ISSN 1725-5112

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 263

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

50. sējums
2007. gada 9. oktobris


Saturs

 

I   Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

Lappuse

 

 

DIREKTĪVAS

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/46/EK (2007. gada 5. septembris), ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai (pamatdirektiva) ( 1 )

1

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

DIREKTĪVAS

9.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 263/1


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2007/46/EK

(2007. gada 5. septembris),

ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai

(“pamatdirektīva”)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 95. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (2),

tā kā:

(1)

Padomes Direktīva 70/156/EEK (1970. gada 6. februāris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tipa apstiprinājumu (3) ir vairākkārt būtiski grozīta. Tā kā tajā ir jāizdara turpmāki grozījumi, skaidrības labad būtu lietderīgi to pārstrādāt.

(2)

Lai izveidotu Kopienas iekšējo tirgu un lai tas varētu labi darboties, būtu lietderīgi dalībvalstu apstiprināšanas sistēmas aizstāt ar Kopienas apstiprināšanas procedūru, kuras pamatā būtu pilnīgas saskaņošanas princips.

(3)

Normatīvajos aktos būtu jāsaskaņo un jākonkretizē tehniskas prasības, ko piemēro sistēmām, sastāvdaļām, atsevišķām tehniskām vienībām un transportlīdzekļiem. Tādiem normatīviem aktiem galvenokārt būtu jānodrošina augsta līmeņa ceļu satiksmes drošība, veselības aizsardzība, vides aizsardzība, energoefektivitāte un aizsardzība pret nelikumīgu lietojumu.

(4)

Ar Padomes Direktīvu 92/53/EEK (1992. gada 18. jūnijs), ar ko groza Direktīvu 70/156/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tipa apstiprinājumu (4), tika noteikts, ka Kopienas gatavu transportlīdzekļu tipa apstiprināšanas procedūru piemēro vienīgi M1 kategorijas transportlīdzekļiem. Tomēr, lai pabeigtu iekšējā tirgus izveidi un nodrošinātu tā pareizu darbību, šīs direktīvas darbības joma būtu jāattiecina uz visu kategoriju transportlīdzekļiem, ļaujot izgatavotājiem izmantot iekšējā tirgus priekšrocības, ko dod Kopienas tipa apstiprinājums.

(5)

Lai izgatavotāji varētu pielāgoties jaunajām saskaņotajām procedūrām, būtu jāparedz pietiekams sagatavošanās laiks, pirms Kopienas transportlīdzekļu tipa apstiprināšana kļūtu obligāta transportlīdzekļiem, kas ir citu kategoriju, nevis vienā posmā izgatavoti M1 kategorijas transportlīdzekļi. Ilgāks sagatavošanās laiks ir vajadzīgs tādu kategoriju transportlīdzekļiem, kuri nav M1 kategorijas transportlīdzekļi un kuriem vajadzīga vairākposmu apstiprināšanas procedūra, jo procedūrā būs iesaistīti virsbūvju izgatavotāji, kam šajā jomā jāgūst pietiekama pieredze, lai pienācīgi īstenotu vajadzīgās procedūras. Tomēr, ņemot vērā drošības nozīmību M2 un M3 kategorijas transportlīdzekļiem, pārejas posmā, kad joprojām ir derīgs valsts tipa apstiprinājums, lai ļautu izgatavotājiem iegūt pieredzi ar transportlīdzekļa EK tipa apstiprinājumu, šiem transportlīdzekļiem ir jāatbilst saskaņoto direktīvu tehniskajām prasībām.

(6)

Līdz šim izgatavotāji, kas transportlīdzekļus ražo mazās sērijās, iekšējā tirgus priekšrocības varējuši izmantot vienīgi daļēji. Pieredze rāda, ka ceļu satiksmes drošību un vides aizsardzību varētu būtiski uzlabot, ja mazu sēriju transportlīdzekļus, sākot no M1 kategorijas transportlīdzekļiem, pilnībā integrētu Kopienas transportlīdzekļu tipa apstiprināšanas sistēmā.

(7)

Lai izvairītos no stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas, jebkāda vienkāršota procedūra būtu jāpiemēro, vienīgi ražojot mazu sēriju transportlīdzekļus ļoti ierobežotā skaitā. Tādēļ skaitliskā izteiksmē būtu jāprecizē mazās sērijās izgatavotu transportlīdzekļu jēdziens atkarībā no transportlīdzekļu skaita.

(8)

Ir svarīgi paredzēt pasākumus, kas ļautu transportlīdzekļus apstiprināt individuāli, lai vairākposmu apstiprināšanas sistēma darbotos pietiekami elastīgi; tomēr, kamēr nav ieviesti saskaņoti īpaši Kopienas noteikumi, dalībvalstīm būtu jāļauj joprojām izsniegt individuālus apstiprinājumus saskaņā ar saviem tiesību aktiem.

(9)

Kamēr nav ieviestas Kopienas transportlīdzekļu tipa apstiprināšanas procedūras tādu kategoriju transportlīdzekļiem, kas nav M1 kategorijas transportlīdzekļi, dalībvalstīm būtu jāļauj joprojām izsniegt savus transportlīdzekļu tipa apstiprinājumus saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem un attiecīgi jānosaka pārejas noteikumi.

(10)

Šīs direktīvas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (5).

(11)

Ar Padomes Lēmumu 97/836/EK (6) Kopiena pievienojās Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas Nolīgumam par vienveida tehnisko priekšrakstu pieņemšanu riteņu transportlīdzekļiem, aprīkojumam un daļām, kuras var uzstādīt un vai izmantot riteņu transportlīdzekļos, un saskaņā ar šiem priekšrakstiem piešķiramo atbilstības novērtēšanas apstiprinājumu savstarpējās atzīšanas nosacījumiem (“Pārskatītais 1958. gada nolīgums”).

Tādējādi Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO EEK) noteikumi, kam Kopiena, piemērojot minēto lēmumu, pievienojas, kā arī ANO EEK noteikumu grozījumi, kuriem Kopiena jau ir pievienojusies, būtu jāintegrē Kopienas tipa apstiprināšanas procedūrā vai nu kā transportlīdzekļa EK tipa apstiprināšanas prasības, vai kā alternatīvas spēkā esošiem Kopienas tiesību aktiem. Proti, ja Kopiena ar Padomes lēmumu pieņem lēmumu, ka ANO EEK noteikumi kļūst par Kopienas transportlīdzekļu tipa apstiprināšanas procedūras daļu un aizstāj spēkā esošos Kopienas tiesību aktus, Komisijai vajadzētu būt tiesīgai veikt vajadzīgos pielāgojumus šajā direktīvā. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs direktīvas elementus vai papildināt šo direktīvu, iekļaujot jaunus nebūtiskus elementus, tie būtu jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

(12)

Labāka regulējuma un vienkāršošanas nolūkā, kā arī nolūkā izvairīties no spēkā esošo Kopienas tiesību aktu pastāvīgas atjaunināšanas tehnisku specifikāciju jomā, vajadzētu būt iespējai šajā direktīvā un atsevišķās direktīvās un regulās atsaukties uz pastāvošajiem starptautiskajiem standartiem un noteikumiem, tos neatspoguļojot Kopienas tiesiskajā regulējumā.

(13)

Lai nodrošinātu, ka ražošanas atbilstības pārraudzības procedūru, vienu no Kopienas tipa apstiprināšanas sistēmas stūrakmeņiem, īsteno pareizi, un tā pareizi darbojas, kompetentai iestādei vai attiecīgi kvalificētam tehniskam dienestam, kam uzticēti šie pienākumi, būtu regulāri jāpārbauda izgatavotāji.

(14)

Pieņemot tiesību aktus par transportlīdzekļu apstiprināšanu, galvenais mērķis ir nodrošināt, lai tirgū laisti jauni transportlīdzekļi, to sastāvdaļas un atsevišķas tehniskas vienības garantētu augsta līmeņa drošību un nekaitētu apkārtējai videi. To nevajadzētu sarežģīt, dažas sastāvdaļas vai aprīkojumu uzstādot pēc tam, kad transportlīdzekļi ir laisti tirgū vai ir sākta to ekspluatācija. Tālab būtu jāveic attiecīgi pasākumi, lai nodrošinātu to, ka apstiprinātāja iestāde pirms tirdzniecības sākuma pārbauda sastāvdaļas vai aprīkojumu, ko var uzstādīt transportlīdzekļiem un kas var nopietni traucēt tādu sistēmu darbību, kuras ir būtiskas drošībai vai saistībā ar vides aizsardzību. Tādiem pasākumiem būtu jāietver tehniski noteikumi par to, kādām prasībām ir jāatbilst tādām sastāvdaļām vai aprīkojumam.

(15)

Tādi pasākumi būtu jāpiemēro vienīgi ierobežotam skaitam sastāvdaļu vai aprīkojuma. Šādu sastāvdaļu vai aprīkojuma un turpmāko prasību saraksts būtu jāsagatavo, iepriekš apspriežoties ar ieinteresētajām pusēm. Sagatavojot sarakstu, Komisijai būtu jāapspriežas ar ieinteresētajām pusēm, pamatojoties uz ziņojumu un vēlmi panākt taisnīgu līdzsvaru starp prasībām uzlabot ceļu satiksmes drošību un vides aizsardzību, kā arī patērētāju, izgatavotāju un izplatītāju ieinteresētību saglabāt konkurenci rezerves daļu tirgū.

(16)

Attiecīgu sastāvdaļu, aprīkojuma un būtisku sistēmu saraksts, kā arī testēšanas un īstenošanas pasākumi būtu jānosaka saskaņā ar Lēmumu 1999/468/EK. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs direktīvas elementus vai papildināt šo direktīvu, iekļaujot jaunus nebūtiskus elementus, būtu jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

(17)

Šī direktīva ir īpašu drošības pasākumu komplekss, kā noteikts 1. panta 2. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2001/95/EK (2001. gada 3. decembris) par produktu vispārēju drošību (7), ar kuru nosaka konkrētas prasības attiecībā uz patērētāju veselības un drošības aizsardzību. Tādēļ ir svarīgi izstrādāt noteikumus, lai nodrošinātu, ka gadījumā, ja saskaņā ar šīs direktīvas vai IV pielikumā uzskaitīto normatīvo aktu piemērojumu kāds transportlīdzeklis rada nopietnu apdraudējumu patērētājiem, izgatavotājam ir jāveic iedarbīgi aizsardzības pasākumi, tostarp transportlīdzekļu atsaukšana. Tādēļ apstiprinātājām iestādēm būtu jāspēj izvērtēt, vai ierosinātie pasākumi ir pietiekami.

(18)

Ir svarīgi, lai izgatavotāji transportlīdzekļu īpašniekiem sniegtu attiecīgu informāciju, novēršot drošības ierīču nepareizu lietojumu. Tādēļ ir pareizi šajā direktīvā paredzēt noteikumus par to.

(19)

Tāpat ir svarīgi, lai aprīkojuma izgatavotājiem būtu pieejama noteikta informācija, ko var darīt pieejamu vienīgi transportlīdzekļa izgatavotājs, proti, tehniska informācija, tostarp rasējumi, kas ir vajadzīgi, lai izstrādātu sastāvdaļas transportlīdzekļu rezerves daļu tirgum.

(20)

Tikpat svarīgi ir, lai izgatavotāji darītu informāciju viegli pieejamu neatkarīgiem tirgus dalībniekiem, lai nodrošinātu transportlīdzekļu remontu un apkopi pilnvērtīgā konkurences tirgū. Šīs informācijas prasības jau ir iekļautas Kopienas tiesību aktos un jo īpaši Eiropas Parlamenta Regulā (EK) Nr. 715/2007 (2007. gada 20. jūnijs) par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem (Euro 5 un Euro 6) un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai (8), pamatojoties uz to, ka ne vēlāk kā četrus gadus pēc minētās regulas stāšanās spēkā dienas Komisija iesniegs ziņojumu par to, kā darbojas sistēma, kas nodrošina piekļuvi transportlīdzekļu remonta un apkopes informācijai, un apsvērs, vai būtu lietderīgi visus noteikumus, kas reglamentē uz piekļuvi šādai informācijai, konsolidēt pārskatītā pamatdirektīvā par tipa apstiprinājumu.

(21)

Lai vienkāršotu un paātrinātu procedūru, saskaņā ar Lēmumu 1999/468/EK būtu jāparedz pasākumi atsevišķo direktīvu vai regulu īstenošanai, kā arī šīs direktīvas un atsevišķo direktīvu vai regulu pielikumu pielāgošanai, jo īpaši, attiecībā uz zinātnes un tehnikas zināšanu attīstību. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs direktīvas vai atsevišķo direktīvu vai regulu elementus vai papildināt tās, iekļaujot jaunus nebūtiskus elementus, būtu jāpieņem saskaņā ar minētā lēmuma 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru. Tā pati procedūra būtu jāpiemēro attiecībā uz pielāgojumiem, kas vajadzīgi invalīdiem paredzētu transportlīdzekļu tipa apstiprinājumiem.

(22)

Pieredze rāda, ka – konstatējot nepilnības spēkā esošajos tiesību aktos – var būt vajadzība tūlīt veikt atbilstīgus pasākumus, lai ceļu lietotājiem nodrošinātu labāku aizsardzību. Tādos steidzamos gadījumos vajadzīgie atsevišķo direktīvu vai regulu grozījumi būtu jāpieņem saskaņā ar Lēmumu 1999/468/EK. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus atsevišķo direktīvu vai regulu elementus vai papildināt tās, iekļaujot jaunus nebūtiskus elementus, būtu jāpieņem saskaņā ar minētā lēmuma 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

(23)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi – proti, nodrošināt iekšējo tirgu, visu kategoriju transportlīdzekļiem ieviešot obligātu Kopienas tipa apstiprināšanas sistēmu – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka darbības apjoma dēļ šo mērķi var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai.

(24)

Pienākumam šo direktīvu transponēt attiecīgu valstu tiesību aktos būtu jāattiecas vienīgi uz noteikumiem, ar kuriem paredzētas ievērojamas izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējām direktīvām. Pienākums transponēt noteikumus, kas netiek grozīti, izriet no iepriekšējām direktīvām.

(25)

Saskaņā ar 34. punktu Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (9) dalībvalstīm ir ieteikts gan savām vajadzībām, gan Kopienas interesēs izstrādāt savas tabulas, kur pēc iespējas precīzāk atspoguļota atbilstība starp šo direktīvu un tās transponēšanas pasākumiem, un padarīt tās publiski pieejamas.

(26)

Šī direktīva nedrīkstētu iespaidot dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem, kad tām jātransponē savos tiesību aktos un jāpiemēro XX pielikuma B daļā norādītās direktīvas.

(27)

Šīs direktīvas prasības atbilst principiem, kas paredzēti Rīcības plānā “Normatīvās vides vienkāršošana un uzlabošana”.

(28)

Īpaši svarīgi ir, lai turpmākie pasākumi, ko ierosina, pamatojoties uz šo direktīvu, vai tās īstenošanā izmantotās procedūras būtu saskaņā ar šiem principiem, kurus Komisija atkārtoti apstiprināja savā paziņojumā par konkurētspējīgas autobūves nozares tiesisko regulējumu 21. gadsimtam,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Temats

Ar šo direktīvu ir izveidota saskaņota administratīvu noteikumu un vispārēju tehnisku prasību sistēma, kā apstiprināt visus jaunos transportlīdzekļus, kas ir tās darbības jomā, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētas sistēmas, sastāvdaļas un atsevišķas tehniskas vienības, lai Kopienā atvieglotu to reģistrāciju, pārdošanu un nodošanu ekspluatācijā.

Ar šo direktīvu ir paredzēti arī noteikumi tādu sastāvdaļu un aprīkojuma pārdošanai un ekspluatācijas sākšanai, kas ir paredzēts saskaņā ar šo direktīvu apstiprinātiem transportlīdzekļiem.

Piemērojot šo direktīvu, normatīvajos aktos, kuru pilnīgs saraksts ir IV pielikumā, ietver īpašas tehniskas prasības transportlīdzekļu uzbūvei un darbībai.

2. pants

Darbības joma

1.   Šī direktīva attiecas uz vienā vai vairākos posmos konstruētu un izgatavotu, izmantošanai uz autoceļiem paredzētu transportlīdzekļu apstiprināšanu, kā arī uz tādu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību tipa apstiprināšanu, kuras konstruētas un izgatavotas šādiem transportlīdzekļiem.

Tā attiecas arī uz šādu transportlīdzekļu individuālu apstiprināšanu.

Šo direktīvu piemēro arī sastāvdaļām un aprīkojumam, kas ir paredzēts transportlīdzekļiem, uz ko attiecas šī direktīva.

2.   Šo direktīvu nepiemēro šādu transportlīdzekļu tipa apstiprināšanai vai individuālai apstiprināšanai:

a)

lauksaimniecības vai mežsaimniecības traktoriem, kā tie definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/37/EK (2003. gada 26. maijs), kas attiecas uz tipa apstiprinājumu lauksaimniecības vai mežsaimniecības traktoriem, to piekabēm un maināmām velkamām mašīnām kopā ar to sistēmām, sastāvdaļām un atsevišķām tehniskām vienībām (10), un piekabēm, kas konstruētas un izgatavotas, lai tās vilktu ar tādiem traktoriem;

b)

kvadricikliem, kā tie definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/24/EK (2002. gada 18. marts), kas attiecas uz divriteņu vai trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu tipa apstiprinājumu (11);

c)

kāpurķēžu transportlīdzekļiem.

3.   Tipa apstiprināšana vai individuāla apstiprināšana saskaņā ar šo direktīvu nav obligāta šādiem transportlīdzekļiem:

a)

transportlīdzekļiem, kas ir konstruēti un izgatavoti lietojumam galvenokārt būvlaukumos vai karjeros, ostās vai lidostās;

b)

transportlīdzekļiem, kas ir konstruēti un izgatavoti bruņoto spēku, civilās aizsardzības dienestu, ugunsdzēsības dienestu un sabiedriskās kārtības uzturēšanas dienestu vajadzībām;

c)

pārvietojamiem agregātiem;

tiktāl, ciktāl minētie transportlīdzekļi atbilst šīs direktīvas prasībām. Šāds neobligāts apstiprinājums neskar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/42/EK (2006. gada 17. maijs) par mašīnām (12) piemērošanu.

4.   Individuāla apstiprināšana saskaņā ar šo direktīvu nav obligāta šādiem transportlīdzekļiem:

a)

transportlīdzekļiem, ko paredzēts lietot vienīgi autosacīkstēs;

b)

transportlīdzekļu prototipiem, ko, izgatavotājam uzņemoties atbildību, lieto uz ceļiem, lai veiktu īpašas testēšanas programmas, ja tie ir īpaši konstruēti un izgatavoti tādiem nolūkiem.

3. pants

Definīcijas

Ja vien šajā direktīvā un IV pielikumā uzskaitītajos normatīvajos aktos nav paredzēts citādi, piemēro šādas definīcijas:

1.

“normatīvs akts” ir atsevišķā direktīva vai regula, vai ANO EEK noteikumi, kas pievienoti Pārskatītajam 1958. gada nolīgumam;

2.

“atsevišķā direktīva vai regula” ir direktīva vai regula, kas uzskaitīta IV pielikuma I daļā. Šis termins ietver arī minēto aktu īstenošanas aktus;

3.

“tipa apstiprināšana” ir procedūra, ar ko dalībvalsts apliecina, ka transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības tips atbilst attiecīgiem administratīviem noteikumiem un tehniskām prasībām;

4.

“valsts tipa apstiprināšana” ir tipa apstiprināšanas procedūra, kas noteikta ar attiecīgas valsts tiesību aktiem un kas ir spēkā vienīgi attiecīgas dalībvalsts teritorijā;

5.

“EK tipa apstiprināšana” ir procedūra, ar ko dalībvalsts apliecina, ka transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības tips atbilst attiecīgiem šajā direktīvā paredzētiem administratīviem noteikumiem un tehniskām prasībām, un IV vai XI pielikumā uzskaitītiem normatīviem aktiem;

6.

“individuāla apstiprināšana” ir procedūra, ar ko dalībvalsts apliecina, ka konkrēts transportlīdzeklis, neatkarīgi no tā, vai tas ir unikāls, atbilst attiecīgiem administratīviem noteikumiem un tehniskām prasībām;

7.

“vairākposmu tipa apstiprināšana” ir procedūra, ar ko viena vai vairākas dalībvalstis apliecina, ka, atkarībā no pabeigšanas pakāpes, nepabeigta vai vairākos posmos pabeigta transportlīdzekļa tips atbilst attiecīgiem šajā direktīvā ietvertiem administratīviem noteikumiem un tehniskām prasībām;

8.

“pakāpeniska tipa apstiprināšana” ir transportlīdzekļa apstiprināšanas procedūra, kurā transportlīdzekļa sistēmām, sastāvdaļām un atsevišķām tehniskām vienībām pakāpeniski savāc visu EK tipa apstiprinājuma sertifikātu komplektu un kuras beigās apstiprina visu transportlīdzekli;

9.

“tipa apstiprināšana vienā posmā” ir procedūra, kurā transportlīdzekli kā tādu apstiprina vienā darbībā;

10.

“jaukta tipa apstiprināšana” ir pakāpeniska tipa apstiprināšanas procedūra, kurā vienas vai vairāku sistēmu apstiprinājumus piešķir gatava transportlīdzekļa apstiprināšanas pēdējā posmā, ja šīm sistēmām nav jāizdod EK tipa apstiprinājuma sertifikāti;

11.

“mehāniskais transportlīdzeklis” ir jebkurš motorizēts transportlīdzeklis, kurš pārvietojas ar savu spēku, kuram ir vismaz četri riteņi un kurš ir pabeigts, vairākos posmos pabeigts vai nepabeigts, un kura maksimālais projektētais ātrums pārsniedz 25 km/h;

12.

“piekabe” ir jebkurš riteņu transportlīdzeklis bez motora, konstruēts un izgatavots tā, lai to vilktu ar mehānisko transportlīdzekli;

13.

“transportlīdzeklis” ir jebkurš mehāniskais transportlīdzeklis vai piekabe, kā definēts 11. un 12. punktā;

14.

“hibrīda mehāniskais transportlīdzeklis” ir transportlīdzeklis ar vismaz diviem dažādiem enerģijas pārveidotājiem un divām dažādām enerģijas glabāšanas sistēmām (transportlīdzeklī), kas kalpo kā transportlīdzekļa dzinējspēks;

15.

“hibrīda elektrotransportlīdzeklis” ir hibrīda transportlīdzeklis, kas kā mehānisku dzinējspēku izmanto enerģiju no šiem abiem transportlīdzeklī glabātas elektroenerģijas/jaudas avotiem:

patērējamas degvielas,

elektroenerģijas/dzinējspēka glabāšanas iekārtas (piemēram, akumulatora, kondensatora, spararata/ģeneratora u. c.);

16.

“pārvietojams agregāts” ir jebkurš pašgājējs transportlīdzeklis, īpaši konstruēts un izgatavots, lai veiktu darbu, un kas konstrukcijas īpatnību dēļ nav piemērots pasažieru vai kravu pārvadāšanai. Mehānismi, kas ir uzmontēti uz mehānisko transportlīdzekļu šasijām, nav uzskatāmi par pārvietojamiem agregātiem;

17.

“transportlīdzekļa tips” ir noteiktas kategorijas transportlīdzekļi, kas neatšķiras pēc II pielikuma B daļā norādītajām būtiskajām pazīmēm. Transportlīdzekļa tipam var būt varianti un versijas, kā definēts II pielikuma B iedaļā;

18.

“bāzes transportlīdzeklis” ir jebkurš transportlīdzeklis, ko izmanto vairākposmu tipa apstiprināšanas procesa pirmajā posmā;

19.

“nepabeigts transportlīdzeklis” ir jebkurš transportlīdzeklis, kas ir jāpabeidz vēl vismaz vienā posmā, lai tas atbilstu šīs direktīvas attiecīgajām tehniskajām prasībām;

20.

“vairākos posmos pabeigts transportlīdzeklis” ir transportlīdzeklis, kas iegūts vairākposmu tipa apstiprināšanas procesā un kas atbilst šīs direktīvas attiecīgajām tehniskajām prasībām;

21.

“pabeigts transportlīdzeklis” ir jebkurš transportlīdzeklis, kas nav jāpabeidz, lai tas atbilstu šīs direktīvās attiecīgajām tehniskajām prasībām;

22.

“sērijas beigu transportlīdzeklis” ir jebkurš transportlīdzeklis no tādiem krājumiem, ko nevar reģistrēt vai pārdot, vai nodot ekspluatācijā, jo spēkā ir stājušās jaunas tehniskas prasības, attiecībā uz kurām šis transportlīdzeklis nav apstiprināts;

23.

“sistēma” ir apvienotu ierīču bloks, kas transportlīdzeklī veic vienu vai vairākas īpašas funkcijas un uz ko attiecas kāda normatīvā akta prasības;

24.

“sastāvdaļa” ir ierīce, uz ko attiecas normatīvā akta prasības, ko paredzēts izmantot kā transportlīdzekļa daļu un kam tipa apstiprinājumu var piešķirt atsevišķi no transportlīdzekļa, ja tas tieši paredzēts normatīvajā aktā;

25.

“atsevišķa tehniska vienība” ir ierīce, uz ko attiecas normatīvā akta prasības, ko paredzēts izmantot kā transportlīdzekļa daļu un kam tipa apstiprinājumu var piešķirt atsevišķi no transportlīdzekļa, bet tikai attiecībā uz vienu vai vairākiem noteiktiem transportlīdzekļu tipiem, ja tas tieši paredzēts normatīvajā aktā;

26.

“oriģinālas daļas vai aprīkojums” ir daļas vai aprīkojums, ko attiecīga transportlīdzekļa montāžai izgatavo saskaņā ar transportlīdzekļa izgatavotāja noteiktiem daļu vai aprīkojuma ražošanas parametriem un standartiem. Pie tām pieder tādas daļas un aprīkojums, ko izgatavo vienā un tajā pašā ražošanas līnijā, kur izgatavo šīs sastāvdaļas un aprīkojumu. Ja nav pierādīts pretējais, uzskata, ka daļas ir oriģinālas, ja daļu izgatavotājs apliecina, ka daļas atbilst to sastāvdaļu kvalitātei, kuras izmanto attiecīgu transportlīdzekļu montāžā, un ir izgatavotas saskaņā ar transportlīdzekļa izgatavotāja parametriem un ražošanas standartiem;

27.

“izgatavotājs” ir persona vai struktūra, kas apstiprinātājai iestādei atbild par visiem tipa apstiprināšanas vai atļauju piešķiršanas procesa aspektiem un par ražošanas atbilstības nodrošināšanu. Nav būtiski, lai šī persona vai struktūra būtu tieši iesaistīta visās apstiprināšanas procesā iesaistītā transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības izgatavošanas posmos;

28.

“izgatavotāja pārstāvis” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas veic uzņēmējdarbību Kopienā un ko izgatavotājs ir pienācīgi iecēlis, lai tā viņu pārstāvētu apstiprinātājā iestādē un viņa vārdā darbotos, risinot jautājumus, uz ko attiecas šī direktīva, un atsauci uz terminu “izgatavotājs” uzskata par norādi uz izgatavotāju vai viņa pārstāvi;

29.

“apstiprinātāja iestāde” ir dalībvalsts iestāde, kuras kompetencē ir visi transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības tipa apstiprināšanas vai transportlīdzekļu individuālas apstiprināšanas aspekti, atļauju piešķiršanas process, apstiprinājuma sertifikātu izsniegšana un – vajadzības gadījumā – to anulēšana, kontaktpunkta funkcijas attiecībās ar citu dalībvalstu apstiprinātājām iestādēm, tehnisku dienestu norīkošana, kā arī nodrošināt to, lai izgatavotājs pildītu savus pienākumus attiecībā uz ražošanas atbilstību;

30.

42. pantā minētā “kompetentā iestāde” ir apstiprinātāja iestāde vai atbildīgā iestāde, vai akreditācijas struktūra, kas darbojas to vārdā;

31.

“tehniskais dienests” ir organizācija vai struktūra, ko dalībvalsts apstiprinātāja iestāde ir norīkojusi kā testu laboratoriju, lai veiktu testus, vai kā atbilstības izvērtētāju struktūru, lai apstiprinātājas iestādes uzdevumā veiktu pirmo izvērtēšanu un citus testus vai pārbaudes, joprojām pastāvot iespējai, ka apstiprinātāja iestāde pati var veikt šīs funkcijas;

32.

“virtuāla testēšanas metode” ir datorsimulācijas, arī aprēķini, kas rāda, vai transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa vai atsevišķa tehniska vienība atbilst kādā normatīvā aktā ietvertām tehniskām prasībām. Virtuālas metodes neprasa testos izmantot fiziskus transportlīdzekļus, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības;

33.

“tipa apstiprinājuma sertifikāts” ir dokuments, ar ko apstiprinātāja iestāde oficiāli apliecina, ka transportlīdzekļa tips, sistēma, sastāvdaļa vai atsevišķa tehniska vienība ir apstiprināta;

34.

“EK tipa apstiprinājuma sertifikāts” ir VI pielikumā vai atsevišķās direktīvas vai regulas attiecīgā pielikumā paredzēts sertifikāts – paziņojuma veidlapa, kas ietverta attiecīgā pielikumā kādiem no šīs direktīvas IV pielikuma I vai II daļā uzskaitītajiem ANO EEK noteikumiem, ko atzīst par tam līdzvērtīgu;

35.

“individuālas apstiprināšanas sertifikāts” ir dokuments, ar ko apstiprinātāja iestāde oficiāli apliecina, ka konkrēts transportlīdzeklis ir apstiprināts;

36.

“atbilstības sertifikāts” ir IX pielikumā ietverts dokuments, ko izsniedz izgatavotājs, un ar ko apliecina, ka attiecīgas sērijas transportlīdzeklis, kas pieder pie tipa, kurš apstiprināts saskaņā ar šo direktīvu, ražošanas laikā atbilda visiem normatīvajiem aktiem;

37.

“informācijas dokuments” ir dokuments, kurš ietverts I vai III pielikumā vai atsevišķās direktīvas vai regulas attiecīgā pielikumā un kurā paredzēta informācija, ko iesniedz pieteikuma iesniedzējs, atļaujot informācijas dokumentu nodrošina kā elektronisku datni;

38.

“informācijas mape” ir pieteikuma iesniedzēja iesniegta pilnīga mape, kurā ir informācijas dokuments, lieta, dati, rasējumi, fotogrāfijas utt., atļaujot informācijas mapi nodrošina kā elektronisku datni;

39.

“informācijas pakete” ir informācijas mape, kam pievienoti testu ziņojumi un visi citi dokumenti, ko tehniskais dienests vai apstiprinātāja iestāde, pildot savas funkcijas, ir pievienojusi informācijas mapei, atļaujot informācijas paketi nodrošina kā elektronisku datni;

40.

“informācijas paketes satura rādītājs” ir dokuments, kurā uzskaitīts informācijas paketes saturs, kas atbilstīgi numurēts vai citādi apzīmēts, lai skaidri identificētu visas lapas; minētā dokumenta forma ir tāda, lai tā nodrošinātu pārskatu par EK tipa apstiprinājuma pārvaldības secīgām darbībām, jo īpaši par pārskatīšanas un atjaunināšanas dienām.

II NODAĻA

VISPĀRĒJI PIENĀKUMI

4. pants

Dalībvalstu pienākumi

1.   Dalībvalstis nodrošina, lai izgatavotāji, kas iesniedz pieteikumus apstiprināšanai, ievērotu šajā direktīvā paredzētos pienākumus.

2.   Dalībvalstis apstiprina vienīgi tādus transportlīdzekļus, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības, kas atbilst šīs direktīvas prasībām.

3.   Dalībvalstis reģistrē vai ļauj pārdot vai nodot ekspluatācijā vienīgi tādus transportlīdzekļus, sastāvdaļas un atsevišķas tehniskas vienības, kas atbilst šīs direktīvas prasībām.

Tās neaizliedz, neierobežo un netraucē reģistrēt, pārdot, nodot ekspluatācijā vai lietot uz ceļiem transportlīdzekļus, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības ar pamatojumu, kas saistīts ar uzbūves un darbības aspektiem, uz ko attiecas šī direktīva, ja tie atbilst tajā ietvertajām prasībām.

4.   Dalībvalstis izveido vai pilnvaro apstiprināšanas jautājumos kompetentas iestādes, un saskaņā ar 43. pantu informē Komisiju par to izveidi vai pilnvarošanu.

Paziņojumā par apstiprinātājām iestādēm norāda to nosaukumu, adresi, tostarp elektronisko adresi, kā arī to kompetences jomu.

5. pants

Izgatavotāju pienākumi

1.   Izgatavotājs atbild apstiprinātājai iestādei par visiem apstiprināšanas aspektiem un ražojumu atbilstības nodrošināšanu neatkarīgi no tā, vai izgatavotājs ir tieši iesaistīts visos kāda transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības izgatavošanas posmos.

2.   Vairākposmu tipa apstiprināšanā katrs izgatavotājs ir atbildīgs par to sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķo tehnisko vienību apstiprināšanu un to sistēmu ražošanas atbilstību, kuras piemontē tajā transportlīdzekļa izgatavošanas posmā, par ko atbild attiecīgais izgatavotājs.

Izgatavotājs, kas pārveido iepriekšējos posmos jau apstiprinātas sastāvdaļas vai sistēmas, ir atbildīgs par minēto sastāvdaļu un sistēmu ražošanas apstiprināšanu un atbilstību.

3.   Saskaņā ar šo direktīvu izgatavotāji, kas veic uzņēmējdarbību ārpus Kopienas, ieceļ pārstāvjus, kas veic uzņēmējdarbību Kopienā un kas viņus pārstāv apstiprinātājā iestādē.

III NODAĻA

EK TIPA APSTIPRINĀŠANAS PROCEDŪRAS

6. pants

Procedūras, kas jāievēro transportlīdzekļu EK tipa apstiprināšanā

1.   Izgatavotājs var izvēlēties vienu no šīm procedūrām:

a)

pakāpenisku tipa apstiprināšanu;

b)

tipa apstiprināšanu vienā posmā;

c)

jauktu tipa apstiprināšanu.

2.   Pieteikums pakāpeniskai tipa apstiprināšanai ietver informācijas mapi, kurā ir saskaņā ar III pielikumu prasītā informācija, līdz ar visu tipa apstiprinājuma sertifikātu komplektu, kas vajadzīgi saskaņā ar katru spēkā esošo IV vai XI pielikumā uzskaitīto normatīvo aktu. Attiecībā uz tipa apstiprinājumu sistēmai vai atsevišķai tehniskai vienībai saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem apstiprinātājai iestādei attiecīgā informācijas pakete ir pieejama, līdz apstiprinājumu piešķir vai atsaka.

3.   Pieteikums tipa apstiprināšanai vienā posmā ietver informācijas mapi, kurā ir attiecīgā informācija, kas saskaņā ar I pielikumu prasīta saistībā ar IV un XI pielikumā un, vajadzības gadījumā, III pielikuma II daļā norādītajiem normatīvajiem aktiem.

4.   Jauktas tipa apstiprināšanas gadījumā apstiprinātāja iestāde var atbrīvot izgatavotāju no pienākuma uzrādīt vienu vai vairākus EK tipa apstiprinājuma sertifikātus sistēmām, ja informācijas mapē ir I pielikumā paredzētie dati, kas transportlīdzekļa apstiprināšanas fāzē ir vajadzīgi, lai apstiprinātu attiecīgas sistēmas; tādā gadījumā testa ziņojums aizstāj katru EK sistēmas tipa apstiprinājuma sertifikātu, ko apstiprinātāja iestāde nav prasījusi izgatavotājam.

5.   Neskarot 2., 3. un 4. punktu, vairākposmu tipa apstiprināšanas vajadzībām iesniedz šādu informāciju:

a)

pirmajā posmā –informācijas mapes tās daļas un EK tipa apstiprinājuma sertifikātus, kas vajadzīgi attiecībā uz pabeigtu transportlīdzekli un kas attiecas uz bāzes transportlīdzekļa pabeigtības pakāpi;

b)

otrajā posmā un turpmākajos posmos –informācijas mapes tās daļas un EK tipa apstiprinājuma sertifikātus, kas attiecas uz attiecīgo izgatavošanas posmu, līdz ar iepriekšējā izgatavošanas posmā izsniegtu transportlīdzekļa EK tipa apstiprinājuma sertifikāta kopiju; izgatavotājs papildus iesniedz sīkus datus par izmaiņām vai papildinājumiem, ko viņš veicis transportlīdzeklim.

Šā punkta a) vai b) apakšpunktā paredzēto informāciju var iesniegt saskaņā ar 4. punktā izklāstīto jaukto tipa apstiprināšanas procedūru.

6.   Izgatavotājs iesniedz pieteikumu apstiprinātājai iestādei. Par konkrēta tipa transportlīdzekli var iesniegt tikai vienu pieteikumu, un to var iesniegt tikai vienā dalībvalstī.

Par katru apstiprināmo tipu iesniedz atsevišķu pieteikumu.

7.   Apstiprinātāja iestāde, lūgumu pamatojot, var lūgt izgatavotāju iesniegt jebkādu papildu informāciju, kas vajadzīga, lai varētu pieņemt lēmumu par to, kādi testi ir jāveic, vai arī lai palīdzētu veikt testus.

8.   Izgatavotājs apstiprinātājai iestādei dara pieejamus tik daudzus transportlīdzekļus, cik ir vajadzīgs, lai varētu pieņemami veikt tipa apstiprināšanas procedūru.

7. pants

Procedūras, kas jāievēro sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību EK tipa apstiprināšanā

1.   Izgatavotājs iesniedz pieteikumu apstiprinātājai iestādei. Par konkrēta tipa sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību var iesniegt tikai vienu pieteikumu, un to var iesniegt tikai vienā dalībvalstī. Par katru apstiprināmo tipu iesniedz atsevišķu pieteikumu.

2.   Pieteikumam pievieno informācijas mapi, kuras saturs ir norādīts atsevišķajās direktīvās vai regulās.

3.   Apstiprinātāja iestāde, lūgumu loģiski pamatojot, var lūgt izgatavotāju iesniegt jebkādu papildu informāciju, kas vajadzīga, lai varētu pieņemt lēmumu par to, kādi testi ir jāveic, vai arī – lai palīdzētu veikt testus.

4.   Izgatavotājs apstiprinātājai iestādei dara pieejamus tik daudzus transportlīdzekļus, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības, cik ir vajadzīgs saskaņā ar atsevišķajām direktīvām vai regulām, lai veiktu prasītos testus.

IV NODAĻA

EK TIPA APSTIPRINĀŠANAS PROCEDŪRU NORISE

8. pants

Vispārēji noteikumi

1.   Dalībvalstis var nepiešķirt EK tipa apstiprinājumu, ja tās nav nodrošinājušas pienācīgu un pietiekamu 12. pantā minēto procedūru īstenojumu.

2.   Dalībvalstis EK tipa apstiprinājumus piešķir saskaņā ar 9. un 10. pantu.

3.   Ja dalībvalsts konstatē, ka paredzētajiem noteikumiem atbilstošs transportlīdzeklis, sistēma, sastāvdaļa vai atsevišķa tehniska vienība tomēr rada nopietnu apdraudējumu ceļu satiksmes drošībai vai nopietni kaitē videi vai sabiedrības veselībai, tā var atteikties piešķirt EK tipa apstiprinājumu. Šādā gadījumā tā pārējām dalībvalstīm un Komisijai tūlīt nosūta sīku informāciju, izskaidrojot lēmuma iemeslus un darot zināmus konstatēto faktu pierādījumus.

4.   EK tipa apstiprinājuma sertifikātus numurē saskaņā ar VII pielikumā izklāstīto metodi.

5.   Par katru transportlīdzekļa tipu, ko tā apstiprinājusi, apstiprinātāja iestāde 20 darbadienās pārējo dalībvalstu apstiprinātājām iestādēm nosūta transportlīdzekļa EK tipa apstiprinājuma sertifikāta kopiju kopā ar pielikumiem. Papīra versiju var aizstāt ar elektronisku datni.

6.   Apstiprinātāja iestāde tūlīt informē pārējo dalībvalstu apstiprinātājas iestādes par jebkādu transportlīdzekļa apstiprinājuma atteikumu vai anulēšanu, izklāstot lēmuma pamatojumu.

7.   Apstiprinātāja iestāde reizi trijos mēnešos pārējo dalībvalstu apstiprinātājām iestādēm nosūta sarakstu ar sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisko vienību EK tipa apstiprinājumiem, ko tā iepriekšējā posmā piešķīrusi, grozījusi, atteikusi vai anulējusi. Sarakstā ir XIV pielikumā norādītie dati.

8.   Ja cita dalībvalsts to lūdz, tad dalībvalsts, kas piešķīrusi EK tipa apstiprinājumu, 20 darbadienās pēc lūguma saņemšanas nosūta tai attiecīgā EK tipa apstiprinājuma sertifikāta kopiju kopā ar pielikumiem. Papīra versiju var aizstāt ar elektronisku datni.

9. pants

Īpaši noteikumi par transportlīdzekļiem

1.   Dalībvalstis piešķir EK apstiprinājumu attiecībā uz:

a)

transportlīdzekļa tipu, kas atbilst datiem informācijas mapē, kā arī tehniskām prasībām, kuras norādītas attiecīgos IV pielikumā uzskaitītajos normatīvajos aktos;

b)

speciālo transportlīdzekļa tipu, kas atbilst datiem informācijas mapē, kā arī tehniskām prasībām, kuras norādītas attiecīgos XI pielikumā uzskaitītajos normatīvajos aktos.

Piemēro V pielikumā izklāstītās procedūras.

2.   Dalībvalsts piešķir vairākposmu tipa apstiprinājumu attiecībā uz nepabeigta vai vairākos posmos pabeigta transportlīdzekļa tipu, kas atbilst datiem informācijas mapē un attiecīgos IV vai XI pielikumā uzskaitītajos normatīvajos aktos ietvertām tehniskām prasībām, ņemot vērā to, cik pabeigts ir transportlīdzeklis.

Vairākposmu tipa apstiprinājums attiecas arī uz pabeigtiem transportlīdzekļiem, ko pārveidojis cits izgatavotājs.

Piemēro XVII pielikumā izklāstītās procedūras.

3.   Attiecībā uz katru transportlīdzekļa tipu apstiprinātāja iestāde:

a)

aizpilda visas attiecīgās EK tipa apstiprinājuma sertifikāta iedaļas, arī pievienoto testu ziņojumu saskaņā ar VIII pielikumā ietverto paraugu;

b)

sagatavo vai apstiprina informācijas paketes satura rādītāju;

c)

aizpildīto sertifikātu kopā ar pielikumiem bez liekas kavēšanās izsniedz pieteikuma iesniedzējam.

4.   Ja EK tipa apstiprinājumam saskaņā ar 20. vai 22. pantu, vai XI pielikumu ir piemēroti kādi derīguma termiņa ierobežojumi vai ir piešķirti atbrīvojumi no dažiem normatīvo aktu noteikumiem, minētos ierobežojumus vai atbrīvojumus norāda EK tipa apstiprinājuma sertifikātā.

5.   Ja informācijas mapes datos, kā norādīts XI pielikumā, ir ietverti noteikumi par speciālajiem transportlīdzekļiem, EK tipa apstiprinājuma sertifikātā uzskaita minētos noteikumus.

6.   Ja izgatavotājs ir izvēlējies jauktu tipa apstiprināšanas procedūru, apstiprinātāja iestāde informācijas dokumenta III daļā, kura paraugs ir dots III pielikumā, aizpilda atsauces uz normatīvajos aktos paredzētajiem testu ziņojumiem, par ko nav pieejami EK tipa apstiprinājuma sertifikāti.

7.   Ja izgatavotājs izvēlas tipa apstiprināšanu vienā posmā, apstiprinātāja iestāde sagatavo spēkā esošo normatīvo aktu sarakstu, kura paraugs ir dots VI pielikuma papildinājumā, un sarakstu pievieno EK tipa apstiprinājuma sertifikātam.

10. pants

Īpaši noteikumi par sistēmām, sastāvdaļām vai atsevišķām tehniskām vienībām

1.   Dalībvalstis piešķir EK tipa apstiprinājumu sistēmām, kas atbilst datiem informācijas mapē un attiecīgā atsevišķajā direktīvā vai regulā paredzētām tehniskām prasībām, kā noteikts IV vai XI pielikumā.

2.   Dalībvalstis EK sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību tipa apstiprinājumus piešķir sastāvdaļām vai atsevišķām tehniskām vienībām, kas atbilst datiem informācijas mapē un attiecīgā atsevišķajā direktīvā vai regulā paredzētām tehniskām prasībām, kā norādīts IV pielikumā.

3.   Ja uz sastāvdaļām vai atsevišķām tehniskām vienībām – neatkarīgi no tā, vai tās ir paredzētas remontam, apkopei vai profilaksei – arī attiecas transportlīdzekļa sistēmas tipa apstiprināšana, tad nav jāveic šīs sastāvdaļas vai tehniskās vienības papildu apstiprināšana, ja vien to neparedz attiecīgs normatīvais akts.

4.   Ja kāda sastāvdaļa vai atsevišķa tehniska vienība funkcionē vai ja tai ir kāda konkrēta īpašība vienīgi savienojumā ar citām transportlīdzekļa sastāvdaļām, un ja šā iemesla dēļ atbilstību prasībām var pārbaudīt vienīgi tad, ja sastāvdaļa vai atsevišķā tehniskā vienība darbojas savienojumā ar citām transportlīdzekļa daļām, tad sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības EK tipa apstiprinājuma darbības jomu atbilstīgi ierobežo. Šādos gadījumos EK tipa apstiprinājuma sertifikātā norāda jebkādu lietojuma ierobežojumu un precizē īpašus montāžas nosacījumus. Ja tādu sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību uzstāda transportlīdzekļa izgatavotājs, tās atbilstību spēkā esošajiem lietojuma ierobežojumiem vai montāžas nosacījumiem pārbauda, apstiprinot transportlīdzekli.

11. pants

EK tipa apstiprinājumiem vajadzīgie testi

1.   Atbilstību šajā direktīvā un IV pielikumā uzskaitītajos normatīvajos aktos paredzētām tehniskām norādēm pierāda ar pilnvarotu tehnisku dienestu veiktiem attiecīgiem testiem.

Katrā normatīvā aktā apraksta testa procedūras, īpašo aprīkojumu un instrumentus, kas vajadzīgi, lai veiktu minētos testus.

2.   Vajadzīgos testus veic ar transportlīdzekļiem, sastāvdaļām un atsevišķām tehniskām vienībām, kas precīzi atbilst apstiprināmam tipam.

Izgatavotājs, vienojoties ar apstiprinātāju iestādi, tomēr var izvēlēties transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību, kas gan neatbilst apstiprināmam tipam, bet tomēr apvieno vairākus nelabvēlīgākos prasīto darbības parametru sasniegšanas elementus. Var izmantot virtuālas testēšanas metodes, lai atlases procesā būtu vieglāk pieņemt lēmumu.

3.   Kā alternatīvu 1. punktā minētām testēšanas procedūrām un pēc vienošanās ar apstiprinātāju iestādi pēc izgatavotāja lūguma attiecībā uz XVI pielikumā uzskaitītiem normatīviem aktiem var izmantot virtuālas testēšanas metodes.

4.   Virtuālas testēšanas metodēm jāatbilst XVI pielikuma 1. papildinājumā izklāstītajiem vispārējiem nosacījumiem.

Īpašos testēšanas nosacījumus un uz tiem attiecīgos administratīvos noteikumus visiem XVI pielikumā uzskaitītajiem normatīvajiem aktiem nosaka minētā pielikuma 2. papildinājumā.

5.   Komisija sagatavo to normatīvo aktu sarakstu, kuru sakarā ir ļauts izmantot virtuālas testēšanas metodes, īpašus nosacījumus un uz tiem attiecīgus administratīvus noteikumus. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, tostarp to papildinot, pieņem un atjaunina saskaņā ar 40. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

12. pants

Ražošanas atbilstība

1.   Dalībvalsts, kas piešķir EK tipa apstiprinājumu, saskaņā ar X pielikumu veic visus vajadzīgos pasākumus, lai – vajadzības gadījumā sadarbojoties ar pārējo dalībvalstu apstiprinātājām iestādēm – pārbaudītu, vai ir veikti piemēroti pasākumi, lai nodrošinātu to, ka, attiecīgi, izgatavotie transportlīdzekļi, sistēmas, sastāvdaļas un atsevišķas tehniskas vienības atbilstu apstiprinātajam tipam.

2.   Dalībvalsts, kas piešķīrusi EK tipa apstiprinājumu, saskaņā ar X pielikumu veic visus vajadzīgos pasākumus attiecībā uz piešķirto apstiprinājumu, lai – vajadzības gadījumā sadarbojoties ar pārējo dalībvalstu apstiprinātājām iestādēm – pārbaudītu, vai 1. punktā minētie pasākumi joprojām ir piemēroti un vai, attiecīgi, izgatavotie transportlīdzekļi, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības joprojām atbilst apstiprinātajam tipam.

Pārbaudes, ko veic, lai nodrošinātu, ka ražojumi atbilst apstiprinātajam tipam, veic vienīgi saskaņā ar procedūrām, kas izklāstītas X pielikumā un normatīvajos aktos, kuros ir konkrētas prasības. Lai to nodrošinātu, tās dalībvalsts apstiprinātāja iestāde, kas piešķīrusi EK tipa apstiprinājumu, ar izgatavotāja telpās, tostarp ražotnēs ņemtiem paraugiem var veikt visas pārbaudes vai testus, kā paredzēts jebkurā IV vai XI pielikumā uzskaitītajā normatīvajā aktā.

3.   Ja dalībvalsts, kas piešķīrusi EK tipa apstiprinājumu, konstatē, ka netiek veikti 1. punktā minētie pasākumi, ka tie būtiski atšķiras no pasākumiem un kontroles plāniem, par ko ir panākta vienošanās, vai ka tos vairs neveic, kaut gan ražošana turpinās, attiecīgā dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu pareizu ražošanas procedūras atbilstību, tostarp anulē tipa apstiprinājumu.

V NODAĻA

EK TIPA APSTIPRINĀJUMU GROZĪJUMI

13. pants

Vispārīgi noteikumi

1.   Izgatavotājs dalībvalsti, kas piešķīrusi EK tipa apstiprinājumu, tūlīt informē par visiem grozījumiem informācijas paketē fiksētajos datos. Dalībvalsts saskaņā ar šo nodaļu pieņem lēmumu par to, kādu procedūru veikt. Vajadzības gadījumā dalībvalsts, apspriežoties ar izgatavotāju, var pieņemt lēmumu, ka ir jāizsniedz jauns EK tipa apstiprinājums.

2.   Pieteikumus EK tipa apstiprinājumu grozījumiem iesniedz vienīgi tai dalībvalstij, kas piešķīrusi sākotnējo EK tipa apstiprinājumu.

3.   Ja dalībvalsts konstatē, ka grozījuma veikšanai jāveic jaunas pārbaudes vai jauni testi, tā attiecīgi informē izgatavotāju. Direktīvas 14. un 15. pantā minētās procedūras piemēro vienīgi tad, kad sekmīgi ir veiktas vajadzīgās jaunās pārbaudes vai jaunie testi.

14. pants

Īpaši noteikumi par transportlīdzekļiem

1.   Ja informācijas paketē ietvertie dati ir grozīti, grozījumu uzskata par “pārskatīšanu”.

Tādos gadījumos apstiprinātāja iestāde vajadzības gadījumā izsniedz pārskatītas informācijas paketes lapas, katrā pārskatītajā lapā skaidri norādot grozījumu būtību un atkārtotās izsniegšanas datumu. Par atbilstīgu šai prasībai uzskata konsolidētu un atjauninātu informācijas paketes versiju, kam pievienots sīks grozījumu apraksts.

2.   Pārskatīšanu uzskata par “pagarinājumu”, ja papildus 1. punktā paredzētajam:

a)

ir vajadzīgas jaunas pārbaudes vai jauni testi;

b)

ir grozīta kāda informācija EK tipa apstiprinājuma sertifikātā, bet ne tā pielikumos;

c)

saskaņā ar kādu apstiprinātā transportlīdzekļa tipam piemērojamu normatīvu aktu stājas spēkā jaunas prasības.

Tādos gadījumos apstiprinātāja iestāde izsniedz pārskatītu EK tipa apstiprinājuma sertifikātu, kurā norādīts pagarinājuma numurs, to papildinot saskaņā ar jau piešķirto secīgo pagarinājumu skaitu.

Apstiprinājuma sertifikātā skaidri norāda pagarinājuma iemeslu un atkārtotas izsniegšanas dienu.

3.   Izsniedzot grozītas lapas vai konsolidētas un atjauninātas versijas, attiecīgi groza apstiprinājuma sertifikātam pievienoto informācijas paketes satura rādītāju, lai atspoguļotu jaunākā pagarinājuma vai jaunākās pārskatīšanas datumu vai jaunākās atjauninātās versijas konsolidācijas datumu.

4.   Transportlīdzekļa tipa apstiprinājumā nav vajadzīgi nekādi grozījumi, ja 2. punkta c) apakšpunktā minētās jaunās prasības no tehniska viedokļa minētā tipa transportlīdzeklim nav būtiskas vai attiecas uz citu kategoriju transportlīdzekļiem.

15. pants

Īpaši noteikumi par sistēmām, sastāvdaļām vai atsevišķām tehniskām vienībām

1.   Ja informācijas paketē norādītie dati ir grozīti, grozījumu uzskata par “pārskatīšanu”.

Tādos gadījumos apstiprinātāja iestāde vajadzības gadījumā izsniedz pārskatītas informācijas paketes lapas, katrā pārskatītajā lapā skaidri norādot grozījumu būtību un atkārtotās izsniegšanas datumu. Par atbilstīgu šai prasībai uzskata konsolidētu un atjauninātu informācijas paketes versiju, kam pievienots sīks grozījumu apraksts.

2.   Pārskatīšanu uzskata par “pagarinājumu”, ja papildus 1. punktā paredzētajam:

a)

ir vajadzīgas jaunas pārbaudes vai jauni testi;

b)

ir grozīta informācija EK tipa apstiprinājuma sertifikātā, bet ne tā pielikumos;

c)

saskaņā ar kādu normatīvu aktu, ko piemēro apstiprinātai sistēmai, sastāvdaļai vai atsevišķai tehniskai vienībai, stājas spēkā jaunas prasības.

Šādos gadījumos apstiprinātāja iestāde izsniedz pārskatītu EK tipa apstiprinājuma sertifikātu, kurā norādīts pagarinājuma numurs, to papildinot saskaņā ar jau piešķirto secīgo pagarinājumu skaitu. Ja saskaņā ar 2. punkta c) apakšpunktu ir vajadzīgs grozījums, atjaunina apstiprinājuma numura trešo iedaļu.

Apstiprinājuma sertifikātā skaidri norāda pagarinājuma iemeslu un atkārtotas izsniegšanas dienu.

3.   Izsniedzot grozītas lapas vai konsolidētas un atjauninātas versijas, attiecīgi groza apstiprinājuma sertifikātam pievienoto informācijas paketes satura rādītāju, lai atspoguļotu jaunākā pagarinājuma vai jaunākās pārskatīšanas datumu vai jaunākās atjauninātās versijas konsolidācijas datumu.

16. pants

Grozījumu izsniegšana un paziņošana

1.   Piemērojot pagarinājumu, apstiprinātāja iestāde atjaunina visas attiecīgās EK tipa apstiprinājuma sertifikāta iedaļas, pielikumus un informācijas paketes satura rādītāju. Atjaunināto sertifikātu un pielikumus bez liekas kavēšanās izsniedz pieteikuma iesniedzējam.

2.   Ja notikusi pārskatīšana, apstiprinātāja iestāde pārskatītos dokumentus vai, attiecīgi, konsolidēto un atjaunināto versiju, tostarp pārskatīto informācijas paketes satura rādītāju, bez liekas kavēšanās izsniedz pieteikuma iesniedzējam.

3.   Apstiprinātāja iestāde visus EK tipa apstiprinājumu grozījumus saskaņā ar 8. pantā minētajām procedūrām dara zināmus pārējo dalībvalstu apstiprinātājām iestādēm.

VI NODAĻA

TRANSPORTLĪDZEKĻA EK TIPA APSTIPRINĀJUMA DERĪGUMS

17. pants

Derīguma beigas

1.   Transportlīdzekļa EK tipa apstiprinājuma derīgums beidzas šādos gadījumos:

a)

kādā normatīvā aktā, ko piemēro apstiprinātam transportlīdzeklim, ir stājušās spēkā jaunas, obligātas prasības jaunu transportlīdzekļu reģistrācijai, pārdošanai vai nodošanai ekspluatācijā, un apstiprinājumu nevar attiecīgi atjaunināt;

b)

apstiprināto transportlīdzekli pilnīgi un labprātīgi beidz izgatavot;

c)

apstiprinājuma derīgums beidzas īpaša ierobežojuma dēļ.

2.   Ja no visa tipa anulē tikai vienu variantu vai vienu kāda varianta versiju, tad attiecīgā transportlīdzekļa EK tipa apstiprinājums vairs nav derīgs vienīgi attiecībā uz konkrēto variantu vai versiju.

3.   Ja noteikti beidz izgatavot konkrēta tipa transportlīdzekli, izgatavotājs to dara zināmu apstiprinātājai iestādei, kas piešķīrusi attiecīgā transportlīdzekļa EK tipa apstiprinājumu. Saņēmusi tādu paziņojumu, minētā iestāde par to 20 darba dienās attiecīgi informē apstiprinātājas iestādes citās dalībvalstīs.

Direktīvas 27. pantu piemēro vienīgi tad, ja ražošanu beidz šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minētos apstākļos.

4.   Neskarot 3. punktu – ja transportlīdzekļa EK tipa apstiprinājuma derīgums tuvojas beigām, izgatavotājs par to informē apstiprinātāju iestādi, kas izsniegusi EK tipa apstiprinājumu.

Apstiprinātāja iestāde visu attiecīgo informāciju bez liekas kavēšanās dara zināmu apstiprinātājām iestādēm pārējās dalībvalstīs, lai vajadzības gadījumā varētu piemērot 27. pantu. Informācijā konkrēti norāda pēdējā izgatavotā transportlīdzekļa ražošanas dienu un identifikācijas numuru.

VII NODAĻA

ATBILSTĪBAS SERTIFIKĀTS UN MARĶĒJUMS

18. pants

Atbilstības sertifikāts

1.   Izgatavotājs kā transportlīdzekļa EK tipa apstiprinājuma turētājs piešķir atbilstības sertifikātu katram pabeigtam, nepabeigtam vai vairākos posmos pabeigtam transportlīdzeklim, kas izgatavots atbilstīgi apstiprinātam transportlīdzekļa tipam.

Izgatavotājs nepabeigtu vai vairākos posmos pabeigtu transportlīdzekļu atbilstības sertifikāta otrā pusē aizpilda vienīgi tās pozīcijas, kas ir pievienotas vai grozītas konkrētā apstiprināšanas posmā, un attiecīgos gadījumos sertifikātam pievieno visus iepriekšējā posmā saņemtos atbilstības sertifikātus.

2.   Atbilstības sertifikātu sagatavo vienā Kopienas oficiālajā valodā. Jebkura dalībvalsts var lūgt atbilstības sertifikātu iztulkot tās valodā vai valodās.

3.   Atbilstības sertifikātu izstrādā tā, lai novērstu viltojumus. Lai to nodrošinātu, izmantoto papīru aizsargā vai nu ar krāsainiem grafiskiem rakstiem, vai ar ūdenszīmi, kurā attēlots izgatavotāja identifikācijas marķējums.

4.   Atbilstības sertifikātu aizpilda pilnībā, un tajā nav citu transportlīdzekļa izmantošanas ierobežojumu kā vien normatīvā aktā paredzētie.

5.   Transportlīdzekļiem, ko apstiprina saskaņā ar 20. panta 2. punktu, atbilstības sertifikāta nosaukumā, kā izklāstīts IX pielikuma I daļā, ir norāde “Pabeigtiem/vairākos posmos pabeigtiem transportlīdzekļiem, kam tipa apstiprinājums piešķirts saskaņā ar 20. pantu (provizorisks apstiprinājums)”.

6.   Transportlīdzekļiem, kam tipa apstiprinājumu piešķir saskaņā ar 22. pantu, atbilstības sertifikāta nosaukumā, kā izklāstīts IX pielikuma I daļā, ir norāde “Pabeigtiem/vairākos posmos pabeigtiem transportlīdzekļiem, kam tipa apstiprinājumu piešķir mazās sērijās”, un blakus tai ir ražošanas gads, pēc tā kārtas skaitlis no 1 līdz XII pielikumā ietvertajā tabulā norādītajam maksimālajam skaitlim, kas katram ražošanas gadam norāda attiecīgā transportlīdzekļa vietu minētā gadā saražojamo transportlīdzekļu klāstā.

7.   Neskarot 1. punktu, izgatavotājs dalībvalsts reģistrācijas iestādei var pārsūtīt atbilstības sertifikāta datus vai informāciju ar elektroniskiem līdzekļiem.

8.   Vienīgi izgatavotājs var izsniegt atbilstības sertifikāta dublikātus. Katra dublikāta pirmajā lappusē jābūt skaidri salasāmam vārdam “dublikāts”.

19. pants

EK tipa apstiprinājuma marķējums

1.   Sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību izgatavotājs, neatkarīgi no tā, vai tās ir sistēmas daļas, katrai saskaņā ar apstiprināto tipu izgatavotai sastāvdaļai vai vienībai piestiprina EK tipa apstiprinājuma marķējumu, kā paredzēts attiecīgā atsevišķajā direktīvā vai regulā.

2.   Ja nav vajadzīgs EK tipa apstiprinājuma marķējums, izgatavotājs piestiprina vismaz savu tirdzniecības nosaukumu vai prečzīmi un tipa numuru, un/vai identifikācijas numuru.

3.   EK tipa apstiprinājuma marķējums ir saskaņā ar VII pielikuma papildinājumu.

VIII NODAĻA

JAUNAS TEHNOLOĢIJAS VAI KONCEPCIJAS, KAS NAV SADERĪGAS AR ATSEVIŠĶAJĀM DIREKTĪVĀM

20. pants

Atbrīvojumi jaunām tehnoloģijām vai jaunām koncepcijām

1.   Dalībvalstis, saņēmušas izgatavotāja pieteikumu, var piešķirt EK tipa apstiprinājumu noteikta tipa sistēmai, sastāvdaļai vai atsevišķai tehniskai vienībai, kurā ir izmantotas tehnoloģijas vai koncepcijas, kas nav saderīgas ar vienu vai vairākiem IV pielikuma I daļā uzskaitītiem normatīviem aktiem, ja Komisija to atļauj saskaņā ar 40. panta 3. punktā minēto procedūru.

2.   Gaidot lēmumu par atļaujas izsniegšanu, dalībvalsts var piešķirt provizorisku, vienīgi tās teritorijā derīgu apstiprinājumu tā tipa transportlīdzekļiem, uz ko attiecas lūgtais atbrīvojums, ja tā par to tūlīt informē Komisiju un citas dalībvalstis, dokumentā uzrādot:

a)

iemeslus, kāpēc attiecīgas tehnoloģijas vai koncepcijas dēļ sistēma, sastāvdaļa vai atsevišķa tehniska vienība nesader ar prasībām;

b)

attiecīgu drošības un vides apsvērumu, kā arī veikto pasākumu aprakstu;

c)

testu, arī to rezultātu aprakstu, kas rāda, ka, salīdzinājumā ar prasībām, uz ko attiecas paredzētais atbrīvojums, ir nodrošināta vismaz tikpat augsta līmeņa drošība un vides aizsardzība.

3.   Citas dalībvalstis var pieņemt lēmumu savā teritorijā atzīt 2. punktā minēto provizorisko apstiprinājumu.

4.   Komisija saskaņā ar 40. panta 3. punktā minēto procedūru pieņem lēmumu, vai ļaut dalībvalstij piešķirt EK tipa apstiprinājumu attiecīgā tipa transportlīdzeklim.

Vajadzības gadījumā lēmumā arī norāda, vai uz derīgumu attiecina kādus ierobežojumus, piemēram, termiņus. Apstiprinājuma derīguma termiņš nekad nav īsāks par 36 mēnešiem.

Ja Komisija pieņem lēmumu nepiešķirt atļauju, dalībvalsts šā panta 2. punktā minētā provizoriskā tipa apstiprinājuma turētājam tūlīt dara zināmu, ka provizorisko apstiprinājumu atcels sešus mēnešus pēc dienas, kad Komisijas pieņēmusi lēmumu. Tomēr jebkurā dalībvalstī, kas ir atzinusi provizorisko apstiprinājumu, drīkst reģistrēt, pārdot vai nodot ekspluatācijā transportlīdzekļus, kuri pirms provizoriskā tipa apstiprinājuma atcelšanas ir izgatavoti atbilstīgi provizoriskajam apstiprinājumam.

5.   Šo pantu nepiemēro, ja sistēma, sastāvdaļa vai atsevišķa tehniska vienība atbilst ANO EEK noteikumiem, kam Kopiena ir pievienojusies.

21. pants

Veicamā darbība

1.   Ja Komisija konstatē, ka ir pamatoti iemesli piešķirt atbrīvojumu atbilstīgi 20. pantam, tā tūlīt veic vajadzīgos pasākumus, lai atsevišķās direktīvas vai regulas pielāgotu tehnoloģijas attīstībai. Šos pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus V pielikumā I daļā uzskaitīto atsevišķo direktīvu un regulu elementus, pieņem saskaņā ar 40. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

Ja atbrīvojums saskaņā ar 20. pantu attiecas uz ANO EEK noteikumiem, Komisija saskaņā ar procedūru, ko piemēro atbilstīgi Pārskatītajam 1958. gada nolīgumam, ierosina attiecīgo ANO EEK noteikumu grozījumu.

2.   Kad attiecīgie normatīvie akti ir grozīti, uzreiz atceļ visus ar atbrīvojumu saistītos ierobežojumus.

Ja nav veikti vajadzīgie pasākumi, lai pielāgotu normatīvos aktus, pēc apstiprinājuma piešķīrējas dalībvalsts lūguma apstiprinājuma derīguma termiņu var pagarināt ar jaunu lēmumu, ko pieņem saskaņā ar 40. panta 3. punktā minēto procedūru.

IX NODAĻA

MAZĀS SĒRIJĀS IZGATAVOTI TRANSPORTLĪDZEKĻI

22. pants

EK tipa apstiprinājums mazām sērijām

1.   Pēc izgatavotāja lūguma un ievērojot XII pielikuma A daļas 1. iedaļā noteiktos kvantitātes ierobežojumus dalībvalstis saskaņā ar 6. panta 4. punktā minētajām procedūrām piešķir EK tipa apstiprinājumus tādu tipu transportlīdzekļiem, kas atbilst vismaz IV pielikuma I daļas 1. papildinājumā uzskaitītajām prasībām.

2.   Šā panta 1. punktu nepiemēro speciālajiem transportlīdzekļiem.

3.   EK tipa apstiprinājuma sertifikātus numurē saskaņā ar VII pielikumu.

23. pants

Valsts tipa apstiprinājums mazām sērijām

1.   Transportlīdzekļiem, ko ražo, ievērojot XII pielikuma A daļas 2. iedaļā dotos kvantitātes ierobežojumus, dalībvalstis var nepiemērot vienu vai vairākus noteikumus, kas ietverti vienā vai vairākos IV vai XI pielikumā uzskaitītos normatīvos aktos, ja ir paredzētas attiecīgas alternatīvas prasības.

“Alternatīvas prasības” ir administratīvi noteikumi un tehniskas prasības, ar ko tiecas nodrošināt tādu ceļu satiksmes drošības un apkārtējās vides aizsardzības līmeni, kas pēc iespējas ir līdzvērtīgs, attiecīgi, IV vai XI pielikumā paredzētajam.

2.   Dalībvalstis 1. punktā minētiem transportlīdzekļiem var nepiemērot vienu vai vairākus šīs direktīvas noteikumus.

3.   Šā panta 1. un 2. punktā minētos noteikumus dalībvalstis nepiemēro vienīgi tad, ja ir pamatoti iemesli tā rīkoties.

4.   Lai veiktu transportlīdzekļu tipa apstiprināšanu saskaņā ar šo pantu, dalībvalstis pieņem sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības, kam tipa apstiprinājums piešķirts saskaņā ar IV pielikumā uzskaitītiem normatīviem aktiem.

5.   Tipa apstiprinājuma sertifikātā norāda, kādi atbrīvojumi ir piešķirti saskaņā ar 1. un 2. punktu.

Uz tipa apstiprinājuma sertifikāta, kura paraugs ir VI pielikumā, nav rakstīts “Transportlīdzekļa EK tipa apstiprinājuma sertifikāts”. Tipa apstiprinājuma sertifikātus tomēr numurē saskaņā ar VII pielikumu.

6.   Tipa apstiprinājuma derīgums attiecas vienīgi uz apstiprinājuma piešķīrējas dalībvalsts teritoriju. Ja izgatavotājs lūdz, apstiprinātāja iestāde ierakstītā vēstulē vai elektroniskā vēstulē tomēr nosūta tipa apstiprinājuma sertifikāta un tā pielikumu kopijas izgatavotāja norādītām citu dalībvalstu apstiprinātājām iestādēm.

Sešdesmit dienās pēc saņemšanas attiecīgās dalībvalstis pieņem lēmumu par tipa apstiprinājuma atzīšanu. Tās minēto lēmumu dara oficiāli zināmu pirmajā punktā minētai apstiprinātājai iestādei.

Dalībvalsts neatsaka tipa apstiprinājumu, ja vien tai nav pamatotu iemeslu uzskatīt, ka tehniskie noteikumi, saskaņā ar kuriem transportlīdzeklis apstiprināts, nav līdzvērtīgi tiem, ko piemēro attiecīgā valstī.

7.   Ja pieteikuma iesniedzējs vēlas pārdot, reģistrēt vai nodot ekspluatācijā transportlīdzekli citā dalībvalstī, dalībvalsts, kas piešķīrusi apstiprinājumu, pēc pieteikuma iesniedzēja lūguma viņam izsniedz tipa apstiprinājuma sertifikāta kopiju līdz arī informācijas paketi.

Dalībvalstis ļauj pārdot, reģistrēt vai nodot ekspluatācijā tādu transportlīdzekli, ja vien nav pamatotu iemeslu uzskatīt, ka tehniskie noteikumi, ar ko saskaņā apstiprināts transportlīdzeklis, nav līdzvērtīgi tiem, ko piemēro attiecīgā valstī.

X NODAĻA

INDIVIDUĀLI APSTIPRINĀJUMI

24. pants

Individuāli apstiprinājumi

1.   Konkrētiem transportlīdzekļiem, neatkarīgi no tā, vai tie ir unikāli, dalībvalstis var nepiemērot vienu vai vairākus šīs direktīvas noteikumus vai vienu vai vairākus IV vai XI pielikumā uzskaitītus normatīvus aktus, ja tajos ir paredzētas attiecīgas alternatīvas prasības.

Šā punkta pirmajā daļā minētos noteikumus dalībvalsts nepiemēro vienīgi tad, ja ir pamatoti iemesli tā rīkoties.

“Alternatīvas prasības” ir administratīvi noteikumi un tehniskas prasības, ar ko tiecas nodrošināt tādu ceļu satiksmes drošības un apkārtējās vides aizsardzības līmeni, kas pēc iespējas ir līdzvērtīgs, attiecīgi, IV vai XI pielikumā paredzētajam.

2.   Dalībvalstis neveic iznīcināšanas testus. Tās izmanto visu svarīgāko pieteikuma iesniedzēja sniegto informāciju, kas palīdz noteikt atbilstību alternatīvām prasībām.

3.   Dalībvalstis atzīst jebkuru sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības EK tipa apstiprinājumu alternatīvu prasību vietā.

4.   Individuāla apstiprinājuma pieteikumu iesniedz izgatavotājs vai transportlīdzekļa īpašnieks, vai persona, kas darbojas viņu vārdā – ja attiecīgā persona veic uzņēmējdarbību Kopienā.

5.   Ja transportlīdzeklis atbilst pieteikumam pievienotajam aprakstam un spēkā esošajām tehniskajām prasībām, dalībvalsts piešķir individuālu apstiprinājumu un bez liekas kavēšanās izsniedz individuāla apstiprinājuma sertifikātu.

Individuāla apstiprinājuma sertifikāta formas pamatā ir EK tipa apstiprinājuma sertifikāta paraugs, kā izklāstīts VI pielikumā, un tajā ir vismaz informācija, kas vajadzīga, lai aizpildītu reģistrācijas pieteikumu, kā paredzēts Padomes Direktīvā 1999/37/EK (1999. gada 29. aprīlis) par transportlīdzekļu reģistrācijas dokumentiem (13). Uz individuāla apstiprinājuma sertifikāta nav norādes “Transportlīdzekļa EK apstiprinājums”.

Individuāla apstiprinājuma sertifikātā ir attiecīgā transportlīdzekļa identifikācijas numurs.

6.   Individuāla apstiprinājuma derīgums attiecas vienīgi uz apstiprinājuma piešķīrējas dalībvalsts teritoriju.

Ja pieteikuma iesniedzējs vēlas citā dalībvalstī pārdot, reģistrēt vai nodot ekspluatācijā transportlīdzekli, tad transportlīdzeklim ir jābūt piešķirtam individuālam apstiprinājumam; apstiprinājuma piešķīrēja dalībvalsts pieteikuma iesniedzējam pēc lūguma izsniedz dokumentu par tehniskām prasībām, saskaņā ar kurām transportlīdzeklis ir apstiprināts.

Cita dalībvalsts ļauj pārdot, reģistrēt vai nodot ekspluatācijā transportlīdzekli, par ko kādā dalībvalstī saskaņā ar šo pantu ir izsniegts individuāls apstiprinājums, ja vien nav pamatotu iemeslu uzskatīt, ka tehniskie noteikumi, ar ko saskaņā apstiprināts transportlīdzeklis, nav līdzvērtīgi tiem, ko piemēro attiecīgā valstī.

7.   Pēc izgatavotāja vai transportlīdzekļa īpašnieka lūguma dalībvalsts piešķir individuālu apstiprinājumu transportlīdzeklim, kas atbilst šai direktīvai un attiecīgi IV vai XI pielikumā uzskaitītiem normatīviem aktiem.

Tādā gadījumā dalībvalsts atzīst individuālu apstiprinājumu un ļauj transportlīdzekli pārdot, reģistrēt un nodot ekspluatācijā.

8.   Šo pantu var piemērot transportlīdzekļiem, kam saskaņā ar šo direktīvu ir piešķirts tipa apstiprinājums un kas ir pārbūvēti pirms pirmās reģistrācijas vai nodošanas ekspluatācijā.

25. pants

Īpaši noteikumi

1.   Šīs direktīvas 24. pantā izklāstīto procedūru var piemērot konkrētam transportlīdzeklim secīgos pabeigšanas posmos saskaņā ar vairākposmu tipa apstiprināšanas procedūru.

2.   Vairākposmu tipa apstiprināšanas procedūrā normālas secības starpposmu nevar aizstāt ar 24. pantā izklāstīto procedūru, un to nevar piemērot, lai transportlīdzeklis saņemtu pirmā posma apstiprinājumu.

XI NODAĻA

REĢISTRĀCIJA, PĀRDOŠANA UN NODOŠANA EKSPLUATĀCIJĀ

26. pants

Transportlīdzekļu reģistrācija, pārdošana un nodošana ekspluatācijā

1.   Neskarot 29. un 30. pantu, dalībvalstis reģistrē transportlīdzekļus un ļauj tos pārdot un nodot ekspluatācijā vienīgi tad, ja tiem ir saskaņā ar 18. pantu izsniegts derīgs atbilstības sertifikāts.

Dalībvalsts ļauj pārdot nepabeigtus transportlīdzekļus, bet, kamēr tie nav pabeigti, var atteikt to pastāvīgu reģistrāciju un nodošanu ekspluatācijā.

2.   Transportlīdzekļus, kas ir atbrīvoti no prasības pēc atbilstības sertifikāta, var reģistrēt, pārdot vai nodot ekspluatācijā vienīgi tad, ja tie atbilst attiecīgām šīs direktīvas tehniskām prasībām.

3.   Mazās sērijās izgatavotu, reģistrētu, pārdotu vai ekspluatācijā nodotu transportlīdzekļu skaits vienā gadā nepārsniedz XII pielikuma A daļā norādīto vienību skaitu.

27. pants

Sērijas beigu transportlīdzekļu reģistrācija, pārdošana un nodošana ekspluatācijā

1.   Ievērojot XII pielikuma B iedaļā norādītos ierobežojumus, un vienīgi ierobežotu laiku, dalībvalstis var reģistrēt, ļaut pārdot un nodot ekspluatācijā tādus transportlīdzekļus, kas atbilst tādam transportlīdzekļa tipam, kura EK tipa apstiprinājums vairs nav derīgs.

Punkta pirmā daļa attiecas vienīgi uz tādiem transportlīdzekļiem Kopienas teritorijā, kam ražošanas laikā EK tipa apstiprinājums ir bijis spēkā, bet kas nav reģistrēti vai nodoti ekspluatācijā līdz minētā EK tipa apstiprinājuma derīguma beigām.

2.   Šā panta 1. punktā paredzēto iespēju pabeigtu transportlīdzekļu sakarā var izmantot divpadsmit mēnešus, un vairākos posmos pabeigtu transportlīdzekļu sakarā – astoņpadsmit mēnešus no dienas, kad EK tipa apstiprinājums kļuvis nederīgs.

3.   Izgatavotājs, kas vēlas izmantot 1. punktu, līdz attiecīgo transportlīdzekļu nodošanai ekspluatācijā iesniedz lūgumu kompetentai katras attiecīgas dalībvalsts iestādei. Pieteikumā ir jānorāda jebkādi tehniski vai saimnieciski iemesli, kuru dēļ transportlīdzekļi neatbilst jaunām tehniskām prasībām.

Attiecīgās dalībvalstis trīs mēnešos pēc lūguma saņemšanas pieņem lēmumu par to, vai ļaut – un cik lielā skaitā ļaut – savā teritorijā reģistrēt tādus transportlīdzekļus.

4.   Šā panta 1., 2. un 3. punktu mutatis mutandis piemēro transportlīdzekļiem, kam bijis izsniegts valsts tipa apstiprinājums, bet kas nav reģistrēti vai nodoti ekspluatācijā, pirms apstiprinājums kļuvis nederīgs saskaņā ar 45. pantu, jo obligātā kārtā piemērota EK tipa apstiprināšanas procedūra.

5.   Dalībvalsts piemēro attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu efektīvu pārraudzību, cik transportlīdzekļu reģistrē vai nodod ekspluatācijā atbilstīgi šajā pantā izklāstītajai procedūrai.

28. pants

Sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību pārdošana un nodošana ekspluatācijā

1.   Dalībvalstis ļauj pārdot vai nodot ekspluatācijā sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības vienīgi tad, ja tās atbilst attiecīgu normatīvu aktu prasībām un ir attiecīgi marķētas saskaņā ar 19. pantu.

2.   Šā panta 1. punktu nepiemēro sastāvdaļām vai tehniskām vienībām, kas ir īpaši konstruētas vai izgatavotas jauniem transportlīdzekļiem, uz ko neattiecas šī direktīva.

3.   Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalstis var ļaut pārdot un nodot ekspluatācijā sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības, ja tām saskaņā ar 20. pantu nepiemēro vienu vai vairākus kāda normatīva akta noteikumus vai ja tās paredzēts uzstādīt transportlīdzekļos, uz ko attiecas atbilstīgi 22., 23. vai 24. pantam piešķirti apstiprinājumi attiecībā uz konkrēto sastāvdaļu vai atsevišķo tehnisko vienību.

4.   Atkāpjoties no 1. punkta un, ja vien ar kādu normatīvu aktu nav paredzēts kas cits, dalībvalstis var ļaut pārdot un nodot ekspluatācijā sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības, ko paredzēts uzstādīt transportlīdzekļos, par ko laikā, kad tie nodoti ekspluatācijā, nav bijis jāsaņem EK tipa apstiprinājums saskaņā ar šo direktīvu vai Direktīvu 70/156/EEK.

XII NODAĻA

DROŠĪBAS KLAUZULAS

29. pants

Transportlīdzekļi, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības, kas atbilst šai direktīvai

1.   Ja dalībvalsts secina, ka, kaut gan jauni transportlīdzekļi, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības atbilst spēkā esošām prasībām vai ir pareizi marķētas, tomēr rada nopietnu apdraudējumu ceļu satiksmes drošībai vai nopietnu kaitējumu apkārtējai videi vai veselības aizsardzībai, attiecīgā dalībvalsts var ilgākais sešus mēnešus atteikties savā teritorijā reģistrēt tādus transportlīdzekļus vai atļaut pārdot vai nodot ekspluatācijā tādus transportlīdzekļus, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības.

Tādos gadījumos attiecīgā dalībvalsts tūlīt attiecīgi dara zināmu tādu lēmumu izgatavotājam, citām dalībvalstīm un Komisijai, izklāstot lēmuma iemeslus un jo īpaši, vai tas izriet no:

nepilnībām attiecīgos normatīvos aktos, vai

nepareiza attiecīgo prasību piemērojuma.

2.   Lai sagatavotu lēmumu, Komisija pēc iespējas drīz konsultējas ar attiecīgām pusēm, jo īpaši ar apstiprinātāju iestādi, kas piešķīrusi tipa apstiprinājumu.

3.   Ja 1. punktā minētos pasākumus pamato ar nepilnībām attiecīgos normatīvos aktos, veic šādus piemērotus pasākumus:

IV pielikuma I daļā uzskaitītās atsevišķās direktīvas vai regulas Komisija groza saskaņā ar 40. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru,

attiecībā uz ANO EEK noteikumiem Komisija saskaņā ar procedūru, ko piemēro atbilstīgi Pārskatītajam 1958. gada nolīgumam, iesniedz priekšlikumu par grozījumiem attiecīgajos ANO EEK noteikumos.

4.   Ja 1. punktā minētos pasākumus pamato ar attiecīgo prasību nepareizu piemērošanu, Komisija veic attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību minētajām prasībām.

30. pants

Transportlīdzekļi, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības, kas neatbilst apstiprinātam tipam

1.   Ja dalībvalsts, kas piešķīrusi EK tipa apstiprinājumu, konstatē, ka jauni transportlīdzekļi, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības, kam ir atbilstības sertifikāts vai uz kā ir apstiprinājuma marķējums, neatbilst apstiprinātajam tipam, dalībvalsts veic pasākumus, tostarp vajadzības gadījumā anulē tipa apstiprinājumu, lai nodrošinātu attiecīgu izgatavoto transportlīdzekļu, sistēmu, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību atbilstību apstiprinātajam tipam. Dalībvalsts apstiprinātāja iestāde par veiktajiem pasākumiem informē citu dalībvalstu apstiprinātājas iestādes.

2.   Saistībā ar 1. punktu, novirzes no datiem EK tipa apstiprinājuma sertifikātā vai informācijas paketē uzskata par neatbilstību apstiprinātam tipam.

Transportlīdzekli neuzskata par neatbilstīgu apstiprinātam tipam, ja attiecīgos normatīvos aktos ir atļautas pielaides, un pielaides ir ievērotas.

3.   Ja dalībvalsts pierāda, ka transportlīdzekļi, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības, kam pievienots atbilstības sertifikāts vai uz kā ir apstiprinājuma marķējums, neatbilst apstiprinātajam tipam, tā var lūgt EK tipa apstiprinājumu piešķīrušajai dalībvalstij pārbaudīt, vai izgatavotie transportlīdzekļi, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskās vienības joprojām atbilst apstiprinātajam tipam. Saņemot tādu lūgumu, attiecīgā dalībvalsts pēc iespējas drīz – un vēlākais sešos mēnešos pēc saņemšanas dienas – veic vajadzīgās darbības.

4.   Turpmāk norādītajos gadījumos apstiprinātāja iestāde lūdz dalībvalsti, kas sistēmai, sastāvdaļai, atsevišķai tehniskai vienībai vai nepabeigtam transportlīdzeklim piešķīrusi tipa apstiprinājumu, veikt vajadzīgos pasākumus, lai atkal nodrošinātu ražošanā esošo transportlīdzekļu atbilsmi apstiprinātam tipam:

a)

attiecībā uz transportlīdzekļa EK tipa apstiprinājumu – ja transportlīdzekļa neatbilstība rodas vienīgi kādas sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības neatbilstības dēļ;

b)

attiecībā uz vairākposmu tipa apstiprinājums – ja vairākos posmos pabeigta transportlīdzekļa neatbilstības cēloņi ir tādas sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības neatbilstība, kura ir nepabeigta transportlīdzekļa sastāvdaļa, vai arī paša nepabeigtā transportlīdzekļa neatbilstība.

Saņemot tādu lūgumu, attiecīgā dalībvalsts pēc iespējas drīz – vajadzības gadījumā saziņā ar dalībvalsti, kas iesniegusi lūgumu – vēlākais sešos mēnešos pēc saņemšanas dienas veic prasītās darbības. Konstatējot neatbilstību apstiprinātam tipam, tās dalībvalsts apstiprinātāja iestāde, kas piešķīrusi attiecīgo sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības EK tipa apstiprinājumu vai nepabeigta transportlīdzekļa apstiprinājumu, veic 1. punktā izklāstītos pasākumus.

5.   Apstiprinātājas iestādes 20 darba dienās informē cita citu par jebkura EK tipa apstiprinājuma anulēšanu, ka arī par tās iemesliem.

6.   Ja dalībvalsts, kas piešķīrusi EK tipa apstiprinājumu, apstrīd neatbilstību, par ko tai ir darīts zināms, attiecīgās dalībvalstis cenšas strīdu noregulēt. Par to informē Komisiju un vajadzības gadījumā rīko attiecīgas apspriedes, lai strīdu noregulētu.

31. pants

Tādu sastāvdaļu vai aprīkojuma pārdošana un nodošana ekspluatācijā, kas var radīt nopietnu apdraudējumu būtiski svarīgu sistēmu pareizai darbībai

1.   Dalībvalstis atļauj pārdot un piedāvāt pārdošanai vai sākt ekspluatēt sastāvdaļas vai aprīkojumu, kas var nopietni apdraudēt to sistēmu darbību, kuras ir būtiskas transportlīdzekļa drošībai vai tā darbības parametriem saistībā ar vides aizsardzību, vienīgi tad, ja šīs sastāvdaļas vai aprīkojumu ir atļāvusi apstiprinātāja iestāde saskaņā ar 5. līdz 10. punktu.

2.   Sastāvdaļas vai aprīkojumu, kas apstiprināms atbilstīgi 1. punktam, iekļauj sarakstā, ko pievieno XIII pielikumā. Pirms šāda lēmuma pieņemšanas veic izvērtēšanu, kuras rezultātus iekļauj ziņojumā un kuras gaitā tiecas panākt taisnīgu līdzsvaru starp šādiem elementiem:

a)

nopietna apdraudējuma pastāvēšana tā transportlīdzekļa drošībai vai darbības parametriem saistībā ar vides aizsardzību, kurā uzstādītas attiecīgās sastāvdaļas vai aprīkojums; un

b)

ietekme uz patērētājiem un izgatavotājiem rezerves daļu tirgū, ja attiecīgajām sastāvdaļām vai aprīkojumam saskaņā ar šo pantu tiktu piemērota prasība saņemt atļauju.

3.   Šā panta 1. punktu nepiemēro oriģinālām sastāvdaļām vai aprīkojumam, uz ko attiecas sistēmas tipa apstiprinājums saistībā ar transportlīdzekli, un sastāvdaļām vai aprīkojumam, kam ir tipa apstiprinājums saskaņā ar vienu no IV pielikumā uzskaitītajiem normatīvajiem aktiem, izņemot gadījumus, kad šie apstiprinājumi attiecas uz aspektiem, ko neskar 1. punkts. Šā panta 1. punkts neattiecas uz sastāvdaļām un aprīkojumu, ko izgatavo vienīgi autosacīkšu transportlīdzekļiem, kurus nav paredzēts izmantot uz koplietošanas ceļiem. Ja XIII pielikumā iekļautās sastāvdaļas vai aprīkojums ir divējādi izmantojami gan autosacīkstēs, gan uz ceļiem, šīs sastāvdaļas vai aprīkojumu nevar pārdot vai piedāvāt pārdošanai plašai sabiedrībai izmantošanai autotransporta līdzekļos, ja vien tie neatbilst šā panta prasībām.

Attiecīgos gadījumos Komisija pieņem noteikumus, kā identificēt šajā punktā minētās sastāvdaļas vai aprīkojumu.

4.   Iepriekš apspriedusies ar ieinteresētajām pusēm, Komisija paredz 1. punktā minētā apstiprināšanas procesa procedūru un prasības, kā arī pieņem noteikumus XIII pielikumā iekļautā saraksta turpmākai atjaunināšanai. Minētās prasības ietver norādījumus attiecībā uz drošību, vides aizsardzību un, attiecīgos gadījumos, testēšanas standartiem. To pamatā var būt IV pielikumā uzskaitītie normatīvie akti, tās var izstrādāt atbilstīgi drošības, vides aizsardzības un testēšanas tehnoloģiju attiecīgajam stāvoklim, vai, ja tas ir piemērots veids, kā sasniegt nepieciešamos drošības un vides aizsardzības mērķus, tās var būt sastāvdaļas vai aprīkojuma salīdzinājums ar nepārbūvēta transportlīdzekļa vai, attiecīgi, jebkuras tā sastāvdaļas darbības parametriem saistībā ar vides aizsardzību un drošību.

5.   Šā panta 1. punkta sakarā sastāvdaļu vai aprīkojuma izgatavotājs iesniedz apstiprinātājai iestādei pilnvarota tehniska dienesta sagatavotu testa ziņojumu ar apliecinājumu, ka sastāvdaļas vai aprīkojums, par ko iesniegts apstiprinājumam pieteikums, atbilst 4. punktā minētajām prasībām. Izgatavotājs katra tipa sastāvdaļai var iesniegt tikai vienu pieteikumu tikai vienai apstiprinātājai iestādei.

Pieteikumā iekļauj sīku informāciju par sastāvdaļu vai aprīkojuma izgatavotāju, sastāvdaļu vai aprīkojuma tipu, identifikāciju un numurus, kuru atļaujai ir iesniegts pieteikums, kā arī transportlīdzekļa izgatavotāja nosaukumu, transportlīdzekļu tipu un – attiecīgā gadījumā – izlaiduma gadus vai kādu citu informāciju, lai identificētu transportlīdzekli, kurā paredzēts uzstādīt attiecīgas sastāvdaļas vai attiecīgo aprīkojumu.

Ja apstiprinātāja iestāde, ņemot vērā testa ziņojumu un citus pierādījumus, pārliecinās, ka attiecīgās sastāvdaļas vai attiecīgais aprīkojums atbilst 4. punktā minētajām prasībām, tā bez liekas kavēšanās izsniedz izgatavotājam sertifikātu. Ar šo sertifikātu Kopienā ir atļauts pārdot, piedāvāt pārdošanai vai uzstādīt transportlīdzekļos sastāvdaļas vai aprīkojumu, ievērojot 9. punkta otro daļu.

6.   Katru sastāvdaļu vai aprīkojumu, ko atļauj, piemērojot šo pantu, attiecīgi marķē.

Komisija nosaka marķējuma un iesaiņojuma prasības, kā arī 5. punktā minētā sertifikāta paraugu un numerācijas sistēmu.

7.   Šā panta 2. līdz 6. punktā minētos pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, tostarp to papildinot, pieņem saskaņā ar 40. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

8.   Izgatavotājs tūlīt informē sertifikātu izdevušo apstiprinātāju iestādi par visām izmaiņām, kas ietekmē sertifikāta izsniegšanas nosacījumus. Attiecīgā apstiprinātāja iestāde pieņem lēmumu vai sertifikāts ir jāpārskata, vai jāizsniedz no jauna, un – vai ir vajadzīgi jauni testi.

Izgatavotāja pienākums ir nodrošināt, lai sastāvdaļas un aprīkojumu visu laiku izgatavotu saskaņā ar nosacījumiem, ar kādiem izsniegts sertifikāts.

9.   Pirms atļaujas piešķiršanas apstiprinātāja iestāde pārliecinās, ka ražojuma atbilstības efektīvas kontroles nodrošināšanas pasākumi un procedūras ir pietiekamas.

Ja apstiprinātāja iestāde konstatē, ka vairs nav ievēroti sertifikāta izsniegšanas nosacījumi, tā lūdz izgatavotāju veikt vajadzīgos pasākumus, lai atkal nodrošinātu sastāvdaļu vai aprīkojuma atbilstību attiecīgajām prasībām. Vajadzības gadījumā tā atsauc sertifikātu.

10.   Visas dalībvalstu nesaskaņas 5. punktā minēto sertifikātu sakarā dara zināmas Komisijai. Tā konsultējas ar dalībvalstīm, un veic attiecīgus pasākums, vajadzības gadījumā prasot arī atsaukt atļauju.

11.   Šo pantu nepiemēro attiecībā uz sastāvdaļu vai aprīkojumu, kamēr tas nav uzskaitīts XIII pielikumā. Katram XIII pielikuma ierakstam vai ierakstu grupai nosaka loģisku pārejas posmu, lai ļautu sastāvdaļas vai aprīkojuma izgatavotājam iesniegt atļaujas pieteikumu un saņemt atļauju. Attiecīgā gadījumā var arī noteikt dienu, lai no šā panta piemērošanas jomas svītrotu sastāvdaļas un aprīkojumu, kas paredzēts transportlīdzekļiem, kuri tipa apstiprinājumu ir saņēmuši pirms minētās dienas.

12.   Kamēr nav pieņemts lēmums par to, vai sastāvdaļa vai aprīkojums iekļaujams 1. punktā minētajā sarakstā, dalībvalstis var piemērot savus noteikumus par sastāvdaļām vai aprīkojumu, kas var nopietni apdraudēt to sistēmu pareizu darbību, kas ir būtiskas transportlīdzekļa drošībai vai tā darbības parametriem saistībā ar vides aizsardzību.

Kad ir pieņemts šāds lēmums, spēku zaudē valstu noteikumi par attiecīgajām sastāvdaļām un aprīkojumu.

13.   No 2007. gada 29. oktobra dalībvalstis nepieņem jaunus noteikumus, kas attiecas uz sastāvdaļām un aprīkojumu un kas var ietekmēt tādu sistēmu pareizu darbību, kuras ir būtiskas transportlīdzekļa drošībai vai tā darbības parametriem saistībā ar vides aizsardzību.

32. pants

Transportlīdzekļu atsaukšana

1.   Ja izgatavotājam, kam ir piešķirts transportlīdzekļa EK tipa apstiprinājums, piemērojot kādu normatīvu aktu vai Direktīvu 2001/95/EK, ir pienākums atsaukt pārdotus, reģistrētus vai ekspluatācijā nodotus transportlīdzekļus, jo viena vai vairākas transportlīdzeklī uzstādītas sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības, neatkarīgi no tā, vai tās ir pienācīgi apstiprinātas saskaņā ar šo direktīvu, var radīt nopietnu apdraudējumu ceļu satiksmes drošībai, veselības aizsardzībai vai vides aizsardzībai, viņš tūlīt par to informē apstiprinātāju iestādi, kas piešķīrusi apstiprinājumu transportlīdzeklim.

2.   Izgatavotājs apstiprinātājai iestādei ierosina piemērotu tiesiskās aizsardzības līdzekļu kompleksu, lai neitralizētu 1. punktā minēto apdraudējumu. Apstiprinātāja iestāde informāciju par ierosinātiem pasākumiem tūlīt dara zināmu dalībvalstu iestādēm.

Kompetentas iestādes nodrošina pasākumu efektīvu īstenošanu attiecīgās teritorijās.

3.   Ja attiecīgās iestādes uzskata pasākumus par nepietiekamiem vai arī tos neīsteno pietiekami drīz, tās tūlīt informē apstiprinātāju iestādi, kas izsniegusi transportlīdzekļa EK tipa apstiprinājumu.

Apstiprinātāja iestāde par to informē izgatavotāju. Ja arī EK tipa apstiprinājumu izsniegusī iestāde uzskata izgatavotāja pasākumus par nepietiekamiem, tā veic visus vajadzīgos aizsardzības pasākumus, arī atsauc transportlīdzekļa EK tipa apstiprinājumu gadījumā, ja izgatavotājs neierosina un neīsteno iedarbīgus korekcijas pasākumus. Transportlīdzekļa EK tipa apstiprinājuma anulēšanas gadījumā attiecīgā apstiprinātāja iestāde 20 darba dienās ar ierakstītu vēstuli vai līdzvērtīgiem elektroniskiem līdzekļiem par to informē izgatavotāju, citu dalībvalstu apstiprinātājas iestādes un Komisiju.

4.   Šo pantu piemēro arī sastāvdaļām, kam nepiemēro nekādas prasības saskaņā ar kādu normatīvu aktu.

33. pants

Lēmumu paziņošana un pieejamie tiesiskas aizsardzības līdzekļi

Visos lēmumos, ko pieņem saskaņā ar šīs direktīvas īstenošanas noteikumiem, un visos lēmumos, ar ko atsaka vai anulē EK tipa apstiprinājumu vai atsaka reģistrāciju, vai aizliedz pārdošanu, sīki izklāsta to pamatojumu.

Jebkuru tādu lēmumu dara zināmu attiecīgai pusei, ko reizē informē arī par tiesiskas aizsardzības līdzekļiem, kurus tā var izmantot saskaņā ar attiecīgajā dalībvalstī spēkā esošajiem tiesību aktiem, un tiesiskās aizsardzības līdzekļu izmantošanas iespēju termiņiem.

XIII NODAĻA

STARPTAUTISKI NOTEIKUMI

34. pants

ANO EEK noteikumi, kas jāievēro EK tipa apstiprināšanā

1.   ANO EEK noteikumi, kam Kopiena ir pievienojusies, un kas ir uzskaitīti IV pielikuma I daļā un XI pielikumā, ir transportlīdzekļa EK tipa apstiprinājuma daļa tāpat, kā atsevišķās direktīvas vai regulas. Tos piemēro attiecīgās IV pielikuma I daļas un XI pielikuma ailēs uzskaitītu kategoriju transportlīdzekļiem.

2.   Ja Kopiena saskaņā ar Lēmuma 97/836/EK 4. panta 4. punktu ir pieņēmusi lēmumu transportlīdzekļu EK tipa apstiprināšanā obligāti piemērot ANO EEK noteikumus, tad saskaņā ar direktīvas 40. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru attiecīgi groza šīs direktīvas pielikumus. Normatīvos aktos, ar ko groza šīs direktīvas pielikumus, norāda arī ANO EEK noteikumu vai to grozījumu obligātas piemērošanas dienas. Dalībvalstis atceļ vai pielāgo visus savus tiesību aktus, kas nav saderīgi ar attiecīgiem ANO EEK noteikumiem.

Ja ar tādiem ANO EEK noteikumiem aizstāj spēkā esošas atsevišķās direktīvas vai regulas, atbilstīgo ierakstu IV pielikuma I daļā un XI pielikumā aizstāj ar ANO EEK noteikuma numuru, un attiecīgo ierakstu IV pielikuma II daļā svītro saskaņā ar to pašu procedūru.

3.   Šā panta 2. punkta otrā daļā minētajos gadījumos atsevišķās direktīvas vai regulas, ko aizstāj ar ANO EEK noteikumiem, atceļ saskaņā ar 40. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

Ja atceļ atsevišķo direktīvu, dalībvalsts atceļ visus savus tiesību aktus, kas pieņemti, transponējot minēto direktīvu.

4.   Šajā direktīvā vai atsevišķajās direktīvās vai regulās var iekļaut tiešas atsauces uz starptautiskajiem standartiem un noteikumiem, tos neatspoguļojot Kopienas tiesiskajā regulējumā.

35. pants

ANO EEK noteikumu līdzvērtība direktīvām vai regulām

1.   ANO EEK noteikumus, kas uzskaitīti IV pielikuma II daļā, atzīst par līdzvērtīgiem attiecīgām atsevišķajām direktīvām vai regulām, ciktāl tiem ir viena darbības joma un saturs.

Dalībvalstu apstiprinātājas iestādes atzīst apstiprinājumus, kas piešķirti saskaņā ar minētajiem ANO EEK noteikumiem, un – vajadzības gadījumā – arī attiecīgus apstiprinājuma marķējumus to apstiprinājumu un/vai apstiprinājuma marķējumu vietā, kas piešķirti saskaņā ar attiecīgām atsevišķajām direktīvām vai regulām.

2.   Ja Kopiena ir pieņēmusi lēmumu 1. punkta sakarā piemērot jaunu ANO EEK noteikumu vai grozītu ANO EEK noteikumu, attiecīgi groza šīs direktīvas IV pielikuma II daļu. Šos pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 40. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

36. pants

Līdzvērtība citiem noteikumiem

Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu var atzīt ar šo direktīvu definēto sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību tipa apstiprināšanas nosacījumu vai noteikumu līdzvērtību starptautiskos vai trešo valstu noteikumos paredzētām procedūrām, ievērojot daudzpusējus vai divpusējus Kopienas nolīgumus ar trešām valstīm.

XIV NODAĻA

TEHNISKAS INFORMĀCIJAS SNIEGŠANA

37. pants

Informācija lietotājiem

1.   Izgatavotājs nedrīkst sniegt nekādu tehnisku informāciju par šajā direktīvā vai IV pielikumā uzskaitītos normatīvos aktos paredzētiem datiem, kas atšķiras no apstiprinātājas iestādes apstiprinātiem datiem.

2.   Ja normatīvā aktā tas īpaši paredzēts – izgatavotājs lietotājiem dara pieejamu visu attiecīgo informāciju un vajadzīgās instrukcijas, aprakstot visus īpašos nosacījumus vai ierobežojumus transportlīdzekļa, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības lietošanai.

Tādu informāciju sniedz Kopienas oficiālās valodās. To saziņā ar apstiprinātāju iestādi sniedz attiecīgā papildu dokumentā, piemēram, īpašnieka rokasgrāmatā vai tehniskas apkopes rokasgrāmatā.

38. pants

Informācija sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību izgatavotājiem

1.   Transportlīdzekļa izgatavotājs sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību izgatavotājiem dara pieejamus visus datus, vajadzības gadījumā arī rasējumus, kas īpaši uzskaitīti normatīvā akta pielikumā vai papildinājumā un ir vajadzīgi sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību EK tipa apstiprināšanai, vai ir vajadzīgi, lai saņemtu atļauju saskaņā ar 31. pantu.

Transportlīdzekļa izgatavotājs ar sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību izgatavotājiem var noslēgt stingrus nolīgumus, sargājot jebkuru slepenu informāciju, kas nav pieejama atklātībā, arī ar intelektuālā īpašuma tiesībām saistītu informāciju.

2.   Sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību izgatavotājs, pildot EK tipa apstiprinājuma sertifikāta turētāja pienākumus, kas atbilstīgi 10. panta 4. punktam ietver arī izmantojuma ierobežojumus vai īpašus montāžas nosacījumus – vai gan vienus, gan otrus – transportlīdzekļa izgatavotajam par to sniedz visu pieejamo informāciju.

Ja tas ir paredzēts ar kādu normatīvu aktu – sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību izgatavotājs dod instrukcijas par izgatavoto sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību izmantošanas ierobežojumiem vai īpašiem montāžas nosacījumiem – vai gan vieniem, gan otriem.

XV NODAĻA

ĪSTENOŠANAS PASĀKUMI UN GROZĪJUMI

39. pants

Šīs direktīvas, atsevišķo direktīvu un regulu īstenošanas pasākumi un grozījumi

1.   Katras atsevišķās direktīvas vai regulas īstenošanai vajadzīgos pasākumus Komisija pieņem saskaņā ar katrā attiecīgajā direktīvā vai regulā paredzētajiem noteikumiem.

2.   Komisija pieņem šīs direktīvas pielikumu vai IV pielikuma I daļā minēto atsevišķo direktīvu vai regulu grozījumus, kas vajadzīgi, lai tās piemērotu zinātnes un tehnikas attīstībai vai invalīdu īpašajām vajadzībām.

3.   Komisija pieņem šīs direktīvas grozījumus, kas ir vajadzīgi, lai noteiktu tehniskas prasības mazu sēriju transportlīdzekļiem, individuāli apstiprinātiem transportlīdzekļiem un speciālajiem transportlīdzekļiem.

4.   Ja Komisijai kļūst zināms par tādiem nopietniem apdraudējumiem ceļu lietotājiem vai videi, kuri prasa veikt steidzamus pasākumus, tā var grozīt IV pielikuma I daļā uzskaitītās atsevišķās direktīvas vai regulas.

5.   Komisija pieņem grozījumus, kas ir vajadzīgi labas pārvaldības interesēs, un jo īpaši tādus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu savstarpēju atbilstību starp IV pielikuma I daļā uzskaitītajām atsevišķajām direktīvām un regulām vai to atbilstību citiem Kopienas tiesību aktiem.

6.   Ja saskaņā ar Lēmumu 97/836/EK pieņem jaunus ANO EEK noteikumus vai grozījumus esošos ANO EEK noteikumos, kam Kopiena ir pievienojusies, Komisija attiecīgi groza šīs direktīvas pielikumus.

7.   Ar katru jaunu atsevišķo direktīvu vai regulu attiecīgi groza šīs direktīvas pielikumus.

8.   Šīs direktīvas pielikumus var grozīt ar regulām.

9.   Šajā pantā minētos pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas vai atsevišķo direktīvu un regulu elementus, tostarp tās papildinot, pieņem saskaņā ar 40. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

40. pants

Komiteja

1.   Komisijai palīdz komiteja, turpmāk – “Tehniskā komiteja mehānisko transportlīdzekļu jautājumos” (TCMV).

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

3.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā minētais termiņš ir trīs mēneši.

XVI NODAĻA

TEHNISKO DIENESTU PILNVAROŠANA UN PAZIŅOŠANA

41. pants

Tehnisko dienestu pilnvarošana

1.   Ja dalībvalsts norīko tehnisko dienestu, tad tas atbilst šīs direktīvas prasībām.

2.   Tehniskie dienesti veic paši vai uzrauga apstiprinājuma saņemšanai vajadzīgos testus vai pārbaudes, kā paredzēts šajā direktīvā vai kādā no IV pielikumā minētajiem normatīvajiem aktiem, ja vien skaidri nav atļautas alternatīvas procedūras. Tehniskie dienesti nedrīkst veikt testus vai pārbaudes, ko tie nav pienācīgi pilnvaroti veikt.

3.   Tehniskie dienesti atkarībā no to kompetences jomas pieder vienai vai vairākām četrām darbības kategorijām:

a)

A kategorija – tehniskie dienesti, kas paši saviem spēkiem un līdzekļiem veic testus, kas minēti šajā direktīvā un IV pielikumā uzskaitītajos normatīvajos aktos;

b)

B kategorija – tehniskie dienesti, kas uzrauga testus, kuri minēti šajā direktīvā un IV pielikumā uzskaitītajos normatīvajos aktos un kurus veic ar izgatavotāja vai kādas trešās personas spēkiem un līdzekļiem;

c)

C kategorija – tehniskie dienesti, kas regulāri izvērtē un pārrauga procedūras, ar ko izgatavotājs kontrolē ražojumu atbilstību;

d)

D kategorija – tehniskie dienesti, kas uzrauga vai veic testus vai pārbaudes, pārraugot ražojumu atbilstību.

4.   Tehniskajiem dienestiem ir attiecīgas iemaņas, īpašas tehniskas zināšanas un apliecināta pieredze īpašās jomās, uz ko attiecas šī direktīva un IV pielikumā uzskaitītie normatīvie akti.

Turklāt tehniskie dienesti ievēro V pielikuma 1. papildinājumā uzskaitītos standartus, kas ir svarīgi darbībām, ko tie veic. Tomēr šo prasību nepiemēro vairākposmu tipa apstiprināšanas procedūras pēdējā posmā, kā minēts 25. panta 1. punktā.

5.   Apstiprinātāja iestāde var darboties kā tehniskais dienests, veicot vienu vai vairākas 3. punktā minētās darbības.

6.   Izgatavotāju vai apakšuzņēmēju, kas rīkojas viņa vārdā, var pilnvarot kā tehnisko dienestu A kategorijas darbībām saistībā ar XV pielikumā uzskaitītajiem normatīviem aktiem.

Vajadzības gadījumā Komisija saskaņā ar 40. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru groza minēto normatīvo aktu sarakstu.

7.   Šā panta 5. un 6. punktā minētās vienības darbojas saskaņā ar šo pantu.

8.   Trešo valstu tehniskos dienestus, kas nav pilnvaroti saskaņā ar 6. punktu, 43. panta piemērošanas nolūkā var informēt vienīgi atbilstīgi Kopienas divpusējam nolīgumam ar attiecīgo trešo valsti.

42. pants

Tehnisko dienestu iemaņu izvērtējums

1.   Ar kompetentas iestādes izstrādātu izvērtējuma ziņojumu pierāda direktīvas 41. pantā minētās iemaņas. Tas var paredzēt, ka akreditācijas struktūra izsniedz akreditācijas sertifikātu.

2.   Izvērtējumu, kas ir 1. punktā minētā ziņojuma pamatā, veic saskaņā ar V pielikuma 2. papildinājumu.

Izvērtējuma ziņojumu pārskata, vēlākais, pēc trim gadiem.

3.   Izvērtējuma ziņojumu pēc lūguma dara zināmu Komisijai.

4.   Apstiprinātāja iestāde, kas darbojas kā tehniskais dienests, dokumentāri pierāda prasību ievērošanu.

Tas ietver izvērtējumu, ko veic no izvērtējamās darbības neatkarīgi pārbaudītāji. Pārbaudītāji var būt no tās pašas organizācijas, ja vien viņu vadība nav atkarīga no personāla, kas veic vērtējamās darbības.

5.   Izgatavotājs, kas ir pilnvarots kā tehniskais dienests, vai apakšuzņēmējs, kurš rīkojas viņa vārdā, ievēro attiecīgus šā panta noteikumus.

43. pants

Paziņošanas procedūras

1.   Dalībvalstis Komisijai dara zināmu katra pilnvarota tehniskā dienesta nosaukumu, adresi, arī e-pasta adresi, atbildīgo personu vārdus un darbības kategoriju. Tās dara zināmas visas turpmākas izmaiņas šajos datos.

Paziņojuma aktā norāda, attiecībā uz kuriem normatīvajiem aktiem ir pilnvaroti tehniskie dienesti.

2.   Tehniskais dienests var veikt 41. pantā aprakstītās tipa apstiprināšanas darbības vienīgi tad, ja par to iepriekš ir paziņots Komisijai.

3.   Vienu un to pašu tehnisko dienestu var pilnvarot – un par to paziņot – vairākas dalībvalstis neatkarīgi no tehniskā dienesta darbību kategorijas.

4.   Ja saskaņā ar kādu normatīvo aktu ir jāpilnvaro īpaša organizācija vai kompetenta struktūra, kuras darbības nepieder pie tām, uz ko attiecas 41. pants, tad paziņošanu veic saskaņā ar šo pantu.

5.   Komisija savā interneta vietnē publicē apstiprinātāju iestāžu un tehnisko dienestu sarakstu un informāciju par tiem.

XVII NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

44. pants

Pārejas noteikumi

1.   Kamēr šajā direktīvā nav veikti grozījumi, kas vajadzīgi, lai iekļautu transportlīdzekļus, uz ko tā vēl neattiecas, vai lai pabeigtu administratīvus un tehniskus noteikumus par tādu mazās sērijās izgatavotu transportlīdzekļu tipa apstiprinājumiem, kas nav M1 kategorijas transportlīdzekļi, un lai noteiktu saskaņotus administratīvus un tehniskus noteikumus individuālas apstiprināšanas procedūrai, kā arī līdz 45. pantā paredzēto pārejas posmu beigām dalībvalstis turpina tādiem transportlīdzekļiem piešķirt savus apstiprinājumus, ja vien apstiprinājumu pamatā ir saskaņotas, šajā direktīvā noteiktas tehniskas prasības.

2.   Saņemot izgatavotāja vai – individuāla apstiprinājuma gadījumā – transportlīdzekļa īpašnieka pieteikumu un sniedzot lūgto informāciju, attiecīgā dalībvalsts attiecīgi aizpilda un izsniedz tipa apstiprinājuma sertifikātu vai individuāla apstiprinājuma sertifikātu. Sertifikātu izsniedz pieteikuma iesniedzējam.

Viena tipa transportlīdzekļiem apliecinātu kopiju citas dalībvalstis atzīst par pierādījumu tam, ka ir veikti vajadzīgie testi.

3.   Ja konkrēts transportlīdzeklis, uz ko attiecas individuāls apstiprinājums, ir jāreģistrē citā dalībvalstī, attiecīgā dalībvalsts apstiprinātājai iestādei, kas izsniegusi individuālo apstiprinājumu, var lūgt papildinformāciju, kurā būtu sīki aprakstītas tehniskās prasības, kam atbilst attiecīgais transportlīdzeklis.

4.   Kamēr dalībvalstīs nav saskaņotas reģistrācijas un nodokļu sistēmas transportlīdzekļiem, uz ko attiecas šī direktīva, dalībvalstis var lietot savus kodus, lai savā teritorijā atvieglinātu reģistrāciju un nodokļu uzlikšanu. Tālab dalībvalstis var sīkāk iedalīt III pielikuma II daļā uzskaitītās versijas ar nosacījumu, ka sīkākam iedalījumam izmantotos datus skaidri norāda informācijas paketē, vai arī tos var iegūt ar vienkāršiem aprēķiniem.

45. pants

EK tipa apstiprinājuma pieteikuma termiņi

1.   Attiecībā uz EK tipa apstiprinājumu dalībvalstis EK apstiprinājumu jaunu tipu transportlīdzekļiem piešķir no XIX pielikumā norādītajām dienām.

2.   Saņemot izgatavotāja pieteikumu, dalībvalstis var piešķirt EK apstiprinājumu jaunu tipu transportlīdzekļiem no 2009. gada 29. aprīļa.

3.   Līdz XIX pielikuma tabulas ceturtajā ailē norādītajām dienām 26. panta 1. punktu nepiemēro jauniem transportlīdzekļiem, kam kādas valsts apstiprinājums ir piešķirts pirms minētā pielikuma trešajā ailē norādītās dienas vai kam apstiprinājuma nav bijis.

4.   Pēc izgatavotāja pieprasījuma un līdz dienām, kas norādītas XIX pielikuma tabulas 6. un 9. rindas 3. slejā, dalībvalstis turpina M2 un M3 transportlīdzekļu kategorijām piešķirt valsts tipa apstiprinājumu kā alternatīvu transportlīdzekļa EK tipa apstiprinājumam, ar nosacījumu, ka minētie transportlīdzekļi, kā arī to sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības ir saņēmušas tipa apstiprinājumu saskaņā ar šīs direktīvas IV pielikuma I daļā uzskaitītajiem normatīvajiem aktiem.

5.   Šī direktīva neanulē EK tipa apstiprinājumus, kas pirms 2009. gada 29. aprīļa ir piešķirti M1 kategorijas transportlīdzekļiem, un neliedz pagarināt tādus apstiprinājumus.

6.   Attiecībā uz EK apstiprinājumu jaunu tipu sistēmām, sastāvdaļām vai atsevišķām tehniskām vienībām dalībvalstis šo direktīvu piemēro no 2009. gada 29. aprīļa.

Ar šo direktīvu nav anulēti EK tipa apstiprinājumi, kas par sistēmām, sastāvdaļām vai atsevišķām tehniskām vienībām piešķirti pirms 2009. gada 29. aprīļa un neliedz pagarināt tādus apstiprinājumus.

46. pants

Sankcijas

Dalībvalstis nosaka sankcijas, ko piemēro par šīs direktīvas noteikumu, un jo īpaši par 31. pantā paredzēto vai no tā izrietošo aizliegumu pārkāpumiem, kā arī par IV pielikumā I daļā uzskaitīto normatīvo aktu pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus to īstenošanai. Sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un preventīvas. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus minētos noteikumus, vēlākais, 2009. gada 29. aprīlī un cik iespējams drīz dara zināmus to turpmākos grozījumus.

47. pants

Izvērtējums

1.   Vēlākais, 2011. gada 29. aprīlī dalībvalstis informē Komisiju par šajā direktīvā izklāstīto tipa apstiprināšanas procedūru, un jo īpaši vairākposmu procedūras piemērošanu. Vajadzības gadījumā Komisija ierosina grozījumus, ko uzskata par vajadzīgiem, lai uzlabotu tipa apstiprināšanu.

2.   Komisija, balstoties uz informāciju, ko dara zināmu saskaņā ar 1. punktu, vēlākais, 2011. gada 29. oktobrī ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs direktīvas piemērošanu. Vajadzības gadījumā Komisija var ierosināt atlikt 45. pantā minētos īstenošanas termiņus.

48. pants

Transponēšana

1.   Dalībvalstis līdz 2009. gada 29. aprīlim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu būtiskus šīs direktīvas grozījumus. Dalībvalstis tūlīt dara zināmu Komisijai šo noteikumu tekstu.

Dalībvalstis minētos noteikumus piemēro no 2009. gada 29. aprīļa.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu, vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Tās arī pievieno paziņojumu, ka spēkā esošos normatīvos un administratīvos aktos esošās atsauces uz direktīvu, kas atcelta ar šo direktīvu, uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarīt šādas atsauces un kā formulēt šādu paziņojumu.

2.   Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņēmušas jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

49. pants

Atcelšana

Ar šo Direktīva 70/156/EEK tiek atcelta no 2009. gada 29. aprīļa, neskarot dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem, kad XX pielikuma B daļā uzskaitītās direktīvas transponējamas attiecīgo valstu tiesību aktos.

Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu, un tās lasa saskaņā ar XXI pielikumā ietverto atbilstības tabulu.

50. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

51. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2007. gada 5. septembrī

Eiropas Parlamenta vārdā

priekšsēdētājs

H.-G. PÖTTERING

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

M. LOBO ANTUNES


(1)  OV C 108, 30.4.2004., 29. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2004. gada 11. februāra Atzinums (OV C 97 E, 22.4.2004., 370. lpp.), Padomes 2006. gada 11. decembra Kopējā nostāja (OV C 64 E, 20.3.2007., 1. lpp.), Eiropas Parlamenta 2007. gada 10. maija Nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2007. gada 23. jūlija Lēmums.

(3)  OV L 42, 23.2.1970., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 715/2007 (OV L 171, 29.6.2007., 1. lpp.).

(4)  OV L 225, 10.8.1992., 1. lpp.

(5)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.).

(6)  OV L 346, 17.12.1997., 78. lpp.

(7)  OV L 11, 15.1.2002., 4. lpp.

(8)  OV L 171, 29.6.2007., 1. lpp.

(9)  OV C 321, 31.12.2003., 1. lpp.

(10)  OV L 171, 9.7.2003., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Direktīvu 2006/96/EK (OV L 363, 20.12.2006., 81. lpp.).

(11)  OV L 124, 9.5.2002., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Direktīvu 2006/96.

(12)  OV L 157, 9.6.2006., 24. lpp.

(13)  OV L 138, 1.6.1999., 57. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2006/103/EK (OV L 363, 20.12.2006., 344. lpp.).


PIELIKUMU SARAKSTS

I pielikums

Pilnīgs transportlīdzekļa EK tipa apstiprinājumam vajadzīgās informācijas uzskaitījums

II pielikums

Transportlīdzekļu kategoriju un tipu definīcijas

III pielikums

Informācijas dokuments transportlīdzekļu EK tipa apstiprinājumam

IV pielikums

Transportlīdzekļu EK tipa apstiprinājuma prasības

1. papildinājums:

EK tipa apstiprinājuma prasības mazās sērijās izgatavotiem M1 kategorijas transportlīdzekļiem

V pielikums

Procedūras, kas jāievēro transportlīdzekļu EK tipa apstiprināšanā

1. papildinājums:

Standarti, kas jāievēro 41. pantā minētajām struktūrām

2. papildinājums:

Tehnisku dienestu izvērtējuma procedūra

VI pielikums

EK tipa apstiprinājuma sertifikāts

Papildinājums:

Normatīvie akti, kam atbilst transportlīdzekļa tips

VII pielikums

EK tipa apstiprinājuma sertifikātu numerācijas sistēma

Papildinājums:

EK sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību tipa apstiprinājuma marķējums

VIII pielikums

Testu rezultāti

IX pielikums

EK atbilstības sertifikāts

X pielikums

Ražošanas atbilstības procedūras

XI pielikums

Speciālo transportlīdzekļu īpašības un tiem piemērojamie noteikumi

1. papildinājums:

Autofurgoni, neatliekamās medicīniskās palīdzības transportlīdzekļi un katafalki

2. papildinājums:

Bruņoti transportlīdzekļi

3. papildinājums:

Ar ratiņkrēsliem piekļūstami transportlīdzekļi

4. papildinājums:

Citi speciālie transportlīdzekļi (arī dzīvojamas piekabes)

5. papildinājums:

Autoceltņi

XII pielikums

Ierobežojumi mazām sērijām un sērijas beigu ierobežojumi

XIII pielikums

Sastāvdaļas vai aprīkojums, kas var nopietni traucēt to sistēmu darbību, kuras ir būtiskas transportlīdzekļa drošībai un tā darbības parametriem saistībā ar vides aizsardzību, to darbībai izvirzītās prasības, attiecīgas testu procedūras, marķēšanas un iesaiņošanas noteikumi

XIV pielikums

EK tipa apstiprinājumu saraksts, kas piešķirti saskaņā ar atsevišķajām direktīvām

XV pielikums

Normatīvi akti, kuru sakarā izgatavotāju var pilnvarot kā tehnisku dienestu

XVI pielikums

Normatīvi akti, kuru sakarā izgatavotājs vai tehnisks dienests var izmantot virtuālas testēšanas metodes

1. papildinājums:

Vispārējas virtuālām testēšanas metodēm izvirzītas prasības

2. papildinājums:

Īpaši nosacījumi virtuālām testēšanas metodēm

XVII pielikums

Procedūras, kas jāievēro vairākposmu EK tipa apstiprināšanā

Papildinājums:

Izgatavotāja papildu plāksnes paraugs

XVIII pielikums

Transportlīdzekļa izcelsmes sertifikāts – izgatavotāja paziņojums par bāzes/nepabeigtu transportlīdzekli, kam nav atbilstības sertifikāta

XIX pielikums

Termiņi šīs direktīvas īstenošanai attiecībā uz tipa apstiprināšanu

XX pielikums

Termiņi atcelto direktīvu transponēšanai valstu tiesību aktos

XXI pielikums

Atbilsmju tabula

I PIELIKUMS

Transportlīdzekļu EK tipa apstiprinājumam vajadzīgās informācijas pilnīgs uzskaitījums

Visiem šajā direktīvā un atsevišķajās direktīvās vai regulās noteiktajiem informācijas dokumentiem jāsastāv vienīgi no šā kopējā saraksta izvilkumiem, kā arī stingri jāievēro tā punktu numerācijas sistēma.

Turpmāk norādītā informācijā attiecīgā gadījumā jāsniedz trīs eksemplāros kopā ar satura rādītāju. Visi rasējumi jāiesniedz atbilstošā mērogā un pietiekami detalizēti A4 formātā vai šā formāta mapē. Ja ir fotoattēli, tiem jābūt pietiekami detalizētiem.

Ja sistēmām, sastāvdaļām vai atsevišķām tehniskām vienībām ir elektroniski regulatori, tad jāiesniedz informācija par to darbību.

(Skatīt paskaidrojumus šā pielikuma pēdējā lapā)

0.   VISPĀRĪGI NOTEIKUMI.

0.1.   Marka (izgatavotāja nosaukums):

Tips:

0.2.0.1.   Šasija:

0.2.0.2.   Virsbūve/pabeigts transportlīdzeklis:

0.2.1.   Komercnosaukums(-i) (ja ir):

Tipa identifikācijas veids, ja norādīti uz transportlīdzekļa/sastāvdaļas/atsevišķas tehniskas vienības (b) (1):

0.3.0.1.   Šasija:

0.3.0.2.   Virsbūve/pabeigts transportlīdzeklis:

Šā apzīmējuma atrašanās vieta:

0.3.1.1.   Šasija:

0.3.1.2.   Virsbūve/pabeigts transportlīdzeklis:

Transportlīdzekļa kategorija (c):

0.4.1.   Klasifikācija atbilstīgi bīstamām precēm, kuru pārvadāšanai transportlīdzeklis paredzēts:

0.5.   Izgatavotāja nosaukums un adrese:

Obligāto izgatavotāja plākšņu un transportlīdzekļa identifikācijas numura atrašanās vieta:

0.6.1.   Uz šasijas:

0.6.2.   Uz virsbūves:

0.7.   Ja ir sastāvdaļas un atsevišķas tehniskas vienības, EK apstiprinājuma marķējuma stiprinājuma vieta un veids:

0.8.   Montāžas rūpnīcas(-u) nosaukums(-i) un adrese(-s):

0.9.   Izgatavotāja pārstāvja (ja tāds ir) vārds vai nosaukums un adrese:

1.   VISPĀRĪGS TRANSPORTLĪDZEKĻA KONSTRUKCIJAS RAKSTUROJUMS.

1.1.   Tipveida transportlīdzekļa fotoattēli un/vai rasējumi:

1.2.   Pabeigta transportlīdzekļa rasējums mērogā:

Asu un riteņu skaits:

1.3.1.   Asu ar dubultiem riteņiem skaits un novietojums:

1.3.2.   Vadāmo asu skaits un novietojums:

1.3.3.   Dzenošās asis (skaits, novietojums, savienojums):

1.4.   Šasija (ja ir) (vispārēja skice):

1.5.   Garensijām izmantotais materiāls (d):

1.6.   Motora novietojums un izvietojums:

1.7.   Vadītāja kabīne (izvirzīta vai pārsegta) (z):

Vadības ierīču novietojums labajā vai kreisajā pusē (1).

1.8.1.   Transportlīdzeklis aprīkots braukšanai pa labo/kreiso (1) ceļa pusi.

1.9.   Norādīt, vai mehāniskais transportlīdzeklis ir paredzēts puspiekabes vai piekabes vilkšanai, vai piekabe ir puspiekabe, jūgstieņa piekabe vai piekabe ar centrālo asi, norādīt transportlīdzekļus, kas domāti kravu pārvadāšanai kontrolētā temperatūrā:

2.   MASAS UN IZMĒRI (e) (izteikti kg un mm) (attiecīgajā gadījumā sk. rasējumu).

Garenbāze(-es) (pie pilnas slodzes) (f):

Puspiekabēm:

2.1.1.1.   Attālums starp sakabes tapas asi un puspiekabes pašu aizmuguri:

2.1.1.2.   Lielākais attālums starp sakabes tapas asi un tuvāko punktu puspiekabes priekšpusē:

2.1.1.3.   Puspiekabes speciālā riteņu garenbāze (kā noteikts Direktīvas 97/27/EK I pielikuma 7.6.1.2. iedaļā):

Puspiekabes transportējošiem transportlīdzekļiem

2.2.1.   Seglu vadotne (maksimālā un minimālā; norādīt pieļaujamās vērtības nepabeigtam transportlīdzeklim (g):

2.2.2.   Seglu vadotnes maksimālais augstums (standartizēts) (h):

Asu šķērsbāze(-es) un platums(-i):

2.3.1.   Katras vadāmas ass šķērsbāze (i):

2.3.2.   Pārējo asu šķērsbāze(-s) (i):

2.3.3.   Platākās pakaļējās ass platums:

2.3.4.   Priekšējās ass platums (mēra riepu visvairāk izvirzītajā daļā, izņemot riepu izliekumu pie pašas zemes):

Transportlīdzekļa gabarīti (kopumā):

Šasijai bez virsbūves:

Garums (j):

2.4.1.1.1.   Maksimālais pieļaujamais garums:

2.4.1.1.2.   Minimālais pieļaujamais garums:

Platums (k):

2.4.1.2.1.   Maksimālais pieļaujamais platums:

2.4.1.2.2.   Minimālais pieļaujamais platums:

2.4.1.3.   Augstums (nenoslogotā stāvoklī) (1) (atbalsta iekārtām ar regulējamu augstumu norādīt normālo ekspluatācijas augstumu):

Priekšējā pārkare (m):

2.4.1.4.1.   Pārkares leņķis (na): … grādi.

Aizmugurējā pārkare (n):

2.4.1.5.1.   Aizmugurējās pārkares leņķis (nb): … grādi.

2.4.1.5.2.   Minimālā un maksimālā pieļaujamā pārkare sakabes punktā (nd):

Klīrenss (kā noteikts II pielikuma A iedaļas 4.5. punktā):

2.4.1.6.1.   Starp asīm:

2.4.1.6.2.   Zem priekšējās(-ām) ass(-īm):

2.4.1.6.3.   Zem aizmugurējās(-ām) ass(-īm):

2.4.1.7.   Garenpārgājamības leņķis (nc): … grādi.

2.4.1.8.   Virsbūves un/vai iekšējās apdares, un/vai aprīkojuma, un/vai lietderīgās slodzes smaguma centra galējais pieļaujamais novietojums:

Šasijai ar virsbūvi

Garums (j):

2.4.2.1.1.   Iekraušanas laukuma garums:

Platums (k):

2.4.2.2.1.   Sienu biezums (transportlīdzekļiem, kuri paredzēti kravu pārvadāšanai kontrolētā temperatūrā):

2.4.2.3.   Augstums (nenoslogotā stāvoklī) (1) (atbalsta iekārtām ar regulējamu augstumu norādīt normālo ekspluatācijas augstumu):

Priekšējā pārkare (m):

2.4.2.4.1.   Pārkares leņķis (na): … grādi.

Aizmugurējā pārkare (n):

2.4.2.5.1.   Aizmugurējās pārkares leņķis (nb): … grādi.

2.4.2.5.2.   Minimālā un maksimālā pieļaujamā pārkare sakabes punktā (nd):

Klīrenss (kā noteikts II pielikuma A iedaļas 4.5. punktā):

2.4.2.6.1.   Starp asīm:

2.4.2.6.2.   Zem priekšējās(-ām) ass(-īm):

2.4.2.6.3.   Zem aizmugurējās(-ām) ass(-īm):

2.4.2.7.   Garenpārgājamības leņķis (nc): … grādi.

2.4.2.8.   Lietderīgās slodzes smaguma centra galējais pieļaujamais novietojums (nevienmērīgas kravas gadījumā):

2.4.2.9.   Transportlīdzekļa (M2 un M3) ar tā maksimālo tehniski pieļaujamo pilno masu smaguma centra atrašanās vieta garenvirzienā, šķērsvirzienā un vertikālā virzienā::

Virsbūvei, kas apstiprināta bez šasijas (M2 un M3 kategorijas transportlīdzekļi)

2.4.3.1.   Garums (j):

2.4.3.2.   Platums (k):

2.4.3.3.   Nominālais augstums ar paredzēto šasijas tipu(-iem) (nenoslogotā stāvoklī) (1) (atbalsta iekārtām ar regulējamu augstumu norādīt normālo ekspluatācijas augstumu):

Šasijas masa (bez kabīnes, dzesēšanas šķidruma, eļļām, degvielas, rezerves riteņa, instrumentiem un vadītāja):

2.5.1.   Šīs masas sadalījums pa asīm:

Transportlīdzekļa pašmasa ar virsbūvi un attiecībā uz velkošu transportlīdzekli, kas nav M1 kategorijas transportlīdzeklis un kuru izgatavotājs aprīkojis ar sakabes ierīci, transportlīdzeklim esot darba kārtībā, vai šasijas masa, vai šasijas masa kopā ar kabīni, izņemot virsbūvi un/vai sakabes ierīci, ja izgatavotājs nemontē virsbūvi, un/vai sakabes ierīci (ieskaitot šķidrumus, instrumentus, rezerves riteni, ja tie ir, un vadītāju un attiecībā uz autobusiem apkalpes locekli, ja transportlīdzeklī ir apkalpes locekļa sēdvieta) (o) (maksimālā un minimālā masa katram variantam):

2.6.1.   Šīs masas sadalījums pa asīm un, attiecībā uz puspiekabēm vai piekabēm ar centrāli novietotu asi, slodze sakabes punktā (maksimālā un minimālā vērtība katram variantam):

Vairākos posmos pabeigta transportlīdzekļa minimālā masa, kā norādījis izgatavotājs, nepabeigta transportlīdzekļa gadījumā:

2.7.1.   Šīs masas sadalījums pa asīm un, attiecībā uz puspiekabēm vai piekabēm ar centrāli novietotu asi, slodze sakabes punktā:

Izgatavotāja noteiktā tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa (y) (*):

2.8.1.   Šīs masas sadalījums pa asīm un, attiecībā uz puspiekabēm vai piekabēm ar centrāli novietotu asi, slodze sakabes punktā (*):

2.9.   Maksimālā tehniski pieļaujamā masa uz katru asi:

2.10.   Maksimālā tehniski pieļaujamā masa uz katru asu grupu:

Transportlīdzekļa maksimālā tehniski pieļaujamā velkamā transportlīdzekļa masa

2.11.1.   Piekabi:

2.11.2.   Puspiekabi:

Piekabi ar centrāli novietotu asi:

2.11.3.1.   Maksimālā sakabes pārkares attiecība (p) pret atstatumu starp asīm:

2.11.3.2.   Maksimālā vērtība V: … kN.

2.11.4.   Tehniski pieļaujamā maksimālā autovilciena masa (*):

2.11.5.   Transportlīdzeklis ir/nav (1) piemērots kravu vilkšanai (Direktīvas 77/389/EEK II pielikuma 1.2. punkts).

2.11.6.   Piekabes bez bremzēm maksimālā masa:

Tehniski pieļaujamā maksimālā statiskā vertikālā slodze/masa uz transportlīdzekļa sakabes punktu.

2.12.1.   Mehāniskajam transportlīdzeklim:

2.12.2.   Puspiekabei vai piekabei ar centrālo asi:

2.12.3.   Maksimālā pieļaujamā sakabes ierīces masa (ja ierīci nav pierīkojis izgatavotājs):

2.13.   Pagrieziena trajektorija:

Dzinēja jaudas/maksimālās masas attiecība: … kW/kg.

2.14.1.   Dzinēja jaudas/kombinācijas maksimālās tehniski pieļaujamās pilnās masas attiecība (kā noteikts Direktīvas 97/27/EK I pielikuma 7.10. iedaļā): … kW/kg.

2.15.   Spēja uzsākt kustību kāpumā (vienīgi transportlīdzeklis) (+++): … %.

Paredzētās reģistrācijas/ekspluatācijas maksimālās pieļaujamās pašmasa (pēc izvēles: ja šie lielumi ir doti, tos pārbauda saskaņā ar Direktīvas 97/27/EK IV pielikuma prasībām):

2.16.1.   Paredzētā reģistrācijas/ekspluatācijas pieļaujamā maksimālā pilnā masa (katrai tehniskajai konfigurācijai ir iespējami vairāki ieraksti (#)):

2.16.2.   Paredzētā reģistrācijas/ekspluatācijas pieļaujamā maksimālā masa uz katru asi un – puspiekabei vai piekabei ar centrāli novietotu asi gadījumā – paredzētā slodze uz sakabes punktu, kā to ir norādījis izgatavotājs, ja tā ir mazāka par tehniski pieļaujamo maksimālo masu uz sakabes punktu (katrai tehniskajai konfigurācijai ir iespējami vairāki ieraksti (#)):

2.16.3.   Paredzētā reģistrācijas/ekspluatācijas pieļaujamā maksimālā masa uz katru asu grupu (katrai tehniskajai konfigurācijai ir iespējami vairāki ieraksti (#)):

2.16.4.   Paredzētā reģistrācijas/ekspluatācijas pieļaujamā maksimālā velkamā transportlīdzekļa masa (katrai tehniskajai konfigurācijai ir iespējami vairāki ieraksti (#)):

2.16.5.   Paredzētā reģistrācijas/ekspluatācijas pieļaujamā maksimālā autovilciena masa (katrai tehniskajai konfigurācijai ir iespējami vairāki ieraksti (#)):

3.   MOTORS (q) (transportlīdzeklim, kuru var darbināt vai nu ar benzīnu, dīzeļdegvielu, …, vai arī ar to kombināciju ar citām degvielām, attiecīgie punkti ir jāatkārto (+).

Izgatavotājs:

3.1.1.   Izgatavotāja motora kods, kā tas ir norādīts uz motora:

Iekšdedzes dzinējs.

Specifiska informācija par dzinēju.

3.2.1.1.   Darbības princips: dzirksteļaizdedze/kompresijaizdedze, četrtaktu/divtaktu (1).

Cilindru skaits un novietojums:

3.2.1.2.1.   Cilindra iekšējais diametrs (r): … mm

3.2.1.2.2.   Virzuļa gājiens (r): … mm

3.2.1.2.3.   Cilindru darba kārtība:

3.2.1.3.   Dzinēja darba tilpums (s): … cm3

3.2.1.4.   Kompresijas pakāpe (2):

3.2.1.5.   Degkameras, virzuļa galvas un gredzenu (ja dzinējam ir dzirksteļaizdedze) rasējumi:

Motora brīvgaitas apgriezieni (2): … min–1

3.2.1.6.1.   Maksimālie motora apgriezieni (2): … min–1

3.2.1.7.   Oglekļa monoksīda saturs pēc tilpuma izplūdes gāzē, motoram darbojoties brīvgaitā (2): … %, kā noteicis izgatavotājs (vienīgi dzinējiem ar dzirksteļaizdedzes motoriem).

3.2.1.8.   Maksimālā lietderīgā jauda (t): … kW ar … min–1 (izgatavotāja uzrādītā vērtība).

3.2.1.9.   Izgatavotāja norādīts maksimāli pieļaujamais motora apgriezieni: … min–1

3.2.1.10.   Maksimālais lietderīgais griezes moments (t): … Nm ar … min–1 (izgatavotāja uzrādītā vērtība).

Degviela: Dīzeļdegviela/benzīns/sašķidrināta naftas gāze/dabasgāze/etanols: … (1).

3.2.2.1.   Pētnieciskais oktānskaitlis (POS), ar svinu:

3.2.2.2.   Pētnieciskais oktānskaitlis (POS), bez svina:

3.2.2.3.   Degvielas tvertnes atvere: ierobežota atvere/etiķete (1).

Degvielas tvertne(-es).

Parastā(-ās) degvielas tvertne(-es).

3.2.3.1.1.   Daudzums, ietilpība, materiāls:

3.2.3.1.2.   Tvertnes(-ņu) rasējums un tehniskais apraksts ar visiem savienojumiem un visām vēdināšanas un ventilācijas sistēmām, aizslēgiem, vārstiem, stiprinājuma ierīcēm

3.2.3.1.3.   Rasējums, kurā skaidri parādīts tvertnes(-ņu) novietojums transportlīdzeklī:

Papildu degvielas tvertne(-es).

3.2.3.2.1.   Skaits, ietilpība, materiāls:

3.2.3.2.2.   Tvertnes(-ņu) rasējums un tehniskais apraksts ar visiem savienojumiem un visām vēdināšanas un ventilācijas sistēmām, aizslēgiem, vārstiem, stiprinājuma ierīcēm

3.2.3.2.3.   Rasējums, kurā skaidri parādīts tvertnes(-ņu) novietojums transportlīdzeklī:

Degvielas padeve.

Ar karburatoru(-iem): jā/nē (1).

3.2.4.1.1.   Marka(-as):

3.2.4.1.2.   Tips(-i):

3.2.4.1.3.   Skaits:

Pielāgojumi (2).

3.2.4.1.4.1.

Strūklas: …

Vai degvielas padeves līkne, kas vilkta pret gaisa plūsmu, un iestatījumi šīs līknes uzturēšanai

3.2.4.1.4.2.

Venturi caurules: …

3.2.4.1.4.3.

Līmenis pludiņa kamerā: …

3.2.4.1.4.4.

Pludiņa masa: …

3.2.4.1.4.5.

Pludiņa adata: …

Auksta motora palaišanas sistēma: rokas vadības/automātiskā (1).

3.2.4.1.5.1.   Darbības princips(-i):

3.2.4.1.5.2.   Darbības ierobežojumi/iestatījumi (1) (2)

Ar degvielas iesmidzināšanu (vienīgi kompresijas aizdedzei): jā/nē (1).

3.2.4.2.1.   Sistēmas apraksts:

3.2.4.2.2.   Darbības princips: iesmidzināšana tiešā/netiešā/virpuļkamera (1).

Augstspiediena sūknis.

3.2.4.2.3.1.   Marka(-as):

3.2.4.2.3.2.   Tips(-i):

3.2.4.2.3.3.   Maksimālā degvielas padeve (1) (2): … mm3 vienā taktī vai ciklā pie sūkņa apgriezienu skaita … min–1 vai arī raksturlīkne:

3.2.4.2.3.4.   Iesmidzināšanas apsteidze (2):

3.2.4.2.3.5.   Iesmidzināšanas apsteidzes raksturlīkne (2):

3.2.4.2.3.6.   Kalibrēšanas procedūra: pārbaudes stends/motors (1).

Motora apgriezienu regulators.

3.2.4.2.4.1.   Tips:

Atcirtes punkts

3.2.4.2.4.2.1.   Atcirtes punkts noslogotā režīmā: … min–1

3.2.4.2.4.2.2.   Atcirtes punkts nenoslogotā režīmā: … min–1

Iesmidzināšanas cauruļvadi

3.2.4.2.5.1.   Garums: … mm

3.2.4.2.5.2.   Iekšējais diametrs: … mm

Sprausla(-as)

3.2.4.2.6.1.   Marka(-as):

3.2.4.2.6.2.   Tips(-i):

3.2.4.2.6.3.   Atvēršanas spiediens (2): … kPa vai raksturlīkne (2):

Auksta motora palaišanas sistēma.

3.2.4.2.7.1.   Marka(-as):

3.2.4.2.7.2.   Tips(-i):

3.2.4.2.7.3.   Apraksts:

Palaišanas palīgierīces.

3.2.4.2.8.1.   Marka(-as):

3.2.4.2.8.2.   Tips(-i):

3.2.4.2.8.3.   Sistēmas apraksts:

Elektroniskās vadības bloks.

3.2.4.2.9.1.   Marka(-as):

3.2.4.2.9.2.   Sistēmas apraksts:

Ar degvielas iesmidzināšanu (vienīgi dzirksteļaizdedzei): jā/nē (1)

3.2.4.3.1.   Darbības princips: ieplūdes kolektors (vienpunkta/daudzpunktu (1))/ar tiešo iesmidzināšanu/cits (norādīt sīkāk) (1)

3.2.4.3.2.   Marka(-as):

3.2.4.3.3.   Tips(-i):

Sistēmas apraksts.

3.2.4.3.4.1.

Vadības bloka tips vai numurs: …

Tādām sistēmām, kas nav nepārtrauktas iesmidzināšanas sistēmas, detalizēti norāda līdzvērtīgu informāciju

3.2.4.3.4.2.

Degvielas plūsmas regulatora tips: …

3.2.4.3.4.3.

Gaisa plūsmas sensora tips: …

3.2.4.3.4.4.

Degvielas sadalītāja tips: …

3.2.4.3.4.5.

Spiediena regulatora tips: …

3.2.4.3.4.6.

Mikropārslēga tips: …

3.2.4.3.4.7.

Dzinēja brīvgaitas regulēšanas skrūves tips: …

3.2.4.3.4.8.

Gāzes padeves pedāļa novietojuma tips: …

3.2.4.3.4.9.

Ūdens temperatūras sensora tips: …

3.2.4.3.4.10.   Gaisa temperatūras sensora tips: …

3.2.4.3.4.11.   Gaisa temperatūras pārslēga tips: …

3.2.4.3.5.   Sprauslas: atvēršanas spiediens (2): … kPa vai raksturīga shēma:

3.2.4.3.6.   Iesmidzināšanas biežums:

Auksta motora palaišanas sistēma.

3.2.4.3.7.1.   Darbības princips(-i):

3.2.4.3.7.2.   Darbības ierobežojumi/iestatījumi (1) (2):

Degvielas sūknis.

3.2.4.4.1.   Spiediens (2): … kPa vai raksturlīkne (2):

Elektroiekārta.

3.2.5.1.   Nominālais spriegums: … V, pozitīvs/negatīvs iezemējums (1).

Ģenerators.

3.2.5.2.1.   Tips:

3.2.5.2.2.   Nominālā jauda: … VA.

Aizdedze

3.2.6.1.   Marka(-as):

3.2.6.2.   Tips(-i):

3.2.6.3.   Darbības princips:

3.2.6.4.   Aizdedzes apsteidzes raksturlīkne (2):

3.2.6.5.   Sākuma apsteidzes leņķis (2): … grādi pirms augšējā maiņas punkta.

3.2.6.6.   Kontaktu atstarpe (2): … mm.

3.2.6.7.   Kontaktu saslēgtā stāvoklī leņķis (2): … grādi.

Dzesēšanas sistēma: šķidruma/gaisa (1).

3.2.7.1.   Nominālais dzinēja temperatūras kontroles mehānisma iestatījums

Šķidrums.

3.2.7.2.1.   Šķidruma veids:

3.2.7.2.2.   Cirkulācijas sūknis(-ņi): jā/nē (1).

Parametri: vai

3.2.7.2.3.1.   Marka(-as):

3.2.7.2.3.2.   Tips(-i):

3.2.7.2.4.   Pārnesumskaitlis(-ļi):

3.2.7.2.5.   Ventilatora un tā piedziņas mehānisma apraksts:

Gaisa.

3.2.7.3.1.   Ventilators: jā/nē (1).

Parametri: vai

3.2.7.3.2.1.   Marka(-as):

3.2.7.3.2.2.   Tips(-i):

3.2.7.3.3.   Pārnesumskaitlis(-ļi):

Ieplūdes sistēma.

Turbopūte: jā/nē (1).

3.2.8.1.1.   Marka(-as):

3.2.8.1.2.   Tips(-i):

3.2.8.1.3.   Sistēmas apraksts (piemēram, maksimālais turbopūtes spiediens: … kPa; pārspiediena vārsta iestādījums, ja tāds ir):

3.2.8.2.   Starpdzesētājs: jā/nē (1).

3.2.8.3.   Ieplūdes retinājums pie motora nominālā apgriezienu skaita un 100 % slodzes

minimālais pieļaujamais: … kPa

maksimālais pieļaujamais: … kPa

Ieplūdes cauruļu un to aprīkojumu (ieplūdes gaisa kolektors, sildierīce, papildu gaisa ieplūdes ierīces u. c.) apraksts un rasējumi:

3.2.8.4.1.   Ieplūdes kolektora apraksts (ar rasējumiem un/vai fotoattēliem):

Gaisa filtrs, rasējumi: vai

3.2.8.4.2.1.   Marka(-as):

3.2.8.4.2.2.   Tips(-i):

Ieplūdes trokšņu slāpētājs, rasējumi: vai

3.2.8.4.3.1.   Marka(-as):

3.2.8.4.3.2.   Tips(-i):

Atgāzu izplūdes sistēma.

3.2.9.1.   Izplūdes kolektora apraksts un/vai rasējums:

3.2.9.2.   Izplūdes sistēmas apraksts un/vai rasējums:

3.2.9.3.   Maksimālais pieļaujamais izplūdes pretspiediens pie dzinēja nominālā apgriezienu skaita un 100 % slodzes: … kPa.

3.2.9.4.   Izplūdes trokšņu slāpētājs(-i): Priekšējās daļas, centra un aizmugures trokšņu slāpētājs: konstrukcija, veids, marķējums; vajadzības gadījumā ārējā trokšņu līmenim: trokšņu slāpēšanas pasākumi attiecībā uz motora nodalījumu un motora:

3.2.9.5.   Izplūdes atveres atrašanās vieta:

3.2.9.6.   Izplūdes trokšņu slāpētājs, kas satur šķiedras materiālus:

3.2.10.   Ieplūdes un izplūdes atveru minimālais šķērsgriezuma laukums:

Vārstu laikiestate vai līdzvērtīgi dati.

3.2.11.1.   Maksimālais vārstu gājiens, atvēršanās un aizvēršanās leņķi vai dati par citu sistēmu attiecībā uz augšējo maiņas punktu.

3.2.11.2.   Vārstu termisko atstarpju iestatīšanas diapazons (1):

Pasākumi gaisa piesārņojuma samazināšanai.

3.2.12.1.   Ierīce kartera gāzu pārstrādei (apraksts un rasējumi):

Papildus ierīces pret apkārtējās vides piesārņošanu (ja tādas ir, un ja tās nav ietvertas citos punktos).

Katalītiskais pārveidotājs: jā/nē (1).

3.2.12.2.1.1.   Katalītisko pārveidotāju un elementu skaits:

3.2.12.2.1.2.   Katalītiskā pārveidotāja(-u) izmēri, forma un tilpums:

3.2.12.2.1.3.   Katalītiskās reakcijas tips:

3.2.12.2.1.4.   Dārgmetālu kopējais daudzums:

3.2.12.2.1.5.   Relatīvā koncentrācija:

3.2.12.2.1.6.   Substrāts (struktūra un materiāls):

3.2.12.2.1.7.   Elementu blīvums:

3.2.12.2.1.8.   Katalītiskā pārveidotāja(-u) korpusa tips:

3.2.12.2.1.9.   Katalītiskā pārveidotāja(-u) atrašanās vieta (vieta un atskaites attālums izplūdes sistēmā):

3.2.12.2.1.10.   Termiskais aizsargekrāns: jā/nē (1).

Skābekļa zonde: jā/nē (1).

3.2.12.2.2.1.   Tips:

3.2.12.2.2.2.   Atrašanās vieta:

3.2.12.2.2.3.   Jutīguma diapazons:

Gaisa papildus padeve: jā/nē (1).

3.2.12.2.3.1.   Veids (gaisa pulsācija, gaisa sūknis utt.):

Izplūdes gāzu recirkulācija: jā/nē (1).

3.2.12.2.4.1.   Raksturlielumi (plūsmas ātrums utt.):

Iztvaikošanas emisiju kontroles sistēma: jā/nē (1).

3.2.12.2.5.1.   Sīks iekārtu apraksts un to noregulējums:

3.2.12.2.5.2.   Iztvaikošanas emisiju kontroles sistēmas rasējums:

3.2.12.2.5.3.   Oglekļa kārbas rasējums:

3.2.12.2.5.4.   Sausās kokogles masa: … grami.

3.2.12.2.5.5.   Shematisks degvielas tvertnes zīmējums ar norādi par ietilpīgumu un materiālu:

3.2.12.2.5.6.   Starp tvertni un izplūdes sistēmu novietotā termiskā ekrāna rasējums:

Cieto daļiņu uztvērējs: jā/nē (1).

3.2.12.2.6.1.   Daļiņu filtra izmēri, forma un tilpums:

3.2.12.2.6.2.   Daļiņu filtra tips un konstrukcija:

3.2.12.2.6.3.   Atrašanās vieta (atskaites attālums izplūdes sistēmā):

3.2.12.2.6.4.   Reģenerācijas metode vai sistēma, apraksts un/vai rasējums:

Iekšējā diagnostikas sistēma (OBD): jā/nē (1).

3.2.12.2.7.1.   Rakstisks MI apraksts un/vai rasējums:

3.2.12.2.7.2.   OBD sistēmas kontrolēto sastāvdaļu saraksts un mērķis:

Šādu elementu rakstisks apraksts (vispārējie darbības principi)

Dzirksteļaizdedzes dzinēji (1).

3.2.12.2.7.3.1.1.   Katalizatora kontrole (1):

3.2.12.2.7.3.1.2.   Aizdedzes izlaidumu noteikšana (1):

3.2.12.2.7.3.1.3.   Katalizatora sensora kontrole (1):

3.2.12.2.7.3.1.4.   Citas OBD sistēmas kontrolētas sastāvdaļas (1):

Kompresijaizdedzes dzinēji (1).

3.2.12.2.7.3.2.1.   Katalizatora kontrole (1):

3.2.12.2.7.3.2.2.   Daļiņu filtra kontrole (1):

3.2.12.2.7.3.2.3.   Elektroniskās degvielas padeves sistēmas kontrole (1):

3.2.12.2.7.3.2.4.   Citas OBD sistēmas kontrolētas sastāvdaļas (1):

3.2.12.2.7.4.   MI ieslēgšanas kritēriji (noteikts braukšanas ciklu skaits vai statistiska metode):

3.2.12.2.7.5.   OBD sistēmas izvades kodu un formātu saraksts (ar paskaidrojumiem katram kodam un formātam):

3.2.12.2.8.   Citas sistēmas (apraksts un darbības veids):

3.2.13.   Absorbcijas koeficienta simbola atrašanās vieta (vienīgi kompresijaizdedzes dzinējiem):

3.2.14.   Sīkas ziņas par jebkādām ierīcēm, kuras ir konstruētas tā, lai ietekmētu degvielas patēriņu (ja tās nav aplūkotas citos punktos):

Sašķidrinātas naftas gāzes padeves sistēma: jā/nē (1).

3.2.15.1.   EK tipa apstiprinājuma numurs saskaņā ar Direktīvu 70/221/EEK (kad direktīvā būs izdarīti grozījumi, lai ņemtu vērā gāzveida degvielu tvertnes):

Elektroniska dzinēja vadības ierīce sašķidrinātas naftas gāzes padevei.

3.2.15.2.1.   Marka(-as):

3.2.15.2.2.   Tips(-i):

3.2.15.2.3.   Regulēšanas iespējas, kas saistītas ar emisijām:

Papildu dokumenti:

3.2.15.3.1.   Katalizatora aizsardzības sistēmas apraksts, pārslēdzoties no benzīna uz sašķidrinātu naftas gāzi un otrādi:

3.2.15.3.2.   Sistēmas shēma (elektriskie savienojumi, vakuuma savienojumu kompensētājcaurules utt.):

3.2.15.3.3.   Simbola rasējums:

Dabasgāzes padeves sistēma: jā/nē (1).

3.2.16.1.   EK tipa apstiprinājuma numurs saskaņā ar Direktīvu 70/221/EEK (kad direktīvā būs izdarīti grozījumi, lai ņemtu vērā gāzveida degvielu tvertnes):

Elektroniska dzinēja vadības ierīce dabasgāzes padevei.

3.2.16.2.1.   Marka(-as):

3.2.16.2.2.   Tips(-i):

3.2.16.2.3.   Regulēšanas iespējas, kas saistītas ar emisijām:

Papildu dokumenti:

3.2.16.3.1.   Katalizatora aizsardzības sistēmas apraksts, pārslēdzoties no benzīna uz dabasgāzi un otrādi:

3.2.16.3.2.   Sistēmas shēma (elektriskie savienojumi, vakuuma savienojumu kompensētājcaurules utt.):

3.2.16.3.3.   Simbola rasējums:

Elektriskais motors.

Tips (tinums, ierosme):

3.3.1.1.   Maksimālā izejas jauda stundā: … kW

3.3.1.2.   Darbības spriegums: … V

Akumulators.

3.3.2.1.   Elementu skaits:

3.3.2.2.   Masa: … kg

3.3.2.3.   Ietilpība: … Ah (ampērstundas)

3.3.2.4.   Novietojums:

3.4.   Citu veidu dzinēji vai motori, vai to kombinācija (dati par šādu dzinēju vai motoru sastāvdaļām):

CO2 emisijas/degvielas patēriņš (u) (izgatavotāja paziņotā vērtība).

CO2 emisiju masa.

3.5.1.1.   CO2 emisiju masa (pilsētas apstākļos): … g/km.

3.5.1.2.   CO2 emisiju masa (ārpilsētas apstākļos): … g/km.

3.5.1.3.   CO2 emisiju masa (pilsētas un ārpilsētas apstākļos) … g/km.

Degvielas patēriņš.

3.5.2.1.   Degvielas patēriņš (pilsētas apstākļos): … l/100 km/m3/100 km (1).

3.5.2.2.   Degvielas patēriņš (ārpilsētas apstākļos): … l/100 km/m3/100 km (1).

3.5.2.3.   Degvielas patēriņš (pilsētas un ārpilsētas apstākļos): … l/100 km/m3/100 km (1).

Izgatavotāja atļautās temperatūras.

Dzesēšanas sistēma.

3.6.1.1.   Šķidruma dzesēšanas sistēma.

Maksimālā temperatūra pie izplūdes: … K

Gaisa dzesēšanas sistēma.

3.6.1.2.1.   Atskaites punkts:

3.6.1.2.2.   Maksimālā temperatūra atskaites punktā: … K

3.6.2.   Ieplūdes starpdzesētāja maksimālā izplūdes temperatūra: … K

3.6.3.   Maksimālā izplūdes gāzu temperatūra izplūdes caurules(-ļu) vietā, kas ir blakus izplūdes kolektora ārējam(-iem) atlokam(-iem): … K

3.6.4.   Degvielas temperatūra.

Minimālā: … K

Maksimālā: … K

3.6.5.   Smērvielas temperatūra.

Minimālā: … K

Maksimālā: … K

Ar dzinēju darbināms aprīkojums.

Maksimālā pieļaujamā jauda, ko var absorbēt ar dzinēju darbināms aprīkojums, kā norādīts Direktīvas 80/1269/EEK I pielikuma 5.1.1. punktā, un minētajā punktā norādītajos darbības apstākļos, katram dzinēja darba ātrumam, kā noteikts Direktīvas 88/77/EEK III pielikuma 4.1. punktā.

3.7.1.   Tukšgaitā: … kW

3.7.2.   Vidējā: … kW

3.7.3.   Nominālā: … kW

Eļļošanas sistēma.

Sistēmas apraksts.

3.8.1.1.   Eļļas rezervuāra atrašanās vieta:

3.8.1.2.   Padeves sistēma (ar sūkni/iesmidzināšana pie ieplūdes/sajaukšana ar degvielu u. c.) (1).

Smērvielu sūknis.

3.8.2.1.   Marka(-as):

3.8.2.2.   Tips(-i):

Maisījums ar degvielu.

3.8.3.1.   Attiecība:

Eļļas dzesētājs: jā/nē (1).

Rasējums(-i):

vai

3.8.4.1.1.   Marka(-as):

3.8.4.1.2.   Tips(-i):

3.9.   GĀZES MOTORI (ja ir atšķirīgas konfigurācijas sistēmas, sniegt līdzvērtīgu informāciju).

3.9.1.   Degviela: LPG/NG-H/NG-L/NG-HL (1).

Spiediena regulators(-i) vai smidzinātājs/spiediena regulators(-i) (1).

3.9.2.1.   Marka(-as):

3.9.2.2.   Tips(-i):

3.9.2.3.   Spiediena samazināšanas posmu skaits:

3.9.2.4.   Spiediens beigu posmā.

Minimālais: … kPa

Maksimālais: … kPa

3.9.2.5.   Galveno regulēšanas punktu skaits:

3.9.2.6.   Regulēšanas punktu skaits, dzinējam darbojoties tukšgaitā:

3.9.2.7.   EK tipa apstiprinājuma numurs atbilstīgi …/…/EK:

Degvielas padeves sistēma: sajaukšanas mezgls/gāzes iesmidzināšana/šķidrā iesmidzināšana/tiešā iesmidzināšana (1).

3.9.3.1.   Maisījuma koncentrācijas regulēšana:

3.9.3.2.   Sistēmas apraksts un/vai shēma un rasējumi:

3.9.3.3.   EK tipa apstiprinājuma numurs atbilstīgi …/…/EK:

Sajaukšanas mezgls.

3.9.4.1.   Skaits:

3.9.4.2.   Marka(-as):

3.9.4.3.   Tips(-i):

3.9.4.4.   Atrašanās vieta:

3.9.4.5.   Regulēšanas iespējas:

3.9.4.6.   EK tipa apstiprinājuma numurs atbilstīgi …/…/EK:

Iesmidzināšana ieplūdes kolektorā.

3.9.5.1.   Iesmidzināšana: vienā punktā/daudzos punktos (1).

3.9.5.2.   Iesmidzināšana: nepārtraukta/vienlaicīgi laikiestatīta/secīgi laikiestatīta (1).

Iesmidzināšanas aprīkojums.

3.9.5.3.1.   Marka(-as):

3.9.5.3.2.   Tips(-i):

3.9.5.3.3.   Regulēšanas iespējas:

3.9.5.3.4.   EK tipa apstiprinājuma numurs atbilstīgi …/…/EK:

Padeves sūknis (ja ir).

3.9.5.4.1.   Marka(-as):

3.9.5.4.2.   Tips(-i):

3.9.5.4.3.   EK tipa apstiprinājuma numurs atbilstīgi …/…/EK:

Sprausla(-s).

3.9.5.5.1.   Marka(-as):

3.9.5.5.2.   Tips(-i):

3.9.5.5.3.   EK tipa apstiprinājuma numurs atbilstīgi …/…/EK:

Tiešā iesmidzināšana.

Iesmidzināšanas sūknis/spiediena regulētājs (1).

3.9.6.1.1.   Marka(-as):

3.9.6.1.2.   Tips(-i):

3.9.6.1.3.   Iesmidzināšanas biežums:

3.9.6.1.4.   EK tipa apstiprinājuma numurs atbilstīgi …/…/EK:

Sprausla(-s).

3.9.6.2.1.   Marka(-as):

3.9.6.2.2.   Tips(-i):

3.9.6.2.3.   Atvēršanas spiediens vai raksturlīkne (2):

3.9.6.2.4.   EK tipa apstiprinājuma numurs atbilstīgi …/…/EK:

Elektroniskās vadības bloks (ECU).

3.9.7.1.   Marka(-as):

3.9.7.2.   Tips(-i):

3.9.7.3.   Regulēšanas iespējas:

Ar dabasgāzi saistīts specifisks aprīkojums

1. iespēja (vienīgi vairāku specifisku degvielas sastāvu apstiprinājuma gadījumā).

3.9.8.1.1.   Degvielas sastāvs:

metāns (CH4): pamats: … %mols min … %mols max … %mols

etāns (C2H6): pamats: … %mols min … %mols max … %mols

propāns (C3H8): pamats: … %mols min … %mols max … %mols

butāns (C4H10): pamats: … %mols min … %mols max … %mols

C5/C5 +: pamats: … %mols min … %mols max … %mols

skābeklis (O2): pamats: … %mols min … %mols max … %mols

inertās gāzes (N2, He, u. tml.): pamats: … %mols min … %mols max … %mols

Sprausla(-s).

3.9.8.1.2.1.   Marka(-as):

3.9.8.1.2.2.   Tips(-i):

3.9.8.1.3.   Citi (ja ir): …

3.9.8.1.4.   Degvielas temperatūra.

Minimālā: … K

Maksimālā: … K

pie gāzes dzinēja spiediena regulatora pēdējā posmā.

3.9.8.1.5.   Degvielas spiediens.

Minimālais: … kPa

Maksimālais: … kPa

pie gāzes dzinēja spiediena regulatora pēdējā posmā, vienīgi dabasgāzes dzinējiem.

3.9.8.2.   2. variants (vienīgi vairāku specifisku degvielas sastāvu apstiprinājuma gadījumā).

4.   TRANSMISIJAS IEKĀRTA (v).

4.1.   Transmisijas rasējums:

Tips (mehāniskā, hidrauliskā, elektriskā u. c.).

4.2.1.   Īss elektrisko/elektronisko sastāvdaļu apraksts (ja tādas ir):

Motora spararata inerces moments:

4.3.1.   Papildu inerces moments, kad pārnesumi ir izslēgti:

Sajūgs (tips).

4.4.1.   Maksimālā griezes momenta pārveidošana:

Pārnesumkārba.

4.5.1.   Tips (manuāla/automātiska/variators) (1).

4.5.2.   Novietojums attiecībā pret dzinēju:

4.5.3.   Pārnesumu pārslēgšanas veids:

4.6.   Pārnesumskaitļi.

Pārnesums

Iekšējie pārnesumkārbas pārnesumskaitļi (dzinēja apgriezienu attiecība pret piedziņas vārpstas apgriezieniem)

Gala dzenošās ass pārnesumskaitlis(-ļi) (pārnesumskaitlis starp pārnesumkārbas izejas vārpstu un dzenamā riteņa apgriezieniem)

Kopējie pārnesumskaitļi

Maksimums variatora transmisijai

 

 

 

1

 

 

 

2

 

 

 

3

 

 

 

 

 

 

Minimums variatora transmisijai

 

 

 

Atpakaļgaita

 

 

 

4.7.   Transportlīdzekļa maksimālais ātrums (km/h) (w):

Spidometrs (ja ir tahogrāfs, norāda vienīgi apstiprinājuma marķējumu)

4.8.1.   Piedziņas mehānisma darbības princips un apraksts:

4.8.2.   Mēraparāta konstante:

4.8.3.   Mērīšanas mehānisma pielaide (saskaņā ar Direktīvas 75/443/EEK II pielikuma 2.1.3. punktu):

4.8.4.   Kopējā pārnesuma attiecība (saskaņā ar Direktīvas 75/443/EEK II pielikuma 2.1.2. punktu) vai līdzvērtīgi dati:

4.8.5.   Spidometra skalas vai cita veida displeja shēma:

4.9.   Diferenciāļa bloķētājmehānisms: jā/nē/pēc izvēles (1).

5.   ASIS

5.1.   Katras ass apraksts:

5.2.   Marka:

5.3.   Tips: …

5.4.   Ievelkamās ass (-u) atrašanās vieta:

5.5.   Atslogojuma ass (-u) atrašanās vieta:

6.   BALSTIEKĀRTA

6.1.   Balstiekārtas sastāvdaļu rasējums:

Katras ass balstiekārtas tips un konstrukcija.

6.2.1.   Augstuma regulēšana: jā/nē/pēc izvēles (1).

6.2.2.   Īss elektrisko/elektronisko sastāvdaļu apraksts (ja tādas ir):

Dzenošās ass(-u) pneimatiskā balstiekārta: jā/nē (1).

6.2.3.1.   Dzenošās ass(-u) balstiekārta, kas līdzvērtīga pneimatiskajai balstiekārtai: jā/nē (1).

6.2.3.2.   Atsperotās slodzes vertikālo svārstību frekvence un slāpēšana:

6.3.   Balstiekārtas atsperoto sastāvdaļu parametri (uzbūve, materiālu parametri un izmēri):

6.4.   Stabilizatori: jā/nē/pēc izvēles (1).

6.5.   Amortizatori: jā/nē/pēc izvēles (1).

Riepas un riteņi.

Kombinācija(-as) riepa/disks (riepām norāda izmēru apzīmējumus, slodzes indeksu, minimālā ātruma kategorijas simbolu; Z kategorijas riepām, kuras paredzēts transportlīdzekļiem, kuru maksimālais ātrums pārsniedz 300 km/h, norāda līdzvērtīgu informāciju; riteņiem norāda apmales izmērus un izvirzījumu(-us)):

Asis

6.6.1.1.1.   1. ass:

6.6.1.1.2.   2. ass:

utt.

6.6.1.2.   Rezerves ritenis, ja tāds ir:

Rites virsmas lielākais un mazākais rādiuss.

6.6.2.1.   1. ass:

6.6.2.2.   2. ass:

utt.

6.6.3.   Spiediens riepā(-ās), kā ieteicis transportlīdzekļa izgatavotājs: … kPa.

6.6.4.   Šim transportlīdzekļa tipam piemērotā ķēdes/riepas/disku kombinācija priekšējai un/vai aizmugurējai asij, ko ieteicis izgatavotājs:

6.6.5.   Īss pagaidu lietojuma rezerves mezgla apraksts (ja tāds ir):

7.   STŪRES IEKĀRTA.

7.1.   Vadāmās ass(-u) shematiska diagramma, kas attēlo stūres ģeometriju:

Mehānisms un vadība.

7.2.1.   Stūres mehānisma tips (vajadzības gadījumā norāda priekšējo un aizmugurējo):

Savienojums uz riteņiem (ieskaitot no mehāniskās atšķirīgu savienojumu; vajadzības gadījumā norāda priekšējo un aizmugurējo):

7.2.2.1.   Īss elektrisko/elektronisko sastāvdaļu apraksts (ja tādas ir):

Pastiprinātāja veids (ja tāds ir):

7.2.3.1.   Metode un darbības shēma, marka(-as) un tips(-i):

7.2.4.   Visas stūres iekārtas rasējums, kas parāda, kur transportlīdzeklī atrodas tās dažādās ierīces, kuras var ietekmēt stūrēšanu:

7.2.5.   Stūrēšanas ierīces(-ču) shematiska diagramma(-as):

7.2.6.   Stūrēšanas ierīces regulēšanas (ja tāda ir) diapazons un veids:

Riteņu maksimālais pagrieziena leņķis.

7.3.1.   Pa labi: … grādi; stūres rata apgriezienu skaits … (vai līdzvērtīgi dati):

7.3.2.   Pa kreisi: … grādi; stūres rata apgriezienu skaits … (vai līdzvērtīgi dati):

8.   BREMZES

Ir jāsniedz šādas sīkas ziņas, tostarp vajadzības gadījumā arī identifikācijas līdzekļi.

8.1.   Bremžu tips un raksturlielumi (kā noteikts Padomes Direktīvas 71/320/EEK I pielikuma 1.6. punktā) ar rasējumu (piemēram, trumuļi vai diski, bremzētie riteņi, savienojums ar bremzētajiem riteņiem, loku/kluču komplektu un/vai uzliku marka un tips, faktiskās bremzēšanas virsma, trumuļu, loku vai disku rādiuss, trumuļu masa, regulēšanas ierīces, ass(-u) un balstiekārtas attiecīgās daļas):

Šādu bremžu sistēmu (kā noteikts Direktīvas 71/320/EEK I pielikuma 1.2. punktā) darbības shēma, apraksts un/vai rasējums, norādot, piemēram, pārvadi un vadību (uzbūve, regulēšana, sviras stāvokļi, vadības mehānisma pieejamība un novietojums, sprūdmehānisma vadība mehāniskai pārvadei, starpposma galveno daļu raksturojums, cilindri un kontroles virzuļi, bremžu cilindri vai līdzvērtīgas sastāvdaļas elektriskām bremžu sistēmām).

8.2.1.   Darba bremžu sistēma:

8.2.2.   Avārijas bremžu sistēma:

8.2.3.   Stāvbremžu sistēma:

8.2.4.   Jebkāda papildu bremžu sistēma:

8.2.5.   Bremžu sistēma piekabes atkabināšanās gadījumam:

8.3.   Piekabes bremžu sistēmu vadības un pārvades iekārtas transportlīdzekļos, kas paredzēti piekabju vilkšanai:

8.4.   Transportlīdzeklis ir aprīkots, lai vilktu piekabi ar elektriskām/pneimatiskām/hidrauliskām (1) darba bremzēm: jā/nē (1).

Bremžu antibloķēšanas sistēma: jā/nē/pēc izvēles (1).

8.5.1.   Transportlīdzekļiem ar antibloķēšanas sistēmām – sistēmas darbības apraksts (ieskaitot elektroniskās sastāvdaļas), elektriskā blokshēma, hidropievada vai pneimopievada shēma:

8.6.   Aprēķini un līknes saskaņā ar Direktīvas 71/320/EEK II pielikuma papildinājuma 1.1.4.2. punktu (vai, attiecīgi, saskaņā ar XI pielikuma papildinājumu):

Gaisa padeves apraksts un/vai rasējums (tas jānorāda arī bremžu sistēmām ar pastiprinātāju):

8.7.1.   Pneimatiskajām bremžu sistēmām norāda darba spiedienu p2 spiediena rezervuārā(-os):

8.7.2.   Vakuuma bremžu sistēmām norāda sākotnējo gaisa līmeni spiediena rezervuārā(-os):

8.8.   Bremžu sistēmas aprēķins: attiecības noteikšana starp kopējo bremzēšanas spēku uz riteņu aploci un bremzēšanas pievadam pielikto spēku.

8.9.   Īss bremžu sistēmu apraksts (saskaņā ar Direktīvas 71/320/EEK IX pielikuma 1. papildinājuma papildpielikuma 1.6. punktu):

8.10.   Ja tiek pieprasīts atbrīvojums no I tipa un/vai II vai III tipa testiem, norādīt ziņojuma numuru saskaņā ar Direktīvas 71/320/EEK VII pielikuma 2. papildinājumu:

8.11.   Sīkas ziņas par papildbremžu veidu(-iem):

9.   VIRSBŪVE.

9.1.   Virsbūves tips:

9.2.   Izmantotie materiāli un izgatavošanas paņēmiens:

Pasažieru durvis, slēgmehānismi un viras.

Durvju izvietojums un durvju skaits:

9.3.1.1.   Izmēri, virziens un maksimālais atvēruma leņķis:

9.3.2.   Slēgmehānismu un viru, un to novietojuma vietas durvīs rasējums:

9.3.3.   Slēgmehānismu un viru tehniskais apraksts:

9.3.4.   Vajadzības gadījumā, informācija par ieejām, kāpšļiem un vajadzīgajiem rokturiem (tostarp izmēriem):

Redzamības lauks (Direktīva 77/649/EEK).

9.4.1.   Pietiekami sīkas ziņas par primārajiem orientieriem, lai tos varētu ērti noteikt, kā arī katra orientiera atrašanās vieta attiecībā pret pārējiem un pret pārbaudāmo “R” punktu:

9.4.2.   Rasējums(-i) un fotogrāfija(-as), kas parāda katras sastāvdaļas atrašanās vietu 180° priekšējās redzamības laukā:

Priekšējais stikls un pārējie logi.

Priekšējais stikls.

9.5.1.1.   Izmantotie materiāli:

9.5.1.2.   Montāžas metode:

9.5.1.3.   Slīpuma leņķis:

9.5.1.4.   EK tipa apstiprinājuma numurs(-i):

9.5.1.5.   Priekšējā stikla aprīkojums un tā atrašanās vieta, kur tas savienots, un visu elektrisko/elektronisko sastāvdaļu īss apraksts:

Pārējie logi.

9.5.2.1.   Izmantotie materiāli:

9.5.2.2.   EK tipa apstiprinājuma numurs(-i):

9.5.2.3.   Īss loga pacelšanas mehānisma elektrisko/elektronisko sastāvdaļu apraksts (ja tādas ir):

Atverama jumta lūka.

9.5.3.1.   Izmantotie materiāli:

9.5.3.2.   EK tipa apstiprinājuma numurs(-i):

Citas stikla rūtis.

9.5.4.1.   Izmantotie materiāli:

9.5.4.2.   EK tipa apstiprinājuma numurs(-i):

Priekšējā stikla tīrītājs(-i).

9.6.1.   Sīks tehniskais raksturojums (tostarp fotogrāfijas vai rasējumi):

Priekšējā stikla apskalošanas ierīce.

9.7.1.   Sīks tehniskais raksturojums (tostarp fotogrāfijas vai rasējumi) vai, ja apstiprina kā atsevišķu tehnisku vienību, EK tipa apstiprinājuma numurs:

Pretaizsalšanas un pretaizsvīšanas ierīces.

9.8.1.   Sīks tehniskais raksturojums (tostarp fotogrāfijas vai rasējumi):

9.8.2.   Maksimālais elektroenerģijas patēriņš: … kW.

Netieša redzamības ierīces.

Spoguļi (katra spoguļa apraksts):

9.9.1.1.   Izgatavotājs:

9.9.1.2.   EK tipa apstiprinājuma marķējums:

9.9.1.3.   Variants:

9.9.1.4.   Rasējums(-i) spoguļa identifikācijai, rādot spoguļa atrašanās vietu transportlīdzekļa konstrukcijā:

9.9.1.5.   Sīkas ziņas par piestiprinājuma metodi, arī norādot transportlīdzekļa virsbūves daļu, pie kuras to stiprina:

9.9.1.6.   Neobligātais aprīkojums, kas var ietekmēt atskata redzamības lauku:

9.9.1.7.   Īss regulācijas sistēmas elektronisko sastāvdaļu (ja tādas ir) apraksts: …

Citas netiešas redzamības ierīces, kas nav spoguļi:

Tips un parametri (piemēram, pilnīgs ierīces apraksts):

9.9.2.1.1.   Ja izmanto TV kameru un ekrānu – pamanīšanas attālums (mm), kontrasts, spilgtuma diapazons, atspulgu novēršana, ekrāna raksturojums (melnbalts/krāsu), attēla frekvence, ekrāna maksimālais spilgtums:

9.9.2.1.2.   Pietiekami sīki izstrādāti rasējumi, lai varētu pilnībā identificēt ierīci, arī tās uzstādīšanas norādījumi; rasējumos ir jānorāda EK tipa apstiprinājuma marķējuma atrašanās vieta.

Iekšējais aprīkojums

Pasažieru aizsardzība salonā (Direktīva 74/60/EEK)

9.10.1.1.   Rasējums vai fotoattēli, kas norāda izvirzīto daļu atrašanās vietu:

9.10.1.2.   Fotoattēls vai rasējums, kas norāda atskaites līniju, tostarp ierobežoto zonu (Direktīvas 74/60/EEK I pielikuma 2.3.1. punkts):

9.10.1.3.   Iekšējās apdares fotoattēli, rasējumi un/vai kopsalikuma attēls, kur redzamas sastāvdaļas pasažieru salonā un izmantotie materiāli (izņemot iekšējos atpakaļskata spoguļus), vadības ierīču izkārtojums, jumts un atveramais jumts, atzveltne, sēdekļi un sēdekļu aizmugure (Direktīvas 74/60/EEK I pielikuma 3.2. punkts):

Vadības ierīču, signalizatoru un indikatoru izvietojums un identifikācija

9.10.2.1.   Simbolu un vadības ierīču, signalizatoru un indikatoru izvietojuma fotoattēli un/vai rasējumi:

9.10.2.2.   Padomes Direktīvā 78/316/EEK minēto transportlīdzekļa daļu vadības ierīču, signalizatoru un indikatoru identifikācijas fotoattēli un/vai rasējumi, ja tas ir vajadzīgs:

9.10.2.3.   Kopsavilkuma tabula

Transportlīdzeklis ir aprīkots ar šādām vadības ierīcēm, indikatoriem un signalizatoriem saskaņā ar Direktīvas 78/316/EEK II un III pielikumu:

Vadības ierīces, signalizatori un indikatori, kas obligāti jāidentificē, ja tie ir uzstādīti, un šim nolūkam izmantojamie simboli

Simbola Nr.

Ierīce

Pieejamā vadības ierīce/indikators (1)

Identificēts ar simbolu (1)

Kur (2)

Pieejams signalizators

Identificēts ar simbolu (1)

Kur (2)

1

Galvenais apgaismojums

OK (10)

 

 

 

 

 

2

Galvenie tuvās gaismas lukturi

 

 

 

 

 

 

3

Galvenie tālās gaismas lukturi

 

 

 

 

 

 

4

Gabarītgaismas (stāvgaismas) lukturi

 

 

 

 

 

 

5

Priekšējie miglas lukturi

 

 

 

 

 

 

6

Aizmugurējais miglas lukturis

 

 

 

 

 

 

7

Galveno lukturu augstumu regulēšanas ierīce

 

 

 

 

 

 

8

Stāvgaismas lukturi

 

 

 

 

 

 

9

Virzienrādītāji

 

 

 

 

 

 

10

Avārijas signālierīce

 

 

 

 

 

 

11

Priekšējā stikla tīrītājs

 

 

 

 

 

 

12

Priekšējā stikla apskalošanas ierīce

 

 

 

 

 

 

13

Priekšējā stikla tīrīšanas un apskalošanas ierīce

 

 

 

 

 

 

14

Galveno lukturu tīrīšanas iekārta

 

 

 

 

 

 

15

Priekšējā stikla pretaizsalšanas un pretaizsvīšanas ierīce

 

 

 

 

 

 

16

Aizmugurējā stikla pretaizsalšanas un pretaizsvīšanas ierīce

 

 

 

 

 

 

17

Ventilators

 

 

 

 

 

 

18

Dīzeļmotora kvēlsveces

 

 

 

 

 

 

19

Gaisa padeves regulēšanas vārsts

 

 

 

 

 

 

20

Bremžu sistēmas darbības traucējums

 

 

 

 

 

 

21

Degvielas līmenis

 

 

 

 

 

 

22

Akumulatora uzlādes stāvoklis

 

 

 

 

 

 

23

Dzinēja dzesēšanas šķidruma temperatūra

 

 

 

 

 

 


Vadības ierīces, signalizatori un indikatori, kas nav obligāti jāidentificē, ja tie ir uzstādīti, un simboli, kas jāizmanto, ja nolemts minētās ierīces identificēt

Simbola Nr.

Ierīce

Pieejamā vadības ierīce/indikators (3)

Identificēts ar simbolu (3)

Kur (4)

Pieejams signalizators

Identificēts ar simbolu (3)

Kur (4)

1

Stāvbremze

 

 

 

 

 

 

2

Aizmugurējā stikla tīrītājs

 

 

 

 

 

 

3

Aizmugurējā stikla apskalošanas ierīce

 

 

 

 

 

 

4

Aizmugurējā stikla tīrīšanas un apskalošanas ierīce

 

 

 

 

 

 

5

Priekšējā stikla tīrītājs ar periodisku darbību

 

 

 

 

 

 

6

Skaņas signālierīce (signāltaure)

 

 

 

 

 

 

7

Priekšējais (motora) pārsegs

 

 

 

 

 

 

8

Aizmugurējais pārsegs

 

 

 

 

 

 

9

Drošības josta

 

 

 

 

 

 

10

Dzinēja eļļas spiediens

 

 

 

 

 

 

11

Bezsvina benzīns

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Sēdekļi.

9.10.3.1.   Skaits:

Atrašanās vieta un izkārtojums:

9.10.3.2.1.   Sēdvietu skaits:

9.10.3.2.2.   Sēdvietas, kuras nav paredzētas izmantot braukšanas laikā:

9.10.3.3.   Masa:

Parametri: sēdekļiem, kuriem nav EK tipa apstiprinājuma kā sastāvdaļām, sniedz aprakstu un rasējumus.

9.10.3.4.1.   Sēdekļiem un to stiprinājumiem:

9.10.3.4.2.   Regulēšanas sistēmai:

9.10.3.4.3.   Pārvietošanas un bloķēšanas sistēmām:

9.10.3.4.4.   Drošības jostu stiprinājumiem (ja iebūvēti sēdekļa konstrukcijā):

9.10.3.4.5.   Transportlīdzekļa daļām, ko izmanto kā stiprinājumus:

“R” punkta koordinātas vai rasējums (x).

9.10.3.5.1.   Vadītāja sēdeklis:

9.10.3.5.2.   Visas pārējās sēdvietas:

Atzveltnes paredzētais slīpums.

9.10.3.6.1.   Vadītāja sēdeklis:

9.10.3.6.2.   Visas pārējās sēdvietas:

Sēdekļu regulējuma diapazons.

9.10.3.7.1.   Vadītāja sēdeklis:

9.10.3.7.2.   Visas pārējās sēdvietas:

Pagalvji.

9.10.4.1.   Pagalvju veids(-i): intigrēts/demontējams/atsevišķas (1).

9.10.4.2.   EK tipa apstiprinājuma numurs(-i), ja ir zināms:

Vēl neapstiprinātajiem pagalvjiem.

9.10.4.3.1.   Precīzs pagalvja apraksts, konkrēti norādot polsterējuma materiāla(-u) veidu un, vajadzības gadījumā, atbalstu un stiprinājuma sastāvdaļu atrašanās vietu un specifikācijas sēdekļa tipam, kura apstiprināšana tiek prasīta:

“Atsevišķiem” pagalvjiem.

9.10.4.3.2.1.   Sīki izstrādāts tās konstrukcijas zonas apraksts, kurai ir paredzēts piestiprināt šo pagalvi:

9.10.4.3.2.2.   Pagalvja un struktūras svarīgāko daļu rasējums mērogā:

Pasažieru salona apsildīšanas ierīces.

9.10.5.1.   Īss transportlīdzekļa tipa apraksts saistībā ar tā apsildīšanas ierīcei, ja tā izmanto motora dzesēšanas šķidruma siltumenerģiju:

Sīks transportlīdzekļa tipa apraksts saistībā ar tā apsildi, ja par siltuma avotu izmanto motora dzesēšanai lietoto gaisu vai izplūdes gāzes, tostarp:

9.10.5.2.1.   apsildīšanas ierīces shēmu, parādot tās atrašanās vietu transportlīdzeklī:

9.10.5.2.2.   Siltummaiņa shēmu apsildīšanas ierīcēm, kurās kā siltumenerģijas avotu izmanto izplūdes gāzes, vai tām daļām, kurās notiek siltuma apmaiņa (apsildīšanas ierīcēm, kurās par siltuma avotu izmanto motora dzesēšanai lietoto gaisu):

9.10.5.2.3.   Siltummaiņa šķērsgriezuma rasējums vai to attiecīgo daļu rasējums, kurās notiek siltuma apmaiņa, norādot sienu biezumu, lietotos materiālus un virsmas īpašības:

9.10.5.2.4.   Sniedz apsildīšanas ierīces specifikācijas būtiskām sastāvdaļām, piemēram, sildītāja ventilatoram, norādot tā konstrukcijas principus un tehniskos datus:

Īss transportlīdzekļa tipa apraksts saistībā ar apsildīšanas ierīci, kurā izmanto degvielu, un automātisku kontroli.

9.10.5.3.1.   Rasējums, kurā norādīts, kur atrodas apsildīšanas ierīce, kurā izmanto degvielu, gaisa ieplūdes sistēma, izplūdes sistēma, degvielas tvertne, degvielas padeves sistēma (arī vārsti), kā arī elektrisku savienojumu atrašanās vieta transportlīdzeklī.

9.10.5.4.   Maksimālais elektroenerģijas patēriņš: … kW.

Sastāvdaļas, kas ietekmē stūres mehānisma izturēšanos trieciena gadījumā (Direktīva 74/297/EEK).

9.10.6.1.   Sīki izstrādāts transportlīdzekļu tipa apraksts, tostarp fotogrāfija(-s) un rasējums(-i) attiecībā uz tās transportlīdzekļa daļas struktūru, līnijām un materiāliem, kura atrodas stūrēšanas ierīces priekšā, iekļaujot to sastāvdaļu aprakstu, ar kurām paredzēts veicināt enerģijas absorbciju gadījumā, ja pret stūrēšanas ierīci tiek vērsts trieciens:

9.10.6.2.   Fotogrāfija(-s) un rasējums(-i) tām transportlīdzekļa sastāvdaļām, kas nav 9.10.6.1. punktā aprakstītās daļas un ko transportlīdzekļa izgatavotājs, vienojoties ar tehnisko dienestu, ir norādījis kā tādas, kas ietekmē stūres mehānisma darbību trieciena gadījumā:

Dažu transportlīdzekļu kategoriju salonu uzbūvē lietoto materiālu ugunsdrošība (Direktīva 95/28/EK).

Materiāls(-i), kas izmantots(-i) griestu iekšējam apšuvumam.

9.10.7.1.1.   Sastāvdaļas EK tipa apstiprinājuma numurs(-i), ja ir zināms:

Materiāliem, kas nav apstiprināti.

9.10.7.1.2.1.   Izejmateriāls(-i)/nosaukums: …/…

9.10.7.1.2.2.   Kompozīt-/atsevišķs (1) materiāls, slāņu skaits (1):

9.10.7.1.2.3.   Pārklājuma veids (1):

9.10.7.1.2.4.   Lielākais/mazākais biezums: …/… mm

Materiāls(-i), kas izmantoti aizmugures un sānu sienām.

9.10.7.2.1.   Sastāvdaļas tipa apstiprinājuma numurs(-i), ja ir zināms:

Materiāliem, kas nav apstiprināti.

9.10.7.2.2.1.   Izejmateriāls(-i)/nosaukums: …/…

9.10.7.2.2.2.   Kompozīt-/atsevišķs (1) materiāls, slāņu skaits (1):

9.10.7.2.2.3.   Pārklājuma veids (1):

9.10.7.2.2.4.   Lielākais/mazākais biezums: …/… mm.

Materiāls(-i), kas izmantoti grīdai.

9.10.7.3.1.   Sastāvdaļas EK tipa apstiprinājuma numurs(-i), ja ir zināms:

Materiāliem, kas nav apstiprināti.

9.10.7.3.2.1.   Izejmateriāls(-i)/nosaukums: …/…

9.10.7.3.2.2.   Kompozīt-/atsevišķs (1) materiāls, slāņu skaits (1):

9.10.7.3.2.3.   Pārklājuma veids (1):

9.10.7.3.2.4.   Lielākais/mazākais biezums: …/… mm.

Materiāls(-i), kas izmantoti sēdekļu polsterējumam.

9.10.7.4.1.   Sastāvdaļas EK tipa apstiprinājuma numurs(-i), ja ir zināms:

Materiāliem, kas nav apstiprināti.

9.10.7.4.2.1.   Izejmateriāls(-i)/nosaukums: …/…

9.10.7.4.2.2.   Kompozīt-/atsevišķs (1) materiāls, slāņu skaits (1):

9.10.7.4.2.3.   Pārklājuma veids (1):

9.10.7.4.2.4.   Lielākais/mazākais biezums: …/… mm.

Materiāls(-i), kas izmantots(-i) apsildes un ventilācijas caurulēm.

9.10.7.5.1.   Sastāvdaļas EK tipa apstiprinājuma numurs(-i), ja ir zināms:

Materiāliem, kas nav apstiprināti.

9.10.7.5.2.1.   Izejmateriāls(-i)/nosaukums: …/…

9.10.7.5.2.2.   Kompozīt-/atsevišķs (1) materiāls, slāņu skaits (1):

9.10.7.5.2.3.   Pārklājuma veids (1):

9.10.7.5.2.4.   Lielākais/mazākais biezums: …/… mm

Materiāls(-i), kas izmantoti bagāžas plauktiem.

9.10.7.6.1.   Sastāvdaļas EK tipa apstiprinājuma numurs(-i), ja ir zināms:

Materiāliem, kas nav apstiprināti.

9.10.7.6.2.1.   Izejmateriāls(-i)/nosaukums: …/…

9.10.7.6.2.2.   Kompozīt-/atsevišķs (1) materiāls, slāņu skaits (1):

9.10.7.6.2.3.   Pārklājuma veids (1):

9.10.7.6.2.4.   Lielākais/mazākais biezums: …/… mm.

Materiāls(-i), kas izmantoti citiem nolūkiem.

9.10.7.7.1.   Paredzētie mērķi:

9.10.7.7.2.   Sastāvdaļas EK tipa apstiprinājuma numurs(-i), ja ir zināms:

Materiāliem, kas nav apstiprināti.

9.10.7.7.3.1.   Izejmateriāls(-i)/nosaukums: …/…

9.10.7.7.3.2.   Kompozīt-/atsevišķs (1) materiāls, slāņu skaits (1):

9.10.7.7.3.3.   Pārklājuma veids (1):

9.10.7.7.3.4.   Lielākais/mazākais biezums: …/… mm.

Sastāvdaļas, kas apstiprinātas kā gatavas ierīces (sēdekļi, starpsienas, bagāžas plaukti utt.).

9.10.7.8.1.   Sastāvdaļas EK tipa apstiprinājuma numurs(-i):

9.10.7.8.2.   Gatavām ierīcēm: sēdekļiem, starpsienām, bagāžas plauktiem utt. (1).

Ārējie izvirzījumi (Direktīva 74/483/EEK un Direktīva 92/114/EEK).

9.11.1.   Vispārīgais izkārtojums (rasējums vai fotogrāfija), kurā parādīta izvirzīto daļu atrašanās vieta:

9.11.2.   Rasējumi vai fotoattēli, kuros, parādītas, piemēram, šādas sastāvdaļas: vidējie durvju un logu statņi, gaisa ieplūdes režģi, radiatora režģis, priekšējā stikla tīrītāji, notekrievas, rokturi, slīdsliedes, atloki, durvju viras un atslēgas, āķi, atveres, dekoratīvā apdare, rūpnīcas zīmju emblēmas, padziļinājumi un jebkuri citi ārējie izvirzījumi vai sastāvdaļas uz ārējās virsmas, kuras var uzskatīt par būtiskām (piemēram, apgaismes ierīces). Ja iepriekš uzskaitītās sastāvdaļas nav būtiskas, dokumentos tās var aizstāt ar fotoattēliem, vajadzības gadījumā pievienojot sīkus izmēru aprakstus un/vai paskaidrojumus:

9.11.3.   Ārējās virsmas daļu rasējumi saskaņā ar Direktīvas 74/483/EEK I pielikuma 6.9.1. punktu:

9.11.4.   Buferu rasējums:

9.11.5.   Grīdas līnijas rasējums:

Drošības jostas un/vai citas drošības sistēmas.

9.12.1.   Drošības jostu un drošības sistēmu skaits un atrašanās vietas, un sēdekļi, pie kuriem tās var piestiprināt:

(L = kreisās puses sēdeklis, R = labās puses sēdeklis, C = vidējais sēdeklis)

 

Pilns EK tipa apstiprinājuma marķējums

Variants, ja pastāv

Jostas augstuma regulēšanas ierīce (norādīt jā/nē/pēc izvēles)

Pirmā sēdekļu rinda

L

 

 

 

C

 

 

 

R

 

 

 

Otrā sēdekļu rinda (5)

L

 

 

 

C

 

 

 

R

 

 

 

9.12.2.   Papildu drošības ierīču veids un atrašanās vieta (norādīt jā/nē/pēc izvēles):

(L = kreisās puses sēdeklis, R = labās puses sēdeklis, C = vidējais sēdeklis)

 

Priekšējais drošības spilvens

Sānu drošības spilvens

Drošības jostas Spriegošanas ierīce

Pirmā sēdekļu rinda

L

 

 

 

C

 

 

 

R

 

 

 

Otrā sēdekļu rinda (6)

L

 

 

 

C

 

 

 

R

 

 

 

9.12.3.   Drošības jostu stiprinājumu skaits un atrašanās vieta, kā arī pierādījums par atbilstību Direktīvas 76/115/EEK prasībām (t. i. EK tipa apstiprinājuma numurs vai testa ziņojums):

9.12.4.   Īss elektrisko/elektronisko sastāvdaļu apraksts (ja tādas ir):

Drošības jostu stiprinājumi.

9.13.1.   Virsbūves fotogrāfijas un/vai rasējumi, kas parāda faktisko un efektīvo stiprinājumu atrašanās vietu un izmērus, tostarp “R” punktus:

9.13.2.   Rasējumi, kas parāda jostu stiprinājumus un transportlīdzekļa daļas, pie kurām tie piestiprināti (norādot izmantotos materiālus):

9.13.3.   Drošības jostu tipu (**) norāde, kuras atļauts pierīkot stiprinājumam, ar kuru transportlīdzeklis ir aprīkots:

 

Stiprinājuma atrašanās vieta

Transportlīdzekļa korpuss

Sēdekļa korpuss

Pirmā sēdekļu rinda

 

 

Sēdeklis labajā pusē

Apakšējie stiprinājumi

Ārējais

iekšējais

Augšējie stiprinājumi

 

Vidējais sēdeklis

Apakšējie stiprinājumi

labā puse

 

 

kreisā puse

Augšējie stiprinājumi

 

Sēdeklis kreisajā pusē

Apakšējie stiprinājumi

Ārējais

 

 

iekšējais

Augšējie stiprinājumi

 

Otrā sēdekļu rinda (7)

 

 

Sēdeklis labajā pusē

Apakšējie stiprinājumi

Ārējais

iekšējais

Augšējie stiprinājumi

 

Vidējais sēdeklis

Apakšējie stiprinājumi

labā puse

 

 

kreisā puse

Augšējie stiprinājumi

 

Sēdeklis kreisajā pusē

Apakšējie stiprinājumi

Ārējais

 

 

iekšējais

Augšējie stiprinājumi

 

9.13.4.   Apraksts par īpaša veida drošības jostu gadījumā, kad stiprinājums atrodas sēdekļa atzveltnē vai ietver enerģijas izkliedēšanas ierīci:

Vieta aizmugurējo numura zīmju novietošanai (vajadzības gadījumā norādīt izmēru diapazonu un sniegt rasējumus).

9.14.1.   Augstums virs ceļa virsmas, augšējais stūris:

9.14.2.   Augstums virs ceļa virsmas, apakšējais stūris:

9.14.3.   Viduslīnijas attālums no gareniskās transportlīdzekļa vidusplaknes:

9.14.4.   Attālums no transportlīdzekļa kreisā stūra:

9.14.5.   Izmēri (garums × platums):

9.14.6.   Plaknes slīpums pret vertikāli:

9.14.7.   Redzamības leņķis horizontālajā plaknē:

Aizmugurējā drošības konstrukcija (Direktīva 70/221/EEK).

9.15.0.   Uzstādīšana: jā/nē/nepilnīgi (1).

9.15.1.   To transportlīdzekļa daļu rasējums, kas ir saistītas ar aizmugurējo drošības konstrukciju, t. i., transportlīdzekļa rasējums un/vai šasijas rasējums ar platākās aizmugurējās ass atrašanās vietu un/vai aizmugurējās drošības konstrukcijas stiprinājumu. Ja aizmugurējā drošības konstrukcija nav īpaša ierīce, rasējumā skaidri norāda, vai ir ievēroti prasītie izmēri:

9.15.2.   Ja aizsardzību nodrošina ar īpašu konstrukciju, sīks aizmugurējās drošības konstrukcijas apraksts un/vai rasējums (ieskaitot balstus un stiprinājumus) vai, ja tā ir apstiprināta kā atsevišķa tehniska vienība, EK tipa apstiprinājuma numurs:

Dubļusargi (Direktīva 78/549/EEK).

9.16.1.   Īss transportlīdzekļa apraksts saistībā ar tā dubļusargiem:

9.16.2.   Sīki izstrādāti dubļusargu rasējumi un to izvietojums uz transportlīdzekļa, norādot izmērus, kas uzskaitīti Direktīvas 78/549/EEK I pielikuma 1. attēlā, ņemot vērā visvairāk uz āru izvirzītās riepas/riteņa kombinācijas:

Obligātās izgatavotāja plāksnes (Direktīva 76/114/EEK).

9.17.1.   Obligāto izgatavotāja plākšņu un transportlīdzekļa agregāta numura atrašanās vietu fotoattēli un/vai rasējumi:

9.17.2.   Izgatavotāja plākšņu un uzrakstu oficiālo daļu fotoattēli un/vai rasējumi (detalizēts paraugs ar izmēriem):

9.17.3.   Fotogrāfijas un/vai rasējumi, kuros norādīts transportlīdzekļa identifikācijas numurs (detalizēts piemērs ar izmēriem):

Izgatavotāja paziņojums par atbilstību Direktīvas 76/114/EEK II pielikuma 1.1.1. punkta prasībām.

9.17.4.1.   Zīmju izskaidrojums, kuras lietotas otrajā un, vajadzības gadījumā, trešajā daļā, lai izpildītu ISO standarta 3779-1983 5.3. iedaļas prasības:

9.17.4.2.   Ja otrajā daļā lietotās zīmes ir sniegtas, lai izpildītu ISO standarta 3779-1983 5.4. iedaļas prasības, ir jānorāda šīs zīmes:

Radiotraucējumu novēršana.

9.18.1.   Formas un materiālu apraksts un rasējumi/fotoattēli tai virsbūves daļai, kura ietver dzinēja nodalījumu un tam tuvāko pasažieru salona daļu:

9.18.2.   Dzinēja nodalījumā ievietoto metāla sastāvdaļu (piemēram, sildierīču, rezerves riteņa, gaisa filtra, stūres mehānisma u. c.) novietojuma rasējumi vai fotoattēli:

9.18.3.   Radiotraucējumu kontroles aprīkojuma elementu saraksts un rasējums:

9.18.4.   Ziņas par līdzstrāvas pretestības nominālvērtību un, pretestību aizdedzes vadu gadījumā, par to nominālo pretestību uz vienu metru:

Sānu drošības konstrukcija (Direktīva 89/297/EEK).

9.19.0.   Uzstādīšana: jā/nē/nepilnīgi (1).

9.19.1.   To transportlīdzekļa sastāvdaļu rasējumi, kas attiecas uz sānu drošības konstrukciju, t. i., transportlīdzekļa un/vai šasijas rasējumi, kuri parāda ass(-u) novietojumu un montāžu, sānu aizsargierīces(-ču) montāžu un/vai stiprinājumus. Ja sānu drošības konstrukciju nodrošina bez īpašas sānu aizsargierīces(-ēm), rasējumā skaidri norāda, vai ir ievēroti prasītie izmēri:

9.19.2.   Ja ir sānu drošības konstrukcija(-as), pilns šādas ierīces(-ču) apraksts un/vai rasējums (ieskaitot montāžu un stiprinājumus) vai tās (to) EK tipa apstiprinājuma numurs(-i):

Pretšļakatu ierīce (Direktīva 91/226/EEK).

9.20.0.   Uzstādīšana: jā/nē/nepilnīgi (1).

9.20.1.   Īss transportlīdzekļa apraksts attiecībā uz pretšļakatu ierīci un sastāvdaļām, no kā tā sastāv:

9.20.2.   Sīki izstrādāti pretšļakatu ierīces rasējumi un tās izvietojums uz transportlīdzekļa, norādot izmērus, kas uzskaitīti Direktīvas 91/226/EEK III pielikuma attēlos, ņemot vērā visvairāk uz āru izvirzītās riepas/riteņa kombinācijas:

9.20.3.   Pretšļakatu ierīces EK tipa apstiprinājuma numurs(-i), ja ir zināms:

Personu drošība sānu sadursmē (Direktīva 96/27/EK).

9.21.1.   Transportlīdzekļa detalizēts apraksts, ieskaitot fotoattēlus un/vai rasējumus, attiecībā uz struktūru, izmēriem, gabarītiem un pasažieru salona sānu sienu (ārējo un iekšējo) materiāliem, vajadzības gadījumā sniedzot sīkas ziņas par aizsargsistēmu:

Priekšējā drošības konstrukcija.

9.22.1.   To transportlīdzekļa sastāvdaļu rasējums, kas ir saistītas ar priekšējo drošības konstrukciju, t. i., transportlīdzekļa rasējums un/vai šasijas rasējums ar platākās priekšējās ass novietojumu un stiprinājumu. Ja priekšējā drošības konstrukcija nav īpaša ierīce, rasējumā skaidri norāda, vai ir ievēroti prasītie izmēri:

9.22.2.   Ja aizsardzību nodrošina ar īpašu konstrukciju, sīks priekšējās drošības konstrukcijas apraksts un/vai rasējums (ieskaitot balstus un stiprinājumus) vai, ja tā ir apstiprināta kā atsevišķa tehniska vienība, EK tipa apstiprinājuma numurs:

Gājēju aizsardzība.

9.23.1.   Sniedz sīku transportlīdzekļa aprakstu, arī fotoattēlus un/vai rasējumus, rādot transportlīdzekļa priekšdaļas (iekšējo un ārējo) konstrukciju, izmērus, attiecīgas atsauces līnijas un materiālus. Aprakstā būtu jāiekļauj sīka informācija par visām uzstādītām aktīvām aizsardzības sistēmām.

10.   APGAISMES IERĪCES UN GAISMAS SIGNĀLIERĪCES.

10.1.   Visu ierīču tabula: skaits, marka, modelis, EK tipa apstiprinājuma marķējums, galvenā tālās gaismas luktura maksimālā intensitāte, krāsa, signalizators:

10.2.   Apgaismes ierīču un gaismas signālierīču novietojuma rasējums:

Par katru lukturi un atstarotāju, kas norādīts Padomes Direktīvā 76/756/EEK, sniedz šādu informāciju (rakstiski un/vai shematiski).

10.3.1.   Rasējums, kas norāda apgaismojošās virsmas platību:

10.3.2.   Metode, kas lietota redzamās virsmas noteikšanai (2.10. punkts dokumentos, kuri minēti Direktīvas 76/756/EEK II pielikuma 1. punktā):

10.3.3.   Atskaites ass un atskaites centrs:

10.3.4.   Aizsedzamo lukturu darbības princips:

10.3.5.   Visi īpašie uzstādīšanas un instalēšanas noteikumi:

Tuvās gaismas lukturi: darba savērsums, kā noteikts 6.2.6.1. punktā dokumentos, kuri minēti Direktīvas 76/756/EEK II pielikuma 1. punktā.

10.4.1.   Sākotnējās iestatīšanas vērtība:

10.4.2.   Norādes atrašanās vieta:

10.4.3.

Galveno lukturu augstuma regulēšanas ierīces apraksts/rasējums (1) un tips (piemēram, automātiskais, ar pakāpenisku manuālu regulēšanu, ar vienlaidu manuālu regulēšanu): …

Attiecas vienīgi uz transportlīdzekļiem ar galveno lukturu līmeņošanas ierīci

10.4.4.

Vadības ierīce: …

10.4.5.

Norādes zīmes: …

10.4.6.

Zīmes, ar ko norāda noslodzes stāvokli: …

10.5.   Īss elektrisko/elektronisko sastāvdaļu apraksts (ja tādas ir), izņemot spuldzes:

11.   VELKOŠO TRANSPORTLĪDZEKĻU UN PIEKABJU UN PUSPIEKABJU SAKABES IERīCES.

11.1.   Uzstādīto vai uzstādāmo sakabes ierīču klase un tips:

11.2.   Uzstādīto sakabes ierīces(-ču) D, U, S un V raksturlielumi vai Uzstādīto sakabes ierīces(-ču) D, U, S un V mazākie raksturlielumi: … daN.

11.3.   Instrukcija vai principiāla shēma sakabes ierīces uzstādīšanai uz transportlīdzekļa un izgatavotāja norādīto stiprināšanas punktu uz transportlīdzekļa fotogrāfijas vai rasējumi, kā arī papildus informācija, ja sakabes ierīces uzstādāmas transportlīdzekļa tipa konkrētiem variantiem vai versijām:

11.4.   Informācija par speciālo sakabes skavu vai montāžas plates stiprinājumu:

11.5.   EK tipa apstiprinājuma numurs(-i):

12.   DAŽĀDI.

Skaņas signālierīce(-es).

12.1.1.   Ierīces(-ču) atrašanās vieta, stiprinājuma veids, novietojums un stāvoklis, norādot izmērus:

12.1.2.   Ierīces(-ču) skaits:

12.1.3.   EK tipa apstiprinājuma numurs(-i):

12.1.4.   Elektriskās/pneimatiskās (1) shēmas diagramma:

12.1.5.   Nominālais spriegums vai spiediens:

12.1.6.   Ierīces rasējums:

Pretaizbraukšanas ierīce.

Pretaizbraukšanas ierīce.

12.2.1.1.   Transportlīdzekļa tipa sīks apraksts attiecībā uz vadības ierīces vai vienības izvietojumu un konstrukciju, uz kuru iedarbojas pretaizbraukšanas ierīce:

12.2.1.2.   Pretaizbraukšanas ierīces rasējums un rasējums tās uzstādīšanai transportlīdzeklī:

12.2.1.3.   Ierīces tehniskais apraksts:

12.2.1.4.   Informācija par izmantotās slēdzenes kombinācijām:

Transportlīdzekļa imobilaizers.

12.2.1.5.1.   EK tipa apstiprinājuma numurs, ja ir zināms:

Vēl neapstiprinātiem imobilaizeriem.

12.2.1.5.2.1.   Transportlīdzekļa imobilaizera un pret netīšu ieslēgšanu veikto pasākumu sīks tehnisks apraksts:

12.2.1.5.2.2.   Sistēma(-as), uz kuru(-ām) iedarbojas transportlīdzekļa imobilaizers:

12.2.1.5.2.3.   Efektīvo savstarpēji aizstājamo kodu skaits, ja ir pieejami:

Signalizācijas sistēma (ja ir).

12.2.2.1.   EK tipa apstiprinājuma numurs, ja ir zināms:

Vēl neapstiprinātām signalizācijas sistēmām.

12.2.2.2.1.   Uzstādītās signalizācijas sistēmas un ar signalizācijas sistēmu saistīto transportlīdzekļa sastāvdaļu sīks apraksts:

12.2.2.2.2.   Galveno signalizācijas sastāvdaļu saraksts:

12.2.3.   Īss elektrisko/elektronisko sastāvdaļu apraksts (ja tādas ir):

Jūgierīce(-es)

12.3.1.   Priekša: Āķis/cilpa/cita veida (1)

12.3.2.   Aizmugure: Āķis/cilpa/cita veida/nav (1)

12.3.3.   Transportlīdzekļa virsbūves šasijas/daļas rasējums vai fotoattēls, kurā parādīts jūgierīces novietojums, konstrukcija un uzstādīšana:

12.4.   Sīkas ziņas par jebkādām ar dzinēju nesaistītām ierīcēm, kuras ir paredzētas tam, lai ietekmētu degvielas patēriņu (ja tās nav aplūkotas citos punktos):

12.5.   Sīkas ziņas par jebkādām ar dzinēju nesaistītām ierīcēm, kuras ir paredzētas tam, lai samazinātu troksni (ja tās nav aplūkotas citos punktos):

Ātruma ierobežotājierīces (Direktīva 92/24/EEK).

12.6.1.   Izgatavotājs(-i):

12.6.2.   Tips(-i):

12.6.3.   EK tipa apstiprinājuma numurs(-i), ja ir zināms:

12.6.4.   Ātrums vai ātrumu diapazons, kurā var iestādīt ātruma ierobežojumu: … km/h

Attiecīgā gadījumā – tabula, kas rāda RF raidītāju uzstādīšanu un lietojumu transportlīdzeklī(-ļos):

frekvence diapazoni (Hz)

maksimālā izejas jauda jauda (W)

antenas vieta transportlīdzeklī, īpaši nosacījumi tās uzstādīšanai un/vai izmantošanai

Tipa apstiprinājuma pieteikuma iesniedzējam attiecīgā gadījumā ir jāiesniedz arī:

1. papildinājums

Saraksts ar visām elektriskām un/vai elektroniskām iekārtām (norādot izgatavotāju(-us) un tipu(-us)), uz ko attiecas šī direktīva (sk. Direktīvas 2004/104/EK 2.1.9. un 2.1.10. punktu), un kas nav uzskaitītas iepriekš.

2. papildinājums

Visu elektrisko un/vai elektronisko sastāvdaļu (uz ko attiecas Direktīva 2004/104/EK) izvietojuma, kā arī ar vadu stiprinājumu izvietojumu shēma vai rasējums.

3. papildinājums

Virsbūves tipa prototipam izvēlētā transportlīdzekļa apraksts:

Stūre kreisā vai labā pusē:

Garenbāze:

4. papildinājums

Izgatavotāja vai apstiprinātu/atzītu laboratoriju izsniegts(-i) attiecīgs(-i) testa(-u) ziņojums(-i) tipa apstiprinājuma sertifikāta sagatavošanai.

12.7.1.   Transportlīdzeklī uzstādīta maza darbības rādiusa 24 GHz radara iekārta: jā/nē (nevajadzīgo svītrot).

12.7.2.   Transportlīdzeklī uzstādīta maza darbības rādiusa 79 GHz radara iekārta: jā/nē (nevajadzīgo svītrot).

13.   ĪPAŠI NOTEIKUMI TRANSPORTLĪDZEKĻIEM, KURUS LIETO PASAŽIERU PĀRVADĀŠANAI UN KUROS PAPILDUS VADĪTĀJA SĒDEKLIM IR VAIRĀK NEKĀ ASTOŅI SĒDEKĻI.

Autobusa klase (I klase, II klase, III klase, A klase, B klase):

13.1.1.   EK tipa apstiprinājuma numurs virsbūvei, kura apstiprināta kā atsevišķa tehniska vienība: …

13.1.2.   Šasiju tipi, kurām var aprīkot EK tipa apstiprinātu virsbūvi (izgatavotājs(-i) un nepabeigta transportlīdzekļa tipi):

Pasažieriem paredzētā platība (m2).

13.2.1.   Kopā (S0):

13.2.2.   Augšstāvā (S0a) (1):

13.2.3.   Apakšstāvā (S0a) (1):

13.2.4.   Stāvvietām (S1):

Pasažieru kopskaits (sēdus un stāvus).

13.3.1.   Kopā (N):

13.3.2.   Augšstāvā (Na) (1):

13.3.3.   Apakšstāvā (Nb) (1):

Sēdošo pasažieru skaits.

13.4.1.   Kopā (A):

13.4.2.   Augšstāvā (Aa) (1):

13.4.3.   Apakšstāvā (Ab) (1):

13.5.   Pasažieru durvju skaits:

Avārijas izeju skaits (durvis, logi, avārijas lūkas, savienotājkāpnes un puskāpnes):

13.6.1.   Kopā:

13.6.2.   Augšstāvā (1):

13.6.3.   Apakšstāvā (1):

13.7.   Bagāžas nodalījumu tilpums (m3):

13.8.   Platība bagāžas pārvadājumiem uz jumta (m2):

13.9.   Tehniskās iekārtas, kas atvieglo iekļūšanu transportlīdzeklī (piemēram, platforma, pacēlējs, nolaišanās sistēma), ja tās ir pierīkotas:

Autobusa virsbūves.

13.10.1.   EK tipa apstiprinājuma numurs, ja ir zināms:

Vēl neapstiprinātām autobusa virsbūvēm.

13.10.2.1.   Sīks transportlīdzekļa tipa autobusa virsbūves tipa apraksts, norādot tās izmērus, konfigurāciju un materiālus, kā arī stiprinājuma veidu pie šasijas:

13.10.2.2.   To transportlīdzekļa un tā iekšienes daļu rasējumi, kuras ietekmē autobusa virsbūves vai sēdvietas vietas izturību:

13.10.2.3.   Smaguma centra atrašanās vieta transportlīdzeklim darba kārtībā gareniskā, šķērseniskā un vertikālā virzienā:

13.10.2.4.   Maksimālais attālums starp ārējo pasažieru sēdekļu viduslīnijām

13.11.   Direktīvas […/…/EK] punkti, kuri ir jāizpilda un jāpierāda attiecībā uz šo tehnisko vienību:

14.   ĪPAŠI NOTEIKUMI TRANSPORTLĪDZEKĻIEM, KURI IR PAREDZĒTI BĪSTAMU KRAVU PĀRVADĀŠANAI (Direktīva 98/91/EK).

Elektriskais aprīkojums saskaņā ar Direktīvu 94/55/EK.

14.1.1.   Aizsardzība pret vadu pārkaršanu:

14.1.2.   Drošinātāja tips:

14.1.3.   Akumulatora galvenā pārslēga veids un darbība:

14.1.4.   Tahogrāfa drošības robežas apraksts un atrašanās vieta:

14.1.5.   Pastāvīgo elektrisko ķēžu apraksts. Norādīt attiecīgo EN standartu:

14.1.6.   To elektrisko ķēžu ierīkošana un aizsardzība, kas atrodas aiz vadītāja nodalījuma:

Ugunsgrēka draudu novēršana.

14.2.1.   Viegli uzliesmojošu materiālu veidi vadītāja nodalījumā:

14.2.2.   Termiskās aizsardzības veidi vadītāja nodalījuma aizmugurē (vajadzības gadījumā):

14.2.3.   Dzinēja novietojums un termiskā aizsardzība:

14.2.4.   Izplūdes sistēmas novietojums un termiskā aizsardzība:

14.2.5.   Papildbremžu termiskās aizsardzības tips, konstrukcija un novietojums:

14.2.6.   Degvielas sildītāju tips, konstrukcija un novietojums:

Īpašas prasības virsbūvei, ja tādas ir, saskaņā ar Direktīvu 94/55/EK

14.3.1.   Apraksts par pasākumiem, kas atbilst EX/II un EX/III tipa transportlīdzekļiem noteiktām prasībām:

14.3.2.   Izturība pret karstumu no ārpuses EX/III tipa transportlīdzekļiem:

Paskaidrojumi

(*)

Lūdzu norādīt katra varianta maksimālo un minimālo vērtību.

(**)

Par lietojamiem simboliem un atzīmēm skatīt Direktīvas 77/541/EEK III pielikuma 1.1.3. un 1.1.4. punktu “S” tipa jostām norādīt jostas tipu(-us).

(***)

Informācija par sastāvdaļām nav jāsniedz, ja tā ir iekļauta attiecīgajā ierīkošanas apstiprinājuma sertifikātā.

(+)

Transportlīdzekļos kā degvielu var izmantot gan benzīnu, gan gāzveida degvielu, bet, ja benzīnu lieto vienīgi ārkārtas situācijā vai dzinēja iedarbināšanai un ja benzīna tvertnē var iepildīt ne vairāk kā 15 litrus benzīna, testa vajadzībām šādus transportlīdzekļus uzskata par vienīgi ar gāzveida degvielu darbināmiem transportlīdzekļiem.

(+++)

Vienīgi definējot apvidus transportlīdzekļus.

(#)

Parāda tā, lai attiecībā uz katru transportlīdzekļa tipa tehnisko konfigurāciju būtu skaidra faktiskā vērtība.

(1)

Nevajadzīgo svītrot (ir gadījumi, kad nekas nav jāsvītro, jo der vairāk nekā viens variants).

(2)

Norādīt pielaidi.

(a)

Ja kāda sastāvdaļa saņēmusi tipa apstiprinājumu, tā nav jāapraksta, ja atsaucas uz šo tipa apstiprinājumu. Nav jāapraksta arī detaļas, ja to konstrukcija ir skaidri saprotama no šai veidlapai pievienotajām diagrammām vai rasējumiem. Katrā punktā, kam jāpievieno rasējumi vai fotoattēli, norāda attiecīgo pievienoto dokumentu skaitu.

(b)

Ja tipa identifikācijas līdzekļos ir zīmes, kas neattiecas uz transportlīdzekļa, sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību aprakstiem, kuri iekļauti šajā informācijas dokumentā, tad šādas zīmes dokumentā attēlo ar simbolu “?” (piemēram, ABC??123??).

(c)

Klasificē saskaņā ar II pielikuma A iedaļā uzskaitītajām definīcijām.

(d)

Ja iespējams, apzīmē saskaņā ar Euronorm, ja ne, tad norāda:

materiāla aprakstu,

elastīguma punktu,

maksimālo spriedzi uz izstiepšanos,

izstiepšanos (%),

Brinela izturību.

(e)

Ja viens transportlīdzekļa tipa variants ir ar parastu kabīni, bet otrs – ar kabīni ar guļamvietām, jānorāda abu kabīņu svars un izmēri.

(f)

ISO standarts 612-1978, noteikums Nr. 6.4.

(g)

ISO standarts 612-1978, noteikums Nr. 6.19.2.

(h)

ISO standarts 612-1978, noteikums Nr. 6.20.

(i)

ISO standarts 612-1978, noteikums Nr. 6.5.

(j)

ISO standarts 612-1978, noteikums Nr. 6.1., kā arī transportlīdzekļiem, kuri nav M1 kategorijas transportlīdzekļi: Direktīva 97/27/EK, I pielikums, 2.4.1. iedaļa.

(k)

ISO standarts 612-1978, noteikums Nr. 6.2., kā arī transportlīdzekļiem, kuri nav M1 kategorijas transportlīdzekļi: Direktīva 97/27/EK, I pielikums, 2.4.2. iedaļa.

(l)

ISO standarts 612-1978, noteikums Nr. 6.3., kā arī transportlīdzekļiem, kuri nav M1 kategorijas transportlīdzekļi: Direktīva 97/27/EK, I pielikums, 2.4.3. iedaļa.

(m)

ISO standarts 612-1978, noteikums Nr. 6.6.

(n)

ISO standarts 612-1978, noteikums Nr. 6.7.

(na)

ISO standarts 612-1978, noteikums Nr. 6.10.

(nb)

ISO standarts 612-1978, noteikums Nr. 6.11.

(nc)

ISO standarts 612-1978, noteikums Nr. 6.9.

(nd)

ISO standarts 612-1978, noteikums Nr. 6.18.1.

(o)

Uzskata, ka vadītāja un, vajadzības gadījumā, apkalpes locekļu svars ir 75 kg (68 kg cilvēka svars un 7 kg bagāžas svars saskaņā ar ISO standartu 2416-1992), degvielas tvertne ir piepildīta līdz 90 % un citas sistēmas, kurās ir šķidrumi (izņemot tās, kurās lieto ūdeni) – attiecīgi līdz 100 % no izgatavotāja norādītā tilpuma.

(p)

“Sakabes pārkare” ir horizontālais attālums starp piekabes ar centrāli novietotu asi sakabi un aizmugures ass(-u) viduslīniju.

(q)

Izgatavotājs sniedz šeit minētajām ziņām līdzvērtīgu informāciju par netradicionāliem motoriem un sistēmām.

(r)

Šis skaitlis jānoapaļo līdz veselai milimetra desmitdaļai.

(s)

Šī vērtība ir jāaprēķina (π = 3,1416) un jānoapaļo līdz veselam cm3.

(t)

Nosaka saskaņā ar Direktīvas 80/1269/EEK prasībām.

(u)

Nosaka saskaņā ar Direktīvas 80/1268/EEK prasībām.

(v)

Norādītie dati jāsniedz par visiem iespējamiem variantiem.

(w)

Pieļaujamā pielaide ir 5 %.

(x)

“R punkts” jeb “sēdvietas atskaites punkts” ir konstrukcijas punkts, kuru izgatavotājs definē ikvienai sēdvietai, to nosakot attiecībā pret trīsdimensiju atskaites sistēmu, kas izklāstīta Direktīvas 77/649/EEK III pielikumā.

(y)

Piekabēm vai puspiekabēm un transportlīdzekļiem, kam pievienotas piekabes vai puspiekabes, kuras rada lielu vertikālu slodzi uz sakabes ierīci vai segliem, šo slodzi, izdalītu ar gravitācijas standartpaātrinājumu, iekļauj maksimālajā tehniski pieļaujamā masā.

(z)

“Priekšējā vadība” nozīmē konfigurāciju, kurā vairāk nekā puse dzinēja garuma atrodas aiz priekšējā vējstikla pamata un stūres rata rumba atrodas transportlīdzekļa garuma priekšējā ceturtdaļā.


(1)  

x

=

ir

=

nav vai nav uzstādīts atsevišķi

o

=

nav obligāts

(2)  

d

=

tieši uz vadības ierīces, indikatora vai signalizatora

c

=

tiešā tuvumā.

(3)  

x

=

ir

=

nav vai nav uzstādīts atsevišķi

o

=

nav obligāts

(4)  

d

=

tieši uz vadības ierīces, indikatora vai signalizatora

c

=

tiešā tuvumā.

(5)  Šo tabulu vajadzības gadījumā var papildināt tādu transportlīdzekļu gadījumā, kuros ir vairāk nekā divas sēdekļu rindas vai vairāk nekā trīs sēdekļi vienā rindā.

(6)  Šo tabulu vajadzības gadījumā var papildināt tādu transportlīdzekļu gadījumā, kuros ir vairāk nekā divas sēdekļu rindas vai vairāk nekā trīs sēdekļi vienā rindā.

(7)  Šo tabulu vajadzības gadījumā var papildināt tādu transportlīdzekļu gadījumā, kuros ir vairāk nekā divas sēdekļu rindas vai vairāk nekā trīs sēdekļi vienā rindā.

II PIELIKUMS

Transportlīdzekļu kategoriju un tipu definīcija

A.   TRANSPORTLĪDZEKĻU KATEGORIJU DEFINĪCIJA

Transportlīdzekļu kategorijas definē pēc šādas klasifikācijas: (Ja šajās definīcijās ir sniegta atsauce uz “maksimālo masu”, tas nozīmē “tehniski pieļaujamo maksimālo pilno masu”, kā noteikts I pielikuma 2.8. punktā.)

M kategorija:

Transportlīdzekļi ar vismaz četriem riteņiem, kas konstruēti un izgatavoti pasažieru pārvadāšanai.

M1 kategorija:

Transportlīdzekļi, kuri konstruēti un izgatavoti pasažieru pārvadāšanai un kuros papildus vadītāja sēdeklim ir ne vairāk kā astoņi sēdekļi.

M2 kategorija:

Transportlīdzekļi, kuri konstruēti un izgatavoti pasažieru pārvadāšanai un kuros papildus vadītāja sēdeklim ir vairāk nekā astoņi sēdekļi un kuru maksimālā masa nepārsniedz 5 tonnas.

M3 kategorija:

Transportlīdzekļi, kuri konstruēti un izgatavoti pasažieru pārvadāšanai un kuros papildus vadītāja sēdeklim ir vairāk nekā astoņi sēdekļi un kuru maksimālā masa pārsniedz 5 tonnas.

Virsbūvju tipi un kodi, kas attiecas uz M kategorijas transportlīdzekļiem, ir definēti šā pielikuma C daļas 1. punktā (M1 kategorijas transportlīdzekļi) un 2. punktā (M2 un M3 kategorijas transportlīdzekļi) un lietojami šai daļā noteiktajam mērķim.

N kategorija:

Transportlīdzekļi ar vismaz četriem riteņiem, kas konstruēti un izgatavoti kravu pārvadāšanai.

N1 kategorija:

Transportlīdzekļi, kuri konstruēti un izgatavoti kravu pārvadāšanai un kuru maksimālā masa nepārsniedz 3,5 tonnas.

N2 kategorija:

Transportlīdzekļi, kuri konstruēti un izgatavoti kravu pārvadāšanai un kuru maksimālā masa pārsniedz 3,5 tonnas, bet nepārsniedz 12 tonnas.

N3 kategorija:

Transportlīdzekļi, kuri konstruēti un izgatavoti kravu pārvadāšanai un kuru maksimālā masa pārsniedz 12 tonnas.

Velkošiem transportlīdzekļiem, kuriem paredzēts savienojums ar puspiekabi vai piekabi ar centrāli novietotu asi, klasificēšanas nolūkos par masu uzskata velkošā transportlīdzekļa masu darba kārtībā, kuru palielina ar masu, kas atbilst maksimālajai statiskajai vertikālajai slodzei, kuru uz velkošo transportlīdzekli rada puspiekabe vai piekabe ar centrāli novietotu asi, kā arī vajadzības gadījumā ar maksimālo velkošo transportlīdzekļu kravas masu.

Virsbūvju tipi un kodi, kas attiecas uz N kategorijas transportlīdzekļiem, ir definēti šā pielikuma C daļas 3. punktā un lietojami šai daļā noteiktajam mērķim.

O kategorija:

Piekabes (ieskaitot puspiekabes).

O1 kategorija:

Piekabes, kuru maksimālā masa nepārsniedz 0,75 tonnas.

O2 kategorija:

Piekabes, kuru maksimālā masa pārsniedz 0,75 tonnas, bet nepārsniedz 3,5 tonnas.

O3 kategorija:

Piekabes, kuru maksimālā masa pārsniedz 3,5 tonnas, bet nepārsniedz 10 tonnas.

O4 kategorija:

Piekabes, kuru maksimālā masa pārsniedz 10 tonnas.

Piekabēm vai puspiekabēm piekabes klasificēšanas nolūkos par maksimālo masu uzskata masu, kas atbilst maksimālajai statiskajai vertikālajai slodzei, kuru uz zemi rada piekabes vai puspiekabes ass vai asis, kad tā savienota ar velkošo transportlīdzekli un tajā ir maksimāli pieļaujamā krava.

Virsbūvju tipi un kodi, kas attiecas uz O kategorijas transportlīdzekļiem, ir definēti šā pielikuma C daļas 4. punktā un lietojami šai daļā noteiktajam mērķim.

Apvidus transportlīdzekļi (simbols G).

4.1.   N1 kategorijas transportlīdzekļus ar maksimālo masu, kas nepārsniedz divas tonnas, un M1 kategorijas transportlīdzekļus uzskata par apvidus transportlīdzekļiem, ja tiem ir:

vismaz viena priekšējā ass un vismaz viena aizmugurējā ass, kuras paredzēts darbināt vienlaikus, tostarp transportlīdzekļus, kuros vienas ass piedziņu var atslēgt,

vismaz viens diferenciāļa bloķēšanas mehānisms vai vismaz viens līdzīgas darbības mehānisms, ja ar transportlīdzekli var uzbraukt 30 % slīpā virsmā, kuras slīpums aprēķināts transportlīdzeklim bez piekabes.

Turklāt tiem jāatbilst vismaz šādām sešām prasībām:

priekšējam pārkares leņķim ir jābūt vismaz 25°,

aizmugurējam pārkares leņķim ir jābūt vismaz 20°,

garenpārgājības leņķim ir jābūt vismaz 20°,

klīrenss zem priekšēja tilta ir vismaz 180 mm,

klīrenss zem aizmugurējā tilta ir vismaz 180 mm,

garenpārgājības klīrenss starp asīm ir vismaz 200 mm.

4.2.   N1 kategorijas transportlīdzekļus ar maksimālo masu, kas pārsniedz divas tonnas, un N2, M2 vai M3 kategorijas transportlīdzekļus ar maksimālo masu, kas nepārsniedz 12 tonnas, uzskata par apvidus transportlīdzekļiem, ja to visus riteņus paredzēts darbināt vienlaikus, tostarp transportlīdzekļus, kuros vienas ass piedziņu var atslēgt, vai ja ir izpildītas šādas trīs prasības:

vismaz vienu priekšējo asi un vismaz vienu aizmugurējo asi ir paredzēts darbināt vienlaikus, tostarp transportlīdzekļos, kuros vienas ass piedziņu var atslēgt,

ir vismaz viens diferenciāļa bloķēšanas mehānisms vai vismaz viens līdzīgas darbības mehānisms,

ar tiem var uzbraukt 25 % slīpā virsmā, kuras slīpums aprēķināts transportlīdzeklim bez piekabes.

4.3.   M3 kategorijas transportlīdzekļus ar maksimālo masu, kas pārsniedz 12 tonnas, vai N3 kategorijas transportlīdzekļus uzskata par apvidus transportlīdzekļiem, ja to visus riteņus paredzēts darbināt vienlaikus, tostarp transportlīdzekļus, kuros vienas ass piedziņu var atslēgt, vai ja ir izpildītas šādas prasības:

vismaz puse riteņu ir dzenošie,

ir vismaz viens diferenciāļa bloķēšanas mehānisms vai vismaz viens līdzīgas darbības mehānisms,

ar tiem var uzbraukt 25 % slīpā virsmā, kuras slīpums aprēķināts transportlīdzeklim bez piekabes,

ir izpildītas vismaz četras no šādām sešām prasībām:

priekšējam pārkares leņķim ir jābūt vismaz 25°,

aizmugurējam pārkares leņķim ir jābūt vismaz 25°,

garenpārgajamības leņķim ir jābūt vismaz 25°,

klīrenss zem priekšējā tilta ir vismaz 250 mm,

garenpārgajamības klīrenss ir vismaz 300 mm,

klīrenss zem aizmugurējā tilta ir vismaz 250 mm.

Krava un testa apstākļi.

4.4.1.   N1 kategorijas transportlīdzekļiem, kuru maksimālā masa nepārsniedz divas tonnas, un M1 kategorijas transportlīdzekļiem ir jābūt nokomplektētiem, respektīvi, ar dzesēšanas šķidrumu, eļļām, degvielu, instrumentiem, rezerves riteni un vadītāju (skatīt I pielikuma zemsvītras piezīmi (o).

4.4.2.   Mehāniskajiem transportlīdzekļiem, izņemot 4.4.1. punktā minētos transportlīdzekļus, jābūt piekrautiem ar tehniski pieļaujamo maksimālo masu, kuru ir paziņojis izgatavotājs.

4.4.3.   Spēju pārvarēt noteikto kāpumu (25 % un 30 %) pārbauda ar vienkāršu aprēķinu. Izņēmuma kārtā tehniskie dienesti tomēr var lūgt iesniegt attiecīgā tipa transportlīdzekli faktiskam testam.

4.4.4.   Mērot priekšējo un aizmugurējo pārkares leņķi un garenpārgajamības leņķi, neņem vērā drošības konstrukcijas.

Klīrensa definīcijas un skices. (Priekšējā pārkares leņķa, aizmugurējā pārkares leņķa un garenpārgajamības leņķa definīcijas skatīt I pielikuma zemsvītras piezīmēs (na), (nb) un (nc)).

4.5.1.   “Garenpārgajamības klīrenss” nozīmē īsāko attālumu starp zemes plakni un zemāko transportlīdzekļa fiksēto punktu. Daudzasu ratiņus uzskata par vienu asi.

Image

4.5.2.   Klīrenss zem viena tilta ir attālums zem augstākā punkta tā apļa arkai, kurš iziet caur uz vienas ass esošo riteņu riepas protektora nospiedumu (iekšējiem riteņiem, ja ir dubultriepas) un pieskaras zemākajam transportlīdzekļa fiksētajam punktam starp riteņiem.

Neviena transportlīdzekļa nekustīgā daļa nedrīkst izvirzīties uz āru no diagrammā iezīmētās ietonētās daļas. Vajadzības gadījumā klīrensu vairākām asīm norāda atbilstīgi to izvietojumam, piemēram, 280/250/250.

Image

4.6.   Kombinēts apzīmējums.

Simbolu “G” kombinē vai nu ar simbolu “M”, vai “N”. Piemēram, N1 kategorijas transportlīdzekli, kurš ir piemērots lietošanai apvidū, kur nav ceļu, apzīmē kā N1G.

“Speciālais transportlīdzeklis” ir transportlīdzeklis tāda uzdevuma izpildei, kam vajadzīgs speciāls virsbūves izkārtojums un/vai aprīkojums. Šī kategorija ietver ar ratiņkrēsliem piekļūstamus transportlīdzekļus.

5.1.   “Dzīvojamais vieglais automobilis” ir M kategorijas specialais transportlīdzeklis, kas ir konstruēts tā, lai tajā būtu dzīvojamā platība, kurā atrodas vismaz šāds aprīkojums:

sēdekļi un galds,

gultasvietas, kuras var izveidot no sēdekļiem,

virtuves iekārtas, un

glabāšanas aprīkojums.

Šim aprīkojumam jābūt stingri piestiprinātam dzīvojamai platībai; tomēr galdu var konstruēt tā, lai tas būtu viegli noņemams.

5.2.   “Bruņoti transportlīdzekļi” ir transportlīdzekļi, kuri ir konstruēti tā, lai aizsargātu pārvadātos pasažierus un/vai kravas, un atbilst ložu necaurlaidīga bruņojuma materiāla prasībām.

5.3.   “Neatliekamās medicīniskās palīdzības transportlīdzekļi” ir M kategorijas transportlīdzekļi, ar kuriem paredzēts pārvadāt slimas vai ievainotas personas un kuros ir īpašs šim nolūkam paredzēts aprīkojums.

5.4.   “Katafalki” ir M kategorijas transportlīdzekļi, ar kuriem paredzēts pārvadāt mirušas personas un kuros ir īpašs šim nolūkam paredzēts aprīkojums.

5.5.   “Ar ratiņkrēslu piekļūstams transportlīdzeklis” ir M1 kategorijas transportlīdzeklis, kas īpaši konstruēts vai pārveidots tā, lai to, pārvietojoties pa ceļu, varētu izmantot viena vai vairākas ratiņkrēslā sēdošas personas.

5.6.   “Dzīvojamās piekabes”, sk. ISO standartu 3833-1977, noteikumu Nr. 3.2.1.3.

5.7.   “Autoceltņi” ir specializēti N3 kategorijas transportlīdzekļi, kas nav piemēroti kravu pārvadāšanai un ir aprīkoti ar celtni, kura celtspēja ir 400 kNm vai lielāka.

5.8.   “Citi speciālie transportlīdzekļi” ir transportlīdzekļi, kas definēti 5. punktā, izņemot 5.1. līdz 5.6. punktā minētos transportlīdzekļus.

Kodi, kas attiecas uz “speciālajiem transportlīdzekļiem”, ir noteikti šā pielikuma C daļas 5. punktā un lietojami šai daļā noteiktajam mērķim.

B.   TRANSPORTLĪDZEKĻU TIPU DEFINĪCIJA

1.   Attiecībā uz M1 kategoriju:

“tips” ietver transportlīdzekļus, kuri neatšķiras vismaz šādos būtiskos aspektos:

izgatavotājs,

izgatavotāja noteiktais tips,

konstrukcijas un dizaina būtiski aspekti:

šasija/grīda (acīmredzamas un būtiskas atšķirības),

motors (iekšdedzes/elektriskais/hibrīda).

Tipa “variants” ietver viena tipa transportlīdzekļus, kuri neatšķiras vismaz šādos būtiskos aspektos:

virsbūves veids (piemēram, sedans, hečbeks, kupeja, kabriolets, universāls, vieglais plašlietojuma),

motors:

darbības princips (kā norādīts III pielikuma 3.2.1.1. punktā),

cilindru skaits un izkārtojums,

jaudas atšķirības mazāka vai vienāda ar 30 % (augstākais rādītājs ir 1,3 reizes lielāks nekā zemākais),

dzinēja tilpuma atšķirības mazāka vai vienāda ar 20 % (augstākais rādītājs ir 1,2 reizes lielāks nekā zemākais),

dzenošās asis (skaits, novietojums, savienojums),

vadāmās asis (skaits un novietojums).

Varianta “versija” nozīmē transportlīdzekļus, kuros ir kombinēti punkti, kas norādīti informācijas paketē, kuru iesniedz saskaņā ar VIII pielikuma prasībām.

Vienā versijā nedrīkst kombinēt vairākkārtējus ierakstus ar šādiem parametriem:

tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa,

motora darba tilpums,

maksimālā lietderīgā jauda,

pārnesumkārbas tips un pārnesumu skaits,

maksimālais sēdvietu skaits, kas definēts II pielikuma C daļā.

2.   Attiecībā uz M2 un M3 kategoriju:

“tips” ietver transportlīdzekļus, kas neatšķiras vismaz šādos būtiskos aspektos:

izgatavotājs,

izgatavotāja noteiktais tips,

kategorija,

konstrukcijas un dizaina būtiski aspekti:

šasija/nesošā virsbūve, viens/divi stāvi, posmains (acīmredzamas un būtiskas atšķirības),

asu skaits,

motors (iekšdedzes/elektriskais/hibrīda).

Tipa “variants” ietver viena tipa transportlīdzekļus, kuriem kopīgas šādas pazīmes:

klase, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2001/85/EK (2001. gada 20. novembris), kas attiecas uz īpašiem noteikumiem transportlīdzekļiem, kurus lieto pasažieru pārvadāšanai un kuros papildus autovadītāja sēdvietai ir vairāk nekā astoņas sēdvietas (1) (vienīgi pabeigtiem transportlīdzekļiem),

pabeigtības pakāpe (piemēram, pabeigts/nepabeigts),

motors:

darbības princips (kā norādīts III pielikuma 3.2.1.1. punktā),

cilindru skaits un novietojums,

jaudas atšķirības mazāka vai vienāda ar 50 % (augstākais rādītājs ir 1,5 reizes lielāks nekā zemākais),

tilpuma atšķirības mazāka vai vienāda ar 50 % (augstākais rādītājs ir 1,5 reizes lielāks nekā zemākais),

atrašanās vieta (priekšā, vidū, aizmugurē),

tehniski pieļaujamās maksimālās pilnās masas atšķirības mazāka vai vienāda ar 20 % (viens rādītājs ir 1,2 reizes lielāks par otru),

dzenošās asis (skaits, novietojums, savienojums),

vadāmās asis (skaits un novietojums).

Varianta “versija” nozīmē transportlīdzekļus, kuros ir kombinēti punkti, kas norādīti informācijas paketē, kuru iesniedz saskaņā ar VIII pielikuma prasībām.

3.   Attiecībā uz N1, N2 un N3 kategoriju:

“tips” ietver transportlīdzekļus, kas neatšķiras vismaz šādos būtiskos aspektos:

izgatavotājs,

izgatavotāja noteiktais tips,

kategorija,

konstrukcijas un dizaina būtiski aspekti:

šasija/grīda (acīmredzamas un būtiskas atšķirības),

asu skaits,

motors (iekšdedzes/elektriskais/hibrīda).

Tipa “variants” ietver viena tipa transportlīdzekļus, kuriem kopīgas šādas pazīmes:

virsbūves veids (piemēram, platforma/autocisterna/seglu vilcējs) (vienīgi pabeigtiem transportlīdzekļiem),

pabeigtības pakāpe (piemēram, pabeigts/nepabeigts),

motors:

darbības princips (kā norādīts III pielikuma 3.2.1.1. punktā),

cilindru skaits un izkārtojums,

jaudas atšķirības mazāka vai vienāda ar 50 % (augstākais rādītājs ir 1,5 reizes lielāks nekā zemākais),

tilpuma atšķirības mazāka vai vienāda ar 50 % (augstākais rādītājs ir 1,5 reizes lielāks nekā zemākais),

tehniski pieļaujamās maksimālās pilnās masas atšķirības mazāka vai vienāda ar 20 % (viens rādītājs ir 1,2 reizes lielāks par otru),

dzenošās asis (skaits, novietojums, savienojums),

vadāmās asis (skaits un novietojums).

Varianta “versija” nozīmē transportlīdzekļus, kuros ir kombinēti punkti, kas norādīti informācijas paketē, kuru iesniedz saskaņā ar VIII pielikuma prasībām.

4.   Attiecībā uz O1, O2, O3 un O4 kategoriju:

“tips” ietver transportlīdzekļus, kas neatšķiras vismaz šādos būtiskos aspektos:

izgatavotājs,

izgatavotāja noteiktais tips,

kategorija,

konstrukcijas un dizaina būtiski aspekti:

šasija/nesošās daļas (rāmja) (acīmredzamas un būtiskas atšķirības),

asu skaits,

piekabe/puspiekabe/piekabi ar centrāli novietotu asi,

bremžu sistēmas tips (piemēram, bez bremzēm/inerces bremzes/bremzes ar pastiprinātāju).

Tipa “variants” ietver viena tipa transportlīdzekļus, kuriem kopīgas šādas pazīmes:

pabeigtības pakāpe (piemēram, pabeigts/nepabeigts),

virsbūves veids (piemēram, dzīvojamā piekabe/platforma/cisterna) (vienīgi pabeigtiem/vairākos posmos pabeigtiem transportlīdzekļiem),

tehniski pieļaujamās maksimālās pilnās masas atšķirības mazāka vai vienāda 20 % (viens rādītājs ir 1,2 reizes lielāks par mazāko),

vadāmās asis (skaits un novietojums).

Varianta “versija” nozīmē transportlīdzekļus, kuros ir kombinēti punkti, kas norādīti informācijas paketē.

5.   Visām kategorijām:

pilnīgai transportlīdzekļa identifikācijai, ko veic vienīgi pēc tipa, varianta un versijas apzīmējuma, ir jāatbilst vienai precīzai visu tehnisko raksturlielumu definīcijai, kuri ir vajadzīgi, lai transportlīdzekli varētu sākt ekspluatēt.

C.   VIRSBŪVES TIPU DEFINĪCIJA (vienīgi pabeigtiem/vairākos posmos pabeigtiem transportlīdzekļiem)

Virsbūves tipu I pielikumā, III pielikuma 1. daļas 9.1. punktā un IX pielikuma 37. punktā norāda saskaņā ar šādu kodifikāciju:

1.   Vieglie automobiļi (M1).

AA sedans

ISO standarts 3833-1977, termins Nr. 3.1.1.1., tostarp iekļaujot arī transportlīdzekļus ar vairāk nekā četriem sānu logiem.

AB hečbeks

sedans (AA) ar durvīm transportlīdzekļa aizmugurē.

AC universāls

ISO standarts 3833-1977, termins Nr. 3.1.1.4. (furgons)

AD kupeja

ISO standarts 3833-1977, termins Nr. 3.1.1.5

AE kabriolets

ISO standarts 3833-1977, termins Nr. 3.1.1.6

AF vieglais plašlietojuma

Transportlīdzeklis, izņemot AA līdz AE transportlīdzekļus, kas ir paredzēts pasažieru un viņu bagāžas vai kravu pārvadāšanai vienā nodalījumā. Tomēr, ja šis transportlīdzeklis atbilst abiem šiem noteikumiem:

i)

sēdvietu skaits, izņemot vadītāja sēdvietu, nepārsniedz sešas;

“sēdvietu” uzskata par esošu tad, ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar sēdekļa stiprinājuma vietām

sēdekļa stiprinājuma vietas ir tādi stiprinājumi, kurus var lietot. Lai stiprinājumu vietas nebūtu izmantojamas izgatavotājs šīs lietas likvidē, piemēram, pārlodējot (aizmetinot) pāri aizsargplāksnes vai pierīkojot līdzīgus pastāvīgus stiprinājumus, kurus nevar noņemt ar parastiem instrumentiem; un

ii)

P – (M + N × 68) > N × 68

kur:

P

=

tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa kg,

M

=

pašmasa kg

N

=

sēdvietu skaits, izņemot vadītāja sēdvietu.

Šādu transportlīdzekli neuzskata par M1.kategorijas transportlīdzekli.

2.   M2 vai M3 kategorijas transportlīdzekļi.

I klases transportlīdzekļi (sk. Direktīvu 2001/85/EK)

CA

Vienstāva

CB

Divstāvu

CC

Vienstāva, posmains

CD

Divstāvu, posmains

CE

Zemgrīdas, vienstāva

CF

Zemgrīdas, divstāvu

CG

Posmains, zemgrīdas, vienstāva

CH

Posmains, zemgrīdas, divstāvu

II klases transportlīdzekļi (sk. Direktīvu 2001/85/EK)

CI

Vienstāva

CJ

Divstāvu

CK

Vienstāva, posmains

CL

Divstāvu, posmains

CM

Zemgrīdas vienstāva

CN

Zemgrīdas, divstāvu

CO

Posmains, zemgrīdas, vienstāva

CP

Posmains, zemgrīdas, divstāvu

III klases transportlīdzekļi (sk. Direktīvu 2001/85/EK)

CQ

Vienstāva

CR

Divstāvu

CS

Vienstāva, posmains

CT

Divstāvu, posmains

A klases transportlīdzekļi (sk. Direktīvu 2001/85/EK)

CU

Vienstāva

CV

Zemgrīdas vienstāva

B klases transportlīdzekļi (sk. Direktīvu 2001/85/EK)

CW

Vienstāva

3.   N kategorijas transportlīdzekļi

BA

Kravas automobilis

SKK. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/27/EK (1997. gada 22. jūlijs), kas attiecas uz dažu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju kategoriju masu un gabarītiem (2), I pielikums, 2.1.1. punkts

BB

Autofurgons

Kravas furgons, kura kabīne ir integrēta virsbūvē

BC

Seglu vilcējs

SKK. Direktīvu 97/27/EK, I pielikums, 2.1.1. punkts

BD

Piekabi velkošs transportlīdzeklis (autovilcējs)

SKK. Direktīvu 97/27/EK, I pielikums, 2.1.1. punkts

Ja transportlīdzeklim, kas definēts kā BB tipa transportlīdzeklis un kura tehniski pieļaujamā maksimālā masa nepārsniedz 3 500 kg:

sēdvietu skaits, izņemot vadītāja sēdvietu, pārsniedz sešas

vai

tas atbilst abiem šiem noteikumiem:

i)

sēdvietu skaits, izņemot vadītāja sēdvietu, nepārsniedz sešas un

ii)

P – (M + N × 68) ≤ N × 68,

šādu transportlīdzekli neuzskata par N kategorijas transportlīdzekli.

Ja transportlīdzeklis, kas definēts kā BA, BB tipa transportlīdzeklis ar tehniski pieļaujamo maksimālo masu, kura pārsniedz 3 500 kg, BC vai BD, atbilst vismaz vienam no šādiem noteikumiem:

i)

sēdvietu skaits, izņemot vadītāja sēdvietu, pārsniedz 8 vai

ii)

P – (M + N × 68) ≤ N × 68,

šādu transportlīdzekli neuzskata par N kategorijas transportlīdzekli.

“Sēdvietu”, P, M un N definīciju skatīt šā pielikuma C daļas attiecīgajā punktā.

4.   O kategorijas transportlīdzekļi

DA

Puspiekabe

SKK. Direktīvu 97/27/EK, I pielikums, 2.2.2. punkts.

DB

Piekabe

SKK. Direktīvu 97/27/EK, I pielikums, 2.1.3. punkts.

DC

Piekabe ar centrāli novietotu asi

SKK. Direktīvu 97/27/EK, I pielikums, 2.1.4. punkts.

5.   Speciālie transportlīdzekļi

SA

Mehāniskie dzīvojamie vieglie transportlīdzekļi (SKK. II pielikuma A daļas 5.1. punktu.)

SB

Bruņoti transportlīdzekļi (SKK. II pielikuma A daļas 5.2. punktu.)

SC

Neatliekamās medicīniskās palīdzības transportlīdzekļi (SKK. II pielikuma A daļas 5.3. punktu.)

SD

Katafalki (SKK. II pielikuma A daļas 5.4. punktu.)

SE

Dzīvojamās piekabes (SKK. II pielikuma A daļas 5.6. punktu.)

SF

Autoceltņi (SKK. II pielikuma A daļas 5.7. punktu.)

SG

Citi speciālie transportlīdzekļi (SKK. II pielikuma A daļas 5.8. punktu.)

SH

Ar ratiņkrēslu piekļūstams transportlīdzeklis (SKK. II pielikuma A daļas 5.5. punktu)


(1)  OV L 42, 13.2.2002., 1. lpp.

(2)  OV L 233, 25.8.1997., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2003/19/EK (OV L 79, 26.3.2003., 6. lpp.).

III PIELIKUMS

Informācijas dokuments transportlīdzekļu EK tipa apstiprinājumam

(Skatīt paskaidrojumus I pielikuma pēdējā lapā.)

I DAĻA

Turpmāk norādītā informācijā attiecīgā gadījumā jāiesniedz trīs eksemplāros kopā ar satura rādītāju. Visi rasējumi jāiesniedz atbilstīgā mērogā un pietiekami detalizēti A4 formātā vai šāda formāta mapē. Ja ir fotoattēli, tiem jābūt pietiekami detalizētiem.

Ja sistēmām, sastāvdaļām vai atsevišķām tehniskām vienībām ir elektronisks regulators, tad jāiesniedz informācija par to darbību.

A:   M un N kategorijām

0.   VISPĀRĪGI NOTEIKUMI.

0.1.   Marka (izgatavotāja tirdzniecības nosaukums):

Tips: …

0.2.1.   Komercnosaukums(-i) (ja ir):

Tipa identifikācijas veids, ja uz transportlīdzekļa ir marķējums (b): …

0.3.1.   Šī apzīmējuma atrašanās vieta: …

Transportlīdzekļa kategorija (c):

0.4.1.   Klasifikācija atbilstīgi bīstamām precēm, kuras transportlīdzeklim paredzēts pārvadāt:

0.5.   Izgatavotāja nosaukums un adrese:

0.8.   Montāžas rūpnīcas(-u) adrese(-es):

0.9.   Izgatavotāja pārstāvja (ja tāds ir) vārds vai nosaukums un adrese:

1.   VISPĀRĪGS TRANSPORTLĪDZEKĻA KONSTRUKCIJAS RAKSTUROJUMS.

1.1.   Tipveida transportlīdzekļa fotoattēli un/vai rasējumi:

Asu un riteņu skaits:

1.3.2.   Vadāmo asu skaits un novietojums:

1.3.3.   Dzenošās asis (skaits, novietojums, savienojums):

1.4.   Šasija (ja ir) (kopskata rasējums):

1.6.   Motora atrašanās vieta un izvietojums:

Vadības puse: kreisā/laba (1).

1.8.1.   Transportlīdzeklis ir aprīkots braukšanai pa labo/kreiso (1) pusi.

2.   MASAS UN IZMĒRI (e) (izteikti kg un mm).

(vajadzības gadījumā skatīt rasējumu)

2.1.   Garenbāze(-es) (pie pilnas slodzes) (f):

2.3.1.   Vadāmo asu šķērsbāze(-es) (i):

2.3.2.   Pārējo asu šķērsbāze (i):

Transportlīdzekļa gabarīti (kopumā).

Šasijai ar virsbūvi.

Garums (j):

2.4.2.1.1.   Iekraušanas laukuma garums:

Platums (k):

2.4.2.2.1.   Sienu biezums (transportlīdzekļiem, kuri paredzēti kravu pārvadāšanai kontrolētas temperatūras apstākļos):

2.4.2.3.   Augstums (nenoslogotā stāvoklī) (l) (atbalsta iekārtām ar regulējamu augstumu norādīt normālo ekspluatācijas augstumu):

Transportlīdzekļa pašmasa ar virsbūvi un, attiecībā uz velkošu transportlīdzekli, kas nav M1 kategorijas transportlīdzeklis un kuru izgatavotājs aprīkojis ar sakabes ierīci, darba kārtībā, vai šasijas masa, vai šasijas masa kopā ar kabīni, izņemot virsbūvi un/vai sakabes ierīci, ja izgatavotājs nemontē virsbūvi un/vai sakabes ierīci (ietverot šķidrumus, instrumentus, rezerves riteni, ja tie ir, un vadītāju un attiecībā uz autobusiem apkalpes locekli, ja transportlīdzeklī ir apkalpes locekļa sēdvieta) (o) (maksimālā un minimālā masa katram variantam):

2.6.1.   Šīs masas sadalījums pa asīm un, attiecībā uz puspiekabēm vai piekabēm ar centrāli novietotu asi, slodze sakabes punktā (maksimums un minimums katram variantam):

2.7.   Vairākos posmos pabeigta transportlīdzekļa minimālā masa, kā norādījis izgatavotājs, nepabeigta transportlīdzekļa gadījumā:

Izgatavotāja noteiktā tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa (y) (*):

2.8.1.   Šīs masas sadalījums pa asīm un, attiecībā uz puspiekabēm vai piekabēm ar centrāli novietotu asi, slodze sakabes punktā (*):

2.9.   Maksimālā tehniski pieļaujamā masa uz katru asi:

2.10.   Maksimālā tehniski pieļaujamā masa uz katru asu grupu:

Tehniski pieļaujamā velkamā transportlīdzekļa masa attiecībā uz šādiem parametriem.

2.11.1.   Piekabi:

2.11.2.   Puspiekabi:

2.11.3.   Piekabi ar centrāli novietotu asi:

2.11.4.   Tehniski pieļaujamā maksimālā autovilciena masa:

2.11.5.   Transportlīdzeklis ir/nav (1) piemērots kravu vilkšanai (Direktīvas 77/389/EEK II pielikuma 1.2. punkts).

2.11.6.   Piekabes bez bremzēm maksimālā masa:

Tehniski pieļaujamā maksimālā statiskā vertikālā slodze/masa transportlīdzekļa sakabes punktā.

2.12.1.   Uz mehānisko transportlīdzekli:

Paredzētās reģistrācijā/ekspluatācijā maksimālās pieļaujamās masas (pēc izvēles: ja šie lielumi ir doti, tos pārbauda saskaņā ar Direktīvas 97/27/EK IV pielikuma prasībām).

2.16.1.   Paredzētā reģistrācijas/ekspluatācijas pieļaujamā maksimālā pilnā masa (katrai tehniskajai konfigurācijai ir iespējami vairāki ieraksti (#)):

2.16.2.   Paredzētā reģistrācijas/ekspluatācijas pieļaujamā maksimālā masa uz katru asi un – puspiekabes vai piekabes ar centrāli novietotu asi gadījumā – paredzētā slodze uz sakabes punktu, kā to ir norādījis izgatavotājs, ja tā ir mazāka par tehniski pieļaujamo maksimālo masu uz sakabes punktu (katrai tehniskajai konfigurācijai ir iespējami vairāki ieraksti (#)):

2.16.3.   Paredzētā reģistrācijas/ekspluatācijas pieļaujamā maksimālā masa uz katru asu grupu (katrai tehniskajai konfigurācijai ir iespējami vairāki ieraksti (#)):

2.16.4.   Paredzētā reģistrācijas/ekspluatācijas pieļaujamā maksimālā velkamā transportlīdzekļa masa (katrai tehniskajai konfigurācijai ir iespējami vairāki ieraksti (#)):

2.16.5.   Paredzētā reģistrācijas/ekspluatācijas pieļaujamā maksimālā autovilciena masa (katrai tehniskajai konfigurācijai ir iespējami vairāki ieraksti (#)):

3.   MOTORS (q) (transportlīdzeklim, kuru var darbināt vai nu ar benzīnu, dīzeļdegvielu, …, vai, lietojot arī citas degvielas, attiecīgie punkti ir jāatkārto (+)).

Izgatavotājs:

3.1.1.   Izgatavotāja motora kods, kā tas ir norādīts uz motora:

Iekšdedzes dzinējs.

3.2.1.1.   Darbības princips: dzirksteļaizdedze/kompresijaizdedze, četrtaktu/divtaktu (1).

3.2.1.2.   Cilindru skaits un novietojums.

3.2.1.3.   Motora darba tilpums (s): … cm3

3.2.1.6.   Brīvgaitas apgriezieni (2): … min–1

3.2.1.8.   Maksimālā lietderīgā jauda (t): … kW ar … min–1 (izgatavotāja uzrādītā vērtība)

3.2.1.9.   Izgatavotāja norādītais maksimāli pieļaujamie motora apgriezieni: … min–1

Degviela: Dīzeļdegviela/benzīns/sašķidrināta naftas gāze/dabasgāze/etanols: … (1)

3.2.2.1.   Pētnieciskais oktānskaitlis (POS), ar svinu:

3.2.2.2.   Pētnieciskais oktānskaitlis (POS), bez svina:

Degvielas padeve.

3.2.4.1.   Ar karburatoru(-iem): jā/nē (1).

Ar degvielas iesmidzināšanu (vienīgi kompresijas aizdedzei): jā/nē (1).

3.2.4.2.2.   Darbības princips: tiešā iesmidzināšana/priekškamera/virpuļkamera (1).

3.2.4.3.   Iesmidzinot degvielu (vienīgi dzirksteļaizdedzei): jā/nē (1).

3.2.7.   Dzesēšanas sistēma: ar šķidrumu/gaisu (1).

Ieplūdes sistēma.

3.2.8.1.   Turbopūte: jā/nē (1).

Pasākumi pret apkārtējās vides piesārņošanu.

Papildierīces pret apkārtējās vides piesārņošanu (ja tādas ir, un ja tās nav ietvertas citos punktos).

3.2.12.2.1.   Katalītiskais atgāzu neitralizators: jā/nē (1).

3.2.12.2.2.   Skābekļa zonde: jā/nē (1).

3.2.12.2.3.   Gaisa papildus padeve: jā/nē (1).

3.2.12.2.4.   Izplūdes gāzu recirkulācija: jā/nē (1).

3.2.12.2.5.   Iztvaikošanas emisiju kontroles sistēma: jā/nē (1).

3.2.12.2.6.   Cieto daļiņu uztvērējs: jā/nē (1).

3.2.12.2.7.   Iekšējā diagnostikas sistēma (OBD): jā/nē (1).

3.2.12.2.8.   Citas sistēmas (apraksts un darbības veids):

3.2.13.   Absorbcijas koeficienta simbola atrašanās vieta (vienīgi kompresijaizdedzes dzinējiem):

3.2.15.   Sašķidrinātas gāzes padeves sistēma: jā/nē (1).

3.2.16.   Dabasgāzes padeves sistēma: jā/nē (1).

Elektriskais motors.

Tips (tinums, ierosme): …

3.3.1.1.   Maksimālā izejas jauda stundā: … kW

3.3.1.2.   Darbības spriegums: … V

Akumulators.

3.3.2.4.   Novietojums:

3.6.5.   Smērvielas temperatūra.

Minimālā: … K

Maksimālā: … K

4.   TRANSMISIJAS IEKĀRTA (v).

4.2.   Tips (mehāniskā, hidrauliskā, elektriskā, u. c.):

Pārnesumkārba.

4.5.1.   Tips (manuāla/automātiska/pastāvīgi mainīga) (1).

4.6.   Pārnesumskaitļi.

Pārnesums

Iekšējie pārnesumkārbas pārnesumskaitļi (dzinēja apgriezienu attiecība pret piedziņas vārpstas apgriezieniem)

Gala dzenošās ass pārnesumskaitlis(-ļi) (pārnesumskaitlis starp pārnesumkārbas izejas vārpstu un dzenamā riteņa apgriezieniem)

Kopējie pārnesumskaitļi

Maksimums variatora transmisijai

1

2

3

Minimums variatora transmisijai

 

 

 

Atpakaļgaita

 

 

 

4.7.   Transportlīdzekļa maksimālais ātrums (km/h) (w):

5.   ASIS.

5.1.   Katras ass apraksts:

5.2.   Marka:

5.3.   Tips: …

5.4.   Ievelkamās ass(-u) atrašanās vieta:

5.5.   Paceļamās ass(-u) atrašanās vieta:

6.   BALSTIEKĀRTA.

Katras ass balstiekārtas tips un konstrukcija:

6.2.1.   Augstuma regulēšana: jā/nē/pēc izvēles (1).

Dzenošās ass(-u) pneimatiskā balstiekārta: jā/nē (1).

6.2.3.1.   Dzenošās ass balstiekārta, kas līdzvērtīga pneimatiskajai balstiekārtai: jā/nē (1).

6.2.3.2.   Atsperotās slodzes vertikālo svārstību frekvence un slāpēšana:

Kombinācija(-as) riepa/disks (riepām norāda izmēru apzīmējumus, minimālās slodzes indeksu, minimālā ātruma kategorijas simbolu; riteņiem norāda apmales izmērus un izvirzījumu(-us)):

Asis.

6.6.1.1.1.   1. ass:

6.6.1.1.2.   2. ass:

utt.

6.6.1.2.   Rezerves ritenis, ja tāds ir:

Rites virsmas lielākais un mazākais rādiuss.

6.6.2.1.   1. ass:

6.6.2.2.   2. ass:

utt.

7.   STŪRES IEKĀRTA.

Mehānisms un vadība.

7.2.1.   Stūres mehānisma tips (vajadzības gadījumā norāda priekšējo un aizmugurējo):

7.2.2.   Savienojums uz riteņiem (ieskaitot no mehāniskās atšķirīgu savienojumu; vajadzības gadījumā norāda priekšējo un aizmugurējo):

7.2.3.   Pastiprināšanas veids (ja tāds ir):

8.   BREMZES.

8.5.   Bremžu antibloķēšanas sistēma: jā/nē/pēc izvēles (1).

8.9.   Īss bremžu sistēmu apraksts (saskaņā ar Direktīvas 71/320/EEK IX pielikuma 1. papildinājuma papildpielikuma 1.6. punktu):

8.11.   Sīkas ziņas par papildbremžu veidu(-iem):

9.   VIRSBŪVE.

9.1.   Virsbūves tips:

Pasažieru durvis, slēgmehānismi un viras.

9.3.1.   Durvju izvietojums un durvju skaits:

Netieša redzamības ierīces.

Spoguļi (katra spoguļa apraksts):

9.9.1.1.   Izgatavotājs:

9.9.1.2.   EK tipa apstiprinājuma marķējums:

9.9.1.3.   Variants:

9.9.1.4.   Rasējums(-i) spoguļa identifikācijai, norādot spoguļa atrašanās vietu transportlīdzekļa konstrukcijā:

9.9.1.5.   Sīkas ziņas par stiprināšanu, norādot transportlīdzekļa virsbūves daļu, pie kuras to stiprina:

9.9.1.6.   Neobligātais aprīkojums, kas var ietekmēt atskata redzamības lauku:

9.9.1.7.   Īss regulācijas sistēmas elektronisko sastāvdaļu (ja tādas ir) apraksts:

Citas netieša redzamības ierīces, kas nav spoguļi:

Tips un parametri (piemēram, pilnīgs ierīces apraksts):

9.9.2.1.1.   Ja izmanto TV kameru un ekrānu – pamanīšanas attālums (mm), kontrasts, spilgtuma diapazons, atspulgu novēršana, ekrāna raksturojums (melnbalts/krāsu), attēla atkārtošanas frekvence, ekrāna maksimālais spilgtums:

9.9.2.1.2.   Pietiekami sīki izstrādāti rasējumi, lai varētu pilnībā identificēt ierīci, arī tās uzstādīšanas norādījumi; rasējumos ir jānorāda EK tipa apstiprinājuma marķējuma atrašanās vieta.

Iekšējais aprīkojums.

Sēdvietas.

9.10.3.1.   Skaits:

Stāvoklis un izvietojums:

9.10.3.2.1.   Sēdvietu skaits:

9.10.3.2.2.   Sēdvietas, kuras nav paredzēts izmantot braukšanas laikā:

9.10.4.1.   Pagalvju veids(-i): integrēts/demontējams/atsevišķi (1).

9.10.4.2.   Tipa apstiprinājuma numurs(-i), ja ir zināms:

9.12.2.   Papildu drošības ierīču veids un atrašanās vieta (norādīt jā/nē/pēc izvēles):

(L = kreisās puses sēdeklis, R = labās puses sēdeklis, C = vidējais sēdeklis)

 

Priekšējais drošības spilvens

Sānu drošības spilvens

Drošības jostas spriegošanas ierīce

Pirmā sēdekļu rinda

L

 

 

 

C

 

 

 

R

 

 

 

Otrā sēdekļu rinda (1)

L

 

 

 

C

 

 

 

R

 

 

 

Obligātās izgatavotāja plāksnes (Direktīva 76/114/EEK).

9.17.1.   Obligāto izgatavotāja plākšņu un transportlīdzekļa agregāta numura atrašanās vietu fotoattēli un/vai rasējumi:

Izgatavotāja paziņojums par atbilstību Direktīvas 76/114/EEK II pielikuma 1.1.1. punkta prasībām.

9.17.4.1.   Zīmju izskaidrojums, kuras lietotas otrajā un, vajadzības gadījumā, trešajā iedaļā, lai izpildītu ISO standarta 3779-1983 5.3. iedaļas prasības:

9.17.4.2.   Ja otrajā daļā lietotās zīmes ir sniegtas, lai izpildītu ISO standarta 3779-1983 5.4. iedaļas prasības, ir jānorāda šīs zīmes:

Gājēju aizsardzība.

9.23.1.   Sīks transportlīdzekļa priekšdaļas apraksts, arī fotoattēli un/vai rasējumi, (iekšējā un ārējā) konstrukcija, izmēri, attiecīgas atsauces līnijas un materiāli. Aprakstā būtu jāiekļauj informācija par visām uzstādītām aktīvām aizsardzības sistēmām.

11.   VELKOŠO TRANSPORTLĪDZEKĻU UN PIEKABJU UN PUSPIEKABJU SAKABES IERĪCES

11.1.   Uzstādīto vai uzstādāmo sakabes ierīču klase un tips

11.3.   Instrukcija vai principiāla shēma sakabes ierīces uzstādīšanai uz transportlīdzekļa un izgatavotāja norādīto stiprināšanas punktu uz transportlīdzekļa fotogrāfijas vai rasējumi, kā arī papildus informācija, ja sakabes ierīces uzstādāmas transportlīdzekļa tipa konkrētiem variantiem vai versijām

11.4.   Informācija par speciālo sakabes skavu vai montāžas plates stiprinājumu:

11.5.   EK tipa apstiprinājuma numurs(-i):

12.7.1.   Transportlīdzeklī uzstādīta maza darbības rādiusa 24 GHz radara iekārta: jā/nē (nevajadzīgo svītrot).

12.7.2.   Transportlīdzeklī uzstādīta maza darbības rādiusa 79 GHz radara iekārta: jā/nē (nevajadzīgo svītrot).

13.   ĪPAŠI NOTEIKUMI TRANSPORTLĪDZEKĻIEM, KURUS LIETO PASAŽIERU PĀRVADĀŠANAI UN KUROS PAPILDUS VADĪTĀJA SĒDEKLIM IR VAIRĀK NEKĀ ASTOŅI SĒDEKĻI.

Autobusa klase (I klase, II klase, III klase, A klase, B klase)

13.1.1.   Šasiju tipi, kurām var pierīkot EK tipa apstiprinātu virsbūvi (izgatavotājs(-i) un transportlīdzekļa(-u) tipi):

Pasažieru skaits (sēdvietu un stāvvietu).

13.3.1.   Kopā (N):

13.3.2.   Augšstāvā (Na) (1):

13.3.3.   Apakšstāvā (Nb) (1):

Pasažieru sēdvietu skaits

13.4.1.   Kopā (A):

13.4.2.   Augšstāvā (Aa) (1):

13.4.3.   Apakšstāvā (Ab) (1):

B:   O kategorijai

0.   VISPĀRĪGI NOTEIKUMI.

0.1.   Marka (izgatavotāja nosaukums):

Tips:

0.2.1.   Komercnosaukums(-i) (ja ir):

Tipa identifikācijas veids, ja uz transportlīdzekļa ir marķējums (b):

0.3.1.   Šī apzīmējuma atrašanās vieta:

Transportlīdzekļa kategorija (c):

0.4.1.   Klasifikācija atbilstīgi bīstamām precēm, kuras transportlīdzeklim paredzēts pārvadāt:

0.5.   Izgatavotāja nosaukums un adrese:

0.8.   Montāžas rūpnīcas(-u) adrese(-es):

0.9.   Izgatavotāja pārstāvja (ja tāds ir) vārds vai nosaukums un adrese: …

1.   VISPĀRĪGS TRANSPORTLĪDZEKĻA KONSTRUKCIJAS RAKSTUROJUMS.

1.1.   Tipveida transportlīdzekļa fotoattēli un/vai rasējumi:

Asu un riteņu skaits:

1.3.2.   Vadāmo asu skaits un novietojums:

1.4.   Šasija (ja ir) (kopskata rasējums):

2.   MASAS UN IZMĒRI (e) (izteikti kg un mm).

(vajadzības gadījumā skatīt rasējumu)

2.1.   Garenbāze(-es) (pie pilnas slodzes) (f):

2.3.1.   Vadāmo asu šķērsbāze(-es) (i):

2.3.2.   Pārējo asu šķērsbāze(-es): (i):

Transportlīdzekļa gabarīti (kopumā).

Šasijai ar virsbūvi.

Garums (j):

2.4.2.1.1.   Iekraušanas laukuma garums:

Platums (k):

2.4.2.2.1.   Sienu biezums (transportlīdzekļiem, kuri paredzēti kravu pārvadāšanai kontrolētas temperatūras apstākļos):

2.4.2.3.   Augstums (nenoslogotā stāvoklī) (l) (atbalsta iekārtām ar regulējamu augstumu norādīt normālo ekspluatācijas augstumu):

Transportlīdzekļa pašmasa ar virsbūvi un attiecībā uz velkošu transportlīdzekli, kas nav M1 kategorijas transportlīdzeklis un kuru izgatavotājs aprīkojis ar sakabes ierīci, transportlīdzeklim esot darba kārtībā, vai šasijas pašmasa, vai šasijas pašmasa kopā ar kabīni, izņemot virsbūvi un/vai sakabes ierīci, ja izgatavotājs nemontē virsbūvi, un/vai sakabes ierīci (ieskaitot šķidrumus, instrumentus, rezerves riteni, ja tie ir, un vadītāju un attiecībā uz autobusiem apkalpes locekli, ja transportlīdzeklī ir apkalpes locekļa sēdvieta) (o) (maksimālā un minimālā pašmasa katram variantam):

2.6.1.   Šīs pašmasas sadalījums pa asīm un, attiecībā uz puspiekabēm vai piekabēm ar centrāli novietotu asi, slodze sakabes punktā (maksimālā un minimālā vērtība katram variantam):

2.7.   Vairākos posmos pabeigta transportlīdzekļa minimālā masa, kā norādījis izgatavotājs, nepabeigta transportlīdzekļa gadījumā:

Izgatavotāja noteiktā tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa (y) (*):

2.8.1.   Šīs masas sadalījums pa asīm un, attiecībā uz puspiekabēm vai piekabēm ar centrāli novietotu asi, slodze sakabes punktā (*):

2.9.   Maksimālā tehniski pieļaujamā masa uz katru asi:

2.10.   Maksimālā tehniski pieļaujamā masa uz katru asu grupu:

Tehniski pieļaujamā maksimālā statiskā vertikālā slodze/masa transportlīdzekļa sakabes punktā

2.12.2.   Puspiekabei vai piekabei ar centrālo asi:

Paredzētās reģistrējamās/ekspluatācijas maksimālās pieļaujamās masas (pēc izvēles: ja šie lielumi ir doti, tos pārbauda saskaņā ar Direktīvas 97/27/EK IV pielikuma prasībām):

2.16.1.   Paredzētā reģistrācijas/ekspluatācijas pieļaujamā maksimālā pilnā masa (katrai tehniskajai konfigurācijai ir iespējami vairāki ieraksti (#)):

2.16.2.   Paredzētā reģistrācijas/ekspluatācijas pieļaujamā maksimālā masa uz katru asi un – puspiekabes vai piekabes ar centrāli novietotu asi gadījumā – paredzētā slodze uz sakabes punktu, kā to ir norādījis izgatavotājs, ja tā ir mazāka par tehniski pieļaujamo maksimālo masu uz sakabes punktu (katrai tehniskajai konfigurācijai ir iespējami vairāki ieraksti (#)):

2.16.3.   Paredzētā reģistrācijas/ekspluatācijas pieļaujamā maksimālā masa uz katru asu grupu (katrai tehniskajai konfigurācijai ir iespējami vairāki ieraksti (#)):

2.16.4.   Paredzētā reģistrācijas/ekspluatācijas pieļaujamā maksimālā velkamā transportlīdzekļa masa (katrai tehniskajai konfigurācijai ir iespējami vairāki ieraksti (#)):

2.16.5.   Paredzētā reģistrācijas/ekspluatācijas pieļaujamā maksimālā autovilciena masa (katrai tehniskajai konfigurācijai ir iespējami vairāki ieraksti (#)):

5.   ASIS.

5.1.   Katras ass apraksts:

5.2.   Marka:

5.3.   Tips: …

5.4.   Ievelkamās ass(-u) atrašanās vieta:

5.5.   Paceļamās ass(-u) atrašanās vieta:

6.   BALSTIEKĀRTA.

Katras ass vai riteņa balstiekārtas tips un uzbūve:

6.2.1.   Augstuma regulēšana: jā/nē/pēc izvēles (1).

Kombinācija(-as) riepa/disks (riepām norāda izmēru apzīmējumus, minimālās slodzes indeksu, minimālā ātruma kategorijas simbolu; riteņiem norāda loka izmēru

Asis.

6.6.1.1.1.   1. ass:

6.6.1.1.2.   2. ass:

utt.

6.6.1.2.   Rezerves ritenis, ja tāds ir:

Rites virsmas lielākais un mazākais rādiuss.

6.6.2.1.   1. ass:

6.6.2.2.   2. ass:

utt.

7.   STŪRES IEKĀRTA.

Mehānisms un vadība.

7.2.1.   Stūres mehānisma tips (vajadzības gadījumā norāda priekšējo un aizmugurējo):

7.2.2.   Savienojums uz riteņiem (ieskaitot no mehāniskās atšķirīgu savienojumu; vajadzības gadījumā norāda priekšējo un aizmugurējo):

7.2.3.   Pastiprinātāja veids (ja tāds ir):

8.   BREMZES.

8.5.   Bremžu antibloķēšanas sistēma: jā/nē/pēc izvēles (1).

8.9.   Īss bremžu sistēmu apraksts (saskaņā ar Direktīvas 71/320/EEK IX pielikuma 1. papildinājuma papildpielikuma 1.6. punktu):

9.   VIRSBŪVE.

9.1.   Virsbūves tips.

Obligātās izgatavotāja plāksnes (Direktīva 76/114/EEK).

9.17.1.   Obligāto izgatavotāja plākšņu un transportlīdzekļa agregāta numura atrašanās vietu fotoattēli un/vai rasējumi:

Izgatavotāja paziņojums par atbilstību Direktīvas 76/114/EEK II pielikuma 1.1.1. punkta prasībām.

9.17.4.1.   Zīmju izskaidrojums, kuras lietotas otrajā un, vajadzības gadījumā, trešajā iedaļā, lai izpildītu ISO standarta 3779-1983 5.3. iedaļas prasības:

9.17.4.2.   Ja otrajā iedaļā lietotās zīmes ir sniegtas, lai izpildītu ISO standarta 3779-1983 5.4. iedaļas prasības, ir jānorāda šīs zīmes:

11.   VELKOŠO TRANSPORTLĪDZEKĻU UN PIEKABJU UN PUSPIEKABJU SAKABES IERĪCES.

11.1.   Uzstādīto vai uzstādāmo sakabes ierīču klase un tips:

11.5.   EK tipa apstiprinājuma numurs(-i):

II DAĻA

Tabula, kas parāda I daļā norādīto punktu pieļaujamās kombinācijas transportlīdzekļa versijās, attiecībā uz kuriem izdarīti vairākkārtēji ieraksti. Šiem vairākkārtējo ierakstu punktiem katru ierakstu apzīmē ar burtu, kuru lieto minētajā tabulā, lai apzīmētu konkrētā punkta ierakstu (vai ierakstus), kas attiecas uz konkrēto versiju.

Katram tipa variantam ir jāsagatavo atsevišķa Tabula.

Ieraksti, kuri veikti vairākkārt un kuru kombinācijām vienā variantā nav ierobežojumu, būtu jānorāda ailē ar nosaukumu “visi”.

Punkta Nr.

Visi

1. versija

2. versija

utt.

Versija Nr.

 

 

 

 

 

 

Šo informāciju drīkst iesniegt citā formātā vai izkārtojumā, ja vien tās saturs nemainās.

Katrs variants un katra versija ir jāidentificē ar ciparu kodu vai numuru, kas sastāv no burtu un ciparu kombinācijas un kas ir jānorāda arī attiecīgā transportlīdzekļa atbilstības sertifikātā (IX pielikums).

Izgatavotājs saskaņā ar 20. panta XI pielikumu piešķir variantam(-iem) speciālu kodu.

III DAĻA

Tipa apstiprinājuma numuri

Sniegt tabulā prasīto informāciju saistībā ar elementiem (***), kuri uz šo transportlīdzekli attiecas saskaņā ar IV vai XI pielikumu. (Ir jāiekļauj visi attiecīgie apstiprinājumi katram elementam.)

Sastāvdaļas/parametri

Tipa apstiprinājuma numurs

Dalībvalsts vai Līgumslēdzēja puse (2), kas piešķir tipa apstiprinājumu (3)

Pagarinājuma diena

Variants(-i)/Versija(-s)

 

 

 

 

 

Paraksts:

Ieņemamais amats uzņēmumā:

Datums:


(1)  Šo tabulu vajadzības gadījumā var papildināt tādu transportlīdzekļu gadījumā, kuros ir vairāk nekā divas sēdekļu rindas vai vairāk nekā trīs sēdekļi vienā rindā.

(2)  Pārskatītā 1958. gada nolīguma Līgumslēdzējas puses.

(3)  Norādīt, ja šo informāciju nevar iegūt no tipa apstiprinājuma numura.

IV PIELIKUMS

Transportlīdzekļu EK tipa apstiprinājuma prasības

I DAĻA

Atsevišķu normatīvu aktu saraksts

(Pēc vajadzības, ņemot vērā jomu un jaunākos grozījumus katrā no turpmāk uzskaitītajiem normatīvajiem aktiem. Attiecībā uz Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO EEK) noteikumiem atsauce uz normatīvo aktu norāda ANO EEK noteikumu grozījumu attiecīgās sērijas, kam pievienojusies Kopiena.)

Priekšmets

Atsauce uz normatīvu aktu

Atsauce uz Oficiālo Vēstnesi

Piemērojamība

M1

M2

M3

N1

N2

N3

O1

O2

O3

O4

1.

Trokšņu līmenis

70/157/EEK

L 42, 23.2.1970., 16. lpp.

X

X

X

X

X

X

 

 

 

 

2.

Emisijas

70/220/EEK

L 76, 6.4.1970., 1. lpp.

X

X

X

X

X

X

 

 

 

 

3.

Degvielas tvertnes/aizmugurējās drošības konstrukcijas

70/221/EEK

L 76, 6.4.1970., 23. lpp.

X (5)

X (5)

X (5)

X (5)

X (5)

X (5)

X

X

X

X

4.

Aizmugurējās reģistrācijas numura zīmes vieta

70/222/EEK

L 76, 6.4.1970., 25. lpp.

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

5.

Stūres iekārta

70/311/EEK

L 133, 18.6.1970., 10. lpp.

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

6.

Durvju slēgmehānismi un eņģes

70/387/EEK

L 176, 10.8.1970., 5. lpp.

X

 

 

X

X

X

 

 

 

 

7.

Skaņu signālierīces

70/388/EEK

L 176, 10.8.1970., 12. lpp.

X

X

X

X

X

X

 

 

 

 

8.

Netiešās redzamības ierīces

2003/97/EK (8)

L 25, 29.1.2004., 1. lpp.

X

X

X

X

X

X

 

 

 

 

9.

Bremžu iekārta

71/320/EEK

L 202, 6.9.1971., 37. lpp.

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

10.

Elektro-magnētiskā savietojamība

72/245/EEK

L 152, 6.7.1972., 15. lpp.

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

11.

Dīzeļmotoru dūmainība

72/306/EEK

L 190, 20.8.1972., 1. lpp.

X

X

X

X

X

X

 

 

 

 

12.

Iekšējais aprīkojums

74/60/EEK

L 38, 11.2.1974., 2. lpp.

X

 

 

 

 

 

 

 

 

 

13.

Pretaizbraukšanas ierīces un imobilaizeri

74/61/EEK

L 38, 11.2.1974., 22. lpp.

X

X

X

X

X

X

 

 

 

 

14.

Trieciendroša stūres iekārta

74/297/EEK

L 165, 20.6.1974., 16. lpp.

X

 

 

X

 

 

 

 

 

 

15.

Sēdekļi un to stiprinājumi

74/408/EEK

L 221, 12.8.1974., 1. lpp.

X

X

X

X

X

X

 

 

 

 

16.

Ārējie izvirzījumi

74/483/EEK

L 256, 2.10.1974., 4. lpp.

X

 

 

 

 

 

 

 

 

 

17.

Spidometrs un atpakaļgaitas pārnesums

75/443/EEK

L 196, 26.7.1975., 1. lpp.

X

X

X

X

X

X

 

 

 

 

18.

Obligātās izgatavotāja plāksnītes

76/114/EEK

L 24, 30.1.1976., 1. lpp.

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

19.

Drošības jostu stiprinājumu vietas

76/115/EEK

L 24, 30.1.1976., 6. lpp.

X

X

X

X

X

X

 

 

 

 

20.

Gaismas un gaismas signalizācijas ierīču uzstādīšana

76/756/EEK

L 262, 27.9.1976., 1. lpp.

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

21.

Atstarotāji

76/757/EEK

L 262, 27.9.1976., 32. lpp.

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

22.

Kontūrlukturi, priekšējie (sānu) gabarītlukturi, aizmugurējie (sānu) gabarītlukturi, bremžu lukturi, sānu gabarītlukturi, dienas gaitas lukturi

76/758/EEK

L 262, 27.9.1976., 54. lpp.

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

23.

Virzienrādītāji

76/759/EEK

L 262, 27.9.1976., 71. lpp.

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

24.

Aizmugurējās numura zīmes lukturi

76/760/EEK

L 262, 27.9.1976., 85. lpp.

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

25.

Galvenie lukturi (ar spuldzēm)

76/761/EEK

L 262, 27.9.1976., 96. lpp.

X

X

X

X

X

X

 

 

 

 

26.

Priekšējie miglas lukturi

76/762/EEK

L 262, 27.9.1976., 122. lpp.

X

X

X

X

X

X

 

 

 

 

27.

Jūgierīces

77/389/EEK

L 145, 13.6.1977., 41. lpp.

X

X

X

X

X

X

 

 

 

 

28.

Aizmugurējie miglas lukturi

77/538/EEK

L 220, 29.8.1977., 60. lpp.

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

29.

Atpakaļgaitas lukturi

77/539/EEK

L 220, 29.8.1977., 72. lpp.

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

30.

Stāvgaismas lukturi

77/540/EEK

L 220, 29.8.1977., 83. lpp.

X

X

X

X

X

X

 

 

 

 

31.

Drošības jostas un ierobežotājsistēmas

77/541/EEK

L 220, 29.8.1977., 95. lpp.

X

X

X

X

X

X

 

 

 

 

32.

Priekšējā redzamība

77/649/EEK

L 267, 19.10.1977., 1. lpp.

X

 

 

 

 

 

 

 

 

 

33.

Vadības ierīču identifikācija

78/316/EEK

L 81, 28.3.1978., 3. lpp.

X

X

X

X

X

X

 

 

 

 

34.

Pretaizsalšana/pretaizsvīšana

78/317/EEK

L 81, 28.3.1978., 27. lpp.

X

 (1)

 (1)

 (1)

 (1)

 (1)

 

 

 

 

35.

Apskalotāji/tīrītāji

78/318/EEK

L 81, 28.3.1978., 49. lpp.

X

 (2)

 (2)

 (2)

 (2)

 (2)

 

 

 

 

36.

Apsildīšanas ierīces

2001/56/EK

L 292, 9.11.2001., 21. lpp.

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

37.

Dubļu sargi

78/549/EEK

L 168, 26.6.1978., 45. lpp.

X

 

 

 

 

 

 

 

 

 

38.

Pagalvji

78/932/EEK

L 325, 20.11.1978., 1. lpp.

X

 

 

 

 

 

 

 

 

 

39.

CO2 emisijas/degvielas patēriņš

80/1268/EEK

L 375, 31.12.1980., 36. lpp.

X

 

 

X

 

 

 

 

 

 

40.

Motora jauda

80/1269/EEK

L 375, 31.12.1980., 46. lpp.

X

X

X

X

X

X

 

 

 

 

41.

Dīzeļmotoru emisijas

88/77/EEK

L 36, 9.2.1988., 33. lpp.

X

X

X

X

X

X

 

 

 

 

42.

Sānu drošības konstrukcijas

89/297/EEK

L 124, 5.5.1989., 1. lpp.

 

 

 

 

X

X

 

 

X

X

43.

Pretšļakatu ierīces

91/226/EEK

L 103, 23.4.1991., 5. lpp.

 

 

 

 

X

X

 

 

X

X

44.

Masas un gabarīti (vieglajiem automobiļiem)

92/21/EEK

L 129, 14.5.1992., 1. lpp.

X

 

 

 

 

 

 

 

 

 

45.

Stikli, stiklu materiāli

92/22/EEK

L 129, 14.5.1992., 11. lpp.

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

46.

Riepas

92/23/EEK

L 129, 14.5.1992., 95. lpp.

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

47.

Ātruma ierobežotājierīces

92/24/EEK

L 129, 14.5.1992., 154. lpp.

 

 

X

 

X

X

 

 

 

 

48.

Masas un gabarīti (izņemot transportlīdzekļus, kas minēti 44. punktā)

97/27/EK

L 233, 28.8.1997., 1. lpp.

 

X

X

X

X

X

X

X

X

X

49.

Kabīņu ārējie izvirzījumi

92/114/EEK

L 409, 31.12.1992., 17. lpp.

 

 

 

X

X

X

 

 

 

 

50.

Sakabes ierīces

94/20/EK

L 195, 29.7.1994., 1. lpp.

X (3)

X (3)

X (3)

X (3)

X (3)

X (3)

X

X

X

X

51.

Uzliesmojamība

95/28/EK

L 281, 23.11.1995., 1. lpp.

 

 

X

 

 

 

 

 

 

 

52.

Autobusi

2001/85/EK

L 42, 13.2.2002., 1. lpp.

 

X

X

 

 

 

 

 

 

 

53.

Frontālā sadursme

96/79/EK

L 18, 21.1.1997., 7. lpp.

X

 

 

 

 

 

 

 

 

 

54.

Sānu sadursme

96/27/EK

L 169, 8.7.1996., 1. lpp.

X

 

 

X

 

 

 

 

 

 

55.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

56.

Transportlīdzekļi, kas paredzēti bīstamu kravu pārvadāšanai

98/91/EK

L 11, 16.1.1999., 25. lpp.

 

 

 

X (4)

X (4)

X (4)

X (4)

X (4)

X (4)

X (4)

57.

Priekšējā drošības konstrukcija

2000/40/EK

L 203, 10.8.2000., 9. lpp.

 

 

 

 

X

X

 

 

 

 

58.

Gājēju aizsardzība

2003/102/EK

L 321, 6.12.2003., 15. lpp.

X (6)

 

 

X (6)  (7)

 

 

 

 

 

 

X

:

Normatīvais akts piemērojams.

Papildinājums

EK tipa apstiprinājuma prasības mazās sērijās izgatavotiem M1 kategorijas transportlīdzekļiem

(Pēc vajadzības, ņemot vērā jaunākos grozījumus katrā uzskaitītā normatīvā aktā)

Priekšmets

Atsauce uz normatīvu aktu

Atsauce uz Oficiālo Vēstnesi

M1

1

Trokšņu līmenis

70/157/EEK

L 42, 23.2.1970., 16. lpp.

A

2

Emisijas (izņemot visu prasību klāstu, kas attiecas uz transportlīdzekļu diagnostiku (On Board Diagnostics – OBD))

70/220/EEK

L 76, 6.4.1970., 1. lpp.

A

3

Degvielas tvertnes/aizmugurējās drošības konstrukcijas

70/221/EEK

L 76, 6.4.1970., 23. lpp.

B

4

Aizmugurējās reģistrācijas numura zīmes vieta

70/222/EEK

L 76, 6.4.1970., 25. lpp.

B

5

Stūres iekārta

70/311/EEK

L 133, 18.6.1970., 10. lpp.

C

6

Durvju slēgmehānismi un eņģes

70/387/EEK

L 176, 10.8.1970., 5. lpp.

C

7

Skaņu signālierīces

70/388/EEK

L 176, 10.8.1970., 12. lpp.

B

8

Netiešas redzamības ierīces

2003/97/EK (13)

L 25, 29.1.2004., 1. lpp.

X (10)

B (12)

9

Bremžu iekārta

71/320/EEK

L 202, 6.9.1971., 37. lpp.

A

10

Elektromagnētiskā savietojamība

72/245/EEK

L 152, 6.7.1972., 15. lpp.

A (9)

C (11)

11

Dīzeļmotoru dūmainība

72/306/EEK

L 190, 20.8.1972., 1. lpp.

A

12

Iekšējais aprīkojums

74/60/EEK

L 38, 11.2.1974., 2. lpp.

C

13

Pretaizbraukšanas ierīces un imobilaizeri

74/61/EEK

L 38, 11.2.1974., 22. lpp.

A

14

Trieciendroša stūres iekārta

74/297/EEK

L 165, 20.6.1974., 16. lpp.

C

15

Sēdekļi un to stiprinājumi

74/408/EEK

L 221, 12.8.1974., 1. lpp.

C

16

Ārēji izvirzījumi

74/483/EEK

L 266, 2.10.1974., 4. lpp.

C

17

Spidometrs un atpakaļgaitas pārnesums

75/443/EEK

L 196, 26.7.1975., 1. lpp.

B

18

Obligātās izgatavotāja plāksnītes

76/114/EEK

L 24, 30.1.1976., 1. lpp.

B

19

Drošības jostu stiprinājumu vietas

76/115/EEK

L 24, 30.1.1976., 6. lpp.

B

20

Gaismas ierīces un gaismas signalizācijas ierīču uzstādīšana

76/756/EEK

L 262, 27.9.1976., 1. lpp.

B

21

Atstarotāji

76/757/EEK

L 262, 27.9.1976. 32. lpp.

X

22

Kontūrlukturi, priekšējie (sānu) gabarītlukturi, aizmugurējie (sānu) gabarītlukturi, bremžu lukturi, sānu gabarītlukturi, dienas gaitas lukturi

76/758/EEK

L 262, 27.9.1976., 54. lpp.

X

23

Virzienrādītāji

76/759/EEK

L 262, 27.9.1976., 71. lpp.

X

24

Aizmugurējās numura zīmes lukturi

76/760/EEK

L 262, 27.9.1976., 85. lpp.

X

25

Galvenie lukturi (ar spuldzēm)

76/761/EEK

L 262, 27.9.1976., 96. lpp.

X

26

Priekšējie miglas lukturi

76/762/EEK

L 262, 27.9.1976. 122. lpp.

X

27

Jūgierīces

77/389/EEK

L 145, 13.6.1977., 41. lpp.

B

28

Aizmugurējie miglas lukturi.

77/538/EEK

L 220, 29.8.1977., 60. lpp.

X

29

Atpakaļgaitas lukturi

77/539/EEK

L 220, 29.8.1977., 72. lpp.

X

30

Stāvgaismu lukturi

77/540/EEK

L 220, 29.8.1977., 83. lpp.

X

31

Drošības jostas un ierobežotājsistēmas

77/541/EEK

L 220, 29.8.1977., 95. lpp.

A (10)

B (12)

32

Priekšējā redzamība

77/649/EEK

L 267, 19.10.1977., 1. lpp.

A

33

Vadības ierīču identifikācija

78/316/EEK

L 81, 28.3.1978., 3. lpp.

X

34

Pretaizsalšana/pretaizsvīšana

78/317/EEK

L 81, 28.3.1978., 27. lpp.

C

35

Apskalotāji/tīrītāji

78/318/EEK

L 81, 28.3.1978., 49. lpp.

C

36

Apsildīšanas ierīces

2001/56/EK

L 292, 9.11.2001., 21. lpp.

C

37

Dubļu sargi

78/549/EEK

L 168, 26.6.1978., 45. lpp.

B

39

Degvielas patēriņš

80/1268/EEK

L 375, 31.12.1980., 36. lpp.

A

40

Motora jauda

80/1269/EEK

L 375, 31.12.1980., 46. lpp.

C

41

Dīzeļmotoru emisijas

88/77/EEK

L 36, 9.2.1988., 33. lpp.

A

44

Masas un gabarīti (vieglajiem automobiļiem)

92/21/EEK

L 129, 14.5.1992., 1. lpp.

C

45

Stikli, stiklu materiāli

92/22/EEK

L 129, 14.5.1992., 11. lpp.

X (10)

B (12)

46

Riepas

92/23/EEK

L 129, 14.5.1992., 95. lpp.

X (10)

B (12)

50

Sakabes ierīces

94/20/EK

L 195, 29.7.1994., 1. lpp.

X (10)

A (12)

53

Frontālā sadursme

96/79/EK

L 18, 21.1.1997., 7. lpp.

N/A

54

Sānu sadursme

96/27/EK

L 169, 8.7.1996., 1. lpp.

N/A

58

Gājēju aizsardzība

2003/102/EK

L 321, 6.12.2003., 15. lpp.

N/A

X

:

Jānodrošina pilnīga atbilstība normatīvam aktam; jābūt izsniegtam EK tipa apstiprinājuma sertifikātam; jānodrošina ražojumu atbilstība.

A

:

Nav pieļaujami izņēmumi, izņemot normatīvā aktā paredzētos. Tipa apstiprinājuma sertifikāts un tipa apstiprinājuma marķējums nav nepieciešams. Pilnvarotam tehniskam dienestam ir jāsagatavo testa ziņojumi.

B

:

Ir jāievēro normatīvā akta tehniskie noteikumi. Normatīvajā aktā paredzētie testi ir jāveic pilnībā; ar apstiprinātājas iestādes atļauju izgatavotājs tos var veikt pats; viņam var ļaut izdot tehnisku ziņojumu; tipa apstiprinājuma sertifikātam nav jābūt izsniegtam, un tipa apstiprinājums nav nepieciešams.

C

:

Izgatavotājam ir jāpierāda apstiprinātājai iestādei, ka būtiskās normatīvā akta prasības ir ievērotas.

N/A

:

Šis normatīvais akts nav piemērojams (nav prasību).

II DAĻA

Ja ir sniegta atsauce uz atsevišķu direktīvu vai regulu, tad apstiprinājumu, kas izsniegts saskaņā ar šādiem ANO EEK noteikumiem (ņemot vērā ikvienu no tālāk uzskaitītajām ANO EEK noteikumu piemērošanas jomām (14) un grozījumus), uzskata par līdzvērtīgu EK tipa apstiprinājumam, kurš izsniegts saskaņā ar tabulas I daļā norādītās atsevišķās direktīvas vai regulas prasībām.

Šiem ANO EEK noteikumiem Kopiena ir pievienojusies kā Līgumslēdzēja puse ANO Eiropas Ekonomikas komisijas Pārskatītajā 1958. gada nolīgumā, ievērojot Padomes Lēmumu 97/836/EK vai turpmākos Padomes lēmumus, kā to paredz minētā lēmuma 3. panta 3. punkts.

Arī jebkādus turpmākus grozījumus ANO Eiropas Ekonomikas komisijas noteikumos, kuri ir uzskaitīti turpmāk, uzskata par līdzvērtīgiem, ievērojot Kopienas lēmumu, ko paredz Lēmuma 97/836/EK (15) 4. panta 2. punkts.

Priekšmets

ANO EEK galveno noteikumu numuri

Grozījumu sērija

1.

Trokšņu līmenis

51

02

1.

Rezerves trokšņa slāpētāja sistēmas

59

00

2.

Emisijas

83

03

2.

Rezerves katalītiskie neitralizatori

103

00

3.

Aizmugurējās drošības konstrukcijas

58

01

3.

Degvielas tvertnes

34

01

3.

Degvielas tvertnes

67

01

3.

Degvielas tvertnes

110

00

5.

Stūres iekārta

79

01

6.

Durvju slēgmehānismi un eņģes

11

02

7.

Skaņu signālierīces

28

00

8.

Atpakaļskata spoguļi

46

01

8A.

Netiešās redzamības ierīces

46

02

9.

Bremžu iekārta

13

09

9.

Bremžu iekārta

13H

00

9.

Bremžu iekārta (uzlikas)

90

01

10.

Elektromagnētiskā savietojamība

10

02

11.

Dīzeļmotoru dūmainība

24

03

12.

Iekšējais aprīkojums

21

01

13.

Pretaizbraukšanas ierīces

18

02

13.

Imobilaizeri

97

00

13.

Signalizācijas ierīces

97

00

13.

Neatļauta lietošana

116

00

14.

Trieciendroša stūres iekārta

12

03

15.

Sēdekļi un to stiprinājumi

17

06

15.

Sēdekļa un to stiprinājumi (autobusi)

80

01

16.

Ārējie izvirzījumi

26

02

17.

Spidometrs

39

00

19.

Drošības jostu stiprinājumu vietas

14

04

20.

Gaismas un gaismas signalizācijas ierīču uzstādīšana

48

01

21.

Atstarotāji

3

02

22.

Kontūrlukturi, priekšējie (sānu) gabarītlukturi, aizmugurējie (sānu) gabarītlukturi, bremžu lukturi

7

02

22.

Dienas gaitas lukturi

87

00

22.

Sānu gabarītlukturi

91

00

23.

Virzienrādītāji

6

01

24.

Aizmugurējās numura zīmes lukturi

4

00

25.

Galvenie lukturi (R2 un HS1)

1

01

25.

Hermetizētie galvenie lukturi

5

02

25.

Galvenie lukturi (H1, H2, H3, HB3, HB4, H7, un/vai H8)

8

04

25.

Galvenie lukturi (H4)

20

02

25.

Halogēnie hermetizētie galvenie lukturi

31

02

25.

Kvēlspuldzes izmantošanai apstiprinātos apgaismes ķermeņos

37

03

25.

Gāzu lokizlādes galvenie lukturi

98

00

25.

Gāzu lokizlādes gaismas avoti, ko izmanto apstiprinātos gāzu lokizlādes lukturos

99

00

26.

Priekšējie miglas lukturi

19

02

28.

Aizmugurējie miglas lukturi.

38

00

29.

Atpakaļgaitas lukturi

23

00

30.

Stāvgaismas lukturi

77

00

31.

Drošības jostas un ierobežotājsistēmas

16

04

31.

Bērnu aizsargsistēmas

44

03

38.

Pagalvji (kopā ar sēdekļiem)

17

06

38.

Pagalvji

25

04

39.

Degvielas patēriņš

101

00

40.

Motora jauda

85

00

41.

Dīzeļmotoru emisijas

49

02

42.

Sānu drošības konstrukcijas

73

00

45.

Stikls, stiklu materiāli

43

00

46.

Riepas mehāniskajiem transportlīdzekļiem un to piekabēm

30

02

46.

Riepas komerciālajiem transportlīdzekļiem un to piekabēm

54

00

46.

Pagaidu lietošanas rezerves riteņi/riepas

64

00

46.

Rites troksnis

117

00

47.

Ātruma ierobežotājierīces

89

00

50.

Sakabes ierīces

55

01

51.

Uzliesmojamība

118

00

52.

Autobusu virsbūves stiprība

66

00

53.

Frontālā sadursme

94

01

54.

Sānu sadursme

95

02

55.

Priekšējā drošības konstrukcija

93

00


(1)  Šīs kategorijas transportlīdzekļiem ir jābūt aprīkotiem ar atbilstošu priekšējā stikla pretaizsalšanas un pretaizsvīšanas ierīci.

(2)  Šīs kategorijas transportlīdzekļiem ir jābūt aprīkotiem atbilstošu priekšējā stikla apskalošanas un tīrīšanas ierīci.

(3)  Direktīvas 94/20/EK prasības attiecas vienīgi uz transportlīdzekļiem, kuri ir aprīkoti ar sakabes ierīcēm.

(4)  Direktīvas 98/91/EK prasības piemēro vienīgi tad, ja izgatavotājs lūdz EK tipa apstiprinājumu transportlīdzeklim, ar kuru paredzēts pārvadāt bīstamas preces.

(5)  Transportlīdzekļiem, kuros izmanto sašķidrinātu naftas gāzi vai dabasgāzi, kamēr nav izdarīti attiecīgi grozījumi Direktīvā 70/221/EEK, lai tajā ietvertu arī sašķidrinātas naftas gāzes vai dabasgāzes tvertnes, ir vajadzīgs transportlīdzekļa apstiprinājums saskaņā ar ANO Eiropas Ekonomikas komisijas noteikumiem 67-01 vai 110.

(6)  Maksimālā masa nepārsniedz 2,5 tonnas.

(7)  Atvasina no M1 kategorijas transportlīdzekļiem.

(8)  Līdz Direktīvas 2003/97/EK 2. pantā minētajiem datumiem attiecībā uz gatava transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu ir spēkā saskaņā ar Direktīvu 71/127/EEK izsniegtie apstiprinājumi.

(9)  Elektroniski mezgli.

(10)  Sastāvdaļa.

(11)  Transportlīdzeklis.

(12)  Uzstādīšanas norādījumi

(13)  Līdz 2006. gada 26. janvārim kā alternatīvus var pieņemt apstiprinājumus saskaņā ar Direktīvu 71/127/EEK.

Atslēga

X

:

Jānodrošina pilnīga atbilstība normatīvam aktam; jābūt izsniegtam EK tipa apstiprinājuma sertifikātam; jānodrošina ražojumu atbilstība.

A

:

Nav pieļaujami izņēmumi, izņemot normatīvā aktā paredzētos. Tipa apstiprinājuma sertifikāts un tipa apstiprinājuma marķējums nav nepieciešams. Pilnvarotam tehniskam dienestam ir jāsagatavo testa ziņojumi.

B

:

Ir jāievēro normatīvā akta tehniskie noteikumi. Normatīvajā aktā paredzētie testi ir jāveic pilnībā; ar apstiprinātājas iestādes atļauju izgatavotājs tos var veikt pats; viņam var ļaut izdot tehnisku ziņojumu; tipa apstiprinājuma sertifikātam nav jābūt izsniegtam, un tipa apstiprinājums nav nepieciešams.

C

:

Izgatavotājam ir jāpierāda apstiprinātājai iestādei, ka būtiskās normatīvā akta prasības ir ievērotas.

N/A

:

Šis normatīvais akts nav piemērojams (nav prasību).

(14)  Ja atsevišķajā direktīvā vai regulā norādītas prasības attiecībā uz uzstādīšanu, tās attiecas arī uz tām sastāvdaļām un atsevišķajām tehniskām vienībām, kuras ir apstiprinātas saskaņā ar ANO EEK noteikumiem.

(15)  Turpmākos grozījumus skatīt ANO EEK TRANS/WP.29/343 pēdējā pārskatītajā izdevumā.

V PIELIKUMS

Procedūras, kas jāievēro transportlīdzekļu EK tipa apstiprināšanā

1.   Saņemot gatava transportlīdzekļa tipa apstiprinājuma pieteikumu, EK tipa apstiprinātājai iestādei ir jāveic šādas darbības:

a)

jāpārliecinās, vai visi saskaņā ar normatīviem aktiem izsniegtie EK tipa apstiprinājuma sertifikāti, ko piemēro transportlīdzekļa tipa apstiprināšanā, attiecas uz konkrētā tipa transportlīdzekli un atbilst paredzētajām prasībām;

b)

salīdzinot dokumentāciju, jāpārliecinās, vai visi transportlīdzekļa parametri un transportlīdzekļa informācijas dokumenta I daļā iekļautie dati ir iestrādāti informācijas paketes datos un EK tipa apstiprinājumu sertifikātos saskaņā ar attiecīgiem normatīviem aktiem; un – ja kāda informācijas dokumenta I daļas punkta numurs nav iekļauts kāda normatīva akta informācijas paketē – ir jāpārliecinās, ka attiecīgā daļa vai parametrs atbilst datiem informācijas mapē;

c)

izmantojot apstiprināmā tipa transportlīdzekļu paraugus, jāveic vai jāorganizē sastāvdaļu un sistēmu pārbaudes, lai pārliecinātos, vai no visu attiecīgo EK tipa apstiprinājumu viedokļa transportlīdzeklis(-ļi) ir izgatavots(-i) saskaņā būtiskiem informācijas paketes datiem, kura ir apstiprināta kā autentiska;

d)

vajadzības gadījumā atsevišķām tehniskām vienībām jāveic vai jānodrošina attiecīgu iekārtu pārbaude;

e)

vajadzības gadījumā jāveic vai jānodrošina vajadzīgās pārbaudes – vai ir uzstādītas IV pielikuma I daļas (1) un (2) zemsvītras piezīmē paredzētās iekārtas.

2.   Saistībā ar 1. punkta c) apakšpunktu pārbaudāmo transportlīdzekļu skaitam ir jābūt pietiekamam, lai varētu pienācīgi pārbaudīt dažādās kombinācijas, kam ir vajadzīgs tipa apstiprinājums, ievērojot šādus kritērijus:

Transportlīdzekļa kategorija

M1

M2

M3

N1

N2

N3

O1

O2

O3

O4

Kritēriji

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Dzinējs

X

X

X

X

X

X

Ātrumkārba

X

X

X

X

X

X

Asu skaits

X

X

X

X

X

X

X

X

X

Dzenošās asis (skaits, izvietojums, savstarpējais savienojums)

X

X

X

X

X

X

Vadāmās asis (skaits un vieta)

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

Virsbūvju tipi

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

Durvju skaits

X

X

X

X

X

X

X

X

X

X

Stūre labā vai kreisā pusē

X

X

X

X

X

X

Sēdvietu skaits

X

X

X

X

X

X

Uzstādītais aprīkojums

X

X

X

X

X

X

3.   Ja nav nekādu apstiprinājuma sertifikātu, kas attiecas uz kādu no attiecīgajiem normatīvajiem aktiem, EK tipa apstiprināšanas iestādei ir jāveic šādas darbības:

a)

jānodrošina vajadzīgie testi un pārbaudes, kas prasītas katrā attiecīgā normatīvā aktā;

b)

jāpārliecinās, vai konkrētais transportlīdzeklis atbilst parametriem transportlīdzekļa informācijas mapē, kā arī katra attiecīgā normatīvā akta prasībām;

c)

vajadzības gadījumā atsevišķām tehniskām vienībām jāveic vai jānodrošina attiecīgu iekārtu pārbaude;

d)

vajadzības gadījumā jāveic vai jānodrošina vajadzīgās pārbaudes – vai ir uzstādītas IV pielikuma I daļas (1) un (2) zemsvītras piezīmē paredzētās iekārtas.

1. papildinājums

Standarti, kas jāievēro 41. pantā minētajām struktūrām

Darbības, kas pieder pie tipa apstiprināšanas testiem, kuri jāveic saskaņā ar šīs direktīvas IV pielikumā uzskaitītajiem normatīvajiem aktiem.

1.1.   A kategorija (testus veic ar savām iekārtām).

EN ISO/IEC 17025: 2005 – par vispārējām testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju kompetences prasībām.

Tehnisks dienests, kas pilnvarots A kategorijas darbībām, normatīvos aktos paredzētus testus, kam tas ir izvēlēts, var veikt vai pārraudzīt, izmantojot izgatavotāja vai trešās personas iekārtas.

1.2.   B kategorija (testu pārraudzīšana, izmantojot izgatavotāja vai trešās puses iekārtas).

EN ISO/IEC 17020: 2004 par vispārējiem dažādu tipu pārbaudes struktūru darbības kritērijiem.

Pirms kādiem testiem vai to pārraudzības tehniskais dienests, izmantojot izgatavotāja vai trešās personas iekārtas, pārbauda, vai testā izmantojamās iekārtas un mērinstrumenti atbilst attiecīgām 1.1. punktā minētajiem standartiem.

Darbības saistībā ar ražojumu atbilstību.

2.1.   C kategorija (izgatavotāja kvalitātes nodrošinājuma sistēmas provizoriska izvērtējuma un pārraudzības revīzijas procedūra).

EN 45012: 1998 par vispārējām prasībām, ko izvirza struktūrām, kas izvērtē kvalitātes sistēmas un sertificē/reģistrē tās.

2.2.   D kategorija (ražojumu paraugu pārbaude un testēšana vai pārbaudes un testēšanas pārraudzība).

EN ISO/IEC 17020: 2004 par vispārējiem dažādu tipu pārbaudes struktūru darbības kritērijiem.

2. papildinājums

Tehnisku dienestu izvērtējuma procedūra

1.   ŠĀ PAPILDINĀJUMA MĒRĶIS

1.1.   Šajā papildinājumā ir ietverti nosacījumi, ar ko saskaņā šīs direktīvas 42. pantā minētai kompetentai iestādei būtu jāizvērtē tehniskie dienesti.

1.2.   Šīs prasības mutatis mutandis piemēro visiem tehniskiem dienestiem neatkarīgi no to tiesiskā statusa (neatkarīga organizācija, izgatavotājs vai apstiprinātāja iestāde, kas darbojas kā tehnisks dienests).

2.   NOVĒRTĒJUMA PRINCIPI

Veicot novērtējumu, ievēro vairākus principus:

neatkarība, kas ir secinājumu taisnīguma un objektivitātes pamatā,

pierādījumos balstīta pieeja, kas nodrošina uzticamus un atkārtojamus secinājumus.

Pārbaudītājiem ir jābūt uzticamiem un godprātīgiem, un viņiem ir jāievēro konfidencialitāte un slepenība. Viņiem patiesi un precīzi ir jādara zināmi rezultāti un secinājumi.

3.   PĀRBAUDĪTĀJIEM VAJADZĪGĀS IEMAŅAS

3.1.   Izvērtējumu var veikt vienīgi tādi pārbaudītāji, kam ir vajadzīgās tehniskās un administratīvās zināšanas.

3.2.   Pārbaudītājiem ir jābūt īpaši mācītiem veikt izvērtējumus. Turklāt viņiem ir jābūt ar konkrētām zināšanām tajā tehniskā jomā, kādā darbosies tehniskais dienests.

3.3.   Neskarot 3.1. un 3.2. punktu, 42. panta 4. punktā minēto izvērtējumu veic pārbaudītāji, kas nav saistīti ar darbībām, kuras izvērtē.

4.   PILNVAROJUMA PIETEIKUMS

4.1.   Attiecīgi pilnvarotam pieteikuma iesniedzēja tehniskā dienesta pārstāvim ir jāiesniedz kompetentai iestādei oficiāls pieteikums ar šādu informāciju:

a)

tehniskā dienesta vispārējs apraksts, arī korporatīvā struktūra, nosaukums, adreses, juridiskais statuss, kā arī cilvēkresursi un tehniskie resursi;

b)

vispārēja informācija par tehnisko dienestu, piemēram, informācija par tā darbību, stāvokli lielākā korporatīvā struktūrā, ja tāda ir, kā arī adreses visiem fiziskiem objektiem, uz ko attiecas pilnvarojums;

c)

piekrišana ievērot pilnvarojuma uzliktās prasības un citas tehniskā dienesta prasības, ko piemēro saskaņā ar attiecīgām direktīvām;

d)

tie atbilstības izvērtējumu pakalpojumi, ko tehniskais dienests veic saskaņā ar attiecīgām direktīvām, kā arī direktīvu saraksts, ar ko saskaņā tehniskais dienests ir iesniedzis pilnvarojuma pieteikumu, attiecīgā gadījumā arī norādot jaudu robežas;

e)

tehniskā dienesta kvalitātes rokasgrāmatas eksemplārs.

4.2.   Kompetentai iestādei ir jāizskata tehniskā dienesta iesniegtās informācijas pareizība.

5.   RESURSU PĀRSKATĪŠANA

Kompetentai iestādei ir jāpārskata spējas izvērtēt tehnisko dienestu no savas politikas, kompetences un pārbaudītāju un ekspertu piemērotības viedokļa.

6.   IZVĒRTĒJUMU UZTICĒŠANA APAKŠUZŅĒMĒJIEM

6.1.   Kompetenta iestāde daļēji var uzticēt izvērtējumu veikt citām pilnvarotājām iestādēm (apakšuzņēmējiem), vai arī lūgt atbalstu citu kompetentu iestāžu tehniskiem ekspertiem. Tehniskajam dienestam, kas iesniedzis pieteikumu, ir jāpieņem apakšuzņēmēji un eksperti.

6.2.   Kompetentai iestādei, veicot vispārēju tehniskā dienesta izvērtējumu, ir jāņem vērā attiecīgā jomā izsniegti akreditācijas sertifikāti.

7.   GATAVOJOTIES IZVĒRTĒJUMAM

7.1.   Kompetentai iestādei ir oficiāli jāizveido izvērtētāju grupa. Kompetentajai iestādei ir jānodrošina, lai katru pieteikumu izskatītu īsti eksperti. Konkrēti, grupai kopumā:

a)

ir jābūt ar attiecīgām zināšanām konkrētā jomā, par ko ir iesniegts pieteikums un

b)

ir jābūt pietiekamai izpratnei, lai drošticami izvērtētu tehniskā dienesta kompetenci darboties jomā, par ko tā iesniegusi pieteikumu.

7.2.   Kompetentai iestādei ir skaidri jādefinē izvērtētāju grupas uzdevums. Izvērtētāju grupas uzdevums ir pārskatīt dokumentus, kas saņemti no pieteikumu iesniegušā tehniskā dienesta, un veikt izvērtējumu uz vietas.

7.3.   Kompetentai iestādei ir jāvienojas ar tehnisko dienestu un iecelto izvērtētāju grupu par izvērtējuma dienu un grafiku. Kompetentas iestādes pienākums tomēr ir izvēlēties tādu dienu, kas saskan ar pārraudzības un atkārtotas izvērtēšanas plānu.

7.4.   Kompetentai iestādei ir jānodrošina, lai izvērtētāju grupai būtu pieejami visi attiecīgie dokumenti par kritērijiem, ziņojumi par iepriekš veiktiem izvērtējumiem, un attiecīgi tehniskā dienesta dokumenti un dati.

8.   IZVĒRTĒJUMS UZ VIETAS

Izvērtētāju darba grupai ir jāizvērtē tehniskais dienests tehniskā dienesta telpās, kur veic vienu vai vairākas galvenās darbības, un, attiecīgā gadījumā, izlases kārtā jānovēro darbības citās telpās, kur darbojas attiecīgais tehniskais dienests.

9.   REZULTĀTU ANALĪZE UN IZVĒRTĒJUMA ZIŅOJUMS

9.1.   Izvērtētāju grupai ir jāizanalizē visa svarīgā informācija un dati, kas iegūti, izskatot dokumentus un veicot izvērtējumu uz vietas. Analīzei ir jābūt pietiekamai, lai grupa varētu noteikt tehniskā dienesta kompetences un atbilstību, to samērojot ar prasībām, ko uzliek pilnvarojums.

Ar kompetentās iestādes ziņošanas procedūrām ir jānodrošina šādu prasību izpilde.

9.2.1.   Pirms aiziešanas no objekta ir jāsasauc izvērtētāju grupas un tehniskā dienesta pārstāvju sanāksme. Sanāksmē izvērtētāju grupai ir jāsniedz rakstisks un/vai mutisks ziņojums par analīzē gūtajiem secinājumiem. Ir jādod iespēja tehniskajam dienestam uzdot jautājumus par secinājumiem, attiecīgos gadījumos arī par atklātām neatbilstībām un to iemesliem.

9.2.2.   Rakstisks ziņojums par izvērtējuma rezultātu tūlīt ir jādara zināms tehniskajam dienestam. Izvērtējuma ziņojumā ir jābūt komentāriem par dienesta kompetenci un atbilstību, attiecīgos gadījumos arī par neatbilstībām, kas jānovērš, lai nodrošinātu atbilstību visām prasībām.

9.2.3.   Tehniskais dienests ir jāaicina reaģēt uz izvērtējuma ziņojumu un aprakstīt īpašās darbības, ko veic vai ko ir plānots veikts konkrētā laikā, lai labotu visas apzinātas neatbilstības.

9.3.   Kompetentai iestādei jānodrošina tehniskā dienesta reakcijas pārskatīšana, novēršot neatbilstības, lai pārliecinātos, vai darbības var uzskatīt par pietiekamām un iedarbīgām. Ja konstatē, ka tehniskā dienesta darbības nav pietiekamas, ir jālūdz papildu informācija. Turklāt var lūgt pierādījumus tam, ka darbības ir īstenotas, vai veikt papildu izvērtējumu, lai pārliecinātos, ka korekcijas notiek efektīvi.

9.4.   Izvērtējuma ziņojumā iekļauj vismaz šādu informāciju:

a)

tehniskā dienesta identifikācijas datus;

b)

diena(-as), kad veikts izvērtējums uz vietas;

c)

pārbaudītāja(-u) un/vai ekspertu vārdu(-us), kuri piedalījušies izvērtēšanā;

d)

visu to telpu identifikācijas datus, kuras ir izvērtētas;

e)

iespējamo piešķiramo pilnvaru apjomu, kuras ir izvērtētas;

f)

konstatāciju, cik pareiza ir tehniskā dienesta iekšējā organizācija un procedūras, lai pārliecinātu par tā kompetenci – ko nosaka, pārbaudot, kā ir ievērotas pilnvarošanai vajadzīgās prasības;

g)

informāciju, ka ir novērstas visas neatbilstības;

h)

ieteikums, vai pieteikuma iesniedzējs būtu jānorīko vai jāpilnvaro kā tehnisks dienests, un, pozitīva ieteikuma gadījumā, kāds būs tā pilnvaru apjoms.

10.   PILNVAROJUMA PIEŠĶIRŠANA/APSTIPRINĀŠANA

10.1.   Apstiprinātājai iestādei bez liekas kavēšanās ir jāpieņem lēmums piešķirt, apstiprināt vai pagarināt pilnvarojumu, pamatojoties uz ziņojumu(-iem) un jebkādu citu attiecīgu informāciju.

10.2.   Apstiprinātājai iestādei ir jāizdod sertifikāts tehniskajam dienestam. Sertifikātā ir jābūt šādai informācijai:

a)

apstiprinātājas iestādes nosaukums, adrese un logotips;

b)

pilnvarotā tehniskā dienesta dati;

c)

pilnvarojuma piešķiršanas faktiskā diena un beigu termiņš;

d)

īsa norāde vai atsauce uz pilnvarojuma apjomu (piemērojamās direktīvas, regulas vai to daļas);

e)

atbilstības apliecinājums un atsauce uz šo direktīvu.

11.   ATKĀRTOTS IZVĒRTĒJUMS UN PĀRRAUDZĪBA

11.1.   Atkārtotu izvērtējumu veic līdzīgi pirmajam izvērtējumam, izņemot to, ka ir jāņem vērā iepriekš veiktos izvērtējumos gūtā pieredze. Uz vietas veikti izvērtējumi novērojot nav tik pilnīgi kā atkārtoti izvērtējumi.

11.2.   Kompetentai iestādei ir jāizstrādā savs katra pilnvarota tehniska dienesta atkārtota izvērtējuma un pārraudzības plāns tā, lai regulāri izvērtētu reprezentatīvus paraugus saistībā ar pilnvarojuma apjomu.

Uz vietas veiktu izvērtējumu intervāls ir atkarīgs no tehniskā dienesta sasniegtas un pierādītas stabilitātes, neatkarīgi no tā, vai runa ir par atkārtotu izvērtējumu vai pārraudzību.

11.3.   Ja pārraudzībā vai atkārtotā izvērtējumā atklājas neatbilstības, kompetentai iestādei ir jānosaka stingri termiņi korekcijas darbību īstenošanai.

11.4.   Ja korekcijas vai uzlabošanas darbības nav veiktas saskaņā ar grafiku, par ko ir panākta vienošanās, vai tās uzskata par nepietiekamām, kompetentai iestādei ir jāparedz piemēroti pasākumi, piemēram, papildu izvērtēšana, pilnvarojuma pārtraukšana/atsaukšana vienai vai vairākām darbībām, ko veikt ir pilnvarots tehniskais dienests.

11.5.   Ja kompetenta iestāde pieņem lēmumu pārtraukt vai atcelt tehniska dienesta pilnvarojumu, tai ierakstītā vēstulē ir jāinformē dienests. Kompetentai iestādei noteikti ir jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu to darbību nepārtrauktību, ko ir uzņēmies tehniskais dienests.

12.   UZSKAITE SAISTĪBĀ AR PILNVAROTIEM TEHNISKIEM DIENESTIEM

12.1.   Kompetentai iestādei ir jāglabā dokumenti par tehniskiem dienestiem, lai pierādītu, ka ir ievērotas pilnvarojuma prasības, arī kompetences prasības.

12.2.   Kompetentai iestādei dokumenti par tehniskiem dienestiem ir jāglabā drošībā, lai nodrošinātu konfidencialitāti.

12.3.   Glabājamos dokumentos par tehniskiem dienestiem ir jābūt vismaz:

a)

attiecīgai sarakstei;

b)

izvērtējuma dokumentiem un ziņojumiem;

c)

pilnvarojuma sertifikātu kopijām.

VI PIELIKUMS

A PARAUGS

Maksimālais izmērs: A4 (210 × 297 mm)

EK TIPA APSTIPRINĀJUMA SERTIFIKĀTS

EK tipa apstiprinātājas iestādes zīmogs

Paziņojums par:

Attiecībā uz:

EK tipa apstiprinājumu (1)

pabeigtu transportlīdzekli (1)

EK tipa apstiprinājuma attiecināšanu uz citu tipu (1)

vairākos posmos pabeigtu transportlīdzekli (1)

EK tipa apstiprinājuma atteikumu (1)

nepabeigtu transportlīdzekli (1)

EK tipa apstiprinājuma anulēšanu (1)

transportlīdzekli ar pabeigtiem un nepabeigtiem variantiem (1)

transportlīdzekli ar vairākos posmos pabeigtiem un nepabeigtiem variantiem (1)

ņemot vērā Direktīvu 2007/46/EK

EK tipa apstiprinājuma numurs:

Pamatojums attiecināšanai uz citu tipu:

I IEDAĻA

0.1.   Marka (izgatavotāja tirdzniecības nosaukums):

Tips:

0.2.1.   Komercnosaukums(-i) (2):

Tipa identifikācijas veids, ja uz transportlīdzekļa ir marķējums:

0.3.1.   Šāda marķējuma atrašanās vieta:

0.4.   Transportlīdzekļa kategorija (3):

0.5.   Pabeigta transportlīdzekļa izgatavotāja nosaukums un adrese (1):

Bāzes transportlīdzekļa izgatavotāja nosaukums un adrese (1)  (4):

Nepabeigta transportlīdzekļa pēdējā izgatavošanas posma izgatavotāja nosaukums un adrese (1)  (4):

Pabeigta transportlīdzekļa izgatavotāja nosaukums un adrese (1)  (4):

0.8.   Montāžas rūpnīcas(-u) nosaukums(-i) un adrese(-es):

0.9.   Izgatavotāja pārstāvja (ja tāds ir) vārds vai nosaukums un adrese:

II IEDAĻA

Es, apakšā parakstījies, ar šo apliecinu, ka izgatavotāja sniegtais apraksts pievienotajā informācijas dokumentā attiecībā uz iepriekš aprakstīto(-ajiem) transportlīdzekli(-ļiem) ir pareizs (paraugu(-us) izvēlējusies EK tipa apstiprinātāja iestāde un iesniedzis izgatavotājs kā transportlīdzekļa tipa prototipu(-us)) un ka pievienotie pārbaužu rezultāti attiecas uz transportlīdzekļa tipu.

1.   Pabeigtiem un vairākos posmos pabeigtiem transportlīdzekļiem/variantiem (1):

šis transportlīdzekļa tips atbilst/neatbilst (1) visu Direktīvas 2007/46/EK IV un XI pielikumā (1)  (4) noteikto attiecīgo normatīvo aktu tehniskajām prasībām.

2.   Nepabeigtiem transportlīdzekļiem/variantiem (1):

šis transportlīdzekļa tips atbilst/neatbilst (1) tabulā 2. pusē uzskaitīto normatīvo aktu tehniskajām prasībām.

3.   Tipa apstiprinājums ir piešķirts/atteikts/anulēts (1).

4.   Apstiprinājums ir piešķirts saskaņā ar 20. panta prasībām, un apstiprinājums ir derīgs līdz dd/mm/gg.

(Vieta)

(Paraksts)

(Datums)


Pielikumi:

Informācijas pakete.

Pārbaužu rezultāti (skatīt VIII pielikumu).

Personas(-u), kas ir pilnvarota(-as) parakstīt atbilstības sertifikātus, vārds(-i) un paraksta(-u) paraugs(-i), kā arī norāde par viņu amatu uzņēmumā.

Piezīme: Ja šo paraugu lieto tipa apstiprinājumam saskaņā ar 20., 22. vai 23. pantu, tam nevar būt nosaukums “Transportlīdzekļa EK tipa apstiprinājuma sertifikāts”, izņemot:

20. pantā minētājā gadījumā, ja Komisija ir nolēmusi atļaut dalībvalstij piešķirt tipa apstiprinājumu saskaņā ar šo direktīvu;

gadījumā, ja M1 kategorijas transportlīdzekļu tips apstiprināts saskaņā ar 22. pantā paredzēto procedūru.

EK TIPA APSTIPRINĀJUMA SERTIFIKĀTS

2. lappuse

Šis EK tipa apstiprinājums attiecībā uz nepabeigtiem un vairākos posmos pabeigtiem transportlīdzekļiem vai variantiem ir veidots uz turpmāk izklāstīto nepabeigtu transportlīdzekļu apstiprinājuma(-u) pamata:

1. posms. Bāzes transportlīdzekļa izgatavotājs:

EK tipa apstiprinājuma numurs:

Datums:

Attiecas uz variantiem:

2. posms. Izgatavotājs:

EK tipa apstiprinājuma numurs:

Datums:

Attiecas uz variantiem:

3. posms. Izgatavotājs:

EK tipa apstiprinājuma numurs:

Datums:

Attiecas uz variantiem:

Ja apstiprinājums attiecas uz vienu vai vairākiem nepabeigtiem variantiem, uzskaitīt variantus, kas ir pabeigti vai vairākos posmos pabeigti.

Pabeigts/vairākos posmos pabeigts variants(-i):

prasību saraksts, kas attiecas uz apstiprināto nepabeigta transportlīdzekļa tipu vai variantu (vajadzības gadījumā ņemot vērā katra turpmāk uzskaitītā normatīvā akta jomu un jaunākos grozījumus).

Punkts

Priekšmets

Normatīvā akta atsauce

Jaunākie grozījumi

Attiecas uz variantiem

 

 

 

 

 

(Uzskaitīt vienīgi tos priekšmetus, attiecībā uz kuriem pastāv EK tipa apstiprinājums.)

Attiecībā uz speciālajiem transportlīdzekļiem – izņēmumi vai īpaši noteikumi, kurus piemēro saskaņā ar XI pielikumu, un izņēmumi, kurus piešķir saskaņā ar 20. pantu:

Normatīvā akta atsauce

Vienības numurs

Apstiprinājuma un izņēmuma veids

Attiecas uz variantiem

 

 

 

 

Papildinājums

Normatīvi akti, kam atbilst transportlīdzekļa tips

(to aizpilda vienīgi tipa apstiprinājumam saskaņā ar 6. panta 3. punktu)

Priekšmets

Atsauce uz normatīvu aktu (5)

Grozījumi izdarīti ar

Attiecas uz variantiem

1.

Trokšņu līmenis

70/157/EEK

 

 

2.

Emisijas

70/220/EEK

 

 

3.

Degvielas tvertnes/aizmugurējās drošības konstrukcijas

70/221/EEK

 

 

4.

Aizmugurējās reģistrācijas numura zīmes vieta

70/222/EEK

 

 

5.

Stūres iekārta

70/311/EEK

 

 

6.

Durvju slēgmehānismi un eņģes

70/387/EEK

 

 

7.

Skaņu signālierīces

70/388/EEK

 

 

8.

Atskata ierīces

71/127/EEK

 

 

8A.

Netiešās redzamības ierīces

2003/97/EK

 

 

9.

Bremžu iekārta

71/320/EEK

 

 

10.

Elektromagnētiskā savietojamība

72/245/EEK

 

 

11.

Dīzeļmotoru dūmainība

72/306/EEK

 

 

12.

Iekšējais aprīkojums

74/60/EEK

 

 

13.

Pretaizbraukšanas ierīces un imobilaizeri

74/61/EEK

 

 

14.

Trieciendroša stūres iekārta

74/297/EEK

 

 

15.

Sēdekļi un to stiprinājumi

74/408/EEK

 

 

16.

Ārēji izvirzījumi

74/483/EEK

 

 

17.

Spidometrs un atpakaļgaitas pārnesums

75/443/EEK

 

 

18.

Obligātās izgatavotāja plāksnītes

76/114/EEK

 

 

19.

Drošības jostu stiprinājumi

76/115/EEK

 

 

20.

Gaismas un gaismas signalizācijas ierīču uzstādīšana

76/756/EEK

 

 

21.

Atstarotāji

76/757/EEK

 

 

22.

Kontūrlukturi, priekšējie (sānu) gabarītlukturi, aizmugurējie (sānu) gabarītlukturi, bremžu lukturi, sānu gabarītlukturi, dienas gaitas lukturi

76/758/EEK

 

 

23.

Virzienrādītāji

76/759/EEK

 

 

24.

Aizmugurējās numura zīmes lukturi

76/760/EEK

 

 

25.

Galvenie lukturi (ar spuldzēm)

76/761/EEK

 

 

26.

Priekšējie miglas lukturi

76/762/EEK

 

 

27.

Jūgierīces

77/389/EEK

 

 

28.

Aizmugurējie miglas lukturi.

77/538/EEK

 

 

29.

Atpakaļgaitas lukturi

77/539/EEK

 

 

30.

Stāvgaismas lukturi

77/540/EEK

 

 

31.

Drošības jostas un ierobežotājsistēmas

77/541/EEK

 

 

32.

Priekšējā redzamība

77/649/EEK

 

 

33.

Vadības ierīču identifikācija

78/316/EEK

 

 

34.

Pretaizsalšana/pretaizsvīšana

78/317/EEK

 

 

35.

Apskalotāji/tīrītāji

78/318/EEK

 

 

36.

Apsildīšanas ierīces

2001/56/EK

 

 

37.

Dubļu sargi

78/549/EEK

 

 

38.

Pagalvji

78/932/EEK

 

 

39.

CO2 emisijas/degvielas patēriņš

80/1268/EEK

 

 

40.

Motora jauda

80/1269/EEK

 

 

41.

Dīzeļmotoru emisijas

88/77/EEK

 

 

42.

Sānu drošības konstrukcijas

89/297/EEK

 

 

43.

Pretšļakatu ierīces

91/226/EEK

 

 

44.

Masas un gabarīti (vieglajiem automobiļiem)

92/21/EEK

 

 

45.

Stikls, stiklu materiāli

92/22/EEK

 

 

46.

Riepas

92/23/EEK

 

 

47.

Ātruma ierobežotājierīces

92/24/EEK

 

 

48.

Masas un gabarīti (izņemot transportlīdzekļus, kas minēti 44. punktā)

97/27/EK

 

 

49.

Kabīņu ārējie izvirzījumi

92/114/EEK

 

 

50.

Sakabes ierīces

94/20/EK

 

 

51.

Uzliesmojamība

95/28/EK

 

 

52.

Autobusi

2001/85/EK

 

 

53.

Frontāla sadursme

96/79/EK

 

 

54.

Sānu sadursme

96/27/EK

 

 

55.

Transportlīdzekļi, kas paredzēti bīstamu kravu pārvadāšanai

98/91/EK

 

 

56.

Priekšējā drošības konstrukcija

2000/40/EK

 

 

57.

Gājēju aizsardzība

2003/102/EK

 

 

B PARAUGS

(izmanto sistēmu tipa apstiprinājumam vai transportlīdzekļu tipa apstiprinājumam no sistēmu viedokļa)

Maksimālie izmēri: A4 (210 × 297 mm))

EK TIPA APSTIPRINĀJUMA SERTIFIKĀTS

EK tipa apstiprinātājas iestādes zīmogs

Paziņojums par:

 

EK tipa apstiprinājumu (1)

sistēmas tipu/transportlīdzekļa tipu sistēmai (1)

EK tipa apstiprinājuma attiecināšanu uz citu tipu (1)

EK tipa apstiprinājuma atteikumu (1)

EK tipa apstiprinājuma anulēšanu (1)

ņemot vērā Direktīvu …/…/EK/Regulu (EK) Nr. …/… (1), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu …/…/EK/Regulu (EK) Nr. …/… (1)

EK tipa apstiprinājuma numurs:

Pamatojums attiecināšanai uz citu tipu:

I IEDAĻA

0.1.   Marka (izgatavotāja tirdzniecības nosaukums):

Tips:

0.2.1.   Komercnosaukums(-i) (ja ir):

Tipa identifikācijas veids, ja uz transportlīdzekļa ir marķējums (6):

0.3.1.   Tāda marķējuma atrašanās vieta:

0.4.   Transportlīdzekļa kategorija (7):

0.5.   Izgatavotāja nosaukums un adrese:

0.8.   Montāžas rūpnīcas(-u) nosaukums(-i) un adrese(-es):

0.9.   Izgatavotāja pārstāvis:

II IEDAĻA

1.   Papildu informācija (ja attiecināms): sk. papildinājumu.

2.   Par testiem atbildīgais tehniskais dienests:

3.   Testa ziņojuma datums:

4.   Testa ziņojuma numurs:

5.   Piezīmes (ja ir): sk. papildinājumu.

6.   Vieta:

7.   Datums:

8.   Paraksts:

Pielikumi:

Informācijas pakete.

Testa ziņojums.

Papildinājums

EK tipa apstiprinājuma sertifikātam Nr. …

Papildu informācija

[…]:

1.1.1.   […]:

(…)

Tipa apstiprinājuma numurs katrai sastāvdaļai vai atsevišķai tehniskai vienībai, ko uzstāda attiecīga tipa transportlīdzekļiem, ievērojot šīs direktīvas vai regulas prasības.

2.1.   […]:

Piezīmes

3.1.   […]:

C PARAUGS

(izmanto sastāvdaļas/atsevišķas tehniskas vienības tipa apstiprinājumam)

Maksimālie izmēri: A4 (210 × 297 mm)

EK TIPA APSTIPRINĀJUMA SERTIFIKĀTS

EK tipa apstiprinātājas iestādes zīmogs

Paziņojums par:

 

EK tipa apstiprinājumu (1)

sastāvdaļas/atsevišķas tehniskās vienības tipu (1)

EK tipa apstiprinājuma attiecināšanu uz citu tipu (1)

EK tipa apstiprinājuma atteikumu (1)

EK tipa apstiprinājuma anulēšanu (1)

ņemot vērā Direktīvu …/…/EK/Regulu (EK) Nr. …/… (1), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu …/…/EK/Regulu (EK) Nr. …/… (1)

EK tipa apstiprinājuma numurs:

Pamatojums attiecināšanai uz citu tipu:

I IEDAĻA

0.1.   Marka (izgatavotāja tirdzniecības nosaukums):

0.2.   Tips:

Tipa identifikācijas veids, ja marķējums ir uz transportlīdzekļa sastāvdaļas/atsevišķas tehniskas vienības (1)  (6):

0.3.1.   Tāda marķējuma atrašanās vieta:

0.5.   Izgatavotāja nosaukums un adrese:

0.7.   Sastāvdaļām vai atsevišķām tehniskām vienībām – EK apstiprinājuma marķējuma stiprinājuma vieta un paņēmiens:

0.8.   Montāžas rūpnīcas(-u) nosaukums(-i) un adrese(-es):

0.9.   Izgatavotāja pārstāvja (ja tāds ir) vārds vai nosaukums un adrese:

II IEDAĻA

1.   Papildu informācija (ja attiecināms): sk. papildinājumu.

2.   Par testiem atbildīgais tehniskais dienests:

3.   Testa ziņojuma datums:

4.   Testa ziņojuma numurs:

5.   Piezīmes (ja ir): sk. papildinājumu.

6.   Vieta:

7.   Datums:

8.   Paraksts:

Pielikumi:

Informācijas pakete.

Testa ziņojums.

Papildinājums

EK tipa apstiprinājuma sertifikātam Nr. …

Papildu informācija

[…]:

1.1.1.   […]:

(…)

Ierīces lietojuma ierobežojumi (ja ir):

2.1.   […]:

Piezīmes

3.1.   […]:


(1)  Svītrot, ja nav attiecināms.

(2)  Ja nav zināms tipa apstiprinājuma piešķiršanas laikā, aizpildīt vēlākais tad, kad transportlīdzeklis parādās tirgū.

(3)  Kā definēts II pielikuma A daļā

(4)  Skatīt 2. pusē.

(5)  Vai ANO EEK noteikumi, kas ir atzīti par līdzvērtīgiem.

(6)  Ja tipa identifikācijas līdzekļos ir zīmes, kas neraksturo transportlīdzekļa, tā sastāvdaļu vai individuālu tehnisku vienību tipus, uz ko attiecas šis informācijas dokuments, dokumentācijā tādas zīmes attēlo ar simbolu “?” (piemēram, ABC??123??).

(7)  Kā definēts II pielikuma A iedaļā.

VII PIELIKUMS

EK TIPA APSTIPRINĀJUMA SERTIFIKĀTU NUMERĀCIJAS SISTĒMA (1)

1.   EK tipa apstiprinājuma numurā ir četras zīmes gatavu transportlīdzekļu tipa apstiprinājumos, un piecas zīmes – sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību tipa apstiprinājumos, kā sīki izklāstīts turpmāk. Pozīcijas vienmēr atdala ar zīmi “*”.

1.pozīcija:

Mazais burts “e”, tam seko tās dalībvalsts numurs, kura izsniegusi EK tipa apstiprinājumu:

 

1 Vācija,

 

2 Francija,

 

3 Itālija,

 

4 Nīderlande,

 

5 Zviedrija,

 

6 Beļģija,

 

7 Ungārija,

 

8 Čehija,

 

9 Spānija,

 

11 Apvienotā Karaliste,

 

12 Austrija,

 

13 Luksemburga,

 

17 Somija,

 

18 Dānija,

 

19 Rumānija,

 

20 Polija,

 

21 Portugāle,

 

23 Grieķija,

 

24 Īrija,

 

26 Slovēnija,

 

27 Slovākija,

 

29 Igaunija,

 

32 Latvija,

 

34 Bulgārija,