I Tiesību akti, kas pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

18.7.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 186/7

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 838/2007

(2007. gada 17. jūlijs),

ar ko nosaka eksporta kompensācijas par liellopu un teļa gaļu

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1254/1999 par liellopu un teļa gaļas tirgus kopīgo organizāciju (1), un jo īpaši tās 33. panta 3. punkta trešo daļu,

tā kā:

(1)	Regulas (EK) Nr. 1254/1999 33. panta 1. punktā ir noteikts, ka starpību starp minētās regulas 1. panta 1. punktā uzskaitīto produktu cenu pasaules tirgū un šo produktu cenu Kopienā drīkst atlīdzināt ar eksporta kompensāciju.

(2)	Ņemot vērā pašreizējo stāvokli liellopu un teļa gaļas tirgū, eksporta kompensācijas ir jānosaka saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1254/1999 33. pantā paredzētajiem noteikumiem un kritērijiem.

(3)	Regulas (EK) Nr. 1254/1999 33. panta 3. punkta otrajā daļā paredzēts, ka stāvoklis pasaules tirgū vai dažu tirgu īpašās prasības var radīt nepieciešamību noteikt dažādu kompensācijas lielumu atkarībā no galamērķa.

(4)

Kompensācija ir jāpiešķir tikai par produktiem, kurus atļauts laist brīvā apgrozībā Kopienas tirgū un kuriem ir veselības marķējums, kas paredzēts 5. panta 1. punkta a) apakšpunktā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (2). Šiem produktiem jāatbilst arī prasībām, kas noteiktas ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu (3) un ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 854/2004, ar ko paredz īpašus noteikumus par lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālās kontroles organizēšanu (4).

(5)

Atbilstīgi 6. panta 2. punkta trešajai daļai Komisijas 1982. gada 20. jūlija Regulā (EEK) Nr. 1964/82, ar ko paredz nosacījumus īpašu eksporta kompensāciju piešķiršanai noteiktiem atkaulotas liellopu gaļas izcirtņiem (5), izmaksājamo īpašo kompensāciju samazina, ja eksportējamais atkaulotās gaļas daudzums ir 85–95 % no kopējā atkauloto izcirtņu svara.

(6)	Tādēļ ir jāatceļ Komisijas Regula (EK) Nr. 418/2007 (6), un tā jāaizstāj ar jaunu regulu.

(7)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Liellopu gaļas pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Regulas (EK) Nr. 1254/1999 33. pantā paredzēto eksporta kompensāciju piešķir par tiem produktiem un tādā apjomā, kā noteikts šīs regulas pielikumā, attiecinot uz tiem šā panta 2. punktā paredzētos noteikumus.

2. Produktiem, par kuriem atbilstīgi 1. punktam ir tiesības saņemt kompensāciju, ir jāatbilst attiecīgajām Regulas (EK) Nr. 852/2004 un Regulas (EK) Nr. 853/2004 prasībām, jo īpaši Regulas (EK) Nr. 854/2004 I pielikuma I sadaļas III nodaļā noteiktajām prasībām par sagatavošanu apstiprinātā uzņēmumā un atbilstību veselības marķējuma prasībām.

2. pants

Gadījumā, kas minēts Regulas (EEK) Nr. 1964/82 6. panta 2. punkta trešajā daļā, kompensāciju par produktiem ar kodu 0201 30 00 9100 samazina par 7 EUR/100 kg.

3. pants

Regulu (EK) Nr. 418/2007 atceļ.

4. pants

Šī regula stājas spēkā 2007. gada 18. jūlijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 17. jūlijā

Komisijas vārdā —

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY

(1) OV L 160, 26.6.1999., 21. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1913/2005 (OV L 307, 25.11.2005., 2. lpp.).

(2) OV L 139, 30.4.2004., 55. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1791/2006 (OV L 363, 20.12.2006., 1. lpp.).

(3) OV L 139, 30.4.2004., 1. lpp.

(4) OV L 139, 30.4.2004., 206. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1791/2006.

(5) OV L 212, 21.7.1982., 48. lpp. Regulā jaunākie grozījumi ir izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1713/2006 (OV L 321, 21.11.2006., 11. lpp.).

(6) OV L 102, 19.4.2007., 3. lpp.

PIELIKUMS

No 2007. gada 18. jūlija piemērotās eksporta kompensācijas liellopu gaļas nozarē

Produktu kods

Galamērķis

Mērvienība

Kompensāciju summa (7)

0102 10 10 9140

B00

EUR/100 kg dzīvsvara

25,9

0102 10 30 9140

B00

EUR/100 kg dzīvsvara

25,9

0201 10 00 9110 (1)

B02

EUR/100 kg tīrā svara

36,6

B03

EUR/100 kg tīrā svara

21,5

0201 10 00 9130 (1)

B02

EUR/100 kg tīrā svara

48,8

B03

EUR/100 kg tīrā svara

28,7

0201 20 20 9110 (1)

B02

EUR/100 kg tīrā svara

48,8

B03

EUR/100 kg tīrā svara

28,7

0201 20 30 9110 (1)

B02

EUR/100 kg tīrā svara

36,6

B03

EUR/100 kg tīrā svara

21,5

0201 20 50 9110 (1)

B02

EUR/100 kg tīrā svara

61,0

B03

EUR/100 kg tīrā svara

35,9

0201 20 50 9130 (1)

B02

EUR/100 kg tīrā svara

36,6

B03

EUR/100 kg tīrā svara

21,5

0201 30 00 9050

US (3)

EUR/100 kg tīrā svara

6,5

CA (4)

EUR/100 kg tīrā svara

6,5

0201 30 00 9060 (6)

B02

EUR/100 kg tīrā svara

22,6

B03

EUR/100 kg tīrā svara

7,5

0201 30 00 9100 (2) (6)

B04

EUR/100 kg tīrā svara

84,7

B03

EUR/100 kg tīrā svara

49,8

EUR/100 kg tīrā svara

103,4

0201 30 00 9120 (2) (6)

B04

EUR/100 kg tīrā svara

50,8

B03

EUR/100 kg tīrā svara

29,9

EUR/100 kg tīrā svara

62,0

0202 10 00 9100

B02

EUR/100 kg tīrā svara

16,3

B03

EUR/100 kg tīrā svara

5,4

0202 20 30 9000

B02

EUR/100 kg tīrā svara

16,3

B03

EUR/100 kg tīrā svara

5,4

0202 20 50 9900

B02

EUR/100 kg tīrā svara

16,3

B03

EUR/100 kg tīrā svara

5,4

0202 20 90 9100

B02

EUR/100 kg tīrā svara

16,3

B03

EUR/100 kg tīrā svara

5,4

0202 30 90 9100

US (3)

EUR/100 kg tīrā svara

6,5

CA (4)

EUR/100 kg tīrā svara

6,5

0202 30 90 9200 (6)

B02

EUR/100 kg tīrā svara

22,6

B03

EUR/100 kg tīrā svara

7,5

1602 50 31 9125 (5)

B00

EUR/100 kg tīrā svara

23,3

1602 50 31 9325 (5)

B00

EUR/100 kg tīrā svara

20,7

1602 50 39 9125 (5)

B00

EUR/100 kg tīrā svara

23,3

1602 50 39 9325 (5)

B00

EUR/100 kg tīrā svara

20,7

NB: Produktu kodi, kā arī “A” sērijas galamērķa kodi ir definēti Komisijas Regulā (EEK) Nr. 3846/87 (OV L 366, 24.12.1987., 1. lpp.).

Galamērķa kodi ir definēti Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.).

Pārējie galamērķi ir definēti šādi:

B00	:	jebkurš galamērķis (trešās valstis, citas teritorijas, pārtikas piegādes un galamērķi, kas pielīdzināmi eksportam no Kopienas).
B02	:	B04 un EG galamērķi.
B03	:	Albānija, Horvātija, Bosnija un Hercegovina, Serbija, Kosova, Melnkalne, Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, piegādes un rezerves (Komisijas Regulas (EK) Nr. 800/1999 36. un 45. pantā un, attiecīgā gadījumā, 44. pantā paredzētie galamērķi (OV L 102, 17.4.1999., 11. lpp.)).
B04	:	Turcija, Ukraina, Baltkrievija, Moldova, Krievija, Gruzija, Armēnija, Azerbaidžāna, Kazahstāna, Turkmenistāna, Uzbekistāna, Tadžikistāna, Kirgizstāna, Maroka, Alžīrija, Tunisija, Lībija, Libāna, Sīrija, Irāka, Irāna, Izraēla, Jordānas Rietumkrasts/Gazas josla, Jordānija, Saūda Arābija, Kuveita, Bahreina, Katara, Apvienotie Arābu Emirāti, Omāna, Jemena, Pakistāna, Šrilanka, Mjanma (Birma), Taizeme, Vjetnama, Indonēzija, Filipīnas, Ķīna, Ziemeļkoreja, Honkonga, Sudāna, Mauritānija, Mali, Burkinafaso, Nigēra, Čada, Kaboverde, Senegāla, Gambija, Gvineja-Bisava, Gvineja, Sjerraleone, Libērija, Kotdivuāra, Gana, Togo, Benina, Nigērija, Kamerūna, Centrālāfrikas Republika, Ekvatoriālā Gvineja, Santome un Prinsipi, Gabona, Kongo, Kongo (Demokrātiskā Republika), Ruanda, Burundi, Svētās Helēnas sala un piederīgās teritorijas, Angola, Etiopija, Eritreja, Džibutija, Somālija, Uganda, Tanzānija, Seišelu salas un piederīgās teritorijas, Britu teritorija Indijas okeānā, Mozambika, Maurīcija, Komoru salas, Majota, Zambija, Malāvija, Dienvidāfrika, Lesoto.

(1) Iekļaut produktu šajā apakšpozīcijā var tad, ja tiek uzrādīts Komisijas Regulas (EEK) Nr. 32/82 pielikumā norādītais apliecinājums (OV L 4, 8.1.1982., 11. lpp.).

(2) Kompensāciju piešķir, ja ir ievēroti nosacījumi, kas paredzēti Komisijas Regulā (EEK) Nr. 1964/82 (OV L 212, 21.7.1982., 48. lpp.) un – attiecīgā gadījumā – Komisijas Regulā (EK) Nr. 1741/2006 (OV L 329, 25.11.2006., 7. lpp.).

(3) Eksports atbilstīgi nosacījumiem, kas paredzēti Komisijas Regulā (EEK) Nr. 2973/79 (OV L 336, 29.12.1979., 44. lpp.).

(4) Eksports atbilstīgi nosacījumiem, kas paredzēti Komisijas Regulā (EK) Nr. 2051/96 (OV L 274, 26.10.1996., 18. lpp.).

(5) Kompensācijas piešķir, ja ir ievēroti Komisijas Regulā (EK) Nr. 1731/2006 paredzētie noteikumi (OV L 325, 24.11.2006., 12. lpp.).

(6) Liesas liellopu gaļas daudzumu (izņemot taukus) nosaka atbilstīgi Komisijas Regulas (EEK) Nr. 2429/86 pielikumā iekļautajai analīzes procedūrai (OV L 210, 1.8.1986., 39. lpp.).

Termiņš “vidējais daudzums” attiecas uz tāda parauga daudzumu, kas definēts 2. panta 1. punktā Komisijas Regulā (EK) Nr. 765/2002 (OV L 117, 4.5.2002., 6. lpp.). Paraugu ņem no attiecīgā sūtījuma daļas, kas varētu būt visbīstamākā.

(7) Atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1254/1999 33. panta 10. punktam, ievērojot izdarītos grozījumus, kompensācijas nekādā gadījumā nepiešķir, izvedot produktus, kas iepriekš ievesti no trešām valstīm un pēc tam atkārtoti izvesti uz trešām valstīm.

NB: Produktu kodi, kā arī “A” sērijas galamērķa kodi ir definēti Komisijas Regulā (EEK) Nr. 3846/87 (OV L 366, 24.12.1987., 1. lpp.).

Galamērķa kodi ir definēti Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.).

Pārējie galamērķi ir definēti šādi:

B00	:	jebkurš galamērķis (trešās valstis, citas teritorijas, pārtikas piegādes un galamērķi, kas pielīdzināmi eksportam no Kopienas).
B02	:	B04 un EG galamērķi.
B03	:	Albānija, Horvātija, Bosnija un Hercegovina, Serbija, Kosova, Melnkalne, Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, piegādes un rezerves (Komisijas Regulas (EK) Nr. 800/1999 36. un 45. pantā un, attiecīgā gadījumā, 44. pantā paredzētie galamērķi (OV L 102, 17.4.1999., 11. lpp.)).
B04	:	Turcija, Ukraina, Baltkrievija, Moldova, Krievija, Gruzija, Armēnija, Azerbaidžāna, Kazahstāna, Turkmenistāna, Uzbekistāna, Tadžikistāna, Kirgizstāna, Maroka, Alžīrija, Tunisija, Lībija, Libāna, Sīrija, Irāka, Irāna, Izraēla, Jordānas Rietumkrasts/Gazas josla, Jordānija, Saūda Arābija, Kuveita, Bahreina, Katara, Apvienotie Arābu Emirāti, Omāna, Jemena, Pakistāna, Šrilanka, Mjanma (Birma), Taizeme, Vjetnama, Indonēzija, Filipīnas, Ķīna, Ziemeļkoreja, Honkonga, Sudāna, Mauritānija, Mali, Burkinafaso, Nigēra, Čada, Kaboverde, Senegāla, Gambija, Gvineja-Bisava, Gvineja, Sjerraleone, Libērija, Kotdivuāra, Gana, Togo, Benina, Nigērija, Kamerūna, Centrālāfrikas Republika, Ekvatoriālā Gvineja, Santome un Prinsipi, Gabona, Kongo, Kongo (Demokrātiskā Republika), Ruanda, Burundi, Svētās Helēnas sala un piederīgās teritorijas, Angola, Etiopija, Eritreja, Džibutija, Somālija, Uganda, Tanzānija, Seišelu salas un piederīgās teritorijas, Britu teritorija Indijas okeānā, Mozambika, Maurīcija, Komoru salas, Majota, Zambija, Malāvija, Dienvidāfrika, Lesoto.

18.7.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 186/11

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 839/2007

(2007. gada 17. jūlijs),

ar ko nosaka eksporta kompensācijas olām

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1975. gada 29. oktobra Regulu (EEK) Nr. 2771/75 par olu tirgus kopīgo organizāciju (1), un jo īpaši tās 8. panta 3. punkta trešo daļu,

tā kā:

(1)	Regulas (EEK) Nr. 2771/75 8. pantā paredzēts, ka starpību starp minētās regulas 1. panta 1. punktā uzskaitīto produktu cenu pasaules tirgū un šo produktu cenu Kopienā var atlīdzināt ar eksporta kompensāciju.

(2)	Ņemot vērā pašreizējo stāvokli olu tirgū, eksporta kompensācijas ir jānosaka saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2771/75 8. pantā paredzētajiem noteikumiem un noteiktiem kritērijiem.

(3)	Regulas (EEK) Nr. 2771/75 8. panta 3. punkta otrajā daļā paredzēts, ka stāvoklis pasaules tirgū vai dažu tirgu īpašās prasības var radīt nepieciešamību atkarībā no galamērķa noteikt dažādu kompensācijas lielumu.

(4)

Kompensācijas jāpiešķir tikai par produktiem, kurus Kopienā atļauts laist brīvā apritē un kuri atbilst prasībām, kas noteiktas ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu (2) un ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (3), kā arī marķēšanas prasībām, kas noteiktas ar Padomes 1990. gada 26. jūnija Regulu (EEK) Nr. 1907/90 par noteiktiem olu tirdzniecības standartiem (4).

(5)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Mājputnu gaļas un olu pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Regulas (EEK) Nr. 2771/75 8. pantā paredzēto eksporta kompensāciju piešķir par tiem produktiem un tādā apjomā, kā noteikts šīs regulas pielikumā, attiecinot uz tiem šā panta 2. punktā paredzētos nosacījumus.

2. Produktiem, par kuriem atbilstīgi 1. punktam ir tiesības saņemt kompensāciju, ir jāatbilst attiecīgajām Regulas (EK) Nr. 852/2004 un Regulas (EK) Nr. 853/2004 prasībām, jo īpaši Regulas (EK) Nr. 853/2004 II pielikuma I sadaļā noteiktajām prasībām par sagatavošanu apstiprinātā uzņēmumā un atbilstību identifikācijas marķējumam, kā arī Regulas (EEK) Nr. 1907/90 prasībām.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2007. gada 18. jūlijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 17. jūlijā

Komisijas vārdā —

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY

(1) OV L 282, 1.11.1975., 49. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 679/2006 (OV L 119, 4.5.2006., 1. lpp.).

(2) OV L 139, 30.4.2004., 1. lpp.

(3) OV L 139, 30.4.2004., 55. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1791/2006 (OV L 363, 20.12.2006., 1. lpp.).

(4) OV L 173, 6.7.1990., 5. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1582/2006 (OV L 294, 25.10.2006., 1. lpp.).

PIELIKUMS

Olu eksporta kompensācijas no 2007. gada 18. jūlija

Produktu kodi

Galamērķis

Mērvienība

Kompensācijas apjoms

0407 00 11 9000

A02

EUR/100 vienības

1,58

0407 00 19 9000

A02

EUR/100 vienības

0,79

0407 00 30 9000

E09

EUR/100 kg

0,00

E10

EUR/100 kg

20,00

E19

EUR/100 kg

0,00

0408 11 80 9100

A03

EUR/100 kg

50,00

0408 19 81 9100

A03

EUR/100 kg

25,00

0408 19 89 9100

A03

EUR/100 kg

25,00

0408 91 80 9100

A03

EUR/100 kg

73,00

0408 99 80 9100

A03

EUR/100 kg

18,00

NB: Produktu kodi, kā arī “A” sērijas galamērķa kodi ir noteikti grozītajā Komisijas Regulā (EEK) Nr. 3846/87 (OV L 366, 24.12.1987., 1. lpp.).

Pārējie galamērķi ir šādi:

E09	Kuveita, Bahreina, Omāna, Katara, Apvienotie Arābu Emirāti, Jemena, Honkongas īpašās pārvaldes apgabals, Krievija, Turcija,
E10	Dienvidkoreja, Japāna, Malaizija, Taizeme, Taivāna, Filipīnas,
E19	visi galamērķi, izņemot Šveici un E09 un E10 grupas valstis.

18.7.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 186/15

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 841/2007

(2007. gada 17. jūlijs),

ar ko nosaka kompensācijas likmes, kas piemērojamas olām un olu dzeltenumiem, ko eksportē kā preces, uz kurām neattiecas Līguma I pielikums

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1975. gada 29. oktobra Regulu (EEK) Nr. 2771/75 par olu tirgus kopīgo organizāciju (1), un jo īpaši tās 8. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)	Regulas (EEK) Nr. 2771/75 8. panta 1. punktā paredzēts, ka starpību starp šīs regulas 1. panta 1. punktā minēto produktu cenām starptautiskajā tirgū un Kopienā var segt ar eksporta kompensāciju, ja šos produktus eksportē kā preces, kas noteiktas minētās regulas pielikumā.

(2)

Komisijas 2005. gada 30. jūnija Regulā (EK) Nr. 1043/2005, ar kuru īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 3448/93 attiecībā uz eksporta kompensāciju piešķiršanas sistēmu noteiktiem lauksaimniecības produktiem, ko eksportē tādu preču veidā, kuras neaptver Līguma I pielikums, kā arī šo kompensāciju apjoma noteikšanas kritērijus (2), precizēti produkti, kuriem jānosaka kompensācijas likme, ko piemēro, ja šos produktus eksportē kā preces, kas minētas Regulas (EEK) Nr. 2771/75 I pielikumā.

(3)	Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1043/2005 14. panta 2. punktu kompensācijas likme par 100 kg katra attiecīgā pamatprodukta jānosaka tādam pašam laikposmam, kādu ievēro kompensāciju noteikšanai par šiem produktiem, ja tos eksportē nepārstrādātus.

(4)	Lauksaimniecības nolīguma, kurš noslēgts sarunu Urugvajas kārtā, 11. pantā paredzēts, ka eksporta kompensācija, kuru piemēro par preces sastāvā esošu produktu, nedrīkst pārsniegt kompensāciju, ko piemēro par šo produktu, to eksportējot bez turpmākas pārstrādes.

(5)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Mājputnu gaļas un olu pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Kompensāciju likmes, ko piemēro Regulas (EK) Nr. 1043/2005 I pielikumā un Regulas (EEK) Nr. 2771/75 1. panta 1. punktā minētajiem pamatproduktiem, ko eksportē kā preces, kas minētas Regulas (EEK) Nr. 2771/75 I pielikumā, ir noteiktas šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2007. gada 18. jūlijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 17. jūlijā

Komisijas vārdā —

Uzņēmējdarbības un rūpniecības ģenerāldirektors

Heinz ZOUREK

(1) OV L 282, 1.11.1975., 49. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 679/2006 (OV L 119, 4.5.2006., 1. lpp.).

(2) OV L 172, 5.7.2005., 24. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 447/2007 (OV L 106, 24.4.2007., 31. lpp.).

PIELIKUMS

Kompensāciju likmes, ko no 2007. gada 18. jūlija piemēro olām un olu dzeltenumiem, kurus eksportē kā preces, uz kurām neattiecas Līguma I pielikums

(EUR/100 kg)

KN kods

Apraksts

Galamērķis (1)

Kompensācijas likme

0407 00

Putnu olas ar čaumalu, svaigas, konservētas vai termiski apstrādātas:

– Mājputnu:

0407 00 30

– – Citas:

a)	eksportējot olu albumīnu ar KN kodiem 3502 11 90 un 3502 19 90

0,00

20,00

0,00

b)	eksportējot citas preces

0,00

0408

Putnu olas bez čaumalas un dzeltenumi, svaigi, žāvēti, vārīti ūdenī vai tvaicēti, kultenī, saldēti vai konservēti citā veidā, arī ar cukuru vai citiem saldinātājiem:

– Olu dzeltenumi:

0408 11

– – Žāvēti:

ex 0408 11 80

– – – Piemēroti lietošanai pārtikā:

nesaldināti

50,00

0408 19

– – Citi:

– – – Piemēroti lietošanai pārtikā:

ex 0408 19 81

– – – – Šķidri:

nesaldināti

25,00

ex 0408 19 89

– – – – Saldēti:

nesaldināti

25,00

– Citi:

0408 91

– – Žāvēti:

ex 0408 91 80

– – – Piemēroti lietošanai pārtikā:

nesaldināti

73,00

0408 99

– – Citi:

ex 0408 99 80

– – – Piemēroti lietošanai pārtikā:

nesaldināti

18,00

(1) Galamērķi ir šādi:

01	trešās valstis. Šveicei un Lihtenšteinai šīs likmes nav piemērojamas precēm, kas minētas Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas 1972. gada 22. jūlija Nolīguma 2. protokola I un II tabulā;
02	Kuveita, Bahreina, Omāna, Katara, Apvienotie Arābu Emirāti, Jemena, Turcija, Honkongas īpašās pārvaldes apgabals un Krievija;
03	Dienvidkoreja, Japāna, Malaizija, Taizeme, Taivāna un Filipīnas;
04	visi galamērķi, izņemot Šveici un galamērķus 02 un 03.

18.7.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 186/19

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 843/2007

(2007. gada 17. jūlijs),

ar ko groza Regulu (EK) Nr. 712/2007 attiecībā uz apjomu, uz kuru attiecas pastāvīgais konkurss dalībvalstu intervences aģentūru rīcībā esošās labības atkalpārdošanai Kopienas tirgū

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1784/2003 par labības tirgus kopīgo organizāciju (1), un jo īpaši tās 6. pantu,

tā kā:

(1)	Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 712/2007 (2) tika atvērti pastāvīgie konkursi dalībvalstu intervences aģentūru rīcībā esošās labības tālākpārdošanai Kopienas tirgū.

(2)

Ņemot vērā situāciju Kopienas kukurūzas, parasto kviešu un miežu tirgū un izmaiņas pieprasījumā pēc labības, kuras konstatētas pēdējo nedēļu laikā dažādos reģionos, atsevišķās dalībvalstīs ir kļuvis nepieciešams darīt pieejamus jaunus intervences aģentūru rīcībā esošus labības krājumus. Tāpēc attiecīgo dalībvalstu intervences aģentūrām jāatļauj konkursa kārtībā palielināt pārdošanai paredzētos daudzumus. Šādi palielinājumi attiecas uz kukurūzu: 500 000 tonnas Ungārijā; uz parastajiem kviešiem: 29 244 tonnas Ungārijā; un uz miežiem: 13 218 tonnas Francijā.

(3)

Saistībā ar 2006./2007. tirdzniecības gada pēdējiem konkursiem 2007. gada jūnijā iekšējā tirgū ir ļoti pieaudzis darījumu skaits rudzu tālākpārdošanai, kas paredzēta saskaņā ar pastāvīgo konkursu, kurš atvērts ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1483/2006 (3), kā rezultātā ir samazinājušies rudzu intervences krājumi, kas ir darīti pieejami tālākpārdošanai iekšējā tirgū 2007./2008. tirdzniecības gadā. Ņemot vērā šo situāciju, par 11 578 tonnām jāsamazina rudzu daudzums, kas sākotnēji ir darīts pieejams saskaņā ar pastāvīgo konkursu, kurš atvērts ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 712/2007.

(4)	Tāpēc ir jāgroza Regula (EK) Nr. 712/2007.

(5)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 712/2007 I pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 17. jūlijā

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL

(1) OV L 270, 21.10.2003., 78. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1154/2005 (OV L 187, 19.7.2005., 11. lpp.).

(2) OV L 163, 23.6.2007., 7. lpp.

(3) OV L 276, 7.10.2006., 58. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 621/2007 (OV L 143, 6.6.2007., 9. lpp.)

PIELIKUMS

“I PIELIKUMS

KONKURSU SARAKSTS

Dalībvalsts

Daudzumi, kas tiek nodoti pārdošanai iekšējā tirgū

(tonnas)

Intervences aģentūra

Nosaukums, adrese un kontaktinformācija

Mīkstie kvieši

Mieži

Kukurūza

Rudzi

Belgique/België

—

Bureau d’intervention et de restitution belge

Rue de Trèves 82

B-1040 Bruxelles

Belgisch Interventie- en Restitutiebureau

Trierstraat 82

B-1040 Brussel

Tel.: (32-2) 287 24 78

Fax: (32-2) 287 25 24

e-mail: webmaster@birb.be

website: www.birb.be

БЪЛГАРИЯ

—

State Fund Agriculture

136, Tzar Boris III Blvd.

1618, Sofia, Bulgaria

Tel.: (+359 2) 81 87 202

Fax: (+359 2) 81 87 267

E-mail: dfz@dfz.bg

website: www.mzgar.government.bg

Česká republika

—

Státní zemědělský intervenční fond

Odbor rostlinných komodit

Ve Smečkách 33

CZ-110 00 Praha 1

Tel.: (420) 222 87 16 67/222 87 14 03

Fax: (420) 296 80 64 04

E-mail: dagmar.hejrovska@szif.cz

Internet: www.szif.cz

Danmark

—

Direktoratet for FødevareErhverv

Nyropsgade 30

DK-1780 København

Téléphone: (45) 33 95 88 07

Télécopieur: (45) 33 95 80 34

e-mail:

mij@dffe.dk and

pah@dffe.dk

website: www.dffe.dk

Deutschland

—

38 422

Bundesanstalt für Landwirtschaft und Ernährung

Deichmanns Aue 29

D-53179 Bonn

Téléphone: (49-228) 68 45-3704

télécopieur 1: (49-228) 68 45-3985

télécopieur 2: (49-228) 68 45-3276

e-mail: pflanzlErzeugnisse@ble.de

website: www.ble.de

Eesti

—

Põllumajanduse Registrite ja Informatsiooni Amet

Narva mnt. 3, 51009 Tartu

Téléphone: (372) 7371 200

Télécopieur: (372) 7371 201

e-mail: pria@pria.ee

website: www.pria.ee

Eire/Ireland

—

Department of Agriculture & Food, Intervention Operations, OFI, Subsidies & Storage Division,

Johnstown Castle Estate,

County Wexford,

Ireland

Téléphone: (353-53) 916 34 00

Télécopieur: (353-53) 914 28 43

website: www.agriculture.gov.ie

Elláda

—

Payment and Control Agency for Guidance and Guarantee Community Aids (OPEKEPE)

Acharnon 241

GR-104 46 Athens

Téléphone: (30-210) 212 47 87 et (30-210) 212 47 54

Télécopieur: (30-210) 212 47 91

e-mail: ax17u073@minagric.gr

website: www.opekepe.gr

España

—

S. Gral. Intervención de Mercados (FEGA)

C/Almagro 33 — 28010 Madrid — España

Téléphone: (34-91) 3474765

Télécopieur: (34-91)3474838

e-mail: sgintervencion@fega.mapa.es

website: www.fega.es

France

13 218

—

Office national interprofessionnel des grandes cultures (ONIGC)

12, rue Henri-Roltanguy TSA 20002

F-93555 Montreuil sous Bois Cedex

Téléphone: (33) 173 30 20 20

Télécopieur: (33) 173 30 20 08

E-mail:

Catherine.LESCOUARC'H@onigc.fr;

Philippe.BONNARD@onigc.fr

website: www.onigc.fr

Italia

—

Agenzia per le Erogazioni in Agricoltura — AGEA

Via Torino 45, I-00184 Roma

Téléphone: (39) 06 49 49 95 58

Télécopieur: (39) 06 49 49 97 61

e-mail: b.pennacchia@agea.gov.it

website: www.agea.gov.it

Kypros

—

Latvija

—

Lauku atbalsta dienests

Republikas laukums 2,

Rīga, LV-1981

Téléphone: (371) 702 7893

Télécopieur: (371) 702 7892

e-mail: lad@lad.gov.lv

website: www.lad.gov.lv

Lietuva

—

The Lithuanian Agricultural and Food Products Market Regulation Agency

L. Stuokos-Guceviciaus Str. 9–12,

Vilnius, Lithuania

Téléphone: (370-5) 268 50 49

Télécopieur: (370-5) 268 50 61

e-mail: info@litfood.lt

website: www.litfood.lt

Luxembourg

—

Office des licences

21, rue Philippe II

Boîte postale 113

L-2011 Luxembourg

Téléphone: (352) 478 23 70

Télécopieur: (352) 46 61 38

Télex: 2 537 AGRIM LU

Magyarország

29 244

1 000 000

—

Mezőgazdasági és Vidékfejlesztési Hivatal

Soroksári út. 22–24.

H-1095 Budapest

Téléphone (36) 1 219 45 76

Télécopieur: (36) 1 219 89 05

e-mail: ertekesites@mvh.gov.hu

website: www.mvh.gov.hu

Malta

—

Nederland

—

Dienst Regelingen Roermond

Postbus 965, NL-6040 AZ Roermond

Téléphone: (31) 475 355 486

Télécopieur: (31) 475 318939

e-mail: p.a.c.m.van.de.lindeloof@minlnv.nl

website: www.minlnv.nl

Österreich

—

AMA (Agrarmarkt Austria)

Dresdnerstraße 70

A-1200 Wien

Téléphone:

(43-1) 331 51-258

(43-1) 331 51-328

Télécopieur:

(43-1) 331 51-4624

(43-1) 331 51-4469

e-mail: referat10@ama.gv.at

website: www.ama.at/intervention

Polska

—

Agencja Rynku Rolnego

Biuro Produktów Roślinnych

Nowy Świat 6/12

PL-00-400 Warszawa

Polska

Téléphone: (48) 22 661 78 10

télécopieur: (48) 22 661 78 26

e-mail: cereals-intervention@arr.gov.pl

website: www.arr.gov.pl

Portugal

—

Instituto Nacional de Intervenção e Garantia Agrícola (INGA)

R. Castilho, n.o 45-51,

1264-163 Lisboa

Téléphone:

(351) 21 751 85 00

(351) 21 384 60 00

Télécopieur:

(351) 21 384 61 70

e-mail:

inga@inga.min-agricultura.pt

edalberto.santana@inga.min-agricultura.pt

website: www.inga.min-agricultura.pt

România

—

Agenția de Plăți și Intervenție pentru Agricultură

B-dul Carol I, nr. 17, sector 2

București 030161

România

Tel.: (40) 21 3054802, (40) 21 3054842

Fax: (40) 21 3054803

Website: www.apia.org.ro

Slovenija

—

Agencija Republike Slovenije za kmetijske trge in razvoj podeželja

Dunajska 160, 1000 Ljubljana

Téléphone: (386) 1 580 76 52

Télécopieur: (386) 1 478 92 00

e-mail: aktrp@gov.si

website: www.arsktrp.gov.si

Slovensko

—

Pôdohospodárska platobná agentúra

Oddelenie obilnín a škrobu

Dobrovičova 12

SK-815 26 Bratislava

tel.: (421-2) 58 24 32 71

fax: (421-2) 53 41 26 65

e-mail: jvargova@apa.sk

website: www.apa.sk

Suomi/Finland

—

Maaseutuvirasto

PL 256

FI-00101 HELSINKI

Tel: (358 (0)20) 772 007

Fax: (358 (0)20) 7725 506, +358 (0)20 7725 508

e-mail: markkinatukiosasto@mavi.fi

web site: www.mavi.fi

Sverige

—

Statens Jordbruksverk

SE-551 82 Jönköping

Tfn (46) 36 15 50 00

Fax (46) 36 19 05 46

E-post: jordbruksverket@sjv.se

Internet: www.sjv.se

United Kingdom

—

Rural Payments Agency

Lancaster House

Hampshire Court

Newcastle upon Tyne

NE4 7YH

Téléphone: (44) 191 226 5882

Télécopieur: (44) 191 226 5824

e-mail: cerealsintervention@rpa.gsi.gov.uk

website: www.rpa.gov.uk

Zīme “—” nozīmē, ka attiecīgajā dalībvalstī nav šīs labības intervences krājumu.”

18.7.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 186/24

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 844/2007

(2007. gada 17. jūlijs),

ar kuru 81. reizi groza Padomes Regulu (EK) Nr. 881/2002, ar ko nosaka konkrētus, īpašus, ierobežojošus, pret noteiktām personām un organizācijām, kuras saistītas ar Osamu Bin Ladenu, organizācijas Al-Qaida tīklu un Taliban, vērstus pasākumus un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 467/2001

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 881/2002, ar kuru paredz īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, kas saistītas ar Osamu Bin Ladenu, Al-Qaida tīklu un Taliban, un ar kuru atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 467/2001, ar ko aizliedz eksportēt noteiktas preces un pakalpojumus uz Afganistānu, pastiprina lidojumu aizliegumu un attiecina uz Afganistānas Taliban līdzekļu un citu finanšu resursu iesaldēšanu (1), un jo īpaši tās 7. panta 1. punkta pirmo ievilkumu,

tā kā:

(1)	Regulas (EK) Nr. 881/2002 I pielikumā uzskaitītas personas, grupas un organizācijas, uz kurām saskaņā ar minēto regulu attiecas līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana.

(2)	Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Sankciju komiteja 2007. gada 2. un 3. jūlijā nolēma grozīt to personu, grupu un organizāciju sarakstu, uz kurām jāattiecina līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana. Tādēļ attiecīgi jāgroza I pielikums,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 881/2002 I pielikumu groza, kā noteikts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 17. jūlijā

Komisijas vārdā —

ārējo attiecību ģenerāldirektors

Eneko LANDÁBURU

(1) OV L 139, 29.5.2002., 9. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 760/2007 (OV L 172, 30.6.2007., 50. lpp.).

PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 881/2002 I pielikumu groza šādi.

(1)

Ierakstu “Ahmed Mohammed Hamed Ali (alias (a) Abdurehman, Ahmed Mohammed, (b) Ahmed Hamed, (c) Ali, Ahmed Mohammed, (d) Ali, Hamed, (e) Hemed, Ahmed, (f) Shieb, Ahmed, (g) Abu Fatima, (h) Abu Islam, (i) Abu Khadiijah, (j) Ahmed The Egyptian, (k) Ahmed, Ahmed, (l) Al-Masri, Ahmad, (m) Al-Surir, Abu Islam, (n) Shuaib). Dzimšanas datums: 1965. Dzimšanas vieta: Ēģipte. Valstspiederība: Ēģiptes.” pozīcijā “Fiziskās personas” aizstāj ar šādu:

“Ahmed Mohammed Hamed Ali (alias (a) Abdurehman, Ahmed Mohammed, (b) Ahmed Hamed, (c) Ali, Ahmed Mohammed, (d) Ali, Hamed, (e) Hemed, Ahmed, (f) Shieb, Ahmed, (g) Abu Fatima, (h) Abu Islam, (i) Abu Khadiijah, (j) Ahmed The Egyptian, (k) Ahmed, Ahmed, (l) Al-Masri, Ahmad, (m) Al-Surir, Abu Islam, (n) Shuaib. Dzimšanas datums: (a) 1965. gads, (b) 1.1.1967. Dzimšanas vieta: Ēģipte. Valstspiederība: Ēģiptes. Papildu informācija: Afganistānas.”

(2)

Ierakstu “Ahmads Fadils Nazals Al – Khalajlehs [Ahmad Fadil Nazal AL – KHALAYLEH] (pseidonīmi: a) Abu Musab Al – Zarqawi; b) Muhannad; c) Al – Muhajer; d) Garib). Dzimšanas datums: 1966. gada 30. oktobris. Dzimšanas vieta – Al – Zarka [Al – Zarqaa], Jordānija.” pozīcijā “Fiziskās personas” aizstāj ar šādu:

“Ahmad Fadil Nazal Al-Khalayleh (alias (a) Abu Musab Al-Zarqawi; (b) Muhannad; (c) Al-Muhajer; (d) Garib, (e) Abou Musaab El Zarquawi, (f) Ahmed Fad Al Nazzar Khalaylah Said, (g) Al Zarqawi Abu Musa'ab, (h) Al Zarqawi Abu Musab, (i) Al Zarqawi Ahmed Fad Al Nazzar Khalaylah Said Abu Musab, (j) Alkhalayleh Ahmed, (k) Azzarkaoui Abou Moussab, (l) El Zarquawi Abu Musaab, (m) Zarkaoui Abou Moussaab, (n) Abu Ahmad, (o) Abu Ibrahim). Dzimšanas datums: (a) 30.10.1966., (b) 20.10.1966. Dzimšanas vieta: (a) Al-Zarqaa, Jordānija, (b) Al Zarqa, Jordānija (c) Al Zarquaa, Jordānija. Pases Nr.: (a) Z 264958 (Jordānijas pase izdota 4.4.1999.Al Zarqaa, Jordānijā), (b) 1433038 (Jordānijas personas apliecība izdota 4.4.1999.Al Zarqaa, Jordānijā). Papildu informācija: kā ziņo, viņš ir miris.”

(3)

Ierakstu “Tarek Ben Habib Ben Al-Toumi Al-Maaroufi (alias Abu Ismail). Adrese: Gaucheret 193, 1030 Schaerbeek, Brussels, Belgium. Dzimšanas datums: 23.11.1965. Dzimšanas vieta: Ghar el-dimaa, Tunisija. Valstspiederība: a) Tunisijas; b) Beļģijas (kopš 8.11.1993.). Pases Nr.: E590976 (Tunisijas pase, izdota 19.6.1987., derīga līdz 18.6.1992.).” pozīcijā “Fiziskās personas” aizstāj ar šādu:

“Tarek Ben Habib Ben Al-Toumi Al-Maaroufi (alias (a) Abu Ismail, (b) Abou Ismail el Jendoubi, (c) Abou Ismail Al Djoundoubi). Adrese: Gaucheret 193, 1030 Schaerbeek, Brisele, Beļģija. Dzimšanas datums: 23.11.1965. Dzimšanas vieta: Ghardimaou, Tunisija. Valstspiederība: (a) Tunisijas, (b) Beļģijas (kopš 8.11.1993.). Pases Nr.: E590976 (Tunisijas pase izdota 19.6.1987., derīga līdz 18.6.1992.). Papildu informācija: 18.12.2001. apcietināts Beļģijā un 2003. gada septembrī notiesāts uz 6 gadu ieslodzījumu. Pārsūdzībā viņa sods tika palielināts līdz 7 gadiem (lēmums pieņemts 9.6.2004.).”

(4)

Ierakstu “Ayman Al-Zawahari (arī Ahmed Fuad Salim, Aiman Muhammad Rabi Al-Zawahiri); Jihad Group darbības un militārais līderis; dzimis 1951. gada 19. jūnijā Gīzā, Ēģiptē; pase Nr. 1084010 (Ēģipte); alternatīvs Nr. 19820215.” pozīcijā “Fiziskās personas” aizstāj ar šādu:

“Aiman Muhammed Rabi Al-Zawahiri (alias (a) Ayman Al-Zawahari, (b) Ahmed Fuad Salim, (c) Al Zawahry Aiman Mohamed Rabi Abdel Muaz, (d) Al Zawahiri Ayman, (e) Abdul Qader Abdul Aziz Abdul Moez Al Doctor, (f) Al Zawahry Aiman Mohamed Rabi, (g) Al Zawahry Aiman Mohamed Rabie, (h) Al Zawahry Aiman Mohamed Robi, (i) Dhawahri Ayman, (j) Eddaouahiri Ayman, (k) Nur Al Deen Abu Mohammed, (l) Abu Fatma, (m) Abu Mohammed). Tituls: (a) Doctor, (b) Dr. Dzimšanas datums: 19.6.1951. Dzimšanas vieta: Gīza, Ēģipte. Pases Nr.: (a) 1084010 (Ēģipte), (b) 19820215. Valstspiederība: uzskata par Ēģiptes valstspiederīgo. Papildu informācija: (a) Jihad Group darbības un militārais līderis, (b) Egyptian Islamic Jihad bijušais līderis, (c) Usama Bin Laden tuvs biedrs.”

(5)

Ierakstu “Shamil Salmanovich Basayev (alias Abdullakh Shamil Abu-Idris). Dzimšanas datums: 14.1.1965. Dzimšanas vieta: Dyshni-Vedeno, Vedensk apgabals, Čečenijas-Ingušijas Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika, Padomju Savienība (Krievijas Federācija). Valstspiederība: Krievijas. Pases Nr.: 623334 (Krievijas pase, 2002. gada janvāris). Valsts identifikācijas Nr.: IY-OZH Nr. 623334 (izdots Vedensk apgabalā 1989. gada 9. jūnijā). Papildu informācija: Krievijas valdības izdots starptautisks aresta orderis.” pozīcijā “Fiziskās personas” aizstāj ar šādu:

“Shamil Salmanovich Basayev (Басаев Шамиль Салманович alias (a) Abdullakh Shamil Abu-Idris, (b) Shamil Basaev, (c) Basaev Chamil, (d) Basaev Shamil Shikhanovic). Dzimšanas datums: 14.1.1965. Dzimšanas vieta: (a) Dyshni-Vedeno, Vedensk apgabals, Čečenijas-Ingušijas Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika, Krievijas Federācija, (b) Vedenskiey apgabals, Čečenijas Republika, Krievijas Federācija. Valstspiederība: Krievijas. Pases Nr.: 623334 (Krievijas pase, 2002. gada janvāris). Valsts identifikācijas Nr.: IY-OZH Nr. 623334 (izdots Vedensk apgabalā 9.6.1989.). Papildu informācija: Krievijas valdības izdots starptautisks apcietināšanas orderis.”

(6)

Ierakstu “Mokhtar Belmokhtar. Dzimšanas vieta: Ghardaia, Alžīrija. Dzimšanas datums: 1.6.1972. Papildu informācija: Mohamed un Zohra Chemkha dēls.” pozīcijā “Fiziskās personas” aizstāj ar šādu:

“Mokhtar Belmokhtar (alias (a) Abou Abbes Khaled, (b) Belaouar Khaled Abou El Abass, (c) Belaouer Khaled Abou El Abass, (d) Belmokhtar Khaled Abou El Abes, (e) Khaled Abou El Abass, (f) Khaled Abou El Abbes, (g) Khaled Abou El Abes, (h) Khaled Abulabbas Na Oor, (i) Mukhtar Balmukhtar, (j) Belaoua, (k) Belaour). Dzimšanas datums: 1.6.1972. Dzimšanas vieta: Ghardaia, Alžīrija. Papildu informācija: Mohamed un Zohra Chemkha dēls.”

(7)

Ierakstu “Ramzi Mohamed Abdullah Binalshibh (alias (a) Binalsheidah, Ramzi Mohamed Abdullah, (b) Bin al Shibh, Ramzi, (c) Omar, Ramzi Mohamed Abdellah, (d) Mohamed Ali Abdullah Bawazir, (e) Ramzi Omar). Dzimšanas datums: (a) 1.5.1972., (b) 16.9.1973. Dzimšanas vieta: (a) Gheil Bawazir, Hadramawt, Jemena, (b) Khartoum, Sudāna. Valstspiederība: (a) Jemenas, (b) Sudānas. Pases Nr.: 00085243 (izdota 17.11.1997., Sanā, Jemena). Papildinformācija: arestēts Karači, Pakistāna, 30.9.2002.” pozīcijā “Fiziskās personas” aizstāj ar šādu:

“Ramzi Mohamed Abdullah Binalshibh (alias (a) Binalsheidah, Ramzi Mohamed Abdullah, (b) Bin al Shibh, Ramzi, (c) Omar, Ramzi Mohamed Abdellah, (d) Mohamed Ali Abdullah Bawazir, (e) Binalshibh Ramzi Mohammed Abdullah, (f) Ramzi Binalshib, (g) Ramzi Mohamed Abdellah Omar Hassan Alassiri, (h) Binalshibh Ramsi Mohamed Abdullah, (i) Ramzi Omar). Dzimšanas datums: (a) 1.5.1972., (b) 16.9.1973., (c) 15.7.1975. Dzimšanas vieta: (a) Gheil Bawazir, Hadramawt, Jemena, (b) Khartoum, Sudāna. Valstspiederība: (a) Jemenas, (b) Sudānas. Pases Nr.: 00085243 (izdota 17.11.1997., Sanā, Jemenā). Papildu informācija: apcietināts Karači, Pakistānā, 30.9.2002.”

(8)

Ierakstu “Usama Bin Laden (arī Usama Bin Muhammad Bin Awad, arī Osama Bin Laden; arī Abu Abdallah Abd Al-Hakim); dzimis 1957. gada 30. jūlijā Džidā, Saūda Arābijā; Saūda Arābijas pilsonība atņemta, tagad oficiāli Afganistānas pilsonis.” pozīcijā “Fiziskās personas” aizstāj ar šādu:

“Usama Muhammed Awad Bin Laden (alias (a) Usama Bin Laden, (b) Usama Bin Muhammed Bin Awad, Osama Bin Laden, (c) Ben Laden Osama, (d) Ben Laden Ossama, (e) Ben Laden Usama, (f) Bin Laden Osama Mohamed Awdh, (g) Bin Laden Usamah Bin Muhammad, (h) Shaykh Usama Bin Ladin, (i) Usamah Bin Muhammad Bin Ladin, (j) Abu Abdallah Abd Al-Hakim, (k) Al Qaqa). Tituls: (a) Shaykh, (b) Hajj. Dzimšanas datums: (a) 30.7.1957., (b) 28.7.1957., (c) 10.3.1957., (d) 1.1.1957., (e) 1956. gads, (f) 1957. gads. Dzimšanas vieta: (a) Džida, Saūda Arābija, (b) Jemena. Valstspiederība: Saūda Arābijas pilsonība atņemta, tagad oficiāli Afganistānas pilsonis.”

(9)

Ierakstu “Mamoun Darkazanli (alias a) Abu Ilyas; b) Abu Ilyas Al Suri; c) Abu Luz). Adrese: Uhlenhorster Weg 34, Hamburga, 22085 Vācija. Dzimšanas datums: 4.8.1958. Dzimšanas vieta: Damaska, Sīrija. Valstspiederība: a) Sīrija; b) Vācija. Pases Nr.: 1310636262 (Vācija), derīga līdz 29.10.2005. Valsts identifikācijas nr.: Vācijas personas apliecība Nr. 1312072688, derīga līdz 29.10.2005.” pozīcijā “Fiziskās personas” aizstāj ar šādu:

“Mamoun Darkazanli (alias (a) Abu Ilyas, (b) Abu Ilyas Al Suri, (c) Abu Luz, (d) Abu Al Loh, (e) Abu Ylias). Adrese: Uhlenhorster Weg 34, Hamburga, 22085 Vācija. Dzimšanas datums: 4.8.1958. Dzimšanas vieta: Damaska, Sīrija. Valstspiederība: (a) Sīrijas, (b) Vācijas. Pases Nr.: 1310636262 (Vācijas pase derīga līdz 29.10.2005.). Valsts identifikācijas Nr.: 1312072688 (Vācijas personas apliecība derīga līdz 29.10.2005.).”

(10)

Ierakstu “Lionel Dumont (alias a) Jacques Brougere; b) Abu Hamza; c) Di Karlo Antonio; d) Merlin Oliver Christian Rene; e) Arfauni Imad Ben Yousset Hamza; f) Imam Ben Yussuf Arfaj; g) Bilal; h) Hamza). Adrese: nav pastāvīgas adreses Itālijā. Dzimšanas vieta: Roubaix (Francija). Dzimšanas datums: a) 21.1.1971.; b) 29.1.1975. Papildu informācija: Interpols attiecībā uz viņu izdevis starptautisko aresta orderi. Aizturēts Vācijā 13.12.2003., izdots Francijai 18.5.2004. No 2004. gada oktobra atrodas apcietinājumā.” pozīcijā “Fiziskās personas” aizstāj ar šādu:

“Lionel Dumont (alias (a) Jacques Brougere, (b) Abu Hamza, (c) Di Karlo Antonio, (d) Merlin Oliver Christian Rene, (e) Arfauni Imad Ben Yousset Hamza, (f) Imam Ben Yussuf Arfaj, (g) Abou Hamza, (h) Arfauni Imad, (i) Bilal, (j) Hamza, (k) Koumkal, (l) Kumkal, (m) Merlin, (n) Tinet, (o) Brugere, (p) Dimon). Adrese: nav pastāvīgas adreses Itālijā. Dzimšanas datums: (a) 21.1.1971., (b) 29.1.1975., (c) 1971. gads, (d) 21.1.1962., (e) 24.8.1972. Dzimšanas vieta: Roubaix, Francija. Papildu informācija: Interpols attiecībā uz viņu izdevis starptautisko apcietināšanas orderi. Apcietināts Vācijā 13.12.2003., izdots Francijai 18.5.2004. No 2004. gada oktobra atrodas apcietinājumā.”

(11)

Ierakstu “Mustafa Mohamed Fadhil (arī Al Masri, Abd Al Wakil; arī Al-Nubi, Abu; arī Ali, Hassan; arī Anis, Abu; arī Elbishy, Moustafa Ali; arī Fadil, Mustafa Muhamad; arī Fazul, Mustafa; arī Hussein; arī Jihad, Abu; arī Khalid; arī Man, Nu; arī Mohammed, Mustafa; arī Yussrr, Abu); dzimis 1976. gada 23. jūnijā Kairā, Ēģiptē; Ēģiptes vai Kenijas pilsonis; Kenijas identifikācijas Nr. 12773667; sērijas Nr. 201735161.” pozīcijā “Fiziskās personas” aizstāj ar šādu:

“Mustafa Mohamed Fadhil (alias (a) Al Masri, Abd Al Wakil, (b) Ali, Hassan, (c) Anis, Abu, (d) Elbishy, Moustafa Ali, (e) Fadil, Mustafa Muhamad, (f) Fazul, Mustafa, (g) Mohammed, Mustafa, (h) Mustafa Ali Elbishy, (i) Al-Nubi, Abu, (j) Hussein, (k) Jihad, Abu, (l) Khalid, (m) Man, Nu, (n) Yussrr, Abu). Dzimšanas datums: (a) 23.6.1976., (b) 1.1.1976. Dzimšanas vieta: Kaira, Ēģipte. Valstspiederība: (a) Ēģiptes, (b) Kenijas. Valsts identifikācijas Nr.: 12773667 (Kenijas personas apliecība); sērijas Nr. 201735161.”

(12)

Ierakstu “Isamuddin, Nurjaman Riduan (arī “Hambali”; Nurjaman; Isomuddin, Nurjaman Riduan); dzimis: Encep Nurjaman; pilsonība: Indonēzijas pilsonis; dzimšanas datums: 1964. gada 4. aprīlis, dzimšanas vieta: Čiandžura, Rietumjava, Indonēzija;” pozīcijā “Fiziskās personas” aizstāj ar šādu:

“Nurjaman Riduan Isamuddin (alias (a) Hambali, (b) Nurjaman, (c) Isomuddin, Nurjaman Riduan, (d) Hambali Bin Ending, (e) Encep Nurjaman, (f) Hambali Ending Hambali, (g) Isamuddin Riduan, (h) Isamudin Ridwan). Dzimšanas datums: 4.4.1964. Dzimšanas vieta: Čiandžura, Rietumjava, Indonēzija. Valstspiederība: Indonēzijas. Papildu informācija: dzimis: Encep Nurjaman.”

(13)

Ierakstu “Dawood Ibrahim Kaskar (alias (a) Dawood Ebrahim, (b) Sheikh Dawood Hassan, (c) Sheikh Ibrahim, (d) Hizrat). Dzimšanas datums: 26.12.1955. Dzimšanas vieta: (a) Bombeja, (b) Ratnagiri, Indija. Valstspiederība: Indijas. Pases Nr.: A-333602 (izdota 4.6.1985. Bombejā, Indija). Papildu informācija: (a) Indijas valdība anulējusi pasi, (b) Indija izdevusi starptautisku lēmumu par apcietināšanu.” pozīcijā “Fiziskās personas” aizstāj ar šādu:

“Dawood Ibrahim Kaskar (alias (a) Dawood Ebrahim, (b) Sheikh Dawood Hassan, (c) Abdul Hamid Abdul Aziz, (d) Anis Ibrahim, (e) Aziz Dilip, (f) Daud Hasan Shaikh Ibrahim Kaskar, (g) Daud Ibrahim Memon Kaskar, (h) Dawood Hasan Ibrahim Kaskar, (i) Dawood Ibrahim Memon, (j) Dawood Sabri, (k) Kaskar Dawood Hasan, (l) Shaikh Mohd Ismail Abdul Rehman, (m) Dowood Hassan Shaikh Ibrahim, (n) Ibrahim Shaikh Mohd Anis, (o) Shaikh Ismail Abdul, (p) Hizrat). Tituls: (a) Sheikh, (b) Shaikh. Adrese: (a) White House, Near Saudi Mosque, Clifton, Karači, Pakistāna, (b) House No. 37 – 30th Street – Defence Housing Authority, Karači, Pakistāna. Dzimšanas datums: 26.12.1955. Dzimšanas vieta: (a) Bombeja, (b) Ratnagiri, Indija. Valstspiederība: Indijas. Pases Nr.: (a) A-333602 (Indijas pase izdota 4.6.1985. Bombejā, Indijā), (b) M110522 (Indijas pase izdota 13.11.1978. Bombejā, Indijā), (c) R841697 (Indijas pase izdota 26.11.1981. Bombejā), (d) F823692 (DŽIDA) (Indijas pase izdota CGI Džidā 2.9.1989.), (e) A501801 (BOMBEJA) (Indijas pase izdota 26.7.1985.), (f) K560098 (BOMBEJA) (Indijas pase izdota 30.7.1975.), (g) V57865 (BOMBEJA) (izdota 3.10.1983.), (h) P537849 (BOMBEJA) (izdota 30.7.1979.), (i) A717288 (ĻAUNPRĀTĪGA IZMANTOŠANA) (izdota 18.8.1985. Dubaijā, (j) G866537 (ĻAUNPRĀTĪGA IZMANTOŠANA) (Pakistānas pase izdota 12.8.1991.Rawalpindi). Papildu informācija: (a) Indijas valdība anulējusi pasi Nr. A-333602, (b) Indijas valdība izdevusi starptautisku apcietināšanas orderi.”

(14)

Ierakstu “Fazul Abdullah Mohammed (arī Abdalla, Fazul; arī Adballah, Fazul; arī Aisha, Abu; arī Al Sudani, Abu Seif; arī Ali, Fadel Abdallah Mohammed; arī Fazul, Abdalla; arī Fazul, Abdallah; arī Fazul, Abdallah Mohammed; arī Fazul, Haroon; arī Fazul, Harun; arī Haroon; arī Haroun, Fadhil; arī Harun; arī Luqman, Abu; arī Mohammed, Fazul; arī Mohammed, Fazul Abdilahi; arī Mohammed, Fouad; arī Muhamad, Fadil Abdallah); dzimis 1972. gada 25. augustā vai 1974. gada 25. decembrī, vai 1974. gada 25. februārīMoroni, Komoru salās; Komoru vai Kenijas pilsonis.” pozīcijā “Fiziskās personas” aizstāj ar šādu:

“Fazul Abdullah Mohammed (alias (a) Abdalla, Fazul, (b) Abdallah, Fazul, (c) Ali, Fadel Abdallah Mohammed, (d) Fazul, Abdalla, (e) Fazul, Abdallah, (f) Fazul, Abdallah Mohammed, (g) Fazul, Haroon, (h) Fazul, Harun, (i) Haroun, Fadhil, (j) Mohammed, Fazul, (k) Mohammed, Fazul Abdilahi, (l) Mohammed, Fouad, (m) Muhamad, Fadil Abdallah, (n) Abdullah Fazhl, (o) Fazhl Haroun, (p) Fazil Haroun, (q) Faziul Abdallah, (r) Fazul Abdalahi Mohammed, (s) Haroun Fazil, (t) Harun Fazul, (u) Khan Fazhl, (v) Farun Fahdl, (w) Harun Fahdl, (x) Aisha, Abu, (y) Al Sudani, Abu Seif, (z) Haroon, (aa) Harun, (bb) Luqman, Abu (cc) Haroun). Dzimšanas datums: (a) 25.8.1972., (b) 25.12.1974., (c) 25.2.1974., (d) 1976. gads, (e) 1971. gada februāris. Dzimšanas vieta: Moroni, Komoru salas. Valstspiederība: (a) Komoru, (b) Kenijas.”

(15)

Ierakstu “Fahid Mohammed Ally Msalam (arī Al-Kini, Usama; arī Ally, Fahid Mohammed; arī Msalam, Fahad Ally; arī Msalam, Fahid Mohammed Ali; arī Msalam, Mohammed Ally; arī Musalaam, Fahid Mohammed Ali; arī Salem, Fahid Muhamad Ali); dzimis 1976. gada 19. februārī Mombasā, Kenijā; Kenijas pilsonis.” pozīcijā “Fiziskās personas” aizstāj ar šādu:

“Fahid Mohammed Ally Msalam (alias (a) Ally, Fahid Mohammed, (b) Msalam, Fahad Ally, (c) Msalam, Fahid Mohammed Ali, (d) Msalam, Mohammed Ally, (e) Musalaam, Fahid Mohammed Ali, (f) Salem, Fahid Muhamad Ali, (g) Fahid Mohammed Aly, (h) Ahmed Fahad, (i) Ali Fahid Mohammed, (j) Fahad Mohammad Ally, (k) Fahad Mohammed Ally, (l) Fahid Mohamed Ally, (m) Msalam Fahad Mohammed Ally, (n) Msalam Fahid Mohammad Ally, (o) Msalam Fahid Mohammed Ali, (p) Msalm Fahid Mohammed Ally, (q) Al-Kini, Usama, (r) Mohammed Ally Mohammed, (s) Ally Fahid M). Adrese: Mombasa, Kenija. Dzimšanas datums: 19.2.1976. Dzimšanas vieta: Mombasa, Kenija. Valstspiederība: Kenijas. Pases Nr.: (a) A260592 (Kenijas pase), (b) A056086 (Kenijas pase), (c) A435712 (Kenijas pase), (d) A324812 (Kenijas pase), (e) 356095 (Kenijas pase). Valsts identifikācijas Nr.: 12771069 (Kenijas personas apliecība).”

(16)

Ierakstu “Sheikh Ahmed Salim Swedan (arī Ahmed the Tall; arī Ally, Ahmed; arī Bahamad; arī Bahamad, Sheik; arī Bahamadi, Sheikh; arī Suweidan, Sheikh Ahmad Salem; arī Swedan, Sheikh; arī Swedan, Sheikh Ahmed Salem); dzimis 1969. gada 9. aprīlī vai 1960. gada 9. aprīlī Mombasā, Kenijā; Kenijas pilsonis.” pozīcijā “Fiziskās personas” aizstāj ar šādu:

“Ahmed Salim Swedan Sheikh (alias (a) Ally, Ahmed, (b) Suweidan, Sheikh Ahmad Salem, (c) Swedan, Sheikh, (d) Swedan, Sheikh Ahmed Salem, (e) Ally Ahmad, (f) Muhamed Sultan, (g) Sheik Ahmed Salim Sweden, (h) Sleyum Salum, (i) Ahmed The Tall, (j) Bahamad, (k) Bahamad, Sheik, (l) Bahamadi, Sheikh, (m) Sheikh Bahamad). Dzimšanas datums: (a) 9.4.1969., (b) 9.4.1960., (c) 4.9.1969. Dzimšanas vieta: Mombasa, Kenija. Valstspiederība: Kenijas. Pases Nr.: A163012 (Kenijas pase). Valsts identifikācijas Nr.: 8534714 (Kenijas personas apliecība izdota 14.11.1996.).”

II Tiesību akti, kas pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta

18.7.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 186/29

PADOMES LĒMUMS

(2007. gada 10. jūlijs)

saskaņā ar Līguma 122. panta 2. punktu par vienotās valūtas ieviešanu Kiprā 2008. gada 1. janvārī

(2007/503/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 122. panta 2. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Komisijas ziņojumu (1),

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas ziņojumu (2),

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (3),

ņemot vērā Padomes apspriedi, kurā piedalījās valstu vai valdību vadītāji,

tā kā:

(1)

Ekonomikas un monetārās savienības (EMS) trešais posms sākās 1999. gada 1. janvārī. Padome 1998. gada 3. maijā sanāksmē Briselē, kurā piedalījās valstu vai valdību vadītāji, lēma, ka Beļģija, Vācija, Spānija, Francija, Īrija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Austrija, Portugāle un Somija ir izpildījušas vajadzīgos nosacījumus, lai 1999. gada 1. janvārī ieviestu vienoto valūtu (4).

(2)	Padome 2000. gada 19. jūnijā nolēma, ka Grieķija ir izpildījusi vajadzīgos nosacījumus, lai 2001. gada 1. janvārī ieviestu vienoto valūtu (5). Padome 2006. gada 11. jūlijā nolēma, ka Slovēnija ir izpildījusi nepieciešamos nosacījumus, lai 2007. gada 1. janvārī ieviestu vienoto valūtu (6).

(3)

Saskaņā ar 1. punktu Līgumam pievienotajā Protokolā par dažiem noteikumiem attiecībā uz Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti Apvienotā Karaliste informēja Padomi, ka tā nav iecerējusi 1999. gada 1. janvārī iekļauties EMS trešajā posmā. Šis paziņojums nav mainīts. Saskaņā ar 1. punktu Līgumam pievienotajā Protokolā par dažiem noteikumiem attiecībā uz Dāniju un saskaņā ar lēmumu, ko valstu vai valdību vadītāji pieņēma Edinburgā 1992. gada decembrī, Dānija ir informējusi Padomi par savu nodomu nepiedalīties EMS trešajā posmā. Dānija nav pieprasījusi, lai tiktu uzsākta Līguma 122. panta 2. punktā minētā procedūra.

(4)

Saskaņā ar Lēmumu 98/317/EK Zviedrijai ir izņēmuma statuss atbilstoši Līguma 122. pantam. Saskaņā ar 2003. gada Pievienošanās akta (7) 4. pantu Čehijai, Igaunijai, Kiprai, Latvijai, Lietuvai, Ungārijai, Maltai, Polijai, Slovēnijai un Slovākijai ir izņēmuma statuss atbilstoši Līguma 122. pantam. Saskaņā ar 2005. gada Pievienošanās akta (8) 5. pantu Bulgārijai un Rumānijai ir izņēmuma statuss atbilstoši Līguma 122. pantam.

(5)

Eiropas Centrālā banka (ECB) tika nodibināta 1998. gada 1. jūlijā. Eiropas monetārā sistēma tika aizstāta ar valūtas maiņas mehānismu, kura izveide tika saskaņota Eiropadomes Rezolūcijā (1997. gada 16. jūnijs) par valūtas maiņas mehānisma izveidi ekonomikas un monetārās savienības trešajā posmā (9). Kārtība, kādā ekonomikas un monetārās savienības trešajā posmā īstenojams valūtas maiņas mehānisms (VMM II), tika formulēta 1998. gada 1. septembra Nolīgumā starp ECB un to dalībvalstu centrālajām bankām, kas nav euro zonā, ar ko nosaka valūtas maiņas mehānisma darbības procedūras ekonomikas un monetārās savienības trešajā posmā (10).

(6)

Līguma 122. panta 2. punktā noteikta kārtība, kādā atceļ attiecīgo dalībvalstu izņēmuma statusu. Saskaņā ar minēto pantu vismaz reizi divos gados vai pēc pieprasījuma, ko iesniedz dalībvalsts ar izņēmuma statusu, Komisija un ECB sniedz ziņojumu Padomei Līguma 121. panta 1. punktā noteiktajā kārtībā. Kipra 2007. gada 13. februārī iesniedza oficiālu pieprasījumu veikt konverģences izvērtējumu.

(7)

Dalībvalstu tiesību akti, tostarp dalībvalstu centrālo banku statūti, pēc vajadzības jāpielāgo tā, lai tiktu nodrošināta atbilstība Līguma 108. un 109. pantam un Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas statūtiem (turpmāk – “ECBS statūti”). Komisijas un ECB ziņojumos sniegts detalizēts izvērtējums par Kipras tiesību aktu atbilstību Līguma 108. un 109. pantam, kā arī ECBS statūtiem.

(8)

Saskaņā ar 1. pantu Protokolā par konverģences kritērijiem, kas minēti Līguma 121. pantā, Līguma 121. panta 1. punkta pirmajā ievilkumā minētais cenu stabilitātes kritērijs ir tas, ka dalībvalstī ir ilgtspējīga cenu stabilitāte un ka viena gada periodā pirms pārbaudes vidējais inflācijas līmenis par ne vairāk kā 1,5 procenta punktiem pārsniedz minēto līmeni, augstākais, trīs dalībvalstīs ar vislabākajiem cenu stabilitātes rādītājiem. Cenu stabilitātes kritērija vajadzībām inflāciju mēra, izmantojot saskaņotos patēriņa cenu indeksus (SPCI), kas ir definēti Padomes Regulā (EK) Nr. 2494/95 (11). Cenu stabilitātes kritērija izvērtēšanas nolūkā dalībvalsts inflāciju mēra, nosakot izmaiņas 12 mēneša indeksu vidējās aritmētiskās vērtības attiecībā pret iepriekšējā perioda 12 mēneša indeksu vidējo aritmētisko vērtību, rezultātu izsakot procentos. Viena gada periodā līdz 2007. martam trīs dalībvalstis ar vislabākajiem cenu stabilitātes rādītājiem bija Somija, Polija un Zviedrija, kurās inflācijas līmenis bija, attiecīgi, 1,3 %, 1,5 % un 1,6 %. Komisijas un ECB ziņojumos ņēma vērā atsauces vērtību, ko aprēķināja kā vienkāršu vidējo aritmētisko vērtību inflācijas līmenim trīs dalībvalstīs ar vislabākajiem cenu stabilitātes rādītājiem, minētajai vērtībai pieskaitot 1,5 procenta punktus. Tādējādi atsauces vērtība viena gada periodam līdz 2007. gada martam bija 3,0 %.

(9)

Saskaņā ar 2. pantu Protokolā par konverģences kritērijiem Līguma 121. panta 1. punkta otrajā ievilkumā minētais valsts budžeta stāvokļa kritērijs ir tas, ka pārbaudes brīdī uz dalībvalsti neattiecas atbilstīgi Līguma 104. panta 6. punktam pieņemts Padomes lēmums par pārmērīga budžeta deficīta esamību.

(10)

Saskaņā ar 3. pantu Protokolā par konverģences kritērijiem Līguma 121. panta 1. punkta trešajā ievilkumā minētais kritērijs dalībai Eiropas monetārās sistēmas valūtas maiņas mehānismā ir tas, ka dalībvalsts vismaz divu gadu periodā pirms pārbaudes bez lielām grūtībām ir ievērojusi normālās valūtas kursa svārstību robežas, kas paredzētas Eiropas monetārās sistēmas valūtas maiņas mehānismā (VMM). Proti, dalībvalsts minētajā periodā pēc savas iniciatīvas nav devalvējusi savas valūtas divpusējo centrālo kursu attiecībā pret jebkuras citas dalībvalsts valūtu. Kopš 1999. gada 1. janvāra VMM II nodrošina shēmu valūtas maiņas kritērija izpildes izvērtēšanai. Izvērtējot šā kritērija izpildi savos ziņojumos, Komisija un ECB pārbaudīja divu gadu periodu, kas beidzās 2007. gada 26. aprīlī.

(11)

Saskaņā ar 4. pantu Protokolā par konverģences kritērijiem Līguma 121. panta 1. punkta ceturtajā ievilkumā minētais procentu likmju konverģences kritērijs ir tas, ka viena gada periodā pirms pārbaudes dalībvalstī ir bijusi vidējā nominālā ilgtermiņa procentu likme, kas par ne vairāk kā 2 procenta punktiem pārsniedz minēto likmi, augstākais, trīs dalībvalstīs ar vislabākajiem cenu stabilitātes rādītājiem. Procentu likmju konverģences kritērija vajadzībām izmantoja salīdzināmas procentu likmes par valdības 10 gadu etalonobligācijām. Procentu likmju kritērija izpildes izvērtēšanas nolūkā Komisijas un ECB ziņojumos ņēma vērā atsauces vērtību, ko aprēķināja kā vienkāršu vidējo aritmētisko vērtību nominālajām ilgtermiņa procentu likmēm trīs dalībvalstīs ar vislabākajiem cenu stabilitātes rādītājiem, minētajai vērtībai pieskaitot 2 procenta punktus. Tādējādi atsauces vērtība viena gada periodam līdz 2007. gada martam bija 6,4 %.

(12)

Saskaņā ar 5. pantu Protokolā par konverģences kritērijiem šajā konverģences kritēriju izpildes izvērtēšanā izmantojamos statistikas datus nodrošina Komisija. Komisija ir nodrošinājusi vajadzīgos datus šā lēmuma sagatavošanai. Komisija ir nodrošinājusi budžeta datus, pamatojoties uz ziņojumiem, ko dalībvalstis iesniegušas līdz 2007. gada 1. aprīlim saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 3605/93 (1993. gada 22. novembris) par to, kā piemērot Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam pievienoto Protokolu par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru (12).

(13)

Ņemot vērā Komisijas un ECB ziņojumus par Kipras panākumiem, pildot saistības attiecībā uz ekonomikas un monetārās savienības izveidi, Komisija ir izdarījusi šādus secinājumus.

Kipras tiesību akti, tostarp valsts centrālās bankas statūti, ir saderīgi ar Līguma 108. un 109. pantu un ECBS statūtiem.

Attiecībā uz to, kā Kipra ir izpildījusi Līguma 121. panta 1. punkta četros ievilkumos minētos konverģences kritērijus:

—	vidējais inflācijas līmenis Kiprā viena gada periodā, kas beidzās 2007. gada martā, saglabājās 2,0 %, kas ir mazāks par atsauces vērtību, un varētu saglabāties mazāks par atsauces vērtību arī turpmākajos mēnešos,

—	uz Kipru neattiecas Padomes lēmums par pārmērīga valsts budžeta deficīta esamību,

—	Kipra piedalās VMM II kopš 2005. gada 2. maija; divu gadu periodā, kas beidzās 2007. gada 26. aprīlī, Kipras mārciņa (CYP) nav bijusi pakļauta būtiskiem satricinājumiem, un Kipra nav pēc savas iniciatīvas devalvējusi CYP divpusējo centrālo kursu pret euro,

—	viena gada periodā, kas beidzās 2007. gada martā, ilgtermiņa procentu likme Kiprā bija vidēji 4,2 %, kas ir mazāka par atsauces vērtību.

Ņemot vērā minētos kritērijus, Kipra ir sasniegusi augstu ilgtspējīgas konverģences līmeni.

Tādējādi Kipra ir izpildījusi vajadzīgos nosacījumus vienotās valūtas ieviešanai.

(14)	Saskaņā ar Līguma 122. panta 2. punktu Padome ar kvalificētu balsu vairākumu pēc Komisijas priekšlikuma lemj par to, kuras dalībvalstis ar izņēmuma statusu ir izpildījušas vajadzīgos nosacījumus vienotās valūtas ieviešanai, un atceļ attiecīgo dalībvalstu izņēmuma statusu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Kipra ir izpildījusi vajadzīgos nosacījumus vienotās valūtas ieviešanai. 2003. gada Pievienošanas akta 4. pantā minētais Kipras izņēmuma statuss tiek atcelts no 2008. gada 1. janvāra.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

3. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2007. gada 10. jūlijā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

F. TEIXEIRA DOS SANTOS

(1) Ziņojums pieņemts 2007. gada 16. maijā.

(2) Ziņojums pieņemts 2007. gada 16. maijā.

(3) Atzinums sniegts 2007. gada 20. jūnijā (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(4) Lēmums 98/317/EK (OV L 139, 11.5.1998., 30. lpp.).

(5) Lēmums 2000/427/EK (OV L 167, 7.7.2000., 19. lpp.).

(6) Lēmums 2006/495/EK (OV L 195, 15.7.2006., 25. lpp.).

(7) OV L 236, 23.9.2003., 33. lpp.

(8) OV L 157, 21.6.2005., 203. lpp.

(9) OV C 236, 2.8.1997., 5. lpp.

(10) OV C 345, 13.11.1998., 6. lpp. Nolīgumā grozījumi izdarīti ar 2000. gada 14. septembra nolīgumu (OV C 362, 16.12.2000., 11. lpp.).

(11) Padomes Regula (EK) Nr. 2494/95 (1995. gada 23. oktobris) par saskaņotajiem patēriņa cenu indeksiem (OV L 257, 27.10.1995., 1. lpp.). Regulā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

(12) OV L 332, 31.12.1993., 7. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2103/2005 (OV L 337, 22.12.2005., 1. lpp.).

18.7.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 186/32

PADOMES LĒMUMS

(2007. gada 10. jūlijs)

saskaņā ar Līguma 122. panta 2. punktu par vienotās valūtas ieviešanu Maltā 2008. gada 1. janvārī

(2007/504/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 122. panta 2. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Komisijas ziņojumu (1),

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas ziņojumu (2),

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (3),

ņemot vērā Padomes apspriedi, kurā piedalījās valstu vai valdību vadītāji,

tā kā:

(1)

(2)	Padome 2000. gada 19. jūnijā nolēma, ka Grieķija ir izpildījusi vajadzīgos nosacījumus, lai 2001. gada 1. janvārī ieviestu vienoto valūtu (5). Padome 2006. gada 11. jūlijā nolēma, ka Slovēnija ir izpildījusi vajadzīgos nosacījumus, lai 2007. gada 1. janvārī ieviestu vienoto valūtu (6).

(3)

(4)

(5)

(6)

Līguma 122. panta 2. punktā noteikta kārtība, kādā atceļ attiecīgo dalībvalstu izņēmuma statusu. Saskaņā ar minēto pantu vismaz reizi divos gados vai pēc pieprasījuma, ko iesniedz dalībvalsts ar izņēmuma statusu, Komisija un ECB sniedz ziņojumu Padomei Līguma 121. panta 1. punktā noteiktajā kārtībā. Malta 2007. gada 27. februārī iesniedza oficiālu pieprasījumu veikt konverģences izvērtējumu.

(7)

Dalībvalstu tiesību akti, tostarp dalībvalstu centrālo banku statūti, pēc vajadzības jāpielāgo tā, lai tiktu nodrošināta atbilstība Līguma 108. un 109. pantam un Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas statūtiem (turpmāk – “ECBS statūti”). Komisijas un ECB ziņojumos sniegts detalizēts izvērtējums par Maltas tiesību aktu atbilstību Līguma 108. un 109. pantam, kā arī ECBS statūtiem.

(8)

(9)

(10)

(11)

(12)

Saskaņā ar 5. pantu Protokolā par konverģences kritērijiem šajā konverģences kritēriju izpildes izvērtēšanā izmantojamos statistikas datus nodrošina Komisija. Komisija nodrošināja datus, lai sagatavotu šo priekšlikumu. Komisija ir nodrošinājusi vajadzīgos datus šā lēmuma sagatavošanai. Komisija ir tos nodrošinājusi, pamatojoties uz ziņojumiem, ko dalībvalstis iesniegušas līdz 2007. gada 1. aprīlim saskaņā ar Padomes 1993. gada 22. novembra Regulu (EK) Nr. 3605/93 par to, kā piemērot Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam pievienoto Protokolu par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru (12).

(13)

Ņemot vērā Komisijas un ECB ziņojumus par Maltas panākumiem, pildot saistības attiecībā uz ekonomikas un monetārās savienības izveidi, Komisija ir izdarījusi šādus secinājumus.

Maltas tiesību akti, tostarp valsts centrālās bankas statūti, ir saderīgi ar Līguma 108. un 109. pantu un ECBS statūtiem.

Attiecībā uz to, kā Malta ir izpildījusi Līguma 121. panta 1. punkta četros ievilkumos minētos konverģences kritērijus:

—	vidējais inflācijas līmenis Maltā viena gada periodā, kas beidzās 2007. gada martā, saglabājās 2,2 %, kas ir mazāks par atsauces vērtību, un varētu saglabāties mazāks par atsauces vērtību arī turpmākajos mēnešos,

—	Maltā vērojams pārliecinošs un ilgtspējīgs budžeta deficīta samazinājums līdz mazāk nekā 3 % no IKP, un valsts parāda attiecība pret IKP samazinās, tuvinoties 60 % atsauces vērtībai; tāpēc Komisija ieteica Padomei atcelt lēmumu par pārmērīga budžeta deficīta esamību Maltā,

—	Malta piedalās VMM II kopš 2005. gada 2. maija; divu gadu periodā, kas beidzās 2007. gada 26. aprīlī, Maltas lira (MTL) nav bijusi pakļauta būtiskiem satricinājumiem, un Malta nav pēc savas iniciatīvas devalvējusi MTL divpusējo centrālo kursu pret euro,

—	viena gada periodā, kas beidzās 2007. gada martā, ilgtermiņa procentu likme Maltā bija vidēji 4,3 %, kas ir mazāka par atsauces vērtību.

Ņemot vērā minētos kritērijus, Malta ir sasniegusi augstu ilgtspējīgas konverģences līmeni.

Tādējādi Malta ir izpildījusi vajadzīgos kritērijus vienotās valūtas ieviešanai.

(14)	Padome pēc Komisijas ieteikuma ar Lēmumu 2007/464/EK (13) atcēla Lēmumu 2005/186/EK par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu Maltā.

(15)	Saskaņā ar Līguma 122. panta 2. punktu Padome ar kvalificētu balsu vairākumu pēc Komisijas priekšlikuma lemj par to, kuras dalībvalstis ar izņēmuma statusu ir izpildījušas vajadzīgos nosacījumus vienotās valūtas ieviešanai, un atceļ attiecīgo dalībvalstu izņēmuma statusu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Malta ir izpildījusi vajadzīgos nosacījumus vienotās valūtas ieviešanai. 2003. gada Pievienošanas akta 4. pantā minētais Maltas izņēmuma statuss tiek atcelts no 2008. gada 1. janvāra.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

3. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2007. gada 10. jūlijā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

F. TEIXEIRA DOS SANTOS

(1) Ziņojums pieņemts 2007. gada 16. maijā.

(2) Ziņojums pieņemts 2007. gada 16. maijā.

(3) Atzinums sniegts 2007. gada 20. jūnijā (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(4) Lēmums 98/317/EK (OV L 139, 11.5.1998., 30. lpp.).

(5) Lēmums 2000/427/EK (OV L 167, 7.7.2000., 19. lpp.).

(6) Lēmums 2006/495/EK (OV L 195, 15.7.2006., 25. lpp.).

(7) OV L 236, 23.9.2003., 33. lpp.

(8) OV L 157, 21.6.2005., 203. lpp.

(9) OV C 236, 2.8.1997., 5. lpp.

(10) OV C 345, 13.11.1998., 6. lpp. Nolīgumā grozījumi izdarīti ar 2000. gada 14. septembra nolīgumu (OV C 362, 16.12.2000., 11. lpp.).

(11) Padomes 1995. gada 23. oktobra Regula (EK) Nr. 2494/95 par saskaņotajiem patēriņa cenu indeksiem (OV L 257, 27.10.1995., 1. lpp.). Regulā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

(12) OV L 332, 31.12.1993., 7. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2103/2005 (OV L 337, 22.12.2005., 1. lpp.).

(13) OV L 176, 6.7.2007., 19. lpp.

18.7.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 186/36

KOMISIJAS LĒMUMS

(2007. gada 21. jūnijs),

ar ko nosaka ekoloģiskos kritērijus Kopienas ekomarķējuma piešķiršanai ziepēm, šampūniem un matu kondicionētājiem

(izziņots ar dokumenta numuru K(2007) 3127)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2007/506/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 17. jūlija Regulu (EK) Nr. 1980/2000 par pārskatīto Kopienas ekoetiķetes piešķiršanas programmu (1), un jo īpaši tās 6. panta 1. punkta otro daļu,

apspriedusies ar Eiropas Savienības Ekomarķējuma komiteju,

tā kā:

(1)	Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1980/2000 Kopienas ekomarķējumu var piešķirt ražojumiem ar tādām īpašībām, kuras var nodrošināt būtisku uzlabojumu saistībā ar galvenajiem vides aspektiem.

(2)	Regulā (EK) Nr. 1980/2000 paredzēts noteikt konkrētus ekomarķējuma kritērijus katrai ražojumu grupai, pamatojoties uz Eiropas Savienības Ekomarķējuma komitejas izstrādātajiem kritērijiem.

(3)	Ekoloģiskajiem kritērijiem un ar tiem saistītajām vērtēšanas un verifikācijas prasībām jāpaliek spēkā trīs gadus.

(4)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar tās komitejas sniegto atzinumu, kura izveidota ar Regulas (EK) Nr. 1980/2000 17. pantu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ražojumu grupā “ziepes, šampūni un matu kondicionētāji” ietilpst visas izskalojamās vielas un preparāti, kuriem lietošanas laikā jānonāk saskarē ar epidermu un ar apmatojumu tādēļ, lai to notīrītu. Pie šīs grupas pieder arī visas izskalojamās vielas un preparāti, kuriem lietošanas laikā jānonāk saskarē ar apmatojumu tādēļ, lai uzlabotu matu stāvokli (matu kondicionētāji).

Minētajā grupā iekļauti ražojumi izmantošanai personiskām vajadzībām un profesionālai lietošanai paredzēti ražojumi.

Šajā ražojumu grupā neietilpst tādi ražojumi, kas tirgū laisti kā dezinficējoši vai antibakteriāli līdzekļi.

2. pants

1. Lai ziepēm, šampūnam vai matu kondicionētājam piešķirtu Kopienas ekomarķējumu, saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1980/2000 tam jāietilpst ražojumu grupā “ziepes, šampūni un matu kondicionētāji” un jāatbilst šā lēmuma pielikumā noteiktajiem ekoloģiskajiem kritērijiem.

2. Šo lēmumu piemēro, neierobežojot Padomes 1976. gada 27. jūlija Direktīvu 76/768/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz kosmētikas līdzekļiem (2).

3. pants

Administratīvām vajadzībām šai ražojumu grupai tiek piešķirts ciparu kods “30”.

4. pants

Ražojumu grupai “ziepes, šampūni un matu kondicionētāji” noteiktie ekoloģiskie kritēriji un ar tiem saistītās vērtēšanas un verifikācijas prasības paliek spēkā trīs gadus no šā lēmuma paziņošanas dienas.

5. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2007. gada 21. jūnijā

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Stavros DIMAS

(1) OV L 237, 21.9.2000., 1. lpp.

(2) OV L 262, 27.9.1976., 169. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2007/22/EK (OV L 101, 18.4.2007., 11. lpp.).

PIELIKUMS

PAMATPRINCIPI

Kritēriju noteikšanas mērķi

Kritēriju noteikšanas mērķi ir veicināt:

—	ūdens piesārņojuma samazināšanos, ierobežojot gan potenciāli bīstamo sastāvdaļu daudzumu, gan ražojuma kopējo toksiskuma pakāpi,

—	atkritumu daudzuma samazināšanos, samazinot iepakojuma daudzumu,

—	ar bīstamu vielu izmantošanu saistīto, vidi apdraudošo risku samazināšanu vai novēršanu.

Bez tam šie kritēriji palīdz patērētājiem apzināties vides problēmas. Minētie kritēriji ir noteikti tā, lai veicinātu tādu ziepju, šampūnu un matu kondicionētāju marķēšanu, kuru kaitīgā ietekme uz vidi ir zemāka nekā vidēji šajā ražojumu grupā.

Vērtēšanas un verifikācijas prasības

Konkrētas prasības vērtēšanai un verifikācijai ir norādītas pie katra no ekoloģiskajiem kritērijiem šā pielikuma turpinājumā.

Piemērotā gadījumā var izmantot še nenorādītas testēšanas metodes, ja kompetentā iestāde, kura izvērtē pieteikumu, tās atzīst par ekvivalentām attiecīgajam kritērijam norādītajām metodēm.

Ja iespējams, testēšana jāizdara laboratorijās, kuras atbilst standartā EN ISO 17025 vai tam ekvivalentā standartā noteiktajām vispārīgajām prasībām.

Ja testēšanas metodes nav minētas vai ja tās ir minētas kā izmantojamas verifikācijā vai uzraudzībā, kompetentajām iestādēm jāpamatojas attiecīgi uz deklarācijām un dokumentāciju, ko sniedz pretendents, un/vai uz neatkarīgu verifikāciju.

Attiecīgā gadījumā kompetentās iestādes var pieprasīt apliecinošus dokumentus un var veikt neatkarīgu verifikāciju, arī apmeklējot ražošanas objektus.

Ja pieteikuma iesniedzējam jāiesniedz deklarācijas, dokumentācija, testēšanas rezultāti vai citi pierādījumi par atbilstību kritērijiem, pieņem, ka šo pierādījumu izcelsme attiecīgā gadījumā var būt no paša pieteikuma iesniedzēja un/vai tā piegādātājiem, un/vai to piegādātājiem u. c.

Ja minētas sastāvdaļas, ar tām saprot arī vielas un preparātus.

Turpmākajā tekstā minēta mazgāšanas līdzekļu sastāvdaļu datubāze (DID saraksts), kurā iekļautas daudzas no plašāk izmantojamajām ziepju, šampūnu un matu kondicionētāju sastāvdaļām. Pēc DID saraksta A daļas datiem aprēķina robežatšķaidījumu (CDV) un novērtē virsmaktīvo vielu bioloģiskās noārdīšanās spēju. Datus, kuru izcelsme ir no pieteikuma iesniedzēja, var iesniegt tikai tad, ja minētajā sarakstā atbilstošo datu nav, izņemot attiecībā uz smaržvielām (arī uz bioloģiskajām piedevām) un krāsvielām.

Attiecībā uz sastāvdaļām, kas nav iekļautas DID saraksta A daļā, pieteikuma iesniedzējs uz savu atbildību piemēro procedūru, kura aprakstīta DID saraksta B daļā.

Jāizmanto DID saraksta jaunākā versija, kas ir pieejama pieteikuma iesniegšanas laikā, un to var saņemt no kompetentās iestādes, kura izskatīs pieteikumu. Ar minēto sarakstu var iepazīties tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/environment/ecolabel/product/pg_did_list_en.htm

Attiecībā uz sastāvdaļām, kas nav minētas DID sarakstā, pieteikuma iesniedzējs var izmantot II papildinājumā aprakstīto pieeju, lai nodrošinātu vajadzīgo dokumentāciju par bioloģisko noārdīšanos anaerobos apstākļos.

Šo kritēriju vajadzībām “virsmaktīvā viela” ir jebkura mazgāšanas līdzekļos izmantojama organiskā viela un/vai preparāts, kam piemīt virsmaktīvās īpašības un kas satur vienu vai vairākas hidrofilas grupas un vienu vai vairākas hidrofobas grupas, kuru īpatnības un izmērs ļauj samazināt ūdens virsmas spraigumu un izveidot vienmolekulāru izkliedes vai adsorbcijas slāni uz ūdens/gaisa starpvirsmas, veidot emulsijas un/vai mikroemulsijas, un/vai micellas, kā arī adsorbēties uz ūdens/cieta ķermeņa starpvirsmas.

Kompetentajām iestādēm, izskatot pieteikumus un uzraugot atbilstību šajā pielikumā noteiktajiem kritērijiem, ir ieteicams ņemt vērā to, vai tiek īstenotas atzītas vides pārvaldības sistēmas, piemēram, EMAS vai ISO 14001.

(Piezīme. Šādas pārvaldības sistēmas īstenošana nav noteikta par obligātu prasību, lai varētu iesniegt pieteikumu ekomarķējumam vai lai nodrošinātu atbilstību ekomarķējuma kritērijiem.)

FUNKCIONĀLĀ VIENĪBA

Funkcionālā vienība ir 1 grams “aktīvā satura” (AC). AC definē kā organisko sastāvdaļu masu ražojumā. Tā jāaprēķina, ņemot vērā visas ražojuma sastāvdaļas. Roku tīrīšanas līdzekļos esošās abrazīvās vielas AC aprēķināšanā neņem vērā.

Vērtēšana un verifikācija

Jāsniedz turpmāk norādītā informācija:

—	visu ražojuma sastāvdaļu, arī par piesārņojošām atzītu vielu, tehniskais apraksts. Tehniskajā aprakstā jānorāda konkrēti vielas daudzumi, CAS numurs un INCI nosaukums,

—	katras atsevišķas sastāvdaļas funkcija ražojumā, norādot, kālab šī sastāvdaļa tikusi iekļauta ražojuma sastāvā,

—	drošības datu lapa/ražojuma datu lapa, kurā norādīts katras sastāvdaļas piegādātāja nosaukums.

EKOLOĢISKIE KRITĒRIJI

1. Toksiskums ūdens organismiem

Toksiskuma robežatšķaidījumu (CDV) katrai atsevišķai sastāvdaļai (i) un visam ražojumam aprēķina, izmantojot šādu vienādību:

CDV (sastāvdaļa i) = masa (i) × DF (i) × 1 000/TF-hroniskais (i)

CDV = Σ CDV (sastāvdaļa i),

kur masa (i) ir sastāvdaļas masa gramos uz funkcionālo vienību, DF (i) ir noārdīšanās koeficients un TF-hroniskais (i) ir sastāvdaļas toksiskuma koeficients (miligrami/litrā).

DF un TF-hroniskā vērtības ir norādītas mazgāšanas līdzekļu sastāvdaļu datubāzes (jeb DID saraksta) A daļā. Ja attiecīgā sastāvdaļa nav iekļauta DID saraksta A daļā, pieteikuma iesniedzējs nosaka attiecīgās vērtības, izmantojot DID saraksta B daļā aprakstīto pieeju. Visu sastāvdaļu CDV summē, iegūstot ražojuma CDV.

Ražojuma kopējais CDV nedrīkst pārsniegt turpmāk norādītās vērtības:

Šampūni, dušas līdzekļi un šķidrās ziepes: 20 000 l/g AC

Cietās ziepes: 3 500 l/g AC

Kondicionētāji: 30 000 l/g AC

Vērtēšana un verifikācija

Iesniegtajā informācijā precīzi jānorāda ražojuma sastāvs. Turklāt jāsniedz precīzs sastāvdaļu ķīmiskais apraksts (piemēram, identifikācija IUPAC nomenklatūrā, CAS numurs, INCI nosaukums, tīrība, piemaisījumu saturs un veids, piedevas; maisījumiem, piemēram, virsmaktīvajām vielām, jānorāda to numurs DID sarakstā, homologu sastāvs un saturs, izomēri un tirdzniecības nosaukumi).

Jāiesniedz materiāla drošības datu lapa par katru sastāvdaļu. Jāiesniedz pilnīgs CDV vērtības aprēķins. Jānorāda atbilstošais numurs visām sastāvdaļām, kas minētas DID sarakstā. Par DID sarakstā neminētām sastāvdaļām jāiesniedz testēšanas rezultāti un jānorāda testēšanas metodes, kas izmantotas, lai noteiktu ekotoksicitāti (ilgtermiņā novērojama ietekme (NOEC jeb nekaitīgās koncentrācijas dati) uz zivīm, dafnijām un aļģēm) un lai noteiktu bioloģiskās noārdīšanās un bioloģiskās akumulācijas ātrumu. Šīs testēšanas metodes aprakstītas attiecīgajos pielikumos Padomes Direktīvai 67/548/EEK (1).

2. Ražojumu kaitīgums videi

Ražojums nedrīkst saturēt vielas, kurām piešķirtas riska frāzes saskaņā ar Direktīvu 67/548/EEK:

N, R50/53: (WR50/53/25 %) ≥ 1

N, R51/53: ((WR50/53/2,5 %)+(WR51/53/25 %)) ≥ 1

R52/53: ((WR50/53/0,25 %)+(WR51/53/2,5 %)+(WR52/53/25 %)) ≥ 1

WR50/53 = to sastāvdaļu masa procentos, kuras var klasificēt ar riska frāzi R50/53.

WR51/53 = to sastāvdaļu masa procentos, kuras var klasificēt ar riska frāzi R51/53.

WR52/53 = to sastāvdaļu masa procentos, kuras var klasificēt ar riska frāzi R52/53.

Roku tīrīšanas līdzekļos esošās abrazīvās vielas neņem vērā.

Vērtēšana un verifikācija

Testēšanas rezultāti par attiecīgo sastāvdaļu toksiskumu ūdens organismiem un bioloģiskās noārdīšanās spēju jānorāda saskaņā ar 2. daļas prasībām, bet testēšanas metodes – saskaņā ar Direktīvu 67/548/EEK. DID sarakstā minētos toksicitātes datus izmantot nevar, jo tās ir vidējās vērtības un neatbilst Direktīvas 67/548/EEK prasībām.

Ja zemākā toksicitātes vērtība ir ≤ 10 mg/l, jānorāda arī testēšanas rezultāti par potenciālo bioloģisko akumulāciju (bioloģiskās akumulācijas koeficients jeb BCF vai logKow). Ja šādi rezultāti nav pieejami, sastāvdaļu klasificē ar riska frāzi R50/53. Iespējami šādi izņēmumi:

Krāsvielas: R51/53.

Bioloģiskās piedevas, tas ir, augu ekstrakti un citas sastāvdaļas, kas, nebūtiski izmainot vai nemaz neizmainot to ķīmisko sastāvu, izdalītas no augiem vai dzīvniekiem: R51/53.

Ņem vērā visas sastāvdaļas (vielas un preparātus), kuru masas daļa gatavajā ražojumā pārsniedz 0,010 %, neatkarīgi no tā, vai ražojuma sastāvā tās iekļautas kā atsevišķas vielas vai kā daļa no preparāta. Šis princips attiecas arī uz katru atsevišķu sastāvdaļu preparātā, kurš izmantots ražojumā un kura masas daļa gatavajā ražojumā pārsniedz 0,010 %.

3. Bioloģiskā noārdīšanās aerobos apstākļos

a) Virsmaktīvo vielu bioloģiskā noārdīšanās aerobos apstākļos

Visām virsmaktīvajām vielām ražojuma sastāvā jābūt tādām, kas bioloģiski viegli noārdās.

Vērtēšana un verifikācija

Kompetentajai iestādei iesniedz informāciju, kurā precīzi norādīts ražojuma sastāvs, kā arī katras atsevišķas sastāvdaļas funkcijas.

DID saraksta A daļā norādīts, vai konkrētā virsmaktīvā viela aerobos apstākļos bioloģiski noārdās vai ne (virsmaktīvās vielas, pie kurām attiecīgajā ailē ir ieraksts “R”, viegli bioloģiski noārdās). Par virsmaktīvajām vielām, kas nav iekļautas DID saraksta A daļā, iesniedz attiecīgo informāciju no literatūras vai no citiem avotiem vai atbilstīgus testēšanas rezultātus, kas apliecina, ka aerobos apstākļos attiecīgās vielas bioloģiski noārdās. Vieglas bioloģiskās noārdīšanās spējas testēšanas metodes aprakstītas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 648/2004 (2).

Virsmaktīvās vielas ir uzskatāmas par tādām, kas viegli bioloģiski noārdās, ja bioloģiskās noārdīšanās spēja (mineralizācija), kas noteikta pēc viena no piecām še norādītajām testēšanas metodēm, 28 dienās ir vismaz 60 %: CO2 hedspeisa parauga tests (OECD 310), oglekļa dioksīda (CO2) veidošanās noteikšana pēc modificētās Šturma metodes (OECD 301B; Direktīvas 67/548/EEK V.C.4-C pielikums), slēgto trauku metodes tests (OECD 301D; Direktīvas 67/548/EEK V.C.4-E pielikums), manometriskā respirometrija (OECD 301F; Direktīvas 67/548/EEK V.C.4-D pielikums) vai MITI (I) tests (OECD 301C; Direktīvas 67/548/EEK V.C.4-D pielikums), vai tām ekvivalentas ISO testēšanas metodes. Ja biologiskās noārdīšanās spēja 28 dienās ir vismaz 70 %, tad atkarībā no virsmaktīvās vielas fizikālajām īpašībām, lai apstiprinātu to, ka viela bioloģiski viegli noārdās, var izmantot kādu no šādām testēšanas metodēm: ūdenī šķīstošā organiskā oglekļa (DOC) satura samazināšanās tests (OECD 301A; Direktīvas 67/548/EEK V.C.4-A pielikums) vai modificētā OECD metode ūdenī izšķīdušā organiskā oglekļa satura samazināšanās skrīningam (OECD 301E; Direktīvas 67/548/EEK V.C.4-B pielikums), vai tām ekvivalentas ISO testēšanas metodes. Ja izmantotās testēšanas metodes pamatā ir izšķīduša organiskā oglekļa mērījumi, šīs metodes piemērotība pienācīgi jāpamato saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 648/2004.

Ņem vērā visas sastāvdaļas (vielas un preparātus), kuru masas daļa gatavajā ražojumā pārsniedz 0,010 %. Šis princips attiecas arī uz katru atsevišķu sastāvdaļu preparātā, kurš ietilpst ražojuma receptūrā un kura masas daļa gatavajā ražojumā pārsniedz 0,010 %.

b) To vielu bioloģiskā noārdīšanās aerobos apstākļos, kas nav virsmaktīvās vielas (aer-NBDOnon-surf)

To sastāvdaļu koncentrācija, kuras bioloģiski viegli nenoārdās (vai kurām nav testēta bioloģiskās noārdīšanās spēja aerobos apstākļos), nedrīkst pārsniegt turpmāk norādītās vērtības:

Šampūni, dušas līdzekļi un šķidrās ziepes: 30 mg/g AC

Cietās ziepes: 15 mg/g AC

Kondicionētāji: 50 mg/g AC

Roku tīrīšanas līdzekļos esošās abrazīvās vielas neņem vērā.

Vērtēšana un verifikācija

Attiecīgās prasības norādītas 3.a) punktā.

4. Bioloģiskā noārdīšanās anaerobos apstākļos (anaer-nbdotox)

To sastāvdaļu koncentrācija, kuras anaerobos apstākļos bioloģiski nenoārdās (vai kurām nav testēta bioloģiskās noārdīšanās spēja anaerobos apstākļos) un kurām akūtās toksicitātes zemākā vērtība LC50 vai EC50 < 100 mg/l (līdzvērtīga Direktīvā 67/548/EEK noteiktajam limitam klasificēšanai ar riska frāzi R52), nedrīkst pārsniegt turpmāk norādītās vērtības:

Šampūni, dušas līdzekļi un šķidrās ziepes: 25 mg/g AC

Cietās ziepes: 15 mg/g AC

Kondicionētāji: 50 mg/g AC

Roku tīrīšanas līdzekļos esošās abrazīvās vielas neņem vērā.

Vērtēšana un verifikācija

DID saraksta A daļā norādīts, vai konkrētā sastāvdaļa anaerobos apstākļos bioloģiski noārdās vai ne (virsmaktīvās vielas, pie kurām attiecīgajā ailē ir ieraksts “Y”, anaerobos apstākļos bioloģiski noārdās). Par sastāvdaļām, kas nav iekļautas DID saraksta A daļā vai kas tajā ir iekļautas ar norādi “0”, iesniedz attiecīgo informāciju no literatūras vai no citiem avotiem vai atbilstīgus testēšanas rezultātus, kas apliecina, ka anaerobos apstākļos šīs sastāvdaļas bioloģiski noārdās. Standartmetode, pēc kuras nosaka bioloģisko noārdīšanos anaerobos apstākļos, ir OECD 311, ISO 11734, ECETOC Nr. 28 (1988. gada jūnijs) vai ekvivalenta testēšanas metode, ja tajā sasniegtā galīgā bioloģiskā noārdīšanās anaerobos apstākļos ir vismaz 60 %. Lai dokumentētu to, ka anaerobos apstākļos sasniegtā galīgā bioloģiskā noārdīšanās ir vismaz 60 %, var izmantot arī citas testēšanas metodes, kurās imitē attiecīgās anaerobās vides apstākļus (skatīt II papildinājumu).

Ja ir pieejami vairāku toksicitātes testu rezultāti, izmanto zemāko validēto vērtību. DID sarakstā minētie toksicitātes dati ir vidējās vērtības, un tos izmantot nevar.

5. Smaržvielas

Visām sastāvdaļām, kas pievienotas ražojumam kā smaržvielas, jābūt ražotām, apstrādātām un pielietotām saskaņā ar Starptautiskās Smaržvielu asociācijas prakses kodeksu.

Vērtēšana un verifikācija

Smaržvielas ražotājs iesniedz kompetentajai iestādei deklarāciju par atbilstību šim kritērijam.

6. Krāsvielas

Organiskās krāsvielas nedrīkst būt potenciāli bioakumulatīvas. Ja krāsvielu ir atļauts izmantot pārtikas produktos, dokumentācija par bioloģiskās akumulācijas potenciālu nav jāiesniedz. Šādā gadījumā krāsvielu par potenciāli bioakumulatīvu uzskata tad, ja eksperimentāli noteiktais bioloģiskās akumulācijas koeficients BCF > 100. Ja nav pieejami nekādi BCF testēšanas rezultāti, vielas bioloģiskās akumulēšanās spēju var raksturot, izmantojot logPow (oktanola/ūdens sadalījuma koeficienta logaritms). Ja logPow > 3,0, krāsvielu uzskata par potenciāli bioakumulatīvu.

Vērtēšana un verifikācija

Ražotājs iesniedz testēšanas pārskatu vai publicētus testēšanas rezultātus ar atsauci uz publikāciju. Ja konkrēto krāsvielu ir atļauts izmantot pārtikas produktos, ražotājs iesniedz šo faktu apliecinošu deklarāciju.

7. Biocīdi

a) Biocīdus ražojumā drīkst iekļaut tikai šā ražojuma saglabāšanas labad un tikai šim nolūkam piemērotās devās. Šī prasība neattiecas uz virsmaktīvām vielām, kurām var būt arī biocīdas īpašības.

Vērtēšana un verifikācija

Par katru pievienoto konservantu jāiesniedz materiāla drošības datu lapas kopija, norādot arī informāciju par precīzu attiecīgā konservanta koncentrāciju ražojumā. Konservantu ražotājs vai piegādātājs iesniedz informāciju par devu, kas nepieciešama ražojuma saglabāšanai.

b) Biocīdus kā tādu sastāvdaļu vai kā tādu tajā ietilpstoša preparāta daļu, kuru izmanto ražojuma saglabāšanai un kurš atbilst kritērijiem par klasificēšanu ar riska frāzēm R50-53 vai R51-53 saskaņā ar Direktīvu 67/548/EEK vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/45/EK (3), atļauts izmantot tikai tad, ja tie nav potenciāli bioakumulatīvi. Šādā gadījumā biocīdu par potenciāli bioakumulatīvu uzskata tad, ja bioloģiskās akumulācijas koeficients BCF > 100 vai – kad nav pieejami nekādi BCF testēšanas rezultāti – ja oktanola/ūdens sadalījuma koeficienta logaritms jeb logPow > 3,0.

Vērtēšana un verifikācija

Jāiesniedz testēšanas rezultāti par biocīda toksiskumu ūdens vidē. Ja zemākā toksicitātes vērtība ir ≤ 10 mg/l, jāiesniedz testēšanas rezultāti attiecībā uz vieglas bioloģiskās noārdīšanās spēju. Ja biocīds nav viegli bioloģiski noārdāms, jāiesniedz testēšanas rezultāti par tā bioloģiskās akumulācijas potenciālu. Testēšanas procedūras ir norādītas Direktīvā 67/548/EEK.

c) No konservantiem nedrīkst izdalīties vielas, kuras ir klasificētas saskaņā ar 8.a) kritēriju.

Vērtēšana un verifikācija

Biocīdu ražotājs iesniedz aizpildītu un parakstītu deklarāciju.

8. Sastāvdaļu bīstamība videi

Turpmāk minētās prasības piemēro visām sastāvdaļām (vielām un preparātiem), kuru masas daļa gatavajā ražojumā pārsniedz 0,010 %. Šis princips attiecas arī uz katru atsevišķu sastāvdaļu preparātā, kurš ietilpst ražojuma receptūrā un kura masas daļa gatavajā ražojumā pārsniedz 0,010 %.

a) Klasificētas sastāvdaļas

Neviena no sastāvā ietilpstošajām vielām nedrīkst būt klasificēta kā kancerogēna (Carc), mutagēna (Mut) vai reproduktīvajai sistēmai toksiska (Rep), ņemot vērā arī noteikumus par pašklasifikācijas jeb III klasi.

Vērtēšana un verifikācija

Par katru sastāvdaļu (gan vielu, gan preparātu) jāiesniedz materiāla drošības datu lapas kopija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz sastāvdaļas ražotāja sagatavotu un parakstītu deklarāciju, kurā apliecināta atbilstība šim kritērijam.

b) Konkrētas sastāvdaļas, kuru izmantošana ir aizliegta

Paša ražojuma vai tā sastāvā esošo preparātu sastāvā nav šādu vielu:

—	alkilfeniletoksilāti (APEO) un citi alkilfenilatvasinājumi,

—	NTA (nitriltriacetāts),

—	borskābe, borāti un perborāti,

—	muskusa nitrosavienojumi un policikliskie muskusa savienojumi.

Vērtēšana un verifikācija

Ražotājs iesniedz aizpildītu un parakstītu deklarāciju.

c) Konkrētas sastāvdaļas, kuru izmantošana ir ierobežota

Etilēndiamīntetraacetātu (EDTA) un tā sāļus un viegli bioloģiski nenoārdošos fosfonātus drīkst pievienot vienīgi cietajām ziepēm un tikai tā, lai to maksimālā koncentrācija ražojumā nepārsniegtu 0,6 mg/g AC.

Vērtēšana un verifikācija

Ražotājs iesniedz aizpildītu un parakstītu deklarāciju.

9. Iepakojums

a) Masas/satura attiecībai (WCR) jābūt mazākai par 0,30 g iepakojuma uz gramu ražojuma, un to aprēķina šādi:

Formula

kur:

Wi	=	iepakojuma materiāla i (arī etiķešu) masa gramos (attiecas kā uz primāro, tā uz sekundāro iepakojumu);
Ni	=	tās iepakojuma daļas masa gramos, kuru veido no jauna saražots, nevis atkārtoti pārstrādāts materiāls (attiecas kā uz primāro, tā uz sekundāro iepakojumu). Ja iepakojuma sastāvā nav atkārtoti pārstrādāta materiāla, tad Ni = Wi;
Di	=	iepakotā ražojuma masa gramos;
r	=	atkārtotas izmantošanas reižu skaits, t. i., cik reižu iepakojuma materiāls i ir nodots atpakaļ vai atkārtoti uzpildīts, lai to vēlreiz izmantotu tam pašam mērķim (ja atkārtota izmantošana nenotiek, r = 1).

Atkārtotas iepakojuma izmantošanas gadījumā r vērtība ir 20 (plastmasai) vai 10 (gofrētajam kartonam), ja vien pieteikuma iesniedzējs dokumentāri nepierāda, ka tā ir lielāka.

Vērtēšana un verifikācija

Jāiesniedz WCR aprēķini.

b) Iepakojuma marķēšana

Lai atkārtotas pārstrādes vajadzībām varētu identificēt dažādās iepakojuma daļas, primārā iepakojuma daļas, kas ir no plastmasas, jāmarķē saskaņā ar DIN 6120 (2. daļa) vai tam ekvivalentu standartu. Šī prasība neattiecas uz vāciņiem un dozatora sūknīšiem.

Vērtēšana un verifikācija

Jāiesniedz aizpildīta un parakstīta deklarācija un primārā iepakojuma paraugs.

c) Dozēšana

Iepakojumam jābūt tādam, kas ražojumu ļauj viegli un pareizi dozēt; piemēram, jānodrošina, lai atvērums iepakojuma augšdaļā nebūtu pārāk plats.

Vērtēšana un verifikācija

Jāiesniedz dozēšanas ierīces apraksts.

d) Iepakojuma sastāvā nedrīkst būt kadmija, dzīvsudraba vai šos elementus saturošu savienojumu piedevu, nedz arī piedevu, kuras neatbilst 8. kritērijam.

Vērtēšana un verifikācija

Jāiesniedz deklarācija no iepakojuma ražotāja.

10. Lietojamība

Ražojuma piemērotība lietojumam jāpierāda laboratoriski vai testā, kurā piedalās patērētāji.

Veiktajam testam jābūt saskaņā ar I papildinājuma vadlīnijām ražojuma efektivitātes testēšanai.

Vērtēšana un verifikācija

Jāiesniedz pārskats par veikto laboratorisko testu vai testu ar patērētāju piedalīšanos, kurā pierādīts, ka ražojuma efektivitāte ir apmierinoša.

11. Ekomarķējumā norādāmā informācija

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1980/2000 III pielikumu ekomarķējuma 2. ailē norāda šādu informāciju:

“*	minimāla ietekme uz ūdens ekosistēmām,

*	atbilst stingrām bioloģiskās noārdīšanās prasībām,

*	mazina izlietotā iepakojuma daudzumu”.

Vērtēšana un verifikācija

Pieteikuma iesniedzējs iesniedz ražojuma iepakojuma paraugu, uz kura ir attiecīgais marķējums, kā arī deklarāciju par atbilstību šim kritērijam.

(1) OV 196, 16.8.1967., 1. lpp.

(2) OV L 104, 8.4.2004., 1. lpp.

(3) OV L 200, 30.7.1999., 1. lpp.

I papildinājums

Vadlīnijas ražojuma efektivitātes testēšanai

Ražojuma iedarbības efektivitāte jāpierāda laboratoriski vai testā, kurā piedalās patērētāji. Ja veic laboratorisku testēšanu, šim nolūkam var izmantot paša ražotāja testu. Tomēr pieteikuma iesniedzējam jāpierāda, ka veiktā testēšana ļauj kvantitatīvi novērtēt ražojuma iedarbību.

Ja veic testu, kurā piedalās patērētāji, jāievēro turpmāk norādītās vadlīnijas.

Šādā testā jāpiedalās vismaz 10 patērētājiem. Patērētājiem jānovērtē ražojuma efektivitāte salīdzinājumā ar tirgū dominējošo produkciju. Patērētājiem uzdotajos jautājumos jāaptver vismaz šādi aspekti:

1.	Kāda ir ražojuma iedarbība salīdzinājumā ar tirgū dominējošās produkcijas iedarbību?

2.	Cik viegli ražojumu iespējams dozēt vēlamajā apmērā, salīdzinot ar tirgū dominējošo produkciju?

3.	Cik ērta ir ražojuma lietošana uz matiem un/vai ādas, salīdzinot ar tirgū dominējošo produkciju?

Rezultātā vismaz 80 % patērētāju jābūt ar ražojumu apmierinātiem vismaz tikpat lielā mērā kā ar tirgū dominējošo produkciju.

II papildinājums

Anaerobos apstākļos notiekošas bioloģiskās noārdīšanās dokumentēšana

Turpmāk aprakstīto pieeju var izmantot anaerobos apstākļos notiekošas bioloģiskās noārdīšanās dokumentēšanai par DID sarakstā neiekļautām sastāvdaļām.

Ekstrapolācija. Testēšanas rezultātus, kas iegūti ar kādu vienu izejvielu, var izmantot, lai ekstrapolējot noteiktu galīgās bioloģiskās noārdīšanās spēju pēc ķīmiskās struktūras līdzīgai virsmaktīvajai vielai. Ja zināms, ka DID sarakstā iekļauta virsmaktīvā viela (vai homologu rinda) anaerobos apstākļos bioloģiski noārdās, var uzskatīt, ka tai līdzīga virsmaktīvā viela arī bioloģiski noārdīsies anaerobos apstākļos (piemēram, C12-15 A 1-3 EO sulfāts (DID Nr. 8) anaerobos apstākļos bioloģiski noārdās, un tāpēc var uzskatīt, ka līdzīgi notiks arī ar C12-15 A 6 EO sulfātu). Ja tas, ka virsmaktīvā viela anaerobos apstākļos bioloģiski noārdās, ir pierādīts ar attiecīgu testēšanas metodi, tad arī var uzskatīt, ka tai līdzīga virsmaktīvā viela bioloģiski noārdīsies anaerobos apstākļos (piemēram, literatūras datus, kas apstiprina pie alkilesteramonija sāļu grupas piederīgu virsmaktīvo vielu bioloģisko noārdīšanos anaerobos apstākļos, var izmantot, lai līdzīgu bioloģiskās noārdīšanās spēju anaerobos apstākļos dokumentētu arī par citiem četraizvietotajiem amonija sāļiem ar estera saitēm alifātiskā oglekļa virknē).

Anaerobos apstākļos notiekošās bioloģiskās noārdīšanās testēšana ar skrīninga metodi. Ja jāveic jauna testēšana, testēt var ar skrīninga metodi – OECD 311, ISO 11734, ECETOC Nr. 28 (1988. gada jūnijs) vai ar citu ekvivalentu metodi.

Bioloģiskās noārdīšanās testēšana, izmantojot samazinātu vielas devu. Ja jāveic jauna testēšana un ja, testējot ar skrīninga metodi, rodas eksperimentālas problēmas (piemēram, inhibēšana testējamās vielas toksiskuma dēļ), testēšanu atkārto, izmantojot samazinātu virsmaktīvās vielas devu, un bioloģisko noārdīšanos nosaka ar 14C izotopu mērījumiem vai ar ķīmiskajām analīzēm. Testēšanu, kurā izmanto samazinātas devas, veic ar OECD 308 (2002. gada 24. aprīlis) vai ar citu ekvivalentu metodi, vienlaikus nodrošinot pilnībā anaerobus apstākļus. Testēšana un iegūto rezultātu interpretēšana jāveic neatkarīgam ekspertam.

18.7.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 186/46

KOMISIJAS LĒMUMS

(2007. gada 16. jūlijs),

ar ko groza Lēmumu 2006/140/EK par Kopienas finansiālo palīdzību Kipras 2007. gada pētījumā attiecībā uz kazu transmisīvās sūkļveida encefalopātijas rezistentiem PrP gēniem

(izziņots ar dokumenta numuru K(2007) 3369)

(Autentisks ir teksts tikai grieķu valodā)

(2007/507/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1990. gada 26. jūnija Lēmumu 90/424/EEK par izdevumiem veterinārijas jomā (1), un jo īpaši tā 20. pantu,

tā kā:

(1)	Ļoti svarīgi dzīvnieku veselībai un patērētāju aizsardzībai ir izskaust transmisīvo sūkļveida encefalopātiju (TSE) mazajiem atgremotājiem, tostarp govju sūkļveida encefalopātiju (BSE), ko uzskata par nāvējošās Kreicfelda-Jakoba slimības izraisītāju cilvēkiem.

(2)

Kipra 2005. gadā iesniedza divgadu pētījumu par TSE rezistentiem kazu genotipiem, lai saņemtu Kopienas finansiālu atbalstu. Pētījuma mērķi ir turpmāka kazu PrP gēna izpēte šajā dalībvalstī, lai apstiprinātu iepriekšējo izmēģinājumpētījumu rezultātus, kuri uzrādīja īpašus PrP polimorfismus, kas bija rezistenti pret TSE, un novērtētu datus, lai varētu noteikt kazu TSE rezistentu PrP gēnu bāzes līnijas prevalenci. Kiprā ir ļoti liela TSE izplatība kazām, un tādēļ tā ir piemērota dalībvalsts šāda izmēģinājuma projekta īstenošanai. Pētījumu sāka 2006. gada 1. janvārī.

(3)

Saskaņā ar 3. panta 2. punkta a) apakšpunktu Padomes 2005. gada 21. jūnija Regulā (EK) Nr. 1290/2005 (2) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu dzīvnieku slimību izskaušanas un kontroles programmas (veterināros pasākumus) finansē Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds. Finanšu kontrolei jāpiemēro minētās regulas 9., 36. un 37. pants.

(4)	Ar Komisijas 2006. gada 15. februāra Lēmumu 2006/140/EK par īpašu Kopienas finansiālo palīdzību Kipras 2006. gada pētījumā attiecībā uz kazu TSE rezistentiem PrP gēniem (3) piešķīra Kopienas finansiālu palīdzību 2006. gadam, lai veiktu pētījumu par TSE rezistentiem gēniem kazām šajā dalībvalstī.

(5)	Budžeta apsvērumu dēļ lēmums par Kopienas palīdzību tiek pieņemts katru gadu. Ir lietderīgi piešķirt Kopienas finansiālu palīdzību šim pētījumam 2007. gadā. Tādēļ Lēmums 2006/140/EK ir jāgroza attiecībā uz šo gadu.

(6)	Lēmuma 2006/140/EK pielikumā ir norādīta Kopienas finansiālā palīdzība un sniegti tehnisko un finansiālo pārskatu modeļi. Šis pielikums ir jāgroza, lai ņemtu vērā finansiālo palīdzību 2007. gadā, kā arī izmaiņas attiecībā uz pārskatiem par minēto gadu.

(7)

Administratīvās efektivitātes labad visi iesniegtie izdevumi Kopienas finansiālās palīdzības saņemšanai jāizsaka euro. Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1290/2005 uz izdevumiem, kas nav euro, attiecas pēdējais valūtas maiņas kurss, kuru Eiropas Centrālā banka ir noteikusi pirms tā mēneša pirmās dienas, kurā Kipra ir iesniegusi pieteikumu.

(8)	Tādēļ Lēmums 2006/140/EK ir attiecīgi jāgroza.

(9)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmumu 2006/140/EK groza šādi.

Lēmuma 1. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“1. pants

1. Ar šo apstiprina Kipras iesniegto uzraudzības programmu attiecībā uz TSE rezistentiem PrP gēniem 24 mēnešu laikposmam, sākot no 2006. gada 1. janvāra.

2. Kopienas finansiālā palīdzība 1. punktā minētajai programmai atbilstīgi pielikuma 1. nodaļas noteikumiem 2006. gadam un 3. nodaļas noteikumiem 2007. gadam līdz 100 % sedz izdevumus (izņemot PVN), ko Kiprai radījusi laboratoriskā pārbaude. Kopējais palīdzības apjoms ir ne vairāk kā EUR 47 500 2006. gadā un EUR 103 000 2007. gadā.”

Lēmuma 2. pantu groza šādi:

šā panta b) un c) apakšpunktu aizstāj ar šādiem apakšpunktiem:

“b)

tehnisko un finanšu starpposma novērtējumu, kas aptver pētījuma katra gada pirmos astoņus mēnešus, iesniedz vēlākais divus mēnešus pēc šā perioda beigām. Ziņojums par 2006. gadu atbilst pielikuma 2. nodaļā iekļautajam paraugam, un ziņojums par 2007. gadu atbilst 4. nodaļā iekļautajam paraugam, pievienojot pierādījumus par īstenotajām izmaksām;

vēlākais līdz 2007. gada 31. martam par 2006. gadu un vēlākais līdz 2008. gada 31. martam par 2007. gadu iesniedz nobeiguma ziņojumu par pētījuma katru gadu attiecībā uz tā vispārējo izpildi un rezultātiem visā periodā, kurā tika piešķirta Kopienas finansiālā palīdzība. Ziņojumā iekļauj tehnisko un finanšu novērtējumu par 2006. gadu un 2007. gadu saskaņā ar pielikuma 2. nodaļā minēto paraugu 2006. gadam un saskaņā ar pielikuma 4. nodaļā minēto paraugu 2007. gadam, pievienojot pierādījumus par īstenotajām izmaksām.”;

b)	šā panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu: “2. Ja 1. punkta c) apakšpunktā noteiktais termiņš netiek ievērots, finansiālo ieguldījumu samazina par 25 % 1. maijā, par 50 % 1. jūnijā, par 75 % 1. jūlijā un par 100 % 1. septembrī tajā kalendārajā gadā, kas seko attiecīgajam pētījuma gadam.”

Lēmuma 3. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“3. pants

Kipras iesniegtos izdevumus Kopienas finansiālā ieguldījuma saņemšanai izsaka euro un aprēķina, neietverot pievienotās vērtības nodokli un citus nodokļus.

Izdevumu valūtas maiņas kurss ir tāds, kādu Eiropas Centrālā banka ir noteikusi pirms tā mēneša pirmās dienas, kurā Kipra ir iesniegusi pieteikumu.”

4)	Pielikumu groza saskaņā ar šā lēmuma pielikumu.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā 2007. gada 1. janvārī.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts Kipras Republikai.

Briselē, 2007. gada 16. jūlijā

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Markos KYPRIANOU

(1) OV L 224, 18.8.1990., 19. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1791/2006 (OV L 363, 20.12.2006., 1. lpp.).

(2) OV L 209, 11.8.2005., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 378/2007 (OV L 95, 5.4.2007., 1. lpp.).

(3) OV L 54, 24.2.2006., 44. lpp.

PIELIKUMS

Lēmuma 2006/140/EK pielikumu papildina ar šādu 3. un 4. nodaļu:

“3. NODAĻA

Kopienas finansiālā palīdzība

Izmaksas	Vienību skaits	Vienas vienības izmaksas (EUR)	Kopējās izmaksas (EUR)	Kopienas palīdzība
PrP genotipizēšana SNP analīze/DNS sekvencēšana	11 000 analīžu	EUR 8	EUR 88 000	Ne vairāk kā 88 000 analīžu izmaksas, par katru analīzi maksājot ne vairāk par EUR 8
Ātrās noteikšanas tests; testa komplekti un palīgmateriāli	1 500 testu	EUR 10	EUR 15 000	Ne vairāk kā 1 500 testu izmaksas, par katru testu maksājot ne vairāk par EUR 10
			Kopā	Ne vairāk kā EUR 103 000

4. NODAĻA

Tehniskais un finansiālais pārskats

A iedaļa. Tehniskais ziņojums

Pārskata periods no … līdz …

PrP genotipa noteikšana, izmantojot SNP analīzi/DNS sekvencēšanu

	Aminoskābes paraugu skaits kodonā 146
	Asparagīnskābe	Serīns	…	Citas
Šķirņu apsekojums: Damascus
Šķirņu apsekojums: Saanen
Šķirņu apsekojums: Macheras Local
Šķirņu apsekojums: vietējs
Šķirņu apsekojums: French Alpine
Ganāmpulki, kas brīvi no Skrēpi slimības (kodolvienības)
Histoloģiski aizdomas par TSE +, ātrās noteikšanas tests +

B iedaļa. Paziņojums par kontroles izmaksām (1)

Pārskata periods no … līdz …

Komisijas lēmuma atsauces numurs, ar kuru piešķirta finansiāla palīdzība …

Pozīcijas, ar kurām saistītas izmaksas

Vienību skaits

Pārskata periodā radušies izdevumi

(dalībvalsts valūtā)

PrP genotipizēšana, izmantojot SNP analīzi/DNS sekvencēšanu Testu skaits

Ātrās noteikšanas tests. Testu skaits

(1) Iesniedzot 2. panta c) punktā minēto nobeiguma ziņojumu, iesniedz katrai pozīcijai atbilstošo izdevumu sarakstu kopā ar pamatojošo dokumentu kopijām.”

Saturs		I Tiesību akti, kas pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta	Lappuse
		REGULAS
	*	Padomes Regula (EK) Nr. 835/2007 (2007. gada 10. jūlijs), ar ko Regulu (EK) Nr. 974/98 groza attiecībā uz euro ieviešanu Kiprā	1
	*	Padomes Regula (EK) Nr. 836/2007 (2007. gada 10. jūlijs), ar ko Regulu (EK) Nr. 974/98 groza attiecībā uz euro ieviešanu Maltā	3
		Komisijas Regula (EK) Nr. 837/2007 (2007. gada 17. jūlijs), ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem	5
		Komisijas Regula (EK) Nr. 838/2007 (2007. gada 17. jūlijs), ar ko nosaka eksporta kompensācijas par liellopu un teļa gaļu	7
		Komisijas Regula (EK) Nr. 839/2007 (2007. gada 17. jūlijs), ar ko nosaka eksporta kompensācijas olām	11
		Komisijas Regula (EK) Nr. 840/2007 (2007. gada 17. jūlijs), ar ko nosaka eksporta kompensācijas mājputnu gaļai	13
		Komisijas Regula (EK) Nr. 841/2007 (2007. gada 17. jūlijs), ar ko nosaka kompensācijas likmes, kas piemērojamas olām un olu dzeltenumiem, ko eksportē kā preces, uz kurām neattiecas Līguma I pielikums	15
		Komisijas Regula (EK) Nr. 842/2007 (2007. gada 17. jūlijs), ar ko nosaka reprezentatīvās cenas mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī olu albumīnam, un groza Regulu (EK) Nr. 1484/95	17
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 843/2007 (2007. gada 17. jūlijs), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 712/2007 attiecībā uz apjomu, uz kuru attiecas pastāvīgais konkurss dalībvalstu intervences aģentūru rīcībā esošās labības atkalpārdošanai Kopienas tirgū	19
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 844/2007 (2007. gada 17. jūlijs), ar kuru 81. reizi groza Padomes Regulu (EK) Nr. 881/2002, ar ko nosaka konkrētus, īpašus, ierobežojošus, pret noteiktām personām un organizācijām, kuras saistītas ar Osamu Bin Ladenu, organizācijas Al-Qaida tīklu un Taliban, vērstus pasākumus un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 467/2001	24

Dalībvalsts	Euro pieņemšanas diena	Skaidras naudas nomaiņas diena	Dalībvalsts ar “pakāpeniskas izņemšanas no apgrozības” periodu
“Kipra	2008. gada 1. janvāris	2008. gada 1. janvāris	n/p”

Dalībvalsts	Euro pieņemšanas diena	Skaidras naudas nomaiņas diena	Dalībvalsts ar “pakāpeniskas izņemšanas no apgrozības” periodu
“Malta	2008. gada 1. janvāris	2008. gada 1. janvāris	n/p”

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta ievešanas vērtība
0702 00 00	MK	52,4
	TR	106,7
	ZZ	79,6
0707 00 05	MK	68,1
	TR	114,7
	ZZ	91,4
0709 90 70	TR	86,8
0709 90 70	ZZ	86,8
0805 50 10	AR	66,9
	UY	55,4
	ZA	63,0
	ZZ	61,8
0808 10 80	AR	81,2
	BR	84,5
	CL	81,2
	CN	93,4
	NZ	98,8
	US	94,8
	UY	60,7
	ZA	85,9
	ZZ	85,1
0808 20 50	AR	80,3
	CL	82,0
	NZ	144,9
	ZA	102,9
	ZZ	102,5
0809 10 00	TR	173,7
0809 10 00	ZZ	173,7
0809 20 95	TR	301,3
	US	330,5
	ZZ	315,9
0809 30 10, 0809 30 90	TR	152,4
0809 30 10, 0809 30 90	ZZ	152,4
0809 40 05	IL	141,0
0809 40 05	ZZ	141,0

KN kods	Produktu apraksts	Reprezentatīvā cena (EUR/100 kg)	3. panta 3. punktā paredzētais nodrošinājums (EUR/100 kg)	Izcelsmes valsts (1)
0207 12 90	Saldēti 65 % cāļi	106,1	4	01
0207 12 90	Saldēti 65 % cāļi	105,3	4	02
0207 14 10	Saldēti šķirnes vistas gaļas bezkaulu izcirtņi	211,1	27	01
		240,3	18	02
		338,7	0	03
0207 14 50	Cāļu krūtiņas, saldētas	241,3	0	01
0207 25 10	Saldēti 80 % tītari	128,1	10	01
0207 27 10	Saldēti tītara gaļas bezkaulu izcirtņi	252,4	13	01
0207 27 10	Saldēti tītara gaļas bezkaulu izcirtņi	283,6	4	03
1602 32 11	Termiski neapstrādāti šķirnes vistas gaļas izstrādājumi	241,9	13	01

		ISSN 1725-5112
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 186

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	50. sējums 2007. gada 18. jūlijs

	II Tiesību akti, kas pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta
	LĒMUMI
	Padome
	2007/503/EK
*	Padomes Lēmums (2007. gada 10. jūlijs) saskaņā ar Līguma 122. panta 2. punktu par vienotās valūtas ieviešanu Kiprā 2008. gada 1. janvārī	29
	2007/504/EK
*	Padomes Lēmums (2007. gada 10. jūlijs) saskaņā ar Līguma 122. panta 2. punktu par vienotās valūtas ieviešanu Maltā 2008. gada 1. janvārī	32
	Komisija
	2007/505/EK
*	Komisijas Lēmums (2007. gada 24. janvāris) par valsts atbalstu Ieguldījumi vides demonstrējumu projektā Cukurfabrikās iegūto cukurbiešu izspaidu izmantošana (izziņots ar dokumenta numuru K(2007) 121)	35
	2007/506/EK
*	Komisijas Lēmums (2007. gada 21. jūnijs), ar ko nosaka ekoloģiskos kritērijus Kopienas ekomarķējuma piešķiršanai ziepēm, šampūniem un matu kondicionētājiem (izziņots ar dokumenta numuru K(2007) 3127) ( 1 )	36
	2007/507/EK
*	Komisijas Lēmums (2007. gada 16. jūlijs), ar ko groza Lēmumu 2006/140/EK par Kopienas finansiālo palīdzību Kipras 2007. gada pētījumā attiecībā uz kazu transmisīvās sūkļveida encefalopātijas rezistentiem PrP gēniem (izziņots ar dokumenta numuru K(2007) 3369)	46


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ