ISSN 1725-5112

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 243

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

50. sējums
2007. gada 18. septembris


Saturs

 

I   Tiesību akti, kas pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

Lappuse

 

 

REGULAS

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 1063/2007 (2007. gada 17. septembris), ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

1

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 1064/2007 (2007. gada 17. septembris), ar kuru attiecībā uz avilamicīnu groza I pielikumu Padomes Regulai (EEK) Nr. 2377/90, ar ko nosaka Kopienas procedūru veterināro zāļu maksimāli pieļaujamo atlieku daudzumu noteikšanai dzīvnieku izcelsmes produktos ( 1 )

3

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 1065/2007 (2007. gada 17. septembris), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 493/2006, ar ko paredz pārejas posma pasākumus cukura nozares tirgu kopīgās organizācijas reformai

6

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 1066/2007 (2007. gada 17. septembris), ar ko konkrētu Dienvidāfrikas izcelsmes mangāna dioksīdu importam piemēro pagaidu antidempinga maksājumu

7

 

*

Komisijas Regula Nr. 1067/2007 (2007. gada 17. septembris) par nosaukuma iekļaušanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Staffordshire Cheese (ACVN))

21

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 1068/2007 (2007. gada 17. septembris), ar ko apstiprina izmaiņas, kuras nav maznozīmīgas, tāda nosaukuma specifikācijā, kas reģistrēts aizsargātu cilmes vietas nosaukumu un aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Queso Nata de Cantabria (ACVN))

22

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 1069/2007 (2007. gada 17. septembris), ar ko piemēro pagaidu antidempinga nodevu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes polivinilspirta (PVS) importam

23

 

 

DIREKTĪVAS

 

*

Komisijas Direktīva 2007/55/EK (2007. gada 17. septembris), ar ko groza pielikumus Padomes Direktīvām 76/895/EEK, 86/362/EEK, 86/363/EEK un 90/642/EEK attiecībā uz maksimāli pieļaujamajiem azinfosmetila atlieku daudzumiem ( 1 )

41

 

*

Komisijas Direktīva 2007/56/EK (2007. gada 17. septembris), ar ko groza dažus pielikumus Padomes Direktīvai 86/362/EEK, 86/363/EEK un 90/642/EEK attiecībā uz azoksistrobīna, hlortalonila, deltametrīna, heksahlorbenzola, ioksinila, oksamila un hinoksifēna atliekvielu maksimāli pieļaujamo daudzumu ( 1 )

50

 

*

Komisijas Direktīva 2007/57/EK (2007. gada 17. septembris), ar ko groza dažus pielikumus Padomes Direktīvai 76/895/EEK, 86/362/EEK, 86/363/EEK un 90/642/EEK attiecībā uz ditiokarbamātu atliekvielu maksimāli pieļaujamo daudzumu ( 1 )

61

 

 

II   Tiesību akti, kas pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta

 

 

LĒMUMI

 

 

Komisija

 

 

2007/612/EK

 

*

Komisijas Lēmums (2007. gada 4. aprīlis) par valsts atbalstu C 14/06, ko Beļģija paredz īstenot attiecībā uz General Motors Belgium Antverpenē (izziņots ar dokumenta numuru K(2007) 435)  ( 1 )

71

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


I Tiesību akti, kas pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

REGULAS

18.9.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 243/1


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1063/2007

(2007. gada 17. septembris),

ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1994. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 3223/94 par sīki izstrādātiem augļu un dārzeņu ievešanas režīma izpildes noteikumiem (1), un jo īpaši tās 4. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta ievešanas vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 3223/94 4. pantā, ir tādas, kā norādīts tabulā, kas pievienota pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2007. gada 18. septembrī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 17. septembrī

Komisijas vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY


(1)  OV L 337, 24.12.1994., 66. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 756/2007 (OV L 172, 30.6.2007., 41. lpp.).


PIELIKUMS

Komisijas 2007. gada 17. septembra Regulai, ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta ievešanas vērtība

0702 00 00

MK

55,1

XK

55,1

XS

36,3

ZZ

48,8

0707 00 05

JO

175,0

MK

43,7

TR

129,4

ZZ

116,0

0709 90 70

TR

110,3

ZZ

110,3

0805 50 10

AR

88,1

UY

42,9

ZA

67,7

ZZ

66,2

0806 10 10

EG

177,6

MK

28,3

TR

111,9

ZZ

105,9

0808 10 80

AR

62,4

AU

215,7

BR

117,4

CL

88,6

CN

79,8

NZ

98,5

US

98,4

ZA

87,3

ZZ

106,0

0808 20 50

CN

62,9

TR

122,2

ZA

107,6

ZZ

97,6

0809 30 10, 0809 30 90

TR

151,3

US

189,2

ZZ

170,3

0809 40 05

BA

49,8

IL

124,7

MK

49,8

TR

103,2

ZZ

81,9


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.


18.9.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 243/3


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1064/2007

(2007. gada 17. septembris),

ar kuru attiecībā uz avilamicīnu groza I pielikumu Padomes Regulai (EEK) Nr. 2377/90, ar ko nosaka Kopienas procedūru veterināro zāļu maksimāli pieļaujamo atlieku daudzumu noteikšanai dzīvnieku izcelsmes produktos

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1990. gada 26. jūnija Regulu (EEK) Nr. 2377/90, ar ko nosaka Kopienas procedūru veterināro zāļu maksimāli pieļaujamo atlieku daudzumu noteikšanai dzīvnieku izcelsmes produktos (1), un jo īpaši tās 2. pantu,

ņemot vērā Eiropas Zāļu aģentūras atzinumu, ko sagatavojusi Veterināro zāļu komiteja,

tā kā:

(1)

Visas farmakoloģiski aktīvās vielas, kuras Kopienā izmanto veterinārajās zālēs, kas paredzētas produktīvajiem dzīvniekiem, jānovērtē saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 2377/90.

(2)

Eiropas Zāļu aģentūrai tika iesniegts pieteikums attiecībā uz maksimāli pieļaujamo atlieku daudzumu noteikšanu avilamicīnam, ortosomicīnu grupas antibiotikām. Pamatojoties uz Veterināro zāļu komitejas ieteikumu šī viela būtu jāiekļauj I pielikumā Regulai (EEK) Nr. 2377/90 attiecībā uz cūkām (muskuļi, āda kopā ar taukiem, aknas un nieres), trušiem (muskuļi, tauki, aknas un nieres) un mājputniem (muskuļi, āda kopā ar taukiem, aknas un nieres) ar nosacījumu, ka avilamicīns nav izmantots tādām mājputnu sugām, no kurām iegūst olas lietošanai pārtikā.

(3)

Tādēļ Regula (EEK) Nr. 2377/90 ir attiecīgi jāgroza.

(4)

Lai, ņemot vērā šīs regulas noteikumus, varētu veikt pielāgojumus, kas saistībā ar šo regulu var būt vajadzīgi attiecīgo veterināro zāļu tirdzniecības atļaujās, kuras piešķirtas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 6. novembra Direktīvu 2001/82/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz veterinārajām zālēm (2), dalībvalstīm atvēl pietiekamu laikposmu līdz šīs regulas piemērošanai.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Veterināro zāļu pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EEK) Nr. 2377/90 I pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. To piemēro no 2007. gada 18. novembra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 17. septembrī

Komisijas vārdā

priekšsēdētāja vietnieks

Günter VERHEUGEN


(1)  OV L 224, 18.8.1990., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 703/2007 (OV L 161, 22.6.2007., 28. lpp.).

(2)  OV L 311, 28.11.2001., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/28/EK (OV L 136, 30.4.2004., 58. lpp.).


PIELIKUMS

Regulas (EEK) 2377/90 I pielikumā (“To farmakoloģiski aktīvo vielu saraksts, kurām ir noteikti atlieku maksimāli pieļaujamie daudzumi”) iekļauj šādu vielu:

1.   Pretinfekcijas līdzekļi

1.2.   Antibiotikas

1.2.15.   Ortosomicīni

Farmakoloģiski aktīvā(-ās) viela(-as)

Marķieratliekas

Dzīvnieku suga

Atlieku maksimāli pieļaujamie daudzumi

Izmeklējamie substrāti

Avilamicīns

Dihlorizoevernīnskābe

Cūkas

50 μg/kg

Muskuļi

100 μg/kg

Tauki (1)

300 μg/kg

Aknas

200 μg/kg

Nieres

Truši

50 μg/kg

Muskuļi

100 μg/kg

Tauki

300 μg/kg

Aknas

200 μg/kg

Nieres

Mājputni (2)

50 μg/kg

Muskuļi

100 μg/kg

Tauki (3)

300 μg/kg

Aknas

200 μg/kg

Nieres


(1)  Cūkām un mājputniem šis maksimāli pieļaujamais atlieku daudzums attiecas uz ādu un taukiem dabīgās proporcijās.

(2)  Neizmanto dzīvniekiem, no kuriem iegūst olas lietošanai pārtikā.

(3)  Cūkām un mājputniem šis maksimāli pieļaujamais atlieku daudzums attiecas uz ādu un taukiem dabīgās proporcijās.


18.9.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 243/6


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1065/2007

(2007. gada 17. septembris),

ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 493/2006, ar ko paredz pārejas posma pasākumus cukura nozares tirgu kopīgās organizācijas reformai

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2006. gada 20. februāra Regulu (EK) Nr. 318/2006 par cukura tirgu kopīgu organizāciju (1), un jo īpaši tās 44. pantu,

tā kā:

(1)

Ar 3. pantu Komisijas 2006. gada 27. marta Regulā (EK) Nr. 493/2006, ar ko paredz pārejas posma pasākumus cukura nozares tirgu kopīgās organizācijas reformai un groza Regulu (EK) Nr. 1265/2001 un (EK) Nr. 314/2002 (2), ir noteikta preventīva izņemšana no aprites. Atbilstīgi šim noteikumam katra uzņēmuma saskaņā ar kvotām ražoto produkciju, kas pārsniedz maksimālo apjomu, uzskata par izņemtu no aprites Regulas (EK) Nr. 318/2006 19. panta nozīmē vai, pēc attiecīgā uzņēmuma pieprasījuma, kas iesniegts līdz 2007. gada 31. janvārim, uzskata par ārpuskvotas produkciju minētās regulas 12. panta nozīmē.

(2)

Izoglikozes ražotāji atšķirībā no cukura ražotājiem nav varējuši līdz 2007. gada 31. janvārim iesniegt minēto pieprasījumu, jo izoglikozes ražošana notiek nepārtraukti visu gadu. Lai visiem attiecīgajiem ražotājiem nodrošinātu vienādus noteikumus, minētais iesniegšanas termiņš attiecībā uz izoglikozes ražotājiem jāpārceļ uz 2006./2007. tirdzniecības gada beigām, lai tie varētu pieņemt attiecīgus lēmumus un iesniegt savus pieprasījumus, pamatojoties uz konkrētiem datiem.

(3)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 493/2006.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cukura pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 493/2006 3. pantā 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.   Katram uzņēmumam daļu no 2006./2007. tirdzniecības gada cukura, izoglikozes vai inulīna sīrupa produkcijas, kas ražota saskaņā ar kvotām, kuras piešķirtas atbilstīgi IV pielikumā noteiktajām kvotām, un kas pārsniedz maksimālo apjomu, kurš noteikts saskaņā ar šā panta 2. punktu, uzskata par izņemtu no aprites Regulas (EK) Nr. 318/2006 19. panta nozīmē vai, pēc attiecīgā uzņēmuma pieprasījuma, kas iesniegts līdz 2007. gada 31. janvārim attiecībā uz cukura ražošanu un līdz 2007. gada 30. septembrim – attiecībā uz izoglikozes ražošanu, pilnībā vai daļēji uzskata par ārpuskvotu produkciju minētās regulas 12. panta nozīmē.”

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 17. septembrī

Komisijas vārdā

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 58, 28.2.2006., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 247/2007 (OV L 69, 9.3.2007., 3. lpp.).

(2)  OV L 89, 28.3.2006., 11. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 739/2007 (OV L 169, 29.6.2007., 22. lpp.).


18.9.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 243/7


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1066/2007

(2007. gada 17. septembris),

ar ko konkrētu Dienvidāfrikas izcelsmes mangāna dioksīdu importam piemēro pagaidu antidempinga maksājumu

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1995. gada 22. decembra Regulu (EK) Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 7. pantu,

apspriedusies ar Padomdevēju komiteju,

tā kā:

A.   PROCEDŪRA

1.   Procedūras uzsākšana

(1)

Komisija 2006. gada 10. novembrī saņēma sūdzību, kuru atbilstoši pamatregulas 5. pantam, iesniedzis uzņēmums Tosoh Hellas AIC (turpmāk tekstā – sūdzības iesniedzējs), kas ražo lielāko daļu (šajā gadījumā vairāk nekā 50 %) no visiem Kopienā ražotiem konkrētiem mangāna dioksīdiem.

(2)

Sūdzībā bija iekļauti pierādījumi par dempingu un tā rezultātā nodarīto būtisko kaitējumu, kas tika atzīts par pietiekamu, lai uzsāktu antidempinga procedūru.

(3)

Procedūra uzsāka 2006. gada 21. decembrī, publicējot paziņojumu par uzsākšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2).

2.   Procedūrā iesaistītās ieinteresētās personās

(4)

Komisija ir oficiāli informējusi par procedūras uzsākšanu sūdzības iesniedzēju, citu Kopienas ražotāju, ražotāju eksportētāju, importētāju un lietotājus, kuru ieinteresētība bija zināma, kā arī Dienvidāfrikas pārstāvjus. Ieinteresētajām personām termiņā, kas norādīts paziņojumā par procedūras uzsākšanu, tika sniegta iespēja rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu.

(5)

Sūdzības iesniedzējs, ražotājs eksportētājs, importētājs un lietotāji paziņoja savus viedokļus. Tika uzklausītas visas ieinteresētās personas, kas to pieprasīja, norādot konkrētus iemeslus, kādēļ tās bija jāuzklausa.

(6)

Komisija izsūtīja anketas visām zināmajām ieinteresētajām personām un visiem citiem uzņēmumiem, kas pieteicās termiņā, ko ietvēra paziņojumā par procedūras uzsākšanu. Tika saņemtas atbildes no ražotāja eksportētāja Dienvidāfrikā, sūdzības iesniedzēja, attiecīgā ražojuma importētāja no Dienvidāfrikas un četriem attiecīgā ražojuma lietotājiem.

(7)

Komisija ievāca un pārbaudīja visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu dempinga, nodarītā kaitējuma un Kopienas interešu noteikšanai, un veica pārbaudes šādos uzņēmumos.

a)

Kopienas ražotāji:

Tosoh Hellas AIC, Saloniki, Grieķija, un saistīts tirdzniecības uzņēmums Mitsubishi International GmbH, Diseldorfa, Vācija.

b)

Ražotājs eksportētājs Dienvidāfrikā:

Delta E.M.D. (Pty) Ltd, Nelspruit, Dienvidāfrika (turpmāk tekstā – Delta).

c)

Ražotāja eksportētāja saistītais piegādātājs Dienvidāfrikā:

Manganese Metal Company (Pty) Ltd, Nelspruit, Dienvidāfrika.

d)

Nesaistītais importētājs Kopienā:

Traxys France SAS, Courbevoie, Francija.

e)

Lietotāji Kopienā:

Panasonic Battery Belgium NV, Tessenderlo, Beļģija,

VARTA Consumer Batteries GmbH & Co. KGaA, Sulzbach, Vācija,

Duracell Batteries BVBA, Aarschot, Beļģija.

3.   Izmeklēšanas periods

(8)

Dempinga un kaitējuma izmeklēšana notika laikā no 2005. gada 1. oktobra līdz 2006. gada 30. septembrim (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Kaitējuma novērtēšanai vajadzīgo tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2002. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (turpmāk tekstā – attiecīgais periods).

B.   ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGS RAŽOJUMS

1.   Attiecīgais ražojums

(9)

Attiecīgais ražojums ir konkrēti mangāna dioksīdi, kas ražoti elektrolītiskā procesā un kuri nav termiski apstrādāti pēc elektrolītiska procesa (EMD), ar izcelsmi Dienvidāfrikā. Ražojumu parasti deklarē ar KN kodu ex 2820 10 00.

(10)

Attiecīgo ražojumu galvenokārt iedala oglekļa-cinka EMD un sārmu EMD. Abu veidu EMD ražo elektrolītiskā procesā, mainot konkrētus parametrus, lai attiecīgi iegūtu oglekļa-cinka vai sārmu EMD. Abos gadījumos iegūstot augstas tīrības pakāpes mangānu, EMD parasti izmanto kā starpražojumus sauso plaša patēriņa bateriju ražošanā.

(11)

Izmeklēšanā ir konstatēts, ka, lai gan pastāv atšķirības konkrētu fizikālo un ķīmisko īpašību ziņā, piemēram, blīvuma, daļiņu vidējā izmēra, Brunauer-Emmet-Teller virsmas (turpmāk tekstā – BET) un sārmu potenciāla ziņā, attiecīgajiem ražojuma veidiem ir vienādas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības un tos izmanto vienādos nolūkos. Tādējādi saistībā ar šo procedūru šie ražojumi ir uzskatāmi par vienu ražojumu.

(12)

Jāuzsver tas, ka pastāv arī citi mangāna dioksīdu veidi, kuru fizikālās, ķīmiskās un/vai tehniskās pamatīpašības nav vienādas ar EMD un kuru pielietojums būtiski atšķiras. Tādējādi tos neuzskata par attiecīgo ražojumu. Šie atšķirīgie ražojumi ir: i) dabīgie mangāna dioksīdi, kas satur ievērojamu piemaisījumu daudzumu un kurus parasti klasificē ar atšķirīgu KN kodu 2602 00 00; ii) ķīmiskie mangāna dioksīdi, kurus ražo ķīmiskā procesā un kuru blīvuma līmenis ir ievērojami zemāks, taču BET virsmas laukums ir ievērojami lielāks nekā EMD; iii) termiski apstrādāti mangāna dioksīdi, kuri, lai gan ražoti elektrolītiskā procesā tāpat kā EMD, atšķiras no EMD vairāku būtisku īpašību ziņā, piemēram, mitruma satura, kristālu struktūras un sārmu potenciāla ziņā, kas ļauj tos izmantot litija bateriju ražošanā, kuru darbības pamatā ir neūdens sistēmas un kurās anods ir litijs, bet ne oglekļa-cinka vai sārmu baterijās, kuru darbības pamatā, tāpat kā EMD, ir ūdens sistēmas un anods ir cinks.

(13)

Jāatgādina, ka neviena no ieinteresētajām personām nav apstrīdējusi iepriekš minēto definīciju vai attiecīgā ražojuma iedalījumu divos galvenajos veidos.

2.   Līdzīgs ražojums

(14)

Izmeklēšanā konstatēja, ka fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības, kas piemīt Kopienas ražošanas nozarē ražotiem un Kopienā pārdotiem EMD un EMD, kas ražoti un pārdoti Dienvidāfrikā un/vai ievesti Kopienā no Dienvidāfrikas, ir vienādas, un ka šos ražojumus izmanto vienādi.

(15)

Tādēļ provizoriski secina, ka šie ražojumi uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

C.   DEMPINGS

1.   Normālā vērtība

(16)

Nosakot normālo vērtību, Komisija vispirms pārbaudīja, vai uzņēmuma Delta kopējais EMD pārdošanas apjoms vietējā tirgū bija uzskatāms par reprezentatīvu, salīdzinot ar attiecīgā ražojuma kopējo eksporta apjomu uz Kopienu. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu pārdevumus iekšējā tirgū uzskata par reprezentatīviem, ja pārdevumu kopējais apjoms iekšējā tirgū ir vismaz 5 % no eksporta pārdevumu kopējā apjoma Kopienā.

(17)

Pēc tam Komisija noteica tos ražojuma veidus, kurus pārdod vietējā tirgū un kuriem ir kopumā reprezentatīvs noiets vietējā tirgū, kas bija vienādi vai tieši salīdzināmi ar tiem ražojuma veidiem, ko pārdod eksportam uz Kopienu.

(18)

Konkrēta ražojuma veida pārdevumus iekšzemes tirgū uzskatīja par pietiekami reprezentatīviem, ja šā ražojuma veida pārdotais apjoms neatkarīgiem pircējiem iekšzemes tirgū izmeklēšanas periodā bija vismaz 5 % vai vairāk no visa eksportam uz Kopienu pārdotā salīdzināmā ražojuma veida kopējā apjoma.

(19)

Iekšējā tirgu netika konstatēti vienādi vai tieši salīdzināmi ražojuma veidi reprezentatīvos daudzumos, salīdzinot ar ražojuma veidiem, ko pārdod eksportam uz Kopienu. Tādēļ visu veidu eksportēto ražojumu normālā vērtība bija jāaprēķina saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu.

(20)

Normālo vērtību aprēķināja, eksportējamo veidu eksportētāja ražošanas izmaksām, kas vajadzības gadījumā tika koriģētas, pierēķinot samērīgu tirdzniecības, vispārējo un administratīvo izmaksu (turpmāk tekstā – TVA izmaksas) summu un samērīgu peļņas normu. TVA izmaksas un peļņa tika noteikta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punktā izklāstītajām metodēm. Tādēļ Komisija pārbaudīja, vai uzņēmumam Delta radušās TVA izmaksas un vietējā tirgū gūtā peļņa ir ticami dati.

(21)

Dati par faktiskām TVA izmaksām iekšējā tirgū tika uzskatīti par ticamiem, jo attiecīgā uzņēmuma pārdevumu kopējo apjomu iekšējā tirgū var novērtēt kā reprezentatīvu salīdzinājumā ar pārdevumu apjomu, kas eksportēts uz Kopienu.

(22)

Lai novērtētu uzņēmuma Delta datu ticamību par iekšējā tirgū gūto peļņu, Komisija vispirms pārbaudīja, vai attiecīgā ražojuma veidu pārdevumus reprezentatīvā apjomā iekšējā tirgū var uzskatīt par parasto tirdzniecības apriti pamatregulas 2. panta 4. punkta nozīmē. To veica, nosakot attiecīgā veida rentablo pārdevumu īpatsvaru, kas veikti ar neatkarīgiem pircējiem iekšējā tirgū.

(23)

Tā kā rentablu pārdevumu apjoms bija mazāks par 10 % no kopēja attiecīga veida pārdevumu apjoma iekšējā tirgū, tika secināts, ka vietējās cenas nevar uzskatīt par atbilstošu pamatu peļņas normas noteikšanai normālās vērtības aprēķinos.

(24)

Tā kā Delta ir vienīgais EMD ražotājs Dienvidāfrikā, samērīgo peļņu normālās vērtības aprēķināšanai nevarēja noteikt, pamatojoties uz faktisko peļņu, kas ir konstatēta citiem izmeklēšanai pakļautajiem eksportētājiem vai ražotājiem, kas nodarbojas ar līdzīgas preces ražošanu un pārdošanu iekšējā tirgū, kā aprakstīts pamatregulas 2. panta 6) punkta a) apakšpunktā.

(25)

Turklāt, ņemot vērā to, ka EMD ir vienīgais ražojums, ko ražo un pārdod Delta, samērīgo peļņu normālās vērtības aprēķināšanai nevarēja noteikt, pamatojoties uz faktisko peļņu, ko piemēro tās pašas vispārīgās ražojumu kategorijas ražošanai un pārdošanai parastajā tirdzniecības apritē, ko veic attiecīgais ražotājs eksportētājs, kā aprakstīs pamatregulas 2. panta 6) punkta b) apakšpunktā.

(26)

Tāpēc samērīgā peļņa normālās vērtības aprēķināšanai bija jānosaka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punkta c) apakšpunktu.

(27)

Šajā saistībā tika ievākta informācija par visu citu zināmu EMD ražotāju rentabilitāti citās valstīs. Informāciju ieguva no publiski pieejamiem avotiem par vienu ražotāju Indijā, diviem ražotājiem Japānā un diviem ražotājiem ASV. Tomēr par vienu ražotāju ASV un diviem ražotājiem Japānā nebija pieejama informācija par EMD ražotnes vai tās uzņēmuma struktūrvienības rentabilitāti, kurā EMD ir būtiska nozīme.

(28)

Vidējo peļņas normu izmeklēšanas periodā aprēķināja, pamatojoties uz publiski pieejamiem informācijas avotiem par vienu Indijas ražotāju un vienu ražotāju ASV, kā arī par Delta sniegto informāciju attiecībā uz saistītā uzņēmuma Delta EMD Australia Proprietary Ltd. (Austrālija) rentabilitāti iekšējā tirgū. Vidējo peļņās normu aprēķināja 9,2 % apmērā. Ņemot vērā pieejamo informāciju, šo metodoloģiju uzskatīja par lietderīgu pamatregulas 17. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē, savukārt iegūto rezultātu uzskatīja par konservatīvu. Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju šī peļņas norma nepārsniedza citu ražotāju peļņu šajā pašā vispārīgajā ražojumu kategorijā (piemēram, speciālas ķīmiskās vielas) Dienvidāfrikā izmeklēšanas periodā.

2.   Eksporta cenas

(29)

Delta veica eksporta pārdevumus tikai ar neatkarīga tirdzniecības uzņēmuma starpniecību (Traxys France SAS).

(30)

Tādējādi saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu eksporta cenas noteica, ņemot vērā cenas, ko faktiski maksāja vai kas ir maksājamas par attiecīgo ražojumu Dienvidāfrikā, pārdodot eksportam uz Kopienu.

3.   Salīdzinājums

(31)

Normālo vērtību salīdzināja ar eksporta cenu, pamatojoties uz ražotāja noteikto cenu. Lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika izdarītas korekcijas, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību. Attiecīgas korekcijas par komisijas, transporta, apdrošināšanas, apstrādes un papildu izmaksām, maksājumiem par iepakošanu, kredītu un banku pakalpojumiem tika veiktas visos gadījumos, kad tās tika atzītas par samērīgām, precīzām un pamatotām ar pārbaudītiem pierādījumiem.

4.   Dempinga starpības

(32)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu ikviena uz Kopienu eksportētā attiecīgā ražojuma veida vidējā svērtā normālā vērtība tika salīdzināta ar attiecīgā ražojuma veida vidējo svērto eksporta cenu.

(33)

Ņemot vērā iepriekšminēto, pagaidu vidējās svērtās dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas līdz Kopienas robežai pirms nodevas nomaksas, ir šādas.

Uzņēmums

Pagaidu dempinga starpība

Delta E.M.D. (Pty) Ltd

14,9 %

(34)

Attiecībā uz valsts vienoto dempinga starpību, kas piemērojama visiem pārējiem eksportētājiem Dienvidāfrikā, Komisija vispirms noteica sadarbības līmeni. Tika salīdzināti Eurostat dati un tā Dienvidāfrikas ražotāja eksportētāja atbildes uz anketas jautājumiem, kas sadarbojās. Salīdzinājumā konstatēja, ka saskaņā ar pieejamo informāciju Delta eksports uz kopienu ir 100 % no kopējā attiecīgā ražojuma eksporta apjoma no Dienvidāfrikas. Tātad sadarbības līmenis bija ļoti augsts un valsts mēroga dempinga starpību noteica tādā pašā līmenī, kādā noteica dempinga starpību uzņēmumam Delta.

D.   KAITĒJUMS

1.   Kopienas produkcija un Kopienas ražošanas nozare

(35)

Saskaņā ar izmeklēšanas rezultātiem attiecīgā perioda sākumā trīs Kopienas ražotāji izgatavoja līdzīgu ražojumu. Tomēr viens no ražotājiem pārtrauca ražošanu 2003. gadā, tāpēc izmeklēšanas periodā bija tikai divi Kopienas ražotāji.

(36)

Sūdzību iesniedza viens Kopienas ražotājs, kas pilnībā sadarbojās izmeklēšanas laikā. Lai gan otrs ražotājs nesadarbojās izmeklēšanas ietvaros, tas arī neiebilda pret sūdzību. Tā kā tikai viens uzņēmums sniedza atbildes uz visiem anketas jautājumiem, visi dati par Kopienas ražošanas nozari tiks sniegti indeksētā veidā vai arī kā skala, lai nodrošinātu konfidencialitāti.

(37)

Tādējādi Kopienas ražošanas apjoms pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē tika provizoriski aprēķināts, tā Kopienas ražotāja produkcijas apjomu, kas pilnīgi sadarbojās, saskaitot ar otra ražotāja produkcijas apjomu, pamatojoties uz sūdzībā iesniegtajiem datiem. Kopējais Kopienas ražošanas apjoms izmeklēšanas periodā bija 20 līdz 30 tūkstošiem tonnu.

(38)

Kopienas ražotāja ražošanas apjoms, kas sadarbojās, bija lielāks par 50 % no kopējā EMD daudzuma, kas ražots Kopienā. Tāpēc tiek uzskatīts, ka šis uzņēmums veido Kopienas ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta nozīmē.

2.   Patēriņš Kopienā

(39)

Redzamo patēriņu Kopienā noteica, balstoties uz sūdzības iesniedzēja datiem par pārdevumu apjomu Kopienas tirgū, otra Kopienas ražotāja pārdošanas datiem, ko ieguva, pamatojoties uz lietotāju sniegtajiem iepirkumu datiem un datiem par importu no attiecīgās valsts, balstoties uz pārbaudītiem datiem, ko ieguva anketēšanas rezultātā, kā arī datiem par importu no citām valstīm, ko ieguva no Eurostat.

(40)

Attiecīgi Kopienas patēriņš attiecīgajā periodā samazinājās par 7 %. Īpaši straujš pieaugums bija 2003. un 2004. gadā, kad vienlaikus krasi palielinājās EMD imports no Dienvidāfrikas par ļoti zemām cenām (– 35 %) un darbību pārtrauca liels Kopienas ražotājs. 2005. gadā patēriņš sasniedza iepriekšējo līmeni; izmeklēšanas periodā bija vērojams kārtējais būtisks patēriņā samazinājums. Šķiet, patēriņa tendences noteica liela Kopienas ražotāja likvidācija, kas ražoja vienu trešdaļu no kopējā Kopienas ražošanas apjoma.

 

2002

2003

2004

2005

IP

Patēriņš Kopienā Indekss 2002. g. = 100

100

102

113

102

93

3.   Imports Kopienā no attiecīgās valsts

(41)

Importa apjomu no Dienvidāfrikas aprēķināja, balstoties uz pārbaudītiem datiem, ko sniedza vienīgais ražotājs eksportētājs. Kā jau minēts, konfidencialitātes iemeslu dēļ, tā kā analīze attiecas tikai uz vienu uzņēmumu, vairums rādītāju sniegti indeksētā veidā vai arī kā skala.

(42)

Apjoma un tirgus daļas izteiksmē importa attīstība ir bijusi šāda:

 

2002

2003

2004

2005

IP

Importa apjoms no Dienvidāfrikas (tonnās), 2002. g. = 100

100

129

156

185

169

Tirgus daļa, Dienvidāfrika

30-40 %

40-50 %

44-54 %

60-70 %

60-70 %

Tirgus daļa, Dienvidāfrika, 2002. g. = 100

100

126

139

181

181

(43)

Lai gan EMD patēriņš attiecīgajā periodā samazinājās par 7 %, importa apjoms no attiecīgās valsts tajā pašā periodā palielinājās par vairāk nekā 69 %. Tādējādi Dienvidāfrikas tirgus daļa attiecīgajā periodā ievērojami palielinājās (par aptuveni 81 %, t. i., no 30 līdz 40 % uz 60 līdz 70 % līmeni).

(44)

Attiecīgajā periodā vidējās importa cenas samazinājās par 31 %, lai gan galvenās izejvielas cenas paaugstinājās.

 

2002

2003

2004

2005

IP

Cenas importam no Dienvidāfrikas (EUR/tonna), 2002. g. = 100

100

70

65

66

69

(45)

Kopienas ražošanas nozares attiecīgās pārdošanas cenas bija neto cenas neatkarīgiem klientiem, kas vajadzības gadījumā tika koriģētas rūpnīcas cenas līmenī, t. i., izņemot pārvadāšanas izmaksas Kopienā un pēc tam, kad atskaitītas atlaides un rabati, tādējādi nosakot cenu samazinājumu izmeklēšanas periodā. Šīs cenas tika salīdzinātas ar Dienvidāfrikas ražotāju eksportētāju noteiktajām pārdošanas cenām pēc atlaidēm un vajadzības gadījumā koriģētas uz CIF cenām līdz Kopienas robežai, veicot atbilstošas korekcijas attiecībā uz muitošanas un pēcimportēšanas izmaksām.

(46)

Salīdzinājumā konstatēja, ka izmeklēšanas periodā vidējā svērtā cenu samazinājuma starpība, izsakot procentuāli no Kopienas ražošanas nozares cenām, bija 11 līdz 14 % amplitūdā. Turklāt bija vērojams vēl lielāks cenu samazinājums, jo Kopienas ražošanas nozarei izmeklēšanas periodā bija jārēķinās ar pastāvīgiem zaudējumiem.

4.   Situācija Kopienas ražošanas nozarē

(47)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu Dienvidāfrikas dempinga importa ietekmes novērtējumā uz Kopienas ražošanas nozari ietvēra visu to ekonomisko faktoru un indeksu analīzi, kuriem bija saistība ar situāciju nozarē no 2002. gada līdz izmeklēšanas periodam. Kā jau minēts iepriekš, konfidencialitātes iemeslu dēļ, tā kā analīze attiecas tikai uz vienu uzņēmumu, vairums rādītāju sniegti indeksētā veidā vai arī kā skala.

(48)

Kopienas ražošanas nozarē bija šāds ražošanas apjoms, jauda un tās izmantojums:

 

2002

2003

2004

2005

IP

Ražošanas apjoms, 2002. g. = 100

100

87

128

135

130

Ražošanas jauda, 2002. g. = 100

100

100

100

100

100

Jaudas izmantojums, 2002. g. = 100

100

87

128

135

130

(49)

Attiecīgajā periodā Kopienas ražošanas apjoms palielinājās par 30 %. Tomēr ražošanas jauda bija nemainīga visa attiecīgā perioda laikā. Visaugstākie ražošanas rādītāji bija vērojami 2005. gadā, pateicoties būtiskam patēriņa pieaugumam EK tirgū 2004. gadā, liela ražotāja likvidācijai un pieprasījuma pieaugumam Kopienas ražošanas nozares eksporta tirgū. No 2004. gada līdz izmeklēšanas periodam izejvielas cenām dubultojies, Kopienas ražošanas nozare veicināja apjomradītus ietaupījumus, kā arī izmeklēšanas periodā samazināja vienības ražošanas izmaksas.

(50)

Attiecīgajā periodā krājumi palielinājās par 32 %, liecinot par ražošanas nozares arvien lielākām grūtībām pārdot ražojumus Kopienas tirgū konkurences dēļ ar importu par dempinga cenām.

 

2002

2003

2004

2005

IP

Krājumi, 2002. g. = 100

100

71

48

113

132

(51)

Šajā tabulā sniegtie rādītāji raksturo Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjomu neatkarīgiem pircējiem Kopienā.

 

2002

2003

2004

2005

IP

Pārdošanas apjoms EK tirgū, 2002. g. = 100

100

80

152

113

91

Tirgus daļa, 2002. g. = 100

100

78

135

110

97

Vidējās pārdošanas cenas, 2002. g. = 100

100

76

71

75

75

(52)

Patēriņam samazinoties par 7 %, Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa samazinājās par 3 %. Turklāt absolūtā izteiksmē kopējais pārdošanas apjoms EK tirgū attiecīgajā periodā ievērojami samazinājās par 9 %, īpaši strauji samazinoties izmeklēšanas periodā, proti, par 27 %.

(53)

Lai gan 2004. gadā Kopienas ražošanas nozare ieguva no patēriņa pieauguma, palielinot pārdošanas apjomu par 52 % un tirgus daļu par 35 %, nākamajos gados tās tirgus daļa samazinājās līdz ar ievērojamu importa par dempinga cenām pieaugumu no Dienvidāfrikas.

(54)

Turklāt līdz 2004. gadam bija vērojama lejupslīdoša tendence vidējās pārdošanas cenas ziņā neatkarīgiem pircējiem. Tas raksturo Kopienas ražošanas nozares mēģinājumus konkurēt ar importu par dempinga cenām un noturēties tirgū. Tomēr 2004. gadā cenas saruka līdz nepieļaujami zemam līmenim. 2005. gadā tās paaugstinājās par 4 procentu punktiem. Tomēr, lai gan 2005. gadā bija vērojams neliels cenu kāpums, kas turpinājās izmeklēšanas periodā, Kopienas ražošanas nozare attiecīgā ražojuma cenā nebija spējīga atspoguļot mangāna rūdas cenas attīstību, kas ir svarīgākā izejviela un kuras cena laikā no 2004. līdz 2005. gadam pieauga par 100 %.

(55)

Kopienas ražošanas nozares EMD tirdzniecības rādītāji attiecībā uz peļņas un naudas plūsmas līmeni bija īpaši negatīvi.

 

2002

2003

2004

2005

IP

Attiecīgā ražojuma darbības peļņas norma (robežas, %)

0 % līdz 20 %

0 % līdz – 20 %

0 % līdz 5 %

0 % līdz 3 %

0 % līdz – 20 %

Attiecīgā ražojuma darbības peļņas norma (indekss, 2002. g. = 100)

100

–85

20

13

–72

(56)

Attiecīgajā periodā rentabilitāte krasi samazinājās (– 172 %). 2003. gadā tā sasniedza zemāko līmeni, t. i., laikā, kad visstraujāk samazinājās importa cenas (– 30 %). 2004. un 2005. gadā palielinoties pārdotajam daudzumam, rentabilitāte uzlabojās. Sakarā ar cenu spiedienu un arvien augošām izejvielu izmaksām rentabilitāte izmeklēšanas periodā samazinājās līdz zemākajam līmenim.

(57)

Attiecīgajā periodā līdz ar rentabilitātes samazināšanos samazinājās arī naudas plūsmas rādītāji.

 

2002

2003

2004

2005

IP

Naudas plūsma, indekss 2002. g. = 100

100

22

46

–35

–8

(58)

Attiecīgajā periodā ieguldījumi palielinājās par 7 %. Šā perioda vidū Kopienas ražošanas nozarē reģistrēts diezgan ievērojams ieguldījumu apjoms, kas veikts, lai samazinātu ražošanas izmaksas un veiktu jaunu iekārtu apkopi. Nākamajos gados, lai gan ar zemāku intensitāti, turpināja veikt ieguldījumus.

 

2002

2003

2004

2005

IP

Ieguldījumi, 2002. g. = 100

100

67

126

109

107

(59)

Ienākums no ieguldījumiem attiecībā uz līdzīga ražojuma ražošanu un pārdošanu sekoja tādām pašām tendencēm, kas bija vērojamas pārdošanā un rentabilitātē, proti, šīs tendences bija negatīvas 2003. gadā un attiecīgā perioda beigās.

 

2002

2003

2004

2005

IP

Ienākums no ieguldījumiem

(2002. g. = 100)

100

–58

18

10

–55

(60)

Kopienas ražošanas nozares spēja piesaistīt kapitālu attiecīgajā periodā netika būtiski ietekmēta, ņemot vērā ieguldījumu apjomu, kas bija pietiekams, lai segtu vajadzīgos kapitāla ieguldījumus.

(61)

Nodarbinātības, darba ražīguma un algu izmaiņas Kopienas ražošanas nozarē bija šādas:

 

2002

2003

2004

2005

IP

Darbinieku skaits, 2002. g. = 100

100

68

69

70

67

Darba ražīgums (tonnas/darbinieks) 2002. g. = 100

100

129

184

192

195

Darbaspēka izmaksas, 2002. g. = 100

100

77

79

84

82

Darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku, 2002. g. = 100

100

115

114

119

123

(62)

Darbinieku skaits no 2002. gada līdz izmeklēšanas periodam samazinājās par 33 %. Tas notika gan pārdošanas apjoma samazināšanās dēļ, gan Kopienas ražošanas nozares centienu dēļ paaugstināt darba ražīgumu. Racionalizācijas procesa rezultāti Kopienas ražošanas nozarē ietekmēja arī darba ražīguma radītājus, kas attiecīgajā periodā ievērojami palielinājās.

(63)

Kopējās darbaspēka izmaksas tika ievērojami samazinātas (par 18 %). Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku salīdzinoši pieauga, ņemot vērā inflācijas attīstību. Tomēr darbaspēka izmaksu īpatsvars kopējās ražošanas izmaksās tika ievērojami samazināts, kas liecina par būtiskiem uzlabojumiem ražīguma ziņā.

(64)

Dempinga starpība ir norādīta iepriekš dempinga sadaļā. Šī starpība acīmredzami pārsniedz pieļaujamo minimumu. Turklāt, ņemot vērā to apjomu un cenas, kas raksturo importu par dempinga cenām, faktiskās dempinga starpības ietekmi nevar uzskatīt par nenozīmīgu.

(65)

Nekas neliecina, ka Kopienas ražošanas nozare būtu atguvusies no dempinga vai subsidēšanas sekām.

5.   Secinājums par kaitējumu

(66)

Jāatgādina, ka importa apjoms ir ievērojami palielinājies gan absolūtos skaitļos, gan tirgus daļas ziņā. Attiecīgajā periodā importa apjoms ir pieaudzis par 69 % absolūtos skaitļos un par aptuveni 81 % attiecībā pret Kopienas patēriņu, sasniedzot 60 līdz 70 % lielu tirgus daļu.

(67)

Turklāt izmeklēšanas periodā Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cenas būtiski saruka sakarā ar attiecīgā ražojuma importu par dempinga cenām. Izmantojot vidējo svērto aprēķinu, var secināt, ka izmeklēšanas periodā cenas samazinājās par 11 līdz 14 %.

(68)

Attiecīgajā periodā Kopienas patēriņš samazinājās par 7 %, savukārt Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjoms samazinājās par 9 %, bet tirgus daļa par 3 %. Izmeklēšanas periodā šie rādītāji ievērojami samazinājās, proti, pārdošanas apjoms saruka par 22 procentu punktiem, bet tirgus daļa par 13 procentu punktiem salīdzinājumā ar 2005. gadu.

(69)

Sarūkot pārdošanas apjomam, tirgus daļai un cenām, Kopienas ražošanas nozare nespēja kompensēt vispārējo izejvielu sadārdzinājumu, attiecīgi paaugstinot cenas klientiem. Tā rezultātā radās ļoti negatīva situācija rentabilitātes ziņā (zaudējumi).

(70)

Neskatoties uz Kopienas ražošanas nozares būtiskajiem ieguldījumiem attiecīgā perioda laikā un tās pastāvīgiem centieniem paaugstināt darba ražīgumu un konkurētspēju, tās rentabilitāte, naudas plūsma un ienākums no ieguldījumiem strauji samazinājās un rādītāji ievērojami pasliktinājās.

(71)

Par slikto stāvokli Kopienas ražošanas nozarē attiecīgajā periodā liecina arī negatīvās nodarbinātības tendences.

(72)

Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, provizoriski tiek secināts, ka Kopienas ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta nozīmē.

E.   CĒLOŅSAKARĪBA

1.   Ievadpiezīme

(73)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. un 7. punktu tika pārbaudīts, vai pastāv cēloņsakarība starp Dienvidāfrikas importu par dempinga cenām un Kopienas ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu. Tika pārbaudīti citi zināmi faktori, kas nav imports par dempinga cenām un kas vienlaikus Kopienas ražošanas nozarei varētu radīt kaitējumu, lai pārliecinātos, ka šo citu faktoru radītais iespējamais kaitējums netiek attiecināts uz importu par dempinga cenām.

2.   Dienvidāfrikas importa ietekme

(74)

Kā izklāstīts 43. un 44. apsvērumā, imports attiecīgajā periodā nepārtraukti un būtiski palielinājās, t. i., par 69 % apjoma un par 81 % tirgus daļas ziņā. Attiecīgajā periodā Dienvidāfrikas importa vienības pārdošanas cena saruka par 31 %. Izmeklēšanas periodā Dienvidāfrikas izcelsmes importa cenas bija par 11 % līdz 14 % zemākas, salīdzinot ar Kopienas ražošanas nozares cenām.

(75)

Importa par dempinga cenām ietekme ir uzskatāmi raksturota ar to vairāku Kopienas lietotāju lēmumu izvēlēties Kopienas ražošanas nozares ražojumu vietā Dienvidāfrikas ražojumus, kuru patēriņš ir 60 % no kopējā patēriņa. Lai gan attiecīgā perioda sākumā šie lietotāji iegādājās nelielu attiecīgā ražojuma apjomu no Dienvidāfrikas, attiecīgā perioda beigās un izmeklēšanas periodā tie iegādājās 70 līdz 100 % vajadzīgā apjoma no šīs valsts.

(76)

Vienlaikus Kopienas ražošanas nozarei bija krasi jāsamazina cenas, lai saglabātu spēkā esošus līgumus ar citiem patērētājiem.

(77)

Kopienas ražošanas nozares sarūkošā tirgus daļa attiecīgajā periodā jāaplūko saistībā ar Dienvidāfrikas izcelsmes importa apjoma un tirgus daļas pieaugumu. 2005. gadā un izmeklēšanas periodā Kopienas patēriņam sarūkot par 18 % salīdzinājumā ar strauju pieaugumu 2004. gadā, importa apjoms no Dienvidāfrikas palielinājās par 8 % absolūtos skaitļos un par aptuveni 31 % tirgus daļas ziņā. Vienlaikus Kopienas ražošanas nozare zaudēja 28 % tirgus daļas, bet pārdošanas apjoms saruka par 40 %.

(78)

Tāpēc provizoriski secina, ka spiedienam, ko radīja imports, kura apjoms un tirgus daļa kopš 2002. gada būtiski palielinājās un ko pārdeva par dempinga cenām, ievērojami veicinot cenu samazinājumu, bija noteicoša nozīme Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjoma samazinājumā (attiecīgi arī negatīvajās rentabilitātes izmaiņās), naudas plūsmas attīstībā un negatīvajās tendencēs saistībā ar ienākumā no ieguldījumiem, nodarbinātībā un krājumu veidošanā.

3.   Citu faktoru ietekme

(79)

Importa attīstība no citām trešām valstīm saskaņā ar Eurostat datiem bija šāda:

 

2002

2003

2004

2005

IP

Imports no citām trešām valstīm

5 541

4 677

5 992

2 876

2 878

Indekss 2002. g. = 100

100

84

108

52

52

Tirgus daļa

15 %

12 %

14 %

7 %

8 %

Indekss 2002. g. = 100

100

82

96

51

56

Vidējās importa cenas

1 527

1 204

1 226

1 550

1 537

Indekss 2002. g. = 100

100

79

80

101

101

(80)

Attiecīgā perioda sākumā citu trešo valstu EMD importa tirgus daļa bija 15 %. Nākamajos gados imports būtiski samazinājās, izmeklēšanas perioda beigās tirgus daļai sarūkot līdz 8 %. Attiecīgā importa cenas lielākoties bija augstākas par Dienvidāfrikas importa cenām, turklāt tās pieauga par 1 %.

(81)

Vairākkārt apgalvots, ka Ķīnas izcelsmes EMD imports, kas nav attiecīgā valsts šajā izmeklēšanā, ir būtiski veicinājis kaitējumu, kas rādīts Kopienas ražotājam. Lai gan izmeklēšanas periodā Ķīnas izcelsmes importa cenas vidēji bija zemākas par Dienvidāfrikas ražojuma cenām, tas veidoja tikai 0,6 % no kopējā trešo valstu importa, tāpēc ar to nepietiek, lai izjauktu cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un Kopienas ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu.

(82)

Tika arī pārbaudīts, vai eksports uz valstīm, kas nav ES valstis, varēja sekmēt kaitējumu, kas attiecīgajā periodā nodarīts Kopienas ražošanas nozarei.

(83)

Izmeklēšanā konstatēja, ka Kopienas ražošanas nozares eksporta apjoms attiecīgajā periodā ir palielinājies par 9 % un, lai gan eksporta cenas samazinājās par 14 %, tās bija pietiekami augstākas par vienības ražošanas izmaksām. Tādējādi Kopienas ražošanas nozares eksporta darbību nevar saistīt ar šajā periodā nodarīto kaitējumu.

(84)

Ka jau minēts iepriekš, attiecīgā perioda sākumā Kopienas ražošanas nozarē bija divi citi Kopienas ražotāji.

(85)

Viens no ražotājiem ar izcelsmi Īrijā, pārdošanas apjomam būtiski samazinoties, ko veicināja importa par dempinga cenām radītais spiediens, finansiālu grūtību dēļ pārtrauca ražošanu 2003. gadā. Otrs ražotājas ar izcelsmi Spānijā nesadarbojās, neiesaistoties izmeklēšanā. Šīs nesadarbošanās rezultātā citu ražotāju pārdošanas datus Kopienas tirgū ieguva no lietotājiem, veicot aptaujas. Saskaņā ar izmeklēšanas rezultātiem, Spānijas ražotājs bija iesaistīts gan bateriju, gan EMD ražošanā. Lielākā daļa šajā uzņēmuma ražotā EMD acīmredzot izmantota attiecīgā uzņēmuma bateriju ražošanā. Tomēr šā uzņēmuma nozīme Kopienas EMD tirgū kļuva arvien lielāka.

(86)

Kopējo ainu attiecībā uz citiem Kopienas ražotājiem ietekmē tas, ka viens ražotājs 2003. gadā ir pārtraucis darbību, bet otra ražotāja pārdošanas apjoms attiecīgajā periodā bija nenozīmīgs. Tomēr no izmeklēšanā iegūtajiem datiem var secināt, ka arī uz šiem Kopienas ražotājiem ir izdarīts spiediens, ko radīja Dienvidāfrikas izcelsmes imports uz cenām, kā arī jaunākās tendences tirgū, jo attiecīgo ražotāju tirgus daļa samazinājās (no 10 līdz 25 % uz 4 līdz 10 % līmeni). Tādēļ citu Kopienas ražotāju pārdevumus nevar uzskatīt par iemeslu Kopienas ražošanas nozarei nodarītajam kaitējumam.

(87)

Tika arī pārbaudīts, vai pieprasījuma samazināšanās Kopienas tirgū varēja sekmēt kaitējumu, kas attiecīgajā periodā nodarīts Kopienas ražošanas nozarei. Šis pieņēmums neapstiprinājās. Kā izklāstīts 52. un 77. apsvērumā, Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjoma samazinājums bija lielāks par kopējo Kopienas patēriņu, bet tirgus daļa, ko ieņēma imports no Dienvidāfrikas, ievērojami palielinājās.

(88)

Tika apgalvots, ka kaitējumu galvenokārt izraisījis pamatizejvielas, t. i., mangāna rūdas cenu kāpums pasaules tirgos. Mangāna rūdas cenas, kas bija stabilas līdz 2004. gadam, 2005. gadā pēkšņi dubultojās, bet izmeklēšanas periodā nedaudz samazinājās. Līdz ar to Kopienas ražošanas nozares vienības ražošanas izmaksas paaugstinājās par 19 %.

(89)

Tomēr sakarā ar to, ka cenas importam no Dienvidāfrikas pieauga tikai par 1 % tajā paša periodā (2004.–2005. gads), Kopienas ražošanas nozare, kas mēģināja konkurēt ar importu par dempinga cenām un noturēties tirgū, nespēja novirzīt kopējo izmaksu pieaugumu uz pakārtotiem lietotājiem. Kopienas ražošanas nozare spēja paaugstināt cenas tikai par 4 procentu punktiem. Līdz ar to pārdošanas cenas bija zemākas par ražošanas izmaksām.

 

2002

2003

2004

2005

IP

Kopējās ražošanas izmaksas, 2002. g. = 100

100

89

103

110

119

Vienības tonnas pašizmaksa, 2002. g. = 100

100

98

80

85

95

Vienības pārdošanas cena, 2002. g. = 100

100

76

71

75

75

(90)

Šajos apstākļos secināja, ka izmaksu kāpumu kā tādu nevar uzskatīt par kaitējumu izraisošu. Kaitējumu ir izprasījis apstāklis, ka Kopienas ražošanas nozare nespēja kompensēt izmaksu sadārdzinājumu, attiecīgi paaugstinot cenas klientiem, kā iemesls bija lejupvērsts cenu spiediens, ko izraisīja imports par dempinga cenām no Dienvidāfrikas, kurā nebija atspoguļots izejvielu cenu kāpums. Tādēļ šī prasība bija jānoraida.

(91)

Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka pārmērīgs EMD piedāvājums, ko izraisīja ražošanas jaudu pieaugums Ķīnā, esot veicinājis EMD cenu samazināšanos, tādējādi radot kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei.

(92)

Tomēr, ņemot vērā nenozīmīgu importa apjomu no Ķīnas un neskatoties uz salīdzinoši zemām cenām attiecīgajā periodā, šis pieņēmums neapstiprinājās.

(93)

Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka Kopienas ražošanas nozares EMD pārdošanas cenu kritums bija saistīts ar pieaugošu konkurenci bateriju ražotāju vidū un cenu spiedienu, kam šie ražotāji ir pakļauti, nevis ar importu par dempinga cenām no Dienvidāfrikas.

(94)

Izmeklēšanā konstatēja, ka bateriju ražotāji EK tiešam bija pakļauti cenu spiedienam, ko izraisīja izejvielu cenu pieaugums pasaulē un arvien lielāka konkurence. Tomēr tika secināts, ka, ņemot vērā nelielu to EMD ražotāju skaitu, kas darbojas Kopienas tirgū, attiecīgajiem ražotājiem bija būtiska ietekme, vienojoties par attiecīgā ražojuma cenām ar bateriju ražotājiem. Tādējādi tiek uzskatīts, ka EMD pārdošanas cenu samazinājums Kopienā ir tieši saistīts ar importu par dempinga cenām un mērķtiecīgu cenu pazemināšanu, ko līdz ar attiecīgā perioda sākumu veica Dienvidāfrikas ražotājs eksportētājs, nevis ar cenu spiedienu, ko esot izdarījuši bateriju ražotāji. Ievērojot iepriekš minēto, tiek provizoriski secināts, ka pieaugoša konkurence bateriju ražotāju vidū neizjauca cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām no Dienvidāfrikas un Kopienas ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

4.   Secinājums par cēloņsakarību

(95)

Iepriekš veiktā analīze ir pierādījusi, ka izmeklēšanas periodā ir noticis būtisks Dienvidāfrikas izcelsmes importa apjoma un tirgus daļas pieaugums līdztekus ievērojamam pārdošanas cenu samazinājumam un augstam cenu samazinājuma līmenim. Šis importa par dempinga cenām tirgus daļas pieaugums noritēja vienlaikus ar Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjoma un tirgus daļas samazināšanos. Tas kopā ar lejupvērstu cenu spiedienu, inter alia, izmeklēšanas periodā izraisīja pastāvīgus zaudējumus Kopienas ražošanas nozarē.

(96)

Turklāt, izpētot citus apstākļus, kas būtu varējuši nodarīt kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei, konstatēja, ka nevienam no tiem nav varējusi būt tik ievērojami negatīva ietekme uz Kopienas ražošanas nozari, kā importam par dempinga cenām no Dienvidāfrikas.

(97)

Tāpēc tiek provizoriski secināts, ka šis imports par dempinga cenām radīja būtisku kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei pamatregulas 3. panta 6. punkta nozīmē.

F.   KOPIENAS INTERESES

1.   Vispārīgi apsvērumi

(98)

Neraugoties uz secinājumiem par dempingu, kaitējumu un cēloņsakarību, saskaņā ar pamatregulas 21. pantu tika pārbaudīts, vai ir pārliecinoši iemesli, kuru dēļ būtu jāsecina, ka antidempinga pasākumu piemērošana importam no attiecīgās valsts nav Kopienas interesēs.

(99)

Komisija nosūtīja anketas vienīgajam EMD importētājam no Dienvidāfrikas un visiem tiem rūpnieciskajiem lietotājiem, kas bija zināmi vai kurus varētu skart attiecīgie pasākumi. Tika saņemtas atbildes no importētāja un četriem nozīmīgiem attiecīgā ražojuma lietotājiem.

2.   Kopienas ražošanas nozares intereses

(100)

Jāatceras, ka Kopienas ražošanas nozari veidoja viens ražotājs, kura ražotne ir Grieķijā un kura pārdošanas apjoms un rentabilitāte attiecīgajā periodā ievērojami samazinājās, tādējādi negatīvi ietekmējot tirgus daļas, nodarbinātības un naudas plūsmas līmeni, kā arī ienākumu no ieguldījumiem.

(101)

Ja pasākumi netiek piemēroti, iespējams, ka importa par dempinga cenām spiediena rezultātā un šīs darbības nepietiekamās rentabilitātes dēļ, Kopienas ražošanas nozarei vajadzēs pārtraukt EMD ražošanu Kopienā. Turklāt jāatceras, ka viens no Kopienas ražotājiem attiecīgajā periodā pārtrauca ražošanu. Tas notika līdztekus pieaugošam spiedienam, ko Kopienas tirgū izraisīja imports no Dienvidāfrikas. Sūdzību iesniegušais Kopienas ražotājs 2003. gadā bija spiests pārtraukt ražošanu uz mēnesi. Turklāt ražotājs ir informējis Komisiju par līdzīgu situāciju 2007. gadā, proti, tam nācās pārtraukt ražošanu uz vēl ilgāku laiku.

(102)

Ir jāatgādina, ka Kopienas ražošanas nozare (tāpat kā ražotājs eksportētājs no Dienvidāfrikas) ražo tikai EMD un ražošanas līnijas nevar izmantot citu izstrādājumu ražošanā.

(103)

Paredzams, ka antidempinga pasākumu piemērošanas rezultātā Kopienas ražošanas nozares pārdevumu apjoms un cenas Kopienas tirgū celsies, tādējādi uzlabojot Kopienas ražošanas nozares rentabilitāti un novēršot ražotņu slēgšanu.

(104)

Tādēļ ir skaidrs, ka antidempinga pasākumi ir Kopienas ražošanas nozares interesēs.

3.   Lietotāju intereses

(105)

Sārmu un oglekļa-cinka bateriju ražotāji ir vienīgā ražošanas nozare, kurā izmanto EMD.

(106)

Kā minēts iepriekš, tika nosūtītas anketas visiem zināmajiem bateriju ražotājiem Kopienā. Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no četriem uzņēmumiem, kuru patēriņš veido 93 % Kopienas kopējā patēriņā. Trīs uzņēmumu atbildes tika pārbaudītas uz vietas.

(107)

Kā minēts iepriekš, izmeklēšanā konstatēja, ka bateriju ražotāji EK bija pakļauti ievērojamam cenu spiedienam, ko izraisīja izejvielu (cinka, niķeļa, vara, tērauda) cenu pieaugums pasaulē un arvien pieaugoša konkurence bateriju tirgū. Tie apgalvoja, ka antidempinga pasākumu ieviešana Dienvidāfrikas importam palielināšot esošo cenu spiedienu un radīšot zaudējumus, jo tie neesot spējīgi kompensēt attiecīgās izmaksas, palielinot cenas klientiem. Tomēr izmeklēšanā secināja, ka šo uzņēmumu finansiālais stāvoklis kopumā ir labs. To peļņa pirms nodokļu nomaksas izmeklēšanas periodā bija ievērojama, un tie ir palielinājuši pārdošanas apjomu attiecīgajā periodā, pateicoties savu zīmolu pozitīvajam tēlam. Balstoties uz saņemto informāciju, tika secināts, ka bateriju ražošanā izmantotu EMD izmaksas svārstās 10 līdz 15 % robežās no kopējām izmaksām (atkarībā no bateriju izmēra). Tādējādi, ieviešot antidempinga maksājumu ieteiktā apmērā, bateriju cenu līmenim nevajadzētu paaugstināties par vairāk nekā EUR 0,01 līdz EUR 0,02. Šo vērtību ieguva, piemērojot maksājumu ieteiktā apmērā dažāda lieluma bateriju ražošanas izmaksām.

(108)

Lai gan visumā iebilstot pret pasākumu ieviešanu, daži lietotāji piekrita tam, ka Kopienas ražošanas likvidācija, iespējams, negatīvi ietekmēs to stāvokli un konkurenci EK tirgū, jo Kopienas ražošanas nozare ražo augstas kvalitātes EMD, kas ir piemērots augstas klases bateriju ražošanai. Tādējādi, ja Kopienas ražošanas nozare pārtrauktu darbību, lietotājiem draudētu pilnīga atkarība no Dienvidāfrikas izcelsmes EMD importa.

(109)

Ņemot vērā iepriekš minēto, var provizoriski secināt, ka antidempinga pasākumu ieviešana, visticamāk, būtiski nepasliktinās lietotāju ražošanas nozares stāvokli.

4.   Nesaistīto importētāju un tirgotāju intereses Kopienā

(110)

Vienīgais Kopienas EMD importētājs no Dienvidāfrikas sadarbojās izmeklēšanas ietvaros. Pamatojoties uz iesniegto informāciju, konstatēja, ka šis importētājs bija uzņēmuma Delta ekskluzīvais un neatkarīgais tirdzniecības aģents. Visu EMD importa apjomu no Dienvidāfrikas pārdeva ar šā uzņēmuma starpniecību. Šie tirdzniecības darījumi veidoja mazāk par 20 % no attiecīgā uzņēmuma apgrozījuma. Importētājs izteica bažas par iespējamo pasākumu ieviešanu. Tomēr, ja arī tā pārdevumi un komisijas ieņēmumi samazināsies, ieviešot pasākumus, uzņēmuma labvēlīgajam finansiālajam stāvoklim nevajadzētu pasliktināties. Visticamāk, importētāju būtiski neietekmēs šie pasākumi. Tādējādi ir skaidrs, ka antidempinga pasākumu ieviešana ietekmēs lietotājus.

(111)

Pamatojoties uz minēto, tika provizoriski secināts, ka antidempinga pasākumu ieviešanai, visticamāk, nebūs būtiskas negatīvas ietekmes uz Kopienas importētāju stāvokli.

5.   Secinājums par Kopienas interesēm

(112)

Paredzams, ka, piemērojot pasākumus, Kopienas ražošanas nozarei tiks dota iespēja atgūt zaudētos pārdošanas apjomus un tirgus daļas un paaugstināt rentabilitāti. Ņemot vērā Kopienas ražošanas nozares stāvokļa pasliktināšanos, pastāv ievērojami draudi, ka šādu pasākumu nepiemērošanas gadījumā vienīgais Kopienas ražotājs varētu slēgt savu ražotni un atlaist darbiniekus.

(113)

Ņemot vērā attiecīgā ražojuma izmantošanu bateriju ražošanā, kur EMD izmaksas nav būtiskas salīdzinājumā ar galaražojuma vērtību, kā paskaidrots 107. apsvērumā, ietekme uz lietotājiem nebūs būtiska.

(114)

Ņemot vērā iepriekšminēto, tiek provizoriski secināts, ka nav pārliecinošu iemeslu nepiemērot antidempinga pasākumus konkrētu Dienvidāfrikas izcelsmes mangāna dioksīdu importam.

G.   ANTIDEMPINGA PAGAIDU PASĀKUMI

1.   Kaitējuma novēršanas līmenis

(115)

Ņemot vērā secinājumus par dempingu, nodarīto kaitējumu, cēloņsakarību un Kopienas interesēm, jāpiemēro pagaidu pasākumi, lai novērstu turpmāku kaitējumu, ko Kopienas ražošanas nozarei varētu nodarīt imports par dempinga cenām.

(116)

Pasākumi jāpiemēro pietiekamā līmenī, lai novērstu importa radīto kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei, nepārsniedzot konstatēto dempinga starpību. Aprēķinot maksājuma likmi, kas būtu pietiekama, lai novērstu kaitējumu radošā dempinga sekas, tika pieņemts, ka jebkuriem pasākumiem vajadzētu ļaut Kopienas ražotājiem segt savas ražošanas izmaksas un gūt tādu pirmsnodokļu peļņu, kādu varētu gūt šīs nozares uzņēmums, darbojoties normālas konkurences apstākļos (t. i., gadījumā, ja tirgū nebūtu importa par dempinga cenām) un pārdodot līdzīgu produkciju Kopienas tirgū. Aprēķinos izmantotā peļņas norma pirms nodokļu nomaksas atbilst peļņai, ko Kopienas ražošanas nozare guva attiecīgā perioda sākumā, laikā, kad cenas EMD no Dienvidāfrikas bija tādā pašā līmenī, kā līdzīgam ražojumam, ko pārdeva Kopienas ražošanas nozare.

(117)

Vajadzīgais cenu palielinājums tika noteikts, vidējo svērto importa cenu, kas noteikta cenu samazinājuma aprēķināšanai (sk. 45. apsvērumu), salīdzinot ar cenu, kas nerada zaudējumus, līdzīgiem ražojumiem, kurus Kopienas ražošanas nozare pārdod Kopienas tirgū. Cena, kas nerada zaudējumus, ir iegūta, koriģējot Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cenu ar faktiskajiem zaudējumiem/peļņu izmeklēšanas periodā un pieskaitot tai iepriekš minēto peļņas normu. Starpību, kas radās no minētā salīdzinājuma, izteica kā daļu procentos no kopējās CIF importa vērtības.

(118)

Kaitējuma apmērs bija ievērojami lielāks par konstatēto dempinga starpību.

2.   Pagaidu pasākumi

(119)

Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, tiek uzskatīts, ka saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu ir jāpiemēro pagaidu antidempinga maksājums, kas atbilst konstatētās dempinga starpības līmenim, jo tas ir zemāks par iepriekš aprēķināto nodarīto zaudējumu starpību.

(120)

Pamatojoties uz iepriekšminēto, ierosinātās pagaidu maksājumu likmes ir šādas:

Delta E.M.D (Pty) Ltd

14,9 %

Pārējie uzņēmumi

14,9 %

H.   NOBEIGUMA NOTEIKUMS

(121)

Pienācīgas pārvaldības labad jānosaka periods, kura laikā ieinteresētās personas, kas pieteicās paziņojumā par uzsākšanu noteiktajā periodā, var par sevi paziņot rakstiski un pieprasīt uzklausīšanu. Turklāt jānosaka, ka secinājumi par maksājumu piemērošanu šajā regulā ir provizoriski un pirms galīgā maksājuma noteikšanas tos var pārskatīt,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Ar šo tiek piemērots pagaidu antidempinga maksājums konkrētu elektrolītisku Dienvidāfrikas izcelsmes mangāna dioksīdu importam, kurus definē kā mangāna dioksīdus, kas ražoti elektrolītiskā procesā un kuri nav termiski apstrādāti pēc elektrolītiska procesa, un kurus klasificē ar KN kodu 2820 10 00 (TARIC kods 2820100010).

2.   Pagaidu antidempinga maksājuma likme, ko piemēro turpmāk uzskaitīto uzņēmumu ražoto ražojumu neto cenai ar piegādi līdz Kopienas robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šāda:

Uzņēmums

Antidempinga maksājums

TARIC papildkods

Delta E.M.D. (Pty) Ltd

14,9 %

A828

Pārējie uzņēmumi

14,9 %

A999

3.   Par 1. punktā norādītā ražojuma laišanu brīvā apgrozībā Kopienā jāiemaksā drošības nauda, kas vienāda ar pagaidu maksājuma summu.

4.   Ja nav noteikts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

2. pants

Neierobežojot Padomes Regulas (EK) Nr. 384/96 20. pantu, mēneša laikā no šīs regulas spēkā stāšanās dienas ieinteresētās personas var lūgt, lai tām dara zināmus galvenos faktus un apsvērumus, ar ko pamatota šīs regulas pieņemšana, rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieteikties, lai Komisija tās uzklausa mutiski.

Ievērojot Regulas (EK) Nr. 384/96 21. panta 4. punktu, attiecīgās personas viena mēneša laikā pēc šās regulas spēkā stāšanās dienas var izteikt komentārus par tās piemērošanu.

3. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šīs regulas 1. pantu piemēro sešus mēnešus.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 17. septembrī

Komisijas vārdā

Komisijas loceklis

Peter MANDELSON


(1)  OV L 56, 6.3.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2117/2005 (OV L 340, 23.12.2005., 17. lpp.).

(2)  OV C 314, 21.12.2006., 78. lpp.


18.9.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 243/21


KOMISIJAS REGULA Nr. 1067/2007

(2007. gada 17. septembris)

par nosaukuma iekļaušanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Staffordshire Cheese (ACVN))

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2006. gada 20. marta Regulu (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (1) un jo īpaši tās 7. panta 4. punkta pirmo daļu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 6. panta 2. punkta pirmo daļu un piemērojot minētās regulas 17. panta 2. punktu, Apvienotās Karalistes lūgums reģistrēt nosaukumu “Staffordshire Cheese” tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2).

(2)

Komisijai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 7. pantu ir ticis iesniegts viens iebildumu paziņojums. Tā kā šis iebildumu paziņojums tika vēlāk atsaukts, minētais nosaukums ir jāreģistrē,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Šīs regulas pielikumā minētais nosaukums tiek ierakstīts reģistrā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 17. septembrī

Komisijas vārdā

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 952/2007 (OV L 210, 10.8.2007., 26. lpp.).

(2)  OV C 148, 24.6.2006., 12. lpp.


PIELIKUMS

Līguma I pielikumā norādītie lauksaimniecības produkti, kas paredzēti lietošanai pārtikā:

1.3. grupa

Sieri

APVIENOTĀ KARALISTE

Staffordshire Cheese (ACVN)


18.9.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 243/22


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1068/2007

(2007. gada 17. septembris),

ar ko apstiprina izmaiņas, kuras nav maznozīmīgas, tāda nosaukuma specifikācijā, kas reģistrēts aizsargātu cilmes vietas nosaukumu un aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Queso Nata de Cantabria (ACVN))

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2006. gada 20. marta Regulu (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (1) un jo īpaši tās 7. panta 4. punkta pirmo daļu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 9. panta 1. punkta pirmo daļu un piemērojot tās 17. panta 2. punktu, Komisija izvērtēja Spānijas lūgumu apstiprināt grozījumu specifikācijas elementos aizsargātam cilmes vietas nosaukumam “Queso de Cantabria”, kas reģistrēts ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1107/96 (2).

(2)

Tā kā grozījums nav maznozīmīgs Regulas (EK) Nr. 510/2006 9. panta izpratnē, Komisija publicēja grozījumu pieprasījumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (3) saskaņā ar minētās regulas 6. pantu. Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 7. pantu, tāpēc šis grozījums ir jāapstiprina,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētie specifikācijas elementu grozījumi saistībā ar nosaukumu, kas minēts šīs regulas pielikumā, tiek apstiprināti.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 17. septembrī

Komisijas vārdā

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 952/2007 (OV L 210, 10.8.2007., 26. lpp.).

(2)  OV L 148, 21.6.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2156/2005 (OV L 342, 24.12.2005., 54. lpp.).

(3)  OV C 288, 25.11.2006., 8. lpp.


PIELIKUMS

Līguma I pielikumā norādītie lauksaimniecības produkti, kas paredzēti lietošanai pārtikā:

1.3. grupa.

Sieri

SPĀNIJA

Queso Nata de Cantabria (ACVN)


18.9.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 243/23


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1069/2007

(2007. gada 17. septembris),

ar ko piemēro pagaidu antidempinga nodevu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes polivinilspirta (PVS) importam

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1995. gada 22. decembra Regulu (EK) Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 7. pantu,

apspriedusies ar padomdevēju komiteju,

tā kā:

1.   PROCEDŪRA

1.1.   Procedūras uzsākšana

(1)

Saskaņā ar pamatregulas 5. pantu, publicējot paziņojumu (“paziņojums par procedūras sākšanu”) Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2), Komisija 2006. gada 19. decembrī paziņoja par antidempinga procedūras sākšanu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) un Taivānas (“attiecīgās valstis”) izcelsmes polivinilspirta (“PVS”) importu Kopienā.

(2)

Procedūra tika sākta, pamatojoties uz sūdzību, ko 2006. gada 6. novembrī iesniedza uzņēmums Kuraray Specialties Europe GmbH (“sūdzības iesniedzējs”), kurš kopš 2007. gada janvāra saucas Kuraray Europe GmbH un kurš saražo lielāko daļu, konkrēti, vairāk nekā 25 % no visa Kopienā saražotā polivinilspirta. Sūdzībā bija iekļauti prima facie pierādījumi par attiecīgo valstu izcelsmes PVS dempingu un būtisko kaitējumu, ko tas izraisījis, un šos pierādījumus atzina par pietiekamiem, lai pamatotu procedūras sākšanu.

1.2.   Procedūrā iesaistītās personas

(3)

Par procedūras sākšanu Komisija oficiāli informēja sūdzības iesniedzēju un citus zināmos Kopienas ražotājus, attiecīgo valstu ražotājus eksportētājus, zināmos iesaistītos importētājus/tirgotājus un lietotājus un attiecīgo eksportētājvalstu pārstāvjus. Ieinteresētajām personām laika posmā, kas noteikts paziņojumā par procedūras sākšanu, tika dota iespēja rakstveidā darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu. Tika uzklausītas visas ieinteresētās personas, kas to pieprasīja un norādīja konkrētus iemeslus, kādēļ tās būtu jāuzklausa.

(4)

Lai ĶTR ražotāji eksportētāji saskaņā ar pašu vēlēšanos varētu iesniegt pieprasījumu piemērot tirgus ekonomikas režīmu (“TER”) vai atsevišķu režīmu (“AR”), Komisija ĶTR zināmajiem iesaistītajiem ražotājiem eksportētājiem un iestādēm nosūtīja pieprasījuma veidlapas. Viens ĶTR ražotājs eksportētājs pieprasīja TER atbilstīgi pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktam vai AR gadījumā, ja izmeklēšanā tiktu konstatēts, ka uzņēmums neatbilst TER nosacījumiem.

(5)

Ņemot vērā acīmredzami lielo skaitu ĶTR ražotāju eksportētāju un importētāju Kopienā, paziņojumā par procedūras sākšanu tika paredzēta iespēja veikt atlasi saskaņā ar pamatregulas 17. pantu, lai noteiktu, vai bijis dempings un kaitējums.

(6)

Tomēr, tā kā no ĶTR ražotājiem eksportētājiem sadarbojās tikai trīs uzņēmumi, vēlāk tika nolemts, ka atlasi veikt nevajadzēs.

(7)

Attiecībā uz PVS importētājiem Komisija visiem zināmajiem importētājiem lūdza sniegt informāciju par attiecīgā ražojuma importu un tirdzniecību. Pamatojoties uz informāciju, ko tā saņēma no 14 importētājiem, kas sadarbojās, Komisija atlasīja piecus importētājus, tostarp divus no Vācijas, vienu no Itālijas, vienu no Nīderlandes un vienu no Amerikas Savienotajām Valstīm. Šie importētāji pārstāvēja lielāko reprezentatīvo pārdošanas apjomu Kopienā (aptuveni 80 %) no sadarbojošos importētāju vidus, ko noteiktajā laika posmā varētu pārbaudīt.

(8)

Komisija nosūtīja anketas visām tai zināmajām iesaistītajām personām un visiem pārējiem uzņēmumiem, kas pieteicās paziņojumā par procedūras uzsākšanu noteiktajā termiņā. Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no diviem Kopienas ražotājiem, trim ĶTR ražotājiem eksportētājiem, viena Taivānas ražotāja eksportētāja, visiem pieciem izlasē iekļautajiem importētājiem un septiņiem Kopienas lietotājiem.

(9)

Divas lietotāju iesniegtās anketas bija aizpildītas nepilnīgi, tāpēc tās nevarēja ņemt vērā. Turklāt vairāki lietotāji iesniedza komentārus, neatbildot uz anketas jautājumiem.

(10)

Viens no atlasē iekļautajiem importētājiem divreiz pēdējā brīdī atcēla norunāto pārbaudes apmeklējumu. Līdz ar to šā uzņēmuma iesniegtos datus nebija iespējams pārbaudīt, un tāpēc tos sākotnēji neņēma vērā.

(11)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, kuru tā uzskatīja par nepieciešamu TER/AR vajadzībām attiecībā uz ĶTR, un lai attiecībā uz abām attiecīgajām valstīm provizoriski noteiktu dempingu, izrietošo kaitējumu un Kopienas intereses. Pārbaudes apmeklējumus veica šādos uzņēmumos:

a)

Kopienas ražotāji:

Kuraray Europe GmbH, Frankfurte, Vācija,

Celanese Chemicals Ibérica S.L., Tarragona, Spānija;

b)

ražotājs eksportētājs Taivānā:

Chang Chun Petrochemical Co. Ltd., Taipeja;

c)

ražotājs eksportētājs ĶTR:

Shanxi Sanwei Group Co., Ltd., Hongdonga;

d)

nesaistīti importētāji Kopienā:

Cordial Beheer en Registergoederen BV, Vinshotena, Nīderlande,

Menssing Chemiehandel & Consultants Gmbh, Hamburga, Vācija,

Omya Peralta GmbH, Hamburga, Vācija;

e)

lietotāji Kopienā:

Cordial Beheer en Registergoederen BV, Vinshotena, Nīderlande,

Wacker Chemie AG, Burghauzena, Vācija.

(12)

Ņemot vērā nepieciešamību noteikt normālo vērtību attiecībā uz tiem ražotājiem eksportētājiem ĶTR, kuri nepieprasīja TER vai kuriem TER varētu nepiešķirt, pārbaudi normālās vērtības noteikšanai, kuras pamatā ir dati par analogo valsti, kas norādīta procedūras sākšanas paziņojumā, proti, Japānu, veica šādā uzņēmumā:

Kuraray Japan, Tokija.

1.3.   Izmeklēšanas periods

(13)

Dempinga un kaitējuma izmeklēšanu veica laikā no 2005. gada 1. oktobra līdz 2006. gada 30. septembrim (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Kaitējuma noteikšanai būtisko tendenču pārbaude attiecās uz laikposmu no 2003. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

2.   ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGS RAŽOJUMS

2.1.   Attiecīgais ražojums

(14)

Attiecīgais ražojums ir noteikti polivinilspirti (PVS) homopolimēru veidā, kuru dinamiskā viskozitāte (nosakot 4 % šķīdumā) ir 3 mPas vai lielāka, taču nepārsniedz 61 mPas, un kuru hidrolīzes pakāpe ir 84,0 mol% vai lielāka, bet nepārsniedz 99,9 mol%, ar Ķīnas Tautas Republikas vai Taivānas izcelsmi (“attiecīgais ražojums”), un ko parasti deklarē ar KN kodu ex 3905 30 00.

(15)

PVS ražo, hidrolizējot polivinilacetātu, ko savukārt iegūst, polimerizējot vinilacetātu (to galvenokārt ražo no etilēna un etiķskābes). PVS ir ļoti plašs lietojums. Kopienā to galvenokārt izmanto, lai ražotu polivinilbutirālu (“PVB”) (25–29 % no patēriņa), polimerizācijas piedevas (21–25 %), papīra pārklājumus (17–2 %), adhezīvus (13–17 %), kā arī smitēšanai (8–12 %).

(16)

Viens no Kopienas lietotājiem apgalvoja, ka konkrētais ražojums, ko tas iepirka no ĶTR, nebūtu uzskatāms par attiecīgo ražojumu, jo, pirmkārt, tas nav standarta PVS veids un tam ir atšķirīgas un ļoti specifiskas ķīmiskās un fiziskās īpašības, un, otrkārt, tam ir citādi lietošanas veidi nekā parastajam PVS.

(17)

Attiecībā uz pirmo argumentu tika konstatēts, ka minētais ražojuma veids atbilst 14. apsvērumā sniegtajam ražojuma aprakstam un ka tam ir tādas pašas fiziskās un ķīmiskās pamatīpašības kā citiem ražojuma veidiem, uz kuriem attiecas ražojuma definīcija. Attiecībā uz otro argumentu minēto PVS veidu izmantoja PVB ražošanai, kas saskaņā ar 15. apsvērumu, ir ne vien plašākais PVS lietošanas veids, bet arī Kopienā visstraujāk augošais PVS tirgus. Būtu neloģiski šo tirgu atzīt par nestandarta tirgu. Turklāt tika konstatēts, ka PVS vidējās cenas dažādiem attiecīgajiem lietošanas veidiem ir vienā diapazonā. Ņemot vērā visus šos konstatējumus, tika atzīts, ka nav nekāda pamata minēto PVS veidu neietvert ražojuma definīcijā, un tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

2.2.   Līdzīgs ražojums

(18)

Izmeklēšanā noskaidrojās, ka polivinilspirtam, ko Kopienā ražo un pārdod Kopienas uzņēmumi, polivinilspirtam, ko ražo un pārdod Taivānas un ĶTR vietējā tirgū, un ĶTR un Taivānā ražotajam PVS, ko eksportē uz Kopienu, kā arī Japānā ražotajam un pārdotajam PVS būtībā ir vienas un tās pašas ķīmiskās un fiziskās pamatīpašības un vieni un tie paši galvenie lietošanas veidi. Tāpēc šie ražojumi uzskatāmi par līdzīgiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

3.   DEMPINGS

3.1.   Taivāna

3.1.1.   Normālā vērtība

(19)

Lai noteiktu normālo vērtību, vispirms tika noskaidrots, vai vienīgā Taivānas ražotāja eksportētāja līdzīgā ražojuma pārdošanas apjoms neatkarīgiem klientiem vietējā tirgū ir reprezentatīvs, t. i., vai šis kopējais pārdošanas apjoms ir vismaz 5 % no šā uzņēmuma attiecīgā ražojuma pārdošanas apjoma Kopienā, kā noteikts pamatregulas 2. panta 2. punktā.

(20)

Par katru ražojuma veidu, kuru ražotājs eksportētājs pārdod vietējā tirgū un kurš ir tieši salīdzināms ar eksportam uz Kopienu pārdotā ražojuma veidu, tika noteikts, vai pārdošanas apjoms vietējā tirgū ir pietiekami reprezentatīvs. Konkrēta ražojuma veida pārdošanas apjomu vietējā tirgū uzskatīja par pietiekami reprezentatīvu, ja izmeklēšanas periodā minētā veida ražojumu kopējais pārdošanas apjoms neatkarīgiem klientiem vietējā tirgū bija vismaz 5 % no eksportētā salīdzināmā ražojuma veida kopējā pārdošanas apjoma Kopienā.

(21)

Pēc tam Komisija pārbaudīja, vai katra ražojuma veida pārdošanu reprezentatīvā apjomā vietējā tirgū var uzskatīt par pārdošanu parastā tirdzniecības apritē atbilstīgi pamatregulas 2. panta 4. punktam. To noskaidroja, katram eksportētajam ražojuma veidam nosakot rentablā pārdošanas apjoma īpatsvaru, kāds izmeklēšanas periodā nodrošināts neatkarīgiem vietējā tirgus klientiem.

(22)

Attiecībā uz tiem ražojuma veidiem, no kuriem vairāk nekā 80 % no kopējā pārdošanas apjoma vietējā tirgū pārdeva par cenu, kas nav zemāka par vienas vienības pašizmaksu, un kuriem vidējā svērtā pārdošanas cena bija vienāda ar vidējām svērtajām ražošanas izmaksām vai pārsniedza tās, normālo vērtību saskaņā ar ražojuma veidu aprēķināja kā attiecīgā ražojuma veida visu vietējā tirgus pārdošanas cenu vidējo svērto lielumu.

(23)

Ja noteikta ražojuma veida rentablais pārdošanas apjoms bija 80 % vai mazāk no attiecīgā ražojuma veida kopējā pārdošanas apjoma vai ja šā ražojuma veida vidējā svērtā cena bija mazāka par ražošanas izmaksām, normālo vērtību noteica, pamatojoties uz faktisko vietējā tirgus cenu, ko aprēķina kā konkrētā ražojuma veida rentablā pārdošanas apjoma vidējo svērto cenu, ar nosacījumu, ka šis pārdošanas apjoms veido 10 % vai vairāk no šā ražojuma veida kopējā pārdošanas apjoma.

(24)

Ja kāda ražojuma veida rentablais pārdošanas apjoms bija mazāks par 10 % no attiecīgā ražojuma veida kopējā pārdošanas apjoma, tika uzskatīts, ka šo konkrēto veidu nepārdod pietiekamā daudzumā, lai vietējā tirgus cena nodrošinātu atbilstīgu pamatu normālās vērtības noteikšanai.

(25)

Ja normālās vērtības noteikšanai nevarēja izmantot ražotāja eksportētāja pārdotā ražojuma veida vietējā tirgus cenas, normālo vērtību aprēķināja saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu.

(26)

Aprēķinot normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu, pārdošanas, vispārējo un administratīvo izmaksu un peļņas apmēri saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punktu pamatoti ar faktiskajiem datiem par parastā tirdzniecības apritē notikušu līdzīgā ražojuma ražošanu un pārdošanu, ko veicis ražotājs eksportētājs, uz kuru attiecas izmeklēšana.

3.1.2.   Eksporta cena

(27)

Vienīgais ražotājs eksportētājs attiecīgo ražojumu eksportēja tieši neatkarīgiem klientiem Kopienā. Tādējādi eksporta cenas saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu noteica, pamatojoties uz cenām, kādas šie neatkarīgie klienti faktiski maksāja vai kādas tiem bija jāmaksā par attiecīgo ražojumu.

3.1.3.   Salīdzināšana

(28)

Normālo vērtību un eksporta cenas attiecībā uz vienīgo ražotāju eksportētāju salīdzināja, pamatojoties uz ražotāja cenu. Lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu, attiecīgos un pamatotos gadījumos korekciju veidā tika pienācīgi ņemtas vērā atšķirības transporta un apdrošināšanas izmaksās, apstrādes, iekraušanas izmaksās, palīgizmaksās, iepakošanas izmaksās, kredīta izmaksās, izmaksās pēc pārdošanas (garantijas) un citos faktoros (bankas komisijas maksa).

3.1.4.   Dempinga starpība

(29)

Salīdzinot normālās vērtības ar eksporta cenām, tika noskaidrots, ka izmeklēšanas periodā attiecībā uz vienīgo Taivānas ražotāju eksportētāju Chang Chun Petrochemical Co. Ltd. dempinga starpība bija – 2,30 %.

(30)

Tā kā vienīgais uzņēmums, kas sadarbojās, ir attiecīgā ražojuma vienīgais ražotājs eksportētājs Taivānā un izmeklēšanas periodā tas veidoja 100 % Taivānas eksporta uz EK, tika secināts, ka attiecībā uz Taivānu dempings nepastāv.

3.2.   Ķīnas Tautas Republika (ĶTR)

3.2.1.   Tirgus ekonomikas režīms (TER)

(31)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu, veicot antidempinga izmeklēšanu attiecībā uz ĶTR izcelsmes importu, tiem ražotājiem eksportētājiem, kuri pierādījuši, ka tie atbilst pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem, t. i., tiek pierādīts, ka attiecībā uz līdzīgā ražojuma ražošanu un pārdošanu šie ražotāji eksportētāji galvenokārt darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, normālo vērtību nosaka saskaņā ar minētā panta 1.–6. punktu. Īsumā un vienīgi ērtāka pārskata labad turpmāk sniegts šo kritēriju kopsavilkums:

ar uzņēmējdarbību saistīti lēmumi tiek pieņemti, reaģējot uz tirgus apstākļiem, valstij būtiski neiejaucoties, un izmaksas atspoguļo tirgus vērtības,

uzņēmumiem ir viena, skaidri saprotama grāmatvedības pamatuzskaite, kuru saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem pārbauda neatkarīgs auditors un kuru izmanto visiem nolūkiem,

no agrākās sistēmas, kurā nebija tirgus ekonomikas, nav mantoti nekādi nozīmīgi izkropļojumi,

bankrotu un īpašumtiesības reglamentējošie tiesību akti garantē stabilitāti un tiesisko noteiktību,

valūtas konvertēšana notiek atbilstīgi valūtas tirgus kursam.

(32)

Viens Ķīnas ražotājs eksportētājs un ar to saistītais tirdzniecības uzņēmums pieprasīja TER atbilstīgi pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktam un noteiktajā termiņā aizpildīja TER pieprasījuma veidlapu, kas paredzēta ražotājiem eksportētājiem. Ražotājs ražo attiecīgo ražojumu, bet ar to saistītais tirdzniecības uzņēmums nodarbojas ar attiecīgā ražojuma eksportu. Komisijas konsekventā prakse ir pārbaudīt, vai saistītu uzņēmumu grupa kopumā atbilst TER piešķiršanas nosacījumiem.

(33)

Komisija ražotājam eksportētājam un tā tirdzniecības uzņēmumam, kuri pieprasīja TER, lūdza sniegt visu nepieciešamo informāciju un minētajos uzņēmumos klātienē pārbaudīja visu informāciju, kas norādīta pieprasījumā piešķirt TER.

(34)

Izmeklēšanā atklājās, ka minētajam Ķīnas ražotājam eksportētājam nevar piešķirt TER, jo tas neatbilst pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta 1. kritērijam.

(35)

Tika konstatēts, ka ražotāju eksportētāju, kā arī ar to saistīto tirdzniecības uzņēmumu kontrolē pilnībā valsts īpašumā esoši uzņēmumi, kuri valdē bija pārstāvēti pārliecinošā vairākumā, turklāt neproporcionāli to daļām uzņēmumā. Turklāt izmeklēšanas periodā lielākā daļa akciju galu galā nonāca valsts īpašumā. Tā kā attiecīgie uzņēmumi nespēja nodrošināt pierādījumus, kas būtu uzskatāmi par pietiekamiem, lai kliedētu aizdomas par būtisku valsts iejaukšanos vadības lēmumos, tika secināts, ka valsts būtiski kontrolē un ietekmē šo uzņēmumu grupu. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja paust viedokli par iepriekš izklāstītajiem secinājumiem. Netika saņemtas piezīmes, kuru dēļ būtu jāmaina iepriekš minētie slēdzieni.

(36)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Ķīnas ražotājs eksportētājs un ar to saistītais tirdzniecības uzņēmums nav pierādījis, ka ir izpildīti visi pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā noteiktie kritēriji, un tāpēc šiem uzņēmumiem nevar piešķirt TER.

3.2.2.   Atsevišķs režīms (AR)

(37)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu valstīm, uz kurām attiecas šis pants, tiek noteikta valsts mēroga nodeva, izņemot gadījumus, kad uzņēmumi var pierādīt, ka tie atbilst visiem pamatregulas 9. panta 5. punktā noteiktajiem kritērijiem.

(38)

Attiecībā uz ĶTR vienīgais ražotājs eksportētājs un ar to saistītais tirdzniecības uzņēmums, kuri pieprasīja TER, pieprasīja arī AR gadījumā, ja tiem netiktu piešķirts TER.

(39)

Pamatojoties uz pieejamo informāciju, tika konstatēts, ka attiecīgais ražotājs eksportētājs un tā tirdzniecības uzņēmums nevar pierādīt, ka tie kopumā atbilst visiem pamatregulas 9. panta 5. punktā noteiktajiem kritērijiem AR piešķiršanai. Proti, tika konstatēts, ka iepriekš 35. apsvērumā minēto iemeslu dēļ ražotājs eksportētājs un tā tirdzniecības uzņēmums neatbilst pamatregulas 9. panta 5. punkta c) apakšpunktā noteiktajam kritērijam, ka vairākumam akciju jāpieder privātpersonām un ka valsts ierēdņiem, kas ir valdē vai ieņem nozīmīgus amatus vadībā, ir jābūt mazākumā, vai arī ir jāpierāda, ka uzņēmējsabiedrība tomēr ir pietiekami neatkarīga no valsts iejaukšanās.

3.2.3.   Analogā valsts

(40)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu normālā vērtība attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem, kuriem nav piešķirts TER, jānosaka, pamatojoties uz cenām vai aprēķināto vērtību analogā valstī.

(41)

Paziņojumā par pārbaudes sākšanu Komisija plānoja izmantot Japānu kā piemērotu analogu valsti, lai noteiktu normālo vērtību ĶTR, un ieinteresētās personas tika aicinātas izteikties par šo izvēli. Atsevišķas ieinteresētās personas iebilda pret šo priekšlikumu un ierosināja izmantot Indiju vai Taivānu.

(42)

Indijā nenotiek ievērojama līdzīgā ražojuma ražošana. Taivāna bija viena no valstīm, uz kurām attiecās izmeklēšana, un tāpēc tās dati varētu būt neobjektīvi dempinga dēļ. Līdz ar to ieinteresētās personas tika informētas, ka par analogo valsti izraudzīta Japāna, jo uz to neattiecas izmeklēšana, tajā līdzīgo ražojumu ražo reprezentatīvā apjomā un konkurences apstākļi šķiet piemēroti.

(43)

Komisija aicināja sadarboties četrus zināmus Japānas ražotājus un nosūtīja tiem attiecīgo anketu. Uz anketas jautājumiem atbildēja divi no minētajiem četriem Japānas ražotājiem. Tomēr viena uzņēmuma iesniegtie dati nebija pilnīgi, un tas nepiekrita pārbaudes apmeklējumam. Vienīgā Japānas ražotāja, kurš sadarbojās pilnībā, iesniegtos datus pārbaudīja uz vietas.

(44)

Tomēr pēc pārbaudes apmeklējuma Taivānas ražotāja eksportētāja uzņēmumā tika konstatēts, ka izmeklēšanas periodā Taivāna neveica dempingu. Tāpēc jautājums par analogās valsts izvēli tika izskatīts atkārtoti.

(45)

Šajā sakarā tika konstatēts, ka ražošanas apjoms Taivānā pārsniedz 100 % no attiecīgā ražojuma apjoma, ko Ķīna eksportē uz Kopienu. Turklāt var uzskatīt, ka Taivānas tirgū notiek brīva tirdzniecība, jo importa nodeva ir zema (vislielākās labvēlības režīma nodoklis ir 5 %). Izmeklēšanā arī noskaidrojās, ka Taivānas vietējā tirgū ir ievērojams līdzīgā ražojuma noiets un ka Taivānas tirgū tiek importēti pietiekami lieli apjomi. Tādējādi Taivānas tirgu atzina par konkurējošu tirgu un par pietiekami reprezentatīvu normālās vērtības noteikšanai attiecībā uz ĶTR.

(46)

Turklāt PVS imports Taivānā ir aptuveni 15 % no vietējā patēriņa salīdzinājumā ar tikai aptuveni 3 % Japānas gadījumā, kas liecina par to, ka Japānas tirgus salīdzinājumā ar Taivānas tirgu ir mazāk piemērots no importa konkurences viedokļa. Ņemot vērā iepriekš minēto, tika provizoriski nolemts par analogo valsti izmantot Taivānu, jo tā ir vispiemērotākā analogā valsts pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunkta nozīmē.

3.2.4.   Normālā vērtība

(47)

Pēc tam, kad Taivāna tika izvēlēta par analogo valsti, kā minēts 46. apsvērumā, un atbilstīgi pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktam ĶTR dempinga aprēķinam izmantoja normālo vērtību, kas bija noteikta attiecībā uz Taivānu, kā aprakstīts 19.–26. apsvērumā.

3.2.5.   Eksporta cena

(48)

Tā kā visi trīs sadarbojošies Ķīnas ražotāji eksportētāji kopā izmeklēšanas periodā nodrošināja gandrīz visu attiecīgā ražojuma eksporta daudzumu uz Kopienu, eksporta cenas noteikšanai izmantoja šo uzņēmumu eksporta datus. Tomēr iesniegtās informācijas uzticamību pārbaudīja, salīdzinot ar Eurostat importa datiem, kuri pietiekami atbilda iesniegtajiem.

(49)

Minētie trīs ĶTR ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, ražojumu uz Kopienu eksportēja vai nu tieši neatkarīgiem klientiem Kopienā, vai, izmantojot ar tiem saistītos tirdzniecības uzņēmumus eksportētājvalstī.

(50)

Attiecībā uz visu eksporta pārdošanas apjomu eksporta cenas saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu noteica, pamatojoties uz faktiski maksātajām vai maksājamām cenām.

3.2.6.   Salīdzināšana

(51)

Analogās valsts – Taivānas – vienīgajam ražotājam eksportētājam noteikto normālo vērtību un visu triju sadarbojošos Ķīnas ražotāju eksportētāju eksporta cenas salīdzināja, pamatojoties uz ražotāja cenu. Lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu, attiecīgos un pamatotos gadījumos korekciju veidā tika pienācīgi ņemtas vērā atšķirības transporta un apdrošināšanas izmaksās, apstrādes, iekraušanas izmaksās, palīgizmaksās, iepakošanas izmaksās, kredīta izmaksās un komisijas maksā.

3.2.7.   Dempinga starpība

(52)

Tā kā nevienam Ķīnas ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās, netika piešķirts TER vai AR, dempinga starpību aprēķināja attiecībā uz visu ĶTR, izmantojot visu trīs minēto ražotāju eksportētāju vidējo svērto ražotāja noteikto eksporta cenu.

(53)

Salīdzinot Ķīnas vidējo svērto eksporta cenu ar analogās valsts vidējo svērto normālo vērtību, tika konstatēts, ka dempinga starpība ir 10,06 %.

4.   KAITĒJUMS

4.1.   Kopienas produkcija un Kopienas ražošanas nozare

(54)

Kopienā līdzīgu ražojumu pārdošanai ražo trīs uzņēmumi: Kuraray Europe GmbH (“KEG”) Vācijā, Celanese Ibérica Chemicals (“Celanese”) Spānijā un trešais ražotājs, kura ražošanas apjoms ir ļoti ierobežots un kurš izmeklēšanā nesadarbojās. KEG un Celanese izmeklēšanā pilnībā sadarbojās.

(55)

Papildus minētajai ražošanai trīs Kopienas ražotāji līdzīgu ražojumu ražo tikai turpmākai iekšējai pārstrādei. Divi no šiem uzņēmumiem izmeklēšanā sadarbojās kā lietotāji, jo tie arī iepirka ievērojamus attiecīgā ražojuma daudzumus, lai ražotu pakārtotus ražojumus.

(56)

Tā kā abi 54. apsvērumā minētie ražotāji, kas sadarbojās, izmeklēšanas periodā kopā veidoja 80 % no Kopienas kopējā (iekšējai pārstrādei un pārdošanai) ražošanas apjoma, tiek uzskatīts, ka tie ražo lielāko daļu no Kopienā saražotā līdzīgā ražojuma apjoma. Tāpēc uzskata, ka tie veido Kopienas ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta nozīmē, un turpmāk tekstā tos dēvē par “Kopienas ražošanas nozari”.

(57)

Ņemot vērā, ka Kopienas ražošanas nozari veido tikai divi ražotāji, tad, lai saskaņā ar pamatregulas 19. pantu nodrošinātu konfidencialitāti, dati par Kopienas ražošanas nozari bija jāindeksē.

(58)

Lai noskaidrotu, vai Kopienas ražošanas nozarei ir nodarīts kaitējums, un noteiktu patēriņu un dažādus ekonomiskos rādītājus attiecībā uz Kopienas ražošanas nozares stāvokli, tika pētīts, vai un kādā mērā, veicot analīzi, jāņem vērā Kopienas ražošanas nozares saražotā līdzīgā ražojuma turpmākā lietošana.

(59)

PVS lieto kā starpproduktu dažādu citu ražojumu ražošanā. Kopienā to bieži izmanto, lai ražotu polivinilbutirālu (“PVB”), adhezīvus, papīra pārklājumus, polimerizācijas piedevas, kā arī smitēšanai. Izmeklēšanā tika konstatēts, ka viens no Kopienas ražotājiem, kas lielāko daļu saražotā PVS pārdeva brīvā tirgū, ievērojamus daudzumus paša saražotā PVS izmantoja arī turpmākai pārstrādei tajā pašā uzņēmumā. Šādu lietošanas veidu dēvē par iekšēju pārstrādi. Kā skaidrots 55. apsvērumā, vēl trīs Kopienas uzņēmumi PVS ražoja tikai turpmākai iekšējai pārstrādei, un papildus iekšējai pārstrādei saražotajam daudzumam vismaz divi no šiem uzņēmumiem tirgū iepirka ievērojumu daudzumu PVS, lai to izmantotu turpmākai pārstrādei.

(60)

Tika konstatēts, ka attiecīgo Kopienas uzņēmumu iekšējai pārstrādei izmantoto daudzumu principā varētu aizstāt ar iepirkto PVS, ja, piemēram, tirgus apstākļi un/vai finansiāli apsvērumi izraisītu šādas pārmaiņas. Tāpēc tie tika iekļauti Kopienas tirgus analīzē.

4.2.   Kopienas patēriņš

(61)

Kopienas patēriņš tika noteikts, pamatojoties uz Kopienas rūpniecības nozares pašas saražoto ražojumu brīvā tirgus pārdošanas apjomiem Kopienas tirgū, Kopienas rūpniecības nozares iekšējās pārstrādes apjomiem, citu (mazāku) Kopienas ražotāju saražotajiem daudzumiem, kas tika iegūti no šajā nozarē visplašāk izmantotās datubāzes, 55. apsvērumā minēto divu lietotāju iekšējās pārstrādes apjomiem, pārbaudītajiem vienīgā Taivānas ražotāja importa apjomiem un no Eurostat iegūtajiem Kopienas importa datiem par visām pārējām valstīm.

(62)

Attiecībā uz Kopienas importa apjomu datiem, kuri tika iegūti no Eurostat, attiecīgo ražojumu, kā minēts 14. apsvērumā, pašlaik deklarē ar KN kodu ex 3905 30 00. Eurostat datos par šo ex KN kodu ir ietverti arī atsevišķi specializēti ražojumi, kuri neietilpst attiecīgā ražojuma definīcijā. Tā kā no plašākās ražojumu kategorijas nebija iespējams tieši nošķirt datus par attiecīgo ražojumu, datus koriģēja, pamatojoties uz sūdzībā ietverto informāciju par minēto specializēto ražojumu importu.

(63)

Tāpat attiecībā uz Eurostat datiem jāievēro, ka atsevišķi attiecīgā ražojuma importa apjomi bija reģistrēti kā “īpaši slepeni”, tādēļ publiskajā datubāzē nebija datu par to izcelsmi. Informācija par deklarētā importa izcelsmes valstīm tika iegūta no attiecīgajām muitas iestādēm, un tā ir iekļauta visās attiecīgajās tabulās un analīzēs.

(64)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tika konstatēts, ka PVS patēriņš attiecīgajā periodā, un jo īpaši 2004. un 2005. gadā, ievērojami palielinājās. Attiecīgajā periodā patēriņš palielinājās par 14 %, un tas notika galvenokārt tāpēc, ka strauji pieauga pieprasījums pēc PVS kā izejmateriāla polivinilbutirāla ražošanai, lai to savukārt tālāk izmantotu PVB plēves vai lokšņu ražošanai. PBV plēvi lieto kā starpkārtu laminēta neplīstošā stikla ražošanā automobiļu un būvniecības nozarē, kas ir Kopienā ir strauji augošs tirgus.

 

2003

2004

2005

IP

Patēriņš tonnās

142 894

148 807

163 851

163 096

Indekss (2003 = 100)

100

104

115

114

4.3.   Imports no attiecīgajām valstīm

(65)

Tā kā attiecībā uz Taivānu konstatētā dempinga starpība ir mazāka par de minimis, imports no šīs valsts provizoriski tiek izslēgts no kaitējuma novērtējuma.

a)   Attiecīgā importa apjoms un tirgus daļa

(66)

Attiecīgā ražojuma importa apjoms 2004. gadā salīdzinājumā ar 2003. gadu samazinājās par 39 procentu punktiem, 2005. gadā palielinājās par 29 procentu punktiem, bet tad nedaudz samazinājās, tādējādi izmeklēšanas periodā tas samazinājās par 11 % salīdzinājumā ar 2003. gadu.

Imports

2003

2004

2005

IP

No ĶTR, tonnās

24 067

14 710

21 561

21 513

Indekss (2003 = 100)

100

61

90

89

(67)

ĶTR importa tirgus daļa arī sākumā strauji samazinājās, bet vēlāk palielinājās. Imports no ĶTR 2005. gadā un izmeklēšanas periodā veidoja 13 % no Kopienas tirgus kopējā apjoma.

ĶTR tirgus daļa

2003

2004

2005

IP

Kopienas tirgus

17 %

10 %

13 %

13 %

Indekss (2003 = 100)

100

59

78

78

b)   Cenas

(68)

No 2003. gada līdz IP vidējā importa cena ĶTR izcelsmes attiecīgajam ražojumam pazeminājās par 2 procentu punktiem.

Vienības cena

2003

2004

2005

IP

ĶTR (EUR/t)

1 150

1 115

1 164

1 132

Indekss (2003 = 100)

100

97

101

98

c)   Cenu pazeminājums

(69)

Lai noteiktu cenu pazeminājumu, tika analizēti izmeklēšanas perioda cenu dati. Kopienas ražošanas nozares attiecīgās pārdošanas cenas tika noteiktas kā neto cenas pēc visu atlaižu atņemšanas. Attiecīgā gadījumā šīs cenas tika koriģētas saskaņā ar ražotāja cenu, t. i., neieskaitot vedmaksu Kopienā. Arī ĶTR importa cenas bija neto cenas, atņemot visas atlaides un attiecīgā gadījumā koriģējot tās saskaņā ar CIF cenu uz Kopienas robežas, attiecīgi pielāgojot muitas nodevas (6,5 %) un pēcimporta izmaksas, kas rodas importētājiem Kopienā.

(70)

Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cenas un ĶTR importa cenas salīdzināja vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī, t. i., pārdodot neatkarīgiem klientiem Kopienas tirgū. Uzskatot, ka salīdzinājumam par katru ražojuma veidu jābūt jēgpilnam un taisnīgam un ka tādējādi nedrīkst pieļaut ražojuma definīcijai atbilstīgas standarta kategorijas un īpašas kategorijas salīdzināšanu, tika atzīts, ka atsevišķus ražojuma veidus iekļaut salīdzinājumā nebūtu lietderīgi. Šo ražojuma veidu īpatsvars importā no ĶTR bija 35 %, bet tikai pavisam neliels daudzums no Kopienas ražošanas nozares Kopienas tirgū pārdotajiem ražojumiem.

(71)

Tādējādi izmeklēšanas periodā aprēķinātais vidējās svērtās cenas pazeminājums, kas izteikts kā Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cenu procenti, attiecībā uz ĶTR bija 3,3 %.

4.4.   Situācija Kopienas ražošanas nozarē

(72)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu, pārbaudot to, kā Kopienas ražošanas nozari ietekmē imports par dempinga cenām, tika izvērtēti visi tie ekonomiskie faktori, kuri attiecīgajā periodā ietekmēja Kopienas ražošanas nozares stāvokli. Tā kā analīze attiecās tikai uz diviem uzņēmumiem, konfidencialitātes apsvērumu dēļ vairums rādītāju sniegti indeksu vai diapazonu veidā.

a)   Ražošana, jauda un jaudas izmantojums

 

2003

2004

2005

IP

Raž. apjoms tonnās

(diapazons)

60 000-80 000

65 000-85 000

70 000-90 000

75 000-95 000

Raž. apjoms (indekss)

100

103

119

126

Raž. jauda tonnās (diapazons)

60 000-80 000

65 000-85 000

70 000-90 000

75 000-95 000

Raž. jauda (indekss)

100

107

129

133

Jaudas izmantojums (indekss)

100

97

92

94

(73)

Attiecīgajā periodā Kopienas ražošanas nozares ražošanas apjoms palielinājās par 26 %. Ražošanas jaudas ievērojamo pieaugumu, īpaši 2005. gadā, izraisīja pieaugošais pieprasījums Kopienas tirgū.

(74)

No 2003. gada līdz IP Kopienas ražošanas nozare radīja papildu ražošanas jaudas. Tajā pašā periodā jaudu noslogojums samazinājās par 6 %.

b)   Pārdošanas apjoms un tirgus daļas Kopienā

(75)

Nākamajā tabulā redzami Kopienas ražošanas nozares darbības rādītāji, kuri attiecas uz pārdošanu neatkarīgiem klientiem Kopienā.

Kopienas ražošanas nozare

2003

2004

2005

IP

Pārdošanas apjoms (indekss)

100

110

112

122

Tirgus daļa (indekss)

100

104

97

104

(76)

Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjoms neatkarīgiem klientiem Kopienā no 2003. gada līdz IP palielinājās par 22 %. Šie dati jāskata saistībā ar patēriņa pieaugumu Kopienā.

(77)

Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa 2004. gadā palielinājās, 2005. gadā strauji samazinājās, bet izmeklēšanas periodā tā bija par 4 % lielāka nekā 2003. gadā.

c)   Cenas Kopienā

(78)

Galvenais izejmateriāls PVS ražošanā ir vinilacetāta monomērs jeb “VAM”. VAM ir pamatprodukts, un tādējādi tā cenu nosaka tirgus pieprasījuma un piedāvājuma līdzsvars. Turklāt VAM tirgus cenu spēcīgi ietekmē naftas un gāzes cenu tendences, jo VAM ražošanas procesā galvenās izejvielas ir etiķskābe (kuras ražošanai nepieciešams daudz dabasgāzes) un etilēns (kuru ražo, destilējot ogļūdeņražus). Arī energoresursu izmaksas veido lielu izmaksu daļu, ražojot PVS no VAM. Līdz ar to energoresursu izmaksu kopējais īpatsvars PVS ražošanā ir 50–60 %, tāpēc parastos apstākļos ievērojamas naftas un gāzes cenu izmaiņas varētu tieši ietekmēt PVS pārdošanas cenu.

(79)

Tika noskaidrots, ka šo izejmateriālu cenas pasaules tirgū laikā no 2003. gada līdz IP ievērojami paaugstinājās. Minētajā periodā VAM cenas paaugstinājās par 20–30 %, bet energoresursu cenu pieaugums bija vēl lielāks. Tomēr šis krasais galveno izejmateriālu izmaksu pieaugums neatspoguļojās augstākās Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cenās – tās tajā pašā periodā samazinājās par 5 %, bet jo īpaši 2004. gadā, kad to kritums bija 7 %. Tas nozīmē, ka, lai nezaudētu klientus, Kopienas ražošanas nozare kopējo izmaksu pieaugumu nelika segt saviem klientiem, bet, tieši otrādi, pazemināja cenas.

 

2003

2004

2005

IP

Vienības cena, EUR (diapazons)

1 300-1 800

1 100-1 600

1 200-1 700

1 200-1 700

Vienības cena (indekss)

100

93

95

95

d)   Krājumi

(80)

Nākamajā tabulā sniegts pārskats par krājumu apjomu katra perioda beigās.

 

2003

2004

2005

IP

Krājumi, tonnās (diapazons)

10 000-15 000

8 000-13 000

9 000-14 000

8 000-13 000

Krājumi (indekss)

100

87

96

87

(81)

Krājumu līmenis kopumā saglabājās diezgan stabils. Laikā no 2003. gada līdz 2004. gadam krājumi samazinājās par 13 %, pēc tam palielinājās par 9 procentu punktiem līdz 2005. gada beigām, bet tad atkal samazinājās par 9 procentu punktiem.

e)   Investīcijas un spēja piesaistīt kapitālu

 

2003

2004

2005

IP

Investīcijas (indekss)

100

369

177

62

(82)

Investīcijas sasniedza maksimumu 2004. un 2005. gadā, kad, reaģējot uz pieaugošo pieprasījumu tirgū, tika palielinātas Kopienas ražošanas nozares ražošanas jaudas. Izmeklēšanā tika konstatēts, ka investīcijas ēkās, ražotnēs un iekārtās 2003. gadā un izmeklēšanas periodā galvenokārt tika veiktas, lai uzturētu ražošanas jaudu.

(83)

Izmeklēšanā noskaidrojās, ka Kopienas ražošanas nozares finanšu rādītāji pasliktinājās, tomēr netika pierādīts, ka attiecīgajā periodā būtu nopietni pasliktinājusies tās spēja piesaistīt kapitālu.

f)   Ienesīgums, investīciju atdeve un naudas plūsma

(84)

Tā kā Kopienas galvenajam ražotājam attiecīgajā periodā radās ļoti lielas ārkārtas izmaksas, tika nolemts, ka nebūtu saprātīgi ienesīgumu noteikt, pamatojoties uz tīro peļņu pirms nodokļu nomaksas. Minētās ārkārtas izmaksas bija saistītas ar Kopienas galvenā ražotāja īpašnieka maiņu 2001. gadā. Tāpēc Kopienas ražošanas nozares ienesīgumu noteica, darbības peļņu no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem klientiem izsakot procentos no attiecīgā apgrozījuma.

 

2003

2004

2005

IP

EK noieta ienesīgums (diapazons)

7 %-17 %

3 %-13 %

2 %-12 %

(– 5 %)-(+ 5 %)

EK noieta ienesīgums (indekss)

100

38

29

8

Kopējo investīciju atdeve (diapazons)

(80 %)-(100 %)

(10 %)-(30 %)

(5 %)-(20 %)

(0 %)-(15 %)

Kopējo investīciju atdeve (indekss)

100

17

12

4

Naudas plūsma (indekss)

100

55

26

–7

(85)

Pārdošanas cenu pazemināšanās laikā no 2003. gada līdz IP būtiski ietekmēja Kopienas ražošanas nozares ienesīgumu. Attiecīgajā periodā ienesīgums samazinājās par vairāk nekā 10 procentu punktiem. Kopējo investīciju atdevi aprēķināja, līdzīgā ražojuma darbības peļņu izsakot kā procentus no līdzīgajam ražojumam atvēlēto pamatlīdzekļu neto uzskaites vērtības. Šis rādītājs, līdzīgi kā ienesīguma rādītājs, attiecīgajā periodā ievērojami samazinājās. Attiecībā uz Kopienas ražošanas nozares naudas plūsmu tika konstatēta līdzīga negatīva tendence, kuras rezultātā izmeklēšanas periodā krasi pasliktinājās Kopienas ražošanas nozares vispārējais finanšu stāvoklis.

g)   Nodarbinātība, darba ražīgums un algas

 

2003

2004

2005

IP

Nodarbināto skaits (indekss)

100

100

97

96

Vid. darbaspēka izm. uz 1 darb. (indekss)

100

105

97

95

Darba ražīgums (indekss)

100

103

123

132

(86)

Nopietnu izmaksu samazināšanas centienu rezultātā Kopienas ražošanas nozarē nodarbināto skaits kopš 2004. gada samazinājās par 4 %. Laikā no 2003. gada līdz IP Kopienas ražošanas nozarei ir izdevies par 32 % palielināt darba ražīgumu uz vienu nodarbināto. Tajā pašā periodā vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku samazinājās par 5 %. Līdz ar to var secināt, ka attiecīgajā periodā Kopienas ražošanas nozare ļoti būtiski uzlaboja izmaksu efektivitāti.

h)   Dempinga starpības nozīmīgums

(87)

Ņemot vērā dempinga apjomu un cenu, faktisko dempinga starpības ietekmi nevar uzskatīt par nebūtisku.

i)   Atgūšanās no iepriekšēja dempinga

(88)

Tā kā nav ziņu par dempingu pirms šajā izmeklēšanā novērtētās situācijas, šis jautājums nav jāizskata.

j)   Izaugsme

(89)

Izmeklēšanā noskaidrojās, ka attiecīgajā periodā Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa Kopienā palielinājās par 1–2 %.

4.5.   Secinājums par kaitējumu

(90)

No 2003. gada līdz IP vairāki kaitējuma rādītāji liecināja par pozitīvām tendencēm – Kopienas ražošanas nozarei izdevās palielināt pārdošanas apjomu un tirgus daļu, un tā veica ievērojamas investīcijas papildu ražošanas jaudās.

(91)

Tomēr nozares finanšu rādītāji krasi pasliktinājās – 2003. gadā panāktā pieņemamā peļņas norma, sākot no 2004. gada līdz pat izmeklēšanas perioda beigām visu laiku ļoti strauji samazinājās. Investīciju atdeve un naudas plūsma arvien pasliktinājās. Šīs tendences iemesls bija tas, ka izejmateriālu cenu straujo pieaugums netika ietverts līdzīgā ražojuma pārdošanas cenās. Ja parastā tirgus situācijā, ņemot vērā izejmateriālu cenu pieaugumu, būtu bijis sagaidāms PVS pārdošanas cenas pieaugums par 10–20 %, Kopienas ražošanas nozares saražotā līdzīgā ražojuma pārdošanas cena pazeminājās par 5 %, tādējādi samazinot ienesīgumu. Turklāt izmeklēšanas periodā no ĶTR importēto ražojumu cenas, pamatojoties uz vidējo svērto cenu, bija par 3,3 % zemākas nekā Kopienas ražošanas nozares cenas.

(92)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek provizoriski secināts, ka Kopienas ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

5.   CĒLOŅSAKARĪBAS

5.1.   Ievads

(93)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. un 7. punktu izvērtēja, vai attiecīgā ĶTR izcelsmes ražojuma imports par dempinga cenām Kopienas ražošanas nozarei ir radījis kaitējumu tādā apmērā, ka to varētu uzskatīt par būtisku. Lai nodrošinātu, ka iespējamais citu faktoru radītais kaitējums netiek attiecināts uz importu par dempinga cenām, tika pārbaudīti citi zināmi faktori papildus importam par dempinga cenām, kuri tajā pašā laikā būtu varējuši radīt kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei.

5.2.   Dempinga ietekme

(94)

Attiecīgajā periodā importa līmenis no ĶTR bija ievērojams, t. i., tā tirgus daļa visu laiku bija 10 % vai vairāk. Tajā pašā laikā visu ĶTR ražotāju eksportētāju vidējās cenas izmeklēšanas periodā samazinājās par 2 % un bija par 3,3 % zemākas nekā Kopienas ražošanas nozares vidējās cenas. Lai saglabātu savu stāvokli vietējā tirgū, Kopienas ražošanas nozare ļoti zemo tirgus cenu dēļ, ko noteica imports no ĶTR, attiecīgajā periodā bija spiesta pazemināt pārdošanas cenas par 5 %.

(95)

Tādējādi ĶTR dempinga netaisnīgās cenu veidošanas sekas bija tādas, ka Kopienas ražošanas nozares cenas tika pazeminātas un nespēja segt izejmateriālu izmaksu ievērojamo pieaugumu. To apstiprināja arī ievērojamais Kopienas ražošanas nozares ienesīguma kritums.

(96)

Pamatojoties uz minētajiem apsvērumiem, tika konstatēts, ka ĶTR importam par zemām cenām, kas bija ievērojami zemākas par Kopienas ražošanas nozares cenām, bija noteicoša loma Kopienas ražošanas nozares stāvokļa pasliktināšanā, par ko liecināja krass ienesīguma kritums un citu finanšu rādītāju ievērojama pasliktināšanās.

5.3.   Citu faktoru ietekme

a)   Citu trešu valstu izcelsmes imports

(97)

Saskaņā ar Eurostat datiem un izmeklēšanās laikā ievākto informāciju galvenās trešās valstis, no kurām importē PVS, ir ASV, Japāna un Taivāna.

Citu trešu valstu izcelsmes imports (daudzums)

Imports (tonnās)

2003

2004

2005

IP

ASV

11 313

21 207

22 919

22 638

Indekss (2003 = 100)

100

187

203

200

Japāna

13 682

11 753

12 694

14 151

Indekss (2003 = 100)

100

86

93

103

Taivāna (diapazons)

11 000-14 000

13 000-16 500

10 000-13 000

9 000-12 000

Indekss (2003 = 100)

100

118

88

83

Citu trešu valstu izcelsmes imports (vidējā cena)

Vidējā cena (EUR)

2003

2004

2005

IP

ASV

1 334

1 282

1 298

1 358

Indekss (2003 = 100)

100

96

97

102

Japāna

1 916

1 532

1 846

1 934

Indekss (2003 = 100)

100

80

96

101

Taivāna

1 212

1 207

1 308

1 302

Indekss (2003 = 100)

100

100

108

108

Tirgus daļas

Tirgus daļa (%)

2003

2004

2005

IP

ASV

7,9 %

14,3 %

14,0 %

13,9 %

Japāna

9,6 %

7,9 %

7,7 %

8,7 %

Taivāna (indekss)

100

113

77

73

(98)

Imports no ASV kopš 2003. gada ir ievērojami palielinājies, un izmeklēšanas periodā tā apjoms bija vairāk nekā 22 000 tonnu jeb gandrīz 14 % no Kopienas kopējā (iekšējai pārstrādei un pārdošanai) tirgus. Izmeklēšanā tika atklāts, ka vairums šo pārdošanas darījumu notika starp saistītiem tirgus dalībniekiem un ka vidējās iekšējās pārdošanas cenas par vienību visā attiecīgajā periodā bija par 15–20 % augstākas nekā vidējās Ķīnas importa CIF cenas. Turklāt tika noskaidrots, ka ražojums neatkarīgiem klientiem tālāk tika pārdots par cenām, kas bija par 10–20 % augstākas nekā minētās importa iekšējās cenas. Tā kā no ASV ievestā PVS tirgus cenas tādējādi bija tajā pašā diapazonā kā Kopienas ražošanas nozares saražotā PVS pārdošanas cenas, tās neveicināja attiecīgajā periodā novēroto cenu krišanos. Līdz ar to var secināt, ka šim importam nebija būtiskas ietekmes uz Kopienas ražošanas nozares stāvokli.

(99)

Attiecīgajā periodā bija arī ievērojams imports no Japānas – izmeklēšanas periodā tas veidoja teju 9 % no Kopienas tirgus. Imports no Japānas 2004. gadā samazinājās, bet 2005. gadā atkal palielinājās, un izmeklēšanas periodā tas bija par 3 % lielāks nekā 2003. gadā. Tomēr šā importa pārdošanas cenu analīze atklāja, ka vidējās importa cenas bija augstākas par cenām, kādas varēja noteikt Kopienas ražošanas nozare, un tādējādi minētās cenas neveicināja cenu pazemināšanās tendenci, kuras rezultātā nopietni pasliktinājās Kopienas ražošanas nozares stāvoklis.

(100)

Importu no Taivānas veica tikai viens ražotājs, kurš izmeklēšanas laikā pilnībā sadarbojās. Tā sniegtie dati tika atzīti par uzticamākiem nekā Eurostat dati, ņemot vērā to, ka attiecīgais KN kods papildus attiecīgajam ražojumam aptver arī citus ražojumus. Konfidencialitātes apsvērumu dēļ šie dati sniegti indeksu vai diapazonu veidā. Imports no Taivānas 2004. gadā strauji pieauga, bet pēc tam pamazām samazinājās, un izmeklēšanas periodā tas veidoja 6–7 % no Kopienas tirgus (aptuveni puse no ĶTR importa tirgus daļas). Tajā pašā periodā šo importa preču vidējās cenas paaugstinājās par 8 %, tādējādi attīstoties pretējā virzienā nekā ĶTR importa cenas. Līdz ar to no ĶTR importētā PVS cenu atšķirība salīdzinājumā ar Taivānas PVS cenām izmeklēšanas periodā palielinājās līdz 12–18 %. Ņemot vērā šos konstatējumus, var provizoriski secināt, ka minētajam importam nebija būtiskas ietekmes uz Kopienas ražošanas nozares stāvokli.

(101)

Papildus importam no ASV, Japānas un Taivānas nav citu valstu, no kurām tiktu importēti būtiski daudzumi. Pamatojoties uz 97.–100. apsvērumā aprakstītajiem konstatējumiem par minēto importu, var provizoriski secināt, ka citu valstu,kas nav ĶTR, imports neveicināja būtiska kaitējuma nodarīšanu Kopienas ražošanas nozarei.

b)   Citu Kopienas ražotāju iespējamā tirdzniecība Kopienā

(102)

Kā minēts 54. un 55. apsvērumā, ir zināms, ka papildus tiem diviem ražotājiem, kas iekļauti Kopienas ražošanas nozares definīcijā, Kopienā attiecīgo ražojumu ražo vēl četri citi uzņēmumi. Trīs no minētajiem uzņēmumiem, no kuriem divi izmeklēšanas gaitā sadarbojās kā lietotāji, visu pašu saražoto PVS patērē pakārtotu ražojumu ražošanai. Ceturtā uzņēmuma ražošanas apjoms ir ļoti ierobežots. Ņemot vērā minēto, uzskatāms, ka citi Kopienas ražotāji nav veicinājuši cenu krišanos tirgū un tās izraisīto kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei.

c)   Pašu radīts kaitējums izmaksu neefektivitātes dēļ

(103)

Vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka Kopienas ražošanas nozarei nodarītais kaitējums bija saistīts ar to, ka Kopienas ražošanas nozare nespēja nodrošināt konkurētspēju izmaksu ziņā un ka tā pieņēma nesaprātīgus investīciju lēmumus. Attiecībā uz šo, kā aprakstīts 86. apsvērumā, izmeklēšanā noskaidrojās, ka attiecīgajā periodā Kopienas ražošanas nozare būtiski palielināja darba ražīgumu, jo palielinājās ražošanas apjoms, bet nodarbināto skaits samazinājās. Papildus tam tika noskaidrots, ka investīcijas, kuras tika veiktas ražošanas jaudas palielināšanai (sk. 73. apsvērumu), būtiski neietekmēja krasi negatīvo tendenci, kāda tika novērota attiecībā uz Kopienas ražošanas nozares finansiālo stāvokli.

(104)

Tādējādi vienīgais faktors, kas būtiski un negatīvi ietekmēja līdzīgā ražojuma ražošanas izmaksas attiecīgajā periodā, bija straujais ražošanā izmantoto galveno izejmateriālu cenu pieaugums, kā skaidrots 78. un 79. apsvērumā. Izmeklēšanā noskaidrojās, ka iepirkuma cenas, kādas Kopienas ražošanas nozare maksāja par VAM un energoresursiem, attīstījās proporcionāli šo izejmateriālu cenām pasaules tirgū, tāpēc minēto cenu apmēru nevar skaidrot ar Kopienas ražošanas nozares iepirkuma lēmumiem. Tāpēc šis arguments tiek noraidīts.

d)   Cenu pielāgošanas periods

(105)

Nozīmīgs PVS lietotājs apgalvoja, ka šajā konkrētajā nozarē būtu pilnīgi normāli, ka VAM iepirkuma cenu pieaugums uzreiz nenoved pie PVS pārdošanas cenas paaugstinājuma. Tas skaidrojams tādējādi, ka šajā nozarē parasti tiek slēgti ilgtermiņa līgumi, un tāpēc ilgāks cenu pielāgošanas periods būtu normāla parādība. Šajā sakarā jānorāda, ka, lai gan Kopienas ražošanas nozarē par noteiktiem pārdošanas apjomiem tiek slēgti ilgtermiņa līgumi, tajos nav ierasts iekļaut noteiktu cenu laika posmam, kas būtu ilgāks par vienu gadu. Saskaņā ar šiem līgumiem par cenām vienojas ik pēc noteikta laika vai gadījumos, ja būtiski mainās izejmateriālu cenas. Tāpēc šis arguments tiek noraidīts.

5.4.   Secinājums par cēloņsakarībām

(106)

Tiek secināts, ka iepriekš aprakstītā analīze ir pierādījusi, ka imports no ĶTR attiecīgajā periodā izraisīja ievērojamu cenu krišanos Kopienas tirgū visā minētajā periodā. Izmeklēšanas periodā ĶTR importa cenas bija ievērojami zemākas par Kopienas ražošanas nozares cenām.

(107)

Cenu krišanās noveda pie ievērojamas Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cenu pazemināšanās, kas, savukārt, sakrita ar spēcīgu Kopienas ražošanas nozares ienesīguma un investīciju atdeves kritumu un saimnieciskās darbības naudas plūsmas pasliktināšanos.

(108)

Savukārt, izvērtējot citus faktorus, kas būtu varējuši nodarīt kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei, atklājās, ka nevienam no tiem nav varējusi būt ievērojama negatīva ietekme.

(109)

Pamatojoties uz iepriekš minēto analīzi, kurā visu zināmo faktoru ietekme uz Kopienas ražošanas nozares stāvokli pienācīgi nošķirta no kaitējuma, ko radīja dempings, tiek provizoriski secināts, ka imports par dempinga cenām no attiecīgās valsts ir radījis būtisku kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei pamatregulas 3. panta 6. punkta nozīmē.

6.   KOPIENAS INTERESES

(110)

Komisija izvērtēja, vai, neraugoties uz secinājumiem par dempingu, kaitējumu un cēloņsakarībām, nav kādu neapstrīdamu iemeslu, kuru dēļ būtu jāsecina, ka šajā konkrētajā gadījumā pieņemt jebkādus pasākumus nav Kopienas interesēs. Tālab atbilstoši pamatregulas 21. pantam Komisija izvērtēja pasākumu iespējamo ietekmi uz visām iesaistītajām personām.

6.1.   Kopienas ražošanas nozares intereses

(111)

Kā norādīts 56. apsvērumā, Kopienas ražošanas nozari veido divi uzņēmumi, kuru ražotnes ir Vācijā un Spānijā un kuri nodarbina 200–300 darbinieku, kas ir tieši iesaistīti līdzīgā ražojuma ražošanā, tirdzniecībā un pārvaldē. Ja tiks noteikti pasākumi, gaidāms, ka Kopienas tirgū cenu krišanās mitēsies un Kopienas ražošanas nozares cenas atkal paaugstināsies, tādējādi uzlabojot Kopienas ražošanas nozares finansiālo stāvokli.

(112)

Savukārt, ja antidempinga pasākumus nenoteiks, Kopienas ražošanas nozares finansiālo rādītāju un jo īpaši ienesīguma rādītāju pasliktināšanās varētu turpināties. Tādējādi Kopienas ražošanas nozare zaudētu ievērojamu tirgus daļu, jo tā vairs nespētu atļauties pielāgoties tirgus cenām, ko nosaka imports no ĶTR. Sliktākajā gadījumā Kopienas ražošanas nozare būtu spiesta izstāties no brīvā tirgus un turpināt PVS ražošanu tikai iekšējai pārstrādei. Abos gadījumos iespējamais rezultāts būtu ražošanas un investīciju samazināšana, atsevišķu ražotņu slēgšana un darbavietu skaita samazināšanās Kopienā.

(113)

Var secināt, ka antidempinga pasākumu noteikšana Kopienas ražošanas nozarei ļautu atlabt no konstatētā dempinga negatīvajām sekām.

6.2.   Nesaistīto importētāju intereses

(114)

Kā aprakstīts 8. apsvērumā, pieci izlasē iekļautie importētāji atbildēja uz anketas jautājumiem, un to importa apjoms izmeklēšanas periodā bija aptuveni 80 % no Kopienas kopējā attiecīgā ražojuma importa. Viena izlasē iekļautā importētāja iesniegto informāciju pašreizējā posmā nebija iespējams ņemt vērā, jo tas divreiz atcēla norunāto pārbaudes apmeklējumu. Trīs importētāju atbildes uz anketas jautājumiem tika pārbaudītas uz vietas.

(115)

Šo importētāju kopējā apgrozījumā PVS īpatsvars bija ļoti mazs. Spriežot pēc vidējiem rādītājiem, ar PVS importu no ĶTR varēja būt saistīti 3–4 % no šo importētāju saimnieciskās darbības. Minēto importētāju saimnieciskās darbības joma ir daudz plašāka, un tajā cita starpā var būt vispārīga tirdzniecība un izplatīšana. Atsevišķi importētāji attiecīgo ražojumu iepērk ne tikai no ĶTR, bet arī no citiem Kopienas un ārpuskopienas piegādātājiem, tostarp arī no Kopienas ražošanas nozares. Izlasē iekļauto importētāju vidējā peļņas norma attiecībā uz PVS tirdzniecību ir aptuveni 5 %.

(116)

Kopienas importētāji neatbalsta pasākumu ieviešanu. Importētāji, kas sadarbojās, apgalvoja, ka pasākumu ieviešana nopietni kaitētu to saimnieciskajai darbībai, jo tiem nebūtu iespējams panākt, ka cenu pieaugumu sedz lietotāji. Tādējādi antidempinga nodevas piemērošana ĶTR importam, kā skaidrots 111. apsvērumā, visticamāk izraisītu nelielu tirgus cenu pieaugumu. Tāpēc domājams, ka importētāji, kas attiecīgo ražojumu iepērk no ĶTR, varētu panākt, ka šīs nodevas izmaksas sedz galīgais patērētājs. Par to, ka cenu iespējams paaugstināt, liecina arī tas, ka pat pēc CIF cenu līdz Kopienas robežai koriģēšanas, ņemot vērā pēcimporta izmaksas, šīs cenas joprojām bija ievērojami zemākas. Jebkurā gadījumā, ņemot vērā šā ražojuma pārdošanas nelielo īpatsvaru importētāju saimnieciskajā darbībā un pašreizējo peļņas normu gan kopumā, gan attiecībā uz PVS tirdzniecību, paredzams, ka provizoriski paredzētā nodeva būtiski neietekmēs šo uzņēmumu finansiālo stāvokli.

(117)

Kaut gan importētāji/izplatītāji neatbalsta pasākumu ieviešanu, ņemot vērā pieejamo informāciju, var secināt, ka Kopienas ražošanas nozares intereses neitralizēt ĶTR negodīgās un kaitējošās tirdzniecības prakses sekas ir nozīmīgākas par jebkādām priekšrocībām, ko importētāji/izplatītāji gūtu, ja antidempinga pasākumi netiktu ieviesti.

6.3.   Lietotāju intereses

(118)

Lietotāju anketu aizpildīja septiņi lietotāji. Divu uzņēmumu iesniegtās anketas bija aizpildītas nepilnīgi, tāpēc tās nevarēja ņemt vērā analīzē. Pārējie pieci uzņēmumi PVS lieto dažādiem nolūkiem: adhezīvu ražošanai, rūpniecisku pulveru ražošanai, PVB ražošanai, smitēšanai un apretēšanai, un sveķu ražošanai.

(119)

Spriežot pēc anketas atbildēs sniegtās informācijas par iepirkumu, piecu sadarbojušos lietotāju iepirkuma apjoms izmeklēšanas periodā veidoja aptuveni 19 % no Kopienas kopējā PVS patēriņa, bet to importa apjoms no Ķīnas veidoja aptuveni 22 % no kopējā importa no ĶTR. Svarīgi norādīt, ka šo uzņēmumu importa apjoms no ĶTR kopumā bija neliela daļa no visiem iepirkumiem, t. i., 15 %. Tomēr aina ir visai neviendabīga – viens lietotājs, kurš sadarbojās, izmeklēšanas periodā vispār neimportēja no ĶTR, savukārt kāds cits lietotājs PVS iepirka vienīgi no ĶTR.

(120)

Lietotāji, kas sadarbojās, iesniedza vairākus argumentus pret maksājuma ieviešanu.

(121)

Divi uzņēmumi PVS izmanto adhezīvu ražošanai. Tika noskaidrots, ka šo adhezīvu ražošanā PVS ir galvenā izmaksu pozīcija, kas atkarībā no konkrētā maisījuma proporcijām var veidot līdz pat 80 % no ražošanas izmaksām. Attiecīgie uzņēmumi apgalvoja, ka, ņemot vērā PVS izmaksu ievērojamo īpatsvaru ražošanas izmaksās un adhezīvu pārdošanas rezultātā iegūto peļņas starpību, antidempinga nodeva varētu novest pie bankrota vai pie ražošanas pārvietošanas ārpus Kopienas. Šie uzņēmumi apšaubīja, ka viņu klienti būtu ar mieru maksāt augstākas cenas, ko izraisīs nodevas ieviešana. Attiecībā uz šo argumentu, lai gan tiek atzīts, ka šajā konkrētajā nozarē peļņas starpība ir visai pieticīga, ir jāievēro, ka ierosinātie pasākumi tieši ietekmē tikai Ķīnas izcelsmes PVS iepirkuma cenas un Ķīna ir tikai viens no piegādes avotiem, turklāt šīs cenas izmeklēšanas periodā bija ievērojami zemākas par Kopienas ražošanas nozares cenām. Tādējādi secināms, ka nodevas ietekme uz šo uzņēmumu adhezīvu ražošanas izmaksām nebūtu maznozīmīga, taču, ņemot vērā ierosinātās nodevas lielumu, šķiet, ka nav nekāda iemesla, lai klienti nebūtu gatavi segt vismaz daļu no izmaksu pieauguma.

(122)

Abi pārējie uzņēmumi PVS izmanto PVB ražošanai. Arī PVB ražošanā PVS ir liela ietekme uz izmaksām. Viens no šiem uzņēmumiem, kas PVB tālāk izmanto PVB plēves ražošanai, minēja, ka pasākumu ieviešanas gadījumā uzņēmums varētu ražošanu pārvietot ārpus Kopienas. Šis uzņēmums arī apgalvoja, ka, ņemot vērā laiku, kāds vajadzīgs, lai pārbaudītu PVS tehnisko atbilstību šim lietošanas veidam, mainīt piegādātāju ir sarežģīti un apgrūtinoši. Otrs PVB ražotājs, kas sadarbojās kā lietotājs, PVS izmantoja ne tikai PVB, bet galvenokārt rūpniecisko pulveru ražošanai, un šis uzņēmums arī norādīja, ka piegādātāja maiņa ir sarežģīts un ilgstošs process, turklāt pauda bažas par pasākumu iespējamo ietekmi uz izmaksu pieaugumu.

(123)

Tiek atzīts, ka PVS iepirkuma izmaksu palielināšanās radīs augstākas PVB ražošanas izmaksas. Tomēr vienlaikus jānorāda, ka, tā kā imports no ĶTR veido 13 % no Kopienas tirgus, minētie pasākumi tieši neietekmēs 87 % no Kopienā patērētā PVS. Turklāt ierosinātā nodevas likme ir mērena. Ņemot vērā iepriekš minēto un to, ka PVB tirgus apstākļi ir labi, šīs nodevas ietekme tiek uzskatīta par pieņemamu.

(124)

Attiecībā uz tehnisko prasību pārbaudes procedūru tiek atzīts, ka īpašiem PVS lietošanas veidiem var būt nepieciešamas ļoti specifiskas un pielāgotas īpašības, kā rezultātā vajadzīgs ilgstošs pārbaudes process ar intensīvu testēšanu. Tomēr jāatgādina, ka antidempinga pasākumu nolūks nav liegt atsevišķiem piegādātājiem piekļūt Kopienas tirgum. Ja tiek ierosināti kādi pasākumi, to mērķis ir atjaunot godīgu tirdzniecību un novērst tirgū radušos traucējumus. Tādējādi, un īpaši ņemot vērā ierosināto nodevas apmēru, nav nekāda iemesla, lai atsevišķi lietotāji pēc pasākumu ieviešanas būtu spiesti mainīt piegādātāju.

(125)

Viens no lietotājiem, kurš sadarbojās un kurš ražo poliestera/kokvilnas un kokvilnas audumus, un PVS izmanto nebalināto audumu smitēšanai un apretēšanai, norādīja, ka pasākumi varētu spiest uzņēmumu pārcelt vērpšanas un aušanas ražotnes ārpus Kopienas. Attiecībā uz šo tika noskaidrots, ka PVS īpatsvars šā uzņēmuma ražošanas izmaksās bija visai ierobežots, t. i., 0,2–0,8 %. Ņemot vērā ierosināto nodevas likmi, tiek uzskatīts, ka šīs nodevas ietekme nebūtu būtiska.

(126)

Visbeidzot, sūdzības iesniedzējs KEG apgalvoja, ka pasākumu neieviešana būtu pretrunā lietotāju interesēm, jo ar PVS ražošanu saistītie vājie finanšu rezultāti varētu novest pie tā, ka KEG pārtrauc tirdzniecību un pārorientējas uz pakārtotajiem tirgiem. Uzņēmums apgalvoja, ka, ja tas notiktu, lietotājiem pietrūktu izejvielu, jo KEG ir liels un uzticams piegādātājs. Lai gan attiecīgie lietotāji šo argumentu tieši neapstiprināja, ir noskaidrots, ka trīs no attiecīgajiem pieciem lietotājiem tiešām iepērk ievērojamus PVS daudzumus no KEG un ka šo uzņēmumu Kopienas tirgū var uzskatīt par galveno piegādātāju. Tāpēc, ja KEG jebkādu iemeslu dēļ pamestu tirgu, lietotāji, iespējams, saskartos ar ievērojamām piegādes problēmām.

6.4.   Secinājums attiecībā uz Kopienas interesēm

(127)

Sagaidāms, ka pasākumu noteikšanas rezultātā Kopienas ražošanas nozarei izdotos uzlabot ienesīguma rādītājus. Ņemot vērā Kopienas ražošanas nozares nelabvēlīgo finanšu stāvokli, pastāv reāls risks, ka pasākumu neieviešanas gadījumā Kopienas ražošanas nozare varētu slēgt ražotnes un atlaist darbiniekus. Kopumā arī Kopienas lietotāji iegūtu no pasākumu ieviešanas, jo netiktu apdraudēta PVS piegāde pietiekamā daudzumā un PVS iepirkuma cenu pieaugums būtu mērens. Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek provizoriski secināts, ka nav nopietnu iemeslu, lai šajā gadījumā Kopienas interešu labā nenoteiktu paredzētos pasākumus.

7.   PRIEKŠLIKUMS ATTIECĪBĀ UZ ANTIDEMPINGA PAGAIDU PASĀKUMIEM

(128)

Ņemot vērā secinājumus par dempingu, kaitējumu, cēloņsakarībām un Kopienas interesēm, lai novērstu turpmāku kaitējumu, ko Kopienas ražošanas nozarei rada imports par dempinga cenām, attiecībā uz ĶTR izcelsmes attiecīgā ražojuma importu jānosaka pagaidu pasākumi.

(129)

Kā norādīts 30. apsvērumā, attiecībā uz attiecīgā ražojuma importu no Taivānas sākotnēji dempings netika konstatēts. Līdz ar to pagaidu pasākumi nav jānosaka. Ņemot vērā šā konstatējuma izdarīšanas laiku, tika atzīts par lietderīgu dot ieinteresētajām personām mēnesi laika, lai iesniegtu apsvērumus par šiem provizoriskajiem secinājumiem, pēc tam, iespējams, pieņemot lēmumu izbeigt procedūru attiecībā uz attiecīgā ražojuma importu no Taivānas.

7.1.   Kaitējuma novēršanas līmenis

(130)

Pagaidu pasākumi attiecībā uz ĶTR izcelsmes importu jānosaka tādā līmenī, lai novērstu kaitējumu, ko Kopienas ražošanas nozarei nodarījis imports par dempinga cenām, bet tas nedrīkst pārsniegt konstatēto dempinga starpību. Aprēķinot nodevu, kāda nepieciešama, lai novērstu dempinga kaitējošo ietekmi, tika atzīts, ka pasākumiem jābūt tādiem, kas ļautu Kopienas ražošanas nozarei segt savas izmaksas un kopumā gūt tādu peļņu pirms nodokļiem, kas būtu sasniedzama normālos konkurences apstākļos, t. i., ja nebūtu importa par dempinga cenām.

(131)

Uzskatāms, ka 2003. gadā Kopienas tirgū bija normāli konkurences apstākļi, jo, nepastāvot kaitējošam dempingam, Kopienas ražošanas nozare guva normālu peļņu diapazonā, kas norādīts 84. apsvērumā. Līdz ar to, pamatojoties uz pieejamo informāciju, tika provizoriski konstatēts, ka attiecīgā līmeņa peļņas normu var uzskatīt par pienācīgu līmeni, kādu Kopienas ražošanas nozare varētu sasniegt, ja nebūtu dempinga kaitējošās iedarbības.

(132)

Vajadzīgais cenu paaugstinājums tika noteikts, vienādā tirdzniecības līmenī salīdzinot vidējo svērto importa cenu, kas noteikta cenu pazeminājuma aprēķināšanas vajadzībām, ar kaitējumu neradošo cenu, kāda ir Kopienas ražošanas nozares ražojumiem, ko pārdod Kopienas tirgū. Kaitējumu neradošo cenu noteica, katra Kopienas ražošanas nozares ražotāja pārdošanas cenu koriģējot līdz peļņas sliekšņa līmenim un pieskaitot iepriekš minēto peļņas normu. Minētā salīdzinājuma rezultātā iegūto starpību izteica procentos no kopējās CIF importa vērtības. Tā kā nevienam no Ķīnas ražotājiem, kas sadarbojās, netika piešķirts TER vai AR un ņemot vērā labo sadarbību, provizorisko vienas valsts kaitējuma novēršanas līmeni aprēķināja kā visu trīs Ķīnas ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, vidējo svērto kaitējuma apmēru.

(133)

Šādi noteiktais kaitējuma apmērs attiecībā uz ĶTR bija ievērojami lielāks par konstatēto dempinga starpību.

7.2.   Pagaidu pasākumi

(134)

Ņemot vērā visu iepriekš minēto un saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu uzskatāms, ka ĶTR izcelsmes attiecīgā ražojuma importam jāpiemēro pagaidu antidempinga nodeva, kuras lielums jānosaka dempinga vai kaitējuma starpības apmērā, saskaņā ar noteikumu par mazāko nodevu, izvēloties mazāko no tām.

(135)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiek ierosināts attiecīgā ražojuma ĶTR izcelsmes importam piemērot nodevu 10,0 % apmērā.

7.3.   Nobeiguma noteikumi

(136)

Pienācīgas pārvaldības interesēs jānosaka laikposms, kurā ieinteresētās personas, kuras pieteikušās procedūras sākšanas paziņojumā norādītajā termiņā, var rakstveidā paust savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu. Turklāt jānorāda, ka šīs regulas vajadzībām izdarītie secinājumi par nodevas noteikšanu ir provizoriski un ka galīgo pasākumu noteikšanas vajadzībām tos var būt nepieciešams pārskatīt,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Ar šo tiek noteikta pagaidu antidempinga nodeva noteiktiem polivinilspirtiem homopolimēru veidā, kuru viskozitāte (nosakot 4 % šķīdumā) ir 3 mPas vai lielāka, taču nepārsniedz 61 mPas, un kuru hidrolīzes pakāpe ir 84 mol % vai lielāka, bet nepārsniedz 99,9 mol %, un kuru KN kods ir ex 3905 30 00 (TARIC kods 3905300020), ar Ķīnas Tautas Republikas izcelsmi.

2.   Pagaidu antidempinga nodevas likme, ko piemēro 1. punktā aprakstīto ražojumu neto cenai ar piegādi līdz Kopienas robežai un pirms nodokļiem, ir 10 %.

3.   Par 1. punktā minētā ražojuma laišanu brīvā apgrozībā Kopienā jāiemaksā nodrošinājums pagaidu nodevas apmērā.

4.   Ja nav noteikts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

2. pants

Neskarot Padomes Regulas (EK) Nr. 384/96 20. pantu, ieinteresētās personas viena mēneša laikā no šīs regulas spēkā stāšanās dienas var lūgt, lai tām atklāj būtiskos faktus un apsvērumus, uz kuru pamata pieņemta šī regula, kā arī rakstveidā darīt zināmus savus viedokļus un lūgt mutvārdu uzklausīšanu Komisijā.

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 384/96 21. panta 4. punktu iesaistītās personas viena mēneša laikā no šīs regulas spēkā stāšanās dienas var iesniegt savus apsvērumus par šīs regulas piemērošanu.

3. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šīs regulas 1. pantu piemēro sešus mēnešus.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 17. septembrī

Komisijas vārdā

Komisijas loceklis

Peter MANDELSON


(1)  OV L 56, 6.3.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2117/2005 (OV L 340, 23.12.2005., 17. lpp.).

(2)  OV C 311, 19.12.2006., 47. lpp.


DIREKTĪVAS

18.9.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 243/41


KOMISIJAS DIREKTĪVA 2007/55/EK

(2007. gada 17. septembris),

ar ko groza pielikumus Padomes Direktīvām 76/895/EEK, 86/362/EEK, 86/363/EEK un 90/642/EEK attiecībā uz maksimāli pieļaujamajiem azinfosmetila atlieku daudzumiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1976. gada 23. novembra Direktīvu 76/895/EEK par pesticīdu atlieku maksimāli pieļaujamo daudzumu noteikšanu augļos un dārzeņos un uz tiem (1), un jo īpaši tās 5. pantu,

ņemot vērā Padomes 1986. gada 24. jūlija Direktīvu 86/362/EEK par pesticīdu atliekvielu maksimāli pieļaujamo daudzumu noteikšanu labībā un uz tās (2), un jo īpaši tās 10. pantu,

ņemot vērā Padomes 1986. gada 24. jūlija Direktīvu 86/363/EEK par maksimāli pieļaujamā pesticīdu atlieku daudzuma noteikšanu dzīvnieku izcelsmes produktos un uz tiem (3), un jo īpaši tās 10. pantu,

ņemot vērā Padomes 1990. gada 27. novembra Direktīvu 90/642/EEK par pesticīdu atlieku maksimāli pieļaujamā daudzuma noteikšanu konkrētos augu izcelsmes produktos un uz tiem, ieskaitot augļus un dārzeņus (4), un jo īpaši tās 7. pantu,

tā kā:

(1)

Komisiju informēja par to, ka, iespējams, pašreizējie maksimāli pieļaujamie azinfosmetila daudzumi būs jāpārskata, ievērojot to, ka ir pieejama jauna informācija par toksikoloģiju un patērētāju uzņemto devu. Komisija pieprasīja dalībvalstij, kas saskaņā ar Padomes Direktīvu 91/414/EEK (5) darbojās kā ziņotāja par azinfosmetilu, iesniegt priekšlikumu par Kopienas maksimāli pieļaujamā atlieku daudzuma (MRL) pārskatīšanu. Šādu priekšlikumu iesniedza Komisijai.

(2)

Kopienas noteiktos MRL, kā arī Pārtikas kodeksā ieteiktos daudzumus nosaka un novērtē, ievērojot līdzīgas procedūras. Pārtikas kodeksā azinfosmetilam ir noteikti vairāki maksimāli pieļaujamie atliekvielu daudzumi. Ziņotāja dalībvalsts, ņemot vērā jaunākās atziņas par risku patērētājiem, arī novērtēja Kopienas MRL, kam pamatā Pārtikas kodeksā noteiktie maksimāli pieļaujamie atlieku daudzumi.

(3)

Saskaņā ar Kopienā izmantotajām procedūrām un praksi, ņemot vērā Pasaules Veselības organizācijas publicētās pamatnostādnes (6), ir atkārtoti izvērtēta azinfosmetila iedarbība uz patērētāju īslaicīgi un visas dzīves laikā, lietojot pārtikas produktus. Pamatojoties uz minēto, ir lietderīgi noteikt jaunus MRL, kas nodrošinās to, lai nerastos nepieļaujama ietekme uz patērētāju.

(4)

Lai nodrošinātu, ka patērētājus atbilstoši aizsargā no to atlieku iedarbības, kas rodas no neatļautas augu aizsardzības līdzekļu lietošanas, attiecīgajām produkta/pesticīda kombinācijām jānosaka MRL pēc minimālā analītiski nosakāmā daudzuma.

(5)

Tāpēc MRL, kas norādīti Direktīvas 76/895/EEK, 86/362/EEK, 86/363/EEK un 90/642/EEK pielikumos, ir jāgroza, lai atbilstoši uzraudzītu un kontrolētu to izmantošanas veidu aizliegumu un aizsargātu patērētāju.

(6)

Ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas starpniecību Kopienas tirdzniecības partneri ir informēti par jaunajiem MRL, un to piezīmes par šiem daudzumiem ņems vērā.

(7)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Direktīvas 76/895/EEK, 86/362/EEK, 86/363/EEK un 90/642/EEK.

(8)

Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvas 76/895/EEK II pielikumā svītro ierakstu attiecībā uz azinfosmetilu.

2. pants

Direktīvu 86/362/EEK groza saskaņā ar šīs direktīvas I pielikumu.

3. pants

Direktīvu 86/363/EEK groza saskaņā ar šīs direktīvas II pielikumu.

4. pants

Direktīvu 90/642/EEK groza saskaņā ar šīs direktīvas III pielikumu.

5. pants

Dalībvalstis ne vēlāk kā 2008. gada 18. martā pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto noteikumu tekstus, kā arī minēto noteikumu un šīs direktīvas atbilstības tabulu.

Tās piemēro minētos noteikumus no 2008. gada 19. marta.

Pieņemot minētos tiesību aktus, dalībvalstis tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai attiecīgu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

6. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

7. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2007. gada 17. septembrī

Komisijas vārdā

Komisijas loceklis

Markos KYPRIANOU


(1)  OV L 340, 9.12.1976., 26. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2007/8/EK (OV L 63, 1.3.2007., 9. lpp.).

(2)  OV L 221, 7.8.1986., 37. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2007/27/EK (OV L 128, 16.5.2007., 31. lpp.).

(3)  OV L 221, 7.8.1986., 43. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2007/28/EK (OV L 135, 26.5.2007., 6. lpp.).

(4)  OV L 350, 14.12.1990., 71. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2007/39/EK (OV L 165, 27.6.2007., 25. lpp.).

(5)  OV L 230, 19.8.1991., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2007/52/EK (OV L 214, 17.8.2007., 3. lpp.).

(6)  Pamatnostādnes par to, kā noteikt pesticīdu atlieku devu (pārskatītas), kuras sagatavojusi GEMS/Pārtikas programma sadarbībā ar Pesticīdu atlieku kodeksa komiteju un publicējusi Pasaules Veselības organizācija 1997. gadā (WHO/FSF/FOS/97.7).


I PIELIKUMS

Direktīvas 86/362/EEK II pielikuma A daļu papildina ar šādu aili:

Pesticīdu atliekas

Maksimāli pieļaujamie daudzumi mg/kg

“Azinfosmetils

0,05 (*)

GRAUDI”


II PIELIKUMS

Direktīvas 86/363/EEK II pielikuma A daļu papildina ar šādu aili:

 

Maksimāli pieļaujamie daudzumi mg/kg (ppm)

Pesticīdu atliekas

Gaļas, gaļas izstrādājumu, subproduktu taukos un dzīvnieku taukos, kuri uzskaitīti I pielikumā pozīcijās ex 0201, 0202, 0203, 0204, 0205 00 00, 0206, 0207, ex 0208, 0209 00, 0210, 1601 00 un 1602 (1., 4.)

Govs pienam un pilnpienam, kas uzskaitīti I pielikumā pozīcijā 0401: citiem pārtikas produktiem pozīcijās 0401, 0402, 0405 00 un 0406 saskaņā ar 2. un 4.

Svaigās olās bez čaumalām, putnu olās un olu dzeltenumos, kas uzskaitīti I pielikumā pozīcijās 0407 00 un 0408 (3., 4.)

“Azinfosmetils

0,01 (1)

0,01 (1)

0,01 (1)


(1)  Norāda zemāko analītiski nosakāmo daudzumu.”


III PIELIKUMS

Direktīvas 90/642/EEK II pielikuma A daļā pievieno šādu sleju:

“Produktu grupas un atsevišķu produktu piemēri, kam piemēro MRL

Azinfosmetils

1.   

Svaigi, žāvēti vai termiski neapstrādāti augļi, kas iekonservēti sasaldējot, bez cukura piedevām, rieksti

i)

CITRUSAUGĻI

0,05 (1)

Greipfrūti

 

Citroni

 

Laimi

 

Mandarīni (ieskaitot klementīnus un citus hibrīdus)

 

Apelsīni

 

Pampelmūzes

 

Citi

 

ii)

KOKU RIEKSTI (lobīti vai nelobīti)

0,5

Mandeles

 

Brazīlijas rieksti

 

Indijas rieksti

 

Ēdamie kastaņi

 

Kokosrieksti

 

Lazdu rieksti

 

Makadāmiju rieksti

 

Pekanrieksti

 

Pīniju rieksti

 

Pistācijas

 

Valrieksti

 

Citi

 

iii)

SĒKLEŅI

0,5 (2)

Āboli

 

Bumbieri

 

Cidonijas

 

Citi

 

iv)

KAULEŅI

0,5 (2)

Aprikozes

 

Ķirši

 

Persiki (ieskaitot nektarīnus un tamlīdzīgus hibrīdus)

 

Plūmes

 

Citi

 

v)

OGAS UN SĪKAUGĻI

 

a)

Galda vīnogas un vīna vīnogas

0,05 (1)

Galda vīnogas

 

Vīna vīnogas

 

b)

Zemenes (izņemot meža zemenes)

0,5 (2)

c)

Avenes un kazenes (izņemot savvaļas)

0,5 (2)

Kazenes

 

Ziemeļu kaulenes

 

Kazeņavenes

 

Avenes

 

Citi

 

d)

Pārējie sīkaugļi un ogas (izņemot savvaļas)

 

Mellenes un brūklenes

 

Dzērvenes

0,1

Jāņogas (sarkanās un baltās) un upenes

0,5 (2)

Ērkšķogas

0,5 (2)

Citi

0,05 (1)

e)

Savvaļas ogas un savvaļas augļi

0,05 (1)

vi)

DAŽĀDI

0,05 (1)

Avokado

 

Banāni

 

Dateles

 

Vīģes

 

Kivi

 

Kumkvati

 

Ličī

 

Mango

 

Olīvas (patēriņam pārtikā)

 

Olīvas (eļļas ekstrakcijai)

 

Papaijas

 

Pasifloru augļi

 

Ananasi

 

Granāti

 

Citi

 

2.   

Svaigi vai termiski neapstrādāti, saldēti vai žāvēti dārzeņi

i)

SAKŅU UN BUMBUĻU DĀRZEŅI

0,05 (1)

Galda bietes

 

Burkāni

 

Manioki

 

Sakņu selerijas

 

Mārrutki

 

Topinambūri

 

Pastinaki

 

Sakņu pētersīļi

 

Redīsi

 

Puravlapu plostbārži

 

Batātes

 

Kāļi

 

Rāceņi

 

Jamsi

 

Citi

 

ii)

SĪPOLU DĀRZEŅI

0,05 (1)

Ķiploki

 

Sīpoli

 

Šalotes

 

Lielie loksīpoli

 

Citi

 

iii)

AUGĻU DĀRZEŅI

 

a)

Nakteņaugi

0,05 (1)

Tomāti

 

Pipari

 

Baklažāni

 

Okras

 

Citi

 

b)

Ķirbjaugi ar ēdamu mizu

 

Gurķi

0,2

Kornišoni

 

Kabači

 

Citi

0,05 (1)

c)

Ķirbjaugi ar neēdamu mizu

0,05 (1)

Melones

 

Ķirbji

 

Arbūzi

 

Citi

 

d)

Cukurkukurūza

0,05 (1)

iv)

KRUSTZIEŽU DZIMTAS DĀRZEŅI

0,05 (1)

a)

Ziedoši kāpostu dārzeņi

 

Brokoļi (ieskaitot sparģeļkāpostus)

 

Ziedkāposti

 

Citi

 

b)

Kāpostu dzimtas galviņdārzeņi

 

Briseles kāposti

 

Galviņkāposti

 

Citi

 

c)

Krustziežu dzimtas lapu dārzeņi

 

Ķīnas kāposti

 

Lapu kāposti

 

Citi

 

d)

Kolrābji

 

v)

LAPU DĀRZEŅI UN SVAIGI GARŠAUGI

0,05 (1)

a)

Salāti un tamlīdzīgi

 

Kressalāti

 

Salātu baldriņi

 

Dārza salāti

 

Eskariolas (platlapu endīvijas)

 

Rukolas salāti

 

Kāpostu dārzeņu lapas un stublāji, arī rāceņu laksti

 

Citi

 

b)

Spināti un tamlīdzīgi

 

Dārza spināti

 

Lapu bietes (mangoldi)

 

Citi

 

c)

Ūdenskreses

 

d)

Lapu cigoriņi

 

e)

Garšaugi

 

Kārveles

 

Maurloki

 

Pētersīļi

 

Lapu selerijas

 

Citi

 

vi)

PĀKŠAUGU DĀRZEŅI (svaigi)

0,05 (1)

Pupas (ar pākstīm)

 

Pupas (bez pākstīm)

 

Zirņi (ar pākstīm)

 

Zirņi (bez pākstīm)

 

Citi

 

vii)

STUBLĀJU DĀRZEŅI (svaigi)

0,05 (1)

Sparģeļi

 

Lapu artišoki

 

Selerijas

 

Fenheļi

 

Artišoki

 

Puravi

 

Rabarberi

 

Citi

 

viii)

SĒNES

0,05 (1)

a)

Kultivētās sēnes

 

b)

Meža sēnes

 

3.

Pākšaugi

0,05 (1)

Pupas

 

Lēcas

 

Zirņi

 

Lupīnas

 

Citi

 

4.   

Eļļas augu sēklas

Linsēklas

 

Zemesrieksti

 

Magoņu sēklas

 

Sezama sēklas

 

Saulespuķu sēklas

 

Rapšu sēklas

 

Sojas pupas

 

Sinepju sēklas

 

Kokvilnas sēklas

0,2

Kaņepju sēklas

 

Citi

0,05 (1)

5.

Kartupeļi

0,05 (1)

Jaunie kartupeļi

 

Galda kartupeļi

 

6.

Tēja (fermentētas vai citādi apstrādātas, kaltētas Camellia sinensis lapas un stiebri)

0,1 (1)

7.

Apiņi (kaltēti), arī apiņu granulas un nekoncentrēts pulveris

0,1 (1)


(1)  Norāda analītiskās noteikšanas zemāko robežu.

(2)  Pagaidu MRL līdz 2008. gada 18. septembrim. Pēc šīs dienas MRL būs 0,05 () mg/kg, ja tos nemainīs ar direktīvu vai regulu.”


18.9.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 243/50


KOMISIJAS DIREKTĪVA 2007/56/EK

(2007. gada 17. septembris),

ar ko groza dažus pielikumus Padomes Direktīvai 86/362/EEK, 86/363/EEK un 90/642/EEK attiecībā uz azoksistrobīna, hlortalonila, deltametrīna, heksahlorbenzola, ioksinila, oksamila un hinoksifēna atliekvielu maksimāli pieļaujamo daudzumu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1986. gada 24. jūlija Direktīvu 86/362/EEK par pesticīdu atliekvielu maksimāli pieļaujamo daudzumu noteikšanu labībā un uz tās (1), un jo īpaši tās 10. pantu,

ņemot vērā Padomes 1986. gada 24. jūlija Direktīvu 86/363/EEK par maksimāli pieļaujamo pesticīdu atlieku daudzumu noteikšanu dzīvnieku izcelsmes produktos un uz tiem (2), un jo īpaši tās 10. pantu,

ņemot vērā Padomes 1990. gada 27. novembra Direktīvu 90/642/EEK par pesticīdu atlieku maksimāli pieļaujamā daudzuma noteikšanu konkrētos augu izcelsmes produktos un uz tiem, ieskaitot augļus un dārzeņus (3), un jo īpaši tās 7. pantu,

ņemot vērā Padomes 1991. gada 15. jūlija Direktīvu 91/414/EEK par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (4), un jo īpaši tās 4. panta 1. punkta f) apakšpunktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Direktīvu 91/414/EEK par atļaujām izmantot augu aizsardzības līdzekļus konkrētām kultūrām atbild dalībvalstis. Šādas atļaujas jāpamato ar novērtējumu par to, kā šādi līdzekļi iedarbojas uz cilvēku un dzīvnieku veselību un kā tie ietekmē vidi. Elementi, kas jāņem vērā šādā novērtējumā, ietver iedarbību uz darba veicējiem un apkārtējiem cilvēkiem, ietekmi uz sauszemes, ūdens un gaisa vidi, kā arī ietekmi uz cilvēkiem un dzīvniekiem, kad tie ar barību uzņem atliekvielas, kas palikušas uz apstrādātām kultūrām.

(2)

Maksimāli pieļaujamais atliekvielu daudzums (MRL) atspoguļo pesticīdu minimālo daudzumu, kas vajadzīgs, lai efektīvi aizsargātu augus, un ko izmanto tādā veidā, lai atliekvielu daudzums būtu vismazākais iespējamais un pieņemams no toksikoloģiskā viedokļa, jo īpaši attiecībā uz paredzamo devu uzturā.

(3)

Maksimāli pieļaujamais atliekvielu daudzums pesticīdiem, uz ko attiecas Direktīva 90/642/EEK, ir pastāvīgi jāpārskata, un to var grozīt, lai ņemtu vērā jaunus vai mainītus izmantošanas veidus. Komisiju informēja par jauniem vai mainītiem izmantošanas veidiem, kuru rezultātā mainās azoksistrobīna, hlortalonila, ioksinila un hinoksifēna atliekvielu koncentrācija.

(4)

Attiecībā uz heksahlorbenzolu Komisija ir saņēmusi informāciju, ka vides piesārņojuma dēļ šis pesticīds, pārsniedzot analītiski nosakāmo daudzumu, var būt sastopams ķirbju sēklās – precē, ko vairākās dalībvalstīs lieto pārtikā. Tādēļ jāiekļauj ieraksts “Ķirbju sēklas” Direktīvas 90/642/EEK I pielikumā un jānosaka atliekvielu maksimāli pieļaujamais daudzums ķirbju sēklām, lai aizsargātu patērētājus no pārmērīgas heksahlorbenzola atliekvielu iedarbības.

(5)

Gaidot izmēģinājumu datu iesniegšanu, ar Komisijas Direktīvu 2006/59/EK (5) Direktīvā 90/642/EEK iekļāva pagaidu maksimāli pieļaujamo atliekvielu daudzumu oksamilam. Pēc tam iesniedza un izvērtēja izmēģinājumu datus attiecībā uz oksamilu. Tāpēc var apstiprināt pagaidu maksimāli pieļaujamo atliekvielu daudzumu oksamilam.

(6)

Ar Direktīvu 2006/59/EK pagaidu maksimāli pieļaujamo atliekvielu daudzumu deltametrīnam iekļāva Direktīvā 86/362/EEK, 86/363/EEK un 90/642/EEK, gaidot III pielikuma dokumentācijas pārskatīšanu saskaņā ar Direktīvu 91/414/EEK un deltametrīna preparātu pārreģistrāciju dalībvalstu līmenī. Veicot turpmākas pārbaudes, noskaidrojās, ka jāatvēl vairāk laika, lai pienācīgi apsvērtu dalībvalstu līmenī atļautos deltametrīna izmantošanas veidus. Tādēļ ir lietderīgi pagarināt termiņu deltametrīna atliekvielu pagaidu MRL.

(7)

Saskaņā ar Kopienā izmantotajām procedūrām un praksi, ņemot vērā Pasaules Veselības organizācijas publicētās pamatnostādnes (6), ir novērtēta šo pesticīdu iedarbība uz patērētājiem visā dzīves laikā, lietojot pārtikas produktus, kuros var būt minēto pesticīdu atliekvielas. Pamatojoties uz minētajiem novērtējumiem, jānosaka tāds maksimāli pieļaujamais šo pesticīdu daudzums, lai nodrošinātu, ka netiek pārsniegta pieļaujamā dienas deva.

(8)

Saskaņā ar Kopienā pašlaik izmantotajām procedūrām un praksi, ņemot vērā Pasaules Veselības organizācijas publicētās pamatnostādnes, hlortalonilam un ioksinilam, kuriem pastāv akūtā standartdeva (ARfD), ir novērtēta akūtā iedarbība uz patērētāju, ko rada katrs atsevišķs pārtikas produkts, kurā var būt minēto pesticīdu atliekvielas. Ir ņemti vērā Augu zinātniskās komitejas (AZK) atzinumi, jo īpaši konsultācijas un ieteikumi par patērētāju aizsardzību pret pārtikas produktiem, kas apstrādāti ar pesticīdiem (7). Pamatojoties uz devu izvērtējumu, šo pesticīdu maksimāli pieļaujamais daudzums jānosaka tā, lai netiktu pārsniegta ARfD. Attiecībā uz pārējām vielām pieejamās informācijas novērtējums liecina, ka ARfD nav vajadzīga, un tādēļ nav vajadzīgs īstermiņa novērtējums.

(9)

Ja atļautas augu aizsardzības līdzekļu izmantošanas dēļ pārtikas produktā vai uz tā nav nosakāma pesticīdu atliekvielu daudzuma vai ja attiecīgos līdzekļus nav atļauts izmantot, vai ja par izmantošanas veidu, ko atļāvušas dalībvalstis, nav sniegti vajadzīgie dati, vai ja nav sniegti vajadzīgie dati par tādu izmantošanas veidu trešās valstīs, kura dēļ rodas atliekvielas tādos pārtikas produktos, kas var nonākt apritē Kopienas tirgū, vai uz tiem, tad par maksimāli pieļaujamo daudzumu nosaka zemāko analītiski nosakāmo daudzumu.

(10)

Pagaidu maksimāli pieļaujamā atliekvielu daudzuma noteikšana vai grozīšana Kopienas līmenī neliedz dalībvalstīm noteikt pagaidu MRL ioksinilam un hinoksifēnam saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK 4. panta 1. punkta f) apakšpunktu un minētās direktīvas VI pielikumu. Četru gadu periods ir uzskatāms par pietiekamu laiku, lai atļautu šīs vielas izmantot turpmāk. Kopienas noteiktajam pagaidu maksimāli pieļaujamajam daudzumam pēc tam jākļūst par galīgo MRL.

(11)

Tāpēc jāgroza Direktīvā 86/362/EEK, 86/363/EEK un 90/642/EEK norādītais MRL, lai atbilstoši uzraudzītu un kontrolētu attiecīgo augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu un aizsargātu patērētājus. Ja MRL jau ir noteikts minēto direktīvu pielikumos, ir lietderīgi tos grozīt. Ja MRL vēl nav noteikts, ir lietderīgi to noteikt pirmo reizi.

(12)

Tāpēc attiecīgi jāgroza Direktīva 86/362/EEK, 86/363/EEK un 90/642/EEK.

(13)

Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvu 86/362/EEK groza saskaņā ar šīs direktīvas I pielikumu.

2. pants

Direktīvu 86/363/EEK groza saskaņā ar šīs direktīvas II pielikumu.

3. pants

Direktīvu 90/642/EEK groza šādi:

1)

I pielikumā grupā “4. Eļļas augu sēklas” iekļauj ierakstu “Ķirbju sēklas”.

2)

Direktīvas II pielikumu groza saskaņā ar šīs direktīvas III pielikumu.

4. pants

Dalībvalstis vēlākais līdz 2007. gada 18. decembrim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto noteikumu tekstus, kā arī minēto noteikumu un šīs direktīvas atbilstības tabulu.

Tās piemēro minētos noteikumus no 2007. gada 19. decembra.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

5. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

6. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2007. gada 17. septembrī

Komisijas vārdā

Komisijas loceklis

Markos KYPRIANOU


(1)  OV L 221, 7.8.1986., 37. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2007/27/EK (OV L 128, 16.5.2007., 31. lpp.).

(2)  OV L 221, 7.8.1986., 43. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2007/28/EK (OV L 135, 26.5.2007., 6. lpp.).

(3)  OV L 350, 14.12.1990., 71. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2007/39/EK (OV L 165, 27.6.2007., 25. lpp.).

(4)  OV L 230, 19.8.1991., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2007/52/EK (OV L 214, 17.8.2007., 3. lpp.).

(5)  OV L 175, 29.6.2006., 61. lpp.

(6)  Pamatnostādnes par to, kā noteikt pesticīdu atliekvielu uzņemšanu ar uzturu (pārskatītas), kuras sagatavojusi GEMS/Pārtikas programma sadarbībā ar Pesticīdu atliekvielu kodeksa komiteju un 1997. gadā publicējusi Pasaules Veselības organizācija (WHO/FSF/FOS/97.7).

(7)  Atzinums jautājumos, kas attiecas uz grozījumiem Padomes Direktīvas 86/362/EEK, 86/363/EEK un 90/642/EEK pielikumos (AZK 1998. gada 14. jūlija atzinums); atzinums par mainīgajām pesticīdu atliekvielām augļos un dārzeņos (AZK 1998. gada 14. jūlija atzinums),

http://europa.eu.int/comm/food/fs/sc/scp/outcome_ppp_en.html


I PIELIKUMS

Direktīvas 86/362/EEK II pielikuma A daļā ailes attiecībā uz deltametrīnu aizstāj ar šādām ailēm:

Pesticīdu atliekvielas

Atliekvielu maksimāli pieļaujamais daudzums mg/kg

“Deltametrīns (cis-deltametrīns) (1)

2

GRAUDI


(1)  Pagaidu maksimāli pieļaujamais atliekvielu daudzums ir spēkā līdz 2008. gada 1. novembrim, līdz brīdim, kad atbilstoši Direktīvai 91/414/EEK tiks pārskatīta III pielikuma dokumentācija un notiks deltametrīna preparātu pārreģistrācija dalībvalstu līmenī.”


II PIELIKUMS

Direktīvas 86/363/EEK II pielikuma A daļā ailes attiecībā uz deltametrīnu (cis-deltametrīnu) aizstāj ar šādām ailēm:

 

Atliekvielu maksimāli pieļaujamais daudzums mg/kg

Pesticīdu atliekvielas

Taukos gaļā, gaļas izstrādājumos, subproduktos un dzīvnieku taukos, kuri uzskaitīti I pielikumā pozīcijā ex 0201, 0202, 0203, 0204, 0205, 0206, 0207, ex 0208, 0209, 0210, 1601 un 1602

1 4

Govs pienam un pilnpienam, kas uzskaitīti I pielikumā pozīcijā 0401; citiem pārtikas produktiem pozīcijās 0401, 0402, 0405 00 un 0406 saskaņā ar

2 un 4

Svaigās olās bez čaumalām, putnu olās un olu dzeltenumos, kas uzskaitīti I pielikumā pozīcijā 0407 un 0408

3 4

“Deltametrīns (cis-deltametrīns) (2)

Aknās un nierēs 0,03 (1), mājputnos un mājputnu produktos 0,1, citos 0,5

0,05

0,05 (1)


(1)  Norāda zemāko analītiski nosakāmo daudzumu.

(2)  Pagaidu maksimāli pieļaujamais atliekvielu daudzums ir spēkā līdz 2008. gada 1. novembrim, līdz brīdim, kad atbilstoši Direktīvai 91/414/EEK tiks pārskatīta III pielikuma dokumentācija un notiks deltametrīna preparātu pārreģistrācija dalībvalstu līmenī.”


III PIELIKUMS

Direktīvas 90/642/EEK II pielikuma A daļā ailes attiecībā uz azoksistrobīnu, hlortalonilu, deltametrīnu, heksahlorbenzolu, ioksinilu, oksamilu un hinoksifēnu aizstāj ar šādām ailēm:

 

“Pesticīdu atliekvielas un atliekvielu maksimāli pieļaujamais daudzums (mg/kg)

Produktu grupas un atsevišķu produktu piemēri, kam piemēro maksimāli pieļaujamo atliekvielu daudzumu

Azoksistrobīns

Hlortalonils

Deltametrīns (cis-deltametrīns) (2)

Heksahlorbenzols

Ioksinils un arī tā esteri, kas izteikti kā ioksinils

Oksamils

Hinoksifēns

1.

Svaigi, žāvēti vai termiski neapstrādāti augļi, kas iekonservēti sasaldējot, bez cukura piedevas; rieksti

 

 

 

0,01 (1)

0,05 (1)  (3)

 

 

i)

CITRUSAUGĻI

1

0,01 (1)

0,05 (1)

 

 

 

0,02 (1)  (3)

Greipfrūti

 

 

 

 

 

 

 

Citroni

 

 

 

 

 

 

 

Laimi

 

 

 

 

 

 

 

Mandarīni (ieskaitot klementīnus un citus hibrīdus)

 

 

 

 

 

0,02 (1)  (3)

 

Apelsīni

 

 

 

 

 

 

 

Pampelmūzes

 

 

 

 

 

 

 

Citi

 

 

 

 

 

0,01 (1)  (3)

 

ii)

KOKU RIEKSTI (lobīti vai nelobīti)

0,1 (1)

0,01 (1)

0,05 (1)

 

 

0,01 (1)  (3)

0,02 (1)  (3)

Mandeles

 

 

 

 

 

 

 

Brazīlijas rieksti

 

 

 

 

 

 

 

Indijas rieksti

 

 

 

 

 

 

 

Ēdamie kastaņi

 

 

 

 

 

 

 

Kokosrieksti

 

 

 

 

 

 

 

Lazdu rieksti

 

 

 

 

 

 

 

Makadāmiju rieksti

 

 

 

 

 

 

 

Pekanrieksti

 

 

 

 

 

 

 

Priežu rieksti

 

 

 

 

 

 

 

Pistācijas

 

 

 

 

 

 

 

Valrieksti

 

 

 

 

 

 

 

Citi

 

 

 

 

 

 

 

iii)

SĒKLEŅI

0,05 (1)

1

 

 

 

0,01 (1)  (3)

 

Āboli

 

 

0,2

 

 

 

0,05 (3)

Bumbieri

 

 

 

 

 

 

 

Cidonijas

 

 

 

 

 

 

 

Citi

 

 

0,1

 

 

 

0,02 (1)  (3)

iv)

KAULEŅI

0,05 (1)

 

 

 

 

0,01 (1)  (3)

 

Aprikozes

 

1

 

 

 

 

0,05 (3)

Ķirši

 

 

0,2

 

 

 

0,3 (3)

Persiki (ieskaitot nektarīnus un tamlīdzīgus hibrīdus)

 

1

 

 

 

 

0,05 (3)

Plūmes

 

 

 

 

 

 

 

Citi

 

0,01 (1)

0,1

 

 

 

0,02 (1)  (3)

v)

OGAS UN SĪKAUGĻI

 

 

 

 

 

0,01 (1)  (3)

 

a)

Galda un vīna vīnogas

2

 

0,2

 

 

 

1 (3)

Galda vīnogas

 

1

 

 

 

 

 

Vīna vīnogas

 

3

 

 

 

 

 

b)

Zemenes (izņemot meža zemenes)

2

3

0,2

 

 

 

0,3 (3)

c)

Avenes un kazenes (izņemot savvaļas)

 

0,01 (1)

 

 

 

 

0,02 (1)  (3)

Kazenes

3

 

0,5

 

 

 

 

Ziemeļu kaulenes

 

 

 

 

 

 

 

Kazeņavenes

 

 

 

 

 

 

 

Avenes

3

 

 

 

 

 

 

Citi

0,05 (1)

 

0,05 (1)

 

 

 

 

d)

Pārējie sīkaugļi un ogas (izņemot savvaļas)

0,05 (1)

 

 

 

 

 

2 (3)

Mellenes un brūklenes

 

 

 

 

 

 

 

Dzērvenes

 

2

 

 

 

 

 

Jāņogas (sarkanās un baltās) un upenes

 

10

0,5

 

 

 

 

Ērkšķogas

 

10

0,2

 

 

 

 

Citi

 

0,01 (1)

0,05 (1)

 

 

 

 

e)

Savvaļas ogas un savvaļas augļi

0,05 (1)

0,01 (1)

0,05 (1)

 

 

 

0,02 (1)  (3)

vi)

DAŽĀDI

 

 

 

 

 

0,01 (1)  (3)

0,02 (1)  (3)

Avokado

 

 

 

 

 

 

 

Banāni

2

0,2

 

 

 

 

 

Dateles

 

 

 

 

 

 

 

Vīģes

 

 

 

 

 

 

 

Kivi

 

 

0,2

 

 

 

 

Kumkvati

 

 

 

 

 

 

 

Ličī

 

 

 

 

 

 

 

Mango

0,2

 

 

 

 

 

 

Olīvas (patēriņam pārtikā)

 

 

1

 

 

 

 

Olīvas (eļļas ekstrakcijai)

 

 

1

 

 

 

 

Papaijas

0,2

20

 

 

 

 

 

Pasifloru augļi

 

 

 

 

 

 

 

Ananasi

 

 

 

 

 

 

 

Granātāboli

 

 

 

 

 

 

 

Citi

0,05 (1)

0,01 (1)

0,05 (1)

 

 

 

 

2.

Svaigi vai termiski neapstrādāti, saldēti vai žāvēti dārzeņi

 

 

 

0,01 (1)

 

 

 

i)

SAKŅU UN BUMBUĻU DĀRZEŅI

 

 

0,05 (1)

 

 

0,01 (1)  (3)

0,02 (1)  (3)

Galda bietes

 

 

 

 

 

 

 

Burkāni

0,2

1

 

 

0,2 (3)

 

 

Manioki

 

 

 

 

 

 

 

Sakņu selerijas

0,3

1

 

 

 

 

 

Mārrutki

0,2

 

 

 

 

 

 

Topinambūri

 

 

 

 

 

 

 

Pastinaki

0,2

 

 

 

0,2 (3)

 

 

Sakņu pētersīļi

0,2

 

 

 

 

 

 

Redīsi

0,2

 

 

 

 

 

 

Puravlapu plostbārži

0,2

 

 

 

 

 

 

Batātes

 

 

 

 

 

 

 

Kāļi

 

 

 

 

 

 

 

Rāceņi

 

 

 

 

 

 

 

Jamsi

 

 

 

 

 

 

 

Citi

0,05 (1)

0,01 (1)

 

 

0,05 (1)  (3)

 

 

ii)

SĪPOLU DĀRZEŅI

 

 

 

 

 

0,01 (1)  (3)

0,02 (1)  (3)

Ķiploki

 

0,5

0,1

 

0,2 (3)

 

 

Sīpoli

 

0,5

0,1

 

0,2 (3)

 

 

Šalotes

 

0,5

0,1

 

0,2 (3)

 

 

Lielie loksīpoli

2

5

0,1

 

3 (3)

 

 

Citi

0,05 (1)

0,01 (1)

0,05 (1)

 

0,05 (1)  (3)

 

 

iii)

AUGĻU DĀRZEŅI

 

 

 

 

0,05 (1)  (3)

 

 

a)

Nakteņaugi

2

2

 

 

 

 

0,02 (1)  (3)

Tomāti

 

 

0,3

 

 

0,02 (3)

 

Pipari

 

 

 

 

 

0,02 (3)

 

Baklažāni

 

 

0,3

 

 

0,02 (3)

 

Okras

 

 

0,3

 

 

 

 

Citi

 

 

0,2

 

 

0,01 (1)  (3)

 

b)

Ķirbjaugi ar ēdamu mizu

1

 

0,2

 

 

 

0,02 (1)  (3)

Gurķi

 

1

 

 

 

0,02 (3)

 

Īsaugļu gurķi

 

5

 

 

 

0,02 (3)

 

Kabači

 

 

 

 

 

0,03 (3)

 

Citi

 

0,01 (1)

 

 

 

0,01 (1)  (3)

 

c)

Ķirbjaugi ar neēdamu mizu

0,5

1

0,2

 

 

0,01 (1)  (3)

0,05 (3)

Melones

 

 

 

 

 

 

 

Kabači

 

 

 

 

 

 

 

Arbūzi

 

 

 

 

 

 

 

Citi

 

 

 

 

 

 

 

d)

Cukurkukurūza

0,05 (1)

0,01 (1)

0,05 (1)

 

 

0,01 (1)  (3)

0,02 (1)  (3)

iv)

KRUSTZIEŽU DZIMTAS DĀRZEŅI

 

 

 

 

0,05 (1)  (3)

0,01 (1)  (3)

0,02 (1)  (3)

a)

Ziedoši krustziežu dzimtas dārzeņi

0,5

3

0,1

 

 

 

 

Brokoļi (ieskaitot sparģeļkāpostus)

 

 

 

 

 

 

 

Ziedkāposti

 

 

 

 

 

 

 

Citi

 

 

 

 

 

 

 

b)

Krustziežu dzimtas galviņdārzeņi

0,3

 

0,1

 

 

 

 

Briseles kāposti

 

3

 

 

 

 

 

Galviņkāposti

 

3

 

 

 

 

 

Citi

 

0,01 (1)

 

 

 

 

 

c)

Krustziežu dzimtas lapu dārzeņi

5

0,01 (1)

0,5

 

 

 

 

Ķīnas kāposti

 

 

 

 

 

 

 

Kale

 

 

 

 

 

 

 

Citi

 

 

 

 

 

 

 

d)

Kolrābji

0,2

0,01 (1)

0,05 (1)

 

 

 

 

v)

LAPU DĀRZEŅI UN SVAIGI GARŠAUGI

 

 

 

 

0,05 (1)  (3)

0,01 (1)  (3)

0,02 (1)  (3)

a)

Salāti un tamlīdzīgi

3

0,01 (1)

0,5

 

 

 

 

Kressalāti

 

 

 

 

 

 

 

Salātu baldriņi

 

 

 

 

 

 

 

Dārza salāti

 

 

 

 

 

 

 

Platlapu cigoriņi (endīvijas)

 

 

 

 

 

 

 

Rukolas salāti

 

 

 

 

 

 

 

Krustziežu dzimtas dārzeņu lapas un stublāji, arī rāceņu laksti

 

 

 

 

 

 

 

Citi

 

 

 

 

 

 

 

b)

Spināti un tamlīdzīgi

0,05 (1)

0,01 (1)

0,5

 

 

 

 

Dārza spināti

 

 

 

 

 

 

 

Lapu bietes (mangoldi)

 

 

 

 

 

 

 

Citi

 

 

 

 

 

 

 

c)

Ūdenskreses

0,05 (1)

0,01 (1)

0,05 (1)

 

 

 

 

d)

Lapu cigoriņi

0,2

0,01 (1)

0,05 (1)

 

 

 

 

e)

Garšaugi

3

5

0,5

 

 

 

 

Kārveles

 

 

 

 

 

 

 

Maurloki

 

 

 

 

 

 

 

Pētersīļi

 

 

 

 

 

 

 

Lapu selerijas

 

 

 

 

 

 

 

Citi

 

 

 

 

 

 

 

vi)

PĀKŠAUGU DĀRZEŅI (svaigi)

 

 

0,2

 

0,05 (1)  (3)

0,01 (1)  (3)

0,02 (1)  (3)

Pupas (ar pākstīm)

1

5

 

 

 

 

 

Pupas (bez pākstīm)

0,2

2

 

 

 

 

 

Zirņi (ar pākstīm)

0,5

2

 

 

 

 

 

Zirņi (bez pākstīm)

0,2

0,3

 

 

 

 

 

Citi

0,05 (1)

0,01 (1)

 

 

 

 

 

vii)

STUBLĀJU DĀRZEŅI (svaigi)

 

 

 

 

 

0,01 (1)  (3)

 

Sparģeļi

 

 

 

 

 

 

 

Lapu artišoki

 

 

 

 

 

 

 

Selerijas

5

10

 

 

 

 

 

Fenheļi

5

 

 

 

 

 

 

Artišoki

1

 

0,1

 

 

 

0,3 (3)

Puravi

2

10

0,2

 

3 (3)

 

 

Rabarberi

 

 

 

 

 

 

 

Citi

0,05 (1)

0,01 (1)

0,05 (1)

 

0,05 (1)  (3)

 

0,02 (1)  (3)

viii)

SĒNES

0,05 (1)

 

0,05

 

0,05 (1)  (3)

0,01 (1)  (3)

0,02 (1)  (3)

a)

Kultivētas sēnes

 

2

 

 

 

 

 

b)

Savvaļas sēnes

 

0,01 (1)

 

 

 

 

 

3.

Pākšaugi

0,1

0,01 (1)

1

0,01 (1)

0,05 (1)  (3)

0,01 (1)  (3)

0,02 (1)  (3)

Pupas

 

 

 

 

 

 

 

Lēcas

 

 

 

 

 

 

 

Zirņi

 

 

 

 

 

 

 

Lupīnas

 

 

 

 

 

 

 

Citi

 

 

 

 

 

 

 

4.

Eļļas augu sēklas

 

 

 

 

0,1 (1)  (3)

0,02 (1)  (3)

0,05 (1)  (3)

Linsēklas

 

 

 

 

 

 

 

Zemesrieksti

 

0,05

 

 

 

 

 

Magoņu sēklas

 

 

 

 

 

 

 

Sezama sēklas

 

 

 

 

 

 

 

Saulespuķu sēklas

 

 

 

 

 

 

 

Rapšu sēklas

0,5

 

0,1

 

 

 

 

Sojas pupas

0,5

 

 

 

 

 

 

Sinepju sēklas

 

 

0,1

 

 

 

 

Kokvilnas sēklas

 

 

 

 

 

 

 

Kaņepju sēklas

 

 

 

 

 

 

 

Ķirbju sēklas

 

 

 

0,05

 

 

 

Citi

0,05 (1)

0,01 (1)

0,05 (1)

0,02 (1)

 

 

 

5.

Kartupeļi

0,05 (1)

0,01 (1)

0,05 (1)

0,01

0,05 (1)  (3)

0,01 (1)  (3)

0,02 (1)

Jaunie kartupeļi

 

 

 

 

 

 

 

Galda kartupeļi

 

 

 

 

 

 

 

6.

Tēja (fermentētas vai citādi apstrādātas kaltētas Camellia sinensis lapas un stiebri)

0,1 (1)

0,1 (1)

5

0,02 (1)

0,1 (1)  (3)

0,02 (1)  (3)

0,05 (1)  (3)

7.

Apiņi (kaltēti), arī apiņu rogas un nekoncentrēts pulveris

20

50

5

0,02 (1)

0,1 (1)  (3)

0,02 (1)  (3)

0,5 (3)


(1)  Norāda zemāko analītiski nosakāmo daudzumu.

(2)  Pagaidu maksimāli pieļaujamais atliekvielu daudzums ir spēkā līdz 2008. gada 1. novembrim, līdz brīdim, kad atbilstoši Direktīvai 91/414/EEK tiks pārskatīta III pielikuma dokumentācija un notiks deltametrīna preparātu pārreģistrācija dalībvalstu līmenī.

(3)  Norāda, ka saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK 4. panta 1. punkta f) apakšpunktu ir noteikts pagaidu maksimālais pieļaujamais atliekvielu daudzums.”


18.9.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 243/61


KOMISIJAS DIREKTĪVA 2007/57/EK

(2007. gada 17. septembris),

ar ko groza dažus pielikumus Padomes Direktīvai 76/895/EEK, 86/362/EEK, 86/363/EEK un 90/642/EEK attiecībā uz ditiokarbamātu atliekvielu maksimāli pieļaujamo daudzumu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1976. gada 23. novembra Direktīvu 76/895/EEK par pesticīdu atlieku maksimāli pieļaujamo daudzumu noteikšanu augļos un dārzeņos un uz tiem (1) un jo īpaši tās 5. pantu,

ņemot vērā Padomes 1986. gada 24. jūlija Direktīvu 86/362/EEK par pesticīdu atliekvielu maksimāli pieļaujamo daudzumu noteikšanu labībā un uz tās (2) un jo īpaši tās 10. pantu,

ņemot vērā Padomes 1986. gada 24. jūlija Direktīvu 86/363/EEK par maksimāli pieļaujamā pesticīdu atlieku daudzuma noteikšanu dzīvnieku izcelsmes produktos un uz tiem (3) un jo īpaši tās 10. pantu,

ņemot vērā Padomes 1990. gada 27. novembra Direktīvu 90/642/EEK par pesticīdu atlieku maksimāli pieļaujamā daudzuma noteikšanu konkrētos augu izcelsmes produktos un uz tiem, ieskaitot augļus un dārzeņus (4) un jo īpaši tās 7. pantu,

tā kā:

(1)

Maksimāli pieļaujamais daudzums (MRL) apzīmē pesticīdu minimālo koncentrāciju, kas vajadzīga augu efektīvai aizsardzībai un ko izmanto tādā veidā, lai atliekvielu līmenis būtu iespējami zemāks un pieņemams toksikoloģiskā ziņā, jo īpaši saistībā ar paredzamo devu.

(2)

Pesticīdu maksimāli pieļaujamo daudzumu regulāri pārskata un maina, lai ņemtu vērā jaunāko informāciju, ieskaitot jaunus vai mainītus lietošanas veidus. Komisiju informēja par jauniem vai mainītiem lietošanas veidiem, kuru rezultāts būs maneba, mankoceba, metirāma, propineba un tirama koncentrācijas izmaiņas.

(3)

Padomes Direktīvas 91/414/EEK (5) I pielikumā ar Komisijas Direktīvu 2003/81/EK (6) ir iekļauta darbīgā viela cirams. Minēto darbīgo vielu iekļāva Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā, pamatojoties uz tās informācijas novērtējumu, kuru iesniedza attiecībā uz ierosināto lietošanas veidu. Pieejamo informāciju pārskatīja, un tā ir pietiekama, lai varētu noteikt dažu vielu maksimāli pieļaujamo daudzumu.

(4)

Maneba, mankoceba, metirāma, propineba un tirama maksimāli pieļaujamais daudzums Kopienā jau ir noteikts Direktīvā 76/895/EEK, 86/362/EEK, 86/363/EEK un 90/642/EEK. Šo MRL ņēma vērā, pielāgojot šajā direktīvā minēto vielu MRL. Maneba, mankoceba, metirāma, propineba un tirama atliekvielas nav iespējams atsevišķi noteikt, veicot regulāro kontroli, tāpēc maksimāli pieļaujamo daudzumu nosaka visai to pesticīdu grupai, kuri ir zināmi arī kā ditiokarbamāti. Tomēr propinebam, tiramam un ciramam ir atsevišķas metodes, taču tās nav regulāri piemērojamas. Šīs metodes jāizmanto konkrētos gadījumos, kad jānosaka īpašs propineba, cirama un/vai tirama daudzums.

(5)

Komisijas pārskata ziņojumos, ko sagatavoja, lai attiecīgās darbīgās vielas iekļautu Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā, minētajām vielām noteica pieļaujamo dienas devu (PDD) un vajadzības gadījumā – akūto standartdevu (ASD). Ar attiecīgo darbīgo vielu apstrādāto pārtikas produktu iedarbība uz patērētājiem ir pārbaudīta un novērtēta saskaņā ar Kopienas procedūrām. Tika ņemtas vērā arī Pasaules Veselības organizācijas (7) publicētās pamatnostādnes un Augu zinātniskās komitejas (8) atzinums par izmantotajām metodēm. Tika secināts, ka ierosinātais MRL neizraisīs minēto PDD vai ASD pārsniegšanu.

(6)

Ja atļautas augu aizsardzības līdzekļu lietošanas dēļ pārtikas produktā vai uz tā nav nosakāma pesticīdu koncentrācija vai ja attiecīgos līdzekļus nav atļauts lietot, vai ja par dalībvalstīs atļauto lietošanas veidu nav sniegti vajadzīgie dati, vai ja nav sniegti vajadzīgie dati par tādu lietošanas veidu trešās valstīs, kura dēļ rodas atliekvielas pārtikas produktos, kas var nonākt apritē Kopienas tirgū, vai uz tiem, tad par maksimāli pieļaujamo daudzumu nosaka zemāko analītiski nosakāmo daudzumu.

(7)

Tāpēc Direktīvas 76/895/EEK, 86/362/EEK, 86/363/EEK un 90/642/EEK pielikumos norādītais MRL jāgroza, lai atbilstoši uzraudzītu un kontrolētu lietojuma aizliegumu un aizsargātu patērētāju. Ja MRL jau ir noteikts minēto direktīvu pielikumos, ir lietderīgi tos grozīt. Ja MRL vēl nav noteikts, ir lietderīgi to noteikt pirmo reizi.

(8)

Tāpēc attiecīgi jāgroza Direktīva 76/895/EEK, 86/362/EEK, 86/363/EEK un 90/642/EEK.

(9)

Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvas 76/895/EEK II pielikumā svītro ierakstu attiecībā uz tiramu.

2. pants

Direktīvu 86/362/EEK groza saskaņā ar šīs direktīvas I pielikumu.

3. pants

Direktīvu 86/363/EEK groza saskaņā ar šīs direktīvas II pielikumu.

4. pants

Direktīvu 90/642/EEK groza saskaņā ar šīs direktīvas III pielikumu.

5. pants

Dalībvalstis vēlākais līdz 2008. gada 18. martam pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto noteikumu tekstus, kā arī minēto noteikumu un šīs direktīvas atbilstības tabulu.

Tās piemēro minētos noteikumus no 2008. gada 19. marta.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu, vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

6. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

7. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2007. gada 17. septembrī

Komisijas vārdā

Komisijas loceklis

Markos KYPRIANOU


(1)  OV L 340, 9.12.1976., 26. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2007/8/EK (OV L 63, 1.3.2007., 9. lpp.).

(2)  OV L 221, 7.8.1986., 37. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2007/27/EK (OV L 128, 16.5.2007., 31. lpp.).

(3)  OV L 221, 7.8.1986., 43. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2007/28/EK (OV L 135, 26.5.2007., 6. lpp.).

(4)  OV L 350, 14.12.1990., 71. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2007/39/EK (OV L 165, 27.6.2007., 25. lpp.).

(5)  OV L 230, 19.8.1991., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2007/52/EK (OV L 214, 17.8.2007., 3. lpp.).

(6)  OV L 224, 6.9.2003., 29. lpp.

(7)  Pamatnostādnes par to, kā noteikt pesticīdu atliekvielu uzņemšanu ar uzturu (pārskatītas), kuras sagatavojusi GEMS/Pārtikas programma sadarbībā ar Pesticīdu atliekvielu kodeksa komiteju un 1997. gadā publicējusi Pasaules veselības organizācija (WHO/FSF/FOS/97.7).

(8)  Augu zinātniskās komitejas atzinums par jautājumiem attiecībā uz pielikumu grozīšanu Padomes Direktīvai 86/362/EEK, 86/363/EEK un 90/642/EEK. (Atzinumu sniegusi Augu zinātniskā komiteja 1998. gada 14. jūlijā.) (http://europa.eu.int/comm/food/fs/sc/index_en.html).


I PIELIKUMS

Direktīvas 86/362/EEK II pielikuma A daļā ierakstus attiecībā uz “mankocebu, manebu, metirāmu, propinebu, cinebu (izteiktu kā CS2)” aizstāj ar šādu ierakstu:

“Pesticīdu atliekvielas

Maksimāli pieļaujamais daudzums (mg/kg)

Ditiokarbamāti, izteikti kā CS2, ieskaitot mankocebu, manebu, metirāmu, propinebu, tiramu un ciramu (1), (2)

1. Kvieši, Rudzi, Tritikāle, Spelta (ma, mz)

2. Mieži, Auzas (ma, mz)

0,05 (4) Cita labība

Propinebs (izteikts kā propilēndiamīns) (3)

0,05 (4)

LABĪBA

Tirams (izteikts kā tirams) (3)

0,1 (4)

LABĪBA

Cirams (izteikts kā cirams) (3)

0,1 (4)

LABĪBA


(1)  MRL izteikts kā CS2 var būt saistīts ar dažādiem ditiokarbamātiem, un tādējādi tas neapliecina vienīgo labo lauksaimniecības praksi. Tāpēc nav lietderīgi izmantot MRL, lai pārbaudītu atbilstību labai lauksaimniecības praksei.

(2)  Iekavās norādīta atliekvielu izcelsme (ma: manebs; mz: mankocebs; me: metirāms; pr: propinebs; t: tirams; z: cirams).

(3)  No visiem ditiokarbamātiem rodas galīgās CS2 atliekvielas, tāpēc parasti nav iespējams tās atšķirt. Tomēr ir atsevišķas atliekvielu noteikšanas metodes propinebam, ciramam un tiramam. Šīs metodes jāizmanto konkrētos gadījumos, kad jānosaka īpašs propineba, cirama un/vai tirama daudzums.

(4)  Norāda zemāko analītiski nosakāmo daudzumu.”


II PIELIKUMS

Direktīvas 86/363/EEK II pielikuma B daļā ierakstus attiecībā uz “mankocebu, manebu, metirāmu, propinebu, cinebu (izteiktu kā CS2)” aizstāj ar šādu ierakstu:

 

Maksimāli pieļaujamais daudzums (mg/kg)

Pesticīdu atliekvielas

gaļā, arī tauku, gaļas izstrādājumos, ēdamo iekšējo orgānu un dzīvnieku speķa taukos, kas uzskaitīti I pielikuma pozīcijā ex 0201, 0202, 0203, 0204, 0205 00 00, 0206, 0207, ex 0208, 0209 00, 0210, 1601 00 un 1602

pienā un piena produktos, kas uzskaitīti I pielikumā pozīcijā 0401, 0402, 0405 00 un 0406

Svaigās olās bez čaumalām, putnu olās un olu dzeltenumos, kas uzskaitīti I pielikumā pozīcijā 0407 00 un 0408

“Ditiokarbamāti, izteikti kā CS2, ieskaitot mankocebu, manebu, metirāmu, propinebu, tiramu un ciramu

0,05 (1)

0,05 (1)

0,05 (1)


(1)  Norāda zemāko analītiski nosakāmo daudzumu.”


III PIELIKUMS

Direktīvas 90/642/EEK II pielikuma A daļā ierakstu attiecībā uz “manebu, mankocebu, metirāmu, propinebu, cinebu (izteiktu kā CS2)” aizstāj ar šādu ierakstu:

 

“Pesticīdu atliekvielas un to maksimāli pieļaujamais daudzums

(mg/kg)

Produktu grupas un atsevišķu produktu piemēri, uz ko attiecina atliekvielu maksimāli pieļaujamo daudzumu

Ditiokarbamāti, izteikti kā CS2, ieskaitot manebu, mankocebu, metirāmu, propinebu, tiramu un ciramu (1), (2)

Propinebs (izteikts kā propilēndiamīns) (3)

Tirams (izteikts kā tirams) (3)

Cirams (izteikts kā cirams) (3)

1.   

Svaigi, žāvēti vai termiski neapstrādāti augļi, kas iekonservēti sasaldējot, bez cukura piedevas; rieksti

(i)

CITRUSAUGĻI

5 (mz)

0,05 (4)

0,1 (4)

0,1 (4)

Greipfrūti

 

 

 

 

Citroni

 

 

 

 

Laimi

 

 

 

 

Mandarīni (tostarp klementīni un citi hibrīdi)

 

 

 

 

Apelsīni

 

 

 

 

Pampelmūzes

 

 

 

 

Citas

 

 

 

 

ii)

KOKU RIEKSTI (lobīti vai nelobīti)

 

0,05 (4)

0,1 (4)

0,1 (4)

Mandeles

 

 

 

 

Brazīlijas rieksti

 

 

 

 

Indijas rieksti

 

 

 

 

Ēdamie kastaņi

 

 

 

 

Kokosrieksti

 

 

 

 

Lazdu rieksti

 

 

 

 

Makadāmiju rieksti

 

 

 

 

Pekanrieksti

 

 

 

 

Pīniju rieksti

 

 

 

 

Pistācijas

 

 

 

 

Valrieksti

0,1 (mz)

 

 

 

Citas

0,05 (4)

 

 

 

iii)

SĒKLEŅI

5 (ma, mz, me, pr, t, z)

0,3

 

 

Āboli

 

 

5

0,1 (4)

Bumbieri

 

 

5

1

Cidonijas

 

 

 

 

Citas

 

 

0,1 (4)

0,1 (4)

iv)

KAULEŅI

 

 

 

 

Aprikozes

2 (mz, t)

 

3

 

Ķirši

2 (mz, me, pr, t, z)

0,3

3

5

Persiki (ieskaitot nektarīnus un tamlīdzīgus hibrīdus)

2 (mz, t)

 

3

 

Plūmes

2 (mz, me, t, z)

 

2

2

Citas

0,05 (4)

0,05 (4)

0,1 (4)

0,1 (4)

v)

OGAS UN SĪKAUGĻI

 

 

 

0,1 (4)

a)

Galda un vīna vīnogas

5 (ma, mz, me, pr, t)

 

 

 

Galda vīnogas

 

1

0,1 (4)

 

Vīna vīnogas

 

1

3

 

b)

Zemenes (izņemot meža zemenes)

10 (t)

0,05 (4)

10

 

c)

Avenes un kazenes (izņemot savvaļas)

0,05 (4)

0,05 (4)

0,1 (4)

 

Kazenes (Rubus fruticosus)

 

 

 

 

Ziemeļu kaulenes

 

 

 

 

Kazeņavenes

 

 

 

 

Avenes

 

 

 

 

Citas

 

 

 

 

d)

Pārējie sīkaugļi un ogas (izņemot savvaļas)

 

0,05 (4)

0,1 (4)

 

Mellenes

 

 

 

 

Dzērvenes

 

 

 

 

Jāņogas (sarkanās, baltās) un upenes

5 (mz)

 

 

 

Ērkšķogas

 

 

 

 

Citas

0,05 (4)

 

 

 

e)

Savvaļas ogas un augļi

0,05 (4)

0,05 (4)

0,1 (4)

 

vi)

DAŽĀDI

 

 

0,1 (4)

0,1 (4)

Avokado

 

 

 

 

Banāni

2 (mz, me)

 

 

 

Dateles

 

 

 

 

Vīģes

 

 

 

 

Kivi

 

 

 

 

Kumkvati

 

 

 

 

Ličī

 

 

 

 

Mango

2 (mz)

 

 

 

Olīvas (patēriņam pārtikā)

5 (mz, pr)

0,3

 

 

Olīvas (eļļas ekstrakcijai)

5 (mz, pr)

0,3

 

 

Papaijas

7 (mz)

 

 

 

Pasifloras augļi

 

 

 

 

Ananasi

 

 

 

 

Granātāboli

 

 

 

 

Citas

0,05 (4)

0,05 (4)

 

 

2.

Svaigi vai termiski neapstrādāti, saldēti vai žāvēti dārzeņi

 

 

 

0,1 (4)

i)

SAKŅU UN BUMBUĻU DĀRZEŅI

 

 

0,1 (4)

 

Galda bietes

0,5 (mz)

 

 

 

Burkāni

0,2 (mz)

 

 

 

Manioka

 

 

 

 

Sakņu selerijas

0,3 (ma, me, pr, t)

0,3

 

 

Mārrutki

0,2 (mz)

 

 

 

Topinambūri

 

 

 

 

Pastinaki

0,2 (mz)

 

 

 

Sakņu pētersīļi

0,2 (mz)

 

 

 

Redīsi

 

 

 

 

Plostbārži

0,2 (mz)

 

 

 

Batātes

 

 

 

 

Kāļi

 

 

 

 

Rāceņi

 

 

 

 

Jamsi

 

 

 

 

Citas

0,05 (4)

0,05 (4)

 

 

ii)

SĪPOLU DĀRZEŅI

 

0,05 (4)

0,1 (4)

 

Ķiploki

0,1 (mz)

 

 

 

Sīpoli

1 (ma, mz)

 

 

 

Šalotes

1 (ma, mz)

 

 

 

Lielie loksīpoli

1 (mz)

 

 

 

Citas

0,05 (4)

 

 

 

iii)

AUGĻU DĀRZEŅI

 

 

0,1 (4)

 

a)

Nakteņu dzimtas augi

 

 

 

 

Tomāti

3 (mz, me, pr)

2

 

 

Pipari

5 (mz, pr)

1

 

 

Baklažāni

3 (mz, me)

 

 

 

Okras

0,5 (mz)

 

 

 

Citas

0,05 (4)

0,05 (4)

 

 

b)

Ķirbjaugi ar ēdamu mizu

2 (mz, pr)

 

 

 

Gurķi

 

2

 

 

Kornišoni

 

 

 

 

Kabači

 

 

 

 

Citas

 

0,05 (4)

 

 

c)

Ķirbjaugi ar neēdamu mizu

1 (mz, pr)

 

 

 

Melones

 

1

 

 

Kabači

 

 

 

 

Arbūzi

 

1

 

 

Citas

 

0,05 (4)