ISSN 1725-5112

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 246

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

50. sējums
2007. gada 21. septembris


Saturs

 

I   Tiesību akti, kas pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Padomes Regula (EK) Nr. 1087/2007 (2007. gada 18. septembris), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1487/2005, ar kuru piemēro galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, ko piemēro dažu apstrādātu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes poliestera pavedienu audumu veidu importam

1

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 1088/2007 (2007. gada 20. septembris), ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

7

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 1089/2007 (2007. gada 20. septembris) par cūkgaļas ievešanas atļauju izdošanu atbilstoši pieteikumiem, kas 2007. gada septembra pirmajās septiņās dienās iesniegti saskaņā ar tarifa kvotu, kura atvērta ar Regulu (EK) Nr. 812/2007

9

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 1090/2007 (2007. gada 20. septembris) par cūkgaļas ievešanas atļauju izdošanu atbilstoši pieteikumiem, kas 2007. gada septembra pirmajās septiņās dienās iesniegti saskaņā ar tarifa kvotu, kura atvērta ar Regulu (EK) Nr. 979/2007

10

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 1091/2007 (2007. gada 20. septembris) par cūkgaļas importa licenču izdošanu atbilstoši pieteikumiem, kas 2007. gada septembra pirmajās septiņās dienās iesniegti saskaņā ar tarifa kvotām, kuras atvērtas ar Regulu (EK) Nr. 806/2007

11

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 1092/2007 (2007. gada 20. septembris) par rīsu ievešanas atļauju izsniegšanu saskaņā ar tarifa kvotām, kas ar Regulu (EK) Nr. 2021/2006 atvērtas 2007. gada septembra apakšperiodam

13

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 1093/2007 (2007. gada 20. septembris), ar ko nosaka piešķīruma koeficientu importa atļauju pieteikumiem, kuri iesniegti saskaņā ar Kopienas tarifa kvotu, kas atvērta ar Regulu (EK) Nr. 964/2007 un paredzēta vismazāk attīstīto valstu izcelsmes rīsiem

16

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 1094/2007 (2007. gada 19. septembris), ar ko nosaka reprezentatīvās cenas mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī olu albumīnam, un groza Regulu (EK) Nr. 1484/95

17

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 1095/2007 (2007. gada 20. septembris), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1490/2002, ar kuru nosaka sīki izstrādātus noteikumus, kā īstenot trešo posmu darba programmā, kura minēta Padomes Direktīvas 91/414/EEK 8. panta 2. punktā, un Regulu (EK) Nr. 2229/2004, ar ko nosaka turpmākus sīki izstrādātus noteikumus, kā īstenot ceturto posmu darba programmā, kura minēta Padomes Direktīvas 91/414/EEK 8. panta 2. punktā ( 1 )

19

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 1096/2007 (2007. gada 20. septembris), ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1183/2005, ar ko nosaka dažus īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret personām, kuras pārkāpj ieroču embargo attiecībā uz Kongo Demokrātisko Republiku

29

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 1097/2007 (2007. gada 20. septembris) par izvešanas atļauju izdošanu vīna nozarē

31

 

 

II   Tiesību akti, kas pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta

 

 

LĒMUMI

 

 

Padome

 

 

2007/614/Euratom

 

*

Padomes Lēmums (2007. gada 30. janvāris) par to, ka Komisija slēdz Eiropas Atomenerģijas kopienas un Japānas valdības nolīgumu, lai kopīgi īstenotu plašākas pieejas pasākumus kodolsintēzes enerģijas pētniecības jomā

32

Nolīgums starp Japānas valdību un Eiropas Atomenerģijas kopienu par kopīgu plašākas pieejas pasākumu īstenošanu kodolsintēzes enerģijas pētniecības jomā

34

 

 

Komisija

 

 

2007/615/EK

 

*

Komisijas Lēmums (2007. gada 20. septembris) par benfurakarba neiekļaušanu Padomes Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā un tādu augu aizsardzības līdzekļu atļauju atsaukšanu, kuros ir minētā viela (izziņots ar dokumenta numuru K(2007) 4285)  ( 1 )

47

 

 

Labojums

 

 

Labojums Komisijas Regulā (EK) Nr. 1086/2007 (2007. gada 19. septembris), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1054/2007, ar ko nosaka eksporta kompensācijas par baltā cukura un jēlcukura izvedumiem bez turpmākas apstrādes (OV L 245, 20.9.2007.)

49

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


I Tiesību akti, kas pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

REGULAS

21.9.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 246/1


PADOMES REGULA (EK) Nr. 1087/2007

(2007. gada 18. septembris),

ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1487/2005, ar kuru piemēro galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, ko piemēro dažu apstrādātu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes poliestera pavedienu audumu veidu importam

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 384/96 (1995. gada 22. decembris) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 9. un 12. pantu,

ņemot vērā priekšlikumu, ko Komisija iesniegusi pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju,

tā kā:

A.   PROCEDŪRA

1.   Sākotnējie pasākumi

(1)

Pēc antidempinga izmeklēšanas (“sākotnējā izmeklēšana”) Padome 2005. gada septembrī ar Regulu (EK) Nr. 1487/2005 (2) dažu Ķīnas Tautas Republikas (“Ķīna”) izcelsmes apstrādātu poliestera pavedienu audumu veidu (APPA) importam noteica galīgos antidempinga maksājumus (“sākotnējie pasākumi”). Ķīnas izcelsmes APPA piemērojamās maksājumu likmes apjoms bija no 14,1 % līdz 56,2 %.

2.   Pieprasījums veikt atkārtotu antiabsorbcijas izmeklēšanu

(2)

Saskaņā ar pamatregulas 12. pantu 2006. gada 13. novembrī tika iesniegts pieprasījums veikt sākotnējo pasākumu atkārtotu izmeklēšanu. AIUFFASS (“pieprasījuma iesniedzējs”) iesniedza pieprasījumu to ražotāju vairākuma vārdā, kuru produkcija veido nozīmīgu daļu, šajā gadījumā vairāk nekā 30 % no Kopienas kopējās APPA ražošanas.

(3)

Pieprasījuma iesniedzējs sniedza pietiekamu informāciju, kas liecina, ka pēc sākotnējo antidempinga maksājumu noteikšanas Ķīnas izcelsmes APPA ir pazeminājušās eksporta cenas un ka nav notikušas pietiekamas pārmaiņas attiecībā uz tālākpārdošanas cenām un turpmākās pārdošanas cenām Kopienā. Tas, domājams, izraisīja dempinga pieaugumu, kavējot spēkā esošo pasākumu paredzēto korektīvo ietekmi. Pieprasījuma iesniedzējs sniedza pierādījumus arī tam, ka attiecīgo ražojumu no Ķīnas turpināja nozīmīgos daudzumos ievest Kopienas tirgū.

3.   Atkārtota antiabsorbcijas izmeklēšana

(4)

Ar publikāciju Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (“NOI”) (3) Komisija 2006. gada 28. decembrī saskaņā ar pamatregulas 12. pantu paziņoja, ka atsāks izmeklēšanu par antidempinga pasākumiem, kas noteikti APPA importam ar izcelsmi Ķīnā.

(5)

Komisija par atkārtotas izmeklēšanas uzsākšanu oficiāli informēja zināmos iesaistītos ražotājus eksportētājus, eksportētājas valsts pārstāvjus, importētājus un lietotājus. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt, lai to uzklausa procedūras uzsākšanas paziņojumā noteiktajā termiņā. Visām zināmajām iesaistītajām personām Komisija nosūtīja anketas.

(6)

Ņemot vērā to ražotāju eksportētāju un importētāju lielo skaitu, uz kuriem attiecās sākotnējā izmeklēšana, paziņojumā par uzsākšanu paredzēja izlases veida pārbaudi saskaņā ar pamatregulas 17. pantu. Lai Komisija varētu lemt, vai būtu jāizmanto izlases metode un, ja būtu – veikt atlasi, ražotāji eksportētāji un importētāji tika lūgti paziņot par sevi Komisijai un sniegt pamatinformāciju.

(7)

Komisija ieguva un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu, vai eksporta cenas ir pazeminājušās un vai pārmaiņas nav bijušas pietiekamas attiecībā uz tālākpārdošanas cenām un turpmākās pārdošanas cenām Kopienā. Pārbaudes apmeklējumus veica pie tādiem ražotājiem eksportētājiem Ķīnā, kas sadarbojās, un vajadzības gadījumā ar tiem saistītajos uzņēmumos.

Nantong Teijin Co. Ltd un ar to saistītais importētājs NI-Teijin Shoji Europe GmbH,

Fuzhou Fuhua Textile & Printing Dyeing Co. Ltd,

Fuzhou Ta-Tung Textile Works Co. Ltd,

Hangzhou Delicacy Textile Co. Ltd,

Shaoxing County Jiade Weaving and Dyeing Co. Ltd,

Wujiang Xiangsheng Textile dyeing & Finishing Co. Ltd un ar to saistītais uzņēmums,

Wujiang Longsheng Textile Co. Ltd.

(8)

Atkārtotās izmeklēšanas periods (“jaunais IP”) bija no 2005. gada 1. oktobra līdz 2006. gada 30. septembrim. Jaunais IP tika izmantots eksporta cenu pašreizējā līmeņa noteikšanai un lai noteiktu piegādes cenu līmeni pirmajam neatkarīgajam klientam Kopienā. Nosakot, vai cenas Kopienā ir pietiekami izmainījušās, cenas jaunajā IP salīdzināja ar cenām sākotnējā izmeklēšanas periodā (“sākotnējais IP”), kas attiecās uz laikposmu no 2003. gada 1. aprīļa līdz 2004. gada 30. martam.

(9)

Būtu jāpiezīmē, ka Komisijai bija jāatvēl pietiekami daudz laika, lai ieinteresētās personas varētu paziņot par sevi un lai varētu veikt ražotāju eksportētāju atlasi Ķīnā saskaņā ar pamatregulas 17. pantu. Ņemot vērā dažādus ārkārtas apstākļus, arī sadarbībā iesaistītās personas pieprasīja termiņa pagarināšanu, lai iesniegtu atbildes. Minētos termiņus pagarināja, ja tam bija pienācīgs pamatojums. Minēto iemeslu dēļ atkārtotās izmeklēšanas ilgums nedaudz pārsniedza parasto sešu mēnešu termiņu, kas noteikts pamatregulas 12. panta 4. punktā.

B.   ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS

(10)

Ražojums, saistībā ar kuru uzsāka atkārtotu izmeklēšanu, ir tas pats, par kuru veica sākotnējo izmeklēšanu, proti, apstrādāti apģērbā izmantojamu poliestera pavedienu audumi (“APPA”), ko parasti klasificē ar KN kodiem ex 5407 51 00, 5407 52 00, 5407 54 00, ex 5407 61 10, 5407 61 30, 5407 61 90 un ex 5407 69 10 un ex 5407 69 90. Attiecīgais ražojums ir Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes audumi, kas ir austi no sintētisko šķiedru pavedieniem, kuru sastāvā pēc svara ir 85 % vai vairāk teksturētu un/vai neteksturētu, krāsotu (tostarp balti krāsotu) vai apdrukātu poliestera pavedienu. Minēto ražojumu galvenokārt izmanto tekstilrūpniecībā.

C.   ATKĀRTOTĀ IZMEKLĒŠANA

(11)

Parasti tādas atkārtotas izmeklēšanas, ko veic saskaņā ar pamatregulas 12. pantu, mērķis ir noskaidrot, vai Kopienā pēc sākotnējo antidempinga pasākumu noteikšanas notikušas pietiekamas izmaiņas Ķīnas izcelsmes APPA cenās. Otrajā posmā būtu jāpārrēķina jauna dempinga starpība, ja noskaidrojas, ka notikusi absorbcija. Pamatregulas 12. pantā importētājiem lietotājiem un eksportētājiem paredzēta iespēja iesniegt pierādījumus, ka pēc antidempinga pasākumu noteikšanas Kopienā cenu izlīdzināšanās nenotiek antidempinga maksājuma absorbcijas dēļ, bet ka tai ir citi iemesli.

1.   Izlases veida pārbaude

(12)

Kā jau iepriekš minēts 6. apsvērumā, Komisija pieprasīja, lai visi ražotāji eksportētāji un importētāji paziņotu par sevi un sniegtu pamatinformāciju par savu darbību jaunajā izmeklēšanas periodā. Šīm personām pieprasīja norādīt arī, vai tās vēlas, lai tās iekļautu izlasē.

a)   Ražotāji eksportētāji

(13)

Divdesmit seši ražotāji eksportētāji piekrita sniegt pieprasīto informāciju un atļāva, lai tos iekļautu izlasē. Ņemot vērā ražotāju eksportētāju lielo skaitu, izlēma, ka izlase ir vajadzīga, lai noteiktu iespējamu absorbciju, ko veic ražotāji eksportētāji Ķīnā. Lai gan priekšroku deva uzņēmumiem, kas bija iekļauti sākotnējās izmeklēšanas izlasē, izlasi veica tā, lai iekļautu lielāko reprezentatīvo eksportu apjomu, ko iespējams atbilstīgi izmeklēt noteiktajā laikposmā. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu ar Ķīnas iestādēm notika apspriedes par izlasi, un tām nebija iebildumu.

(14)

Sākotnēji iekļaušanai izlasē izvēlējās deviņus uzņēmumus. No tiem sākotnējā izmeklēšanā vienam uzņēmumam piešķīra atsevišķu režīmu (AR), un pārējiem astoņiem piešķīra tirgus ekonomikas statusu (TES). Tieši pirms pārbaudes apmeklējumu veikšanas Ķīnā divi uzņēmumi (uzņēmums, kuram bija AR, un viens uzņēmums ar TES) nolēma nepiedalīties izlasē. Veicot atkārtoto izmeklēšanu, šos divus uzņēmumus uzskatīja par uzņēmumiem, kas nesadarbojās. Tādējādi palika divdesmit četri uzņēmumi, kas sadarbojās, un izlase, kurā bija septiņi ražotāji eksportētāji ar TES. Šajā posmā Komisija konstatēja, ka izmeklēšanā nenotiek sadarbība ne ar vienu ražotāju eksportētāju, kam ir AR.

(15)

Atlikušajiem septiņiem izlasē iekļautajiem uzņēmumiem visiem bija TES, un tie atbilst aptuveni 78 % eksporta apjoma, ko uz ES veic visi uzņēmumi, kas sadarbojās, un 23,9 % no kopīgā Ķīnas APPA eksporta apjoma Kopienas tirgū. Šajā atkārtotās izmeklēšanas posmā secināja, ka minētie uzņēmumi ir lielākais apjoms, ko iespējams atbilstīgi izmeklēt noteiktajā laikposmā. Tādēļ minētos septiņus uzņēmumus uzskatīja par reprezentatīviem, lai tos iekļautu atkārtotās izmeklēšanas izlasē.

b)   Importētāji

(16)

Neviens nesaistītais importētājs neiesniedza pieprasīto informāciju termiņā, kas bija norādīts procedūras uzsākšanas paziņojumā.

2.   Nesadarbošanās

(17)

Tie divdesmit četri ražotāji eksportētāji, kas piekrita iekļaušanai izlasē, atbilst aptuveni 30 % no Ķīnas kopējā APPA eksporta apjoma Kopienā. Kā jau minēts 14. apsvērumā, divi citi ražotāji pārtrauca sadarbību. Rezultātā nesadarbošanās rādītājs beidzot sasniedza aptuveni 70 % no kopējā APPA eksporta apjoma Kopienas tirgū.

(18)

Pamatojoties uz šiem rezultātiem, uzskatīja, ka šajā gadījumā nesadarbošanās rādītājs ir augsts.

3.   Cenu pārmaiņas Kopienā

3.1.   Vispārīga informācija

(19)

Jāatgādina, ka neviens nesaistīts attiecīgā ražojuma importētājs lietotājs nepiedāvāja sadarboties atkārtotajā izmeklēšanā. Kā jau minēts 18. apsvērumā, nesadarbošanās rādītājs attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem Ķīnā ir augsts.

(20)

Izņemot vienu ražotāju eksportētāju, kas iekļauts izlasē, Ķīnas izcelsmes APPA tirdzniecības modeļa raksturīga īpatnība ir tāda, ka nav saistītu starpnieku, kas importē attiecīgo ražojumu Kopienā tālākpārdošanai. Neatkarīgi APPA pircēji parasti ir lietotāju uzņēmumi, kas savam iekšējam patēriņam attiecīgo ražojumu importē tieši.

(21)

Konstatēja, ka tiem eksporta pārdevumiem, ko jaunajā izmeklēšanas periodā veica izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji, pārdošanas nosacījumi bija CIF (cena, apdrošināšana un frakts). Tāpēc, lai novērtētu jebkuras izmaiņas cenā, bija vispirms jānosaka attiecīgā ražojuma cenas līmenis, ņemot vērā CIF. Jaunajā IP CIF cenu uz Kopienas robežas noteica, pamatojoties uz informāciju, ko bija iesnieguši izlasē iekļautie Ķīnas ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās.

3.2.   Tālākpārdošanas cenu pārmaiņas Kopienā izlasē iekļautajiem uzņēmumiem

(22)

Lai novērtētu jebkuras cenu pārmaiņas ražotāja eksportētāja līmenī Kopienā, jaunajā IP noteikto vidējo katra veida APPA cenu vienādam tirdzniecības līmenim un ar tiem pašiem piegādes nosacījumiem salīdzināja ar vidējo APPA cenu, kas bija noteikta sākotnējā izmeklēšanas periodā.

(23)

Pamatojoties uz šo informāciju, salīdzinājums liecināja, ka jaunajā izmeklēšanas periodā visiem uzņēmumiem, kas bija iekļauti izlasē, Ķīnas izcelsmes APPA vidējā cena Kopienā nepazeminājās.

(24)

Tālākpārdošanas cenas pārmaiņas vienam saistītam importētājam, kas darbojas Kopienā, noteica katram ražojuma veidam atsevišķi. Salīdzināja tālākpārdošanas cenas nesaistītiem klientiem Kopienā abos izmeklēšanas periodos un ar vienādiem piegādes nosacījumiem. Pamatojoties uz iegūto informāciju, pierādījās, ka cenas bija pieaugušas tādā apjomā, kas pārsniedz antidempinga maksājumus.

3.3.   Ieinteresēto personu prasības

(25)

Vairākas ieinteresētās personas pieprasīja, lai viņu eksporta cenām veiktu pielāgojumus. Minētās personas atsaucās uz to, ka USD/EUR valūtas maiņas kursa izmaiņas jaunajā izmeklēšanas periodā viņiem radīja mākslīgu eksporta cenas pazemināšanos. Tomēr neuzskatīja, ka šī prasība būtu jāizskata, jo pirms pieteikuma par minēto pieprasīto pielāgojumu jaunajā izmeklēšanas periodā netika konstatēta cenu pazemināšanās un šāds pielāgojums izraisītu cenu pazemināšanos vecajā IP.

3.4.   Tālākpārdošanas cenu pārmaiņas Kopienā uzņēmumiem, kas nesadarbojās

(26)

Ņemot vērā nesadarbošanās augsto rādītāju – šajā gadījumā aptuveni 70 % –, visiem Ķīnas Tautas Republikas ražotājiem eksportētājiem, kas nesadarbojas, būtu jāpiemēro absorbcijas maksājumi. Absorbcijas maksājumi būtu jānosaka, pamatojoties uz pamatregulas 18. pantu, proti, pamatojoties uz labāko pieejamo informāciju.

(27)

Šajā gadījumā tiek uzskatīts, ka dati, kas pieejami Eurostat importa statistikā, ir vistiešākie un visticamākie, un tos var izmantot, lai noteiktu to Ķīnas eksportētāju, kas nesadarbojās, APPA eksporta līmeni Kopienas tirgū. No Eurostat datiem izslēdzot apstiprināto līmeni uzņēmumiem, kas sadarbojās un attiecībā uz kuriem absorbcija netika atklāta, konstatēja, ka absorbcijas starpība uzņēmumiem, kas nesadarbojās, pamatojoties uz Eurostat datiem, atbilst 18,6 %.

3.5.   Secinājumi par pārdošanas cenu pārmaiņām Kopienā

(28)

Pamatojoties uz iepriekšminētajiem faktiem un apsvērumiem, secināja, ka neviens no izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem neabsorbēja spēkā esošos antidempinga maksājumus. Tādēļ nav jānosaka absorbcijas maksājumi visiem tiem ražotājiem eksportētājiem Ķīnā, kas piekrita sadarboties un tikt iekļauti izlasē.

(29)

Tomēr absorbcijas maksājumi 18,6 % apmērā jāpiemēro visiem ražotājiem eksportētājiem Ķīnā, kas nesadarbojas.

4.   Pasākuma jaunais līmenis

a)   Izlasē iekļautajiem uzņēmumiem

(30)

Ņemot vērā, ka izlasē iekļautie uzņēmumi varēja pierādīt, ka viņu eksporta cenas Kopienas tirgū attiecīgajam ražojumam nesamazinājās, pasākumu līmenis paliek nemainīgs:

Uzņēmums

Galīgais maksājums

Fuzhou Fuhua Textile & Printing Dyeing Co. Ltd

14,1 %

Fuzhou Ta-Tung Textile Works Co., Ltd

14,1 %

Hangzhou De Licacy Textile Co., Ltd

14,1 %

Nantong Teijin Co. Ltd

14,1 %

Shaoxing County Jiade Weaving and Dyeing Co. Ltd

14,1 %

Wujiang Longsheng Textile Co., Ltd

14,1 %

Wujiang Xiangsheng Textile Dyeing & Finishing Co., Ltd

14,1 %

b)   Ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē

(31)

To pašu secinājumu piemēro tiem septiņpadsmit uzņēmumiem, kas piekrita sadarboties un piekrita iekļaušanai izlasē:

Uzņēmums

Galīgā AD maksājuma likme

Shaoxing Zhengda Group Co., Ltd

14,1 %

Far Eastern Industries (Shanghai) Ltd

14,1 %

Zhejiang Yonglong Enterprises Co., Ltd

14,1 %

Zhuji Bolan Textile Industrial Development Co., Ltd

14,1 %

Zhejiang Shaoxing Tianyuan Textile Printing and Dyeing Co., Ltd

14,1 %

Zhejiang XiangSheng Group Co., Ltd

14,1 %

Hangzhou ZhenYa Textile Co., Ltd

14,1 %

Huzhou Styly Jingcheng Textile Co., Ltd

14,1 %

Hangzhou Yongsheng Textile Co., Ltd

14,1 %

Zhejiang Shaoxing Yongli Printing and Dyeing Co., Ltd

14,1 %

Hangzhou Hongfeng Textile Group Co., Ltd

14,1 %

Shaoxing Yinuo Printing & Dyeing Co., Ltd

14,1 %

Shaoxing Ancheng Cloth industrial Co., Ltd

14,1 %

Hangzhou Jieenda Textile Co., Ltd

14,1 %

Hangzhou Mingyuan Textile Co., Ltd

14,1 %

Hangzhou Yililong Textile Co., Ltd

14,1 %

Zheijiang Singmetat Print and Dyeing Co. Ltd

56,2 %

c)   Visiem pārējiem ražotājiem eksportētājiem

(32)

Attiecībā uz ieinteresētajām personām, kas nesadarbojās, kā jau minēts 26. apsvērumā, uzskatīja, ka ir atbilstīgi grozīt antidempinga maksājumu līmeni saskaņā ar pēdējo teikumu pamatregulas 12. panta 3. punktā. Pārskatītās antidempinga maksājumu likmes, ko piemēro neto cenai pirms nodokļu nomaksas ar piegādi līdz Kopienas robežai, ir šādas:

Uzņēmums

Galīgais maksājums

Hangzhou CaiHong Textile Co., Ltd

55,7 %

Hangzhou Fuen Textile Co., Ltd

55,7 %

Hangzhou Jinsheng Textile Co., Ltd

55,7 %

Hangzhou Shenda Textile Co., Ltd

28,2 %

Hangzhou Xiaoshan Phoenix Industry Co., Ltd

55,7 %

Hangzhou Zhengda Textile Co., Ltd

55,7 %

Shaoxing China Light & Textile Industrial City Somet Textile Co., Ltd

55,7 %

Shaoxing County Fengyi Textile Printing & Dyeing Co., Ltd

55,7 %

Shaoxing County Huaxiang Textile Co., Ltd

45,3 %

Shaoxing County Pengyue Textile Co., Ltd

28,2 %

Shaoxing County Qing Fang Cheng Textiles Imp. & Exp. Co., Ltd

52,5 %

Xingxin Holding Group Co., Ltd

28,2 %

Shaoxing Golden tree silk Printing Dyeing and Sandwashing Co., Ltd

55,7 %

Shaoxing Nanchi Textile Printing-Dyeing Co., Ltd

55,7 %

Shaoxing Ronghao Textiles Co., Ltd

52,5 %

Shaoxing Tianlong Import and Export Co., Ltd

65 %

Shaoxing Xinghui Textile Co., Ltd

55,7 %

Shaoxing Yongda Textiles Co., Ltd

55,7 %

Wujiang Canhua Imp. & Exp. Co., Ltd

74,8 %

Zhejiang Golden Time Printing and Dyeing knitwear Co., Ltd

55,7 %

Zhejiang Huagang Dyeing and Weaving Co., Ltd

55,7 %

Zhejiang Shaoxiao Printing and Dyeing Co., Ltd

55,7 %

Visi pārējie uzņēmumi

74,8 %

5.   Īpaši noteikumi eksportētājiem Ķīnā, uz kuriem absorbcija, iespējams, neattiecas

(33)

Ņemot vērā izmeklēšanas rezultātus, proti, zemo sadarbības rādītāju Ķīnā, kas, iespējams, ir saistīts ar faktu, ka APPA ražotāji eksportētāji ir mazi un vidēji uzņēmumi, Kopiena var pārskatīt to eksportētāju stāvokli, kas nevarēja sadarboties šajā atkārtotajā izmeklēšanā, ja tie sniedz pierādījumus, kas liecina, ka tie pašreizējās izmeklēšanas laikā neabsorbēja spēkā esošos antidempinga pasākumus. Šī iespēja ir paredzēta visiem attiecīgā ražojuma ražotājiem eksportētājiem Ķīnā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1487/2005 1. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2.   Galīgā antidempinga maksājuma likme, kas piemērojama to produktu neto cenai ar piegādi līdz Kopienas robežai pirms nodokļu nomaksas, kuri minēti 1. punktā un kurus ražo tabulā uzskaitītie uzņēmumi, ir šāda:

Uzņēmums

Galīgais antidempinga maksājums

TARIC papildu kods

Fuzhou Fuhua Textile & Printing Dyeing Co., Ltd

14,1 %

A617

Fuzhou Ta-Tung Textile Works Co., Ltd

14,1 %

A617

Hangzhou De Licacy Textile Co., Ltd

14,1 %

A617

Nantong Teijin Co. Ltd

14,1 %

A617

Shaoxing County Jiade Weaving and Dyeing Co., Ltd

14,1 %

A617

Wujiang Longsheng Textile Co., Ltd

14,1 %

A617

Wujiang Xiangsheng Textile Dyeing & Finishing Co., Ltd

14,1 %

A617

Shaoxing Zhengda Group Co., Ltd

14,1 %

A617

Far Eastern Industries (Shanghai) Ltd

14,1 %

A617

Zhejiang Yonglong Enterprises Co., Ltd

14,1 %

A617

Zhuji Bolan Textile Industrial Development Co., Ltd

14,1 %

A617

Zhejiang Shaoxing Tianyuan Textile Printing and Dyeing Co., Ltd

14,1 %

A617

Zhejiang XiangSheng Group Co., Ltd

14,1 %

A617

Hangzhou ZhenYa Textile Co., Ltd

14,1 %

A617

Huzhou Styly Jingcheng Textile Co., Ltd

14,1 %

A617

Hangzhou Yongsheng Textile Co., Ltd

14,1 %

A617

Zhejiang Shaoxing Yongli Printing and Dyeing Co., Ltd

14,1 %

A617

Hangzhou Hongfeng Textile Group Co., Ltd

14,1 %

A617

Shaoxing Yinuo Printing & Dyeing Co., Ltd

14,1 %

A617

Shaoxing Ancheng Cloth industrial Co., Ltd

14,1 %

A617

Hangzhou Jieenda Textile Co., Ltd

14,1 %

A617

Hangzhou Mingyuan Textile Co., Ltd

14,1 %

A617

Hangzhou Yililong Textile Co., Ltd

14,1 %

A617

Zheijiang Singmetat Print and Dyeing Co., Ltd

56,2 %

A836

Hangzhou CaiHong Textile Co., Ltd

55,7 %

A623

Hangzhou Fuen Textile Co., Ltd

55,7 %

A623

Hangzhou Jinsheng Textile Co., Ltd

55,7 %

A623

Hangzhou Shenda Textile Co., Ltd

28,2 %

A837

Hangzhou Xiaoshan Phoenix Industry Co., Ltd

55,7 %

A623

Hangzhou Zhengda Textile Co., Ltd

55,7 %

A623

Shaoxing China Light & Textile Industrial City Somet Textile Co., Ltd

55,7 %

A623

Shaoxing County Fengyi Textile Printing & Dyeing Co., Ltd

55,7 %

A623

Shaoxing County Huaxiang Textile Co., Ltd

45,3 %

A619

Shaoxing County Pengyue Textile Co., Ltd

28,2 %

A837

Shaoxing County Qing Fang Cheng Textiles Imp. & Exp. Co., Ltd

52,5 %

A621

Xingxin Holding Group Co., Ltd

28,2 %

A837

Shaoxing Golden tree silk Printing Dyeing and Sandwashing Co., Ltd

55,7 %

A623

Shaoxing Nanchi Textile Printing-Dyeing Co., Ltd

55,7 %

A623

Shaoxing Ronghao Textiles Co., Ltd

52,5 %

A620

Shaoxing Tianlong Import and Export Co., Ltd

65 %

A622

Shaoxing Xinghui Textile Co., Ltd

55,7 %

A623

Shaoxing Yongda Textiles Co., Ltd

55,7 %

A623

Wujiang Canhua Imp. & Exp. Co., Ltd

74,8 %

A618

Zhejiang Golden Time Printing and Dyeing knitwear Co., Ltd

55,7 %

A623

Zhejiang Huagang Dyeing and Weaving Co., Ltd

55,7 %

A623

Zhejiang Shaoxiao Printing and Dyeing Co., Ltd

55,7 %

A623

Visi pārējie uzņēmumi

74,8 %

A999”

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 18. septembrī

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

R. PEREIRA


(1)  OV L 56, 6.3.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2117/2005 (OV L 340, 23.12.2005., 17. lpp.).

(2)  OV L 240, 16.9.2005., 1. lpp.

(3)  OV C 320, 28.12.2006., 8. lpp.


21.9.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 246/7


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1088/2007

(2007. gada 20. septembris),

ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1994. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 3223/94 par sīki izstrādātiem augļu un dārzeņu ievešanas režīma izpildes noteikumiem (1), un jo īpaši tās 4. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta ievešanas vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 3223/94 4. pantā, ir tādas, kā norādīts tabulā, kas pievienota pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2007. gada 21. septembrī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 20. septembrī

Komisijas vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY


(1)  OV L 337, 24.12.1994., 66. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 756/2007 (OV L 172, 30.6.2007., 41. lpp.).


PIELIKUMS

Komisijas 2007. gada 20. septembra Regulai, ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta ievešanas vērtība

0702 00 00

MK

85,6

TR

88,6

XK

55,1

XS

36,3

ZZ

66,4

0707 00 05

JO

151,2

MK

29,6

TR

136,6

ZZ

105,8

0709 90 70

IL

51,9

TR

111,0

ZZ

81,5

0805 50 10

AR

65,0

UY

83,0

ZA

73,7

ZZ

73,9

0806 10 10

IL

65,2

TR

113,5

ZZ

89,4

0808 10 80

AU

215,7

CL

81,4

CN

79,8

NZ

93,3

US

96,9

ZA

69,5

ZZ

106,1

0808 20 50

CN

61,1

TR

117,6

ZA

106,2

ZZ

95,0

0809 30 10, 0809 30 90

TR

158,7

US

194,7

ZZ

176,7

0809 40 05

BA

49,8

IL

111,5

TR

107,3

ZZ

89,5


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.


21.9.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 246/9


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1089/2007

(2007. gada 20. septembris)

par cūkgaļas ievešanas atļauju izdošanu atbilstoši pieteikumiem, kas 2007. gada septembra pirmajās septiņās dienās iesniegti saskaņā ar tarifa kvotu, kura atvērta ar Regulu (EK) Nr. 812/2007

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1975. gada 29. oktobra Regulu (EEK) Nr. 2759/75 par cūkgaļas tirgus kopīgo organizāciju (1),

ņemot vērā Komisijas 2007. gada 11. jūlija Regulu (EK) Nr. 812/2007, ar ko atver Amerikas Savienotajām Valstīm piešķirtu tarifa kvotu cūkgaļai un paredz tās pārvaldīšanu (2), un jo īpaši tās 5. panta 5. punktu,

tā kā:

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 812/2007 ir atvērtas tarifa kvotas cūkgaļas produktu ievešanai.

(2)

Daudzumi, kas ir iekļauti ievešanas atļauju pieteikumos, kuri iesniegti 2007. gada septembra pirmajās septiņās dienās par apakšperiodu no 2007. gada 1. oktobra līdz 31. decembrim, ir mazāki nekā pieejamie daudzumi. Tāpēc ir jānosaka, par kādu apjomu netika iesniegti pieteikumi; šis apjoms jāpieskaita daudzumiem, kas noteikti nākamajam kvotas periodam,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Apjoms, par kuru saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 812/2007 netika iesniegti ievešanas atļauju pieteikumi attiecībā uz kvotu ar kārtas numuru 09.4170 un kurš jāpieskaita apakšperiodam no 2008. gada 1. janvāra līdz 31. martam, ir 1 516 625 kg.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2007. gada 21. septembrī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 20. septembrī

Komisijas vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY


(1)  OV L 282, 1.11.1975., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1913/2005 (OV L 307, 25.11.2005., 2. lpp.).

(2)  OV L 182, 12.7.2007., 7. lpp.


21.9.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 246/10


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1090/2007

(2007. gada 20. septembris)

par cūkgaļas ievešanas atļauju izdošanu atbilstoši pieteikumiem, kas 2007. gada septembra pirmajās septiņās dienās iesniegti saskaņā ar tarifa kvotu, kura atvērta ar Regulu (EK) Nr. 979/2007

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1975. gada 29. oktobra Regulu (EEK) Nr. 2759/75 par cūkgaļas tirgus kopīgo organizāciju (1),

ņemot vērā Komisijas 2007. gada 21. augusta Regulu (EK) Nr. 979/2007, ar ko atver tarifa kvotu Kanādas izcelsmes cūkgaļai un paredz tās pārvaldīšanu (2), un jo īpaši tās 5. panta 5. punktu,

tā kā:

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 979/2007 ir atvērtas tarifa kvotas cūkgaļas produktu ievešanai.

(2)

Daudzumi, kas ir iekļauti ievešanas atļauju pieteikumos, kuri iesniegti 2007. gada septembra pirmajās septiņās dienās par apakšperiodu no 2007. gada 1. oktobra līdz 31. decembrim, ir mazāki nekā pieejamie daudzumi. Tāpēc ir jānosaka, par kādu apjomu netika iesniegti pieteikumi; šis apjoms jāpieskaita daudzumiem, kas noteikti nākamajam kvotas periodam,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Apjoms, par kuru saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 979/2007 netika iesniegti ievešanas atļauju pieteikumi attiecībā uz kvotu ar kārtas numuru 09.4204 un kurš jāpieskaita apakšperiodam no 2008. gada 1. janvāra līdz 31. martam, ir 2 312 000 kg.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2007. gada 21. septembrī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 20. septembrī

Komisijas vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY


(1)  OV L 282, 1.11.1975., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1913/2005 (OV L 307, 25.11.2005., 2. lpp.).

(2)  OV L 217, 22.8.2007., 12. lpp.


21.9.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 246/11


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1091/2007

(2007. gada 20. septembris)

par cūkgaļas importa licenču izdošanu atbilstoši pieteikumiem, kas 2007. gada septembra pirmajās septiņās dienās iesniegti saskaņā ar tarifa kvotām, kuras atvērtas ar Regulu (EK) Nr. 806/2007

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1975. gada 29. oktobra Regulu (EEK) Nr. 2759/75 par cūkgaļas tirgus kopējo organizāciju (1),

ņemot vērā Komisijas 2006. gada 31. augusta Regulu (EK) Nr. 1301/2006, ar ko nosaka kopīgus noteikumus lauksaimniecības produktu importa tarifu kvotu administrēšanai, izmantojot ievešanas atļauju sistēmu (2), un jo īpaši tās 7. panta 2. punktu,

ņemot vērā Komisijas 2007. gada 10. jūlija Regulu (EK) Nr. 806/2007 par tarifu kvotu atvēršanu un pārvaldīšanu cūkgaļas nozarē (3) un jo īpaši tās 5. panta 6. punktu,

tā kā:

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 806/2007 ir atvērtas tarifa kvotas cūkgaļas produktu ievešanai.

(2)

Importa licenču pieteikumi, kas iesniegti 2007. gada septembra pirmajās septiņās dienās par apakšperiodu no 2007. gada 1. oktobra līdz 31. decembrim, ir mazāki nekā pieejamie daudzumi. Tāpēc ir jānosaka, par kādu apjomu netika iesniegti pieteikumi; šis apjoms jāpieskaita daudzumiem, kas noteikti nākamajam kvotas periodam,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Daudzumi, par kuriem saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 806/2007 netika iesniegti importa licenču pieteikumi un kuri jāpieskaita apakšperiodam no 2008. gada 1. janvāra līdz 31. martam, ir noteikti šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2007. gada 21. septembrī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 20. septembrī

Komisijas vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY


(1)  OV L 282, 1.11.1975., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1913/2005 (OV L 307, 25.11.2005., 2. lpp.).

(2)  OV L 238, 1.9.2006., 13. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 289/2007 (OV L 78, 17.3.2007., 17. lpp.).

(3)  OV L 181, 11.7.2007., 3. lpp.


PIELIKUMS

Grupas Nr.

Kārtas Nr.

Piešķīruma koeficients importa licenču pieteikumiem, kas iesniegti par apakšperiodu no 1.10.2007-31.12.2007

(%)

Nepieprasītie daudzumi, kuri ir jāpieskaita apakšperiodam no 1.1.2008-31.3.2008

(kg)

G2

09.4038

 (2)

8 521 375

G3

09.4039

 (2)

1 851 000

G4

09.4071

 (1)

1 501 000

G5

09.4072

 (1)

3 080 500

G6

09.4073

 (1)

7 533 500

G7

09.4074

 (2)

2 386 956


(1)  Nepiemēro, jo Komisijai nav iesniegts neviens licences pieteikums.

(2)  Nepiemēro, jo pieprasītie daudzumi ir mazāki nekā pieejamie daudzumi.


21.9.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 246/13


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1092/2007

(2007. gada 20. septembris)

par rīsu ievešanas atļauju izsniegšanu saskaņā ar tarifa kvotām, kas ar Regulu (EK) Nr. 2021/2006 atvērtas 2007. gada septembra apakšperiodam

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1785/2003 par rīsu tirgus kopīgo organizāciju (1),

ņemot vērā Komisijas 2006. gada 31. augusta Regulu (EK) Nr. 1301/2006, ar ko nosaka kopīgus noteikumus lauksaimniecības produktu importa tarifu kvotu administrēšanai, izmantojot ievešanas atļauju sistēmu (2), un jo īpaši tās 7. panta 2. punktu,

ņemot vērā Komisijas 2006. gada 22. decembra Regulu (EK) Nr. 2021/2006, ar ko atver Kopienas tarifa kvotas rīsiem, kuru izcelsme ir Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīs (ĀKK valstis) un aizjūras zemēs un teritorijās (AZT), un paredz šo kvotu pārvaldību (3), un jo īpaši tās 15. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 2021/2006 tika atvērta ikgadēja kopēja tarifa kvota, lai ievestu 160 000 tonnu rīsu, kas izteikti lobītu rīsu ekvivalentā, no kuriem 125 000 tonnu ir ĀKK valstu izcelsme (kārtas numurs 09.4187), 25 000 tonnu – Nīderlandes Antiļu salu un Arubas izcelsme (kārtas numurs 09.4189) un 10 000 tonnām – vismazāk attīstīto aizjūras zemju un teritoriju izcelsme (kārtas numurs 09.4190), un ikgadēja tarifa kvota, lai ievestu 20 000 tonnas šķelto rīsu, kuriem ir ĀKK valstu izcelsme (kārtas numurs 09.4188).

(2)

Kvotām, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 2021/2006 1. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā, trešais kvotas apakšperiods ir septembris.

(3)

No paziņojuma, kas sniegts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2021/2006 17. panta a) punktu, izriet, ka daudzumi lobītu rīsu ekvivalentā, kas norādīti pieteikumos, kuri saskaņā ar minētās regulas 13. panta pirmo daļu iesniegti 2007. gada septembra pirmo piecu darbdienu laikā par kvotām ar kārtas numuru 09.4187, pārsniedz pieejamos daudzumus. Tāpēc ir jānosaka, par kādu apjomu izvešanas atļaujas var izdot, nosakot piešķīruma koeficientu, ko piemēro saskaņā ar attiecīgo kvotu prasītajiem daudzumiem.

(4)

Turklāt no minētā paziņojuma izriet, ka atbilstīgi minētās Regulas 13. panta pirmajai daļai 2007. gada septembra pirmo piecu darbdienu laikā iesniegtajos pieteikumos par kvotu(-ām) ar kārtas numuru 09.4189 – 09.4190 norādītais daudzums lobītu rīsu ekvivalentā ir mazāks par pieejamo daudzumu.

(5)

Tāpēc saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2021/2006 15. panta 1. punktu ir jānosaka kopējie daudzumi, kas būs pieejami nākamajā kvotas apakšperiodā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Izsniedzot rīsu ievešanas atļaujas atbilstoši pieteikumiem, kas 2007. gada septembra pirmo piecu darbdienu laikā iesniegti par Regulā (EK) Nr. 2021/2006 minēto kvotu ar kārtas numuru 09.4187, pieprasītajiem daudzumiem piemēro šīs regulas pielikumā noteiktos piešķīruma koeficientus.

2.   Šīs regulas pielikumā ir noteikti kopējie daudzumi, kas saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 2021/2006 paredzētajām kvotām, kuru kārtas numurs ir 09.4187 – 09.4188 – 09.4189 – 09.4190, ir pieejami nākamajam kvotas apakšperiodam.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 20. septembrī

Komisijas vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY


(1)  OV L 270, 21.10.2003., 96. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 797/2006 (OV L 144, 31.5.2006., 1. lpp.).

(2)  OV L 238, 1.9.2006., 13. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 289/2007 (OV L 78, 17.3.2007., 17. lpp.).

(3)  OV L 384, 29.12.2006., 61. lpp.


PIELIKUMS

2007. gada septembra apakšperiodā piešķiramie daudzumi un nākamajā apakšperiodā pieejamie daudzumi, piemērojot Regulu (EK) Nr. 2021/2006

Izcelsme/produkts

Kārtas Nr.

Piešķīruma koeficients 2007. gada septembra kvotas apakšperiodā

2007. gada oktobra apakšperiodā pieejamie kopējie daudzumi

(kg)

ĀKK (Regulas (EK) Nr. 2021/2006 2. un 3. pants)

09.4187

22,998530 %

0

KN kods 1006 10 21 līdz 1006 10 98, 1006 20 un 1006 30

 

 

 

ĀKK (Regulas (EK) Nr. 2021/2006 4. un 5. pants)

09.4188

 (3)

348 241

KN kods 1006 40 00

 

 

 

AZT (Regulas (EK) Nr. 2021/2006 8. pants un 9. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts)

 

 

 

KN kods 1006

 

 

 

a)

Nīderlandes Antiļu salas un Aruba

09.4189

 (2)

6 133 001

b)

Mazāk attīstītās AZT

09.4190

 (1)

10 000 000


(1)  Šim kvotas apakšperiodam nav noteikts piešķīruma koeficients; Komisijai nav iesniegts neviens atļaujas pieteikums.

(2)  Pieprasītie daudzumi atbilst daudzumiem, kuri ir mazāki vai vienādi ar pieejamajiem daudzumiem; tātad pieņamami ir visi pieprasītie daudzumi.

(3)  Šajā apakšperiodā daudzumi nav pieejami.


21.9.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 246/16


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1093/2007

(2007. gada 20. septembris),

ar ko nosaka piešķīruma koeficientu importa atļauju pieteikumiem, kuri iesniegti saskaņā ar Kopienas tarifa kvotu, kas atvērta ar Regulu (EK) Nr. 964/2007 un paredzēta vismazāk attīstīto valstu izcelsmes rīsiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1785/2003 par rīsu tirgus kopīgo organizāciju (1),

ņemot vērā Komisijas 2006. gada 31. augusta Regulu (EK) Nr. 1301/2006, ar ko nosaka kopīgus noteikumus lauksaimniecības produktu importa tarifu kvotu administrēšanai, izmantojot ievešanas atļauju sistēmu (2), un jo īpaši tās 7. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 964/2007 (3) 2007./2008. tirdzniecības gadam ir atvērta ikgadējā importa tarifa kvota 5 821 tonnu apmērā rīsiem ar kodu KN 1006, kas izteikti lobītu rīsu ekvivalentā un kuru izcelsme ir vismazāk attīstītajās valstīs (kārtas numurs 09.4177).

(2)

No paziņojuma, kas izdarīts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 964/2007 4. panta a) punktu, izriet, ka daudzumi, kas norādīti pieteikumos, kuri saskaņā ar minētās regulas 2. panta 4. punktu iesniegti 2007. gada septembra pirmajās septiņās dienās, pārsniedz pieejamos daudzumus. Tāpēc ir jānosaka, par kādu apjomu importa atļaujas var izdot, nosakot piešķīruma koeficientu, ko piemēro prasītajiem daudzumiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Par importa atļauju pieteikumiem, kas iesniegti 2007. gada septembra pirmajās septiņās dienās saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 964/2007 minēto tarifa kvotu 2007./2008. tirdzniecības gadam attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 980/2005 I pielikumā uzskaitīto vismazāk attīstīto valstu izcelsmes rīsiem, izdod atļaujas pieprasīto daudzumu ievešanai, piemērojot tiem piešķīruma koeficientu 21,066830 %.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 20. septembrī

Komisijas vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY


(1)  OV L 270, 21.10.2003., 96. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 797/2006 (OV L 144, 31.5.2006., 1. lpp.).

(2)  OV L 238, 1.9.2006., 13. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 289/2007 (OV L 78, 17.3.2007., 17. lpp.).

(3)  OV L 213, 15.8.2007., 26. lpp.


21.9.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 246/17


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1094/2007

(2007. gada 19. septembris),

ar ko nosaka reprezentatīvās cenas mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī olu albumīnam, un groza Regulu (EK) Nr. 1484/95

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1975. gada 29. oktobra Regulu (EEK) Nr. 2771/75 par olu tirgus kopējo organizāciju (1), un jo īpaši tās 5. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes 1975. gada 29. oktobra Regulu (EEK) Nr. 2777/75 par mājputnu gaļas tirgus kopējo organizāciju (2), un jo īpaši tās 5. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes 1975. gada 29. oktobra Regulu (EEK) Nr. 2783/75 par olu albumīna un laktalbumīna tirgus kopējo organizāciju (3), un jo īpaši tās 3. panta 4. punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas Regula (EK) Nr. 1484/95 (4), ietver sīki izstrādātus noteikumus papildu importa nodevu sistēmas ieviešanai un nosaka reprezentatīvās cenas mājputnu gaļas un olu nozarē un olu albumīnam.

(2)

Regulāri kontrolējot datus, uz kuriem balstās reprezentatīvu cenu noteikšana mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī olu albumīnam, ir konstatēts, ka dažu produktu importa reprezentatīvās cenas ir jāmaina, ņemot vērā cenu atšķirības atkarībā no izcelsmes. Tādēļ reprezentatīvās cenas ir jāpublicē.

(3)

Šie labojumi ir jāpiemēro pēc iespējas ātrāk, ņemot vērā tirgus situāciju.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Mājputnu gaļas un olu pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1484/95 I pielikumu nomaina ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 19. septembrī

Komisijas vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY


(1)  OV L 282, 1.11.1975., 49. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 679/2006 (OV L 119, 4.5.2006., 1. lpp.).

(2)  OV L 282, 1.11.1975., 77. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 679/2006.

(3)  OV L 282, 1.11.1975., 104. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2916/95 (OV L 305, 19.12.1995., 49. lpp.).

(4)  OV L 145, 29.6.1995., 47. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 842/2007 (OV L 186, 18.7.2007., 17. lpp.).


PIELIKUMS

Komisijas 2007. gada 19. septembra Regulai, ar ko nosaka reprezentatīvās cenas mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī olu albumīnam, un groza Regulu (EK) Nr. 1484/95

“I PIELIKUMS

KN kods

Produktu apraksts

Reprezentatīvā cena

(EUR/100 kg)

3. panta 3. punktā paredzētais nodrošinājums

(EUR/100 kg)

Izcelsmes valsts (1)

0207 12 10

Saldēti 70 % cāļi

112,5

0

01

99,8

0

02

0207 12 90

Saldēti 65 % cāļi

116,4

1

01

102,8

5

02

143,2

0

03

0207 14 10

Saldēti šķirnes vistas gaļas bezkaulu izcirtņi

214,0

26

01

246,4

16

02

347,6

0

03

0207 14 60

Cāļu stilbiņi, saldēti

105,4

11

01

149,0

0

03

0207 27 10

Saldēti tītara gaļas bezkaulu izcirtņi

307,3

0

01

353,0

0

03

1602 32 11

Termiski neapstrādāti šķirnes vistas gaļas izstrādājumi

231,3

17

01

124,5

63

02


(1)  Importa izcelsmes valstis:

01

Brazīlija

02

Argentīna

03

Čīle.”


21.9.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 246/19


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1095/2007

(2007. gada 20. septembris),

ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1490/2002, ar kuru nosaka sīki izstrādātus noteikumus, kā īstenot trešo posmu darba programmā, kura minēta Padomes Direktīvas 91/414/EEK 8. panta 2. punktā, un Regulu (EK) Nr. 2229/2004, ar ko nosaka turpmākus sīki izstrādātus noteikumus, kā īstenot ceturto posmu darba programmā, kura minēta Padomes Direktīvas 91/414/EEK 8. panta 2. punktā

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1991. gada 15. jūlija Direktīvu 91/414/EEK par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (1), un jo īpaši tās 8. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Direktīvas 91/414/EEK 8. panta 2. punkts paredz, ka Komisija īsteno darba programmu pakāpeniskai to darbīgo vielu pārbaudei, kas ir pieejamas tirgū divus gadus pēc minētās direktīvas izziņošanas datuma. Šī programma joprojām tiek turpināta.

(2)

Darba otro un trešo posmu paredz ar Komisijas 2000. gada 28. februāra Regulu (EK) Nr. 451/2000, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenot Padomes Direktīvas 91/414/EEK 8. panta 2. punktā minētās darba programmas otro un trešo posmu (2), un ar Komisijas 2002. gada 14. augusta Regulu (EK) Nr. 1490/2002, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus, kā īstenot trešo posmu darba programmā, kura minēta Padomes Direktīvas 91/414/EEK 8. panta 2. punktā, un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 451/2000 (3). Darba ceturto posmu paredz ar Komisijas 2004. gada 3. decembra Regulu (EK) Nr. 2229/2004, ar ko nosaka turpmākus sīki izstrādātus noteikumus, kā īstenot ceturto posmu darba programmā, kura minēta Padomes Direktīvas 91/414/EEK 8. panta 2. punktā (4).

(3)

Vairākas trešajā un ceturtajā posmā iekļautās vielas aizvien tiek novērtētas. Pārbaudes process ir jāpaātrina. Atkarībā no tā, vai speciālisti veic vai vēl neveic vielas pārskatīšanu, dažiem procedūras aspektiem jāpiemēro dažādi noteikumi.

(4)

Lai paātrinātu izskatīšanas procesu, jāpielāgo ekspertu veiktās pārskatīšanas darba gaita, saistība starp iesniedzējiem, dalībvalstīm, Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi (EPNI) un Komisiju, kā arī katras puses pienākumi programmas īstenošanā, lai nekaitētu veselības un vides drošībai.

(5)

EPNI resursi jāizmanto efektīvi. Ja ir skaidras norādes, ka attiecīgā darbīgā viela atbilst Direktīvas 91/414/EEK 5. panta 1. punktā minētajiem kritērijiem un jo īpaši negatīvi neietekmē cilvēku vai dzīvnieku veselību vai pazemes ūdeņus un nerada nepieļaujamu kaitējumu videi, šī viela jāiekļauj minētās direktīvas I pielikumā. Šādos skaidros gadījumos pirms vielu iekļauj I pielikumā nav vajadzīgs sīki izstrādāts zinātnisks EPNI ieteikums. Tomēr vēlāk EPNI ir jāsagatavo atzinums par šīm vielām, jo īpaši, lai nodrošinātu saskaņotu pieeju, kad dalībvalstis piemēro vienotus principus atļauju novērtēšanai. Turpretim, ja ir skaidras norādes par to, ka darbīgajai vielai ir kaitīga ietekme, Komisijai šāda skaidra situācija nav jāapstiprina, tādēļ tai jābūt iespējai pieņemt lēmumu šo vielu neiekļaut, neapspriežoties ar EPNI.

(6)

EPNI īpaši jāpievēršas gadījumiem, kad jāizkliedē aizvien esošas šaubas, pirms tiek pieņemts lēmums par attiecīgās darbīgās vielas iekļaušanu.

(7)

Lai paātrinātu procedūras, jārod iespēja piešķirt ilgāku atsaukšanas termiņu, ja aizvien pastāv šaubas un iesniedzēji piekrīt atsaukt atbalstu darbīgās vielas iekļaušanai. Šī procedūra jāpiemēro tikai tādos gadījumos, ja nav skaidras norādes, ka viela kaitīgi ietekmē cilvēku vai dzīvnieku veselību vai pazemes ūdeņus vai tai ir nepieņemama ietekme uz vidi.

(8)

Ir jāparedz kritēriji, lai noteiktu gadījumus, kad pastāv skaidras norādes par to, vai vielai ir kaitīga ietekme vai, gluži pretēji, šādas ietekmes nav.

(9)

Lai nodrošinātu, ka tiek ievēroti novērtēšanas termiņi un pret visiem iesniedzējiem ir vienlīdzīga attieksme, ar dažiem konkrētiem izņēmumiem spēkā esošie tiesību akti paredz, ka iesniedzēji nedrīkst iesniegt jaunus pētījumus pēc noteikta novērtēšanas posma. Šis vispārējais princips jāsaglabā, bet jāprecizē, kad iesniedzēji drīkst iesniegt jaunu informāciju, kas nav pētījumi.

(10)

Tāpēc attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1490/2002 un Regula (EK) Nr. 2229/2004.

(11)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 1490/2002

Regulu (EK) Nr. 1490/2002 groza šādi:

1.

Regulas 11. un 12. pantu aizstāj ar šādiem pantiem:

“11. pants

Novērtējuma ziņojuma projekta saņemšana un piekļuve tam

1.   Pēc atjaunināta dokumentācijas kopsavilkuma un 10. panta 1. punktā minētā novērtējuma ziņojuma projekta saņemšanas EPNI 30 dienās nosūta ziņotājai dalībvalstij apstiprinājumu, ka tā ir saņēmusi ziņojumu.

Izņēmuma gadījumos, kad novērtējuma ziņojuma projekts redzami neatbilst Komisijas ieteiktajām prasībām attiecībā uz formātu, Komisija vienojas ar EPNI un ziņotāju dalībvalsti par termiņu, kādā atkārtoti iesniedzams grozītais ziņojums. Šis termiņš nav ilgāks par diviem mēnešiem.

2.   EPNI nekavējoties nosūta novērtējuma ziņojuma projektu Komisijai, pārējām dalībvalstīm un iesniedzējiem, nosakot termiņu, kas nav ilgāks par diviem mēnešiem, šo dalībvalstu un iesniedzēju apsvērumu iesniegšanai.

Tā apkopo saņemtos apsvērumus, kā arī pieejamos EPNI apsvērumus un nosūta tos Komisijai, dalībvalstīm un iesniedzējiem.

3.   EPNI pēc īpaša pieprasījuma vai arī jebkurai personai uzziņai dara pieejamu šādu informāciju:

a)

novērtējuma ziņojuma projektu, izņemot tās daļas, kas atzītas par konfidenciālām saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK 14. pantu;

b)

EPNI sagatavoto visu to datu sarakstu, kas vajadzīgi novērtēšanai, lai darbīgo vielu, iespējams, iekļautu minētās direktīvas I pielikumā, ja EPNI ir sagatavojusi šādu sarakstu.

11.a pants

Novērtējuma ziņojuma projekta izskatīšana

Komisija nekavējoties izskata novērtējuma ziņojuma projektu un ziņotājas dalībvalsts ieteikumu, kā arī no pārējām dalībvalstīm, EPNI un iesniedzēja saskaņā ar 11. panta 2. punktu saņemtos apsvērumus.

11.b pants

Darbīgā viela, par kuru ir skaidras norādes, ka tai nav kaitīgas ietekmes

Ja ir skaidras norādes, ka darbīgā viela nevarētu kaitīgi ietekmēt cilvēku vai dzīvnieku veselību vai pazemes ūdeņus vai tai nebūtu nepieņemamas ietekmes uz vidi, kā norādīts V pielikumā, piemēro 12. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 2. punkta a) apakšpunktu.

11.c pants

Apspriešanās ar EPNI

1.   Ja nepiemēro 11.b pantu, Komisija novērtēšanas laikā var lūgt EPNI ekspertiem veikt pilnīga novērtējuma ziņojuma projekta pārskatīšanu vai pievērsties konkrētiem punktiem, tostarp punktiem, kas saistīti ar VI pielikumā noteiktajiem kritērijiem. EPNI organizē apspriešanos ar dalībvalstu, tostarp ar ziņotājas dalībvalsts, ekspertiem.

Ja Komisija lūdz EPNI ekspertiem veikt pilnīgu pārskatīšanu, EPNI sniedz savus secinājumus ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc pieprasījuma. Ja Komisija neprasa ekspertu veiktu pilnīgu pārskatīšanu, bet tikai secinājumus par konkrētiem punktiem, šo laikposmu samazina līdz trim mēnešiem. Jebkurā gadījumā secinājumus iesniedz ne vēlāk kā 2008. gada 30. septembrī.

2.   EPNI informē Komisiju, ja ekspertu veiktās pārskatīšanas laikā ir skaidras norādes, ka darbīgā viela varētu kaitīgi ietekmēt cilvēku vai dzīvnieku veselību vai pazemes ūdeņus, kā norādīts VI pielikumā.

Komisija var pieņemt lēmumu, kā minēts 11.f pantā.

3.   Lai atvieglotu darba plānošanu, Komisija un EPNI vienojas par secinājumu sniegšanas grafiku. Komisija un EPNI vienojas par formātu, kādā iesniedzami EPNI secinājumi.

11.d pants

Papildu informācijas iesniegšana pēc novērtējuma ziņojuma projekta iesniegšanas EPNI

1.   Neskarot Direktīvas 91/414/EEK 7. pantu, jaunus pētījumus nepieņem.

2.   Ja EPNI uzskata, ka vajadzīga papildu informācija no iesniedzēja, lai izpildītu Komisijas prasību saskaņā ar 11.c pantu, ziņotāja dalībvalsts pieprasa šādu informāciju. Šādus pieprasījumus veic rakstiski un īpašos gadījumos, nosakot viena mēneša iesniegšanas termiņu. Tas neattiecas uz jaunu pētījumu iesniegšanu. Ziņotāja dalībvalsts par šādiem pieprasījumiem rakstiski informē Komisiju un EPNI.

Ziņotāja dalībvalsts viena mēneša laikā pēc šādas informācijas saņemšanas novērtē saņemto informāciju un nosūta novērtējumu EPNI.

3.   Informāciju, ko iesniedzis iesniedzējs, bet kas nav pieprasīta vai kas nav iesniegta līdz 2. punktā minētā termiņa beigām, neņem vērā, ja vien šī informācija nav iesniegta saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK 7. pantu.

Ja ziņotāja dalībvalsts saskaņā ar 1. punktu vai šā punkta pirmo daļu atsakās ņemt vērā pētījumus vai informāciju, kas saņemta no iesniedzēja, tā informē Komisiju un EPNI un norāda atteikuma iemeslus.

11.e pants

Iesniedzēja atkāpšanās

Ja nepiemēro 11.b pantu, divu mēnešu laikā pēc 11. panta 2. punktā minētā novērtējuma ziņojuma projekta saņemšanas iesniedzējs var atsaukt savu atbalstu attiecībā uz darbīgās vielas iekļaušanu Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā.

11.f pants

Darbīgā viela, par kuru ir skaidras norādes, ka tai ir kaitīga ietekme

Ja ir skaidras norādes, ka darbīgā viela varētu kaitīgi ietekmēt cilvēku vai dzīvnieku veselību vai pazemes ūdeņus, kā norādīts VI pielikumā, Komisija saskaņā ar šīs regulas 12. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 2. punkta b) apakšpunktu pieņem lēmumu neiekļaut darbīgo vielu Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā.

12. pants

Direktīvas projekta vai lēmuma projekta iesniegšana

1.   Komisija iesniedz komitejai pārskata ziņojuma projektu vēlākais sešus mēnešus pēc:

a)

novērtējuma ziņojuma projekta saņemšanas, ja piemēro 11.b vai 11.f pantu;

b)

EPNI sagatavoto secinājumu saņemšanas, ja piemēro 11.c pantu;

c)

iesniedzēja atbalsta rakstiska atsaukuma saņemšanas, ja piemēro 11.e pantu.

2.   Papildus pārskata ziņojuma projektam Komisija iesniedz komitejai:

a)

direktīvas projektu, kurā paredz darbīgās vielas iekļaušanu Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā, attiecīgā gadījumā norādot šādas iekļaušanas nosacījumus, tostarp termiņu; vai

b)

dalībvalstīm adresētu lēmuma projektu par tādu augu aizsardzības līdzekļu atļauju atcelšanu sešu mēnešu laikā, kuras satur darbīgo vielu, ievērojot Direktīvas 91/414/EEK 8. panta 2. punkta ceturto daļu, saskaņā ar ko minētā darbīgā viela nav iekļauta Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā, norādot neiekļaušanas iemeslus.

Direktīvu vai lēmumu pieņem saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK 19. panta 2. punktā minēto procedūru.

3.   Atkāpjoties no 2. punkta b) apakšpunkta, pēdējā diena dalībvalstu atļauju atcelšanai ir 2010. gada 31. decembris 1. punkta c) apakšpunktā minētajā gadījumā, ja vien Komisija vajadzības gadījumā pēc apspriešanās ar EPNI nav secinājusi, ka viela atbilst VI pielikumā noteiktajiem kritērijiem.

12.a pants

EPNI viedoklis

Ja darbīgā viela ir iekļauta Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā saskaņā ar šīs regulas 11.b pantu, Komisija pieprasa EPNI vēlākais līdz 2010. gada 31. decembrim sniegt savu viedokli par pārskata ziņojuma projektu. Dalībvalstis un iesniedzēji sadarbojas ar EPNI un Komisiju.

Lai atvieglotu darba plānošanu, Komisija un EPNI vienojas par grafiku EPNI viedokļa iesniegšanai attiecībā uz pārskata ziņojuma projektu un par formātu, kādā šis viedoklis iesniedzams.”

2.

Regulas (EK) Nr. 1490/2002 pielikumus groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 2229/2004

Regulu (EK) Nr. 2229/2004 groza šādi:

1.

Regulas 24. un 25. pantu aizstāj ar šādiem pantiem:

“24. pants

Novērtējuma ziņojuma projekta saņemšana un piekļuve tam

1.   Pēc atjaunināta dokumentācijas kopsavilkuma un 21. panta 1. punktā vai 22. panta 1. punktā minētā novērtējuma ziņojuma projekta saņemšanas EPNI 30 dienās nosūta ziņotājai dalībvalstij apstiprinājumu, ka tā ir saņēmusi ziņojumu.

Izņēmuma gadījumos, kad novērtējuma ziņojuma projekts redzami neatbilst Komisijas ieteiktajām prasībām attiecībā uz formātu, Komisija vienojas ar EPNI un ziņotāju dalībvalsti par termiņu, kādā atkārtoti iesniedzams grozītais ziņojums. Šis termiņš nav ilgāks par diviem mēnešiem.

2.   EPNI nekavējoties nosūta novērtējuma ziņojuma projektu Komisijai, pārējām dalībvalstīm un iesniedzējiem, nosakot termiņu, kas nav ilgāks par diviem mēnešiem, šo dalībvalstu un iesniedzēju apsvērumu iesniegšanai.

Tā apkopo saņemtos apsvērumus, kā arī pieejamos EPNI apsvērumus un nosūta tos Komisijai, dalībvalstīm un iesniedzējiem.

3.   EPNI pēc īpaša pieprasījuma vai arī jebkurai personai uzziņai dara pieejamu šādu informāciju:

a)

novērtējuma ziņojuma projektu, izņemot tās daļas, kas atzītas par konfidenciālām saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK 14. pantu;

b)

EPNI sagatavoto visu to datu sarakstu, kas vajadzīgi novērtēšanai, lai darbīgo vielu, iespējams, iekļautu minētās direktīvas I pielikumā, ja EPNI ir sagatavojusi šādu sarakstu.

24.a pants

Novērtējuma ziņojuma projekta izvērtēšana

Komisija nekavējoties izskata novērtējuma ziņojuma projektu un ziņotājas dalībvalsts ieteikumu, kā arī no pārējām dalībvalstīm, EPNI un iesniedzējiem saskaņā ar 24. panta 2. punktu saņemtos apsvērumus.

24.b pants

Darbīgās vielas, par kurām ir skaidras norādes, ka tām nav kaitīgas ietekmes

Ja ir skaidras norādes, ka darbīgā viela nevarētu kaitīgi ietekmēt cilvēku vai dzīvnieku veselību vai pazemes ūdeņus vai tai nebūtu nepieņemamas ietekmes uz vidi, kā norādīts VI pielikumā, piemēro 25. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 2. punkta a) apakšpunktu.

24.c pants

Apspriešanās ar EPNI

1.   Ja nepiemēro 24.b pantu, Komisija novērtēšanas laikā var lūgt EPNI ekspertiem veikt pilnīga novērtējuma ziņojuma projekta pārskatīšanu vai pievērsties konkrētiem punktiem, tostarp punktiem, kas saistīti ar VII pielikumā noteiktajiem kritērijiem. EPNI organizē apspriešanos ar dalībvalstu, tostarp ar ziņotājas dalībvalsts, ekspertiem.

Ja Komisija lūdz EPNI ekspertiem veikt pilnīgu pārskatīšanu, EPNI sniedz savus secinājumus ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc pieprasījuma. Ja Komisija neprasa ekspertu veiktu pilnīgu pārskatīšanu, bet tikai secinājumus par konkrētiem punktiem, šo laikposmu samazina līdz trim mēnešiem. Jebkurā gadījumā secinājumus iesniedz ne vēlāk kā 2008. gada 30. septembrī.

2.   EPNI informē Komisiju, ja ekspertu veiktās pārskatīšanas laikā ir skaidras norādes, ka darbīgā viela varētu kaitīgi ietekmēt cilvēku vai dzīvnieku veselību vai pazemes ūdeņus, kā norādīts VII pielikumā.

Komisija var pieņemt lēmumu, kā minēts 24.f pantā.

3.   Lai atvieglotu darba plānošanu, Komisija un EPNI vienojas par secinājumu sniegšanas grafiku. Komisija un EPNI vienojas par formātu, kādā iesniedzami EPNI secinājumi.

24.d pants

Papildu informācijas iesniegšana pēc novērtējuma ziņojuma projekta iesniegšanas EPNI

1.   Neskarot Direktīvas 91/414/EEK 7. pantu, jaunus pētījumus nepieņem.

2.   Ja EPNI uzskata, ka vajadzīga papildu informācija no iesniedzēja, lai izpildītu Komisijas prasību saskaņā ar 24.c pantu, ziņotāja dalībvalsts pieprasa šādu informāciju. Šādus pieprasījumus veic rakstiski un īpašos gadījumos, nosakot viena mēneša iesniegšanas termiņu. Tas neattiecas uz jaunu pētījumu iesniegšanu. Ziņotāja dalībvalsts par šādiem pieprasījumiem rakstiski informē Komisiju un EPNI.

Ziņotāja dalībvalsts viena mēneša laikā pēc šādas informācijas saņemšanas novērtē saņemto informāciju un nosūta novērtējumu EPNI.

3.   Informāciju, ko iesniedzis iesniedzējs, bet kas nav pieprasīta vai kas nav iesniegta līdz 2. punktā minētā termiņa beigām, neņem vērā, ja vien šī informācija nav iesniegta saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK 7. pantu.

Ja ziņotāja dalībvalsts saskaņā ar 1. punktu vai šā punkta pirmo daļu atsakās ņemt vērā pētījumus vai informāciju, kas saņemta no iesniedzēja, tā informē Komisiju un EPNI un norāda atteikuma iemeslus.

24.e pants

Iesniedzēja atkāpšanās

Ja nepiemēro 24.b pantu, divu mēnešu laikā pēc 24. panta 2. punktā minētā novērtējuma ziņojuma projekta saņemšanas iesniedzējs var atsaukt savu atbalstu attiecībā uz darbīgās vielas iekļaušanu Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā.

24.f pants

Darbīgā viela, par kuru ir skaidras norādes, ka tai ir kaitīga ietekme

Ja ir skaidras norādes, ka darbīgā viela varētu kaitīgi ietekmēt cilvēku vai dzīvnieku veselību vai pazemes ūdeņus, kā norādīts VII pielikumā, Komisija saskaņā ar šīs regulas 25. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 2. punkta b) apakšpunktu pieņem lēmumu neiekļaut darbīgo vielu Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā.

25. pants

Direktīvas projekta vai lēmuma projekta iesniegšana

1.   Komisija iesniedz komitejai pārskata ziņojuma projektu vēlākais sešus mēnešus pēc:

a)

novērtējuma ziņojuma projekta saņemšanas, ja piemēro 24.b vai 24.f pantu;

b)

EPNI secinājumu saņemšanas, ja piemēro 24.c pantu;

c)

iesniedzēja atbalsta rakstiska atsaukuma saņemšanas, ja piemēro 24.e pantu.

2.   Papildus pārskata ziņojuma projektam Komisija iesniedz komitejai:

a)

direktīvas projektu, kurā paredz darbīgās vielas iekļaušanu Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā, attiecīgā gadījumā norādot šādas iekļaušanas nosacījumus, tostarp termiņu; vai

b)

dalībvalstīm adresētu lēmuma projektu par tādu augu aizsardzības līdzekļu atļauju atcelšanu sešu mēnešu laikā, kuras satur darbīgo vielu, ievērojot Direktīvas 91/414/EEK 8. panta 2. punkta ceturto daļu, saskaņā ar ko minētā darbīgā viela nav iekļauta Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā, norādot neiekļaušanas iemeslus.

Direktīvu vai lēmumu pieņem saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK 19. panta 2. punktā minēto procedūru.

3.   Atkāpjoties no 2. punkta b) apakšpunkta, pēdējā diena dalībvalstu atļauju atcelšanai ir 2010. gada 31. decembris 1. punkta c) apakšpunktā minētajā gadījumā, ja vien Komisija vajadzības gadījumā pēc apspriešanās ar EPNI nav secinājusi, ka viela atbilst VII pielikumā noteiktajiem kritērijiem.

25.a pants

EPNI viedoklis

Ja darbīgā viela ir iekļauta Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā saskaņā ar šīs regulas 24.b pantu, Komisija pieprasa EPNI vēlākais līdz 2010. gada 31. decembrim sniegt savu viedokli par pārskata ziņojuma projektu. Dalībvalstis un iesniedzēji sadarbojas ar EPNI un Komisiju.

Lai atvieglotu darba plānošanu, Komisija un EPNI vienojas par grafiku EPNI viedokļa iesniegšanai attiecībā uz pārskata ziņojuma projektu un par formātu, kādā šis viedoklis iesniedzams.”

2.

Regulas (EK) Nr. 2229/2004 pielikumus groza saskaņā ar šīs regulas II pielikumu.

3. pants

Pārejas noteikumi Regulai (EK) Nr. 1490/2002

1.   Attiecībā uz darbīgo vielu, par kuru šīs regulas spēkā stāšanās dienā EPNI ir iesniegusi savus secinājumus Komisijai, joprojām piemēro Regulu (EK) Nr. 1490/2002 tādu, kāda tā bija pirms grozījumu izdarīšanas ar šo regulu.

2.   Attiecībā uz darbīgo vielu, par kuru šīs regulas spēkā stāšanās dienā ziņotāja dalībvalsts ir nosūtījusi EPNI novērtējuma ziņojuma projektu, bet par kuru EPNI nav sniegusi secinājumus Komisijai, atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1490/200211.e panta, piemēro minētās regulas 12. panta 3. punktu, ja tiek ievēroti abi turpmākie nosacījumi:

a)

regulas 11.b pantu nepiemēro un ir viens no turpmākajiem gadījumiem:

i)

darbīgā viela neatbilst minētās regulas VI pielikumā minētajiem kritērijiem;

ii)

apspriežoties ar Komisiju, EPNI ir secinājusi, ka darbīgā viela neatbilst minētās regulas VI pielikumā minētajiem kritērijiem; un

b)

iesniedzējs divu mēnešu laikā no šīs regulas spēkā stāšanās dienas informē Komisiju par sava atbalsta atsaukšanu, lai iekļautu darbīgo vielu Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā.

4. pants

Pārejas noteikumi Regulai (EK) Nr. 2229/2004

Attiecībā uz darbīgo vielu, par kuru šīs regulas spēkā stāšanās dienā ziņotāja dalībvalsts ir nosūtījusi EPNI novērtējuma ziņojuma projektu, bet par kuru EPNI nav sniegusi secinājumus Komisijai, atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 2229/200424.e panta, piemēro minētās regulas 25. panta 3. punktu, ja tiek ievēroti abi turpmākie nosacījumi:

a)

regulas 24.b pantu nepiemēro un ir viens no turpmākajiem gadījumiem:

i)

darbīgā viela neatbilst minētās regulas VII pielikumā minētajiem kritērijiem;

ii)

apspriežoties ar Komisiju, EPNI ir secinājusi, ka darbīgā viela neatbilst minētās regulas VII pielikumā minētajiem kritērijiem; un

b)

iesniedzējs divu mēnešu laikā no šīs regulas spēkā stāšanās dienas informē Komisiju par sava atbalsta atsaukšanu, lai iekļautu darbīgo vielu Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā.

5. pants

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 20. septembrī

Komisijas vārdā

Komisijas loceklis

Markos KYPRIANOU


(1)  OV L 230, 19.8.1991., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2007/52/EK (OV L 214, 17.8.2007., 3. lpp.).

(2)  OV L 55, 29.2.2000., 25. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1044/2003 (OV L 151, 19.6.2003., 32. lpp.).

(3)  OV L 224, 21.8.2002., 23. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1744/2004 (OV L 311, 8.10.2004., 23. lpp.).

(4)  OV L 379, 24.12.2004., 13. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 647/2007 (OV L 151, 13.6.2007., 26. lpp.).


I PIELIKUMS

Grozījumi Regulas (EK) Nr. 1490/2002 pielikumos

Aiz Regulas (EK) Nr. 1490/2002 IV pielikuma pievieno šādu V un VI pielikumu:

V PIELIKUMS

Kritēriji skaidrām norādēm par to, ka vielai nav kaitīgas ietekmes

Darbīgo vielu uzskata par atbilstošu prasībai, kā minēts 11.b pantā, ka pastāv skaidras norādes par to, ka tā nevarētu kaitīgi ietekmēt cilvēku vai dzīvnieku veselību vai pazemes ūdeņus vai tai nebūtu nepieņemamas ietekmes uz vidi, ja tā atbilst visiem 1. un 2. punktā noteiktajiem kritērijiem.

1.   Darbīgā viela atbilst šādiem kritērijiem:

a)

tā nav klasificēta vai to nav ierosināts klasificēt kā C (kancerogēna ietekme) M (mutagēna ietekme) R (reproduktīvajai sistēmai toksiska ietekme) viela kategorijā 1, 2 vai 3 saskaņā ar Direktīvu 67/548/EEK;

b)

nav pieprasīts tai noteikt pieļaujamo dienas devu (ADI), pieļaujamo iedarbības līmeni uz operatoru (AOEL) un akūto standartdevu (ARfD) vai, ja to pieprasa, to var noteikt, pamatojoties uz standarta novērtēšanas koeficientu 100;

c)

uzskata, ka tā nevar atbilst noturīga organiska piesārņotāja kritērijiem, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 850/2004 (1);

d)

uzskata, ka tā nevar atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1907/2006 (2) XIII pielikumā noteiktajiem kritērijiem.

2.   Vismaz viens ar pētījumiem pamatots darbīgās vielas raksturīgais lietošanas veids atbilst visiem turpmākajiem kritērijiem:

a)

iedarbības līmenis uz operatoru ir mazāks vai vienāds ar 75 % no AOEL modelētos scenārijos, ko uzskata par atbilstošiem paredzētajam lietojumam, un ja šāda modelēšana atbilst ar pētījumiem pamatotam lietojumam un lietojumam, izmantojot tikai cimdus kā individuālo aizsardzības līdzekli (IAL);

b)

iedarbības līmenis uz apkārtējiem cilvēkiem un darbiniekiem ir mazāks vai vienāds ar 75 % no AOEL modelētos scenārijos, ko uzskata par atbilstošiem paredzētajam lietojumam, un ja šādas modelēšanas izmantošana atbilst ar pētījumiem pamatotam lietojumam un lietojumam, neizmantojot IAL;

c)

iedarbības līmenis uz patērētāju ir mazāks vai vienāds ar 75 % no ADI vai ARfD (ja šāds rādītājs ir obligāti noteikts) visos ES pieejamajos uztura veidos, pamatojoties uz atliekvielu maksimāli pieļaujamo daudzumu (MRL), kas ieteikts attiecīgajai darbīgajai vielai (bez īpašiem precizējumiem);

d)

izdalīšanās gruntsūdeņos ir zemāka nekā 0,1 μg/l vismaz pusē scenāriju, ko uzskata par atbilstošiem paredzētajam lietojumam, vai attiecīgos pētījumos ar lizimetru/praktiskajos pētījumos attiecībā gan uz pamatvielu, gan attiecīgajiem metabolītiem;

e)

buferzonas vides aizsardzībai nepārsniedz 30 m, neveicot papildu apdraudējuma novēršanas pasākumus (piemēram, izmantojot sprauslas, kas samazina aizplūšanu);

f)

apdraudējums blakusorganismiem ir pieņemams, pamatojoties uz standarta precizējumiem.

VI PIELIKUMS

Kritēriji skaidrām norādēm par vielas kaitīgu ietekmi

Darbīgo vielu uzskata par atbilstošu prasībai, kā minēts 11.f pantā, ka pastāv skaidras norādes par to, ka tā, pamatojoties uz pieejamajiem datiem, kas novērtēti saskaņā ar 11.d panta noteikumiem, varētu kaitīgi ietekmēt cilvēku vai dzīvnieku veselību vai pazemes ūdeņus, ja tā atbilst 1. punktā minētajam kritērijam vai vienam no 2. punktā noteiktajiem kritērijiem.

1.   Attiecībā uz darbīgo vielu esošie pierādījumi nav pietiekami, lai noteiktu ADI, ARfD vai AOEL, un šie rādītāji ir vajadzīgi, lai novērtētu apdraudējumu patērētājam un operatoram.

2.   Attiecībā uz katru ar pētījumiem pamatoto raksturīgo lietošanas veidu ir izpildīts vismaz viens no turpmākajiem kritērijiem:

a)

iedarbības līmenis uz operatoru ir lielāks nekā 100 % no AOEL visos modelētajos scenārijos, izmantojot individuālos aizsardzības līdzekļus/elpceļu aizsardzības līdzekļus (IAL/EAL), ja šādas modelēšanas izmantošana atbilst ar pētījumiem pamatotam lietojumam un ja faktiskie dati par iedarbību, ja tādi ir pieejami, arī norāda, ka AOEL normālos lietošanas apstākļos tiks pārsniegta;

b)

iedarbības līmenis uz apkārtējiem cilvēkiem un darbiniekiem ir lielāks nekā 100 % no AOEL visos modelētajos scenārijos, ja šādas modelēšanas izmantošana atbilst ar pētījumiem pamatotam lietojumam un ja faktiskie dati par iedarbību, ja tādi ir pieejami, norāda, ka AOEL šīm grupām normālos lietošanas apstākļos tiks pārsniegta;

c)

iedarbības līmenis uz patērētāju ir lielāks nekā 100 % no ADI vai ARfD (ja šāds rādītājs ir vajadzīgs) vismaz vienā ES pieejamajā uztura veidā, pamatojoties uz atliekvielu maksimāli pieļaujamo daudzumu (MRL), kas ieteikts attiecīgajai darbīgajai vielai;

d)

izdalīšanās gruntsūdeņos ir vienāda ar 0,1 μg/l vai augstāka visos modelētajos scenārijos attiecībā gan uz pamatvielu, gan attiecīgajiem metabolītiem.


(1)  OV L 158, 30.4.2004., 7. lpp. Labotā redakcija OV L 229, 29.6.2004., 5. lpp.

(2)  OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp. Labotā redakcija OV L 136, 29.5.2007., 3. lpp.


II PIELIKUMS

Grozījumi Regulas (EK) Nr. 2229/2004 pielikumos

Aiz Regulas (EK) Nr. 2229/2004 V pielikuma pievieno šādu VI un VII pielikumu:

VI PIELIKUMS

Kritēriji skaidrām norādēm par to, ka vielai nav kaitīgas ietekmes

Darbīgo vielu uzskata par atbilstošu prasībai, kā minēts 24.b pantā, ka pastāv skaidras norādes par to, ka tā nevarētu kaitīgi ietekmēt cilvēku vai dzīvnieku veselību vai pazemes ūdeņus vai tai nebūtu nepieņemamas ietekmes uz vidi, ja tā atbilst visiem 1. un 2. punktā noteiktajiem kritērijiem.

1.   Darbīgā viela atbilst šādiem kritērijiem:

a)

tā nav klasificēta vai to nav ierosināts klasificēt kā C (kancerogēna ietekme) M (mutagēna ietekme) R (reproduktīvajai sistēmai toksiska ietekme) viela kategorijā 1, 2 vai 3 saskaņā ar Direktīvu 67/548/EEK;

b)

nav pieprasīts tai noteikt pieļaujamo dienas devu (ADI), pieļaujamo iedarbības līmeni uz operatoru (AOEL) un akūto standartdevu (ARfD) vai, ja to pieprasa, to var noteikt, pamatojoties uz standarta novērtēšanas koeficientu 100;

c)

uzskata, ka tā nevar atbilst noturīga organiska piesārņotāja kritērijiem, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 850/2004 (1);

d)

uzskata, ka tā nevar atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1907/2006 (2) XIII pielikumā noteiktajiem kritērijiem.

2.   Vismaz viens ar pētījumiem pamatots darbīgās vielas raksturīgais lietošanas veids atbilst visiem turpmākajiem kritērijiem:

a)

iedarbības līmenis uz operatoru ir mazāks vai vienāds ar 75 % no AOEL modelētos scenārijos, ko uzskata par atbilstošiem paredzētajam lietojumam, un ja šādas modelēšanas izmantošana atbilst ar pētījumiem pamatotam lietojumam un lietojumam, izmantojot vienīgi cimdus kā individuālo aizsardzības līdzekli (IAL);

b)

iedarbības līmenis uz apkārtējiem cilvēkiem un darbiniekiem ir mazāks vai vienāds ar 75 % no AOEL modelētos scenārijos, ko uzskata par atbilstošiem paredzētajam lietojumam, un ja šādas modelēšanas izmantošana atbilst ar pētījumiem pamatotam lietojumam un lietojumam, neizmantojot IAL;

c)

iedarbības līmenis uz patērētāju ir mazāks vai vienāds ar 75 % no ADI vai ARfD (ja šāds rādītājs ir obligāti noteikts) visos ES pieejamajos uztura veidos, pamatojoties uz atliekvielu maksimāli pieļaujamo daudzumu (MRL), kas ieteikts attiecīgajai darbīgajai vielai (bez īpašiem precizējumiem);

d)

izdalīšanās gruntsūdeņos ir zemāka nekā 0,1 μg/l vismaz pusē scenāriju, ko uzskata par atbilstošiem paredzētajam lietojumam, vai attiecīgos pētījumos ar lizimetru/praktiskajos pētījumos attiecībā gan uz pamatvielu, gan attiecīgajiem metabolītiem;

e)

buferzonas vides aizsardzībai nepārsniedz 30 m, neveicot papildu apdraudējuma novēršanas pasākumus (piemēram, izmantojot sprauslas, kas samazina aizplūšanu);

f)

apdraudējums blakusorganismiem ir pieņemams, pamatojoties uz standarta precizējumiem.

VII PIELIKUMS

Kritēriji skaidrām norādēm par kaitīgu ietekmi

Darbīgo vielu uzskata par atbilstošu prasībai, kā minēts 24.f pantā, ka pastāv skaidras norādes par to, ka tā, pamatojoties uz pieejamajiem datiem, kas novērtēti saskaņā ar 24.d panta noteikumiem, varētu kaitīgi ietekmēt cilvēku vai dzīvnieku veselību vai pazemes ūdeņus, ja tā atbilst 1. punktā minētajam kritērijam vai vienam no 2. punktā noteiktajiem kritērijiem.

1.   Attiecībā uz darbīgo vielu esošie pierādījumi nav pietiekami, lai noteiktu ADI, ARfD vai AOEL, un šie rādītāji ir vajadzīgi, lai novērtētu apdraudējumu patērētājam un operatoram.

2.   Attiecībā uz katru ar pētījumiem pamatoto raksturīgo lietošanas veidu ir izpildīts vismaz viens no turpmākajiem kritērijiem:

a)

iedarbības līmenis uz operatoru ir lielāks nekā 100 % no AOEL visos modelētajos scenārijos, izmantojot individuālos aizsardzības līdzekļus/elpceļu aizsardzības līdzekļus (IAL/EAL), ja šādas modelēšanas izmantošana atbilst ar pētījumiem pamatotam lietojumam un ja faktiskie dati par iedarbību, ja tādi ir pieejami, arī norāda, ka AOEL normālos lietošanas apstākļos tiks pārsniegta;

b)

iedarbības līmenis uz apkārtējiem cilvēkiem un darbiniekiem ir lielāks nekā 100 % no AOEL modelētajos scenārijos, ja šādas modelēšanas izmantošana atbilst ar pētījumiem pamatotam lietojumam un ja faktiskie dati par iedarbību, ja tādi ir pieejami, norāda, ka AOEL šīm grupām normālos lietošanas apstākļos tiks pārsniegta;

c)

iedarbības līmenis uz patērētāju ir lielāks nekā 100 % no ADI vai ARfD (ja šāds rādītājs ir vajadzīgs) vismaz vienā no ES pieejamajiem uztura veidiem, pamatojoties uz atliekvielu maksimāli pieļaujamo daudzumu (MRL), kas ieteikts attiecīgajai darbīgajai vielai;

d)

izdalīšanās gruntsūdeņos ir vienāda ar 0,1 μg/l vai augstāka visos modelētajos scenārijos attiecībā gan uz pamatvielu, gan attiecīgajiem metabolītiem.


(1)  OV L 158, 30.4.2004., 7. lpp. Labotā redakcija OV L 229, 29.6.2004., 5. lpp.

(2)  OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp. Labotā redakcija OV L 136, 29.5.2007., 3. lpp.


21.9.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 246/29


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1096/2007

(2007. gada 20. septembris),

ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1183/2005, ar ko nosaka dažus īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret personām, kuras pārkāpj ieroču embargo attiecībā uz Kongo Demokrātisko Republiku

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2005. gada 18. jūlija Regulu (EK) Nr. 1183/2005, ar ko nosaka dažus īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret personām, kuras pārkāpj ieroču embargo attiecībā uz Kongo Demokrātisko Republiku (1), un jo īpaši tās 9. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

tā kā:

(1)

Regulas (EK) Nr. 1183/2005 I pielikumā ir uzskaitītas fiziskas un juridiskas personas, vienības un struktūras, uz kurām saskaņā ar minēto regulu attiecas līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana.

(2)

Apvienoto Nāciju Drošības Padomes Sankciju komiteja 2007. gada 11. septembrī grozīja fizisku un juridisku personu, vienību un struktūru sarakstu, uz kurām jāattiecina līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana. Tādēļ attiecīgi jāgroza I pielikums,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1183/2005 I pielikumu groza, kā noteikts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 20. septembrī

Komisijas vārdā

ārējo attiecību ģenerāldirektors

Eneko LANDÁBURU


(1)  OV L 193, 23.7.2005., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 933/2007 (OV L 204, 4.8.2007., 5. lpp.).


PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 1183/2005 I pielikumu groza šādi.

Ierakstu “Kambale Kisoni (alias Dr. Kisoni). Dzimšanas datums: 24.5.1961. Dzimšanas vieta: Mulaše, Kongo Demokrātiskā Republika (KDR). Valstspiederība: Kongo. Pases Nr.: C0323172. Papildu informācija: Butembo pastāvīgais iedzīvotājs. Zelta tirgotājs, Butembo Airlines un Congocom Trading House īpašnieks Butembo.” aizstāj ar šādu:

“Kisoni Kambale (alias: a) Dr. Kisoni, b) Kidubai, c) Kambale Kisoni). Dzimšanas datums: 24.5.1961. Dzimšanas vieta: Mulaše, Kongo Demokrātiskā Republika (KDR). Valstspiederība: Kongo. Pases Nr.: C0323172. Papildu informācija: a) zelta tirgotājs, Butembo Airlines un Congocom Trading House īpašnieks Butembo, b) miris 5.7.2007., Butembo, KDR.”


21.9.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 246/31


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1097/2007

(2007. gada 20. septembris)

par izvešanas atļauju izdošanu vīna nozarē

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Komisijas 2001. gada 24. aprīļa Regulu (EK) Nr. 883/2001 par sīki izstrādātiem izpildes noteikumiem Padomes Regulai (EK) Nr. 1493/1999 attiecībā uz vīna nozares produktu tirdzniecību ar trešām valstīm (1), un jo īpaši tās 7. pantu un 9. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Atbilstīgi 63. panta 7. punktam Padomes 1999. gada 17. maija Regulā (EK) Nr. 1493/1999 par vīna nozares tirgus kopējo organizāciju (2) eksporta kompensācijas attiecībā uz vīna nozares produktiem piešķir vienīgi daudzumiem un izdevumiem, ko aptver lauksaimniecības līgums, kas parakstīts daudzpusējo tirdzniecības sarunu Urugvajas kārtā.

(2)

Regulas (EK) Nr. 883/2001 9. punktā paredzēti apstākļi, kādos Komisija var noteikt īpašus pasākumus, lai novērstu to, ka tiek pārsniegts paredzētais daudzums vai pieejamais budžets saskaņā ar šo līgumu.

(3)

Pamatojoties uz 2007. gada 19. septembrī Komisijai pieejamo informāciju par izvešanas atļauju pieteikumiem, daudzums, kas joprojām ir pieejams attiecībā uz periodu līdz 2007. gada 15. novembrim galamērķa zonām: 1. Āfrika, 3. Austrumeiropa, kas paredzēts Regulas (EK) Nr. 883/2001 9. panta 5. punktā, var tikt pārsniegts, ja vien netiek noteikti ierobežojumi izvešanas atļauju izdošanai ar iepriekšēju kompensācijas noteikšanu. Tādēļ jāpiemēro vienota procentu likme attiecībā uz daudzumiem, par kuriem pieteikumi iesniegti no 2007. gada 16. līdz 18. septembrim, un līdz 2007. gada 16. novembrim attiecībā uz šīm zonām jāaptur pieteikumu iesniegšana un licenču izdošana,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Izvešanas atļaujas ar kompensācijas iepriekšēju noteikšanu vīna nozarē, attiecībā uz ko pieteikumi iesniegti no 2007. gada 16. līdz 18. septembrim saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 883/2001, izsniedz 55,94 % apmērā no daudzumiem, kas pieprasīti attiecībā uz 1. zonu: Āfrika, 72,83 % apmērā no daudzumiem, kas pieprasīti attiecībā uz 3. zonu: Austrumeiropa.

2.   Izvešanas atļauju izdošanu vīna nozares produktiem, kuri paredzēti 1. punktā un uz kuriem pieteikumi iesniegti no 2007. gada 19. septembra, un izvešanas atļauju pieteikumu iesniegšanu no 2007. gada 21. septembra 1. zonai: Āfrika un 3. zonai: Austrumeiropa – aptur līdz 2007. gada 16. novembrim.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2007. gada 21. septembrī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 20. septembrī

Komisijas vārdā —

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY


(1)  OV L 128, 10.5.2001., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 560/2007 (OV L 132, 24.5.2007., 31. lpp.).

(2)  OV L 179, 14.7.1999., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1791/2006 (OV L 363, 20.12.2006., 1. lpp.).


II Tiesību akti, kas pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta

LĒMUMI

Padome

21.9.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 246/32


PADOMES LĒMUMS

(2007. gada 30. janvāris)

par to, ka Komisija slēdz Eiropas Atomenerģijas kopienas un Japānas valdības nolīgumu, lai kopīgi īstenotu plašākas pieejas pasākumus kodolsintēzes enerģijas pētniecības jomā

(2007/614/Euratom)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 101. panta otro daļu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Komisija saskaņā ar Padomes 2000. gada 16. novembra direktīvām, kas grozītas ar Padomes 2002. gada 27. maija Lēmumu, Padomes 2003. gada 26. novembra Lēmumu un Padomes 2004. gada 25. novembra Lēmumu, risināja sarunas ar Ķīnas valdību, Japānas valdību, Indijas Republikas valdību, Korejas Republikas valdību, Krievijas Federācijas valdību un Amerikas Savienoto Valstu valdību attiecībā uz Nolīgumu par ITER Starptautiskās Kodolsintēzes enerģijas organizācijas izveidi kopīgai ITER projekta īstenošanai.

(2)

ITER sarunu puses ministru sanāksmē Maskavā 2005. gada 28. jūnijā vienojās, ka ITER būvēs Kadarašā (Cadarache). Tās vienojās arī par pievienoto kopīgo dokumentu attiecībā uz uzņēmējpuses (Euratom) un neuzņēmējpuses (Japāna) lomu ITER projektā.

(3)

Atbilstīgi iepriekš minētajam kopīgajam dokumentam un grozītajām Padomes direktīvām Komisija risināja sarunas ar Japānas valdību par nolīgumu, lai kopīgi īstenotu plašākas pieejas pasākumus.

(4)

2006. gada 20. jūnija sanāksmē Tokijā Euratom un Japānas pārstāvji pieņēma sarunu nobeiguma ziņojumu par plašākas pieejas pasākumiem, kurā apstiprināta sarunu procesa pabeigšana un iekļauti Euratom un Japānas sagatavotie papildu dokumenti.

(5)

2006. gada 22. novembrīEuratom un Japānas pārstāvji parakstīja kopīgu deklarāciju par plašākas pieejas pasākumu īstenošanu, kurā sīki izklāstīts pušu ieguldījums plašākas pieejas pasākumos.

(6)

Būtu jāpilnvaro Komisija slēgt Eiropas Atomenerģijas kopienas un Japānas valdības nolīgumu, lai kopīgi īstenotu plašākas pieejas pasākumus kodolsintēzes enerģijas pētniecības jomā,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

Vienīgais pants

1.   Ar šo tiek apstiprināts, ka Komisija Eiropas Atomenerģijas kopienas vārdā slēdz Eiropas Atomenerģijas kopienas un Japānas valdības nolīgumu, lai kopīgi īstenotu plašākas pieejas pasākumus kodolsintēzes enerģijas pētniecības jomā.

2.   Nolīguma teksts ir šā lēmuma pielikumā.

Briselē, 2007. gada 30. janvārī

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

P. STEINBRÜCK


NOLĪGUMS

starp Japānas valdību un Eiropas Atomenerģijas kopienu par kopīgu plašākas pieejas pasākumu īstenošanu kodolsintēzes enerģijas pētniecības jomā

JAPĀNAS VALDĪBA un EIROPAS ATOMENERĢIJAS KOPIENA (turpmāk – “Euratom”), abas turpmāk – “Puses”,

ŅEMOT VĒRĀ Japānas valdības un Eiropas Atomenerģijas kopienas Nolīgumu par sadarbību vadāmas kodolsintēzes jomā,

ŅEMOT VĒRĀ “ITER sarunu pušu pārstāvju kopīgo deklarāciju, kas pieņemta ministru 2005. gada 28. jūnijaITER sanāksmē Maskavā”, un tās pielikumu “Kopīgais dokuments par ITER projekta uzņēmējpuses un neuzņēmējpuses pienākumiem” (turpmāk – “Kopīgais dokuments”), kurā izklāstīti galvenie principi plašākas pieejas pasākumu īstenošanai,

ŅEMOT VĒRĀ “Japānas valdības un Euratom pārstāvju 2006. gada 22. novembra kopīgo deklarāciju par kopīgu plašākas pieejas pasākumu īstenošanu” (turpmāk – “Briseles kopīgā deklarācija”),

ATGĀDINOT Pušu ieguldījumu ITER projekta kopīgas īstenošanas sagatavošanā, veicot ITER inženiertehnisko projektēšanu un izveidojot ITER Starptautisko Kodolsintēzes enerģijas organizāciju,

ATZĪSTOT Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras nozīmi ITER projektā un Pušu sadarbību kodolsintēzes pētniecības un attīstības jomā, ko vada Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Starptautiskā Enerģētikas aģentūra,

VĒLOTIES kopīgi īstenot plašākas pieejas pasākumus ITER projekta atbalstam un drīzāk iegūt kodolsintēzes enerģiju miermīlīgiem nolūkiem laikposmā, kas atbilst ITER celtniecības posmam,

IR VIENOJUŠĀS ŠĀDI.

1.   NODAĻA

IEVADS

1. pants

Mērķis

Šā nolīguma mērķis ir atbilstīgi Kopīgajam dokumentam noteikt kopīgās īstenošanas īpašās procedūras plašākas pieejas pasākumiem, ar ko atbalsta ITER projektu un drīzu kodolsintēzes enerģijas iegūšanu miermīlīgiem nolūkiem, un sīki raksturot šo pasākumu (turpmāk – “plašākas pieejas pasākumi”) kopīgo īstenošanu.

2. pants

Plašākas pieejas pasākumu izklāsts

1.   Plašākas pieejas pasākumus veido šādi trīs projekti:

a)

starptautiskās kodolsintēzes materiālu apstarošanas iekārtas inženiertehniskās izvērtēšanas un projektēšanas pasākumu (turpmāk – “IFMIF/EVEDA”) projekts,

b)

Starptautiskā Kodolsintēzes enerģijas pētniecības centra (turpmāk – “IFERC”) projekts un

c)

satelīttokamaka programmas projekts.

2.   Saskaņā ar Kopīgo dokumentu un pamatojoties uz Briseles kopīgo deklarāciju, plašākas pieejas pasākumus īsteno laikposmā, kas atbilst ITER celtniecības posmam.

3.   Vispārīgie principi, kas reglamentē plašākas pieejas pasākumus, ir izklāstīti šajā nolīgumā. Katra plašākas pieejas pasākumu konkrētā projekta principi ir izklāstīti I, II un III pielikumā, kas ir šā nolīguma neatņemama daļa.

2.   NODAĻA

PLAŠĀKAS PIEEJAS PASĀKUMU ADMINISTRATĪVĀ STRUKTŪRA

3. pants

Plašākas pieejas pasākumu koordinācijas komiteja

1.   Ar šo izveido plašākas pieejas pasākumu koordinācijas komiteju (turpmāk – “Koordinācijas komiteja”), kas saskaņā ar šo nolīgumu atbild par plašākas pieejas pasākumu īstenošanas vispārējo vadību un uzraudzību.

2.   Koordinācijas komitejai palīdz sekretariāts, kas izveidots atbilstīgi 4. panta 1. punktam (turpmāk – “Sekretariāts”).

3.   Koordinācijas komiteja ir juridiska persona, un attiecībās ar citām valstīm un starptautiskām organizācijām un Pušu teritorijās tai ir tāda rīcībspēja, kāda tai var būt vajadzīga savu funkciju pildīšanai un savu mērķu sasniegšanai.

4.   Katra Puse ieceļ vienādu skaitu Koordinācijas komitejas pārstāvju, un vienu no tās ieceltajiem pārstāvjiem izvirza par delegācijas vadītāju.

5.   Koordinācijas komiteja sanāk vismaz divas reizes gadā pārmaiņus Eiropā un Japānā vai citos termiņos un vietās, par kurām Puses ir vienojušās. Uzņēmējpuses delegācijas vadītājs ir sanāksmes priekšsēdētājs. Koordinācijas komitejas sēdi sasauc priekšsēdētājs.

6.   Koordinācijas komiteja lēmumus pieņem vienprātīgi.

7.   Koordinācijas komitejas izdevumus Puses sedz, pamatojoties uz savstarpēju vienošanos.

8.   Koordinācijas komitejas funkcijas ir šādas:

a)

sekretariāta personāla pieņemšana darbā, kā paredzēts 4. panta 1. punktā;

b)

projekta vadītāja iecelšana katram plašākas pieejas pasākumu projektam, kā paredzēts 6. panta 1. punktā (turpmāk – “projekta vadītājs(-i)”);

c)

plašākas pieejas pasākumu projekta plāna, darba programmas un gada ziņojuma apstiprināšana katram projektam, kā paredzēts 3. nodaļā (turpmāk – attiecīgi “projekta plāns(-i)”, “darba programma(-as)” un “gada ziņojums(-i)”);

d)

projekta grupas struktūras apstiprināšana, kā paredzēts 6. panta 2. punktā (turpmāk – “projekta grupa(-as)”);

e)

ikgadēja ekspertu izraudzīšanās, kurus Puses piedāvā projekta grupām kā daļu no to ieguldījuma natūrā, kā paredzēts 12. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļā (turpmāk – “eksperti”);

f)

saskaņā ar 25. pantu lēmuma pieņemšana par jebkuras citas puses dalību Nolīguma par ITER Starptautiskās Kodolsintēzes enerģijas organizācijas izveidi kopīgai ITER projekta īstenošanai (turpmāk – “ITER nolīgums”) plašākas pieejas pasākumu projektā un tam sekojoša nolīgumu un vienošanos noslēgšana ar minēto pusi par šādu dalību un

g)

jebkuras citas funkcijas, kas varētu būt vajadzīgas, lai vadītu un uzraudzītu plašākas pieejas pasākumus.

4. pants

Sekretariāts

1.   Koordinācijas komiteja izveido sekretariātu, kas atrodas Japānā. Sekretariāta personālu izraugās Koordinācijas komiteja.

2.   Sekretariāts palīdz Koordinācijas komitejai. Sekretariāta funkcijas nosaka Koordinācijas komiteja, un tās ir šādas:

a)

Koordinācijas komitejas oficiālo paziņojumu saņemšana un nosūtīšana;

b)

Koordinācijas komitejas sanāksmju sagatavošana;

c)

Koordinācijas komitejas administratīvo un citu ziņojumu sagatavošana un

d)

jebkuru citu pasākumu veikšana, par kuriem lēmumu pieņēmusi Koordinācijas komiteja.

5. pants

Projekta komiteja

1.   Katram plašākas pieejas pasākumu projektam Puses izveido projekta komiteju (turpmāk – “Projekta komiteja”).

2.   Katra Puse katrā Projekta komitejā ieceļ vienādu locekļu skaitu.

3.   Katra Projekta komiteja sanāk vismaz divreiz gadā. Ja vien Projekta komiteja nav vienojusies citādi, tā sanāk Japānā. Katras Projekta komitejas priekšsēdētāju no Projekta komitejas locekļiem izvirza Koordinācijas komiteja.

4.   Katra Projekta komiteja lēmumus pieņem vienprātīgi.

5.   Katras Projekta komitejas sekretariātu nodrošina attiecīgais projekta vadītājs, kā paredzēts 6. pantā.

6.   Katras Projekta komitejas funkcijas ir šādas:

a)

ieteikumu sagatavošana par attiecīgajiem projekta plānu, darba programmu un gada ziņojumu projektiem, kas attiecīgajam projekta vadītājam jāiesniedz Koordinācijas komitejā, kā paredzēts 3. nodaļā;

b)

attiecīgo plašākas pieejas pasākumu projekta gaitas uzraudzība un ziņojumu sagatavošana un

c)

jebkuru citu pienākumu veikšana, kā norādījusi Koordinācijas komiteja.

6. pants

Projekta vadītājs un projekta grupa

1.   Katram plašākas pieejas pasākumu projektam Koordinācijas komiteja ieceļ projekta vadītāju. Projekta vadītājs ir atbildīgs par projekta īstenošanas koordināciju, kā noteikts I, II un III pielikumā.

2.   Katram projekta vadītājam pienākumu un funkciju izpildē palīdz attiecīgā projekta grupa. Katrā projekta grupā ir eksperti un citi locekļi, piemēram, vieszinātnieki. Katras projekta grupas struktūru pēc attiecīgā projekta vadītāja priekšlikuma apstiprina Koordinācijas komiteja.

3.   Katra projekta vadītāja funkcijas ir šādas:

a)

organizēt, vadīt un uzraudzīt projekta grupu, īstenojot darba programmu;

b)

pēc apspriešanās ar attiecīgo Projekta komiteju sagatavot un iesniegt Koordinācijas komitejā projekta plānu, darba programmu un gada pārskatu;

c)

pieprasīt īstenošanas aģentūrai, ko atbilstīgi 7. panta 1. punktam izraudzījusies Japānas valdība (turpmāk – “Japānas īstenošanas aģentūra”), apmaksāt izdevumus, lai saskaņā ar 17. pantu atbalstītu attiecīgo projekta grupu;

d)

iegrāmatot katras Puses ieguldījumu;

e)

nodrošināt Projekta komitejas sekretariātu un

f)

ziņot Projekta komitejai par attiecīgā plašākas pieejas pasākumu projekta gaitu.

7. pants

Īstenošanas aģentūras

1.   Katra Puse izraugās īstenošanas aģentūru, lai izpildītu savus pienākumus attiecībā uz plašākas pieejas pasākumu īstenošanu (turpmāk – “īstenošanas aģentūra(-as)”), jo īpaši, lai darītu pieejamus resursus to īstenošanai. Ja pat pēc šā nolīguma stāšanās spēkā īstenošanas aģentūras vēl nav izraudzītas, Puses nekavējoties apspriežas savā starpā par to, kā atrisināt šo jautājumu.

2.   Japānas īstenošanas aģentūra uzņem projekta grupas un atvēl darba telpas, tostarp biroja telpas, preces un pakalpojumus, kas vajadzīgi uzdevumu īstenošanai, kuri jāveic projekta grupām saskaņā ar I, II un III pielikumā izklāstītajiem noteikumiem.

3.   Ņemot vērā 3. panta 1. punktu, Japānas īstenošanas aģentūra ir atbildīga par saskaņoto finansiālo ieguldījumu pārvaldību attiecībā uz darbības izmaksu segšanu un attiecībā uz finansiālajiem ieguldījumiem katras projekta grupas parasto izdevumu segšanā, kas paredzēta katram plašākas pieejas pasākumu projektam saskaņā ar attiecīgo projekta plānu un darba programmu. Lai pārvaldītu šādus finansiālus ieguldījumus, Japānas īstenošanas aģentūra izraugās atbildīgo personu, kas atbild par Pušu finansiālo ieguldījumu pārvaldību. Šīs personas funkcijas ir šādas:

a)

aicināt Pusi(-es) vai īstenošanas aģentūru(-as) veikt finansiālus ieguldījumus saskaņā ar projekta plāniem un darba programmām un

b)

atvērt katram plašākas pieejas pasākumu projektam atsevišķu finansiālo ieguldījumu kontu un saglabāt to kopā ar visiem grāmatvedības dokumentiem, reģistriem un citiem finansiālo ieguldījumu dokumentiem vismaz piecus gadus pēc šā nolīguma termiņa beigām vai tā pārtraukšanas.

4.   Japānas īstenošanas aģentūra veic vajadzīgos pasākumus, lai iegūtu visas atļaujas un licences, kas paredzētas Japānas spēkā esošajos normatīvajos aktos un kas vajadzīgas plašākas pieejas pasākumu īstenošanai.

3.   NODAĻA

PLAŠĀKAS PIEEJAS PASĀKUMU UN FINANŠU REVĪZIJAS ĪSTENOŠANAS INSTRUMENTI

8. pants

Projekta plāns

1.   Apspriežoties ar attiecīgo Projekta komiteju, katrs projekta vadītājs ne vēlāk kā katra gada 31. martā iesniedz Koordinācijas komitejai apstiprināšanai plašākas pieejas pasākumu attiecīgā projekta plānu.

2.   Katrs projekta plāns aptver visu šāda projekta darbības laiku un to regulāri atjauno. Tajā ir:

a)

izklāstīts vispārējs pasākumu plāns, tostarp šāda projekta īstenošanas grafiks un galvenie atskaites punkti, ņemot vērā gūtos panākumus, un

b)

sniegts visaptverošs pārskats par jau veiktajiem un veicamajiem ieguldījumiem, īstenojot šādu projektu.

9. pants

Darba programma

Apspriežoties ar attiecīgo Projekta komiteju, katrs projekta vadītājs ne vēlāk kā katra gada 31. oktobrī iesniedz Koordinācijas komitejai apstiprināšanai plašākas pieejas pasākumu attiecīgā projekta darba programmu turpmākajam gadam. Darba programmā ir sīks attiecīgā projekta plāna izklāsts, un tā sniedz veicamo pasākumu programmas aprakstu, tostarp mērķus, plānošanu, parastos izdevumus un ieguldījumus, kas jāizdara katrai Pusei.

10. pants

Gada ziņojums

1.   Ne vēlāk kā katra gada 31. martā katrs projekta vadītājs iesniedz Koordinācijas komitejai apstiprināšanai gada ziņojumu, kas aptver visus pasākumus, kuri veikti, īstenojot attiecīgo plašākas pieejas pasākumu projektu, tostarp kopsavilkumu par katras Puses ieguldījumu un Japānas īstenošanas aģentūras saskaņā ar 7. panta 3. punktu veikto maksājumu. Kad Koordinācijas komiteja to ir apstiprinājusi, projekta vadītājs gada ziņojumu un Koordinācijas komitejas piezīmes nosūta Pusēm un īstenošanas aģentūrām.

2.   Japānas īstenošanas aģentūra katram projekta vadītājam iesniedz datus, kas vajadzīgi katras Puses ieguldījumu un Japānas īstenošanas aģentūras projekta iemaksu kopsavilkumam.

3.   Projekta plānus, darba programmas un gada ziņojumus, kas minēti 8.–10. pantā, un jebkurus citus būtiskus plašākas pieejas pasākumu īstenošanas dokumentus sagatavo angļu valodā.

11. pants

Finanšu revīzija

Jebkurā šā nolīguma darbības posmā un piecu gadu laikā pēc šā nolīguma termiņa beigām vai pēc nolīguma izbeigšanas, pamatojoties uz dokumentiem un veicot pārbaudi uz vietas, katra Puse var uzsākt atsevišķo kontu, ko Japānas īstenošanas aģentūra atvērusi plašākas pieejas pasākumiem, finanšu revīziju. Visi grāmatvedības dokumenti, reģistri un citi dokumenti, ko īstenošanas aģentūras un projektu vadītāji glabā attiecībā uz plašākas pieejas pasākumiem, vajadzības un attiecīgā gadījumā ir pieejami revīzijai.

4.   NODAĻA

RESURSI

12. pants

Vispārējie principi

1.   Plašas pieejas pasākumu īstenošanas resursus veido:

a)

ieguldījumi natūrā atbilstīgi tehniskajām specifikācijām un noteikumiem, kas minēti Briseles kopīgajā deklarācijā un tās pielikumos, kas ietver:

i)

konkrētus komponentus, iekārtas, materiālus un citas preces un pakalpojumus, un

ii)

ekspertus, kurus Puse piedāvā projekta grupām pēc tam, kad tos ir iecēlusi Koordinācijas komiteja, un personālu, ko Puse piedāvā sekretariātam pēc tam, kad to ir izraudzījusies Koordinācijas komiteja, un

b)

finanšu ieguldījumus atbilstīgi noteikumiem, kuri minēti Briseles kopīgajā deklarācijā un tās pielikumos.

2.   Ņemot vērā katras Puses normatīvos aktus, dokumentu “Aplēses un Pušu ieguldījumu sadalījums”, kas iekļauts Briseles kopīgās deklarācijas pielikumā, ar Koordinācijas komitejas lēmumu katru gadu var atjaunot.

13. pants

Nodokļi

1.   Katra Puse ļauj savā teritorijā ievest bez muitas nodokļa un izvest bez muitas nodokļa preces, kas vajadzīgas šā nolīguma īstenošanai, un nodrošina to atbrīvojumu no jebkuriem citiem muitas iestāžu iekasētiem nodokļiem un nodevām un no ievešanas aizliegumiem un ierobežojumiem. Šā punkta prasības īsteno, neņemot vērā šo vajadzīgo preču izcelsmes valsti.

2.   Ekspertus, ko Puse piedāvājusi projekta grupām pēc tam, kad tos izraudzījusies Koordinācijas komiteja, un personālu, ko Puse piedāvājusi sekretariātam pēc tam, kad to izraudzījusies Koordinācijas komiteja kā ieguldījumu natūrā saskaņā ar 12. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļu, atbrīvo no nodokļiem, ko uzliek algām un ienākumiem otras Puses teritorijā.

14. pants

Noteikumi attiecībā uz ieguldījumiem natūrā

1.   Uz katru ieguldījumu natūrā attiecas iepirkuma režīms (turpmāk – “iepirkuma režīms”), par ko vienojušās īstenošanas aģentūras un kam piekritis attiecīgais projekta vadītājs.

2.   Iepirkuma režīmā ir sīks veicamo ieguldījumu tehniskais apraksts, tostarp tehniskās specifikācijas, grafiki, starpposma mērķi, riska novērtējums, darba rezultātu iesniegšana un kritēriji to pieņemšanai, kā arī noteikumi, ar kādiem attiecīgais projekta vadītājs būs tiesīgs veikt tehnisko uzraudzību attiecībā uz ieguldījumiem natūrā. Iepirkuma režīmā jo īpaši izklāstīts turpmāk norādītais:

a)

katram ieguldījumam natūrā piešķirtā vērtība;

b)

īstenošanas aģentūru un projekta vadītāja pienākumi un uzdevumi;

c)

iepirkuma procedūra;

d)

grafiks un nosacījumi, ar kādiem pieņem sasniegtos starpposma mērķus un darba rezultātus;

e)

kvalitātes nodrošināšanas pasākumu piemērošana;

f)

saikne starp attiecīgo projekta vadītāju, īstenošanas aģentūrām un struktūrām, kas iesaistītas darba rezultātu iesniegšanā, kā arī uzraudzības procedūras;

g)

procedūras rīcībai gadījumā, ja iepirkumā notiek tādas izmaiņas, kas var ietekmēt izmaksas, grafikus un veiktspēju, un

h)

galīgo darba rezultātu pieņemšana un iespējamā īpašumtiesību nodošana.

3.   Īpašumtiesības uz tiem komponentiem, ko natūrā iegulda īstenošanas aģentūra, kuru izraudzījusies Euratom atbilstīgi 7. panta 1. punktam (turpmāk – “Eiropas Īstenošanas aģentūra”), nodod Japānas īstenošanas aģentūrai brīdī, kad tos attiecīgajā darbu veikšanas vietā pieņem attiecīgais projekta vadītājs un Japānas īstenošanas aģentūra. Japānas īstenošanas aģentūra ir atbildīga par Eiropas īstenošanas aģentūras piešķirto komponentu transportu no ievešanas ostas līdz darbu veikšanas vietai.

4.   Attiecībā uz ekspertiem vai sekretariāta personālu vienošanos par iepirkumu noformē kā vienošanos par norīkošanu darbā. Vērtība, kādu piešķir ekspertiem vai sekretariāta personālam, norāda dokumentā “Aplēses un Pušu ieguldījumu sadalījums”, kas pievienots Briseles kopīgajai deklarācijai un ko vajadzības gadījumā Koordinācijas komiteja laiku pa laikam var atjaunot.

5.   Katra Puse ir atbildīga par ekspertiem un sekretariāta personālam maksājamām algām, apdrošināšanu un pabalstiem un, ja vien nav citas vienošanās, maksā viņu ceļa un uzturēšanās izdevumus. Puse, kas uzņem projekta grupas un/vai sekretariātu, gādā par ekspertu un personāla, un viņu ģimenes locekļu piemērotu izmitināšanu. Puse, kas uzņem projekta grupas un/vai sekretariātu, veic arī attiecīgus pasākumus, lai atvieglotu ekspertu un sekretariāta personāla, un viņu ģimenes locekļu iebraukšanu tās teritorijā un pieprasa īstenošanas aģentūrai, lai tā pieliek visas pūles un nodrošina piemērotu materiāli tehnisko bāzi attiecībā uz juridiskajiem un tulkošanas pakalpojumiem, ja pret ekspertiem un sekretariāta personālu tiek ierosināta lieta, kas saistīta ar viņu profesionālo darbību. Eksperti un sekretariāta personāls, pildot savus pienākumus otras puses teritorijā, ievēro vispārējos un īpašos darba un drošības noteikumus, kuri ir spēkā uzņēmējā iestādē vai par kuriem panākta vienošanās, norīkojot darbā.

15. pants

Ieguldījumu sadales pielāgojumi

Ja tas vajadzīgs neparedzētu apstākļu dēļ, Puse var ierosināt grozīt ieguldījumu sadali plašākas pieejas pasākumu projektā. Saņemot šādu priekšlikumu, attiecīgais projekta vadītājs pēc apspriešanās ar attiecīgo Projekta komiteju ierosina Koordinācijas komitejai pārskatītu resursu sadali, saglabājot šā projekta kopējās izmaksas un ieguldījumu vispārējo līdzsvaru starp Pusēm minētajā projektā.

16. pants

Finanšu ieguldījumi

Visi Eiropas īstenošanas aģentūras maksājumi tiek veikti euro. Visi Japānas īstenošanas aģentūras maksājumi tiek veikti jenās.

17. pants

Projekta grupu parastie izdevumi

Japānas īstenošanas aģentūra apmaksā katras projekta grupas parastās izmaksas atbilstīgi 7. panta 3. punktam. Šai nolūkā Japānas īstenošanas aģentūra, saņemot attiecīgā projekta vadītāja pieprasījumu, veic vajadzīgos pasākumus, ņemot vērā attiecīgajā darba programmā noteikto maksimālo summu.

5.   NODAĻA

INFORMĀCIJA UN INTELEKTUĀLAIS ĪPAŠUMS

18. pants

Informācijas izplatīšana, izmantošana un aizsardzība

1.   Šajā nodaļā:

a)

“informācija” ir rasējumi, projekti, aprēķini, ziņojumi un citi dokumenti, dokumentēti dati vai pētniecības un darba metodes, izgudrojumu un atklājumu apraksti, kas ir aizsargāti vai nav aizsargāti, un

b)

“konfidenciāla uzņēmējdarbības informācija” ir informācija, kurā ietvertas speciālās zināšanas, nozares noslēpumi vai tehniska, komerciāla vai finanšu informācija:

i)

ko īpašnieks ir turējis noslēpumā;

ii)

kas nav vispār zināma vai pieejama citos avotos;

iii)

ko īpašnieks nav darījis pieejamu citām pusēm, neuzliekot saistības attiecībā uz konfidencialitāti, un

iv)

kas nav pieejama saņēmējai pusei bez saistībām ievērot konfidencialitāti.

2.   Saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem Puses atbalsta pēc iespējas plašāku tās informācijas izplatīšanu, kas veidojusies, īstenojot šo nolīgumu.

3.   Saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem visu informāciju, ko ieguvuši projekta grupas dalībnieki, veicot saskaņā ar šo nolīgumu uzticētos uzdevumus, dara brīvi pieejamu katrai Pusei, lai to izmantotu tādas kodolsintēzes pētniecībai un attīstībai, kas ir miermīlīgiem nolūkiem paredzētas enerģijas avots.

4.   Saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem katrai Pusei ir tiesības uz neekskluzīvu, neatceļamu un neatlīdzināmu licenci visās valstīs tulkot, reproducēt un publiski izplatīt zinātnes un tehnikas žurnālu rakstus, ziņojumus un grāmatas, kas tapušas, īstenojot tieši šo nolīgumu. Visos publiski izplatāmā un saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem sagatavotā darba eksemplāros, uz kuriem attiecas autortiesības, norāda autoru vārdus, ja vien kāds no autoriem skaidri nepaziņo, ka nevēlas, lai viņa vārdu norādītu.

5.   Saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem visu informāciju, ko ieguvuši īstenošanas aģentūras darbinieki, veicot saskaņā ar šo nolīgumu uzticētos uzdevumus, dara brīvi pieejamu projekta grupām un katrai Pusei, lai to izmantotu tādas vadāmas kodolsintēzes pētniecībai un attīstībai, kas ir enerģijas avots miermīlīgiem nolūkiem.

6.   Visos līgumos, kas noslēgti pēc īstenošanas aģentūras vai projekta vadītāja iniciatīvas, lai saskaņā ar šo nolīgumu veiktu tiem uzticētos uzdevumus, ir noteikumi, kas ļauj Pusēm izpildīt savas saistības atbilstīgi šim nolīgumam.

7.   Ņemot vērā savus normatīvos aktus un saistības pret trešām valstīm, un šīs nodaļas noteikumus, katra Puse veltī visas pūles, lai nodrošinātu projekta grupām un īstenošanas aģentūrām brīvu pieeju visai tās rīcībā esošajai informācijai, kura tām vajadzīga uzdevumu veikšanai, kas tām uzticēti saskaņā ar šo nolīgumu.

8.   Ja, īstenojot šo nolīgumu, ir kļuvusi pieejama konfidenciāla uzņēmējdarbības informācija, tas ir skaidri jānorāda, un informācija jānodod, ievērojot vienošanos par konfidencialitāti. Šādas informācijas saņēmējs to izmanto šā nolīguma īstenošanai un saglabā tās konfidencialitāti, ciktāl tas ir noteikts ar minēto vienošanos.

19. pants

Intelektuālais īpašums

1.   Šajā nolīgumā “intelektuālajam īpašumam” ir tāda nozīme, kā definēts 2. pantā Konvencijā, ar ko izveido Pasaules Intelektuālā īpašuma organizāciju un kas noslēgta Stokholmā 1967. gada 14. jūlijā. Saskaņā ar saviem normatīvajiem aktiem katra Puse nodrošina, ka otra Puse var iegūt tiesības uz intelektuālo īpašumu, kas piešķirts atbilstīgi šai nodaļai. Ar šo nodaļu negroza un neskar piešķirto tiesību sadalījumu starp kādu no Pusēm un tās valstspiederīgajiem. To, vai intelektuālā īpašuma tiesības ir kādai Pusei vai tās valstspiederīgajiem, nosaka paši, savstarpēji vienojoties atbilstīgi piemērojamajiem normatīvajiem aktiem.

2.   Ja aizsargājamu intelektuālo īpašumu radījuši projekta grupu dalībnieki, īstenojot šo nolīgumu, attiecīgais projekta vadītājs nekavējoties informē Koordinācijas komiteju, iesakot, kurās valstīs būtu jāiegūst šā intelektuālā īpašuma aizsardzība. Tomēr katrai Pusei, tās īstenošanas aģentūrai vai tās piedāvātajiem projekta grupu dalībniekiem ir tiesības iegūt visas tiesības, tostarp īpašumtiesības, procentus un citas intereses, attiecībā uz intelektuālo īpašumu šīs Puses teritorijā. Koordinācijas komiteja lemj, vai pieprasīt aizsardzību šādam intelektuālajam īpašumam trešās valstīs un kā to izdarīt. Visos gadījumos, ja intelektuālā īpašuma aizsardzību ir ieguvusi kāda no Pusēm, tās īstenošanas aģentūra vai tās piedāvātie projekta grupu dalībnieki, šī Puse nodrošina, ka projekta grupu dalībnieki var brīvi izmantot šo intelektuālo īpašumu, lai pildītu projekta grupām uzticētos uzdevumus.

3.   Ja intelektuālo īpašumu radījis īstenošanas aģentūras personāls, pildot uzdevumu, kas tam uzticēts saskaņā ar šo nolīgumu, minētās īstenošanas aģentūras Pusei, īstenošanas aģentūrai vai tās personālam ir tiesības iegūt visas tiesības, tostarp īpašumtiesības, procentus un citas intereses, attiecībā uz šādu intelektuālo īpašumu visās valstīs saskaņā ar piemērojamajiem normatīvajiem aktiem. Šīs īstenošanas aģentūras Puse nodrošina, ka projekta grupu personāls var brīvi izmantot šo intelektuālo īpašumu, lai pildītu projekta grupām uzticētos uzdevumus, un ka otrai Pusei piešķir neatceļamu, neekskluzīvu un bezmaksas licenci ar tiesībām izdot apakšlicences kodolsintēzes, kas ir miermīlīgiem nolūkiem paredzēts enerģijas avots, pētniecībai un attīstībai.

4.   Ja intelektuālo īpašumu ir radījis ar īstenošanas aģentūras starpniecību piedāvāts personāls, strādādams otras Puses īstenošanas aģentūrā, ņemot vērā attiecīgos piemērojamos tiesību aktus:

a)

uzņēmējai Pusei, tās īstenošanas aģentūrai vai tās personālam ir tiesības iegūt visas tiesības, tostarp īpašumtiesības, procentus un citas intereses, attiecībā uz jebkuru tādu intelektuālo īpašumu tās teritorijā un trešās valstīs un

b)

nosūtītājai Pusei, tās īstenošanas aģentūrai vai tās personālam ir tiesības iegūt visas tiesības, tostarp īpašumtiesības, procentus un citas intereses, attiecībā uz jebkuru tādu intelektuālo īpašumu savā teritorijā.

5.   Katra Puse, neskarot izgudrotāju vai autoru tiesības, kas izriet no piemērojamajiem normatīvajiem aktiem, veic visus vajadzīgos pasākumus, lai panāktu šādu izgudrotāju un autoru, tostarp tās īstenošanas aģentūras personāla, šā nolīguma īstenošanai vajadzīgo sadarbību. Katra Puse maksā šādiem izgudrotājiem vai autoriem prēmijas un kompensācijas saskaņā ar saviem normatīvajiem aktiem.

6.   Neatkarīgi no 2., 3. un 4. punkta, ja Puse nolemj neizmantot tiesības pieprasīt intelektuālā īpašuma aizsardzību kādā valstī vai reģionā, tā par to informē otru Pusi, un otra Puse tad var censties iegūt šādu aizsardzību.

20. pants

Termiņa beigas vai pārtraukšana

Pusēm piešķirtās tiesības un uzliktie pienākumi, kas noteikti šajā nodaļā, saskaņā ar piemērojamajiem normatīvajiem aktiem paliek spēkā pēc šā nolīguma termiņa beigām vai tā pārtraukšanas.

6.   NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

21. pants

Stāšanās spēkā

Šis nolīgums stājas spēkā dienā, kad Puses apmainās ar diplomātiskām notām, informējot viena otru par to, ka attiecīgās iekšējās procedūras, kas vajadzīgas, lai šis nolīgums stātos spēkā, ir pabeigtas.

22. pants

Termiņš un pārtraukšana

1.   Šo nolīgumu noslēdz uz desmit gadiem, un tas paliek spēkā arī pēc tam, ja vien kāda no Pusēm to nepārtrauc, beidzoties desmit gadu laikposmam vai jebkurā brīdī pēc tā beigām, vismaz sešus mēnešus iepriekš iesniedzot otrai Pusei rakstisku paziņojumu par nodomu pārtraukt šo nolīgumu.

2.   Šo nolīgumu var pārtraukt pirms tā termiņa beigām tikai tad, ja:

a)

abas Puses par to savstarpēji vienojas;

b)

ir pārtraukts ITER nolīgums vai

c)

kāda no Pusēm vairs nav ITER nolīguma Puse.

3.   Šā nolīguma termiņa izbeigšanās vai nolīguma pārtraukšana neskar no tā izrietošo vienošanos spēkā esību vai termiņu, kā arī konkrētas tiesības un pienākumus, kas radušies atbilstīgi 5. nodaļai.

23. pants

Grozījumi

Abas Puses pēc jebkuras Puses lūguma apspriežas, vai grozīt šo nolīgumu, un var vienoties par grozījumu. Šāds grozījums stājas spēkā dienā, kad Puses apmainās ar diplomātiskām notām, ar ko viena otrai sniedz informāciju, ka ir pabeigtas attiecīgās iekšējās procedūras, kas vajadzīgas, lai tas stātos spēkā.

24. pants

Strīdu izšķiršana

Visus jautājumus vai strīdus, kas Pusēm radušies saistībā ar šā nolīguma interpretāciju vai īstenošanu, Puses risina savstarpējās sarunās un apspriedēs.

25. pants

Citu ITER pušu dalība

Ja kāda cita ITER nolīguma puse dara zināmu savu nodomu piedalīties plašākas pieejas pasākumu projektā, attiecīgais projekta vadītājs, apspriežoties ar Projekta komiteju, iesniedz Koordinācijas komitejai priekšlikumu par to, ar kādiem noteikumiem minētā puse var piedalīties šajā projektā. Koordinācijas komiteja pieņem lēmumu par minētās puses dalību pēc projekta vadītāja priekšlikuma un ar Pušu piekrišanu, kas iegūta atbilstīgi to iekšējām procedūrām, un par šādu dalību var noslēgt nolīgumus un vienošanās ar minēto pusi.

26. pants

Piemērošana saistībā ar Euratom

Saskaņā ar Euratom dibināšanas līgumu šo nolīgumu piemēro teritorijās, uz kurām attiecas minētais līgums. Saskaņā ar minēto līgumu un citiem attiecīgajiem nolīgumiem to piemēro arī Šveices Konfederācijai, kura piedalās Euratom kodolsintēzes programmā kā pilnībā asociēta trešā valsts.

TO APLIECINOT, attiecīgi Japānas valdības un Eiropas Atomenerģijas kopienas pienācīgi pilnvarotie pārstāvji ir parakstījuši šo nolīgumu

Tokijā, 2007. gada 5. februārī, divos eksemplāros angļu un japāņu valodā, abi teksti ir vienlīdz autentiski.

Eiropas Atomenerģijas kopienas vārdā

H. RICHARDSON

Japānas valdības vārdā

T. ASO

I PIELIKUMS

IFMIF/EVEDA

1. pants

Mērķis

1.   Puses, ņemot vērā šo nolīgumu, kā arī savus normatīvos aktus, veic inženiertehnisko izvērtēšanu un projektēšanu (turpmāk – “EVEDA”), lai izstrādātu Starptautisko kodolsintēzes materiālu apstarošanas iekārtu (turpmāk – “IFMIF”), sīki sagatavojot pilnīgu un pilnībā integrētu inženierdizainu un visus datus, kas vajadzīgi turpmākajiem lēmumiem par IFMIF būvniecību, darbību, ekspluatāciju un ekspluatācijas pārtraukšanu, un lai apstiprinātu nepārtrauktu un stabilu katras IFMIF apakšsistēmas darbību.

2.   Šādu projektu un datus tad iekļauj galīgajā ziņojumā par konstrukciju, kas jāpieņem Koordinācijas komitejai pēc projekta vadītāja priekšlikuma, konsultējoties ar Projekta komiteju, un tam jābūt pieejamam katrai Pusei, lai to izmantotu vai nu starptautiskā sadarbības programmā, vai savas valsts programmā.

2. pants

Darbības joma

1.   Saskaņā ar šā pielikuma 1. pantā izklāstītajiem mērķiem jāveic šādi uzdevumi:

a)

jāizstrādā IFMIF inženierdizains, tostarp:

i)

pilnīgs IFMIF apraksts, tostarp tās trīs galveno apakšsistēmu (paātrinātāju, mērķa iekārtas un izmēģinājumu iekārtas), ēku, tostarp karsto kameru (hot cells) pēcapstarošanas izpētei, palīgsistēmu un drošības sistēmu, apraksts;

ii)

sīki izstrādāti komponentu, apakšsistēmu un ēku projekti, īpaši attiecībā uz to saskarnēm un integrāciju;

iii)

dažādu piegādes, celtniecības, montāžas, pārbaudes un ekspluatācijas uzsākšanas posmu grafiks kopā ar atbilstošām cilvēkresursu un finanšu resursu vajadzībām un

iv)

komponentu tehniskās specifikācijas, pamatojoties uz kurām var izsludināt uzaicinājumu uz konkursu par celtniecības uzsākšanai vajadzīgo materiālu piegādi;

b)

prasību noteikšana IFMIF atrašanās vietai un vajadzīgo drošības un vides analīžu veikšana;

c)

programmas priekšlikums un atbilstošās aplēses izmaksām, cilvēkresursiem, kā arī grafiks IFMIF darbībai, ekspluatācijai un ekspluatācijas pārtraukšanai un

d)

to pētniecības un attīstības darbu apstiprināšana, kas vajadzīgi, lai veiktu a) līdz c) apakšpunktā aprakstītos pasākumus, tostarp:

i)

viena (no diviem) paātrinātāja zemas enerģijas daļas prototipa un pirmās augstas enerģijas sekcijas, tostarp paātrinātāja radiofrekvences strāvas avotu, ģeneratoru un to palīgierīču, projektēšana, celtniecība un montāža, un staru pārbaude pēc abu minēto sistēmu integrēšanas;

ii)

mērogmodeļu projektēšana, ražošana un pārbaude, lai nodrošinātu mērķa iekārtas un pārbaudes iekārtas tehniskās realizācijas iespējamību, un

iii)

paātrinātāja prototipa un tā palīgsistēmu ēku celtniecība.

2.   Pielikuma 1. punktā izklāstīto uzdevumu īstenošanu sīkāk precizē projekta plānā un darba programmās.

3. pants

Darbu izpildes vieta

IFMIF/EVEDA darbu izpildes vieta ir Rokašo, Aomori prefektūrā (Rokkasho, Aomori prefecture).

4. pants

Resursi

Puses piešķir IFMIF/EVEDA īstenošanai vajadzīgos resursus, kas minēti Briseles kopīgajā deklarācijā un tās pielikumos.

5. pants

Termiņš

IFMIF/EVEDA termiņš ir seši gadi, un to var pagarināt ar Koordinācijas komitejas lēmumu.

6. pants

Īpašumtiesības uz paātrinātāja sastāvdaļām

Neatkarīgi no šā nolīguma 14. panta 3. punkta Eiropas Īstenošanas aģentūra patur īpašumtiesības uz tām paātrinātāja prototipa sastāvdaļām, kuras minētas šajā pantā kā tās ieguldījums natūrā, un uzņemas atbildību par šo sastāvdaļu nogādāšanu atpakaļ pēc paātrinātāja prototipa demontāžas:

a)

inžektors;

b)

radiofrekvences strāvas avoti, ģeneratori un to palīgierīces un

c)

kontroles sistēma.

II PIELIKUMS

STARPTAUTISKAIS KODOLSINTĒZES ENERĢIJAS PĒTNIECĪBAS CENTRS (IFERC)

1. pants

Mērķis

Puses atbilstīgi šim nolīgumam, kā arī tā normatīvajiem aktiem veic IFERC pētniecības un attīstības pasākumus, lai dotu ieguldījumu ITER projektā un veicinātu iespējami drīzu demonstrējumu reaktora (turpmāk – “DEMO”) celtniecību.

2. pants

Darbības joma

Saskaņā ar šā pielikuma 1. pantā izklāstītajiem mērķiem jāveic šādi uzdevumi:

a)

DEMO projektēšanas pētniecības un attīstības koordinācijas centra darbības, kuru mērķis ir izveidot kopīgu DEMO projektēšanas pamatu, tostarp:

i)

semināri un citas sanāksmes;

ii)

zinātniskās un tehnoloģiskās informācijas sniegšana un apmaiņa ar to;

iii)

ar DEMO izstrādes koncepciju saistītas darbības un

iv)

ar DEMO tehnoloģijām saistīti pētniecības un attīstības pasākumi;

b)

skaitļošanas modelēšanas centra darbības, tostarp superdatora sagāde un izmantošana liela mēroga modelēšanas darbībām, lai analizētu eksperimentālos datus par kodolsintēzes plazmām, sagatavotu ITER ekspluatācijas scenārijus, prognozētu ITER iekārtu jaudu un veicinātu DEMO projekta sagatavošanu un

c)

ITER tālvadības izmēģinājumu centra darbības, lai atvieglotu zinātnieku plašu iesaistīšanos ITER eksperimentos, tostarp tālvadības eksperimentālo paņēmienu izstrāde augsttemperatūras tokamaka plazmām, kas jāpārbauda esošajās iekārtās, piemēram, uzlabotajā supravadošajā tokamakā, kā paredzēts III pielikuma 1. pantā.

3. pants

Darbu izpildes vieta

IFERC darbu izpildes vieta ir Rokašo, Aomori prefektūrā (Rokkasho, Aomori prefecture).

4. pants

Resursi

Puses piešķir vajadzīgos resursus IFERC pasākumu īstenošanai, kas minēti Briseles kopīgajā deklarācijā un tās pielikumos.

5. pants

Termiņš

IFERC termiņš ir desmit gadi, un to var pagarināt ar Koordinācijas komitejas lēmumu.

6. pants

Piegādes nosacījumi un iespējamā īpašumtiesību uz superdatoru sistēmām nodošana

Neatkarīgi no šā nolīguma 14. panta 3. punkta piegādes nosacījumi un iespējamā īpašumtiesību uz superdatora sistēmām nodošana jānosaka Koordinācijas komitejai atbilstīgi projekta plānam.

III PIELIKUMS

SATELĪTTOKAMAKA PROGRAMMA

1. pants

Mērķis

1.   Puses, ņemot vērā šo nolīgumu, kā arī savus normatīvos aktus, īsteno satelīttokamaka programmu (turpmāk – “satelīttokamaka programma”). Šajā programmā paredzēta:

a)

dalība Japānas īstenošanas aģentūrai piederošās tokamaka eksperimentālās iekārtas modernizēšanā, padarot to par uzlabotu supravadošu tokamaku (turpmāk – “uzlabotais supravadošais tokamaks”), un

b)

dalība tā ekspluatācijā, lai atbalstītu ITER un pētniecības izmantošanu, īstenojot DEMO projektu, pievēršoties ITER un DEMO ļoti svarīgām fizikas tēmām.

2.   Uzlabotā supravadošā tokamaka būvēšanu un ekspluatāciju veic satelīttokamaka programmā un Japānas valsts programmā. Uzlabotā supravadošā tokamaka ekspluatācijas iespējas vienādi sadala starp valsts programmu un satelīttokamaka programmu.

2. pants

Darbības joma

1.   Saskaņā ar šā pielikuma 1. pantā izklāstītajiem mērķiem jāveic šādi uzdevumi:

a)

būvēšanas posms: uzlabotā supravadošā tokamaka projektēšana, sastāvdaļu un sistēmu ražošana un montāža un

b)

ekspluatācijas fāze: satelīttokamaka programmas eksperimentu plānošana un izpilde.

2.   Pielikuma 1. punktā izklāstīto uzdevumu īstenošanu precizē projekta plānā un darba programmā, pamatojoties uz šo:

a)

ziņojumu par izstrādes koncepciju, tostarp sastāvdaļu funkcionālajām specifikācijām, kas Pusēm jāsagādā satelīttokamaka programmas īstenošanai, iesniedz Japānas īstenošanas aģentūra, un Puses to pārskata un apstiprina;

b)

katra īstenošanas aģentūra izstrādā sīku to sastāvdaļu projektu, kas tai jāpiegādā kā ieguldījums natūrā;

c)

Japānas īstenošanas aģentūra ir atbildīga par uzlabotā supravadošā tokamaka sastāvdaļu integrāciju, kā arī vispār par iekārtas montāžu un ekspluatāciju un

d)

Euratom ir tiesīga piedalīties uzlabotā supravadošā tokamaka ekspluatācijā saskaņā ar taisnīgiem noteikumiem.

3. pants

Darbu izpildes vieta

Satelīttokamaka programmas darbu norises vieta ir Naka, Ibaraki prefektūrā.

4. pants

Resursi

Puses piešķir vajadzīgos resursus satelīttokamaka programmas īstenošanai, kā minēts Briseles kopīgajā deklarācijā un tās pielikumos.

5. pants

Termiņš

Satelīttokamaka programmas termiņš ir desmit gadi, tostarp trīs gadi ekspluatācijas uzsākšanai un darbībai, un to var pagarināt ar Koordinācijas komitejas lēmumu.


Komisija

21.9.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 246/47


KOMISIJAS LĒMUMS

(2007. gada 20. septembris)

par benfurakarba neiekļaušanu Padomes Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā un tādu augu aizsardzības līdzekļu atļauju atsaukšanu, kuros ir minētā viela

(izziņots ar dokumenta numuru K(2007) 4285)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2007/615/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1991. gada 15. jūlija Direktīvu 91/414/EEK par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (1) un jo īpaši tās 8. panta 2. punkta ceturto daļu,

tā kā:

(1)

Direktīvas 91/414/EEK 8. panta 2. punktā noteikts, ka 12 gadu laikā pēc minētās direktīvas izziņošanas dalībvalsts var atļaut tādu augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, kuru sastāvā ir aktīvās vielas, kas iekļautas šīs direktīvas I pielikuma sarakstā un kas pēc izziņošanas dienas ir pieejamas tirgū jau vismaz divus gadus, kamēr minētās vielas pakāpeniski pārbauda atbilstīgi darba programmai.

(2)

Komisijas Regulā (EK) Nr. 451/2000 (2) un (EK) Nr. 703/2001 (3) paredzēti sīki izstrādāti noteikumi Direktīvas 91/414/EEK 8. panta 2. punktā minētās darba programmas otrā posma īstenošanai un izveidots to darbīgo vielu saraksts, kuras jānovērtē attiecībā uz iespējamību tās iekļaut Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā. Benfurakarbs ir minētajā sarakstā.

(3)

Benfurakarba iedarbība uz cilvēku veselību un vidi ir novērtēta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 451/2000 un (EK) Nr. 703/2001 noteikumiem par vairākiem izmantošanas veidiem, ko ierosinājis pieteikuma iesniedzējs. Turklāt ar minētajām regulām ir izraudzītas ziņotājas dalībvalstis, kuru pienākums ir iesniegt attiecīgos novērtējuma ziņojumus un ieteikumus Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (EPNI) saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 451/2000 8. panta 1. punktu. Attiecībā uz benfurakarbu ziņotāja dalībvalsts bija Beļģija, un visa attiecīgā informācija tika iesniegta 2004. gada 2. augustā.

(4)

Dalībvalstu un EPNI speciālisti darba grupas novērtējumā veica novērtējuma ziņojuma salīdzinošo pārskatīšanu un 2006. gada 28. jūlijā to iesniedza Komisijai kā EPNI secinājumus par salīdzinošo pārskatīšanu attiecībā uz darbīgās vielas benfurakarba pesticīdu riska novērtējumu. Šo ziņojumu dalībvalstis un Komisija pārskatīja Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgajā komitejā, un tas tika pabeigts 2007. gada 16. martā kā Komisijas pārskata ziņojums par benfurakarbu.

(5)

Šīs darbīgās vielas novērtēšanā konstatēja vairākus aspektus, kas rada bažas. Benfurakarbs ir viela, kuras galvenais metabolīts ir karbofurāns, kas savukārt ir saskaņā ar Direktīvu 91/414 pārskatīta darbīgā viela. Benfurakarba lietošana sekmē metabolīta karbofurāna rašanos, kas ir daudz toksiskāks nekā pamatsavienojums benfurakarbs. Attiecībā uz karbofurāna atliekām, kas rodas, lietojot benfurakarbu, novērtējums rada bažas par akūtu ietekmi uz mazāk aizsargātu patērētāju grupām, jo īpaši bērniem. Tomēr EPNI ir paziņojusi, ka nav iespējams pilnībā novērtēt risku patērētajiem, jo pieteikuma iesniedzēja iesniegtajos materiālos trūkst datu. Turklāt dati, kas tika sniegti oficiālā termiņa ietvaros nebija pietiekami, lai EPNI ļautu gruntsūdeņu piesārņojuma ar metabolītiem, kas nav karbofurāns, riska pilnīgu novērtēšanu. Visbeidzot, ar pieejamo informāciju netika pierādīts, ka iedarbība uz putniem un zīdītājiem, ūdens organismiem, uz zemes mītošiem organismiem, sliekām un citiem blakusorganismiem ir pieņemama. Līdz ar to, pamatojoties uz pieejamo informāciju, nebija iespējams izdarīt secinājumus par to, ka benfurakarbs atbilst kritērijiem, lai to iekļautu Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā.

(6)

Komisija aicināja pieteikuma iesniedzēju iesniegt apsvērumus par salīdzinošās pārskatīšanas rezultātiem un par to, vai darbīgo vielu turpmāk atļaut vai neatļaut. Pieteikuma iesniedzējs iesniedza apsvērumus, kas tika rūpīgi izskatīti. Tomēr, neskatoties uz pieteikuma iesniedzēja sniegtajiem argumentiem, minētās bažas nevarēja novērst, un novērtējumi, kurus veica, pamatojoties uz informāciju, ko iesniedza un novērtēja EPNI speciālistu sanāksmēs, neliecina, ka, ņemot vērā paredzētos izmantošanas nosacījumus, benfurakarbu saturošie augu aizsardzības līdzekļi kopumā atbilstu Direktīvas 91/414/EEK 5. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkta prasībām.

(7)

Tādēļ benfurakarbs nav iekļaujams Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā.

(8)

Jāveic pasākumi, lai atļaujas augu aizsardzības līdzekļiem, kuros ir benfurakarbs, noteiktā laikposmā tiktu atsauktas un netiktu pagarinātas un tādiem augu aizsardzības līdzekļiem netiktu izsniegtas jaunas atļaujas.

(9)

Papildlaiks, ko dalībvalsts piešķir to augu aizsardzības līdzekļu krājumu likvidēšanai, glabāšanai, laišanai tirgū un lietošanai, kuros ir befurakarbs, jānosaka līdz 12 mēnešiem, lai esošos krājumus varētu izlietot viena augšanas perioda laikā, tādējādi nodrošinot, ka augu aizsardzības līdzekļi, kuros ir benfurakarbs, ir pieejami lauksaimniekiem 18 mēnešus pēc šā lēmuma pieņemšanas dienas.

(10)

Šis lēmums neierobežo iespēju iesniegt pieteikumu attiecībā uz benfurakarbu saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK 6. panta 2. punkta noteikumiem ar nolūku iekļaut to minētās direktīvas I pielikumā.

(11)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Benfurakarbu kā darbīgo vielu neiekļauj Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā.

2. pants

Dalībvalstis nodrošina, ka:

a)

atļaujas augu aizsardzības līdzekļiem, kuros ir benfurakarbs, atsauc līdz 2008. gada 20. martam;

b)

no šā lēmuma publicēšanas dienas nepiešķir un nepagarina atļaujas augu aizsardzības līdzekļiem, kuros ir benfurakarbs.

3. pants

Papildlaiks, ko dalībvalsts piešķir saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK 4. panta 6. punktu, ir iespējami īss un beidzas ne vēlāk kā 2009. gada 20. martā.

4. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2007. gada 20. septembrī

Komisijas vārdā

Komisijas loceklis

Markos KYPRIANOU


(1)  OV L 230, 19.8.1991., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2007/52/EK (OV L 214, 17.8.2007., 3. lpp.).

(2)  OV L 55, 29.2.2000., 25. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1044/2003 (OV L 151, 19.6.2003., 32. lpp.).

(3)  OV L 98, 7.4.2001., 6. lpp.


Labojums

21.9.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 246/49


Labojums Komisijas Regulā (EK) Nr. 1086/2007 (2007. gada 19. septembris), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1054/2007, ar ko nosaka eksporta kompensācijas par baltā cukura un jēlcukura izvedumiem bez turpmākas apstrādes

( Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis L 245, 2007. gada 20. septembris )

31. lappusē pielikumu lasīt šādi:

“PIELIKUMS

Kompensācijas, kas no 2007. gada 20. septembris (1) piemērojamas par baltā cukura un jēlcukura izvedumiem bez turpmākas apstrādes

Produkta kods

Galamērķis

Mērvienība

Kompensācijas apmērs

1701 11 90 9100

S00

EUR/100 kg

33,27 (2)

1701 11 90 9910

S00

EUR/100 kg

31,43 (2)

1701 12 90 9100

S00

EUR/100 kg

33,27 (2)

1701 12 90 9910

S00

EUR/100 kg

31,43 (2)

1701 91 00 9000

S00

EUR/1 % saharozes × 100 kg produkta tīrā svara

0,3617

1701 99 10 9100

S00

EUR/100 kg

36,17

1701 99 10 9910

S00

EUR/100 kg

34,17

1701 99 10 9950

S00

EUR/100 kg

34,17

1701 99 90 9100

S00

EUR/1 % saharozes × 100 kg produkta tīrā svara

0,3617

NB: Galamērķi ir noteikti šādi:

S00

visi galamērķi, izņemot šādus:

a)

trešās valstis: Albānija, Horvātija, Bosnija un Hercegovina, Melnkalne, Serbija, Kosova, Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Andora, Svētais Krēsls (Vatikāna Pilsētvalsts) un Lihtenšteina;

b)

Kopienas muitas teritorijā neiekļauto ES dalībvalstu teritorijas: Gibraltārs, Seūta, Meliļa, Itālijas pašvaldības Livinjo un Kampioni, Helgolande, Grenlande, Fēru salas un Kipras Republikas apgabali, kuros Kipras Republikas valdība neveic efektīvu kontroli.


(1)  Pielikumā noteiktās likmes nav piemērojamas no 2005. gada 1. februāra saskaņā ar Padomes 2004. gada 22. decembra Lēmumu 2005/45/EK par Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas nolīguma, ar kuru groza Eiropas Ekonomikas Kopienas un Šveices Konfederācijas 1972. gada 22. jūlija nolīgumu par noteikumiem, kas piemērojami apstrādātiem lauksaimniecības produktiem, noslēgšanu un pagaidu piemērošanu (OV L 23, 26.1.2005., 17. lpp.).

(2)  Šo likmi piemēro jēlcukuram, kura iznākums ir 92 %. Ja izvestā jēlcukura iznākums nav 92 %, piemērojamo kompensācijas likmi katrai attiecīgajai izvešanas darbībai reizina ar pārrēķina koeficientu, ko iegūst, dalot saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 318/2006 I pielikuma III iedaļas 3. punktu aprēķināto izvestā jēlcukura iznākumu ar 92.”