28.7.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 196/1

(1)

Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

28.7.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 196/3

(1)

Komisija 2006. gada 11. novembrī, Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicējot paziņojumu (2) (“paziņojums par procedūras uzsākšanu”), informēja par antidempinga procedūras uzsākšanu attiecībā uz Indijas izcelsmes dihidromircenola importu.

(2)

Antidempinga procedūru uzsāka pēc tam, kad 2006. gada 29. septembrī iesniedza sūdzību Kopienas ražotāji Destilaciones Bordas Chinchurreta S.A. un Sensient Fragrances S.A. (sūdzības iesniedzēji), kuri saražo lielāko daļu (šajā gadījumā vairāk nekā 25 %) no Kopienas kopējās dihidromircenola produkcijas. Sūdzībā bija sniegti pierādījumi par minēto ražojumu dempingu un tā izraisīto būtisko kaitējumu, un šos pierādījumus atzina par pietiekamiem, lai pamatotu procedūras uzsākšanu.

(3)

Komisija oficiāli informēja sūdzības iesniedzējus, citus zināmos ražotājus Kopienā, eksportētājus ražotājus Indijā, importētājus un citus zināmos lietotājus, to asociācijas un Indijas pārstāvjus par izmeklēšanas uzsākšanu. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu paziņojumā par procedūras uzsākšanu noteiktajā termiņā. Visas ieinteresētās personas, kas to pieprasīja un norādīja īpašus iemeslus, kādēļ tās būtu jāuzklausa, tika uzklausītas.

(4)

Ņemot vērā lielo skaitu Indijas ražotāju eksportētāju un importētāju Kopienā, saskaņā ar pamatregulas 17. pantu, lai noteiktu, vai bijis dempings un kaitējums, paziņojumā par procedūras uzsākšanu paredzēja veikt atlasi saskaņā ar pamatregulas 17. pantu. Lai Komisija varētu izlemt, vai vajadzīga atlase, un, ja vajadzīga, tad lai veiktu atlasi, visi Indijas ražotāji eksportētāji un visi importētāji Kopienā tika aicināti pieteikties Komisijā un, kā norādīts paziņojumā par procedūras uzsākšanu, sniegt pamatinformāciju par darbību, kas no 2005. gada 1. oktobra līdz 2006. gada 30. septembrim veikta saistībā ar attiecīgo ražojumu. Tomēr atsaucās un paziņojumā par procedūras uzsākšanu noteiktajā termiņā atlasei vajadzīgo informāciju sniedza tikai divi attiecīgā ražojuma ražotāji eksportētāji no Indijas un divi importētāji Kopienā. Tāpēc tika nolemts, ka atlase nav vajadzīga.

(5)

Komisija paziņojumā par procedūras uzsākšanu noteiktajā termiņā nosūtīja anketas visām tai zināmajām ieinteresētajām personām un visām pārējām personām, kas to pieprasīja.

(6)

Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no diviem Indijas ražotājiem eksportētājiem, no četriem līdzīgā ražojuma ražotājiem Kopienā, no diviem ar ražotājiem eksportētājiem nesaistītiem importētājiem un viena lietotāja Kopienā.

(7)

Komisija ievāca un pārbaudīja visu informāciju, ko uzskatīja par nepieciešamu, lai provizoriski noteiktu dempingu, tā izraisīto kaitējumu un Kopienas intereses, un ieradās pārbaudes apmeklējumos šo uzņēmumu telpās:

(8)

Dempinga un kaitējuma izmeklēšana attiecās uz periodu no 2005. gada 1. oktobra līdz 2006. gada 30. septembrim (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Izvērtēšana attiecībā uz tendencēm, kas bija svarīgas kaitējuma novērtēšanai, attiecās uz periodu no 2003. gada 1. janvāra līdz IP beigām (“attiecīgais periods”).

(9)

Attiecīgais ražojums ir Indijas izcelsmes dihidromircenols, kura tīrība ir 93 vai vairāk svara % (“attiecīgais ražojums”) un kuru parasti deklarē ar KN kodu ex 2905 22 90.

(10)

Attiecīgais ražojums ir bezkrāsains vai bāli dzeltens šķidrums ar spēcīgu, saldu svaiga laima un citrusu ziedu smaržu, kam var būt maz izteikta terpēnu nianse, tas šķīst parafīneļļā un spirtā, nešķīst ūdenī. Viela pieder pie aciklisko terpēnspirtu grupas. Tās ķīmiskais nosaukums ir 2,6-dimetil-7-ēn-2-ols (CAS RN 18479-58-8).

(11)

Raksturīgi attiecīgā ražojuma lietojumi ir mazgāšanas līdzekļos, ziepju smaržvielās un kā spēcīga fona nianse citrusu un laima smaržās.

(12)

Konstatēts, ka attiecīgajam ražojumam un dihidromircenolam, ko ražo un pārdod Indijas iekšzemes tirgū, kā arī dihidromircenolam, kuru ražo un Kopienā pārdod Kopienas ražošanas nozare, ir vienādas ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības un galapatēriņš. Tāpēc šos ražojumus provizoriski uzskata par līdzīgiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(13)

Lai noteiktu normālo vērtību, Komisija vispirms attiecībā uz abiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, noteica, vai tā kopējais līdzīgā ražojuma pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū ir reprezentatīvs salīdzinājumā ar pārdošanas apjomu eksportam uz Kopienu. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu tika konstatēts, ka tikai vienam uzņēmumam, kas sadarbojās, līdzīgā ražojuma pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū ir reprezentatīvs, jo šis uzņēmums iekšzemes tirgū pārdeva vairāk nekā 5 % no tā pārdošanas apjoma eksportam uz Kopienu.

(14)

Pēc tam Komisija, ņemot vērā tīrību, noteica šā uzņēmuma iekšzemes tirgū pārdotā ražojuma veidus, kas bija identiski vai tieši salīdzināmi ar eksportam uz Kopienu pārdotajiem. Par katru veidu tika noskaidrots, vai pārdevums iekšzemes tirgū ir pietiekami reprezentatīvs pamatregulas 2. panta 2. punkta nozīmē. Konkrēta veida pārdevumus iekšzemes tirgū uzskatīja par pietiekami reprezentatīviem, ja šā veida kopējie pārdevumi iekšzemes tirgū IP bija vismaz 5 % no salīdzināmā veida pārdošanas apjoma eksportam uz Kopienu. Visu veidu pārdevumi iekšzemes tirgū bija salīdzināmi ar pārdevumiem eksportam uz Kopienu.

(15)

Pēc tam Komisija izvērtēja, vai var uzskatīt, ka visus attiecīgā ražojuma veidus, ko reprezentatīvos daudzumos pārdod iekšzemes tirgū, pārdod parastā tirdzniecības apritē saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu. To veica, nosakot katra eksportētā ražojuma veida rentablo pārdevumu apjoma īpatsvaru neatkarīgiem pircējiem iekšzemes tirgū.

(16)

Visiem ražojuma veidiem vairāk nekā 80 % no pārdošanas apjoma iekšzemes tirgū tika pārdoti par neto pārdošanas cenu, kas nebija mazāka par aprēķinātajām ražošanas izmaksām, un vidējā svērtā pārdošanas cena nebija mazāka par ražošanas izmaksām, tāpēc normālo vērtību katram ražojuma veidam aprēķināja kā vidējo svērto cenu no visām attiecīgā veida pārdošanas cenām iekšzemes tirgū neatkarīgi no tā, vai pārdošana ir bijusi rentabla.

(17)

Ražotājam eksportētājam, kurš IP (sk. 13. apsvērumu) līdzīgo produktu iekšzemes tirgū nepārdeva reprezentatīvos daudzumos, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 1. punktu normālo vērtību noteica pēc otra ražotāja eksportētāja iekšzemes tirgus cenām parastā tirdzniecības apritē (sk. 14. līdz 16. apsvērumu).

(18)

Attiecīgie ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, visus pārdevumus tieši veica nesaistītiem pircējiem Kopienā. Minēto pārdevumu eksporta cenu noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu, pamatojoties uz cenām, ko neatkarīgie pircēji Kopienā faktiski samaksājuši vai kas tiem jāmaksā.

(19)

Normālā vērtība un eksporta cena salīdzināta, pamatojoties uz ražotāja cenu. Lai nodrošinātu taisnīgu salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu ņēma vērā, kā atšķiras faktori, kas ietekmē cenu salīdzināmību. Attiecīgā pienācīgi pamatotā gadījumā izdarīja korekciju, ņemot vērā atšķirības transporta izmaksās, jūras pārvadājumu frakts un apdrošināšanas izmaksās, pārkraušanas, iekraušanas izmaksās un papildu izmaksās, atlaidēs, komisijas naudas apmērā, kredīta izmaksās un ievedmuitas maksājumos.

(20)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu dempinga starpība abiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, tika noteikta, salīdzinot katra ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību un katra iepriekš noteiktā ražojuma veida vidējo svērto eksporta cenu.

(21)

Tādējādi procentos no CIF cenas līdz Kopienas robežai pirms nodokļa nomaksas izteikta provizoriskā dempinga starpība ir šāda:

(22)

Ražotājiem eksportētājiem, kas nesadarbojās, dempinga starpību saskaņā ar pamatregulas 18. pantu noteica, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem. Tālab vispirms noteica sadarbības līmeni. Salīdzinot Statistikas biroja datus par Indijas izcelsmes importu un ražotāju eksportētāju, kas sadarbojas, paziņoto eksporta apjomu uz Kopienu, atklājās, ka sadarbības līmenis ir augsts (vairāk nekā 80 %). Tāpēc un ņemot arī vērā, ka nekas neliecināja par mazākām nesadarbojušos uzņēmumu dempinga cenām, tika uzskatīts par atbilstošu pārējo izmeklēšanā nesadarbojušos uzņēmumu dempinga starpību noteikt augstākās dempinga starpības līmenī, kas konstatēta abiem uzņēmumiem, kuri sadarbojās. Šī pieeja atbilst Kopienas iestāžu pastāvīgajai praksei, turklāt tā uzskatāma par vajadzīgu, lai neveicinātu nesadarbošanos. Tāpēc atlikušo dempinga starpību aprēķināja, izmantojot likmi 7,5 %.

(23)

Kopienā līdzīgo ražojumu ražo pieci ražotāji. Tāpēc tiek uzskatīts, ka šo piecu Kopienas ražotāju saražotā produkcija ir Kopienas produkcija pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(24)

Pavisam četri no pieciem ražotājiem atbildēja uz anketas jautājumiem. Tomēr viens no atbildes sniedzējiem neizteica piekrišanu sūdzībai, t. i., tam nebija nostājas par to. Tāpēc nav uzskatāms, ka šis uzņēmums pieder pie Kopienas ražošanas nozares, un tādējādi uz to nav attiecināma arī kaitējuma analīze. Tomēr 5. daļā “Cēloņsakarība” šā uzņēmuma stāvoklis ņemts vērā un izvērtēts kā viens no kaitējuma faktoriem.

(25)

Trīs pārējie ražotāji, kas sadarbojās, saražoja vairāk nekā 40 % no Kopienas kopējās līdzīgā ražojuma produkcijas. Jānorāda, ka IP viens no šiem ražotājiem importēja no Indijas ievērojamu daudzumu dihidromircenola. Tomēr imports nebija tā pamatdarbības joma, un tika uzskatīts, ka šis imports noticis, reaģējot uz importa par dempinga cenām pieplūdumu, kas ievērojami samazināja cenas, jo īpaši lai uzlabotu finansiālo stāvokli un lai būtu iespējams pašiem arī turpmāk ražot līdzīgo ražojumu. Tāpēc netika uzskatīts, ka ir lietderīgi uz šo ražotāju neattiecināt Kopienas ražošanas nozares definīciju.

(26)

Pamatojoties uz šo, jāuzskata, ka trīs 25. apsvērumā minētie ražotāji ir Kopienas ražošanas nozare pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta nozīmē. Turpmāk tekstā tie minēti kā “Kopienas ražošanas nozare”.

(27)

Lai noteiktu, vai Kopienas ražošanas nozare ir cietusi no kaitējuma, un noteiktu patēriņu un dažādus ekonomiskos rādītājus, kas attiecas uz Kopienas ražošanas nozares situāciju, tika pētīts, vai un kādā mērā izvērtējumā ir jāņem vērā Kopienas ražošanas nozares saražotā līdzīgā produkta turpmākais lietojums.

(28)

Dihidromircenolu lieto kā starpproduktu tādu atvasinājumu kā tetrahidromircenola un mircetola ražošanā vai smaržvielu izgatavošanai. Izmeklēšanā konstatēja, ka iepriekšminētajām vajadzībām Kopienas ražošanas nozarē lietoja zināmus dihidromircenola daudzumus (aptuveni 10 % no kopējā ražošanas apjoma). Tāpēc dihidromircenolu bez rēķina vienkārši pārsūtīja viena uzņēmuma robežās; tas nenonāca brīvā tirdzniecībā, jo turpmākai apstrādei un/vai smaržvielu izgatavošanai to lietoja pats ražotājs. Tas uzskatāms par lietojumu pašu vajadzībām.

(29)

Kopienas ražošanas nozare dihidromircenolu pārdeva arī saistītām personām Kopienā un trešās valstīs tālākpārdošanai vai lietošanai. Izmeklēšanā tika konstatēts, ka šos pārdevumus tomēr nevar uzskatīt par pārdevumiem pašu lietojumam, t. i., ierobežotā tirgū, jo tie veikti par tirgus cenām un pircēji ir varējuši brīvi izvēlēties piegādātāju. Gluži pretēji, tie jāuzskata par pārdevumiem brīvajā tirgū.

(30)

Veicot kaitējuma analīzi, būtiski ņemt vērā atšķirību starp ierobežoto un brīvo tirgu, jo ražojumiem, kas paredzēti pašu vajadzībām, t. i., šajā gadījumā lietojumam pašos ražotājos uzņēmumos, nav tieši jākonkurē ar importētajiem ražojumiem. Gluži pretēji, tika konstatēts, ka produkcija, ko paredzēts pārdot brīvā tirgū, tieši konkurē ar attiecīgo ražojumu, kuru importē.

(31)

Lai sniegtu cik iespējams pilnīgu priekšstatu par situāciju Kopienas ražošanas nozarē, tika iegūti un analizēti dati par visām ar dihidromircenolu saistītajām darbībām, un pēc tam tika noteikts, vai produkcija paredzēta pašu vajadzībām vai brīvajam tirgum.

(32)

Lai noteiktu Kopienas ražošanas nozares ekonomiskos rādītājus, tika konstatēts, ka būtiskai analīzei un izvērtējumam lielākā vērība jāveltī situācijai, kas dominē brīvajā tirgū: pārdošanas apjomam un pārdošanas cenām Kopienas tirgū, tirgus daļai, pieaugumam, rentabilitātei, ienākumam no ieguldījumiem, naudas plūsmai, eksporta apjomam un cenām.

(33)

Attiecībā uz citiem ekonomikas rādītājiem izmeklēšanā tomēr atklāja, ka tos var pamatoti izvērtēt, tikai ņemot vērā visu darbību kopumā. Produkcija (gan pašu vajadzībām, gan brīvajam tirgum), jauda, jaudas izmantojums, ieguldījumi, krājumi, nodarbinātība, ražīgums, algas un spēja piesaistīt kapitālu patiešām ir atkarīga no visas darbības kopumā, vienalga, vai produkciju izmanto pašu vajadzībām vai to pārdod brīvajā tirgū.

(34)

Visbeidzot jānorāda, ka norises, kas saistītas ar Kopienas ražošanas nozares pašu vajadzībām, kā viens no kaitējuma faktoriem izvērtētas 5. daļā “Cēloņsakarība”, lai noteiktu, vai tas varēja ietekmēt situāciju nozarē.

(35)

Izmantojot Statistikas biroja datus, Kopienas patēriņš tika noteikts pēc Kopienas ražotāju pašu produkcijas apjomiem, kuri paredzēti brīvai pārdošanai Kopienas tirgū un šo ražotāju pašu vajadzībām, un pēc importa apjomiem Kopienā.

(36)

Par Statistikas biroja datiem jānorāda, ka statistika var attiekties ne tikai uz dihidromircenolu, jo dihidromircenolu deklarē ar KN ex kodu. Tāpēc Statistikas biroja datus salīdzināja ar Kopienas ražošanas nozares informāciju par tirgu. Rezultātā tajā neiekļāva importu no Japānas, jo, ņemot vērā, ka Japānā nav zināms neviens dihidromircenola ražotājs, tika uzskatīts, ka no turienes importē pavisam citus ražojumus. Izrādījās, ka Statistikas biroja dati par importu no citām trešām valstīm, izņemot Japānu, ir visnotaļ precīzi (t. i., atklājās, ka tie neattiecas uz ievērojamiem citu ražojumu, nevis dihidromircenola, daudzumiem, kas varētu ievērojami mainīt situāciju), tādējādi kaitējuma un cēloņsakarības analīzes vajadzībām šie dati netika koriģēti.

(37)

Attiecīgā perioda pirmajā pusē Kopienas dihidromircenola tirgus bija relatīvi stabils. Tas sāka palielināties 2005. gadā un IP bija par 23 % lielāks nekā 2003. gadā, t. i., aptuveni 4 400 000 kilogramu.

(38)

Attiecīgā ražojuma importa par dempinga cenām apjoms Kopienā 2004. gadā ievērojami palielinājās, t. i., vairāk nekā par 1 600 %. Pēc tam, 2005. gadā, tas gandrīz divkāršojās, tad IP pieaugums palēninājās, un tā beigās šā importa apjoms bija par 2 963 % lielāks nekā attiecīgā perioda sākumā, t. i., aptuveni 760 000 kilogramu IP salīdzinājumā ar 25 000 kilogramiem 2003. gadā.

(39)

Vidējā importa cena 2004. gadā samazinājās aptuveni par 20 %, 2005. gadā tā palielinājās līdz sākotnējam līmenim un IP palielinājās par 11 %. Kā teikts 41. un 42. apsvērumā, IP importa cenas bija ievērojami zemākas nekā Kopienas ražošanas nozares cenas.

(40)

Tirgus daļa Indijas importam par dempinga cenām palielinājās aptuveni par 17 procentpunktiem, t. i., no 0,7 % 2003. gadā līdz 17,3 % IP. Krasi pieaugot importa apjomam (kā raksturots iepriekš) un Kopienas patēriņam nemainoties, 2004. gadā tika iegūta liela tirgus daļa. Kaut arī IP absolūtos skaitļos Indijas eksportētāju pārdošanas apjoms palielinājās, pēc viņu pašu ieskata, to tirgus daļa samazinājās par 2,4 procentpunktiem. Tomēr, paturot prātā, ka Kopienas patēriņš attiecīgajā periodā palielinājās tikai par 23 %, ir skaidrs, ka Indijas izcelsmes imports par dempinga cenām Kopienas tirgū minētajā periodā palielinājās vēl vairāk.

(41)

Lai analizētu cenu samazinājumu, sadarbojušos ražotāju eksportētāju importa cenas salīdzināja ar Kopienas ražošanas nozares cenām, pamatojoties uz tieši salīdzināmu ražojuma veidu (noteiktu pēc tīrības) vidējām svērtajām cenām IP. Kopienas ražošanas nozares cenas tika koriģētas līdz ražotāja cenu līmenim un salīdzinātas ar CIF importa cenu līdz Kopienas robežai ar muitas nodokli. Šis cenu salīdzinājums tika izdarīts darījumiem vien un tajā pašā tirdzniecības līmenī, vajadzības gadījumā izdarot pienācīgas korekcijas un atskaitot atlaides.

(42)

Pēc sadarbojušos ražotāju eksportētāju cenām noteiktā cenu samazinājuma starpība katrai valstij, izteikta procentos no Kopienas ražošanas nozares cenām, ir 5,8 % un 7,4 %.

(43)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu Komisija izvērtēja visus attiecīgos ekonomiskos faktorus un rādītājus, kas attiecas uz Kopienas ražošanas nozares stāvokli.

(44)

Jāatgādina, ka kaitējuma analīzē jāņem vērā līdzīgā ražojuma lietojums pašu vajadzībām Kopienas ražošanas nozarē. Tādējādi tika izvērtēti zināmi kaitējuma rādītāji, analizējot situāciju, kas dominē brīvajā tirgū, savukārt dažus citus rādītājus varēja pamatoti izvērtēt, tikai ņemot vērā visu darbību kopumā (sk. 27. līdz 34. apsvērumu).

(45)

Attiecīgajā periodā Kopienas ražošanas nozares līdzīgā ražojuma produkcija palielinājās par 6 %. Konkrēti, 2004. gadā tās apjoms nemainījās, 2005. gadā nedaudz palielinājās, proti, par 2 %, un IP palielinājās vēl par 4 procentpunktiem. Palielinoties produkcijas apjomiem, jaudas izmantojums mazliet uzlabojās, jo ražošanas jauda nemainījās. Izmeklēšanas periodā tika izmantoti 73 % no jaudas.

(46)

Kopumā krājumi no 2003. gada līdz IP ir palielinājušies. To maksimālais daudzums 2004. gadā tika sasniegts vienlaikus ar pārdevumu pēkšņo samazināšanos, kas raksturota 47. apsvērumā. Izmeklēšanas periodā krājumu bija par 8 % vairāk nekā 2003. gadā.

(47)

Kopienas ražošanas nozares pašu produkcijas pārdevumi brīvajā tirgū Kopienā 2004. gadā pēkšņi samazinājās par 7 %. 2005. gadā tie jau mazliet pārsniedza sākotnējo līmeni un IP palielinājās par 19 procentpunktiem. Tomēr, ņemot vērā palielināto patēriņu 2005. gadā un IP (sk. 37. apsvērumu), Kopienas ražošanas nozares vieta tirgū nenostiprinājās. Gluži pretēji, nozare tik tikko saglabāja savu tirgus daļu. Kopienas produkcijas vidējās pārdošanas cenas atspoguļoja norises tirgū. 2004. gadā tās ievērojami samazinājās, t. i., par 22 %, 2005. gadā samazinājās vēl par 10 procentpunktiem un IP lielākā vai mazākā mērā palika nemainīgas.

(48)

Attiecīgajā periodā Kopienas ražošanas nozares rentabilitāte ļoti samazinājās. Pārdošanai brīvajā tirgū paredzētā Kopienas ražošanas nozares līdzīgā ražojuma produkcija 2003. gadā nesa 12,3 % peļņas, bet 2004. gadā vienlaikus ar iepriekš raksturoto pārdošanas apjomu un cenu samazinājumu nozare cieta zaudējumus. 2005. gadā zaudējumu starpība divkāršojās, un IP Kopienas ražošanas nozares zaudējumi bija aptuveni 17 %.

(49)

Attiecīgajā periodā ieguldījumi ievērojami samazinājās, IP tie bija tikai 7 % no 2003. gada līmeņa, tas liecina, ka nozare jau izmanto modernu aprīkojumu. Kā redzams 45. apsvērumā iekļautajā tabulā, ražošanas jaudā netika veikti ieguldījumi, kaut arī tika gaidīts, ka dihidromircenola tirgus turpinās palielināties. Ienākums no ieguldījumiem, izteikts Kopienas ražošanas nozares tīrā peļņā/zaudējumos un tīrā ieguldījumu uzskaites vērtībā, mainījās kopā ar ieguldījumiem un peļņas/zaudējumu normu. Konkrēti no 13,7 % 2003. gadā tā samazinājās līdz – 26,9 % IP. Līdzīgi arī Kopienas ražošanas nozares naudas plūsma ievērojami samazinājās. 2003. gadā ienākošā naudas plūsma bija ap EUR 1 300 000, bet IP nauda aizplūda vairāk nekā EUR 60 000 apmērā. Visi šie rādītāji skaidri liecina par Kopienas ražošanas nozares nespēju piesaistīt kapitālu.

(50)

Kopienas ražošanas nozare saglabāja savu tirgus daļu, ievērojami samazinot cenu, kas, cita starpā, notika vienlaikus ar naudas aizplūšanu. Tātad jāsecina, ka Kopienas ražošanas nozare nevarēja gūt labumu no tirgus izaugsmes.

(51)

Kaut arī produkcijas tika saražots vairāk (sk. 45. apsvērumu), to Kopienas ražošanas nozarē nodarbināto skaits, kuri ražo līdzīgo ražojumu, samazinājās. IP nodarbinātības līmenis bija par 15 % zemāks nekā 2003. gadā. Tomēr kopējās darbaspēka izmaksas palielinājās. Konkrēti 2004. gadā tās palielinājās par 13 %, 2005. gadā visnotaļ nemainījās, bet IP mazliet samazinājās, sasniedzot par 6 % augstāku līmeni nekā 2003. gadā. Faktiski attiecīgajā periodā vidējās darbaspēka izmaksas palielinājās par 24 %. Palielinājuma iemesls bija inflācija (2004. un 2005. gadā Spānijā ap 3 %) un pārmaiņas nodarbinātības struktūrā (vairāk kvalificēta darbaspēka). Ražīgums, izteikts viena nodarbinātā saražotajā produkcijā, no 2003. gada līdz IP gadā palielinājās par 24 %.

(52)

Ņemot vērā attiecīgās valsts importa par dempinga cenām apjomu un cenas, faktiskās dempinga starpības lieluma ietekmi uz Kopienas ražošanas nozari nevar uzskatīt par nenozīmīgu.

(53)

Turklāt nav norādes, ka Kopienas ražošanas nozare IP atgūtos no iepriekšējā dempinga vai subsidēšanas ietekmes.

(54)

Attiecīgajā periodā Indijas importa apjoms par zemām dempinga cenām ievērojami palielinājās. No 2003. gada līdz IP attiecīgā ražojuma imports par dempinga cenām apjoma ziņā palielinājās aptuveni par 3 000 %. IP to dihidromircenola Kopienas tirgus daļa pārsniedza 17 %, bet 2003. gadā tā bija tikai 0,7 %.

(55)

Lai gan attiecīgajā periodā dihidromircenola patēriņš Kopienā palielinājās par 23 %, Kopienas ražošanas nozarei IP izdevās saglabāt tikai tādu pašu daļu Kopienas tirgū kā 2003. gadā, jo īpaši produkcijas pārdošanas apjomu palielināšanās dēļ 2005. gadā un IP. Tomēr, kā tika atklāts iepriekš minētajā Kopienas ražošanas nozares ekonomisko rādītāju analīzē, tas izskaidrojams tikai ar ievērojamo cenas un ienākuma no ieguldījumiem samazinājumu, kā arī naudas aizplūšanu. Faktiski kaitējums jo īpaši izpaudās, ievērojami samazinoties Kopienas ražošanas nozares cenām, kas tieši un būtiski negatīvā ziņā ietekmēja šo uzņēmumu finansiālo stāvokli. Konkrēti Kopienas ražošanas nozares cenas samazinājās no EUR 4,55 2003. gadā līdz EUR 3,15 IP. Šis samazinājums nebija saistīts ar ražošanas izmaksu attiecīgu samazinājumu. Tāpēc 2004. gadā Kopienas ražošanas nozare cieta zaudējumus, un tās zaudējumi, kas radās, pārdodot dihidromircenolu Kopienas tirgū, vēl vairāk palielinājās 2005. gadā un IP, kad ieņēmumi no pārdošanas tik tikko sedza Kopienas ražošanas nozares pastāvīgās izmaksas. Skaidrs, ka šāda situācija ilgi pastāvēt nevar.

(56)

Ņemot vērā visus šos faktorus, tiek provizoriski secināts, ka Kopienas ražošanas nozare ir cietusi būtisku kaitējumu pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

(57)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. un 7. punktu Komisija izvērtēja, vai Kopienas ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu izraisījis attiecīgā ražojuma imports par dempinga cenām. Lai uz importu par dempinga cenām neattiecinātu tādu faktoru izraisītu kaitējumu, kas nav imports par dempinga cenām, bet kas vienlaikus varēja nodarīt kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei, tika izvērtēti arī šādi zināmie faktori.

(58)

Pirmkārt, jāatgādina izmeklēšanā atklātais, ka no Indijas importētais dihidromircenols tieši konkurē ar Kopienas ražošanas nozares ražoto un pārdoto dihidromircenolu, jo to ķīmiskās pamatīpašības ir vienādas, tie ir savstarpēji aizstājami un tiek izplatīti vienos un tajos pašos izplatīšanas kanālos.

(59)

Attiecīgās valsts importa par dempinga cenām ievērojamais apjoma pieaugums (gandrīz 3 000 %) un Kopienas tirgus daļas palielinājums (gandrīz par 17 procentpunktiem) notika vienlaikus ar Kopienas ražošanas nozares finansiālā stāvokļa pasliktināšanos. Cita starpā šī pasliktināšanās bija saistīta ar Kopienas ražošanas nozares cenu samazināšanos, kuras dēļ šajā periodā pasliktinājās finansiālie rādītāji. Imports par dempinga cenām būtiski samazināja Kopienas ražošanas nozares cenas, tāpēc var pamatoti secināt, ka šis imports apturēja cenu pieaugumu, un tas savukārt pasliktināja Kopienas ražošanas nozares finansiālo stāvokli.

(60)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka vairāki attiecīgā ražojuma ražotāji Indijā vairs neražo attiecīgo ražojumu un tādējādi ir samazinājuši attiecīgā ražojuma ražošanas jaudu Indijā. Šī persona secināja, ka iepriekšminēto iemeslu dēļ imports no Indijas neizraisa kaitējuma iespējamību Kopienas ražotājiem. Šajā ziņā izmeklēšanā tika apstiprināts, ka daži 2. apsvērumā norādītajā sūdzībā minētie ražotāji IP vairs neražoja dihidromircenolu; tomēr tika arī konstatēts, ka ir palielināta jauda. 2005. gadā patiešām Indijā sāka darboties vismaz viens jauns dihidromircenola ražotājs. Tāpēc arguments ir jānoraida.

(61)

Ņemot vērā, ka straujais importa par dempinga cenām apjoma pieaugums, kas būtiski samazināja Kopienas ražošanas nozares cenas, laika ziņā nepārprotami sakrita ar Kopienas ražošanas nozares cenu samazinājumu un finansiālā stāvokļa pasliktināšanos, provizoriski jāsecina, ka imports par dempinga cenām izšķirīgi ietekmēja Kopienas ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(62)

Kā norādīts 23. līdz 26. apsvērumā, Kopienā līdzīgo ražojumu ražo pieci ražotāji; divi no tiem netiek pieskaitīti pie Kopienas ražošanas nozares. Turpmāk analizēts, kā mainījies šo divu uzņēmumu pārdošanas apjoms un tirgus daļa. Konfidencialitātes dēļ nav atklājami faktiskie skaitļi. Tāpēc norādīti tikai koeficienti.

(63)

Attiecīgajā periodā citu Kopienas ražotāju ražotā dihidromircenola pārdevumi Kopienā attiecīgajā periodā samazinājās par 12 %. Attiecīgā tirgus daļa samazinājās vēl vairāk, proti, par 28 %, jo tirgus šajā laikā palielinājās.

(64)

Ņemot vērā iepriekš minēto, provizoriski jāsecina, ka abu pārējo Kopienas ražotāju darbība nav izraisījusi kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei.

(65)

Kā norādīts 27. līdz 34. apsvērumā, Kopienas ražošanas nozares darbības attiecībā uz līdzīgo ražojumu, cita starpā šā ražojuma lietojums pašu vajadzībām atvasinājumu un smaržu sastāvdaļu ražošanai. Kā skaidrots iepriekšminētajos apsvērumos, tika uzskatīts par lietderīgu kaitējuma rādītāju analīzē neiekļaut lietojumu pašu vajadzībām Kopienas ražošanas nozarē (ja tas ir pamatoti) un izvērtēt citus faktorus, t. i., citus iespējamus kaitējuma iemeslus Kopienas ražošanas nozarei.

(66)

Attiecīgajā periodā lietojums pašu vajadzībām Kopienas ražošanas nozarē mazliet samazinājās. Konkrēti 2004. gadā tas samazinājās par 14 % un 2005. gadā vēl par 14 procentpunktiem, pēc tam IP tas palielinājās aptuveni līdz 240 000 kilogramiem, kas tomēr ir par 5 % mazāk nekā 2003. gadā. Lietojums pašu vajadzībām bija ap 10 % no kopējā produkcijas apjoma, izņemot 2005. gadu, kad tas samazinājās līdz 8 %.

(67)

Ņemot vērā iepriekš minēto un to, ka lietojums pašu vajadzībām bija tikai ap 10 % no Kopienas ražošanas nozares saražotās produkcijas, provizoriski jāsecina, ka tas nevarēja ievērojami veicināt būtisko kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei.

(68)

Apjoma ziņā Kopienas ražošanas nozares eksporta darbības rezultāti attiecīgajā periodā mazliet uzlabojās. 2004. gadā eksporta pārdevumu apjoms palielinājās par 8 % un vēl par 12 procentpunktiem 2005. gadā, pēc tam IP tas samazinājās līdz līmenim, kas bija par 4 % augstāks nekā 2003. gadā. Nākamajā tabulā redzams, ka no 2003. gada līdz IP vienības cenas samazinājās par 26 %. Tomēr jānorāda, ka eksporta pārdošanas cena nokritās līdz līmenim, kas bija zemāks par pārdošanas cenu Kopienā, un absolūtā izteiksmē palika ievērojami augstāka nekā pēdējā minētā.

(69)

Šajā ziņā var provizoriski secināt, ka Kopienas ražošanas nozares eksporta darbība ievērojami neveicināja būtisko kaitējumu.

(70)

Tika izvērtēts arī imports no citām trešām valstīm, ne tikai no Indijas. Jāatgādina, ka imports no Japānas, kā liecina Statistikas biroja dati, netika ņemts vērā 36. apsvērumā minēto iemeslu dēļ. Šīs izmeklēšanas vajadzībām Statistikas biroja dati citādi netika koriģēti.

(71)

Nākamā tabula liecina, ka attiecīgajā periodā importa apjoms no citām trešām valstīm samazinājies. Pēc samazinājuma 2004. un 2005. gadā tas IP palielinājās līdz līmenim, kas bija par 4 % zemāks nekā 2003. gadā. Šīs norises nepārprotami notika vienlaikus ar šā importa cenu palielinājumu 2004. un 2005. gadā un to samazinājumu IP. Absolūtā izteiksmē visā attiecīgajā periodā importa cenu līmenis no citām trešām valstīm palika ievērojami augstāks nekā Indijas izcelsmes importa cenu līmenis (skatīt 39. apsvērumu). Attiecīgā importa daļa Kopienas tirgū no citām trešām valstīm mainījās atbilstīgi apjomiem un tam, ka tirgus palielinājās; no 2003. gada līdz IP tā samazinājās par 22 %.

(72)

Ņemot vērā iepriekš minēto, jāsecina, ka imports no trešām valstīm, izņemot Indiju, nav radījis kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei.

(73)

Viena persona apgalvoja, ka kaitējums ir pašu izraisīts, jo sūdzības iesniedzēji ir atkarīgi no importētajiem galvenajiem izejmateriāliem, ko izmanto līdzīgo ražojumu ražošanā, un tādējādi nevar konkurēt ne ar citiem Kopienas ražotājiem, ne pasaules mērogā. Šajā ziņā izmeklēšanā netika atklāts, ka būtiski atšķirtos sūdzības iesniedzēju, pārējo Kopienas ražotāju un pat sadarbojušos Indijas ražotāju izmantotie galvenie izejmateriālu avoti un maksātā cena, ar ko varētu pamatot iepriekš minētos apgalvojumus. Tāpēc arguments ir jānoraida.

(74)

Noslēgumā tika apstiprināts, ka būtisko kaitējumu, kas īpaši izpaužas kā vienības pārdošanas cenas samazinājums, kurš izraisījis ievērojamu finansiālā stāvokļa pasliktināšanos, Kopienas ražošanas nozarei izraisījis imports par dempinga cenām no attiecīgās valsts. Kaut arī lietojums pašu vajadzībām un eksporta darbības rezultāti zināmā mērā varēja pasliktināt Kopienas ražošanas nozares darbības rezultātus, tie nevarēja novērst cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei.

(75)

Ņemot vērā iepriekš minēto analīzi, kas pienācīgi atšķīra un nodalīja visu zināmo faktoru ietekmi uz Kopienas ražošanas nozari no importa par dempinga cenām kaitīgās ietekmes, ar šo tiek apstiprināts, ka šie citi faktori paši nenoliedz faktu, ka novērtētais kaitējums attiecināms uz importu par dempinga cenām.

(76)

Tādējādi provizoriski tika secināts, ka attiecīgās valsts imports par dempinga cenām izraisījis būtisku kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei pamatregulas 3. panta 6. punkta nozīmē.

(77)

Komisija izvērtēja, vai bijuši pārliecinoši iemesli, kā dēļ varētu secināt, ka konkrētajā gadījumā pieņemt pasākumus nav Kopienas interesēs, kaut arī bija provizoriski secināts, ka notiek dempings, kas izraisa kaitējumu. Šajā nolūkā un saskaņā ar pamatregulas 21. panta 1. punktu iespējamo pasākumu ietekmi uz visām procedūrā iesaistītajām pusēm un arī pasākumu nepieņemšanas sekas apsvēra, pamatojoties uz visiem sniegtajiem pierādījumiem.

(78)

Kaitējuma analīze skaidri parādīja, ka Kopienas ražošanas nozare ir cietusi no importa par dempinga cenām. Pēdējos gados krasi pieaugot importam par dempinga cenām, ļoti tika ierobežots cenu pieaugums. Lai saglabātu vietu tirgū un pārdevumu apjomu brīvajā tirgū, kas ir izšķirīgs produkcijas cenai, Kopienas ražošanas nozare ir spiesta pārdevumus veikt par cenām, kas tik tikko sedz pastāvīgās izmaksas.

(79)

Ja šajā situācijā nenoteiktu pasākumus, Kopienas ražošanas nozares pozīciju ilgstoši nevarētu saglabāt. Kaut arī tieša nodarbinātība dihidromircenola ražošanā ir mērena, visvairāk negatīvi tiktu ietekmēts ģeogrāfiskais apgabals Spānijā, kur koncentrēta lielākā daļa Kopienas produkcijas ražotāju. Ja pasākumi tiktu noteikti un importa cenas līmenis tiktu atjaunots līdz līmenim, kas nav saistīts ar dempingu, Kopienas ražošanas nozare varētu konkurēt godīgas taisnīgas tirdzniecības apstākļos, izmantojot savas salīdzinošās priekšrocības. Gaidāms, ka Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjomi palielināsies un Kopienas ražošanas nozare tādējādi varētu gūt labumu no apjomradītiem ietaupījumiem. Gaidāms arī, ka Kopienas ražošanas nozare izmantos to, ka imports par dempinga cenām vairs neierobežos cenu pieaugumu, lai mēreni palielinātu savas pārdošanas cenas, jo pasākumi novērsīs IP konstatēto cenu samazinājumu. Paredzamā labvēlīgā pasākumu ietekme dos iespēju Kopienas ražošanas nozarei uzlabot kritisko finansiālo stāvokli.

(80)

Tāpēc pasākumu noteikšana neapšaubāmi ir Kopienas ražošanas nozares interesēs. Ja pasākumus nenoteiktu, Kopienā varētu pārtraukt dihidromircenola ražošanu vai pat slēgt uzņēmumus.

(81)

Patērētāju organizācijas nepieteicās un arī nesniedza informāciju saskaņā ar pamatregulas 21. panta 2. punktu. Tāpēc un ņemot vērā, ka dihidromircenolu lieto tikai par izejmateriālu vai sastāvdaļu citu starpproduktu vai galaproduktu ražošanai (sk. 11. un 28. apsvērumu), analizēja tikai pasākumu ietekmi uz lietotājiem. Dihidromircenolu ir raksturīgi lietot mazgāšanas līdzekļos, ziepju smaržvielās un dažās smaržās. Tādējādi ietekmēta ir veļas mazgāšanas un mājaprūpes līdzekļu, kā arī skaistumkopšanas un higiēnas līdzekļu nozare. Anketas nosūtīja 13 zināmajiem Kopienas dihidromircenola lietotājiem un četrām aromatizētāju un smaržvielu nozares organizācijām. Kopā ar citu informāciju Komisija lūdza sniegt piezīmes par to, vai noteikt antidempinga pasākumus būtu Kopienas interesēs un kā šie pasākumi ietekmētu minētās nozares.

(82)

Tika saņemtas atbildes uz anketas jautājumiem no uzņēmuma, kas ražo visu veidu veļas mazgāšanas, mājaprūpes un higiēnas līdzekļus. Šis uzņēmums norādīja, ka ražojums, uz kuru attiecas izmeklēšana, starpproduktu un galaproduktu ražošanai tam vajadzīgs niecīgos daudzumos. Turklāt tas neizmantoja Indijas izcelsmes dihidromircenolu, tāpēc nevarēja sniegt pilnīgu informāciju. Tomēr šis lietotājs pieņēma, ka, nosakot pasākumus, piegādes kļūtu nepietiekamas un paaugstinātos cenas, un ilgā laikā cenas dēļ tas varētu mainīt smaržu sastāvu. Cits lietotājs sazinājās ar Komisiju un darīja zināmu, ka neizmanto Indijas izcelsmes dihidromircenolu. Šis uzņēmums neizteica piezīmes par iespējamo pasākumu ietekmi. Nozares organizācijas viedokli nepauda.

(83)

Attiecībā uz saņemtajām piezīmēm izmeklēšanā konstatēja, ka nav lietderīgi gaidīt, ka piegādes kļūs nepietiekamas, jo IP Kopienas ražošanas nozare izmantoja tikai 73 % jaudas (sk. 45. apsvērumu). Dihidromircenolu ražo vēl vairākās trešās valstīs, izņemot Indiju. Turklāt, ņemot vērā, ka konstatētā dempinga starpība bija mērena, netiek gaidīts, ka cenas ievērojami palielināsies. Tāpēc un ņemot vērā dihidromircenola pieticīgo ietekmi uz pakārtoto ražojumu izmaksām, provizoriski jāsecina, ka, nosakot antidempinga pasākumus, visticamāk, netiks būtiski ietekmēts Kopienas lietotāju stāvoklis.

(84)

Notika saziņa ar divdesmit septiņiem attiecīgā ražojuma importētājiem/tirgotājiem Kopienā. Trīs uzņēmumi Komisijai pavēstīja, ka neimportē dihidromircenolu no Indijas. Galu galā uz anketas jautājumiem atbildēja tikai divi importētāji, kas nebija saistīti ar ražotājiem eksportētājiem. Viens norādīja, ka IP beidzis importēt ražojumu no Indijas, jo piegādātājs nolēmis pārdevumus veikt tikai ar dažu citu izplatītāju starpniecību. Šis importētājs nesniedza piezīmes par pasākumu iespējamo ietekmi, jo acīmredzot nebija ar to vairs saistīts. Vēl citam importētājam, kas sadarbojās, attiecīgā ražojuma pārdevumu Kopienā bija mazāk nekā 20 % no kopējā apgrozījuma, un attiecīgā Indijas izcelsmes ražojuma daļa tā kopējā importa apjomā bija visnotaļ niecīga. Šis uzņēmums nesniedza īpašas piezīmes, kā iespējamie pasākumi varētu ietekmēt tā darbību. Tas tikai norādīja, ka visi pasākumi rosinātu Indijas ražotājus pielāgoties, uzlabojot efektivitāti, savukārt Kopienas ražotāji, būdami aizsargāti, varētu turpināt neefektīvu ražošanu un nebūtu spiesti pārstrukturēties. Šajā ziņā jānorāda, ka (un tas jau ir minēts 79. apsvērumā) pretēji iepriekš minētajiem apgalvojumiem tad, ja tiktu noteikti antidempinga pasākumi, Kopienas ražošanas nozare varētu palielināt pārdošanas apjomus un uzlabot kritisko finansiālo stāvokli un tādējādi tiem būtu iespējams uzlabot ražošanas efektivitāti.

(85)

Tāpēc šis arguments jānoraida. Ņemot vērā iepriekšminēto un jo īpaši to, ka nesaistītie importētāji/tirgotāji sadarbojās maz, provizoriski jāsecina, ka antidempinga pasākumi nevarētu izšķirīgi ietekmēt to stāvokli.

(86)

Iepriekš raksturotā analīze atklāja, ka Kopienas ražošanas nozares interesēs ir noteikt pasākumus, jo gaidāms, ka šie pasākumi samazinās lielo importa apjomu par dempinga cenām un likvidēs šo importētāju radīto cenu samazinājumu, kas lielā mērā negatīvi ietekmējis Kopienas ražošanas nozares stāvokli. Gaidāms, ka arī citi Kopienas ražotāji gūs labumu no šiem pasākumiem.

(87)

Analīze arī liecina, ka antidempinga pasākumi, kā šķiet, būtiski neietekmē lietotājus.

(88)

Nesaistītie attiecīgā ražojuma importētāji/tirgotāji Kopienā sadarbojās maz, tāpēc viņu intereses nebija iespējams nopietni analizēt. Tomēr var secināt, ka šie tirgus dalībnieki nolēma izmeklēšanā nesadarboties, jo, ja attiecībā uz Indijas izcelsmes dihidromircenola importu noteiktu pasākumus, viņu darbība netiktu būtiski ietekmēta.

(89)

Galu galā jāuzskata, ka, nosakot pasākumus, t. i., novēršot kaitējumu izraisošo dempingu, Kopienas ražošanas nozare varētu uzlabot finansiālo stāvokli un turpināt darbību un pasākumu iespējamā nelabvēlīgā ietekme uz noteiktiem citiem tirgus dalībniekiem Kopienā nevarētu būt nesamērīga salīdzinājumā ar Kopienas ražošanas nozares ieguvumiem.

(90)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, provizoriski jāsecina, ka nav pārliecinoša pamatojuma par to, ka šajā gadījumā Kopienas interesēs būtu nenoteikt antidempinga pasākumus.

(91)

Ņemot vērā provizoriskos secinājumus par dempingu, tā izraisīto kaitējumu un Kopienas interesēm, attiecībā uz attiecīgā ražojuma importu no Indijas ir jānosaka pagaidu pasākumi, lai nepieļautu, ka imports par dempinga cenām arī turpmāk nodarītu kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei.

(92)

Nepārsniedzot konstatēto dempinga starpību, antidempinga pagaidu pasākumi jānosaka tādā apmērā, lai novērstu kaitējumu, ko Kopienas ražošanas nozarei nodarījis imports par dempinga cenām. Aprēķinot kaitējumu izraisošā dempinga novēršanai nepieciešamā maksājuma apjomu, tika uzskatīts, ka pasākumiem jābūt tādiem, lai Kopienas ražošanas nozare varētu segt radušās izmaksas un gūt tādu peļņu pirms nodokļu nomaksas, ko būtu iespējams panākt normālos konkurences apstākļos, t. i., ja nebūtu importa par dempinga cenām.

(93)

Pamatojoties uz pieejamo informāciju, tika provizoriski konstatēts, ka tad, ja nebūtu dempinga, kas izraisa kaitējumu, Kopienas ražošanas nozare varētu gaidīt, ka peļņas norma būs 5 % apmērā no apgrozījuma. 2003. gadā, t. i., pirms importa par dempinga cenām uzplūdiem no Indijas, Kopienas ražošanas nozare, brīvajā tirgū pārdodot līdzīgo ražojumu, guva 12,3 % peļņu (sk. 48. apsvērumu). Tomēr tika uzskatīts, ka ir lietderīgi koriģēt rentabilitāti, lai ņemtu vērā faktu, ka dihidromircenola tirgus Kopienā un pasaulē ir palielinājies, palielinājusies jauda un tādējādi neatkarīgi no importa par dempinga cenām kopējais cenu līmenis ir mazliet samazinājies, savukārt vienības ražošanas izmaksas nav īpaši mainījušās. Tādējādi aptuveni 12 % peļņa, ko gūst, nenotiekot importam par dempinga cenām, nešķita pietiekami pamatota; konkrētajā situācijā toties par piemērotāku uzskatīja peļņas normu 5 % apmērā no apgrozījuma.

(94)

Salīdzinot vidējo svērto importa cenu, ko noteica cenu samazinājuma aprēķiniem, ar vidējo kaitējumu neizraisošo cenu ražojumiem, kurus Kopienas tirgū pārdeva Kopienas ražošanas nozare, tika noteikts vajadzīgais cenas pieaugums. Starpību, ko noteica minētajā salīdzinājumā, pēc tam izteica procentos no vidējās importa CIF vērtības. Tika konstatēts, ka abiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, šī starpība pārsniedza dempinga starpību.

(95)

Ņemot vērā iepriekš minēto un saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu, jāuzskata, ka ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, nosakāms pagaidu antidempinga maksājums konstatētās dempinga starpības apmērā.

(96)

Jāatgādina, ka sadarbības līmenis bija augsts, tāpēc tika uzskatīts par lietderīgu pārējiem uzņēmumiem, kas izmeklēšanā nesadarbojās, maksājumu noteikt lielākā maksājuma apmērā, kas noteikts uzņēmumiem, kuri sadarbojās (sk. 22. apsvērumu). Tāpēc atlikušā maksājuma likmi nosaka 7,5 % apmērā.

(97)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, antidempinga maksājuma pagaidu likmei jābūt šādai:

(98)

Pamatojoties uz šajā izmeklēšanā gūtajiem secinājumiem, tika noteikta uzņēmumam individuāla antidempinga maksājuma likme, kas precizēta šajā regulā. Tāpēc tā atbilst stāvoklim, kas attiecībā uz šo uzņēmumu konstatēts izmeklēšanā. Tādējādi šī maksājuma likme (pretēji valsts mēroga maksājumam, kas piemērojami “visiem pārējiem uzņēmumiem”) ir piemērojama vienīgi Indijas izcelsmes ražojumu importam, ko ražojis šis uzņēmums un tādējādi konkrētā minētā juridiskā persona. Uz importētiem ražojumiem, ko ražojis kāds cits uzņēmums, kura nosaukums un adrese nav norādīta šīs regulas rezolutīvajā daļā, tostarp personas, kas saistītas ar konkrēti norādītajiem uzņēmumiem, nevar attiecināt šo likmi, un tām piemēro maksājuma likmi, kas piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(99)

Prasības piemērot uzņēmumam individuālo antidempinga maksājuma likmi (piemēram, pēc juridiskās personas nosaukuma maiņas vai pēc jaunu ražošanas vai tirdzniecības struktūras izveides) jāadresē Komisijai, sniedzot visu attiecīgo informāciju, jo īpaši par izmaiņām uzņēmuma darbībā, kas saistīta ar ražošanu, pārdevumiem iekšzemes tirgū un eksporta pārdevumiem, kas saistīti, piemēram, ar minēto nosaukuma maiņu vai minētajām izmaiņām ražošanas un tirdzniecības struktūrās. Attiecīgā gadījumā Komisija, apspriedusies ar Padomdevēju komiteju, grozīs šo regulu atbilstīgi atjauninātam to uzņēmumu sarakstam, kas izmanto individuālas maksājuma likmes.

(100)

Lai antidempinga maksājumu piemērotu pienācīgi, atlikušais maksājums jāpiemēro ne tikai ražotājiem eksportētājiem, kas nesadarbojās, bet arī ražotājiem, kuri IP ražojumu neeksportēja uz Kopienu. Taču, ja pēdējie minētie uzņēmumi atbilst pamatregulas 11. panta 4. punkta otrās daļas prasībām, tie tiek aicināti iesniegt pārskatīšanas pieprasījumu saskaņā ar minēto pantu, lai viņu situāciju izvērtētu individuāli.

(101)

Pareizas pārvaldības labad jānosaka laikposms, kurā ieinteresētās personas, kas pieteicās paziņojumā par procedūras uzsākšanu noteiktajā termiņā, var rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt, lai tās uzklausa. Turklāt jānosaka, ka konstatējumi, kuri attiecas uz maksājumu noteikšanu šajā regulā, ir provizoriski un tos var pārskatīt, nosakot galīgo maksājumu,

28.7.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 196/20

(1)

Ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 1623/2000 (2) 13. panta 1. punkta otro daļu saistībā ar atbalsta shēmu vīnogu misai, kuru izmanto vīna stiprināšanai, ir paredzēta atkāpe, kuru piemēro tādai vīnogu misai, kura iegūta visās vīnogu audzēšanas zonās, izņemot C III a) un C III b) zonu, un tā ir spēkā līdz 2006./2007. vīna gada beigām. Kamēr atbalsta shēmā nav ieviestas būtiskākas izmaiņas, ņemot vērā, ka attiecībā uz 2008./2009. vīna gadu ir plānota vīna tirgus kopīgās organizācijas reforma, minētās atkāpes termiņš būtu jāpagarina līdz 2007./2008. vīna gada beigām.

(2)

Regulas (EK) Nr. 1623/2000 52. panta 1. punkta ceturtajā daļā ir noteikta atkāpe attiecībā uz destilācijas kārtību, kas paredzēta attiecībā uz vīnu, kuru iegūst no tādām vīnogām, kuras klasificētas gan kā vīna vīnogu šķirnes, gan kā vīnogu šķirnes spirta destilēšanai no vīna ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu attiecībā uz 2001./2002. līdz 2006./2007. vīna gadu. Atkāpe attiecas uz “parasti saražoto [vīna] daudzumu”. Kamēr šajā sistēmā nav ieviestas būtiskākas izmaiņas, ņemot vērā, ka attiecībā uz 2008./2009. vīna gadu ir plānota vīna tirgus kopīgās organizācijas reforma, minētās atkāpes termiņš būtu jāpagarina līdz 2007./2008. vīna gada beigām.

(3)

Regulas (EK) Nr. 1623/2000 63.a panta 2. punkta pirmajā daļā paredzēts, ka noteiktu vīna produkcijas procentuālo daļu ražotāji var destilēt dzeramā alkoholā. Šāda procentuālā daļa ir jānosaka attiecībā uz 2007./2008. vīna gadu.

(4)

Tālab Regula (EK) Nr. 1623/2000 ir attiecīgi jāgroza.

(5)

Tā kā nākamais vīna gads sāksies 2007. gada 1. augustā, šī regula jāpiemēro no minētā datuma.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Vīna pārvaldības komitejas atzinumu,

1)

Regulas 13. panta 1. punkta otrajā daļā norādes “2003./2004. līdz 2006./2007. vīna gadam” aizstāj ar “2003./2004. līdz 2007./2008. vīna gadam”.

2)

Regulas 52. panta 1. punkta ceturtajā daļā norādes “2001./2002. līdz 2006./2007. vīna gadam” aizstāj ar “2001./2002. līdz 2007./2008. vīna gadam”.

3)

Regulas 63.a panta 2. punkta pirmās daļas pēdējo teikumu aizstāj ar šādu:

“Attiecībā uz 2004./2005., 2005./2006., 2006./2007. un 2007./2008. vīna gadu noteiktā procentuālā daļa ir 25 %.”

28.7.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 196/22

(1)

Regulas (EK) Nr. 41/2007 IA pielikumā provizoriski noteikti brētliņu nozvejas limiti EK ūdeņos ICES IIa un IV zonā.

(2)

Saskaņā ar minētās regulas 5. panta 5. punktu Komisija var pārskatīt šos nozvejas limitus, ņemot vērā 2007. gada pirmajā pusē apkopoto zinātnisko informāciju.

(3)

Ņemot vērā 2007. gada pirmajā pusē apkopoto zinātnisko informāciju, brētliņu nozvejas limiti attiecīgajās zonās ir jāpielāgo.

(4)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Regulas (EK) Nr. 41/2007 IA pielikums.

(5)

Brētliņas nav ilgdzīvojoša suga, tāpēc nozvejas limitiem jāstājas spēkā iespējami drīz, jo kavēšanās var izraisīt šā krājuma pārzveju.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Zvejniecības un akvakultūras komitejas atzinumu,

28.7.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 196/24

(1)

Kombinētajā nomenklatūrā 2007. gadam, kas noteikta ar Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulu (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (2), kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1549/2006 (3), dažiem produktiem tika grozīti kombinētās nomenklatūras kodi (KN kodi). Regulas (EK) Nr. 2037/2000 IV pielikumā norādīti daži šie KN kodi ozona slāni noārdošajām vielām un maisījumiem, kas satur ozona slāni noārdošās vielas. Tāpēc minētais pielikums ir jāpielāgo. Ņemot vērā daudzās izmaiņas, skaidrības labad tas jāaizstāj pilnībā.

(2)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 2037/2000.

(3)

Regula (EK) Nr. 1549/2006 stājās spēkā 2007. gada 1. janvārī, tāpēc šī regula jāpiemēro no tās pašas dienas.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā tās komitejas atzinumu, kas izveidota, ievērojot Regulas (EK) Nr. 2037/2000 18. panta 1. punktu,

28.7.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 196/26

(1)

Rēķinoties ar situāciju Kopienas cukura tirgū un pasaules tirgū, līdz 2007./2008. tirdzniecības gada beigām ir jāizsludina atklāts pastāvīgs konkurss baltā cukura eksportam, kas, ņemot vērā iespējamās pasaules tirgus cenu svārstības, dod iespēju noteikt eksporta kompensācijas.

(2)

Lai noteiktu kompensācijas cukura eksportam saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 318/2006 32. pantu, ir jāpiemēro atklāta konkursa vispārējie noteikumi.

(3)

Lai izvairītos no nelikumīgiem darījumiem, kuru rezultātā Kopienā atkārtoti ievestu vai atkārtoti laistu apgrozībā cukura produktus, par kuriem jau ir saņemta eksporta kompensācija, nevienai Rietumbalkānu valstij nenosaka eksporta kompensācijas.

(4)

Atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 318/2006 32. un 33. pantam eksporta kompensācijas var noteikt, lai izlīdzinātu konkurētspējas atšķirības starp Kopienas un trešo valstu eksportu. Kopienas eksportam uz dažiem tuviem galamērķiem un uz trešām valstīm, kurās Kopienas produktiem piemēro preferenciālu importa režīmu, pašlaik ir īpaši labvēlīgi konkurētspējas apstākļi. Tāpēc jāatceļ kompensācijas par eksportu uz šiem galamērķiem.

(5)

Šīs darbības specifikas dēļ ir jāparedz atbilstoši noteikumi izvešanas atļaujām, kas izdotas saistībā ar atklātu pastāvīgo konkursu, jo īpaši attiecībā uz atļauju izdošanas termiņu, to derīguma termiņu, drošības naudas summu, kā arī attiecībā uz daudzumu, par kuru no atļaujas izrietošais pienākums eksportēt ir izpildīts. Tomēr jāturpina piemērot noteikumus, kas paredzēti Komisijas 2000. gada 9. jūnija Regulā (EK) Nr. 1291/2000, ar ko nosaka sīki izstrādātus kopējus noteikumus, kas jāievēro, piemērojot importa un eksporta licenču un iepriekš noteiktas kompensācijas sertifikātu sistēmu lauksaimniecības produktiem (2), kā arī Komisijas 1989. gada 19. janvāra Regulā (EEK) Nr. 120/89, ar ko nosaka kopējus sīki izstrādātus noteikumus izvedmuitas maksājumu un maksu piemērošanai attiecībā uz lauksaimniecības produktiem (3).

(6)

Šīs regulas noteikumi attiecībā uz atsevišķām konkursa daļām no 2007. gada augusta aizstāj noteikumus, kas izklāstīti Komisijas 2006. gada 28. jūnija Regulā (EK) Nr. 958/2006 par atklātu pastāvīgo konkursu 2006./2007. tirdzniecības gadam, lai noteiktu baltā cukura eksporta kompensācijas (4). Tāpēc pārredzamības un juridiskās skaidrības apsvērumu dēļ minētā regula no 2007. gada 1. augusta ir jāatceļ.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cukura pārvaldības komitejas atzinumu,

a)

sākas 2007. gada 1. augustā;

b)

beidzas 2007. gada 9. augustā pulksten 10.00 pēc Briseles laika.

a)

sākas pirmajā darbdienā pēc iepriekšējās konkursa daļas termiņa izbeigšanās;

b)

beidzas pulksten 10.00 pēc Briseles laika šādos datumos:

a)

piedāvājumos jānorāda:

b)

pirms piedāvājumu iesniegšanas termiņa izbeigšanās ir sniegts pierādījums, ka pretendents ir samaksājis piedāvājumā norādīto drošības naudu;

c)

izvedamā baltā cukura daudzums ir vismaz 250 tonnu;

d)

piedāvājumā iekļauts pretendenta paziņojums, ar kuru viņš apņemas gadījumā, ja kļūs par konkursa uzvarētāju, 11. panta 2. punkta otrajā daļā minētajā termiņā pieprasīt izvešanas atļauju vai atļaujas izvedamā baltā cukura daudzumam;

e)

piedāvājumā iekļauts pretendenta paziņojums par to, ka izvedamā prece ir labas, pareizas un tirdzniecībai piemērotas kvalitātes baltais cukurs ar KN kodu 1701 99 10;

f)

piedāvājumā iekļauts pretendenta paziņojums, ar kuru viņš apņemas gadījumā, ja kļūs par konkursa uzvarētāju:

a)

lēmums par maksimālo eksporta kompensācijas summu jāpieņem dienā, kad beidzas attiecīgo piedāvājumu iesniegšanas termiņš;

b)

konkursa uzvarētāja piedāvājumam jāattiecas uz visu piedāvāto daudzumu vai uz noteiktu tā daļu.

a)

par daudzumiem, kuri nav piešķirti pretendentiem, pamatojoties uz viņu piedāvājumu;

b)

attiecībā uz konkursa uzvarētājiem, kuri nav pieprasījuši attiecīgo izvešanas atļauju 11. panta 2. punkta otrajā daļā minētajā termiņā – EUR 10 par katriem 100 kilogramiem baltā cukura;

c)

attiecībā uz konkursa uzvarētājiem – par daudzumu, kuram viņi Regulas (EK) Nr. 1291/2000 31. panta b) apakšpunkta un 32. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punkta nozīmē ir izpildījuši eksportēšanas pienākumu, kas izriet no šīs regulas 11. panta 2. punktā minētās atļaujas, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1291/2000 35. pantā paredzētajiem nosacījumiem.

a)

proporcionāli kopējam daudzumam, kas norādīts katrā no piedāvājumiem;

b)

pieteikumu izvērtēšanas kārtībā līdz maksimālās nosakāmās tonnāžas apjomam;

c)

ar izlozes palīdzību.

a)

konkursa atsauces numurs;

b)

izvedamā baltā cukura daudzums;

c)

euro izteikta piešķiramās eksporta kompensācijas summa par katriem 100 kilogramiem baltā cukura no b) apakšpunktā minētā daudzuma.

a)

pēdējā darbdienā pirms konkursa daļas, kas paredzēta nākamajā nedēļā;

b)

nākamās nedēļas pēdējā darbdienā, ja minētajā nedēļā nav paredzēta konkursa daļa.

28.7.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 196/31

(1)

Lai nodrošinātu Regulai (EEK) Nr. 2658/87 pievienotās kombinētās nomenklatūras vienādu piemērošanu, ir jānosaka pasākumi par šīs regulas pielikumā minēto preču klasifikāciju.

(2)

Regulā (EEK) Nr. 2658/87 ir izklāstīti vispārīgie kombinētās nomenklatūras interpretācijas noteikumi. Lai piemērotu tarifus vai citus pasākumus, kas saistīti ar preču tirdzniecību, šie noteikumi attiecas arī uz jebkuru citu nomenklatūru, kura pilnīgi vai daļēji balstās uz to vai pievieno tai kādas papildu apakšnodaļas un ir izveidota ar īpašiem Kopienas noteikumiem.

(3)

Ievērojot minētos vispārīgos noteikumus, pielikuma tabulas 1. ailē aprakstītās preces jāklasificē saskaņā ar KN kodiem, kas norādīti 2. ailē, atbilstīgi 3. ailē noteiktajam pamatojumam.

(4)

Ir lietderīgi noteikt, ka persona, kuras rīcībā ir saistošā izziņa par tarifu, ko attiecībā uz preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā ir izdevušas dalībvalstu muitas iestādes, bet kas neatbilst šīs regulas noteikumiem, var turpināt to izmantot trīs mēnešus saskaņā ar 12. panta 6. punktu Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulā (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (2).

(5)

Muitas kodeksa komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

28.7.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 196/33

(1)

Lai nodrošinātu Regulai (EEK) Nr. 2658/87 pievienotās kombinētās nomenklatūras vienādu piemērošanu, ir jānosaka pasākumi par šīs regulas pielikumā minēto preču klasifikāciju.

(2)

Regulā (EEK) Nr. 2658/87 ir izklāstīti vispārīgie kombinētās nomenklatūras interpretācijas noteikumi. Lai piemērotu tarifus vai citus pasākumus, kas saistīti ar preču tirdzniecību, šie noteikumi attiecas arī uz jebkuru citu nomenklatūru, kura pilnīgi vai daļēji balstās uz to vai pievieno tai kādas papildu apakšnodaļas un ir izveidota ar īpašiem Kopienas noteikumiem.

(3)

Ievērojot minētos vispārīgos noteikumus, pielikuma tabulas 1. ailē aprakstītās preces jāklasificē saskaņā ar KN kodiem, kas norādīti 2. ailē, atbilstīgi 3. ailē noteiktajam pamatojumam.

(4)

Ir lietderīgi noteikt, ka persona, kuras rīcībā ir saistošā izziņa par tarifu, ko attiecībā uz preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā ir izdevušas dalībvalstu muitas iestādes, bet kas neatbilst šīs regulas noteikumiem, var turpināt to izmantot trīs mēnešus saskaņā ar 12. panta 6. punktu Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulā (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (2).

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu,

28.7.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 196/35

(1)

Lai nodrošinātu Regulai (EEK) Nr. 2658/87 pievienotās kombinētās nomenklatūras vienādu piemērošanu, ir jānosaka pasākumi par šīs regulas pielikumā minēto preču klasifikāciju.

(2)

Regulā (EEK) Nr. 2658/87 ir izklāstīti vispārīgie kombinētās nomenklatūras interpretācijas noteikumi. Lai piemērotu tarifus vai citus pasākumus, kas saistīti ar preču tirdzniecību, šie noteikumi attiecas arī uz jebkuru citu nomenklatūru, kura pilnīgi vai daļēji balstās uz to vai pievieno tai kādas papildu apakšnodaļas un ir izveidota ar īpašiem Kopienas noteikumiem.

(3)

Ievērojot minētos vispārīgos noteikumus, pielikuma tabulas 1. ailē aprakstītās preces jāklasificē saskaņā ar KN kodiem, kas norādīti 2. ailē, atbilstīgi 3. ailē noteiktajam pamatojumam.

(4)

Ir lietderīgi noteikt, ka persona, kuras rīcībā ir saistošā izziņa par tarifu, ko attiecībā uz preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā ir izdevušas dalībvalstu muitas iestādes, bet kas neatbilst šīs regulas noteikumiem, var turpināt to izmantot trīs mēnešus saskaņā ar 12. panta 6. punktu Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulā (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (2).

(5)

Muitas kodeksa komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

28.7.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 196/37

(1)

Lai nodrošinātu Regulai (EEK) Nr. 2658/87 pievienotās kombinētās nomenklatūras vienādu piemērošanu, ir jānosaka pasākumi par šīs regulas pielikumā minēto preču klasifikāciju.

(2)

Regulā (EEK) Nr. 2658/87 ir izklāstīti vispārīgie kombinētās nomenklatūras interpretācijas noteikumi. Lai piemērotu tarifus vai citus pasākumus, kas saistīti ar preču tirdzniecību, šie noteikumi attiecas arī uz jebkuru citu nomenklatūru, kura pilnīgi vai daļēji balstās uz to vai pievieno tai kādas papildu apakšnodaļas un ir izveidota ar īpašiem Kopienas noteikumiem.

(3)

Ievērojot minētos vispārīgos noteikumus, pielikuma tabulas 1. ailē aprakstītās preces jāklasificē saskaņā ar KN kodiem, kas norādīti 2. ailē, atbilstīgi 3. ailē noteiktajam pamatojumam.

(4)

Ir lietderīgi noteikt, ka persona, kuras rīcībā ir saistošā izziņa par tarifu, ko attiecībā uz preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā ir izdevušas dalībvalstu muitas iestādes, bet kas neatbilst šīs regulas noteikumiem, var turpināt to izmantot trīs mēnešus saskaņā ar 12. panta 6. punktu Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulā (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (2).

(5)

Muitas kodeksa komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

28.7.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 196/39

(1)

Saskaņā ar 21. pantu Komisijas 1999. gada 16. decembra Regulā (EK) Nr. 2771/1999, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 1255/1999 attiecībā uz intervenci sviesta un krējuma tirgū (2), intervences aģentūras, izmantojot pastāvīgu konkursu, ir laidušas pārdošanā noteiktu to glabāšanā esošā sviesta daudzumu.

(2)

Ņemot vērā piedāvājumus, kas saņemti pēc katra atsevišķā konkursa uzaicinājuma, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2771/1999 24.a pantu nosaka minimālo pārdošanas cenu vai nolemj piedāvājumus noraidīt.

(3)

Ņemot vērā saņemtos piedāvājumus, nosaka minimālo pārdošanas cenu.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Piena un piena produktu pārvaldības komitejas atzinumu,

28.7.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 196/40

(1)

Lēmuma adresāti, vienojoties par cenām ceļu seguma bitumenam Nīderlandē, piedalījās vienotā un ilgstošā darbībā, pārkāpjot Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 81. pantu.

(2)

Bitumens ir degvielas ražošanas blakusprodukts. Parasti to iegūst, destilējot īpašu smago jēlnaftu. Dažādu jēlnaftas un naftas pārstrādes konfigurāciju rezultātā iegūst dažādus bitumena veidus, ko iespējams tālāk modificēt, pievienojot polimērus, lai uzlabotu tā īpašības. Bitumenu galvenokārt izmanto asfalta ražošanā, kur tam ir līmvielas funkcija citu materiālu saistīšanai. Pārējo saražoto bitumenu izmanto dažādās ražošanas nozarēs.

(3)

Ražojums, kas ir šā lēmuma priekšmets, attiecas uz visu bitumenu, ko izmanto ceļu būvē un līdzīgos veidos. To sauc arī par “iespiešanās” bitumenu, ceļu bitumenu vai pen-grade bitumenu. Šajā dokumentā tas tiks saukts par ceļu klājumu bitumenu.

(4)

Izmeklēšanā tika noskaidrots, ka kartelis darbojās visā Nīderlandes teritorijā. Aplēstais apjoms ir aptuveni 62 miljoni euro 2001. gadā, kas ir pēdējais gads, kurā pārkāpums notika pilnā apmērā. Savdabīga īpatnība pārkāpumam ir tā, ka vienošanās notika ne tikai starp pārdevējiem kā parastos gadījumos, bet starp pārdevējiem un pircējiem kopā. Kartelī piedalījās astoņi no deviņiem ceļu seguma bitumena piegādātājiem un seši (tagad pieci) lielākie ceļu būves uzņēmumi, kas ir ražojuma pircēji.

(5)

Tālāk uzskaitītie adresāti piedalījās vienotā un ilgstošā darbībā, pārkāpjot EK Līguma 81. pantu, kura notika visā Nīderlandes teritorijā un kuras galvenā īpatnība ir tā, ka piegādātāji un pircēji kopīgi vienojās par attiecīgā ražojuma cenām un atlaidēm.

(6)

Norādītajos laika posmos pārkāpumā piedalījās šādi uzņēmumi un to juridiskās personas (daži no uzņēmumiem ir atbildīgi kā mātesuzņēmumi); lūdzam atzīmēt, ka attiecībā uz dažiem uzņēmumiem lēmums ir adresēts vairāk nekā vienai juridiskai personai:

(7)

Slepeno vienošanos var klasificēt kā cenu noteikšanas praksi ceļu seguma bitumenam Nīderlandē starp piegādātājiem un galvenajiem pircējiem, kā arī šo piegādātāju un pircēju vidū.

(8)

Pierādījumi par karteļa esamību attiecas uz periodu no 1994. gada 1. aprīļa līdz 2002. gada 15. aprīlim un pamatā ir saistīti ar praksi, kolektīvi nosakot bruto cenu ceļu seguma bitumena pārdošanai un iepirkšanai un nosakot vienotu atlaidi no bruto cenas ceļu būvētājiem, kas piedalās shēmā, un mazāka apjoma maksimālo atlaidi no bruto cenas citiem ceļu būvētājiem.

(9)

Komisija uzskata, ka sagatavošanas posma sanāksmes un kopējās sanāksmes, kurās starp bitumena piegādātāju grupu un ceļu būvētāju grupu tika panāktas vienošanās par bruto cenām un atlaidēm ceļu seguma bitumenam Nīderlandē, veido vienotu vispārēju shēmu un tādējādi ir uzskatāmas par Līguma 81. panta vienotu pārkāpumu.

(10)

Sodanaudas pamatsummu nosaka atbilstoši pārkāpuma smagumam un ilgumam.

(11)

Novērtējot pārkāpuma smagumu, Komisija ņem vērā tā raksturu, tā faktisko ietekmi uz tirgu, ja to ir iespējams noteikt, un attiecīgā ģeogrāfiskā tirgus lielumu.

(12)

Ņemot vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, to, ka tas notika kopējā tirgus nozīmīgā daļā un ietekmēja to, Komisija uzskata, ka uzņēmumi, kuriem ir adresēts šis lēmums, ir izdarījuši Līguma 81. panta nopietnu pārkāpumu.

(13)

Ļoti smagu pārkāpumu kategorijā iespējamo naudas sodu skala ļauj piemērot uzņēmumiem diferencētu pieeju, attiecīgi ņemot vērā pārkāpumu izdarītāju faktisko ekonomisko spēju izraisīt ievērojamu kaitējumu konkurencei. To piemēro gadījumos, kad tāpat kā šajā gadījumā pastāv vērā ņemamas atšķirības starp to uzņēmumu attiecīgajām tirgus daļām, kuri piedalās pārkāpumā.

(14)

Uzņēmumi tika iedalīti sešās kategorijās atbilstoši to relatīvajam nozīmīgumam attiecīgajos tirgos 2001. gadā, kas ir pēdējais gads, kurā pārkāpums notika pilnā apmērā.

(15)

Komisija atzīmē, ka 2005. gadā, kas bija pēdējais finanšu gads pirms šā lēmuma pieņemšanas, uzņēmumiem Shell, BP, Total un Kuwait Petroleum apgrozījums pasaules mērogā bija attiecīgi 246, 203, 143 un 37 miljardi euro. Visiem pārējiem uzņēmumiem apgrozījums pasaules mērogā bija mazāks par 10 miljardiem euro.

(16)

Komisija uzskata, ka, ņemot vērā lietas apstākļus, nav nepieciešams piemērot reizinātāju pietiekamas preventīvas ietekmes nodrošināšanai attiecībā uz uzņēmumiem, kuru apgrozījums pasaules mērogā bija mazāks par 10 miljardiem euro. Komisija uzskata, ka tikai uzņēmumu Shell, BP, Total un Kuwait Petroleum sodanaudas jāreizina ar lietas apstākļiem pielāgotu koeficientu.

(17)

Individuālus reizināšanas koeficientus atbilstoši pārkāpuma ilgumam piemēro katram uzņēmumam, kura dalība pārkāpumā ilgusi no 1,5 līdz 8 gadiem (skatīt 6. punktu iepriekš).

(18)

Laikā, kad notika pārkāpums, Shell jau bija pakļauts iepriekšējiem Komisijas lēmumiem, kas aizliedz karteļa darbību (1). Šis atkārtotais pārkāpums ir vainu pastiprinošs apstāklis, kas ir pamats Shell uzliekamās pamata sodanaudas palielinājumam par 50 %.

(19)

Pārbaužu laikā KWS atteicās sniegt informāciju izmeklēšanai, tāpēc inspektori bija spiesti lūgt valsts kompetentās iestādes un policijas palīdzību. Komisija uzskata, ka šāda kavēkļu radīšana ir vainu pastiprinošs apstāklis, kas ir pamats KWS uzliekamās pamata sodanaudas palielinājumam par 10 %.

(20)

Shell, kas ietilpst bitumena piegādātāju grupā, un KWS, kas ietilpst bitumena pircēju grupā, ir īpaši atbildīgi par to lomu karteļa darbības uzsākšanā un vadīšanā. Šie uzņēmumi bija karteļa darbības vadošie spēki. Šī īpašā loma ir pamats Shell un KWS uzliekamās pamata sodanaudas palielinājumam par 50 %.

(21)

Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2003 (2) 23. panta 2. punktā noteikts, ka attiecībā uz katru uzņēmumu sodanauda nepārsniedz 10 % no tā apgrozījuma. Šī robeža tika piemērota sodanaudām, ko aprēķināja uzņēmumam Esha (Esha Holding BV, Smid & Hollander BV un Esha Port Services Amsterdam BV) un uzņēmumam Klöckner Bitumen BV.

(22)

BP bija pirmais uzņēmums, kas informēja Komisiju par bitumena karteli Nīderlandē, un Komisija piešķīra BP nosacītu imunitāti pret sodanaudu uzlikšanu, pamatojoties uz paziņojuma 15. punktu. BP pilnībā pastāvīgi un nekavējoties sadarbojās visā Komisijas administratīvās procedūras gaitā. Ne vēlāk kā laikā, kad BP saskaņā ar paziņojumu par iecietību iesniedza pierādījumus, tas pārtrauca savu līdzdalību iespējamā pārkāpumā, un tas nav veicis pasākumus, lai piespiestu citus uzņēmumus iesaistīties pārkāpumā. Tālab BP pilnībā tiek atbrīvots no sodanaudas.

(23)

Kuwait Petroleum bija nākamais uzņēmums, kas vērsās pie Komisijas saskaņā ar paziņojumu par iecietību un izpildīja tā 21. punktā izklāstītās prasības. Kuwait Petroleum iesniegtie pierādījumi bija tādi, kas ļāva Komisijai pārbaudīt attiecīgos faktus, un tādējādi ir uzskatāmi par pievienotu vērtību attiecībā uz pierādījumiem, kas šajā laikā bija Komisijas rīcībā. Šī pievienotā vērtība bija nozīmīga, jo tā apstiprināja esošo informāciju un kopā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju palīdzēja Komisijai pierādīt pārkāpumu. Jāņem vērā, ka BP dalība apspriežu sanāksmēs par bitumenu ar pircējiem nebija regulāra un Kuwait Petroleum bija pirmais uzņēmums, kas sniedza tiešus pierādījumus par šo centrālo elementu karteļa darbībā. Tādējādi saskaņā ar paziņojuma par iecietību 23. punktu Kuwait Petroleum ir tiesīgs saņemt sodanaudas samazinājumu 30 % līdz 50 % apmērā.

(24)

Lai precīzi noteiktu Kuwait Petroleum uzliekamās sodanaudas samazinājumu, jāņem vērā, ka Kuwait Petroleum pieteikums par iecietību un turpmāk iesniegtie pierādījumi bija tik detalizēti, ka tie stiprināja Komisijas iespējas pierādīt attiecīgos faktus. Tomēr jāņem vērā, ka pieteikums tika saņemts vairāk nekā vienpadsmit mēnešus pēc tam, kad Komisija bija veikusi pārbaudes un nosūtījusi iesaistītajām personām pieprasījumu sniegt detalizētu informāciju par attiecīgajiem notikumiem. Turklāt Komisija nopietni vērtē apstākli, ka formulējumi atsevišķos svarīgos Kuwait Petroleum paziņojumos par iespējamo ExxonMobil līdzdalību kartelī tika mainīti un tos vairs nebija iespējams izmantot kā pierādījumu pret uzņēmumu. Komisija secina, ka Kuwait Petroleum ir tiesības uz 30 % samazinājumu no sodanaudas, kas tam būtu uzlikta citos apstākļos.

(25)

Arī Shell iesniedza pieteikumu saskaņā ar paziņojuma par iecietību B iedaļu, bet sakarā ar to, ka šiem pieteikumiem nepiemita būtiska pievienotā vērtība, samazinājums netika piešķirts.

(26)

Nynäs un Total arī apgalvoja, ka tie ir brīvprātīgi iesnieguši Komisijai informāciju, kas apstiprina to vainu. Tomēr Komisija uzskata, ka sniegtajai informācijai nav būtiskas pievienotās vērtības, kas būtu pamats tam, lai Komisija varētu piešķirt sodanaudas samazinājumu.

(27)

Wintershall apgalvo, ka uz to būtu jāattiecina BP pieteikums par imunitāti. Tomēr Wintershall joprojām pastāv kā no BP atsevišķs uzņēmums, un pieteikumu par imunitāti nolēma iesniegt BP, nevis Wintershall.

(28)

Turpmāk uzskaitītie uzņēmumi ir pārkāpuši Līguma 81. pantu, norādītajos laika posmos kolektīvi nosakot bruto cenu ceļa segumu bitumena pārdošanai un iepirkšanai Nīderlandē, vienotu atlaidi no bruto cenas ceļu būvētājiem, kas piedalās shēmā, un mazāka apjoma atlaidi no bruto cenas citiem ceļu būvētājiem:

(29)

Par iepriekšējā punktā minētajiem pārkāpumiem uzliek šādas sodanaudas:

(30)

Minētajiem uzņēmumiem nekavējoties jāpārtrauc minētie pārkāpumi, kas minēti 28. punktā, ja tie vēl nav pārtraukti. Tiem jāatturas no jebkuras rīcības vai darbības atkārtošanas, kas aprakstīta 28. punktā, un no jebkuras rīcības vai darbības, kam ir līdzīgs mērķis vai sekas:

(31)

Lēmuma nekonfidenciāla versija atrodama lietas autentiskajās valodās Konkurences ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/comm/competition/index_en.html

28.7.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 196/45

(1)

Komisija, 2006. gada 11. novembrīEiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicējot paziņojumu (2) (“paziņojumu par procedūras sākšanu”), paziņoja, ka tiek sākta antisubsidēšanas procedūra attiecībā uz tāda Indijas izcelsmes dihidromircenola importu, kura tīrība ir vismaz 93 svara % un kuru parasti deklarē ar KN kodu ex 2905 22 90.

(2)

Antisubsidēšanas procedūra tika sākta saskaņā ar pamatregulas 10. pantu pēc tam, kad 2006. gada 29. septembrī sūdzību iesniedza Kopienas ražotāji Destilaciones Bordas Chinchurreta S.A. un Sensient Fragrances S.A. (“sūdzības iesniedzēji”), kuri saražo lielāko daļu (šajā gadījumā vairāk nekā 25 % no Kopienas kopējās dihidromircenola produkcijas). Sūdzībai bija pievienoti sākumā šķietami pamatoti pierādījumi par to, ka minētā ražojuma ražošana tiek subsidēta un ka tas izraisa būtisku kaitējumu; to uzskatīja par pietiekamu pamatojumu procedūras sākšanas pamatošanai.

(3)

Komisija oficiāli informēja Indijas iestādes, eksportētājus ražotājus Indijā, importētājus un zināmos lietotājus, to apvienības un sūdzības iesniedzējus, kas prasīja sākt izmeklēšanu. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt, lai tās uzklausa paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā.

(4)

Ar 2007. gada 25. maija vēstuli, kas bija adresēta Komisijai, sūdzības iesniedzēji oficiāli atsauca sūdzību.

(5)

Saskaņā ar pamatregulas 14. panta 1. punktu procedūru var izbeigt, ja sūdzība tiek atsaukta, ar nosacījumu, ka izbeigšana nav pretrunā Kopienas interesēm.

(6)

Komisija uzskatīja, ka šī izmeklēšana jāizbeidz, jo izmeklēšanā netika atklāti apsvērumi, kas liecinātu, ka izbeigšana būtu pretrunā Kopienas interesēm. Ieinteresētās personas par to tika attiecīgi informētas, un tām tika dota iespēja iesniegt piezīmes. Iebildumi netika saņemti.

(7)

Ņemot vērā iepriekšminēto, Komisija secina, ka antisubsidēšanas procedūra attiecībā uz Indijas izcelsmes dihidromircenola importu Kopienā jāizbeidz, nenosakot kompensācijas pasākumus,

28.7.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 196/46

(1)

Atbilstoši Statūtu 30.1. pantam to dalībvalstu centrālajām bankām (NCB), kuras ir ieviesušas euro, jānodrošina Eiropas Centrālajai bankai (ECB) ārvalstu valūtas rezerves aktīvi, un ECB ir tiesības turēt un pārvaldīt tai nodotās ārvalstu valūtas rezerves.

(2)

Atbilstoši Statūtu 9.2. un 12.1. pantam ECB var vadīt noteiktas darbības ar NCB starpniecību un izmantot NCB noteiktu operāciju veikšanai. Tādēļ ECB uzskata, ka NCB jāpārvalda ECB nodotās ārvalstu valūtas rezerves kā tās pārstāvēm.

(3)

Atbilstoši 2006. gada 21. decembra Pamatnostādnei ECB/2006/28 par Eiropas Centrālās bankas ārvalstu valūtas rezerves aktīvu pārvaldīšanu, ko veic valstu centrālās bankas, un par juridisko dokumentāciju operācijām ar Eiropas Centrālās bankas ārvalstu valūtas rezerves aktīviem (1) katras iesaistītās dalībvalsts NCB jāveic operācijas ar ECB ārvalstu valūtas rezerves aktīviem kā ECB pārstāvei, izmantojot šādā pamatnostādnē noteikto juridisko dokumentāciju.

(4)

Pamatnostādnē ECB/2006/28 noteiktā “Eiropas jurisdikciju” definīcija jāgroza, lai pielāgotu to jaunu dalībvalstu iestājai EMS nākotnē.

(5)

Lai iekļautu atbilstošo instrumentu sarakstā jaunu instrumentu, kas ietver procentu likmju mijmaiņas līgumus, ko kvalificē kā ārpusbiržas atvasinājumu operācijas, kurās tiek nodrošināts risks, kas pārsniedz noteiktu robežvērtību, Pamatnostādnē ECB/2006/28 jāveic turpmāki grozījumi, lai noteiktu, ka procentu likmju mijmaiņas līgumi jādokumentē kā ārpusbiržas atvasinājumu operācijas,

1)

Ar šo aizstāj 1. pantu:

“Šajā pamatnostādnē:

2)

Ar šo aizstāj 3. panta 1. un 2. punktu:

“1.   Visas operācijas ar ECB ārvalstu valūtas rezerves aktīviem veic, izmantojot šajā pantā noteikto standarta juridisko dokumentāciju. Tomēr Valde var izlemt attiecībā uz dalībvalsti, ieviešot euro, izmantot šīs pamatnostādnes I pielikuma 1. punkta c) apakšpunktā vai 2. punkta c) apakšpunktā noteikto standarta līgumu, nevis I pielikuma 1. punkta a) apakšpunktā vai 2. punkta a) apakšpunktā noteikto līgumu, ja nav pieejams ECB pieņemamā formā un ar ECB pieņemamu saturu veikts juridiskais novērtējums par norādītā standarta līguma izmantošanu attiecīgajā dalībvalstī. Valde nekavējoties paziņo Padomei par jebkuru lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar šo noteikumu.

2.   Nodrošinātās operācijas ar ECB ārvalstu valūtas rezerves aktīviem – repo līgumi, reversie repo līgumi, pirkšanas/atpārdošanas līgumi un pārdošanas/atpirkšanas līgumi, kā arī visas ārpusbiržas atvasinājumu operācijas ar ECB ārvalstu valūtas rezerves aktīviem – dokumentē ar I pielikumā norādītajiem standarta līgumiem, kuru formu laiku pa laikam apstiprina vai groza ECB.”

3)

Ar šo aizstāj I pielikuma 2. punktu:

28.7.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 196/48

(1)

Padome 2007. gada 19. aprīlī pieņēma Lēmumu 2007/238/KĀDP (2), ar ko Torben BRYLLE ieceļ par Eiropas Savienības Īpašo pārstāvi (ESĪP) Sudānā.

(2)

ESĪP Sudānā nodrošina, inter alia, lai būtu koordinēti un saskaņoti Savienības ieguldījumi Āfrikas Savienības misijai Darfūras reģionā Sudānā (AMIS). Saskaņā ar Vienotās rīcības 2005/557/KĀDP 5. panta 2. punktu ES Koordinācijas vienība Adisabebā, kurā ir politiskais padomnieks, militārais padomnieks un policijas padomnieks, ESĪP vadībā veic ikdienas koordināciju ar visiem attiecīgajiem ES dalībniekiem un Administratīvās kontroles un vadības centru, ņemot vērā Āfrikas Savienības komandķēdi Adisabebā, lai nodrošinātu saskaņotību un savlaicīgu ES atbalstu AMIS.

(3)

Ar Vienotās rīcības 2005/557/KĀDP 4. pantu Padome ir pilnvarojusi Politikas un drošības komiteju pēc ģenerālsekretāra/Augstā pārstāvja (ĢS/AP) priekšlikuma, pamatojoties uz ESĪP ieteikumu, iecelt ESĪP militāro padomnieku.

(4)

Pamatojoties uz ESĪP ieteikumu, ĢS/AP ir ierosinājis pulkvedi Michel BILLARD iecelt par ESĪP militāro padomnieku.

(5)

Saskaņā ar 6. pantu Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Dānija nepiedalās tādu Eiropas Savienības lēmumu un darbību izstrādē un īstenošanā, kam ir aizsardzības nozīme,

28.7.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 196/49

(1)

Padome 2007. gada 12. jūnijā nolēma Eiropola amatpersonām piemērot algas un atalgojumus ar 1,5 % ar atpakaļejošu datumu, sākot ar 2006. gada 1. jūliju.

(2)

Valde 2007. gada 18. jūlijā nolēma veikt paaugstinājumu attiecībā uz summām, kas minētas Valdes 1999. gada 16. novembra lēmuma pielikuma 4. pantā (2) par tikpat procentiem un sākot ar to pašu datumu, ko nosaka Padomes 2007. gada 12. jūnija lēmums, kā minēts 1. punktā.

(3)

Saskaņā ar to pašu Valdes 2007. gada 18. jūlija lēmumu vērtības, kas noteiktas tādā veidā, ir jāpublicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

1)

Vērtība, kas minēta Eiropola Valdes 1999. gada 16. novembra lēmuma pielikuma 4. panta pirmajā teikumā, ir jāaizvieto ar EUR 113,68.

2)

Tabulā norādītās euro vienību vērtības, kas ietvertas Eiropola Valdes 1999. gada 16. novembra lēmuma pielikuma 4. pantā, ir jāaizvieto ar šādām: