16.11.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 299/1

(1)

Lauksaimniecības produktu kopējā tirgus darbībai un attīstībai būtu jānotiek līdztekus kopējās lauksaimniecības politikas (turpmāk – “KLP”) izstrādei, un tai jo īpaši būtu jāietver lauksaimniecības tirgu kopīga organizācija turpmāk – “TKO”), kas saskaņā ar Līguma 34. pantu atkarībā no produkta var izpausties dažādi.

(2)

Kopš KLP ieviešanas Padome ir pieņēmusi 21 TKO katram produktam vai produktu grupai, un katru no šīm TKO reglamentē atsevišķa Padomes pamatregula:

(3)

Turklāt Padome ir pieņēmusi trīs regulas ar īpašiem noteikumiem konkrētiem produktiem, tomēr neizveidojot šiem produktiem TKO:

(4)

Iepriekšminētajām regulām (turpmāk – “pamatregulas”) bieži pievieno sekundāru Padomes regulu kopumu. Vairākumam pamatregulu ir vienāda struktūra un daudzi kopīgi noteikumi. Īpaši tas attiecas uz tirdzniecības noteikumiem ar trešām valstīm un vispārīgiem noteikumiem, bet daļēji arī uz iekšējā tirgus noteikumiem. Pamatregulās bieži ir dažādi risinājumi identiskām vai līdzīgām problēmām.

(5)

Kopiena jau kādu laiku strādā pie KLP normatīvās vides vienkāršošanas. Pieņemot Padomes Regulu (EK) Nr. 1782/2003 (2003. gada 29. septembris), ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem (26), attiecīgi ir izveidota horizontāla normatīva sistēma visiem tiešajiem maksājumiem, kura atbalsta sistēmu virkni apvieno vienotā maksājumu shēmā. Šāda pieeja būtu jāpiemēro arī pamatregulām. Šajā sakarā regulu noteikumi būtu jāapvieno vienotā normatīvā sistēmā, un nozaru pieeja būtu jāaizstāj ar horizontālu pieeju, kur tas ir iespējams.

(6)

Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, pamatregulas būtu jāatceļ un jāaizstāj ar vienu vienotu regulu.

(7)

Vienkāršošanai nevajadzētu likt apšaubīt politikas lēmumus, kas gadu gaitā ir pieņemti KLP. Tādēļ šīs regulas izveidei pārsvarā vajadzētu būt tehniskas vienkāršošanas darbam. Tādējādi tai nevajadzētu ne atcelt, ne grozīt spēkā esošos instrumentus, ja vien tie nav novecojuši, kļuvuši lieki vai pēc būtības nevar tikt izskatīti Padomes līmenī, tāpat kā tai nevajadzētu paredzēt jaunus instrumentus vai pasākumus.

(8)

Attiecīgi šai regulai nevajadzētu ietvert tās TKO daļas, uz kurām attiecas politikas reformas. Tas attiecas uz gandrīz visām daļām augļu un dārzeņu, augļu un dārzeņu pārstrādes produktu un vīna nozarēs. Tādēļ attiecīgo Regulu (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96 un (EK) Nr. 1493/1999 noteikumi būtu jāiekļauj šajā regulā vienīgi tiktāl, ciktāl uz pašiem šiem noteikumiem neattiecas politikas pārskatīšana. Tomēr šo TKO pamatnoteikumi būtu jāiekļauj, tiklīdz ir veiktas attiecīgās reformas.

(9)

Ar labības, rīsu, cukura, žāvētās rupjās lopbarības, sēklu, olīveļļas un galda olīvu, šķiedras linu un kaņepju, banānu, piena un piena produktu un zīdtārpiņu TKO ir paredzēti tirdzniecības gadi, kas galvenokārt pielāgoti šo produktu bioloģiskās ražošanas cikliem. Minētajās nozarēs noteiktie tirdzniecības gadi tādēļ būtu jāiekļauj šajā regulā.

(10)

Lai stabilizētu tirgus un nodrošinātu pietiekami augstu dzīves līmeni lauku iedzīvotājiem, paralēli tiešā atbalsta shēmu ieviešanai ir izveidota diferencēta cenu atbalsta sistēma dažādām nozarēm, ņemot vērā, no vienas puses, dažādas vajadzības katrā nozarē un, no otras puses, dažādu nozaru savstarpējo atkarību. Šo pasākumu veids ir valsts intervence vai atbalsta maksājumi labības, rīsu, cukura, olīveļļas un galda olīvu, liellopu un teļa gaļas, piena un piena produktu, cūkgaļas un aitu un kazu gaļas nozaru produktu uzglabāšanai privātās noliktavās. Tādēļ, ņemot vērā šīs regulas mērķus, jāsaglabā cenu atbalsta pasākumi, ja tādi ir paredzēti instrumentos, kā tie izveidoti agrāk, neveicot būtiskas pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo normatīvo stāvokli.

(11)

Skaidrības un pārredzamības labad šo pasākumu noteikumiem būtu jāatbilst kopējai struktūrai, līdztekus saglabājot katras nozares politiku. Šādā nolūkā ir lietderīgi nošķirt salīdzināmās cenas un intervences cenas.

(12)

Labības, liellopu un teļa gaļas un piena un piena produktu TKO bija paredzēti noteikumi, saskaņā ar kuriem Padome saskaņā ar Līguma 37. panta 2. punktā noteikto procedūru var mainīt cenu līmeņus. Ņemot vērā cenu sistēmu jutīgumu, būtu skaidri jānosaka, ka iespēja saskaņā ar 37. panta 2. punktu mainīt cenu līmeņus pastāv attiecībā uz visām nozarēm, uz ko attiecas šī regula.

(13)

Turklāt cukura TKO paredzēja iespēju pārskatīt cukura standarta kvalitāti, kā tā turpmāk definēta Regulā (EK) Nr. 318/2006, lai jo īpaši ņemtu vērā tirdzniecības prasības un tehniskās analīzes attīstību. Tādēļ minētajā regulā bija paredzētas Komisijas tiesības grozīt attiecīgo pielikumu. Jo īpaši vajadzētu saglabāt šo iespēju, lai Komisija vajadzības gadījumā varētu ātri rīkoties.

(14)

Lai nodrošinātu uzticamu informāciju par Kopienas tirgus cenām cukuram, šajā regulā būtu jāiekļauj cukura TKO paredzētā cenu paziņošanas sistēma, pamatojoties uz kuru būtu jānosaka baltā cukura tirgus cenas līmenis.

(15)

Lai izvairītos no labības, rīsu, sviesta un sausā vājpiena intervences sistēmas izveidošanās par noietu, būtu jāsaglabā iespēja sākt valsts intervenci tikai dažos gada laikposmos. Attiecībā uz liellopu un teļa gaļas produktiem, cūkgaļu un sviestu valsts intervences sākumam un beigām vajadzētu būt atkarīgām no tirgus cenu līmeņiem attiecīgajā laikposmā. Attiecībā uz kukurūzu, rīsiem un cukuru būtu jāsaglabā iepirkuma daudzumu ierobežojumi attiecībā uz iepirkšanu valsts intervencē. Attiecībā uz sviestu un sauso vājpienu ir jāsaglabā Komisijas pilnvaras pārtraukt parasto iepirkšanu, ja ir sasniegts konkrēts daudzums, vai to aizstāt ar iepirkšanu konkursa kārtībā.

(16)

Iepirkšanas cena valsts intervencē labības, rīsu un liellopu un teļa gaļas TKO agrāk bija pazemināta un noteikta līdz ar tiešā atbalsta shēmu ieviešanu šajās nozarēs. Tādējādi atbalsts saskaņā ar šīm shēmām, no vienas puses, un intervences cenas, no otras puses, ir tieši saistīti. Piena un piena produktu nozares produktiem minētais cenas līmenis bija noteikts, lai veicinātu attiecīgo produktu patēriņu un uzlabotu to konkurētspēju. Rīsu un cukura nozarē cenas bija noteiktas, lai veicinātu tirgus stabilitāti gadījumos, ja tirgus cena konkrētā tirdzniecības gadā nokrīt zem noteiktās salīdzināmās cenas nākamajm tirdzniecības gadam. Šie Padomes politikas lēmumi joprojām ir spēkā.

(17)

Tāpat kā ar iepriekšējām TKO ar šo regulu būtu jānodrošina iespēja laist apgrozībā produktus, kas iepirkti valsts intervencē. Veicot šos pasākumus, būtu jāizvairās no tirgus traucējumiem un jānodrošina vienāda pieeja precēm un vienādi noteikumi pircējiem.

(18)

Dažādu lauksaimniecības produktu intervences krājumu dēļ Kopienai ir pieejami līdzekļi, lai sniegtu ievērojamu palīdzību vistrūcīgākajiem cilvēkiem Kopienā. Kopienas interesēs ir ilgstoši izmantot šo iespēju, kamēr, veicot attiecīgus pasākumus, šīs rezerves ir samazinātas līdz parastam līmenim. Ņemot vērā šos apsvērumus, līdz šim Padomes Regulā (EEK) Nr. 3730/87 (1987. gada 10. decembris), ar ko nosaka vispārīgus noteikumus pārtikas piegādei no intervences uzkrājumiem izraudzītām organizācijām izdalīšanai Kopienas vistrūcīgākajām personām (27), ir paredzēts, ka labdarības organizācijas izdala pārtiku. Šis svarīgais sociālais pasākums, kas var ļoti palīdzēt visnelabvēlīgākajā stāvoklī esošajām personām, būtu jāsaglabā un jāiekļauj šajā regulā.

(19)

Lai palīdzētu līdzsvarot piena tirgu un stabilizēt tirgus cenas, piena un piena produktu TKO ir paredzēts atbalsts par krējuma, dažu sviesta produktu un dažu siera produktu uzglabāšanu privātās noliktavās. Turklāt Komisijai ir piešķirtas pilnvaras pieņemt lēmumu par atbalsta piešķiršanu citu konkrētu siera produktu, kā arī baltā cukura, dažu olīveļļas veidu un dažu liellopu un teļa gaļas produktu, sausā vājpiena, cūkgaļas un aitu un kazu gaļas uzglabāšanai privātās noliktavās. Ņemot vērā šīs regulas mērķi, šie pasākumi būtu jāsaglabā.

(20)

Padomes Regulā (EK) Nr. 1183/2006 (2006. gada 24. jūlijs) par Kopienas skalu pieaugušu liellopu liemeņu klasificēšanai (28), Padomes Regulā (EEK) Nr. 1186/90 (1990. gada 7. maijs), ar ko paplašina darbības jomu Kopienas skalai, kas paredzēta pieaugušu liellopu liemeņu klasificēšanai (29), Padomes Regulā (EEK) Nr. 3220/84 (1984. gada 13. novembris), ar ko nosaka Kopienas mērogu cūku liemeņu klasificēšanai (30), un Padomes Regulā (EK) Nr. 2137/92 (1992. gada 23. jūlijs), ar ko paredz Kopienas klasifikācijas tabulu aitu liemeņiem un Kopienas standarta kvalitāti svaigiem vai dzesinātiem aitu liemeņiem (31), ir noteiktas Kopienas skalas liemeņu klasifikācijai liellopu un teļa gaļas, cūkgaļas un aitu un kazu gaļas nozarē. Šīs shēmas ir būtiskas cenu reģistrēšanā un intervences pasākumu piemērošanā šajās nozarēs. Turklāt to mērķis ir uzlabot tirgus pārskatāmību. Šādas liemeņu klasifikācijas shēmas būtu jāsaglabā. Tādēļ ir lietderīgi to būtiskos elementus iekļaut šajā regulā, vienlaikus piešķirot Komisija pilnvaras ar īstenošanas noteikumiem reglamentēt dažus tehniska rakstura jautājumus.

(21)

Brīvās aprites ierobežojumi, ko rada tādu pasākumu piemērošana, kuru mērķis ir novērst dzīvnieku slimību izplatīšanos, var izraisīt sarežģījumus dažu produktu tirgū vienā vai vairākās dalībvalstīs. Pieredze rāda, ka nopietnus tirgus traucējumus, piemēram, ievērojamu patēriņa vai cenu samazināšanos, var izraisīt patērētāju uzticības zaudēšana sabiedrības veselības un dzīvnieku veselības draudu dēļ.

(22)

Tie ārkārtas tirgus atbalsta pasākumi, lai izvairītos no šādām situācijām, kas ir paredzēti liellopu un teļa gaļas, piena un piena produktu, cūkgaļas, aitu un kazu gaļas, olu un mājputnu gaļas attiecīgajās TKO, tādējādi būtu jāiekļauj šajā regulā ar tiem pašiem nosacījumiem, ar kādiem tie līdz šim piemēroti. Šādi ārkārtas atbalsta pasākumi būtu jāveic Komisijai, un tiem vajadzētu būt tieši saistītiem ar veselības un veterināriem pasākumiem, kas pieņemti, lai apkarotu slimības izplatīšanos, vai jāizriet no šādiem pasākumiem. Tie būtu jāveic pēc dalībvalstu pieprasījuma, lai izvairītos no ievērojamiem traucējumiem attiecīgajos tirgos.

(23)

Šajā regulā būtu jāsaglabā iespēja Komisijai pieņemt īpašus intervences pasākumus, ja tas ir nepieciešams, lai efektīvi un lietišķi reaģētu uz tirgus traucējumu draudiem labības nozarē un lai izvairītos no liela mēroga valsts intervences piemērošanas rīsu nozarē dažos Kopienas reģionos, vai lai kompensētu nelobīto rīsu iztrūkumu pēc dabas katastrofām, kā tas ir attiecīgi paredzēts labības un rīsu TKO.

(24)

Lai nodrošinātu pietiekami augstu dzīves līmeni Kopienas cukurbiešu un cukurniedru audzētājiem, būtu jānosaka minimālā kvotas cukurbiešu cena atbilstīgi standarta kvalitātei, kas vēl būtu jādefinē.

(25)

Lai nodrošinātu cukura ražošanas uzņēmumu un cukurbiešu audzētāju tiesību un pienākumu taisnīgu līdzsvaru, ir vajadzīgi īpaši instrumenti. Tādēļ būtu jāsaglabā standarta noteikumi, ar ko reglamentē starpnozaru nolīgumus un kas līdz šim bija iekļauti cukura TKO.

(26)

Dabas apstākļu, ekonomisko un tehnisko apstākļu dažādība apgrūtina vienotu noteikumu piemērošanu cukurbiešu iepirkšanai viscaur Kopienā. Jau patlaban pastāv nozares nolīgumi starp cukurbiešu audzētāju asociācijām un cukura ražošanas uzņēmumiem. Tādējādi ar vispārīgajiem noteikumiem būtu jānosaka vienīgi minimālās garantijas, kas nepieciešamas gan cukurbiešu audzētājiem, gan cukura ražotājiem, lai nodrošinātu cukura tirgus vienmērīgu darbību, un jāparedz iespēja nozares nolīgumos atkāpties no dažiem šiem noteikumiem. Sīkāk izstrādāti noteikumi iepriekš bija paredzēti cukura TKO Regulas (EK) Nr. 318/2006 II pielikumā. Ņemot vērā minēto noteikumu ļoti tehnisko raksturu, ir lietderīgāk šos jautājumus risināt Komisijas līmenī.

(27)

Saskaņā ar cukura TKO paredzētā ražošanas nodeva, lai palīdzētu segt izdevumus, kas rodas saistībā ar minēto TKO, būtu jāiekļauj šajā regulā.

(28)

Lai saglabātu cukura tirgu strukturālo līdzsvaru cenu līmenī, kas maz atšķiras no salīdzināmās cenas, būtu jāsaglabā iespēja Komisijai pieņemt lēmumu par cukura izņemšanu no tirgus uz tik ilgu laiku, kamēr tirgus atkal ir līdzsvarā.

(29)

Dzīvu augu, liellopu un teļa gaļas, cūkgaļas, aitu un kazu gaļas, olu un mājputnu gaļas TKO bija paredzēta iespēja pieņemt attiecīgus pasākumus, lai atvieglotu piedāvājuma pielāgošanu tirgus prasībām. Šie pasākumi var palīdzēt stabilizēt tirgus un nodrošināt pietiekami augstu dzīves līmeni attiecīgajā nozarē nodarbinātajiem lauku iedzīvotājiem. Ņemot vērā šīs regulas mērķus, šāda iespēja būtu jāsaglabā. Saskaņā ar minētajiem noteikumiem Padome var pieņemt vispārīgus noteikumus par šādiem pasākumiem atbilstīgi Līguma 37. pantā paredzētajai procedūrai. Šādu pasākumu mērķi ir skaidri ierobežoti un ierobežo to pasākumu būtību, ko var pieņemt. Tādēļ Padomei šajās nozarēs nav jāpieņem papildu vispārīgi noteikumi, un šāda iespēja vairs nebūtu jāparedz.

(30)

Cukura un piena un piena produktu nozarē kvantitatīvie ražošanas ierobežojumi, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 318/2006 un Padomes Regulā (EK) Nr. 1788/2003 (2003. gada 29. septembris), ar ko nosaka maksājumu piena un piena produktu nozarē (32), daudzus gadus ir bijuši būtiski tirgus politikas instrumenti. Joprojām pastāv iemesli, kas reiz Kopienai lika pieņemt ražošanas kvotu sistēmu abās šajās nozarēs.

(31)

Kaut arī cukura kvotu sistēma bija paredzēta cukura TKO, atbilstīgā sistēma piena nozarē līdz šim ir reglamentēta ar tiesību aktu, kas nav daļa no piena un piena produktu TKO, proti, Regulu (EK) Nr. 1788/2003. Ņemot vērā šo shēmu būtisko nozīmi un šīs regulas mērķus, ir lietderīgi šajā regulā iekļaut attiecīgos noteikumus abām nozarēm, neizdarot būtiskas izmaiņas shēmās un to darbības veidā salīdzinājumā ar iepriekšējo normatīvo stāvokli.

(32)

Cukura kvotu shēmai saskaņā ar šo regulu tādējādi būtu jāatbilst Regulas (EK) Nr. 318/2006 izklāstītajai kārtībai, un jo īpaši būtu jāsaglabā kvotu normatīvais statuss, ciktāl saskaņā ar Eiropas Kopienu Tiesas judikatūru kvotu sistēma veido cukura tirgus regulēšanas mehānismu, lai nodrošinātu sabiedrības interesēs esošu mērķu sasniegšanu.

(33)

Tādēļ šai regulai būtu arī jānodrošina, lai Komisija būtu tiesīga koriģēt kvotas līdz ilgtspējīgam līmenim pēc tam, kad 2010. gadā beigsies restrukturizācijas fonds, kas izveidots ar Padomes Regulu (EK) Nr. 320/2006 (2006. gada 20. februāris), ar ko nosaka pagaidu shēmu cukura rūpniecības restrukturizācijai Kopienā (33).

(34)

Ņemot vērā vajadzību pēc zināma elastīguma valsts līmenī attiecībā uz strukturāliem pielāgojumiem pārstrādes rūpniecībā un cukurbiešu un cukurniedru audzēšanā laikposmā, kurā tiks piemērotas kvotas, būtu jāsaglabā iespēja dalībvalstīm noteiktās robežās mainīt uzņēmumiem piešķirtās kvotas, tomēr neierobežojot restrukturizācijas fonda kā instrumenta darbību.

(35)

Cukura TKO paredzēja, ka, lai izvairītos no tā, ka cukura pārpalikums izkropļo cukura tirgu, Komisijai vajadzētu būt iespējai saskaņā ar konkrētiem kritērijiem paredzēt cukura, izoglikozes un inulīna sīrupa pārpalikumu pārnešanu uz nākamo tirdzniecības gadu, tos uzskatot par nākamā tirdzniecības gada kvotas ražošanu. Turklāt, ja attiecībā uz noteiktiem daudzumiem netiek izpildīti spēkā esošie nosacījumi, minētā TKO paredzēja arī pārpalikuma nodevu, lai novērstu šādu daudzumu uzkrāšanos, kas varētu apdraudēt tirgus situāciju. Minētie noteikumi būtu jāsaglabā.

(36)

Joprojām ir spēkā piena kvotu sistēmas galvenais mērķis, proti, samazināt piedāvājuma un pieprasījuma nelīdzsvarotību attiecīgā tirgū un šā iemesla dēļ radušos struktūrpārpalikumus, tādējādi panākot lielāku tirgus līdzsvaru. Tādēļ būtu jāturpina piemērot nodevu piena daudzumam, kas savākts vai pārdots tiešajam patēriņam un pārsniedz noteiktu garantijas robežlielumu. Saskaņā ar šīs regulas mērķi zināmā mērā ir vajadzība jo īpaši saskaņot terminoloģiju cukura shēmā un piena kvotu shēmā, vienlaikus pilnībā saglabājot to normatīvo statusu. Tādēļ šķiet lietderīgi saskaņot terminoloģiju piena nozarē ar terminoloģiju cukura nozarē. Tādēļ termini “valsts references daudzums” un “individuālais references daudzums” Regulā (EK) Nr. 1788/2003 būtu jāaizstāj ar terminiem “valsts kvota” un “individuālā kvota”, saglabājot tiesisko jēdzienu, ko tie definē.

(37)

Pēc būtības piena kvotu shēma šajā regulā būtu jāveido saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1788/2003. Jo īpaši būtu jāsaglabā nošķīrums starp piegādi un tiešo tirdzniecību, un shēma būtu jāpiemēro, pamatojoties uz individuālo reprezentatīvu tauku saturu un attiecīgās valsts salīdzināmo tauku saturu. Lauksaimniekiem konkrētos apstākļos vajadzētu būt tiesīgiem uz laiku nodot savu individuālo kvotu. Turklāt būtu jāsaglabā princips, ka, pārdodot, iznomājot vai nododot mantojumā zemnieku saimniecību, attiecīgā kvota tiek nodota pircējam, nomniekam vai mantiniekam kopā ar attiecīgo zemi, vienlaikus saglabājot izņēmumus no principa, ka kvotas ir piesaistītas saimniecībām, lai turpinātu piena ražošanas pārstrukturēšanu un uzlabotu vidi. Saskaņā ar kvotu nodošanas dažādajiem veidiem un izmantojot objektīvus kritērijus, būtu jāsaglabā arī noteikumi, kas ļauj dalībvalstīm daļu nodotā daudzuma ieskaitīt valsts rezervē.

(38)

Papildu nodeva būtu jānosaka preventīvā līmenī, un dalībvalstīm tā būtu jāmaksā, tiklīdz tiek pārsniegta valsts kvota. Tādā gadījumā dalībvalstij būtu jāsadala maksājums starp ražotājiem, kas saistīti ar robežlieluma pārsniegšanu. Minētajiem ražotājiem vajadzētu būt atbildīgiem dalībvalstij par savas iemaksas veikšanu aprēķinātajai papildu nodevai sakarā ar to, ka viņi pārsnieguši savu pieejamo kvotu. Dalībvalstīm būtu jāmaksā Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondam (ELGF) nodeva atbilstīgi attiecīgas valsts kvotas pārsniegumam, kas samazināts par 1 % pēc vienotas likmes, lai ņemtu vērā bankrota gadījumus vai dažu ražotāju pilnīgu nespēju veikt savu iemaksu attiecīgās nodevas maksājumā.

(39)

Padomes Regulā Nr. 1290/2005 (2005. gada 21. jūnijs) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (34) ieņēmumi no papildu nodevām piena nozarē ir noteikti par “piešķirtiem ieņēmumiem”, kas jāpārskaita Kopienas budžetā un atkārtotas izmantošanas gadījumā jāizmanto vienīgi ELGF vai Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) izdevumu finansēšanai. Tādējādi Regulas (EK) Nr. 1788/2003 22. pants, saskaņā ar ko nodevu ieņēmumus uzskata par intervenci lauksaimniecības tirgu stabilizēšanai un piemēro piena nozarē radušos izdevumu finansēšanai, ir novecojis un nebūtu jāiekļauj šajā regulā.

(40)

Dažādās TKO ir paredzētas atšķirīgas atbalsta shēmas.

(41)

Žāvētās rupjās lopbarības un šķiedras linu un kaņepju TKO paredzēja atbalstu pārstrādei šajās nozarēs, lai pārvaldītu iekšējo tirgu šajās nozarēs. Šie noteikumi būtu jāsaglabā.

(42)

Ņemot vērā labības un kartupeļu cietes tirgus īpašo situāciju, labības TKO ir ietverti noteikumi, kas paredzēja piešķirt ražošanas kompensāciju, ja ir pierādīta tās nepieciešamība. Ražošanas kompensācijai pēc būtības vajadzētu būt tādai, lai attiecīgajā ražošanas nozarē izmantotos pamatproduktus varētu tai darīt pieejamus par cenām, kas ir zemākas par cenu, kura izriet no parasto cenu piemērošanas. Ar cukura TKO izveidoja iespēju piešķirt ražošanas kompensāciju, ja dažu rūpniecisku, ķīmisku vai farmaceitisku produktu ražošanā rodas vajadzība ieviest pasākumus, lai darītu pieejamus dažus cukura produktus. Šie noteikumi būtu jāsaglabā.

(43)

Lai palīdzētu līdzsvarot piena tirgu un stabilizēt piena un piena produktu tirgus cenas, ir vajadzīgi pasākumi piena produktu realizācijas iespējas palielināšanai. Tādēļ piena un piena produktu TKO bija paredzēts piešķirt atbalstu dažu piena produktu tirdzniecībai, lai veicinātu īpašu lietošanu un galamērķus. Turklāt minētajā TKO bija paredzēts, ka Kopienai būtu daļēji jāsedz izdevumi piena piegādei skolēniem skolās, lai rosinātu jaunatni dzert pienu. Šie noteikumi būtu jāsaglabā.

(44)

Kopienas līdzekļi – proti, tiešā atbalsta procentuālā daļa, ko dalībvalstis var ieturēt saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 110.i panta 4. punktu – ir vajadzīgi, lai mudinātu apstiprinātas tirgus dalībnieku organizācijas izveidot darba programmas olīveļļas un galda olīvu ražošanas kvalitātes uzlabošanai. Šajā sakarā olīveļļas un galda olīvu KTO bija paredzēts piešķirt Kopienas atbalstu atbilstīgi attiecīgās darba programmas darbību prioritātēm. Šie noteikumi būtu jāsaglabā.

(45)

Ar Regulu (EEK) Nr. 2075/92 ir izveidots Kopienas Tabakas fonds, kuru finansē ar dažiem atskaitījumiem no atbalsta shēmām šajā nozarē, lai minētajā nozarē veiktu dažādus pasākumus. 2007. gads ir pēdējais gads, kad Kopienas Tabakas fondam tiks darīti pieejami Regulas (EK) Nr. 1782/2003 IV sadaļas 10.c nodaļā paredzētie atbalsta shēmas atskaitījumi. Lai gan fonda finansēšana beigsies pirms šīs regulas stāšanās spēkā, tomēr Regulas (EEK) Nr. 2075/92 13. pants būtu jāsaglabā kā Kopienas Tabakas fonda finansēto daudzgadīgo programmu juridiskais pamats.

(46)

Biškopību kā lauksaimniecības nozari raksturo ražošanas apstākļu un ražu dažādība, kā arī uzņēmēju izkliedētība un dažādība gan ražošanas, gan tirdzniecības posmā. Turklāt, ņemot vērā varroatozes izplatīšanos vairākās dalībvalstīs pēdējos gados un problēmas, ko šī slimība rada medus ražošanā, joprojām vajadzīga Kopienas rīcība, jo varroatozi nevar pilnībā apkarot un tā jāārstē ar apstiprinātiem produktiem. Ņemot vērā šos apstākļus un lai uzlabotu biškopības produktu ražošanu un tirdzniecību Kopienā, reizi trīs gados būtu jāizstrādā valstu programmas, kas ietver tehnisko palīdzību, varroatozes kontroli, ceļojošās dravniecības racionalizāciju, stropos esošā bišu skaita atjaunināšanas pārvaldību Kopienā un sadarbību pētniecības programmās par biškopību un biškopības produktiem, lai uzlabotu vispārējos biškopības produktu ražošanas un tirdzniecības apstākļus. Šīs valstu programmas daļēji būtu jāfinansē Kopienai.

(47)

Regula (EK) Nr. 1544/2006 aizstāja visas valstu palīdzības ar Kopienas atbalsta shēmu zīdtārpiņu audzēšanai noteiktas summas veidā par izmantoto zīdtārpiņu oliņu kastīti.

(48)

Tā kā joprojām pastāv politikas apsvērumi, kuru dēļ tika ieviestas iepriekšminētās atbalsta shēmas attiecībā uz biškopību un zīdtārpiņu audzēšanu, minētās atbalsta shēmas būtu jāiekļauj šajā regulā.

(49)

Standartu piemērošana lauksaimniecības produktu tirdzniecībā var palīdzēt uzlabot šo produktu ražošanas un tirdzniecības ekonomiskos apstākļus, kā arī produktu kvalitāti. Tādējādi šo standartu piemērošana ir ražotāju, tirgotāju un patērētāju interesēs. Attiecīgi banānu, olīveļļas un galda olīvu, dzīvu augu, olu un mājputnu gaļas TKO tika izveidoti tirdzniecības standarti, jo īpaši attiecībā uz kvalitāti, šķirošanu, svaru, izmēriem, iepakojumu, uzglabāšanu, transportu, noformējumu, izcelsmi un marķējumu. Ir lietderīgi šo pieeju saglabāt šajā regulā.

(50)

Saskaņā ar olīveļļas un galda olīvu un banānu TKO līdz šim Komisijai ir uzticētas pilnvaras pieņemt tirdzniecības standartu noteikumus. Ņemot vērā noteikumu tehnisko raksturu un nepieciešamību pastāvīgi uzlabot to efektivitāti un to pielāgot tirdzniecības prakses attīstībai, ir lietderīgi šo pieeju attiecināt arī uz dzīvu augu nozarēm, precizējot kritērijus, kas Komisijai jāņem vērā attiecīgo noteikumu izveidē. Turklāt iespējams, ka būs jāpieņem īpaši pasākumi, jo īpaši jaunākās analīzes metodes un citi pasākumi attiecīgo standartu īpašību noteikšanai, lai izvairītos no nelikumībām attiecībā uz pircējiem piedāvāto produktu kvalitāti un autentiskumu un no nopietniem tirgus traucējumiem, ko šādas nelikumības var izraisīt.

(51)

Ir izveidoti vairāki juridiski instrumenti piena un piena produktu un tauku produktu tirdzniecības un nosaukumu reglamentēšanai. To mērķis ir, no vienas puses, uzlabot piena un piena produktu pozīciju tirgū un, no otras puses, nodrošināt godīgu konkurenci starp piena izcelsmes un citas izcelsmes ziežamajiem taukiem, kā rezultātā ieguvēji būtu gan ražotāji, gan patērētāji. To noteikumu mērķis, kuri ietverti Padomes Regulā (EEK) Nr. 1898/87 (1987. gada 2. jūlijs) par to nosaukumu aizsardzību, kurus izmanto piena un piena produktu tirdzniecībā (35), ir aizsargāt patērētāju un izveidot konkurences apstākļus starp piena produktiem un konkurējošiem produktiem, lai izvairītos no izkropļojumiem produktu nosaukumu, marķējuma un reklāmas jomā. Padomes Regulā (EK) Nr. 2597/97 (1997. gada 18. decembris), ar ko paredz papildu noteikumus piena un piena produktu tirgus kopīgajai organizācijai attiecībā uz dzeramo pienu (36), ir paredzēti noteikumi, kuru mērķis ir garantēt augstu kvalitāti dzeramajam pienam un produktiem, kas atbilst patērētāju vajadzībām un vēlmēm, tādējādi stabilizējot attiecīgo tirgu un nodrošinot patērētājam augstas kvalitātes dzeramo pienu. Padomes Regulā (EK) Nr. 2991/94 (1994. gada 5. decembris), ar ko nosaka standartus ziežamajiem taukiem (37), ir paredzēti tirdzniecības standarti attiecīgajiem piena produktiem un produktiem, kuri nav piena produkti, un skaidra klasifikācija kopā ar noteikumiem par nosaukumiem. Atbilstīgi šīs regulas mērķiem šie noteikumi būtu jāsaglabā.

(52)

Attiecībā uz olu un mājputnu gaļas nozari ir spēkā noteikumi saistībā ar tirdzniecības standartiem un – dažos gadījumos – ar ražošanu. Šie noteikumi ir iekļauti Padomes Regulā (EK) Nr. 1028/2006 (2006. gada 19. jūnijs) par olu tirdzniecības standartiem (38), Padomes Regulā (EEK) Nr. 1906/90 (1990. gada 26. jūnijs) par dažiem standartiem tirdzniecībā ar mājputnu gaļu (39) un Padomes Regulā (EEK) Nr. 2782/75 (1975. gada 29. oktobris) par inkubējamo olu un mājputnu cāļu ražošanu un tirdzniecību (40). Minēto regulu būtiskie noteikumi būtu jāiekļauj šajā regulā.

(53)

Regulā (EK) Nr. 1028/2006 paredzēts, ka olu tirdzniecības standarti principā būtu jāpiemēro visām Kopienas tirgū laistajām Gallus gallus sugas vistu olām un parasti arī tām olām, ko paredz eksportēt uz trešām valstīm. Tāpat tajā nošķir olas, kas ir derīgas tiešam patēriņam pārtikā, no olām, kuras nav derīgas tiešam patēriņam pārtikā, izveidojot divas olu šķiras un paredzot noteikumu, lai nodrošinātu patērētājam attiecīgu informāciju attiecībā uz kvalitātes un svara kategorijām un izmantotā turēšanas veida noteikšanu. Visbeidzot regulā paredzēti īpaši tādi noteikumi par olām, kas importētas no trešām valstīm, saskaņā ar kuriem dažās trešās valstīs spēkā esoši īpaši noteikumi var attaisnot atkāpes no tirdzniecības standartiem, ja ir garantēta to līdzvērtība Kopienas tiesību aktiem.

(54)

Attiecībā uz mājputnu gaļu Regulā (EEK) Nr. 1906/90 paredzēts, ka tirdzniecības standartiem principā jāattiecas uz dažiem pārtikā lietojamas mājputnu gaļas veidiem, ko pārdod Kopienā, bet mājputnu gaļai, kas paredzēta eksportam uz trešām valstīm, nevajadzētu piemērot tirdzniecības standartus. Minētajā regulā paredzēts mājputnu gaļu šķirot divās kategorijās atkarībā no uzbūves un izskata, un apstākļiem, kādos gaļa piedāvājama pārdošanai.

(55)

Saskaņā ar minētajām regulām dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai savus tirdzniecības standartus nepiemērot attiecīgi olām un mājputnu gaļai, ko pārdod, izmantojot dažus tiešās pārdošanas veidus, no ražotāja tieši galapatērētājam.

(56)

Regulā (EK) Nr. 2782/75 paredzēti īpaši noteikumi par inkubējamo olu un mājputnu cāļu tirdzniecību un transportu, kā arī par inkubējamo olu ievietošanu inkubatorā. Minētajā regulā jo īpaši paredzēta to inkubējamo olu individuāla marķēšana, kuras izmanto cāļu ražošanai, iepakošanas veids un iepakojuma materiālu veidi transportēšanai. Tomēr minētajā regulā paredzēto standartu obligātā piemērošana neattiecas uz mazām tīršķirnes vaislas putnu un citām vaislas putnu audzētavām.

(57)

Atbilstīgi šīs regulas mērķiem minētie noteikumi būtu jāsaglabā, nemainot to būtību. Tomēr citi minēto regulu noteikumi, kam ir tehnisks raksturs, būtu jārisina īstenošanas noteikumos, ko pieņem Komisija.

(58)

Kā līdz šim novērots apiņu TKO, Kopienas līmenī būtu jāturpina īstenot kvalitātes politiku, piemērojot sertificēšanas noteikumus kopā ar noteikumiem, kas principā aizliedz tirgot produktus, par kuriem nav izsniegts atbilstības sertifikāts vai, attiecībā uz importētiem produktiem, kuri neatbilst līdzvērtīgām kvalitātes īpašībām.

(59)

Olīveļļas apraksts, definīcija un nosaukums ir svarīgs tirgus kārtības elements, lai noteiktu kvalitātes standartus un sniegtu patērētājiem atbilstīgu informāciju par produktu, un tas būtu jāsaglabā šajā regulā.

(60)

Viena no iepriekšminētajām atbalsta shēmām, kas veic piena un piena produktu tirgus līdzsvarošanu un tirgus cenu stabilizēšanu šajā nozarē, ir Regulā (EK) Nr. 1255/1999 paredzētā atbalsta shēma vājpiena pārstrādei kazeīnā un kazeinātos. Padomes Regula (EEK) Nr. 2204/90 (1990. gada 24. jūlijs), ar ko paredz papildu vispārīgos noteikumus piena un piena produktu tirgus kopīgajai organizācijai attiecībā uz sieru (41), paredzēja noteikumus par kazeīna un kazeinātu izmantošanu siera rūpniecībā, lai izvairītos no negatīvās ietekmes, kuru var radīt atbalsta shēma, ņemot vērā siera neaizsargātību pret apmaiņas darbībām ar kazeīnu un kazeinātiem, tādējādi paredzot stabilizēt tirgu. Šie noteikumi būtu jāiekļauj šajā regulā.

(61)

Dažu lauksaimniecības izejvielu pārstrāde etilspirtā ir cieši saistīta ar šo izejvielu ekonomiku. Tas var būtiski paaugstināt minēto izejvielu vērtību, būt īpaši ekonomiski un sociāli nozīmīgi dažu Kopienas reģionu ekonomikā, vai arī tas var būt nozīmīgs ienākumu avots attiecīgo izejvielu ražotājiem. Tā arī ļauj realizēt neapmierinošas kvalitātes produktus un īslaicīgus pārpalikumus, kas var izraisīt īslaicīgas problēmas dažās nozarēs.

(62)

Apiņu, olīveļļas un galda olīvu, tabakas un zīdtārpiņu nozarē tiesību akti koncentrējas uz dažādiem organizāciju veidiem, lai sasniegtu politikas mērķus, jo īpaši nolūkā ar kopīgu rīcību stabilizēt attiecīgo produktu tirgus un uzlabot un garantēt to kvalitāti. Noteikumi, kas līdz šim reglamentēja šo organizāciju sistēmu, ir balstīti uz organizācijām, ko dalībvalstis vai – noteiktos apstākļos – Komisija atzinusi saskaņā ar Komisijas pieņemtiem noteikumiem. Šī sistēma būtu jāsaglabā, un līdz šim spēkā esošie noteikumi būtu jāsaskaņo.

(63)

Lai atbalstītu dažas starpnozaru organizāciju darbības, kas ir īpaši svarīgas, ņemot vērā pašreizējos tabakas TKO noteikumus, būtu jāparedz, ka starpnozaru organizācijas noteikumus tās biedriem, ievērojot dažus nosacījumus, attiecina arī uz visiem ražotājiem un grupām, kas nav tās biedri, vienā vai vairākos reģionos. Tam pašam būtu jāattiecas uz citām starpnozaru organizāciju darbībām, kurām ir vispārēja ekonomiska vai tehniska nozīme tabakas nozarē, tādējādi nodrošinot ieguvumus visām attiecīgajās nozarēs nodarbinātajām personām. Dalībvalstīm un Komisijai būtu cieši jāsadarbojas. Komisijai vajadzētu būt pastāvīgas uzraudzības pilnvarām, jo īpaši attiecībā uz šo organizāciju izmantotiem nolīgumiem un saskaņoto praksi.

(64)

Dažās nozarēs, kas nav nozares, attiecībā uz kurām spēkā esošajos noteikumos paredzēta ražotāju un starpnozaru organizāciju atzīšana, dalībvalstis varētu vēlēties atzīt šādu veidu organizācijas, pamatojoties uz attiecīgās valsts tiesību aktiem, ciktāl tas atbilst Kopienas tiesību aktiem. Tādēļ šī iespēja būtu jāprecizē. Turklāt būtu jāpieņem noteikumi, kuros paredzēts, ka saskaņā ar spēkā esošajām regulām noteiktā ražotāju un starpnozaru organizāciju atzīšana paliek spēkā arī pēc šīs regulas pieņemšanas.

(65)

Vienots Kopienas tirgus ietver tirdzniecības sistēmu pie Kopienas ārējām robežām. Šai tirdzniecības sistēmai būtu jāietver ievedmuita un eksporta kompensācijas un principā jāstabilizē Kopienas tirgus. Tirdzniecības sistēmai būtu jābalstās uz saistībām, kas pieņemtas daudzpusējās tirdzniecības sarunās Urugvajas kārtā.

(66)

Labības, rīsu, cukura, sēklu, olīveļļas un galda olīvu, šķiedras linu un kaņepju, liellopu un teļa gaļas, piena un piena produktu, cūkgaļas, aitu gaļas un kazu gaļas, olu, mājputnu gaļas, dzīvu augu un lauksaimniecības etilspirta nozares TKO lauksaimniecības produktu apjoma uzraudzība tirdzniecībā ar trešām valstīm līdz šim gan importam, gan eksportam ir noteikta ar obligātu atļauju sistēmām vai ar Komisijas pilnvarām noteikt atļauju prasības.

(67)

Tirdzniecības plūsmas uzraudzībā galvenā ir vadība, kurai vajadzētu būt elastīgai. Ņemot to vērā un pēc to TKO gūtās pieredzes, saskaņā ar ko Komisijai jau uzticēta atļauju pārvaldība, šķiet, ka šī pieeja būtu jāievieš visās nozarēs, kurās izmanto importa un eksporta atļaujas. Komisijai būtu jāpieņem atļauju prasību ieviešanas lēmums, ņemot vērā importa atļauju nepieciešamību attiecīgo tirgu pārvaldībai un īpaši attiecīgo produktu importa uzraudzībai.

(68)

Muitas nodokļi, kas piemērojami lauksaimniecības produktiem saskaņā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) nolīgumiem, lielākoties ir noteikti Kopējā muitas tarifā. Tomēr attiecībā uz dažiem produktiem labības un rīsu nozarē papildu mehānismu ieviešana rada vajadzību nodrošināt iespēju pieņemt atkāpes.

(69)

Lai novērstu vai neitralizētu tādu kaitīgu ietekmi uz Kopienas tirgu, ko varētu izraisīt dažu lauksaimniecības produktu imports, šādu produktu importam būtu jāuzliek papildu ievedmuita, ja ir ievēroti konkrēti nosacījumi.

(70)

Noteiktos apstākļos ir lietderīgi piešķirt Komisijai pilnvaras atvērt un pārvaldīt importa tarifu kvotas, kas izriet no starptautiskiem līgumiem, kuri noslēgti saskaņā ar Līgumu, vai no citiem Padomes aktiem.

(71)

Padomes Regula (EEK) Nr. 2729/75 (1975. gada 29. oktobris) par ievedmuitas nodokli labības maisījumiem, rīsiem un šķeltajiem rīsiem (42) tiecas nodrošināt nodokļu sistēmas pienācīgu darbību labības maisījumu, rīsu un šķelto rīsu importam. Šie noteikumi būtu jāiekļauj šajā regulā.

(72)

Kopiena ir noslēgusi vairākus preferenču nolīgumus ar trešām valstīm par piekļuvi tirgum, kas ļauj šīm valstīm ar labvēlīgiem nosacījumiem uz Kopienu eksportēt cukurniedru cukuru. Cukura TKO paredzēja, ka tiek izvērtēta rafinēšanas uzņēmumu vajadzība pēc cukura rafinēšanai, un – ar konkrētiem nosacījumiem – importa atļauju piešķiršanu vienīgi specializētiem uzņēmumiem, kuri izmanto ievērojamu daudzumu importēta niedru jēlcukura un kuri uzskatāmi par pilnas slodzes Kopienas rafinēšanas uzņēmumiem. Šie noteikumi būtu jāsaglabā.

(73)

Lai novērstu nelikumīgu kultūru radītos traucējumus šķiedras kaņepju TKO, attiecīgajā regulā bija paredzētas kaņepju un kaņepju sēklu importa pārbaudes, kas šo produktu sakarā nodrošinātu konkrētas garantijas attiecībā uz tetrahidrokanabinola saturu. Turklāt tādu kaņepju sēklu importam, kuras nav paredzētas sēšanai, piemēroja kontroles režīmu, kas paredz atļauju piešķiršanas sistēmu attiecīgajiem importētājiem. Šie noteikumi būtu jāsaglabā.

(74)

Kopienā ir vienota kvalitātes politika apiņu nozares produktiem. Attiecībā uz importētiem produktiem šajā regulā būtu jāiekļauj noteikumi, lai nodrošinātu vienīgi tādu produktu importu, kuri atbilst līdzvērtīgām minimālajām kvalitātes īpašībām.

(75)

Muitas nodokļu sistēma ļauj iztikt bez visiem citiem aizsardzības pasākumiem pie Kopienas ārējām robežām. Ārkārtas apstākļos iekšējais tirgus un muitas nodokļi var izrādīties neatbilstīgi. Šādos gadījumos, lai Kopienas tirgu neatstātu neaizsargātu pret iespējamiem traucējumiem, Kopienai būtu jāspēj bez kavēšanās veikt visus vajadzīgos pasākumus. Šiem pasākumiem vajadzētu būt saskaņā ar Kopienas starptautiskajām saistībām.

(76)

Lai nodrošinātu pareizu TKO darbību un jo īpaši lai izvairītos no tirgus traucējumiem, vairāku produktu TKO parasti paredzēja iespēju aizliegt izmantot ievešanas un izvešanas pārstrādei procedūras. Šī iespēja būtu jāsaglabā. Turklāt pieredze rāda, ka – ja, izmantojot šīs procedūras, tirgi ir traucēti vai var būt traucēti – jārīkojas bez lielas kavēšanas. Tādēļ Komisijai būtu jāpiešķir attiecīgas pilnvaras. Tādēļ ir lietderīgi Komisijai piešķirt pilnvaras šādos apstākļos pārtraukt ievešanas un izvešanas pārstrādei procedūru izmantošanu.

(77)

Noteikumiem kompensāciju piešķiršanai par eksportu uz trešām valstīm, kuri pamatoti uz cenu starpību Kopienas un pasaules tirgū un atbilst PTO Kopienas saistībās paredzētajiem robežlielumiem, būtu jāsekmē Kopienas dalība dažu šajā regulā minēto produktu starptautiskajā tirdzniecībā. Subsidētam eksportam būtu jāievēro vērtības un daudzuma robežlielumi.

(78)

Nosakot eksporta kompensācijas, būtu jānodrošina atbilstība minētajiem vērtības robežlielumiem, pārraugot maksājumus saskaņā ar noteikumiem, kas attiecas uz ELGF. Pārraudzību var atvieglot, obligātā kārtā iepriekš nosakot eksporta kompensācijas, vienlaikus pieļaujot iespēju attiecībā uz diferencētām kompensācijām mainīt precizēto galamērķi vienā ģeogrāfiskajā apgabalā, kam piemēro vienotu eksporta kompensācijas likmi. Par galamērķa maiņu būtu jāmaksā eksporta kompensācija, ko piemēro faktiskajam galamērķim, nepārsniedzot attiecīgajam galamērķim iepriekš noteikto summu.

(79)

Lai nodrošinātu daudzuma robežlielumu ievērošanu, būtu jāievieš uzticama un efektīva pārraudzības sistēma. Šajā nolūkā eksporta kompensācijas būtu jāpiešķir ar nosacījumu, ka tiek uzrādīta eksporta atļauja. Eksporta kompensācijas būtu jāpiešķir līdz pieejamajam robežlielumam atkarībā no katra attiecīgā produkta konkrētās situācijas. Izņēmumi būtu pieļaujami vienīgi pārstrādes produktiem, kas nav minēti Līguma I pielikumā un uz ko neattiecas daudzuma robežlielumi. Būtu jāparedz atkāpe no pārvaldes noteikumu stingras ievērošanas, ja preču eksports, par kuru pienākas kompensācija, visticamāk, nepārsniegs noteiktos kvantitatīvos robežlielumus.

(80)

Dzīvu liellopu eksporta gadījumā būtu jāparedz, ka kompensāciju piešķir un izmaksā vienīgi tad, ja ir ievēroti noteikumi, kas paredzēti Kopienas tiesību aktos par dzīvnieku labturību un jo īpaši par dzīvnieku aizsardzību transportēšanas laikā.

(81)

Dažos gadījumos, ja lauksaimniecības produkti atbilst konkrētai specifikācijai un/vai cenas noteikumiem, tie var iegūt īpašu importa statusu trešās valstīs. Lai nodrošinātu šīs sistēmas pareizu piemērošanu, vajadzīga administratīva sadarbība starp importētājas trešās valsts iestādēm un Kopienu. Šim nolūkam produktiem būtu jāpievieno Kopienas izsniegts sertifikāts.

(82)

Puķu sīpolu eksports uz trešām valstīm Kopienai ekonomiski ir ļoti svarīgs. Šāda eksporta turpināšanu un attīstību var nodrošināt cenu stabilizēšana šajā tirdzniecības nozarē. Tādēļ minētajiem produktiem būtu jāparedz vismazākās eksporta cenas.

(83)

Saskaņā ar Līguma 36. pantu Līguma konkurences noteikumu nodaļa attiecas uz lauksaimniecības produktu ražošanu un tirdzniecību vienīgi tādā apjomā, ko Padome noteikusi atbilstīgi 37. panta 2. un 3. punktam un saskaņā ar tajos noteikto procedūru. Dažādās TKO ir lielākoties noteikta atbilstība valsts atbalstam. Turklāt Līguma noteikumu piemērošana uzņēmumos tika noteikta ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1184/2006 (2006. gada 24. jūlijs), ar ko piemēro konkrētus konkurences noteikumus lauksaimniecības produktu ražošanai un tirdzniecībai (43). Saskaņā ar mērķi izveidot vienu vispārīgu tirgus politikas noteikumu kopumu ir lietderīgi minētos noteikumus iekļaut šajā regulā.

(84)

Konkurences noteikumi, kas attiecas uz Līguma 81. pantā minētajiem nolīgumiem, lēmumiem un praksi un uz dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, būtu jāattiecina uz lauksaimniecības produktu ražošanu un tirdzniecību tiktāl, ciktāl to piemērošana nekavē valstu lauksaimniecības tirgu organizāciju darbību vai neapdraud kopējās lauksaimniecības politikas mērķu sasniegšanu.

(85)

Īpaša pieeja ir vajadzīga lauksaimnieku organizācijām, kuru īpašs mērķis ir kopīga lauksaimniecības produktu ražošana vai tirdzniecība vai kopīga iekārtu izmantošana, ja vien šāda kopīga darbība neizslēdz konkurenci vai neapdraud Līguma 33. panta mērķu sasniegšanu.

(86)

Lai izvairītos no kaitējuma kopējās lauksaimniecības politikas attīstībai, nodrošinātu juridisko noteiktību un nediskriminētu attiecīgos uzņēmumus, Komisijai vajadzētu būt ekskluzīvām pilnvarām, ko pārbauda Tiesa, izlemt, vai Līguma 81. pantā minētie nolīgumi, lēmumi un saskaņotās darbības ir saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas mērķiem.

(87)

Valsts atbalsta piešķiršana apdraudētu tā vienotā tirgus pareizu darbību, kura pamatā ir kopējas cenas. Tādēļ Līguma noteikumi par valsts atbalstu parasti būtu jāpiemēro šajā regulā minētajiem produktiem. Dažos gadījumos būtu jāpieļauj izņēmumi. Ja tiek piemēroti izņēmumi, Komisijai tomēr būtu jāpārzina esošie, jaunie un ierosinātie valsts atbalsti, lai dotu attiecīgus norādījumus dalībvalstīm un ieteiktu tām attiecīgus pasākumus.

(88)

Somija un Zviedrija kopš to pievienošanās var piešķirt atbalstu ziemeļbriežu gaļas un ziemeļbriežu gaļas produktu ražošanai un tirdzniecībai sakarā ar minēto valstu īpašo ekonomisko situāciju. Turklāt Somija ar Komisijas atļauju īpašo klimatisko apstākļu dēļ var piešķirt valsts atbalstu par noteiktu daudzumu sēklu un labības sēklu, kas audzētas vienīgi šajā dalībvalstī. Šie izņēmumi jāsaglabā.

(89)

Dalībvalstīs, kurās gaidāms būtisks cukura kvotu samazinājums, cukurbiešu ražotāji saskarsies ar īpaši grūtām pielāgošanās problēmām. Šādos gadījumos Kopienas pārejas posma atbalsts cukurbiešu audzētājiem, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1782/2003 IV sadaļas 10.f nodaļā, nebūs pietiekams, lai pilnībā risinātu cukurbiešu audzētāju grūtības. Tādēļ dalībvalstīm, kuras kvotu samazinājušas par vairāk nekā 50 % no cukura kvotas, kas 2006. gada 20. februārī noteikta Regulas (EK) Nr. 318/2006 III pielikumā, būtu jāatļauj cukurbiešu ražotājiem sniegt valsts atbalstu, kamēr piemēro Kopienas pārejas posma atbalstu. Lai nodrošinātu to, ka dalībvalstis nepiešķir valsts atbalstu apjomā, kas pārsniedz cukurbiešu audzētāju vajadzības, attiecīgā valsts atbalsta noteikšana joprojām būtu jāapstiprina Komisijai, izņemot attiecībā uz Itāliju, kur maksimālā vajadzība, lai visproduktīvākie cukurbiešu audzētāji pielāgotos tirgus apstākļiem pēc reformas, ir novērtēta EUR 11 apjomā par katru saražoto cukurbiešu tonnu. Turklāt, ņemot vērā īpašās Itālijā gaidāmās problēmas, būtu jāsaglabā kārtība, kā cukurbiešu audzētāji var tieši vai netieši gūt labumu no piešķirtā valsts atbalsta.

(90)

Somijā cukurbiešu audzēšana notiek īpašos ģeogrāfiskos un klimatiskos apstākļos, kas papildus cukura nozares reformas vispārējai ietekmei negatīvi ietekmēs nozari. Tādēļ būtu jāsaglabā cukura TKO paredzētais noteikums, ar ko šai dalībvalstij pastāvīgi atļauts cukurbiešu audzētājiem piešķirt atbilstīgu valsts atbalsta summu.

(91)

Ņemot vērā konkrēto situāciju Vācijā, kur pašreiz saskaņā ar Vācijas alkohola monopola īpašajiem nosacījumiem tiek piešķirts valsts atbalsts lielam skaitam spirta mazo ražotāju, uz ierobežotu laiku ir jāļauj turpināt šāda atbalsta piešķiršanu. Ir arī jāparedz, ka katra laikposma beigās par šā izņēmuma darbību Komisijai iesniedz ziņojumu, kam pievienoti attiecīgi priekšlikumi.

(92)

Ja dalībvalsts savā teritorijā vēlas atbalstīt pasākumus piena un piena produktu patēriņa veicināšanai, būtu jāparedz iespēja finansēt šādus pasākumus, uzliekot piena ražotājiem veicināšanas nodokli valsts līmenī.

(93)

Lai ņemtu vērā iespējamo attīstību žāvētās rupjās lopbarības ražošanā, Komisijai līdz 2008. gada 30. septembrim būtu jāiesniedz Padomei ziņojums par šo nozari, kura pamatā būtu žāvētās rupjās lopbarības TKO vērtējums. Vajadzības gadījumā ziņojums būtu jāpapildina ar attiecīgiem priekšlikumiem. Turklāt Komisijai būtu regulāri jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par biškopības nozarē piemēroto atbalsta shēmu.

(94)

Ir vajadzīga pietiekama informācija par pašreizējo apiņu tirgus stāvokli un tā attīstības perspektīvām Kopienā. Tādēļ būtu jāparedz noteikums, kas prasa reģistrēt visus piegādes līgumus attiecībā uz Kopienā saražotajiem apiņiem.

(95)

Noteiktiem produktiem konkrētos apstākļos ir lietderīgi nodrošināt pasākumus, kas veicami traucējumu gadījumos, kā arī tad, ja šādi traucējumi ir paredzami ievērojamu cenu izmaiņu dēļ iekšējā tirgū vai kursu un cenu izmaiņu dēļ pasaules tirgū.

(96)

Ir jāizveido īpaši pasākumi attiecībā uz lauksaimniecības izcelsmes etilspirtu, lai tirgus pārraudzības nolūkā varētu savākt ekonomikas datus un analizēt statistikas informāciju. Tiktāl, ciktāl lauksaimniecības izcelsmes etilspirta tirgus ir saistīts ar etilspirta tirgu vispār, jāpadara pieejama arī informācija par tā etilspirta tirgu, kas nav lauksaimniecības izcelsmes etilspirts.

(97)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1290/2005 Kopiena sedz izdevumus, kas dalībvalstīm radušies, pildot saistības, kuras izriet no šīs regulas piemērošanas.

(98)

Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai ieviest vajadzīgos pasākumus, lai neparedzētos gadījumos atrisinātu īpašas praktiskas problēmas.

(99)

Tā kā lauksaimniecības produktu kopīgie tirgi turpina attīstīties, dalībvalstīm un Komisijai vajadzētu būt savstarpēji informētām par attiecīgajiem jaunumiem attīstībā.

(100)

Lai izvairītos no šajā regulā paredzēto priekšrocību ļaunprātīgas izmantošanas, šīs priekšrocības nevajadzētu piešķirt vai, attiecīgā gadījumā, vajadzētu atņemt, ja ir konstatēts, ka apstākļi šo priekšrocību iegūšanai ir radīti mākslīgi – pretēji šīs regulas mērķiem.

(101)

Lai garantētu atbilstību šajā regulā noteiktajām saistībām, ir jāveic kontrole un pārkāpumu gadījumos jāpiemēro administratīvi pasākumi un administratīvas sankcijas. Tādēļ Komisijai būtu jāpiešķir pilnvaras pieņemt atbilstīgus noteikumus, tostarp par nepareizi veiktu maksājumu atgūšanu un dalībvalstu ziņošanas saistībām, kas izriet no šīs regulas piemērošanas.

(102)

Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi parasti būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (44). Tomēr attiecībā uz dažiem šajā regulā noteiktiem pasākumiem, kas attiecas uz Komisijas pilnvarām, kam ir vajadzīga tūlītēja rīcība vai kas ir vienīgi administratīvi, Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai rīkoties pēc savas iniciatīvas.

(103)

Sakarā ar to, ka šajā regulā iekļauti daži elementi no augļu un dārzeņu, augļu un dārzeņu pārstrādes produktu un vīna TKO, minētajās TKO būtu jāizdara daži grozījumi.

(104)

Šajā regulā ir ietverti noteikumi par konkurences noteikumu piemērošanu saskaņā ar Līgumu. Līdz šim šādi noteikumi bija ietverti Regulā (EK) Nr. 1184/2006. Minētās regulas darbības joma būtu jāgroza, lai tās noteikumi attiektos vienīgi uz tiem Līguma I pielikumā uzskaitītajiem produktiem, uz kuriem neattiecas šī regula.

(105)

Šajā regulā ir iekļauti 2. un 3. apsvērumā uzskaitīto pamatregulu noteikumi, izņemot aspektus, kas iekļauti Regulās (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96 un (EK) Nr. 1493/1999. Turklāt šajā regulā iekļauti šādu regulu noteikumi:

(106)

Minētās regulas tādējādi būtu jāatceļ. Juridiskās noteiktības labad un ņemot vērā to tiesību aktu skaitu, kurus atceļ ar šo regulu, un to tiesību aktu skaitu, kuri pieņemti saskaņā ar minētajiem aktiem vai kurus tie groza, ir lietderīgi precizēt, ka atcelšana neskar to tiesību aktu juridisko spēku, kuri pieņemti, pamatojoties uz atceltu tiesību aktu, vai to grozījumu juridisko spēku, kuri tādējādi veikti citos tiesību aktos.

(107)

Parasti šo regulu būtu jāsāk piemērot no 2008. gada 1. janvāra. Tomēr, lai nodrošinātu to, ka jaunie šīs regulas noteikumi neiespaido 2007./2008. tirdzniecības gadu, būtu jāparedz vēlāka piemērošanas diena attiecībā uz nozarēm, kurās tirdzniecības gadi ir noteikti. Tādēļ attiecībā uz šādām nozarēm šī regula būtu jāpiemēro vienīgi no 2008./2009. tirdzniecības gada sākuma. Tādējādi attiecīgās regulas, kas reglamentē šīs nozares, būtu jāturpina piemērot attiecīgi līdz 2007./2008. tirdzniecības gada beigām.

(108)

Turklāt attiecībā uz dažām citām nozarēm, kurām tirdzniecības gadi nav noteikti, tāpat būtu jāparedz vēlāka piemērošanas diena, lai nodrošinātu, sekmīgu pāreju no pastāvošajām TKO uz šo regulu. Tādējādi regulas, kas reglamentē pastāvošās TKO šajās nozarēs, būtu jāturpina piemērot līdz vēlākai piemērošanas dienai, kas noteikta šajā regulā.

(109)

Ciktāl tas attiecas uz Regulu (EK) Nr. 386/90, kompetenci pieņemt lēmumus par būtiskajiem jautājumiem, uz ko attiecas minētā regula, ar šo regulu nodod Komisijai. Turklāt ar šo regulu atceļ Regulas (EEK) Nr. 3220/84, (EEK) Nr. 1186/90, (EEK) Nr. 2137/92 un (EK) Nr. 1183/2006, tikai dažus minēto regulu noteikumus iekļaujot šajā regulā. Sīkāk izstrādāti noteikumi, kas iekļauti minētajās regulās, tādējādi būs jārisina īstenošanas noteikumos, ko pieņems Komisija. Komisijai būtu jāatvēl vairāk laika attiecīgo noteikumu paredzēšanai. Tādējādi minētās regulas būtu jāturpina piemērot līdz 2008. gada 31. decembrim.

(110)

Turpmāk norādītie Padomes akti ir kļuvuši lieki un būtu jāatceļ:

(111)

Pāreja no režīma, kas paredzēts noteikumos un regulās, kuras atceļ ar šo regulu, varētu radīt grūtības, kas nav paredzētas šajā regulā. Lai novērstu šādas grūtības, Komisijai būtu jāpiešķir pilnvaras pieņemt pārejas posma pasākumus,

I DAĻA

II DAĻA

I SADAĻA

I NODAĻA

I iedaļa

II iedaļa

I apakšiedaļa

II apakšiedaļa

III apakšiedaļa

IV apakšiedaļa

III iedaļa

I apakšiedaļa

II apakšiedaļa

IV iedaļa

II NODAĻA

I iedaļa

II iedaļa

III iedaļa

IV iedaļa

III NODAĻA

I iedaļa

II iedaļa

I apakšiedaļa

II apakšiedaļa

III iedaļa

I apakšiedaļa

II apakšiedaļa

III apakšiedaļa

IV iedaļa

IV NODAĻA

I iedaļa

I apakšiedaļa

II apakšiedaļa

II iedaļa

III iedaļa

IV iedaļa

V iedaļa

VI iedaļa

VII iedaļa

II SADAĻA

I NODAĻA

I iedaļa

II iedaļa

III iedaļa

II NODAĻA

I iedaļa

II iedaļa

III iedaļa

III DAĻA

I NODAĻA

II NODAĻA

I iedaļa

II iedaļa

III iedaļa

IV iedaļa

I apakšiedaļa

II apakšiedaļa

III apakšiedaļa

IV apakšiedaļa

V iedaļa

III NODAĻA

I iedaļa

II iedaļa

III iedaļa

IV iedaļa

V iedaļa

VI iedaļa

IV DAĻA

I NODAĻA

II NODAĻA

V DAĻA

VI DAĻA

VII DAĻA

I NODAĻA

II NODAĻA

I PIELIKUMS

I daļa.

II daļa.

III daļa.

IV daļa.

V daļa.

VI daļa.

VII daļa.

VIII daļa.

IX daļa.

X daļa.

XI daļa.

XII daļa.

XIII daļa.

XIV daļa.

XV daļa.

XVI daļa.

XVII daļa.

XVIII daļa.

XIX daļa.

XX daļa.

XXI daļa.

II PIELIKUMS

I daļa.

II daļa.

III daļa.

III PIELIKUMS

I daļa.

II daļa.

III daļa.

IV daļa.

V daļa.

VI daļa.

VII daļa.

VIII daļa.

IV PIELIKUMS

A.

B.

V PIELIKUMS

A.

B.

C.

VI PIELIKUMS

VII PIELIKUMS

VIII PIELIKUMS

IX PIELIKUMS

X PIELIKUMS

XI PIELIKUMS

A.

B.

XII PIELIKUMS

XIII PIELIKUMS

XIV PIELIKUMS

A.

B.

C.

XV PIELIKUMS

XV pielikuma papildinājums

XVI PIELIKUMS

XVII PIELIKUMS

XVIII PIELIKUMS

XIX PIELIKUMS

XX PIELIKUMS

I daļa.

II daļa.

III daļa.

IV daļa.

V daļa.

XXI PIELIKUMS

XXII PIELIKUMS

a)

labība, I pielikuma I daļa;

b)

rīsi, I pielikuma II daļa;

c)

cukurs, I pielikuma III daļa;

d)

žāvēta rupjā lopbarība, I pielikuma IV daļa;

e)

sēklas, I pielikuma V daļa;

f)

apiņi, I pielikuma VI daļa;

g)

olīveļļa un galda olīvas, I pielikuma VII daļa;

h)

šķiedras lini un kaņepes, I pielikuma VIII daļa;

i)

augļi un dārzeņi, I pielikuma IX daļa;

j)

augļu un dārzeņu pārstrādes produkti, I pielikuma X daļa;

k)

banāni, I pielikuma XI daļa;

l)

vīns, I pielikuma XII daļa;

m)

dzīvi augi un ziedkopības produkti, I pielikuma XIII daļa (turpmāk – “dzīvu augu nozare”);

n)

jēltabaka, I pielikuma XIV daļa;

o)

liellopu un teļa gaļa, I pielikuma XV daļa;

p)

piens un piena produkti, I pielikuma XVI daļa;

q)

cūkgaļa, I pielikuma XVII daļa;

r)

aitu un kazu gaļa, I pielikuma XVIII daļa;

s)

olas, I pielikuma XIX daļa;

t)

mājputnu gaļa, I pielikuma XX daļa;

u)

citi produkti, I pielikuma XXI daļa.

a)

lauksaimniecības izcelsmes etilspirtam, II pielikuma I daļa (turpmāk – “lauksaimniecības etilspirta nozare”);

b)

biškopības produktiem, II pielikuma II daļa (turpmāk – “biškopības nozare”);

c)

zīdtārpiņiem, II pielikuma III daļa.

a)

“lauksaimnieks” ir lauksaimnieks, kā definēts Regulā (EK) Nr. 1782/2003;

b)

“maksātājs” ir struktūra vai struktūras, ko dalībvalstis norīkojušas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1290/2005;

c)

“intervences cena” ir cena, par ko produktus iepērk valsts intervencē.

a)

no attiecīgā gada 1. janvāra līdz 31. decembrim – banānu nozarei;

b)

no 1. aprīļa līdz nākamā gada 31. martam:

c)

no 1. jūlija līdz nākamā gada 30. jūnijam:

d)

no 1. septembra līdz nākamā gada 31. augustam – rīsu nozarei;

e)

no 1. oktobra līdz nākamā gada 30. septembrim – cukura nozarei.

a)

labības nozare;

b)

rīsu nozare;

c)

cukura nozare;

d)

olīveļļas un galda olīvu nozare;

e)

liellopu un teļa gaļas nozare;

f)

piena un piena produktu nozare;

g)

cūkgaļas nozare;

h)

aitu un kazu gaļas nozare.

a)

“labība” ir labība, kas novākta Kopienā;

b)

“piens” ir govs piens, kas ražots Kopienā;

c)

“vājpiens” ir vājpiens, kas iegūts tieši un vienīgi no govs piena, kurš ražots Kopienā;

d)

“krējums” ir krējums, kas iegūts tieši un vienīgi no piena.

a)

attiecībā uz labības nozari:

EUR 101,31 par tonnu, ko katru mēnesi palielina šādi:

Salīdzināmā cena kukurūzai un graudu sorgo, kura ir spēkā jūnijā, paliek spēkā tā paša gada jūlijā, augustā un septembrī;

b)

attiecībā uz nelobītiem rīsiem – EUR 150 par tonnu standarta kvalitātes produktu, kā definēts IV pielikuma A punktā;

c)

attiecībā uz cukuru:

Šā apakšpunkta i) un ii) punktā noteiktās salīdzināmās cenas piemēro neiepakotam standarta kvalitātes cukuram, kā noteikts IV pielikuma B punktā, kas ir izvests no rūpnīcas;

d)

attiecībā uz liellopu un teļa gaļas nozari – EUR 2 224 par tonnu R3 kategorijas vīriešu dzimuma liellopu liemeņu, kā noteikts Kopienas skalā pieaugušu liellopu liemeņu klasifikācijai, kas paredzēta 42. panta 1. punkta a) apakšpunktā;

e)

attiecībā uz piena un piena produktu nozari:

f)

attiecībā uz cūkgaļas nozari – EUR 1 509,39 par tonnu tās standarta kvalitātes cūku liemeņu, kas definēta pēc svara un muskuļaudu satura saskaņā ar Kopienas skalu cūku liemeņu klasifikācijai, kura paredzēta 42. panta 1. punkta b) apakšpunktā šādi:

a)

kviešiem, cietajiem kviešiem, miežiem, kukurūzai un sorgo;

b)

nelobītiem rīsiem;

c)

baltam cukuram vai jēlcukuram, kas ir ražots saskaņā ar kvotām un izgatavots no cukurbietēm vai cukurniedrēm, kuras ievāktas Kopienas teritorijā;

d)

svaigai vai atdzesētai liellopu un teļa gaļai, uz ko attiecas KN kods 0201 10 00 un kodi 0201 20 20 līdz 0201 20 50;

e)

sviestam, kurš ir ražots tieši un vienīgi no pasterizēta krējuma apstiprinātā Kopienas uzņēmumā un kurā piena tauku minimālais saturs ir 82 % no svara un maksimālais mitruma saturs ir 16 % no svara;

f)

visaugstākās kvalitātes sausajam vājpienam, kas ir ražots ar izsmidzināšanas metodi un iegūts apstiprinātā uzņēmumā Kopienā, tieši un vienīgi no vājpiena ar minimālo olbaltumvielu saturu 35,6 % no svara beztauku sausnā.

a)

no 1. augusta līdz 30. aprīlim – Grieķijā, Spānijā, Itālijā un Portugālē;

b)

no 1. decembra līdz 30. jūnijam – Zviedrijā;

c)

no 1. novembra līdz 31. maijam – pārējās dalībvalstīs.

a)

700 000 tonnu 2008.–2009. tirdzniecības gadā;

b)

0 tonnu 2009.–2010. tirdzniecības gadā.

a)

var pārdot cukuru par cenu, kas ir vienāda ar pirmajā daļā minēto salīdzināmo cenu vai zemāka par to, ja cukuru paredzēts:

b)

dara to pārvaldībā esošo nepārstrādāto pārtikā lietojamo cukuru pieejamu Kopienas iekšējā tirgū tām labdarības organizācijām, ko atzīst attiecīgās dalībvalstis vai Komisija, ja dalībvalsts nav atzinusi nevienu šādu organizāciju, par cenu, kas ir zemāka par esošo salīdzināmo cenu, vai par brīvu, lai to izdalītu ārkārtas situāciju individuālās palīdzības operācijās.

a)

bezmaksas; vai

b)

par cenu, kas nekādā gadījumā nav augstāka par norīkoto organizāciju izmaksām šīs darbības veikšanai.

a)

tas īslaicīgi nav pieejams Kopienas intervences rezervēs 1. punktā minētā gada plāna īstenošanas laikā, ciktāl nepieciešams plāna īstenošanai vienā vai vairākās dalībvalstīs, un ja izmaksas nepārsniedz robežlielumu, kas šim mērķim paredzēts Kopienas budžetā; vai

b)

plāna īstenošana nozīmētu produktu nelielu daudzumu pārvietošanu starp dalībvalstīm, ja intervencē esošie produkti atrodas dalībvalstī, kas nav dalībvalsts, kurā šis produkts ir pieprasīts.

a)

attiecībā uz:

b)

attiecībā uz sieru:

a)

par balto cukuru;

b)

par olīveļļu;

c)

par svaigu vai atdzesētu pieaugušu liellopu gaļu, kas ir to liemeņu, liemeņu pušu, kompensēto liemeņa ceturtdaļu, priekšējo liemeņa ceturtdaļu vai pakaļējo liemeņa ceturtdaļu formā, kas klasificēti saskaņā ar Kopienas skalu pieaugušu liellopu liemeņu klasificēšanai, kura paredzēta 42. panta 1. punktā;

d)

par visaugstākās kvalitātes sauso vājpienu, kas ir iegūts apstiprinātā uzņēmumā Kopienā tieši un vienīgi no vājpiena;

e)

par ilgi glabājamiem sieriem un sieriem, kuri ražoti no aitas un/vai kazas piena un kurus nogatavina vismaz sešus mēnešus;

f)

par cūkgaļu;

g)

par aitu un kazu gaļu.

i)

sausā vājpiena iespējamās cenu tendences;

ii)

līdzsvaru, kas jāsaglabā starp sieriem, par kuriem ir piešķirts atbalsts, un citiem tirgū nonākušajiem sieriem.

a)

EUR 1 779 par tonnu neapstrādātas augstākā labuma olīveļļas;

b)

EUR 1 710 par tonnu neapstrādātas olīveļļas;

c)

EUR 1 524 par tonnu spīdīgās olīveļļas, kurā brīvo skābju daudzums ir divi grādi, par katru papildu skābuma grādu samazinot minēto summu par EUR 36,70 tonnā.

a)

Lielbritānijā;

b)

Ziemeļīrijā;

c)

atsevišķi ņemtā jebkurā dalībvalstī, kas nav Apvienotā Karaliste.

a)

uzglabāšanas iespējas un prasības dalībvalstī, kuras jurisdikcijā atrodas maksātājs, un citās dalībvalstīs;

b)

jebkuras papildu izmaksas, ko rada uzglabāšana dalībvalstī, kuras jurisdikcijā atrodas attiecīgais maksātājs, un transportēšana.

a)

kas ir transportēti pēc atļaujas saņemšanas saskaņā ar 1., 2. un 3. punktu;

b)

pārvesti no viena maksātāja pie otra.

a)

telpu atbilstību konkrētajiem produktiem;

b)

pietiekamu platību un tehnisko aprīkojumu;

c)

ērti piebraucamu vietu.

a)

liellopu un teļa gaļas nozarē – attiecībā uz pieaugušu liellopu liemeņiem;

b)

cūkgaļas nozarē – attiecībā uz to cūku liemeņiem, kas nav vaislas cūkas.

a)

prasībām un noteikumiem – un attiecībā uz cūkgaļu, arī to sarakstam – produktiem, ko iepērk valsts intervencē atbilstoši 10. pantam vai kam piešķir valsts atbalstu uzglabāšanai privātās noliktavās atbilstoši 28. un 31. pantam, īpaši attiecībā uz kvalitāti, kvalitātes grupām, kvalitātes šķirām, produktu kategorijām, daudzumu, iepakojumu, tostarp marķējumu, maksimālo uzglabāšanas ilgumu, produktu veidu, piegādes posmu, uz kuru attiecas intervences cena, uzglabāšanas ilgumu privātā noliktavā;

b)

grozījumiem IV pielikuma B daļā;

c)

vajadzības gadījumā piemērojamu cenu paaugstinājumu un pazeminājumu skalu;

d)

procedūrām un noteikumiem, ko ievēro maksātājs, pārņemot produktus valsts intervencē un piešķirot palīdzību uzglabāšanai privātās noliktavās, īpaši attiecībā uz:

e)

17. un 37. pantā minēto reprezentatīvo tirgu saraksta pieņemšanu;

f)

realizācijas noteikumiem produktiem, kas iepirkti valsts intervencē, īpaši attiecībā uz pārdošanas cenām, nosacījumiem izlaišanai no noliktavas un, ja nepieciešams, šo produktu tālāku izmantošanu un galamērķi, veicamajām pārbaudēm un iespējamo drošības sistēmas piemērošanu;

g)

27. panta 1. punktā minētā gada plāna izveidošanu;

h)

27. panta 2. punktā minētās Kopienas tirgus mobilizācijas nosacījumiem;

i)

noteikumiem 39. pantā minētajām atļaujām, tostarp īpašas nepieciešamības gadījumā – atkāpēm no tirdzniecības noteikumiem;

j)

noteikumiem kārtībai, ja tiek izmantots konkurss;

k)

41. pantā minēto intervences centru norīkošanas noteikumiem;

l)

nosacījumiem, kas jāievēro glabātavām, kurās var uzglabāt produktus;

m)

Kopienas skalām liemeņu klasifikācijai, kas paredzētas 42. panta 1. punktā, jo īpaši attiecībā uz:

a)

liellopu un teļa gaļa;

b)

piens un piena produkti;

c)

cūkgaļa;

d)

aitu un kazu gaļa;

e)

olas;

f)

mājputnu gaļa.

a)

novērstu valsts intervences visaptverošu piemērošanu, kā paredzēts šīs daļas I nodaļas II iedaļā, rīsu nozarē konkrētos Kopienas reģionos;

b)

kompensētu nelobītu rīsu trūkumu pēc dabas katastrofām.

a)

EUR 27,83 par tonnu 2008./2009. tirdzniecības gadā;

b)

EUR 26,29 par tonnu, sākot ar 2009./2010. tirdzniecības gadu.

a)

kvotas cukurs; vai

b)

ārpuskvotas cukurs.

a)

3. punkta a) apakšpunktā minēto cukurbiešu daudzums, par ko uzņēmums ir noslēdzis pirmssēšanas piegādes līgumus, un cukura sastāvs, kas ņemts vērā minētajos līgumos;

b)

atbilstīgā prognozētā raža.

a)

pārpalikuma cukuru, pārpalikuma izoglikozi vai pārpalikuma inulīna sīrupu, kas ir pieejams kā rūpnieciskais cukurs, rūpnieciskā izoglikoze vai rūpnieciskais inulīna sīrups;

b)

papildkvotas produkciju, kuras daļu var rezervēt eksportam, ievērojot saistības, kas izriet no nolīgumiem, kuri noslēgti atbilstīgi Līguma 300. pantam.

a)

kritērijus, ko cukura ražošanas uzņēmumi piemēro, cukurbiešu pārdevējiem iedalot cukurbiešu daudzumus, uz kuriem attiecina pirmssēšanas piegādes līgumus, kā minēts 50. panta 4. punktā;

b)

izņemtā kvotas cukura procentuālo daļu, kas minēta 52. panta 1. punktā;

c)

nosacījumus par minimālās cenas maksāšanu tad, ja izņemto cukuru pārdod Kopienas tirgū saskaņā ar 52. panta 4. punktu.

a)

pasākumus, lai uzlabotu kvalitāti;

b)

pasākumus, lai uzlabotu ražošanas, pārstrādes un tirdzniecības organizāciju;

c)

pasākumus, lai atvieglotu tirgus cenu tendenču reģistrēšanu;

d)

pasākumus, kas, ņemot vērā izmantotos ražošanas līdzekļus, ļauj veikt īstermiņa un ilgtermiņa prognozes.

a)

pienam un citiem 65. panta a) un b) punktā minētajiem piena produktiem;

b)

cukuram, izoglikozei un inulīna sīrupam.

a)

pierāda savu profesionālās ražošanas spēju;

b)

piekrīt sniegt jebkuru šajā regulā paredzēto informāciju un tikt pakļauts šajā regulā paredzētajām pārbaudēm;

c)

nav iesaistīts atzīšanas procedūras apturēšanā vai atsaukšanā.

a)

cukurbiešu vai cukurniedru daudzumi, par kuriem ir noslēgts piegādes līgums, kā arī atbilstīgā prognozētā cukurbiešu vai cukurniedru raža un attiecīgi iegūstamais cukura daudzums no hektāra;

b)

dati par provizoriskajām un faktiskajām cukurbiešu, cukurniedru un jēlcukura piegādēm, cukura ražošanu un cukura rezervēm;

c)

pārdotā baltā cukura daudzumi un atbilstīgās cenas un nosacījumi.

a)

izlietot konkrētu produktu pārstrādei, kā minēts 62. pantā;

b)

pārnest uz nākamo tirdzniecības gadu kā kvotu produkciju saskaņā ar 63. pantu;

c)

izmantot īpašam piegādes režīmam attālākajiem reģioniem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 247/2006 (60) II sadaļu; vai

d)

eksportēt atbilstoši daudzumam, ko nosaka Komisija, ievērojot saistības, kas izriet no nolīgumiem, kuri noslēgti atbilstīgi Līguma 300. pantam.

a)

uz tiem attiecas piegādes līgums, ko pirms tirdzniecības gada beigām noslēguši ražotājs un lietotājs, kuri abi ir atzīti saskaņā ar 57. pantu; un

b)

tie ir piegādāti lietotājam vēlākais līdz nākamā tirdzniecības gada 30. novembrim.

a)

bioetanolu, spirtu, rumu, dzīvo raugu un sīrupu daudzumus, kas paredzēti ziedēm, un tos, ko pārstrādās produktā ar nosaukumu “Rinse appelstroop”;

b)

dažus rūpnieciskos produktus, kuri nesatur cukuru, bet kuru apstrādē izmanto cukuru, izoglikozi vai inulīna sīrupu;

c)

dažus ķīmiskās un farmaceitiskās rūpniecības produktus, kuru sastāvā ir cukurs, izoglikoze vai inulīna sīrups.

a)

informē attiecīgo dalībvalsti pirms dienas, ko minētā dalībvalsts nosaka:

b)

apņemas šādus daudzumus uz sava rēķina glabāt līdz kārtējā tirdzniecības gada beigām.

a)

konkrētā tirdzniecības gadā saražotam pārpalikuma cukuram, pārpalikuma izoglikozei un pārpalikuma inulīna sīrupam, izņemot daudzumus, kas pārnesti uz nākamo tirdzniecības gadu kā kvotu produkcija un uzglabāti saskaņā ar 63. pantu, vai 61. panta c) un d) punktā minētos daudzumus;

b)

rūpnieciskajam cukuram, rūpnieciskajai izoglikozei un rūpnieciskajam inulīna sīrupam, attiecībā uz kuriem līdz datumam, kas vēl jānosaka, nav iesniegti pierādījumi par pārstrādi 62. panta 2. punktā minētajos produktos;

c)

cukuram, izoglikozei un inulīna sīrupam, kas izņemti no tirgus saskaņā ar 52. pantu un attiecībā uz ko nav izpildīti 52. panta 3. punktā paredzētie pienākumi.

a)

“piens” ir produkts, kas iegūts, slaucot vienu vai vairākas govis;

b)

“cits piena produkts” ir jebkurš piena produkts, kas nav piens, jo īpaši vājpiens, krējums, sviests, jogurts un siers; vajadzības gadījumā tos var izteikt “piena ekvivalentos”, piemērojot Komisijas noteiktus koeficientus;

c)

“ražotājs” ir lauksaimnieks, kam pieder lauku saimniecība dalībvalsts ģeogrāfiskajā teritorijā un kas ražo un pārdod pienu vai gatavojas to darīt tuvākajā nākotnē;

d)

“saimniecība” ir saimniecība, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1782/2003 2. pantā;

e)

“pircējs” ir uzņēmumi vai grupas, kas iepērk pienu no ražotājiem:

Tomēr jebkuru pircēju grupu vienā ģeogrāfiskā apgabalā, kas veic administratīvas un uzskaites darbības papildu nodevas maksājumu veikšanai savu biedru vārdā, uzskata par pircēju. Šā punkta pirmā teikuma nozīmē Grieķija ir vienots ģeogrāfisks apgabals, un to var uzskatīt par pircēju grupu oficiālu iestādi;

f)

“piegāde” ir ražotāja veikta piena piegāde pircējam, neiekļaujot citus piena produktus, neatkarīgi no tā, vai transportēšanu veic ražotājs, pircējs, minēto produktu pārstrādes vai apstrādes uzņēmums vai trešā persona;

g)

“tiešā tirdzniecība” ir piena pārdošana vai nodošana tieši patērētājam, kā arī citu piena produktu pārdošana vai nodošana, ja to veic ražotājs. Komisija, ievērojot “piegādes” definīciju f) punktā, var grozīt definīciju “tiešā tirdzniecība”, jo īpaši lai nodrošinātu, ka uz visu tirgoto pienu vai citiem piena produktiem attiecas kvotu pasākumi;

h)

“realizācija” ir piena piegāde vai piena vai citu piena produktu tiešā tirdzniecība;

i)

“individuālā kvota” ir ražotāja kvota jebkura divpadsmit mēnešu perioda 1. aprīlī;

j)

“valsts kvota” ir 66. pantā minētā kvota, kas ir noteikta katrai dalībvalstij;

k)

“pieejamā kvota” ir kvota, kas pieejama ražotājiem divpadsmit mēnešu perioda 31. martā, ņemot vērā periodu, par kuru aprēķināta pārpalikuma nodeva, un visu attiecīgajā divpadsmit mēnešu periodā veikto nodošanu, pārdošanu, pārveidošanu un pagaidu pārdali, kā noteikts šajā regulā.

a)

veiktu šā panta 1. punktā minēto pielāgošanu;

b)

aprēķinātu papildu nodevu, kas viņiem jāmaksā.

a)

vajadzība veicināt strukturālas izmaiņas un pielāgojumus;

b)

globālas administratīvās vajadzības.

a)

vienā vai vairākos gada maksājumos piešķirt kompensāciju ražotājiem, kuri apņemas pilnībā vai daļēji pastāvīgi atteikties no savas piena ražošanas, un tādā veidā atbrīvotās individuālās kvotas ieskaitīt valsts rezervē;

b)

pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, paredzēt nosacījumus, saskaņā ar kuriem ražotāji, veicot maksājumu, divpadsmit mēnešu perioda sākumā var panākt to, ka kompetentā iestāde vai struktūra, kuru izraudzījusies minētā iestāde, pārdala individuālās kvotas, ko pilnībā atdevuši citi ražotāji iepriekšējā divpadsmit mēnešu perioda beigās, saņemot kompensāciju vienā vai vairākos gada maksājumos, kas līdzvērtīgi iepriekšminētajam maksājumam;

c)

centralizēt un pārraudzīt kvotu nodošanu bez zemes;

d)

gadījumā, kad zeme nodota, lai uzlabotu vidi, nodrošināt attiecīgās individuālās kvotas piešķiršanu ražotājam, kas atsakās no zemes, bet vēlas turpināt piena ražošanu;

e)

pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, noteikt reģionus vai savākšanas apgabalus, kur atļauta pastāvīga kvotu nodošana bez atbilstošās zemes nodošanas, lai uzlabotu piena ražošanas struktūru;

f)

pēc ražotāja pieprasījuma kompetentai iestādei vai struktūrai, ko izraudzījusies minētā iestāde, atļaut kvotu galīgo nodošanu bez atbilstošās zemes nodošanas vai pretēji, lai uzlabotu piena ražošanas struktūru saimniecības līmenī vai lai būtu iespējama ražošanas ekstensifikācija.

a)

vai nu valsts līmenī, pamatojoties uz daudzumu, par kādu pārsniegta katra ražotāja kvota;

b)

vai vispirms pircēja līmenī un pēc tam attiecīgā gadījumā valsts līmenī.

a)

daļēji vai pilnībā izmantot pārmaksāto summu, lai finansētu 75. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētos pasākumus; un/vai

b)

daļēji vai pilnībā to atkārtoti sadalīt:

a)

papildu informāciju, ko iesniedz 57. pantā minētie apstiprinātie uzņēmumi, kā arī kritērijus administratīvām sankcijām pret uzņēmējiem, to atzīšanas apturēšanai vai atsaukšanai;

b)

58. pantā minēto apjomu un 64. pantā minētās papildu nodevas noteikšanu un paziņošanu;

c)

atbrīvojumus no 63. pantā noteiktajiem datumiem.

a)

pārstrādātāji, kas noslēguši līgumus ar ražotājiem par rupjās lopbarības žāvēšanu. Ja līgums ir īpaša pasūtījuma līgums tādas rupjās lopbarības pārstrādei, ko piegādā ražotājs, tajā ietver noteikumu, no kura izriet pārstrādes uzņēmumu pienākums izmaksāt ražotājam atbalstu, kas saņemts par daudzumu, kurš pārstrādāts saskaņā ar līgumu;

b)

uzņēmumi, kas pārstrādājuši pašu audzēto kultūru, vai arī ražotāju grupas uzņēmumi, kas pārstrādājuši savas grupas biedru audzēto kultūru;

c)

uzņēmumi, kuri savus krājumus ieguvuši no fiziskām vai juridiskām personām, kas noslēguši līgumus ar ražotājiem par rupjās lopbarības žāvēšanu.

a)

tās maksimālais mitruma saturs ir no 11 % līdz 14 %, kas var atšķirties atkarībā no produkta noformējuma;

b)

tās minimālais kopējais olbaltumvielu saturs sausnā nav mazāks par:

c)

tai ir pienācīgi laba un tirdzniecības prasībām atbilstoša kvalitāte.

a)

deklarācijas, kas jāiesniedz uzņēmumiem, iesniedzot pieteikumus atbalstam;

b)

nosacījumus, kas jāievēro, lai ievērotu tiesības uz atbalstu, īpaši attiecībā uz krājumu un citu apliecinošu dokumentu uzskaiti;

c)

šajā apakšiedaļā un iepriekš paredzēto atbalsta piešķiršanu, kā arī 87. panta 1. punktā paredzēto nodrošinājuma atbrīvošanu;

d)

nosacījumus, kas jāievēro 86. pantā minētajiem uzņēmumiem, un – ja uzņēmumi savus krājumus ieguvuši no fiziskām vai juridiskām personām – noteikumus par garantijām, kas jānodrošina šīm personām;

e)

apstiprināšanas nosacījumus dalībvalstu pieteiktajiem rupjās lopbarības ražotājiem, kas veic žāvēšanu;

f)

kritērijus 86. panta 2. punktā paredzēto prasību noteikšanai;

g)

kritērijus, kas jāievēro, lai slēgtu līgumus, un informāciju, kas tajos jāuzrāda;

h)

89. pantā noteiktā maksimālā garantētā daudzuma piemērošanu;

i)

papildu prasības tām, kas paredzētas 86. pantā, jo īpaši attiecībā uz šķiedru un karotīna saturu.

a)

nosacījumus 91. pantā minēto pirmapstrādes veicēju pilnvarošanai;

b)

nosacījumus, kas jāpilda apstiprinātiem pirmapstrādes veicējiem attiecībā uz pirkuma līgumiem un 91. panta 1. punktā minētajām saistībām;

c)

prasības, kas jāpilda lauksaimniekiem 91. panta 1. punkta otrajā daļā minētajā gadījumā;

d)

garās linšķiedras kritērijus;

e)

nosacījumus atbalsta un avansa maksājuma piešķiršanai un jo īpaši pierādījumus par stiebru apstrādi;

f)

nosacījumus, kas jāievēro, lai noteiktu 92. panta 2. punktā norādītos ierobežojumus.

a)

par cieti, kas iegūta no kukurūzas, kviešiem vai kartupeļiem, kā arī par dažiem tās atvasinājumiem, kurus izmanto dažu produktu ražošanā, kuru sarakstu izveido Komisija;

b)

ja Somijā un Zviedrijā cietes ražošanai nav ievērojamas citu labības veidu vietējās ražošanas, ražošanas kompensāciju var piešķirt par cieti, kas šajās valstīs iegūta no miežiem un auzām, ciktāl tas neizraisa no minētajiem diviem graudaugiem ražotās cietes daudzuma pieaugumu virs:

a)

8. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punktā minētā sausā vājpiena salīdzināmo cenu;

b)

piedāvājuma attīstību attiecībā uz vājpienu un sauso vājpienu un tā izmantošanas pieaugumu lopbarībai;

c)

teļu cenu tendences;

d)

konkurējošo olbaltumvielu tirgus cenu tendences salīdzinājumā ar sausā vājpiena cenu tendencēm.

a)

sausā vājpiena salīdzināmo cenu vai pirmās šķiras sausā vājpiena, kas iegūts izsmidzināšanas procesā, tirgus cenu, ja šī cena pārsniedz salīdzināmo cenu,

b)

kazeīna un kazeinātu tirgus cenas Kopienas un pasaules tirgos.

a)

bezpeļņas institūcijām un organizācijām;

b)

dalībvalstu bruņotajiem spēkiem un tiem pielīdzinātām vienībām;

c)

mīklas izstrādājumu un saldējuma ražotājiem;

d)

citu pārtikas produktu ražotājiem, kas vēl jānosaka Komisijai;

e)

tiešam koncentrēta augsta tauku satura sviesta patēriņam.

a)

tirgus pārraudzība un administratīvā pārvaldība olīveļļas un galdu olīvu nozarē;

b)

olīvu nozares ietekmes uz vidi uzlabošana;

c)

olīveļļas un galda olīvu ražošanas kvalitātes uzlabošana;

d)

izsekojamības sistēma, olīveļļas un galda olīvu sertifikācija un kvalitātes aizsardzība, īpaši gala patērētājiem pārdotās olīveļļas uzraudzība, ko veic valsts iestāžu administrācija;

e)

informācijas izplatīšana par darbībām, ko veic uzņēmēju organizācijas ar mērķi uzlabot olīveļļas kvalitāti.

a)

100 % 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētajām darbībām;

b)

100 % ieguldījumiem nekustamajā īpašumā un 75 % citām darbībām 1. punkta c) apakšpunktā minētajā jomā;

c)

75 % darba programmām, ko atzītas uzņēmumu organizācijas no vismaz divām dalībvalstīm, kurās notiek ražošana, īsteno vismaz trijās trešajās valstīs vai dalībvalstīs, kurās nenotiek ražošana, 1. punkta d) un e) apakšpunktā minētajās jomās, un 50 % citām darbībām šajās jomās.

a)

sabiedrības informētības uzlabošana attiecībā uz visu veidu tabakas patēriņa kaitīgajām sekām, jo īpaši informējot un izglītojot; atbalsts datu vākšanai, lai noteiktu tabakas patēriņa modeļus un veiktu epidemioloģiskus pētījumus par nikotīnismu Kopienā;

b)

īpaši pasākumi, lai palīdzētu tabakas audzētājiem pārorientēties uz citiem kultūraugiem vai citām saimnieciskām darbībām, kas veicina nodarbinātību, kā arī pētījumi par tabakas audzētāju iespējām tā rīkoties.

a)

2 % no piemaksas attiecībā uz 2002. gada ražu un 3 % no piemaksas attiecībā uz 2003., 2004. un 2005. gada ražu, kā noteikts Regulas (EEK) Nr. 2075/92 I sadaļā, kuru piemēro līdz 2005. gada ražai, tostarp jebkādu 1. punktā paredzēto pasākumu finansēšanai;

b)

2006. un 2007. kalendārajā gadā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 110.m pantu.

a)

dalībvalstu finansiālajam ieguldījumam pasākumos, kas saskaņā ar šo iedaļu saņem Kopienas atbalstu;

b)

īpašam valsts atbalstam to biškopības uzņēmumu aizsardzībai, kuri ir nelabvēlīgākā situācijā strukturālu vai dabas apstākļu dēļ vai kuri ir iesaistīti ekonomikas attīstības programmās, izņemot atbalstu, ko piešķir ražošanai vai tirdzniecībai.

a)

tehniskais atbalsts biškopjiem un biškopju grupām;

b)

varroatozes apkarošana;

c)

ceļojošās dravniecības racionalizācija;

d)

pasākumi to laboratoriju atbalstam, kurās veic medus fizikāli ķīmisko īpašību analīzi;

e)

pasākumi bišu skaita atjaunināšanai stropos Kopienā;

f)

sadarbība ar specializētām struktūrām, lai īstenotu lietišķās pētījumu programmas biškopības un biškopības produktu jomā.

a)

olīveļļas un galda olīvu nozarē – attiecībā uz I pielikuma VII daļas a) punktā minētajiem produktiem;

b)

banānu nozarē;

c)

dzīvu augu nozarē.

a)

tiek izveidoti, īpaši ņemot vērā:

b)

jo īpaši var attiekties uz kvalitāti, šķirošanu, svaru, izmēriem, iepakojumu, iesaiņojumu, uzglabāšanu, transportu, noformējumu, izcelsmi un marķējumu.

a)

piena taukiem, kas atbilst KN kodiem 0405 un ex 2106;

b)

taukiem, kas atbilst KN kodam ex 1517;

c)

taukiem, kuri sastāv no augu un/vai dzīvnieku produktiem, kas atbilst KN kodiem ex 1517 un ex 2106.

a)

apiņu ražošanas vieta vai vietas;

b)

ražas novākšanas gads vai gadi;

c)

šķirne vai šķirnes.

a)

lai nodrošinātu atbilstību dažu trešo valstu tirdzniecības prasībām; vai

b)

tos veic attiecībā uz produktiem, ko paredzēts lietot īpašiem mērķiem.

a)

neskar tādu produktu parastu realizāciju, attiecībā uz kuriem izsniegts sertifikāts;

b)

ir jāveic, garantējot, ka tiek novērsti jebkādi pārpratumi attiecībā uz minētajiem produktiem.

a)

113. pantā minētajiem tirdzniecības standartiem, tostarp noteikumiem par atkāpēm no standartiem, standartos prasītās informācijas ziņošanu un standartu piemērošanu Kopienā importētajiem produktiem un no Kopienas eksportētajiem produktiem;

b)

definīcijas un nosaukumus, ko var izmantot piena un piena produktu tirdzniecībā saskaņā ar 114. panta 1. punktu:

c)

attiecībā uz 115. pantā minētajiem ziežamo tauku standartiem:

d)

attiecībā uz XIV pielikumā A daļā izklāstītajiem noteikumiem par olu tirdzniecību:

e)

attiecībā uz XIV pielikumā B daļā izklāstītajiem noteikumiem par mājputnu gaļas tirdzniecību:

f)

attiecībā uz noteikumiem par inkubējamo olu un mājputnu cāļu ražošanas un tirdzniecības standartiem, kas izklāstīti XIV pielikuma C daļā:

g)

obligātās kvalitātes prasības 117. pantā minētajiem apiņu nozares produktiem;

h)

izmantojamās analīzes metodes, kur nepieciešams;

i)

attiecībā uz 119. pantā minēto kazeīna un kazeinātu lietošanu:

a)

sastāv no ražotājiem vienā no šādām nozarēm:

b)

ir izveidotas pēc pašu ražotāju iniciatīvas;

c)

tiecas sasniegt konkrētu mērķi, kas var atteikties uz:

a)

sastāv no pārstāvjiem, kuri veic ekonomiskas darbības saistībā ar produktu ražošanu, tirdzniecību un/vai pārstrādi šādās nozarēs:

b)

ir izveidotas pēc visu vai dažu to organizāciju vai apvienību iniciatīvas, kas ir to dalībnieki;

c)

tiecas sasniegt konkrētu mērķi, kas var atteikties uz:

a)

pētījumiem, lai palielinātu produkcijas vērtību, īpaši ar jauniem lietojumiem, kas nerada draudus sabiedrības veselībai;

b)

pētījumiem, lai uzlabotu kvalitāti lapu tabakai vai tabakai ķīpās;

c)

pētījumiem par audzēšanas metodēm, kas ļauj samazināt augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu un garantē augsnes un vides aizsardzību.

a)

šādu organizāciju īpašos mērķus;

b)

šādu organizāciju statūtus;

c)

šādu organizāciju darbības;

d)

atkāpes no 122., 123. un 125. pantā noteiktajām prasībām;

e)

vajadzības gadījumā sekas atzīšanai par starpnozaru organizāciju.

a)

iekasēt jebkādas nodevas, kuru ietekme ir līdzvērtīga muitas nodokļa ietekmei;