ISSN 1725-5112

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 211

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

50. sējums
2007. gada 11. augusts


Saturs

 

I   Tiesību akti, kas pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

Lappuse

 

 

REGULAS

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 956/2007 (2007. gada 10. augusts), ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

1

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 957/2007 (2007. gada 10. augusts), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 712/2007 attiecībā uz apjomu, uz kuru attiecas pastāvīgais konkurss dalībvalstu intervences aģentūru rīcībā esošās labības atkalpārdošanai Kopienas tirgū

3

 

*

Eiropas Centrālās bankas Regula (EK) Nr. 958/2007 (2007. gada 27. jūlijs) par ieguldījumu fondu aktīvu un pasīvu statistiku (ECB/2007/8)

8

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


I Tiesību akti, kas pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

REGULAS

11.8.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 211/1


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 956/2007

(2007. gada 10. augusts),

ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1994. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 3223/94 par sīki izstrādātiem augļu un dārzeņu ievešanas režīma izpildes noteikumiem (1), un jo īpaši tās 4. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta ievešanas vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 3223/94 4. pantā, ir tādas, kā norādīts tabulā, kas pievienota pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2007. gada 11. augustā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 10. augustā

Komisijas vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY


(1)  OV L 337, 24.12.1994., 66. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 756/2007 (OV L 172, 30.6.2007., 41. lpp.).


PIELIKUMS

Komisijas 2007. gada 10. augusta Regulai, ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta ievešanas vērtība

0702 00 00

MK

48,8

TR

55,3

XK

36,3

XS

36,3

ZZ

44,2

0707 00 05

TR

103,8

ZZ

103,8

0709 90 70

TR

85,9

ZZ

85,9

0805 50 10

AR

58,7

UY

47,4

ZA

62,1

ZZ

56,1

0806 10 10

EG

137,4

MA

137,7

ΜΚ

18,0

TR

109,4

ZZ

100,6

0808 10 80

AR

71,6

BR

86,8

CL

79,8

CN

96,3

NZ

95,3

US

101,8

UY

50,7

ZA

86,4

ZZ

83,6

0808 20 50

AR

57,8

CL

83,9

NZ

92,4

TR

136,9

ZA

94,7

ZZ

93,1

0809 30 10, 0809 30 90

TR

147,9

ZZ

147,9

0809 40 05

IL

125,0

ZZ

125,0


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.


11.8.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 211/3


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 957/2007

(2007. gada 10. augusts),

ar ko groza Regulu (EK) Nr. 712/2007 attiecībā uz apjomu, uz kuru attiecas pastāvīgais konkurss dalībvalstu intervences aģentūru rīcībā esošās labības atkalpārdošanai Kopienas tirgū

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1784/2003 par labības tirgus kopīgo organizāciju (1), un jo īpaši tās 6. pantu,

tā kā:

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 712/2007 (2) tika atvērti pastāvīgie konkursi dalībvalstu intervences aģentūru rīcībā esošās labības tālākpārdošanai Kopienas tirgū.

(2)

Ņemot vērā situāciju Kopienas kukurūzas tirgū un izmaiņas pieprasījumā pēc labības, kuras konstatētas pēdējo nedēļu laikā dažādos reģionos, atsevišķās dalībvalstīs ir kļuvis nepieciešams darīt pieejamus jaunus intervences aģentūru rīcībā esošus labības krājumus. Tāpēc attiecīgo dalībvalstu intervences aģentūrām jāatļauj konkursa kārtībā palielināt pārdošanai paredzētos daudzumus. Šādi palielinājumi attiecas uz kukurūzu: 1 199 355 tonnas Ungārijā.

(3)

Tāpēc ir jāgroza Regula (EK) Nr. 712/2007.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 712/2007 I pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 10. augustā

Komisijas vārdā

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 270, 21.10.2003., 78. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 735/2007 (OV L 169, 29.6.2007., 6. lpp.).

(2)  OV L 163, 23.6.2007., 7. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 843/2007 (OV L 186, 18.7.2007., 9. lpp.).


PIELIKUMS

“I PIELIKUMS

KONKURSU SARAKSTS

Dalībvalsts

Daudzumi, kas tiek nodoti pārdošanai iekšējā tirgū

(tonnas)

Intervences aģentūra

Nosaukums, adrese un kontaktinformācija

Parastie kvieši

Mieži

Kukurūza

Rudzi

Belgique/België

0

Bureau d'intervention et de restitution belge

Rue de Trèves, 82

B-1040 Bruxelles

Tālr.: (32-2) 287 24 78

Fakss: (32-2) 287 25 24

e-pasts: webmaster@birb.be

Tīmekļa vietne: www.birb.be

БЪЛГАРИЯ

State Fund Agriculture

136, Tzar Boris III Blvd.

1618, Sofia, Bulgaria

Tālr.: (+359 2) 81 87 202

Fakss: (+359 2) 81 87 267

e-pasts: dfz@dfz.bg

Tīmekļa vietne: www.mzgar.government.bg

Česká republika

0

0

Statní zemědělsky intervenční fond

Odbor rostlinných komodit

Ve Smečkách 33

CZ-110 00, Praha 1

Tālr.: (420) 222 871 667 – 222 871 403

Fakss: (420) 296 806 404

e-pasts: dagmar.hejrovska@szif.cz

Tīmekļa vietne: www.szif.cz

Danmark

Direktoratet for FødevareErhverv

Nyropsgade 30

DK-1780 København

Tālr.: (45) 33 95 88 07

Fakss: (45) 33 95 80 34

e-pasts: mij@dffe.dk and pah@dffe.dk

website: www.dffe.dk

Deutschland

0

0

38 422

Bundesanstalt für Landwirtschaft und Ernährung

Deichmanns Aue 29

D-53179 Bonn

Tālr.: (49-228) 6845-3704

Fakss 1: (49-228) 6845-3985

Fakss 2: (49-228) 6845-3276

e-pasts: pflanzlErzeugnisse@ble.de

Tīmekļa vietne: www.ble.de

Eesti

Pŏllumajanduse Registrite ja Informatsiooni Amet

Narva mnt. 3, 51009 Tartu

Tālr.: (372) 7371 200

Fakss: (372) 7371 201

e-pasts: pria@pria.ee

Tīmekļa vietne: www.pria.ee

Eire/Ireland

Intervention Operations, OFI, Subsidies & Storage Division,

Department of Agriculture & Food

Johnstown Castle Estate, County Wexford

Tālr.: 353 53 91 63400

Fakss: 353 53 91 42843

Tīmekļa vietne: www.agriculture.gov.ie

Elláda

Payment and Control Agency for Guidance and Guarantee Community AIDS (O.P.E.K.E.P.E)

241, Archarnon str., GR-104 46 Athens

Tālr.: (30-210) 212 4787 & 4754

Fakss: (30-210) 212 4791

e-pasts: ax17u073@minagric.gr

Tīmekļa vietne: www.opekepe.gr

España

S. Gral. Intervención de Mercados (FEGA)

C/Almagro 33 — 28010 Madrid — España

Tālr.: (34-91) 3474765

Fakss: (34-91) 3474838

e-pasts: sgintervencion@fega.mapa.es

Tīmekļa vietne: www.fega.es

France

0

13 218

Office National Interprofessionnel des Grandes Cultures (ONIGC)

12, rue Henri Roltanguy TSA 20002

F-93555 Montreuil sous Bois Cedex

Tālr.: (33-1) 73 30 20 20

Fakss: (33-1) 73 30 20 08

e-mail:

Catherine.LESCOUARC’H@onigc.fr;

Philippe.BONNARD@onigc.fr

Tīmekļa vietne: www.onigc.fr

Italia

Agenzia per le Erogazioni in Agricoltura — AGEA

Via Torino, 45, 00184 Roma

Tālr.: (39) 0649499558

Fakss: (39) 0649499761

e-pasts: b.pennacchia@agea.gov.it

Tīmekļa vietne: www.agea.gov.it

Kypros

 

Latvija

0

0

Lauku atbalsta dienests

Republikas laukums 2,

Rīga, LV – 1981

Tālr.: (371) 702 7893

Fakss: (371) 702 7892

e-pasts: lad@lad.gov.lv

Tīmekļa vietne: www.lad.gov.lv

Lietuva

The Lithuanian Agricultural and Food Products Market regulation Agency

L. Stuokos-Guceviciaus Str. 9–12,

Vilnius, Lithuania

Tālr.: (370-5) 268 5049

Fakss: (370-5) 268 5061

e-pasts: info@litfood.lt

Tīmekļa vietne: www.litfood.lt

Luxembourg

Office des licences

21, rue Philippe II

Boîte postale 113

L-2011 Luxembourg

Tālr.: (352) 478 23 70

Fakss: (352) 46 61 38

Telekss: 2 537 AGRIM LU

Magyarország

29 244

0

2 199 355

Mezőgazdasági és Vidékfejlesztési Hivatal

Soroksári út. 22–24

H-1095 Budapest

Tālr.: (36) 1 219 45 76

Fakss: (36) 1 219 89 05

e-pasts: ertekesites@mvh.gov.hu

Tīmekļa vietne: www.mvh.gov.hu

Malta

 

Nederland

Dienst Regelingen Roermond

Postbus 965, NL-6040 AZ Roermond

Tālr.: (31) 475 355 486

Fakss: (31) 475 318939

e-pasts: p.a.c.m.van.de.lindeloof@minlnv.nl

Tīmekļa vietne: www.minlnv.nl

Österreich

AMA (Agrarmarkt Austria)

Dresdnerstraße 70

A-1200 Wien

Tālr.:

(43-1) 33151 258

(43-1) 33151 328

Fakss:

(43-1) 33151 4624

(43-1) 33151 4469

e-pasts: referat10@ama.gv.at

Tīmekļa vietne: www.ama.at/intervention

Polska

0

Agencja Rynku Rolnego

Biuro Produktów Roślinnych

Nowy Świat 6/12

PL-00-400 Warszawa

Tālr.: (48) 22 661 78 10

Fakss: (48) 22 661 78 26

e-pasts: cereals-intervention@arr.gov.pl

Tīmekļa vietne: www.arr.gov.pl

Portugal

Instituto Nacional de Intervenção e Garantia Agrícola (INGA)

R. Castilho, n.o 45-51,

1269-163 Lisboa

Tālr.:

(351) 21 751 85 00

(351) 21 384 60 00

Fakss:

(351) 21 384 61 70

e-pasts:

inga@inga.min-agricultura.pt

edalberto.santana@inga.min-agricultura.pt

Tīmekļa vietne: www.inga.min-agricultura.pt

România

Agenția de Plați și Intervenție pentru Agricultura

B-dul Carol I, nr. 17, sector 2

București 030161

România

Tālr.: + 40 21 3054802 + 40 21 3054842

Fakss: + 40 21 3054803

Tīmekļa vietne: www.apia.org.ro

Slovenija

Agencija Republike Slovenije za kmetijske trge in razvoj podeželja

Dunajska 160, 1000 Ljubjana

Tālr.: (386) 1 580 76 52

Fakss: (386) 1 478 92 00

e-pasts: aktrp@gov.si

Tīmekļa vietne: www.arsktrp.gov.si

Slovensko

Pôdohospodárska platobná agentúra

Oddelenie obilnín a škrobu

Dobrovičova 12

SK-815 26 Bratislava

Tālr.: (421-2) 58 243 271

Fakss: (421-2) 53 412 665

e-pasts: jvargova@apa.sk

Tīmekļa vietne: jvargova@apa.sk

Suomi/Finland

0

0

Maaseutuvirasto

PL 256

FI-00101 HELSINKI

Tālr.: +358 (0)20 772 007

Fakss: +358 (0)20 7725 506, +358 (0)20 7725 508

e-pasts: markkinatukiosasto@mavi.fi

Tīmekļa vietne: www.mavi.fi

Sverige

0

0

Statens Jordbruksverk

SE-55182 Jönköping

Tālr.: (46) 36 15 50 00

Fakss: (46) 36 19 05 46

e-pasts: jordbruksverket@sjv.se

Tīmekļa vietne: www.sjv.se

United Kingdom

Rural Payments Agency

Lancaster House

Hampshire Court

Newcastle upon Tyne

NE4 7YH

Tālr.: (44) 191 226 5882

Fakss: (44) 191 226 5824

e-pasts: cerealsintervention@rpa.gsi.gov.uk

Tīmekļa vietne: www.rpa.gov.uk

“—” nozīmē, ka attiecīgajā dalībvalstī nav šīs labības intervences krājumu.”


11.8.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 211/8


EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS REGULA (EK) Nr. 958/2007

(2007. gada 27. jūlijs)

par ieguldījumu fondu aktīvu un pasīvu statistiku

(ECB/2007/8)

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtus un jo īpaši to 5. pantu,

ņemot vērā Padomes 1998. gada 23. novembra Regulu (EK) Nr. 2533/98 par statistiskās informācijas vākšanu, ko veic Eiropas Centrālā banka (1), un jo īpaši tās 5. panta 1. punktu un 6. panta 4. punktu,

tā kā:

(1)

Regulas (EK) Nr. 2533/98 2. panta 1. punkts nosaka, ka, lai pildītu statistikas ziņošanas prasības, Eiropas Centrālajai bankai (ECB) ar nacionālo centrālo banku (NCB) palīdzību ir tiesības atsauces ziņotāju ietvaros vākt statistisko informāciju par to, kas ir vajadzīgs Eiropas Centrālo banku sistēmas uzdevumu veikšanai. No Regulas (EK) Nr. 2533/98 2. panta 2. punkta a) apakšpunkta izriet, ka ieguldījumu fondi (IF) ir daļa no atsauces ziņotāju ECB statistikas ziņošanas prasību izpildes nolūkiem, t. sk. monetārās un banku statistikas jomā. Turklāt Regulas (EK) Nr. 2533/98 3. pants liek ECB precizēt faktiskos ziņotājus atsauces ziņotāju ietvaros un paredz ECB tiesības pilnībā vai daļēji atbrīvot dažas ziņotāju klases no tās statistikas ziņošanas prasībām.

(2)

Lai pildītu tās uzdevumus un uzraudzītu finanšu aktivitātes, ko neveic monetārās finanšu iestādes (MFI), ECB vajadzīga augstas kvalitātes statistiskā informācija par IF darbību. Šo datu galvenais mērķis ir nodrošināt ECB ar visaptverošu situācijas statistisko atspoguļojumu attiecībā uz IF nozari iesaistītajās dalībvalstīs, kuras uzskata par vienu ekonomisko teritoriju.

(3)

Lai ierobežotu ziņošanas pienākuma apjomu, NCB vajadzīgo informāciju par IF no faktiskajiem ziņotājiem drīkst saņemt citiem statistikas mērķiem izmantotā plašākā statistikas ziņošanas regulējuma ietvaros ar nosacījumu, ka netiek apdraudēta ECB statistikas prasību izpilde. Lai veicinātu pārskatāmību, šādos gadījumos ziņotāji jāinformē par to, ka dati tiek vākti citiem statistikas mērķiem.

(4)

Par finanšu darījumiem pieejamie dati veicina padziļinātu analīzi monetārās politikas un citiem mērķiem. Dati par finanšu darījumiem un kā arī dati par krājumiem tiek izmantoti arī, lai apkopotu cita veida statistiku, jo īpaši euro zonas finanšu pārskatus.

(5)

Lai gan saskaņā ar Statūtu 34.1. pantu pieņemtās regulas nepiešķir tiesības vai neuzliek pienākumus neiesaistītajām dalībvalstīm, Statūtu 5. pants attiecas uz visām dalībvalstīm neatkarīgi no tā, vai tās ieviesušas euro. Regulas (EK) Nr. 2533/98 17. apsvērums norāda, ka Statūtu 5. pants kopā ar Līguma 10. pantu (bijušais 5. pants) paredz pienākumu nacionālajā līmenī izstrādāt un ieviest visus pasākumus, ko neiesaistītās dalībvalstis uzskata par nepieciešamiem, lai vāktu statistikas informāciju, kas vajadzīga, lai izpildītu ECB statistikas ziņošanas prasības un statistikas jomā savlaicīgi sagatavotos šo valstu kļūšanai par iesaistītajām dalībvalstīm.

(6)

Lai gan šī regula galvenokārt attiecas uz IF, pilnīga informācija par IF emitēto uzrādītāja akciju turētājiem var nebūt tieši pieejama no IF, un ir nepieciešams pārskata grupā iekļaut citas iestādes.

(7)

Uz IF attieksies Regulas (EK) Nr. 2533/98 7. pantā noteiktais ECB sankciju režīms.

(8)

Vēlākais līdz 2012. gadam ECB Padome novērtēs, vai šajā regulā noteikto kopsavilkuma ziņošanas pieeju atļaut lietot tikai dalībvalstīm, kuru ieguldījumu fondu nozare, ņemot vērā kopējos aktīvus, ir mazāka par euro zonā pārvaldīto kopējo aktīvu minimumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Definīcijas

Šajā regulā:

“IF” ir kolektīvo ieguldījumu uzņēmums, kas:

a)

veic ieguldījumus finanšu un nefinanšu aktīvos II pielikuma izpratnē, ciktāl tā mērķis ir ieguldīt publiski piesaistīto kapitālu; un

b)

atbilstoši Kopienas vai nacionālajiem tiesību aktiem nodibināts saskaņā ar:

i)

līgumtiesībām (kā pārvaldītājsabiedrību pārvaldīts kopfonds);

ii)

trasta tiesībām (kā daļu trasts (unit trust));

iii)

uzņēmējdarbības tiesībām (kā ieguldījumu sabiedrība); vai

iv)

jebkurš cits līdzīgs mehānisms.

IF definīcijā iekļauj:

a)

tos uzņēmumus, kuru daļas vai akcijas pēc turētāju lūguma tieši vai netieši atpērk vai atlīdzina no uzņēmuma aktīviem; un

b)

tos uzņēmumus, kuriem ir noteikts skaits emitēto akciju un kuru akcionāriem ir jāpērk vai jāpārdod esošās akcijas, kad tie iestājas fondā vai izstājas no tā.

IF definīcijā neiekļauj:

a)

pensiju fondus Regulas (EK) Nr. 2533/98 2. panta 2. punkta a) apakšpunkta un B pielikuma izpratnē; un

b)

naudas tirgus fondus 2001. gada 22. novembra Eiropas Centrālās bankas Regulas (EK) Nr. 2423/2001 par monetāro finanšu iestāžu nozares konsolidēto bilanci (ECB/2001/13) (2) I pielikuma izpratnē.

IF definīcijas mērķiem “publisks” aptver mazos, profesionālos un institucionālos ieguldītājus;

“iesaistītā dalībvalsts” ir dalībvalsts, kura ieviesusi euro,

“neiesaistītā dalībvalsts” ir dalībvalsts, kura nav ieviesusi euro,

“ziņotājs” ir ziņotājs Regulas (EK) Nr. 2533/98 1. panta nozīmē,

“rezidents” ir rezidents Regulas (EK) Nr. 2533/98 1. panta nozīmē; Šajā regulā, ja juridiskajai personai nav nekāda vērā ņemama fiziska klātbūtne, tās rezidenci nosaka pēc ekonomiskās teritorijas, saskaņā ar kuras likumiem juridiskā persona nodibināta. Ja juridiskajai personai nav statūtu, kā kritēriju izmanto juridisko domicilu, proti, valsti, kuras tiesību sistēma regulē šīs juridiskās personas izveidi un turpmāko pastāvēšanu,

“MFI” ir monetāra finanšu iestāde Regulas (EK) Nr. 2423/2001 (ECB/2001/13) I pielikuma 1. daļas 1. punkta nozīmē,

“CFS” ir citi finanšu starpnieki, izņemot apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondus, Regulas (EK) Nr. 2533/98 2. panta 2. punkta a) apakšpunkta un B pielikuma izpratnē,

“attiecīgā NCB” ir tās iesaistītās dalībvalsts NCB, kuras rezidents ir attiecīgais IF.

2. pants

Faktiskie ziņotāji

1.   Faktiskie ziņotāji ir IF, kas ir rezidenti iesaistīto dalībvalstu teritorijā. Paši IF vai to IF gadījumā, kas saskaņā ar nacionālajām tiesībām nav juridiskas personas, – personas, kas pilnvarotas tos pārstāvēt, atbild par saskaņā ar šo regulu prasītās statistiskās informācijas ziņošanu.

2.   Neierobežojot 1. punktu, nolūkā vākt informāciju par IF emitēto uzrādītāja akciju turētājiem (I pielikuma 2. daļas 3. punkts) faktiskā pārskata grupa ietver arī MFI un CFS, kas nav IF. NCB šīm iestādēm var piešķirt atbrīvojumus ar nosacījumu, ka prasītā statistiskā informācija tiek vākta no citiem pieejamiem avotiem saskaņā ar I pielikuma 2. daļas 3. punktu. NCB pārbauda šī nosacījuma izpildi pietiekamu laiku iepriekš, lai varētu piešķirt vai vajadzības gadījumā atsaukt atbrīvojumu, tam ar ECB piekrišanu stājoties spēkā katra gada sākumā. Šīs regulas nolūkiem NCB var izveidot un uzturēt ziņotāju CFS, kas nav IF, sarakstu saskaņā ar I pielikuma 2. daļas 3. punktā noteiktajiem principiem.

3. pants

Atbrīvojumi

1.   NCB var piešķirt atbrīvojumus kopējo aktīvu ziņā mazākajiem IF ar nosacījumu, ka IF, kas iekļauti ceturkšņa kopsavilkuma bilancē sastāda vismaz 95 % no kopējiem IF aktīviem krājumu ziņā katrā iesaistītajā dalībvalstī. NCB pārbauda šī nosacījuma izpildi pietiekamu laiku iepriekš, lai varētu piešķirt vai vajadzības gadījumā atsaukt atbrīvojumu, tam stājoties spēkā katra gada sākumā. IF, uz kuriem attiecas šādi atbrīvojumi, reizi ceturksnī paziņo tikai ceturkšņa beigu krājumu datus par emitētajām IF akcijām/daļām un, attiecīgā gadījumā, atbilstošajām ceturkšņa pārvērtēšanas korekcijām vai darījumiem.

2.   Atbrīvojumus var piešķirt IF, uz kuriem attiecas nacionālie grāmatvedības noteikumi, kas to aktīvus ļauj novērtēt retāk kā reizi ceturksnī. Tās IF kategorijas, kuriem NCB var piešķirt atbrīvojumus nosaka ECB Padome. Uz IF, kam piemēro šādus atbrīvojumus, šīs regulas 6. pantā izklāstītās prasības attiecas intervālos, kas atbilst šo IF grāmatvedības pienākumiem attiecībā uz to aktīvu novērtēšanas laikiem.

3.   Tomēr IF var nolemt neizmantot atbrīvojumu un pilnībā ievērot 6. pantā norādītās ziņošanas prasības. Ja IF izdara šādu izvēli, pirms jebkurām izmaiņām minēto atbrīvojumu izmantošanā IF saņem attiecīgās NCB atļauju.

4. pants

IF saraksts statistikas mērķiem

1.   Valdes izveido un uztur šai regulai pakļauto IF sarakstu, kurā vajadzības gadījumā iekļauti arī to apakšfondi 5. panta 2. punkta izpratnē. Saraksts var tikt veidots, izmantojot esošos nacionālo iestāžu uzraudzīto IF sarakstus, ja tādi saraksti pastāv, tos papildinot ar citiem IF, kas atbilst IF definīcijai 1. pantā.

2.   NCB un ECB IF sarakstu statistikas mērķiem un tā atjauninājumus atbilstošā veidā dara pieejamu attiecīgajiem IF, tostarp elektroniskiem līdzekļiem, izmantojot Internetu vai – pēc attiecīgo ziņotāju lūguma – papīra veidā.

3.   IF saraksts statistikas mērķiem izmantojams vienīgi informācijas nolūkiem. Ja 2. punktā minētā saraksta jaunākais pieejamais elektroniskais variants ir nepareizs, ECB tomēr nepiemēro sankcijas iestādēm, kas nav pienācīgi izpildījusi ziņošanas prasības, ja tā labticīgi ir paļāvusies uz nepareizo sarakstu.

5. pants

Ziņošana par atsevišķiem fondiem

1.   Faktiskie ziņotāji datus par to aktīviem un pasīviem ziņo par katru fondu.

2.   Neierobežojot 1. punktu, ja IF savus aktīvus sadala dažādos apakšfondos tā, ka katra apakšfonda akcijas/daļas nodrošina dažādi aktīvi, katru apakšfondu uzskata par atsevišķu IF.

3.   Atkāpjoties no 1. un 2. punkta, saņemot attiecīgās NCB atļauju un saskaņā ar tās norādījumiem, IF par saviem aktīviem un pasīviem var ziņot kā grupa ar nosacījumu, ka rezultāts ir līdzīgs, kā ziņojot par atsevišķiem fondiem.

6. pants

Ceturkšņa un mēneša statistikas ziņošanas prasības

1.   Faktiskie ziņotāji saskaņā ar I pielikumu sniedz:

a)

katru ceturksni – ceturkšņa beigu uzkrājumu datus par IF aktīviem un pasīviem un, vajadzības gadījumā, ceturkšņa pārvērtēšanas korekcijām vai darījumiem; un

b)

katru mēnesi – mēneša beigu uzkrājumu datus par emitētajām IF akcijām/daļām un, vajadzības gadījumā, mēneša pārvērtēšanas korekcijām vai darījumiem.

2.   Saņemot attiecīgās NCB atļauju un saskaņā ar tās norādījumiem, faktiskie ziņotāji statistisko informāciju ziņo, pamatojoties uz vienu no divām I pielikumā norādītajām ziņošanas metodēm, saskaņā ar II pielikuma definīcijām.

3.   NCB var izvēlēties 1. punkta a) apakšpunktā minētos datus vākt reizi mēnesī nevis reiz ceturksnī.

7. pants

Pārvērtēšanas korekcijas vai darījumi

1.   Faktiskie ziņotāji saskaņā ar attiecīgās NCB norādījumiem paziņo par pārvērtēšanas korekcijām vai darījumiem attiecībā uz kopsavilkuma informāciju saskaņā ar I pielikumā norādīto kombinēto vai kopsavilkuma metodi.

2.   Saskaņā ar I pielikumā norādīto kombinēto metodi var iegūt vērtspapīru darījumu aplēses no atsevišķu vērtspapīru dalījuma (security-by-security) informācijas vai tieši vākt datus par darījumiem saskaņā ar atsevišķu vērtspapīru dalījuma principu.

3.   Papildu prasības un norādījumi attiecībā uz pārvērtēšanas korekciju vai darījumu apkopošanu noteiktas III pielikumā.

8. pants

Grāmatvedības noteikumi

1.   Ziņojot saskaņā ar šo regulu, IF ievēro grāmatvedības noteikumus, kas noteikti attiecīgajos nacionālajos likumos, ar kuriem ievieš Padomes 1986. gada 8. decembra Direktīvu 86/635/EEK par banku un citu finanšu iestāžu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem (3), vai, ja šis noteikums nav piemērojams, grāmatvedības noteikumus, kas noteikti citos IF piemērojamos nacionālajos vai starptautiskajos standartos.

2.   Neskarot iesaistītajās dalībvalstīs dominējošo grāmatvedības praksi un neto atlikumu aprēķināšanas kārtību, statistikas mērķiem par visiem finanšu aktīviem un pasīviem ziņo, ievērojot bruto principu.

9. pants

Savlaicīgums

1.   NCB lemj par to, kad tām jāsaņem dati no ziņotājiem saskaņā ar 6. pantu, lai ievērotu 2. punktā noteiktos termiņus.

2.   Nacionālās centrālās bankas nosūta ECB:

a)

uz IF sniegtajiem ceturkšņa datiem pamatotos ceturkšņa uzkrājumu kopsavilkuma datus un pārvērtēšanas korekcijas 28. darba dienas beigās, kas ir pēc tā ceturkšņa beigām, uz kuru attiecas dati; un

b)

uz IF sniegtajiem mēneša datiem par IF emitētajām akcijām/daļām vai faktiskajiem datiem saskaņā ar 6. panta 3. punktu pamatotos mēneša uzkrājumu kopsavilkuma datus un pārvērtēšanas korekcijas 28. darba dienas beigās, kas ir pēc tā mēneša beigām, uz kuru attiecas dati.

10. pants

Obligātie standarti un nacionālais ziņošanas regulējums

1.   Prasīto statistisko informāciju IF ziņo attiecīgajai NCB saskaņā ar IV pielikumā izklāstītajiem obligātajiem datu nosūtīšanas, precizitātes konceptuālās atbilstības un pārskatīšanas standartiem.

2.   Ziņošanas prasības, kuras jāievēro faktiskajiem ziņotājiem, NCB definē un īsteno saskaņā ar nacionālajām īpatnībām. NCB nodrošina, ka šī ziņošanas kārtība nodrošina prasīto statistisko informāciju un ļauj pareizi pārbaudīt IV pielikumā izklāstīto obligāto datu nosūtīšanas, precizitātes, konceptuālās atbilstības un pārskatīšanas standartu ievērošanu.

11. pants

Apvienošanās, dalīšanās un reorganizācijas

Apvienošanās, dalīšanās vai reorganizācijas gadījumā, kas varētu ietekmēt ziņotāja statistikas pienākumu pildīšanu, kad nolūks īstenot šādu darbību kļuvis zināms publiski un vēl nav stājies spēkā, ziņotājs attiecīgo NCB informē par procedūrām, kas plānotas, lai izpildītu šajā regulā izklāstītās statistikas ziņošanas prasības.

12. pants

Pārbaude un piespiedu vākšana

NCB realizē tiesības pārbaudīt vai piespiedu kārtā vākt informāciju, ko ziņotāji sniedz saskaņā ar šo regulu, neierobežojot ECB tiesības pašai realizēt šādas tiesības. NCB šīs tiesības jo īpaši izmanto, ja iestāde, kas ir faktiskais ziņotājs, nepilda IV pielikumā izklāstītos obligātos datu nosūtīšanas, precizitātes, konceptuālās atbilstības un pārskatīšanas standartus.

13. pants

Pirmā ziņošana

Pirmā ziņošana sākas ar mēneša un ceturkšņa datiem par 2008. gada decembri.

14. pants

Nobeiguma noteikumi

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Frankfurtē pie Mainas, 2007. gada 27. jūlijā

ECB Padomes vārdā

ECB prezidents

Jean-Claude TRICHET


(1)  OV L 318, 27.11.1998., 8. lpp.

(2)  OV L 333, 17.12.2001., 1. lpp.

(3)  OV L 372, 31.12.1986., 1. lpp.


I PIELIKUMS

STATISTIKAS ZIŅOŠANAS PRASĪBAS

1.   DAĻA

Ziņošanas metode

1.

ECB regulāri aprēķina visu iesaistīto dalībvalstu, ko uzskata par vienu ekonomikas teritoriju, IF aktīvu un pasīvu kopsavilkuma summu uzkrājumu un darījumu izteiksmē.

2.

Faktiskie ziņotāji statistisko informāciju sniedz saskaņā ar vienu no šīm divām ziņošanas metodēm.

a)

Kombinētā metode, saskaņā ar kuru:

katru ceturksni sniedz: i) atsevišķu vērtspapīru dalījuma (security-by-security) informāciju par IF turētiem vērtspapīriem ar publiski pieejamiem identifikācijas kodiem; ii) kopsavilkuma informāciju, kas iedalīta pēc instrumenta/termiņa kategorijas, valūtas un darījuma partneriem, par aktīviem un pasīviem, kas nav vērtspapīri, un par vērtspapīriem, kam nav publiski pieejamu identifikācijas kodu; un iii) atsevišķu vērtspapīru dalījuma vai kopsavilkuma informāciju par emitēto IF akciju/daļu turētājiem, kā tas norādīts šī pielikuma 2. daļā. Attiecīgā NCB var lūgt ziņotājiem sniegt atsevišķu vērtspapīru dalījuma informāciju par vērtspapīriem, kam nav publiski pieejamu identifikācijas kodu vai atsevišķu posteņu dalījuma (item-by-item) informāciju par aktīviem un pasīviem, kas nav vērtspapīri, un

katru mēnesi sniedz atsevišķu vērtspapīru dalījuma informāciju, kurā atsevišķi norādītas visas IF emitētās akcijas/daļas.

Kā noteikts 2. tabulā, papildus datiem attiecībā uz ailēm, kas atsevišķu vērtspapīru dalījuma ziņošanas kontekstā jāziņo, lai iegūtu kopsavilkuma informāciju par vērtspapīriem, attiecīgā NCB var lemt vākt arī datus par darījumiem saskaņā ar atsevišķu vērtspapīru dalījuma principu.

Kopsavilkuma datus sniedz izteiktus kā uzkrājumus un – saskaņā ar attiecīgās NCB norādījumiem: i) kā pārvērtēšanu cenu un valūtas kursa pārmaiņu dēļ; vai ii) darījumus.

Saņemot attiecīgās NCB iepriekšēju piekrišanu, ziņotāji, kas sniedz prasītos ceturkšņa datus saskaņā ar atsevišķu vērtspapīru dalījuma principu, prasītos mēneša datus var izvēlēties ziņot saskaņā ar kopsavilkuma principu, nevis sniedzot atsevišķu vērtspapīru dalījuma informāciju.

b)

Kopsavilkuma metode, saskaņā ar kuru:

katru ceturksni sniedz pilnu kopsavilkuma informācijas datu kopumu, kas iedalīts pēc instrumenta/termiņa kategorijas, valūtas un darījuma partneriem, par IF aktīviem un pasīviem, un

katru mēnesi sniedz kopsavilkuma informāciju par IF emitētajām akcijām/daļām.

Ceturkšņa un mēneša informāciju sniedz izteiktus kā uzkrājumus un – saskaņā ar attiecīgās NCB norādījumiem: i) kā pārvērtēšanu cenu un valūtas kursa pārmaiņu dēļ; vai ii) darījumus.

3.

Informācija, ko, izmantojot kombinēto metodi, jāiesniedz NCB saskaņā ar atsevišķu vērtspapīru dalījuma principu, norādīta 2. tabulā. Ceturkšņa kopsavilkuma ziņošanas prasības uzkrājumiem norādītas 1. tabulā un prasības pārvērtēšanām cenu un valūtas kursa dēļ vai darījumiem norādītas 3. tabulā. Mēneša kopsavilkuma ziņošanas prasības uzkrājumiem un pārvērtēšanām cenu un valūtas kursa dēļ vai darījumiem norādītas 4. tabulā.

2.   DAĻA

IF akciju/daļu turētāju rezidence un ekonomikas sektors

1.

Ziņotāji reizi ceturksnī ziņo datus par iesaistīto dalībvalstu IF emitēto IF akciju/daļu turētāju rezidenci saskaņā ar iekšzemes/pārējo iesaistīto dalībvalstu/pārējās pasaules iedalījumu. Iekšzemes un pārējo iesaistīto dalībvalstu darījumu partneri tiek iedalīti arī pēc sektora.

2.

Attiecībā uz reģistrētajām akcijām/daļām tās emitējušais IF vai tos pārstāvošās personas ziņo datus par to emitēto akciju/daļu turētāju rezidences un sektora iedalījumu. Ja emitējušais IF nevar tiešā veidā identificēt turētāja rezidenci un sektoru, tas attiecīgos datus ziņo, pamatojoties uz pieejamo informāciju.

3.

Attiecībā uz uzrādītāja akcijām/daļām ziņotāji sniedz datus par IF akciju/daļu turētāju rezidences un sektora iedalījumu saskaņā ar pieeju, par kuru lēmusi attiecīgā NCB. Šīç prasības izpildei var izvēlēties vienu no šādām iespējām vai šo iespēju kombināciju, kuru izvēloties ņem vērā attiecīgo tirgu organizāciju un nacionālo tiesisko regulējumu attiecīgajā dalībvalstī. Šo prasību laiku pa laikam izvērtē NCB.

a)

Emitējušie IF:

Emitējušie IF vai tos pārstāvošās personas, vai šīs regulas 2. panta 2. punktā minētās iestādes ziņo datus par to emitēto akciju/daļu turētāju rezidences vai sektora iedalījumu. Šāda informācija var nākt no aģenta, kas izplata akcijas/daļas vai citas akciju/daļu emisijā, atpirkšanā vai pārvedumā iesaistītas iestādes.

b)

MFI un CFI kā IF akciju/daļu pārvaldītāji:

Kā ziņotāji MFI un CFS, kas ir IF akciju/daļu pārvaldnieki, ziņo tādu akciju/daļu turētāju rezidences vai sektora iedalījuma datus, kuras emitējuši rezidenti IF un kuras tiek pārvaldītas turētāja vārdā vai cita starpnieka vārdā, kurš arī ir pārvaldnieks. Šo iespēju piemēro, ja: i) pārvaldnieks nodala IF akcijas/daļas, kas tiek turētas akciju/daļu turētāja vārdā, no akcijām/daļām, kas tiek turētas citu pārvaldnieku vārdā; un ii) vairums IF akciju/daļu iekšzemes rezidentu iestāžu pārvaldībā, kuras klasificētas kā finanšu starpnieki (MFI vai CFS).

c)

MFI un CFS kā ziņotāji par rezidentu darījumiem ar nerezidentiem saistībā ar rezidentu IF akcijām/daļām:

Kā ziņotāji MFI un CFS, kas ziņo par rezidentu darījumiem ar nerezidentiem saistībā ar rezidentu IF akcijām/daļām, ziņo tādu akciju/daļu turētāju rezidences vai sektora iedalījuma datus, kuras emitējuši rezidenti IF un kuras tie tirgo turētāja vārdā vai cita darījumā iesaistīta starpnieka vārdā. Šo iespēju piemēro, ja: i) ziņošanas pārklājums ir visaptverošs, t. i., tas aptver pēc būtības visus ziņotāju veiktos darījumus; ii) tiek sniegti pareizi dati par pirkšanas un pārdošanas darījumiem ar iesaistīto dalībvalstu nerezidentiem; iii) vienu un to pašu akciju/daļu emisijas vērtības un dzēšanas vērtības atšķirība, izņemot komisijas maksas, ir minimāla; un iv) iesaistīto dalībvalstu nerezidentu turēto rezidenta IF emitēto akciju/daļu apjoms ir neliels.

d)

Ja nepiemēro a)–c) iespējas, ziņotāji, t. sk. MFI un CFS, kas nav IF, attiecīgos datus ziņo, pamatojoties uz pieejamo informāciju.

4.

Ja vārda akcijas/daļas vai uzrādītāja akcijas/daļas tiek emitētas pirmo reizi vai ja attīstība tirgū liek mainīt izvēli vai izvēles iespēju kombināciju, NCB attiecībā uz 2. un 3. punktā izklāstītajām prasībām var piešķirt atbrīvojumu uz vienu gadu.

3.   DAĻA

Ziņošanas tabulas

1.   tabula

Uzkrājumi

Dati, kas jāsniedz katru ceturksni

 

A.

Iekšzemes (kopā)

B.

Pārējās iesaistītās dalībvalstis (kopā)

C.

PP (kopā)

D.

Nav nodalīti

 

MFI

Ne-MFI - Kopā

 

MFI

Ne-MFI - Kopā

 

t.sk. neiesaistītās dalībvalstis

t.sk. ASV

t.sk. Japāna

 

Valdība

Pārējie rezidenti

 

Valdība

Pārējie rezidenti

Kopā

Pārējie finanšu starpnieki + finanšu paligsabiedrības (S. 123 + S. 124)

Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi (S. 125)

Nefinanšu sabiedrības (S. 11)

Mājsaimniecības + mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas iestādes (S. 14 + S. 15)

Kopā

Pārējie finanšu starpnieki + finanšu palīgsabiedrības (S. 123 + S. 124)

Aprošināšanas sabiedrības un pensiju fondi (S. 125)

Nefinanšu sabiedrības (S.11)

Mājsaimniecības + mājsaimniedības apkalpojošās bezpeļņas iestādes (S. 14 + S. 15)

AKTĪVI

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1.

Prasības no noguldījumiem un kredītiem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2.

Neakciju vērtspapīri

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2e.

Euro

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

līdz 1 gadam

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1–2 gadi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ilgāk par 2 gadiem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2x.

Ārvalstu valūtas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

līdz 1 gadam

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1–2 gadi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ilgāk par 2 gadiem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2t.

Valūtas kopā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

līdz 1 gadam

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1–2 gadi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ilgāk par 2 gadiem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

3.

Akcijas un pārējie kapitāla vērtspapīri

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

t.sk. kotētās akcijas, izņemot IF un NTF akcijas/daļas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

t.sk. IF un NTF akcijas/daļas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

4.

Atvasinātie finanšu instrumenti

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

5.

Nefinanšu aktīvi (t.sk. fiksētie aktīvi)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

6.

Pārējie aktīvi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

PASĪVI

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

7.

Saņemtie kredīti un noguldījumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

8.

IF akcijas/daļas (1)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

9.

Atvasinātie finanšu instrumenti

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

10.

Pārējie pasīvi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

IF, kas izmanto kopsavilkuma metodi, ziņo visās ailēs, t.sk. melnās un pelēkās.

IF, kas izmanto kombinēto metodi, ziņo: i) melnajās ailēs; ii) 2. tabulā pieprasīto informāciju par vērtspapīriem, datus par kuriem vāc, pamatojoties uz katra vērtspapīra principu; un iii) pelēkajās ailēs par vērtspapīriem, datus par kuriem nevāc, pamatojoties uz katra vērtspapīra principu.


2.   tabula

Vajadzīgā atsevišķu vērtspapīru dalījuma informācija

Izmantojot kombinēto metodi, dati tālāk norādītās tabulas ailēs par katru vērtspapīru, kas klasificēts vērtspapīru kategorijās “neakciju vērtspapīri”, “akcijas un pārējie kapitāla vērtspapīri” un “emitētās ieguldījumu fondu akcijas/daļas” jāziņo saskaņā ar šādiem noteikumiem.

a)

Jāziņo dati par 1. aili.

b)

Gadījumā, ja attiecīgā NCB pati tieši nevāc atsevišķu vērtspapīru dalījuma informāciju par darījumiem, jāziņo dati par divām no trim ailēm (t. i., 2. un 3. aili, 2. un 4. aili, vai 3. un 4. aili).

c)

Gadījumā, ja attiecīgā NCB tieši vāc atsevišķu vērtspapīru dalījuma informāciju par darījumiem, jāziņo dati arī par šādām ailēm:

i)

5. aile vai 6. un 7. aile; un

ii)

4. aile vai 2. un 3. aile.

d)

Attiecīgā NCB var lūgt ziņotājiem sniegt datus arī 8. ailē.

e)

Attiecīgā NCB iepriekš minētajos b) un c) ii) gadījumos var nolemt vākt tikai datus attiecībā uz 2. aili. Tādā gadījumā NCB vismaz reizi gadā jāpārbauda un jāziņo ECB, ka NCB ziņoto kopsavilkuma datu kvalitāte, t. sk. pārskatīšanas biežums un apjoms, palikusi tāda pati.


Aile

Nosaukums

1.

Vērtspapīra identifikācijas kods

2.

Vienību skaits vai nominālā kopsavilkuma summa

3.

Cena

4.

Kopējā summa

5.

Darījumi

6.

Nopirktie (aktīvi) vai emitētie (pasīvi) vērtspapīri

7.

Pārdotie (aktīvi) vai dzēstie (pasīvi) vērtspapīri

8.

Vērtspapīra grāmatojuma valūta


3.   tabula

Pārvērtēšanas korekcijas vai darījumi

Dati, kas jāsniedz katru ceturksni

 

A.

Iekšzemes (kopā)

B.

Pārējās iesaistītās dalībvalstis (kopā)

C.

PP (kopā)

D.

Nav nodalīti

 

MFI

Ne-MFI - Kopā

 

MFI

Ne-MFI - Kopā

 

t.sk. neiesaistītās dalībvalstis

t.sk. ASV

t.sk. Japāna

 

Valdība

Pārējie rezidenti

 

Valdība

Pārējie rezidenti

Kopā

Pārējie finanšu starpnieki + finanšu palīgsabiedrības (S. 123 + S. 124)

Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi (S. 125)

Nefinanšu sabiedrības (S. 11)

Mājsaimniecības + mājsaimniecības (S. 14 + S. 15)

Kopā

Pārējie finanšu starpnieki + finanšu palīgsabiedrības (S. 123 + S. 124)

Aprošināšanas sabiedrības un pensiju fondi (S. 125)

Nefinanšu sabiedrības (S. 11)

Mājsaimniecības + mājsaimniedības apkalpoiošās bezpeļņas iestādes (S. 14 + S. 15)

AKTĪVI

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1.

Prasības no noguldījumiem un kredītiem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2.

Neakciju vērtspapīri

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2e.

Euro

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

līdz 1 gadam

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1–2 gadi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ilgāk par 2 gadiem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2x.

Ārvalstu valūtas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

līdz 1 gadam

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1–2 gadi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ilgāk par 2 gadiem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2t.

Valūtas kopā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

līdz 1 gadam

 

OBLIGĀTI

 

OBLIGĀTI

 

OBLIGĀTI

OBLIGĀTI

OBLIGĀTI

 

 

OBLIGĀTI

 

OBLIGĀTI

 

OBLIGĀTI

OBLIGĀTI

OBLIGĀTI

 

OBLIGĀTI

OBLIGĀTI

OBLIGĀTI

OBLIGĀTI

 

1–2 gadi

 

OBLIGĀTI

 

OBLIGĀTI

 

OBLIGĀTI

OBLIGĀTI

OBLIGĀTI

 

 

OBLIGĀTI

 

OBLIGĀTI

 

OBLIGĀTI

OBLIGĀTI

OBLIGĀTI

 

OBLIGĀTI

OBLIGĀTI

OBLIGĀTI

OBLIGĀTI

 

ilgāk par 2 gadiem

 

OBLIGĀTI

 

OBLIGĀTI

 

OBLIGĀTI

OBLIGĀTI

OBLIGĀTI

 

 

OBLIGĀTI

 

OBLIGĀTI

 

OBLIGĀTI

OBLIGĀTI

OBLIGĀTI

 

OBLIGĀTI

OBLIGĀTI

OBLIGĀTI

OBLIGĀTI

 

3.

Akcijas un pārējie kapitāla vērtspapīri

 

OBLIGĀTI

 

 

 

OBLIGĀTI

OBLIGĀTI

OBLIGĀTI

 

 

OBLIGĀTI

 

 

 

OBLIGĀTI

OBLIGĀTI

OBLIGĀTI

 

OBLIGĀTI

OBLIGĀTI

OBLIGĀTI

OBLIGĀTI

 

t.sk. kotētās akcijas, izņemot IF un NTF lakcijas/daļas

 

OBLIGĀTI

 

 

 

OBLIGĀTI

OBLIGĀTI

OBLIGĀTI

 

 

OBLIGĀTI

 

 

 

OBLIGĀTI

OBLIGĀTI

OBLIGĀTI

 

OBLIGĀTI

OBLIGĀTI

OBLIGĀTI

OBLIGĀTI

 

t.sk. IF un NTF akcijas/daļas

 

OBLIGĀTI

OBLIGĀTI

 

 

 

 

 

 

 

OBLIGĀTI

OBLIGĀTI

 

 

 

 

 

 

OBLIGĀTI

OBLIGĀTI

OBLIGĀTI

OBLIGĀTI

 

4.

Atvasinātie finanšu instrumenti

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

OBLIGĀTI (3)

5.

Nefinanšu aktīvi (t.sk. fiksētie aktīvi)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

OBLIGĀTI (3)

6.

Pārējie aktīvi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

PASĪVI

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

7.

Saņemtie kredīti un noguldījumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

8.

IF akcijas/daļas (2)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

OBLIGĀTI

9.

Atvasinātie finanšu instrumenti

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

OBLIGĀTI (3)

10.

Pārējie pasīvi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

IF, kas izmanto kopsavilkurma metodi, ziņo par visām ar “OBLIGĀTI” apzīmētajām ailēm; NCB var attiecināt šīs prasības uz melnajām un pelēkajām ailēm, kas nesatur vārdu “OBLIGĀTI”.

IF, kas izmanto kombinēto metodi, ziņo: i) melnajās ailēs, kas apzīmētas ar “OBLIGĀTI”; ii) pelēkajās ailēs, kas apzīmētas ar “OBLIGĀTI”, par vērtspapīriem, datus par kuriem, nevāc pamatojoties uz katra vērtspapīra principu; un iii) gadījumā, ja attiecīgā NCB tiesi vāc katra vērtspapīra informāciju par darījumiem, – 2. tabulā pieprasīto informāciju par vērtspapīriem, datus par kuriem vāc, pamatojoties uz katra vērtspapīra principu.

NCB šīs prasības var attiecināt uz: i) melnajām ailēm, kas nav apzīmētas ar “OBLIGĀTI”, un ii) pelēkajām ailēm, kas nav apzīmētas ar “OBLIGĀTI”, par vērtspapīriem, datus par kuriem nevāc, pamatojoties uz katra vērtspapīra principu.


4.   tabula

Uzrājumi; Pārvērtēšanas koekcijas vai darījumi

Dati, kas jāsniedz katru mēnesi

 

A.

Iekšzemes (kopā)

B.

Pārējās iesaistītās dalībvalstis (kopā)

C.

PP

D.

Nav nodalīti

 

MFI

Ne-MFI - Kopā

 

MFI

Ne-MFI - Kopā

Kopā

 

Valdība

Pārējie rezidenti

 

Valdība

Pārējie rezidenti

Kopā

Pārējie finanšu starpnieki + finanšu palīgsabiedribas s (S. 123 + S. 124)

Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi (S. 125)

Nefinanšu sabiedrības (S. 11)

Mājsaimniecības + mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas iestādes (S. 14 + S. 15)

Kopā

Pārējie finanšu starpnieki + finanšu palīgsabiedrības (S. 123 + S. 124)

Apdrošināšanas šan as sabiedrības un pensiju fondi (S. 125)

Nefinanšu sabiedrības (S. 11)

Mājsaimniecības + mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas iestādes (S. 14 + S. 15)

PASTVĪ

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

8.

IF akcijas/daļas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 


(1)  Ja ziņotājs nevar tieši noteikt turētāja rezidenci un sektoru, tas attiecīgos datus ziņo pamatojoties uz pieejamo informāciju. Uzrādītāja akciju gadījumā informāciju var vākt no MFI vai CFS, kas nav ieguldījumu fondi (kā norādīts šīs regulas 2. panta 2. punktā un I pielikuma 2. daļas 3. punktā).

(2)  Ja ziņotājs nevar tieši noteikt turētāja rezidenci un sektoru, tas attiecīgos datus ziņo, pamatojoties uz pieejamo informāciju. Uzrādītāja akciju gadījumā informāciju var vākt no MFI vai CFS, kas nav ieguldījumu fondi (kā norādīts šīs regulas 2. panta 2. punktā un I pielikuma 2. daļas 3. punktā).

(3)  NCB var atbrīvot IF no šī posteņa ziņošanas, ja 1. tabulā uzskaitītie ceturkšņa uzskrājumi ir mazāk nekā 5 % no IF emitētajām akcijām/daļām.


II PIELIKUMS

DEFINĪCIJAS

1.   daļa

Instrumentu kategoriju definīcijas

Šī tabula sniedz instrumentu kategoriju detalizētu standarta aprakstu, ko NCB transponē kategorijās, ko saskaņā ar šo regulu piemēro nacionālajā līmenī (1). Definīcijas atsaucas Eiropas Nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Kopienā (EKS 95).

A   TABULA

IF aktīvu un pasīvu instrumentu kategoriju definīcijas

AKTĪVU KATEGORIJAS

Kategorija

Galveno pazīmju apraksts

1.

Prasības no noguldījumiem un kredītiem

Ziņošanas nolūkiem tie ir līdzekļi, ko IF aizdevuši aizņēmējiem, par ko nav dokumentālu pierādījumu vai ir tikai viens dokuments (pat ja tas kļuvis apstrīdams). Tas aptver aktīvus noguldījumu formā:

noguldījumus MFI:

a)

pārvedamus noguldījumus: noguldījumus (nacionālajā vai ārvalstu valūtā), kas ir tūlīt konvertējami valūtā vai pārvedami ar čeku, bankas rīkojumu, debeta ierakstu vai tml., abos gadījumos bez ievērojamiem ierobežojumiem vai soda naudas (EKS 95, 5.42.–5.44. punkts);

b)

pārējie noguldījumi: visi noguldījumu turējumi, kas nav pārvedami noguldījumi. Pārējos noguldījumus nevar izmantot, lai veiktu maksājumus jebkurā laikā, un tie nav konvertējami valūtā vai pārvedamos noguldījumos bez jebkāda veida ierobežojumiem vai soda naudas. Šajā apakškategorijā ietilpst noguldījumi uz laiku un krājnoguldījumi (EKS 95, 5.45.–5.49. punkts),

netirgojamu vērtspapīru turējumi

Tādu vērtspapīru turējumi, kas nav akcijas vai citi kapitāla vērtspapīri un kas ir netirgojami un nevar tikt tirgoti otrreizējos tirgos (skat. arī “tirgojami kredīti”),

tirgojami kredīti

Kredīti, kas de facto kļuvuši tirgojami, klasificē aktīvu postenī “noguldījumu un kredītu prasības” ar nosacījumu, ka tos joprojām apliecina viens dokuments un ka tos parasti tirgo tikai atsevišķos gadījumos,

prasības no reversajiem repo

Pretvērtība naudai, ko izmaksāja apmaiņā pret vērtspapīriem, kurus IF nopirka par noteiktu cenu ar apņemšanos tos pašus (vai līdzīgus) vērtspapīru noteiktā datumā nākotnē pārdot atpakaļ par fiksētu cenu (skat. 7. kategoriju).

Šis postenis ietver arī euro un ārvalstu valūtu apgrozībā esošo banknošu un monētu turējumus, ko parasti izmanto, lai veiktu maksājumus

2.

Neakciju vērtspapīri

Vērtspapīru, kas nav akcijas vai citi kapitāla vērtspapīri, turējumi, kas ir tirgojami un parasti tiek tirgoti otrreizējā tirgū vai var tikt tirgū kompensēti, un kas turētājam nepiešķir īpašuma tiesības emitenta iestādē.

Šis postenis ietver:

vērtspapīru turējumus (neatkarīgi no tā, vai tos apliecina dokumenti), kas turētājam dod beznosacījuma tiesības uz fiksētu vai līgumā noteiktu ienākumu kupona maksājumu un/vai noteiktas fiksētas summas veidā kādā noteiktā dienā (vai dienās) vai sākot no emisijas laikā noteiktas dienas,

tirgojami kredīti, kas restrukturizēti lielā skaitā identisku dokumentu un kas var tikt tirgoti otrreizējos tirgos (skat. arī “tirgojami kredīti” 1. kategorijā),

subordinētie parādi parāda vērtspapīru veidā,

lai nodrošinātu konsekventu pieeju salīdzinājumā ar repo tipa operācijām, vērtspapīru, kas aizdoti saskaņā ar vērtspapīru aizdošanas operācijām paliek sākotnējā īpašnieka bilancē (un netiek pārvesti uz pagaidu ieguvēja bilanci), ja ir apņemšanās veikt pretēju operāciju nevis tikai iespēja to darīt (skat. arī 7. kategoriju).

Neakciju vērtspapīru turējumiem jābūt iedalītiem pēc termiņa. Tas nozīmē termiņu emisijas laikā (sākotnējo termiņu), un tas apzīmē fiksētu finanšu instrumenta pastāvēšanas laiku, pirms kura iestāšanās tas nevar tikt dzēsts

3.

Akcijas un pārējie kapitāla vērtspapīri

Vērtspapīru turējumi, kas apliecina īpašuma tiesības sabiedrībās vai kvazisabiedrībās. Šie vērtspapīri parasti turētājiem dod tiesības saņemt daļu sabiedrības vai kvazisabiedrības peļņas un daļu pašu kapitāla likvidācijas gadījumā. Šī kategorija aptver četras galvenās apakškategorijas:

IF un NTF akcijas/daļas,

kotētās akcijas, izņemot IF un NTF akcijas/daļas,

nekotētās akcijas, izņemot IF un NTF akcijas/daļas; nekotētās akcijas (EKS 95, 5.90.–5.93. punkts),

pārējie kapitāla vērtspapīri: visu veidu kapitāla vērtspapīri, kas nav klasificēti iepriekš minētajās apakškategorijās (EKS 95, 5.94.–5.95. punkts)

3.a

Akcijas un pārējie kapitāla vērtspapīri, t. sk. kotētās akcijas, izņemot IF un NTF akcijas/daļas

Akcijas, kuru cenas tiek kotētas atzītā biržā vai cita veida otrreizējā tirgū (EKS 95, 5.90.–5.93. punkts)

3.b

Akcijas un citi kapitāla vērtspapīri, t. sk. IF un NTF akcijas/daļas

Šis aktīvu postenis ietver IF un NTF emitētu akciju/daļu turējumus, kas statistikas nolūkiem iekļauti IF un MFI sarakstā.

NTF ir kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi, kuru akcijas/daļas likviditātes aspektā ir tuvas noguldījumiem un kuri galvenokārt iegulda naudas tirgus instrumentos un/vai NTF akcijās/daļās, un/vai citos pārvedamos parāda instrumentos ar termiņu līdz vienam gadam, ieskaitot, un/vai banku depozītos, un/vai cenšas nodrošināt peļņas likmi, kas tuvojas naudas tirgus instrumentu procentu likmēm. NTF ir definēti Regulā (EK) Nr. 2423/2001 (ECB/2001/13) par monetāro finanšu iestāžu nozares konsolidēto bilanci.

IF ir definēti šīs regulas 1. pantā

4.

Atvasinātie finanšu instrumenti

Saskaņā ar pastāvošajiem starptautiskajiem statistikas standartiem, uz atvasinātajiem finanšu instrumentiem, kam ir tirgus vērtība, principā būtu jāattiecina grāmatošana bilancē. Atvasinātajiem instrumentiem tirgus vērtība ir tad, ja tie tiek tirgoti organizētos tirgos, t. i. biržās, vai gadījumos, kad regulāri var tikt veikts to ieskaits ārpusbiržas tirgos.

Šajā postenī jāziņo par šādiem atvasinātajiem finanšu instrumentiem:

izvēles līgumiem, tirgojamiem vai ārpusbiržas,

aizdevuma izvēles līgumiem (warrants),

nākotnes līgumiem, bet tikai tad, ja tiem ir tirgus vērtība tāpēc, ka tie ir tirgojami vai var tikt ieskaitīti, un

mijmaiņas līgumiem, bet tikai tad, ja tiem ir tirgus vērtība tāpēc, ka tie ir tirgojami vai var tikt ieskaitīti.

Atvasinātos finanšu instrumentus, kuri grāmatojami bilancē, grāmato pēc to tirgus vērtības, kas ir tirgus cena vai ir tai līdzvērtīga.

Atvasinātos instrumentus bilancē grāmato saskaņā ar bruto principu. Individuālus atvasināto instrumentu līgumus ar pozitīvu bruto tirgus vērtību grāmato bilances aktīvu pusē, bet līgumus ar negatīvu bruto tirgus vērtību grāmato pasīvu pusē. Bruto nākotnes saistības, kas izriet no atvasināto instrumentu līgumiem kā bilances posteņus negrāmato. Atvasinātos finanšu instrumentus var grāmatot pēc neto principa saskaņā ar dažādām vērtēšanas metodēm. Gadījumā, ja ir pieejamas tikai neto pozīcijas, vai pozīcijas tiek grāmatotas ar vērtību, kas nav tirgus vērtība, ziņo par šīm pozīcijām

5.

Nefinanšu aktīvi (t. sk. fiksētie aktīvi)

Šo posteni veido:

ieguldījumi fiksētos materiālajos aktīvos (piem., mājokļos, citās ēkās un struktūrās un nedzīvojamās ēkās) un vērtslietās (piem., dārgmetālos), un

materiālie un nemateriālie nefinanšu aktīvi, ko IF plāno atkārtoti izmantot ilgāk par vienu gadu. Tie aptver zemi un ēkas, ko aizņem IF, kā arī iekārtas, programmnodrošinājumu un citu infrastruktūru

6.

Pārējie aktīvi

Šis ir atlikuma postenis bilances aktīvu pusē, kas definēts kā “citur neiekļauti aktīvi”. NCB šajā postenī var pieprasīt šādu individuālu iedalījumu:

pienākošies uzkrātie procenti no noguldījumiem un kredītiem,

uzkrātie procenti par neakciju vērtspapīriem,

uzkrātā īres maksa par ēkām,

pienākošās summas, kas nav saistītas ar IF pamatdarbību


PASĪVU KATEGORIJAS

Kategorija

Galveno pazīmju apraksts

7.

Saņemtie kredīti un noguldījumi

Summas, ko IF ir parādā kreditoriem, kas nav tās summas, kuras izriet no tirgojamu vērtspapīru emisijas. Šo posteni veido:

kredīti: ziņotājam IF piešķirtie kredīti, par ko nav dokumentālu pierādījumu vai ir tikai viens dokuments (pat ja tas kļuvis tirgojams),

repo: Pretvērtība naudai, ko saņēma apmaiņā pret vērtspapīriem/zeltu, kuru IF pārdeva par noteiktu cenu ar apņemšanos tos pašus (vai līdzīgus) vērtspapīru/zeltu noteiktā datumā nākotnē nopirkt atpakaļ par fiksētu cenu. Summas, ko IF saņem apmaiņā pret trešajai personai pārvestiem vērtspapīriem/zeltu (“pagaidu ieguvējs”) jāklasificē pie “atpirkšanas līgumiem”, ja ir apņemšanās veikt pretēju operāciju un ne tikai iespēja to veikt. Tas norāda uz to, ka operācijas laikā IF patur faktiskās (ekonomiskās) īpašumtiesības uz iesaistītajiem vērtspapīriem/zeltu. Šajā sakarā juridisko īpašumtiesību nodošana nav būtiska pazīme, lai noteiktu par ko uzskatīt repo veida operācijas. Ja pagaidu ieguvējs pārdod repo operācijas laikā saņemtos vērtspapīrus/zeltu, šo pārdošanu iegrāmato kā nepārprotamu darījumu ar vērtspapīriem/zeltu, bet pagaidu ieguvēja bilancē to grāmato kā negatīvu posteni vērtspapīru/zelta portfelī.

Tālāk izklāstītie trīs repo tipa operāciju varianti ir strukturēti tā, ka tie atbilst nosacījumiem, kas jāievēro, lai tos uzskatītu par nodrošinātiem kredītiem. Tādēļ IF saņemtās summas (apmaiņā pret vērtspapīriem/zeltu, kas pagaidām nodoti trešajai personai) tiek klasificētas pie “atpirkšanas līgumiem”:

summas, kas saņemtas apmaiņā pret vērtspapīriem/zeltu, kas pagaidām nodoti trešajai personai, atpirkšanas līguma veidā,

summas, kas saņemtas apmaiņā pret vērtspapīriem/zeltu, kas pagaidām nodoti trešajai personai, obligāciju aizdevuma veidā (pret skaidras naudas nodrošinājumu),

summas, kas saņemtas apmaiņā pret vērtspapīriem/zeltu, kas pagaidām nodoti trešajai personai, pārdošanas/atpirkšanas līguma veidā

8.

IF akcijas/daļas

Akcijas vai daļas, t. sk. kapitāla vērtspapīru veidā, ko emitējuši IF, kas iekļauti IF sarakstā statistikas nolūkiem. Šis postenis ir kopējās saistības pret IF akcionāriem. Iekļauti ir arī līdzekļi, kas izriet no nesadalītās peļņas vai līdzekļi, ko ziņotāji IF nošķīruši iespējamiem maksājumiem un saistībām nākotnē.

Šajā regulā:

“IF vārda akcijas/daļas” ir IF akcijas/daļas, attiecībā uz kurām saskaņā nacionālajiem likumiem tiek veikta IF akciju/daļu turētāju identifikācija, t. sk. par turētāja rezidenci un sektoru,

“IF uzrādītāja akcijas/daļas” ir IF akcijas/daļas, attiecībā uz kurām saskaņā nacionālajiem likumiem netiek veikta IF akciju/daļu turētāju identifikācija, vai attiecībā uz kurām netiek fiksēta informācija par turētāja rezidenci un sektoru

9.

Atvasinātie finanšu instrumenti

Skatīt 4. kategoriju

10.

Pārējie pasīvi

Šis ir atlikuma postenis bilances pasīvu pusē, kas definēts kā “citur neiekļauti pasīvi”.

NCB šajā postenī var pieprasīt šādu individuālu iedalījumu:

emitētie parāda vērtspapīri

Vērtspapīri, kas nav IF emitēti kapitāla vērtspapīri un kas parasti ir tirgojami un otrreizējā tirgū tirgoti instrumenti, vai kas var tikt tirgū kompensēti, un kas turētājam nepiešķir īpašuma tiesības emitenta iestādē,

maksājamie uzkrātie procenti no kredītiem un noguldījumiem,

maksājamās summas, kas nav saistītas ar IF pamatdarbību (summas, kas jāmaksā piegādātājiem, nodokļi, algas, sociālie maksājumi, utt.),

uzkrājumi saistībām pret trešajām personām (pensijas, dividendes, utt.),

neto pozīcijas, kas izriet no vērtspapīru aizdošanas bez skaidras naudas nodrošinājuma,

neto summas, kas maksājamas saistībā ar nākotnes norēķiniem par vērtspapīru darījumiem

2.   daļa

Atsevišķu vērtspapīru dalījuma apzīmējumu definīcijas

B   TABULA

Atsevišķu vērtspapīru dalījuma apzīmējumu definīcijas

Aile

Apraksts

Vērtspapīra identifikācijas kods

Kods, kas ir vērtspapīra unikāls identifikators. Tas var būt ISIN kods vai cits vērtspapīra identifikācijas kods saskaņā ar NCB norādījumiem

Vienību skaits vai nominālā kopsavilkuma summa

Vērtspapīra vienību skaits vai nominālā kopsavilkuma summa, ja vērtspapīrs tiek tirgots par kādu summu nevis vienībās

Cena

Vērtspapīra vienības cena vai procentuālā daļa no nominālās kopsavilkuma summas, ja vērtspapīrs tiek tirgots par kādu summu nevis vienībās. Cena parasti ir tirgus cena, vai tuvu tirgus cenai. NCB šajā pozīcijā var pieprasīt norādīt arī uzkrātos procentus

Kopējā summa

Kopējā vērtspapīra summa. Ja vērtspapīri tiek tirgoti vienībās, šī summa ir vienāda ar vērtspapīru skaitu kas reizināts ar vienības cenu. Ja vērtspapīri tiek tirgoti summās nevis vienībās, šī summa ir vienāda ar nominālo kopsavilkuma summu, kas reizināta ar cenu, kura izteikta kā procentuālā daļa.

Kopējā summa principā ir vienāda ar tirgus cenu vai tuvu tirgus cenai. NCB šajā pozīcijā var pieprasīt norādīt arī uzkrātos procentus

Darījumi

Vērtspapīru pirkumu summa, no kuras atņemta pārdošana (vērtspapīri aktīvu pusē), vai emisijas, no kurām atņemtas dzēšanas (vērtspapīri pasīvu pusē), grāmatota pēc darījumu vērtības

Nopirktie (aktīvi) vai emitētie (pasīvi) vērtspapīri

Vērtspapīru pirkumu summa (vērtspapīri aktīvu pusē), vai emisijas summa (vērtspapīri pasīvu pusē), grāmatota pēc darījumu vērtības

Pārdotie (aktīvi) vai dzēstie (pasīvi) vērtspapīri

Vērtspapīru pārdošanas summa (vērtspapīri aktīvu pusē), vai dzēšanas summa (vērtspapīri pasīvu pusē), grāmatota pēc darījumu vērtības

Vērtspapīra grāmatojuma valūta

Tās valūtas ISO kods vai līdzvērtīgs kods, kuru izmanto, lai izteiktu vērtspapīra cenu un/vai atlikušo daudzumu

3.   daļa

Sektoru definīcijas

Sektoru klasifikācijas standartu nosaka EKS 95. Darījumu partnerus, kas atrodas iesaistīto dalībvalstu teritorijā, identificē atbilstoši to sektoram saskaņā ar IF un MFI sarakstu statistikas nolūkiem un norādījumiem par darījuma partneru statistisko klasifikāciju, kas sniegti ECB Monetāro finanšu iestāžu un tirgu statistikas sektoru rokasgrāmatā. Norādījumi klientu statistiskajai klasifikācijai.

C   TABULA

Sektoru definīcijas

Sektors

Definīcija

1.

MFI

Rezidentes nacionālās centrālās bankas, rezidentes kredītiestādes, kas definētas Kopienas tiesībās, un pārējās rezidentes finanšu iestādes, kas pieņem noguldījumus un/vai noguldījumu ekvivalentus no vienībām, kas nav MFI, un savā vārdā (vismaz no ekonomikas viedokļa) piešķir kredītus un/vai veic ieguldījumus vērtspapīros (Regula (EK) Nr. 2423/2001 (ECB/2001/13))

2.

Valdība

Rezidentu struktūras, kas galvenokārt ražo netirgojamas preces un pakalpojumus, kas paredzēti individuālam un kolektīvam patēriņam, un/vai veic nacionālā ienākuma un bagātības sadali (EKS 95, 2.68.–2.70. punkts)

3.

Pārējie finanšu starpnieki + finanšu palīgsabiedrības

Finanšu sabiedrības un kvazisabiedrības (izņemot apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondus), kas galvenokārt nodarbojas ar finanšu starpniecību, uzņemoties saistības veidos, kas nav valūta, noguldījumi un/vai noguldījumu aizstājēji, pret institucionālajām vienībām, kas nav MFI vai apdrošināšanas tehniskās rezerves (EKS 95, 2.53.–2.56. punkts). Iekļautas ir arī finanšu palīgsabiedrības, kuras veido visas finanšu sabiedrības un kvazisabiedrības, kas galvenokārt veic finanšu palīgdarbības (EKS 95, 2.57.–2.59. punkts). Šeit iekļauj šajā regulā definētos IF

4.

Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi

Finanšu sabiedrības un kvazisabiedrības, kas galvenokārt nodarbojas ar finanšu starpniecību risku apkopošanas rezultātā (EKS 95, 2.60.–2.67. punkts)

5.

Nefinanšu sabiedrības

Finanšu sabiedrības un kvazisabiedrības, kas nenodarbojas ar finanšu starpniecību, bet gan galvenokārt ar preču ražošanu un nefinanšu pakalpojumu sniegšanu (EKS 95, 2.21.–2.31. punkts)

6.

Mājsaimniecības un mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas iestādes

Individuālās personas vai personu grupas kā preču un nefinanšu pakalpojumu patērētāji un ražotāji tikai savam patēriņam un kā tirgus preču un nefinanšu un finanšu pakalpojumu ražotāji ar nosacījumu, ka viņu darbība nav kvazisabiedrību darbība. Ir iekļautas bezpeļņas institūcijas, kas apkalpo mājsaimniecības un kas galvenokārt ražo ārpus tirgus preces un pakalpojumus konkrētām mājsaimniecību grupām (EKS 95, 2.75.–2.88. punkts)


(1)  T. i., šīs tabulas nav atsevišķu finanšu instrumentu saraksts.


III PIELIKUMS

PĀRVĒRTĒŠANAS KOREKCIJAS VAI DARĪJUMI

1.

Faktiskajiem ziņotājiem jāziņo par pārvērtēšanas korekcijām vai darījumiem, kā tas izklāstīts šīs regulas 7. pantā. Ja faktiskie ziņotāji paziņo pārvērtēšanas korekcijas, tās atbilstoši attiecīgās NCB apstiprinājumam aptver pārvērtēšanu cenu un valūtas kursa pārmaiņu dēļ vai tikai cenu pārmaiņas atsauces periodā. Ja pārvērtēšanas korekcijas aptver tikai pārvērtēšanu cenu pārmaiņu dēļ, attiecīgā NCB apkopo vajadzīgos datus, kas aptver vismaz valūtu dalījumu sterliņu mārciņās, Savienoto Valstu dolāros, Japānas jenās un Šveices frankos, lai nodrošinātu pārvērtēšanu valūtas kursa pārmaiņu dēļ.

2.

“Finanšu darījumi” ir darījumi, kas izriet no finanšu aktīvu vai pasīvu īpašumtiesību radīšanas, likvidācijas vai maiņas. Šos darījumus mēra, izmantojot perioda beigu ziņošanas datumu uzkrājumu pozīciju starpību, kuram atņem to pārmaiņu ietekmi, kuras izraisa “pārvērtēšanas korekcijas” (ko izraisa cenu un valūtas kursa pārmaiņas) un “klasifikācijas pārmaiņas un citas korekcijas”. ECB statistiskā informācija vajadzīga, lai apkopotu darījumus korekciju formā, kuras aptver “klasifikācijas pārmaiņas un citas korekcijas” un “cenu un valūtas kursa pārvērtēšanas”. Finanšu darījumiem principā jāatbilst EKS 95, bet tas var atšķirties nacionālās prakses dēļ.

3.

“Cenu un valūtas kursa pārvērtēšana” atsaucas uz svārstībām aktīvu un pasīvu novērtēšanā, kas rodas no pārmaiņām aktīvu un pasīvu cenās un/vai valūtas kursos, kas ietekmē euro izteiktās ārvalstu valūtā denominēto aktīvu un pasīvu vērtības. Korekcija attiecībā uz aktīvu/pasīvu cenu pārvērtēšanu attiecas uz svārstībām aktīvu un pasīvu novērtēšanā, kas rodas no pārmaiņām cenā ar kādu aktīvi/pasīvi tiek grāmatoti vai pārdoti. Cenu pārvērtēšanas ietver pārmaiņas, kas laika gaitā notiek perioda beigu uzkrājumu vērtībā, jo mainījusies atsauces vērtība, ar kādu tie tiek grāmatoti, t. i. turēšanas peļņa/zaudējumi. Svārstības valūtu kursos pret euro, kas notiek starp beigu periodu ziņošanas datumiem, izraisa pārmaiņas ārvalstu valūtas aktīvu/pasīvu vērtībā, kad tā izteikta euro. Tā kā šīs pārmaiņas ir turēšanas peļņa/zaudējumi un nenotiek pateicoties finanšu darījumiem, darījumu dati no šīm ietekmēm ir jāatbrīvo. Principā “cenu un valūtas kursa pārvērtēšanas” ietver arī vērtēšanas pārmaiņas darījumu ar aktīviem/pasīviem rezultātā, t. i. realizēto peļņu/zaudējumus, tomēr šajā sakarā valstu prakse atšķiras.


IV PIELIKUMS

FAKTISKO ZIŅOTĀJU PIEMĒROTIE OBLIGĀTIE STANDARTI

Ziņotājiem jāievēro šādi obligātie standarti, lai atbilstu ECB statistikas ziņošanas prasībām.

1.   Datu nosūtīšanas obligātie standarti

a)

Ziņošana nacionālajām centrālajām bankām ir savlaicīga un attiecīgās NCB noteiktajos termiņos;

b)

statistikas ziņojumi ir tādā veidā un formātā, kādu nosaka NCB ziņošanas tehniskās prasības;

c)

jānorāda ziņotāja kontaktpersona(-as);

d)

jāievēro datu nosūtīšanas NCB tehniskās specifikācijas; un

e)

atsevišķu vērtspapīru dalījuma ziņošanas gadījumā ziņotāji pēc attiecīgās NCB lūguma sniedz papildu informāciju (piem., emitenta nosaukumu, emisijas datumu), kas vajadzīga, lai identificētu vērtspapīrus, kuru vērtspapīra identifikācijas kodi ir kļūdaini vai nav publiski pieejami.

2.   Precizitātes obligātie standarti

a)

Statistiskajai informācijai jābūt pareizai:

jāievēro visi lineārie ierobežojumi (piem., aktīviem un pasīviem jāatbilst, apakšsummām kopā jābūt vienādām ar kopsummu); un

datiem jāsaskan visos intervālos;

b)

ziņotājiem jābūt gataviem sniegt informāciju par notikumiem, uz ko norāda iesniegtie dati;

c)

statistiskajai informācijai jābūt pilnīgai: datu izlaidumiem jābūt zināmiem, paskaidrotiem nacionālajai centrālajai bankai un vajadzības gadījumā pēc iespējas ātrāk novērstiem;

d)

statistiskajā informācijā nedrīkst būt turpinātu un strukturālu izlaidumu;

e)

ziņotājiem jāievēro NCB noteiktās dimensijas un decimāldaļas datu tehniskajai nosūtīšanai; un

f)

ziņotājiem jāievēro NCB noteiktā noapaļošanas kārtība datu tehniskajai nosūtīšanai.

3.   Konceptuālās atbilstības obligātie standarti

a)

Statistiskā informācija atbilst šajā Regulā ietvertajām definīcijām un klasifikācijai;

b)

attiecīgā gadījumā, ja izdara atkāpes no šīm definīcijām un klasifikācijas, ziņotāji regulāri uzrauga un kvantitatīvi atspoguļo atšķirību starp lietoto metodi un šajā Regulā noteikto metodi; un

c)

ziņotājiem jāspēj paskaidrot atšķirības starp iesniegtajiem datiem, salīdzinot ar iepriekšējo periodu skaitļiem.

4.   Obligātie standarti labojumiem

Jāievēro ECB un NCB noteikto pārskatīšanas politiku un procedūras. Veicot ārkārtas labojumu, sniedz paskaidrojuma piezīmes.