31.7.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 198/1

(1)

Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2042/2000 (2) galīgie antidempinga maksājumi tika piemēroti tādu Japānas izcelsmes televīzijas kameru sistēmu importam, uz kurām patlaban attiecas KN kodi ex 8525 80 19, ex 8528 49 35, ex 8528 49 91, ex 8528 59 90, ex 8529 90 92, ex 8529 90 97, ex 8537 10 91, ex 8537 10 99 un 8543 70 90 (KN kodi kopš 2007. gada 1. janvāra).

(2)

Padome 2006. gada decembrī ar Regulu (EK) Nr. 1910/2006 (3) pēc pārbaudes saistībā ar termiņa izbeigšanos apstiprināja šos pasākumus saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu (“sākotnējie pasākumi”).

(3)

Komisija 2006. gada 4. aprīlī saņēma sūdzību par noteiktu Japānas izcelsmes kameru sistēmu importu par dempinga cenām, kas, iespējams, rada kaitējumu.

(4)

Sūdzību iesniedza Grass Valley Nederland BV, pārstāvot Kopienas ražotājus, kuru produkcija veido nozīmīgu daļu no Kopienas kopējās noteiktu kameru sistēmu ražošanas saskaņā ar pamatregulas 4. panta 1. punktu un 5. panta 4. punktu.

(5)

Sūdzība ietvēra prima facie pierādījumus par dempinga esamību un par tā radīto kaitējumu, kas tika atzīts par pietiekamu pamatojumu, lai sāktu antidempinga procedūru.

(6)

Ar paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (4) (“paziņojums par procedūras sākšanu”) Komisija informēja par antidempinga procedūras uzsākšanu saistībā ar tādu noteiktu Japānas izcelsmes televīzijas kameru sistēmu importu, uz kurām patlaban attiecas ex 8525 80 19, ex 8525 80 91, ex 8528 49 10, ex 8528 49 35, ex 8528 49 91, ex 8528 59 10, ex 8528 59 90, ex 8529 90 92, ex 8529 90 97, ex 8537 10 91, ex 8537 10 99, ex 8543 70 90 un ex 9002 90 00 (KN kodi kopš 2007. gada 1. janvāra).

(7)

Paziņojumā par procedūras uzsākšanu ražojumu definēja kā noteiktas kameru sistēmas, kuru izcelsme ir Japānā un kuras sastāv no:

ko importē kopā vai atsevišķi un kuru izcelsme ir Japānā.

Ne vienmēr tiek prasīts, lai kameru sistēmās būtu visi iepriekšminētie elementi.

Dažādie iepriekšminētie kameras sistēmas elementi (izņemot kameras galvu) nevar darboties atsevišķi, un tos nevar izmantot ārpus konkrēta ražotāja kameras sistēmas.

Ražojuma definīcija neattiecas uz lēcām un ierakstītājiem, kas neatrodas vienā korpusā kopā ar kameras galvu.

Attiecīgais ražojums ir piemērots izmantošanai apraidēs, ziņu uzkrāšanai, ciparu kinematogrāfijā vai profesionālajā vidē. Profesionālajā vidē izmanto šīs sistēmas (bet ne tikai), lai izveidotu mācību, izklaides, popularizēšanas un dokumentālo videomateriālu iekšējai un ārējai lietošanai.

(8)

Ražojums, uz kuru attiecas sākotnējie pasākumi, pilnībā atbilst iepriekšminētajai ražojuma definīcijai.

(9)

Tādēļ Komisija ar to pašu paziņojumu uzsāka arī Regulas (EK) Nr. 2042/2000 starpposma pārskatīšanu atbilstoši pamatregulas 11. panta 3. punktam. Šīs starpposma pārskatīšanas mērķis bija grozīt vai atcelt Regulu (EK) Nr. 2042/2000, ja secinātu, ka konkrētām Japānas izcelsmes kameru sistēmām jāpiemēro pasākumi, un tādējādi šie pasākumi attiektos uz televīzijas kameru sistēmām, uz kurām attiecas pasākumi atbilstoši Regulai (EK) Nr. 2042/2000. Šajā gadījumā turpmāka to pasākumu piemērošana, kurus piemēroja ar Regulu (EK) Nr. 2042/2000, vairs nebūtu lietderīga un Regula (EK) Nr. 2042/2000 būtu attiecīgi jāgroza.

(10)

Regula (EK) Nr. 2042/2000 sākotnēji bija spēkā līdz 2006. gada 29. decembrim. Pirms minētās dienas, kā minēts iepriekš 2. apsvērumā, Padome ar Regulu (EK) Nr. 1910/2006, kas stājās spēkā 2006. gada 22. decembrī, pagarināja spēkā esošos galīgos antidempinga pasākumus attiecībā uz televīzijas kameru sistēmu importu. Tāpēc uzsāktajā Regulas (EK) Nr. 2042/2000 pārskatīšanā automātiski iekļāva Regulu (EK) Nr. 1910/2006.

(11)

Komisija oficiāli informēja ražotājus eksportētājus, importētājus un zināmās attiecīgās importētāju vai eksportētāju asociācijas, eksportētājvalsts pārstāvjus, lietotājus, izejvielu piegādātājus un sūdzību iesniegušo Kopienas ražotāju par izmeklēšanas uzsākšanu. Ieinteresētajām personām tika nosūtītas anketas, un termiņā, kāds noteikts paziņojumā par procedūras uzsākšanu, tām tika dota iespēja rakstiski paziņot savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu.

(12)

Uzņēmums Grass Valley Nederland BV ar 2007. gada 12. aprīļa Komisijai adresēto vēstuli oficiāli atsauca sūdzību. Ar šo pašu vēstuli Grass Valley atsauca savu atbalstu tiem sākotnējiem pasākumiem pret Japānas izcelsmes televīzijas kameru sistēmu importu, kurus ieviesa ar Regulu (EK) Nr. 1910/2006 pēc pārbaudes saistībā ar termiņa izbeigšanos saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu.

(13)

Saskaņā ar pamatregulas 9. panta 1. punktu procedūru var izbeigt, ja ir atsaukta sūdzība, izņemot gadījumus, kad šāda izbeigšana nav Kopienas interesēs.

(14)

Šajā sakarā Komisija ar Lēmumu 2007/539/EK (5) izbeidza procedūru attiecībā uz noteiktu Japānas izcelsmes kameru sistēmu importu, jo izmeklēšanā nav rasti apsvērumi, ka šāda izbeigšana ir pretrunā Kopienas interesēm.

(15)

Kā minēts 8. apsvērumā, galīgie antidempinga maksājumi ir spēkā arī attiecībā uz Japānas izcelsmes televīzijas kameru sistēmām, kuras ir iekļautas procedūras ražojuma definīcijā, kas attiecas uz noteiktām kameru sistēmām.

(16)

Kā minēts 12. apsvērumā, Kopienas ražošanas nozare ar iepriekšminēto vēstuli atsauca tās atbalstu šiem pasākumiem un pieprasīja to atcelšanu.

(17)

Tādēļ tika pausts uzskats, ka spēkā esošie pasākumi būtu jāatceļ, jo izmeklēšanā nav rasti apsvērumi, ka šāda atcelšana būtu pretrunā Kopienas interesēm.

(18)

Ieinteresētās personas tika attiecīgi informētas, un tām tika dota iespēja izteikt piezīmes. Netika saņemtas piezīmes, kas liecinātu, ka starpposma pārskatīšanas izbeigšana un spēkā esošo antidempinga pasākumu atcelšana būtu pretrunā Kopienas interesēm.

(19)

Tādēļ ir secināts, ka ir jāizbeidz pašreizējā pārskatīšana un jāatceļ spēkā esošie galīgie antidempinga maksājumi Japānas izcelsmes televīzijas kameru sistēmu importam,

31.7.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 198/4

(1)

Padome 1995. gada martā ar Regulu (EK) Nr. 477/95 (2) piemēroja galīgu antidempinga maksājumu par Krievijas Federācijas (“Krievija”) izcelsmes urīnvielas importu. Piemērotā maksājuma apjoms ir starpība starp ECU 115 par tonnu un Kopienas brīvas robežpiegādes neto cenu pirms muitošanas, ja pēdējā ir mazāka. Izmeklēšana, kuras rezultāts bija šie pasākumi, turpmāk saukta par “sākotnējo izmeklēšanu”. Pēc termiņa beigu pārskatīšanas atbilstīgi pamatregulas 11. panta 2. punktam Padome, pieņemot Regulu (EK) Nr. 901/2001 (3), nolēma, ka minētos pasākumus būtu jāturpina piemērot. Pašlaik spēkā esošie pasākumi ir mainīgs maksājums, kuru nosaka pēc minimālās importa cenas (“MIC”) EUR 115 par tonnu (“spēkā esošie pasākumi”). Ar pārskatīšanu saistītā izmeklēšana, kuras rezultāts bija pasākumu saglabāšana, turpmāk saukta par “iepriekšējo termiņa beigu pārskatīšanas izmeklēšanu”.

(2)

Padome 2003. gada decembrī ar Regulu (EK) Nr. 2228/2003 (4) izbeidza daļēju starpposma pārskatīšanu, ko uzsāka pēc Komisijas ierosinājuma saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu, lai pārbaudītu spēkā esošo pasākumu piemērotību, negrozot spēkā esošos pasākumus.

(3)

Komisija 2005. gada augustā publicēja paziņojumu par dažu antidempinga pasākumu gaidāmo termiņa izbeigšanos (5). Komisija 2006. gada 9. februārī saņēma pieprasījumu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu veikt šo pasākumu termiņa beigu pārskatīšanu un pieprasījumu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu veikt daļēju starpposma pārskatīšanu vienīgi attiecībā uz minēto pasākumu formu.

(4)

Šos pieprasījumus iesniedza Eiropas Mēslošanas līdzekļu ražotāju asociācija (EFMA) (“pieprasījuma iesniedzējs”), pārstāvot ražotājus, kuru produkcija veido lielāko daļu – šajā gadījumā vairāk nekā 50 % – no kopējās mēslošanas līdzekļu produkcijas Kopienā.

(5)

Pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja un iesniedza pietiekamus prima facie pierādījumus, ka pasākumu izbeigšanās varētu izraisīt Krievijas (“attiecīgā valsts”) izcelsmes urīnvielas importa dempinga turpināšanos vai atsākšanos un nodarīt kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei un ka pašreizējā pasākumu forma nav pietiekama, lai neitralizētu dempinga kaitīgo ietekmi.

(6)

Turklāt 2006. gada 14. septembrī no Krievijas urīnvielas ražotājas eksportētājas akciju sabiedrības Mineral and Chemical Company EuroChem (“EuroChem”), uz kuru attiecas spēkā esošie antidempinga pasākumi, tika saņemts pieprasījums veikt daļēju starpposma pārskatīšanu.

(7)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu EuroChem pieprasījumā sniedza prima facie pierādījumus apgalvojumam, ka, ciktāl tas attiecas uz šo uzņēmumu, apstākļi, kuru dēļ tika noteikti pasākumi, ir mainījušies un ka šīs pārmaiņas ir ilgstošas. EuroChem sniedza pierādījumus par to, ka, salīdzinot tā izmaksas un tā eksporta cenas, būtu jāatzīst, ka dempings ir ievērojami mazāks nekā tas, kura dēļ noteikti spēkā esošie pasākumi. Tāpēc EuroChem apgalvoja, ka dempinga neitralizēšanai vairs nav nepieciešams turpināt piemērot pasākumus līmenī, kurš pamatots ar iepriekš konstatēto kaitējuma apjomu.

(8)

Pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju konstatējusi, ka ir pietiekami daudz pierādījumu, lai uzsāktu termiņa beigu pārskatīšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu un divas daļējas starpposma pārskatīšanas saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu, Komisija uzsāka šīs trīs pārskatīšanas, Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicējot paziņojumus par procedūras uzsākšanu (6).

(9)

Izmeklēšana par dempinga turpināšanos vai atsākšanos un kaitējumu attiecās uz laikposmu no 2005. gada 1. aprīļa līdz 2006. gada 31. martam (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods”, “PIP”). Tendenču izpēte saistībā ar kaitējuma turpināšanās un atsākšanās iespējamību aptvēra laikposmu no 2002. gada līdz PIP beigām (“attiecīgais periods”). Periods daļējā starpposma pārskatīšanā attiecībā uz pasākumu formas piemērotību ir tāds pats kā attiecīgais periods termiņa beigu pārskatīšanā. Daļējai starpposma pārskatīšanai, kura attiecās tikai uz EuroChem dempingu, izmeklēšanas periods bija no 2005. gada 1. oktobra līdz 2006. gada 30. septembrim.

(10)

Komisija oficiāli informēja ražotājus eksportētājus Krievijā, importētājus, attiecīgos zināmos lietotājus un to apvienības, attiecīgās eksportētājvalsts pārstāvjus, pieprasījuma iesniedzēju un zināmos Kopienas ražotājus par abu pārskatīšanu uzsākšanu. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja rakstiski darīt zināmu savu viedokli un paziņojumā par procedūras uzsākšanu noteiktajā termiņā pieprasīt, lai tās uzklausa.

(11)

Komisija oficiāli paziņoja EuroChem, Krievijas pārstāvjiem, kā arī pieprasījuma iesniedzējam, ka tiek sākta daļēja starpposma pārskatīšana, kas attiecas vienīgi uz dempinga pārbaudi. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja rakstiski darīt zināmu savu viedokli un paziņojumā par procedūras uzsākšanu noteiktajā termiņā pieprasīt, lai tās uzklausa.

(12)

Tika uzklausītas visas ieinteresētās personas, kas to pieprasīja un norādīja konkrētus iemeslus, kāpēc tās būtu jāuzklausa.

(13)

Attiecībā uz termiņa beigu pārskatīšanu un daļēju starpposma pārskatīšanu, kas attiecās vienīgi uz pasākumu formu, ņemot vērā lielo skaitu Kopienas ražotāju, importētāju Kopienā un ražotāju eksportētāju Krievijā, tika uzskatīts, ka ir lietderīgi saskaņā ar pamatregulas 17. pantu pārbaudīt, vai izmantojama atlase. Lai Komisija varētu izlemt, vai atlase patiešām ir nepieciešama, un vajadzības gadījumā veidot izlasi, saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu iepriekšminētās personas lūdza pieteikties 15 dienu laikā pēc izmeklēšanas uzsākšanas, kā arī sniegt Komisijai paziņojumā par procedūras uzsākšanu prasīto informāciju.

(14)

No importētājiem Kopienā tikai viens importētājs sniedza informāciju, kas bija pieprasīta paziņojumā par procedūras uzsākšanu, un izteica vēlmi turpmāk sadarboties ar Komisijas dienestiem. Tāpēc tika nolemts, ka importētāju izlase nav jāveido.

(15)

Deviņi Kopienas ražotāji pienācīgi aizpildīja atlases veidlapu un oficiāli piekrita sadarboties turpmākajā izmeklēšanā. No iepriekšminētajiem deviņiem uzņēmumiem izlasē iekļāva četrus, par kuriem konstatēja, ka tie Kopienas ražošanas nozarei ir reprezentatīvi urīnvielas ražošanas un pārdošanas apjoma ziņā Kopienā. Četri izlasē iekļautie Kopienas ražotāji pārskatīšanas izmeklēšanas periodā saražoja aptuveni 50 % no kopējās Kopienas ražošanas nozares, kā tā definēta 63. apsvērumā, produkcijas, savukārt iepriekšminētie deviņi Kopienas ražotāji saražoja aptuveni 60 % no Kopienas produkcijas. Šajā izlasē iekļauti uzņēmumi, kuriem Kopienā ir lielākais reprezentatīvais urīnvielas ražošanas un pārdošanas apjoms un kuros atvēlētajā laikā iespējams veikt izmeklēšanu.

(16)

Pieci ražotāji eksportētāji noteiktajā termiņā pienācīgi aizpildīja atlases veidlapu un oficiāli piekrita sadarboties turpmākajā izmeklēšanā. Šie pieci ražotāji eksportētāji pārskatīšanas izmeklēšanas periodā veica 60 % no Krievijas kopējā eksporta uz Kopienu.

(17)

Trīs ražotāju eksportētāju izlase, kam atvēlētajā laikā iespējams veikt izmeklēšanu, tika atlasīta saskaņā ar pamatregulas 17. pantu, ņemot vērā lielāko uz Kopienu eksportēto urīnvielas daudzumu. Šie trīs atlasītie ražotāji eksportētāji pārskatīšanas izmeklēšanas periodā eksportēja 50 % no Krievijas kopējā eksporta uz Kopienu.

(18)

Atbilstīgi pamatregulas 17. panta 2. punktam ar attiecīgajām personām notika apspriedes par izlasēm, un netika izteikti iebildumi.

(19)

Ņemot vērā pieejamo papildu informāciju, vēlāk tika konstatēts, ka viens no trim atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem faktiski vairs nav uzskatāms par lielāko daudzumu eksportētāju uz Kopienu. Šo ražotāju eksportētāju tāpēc izslēdza no izlases un aizstāja ar ceturto lielāko ražotāju eksportētāju. Šādi mainītajā izlasē tādējādi bija eksportētāji, kas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā eksportēja 48 % no Krievijas kopējā eksporta uz Kopienu.

(20)

Tāpēc četriem atlasītajiem Kopienas ražotājiem, trim atlasītajiem Krievijas ražotājiem eksportētājiem, kā arī visiem importētājiem un lietotājiem, kas pieteicās, nosūtīja anketas.

(21)

Atbildes uz anketas jautājumiem saņēma no četriem atlasītajiem Kopienas ražotājiem un trim ražotājiem eksportētājiem Krievijā, kā arī no viena nesaistīta importētāja un septiņiem lietotājiem Kopienā. Turklāt vairāki importētāji, lietotāji un to apvienības iesniedza piezīmes, neatbildot uz anketas jautājumiem.

(22)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par nepieciešamu, lai veiktu analīzi, un veica pārbaudes apmeklējumus šādu uzņēmumu telpās:

(23)

Attiecīgais ražojums ir tāds pats kā sākotnējā izmeklēšanā un iepriekšējā termiņa beigu izmeklēšanā, t. i., Krievijas izcelsmes urīnviela, kas atbilst KN kodiem 3102 10 10 un 3102 10 90.

(24)

Urīnvielu ražo galvenokārt no amonjaka, ko savukārt ražo no dabasgāzes. Attiecīgais ražojums var būt šķidra vai cieta viela. Cieto urīnvielu var izmantot lauksaimniecībā un rūpniecībā. Lauksaimniecības urīnvielu var izmantot vai nu kā mēslošanas līdzekli, izkliedējot to uz augsnes, vai kā dzīvnieku barības piedevu. Rūpniecībā izmantojamā urīnviela ir izejviela dažu līmju un plastmasu ražošanā. Šķidro urīnvielu var izmantot gan kā mēslošanas līdzekli, gan rūpniecības vajadzībām. Kaut arī urīnviela var būt dažādajās iepriekšminētajās formās, tās ķīmiskās īpašības galvenokārt ir vienas un tās pašas, un šīs procedūras vajadzībām to var uzskatīt par vienu ražojumu.

(25)

Šajās pārskatīšanās tika apstiprināts sākotnējā izmeklēšanā un iepriekšējā termiņa beigu pārskatīšanas izmeklēšanā konstatētais, ka attiecīgajam ražojumam un Kopienas ražotāju saražotajai un Kopienas tirgū pārdotajai urīnvielai, kā arī Krievijas iekšzemes tirgū saražotajai un pārdotajai urīnvielai ir vienas un tās pašas ķīmiskās pamatīpašības un būtībā viens un tas pats izmantojums. Tāpēc šie ražojumi ir uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(26)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu tika pārbaudīts, vai pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir bijis dempings un, ja ir, vai pasākumu izbeigšana varētu izraisīt dempinga turpināšanos.

(27)

Kā minēts 16. apsvērumā, izmeklēšanā sadarbojās pieci urīnvielas ražotāji eksportētāji no Krievijas. Šie pieci ražotāji pārskatīšanas izmeklēšanas periodā saražoja 60 % no Krievijas izcelsmes urīnvielas eksporta uz Kopienu, t. i., 1,39 miljonus tonnu. Attiecīgā Krievijas izcelsmes ražojuma imports Kopienā atbilda 16 % Kopienas patēriņa, t. i., pārskatīšanas izmeklēšanas periodā – 8,98 miljoni tonnu.

(28)

Tāpēc tika uzskatīts, ka sadarbības līmenis ir augsts.

(29)

Jānorāda, ka vienam ražotājam eksportētājam ir ietekme divos saistītajos uzņēmumos un tie abi ražo un eksportē urīnvielu. Tādējādi 19. apsvērumā minētajā izlasē ir četri uzņēmumi.

(30)

Vispirms tika pārbaudīts, vai katra no četriem uzņēmumiem iekšzemes tirgū pārdotās urīnvielas apjomi bijuši reprezentatīvi saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu, t. i., vai tie bijuši vismaz 5 % no kopējā uz Kopienu eksportētā attiecīgā ražojuma pārdošanas apjoma. Izmeklēšanā tika atklāts, ka visi četri uzņēmumi iekšzemes tirgū pārdevuši reprezentatīvus urīnvielas daudzumus.

(31)

Lai noteiktu, vai urīnviela iekšzemes tirgū pārdota parastā tirdzniecības apritē, jānosaka ražošanas izmaksas. Šajā ziņā jānorāda, ka enerģijas, piemēram, elektrības un gāzes, izmaksas ir lielākā daļa no ražošanas izmaksām un ievērojama daļa no kopējām ražošanas izmaksām. Tāpēc saskaņā ar pamatregulas 2. panta 5. punktu tika pārbaudīts, vai izmaksas, kas saistītas ar attiecīgā ražojuma ražošanu un pārdošanu, bijušas pamatoti atspoguļotas attiecīgo personu uzskaitē.

(32)

Izmeklēšanā tika atklāts, ka elektrības izmaksas uzskaitē nav atspoguļotas pamatoti. Šajā sakarā, inter alia, tiek norādīts, ka elektrības cenas, ko pārskatīšanas izmeklēšanas periodā maksāja Krievijas ražotāji, atbilda starptautiskā tirgus cenām salīdzinājumā ar citām valstīm, piemēram, Kanādu un Norvēģiju. Tomēr to pašu nevar teikt par gāzes cenām.

(33)

Attiecībā uz gāzi, pamatojoties uz starptautiski atzītiem specializētos enerģētikas tirgu avotos publicētiem datiem, tiešām tika konstatēts, ka Krievijas ražotāju maksātā cena ir nesamērīgi zema. Piemēram, tā nepārsniedza vienu piektdaļu no Krievijas dabasgāzes eksporta cenas un bija arī ievērojami zemāka nekā Kopienas ražotāju maksātā gāzes cena. Šajā ziņā visi pieejamie dati liecina, ka iekšzemes gāzes cenas Krievijā bijušas regulētas un ir ievērojami zemākas nekā tirgus cenas, ko maksā neregulētos dabasgāzes tirgos. Gāzes cenas nav pienācīgi atspoguļotas četru uzņēmumu uzskaitē, tāpēc tās jākoriģē atbilstīgi pamatregulas 2. panta 5. punktam. Atlasīto uzņēmumu ražošanas cenas tika atbilstīgi koriģētas.

(34)

Krievijas iekšzemes tirgū bija sagrozītas gāzes cenas, tāpēc saskaņā ar pamatregulas 2. panta 5. punktu gāzes cenas bija jānosaka, “balstoties uz citiem pamatotiem apsvērumiem, tostarp informāciju, kas iegūta no citiem reprezentatīviem tirgiem”. Koriģētās cenas tika aprēķinātas, pamatojoties uz vidējo eksportam pārdotās Krievijas gāzes cenu pie Vācijas un Čehijas robežas (Waidhaus), neskaitot transporta izmaksas. Waidhaus ir lielākais centrs Krievijas gāzes pārdošanai uz ES, un tas ir arī lielākais Krievijas gāzes tirgus, kur cenas atbilst izmaksām, tāpēc to var uzskatīt par reprezentatīvu tirgu.

(35)

Pēc tam, kad saskaņā ar iepriekšminēto tika koriģētas ražošanas cenas, tikai diviem uzņēmumiem iekšzemes tirgū parastā tirdzniecības apritē bija reprezentatīvi pārdošanas apjomi. Tāpēc šiem diviem uzņēmumiem normālvērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu noteica pēc līdzīgā ražojuma pārdošanas apjomiem iekšzemes tirgū.

(36)

Abiem pārējiem uzņēmumiem normālvērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 1. punktu noteica pēc to divu ražotāju pārdošanas cenas iekšzemes tirgū, kam parastā tirdzniecības apritē bija reprezentatīvi pārdošanas apjomi iekšzemes tirgū, kā minēts 35. apsvērumā. Konfidencialitātes iemeslu dēļ detalizētu informāciju nevar atklāt, jo viens no abiem uzņēmumiem, no kuriem tika gūta informācija, bija saistīts ar uzņēmumu, kam tika noteikta normālvērtība. Ja informāciju atklātu, minētajam uzņēmumam būtu iespējams aprēķināt konfidenciālus otra uzņēmuma komercdatus.

(37)

Visos gadījumos, kad attiecīgo ražojumu eksportēja neatkarīgiem pircējiem Kopienā, eksporta cenu noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu, proti, pamatojoties uz faktiski samaksāto vai maksājamo eksporta cenu.

(38)

Viena ražotāja eksportētāja pārdevumi notika ar saistītā Šveices tirgotāja starpniecību, tāpēc eksporta cenu aprēķināja pēc cenas, par kādu saistītais tirgotājs veica tālākpārdošanu neatkarīgiem pircējiem. Tika koriģētas visas izmaksas, kas radušās starp iepirkšanu un tālākpārdošanu, ieskaitot maksu par kravas pārvadāšanu, pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas un samērīgu peļņas normu.

(39)

Normālvērtību un eksporta cenu salīdzināja, pamatojoties uz ražotāja cenu. Lai nodrošinātu taisnīgu normālvērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu, izdarot korekcijas, pienācīga uzmanība tika pievērsta atšķirībām, kas ietekmē cenu salīdzināmību. Tādējādi attiecīgā gadījumā un pamatojoties uz pārbaudītiem pierādījumiem, tika izdarītas transporta, uzglabāšanas, kraušanas izmaksu un palīgizmaksu, kredītu izmaksu, komisijas naudas un iepakošanas izmaksu starpības korekcijas.

(40)

Pamatojoties uz vidējās svērtās normālvērtības un vidējās svērtās eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu katram ražotājam eksportētājam tika noteikta dempinga starpība.

(41)

Izmeklēšanā tika atklāts, ka PIP dempings lielākoties bijis mazāks nekā iepriekšējās termiņa beigu izmeklēšanas laikā. Dempinga starpība, izteikta procentos no CIF cenas pie Kopienas robežas pirms nodokļa nomaksas, tik un tā ir ievērojama, t. i., 6 līdz 23 %.

(42)

Kā minēts 1. apsvērumā, spēkā esošie pasākumi ir MIC EUR 115 par tonnu. Kaut arī šāda MIC sākumā ietekmēja Krievijas urīnvielas eksporta cenas uz Kopienu, tās, kā norādīts 67. apsvērumā, kopš 2003. gada ievērojami pārsniedz MIC, un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā vidējās Krievijas eksporta cenas par 68 % pārsniegušas MIC.

(43)

Tāpēc var secināt, ka pašlaik spēkā esošie pasākumi nav ietekmējuši ne eksportētās Krievijas izcelsmes urīnvielas cenas, ne daudzumus. Tādējādi maz iespējams, ka pasākumu atcelšana ietekmēs eksportētās Krievijas izcelsmes urīnvielas cenas vai daudzumus.

(44)

Neatkarīgi no iepriekšminētā un kā norādīts tālāk, izmeklēšanā tika arī pārbaudīts, kā stāvokli varētu ietekmēt i) pašreizējā Krievijas neizmantotā jauda un iespējamā jaunā jauda un ii) iespējamība uz Kopienu novirzīt citus pārdevumus.

(45)

Pārskatīšanas pieprasījumā sniegti pierādījumi, ka pārveidojumu, atjaunojumu un pārprodukcijas novēršanas dēļ 2005. līdz 2007. gadā Krievijā ievērojamu jaunu jaudu varētu nodrošināt pavisam deviņi projekti, panākot vismaz 10 % palielinājumu salīdzinājumā ar pašreizējo jaudu.

(46)

Tika pārbaudīta pašreizējās neizmantotās jaudas iespējamā ietekme. Atlasītie Krievijas ražotāji bija palielinājuši ražošanas jaudu aptuveni par 5 %, savukārt attiecīgajā periodā viņi palielināja ražošanu aptuveni par 15 %. Tāpēc to nominālā neizmantotā jauda ievērojami samazinājās līdz 170 000 tonnām jeb aptuveni 6 % no ražošanas jaudas.

(47)

Pavisam pieci no deviņiem pieprasījumā minētajiem projektiem bija saistīti ar ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās. Attiecīgajā periodā jau bija pabeigti divi projekti, tāpēc to dēļ papildu jauda salīdzinājumā ar PIP nerastos. Attiecībā uz vienu no minētajiem projektiem tika konstatēts ievērojams jaudas palielinājums.

(48)

Attiecībā uz abiem lielākajiem projektiem, kas nodrošinātu lielāko daļu no 46. apsvērumā minētā jaudas palielinājuma, tika konstatēts, ka uzņēmums iegulda ne tikai urīnvielas ražošanas jaudā, bet arī pakārtotajās ražošanas iekārtās, piemēram, iekārtās urīnvielas formaldehīda sveķu un amonija nitrāta šķīdumu ražošanai. Šie projekti ir vai nu gandrīz pabeigti, vai arī ir pabeigti pēc PIP beigām. Tāpēc var pieņemt, ka lielākā daļa šā projekta jaudas netiks pārdota neatkarīgiem pircējiem, bet tiks ekskluzīvi izmantota, lai nodrošinātu izejvielas šiem pakārtotajiem ražojumiem. Tādējādi nākamajā apsvērumā šī daļa nav ņemta vērā.

(49)

No iepriekšminētā izriet, ka šie trīs projekti nodrošinās papildu jaudu aptuveni 150 000 līdz 200 000 tonnu apjomā, ko varēs pārdot neatkarīgiem pircējiem. Tas atbilst 10 līdz 15 % no Krievijas kopējā eksporta uz Kopienu PIP jeb 1,5 līdz 2 % no potenciālās Kopienas tirgus daļas.

(50)

Pieprasījuma iesniedzēja sniegtā informācija liecina, ka kopējā neizmantotā jauda procentos no ražošanas jaudas Krievijā atbilst neizmantotajai jaudai, kas noteikta ražotājiem, kuri sadarbojās. Tāpēc tiek uzskatīts, ka arī ražotājiem, kas nesadarbojās, neizmantotā jauda ir aptuveni 5 % no ražošanas jaudas, ko pārskatīšanas izmeklēšanas periodā vērtēja aptuveni 140 000 tonnu apjomā.

(51)

Pavisam četri no deviņiem pieprasījumā minētajiem projektiem bija saistīti ar ražotājiem eksportētājiem, kas nesadarbojās. Šos projektus novērtēja, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem. Tika konstatēts, ka viens projekts nav saistīts ar attiecīgo produktu, bet ar metanolu. Attiecīgajā periodā jau bija pabeigts otrs projekts, tāpēc tā dēļ papildu jauda salīdzinājumā ar pārskatīšanas izmeklēšanas periodu nerastos. Trešais projekts bija saistīts ar nenozīmīgiem ieguldījumiem, kas bija mazāki par EUR 1 miljons gadā, tāpēc uzskatīja, ka kvantitatīvi tas neietekmē Krievijas jaudu. Ceturtais projekts varētu sasniegt jaudas palielinājumu aptuveni 100 000 tonnu apjomā (atbilst aptuveni 7 % no Krievijas kopējā eksporta uz Kopienu PIP jeb potenciālajai tirgus daļai 1 % apjomā no Kopienas tirgus).

(52)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka vidēji ilgā laikā pieejamā papildu jauda būs gandrīz 500 000 tonnu. Tomēr pārveidojumu, atjaunojumu un pārprodukcijas novēršanas dēļ ievērojamu daļu no papildu daudzuma ekskluzīvi izmantos, lai nodrošinātu izejvielas šiem pakārtotajiem ražojumiem, tāpēc tiek secināts, ka neatkarīgiem pircējiem būs iespējams pārdot tikai aptuveni pusi no šā daudzuma.

(53)

Krievijas iekšzemes tirgus ir mazs, un nekas neliecina, ka nākotnē gaidāmas pārmaiņas, tāpēc ražošanas palielinājums tiks orientēts uz eksportu. Nominālais jaudas izmantojums Krievijas ražotājiem ir aptuveni 95 %, tāpēc eksportam pieejami tikai nelieli papildu daudzumi.

(54)

Pašreizējā rezerves jauda un neekskluzīvā papildu jauda, ko paredzēts sasniegt tuvākajā nākotnē, kopā ir pavisam aptuveni 550 000–600 000 tonnu, kas atbilst aptuveni 40 % no Krievijas kopējā eksporta uz Kopienu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā un potenciālajai daļai Kopienas tirgū – aptuveni 6 %. Tomēr pieprasījuma iesniedzēja iesniegtās prognozes, ko sagatavojuši konsultanti, kas specializējas mēslošanas līdzekļu jomā, liecina, ka pieprasījums pēc urīnvielas pasaulē palielināsies līdztekus ražošanas jaudai. Tāpēc eksportam papildus pieejamos daudzumus varētu novirzīt uz reģioniem, kuros ir papildu pieprasījums. Tādā gadījumā Krievijas eksports uz Kopienu ievērojami palielinātos vienīgi tad, ja tāpat palielinātos pieprasījums, t. i., šāds papildu eksports negatīvi neietekmētu cenu līmeni Kopienas tirgū.

(55)

Tādējādi nevar secināt, ka par dempinga cenām veiktā Krievijas eksporta apjomu uz Kopienu ietekmēs Krievijas neizmantotā jauda.

(56)

PIP atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem eksporta cenas uz Kopienu, pamatojoties uz ražotāja cenu, bijušas aptuveni par 1–5 % zemākas nekā eksporta cenas uz citām trešām valstīm. Lielās transporta izmaksu starpības dēļ jo īpaši uzņēmumiem attālos apgabalos iekšzemes cenas bijušas arī augstākas nekā eksporta cenas uz Kopienu.

(57)

Pieprasījuma iesniedzējs apgalvo, ka ievērojami ieguldījumi veikti urīnvielas ražošanas jaudā galvenokārt Ziemeļāfrikā un Vidējos Austrumos. Šī jaunā jauda, iespējams, samazinās Krievijas eksportētāju iespējas citos tirgos un palielinās Krievijas urīnvielas eksporta daudzumus uz Kopienu. Pamatojoties uz 54. apsvērumā minētajām prognozēm, tomēr tika konstatēts, ka šie ieguldījumi ievērojami neietekmēs piedāvājuma un pieprasījuma bilanci pasaulē, jo tiek prognozēts, ka pieprasījums pasaulē palielināsies kopā ar jaudu.

(58)

Tādējādi nevar secināt, ka par dempinga cenām veiktā Krievijas eksporta apjomu uz Kopienu ietekmēs preču novirzīšana uz Kopienu.

(59)

Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto analīzi, un jo īpaši tāpēc, ka spēkā esošie pasākumi neietekmē uz Kopienu eksportētā ražojuma cenas, tiek secināts, ka tad, ja pasākumus atceltu, ir iespējams, ka dempings turpinātos.

(60)

Kopienā līdzīgajam ražojumam ir 16 ražotāju, kuru produkcija ir kopējais saražotais apjoms pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē. Astoņi no šiem 16 uzņēmumiem kļuvuši par Kopienas ražotājiem pēc ES paplašināšanās 2004. gadā.

(61)

No 16 Kopienas ražotājiem ar izmeklētājiem sadarbojās deviņi uzņēmumi, tie visi minēti pārskatīšanas pieprasījumā. Noteiktajā termiņā pieteicās trīs citi ražotāji un atlasei nosūtīja pieprasīto informāciju. Tomēr tie nepiedāvāja sadarboties turpmāk. Neviens Kopienas ražotājs neiebilda pret pārskatīšanas pieprasījumu.

(62)

Tādējādi sadarboties piekrita šie deviņi ražotāji:

(63)

Tiek uzskatīts, ka šie deviņi Kopienas ražotāji saražo lielāko daļu no kopējā saražotā līdzīgā ražojuma apjoma Kopienā, jo PIP tie saražoja aptuveni 60 % no kopējā saražotā apjoma Kopienā. Tāpēc tiek uzskatīts, ka tie veido Kopienas ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta nozīmē, un turpmāk saukti par “Kopienas ražošanas nozari”. Septiņi Kopienas ražotāji, kas nesadarbojās, turpmāk saukti par “pārējiem Kopienas ražotājiem”.

(64)

Kā norādīts iepriekš, tika izveidota četru uzņēmumu izlase. Visi atlasītie Kopienas ražotāji sadarbojās un noteiktajā termiņā atsūtīja atbildes uz anketas jautājumiem. Turklāt pārējie pieci Kopienas ražotāji, kas sadarbojās, kaitējuma analīzei pienācīgi sniedza dažas vispārīgas ziņas.

(65)

Faktiskais urīnvielas patēriņš Kopienā tika noteikts pēc datiem, ko iesniedza pieprasījuma iesniedzējs, un Statistikas biroja datiem par visu importu ES. Ņemot vērā ES paplašināšanos 2004. gadā, analīzes skaidrības un konsekvences labad patēriņš tika noteikts ES-25 tirgū visā attiecīgajā periodā. Analīze attiecas uz situāciju ES-25, jo izmeklēšana tika uzsākta, pirms Kopienai pievienojās Bulgārija un Rumānija.

(66)

No 2002. gada līdz PIP Kopienas patēriņš palielinājās par 4 %.

(67)

No Krievijas importētā ražojuma apjoms, tirgus daļa un cenas ir mainījušās, kā parādīts turpmāk. Turpmāk norādīto daudzuma un cenu tendenču pamatā ir Eurostat dati.

(68)

Importa apjoms no Krievijas, kā arī tā tirgus daļa visā attiecīgajā periodā palika relatīvi nemainīga, izņemot kāpumu 2004. gadā, ko var izskaidrot ar krājumu veidošanu ES-10 dalībvalstīs pirms paplašināšanās 2004. gada 1. maijā. Attiecīgajā periodā no Krievijas importētā ražojuma cenas palielinājās no EUR 119 līdz EUR 193 par tonnu. Šajā novērtējumā norādīti arī labvēlīgie tirgus apstākļi, kas aprakstīti 85. apsvērumā.

(69)

No Krievijas importētā ražojuma cenas liecina, ka attiecīgā perioda sākumā (2002. gadā) Krievijas ražotāju uz Kopienu eksportētā ražojuma cenu līmenis bijis ievērojami mazāks par minimālo importa cenu, kas bija EUR 115 par tonnu.

(70)

Lai aprēķinātu pārmērīgā cenu samazinājuma līmeni PIP, Kopienas ražošanas nozares ražotāja cenas nesaistītiem pircējiem tika salīdzinātas ar to attiecīgās valsts sadarbojušos ražotāju eksportētāju CIF importa cenu līdz Kopienas robežai, kas tika pienācīgi koriģēta, lai ņemtu vērā cenu pēc izkraušanas. Salīdzinājums liecināja, ka importa cenas no Krievijas nav pārmērīgi samazinātas salīdzinājumā ar Kopienas ražošanas nozares cenām.

(71)

Importa apjoms no citām trešām valstīm attiecīgajā periodā norādīts turpmāk tabulā. Turpmāk norādīto daudzuma un cenu tendenču pamatā ir Eurostat dati.

(72)

Jānorada, ka no 2002. gada līdz PIP gan Ēģipte, gan Rumānija samazināja eksporta apjomus, savukārt Horvātijas eksporta apjoms palielinājās no 126 tūkstošiem tonnu 2002. gadā līdz 187 tūkstošiem tonnu PIP. Tomēr Horvātijas tirgus daļa palika nemainīga 1 līdz 2 %. Ja runa ir par eksporta cenām, tad visu attiecīgo periodu Ēģipte uz Kopienu eksportēja ražojumus par augstākām cenām nekā Kopienas ražošanas nozares cenas, tāpat arī Rumānija no 2004. gada. Pretēji tam visā attiecīgajā periodā Horvātijas cenas bija zemākas nekā Kopienas ražošanas nozares cenas. Tomēr attiecīgajā periodā Horvātija nepalielināja savu tirgus daļu Kopienā. Jānorāda, ka importam no Horvātijas kopš 2002. gada janvāra saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 92/2002 (8) piemēro antidempinga maksājumu EUR 9,01 par tonnu.

(73)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu Komisija izvērtēja visus attiecīgos ekonomiskos faktorus un rādītājus, kuri attiecas uz Kopienas ražošanas nozares stāvokli.

(74)

Attiecībā uz atlasi saskaņā ar nostiprinājušos praksi zināmi kaitējuma rādītāji (produkcija, ražošanas jauda, ražīgums, krājumi, pārdošanas apjomi, tirgus daļa, izaugsme un nodarbinātība) analizēti Kopienas ražošanas nozarei kopumā (“KRN” turpmāk tabulās), savukārt tie kaitējuma rādītāji, kas attiecas uz atsevišķu uzņēmumu sniegumu, t. i., cenām, rentabilitāti, algām, ieguldījumiem, ienākuma no ieguldījumiem, naudas plūsmu, spēju palielināt kapitālu, pārbaudīti, pamatojoties uz informāciju, kas savākta atlasīto Kopienas ražotāju līmenī (“AR” turpmāk tabulās).

(75)

Kopienas ražošanas nozares kopējais ražošanas apjoms, ieskaitot produkciju ekskluzīvai lietošanai, no 2002. gada līdz PIP palicis nemainīgs 4,3 miljonu tonnu apjomā, izņemot nelielu īslaicīgu palielinājumu 2003. gadā. No kopējās produkcijas arī tā daļa, kura paredzēta ekskluzīvai lietošanai, palikusi praktiski nemainīga aptuveni 20 % apjomā no kopējās produkcijas, liecinot, ka tā nevar kaitīgi ietekmēt Kopienas ražošanas nozari.

(76)

No 2002. gada līdz PIP beigām ražošanas jauda mazliet palielinājusies (5 %). Ņemot vērā, ka KRN ražošanas apjoms palika nemainīgs, attiecīgajā periodā jaudas izmantošanas rādītājs mazliet samazinājās no 84 % 2002. gadā līdz 81 % PIP. Tomēr, kā jau ir konstatēts iepriekšējā termiņa beigu pārskatīšanas izmeklēšanā, amonjaku, ko izmanto urīnvielas ražošanai, var izmantot arī citu mēslošanas līdzekļu ražošanai. Jaudas izmantošanas rādītāju attiecībā uz urīnvielas ražošanu tādējādi ietekmē arī pārmaiņas, kas saistītas ar citiem mēslošanas līdzekļiem, tāpēc tas nav īpaši būtisks kaitējuma rādītājs.

(77)

Kopienas ražošanas nozares noslēguma krājumu līmenis attiecīgajā periodā bija svārstīgs. No 2002. gada līdz 2005. gadam tika reģistrēts 27 % palielinājums, bet pēdējos trijos PIP mēnešos (2006. gada janvāris līdz marts) reģistrēts straujš samazinājums. Lielās krājumu līmeņa svārstības var izskaidrot ar pārdošanas sezonalitāti un faktu, ka urīnvielu, kas paredzēta ekskluzīvai lietošanai, uzglabā kopā ar urīnvielu, ko pārdod brīvā tirgū. Tāpēc krājumu līmeni neuzskata par īpaši būtisku kaitējuma rādītāju.

(78)

Kopienas ražošanas nozares pārdevumi Kopienas tirgū no 2002. gada līdz PIP mazliet samazinājās, proti, par 3 %.

(79)

Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa attiecīgajā periodā arī mazliet samazinājās, 2002. gadā tā bija 36,5 % un PIP – 34,0 %.

(80)

Kopienas ražošanas nozare attiecīgajā periodā ir zaudējusi zināmu tirgus daļu (1,5 procenta punktus) lēni augošā tirgū (4 %). Kopienas ražošanas nozares zaudēto tirgus daļu nav pārņēmis Krievijas imports, jo, kā norādīts 67. apsvērumā, Krievijas importa tirgus daļa no 2002. gada līdz PIP palikusi nemainīga. Ņemot vērā arī faktu, ka citu valstu importa tirgus daļa samazinājusies par 3,5 procenta punktiem, jāsecina, ka Kopienas ražošanas nozares zaudēto tirgus daļu pārņēmuši citi Kopienas ražotāji.

(81)

No 2002. gada līdz PIP nodarbinātība Kopienas ražošanas nozarē samazinājās par 6 %, savukārt produkcija mazliet palielinājās, tādējādi norādot, ka audzis ražīgums.

(82)

No 2002. gada līdz PIP Kopienas ražošanas nozares nodarbinātas personas saražotā produkcija gadā palielinājās par 6 %, jo tādā pašā mērā samazinājās nodarbinātība, Kopienas ražošanas nozares saražotās produkcijas apjomam paliekot tādam pašam.

(83)

Attiecībā uz PIP konstatēto dempinga starpības faktiskā apjoma ietekmi uz Kopienas ražošanas nozari, ņemot vērā, ka i) attiecīgajā periodā importa apjoms no Krievijas palicis relatīvi nemainīgs, ii) šajā pašā periodā Krievijas importa cenas ir ievērojami palielinājušās, iii) PIP cenas nav pārmērīgi samazinātas un iv) kopējo Kopienas ražošanas nozares finansiālo situāciju, ietekme nav uzskatāma par būtisku un šis rādītājs par nozīmīgu.

(84)

Iepriekš un turpmāk izskatītie rādītāji skaidri norāda, ka Kopienas ražošanas nozares ekonomiskais un finansiālais stāvoklis ir ievērojami uzlabojies.

(85)

Atlasīto Kopienas ražošanas nozares ražotāju vidējās cenas par vienību nesaistītiem pircējiem no 2002. gada līdz PIP ievērojami palielinājās, atspoguļojot dominējošos labvēlīgos apstākļus urīnvielas starptautiskajā tirgū tajā pašā periodā.

(86)

No 2002. gada līdz PIP darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto mēreni palielinājās, proti, par 11 %.

(87)

Četru atlasīto ražotāju gada ieguldījumu plūsma attiecībā uz līdzīgo ražojumu attiecīgajā periodā bija pozitīva, t. i., no 2002. gada līdz PIP palielinājās par 10 %, kaut arī zināmā mērā tā svārstījās.

(88)

No 2002. gada līdz PIP atlasīto ražotāju rentabilitāte ievērojami uzlabojusies, sasniedzot 16,9 %. Šajā ziņā tiek norādīts, ka sākotnējā izmeklēšanā 5 % peļņas normu varētu panākt, ja nebūtu konstatēts kaitējumu izraisošais dempings. Ienākums no ieguldījumiem (INI), ko izsaka kā peļņu procentos no ieguldījumu uzskaites neto vērtības, kopumā atbilst rentabilitātes tendencei. Attiecīgajā periodā tas palielinājies vairāk nekā trīs reizes.

(89)

Attiecīgajā periodā naudas plūsma palielinājusies vairāk nekā trīs reizes. Šādas pārmaiņas atbilst kopējās rentabilitātes un INI palielinājumam attiecīgajā periodā.

(90)

Izmeklēšanā netika konstatēts, ka atlasītajiem Kopienas ražotājiem būtu bijušas grūtības palielināt kapitālu.

(91)

No 2002. gada līdz PIP Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa, kā arī pārdošanas apjoms Kopienas tirgū mazliet samazinājās. Tomēr salīdzinājumā ar periodu pirms iepriekšējās termiņa beigu pārskatīšanas, kuras rezultāts bija kopš 1995. gada spēkā esošo pasākumu saglabāšana 2001. gadā, attiecīgajā periodā Kopienas ražošanas nozares kopējais finansiālais stāvoklis ļoti uzlabojās.

(92)

Attiecīgajā periodā atlasīto ražotāju rentabilitāte ievērojami uzlabojās, attiecīgajā periodā ik gadu ievērojami pārsniedzot rentabilitātes līmeni, kas sākotnējā izmeklēšanā bija noteikts kā mērķa peļņa. Daudzkārt palielinājās arī ienākums no ieguldījumiem. Kopienas ražošanas nozares ražošanas apjoms palika nemainīgs. Pārdošanas cenas atlasītajiem ražotājiem visā attiecīgajā periodā mainījās labvēlīgi. Algas palielinājās mēreni, un Kopienas ražošanas nozare turpināja ieguldījumus.

(93)

Jānorāda, ka Kopienas ražošanas nozares rentabilitātes ļoti labvēlīgās pārmaiņas notika apstākļos, kad Krievijas eksporta cenas uz Kopienu ievērojami pārsniedza MIC, kaut arī notika dempings. Tāpēc visā attiecīgajā periodā Krievijas eksporta cenas neietekmēja Kopienas ražošanas nozari.

(94)

Saņēmis Komisijas konstatējumus, pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka ilglaicīgajai rentabilitātei, ko mēra kā ienākumu no pārdošanas, urīnvielas nozarē jābūt 25 % pēc nodokļu nomaksas. Tas nozīmētu aptuveni 36 % peļņu no apgrozījuma pirms nodokļu nomaksas. Pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka to pamato jauna amonjaka un urīnvielas kompleksa izveide, kam vajadzīgais ienākums no ieguldījuma būs 11 % (tas atbilstot 36 % peļņas no apgrozījuma pirms nodokļu nomaksas). Šajā ziņā tiek norādīts, ka pieprasījuma iesniedzējs šādā procedūrā nekad nav pieprasījis tik augstu mērķa peļņu un sākotnējā izmeklēšanā tika noteikta 5 % peļņas norma, ko var sasniegt, ja nebūtu kaitējumu izraisošā dempinga. Turklāt Pirmās instances tiesa spriedumā Lietā T-210/95 apstiprināja, ka “(…) peļņas norma, kas Padomei jāizmanto, aprēķinot mērķa cenu, ar kuru tiks novērsts attiecīgais kaitējums, nedrīkst pārsniegt peļņas normu, ar kuru normālos konkurences apstākļos bez importa par dempinga cenām, saprātīgi spriežot, Kopienas ražošanas nozare varētu rēķināties” (9). Tajā pašā lietā apstiprināts, ka “(…) arguments, ka Kopienas iestādēm jāizmanto tāda peļņas norma, kas vajadzīga, lai Kopienas ražošanas nozare būtu dzīvotspējīga un/vai lai nodrošinātu pienācīgu ienākumu no kapitāla, nav pamatots, lai kas būtu noteikts pamatregulā” (10). Patiešām pašlaik pieprasījuma iesniedzējs nav iesniedzis pierādījumus, ka tad, ja nebūtu importa par dempinga cenām, Kopienas ražošanas nozare gūtu ienākumus vajadzīgajā apjomā. Pieprasījuma iesniedzējs arī nepierādīja, ka Kopienas ražošanas nozares peļņas normu varētu sasniegt, kaut arī būtu imports par dempinga cenām. Šo prasību tāpēc noraidīja.

(95)

Ņemot vērā iepriekšminēto, tiek secināts, ka Kopienas ražošanas nozarei vairs netika nodarīts būtisks kaitējums.

(96)

Attiecīgās valsts importam vairs neizraisot būtisku kaitējumu, analīzē lielākā uzmanība tika pievērsta būtiskā kaitējuma atsākšanās iespējamībai, ja spēkā esošos pasākumus atceltu. Šajā ziņā tika analizēts, vai spēkā esošie pasākumi neietekmē Krievijas importa apjomus un cenas. Turklāt tika pārbaudīta Krievijas pašreizējās jaudas un iespējamās jaunās jaudas iespējamā ietekme, kā arī iespējamība, ka Krievijas ražotāji uz Kopienu varētu novirzīt citus pārdevumus.

(97)

Kā parādīts nākamajā tabulā, kopš 2002. gada attiecīgā ražojuma Krievijas eksporta cenas uz Kopienu vienmēr ir pārsniegušas MIP EUR 115 par tonnu, savukārt kopš 2003. gada līdz attiecīgā perioda beigām šīs cenas ir ievērojami pārsniegušas MIC. PIP vidējās Krievijas eksporta cenas uz Kopienas tirgu par 68 % pārsniegušas MIC. Tas nepārprotami liecina, ka vismaz kopš 2003. gada spēkā esošie pasākumi nav ietekmējuši Krievijas eksporta cenas.

(98)

Tāpēc, ceteris paribus, ja spēkā esošos pasākumus atceltu, Krievijas ražotājiem eksportētājiem nebūtu iemesla piemērot zemākas cenas, jo iepriekš viņiem ir izdevies saglabāt daudz augstākas cenas.

(99)

Turklāt, kā norādīts 67. apsvērumā, visā attiecīgajā periodā eksportētāji ir saglabājuši eksporta apjomus uz Kopienas tirgu relatīvi nemainīgus, kaut arī spēkā esošie pasākumi kopš 2002. gada praktiski nav ietekmējuši eksporta cenas un tādējādi nav traucējuši palielināt Krievijas eksportu.

(100)

Tāpēc, ceteris paribus, maz ticams, ka Krievijas ražotāji eksportētāji Kopienas tirgū pārdotu vēl lielākus apjomus, ja spēkā esošos pasākumus atceltu, jo tie nav ietekmējuši Krievijas eksporta apjomus.

(101)

Tāpēc tiek secināts, ka – spēkā esošajiem pasākumiem neietekmējot ne Krievijas eksportētāju prasītās eksporta cenas, ne Kopienas importētāju maksātās cenas par šo importu, ne arī daudzumus, ko Krievija eksportē uz Kopienu, – pasākumu atcelšana nevarētu ietekmēt ne minētās cenas, ne daudzumus. Tādējādi pasākumu atcelšana neietekmētu Kopienas ražošanas nozares stāvokli. No tā nevar secināt, ka tad, ja spēkā esošos pasākumus atceltu, varētu atsākties kaitējums Kopienas ražošanas nozarei.

(102)

Neatkarīgi no iepriekš secinātā un kā norādīts tālāk, izmeklēšanā tika arī pārbaudīti dažādi Kopienas ražošanas nozares apgalvojumi par to, kā stāvokli varētu ietekmēt pašreizējā Krievijas neizmantotā jauda un iespējamā jaunā jauda, un iespējamība, ka Krievijas ražotāji uz Kopienu varētu novirzīt citus pārdevumus.

(103)

Kā paskaidrots 46. un 50. apsvērumā, PIP nevienam atlasītajam Krievijas uzņēmumam nebija vērā ņemamas neizmantotās jaudas, un tika lēsts, ka kopējā neizmantotā jauda ir aptuveni 5 %. Izmeklēšanā konstatētais šajā ziņā pilnībā atbilst pieprasījuma iesniedzēja apgalvotajam.

(104)

Kā minēts 52. apsvērumā, nav arī konstatēts, ka pieprasījuma iesniedzēja minētie deviņi projekti varētu lielā mērā negatīvi ietekmēt Kopienas tirgu, jo lielu daļu no papildu daudzumiem, ko nodrošinās šie projekti, izmantos ekskluzīvi. Turklāt, kā minēts 54. apsvērumā, Krievijas eksports uz Kopienu varētu ievērojami palielināties vienīgi tad, ja tāpat palielinātos pieprasījums, un tādā gadījumā papildu eksports negatīvi neietekmētu cenu līmeni Kopienas tirgū.

(105)

No iepriekšminētā tiek secināts, ka pārveidojumu, atjaunojumu un pārprodukcijas novēršanas dēļ Krievijas ražotāji varēs paplašināt pārdošanu tikai ar nelieliem papildu daudzumiem. Tas norāda, ka, ņemot vērā Krievijas neizmantoto jaudu, Krievijas ražotājiem nebūs iespējams ievērojami palielināt eksporta pārdevumus uz Kopienas tirgu.

(106)

Kā norādīts 67. apsvērumā, visā attiecīgajā periodā imports no Krievijas uz Kopienas tirgu ir palicis relatīvi nemainīgs, un attiecīgajā periodā tā tirgus daļa no Kopienas patēriņa bijusi aptuveni 16 %, izņemot kāpumu 2004. gadā (aptuveni 20 %). Kā minēts iepriekš, tas noticis, kaut arī spēkā esošie pasākumi visā attiecīgajā periodā praktiski nav ietekmējuši eksporta cenas un eksportētos daudzumus un tādējādi nav traucējuši palielināt Krievijas eksportu.

(107)

Izmeklēšanā konstatēts, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem eksporta cenas uz Kopienu, pamatojoties uz ražotāja cenu, bijušas aptuveni par 1–5 % zemākas nekā eksporta cenas uz citām trešām valstīm. Kā norādīts 56. apsvērumā, arī Krievijas ražotāja pārdošanas cenas iekšzemes tirgū bijušas augstākas nekā eksporta cenas uz Kopienu, jo īpaši uzņēmumiem attālos apgabalos lielās transporta izmaksu starpības dēļ. No tā var secināt, ka cenas ziņā Kopienas tirgus nav īpaši vilinošs salīdzinājumā ar citiem Krievijas ražotājiem pieejamiem tirgiem.

(108)

Turklāt, kā minēts 57. apsvērumā, pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka produkcija, ko saražos, izmantojot papildu jaudu konkrēti Ziemeļāfrikā (Alžīrijā un Ēģiptē) un Vidējos Austrumos (Irānā), ietekmēs cenas visā pasaulē, samazinot Krievijas eksportētāju spēju iekļūt šajos tirgos, tāpēc viņi eksportēs lielākus daudzumus uz Kopienas tirgu. Šajā ziņā, pamatojoties uz 54. apsvērumā minētajām prognozēm, tika konstatēts, ka šie ieguldījumi ievērojami neietekmēs piedāvājuma un pieprasījuma bilanci pasaulē, jo tiek prognozēts, ka pieprasījums pasaulē palielināsies kopā ar jaudu. Turklāt izmeklēšanā tika konstatēts, ka Krievija jau ir zaudējusi lielu tirgus daļu Āzijā (jo īpaši Ķīnas Tautas Republikā) un Āfrikā un ka tā ļoti labi pārvar spiedienu Latīņamerikas tirgos. Ņemot vērā prognozēto piedāvājuma un pieprasījuma bilanci pasaulē, apgalvojums, ka Krievijas ražotāji eksportētāji varētu zaudēt vēl citas tirgus daļas pasaulē, izņemot Eiropu, šķiet nepamatots.

(109)

Pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka netaisnīgo cenu priekšrocību dēļ, kādas Krievijas ražotājiem ir dubultās gāzes cenu noteikšanas dēļ, Krievijas eksportētāji cita starpā varētu izraisīt pārmērīgu cenu samazinājumu, ja pasaules pieprasījuma un piedāvājuma bilance kļūtu nelabvēlīga. Kaut arī tas nav izslēdzams, jo izmeklēšanā konstatēts, ka Krievijas eksportētāju praktizēto izmaksu struktūru patiešām ļoti deformē dubultā gāzes cenu noteikšana Krievijā, tomēr potenciālais pārmērīgais cenu samazinājums nebūtu tiešas pasākumu atcelšanas sekas, bet to izraisītu citi apstākļi.

(110)

Tāpēc nevar secināt, ka pasākumu atcelšanas dēļ Krievijas ražotājiem varētu būt nodoms novirzīt kādu ievērojamu daļu no pašlaik eksportētajiem apjomiem uz trešām valstīm vai pārdevumus iekšzemes tirgū uz Kopienas tirgu vai samazināt cenas, pat ja nav izslēdzams, ka tas var notikt citu apstākļu dēļ.

(111)

Kā norādīts iepriekš, spēkā esošie pasākumi nav ietekmējuši ne Krievijas eksportētāju prasītās eksporta cenas, ne Kopienas importētāju maksātās cenas par attiecīgo importu, ne arī daudzumus, ko Krievija eksportē uz Kopienas tirgu. Vienlaikus, kaut arī Krievija turpināja importu par dempinga cenām, Kopienas ražošanas nozarei netika nodarīts kaitējums. Tādējādi, atceļot spēkā esošos pasākumus, Krievijas eksporta cenas vai apjomi netiks ietekmēti, un tādējādi netiks arī ietekmēts stāvoklis Kopienas ražošanas nozarē.

(112)

Turklāt citu ārēju, pieprasījuma iesniedzēja minētu faktoru analīze nerada šaubas par iepriekš secināto, jo šie faktori neliecina par kādu vērā ņemamu iespējamību, ka to dēļ Krievijas importam uz Kopienas tirgu tiks palielināti apjomi un samazinātas cenas.

(113)

No iepriekšminētā nevar secināt, ka tad, ja spēkā esošos pasākumus atceltu, varētu atsākties kaitējums Kopienas ražošanas nozarei.

(114)

Visas personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, pēc kuriem paredzēts ieteikt spēkā esošo pasākumu atcelšanu. Kad tas bija paziņots, minētajām personām tika dots laiks, kurā izteikt savu viedokli.

(115)

No iepriekšminētā izriet, ka saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu būtu jāatceļ Krievijas izcelsmes urīnvielas importam piemērojamie antidempinga pasākumi un procedūra jāizbeidz.

(116)

Ņemot vērā 109. apsvērumā aprakstītos apstākļus, t. i., ka Krievijas eksportētāju praktizēto cenu struktūru ļoti deformē dubultā gāzes cenas noteikšana Krievijā, tiek atzīts par nepieciešamu rūpīgāk novērot norises, kas saistītas ar Krievijas izcelsmes urīnvielas importu, lai vajadzības gadījumā būtu vieglāk ātri un piemēroti rīkoties.

(117)

Ņemot ērā to, ka saskaņā ar iepriekšējiem apsvērumiem būtu jāatceļ spēkā esošie pasākumi un jāizbeidz procedūra, būtu jāizbeidz arī daļēja starpposma pārskatīšana attiecībā uz pasākumu formas piemērotību un daļēja starpposma pārskatīšana attiecībā uz EuroChem dempinga pārbaudi,

31.7.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 198/20

(1)

Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

31.7.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 198/22

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1784/2003 13. pantu starpību starp Regulas 1. pantā minēto produktu kursu vai cenām pasaules tirgū un šo produktu cenām Kopienā var segt ar eksporta kompensāciju.

(2)

Kompensācijas jānosaka, ņemot vērā faktorus, kas minēti 1. pantā Komisijas 1995. gada 29. jūnija Regulā (EK) Nr. 1501/95 par dažiem Padomes Regulas (EEK) Nr. 1766/92 piemērošanas noteikumiem attiecībā uz eksporta kompensāciju piešķiršanu, kā arī uz pasākumiem, kas veicami labības nozares traucējumu gadījumā (2).

(3)

Attiecībā uz kviešu un rudzu miltiem, putraimiem un rupja maluma miltiem, šiem produktiem piemērojamo kompensāciju aprēķina, ņemot vērā attiecīgo produktu ražošanai nepieciešamo labības daudzumu. Šie daudzumi ir noteikti Regulā (EK) Nr. 1501/95.

(4)

Situācija pasaules tirgū vai dažu tirgu īpašas prasības var prasīt kompensācijas diferenciāciju dažiem produktiem atkarībā no to galamērķa.

(5)

Kompensāciju nosaka reizi mēnesī. To starplaikā var mainīt.

(6)

Šo noteikumu piemērošana pašreizējai tirgus situācijai labības nozarē un jo īpaši šo produktu kursiem vai cenām Kopienā un pasaules tirgū liek noteikt kompensāciju kā norādīts pielikumā.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

31.7.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 198/24

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1784/2003 14. panta 2. punktu kompensācija, ko labības eksportam piemēro izvešanas atļaujas pieprasījuma iesniegšanas dienā, pēc lūguma ir jāpiemēro eksportam visā atļaujas derīguma laikposmā. Šajā gadījumā kompensāciju var koriģēt.

(2)

Komisijas 1995. gada 29. jūnija Regula (EK) Nr. 1501/95, ar ko nosaka Padomes Regulas (EEK) Nr. 1766/92 piemērošanas dažus nosacījumus jautājumā par eksporta kompensāciju piešķiršanu un pasākumiem, kas jāveic traucējumu gadījumā labības nozarē (2), ļauj noteikt korektīvo summu attiecībā uz produktiem, kuri minēti Regulas (EK) Nr. 1784/2003 1. panta a), b) un c) punktā. Šo korekciju aprēķina, ņemot vērā faktorus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1501/95 1. pantā.

(3)

Situācija pasaules tirgū vai noteiktu tirgu īpašas prasības var likt noteikt dažādu korektīvo summu atkarībā no galamērķa.

(4)

Korektīvā summa jānosaka saskaņā ar tādu pašu procedūru kā kompensācija. To var mainīt laikposmā starp divām noteikšanām.

(5)

Saskaņā ar minētajiem punktiem korektīvā summa jānosaka atbilstīgi šīs regulas pielikumam.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

31.7.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 198/26

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1784/2003 13. pantu starpību starp minētās regulas 1. pantā uzskaitīto produktu cenām pasaules tirgū un šo produktu cenām Kopienā var segt ar eksporta kompensāciju.

(2)

Kompensācijas jānosaka, ņemot vērā faktorus, kas minēti 1. pantā Komisijas 1995. gada 29. jūnija Regulā (EK) Nr. 1501/95 par dažiem Padomes Regulas (EEK) Nr. 1766/92 piemērošanas noteikumiem attiecībā uz eksporta kompensāciju piešķiršanu, kā arī uz pasākumiem, kas veicami labības nozares traucējumu gadījumā (2).

(3)

Iesalam piemērojamā kompensācija jāaprēķina, ņemot vērā attiecīgo produktu ražošanai nepieciešamo labības daudzumu. Šie daudzumi ir noteikti Regulā (EK) Nr. 1501/95.

(4)

Situācija pasaules tirgū vai dažu tirgu īpašas prasības var prasīt kompensācijas diferenciāciju dažiem produktiem atkarībā no to galamērķa.

(5)

Kompensācija jānosaka reizi mēnesī. Tā var tikt mainīta starplaikā.

(6)

Šo noteikumu piemērošana pašreizējai tirgus situācijai labības nozarē un jo īpaši šo produktu kursiem vai cenām Kopienā un pasaules tirgū liek noteikt kompensāciju, kā norādīts pielikumā.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

31.7.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 198/28

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1784/2003 14. panta 2. punktu, kompensācija, ko labības eksportam piemēro izvešanas atļaujas pieprasījuma iesniegšanas dienā, pēc lūguma ir jāpiemēro eksportam visā atļaujas derīguma laikposmā. Šajā gadījumā kompensāciju var koriģēt.

(2)

Komisijas 1995. gada 29. jūnija Regula (EK) Nr. 1501/95 par dažiem Padomes Regulas (EEK) Nr. 1766/92 piemērošanas noteikumiem attiecībā uz eksporta kompensāciju piešķiršanu, kā arī uz pasākumiem, kas veicami labības nozares traucējumu gadījumā (2), ļauj noteikt korekcijas summu attiecībā uz iesalu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1784/2003 1. panta 1. punkta c) apakšpunktā. Šo korekciju aprēķina, ņemot vērā faktorus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1501/95 1. pantā.

(3)

Atbilstīgi minētajiem noteikumiem jānosaka korekcija saskaņā ar šās regulas pielikumu.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

31.7.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 198/30

(1)

Padomes 1974. gada 21. oktobra Regulas (EEK) Nr. 2681/74 par Kopienas finansējumu izdevumiem, kas saistīti ar lauksaimniecības produktu piegādi pārtikas palīdzībā (3), 2. pantā paredzēts, ka Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda Garantiju nodaļa sedz to izdevumu daļu, kas atbilst eksporta kompensācijām, kādas attiecīgajā jomā noteiktas saskaņā ar Kopienas noteikumiem.

(2)

Lai vienkāršotu budžeta izstrādi un pārvaldīšanu attiecībā uz Kopienas darbībām pārtikas palīdzībā un ļautu dalībvalstīm būt informētām par Kopienas iesaistes līmeni valsts darbībās pārtikas palīdzības jomā, ir jānosaka par šīm darbībām piešķiramo kompensāciju apjoms.

(3)

Regulas (EK) Nr. 1784/2003 13. pantā un Regulas (EK) Nr. 1785/2003 13. pantā paredzētos vispārējos noteikumus un piemērošanas noteikumus attiecībā uz eksporta kompensācijām minētajās operācijās piemēro mutatis mutandis.

(4)

Īpašie kritēriji, kas jāņem vērā rīsu eksporta kompensācijas aprēķināšanā, ir definēti Regulas (EK) Nr. 1785/2003 14. pantā.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

31.7.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 198/32

(1)

Komisija 2006. gada 4. aprīlī saņēma sūdzību par dažu Japānas izcelsmes kameru sistēmu ievedumiem par dempinga cenām, kas, iespējams, rada kaitējumu.

(2)

Uzņēmums Grass Valley Nederland BV iesniedza sūdzību, rīkojoties to Kopienas ražotāju vārdā, kuri atbilstoši pamatregulas 4. panta 1. punktam un 5. panta 4. punktam pārstāv lielāko daļu no Kopienas dažu kameru sistēmu produkcijas.

(3)

Sūdzībā bija sākotnēji šķietami ticami pierādījumi par dempinga esību un tā radīto būtisko kaitējumu, kas tika atzīts par pietiekamu, lai būtu pamats sākt antidempinga procedūru.

(4)

Komisija ar paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2) (“paziņojums par procedūras sākšanu”) attiecīgi sāka antidempinga procedūru saistībā ar dažu tādu Japānas izcelsmes kameru sistēmu ievedumiem Kopienā, uz kurām patlaban attiecas KN kods ex 8525 80 19, ex 8528 49 35, ex 8528 49 91, ex 8528 59 90, ex 8529 90 92, ex 8529 90 97, ex 8537 10 91, ex 8537 10 99 un 8543 70 90 (KN kodi kopš 2007. gada 1. janvāra).

(5)

Paziņojumā par procedūras sākšanu ir noteikti dažu kameru sistēmu produkti, kuru izcelsme ir Japānā un kuri sastāv no:

un kuri ir ievesti kopā vai atsevišķi, un to izcelsme ir Japānā.

Ne vienmēr tiek prasīts, lai kameru sistēmās būtu visi iepriekš minētie elementi.

Dažādie iepriekš minētie kameras sistēmas elementi (izņemot kameras galvu) nevar darboties atsevišķi, un tos nevar izmantot ārpus konkrēta ražotāja kameras sistēmas.

Ražojuma definīcija neattiecas uz lēcām un ierakstītājiem, kas neatrodas vienā korpusā kopā ar kameras galvu.

Attiecīgais ražojums ir piemērots izmantošanai apraidē, ziņu uzkrāšanai, ciparu kinematogrāfijā vai profesionālajā vidē. Profesionālajā vidē izmanto šīs sistēmas (bet ne tikai), lai izveidotu mācību, izklaides, popularizēšanas un dokumentālo videomateriālu iekšējai un ārējai lietošanai.

(6)

Ražojums, uz ko attiecas Padomes Regula (EK) Nr. 2042/2000 (3), t. i., televīzijas kameru sistēmas, kuru izcelsme ir Japānā un uz kurām patlaban attiecas KN kods ex 8525 80 19, ex 8528 49 35, ex 8528 49 91, ex 8528 59 90, ex 8529 90 92, ex 8529 90 97, ex 8537 10 91, ex 8537 10 99 un 8543 70 90 (KN kodi no 2007. gada 1. janvāra), pilnībā atbilst iepriekš minētajai ražojuma definīcijai. Padome ar Regulu (EK) Nr. 1910/2006 (4) 2006. gada decembrī apstiprināja šos pasākumus pēc termiņa beigu pārskatīšanas saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu (“sākotnējie pasākumi”). Sākotnējie pasākumi vienlaikus aplūkoti Padomes Regulā (EK) Nr. 906/2007 (5).

(7)

Komisija par procedūras sākšanu oficiāli informēja ražotājus eksportētājus, zināmās importētāju un eksportētāju, kurus tā skar, un eksportētājvalsts pārstāvjus, lietotājus, patērētāju organizācijas un Kopienas ražotājus – sūdzības iesniedzējus. Ieinteresētajām personām tika nosūtītas anketas, un termiņā, kas noteikts paziņojumā par procedūras sākšanu, tām tika dota iespēja rakstveidā paust savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu.

(8)

Uzņēmums Grass Valley Nederland BV ar 2007. gada 12. aprīļa vēstuli, kas adresēta Komisijai, oficiāli atsauca sūdzību.

(9)

Saskaņā ar pamatregulas 9. panta 1. punktu procedūru var izbeigt, ja ir atsaukta sūdzība, izņemot gadījumus, kad šāda izbeigšana nav Kopienas interesēs.

(10)

Komisija uzskatīja, ka pašreizējā procedūra jāizbeidz, jo izmeklēšanā neatklāja apsvērumus, kas norādītu uz to, ka procedūras izbeigšana būtu pretrunā Kopienas interesēm. Ieinteresētās personas attiecīgi tika informētas, un tām tika dota iespēja izteikt piezīmes. Piezīmes par to, ka šāda izbeigšana būtu pretrunā Kopienas interesēm, netika saņemtas.

(11)

Tādēļ Komisija secina, ka antidempinga procedūra attiecībā uz dažu Japānas izcelsmes kameru sistēmu ievedumiem Kopienā ir jāizbeidz, nepiemērojot antidempinga pasākumus.

(12)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Padomdevēju komitejas atzinumu,

31.7.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 198/35

(1)

Regulas (EK) Nr. 2037/2000 4. panta 4. punkta iv) apakšpunktā paredzētās izskatīšanas gaitā un pēc apspriešanās ar dalībvalstīm Komisija ir nonākusi pie šādiem secinājumiem par halona 2402 izmantošanu.

(2)

Saskaņā ar Monreālas Protokolā par vielām, kas noārda ozona slāni, paredzētajām saistībām rūpnieciski attīstītajās valstīs halona 2402 ražošana tika pārtraukta 1994. gada 1. janvārī. Kopš tā laika vajadzīgais halons 2402 jāņem no specializētām glabātavām, kurās glabā ar attiecīgām alternatīvām aizstāto halonu.

(3)

Halonu 2402 Bulgārijā joprojām izmanto militārās pašgājējas tehnikas, jūras kuģu un lidaparātu degvielas tvertņu automātiskajās ugunsdrošības un sprādziendrošības sistēmās uguns un sprādzienu slāpēšanai. Rumānija ir paziņojusi, ka tā halonu 2402 neizmanto.

(4)

Aizstājot ugunsdzēšanas aprīkojumu, kurā izmanto halonu, ar alternatīviem pretugunsaizsardzības aģentiem, jāņem vērā tādu tehniski un ekonomiski realizējamu alternatīvu vai tehnisko paņēmienu pieejamība, kas ir pieņemami no vides un veselības viedokļa. Kara tehnikas pārbūve, militāriem lietojumiem uzstādot pretugunsaizsardzības un sprādziendrošības aprīkojumu, kurā neizmanto halonu, jāplāno un jāveic tā, lai netiktu apdraudētas dalībvalstu aizsardzības spējas. Parasti drošai un efektīvai pārejai uz citu alternatīvu pretugunsaizsardzības vielu izmantošanu ir jāparedz īpaši līdzekļi budžetā, un tai vajadzīgs laiks. Patlaban šādiem lietojumiem nav tehniski un ekonomiski pamatotu alternatīvu risinājumu.

(5)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2037/2000 4. panta 4. punkta v) apakšpunktu līdz 2003. gada 31. decembrim jāizbeidz tādu iekārtu ekspluatācija, kurās ir halons un kuras nav minētas VII pielikumā (Halona lietošana kritiskām vajadzībām), un jāveic halona rekuperācija saskaņā ar minētās regulas 16. pantu. Lai varētu saņemt atbrīvojumu lietojumiem kritiskām vajadzībām, kas ļautu turpināt halona 2402 izmantošanu Bulgārijā, kura 2007. gada 1. janvārī pievienojusies Eiropas Savienībai, jāgroza Regulas (EK) Nr. 2037/2000 VII pielikums, atļaujot šīs ugunsdzēsības vielas izmantošanu īpašiem lietojumiem.

(6)

Tādēļ ir attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 2037/2000.

(7)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2037/2000 18. panta 1. punktu,