6.11.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 288/1

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 1676/2001 (2), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1424/2006 (3), Padome piemēroja galīgu antidempinga maksājumu polietilēntereftalāta (PET) plēvei, kuras izcelsme, inter alia, ir Indijā. Pasākumi, uz kuriem attiecas pašreizējās pārskatīšanas, bija ad valorem antidempinga maksājums 0–18 %, ko piemēroja atsevišķi nosauktu eksportētāju importam, un atlikusī maksājuma likme 17,3 % apjomā, ko piemēroja visu pārējo uzņēmumu importam. Izmeklēšana, kuras rezultātā tika pieņemta grozītā Regula (EK) Nr. 1676/2001, turpmāk tiks saukta par “sākotnējo izmeklēšanu”.

(2)

Sākotnējā izmeklēšanā Indijas importam piemērotos pasākumus paplašināja ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1975/2004 (4), iekļaujot tādu PET plēves importu, kas sūtīts no Brazīlijas un Izraēlas vai deklarēts kā imports, kura izcelsme ir Brazīlijā vai Izraēlā.

(3)

Ar Lēmumu 2001/645/EK (5) Komisija pieņēma piecu Indijas ražotāju piedāvātās saistības sakarā ar sākotnējo izmeklēšanu. Šīs saistības tika atceltas ar Lēmumu 2006/173/EK (6).

(4)

Ar Regulu (EK) Nr. 367/2006, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1124/2007 (7), Padome piemēroja galīgu kompensācijas maksājumu Indijas izcelsmes PET plēves importam. Pasākumi bija ad valorem nodokļu veidā 7–19,1 % apjomā, ko uzlika atsevišķi nosauktu eksportētāju importam, un atlikusī maksājuma likme 19,1 % apjomā, kas piemērojama visu pārējo uzņēmumu importam. Izmeklēšana, kuras rezultātā tika pieņemta grozītā Regula (EK) Nr. 367/2006, turpmāk tiks saukta par “iepriekšējo pretsubsidēšanas izmeklēšanu”.

(5)

Attiecīgi 2006. gada 23. maijā un 3. jūlijā šādi Kopienas ražotāji iesniedza pieprasījumu veikt pārskatīšanu sakarā ar termiņa izbeigšanos saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu un pieprasījumu veikt daļēju starpposma pārskatīšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu tikai attiecībā uz uzņēmuma Jindal Poly Films Limited (“Jindal”) pārbaudi: Du Pont Teijin Films, Mitsubishi Polyester Film GmbH un Nuroll SpA (“pieteikuma iesniedzēji”). Pieteikuma iesniedzēji ražo lielāko daļu no Kopienas PET plēvju produkcijas.

(6)

Pieteikuma iesniedzēji apgalvoja un sniedza pietiekamus prima facie pieradījumus, ka a) ir dempinga un Kopienas ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespēja un b) ir mainījušies apstākļi saistībā ar dempingu, pamatojoties uz kuru tika noteikti pasākumi uzņēmumam Jindal, un šīs pārmaiņas ir paliekošas.

(7)

Apspriedusies ar padomdevēju komiteju un konstatējusi, ka ir pietiekami daudz pierādījumu, lai sāktu pārskatīšanu sakarā ar termiņa izbeigšanos saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu un daļēju starpposma pārskatīšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu, Komisija paziņoja par šādu pārskatīšanu sākšanu, attiecīgi 2006. gada 22. augustā (8) un 25. augustā (9) publicējot paziņojumus par procedūras sākšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(8)

Daļējā starpposma pārskatīšana aprobežojās tikai ar dempinga pārbaudi saistībā ar uzņēmumu Jindal. Pārskatīšanas izmeklēšanas periods (“PIP”) abām pārskatīšanām tika noteikts no 2005. gada 1. jūlija līdz 2006. gada 30. jūnijam. Tendenču izpēte saistībā ar kaitējuma turpināšanās un atsākšanās iespējamību aptvēra laikposmu no 2003. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(9)

Komisija oficiāli informēja ražotājus eksportētājus, eksportētājvalsts pārstāvjus, Kopienas ražotājus, importētājus un attiecīgos zināmos lietotājus par to, ka sākta pārskatīšana sakarā ar termiņa izbeigšanos. Attiecībā uz abām pārskatīšanām ieinteresētajām personām tika dota iespēja paust savus apsvērumus rakstiski un pieprasīt uzklausīšanu sākšanas paziņojumos norādītajā termiņā.

(10)

Visas ieinteresētās personas, kas to pieprasīja un norādīja īpašus iemeslus, kādēļ tās būtu jāuzklausa, tika uzklausītas.

(11)

Ņemot vērā acīmredzami lielo PET plēvju ražotāju eksportētāju skaitu Indijā, kas bija nosaukti pieprasījumā, paziņojumā par procedūras sākšanu attiecībā uz pārskatīšanu sakarā ar termiņa izbeigšanos bija paredzēta pārbaude izlases veidā saskaņā ar pamatregulas 17. pantu. Lai varētu izlemt, vai jāizmanto atlase, un, ja jāizmanto, lai veiktu atlasi, visi ražotāji eksportētāji tika aicināti pieteikties un, kā norādīts paziņojumā par procedūras sākšanu, sniegt galvenās ziņas par savu darbību saistībā ar PET plēvi PIP. Seši ražotāji eksportētāji Indijā informēja par savu vēlēšanos sadarboties. No šiem sešiem ražotājiem eksportētājiem izlasei tika izraudzīti un anketu saņēma trīs uzņēmumi (Ester Industries Limited, Garware Polyester Limited un Jindal). Tika atzīts, ka šie uzņēmumi veido vislielāko reprezentatīvo PET plēvju eksporta apjomu uz Kopienu, ko varētu pienācīgi izmeklēt pieejamajā laikā saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu.

(12)

Turklāt Komisija nosūtīja anketas visām pārējām zināmajām iesaistītajām personām vai personām, kuras bija ar sevi iepazīstinājušas līdz paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajiem termiņiem. Pilnībā aizpildītas anketas tika saņemtas no četriem Kopienas ražotājiem, trijiem izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, viena importētāja/lietotāja un četriem lietotājiem.

(13)

Komisija meklēja un pārbaudīja visu tai nepieciešamo informāciju, lai noteiktu dempingu un kaitējumu, dempinga un kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību un to, vai pasākumu saglabāšana būtu Kopienas interesēs. Pārbaudes nolūkā tika apmeklētas šādas ieinteresētās personas to atrašanās vietā:

(14)

Attiecīgais ražojums ir tas pats, kas sākotnējā izmeklēšanā, proti, Indijas izcelsmes polietilēntereftalāta (PET) plēve, kuru parasti klasificē ar KN kodiem ex 3920 62 19 un ex 3920 62 90.

(15)

Tāpat kā sākotnējā izmeklēšanā tika konstatēts, ka PET plēvēm, ko ražo un pārdod Indijas iekšzemes tirgū, un PET plēvēm, ko no Indijas eksportē Kopienā, kā arī PET plēvēm, ko ražo un pārdod Kopienas ražotāji Kopienas tirgū, ir vienādi fiziskie un tehniskie raksturlielumi un izmantošanas veidi. Tāpēc minētie ražojumi ir līdzīgi pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(16)

Lai noteiktu normālvērtību, vispirms tika pārbaudīts, vai uzņēmuma Jindal pārdevumi iekšzemes tirgū ir reprezentatīvi saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu, tas ir, vai tas veido vismaz 5 % vai vairāk no Kopienā importētā attiecīgā ražojuma kopējā pārdošanas apjoma.

(17)

Tika pārbaudīts, vai katra ražojuma veida pārdevumi iekšzemes tirgū ir 5 % vai vairāk no kopējā pārdošanas apjoma tādam pašam ražojuma veidam, ko eksportē uz Kopienu.

(18)

Attiecībā uz tiem ražojuma veidiem, kuru pārdevumi iekšzemes tirgū ir 5 % vai vairāk no tāda paša ražojuma veida pārdošanas apjoma, ko eksportē uz Kopienu, pēc tam pārbaudīja, vai parastajā tirdzniecības apritē ir bijis pietiekams pārdošanas apjoms saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu. Attiecībā uz katru ražojuma veidu, kura pārdevumi iekšzemes tirgū par cenu, kas pārsniedz ražošanas izmaksas, veidoja vairāk nekā 80 % no pārdošanas apjoma, normālvērtību noteica, pamatojoties uz vidējo svērto cenu, ko faktiski par ražojumu maksāja iekšzemes tirgū. Attiecībā uz tiem ražojuma veidiem, kuru rentablie darījumi veidoja 80 % vai mazāk, bet vairāk nekā 10 % no pārdošanas apjoma, normālvērtību aprēķināja, pamatojoties uz vidējo svērto cenu, ko faktiski maksāja iekšzemes tirgū tikai par rentabliem darījumiem. Attiecībā uz tiem ražojuma veidiem, no kuriem mazāk nekā 10 % no pārdošanas apjoma iekšzemes tirgū tika pārdoti par cenu, kas nebija mazāka par vienības pašizmaksu, tika uzskatīts, ka attiecīgais ražojuma veids netika pārdots parastajā tirdzniecības apritē, un tāpēc normālvērtība ir jānosaka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu.

(19)

Attiecībā uz tiem ražojuma veidiem, kuru ražotāja eksportētāja noteiktās cenas iekšzemes tirgū nevarēja izmantot, lai noteiktu normālvērtību nepietiekamas reprezentativitātes dēļ vai tāpēc, ka nenotika tirdzniecība parastajā tirdzniecības apritē, normālvērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. un 6. punktu noteica, pamatojoties uz ražošanas izmaksām, kas rodas attiecīgajam ražotājam eksportētājam, tām pieskaitot samērīgas tirdzniecības, vispārējās un administratīvās izmaksas (“TVA izmaksas”) un peļņu.

(20)

TVA izmaksas aprēķināja, pamatojoties uz izmaksām, kas rodas ražotājam eksportētājam attiecībā uz minētā ražojuma to tirdzniecības apjomu iekšzemes tirgū, ko uzskata par reprezentatīvu. Peļņas normu aprēķināja, pamatojoties uz vidējo svērto peļņas normu uzņēmumam attiecībā uz tiem ražojuma veidiem, kurus parastajā tirdzniecības apritē iekšzemes tirgū pārdod pietiekamos daudzumos.

(21)

Lielākā daļa attiecīgā ražojuma eksporta uz Kopienu PIP ir pārdota neatkarīgiem pircējiem. Tāpēc eksporta cenu noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu, pamatojoties uz faktiski samaksātajām vai maksājamām eksporta cenām.

(22)

Daļa eksporta tika pārdota saistītam uzņēmumam Kopienā. Saistītais uzņēmums neveica preču tiešu tālākpārdošanu, bet gan tik ievērojami pārveidoja preces, ka tika atzīts, ka nav iespējams noteikt eksportētā ražojuma eksporta cenu, pamatojoties uz pārveidotā ražojuma tālākpārdošanas cenu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu. Tās cenas, ko saistītais uzņēmums maksāja uzņēmumam Jindal, tika salīdzinātas ar cenām, ko uzņēmums Jindal par tiem pašiem ražojumu veidiem prasīja nesaistītajiem klientiem Kopienā PIP. Tā kā tika konstatēts, ka šie divi cenu kopumi atbilda katram produkta veidam, secināja, ka cenas, ko uzņēmumam Jindal maksāja saistītais uzņēmums Kopienā, bija ticamas un ka tās varētu izmantot eksporta cenas aprēķināšanai.

(23)

Normālvērtību un eksporta cenu salīdzināja, pamatojoties uz ražotāja cenu. Lai nodrošinātu taisnīgu salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu veica pienācīgas korekcijas, lai ņemtu vērā tās atšķirības, kas ietekmē cenu salīdzināmību. Tāpēc attiecīgi tika veiktas korekcijas, lai ņemtu vērā atšķirības attiecībā uz atlaidēm, transporta, apdrošināšanas, apstrādes, pārkraušanas un papildu izmaksām, iepakošanu, kredītiem un komisijas maksām, vajadzības gadījumā nodrošinot pārbaudītus pierādījumus.

(24)

Uzņēmums Jindal pieprasīja normālvērtības korekciju attiecībā uz ievedmuitu, kas nav iekasēta saskaņā ar iepriekšējas atļaujas shēmu (IAS) par izejmateriālu importu, ko izmanto eksportēto preču ražošanā. IAS paredz izejmateriālu beznodokļu importu, ja uzņēmums eksportē atbilstošu galīgās produkcijas daudzumu un vērtību, ko nosaka saskaņā ar oficiāli noteiktām standarta ieguldīto resursu un saražotās produkcijas normām. Importu atbilstoši IAS var izmantot, lai ražotu eksporta preces vai papildinātu vietējās izejvielas, ko izmanto šo preču ražošanā. Uzņēmums apgalvoja, ka izmanto attiecīgā ražojuma eksportu uz EK, lai pildītu IAS prasības attiecībā uz importētajiem izejmateriāliem. Ņemot vērā to, ka tika secināts, ka uzņēmums katrā gadījumā nav veicis dempingu PIP, nenonāca pie secinājuma par to, ka šis pieprasījums bija pamatots, jo tas neietekmētu pārskatīšanas izmeklēšanas rezultātu.

(25)

Dempinga starpību noteica, pamatojoties uz vidējās svērtās normālvērtības un vidējās svērtās eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu.

(26)

Šajā salīdzinājumā ieguva negatīvu dempinga starpību.

(27)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu tika arī pārbaudīts, vai šīs izmeklēšanas konstatējumus varētu pamatoti uzskatīt par tādiem, kas būs spēkā ilgstoši.

(28)

Šajā sakarā jāatgādina, ka divās izmeklēšanās pēc kārtas tika konstatēts, ka uzņēmums Jindal nav veicis dempingu; to konstatēja ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1676/2001 un Padomes Regulu (EK) Nr. 390/2005 (10). Šos konstatējumus par to, ka nav veikts dempings, ir apstiprinājusi pašreizējā izmeklēšana, un nekas neliecina, ka šī situācija (dempings netiek veikts) būtu īslaicīga.

(29)

Tāpēc tiek uzskatīts, ka ar spēkā esošajiem pasākumiem attiecībā uz uzņēmumu Jindal tiek sasniegti plānotie rezultāti un tie jāsaglabā.

(30)

Saskaņā ar Eurostat ziņām Kopienā no Indijas importētais attiecīgā ražojuma apjoms PIP bija 23 472 tonnas. No šī daudzuma trīs atlasīto ražotāju eksportētāju īpatsvars PIP bija aptuveni 97 %; viens pats uzņēmums Jindal PIP veidoja aptuveni 90 % no eksporta kopapjoma no Indijas uz EK.

(31)

Sākotnējās izmeklēšanas periodā (IP) (1999. gada 1. aprīlis līdz 2000. gada 31. marts) importa apjoms no Indijas bija 50 590 tonnas. Iepriekšējās pretsubsīdiju izmeklēšanas IP (2003. gada 1. oktobris līdz 2004. gada 30. septembris) importa apjoms no Indijas bija 12 679 tonnas.

(32)

Kā minēts 11. apsvērumā, izlasē tika iekļauti trīs ražotāji eksportētāji. Uz uzņēmumu Jindal attiecas konstatējumi, kas minēti 16. līdz 26. apsvērumā.

(33)

Lai noteiktu normālvērtību uzņēmumam Garware un Ester, vispirms tika pārbaudīts, vai katra ražotāja eksportētāja pārdevumi iekšzemes tirgū ir reprezentatīvi saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu, tas ir, vai tie veido vismaz 5 % vai vairāk no Kopienā importētā reģistrētā attiecīgā ražojuma kopējā pārdošanas apjoma.

(34)

Tika noskaidrots, vai katra ražojuma veida pārdevumi iekšzemes tirgū ir 5 % vai vairāk no kopējā pārdošanas apjoma tādam pašam ražojuma veidam, ko eksportē uz Kopienu.

(35)

Attiecībā uz tiem ražojuma veidiem, kuru pārdevumi iekšzemes tirgū ir 5 % vai vairāk no tāda paša ražojuma veida pārdošanas apjoma, ko eksportē uz Kopienu, pēc tam pārbaudīja, vai parastajā tirdzniecības apritē ir bijis pietiekams pārdošanas apjoms saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu. Attiecībā uz katru ražojuma veidu, kura pārdevumi iekšzemes tirgū par cenu, kas pārsniedz ražošanas izmaksas, veidoja vairāk nekā 80 % no pārdošanas apjoma, normālvērtību noteica, pamatojoties uz vidējo svērto cenu, ko faktiski par ražojumu maksāja iekšzemes tirgū. Attiecībā uz tiem ražojuma veidiem, kuru rentablie darījumi veidoja 80 % vai mazāk, bet vairāk nekā 10 % no pārdošanas apjoma, normālvērtību aprēķināja, pamatojoties uz vidējo svērto cenu, ko faktiski maksāja iekšzemes tirgū tikai par rentabliem darījumiem. Attiecībā uz tiem ražojuma veidiem, kuriem mazāk nekā 10 % no pārdevumiem iekšzemes tirgū netika pārdoti zem vienības pašizmaksas, tika uzskatīts, ka attiecīgais ražojuma veids netika pārdots parastajā tirdzniecības apritē, un tāpēc normālvērtība ir jāveido saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu.

(36)

Attiecībā uz tiem ražojuma veidiem, kuru ražotāja eksportētāja noteiktās cenas iekšzemes tirgū nevarēja izmantot, lai noteiktu normālvērtību, nepietiekamas reprezentativitātes dēļ vai tāpēc, ka nenotika tirdzniecība parastajā tirdzniecības apritē, normālvērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. un 6. punktu noteica, pamatojoties uz ražošanas izmaksām, kas rodas attiecīgajam ražotājam eksportētājam, tām pieskaitot samērīgas tirdzniecības, vispārējās un administratīvās izmaksas (“TVA izmaksas”) un peļņu.

(37)

TVA izmaksas aprēķināja, pamatojoties uz izmaksām, kas rodas ražotājam eksportētājam attiecībā uz minētā ražojuma tiem pārdevumiem iekšzemes tirgū, ko uzskata par reprezentatīviem. Peļņas normu aprēķināja, pamatojoties uz vidējo svērto peļņas normu uzņēmumam attiecībā uz tiem ražojuma veidiem, kurus parastajā tirdzniecības apritē iekšzemes tirgū pārdod pietiekamos daudzumos.

(38)

Attiecībā uz eksporta cenu noteikšanu jāatgādina, ka pašreizējā izmeklēšana cenšas noteikt, vai aizsargpasākumi ir jāatceļ un vai dempings turpināsies vai atkārtosies. Saistībā ar to, nosakot eksporta cenas, kas tika izmantotas dempinga aprēķinos, nepietiek tikai ar eksportētāju iepriekšējās darbības izvērtēšanu, bet arī jāizskata iespējamā eksporta cenu attīstība turpmāk. Proti, jānosaka, vai iepriekšējās eksporta cenas ir ticami rādītāji iespējamām turpmākām eksporta cenām.

(39)

Ņemot vērā to, ka pastāv cenu saistības PIP, tika konkrēti pārbaudīts, vai šādas saistības ir ietekmējušas iepriekšējās eksporta cenas, lai noteiktu turpmāko eksporta darbības veidu. Turklāt ir jāatgādina, ka uzņēmuma Garware un Ester cenu saistības tika atsauktas 2006. gada 9. martā, savukārt PIP ietver laikposmu no 2005. gada 1. jūlija līdz 2006. gada 30. jūnijam. Tika konstatēts, ka gan uzņēmuma Garware, gan Ester eksporta darījumi PIP, kad bija spēkā cenu saistības, tika veikti par cenām, kuras bija ļoti līdzīgas MIP (minimālā importa cena), kas rada šaubas, ka šīs cenas varētu uzskatīt par ilgstošām un ka tās tika noteiktas neatkarīgi no MIP. Līdzīgs pamatojums tika aprakstīts jau Padomes Regulas (EK) Nr. 366/2006 (11) 28. apsvērumā.

(40)

Attiecībā uz uzņēmumu Garware pēc saistību atsaukšanas RIP veiktie darījumi ietver 20 % no kopējā eksporta apjoma, un tie turpinājās pēc saistību atsaukšanas. Ņemot vērā eksportēto apjomu pēc tam, kad 2006. gada 8. martā izbeidzās saistības, cenas par šiem darījumiem tiek uzskatītas par samērīgām, ja aplūko uzņēmuma Garware cenu politiku, kāda tā būtu bijusi, ja nebūtu saistību. Attiecīgi šo darījumu cenas tika izmantotas, aprēķinot eksporta cenas visam uzņēmuma Garware eksportētajam apjomam visā PIP.

(41)

Attiecībā uz uzņēmumu Ester pēc saistību atsaukšanas PIP veiktie darījumi ietver tikai 5 % no kopējā apjoma, un tie turpinājās ļoti īsu laika periodu pēc saistību atsaukšanas. Tāpēc šo darījumu cenas nevar uzskatīt par reprezentatīvām eksporta cenām, kuras uzņēmums varētu noteikt, ja nebūtu saistību. Kā jau iepriekš norādīts 39. apsvērumā, eksporta cenas uz Kopienu, ko uzņēmums Ester bija noteicis pirms saistību atsaukšanas, bija ļoti līdzīgas MIP. Turklāt arī tika konstatēts, ka uzņēmuma Ester eksporta cenas uz citām trešām valstīm, pamatojoties gan uz vidējām svērtajām cenām, gan uz ražojuma veidu, bija ievērojami zemākas par cenām uz Kopienu, tādējādi pieļaujot varbūtību, ka, nepastāvot saistībām, šīs cenas eksportam uz Kopienu būtu pielīdzinātas cenām par tāda paša ražojuma veidu uz citām trešām valstīm. Tādēļ secināja, ka laikā, kad bija spēkā saistības, uzņēmuma Ester eksporta cenas uz Kopienu nevar izmantot, lai noteiktu ticamas eksporta cenas pamatregulas 2. panta 8. punkta nozīmē saistībā ar pašreizējo pārskatīšanu sakarā ar termiņa beigām. Ņemot vērā to, ka uzņēmums Ester PIP pārdeva attiecīgo ražojumu ievērojamos daudzumos pasaules tirgū, tika nolemts noteikt eksporta cenu, pamatojoties uz faktiski samaksātajām vai maksājamām cenām visās trešās valstīs par tiem modeļiem, kas tika pārdoti Kopienai PIP, kad bija spēkā saistības. PIP pēc saistību atsaukšanas eksporta cena tika noteikta, pamatojoties uz faktiski samaksātajām vai maksājamām cenām Kopienā.

(42)

Normālvērtību un eksporta cenu salīdzināja, pamatojoties uz ražotāja noteikto cenu. Lai nodrošinātu taisnīgu salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika izdarītas attiecīgas korekcijas, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenu salīdzināmību. Tāpat, vajadzības gadījumā un pamatojot ar pārbaudītiem pierādījumiem, tika izdarītas korekcijas, lai ņemtu vērā atšķirības saistībā ar transporta, apdrošināšanas, apstrādes, pārkraušanas izmaksām un papildu izmaksām, komisijas maksām, iepakošanu, izdevumiem, kas saistīti ar kredītu.

(43)

Ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka par atsevišķiem eksportiem izdarīta eksporta cenas korekcija atbilstīgi pamatregulas 2. panta 10. punkta k) apakšpunktam, pamatojoties uz priekšrocībām, kuras pēc eksportēšanas saņem atbilstīgi Piešķīruma shēmai ievedmuitas maksājumiem (“DEPB shēma”). Atbilstīgi minētajai shēmai kredītus, ko saņem, eksportējot attiecīgo ražojumu, varēja izmantot, lai kompensētu kādu preču importa ievedmuitu, vai tos varēja netraucēti pārdot citiem uzņēmumiem. Turklāt nav noteikts, ka importētās preces jāizmanto tikai eksportētā ražojuma izgatavošanai. Ražotāji nepierādīja, ka DEPB shēmas priekšrocības, ko piešķir pēc eksportēšanas, ietekmēja cenas salīdzināmību un konkrēti to, ka iekšzemes tirgū DEPB shēmas radīto priekšrocību dēļ klienti maksāja dažādas cenas. Tādēļ sūdzību noraidīja.

(44)

Dempinga starpību noteica, pamatojoties uz svērtās vidējās normālvērtības salīdzinājumu ar svērto vidējo eksporta cenu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu. Ja eksporta cenas balstījās uz cenām uz trešām valstīm, atbilstošas CIF vērtības tika aprēķinātas, palielinot ražotāja cenu uz trešām valstīm par vidējo svērto starpību starp ražotāja un CIF līmeņa cenām uz Kopienu pēc ražojuma veida.

(45)

Salīdzinājumā iegūtā dempinga starpība bija robežās no 15 līdz 25 %. Vēlreiz jānorāda, ka uzņēmumam Jindal tika konstatēta negatīva dempinga starpība (sk. 26. apsvērumu).

(46)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā visu zināmo Indijas eksportētāju neizmantotā jauda tika lēsta 32 000 tonnu apjomā. Tomēr jānorāda, ka apmēram 25 000 tonnu no šā apjoma attiecina uz Indijas eksportētājiem, kuru antidempinga maksājums ir 0 %. Ja antidempinga pasākumus atceltu, šo uzņēmumu eksportu tas būtiski neietekmētu. Tādēļ uz Indijas eksportētājiem, kuru antidempinga maksājums nav 0 %, attiecina tikai aptuveni 7 000 tonnu. Viņu neizmantoto jaudu, kas PIP bija apmēram 30 % no attiecīgā ražojuma kopējā importa apjoma no Indijas uz Kopienu un 3 % no Kopienas patēriņa, pasākumu atcelšanas gadījumā varēja novirzīt uz Kopienu.

(47)

Pamatojoties uz ražojuma veidu salīdzinājumu, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā atlasīto Indijas eksportētāju, kuru dempinga starpība nebija 0 %, eksporta cenas uz trešām valstīm bija par 20–30 % zemākas nekā to pašu ražotāju eksportētāju eksporta cenas uz Kopienu. Šo divu eksportētāju pārdevumi uz trešām valstīm notika lielos daudzumos, un tie sasniedza 80–90 % no to kopējiem eksporta pārdevumiem. Tāpēc uzskatīja, ka eksporta cenas līmenis uz citām trešām valstīm ir rādītājs iespējamam eksporta pārdevumu cenu līmenim uz Kopienu pasākumu atcelšanas gadījumā.

(48)

Dažus no lielākajiem PET plēves eksporta tirgiem pasaulē aizsargā augsti tarifi. Konkrēti PET plēves importam no Indijas uz ASV uzliek antidempinga maksājumus no 2,32 līdz 24,11 % un piemēro kompensācijas pasākumus no 9 līdz 25,27 % atkarībā no iesaistītā Indijas eksportētāja.

(49)

Tāpēc secina, ka, ņemot vērā attiecīgos cenu līmeņus, neizmantoto jaudu un iepriekš aprakstītos stimulus, ir iespējams, ka: i) dempings turpināsies, ii) pieaugs uz Kopienu eksportētie apjomi gadījumā, ja spēkā esošos antidempinga pasākumus atcels.

(50)

Izmeklēšanā pilnībā sadarbojās četri Kopienas ražotāji (Dupont Teijin Films, Mitsubishi Polyester Film GmbH, Nuroll SpA un Toray Plastics Europe). Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā viņi saražoja aptuveni 95 % no Kopienas ražošanas nozares produkcijas. Tāpēc pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta nozīmē tie pārstāv Kopienas ražošanas nozari.

(51)

Norādīja, ka kopš sākotnējās izmeklēšanas ir mainījušies PET plēves ražotāji Kopienā. Proti, Kodak Industrie (Francija) vairs neražo PET plēvi Kopienā, un 3M savu darbību pārcēlis uz I.T.P. SpA (Itālija), kas savas ražotnes pielāgo jauniem un citādiem ražojumiem. Jāpiemin arī, ka, tā kā Čehija no 2004. gada 1. maija ir Eiropas Savienības dalībvalsts, uzņēmums Fatra a.s. (dibināts Čehijā) veido Kopienas ražošanas nozari.

(52)

Nosakot Kopienas patēriņu kopumā, izmantoja Eurostat importa statistiku, datus par Kopienas ražošanas nozares pārdevumiem Kopienā un pārējiem Kopienas ražotāju pārdevumiem.

1.   tabula

(53)

Salīdzinājumā ar 2003. gadu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā patēriņš pieauga par 1 % (vairāk nekā 3 000 tonnu).

(54)

Imports no Indijas Kopienā kāpa par 86 % no 2003. gada līdz PIP, tirgus daļa palielinājās no 5 līdz 9 %, bet cenas noslīdēja par 12 %. Šo datu pamatā ir Eurostat statistika.

2.   tabula

(55)

Pēc tam, kad uz importu no Brazīlijas un Izraēlas, ar kuru tika apieti pasākumi, kā minēts 2. apsvērumā, attiecināja antidempinga pasākumus, kas bija piemēroti importam no Indijas, cenas strauji samazinājās. Minēto trīs valstu izcelsmes PET plēves cenas pieauga par 219 % pēc tam, kad noteica pasākumus, kas vajadzīgi, lai novērstu antidempinga pasākumu apiešanu.

3.   tabula

(56)

Tomēr būtu jāņem vērā konstatētais fakts, ka Jindal šajā izmeklēšanā ražojumus nepārdeva par dempinga cenām un ka iepriekšējās izmeklēšanās nav konstatēts dempings pārējo uzņēmumu (konkrēti, Flex Industries Limited un Polyplex Corporation Limited) darbībā. Tāpēc šajā izmeklēšanā vērā ņems tikai importu no Indijas par dempinga cenām un importu, kura gadījumā konstatēta pasākumu apiešana. Imports no Indijas par dempinga cenām un imports, kam piemēroti maksājumi, kuri vajadzīgi, lai novērstu antidempinga pasākumu apiešanu, no 2003. gada līdz PIP samazinājās par 70 % (sk. turpmāk 4. tabulu). Straujais importa kritums lielā mērā saistīts ar to, ka importam no Brazīlijas un Izraēlas piemēroja pasākumus, kas vajadzīgi, lai novērstu antidempinga pasākumu apiešanu.

4.   tabula

(57)

Imports no citām trešām valstīm palielinājās par 24 % attiecīgajā periodā (no 62 000 tonnām 2003. gadā līdz 77 000 tonnām PIP), un tirgus daļa Kopienā attiecīgi šim importam pieauga par pieciem procentu punktiem (no 25 līdz 30 %). Lielākā importa daļa bija no Dienvidkorejas, ASV, Taizemes un Apvienotajiem Arābu Emirātiem. Vidējā cena par vienu tonnu laikposmā no 2003. gada līdz PIP samazinājās par 11 %. Dati pamatoti ar Eurostat informāciju.

5.   tabula

(58)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu Komisija pārbaudīja visus svarīgākos ekonomikas faktorus un indeksus, kuri ietekmē Kopienas ražošanas nozares stāvokli.

(59)

Attiecīgajā periodā ražošanas jauda nemainījās (ap 190 000 tonnām) un ražošana un jaudas izmantojums samazinājās par 4 %.

6.   tabula

(60)

No 2003. gada līdz 2004. gadam attiecīgā ražojuma krājumi samazinājās no 23 929 tonnām līdz 22 241 tonnai, 2005. gadā nedaudz pieauga un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā samazinājās līdz 21 272 tonnām. Kritums galvenokārt saistīts ar ražošanas lejupslīdi.

7.   tabula

(61)

Kopienas ražošanas nozare nesaistītiem pircējiem Kopienas tirgū pārdeva par 5 % mazāku apjomu: 2003. gadā – 142 755 tonnas, bet 2005. gadā – 135 956 tonnas. Apjoms nedaudz pieauga laikposmā no 2005. gada līdz PIP, sasniedzot tikai 98 % no 2003. gada pārdevumiem. Saistītiem uzņēmumiem pārdotais apjoms bija niecīgs (katrā attiecīgā gada periodā tie bija robežās no 200 līdz 300 tonnām). Turklāt laikposmā no 2003. gada līdz PIP Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa samazinājās par diviem procentu punktiem.

8.   tabula

(62)

Attiecīgajā periodā vienības pārdošanas cena samazinājās par 2 % (no EUR 2 891 par vienu tonnu 2003. gadā līdz EUR 2 819 par vienu tonnu PIP) un arī vidējās izmaksas par vienu tonnu (no EUR 3 216 par vienu tonnu 2003. gadā līdz EUR 3 137 par vienu tonnu PIP). Izmaksas samazinājās, kaut arī būtiski pieauga vairākuma izejvielu vidējās izmaksas (naftas cenu kāpuma dēļ). Šie skaitļi norāda uz Kopienas ražošanas nozares nespēju ar tās pārdošanas cenām pilnībā segt savas ražošanas izmaksas, lai nezaudētu pārāk lielu tirgus daļu.

9.   tabula

(63)

Attiecīgajā periodā Kopienas ražošanas nozare zaudēja savu tirgus daļu, lai gan tirgus nedaudz pieauga.

(64)

Laikposmā no 2003. gada līdz PIP nodarbinātības līmenis Kopienas ražošanas nozarē samazinājās par 13 %. Lai gan vidējā viena nodarbinātā alga pieauga par 5 %, racionalizācijas ceļā panāca to, ka viena nodarbinātā darba ražīgums pieauga par 9 %. Tāpēc darbaspēka izmaksu līmenis par vienu saražoto tonnu samazinājās par 4 %.

10.   tabula

(65)

Pārdevumu rentabilitāte uzrāda peļņu, kas gūta, Kopienā pārdodot attiecīgo ražojumu. Ienākumus no ieguldījumiem aprēķināja, pamatojoties uz peļņu no kopējiem aktīviem.

(66)

Lai gan 2004. un 2005. gadā novēroja nelielu kāpumu, rentabilitāte un ienākumi no ieguldījumiem, nesaistītiem pircējiem Kopienā pārdodot attiecīgo ražojumu, visā attiecīgajā periodā saglabājās negatīvi. Pēc 2005. gada, kad tika pieredzēts kritums, pārskatīšanas izmeklēšanas laikā gan rentabilitāte, gan ienākumi no ieguldījumiem bija sevišķi mazi (rentabilitāte: 11 %, ienākumi no ieguldījumiem: – 3,1 %).

11.   tabula

(67)

Naudas plūsma pasliktinājās īpaši pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

12.   tabula

(68)

Laikposmā no 2003. gada līdz PIP ieguldījumi PET plēves ražošanā samazinājās par 18 %. PIP ieguldījumu vērtība pieauga par 6 % salīdzinājumā ar 2005. gada stāvokli, bet attiecībā pret 2003. gadu tie bija mazāki. Izmeklēšanā konstatēja, ka ieguldījumi tika veikti, lai galvenokārt uzlabotu ražojuma kvalitāti un saglabātu ražošanas jaudu.

(69)

Mazos ieguldījumus pārsvarā izskaidro Kopienas ražošanas nozares mātesuzņēmumu nevēlēšanās ieguldīt vai sniegt ieguldījumu garantijas nerentablās darbībās, piemēram, PET plēves ražošanā Eiropā.

(70)

Analizējot dempinga lielumu, ņem vērā faktu, ka spēkā ir pasākumi, kas novērš kaitējumu nodarošu dempinga ietekmi. Kā minēts iepriekš, pieejamā informācija liecina, ka viens no atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem joprojām ražojumu Kopienā pārdod par dempinga cenām. Lai gan konstatētā dempinga starpība ir liela, tā nav nopietni ietekmējusi Kopienas ražošanas nozares stāvokli PIP, jo importa daļa par dempinga cenām no Indijas un imports, kura gadījumā konstatēja pasākumu apiešanu, ir 1 % no Kopienas kopējā patēriņa. Jindal darbība nepārprotami kaitēja Kopienas ražošanas nozares stāvoklim. Tomēr jāņem vērā tas, ka, pat ja Jindal imports netiek analizēts, Kopienas ražošanas nozare neatgūtos no iepriekšējā dempinga pēc tam, kad 2001. gadā noteica antidempinga pasākumus, jo tika apieti antidempinga pasākumi (pretpasākumus pieņēma tikai 2004. gada nogalē) un saistības, kuras atcēla tikai pagājušajā gadā, nebija piemērotas. Nedrīkst aizmirst, ka, pirms noteica pasākumus, kas vajadzīgi, lai novērstu antidempinga pasākumu apiešanu, un atcēla saistības, konstatētais līmenis Indijas uzņēmumu importam par dempinga cenām bija trīskārt lielāks par to līmeni pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(71)

PET plēves patēriņa apjoms Kopienas tirgū palielinājās par 1 %, turpretī Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjoms samazinājās par 2 %.

(72)

Kopienas ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis ir pasliktinājies, raugoties pēc lielākās daļas kaitējuma rādītājiem: ražošanas, ražošanas jaudas un jaudas izmantojuma (– 4 %), pārdošanas apjoma (– 2 %) un pārdevumu vērtības (– 5 %), tirgus daļas (– 2 procentu punkti) un naudas plūsmas, rentabilitātes, ieguldījumu darbības un ienākumiem no ieguldījumiem.

(73)

Attiecīgajā periodā Kopienas ražošanas nozares centieni pārstrukturēt nodarbinātības sistēmu, samazināt izmaksas un kāpināt katra nodarbinātā ražīgumu nevarēja līdzsvarot izejvielu cenu kāpuma ietekmi. Ražošanas cenas bija augstākas par pārdošanas cenām. Līdztekus dempinga imports no Indijas bija par zemām cenām, un tika konstatēts, ka citas valstis pasākumus bija apgājušas. Tomēr norādīja, ka Kopienas ražošanas nozarē piedzīvoto cenu spiedienu daļēji izraisīja imports no Jindal, par kuru konstatēja, kas tas PIP neesot importējis par dempinga cenām, lai gan tā imports veidoja aptuveni 90 % no visa PET plēves importa no Indijas.

(74)

Ņemot vērā iepriekš teikto, Kopienas ražošanas nozares stāvoklis ir nestabils, un, ja imports par dempinga cenām turpinās pieaugt, šis stāvoklis drīzāk saasināsies.

(75)

Kā jau minēts iepriekš, Kopienas ražošanas nozares stāvoklis vēl ir nestabils. Ja antidempinga pasākumus atceltu, ievērojami palielinātos imports par dempinga cenām. Kā iepriekš norādīts 46. apsvērumā, Indijas eksportētāji, kam piemēro antidempinga maksājumu, varētu būtiski kāpināt sava eksporta apjomu, un, kā norādīts 48. apsvērumā, daži lielākie pasaules PET plēves tirgi tiek aizsargāti ar augstām tarifu likmēm, konkrēti – PET plēves tirgus ASV.

(76)

Antidempinga maksājumu nepastāvēšanas dēļ imports no Indijas par dempinga cenām Kopienas tirgū varētu izraisīt nopietnu cenas spiedienu. Tādēļ ir skaidrs, ka kaitējuma atkārtošanās ir iespējama.

(77)

Ņemot vērā iepriekš minēto, ja Kopienas ražošanas nozari nepasargātu no pieaugošā importa apjoma par dempinga cenām no Indijas, tās finansiālais stāvoklis pasliktinātos vēl vairāk. Tādēļ secina, ka Kopienas ražošanas nozarei, ļoti iespējams, tiktu atkārtoti nodarīts kaitējums, ja atceltu Indijai noteiktos antidempinga pasākumus.

(78)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu tiks apsvērts, vai spēkā esošo antidempinga pasākumu saglabāšana būtu pretrunā Kopienas interesēm.

(79)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu pārbaudīja, vai Kopienas intereses tika noteiktas, izvērtējot visu dažādo iesaistīto intereses, t. i., Kopienas ražošanas nozares, importētāju un attiecīgā ražojuma lietotāju intereses.

(80)

Jāatgādina, ka sākotnējā izmeklēšanā tika uzskatīts, ka pasākumu pieņemšana nebija pretrunā Kopienas interesēm. Turklāt šī izmeklēšana ir pasākumu pārskatīšana, tādēļ, analizējot stāvokli, kurā antidempinga pasākumi jau bija spēkā, var vērtēt katru gadījumu, kad spēkā esošie antidempinga pasākumi nepamatoti nelabvēlīgi ietekmējuši iesaistītās personas.

(81)

Uz tā pamata pārbaudīja, vai secinājumiem, ka šajā konkrētajā gadījumā pasākumu saglabāšana nebūtu Kopienas interesēs, bija nopietns iemesls, lai gan nonāca pie secinājuma, ka kaitējumu radoša dempinga atkārtošanās ir iespējama.

(82)

Lai novērtētu, kāda būtu iespējamā ietekme, ja pasākumus noteiktu vai nenoteiktu, pieprasīja informāciju no visām ieinteresētajām personām, par kurām bija zināms, ka tās ir iesaistītas, vai kuras pieteicās. Uz šā pamata Komisija nosūtīja anketas Kopienas ražošanas nozarei, deviņiem nesaistītiem importētājiem un 23 lietotājiem. Turklāt Komisija sazinājās arī ar visiem pārējiem zināmajiem Kopienas ražotājiem, kas nesniedza pieprasīto informāciju, lai tie izmeklēšanā sadarbotos un no viņiem iegūtu ziņas par to ražošanu un pārdevumiem.

(83)

Tiek atgādināts, ka Kopienas ražošanas nozare vēl aizvien nav pasargāta, kā noteikts 58. līdz 74. apsvērumā.

(84)

Paredzams, ka pasākumu piemērošana mazinās turpmāko tirgus izkropļošanu un cenu samazinājumu. Pasākumi ļautu Kopienas ražošanas nozarei vismaz saglabāt tās pārdevumus un izmantot apjomradītus ietaupījumus.

(85)

Citādi, ja antidempinga pasākumus atceltu, Kopienas ražošanas nozares finansiālais stāvoklis, iespējams, paliks nemainīgs vai pat pasliktināsies. Kopienas ražošanas nozari nopietni ietekmēja zaudētie ieņēmumi zemo cenu un sarūkošās tirgus daļas dēļ.

(86)

Tādēļ antidempinga pasākumu saglabāšana būtu Kopienas ražošanas nozares interesēs.

(87)

Izmeklēšanā sadarbojās tikai viens importētājs/lietotājs un četri lietotāji un iesniedza pilnīgas atbildes uz anketas jautājumiem. Tie patērē 16,3 % no Kopienas PET plēves patēriņa, un tie norādīja, ka antidempinga maksājumu termiņa pagarināšana viņu uzņēmumus būtiski neietekmētu.

(88)

Ņemot vērā visus iepriekšminētos faktus, secina, ka pasākumu noteikšana būtiski nelabvēlīgi neietekmētu attiecīgā ražojuma lietotāju un importētāju stāvokli vai pat to neietekmētu vispār.

(89)

Tāpēc secina, ka nav nopietnu iemeslu turpmāk nepiemērot antidempinga pasākumus Kopienas interešu dēļ.

(90)

Visām personām paziņoja būtiskos faktus un apsvērumus, uz kā pamata paredzēja ieteikt spēkā esošo pasākumu saglabāšanu. Pēc šīs informācijas nodošanas atklātībā tām atvēlēja laiku paust savu viedokli.

(91)

Pamatojoties uz iepriekš izklāstītajiem faktiem un apsvērumiem, secina, ka saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu ir jāpārtrauc daļēja starpposma pārskatīšana, kas notiek tikai attiecībā uz Jindal, un jāsaglabā antidempinga maksājums 0 % apjomā, kas noteikts sākotnējā izmeklēšanā PET plēves importam, ko ražojis un Eiropas Kopienā eksportējis Jindal.

(92)

Attiecībā uz termiņa beigu pārskatīšanu, kā paredzēts pamatregulas 11. panta 2. punktā un pamatojoties uz iepriekšminētajiem konstatējumiem, ir jāsaglabā antidempinga pasākumi, ko piemēro PET plēves importam no Indijas,

—

tā nav eksportējusi 1. punktā aprakstītās preces no 1999. gada 1. aprīlim līdz 2000. gada 31. martam un no 2005. gada 1. jūlija līdz 2006. gada 30. jūnijam,

—

tā nav saistīta ne ar vienu eksportētāju vai ražotāju, kam piemēro ar Regulu (EK) Nr. 366/2006 noteiktos pasākumus, un

—

tā eksportēja attiecīgās preces pēc 2005. gada 1. jūlija–2006. gada 30. jūnija perioda vai tā ir uzņēmusies neatsaucamas līgumsaistības eksportēt uz Kopienu ievērojamu ražojumu daudzumu,

Terphane Ltda BR 101, km 101, City of Cabo de Santo Agostinho, State of Pernambuco, Brazīlija (Taric papildu kods A569);

Jolybar Filmtechnic Converting Ltd (1987), Hacharutsim str. 7, Ind. Park Siim 2000, Natania South, 42504, POB 8380, Izraēla (Taric papildu kods A570);

Hanita Coatings Rural Cooperative Association Ltd., Kibbutz Hanita, 22885, Izraēla (Taric papildu kods A691).

6.11.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 288/17

(1)

Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1050/2002 (2002. gada 13. jūnijs), ar ko piemēro galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kurš uzlikts par Taivānas izcelsmes ierakstāmu kompaktdisku importu, Taivānas izcelsmes ierakstāmu kompaktdisku importam 2002. gada 18. jūnijā noteica galīgo antidempinga maksājumu (3) (“sākotnējā antidempinga procedūra”). Maksājuma apmērs bija 17,7 % līdz 38,5 % robežās. Šie pasākumi zaudēja spēku 2007. gada 18. jūnijā saskaņā ar Komisijas paziņojumu par dažu antidempinga pasākumu termiņa beigšanos (4).

(2)

Galīgo kompensācijas maksājumu ierakstāmo kompaktdisku (“CD-R”) importam no Indijas noteica 2003. gada 5. jūnijā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 960/2003 (2003. gada 2. jūnijs), ar ko ievieš galīgo kompensācijas maksājumu attiecībā uz Indijas izcelsmes ierakstāmu kompaktdisku importu (5). Tā apmērs bija 7,3 %.

(3)

Ar Lēmumu 2006/753/EK Komisija izbeidza antidempinga procedūru attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”), Honkongas un Malaizijas izcelsmes CD-R importu, jo pasākumu piemērošana nebija Kopienas interesēs (“lēmums par izbeigšanu”) (6). Secināja, ka Kopienas ražošanas nozare, visticamāk, negūs būtisku labumu no pasākumu ieviešanas, jo tās tirgus daļa ir neliela. Tāpēc pasākumu ieviešanu uzskatīja par neproporcionālu, salīdzinot ar to ievērojami negatīvo ietekmi uz importētājiem, izplatītājiem, mazumtirgotājiem un patērētājiem.

(4)

Komisija, 2007. gada 22. martā publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (“paziņojums par pārskatīšanas sākšanu”) (7), informēja par daļējas starpposma pārskatīšanas uzsākšanu attiecībā uz antidempinga pasākumiem, kas piemērojami Taivānas izcelsmes ierakstāmu kompaktdisku importam, un attiecībā uz kompensācijas pasākumiem, kas piemērojami Indijas izcelsmes ierakstāmu kompaktdisku importam.

(5)

Abās pārskatīšanās, kas bija ierosinātas pēc Komisijas iniciatīvas, pārbaudīja tikai Kopienas intereses, ar iespēju, ka attiecīgo lēmumu piemēros ar atpakaļejošu spēku no 2006. gada 5. novembra, t. i., ar dienu, kurā stājās spēkā lēmums par izbeigšanu. Procedūras efektivitātes labad antidempinga maksājuma pārskatīšanu CD-R importam no Taivānas un kompensācijas maksājuma pārskatīšanu CD-R importam no Indijas apvienoja vienā izmeklēšanā.

(6)

Kā minēts iepriekš, antidempinga pasākumi attiecībā uz Taivānas izcelsmes importu zaudēja spēku 2007. gada 18. jūnijā. Tāpēc pārskatīšanu attiecībā uz Taivānu pārtrauca. Tomēr līdz šim datumam veiktajā oficiālajā izmeklēšanā Komisija īpaši apsvēra jautājumu par to maksājumu atcelšanu ar atpakaļejošu datumu, kas veikti laikā no 2006. gada 5. novembra līdz 2007. gada 18. jūnijam.

(7)

Procedūras efektivitātes labad un, lai nodrošinātu pasākumu vispārējo konsekvenci, Komisija apvienoja abu pārskatīšanu secinājumus šajā regulā.

(8)

Komisija ir oficiāli informējusi Kopienas ražotājus, importētājus un lietotājus, kā arī eksportētājus un Indijas un Taivānas pārstāvjus par pārskatīšanas uzsākšanu. Visām ieinteresētajām personām tika dota iespēja rakstveidā paziņot savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu termiņā, kas noteikts paziņojumā par pārskatīšanas sākšanu. Tā kā pārskatīšanas attiecās tikai uz Kopienas interesēm, aizpildīt anketas Komisija aicināja tikai personas Kopienā, t. i., Kopienas ražotājus, importētājus un lietotājus. Atbildes uz anketas jautājumiem sniedza viens ražotājs, 14 importētāji un 10 lietotāji.

(9)

Komisija arī saņēma vēstuli no Eiropas CD-R ražotāju komitejas (“CECMA”), kas pārstāvēja sūdzības iesniedzēju sākotnējās antidempinga un antisubsidēšanas procedūrās, kā arī procedūrās, ko veica saistībā ar lēmumu par izbeigšanu; vēl vienu vēstuli saņēma no bijušā uzņēmuma D pārstāvja, kā minēts lēmumā par izbeigšanu.

(10)

Turklāt Komisijas dienesti saņēma informāciju no citām ieinteresētajām personām, galvenokārt no Indijas eksportētāja izplatītājiem un piegādātājiem.

(11)

Komisijas dienesti pienācīgi pārbaudīja visu informāciju un argumentus, ko sniedza ieinteresētās personas. Tomēr, ņemot vērā Kopienas ražošanas nozares stāvokli, šīs pārskatīšanas secinājumi attieksies tikai uz Kopienas ražošanas nozares noteikšanu.

(12)

Izmeklēšana attiecībā uz Kopienas interesēm aptvēra periodu no 2006. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. decembrim (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Kopienas interešu noteikšanai būtisko tendenču pārbaude attiecās uz periodu no 2003. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(13)

Ražojums, uz kuru attiecas pārskatīšana, ir Indijas izcelsmes ierakstāmi kompaktdiski (CD-R) (“attiecīgais ražojums”), kurus patlaban klasificē ar KN kodu ex 8523 40 11. Šis KN kods ir norādīts vienīgi informācijai.

(14)

Uz tādu pašu Taivānas izcelsmes ražojumu attiecās pārskatīšana no 2007. gada 22. marta, kad publicēja paziņojumu par pārskatīšanas uzsākšanu, līdz 2007. gada 18. jūnijam, kad zaudēja spēku antidempinga pasākumi attiecībā uz Taivānas izcelsmes CD-R importu.

(15)

Attiecīgais ražojums ir polikarbonāta disks, kas pārklāts ar krāsvielas slāni, ar atstarojoša materiāla slāni un ar aizsargkārtu. Lai gan šādos diskos informāciju var ierakstīt vairākos soļos, tā nav dzēšama. Disks ir cipardatu vai mūzikas optiskās atmiņas nesējs.

(16)

Ierakstāmo kompaktdisku (CD-R) veidus izšķir pēc tā, kāda veida informāciju tajos uzglabā (datu CD-R vai mūzikas CD-R), pēc atmiņas ietilpības, atstarojošā metāla slāņa veida un pēc tā, vai uz ierakstāmā kompaktdiska ir iespiests uzraksts. Visiem CD-R veidiem ir vienādas fizikālās un tehniskās pamatīpašības, un tos izmanto tiem pašiem nolūkiem. Tādējādi tos uzskata par vienu ražojumu.

(17)

Pašreizējā procedūrā netika sniegti komentāri, kas apšaubītu importēto CD-R un Kopienā ražoto disku līdzību. Tādējādi Indijas vai Taivānas izcelsmes CD-R un Kopienā ražoti CD-R tiek uzskatīti par līdzīgiem ražojumiem antidempinga pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē un antisubsidēšanas pamatregulas 1. panta 5. punkta nozīmē.

(18)

Šajās procedūras (sk. 28., 58. un turpmākos apsvērumus lēmumā par izbeigšanu) Komisijas dienesti noskaidroja, ka Kopienas produkciju pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē veidoja 10 ražotāji. Tika uzskatīts, ka tikai viens uzņēmums veido Kopienas ražošanas nozari antidempinga pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta nozīmē, proti, Manufacturing Advanced Media (“MAM-E”).

(19)

Neviens no ražotājiem, kura produkciju lēmumā par izbeigšanu ietvēra Kopienas ražošanas nozares definīcijā, nesadarbojās pašreizējā procedūrā.

(20)

Turklāt Komisija saņēma pierādījumus tam, ka vienīgais uzņēmums, kas veido Kopienas ražošanas nozari procedūrā, kuras rezultātā izstrādāja lēmumu par izbeigšanu, ir pakļauts likvidācijas procedūrai. Tas apstiprinājās vēstulē no attiecīgā uzņēmuma bijušā pārstāvja. Turklāt Komisija saņēma tiesas lēmuma kopiju, ar ko uzsāk likvidācijas procedūru, pārtraucot uzņēmuma darbību. Komisijas nosūtīto anketu nosūtīja atpakaļ ar piezīmi liquidation judiciaire (ar tiesas lēmumu notiekošs likvidācijas process).

(21)

Lai gan CECMA atbalstīja turpmāku pasākumu piemērošanu, tā nesniedza atbildes uz anketas jautājumiem vai pierādījumus Kopienas ražotāja vārdā, kas ir asociācijas biedrs.

(22)

Cits uzņēmums (uzņēmums A lēmumā par izbeigšanu) informēja Komisiju, ka tas ir pārtraucis ražošanu Kopienā.

(23)

Visbeidzot, Komisija saņēma atbildes no uzņēmuma B (kā tas norādīts lēmumā par izbeigšanu). Netika sniegti pierādījumi, kas būtu pretrunā Komisijas atzinumiem, ka uzņēmums B nebūtu jāiekļauj Kopienas ražošanas nozares definīcijā, un šā uzņēmuma ražojumi būtu jāizslēdz no Kopienas produkcijas definīcijas (sk. 40. apsvērumu lēmumā par izbeigšanu).

(24)

Pamatojoties uz iepriekšminēto, tiek secināts, ka Kopienas ražošanas nozare vairs nepastāv, tādējādi nepastāv arī Kopienas intereses.

(25)

Ņemot vērā iepriekšminētos apsvērumus, antidempinga pasākumi, kas piemērojami Taivānas izcelsmes CD-R importam un kompensācijas pasākumi, kas piemērojami Indijas izcelsmes CD-R importam, būtu jāgroza ar atpakaļejošu datumu, kurā stājās spēkā lēmums par izbeigšanu.

(26)

Tāpēc galīgie antidempinga maksājumi, kas samaksāti vai iegrāmatoti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1050/2002 attiecībā uz Taivānas izcelsmes CD-R importu, un galīgie kompensācijas maksājumi, kas samaksāti vai iegrāmatoti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 960/2003 attiecībā uz Indijas izcelsmes CD-R importu, kas laists brīvā apgrozībā no 2006. gada 5. novembra, būtu jāatmaksā vai jāatlaiž.

(27)

Atmaksa vai atcelšana jāpieprasa valsts muitas dienestos saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem muitas jomā,

6.11.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 288/20

(1)

Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

6.11.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 288/22

(1)

Produkts, ko, iespējams, pārdod par dempinga cenām, ir sagatavoti vai konservēti Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes mandarīni (arī tanžerīni un sacumas), klementīni, vilkingi un citi tamlīdzīgi citrusaugļu hibrīdi bez spirta piedevas, ar cukura vai cita saldinātāja piedevu vai bez tās, definēti KN pozīcijā 2008 (“attiecīgais produkts”) ar KN kodu 2008 30 55, 2008 30 75 un ex 2008 30 90.

(2)

Pēc tam, kad Komisija bija saņēmusi Spānijas Augļu un dārzeņu pārstrādes asociāciju valsts federācijas (FNACV) (turpmāk – sūdzības iesniedzējs) sūdzību, tā noteica, ka pierādījumi ir pietiekami, lai pamatotu procedūras sākšanu, un tādēļ saskaņā ar pamatregulas 5. pantu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja paziņojumu (paziņojums par procedūras sākšanu) par antidempinga procedūras sākšanu saistībā ar Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes konkrētu sagatavotu vai konservētu citrusaugļu (proti, mandarīnu u. tml.) ievedumiem (2).

(3)

Sūdzības iesniedzējs arī pieprasījis, lai attiecīgā produkta ievedumus reģistrētu atbilstīgi pamatregulas 14. panta 5. punktam tā, lai pēc tam pasākumus varētu vērst pret šiem ievedumiem, sākot no reģistrēšanas datuma.

(4)

Pašlaik attiecīgajam produktam lielā mērā piemēro galīgus aizsardzības pasākumus, kas noteikti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 658/2004 (3). Šie pasākumi zaudēs spēku 2007. gada 8. novembrī.

(5)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 1. punktu pagaidu pasākumus drīkst noteikt ne agrāk kā 60 dienas pēc procedūras sākšanas. Tomēr saskaņā ar pamatregulas 10. panta 4. punktu galīgu antidempinga maksājumu var iekasēt par ražojumiem, kas laisti brīvā apgrozībā patēriņam pārtikā ne agrāk kā 90 dienas pirms pagaidu pasākumu piemērošanas dienas ar nosacījumu, ka izpildīti minētā punkta nosacījumi un ievedumi reģistrēti saskaņā ar 14. panta 5. punktu. Komisija atbilstīgi pamatregulas 14. panta 5. punktam, apspriedusies ar padomdevēju komiteju, var dot muitas iestādēm rīkojumu veikt vajadzīgos pasākumus, lai reģistrētu ievedumus tā, lai pēc tam pasākumus varētu vērst pret šiem ievedumiem, sākot no reģistrēšanas datuma. Noteikt, ka ievedumi jāreģistrē, var pēc Kopienas ražošanas nozares pieprasījuma, ja tajā ir pietiekami pierādījumi šādas rīcības pamatošanai.

(6)

Pieprasījumā ir pietiekami pierādījumi reģistrēšanas pamatošanai. Šos pierādījumus apstiprina no citiem avotiem iegūti pierādījumi.

(7)

Ciktāl tas attiecas uz dempingu, Komisijai ir pietiekami prima facie pierādījumi par to, ka Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes attiecīgā produkta ievedumi notiek par dempinga cenām un ka izvedēji veic dempingu. Antidempinga sūdzībā un reģistrēšanas pieprasījumā sniegti pierādījumi par 2006./2007. gada sezonas izvedumu cenām. Šo informāciju pamato no Eurostat saņemtie dati un no vairākiem izvedumu cenu piedāvājumiem vai paziņojumiem, kas saņemti no vairākiem avotiem un kas bija adresēti vairākiem ievedējiem. Pašlaik antidempinga sūdzībā un reģistrēšanas pieprasījumā sniegtie pierādījumi par normālo vērtību kopā ar papildu datiem, kas gūti izmeklēšanā, nodrošina sīku informāciju par cenām iekšzemes tirgū un ražošanas izmaksām, kura iegūta gandrīz no visiem ražotājiem analogajā valstī. Minēto informāciju atbilstīgi koriģēja, ņemot vērā aplēstās transporta un pārējās izmaksas, un tagad tā attiecas uz to pašu produktu, periodu un tirdzniecības līmeni, un tāpēc tā ir lielā mērā salīdzināma. Kopumā un ņemot vērā sūdzībā norādīto dempinga starpību, šajā izmeklēšanas posmā tas pietiekami pierāda, ka attiecīgie izvedēji veic dempingu.

(8)

Ciktāl tas attiecas uz kaitējumu, Komisijai ir pietiekami prima facie pierādījumi par to, ka izvedēja veiktais dempings nodara vai varētu nodarīt kaitējumu. Antidempinga sūdzībā un reģistrēšanas pieprasījumā ir izklāstīti pierādījumi, kurus pamato no citiem avotiem iegūta informācija, un tie ir detalizēti dati par lielākajiem kaitējuma faktoriem, kurus nosaka pamatregulas 3. panta 5. punkts. Turklāt pierādījumi saistībā ar iepriekšējo aizsardzības izmeklēšanu pamato viedokli, ka ievedumu apjoms ievērojami palielinātos, ja nebūtu aizsardzības pasākuma, un ka Kopienas ražošanas nozarei būtu nodarīts vēl lielāks kaitējums.

(9)

Komisijas rīcībā ir arī pietiekami prima facie pierādījumi, kas sniegti antidempinga sūdzībā un reģistrēšanas pieprasījumā un pamatoti ar informāciju, kas saņemta no citiem avotiem, par to, ka ievedēji zināja vai viņiem bija jāzina, ka izvedēja veiktais dempings nodara vai varētu nodarīt kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei. Tika publicēts paziņojums par izmeklēšanas sākšanu saistībā ar iespējamu un kaitējumu nodarošu dempingu. Turklāt ilgākā periodā no vairākiem nozares preses rakstiem izriet, ka Kopienas ražošanas nozarei kaitējumu var nodarīt ievedumi par zemām cenām no Ķīnas. Visbeidzot, ņemot vērā iespējamo dempinga apjomu, ir pamatoti secināt, ka ievedēji par šo stāvokli bija informēti vai viņiem par to bija jābūt informētiem.

(10)

Turklāt Komisijai ir pietiekami prima facie pierādījumi par to, ka šādu kaitējumu rada vai būtu radījuši liela apjoma ievedumi par dempinga cenām salīdzinoši īsā periodā, kuri, ņemot vērā konkrēto periodu, dempinga ievedumu apjomu un citus apstākļus (piemēram, strauja krājumu veidošana), nopietni apdraudētu visu galīgo antidempinga maksājumu koriģējošo ietekmi, ja vien šādus maksājumus nepiemērotu ar atpakaļejošu spēku. Šis pierādījums ir antidempinga sūdzībā un reģistrēšanas pieprasījumā, to pamato no citiem avotiem iegūta informācija, un tas apstiprina produkta veidu, tā aizvietojamību un sezonalitāti, kā arī to, ka tas ir konservēts, viegli uzglabājams ilgākam laikam un viegli transportējams. Tāpēc ir iespējams strauji veidot krājumus. Turklāt aizsardzības izmeklēšanā gūtie pierādījumi apstiprina viedokli, ka pasākumu neesības gadījumā ievedumu apjoms atkal varētu strauji palielināties. Tas ir īpaši tāpēc, ka aizsardzības pasākums zaudēs spēku īsi pēc konservēšanas sezonas sākuma.

(11)

Tāpēc šajā gadījumā ir izpildīti reģistrēšanas nosacījumi.

(12)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secinājusi, ka sūdzības iesniedzēja pieprasījumā ir sniegti pietiekami pierādījumi, lai saskaņā ar pamatregulas 14. panta 5. punktu noteiktu, ka attiecīgā produkta ievedumi ir jāreģistrē.

(13)

Ar šo visas ieinteresētās puses aicina paziņot savu viedokli rakstiski un sniegt tam pierādījumus. Turklāt Komisija var uzklausīt ieinteresētās personas, ja tās rakstiski pieprasa un norāda konkrētus iemeslus, kādēļ tās jāuzklausa.

(14)

Atbilstīgi pamatregulas 14. panta 5. punktam attiecīgā produkta ievedumi jāreģistrē, lai nodrošinātu, ka gadījumā, ja izmeklēšanā gūst konstatējumus, kuru rezultāts ir antidempinga maksājumu noteikšana, šos maksājumus var piemērot ar atpakaļejošu spēku saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktu noteikumiem, ja vajadzīgie nosacījumi ir izpildīti.

(15)

Visi iespējamie maksājumi būs atkarīgi no turpmāk antidempinga izmeklēšanā konstatētajiem faktiem. Sūdzībā, kas pieprasa sākt izmeklēšanu, sniegtie dati pārsniedz 50 % dempingam un 30 % kaitējumam.

(16)

Šajā izmeklēšanā iegūtos personas datus apstrādās saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (4),

6.11.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 288/25

(1)

Padomes 2006. gada 21. decembra Regulā (EK) Nr. 41/2007, ar ko 2007. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus, kuri piemērojami Kopienas ūdeņos un – attiecībā uz Kopienas kuģiem – ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas ierobežojumi (3), ir noteiktas kvotas 2007. gadam.

(2)

Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju kuģi, kas peld ar šīs regulas pielikumā minētās dalībvalsts karogu vai ir reģistrēti šajā dalībvalstī, ar nozveju no pielikumā norādītā krājuma ir pilnībā apguvuši 2007. gadam iedalīto kvotu.

(3)

Tāpēc jāaizliedz zveja no šā krājuma, nozvejas paturēšana uz kuģa, pārkraušana citā kuģī un izkraušana,

6.11.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 288/27

(1)

Plūdi var radīt cilvēku upurus, piespiest cilvēkus mainīt dzīvesvietu un radīt kaitējumu videi, būtiski apdraudēt ekonomikas attīstību un traucēt saimnieciskajai darbībai Kopienā.

(2)

Plūdi ir dabas parādība, kas nav novēršama. Tomēr cilvēka darbības (piemēram, apdzīvoto vietu un saimniecisko līdzekļu aizvien plašāka izvietošana regulāri applūstošās teritorijās un zemes dabīgo ūdensaiztures spēju samazināšana, izmantojot zemes platības) un klimata pārmaiņu ietekmē palielinās plūdu rašanās varbūtība un plūdu negatīvās sekas.

(3)

Ir iespējams un vēlams samazināt ar plūdiem saistīto nelabvēlīgo ietekmi, īpaši uz cilvēku veselību un dzīvi, vidi, kultūras mantojumu, saimniecisko darbību un infrastruktūru. Tomēr, lai šādi pasākumi būtu efektīvi, šie apdraudējumu samazināšanas pasākumi būtu jākoordinē upes baseina mērogā.

(4)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2000/60/EK (2000. gada 23. oktobris), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (3), paredzēts katram upes baseina apgabalam izstrādāt integrētu apsaimniekošanas plānu, lai sasniegtu labu ekoloģisko stāvokli un ūdens ķīmisko sastāvu, un tas veicinās plūdu ietekmes mazināšanu. Tomēr plūdu riska samazināšana nav viens no minētās direktīvas galvenajiem mērķiem un tajā nav ņemtas vērā turpmākās pārmaiņas saistībā ar plūdu risku, kas rodas klimata pārmaiņu rezultātā.

(5)

Komisijas 2004. gada 12. jūlija paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Plūdu riska pārvaldība; plūdu novēršana, mazināšana un pretplūdu aizsardzība”, kurā analizēts plūdu risks un izklāstīta pieeja Kopienas mērogā, norādīts, ka saskaņota un koordinēta rīcība Kopienas mērogā sniegs ievērojamu pievienoto vērtību un uzlabos vispārējo pretplūdu aizsardzības līmeni.

(6)

Papildus koordinācijai starp dalībvalstīm ir nepieciešama efektīva plūdu novēršanas un pretplūdu aizsardzības koordinācija ar trešām valstīm. Tas ir saskaņā ar Direktīvu 2000/60/EK un starptautiskiem plūdu riska pārvaldības principiem, kuri īpaši izstrādāti saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par robežšķērsojošo ūdensteču un starptautisko ezeru izmantošanu un aizsardzību, kas apstiprināta ar Padomes Lēmumu 95/308/EK (4), un jebkādos turpmākos nolīgumos par tās piemērošanu.

(7)

Padomes Lēmums 2001/792/EK, Euratom (2001. gada 23. oktobris), ar ko izveido Kopienas mehānismu pastiprinātas sadarbības veicināšanai civilās aizsardzības palīdzības intervenču jomā (5), mobilizē palīdzību un atbalstu no dalībvalstīm dabas katastrofu, arī plūdu, gadījumā. Civilās aizsardzības sistēma var nodrošināt piemērotu palīdzību apdraudētajiem iedzīvotājiem un uzlabot sagatavotību un spēju stāties pretī attiecīgām grūtībām.

(8)

Padomes Regula (EK) Nr. 2012/2002 (2002. gada 11. novembris), ar ko izveido Eiropas Savienības Solidaritātes fondu (6), sniedz iespēju ātri saņemt finansiālu palīdzību dabas katastrofu gadījumā, lai palīdzētu katastrofas skartajiem cilvēkiem, dabas zonām, reģioniem un attiecīgajām valstīm atgūt iespējami normālus dzīves apstākļus. Tomēr šādu palīdzību var saņemt tikai, lai uzsāktu ārkārtas pasākumus, un nevis posmos pirms ārkārtas situācijas.

(9)

Izstrādājot politiku par ūdens resursu un zemes izmantošanu, dalībvalstīm un Kopienai būtu jāņem vērā šīs politikas iespējamā ietekme uz plūdu risku un plūdu riska pārvaldību.

(10)

Kopienā novērojami dažādu veidu plūdi, to skaitā upju pārplūšana, lietusgāžu izraisīti plūdi, pilsētu applūšana un jūras ūdens uzplūdi piekrastes teritorijās. Plūdu nodarītie postījumi dažādās Kopienas valstīs un reģionos arī var būt dažādi. Tādēļ pašām dalībvalstīm būtu jānosaka mērķi attiecībā uz plūdu riska pārvaldīšanu, ievērojot vietējos un reģionālos apstākļus.

(11)

Dažās vietās Kopienā plūdu risku varētu uzskatīt par nenozīmīgu, piemēram, mazapdzīvotos vai neapdzīvotos apgabalos vai apgabalos, kuros saimnieciskā darbība ir ierobežota vai kuru ekoloģiskā vērtība ir neliela. Katrā upes baseina apgabalā vai plūdu riska pārvaldības vienībā vajadzētu novērtēt nepieciešamību tālākai rīcībai, piemēram, izvērtēt plūdu mazināšanas iespējas.

(12)

Lai iegūtu noderīgu informāciju, kā arī būtisku pamatinformāciju prioritāšu noteikšanai un turpmākai tehnisku, finansiālu un politisku lēmumu pieņemšanai attiecībā uz plūdu riska pārvaldību, ir vajadzīgs nodrošināt iespējamo plūdu postījumu vietu karšu un plūdu apdraudētu teritoriju karšu izstrādi, tajās atzīmējot iespējamo nelabvēlīgo ietekmi, kas saistīta ar dažādiem plūdu scenārijiem, tostarp informāciju par plūdu izraisītā vides piesārņojuma iespējamiem avotiem. Šajā sakarā dalībvalstīm būtu jāizvērtē darbības, kuru ietekmē palielinās plūdu risks.

(13)

Lai konkrētajā teritorijā izvairītos no plūdiem un lai samazinātu to negatīvās sekas, ir lietderīgi izstrādāt plūdu riska pārvaldības plānus. Plūdu cēloņi un sekas dažādos Kopienas reģionos un valstīs ir dažādi. Tādēļ plūdu riska pārvaldības plānos būtu jāņem vērā to konkrēto apgabalu raksturojums, kurus tie aptver, un jānodrošina piemēroti risinājumi saskaņā ar šo apgabalu vajadzībām un prioritātēm, tajā pašā laikā nodrošinot piemērotu koordināciju ar upju baseinu apgabaliem un veicinot Kopienas tiesību aktos noteikto mērķu īstenošanu vides jomā. Dalībvalstīm jo īpaši būtu jāatsakās no tādu pasākumu veikšanas vai iesaistīšanās tādās rīcībās, kuras ievērojami palielina plūdu risku citās dalībvalstīs, izņemot, ja vien šie pasākumi nav bijuši koordinēti un attiecīgās dalībvalstis nav savstarpēji vienojušās par risinājumu.

(14)

Plūdu riska pārvaldības plānos uzmanība būtu jākoncentrē uz novēršanu, aizsardzību un sagatavotību. Lai piešķirtu upēm vairāk ietilpības, plānos cik vien iespējams būtu jāiekļauj palieņu saglabāšana un/vai atjaunošana, kā arī pasākumi, lai novērstu un mazinātu nelabvēlīgo ietekmi uz cilvēka veselību, vidi, kultūras mantojumu un saimniecisko darbību. Plūdu riska pārvaldības plānu elementi periodiski būtu jāpārskata un vajadzības gadījumā jāatjaunina, ņemot vērā iespējamo klimata pārmaiņu ietekmi uz plūdu biežumu.

(15)

Plūdu riska pārvaldībā ļoti svarīgs ir solidaritātes princips. Ņemot to vērā, dalībvalstis būtu jāmudina censties taisnīgi sadalīt atbildību, ja kopējam labumam kopīgi pieņem lēmumus attiecībā uz plūdu riska pārvaldību visā upes garumā.

(16)

Lai izvairītos no darbības dublēšanās, dalībvalstīm vajadzētu būt tiesīgām izmantot esošos sākotnējos plūdu riska novērtējumus, iespējamo plūdu postījumu vietu kartes un plūdu apdraudētu teritoriju kartes, kā arī plūdu riska pārvaldības plānus, lai sasniegtu un izpildītu šīs direktīvas mērķus un prasības.

(17)

Direktīvā 2000/60/EK paredzēto upes baseina apsaimniekošanas plānu un šajā direktīvā paredzēto plūdu riska pārvaldības plānu izstrāde ir integrētas upju baseinu apsaimniekošanas pasākumi. Tādēļ abos procesos būtu jāizmanto visu pušu potenciāls, lai panāktu kopēju sinerģiju un ieguvumus, ņemot vērā vides kvalitātes mērķus Direktīvā 2000/60/EK, nodrošinot efektivitāti un plašu resursu izmantošanu, tajā pašā laikā atzīstot, ka kompetentas iestādes un pārvaldes vienības šajā direktīvā un Direktīvā 2000/60/EK varētu būt atšķirīgas.

(18)

Dalībvalstīm savos novērtējumos, kartēs un plānos par pamatu būtu jāizmanto attiecīgā “paraugprakse” un “labākie pieejamie tehniskie paņēmieni”, neradot pārmērīgi lielas izmaksas plūdu riska pārvaldībā.

(19)

Gadījumiem, kad ūdens objekti tiek izmantoti daudzfunkcionāliem mērķiem dažādās ilgtspējīgās cilvēka darbībās (piemēram, plūdu riska pārvaldībā, ekoloģisku mērķu īstenošanā, iekšzemes ūdeņu kuģošanā vai hidroelektroenerģijas ražošanā) un kad šīs darbības ietekmē ūdens objektus, Direktīvas 2000/60/EK 4. pantā paredzēts skaidrs un pārskatāms process rīcībai attiecībā uz šādiem izmantojumiem un ietekmi, tostarp iespējami izņēmumi “laba stāvokļa” vai “pasliktināšanās novēršanas” mērķu sasniegšanas gaitā. Direktīvas 2000/60/EK 9. pantā ir noteikts izmaksu atgūšanas princips.

(20)

Šīs direktīvas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (7).

(21)

Jo īpaši Komisija būtu jāpilnvaro pielāgot pielikumu zinātniskajiem un tehniskajiem sasniegumiem. Tā kā šie pasākumi ir vispārīgi un paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas noteikumus, tie jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

(22)

Šajā direktīvā ievērotas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā noteiktās pamattiesības un principi. Jo īpaši tai jāveicina augsta līmeņa vides aizsardzības integrēšana Kopienas politikā saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības principu, kā noteikts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 37. pantā.

(23)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķus – proti, pasākumu sistēmu plūdu radīto postījumu samazināšanai – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka rīcību mēroga vai iedarbības dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai.

(24)

Saskaņā ar proporcionalitātes un subsidiaritātes principu, kā arī Līgumam pievienoto Protokolu par proporcionalitātes un subsidiaritātes principu piemērošanu un ņemot vērā dalībvalstu esošās iespējas, ievērojams rīcības elastīgums būtu jāatstāj vietējā un reģionālā līmeņa ziņā, īpaši attiecībā uz iestāžu organizāciju un atbildību.

(25)

Saskaņā ar 34. punktu Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (8) dalībvalstīm ir ieteikts gan savām vajadzībām, gan Kopienas interesēs izstrādāt savas tabulas, kas pēc iespējas precīzāk atspoguļotu atbilstību starp direktīvu un tās transponēšanas pasākumiem, un padarīt tās publiski pieejamas,

1)

“plūdi” ir tādas sauszemes īslaicīga applūšana ar ūdeni, kura parasti nav klāta ar ūdeni. Tas ietver arī plūdus no upēm, kalnu straumēm, Vidusjūras reģiona nepastāvīgajām ūdenstecēm un jūras ūdens uzplūdi piekrastes teritorijās un var neietvert plūdus no kanalizācijas sistēmām;

2)

“plūdu risks” ir plūdu rašanās varbūtība kopā ar iespējamu ar šādiem plūdiem saistītu nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēku veselību, vidi, kultūras mantojumu un saimniecisko darbību.

a)

norīkot citas kompetentas iestādes nekā tās, kas noteiktas saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 3. panta 2. punktu;

b)

identificēt un iekļaut pārvaldības vienībā dažas piekrastes teritorijas vai atsevišķus upju baseinus, kas nav tādi, kuri iekļauti saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 3. panta 1. punktu.

a)

upju baseina apgabala attiecīga mēroga karti, kurā norādītas upju baseinu, apakšbaseinu un, ja pastāv, piekrastes teritoriju robežas, kā arī topogrāfija un zemes izmantojums;

b)

iepriekš notikušu tādu plūdu aprakstu, kam ir bijusi būtiska nelabvēlīga ietekme uz cilvēku veselību, vidi, kultūras mantojumu un saimniecisko darbību un kas nākotnē varētu atkārtoties līdzīgā mērogā, un apraksts par to apmēru un izplatīšanās ceļiem, kā arī to izraisītās nelabvēlīgās ietekmes izvērtējums;

c)

iepriekš notikušu būtisku plūdu aprakstu, ja var paredzēt nopietnas nelabvēlīgas sekas turpmāku līdzīgu notikumu gadījumā;

un atkarībā no dalībvalstu īpašajām vajadzībām iekļauj:

d)

novērtējumu, kurā analizēta turpmāku plūdu iespējami nelabvēlīgā ietekme uz cilvēku veselību, vidi, kultūras mantojumu un saimniecisko darbību, cik vien iespējams ņemot vērā tādus aspektus kā topogrāfija, ūdenstilpju un ūdensteču izvietojums un vispārējās hidroloģiskās un ģeomorfoloģiskās iezīmes, tostarp palienes kā plūdu dabiskās aizturēšanas apgabali, esošās mākslīgi izveidotās pretplūdu aizsardzības infrastruktūras efektivitāte, apdzīvotu teritoriju izvietojums, teritorijas, kurās notiek saimnieciskas darbības, un ilgtermiņa attīstība, tostarp klimata pārmaiņu ietekme uz plūdu biežumu.

a)

mazas varbūtības plūdi vai ārkārtas scenāriji;

b)

vidējas varbūtības plūdi (iespējamās atkārtošanās laikposms: ≥ 100 gadu);

c)

attiecīgā gadījumā – lielas varbūtības plūdi.

a)

plūdu apmērus;

b)

attiecīgā gadījumā – ūdens dziļumus vai ūdens līmeni;

c)

vajadzības gadījumā – plūsmas ātrumu vai attiecīgo ūdens plūsmu.

a)

aptuvens iespējami apdraudēto iedzīvotāju skaits;

b)

iespējami apdraudētajā teritorijā veiktās saimnieciskās darbības veids;

c)

iekārtas, kas minētas Padomes Direktīvas 96/61/EK (1996. gada 24. septembris) par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli (9) I pielikumā un kas varētu izraisīt nejaušu piesārņojumu plūdu gadījumā, kā arī iespējami ietekmētos aizsargātos apgabalus, kā noteikts Direktīvas 2000/60/EK IV pielikuma 1. punkta i), iii) un v) apakšpunktā;

d)

cita informācija, ko attiecīgā dalībvalsts uzskata par lietderīgu, piemēram, informācija par apgabaliem, kuros var notikt plūdi, kas nes lielu nogulumu apjomu, un sanešu plūdi, kā arī informācija par citiem svarīgiem piesārņojuma avotiem.

1)

iespējamo plūdu postījumu pirmo karšu un plūdu riska pirmo karšu izstrādi un šo karšu turpmāku pārskatīšanu, kā minēts šīs direktīvas 6. un 14. pantā, veic tā, lai tajās ietvertā informācija būtu saskanīga ar attiecīgo informāciju, kas sniegta saskaņā ar Direktīvu 2000/60/EK. Tās koordinē ar Direktīvas 2000/60/EK 5. panta 2. punktā paredzētajiem pārskatiem un var tikt iekļautas tajos;

2)

plūdu riska pārvaldības pirmo plānu izstrādi un šo plānu turpmāku pārskatīšanu, kā minēts šīs direktīvas 7. un 14. pantā, veic, koordinējot ar Direktīvas 2000/60/EK 13. panta 7. punktā paredzētajiem upju baseinu apsaimniekošanas plānu pārskatiem, un vajadzības gadījumā minētos plānus iekļauj šajos pārskatos;

3)

visu ieinteresēto pušu aktīvu iesaisti atbilstīgi šīs direktīvas 10. pantam attiecīgā gadījumā koordinē ar ieinteresēto pušu aktīvu iesaisti atbilstīgi Direktīvas 2000/60/EK 14. pantam.

a)

pirms 2010. gada 22. decembra jau ir veikušas riska novērtējumu, secinot, ka pastāv vai varētu rasties nopietns plūdu risks, kura dēļ šo teritoriju identificētu kā vienu no 5. panta 1. punktā minētajām teritorijām, vai

b)

pirms 2010. gada 22. decembra ir pieņēmušas lēmumu sagatavot iespējamo plūdu postījumu vietu kartes, plūdu riska kartes un plūdu riska pārvaldības plānus saskaņā ar attiecīgiem šīs direktīvas noteikumiem.

6.11.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 288/35

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu (1) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (2), paredzētas konkrētas strukturālas prasības uzņēmumiem, uz kuriem attiecas minēto regulu darbības joma.

(2)

Bulgārijas un Rumānijas Pievienošanās akta VII pielikuma 5. nodaļas B iedaļas I apakšiedaļas a) punktā paredzēts, ka dažas minētajās regulās noteiktās strukturālās prasības līdz 2009. gada 31. decembrim, ievērojot konkrētus nosacījumus, neattiecina uz tiem Rumānijas uzņēmumiem, kas minēti Pievienošanās akta VII pielikuma B papildinājumā (“uzņēmumu saraksts”).

(3)

Uzņēmumu sarakstu atjaunināja ar Komisijas 2006. gada 22. decembra Lēmumu 2007/23/EK, ar ko groza 2005. gada Pievienošanās akta VII pielikuma B papildinājumu attiecībā uz dažiem gaļas, piena un zivju nozares uzņēmumiem Rumānijā (3).

(4)

Daži gaļas, putnu gaļas, zivju, piena un piena produktu nozares uzņēmumi Rumānijā ir pabeiguši pārkārtošanās procesu un patlaban pilnībā atbilst Kopienas likumdošanai. Turklāt daži uzņēmumi ir pārtraukuši darbību. Ņemot vērā šīs izmaiņas, attiecīgi ir jāgroza uzņēmumu saraksts.

(5)

Turklāt dažiem gaļas, putnu gaļas, zivju, piena un piena produktu nozares uzņēmumiem Rumānijā tehnisku ierobežojumu dēļ ir problēmas saistībā ar atbilstību attiecīgajām strukturālajām prasībām, kas noteiktas Regulā (EK) Nr. 852/2004 un Regulā (EK) Nr. 853/2004. Šiem uzņēmumiem nepieciešams ilgāks laikposms pārkārtošanās procesa pabeigšanai, lai minētajās regulās noteiktās strukturālās prasības tiktu pilnībā ievērotas. Tādēļ minētie uzņēmumi jāiekļauj to uzņēmumu sarakstā, kuriem noteikts pārejas posms.

(6)

Šie uzņēmumi ir garantējuši, ka tiem ir vajadzīgie līdzekļi, lai pārejas perioda laikā novērstu atlikušos trūkumus. Ir pieejama detalizēta informācija par katra uzņēmuma trūkumiem.

(7)

Kopienas tiesību aktu skaidrības labad ir lietderīgi aizstāt uzņēmumu sarakstu, kas iekļauts Bulgārijas un Rumānijas Pievienošanās akta VII pielikuma B papildinājumā, ar šā lēmuma pielikumu.

(8)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,