30.8.2007

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 226/1

---

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 997/2007

(2007. gada 29. augusts),

ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1994. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 3223/94 par sīki izstrādātiem augļu un dārzeņu ievešanas režīma izpildes noteikumiem (1), un jo īpaši tās 4. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)	Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)	Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta ievešanas vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 3223/94 4. pantā, ir tādas, kā norādīts tabulā, kas pievienota pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2007. gada 30. augustā.

---

(1)  OV L 337, 24.12.1994., 66. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 756/2007 (OV L 172, 30.6.2007., 41. lpp.).

---

---

30.8.2007

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 226/3

---

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 998/2007

(2007. gada 28. augusts),

ar ko nosaka aizliegumu kuģiem, kuri peld ar Francijas karogu, zvejot mencas Norvēģijas ūdeņos ICES I un II zonā

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2002. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (1), un jo īpaši tās 26. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes 1993. gada 12. oktobra Regulu (EEK) Nr. 2847/93, ar kuru izveido kontroles sistēmu, kas piemērojama kopējai zivsaimniecības politikai (2), un jo īpaši tās 21. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Padomes 2006. gada 21. decembra Regulā (EK) Nr. 41/2007, ar ko 2007. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus, kuri piemērojami Kopienas ūdeņos un – attiecībā uz Kopienas kuģiem – ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas ierobežojumi (3), ir noteiktas kvotas 2007. gadam.

(2)	Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju kuģi, kas peld ar šīs regulas pielikumā minētās dalībvalsts karogu vai ir reģistrēti šajā dalībvalstī, ar nozveju no pielikumā norādītā krājuma ir pilnībā apguvuši 2007. gadam iedalīto kvotu.

(3)	Tāpēc jāaizliedz zveja no šā krājuma, nozvejas paturēšana uz kuģa, pārkraušana citā kuģī un izkraušana,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Kvotas pilnīga apguve

Nozvejas kvotu 2007. gadam, kura šīs regulas pielikumā minētajai dalībvalstij iedalīta pielikumā norādītajam krājumam, uzskata par pilnībā apgūtu no pielikumā noteiktās dienas.

2. pants

Aizliegumi

Zveja no šīs regulas pielikumā norādītā krājuma, ko veic kuģi, kuri peld ar pielikumā minētās dalībvalsts karogu vai ir reģistrēti šajā dalībvalstī, ir aizliegta no pielikumā noteiktās dienas. Pēc šīs dienas ir aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut nozveju no šā krājuma, ja to nozvejojuši minētie kuģi.

3. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp.

(2)  OV L 261, 20.10.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1967/2006 (OV L 409, 30.12.2006., 11. lpp. Labotá redakcija OV L 36, 8.2.2007., 6. lpp.).

(3)  OV L 15, 20.1.2007., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 898/2007 (OV L 196, 28.7.2007., 22. lpp.).

---

---

30.8.2007

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 226/5

---

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 999/2007

(2007. gada 28. augusts),

ar ko nosaka aizliegumu kuģiem, kuri peld ar Itālijas karogu, zvejot zilās tunzivis Atlantijas okeānā uz austrumiem no 45° R garuma un Vidusjūrā

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2002. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (1), un jo īpaši tās 26. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes 1993. gada 12. oktobra Regulu (EEK) Nr. 2847/93, ar kuru izveido kontroles sistēmu, kas piemērojama kopējai zivsaimniecības politikai (2), un jo īpaši tās 21. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Padomes 2006. gada 21. decembra Regulā (EK) Nr. 41/2007, ar ko 2007. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus, kuri piemērojami Kopienas ūdeņos un – attiecībā uz Kopienas kuģiem – ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas ierobežojumi (3), ir noteiktas kvotas 2007. gadam.

(2)	Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju kuģi, kas peld ar šīs regulas pielikumā minētās dalībvalsts karogu vai ir reģistrēti šajā dalībvalstī, ar nozveju no pielikumā norādītā krājuma ir pilnībā apguvuši 2007. gadam iedalīto kvotu.

(3)	Tāpēc jāaizliedz zveja no šā krājuma, nozvejas paturēšana uz kuģa, pārkraušana citā kuģī un izkraušana,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Kvotas pilnīga apguve

Nozvejas kvotu 2007. gadam, kura šīs regulas pielikumā minētajai dalībvalstij iedalīta pielikumā norādītajam krājumam, uzskata par pilnībā apgūtu no pielikumā noteiktās dienas.

2. pants

Aizliegumi

Zveja no šīs regulas pielikumā norādītā krājuma, ko veic kuģi, kuri peld ar pielikumā minētās dalībvalsts karogu vai ir reģistrēti šajā dalībvalstī, ir aizliegta no pielikumā noteiktās dienas. Pēc šīs dienas ir aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut nozveju no šā krājuma, ja to nozvejojuši minētie kuģi.

3. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp.

(2)  OV L 261, 20.10.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1967/2006 (OV L 409, 30.12.2006., 11. lpp., labots ar OV L 36, 8.2.2007., 6. lpp.).

(3)  OV L 15, 20.1.2007., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 898/2007 (OV L 196, 28.7.2007., 22. lpp.).

---

---

30.8.2007

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 226/7

---

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1000/2007

(2007. gada 29. augusts),

ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 831/2002, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 322/97 par Kopienas statistiku attiecībā uz konfidenciālu datu pieejamību zinātniskiem nolūkiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1997. gada 17. februāra Regulu (EK) Nr. 322/97 par Kopienas statistiku (1), un jo īpaši tās 20. pantu,

tā kā:

(1)

Komisijas Regulā (EK) Nr. 831/2002 (2) ir izstrādāti nosacījumi, ar kādiem var piešķirt piekļuvi konfidenciāliem datiem, kas nosūtīti Kopienas iestādei, lai zinātniskos nolūkos varētu iegūt secinājumus statistikas jomā. Tajā ir ietverts to struktūru kategoriju saraksts, kuru pētniekiem var piešķirt šādu piekļuvi, turklāt tiek izšķirtas tādas struktūras, kurām ir tieša piekļuve, un struktūras, kuras iegūst tiesības uz piekļuvi pēc tam, kad saņemts Statistikas datu konfidencialitātes nodrošināšanas komitejas atzinums. Tajā norādīti arī dažādie apsekojumi un datu avoti, uz kuriem tā attiecas.

(2)

Ar zinātnisko pētniecību bieži nodarbojas dalībvalstu statistikas iestāžu, dalībvalstu centrālo banku un Eiropas Centrālās bankas (ECB) nodaļas vai departamenti. Šīs struktūras nodrošina pienācīgas garantijas attiecībā uz konfidenciālu attieksmi, datu aizsardzību un piekļuves izmantošanu vienīgi zinātniskos nolūkos. Tāpēc arī tās jāuzskata par struktūrām, kurām ir tiesības uz tiešu piekļuvi.

(3)

Pētnieku un zinātnieku aprindās kopumā pieaug pieprasījums pēc piekļuves konfidenciāliem datiem, kas iegūti arī apsekojumā par pieaugušo izglītību (AES), lai tos izmantotu zinātniskos nolūkos. AES ietver informāciju par sarežģītiem modeļiem saistībā ar pieaugušo dalību izglītībā un apmācībā, piekļuvi informācijai par mācību iespējām un dalībnieku un to personu, kuras nepiedalās, profilu (piemēram, sociāli ekonomiskā situācija, mācīšanās iemesls, šķēršļi, attieksme, valodu prasmju un IKT prasmju pašnovērtējums). Tāpēc šis apsekojums jāpievieno Regulas (EK) Nr. 831/2002 sarakstam.

(4)

Regulā (EK) Nr. 831/2002 paredzētie nosacījumi ir attiecināmi arī uz piekļuvi konfidenciāliem Eiropas Savienības statistikas datiem par ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC) zinātniskos nolūkos; šie dati tiek vākti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 16. jūnija Regulu (EK) Nr. 1177/2003 par Kopienas statistiku attiecībā uz ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC) (3). Tomēr EU-SILC apsekojums nav minēts Regulā (EK) Nr. 831/2002. Skaidrības labad arī EU-SILC jāpievieno Regulas (EK) Nr. 831/2002 sarakstam.

(5)	Tāpēc ir attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 831/2002.

(6)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Statistikas datu konfidencialitātes nodrošināšanas komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 831/2002 groza šādi.

1)

Ar šādu punktu aizstāj 3. panta 1. punktu: “1.   Piekļuvi konfidenciāliem datiem Kopienas iestāde var piešķirt pētniekiem no organizācijām, kuras pieder kādai no šādām kategorijām: a) universitātes un citas augstākās izglītības mācību iestādes, kas izveidotas atbilstīgi Kopienas vai kādas dalībvalsts tiesību aktiem; b) zinātniskās pētniecības organizācijas vai iestādes, kas izveidotas atbilstīgi Kopienas vai kādas dalībvalsts tiesību aktiem; c) dalībvalstu statistikas iestādes; d) Eiropas Centrālā banka un dalībvalstu centrālās bankas; e) citi resori, organizācijas un iestādes – pēc tam, kad saņemts Statistikas datu konfidencialitātes nodrošināšanas komitejas atzinums saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 322/97 20. panta 2. punktā paredzēto kārtību.”

2)

Ar šādu punktu aizstāj 5. panta 1. punktu: “1.   Kopienas iestāde var savās telpās piešķirt piekļuvi konfidenciāliem datiem, kas iegūti šādos apsekojumos vai statistikas datu avotos: — Eiropas Kopienas Mājsaimniecību panelis, — darbaspēka apsekojums, — Kopienas jauninājumu apsekojums, — turpmākās profesionālās izglītības pētījums, — izpeļņas struktūras apsekojums, — Eiropas Savienības statistika par ienākumiem un dzīves apstākļiem, — apsekojums par pieaugušo izglītību. Tomēr pēc tās valsts iestādes lūguma, kura datus sniegusi, piekļuvi šīs iestādes datiem īpašam pētījuma projektam nepiešķir.”

3)

Ar šādu punktu aizstāj 6. panta 1. punktu: “1.   Kopienas iestāde var nodot anonimizētu mikrodatu kopumus, kas iegūti šādos apsekojumos un statistikas datu avotos: — Eiropas Kopienas Mājsaimniecību panelis, — darbaspēka apsekojums, — Kopienas jauninājumu apsekojums, — turpmākās profesionālās izglītības pētījums, — izpeļņas struktūras apsekojums, — Eiropas Savienības statistika par ienākumiem un dzīves apstākļiem, — apsekojums par pieaugušo izglītību. Tomēr pēc tās valsts iestādes lūguma, kura datus sniegusi, piekļuvi šīs iestādes datiem īpašam pētījuma projektam nepiešķir.”

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV L 52, 22.2.1997., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

(2)  OV L 133, 18.5.2002., 7. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1104/2006 (OV L 197, 19.7.2006., 3. lpp.).

(3)  OV L 163, 3.7.2003., 1. lpp.

---

30.8.2007

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 226/9

---

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1001/2007

(2007. gada 29. augusts),

ar ko groza Regulas (EK) Nr. 800/1999 un (EK) Nr. 2090/2002 par pārbaudēm saistībā ar eksporta kompensācijām par lauksaimniecības produktiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1784/2003 par labības tirgus kopīgo organizāciju (1) un jo īpaši tās 18. pantu, kā arī attiecīgos nosacījumus pārējās regulās par lauksaimniecības produktu tirgu kopējo organizāciju,

ņemot vērā Padomes 1990. gada 12. februāra Regulu (EEK) Nr. 386/90 par uzraudzību, ko eksporta laikā veic lauksaimniecības produktiem, kas saņem kompensācijas vai citas summas (2), un jo īpaši tās 6. pantu,

tā kā:

(1)

Komisijas 1999. gada 15. aprīļa Regulā (EK) Nr. 800/1999, ar kuru nosaka kopējus sīki izstrādātus noteikumus eksporta kompensāciju sistēmas piemērošanai lauksaimniecības produktiem (3), jo īpaši paredz iesniegt konkrētu apstiprinošu dokumentu, kas pierāda to, ka produkti, par kuriem pieprasa eksporta kompensācijas, patiešām ir ievesti nemainītā stāvoklī noteiktā trešā valstī, ja šādai trešai valstij piemēro diferencētu kompensāciju. Procedūras, kas saistītas ar šādu pierādījumu, ir jāvienkāršo, vienlaikus aizsargājot Kopienas finansiālās intereses. Komisijai un dalībvalstīm jāuzrauga, kā tiek īstenotas vienkāršotas procedūras, un attiecīgi jārīkojas gadījumā, ja tiek konstatēti pārkāpumi.

(2)

Praksē trešās valstis, kurām eksporta kompensācijas likme par konkrētu produktu ir noteikta zemāka par vidējo vai nulles vērtībā, parasti atrodas tuvu Kopienai, turpretim valstīm, kuras atrodas tālāk no Kopienas, kompensācijas likmes lielākoties ir augstākas, noteiktas identiskā līmenī. Daudzos gadījumos eksportētājiem ir grūtības iegūt pierādījumu par ievešanu šādās attālākās valstīs.

(3)

Valstis, kurām ir noteiktas augstākas, identiskas kompensācijas likmes, var uzskatīt par “attālo kompensācijas zonu” par attiecīgo produktu. Taču attālas valstis, kurām kompensācijas diferencētā daļa ir noteikta zemāka par vidējo vai nulle, jāizslēdz no šādas zonas. No minētās zonas jāizslēdz arī tādas valstis, attiecībā uz kurām ir reāls tirdzniecības novirzes risks, vai visas valstis, kas saistītas ar nozarēm, attiecībā uz kurām ir reāls tirdzniecības novirzes risks.

(4)

Ja eksporta deklarācija tiek sagatavota valstij, kas atrodas attālajā kompensācijas zonā, un izvešanu veic konteineros ar jūras transportu, vairāki faktori (konteinera komerciālā pārvaldība, pārvadājumu dokumenti un samērā neelastīgais pārvadājumu veids) ir diezgan pamatots apstiprinājums tam, ka produkti ir ievesti noteiktā trešā valstī. Šādos apstākļos pierādījumu tam, ka produktus pārveda un izkrāva valstī, kas atrodas attālā kompensācijas zonā, var nodrošināt, iesniedzot pārvadājuma dokumentu par piegādi galamērķa valsts ostā vai ostā, kas apkalpo iekšzemes galamērķi, un izkraušanas deklarāciju.

(5)

Ja konteinera pārvadātāja komerciālā un datorizētā lokalizācijas un līdzsekošanas sistēma atbilst darbības drošības noteikumiem, ko paredz I pielikums Komisijas 2006. gada 21. jūnija Regulā (EK) Nr. 885/2006, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 1290/2005 attiecībā uz maksājumu aģentūru un citu struktūru akreditāciju un ELGF un ELFLA grāmatojumu noskaidrošanu (4), un nodrošina līdzvērtīgu informāciju tai, kas ietverta transporta dokumentos, dalībvalstis var izlemt izmantot šādu informāciju, nevis papīra dokumentus, kā pierādījumu par pārvešanu uz galamērķa valsti.

(6)

Ar Regulas (EK) Nr. 800/1999 17. pantu paredz atkāpes, kas nepārsniedz EUR 2 400 un EUR 12 000 kompensācijas diferencētajām daļām attiecībā uz blakusesošiem vai attāliem galamērķiem. Uzskata par lietderīgu iestrādāt jaunu atkāpi jūras transporta konteineru pārvadājumiem uz attālām kompensācijas zonām, pieprasot transporta dokumentu un vienu no 16. panta 2. punkta a), b) vai c) apakšpunktā minētajām izkraušanas deklarācijām. Šādu atkāpi var piešķirt tikai tādā gadījumā, ja tiek iesniegta informācija par izkraušanu ostā, kas atrodas attālā kompensācijas zonā. Lai nodrošinātu ticamību atbilstīgi šādām atkāpēm iesniegtam pierādījumam, tās jāpiešķir saskaņā ar atsaucamām atļaujām.

(7)

Lai mazinātu aizstāšanas risku, visiem transporta līdzekļiem vai iepakojumiem jābūt droši aizzīmogotiem, izņemot gadījumus, kad produktus var identificēt citā veidā saskaņā ar 340.a pantu un 357. pantu Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regulā (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (5). Šī prasība ir noteikta 7. pantā Komisijas 2002. gada 26. novembra Regulā (EK) Nr. 2090/2002, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EEK) Nr. 386/90 piemērošanai attiecībā uz fiziskām pārbaudēm, kuras veic, eksportējot tos lauksaimniecības produktus, par kuriem pretendē uz kompensācijām (6). Tā kā minētā prasība ir daļa no formalitātēm, kas attiecas uz eksporta deklarāciju, un ir vispārīga rakstura, tā jāsvītro no Regulas (EK) Nr. 2090/2002, un Regulā (EK) Nr. 800/1999 jāiekļauj līdzīgs noteikums.

(8)

Izvešanas muitas iestādei jāsaņem informācija T5 kontroleksemplārā par to, vai uzrādītie produkti ir atbilstoši aizstājējkontroles veikšanai, ko pieprasa saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2090/2002 10. pantu. Tā kā T5 kontroleksemplārus var arī izmantot tādu produktu uzrādīšanai, kuriem neveic aizstājējkontroles, T5 kontroleksemplāra 107. ailē jānorāda informācija par to, vai par izvestajiem produktiem pienākas tiesības uz kompensāciju.

(9)	Tādēļ attiecīgi jāgroza Regulas (EK) Nr. 800/1999 un (EK) Nr. 2090/2002.

(10)

Šīs regulas noteikumi, kas attiecas uz pierādījumu par ierašanos galamērķī, jāpiemēro kompensācijas pieteikumiem, kuri iesniegti, sākot ar šīs regulas spēkā stāšanās dienu. Tā kā šī regula ir paredzēta, lai vienkāršotu režīma pārvaldību operatoriem un dalībvalstīm, jāparedz arī iespēja pēc eksportētāja lūguma to piemērot attiecībā uz kompensācijas pieteikumiem, kuri iesniegti pirms minētās dienas, ja nav beidzies pierādījuma iesniegšanas termiņš.

(11)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar attiecīgo pārvaldības komiteju atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 800/1999 groza šādi.

1)

Regulas 2. panta 1. punktu papildina ar šādu apakšpunktu: “p) “attāla kompensācijas zona” attiecas uz visiem galamērķiem, kuriem noteiktam produktam piemēro to pašu kompensācijas diferencēto daļu, kas nav nulle, izņemot izslēgtos galamērķus minētajam produktam, kā noteikts XI pielikumā; q) “valsts bez piemērotas jūras ostas” ir trešā valsts, kurai nav savas jūras ostas un kura izmanto citas trešās valsts jūras ostas pakalpojumus.”

2)	Regulas 5. pantu papildina ar šādu punktu: “8.   Preces, par kurām pieprasa eksporta kompensācijas, aizplombē eksporta muitas iestādē vai tās uzraudzībā. Regulas (EEK) Nr. 2454/93 340.a pantu un 357. panta 2., 3. un 4. punktu piemēro mutatis mutandis.”

3)	Regulas 8. pantu papildina ar šādu punktu: “Gadījumā, ja piesakās uz kompensācijām, 107. ailē jāiekļauj viens no XII pielikumā uzskaitītajiem ierakstiem.”

4)

Regulas 15. panta 1. punktu aizstāj ar šādu: “1.   Produktus 12 mēnešu laikā pēc eksporta deklarācijas pieņemšanas dienas: a) ieved nemainītā stāvoklī trešā valstī vai kādā no trešām valstīm, kurām piemēro kompensāciju; vai b) izkrauj nemainītā stāvoklī attālā kompensācijas zonā saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti 17. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 2. punktā. Tomēr minēto laikposmu var pagarināt saskaņā ar 49. pantu.”

5)

Regulas 16. pantu groza šādi: a) Minētā panta 1. punktu aizstāj ar šādu: “1.   Pierādījumu, ka ievedmuitas formalitātes ir nokārtotas, nodrošina, pēc eksportētāja izvēles iesniedzot vienu no šādiem dokumentiem: a) muitas dokuments vai tā kopija, vai fotokopija, vai izdruka ar līdzvērtīgu informāciju, ko elektroniski reģistrējusi kompetentā muitas iestāde; šādu kopiju, fotokopiju vai izdruku kā autentisku kopiju vai izdruku apstiprina viena no turpmāk minētajām iestādēm: i) iestāde, kas apstiprināja oriģinālo dokumentu vai elektroniski ierakstīja līdzvērtīgo informāciju; ii) oficiāla attiecīgās trešās valsts aģentūra; iii) oficiālā dalībvalsts aģentūra attiecīgajā trešā valstī; iv) aģentūra, kas atbild par kompensācijas samaksu; b) izkraušanas un importēšanas sertifikāts, ko sagatavojusi apstiprināta starptautiska kontroles un uzraudzības aģentūra (turpmāk tekstā – “uzraudzības aģentūra”) saskaņā ar noteikumiem, kuri izklāstīti VI pielikuma III nodaļā, izmantojot VII pielikumā iekļauto paraugu; attiecīgajā sertifikātā jānorāda ievedmuitas dokumenta datums un numurs. Pēc eksportētāja lūguma maksājumu aģentūra drīkst atteikties no apstiprinājuma prasības, kas minēta pirmās daļas a) apakšpunktā, ja tā var pārbaudīt, ka ievedmuitas formalitātes ir nokārtotas, piekļūstot elektroniski ierakstītai informācijai, kas atrodas attiecīgās trešās valsts kompetento iestāžu vai to pārstāvju rīcībā.” b) Minētā panta 3. punktu aizstāj ar šādu: “3.   Eksportētāji visos gadījumos iesniedz transporta dokumentu kopiju vai fotokopiju, kas attiecas uz to produktu pārvadājumiem, par kuriem tika sagatavota eksporta deklarācija. Pēc eksportētāja lūguma, ja pārvadājumus veic konteineros pa jūru, dalībvalsts var pieņemt informāciju, kura līdzvērtīga transporta dokumentos ietvertajai informācijai, ja tā sagatavota ar informācijas sistēmu, ko pārvalda par konteineru nogādāšanu galamērķī atbildīgā trešā persona, ja minētā trešā persona specializējas šādās darbībās un dalībvalsts apstiprina, ka informācijas sistēmas drošība atbilst kritērijiem, kas noteikti Komisijas Regulas (EK) Nr. 885/2006 (7) I pielikuma 3. punkta B) apakšpunktā minēto starptautiski atzīto standartu versijā, kas piemērojama attiecīgajam periodam.

6)

Regulas 17. pantu aizstāj ar šādu: “17. pants 1.   Dalībvalstis var atbrīvot eksportētājus no pienākuma iesniegt pierādījumu, ko pieprasa saskaņā ar 16. pantu, izņemot transporta dokumentu vai tā elektronisku ekvivalentu, kā norādīts 16. panta 3. punktā, ja eksporta deklarācija sniedz tiesības uz kompensāciju, kurā: a) kompensācijas diferencētā daļa nepārsniedz: i) EUR 2 400, ja trešā valsts vai galamērķa teritorija minēta IV pielikumā; ii) EUR 12 000, ja trešā valsts vai galamērķa teritorija nav minēta IV pielikumā; vai b) galamērķa osta attiecīgajam produktam atrodas attālā kompensācijas zonā. 2.   Atbrīvojumu, kas paredzēts 1. punkta b) apakšpunktā, piemēro tikai tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi: a) produktus pārvadā konteineros un konteineri tiek nogādāti uz izkraušanas ostu pa jūru; b) transporta dokumentā kā galamērķis minēta attiecīgajā eksporta deklarācijā norādītā valsts vai osta, kurā parasti veic to produktu izkraušanu, kuri paredzēti valstij bez piemērotas jūras ostas, kas ir eksporta deklarācijā minētā galamērķa valsts; c) pierādījumu par izkraušanu iesniedz saskaņā ar 16. panta 2. punkta a), b) vai c) apakšpunktu. Pēc eksportētāja lūguma, ja pārvadājumus veic konteineros pa jūru, dalībvalsts var pieņemt, ka pierādījumam par izkraušanu, kas minēts pirmās daļas c) apakšpunktā, iesniedz informāciju, kura līdzvērtīga izkraušanas dokumentā ietvertajai informācijai, ja tā sagatavota ar informācijas sistēmu, ko pārvalda par konteineru nogādāšanu un to izkraušanu galamērķī atbildīgā trešā persona, ja minētā trešā persona specializējas šādās darbībās un dalībvalsts apstiprina, ka informācijas sistēmas drošība atbilst kritērijiem, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 885/2006 I pielikuma 3. punkta B) apakšpunktā minēto starptautiski atzīto standartu versijā, kas piemērojama attiecīgajam periodam. Pierādījumu par izkraušanu var iesniegt saskaņā ar pirmās daļas c) apakšpunktu vai saskaņā ar otro daļu, un eksportētājam nav jāpierāda, ka ir veikti atbilstoši pasākumi, lai iegūtu 16. panta 1. punkta a) vai b) apakšpunktā minēto dokumentu. 3.   Tiesības iegūt atbrīvojumus, kas minēti 1. punkta a) apakšpunktā, piešķir automātiski, izņemot gadījumu, kad piemēro 4. punktu. Tiesības uz atbrīvojumu, kas minēts 1. punkta b) apakšpunktā, piešķir uz trīs gadiem, pamatojoties uz eksportētāja iesniegumu, izsniedzot rakstisku atļauju pirms eksportēšanas. Eksportētāji, kuri izmanto šīs atļaujas, norāda attiecīgo atļaujas numuru maksājuma iesniegumā. 4.   Ja dalībvalsts uzskata, ka produkti, par ko eksportētājs pieprasa atbrīvojumu saskaņā ar šo pantu, ir izvesti uz valsti, kura nav minēta eksporta deklarācijā, vai, iespējams, uz valsti, kas atrodas ārpus attiecīgās attālās kompensācijas zonas, vai ka eksportētājs ir mākslīgi sadalījis izvešanas darbību, lai gūtu labumu no atbrīvojuma, dalībvalsts attiecīgajam eksportētājam nekavējoties atsauc tiesības uz visiem šajā pantā noteiktajiem atbrīvojumiem. Attiecīgais eksportētājs divus gadus no tiesību atsaukšanas dienas nav tiesīgs pretendēt uz turpmākiem šajā pantā noteiktiem atbrīvojumiem. Ja tiesības uz atbrīvojumiem tiek atsauktas, vairs nevar saņemt eksporta kompensāciju par attiecīgajiem produktiem un kompensācija ir jāatmaksā, ja eksportētājs par attiecīgajiem produktiem nevar uzrādīt pierādījumu, kas paredzēts 16. pantā. Turklāt tiesības saņemt eksporta kompensācijas vairs nepiešķir attiecībā uz produktiem, par ko eksporta deklarācija sagatavota pēc dienas, kurā atsauca tiesības saņemt atbrīvojumus, un kompensācijas jāatmaksā, ja eksportētājs par attiecīgajiem produktiem nevar uzrādīt pierādījumu, kas paredzēts 16. pantā.”

7)	Regulas IV pielikuma virsrakstu aizstāj ar šādu virsrakstu:

8)	Šīs regulas pielikuma tekstu iekļauj kā XI un XII pielikumu.

2. pants

Svītro Regulas (EK) Nr. 2090/2002 7. pantu.

3. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Pēc eksportētāja lūguma 1. panta 1., 4., 5. un 6. punktu var piemērot attiecībā uz kompensāciju pieteikumiem, kas iesniegti pirms šīs regulas spēkā stāšanās dienas, ja nav beidzies 2. pantā vai attiecīgajā gadījumā Regulas (EK) Nr. 800/1999 49. panta 4. punktā noteiktais laikposms.

---

(1)  OV L 270, 21.10.2003., 78. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 735/2007 (OV L 169, 29.6.2007., 6. lpp.).

(2)  OV L 42, 16.2.1990., 6. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 163/94 (OV L 24, 29.1.1994., 2. lpp.).

(3)  OV L 102, 17.4.1999., 11. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1913/2006 (OV L 365, 21.12.2006., 52. lpp.).

(4)  OV L 171, 23.6.2006., 90. lpp.

(5)  OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 214/2007 (OV L 62, 1.3.2007., 6. lpp.).

(6)  OV L 322, 27.11.2002., 4. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1847/2006 (OV L 355, 15.12.2006., 21. lpp.).

(7)  OV L 171, 23.6.2006., 90. lpp.”

---

---

30.8.2007

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 226/15

---

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1002/2007

(2007. gada 29. augusts),

ar ko paredz sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 2184/96, kas attiecas uz tādu rīsu importu Kopienā, kuru izcelsmes un nosūtīšanas vieta ir Ēģipte

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1996. gada 28. oktobra Regulu (EK) Nr. 2184/96, kas attiecas uz tādu rīsu importu Kopienā, kuru izcelsmes un nosūtīšanas vieta ir Ēģipte (1), un jo īpaši tās 2. pantu,

ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1785/2003 par rīsu tirgus kopīgo organizāciju (2), un jo īpaši tās 10. panta 2. punktu un 13. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas 1997. gada 31. janvāra Regula (EK) Nr. 196/97 nosaka sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 2184/96, kas attiecas uz tādu rīsu ievešanu Kopienā, kuru izcelsmes un nosūtīšanas vieta ir Ēģipte (3). Kopš tās stāšanās spēkā ir pieņemtas vai grozītas horizontālās un nozaru regulas, tas ir, Komisijas 2000. gada 9. jūnija Regula (EK) Nr. 1291/2000, ar ko nosaka sīki izstrādātus kopējus noteikumus, kas jāievēro, piemērojot importa un eksporta licenču un iepriekš noteiktas kompensācijas sertifikātu sistēmu lauksaimniecības produktiem (4), Komisijas 2003. gada 28. jūlija Regula (EK) Nr. 1342/2003 par īpašiem sīki izstrādātiem noteikumiem ievešanas un izvešanas atļauju sistēmas piemērošanai attiecībā uz labību un rīsiem (5) un Komisijas 2006. gada 31. augusta Regula (EK) Nr. 1301/2006, ar ko nosaka kopīgus noteikumus lauksaimniecības produktu importa tarifu kvotu administrēšanai, izmantojot ievešanas atļauju sistēmu (6), un šīs regulas jāņem vērā saistībā ar Regulā (EK) Nr. 196/97 paredzēto kvotu.

(2)

Ar Regulu (EK) Nr. 1301/2006 jo īpaši tika pieņemti noteikumi attiecībā uz ievešanas atļauju pieteikumiem, iesniedzēja statusu un atļauju izsniegšanu. Šo regulu piemēro, neskarot nozaru regulās noteiktos papildu nosacījumus vai atkāpes. Tāpēc skaidrības labad Kopienas kvotu pārvaldes režīms attiecībā uz Ēģiptes izcelsmes rīsu importu ir jāpielāgo – pieņemot jaunu regulu un atceļot Regulu (EK) Nr. 196/97.

(3)

Regulas (EK) Nr. 2184/96 1. pantā paredzēts katru tirdzniecības gadu atvērt vispārēju tarifu kvotu 32 000 tonnām rīsu ar KN kodu 1006 un izcelsmi Ēģiptē. Piemēro muitas nodokli, kas paredzēts Regulā (EK) Nr. 1785/2003 saskaņā ar 11. līdz 11.d pantu, to samazinot par summu, kura vienāda ar 25 % no minētā nodokļa vērtības. Tā kā var piemērot dažādus muitas nodokļus, jānosaka 25 % samazinājuma izmantošanas nosacījumi.

(4)

Šo kvotu labas pārvaldības nolūkā uzņēmējiem jāļauj par katru kvotas periodu iesniegt vairāk nekā vienu atļaujas pieteikumu, tādējādi atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1301/2006 6. panta 1. punkta. Tā paša iemesla dēļ ir jāpieņem īpaši noteikumi, kas piemērojami atļauju pieteikumu sagatavošanai, atļauju izsniegšanai, atļauju derīguma termiņam un informācijas paziņošanai Komisijai, kā arī jāparedz atbilstīgi administratīvie pasākumi, lai nodrošinātu to, ka noteiktais kvotas apjoms netiek pārsniegts. Jebkurā gadījumā Regula (EK) Nr. 1301/2006 ierobežo atļauju derīguma termiņu, nosakot, ka atļaujas nav derīgas pēc tarifu kvotas perioda pēdējās dienas. Turklāt, lai uzlabotu šīs kvotas kontroli, kā arī vienkāršotu tās pārvaldību, ir jāparedz, ka pieteikumi ievešanas atļauju saņemšanai ir jāiesniedz katru nedēļu un nodrošinājuma apmērs jānosaka atbilstoši iespējamam riskam.

(5)

Noteikumi, kas piemērojami transporta dokumentam un preferenciālas izcelsmes apliecinājumam, laižot produktus brīvā apgrozībā, ir noteikti IV protokolā Padomes 2004. gada 21. aprīļa Lēmumā 2004/635/EK par tā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīguma noslēgšanu, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Ēģiptes Arābu Republiku, no otras puses (7). Jāparedz sīki izstrādāti noteikumi, lai piemērotu šīs tiesību normas attiecīgajai kvotai.

(6)	Šie pasākumi jāpiemēro no nākamā tirdzniecības gada sākuma, tas ir, no 2007. gada 1. septembra.

(7)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Gada importa tarifa kvota, kas paredzēta Regulas (EK) Nr. 2184/96 1. pantā, katra tirdzniecības gada pirmajā dienā tiek atvērta 32 000 tonnām rīsu ar KN kodu 1006 un izcelsmi Ēģiptē.

Šiem ievedumiem piemēro muitas nodokli, kas ir attiecīgi noteikts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1785/2003 11., 11.a, 11.c vai 11.d pantu un samazināts par 25 %.

Minētās kvotas kārtas numurs ir 09.4094.

2.   Ja vien šajā regulā nav noteikts citādi, piemēro Regulu (EK) Nr. 1291/2000, (EK) Nr. 1342/2003 un (EK) Nr. 1301/2006.

2. pants

1.   Pieteikumā ievešanas atļaujas saņemšanai norādītais daudzums ir ne mazāks par 100 tonnām un ne lielāks par 1 000 tonnām.

Katrā atļaujas pieteikumā norāda daudzumu kilogramos (veselos skaitļos).

2.   Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1301/2006 6. panta 1. punkta, pieteikuma iesniedzējs drīkst iesniegt vairāk nekā vienu atļaujas pieteikumu par vienu un to pašu kvotas periodu. Tomēr pieteikuma iesniedzējs nedēļā drīkst iesniegt tikai vienu atļaujas pieteikumu par vienu astoņciparu KN kodu.

3.   Pieteikumus ievešanas atļaujas saņemšanai dalībvalstu kompetentajām iestādēm iesniedz vēlākais līdz katras piektdienas plkst. 13.00 pēc Briseles laika.

3. pants

1.   Ievešanas atļauju pieteikumos un ievešanas atļaujās iekļauj šādas norādes:

a)	7. un 8. iedaļā – norāde “Ēģipte” un ar krustu atzīmēta norāde “jā”;

b)	24. iedaļā – viena no pielikumā minētajām norādēm.

2.   Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1342/2003 12. panta, par ievešanas atļaujām maksājamā drošības naudas summa ir vienāda ar 25 % no pieteikuma iesniegšanas dienā piemērojamā muitas nodokļa vērtības, ko aprēķina saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1785/2003 11., 11.a, 11.c vai 11.d pantu.

Jebkurā gadījumā nodrošinājums nevar būt mazāks par to, kas paredzēts Regulas (EK) Nr. 1342/2003 attiecīgi 12. panta a) un 12. panta aa) punktā.

3.   Ja nedēļā pieprasītais daudzums pārsniedz attiecīgajai kvota pieejamo daudzumu, Komisija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1301/2006 7. panta 2. punktu vēlākais ceturtajā darbdienā pēc pieteikumu iesniegšanas pēdējās dienas, kas noteikta šīs regulas 2. panta 3. punktā, iepriekšējā nedēļā pieprasītajiem daudzumiem nosaka piešķīruma koeficientu un līdz kvotas perioda beigām aptur jaunu ievešanas atļauju pieteikumu iesniegšanu.

Pieteikumus, kas iesniegti attiecīgajā nedēļā, nepieņem.

Dalībvalstis ļauj uzņēmumiem divu darbdienu laikā no dienas, kad publicēta regula, ar ko nosaka piešķīruma koeficientu, atsaukt pieteikumus, par kuriem izsniedzamās atļaujas paredz daudzumu, kurš ir mazāks par 20 tonnām.

4.   Ievešanas atļauju izsniedz astotajā darbdienā pēc pieteikumu iesniegšanas pēdējās dienas.

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1342/2003 6. panta 1. punkta, ievešanas atļauja ir derīga no faktiskās izdošanas dienas Regulas (EK) Nr. 1291/2000 23. panta 2. punkta nozīmē līdz nākamā mēneša beigām.

4. pants

Laižot brīvā apgrozībā saistībā ar šīs regulas 1. pantā minētajām kvotām, vajadzīgs Ēģiptē izdots un attiecīgajai partijai atbilstošs transporta dokuments un preferenciālas izcelsmes apliecinājums saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīguma 4. protokolā.

5. pants

Dalībvalstis, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, paziņo Komisijai:

a)

vēlākais pirmajā darbdienā pēc atļauju pieteikumu iesniegšanas pēdējās dienas ne vēlāk kā plkst. 18.00 (pēc Briseles laika) Regulas (EK) Nr. 1301/2006 11. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteikto informāciju par ievešanas atļauju pieteikumiem, šajos pieteikumos minētos kopējos daudzumus sadalot atkarībā no astoņciparu KN koda;

b)

vēlākais otrajā darbdienā pēc ievešanas atļauju izsniegšanas dienas Regulas (EK) Nr. 1301/2006 11. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteikto informāciju par izsniegtajām atļaujām; tajās minētos kopējos daudzumus, sadalot atkarībā no astoņciparu KN koda, kā arī daudzumus, par kuriem saskaņā ar 3. panta 3. punkta trešo daļu atļauju pieteikumi ir atsaukti;

c)

vēlākais katra mēneša pēdējā dienā kopējos daudzumus, kas, pamatojoties uz šo kvotu, faktiski laisti brīvā apgrozībā priekšpēdējā mēnesī, sadalot tos atkarībā no astoņciparu KN koda. Ja kādā no šiem mēnešiem neviens daudzums nav laists brīvā apgrozībā, nosūta “nulles” paziņojumu. Šo paziņojumu vairs nesūta trešajā mēnesī pēc atļaujas derīguma termiņa beigām.

6. pants

Regulu (EK) Nr. 196/97 atceļ.

7. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2007. gada 1. septembra.

---

(1)  OV L 292, 15.11.1996., 1. lpp.

(2)  OV L 270, 21.10.2003., 96. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 797/2006 (OV L 144, 31.5.2006., 1. lpp.).

(3)  OV L 31, 1.2.1997., 53. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1996/2006 (OV L 398, 30.12.2006., 1. lpp.).

(4)  OV L 152, 24.6.2000., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1913/2006 (OV L 365, 21.12.2006., 52. lpp.).

(5)  OV L 189, 29.7.2003., 12. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1996/2006.

(6)  OV L 238, 1.9.2006., 13. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 289/2007 (OV L 78, 17.3.2007., 17. lpp.).

(7)  OV L 304, 30.9.2004., 38. lpp.

---

---

30.8.2007

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 226/19

---

KOMISIJAS DIREKTĪVA 2007/53/EK

(2007. gada 29. augusts),

ar ko groza Padomes Direktīvu 76/768/EEK attiecībā uz kosmētikas līdzekļiem, lai tās III pielikumu pielāgotu tehnikas attīstībai

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1976. gada 27. jūlija Direktīvu 76/768/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz kosmētikas līdzekļiem (1), un jo īpaši tās 8. panta 2. punktu,

apspriedusies ar Zinātnisko komiteju patērētājiem paredzēto preču jautājumos,

tā kā:

(1)

Fluora sastāvdaļas šobrīd ir uzskaitītas Direktīvas 76/768/EEK III pielikuma 1. daļā, un tām piemēro tur izstrādātos ierobežojumus un nosacījumus. Zinātniskā komiteja patērētājiem paredzēto preču jautājumos uzskata, ka tad, ja vienīgais fluora avots ir zobu pasta ar fluora saturu no 1 000 līdz 1 500 ppm, ir maz iespējams, ka bērni līdz sešu gadu vecumam varētu saslimt ar fluorozi, ja šādu zobu pastu lieto saskaņā ar lietošanas pamācību. Tāpēc attiecīgi jāgroza ieraksti ar 26. līdz 43. atsauces numuru un ieraksti ar 47. un 56. atsauces numuru III pielikuma 1. daļā.

(2)	Tādēļ attiecīgi jāgroza Direktīva 76/768/EEK.

(3)	Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Kosmētisko līdzekļu pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvas 76/768/EEK III pielikumu groza saskaņā ar šīs direktīvas pielikumu.

2. pants

1.   Dalībvalstis vēlākais līdz 2008. gada 19. aprīlim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto noteikumu tekstus, kā arī minēto noteikumu un šīs direktīvas atbilstības tabulu.

Tās piemēro minētos noteikumus no 2009. gada 19. janvāra.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2.   Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

3. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

---

(1)  OV L 262, 27.9.1976., 169. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2007/22/EK (OV L 101, 18.4.2007., 11. lpp.).

---

---

30.8.2007

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 226/21

---

KOMISIJAS DIREKTĪVA 2007/54/EK

(2007. gada 29. augusts),

ar ko groza Padomes Direktīvu 76/768/EEK par kosmētikas līdzekļiem, lai tās II un III pielikumu pielāgotu tehniskajam progresam

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1976. gada 27. jūlija Direktīvu 76/768/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz kosmētikas līdzekļiem (1) un jo īpaši tās 8. panta 2. punktu,

apspriedusies ar Patēriņa preču zinātnisko komiteju,

tā kā:

(1)

Pēc zinātniskā pētījuma “Pastāvīgo matu krāsu lietošana un urīnpūšļa vēža risks” publicēšanas 2001. gadā Zinātniskā komiteja patērētājiem paredzēto kosmētikas līdzekļu un nepārtikas preču jautājumos, kas ar Komisijas Lēmumu 2004/210 (2) aizstāta ar Patēriņa preču zinātnisko komiteju (SCCP), secināja, ka pastāv riska iespējamība. Tā Komisijai ieteica veikt matu krāsu sastāvdaļu lietošanas kontroles pasākumus.

(2)	Patēriņa preču zinātniskā komiteja ieteica vispārēju matu krāsu sastāvdaļu drošības novērtēšanas stratēģiju, iekļaujot prasības, lai pārbaudītu matu krāsošanas produktos izmantotās vielas attiecībā uz to potenciālo genotoksicitāti/mutagenitāti.

(3)	Saskaņā ar SCCP atzinumiem Komisija kopā ar dalībvalstīm un ieinteresētajām personām vienojās par vispārēju stratēģiju, ar ko reglamentēt matu krāsu produktos izmantotās sastāvdaļas un saskaņā ar kuru ražotājiem jāiesniedz SCCP vērtējumam dokumenti ar zinātniskiem datiem par matu krāsu sastāvdaļām.

(4)	Sastāvdaļas, par ko atjaunināti drošības dokumenti nav iesniegti, kas ļautu veikt atbilstīgu riska novērtējumu, ir jāiekļauj II pielikumā.

(5)

Tomēr 4,4-diaminodifenilamīns un tā sāļi; 4-dietilamino-o-toluidīns un tā sāļi; N,N-dietil-p-fenilēndiamīns un tā sāļi; N,N-dimetil-p-fenilēndiamīns un tā sāļi un toluol-3,4-diamīns un tā sāļi patlaban III pielikuma 1. daļas sarakstā minēti kā vispārējie ieraksti ar 8. un 9. atsauces numuru. Tādēļ tie jāsvītro no III pielikuma vispārējiem ierakstiem. Tos ir lietderīgi iekļaut II pielikuma sarakstā. Tādēļ šie pielikumi ir attiecīgi jāgroza.

(6)	Tādēļ attiecīgi jāgroza Direktīva 76/768/EEK.

(7)	Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Kosmētikas līdzekļu pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvas 76/768/EEK II un III pielikumu groza saskaņā ar šīs direktīvas pielikumu.

2. pants

1.   Dalībvalstis vēlākais līdz 2008. gada 18. martam pieņem un publicē šīs direktīvas izpildīšanai nepieciešamos likumus, noteikumus un administratīvos aktus. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto tiesību aktu noteikumus un minēto aktu un šīs direktīvas atbilstības tabulu.

Tās piemēro minētos noteikumus no 2008. gada 18. jūnija. Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu, vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2.   Dalībvalstis dara zināmus Komisijai to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

3. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

---

(1)  OV L 262, 27.9.1976., 169. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2007/22/EK (OV L 101, 18.4.2007., 11. lpp.).

(2)  OV L 66, 4.3.2004., 45. lpp.

---

---

30.8.2007

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 226/28

---

KOMISIJAS LĒMUMS

(2007. gada 27. augusts),

ar ko Īrijai un Apvienotajai Karalistei saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 41/2007 IIA pielikumu iedala papildu dienas jūrā izmēģinājuma projektam, kura mērķis ir uzlabot datu precizitāti

(izziņots ar dokumenta numuru K(2007) 3983)

(Autentisks ir tikai teksts angļu valodā)

(2007/593/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2006. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 41/2007, ar ko 2007. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus, kuri piemērojami Kopienas ūdeņos un – attiecībā uz Kopienas kuģiem – ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas ierobežojumi (1), un jo īpaši tās IIA pielikuma 11.4. un 11.5. punktu,

tā kā:

(1)	Regulas (EK) Nr. 41/2007 IIA pielikumā cita starpā noteikts to dienu maksimālais skaits gadā, ko Īrijas jūrā var pavadīt Kopienas kuģis, uz kura atrodas traļi, bugurvadi un līdzīgi zvejas rīki, izņemot rāmja traļus.

(2)	Regulā (EK) Nr. 41/2007 Komisijai ir paredzētas iespējas iedalīt dalībvalstīm 6 vai 12 Īrijas jūrā pavadāmas papildu dienas, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu, kura mērķis ir uzlabot datu precizitāti.

(3)	Īrija un Apvienotā Karaliste 2007. gada 30. aprīlī iesniedza šāda projekta kopīgu priekšlikumu. Priekšlikumu apstiprināja 2007. gada 13. jūnijā.

(4)	Ņemot vērā izmēģinājuma projektu, kura mērķis ir uzlabot datu precizitāti, kuģiem, kas peld ar Īrijas vai Apvienotās Karalistes karogu, ir jāiedala 6 vai 12 Īrijas jūrā pavadāmas papildu dienas atkarībā no to zvejas rīku linuma acs izmēra, kuri atrodas uz šiem kuģiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 41/2007 IIA pielikuma 2.1. punkta c) apakšpunktā noteiktajā apgabalā jūrā pavadāmo dienu maksimālo skaitu, kurš norādīts minētā pielikuma I tabulā, kuģiem, kas peld ar Īrijas vai Apvienotās Karalistes karogu un kas ir iesaistīti 2007. gada 30. aprīlī iesniegtajā izmēģinājuma projektā, kura mērķis ir uzlabot datu precizitāti, palielina šādi:

a)	par 6 dienām – kuģiem, uz kuriem atrodas minētā pielikuma 4.1. punkta a) apakšpunkta iv) un v) punktā norādītie zvejas rīki;

b)	par 12 dienām – kuģiem, uz kuriem atrodas Regulas (EK) Nr. 41/2007 IIA pielikuma 4.1. punkta a) apakšpunktā norādītie zvejas rīki, izņemot minētā pielikuma 4.1. punkta a) apakšpunkta iv) un v) punktā norādītos zvejas rīkus.

2. pants

1.   Septiņas dienas pēc šā lēmuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī Īrija un Apvienotā Karaliste iesniedz Komisijai to kuģu pilnīgu sarakstu, kas izvēlēti līdzdalībai izmēģinājuma projektā, kura mērķis ir uzlabot datu precizitāti.

2.   Papildu dienas saskaņā ar 1. pantu iedala tikai tiem kuģiem, kas ir izvēlēti līdzdalībai izmēģinājuma projektā, kura mērķis ir uzlabot datu precizitāti, un kas ir piedalījušies minētajā projektā līdz tā beigām.

3. pants

Divus mēnešus pēc tam, kad ir noslēdzies projekts, kura mērķis ir uzlabot datu precizitāti, Īrija un Apvienotā Karaliste sniedz Komisijai ziņojumu par minētā projekta rezultātiem.

4. pants

Šis lēmums ir adresēts Īrijai un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajai Karalistei.

---

(1)  OV L 15, 20.1.2007., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 898/2007 (OV L 196, 28.7.2007., 22. lpp.).

---

30.8.2007

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 226/30

---

EUROJUST PIEMĒROJAMA FINANŠU REGULA

EUROJUST KOLĒĢIJA,

ņemot vērā Padomes 2002. gada 28. februāra lēmumu par Eurojust izveidi nolūkā pastiprināt smagu noziegumu apkarošanu, un jo īpaši tā 37. pantu,

ņemot vērā Komisijas Lēmumu par Eurojust pieprasīto atkāpju piemērošanu attiecībā uz Komisijas Regulu (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam,

tā kā:

(1)	Eurojust ir tiesībsubjektība un pilna atbildība par sava budžeta sastādīšanu un izpildi.

(2)	Ir jānosaka Eurojust budžeta sastādīšanas un izpildes noteikumi, kā arī noteikumi par atskaišu uzrādīšanu un auditēšanu.

(3)	Ir arī nepieciešams noteikt Eurojust Kolēģijas, kredītrīkotāja, grāmatveža, avansu pārziņa un iekšējā revidenta atbildību un pilnvaras.

(4)	Ir jāizveido efektīvas kontroles sistēmas, lai aizsargātu Eiropas Kopienas finanšu intereses.

(5)	Tā kā Kopienas budžets ar ikgadējām dotācijām finansē Eurojust, budžeta sastādīšanas, pārskatu uzrādīšanas un izpildes apstiprinājuma grafikam ir jābūt pieskaņotam vispārējās Finanšu regulas ekvivalentajiem noteikumiem.

(6)	Tā paša iemesla dēļ Eurojust ir jāievēro tādas pašas prasības kā Kopienas institūcijām attiecībā uz valsts līgumu un dotāciju piešķiršanu; šai ziņā pietiks ar atsaukšanos uz attiecīgajiem noteikumiem vispārējā Finanšu regulā.

(7)	Finanšu regulai ir jāatspoguļo Eurojust kā tiesiskas sadarbības struktūras īpašās vajadzības. Tai ir pilnībā jāņem vērā Eurojust veiktās paaugstināta riska operācijas, it īpaši saistībā ar izmeklēšanu un apsūdzību izvirzīšanu.

(8)	Eurojust budžetam piemērojamo Finanšu regulu Kolēģijai ir vienbalsīgi jāpieņem pēc konsultēšanās ar Komisiju.

(9)	Komisija ir saskaņojusi šo regulu, tostarp arī atkāpi no Regulas par finanšu struktūrām.

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I   SADAĻA

PRIEKŠMETS

1. pants

Šī regula izklāsta galvenos principus un noteikumus, kas attiecas uz Eurojust budžeta izveidi un izpildi.

2. pants

Šajā regulā:

1)	“Eurojust lēmums” ir Padomes 2002. gada 28. februāra Lēmums 2002/187/TI par Eurojust izveidi nolūkā pastiprināt smagu noziegumu apkarošanu (1).

2)	“Eurojust” ir tiesu iestāžu sadarbības institūcija, kuru Lēmums par Eurojust izveido kā Eiropas Savienības struktūru.

3)	“Kolēģija” ir institūcija, kas minēta 10. panta 1. punktā Lēmumā par Eurojust.

4)	“Administratīvais direktors” persona, kas minēta 29. pantā un 36. panta 1. punktā Lēmumā par Eurojust.

5)	“Personāls” ir administratīvais direktors, kā arī personāls, kas minēts 30. pantā Lēmumā par Eurojust.

6)	“Budžets” ir Eurojust budžets saskaņā ar 34. pantu Lēmumā par Eurojust.

7)	“Budžeta lēmējinstitūcija” ir Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome.

8)	“Vispārējā Finanšu regula” ir Padomes 2002. gada 25. jūnija Regula (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, kas piemērojama Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (2).

9)	“Regula par pamata Finanšu regulu struktūrām” ir Komisijas 2002. gada 23. decembra Regula (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu kopbudžetam (3).

10)	“Vispārējās Finanšu regulas noteikumu īstenošana” ir detalizētie noteikumi par to, kā īstenot Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 saskaņā ar Komisijas Regulu (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 (4).

11)	“Eurojust Finanšu regulas īstenošanas noteikumi” ir šīs Finanšu regulas īstenošanas kārtība.

12)	“Eurojust Finanšu noteikumi” ir Lēmuma par Eurojust, šīs Finanšu regulas un Eurojust Finanšu regulas īstenošanas kārtība.

13)	“Regulas par personālu” ir regulas un noteikumi, kas piemērojami Eiropas Kopienu amatpersonām un citiem ierēdņiem.

II   SADAĻA

BUDŽETA PRINCIPI

3. pants

Budžeta izveide un īstenošana atbilst vienotības un budžeta precizitātes, gada pārskata, līdzsvara, norēķinu vienības, universāluma, specifikācijas, pareizas finanšu vadības un pārredzamības principiem, kā noteikts šajā regulā.

1.   NODAĻA

Vienotības un budžeta precizitātes principi

4. pants

Budžets ir akts, ar kuru katram saimnieciskajam gadam prognozē un akceptē ieņēmumus un izdevumus, ko uzskata par nepieciešamiem, lai īstenotu Lēmumu par Eurojust.

5. pants

Budžets ietver:

a)	pašu ieņēmumus, ko veido visas maksas un atlīdzība un, neskarot 51. pantu, procenti, kurus Eurojust var saņemt par pakalpojumiem, kas veikti papildus tam piešķirtajiem pienākumiem, un jebkādus citus ienākumus;

b)	ieņēmumus, kurus veido jebkādas finanšu iemaksas, ko maksā dalībvalsts, kurā Eurojust struktūra atrodas;

c)	Eiropas Kopienu piešķirto dotāciju;

d)	ieņēmumus, kas piešķirti konkrētiem izdevumu posteņiem saskaņā ar 19. panta 1. punktu;

e)	Eurojust izdevumus, tostarp administratīvos izdevumus.

6. pants

1.   Ieņēmumus neiekasē un izdevumus neapmaksā, ja tie nav iegrāmatoti kādā no budžeta pozīcijām.

2.   Apropriāciju nedrīkst iekļaut budžetā, ja tā nav paredzēta izdevumu postenim, kurš tiek uzskatīts par nepieciešamu.

3.   Nevar uzņemties saistības vai dot rīkojumus par izdevumiem, pārsniedzot budžetā piešķirtās apropriācijas.

2.   NODAĻA

Gada pārskata princips

7. pants

Apropriācijas, kuras iekļauj budžetā, ir piešķirtas vienam saimnieciskajam gadam, kas ilgst no 1. janvāra līdz 31. decembrim.

8. pants

1.   Budžetā iekļauj diferencētas apropriācijas un nediferencētas apropriācijas, ko veido saistību apropriācijas un maksājumu apropriācijas.

2.   Saistību apropriācijas sedz visas to juridisko saistību izmaksas, kas radušās kārtējā saimnieciskā gada laikā.

3.   Maksājumu apropriācijas sedz maksājumus, ko izdara, lai pildītu kārtējā saimnieciskajā gadā un/vai iepriekšējos saimnieciskajos gados radušās juridiskās saistības.

4.   Administratīvās apropriācijas ir nediferencētas. Administratīvus izdevumus, kuri jāizdara saskaņā ar līgumiem, kas attiecas uz laikposmiem, kuri pārsniedz saimniecisko gadu saskaņā ar vietējām paražām vai praksi attiecībā uz iekārtu piegādēm, maksā no tā saimnieciskā gada budžeta, kurā tie tiek izdarīti.

9. pants

1.   Eurojust ieņēmumus, kas minēti 5. pantā, iekļauj saimnieciskā gada kontos, pamatojoties uz summām, kas iekasētas saimnieciskā gada laikā.

2.   Eurojust ieņēmumi rada pamatu līdzvērtīga lieluma maksājumu apropriācijām.

3.   Apropriācijas, kas budžetā piešķirtas attiecīgajam gadam, var izlietot tikai tādu izdevumu segšanai, par kuriem radušās saistības un kuri apmaksāti šajā saimnieciskajā gadā, un, lai samaksātu summas, kas maksājamas saskaņā ar iepriekšējos saimnieciskajos gados radītām saistībām.

4.   Saistības iegrāmato kontos, pamatojoties uz juridiskajām saistībām, par kurām līgumi noslēgti līdz 31. decembrim.

5.   Maksājumus iegrāmato saimnieciskā gada kontos, pamatojoties uz maksājumiem, kurus grāmatvedis izdarījis ne vēlāk kā attiecīgā gada 31. decembrī.

10. pants

1.   Apropriācijas, kas nav izlietotas līdz tā saimnieciskā gada beigām, kuram tās bijušas iekļautas budžetā, atceļ.

Tomēr ar Kolēģijas lēmumu, kas pieņemts ne vēlāk kā 15. februārī, tos var pārgrāmatot uz nākamo saimniecisko gadu, bet tikai saskaņā ar 2.–7. punktu.

2.   Apropriācijas, kas attiecas uz personāla izdevumiem, nevar pārgrāmatot.

3.   Apropriācijas, kas paredzētas, lai uzņemtos saistības diferencētām apropriācijām, un nediferencētas apropriācijas, par kurām saimnieciskā gada beigās vēl nav radušās saistības, var pārgrāmatot par summām, kas atbilst saistību apropriācijām, par kurām lielākā daļa sagatavošanas posmu, kas noteikti saistību uzņemšanas procedūrā, kura jāparedz noteikumos, ar kuriem īsteno Eurojust finanšu noteikumus, ir pabeigti līdz 31. decembrim; tādā gadījumā par šīm summām var uzņemties saistības līdz nākamā gada 31. martam.

4.   Apropriācijas diferencētu apropriāciju apmaksai var pārgrāmatot par summām, kas vajadzīgas, lai segtu esošās saistības vai saistības, kuras saistītas ar pārgrāmatotajām saistību apropriācijām, ja apropriācijas, kas paredzētas attiecīgajām pozīcijām nākamā saimnieciskā gada budžetā, nenosedz pieprasījumus. Eurojust vispirms izlieto apropriācijas, kas piešķirtas kārtējam saimnieciskajam gadam, un neizmanto pārgrāmatotās apropriācijas, pirms pirmās minētās nav izlietotas.

5.   Nediferencētās apropriācijas, kas atbilst saistībām, par kurām līgumi ir pienācīgi noslēgti saimnieciskā gada beigās, automātiski pārgrāmato vienīgi uz nākamo saimniecisko gadu.

6.   Pārgrāmatotās apropriācijas, par kurām nav radušās saistības līdz n + 1 gada 31. martam, automātiski atceļ.

Tādā veidā pārgrāmatotās apropriācijas kontos iezīmē.

7.   Apropriācijas, kas 31. decembrī ir pieejamas no 19. pantā minētajiem piešķirtajiem ieņēmumiem, pārgrāmato automātiski.

Pieejamās apropriācijas, kas atbilst pārgrāmatotajiem piešķirtajiem ieņēmumiem, ir jāizlieto vispirms.

11. pants

Ja summas, par kurām radušās saistības, atceļ tādēļ, ka darbības, kurām tās paredzētas, nav izpildītas pilnīgi vai daļēji jebkurā saimnieciskajā gadā, kas ir pēc tā gada, kurā par apropriācijām radušās saistības, attiecīgās apropriācijas atceļ.

12. pants

Par budžetā iekļautajām apropriācijām var uzņemties saistības no 1. janvāra, ja budžets ir pieņemts galīgajā variantā.

13. pants

1.   Katru gadu no 15. novembra parasto administratīvo izdevumu saistības var uzņemties iepriekš no apropriācijām, kas paredzētas nākamajam saimnieciskajam gadam. Tādas saistības tomēr nevar pārsniegt vienu ceturtdaļu no apropriācijām attiecīgajai budžeta pozīcijai par kārtējo saimniecisko gadu. Tās nevar attiecināt uz tāda veida jauniem izdevumiem, kas pēdējā pieņemtajā budžetā vēl nav bijuši apstiprināti principā.

2.   Izdevumi, kas jāmaksā avansā, piemēram, nomas maksa, var būt par pamatu tam, ka maksājumus no 1. decembra un vēlāk maksā no budžeta apropriācijām nākamajam saimnieciskajam gadam.

14. pants

1.   Ja saimnieciskā gada sākumā budžets nav pieņemts galīgajā variantā, tad tādu izdevumu saistību radīšanai un apmaksai, kuras bijis iespējams iegrāmatot konkrētā budžeta pozīcijā, īstenojot pēdējo pienācīgi pieņemto budžetu, piemēro turpmāk izklāstītos noteikumus.

2.   Saistības par vienu nodaļu var uzņemties ne vairāk kā vienas ceturtdaļas apmērā no kopējās apropriācijas, kas attiecīgajai nodaļai piešķirta par iepriekšējo saimniecisko gadu, plus vienas divpadsmitdaļas apmērā par katru aizritējušo mēnesi.

Maksājumus par katru nodaļu ik mēnesi var izdarīt ne vairāk kā vienas divpadsmitdaļas apmērā no apropriācijas, kas attiecīgajai nodaļai bijusi piešķirta iepriekšējā saimnieciskajā gadā.

Nevar pārsniegt apropriāciju limitu, kas noteikts ieņēmumu un izdevumu tāmē.

3.   Pēc administratīvā direktora pieprasījuma Kolēģija var vienlaikus piešķirt vienu vai vairākas provizoriskās divpadsmitdaļas gan saistībām, gan maksājumiem, pārsniedzot summas, kas automātiski ir pieejamas saskaņā ar 1. un 2. punktu, ja tas nepieciešams Eurojust darbības turpināšanai un pārvaldes vajadzībām.

Papildu divpadsmitdaļas apstiprina pilnīgi, un tās nav dalāmas.

3.   NODAĻA

Līdzsvara princips

15. pants

1.   Budžeta ieņēmumiem un maksājumu apropriācijām jābūt līdzsvarā.

2.   Saistību apropriācijas nevar pārsniegt Kopienas dotācijas summu plus pašu ieņēmumus un jebkādus citus ieņēmumus, kas minēti 5. pantā.

3.   Eurojust nedrīkst izdarīt aizņēmumus.

4.   Līdzekļi, kurus maksā Eurojust, veido tā budžeta līdzsvarojošo dotāciju, kuru uzskata par iepriekšēju finansējumu vispārējās Finanšu regulas 81. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punkta nozīmē.

16. pants

1.   Ja budžeta izlietojuma pārskatā 81. panta nozīmē ir pozitīvs saldo, to atmaksā Komisijai līdz pat gada laikā samaksātās Kopienas dotācijas apmēram. Saldo daļu, kas pārsniedz Kopienas dotācijas summu, kura samaksāta gada laikā, iekļauj nākamā saimnieciskā gada budžetā kā ieņēmumu.

Starpību starp Kopienas dotāciju, kas iekļauta vispārējā budžetā, un institūcijai faktiski samaksāto summu atceļ.

2.   Ja 81. pantā noteiktā budžeta izlietojuma pārskata saldo ir negatīvs, to iekļauj nākamā saimnieciskā gada budžetā.

3.   Ieņēmumu vai maksājumu apropriācijas iekļauj budžetā budžeta procedūras gaitā, izmantojot labojumu procedūru, vai arī budžeta izpildes laikā, izdarot budžetā grozījumus.

4.   NODAĻA

Norēķinu vienības princips

17. pants

Budžetu izstrādā un izpilda euro, un pārskatus veido euro.

Tomēr, lai nodrošinātu naudas plūsmu, grāmatvedim un avansa kontu gadījumā – avansu pārzinim – ir atļauts veikt operācijas valstu valūtās, kā noteikts Eurojust finanšu noteikumos.

5.   NODAĻA

Universāluma princips

18. pants

Kopējie ieņēmumi nosedz kopējās maksājumu apropriācijas saskaņā ar 19. pantu. Saskaņā ar 21. pantu visus ieņēmumus un izdevumus iegrāmato pilnā apmērā, neizdarot to starpā nekādas korekcijas.

19. pants

1.   Šādus ieņēmumu posteņus izmanto, lai finansētu īpašus izdevumu posteņus:

a)	ieņēmumus, kas atvēlēti īpašiem mērķiem, piemēram, ienākumus no fondiem, subsīdijas, dāvanas un novēlējumus;

b)	dalībvalstu, trešo valstu vai dažādu organizāciju iemaksas Eurojust darbībām, ciktāl tas paredzēts nolīgumā, kas noslēgts starp Eurojust un dalībvalstīm, trešām valstīm vai attiecīgajām organizācijām.

2.   Visi ieņēmumu posteņi 1. punkta nozīmē nosedz visus tiešos vai netiešos izdevumus, kas rodas sakarā ar attiecīgo darbību vai mērķi.

3.   Budžetā izveido pozīcijas, kur kārtot piešķirtos ieņēmumus, kas minēti 1. punktā, un, kur vien iespējams, norāda summas.

20. pants

1.   Administratīvais direktors var pieņemt jebkādus ziedojumus Eurojust, piemēram, fondu līdzekļus, subsīdijas, dāvinājumus un novēlējumus.

2.   Lai pieņemtu ziedojumus, kas saistīti ar zināmiem finansiāliem maksājumiem, nepieciešams, lai to vispirms būtu atļāvusi Kolēģija, kas pieņem lēmumu divu mēnešu laikā no dienas, kad tai iesniegts pieprasījums. Ja Kolēģija šajā termiņā nepieņem lēmumu, ziedojumu uzskata par pieņemtu.

21. pants

1.   Eurojust finanšu noteikumos precizē, kādos gadījumos konkrētas summas var ieturēt no maksājumu pieprasījumiem, faktūrām vai deklarācijām, ko pēc tam nodod tīrās summas apmaksai.

Atlaides, atmaksājumus un rabatus par faktūrām un maksājumu pieprasījumiem nereģistrē kā Eurojust ieņēmumus.

2.   Samaksu par precēm, citiem produktiem vai pakalpojumiem, ko piegādā vai sniedz Eurojust, sedz no budžeta pilnā apmērā par summu bez nodokļiem, ja minētajā summā iekļauti nodokļi, kurus atmaksā:

a)	dalībvalstis saskaņā ar Protokolu par Eiropas Kopienu privilēģijām un imunitāti, uzņemšanas valsts, pamatojoties uz Nolīgumu par vietu sadalījumu vai pamatojoties uz citiem attiecīgiem nolīgumiem,

b)	vai dalībvalsts vai trešā valsts, pamatojoties uz attiecīgiem nolīgumiem.

Jebkādus valstu nodokļus, kurus Eurojust ir pagaidām samaksājis saskaņā ar pirmo daļu, iekļauj pagaidu kontā, līdz attiecīgā dalībvalsts tos atmaksā.

3.   Negatīvu saldo iekļauj budžetā kā izdevumus.

4.   Korekcijas var izdarīt par atšķirībām, kas, izpildot budžetu, rodas valūtas apmaiņas rezultātā. Galīgos ieņēmumus vai zaudējumus iekļauj gada saldo.

6.   NODAĻA

Specifikācijas princips

22. pants

Apropriācijas pilnīgi atvēl konkrētiem mērķiem, iedalot pa sadaļām un nodaļām; nodaļas sīkāk iedala pantos un posteņos.

23. pants

1.   Direktors katras nodaļas ietvaros var izdarīt pārvietojumus no viena panta uz citu.

Viņš, cik vien drīz iespējams, informē Kolēģiju par pārvietojumiem, kas izdarīti saskaņā ar pirmo apakšpunktu.

2.   Administratīvais direktors var izdarīt pārvietojumus no vienas sadaļas uz citu un no vienas nodaļas uz citu kopumā 10 % apmērā no saimnieciskā gada apropriācijām. Viņš, cik vien drīz iespējams, informē Kolēģiju par pārvietojumiem, kas veikti starp sadaļām un nodaļām. Nepārsniedzot apropriāciju 10 % ierobežojumu, viņš Kolēģijai var ierosināt veikt pārvietojumus vai apropriācijas no vienas sadaļas uz otru vai no vienas nodaļas uz otru vienas sadaļas ietvaros. Kolēģija mēneša laikā var izteikt iebildumus pret tādu pārvietošanu; pēc šā termiņa pārvietojumus uzskata par pieņemtiem.

3.   Pārvietošanas priekšlikumiem un pārvietojumiem, ko izdara saskaņā ar šo pantu, pievieno attiecīgus sīki izstrādātus apliecinošus dokumentus, kur norādīta apropriāciju izmantošana un pieprasījumu tāmes līdz saimnieciskā gada beigām gan par kreditējamām pozīcijām, gan pozīcijām, no kurām apropriācijas saņem.

24. pants

1.   Apropriācijas drīkst pārvietot tikai uz tām budžeta pozīcijām, kurām budžetā ir piešķirtas apropriācijas vai pielikti atgādinājumi (p. m. [= pro memoria]).

2.   Apropriācijas, kas atbilst piešķirtajiem ieņēmumiem, drīkst pārvietot vienīgi tad, ja tās izlieto mērķim, kuram ieņēmumi piešķirti.

7.   NODAĻA

Pareizas finanšu vadības princips

25. pants

1.   Budžeta apropriācijas izlieto saskaņā ar pareizas finanšu vadības principu, tas ir, ievērojot saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principus.

2.   Saimnieciskuma princips prasa, lai resursi, ko Eurojust lieto savas darbības veikšanai, būtu pieejami noliktajā laikā, pienācīgā apjomā un kvalitātē un par labāko cenu.

Lietderības princips saistīts ar labāko attiecību starp izmantotajiem resursiem un sasniegto rezultātu.

Efektivitātes princips ir saistīts ar konkrētu nosprausto mērķu un paredzēto rezultātu sasniegšanu.

3.   Visām darbības nozarēm, uz kurām attiecas budžets, nosaka konkrētus, izmērāmus, sasniedzamus, atbilstīgus mērķus ar noteiktiem termiņiem. Šo mērķu sasniegšanu uzrauga pēc darbības rādītājiem katrai darbībai, un administratīvais direktors sniedz informāciju Kolēģijai. Informāciju sniedz katru gadu vēlākais līdz ar dokumentiem, kas pievienoti provizoriskajam budžeta projektam.

4.   Lai uzlabotu lēmumu pieņemšanu, Eurojust regulāri izdara programmu vai darbību iepriekšēju novērtēšanu un paveiktā novērtēšanu. Tādu vērtēšanu piemēro visām programmām un darbībām, kas saistītas ar lieliem izdevumiem, un novērtēšanas rezultātus nosūta Kolēģijai.

5.   Mērķi un darbības, kas paredzēti 3. un 4. punktā, neattiecas uz darbu, kas saistīts ar lietām.

8.   NODAĻA

Pārredzamības princips

26. pants

1.   Budžetu veido un izpilda un pārskatus izklāsta, ievērojot pārredzamības principu.

2.   Budžetu un budžeta grozījumus, kad tie pieņemti galīgajā variantā, publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī divu mēnešu laikā pēc to pieņemšanas.

III   SADAĻA

BUDŽETA IZVEIDE UN UZBŪVE

1.   NODAĻA

Budžeta izveide

27. pants

1.   Budžeta izveide notiek saskaņā ar Lēmumu par Eurojust.

2.   Katru gadu administratīvais direktors izveido un Kolēģijas apstiprināšanai iesniedz nākamā saimnieciskā gada ienākumu un izdevumu aprēķina projektu.

3.   Pamatojoties uz administratīvā direktora izveidoto projektu, Kolēģija izveido Eurojust ienākumu un izdevumu aprēķinu, tajā ietverot vispārīgas vadlīnijas, uz kurām balstās šis aprēķins. Kolēģija vēlākais līdz 31. martam šo aprēķinu un vadlīnijas nodod Komisijai.

4.   Eurojust ienākumu un izdevumu aprēķins satur:

a)	štata plānu, nosakot pastāvīgo un pagaidu amatu skaitu budžeta apropriācijas ietvaros, iedalot tos pēc pakāpēm un kategorijām;

b)	ja ir pieaudzis amatu skaits, paziņojumu, kas izskaidro jaunu amatu nepieciešamību;

c)	skaidras naudas izmaksu un saņemšanas ceturkšņa tāmi.

5.   Pamatojoties uz šo aprēķinu, Komisija Eiropas Savienības vispārējā budžeta provizoriskajā projektā ierosina ikgadējās dotācijas lielumu, kā arī pastāvīga vai īslaicīga rakstura amatus un iesniedz šo priekšlikumu budžeta lēmējinstitūcijai saskaņā ar Līguma 272. pantu.

6.   Budžeta lēmējinstitūcija pieņem Eurojust štata plānu un jebkādus turpmākus grozījumus tajā saskaņā ar 32. panta 1. punktu.

7.   Pirms budžeta gada sākuma Kolēģija apstiprina budžetu, tostarp štata plānu atbilstīgi 34. panta 1. punkta trešajam teikumam Lēmumā par Eurojust, pamatojoties uz ikgadējo dotāciju un amatiem, kurus apstiprinājusi budžeta lēmējinstitūcija saskaņā ar 6. punktu, pielāgojot to dažādajām Eurojust piešķirtajām iemaksām un līdzekļiem no citiem avotiem.

28. pants

Jebkādi grozījumi budžetā, ieskaitot štata plānu, ir izdarāmi ar budžeta grozījumiem, kurus pieņem ar tādu pašu procedūru kā sākotnējo budžetu saskaņā ar noteikumiem Lēmumā par Eurojust un 27. panta noteikumiem.

2.   NODAĻA

Budžeta uzbūve un izklāsts

29. pants

Budžetā ietver ieņēmumu pārskatu un izdevumu pārskatu.

30. pants

Ciktāl tas pamatots ar Eurojust darbību raksturu, izdevumu pārskats jāizklāsta, pamatojoties uz nomenklatūru, kas paredz klasifikāciju pēc mērķa. Šo nomenklatūru nosaka Eurojust, un tā skaidri nošķir administratīvās apropriācijas no darbības apropriācijām.

31. pants

Budžetā uzrāda:

1)	ieņēmumu tāmē: a) Eurojust paredzamos ieņēmumus attiecīgajā saimnieciskajā gadā; b) paredzētos ieņēmumus iepriekšējā saimnieciskajā gadā un ieņēmumus n – 2 gadā; c) attiecīgas piezīmes par katru ieņēmumu posteni.

2)

izdevumu tāmē: a) saistību un maksājumu apropriācijas attiecīgajam saimnieciskajam gadam; b) saistību un maksājumu apropriācijas iepriekšējam saimnieciskajam gadam, kā arī radušās izdevumu saistības un izdarītos maksājumus n – 2 gadā; c) kopsavilkuma pārskatu par grafiku maksājumiem, kas jāizdara turpmākos saimnieciskajos gados, lai izpildītu budžeta saistības, kas noslēgtas agrākos saimnieciskajos gados; d) attiecīgas piezīmes par katru apakšnodalījumu.

32. pants

1.   Štata plānā, kas minēts 27. pantā, līdzās amatu skaitam, kāds atļauts saimnieciskajam gadam, norāda amatu skaitu, kāds bijis atļauts iepriekšējā saimnieciskajā gadā, un faktiski ieņemto amatu skaitu.

Tas sastāda absolūto Eurojust limitu; nevienu nevar iecelt amatā, pārsniedzot šo limitu. Tomēr Kolēģija var mainīt štata plānu līdz 10 % apmērā no atļautajiem amatiem, izņemot attiecībā uz A*16, A*15, A*14 un A*13 pakāpēm, ievērojot divus nosacījumus:

a)	ka netiek skarts personāla apropriāciju apjoms, kas atbilst visam saimnieciskajam gadam;

b)	ka netiek pārsniegts kopējais amatu skaita limits, kas atļauts štata plānā.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta otrās daļas, sekas, ko izraisa nepilnas slodzes darbinieku nodarbināšana, ko atļāvusi iestāde, kas kompetenta iecelt amatā saskaņā ar Civildienesta noteikumiem, var kompensēt, ieceļot amatā citus darbiniekus.

IV   SADAĻA

BUDŽETA IZPILDE

1.   NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

33. pants

Kredītrīkotāja pienākumus pilda administratīvais direktors. Viņš izpilda budžeta ieņēmumus un izdevumus saskaņā ar Eurojust finanšu noteikumiem uz savu atbildību un piešķirto apropriāciju ietvaros.

34. pants

1.   Administratīvais direktors var deleģēt savas budžeta izpildes pilnvaras Eurojust personālam, uz kuru attiecas “Civildienesta noteikumi”, saskaņā ar Eurojust Finanšu noteikumiem. Pilnvarotie var rīkoties tikai tiem nepārprotami doto pilnvaru robežās.

2.   Deleģētā persona var tālāk deleģēt saņemtās pilnvaras atbilstīgi Eurojust Finanšu noteikumiem. Katram tālākas delegācijas aktam nepieciešama administratīvā direktora skaidra piekrišana.

35. pants

1.   Visiem finanšu dalībniekiem šīs sadaļas 2. nodaļas nozīmē aizliegts veikt jebkādus budžeta izpildes pasākumus, kas var radīt konfliktu starp viņu pašu un Eurojust interesēm. Ja izveidojas tāda situācija, attiecīgajam dalībniekam jāatturas no tādu darbību veikšanas un jānodod jautājums kompetentajai iestādei.

2.   Interešu konflikts ir tad, ja dalībnieka funkciju objektīvu īstenošanu budžeta izpildē vai iekšējā revidenta funkciju izpildi negatīvi ietekmē iemesli, kas saistīti ar ģimeni, jūtu dzīvi, politisko vai valstisko piederību, mantiskajām vai jebkādām citām interesēm, kas tam ir kopīgas ar labuma saņēmēju.

3.   Kompetentā iestāde, kas minēta 1. punktā, ir attiecīgā darbinieka tiešais priekšnieks. Ja darbinieks ir administratīvais direktors, tad kompetentā iestāde ir Kolēģija.

36. pants

1.   Administratīvais direktors izpilda budžetu struktūrvienībās, kas nodotas viņa pakļautībā.

2.   Tehniskās ekspertīzes uzdevumus un administratīvus, sagatavošanas vai papildu uzdevumus, kuros neietilpst valsts varas realizēšana vai lēmumu pieņemšana pēc saviem ieskatiem, ar līguma starpniecību var uzticēt ārējiem privātā sektora uzņēmumiem vai institūcijām, ja tas nepieciešams.

2.   NODAĻA

Finanšu dalībnieki

1. iedaļa –   Pienākumu nošķiršanas princips

37. pants

Kredītrīkotāja un grāmatveža pienākumi ir nošķirti un nav savstarpēji savienojami.

2. iedaļa –   Kredītrīkotājs

38. pants

1.   Kredītrīkotājs atbild par ieņēmumu un izdevumu izpildi saskaņā ar pareizas finanšu vadības principiem, kā arī par to, lai būtu nodrošināts, ka tiek ievērotas prasības attiecībā uz likumību un pareizību.

2.   Lai izpildītu izdevumus, kredītrīkotājs uzņemas budžeta saistības un juridiskās saistības, apzina izdevumus un apstiprina maksājumus, kā arī veic priekšdarbus, lai izpildītu apropriācijas.

3.   Ieņēmumu izpilde izpaužas kā debitoru parādu tāmju sastādīšana, atgūstamo prasījumu konstatēšana un iekasēšanas rīkojumu izdošana. Tā saistīta ar konstatēto prasījumu atcelšanu, ja nepieciešams.

4.   Kredītrīkotājs iedibina minimālus standartus atbilstīgi Eurojust Finanšu noteikumiem. Šie minimālie standarti tiek noteikti, pamatojoties uz standartiem, kurus Komisija noteikusi savai struktūrvienībai, un pienācīgi ņemot vērā riskus, kas saistīti ar vadības vidi un finansējamās darbības raksturu, organizācijas struktūru, iekšējās vadības un kontroles sistēmas un procedūras, kas pielāgotas viņa pienākumiem, tostarp, kad piemērojams, paveiktās pārbaudes.

Kredītrīkotājs savās struktūrvienībās izveido amatu, kas paredzēts speciālo zināšanu un konsultāciju sniegšanai, lai palīdzētu viņam kontrolēt riskus, kas saistīti ar viņa darbību.

5.   Pirms darbības apstiprināšanas tās darbības un finansiālos aspektus pārbauda darbinieki, kuri nav uzsākuši šo darbību. Darbības uzsākšana, tās iepriekšēja pārbaude un paveiktā pārbaude ir atsevišķi amatpienākumi.

6.   Kredītrīkotājs piecus gadus no dienas, kad pieņemts lēmums par budžeta izpildes apstiprināšanu, saglabā apstiprinošus dokumentus, kuri attiecas uz veiktajām darbībām.

39. pants

1.   Ar darbības uzsākšanu, kas minēta 38. panta 5. punktā, saprot visas darbības, ar kurām sagatavo to aktu pieņemšanu, ar kuriem atbildīgie kredītrīkotāji, kas minēti 33. un 34. pantā, izpilda budžetu.

2.   Ar darbības iepriekšēju pārbaudi, kas minēta 38. panta 5. punktā, saprot visas iepriekšējās pārbaudes, ko ieviesis atbildīgais kredītrīkotājs, lai pārbaudītu darbības un finansiālos aspektus.

3.   Katrai darbībai izdara vismaz vienu iepriekšēju pārbaudi. Šīs pārbaudes mērķis ir pārliecināties, ka:

a)	izdevumi ir pareizi un atbilst attiecīgajiem noteikumiem;

b)	ir piemērots 25. pantā minētais pareizas finanšu vadības princips.

4.   Dokumentu pārbaudi pēc paveiktā un vajadzības gadījumā arī pārbaudes uz vietas izdara ar nolūku pārbaudīt, vai darbības, kuras finansē no budžeta, ir pareizi īstenotas, jo īpaši – vai ir ievēroti kritēriji, kas noteikti 3. punktā. Tādas pārbaudes var rīkot izlases veidā, izmantojot risku analīzi.

5.   Ierēdņi vai citi darbinieki, kas atbild par 2. un 4. punktā noteiktajām pārbaudēm, nav tie paši, kuri veic 1. punktā minētos uzdevumus, nedz arī viņu padotie.

6.   Visiem darbiniekiem, kas atbild par finanšu operāciju vadības kontroli, jābūt nepieciešamajai profesionālajai kvalifikācijai. Viņi ievēro īpašu profesionālo standartu kodeksu, ko pieņēmis Eurojust un kas pamatojas uz standartiem, kādus Komisija noteikusi savām struktūrvienībām.

40. pants

1.   Kredītrīkotājs ziņo Kolēģijai par savu pienākumu izpildi gada darbības pārskata veidā (turpmāk “kredītrīkotāja pārskats”) kopā ar finanšu un vadības informāciju. Šajā pārskatā izklāsta viņa veikto darbību rezultātus, atsaucoties uz mērķiem, kas nosprausti attiecībā uz darbībām, kas nav saistītas ar lietām, ar šīm darbībām saistītajiem riskiem, piešķirto resursu izlietojumu un veidu, kā darbojas iekšējās kontroles sistēma. Iekšējais revidents 71. panta nozīmē pieņem zināšanai gada darbības pārskatu un citus materiālus, kuros ietverta noteikta informācija.

2.   Kolēģija ik gadu ne vēlāk kā līdz 15. jūnijam iesniedz budžeta lēmējinstitūcijai un Revīzijas palātai atbildīgā kredītrīkotāja gada darbības pārskata analīzi un novērtējumu par iepriekšējo saimniecisko gadu. Šo analīzi un novērtējumu ietver Eurojust gada pārskatā saskaņā ar noteikumiem šīs struktūras izveides aktos.

41. pants

Jebkurš darbinieks, kas iesaistīts finanšu vadībā un darījumu kontrolē, uzskatot, ka lēmums, kuru viņa priekšnieks liek viņam piemērot vai par kuru pieprasa, lai viņš tam piekristu, ir nelikumīgs vai neatbilst pareizas finanšu vadības principiem vai dienesta noteikumiem, kas viņam jāievēro, rakstveidā informē par to administratīvo direktoru un, ja tas pieņemamā termiņā neveic nekādus pasākumus, tad informē par to komisiju, kas minēta 47. panta 4. punktā, kā arī Kolēģiju. Ja ir nelikumīgas darbības, krāpšana vai korupcija, kas var kaitēt Kopienas interesēm, viņš informē par to iestādes un struktūras, kas šādam nolūkam izveidotas ar spēkā esošajiem tiesību aktiem.

42. pants

Ja budžeta izpildes pilnvaras ir deleģētas vai pastarpināti deleģētas saskaņā ar 34. pantu, tad kredītrīkotājiem, kam tieši vai pastarpināti deleģētas pilnvaras, pēc analoģijas piemēro 38. panta 1., 2. un 3. punktu.

3. iedaļa –   Grāmatvedis

43. pants

1.   Kolēģija ieceļ grāmatvedi, uz kuru attiecas Civildienesta noteikumi un kurš Eurojust atbild par:

a)	pienācīgu maksājumu veikšanu, ieņēmumu iekasēšanu un konstatēto debitoru parādu summu atgūšanu;

b)	pārskatu sagatavošanu un izklāstu saskaņā ar VII sadaļu;

c)	uzskaites kārtošanu saskaņā ar VII sadaļu;

d)	grāmatvedības noteikumu un metožu, kā arī kontu plāna izpildi saskaņā ar VII sadaļu, ievērojot noteikumus, ko pieņēmis Komisijas grāmatvedis;

e)	uzskaites sistēmu izveidi un apstiprināšanu un, ja nepieciešams, to sistēmu apstiprināšanu, ko izveidojis kredītrīkotājs, lai sniegtu vai pamatotu uzskaites informāciju;

f)	finanšu līdzekļu pārvaldīšanu.

2.   Visu informāciju, kas nepieciešama, lai izveidotu pārskatus, kuri dod patiesu priekšstatu par Eurojust aktīviem un budžeta izpildi, grāmatvedis iegūst no kredītrīkotāja, kas galvo par tās ticamību.

3.   Saskaņā ar šā panta 4. punktu un 44. pantu vienīgi grāmatvedis ir pilnvarots pārvaldīt naudas līdzekļus un citus aktīvus. Grāmatvedis atbild par to drošību.

4.   Grāmatvedis, ja tas nepieciešams viņa pienākumu izpildei, var deleģēt konkrētus uzdevumus saviem padotajiem, uz kuriem attiecas Civildienesta noteikumi. Grāmatvedis paziņo kredītrīkotājam iepriekš, ja šis ir paredzētais rīcības plāns.

5.   Deleģēšanas dokumentā nosaka uzdevumus, ko uztic deleģētajiem, kā arī viņu tiesības un pienākumus.

4. iedaļa –   Avansu pārzinis

44. pants

Ja tas nepieciešams nelielu summu apmaksai un tādu citu ieņēmumu iekasēšanai, kas minēti 5. pantā, var izveidot avansu kontus, kuriem līdzekļus piešķir grāmatvedis un par kuriem atbild grāmatveža iecelti avansu pārziņi.

Maksimālā summa, kādu avansu pārzinis var maksāt trešām personām par katru izdevumu vai ieņēmumu posteni, nedrīkst pārsniegt noteiktu apmēru, kuru nosaka Eurojust Finanšu noteikumi katram izdevumu un ieņēmumu postenim.

3.   NODAĻA

Finanšu dalībnieku atbildība

1. iedaļa –   Vispārīgi noteikumi

45. pants

1.   Neskarot disciplināro atbildību, kredītrīkotāju pilnvaras, kas tiem tieši vai pastarpināti deleģētas, attiecīgā iestāde jebkurā brīdī var uz laiku vai galīgi atsaukt.

Kredītrīkotājs var jebkurā brīdī atsaukt savu piekrišanu konkrētai tālākai deleģēšanai.

2.   Neskarot disciplināro atbildību, Kolēģija var jebkurā laikā atstādināt grāmatvedi no pienākumu pildīšanas uz laiku vai galīgi.

Kolēģija ieceļ pagaidu grāmatvedi.

3.   Neskarot disciplināro atbildību, grāmatvedis var jebkurā laikā atstādināt avansu pārziņus no pienākumu pildīšanas uz laiku vai galīgi.

46. pants

1.   Šīs nodaļas noteikumi neskar krimināltiesisko atbildību, pie kuras var saukt kredītrīkotāju un personas, kas minētas 45. pantā, saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem un spēkā esošajiem noteikumiem par Kopienu finanšu interešu aizsardzību un cīņu pret korupciju, kurā iesaistītas Kopienu vai dalībvalstu amatpersonas.

2.   Ikviens kredītrīkotājs, grāmatvedis vai avansu pārzinis saucams pie disciplināras atbildības, un tam jāmaksā kompensācija, kā paredzēts Civildienesta noteikumos, neskarot 47., 48. un 49. pantu. Ja ir nelikumīgas darbības, krāpšana vai korupcija, kas var kaitēt Kopienas interesēm, jautājumu nodod iestādēm un struktūrām, kas šādam nolūkam izveidotas ar spēkā esošajiem tiesību aktiem.

2. iedaļa –   Noteikumi par kredītrīkotājiem, kam tieši vai pastarpināti deleģētas pilnvaras

47. pants

1.   Kredītrīkotājam jāmaksā kompensācija tā, kā noteikts Civildienesta noteikumos. Kredītrīkotājam attiecīgi var pieprasīt pilnīgi vai daļēji izlabot kaitējumu, kas Kopienai nodarīts nopietnu amatpārkāpumu dēļ, pildot pienākumus vai saistībā ar šiem pienākumiem, jo īpaši, ja viņš nosaka atgūstamos prasījumus vai izdod iekasēšanas rīkojumus, uzņemas izdevumu saistības vai paraksta maksāšanas rīkojumu, neievērojot šo Finanšu regulu un tās īstenošanas noteikumus.

Tas pats attiecas uz gadījumiem, kad nopietnu pārkāpumu dēļ viņš nesagatavo dokumentu, ar kuru konstatē debitoru parādu, vai neizdod iekasēšanas rīkojumu vai bez attaisnojoša iemesla nokavē tā izdošanu, vai neizdod maksājuma rīkojumu vai nokavē tā izdošanu, tādējādi radot pamatu trešo personu civilprasībai pret šo dienestu.

2.   Kredītrīkotājs, kam tieši vai pastarpināti deleģētas pilnvaras, kurš uzskata, ka lēmums, kura pieņemšana ietilpst viņa pienākumos, ir nelikumīgs vai neatbilst pareizas finanšu vadības principiem, rakstveidā par to informē deleģētāju iestādi. Ja tādā gadījumā deleģētāja iestāde kredītrīkotājam, kam tieši vai pastarpināti deleģētas pilnvaras, rakstveidā dod pamatotu norādījumu īstenot minēto lēmumu, kredītrīkotājam tas jāīsteno un viņu nevar saukt pie atbildības.

3.   Deleģēšanas gadījumā kredītrīkotājs aizvien atbild par izveidotās iekšējās vadības un kontroles sistēmu efektivitāti, kā arī par to, kāda persona ir izraudzīta par deleģēto kredītrīkotāju.

4.   Komisija, kuru Komisija saskaņā ar vispārējās Finanšu regulas 66. panta 4. punktu izveidojusi, lai noteiktu, vai bijuši pieļauti finanšu pārkāpumi un kādām būtu jābūt sekām, var izmantot attiecībā pret Eurojust tādas pašas pilnvaras kā attiecībā pret Komisijas struktūrvienībām, ja tā nolemj Kolēģija.

Ja Kolēģija nepieņem tādu lēmumu, tā var izveidot komisiju, kas specializējas šajā jomā un savā darbībā ir neatkarīga.

Administratīvais direktors izlemj, vai uzsākt disciplinārlietu vai lietvedību par kompensācijas samaksu, pamatojoties uz šīs komisijas atzinumu. Ja komisija atklāj sistemātiskas problēmas, tā iesniedz kredītrīkotājam un Komisijas iekšējam revidentam ziņojumu ar ieteikumiem. Ja atzinumā norādīts, ka pārkāpumos iesaistīts administratīvais direktors, komisija nosūta šo atzinumu Kolēģijai un Komisijas iekšējam revidentam.

5.   Jebkuram darbiniekam var pieprasīt, lai viņš pilnīgi vai daļēji atlīdzinātu jebkurus zaudējumus, kas Eurojust radušies smaga pārkāpuma rezultātā, ko viņš nodarījis savu pienākumu izpildes gaitā vai to sakarā atbilstīgi Civildienesta noteikumiem.

Amatpersona, kas iecēlusi šo darbinieku amatā, pieņem pamatotu lēmumu pēc tam, kad izpildītas formalitātes, kas Civildienesta noteikumos paredzētas attiecībā uz disciplinārlietām.

3. iedaļa –   Grāmatvedim un avansu pārzinim piemērojamie noteikumi

48. pants

Grāmatvedis saucams pie disciplināratbildības un kompensācijas samaksas tā, kā noteikts Civildienesta noteikumos, jo īpaši gadījumos, kad:

a)	viņš pazaudē naudas līdzekļus, aktīvus un dokumentus, kas ir viņa glabāšanā, vai nodara tiem kaitējumu, vai nolaidības dēļ izraisa situāciju, ka tie tiek nozaudēti vai tiem tiek nodarīts kaitējums;

b)	viņš maina bankas kontus vai pasta žiro kontus, iepriekš par to nepaziņojot kredītrīkotājam;

c)	viņš atgūst vai samaksā summas, kas neatbilst attiecīgajiem iekasēšanas vai maksājumu rīkojumiem;

d)	pienācīgi neiekasē ieņēmumus.

49. pants

Avansu pārzinis saucams pie disciplināratbildības un kompensācijas samaksas tā, kā noteikts Civildienesta noteikumos, jo īpaši gadījumos, kad:

a)	viņš pazaudē naudas līdzekļus, aktīvus un dokumentus, kas ir viņa glabāšanā, vai nodara tiem kaitējumu, vai nolaidības dēļ izraisa situāciju, ka tie tiek nozaudēti vai tiem tiek nodarīts kaitējums;

b)	nespēj iesniegt pienācīgus pavaddokumentus par viņa izdarītajiem maksājumiem;

c)	izdara maksājumus personām, kam tie nepienākas;

d)	pienācīgi neiekasē ieņēmumus.

4.   NODAĻA

Ieņēmumu operācijas

1. iedaļa –   Vispārīgi noteikumi

50. pants

Eurojust saskaņā ar tādiem noteikumiem un tādos termiņos, par kādiem ir vienošanās ar Komisiju, iesniedz Komisijai maksājuma pieprasījumus par visu vai daļu no Kopienas dotācijas, pievienojot naudas plūsmas prognozi, kas pamato šos pieprasījumus.

51. pants

Līdzekļi, kurus Eurojust Komisija maksā kā dotāciju, nes procentus vispārējā budžeta labā.

2. iedaļa –   Debitoru parādu tāme

52. pants

Debitoru parādu tāmi vispirms sagatavo atbildīgais kredītrīkotājs attiecībā uz katru pasākumu vai situāciju, kuras dēļ rodas parāds Eurojust vai kuras dēļ šis parāds mainās.

3. iedaļa –   Debitoru parādu konstatēšana

53. pants

1.   Debitoru parādu konstatēšana ir darbība, ar kuru kredītrīkotājs vai kredītrīkotājs, kam deleģētas pilnvaras:

a)	apzina parāda esību;

b)	nosaka vai pārbauda parāda ticamību un apjomu;

c)	pārbauda nosacījumus, kuriem iestājoties parāds jāatmaksā.

2.   Ikviens debitoru parāds, kas atzīts par drošu, noteikta lieluma un kuram pienācis atmaksas termiņš, ir jākonstatē ar iekasēšanas rīkojumu, ko iesniedz grāmatvedim, pievienojot parādzīmi, kas iesniegta parādniekam. Abus šos dokumentus sastāda un iesniedz atbildīgais kredītrīkotājs.

3.   Neskarot noteikumus, kas ietverti piemērojamos noteikumos, līgumā vai nolīgumā, ikviens parāds, kurš nav atmaksāts noteiktajā laikā, kas norādīts parādzīmē, nes procentus saskaņā ar sīki izstrādātajiem noteikumiem par vispārējās Finanšu regulas īstenošanas kārtību.

4.   Attiecīgi pamatotos izņēmuma gadījumos dažus regulāros ieņēmumu posteņus var konstatēt provizoriski.

Provizoriskie konstatējumi nosedz dažu atsevišķu summu atgūšanu, kas līdz ar to nav jākonstatē atsevišķi.

Kredītrīkotājs līdz saimnieciskā gada beigām izlabo provizoriski konstatētās summas, lai nodrošinātu, ka tās atbilst faktiski konstatētajiem debitoru parādiem.

4. iedaļa –   Atgūšanas pilnvarojums

54. pants

Atgūšanas pilnvarojums ir darbība, ar kuru atbildīgais kredītrīkotājs, izdodams iekasēšanas rīkojumu, dod norādījumu grāmatvedim atgūt debitoru parādu, kuru konstatējis kredītrīkotājs.

5. iedaļa –   Atgūšana

55. pants

1.   Nepareizi samaksātās summas ir atgūstamas.

2.   Grāmatvedis rīkojas, pamatojoties uz iekasēšanas rīkojumiem attiecībā uz debitoru parādiem, ko pienācīgi konstatējis kredītrīkotājs vai atbildīgais kredītrīkotājs. Viņš visiem spēkiem cenšas nodrošināt, lai Eurojust saņemtu savus ieņēmumus, un raugās, lai tiktu aizsargātas tā tiesības.

3.   Ja atbildīgais kredītrīkotājs gatavojas atcelt konstatēta debitoru parāda atgūšanu, viņš nodrošina, ka tāda atcelšana ir pareiza un atbilst pareizas finanšu vadības principam.

Tādu atcelšanu izdara ar kredītrīkotāja lēmumu, kuram jābūt pamatotam. Kredītrīkotājs nevar deleģēt tāda lēmuma pieņemšanu.

Atcelšanas lēmumā norāda, kāda darbība veikta, lai nodrošinātu atgūšanu, un likuma pantus un faktus, uz kuriem tas pamatojas.

4.   Atbildīgais kredītrīkotājs atceļ konstatētu debitoru parādu, ja atklāta kļūda attiecībā uz likuma pantu vai faktu liecina, ka summa nav konstatēta pareizi. Tādu atcelšanu izdara ar atbildīgā kredītrīkotāja lēmumu un attiecīgi pamato.

5.   Atbildīgais kredītrīkotājs koriģē konstatētā debitoru parāda summu uz augšu vai uz leju, ja faktu kļūdas atklāšanas rezultātā mainās parāda summa, ar noteikumu, ka Eurojust šīs korekcijas dēļ nezaudē konstatēto prasījumu. Tādu koriģēšanu izdara ar atbildīgā kredītrīkotāja lēmumu un attiecīgi pamato.

56. pants

1.   Faktiski atgūstot pienākošos summu, grāmatvedis to iegrāmato uzskaitē un informē par to atbildīgo kredītrīkotāju.

2.   Par visām grāmatveža saņemtajām skaidras naudas iemaksām izraksta kvītis.

57. pants

1.   Ja atgūšana nav notikusi līdz parādzīmē norādītajam samaksas datumam, grāmatvedis par to informē atbildīgo kredītrīkotāju un nekavējoties uzsāk procedūru atgūšanas īstenošanai jebkādiem likumā pieļautiem līdzekļiem, tostarp attiecīgos gadījumos izmantojot kompensēšanu un, ja tas nav iespējams, piespiedu atgūšanu.

2.   Grāmatvedis atgūst summas, kompensējot Eurojust noteikta lieluma drošus prasījumus pret parādniekiem, kuru atmaksai pienācis termiņš, ar tādiem noteikta lieluma drošiem prasījumiem, kuru atmaksai pienācis termiņš, kas šiem parādniekiem pašiem ir pret Eurojust, ja tāda kompensēšana ir likumīgi iespējama.

58. pants

Grāmatvedis, sadarbojoties ar atbildīgo kredītrīkotāju, var piešķirt maksājuma termiņa pagarinājumu vienīgi pēc parādnieka rakstiska pieprasījuma, kurā pienācīgi norādīti iemesli, ja ir ievēroti šādi divi nosacījumi:

a)	parādnieks apņemas maksāt procentus par visu piešķirto termiņa pagarinājumu, sākot no sākotnējā atmaksas termiņa, atbilstoši likmei, kāda paredzēta sīki izstrādātajos noteikumos par vispārējās Finanšu regulas īstenošanas noteikumiem;

b)	lai aizsargātu Eurojust tiesības, parādnieks dod finansiālu nodrošinājumu, kas nosedz gan pamatparādu, gan procentus.

6. iedaļa –   Īpaši noteikumi par maksu un atlīdzību

59. pants

Ja Eurojust iekasē maksu un atlīdzību, kas minētas 5. panta a) apakšpunktā, katra saimnieciskā gada sākumā sastāda kopēju provizorisku tāmi par tādu maksu un atlīdzību. Debitoru parādu konstatēšana un atgūšana notiek saskaņā ar 53.–58. pantu.

5.   NODAĻA

Izdevumu operācijas

60. pants

1.   Par ikkatru izdevumu posteni uzņemas saistības, izdevumus apzina, tos akceptē un apmaksā.

2.   Pirms katras izdevumu saistības uzņemšanās pieņem lēmumu par finansējumu. Tas neattiecas uz darbībām, kas saistītas ar lietām.

3.   Eurojust darba programma ir līdzvērtīga lēmumam par finansējumu attiecībā uz darbībām, kuras tā aptver, ja tās ir skaidri noteiktas un ir precīzi aprakstīti to pamatā esošie kritēriji.

4.   Administratīvās apropriācijas var īstenot bez iepriekšēja lēmuma par finansējumu.

1. iedaļa –   Izdevumu saistības

61. pants

1.   Saistību uzņemšanās budžetā ir darbība, ar kuru rezervē apropriāciju, kas nepieciešama, lai segtu turpmākus maksājumus, pildot juridiskas saistības.

2.   Juridiska saistība ir dokuments, ar kuru atbildīgais kredītrīkotājs noslēdz vai nodibina saistību, kas rada maksājumu no budžeta.

3.   Budžeta saistība ir atsevišķa, ja saņēmējs un izdevumu summa ir zināmi.

4.   Budžeta saistība ir vispārēja, ja vismaz viens no elementiem, kas nepieciešams, lai noteiktu atsevišķu saistību, joprojām nav zināms.

5.   Budžeta saistība ir provizoriska, ja tā paredzēta, lai segtu regulārus administratīvos izdevumus, un vai nu summa, vai galīgie ieguvēji nav zināmi galīgi.

Provizorisku budžeta saistību izpilda, noslēdzot vienu vai vairākas atsevišķas juridiskas saistības, kas rada tiesības uz turpmākiem maksājumiem, vai arī izņēmuma gadījumos, kas attiecas uz personāla vadības izmaksām, tieši samaksājot.

62. pants

1.   Attiecībā uz pasākumiem, kas var būt par pamatu izdevumiem, ko maksā no budžeta, atbildīgajam kredītrīkotājam ir vispirms jāuzņemas budžeta saistības pirms juridisku saistību noslēgšanas ar trešām personām.

2.   Atsevišķas juridiskas saistības, kas attiecas uz atsevišķām vai provizoriskām budžeta saistībām, noslēdz līdz n gada 31. decembrim.

Pirmajā daļā minētā termiņa beigās atbildīgais kredītrīkotājs šo budžeta saistību neizlietoto atlikumu atceļ.

3.   Juridiskajām saistībām, kas noslēgtas par darbībām, kuras ilgst vairāk nekā vienu saimniecisko gadu, un atbilstošajām budžeta saistībām, izņemot attiecībā uz personāla izdevumiem, ir galīgais izpildes termiņš, kas noteikts saskaņā ar pareizas finanšu vadības principu.

Jebkuru tādu saistību daļu, kas nav izlietota sešus mēnešus pēc šā galīgā termiņa, atceļ saskaņā ar 11. pantu.

63. pants

Pieņemot budžeta saistības, atbildīgais kredītrīkotājs nodrošina, ka:

a)	izdevumus sedz no pareizā budžeta posteņa;

b)	apropriācijas ir pieejamas;

c)	izdevumi atbilst Eurojust Finanšu noteikumiem;

d)	ir ievērots pareizas finanšu vadības princips.

2. iedaļa –   Izdevumu apzināšana

64. pants

Izdevumu apzināšana ir darbība, ar kuru atbildīgais kredītrīkotājs:

a)	pārliecinās par kreditora prasījuma esību;

b)	pārbauda nosacījumus, kuriem iestājoties ir jāizdara maksājums;

c)	nosaka vai pārbauda prasījuma īstumu un tā apjomu.

65. pants

1.   Jebkuru izdevumu apzināšana pamatojas uz apstiprinošiem dokumentiem, kuri apliecina kreditora prasījumu, pamatojoties uz pārskatu par faktiski sniegtajiem pakalpojumiem, faktiski izpildītajām piegādēm vai faktiski veiktajiem būvdarbiem vai pamatojoties uz citiem dokumentiem, kas pamato maksājumu.

2.   Lēmumu par apzināšanu pieņem, atbildīgajam kredītrīkotājam parakstot vīzu “nodots samaksai”.

3.   Ja izmanto sistēmu, kas nav datorizēta, vīzu “nodots samaksai” pieņem, uzspiežot zīmogu, kurā iekļauts atbildīgā kredītrīkotāja paraksts. Ja izmanto datorizētu sistēmu, izdevumu apzināšanu ar vīzu “nodots samaksai” izdara, izmantojot atbildīgā kredītrīkotāja personisko paroli.

3. iedaļa –   Izdevumu akceptēšana

66. pants

1.   Izdevumu akceptēšana ir darbība, ar kuru atbildīgais kredītrīkotājs, izdodot maksājuma rīkojumu, uzdod grāmatvedim apmaksāt izdevumu posteni, ko atbildīgais kredītrīkotājs ir apzinājis.

2.   Maksājuma rīkojumu datē, to paraksta atbildīgais kredītrīkotājs un pēc tam to nosūta grāmatvedim. Atbildīgais kredītrīkotājs glabā apliecinošos dokumentus saskaņā ar 38. panta 6. punktu.

3.   Attiecīgos gadījumos maksājuma rīkojumam, kas nosūtīts grāmatvedim, pievieno dokumentu, kurš apliecina, ka preces iekļautas inventāra sarakstos, kas minēti 90. panta 1. punktā.

4. iedaļa –   Izdevumu apmaksa

67. pants

1.   Maksājumu izdara, ja tiek uzrādīti pierādījumi, ka attiecīgā darbība ir veikta saskaņā ar pamatdokumenta noteikumiem vispārējās Finanšu regulas 49. panta nozīmē vai arī saskaņā ar līgumu vai dotācijas nolīgumu, un tas nosedz vienu no šādām operācijām:

a)	visas pienākošās summas apmaksu;

b)	tādas summas apmaksu, kas pienākas kā: i) iepriekšējs finansējums, ko var sadalīt vairākos maksājumos; ii) viens vai vairāki starpposma maksājumi; iii) atlikušo pienākošos summu apmaksa.

Iepriekšējo finansējumu pilnīgi vai daļēji ieskaita starpposma maksājumos.

Visu iepriekšējo finansējumu un visus starpposma maksājumus ieskaita atlikušo summu maksājumos.

2.   Izdarot maksājumus, kontos izdara atzīmi par dažādajiem maksājuma veidiem, kas minēti 1. punktā.

68. pants

Izdevumu apmaksu izdara grāmatvedis pieejamo līdzekļu robežās.

5. iedaļa –   Izdevumu operāciju termiņi

69. pants

Izdevumu apzināšana, akceptēšana un apmaksa jāizdara termiņos, kas noteikti vispārējās Finanšu regulas īstenošanas kārtības noteikumos un saskaņā ar šiem noteikumiem.

6.   NODAĻA

Informācijas tehnoloģiju sistēmas

70. pants

Ja ieņēmumu un izdevumu operācijas vada, izmantojot datorsistēmas, dokumentus var parakstīt, izmantojot datorizētu vai elektronisku procedūru.

7.   NODAĻA

Iekšējais revidents

71. pants

Eurojust ir iekšējas revīzijas funkcija. Iekšējā revidenta iecelšana un pilnvaru īstenošana notiek saskaņā ar 38. panta 2. un 3. punktu Lēmumā par Eurojust.

72. pants

1.   Iekšējais revidents neatkarīgi konsultē Eurojust par risku pārvaldīšanu, izsakot neatkarīgus atzinumus par vadības un kontroles sistēmu kvalitāti, kā arī sniedzot ieteikumus, kā uzlabot darbību izpildes nosacījumus un veicināt pareizu finanšu vadību.

Viņš atbild par:

a)	iekšējās vadības sistēmu piemērotības un efektivitātes un struktūrvienību snieguma novērtējumu programmu un darbību izpildē, minot ar tām saistītos riskus; un

b)	to iekšējās kontroles sistēmu piemērotības un kvalitātes novērtējumu, kuras piemēro visām budžeta izpildes darbībām.

2.   Iekšējais revidents pilda savus pienākumus attiecībā uz visām Eurojust darbībām un tā struktūrvienībām. Viņam ir pilnīga un neierobežota piekļuve visai informācijai, kas nepieciešama viņa pienākumu izpildei.

3.   Iekšējais revidents ziņo Kolēģijai un administratīvajam direktoram par saviem atzinumiem un ieteikumiem. Tie nodrošina, ka tiek veikti pasākumi atbilstoši ieteikumiem, kas sniegti pēc iekšējās revīzijas.

4.   Iekšējais revidents iesniedz Eurojust iekšējās revīzijas gada pārskatu, cita starpā norādot izdarīto iekšējo revīziju skaitu un veidu, sniegtos ieteikumus, kā arī sakarā ar tiem veiktos pasākumus. Šajā gada pārskatā min arī sistēmu problēmas, kuras atklājusi specializētā komisija, kas izveidota saskaņā ar vispārējās Finanšu regulas 66. panta 4. punktu.

5.   Eurojust katru gadu iesniedz iestādei, kas atbild par budžeta izpildes apstiprināšanu, ziņojumu, ko sastādījis tās administratīvais direktors, apkopojot iekšējā revidenta izdarīto iekšējo revīziju skaitu un veidu, sniegtos ieteikumus un sakarā ar tiem veiktos pasākumus.

6.   Šis pants neattiecas uz darbībām, kas saistītas ar lietām, un dokumentiem.

73. pants

Iekšējā revidenta atbildību par viņa rīcību, pildot savus pienākumus, nosaka Eurojust Finanšu noteikumi saskaņā ar vispārējās Finanšu regulas 87. pantu.

V   SADAĻA

PUBLISKAIS IEPIRKUMS

74. pants

1.   Attiecībā uz publisko iepirkumu piemēro attiecīgos vispārējās Finanšu regulas noteikumus, kā arī attiecīgos noteikumus sīki izstrādātajos noteikumos par minētās regulas īstenošanu.

2.   Neskarot iepriekš minētos noteikumus, Eurojust ir tiesīgs piedalīties vai izmantot publisko iepirkumu procedūras, ko veic uzņemošā valsts vai Kopienas institūcija, vai starptautiska organizācija, ar nosacījumu, ka tās savās publisko iepirkumu procedūrās ievieš standartus, kuri sniedz starptautiski pieņemtiem standartiem līdzvērtīgas garantijas, it īpaši attiecībā uz pārredzamību, nediskrimināciju un interešu konfliktu novēršanu.

3.   Tikai administratīvajam direktoram ir pilnvaras atzīt garantiju līdzvērtīgumu starptautiski pieņemtajiem standartiem.

VI   SADAĻA

EUROJUST PIEŠĶIRTĀS DOTĀCIJAS

75. pants

Ja Eurojust valsts iestādēm piešķir dotācijas Eurojust uzdevumu veikšanai saskaņā ar 3. pantu Lēmumā par Eurojust vai Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla uzdevumu veikšanai saskaņā ar 26. panta 2. punkta b) apakšpunktu Lēmumā par Eurojust, ir piemērojami attiecīgi vispārējās Finanšu regulas principi.

VII   SADAĻA

PĀRSKATU UN UZSKAITES IZKLĀSTS

1.   NODAĻA

Pārskatu izklāsts

76. pants

Eurojust ikgadējos pārskatos ir:

a)	Eurojust finanšu pārskati;

b)	pārskati par budžeta izpildi. Eurojust pārskatiem pievieno ziņojumu par budžeta un finanšu vadību gada laikā.

77. pants

Pārskatiem ir jāatbilst noteikumiem, tiem jābūt precīziem un visaptverošiem un jāsniedz patiess un godīgs ieskats:

a)	finanšu pārskatiem – par aktīviem un pasīviem, maksājumiem un ieņēmumiem, prasījumiem un saistībām, kas nav uzrādīti kā aktīvi un pasīvi, kā arī par naudas plūsmu;

b)	pārskatiem par budžeta izpildi – par ieņēmumu un izdevumu operācijām.

78. pants

Finanšu pārskatus sastāda, ievērojot vispārpieņemtos grāmatvedības principus, kas norādīti vispārējās Finanšu regulas īstenošanas kārtības noteikumos, proti:

a)	nepārtraukta darbība;

b)	piesardzība;

c)	viendabīga uzskaites metode;

d)	datu salīdzināmība;

e)	būtiskums;

f)	saldo neaprēķināšana;

g)	būtības atspoguļojums;

h)	uzkrājumu grāmatvedība.

79. pants

1.   Saskaņā ar uzkrājumu grāmatvedības principu finanšu pārskatos uzrāda izdevumus un ieņēmumus par saimniecisko gadu neatkarīgi no to maksāšanas vai iekasēšanas datuma.

2.   Aktīvu un pasīvu vērtību nosaka saskaņā ar novērtēšanas noteikumiem, ko paredz uzskaites metodes, kas noteiktas vispārējās Finanšu regulas 132. pantā.

80. pants

1.   Finanšu pārskatus izsaka euro, un tie ietver:

a)

bilanci un ekonomisko rezultātu pārskatu, kurā uzrāda aktīvus un pasīvus, finansiālo situāciju un ekonomiskos rezultātus iepriekšējā gada 31. decembrī; tos izklāsta, ievērojot struktūru, kas noteikta Padomes direktīvā par noteikta veida uzņēmumu gada pārskatiem, tomēr ņemot vērā Eurojust darbību īpašo raksturu;

b)	naudas plūsmas tabulu, kurā uzrāda gada laikā iekasētās un izmaksātas summas un kases galīgo stāvokli;

c)	pārskatu par kapitāla izmaiņām, kurā sīki izklāsta palielinājumus un samazinājumus ikvienā kapitāla konta postenī gada laikā.

2.   Finanšu pārskatu pielikumā iekļauj papildinājumus un piezīmes par informāciju, kas ietverta pārskatos, kuri minēti 1. punktā, un sniedz visas papildu ziņas, kas jāsniedz saskaņā ar starptautiski atzītu grāmatvedības praksi, ja tādas ziņas ir būtiskas attiecībā uz Eurojust darbībām.

81. pants

Budžeta izpildes pārskatus izsaka euro. Tie ietver:

a)	budžeta izlietojuma pārskatu, kurā uzrāda visas budžeta darbības gada laikā ieņēmumu un izdevumu izteiksmē; šā pārskata izklāsta uzbūve ir tāda pati kā budžeta uzbūve;

b)	budžeta izlietojuma pārskata pielikumu, kurā iekļauj papildinājumus un piezīmes par informāciju, kas ietverta šajā pārskatā.

82. pants

Grāmatvedis ne vēlāk kā līdz nākamā gada 1. martam iesniedz Komisijas grāmatvedim savus provizoriskos pārskatus līdz ar ziņojumu par budžeta un finanšu vadību šā saimnieciskā gada laikā, lai Komisijas grāmatvedis var konsolidēt pārskatus tā, kā noteikts vispārējās Finanšu regulas 128. pantā.

83. pants

1.   Revīzijas palāta ne vēlāk kā līdz 15. jūnijam izsaka savus apsvērumus par Eurojust provizoriskajiem pārskatiem.

2.   Kad ir saņemti Revīzijas palātas apsvērumi par Eurojust provizoriskajiem pārskatiem, administratīvais direktors uz savu atbildību izveido Eurojust galīgo pārskatu un nosūta to Kolēģijai, kura sniedz atzinumu par šiem pārskatiem.

3.   Administratīvais direktors vēlākais līdz nākamā gada 1. jūlijam nosūta Komisijas grāmatvedim, Revīzijas palātai, Eiropas Parlamentam un Padomei galīgos pārskatus līdz ar Kolēģijas atzinumu; iepriekš minētos dokumentus nosūta divu nedēļu laikā, ja Revīzijas palātas apsvērumi tiek saņemti vēlāk par 15. jūniju.

4.   Eurojust galīgos pārskatus publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī nākamā saimnieciskā gada 31. oktobrī.

5.   Administratīvais direktors vēlākais līdz 30. septembrim iesniedz Revīzijas palātai atbildi par apsvērumiem, kas izteikti par gada pārskatu.

2.   NODAĻA

Uzskaite

1. iedaļa –   Kopīgi noteikumi

84. pants

1.   Eurojust grāmatvedības sistēma ir sistēma, ar kuru budžeta un finanšu informāciju kārto tā, lai rādītājus var ievadīt, iekļaut lietās un reģistrēt.

2.   Uzskaiti veido vispārējā uzskaite un budžeta uzskaite. Šo uzskaiti kārto euro, pamatojoties uz kalendāro gadu.

3.   Rādītājus, ko iekļauj vispārējā uzskaitē un budžeta uzskaitē, pieņem neilgi pirms budžeta gada beigām, lai varētu sastādīt 1. nodaļā minētos pārskatus.

4.   Neatkarīgi no 2. un 3. punkta kredītrīkotājs var kārtot analītisko uzskaiti.

85. pants

Grāmatvedības noteikumus un metodes, kā arī saskaņoto kontu plānu, kas Eurojust jāpiemēro, pieņem Komisijas grāmatvedis saskaņā ar vispārējās Finanšu regulas 133. pantu.

2. iedaļa –   Vispārējā uzskaite

86. pants

Vispārējā uzskaite, izmantojot divkāršā ieraksta metodi, hronoloģiskā secībā iegrāmato visus notikumus un operācijas, kas iespaido Eurojust saimniecisko un finansiālo stāvokli un tā aktīvus un pasīvus.

87. pants

1.   Kontu apgrozījumu un atlikumus iegrāmato norēķinu grāmatās.

2.   Visus grāmatvedības ierakstus, ieskaitot kontu korekcijas, izdara, pamatojoties uz apstiprinošiem dokumentiem, uz kuriem tajos ir norāde.

3.   Grāmatvedības sistēmai jābūt tādai, lai tajā varētu izsekot visiem uzskaites grāmatojumiem.

88. pants

Eurojust grāmatvedis pēc budžeta gada beigām līdz galīgā pārskata iesniegšanas dienai izdara jebkādas korekcijas, kas nav saistītas ar līdzekļu izmaksu vai iekasēšanu par šo gadu, bet ir nepieciešamas, lai patiesi un godīgi atspoguļotu uzskaiti atbilstoši noteikumiem.

3. iedaļa –   Budžeta uzskaite

89. pants

1.   Budžeta uzskaite detalizēti iegrāmato budžeta izpildi.

2.   Šā panta 1. punkta vajadzībām budžeta uzskaitē iegrāmato visas budžeta ieņēmumu un izdevumu operācijas, kas norādītas šīs regulas IV sadaļā.

3.   NODAĻA

Īpašuma uzskaite

90. pants

1.   Eurojust, ievērojot paraugu, ko sastādījis Komisijas grāmatvedis, kārto inventāra sarakstus, kuros norādīts visu to materiālo, nemateriālo un finanšu aktīvu daudzums un vērtība, kas veido Eurojust īpašumu.

Eurojust pārbauda, vai ieraksti inventāra sarakstā atbilst faktiskajai situācijai.

2.   Kustamas mantas pārdošanu izsludina pienācīgā veidā.

VIII   SADAĻA

ĀRĒJĀ REVĪZIJA UN APSTIPRINĀŠANA

1.   NODAĻA

Ārējā revīzija

91. pants

Revīzijas palāta pārbauda Eurojust pārskatus saskaņā EK Līguma 248. pantu.

92. pants

1.   Eurojust iesniedz Revīzijas palātai budžetu, kad tas pieņemts galīgajā variantā. Tā, cik drīz vien iespējams, informē Revīzijas palātu par visiem lēmumiem un aktiem, kas pieņemti saskaņā ar 10., 14., 19. un 23. pantu.

2.   Eurojust nosūta Revīzijas palātai pieņemtos iekšējos finanšu noteikumus.

3.   Revīzijas palātu informē par kredītrīkotāju, grāmatvežu un avansu pārziņu iecelšanu un deleģēšanas lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar 34. pantu, 43. panta 1. un 4. punktu un 44. pantu.

93. pants

Uz pārbaudēm, ko izdara Revīzijas palāta, attiecas vispārējās Finanšu regulas 139. līdz 144. pants. Šīs pārbaudes tiek veiktas veidā, kas nodrošina jutīgu, ar lietām saistītu datu aizsardzību.

2.   NODAĻA

Budžeta izpildes apstiprināšana

94. pants

1.   Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma līdz n + 2 gada 30. aprīlim sniedz administratīvajam direktoram apstiprinājumu par n gada budžeta izpildi.

2.   Ja nav iespējams ievērot 1. punktā noteikto termiņu, Eiropas Parlaments vai Padome informē administratīvo direktoru par termiņa pagarināšanas iemesliem.

3.   Ja Eiropas Parlaments atliek lēmumu par izpildes apstiprinājuma sniegšanu, administratīvais direktors veic vajadzīgos pasākumus, lai iespējami drīz novērstu šķēršļus šā lēmuma pieņemšanai vai atvieglotu šo šķēršļu novēršanu.

95. pants

1.   Lēmums par izpildes apstiprināšanu attiecas uz pārskatiem par visiem Eurojust ieņēmumiem un izdevumiem, summas atlikumu un Eurojust aktīviem un pasīviem, kas atspoguļoti finanšu pārskatā.

2.   Nolūkā sniegt budžeta izpildes apstiprinājumu Eiropas Parlaments pārbauda Eurojust pārskatus un finanšu pārskatus pēc tam, kad tādu pārbaudi veikusi Padome. Tas arī pārbauda gada pārskatu, ko sastādījusi Revīzijas palāta, līdz ar Eurojust administratīvā direktora atbildēm, jebkādiem atbilstošiem Revīzijas palātas īpašajiem ziņojumiem par attiecīgo saimniecisko gadu un Revīzijas palātas apliecinājumu par pārskatu ticamību un to pamatā esošo darījumu likumību un pareizumu.

3.   Administratīvais direktors tādā veidā, kā noteikts vispārējās Finanšu regulas 146. panta 3. punktā, iesniedz Eiropas Parlamentam pēc tā pieprasījuma jebkādu informāciju, kas nepieciešama, lai netraucēti piemērotu budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru par attiecīgo saimniecisko gadu.

96. pants

1.   Administratīvais direktors veic attiecīgus pasākumus, lai rīkotos, ņemot vērā apsvērumus, kas pievienoti Eiropas Parlamenta lēmumam par budžeta izpildes apstiprināšanu, kā arī piezīmes, kas pievienotas Padomes pieņemtajam ieteikumam apstiprināt budžeta izpildi, ņemot vērā Eurojust uzdevumus.

2.   Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes pieprasījuma administratīvais direktors ziņo par pasākumiem, kas veikti, ņemot vērā šos apsvērumus un piezīmes. Direktors iesniedz ziņojuma kopiju Komisijai un Revīzijas palātai.

IX   SADAĻA

PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

97. pants

1.   40. pants un 72. panta 5. punkts pirmo reizi ir attiecināms uz 2003. budžeta gadu.

2.   Termiņus, kas minēti 83. pantā, pirmo reizi piemēro attiecībā uz 2005. gada saimniecisko gadu.

Agrākiem gadiem šie termiņi ir:

a)	attiecībā uz 83. panta 3. punktu – 15. septembris;

b)	attiecībā uz 83. panta 4. punktu – 30. novembris;

c)	attiecībā uz 83. panta 5. punktu – 31. oktobris.

98. pants

Eiropas Parlaments, Padome un Komisija ir pilnvaroti saņemt jebkādu nepieciešamu informāciju vai paskaidrojumus par to kompetences jomā esošajiem budžeta jautājumiem.

99. pants

Kolēģija pēc nepieciešamības un pēc Eurojust administratīvā direktora priekšlikuma pieņem detalizētus noteikumus par Eurojust Finanšu regulas īstenošanu.

100. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV L 63, 6.3.2002., 1. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2003/659/TI (OV L 245, 29.9.2003., 44. lpp.).

(2)  OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(3)  OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.

(4)  OV L 357, 31.12.2002., 1. lpp.

---