ISSN 1725-5112

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 257

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

50. sējums
2007. gada 3. oktobris


Saturs

 

I   Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

Lappuse

 

 

REGULAS

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 1145/2007 (2007. gada 2. oktobris), ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

1

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 1146/2007 (2007. gada 2. oktobris), ar ko pieņem plānu, kā dalībvalstīm sadalīt 2008. budžeta gadā iekļautos līdzekļus pārtikas piegādei no intervences krājumiem vistrūcīgākajām personām Kopienā

3

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 1147/2007 (2007. gada 1. oktobris), ar ko nosaka aizliegumu kuģiem, kuri peld ar Portugāles karogu, zvejot melnos paltusus NAFO zonas 3 LMNO ūdeņos

9

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 1148/2007 (2007. gada 2. oktobris), ar ko nosaka aizliegumu kuģiem, kuri peld ar Spānijas karogu, zvejot beriksas ICES I, II, III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X, XII un XIV zonā (Kopienas ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā)

11

 

 

DIREKTĪVAS

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/51/EK (2007. gada 25. septembris), ar ko groza Padomes Direktīvu 76/769/EEK attiecībā uz dažu dzīvsudrabu saturošu mērierīču tirdzniecības ierobežojumiem ( 1 )

13

 

 

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES KOPĪGI PIEŅEMTIE LĒMUMI

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1149/2007/EK (2007. gada 25. septembris), ar ko laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam kā daļu no vispārējās programmas Pamattiesības un tiesiskums izveido īpašu programmu Civiltiesības

16

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1150/2007/EK (2007. gada 25. septembris), ar ko laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam kā daļu no vispārējās programmas Pamattiesības un tiesiskums izveido īpašu programmu Narkomānijas novēršana un informēšana par narkomāniju

23

 

 

II   Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta

 

 

LĒMUMI

 

 

2007/636/EK

 

*

Komisijas Lēmums (2007. gada 28. septembris) par Kopienas finansējumu dalībvalstīs plānotā apsekojumā attiecībā uz Salmonella spp. izplatību vaislas cūku ganāmpulkos (izziņots ar dokumenta numuru K(2007) 4434)

30

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

REGULAS

3.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 257/1


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1145/2007

(2007. gada 2. oktobris),

ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1994. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 3223/94 par sīki izstrādātiem augļu un dārzeņu ievešanas režīma izpildes noteikumiem (1), un jo īpaši tās 4. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta ievešanas vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 3223/94 4. pantā, ir tādas, kā norādīts tabulā, kas pievienota pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2007. gada 3. oktobrī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 2. oktobrī

Komisijas vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY


(1)  OV L 337, 24.12.1994., 66. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 756/2007 (OV L 172, 30.6.2007., 41. lpp.).


PIELIKUMS

Komisijas 2007. gada 2. oktobra Regulai, ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta ievešanas vērtība

0702 00 00

MK

42,1

TR

97,2

XS

28,3

ZZ

55,9

0707 00 05

EG

135,3

JO

151,2

TR

110,0

ZZ

132,2

0709 90 70

JO

139,2

TR

115,1

ZZ

127,2

0805 50 10

AR

83,7

TR

91,9

UY

82,6

ZA

70,8

ZZ

82,3

0806 10 10

BR

275,6

IL

284,6

MK

11,8

TR

104,7

US

230,0

ZZ

181,3

0808 10 80

AR

87,7

AU

173,8

BR

45,1

CL

83,4

NZ

91,9

US

96,7

ZA

79,6

ZZ

94,0

0808 20 50

CN

69,7

TR

124,2

ZA

78,1

ZZ

90,7


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.


3.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 257/3


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1146/2007

(2007. gada 2. oktobris),

ar ko pieņem plānu, kā dalībvalstīm sadalīt 2008. budžeta gadā iekļautos līdzekļus pārtikas piegādei no intervences krājumiem vistrūcīgākajām personām Kopienā

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1987. gada 10. decembra Regulu (EEK) Nr. 3730/87, ar ko nosaka vispārīgos noteikumus pārtikas piegādei no intervences uzkrājumiem izraudzītām organizācijām izdalīšanai Kopienas vistrūcīgākajām personām (1), un jo īpaši tās 6. pantu,

ņemot vērā Padomes 1998. gada 15. decembra Regulu (EK) Nr. 2799/98, ar ko nosaka euro agromonetāro režīmu (2), un jo īpaši tās 3. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Atbilstīgi 2. pantam Komisijas 1992. gada 29. oktobra Regulā (EEK) Nr. 3149/92, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus pārtikas piegādei no intervences krājumiem vistrūcīgākajām personām Kopienā (3), Komisijai ir jāpieņem sadales plāns, ko paredzēts finansēt no 2008. budžeta gadā pieejamiem līdzekļiem. Šajā plānā jo īpaši jāparedz katrai dalībvalstij, kas īsteno šo pasākumu, finanšu līdzekļu maksimālā summa, kas pieejama, lai šī valsts varētu izpildīt savu plāna daļu, kā arī katra veida produktu daudzums, kas jāizņem no intervences aģentūru rīcībā esošajiem krājumiem.

(2)

Attiecībā uz 2008. gadu izstrādātajā plānā iesaistītās dalībvalstis ir sniegušas Regulas (EEK) Nr. 3149/92 1. pantā pieprasīto informāciju.

(3)

Lai sadalītu līdzekļus, jāņem vērā gūtā pieredze, kā arī tas, cik lielā mērā dalībvalstis ir izmantojušas tām iepriekšējos gados piešķirtos līdzekļus.

(4)

Regulas (EEK) Nr. 3149/92 2. panta 3. punkta 1) apakšpunkta c) punktā paredzēti piešķīrumi, lai tirgū iepirktu intervences krājumos uz laiku neesošos produktus. Tā kā intervences aģentūru rīcībā šobrīd esošie labības, sausā vājpiena un rīsu krājumi ir ļoti nelieli un tā kā jau ir īstenoti pasākumi, lai šos atlikušos krājumus attiecīgi realizētu tirgū un izplatītu saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 3149/92, un ņemot vērā to, ka šo produktu iepirkšana 2007. gadam nav paredzēta, ir jānosaka piešķīrumi, lai tirgū varētu iepirkt 2008. gada plānam nepieciešamās labības, sausā vājpiena un rīsu daudzumu.

(5)

Regulas (EEK) Nr. 3149/92 7. panta 1. punktā ir noteikts, ka produktus, kas nav tās dalībvalsts intervences krājumos, kur šādi produkti ir vajadzīgi, var pārvest no vienas dalībvalsts citai, kur šie produkti ir vajadzīgi ikgadējā plāna izpildei. Tādēļ šāda pārvešana no vienas Kopienas valsts citai nolūkā izpildīt 2008. gada plānu ir jāatļauj, ievērojot Regulas (EEK) Nr. 3149/92 7. pantā paredzētos nosacījumus.

(6)

Plāna izpildes nolūkā noteicošā diena Regulas (EK) Nr. 2799/98 3. panta nozīmē ir diena, kad sākas valsts rezerves intervences krājumu pārvaldības finanšu gads.

(7)

Atbilstīgi Regulas (EEK) Nr. 3149/92 2. panta 2. punktam Komisija plāna izstrādes gaitā apspriedās ar lielākajām organizācijām, kas labi pārzina vistrūcīgāko personu problēmas Kopienā.

(8)

Labības pārvaldības komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Attiecībā uz 2008. gadu pārtikas produktu sadale vistrūcīgākajām personām Kopienā, piemērojot Regulu (EEK) Nr. 3730/87, notiek atbilstīgi šīs regulas I pielikumā iekļautajam sadales plānam.

2. pants

Piešķīrumi dalībvalstīm, kas paredzēti, lai iepirktu 1. pantā minētajam plānam nepieciešamo labību, sauso vājpienu un rīsus, ir noteikti II pielikumā.

3. pants

Ar šo atļauj šīs regulas III pielikumā uzskaitīto produktu pārvešanu no vienas Kopienas valsts citai, ievērojot Regulas (EEK) Nr. 3149/92 7. pantā paredzētos nosacījumus.

4. pants

Šīs regulas 1. pantā minētā plāna izpildes nolūkā Regulas (EK) Nr. 2799/98 3. pantā paredzētā noteicošā diena ir 2007. gada 1. oktobris.

5. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 2. oktobrī

Komisijas vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY


(1)  OV L 352, 15.12.1987., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2535/95 (OV L 260, 31.10.1995., 3. lpp.).

(2)  OV L 349, 24.12.1998., 1. lpp.

(3)  OV L 313, 30.10.1992., 50. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 758/2007 (OV L 172, 30.6.2007., 47. lpp.).


I PIELIKUMS

IKGADĒJAIS SADALES PLĀNS 2008. GADAM

a)

Finanšu līdzekļi, kas darīti pieejami plāna izpildei katrā dalībvalstī:

(EUR)

Dalībvalsts

Sadalījums

Belgique/België

8 461 690

България

6 883 712

Česká republika

155 443

Eesti

192 388

Éire/Ireland

155 965

Elláda

13 228 830

España

50 419 083

France

48 605 224

Italia

66 367 975

Latvija

153 910

Lietuva

4 249 149

Luxembourg

81 090

Magyarország

7 788 270

Malta

360 603

Polska

47 640 750

Portugal

12 568 188

România

23 126 824

Slovenija

1 429 303

Suomi/Finland

2 631 603

Kopā

294 500 000

b)

Katra veida produktu daudzums, kas jāizņem no Kopienas intervences krājumiem izdalīšanai katrā dalībvalstī, ievērojot a) punktā noteiktās maksimālās summas:

(tonnas)

Dalībvalsts

Cukurs

Belgique/België

4 154

България

6 385

Česká republika

67

España

6 500

France

3 718

Italia

7 000

Lietuva

2 889

Magyarország

1 544

Malta

397

Polska

14 826

Portugal

1 627

România

15 157

Slovenija

769

Kopā

65 034


II PIELIKUMS

Piešķīrumi dalībvalstīm, kas paredzēti produktu iepirkšanai Kopienas tirgū, ievērojot I pielikuma a) punktā noteiktās maksimālās summas:

(EUR)

Dalībvalsts

Labība

Rīsi

Sausais vājpiens

Belgique/België

2 120 960

800 000

3 300 000

България

1 990 461

1 768 251

 

Česká republika

36 472

 

81 843

Eesti

182 358

 

 

Éire/Ireland

 

 

147 834

Elláda

4 535 189

 

8 003 986

España

11 144 100

1 800 000

32 030 700

France

8 718 857

5 225 181

30 516 427

Italia

10 637 550

2 800 000

46 438 083

Latvija

145 886

 

 

Lietuva

1 463 223

606 607

706 455

Luxembourg

 

 

76 864

Magyarország

5 713 309

 

1 000 000

Malta

62 275

25 078

82 327

Polska

16 569 956

 

22 164 340

Portugal

1 208 732

1 423 588

8 575 856

România

15 355 270

 

 

Slovenija

173 087

102 509

746 140

Suomi/Finland

1 620 960

 

873 450

Kopā

81 678 645

14 551 214

154 744 304


III PIELIKUMS

2008. gadam izstrādātajā plānā atļautā pārvešana no vienas Kopienas valsts citai:

 

Daudzums

(tonnās)

Turētājs

Adresāts

1.

3 718

BIRB, Belgique

ONIGC, France

2.

2 889

BIRB, Belgique

The Lithuanian Agricultural and Food Products Market regulation Agency, Lietuva

3.

6 385

MVH, Magyarország

ДФЗ, България

4.

14 826

MVH, Magyarország

ARR, Polska

5.

15 157

MVH, Magyarország

APIA, România

6.

769

MVH, Magyarország

AAMRD, Slovenija

7.

397

AGEA, Italia

National Research and Development Centre, Malta

8.

1 627

FEGA, España

INGA, Portugal


3.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 257/9


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1147/2007

(2007. gada 1. oktobris),

ar ko nosaka aizliegumu kuģiem, kuri peld ar Portugāles karogu, zvejot melnos paltusus NAFO zonas 3 LMNO ūdeņos

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2002. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (1) un jo īpaši tās 26. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes 1993. gada 12. oktobra Regulu (EEK) Nr. 2847/93, ar kuru izveido kontroles sistēmu, kas piemērojama kopējai zivsaimniecības politikai (2), un jo īpaši tās 21. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Padomes 2006. gada 21. decembra Regulā (EK) Nr. 41/2007, ar ko 2007. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus, kuri piemērojami Kopienas ūdeņos un – attiecībā uz Kopienas kuģiem – ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas ierobežojumi (3), ir noteiktas kvotas 2007. gadam.

(2)

Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju kuģi, kas peld ar šīs regulas pielikumā minētās dalībvalsts karogu vai ir reģistrēti šajā dalībvalstī, ar nozveju no pielikumā norādītā krājuma ir pilnībā apguvuši 2007. gadam iedalīto kvotu.

(3)

Tāpēc jāaizliedz zveja no šā krājuma, nozvejas paturēšana uz kuģa, pārkraušana citā kuģī un izkraušana,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Kvotas pilnīga apguve

Nozvejas kvotu 2007. gadam, kura šīs regulas pielikumā minētajai dalībvalstij iedalīta pielikumā norādītajam krājumam, uzskata par pilnībā apgūtu no pielikumā noteiktās dienas.

2. pants

Aizliegumi

Zveja no šīs regulas pielikumā norādītā krājuma, ko veic kuģi, kuri peld ar pielikumā minētās dalībvalsts karogu vai ir reģistrēti šajā dalībvalstī, ir aizliegta no pielikumā noteiktās dienas. Pēc šīs dienas ir aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut nozveju no šā krājuma, ja to nozvejojuši minētie kuģi.

3. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 1. oktobrī

Komisijas vārdā

zivsaimniecības un jūrlietu ģenerāldirektors

Fokion FOTIADIS


(1)  OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 865/2007 (OV L 192, 24.7.2007., 1 lpp.).

(2)  OV L 261, 20.10.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1967/2006 (OV L 409, 30.12.2006., 11. lpp.). Labotā redakcija OV L 36, 8.2.2007., 6. lpp.

(3)  OV L 15, 20.1.2007., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 898/2007 (OV L 196, 28.7.2007., 22. lpp.).


PIELIKUMS

Nr.

21

Dalībvalsts

Portugāle

Krājums

GHL/N3LMNO

Suga

Melnais paltuss (Reinhardtius hippoglossoides)

Zona

NAFO 3LMNO

Datums

28.8.2007.


3.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 257/11


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1148/2007

(2007. gada 2. oktobris),

ar ko nosaka aizliegumu kuģiem, kuri peld ar Spānijas karogu, zvejot beriksas ICES I, II, III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X, XII un XIV zonā (Kopienas ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2002. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (1) un jo īpaši tās 26. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes 1993. gada 12. oktobra Regulu (EEK) Nr. 2847/93, ar kuru izveido kontroles sistēmu, kas piemērojama kopējai zivsaimniecības politikai (2), un jo īpaši tās 21. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Padomes 2006. gada 19. decembra Regulā (EK) Nr. 2015/2006, ar ko 2007. un 2008. gadam Kopienas zvejas kuģiem nosaka zvejas iespējas attiecībā uz konkrētiem dziļūdens zivju krājumiem (3), ir noteiktas kvotas 2007. un 2008. gadam.

(2)

Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju kuģi, kas peld ar šīs regulas pielikumā minētās dalībvalsts karogu vai ir reģistrēti šajā dalībvalstī, ar nozveju no pielikumā norādītā krājuma ir pilnībā apguvuši 2007. gadam iedalīto kvotu.

(3)

Tāpēc jāaizliedz zveja no šā krājuma, nozvejas paturēšana uz kuģa, pārkraušana citā kuģī un izkraušana,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Kvotas pilnīga apguve

Nozvejas kvotu 2007. gadam, kura šīs regulas pielikumā minētajai dalībvalstij iedalīta pielikumā norādītajam krājumam, uzskata par pilnībā apgūtu no pielikumā noteiktās dienas.

2. pants

Aizliegumi

Zveja no šīs regulas pielikumā norādītā krājuma, ko veic kuģi, kuri peld ar pielikumā minētās dalībvalsts karogu vai ir reģistrēti šajā dalībvalstī, ir aizliegta no pielikumā noteiktās dienas. Pēc šīs dienas ir aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut nozveju no šā krājuma, ja to nozvejojuši minētie kuģi.

3. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 2. oktobrī

Komisijas vārdā

zivsaimniecības un jūrlietu ģenerāldirektors

Fokion FOTIADIS


(1)  OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 865/2007 (OV L 192, 24.7.2007., 1 lpp.).

(2)  OV L 261, 20.10.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1967/2006 (OV L 409, 30.12.2006., 11. lpp.). Labotā redakcija OV L 36, 8.2.2007., 6. lpp.

(3)  OV L 15, 20.1.2007., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 898/2007 (OV L 196, 28.7.2007., 22. lpp.).


PIELIKUMS

Nr.

38

Dalībvalsts

Spānija

Krājums

ALF/1X14-

Suga

Beriksas (Beryx spp.)

Zona

Kopienas ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā, ICES I, II, III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X, XII un XIV zonā

Datums

10.8.2007.


DIREKTĪVAS

3.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 257/13


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2007/51/EK

(2007. gada 25. septembris),

ar ko groza Padomes Direktīvu 76/769/EEK attiecībā uz dažu dzīvsudrabu saturošu mērierīču tirdzniecības ierobežojumiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 95. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (2),

tā kā:

(1)

Komisijas 2005. gada 28. janvāra paziņojumā par Kopienas stratēģiju attiecībā uz dzīvsudrabu, kur ņēma vērā visus dzīvsudraba izmantošanas veidus, tika secināts, ka ir lietderīgi ieviest Kopienas mēroga tirdzniecības ierobežojumus dažām dzīvsudrabu saturošām neelektriskām vai neelektroniskām mērierīcēm un kontroles ierīcēm, kas ir galvenā dzīvsudraba preču grupa, ko līdz šim neaptvēra Kopienas pasākumi.

(2)

Dzīvsudrabu saturošu mērierīču tirdzniecības ierobežojumu ieviešana nāktu par labu videi un – ilgtermiņā – cilvēku veselībai, neļaujot dzīvsudrabam nonākt atkritumu plūsmā.

(3)

Ņemot vērā tehnisko un ekonomisko rentabilitāti, pieejamā informācija par mērierīcēm un kontroles ierīcēm rāda, ka tūlītējiem ierobežojumiem būtu jāattiecas tikai uz tādām mērierīcēm, kas paredzētas pārdošanai plašam patēriņam, kā arī uz visiem ķermeņa temperatūras termometriem.

(4)

Tādu mērierīču imports, kas satur dzīvsudrabu un kas ir vecākas par piecdesmit gadiem, attiecas vai nu uz antīkiem priekšmetiem, vai kultūras precēm, kā definēts Padomes Regulā (EEK) Nr. 3911/92 (1992. gada 9. decembris) par kultūras preču eksportu (3). Tādas tirdzniecības apjoms ir ierobežots, tas acīmredzot neapdraud cilvēku veselību vai apkārtējo vidi, un tādēļ tas nebūtu jāierobežo.

(5)

Mūsdienās dzīvsudraba barometrus izgatavo tikai daži mazi, specializēti uzņēmumi, un plašākai sabiedrībai tos pārdod galvenokārt kā dekoratīvus priekšmetus. Būtu jāparedz papildu pārejas laiks barometru laišanas tirgū pārtraukšanai, lai ražotājiem ļautu pielāgot uzņēmējdarbību atbilstīgi ierobežojumiem un turklāt arī tādu barometru ražošanai, kuros neizmanto dzīvsudrabu.

(6)

Komisijai būtu jāveic pārskats par tehniski un ekonomiski iespējamu uzticamu drošāku alternatīvu pieejamību ar mērķi mazināt dzīvsudraba nonākšanu apkārtējā vidē un nodrošināt to, ka pakāpeniski pārstāj izmantot pārējās profesionālās un rūpniecībā izmantojamās mērierīces, kurās ir dzīvsudrabs, – jo īpaši tas attiecas uz sfigmomanometriem, ko izmanto veselības aprūpē. Attiecībā uz sfigmomanometriem, ko izmanto veselības aprūpē, būtu jāapspriežas ar medicīnas ekspertiem, lai nodrošinātu, ka tiek pievērsta pienācīga uzmanība vajadzībai veikt konkrētu veselības stāvokļa diagnostiku un ārstēšanu.

(7)

Atbilstīgi šai direktīvai būtu jāierobežo tikai jaunu mērierīču laišana tirgū. Tāpēc šim ierobežojumam nebūtu jāattiecas uz ierīcēm, kuras jau izmanto vai kuras pārdod lietotas.

(8)

Atšķirības dalībvalstu pieņemtajos normatīvajos aktos un administratīvajos pasākumos, kas attiecas uz dzīvsudraba izmantošanas ierobežojumiem dažādās mērierīcēs un kontroles ierīcēs, varētu radīt šķēršļus tirdzniecībai un traucēt konkurenci Kopienā, un tādējādi tieši ietekmēt iekšējā tirgus izveidi un darbību. Tādēļ ir vajadzīgs tuvināt dalībvalstu tiesību aktus par mērierīcēm un kontroles ierīcēm, ieviešot saskaņotus noteikumus par ražojumiem, kuros ir dzīvsudrabs, tādējādi pasargājot iekšējo tirgu un reizē nodrošinot apkārtējās vides un cilvēku veselības augsta līmeņa aizsardzību.

(9)

Padomes Direktīva 76/769/EEK (1976. gada 27. jūlijs) par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz dažu bīstamu vielu un preparātu tirgū laišanas un lietošanas ierobežojumiem (4) būtu atbilstīgi jāgroza.

(10)

Šī direktīva būtu jāpiemēro, neskarot Kopienas tiesību aktus, ar ko nosaka darba ņēmēju aizsardzības minimālās prasības, kuras ietvertas Padomes Direktīvā 89/391/EEK (1989. gada 12. jūnijs) par pasākumiem, kas ieviešami, lai uzlabotu darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā (5), un atsevišķajās direktīvās, kuras pamatojas uz minēto direktīvu, jo īpaši Padomes Direktīvā 98/24/EK (1998. gada 7. aprīlis) par darba ņēmēju veselības un drošības aizsardzību pret risku, kas saistīts ar ķimikāliju izmantošanu darbā (6).

(11)

Saskaņā ar 34. punktu Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (7) dalībvalstīm ir ieteikts gan savām vajadzībām, gan Kopienas interesēs izstrādāt savas tabulas, kur pēc iespējas precīzāk atspoguļota atbilstība starp šo direktīvu un tās transponēšanas pasākumiem, un padarīt tās publiski pieejamas,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Ar šo Direktīvas 76/769/EEK I pielikumu groza, kā norādīts šīs direktīvas pielikumā.

2. pants

1.   Dalībvalstis vēlākais 2008. gada 3. oktobrī pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.

Dalībvalstis piemēro minētos noteikumus no 2009. gada 3. aprīļa.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarīt šādas atsauces.

2.   Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņēmušas jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

3. pants

Šī direktīva stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Strasbūrā, 2007. gada 25. septembrī

Eiropas Parlamenta vārdā

priekšsēdētājs

H.-G. PÖTTERING

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

M. LOBO ANTUNES


(1)  OV C 318, 23.12.2006., 115. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2006. gada 14. novembra Atzinums (OV C 314 E, 21.12.2006., 111. lpp.), Padomes 2007. gada 19. aprīļa Kopējā nostāja (OV C 109 E, 15.5.2007., 1. lpp.) un Eiropas Parlamenta 2007. gada 10. jūlija Nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta).

(3)  OV L 395, 31.12.1992., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 806/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 1. lpp.).

(4)  OV L 262, 27.9.1976., 201. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2006/139/EK (OV L 384, 29.12.2006., 94. lpp.).

(5)  OV L 183, 29.6.1989., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/30/EK (OV L 165, 27.6.2007., 21. lpp.).

(6)  OV L 131, 5.5.1998., 11. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2007/30/EK.

(7)  OV C 321, 31.12.2003., 1. lpp.


PIELIKUMS

Direktīvas 76/769/EEK I pielikumā iekļauj šādu punktu:

“19.a.

Dzīvsudrabs

CAS Nr. 7439-97-6

1.

Nedrīkst laist tirgū:

a)

ķermeņa temperatūras termometros;

b)

citās mērierīcēs, kas paredzētas tirdzniecībai plašam patērētāju lokam (piemēram, manometri, barometri, sfigmomanometri, termometri, kas nav paredzēti ķermeņa temperatūras mērīšanai).

2.

Ierobežojums, kas minēts 1. punkta b) apakšpunktā, neattiecas uz:

a)

mērierīcēm, kas ir vecākas par piecdesmit gadiem 2007. gada 3. oktobrī; vai

b)

barometriem (izņemot barometrus saskaņā ar a) apakšpunktu) – līdz 2009. gada 3. oktobrim.

3.

Komisija līdz 2009. gada 3. oktobrim veic pārskatu par tehniski un ekonomiski iespējamu uzticamu drošāku alternatīvu pieejamību sfigmomanometriem un citām mērierīcēm, kurās ir dzīvsudrabs un kuras izmanto veselības aprūpē, un ierīcēm ar citādu profesionālu un rūpniecisku lietojumu.

Pamatojoties uz šo pārskatu vai tiklīdz būs kļuvusi pieejama informācija par uzticamām drošākām alternatīvām sfigmomanometriem un citām dzīvsudrabu saturošām mērierīcēm, Komisija vajadzības gadījumā iesniedz tiesību akta priekšlikumu, lai 1. punktā minētos ierobežojumus attiecinātu arī uz sfigmomanometriem un citām veselības aprūpē izmantotām mērierīcēm, un uz citām profesionāli un rūpnieciski lietotām ierīcēm, lai pakāpeniski dzīvsudrabu mērierīcēs pārstātu lietot pavisam, līdzko tas būs tehniski un ekonomiski izdevīgi.”


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES KOPĪGI PIEŅEMTIE LĒMUMI

3.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 257/16


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS Nr. 1149/2007/EK

(2007. gada 25. septembris),

ar ko laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam kā daļu no vispārējās programmas “Pamattiesības un tiesiskums” izveido īpašu programmu “Civiltiesības”

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 61. panta c) punktu un 67. panta 5. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (1),

tā kā:

(1)

Kopiena ir noteikusi sev mērķi uzturēt un attīstīt brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kurā tiek nodrošināta personu brīva pārvietošanās. Tālab Kopienai jāpieņem, inter alia, tādi pasākumi attiecībā uz tiesu iestāžu sadarbību civillietās, kuri vajadzīgi iekšējā tirgus pareizai darbībai.

(2)

Pamatojoties uz iepriekšējām programmām, piemēram Grotius  (2) un Roberta Šūmaņa projektu (3), ar Padomes Regulu (EK) Nr. 743/2002 (4) laikposmam no 2002. gada līdz 2006. gadam izveidoja vispārēju Kopienas rīcības struktūru, lai veicinātu tiesu iestāžu sadarbības īstenošanu civillietās.

(3)

Eiropadomes Briseles sanāksmē 2004. gada 4. un 5. novembrī tika pieņemta Hāgas Programma brīvības, drošības un tiesiskuma stiprināšanai Eiropas Savienībā (5) (turpmāk – “Hāgas programma”).

(4)

Padome un Komisija 2005. gada jūnijā pieņēma Rīcības plānu par to, kā īstenot Hāgas programmu (6).

(5)

Līgumā un Hāgas programmā izvirzītie augstie mērķi būtu jāsasniedz, izveidojot elastīgu un efektīvu programmu, kas atvieglos plānošanu un īstenošanu.

(6)

Ievērojot subsidiaritātes principu, programmā “Civiltiesības” būtu jāparedz Komisijas iniciatīvas attiecībā uz darbībām, lai atbalstītu organizācijas, kas veicina un atvieglina tiesu iestāžu sadarbību civillietās, un attiecībā uz darbībām, lai atbalstītu īpašus projektus.

(7)

Tāda vispārēja programma civiltiesību jomā, kas vērsta uz to, lai uzlabotu savstarpējo izpratni par dalībvalstu tiesību un tiesu sistēmām, veicinās šķēršļu samazināšanu tiesu iestāžu sadarbībai civillietās, tādējādi uzlabojot iekšējā tirgus darbību.

(8)

Saskaņā ar Hāgas programmu savstarpējas paļāvības stiprināšanai vajadzīgi īpaši pūliņi, lai uzlabotu savstarpēju sapratni starp tiesu iestādēm un atšķirīgām tiesību sistēmām. Šajā sakarā īpaša uzmanība un atbalsts būtu jāsniedz Valstu iestāžu Eiropas tīkliem.

(9)

Šajā lēmumā būtu jāparedz iespēja līdzfinansēt noteiktu Eiropas tīklu darbības tiktāl, ciktāl izdevumi ir radušies, cenšoties sasniegt mērķi, kas raisa vispārēju Eiropas ieinteresētību. Tomēr šāds līdzfinansējums nedrīkstētu nozīmēt to, ka kāda turpmāka programma attieksies uz šādiem tīkliem, tāpat kā tas nedrīkstētu kavēt citus Eiropas tīklus saskaņā ar šo lēmumu saņemt atbalstu to darbībām.

(10)

Ikvienai iestādei, apvienībai vai tīklam, kas saņem dotācijas saskaņā ar programmu “Civiltiesības”, būtu jāatzīst saņemtais Kopienas atbalsts saskaņā ar Komisijas izstrādātām pamatnostādnēm par atpazīstamību.

(11)

Ar šo lēmumu visam programmas laikam paredz finansējumu, kas budžeta lēmējinstitūcijai ikgadējās budžeta procedūras laikā ir galvenā atsauce, kā paredzēts 37. punktā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīgumā (2006. gada 17. maijs) par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (7).

(12)

Ņemot vērā to, ka šā lēmuma mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka programmas mēroga un ietekmes dēļ minētos mērķus labāk var sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(13)

Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (8), (turpmāk – “Finanšu regula”) un Komisijas Regula (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 (2002. gada 23. decembris), ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (9), kuras aizsargā Kopienas finanšu intereses, jāpiemēro, ņemot vērā vienkāršības un konsekvences principus budžeta instrumentu izvēlē, ierobežojumu to gadījumu skaitam, kad Komisija saglabā tiešo atbildību par īstenošanu un pārvaldību, un vajadzīgo proporcionalitāti starp resursu apjomu un ar to izmantošanu saistīto administratīvo slogu.

(14)

Būtu jāveic arī atbilstīgi pasākumi, lai novērstu pārkāpumus un krāpšanu, kā arī pasākumi, lai atgūtu zaudētos, nepareizi izmaksātos vai nepareizi izmantotos līdzekļus, saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (10), Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienas finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (11), un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 (1999. gada 25. maijs) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (12).

(15)

Saskaņā ar Finanšu regulu jābūt pamataktam, kas attiektos uz darbības dotācijām.

(16)

Šā lēmuma īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (13), nošķirot pasākumus, uz kuriem attiecas vadības procedūra, un pasākumus, uz kuriem attiecas konsultēšanās procedūra, dažos gadījumos un efektivitātes stiprināšanas nolūkā konsultēšanās procedūra ir uzskatāma par atbilstošāku.

(17)

Saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 7. panta 3. punktu Komisijai būtu jāinformē Eiropas Parlaments par komitejas procedūrām saistībā ar šīs programmas īstenošanu. Eiropas Parlamentam jo īpaši būtu jāsaņem gada programmas projekts, kad tas ir iesniegts pārvaldības komitejai. Turklāt Eiropas Parlamentam būtu jāsaņem minētās komitejas sanāksmju balsošanas rezultāti un protokolu kopsavilkumi.

(18)

Saskaņā ar 3. pantu Protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Apvienotā Karaliste un Īrija ir paziņojušas savu vēlmi piedalīties šā lēmuma pieņemšanā un piemērošanā.

(19)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Dānija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un Dānijai šis lēmums nav saistošs un nav jāpiemēro.

(20)

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja ir sniegusi atzinumu par šo lēmumu (14).

(21)

Lai nodrošinātu programmas efektīvu un savlaicīgu īstenošanu, šis lēmums būtu jāpiemēro no 2007. gada 1. janvāra,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Programmas izveide

1.   Ar šo lēmumu tiek izveidota īpašā programma “Civiltiesības”, turpmāk – “programma”, kā daļa no vispārīgās programmas “Pamattiesības un tiesiskums”, lai veicinātu pakāpenisku brīvības, drošības un tiesiskuma telpas izveidi.

2.   Programma attiecas uz laikposmu no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim.

3.   Šajā lēmumā termins “dalībvalsts” nozīmē dalībvalstis, izņemot Dāniju.

2. pants

Vispārējie mērķi

1.   Programmai ir šādi vispārēji mērķi:

a)

veicināt tiesu iestāžu sadarbību ar mērķi radīt patiesu Eiropas tiesiskuma telpu civillietās, balstoties uz savstarpēju atzīšanu un savstarpēju uzticēšanos;

b)

veicināt šķēršļu likvidēšanu pienācīgai pārrobežu civillietu izskatīšanai dalībvalstīs;

c)

uzlabot personu un uzņēmumu ikdienas dzīvi, dodot tiem iespēju aizstāvēt savas tiesības visā Eiropas Savienībā, proti, veicinot tiesu pieejamību;

d)

uzlabot saskarsmi, informācijas apmaiņu un savstarpējās attiecības starp tiesību, tiesu un administratīvajām iestādēm un praktizējošiem juristiem, tostarp atbalstot tiesisko apmācību, ar mērķi uzlabot sapratni starp šādām iestādēm un praktizējošiem juristiem.

2.   Neskarot Kopienas mērķus un pilnvaras, programmas vispārējie mērķi veicina Kopienas politikas jomu attīstību un jo īpaši tiesiskas telpas izveidi.

3. pants

Īpašie mērķi

Programmai ir šādi īpašie mērķi:

a)

sekmēt tiesu iestāžu sadarbību civillietās, lai:

i)

nodrošinātu juridisko noteiktību un uzlabotu tiesas pieejamību;

ii)

veicinātu nolēmumu savstarpēju atzīšanu civillietās un komerclietās;

iii)

novērstu šķēršļus pārrobežu tiesas prāvām, ko rada atšķirības civiltiesībās un civilprocesā, un šajā sakarā veicinātu tiesību aktu vajadzīgo tuvināšanu;

iv)

garantētu pareizu tiesvedību, novēršot piekritības strīdus;

b)

uzlabot savstarpējās zināšanas par dalībvalstu tiesību un tiesu iestāžu sistēmām civillietās un veicināt un stiprināt tīklu veidošanu, savstarpējo sadarbību, informācijas, pieredzes un paraugprakses apmaiņu un izplatīšanu;

c)

nodrošināt Kopienas instrumentu saprātīgu īstenošanu, pareizu un konkrētu piemērošanu un novērtēšanu tiesu sadarbībai civillietās un komerclietās;

d)

uzlabot informāciju par dalībvalstu tiesību sistēmām un tiesu pieejamību;

e)

veicināt praktizējošo juristu mācības Savienības un Kopienas tiesību jautājumos;

f)

novērtēt vispārējos nosacījumus, kas vajadzīgi, lai stiprinātu savstarpējo uzticēšanos, vienlaikus pilnībā ievērojot tiesu varas neatkarību;

g)

veicināt Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla darbību civillietās un komerclietās, kurš izveidots ar Padomes Lēmumu 2001/470/EK (15).

4. pants

Darbības

Lai īstenotu 2. un 3. pantā noteiktos vispārīgos un īpašos mērķus, programma saskaņā ar 9. panta 2. punktā minētajās gada darba programmās paredzētajiem nosacījumiem atbalsta šādus darbību veidus:

a)

īpašas Komisijas ierosinātas darbības, piemēram, analīze un izpēte, aptaujas un apsekojumi, rādītāju un kopējo metodoloģiju formulējums, datu un statistikas apkopošana, attīstīšana un izplatīšana, semināri, konferences un ekspertu sanāksmes, sabiedrisko kampaņu un pasākumu organizēšana, tīmekļa vietņu izstrāde un uzturēšana, informatīvo materiālu sagatavošana un izplatīšana, valstu ekspertu tīklu atbalstīšana un pārvaldība, analītiskie, uzraudzības un vērtēšanas pasākumi; vai

b)

īpašus starpvalstu Kopienas nozīmes projektus, ko iesniegusi dalībvalsts iestāde vai jebkura cita dalībvalsts struktūra, starptautiska organizācija vai nevalstiska organizācija, jebkurā gadījumā iesaistot vismaz divas dalībvalstis vai vismaz vienu dalībvalsti un vienu citu valsti, kas var būt vai nu valsts, kas pievienojas, vai kandidātvalsts; vai

c)

pasākumi, ko veic nevalstiskas organizācijas vai citas struktūras, kuru mērķi atbilst vispārējām Eiropas interesēm – saskaņā ar programmas vispārējiem mērķiem atbilstīgi gada darba programmās izvirzītajiem nosacījumiem; vai

d)

darbības dotācijas, lai līdzfinansētu izdevumus, kas saistīti ar pastāvīgajām darba programmām Eiropas Tiesu iestāžu padomju tīklam un Eiropas Savienības Augstāko tiesu priekšsēdētāju tīklam, ciktāl izdevumi radušies, cenšoties sasniegt mērķi, kas raisa vispārēju Eiropas ieinteresētību, veicinot viedokļu un pieredzes apmaiņu jautājumos, kas saistīti ar judikatūru un ar šo tīklu dalībnieku organizāciju un darbību, pildot tiesu un/vai konsultatīvās funkcijas attiecībā uz Kopienas tiesībām.

5. pants

Dalība

1.   Programmas darbībās var piedalīties šādas valstis: valstis, kas pievienojas, kandidātvalstis un Rietumbalkānu valstis, kas iesaistītas stabilizācijas un asociācijas procesā saskaņā ar nosacījumiem, kuri paredzēti asociācijas nolīgumos vai tiem pievienotos papildprotokolos, kas attiecas uz dalību Kopienas programmās un kas noslēgti vai tiks noslēgti ar šīm valstīm.

2.   Projektos var iesaistīt praktizējošos juristus no Dānijas, kandidātvalstīm, kas nepiedalās šajā programmā, ja tas veicinātu to pievienošanās priekšdarbus, vai no citām trešām valstīm, kas nepiedalās programmā, ja tas kalpo attiecīgo projektu mērķim.

6. pants

Mērķgrupas

1.   Programma paredzēta, inter alia, praktizējošiem juristiem, valsts iestādēm un Eiropas Savienības pilsoņiem kopumā.

2.   Šajā lēmumā “praktizējošie juristi” ir tiesneši, prokurori, advokāti, juriskonsulti, notāri, akadēmiskie un zinātniskie darbinieki, ministriju ierēdņi, tiesu amatpersonas, tiesu izpildītāji, tiesu tulki un citi speciālisti, kas saistīti ar tiesu iestādēm civiltiesību jomā.

7. pants

Piekļuve programmai

Piekļuve programmai ir atvērta dalībvalstu iestādēm, kā arī publiskām un privātām organizācijām, tostarp profesionālajām organizācijām, universitātēm, pētniecības institūtiem un juridiskajām un tiesnešu mācību iestādēm praktizējošiem juristiem, starptautiskām organizācijām un nevalstiskām organizācijām.

8. pants

Intervences veidi

1.   Kopienas finansējums var būt šādos veidos:

a)

dotācijas;

b)

publiskā iepirkuma līgumi.

2.   Kopienas dotācijas piešķir, pamatojoties uz projektu konkursiem, un izmaksā kā darbības dotācijas vai dotācijas pasākumiem. Maksimālo līdzfinansējuma attiecību norāda gada darba programmās.

3.   Turklāt paredz izdevumus papildpasākumiem, izmantojot publiskā iepirkuma līgumus, un šajā gadījumā Kopienas finansējumu izmanto preču un pakalpojumu iegādei. Tas aptver, inter alia, izdevumus par informēšanu sakarā ar projektiem, politiku, programmām un tiesību aktiem, par to paziņošanu, gatavošanu, īstenošanu, pārraudzību, kontroli un izvērtējumu.

9. pants

Īstenošanas pasākumi

1.   Komisija īsteno Kopienas finanšu atbalstu saskaņā ar Finanšu regulu.

2.   Lai īstenotu programmu, Komisija saskaņā ar 2. pantā paredzētajiem vispārējiem mērķiem pieņem gada darba programmas, norādot īpašos mērķus, tematiskās prioritātes, 8. panta 3. punktā minētos papildpasākumus un, vajadzības gadījumā, citu darbību sarakstu.

3.   Gada darba programmas pieņem saskaņā ar 10. panta 2. punktā minēto procedūru.

4.   Uz dotācijām par pasākumiem attiecīgajās novērtējuma un piešķiršanas procedūrās ņem vērā, inter alia, šādus kritērijus:

a)

atbilstību gada darba programmai, 2. un 3. pantā noteiktajiem mērķiem un dažādās jomās veiktajiem pasākumiem, kā noteikts 4. pantā;

b)

ierosināto darbību kvalitāti saistībā ar to koncepciju, organizāciju, izklāstu un paredzētajiem rezultātiem;

c)

prasītā Kopienas finansējuma apjomu un tā atbilstību paredzētajiem rezultātiem;

d)

paredzēto rezultātu ietekmi uz 2. un 3. pantā noteiktajiem mērķiem un 4. pantā minētajiem pasākumiem.

5.   Pieteikumus 4. panta d) punktā minētajām darbības dotācijām vērtē, cita starpā, ņemot vērā:

a)

atbilstību programmas mērķiem;

b)

plānoto pasākumu kvalitāti;

c)

šo pasākumu iespējamo sviras ietekmi sabiedrībā;

d)

īstenoto pasākumu ģeogrāfisko ietekmi;

e)

pilsoņu iesaisti attiecīgo struktūru organizācijā;

f)

ierosinātā pasākuma izmaksu un ieguvumu attiecību.

6.   Komisija izskata katru darbību projektu, kas tai iesniegts saskaņā ar 4. panta b) un c) punktu. Lēmumus attiecībā uz šādām darbībām pieņem saskaņā ar 11. panta 2. punktā minēto procedūru.

10. pants

Pārvaldības komiteja

1.   Komisijai palīdz pārvaldības komiteja.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.

11. pants

Padomdevēja komiteja

1.   Komisijai palīdz padomdevēja komiteja.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 3. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

12. pants

Papildināmība

1.   Tiecas panākt sinerģiju un papildināmību ar citiem Kopienas instrumentiem, jo īpaši ar vispārīgās programmas “Pamattiesības un tiesiskums” īpašo programmu “Krimināltiesības” un ar vispārējām programmām “Drošība un brīvību garantēšana” un “Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība”. Sadarbībā ar dalībvalstīm attīsta statistikas aspektu informācijai par civiltiesībām, vajadzības gadījumā izmantojot Kopienas statistikas programmu.

2.   Programmai izņēmuma kārtā var būt kopīgi līdzekļi ar citiem Kopienas instrumentiem, jo īpaši ar vispārējās programmas “Pamattiesības un tiesiskums” īpašo programmu “Krimināltiesības”, lai īstenotu darbības, kas atbilst abu programmu mērķiem.

3.   Saskaņā ar šo lēmumu finansētas darbības nesaņem finansiālo atbalstu tam pašam mērķim no citiem Savienības vai Kopienas finanšu instrumentiem. Nodrošina to, ka programmas atbalsta saņēmēji sniedz Komisijai informāciju par finansējumu, ko tie saņēmuši no Eiropas Savienības vispārējā budžeta un citiem avotiem, kā arī informāciju par jau iesniegtiem finansējuma pieteikumiem.

13. pants

Budžeta līdzekļi

1.   Šā lēmuma īstenošanai paredzētais finansējums ir EUR 109 300 000 1. pantā noteiktajam laikposmam.

2.   Budžeta līdzekļus, kas atvēlēti programmā paredzēto darbību īstenošanai, iekļauj Eiropas Savienības vispārējā budžeta gada apropriācijās. Lēmumus par pieejamām gada apropriācijām pieņem budžeta lēmējinstitūcija, ievērojot finanšu shēmu.

14. pants

Pārraudzība

1.   Komisija nodrošina, ka par jebkuru programmas finansēto darbību atbalsta saņēmējs sniedz tehniskos un finanšu ziņojumus par darba gaitu un ka trīs mēnešos pēc darbības pabeigšanas tiek iesniegts noslēguma ziņojums. Komisija nosaka ziņojumu formu un saturu. Komisija ziņojumus dara pieejamus dalībvalstīm.

2.   Neskarot revīzijas, ko saskaņā ar Līguma 248. pantu veic Revīzijas palāta kopā ar valstu kompetentajām revīzijas iestādēm, vai jebkādu pārbaudi, kas veikta saskaņā ar Līguma 279. panta 1. punkta pirmās daļas b) punktu, Komisijas ierēdņi un citi darbinieki var veikt pārbaudes uz vietas, tostarp izlases kārtā veiktas pārbaudes darbībām, ko finansē no programmas.

3.   Komisija nodrošina, ka līgumi un nolīgumi, kas izriet no programmas īstenošanas, jo īpaši paredz Komisijas (vai tās pilnvarotu pārstāvju) veiktu pārraudzību un finanšu kontroli, vajadzības gadījumā – uz vietas, un Revīzijas palātas revīzijas.

4.   Komisija nodrošina, ka attiecībā uz jebkuru darbību finansiālā atbalsta saņēmējs piecus gadus no pēdējā maksājuma glabā Komisijai pieejamus visus darbības izdevumu apliecinājuma dokumentus.

5.   Pamatojoties uz ziņojumu rezultātiem un 1. un 2. punktā minētajām izlases pārbaudēm, Komisija nodrošina to, ka vajadzības gadījumā tiek koriģēts sākotnēji apstiprinātais finanšu atbalsts vai tā piešķiršanas nosacījumi, kā arī maksājumu grafiks.

6.   Komisija nodrošina, ka tiek veikti visi vajadzīgie pasākumi, lai pārbaudītu, vai finansētās darbības veic pareizi un atbilstīgi šā lēmuma un Finanšu regulas noteikumiem.

15. pants

Kopienas finanšu interešu aizsardzība

1.   Komisija nodrošina, lai, īstenojot saskaņā ar šo lēmumu finansētas darbības, tiktu aizsargātas Kopienas finanšu intereses, piemērojot preventīvus pasākumus pret krāpšanu, korupciju un citām nelikumībām, piemērojot efektīvas pārbaudes un atgūstot nepamatoti izmaksātas summas, kā arī konstatējot nesakritības – ar efektīvām, samērīgām un preventīvām sankcijām saskaņā ar Regulām (EK, Euratom) Nr. 2988/95, (Euratom, EK) Nr. 2185/96 un (EK) Nr. 1073/1999.

2.   Attiecībā uz Kopienas darbībām, ko finansē saskaņā ar šo lēmumu, Regulas (EK, Euratom) Nr. 2988/95 un (Euratom, EK) Nr. 2185/96 piemēro jebkādam Kopienas tiesību normu pārkāpumam, tostarp ar programmu balstītu līgumsaistību pārkāpumiem, kas radušies, saimnieciskās darbības subjektam veicot vai neveicot kādu darbību, kura atstājusi vai būtu atstājusi kaitējošu ietekmi uz Eiropas Savienības vispārējo budžetu vai Eiropas Kopienu pārvaldītajiem budžetiem, radot nepamatotus izdevumus.

3.   Ja Komisija konstatē pārkāpumus, tostarp šā lēmuma vai atsevišķa lēmuma vai līguma, pamatojoties uz kuru piešķirts attiecīgais finansiālais atbalsts, noteikumu neievērošanu, vai ja atklājas, ka, nelūdzot Komisijas piekrišanu, darbībā ir ieviestas izmaiņas, kas ir pretrunā ar projekta būtību vai īstenošanas nosacījumiem, Komisija nodrošina, ka darbībai piešķirto finansiālā atbalsta apjomu samazina, pārtrauc izmaksāt vai atgūst.

4.   Ja nav ievēroti termiņi vai ja darbības īstenošanā sasniegtais attaisno tikai daļu piešķirtā finansiālā atbalsta, atbalsta saņēmējs noteiktā termiņā iesniedz Komisijai apsvērumus. Ja atbalsta saņēmējs nesniedz apmierinošu atbildi, Komisija nodrošina, ka atlikušo finansiālo atbalstu var atcelt un ka tiek pieprasīts atmaksāt jau izmaksātās summas.

5.   Komisija nodrošina, ka jebkādu nepamatotu maksājumu atmaksā Komisijai. Summām, ko neatmaksā laikus, piemēro procentu likmi saskaņā ar Finanšu regulas nosacījumiem.

16. pants

Izvērtēšana

1.   Programmu regulāri pārrauga, lai pārbaudītu saskaņā ar to veiktu darbību īstenošanu.

2.   Komisija nodrošina regulāru, neatkarīgu un ārēju programmas izvērtēšanu.

3.   Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei:

a)

gada ziņojumu par programmas īstenošanu;

b)

vēlākais 2011. gada 31. martā – starpposma izvērtējuma ziņojumu par gūtajiem rezultātiem un programmas izpildes kvalitātes un kvantitātes aspektiem, tostarp par 4. panta d) punktā minēto darbības dotāciju saņēmēju veikto darbu;

c)

vēlākais 2012. gada 30. augustā – paziņojumu par programmas turpināšanu;

d)

vēlākais 2014. gada 31. decembrī – ex-post izvērtējuma ziņojumu.

17. pants

Darbību publicēšana

Komisija katru gadu publicē to darbību sarakstu, ko finansē saskaņā ar programmu, kopā ar katra projekta īsu aprakstu.

18. pants

Pārredzamība

Komisija izveido pamatnostādnes, lai nodrošinātu saskaņā ar šo lēmumu piešķirtā finansiālā atbalsta pārredzamību.

19. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2007. gada 1. janvāra.

Strasbūrā, 2007. gada 25. septembrī

Eiropas Parlamenta vārdā —

priekšsēdētājs

H.-G. PÖTTERING

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

M. LOBO ANTUNES


(1)  Eiropas Parlamenta 2006. gada 14. decembra Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts), Padomes 2007. gada 13. jūnija Kopējā nostāja (OV C 171 E, 24.7.2007., 1. lpp.) un Eiropas Parlamenta 2007. gada 11. jūlija Nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta). Padomes 2007. gada 18. septembra Lēmums.

(2)  Padomes Vienotā rīcība 96/636/TI (1996. gada 28. oktobris), pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K.3. pantu, par iniciatīvu un apmaiņas programmu praktizējošiem juristiem (“Grotius”) (OV L 287, 8.11.1996., 3. lpp.); Padomes Regula (EK) Nr. 290/2001 (2001. gada 12. februāris), ar ko paplašina iniciatīvu un apmaiņas programmu praktizējošiem juristiem (“Grotius-civil”) (OV L 43, 14.2.2001., 1. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1496/98/EK (1998. gada 22. jūnijs), ar ko izveido rīcības programmu, lai uzlabotu juridisko profesionāļu informētību par Kopienas tiesībām (Roberta Šūmaņa projekts) (OV L 196, 14.7.1998., 24. lpp.).

(4)  OV L 115, 1.5.2002., 1. lpp.

(5)  OV C 53, 3.3.2005., 1. lpp.

(6)  OV C 198, 12.8.2005., 1. lpp.

(7)  OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.

(8)  OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 1995/2006 (OV L 390, 30.12.2006., 1. lpp.).

(9)  OV L 357, 31.12.2002., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 478/2007 (OV L 111, 28.4.2007., 13. lpp.).

(10)  OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.

(11)  OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.

(12)  OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.

(13)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.).

(14)  OV C 69, 21.3.2006., 1. lpp.

(15)  OV L 174, 27.6.2001., 25. lpp.


3.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 257/23


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS Nr. 1150/2007/EK

(2007. gada 25. septembris),

ar ko laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam kā daļu no vispārējās programmas “Pamattiesības un tiesiskums” izveido īpašu programmu “Narkomānijas novēršana un informēšana par narkomāniju”

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 152. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (3),

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Līgumu, nosakot un īstenojot visas Kopienas politikas jomas un darbības, būtu jānodrošina augsts cilvēku veselības aizsardzības līmenis. Ir vajadzīga Kopienas rīcība, lai dotu ieguldījumu augsta veselības aizsardzības līmeņa sasniegšanā.

(2)

Kopienas darbībām būtu jāpapildina valstu politikas jomas, kas vērstas uz sabiedrības veselības uzlabošanu, draudu avotu novēršanu cilvēku veselībai, kā arī to kaitējumu mazināšanu, ko veselībai nodara atkarība no narkotikām, tostarp informācija un novēršanas politika.

(3)

Ņemot vērā to, ka saskaņā ar pētījumu rezultātiem ar atkarību no narkotikām saistītā saslimstība un mirstība ietekmē lielu skaitu Eiropas pilsoņu, ar atkarību no narkotikām saistītais kaitējums veselībai ir būtiska sabiedrības veselības problēma.

(4)

Komisijas paziņojumā Padomei un Eiropas Parlamentam par ES Narkomānijas apkarošanas stratēģijas un Narkomānijas apkarošanas rīcības plāna (2000.–2004. gadam) galīgā izvērtējuma rezultātiem uzsvērta vajadzība ES narkomānijas apkarošanas politikas veidošanā pastāvīgi iesaistīt pilsonisko sabiedrību.

(5)

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 1786/2002/EK (2002. gada 23. septembris) par Kopienas rīcības programmas pieņemšanu sabiedrības veselības aizsardzības jomā (2003–2008) (4) kā viens no svarīgajiem ar dzīvesveidu saistītajiem noteicošajiem faktoriem veselības jomā ir iekļauta stratēģija un pasākumu izstrāde attiecībā uz atkarību no narkotikām.

(6)

Ieteikumā 2003/488/EK (2003. gada 18. jūnijs) par to, kā novērst un samazināt kaitējumu, ko veselībai nodara atkarība no narkotikām (5), Padome ieteica dalībvalstīm noteikt atkarības no narkotikām novēršanu un ar to saistīto risku samazināšanu par sabiedrības veselības aizsardzības mērķi un attiecīgi izstrādāt un īstenot visaptverošas stratēģijas.

(7)

Eiropadome 2004. gada decembrī atbalstīja ES Narkomānijas apkarošanas stratēģiju 2005.–2012. gadam, kas aptver visus Eiropas Savienības pasākumus narkotiku jomā un nosprauž galvenos mērķus. Šie mērķi ietver augsta veselības aizsardzības, labklājības un sociālās kohēzijas līmeņa sasniegšanu, novēršot un samazinot narkotiku lietošanu, atkarību no narkotikām un ar narkotikām saistīto kaitējumu veselībai un sabiedrībai.

(8)

Padome pieņēma ES narkomānijas apkarošanas rīcības plānu (2005.–2008. gadam) (6) kā būtisku instrumentu, lai ES Narkomānijas apkarošanas stratēģiju 2005.–2012. gadam pārvērstu konkrētos pasākumos. Rīcības plāna galvenais mērķis ir ievērojami samazināt narkotiku lietošanas izplatību iedzīvotāju vidū un mazināt sociālo postu un kaitējumu veselībai, ko izraisa nelegālo narkotiku lietošana un tirdzniecība.

(9)

Ar šo direktīvu izveidotās īpašās programmas “Narkomānijas novēršana un informēšana par narkomāniju” (turpmāk – “Programma”) nolūks ir īstenot mērķus, kas noteikti ES Narkomānijas apkarošanas stratēģijā 2005.–2012. gadam un ES Narkomānijas apkarošanas rīcības plānos 2005.–2008. gadam un 2009.–2012. gadam, atbalstot projektus, kuru mērķis ir novērst narkotiku lietošanu, tostarp pievēršoties narkomānijas radītā kaitējuma mazināšanai un ārstēšanas metodēm, ņemot vērā jaunākos zinātnes atzinumus.

(10)

Ir svarīgi un nepieciešami atzīt smago tūlītējo un ilgtermiņa iespaidu, kāds narkotikām ir attiecībā uz veselību, psiholoģisko un sociālo attīstību, tostarp attiecīgo personu vienlīdzīgām iespējām, un uz personām, ģimenēm un kopienām, kā arī atzīt augsto sociālo un ekonomisko cenu, ko maksā sabiedrība kopumā.

(11)

Īpaša uzmanība būtu jāpievērš narkotiku lietošanas novēršanai jauniešu vidū, kas ir sabiedrības visneaizsargātākā daļa. Galvenā novēršanas problēma ir mudināt jauniešus piekopt veselīgu dzīvesveidu.

(12)

Kopiena var nodrošināt pievienoto vērtību darbībām, ko dalībvalstis veic novēršanas un informēšanas jomā, tostarp ārstēšanai un ar narkotikām saistīta kaitējuma mazināšanai, papildinot šīs darbības un veicinot sinerģijas.

(13)

Saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (7) 7. panta 3. punktu Komisijai būtu jāinformē Eiropas Parlaments par komitejas procedūrām, kas attiecas uz šīs programmas īstenošanu. Jo īpaši Eiropas Parlamentam būtu jāsaņem gada programmas projekts, kad tas ir iesniegts vadības komitejai. Turklāt Eiropas Parlamentam būtu jāsaņem minētās komitejas balsošanas rezultāti un sanāksmju protokolu kopsavilkumi.

(14)

Būtu jānodrošina papildināmība ar Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra (turpmāk – “Centrs”) tehniskajām zināšanām, izmantojot tā izstrādāto metodoloģiju un paraugpraksi, kā arī iesaistot to gada darba programmas sagatavošanā.

(15)

Ņemot vērā to, ka šā lēmuma mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, jo ir nepieciešama informācijas apmaiņa Kopienas līmenī un labas prakses izplatīšana visā Kopienā, un to, ka saistībā ar nepieciešamību pēc koordinētas un daudznozaru pieejas un saistībā ar programmas mērogu un ietekmi minētos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(16)

Paturot prātā Kopienas finansējuma redzamības nozīmīgumu, Komisijai būtu jāsniedz norādes, lai nodrošinātu to, ka katra iestāde, nevalstiska organizācija, starptautiska organizācija vai cita iestāde, kas saņem dotācijas no programmas, pienācīgi apzinās saņemto atbalstu.

(17)

Ar šo lēmumu visam programmas laikam paredz finansējumu, kas budžeta lēmējinstitūcijai ikgadējās budžeta procedūras laikā ir galvenā atsauce, kā paredzēts 37. punktā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīgumā (2006. gada 17. maijs) par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (8).

(18)

Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (9) (turpmāk – “Finanšu regula”), un Komisijas Regula (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 (2002. gada 23. decembris), ar kuru paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (10), kas aizsargā Kopienas finanšu intereses, būtu jāpiemēro, ņemot vērā vienkāršības un konsekvences principus budžeta instrumentu izvēlē, to gadījumu skaita ierobežošanu, kuros Komisija ir tieši atbildīga par to īstenošanu un pārvaldību, un nepieciešamo samērīgumu starp resursu apjomu un administratīvo apgrūtinājumu, kas saistīts ar to izmantošanu.

(19)

Tāpat arī būtu jāveic attiecīgi pasākumi, lai novērstu pārkāpumus un krāpšanu, kā arī pasākumi, kas vajadzīgi, lai atgūtu zaudētos, kļūdaini izmaksātos vai nepareizi izmantotos līdzekļus, saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (11), Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (12), un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 (1999. gada 25. maijs) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (13).

(20)

Saskaņā ar Finanšu regulu ir jābūt pamataktam, kas attiektos uz darbības subsīdijām.

(21)

Šā lēmuma īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK, nošķirot tos pasākumus, uz kuriem attiecas vadības procedūra, no tiem, uz kuriem attiecas konsultēšanās procedūra, noteiktos gadījumos un efektivitātes stiprināšanas nolūkā konsultēšanās procedūru uzskatot par atbilstošāku.

(22)

Lai nodrošinātu programmas efektīvu un savlaicīgu īstenošanu, šis lēmums būtu jāpiemēro no 2007. gada 1. janvāra,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Programmas izveidošana un darbības joma

1.   Ar šo lēmumu izveido īpašo programmu “Narkomānijas novēršana un informēšana par narkomāniju” (turpmāk – “programma”) kā daļu no vispārējās programmas “Pamattiesības un tiesiskums”, lai veicinātu augsta sabiedrības veselības aizsardzības līmeņa nodrošināšanu un mazinātu narkotiku nodarīto kaitējumu veselībai.

2.   Programma attiecas uz laikposmu no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim.

2. pants

Vispārējie mērķi

Programmai ir šādi vispārējie mērķi:

a)

novērst un samazināt narkotiku lietošanu, atkarību no narkotikām un ar narkotikām saistīto kaitējumu;

b)

palīdzēt uzlabot informāciju par narkotiku lietošanu; un

c)

atbalstīt ES Narkomānijas apkarošanas stratēģijas īstenošanu.

3. pants

Īpašie mērķi

Programmai ir šādi īpašie mērķi:

a)

veicināt starpvalstu darbības, lai:

i)

izveidotu daudznozaru tīklus;

ii)

nodrošinātu zināšanu bāzes paplašināšanos, informācijas apmaiņu un labas prakses apzināšanu un izplatīšanu, tostarp izmantojot apmācības, mācību vizītes un darbinieku apmaiņu;

iii)

palielinātu informētību par veselības un sociālajām problēmām, ko izraisa narkotiku lietošana, un veicinātu atklātu dialogu, lai veicinātu labāku izpratni par narkomānijas problēmu;

iv)

atbalstītu pasākumus, kuru mērķis ir novērst narkotiku lietošanu, tostarp pievēršoties narkotiku radītā kaitējuma mazināšanai un ārstēšanas metodēm, ņemot vērā jaunākos zinātnes atzinumus;

b)

iesaistīt pilsonisko sabiedrību ES Narkomānijas apkarošanas stratēģijas un ES rīcības plānu īstenošanā un attīstībā; un

c)

uzraudzīt, īstenot un izvērtēt to īpašo darbību īstenošanu, ko veic saskaņā ar Narkomānijas apkarošanas rīcības plāniem laikposmiem no 2005. līdz 2008. gadam un no 2009. līdz 2012. gadam. Eiropas Parlaments ir iesaistīts izvērtēšanas procesā, piedaloties Komisijas izvērtēšanas vadības grupā.

4. pants

Darbības

Lai īstenotu 2. un 3. pantā noteiktos vispārējos un īpašos mērķus, saskaņā ar 9. panta 2. punktā minētajā gada darba programmā izklāstītajiem nosacījumiem programma atbalsta šādu veidu darbības:

a)

īpašas Komisijas veiktas darbības, piemēram, pētījumus, aptaujas un pārskatus, rādītāju un kopīgu metodiku izstrādi, datu un statistikas apkopošanu, apstrādi un izplatīšanu, seminārus, konferences un ekspertu sanāksmes, sabiedrisko kampaņu un pasākumu organizēšanu, interneta vietņu izstrādi un uzturēšanu, informatīvo materiālu sagatavošanu un izplatīšanu, valstu ekspertu tīklu atbalstīšanu un pārvaldību, analītiskos, uzraudzības un vērtēšanas pasākumus;

b)

īpašus Kopienas nozīmes starpvalstu projektus, ko iesniegušas vismaz divas dalībvalstis vai vismaz viena dalībvalsts un viena cita valsts, kura var būt vai nu valsts, kas pievienojas, vai kandidātvalsts, saskaņā ar gada darba programmā paredzētajiem nosacījumiem; vai

c)

nevalstisko organizāciju vai citu struktūru pasākumus, ar kuriem tiek īstenots kāds vispārējas Eiropas nozīmes mērķis attiecībā uz programmas vispārējiem mērķiem saskaņā ar gada darba programmā paredzētajiem nosacījumiem.

5. pants

Dalība

Programmas darbībās var piedalīties šādas valstis:

a)

EBTA valstis, kas ir EEZ līguma puses, saskaņā ar minētā līguma noteikumiem; un

b)

kandidātvalstis un Rietumbalkānu valstis, kuras iesaistītas stabilizācijas un asociācijas procesā saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti asociācijas nolīgumos vai to papildprotokolos, kuri attiecas uz dalību Kopienas programmās un ir noslēgti vai tiks noslēgti ar šīm valstīm.

Projektos var iesaistīt kandidātvalstis, kas nepiedalās programmā, ja tas palīdzētu tām sagatavoties pievienoties, vai citas trešās valstis vai starptautiskas organizācijas, kas nepiedalās programmā, ja tas atbilst projektu mērķiem.

6. pants

Mērķgrupas

1.   Programma paredzēta visām grupām, kas tieši vai netieši saistītas ar narkomānijas problēmām.

2.   Attiecībā uz narkotikām jaunieši, sievietes, neaizsargātās grupas un personas, kas dzīvo sociāli nelabvēlīgos apvidos, ir riska grupas, un tās nosaka par mērķgrupām. Citas mērķgrupas ietver skolotājus un izglītības darbiniekus, vecākus, sociālos darbiniekus, vietējās un valsts iestādes, medicīnas darbiniekus un medicīnas palīgdarbiniekus, tiesu iestāžu darbiniekus, tiesībaizsardzības un labošanas iestādes, nevalstiskās organizācijas, arodbiedrības un reliģiskās kopienas.

7. pants

Piekļuve programmai

Šajā programmā var piedalīties sabiedriskas un privātas organizācijas un iestādes (attiecīgā līmeņa vietējās iestādes, universitāšu fakultātes un pētniecības centri), kas darbojas narkomānijas novēršanas un informēšanas par narkomāniju jomā, tostarp ar narkotikām saistīta kaitējuma mazināšanā un ārstēšanā.

Struktūrām un organizācijām, kas paredzētas peļņas gūšanai, programmas dotācijas ir pieejamas tikai saistībā ar bezpeļņas organizācijām vai valsts organizācijām.

8. pants

Intervences veidi

1.   Kopienas finansējumam var būt kāda no šīm juridiskajām formām:

a)

dotācijas; vai

b)

publiskā iepirkuma līgumi.

2.   Kopienas dotācijas piešķir, pamatojoties uz uzaicinājumiem iesniegt pieteikumus, izņemot attiecīgi pamatotus izņēmuma gadījumus, kā paredzēts Finanšu regulā, un dotācijas izmaksā kā darbības dotācijas vai dotācijas pasākumiem.

Gada darba programmā paredz obligāto gada izdevumu likmi, ko piemēro dotācijām, un līdzfinansējuma maksimālo likmi.

3.   Turklāt ir paredzēti izdevumi papildu pasākumiem, izmantojot publiskā iepirkuma līgumus, kuru gadījumā par pakalpojumiem un precēm maksā no Kopienas finansējuma. Tas ietver, inter alia, izdevumus, kas saistīti ar informāciju un informēšanu par projektiem, politiku, programmām un tiesību aktiem, kā arī par to sagatavošanu, īstenošanu, uzraudzību, kontroli un izvērtēšanu.

9. pants

Īstenošanas pasākumi

1.   Kopienas finansiālo atbalstu Komisija īsteno saskaņā ar Finanšu regulu.

2.   Lai īstenotu programmu, Komisija, ievērojot 2. pantā noteiktos vispārējos mērķus, pieņem gada darba programmu, ņemot vērā Centra tehniskās zināšanas. Šajā programmā nosaka īpašos mērķus, tematiskās prioritātes, 8. pantā minēto papildu pasākumu aprakstu un vajadzības gadījumā – citu darbību sarakstu.

Pirmo gada darba programmu pieņem līdz 2008. gada 23. janvārim.

3.   Gada darba programmu pieņem saskaņā ar 10. panta 3. punktā minēto pārvaldības procedūru.

4.   Izvērtēšanas un piešķiršanas procedūrās, kas attiecas uz dotācijām pasākumiem, inter alia, ņem vērā šādus kritērijus:

a)

ierosinātās darbības atbilstība gada darba programmai, 2. un 3. pantā paredzētajiem mērķiem un 4. pantā paredzētajiem darbību veidiem;

b)

ierosinātās darbības kvalitāte, ņemot vērā koncepciju, organizāciju, izklāstu un paredzētos rezultātus;

c)

pieprasītā Kopienas finansējuma apjoms un tā atbilstība attiecībā uz paredzētajiem rezultātiem; un

d)

paredzēto rezultātu ietekme uz 2. un 3. pantā paredzētajiem mērķiem un uz 4. pantā minētajām darbībām.

5.   Šā lēmuma 4. panta c) punktā minēto darbības dotāciju pieteikumus vērtē, ņemot vērā šādus aspektus:

a)

atbilstība programmas mērķiem;

b)

plānoto darbību kvalitāte;

c)

šo darbību iespējamā sviras ietekme uz sabiedrību;

d)

īstenoto darbību ģeogrāfiskā un sociālā ietekme;

e)

pilsoņu iesaiste attiecīgo struktūru organizācijā;

f)

ierosinātās darbības izmaksu un ieguvumu attiecība.

6.   Lēmumus, kas saistīti ar 4. panta a) punktā minētajām ierosinātajām darbībām, pieņem Komisija saskaņā ar 10. panta 3. punktā minēto vadības procedūru. Lēmumus, kas saistīti ar 4. panta b) un c) punktā minētajiem projektiem un darbībām, pieņem Komisija saskaņā ar 10. panta 2. punktā minēto konsultāciju procedūru.

Lēmumus par pieteikumiem dotācijām, kas attiecas uz struktūrām un organizācijām, kuras paredzētas peļņas gūšanai, pieņem Komisija saskaņā ar 10. panta 3. punktā minēto vadības procedūru.

10. pants

Komiteja

1.   Komisijai palīdz komiteja.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 3. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

3.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.

11. pants

Papildināmība

1.   Tiek veicināta sinerģija un papildināmība ar citiem Kopienas instrumentiem, jo īpaši ar vispārējo programmu “Drošība un brīvību garantēšana”, 7. pētniecības un izstrādes pamatprogrammu un Kopienas Sabiedrības veselības aizsardzības programmu. Tiek nodrošināta papildināmība ar Centra izstrādāto metodoloģiju un paraugpraksi, jo īpaši attiecībā uz informācijas par narkotikām statistikas aspektiem.

2.   Programmai var būt kopīgi līdzekļi ar citiem Kopienas instrumentiem, jo īpaši ar vispārējām programmām “Drošība un brīvību garantēšana”, “Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība” un 7. pētniecības un izstrādes pamatprogrammu, lai īstenotu darbības, kas atbilst visu programmu mērķiem.

3.   Saskaņā ar šo lēmumu finansētās darbības nesaņem finansiālo atbalstu no citiem Kopienas finanšu instrumentiem tam pašam mērķim. Komisija prasa, lai programmas atbalsta saņēmēji sniedz Komisijai informāciju par finansējumu, ko tie saņēmuši no Kopienas budžeta un no citiem avotiem, kā arī informāciju par jau iesniegtajiem finansējuma pieteikumiem.

12. pants

Budžeta līdzekļi

1.   Šā lēmuma īstenošanai paredzētais finansējums laikposmam no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim ir EUR 21 350 000.

2.   Budžeta līdzekļus, kas piešķirti šajā programmā paredzēto pasākumu īstenošanai, iekļauj Eiropas Savienības vispārējā budžeta gada apropriācijās. Budžeta lēmējinstitūcija apstiprina pieejamās gada apropriācijas, ievērojot finanšu shēmu.

13. pants

Uzraudzība

1.   Komisija nodrošina to, ka par jebkuru programmas finansēto darbību atbalsta saņēmējs sniedz tehniskos un finanšu ziņojumus par darba gaitu, un to, ka trīs mēnešos pēc darbības pabeigšanas tiek iesniegts noslēguma ziņojums. Komisija nosaka ziņojumu formu un saturu.

2.   Komisija nodrošina, ka līgumos un nolīgumos, kas izriet no programmas īstenošanas, jo īpaši ir paredzēta iespēja Komisijai (vai jebkuram tās pilnvarotam pārstāvim) veikt pārraudzību un finanšu kontroli, vajadzības gadījumā veicot pārbaudes uz vietas, tostarp izlases kārtībā veiktas pārbaudes, un Revīzijas palātas veiktas revīzijas.

3.   Komisija prasa, lai attiecībā uz jebkuru darbību finansiālā atbalsta saņēmējs piecus gadus pēc pēdējā maksājuma glabā Komisijai pieejamus visus dokumentus, kas attiecas uz šīs darbības izdevumiem.

4.   Pamatojoties uz rezultātiem, kas izriet no 1. un 2. punktā minētajiem ziņojumiem un pārbaudēm uz vietas, Komisija vajadzības gadījumā koriģē sākotnēji apstiprināto finansiālā atbalsta apjomu vai piešķiršanas nosacījumus un maksājumu grafiku.

5.   Komisija veic jebkādus citus vajadzīgos pasākumus, lai pārbaudītu, vai finansētās darbības veic pareizi un atbilstīgi šim lēmumam un Finanšu regulai.

14. pants

Kopienas finanšu interešu aizsardzība

1.   Komisija nodrošina, ka, īstenojot saskaņā ar šo lēmumu finansētas darbības, tiek aizsargātas Kopienas finansiālās intereses, piemērojot aizsargpasākumus pret krāpšanu, korupciju un jebkādām citām prettiesiskām darbībām, veicot efektīvas pārbaudes un atgūstot nepareizi izmaksātās summas, kā arī, ja ir atklātas neatbilstības, piemērojot iedarbīgus, samērīgus un preventīvus sodus saskaņā ar Regulām (EK, Euratom) Nr. 2988/95, (Euratom, EK) Nr. 2185/96 un (EK) Nr. 1073/1999.

2.   Attiecībā uz Kopienas darbībām, kas tiek finansētas saskaņā ar šo lēmumu, Regulas (EK, Euratom) Nr. 2988/95 un (Euratom, EK) Nr. 2185/96 piemēro jebkādam Kopienas tiesību normu pārkāpumam, tostarp ar programmu saistītu līgumsaistību pārkāpumam, kas radies, saimnieciskās darbības subjektam veicot kādu darbību vai bezdarbību, kura kaitējusi vai būtu kaitējusi Eiropas Savienības vispārējam budžetam vai Kopienu pārvaldītajiem budžetiem, radot nepamatotus izdevumus.

3.   Ja Komisija atklāj neatbilstības, tostarp šā lēmuma vai atsevišķa lēmuma vai līguma, vai vienošanās, pamatojoties uz kuru piešķirts attiecīgais finansiālais atbalsts, noteikumu neievērošanu, vai ja atklājas, ka, nelūdzot Komisijas piekrišanu, darbībā ir ieviestas izmaiņas, kas ir pretrunā projekta būtībai vai īstenošanas nosacījumiem, Komisija samazina, aptur vai atgūst attiecīgajai darbībai piešķirto finansiālā atbalsta apjomu.

4.   Ja nav ievēroti termiņi vai ja darbības īstenošanā sasniegtais attaisno tikai daļu piešķirtā finansiālā atbalsta, Komisija prasa, lai atbalsta saņēmējs noteiktā laikā sniedz paskaidrojumus. Ja saņēmējs nesniedz apmierinošu atbildi, Komisija var atcelt atlikušo finansiālo atbalstu un prasīt atmaksāt jau izmaksātās summas.

5.   Komisija nodrošina, ka jebkādas nepareizi izmaksātas summas atmaksā Komisijai. Summām, kas nav atmaksātas laikā, piemēro procentu likmi saskaņā ar Finanšu regulā paredzētajiem nosacījumiem.

15. pants

Izvērtēšana

1.   Programmu regulāri uzrauga, lai sekotu pasākumu īstenošanai saskaņā ar programmu.

2.   Komisija nodrošina regulāru, neatkarīgu, ārēju programmas izvērtēšanu.

3.   Komisija sniedz Eiropas Parlamentam un Padomei:

a)

gadskārtēju pārskatu par programmas īstenošanu;

b)

vēlākais 2011. gada 31. martā – starpposma izvērtējuma ziņojumu par šīs programmas īstenošanas rezultātiem un īstenošanas kvalitatīvajiem un kvantitatīvajiem aspektiem;

c)

vēlākais 2012. gada 30. augustā – paziņojumu par programmas turpināšanu; un

d)

vēlākais 2014. gada 31. decembrī – ex post izvērtēšanas ziņojumu.

16. pants

Projektu publicēšana

Katru gadu Komisija publicē sarakstu ar projektiem, ko finansē saskaņā ar šo programmu kopā ar īsu katra projekta aprakstu.

17. pants

Finansējuma redzamība

Komisija nosaka pamatnostādnes, lai nodrošinātu saskaņā ar šo lēmumu piešķirtā finansējuma redzamību.

18. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2007. gada 1. janvāra, izņemot 9. panta 2. un 3. punktu un 10. panta 3. punktu, ko piemēro no šā lēmuma spēkā stāšanās dienas.

Strasbūrā, 2007. gada 25. septembrī

Eiropas Parlamenta vārdā

priekšsēdētājs

H.-G. PÖTTERING

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

M. LOBO ANTUNES


(1)  OV C 69, 21.3.2006., 1. lpp.

(2)  OV C 192, 16.8.2006., 25. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta 2006. gada 14. decembra Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts), Padomes 2007. gada 23. jūlija Kopējā nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Eiropas Parlamenta 2007. gada 6. septembra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta).

(4)  OV L 271, 9.10.2002., 1. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu Nr. 786/2004/EK (OV L 138, 30.4.2004., 7. lpp.).

(5)  OV L 165, 3.7.2003., 31. lpp.

(6)  OV C 168, 8.7.2005., 1. lpp.

(7)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.).

(8)  OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.

(9)  OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 1995/2006 (OV L 390, 30.12.2006., 1. lpp.).

(10)  OV L 357, 31.12.2002., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 478/2007 (OV L 111, 28.4.2007., 13. lpp.).

(11)  OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.

(12)  OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.

(13)  OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.


II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta

LĒMUMI

3.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 257/30


KOMISIJAS LĒMUMS

(2007. gada 28. septembris)

par Kopienas finansējumu dalībvalstīs plānotā apsekojumā attiecībā uz Salmonella spp. izplatību vaislas cūku ganāmpulkos

(izziņots ar dokumenta numuru K(2007) 4434)

(2007/636/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1990. gada 26. jūnija Lēmumu 90/424/EEK par izdevumiem veterinārijas jomā (1) un jo īpaši tā 20. pantu,

tā kā:

(1)

Lēmumā 90/424/EEK noteiktas procedūras, kas reglamentē Kopienas finanšu atbalstu īpašiem veterināriem pasākumiem, tostarp tehniskiem un zinātniskiem pasākumiem. Lēmumā paredzēts, ka Kopiena uzņemas vai palīdz dalībvalstīm izpildīt tehniskos vai zinātniskos pasākumus, kas vajadzīgi, lai izstrādātu Kopienas tiesību aktus veterinārijas jomā un attīstītu veterināro izglītību vai apmācību.

(2)

Atbilstīgi 4. pantam un I pielikumam Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 17. novembra Regulā (EK) Nr. 2160/2003 par salmonellas un dažu citu pārtikā sastopamu zoonozes īpašu izraisītāju kontroli (2) ir jānosaka Kopienas uzdevumi, lai samazinātu salmonellas izplatību vaislas cūku ganāmpulkos.

(3)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EPNI) darba grupa datu savākšanai par zoonozēm 2007. gada 30. aprīlī pieņēma ziņojumu par tehnisko specifikāciju priekšlikumu pamatapsekojumam par salmonellas izplatību vaislas cūku vidū (3) (“EPNI ziņojums”).

(4)

Lai noteiktu šo Kopienas mērķi, nepieciešami salīdzināmi dati par to vaislas cūku saimniecību procentuālo daudzumu dalībvalstīs, kas inficētas ar salmonellu. Šāda informācija nav pieejama, tāpēc ir vajadzīgs īpašs apsekojums, lai apsekotu salmonellas izplatību vaislas cūku ganāmpulkos attiecīgā laika posmā, ņemot vērā iespējamās sezonālās atšķirības. Apsekojumam jāpamatojas uz EPNI ziņojumu.

(5)

EPNI ziņojumā ieteikta papildu paraugu ņemšana, lai noteiktu infekcijas izplatību saimniecībās. Šādu paraugu ņemšana jāveic vairākām dalībvalstīm, kas ir ģeogrāfiski atšķirīgās vietās Kopienā.

(6)

Šāds apsekojums sniegs tehnisku informāciju, kas vajadzīga, lai izstrādātu Kopienas tiesību aktus veterinārijas jomā. Ņemot vērā to, cik svarīgi ir salīdzināmi dati par salmonellas izplatību vaislas cūku vidū dalībvalstīs, šīm dalībvalstīm jāpiešķir Kopienas finansējums, lai tās varētu izpildīt apsekojuma īpašās prasības. Tādēļ izmaksas, kas radušās, veicot analīzes laboratorijās, jākompensē 100 % apmērā, nosakot šāda maksājuma griestus. Pārējās izmaksas neatbilst Kopienas finansējuma saņemšanas noteikumiem, piemēram, izmaksas saistībā ar paraugu ņemšanu, ceļa izdevumiem, administrēšanu u. tml.

(7)

Kopienas finansējums jāpiešķir ar noteikumu, ka apsekojumu veic atbilstoši attiecīgajiem Kopienas tiesību aktiem un ka tas atbilst dažiem citiem nosacījumiem.

(8)

Kopienas finansējums jāpiešķir, ja paredzētās darbības tiek veiktas efektīvi un ja kompetentās iestādes noteiktajā laikā sniedz visu nepieciešamo informāciju.

(9)

Administratīvās efektivitātes labad visi izdevumi, par ko iesniedz pieteikumu Kopienas finansējuma saņemšanai, jāizsaka euro. Saskaņā ar Komisijas 2005. gada 21. jūnija Regulu (EK) Nr. 1290/2005 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (4) uz izdevumiem, kas nav euro, attiecas pēdējais valūtas maiņas kurss, kuru Eiropas Centrālā banka ir noteikusi pirms tā mēneša pirmās dienas, kurā attiecīgā dalībvalsts ir iesniegusi pieteikumu.

(10)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Priekšmets un darbības joma

Šajā lēmumā paredzēti noteikumi par Kopienas finansējumu dalībvalstīs veicamam pamatapsekojumam, lai novērtētu Salmonella spp. izplatību visā Kopienā vaislas cūku vidū, no kurām saimniecībās ņem paraugus (“apsekojums”).

Apsekojuma rezultāti tiks izmantoti, lai noteiktu Kopienas uzdevumus, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 2160/2003 4. pantā, un izvērtētu labāko pieeju uzdevumu izpildes novērtēšanai nākotnē.

2. pants

Definīcija

Šajā lēmumā “kompetentā iestāde” ir dalībvalsts iestāde vai iestādes, ko izraugās saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2160/2003 3. pantu.

3. pants

Apsekojuma darbības joma

1.   Dalībvalstis veic apsekojumu, lai novērtētu Salmonella spp. izplatību vaislas cūku vidū, no kurām saimniecībās ņem paraugus saskaņā ar I pielikumu.

2.   Apsekojums ilgst vienu gadu, sākot no 2008. gada 1. janvāra.

4. pants

Paraugu ņemšana un analīzes

Paraugus ņem un analīzes veic kompetentā iestāde vai tās uzraudzībā saskaņā ar I pielikumā izklāstītajām tehniskajām specifikācijām.

5. pants

Nosacījumi Kopienas finansējuma piešķiršanai

1.   Kopienas finansējumu analīžu izmaksu segšanai apsekojuma veikšanas laikā piešķir dalībvalstīm, ņemot vērā kopējo maksimālo līdzfinansējuma summu, kas minēta II pielikumā.

2.   Kopienas finansējumu, kas minēts 1. punktā, dalībvalstīm izmaksā ar noteikumu, ka apsekojumu veic, ievērojot Kopienas tiesību aktu attiecīgos noteikumus, tostarp noteikumus par konkurenci un publiskā iepirkuma līgumiem, kā arī atbilstīgi šādiem nosacījumiem:

a)

ne vēlāk kā līdz 2008. gada 1. janvārim stājas spēkā apsekojuma īstenošanai vajadzīgie normatīvie un administratīvie akti;

b)

ne vēlāk kā līdz 2008. gada 31. maijam Komisijai iesniedz darba ziņojumu, kurā iekļauta I pielikuma 5.1. punktā uzskaitītā informācija attiecībā uz laikposmu no 2008. gada 1. janvāra līdz 2008. gada 31. martam;

c)

ne vēlāk kā līdz 2009. gada 28. februārim Komisijai iesniedz galīgo ziņojumu par apsekojuma īstenošanu, pievienojot dokumentus par izmaksām, kas dalībvalstīm radušās saistībā ar paraugu ņemšanu un analīzēm, un laikposmā no 2008. gada 1. janvāra līdz 2008. gada 31. decembrim gūtajiem rezultātiem;

d)

apsekojumu veic efektīvi.

Dokumenti par izmaksām, kas dalībvalstīm radušās, kā noteikts 2. punkta c) apakšpunktā, satur vismaz to informāciju, kas minēta III pielikumā.

3.   Ja netiek iesniegts galīgais ziņojums, kas minēts 2. punkta c) apakšpunktā, Kopienas finansējuma apjomu pakāpeniski samazina līdz 2009. gada 31. martam – par 25 % no kopējās summas, līdz 2009. gada 30. aprīlim – par 50 % un līdz 2009. gada 31. maijam – par 100 %.

6. pants

Maksimālās atlīdzināmās summas

Kopienas finansējuma maksimālās summas, ko dalībvalstīm piešķir analīžu izmaksu segšanai, uz kurām attiecas apsekojums, nepārsniedz:

a)

EUR 20 par vienu Salmonella spp. bakterioloģisko noteikšanas testu;

b)

EUR 30 par vienu attiecīgo izolātu serotipizēšanu.

7. pants

Datu vākšana, novērtēšana un ziņojumu sniegšana

1.   Kompetentā iestāde, kas atbild par valsts gada ziņojuma sagatavošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/99/EK (5) 9. panta 1. punktu, savāc un novērtē apsekojuma rezultātus.

2.   Komisija nosūta valstu datus un 1. punktā minēto novērtējumu Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei, kura tos pārbauda.

3.   Valstu dati un rezultāti tiek publiskoti tā, lai nodrošinātu konfidencialitāti.

8. pants

Valūtas maiņas kurss izdevumiem

Ja dalībvalsts izdevumi ir valūtā, kas nav euro, attiecīgā dalībvalsts tos pārrēķina euro, piemērojot pēdējo valūtas maiņas kursu, ko Eiropas Centrālā banka ir noteikusi pirms pirmās tā mēneša dienas, kurā dalībvalsts ir iesniegusi pieteikumu par Kopienas finansējumu.

9. pants

Piemērošana

Šo lēmumu piemēro no 2008. gada 1. janvāra.

10. pants

Adresāti

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2007. gada 28. septembrī

Komisijas vārdā

Komisijas loceklis

Markos KYPRIANOU


(1)  OV L 224, 18.8.1990., 19. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1791/2006 (OV L 363, 20.12.2006., 1. lpp.).

(2)  OV L 325, 12.12.2003., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1791/2006.

(3)  The EFSA Journal (2007) 99, 1.–28. lpp.

(4)  OV L 209, 11.8.2005., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 378/2007 (OV L 95, 5.4.2007., 1. lpp.).

(5)  OV L 325, 12.12.2003., 31. lpp.


I PIELIKUMS

Tehniskās specifikācijas, kas minētas 3. panta 1. punktā, 4. pantā un 5. panta 2. punkta b) apakšpunktā

1.   APSEKOJUMA SHĒMA

Apsekojums jāveic saskaņā ar shēmu 1. attēlā.

1. attēls.   Apsekojuma shēma

Image

2.   PARAUGU ŅEMŠANAS KĀRTĪBA

2.1.   Populācijas norobežošana

Apsekojumu veic saimniecībās, kurās kopā ir vismaz 80 % dalībvalsts vaislas cūku populācijas. Ieteicams paraugus ņemt saimniecībās, kurās ir 50 vai vairāk vaislas cūku. Tomēr, ja saimniecības, kurās ir 50 vai vairāk vaislas cūku, nav 80 % no valsts vaislas cūku ganāmpulka, tad paraugi jāņem arī saimniecībās, kurās ir mazāk nekā 50 vaislas cūku.

Saimniecības ar vaislas cūkām klasificē kā “vaislas saimniecības” vai “ražošanas saimniecības”. Vaislas saimniecības pārdod jauncūkas un/vai kuiļus vaislai. Parasti tās pārdod vaislai 40 % vai vairāk izaudzēto jauncūku, bet atlikušās pārdod kaušanai. Turpretī ražošanas saimniecības cūkas pārdod galvenokārt nobarošanai vai kaušanai.

Salmonellas izplatību mēra atsevišķi vaislas saimniecībās (apsekojuma 1. daļa) un ražošanas saimniecībās (apsekojuma 2. daļa), pārstāvot ganāmpulkus, kā norādīts 2. attēlā, bet neietverot atšķirto sivēnu – nobarojamo cūku ganāmpulkus.

2. attēls.   Saimniecību apskats

Image

2.2.   Paraugi un paraugu ņemšanas stratēģija

Abām apsekojuma daļām jābūt ar līdzīgu divu posmu paraugu ņemšanas shēmu. Pirmajā posmā katrā dalībvalstī izvēlas vaislas saimniecības paraugu ņemšanai pēc nejaušības principa un otru pēc nejaušības principa atlasītu paraugu – no ražošanas saimniecībām. Vajadzīgais saimniecību skaits norādīts 2.3. punktā. Otrajā posmā katrā atlasītajā saimniecībā paraugu ņemšanai izvēlas vairākus aizgaldus (sk. 2.2.2. punktu).

2.2.1.   Pirmais posms: saimniecību izvēle

Katrai dalībvalstij jāizveido divas paraugu ņemšanas shēmas. Pirmajā uzskaita visas atbilstīgās vaislas saimniecības (parasti saimniecības vismaz ar 50 vaislas cūkām – sk. 2.1. punktu) un otrajā uzskaita visas atbilstīgās ražošanas saimniecības. Vajadzīgo skaitu saimniecību katrai apsekojuma daļai atlasa pēc nejaušības principa no katra saraksta. Nejaušā izlase paredzēta, lai nodrošinātu, ka pārskatā ietver saimniecības ar dažāda lieluma ganāmpulkiem un no visiem dalībvalsts reģioniem, kur nodarbojas ar cūku audzēšanu. Saprotams, ka dažās dalībvalstīs var būt maz saimniecību (piemēram, mazāk nekā 10 % no visām atbilstīgajām saimniecībām), kurās ir lieli ganāmpulki. Tāpēc nejaušā izlasē var gadīties, ka neviena no saimniecībām ar lielu ganāmpulku nav atlasīta. Dalībvalsts var izmantot stratifikācijas kritēriju pirms saimniecību izlases, piemēram, lai noteiktu stratu, kurā ir 10 % lielāko ganāmpulki, un no šī strata atlasītu 10 % vajadzīgā lieluma paraugu. Tāpat dalībvalsts var stratificēt paraugus pa administratīvajiem reģioniem pēc katrā reģionā esošā atbilstīgo ganāmpulku skaita. Paredzētā stratifikācija jāapraksta ziņojumā, ko dalībvalsts iesniedz Komisijai saskaņā ar 5.1. punktu.

Ja no atlasītās saimniecības paraugus nevar paņemt (piemēram, paraugu ņemšanas laikā tā vairs nepastāv), tad pēc nejaušības principa izvēlas jaunu saimniecību no tās pašas izlases shēmas. Ja izmantota stratifikācija (piemēram, ganāmpulka lielums vai reģions), tad jauno saimniecību izvēlas no tā paša strata.

Primāro paraugu (saimniecību skaitu, no kā ņem paraugus) apmēram līdzīgi izdala gada gaitā, lai pēc iespējas būtu aptverti dažādi gadalaiki. Paraugus katru mēnesi ņem aptuveni no vienas divpadsmitās daļas saimniecību skaita.

Apsekojumā jāiekļauj saimniecības, kurās cūkas tur ārā, bet šāda ražošana nav obligāti jāstratificē.

2.2.2.   Otrais posms: paraugu ņemšana saimniecībā

No katra atlasītā vaislas ganāmpulka un ražošanas ganāmpulka aizgalda, aploka vai par sešiem mēnešiem vecāku vaislas cūku grupas paraugi jāņem pēc nejaušas izlases principa.

Paraugi no aizgalda, aploka vai grupas jāņem proporcionāli vaislas cūku skaitam dažādās ražošanas stadijās (grūsnas, nelecinātas un citas vaislas cūku kategorijas). Nav noteikts precīzs vecums kategorijām, no kurām ņem paraugus, bet šo informāciju vāc paraugu ņemšanas laikā.

Vaislas cūkas, kuras nesen ievestas ganāmpulkā un tiek turētas karantīnā, nav jāiekļauj apsekojumā.

2.3.   Parauga lieluma aprēķināšana

2.3.1.   Primārā parauga lielums (pirmā posma parauga lielums)

Jāaprēķina vaislas saimniecību regulārā primārā parauga lielums, un otrs regulārā primārā parauga lielums jāaprēķina ražošanas saimniecībām. Primārā parauga lielums ir vaislas saimniecību skaits, no kurām jāņem paraugi, un ražošanas saimniecību skaits, no kurām jāņem paraugi katrā dalībvalstī, un to nosaka pēc šādiem kritērijiem, izmantojot vienkāršu nejaušu izlasi:

a)

kopējais vaislas saimniecību skaits (vaislas saimniecības, apsekojuma 1. daļa);

b)

kopējais ražošanas saimniecību skaits (ražošanas saimniecības, apsekojuma 2. daļa);

c)

paredzamā izplatība gadā (p): 50 %;

d)

vēlamais ticamības līmenis (Z): 95 %, atbilst Zα vērtībai 1,96;

e)

precizitāte (L): 7,5 %;

f)

izmanto šādus lielumus un formulu:

Formula

Vispirms jāaprēķina par vaislas saimniecībām, tad par ražošanas saimniecībām. Katrā gadījumā pieņēmumi c) līdz e) punktā ir vienādi.

Praktiski, ja ir 100 000 vai vairāk saimniecību vaislas saimniecību paraugu ņemšanas shēmā vai ražošanas saimniecību paraugu ņemšanas shēmā, tad šo populāciju var uzskatīt par bezgalīgu un izlasē iekļaujamo saimniecību skaits no šīs shēmas ir 171 (sk. 1. tabulu). Ja vaislas ganāmpulku vai ražošanas ganāmpulku skaits ir mazāks nekā 100 000, tad izmanto noteiktas populācijas koeficientu un paraugi jāņem mazākā skaitā saimniecību, nekā parādīts 1. tabulā.

Piemēram, ja dalībvalstī ir 1 000 saimniecību ražošanas saimniecību grupā un 250 saimniecību vaislas saimniecību grupā, tad izlasē iekļauj 147 ražošanas saimniecības un 102 vaislas saimniecības.

1.   tabula

Izlasē iekļaujamo vaislas cūku saimniecību skaits katrā apsekojuma daļā kā funkcija no noteiktas populācijas lieluma (kopējais vaislas cūku saimniecību skaits dalībvalstīs)

Vaislas cūku saimniecību skaits (N)

Parauga lielums (n) noteiktas populācijas lielumam ar 7,5 % precizitāti

100 000

171

10 000

169

5 000

166

2 000

158

1 000

147

500

128

250

102

150

80

125

73

100

64

90

59

80

55

70

50

60

45

50

39

40

33

30

26

20

18

10

10

Jāparedz atbilžu trūkums, piemēram, palielinot parauga lielumu katrā grupā par 10 %. Nepiemērotās saimniecības apsekojuma gaitā jāaizstāj (sk. 2.2.1. punktu).

Ja pirms apsekojuma sākuma nav iespējams noteikt vaislas saimniecību skaitu, izlasē jāiekļauj 1. tabulā norādītais saimniecību skaits, pamatojoties uz kopējo cūkkopības saimniecību skaitu (X saimniecības). Izlasē iekļauto saimniecību skaitu palielina vismaz par 30 % ((X + 30 %) saimniecību). Pirms apsekojuma kompetentā iestāde nosaka vaislas saimniecību skaitu, kas ir vismaz šie papildu 30 %. Saimniecību apmeklējumu laikā tās klasificēs kā vaislas vai ražošanas saimniecības, vadoties pēc iepriekš minētajām definīcijām.

2.3.2.   Sekundārās izlases lielums (otrās pakāpes izlases lielums)

Katrā atlasītajā saimniecībā jāņem regulārie fēču paraugi (sk. 3.1. punktu) no 10 nejauši atlasītiem vaislas cūku aizgaldiem, aplokiem vai grupām. Ja vajag (piemēram, atnešanās telpās, kur cūkas tur mazās grupās ar mazāk nekā 10 dzīvniekiem katrā), grupā var būt vairāk nekā viens aploks. Katram regulārajam paraugam izmanto vismaz 10 atsevišķas vaislas cūkas.

Tomēr, ja mazās saimniecībās vai saimniecībās ar lielu skaitu vaislas cūku, ko tur ārpus telpām, aizgaldu, aploku vai grupu skaits ir mazāks nekā 10, tad paraugus ņem no tā paša aizgalda, aploka vai grupas tā, lai iegūtu kopā 10 regulāros paraugus.

3.   PARAUGU ŅEMŠANA GANĀMPULKOS

3.1.   Regulārā parauga tips un raksturojums

Bakterioloģiskajai analīzei ņemtie paraugi ir svaigas fēces, kas raksturo visu saimniecību, kura ir intereses objekts. Tā kā katra saimniecība ir unikāla, pirms paraugu ņemšanas izlemj, kuru saimniecībā esošo aizgaldu, aploku vai grupu atlasīt. Paņemto paraugu ievieto atsevišķā konteinerā, izvairoties no tā inficēšanas no citiem paraugiem, un nosūta uz laboratoriju.

Katrā apvienotajā paraugā ir vismaz 25 g, un šos apvienotos fēču paraugus var ņemt divējādi:

1)

ja aizgaldā vai aplokā ir uzkrājušās sajauktas fēces, tad lielu tamponu (piemēram, 20 cm × 20 cm) var izvilkt caur fēču masu, nodrošinot, lai savāktu vismaz 25 g jauktā materiāla. To panāk, piemēram, tamponu zigzaga veidā velkot divus metrus tā, lai tas labi piesūktos ar fēču materiālu. Ja vajag, piemēram, karsta laika vai slīpas grīdas dēļ, tamponu var samitrināt ar tādu piemērotu šķidrumu kā dzeramais ūdens;

2)

ja šādu uzkrājumu nav, piemēram, uz lauka, lielā aplokā, atnešanās novietnē vai aplokos, vai citā telpā ar nelielu skaitu cūku grupā, tad ņem atsevišķus gabalus no atsevišķas svaigas fēču masas vai vietām tā, lai 25 g paraugu veidotu vismaz 10 dzīvnieku fēces. Vietas, kur ņem gabalus, reprezentatīvi jāizdala pa visu attiecīgo zonu.

Ja iespējams, labāk izmantot 1. paņēmienu. Pēc šī paņēmiena vismaz 10 atsevišķu cūku fēces veido katru ņemto paraugu; ja tas nav iespējams, tad jāizmanto 2. paņēmiens.

3.2.   Papildu paraugi izplatības noteikšanai saimniecībās

Intensīvāk paraugus ņem no pavisam 10 saimniecībām, kas nejauši atlasītas no visām vaislas saimniecībām un ražošanas saimniecībām. Šajās saimniecībās 10 regulāros paraugus ņem tāpat, kā iepriekš aprakstīts (3.1. punkts). Turklāt 10 atsevišķos vismaz 30 g paraugus ņem katrā atlasītajā aizgaldā un apzīmē tā, lai šos 10 paraugus varētu attiecināt uz tā aizgalda regulārajiem paraugiem. Tādējādi katrā no šīm saimniecībām ņem pavisam 10 regulāros paraugus un 100 (10 × 10) atsevišķos paraugus. Paraugu apstrāde aprakstīta 4.3.1. punktā.

Šos paraugus ņem Apvienotajā Karalistē, Čehijā, Dānijā, Rumānijā, Slovēnijā un Zviedrijā.

3.3.   Paraugu informācija

Visu būtisko informāciju, ko var iegūt no parauga, reģistrē kompetentās iestādes izsniegtajā paraugu ņemšanas veidlapā, lai varētu izpildīt 5. daļas prasības par datiem.

Katru paraugu un attiecīgo parauga veidlapu marķē ar unikālu numuru, ko izmanto no paraugu ņemšanas līdz analīzēm, un aizgalda kodu. Kompetentā iestāde nodrošina, ka tiek izveidota un izmantota unikāla numurēšanas sistēma.

3.4.   Paraugu pārvadāšana

Transportēšanas laikā paraugiem ieteicams nodrošināt + 2 līdz + 8 °C temperatūru, un nedrīkst pieļaut ārēju piesārņojumu. Paraugus nosūta uz laboratoriju 36 stundu laikā ar ātro pastu vai kurjeru, un tiem jānonāk laboratorijā ne vēlāk kā 72 stundas pēc paraugu ņemšanas.

4.   LABORATORIJAS ANALĪZES METODES

4.1.   Laboratorijas

Analīze un serotipizēšana notiek valsts references laboratorijā (VRL). Ja VRL nav iespējams veikt visas analīzes vai minētajā laboratorijā šādu noteikšanu parasti neveic, kompetentās iestādes analīžu veikšanai var izraudzīties nelielu skaitu citu laboratoriju, kas saistītas ar valsts pārbaudēm attiecībā uz salmonellu. Laboratorijām ir jābūt pierādījušām, ka tām ir minētās noteikšanas metodes izmantošanas pieredze, un tajās jābūt kvalitātes nodrošināšanas sistēmai, kas atbilst ISO standartam 17025, un tai jābūt VRL uzraudzībā.

4.2.   Paraugu saņemšana

Laboratorijā paraugus uzglabā ledusskapī līdz bakterioloģiskajai izmeklēšanai, kas jāveic 24 stundu laikā pēc paraugu saņemšanas un nekādā gadījumā ne vēlāk kā 96 stundas pēc paraugu ņemšanas.

4.3.   Parauga analīze

Dalībvalstis garantē, ka visas iesaistītās personas ir attiecīgi apmācītas analīžu veikšanai.

4.3.1.   Sagatavošana

Laboratorijā regulāros paraugus uzmanīgi un rūpīgi sajauc, tad analīzēm paņem 25 g materiāla.

Lai novērtētu izplatību saimniecībā saskaņā ar 3.2. punktu, katru atsevišķo ņemto paraugu (30 g) sadala divās daļās. Vienu daļu, kas ir vismaz 25 g, uzmanīgi un rūpīgi sajauc un tad atsevišķi audzē barotnē. Otru atlikušo daļu izmanto, lai sagatavotu mākslīgi apkopotu paraugu no atlasītā aizgalda, grupas vai aploka 10 atsevišķajiem paraugiem. Pēdējo daļu sagatavo, pievienojot 10 × 2,5 g atsevišķo paraugu, lai izveidotu 25 g mākslīgi apkopotu paraugu. Mākslīgi apkopotos paraugus pirms analīzes uzmanīgi un rūpīgi sajauc. Pavisam no katras no 10 saimniecībām jāanalizē 10 regulārie paraugi, 10 mākslīgi apkopotie paraugi un 100 atsevišķie paraugi, lai novērtētu izplatību saimniecībā.

4.3.2.   Noteikšana un identifikācijas metodes

4.3.2.1.   Salmonellas noteikšana

Izmanto metodi, ko ieteikusi Kopienas salmonellas references laboratorija (KRL) Bilthofenē, Nīderlandē. Šī metode aprakstīta ISO 6579 D pielikumā “Salmonella spp. noteikšana dzīvnieku izkārnījumos un ražošanas sākuma posma paraugos”. Izmanto D pielikuma jaunāko redakciju.

4.3.2.2.   Salmonellas serotipizēšana

Visus celmus, kas izolēti un apstiprināti kā Salmonella spp., salmonellas VRL serotipizē pēc Kaufmaņa–Vaita shēmas.

Kvalitātes nodrošināšanai 16 tipizējamus celmus un 16 netipizējamus izolātus nosūta salmonellas KRL. Noteikts šo izolātu daudzums ir jānosūta uz KRL ik ceturksni. Ja izolēts mazāk celmu, nosūta visus.

4.3.2.3.   Salmonellas fāgu tipizēšana

Ja fāgu tipizēšanu veic salmonellu serotipam Enteritidis un salmonellu serotipam Typhimurium (fakultatīvi), jāizmanto Veselības aizsardzības aģentūras (VAA) (Colindale, Londona) PVO atsauces centra salmonellu fāgu tipizēšanas aprakstītās metodes.

5.   DALĪBVALSTU ZIŅOJUMI

5.1.   Vispārīgs apsekojuma īstenošanas apraksts

Teksta formāta ziņojumā jāietver vismaz šādi dati:

a)

dalībvalsts;

b)

saimniecību ar vaislas cūku populāciju apraksts:

1)

vaislas saimniecības:

i)

kopējais vaislas saimniecību skaits;

ii)

kopējais kodola saimniecību skaits;

iii)

kopējais pavairotāju saimniecību skaits;

iv)

vaislas saimniecību skaits, kur plānoja paraugu ņemšanu, un vaislas saimniecību skaits, kur paraugi tiešām ņemti; saimniecību skaits, kurās plānoja paraugu ņemšanu, bet to neveica, un iemesli;

v)

piezīmes par vaislas saimniecību paraugu ņemšanas programmas vispārīgo reprezentativitāti;

2)

ražošanas saimniecības:

i)

kopējais ražošanas saimniecību skaits;

ii)

kopējais tikko dzimušo – atšķirto sivēnu/audzētāju saimniecību skaits;

iii)

kopējais tikko dzimušo – nobarojamo cūku saimniecību skaits;

iv)

ražošanas saimniecību skaits, kur plānoja paraugu ņemšanu, un ražošanas saimniecību skaits, kur paraugi tiešām ņemti; saimniecību skaits, kurās plānoja paraugu ņemšanu, bet to neveica, un iemesli;

v)

iespējamās piezīmes par ražošanas saimniecību paraugu ņemšanas programmas vispārīgo reprezentativitāti;

c)

iegūto un analizēto paraugu skaits:

i)

no vaislas saimniecībām;

ii)

no ražošanas saimniecībām;

iii)

no saimniecībām, kur ņemti paraugi izplatības noteikšanai saimniecībā;

d)

vispārīgie rezultāti:

i)

izplatība vaislas saimniecībās un ražošanas saimniecībās, kas inficētas ar Salmonella un Salmonella serotipiem;

ii)

apsekojuma par izplatību saimniecībās rezultāti;

e)

par pamatapsekojumu attiecībā uz salmonellu atbildīgo laboratoriju saraksts:

i)

atklāšana;

ii)

serotipizēšana;

iii)

fāgu tipizēšana (ja veic).

5.2.   Pilnīgi dati par katru saimniecību, no kuras ņemts paraugs, un attiecīgo analīžu rezultāti

Dalībvalstis elektroniski iesniedz izmeklēšanas rezultātus neapstrādātu datu veidā, izmantojot Komisijas datu vārdnīcu un datu vākšanas veidlapas. Šo vārdnīcu un veidlapas izveido Komisija.

5.2.1.   Par katru paraugu ņemšanai atlasītu saimniecību dalībvalstīs ievāc šādas ziņas:

a)

saimniecības kods;

b)

ražošanas veids saimniecībā:

i)

telpās, pretēji “visi ražošanas posmi notiek ārpus telpām”;

ii)

kodola, pavairošanas, tikko dzimušo – atšķirto sivēnu, tikko dzimušo – nobarojamo cūku un tikko dzimušo – audzēšanas;

c)

saimniecības lielums: paraugu ņemšanas laikā saimniecībā esošo vaislas cūku skaits (pieaugušo dzīvnieku inventarizācija);

d)

nomaiņas politika: iepērk visas jaunās vaislas cūkas, dažas jaunās vaislas cūkas audzē paši vai visas jaunās vaislas cūkas audzē paši;

e)

(brīvprātīgi:) diarejas klīniskie simptomi: vai diarejas simptomi bija trīs mēnešu laikā pirms paraugu ņemšanas?

5.2.2.   Par katru laboratorijai nosūtītu paraugu dalībvalstīs ievāc šādas ziņas:

a)

parauga kods;

b)

sākotnējā analīzē iesaistītās laboratorijas kods;

c)

paraugu ņemšanas datums;

d)

laboratorijas analīzes sākuma datums;

e)

salmonellas noteikšanas kvalitatīvais rezultāts (pozitīvs/negatīvs);

f)

salmonellas serotipizēšana: noteiktais serotips (var būt vairāk par vienu);

g)

cūku vecums: visas nelecinātas cūkas vai jaukta vecuma vaislas cūkas;

h)

dzimums: tikai cūkas, cūkas un kuiļi vai tikai kuiļi;

i)

ražošanas posms: atnešanās; lecināšana, grūsnība (cits?);

j)

novietne: redeļu grīda (pilnīgi/daļēji), cieta grīda, dziļi salmi vai cits;

k)

barošana: vai cūkām šajā aizgaldā, aplokā vai grupā dod tikai barības maisījumu;

l)

barības piedevas: vai barībai pievieno vielas, kas samazina salmonellas (piemēram, organisku skābi, probiotikas);

m)

sistemātiska antibiotiku izmantošana: vai antibiotikas izmanto visiem šīs grupas dzīvniekiem jebkurā ievadīšanas veidā;

n)

pēdējā diena, kad dzīvniekiem doti antibakteriāli līdzekļi (pēdējo četru nedēļu laikā).

5.2.3.   Šo papildu informāciju vāc dalībvalstīs par katru atsevišķo paraugu, ko nosūta uz laboratoriju saskaņā ar paraugu ņemšanas shēmu izplatības noteikšanai saimniecībās:

a)

apvienotā parauga kods;

b)

salmonellas noteikšana katrā atsevišķā paraugā: kvalitatīvais rezultāts (pozitīvs/negatīvs);

c)

salmonellas serotipizēšana katrā atsevišķā paraugā: atrastais serotips (var būt vairāk par vienu).


II PIELIKUMS

5. pantā minētais Kopienas maksimālais finansējums dalībvalstīm

Dalībvalsts

Maksimālā līdzfinansējuma summa analīžu veikšanai (EUR)

Beļģija – BE

59 800

Bulgārija – BG

52 260

Čehija – CZ

102 960

Dānija – DK

98 280

Vācija – DE

57 980

Igaunija – EE

9 360

Īrija – IE

43 420

Grieķija – EL

39 260

Spānija – ES

82 680

Francija – FR

82 680

Itālija – IT

79 300

Kipra – CY

20 020

Latvija – LV

3 380

Lietuva – LT

13 780

Luksemburga – LU

11 960

Ungārija – HU

74 360

Malta – MT

0

Nīderlande – NL

87 100

Austrija – AT

59 020

Polija – PL

85 020

Portugāle – PT

54 860

Rumānija – RO

107 900

Slovēnija – SI

81 120

Slovākija – SK

54 080

Somija – FI

64 740

Zviedrija – SE

81 120

Apvienotā Karaliste – UK

102 960

Kopā

1 609 400


III PIELIKUMS

Image