27.7.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 195/1

(1)

Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

27.7.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 195/3

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 735/2007 grozītās Regulas (EK) Nr. 1784/2003 5. panta 1. punktā noteikts, ka kopējais kukurūzas daudzums, kuru var iepirkt intervences aģentūras visā Kopienā, nedrīkst pārsniegt 1 500 000 tonnu 2007./2008. tirdzniecības gadā, 700 000 tonnu 2008./2009. tirdzniecības gadā un 0 tonnu 2009./2010. tirdzniecības gadā un turpmāk.

(2)

Lai nodrošinātu ar intervenci saistītās kukurūzas iepirkuma sistēmas apmierinošu pārvaldību un lai uzņēmēji visās dalībvalstīs varētu līdzvērtīgos apstākļos izmantot intervences režīmu, ir lietderīgi Komisijas Regulā (EK) Nr. 824/2000 (2) paredzēt konkrētus sīki izstrādātus noteikumus par intervences vajadzībām piedāvājamo kukurūzas daudzumu sadales procedūru. Tālab jāizveido šo daudzumu sadales mehānisms, kas aptver tos tirdzniecības gada laikposmus, kuros visiem uzņēmējiem ir tiesības iesniegt piedāvājumus, paredz pietiekami ilgu laiku uzņēmēju piedāvājumu iesniegšanai un ļauj noteikt vienotu sadales koeficientu, kuru izmanto, ja pieteikumu iesniedzēju piedāvātie daudzumi pārsniedz pieejamos daudzumus. Tāpēc jāparedz divi iesniegto piedāvājumu izskatīšanas periodi, un attiecībā uz kukurūzu jānosaka piedāvājumu iesniegšanas, kā arī piegāžu un ar tām saistītās pārņemšanas grafiks.

(3)

Ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 1784/2003 5. panta 2. punktā paredzētos intervences periodus attiecībā uz iepirkšanu un lai nodrošinātu vienādu attieksmi pret visiem uzņēmējiem, jāparedz, ka attiecībā uz kukurūzu pirmais piedāvājumu iesniegšanas periods sākas 1. augustā (Grieķijā, Spānijā, Itālijā un Portugālē), 1. decembrī (Zviedrijā) un 1. novembrī (pārējās dalībvalstīs) un beidzas 31. decembrī, kas ir pēdējā diena piedāvājumu iesniegšanai visās dalībvalstīs. Ja piedāvātie daudzumi pārsniedz Regulas (EK) Nr. 1784/2003 5. panta 1. punktā noteikto daudzumu, šā pirmā perioda beigās Komisijai vajadzības gadījumā jānosaka sadales koeficients, ko piemēro saņemtajiem piedāvājumiem, kas iesniegti šā pirmā perioda laikā, un jānoslēdz intervence attiecībā uz konkrēto tirdzniecības gadu. Lai uzņēmējiem un intervences aģentūrām nebūtu jāuzņemas lieks administratīvais un finansiālais slogs saistībā ar nodrošinājuma sniegšanu gadījumos, kad tas varētu izrādīties lieks, jo viss sadalei pieejamais daudzums jau būtu izmantots, jāparedz piedāvājumu iesniegšanas perioda pārtraukums no 1. janvāra līdz dienai, kurā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicē ziņas par to, kāds daudzums otrajā piedāvājumu iesniegšanas periodā ir pieejams intervencei.

(4)

Attiecībā uz pirmo periodu, vajadzības gadījumā ņemot vērā sadales koeficienta noteikšanai nepieciešamo laiku, ir lietderīgi otro piedāvājumu iesniegšanas periodu sākt nākamajā dienā pēc tam, kad Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī ir publicētas ziņas par to, kāds ir atlikušais daudzums, kas vēl ir pieejams intervencei; šī diena arī ir pirmā piedāvājumu iesniegšanas diena visās dalībvalstīs. Šā otrā perioda laikā iesniegtie piedāvājumi jāapkopo katru nedēļu, sākot ar pirmo piektdienu pēc minētā pieejamā daudzuma publicēšanas, ņemot vērā piedāvājumus, ko uzņēmēji iesnieguši vēlākais līdz piektdienas pulksten 12.00 (Briseles laiks). Komisijai ik nedēļu vēlākais trešdienā savā tīmekļa vietnē uzņēmējiem jādara zināms atlikušais intervencei pieejamais daudzums. Līdzko Regulas (EK) Nr. 1784/2003 5. panta 1. punktā noteiktais daudzums ir pārsniegts, Komisijai jānosaka un jāpublicē sadales koeficients un jānoslēdz intervence attiecībā uz konkrēto tirdzniecības gadu. Ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 1784/2003 5. panta 2. punktā paredzētos intervences periodus attiecībā uz iepirkšanu, otrajam piedāvājumu iesniegšanas periodam katrā ziņā ir jānoslēdzas vēlākais 30. aprīlī (Grieķijā, Spānijā, Itālijā un Portugālē), 30. jūnijā (Zviedrijā) un 31. maijā (pārējās dalībvalstīs).

(5)

Lai varētu nodrošināt sadales mehānisma labu pārvaldību, jāparedz, ka attiecībā uz kukurūzu iesniegtos piedāvājumus nedrīkst nedz grozīt, nedz atsaukt. Turklāt, lai nodrošinātu to, ka iesniegtie piedāvājumi ir nopietni domāti, minētajā mehānismā jāiekļauj prasība par nodrošinājumu, kā arī jānosaka šo piedāvājumu patiesuma pārbaudes kārtība un minētā nodrošinājuma atbrīvošanas noteikumi. Tālab šīs pārbaudes jāveic saskaņā ar tiem pašiem noteikumiem un tiem pašiem nosacījumiem, kas piemērojami intervences krājumu kontrolēm, kā tās paredzētas Komisijas 2006. gada 21. jūnija Regulā (EK) Nr. 884/2006, ar ko nosaka sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 1290/2005 attiecībā uz intervences krājumu glabāšanas pasākumu finansēšanu, ko veic Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds (ELGF), un intervences krājumu glabāšanas darbību iegrāmatošanu, ko īsteno dalībvalstu maksājumu aģentūras (3). Turklāt piedāvājumu iesniegšanas pirmajā periodā no piedāvājumu iesniegšanas sākuma līdz 31. decembrim var paiet vairāki mēneši. Tāpēc, lai neuzliktu lieku finansiālu slogu uzņēmējiem, kuri piedāvājumus iesniedz pirmajā periodā, ir lietderīgi atļaut, ka tad, ja attiecīgais nodrošinājums ir bankas garantijas veidā, tas gan ir jāsniedz jau piedāvājuma izdarīšanas dienā, bet var pieļaut, ka tas stājas spēkā tikai nākamajā dienā pēc pieteikumu iesniegšanas termiņa beigām.

(6)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 824/2000 5. panta 4. un 5. punktu labības pārņemšana var notikt noliktavā, kur labība tiek turēta piedāvājuma izdarīšanas laikā. Lai uzlabotu uzglabāšanas apstākļus un tos nodrošinātu no piedāvājuma iesniegšanas dienas, uzglabāšanas vietām, kur labība atrodas piedāvājuma izdarīšanas brīdī, ir jāgarantē vislabākā iespējamā uzglabāšana, proti, attiecībā uz kukurūzu – ilglaicīga uzglabāšana. Tāpēc ir jāierobežo iespēja labību pārņemt piedāvātāja noliktavā, un šis pārņemšanas veids jāatļauj tikai tad, ja labība atrodas pie uzglabātājiem Regulas (EK) Nr. 884/2006 2. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē. Šajā gadījumā piedāvātājs, vienojoties ar uzglabātāju, apņemas no piedāvājuma iesniegšanas brīža mutatis mutandis piemērot Regulā (EK) Nr. 884/2006 noteiktos uzglabāšanas un pārbaudes noteikumus un nosacījumus.

(7)

Regulas (EK) Nr. 824/2000 8. panta 1. punktā noteikts, ka labības piedāvātājam maksājamā cena ir tā intervences cena par noliktavā piegādātām precēm pirms to izkraušanas, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1784/2003 4. panta 1. punktā un kas ir spēkā dienā, kura paziņojumā par piedāvājuma pieņemšanu ir noteikta kā piegādes pirmā diena, un kas koriģēta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 824/2000 9. pantā minētajiem cenu paaugstinājumiem vai samazinājumiem. Ņemot vērā jauno sistēmu, kas ar šo regulu izveidota intervences vajadzībām paredzētā kukurūzas iepirkuma pārvaldībai, konkrēti to, ka attiecībā uz kukurūzu iesniegtos piedāvājumus nedrīkst nedz atsaukt, nedz grozīt, jāparedz atkāpe no šā noteikuma gadījumā, kad piedāvātās kukurūzas intervences cena piedāvājuma izdarīšanas mēnesī ir augstāka nekā piegādes mēnesī.

(8)

Regulas (EK) Nr. 824/2000 11.a panta a) apakšpunktā noteikts, kāda informācija dalībvalstīm jānosūta Komisijai, lai tā varētu sagatavot statistisku iknedēļas pārskatu par intervences krājumos esošās labības daudzuma izmaiņām. Ņemot vērā jauno sistēmu, kas ar šo regulu izveidota intervences vajadzībām paredzētā kukurūzas iepirkuma pārvaldībai, minētie noteikumi ir jāpielāgo, un jo sevišķi tas attiecas uz noteikumiem, kas jāievēro intervences aģentūrām, piedāvātos daudzumus paziņojot Komisijai.

(9)

Lai sistēmu varētu labi pārvaldīt, jāparedz, ka Komisijas prasītā informācija jānosūta, pamatojoties uz Komisijas izstrādātiem modeļiem, kuros ietvertas intervences pārvaldībai vajadzīgās ziņas un kuri ir darīti pieejami intervences aģentūrām.

(10)

Tāpēc ir jāgroza Regula (EK) Nr. 824/2000.

(11)

Ņemot vērā to, ka intervences periods Grieķijā, Spānijā, Itālijā un Portugālē sākas 1. augustā, ir lietderīgi šajā regulā paredzētos noteikumus piemērot no minētā datuma.

(12)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

1)

Pievieno šādu 3.a pantu:

“3.a pants

1.   Neierobežojot šīs regulas 4. pantu, kukurūzas daudzumus, kas intervences vajadzībām piedāvājami atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1784/2003 5. panta 1. punkta otrajai daļai, attiecībā uz 2007./2008. un 2008./2009. tirdzniecības gadu piešķir divos posmos (1. periods un 2. periods), ievērojot šā panta 2. līdz 5. punktā paredzētos noteikumus un procedūras.

Piedāvājumu iesniegšanas 1. periods sākas 1. augustā (Grieķijā, Spānijā, Itālijā un Portugālē), 1. decembrī (Zviedrijā) un 1. novembrī (pārējās dalībvalstīs) un beidzas 31. decembrī, kas šajā periodā ir pēdējā piedāvājumu iesniegšanas diena visās dalībvalstīs.

Piedāvājumu iesniegšanas 2. periods sākas nākamajā dienā pēc tam, kad Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, kā paredzēts 2. punkta otrajā daļā, publicētas ziņas par to, kāds ir atlikušais daudzums, kas šajā periodā vēl ir pieejams intervencei. Šī diena ir pirmā piedāvājumu iesniegšanas diena visās dalībvalstīs, un 2. periods noslēdzas vēlākais 30. aprīlī (Grieķijā, Spānijā, Itālijā un Portugālē), 30. jūnijā (Zviedrijā) un 31. maijā (pārējās dalībvalstīs).

2.   Minētā 1. perioda beigās Komisija, pamatojoties uz dalībvalstu paziņojumiem, kurus tās sniegušas ik nedēļu saskaņā ar 11.a panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktu, iegrāmato saņemtos kukurūzas piedāvājumus, kurus uzņēmēji iesnieguši dalībvalstu intervences aģentūrās līdz 31. decembra pulksten 12 (Briseles laiks).

Ja kopējais piedāvātais daudzums pārsniedz Regulas (EK) Nr. 1784/2003 5. panta 1. punktā paredzētos maksimālos daudzumus, Komisija nosaka un vēlākais 25. janvārī publicē sadales koeficientu (sešas zīmes aiz komata), ko piemēro piedāvātajiem daudzumiem. Ja maksimālie daudzumi nav pārsniegti, sadales koeficients ir 1, un Komisija publicē ziņas par 2. periodā intervencei piedāvājamo daudzumu.

Vēlākais 31. janvārī dalībvalsts intervences aģentūra paziņo piedāvātājam par iesniegtā piedāvājuma pieņemšanu tādā apmērā, kuru nosaka, piedāvāto daudzumu reizinot ar sadales koeficientu.

3.   No februāra pirmās trešdienas Komisija, pamatojoties uz dalībvalstu paziņojumiem, kurus tās sniegušas saskaņā ar 11.a panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktu, ik nedēļu iegrāmato saņemtos kukurūzas piedāvājumus, kurus uzņēmēji intervences aģentūrām iesnieguši vēlākais līdz iepriekšējās piektdienas pulksten 12 (Briseles laiks).

Līdzko intervencei pieejamais atlikušais daudzums ir pārsniegts, Komisija nosaka un vēlākais ceturtajā darbdienā pēc piedāvājumu iesniegšanas termiņa publicē sadales koeficientu (sešas zīmes aiz komata). Ja maksimālais intervencei pieejamais daudzums nav pārsniegts, sadales koeficients ir 1, un uzskata, ka piedāvātie daudzumi ir pieņemti; Komisija vēlākais katras nedēļas trešdienā uzņēmēju zināšanai savā tīmekļa vietnē (http://ec.europa.eu/agriculture/markets/crops/index_fr.htm) publicē daudzumus, kas vēl ir pieejami intervencei tajā nedēļā.

Vēlākais devītajā darbdienā pēc piedāvājumu iesniegšanas termiņa dalībvalsts intervences aģentūra paziņo piedāvātājam par iesniegtā piedāvājuma pieņemšanu tādā apmērā, kuru nosaka, piedāvāto daudzumu reizinot ar sadales koeficientu.

4.   Šā panta 2. un 3. punktā minētos piedāvājumus kompetentā intervences aģentūra iegrāmato to saņemšanas dienā.

Iesniegtos piedāvājumus nedrīkst nedz grozīt, nedz atsaukt.

5.   Piedāvājumam pievieno pierādījumu par to, ka piedāvātājs ir iemaksājis nodrošinājumu EUR 15 apmērā par tonnu; bez šāda nodrošinājuma piedāvājumu nepieņem. Tas ir jāiesniedz kukurūzas piedāvājuma izdarīšanas dienā, taču, ja to iesniedz 1. periodā un tas ir bankas garantijas veidā, var pieļaut, ka tas stājas spēkā tikai nākamajā dienā pēc 2. punktā minētā pieteikumu iesniegšanas termiņa beigām.

6.   Nodrošinājumu attiecina uz daudzumiem, ko uzņēmējs piedāvājis atbilstīgi 2. vai 3. punktam.

Izņemot nepārvaramu varu vai ārkārtas apstākļus, nodrošinājumu pilnā apmērā ieskaita Kopienas budžetā šādos gadījumos:

Lai piemērotu šā punkta otrās daļas a) apakšpunkta noteikumus, intervences aģentūras pārbauda uzglabāšanas vietā esošos daudzumus, mutatis mutandis piemērojot Komisijas Regulā (EK) Nr. 884/2006 (4) paredzētos noteikumus un nosacījumus attiecībā uz intervences krājumu veidošanas nolūkā uzglabāto produktu fiziskās klātbūtnes pārbaudēm, un jo īpaši tos noteikumus un nosacījumus, kas paredzēti minētās regulas I pielikuma B.III punktā. Pamatojoties uz risku analīzi, pārbauda vismaz 5 % piedāvājumu skaita un vismaz 5 % piedāvāto daudzumu. Šos minimālos procentuālos daudzumus piemēro vienīgi 1. perioda laikā.

Pilnībā atbrīvo nodrošinājumu, kas attiecas uz:

2)

Regulas 4. pantu groza šādi:

3)

Regulas 5. pantu groza šādi:

4)

Regulas 8. panta 1. punkta otrās daļas otro teikumu aizstāj ar šādu:

“Šis noteikums neattiecas uz sorgo, kas piedāvāts augustā un septembrī.”

5)

Regulas 11.a pantu aizstāj ar šādu:

“11.a pants

1.   Katra dalībvalsts elektroniskā veidā paziņo šādu intervences pārvaldības nolūkā vajadzīgo informāciju par visu veidu labību, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1784/2003 5. panta 1. punktā:

2.   Šā panta 1. punktā minētos paziņojumus sūta arī tad, ja nav saņemts neviens piedāvājums. Ja nav saņemts paziņojums ar informāciju, kas paredzēta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktā, Komisija uzskata, ka attiecīgajā dalībvalstī nav ticis iesniegts neviens piedāvājums.

3.   Šā panta 1. punktā minēto paziņojumu formu un saturu nosaka, pamatojoties uz modeļiem, kurus Komisija dara pieejamus dalībvalstīm. Šos modeļus sāk piemērot pēc tam, kad par tiem ir informēta Labības pārvaldības komiteja. Komisija šos modeļus koriģē un atjaunina, ievērojot šos pašus nosacījumus.

27.7.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 195/8

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 178/2002 53. panta 1. punktu Komisija var apturēt tādas pārtikas laišanu tirgū vai izmantošanu, kas varētu radīt nopietnu risku cilvēku veselībai, ja šo risku nevar apmierinoši novērst ar attiecīgo dalībvalstu veiktajiem pasākumiem.

(2)

Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 30. jūnija Direktīvas 94/36/EK par krāsvielām, kuras lieto pārtikas produktos (2), I pielikumā atļauj lietot krāsvielu E 128 Sarkanā 2G pārtikas produktos. Saskaņā ar šīs direktīvas IV pielikumu krāsvielu E 128 Sarkanā 2G ir atļauts lietot mājas desās ar minimālo graudaugu saturu 6 % un burgeru gaļā ar minimālo dārzeņu un/vai graudaugu saturu 4 %. Abos pārtikas produktos maksimālais atļautais krāsvielas daudzums ir 20 mg/kg.

(3)

Šīs krāsvielas lietošana ir atļauta, pamatojoties uz Pārtikas zinātniskās komitejas atzinumu, kas tika sniegts 1975. gada 27. jūnijā (3). Minētā komiteja noteica krāsvielas E 128 Sarkanā 2G pieļaujamo diennakts devu (ADI) 0,1 mg/kg no ķermeņa svara.

(4)

Visas pārtikas piedevas ir pastāvīgi jāuzrauga un vajadzības gadījumā atkārtoti jānovērtē, ņemot vērā mainīgos izmantošanas nosacījumus un jauno zinātnisko informāciju. Tā kā sākotnējie daudzu pārtikas piedevu novērtējumi tika veikti pirms vairākiem gadiem, Eiropas Komisija uzskatīja, ka jāveic visu atļauto pārtikas piedevu atkārtota sistemātiska novērtēšana, lai noteiktu, vai esošie drošuma novērtējumi joprojām ir spēkā. Tādēļ Komisija ir lūgusi Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi (EFSA) atkārtoti novērtēt visas pašreiz Eiropas Savienībā atļautās pārtikas piedevas.

(5)

Saistībā ar to EFSA ekspertu grupa jautājumos, kas saistīti ar pārtikas piedevām, aromatizētājiem, pārstrādes līdzekļiem un materiāliem, kas nonāk saskarē ar pārtiku, atkārtoti novērtēja un 2007. gada 5. jūlijā pieņēma atzinumu (4) par krāsvielas E 128 Sarkanā 2G drošumu.

(6)

EFSA novērtējuma pamatā bija Eiropas Savienības Riska novērtējuma ziņojums (5) par anilīnu. Šajā ziņojumā ir secināts, ka anilīns ir jāuzskata par kancerogēnu vielu, attiecībā uz kuru nevar izslēgt genotoksiska mehānisma veidošanās iespēju. Tā kā krāsviela E 128 Sarkanā 2G viegli un plaši tiek metabolizēta par anilīnu, EFSA secināja, ka būtu lietderīgi uzskatīt minēto vielu par tādu, kura apdraud veselību. Tāpēc EFSA atsauca krāsvielas E 128 Sarkanā 2G pieļaujamo diennakts devu. Tomēr EFSA uzskatīja, ka attīstoties labākai izpratnei par mehānismu, kā anilīns izraisa audzēju, un ja vēlāk izrādītos, ka šis mehānisms darbojas, tikai sākot no zināmas robežvērtības, un/vai ka tas neattiecas uz cilvēku, atkal būtu jāveic jauna krāsvielas E 128 Sarkanā 2G atkārtota novērtēšana, lai to varētu izmantot kā pārtikas piedevu.

(7)

Uzskatot, ka jebkuru pārtikas piedevu var izmantot tikai tad, ja ir pieejami pierādījumi, ka tās izmantošana neapdraud veselību, Direktīva 94/36/EK ir jāgroza, lai aizliegtu krāsvielas E 128 Sarkanā 2G izmantošanu.

(8)

Līdz šo grozījumu veikšanai un, ņemot vērā to, ka krāsviela E 128 Sarkanā 2G var radīt nopietnu risku cilvēku veselībai un lai nodrošinātu Kopienas izraudzīto augsto veselības aizsardzības līmeni, ir lietderīgi nekavējoties apturēt krāsvielas E 128 Sarkanā 2G lietošanu pārtikā un krāsvielas E 128 Sarkanā 2G laišanu tirgū un ievešanu.

(9)

Saskaņā ar Direktīvu 94/36/EK krāsvielas E 128 Sarkanā 2G lietošana ir oficiāli atļauta visās dalībvalstīs. Tāpēc ir vajadzīgs Kopienas mēroga pasākums.

(10)

Komisija regulāri veiks atkārtotu šīs regulas pārskatīšanu, ņemot vērā jaunos zinātniskos faktus.

(11)

Ņemot vērā riska raksturu, šai regulai jāstājas spēkā nekavējoties.

(12)

Ņemot vērā tehniskos un ekonomiskos iemeslus, ir jānosaka pārejas periodi, lai tie attiektos uz mājas desām un burgeru gaļu, kas satur krāsvielu E 128 Sarkanā 2G, kuri tika laisti tirgū saskaņā ar Direktīvu 94/36/EK, kā arī uz sūtījumiem, kuri tika nosūtīti no trešām valstīm uz Kopienu pirms šīs regulas stāšanās spēkā.

(13)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

27.7.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 195/10

(1)

Komisijas 2004. gada 26. marta Regula (EK) Nr. 581/2004, ar kuru izsludina uzaicinājumu iesniegt pieteikumus uz pastāvīgo konkursu par eksporta kompensācijām saistībā ar dažiem sviesta veidiem (2), paredz pastāvīgu konkursu.

(2)

Ievērojot Komisijas 2004. gada 26. marta Regulas (EK) Nr. 580/2004 5. pantu, ar kuru ir noteikta konkursa procedūra saistībā ar eksporta kompensācijām dažiem piena produktiem (3), kā arī pēc konkursam iesniegto pieteikumu izskatīšanas nav ieteicams piešķirt kompensācijas konkursa periodā, kas beidzas 2007. gada 24. jūlijā.

(3)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Piena un piena produktu pārvaldības komitejas atzinumu,

27.7.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 195/11

(1)

Ar Komisijas 1997. gada 3. jūnija Regulu (EK) Nr. 996/97, ar ko atver un paredz pārvaldīt importa tarifu kvotu saldētai liellopu plānajai diafragmai, kura atbilst KN kodam 0206 29 91 (3), ir atvērta tarifu kvota liellopu gaļas produktu ievešanai.

(2)

Daudzumi, kas ir pieprasīti importa licenču pieteikumos, kuri iesniegti periodam no 2007. gada 1. jūlija līdz 2008. gada 30. jūnijam, pārsniedz pieejamos daudzumus. Tāpēc ir jānosaka, kādā apjomā var pieņemt importa licenču pieteikumus, paredzot piešķīruma koeficientu, ko piemēros pieprasītajiem daudzumiem,

27.7.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 195/12

(1)

Regulas (EK) Nr. 1255/1999 31. panta 1. punktā paredzēts, ka starpību starp minētās regulas 1. panta a), b), c), d), e) un g) punktā minēto produktu cenām pasaules tirgū un cenām Kopienā var segt ar eksporta kompensāciju.

(2)

Komisijas 2005. gada 30. jūnija Regula (EK) Nr. 1043/2005, ar kuru īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 3448/93 attiecībā uz eksporta kompensāciju piešķiršanas sistēmu noteiktiem lauksaimniecības produktiem, ko eksportē tādu preču veidā, kuras neaptver Līguma I pielikums, kā arī šo kompensāciju apjoma noteikšanas kritērijus (2), precizē produktus, kuriem jānosaka kompensācijas likme, ko piemēro, ja šos produktus eksportē kā preces, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1255/1999 II pielikumā.

(3)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1043/2005 14. panta 1. punktu katru mēnesi ir jānosaka kompensācijas likme par 100 kg katra attiecīgā pamatprodukta.

(4)

Tomēr gadījumā, kad dažus piena produktus eksportē kā preces, uz kurām neattiecas Līguma I pielikums, rodas risks, ka augstu kompensācijas likmju iepriekšēja noteikšana var apdraudēt saistības, kas noslēgtas attiecībā uz šīm kompensācijām. Lai izvairītos no šā riska, jāveic attiecīgi piesardzības pasākumi, tomēr nodrošinot, lai tie nekavētu ilgtermiņa līgumu slēgšanu. Konkrētu kompensācijas likmju noteikšana kompensāciju iepriekšējas noteikšanas gadījumos ir pasākums, kas ļauj sasniegt abus šos mērķus.

(5)

Regulas (EK) Nr. 1043/2005 15. panta 2. punktā paredzēts, ka, nosakot kompensācijas likmi, vajadzības gadījumā jāņem vērā ražošanas kompensācijas, atbalsts vai citi pasākumi ar līdzvērtīgām sekām, ko visās dalībvalstīs saskaņā ar regulu par attiecīgā produkta kopīgā tirgus organizāciju piemēro Regulas (EK) Nr. 1043/2005 I pielikumā minētajiem pamatproduktiem vai pielīdzinātiem produktiem.

(6)

Regulas (EK) Nr. 1255/1999 12. panta 1. punktā paredzēts atbalsts par Kopienā ražotu vājpienu, kas pārstrādāts kazeīnā, ja šāds piens un no tā ražots kazeīns atbilst attiecīgajiem standartiem.

(7)

Komisijas 2005. gada 9. novembra Regula (EK) Nr. 1898/2005, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1255/1999 īstenošanai attiecībā uz pasākumiem krējuma, sviesta, un koncentrēta sviesta realizācijai Kopienas tirgū (3), paredz, ka nozarēm, kas ražo noteiktas preces, sviests un krējums ir jāpiedāvā par pazeminātām cenām.

(8)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Piena un piena produktu pārvaldības komitejas atzinumu,

27.7.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 195/15

(1)

Regulas (EK) Nr. 1784/2003 13. panta 1. punkts un Regulas (EK) Nr. 1785/2003 14. panta 1. punkts paredz, ka starpību starp šo regulu 1. pantā minēto produktu kotācijām vai to cenām pasaules tirgū un Kopienas cenām var segt ar eksporta kompensāciju;

(2)

Komisijas 2005. gada 30. jūnija Regulā (EK) Nr. 1043/2005, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 3448/1993, attiecībā uz eksporta kompensāciju piešķiršanas sistēmu noteiktiem lauksaimniecības produktiem, ko eksportē tādu preču veidā, kuras neaptver Līguma I pielikums, kā arī šo kompensāciju apjoma noteikšanas kritērijus (3), precizēti produkti, kuriem jānosaka kompensācijas likme, ko piemēro, ja šos produktus eksportē kā preces, kas minētas attiecīgi Regulas (EK) Nr. 1784/2003 III pielikumā vai Regulas (EK) Nr. 1785/2003 IV pielikumā;

(3)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1043/2005 14. panta 1. punktu kompensācijas likme par 100 kg katra attiecīgā pamatprodukta ir jānosaka katru mēnesi;

(4)

Saistības, kas noslēgtas attiecībā uz kompensācijām, kuras var piešķirt, eksportējot lauksaimniecības produktus, kas ir tādu preču sastāvā, uz kurām neattiecas Līguma I pielikums, var apdraudēt augstu kompensācijas likmju iepriekšēja noteikšana. Tādēļ šādās situācijas jāveic piesardzības pasākumi, tomēr nodrošinot, lai tie nekavētu ilgtermiņa līgumu slēgšanu. Konkrētas kompensācijas likmes noteikšana piemērošanai kompensāciju iepriekšējas noteikšanas gadījumos ir pasākums, kas ļauj sasniegt šos dažādos mērķus;

(5)

Ņemot vērā izlīgumu starp Eiropas Kopienu un Amerikas Savienotajām Valstīm attiecībā uz Kopienas pastas izstrādājumu eksportu uz Amerikas Savienotajām Valstīm, kas apstiprināts ar Padomes Lēmumu 87/482/EEK (4), jānošķir kompensācija par precēm ar KN kodu 1902 11 00 un 1902 19 atbilstoši to galamērķim;

(6)

Atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1043/2005 15. panta 2. un 3. punktam jānosaka pazemināta eksporta kompensācijas likme, ņemot vērā ražošanas kompensācijas summu, ko atbilstoši Komisijas Regulai (EEK) Nr. 1722/93 (5) piemēro attiecīgajam pamatproduktam, kas izmantots pieņemtajā preču ražošanas periodā;

(7)

Uzskata, ka alkoholiskos dzērienus mazāk ietekmē to ražošanā izmantotās labības cena. Tomēr Apvienotās Karalistes, Īrijas un Dānijas Pievienošanās akta 19. protokolā paredzēts, ka jāpieņem lēmums par pasākumiem, kas nepieciešami, lai veicinātu Kopienas labības izmantošanu, ražojot alkoholiskos dzērienus, ko iegūst no labības. Tādēļ jāpielāgo kompensācijas likme, ko piemēro labībai, kuru eksportē alkoholisko dzērienu veidā;

(8)

Labības pārvaldības komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

27.7.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 195/19

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1784/2003 13. pantu un Regulas (EK) Nr. 1785/2003 14. pantu starpību starp minēto regulu 1. pantā minēto produktu kursiem vai cenām pasaules tirgū un šo produktu cenām Kopienā var segt ar eksporta kompensāciju.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1785/2003 14. pantu kompensācijas jānosaka, ņemot vērā, no vienas puses, situāciju un nākotnes tendences attiecībā uz labības, rīsu un šķeltu rīsu pieejamību, kā arī to cenas Kopienas tirgū, un labības, rīsu, šķeltu rīsu un labības nozares produktu cenas pasaules tirgū, no otras puses. Minētajos pantos arī paredzēts, ka jānodrošina līdzsvars labības un rīsu tirgū un dabiska cenu un tirdzniecības attīstība, lai ņemtu vērā paredzētā eksporta ekonomisko aspektu un vajadzību izvairīties no traucējumiem Kopienas tirgū.

(3)

Komisijas Regulas (EK) Nr. 1518/95 (3) par no labības un rīsiem pārstrādātu produktu importa un eksporta režīmu 2. pantā ir noteikti īpaši kritēriji, kas jāņem vērā, aprēķinot kompensāciju par šiem produktiem.

(4)

Jāgraduē kompensācija, ko piešķir par noteiktiem pārstrādātiem produktiem, atkarībā no to sastāvā esošu pelnu, celulozes, apvalka, proteīna, taukvielu vai cietes līmeņa, kas ir īpaši nozīmīgs rādītājs attiecībā uz pamatprodukta daudzumu, kas faktiski ietverts pārstrādātajā produktā.

(5)

Šobrīd nav jānosaka eksporta kompensācijas par manioku un citām tropu saknēm un gumiem, kā arī to miltiem, ņemot vērā paredzamā eksporta ekonomisko aspektu, un jo īpaši šo produktu raksturu un izcelsmi. Šobrīd arī attiecībā uz dažiem no labības pārstrādātiem produktiem Kopienas maznozīmīgā dalība pasaules tirdzniecībā nerada nepieciešamību pēc eksporta kompensācijas noteikšanas.

(6)

Pasaules tirgus situācija vai atsevišķu tirgu īpašas prasības var radīt nepieciešamību pēc kompensācijas diferenciācijas noteiktiem produktiem atkarībā no to galamērķa.

(7)

Kompensācija jānosaka reizi mēnesī. Tā var tikt mainīta starplaikā.

(8)

Dažus no kukurūzas pārstrādātus produktus var pakļaut termiskai apstrādei, un pēc tam var piešķirt tādu kompensāciju, kas neatbilst produkta kvalitātei. Jāprecizē, ka par šiem produktiem, kas satur uzbriedinātu cieti, eksporta kompensācijas saņemt nevar.

(9)

Labības pārvaldības komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

27.7.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 195/22

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1784/2003 13. pantu starpību starp minēto regulas 1. pantā minēto produktu kursu vai cenām pasaules tirgū un šo produktu cenām Kopienā var segt ar eksporta kompensāciju.

(2)

Komisijas 1995. gada 29. jūnija Regulas (EK) Nr. 1517/95, ar ko pieņem sīki izstrādātus noteikumus Regulas (EK) Nr. 1784/2003 piemērošanai attiecībā uz importa un eksporta režīmu dzīvnieku barības maisījumiem uz labības bāzes un groza Regulu (EK) Nr. 1162/95 par sīki izstrādātiem noteikumiem ievešanas un izvešanas atļauju režīma piemērošanai labības un rīsu nozarē (2), 2. pantā ir izstrādāti īpaši kritēriji, kas jāņem vērā, aprēķinot šīs kompensācijas.

(3)

Šaja aprēķinā jāņem vērā arī labības produktu sastāvs. Vienkāršošanas nolūkā kompensācija jāizmaksā par divām “labības produktu” kategorijām, tas ir, kukurūzu, t.i., graudaugu, kas tiek visplašāk izmantoti eksportētu kombinēto pārtikas produktu un produktu uz kukurūzas bāzes ražošanai, no vienas puses, kā arī par “citiem graudaugiem”, no otras puses, kas ir iekļaujami labības produkti, izņemot kukurūzu un produktus uz kukurūzas bāzes. Kompensācija jāpiešķir par labības produktu daudzumu, ko satur dzīvniekiem paredzētie barības maisījumi.

(4)

Turklāt kompensācijas noteikšanā jāņem vērā arī iespējas šo produktu pārdošanai pasaules tirgū, nepieciešamība izvairīties no traucējumiem Kopienas tirgū un eksporta ekonomiskais aspekts.

(5)

Pašreizējā situācija labības tirgū, un jo īpaši apgādes perspektīvas, liek šobrīd atcelt eksporta kompensācijas.

(6)

Labības pārvaldības komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

27.7.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 195/24

(1)

Komisijas Regulā (EEK) Nr. 1722/93 (1993. gada 30. jūnijs) izstrādāti detalizēti noteikumi Komisijas Regulu (EEK) Nr. 1766/92 un (EEK) Nr. 1418/76 piemērošanai ražošanas kompensācijas piešķiršanai labības un rīsu nozarēs (2), lai atbilstoši noteiktu kompensāciju režīma apstākļus. Aprēķina pamats norādīts šīs regulas 3. pantā. Tādējādi aprēķinātā kompensācija, kas nepieciešamības gadījumā diferencēta kartupeļu cietei, jānosaka reizi mēnesī, un to var grozīt, ja ievērojami mainās kukurūzas un/vai kviešu cenas.

(2)

Šajā regulā noteiktajām ražošanas kompensācijām jāpiemēro Regulas (EEK) Nr. 1722/93 II pielikumā norādītie koeficienti, lai noteiktu precīzu maksājamo summu.

(3)

Labības pārvaldības komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

a)

EUR/t 0,00 kukurūzas, kviešu, miežu un auzu cietei;

b)

EUR/t 0,00 kartupeļu cietei.

27.7.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 195/25

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 327/98 atvēra noteiktas tarifa kvotas rīsu un šķelto rīsu importam, kā arī paredzēja šo kvotu pārvaldību atkarībā no izcelsmes valsts un kvotas apakšperioda saskaņā ar minētās regulas IX pielikumu.

(2)

Jūlija apakšperiods ir trešais apakšperiods Regulas (EK) Nr. 327/98 1. panta 1. punkta a) apakšpunktā norādītajai kvotai un otrais apakšperiods minētā punkta b), c) un d) apakšpunktā norādītajām kvotām.

(3)

No paziņojuma, kas sniegts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 327/98 8. panta a) punktu, izriet, ka atbilstīgi minētās regulas 4. panta 1. punktam 2007. gada jūlija pirmo desmit darbdienu laikā iesniegtajos pieteikumos par kvotām ar numuriem 09.4154, 09.4116 un 09.4166 norādītais daudzums pārsniedz pieejamo daudzumu. Tāpēc ievešanas atļaujas par attiecīgajām kvotām pieprasītajiem daudzumiem jāizsniedz, piemērojot piešķīruma koeficientu.

(4)

Turklāt no minētā paziņojuma izriet, ka atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 327/98 4. panta 1. punktam 2007. gada jūlija pirmo desmit darbdienu laikā iesniegtajos pieteikumos par kvotām ar numuriem 09.4127, 09.4128, 09.4129, 09.4149, 09.4150, 09.4152 un 09.4153 norādītais daudzums ir mazāks par pieejamo daudzumu.

(5)

Tādēļ ir lietderīgi kvotām, kuru numuri ir 09.4127, 09.4128, 09.4129, 09.4130, 09.4148, 09.4112, 09.4116, 09.4117, 09.4118, 09.4119 un 09.4166, atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 327/98 5. panta pirmajai daļai noteikt kopējos daudzumus, kas būs pieejami nākamajā kvotas apakšperiodā,

27.7.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 195/29

(1)

Komisijas Direktīvu 2003/90/EK (2) pieņēma, lai nodrošinātu, ka dalībvalstu katalogos iekļautās šķirnes atbilst Kopienas Augu šķirņu biroja (CPVO) noteiktajām vadlīnijām par raksturīgākajām pazīmēm, kas obligāti jāaptver dažādu sugu pārbaudēs, kā arī prasību minimumu pārbaužu veikšanai, tiklīdz šādas vadlīnijas tiks noteiktas. Direktīvā paredzēts, ka citām šķirnēm piemērojamas Starptautiskās Jaunu augu šķirņu aizsardzības savienības (UPOV) vadlīnijas.

(2)

CPVO un UPOV ir izstrādājusi turpmākas vadlīnijas vairākām citām šķirnēm vai atjauninājusi spēkā esošās vadlīnijas.

(3)

Tāpēc attiecīgi jāgroza Direktīva 2003/90/EK.

(4)

Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības, dārzkopības un mežsaimniecības sēklu un pavairošanas materiāla pastāvīgās komitejas atzinumu,

27.7.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 195/33

(1)

Komisijas Direktīvu 2003/91/EK (2) pieņēma, lai nodrošinātu, ka dalībvalstu katalogos iekļautās šķirnes atbilst Kopienas Augu šķirņu biroja (CPVO) noteiktajām vadlīnijām par raksturīgākajām pazīmēm, kas obligāti jāaptver dažādu sugu pārbaudēs, kā arī prasību minimumu pārbaužu veikšanai, tiklīdz šādas vadlīnijas tiks noteiktas. Direktīvā paredzēts, ka citām šķirnēm piemērojamas Starptautiskās jaunu augu šķirņu aizsardzības savienības (UPOV) vadlīnijas.

(2)

CPVO un UPOV ir izdevusi turpmākas vadlīnijas vairākām citām šķirnēm vai atjauninājusi spēkā esošās vadlīnijas.

(3)

Tāpēc attiecīgi jāgroza Direktīva 2003/91/EK.

(4)

Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības, dārzkopības un mežsaimniecības sēklu un pavairošanas materiāla pastāvīgās komitejas atzinumu,

27.7.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 195/36

(1)

Slovākijas Republika 2005. gada 9. decembra vēstulē, kuras saņemšana reģistrēta 2005. gada 14. decembrī, paziņoja Komisijai par savu lēmumu piešķirt reģionāla ieguldījuma atbalstu kuģu būvētavai “Slovenské lodenice Komárno”. Komisija pieprasīja informāciju, nosūtot vēstules 2005. gada 23. decembrī un 2006. gada 27. februārī, uz kurām Slovākijas Republika sniedza atbildes 2006. gada 26. janvāra un 2006. gada 23. marta vēstulēs, kuru saņemšana attiecīgi reģistrēta 2006. gada 31. janvārī un 2006. gada 4. aprīlī.

(2)

Komisija 2006. gada 7. jūnija vēstulē informēja Slovākijas Republiku par to, ka tā pieņēmusi lēmumu uzsākt EK līguma 88. panta 2. punktā noteikto procedūru attiecībā uz atbalstu.

(3)

Komisijas lēmums uzsākt procedūru saskaņā ar EK līguma 88. panta 2. punktu publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2). Komisija aicināja ieinteresētās personas sniegt savus apsvērumus par šo pasākumu.

(4)

Slovākijas Republika 2006. gada 6. jūlija vēstulē, kuras saņemšana reģistrēta 2006. gada 12. jūlijā, sniedza savus novērojumus par “Slovenské lodenice Komárno” kā atbalsta saņēmēju. Tā kā šos novērojumus Komisijai nosūtīja tieši Slovākijas Republika, Komisija uzskata, ka dalībvalstij bija iespēja paust savu attieksmi pret saņēmēja novērojumiem. Slovākijas Republika nesniedza nekādus turpmākus novērojumus. Komisija 2006. gada 30. oktobra vēstulē lūdza Slovākijas Republikai apstiprināt Komisijas izpratni par saņēmēja novērojumiem. Saņēmējs sniedza turpmākus paskaidrojumus sanāksmē, kas notika 2006. gada 14. decembrī. Slovākijas Republika atsaucās Komisijas 2006. gada 30. oktobrī izteiktajam lūgumam, 2007. gada 10. janvārī nosūtot vēstuli, kuras saņemšana reģistrēta tajā pašā dienā un kurā arī apstiprināti paskaidrojumi, ko saņēmējs sniedzis minētajā sanāksmē.

(5)

Saņēmējs ir Slovākijas kuģubūves uzņēmums “Slovenské lodenice Komárno (SLK)”, kas ir akciju sabiedrība un atrodas Bratislavā pie Donavas upes – reģionā, kam saskaņā ar EK līguma 87. panta 3. punkta a) apakšpunktu ir tiesības uz reģionālo atbalstu. Uzņēmums dibināts 2000. gadā. Tā akcionāri ir “Euram Bank AG Vienna” (70 %) un valsts (30 %). “Euram Bank AG Vienna” kļuva par akciju kontrolpaketes turētāju, 2003. gadā veicot divus kapitāla ieguldījumus. SLK ir liels uzņēmums, kura apgrozījums ir 1 424 miljardi SKK (3) (2004. gadā), un tajā strādā 910 darbinieku (2005. gadā). Pēc daļējas privatizācijas 2003. gadā uzņēmuma izlaide trīskāršojās (gadā kompensēto bruto tonnu izteiksmē), un 2004. gadā tā uzrādītā peļņa bija 26 miljoni SKK. Uzņēmumam nav finanšu problēmu.

(6)

SLK ražo nelielus jūras konteinerkuģus un balkerus, kuru maksimālā kravas kapacitāte ir 6 000 dwt jeb pilnās kravnesības tonnas. Saskaņā ar Slovākijas Republikas sniegto informāciju vadošā pozīcija tirgū ir Nīderlandes kuģu būvētavai “Damen” un Vācijas kuģu būvētavai “Flensburg”, kuras ražo kuģus ar 4 000–20 000 dwt. Polijas kuģu būvētava “Stocznia Północna” arī specializējas līdzīga lieluma konteinerkuģu būvēšanā. SLK neveic ne jūras kuģu remontu, ne rekonstrukciju. Viss SLK saražotais tiek sūtīts uz Eiropas Savienības dalībvalstīm.

(7)

Laikā starp 2006. gadu un 2008. gadu SLK plāno īstenot ieguldījumu projektu ar nosaukumu “SLK tehniskās bāzes modernizācija”. Projekta mērķis ir modernizēt uzņēmuma ražošanu. Ieguldījumu projektā ietverti deviņi apakšprojekti (SP 01–SP 09), kuri raksturoti turpmāk; aprakstos ņemti vērā saņēmēja novērojumi, kuri iesniegti pēc oficiālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanas, jo tie palīdzēja noskaidrot ieguldījuma būtību.

(8)

Kopējās izmaksas ir SKK 80 325 658, un tās saskan ar atbilstīgajām izmaksām reģionālajam ieguldījumu atbalstam. Izmaksās ietverti mašīnu un iekārtu iegādes izdevumi. Atbilstīgo ieguldījumu izmaksu pašreizējā vērtība ir SKK 76 100 000 (diskonta likme ir 7,55 %). Izmaksas pa dažādiem gadiem sadalītas šādi:

Tabula

Atbilstīgo izmaksu pašreizējā vērtība

(9)

Saskaņā ar Slovākijas Republikas teikto apakšprojekti SP 02–SP 09 ir pastāvīgi projekti, kurus SLK īstenos, pat ja netiks īstenots apakšprojekts SP 01.

(10)

Ieguldījumu projekts palielinās kuģu būvētavas tehnisko jaudu no 24 000 CGT jeb kompensētajām bruto tonnām līdz 28 500 CGT 2009. gadā, tādējādi ražošana palielināsies, saražojot gadā par diviem kuģiem vairāk. Vēl projekta īstenošanas rezultātā tiks saīsināts ražošanas cikls, ietaupītas izmaksas un uzlabota kvalitāte. Kuģu būvētavas produktivitāte palielināsies no 67 cilvēkstundām/CGT patlaban līdz 58 cilvēkstundām/CGT 2009. gadā, ņemot vērā darbu, kura veikšanai noslēgts apakšuzņēmuma līgums.

(11)

Ieguldījumu rezultātā tiks izveidotas 140 darbavietas kuģu būvētavā (tostarp 112 darbavietas būs tieši saistītas ar ražošanu, 20 – ar palīgdarbu izpildi un 8 darbavietas būs kantora darbiniekiem) un 50 netiešas darbavietas – reģionā, kur bezdarbs ir 14 %. Pēc apakšprojekta SP 09 īstenošanas liela daļa darbavietu, kas tieši saistītas ar ražošanu, tiks izveidotas, izmantojot iekšējos resursus. Pēc ieguldījumu veikšanas gada devums pieejamo cilvēkstundu izteiksmē palielināsies no 1 590 300 līdz 1 653 200.

(12)

Saņēmējs paziņoja, ka ieguldījumu rezultātus izmantos vismaz piecus gadus. SLK pieteicās atbalstam, nosūtot vēstuli 2005. gada 10. oktobrī. Ieguldījumi tika uzsākti 2006. gadā.

(13)

Pasākums, par kuru saņemta informācija, nozīmē, ka sociālās apdrošināšanas aģentūra noraksta soda naudu, kas attiecas uz SLK kavētām sociālās apdrošināšanas iemaksām laikā no 2003. gada 31. oktobra līdz 2004. gada 31. martam. Norakstāmā parāda kopsumma ir SKK 17 117 957. Sociālās apdrošināšanas aģentūra neveiks norakstīšanu, līdz tā nesaņems Komisijas piekrišanu. Atbalsta pašreizējā vērtība ir SKK 17 117 957, kas ir vienāda ar atbalsta intensitāti 22,49 % no atbilstīgajām izmaksām.

(14)

Citi finansējuma avoti ir SLK pašu kapitāls (SKK 19 025 000) un aizņēmums no privātas bankas (SKK 39 957 043).

(15)

Komisija uzsāka oficiālu izmeklēšanas procedūru, pamatojoties uz šādiem faktiem. Pirmkārt, Komisija apšauba, ka apakšprojekti SP 01, SP 05 un SP 09 bijuši ieguldījumi esošās kuģu būvētavas modernizācijai, kuru mērķis ir palielināt esošo iekārtu produktivitāti, un ka tādēļ tie ir atbilstīgi reģionālā atbalsta saņemšanai.

(16)

Komisijai īpaši bija bažas par to, vai apakšprojekts SP 01, kas acīmredzami plānots jaunas ražošanas jaudas radīšanai, arī veidots tā, lai uzlabotu to iekārtu produktivitāti, kas jau atrodas kuģu būvētavā.

(17)

Komisijai arī bija aizdomas, ka apakšprojekts SP 05 ir drīzāk īrētu iekārtu nomainīšana ar uzņēmuma iekārtām, jo ieguldījums acīmredzami nedotu nekādu papildu efektivitāti. Komisijai tādas pašas bažas bija arī par apakšprojektu SP 09.

(18)

Otrkārt, Komisijai bija bažas par to, vai apakšprojekts SP 01, SP 02 un SP 03 ir atbilstīgs reģionālā atbalsta saņemšanai, jo to rezultātā varētu palielināties atbalsta saņēmēja tehniskā jauda. Komisija secināja, ka tai jāveic papildu analīze par atbalsta ieguldījumu ietekmi uz būvētavas jaudu.

(19)

Treškārt, saistībā ar bažām par atsevišķu ieguldījumu projekta daļu atbilstīgumu reģionālā atbalsta saņemšanai Komisija arī apšauba, vai ir ievērota maksimālā atļautā atbalsta intensitāte.

(20)

Visbeidzot, Komisijas sākotnējs secinājums ir, ka, pamatojoties uz tai pašreiz pieejamo informāciju, pārējie apakšprojekti atbilst valsts atbalsta programmā kuģu būvei (turpmāk – programma) noteiktajiem atbilstīguma kritērijiem (4).

(21)

Pēc oficiālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanas atbalsta saņēmējs sniedza informāciju, kurā sīkāk paskaidroja ieguldījumu projekta pamatojumu un ietekmi.

(22)

Viņš paskaidroja, ka ieguldījumu projekta galvenā motivācija bija patlaban neatbilstīgais kuģu būvētavas izkārtojums, kā dēļ tā ir atkarīga no dabas apstākļiem, t. i., ūdens līmeņa Donavā. Patlaban korpusa sekcijas tiek montētas gan ražošanas zālēs zem jumta, gan brīvā dabā uz 4. un 5. sliežu ceļa. Pašreizējā izkārtojuma problēma ir tāda, ka sekciju izmēru, no vienas puses, ierobežo ražošanas zāļu augstums un, no otras puses, ceļamkrāna celtspēja 4. un 5. trasē (27 t). Tai ir divējādas sekas. Pirmkārt, lielo sekciju montāžu daļēji veic uz ūdens. Otrkārt, sekcijas bieži nesasniedz minimālo izmēru, lai varētu veikt aprīkošanu, īpaši cauruļvadu ierīkošanas gadījumā. Tādos gadījumos cauruļvadu ierīkošanu uz ūdens veic tikai pēc korpusa pabeigšanas, kas nav efektīvi.

(23)

Tā kā montāža un aprīkošana vismaz daļēji jāveic uz ūdens, būvētava ir lielā mērā atkarīga no ūdens līmeņa Donavā un upes dabiskajiem apstākļiem. Kad ūdens līmenis ir zems, ražošana jāaptur, jo tehniski nav iespējams turpināt montāžu zālēs (ierobežotā augstuma un vietas dēļ) vai esošajās brīvdabas iekārtās (ierobežotās ceļamkrāna jaudas dēļ).

(24)

Šo problēmu atrisina apakšprojekti SP 01 un SP 03. Ieguldījumi radītu jaunu montāžas jaudu, dodot iespēju būvētavai ražot lielākas sekcijas. Montāžas jauda brīvā dabā paaugstinātos līdz ar jaunas iekārtas uzstādīšanu uz 8. sliežu ceļa, aprīkojot to ar 50 t ceļamkrānu, kas atbilst ceļamkrāna celtspējai aprīkošanas vietā. Tādējādi procesu varētu racionalizēt. Turklāt tiktu modernizēta pašreizējā montāžas jauda uz 4. un 5. sliežu ceļa.

(25)

Tādējādi sekciju būvniecība daļēji notiktu ārpus ražošanas zālēm. Iepriekš, kad ūdens līmenis Donavā bija pārāk zems darbam uz ūdens, ražošanas zāles vienmēr bija pārblīvētas un rezultātā ražošanu vajadzēja apturēt. Atbrīvoto vietu izmantos ražošanas plūsmas racionalizēšanai montāžas zālēs, un kuģu būvētava varēs turpināt tos darbus, kas nav saistīti ar montāžu, bet gan ar krāsošanu, dažādu nelielu kuģu detaļu ražošanu utt.

(26)

Apakšprojekta SP 03 īstenošana saīsinās izplatīšanas tīklu, tādējādi samazinot elektroenerģijas zudumus.

(27)

Attiecībā uz apakšprojektu SP 02 atbalsta saņēmējs paskaidroja, kādi būtu efektivitātes ieguvumi, nomainot pašreizējo kameras dzinēju.

(28)

Attiecībā uz apakšprojektu SP 05 atbalsta saņēmējs sniedza līdzšinējā urbšanas instrumenta tehnisko iespēju salīdzinājumu ar jauno iekārtu, kā aprakstīts iepriekš 7. punktā.

(29)

Visbeidzot attiecībā uz apakšprojektu SP 09 atbalsta saņēmējs paskaidroja, ka slēgt apakšuzņēmuma līgumus par alumīnija un nerūsējošā tērauda metināšanu kļūst arvien problemātiskāk, ja pārstrādāto daļu tehniskās specifikācijas tiek mainītas ražošanas procesa laikā. Izrādās, ka šādas izmaiņas nav nekas neparasts un tādējādi atbalsta saņēmējs bieži ir pilnībā atkarīgs no apakšuzņēmuma līguma slēdzēju darbu grafika. Ja nepieciešamās iekārtas būtu būvētavas īpašumā, atbalsta saņēmējam būtu pietiekamas elastības iespējas, lai attiecīgi reaģētu uz šādām izmaiņām, un varētu ievērojami uzlabot darba plūsmu (par 20 % samazināt izmaksas, ražojot netērauda detaļas). Tas ir vēl jo svarīgāk tādēļ, ka alumīnija un nerūsējošā tērauda materiālus arvien vairāk izmanto tērauda vietā.

(30)

Atbildot uz bažām par to, ka apakšprojekts SP 01, SP 02 un SP 03 bija paredzēts kuģu būvētavas tehniskās jaudas palielināšanai, atbalsta saņēmējs iebilda, ka tehniskās jaudas palielināšana ir tikai produktivitātes paaugstināšanas sekas, ko panāk ar šo ieguldījumu palīdzību. Atbalsta saņēmējs apstiprināja, ka kopējā jauda 2009. gadā palielinātos no 24 000 CGT līdz 28 500 CGT, kas atbilstu palielinājumam vidēji par diviem kuģiem gadā atkarībā no kuģa lieluma un tipa. Teorētiski tērauda pārstrādes jauda palielinātos no 12 450 t līdz 15 700 t. Tomēr faktiski tērauda pārstrādes jauda paliktu 12 450 t iepriekšējās ražošanas fāzēs esošo sastrēgumu dēļ, kurus varētu novērst tikai ar ļoti lieliem ieguldījumiem, bet kuģu būvētava vidējā termiņā tādus neplāno.

(31)

Atbildot uz bažām par to, ka apakšprojekts SP 01, SP 05 un SP 09 nebija paredzēts esošo iekārtu produktivitātes paaugstināšanai, atbalsta saņēmējs ar skaitļu palīdzību pierādīja Komisijai faktisko produktivitātes pieaugumu. Atbalsta saņēmējs produktivitātes vispārējo palielinājumu izteica skaitliski, izmantojot šādus faktorus: ražošanas cikls samazinājies par 20, 12 vai 8 dienām atkarībā no kuģa tipa, darba apjoms samazinājies par aptuveni 12 000 cilvēkstundām uz vienu kuģi, tērauda rūpnieciskās ražošanas iekārtu produktivitāte pārstrādātā tērauda (t) izteiksmē uz vienu ražošanā iesaistīto darbinieku palielinājusies par 14 % (jeb no 13,65 līdz 15,60) un cilvēkstundu izteiksmē uz vienu tonnu pārstrādāta tērauda – par 31 % (jeb no 127 līdz 97).

(32)

Slovākijas Republika nosūtīja Komisijai atbalsta saņēmēja apsvērumus, nenorādot savus apsvērumus, un tas nozīmēja, ka tā piekrīt saņēmēja sniegtajai informācijai.

(33)

EK līguma 87. panta 1. punkts nosaka, ka atbalsts, ko piešķir dalībvalsts vai kam izmanto valsts resursus, un kas jebkādā veidā kropļo vai draud kropļot konkurenci, jo dod priekšroku dažiem uzņēmumiem vai dažu produktu ražošanai, ciktāl tas ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm, nav saderīgs ar kopējo tirgu. Saskaņā ar Eiropas Tiesas izveidotajām precedentu tiesībām kritērijs attiecībā uz tirdzniecības ietekmēšanu ir izpildīts, ja atbalsta saņēmēja uzņēmums veic ekonomisku darbību, kas ietver tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(34)

Šajā gadījumā parāda norakstīšanu nodrošina sociālās apdrošināšanas aģentūra, kas ir centrālā valsts iestāde, kas nodrošina sociālās apdrošināšanas sistēmas pārvaldību. Tas nozīmē, ka finanšu pasākumos iekļauti valsts resursi un tos piedēvē valstij. Sociālās apdrošināšanas aģentūrai ir tiesības pēc saviem ieskatiem “pamatotos gadījumos” pilnībā vai daļēji atbrīvot no soda naudas maksājumiem. Tādējādi tiek izpildīts atlases kritērijs. Pasākums nodrošina finansiālu priekšrocību SLK, kādu tas negūtu tirgū, jo parastos apstākļos tam būtu jamaksā soda nauda. SLK ražo jūras kuģus. Tā kā šos produktus pārdod, šis pasākums var kropļot konkurenci un ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm. Kaut gan uzņēmums tirgū darbojas nišā, kas ir saistīta ar nelieliem kuģiem ar 6 000 dwt, SLK potenciāli konkurē vismaz ar nelielu Polijas kuģu būvētavu, Nīderlandes kuģu būvētavu “Damen” un Vācijas kuģu būvētavu “Flensburg”. Tādējādi finanšu pasākums nozīmē valsts atbalstu EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē, un tas atbilstīgi jāvērtē.

(35)

Valsts atbalsta kopsumma ir SKK 17 117 957.

(36)

Kā jau norādīts lēmumā par oficiālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanu, Komisija pieņēmusi lēmumu nevērtēt, vai sociālās apdrošināšanas iemaksu neatgūšana par laika posmu no 2003. gada 31. oktobra līdz 2004. gada 31. martam nozīmē valsts atbalstu EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē. Tas noticis pirms Slovākijas iestāšanās Eiropas Savienībā un pēc tam nav piemērots. Tādēļ Komisijai nav varas novērtēt pasākuma saderību ar kopējo tirgu. Informācija liecina, ka SLK veicis visas sociālās apdrošināšanas iemaksas, kas uzkrātas laika posmā no 2003. gada 31. oktobra līdz 2004. gada 31. martam, kas faktiski ir nepieciešams nosacījums soda naudas maksājuma norakstīšanai.

(37)

EK līguma 87. panta 2. un 3. punkts nosaka izņēmumus attiecībā uz valsts atbalsta vispārīgo saderību, kā noteikts tā paša panta 1. punktā.

(38)

Komisija publicējusi programmu, lai novērtētu atbalstu kuģu būvniecībai. Saskaņā ar programmu kuģu būvniecība Kopienā nozīmē būvēt komerciālus jūras pašgājējkuģus. SLK veic darbības, uz kurām attiecas šī definīcija, un tādējādi atbalsts SLK vērtējams no programmas viedokļa.

(39)

Programmas 26. punktā noteikts, ka reģionālo atbalstu kuģu būvniecībai, kuģu remontam vai kuģu rekonstrukcijai var uzskatīt par saderīgu ar kopējo tirgu tikai tad, ja atbalstu piešķir ieguldījumiem, kas paredzēti esošo būvētavu modernizācijai vai atjaunināšanai, tas nav saistīts ar attiecīgās kuģu būvētavas (būvētavu) finanšu restrukturizāciju, un atbalsta mērķis ir uzlabot esošo iekārtu produktivitāti.

(40)

Atbalsta intensitāte 87. panta 3. punkta a) apakšpunktā noteiktajos reģionos nedrīkst pārsniegt 22,5 % vai piemērojamo reģionālā atbalsta maksimālo līmeni atkarībā no tā, kurš no šiem rādītājiem ir mazāks. Konkrētajā gadījumā piemēro 22,5 % kā maksimālo līmeni. Turklāt atbalstam jābūt ierobežotam – tas attiecas tikai uz atbilstīgajiem izdevumiem, kā tie definēti piemērojamās Kopienas pamatnostādnēs par reģionālo atbalstu (“Reģionālā atbalsta pamatnostādnes”) (5).

(41)

Komisijas šaubas, vai šie apakšprojekti ir ieguldījumi esošās būvētavas modernizācijā, kuru mērķis ir uzlabot esošo iekārtu ražīgumu, ir mazinājušās.

(42)

Komisija uzskata, ka apakšprojekts SP 01 nav modernizācijas projekts, jo tas veicina ražošanas procesa racionalizāciju un risina pamatproblēmas, kas saistītas ar būvētavas pašreizējo izkārtrojumu. Pirmkārt, tas dos iespēju būvētavai ražot lielākas sekcijas uz sauszemes un tādējādi atbrīvos to no atkarības no Donavas upes dabiskajiem apstākļiem. Otrkārt, tiks uzlabota montāžas procesa efektivitāte, jo būvētava varēs būvēt lielākas sekcijas. Treškārt, sekciju aprīkošana tiks veikta ražošanas procesa agrākā fāzē, kas nodrošinās efektivitātes ieguvumus salīdzinājumā ar pašreizējo praksi, kad aprīkošana tiek veikta jau pabeigtos korpusos, īpaši tad, kad tiek ierīkoti cauruļvadi. Visbeidzot, jaunu iekārtu pastāvēšana ļaus labāk izmantot ražošanas zāles, kurās patlaban sastrēgumus rada sekciju būvniecība, un nākotnē tās izmantos citām darbībām, ko veic ražošanas procesa agrākās fāzēs.

(43)

Pamatojoties uz šiem apsvērumiem, Komisija secina, ka, lai gan apakšprojekts SP 01 attiecas uz jaunu iekārtu, tas nenozīmē būvētavas modernizāciju kopumā (īpaši sekciju montāžas procesa modernizāciju) un neuzlabo esošo iekārtu produktivitāti, īpaši ražošanas zālēs.

(44)

Attiecībā uz apakšprojektu SP 05 modernāku un ātrāku urbšanas instrumentu var izmantot, jo, pateicoties tā tehniskajām īpašībām, ar to varēs apstrādāt detaļu plašāku klāstu, tādējādi palielinot elastīgumu “ražošanas un sistēmu uzstādīšanas” posmā. Ieguldījums nozīmē veikt patiesu modernizāciju, nevis tikai aizstāt īrētas iekārtas, ko būvētava izmantojusi līdz šim. Apakšprojekts uzlabos esošo iekārtu produktivitāti un, pat ja īrētus instrumentus neuzskata par esošām iekārtām, apakšprojekts palielina produktivitāti “ražošanas un sistēmu uzstādīšanas” posmā.

(45)

Apakšprojekts SP 09 paredzēts produktivitātes paaugstināšanai alumīnija un nerūsējošā tērauda metināšanas cehos, nepārprotami ietaupot izmaksas un ļaujot būvētavai operatīvi reaģēt uz biežām izmaiņām klientu specifikācijās, tādējādi likvidējot pašreiz vērojamos darba plūsmas pārrāvumus. Ieguldījums, kura rezultātā tiek izmantoti iekšējie resursi, nozīmē ražošanas procesa modernizāciju. Projekts paaugstinās esošo iekārtu produktivitāti un, pat ja īrētas iekārtas neuzskata par esošām iekārtām, projekts uzlabos ražošanas procesu kopumā.

(46)

Pamatojoties uz šiem apsvērumiem, Komisija secina, ka apakšprojekts SP 05 un SP 09 nozīmē esošās būvētavas modernizāciju un produktivitātes paaugstināšanu salīdzinājumā ar esošajām iekārtām.

(47)

Savā lēmumā uzsākt oficiālu izmeklēšanas procedūru Komisija pauda bažas, vai, realizējot apakšprojektu SP 01, SP 02 un SP 03, tiks paaugstināta kuģu būvētavas jauda un vai šis palielinājums atbilstu programmai.

(48)

Komisija secināja, ka trīs minētie apakšprojekti atbilst prasībai par to, ka ieguldījums veicams esošās kuģu būvētavas modernizācijā, lai paaugstinātu esošo iekārtu produktivitāti. Attiecībā uz apakšprojektu SP 01 pamatojums sniegts 42. punktā. Par apakšprojektu SP 02 Komisija norāda, ka jaunais kameras dzinējs nozīmē kvalitatīvu uzlabojumu, jo palielinās ātrums, tiek mazāk patērēti materiāli un elektroenerģija un ir mazāka ietekme uz vidi. Apakšprojekts SP 03 dod divējādu labumu. Pirmkārt, sadales tīkla garuma samazināšana ļauj ietaupīt elektroenerģijas izmaksas. Otrkārt, uzlabojot sekciju montāžas uzstādījumu uz 4. un 5. sliežu ceļa, paaugstinās produktivitāte, līdzīgi kā apakšprojekta SP 01 rezultātā (spēja būvēt lielākas sekcijas, atbrīvojas vieta ražošanas zālēs, neatkarība no laika apstākļiem).

(49)

Attiecībā uz jaudu Komisija vispirms pārbaudīs šo apakšprojektu ietekmi uz būvētavas tehnisko jaudu (skatīt 50. un 51. punktu) un tikai pēc tam noteiks, vai tad, ja jauda palielināsies, to var uzskatīt par pamatotu (skatīt 52. un 53. punktu).

(50)

Pamatojoties uz atbalsta saņēmēja sniegto informāciju, Komisija izsaka novērojumu, ka, kaut gan apakšprojekts SP 02 nepalielina esošās iekārtas (automātiskās tērauda rūpnieciskās ražošanas sistēmas) jaudu, palielinājums ir tīri teorētisks. Jaunā jauda ir 15 700 t pārstrādāta tērauda, un tā ir konkrētās iekārtas jaunā maksimālā jauda. Tomēr, tā kā iepriekšējās ražošanas fāzēs ir sastrēgumi, faktiski pārstrādāta tērauda apjoms nemainīsies un būs 12 450 t. Atbalsta saņēmējs apstiprināja, ka būtu nepieciešami ievērojami ieguldījumi, lai likvidētu sastrēgumus tērauda rūpnieciskajā ražošanā, un ka patlaban netiek plānoti šādi ieguldījumi. Tādējādi Komisija secina, ka apakšprojekts SP 02 kopumā nepalielinās būvētavas jaudu un iespējamais palielinājums līdz 15 700 t ir tīri teorētisks.

(51)

Attiecībā uz apakšprojektiem SP 01 un SP 03 apstiprinājās, ka kopā tie palielinātu būvētavas jaudu no 24 000 CGT līdz 28 500 CGT, kas atbilst paaugstinājumam par aptuveni diviem kuģiem gadā atkarībā no saražoto kuģu izmēra un tipa. Komisija norāda, ka, nepalielinoties tērauda pārstrādes jaudai (skatīt 50. punktu), būvētavas tehnisko jaudu var palielināt tikai tērauda rūpnieciskajai ražošanai sekojošo procesu lielāka produktivitāte. Apakšprojekts SP 01 un SP 03 patiešām paaugstina sekciju montāžas procesa produktivitāti, jo ievērojami saīsinās būvēšanas laiks (ražošanas cikls saīsinās par apmēram 30 %, jo viena kuģa montāžai nepieciešamas vidēji 36 dienas, un samazinājums vidēji ir par 13 dienām uz vienu kuģi; skatīt 31. punktu). Jauda palielinās, montējot lielākas sekcijas, jo samazinās korpusa montāžas laiks. Tādējādi paaugstinās pabeigšanas līmenis, kas izpaužas kā CGT jeb kompensētās bruto tonnas kalendārā gada ietvaros.

(52)

Komisijai patlaban jākonstatē, vai jauda palielinās proporcionāli produktivitātei. Šim nolūkam Komisija norāda, ka ieguldījumu projekts dod ievērojamu ražošanas ieguvumu. Ražošanas cikls tiek saīsināts par vidēji 30 %. Uzlabojas visi produktivitātes rādītāji: kuģu būvētavas kopējā produktivitāte, izteikta cilvēkstundās uz CGT, palienās par 15 % (no 67 līdz 58), arī tērauda rūpnieciskās ražošanas iekārtas produktivitāte, izteikta pārstrādātā tēraudā (t) uz vienu ražošanā iesaistīto darbinieku, palielinās par 14 % (no 13,65 līdz 15,60) un par 31 % (no 127 līdz 97), izteikta cilvēkstundās uz vienu tonnu pārstrādātā tērauda. Komisija arī norāda, ka, kaut gan būvētavā tika radītas 140 jaunas darbavietas, kas nozīmē palielinājumu par 15 %, gada devums, izteikts pieejamajās cilvēkstundās, palielināsies tikai par 3,9 % (no 1 590 300 līdz 1 653 200). Tas nozīmē, ka jaunās tiešās darbavietas lielā mērā tiks radītas, izmantojot iekšējos resursus metināšanas darbu veikšanai (SP 09). Tas nozīmē, ka jauda tiks palielināta nevis tādēļ, ka tiks radītas papildu darbavietas, bet tādēļ, ka tiks modernizētas iekārtas un racionalizēta ražošanas plūsma.

(53)

Tā kā 1) ieguldījumi atbilst prasībai par esošās būvētavas modernizāciju un to mērķis un rezultāts ir uzlabot esošo iekārtu produktivitāti, 2) jaudas palielināšana ir tikai kuģu būvētavas modernizācijas un ar to saistīto ražošanas procesa korekciju rezultāts un 3) produktivitāte tiek ievērojami paaugstināta, jauda nepalielinās neproporcionāli produktivitātei.

(54)

Tādējādi Komisija secina, ka apakšprojekts SP 01, SP 02 un SP 03 ir atbilstīgs reģionālā atbalsta saņemšanai.

(55)

Komisija apstiprina savu sākotnējo secinājumu saistībā ar lēmumu par formālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanu, ka pārējie apakšprojekti (SP 04, SP 06, SP 07 un SP 08) ir atbilstīgi reģionālā atbalsta saņemšanai.

(56)

Komisija arī norāda, ka visi apakšprojekti, par kuriem saņemta informācija, atbilst Reģionālā atbalsta pamatnostādnēs noteiktajiem atbilstīguma kritērijiem (ieguldījumi pamatlīdzekļos: t. i., iekārtas un mašīnas, ko pirks saskaņā ar tirgus nosacījumiem un kas nenozīmē nolietotu aktīvu vienkāršu nomaiņu). Ieguldījumi nav saistīti ar finanšu restrukturizāciju.

(57)

Tā kā Komisijas bažas par ieguldījumu projekta daļas atbilstīgumu reģionālā atbalsta saņemšanai ir mazinājušās, Komisija secina, ka nodrošināta atbilstība maksimālajai atbalsta intensitātei, kas ir 22,5 % no programmā noteiktajām atbilstīgajām izmaksām.

(58)

Tā kā pašreizējais gadījums ir ad hoc valsts atbalsta dotācija vienreizējam projektam, Komisija arī novērtējusi tās ietekmi uz reģionālo attīstību saskaņā ar Reģionālā atbalsta pamatnostādnēm. Komisija secina, ka projekts dod ieguldījumu reģionālajā attīstībā, jo ar tā palīdzību tiek ievērojami modernizēta kuģu būvētava, tādējādi uzlabojot tās konkurences pozīciju tirgū un nodrošinot nodarbinātību reģionā, kurā bezdarba līmenis ir 14 %. Ieguldījuma rezultāti tiks izmantoti šajā uzņēmumā vismaz 5 gadus.

(59)

SLK pieteicās valsts atbalstam, pirms tika uzsākts darbs pie projekta, un tā ieguldījums projekta finansēšanā pārsniedz 25 %, kas atbilst Reģionālā atbalsta pamatnostādnēm.

(60)

Komisija secina, ka plānotais reģionālais atbalsts SLK, kas veido 22,5 % no SKK 76 100 000, t. i., SKK 17 117 957, atbilst programmā izklāstītajiem nosacījumiem reģionālā atbalsta saņemšanai. Tādējādi plānotais atbalsts atbilst nosacījumiem, kurus uzskata par saderīgiem ar kopējo tirgu,

27.7.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 195/44

(1)

Eiropas Atomenerģijas Kopiena (Euratom) un tās dalībvalstis ir apņēmušās uzturēt un vēl vairāk paaugstināt kodoliekārtu drošību un izlietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas drošību, kas jo īpaši atspoguļojas patlaban spēkā esošajos Kopienas tiesību aktos, kuri pieņemti saskaņā ar Euratom Līguma 31. un 32. pantu, kā arī attiecīgajās Eiropadomes, Eiropas Parlamenta un Padomes, kā arī Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas rezolūcijās un secinājumos.

(2)

Komisijas priekšlikums izveidot ES augstākā līmeņa grupu kodoldrošības un kodolatkritumu apsaimniekošanas jautājumos ar mandātu izveidot kopīgu izpratni un galu galā rezultātā arī izstrādāt papildu noteikumus šajās jomās ir apstiprināts 2007. gada 8.–9. marta Eiropadomes sanāksmē.

(3)

Augstākā līmeņa grupas darbā jāņem vērā Eiropas Savienības Padomes (Ekonomiskās un finansiālās attiecības) 2007. gada 8. maijā notikušās 2798. sanāksmes secinājumi, kuros uzskaitīti iespējamie pasākumi, pamatojoties uz Kodoldrošības darba grupas ziņojumiem, un tai jāizmanto pašreizējās starptautiskās sadarbības iespējas (piemēram, Konvencija par kodoldrošību, Kopējā konvencija, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija, Kodolenerģijas aģentūra, Rietumeiropas Kodolregulatoru asociācija).

(4)

Augstākā līmeņa darba grupā jāiekļauj kompetento ar kodoliekārtu drošību, kā arī ar izlietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu drošu apsaimniekošanu saistīto valstu reglamentējošo vai drošības iestāžu vadītāji. Komisijai tajā jānozīmē savs pārstāvis.

(5)

Augstākā līmeņa grupai regulāri jāinformē Eiropas Kodolenerģijas forums, kas ir plaša un daudzpusīga ieinteresēto personu diskusiju platforma visās ar kodolenerģiju saistītajās jomās. Tai jādod ieguldījums vienotai spēkā esošo noteikumu piemērošanai visās attiecīgajās dalībvalstīs.

(6)

Augstākā līmeņa darba grupai regulāri ir jāiesniedz Komisijai darbības pārskati, kā arī attiecīgos gadījumos arī ieteikumi, kas jānosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.

(7)

Tāpēc ir jāizveido Augstākā līmeņa grupa un precīzi jānosaka tās pilnvaras un struktūra,

a)

kodoliekārtu drošība un

b)

izlietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas drošība.

27.7.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 195/47

(1)

Saskaņā ar Direktīvas 1999/13/EK 11. panta 1. punktu dalībvalstīm ir pienākums sagatavot ziņojumus par minētās direktīvas izpildi, pamatojoties uz Komisijas izveidotu anketu vai formu, atbilstīgi Direktīvas 91/692/EEK 6. pantā paredzētajai procedūrai.

(2)

Dalībvalstis ir sagatavojušas ziņojumus par minētās direktīvas izpildi laikposmā no 2003. gada 1. janvāra līdz 2004. gada 31. decembrim saskaņā ar Komisijas Lēmumu 2002/529/EK (3).

(3)

Dalībvalstīm ir pienākums ziņot par minētās direktīvas izpildi laikposmā no 2005. gada 1. janvāra līdz 2007. gada 31. decembrim saskaņā ar Komisijas Lēmumu 2006/534/EK (4) vēlākais līdz 2008. gada 30. septembrim.

(4)

Trešajā ziņojumā jāaptver laikposms no 2008. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 31. decembrim.

(5)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Direktīvas 91/692/EK 6. pantā minētā Komiteja,