumus atvieglotu muitas nodokļu piemērošanai atsevišķu ziedu importam, kuru izcelsmes valsts ir Kipra, Izraēla un Jordāna (57),

Padomes Lēmums Nr. 74/583/EEK (1974. gada 20. novembris) par cukura aprites pārraudzību (58).

(111)

Pāreja no režīma, kas paredzēts noteikumos un regulās, kuras atceļ ar šo regulu, varētu radīt grūtības, kas nav paredzētas šajā regulā. Lai novērstu šādas grūtības, Komisijai būtu jāpiešķir pilnvaras pieņemt pārejas posma pasākumus,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

SATURS

I DAĻA

IEVADA NOTEIKUMI

II DAĻA

IEKŠĒJAIS TIRGUS

I SADAĻA

TIRGUS INTERVENCE

I NODAĻA

Valsts intervence un uzglabāšana privātās noliktavās

I iedaļa

Vispārīgi noteikumi

II iedaļa

Valsts intervence

I apakšiedaļa

Vispārīgi noteikumi

II apakšiedaļa

Iepirkšanas sākšana un pārtraukšana

III apakšiedaļa

Intervences cena

IV apakšiedaļa

Intervences produktu realizācija

III iedaļa

Uzglabāšana privātās noliktavās

I apakšiedaļa

Obligātais atbalsts

II apakšiedaļa

Fakultatīvais atbalsts

IV iedaļa

Kopīgi noteikumi

II NODAĻA

Īpaši intervences pasākumi

I iedaļa

Ārkārtas tirgus atbalsta pasākumi

II iedaļa

Pasākumi labības un rīsu nozarēs

III iedaļa

Pasākumi cukura nozarē

IV iedaļa

Piegādes pielāgošana

III NODAĻA

Ražošanas ierobežošanas sistēmas

I iedaļa

Vispārīgi noteikumi

II iedaļa

Cukurs

I apakšiedaļa

Kvotu piešķiršana un pārvaldība

II apakšiedaļa

Kvotas pārsniegšana

III iedaļa

Piens

I apakšiedaļa

Vispārīgi noteikumi

II apakšiedaļa

Kvotu piešķiršana un pārvaldība

III apakšiedaļa

Kvotas pārsniegšana

IV iedaļa

Procedūras noteikumi

IV NODAĻA

Atbalsta shēmas

I iedaļa

Atbalsts pārstrādei

I apakšiedaļa

Žāvētā rupjā lopbarība

II apakšiedaļa

Šķiedras lini

II iedaļa

Ražošanas kompensācija

III iedaļa

Atbalsts piena un piena produktu nozarei

IV iedaļa

Atbalsts olīveļļas un galda olīvu nozarei

V iedaļa

Kopienas tabakas fonds

VI iedaļa

Īpaši noteikumi biškopības nozarei

VII iedaļa

Atbalsts zīdtārpiņu nozarei

II SADAĻA

TIRDZNIECĪBAS UN RAŽOŠANAS NOTEIKUMI

I NODAĻA

Tirdzniecības standarti un ražošanas nosacījumi

I iedaļa

Tirdzniecības standarti

II iedaļa

Ražošanas nosacījumi

III iedaļa

Procedūras noteikumi

II NODAĻA

Ražotāju organizācijas, starpnozaru organizācijas, uzņēmēju organizācijas

I iedaļa

Vispārīgi principi

II iedaļa

Noteikumi starpnozaru organizācijām tabakas nozarē

III iedaļa

Procedūras noteikumi

III DAĻA

TIRDZNIECĪBA AR TREŠĀM VALSTĪM

I NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

II NODAĻA

Imports

I iedaļa

Ievešanas atļaujas

II iedaļa

Ievedmuita un maksājumi

III iedaļa

Importa kvotu pārvaldība

IV iedaļa

Īpaši noteikumi atsevišķiem produktiem

I apakšiedaļa

Īpaši importa noteikumi labības un rīsu nozarē

II apakšiedaļa

Atvieglots importa režīms cukuram

III apakšiedaļa

Īpaši noteikumi kaņepju importam

IV apakšiedaļa

Īpaši noteikumi apiņu importam

V iedaļa

Aizsardzība un ievešana pārstrādei

III NODAĻA

Eksports

I iedaļa

Eksporta atļaujas

II iedaļa

Eksporta kompensācijas

III iedaļa

Eksporta kvotu pārvaldība piena un piena produktu nozarē

IV iedaļa

Īpaša importa procedūra, ko piemēro trešās valstīs

V iedaļa

Īpaši noteikumi dzīviem augiem

VI iedaļa

Izvešana pārstrādei

IV DAĻA

KONKURENCES NOTEIKUMI

I NODAĻA

Noteikumi, ko piemēro uzņēmumiem

II NODAĻA

Noteikumi par valsts atbalstu

V DAĻA

ĪPAŠI NOTEIKUMI ATSEVIŠĶĀS NOZARĒS

VI DAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

VII DAĻA

ĪSTENOŠANAS, PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

I NODAĻA

Īstenošanas noteikumi

II NODAĻA

Pārejas noteikumi un nobeiguma noteikumi

I PIELIKUMS

1. PANTA 1. PUNKTĀ MINĒTO PRODUKTU SARAKSTS

I daļa.

Labība

II daļa.

Rīsi

III daļa.

Cukurs

IV daļa.

Žāvēta rupjā lopbarība

V daļa.

Sēklas

VI daļa.

Apiņi

VII daļa.

Olīveļļa un galda olīvas

VIII daļa.

Šķiedras lini un kaņepes

IX daļa.

Augļi un dārzeņi

X daļa.

Augļu un dārzeņu pārstrādes produkti

XI daļa.

Banāni

XII daļa.

Vīni

XIII daļa.

Dzīvi koki un citi augi, sīpoli, saknes un tamlīdzīgi, griezti ziedi un dekoratīvi zaļumi

XIV daļa.

Jēltabaka

XV daļa.

Liellopu un teļa gaļa

XVI daļa.

Piens un piena produkti

XVII daļa.

Cūkgaļa

XVIII daļa.

Aitas gaļa un kazu gaļa

XIX daļa.

Olas

XX daļa.

Mājputnu gaļa

XXI daļa.

Citi produkti

II PIELIKUMS

1. PANTA 3. PUNKTĀ MINĒTO PRODUKTU SARAKSTS

I daļa.

Lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirts

II daļa.

Biškopības produkti

III daļa.

Zīdtārpiņi

III PIELIKUMS

2. PANTA 1. PUNKTĀ MINĒTĀS DEFINĪCIJAS

I daļa.

Definīcijas, kas attiecas uz rīsu nozari

II daļa.

Definīcijas, kas attiecas uz cukura nozari

III daļa.

Definīcijas, kas attiecas uz apiņu nozari

IV daļa.

Definīcijas, kas attiecas uz liellopu un jaunlopu gaļas nozari

V daļa.

Definīcijas, kas attiecas uz piena un piena produktu nozari

VI daļa.

Definīcijas, kas attiecas uz olu nozari

VII daļa.

Definīcijas, kas attiecas uz mājputnu gaļas nozari

VIII daļa.

Definīcijas, kas attiecas uz biškopības nozari

IV PIELIKUMS

STANDARTA KVALITĀTES RĪSI UN CUKURS

A.

Standarta kvalitātes nelobīti rīsi

B.

Standarta kvalitātes cukurs

V PIELIKUMS

42. PANTĀ MINĒTĀS KOPIENAS TABULAS LIEMEŅU KLASIFIKĀCIJAI

A.

Kopienas tabula pieaugušu liellopu liemeņu klasifikācijai

B.

Kopienas tabula cūku liemeņu klasifikācijai

C.

Kopienas tabula aitu liemeņu klasifikācijai

VI PIELIKUMS

56. UN 59. PANTĀ MINĒTĀS VALSTU UN REĢIONU KVOTAS

VII PIELIKUMS

58. PANTA 2. PUNKTĀ MINĒTĀS IZOGLIKOZES PAPILDU KVOTAS

VIII PIELIKUMS

SĪKI IZSTRĀDĀTI NOTEIKUMI PAR CUKURA VAI IZOGLIKOZES KVOTU NODOŠANU SASKAŅĀ AR 60. PANTU

IX PIELIKUMS

VALSTU KVOTAS UN PĀRSTRUKTURĒŠANAS REZERVES DAUDZUMI, KĀ MINĒTS 66. PANTĀ

X PIELIKUMS

REFERENCES TAUKU SATURS, KĀ MINĒTS 70. PANTĀ

XI PIELIKUMS

 

A.

Maksimālā garantētā daudzuma sadalījums starp 94. panta 1. punktā minētajām dalībvalstīm

B.

Maksimālā garantētā daudzuma sadalījums starp 89. pantā minētajām dalībvalstīm

XII PIELIKUMS

DEFINĪCIJAS UN APZĪMĒJUMI SAISTĪBĀ AR PIENU UN PIENA PRODUKTIEM, KĀ MINĒTS 114. PANTA 1. PUNKTĀ

XIII PIELIKUMS

CILVĒKU PATĒRIŅAM PAREDZĒTĀ PIENA TIRDZNIECĪBA, KĀ MINĒTS 114. PANTA 2. PUNKTĀ

XIV PIELIKUMS

TIRDZNIECĪBAS STANDARTI OLU UN MĀJPUTNU GAĻAS NOZARES PRODUKTIEM, KĀ MINĒTS 116. PUNKTĀ

A.

Tirdzniecības standarti Gallus gallus sugu vistu olām

B.

Tirdzniecības standarti mājputnu gaļai

C.

Inkubējamo olu un mājputnu cāļu ražošanas un tirdzniecības standarti

XV PIELIKUMS

TIRDZNIECĪBAS STANDARTI, KAS PIEMĒROJAMI ZIEŽAMAJIEM TAUKIEM, KĀ MINĒTS 115. PANTĀ

XV pielikuma papildinājums

 

XVI PIELIKUMS

OLĪVEĻĻAS UN OLĪVU IZSPAIDU EĻĻU APZĪMĒJUMI UN DEFINĪCIJAS, KĀ MINĒTS 118. PANTĀ

XVII PIELIKUMS

RĪSU IEVEDMUITA, KĀ MINĒTS 137. UN 139. PANTĀ

XVIII PIELIKUMS

BASMATI RĪSU ŠĶIRNES, KĀ MINĒTS 138. PANTĀ

XIX PIELIKUMS

153. PANTA 3. PUNKTĀ, 154. PANTA 1. PUNKTA b) APAKŠPUNKTĀ UN III PIELIKUMA II DAĻAS 12. PUNKTĀ MINĒTĀS VALSTIS

XX PIELIKUMS

LABĪBAS, RĪSU, CUKURU, PIENA UN OLU NOZARES PREČU SARAKSTS SAISTĪBĀ AR 26. PANTA a) PUNKTA ii) APAKŠPUNKTA PIEMĒROŠANU UN III DAĻAS III NODAĻAS II IEDAĻĀ PAREDZĒTĀS EKSPORTA KOMPENSĀCIJAS PIEŠĶIRŠANU

I daļa.

Labība

II daļa.

Rīsi

III daļa.

Cukurs

IV daļa.

Piens

V daļa.

Olas

XXI PIELIKUMS

DAŽU TO PRODUKTU SARAKSTS, KAS SATUR CUKURU, SAISTĪBĀ AR III DAĻAS III NODAĻAS II IEDAĻĀ PAREDZĒTĀS EKSPORTA KOMPENSĀCIJAS PIEŠĶIRŠANU

XXII PIELIKUMS

ATBILSTĪBAS TABULAS, KĀ MINĒTS 202. PANTĀ

I DAĻA

IEVADA NOTEIKUMI

1. pants

Darbības joma

1.   Ar šo regulu izveido tirgus kopīgo organizāciju šādu nozaru produktiem, kā turpmāk noteikts I pielikumā:

a)

labība, I pielikuma I daļa;

b)

rīsi, I pielikuma II daļa;

c)

cukurs, I pielikuma III daļa;

d)

žāvēta rupjā lopbarība, I pielikuma IV daļa;

e)

sēklas, I pielikuma V daļa;

f)

apiņi, I pielikuma VI daļa;

g)

olīveļļa un galda olīvas, I pielikuma VII daļa;

h)

šķiedras lini un kaņepes, I pielikuma VIII daļa;

i)

augļi un dārzeņi, I pielikuma IX daļa;

j)

augļu un dārzeņu pārstrādes produkti, I pielikuma X daļa;

k)

banāni, I pielikuma XI daļa;

l)

vīns, I pielikuma XII daļa;

m)

dzīvi augi un ziedkopības produkti, I pielikuma XIII daļa (turpmāk – “dzīvu augu nozare”);

n)

jēltabaka, I pielikuma XIV daļa;

o)

liellopu un teļa gaļa, I pielikuma XV daļa;

p)

piens un piena produkti, I pielikuma XVI daļa;

q)

cūkgaļa, I pielikuma XVII daļa;

r)

aitu un kazu gaļa, I pielikuma XVIII daļa;

s)

olas, I pielikuma XIX daļa;

t)

mājputnu gaļa, I pielikuma XX daļa;

u)

citi produkti, I pielikuma XXI daļa.

2.   Attiecībā uz augļu un dārzeņu, augļu un dārzeņu pārstrādes produktu un vīna nozari piemēro vienīgi šīs regulas 195. pantu.

3.   Šajā regulā nosaka īpašus pasākumus nozarēm, kas uzskaitītas un dažos gadījumos sīkāk definētas II pielikumā:

a)

lauksaimniecības izcelsmes etilspirtam, II pielikuma I daļa (turpmāk – “lauksaimniecības etilspirta nozare”);

b)

biškopības produktiem, II pielikuma II daļa (turpmāk – “biškopības nozare”);

c)

zīdtārpiņiem, II pielikuma III daļa.

2. pants

Definīcijas

1.   Šīs regulas piemērošanas nolūkā izmanto III pielikumā izklāstītās definīcijas attiecībā uz dažām nozarēm.

2.   Šajā regulā:

a)

“lauksaimnieks” ir lauksaimnieks, kā definēts Regulā (EK) Nr. 1782/2003;

b)

“maksātājs” ir struktūra vai struktūras, ko dalībvalstis norīkojušas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1290/2005;

c)

“intervences cena” ir cena, par ko produktus iepērk valsts intervencē.

3. pants

Tirdzniecības gadi

Nosaka šādus tirdzniecības gadus:

a)

no attiecīgā gada 1. janvāra līdz 31. decembrim – banānu nozarei;

b)

no 1. aprīļa līdz nākamā gada 31. martam:

i)

žāvētās rupjās lopbarības nozarei,

ii)

zīdtārpiņu nozarei;

c)

no 1. jūlija līdz nākamā gada 30. jūnijam:

i)

labības nozarei,

ii)

sēklu nozarei,

iii)

olīveļļas un galda olīvu nozarei,

iv)

šķiedras linu un kaņepju nozarei,

v)

piena un piena produktu nozarei;

d)

no 1. septembra līdz nākamā gada 31. augustam – rīsu nozarei;

e)

no 1. oktobra līdz nākamā gada 30. septembrim – cukura nozarei.

4. pants

Komisijas pilnvaras

Ja vien šajā regulā nav paredzēts citādi, tad gadījumos, kad Komisijai ir piešķirtas pilnvaras, tā pieņem lēmumus saskaņā ar 195. panta 2. punktā minēto procedūru.

5. pants

Īstenošanas noteikumi

Komisija var pieņemt sīki izstrādātus noteikumus 2. panta piemērošanai.

Komisija var grozīt III pielikuma I daļā izklāstītās definīcijas, kas attiecas uz rīsiem, un III pielikuma II daļas 12. punktā izklāstīto “ĀKK/Indijas cukura” definīciju.

Tāpat Komisija var noteikt konversijas likmes rīsiem dažādās apstrādes stadijās, apstrādes izmaksas un blakusproduktu vērtību.

II DAĻA

IEKŠĒJAIS TIRGUS

I SADAĻA

TIRGUS INTERVENCE

I NODAĻA

Valsts intervence un uzglabāšana privātās noliktavās

I iedaļa

Vispārīgi noteikumi

6. pants

Darbības joma

1.   Šajā nodaļā ir paredzēti noteikumi par – attiecīgā gadījumā – iepirkšanu valsts intervencē un atbalsta sniegšanu uzglabāšanai privātās noliktavās attiecībā uz šādām nozarēm:

a)

labības nozare;

b)

rīsu nozare;

c)

cukura nozare;

d)

olīveļļas un galda olīvu nozare;

e)

liellopu un teļa gaļas nozare;

f)

piena un piena produktu nozare;

g)

cūkgaļas nozare;

h)

aitu un kazu gaļas nozare.

2.   Šajā nodaļā:

a)

“labība” ir labība, kas novākta Kopienā;

b)

“piens” ir govs piens, kas ražots Kopienā;

c)

“vājpiens” ir vājpiens, kas iegūts tieši un vienīgi no govs piena, kurš ražots Kopienā;

d)

“krējums” ir krējums, kas iegūts tieši un vienīgi no piena.

7. pants

Kopienas izcelsme

Neskarot 6. panta 2. punktu, vienīgi Kopienas izcelsmes produktus var iepirkt valsts intervencē un vienīgi tiem var piešķirt atbalstu par to uzglabāšanu privātās noliktavās.

8. pants

Salīdzināmās cenas

1.   Produktiem, uz kuriem attiecas 6. panta 1. punktā minētie intervences pasākumi, nosaka šādas salīdzināmās cenas:

a)

attiecībā uz labības nozari:

EUR 101,31 par tonnu, ko katru mēnesi palielina šādi:

novembrī: par EUR 0,46 par tonnu,

decembrī: par EUR 0,92 par tonnu,

janvārī: par EUR 1,38 par tonnu,

februārī: par EUR 1,84 par tonnu,

martā: par EUR 2,30 par tonnu,

aprīlī: par EUR 2,76 par tonnu,

maijā: par EUR 3,22 par tonnu,

jūnijā: par EUR 3,22 par tonnu.

Salīdzināmā cena kukurūzai un graudu sorgo, kura ir spēkā jūnijā, paliek spēkā tā paša gada jūlijā, augustā un septembrī;

b)

attiecībā uz nelobītiem rīsiem – EUR 150 par tonnu standarta kvalitātes produktu, kā definēts IV pielikuma A punktā;

c)

attiecībā uz cukuru:

i)

baltajam cukuram:

EUR 541,5 par tonnu 2008./2009. tirdzniecības gadā,

EUR 404,4 par tonnu, sākot ar 2009./2010. tirdzniecības gadu;

ii)

jēlcukuram:

EUR 448,8 par tonnu 2008./2009. tirdzniecības gadā,

EUR 335,2 par tonnu, sākot ar 2009./2010. tirdzniecības gadu.

Šā apakšpunkta i) un ii) punktā noteiktās salīdzināmās cenas piemēro neiepakotam standarta kvalitātes cukuram, kā noteikts IV pielikuma B punktā, kas ir izvests no rūpnīcas;

d)

attiecībā uz liellopu un teļa gaļas nozari – EUR 2 224 par tonnu R3 kategorijas vīriešu dzimuma liellopu liemeņu, kā noteikts Kopienas skalā pieaugušu liellopu liemeņu klasifikācijai, kas paredzēta 42. panta 1. punkta a) apakšpunktā;

e)

attiecībā uz piena un piena produktu nozari:

i)

EUR 246,39 par 100 kg sviesta;

ii)

EUR 174,69 par 100 kg sausā vājpiena;

f)

attiecībā uz cūkgaļas nozari – EUR 1 509,39 par tonnu tās standarta kvalitātes cūku liemeņu, kas definēta pēc svara un muskuļaudu satura saskaņā ar Kopienas skalu cūku liemeņu klasifikācijai, kura paredzēta 42. panta 1. punkta b) apakšpunktā šādi:

i)

liemeņi, kas sver no 60 līdz mazāk nekā 120 kg – E kategorija, kā noteikts V pielikuma B punkta II daļā;

ii)

liemeņi, kas sver no 120 līdz 180 kg – R kategorija, kā noteikts V pielikuma B punkta II daļā.

2.   Salīdzināmās cenas labībai un rīsiem, kas noteiktas attiecīgi 1. punkta a) un b) apakšpunktā, attiecas uz noliktavā piegādāto preču vairumtirdzniecības posmu pirms to izkraušanas. Minētās salīdzināmās cenas ir spēkā visos Kopienas intervences centros, kas norīkoti saskaņā ar 41. pantu.

3.   Padome saskaņā ar Līguma 37. panta 2. punktā noteikto procedūru var mainīt šā panta 1. punktā noteiktās salīdzināmās cenas, ņemot vērā ražošanas un tirgus attīstību.

9. pants

Cenu paziņošana cukura tirgū

Komisija izveido informācijas sistēmu par cenām cukura tirgū, tostarp sistēmu cukura tirgus cenu līmeņa publicēšanai.

Minētās sistēmas pamatā ir informācija, ko sniedz baltā cukura ražošanas uzņēmumi vai citi tirgus dalībnieki, kuri darbojas cukura tirdzniecībā. Šī informācija ir konfidenciāla.

Komisija nodrošina, ka publicētā informācija neļauj identificēt atsevišķu uzņēmumu vai tirgus dalībnieku cenas.

II iedaļa

Valsts intervence

I apakšiedaļa

Vispārīgi noteikumi

10. pants

Valsts intervencei atbilstīgi produkti

1.   Ievērojot šajā iedaļā paredzētos nosacījumus un turpmākās prasības un nosacījumus, ko nosaka Komisija saskaņā ar 43. pantu, valsts intervenci piemēro šādiem produktiem:

a)

kviešiem, cietajiem kviešiem, miežiem, kukurūzai un sorgo;

b)

nelobītiem rīsiem;

c)

baltam cukuram vai jēlcukuram, kas ir ražots saskaņā ar kvotām un izgatavots no cukurbietēm vai cukurniedrēm, kuras ievāktas Kopienas teritorijā;

d)

svaigai vai atdzesētai liellopu un teļa gaļai, uz ko attiecas KN kods 0201 10 00 un kodi 0201 20 20 līdz 0201 20 50;

e)

sviestam, kurš ir ražots tieši un vienīgi no pasterizēta krējuma apstiprinātā Kopienas uzņēmumā un kurā piena tauku minimālais saturs ir 82 % no svara un maksimālais mitruma saturs ir 16 % no svara;

f)

visaugstākās kvalitātes sausajam vājpienam, kas ir ražots ar izsmidzināšanas metodi un iegūts apstiprinātā uzņēmumā Kopienā, tieši un vienīgi no vājpiena ar minimālo olbaltumvielu saturu 35,6 % no svara beztauku sausnā.

2.   Ievērojot šajā iedaļā paredzētos nosacījumus un turpmākas prasības un nosacījumus, ko Komisija noteiks saskaņā ar 43. pantu, valsts intervenci var piemērot cūkgaļas nozarē attiecībā uz svaigiem vai atdzesētiem liemeņiem vai pusliemeņiem, kas atbilst KN kodam 0203 11 10, svaigām vai atdzesētām krūtiņām (cauraugušām), kas atbilst KN kodam ex 0203 19 15, un svaigiem vai atdzesētiem neapstrādātiem cūku taukiem, kas atbilst KN kodam ex 0209 00 11.

II apakšiedaļa

Iepirkšanas sākšana un pārtraukšana

11. pants

Labība

1.   Attiecībā uz labību valsts intervenci veic:

a)

no 1. augusta līdz 30. aprīlim – Grieķijā, Spānijā, Itālijā un Portugālē;

b)

no 1. decembra līdz 30. jūnijam – Zviedrijā;

c)

no 1. novembra līdz 31. maijam – pārējās dalībvalstīs.

Tomēr kukurūzas iepirkšanu valsts intervencē veic vienīgi atbilstīgi šādiem robežlielumiem:

a)

700 000 tonnu 2008.–2009. tirdzniecības gadā;

b)

0 tonnu 2009.–2010. tirdzniecības gadā.

2.   Gadījumā, ja Zviedrijai noteiktā intervences perioda rezultātā citu dalībvalstu labība tiek izmantota intervencei Zviedrijā, Komisija pieņem noteikumus, lai labotu šo situāciju.

12. pants

Rīsi

Attiecībā uz nelobītiem rīsiem valsts intervenci veic no 1. aprīļa līdz 31. jūlijam. Tomēr iepirkšanai valsts intervencē ievēro robežlielumu – 75 000 tonnu noteiktajā laikposmā.

13. pants

Cukurs

1.   Attiecībā uz cukuru valsts intervenci veic visa 2008./2009. un 2009./2010. tirdzniecības gada garumā. Tomēr iepirkšanai valsts intervencē ievēro robežlielumu – 600 000 tonnu baltā cukura vienā tirdzniecības gadā.

2.   Cukuram, ko tirdzniecības gadā uzglabā saskaņā ar 1. punktu, nedrīkst piemērot nekādus citus uzglabāšanas pasākumus, kas paredzēti 32., 52. vai 63. pantā.

14. pants

Liellopu un teļa gaļa

1.   Komisija bez 195. panta 1. punktā minētās Komitejas palīdzības sāk valsts intervenci liellopu un teļa gaļai, ja divās secīgās nedēļās vidējā tirgus cena, kas reģistrēta, pamatojoties uz Kopienas skalu liemeņu klasifikācijai, kura paredzēta 42. panta 1. punktā, kādā dalībvalstī vai kādas dalībvalsts reģionā nokrītas zem EUR 1 560 par tonnu.

2.   Komisija bez 195. panta 1. punktā minētās Komitejas palīdzības pārtrauc valsts intervenci, ja vismaz vienu nedēļu 1. punktā paredzētie apstākļi vairs nav spēkā.

15. pants

Sviests

1.   Komisija bez 195. panta 1. punktā minētās Komitejas palīdzības sāk valsts intervenci sviestam attiecīgajā dalībvalstī vai dalībvalstīs no jebkura gada 1. marta līdz 31. augustam, ja reprezentatīvā laikposmā sviesta tirgus cena vienā vai vairākās dalībvalstīs ir zemāka nekā 92 % no salīdzināmās cenas,

2.   Tad, kad sviesta tirgus cena attiecīgajā dalībvalstī vai dalībvalstīs reprezentatīvajā laikposmā ir 92 % no salīdzināmās cenas vai augstāka, Komisija bez 195. panta 1. punktā minētās Komitejas palīdzības pārtrauc valsts intervenci.

Turklāt, ja intervencei piedāvātais produkta daudzums 1. punktā noteiktajā periodā pārsniedz 30 000 tonnu, Komisija var pārtraukt valsts intervences iepirkšanu. Šajā gadījumā iepirkšanu var veikt Komisijas noteiktā konkursa kārtībā.

3.   Komisija paredz sīki izstrādātus noteikumus sviesta tirgus cenu noteikšanai.

16. pants

Sausais vājpiens

Sausajam vājpienam valsts intervenci veic no 1. marta līdz 31. augustam.

Tomēr Komisija var pārtraukt valsts intervenci, tiklīdz intervencei piedāvātais produkta daudzums paredzētajā periodā pārsniedz 109 000 tonnu. Šajā gadījumā iepirkšanu var veikt Komisijas noteiktā konkursa kārtībā.

17. pants

Cūkgaļa

Komisija var pieņemt lēmumu sākt valsts intervenci cūkgaļas nozarē, ja vidējā Kopienas tirgus cena cūku liemeņiem, kā noteikts, atsaucoties uz katrā dalībvalstī reģistrētām cenām reprezentatīvajos Kopienas tirgos, kas vērtētas, izmantojot koeficientus, kuri izsaka cūku kopskaita relatīvo daudzumu katrā no dalībvalstīm, ir un, iespējams, saglabāsies zem 103 % no salīdzināmās cenas.

III apakšiedaļa

Intervences cena

18. pants

Labība

Labības intervences cena ir vienāda ar salīdzināmo cenu, neskarot cenu paaugstinājumus vai samazinājumus kvalitātes dēļ.

19. pants

Rīsi

Rīsu intervences cena ir vienāda ar salīdzināmo cenu.

Tomēr, ja maksātājam piedāvātā produkta kvalitāte atšķiras no standarta kvalitātes, kas definēta IV pielikuma A punktā, intervences cenu attiecīgi paaugstina vai pazemina.

Turklāt intervences cenas paaugstināšanu un pazemināšanu var noteikt Komisija, lai nodrošinātu to, ka ražošana ir orientēta uz kādām noteiktām šķirnēm.

20. pants

Cukurs

Cukura intervences cena ir 80 % no salīdzināmās cenas, kas noteikta nākamajam tirdzniecības gadam attiecībā pret tirdzniecības gadu, kurā tiek izvirzīts piedāvājums.

Tomēr, ja maksātājam piedāvātā produkta kvalitāte atšķiras no IV pielikuma B punktā definētās standarta kvalitātes, kurai piemēro salīdzināmo cenu, intervences cenu attiecīgi paaugstina vai pazemina.

21. pants

Liellopu un teļa gaļa

1.   Liellopu un teļa gaļas intervences cenas un intervences pieļaujamos daudzumus konkursa kārtībā nosaka Komisija. Īpašos gadījumos tos var noteikt atsevišķai dalībvalstij vai atsevišķam dalībvalsts reģionam, pamatojoties uz reģistrētajām vidējām tirgus cenām.

2.   Drīkst pieņemt vienīgi tos piedāvājumus, kuri ir vienādi ar vidējo tirgus cenu vai mazāki par to, kas reģistrēta kādā dalībvalstī vai dalībvalsts reģionā un palielināta par summu, ko Komisija nosaka, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem.

22. pants

Sviests

Neskarot 15. panta 2. punktā minēto gadījumu, kad intervences cenu nosaka konkursa kārtībā, sviesta intervences cena ir 90 % no salīdzināmās cenas.

23. pants

Sausais vājpiens

Neskarot 16. panta otrajā daļā minēto gadījumu, kad intervences cenu nosaka konkursa kārtībā, sausā vājpiena intervences cena ir vienāda ar salīdzināmo cenu.

Tomēr, ja produkta olbaltumvielu saturs ir zemāks par 10. panta f) punktā noteikto minimālo olbaltumvielu saturu – 35,6 % svara procenti, bet nav zemāks par olbaltumvielu saturu beztauku sausnā – 31,4 % svara procenti, intervences cenu aprēķina, atņemot 1,75 % no salīdzināmās cenas par katru procentu, par kuru olbaltumvielu saturs ir zemāks par 35,6 % svara procentiem.

24. pants

Cūkgaļa

1.   Cūkgaļas nozarē Komisija nosaka standarta kvalitātes cūku liemeņu intervences cenu. Intervences cena nedrīkst būt augstāka par 92 % vai zemāka par 78 % no salīdzināmās cenas.

2.   Tādu standarta kvalitātes produktu intervences cenas, kas nav cūku liemeņi, aprēķina no cūku liemeņu intervences cenas, pamatojoties uz pastāvošo attiecību starp šo produktu komerciālo vērtību un cūku liemeņu komerciālo vērtību.

3.   Tādu produktu intervences cenu, kas nav standarta kvalitātes produkti, aprēķina no cenām, kas attiecas uz attiecīgiem standarta kvalitātēm, atsaucoties uz kvalitātes atšķirībām attiecībā uz standarta kvalitāti. Šo cenu piemēro definētajām kvalitātēm.

IV apakšiedaļa

Intervences produktu realizācija

25. pants

Vispārēji principi

Valsts intervencē iepirkto produktu realizāciju veic, neradot traucējumus tirgū, nodrošinot vienādu piekļuvi precēm un vienādus noteikumus pircējiem un ievērojot saistības, kas izriet no nolīgumiem, kuri noslēgti atbilstīgi Līguma 300. pantam.

26. pants

Cukura realizācija

Valsts intervencē iepirkto cukuru maksātāji var pārdot vienīgi par cenu, kas ir augstāka par noteikto salīdzināmo cenu tirdzniecības gadam, kurā notiek pārdošana.

Tomēr Komisija var pieņemt lēmumu, ka maksātāji:

a)

var pārdot cukuru par cenu, kas ir vienāda ar pirmajā daļā minēto salīdzināmo cenu vai zemāka par to, ja cukuru paredzēts:

i)

izmantot dzīvnieku barībai; vai

ii)

izmantot eksportam vai nu bez papildu pārstrādes, vai pastrādājot to produktos, kas uzskaitīti Līguma I pielikumā, vai precēs, kuras uzskaitītas šīs regulas XX pielikuma III daļā;

b)

dara to pārvaldībā esošo nepārstrādāto pārtikā lietojamo cukuru pieejamu Kopienas iekšējā tirgū tām labdarības organizācijām, ko atzīst attiecīgās dalībvalstis vai Komisija, ja dalībvalsts nav atzinusi nevienu šādu organizāciju, par cenu, kas ir zemāka par esošo salīdzināmo cenu, vai par brīvu, lai to izdalītu ārkārtas situāciju individuālās palīdzības operācijās.

27. pants

Izplatīšana vistrūcīgākajām personām Kopienā

1.   Produkti no intervences rezervēm ir pieejami konkrētām norīkotām organizācijām, kas izplata pārtiku vistrūcīgākajām personām Kopienā saskaņā ar gada plānu.

Izplatīšana ir:

a)

bezmaksas; vai

b)

par cenu, kas nekādā gadījumā nav augstāka par norīkoto organizāciju izmaksām šīs darbības veikšanai.

2.   Produktu var mobilizēt Kopienas tirgū, ja:

a)

tas īslaicīgi nav pieejams Kopienas intervences rezervēs 1. punktā minētā gada plāna īstenošanas laikā, ciktāl nepieciešams plāna īstenošanai vienā vai vairākās dalībvalstīs, un ja izmaksas nepārsniedz robežlielumu, kas šim mērķim paredzēts Kopienas budžetā; vai

b)

plāna īstenošana nozīmētu produktu nelielu daudzumu pārvietošanu starp dalībvalstīm, ja intervencē esošie produkti atrodas dalībvalstī, kas nav dalībvalsts, kurā šis produkts ir pieprasīts.

3.   Attiecīgās dalībvalstis norīko 1. pantā minētās organizācijas un katru gadu paredzētajā laikā paziņo Komisijai, ja tās vēlas piemērot šo shēmu.

4.   Šā panta 1. un 2. punktā minētos produktus norīkotajām organizācijām izsniedz bez maksas. Šo produktu uzskaites vērtība ir intervences cena, kam piemēro koeficientu, ja jānošķir dažādas kvalitātes produkti.

5.   Neskarot 190. pantu, produktus, kuri darīti pieejami atbilstīgi šā panta 1. un 2. punktam, finansē ar apropriācijām no Eiropas Kopienu budžeta ELGF attiecīgās budžeta nodaļas. Tāpat var paredzēt nosacījumus, lai segtu produktu transporta izmaksas no intervences centriem un norīkoto organizāciju administratīvās izmaksas šajā pantā aprakstītās shēmas īstenošanai, izņemot jebkādas izmaksas, kas var rasties saņēmējiem 1. un 2. punktā minētās piemērošanas laikā.

III iedaļa

Uzglabāšana privātās noliktavās

I apakšiedaļa

Obligātais atbalsts

28. pants

Atbilstīgi produkti

Atbalstu uzglabāšanai privātās noliktavās piešķir par turpmāk norādītajiem produktiem, kuri atbilst šajā iedaļā minētajiem nosacījumiem un turpmākām prasībām un nosacījumiem, ko Komisija pieņem saskaņā ar 43. pantu:

a)

attiecībā uz:

i)

krējumu;

ii)

nesālītu sviestu, kurš ražots no krējuma vai piena apstiprinātā Kopienas uzņēmumā un kura piena tauku minimālais saturs ir 82 % un maksimālais mitruma saturs ir 16 %;

iii)

sālītu sviestu, kurš ražots no krējuma vai piena apstiprinātā Kopienas uzņēmumā un kura piena tauku minimālais saturs ir 80 %, maksimālais mitruma saturs ir 16 %, maksimālais sāls saturs ir 2 %;

b)

attiecībā uz sieru:

i)

par Grana Padano sieru, kas ir vismaz deviņus mēnešus vecs;

ii)

par Parmigiano Reggiano sieru, kas ir vismaz 15 mēnešu vecs;

iii)

par Provolone sieru, kas ir vismaz trīs mēnešus vecs.

29. pants

Nosacījumi un atbalsta līmenis krējumam un sviestam

Komisija nosaka valstu kvalitātes kategorijas sviestam, kuras ir atbilstīgas atbalstam. Sviestu attiecīgi marķē.

Atbalsta apjomu par krējumu un sviestu nosaka Komisija, ņemot vērā uzglabāšanas izmaksas un svaigā sviesta un rezervju sviesta iespējamās cenu tendences.

Ja, izvedot sviestu no noliktavas, tirgū notikušas negatīvas izmaiņas, kas nebija paredzamas uzglabāšanas sākumā, atbalstu var palielināt.

30. pants

Nosacījumi un atbalsta līmenis sieram

Sieram maksājamā atbalsta nosacījumus un apjomu nosaka Komisija. Atbalsta apjomu nosaka, ņemot vērā uzglabāšanas izmaksas un iespējamo tirgus cenu tendenci.

Maksātājs, ko norīkojusi dalībvalsts, kurā ražo attiecīgos sierus un kurā attiecīgie sieri atbilst prasībām, lai uz tiem var norādīt cilmes vietas nosaukumu, īsteno šā panta pirmajā daļā minētos Komisijas noteiktos pasākumus.

II apakšiedaļa

Fakultatīvais atbalsts

31. pants

Atbilstīgi produkti

1.   Atbalstu uzglabāšanai privātās noliktavās var piešķirt par turpmāk norādītajiem produktiem, kas atbilst šajā iedaļā minētajiem nosacījumiem un turpmākām prasībām un nosacījumiem, kurus Komisija pieņem saskaņā ar 43. pantu:

a)

par balto cukuru;

b)

par olīveļļu;

c)

par svaigu vai atdzesētu pieaugušu liellopu gaļu, kas ir to liemeņu, liemeņu pušu, kompensēto liemeņa ceturtdaļu, priekšējo liemeņa ceturtdaļu vai pakaļējo liemeņa ceturtdaļu formā, kas klasificēti saskaņā ar Kopienas skalu pieaugušu liellopu liemeņu klasificēšanai, kura paredzēta 42. panta 1. punktā;

d)

par visaugstākās kvalitātes sauso vājpienu, kas ir iegūts apstiprinātā uzņēmumā Kopienā tieši un vienīgi no vājpiena;

e)

par ilgi glabājamiem sieriem un sieriem, kuri ražoti no aitas un/vai kazas piena un kurus nogatavina vismaz sešus mēnešus;

f)

par cūkgaļu;

g)

par aitu un kazu gaļu.

Komisija var grozīt šā punkta pirmās daļas c) apakšpunktā noteikto produktu sarakstu, ja to prasa tirgus situācija.

2.   Atbalstu par 1. punktā paredzēto uzglabāšanu privātās noliktavās Komisija nosaka iepriekš vai konkursa kārtībā.

Attiecībā uz 1. punkta d) un e) apakšpunktā noteiktajiem produktiem atbalstu nosaka, ņemot vērā uzglabāšanas izmaksas un attiecīgi:

i)

sausā vājpiena iespējamās cenu tendences;

ii)

līdzsvaru, kas jāsaglabā starp sieriem, par kuriem ir piešķirts atbalsts, un citiem tirgū nonākušajiem sieriem.

32. pants

Atbalsta piešķiršanas nosacījumi baltajam cukuram

1.   Ja vidējā Kopienā reģistrētā cena baltajam cukuram reprezentatīvā laikposmā ir un, visticamāk, saglabāsies mazāka par salīdzināmo cenu, tad, ņemot vērā situāciju tirgū, Komisija var izlemt piešķirt atbalstu baltā cukura uzglabāšanai privātās noliktavās uzņēmumiem, kuriem ir piešķirta cukura kvota.

2.   Cukuram, ko tirdzniecības gadā uzglabā saskaņā ar 1. punktu, nedrīkst piemērot nekādus citus uzglabāšanas pasākumus, kas paredzēti 13., 52. vai 63. pantā.

33. pants

Atbalsta piešķiršanas nosacījumi olīveļļai

Komisija var izlemt pilnvarot dalībvalstu apstiprinātas iestādes, kas nodrošina pietiekamas garantijas, slēgt līgumus par pārdodamās olīveļļas uzglabāšanu nopietnu tirgus traucējumu gadījumā atsevišķos Kopienas reģionos, tostarp, ja vidējā reģistrētā tirgus cena reprezentatīvā laikposmā ir zemāka nekā:

a)

EUR 1 779 par tonnu neapstrādātas augstākā labuma olīveļļas;

b)

EUR 1 710 par tonnu neapstrādātas olīveļļas;

c)

EUR 1 524 par tonnu spīdīgās olīveļļas, kurā brīvo skābju daudzums ir divi grādi, par katru papildu skābuma grādu samazinot minēto summu par EUR 36,70 tonnā.

34. pants

Atbalsta piešķiršanas nosacījumi liellopu un teļa gaļas nozares produktiem

Ja vidējā tirgus cena Kopienā, kas reģistrēta, pamatojoties uz Kopienas skalu pieaugušu liellopu liemeņu klasificēšanai, kura paredzēta 42. panta 1. punktā, ir un, visticamāk, saglabāsies zemāka nekā 103 % no salīdzināmās cenas, Komisija var izlemt piešķirt atbalstu uzglabāšanai privātās noliktavās.

35. pants

Atbalsta piešķiršanas nosacījumi sausajam vājpienam

Komisija var izlemt piešķirt atbalstu uzglabāšanai privātās noliktavās, jo īpaši, ja produktu cenu un rezervju tendences norāda uz nopietnu tirgus nelīdzsvarotību, no kuras var izvairīties vai kuru var samazināt ar sezonālu uzglabāšanu.

36. pants

Atbalsta piešķiršanas nosacījumi sieram

1.   Ja 31. panta 1. punkta e) apakšpunktā minēto sieru cenu un rezervju izmaiņu tendences uzrāda nopietnu tirgus nelīdzsvarotību, no kuras var izvairīties vai kuru var samazināt ar sezonālu uzglabāšanu, Komisija var izlemt piešķirt atbalstu uzglabāšanai privātās noliktavās.

2.   Ja laikā, kad beidzas glabāšanas līgums, noliktavās esošo sieru tirgus cenas ir augstākas par cenām, kas dominēja līguma parakstīšanas laikā, Komisija var pieņemt lēmumu attiecīgi koriģēt atbalsta summu.

37. pants

Atbalsta piešķiršanas nosacījumi cūkgaļai

Ja cūku liemeņu vidējā cena Kopienas tirgū, kas noteikta, ņemot vērā cenas katrā dalībvalstī Kopienai raksturīgos tirgos, un novērtēta ar koeficientu, kas parāda katras dalībvalsts cūku ganāmpulka relatīvo lielumu, ir un, domājams, paliks vismaz 103 % no salīdzināmās cenas, Komisija var izlemt piešķirt atbalstu uzglabāšanai privātās noliktavās.

38. pants

Atbalsta piešķiršanas nosacījumi aitu un kazu gaļai

Komisija var izlemt piešķirt atbalstu uzglabāšanai privātās noliktavās, ja vienā vai vairākās turpmāk norādītajās kotācijas zonās attiecībā uz aitu un kazu gaļu ir īpaši sarežģīta tirgus situācija:

a)

Lielbritānijā;

b)

Ziemeļīrijā;

c)

atsevišķi ņemtā jebkurā dalībvalstī, kas nav Apvienotā Karaliste.

IV iedaļa

Kopīgi noteikumi

39. pants

Uzglabāšanas noteikumi

1.   Maksātāji nevar uzglabāt iepirktos produktus ārpus tās dalībvalsts teritorijas, kuras jurisdikcijā tie atrodas, ja vien tie nav iepriekš saņēmuši Komisijas atļauju.

Šajā pantā Beļģijas un Luksemburgas teritorijas tiek uzskatītas par vienu dalībvalsti.

2.   Atļauju piešķir, ja uzglabāšana ir nepieciešama un ņemot vērā šādus faktorus:

a)

uzglabāšanas iespējas un prasības dalībvalstī, kuras jurisdikcijā atrodas maksātājs, un citās dalībvalstīs;

b)

jebkuras papildu izmaksas, ko rada uzglabāšana dalībvalstī, kuras jurisdikcijā atrodas attiecīgais maksātājs, un transportēšana.

3.   Atļauju uzglabāšanai trešā valstī piešķir vienīgi tad, ja, pamatojoties uz 2. punktā noteiktajiem kritērijiem, uzglabāšana citā dalībvalstī radītu ievērojamas grūtības.

4.   Šā panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto informāciju iegūst, konsultējoties ar visām dalībvalstīm.

5.   Jebkādi muitas nodokļi un citas piešķiramās vai maksājamās summas saistībā ar kopējo lauksaimniecības politiku neattiecas uz produktiem:

a)

kas ir transportēti pēc atļaujas saņemšanas saskaņā ar 1., 2. un 3. punktu;

b)

pārvesti no viena maksātāja pie otra.

6.   Jebkurš maksātājs saskaņā ar 1., 2. un 3. punktu ir atbildīgs arī par produktiem, kas ir uzglabāti ārpus tās dalībvalsts teritorijas, kuras jurisdikcijā tas atrodas.

7.   Ja produkti, ko maksātājs glabā ārpus dalībvalsts teritorijas, kuras jurisdikcijā tā atrodas, netiek atgriezti dalībvalstī, tos realizē par cenām un pēc noteikumiem, ko nosaka vai kas jānosaka glabāšanas vietā.

40. pants

Konkursa kārtības noteikumi

Konkursa kārtība nodrošina vienlīdzīgu piekļuvi visām ieinteresētajām personām.

Piedāvājumu atlasē priekšroku dod konkursantiem, kas ir vislabvēlīgākie Kopienai. Jebkurā gadījumā līguma piešķiršana obligāti neseko.

41. pants

Intervences centri

1.   Komisija norīko intervences centrus labības un rīsu nozarē un paredz nosacījumus, kas uz tiem attiecas.

Labības nozares produktiem Komisija var norīkot intervences centrus katram labības veidam.

2.   Izveidojot intervences centru sarakstu, Komisija īpaši ņem vērā šādus faktorus:

a)

telpu atbilstību konkrētajiem produktiem;

b)

pietiekamu platību un tehnisko aprīkojumu;

c)

ērti piebraucamu vietu.

42. pants

Liemeņu klasifikācija

1.   Kopienas skalas liemeņu klasificēšanai saskaņā ar V pielikumā paredzētajiem noteikumiem piemēro šādās nozarēs:

a)

liellopu un teļa gaļas nozarē – attiecībā uz pieaugušu liellopu liemeņiem;

b)

cūkgaļas nozarē – attiecībā uz to cūku liemeņiem, kas nav vaislas cūkas.

Aitu un kazu gaļas nozarē dalībvalstis var piemērot Kopienas skalu liemeņu klasificēšanai attiecībā uz aitu liemeņiem saskaņā ar V pielikumā C punktā paredzētajiem noteikumiem.

2.   Pārbaudes uz vietas attiecībā uz pieaugušu liellopu un aitu liemeņiem Kopienas vārdā veic Kopienas pārbaudes komiteja, kurā ir Komisijas eksperti un dalībvalstu norīkoti eksperti. Komiteja ziņo Komisijai un dalībvalstīm par veiktām pārbaudēm.

Kopiena sedz veiktās inspekcijās radušās izmaksas.

43. pants

Īstenošanas noteikumi

Neskarot nekādas šajā nodaļā Komisijai piešķirtās īpašās pilnvaras, Komisija pieņem sīki izstrādātus noteikumus tās īstenošanai, kas var īpaši attiekties uz:

a)

prasībām un noteikumiem – un attiecībā uz cūkgaļu, arī to sarakstam – produktiem, ko iepērk valsts intervencē atbilstoši 10. pantam vai kam piešķir valsts atbalstu uzglabāšanai privātās noliktavās atbilstoši 28. un 31. pantam, īpaši attiecībā uz kvalitāti, kvalitātes grupām, kvalitātes šķirām, produktu kategorijām, daudzumu, iepakojumu, tostarp marķējumu, maksimālo uzglabāšanas ilgumu, produktu veidu, piegādes posmu, uz kuru attiecas intervences cena, uzglabāšanas ilgumu privātā noliktavā;

b)

grozījumiem IV pielikuma B daļā;

c)

vajadzības gadījumā piemērojamu cenu paaugstinājumu un pazeminājumu skalu;

d)

procedūrām un noteikumiem, ko ievēro maksātājs, pārņemot produktus valsts intervencē un piešķirot palīdzību uzglabāšanai privātās noliktavās, īpaši attiecībā uz:

i)

līgumu noslēgšanu un līgumu saturu;

ii)

uzglabāšanas ilgumu privātās noliktavās un nosacījumiem, saskaņā ar ko šo līgumā noteikto laiku var saīsināt vai pagarināt;

iii)

nosacījumiem, saskaņā ar ko var nolemt produktus, kuri atrodas uzglabāšanā privātās noliktavās, pārdot vai realizēt;

iv)

dalībvalsti, kurā var iesniegt pieprasījumu uzglabāšanai privātās noliktavās;

e)

17. un 37. pantā minēto reprezentatīvo tirgu saraksta pieņemšanu;

f)

realizācijas noteikumiem produktiem, kas iepirkti valsts intervencē, īpaši attiecībā uz pārdošanas cenām, nosacījumiem izlaišanai no noliktavas un, ja nepieciešams, šo produktu tālāku izmantošanu un galamērķi, veicamajām pārbaudēm un iespējamo drošības sistēmas piemērošanu;

g)

27. panta 1. punktā minētā gada plāna izveidošanu;

h)

27. panta 2. punktā minētās Kopienas tirgus mobilizācijas nosacījumiem;

i)

noteikumiem 39. pantā minētajām atļaujām, tostarp īpašas nepieciešamības gadījumā – atkāpēm no tirdzniecības noteikumiem;

j)

noteikumiem kārtībai, ja tiek izmantots konkurss;

k)

41. pantā minēto intervences centru norīkošanas noteikumiem;

l)

nosacījumiem, kas jāievēro glabātavām, kurās var uzglabāt produktus;

m)

Kopienas skalām liemeņu klasifikācijai, kas paredzētas 42. panta 1. punktā, jo īpaši attiecībā uz:

i)

definīcijām;

ii)

liemeņa noformējumu cenu paziņošanas mērķiem attiecībā uz pieaugušu liellopu liemeņu klasifikāciju;

iii)

attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic kautuvēm, kā paredzēts V pielikuma A punkta III punktā:

jebkuru Direktīvas 88/409/EEK 5. punktā minēto atkāpi kautuvēm, kas vēlas savu produkciju paredzēt vienīgi vietējam tirgum,

jebkuru atkāpi, ko piešķir dalībvalstīm pēc pieprasījuma kautuvēm, kurās nokauj nelielu skaitu liellopu;

iv)

atļaujas piešķiršanu dalībvalstīm nepiemērot skalu cūku liemeņu klasifikācijai, bet izmantot izvērtēšanas kritērijus līdz ar svaru un aprēķinātu liesas gaļas saturu;

v)

noteikumiem par dažu produktu cenu paziņošanu, ko veic dalībvalstis.

II NODAĻA

Īpaši intervences pasākumi

I iedaļa

Ārkārtas tirgus atbalsta pasākumi

44. pants

Dzīvnieku slimības

1.   Komisija var veikt ārkārtas atbalsta pasākumus slimību skartajā tirgū, lai ņemtu vērā tirdzniecības aizliegumus Kopienā un ar trešām valstīm, kas izveidoti, īstenojot dzīvnieku slimību apkarošanas pasākumus.

Šā panta pirmajā daļā minētos pasākumus piemēro šādās nozarēs:

a)

liellopu un teļa gaļa;

b)

piens un piena produkti;

c)

cūkgaļa;

d)

aitu un kazu gaļa;

e)

olas;

f)

mājputnu gaļa.

2.   Šā panta 1. punkta pirmajā daļā minētos pasākumus veic pēc attiecīgās dalībvalsts pieprasījuma.

Tos var veikt vienīgi tad, ja attiecīgās dalībvalstis ir veikušas veselības un veterināros pasākumus, lai ātri likvidētu slimību, un vienīgi tādā apjomā un tik ilgi, cik noteikti nepieciešams, lai atbalstītu attiecīgo tirgu.

45. pants

Patērētāju uzticības zaudēšana

Attiecībā uz mājputnu gaļu un olu nozari Komisija var pieņemt ārkārtas tirgus atbalsta pasākumus, lai novērstu nopietnus tirgus traucējumus, ko tieši izraisījusi patērētāju uzticības zaudēšana saistībā ar sabiedrības veselības vai dzīvnieku veselības risku.

Šos pasākumus veic pēc attiecīgās dalībvalsts vai attiecīgo dalībvalstu pieprasījuma.

46. pants

Finansēšana

1.   Šīs regulas 44. un 45. pantā minētajiem ārkārtas pasākumiem Kopiena piešķir līdzfinansējumu 50 % apjomā no dalībvalstu izdevumiem.

Tomēr liellopu un teļa gaļas, piena un piena produktu un aitu un kazu gaļas nozarēs Kopiena piešķir līdzfinansējumu 60 % apjomā no minētajiem izdevumiem, ja apkaro mutes un nagu sērgu.

2.   Dalībvalstis nodrošina, lai ražotāju ieguldījumi dalībvalstu izdevumos neradītu izmaiņas konkurencē starp ražotājiem dažādās dalībvalstīs.

3.   Līguma 87., 88. un 89. pantu nepiemēro dalībvalstu finanšu ieguldījumiem 44. un 45. pantā minētajos ārkārtas pasākumos.

II iedaļa

Pasākumi labības un rīsu nozarēs

47. pants

Īpaši tirgus pasākumi labības nozarē

1.   Komisija var veikt īpašus intervences pasākumus labības nozarē, ja tas nepieciešams atbilstoši tirgus situācijai. Šādus intervences pasākumus jo īpaši var veikt tad, ja vienā vai vairākos Kopienas reģionos ir novērots vai draud tirgus cenu kritums attiecībā uz intervences cenu.

2.   Komisija nosaka īpašo intervences pasākumu veidu un piemērošanu, kā arī pārdošanas nosacījumus un procedūras vai jebkurus citus to produktu realizācijas veidus, uz kuriem attiecas šādi pasākumi.

48. pants

Īpaši tirgus pasākumi rīsu nozarē

1.   Komisija var veikt īpašus pasākumus, lai:

a)

novērstu valsts intervences visaptverošu piemērošanu, kā paredzēts šīs daļas I nodaļas II iedaļā, rīsu nozarē konkrētos Kopienas reģionos;

b)

kompensētu nelobītu rīsu trūkumu pēc dabas katastrofām.

2.   Komisija paredz sīki izstrādātus noteikumus šā panta īstenošanai.

III iedaļa

Pasākumi cukura nozarē

49. pants

Minimālā cukurbiešu cena

1.   Minimālā kvotas cukurbiešu cena ir šāda:

a)

EUR 27,83 par tonnu 2008./2009. tirdzniecības gadā;

b)

EUR 26,29 par tonnu, sākot ar 2009./2010. tirdzniecības gadu.

2.   Minimālo cenu, kas minēta 1. punktā, piemēro cukurbietēm, kuru standarta kvalitāte atbilst IV pielikuma B daļā definētajai kvalitātei.

3.   Cukura ražošanas uzņēmumi, kuri iepērk kvotas cukurbietes, kas ir piemērotas pārstrādei cukurā un paredzētas pārstrādei kvotas cukurā, maksā vismaz minimālo cenu, ko koriģē, šo cenu paaugstinot vai pazeminot, lai ņemtu vērā atkāpes no standarta kvalitātes.

Šā punkta pirmajā daļā minētos cenu paaugstinājumus un pazeminājumus piemēro saskaņā ar īstenošanas noteikumiem, kas jāparedz Komisijai.

4.   Attiecībā uz cukurbiešu daudzumiem, kas atbilst rūpnieciskā cukura vai pārpalikuma cukura daudzumiem, kam piemēro 64. pantā paredzēto papildu nodevu, attiecīgais cukura ražošanas uzņēmums koriģē pirkuma cenu tā, lai šī cena būtu vismaz vienāda ar kvotas cukurbiešu minimālo cenu.

50. pants

Starpnozaru nolīgumi

1.   Nozares nolīgumi un piegādes līgumi atbilst šā panta 3. punkta prasībām un iepirkuma noteikumiem, ko izveido Komisija, jo īpaši attiecībā uz nosacījumiem, ar ko reglamentē cukurbiešu pirkšanu, piegādi, pārņemšanu un samaksu par tām.

2.   Cukurbiešu un cukurniedru iepirkšanas noteikumus reglamentē ar nozares nolīgumiem, kas noslēgti starp šo izejvielu audzētājiem Kopienā un cukura ražošanas uzņēmumiem Kopienā.

3.   Piegādes līgumos ir jānošķir, vai cukura daudzumi, ko paredzēts saražot no piegādātajām cukurbietēm, ir:

a)

kvotas cukurs; vai

b)

ārpuskvotas cukurs.

4.   Ikviens cukura ražošanas uzņēmums dalībvalstij, kurā tas ražo cukuru, iesniedz šādu informāciju:

a)

3. punkta a) apakšpunktā minēto cukurbiešu daudzums, par ko uzņēmums ir noslēdzis pirmssēšanas piegādes līgumus, un cukura sastāvs, kas ņemts vērā minētajos līgumos;

b)

atbilstīgā prognozētā raža.

Dalībvalstis var pieprasīt papildu informāciju.

5.   Cukura ražošanas uzņēmumiem, kas nav parakstījuši pirmssēšanas piegādes līgumus, kuros paredzēts maksāt kvotas cukurbiešu minimālo cenu par cukurbiešu daudzumu, kas atbilst attiecīgā uzņēmuma kvotas cukura daudzumam, par visām cukurbietēm, ko tie pārstrādā cukurā, prasa samaksāt vismaz minimālo kvotas cukurbiešu cenu.

6.   Ar attiecīgās dalībvalsts atļauju nozares nolīgumos var pieļaut atkāpes no 3. un 4. punkta noteikumiem.

7.   Ja nozares nolīgumu nav, attiecīgā dalībvalsts veic ar šo regulu saderīgus pasākumus, kas vajadzīgi, lai aizsargātu attiecīgo pušu intereses.

51. pants

Ražošanas nodeva

1.   Izoglikozes vai inulīna sīrupa ražošanas uzņēmumiem uzliek ražošanas nodevu par tiem piešķirto cukura kvotu, izoglikozes kvotu vai inulīna sīrupa kvotu, kā minēts 56. panta 2. punktā.

2.   Ražošanas nodeva ir EUR 12,00 par tonnu kvotas cukura un tonnu kvotas inulīna sīrupa. Ražošanas nodeva izoglikozei ir 50 % no cukuram piemērojamās nodevas.

3.   Ražošanas nodevu, ko maksā saskaņā ar 1. punktu, kopumā dalībvalsts piemēro uzņēmumiem, kuri atrodas tās teritorijā, atbilstīgi konkrētā tirdzniecības gada kvotai, kas piešķirta attiecīgajam uzņēmumam.

Uzņēmumi veic maksājumus vēlākais līdz attiecīgā tirdzniecības gada februāra beigām.

4.   Kopienas cukura un inulīna sīrupa ražošanas uzņēmumi var pieprasīt, lai cukurbiešu vai cukurniedru audzētāji vai cigoriņu piegādātāji sedz līdz 50 % no attiecīgās ražošanas nodevas.

52. pants

Cukura izņemšana no tirgus

1.   Lai tirgū saglabātu strukturālo līdzsvaru tādā cenas līmenī, kas daudz neatšķiras no salīdzināmās cenas, ņemot vērā Kopienas pienākumus, kuri izriet no nolīgumiem, kas noslēgti saskaņā ar Līguma 300. pantu, līdz nākamā tirdzniecības gada sākumam no tirgus var izņemt visām dalībvalstīm vienādu kvotas cukura, kvotas izoglikozes un kvotas inulīna sīrupa procentuālo daļu.

Minētajā gadījumā attiecībā uz importētā jēlcukura rafinēšanu ierastās patēriņa vajadzības, kas paredzētas 153. pantā, konkrētajam tirdzniecības gadam samazina par tādu pašu procentuālo daļu.

2.   Izņemamo procentuālo daļu, kas minēta 1. punktā, nosaka vēlākais līdz attiecīgā tirdzniecības gada 31. oktobrim, pamatojoties uz minētajam tirdzniecības gadam prognozētajām tirgus tendencēm.

3.   Ikviens uzņēmums, kam ir piešķirta kvota, izņemšanas periodā uz sava rēķina glabā cukura daudzumus, kas atbilst 1. punktā minētajai procentuālajai daļai, kuru piemēro šā uzņēmuma kvotu produkcijai konkrētajā tirdzniecības gadā.

Tirdzniecības gadā izņemtos cukura daudzumus uzskata par pirmajiem kvotā ietilpstošajiem daudzumiem, kas saražoti nākamajā tirdzniecības gadā. Tomēr, ņemot vērā prognozētās cukura tirgus tendences, Komisija var nolemt, ka kārtējā un/vai nākamajā tirdzniecības gadā visu izņemto cukuru, izoglikozi vai inulīna sīrupu vai daļu no tā uzskata par:

a)

pārpalikuma cukuru, pārpalikuma izoglikozi vai pārpalikuma inulīna sīrupu, kas ir pieejams kā rūpnieciskais cukurs, rūpnieciskā izoglikoze vai rūpnieciskais inulīna sīrups;

b)

papildkvotas produkciju, kuras daļu var rezervēt eksportam, ievērojot saistības, kas izriet no nolīgumiem, kuri noslēgti atbilstīgi Līguma 300. pantam.

4.   Ja cukura piegāde Kopienā nav pietiekama, Komisija var nolemt, ka konkrētu daudzumu izņemtā cukura, izoglikozes un inulīna sīrupa drīkst pārdot Kopienas tirgū pirms izņemšanas perioda beigām.

5.   Cukuram, ko tirdzniecības gadā uzglabā saskaņā ar šo pantu, nedrīkst piemērot nekādus citus uzglabāšanas pasākumus, kas paredzēti 13., 32. vai 63. pantā.

53. pants

Īstenošanas noteikumi

Komisija var paredzēt sīki izstrādātus noteikumus šīs iedaļas īstenošanai, jo īpaši:

a)

kritērijus, ko cukura ražošanas uzņēmumi piemēro, cukurbiešu pārdevējiem iedalot cukurbiešu daudzumus, uz kuriem attiecina pirmssēšanas piegādes līgumus, kā minēts 50. panta 4. punktā;

b)

izņemtā kvotas cukura procentuālo daļu, kas minēta 52. panta 1. punktā;

c)

nosacījumus par minimālās cenas maksāšanu tad, ja izņemto cukuru pārdod Kopienas tirgū saskaņā ar 52. panta 4. punktu.

IV iedaļa

Piegādes pielāgošana

54. pants

Pasākumi, kas atvieglo piegādes pielāgošanu tirgus prasībām

Lai veicinātu tirdzniecības organizāciju un vienotu tirgus organizāciju darbību, atvieglojot piedāvājuma pielāgošanu tirgus prasībām, izņemot darbības, kas saistītas ar produkcijas izņemšanu no tirgus, Komisija var piemērot turpmāk minētos pasākumus dzīvu augu, liellopu un teļa gaļas, cūkgaļas, aitu un kazu gaļas, olu un mājputnu gaļas nozarēs:

a)

pasākumus, lai uzlabotu kvalitāti;

b)

pasākumus, lai uzlabotu ražošanas, pārstrādes un tirdzniecības organizāciju;

c)

pasākumus, lai atvieglotu tirgus cenu tendenču reģistrēšanu;

d)

pasākumus, kas, ņemot vērā izmantotos ražošanas līdzekļus, ļauj veikt īstermiņa un ilgtermiņa prognozes.

III NODAĻA

Ražošanas ierobežošanas sistēmas

I iedaļa

Vispārīgi noteikumi

55. pants

Kvotu sistēmas

1.   Kvotu sistēmu piemēro šādiem produktiem:

a)

pienam un citiem 65. panta a) un b) punktā minētajiem piena produktiem;

b)

cukuram, izoglikozei un inulīna sīrupam.

2.   Ja ražotājs pārsniedz attiecīgo kvotu un – attiecībā uz cukuru – neizmanto papildu daudzumus, kā paredzēts 61. pantā, par šo daudzumu maksā papildu nodevu, ievērojot II un III iedaļā paredzētos nosacījumus.

3.   Šo regulu piemēro, neskarot Padomes Regulas (EK) Nr. 1868/94, ar ko ievieš kvotu sistēmu attiecībā uz kartupeļu cietes ražošanu (59), piemērošanu.

II iedaļa

Cukurs

I apakšiedaļa

Kvotu piešķiršana un pārvaldība

56. pants

Kvotu piešķiršana

1.   Cukura, izoglikozes un inulīna sīrupa ražošanas kvotas valsts vai reģiona līmenī ir noteiktas VI pielikumā.

2.   Dalībvalstis piešķir kvotas katram cukura, izoglikozes vai inulīna sīrupa ražošanas uzņēmumam, kas ir reģistrēts tās teritorijā un atzīts saskaņā ar 57. pantu.

Katram uzņēmumam piešķirtā kvota ir vienāda ar Regulā (EK) Nr. 318/2006 noteikto kvotu, ko uzņēmumam piešķīra 2007./2008. tirdzniecības gadam.

3.   Ja kvotu piešķir cukura ražošanas uzņēmumam, kuram ir vairākas ražotnes, dalībvalstis paredz pasākumus, ko tās uzskata par vajadzīgiem, lai pienācīgi aizsargātu cukurbiešu un cukurniedru audzētāju intereses.

57. pants

Apstiprināti uzņēmumi

1.   Pēc pieprasījuma dalībvalstis oficiāli atzīst cukura, izoglikozes vai inulīna sīrupa ražošanas uzņēmumu, kas ražo cukuru, izoglikozi vai inulīna sīrupu vai kas šos produktus pārstrādā tādos, kuri minēti 62. panta 2. punktā, ja konkrētais uzņēmums:

a)

pierāda savu profesionālās ražošanas spēju;

b)

piekrīt sniegt jebkuru šajā regulā paredzēto informāciju un tikt pakļauts šajā regulā paredzētajām pārbaudēm;

c)

nav iesaistīts atzīšanas procedūras apturēšanā vai atsaukšanā.

2.   Atzītie uzņēmumi sniedz dalībvalstij, kuras teritorijā notiek cukurbiešu vai cukurniedru novākšana vai arī rafinēšana, šādu informāciju:

a)

cukurbiešu vai cukurniedru daudzumi, par kuriem ir noslēgts piegādes līgums, kā arī atbilstīgā prognozētā cukurbiešu vai cukurniedru raža un attiecīgi iegūstamais cukura daudzums no hektāra;

b)

dati par provizoriskajām un faktiskajām cukurbiešu, cukurniedru un jēlcukura piegādēm, cukura ražošanu un cukura rezervēm;

c)

pārdotā baltā cukura daudzumi un atbilstīgās cenas un nosacījumi.

58. pants

Izoglikozes papildu kvota un papildkvota

1.   Iepriekšējam tirdzniecības gadam noteikto kvotu 2008./2009. tirdzniecības gadā papildina ar izoglikozes kvotu 100 000 tonnu apjomā. Šis palielinājums neattiecas uz Bulgāriju un Rumāniju.

Iepriekšējam tirdzniecības gadam noteikto kvotu 2008./2009. tirdzniecības gadā papildina ar izoglikozes kvotu 11 045 tonnu apjomā Bulgārijai un 1 966 tonnu apjomā Rumānijai.

Dalībvalstis piešķir papildu kvotas uzņēmumiem proporcionāli izoglikozes kvotai, kas piešķirta saskaņā ar 56. panta 2. punktu.

2.   Itālija, Lietuva un Zviedrija pēc jebkura šo valstu attiecīgajā teritorijā reģistrēta uzņēmuma lūguma 2008./2009. un 2009./2010. tirdzniecības gadā var piešķirt izoglikozes papildkvotu. Maksimālās katrai dalībvalsti pieejamās papildkvotas ir noteiktas VII pielikumā.

3.   Par papildkvotām, kas uzņēmumam piešķirtas saskaņā ar 2. punktu, uzliek vienreizēju nodevu EUR 730 apjomā. To iekasē par katru piešķirtās papildkvotas tonnu.

59. pants

Kvotu pārvaldība

1.   Komisija koriģē kvotas, kas noteiktas VI pielikumā, vēlākais līdz februāra beigām par iepriekšējo tirdzniecības gadu attiecībā uz 2008./2009., 2009./2010., un 2010./2011. tirdzniecības gadu. Koriģējot ņem vērā rezultātus, kas gūti, piemērojot šā panta 2. punktu, 58. pantu un Regulas (EK) Nr. 320/2006 3. pantu.

2.   Ņemot vērā Padomes Regulā (EK) Nr. 320/2006 paredzētās restrukturizācijas shēmas piemērošanas rezultātus, Komisija vēlākais līdz 2010. gada 28. februārim nosaka, kādā procentuālā apjomā jāsamazina esošās cukura, izoglikozes un inulīna sīrupa kvotas katrai dalībvalstij vai reģionam, lai izvairītos no tirgus nelīdzsvarotības, sākot ar 2010./2011. tirdzniecības gadu.

3.   Dalībvalstis attiecīgi koriģē katram uzņēmumam piešķirto kvotu.

60. pants

Kvotu pārdale valsts līmenī

1.   Dalībvalsts var samazināt cukura vai izoglikozes kvotu, kas piešķirta tās teritorijā reģistrētam uzņēmumam, par summu līdz 10 % attiecībā uz katru tirdzniecības gadu.

2.   Dalībvalstis var pārdalīt kvotas starp uzņēmumiem saskaņā ar VIII pielikumā paredzētajiem noteikumiem un atbilstīgi visu iesaistīto pušu, jo īpaši cukurbiešu un cukurniedru audzētāju, interesēm.

3.   Daudzumus, kas samazināti saskaņā ar 1. un 2. punktu, attiecīgā dalībvalsts piešķir vienam vai vairākiem tās teritorijā esošiem uzņēmumiem, kuriem kvota jau ir vai vēl nav piešķirta.

II apakšiedaļa

Kvotas pārsniegšana

61. pants

Darbības joma

Tirdzniecības gadā saražoto cukura, izoglikozes vai inulīna sīrupa daudzumu, kas pārsniedz 56. pantā minēto kvotu, var:

a)

izlietot konkrētu produktu pārstrādei, kā minēts 62. pantā;

b)

pārnest uz nākamo tirdzniecības gadu kā kvotu produkciju saskaņā ar 63. pantu;

c)

izmantot īpašam piegādes režīmam attālākajiem reģioniem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 247/2006 (60) II sadaļu; vai

d)

eksportēt atbilstoši daudzumam, ko nosaka Komisija, ievērojot saistības, kas izriet no nolīgumiem, kuri noslēgti atbilstīgi Līguma 300. pantam.

Pārējiem daudzumiem piemēro 64. pantā minēto papildu nodevu.

62. pants

Rūpnieciskais cukurs

1.   Rūpniecisko cukuru, rūpniecisko izoglikozi vai rūpniecisko inulīna sīrupu rezervē kāda 2. punktā minēta produktu veida raošanai, ja:

a)

uz tiem attiecas piegādes līgums, ko pirms tirdzniecības gada beigām noslēguši ražotājs un lietotājs, kuri abi ir atzīti saskaņā ar 57. pantu; un

b)

tie ir piegādāti lietotājam vēlākais līdz nākamā tirdzniecības gada 30. novembrim.

2.   Komisija izveido to produktu sarakstu, kuru ražošanā izmanto rūpniecisko cukuru, rūpniecisko izoglikozi vai rūpniecisko inulīna sīrupu.

Šajā sarakstā jo īpaši ietver:

a)

bioetanolu, spirtu, rumu, dzīvo raugu un sīrupu daudzumus, kas paredzēti ziedēm, un tos, ko pārstrādās produktā ar nosaukumu “Rinse appelstroop”;

b)

dažus rūpnieciskos produktus, kuri nesatur cukuru, bet kuru apstrādē izmanto cukuru, izoglikozi vai inulīna sīrupu;

c)

dažus ķīmiskās un farmaceitiskās rūpniecības produktus, kuru sastāvā ir cukurs, izoglikoze vai inulīna sīrups.

63. pants

Pārpalikuma cukura pārnešana

1.   Uzņēmums var nolemt pārnest uz nākamo tirdzniecības gadu visu produkciju vai daļu produkcijas, kas saražota, pārsniedzot šim uzņēmumam piešķirto cukura, izoglikozes vai inulīna sīrupa kvotu, un uzskatīt to par daļu no nākamajā tirdzniecības gadā saražotās produkcijas. Neskarot 3. punktu, minētais lēmums ir neatsaucams.

2.   Uzņēmumi, kas pieņem 1. punktā minēto lēmumu:

a)

informē attiecīgo dalībvalsti pirms dienas, ko minētā dalībvalsts nosaka:

no 1. februāra līdz 30. jūnijam kārtējā tirdzniecības gadā par pārnestajiem cukurniedru cukura daudzumiem,

no 1. februāra līdz 15. aprīlim kārtējā tirdzniecības gadā par pārnestajiem citiem cukura vai inulīna sīrupa daudzumiem;

b)

apņemas šādus daudzumus uz sava rēķina glabāt līdz kārtējā tirdzniecības gada beigām.

3.   Ja attiecīgajā tirdzniecības gadā uzņēmuma galīgā produkcija bijusi mazāka, nekā aptuveni novērtēts laikā, kad pieņēma lēmumu saskaņā ar 1. punktu, tad pārnesto daudzumu var koriģēt ar atpakaļejošu spēku vēlākais līdz nākamā tirdzniecības gada 31. oktobrim.

4.   Pārnestos daudzumus uzskata par pirmajiem kvotas daudzumiem, kas saražoti nākamajā tirdzniecības gadā.

5.   Cukuram, ko tirdzniecības gadā uzglabā saskaņā ar šo pantu, nedrīkst piemērot nekādus citus uzglabāšanas pasākumus, kas paredzēti 13., 32. vai 52. pantā.

64. pants

Papildu nodeva

1.   Papildu nodevu piemēro daudzumiem, kas atbilst:

a)

konkrētā tirdzniecības gadā saražotam pārpalikuma cukuram, pārpalikuma izoglikozei un pārpalikuma inulīna sīrupam, izņemot daudzumus, kas pārnesti uz nākamo tirdzniecības gadu kā kvotu produkcija un uzglabāti saskaņā ar 63. pantu, vai 61. panta c) un d) punktā minētos daudzumus;

b)

rūpnieciskajam cukuram, rūpnieciskajai izoglikozei un rūpnieciskajam inulīna sīrupam, attiecībā uz kuriem līdz datumam, kas vēl jānosaka, nav iesniegti pierādījumi par pārstrādi 62. panta 2. punktā minētajos produktos;

c)

cukuram, izoglikozei un inulīna sīrupam, kas izņemti no tirgus saskaņā ar 52. pantu un attiecībā uz ko nav izpildīti 52. panta 3. punktā paredzētie pienākumi.

2.   Papildu nodevu nosaka Komisija pietiekami augstā līmenī, lai novērstu 1. punktā minēto daudzumu uzkrāšanos.

3.   Papildu nodevu, kas minēta 1. punktā, dalībvalsts tās teritorijā esošiem uzņēmumiem uzliek atbilstīgi 1. punktā minēto produktu daudzumiem, kas attiecīgajā tirdzniecības gadā konstatēti attiecīgajiem uzņēmumiem.

III iedaļa

Piens

I apakšiedaļa

Vispārīgi noteikumi

65. pants

Definīcijas

Šajā iedaļā:

a)

“piens” ir produkts, kas iegūts, slaucot vienu vai vairākas govis;

b)

“cits piena produkts” ir jebkurš piena produkts, kas nav piens, jo īpaši vājpiens, krējums, sviests, jogurts un siers; vajadzības gadījumā tos var izteikt “piena ekvivalentos”, piemērojot Komisijas noteiktus koeficientus;

c)

“ražotājs” ir lauksaimnieks, kam pieder lauku saimniecība dalībvalsts ģeogrāfiskajā teritorijā un kas ražo un pārdod pienu vai gatavojas to darīt tuvākajā nākotnē;

d)

“saimniecība” ir saimniecība, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1782/2003 2. pantā;

e)

“pircējs” ir uzņēmumi vai grupas, kas iepērk pienu no ražotājiem:

lai to savāktu, iepakotu, uzglabātu, atdzesētu vai pārstrādātu, tostarp uz līguma pamata,

lai to pārdotu vienam vai vairākiem uzņēmumiem, kas apstrādā vai pārstrādā pienu vai piena produktus.

Tomēr jebkuru pircēju grupu vienā ģeogrāfiskā apgabalā, kas veic administratīvas un uzskaites darbības papildu nodevas maksājumu veikšanai savu biedru vārdā, uzskata par pircēju. Šā punkta pirmā teikuma nozīmē Grieķija ir vienots ģeogrāfisks apgabals, un to var uzskatīt par pircēju grupu oficiālu iestādi;

f)

“piegāde” ir ražotāja veikta piena piegāde pircējam, neiekļaujot citus piena produktus, neatkarīgi no tā, vai transportēšanu veic ražotājs, pircējs, minēto produktu pārstrādes vai apstrādes uzņēmums vai trešā persona;

g)

“tiešā tirdzniecība” ir piena pārdošana vai nodošana tieši patērētājam, kā arī citu piena produktu pārdošana vai nodošana, ja to veic ražotājs. Komisija, ievērojot “piegādes” definīciju f) punktā, var grozīt definīciju “tiešā tirdzniecība”, jo īpaši lai nodrošinātu, ka uz visu tirgoto pienu vai citiem piena produktiem attiecas kvotu pasākumi;

h)

“realizācija” ir piena piegāde vai piena vai citu piena produktu tiešā tirdzniecība;

i)

“individuālā kvota” ir ražotāja kvota jebkura divpadsmit mēnešu perioda 1. aprīlī;

j)

“valsts kvota” ir 66. pantā minētā kvota, kas ir noteikta katrai dalībvalstij;

k)

“pieejamā kvota” ir kvota, kas pieejama ražotājiem divpadsmit mēnešu perioda 31. martā, ņemot vērā periodu, par kuru aprēķināta pārpalikuma nodeva, un visu attiecīgajā divpadsmit mēnešu periodā veikto nodošanu, pārdošanu, pārveidošanu un pagaidu pārdali, kā noteikts šajā regulā.

II apakšiedaļa

Kvotu piešķiršana un pārvaldība

66. pants

Valsts kvotas

1.   Piena un citu piena produktu, ko tirgo septiņus secīgus mēnešus divpadsmit mēnešu periodā, kas sākas 2008. gada 1. aprīlī (turpmāk – “divpadsmit mēnešu periods”), ražošanai paredzētās valsts kvotas ir noteiktas IX pielikuma 1. punktā.

2.   Šā panta 1. punktā minētās kvotas sadala starp ražotājiem saskaņā ar 67. pantu, nošķirot piegādes un tiešo tirdzniecību. Jebkuru valsts kvotas pārsniegšanu nosaka katra dalībvalsts saskaņā ar šo iedaļu un nošķirot piegādes un tiešo tirdzniecību.

3.   IX pielikuma 1. punktā minētās valsts kvotas nosaka, neskarot iespējamu pārskatīšanu, ņemot vērā vispārējo tirgus situāciju un īpašus apstākļus konkrētās dalībvalstīs.

4.   Bulgārijai un Rumānijai izveido īpašu restrukturizācijas rezervi, kā paredzēts IX pielikuma 2. punktā. Šo rezervi izmanto no 2009. gada 1. aprīļa tādā apjomā, par kādu laikposmā no 2002. gada ir samazinājies piena un piena produktu patēriņš saimniecības līmenī katrā no šīm valstīm.

Lēmumu par rezerves izmantošanu un par tās sadalījumu starp piegādes kvotu un tiešās pārdošanas kvotu pieņem Komisija, pamatojoties uz ziņojumu, ko Bulgārija un Rumānija iesniedz Komisijai līdz 2008. gada 31. decembrim. Ziņojumā precizē faktiskā restrukturizācijas procesa rezultātus un tendences katras valsts piena nozarē, un jo īpaši pāreju no ražošanas saimniecību vajadzībām uz ražošanu tirgum.

5.   Attiecībā uz Bulgāriju, Čehijas Republiku, Igauniju, Kipru, Latviju, Lietuvu, Maltu, Poliju, Rumāniju, Slovēniju, Slovākiju un Ungāriju valsts kvotas ietver visu pienu vai piena ekvivalentu, kas piegādāts pircējiem vai tieši pārdots patēriņam, neņemot vērā, vai tas ražots vai tirgots atbilstīgi pārejas posma pasākumiem, ko piemēro šīm valstīm.

67. pants

Individuālās kvotas

1.   Ražotāju individuālās kvotas 2008. gada 1. aprīlī ir vienādas ar individuālo salīdzināmo daudzumu vai daudzumiem 2008. gada 31. martā, neskarot kvotu nodošanu, pārdošanu un pārveidošanu, kas stājas spēkā 2008. gada 1. aprīlī.

2.   Ražotājiem var būt viena vai divas individuālas kvotas: viena – piegādei, bet otra – tiešajai tirdzniecībai. Tikai dalībvalsts kompetentā iestāde var pārvietot ražotāja daudzumus no vienas kvotas uz otru pēc pamatota ražotāja pieprasījuma.

3.   Ja ražotājam ir divas kvotas, viņa ieguldījumu katrā papildu nodevā aprēķina katrai kvotai atsevišķi.

4.   Daļu no Somijas valsts kvotas, kas piešķirta 66. pantā minētajai piegādei, Komisija var paaugstināt līdz 200 000 tonnu, lai kompensētu Somijas SLOM ražotājus. Šī rezerve jāpiešķir saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem un jāizmanto vienīgi ražotājiem, kuru tiesības atsākt ražošanu ir ietekmējusi pievienošanās.

5.   Individuālās kvotas maina, ja tas ir nepieciešams, katram attiecīgajam divpadsmit mēnešu periodam, lai katras dalībvalsts individuālo kvotu summa piegādei un tiešajai tirdzniecībai nepārsniegtu atbilstošo valsts kvotas daļu, kas pieņemta saskaņā ar 69. pantu, ņemot vērā jebkādus pazeminājumus valsts rezervju piešķiršanai, kā paredzēts 71. pantā.

68. pants

Kvotu piešķiršana no valsts rezervēm

Dalībvalstis pieņem noteikumus, kas ļauj piešķirt ražotājiem visu kvotu vai tās daļu no 71. pantā minētajām valsts rezervēm, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, ko iesniedz Komisijai.

69. pants

Kvotu pārvaldība

1.   Komisija katrai dalībvalstij un katram periodam pirms tā beigām pielāgo sadalījumu starp valsts kvotu “piegādēm” un “tiešajai tirdzniecībai”, ņemot vērā ražotāju pieprasīto pārvietošanu starp individuālajām kvotām piegādei un tiešajai tirdzniecībai.

2.   Dalībvalstis katru gadu Komisijas noteiktā laikā un pēc tās noteikumiem saskaņā ar 192. panta 2. punktu sniedz Komisijai vajadzīgo informāciju, lai:

a)

veiktu šā panta 1. punktā minēto pielāgošanu;

b)

aprēķinātu papildu nodevu, kas viņiem jāmaksā.

70. pants

Tauku saturs

1.   Katram ražotājam piešķir salīdzināmo tauku saturu, kas jāpiemēro ražotājam piešķirtajai individuālajai kvotai piegādēm.

2.   Kvotām, kas piešķirtas ražotājiem 2008. gada 31. martā saskaņā ar 67. panta 1. punktu, 1. punktā minētais salīdzināmais tauku saturs ir vienāds ar tajā dienā attiecīgajai kvotai piemērojamo salīdzināmo tauku saturu.

3.   Salīdzināmo tauku saturu maina 67. panta 2. punktā minētās pārejas laikā un kad kvotas tiek saņemtas vai nodotas vai uz laiku nodotas saskaņā ar noteikumiem, ko izstrādā Komisija.

4.   Jaunajiem ražotājiem tauku saturu individuālajai piegādes kvotai, kas pilnībā piešķirta no valsts rezervēm, nosaka saskaņā ar noteikumiem, ko izstrādā Komisija.

5.   Šā panta 1. punktā minēto individuālo salīdzināmo tauku saturu vajadzības gadījumā koriģē, šai regulai stājoties spēkā, un pēc tam katra divpadsmit mēnešu perioda sākumā, lai katrai dalībvalstij vidējais svērtais individuālais raksturīgais tauku saturs nepārsniegtu par 0,1 gramu uz kilogramu X pielikumā noteiktā salīdzināmo tauku satura.

Attiecībā uz Rumāniju X pielikumā noteikto salīdzināmo tauku saturu pārskata, pamatojoties uz visa 2004. gada datiem, un vajadzības gadījumā Komisija to koriģē.

71. pants

Valsts rezerve

1.   Katra dalībvalsts nosaka valsts rezervi kā daļu no IX pielikumā noteiktajām valsts kvotām, jo īpaši 68. pantā minētā īpašā atbalsta piešķiršanai. Valsts rezervi papildina, pēc vajadzības izņemot noteiktus daudzumus atbilstoši 72. pantam, ieturot daļu pārskaitījumu atbilstoši 76. pantam vai veicot vispārēju individuālo kvotu samazinājumu. Minētajām kvotām saglabājas to sākotnējais mērķis, t. i., piegādei vai tiešajai tirdzniecībai.

2.   Jebkādu dalībvalstij piešķirtu papildu kvotu automātiski aizstāj ar valsts rezervi un sadala piegādei un tiešajai tirdzniecībai saskaņā ar paredzamām vajadzībām.

3.   Valsts rezervei paredzētajām kvotām nav references tauku satura.

72. pants

Neaktivitātes gadījumi

1.   Ja fiziska vai juridiska persona, kurai piešķirtas individuālās kvotas, divpadsmit mēnešu periodā vairs neatbilst 65. panta c) punktā minētajiem nosacījumiem, atbilstošie daudzumi pāriet valsts rezervē ne vēlāk kā nākamā kalendārā gada 1. aprīlī, izņemot gadījumu, kad šī persona pirms minētās dienas atkal kļūst par ražotāju 65. panta c) punkta nozīmē.

Ja attiecīgā persona atkal kļūst par ražotāju ne vēlāk kā otrā divpadsmit mēnešu perioda beigās pēc darbības izbeigšanas, visu individuālo kvotu vai daļu no individuālās kvotas, kas pārgāja no minētās fiziskās vai juridiskās personas valsts rezervē, atdod atpakaļ šai personai ne vēlāk kā 1. aprīlī pēc pieprasījuma iesniegšanas dienas.

2.   Ja ražotāji vismaz viena divpadsmit mēnešu perioda laikā nerealizē daudzumu, kas līdzvērtīgs vismaz 70 % no viņu individuālās kvotas, dalībvalstis var lemt par to, vai visa neizmantotā kvota vai daļa no tās pāriet atpakaļ valsts rezervē un saskaņā ar kādiem nosacījumiem tas notiek.

Dalībvalstis var noteikt, saskaņā ar kādiem nosacījumiem kvotu nodod atpakaļ attiecīgajam ražotājam, ja viņš atsāk realizāciju.

3.   Šā panta 1. un 2. punktu nepiemēro force majeure gadījumos un attiecīgi pamatotos gadījumos, kuri uz laiku ietekmē attiecīgo ražotāju ražošanas jaudu un kurus par tādiem atzīst kompetentā iestāde.

73. pants

Pagaidu nodošana

1.   Līdz katra divpadsmit mēnešu perioda beigām dalībvalstis par attiecīgo periodu atļauj to individuālo kvotu daļas pagaidu nodošanu, kuras ražotāji, kam uz kvotām ir tiesības, nav paredzējuši izmantot.

Dalībvalstis var reglamentēt nodošanu atbilstīgi attiecīgajām ražotāju kategorijām vai piena ražošanas struktūrām, var tās ierobežot līdz pircēja līmenim vai konkrētam reģionam, atļaut pilnīgu nodošanu 72. panta 3. punktā paredzētajos gadījumos un noteikt, kādā apjomā var atkārtot nodošanu.

2.   Dalībvalsts var nolemt neīstenot 1. punktu, pamatojoties vismaz uz vienu no šādiem kritērijiem:

a)

vajadzība veicināt strukturālas izmaiņas un pielāgojumus;

b)

globālas administratīvās vajadzības.

74. pants

Kvotu nodošana kopā ar zemi

1.   Individuālās kvotas kopā ar saimniecību nodod ražotājiem, kas to pārņem gadījumā, ja saimniecību pārdod, iznomā, nodod faktiska vai paredzama mantojuma gadījumā vai ar jebkuriem citiem līdzekļiem, kuri rada līdzvērtīgas tiesiskās sekas ražotājiem, saskaņā ar sīki izstrādātiem noteikumiem, kas jānosaka dalībvalstij, ņemot vērā piena produktu ražošanai izmantotos apgabalus vai citus objektīvus kritērijus un, attiecīgā gadījumā, pušu vienošanos. Kvotas daļu, kura attiecīgā gadījumā netiek nodota kopā ar saimniecību, pievieno valsts rezervei.

2.   Ja kvotas ir nodotas vai ja tās nodod saskaņā ar 1. punktu, izmantojot lauku nomu vai citus līdzekļus, kas rada līdzvērtīgas tiesiskās sekas, dalībvalstis, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem un lai nodrošinātu, ka kvotas attiecina vienīgi uz ražotājiem, var lemt par to, ka kvota netiek nodota kopā ar saimniecību.

3.   Ja zemi nodod valsts iestādēm un/vai izmantošanai sabiedrības interesēs vai ja nodošana notiek nelauksaimnieciskos nolūkos, dalībvalstis nodrošina, ka tiek veikti nepieciešamie pasākumi, lai aizsargātu pušu likumīgās intereses un jo īpaši lai ražotāji, atsakoties no minētās zemes, varētu turpināt piena ražošanu, ja viņi to vēlas.

4.   Ja pušu starpā nepastāv vienošanās, tad gadījumā, kad beidzas lauku nomas termiņš un nav iespējams turpināt nomu saskaņā ar līdzīgiem noteikumiem, vai gadījumos, kas rada līdzvērtīgas tiesiskās sekas, attiecīgās individuālās kvotas saskaņā ar noteikumiem, kurus pieņēmušas vai pieņems dalībvalstis, ņemot vērā pušu likumīgās intereses, pilnībā vai daļēji nodod tiem ražotājiem, kas kvotas pārņem.

75. pants

Īpaši nodošanas pasākumi

1.   Sekmīgas piena ražošanas pārstrukturēšanas vai vides uzlabošanas nolūkā dalībvalstis saskaņā ar sīki izstrādātiem noteikumiem, kurus tās paredz, ņemot vērā attiecīgo pušu likumīgās intereses, var:

a)

vienā vai vairākos gada maksājumos piešķirt kompensāciju ražotājiem, kuri apņemas pilnībā vai daļēji pastāvīgi atteikties no savas piena ražošanas, un tādā veidā atbrīvotās individuālās kvotas ieskaitīt valsts rezervē;

b)

pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, paredzēt nosacījumus, saskaņā ar kuriem ražotāji, veicot maksājumu, divpadsmit mēnešu perioda sākumā var panākt to, ka kompetentā iestāde vai struktūra, kuru izraudzījusies minētā iestāde, pārdala individuālās kvotas, ko pilnībā atdevuši citi ražotāji iepriekšējā divpadsmit mēnešu perioda beigās, saņemot kompensāciju vienā vai vairākos gada maksājumos, kas līdzvērtīgi iepriekšminētajam maksājumam;

c)

centralizēt un pārraudzīt kvotu nodošanu bez zemes;

d)

gadījumā, kad zeme nodota, lai uzlabotu vidi, nodrošināt attiecīgās individuālās kvotas piešķiršanu ražotājam, kas atsakās no zemes, bet vēlas turpināt piena ražošanu;

e)

pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, noteikt reģionus vai savākšanas apgabalus, kur atļauta pastāvīga kvotu nodošana bez atbilstošās zemes nodošanas, lai uzlabotu piena ražošanas struktūru;

f)

pēc ražotāja pieprasījuma kompetentai iestādei vai struktūrai, ko izraudzījusies minētā iestāde, atļaut kvotu galīgo nodošanu bez atbilstošās zemes nodošanas vai pretēji, lai uzlabotu piena ražošanas struktūru saimniecības līmenī vai lai būtu iespējama ražošanas ekstensifikācija.

2.   Šā panta 1. punktu var īstenot valsts līmenī, atbilstošā teritoriālā līmenī vai noteiktos savākšanas apgabalos.

76. pants

Kvotu saglabāšana

1.   Šīs regulas 74. un 75. pantā minētās nodošanas gadījumā, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, var saglabāt individuālās kvotas daļu attiecīgās valsts rezervei.

2.   Ja kvotas ir nodotas vai ja tās nodod saskaņā ar 74. un 75. pantu kopā ar attiecīgo zemi vai bez tās, izmantojot lauku nomu vai citus līdzekļus, kas rada līdzvērtīgas tiesiskās sekas, dalībvalstis, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem un lai nodrošinātu kvotu attiecināšanu vienīgi uz ražotājiem, var lemt par to, vai nodotā kvota vai daļa no tās pāriet atpakaļ valsts rezervē un saskaņā ar kādiem nosacījumiem tas notiek.

77. pants

Atbalsts kvotu iegūšanai

Neviena valsts iestāde nevar piešķirt finansiālu palīdzību, kas tieši saistīta ar kvotu iegūšanu, kvotu pārdošanai, nodošanai vai piešķiršanai saskaņā ar šo iedaļu.

III apakšiedaļa

Kvotas pārsniegšana

78. pants

Papildu nodeva

1.   Papildu nodevu uzliek pienam un citiem piena produktiem, kas pārdoti, pārsniedzot saskaņā ar II apakšiedaļu noteikto valsts kvotu.

Papildu nodeva ir EUR 27,83 par 100 kilogramiem piena.

2.   Dalībvalstis ir atbildīgas Kopienai par valsts kvotas pārsniegšanas rezultātā radušos papildu nodevu, kas valsts līmenī noteikta atsevišķi piegādēm un tiešajai tirdzniecībai, un laikposmā no 16. oktobra līdz 30. novembrim pēc attiecīgā divpadsmit mēnešu perioda beigām 99 % no maksājamās summas iemaksā ELGF.

3.   Ja 1. punktā paredzētā papildu nodeva nav samaksāta noteiktajā termiņā, pēc apspriešanās ar Lauksaimniecības fondu komiteju Komisija no mēneša maksājumiem Regulas (EK) Nr. 1290/2005 14. panta un 15. panta 2. punkta nozīmē atskaita nesamaksātajai papildu nodevai līdzvērtīgu summu. Pirms lēmuma pieņemšanas Komisija brīdina attiecīgo dalībvalsti, kura savu nostāju dara zināmu vienas nedēļas laikā. Regulas (EK) Nr. 2040/2000 (61) 14. pantu nepiemēro.

4.   Komisija nosaka šā panta īstenošanas kārtību.

79. pants

Ražotāju maksātās papildu nodevas

Saskaņā ar 80. un 83. pantu papildu nodevu pilnībā sadala starp ražotājiem, kas bijuši saistīti ar katru no 66. panta 2. punktā minētās valsts kvotas pārsniegšanas gadījumiem.

Neskarot 80. panta 3. punktu un 83. panta 1. punktu, ražotāji ir atbildīgi dalībvalstij par savas saskaņā ar 69., 70. un 80. pantu aprēķinātās iemaksas veikšanu aprēķinātai papildu nodevai vien tā fakta dēļ, ka viņi pārsnieguši savu pieejamo kvotu.

80. pants

Papildu nodeva par piegādi

1.   Lai sagatavotu galīgo pārskatu par papildu nodevu, katra ražotāja piegādātos daudzumus palielina vai samazina, izmantojot koeficientus un ievērojot Komisijas paredzētos noteikumus, lai atspoguļotu jebkuras atšķirības starp faktisko tauku saturu un salīdzināmo tauku saturu.

2.   Ja to piegāžu summa valsts līmenī, kas pielāgotas saskaņā ar 1. punktu, ir mazāka nekā faktiskās piegādes, papildu nodevu aprēķina, pamatojoties uz faktiskajām piegādēm. Tādos gadījumos uz samazināšanu vērstu pielāgojumu proporcionāli samazina tā, lai pielāgoto piegāžu summa atbilstu faktiskajām piegādēm.

Ja saskaņā ar 1. punktu pielāgoto piegāžu summa ir lielāka nekā faktiskās piegādes, papildu nodevu aprēķina, pamatojoties uz pielāgotajām piegādēm.

3.   Katra ražotāja iemaksu papildu nodevas samaksai nosaka ar dalībvalsts lēmumu pēc tam, kad piegādēm piešķirtās valsts kvotas neizmantotā daļa ir pārdalīta vai nav pārdalīta proporcionāli katra ražotāja individuālajām kvotām vai saskaņā ar dalībvalstu noteiktiem objektīviem kritērijiem:

a)

vai nu valsts līmenī, pamatojoties uz daudzumu, par kādu pārsniegta katra ražotāja kvota;

b)

vai vispirms pircēja līmenī un pēc tam attiecīgā gadījumā valsts līmenī.

81. pants

Pircēju nozīme

1.   Pircēji ir atbildīgi par attiecīgo iemaksu iekasēšanu no ražotājiem atbilstīgi papildu nodevām, un tie pirms Komisijas noteiktā datuma un ievērojot Komisijas noteikto kārtību samaksā dalībvalsts kompetentajai iestādei attiecīgo iemaksu summu, kas atskaitīta no piena cenas, kura samaksāta par robežlieluma pārsniegšanu atbildīgajiem ražotājiem vai, ja tas nav iespējams, savākta ar jebkuriem citiem atbilstošiem līdzekļiem.

2.   Ja pircējs pilnībā vai daļēji aizstāj vienu vai vairākus citus pircējus, ražotājiem pieejamo individuālo kvotu ņem vērā esošā divpadsmit mēnešu perioda atlikušajā daļā pēc jau piegādāto daudzumu atskaitīšanas un ņemot vērā tauku saturu. Šo punktu piemēro arī tad, ja ražotājs pāriet no viena pircēja pie cita.

3.   Ja atsauces periodā ražotāja piegādātie daudzumi pārsniedz minētā ražotāja pieejamo kvotu, attiecīgā dalībvalsts var nolemt, ka pircējs kā attiecīgā ražotāja iemaksas avansu atbilstīgi maksājumam ietur daļu no tā piena cenas, ko ražotājs piegādājis, pārsniedzot kvotu, saskaņā ar dalībvalsts paredzētiem sīki izstrādātiem noteikumiem. Dalībvalsts var veikt īpašus pasākumus, lai dotu iespēju pircējiem ieturēt minēto avansu, ja ražotāji piegādā pienu vairākiem pircējiem.

82. pants

Apstiprinājums

Pircēja statusu iepriekš apstiprina dalībvalsts saskaņā ar Komisijas paredzētajiem kritērijiem.

Nosacījumi, kas jāizpilda ražotājiem, un informācija, kas tiem jāsniedz tiešās tirdzniecības gadījumos, noteikta saskaņā ar Komisijas paredzēto kārtību.

83. pants

Papildu nodeva par tiešo tirdzniecību

1.   Tiešās tirdzniecības gadījumā katra ražotāja iemaksu papildu nodevas samaksai nosaka ar dalībvalsts lēmumu atbilstošā teritoriālā vai valsts līmenī pēc tam, kad tiešajai tirdzniecībai atvēlētās valsts kvotas neizmantotā daļa ir pārdalīta vai nav pārdalīta.

2.   Dalībvalstis nosaka to, kā aprēķināt ražotāja iemaksas daļu attiecīgajā papildu nodevā, kas jāmaksā par tā piena kopējo daudzumu, kurš pārdots, nodots vai izmantots pārdoto vai nodoto piena produktu ražošanai, piemērojot kritērijus, ko noteikusi Komisija.

3.   Lai sagatavotu galīgo pārskatu par papildu nodevu, netiek ņemti vērā ar tauku saturu saistītie labojumi.

4.   Komisija nosaka kārtību, kādā papildu nodeva jāmaksā dalībvalsts kompetentai iestādei, kā arī tās iemaksas datumu.

84. pants

Pārmaksātās vai nesamaksātās summas

1.   Ja piegādes vai tiešās tirdzniecības gadījumā izrādās, ka ir jāmaksā papildu nodeva un ka no ražotājiem iekasētā iemaksa ir lielāka nekā veicamais maksājums, dalībvalsts var:

a)

daļēji vai pilnībā izmantot pārmaksāto summu, lai finansētu 75. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētos pasākumus; un/vai

b)

daļēji vai pilnībā to atkārtoti sadalīt:

ražotājiem, kas pieder pie prioritārām kategorijām, kuras noteikusi dalībvalsts, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem un Komisijas noteiktā termiņā,

ražotājiem, kurus ietekmējuši ārkārtas apstākļi, kas radušies, piemērojot valsts noteikumus, kuri nav saistīti ar šajā nodaļā noteikto kvotu sistēmu pienam un piena produktiem.

2.   Ja noteikts, ka papildu nodeva nav jāmaksā, pircēju vai dalībvalsts iekasētais avanss jāatmaksā ne vēlāk kā līdz nākamā divpadsmit mēnešu perioda beigām.

3.   Ja pircējs nepilda pienākumu un neiekasē ražotāju iemaksu papildu nodevas maksāšanai saskaņā ar 81. pantu, dalībvalsts var iekasēt nesamaksāto summu tieši no ražotāja, neskarot sankcijas, ko tā var piemērot pircējam, kurš nav pildījis savas saistības.

4.   Ja ražotājs vai pircējs neievēro maksājuma termiņu, dalībvalstij par nokavēto maksājumu tiek maksāti procenti, kas jānosaka Komisijai.

IV iedaļa

Procedūras noteikumi

85. pants

Īstenošanas noteikumi

Komisija pieņem sīki izstrādātus noteikumus šīs nodaļas īstenošanai, kas var īpaši attiekties uz:

a)

papildu informāciju, ko iesniedz 57. pantā minētie apstiprinātie uzņēmumi, kā arī kritērijus administratīvām sankcijām pret uzņēmējiem, to atzīšanas apturēšanai vai atsaukšanai;

b)

58. pantā minēto apjomu un 64. pantā minētās papildu nodevas noteikšanu un paziņošanu;

c)

atbrīvojumus no 63. pantā noteiktajiem datumiem.

IV NODAĻA

Atbalsta shēmas

I iedaļa

Atbalsts pārstrādei

I apakšiedaļa

Žāvētā rupjā lopbarība

86. pants

Uzņēmumi, kuriem ir tiesības uz atbalstu

1.   Atbalstu pārstrādei žāvētās rupjās lopbarības nozarē piešķir nozares pārstrādes uzņēmumiem, kas pieder vismaz vienai no šādām kategorijām:

a)

pārstrādātāji, kas noslēguši līgumus ar ražotājiem par rupjās lopbarības žāvēšanu. Ja līgums ir īpaša pasūtījuma līgums tādas rupjās lopbarības pārstrādei, ko piegādā ražotājs, tajā ietver noteikumu, no kura izriet pārstrādes uzņēmumu pienākums izmaksāt ražotājam atbalstu, kas saņemts par daudzumu, kurš pārstrādāts saskaņā ar līgumu;

b)

uzņēmumi, kas pārstrādājuši pašu audzēto kultūru, vai arī ražotāju grupas uzņēmumi, kas pārstrādājuši savas grupas biedru audzēto kultūru;

c)

uzņēmumi, kuri savus krājumus ieguvuši no fiziskām vai juridiskām personām, kas noslēguši līgumus ar ražotājiem par rupjās lopbarības žāvēšanu.

2.   Šā panta 1. punktā noteikto atbalstu izmaksā par žāvēto rupjo lopbarību, kas izvesta no pārstrādes uzņēmuma un atbilst šādiem kritērijiem:

a)

tās maksimālais mitruma saturs ir no 11 % līdz 14 %, kas var atšķirties atkarībā no produkta noformējuma;

b)

tās minimālais kopējais olbaltumvielu saturs sausnā nav mazāks par:

i)

15 % produktos, kas minēti I pielikuma IV daļas a) punktā un b) punkta otrajā ievilkumā;

ii)

45 % produktos, kas minēti I pielikuma IV daļas b) punkta pirmajā ievilkumā;

c)

tai ir pienācīgi laba un tirdzniecības prasībām atbilstoša kvalitāte.

87. pants

Avansa maksājums

1.   Pārstrādes uzņēmumi ir tiesīgi uz avansa maksājumu EUR 19,80 par tonnu vai EUR 26,40 par tonnu, ja tie ir iemaksājuši nodrošinājumu EUR 6,60 par tonnu.

Dalībvalstis izdara vajadzīgās pārbaudes, lai pārbaudītu tiesības saņemt atbalstu. Tiklīdz tiesības saņemt atbalstu ir atzītas, izmaksā avansu.

Tomēr avansu drīkst izmaksāt pirms tiesību atzīšanas, ja pārstrādātājs ir iemaksājis nodrošinājumu, kas līdzvērtīgs avansa maksājumam plus 10 %. Šis nodrošinājums kalpo arī kā nodrošinājums mērķiem, kas minēti 1. daļā. To samazina līdz pirmajā daļā noteiktajam apjomam, tiklīdz atzītas tiesības saņemt atbalstu, un atmaksā pilnā apmērā, izmaksājot atbalsta atlikumu.

2.   Pirms avansu izmaksā, žāvētajai rupjajai lopbarībai jābūt izvestai no pārstrādes uzņēmuma.

3.   Ja avanss ir izmaksāts, atlikumu līdz starpībai starp avansa summu un atbalsta kopsummu, kas pienākas pārstrādes uzņēmumam, izmaksā, piemērojot 88. panta 2. punktu.

4.   Ja avanss pārsniedz kopsummu, ko pārstrādes uzņēmumam ir tiesības saņemt pēc 88. panta 2. punkta piemērošanas, pārstrādātājs pēc pieprasījuma dalībvalsts kompetentajai iestādei atmaksā pārsnieguma summu.

88. pants

Atbalsta apjoms

1.   Regulas 86. pantā noteiktais atbalsts ir EUR 33 par tonnu.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, gadījumos, kad tirdzniecības gadā žāvētas rupjās lopbarības daudzums, par ko prasa atbalstu, pārsniedz maksimālo garantēto daudzumu, kurš norādīts 89. pantā, atbalstu samazina katrā dalībvalstī, kur ražošana pārsniedz valstij garantēto daudzumu, izdevumus samazinot par procentuālo daļu, kas atbilst attiecīgās dalībvalsts pārsnieguma procentuālajai daļai.

Komisija nosaka samazinājumu tādā līmenī, kas nodrošina, ka budžeta izdevumi nepārsniedz tos, kādi rastos, ja garantētais maksimālais daudzums nebūtu pārsniegts.

89. pants

Garantētais daudzums

Kaltētās un/vai saulē žāvētās rupjās lopbarības maksimālais garantētais daudzums, par kuru tirdzniecības gadā var piešķirt atbalstu saskaņā ar 86. pantu, ir noteikts 4 960 723 tonnas. Daudzumu sadala starp attiecīgajām dalībvalstīm kā valstij garantēto daudzumu saskaņā ar XI pielikuma B punktu.

90. pants

Īstenošanas noteikumi

Komisija pieņem sīki izstrādātus noteikumus šīs apakšiedaļas īstenošanai, īpaši šādus noteikumus:

a)

deklarācijas, kas jāiesniedz uzņēmumiem, iesniedzot pieteikumus atbalstam;

b)

nosacījumus, kas jāievēro, lai ievērotu tiesības uz atbalstu, īpaši attiecībā uz krājumu un citu apliecinošu dokumentu uzskaiti;

c)

šajā apakšiedaļā un iepriekš paredzēto atbalsta piešķiršanu, kā arī 87. panta 1. punktā paredzēto nodrošinājuma atbrīvošanu;

d)

nosacījumus, kas jāievēro 86. pantā minētajiem uzņēmumiem, un – ja uzņēmumi savus krājumus ieguvuši no fiziskām vai juridiskām personām – noteikumus par garantijām, kas jānodrošina šīm personām;

e)

apstiprināšanas nosacījumus dalībvalstu pieteiktajiem rupjās lopbarības ražotājiem, kas veic žāvēšanu;

f)

kritērijus 86. panta 2. punktā paredzēto prasību noteikšanai;

g)

kritērijus, kas jāievēro, lai slēgtu līgumus, un informāciju, kas tajos jāuzrāda;

h)

89. pantā noteiktā maksimālā garantētā daudzuma piemērošanu;

i)

papildu prasības tām, kas paredzētas 86. pantā, jo īpaši attiecībā uz šķiedru un karotīna saturu.

II apakšiedaļa

Šķiedras lini

91. pants

Atbilstība

1.   Atbalstu linu stiebru pārstrādei piešķir pilnvarotiem pirmapstrādes veicējiem, pamatojoties uz faktisko šķiedras daudzumu, kas iegūts no stiebriem, attiecībā uz ko ar lauksaimnieku ir noslēgts pirkuma līgums.

Tomēr gadījumos, kad lauksaimnieki saglabā īpašumtiesības uz stiebriem, kurus saskaņā ar līgumu ir apstrādājis pilnvarots pirmapstrādes veicējs, un pierāda, ka viņi iegūto šķiedru laiduši tirgū, atbalstu piešķir lauksaimniekiem.

Gadījumos, kad pilnvarotais pirmapstrādes veicējs un lauksaimnieks nav viena un tā pati persona, pirkuma līgumu aizvieto ar attiecīgās puses saistībām veikt apstrādi pašai.

2.   Šajā apakšiedaļā “pilnvarots pirmapstrādes veicējs” ir fiziska vai juridiska persona vai fizisku vai juridisku personu grupa neatkarīgi no juridiskā statusa, ko šādai grupai vai tās biedriem piešķir attiecīgās valsts tiesības un kas ir dalībvalsts kompetentās iestādes apstiprināts teritorijā, kurā atrodas šīs personas vai grupas linu šķiedras ražotnes.

92. pants

Atbalsta apjoms

1.   Regulas 91. pantā noteiktais atbalsts pārstrādei ir EUR 200 par tonnu garās linšķiedras.

2.   Šķiedras, kam ir tiesības uz atbalstu, daudzumus ierobežo, pamatojoties uz tām jomām, kas bijušas 91. pantā minēto līgumu vai saistību priekšmets.

Pirmajā daļā norādītos ierobežojumus nosaka dalībvalstis tā, lai ievērotu 94. pantā norādītos valstij garantētos daudzumus.

93. pants

Avansa maksājums

Pēc pilnvarotā pirmapstrādes veicēja lūguma izmaksā 91. pantā minētā atbalsta avansu, pamatojoties uz iegūtās šķiedras daudzumu.

94. pants

Garantētais daudzums

1.   Attiecībā uz garo linšķiedru nosaka maksimālo garantēto daudzumu 80 878 tonnas realizācijas gadā, par kuru var piešķirt atbalstu. Daudzumu sadala starp attiecīgajām dalībvalstīm kā valstij garantēto daudzumu saskaņā ar XI pielikuma A punktu.

2.   Gadījumos, kad vienā dalībvalstī iegūst šķiedru no citā dalībvalstī ievāktiem stiebriem, attiecīgās šķiedras daudzumu kompensē no valstij garantētā daudzuma tajā dalībvalstī, kurā stiebri ievākti. Atbalstu izmaksā dalībvalsts, kurai kompensē valstij garantēto daudzumu.

95. pants

Īstenošanas noteikumi

Komisija pieņem sīki izstrādātus noteikumus šīs apakšiedaļas īstenošanai, īpaši šādus noteikumus:

a)

nosacījumus 91. pantā minēto pirmapstrādes veicēju pilnvarošanai;

b)

nosacījumus, kas jāpilda apstiprinātiem pirmapstrādes veicējiem attiecībā uz pirkuma līgumiem un 91. panta 1. punktā minētajām saistībām;

c)

prasības, kas jāpilda lauksaimniekiem 91. panta 1. punkta otrajā daļā minētajā gadījumā;

d)

garās linšķiedras kritērijus;

e)

nosacījumus atbalsta un avansa maksājuma piešķiršanai un jo īpaši pierādījumus par stiebru apstrādi;

f)

nosacījumus, kas jāievēro, lai noteiktu 92. panta 2. punktā norādītos ierobežojumus.

II iedaļa

Ražošanas kompensācija

96. pants

Ražošanas kompensācija par cieti

1.   Ražošanas kompensāciju var piešķirt:

a)

par cieti, kas iegūta no kukurūzas, kviešiem vai kartupeļiem, kā arī par dažiem tās atvasinājumiem, kurus izmanto dažu produktu ražošanā, kuru sarakstu izveido Komisija;

b)

ja Somijā un Zviedrijā cietes ražošanai nav ievērojamas citu labības veidu vietējās ražošanas, ražošanas kompensāciju var piešķirt par cieti, kas šajās valstīs iegūta no miežiem un auzām, ciktāl tas neizraisa no minētajiem diviem graudaugiem ražotās cietes daudzuma pieaugumu virs:

i)

50 000 tonnu – Somijā;

ii)

10 000 tonnu – Zviedrijā.

2.   Šā panta 1. punktā minēto kompensāciju regulāri nosaka Komisija.

97. pants

Ražošanas kompensācija cukura nozarē

1.   Ražošanas kompensāciju par produktiem cukura nozarē, kas minēti I pielikuma III daļas b) līdz e) punktā, var piešķirt tad, ja pārpalikuma cukurs vai importētais cukurs, pārpalikuma izoglikoze vai pārpalikuma inulīna sīrups nav pieejami par cenu, kas atbilst 62. panta 2. punkta b) un c) apakšpunktā minētās produkcijas ražošanas cenai pasaules tirgū.

2.   Panta 1. punktā minēto ražošanas kompensācijas apjomu nosaka, jo īpaši ņemot vērā ar importētā cukura izmantošanu saistītās izmaksas, kas nozarei būtu jāsedz, veicot piegādes pasaules tirgū, un Kopienas tirgū pieejamā pārpalikuma cukura cenu vai salīdzināmo cenu, ja pārpalikuma cukura nav.

98. pants

Atbalsta piešķiršanas nosacījumi

Komisija pieņem nosacījumus, ar kādiem piešķir šajā iedaļā minēto ražošanas kompensāciju, kā arī šādu kompensāciju apjomu un – attiecībā uz 97. pantā paredzēto ražošanas kompensāciju par produktiem cukura nozarē – atbilstīgos daudzumus.

III iedaļa

Atbalsts piena un piena produktu nozarei

99. pants

Atbalsts lopbarībā izmantojamajam vājpienam un sausajam vājpienam

1.   Atbalstu piešķir par vājpienu un sauso vājpienu, ko paredzēts izmantot lopbarībā, ja šie produkti atbilst konkrētiem standartiem.

Šajā pantā paniņas un sausās paniņas uzskata par vājpienu vai sauso vājpienu.

2.   Atbalsta summas nosaka Komisija, ņemot vērā šādus faktorus:

a)

8. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punktā minētā sausā vājpiena salīdzināmo cenu;

b)

piedāvājuma attīstību attiecībā uz vājpienu un sauso vājpienu un tā izmantošanas pieaugumu lopbarībai;

c)

teļu cenu tendences;

d)

konkurējošo olbaltumvielu tirgus cenu tendences salīdzinājumā ar sausā vājpiena cenu tendencēm.

100. pants

Atbalsts vājpienam, kas pārstrādāts kazeīnā vai kazeinātos

1.   Ievērojot Komisijas nosacījumus, atbalstu piešķir par Kopienā ražotu vājpienu, kas pārstrādāts kazeīnā vai kazeinātos, ja šāds piens un no tā ražots kazeīns vai kazeināts atbilst konkrētiem standartiem.

2.   Atbalstu nosaka Komisija, ņemot vērā šādus faktorus:

a)

sausā vājpiena salīdzināmo cenu vai pirmās šķiras sausā vājpiena, kas iegūts izsmidzināšanas procesā, tirgus cenu, ja šī cena pārsniedz salīdzināmo cenu,

b)

kazeīna un kazeinātu tirgus cenas Kopienas un pasaules tirgos.

Atbalsts var mainīties atbilstīgi tam, vai vājpiens ir pārstrādāts kazeīnā vai kazeinātos, un atbilstīgi šo produktu kvalitātei.

101. pants

Atbalsts krējuma, sviesta un koncentrēta augsta tauku satura sviesta iegādei par pazeminātām cenām

Ja rodas vai varētu rasties piena produktu pārpalikumi, Komisija var nolemt piešķirt atbalstu, lai dotu iespēju iegādāties krējumu, sviestu vai koncentrētu augsta tauku satura sviestu par pazeminātām cenām:

a)

bezpeļņas institūcijām un organizācijām;

b)

dalībvalstu bruņotajiem spēkiem un tiem pielīdzinātām vienībām;

c)

mīklas izstrādājumu un saldējuma ražotājiem;

d)

citu pārtikas produktu ražotājiem, kas vēl jānosaka Komisijai;

e)

tiešam koncentrēta augsta tauku satura sviesta patēriņam.

102. pants

Atbalsts piena produktu piegādei skolēniem

1.   Kopienas atbalstu piešķir, lai piegādātu skolēniem mācību iestādēs konkrētus pārstrādātus piena produktus, ko nosaka Komisija un kas atbilst KN kodiem 0401, 0403, 0404 90 un 0406 vai KN kodam 2202 90.

2.   Atkāpjoties no 180. panta, dalībvalstis papildus Kopienas atbalstam piešķir valsts atbalstu, piegādājot 1. punktā minētos produktus skolēniem mācību iestādēs. Dalībvalstis var finansēt savu valsts atbalstu, uzliekot nodevu piensaimniecības nozarei vai ar jebkuru citu ieguldījumu no piensaimniecības nozares puses.

3.   Attiecībā uz pilnpienu Komisijas atbalsts ir EUR 18,15 par 100 kg.

Citu piena produktu gadījumā atbalsta summas nosaka Komisija, ievērojot attiecīgo produktu piena sastāvdaļas.

4.   Atbalstu, kas minēts 1. punktā, piešķir par maksimālo daudzumu – 0,25 litri piena ekvivalenta uz skolēnu dienā.

IV iedaļa

Atbalsts olīveļļas un galda olīvu nozarei

103. pants

Atbalsts tirgus dalībnieku organizācijām

1.   Ar dalībvalstu iegūtajiem līdzekļiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 110.i panta 4. punktu Komisija finansē trīs gadu darba programmas, ko izveido 125. pantā minētās tirgus dalībnieku organizācijas vienā no šādām jomām:

a)

tirgus pārraudzība un administratīvā pārvaldība olīveļļas un galdu olīvu nozarē;

b)

olīvu nozares ietekmes uz vidi uzlabošana;

c)

olīveļļas un galda olīvu ražošanas kvalitātes uzlabošana;

d)

izsekojamības sistēma, olīveļļas un galda olīvu sertifikācija un kvalitātes aizsardzība, īpaši gala patērētājiem pārdotās olīveļļas uzraudzība, ko veic valsts iestāžu administrācija;

e)

informācijas izplatīšana par darbībām, ko veic uzņēmēju organizācijas ar mērķi uzlabot olīveļļas kvalitāti.

2.   Maksimālais Kopienas 1. punktā minēto darba programmu finansējums ir vienāds ar dalībvalstu ieturētajām summām. Maksimāli piešķiramā finansējuma summa ir:

a)

100 % 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētajām darbībām;

b)

100 % ieguldījumiem nekustamajā īpašumā un 75 % citām darbībām 1. punkta c) apakšpunktā minētajā jomā;

c)

75 % darba programmām, ko atzītas uzņēmumu organizācijas no vismaz divām dalībvalstīm, kurās notiek ražošana, īsteno vismaz trijās trešajās valstīs vai dalībvalstīs, kurās nenotiek ražošana, 1. punkta d) un e) apakšpunktā minētajās jomās, un 50 % citām darbībām šajās jomās.

Dalībvalsts nodrošina papildu finansējumu līdz 50 % no izmaksām, ko nesedz Kopienas finansējums.

Komisija paredz dalībvalstu darba programmu apstiprināšanas procedūras un darbības, kas ir atbilstīgas saskaņā ar šīm programmām.

3.   Neskarot nekādus īpašus noteikumus, ko Komisija var pieņemt saskaņā ar 194. pantu, dalībvalstis pārbauda, vai ir ievēroti Kopienas finansējuma piešķiršanas nosacījumi. Tālab tās īsteno darba programmu revīziju un kontroles plānu, kurā, pamatojoties uz riska analīzi, paredz kontrolēt atlasītu ražotāju organizāciju grupu, ko veido vismaz 30 % gadā no ražotāju organizācijām un visām pārējām tirgus dalībnieku organizācijām, kuras saņem Kopienas finansējumu saskaņā ar šo pantu.

V iedaļa

Kopienas tabakas fonds

104. pants

Tabakas fonds

1.   Kopienas Tabakas fondu (turpmāk – “Fonds”) izveido, lai finansētu pasākumus šādās jomās:

a)

sabiedrības informētības uzlabošana attiecībā uz visu veidu tabakas patēriņa kaitīgajām sekām, jo īpaši informējot un izglītojot; atbalsts datu vākšanai, lai noteiktu tabakas patēriņa modeļus un veiktu epidemioloģiskus pētījumus par nikotīnismu Kopienā;

b)

īpaši pasākumi, lai palīdzētu tabakas audzētājiem pārorientēties uz citiem kultūraugiem vai citām saimnieciskām darbībām, kas veicina nodarbinātību, kā arī pētījumi par tabakas audzētāju iespējām tā rīkoties.

2.   Fondu finansē:

a)

2 % no piemaksas attiecībā uz 2002. gada ražu un 3 % no piemaksas attiecībā uz 2003., 2004. un 2005. gada ražu, kā noteikts Regulas (EEK) Nr. 2075/92 I sadaļā, kuru piemēro līdz 2005. gada ražai, tostarp jebkādu 1. punktā paredzēto pasākumu finansēšanai;

b)

2006. un 2007. kalendārajā gadā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 110.m pantu.

3.   Komisija pieņem sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai.

VI iedaļa

Īpaši noteikumi biškopības nozarei

105. pants

Darbības joma

1.   Lai uzlabotu biškopības produktu ražošanas un realizācijas vispārējos nosacījumus, dalībvalstis var izstrādāt trīs gadu valsts programmu (turpmāk – “biškopības programma”).

2.   Atkāpjoties no 180. panta, Līguma 87., 88., un 89. pantu nepiemēro:

a)

dalībvalstu finansiālajam ieguldījumam pasākumos, kas saskaņā ar šo iedaļu saņem Kopienas atbalstu;

b)

īpašam valsts atbalstam to biškopības uzņēmumu aizsardzībai, kuri ir nelabvēlīgākā situācijā strukturālu vai dabas apstākļu dēļ vai kuri ir iesaistīti ekonomikas attīstības programmās, izņemot atbalstu, ko piešķir ražošanai vai tirdzniecībai.

Dalībvalstis b) apakšpunktā minēto atbalstu paziņo Komisijai vienlaikus ar 109. pantā paredzēto biškopības programmu.

106. pants

Atbilstīgi pasākumi

Biškopības programmā var ietvert šādus pasākumus:

a)

tehniskais atbalsts biškopjiem un biškopju grupām;

b)

varroatozes apkarošana;

c)

ceļojošās dravniecības racionalizācija;

d)

pasākumi to laboratoriju atbalstam, kurās veic medus fizikāli ķīmisko īpašību analīzi;

e)

pasākumi bišu skaita atjaunināšanai stropos Kopienā;

f)

sadarbība ar specializētām struktūrām, lai īstenotu lietišķās pētījumu programmas biškopības un biškopības produktu jomā.

Biškopības programmā neietver pasākumus, ko finansē ELFLA saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 (62).

107. pants

Ražošanas un tirdzniecības struktūras izpēte biškopības nozarē

Lai iegūtu tiesības uz daļēju finansējumu, kas paredzēts 108. panta 1. punktā, dalībvalstis veic biškopības nozares ražošanas un tirdzniecības struktūras izpēti savā teritorijā.

108. pants

Finansēšana

1.   Kopiena biškopības programmām sniedz daļēju finansējumu, kas vienāds ar 50 % no dalībvalstu izdevumiem.

2.   Izdevumus saistībā ar pasākumiem biškopības programmās dalībvalstis veic līdz katra gada 15. oktobrim.

109. pants

Konsultācijas

Biškopības programmu izstrādā ciešā sadarbībā ar pārstāvju organizācijām un biškopības kooperatīviem. To iesniedz Komisijai apstiprināšanai.

110. pants

Īstenošanas noteikumi

Komisija izstrādā īstenošanas noteikumus šīs iedaļas īstenošanai.

VII iedaļa

Atbalsts zīdtārpiņu nozarei

111. pants

Atbalsts zīdtārpiņu audzētājiem

1.   Atbalstu piešķir attiecībā uz Kopienā audzētiem zīdtārpiņiem, kas atbilst KN kodam ex 0106 90 00, un zīdtārpiņu oliņām, kas atbilst KN kodam ex 0511 99 85.

2.   Atbalstu piešķir zīdtārpiņu audzētājiem par katru izmantoto zīdtārpiņu oliņu kastīti ar nosacījumu, ka kastītēs ir obligātais oliņu daudzums, kas jānosaka, un ka zīdtārpiņi ir sekmīgi izaudzēti.

3.   Atbalsts par izmantotu zīdtārpiņu oliņu kastīti ir EUR 133,26.

112. pants

Īstenošanas noteikumi

Komisija izstrādā sīkus noteikumus šīs iedaļas īstenošanai, kas jo īpaši attiecas uz 111. panta 2. punktā minēto oliņu obligāto daudzumu.

II SADAĻA

TIRDZNIECĪBAS UN RAŽOŠANAS NOTEIKUMI

I NODAĻA

Tirdzniecības standarti un ražošanas nosacījumi

I iedaļa

Tirdzniecības standarti

113. pants

Tirdzniecības standarti

1.   Komisija var pieņemt tirdzniecības standartu noteikumus vienam vai vairākiem produktiem šādās nozarēs:

a)

olīveļļas un galda olīvu nozarē – attiecībā uz I pielikuma VII daļas a) punktā minētajiem produktiem;

b)

banānu nozarē;

c)

dzīvu augu nozarē.

2.   Standarti, kas minēti 1. punktā:

a)

tiek izveidoti, īpaši ņemot vērā:

i)

attiecīgo produktu specifiku;

ii)

nepieciešamību nodrošināt apstākļus nevainojamai šo produktu realizācijai tirgū;

iii)

patērētāju intereses saņemt atbilstošu un pārredzamu informāciju par produktu;

iv)

attiecībā uz I pielikuma VII daļas a) punktā minētajām olīveļļām izmaiņas metodēs, ko izmanto, lai noteiktu šo produktu fiziskās, ķīmiskās un organoleptiskās īpašības;

b)

jo īpaši var attiekties uz kvalitāti, šķirošanu, svaru, izmēriem, iepakojumu, iesaiņojumu, uzglabāšanu, transportu, noformējumu, izcelsmi un marķējumu.

3.   Ja saskaņā ar 2. punkta a) apakšpunktā minētajiem kritērijiem Komisija neparedz citādi, produktus, kuriem noteikti tirdzniecības standarti, var realizēt Kopienas tirgū tikai saskaņā ar šiem standartiem.

Neskarot citus Komisijas īpašus noteikumos, ko Komisija var pieņemt saskaņā ar 194. pantu, dalībvalstis pārbauda, vai šie produkti atbilst šiem standartiem, un attiecīgi piemēro sankcijas.

114. pants

Tirdzniecības standarti pienam un piena produktiem

1.   Pārtikas produktus var pārdot kā pienu un piena produktus tikai tad, ja tie atbilst XII pielikumā noteiktajām definīcijām un nosaukumiem.

2.   Neskarot Kopienas tiesību aktos paredzētos izņēmumus un sabiedrības veselības aizsardzības pasākumus, Kopiena var realizēt tikai pienu, kas atbilst KN kodam 0401 un kas ir paredzēts lietošanai pārtikā saskaņā ar XIII pielikumu un jo īpaši ar tā I punktā paredzētajām definīcijām.

115. pants

Tirdzniecības standarti taukiem

Neskarot 114. panta 1. punktu vai jebkurus citus noteikumus, kas pieņemti veterinārijas un pārtikas produktu nozarēs, lai nodrošinātu produktu atbilstību higiēnas un veselības standartiem un aizsargātu dzīvnieku un cilvēku veselību, XV pielikumā noteiktos standartus piemēro šādiem produktiem ar minimālo tauku saturu 10 %, bet maksimālo – 90 % no masas, kuri paredzēti lietošanai pārtikā:

a)

piena taukiem, kas atbilst KN kodiem 0405 un ex 2106;

b)

taukiem, kas atbilst KN kodam ex 1517;

c)

taukiem, kuri sastāv no augu un/vai dzīvnieku produktiem, kas atbilst KN kodiem ex 1517 un ex 2106.

Vismaz divām trešdaļām sausnas, izņemot sāli, jābūt taukiem.

Tomēr šos standartus piemēro tikai attiecībā uz produktiem, kas 20 oC temperatūrā ir cietā stāvoklī un kas ir piemēroti ziešanai.

116. pants

Tirdzniecības standarti olu un mājputnu gaļas nozares produktiem

Olu un mājputnu gaļas nozares produktiem tirgo saskaņā ar XIV pielikumā iekļautajiem noteikumiem.

117. pants

Apiņu sertifikācija

1.   Uz apiņu nozares produktiem, kas ievākti vai sagatavoti Kopienā, attiecas sertifikācijas procedūra.

2.   Sertifikātus var izsniegt tikai attiecībā uz produktiem, kuriem ir obligātās kvalitātes raksturlielumi, kas atbilst attiecīgajam tirdzniecības posmam. Attiecībā uz apiņu pulveri, apiņu pulveri ar augstāku lupulīna saturu, apiņu ekstraktu un jauktiem apiņu produktiem sertifikātu var izsniegt vienīgi tad, ja alfa skābes saturs šajos produktos nav mazāks par tās saturu apiņos, no kā šie produkti iegūti.

3.   Sertifikātos jānorāda vismaz:

a)

apiņu ražošanas vieta vai vietas;

b)

ražas novākšanas gads vai gadi;

c)

šķirne vai šķirnes.

4.   Apiņu nozares produktus var tirgot un eksportēt vienīgi tad, ja ir izsniegts 1., 2. un 3. punktā minētais sertifikāts.

Attiecībā uz importētiem produktiem apiņu nozarē 158. panta 2. punktā paredzēto apliecību uzskata par līdzvērtīgu sertifikātam.

5.   Komisija var pieņemt pasākumus, atkāpjoties no 4. punkta:

a)

lai nodrošinātu atbilstību dažu trešo valstu tirdzniecības prasībām; vai

b)

tos veic attiecībā uz produktiem, ko paredzēts lietot īpašiem mērķiem.

Pirmajā daļā minētie pasākumi:

a)

neskar tādu produktu parastu realizāciju, attiecībā uz kuriem izsniegts sertifikāts;

b)

ir jāveic, garantējot, ka tiek novērsti jebkādi pārpratumi attiecībā uz minētajiem produktiem.

118. pants

Tirdzniecības standarti olīveļļai un olīvu izspaidu eļļai

1.   XVI pielikumā izklāstīto olīveļļas un olīvu izspaidu eļļas aprakstu un definīciju izmantošana ir obligāta saistībā ar attiecīgo produktu tirdzniecību Kopienā un tirdzniecībā ar trešām valstīm, ciktāl tie ir saderīgi ar obligātajiem starptautiskajiem noteikumiem.

2.   Mazumtirdzniecības posmā var tirgot vienīgi eļļas, kas minētas XVI pielikuma 1. punkta a) un b) apakšpunktā, 3. un 6. punktā.

II iedaļa

Ražošanas nosacījumi

119. pants

Kazeīna un kazeinātu izmantošana siera ražošanā

Kazeīna un kazeinātu izmantošanai siera ražošanā vajadzīgas iepriekšējas atļaujas, ko piešķir vienīgi tad, ja to izmantošana ir nepieciešams nosacījums šo produktu ražošanā.

120. pants

Lauksaimniecības etilspirta ražošanas metode

Ražošanas metodi un īpašības lauksaimniecības etilspirtam, kas iegūts no Līguma I pielikumā minēta konkrēta lauksaimniecības produkta, var noteikt Komisija.

III iedaļa

Procedūras noteikumi

121. pants

Standartu, īstenošanas noteikumu un atkāpju pieņemšana

Komisija pieņem sīki izstrādātus noteikumus šīs nodaļas piemērošanai, kas jo īpaši var attiekties uz:

a)

113. pantā minētajiem tirdzniecības standartiem, tostarp noteikumiem par atkāpēm no standartiem, standartos prasītās informācijas ziņošanu un standartu piemērošanu Kopienā importētajiem produktiem un no Kopienas eksportētajiem produktiem;

b)

definīcijas un nosaukumus, ko var izmantot piena un piena produktu tirdzniecībā saskaņā ar 114. panta 1. punktu:

i)

sastāda un vajadzības gadījumā papildina XII pielikuma III punkta 1. apakšpunkta otrajā daļā minēto produktu sarakstu, pamatojoties uz sarakstiem, ko tai iesūtījušas dalībvalstis,

ii)

ja nepieciešams, papildina XII pielikuma II punkta 2. apakšpunkta otrās daļas a) punktā minēto nosaukumu sarakstu;

c)

attiecībā uz 115. pantā minētajiem ziežamo tauku standartiem:

i)

XV pielikuma I punkta 2. apakšpunkta trešās daļas a) punktā minēto produktu sarakstu, pamatojoties uz sarakstiem, kurus dalībvalstis iesniedz Komisijai,

ii)

115. pantā minēto produktu sastāva un ražošanas procesa parametru pārbaudei nepieciešamās analīzes metodes,

iii)

detalizētus paraugu ņemšanas noteikumus,

iv)

detalizētus 115. pantā minēto produktu tirdzniecības statistiskās informācijas iegūšanas noteikumus;

d)

attiecībā uz XIV pielikumā A daļā izklāstītajiem noteikumiem par olu tirdzniecību:

i)

definīcijām;

ii)

olu savākšanas, piegādes, saglabāšanas un pārdošanas biežums;

iii)

kvalitātes kritēriji, jo īpaši čaumalas izskats, baltuma un dzeltenuma konsistence un gaisa telpas augstums; šķirošana pēc svara, tostarp izņēmumi;

iv)

šķirošanu pēc svara, tostarp par izņēmumiem;

v)

olu marķēšanu un atzīmēm uz iepakojumiem, tostarp par izņēmumiem un arī noteikumiem, ko piemēro attiecībā uz iepakošanas centriem;

vi)

tirdzniecība ar trešām valstīm;

vii)

turēšanas veidi;

e)

attiecībā uz XIV pielikumā B daļā izklāstītajiem noteikumiem par mājputnu gaļas tirdzniecību:

i)

definīcijām;

ii)

to mājputnu liemeņu, tādu liemeņu daļu un subproduktu, tostarp foie gras, sarakstu, uz ko attiecas XIV pielikuma B daļa;

iii)

klasifikācijas kritērijus XIV pielikuma B daļas III punkta 1. apakšpunkta izpratnē;

iv)

noteikumus par sīkāku informāciju, ko norāda pievienotajos tirdzniecības dokumentos, galapatērētājam paredzētās mājputnu gaļas marķējumu, noformējumu un reklāmu, un produkta komercnosaukums Direktīvas 2000/13/EK 3. panta 1. punkta 1) apakšpunkta izpratnē;

v)

fakultatīva informācija par izmantoto atdzesēšanas metodi un turēšanas veidu;

vi)

atkāpes, ko var piemērot, veicot piegādes izciršanas vai apstrādes uzņēmumiem;

vii)

noteikumi, ko piemēro attiecībā uz ūdens absorbcijas procentiem, sagatavojot svaigus, saldētus un ātri saldētus liemeņus un to gabalus, kā ari norādes, kas jāveic šajā sakarā;

f)

attiecībā uz noteikumiem par inkubējamo olu un mājputnu cāļu ražošanas un tirdzniecības standartiem, kas izklāstīti XIV pielikuma C daļā:

i)

definīcijām;

ii)

inkubējamo olu vai mājputnu cāļu ražošanas vai tirdzniecības uzņēmumu reģistrāciju;

iii)

norādes uz inkubējamām olām, tostarp tās, ko importē no trešām valstīm vai eksportē uz trešām valstīm, un uz iepakojumu, kā arī noteikumus, ko piemēro attiecībā uz trešās valsts izcelsmes cāļiem;

iv)

reģistrus, ko glabā inkubatori;

v)

no inkubatora izņemto inkubēto olu izmantojums, kas nav izmantošana pārtikā;

vi)

inkubatoru un citu uzņēmumu paziņojumi dalībvalstu kompetentajām iestādēm;

vii)

pievienotie dokumenti;

g)

obligātās kvalitātes prasības 117. pantā minētajiem apiņu nozares produktiem;

h)

izmantojamās analīzes metodes, kur nepieciešams;

i)

attiecībā uz 119. pantā minēto kazeīna un kazeinātu lietošanu:

i)

nosacījumus, pēc kuriem dalībvalstis piešķir atļaujas un iekļaujamos maksimumus procentos, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem un ņemot vērā tehniskās vajadzības,

ii)

saistības, kas jāievēro uzņēmumiem, kuriem izsniegtas atļaujas saskaņā ar i) punktu.

II NODAĻA

Ražotāju organizācijas, starpnozaru organizācijas, uzņēmēju organizācijas

I iedaļa

Vispārīgi principi

122. pants

Ražotāju organizācijas

Dalībvalstis atzīst ražotāju organizācijas, kas:

a)

sastāv no ražotājiem vienā no šādām nozarēm:

i)

apiņu nozarē,

ii)

olīveļļas un galda olīvu nozarē,

iii)

zīdtārpiņu nozarē;

b)

ir izveidotas pēc pašu ražotāju iniciatīvas;

c)

tiecas sasniegt konkrētu mērķi, kas var atteikties uz:

i)

piegādes apvienošanu un dalībnieku ražojumu tirgošanu,

ii)

kopīgu ražošanas pielāgošanu tirgus prasībām un ražojumu uzlabošanu,

iii)

ražošanas racionalizācijas un mehanizācijas veicināšanu.

123. pants

Starpnozaru organizācijas

Dalībvalstis atzīst starpnozaru organizācijas, kas:

a)

sastāv no pārstāvjiem, kuri veic ekonomiskas darbības saistībā ar produktu ražošanu, tirdzniecību un/vai pārstrādi šādās nozarēs:

i)

olīveļļas un galda olīvu nozarē,

ii)

tabakas nozarē;

b)

ir izveidotas pēc visu vai dažu to organizāciju vai apvienību iniciatīvas, kas ir to dalībnieki;

c)

tiecas sasniegt konkrētu mērķi, kas var atteikties uz:

i)

piegādes apvienošanu un koordināciju un dalībnieku produktu tirgošanu,

ii)

lai piemērotu ražošanu vienlaikus tirgus prasībām un produkta uzlabošanai,

iii)

lai atbalstītu ražošanas un pārstrādes racionalizāciju un uzlabošanu,

iv)

ilgtspējīgas ražošanas metožu un tirgus attīstības pētniecību.

Ja starpnozaru organizācijas veic darbību vairāku dalībvalstu teritorijās, tās atzīst Komisija bez 195. panta 1. punktā minētās Komitejas palīdzības.

124. pants

Kopīgi noteikumi par ražotāju un starpnozaru organizācijām

1.   Regulas 122. pantu un 123. panta pirmo daļu piemēro, neskarot attiecīgi ražotāju organizāciju un starpnozaru organizāciju atzīšanu, par ko dalībvalsts pieņēmusi lēmumu, pamatojoties uz valsts tiesību aktiem un ievērojot Kopienas tiesību aktus, jebkurā 1. pantā minētajā nozarē, kas nav 122. pantā un 123. panta pirmajā daļā minētās nozares.

2.   Ražotāju organizācijas, kas ir atzītas vai apstiprinātas saskaņā ar Regulām (EK) Nr. 865/2004, (EK) Nr. 1952/2005 un (EK) Nr. 1544/2006, uzskata par atzītām ražotāju organizācijām saskaņā ar šīs regulas 122. pantu.

Nozaru organizācijas, kas ir atzītas vai apstiprinātas saskaņā ar Regulām (EEK) 2077/92 un (EK) Nr. 865/2004, uzskata par atzītām starpnozaru organizācijām saskaņā ar šīs regulas 123. pantu.

125. pants

Tirgus dalībnieku organizācijas

Šajā regulā “tirgus dalībnieku organizācijas” ir atzītas ražotāju organizācijas, atzītas starpnozaru organizācijas vai atzītas to citu tirgus dalībnieku organizācijas olīveļļas un galda olīvu nozarē vai to asociācijas.

II iedaļa

Noteikumi starpnozaru organizācijām tabakas nozarē

126. pants

Dalības maksa personām vai grupām, kas nav organizācijas biedri

1.   Ja vienu vai vairākas 2. punktā minētās darbības veic tabakas nozarē atzīta starpnozaru organizācija un tās ir to uzņēmēju vispārējo saimniecisko interešu lokā, kuru darbības attiecas uz vienu vai vairākiem attiecīgajiem produktiem, dalībvalsts, kas to atzinusi, vai Komisija, ja tā to atzinusi, bez 195. panta 1. punktā minētās Komitejas palīdzības var nolemt, ka individuāli uzņēmēji vai uzņēmēju grupas, kas nav organizācijas biedri, bet kas gūst labumu no šīm darbībām, maksā organizācijai tādu finansiālo iemaksu kā tās biedri, visu vai tās daļas ekvivalentu, lai šādas iemaksas segtu izmaksas, kas tieši radušās attiecīgo darbību rezultātā.

2.   Šā panta 1. punktā minētās darbības saistībā ar kādu no šiem mērķiem:

a)

pētījumiem, lai palielinātu produkcijas vērtību, īpaši ar jauniem lietojumiem, kas nerada draudus sabiedrības veselībai;

b)

pētījumiem, lai uzlabotu kvalitāti lapu tabakai vai tabakai ķīpās;

c)

pētījumiem par audzēšanas metodēm, kas ļauj samazināt augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu un garantē augsnes un vides aizsardzību.

3.   Attiecīgās dalībvalstis dara Komisijai zināmus lēmumus, ko tās gatavojas pieņemt saskaņā ar 1. punktu. Šie lēmumi nestājas spēkā, pirms nav pagājis trīs mēnešu termiņš no dienas, kad tie darīti zināmi Komisijai. Minētajā trīs mēnešu termiņā Komisija var prasīt visa lēmuma projekta vai tā daļas noraidīšanu, ja izvirzītās vispārīgās ekonomiskās intereses nav labi pamatotas.

4.   Ja darbības, ko veic starpnozaru organizācija, kuru Komisija atzinusi saskaņā ar šo nodaļu, ir vispārējās ekonomiskās interesēs, Komisija dara zināmu sava lēmuma projektu attiecīgajām dalībvalstīm, kas divos mēnešos var sniegt komentārus.

III iedaļa

Procedūras noteikumi

127. pants

Īstenošanas noteikumi

Komisija paredz sīki izstrādātus noteikumus šīs nodaļas piemērošanai, jo īpaši nosacījumus un procedūras ražotāju, starpnozaru un tirgus dalībnieku organizāciju atzīšanai atsevišķās nozarēs, tostarp:

a)

šādu organizāciju īpašos mērķus;

b)

šādu organizāciju statūtus;

c)

šādu organizāciju darbības;

d)

atkāpes no 122., 123. un 125. pantā noteiktajām prasībām;

e)

vajadzības gadījumā sekas atzīšanai par starpnozaru organizāciju.

III DAĻA

TIRDZNIECĪBA AR TREŠĀM VALSTĪM

I NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

128. pants

Vispārēji principi

Ja vien šajā regulā vai noteikumos, kas pieņemti, ievērojot šo regulu, nav paredzēts citādi, tirdzniecībā ar trešām valstīm ir aizliegts:

a)

iekasēt jebkādas nodevas, kuru ietekme ir līdzvērtīga muitas nodokļa ietekmei;

b)

piemērot jebkādus kvantitatīvus ierobežojumus vai pasākumus ar līdzvērtīgu ietekmi.

129. pants

Kombinētā nomenklatūra

Vispārīgie noteikumi, lai interpretētu Kombinēto nomenklatūru, kas paredzēta Padomes Regulā (EEK) Nr. 2658/87 (1987. gada 23. jūlijs) par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (63) (turpmāk – “Kombinētā nomenklatūra”), un īpašie noteikumi tās piemērošanai attiecas uz to produktu tarifu klasifikāciju, uz kuriem attiecas šī regula. Tarifu nomenklatūru, kas izriet no šīs regulas piemērošanas, vajadzības gadījumā ieskaitot III pielikumā uzskaitītās definīcijas, iekļauj kopīgajos muitas tarifos.

II NODAĻA

Imports

I iedaļa

Ievešanas atļaujas

130. pants

Importa atļaujas

1.   Neskarot gadījumus, kad importa atļaujas ir pieprasītas saskaņā ar šo regulu, Komisija var noteikt, ka jāuzrāda importa atļauja, lai Kopienā importētu vienu vai vairākus šādu nozaru produktus:

a)

labība;

b)

rīsi;

c)

cukurs;

d)

sēklas;

e)

olīveļļa un galda olīvas – attiecībā uz produktiem ar KN kodu 1509, 1510 00, 0709 90 39, 0711 20 90, 2306 90 19, 1522 00 31 un 1522 00 39;

f)

lini un kaņepes – attiecībā uz kaņepēm;

g)

banāni;

h)

dzīvi augi;

i)

liellopu un teļa gaļa;

j)

piens un piena produkti;

k)

cūkgaļa;

l)

aitu un kazu gaļa;

m)

olas;

n)

mājputnu gaļa;

o)

lauksaimniecības etilspirts.

2.   Piemērojot 1. punktu, Komisija ņem vērā vajadzību pēc importa atļaujām attiecīgo tirgu pārvaldībai un jo īpaši minēto produktu importa uzraudzībai.

131. pants

Atļauju izsniegšana

Dalībvalstis izsniedz importa atļaujas jebkuram pretendentam neatkarīgi no tā, kurā vietā Kopienā šis pretendents veic uzņēmējdarbību, ja vien Padomes regulā vai citā Padomes tiesību aktā nav paredzēts citādi, kā arī neskarot pasākumus, ko veic, lai piemērotu šo nodaļu.

132. pants

Derīgums

Ievešanas atļaujas ir derīgas visā Kopienas teritorijā.

133. pants

Drošība

1.   Ja vien Komisija nav noteikusi citādi, šādu atļauju izsniegšana ir atkarīga no nodrošinājuma iemaksas, kas garantē produktu importu, kamēr nav beidzies atļaujas derīguma termiņš.

2.   Izņemot force majeure gadījumus, nodrošinājumu pilnībā vai daļēji atsavina, ja importa atļaujas derīguma termiņā importu neveic vai veic tikai daļēji.

134. pants

Īstenošanas noteikumi

Komisija pieņem sīki izstrādātus noteikumus šīs iedaļas piemērošanai, tostarp atļauju derīguma termiņus un drošības naudas likmi.

II iedaļa

Ievedmuita un maksājumi

135. pants

Ievedmuita

Ja vien saskaņā ar šo regulu nav paredzēts citādi, uz 1. pantā minētajiem produktiem attiecina kopējā muitas tarifa ievedmuitas likmes.

136. pants

Ievedmuitas aprēķināšana labībai

1.   Neskarot 135. pantu, ievedmuita produktiem, uz kuriem attiecas KN kodi 1001 10 00, 1001 90 91, ex 1001 90 99 (augstākā labuma parastie kvieši), 1002 00 00, 1005 10 90, 1005 90 00 un 1007 00 90, kas nav hibrīdu sēklas, kas paredzētas sēšanai, ir vienāda ar intervences cenu šādu produktu importam, kura palielināta par 55 % un no kuras atskaitīta attiecīgajam sūtījumam piemērojamā CIF importa cena. Šis nodoklis tomēr nedrīkst pārsniegt parasto nodokļa likmi, kā noteikts, pamatojoties uz Kombinēto nomenklatūru.

2.   Lai aprēķinātu 1. punktā minēto ievedmuitu, regulāri nosaka reprezentatīvas CIF importa cenas minētajā punktā norādītajiem produktiem.

137. pants

Ievedmuitas aprēķināšana lobītiem rīsiem

1.   Neskarot 135. pantu, Komisija bez 195. panta 1. punktā minētās Komitejas palīdzības desmit dienās pēc attiecīgā pārskata perioda beigām saskaņā ar XVII pielikuma 1. punktu nosaka ievedmuitu daļēji vai pilnīgi slīpētiem rīsiem ar KN kodu 1006 20.

Komisija bez 195. panta 1. punktā minētās Komitejas palīdzības nosaka jaunu piemērojamo ievedmuitu, ja atbilstīgi šim pielikumam veiktie aprēķini liecina, ka ievedmuita ir jāmaina. Līdz jaunas ievedmuitas noteikšanai piemēro iepriekš noteikto ievedmuitu.

2.   Aprēķinot XVII pielikuma 1. punktā minētos importa apjomus, ņem vērā daudzumus, par kuriem attiecīgajā atsauces periodā izsniegtas importa atļaujas attiecībā uz lobītiem rīsiem, uz kuriem attiecas KN kods 1006 20, izņemot 138. pantā paredzētās basmati rīsu importa atļaujas.

3.   References daudzums ir 449 678 tonnas gadā. Katram tirdzniecības gadam references daudzuma daļa atbilst pusei no gada references daudzuma.

138. pants

Ievedmuitas aprēķināšana lobītiem basmati rīsiem

Neskarot 135. pantu, XVIII pielikumā minētajiem lobītajiem basmati rīsiem ar KN kodu 1006 20 17 un 1006 20 98 atbilstīgi Komisijas paredzētiem nosacījumiem piemēro ievedmuitas nulles likmi.

139. pants

Ievedmuitas aprēķināšana slīpētiem rīsiem

1.   Neskarot 135. pantu, Komisija bez 195. panta 1. punktā minētās Komitejas palīdzības desmit dienās pēc attiecīgā pārskata perioda beigām saskaņā ar XVII pielikuma 2. punktu nosaka ievedmuitu daļēji vai pilnīgi slīpētiem rīsiem ar KN kodu 1006 30.

Komisija bez 195. panta 1. punktā minētās Komitejas palīdzības nosaka jaunu piemērojamo ievedmuitu, ja atbilstīgi šim pielikumam veiktie aprēķini liecina, ka ievedmuita ir jāmaina. Līdz jaunas ievedmuitas noteikšanai piemēro iepriekš noteikto ievedmuitu.

2.   Lai aprēķinātu XVII pielikuma 2. punktā minēto importu, ņem vērā daudzumus, par kuriem attiecīgajā pārskata periodā izsniegtas importa atļaujas attiecībā uz daļēji vai pilnīgi slīpētiem rīsiem ar KN kodu 1006 30.

140. pants

Ievedmuitas aprēķināšana šķeltajiem rīsiem

Neskarot 135. pantu, šķeltajiem rīsiem ar KN kodu 1006 40 00 piemērojamā ievedmuita ir EUR 65 par tonnu.

141. pants

Papildu ievedmuita

1.   Papildu ievedmuitu uzliek viena vai vairāku tādu produktu importam, kam piemēro 135. līdz 140. pantā noteiktās ievedmuitas likmes, labības, rīsu, cukura, liellopu un teļa gaļas, piena un piena produktu, cūkgaļas, aitu un kazu gaļas, olu, mājputnu gaļas un banānu nozarē, lai novērstu vai neitralizētu nelabvēlīgas sekas Kopienas tirgū, ko var izraisīt šo produktu imports, ja:

a)

importu veic par cenu, kas ir mazāka par to, kuru Kopiena paziņojusi Pasaules Tirdzniecības organizācijai (“sprūda cena”); vai

b)

importa apjoms gadā pārsniedz noteiktu līmeni (“sprūda apjoms”).

Sprūda apjoma noteikšanas pamatā ir tirgus piekļuves iespējas, kuras attiecīgā gadījumā noteiktas kā importa procentuālā daļa no attiecīgā iekšzemes patēriņa iepriekšējos trīs gados.

2.   Papildu ievedmuitu neuzliek, ja attiecīgais imports nevar radīt traucējumus Kopienas tirgū vai arī ja nodokļa ietekme būtu neproporcionāla paredzētajam mērķim.

3.   Šā panta 1. punkta a) apakšpunkta piemērošanas nolūkos importa cenas aprēķina, pamatojoties uz attiecīgā sūtījuma CIF importa cenām.

CIF importa cenas pārbauda, salīdzinot tās ar konkrētā produkta reprezentatīvām cenām pasaules tirgū vai šā produkta cenām Kopienas importa tirgū.

142. pants

Ievedmuitas apturēšana cukura nozarē

Komisija var pilnībā vai daļēji apturēt ievedmuitas uzlikšanu konkrētiem turpmāk minēto produktu daudzumiem, lai nodrošinātu piegādi, kas vajadzīga 62. panta 2. punktā minēto produktu ražošanai:

a)

cukurs, kas atbilst KN kodam 1701;

b)

izoglikoze, kas atbilst KN kodam 1702 30 10, 1702 40 10, 1702 60 10 un 1702 90 30.

143. pants

Īstenošanas noteikumi

Komisija pieņem sīki izstrādātus noteikumus šīs iedaļas piemērošanai, jo īpaši paredzot:

a)

attiecībā uz 136. pantu:

i)

obligātās prasības attiecībā uz augstākā labuma mīkstajiem kviešiem,

ii)

vērā ņemamo cenu noteikšanu,

iii)

ja īpašos gadījumos vajadzīgs – iespēju tirgus dalībniekiem uzzināt piemērojamo ievedmuitu pirms attiecīgo sūtījumu pienākšanas;

b)

attiecībā uz 141. pantu – produktus, kuriem uzliek papildu ievedmuitu, un citus vajadzīgos kritērijus, lai nodrošinātu minētā panta 1. punkta piemērošanu.

III iedaļa

Importa kvotu pārvaldība

144. pants

Tarifu kvotas

1.   Komisija saskaņā ar sīki izstrādātiem noteikumiem atver un pārvalda tarifu kvotas 1. pantā minēto produktu importam, ko veic saskaņā ar nolīgumiem, kuri noslēgti saskaņā ar Līguma 300. pantu, vai citu Padomes aktu.

2.   Tarifu kvotu pārvaldību veic tā, lai novērstu attiecīgo tirgus dalībnieku diskrimināciju, piemērojot vienu no turpmāk minētajām metodēm vai šo metožu apvienojumu, vai citu atbilstīgu metodi:

a)

metode, kuras pamatā ir pieteikumu iesniegšanas hronoloģiskā secība (princips “kas pirmais iesniedz, to pirmo apkalpo”);

b)

metode, kura paredz sadali proporcionāli daudzumiem, kas pieprasīti, iesniedzot pieteikumu (“vienlaicīgas pārbaudes metode”);

c)

metode, kura paredz ņemt vērā tradicionālus tirdzniecības modeļus (“metode tradicionāls/jaunpienācējs”).

3.   Ar pieņemto pārvaldības metodi attiecīgā gadījumā pienācīgi ievēro prasības attiecībā uz piegādēm Kopienas tirgū un vajadzību saglabāt šā tirgus līdzsvaru.

145. pants

Tarifu kvotu atvēršana

Komisija paredz ikgadējās tarifu kvotas, vajadzības gadījumā tās attiecīgi sadalot pa gada laikposmiem, un nosaka izmantojamo pārvaldības metodi.

146. pants

Īpaši noteikumi

1.   Attiecībā uz importa kvotu 54 703 tonnām saldētas liellopu un teļa gaļas, uz ko attiecas KN kods 0202 20 30, 0202 30 un 0206 29 91 un kas ir paredzēta pārstrādei, Padome saskaņā ar Līguma 37. panta 2. punktā noteikto procedūru var nolemt, ka visa kvota vai tās daļa attiecas uz līdzvērtīgiem daudzumiem kvalitatīvas gaļas, piemērojot konversijas likmi 4,375.

2.   Attiecībā uz tarifu kvotu 2 000 000 tonnu kukurūzas un 300 000 tonnu sorgo importam Spānijā, kā arī uz tarifu kvotu 500 000 tonnu kukurūzas importam Portugālē 148. pantā minētie sīki izstrādātie noteikumi ietver arī prasības preču importam, ko veic saskaņā ar tarifu kvotām, un vajadzības gadījumā attiecīgo dalībvalstu maksājumu aģentūru importēto preču daudzumu uzglabāšanu valsts noliktavās, kā arī to laišanu šo dalībvalstu tirgos.

147. pants

Tarifu likmes banāniem

Šo nodaļu piemēro, neskarot Padomes Regulu (EK) Nr. 1964/2005 (64).

148. pants

Īstenošanas noteikumi

Komisija nosaka sīki izstrādātus noteikumus šīs iedaļas piemērošanai, jo īpaši par:

a)

garantijām, kas attiecas uz produkta īpašībām, izcelsmes vietu un izcelsmi;

b)

tā dokumenta atzīšanu, ko izmanto a) punktā minēto garantiju pārbaudīšanai;

c)

nosacījumiem, saskaņā ar kuriem izsniedz importa atļaujas, un to derīguma termiņu.

IV iedaļa

Īpaši noteikumi atsevišķiem produktiem

I apakšiedaļa

Īpaši importa noteikumi labības un rīsu nozarē

149. pants

Dažādu labības graudu maisījumu imports

Ievedmuitu, kas piemērojama maisījumiem, kuros ir I pielikuma I daļas a) un b) punktā minēto labību graudi, aprēķina šādi:

a)

maisījumiem, kuros ir divu labību graudi, piemēro to ievedmuitu, ko uzliek:

i)

labībai, kuras graudi maisījumā ir pārsvarā pēc masas, ja tie ir vismaz 90 % no maisījuma svara,

ii)

labībai, kam piemēro augstāko ievedmuitu, ja nevienas maisījuma sastāvā esošās labības graudi nav vismaz 90 % no maisījuma svara;

b)

ja maisījuma sastāvā ir vairāk nekā divu labību graudi un ja vairāku labību graudi ir vairāk nekā 10 % no maisījuma svara, šim maisījumam piemēro ievedmuitu, kura ir augstākā no ievedmuitām, ko uzliek attiecīgajai labībai, pat ja ievedmuitas likme divām vai vairāk attiecīgajām labībām ir vienāda.

Ja tikai vienas labības graudi ir vairāk nekā 10 % no maisījuma svara, piemēro ievedmuitu, ko uzliek šai labībai;

c)

visos gadījumos, uz kuriem neattiecas a) un b) punkts, piemēro ievedmuitu, kura ir augstākā ievedmuitām, ko uzliek labībai, kuras graudi ir minētajā maisījumā, pat ja ievedmuitas likme divām vai vairāk labībām ir vienāda.

150. pants

Labības graudu un rīsu maisījumu imports

Maisījumiem, kuru sastāvā ir vienas vai vairāku labību graudi, uz ko attiecas I pielikuma I daļas a) un b) punkts, un viens vai vairāki produkti, uz ko attiecas I pielikuma II daļas a) un b) punkts, piemēro ievedmuitu, kas ir maisījuma sastāvā esošo labību graudiem vai produktam piemērojamā augstākā ievedmuita.

151. pants

Rīsu maisījumu imports

Maisījumiem, kuru sastāvā ir vai nu rīsi, kas klasificējami saskaņā ar dažādām apstrādes grupām vai pakāpēm, vai rīsi, kas klasificējami saskaņā ar vienu vai vairākām dažādām apstrādes grupām vai pakāpēm, un šķeltie rīsi, piemēro ievedmuitu, ko uzliek:

a)

sastāvdaļai, kura maisījumā ir pārsvarā pēc masas, ja šī sastāvdaļa ir vismaz 90 % no maisījuma svara;

b)

sastāvdaļai, kurai uzliek augstāko ievedmuitu, ja neviena no sastāvdaļām nav vismaz 90 % no maisījuma svara.

152. pants

Tarifu klasifikācijas piemērojamība

Ja 149. līdz 151. pantā paredzēto ievedmuitas noteikšanas metodi nevar piemērot, minētajos pantos minētajiem maisījumiem piemērojamo ievedmuitu nosaka saskaņā ar maisījumu tarifu klasifikāciju.

II apakšiedaļa

Atvieglots importa režīms cukuram

153. pants

Ierastās patēriņa vajadzības rafinēšanai

1.   Neskarot 52. panta 1. punktu, ierastās cukura patēriņa vajadzības rafinēšanai, izsakot ar balto cukuru, Kopienā ir 2 424 735 tonnas vienam tirdzniecības gadam.

2008./2009. tirdzniecības gadam ierastās patēriņa vajadzības sadala šādi:

a)

198 748 tonnas Bulgārijai;

b)

296 627 tonnas Francijai;

c)

100 000 tonnu Itālijai;

d)

291 633 tonnas Portugālei;

e)

329 636 tonnas Rumānijai;

f)

19 585 tonnas Slovēnijai;

g)

59 925 tonnas Somijai;

h)

1 128 581 tonna Apvienotajai Karalistei.

2.   Ierastās patēriņa vajadzības, kas minētas 1. punkta pirmajā daļā, palielina par 65 000 tonnu. Šis daudzums attiecas uz niedru jēlcukuru, un 2008./2009. tirdzniecības gadā tas ir rezervēts vienīgajai cukurbiešu pārstrādes rūpnīcai, kas darbojās Portugālē 2005. gadā. Minēto pārstrādes rūpnīcu uzskata par pilnas slodzes rafinētāju.

3.   Rafinēšanai paredzēta cukura importa atļaujas izsniedz vienīgi pilnas slodzes rafinēšanas uzņēmumiem, ja attiecīgie daudzumi nepārsniedz daudzumus, ko var importēt atbilstīgi 1. punktā minētajām ierastajām patēriņa vajadzībām. Šīs atļaujas var nodot vienīgi citiem pilnas slodzes rafinēšanas uzņēmumiem, un šo atļauju derīguma termiņš beidzas tā tirdzniecības gada beigās, kuram tās ir izsniegtas.

Šo punktu piemēro attiecībā uz 2008./2009. tirdzniecības gadu un attiecībā uz turpmāko tirdzniecības gadu pirmajiem trim mēnešiem.

4.   Ievedmuitas piemērošanu rafinēšanai paredzētam niedru cukuram ar KN kodu 1701 11 10 un ar izcelsmi XIX pielikumā minētajās valstīs, aptur attiecībā uz papildu daudzumu, kas vajadzīgs, lai 2008./2009. tirdzniecības gadā nodrošinātu pietiekamu piegādi pilnas slodzes rafinēšanas uzņēmumiem.

Papildu daudzumu nosaka Komisija, pamatojoties uz attiecību starp 1. punktā minētajām ierastajām patēriņa vajadzībām un prognozētajām rafinējamā cukura piegādēm attiecīgajā tirdzniecības gadā. Šo attiecību Komisija var pārskatīt tirdzniecības gada gaitā, un to var pamatot ar kādreizējo vienotas likmes summu novērtējumu attiecībā uz patēriņam paredzēto jēlcukuru.

154. pants

Garantētā cena

1.   ĀKK/Indijas cukuram noteikto garantēto cenu piemēro standarta kvalitātes jēlcukura un baltā cukura importam no:

a)

vismazāk attīstītajām valstīm saskaņā ar režīmu, kas minēts Padomes Regulas (EK) Nr. 980/2005 (65) 12. un 13. pantā;

b)

valstīm, kas uzskaitītas XIX pielikumā, par 153. panta 4. punktā minētajiem papildu daudzumiem.

2.   Kopā ar importa atļauju pieteikumiem par cukuru, kam piemēro garantēto cenu, iesniedz eksportētājvalsts iestāžu izdotu eksporta atļauju, ar ko apliecina konkrētā cukura atbilstību attiecīgajos nolīgumos paredzētajiem noteikumiem.

155. pants

Cukura protokolā paredzētās saistības

Komisija var pieņemt vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka ĀKK/Indijas cukuru Kopienā importē saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti ĀKK–EK Partnerattiecību nolīguma V pielikuma 3. protokolā un Eiropas Kopienas un Indijas Republikas Nolīgumā par cukurniedru cukuru. Ar minētajiem pasākumiem vajadzības gadījumā var paredzēt atkāpi no šīs regulas 153. panta.

156. pants

Īstenošanas noteikumi

Komisija pieņem sīki izstrādātus noteikumus šīs apakšiedaļas piemērošanai un jo īpaši starptautisko saistību izpildei. Tie var ietvert grozījumus XIX pielikumā.

III apakšiedaļa

Īpaši noteikumi kaņepju importam

157. pants

Kaņepju imports

1.   Turpmāk norādītos produktus var importēt Kopienā vienīgi tad, ja tie atbilst šādiem nosacījumiem:

a)

neapstrādāti kaņepāji, uz kuriem attiecas KN kods 5302 10 00 un kuri atbilst Regulas (EK) Nr. 1782/2003 52. pantā noteiktajām prasībām;

b)

dažādu šķirņu kaņepju sēklas, uz kurām attiecas KN kods ex 1207 99 15, kuras paredzētas sēšanai un kurām ir pievienots apliecinājums, ka tetrahidrokanabinola saturs nepārsniedz saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 52. pantu noteikto saturu;

c)

kaņepju sēklas, kuras nav paredzētas sēšanai, uz kurām attiecas KN kods 1207 99 91 un kuras importē vienīgi dalībvalsts atļauti importētāji, lai nodrošinātu, ka šādas sēklas nav paredzētas sēšanai.

2.   Neskarot nekādus īpašus noteikumus, ko Komisija var pieņemt saskaņā ar 194. pantu, uz šā panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā norādīto produktu importu Kopienā attiecas pārbaudes, lai noteiktu, vai ir ievēroti šā panta 1. punktā paredzētie nosacījumi.

3.   Šo pantu piemēro, neskarot stingrākus noteikumus, ko dalībvalstis pieņem saskaņā ar Līgumu un saistībām, kas izriet no PTO Lauksaimniecības nolīguma.

IV apakšiedaļa

Īpaši noteikumi apiņu importam

158. pants

Apiņu imports

1.   Apiņu nozares produktus var importēt no trešām valstīm vienīgi tad, ja to kvalitātes standarti ir vismaz līdzvērtīgi standartiem, kuri noteikti attiecībā uz tādiem pašiem produktiem, kas ievākti Kopienā vai ražoti no Kopienā ievāktiem produktiem.

2.   Produktus uzskata par atbilstošiem 1. punktā minētajam standartam, ja tiem pievienots izcelsmes valsts iestāžu izsniegts apliecinājums, kas atzīts par līdzvērtīgu 117. pantā minētajam sertifikātam.

Attiecībā uz apiņu pulveri, apiņu pulveri ar augstāku lupulīna saturu, apiņu ekstraktu un jauktiem apiņu produktiem apliecinājumu var atzīt par līdzvērtīgu sertifikātam vienīgi tad, ja alfa skābes saturs šajos produktos nav mazāks par tās saturu apiņos, no kuriem šie produkti iegūti.

Šo apliecinājumu līdzvērtību nosaka saskaņā ar Komisijas pieņemtiem sīki izstrādātiem noteikumiem.

V iedaļa

Aizsardzība un ievešana pārstrādei

159. pants

Aizsardzības pasākumi

1.   Komisija saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 519/94 (66) un Padomes Regulu (EK) Nr. 3285/94 (67) veic šā panta 3. punktā minētos aizsardzības pasākumus attiecībā uz importu Kopienā.

2.   Ja vien saskaņā ar jebkuru citu Padomes aktu nav paredzēts citādi, Komisija saskaņā ar šā panta 3. punktu veic tos aizsardzības pasākumus attiecībā uz importu Kopienā, kas paredzēti starptautiskos nolīgumos, kuri noslēgti saskaņā ar Līguma 300. pantu.

3.   Komisija bez 195. panta 1. punktā minētās Komitejas palīdzības pēc dalībvalsts pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas veic 1. un 2. punktā minētos pasākumus. Ja Komisija saņem lūgumu no dalībvalsts, tā pieņem lēmumu piecās darbdienās pēc lūguma saņemšanas.

Dalībvalstīm paziņo par šādiem pasākumiem, kas ir piemērojami nekavējoties.

Jebkura dalībvalsts piecās darbdienās no lēmumu paziņošanas dienas var informēt Padomi par lēmumiem, ko Komisija pieņēmusi saskaņā ar 1. un 2. punktu. Padome sanāk nekavējoties. Tā, pieņemot lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, drīkst grozīt vai atcelt minētos pasākumus viena mēneša laikā pēc dienas, kad par tiem paziņots Padomei.

4.   Ja Komisija uzskata, ka kāds no aizsardzības pasākumiem, kas veikts saskaņā ar 1. vai 2. punktu, ir jāatceļ vai jāgroza, tā rīkojas šādi:

a)

ja pasākumu ieviesusi Padome, Komisija ierosina Padomei to atcelt vai grozīt. Padome pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu;

b)

visos pārējos gadījumos Kopienas aizsardzības pasākumus atceļ vai groza Komisija bez 195. panta 1. punktā minētās Komitejas palīdzības.

160. pants

Ievešanas pārstrādei režīma apturēšana

1.   Ja Kopienas tirgū ievešanas pārstrādei režīma dēļ ir radušies traucējumi vai ir iespējams, ka tie radīsies, Komisija pēc dalībvalsts lūguma vai pēc pašas ierosmes var pilnībā vai daļēji apturēt ievešanas pārstrādei režīmu attiecībā uz labības, rīsu, cukura, olīveļļas un galda olīvu, liellopu un teļa gaļas, cūkgaļas, aitu un kazu gaļas, olu, mājputnu gaļas un lauksaimniecības etilspirta nozares produktiem. Ja Komisija saņem lūgumu no dalībvalsts, tā pieņem lēmumu piecās darbdienās pēc lūguma saņemšanas.

Dalībvalstīm paziņo par šādiem pasākumiem, kas ir piemērojami nekavējoties.

Pasākumus, par kuriem Komisija pieņēmusi lēmumus saskaņā ar pirmo daļu, dalībvalsts var nodot izskatīšanai Padomē piecās darbdienās pēc attiecīgā paziņojuma saņemšanas. Padome sanāk nekavējoties. Tā, pieņemot lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, drīkst grozīt vai atcelt minētos pasākumus viena mēneša laikā pēc dienas, kad par tiem paziņots Padomei.

2.   Tiktāl, ciktāl tas vajadzīgs TKO pareizai darbībai, Padome saskaņā ar Līguma 37. panta 2. punktā noteikto procedūru var pilnīgi vai daļēji aizliegt izmantot ievešanas pārstrādei režīmu attiecībā uz 1. punktā minētajiem produktiem.

III NODAĻA

Eksports

I iedaļa

Eksporta atļaujas

161. pants

Eksporta atļaujas

1.   Neskarot gadījumus, kad eksporta atļaujas pieprasa saskaņā ar šo regulu, Komisija var noteikt, ka eksporta atļauja vajadzīga viena vai vairāku produktu eksportam no Kopienas šādās nozarēs:

a)

labība;

b)

rīsi;

c)

cukurs;

d)

olīveļļa un galda olīvas – attiecībā uz I pielikuma VII daļas a) punktā minēto olīveļļu;

e)

liellopu un teļa gaļa;

f)

piens un piena produkti;

g)

cūkgaļa;

h)

aitu un kazu gaļa;

i)

olas;

j)

mājputnu gaļa;

k)

lauksaimniecības etilspirts.

Piemērojot šā punkta pirmo daļu, Komisija ņem vērā vajadzību pēc eksporta atļaujām attiecīgo tirgu pārvaldībai un jo īpaši minēto produktu eksporta uzraudzībai.

2.   Šīs regulas 131. līdz 133. pantu piemēro mutatis mutandis.

3.   Komisija pieņem sīki izstrādātus noteikumus 1. un 2. punkta piemērošanai, tostarp atļauju derīguma termiņus un drošības naudas likmi.

II iedaļa

Eksporta kompensācijas

162. pants

Eksporta kompensāciju piemērošanas joma

1.   Ciktāl nepieciešams, lai ļautu eksportēt produktus, pamatojoties uz šādu produktu kursu vai cenām pasaules tirgū, tādā apjomā, kas izriet no nolīgumiem, kuri noslēgti saskaņā ar Līguma 300. pantu, starpību starp minētajiem kursiem vai cenām un Kopienas cenām var segt ar eksporta kompensācijām par:

a)

turpmāk norādīto nozaru produktiem, kurus eksportē nepārstrādātus:

i)

labība;

ii)

rīsi;

iii)

cukurs – attiecībā uz I pielikuma III daļas b), c), d) un g) punktā minētajiem produktiem;

iv)

liellopu un teļa gaļa;

v)

piens un piena produkti;

vi)

cūkgaļa;

vii)

olas;

viii)

mājputnu gaļa;

b)

produktiem, kas uzskaitīti a) apakšpunkta i), ii), iii), v) un vii) punktā un ko eksportē XX un XXI pielikumā uzskaitīto preču veidā.

Attiecībā uz pienu un piena produktiem, kas eksportējami XX pielikuma IV daļā minēto preču veidā, eksporta kompensācijas var piešķirt vienīgi par I pielikuma XVI daļas a) līdz e) punktā un g) punktā uzskaitītajiem produktiem.

2.   Eksporta kompensācijas par pārstrādātiem produktiem XX un XXI pielikumā uzskaitīto preču veidā nedrīkst būt lielākas par tām, ko piemēro šādiem produktiem, kurus eksportē bez turpmākas apstrādes.

3.   Ciktāl tas nepieciešams, lai ņemtu vērā īpatnības, kas raksturīgas konkrētu alkoholisko dzērienu ražošanai no graudiem, Komisija var pieņemt kritērijus 1. un 2. punktā minēto eksporta kompensāciju piešķiršanai un paredzēt pārbaudes procedūru, lai pielāgotos attiecīgajai īpašajai situācijai.

163. pants

Eksporta kompensāciju sadale

Produktu daudzumiem, ko var eksportēt, saņemot eksporta kompensāciju, piemēro tādu metodi, kas:

a)

ir vispiemērotākā produkta īpašībām un situācijai attiecīgajā tirgū un kas ļauj, cik vien iespējams efektīvi, izmantot pieejamos resursus, ņemot vērā Kopienas eksporta efektivitāti un struktūru, neradot attiecīgo tirgus dalībnieku un jo īpaši lielu un mazu uzņēmēju diskrimināciju;

b)

attiecībā uz administratīvu prasību ievērošanu vismazāk apgrūtina tirgus dalībniekus administratīvā ziņā;

c)

novērš jebkuru attiecīgo tirgus dalībnieku diskrimināciju.

164. pants

Eksporta kompensāciju noteikšana

1.   Eksporta kompensācijas ir vienādas visā Kopienā. Tās var atšķirties atkarībā no galamērķa, jo īpaši ja to nosaka situācija pasaules tirgū vai dažu tirgu īpašās prasības, vai saistības, kas izriet no nolīgumiem, kuri noslēgti saskaņā ar Līguma 300. pantu.

2.   Komisija nosaka kompensācijas.

Kompensācijas var noteikt:

a)

regulāri;

b)

konkursa kārtībā produktiem, attiecībā uz kuriem saskaņā ar 204. panta 2. punktu šī procedūra bija paredzēta pirms šīs regulas piemērošanas dienas.

Izņemot gadījumus, kad to nosaka konkursa kārtībā, produktu sarakstu, par kuriem tiek piešķirta eksporta kompensācija, un šādas kompensācijas apjomu nosaka vismaz vienu reizi trijos mēnešos. Kompensācijas apjoms tomēr var palikt nemainīgs ilgāk nekā trīs mēnešus, un Komisija bez 195. panta 1. punktā minētās Komitejas palīdzības vai nu pēc kādas dalībvalsts lūguma, vai pēc pašas ierosmes vajadzības gadījumā starplaikā var to grozīt.

3.   Nosakot atsevišķu produktu kompensācijas, ņem vērā vienu vai vairākus šādus aspektus:

a)

esošā situācija un nākotnes tendences attiecībā uz:

attiecīgā produkta cenām un tā pieejamību Kopienas tirgū,

attiecīgā produkta cenām pasaules tirgū;

b)

kopīgās tirgus organizācijas mērķi, kuriem jānodrošina līdzsvars un dabīga cenu un tirdzniecības attīstība šajā tirgū;

c)

vajadzība nepieļaut traucējumus, kas uz ilgu laiku var izjaukt līdzsvaru starp piedāvājumu un pieprasījumu Kopienas tirgū;

d)

paredzētā eksporta ekonomiskie aspekti;

e)

ierobežojumi, kas izriet no nolīgumiem, kuri noslēgti saskaņā ar Līguma 300. pantu;

f)

vajadzība panākt līdzsvaru starp Kopienas izejvielu izmantošanu gatavu preču ražošanai eksportam uz trešām valstīm un to trešo valstu produktu izmantošanu, kas importēti saskaņā ar pārstrādes nolīgumiem;

g)

vislabvēlīgākās tirdzniecības izmaksas un transporta izmaksas no Kopienas tirgiem līdz Kopienas ostām vai citām eksporta vietām kopā ar izmaksām par nosūtīšanu līdz galamērķa valstīm;

h)

pieprasījums Kopienas tirgū;

i)

attiecībā uz cūkgaļas, olu un mājputnu gaļas nozari – atšķirība starp cenām Kopienā un cenām pasaules tirgū lopbarības graudu daudzumam, kas Kopienā vajadzīgs produktu ražošanai šajās nozarēs.

4.   Komisija var noteikt korektīvu summu, ko piemēro attiecībā uz eksporta kompensācijām, attiecībā uz labības un rīsu nozari. Tomēr vajadzības gadījumā Komisija bez 195. panta 1. punktā minētās Komitejas palīdzības var mainīt korektīvās summas.

Šā punkta pirmās daļas prasības var piemērot arī produktiem, ko eksportē kā XX pielikumā uzskaitītās preces.

165. pants

Eksporta kompensācijas par uzglabātu iesalu

Tirdzniecības gada pirmajos trīs mēnešos kompensācija, ko piemēro attiecībā uz tāda iesala eksportu, kas atradās uzglabāšanā iepriekšējā tirdzniecības gada beigās vai kas izgatavots no tajā laikā uzglabāšanā esošajiem miežiem, ir tā, kuru piemērotu attiecīgajai eksporta atļaujai attiecībā uz eksportu iepriekšējā tirdzniecības gada pēdējā mēnesī.

166. pants

Eksporta kompensācijas pielāgošana labībai

Ja vien Komisija nav noteikusi citādi, Komisija pielāgo saskaņā ar 167. panta 2. punktu noteikto kompensāciju par produktiem, kas uzskaitīti I pielikuma I daļas a) un b) punktā, atbilstoši paaugstinājumam, ko katru mēnesi piemēro intervences cenām, un vajadzības gadījumā minētās cenas izmaiņām.

Šā panta pirmo daļu pilnīgi vai daļēji var piemērot I pielikuma I daļas c) un d) punktā uzskaitītajiem produktiem, kā arī I pielikuma I daļā minētajiem produktiem, ko eksportē XX pielikuma I daļā minēto preču veidā. Tādā gadījumā pirmajā daļā minēto pielāgošanu koriģē, ikmēneša paaugstinājumam piemērojot koeficientu, ko nosaka kā attiecību starp pamatprodukta daudzumu un tā daudzumu eksportētajā pārstrādes produktā vai izmantoto daudzumu eksportētajās precēs.

167. pants

Eksporta kompensācijas piešķiršana

1.   Kompensācijas par 162. panta 1. punkta a) apakšpunktā uzskaitītajiem produktiem, kurus eksportē kā tādus bez turpmākas pārstrādes, piešķir tikai pēc pieteikuma un pēc atbilstīgas eksporta atļaujas uzrādīšanas.

2.   Šā panta 1. punktā minētajiem produktiem piemēro kompensāciju, kas piemērojama atļaujas pieteikuma iesniegšanas dienā vai attiecīgā gadījumā dienā, kas izriet no konkrētās konkursa procedūras, un diferencētas kompensācijas gadījumā – kompensāciju, kas tajā pašā dienā piemērojama attiecībā uz:

a)

atļaujā norādīto galamērķi; vai

b)

attiecīgā gadījumā – faktisko galamērķi, ja tas atšķiras no atļaujā norādītā galamērķa, un šādā gadījumā piemērojamā summa nedrīkst pārsniegt summu, ko piemēro attiecībā uz atļaujā norādīto galamērķi.

Komisija var veikt piemērotus pasākumus, lai novērstu šajā punktā paredzētās elastīgās pieejas ļaunprātīgu izmantošanu.

3.   Atkāpjoties no 1. punkta, Komisija var nolemt, ka atļaujas inkubējamo olu un dienu vecu cāļu eksportam var piešķirt ex post.

4.   Saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 3448/93 (68) 16. panta 2. punktā minēto procedūru var pieņemt lēmumu, ka šīs Regulas 162. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajām precēm piemēro 1. un 2. punktu.

5.   Komisija var piešķirt atkāpes no 1. un 2. punkta attiecībā uz produktiem, par kuriem eksporta kompensācijas izmaksā saskaņā ar pārtikas atbalsta pasākumiem.

6.   Kompensāciju izmaksā, ja tiek iesniegts pierādījums, ka

a)

produkti ir eksportēti no Kopienas;

b)

attiecībā uz diferencētu kompensāciju – produkti ir nogādāti atļaujā norādītajā galamērķī vai citā galamērķī, attiecībā uz kuru kompensācija ir noteikta, neierobežojot 2. punkta b) apakšpunkta prasības.

Tomēr Komisija var noteikt izņēmumus, ja ir paredzēti nosacījumi, kas nodrošina līdzīgas garantijas.

7.   Komisija var paredzēt turpmākus nosacījumus eksporta kompensāciju piešķiršanai vienam vai vairākiem produktiem. Tie var būt šādi:

a)

kompensācijas izmaksā tikai Kopienas izcelsmes produktiem;

b)

kompensāciju apjoms importētiem produktiem ir pielīdzināms nodokļiem, kas iekasēti importējot, ja minētie nodokļi ir mazāki par piemērojamo kompensāciju.

168. pants

Eksporta kompensācijas par dzīviem dzīvniekiem liellopu un teļa gaļas nozarē

Attiecībā uz liellopu un teļa gaļas nozari eksporta kompensāciju piešķiršana un maksājumi par dzīvu dzīvnieku eksportu ir pakļauti noteikumiem, kas ir paredzēti Kopienas tiesību aktos par dzīvnieku labturību un it īpaši par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas laikā.

169. pants

Eksporta robežlielumi

To apjoma saistību ievērošanu, kas izriet no nolīgumiem, kuri noslēgti saskaņā ar Līguma 300. pantu, nodrošina, pamatojoties uz eksporta atļaujām, kas ir izsniegtas par atsauces periodu, kuru piemēro attiecīgajiem produktiem. Attiecībā uz atbilstību saistībām, kas izriet no PTO Lauksaimniecības nolīguma, atsauces perioda beigšanās neietekmē eksporta atļaujas derīgumu.

170. pants

Īstenošanas noteikumi

Komisija pieņem sīki izstrādātus noteikumus šīs iedaļas piemērošanai, jo īpaši:

a)

par to eksportējamo daudzumu pārdali, kas nav piešķirti vai izlietoti;

b)

par kvalitāti un citām īpašām prasībām un nosacījumiem attiecībā uz produktiem, par kuriem var piešķirt eksporta kompensāciju;

c)

lai uzraudzītu, vai darbības, par kurām ir tiesības pretendēt uz kompensāciju un citu summu samaksu par eksporta darījumiem, ir faktiski veiktas un pareizi izpildītas, tostarp paredzot fiziskas kontroles un dokumentu pārbaudes.

Komisija, ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 3448/93 8. panta 2. punkta pirmajā daļā minētos kritērijus, veic visus vajadzīgos grozījumus XX pielikumā.

Tomēr sīki izstrādātus noteikumus 167. panta piemērošanai attiecībā uz 162. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajiem produktiem pieņem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 3448/93 16. panta 2. punktā minēto procedūru.

III iedaļa

Eksporta kvotu pārvaldība piena un piena produktu nozarē

171. pants

Trešo valstu atvērtu tarifu kvotu pārvaldība

1.   Attiecībā uz pienu un piena produktiem Komisija pieņem piemērojamo pārvaldības metodi un sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz šo metodi, ja nolīgumā, kas noslēgts saskaņā ar Līguma 300. pantu, paredzēta pilnīga vai daļēja trešās valsts atvērtas tarifa kvotas pārvaldība.

2.   Šā panta 1. punktā minēto tarifu kvotu pārvalda tā, lai novērstu attiecīgo tirgus dalībnieku diskrimināciju un nodrošinātu saskaņā ar attiecīgo kvotu pieejamo iespēju pilnīgu izmantošanu, piemērojot vienu no turpmāk minētajām metodēm vai šo metožu apvienojumu, vai citu atbilstīgu metodi:

a)

metode, kuras pamatā ir pieteikumu iesniegšanas hronoloģiskā secība (princips “kas pirmais iesniedz, to pirmo apkalpo”);

b)

metode, kura paredz sadali proporcionāli daudzumiem, kas pieprasīti, iesniedzot pieteikumu (“vienlaicīgas pārbaudes metode”);

c)

metode, kurā paredzēts ņemt vērā tradicionālus tirdzniecības modeļus (“metode tradicionālā/jaunpienācēju metode”).

IV iedaļa

Īpaša importa procedūra, ko piemēro trešās valstīs

172. pants

Sertifikāti produktiem, kam trešās valstīs piemēro īpašu importa procedūru

1.   Ja eksportē produktus, kuriem atbilstīgi Kopienas noslēgtajiem nolīgumiem saskaņā ar Līguma 300. pantu var tikt piemērota īpaša importa procedūra trešā valstī, ja tiek ievēroti atsevišķi nosacījumi, dalībvalstu kompetentās iestādes pēc pieprasījuma un atbilstošām pārbaudēm izsniedz dokumentu, kas apliecina, ka nosacījumi ir ievēroti.

2.   Komisija pieņem sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai.

V iedaļa

Īpaši noteikumi dzīviem augiem

173. pants

Minimālās eksporta cenas

1.   Dzīvu augu nozares produktiem, uz ko attiecas KN kods 0601 10, katru gadu laikus pirms tirdzniecības sezonas var noteikt vienu vai vairākas minimālās cenas eksportam uz trešām valstīm.

Šādu produktu eksportu atļauj tikai par cenu, kas ir vienāda vai lielāka par minētajam produktam noteikto minimālo cenu.

2.   Komisija nosaka sīki izstrādātus noteikumus 1. punkta piemērošanai, ņemot vērā saistības, kas izriet no nolīgumiem, kuri noslēgti saskaņā ar Līguma 300. panta 2. punktu.

VI iedaļa

Izvešana pārstrādei

174. pants

Izvešanas pārstrādei režīma apturēšana

1.   Ja Kopienas tirgū izvešanas pārstrādei režīma dēļ ir radušies traucējumi vai ir iespējams, ka tie radīsies, Komisija pēc dalībvalsts lūguma vai pēc pašas ierosmes var pilnībā vai daļēji apturēt izvešanas pārstrādei režīmu attiecībā uz labības, rīsu, cukura, olīvu, liellopu un teļa gaļas, cūkgaļas, aitu un kazu gaļas, olu, mājputnu gaļas un lauksaimniecības etilspirta nozares produktiem. Ja Komisija saņem lūgumu no dalībvalsts, tā pieņem lēmumu piecās darbdienās pēc lūguma saņemšanas.

Dalībvalstīm paziņo par šādiem pasākumiem, kas ir piemērojami nekavējoties.

Pasākumus, par kuriem Komisija pieņēmusi lēmumus saskaņā ar pirmo daļu, dalībvalsts var nodot izskatīšanai Padomē piecās darbdienās pēc attiecīgā paziņojuma saņemšanas. Padome sanāk nekavējoties. Tā, pieņemot lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, drīkst grozīt vai atcelt minētos pasākumus viena mēneša laikā pēc dienas, kad par tiem paziņots Padomei.

2.   Tiktāl, ciktāl tas vajadzīgs TKO pareizai darbībai, Padome saskaņā ar Līguma 37. panta 2. punktā noteikto procedūru var pilnīgi vai daļēji aizliegt izmantot izvešanas pārstrādei režīmu attiecībā uz 1. punktā minētajiem produktiem.

IV DAĻA

KONKURENCES NOTEIKUMI

I NODAĻA

Noteikumi, ko piemēro uzņēmumiem

175. pants

Līguma 81. līdz 86. panta piemērošana

Ja vien šajā regulā nav noteikts citādi, Līguma 81. līdz 86. pantu un to īstenošanas noteikumus, ievērojot šīs regulas 176. pantu, piemēro visiem Līguma 81. panta 1. punktā un 82. pantā minētajiem nolīgumiem, lēmumiem un saskaņotajām darbībām, kas saistītas ar šīs regulas 1. panta 1. punkta a) līdz h), k) un m) līdz u) apakšpunktā un 3. punktā minēto produktu ražošanu vai tirdzniecību.

176. pants

Izņēmumi

1.   Līguma 81. panta 1. punktu nepiemēro tādiem šīs regulas 175. pantā minētajiem nolīgumiem, lēmumiem un saskaņotajām darbībām, kas ir būtiska valsts tirgus organizācijas daļa vai ir vajadzīgi Līguma 33. pantā izklāstīto mērķu sasniegšanai.

Jo īpaši Līguma 81. panta 1. punktu nepiemēro vienas dalībvalsts lauksaimnieku, lauksaimnieku apvienību vai šādu apvienību savienību nolīgumiem, lēmumiem un saskaņotām darbībām, kas attiecas uz lauksaimniecības produktu ražošanu vai tirdzniecību, vai kopīgu iekārtu izmantošanu lauksaimniecības produktu uzglabāšanai, apstrādei vai pārstrādei un saskaņā ar ko nav pienākuma noteikt vienādas cenas, ja vien Komisija neuzskata, ka tādā veidā tiek izslēgta konkurence vai apdraudēti Līguma 33. panta mērķi.

2.   Pēc apspriešanās ar dalībvalstīm un attiecīgo uzņēmumu vai uzņēmumu apvienību un citu saistītu fizisku personu vai juridisku personu uzklausīšanas, ko Komisija uzskata par lietderīgu, Komisijai vienīgajai ir tiesības, kuras pārskata Kopienu Tiesa, pieņemt publicējamu lēmumu, ar ko nosaka, kuri nolīgumi, lēmumi un saskaņotas darbības atbilst 1. punkta nosacījumiem.

Komisija veic šādu noteikšanu pēc savas iniciatīvas vai pēc dalībvalsts kompetentās iestādes, ieinteresēta uzņēmuma vai uzņēmumu apvienības pieprasījuma.

3.   Šā panta 2. punkta pirmajā daļā minētā lēmuma publikācijā ir norādīti iesaistīto pušu vārdi un lēmuma galvenais saturs. Tajā ņem vērā uzņēmumu likumīgās intereses komercnoslēpumu aizsargāšanā.

177. pants

Nolīgumi un saskaņotas darbības tabakas nozarē

1.   Līguma 81. panta 1. punktu nepiemēro tabakas nozarē atzītu starpnozaru organizāciju nolīgumiem un saskaņotām darbībām, kas paredzētas šīs regulas 123. panta c) punktā minēto mērķu īstenošanai, ja:

a)

par šiem nolīgumiem un saskaņotām darbībām ir informēta Komisija;

b)

Komisija trīs mēnešos pēc visas pieprasītās informācijas saņemšanas nav konstatējusi, ka šie nolīgumi un saskaņotās darbības būtu nesaderīgi ar Kopienas konkurences noteikumiem.

Nolīgumus un saskaņotas darbības nedrīkst īstenot minētajā trīs mēnešu laikposmā.

2.   Nolīgumus un saskaņotas darbības atzīst par nesaderīgām ar Kopienas konkurences noteikumiem, ja tie:

a)

var izraisīt jebkāda veida tirgu dalīšanos Kopienā;

b)

var ietekmēt tirgus organizācijas pareizu darbību;

c)

var radīt konkurences traucējumus, kas nav būtiski kopējās lauksaimniecības politikas mērķu sasniegšanai, ievērojot starpnozaru organizācijas pasākumus;

d)

ietver cenu vai kvotu noteikšanu, neierobežojot starpnozaru organizāciju veiktos pasākumus īpašu Kopienas noteikumu piemērošanai;

e)

var radīt diskrimināciju vai likvidēt konkurenci attiecībā uz būtisku konkrēto produktu daļu.

3.   Ja pēc 1. punkta b) apakšpunktā minētā trīs mēnešu laikposma beigām Komisija atzīst, ka nav panākta atbilstība šīs nodaļas piemērošanas nosacījumiem, tā bez 195. panta 1. punktā minētās Komitejas palīdzības pieņem lēmumu, paziņojot, ka Līguma 81. panta 1. punktu piemēro attiecīgajam līgumam vai saskaņotai darbībai.

Šis lēmums nestājas spēkā agrāk kā dienā, kad tas paziņots attiecīgajai starpnozaru organizācijai, ja vien šī starpnozaru organizācija nav iesniegusi nepareizu informāciju vai ļaunprātīgi izmantojusi 1. punktā paredzēto izņēmumu.

178. pants

Nolīgumu un saskaņotu darbību saistības personām un grupām, kuri nav tabakas nozares organizāciju biedri

1.   Starpnozaru organizācijas tabakas nozarē var pieprasīt dažu to nolīgumu vai saskaņotu darbību atzīšanu par saistošiem uz ierobežotu laikposmu tādām personām un grupām attiecīgajā ekonomikas nozarē, kas nav pārstāvēto darbības nozaru biedri, jomās, kurās nozares darbojas.

Lai to noteikumus paplašinātu, starpnozaru organizācijām jāpārstāv vismaz divas trešdaļas no attiecīgās produkcijas un/vai darbības nozares. Ja ierosinātā noteikumu ieviešanas paplašināšana ir starpreģionāla, starpnozaru organizācijām jāpierāda, ka tām ir vismaz noteikts minimālais pārstāvības līmenis attiecībā uz katru sagrupēto nozari katrā aptvertajā reģionā.

2.   Noteikumi, attiecībā uz kuriem pieprasa darbības jomas paplašināšanu, ir spēkā jau vismaz vienu gadu un ir saistīti ar kādu no šiem mērķiem:

a)

zināšanas par ražošanu un tirgu;

b)

kvalitātes minimuma noteikšana;

c)

tādu audzēšanas metožu izmantošana, kas ir saderīgas ar vides aizsardzību;

d)

iepakošanas un sagatavošanas obligāto standartu noteikšana;

e)

sertificēta sēklas materiāla izmantošana un produkcijas kvalitātes uzraudzība.

3.   Komisija apstiprina noteikumu darbības jomas paplašināšanu.

179. pants

Īstenošanas noteikumi par nolīgumiem un saskaņotām darbībām tabakas nozarē

Komisija pieņem sīki izstrādātus noteikumus 177. un 178. panta piemērošanai, tostarp noteikumus par paziņošanu un publicēšanu.

II NODAĻA

Noteikumi par valsts atbalstu

180. pants

Līguma 87., 88. un 89. panta piemērošana

Ja vien šajā regulā nav noteikts citādi, un jo īpaši izņemot šīs regulas 182. pantā minēto valsts atbalstu, šīs regulas 1. panta 1. punkta a) līdz h), k) un m) līdz u) apakšpunktā un 1. panta 3. punktā minēto produktu ražošanai un tirdzniecībai piemēro Līguma 87., 88. un 89. pantu.

181. pants

Īpaši noteikumi piena un piena produktu nozarē

Saskaņā ar Līguma 87. panta 2. punktu ir aizliegts atbalsts, kura summa noteikta, pamatojoties uz šīs regulas I pielikuma XVI daļā uzskaitīto produktu cenu vai daudzumu.

Ir aizliegti arī valsts pasākumi, kas pieļauj izlīdzināt šīs regulas I pielikuma XVI daļā uzskaitīto produktu cenas.

182. pants

Īpaši valstu noteikumi

1.   Somija un Zviedrija ar Komisijas atļauju var piešķirt atbalstu ziemeļbriežu un ziemeļbriežu produktu ražošanai un tirdzniecībai (KN ex 0208 un ex 0210), ciktāl netiek paaugstināts ierastais ražošanas apjoms.

2.   Somija ar Komisijas atļauju īpašo klimatisko apstākļu dēļ var piešķirt valsts atbalstu attiecīgi par konkrētiem daudzumiem sēklu un konkrētiem daudzumiem graudaugu sēklu, ko audzē vienīgi Somijā.

3.   Dalībvalstis, kas samazina cukura kvotu par vairāk nekā 50 % no cukura kvotas, kas noteikta 2006. gada 20. februārī Regulas (EK) Nr. 318/2006 III pielikumā, var piešķirt valsts pagaidu atbalstu uz laiku, kurā cukurbiešu audzētājiem maksā pārejas posma atbalstu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 IV sadaļas 10.f daļu. Komisija, pamatojoties uz attiecīgās dalībvalsts pieteikumu, lemj par kopējo valsts atbalsta apjomu, kas pieejams šim pasākumam.

Attiecībā uz Itāliju šā punkta pirmajā daļā minētais pagaidu atbalsts nepārsniedz kopējo summu EUR 11 vienā tirdzniecības gadā par vienu cukurbiešu tonnu, ko piešķir cukurbiešu audzētājiem un cukurbiešu transportēšanai.

Somija var piešķirt atbalstu cukurbiešu audzētājiem līdz pat EUR 350 par hektāru vienā tirdzniecības gadā.

Attiecīgās dalībvalstis informē Komisiju 30 dienas pirms katra tirdzniecības gada beigām par faktiski saņemto valsts atbalstu.

4.   Neskarot Līguma 88. panta 1. punkta un 88. panta 3. punkta pirmā teikuma piemērošanu, Vācija līdz 2010. gada 31. decembrim var piešķirt atbalstu saskaņā ar Vācijas Alkohola monopolu attiecībā uz produktiem, ko pēc turpmākas pārveidošanas Monopols tirgo kā Līguma I pielikumā minēto lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtu. Šā atbalsta kopsumma nedrīkst pārsniegt EUR 110 miljonus gadā.

Vācija līdz katra gada 30. jūnijam iesniedz Komisijai ziņojumu par sistēmas darbību.

V DAĻA

ĪPAŠI NOTEIKUMI ATSEVIŠĶĀS NOZARĒS

183. pants

Veicināšanas nodeva piena un piena produktu nozarē

Neierobežojot Līguma 87., 88. un 89. panta piemērošanu, kā paredzēts šīs regulas 180. pantā, dalībvalsts var uzlikt piena ražotājiem veicināšanas nodevu attiecībā uz tirgū realizētajiem piena vai piena ekvivalenta daudzumiem, lai finansētu pasākumus patēriņa veicināšanai Kopienā, paplašinot piena un piena produktu tirgu un uzlabojot kvalitāti.

184. pants

Ziņošana attiecībā uz dažām nozarēm

Komisija iesniedz ziņojumu:

1)

līdz 2008. gada 30. septembrim – Padomei par žāvētas rupjās lopbarības nozari, ņemot vērā šajā regulā paredzēto nosacījumu novērtējumu, jo īpaši attiecībā uz pārmaiņām jomās, kas saistītas ar pākšaugiem un citu rupjo lopbarību zaļmasas veidā, žāvētas rupjās lopbarības ražošanu un degizrakteņu kurināmā ietaupījumu. Vajadzības gadījumā ziņojumam pievieno attiecīgus priekšlikumus;

2)

līdz 2010. gada 31. decembrim un pēc tam reizi trijos gados – Eiropas Parlamentam un Padomei par pasākumiem biškopības nozarē, kas izklāstīti II daļas I sadaļas IV nodaļas VI iedaļā;

3)

līdz 2009. gada 31. decembrim – Eiropas Parlamentam un Padomei par to 182. panta 4. punktā paredzētā izņēmuma piemērošanu, kas attiecas uz Vācijas Alkohola monopolu; ziņojumā iekļauj tās palīdzības izvērtējumu, kura piešķirta saistībā ar to monopolu, kopā ar attiecīgiem priekšlikumiem, ja tādi ir.

185. pants

Līgumu reģistrācija apiņu nozarē

1.   Ikvienu piegādes līgumu, kas attiecas uz Kopienā audzētiem apiņiem un kas noslēgts starp audzētāju vai audzētāju organizāciju, no vienas puses, un pircēju, no otras puses, reģistrē struktūras, ko katra attiecīga audzētāja dalībvalsts norīko šim nolūkam.

2.   Līgumus, kuri paredz konkrētu daudzumu piegādi par konkrētām cenām laikposmā, kas aptver vienu vai vairākas ražas, un kuri noslēgti pirms 1. augusta pirmās attiecīgās ražas gadā, dēvē par “iepriekšējiem līgumiem”. Tos reģistrē atsevišķi.

3.   Informāciju, uz ko attiecas reģistrācija, var izmantot vienīgi šīs regulas piemērošanas mērķiem.

4.   Komisija nosaka sīki izstrādātus noteikumus apiņu piegādes līgumu reģistrācijai.

186. pants

Traucējumi attiecībā uz iekšējā tirgus cenām

Komisija var veikt vajadzīgos pasākumus šādās situācijās, ja tām ir tendence atkārtoties, tādējādi radot traucējumus vai traucējumu draudus tirgos:

a)

attiecībā uz produktiem cukura, apiņu, liellopu un teļa gaļas un aitu un kazu gaļas nozarēs, ja kādam no šiem produktiem ievērojami krīt vai ceļas cenas Kopienas tirgū;

b)

attiecībā uz produktiem cūkgaļas, olu un mājputnu gaļas nozarē un – attiecībā uz olīvu nozari – attiecībā uz olīveļļu, ja kādam no šiem produktiem ievērojami ceļas cenas Kopienas tirgū.

187. pants

Traucējumi, ko izraisa kursi vai cenas pasaules tirgū

Ja attiecībā uz produktiem labības, rīsu, cukura un piena un piena produktu nozarē viena vai vairāku produktu kursi vai cenas pasaules tirgū sasniedz tādu līmeni, kas traucē vai varētu traucēt piegādes pieejamību Kopienas tirgū, un ja minētā situācija varētu turpināties un pasliktināties, Komisija var veikt vajadzīgos pasākumus attiecīgajās nozarēs. Tā jo īpaši var pilnībā var daļēji apturēt ievedmuitas piemērošanu konkrētiem daudzumiem.

188. pants

Nosacījumi pasākumiem, ko piemēro traucējumu gadījumā, un īstenošanas noteikumi

1.   Šīs regulas 186. un 187. pantā paredzētos pasākumus var pieņemt:

a)

ja citi šajā regulā paredzētie pasākumi nav pietiekami;

b)

ņemot vērā saistības, kas izriet no nolīgumiem, kuri noslēgti saskaņā ar Līguma 300. panta 2. punktu.

2.   Komisija var pieņemt sīki izstrādātus noteikumus 186. un 187. panta piemērošanai.

189. pants

Paziņošana etilspirta nozarē

1.   Attiecībā uz produktiem etilspirta nozarē dalībvalstis nosūta Komisijai šādu informāciju:

a)

saražotais lauksaimniecības izcelsmes etilspirts, kas izteikts tīrā spirta hektolitros un iedalīts pēc izmantotajiem spirta ieguves produktiem;

b)

realizētais lauksaimniecības izcelsmes etilspirta daudzums, kas izteikts tīrā spirta hektolitros un iedalīts pēc galamērķa nozarēm;

c)

lauksaimniecības izcelsmes etilspirta krājumi, kas pieejami dalībvalstī iepriekšējā gada beigās;

d)

kārtējā gada paredzamā produkcija.

Komisija pieņem noteikumus attiecībā uz šīs informācijas nosūtīšanu un jo īpaši nosūtīšanas biežumu un galamērķa nozaru noteikšanu.

2.   Pamatojoties uz 1. punktā minēto informāciju un jebkādu citu pieejamu informāciju, Komisija bez 195. panta 1. punktā minētās Komitejas palīdzības sastāda Kopienas lauksaimniecības izcelsmes etilspirta tirgus bilanci iepriekšējam gadam un paredzēto bilanci kārtējam gadam.

Kopienas bilance arī ietver informāciju par nelauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtu. Šādas informācijas precīzu saturu un savākšanas veidu nosaka Komisija.

Šajā punktā “nelauksaimnieciskas izcelsmes etilspirts” ir produkti ar KN kodiem 2207, 2208 90 91 un 2208 90 99, kuri nav iegūti no Līguma I pielikumā minēta konkrēta lauksaimniecības produkta.

3.   Komisija informē dalībvalstis par 2. punktā minētajām bilancēm.

VI DAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

190. pants

Finanšu noteikumi

Izdevumiem, kas dalībvalstīm radušies, pildot šajā regulā paredzētās saistības, piemēro Regulu (EK) Nr. 1290/2005 un tās īstenošanas noteikumus.

191. pants

Ārkārtas gadījumi

Komisija pieņem pasākumus, kas ārkārtas gadījumos ir vajadzīgi un pamatoti, lai atrisinātu konkrētas praktiskas problēmas.

Minētie pasākumi var ietvert atkāpes no šīs regulas noteikumiem, bet tikai tiktāl un tikai uz tādu laiku, kāds ir vajadzīgs.

192. pants

Informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm un Komisiju

1.   Dalībvalstis un Komisija cita citai nosūta visu informāciju, kas vajadzīga, lai piemērotu šo regulu, veiktu tirgus uzraudzību un analīzi un lai izpildītu starptautiskās saistības attiecībā uz 1. pantā minētajiem produktiem.

2.   Komisija pieņem sīki izstrādātus noteikumus, lai noteiktu 1. punkta piemērošanai nepieciešamo informāciju, tostarp tās formu, saturu, laiku un termiņus, kā arī pasākumus informācijas un dokumentu pārsūtīšanai un pieejamības nodrošināšanai.

193. pants

Apiešanas klauzula

Neskarot nekādus īpašos noteikumus, šajā regulā noteiktās priekšrocības nepiešķir fiziskām vai juridiskām personām, attiecībā uz kurām ir konstatēts, ka tās pretēji šīs regulas mērķiem ir mākslīgi radījušas apstākļus, kas vajadzīgi šādu priekšrocību iegūšanai.

194. pants

Pārbaudes un administratīvi pasākumi un administratīvas sankcijas un to paziņošana

Komisija paredz:

a)

noteikumus administratīvajām un fiziskajām pārbaudēm, kas dalībvalstīm jāveic attiecībā uz saistībām, kas izriet no šīs regulas piemērošanas;

b)

administratīvu pasākumu un administratīvu sankciju piemērošanas sistēmu, ja ir atklāta no šīs regulas piemērošanas izrietošo pienākumu neizpilde;

c)

noteikumus par to, kā atgūst nepamatotus maksājumus, kas izriet no šīs regulas piemērošanas;

d)

noteikumus attiecībā uz ziņojumiem par veiktajām pārbaudēm un to rezultātiem.

Šā panta b) punktā minētās administratīvās sankcijas iedala pēc atklātās neatbilstības nopietnības, apjoma, pastāvības un atkārtošanās.

VII DAĻA

ĪSTENOŠANAS, PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

I NODAĻA

Īstenošanas noteikumi

195. pants

Komiteja

1.   Komisijai palīdz Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komiteja (turpmāk – “Komiteja”).

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā paredzētais termiņš ir viens mēnesis.

196. pants

Komitejas organizācija

Šīs regulas 195. pantā minētās Komitejas sanāksmju organizācijā jo īpaši ņem vērā tās atbildības jomu, apspriežamo tematu īpatnības un vajadzību iesaistīt attiecīgus ekspertus.

II NODAĻA

Pārejas noteikumi un nobeiguma noteikumi

197. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 1493/1999

Svītro Regulas (EK) Nr. 1493/1999 74. līdz 76. pantu.

198. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 2200/96

Svītro Regulas (EK) Nr. 2200/96 46. un 47. pantu.

199. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 2201/96

Svītro Regulas (EK) Nr. 2201/96 29. un 30. pantu.

200. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 1184/2006

Regulu (EK) Nr. 1184/2006 groza šādi:

1)

nosaukumu aizstāj ar šādu nosaukumu:

“Padomes Regula (EK) Nr. 1184/2006 (2006. gada 24. jūlijs), ar ko konkrētus konkurences noteikumus piemēro dažu lauksaimniecības produktu ražošanai un tirdzniecībai”;

2)

regulas 1. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“1. pants

Šajā regulā paredz noteikumus, ko piemēro saistībā ar Līguma 81. līdz 86. panta un dažu 88. panta noteikumu piemērojamību attiecībā uz Līguma I pielikumā uzskaitīto produktu ražošanu un tirdzniecību, izņemot produktus, kas minēti Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 (69) 1. panta 1. punkta a) līdz h) apakšpunktā, k) apakšpunktā un m) līdz u) apakšpunktā un 3. punktā.

1.a pants

Līguma 81. līdz 86. pantu un to īstenošanas noteikumus, ievērojot šīs regulas 2. pantu, piemēro visiem Līguma 81. panta 1. punktā un 82. pantā minētajiem nolīgumiem, lēmumiem un saskaņotajām darbībām, kas saistītas ar 1. pantā minēto produktu ražošanu vai tirdzniecību.”;

3)

regulas 2. panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:

“1.   Līguma 81. panta 1. punktu nepiemēro tādiem šīs regulas 1.a pantā minētajiem nolīgumiem, lēmumiem un saskaņotajām darbībām, kas ir būtiska valsts tirgus organizācijas daļa vai ir vajadzīgi Līguma 33. pantā izklāstīto mērķu sasniegšanai.”;

4)

regulas 3. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“3. pants

Līguma 88. panta 1. punktu un 3. punkta pirmo teikumu piemēro atbalstam, kas piešķirts 1. pantā minēto produktu ražošanai un tirdzniecībai.”.

201. pants

Atcelšana

1.   Ievērojot 3. punktu, atceļ šādas regulas:

a)

no 2008. gada 1. janvāra – Regulas (EEK) Nr. 234/68, (EEK) Nr. 827/68, (EEK) Nr. 2517/69, (EEK) Nr. 2728/75, (EEK) Nr. 1055/77, (EEK) Nr. 2931/79, (EEK) Nr. 1358/80, (EEK) Nr. 3730/87, (EEK) Nr. 4088/87, (EEK) Nr. 404/93, (EK) Nr. 670/2003, (EK) Nr. 797/2004;

b)

no 2008. gada 1. aprīļa – Regulas (EEK) Nr. 707/76, (EK) Nr. 1786/2003, (EK) Nr. 1788/2003 un (EK) Nr. 1544/2006;

c)

no 2008. gada 1. jūlija – Regulas (EEK) Nr. 315/68, (EEK) Nr. 316/68, (EEK) Nr. 2729/75, (EEK) Nr. 2759/75, (EEK) Nr. 2763/75, (EEK) Nr. 2771/75, (EEK) Nr. 2777/75, (EEK) Nr. 2782/75, (EEK) Nr. 1898/87, (EEK) Nr. 1906/90, (EEK) Nr. 2204/90, (EEK) Nr. 2075/92, (EEK) Nr. 2077/92, (EEK) Nr. 2991/94, (EK) Nr. 2597/97, (EK) Nr. 1254/1999, (EK) Nr. 1255/1999, (EK) Nr. 2250/1999, (EK) Nr. 1673/2000, (EK) Nr. 2529/2001, (EK) Nr. 1784/2003, (EK) Nr. 865/2004, (EK) No 1947/2005, (EK) Nr. 1952/2005 un (EK) Nr. 1028/2006;

d)

no 2008. gada 1. septembra – Regulu (EK) Nr. 1785/2003;

e)

no 2008. gada 1. oktobra – Regulu (EK) Nr. 318/2006;

f)

no 2009. gada 1. janvāra – Regulas (EEK) Nr. 3220/84, (EEK) Nr. 386/90, (EEK) Nr. 1186/90, (EEK) Nr. 2137/92 un (EK) Nr. 1183/2006.

2.   Lēmums 74/583/EEK atceļ no 2008. gada 1. janvāra.

3.   Šā panta 1. punktā minēto regulu atcelšana neskar to, ka:

a)

saglabājas spēkā Kopienas akti, kas pieņemti, pamatojoties uz minētajām regulām; un

b)

joprojām ir spēkā grozījumi, kas ar minētajām regulām izdarīti citos Kopienas tiesību aktos, kuri nav atcelti ar šo regulu.

202. pants

Atsauču skaidrojums

Atsauces uz noteikumiem un regulām, ko groza vai atceļ ar 197. līdz 201. pantu, uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasa saskaņā ar XXII pielikumā ietvertajām atbilstības tabulām.

203. pants

Pārejas noteikumi

Komisija var pieņemt vajadzīgos pasākumus, lai atvieglotu pāreju no režīma, kas paredzēts regulās, kuras groza vai atceļ ar 197. līdz 201. pantu, uz šajā regulā paredzēto režīmu.

204. pants

Stāšanās spēkā

1.   Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.   To piemēro no 2008. gada 1. janvāra.

Tomēr to piemēro:

a)

attiecībā uz labības, sēklu, apiņu, olīvu eļļas un galda olīvu, linu un kaņepju, jēltabakas, liellopu un teļa gaļas, cūkgaļas, aitu un kazu gaļas, olu un mājputnu gaļas nozari – no 2008. gada 1. jūlija;

b)

attiecībā uz rīsu nozari – no 2008. gada 1. septembra;

c)

attiecībā uz cukura nozari – no 2008. gada 1. oktobra, izņemot 59. pantu, ko piemēro no 2008. gada 1. janvāra;

d)

attiecībā uz žāvētās rupjās lopbarības un zīdtārpiņu nozari – no 2008. gada 1. aprīļa;

e)

attiecībā uz vīna nozari, ka arī 197. pantu – no 2008. gada 1. augusta;

f)

attiecībā uz piena un piena produktu nozari, izņemot II daļas I sadaļas III nodaļā paredzētos noteikumus – no 2008. gada 1. jūlija;

g)

attiecībā uz II daļas I sadaļas III nodaļā noteiktajiem piena ražošanas ierobežojumiem – no 2008. gada 1. aprīļa;

h)

attiecībā uz 42. panta 1. punktā minētajām Kopienas skalām liemeņu klasifikācijai – no 2009. gada 1. janvāra.

Attiecībā uz visiem atbilstīgajiem produktiem 27., 39. un 172. pantu piemēro no 2008. gada 1. janvāra un 149. līdz 152. pantu – no 2008. gada 1. jūlija.

3.   Attiecībā uz cukura nozari II daļas I sadaļu cukuram piemēro līdz 2014./2015. tirdzniecības gada beigām.

4.   Šīs regulas II daļas I sadaļas III nodaļā paredzētos noteikumus attiecībā uz piena ražošanas ierobežojumu sistēmu saskaņā ar 66. pantu piemēro līdz 2015. gada 31. martam.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Luksemburgā, 2007. gada 22. oktobrī

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

J. SILVA


(1)  Atzinums sniegts 2007. gada 24. maijā (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2)  OV L 55, 2.3.1968., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 806/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 1. lpp.).

(3)  OV L 151, 30.6.1968., 16. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 865/2004 (OV L 161, 30.4.2004., 97. lpp.).

(4)  OV L 282, 1.11.1975., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1913/2005 (OV L 307, 25.11.2005., 2. lpp.).

(5)  OV L 282, 1.11.1975., 49. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 679/2006 (OV L 119, 4.5.2006., 1. lpp.).

(6)  OV L 282, 1.11.1975., 77. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 679/2006.

(7)  OV L 215, 30.7.1992., 70. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1679/2005 (OV L 271, 15.10.2005., 1. lpp.).

(8)  OV L 47, 25.2.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2013/2006 (OV L 384, 29.12.2006., 13. lpp.).

(9)  OV L 297, 21.11.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1182/2007 (OV L 273, 17.10.2007., 1. lpp.).

(10)  OV L 297, 21.11.1996., 29. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1182/2007.

(11)  OV L 160, 26.6.1999., 21. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1913/2005.

(12)  OV L 160, 26.6.1999., 48. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1152/2007 (OV L 258, 4.10.2007., 3. lpp.).

(13)  OV L 179, 14.7.1999., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1791/2006 (OV L 363, 20.12.2006., 1. lpp.).

(14)  OV L 193, 29.7.2000., 16. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 953/2006 (OV L 175, 29.6.2006., 1. lpp.).

(15)  OV L 341, 22.12.2001., 3. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1913/2005.

(16)  OV L 270, 21.10.2003., 78. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 735/2007. (OV L 169, 29.6.2007., 6. lpp.).

(17)  OV L 270, 21.10.2003., 96. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 797/2006 (OV L 144, 31.5.2006., 1. lpp.).

(18)  OV L 270, 21.10.2003., 114. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 456/2006 (OV L 82, 21.3.2006., 1. lpp.).

(19)  OV L 161, 30.4.2004., 97. lpp. Labots ar OV L 206, 9.6.2004., 37. lpp.

(20)  OV L 312, 29.11.2005., 3. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1247/2007 (OV L 282, 26.10.2007., 1. lpp.).

(21)  OV L 314, 30.11.2005., 1. lpp.

(22)  OV L 58, 28.2.2006., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1260/2007 (OV L 283, 27.10.2007., 1. lpp.).

(23)  OV L 97, 15.4.2003., 6. lpp.

(24)  OV L 125, 28.4.2004., 1. lpp.

(25)  OV L 286, 17.10.2006., 1. lpp.

(26)  OV L 270, 21.10.2003., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 552/2007 (OV L 131, 23.5.2007., 10. lpp.).

(27)  OV L 352, 15.12.1987., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2535/95 (OV L 260, 31.10.1995., 3. lpp.).

(28)  OV L 214, 4.8.2006., 1. lpp.

(29)  OV L 119, 11.5.1990., 32. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar 1994. gada Pievienošanās aktu.

(30)  OV L 301, 20.11.1984., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 3513/93 (OV L 320, 22.12.1993., 5. lpp.).

(31)  OV L 214, 30.7.1994., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1791/2006.

(32)  OV L 270, 21.10.2003., 123. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1186/2007 (OV L 265, 11.10.2007., 22. lpp.).

(33)  OV L 58, 28.2.2006., 42. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1261/2007 (OV L 283, 27.10.2007., 8. lpp.).

(34)  OV L 209, 11.8.2005., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 378/2007 (OV L 95, 5.4.2007., 1. lpp.).

(35)  OV L 182, 3.7.1987., 36. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar 1994. gada Pievienošanās aktu.

(36)  OV L 351, 23.12.1997., 13. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1153/2007 (OV L 258, 4.10.2007., 6. lpp.).

(37)  OV L 316, 9.12.1994., 2. lpp.

(38)  OV L 186, 7.7.2006., 1. lpp.

(39)  OV L 173, 6.7.1990., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1029/2006 (OV L 186, 7.7.2006., 6. lpp.).

(40)  OV L 282, 1.11.1975., 100. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1791/2006.

(41)  OV L 201, 31.7.1990., 7. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2583/2001 (OV L 345, 29.12.2001., 6. lpp.).

(42)  OV L 281, 1.11.1975., 18. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 3290/94 (OV L 349, 31.12.1994., 105. lpp.).

(43)  OV L 214, 4.8.2006., 7. lpp.

(44)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.).

(45)  OV L 282, 1.11.1975., 19. lpp.

(46)  OV L 84, 31.3.1976., 1. lpp.

(47)  OV L 128, 24.5.1977., 1. lpp.

(48)  OV L 334, 28.12.1979., 8. lpp.

(49)  OV L 42, 16.2.1990., 6. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 163/94 (OV L 24, 29.1.1994., 2. lpp.).

(50)  OV L 215, 30.7.1992., 80. lpp.

(51)  OV L 275, 26.10.1999., 4. lpp.

(52)  OV L 71, 21.3.1968., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EEK) Nr. 4112/88 (OV L 361, 29.12.1988., 7. lpp.).

(53)  OV L 71, 21.3.1968., 8. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EEK) Nr. 309/79 (OV L 42, 17.2.1979., 21. lpp.).

(54)  OV L 318, 18.12.1969., 15. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EEK) Nr. 1153/78 (OV L 144, 31.5.1978., 4. lpp.).

(55)  OV L 281, 1.11.1975., 17. lpp.

(56)  OV L 140, 5.6.1980., 4. lpp.

(57)  OV L 382, 31.12.1987., 22. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1300/97 (OV L 177, 5.7.1997., 1. lpp.).

(58)  OV L 317, 27.11.1974., 21. lpp.

(59)  OV L 197, 30.7.1994., 4. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 671/2007 (OV L 156, 16.6.2007., 1. lpp.).

(60)  OV L 42, 14.2.2006., 1. lpp.

(61)  OV L 244, 29.9.2000., 27. lpp.

(62)  OV L 277, 21.10.2005., 1. lpp.

(63)  OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 733/2007 (OV L 169, 29.6.2007., 1. lpp.).

(64)  OV L 316, 2.12.2005., 1. lpp.

(65)  OV L 169, 30.6.2005., 1. lpp.

(66)  OV L 67, 10.3.1994., 89. lpp.

(67)  OV L 349, 31.12.1994., 53. lpp.

(68)  OV L 318, 20.12.1993., 18. lpp.

(69)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.


I PIELIKUMS

1. PANTA 1. PUNKTĀ MINĒTO PRODUKTU SARAKSTS

I daļa. Labība

Attiecībā uz labību šī regula attiecas uz šajā tabulā minētajiem produktiem:

KN kods

Apraksts

a)

0709 90 60

Svaiga vai atdzesēta cukurkukurūza

0712 90 19

Žāvēta cukurkukurūza, vesela, sagriezta, šķēlēs, šķelta vai pulverī, bet bez tālākas apstrādes un izņemot hibrīdus sējai

1001 90 91

Parastie kvieši un labības maisījums

1001 90 99

Speltas kvieši, parastie kvieši un labības maisījums, izņemot sējai paredzēto

1002 00 00

Rudzi

1003 00

Mieži

1004 00

Auzas

1005 10 90

Kukurūzas sēklas, izņemot hibrīdus

1005 90 00

Kukurūza, izņemot sēklas

1007 00 90

Graudu sorgo, izņemot hibrīdus sējai

1008

Griķi, prosa un Kanāriju spulgzāles sēklas; citi graudaugi

b)

1001 10

Cietie kvieši

c)

1101 00 00

Kviešu vai kviešu un rudzu maisījuma milti

1102 10 00

Rudzu milti

1103 11

Kviešu putraimi un rupja maluma milti

1107

Grauzdēts vai negrauzdēts iesals

d)

0714

Manioks, niedru maranta, saleps, topinambūri, batātes un tamlīdzīgas saknes un gumi ar augstu cietes vai inulīna saturu, svaigi, atdzesēti, saldēti vai kaltēti, arī šķēlēs vai granulās; sago palmas serdes

 

ex 1102

Labības milti, izņemot kviešu vai kviešu un rudzu maisījuma miltus:

 

1102 20

kukurūzas milti

 

1102 90

citi:

 

1102 90 10

– –

miežu milti

 

1102 90 30

– –

auzu milti

 

1102 90 90

– –

citi

 

ex 1103

Labības putraimi, rupja maluma milti un granulas, izņemot kviešu putraimus un rupja maluma miltus (apakšpozīcija 1103 11), rīsu putraimus un rupja maluma miltus (apakšpozīcija 1103 19 50) un rīsu granulas (apakšpozīcija 1103 20 50)

 

ex 1104

Graudi, kas apstrādāti citādā veidā (piemēram, lobīti, placināti, saspiesti pārslās, slīpēti, pulēti, kapāti vai drupināti), izņemot rīsus, kas iekļauti pozīcijā 1006, un rīsu pārslas, kas iekļautas apakšpozīcijā 1104 19 91; graudu dīgļi, veseli, placināti, pārslu veidā vai samalti

 

1106 20

Milti, rupja maluma milti un pulveris no sago, saknēm vai gumiem, kas iekļauti pozīcijā 0714

 

ex 1108

Cietes; inulīns:

Cietes:

 

1108 11 00

– –

kviešu ciete

 

1108 12 00

– –

kukurūzas ciete

 

1108 13 00

– –

kartupeļu ciete

 

1108 14 00

– –

manioka ciete

 

ex 1108 19

– –

Cita veida ciete:

 

1108 19 90

– – –

citi

 

1109 00 00

Izžāvēts vai neizžāvēts kviešu lipeklis

 

1702

Pārējie cukura veidi, ieskaitot ķīmiski tīru laktozi, maltozi, glikozi un fruktozi cietā stāvoklī; cukura sīrupi bez aromatizētāju vai krāsvielu piedevām; mākslīgais medus, sajaukts vai nesajaukts ar dabisko medu; grauzdēts cukurs:

 

ex 1702 30

glikoze un glikozes sīrups, kas nesatur fruktozi vai sausā veidā satur mazāk nekā 20 % fruktozes pēc svara:

– –

citi:

– – –

citi:

 

1702 30 91

– – – –

balta kristāliska pulvera veidā, aglomerēti vai neaglomerēti

 

1702 30 99

– – – –

citi

 

ex 1702 40

Glikoze un glikozes sīrups, kas sausā veidā pēc svara satur vismaz 20 %, bet mazāk nekā 50 % fruktozes, izņemot invertcukuru:

 

1702 40 90

– –

citi

 

ex 1702 90

Citi produkti, ieskaitot invertcukuru un citu cukuru, un cukura sīrupa maisījumus, kas sausā veidā no svara satur 50 % fruktozes:

 

1702 90 50

– –

maltodekstrīns un maltodekstrīna sīrups

– –

grauzdēts cukurs:

– – –

citi:

 

1702 90 75

– – – –

pulvera veidā, aglomerēti vai neaglomerēti

 

1702 90 79

– – – –

citi

 

2106

Pārtikas izstrādājumi, kas citur nav minēti vai iekļauti:

 

ex 2106 90

citi

– –

aromatizēti vai iekrāsoti cukura sīrupi:

– – –

citi

 

2106 90 55

– – – –

glikozes sīrups un maltodekstrīna sīrups

 

ex 2302

Klijas, atsijas un pārējie atlikumi, granulēti vai negranulēti, kas iegūti, sijājot, maļot vai citādi apstrādājot graudaugus

 

ex 2303

Cietes ražošanas atlikumi un līdzīgi atlikumi, biešu mīkstums, cukurniedru rauši un citi cukura ražošanas atlikumi, drabiņas vai šķiedenis un atkritumi, granulēti vai negranulēti:

 

2303 10

cietes ražošanas atlikumi un tamlīdzīgi atlikumi

 

2303 30 00

alus vai spirta rūpniecības šķiedenis un atkritumi

 

ex 2306

Eļļas rauši un citi cietie atlikumi, arī sasmalcināti vai granulēti, kas iegūti, ekstrahējot augu taukus un eļļas, izņemot produktus, kas iekļauti pozīcijās 2304 un 2305:

citi

 

2306 90 05

– –

no kukurūzas dīgļiem

 

ex 2308

Augu izcelsmes materiāli un augu atkritumi, augu atlikumi un blakusprodukti, granulēti vai negranulēti, izmantojami dzīvnieku barībai, kas citur nav minēti vai ietverti:

 

2308 00 40

ozolzīles un zirgkastaņi; augļu izspaidas vai čagas, izņemot vīnogu čagas

 

2309

Izstrādājumi, ko izmanto dzīvnieku barībai:

 

ex 2309 10

suņu un kaķu barība, kas iesaiņota pārdošanai mazumtirdzniecībā:

 

2309 10 11

2309 10 13

2309 10 31

2309 10 33

2309 10 51

2309 10 53

– –

kas satur apakšpozīcijās 1702 30 51 līdz 1702 30 99, 1702 40 90, 1702 90 50 un 2106 90 55 iekļauto cieti, glikozi, glikozes sīrupu, maltodekstrīnu vai maltodekstrīna sīrupu vai satur piena produktus (1), izņemot produktus un dzīvnieku barību, kurā piena produktu saturs pēc svara ir ne mazāks kā 50 %

 

ex 2309 90

Citi:

 

2309 90 20

produkti, kas minēti Kombinētās nomenklatūras 23. nodaļas 5. papildpiezīmē

citi, ieskaitot premiksus:

 

2309 90 31

2309 90 33

2309 90 41

2309 90 43

2309 90 51

2309 90 53

– –

citi produkti, kas satur apakšpozīcijās 1702 30 51–1702 30 99, 1702 40 90, 1702 90 50 un 2106 90 55 iekļauto cieti, glikozi, glikozes sīrupu, maltodekstrīnu vai maltodekstrīna sīrupu vai satur piena produktus (1), izņemot produktus un dzīvnieku barību, kurā piena produktu saturs pēc svara ir ne mazāk kā 50 %

II daļa. Rīsi

Attiecībā uz rīsiem šī regula attiecas uz šajā tabulā minētajiem produktiem:

KN kods

Apraksts

a)

1006 10 91 līdz

1006 10 98

Nelobīti rīsi, kas nav paredzēti sēšanai

1006 20

Lobīti (brūnie) rīsi

1006 30

Daļēji vai pilnīgi slīpēti rīsi, pulēti vai nepulēti vai glazēti vai neglazēti

b)

1006 40 00

Šķelti rīsi

c)

1102 90 50

Rīsu milti

1103 19 50

Rīsu putraimi un rupja maluma milti

1103 20 50

Rīsu granulas

1104 19 91

Rīsu pārslas

ex 1104 19 99

Placināti rīsu graudi

1108 19 10

Rīsu ciete

III daļa. Cukurs

Attiecībā uz cukuru šī regula attiecas uz šajā tabulā minētajiem produktiem:

KN kods

Apraksts

a)

1212 91

Cukurbietes

1212 99 20

Cukurniedres

b)

1701

Cukurniedru vai cukurbiešu cukurs un ķīmiski tīra saharoze cietā veidā

c)

1702 20

Kļavu cukurs un kļavu sīrups

1702 60 95 un

1702 90 99

Pārējie cukura veidi cietā stāvoklī un cukura sīrupi bez aromātiskām un krāsojošām piedevām, izņemot laktozi, glikozi, maltodekstrīnu un izoglikozi

1702 90 60

Mākslīgais medus, kas ir sajaukts ar dabisko medu vai nav ar to sajaukts

1702 90 71

Grauzdēts cukurs, kas sausā veidā pēc svara satur 50 % vai vairāk procentu glikozes

2106 90 59

Aromatizēti vai iekrāsoti cukura sīrupi, izņemot izoglikozi, laktozi, glikozi un maltodekstrīna sīrupu

d)

1702 30 10

1702 40 10

1702 60 10

1702 90 30

Izoglikoze

(e)

1702 60 80

1702 90 80

Inulīna sīrups

f)

1703

Melase, kas iegūta, ekstrahējot vai rafinējot cukuru

g)

2106 90 30

Aromatizēti vai iekrāsoti izoglikozes sīrupi:

h)

2303 20

Biešu mīkstums, cukurniedru rauši un pārējie cukura rūpniecības atlikumi

IV daļa. Žāvēta rupjā lopbarība

Attiecībā uz žāvētu rupjo lopbarību šī regula attiecas uz šajā tabulā minētajiem produktiem:

KN kods

Apraksts

a)

ex 1214 10 00

Lucernas rupja maluma milti un granulas, kas ir mākslīgi žāvētas

Citādi žāvētas lucernas rupja maluma milti un granulas

ex 1214 90 90

Lucerna, sējas esparsete, āboliņš, lupīnas, vīķi un līdzīgi rupjās lopbarības produkti, kas ir mākslīgi žāvēti, izņemot sienu un lopbarības kāpostus un produktus, kuri satur sienu

Lucerna, sējas esparsete, āboliņš, lupīnas, vīķi, amoliņš, aunazirņi un vanagnadziņi, kas žāvēti citādā veidā un malti

b)

ex 2309 90 99

Olbaltumvielu koncentrāti, kas iegūti no lucernas sulas un zāles sulas

Dehidrēti produkti, kas iegūti vienīgi no cietajiem atlikumiem un sulas, kas rodas, sagatavojot iepriekšminētos koncentrātus

V daļa. Sēklas

Attiecībā uz sēklām šī regula attiecas uz šajā tabulā minētajiem produktiem:

KN kods

Apraksts

0712 90 11

Cukurkukurūzas hibrīdi:

paredzētas sējai

0713 10 10

Zirņi (Pisum sativum)

paredzētas sējai

ex 0713 20 00

Aunazirņi:

paredzētas sējai

ex 0713 31 00

Vigna mungo (L.) Hepper vai Vigna radiata (L.) Wilczek):

paredzētas sējai

ex 0713 32 00

Šķautainās pupiņas (Phaseolus vai Vigna angularis):

paredzētas sējai

0713 33 10

Dārza pupiņas, ieskaitot Phaseolus vulgaris:

paredzētas sējai

ex 0713 39 00

Citas pupiņas:

paredzētas sējai

ex 0713 40 00

Lēcas:

paredzētas sējai

ex 0713 50 00

Cūku pupas (Vicia faba var. major) un lauka pupas (Vicia faba var. equina, Vicia faba var. minor):

paredzētas sējai

ex 0713 90 00

Citi kaltēti pākšu dārzeņi:

paredzētas sējai

1001 90 10

Speltas kvieši:

paredzētas sējai

ex 1005 10

Hibrīdkukurūzas sēklas

1006 10 10

Nelobīti rīsi:

paredzētas sējai

1007 00 10

Graudu sorgo hibrīdi:

paredzētas sējai

1201 00 10

Sojas pupiņas, veselas vai šķeltas:

paredzētas sējai

1202 10 10

Nelobīti zemesrieksti, kas nav grauzdēti vai citādā veidā termiski apstrādāti:

paredzētas sējai

1204 00 10

Linsēklas, veselas vai drupinātas:

paredzētas sējai

1205 10 10 un

ex 1205 90 00

Sējai paredzētas ripša vai rapša sēklas, arī sasmalcinātas

Citi

1206 00 10

Saulespuķu sēklas, veselas vai drupinātas:

paredzētas sējai

ex 1207

Citas eļļas augu sēklas un eļļas augļi, veseli vai drupināti:

paredzētas sējai

1209

Sēklas, augļi un sporas, kas izmantojamas:

paredzētas sējai

VI daļa. Apiņi

1.

Attiecībā uz apiņiem šī regula attiecas uz šajā tabulā minētajiem produktiem:

KN kods

Apraksts

1210

Apiņu rogas, svaigas vai žāvētas, arī maltas, pulverī vai granulās; lupulīns

2.

Šīs regulas noteikumi par tirdzniecību un tirdzniecību ar trešām valstīm attiecas arī uz šādiem produktiem:

KN kods

Apraksts

1302 13 00

Augu izcelsmes sulas un apiņu ekstrakti

VII daļa. Olīveļļa un galda olīvas

Attiecībā uz olīveļļu un galda olīvām šī regula attiecas uz šajā tabulā minētajiem produktiem:

KN kods

Apraksts

a)

1509

Olīveļļa un tās frakcijas, rafinētas vai nerafinētas, bet bez ķīmiskā sastāva izmaiņām

1510 00

Citas eļļas un to frakcijas, kas iegūtas vienīgi no olīvām, rafinētas vai nerafinētas, bet bez ķīmiskā sastāva izmaiņām, ieskaitot šo eļļu vai frakciju maisījumus ar pozīcijā 1509 iekļautajām eļļām vai frakcijām

b)

0709 90 31

Svaigas vai atdzesētas olīvas, kas nav izmantojamas eļļas ražošanā

0709 90 39

Citas svaigas vai atdzesētas olīvas

0710 80 10

Saldētas olīvas (termiski neapstrādātas vai apstrādātas, tvaicējot vai vārot ūdenī)

0711 20

Olīvas, kuras konservētas īslaicīgai uzglabāšanai (piemēram, ar sēra dioksīda gāzi, sālījumā, sērūdenī vai citā konservējošā šķīdumā), bet kuras nav derīgas tūlītējai lietošanai

ex 0712 90 90

Žāvētas olīvas, veselas, sagrieztas gabalos vai šķēlēs, drupinātas vai pulverī, bet bez tālākas apstrādes

2001 90 65

Olīvas, kas sagatavotas vai konservētas etiķī vai etiķskābē

ex 2004 90 30

Bez etiķa vai etiķskābes sagatavotas vai konservētas, saldētas olīvas

2005 70

Bez etiķa vai etiķskābes sagatavotas vai konservētas, nesasaldētas olīvas

c)

1522 00 31

1522 00 39

Atlikumi, kas rodas, apstrādājot taukvielas vai dzīvnieku vai augu vasku, kas satur eļļu ar olīveļļas īpašībām

2306 90 11

2306 90 19

Eļļas rauši un citi olīveļļas ekstrakcijas atlikumi

VIII daļa. Šķiedras lini un kaņepes

Attiecībā uz šķiedras liniem un kaņepēm šī regula attiecas uz šajā tabulā minētajiem produktiem:

KN kods

Apraksts

5301

Linšķiedra, neapstrādāta vai apstrādāta, bet nevērpta; linu pakulas un atlikumi (ieskaitot vērpšanas atkritumus un plucinātas šķiedras)

5302

Kaņepāji (Cannabis sativa L.), neapstrādāti vai apstrādāti, bet nevērpti; kaņepāju pakulas un atlikumi (ieskaitot vērpšanas atlikumus un plucinātas šķiedras)

IX daļa. Augļi un dārzeņi

Attiecībā uz augļiem un dārzeņiem šī regula attiecas uz šajā tabulā minētajiem produktiem.

KN kods

Apraksts

0702 00 00

Svaigi vai atdzesēti tomāti

0703

Sīpoli, šalotes, ķiploki, puravi un citādi ķiploku dārzeņi, svaigi vai atdzesēti

0704

Galviņkāposti, ziedkāposti, kolrābji, lapu kāposti un līdzīgi pārtikas kāpostaugi, svaigi vai atdzesēti

0705

Dārza salāti (Lactuca sativa) un cigoriņi (Cichorium spp.), svaigi vai atdzesēti

0706

Burkāni, galda rāceņi un kāļi, galda bietes, auzu saknes (puravlapu plostbārži), sakņu selerijas, redīsi un līdzīgi pārtikas sakņu dārzeņi, svaigi vai atdzesēti

0707 00

Svaigi vai atdzesēti gurķi un kornišoni

0708

Pākšu dārzeņi, lobīti vai nelobīti, svaigi vai atdzesēti

ex 0709

Svaigi vai atdzesēti citi dārzeņi, izņemot dārzeņus, kas iekļauti apakšpozīcijās 0709 60 91, 0709 60 95, 0709 60 99, 0709 90 31, 0709 90 39 un 0709 90 60

ex 0802

Citi rieksti, svaigi vai žāvēti, arī lobīti vai mizoti, izņemot apakšpozīcijā 0802 90 20 iekļautos beteļriekstus un kolas riekstus

0803 00 11

Svaigi miltu banāni

ex 0803 00 90

Žāvēti miltu banāni

0804 20 10

Svaigas vīģes

0804 30 00

Ananāsi

0804 40 00

Avokado

0804 50 00

Guavas, mango un mangostīni

0805

Svaigi vai žāvēti citrusaugļi

0806 10 10

Svaigas galda vīnogas

0807

Svaigas melones (ieskaitot arbūzus) un papaijas

0808

Svaigi āboli, bumbieri un cidonijas

0809

Svaigas aprikozes, ķirši, persiki (ieskaitot nektarīnus), plūmes un dzeloņplūmes

0810

Citi svaigi augļi

0813 50 31

0813 50 39

Maisījumi tikai no žāvētiem pozīcijās 0801 un 0802 iekļautajiem riekstiem

0910 20

Safrāns

ex 0910 99

Timiāns, svaigs vai atdzesēts

ex 1211 90 85

Baziliks, melisa, mētra, Origanum vulgare (raudene/parastā raudene), rozmarīns, ārstniecības salvija, svaiga vai atdzesēta

1212 99 30

Amerikas akācijas (vai ceratoniju) pupas

X daļa. Augļu un dārzeņu pārstrādes produkti

Attiecībā uz augļu un dārzeņu pārstrādes produktiem šī regula attiecas uz šajā tabulā minētajiem produktiem:

KN kods

Apraksts

a)

ex 0710

Saldēti dārzeņi (termiski neapstrādāti vai apstrādāti, tvaicējot vai vārot ūdenī), izņemot apakšpozīcijā 0710 40 00 iekļauto cukurkukurūzu, apakšpozīcijā 0710 80 10 iekļautās olīvas un apakšpozīcijā 0710 80 59 iekļautos Capsicum un Pimenta ģints dārzeņus

 

ex 0711

Dārzeņi, kuri konservēti īslaicīgai uzglabāšanai (piemēram, ar sēra dioksīda gāzi, sālījumā, sērūdenī vai citā konservējošā šķīdumā), kas nav derīgi tūlītējai lietošanai, izņemot apakšpozīcijā 0711 20 iekļautās olīvas, apakšpozīcijā 0711 90 10 iekļautos Capsicum vai Pimenta ģints dārzeņus un apakšpozīcijā 0711 90 30 iekļauto cukurkukurūzu

 

ex 0712

Žāvēti dārzeņi, veseli, sagriezti gabalos vai šķēlēs, drupināti vai pulverī, bet tālāk neapstrādāti, izņemot apakšpozīcijā ex 0712 90 05 iekļautos kartupeļus, kas dehidrēti, izmantojot mākslīgo žāvēšanu un nav derīgi tūlītējai lietošanai, apakšpozīcijās ex 0712 90 11 un 0712 90 19 iekļauto cukurkukurūzu un apakšpozīcijā ex 0712 90 90 iekļautās olīvas

 

0804 20 90

Žāvētas vīģes

 

0806 20

Rozīnes

 

ex 0811

Augļi un rieksti, kas nav termiski apstrādāti vai ir apstrādāti, tvaicējot vai vārot ūdenī, saldēti, bez cukura vai citu saldinātāju piedevas, izņemot apakšpozīcijā ex 0811 90 95 iekļautos saldētos banānus

 

ex 0812

Augļi un rieksti, kuri ir konservēti īslaicīgai uzglabāšanai (piemēram, ar sēra dioksīda gāzi, sālījumā, sērūdenī vai citā konservējošā šķīdumā), bet kas nav derīgi tūlītējai lietošanai, izņemot apakšpozīcijā ex 0812 90 98 iekļautos banānus, kas konservēti īslaicīgai uzglabāšanai

 

ex 0813

Žāvēti augļi, kas nav iekļauti pozīcijās 0801 līdz 0806; riekstu un žāvētu augļu maisījumi, kas iekļauti šajā nodaļā, izņemot tikai to riekstu maisījumus, kuri iekļauti pozīcijās 0801 un 0802 un kuri atbilst apakšpozīcijām 0813 50 31 un 0813 50 39

 

0814 00 00

Citrusaugļu vai meloņu (ieskaitot arbūzu) mizas, svaigas, saldētas, žāvētas vai konservētas sālījumā, sērūdenī vai citā konservējošā šķīdumā īslaicīgai glabāšanai

 

0904 20 10

Žāvēti dārzeņpipari, kas nav drupināti vai malti

b)

ex 0811

Augļi un rieksti, kas nav termiski apstrādāti vai ir apstrādāti, tvaicējot vai vārot ūdenī, saldēti, ar cukura vai citu saldinātāju piedevu

 

ex 1302 20

Pektīnvielas un pektināti

 

ex 2001

Etiķī vai etiķskābē sagatavoti vai konservēti dārzeņi, augļi, rieksti un pārējās augu ēdamās daļas, izņemot:

Capsicum ģints augļus, kas nav apakšpozīcijā 2001 90 20 iekļautie dārzeņpipari vai Jamaikas pipari

cukurkukurūzu (Zea mays var. saccharata), kas iekļauta apakšpozīcijā 2001 90 30

apakšpozīcijā 2001 90 40 iekļauto jamsu, batātes un līdzīgas augu ēdamās daļas, kas pēc svara satur 5 % vai vairāk cietes

palmu serdes, kas iekļautas apakšpozīcijā 2001 90 60

olīvas, kas iekļautas apakšpozīcijā 2001 90 65

vīnogulāju lapas, apiņu dzinumus un tamlīdzīgas augu ēdamās daļas, kas iekļautas apakšpozīcijā ex 2001 90 99

 

2002

Bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai konservēti tomāti

 

2003

Bez etiķa vai etiķskābes sagatavotas vai konservētas sēnes un trifeles

 

ex 2004

Saldēti, bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai citi konservēti dārzeņi, kas nav pozīcijā 2006 iekļautie produkti, izņemot apakšpozīcijā ex 2004 90 10 iekļauto cukurkukurūzu (Zea mays var. saccharata), apakšpozīcijā 2004 90 30 iekļautās olīvas un kartupeļus, kuri sagatavoti vai konservēti apakšpozīcijā 2004 10 91 iekļauto miltu, rupja maluma miltu vai pārslu veidā

 

ex 2005

Nesaldēti, bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai citi konservēti dārzeņi, kas nav pozīcijā 2006 iekļautie produkti, izņemot apakšpozīcijā 2005 70 iekļautās olīvas, apakšpozīcijā 2005 80 00 iekļauto cukurkukurūzu (Zea mays var. saccharata) un Capsicum ģints augļus, kuri nav apakšpozīcijā 2005 99 10 iekļautie dārzeņpipari vai Jamaikas pipari, un kartupeļi, kuri sagatavoti vai konservēti apakšpozīcijā 2005 20 10 iekļauto miltu, rupja maluma miltu vai pārslu veidā

 

ex 2006 00

Augļi, rieksti, augļu mizas un pārējās augu daļas, kas konservētas ar cukuru (sausinātas, glazētas vai kristalizētas), izņemot pozīcijās ex 2006 00 38 un ex 2006 00 99 iekļautos banānus, kas konservēti ar cukuru

 

ex 2007

Džemi, augļu želejas, marmelādes, augļu vai riekstu biezeņi un augļu vai riekstu pastas, termiski apstrādātas, ar cukura vai citu saldinātāju piedevu vai bez tās, izņemot:

homogenizētus banānu produktus, kas iekļauti apakšpozīcijā ex 2007 10

banānu džemus, želejas, marmelādes, biezeņus vai pastas, kas iekļautas apakšpozīcijās ex 2007 99 39, ex 2007 99 57 un ex 2007 99 98

 

ex 2008

Citur neminēti vai neiekļauti augļi, rieksti un citas augu ēdamās daļas, kas sagatavotas vai konservētas citādā veidā, ar cukura vai citu saldinātāju vai spirta piedevu vai bez tās, izņemot

zemesriekstu sviestu, kas iekļauts apakšpozīcijā 2008 11 10

palmu serdes, kas iekļautas apakšpozīcijā 2008 91 00

kukurūzu, kas iekļauta apakšpozīcijā 2008 99 85

apakšpozīcijā 2008 99 91 iekļauto jamsu, batātes un tamlīdzīgas augu ēdamās daļas, kas pēc svara satur 5 % vai vairāk cietes

vīnogulāju lapas, apiņu dzinumus un tamlīdzīgas augu ēdamās daļas, kas iekļautas apakšpozīcijā ex 2008 99 99

citādi sagatavotu vai konservētu banānu maisījumus, kas iekļauti apakšpozīcijās ex 2008 92 59, ex 2008 92 78, ex 2008 92 93 un ex 2008 92 98

citādi sagatavotus vai konservētus banānus, kas iekļauti apakšpozīcijās ex 2008 99 49, ex 2008 99 67 un ex 2008 99 99

 

ex 2009

Augļu sulas (izņemot vīnogu sulu un vīnogu misu, kas iekļauta apakšpozīcijās 2009 61 un 2009 69, un banānu sulu, kas iekļauta apakšpozīcijā ex 2009 80) un dārzeņu sulas, kas nav fermentētas un nesatur spirta piedevu, ar cukura vai citu saldinātāju piedevu vai bez tās

XI daļa. Banāni

Attiecībā uz banāniem šī regula attiecas uz šajā tabulā minētajiem produktiem:

KN kodi

Apraksts

0803 00 19

Svaigi banāni, izņemot miltu banānus

ex 0803 00 90

Žāvēti banāni, izņemot miltu banānus

ex 0812 90 98

Īslaicīgai glabāšanai konservēti banāni

ex 0813 50 99

Maisījumi, kas satur žāvētus banānus

1106 30 10

Banānu milti, rupja maluma milti un pulveri

ex 2006 00 99

Cukurā konservēti banāni

ex 2007 10 99

Homogenizēti banānu produkti

ex 2007 99 39

ex 2007 99 57

ex 2007 99 98

Banānu džemi, želejas, marmelādes, biezeņi un pastas

ex 2008 92 59

ex 2008 92 78

ex 2008 92 93

ex 2008 92 98

Maisījumi, kuru sastāvā ir banāni, kā citādi konservēti vai konservēti, bez spirta piedevas

ex 2008 99 49

ex 2008 99 67

ex 2008 99 99

Citādi sagatavoti vai konservēti banāni

ex 2009 80 35

ex 2009 80 38

ex 2009 80 79

ex 2009 80 86

ex 2009 80 89

ex 2009 80 99

Banānu sula

XII daļa. Vīni

Attiecībā uz vīnu šī regula attiecas uz šajā tabulā minētajiem produktiem:

KN kods

Apraksts

a)

2009 61

2009 69

Vīnogu sula (ieskaitot vīnogu misu)

2204 30 92

2204 30 94

2204 30 96

2204 30 98

Citas vīnogu misas, izņemot to, kura atrodas fermentācijas procesā vai kurai fermentācija apturēta bez alkohola pievienošanas

b)

ex 2204

Svaigu vīnogu vīns, ieskaitot stiprinātos vīnus; vīnogu misu, kas nav iekļauta pozīcijā 2009, izņemot citu vīnogu misu, kas iekļauta apakšpozīcijās 2204 30 92, 2204 30 94, 2204 30 96 un 2204 30 98

d)

0806 10 90

Svaigas vīnogas, izņemot galda vīnogas

2209 00 11

2209 00 19

Vīna etiķis

c)

2206 00 10

Čagu ekstrakta vīns

2307 00 11

2307 00 19

Vīna nogulsnes

2308 00 11

2308 00 19

Vīnogu čagas

XIII daļa. Dzīvi koki un citi augi, sīpoli, saknes un tamlīdzīgi, griezti ziedi un dekoratīvi zaļumi

Attiecībā uz dzīviem kokiem un citiem augiem, sīpoliem, saknēm un līdzīgiem augiem un grieztiem ziediem un dekoratīviem zaļumiem šī regula attiecas uz visiem produktiem, kas iekļauti Kombinētās nomenklatūras 6. nodaļā.

XIV daļa. Jēltabaka

Attiecībā uz jēltabaku šī regula aptver jēltabaku vai neapstrādātu tabaku un tabakas atkritumus, kas iekļauti Kombinētās nomenklatūras pozīcijā 2401.

XV daļa. Liellopu un teļa gaļa

Attiecībā uz liellopu un teļa gaļu šī regula attiecas uz šajā tabulā minētajiem produktiem:

KN kods

Apraksts

a)

0102 90 05 lidz

0102 90 79

Dzīvi liellopu sugas mājlopi, kas nav tīršķirnes vaislas dzīvnieki

0201

Liellopu gaļa, svaiga vai atdzesēta

0202

Liellopu gaļa, saldēta

0206 10 95

Diafragmas biezā daļa un plānā daļa, svaiga vai atdzesēta

0206 29 91

Diafragmas biezā daļa un plānā daļa, saldēta

0210 20

Liellopu gaļa, sālīta, sālījumā, žāvēta vai kūpināta

0210 99 51

Diafragmas biezā daļa un plānā daļa, sālīta, sālījumā, žāvēta vai kūpināta

0210 99 90

Uzturā lietojami gaļas un gaļas subproduktu milti

1602 50 10

Cita sagatavota vai konservēta liellopu gaļa vai subprodukti, kas nav termiski apstrādāti; termiski apstrādātas gaļas vai gaļas subproduktu un termiski neapstrādātas gaļas vai gaļas subproduktu maisījums

1602 90 61

Cita sagatavota vai konservēta gaļa, kas satur liellopu gaļu vai subproduktus, kas nav termiski apstrādāta; termiski apstrādātas gaļas vai gaļas subproduktu un termiski neapstrādātas gaļas vai gaļas subproduktu maisījums

b)

0102 10

Dzīvi tīršķirnes vaislas liellopi

0206 10 91

0206 10 99

Uzturā lietojami liellopu subprodukti, izņemot diafragmas biezo un plāno daļu, svaigi vai atdzesēti, kas nav paredzēti farmācijas produktu ražošanai

0206 21 00

0206 22 00

0206 29 99

Uzturā lietojami liellopu subprodukti, izņemot diafragmas biezo daļu un plāno daļu, saldēti, kas nav paredzēti farmācijas produktu ražošanai

0210 99 59

Uzturā lietojami liellopu subprodukti, sālīti, sālījumā, žāvēti vai kūpināti, izņemot diafragmas biezo daļu un plāno daļu

ex 1502 00 90

Liellopu tauki, izņemot tos, uz ko attiecas pozīcija 1503

1602 50 91 līdz

1602 50 80

Cita sagatavota vai konservēta liellopu gaļa vai subprodukti, izņemot termiski neapstrādātu gaļu vai gaļas subproduktus un maisījumus no termiski apstrādātas gaļas vai gaļas subproduktiem un termiski neapstrādātas gaļas vai gaļas subproduktiem

1602 90 69

Cita sagatavota vai konservēta gaļa, kas satur liellopu gaļu vai subproduktus, kura nav termiski apstrādāta, un maisījumi no termiski apstrādātas gaļas vai gaļas subproduktiem un termiski neapstrādātas gaļas vai gaļas subproduktiem

XVI daļa. Piens un piena produkti

Attiecībā uz pienu un piena produktiem šī regula attiecas uz šajā tabulā minētajiem produktiem:

KN kods

Apraksts

a)

0401

Neiebiezināts piens un krējums bez cukura vai cita saldinātāja piedevas

b)

0402

Piens un krējums, iebiezināts vai ar cukura vai citu saldinātāju piedevu

c)

0403 10 11 līdz

0403 10 39

0403 90 11 līdz

0403 90 69

Paniņas, rūgušpiens un krējums, jogurts, kefīrs un citi fermentēti vai skābpiena produkti, kas ir iebiezināti vai neiebiezināti vai satur vai nesatur cukura vai citu saldinātāju piedevu, nav aromatizēti, bez augļu, riekstu vai kakao piedevas

d)

0404

Sūkalas, arī iebiezinātas un ar cukura vai cita saldinātāja piedevu; produkti, kas satur dabiskās piena sastāvdaļas, arī ar cukura vai cita saldinātāja piedevu, kuri nav minēti vai iekļauti citur

e)

ex 0405

Sviests un citi tauki un eļļas, kas iegūtas no piena; piena tauku pasta, kam tauku saturs ir lielāks par 75 %, bet mazāks par 80 %

f)

0406

Siers un biezpiens

g)

1702 19 00

Laktoze uz laktozes sīrups, kas nav aromatizēts un nesatur krāsvielas, pēc svara satur mazāk nekā 99 % laktozes, izteikts kā bezūdens laktoze, kura aprēķināta sausnai

h)

2106 90 51

Aromatizēts vai iekrāsots laktozes sīrups

i)

ex 2309

Izstrādājumi, ko izmanto dzīvnieku barībai:

Izstrādājumi un dzīvnieku barība, kas satur produktus, kuriem tieši vai pamatojoties uz Regulu (EK) Nr. 1667/2006 piemērojama šī regula, izņemot izstrādājumus un dzīvnieku barību, kas iekļauta šā pielikuma I daļā.

XVII daļa. Cūkgaļa

Attiecībā uz cūkgaļu šī regula attiecas uz šajā tabulā minētajiem produktiem:

KN kods

Apraksts

a)

ex 0103

Dzīvas mājas cūkas, kas nav tīršķirnes vaislas dzīvnieki

b)

ex 0203

Svaiga, atdzesēta vai saldēta mājas cūku gaļa

ex 0206

Svaigi, atdzesēti vai saldēti uzturā lietojami mājas cūku subprodukti, kas nav paredzēti farmācijas produktu ražošanai

ex 0209 00

Svaigs, atdzesēts, saldēts, sālīts, sālījumā sagatavots, žāvēts vai kūpināts cūkas speķis, kas nav kausēts vai citādi ekstrahēts

ex 0210

Sālīta, sālījumā sagatavota, žāvēta vai kūpināta mājas cūku gaļa un ēdami subprodukti

1501 00 11

1501 00 19

Cūku tauki (ieskaitot speķi)

c)

1601 00

Desas un līdzīgi produkti no gaļas, gaļas subproduktiem vai asinīm; pārtikas izstrādājumi no šiem produktiem

1602 10 00

Homogenizēti gaļas, gaļas subproduktu vai asins izstrādājumi

1602 20 90

Jebkuru dzīvnieku, izņemot zosu un pīļu, aknu izstrādājumi vai konservi

1602 41 10

1602 42 10

1602 49 11 līdz

1602 49 50

Citi izstrādājumi un konservi, kas satur mājas cūku gaļu vai subproduktus

1602 90 10

Jebkuru dzīvnieku asins izstrādājumi

1602 90 51

Citi ražojumi vai konservi, kas satur mājas cūku vai subproduktus

1902 20 30

Pildīti mīklas izstrādājumi, kas ir vai nav termiski apstrādāti vai citādi sagatavoti, kas pēc svara satur vairāk nekā 20 % desas un līdzīgu produktu, jebkuras gaļas un gaļas subproduktu, ieskaitot jebkura veida vai izcelsmes taukus

XVIII daļa. Aitas gaļa un kazu gaļa

Attiecībā uz aitas gaļu un kazu gaļu šī regula attiecas uz šajā tabulā minētajiem produktiem:

KN kods

Apraksts

a)

0104 10 30

Jēri (līdz 1 gada vecumam)

 

0104 10 80

Dzīvas aitas, kas nav tīršķirnes vaislas dzīvnieki, un jēri

 

0104 20 90

Dzīvas kazas, kas nav tīršķirnes vaislas dzīvnieki

 

0204

Svaiga, atdzesēta vai saldēta aitas gaļa vai kazu gaļa

 

0210 99 21

Aitas gaļa un kazu gaļa, ar kauliem, sālīta, sālījumā, žāvēta vai kūpināta

 

0210 99 29

Aitas gaļa un kazu gaļa, bez kauliem, sālīta, sālījumā, žāvēta vai kūpināta

b)

0104 10 10

Dzīvas aitas – tīršķirnes vaislas dzīvnieki

 

0104 20 10

Dzīvas kazas – tīršķirnes vaislas dzīvnieki

 

0206 80 99

Svaigi vai atdzesēti ēdami aitu un kazu subprodukti, kas nav paredzēti farmācijas produktu ražošanai

 

0206 90 99

Saldēti ēdami aitu un kazu subprodukti, kas nav paredzēti farmācijas produktu ražošanai

 

0210 99 60

Sālīti, sālījumā, žāvēti vai kūpināti ēdami aitu un kazu subprodukti

 

ex 1502 00 90

Aitu vai kazu tauki, kas nav iekļauti pozīcijā 1503

c)

1602 90 72

Cita sagatavota vai konservēta aitu vai kazu gaļa vai subprodukti, kas nav termiski apstrādāti

 

1602 90 74

Termiski apstrādātas gaļas vai subproduktu un termiski neapstrādātas gaļas vai gaļas subproduktu maisījumi

d)

1602 90 76

1602 90 78

Cita sagatavota vai konservēta aitu vai kazu gaļa vai subprodukti, izņemot termiski neapstrādātu gaļu vai gaļas subproduktus vai termiski apstrādātas un neapstrādātas gaļas vai gaļas subproduktu maisījumus

XIX daļa. Olas

Attiecībā uz olām šī regula attiecas uz šajā tabulā minētajiem produktiem:

KN kods

Apraksts

a)

0407 00 11

0407 00 19

0407 00 30

Mājputnu olas čaumalās, svaigas, konservētas vai termiski apstrādātas

b)

0408 11 80

0408 19 81

0408 19 89

0408 91 80

0408 99 80

Putnu olas bez čaumalas un olu dzeltenumi, kas ir svaigi, žāvēti, termiski apstrādāti, tvaicējot vai vārot ūdenī, kultenī, saldēti vai citādi konservēti, ar cukura vai citu saldinātāju piedevu vai bez tās, izņemot tos, kas nav piemēroti cilvēku uzturam

XX daļa. Mājputnu gaļa

Attiecībā uz mājputnu gaļu šī regula attiecas uz šajā tabulā minētajiem produktiem:

KN kods

Apraksts

a)

0105

Dzīvi mājputni, t. i., Gallus domesticus ģints putni, pīles, zosis, tītari un pērļu vistiņas

b)

ex 0207

Svaiga, atdzesēta vai saldēta mājputnu gaļa un uzturā lietojami subprodukti, kas iekļauti pozīcijā 0105, izņemot aknas, kas minētas c) punktā

c)

0207 13 91

Svaigas, atdzesētas vai saldētas mājputnu aknas

0207 14 91

 

0207 26 91

 

0207 27 91

 

0207 34

 

0207 35 91

 

0207 36 81

 

0207 36 85

 

0207 36 89

 

0210 99 71

Sālītas, sālījumā sagatavotas, žāvētas vai kūpinātas mājputnu aknas

0210 99 79

 

d)

0209 00 90

Svaigi, atdzesēti, saldēti, sālīti, sālījumā sagatavoti, žāvēti vai kūpināti nekausēti vai citādi ekstrahēti mājputnu tauki

e)

1501 00 90

Mājputnu tauki

f)

1602 20 11

Citādi sagatavotas vai konservētas zosu vai pīļu aknas

1602 20 19

 

1602 31

Citādi sagatavota vai konservēta mājputnu gaļa vai subprodukti, kas iekļauti pozīcijā 0105

1602 32

 

1602 39

 

XXI daļa. Citi produkti

KN kods

Apraksts

ex 0101

Dzīvi zirgi, ēzeļi, mūļi un zirgēzeļi:

0101 10

tīršķirnes vaislas dzīvnieki

0101 10 10

– –

zirgi (2)

0101 10 90

– –

citi

0101 90

Citi:

– –

zirgi:

0101 90 19

– – –

kas nav paredzēti kaušanai

0101 90 30

– –

ēzeļi

0101 90 90

– –

mūļi un zirgēzeļi

ex 0102

Dzīvi liellopi:

ex 0102 90

dzīvnieki, kas nav tīršķirnes vaislas dzīvnieki

0102 90 90

– –

izņemot mājlopu šķirnes

ex 0103

Dzīvas cūkas:

0103 10 00

tīršķirnes vaislas dzīvnieki (3)

citi:

ex 0103 91

– –

kuru svars nepārsniedz 50 kg:

0103 91 90

– – –

izņemot mājlopu šķirnes

ex 0103 92

– –

kuru svars ir 50 kg vai vairāk

0103 92 90

– –

izņemot mājlopu šķirnes

0106 00

Citi dzīvi dzīvnieki

ex 0203

Svaiga, atdzesēta vai saldēta cūkgaļa:

svaiga vai atdzesēta:

ex 0203 11

– –

liemeņa vai pusliemeņa:

0203 11 90

– – –

izņemot mājas cūku

ex 0203 12

– –

Šķiņķi, lāpstiņas un to izcirtņi, ar kaulu:

0203 12 90

– – –

izņemot mājas cūku

ex 0203 19

– –

Citi:

0203 19 90

– – –

izņemot mājas cūku

– –

Saldētas:

ex 0203 21

– –

liemeņa vai pusliemeņa:

0203 21 90

– – –

izņemot mājas cūku

ex 0203 22

– –

Šķiņķi, lāpstiņas un to izcirtņi, ar kaulu:

0203 22 90

– – –

izņemot mājas cūku

ex 0203 29

– –

Citi:

0203 29 90

– – –

izņemot mājas cūku

ex 0205 00

Svaiga, atdzesēta vai saldēta ēzeļu, mūļu vai zirgēzeļu gaļa:

ex 0206

Svaigi, atdzesēti vai saldēti ēdami liellopu, cūku, aitu, kazu, zirgu, ēzeļu, mūļu vai zirgēzeļu gaļas subprodukti:

ex 0206 10

svaigi vai atdzesēti liellopu subprodukti

0206 10 10

– –

farmācijas produktu ražošanai (4)

liellopu, sasaldēti:

ex 0206 22 00

– –

Aknas:

– – –

farmācijas produktu ražošanai (4)

ex 0206 29

– –

Citi:

0206 29 10

– – –

farmācijas produktu ražošanai (4)

ex 0206 30 00

Cūku, svaigi vai atdzesēti

– –

farmācijas produktu ražošanai (4)

– –

Citi:

– – –

izņemot mājas cūku

Cūku, saldēti:

ex 0206 41 00

– –

Aknas:

– – –

farmācijas produktu ražošanai (4)

– – –

citi:

– – – –

izņemot mājas cūku

ex 0206 49

– –

Citi:

ex 0206 49 20

– – –

mājas cūku:

– – – –

farmācijas produktu ražošanai (4)

0206 49 80

– – –

Citi

ex 0206 80

Citi, svaigi vai atdzesēti:

0206 80 10

– –

farmācijas produktu ražošanai (4)

– –

Citi:

0206 80 91

– – –

zirgu, ēzeļu, mūļu un zirgēzeļu

ex 0206 90

Citi, saldēti:

0206 90 10

– –

farmācijas produktu ražošanai (4)

– –

Citi:

0206 90 91

– – –

zirgu, ēzeļu, mūļu un zirgēzeļu

0208

Citāda svaiga, atdzesēta vai saldēta gaļa un uzturā lietojami gaļas subprodukti

ex 0210

Gaļa un uzturā lietojami gaļas subprodukti, sālīti, sālījumā, žāvēti vai kūpināti; uzturā lietojami gaļas un gaļas subproduktu milti un rupja maluma milti:

Cūkgaļa:

ex 0210 11

– –

Šķiņķi, lāpstiņas un to izcirtņi, ar kaulu:

0210 11 90

– – –

izņemot mājas cūku

ex 0210 12

– –

Krūtiņas (cauraugušas) un to izcirtņi:

0210 12 90

– – –

izņemot mājas cūku

ex 0210 19

– –

Citi:

0210 19 90

– – –