I Tiesību akti, kas pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

14.7.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 184/1

PADOMES REGULA (EK) Nr. 824/2007

(2007. gada 10. jūlijs),

ar ko laikposmam no 2007. gada līdz 2009. gadam atver autonomas Kopienas tarifu kvotas dažiem zvejas produktiem un paredz to pārvaldību

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 26. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Dažu zvejas produktu piegāde Kopienā pašlaik ir atkarīga no importa no trešām valstīm. Kopienas interesēs ir piemērota apjoma Kopienas tarifu kvotu robežās daļēji vai pilnīgi apturēt muitas nodokļa piemērošanu šiem produktiem. Lai neapdraudētu šo produktu attīstības izredzes Kopienā un nodrošinātu atbilstīgas piegādes patērētājnozaru vajadzību apmierināšanai, šādas kvotas ir jānosaka, piemērojot mainīgus muitas nodokļus atkarībā no attiecīgā produkta jutīguma Kopienas tirgū.

(2)	Jānodrošina visiem Kopienas importētājiem vienlīdzīga un pastāvīga piekļuve minētajām kvotām; tām noteiktās nodokļu likmes pastāvīgi jāpiemēro visam attiecīgo produktu importam visās dalībvalstīs, kamēr kvotas ir pilnībā izmantotas.

(3)

Lai nodrošinātu šo kvotu kopīgas pārvaldības efektivitāti, dalībvalstīm vajadzētu būt tiesīgām no attiecīgās kvotas apjoma izmantot vajadzīgos daudzumus, kas atbilst to faktiskajam importam. Tā kā šai pārvaldības metodei ir nepieciešama cieša sadarbība starp dalībvalstīm un Komisiju, tad Komisijai būtu jāspēj uzraudzīt kvotu izmantojuma stāvokli un attiecīgi informēt dalībvalstis.

(4)

Komisijas Regulā (EEK) Nr. 2454/93 (1993. gada 2. jūlijs), ar ko paredz īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (1), ir noteikta tarifu kvotu pārvaldības sistēma, kurā ievērota hronoloģiskā secība atbilstoši datumiem, kuros pieņemtas muitas deklarācijas preču laišanai brīvā apgrozībā. Tarifu kvotas, ko atver ar šo regulu, Komisijai un dalībvalstīm būtu jāpārvalda saskaņā ar minēto sistēmu.

(5)

Padomes Regula (EK) Nr. 379/2004 (2004. gada 24. februāris), ar ko atver autonomas Kopienas tarifu kvotas atsevišķiem zvejniecības produktiem laikposmam no 2004. gada līdz 2006. gadam un paredz to pārvaldību (2), bija spēkā līdz 2006. gada 31. decembrim. Laikposmā no 2007. gada 1. janvāra līdz šīs regulas spēkā stāšanās dienai nav bijušas pieejamas nekādas autonomas tarifu kvotas. Turklāt, tā kā visām ar šo regulu atvērtajām kvotām piemēro izmantošanas nosacījumus, lai uz tās varētu attiecināt labvēlīgo tarifa režīmu, šīs regulas piemērošana ar atpakaļejošu spēku nav iespējama. Tāpēc, lai nodrošinātu līdzšinējās kvotu sistēmas nepārtrauktību, būtu jāparedz jauns režīms, ļaujot piešķirt ievedmuitas nodokļu samazinājumu zvejas produktiem, kas brīvā apgrozībā laisti laikposmā no 2007. gada 1. janvāra līdz šīs regulas spēkā stāšanās dienai. Šim jaunajam režīmam būtu pienācīgi jāņem vērā izmantošanas nosacījumi un konkrētām kvotām pieejamie daudzumi.

(6)	Ņemot vērā jautājuma steidzamību, ir svarīgi paredzēt atkāpi no sešu nedēļu termiņa, kas minēts I daļas 3. punktā Protokolā par dalībvalstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā, kurš pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienu dibināšanas līgumiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Ievedmuitas nodokļa piemērošanu pielikumā norādītajiem produktiem tarifu kvotu robežās aptur uz pielikumā norādīto laiku, piemērojot tajā norādītās nodokļu likmes un līdz tajā norādītajam maksimālajam daudzumam.

2. Uz pielikumā norādīto produktu importu 1. punktā minētās kvotas attiecas vienīgi tad, ja deklarētā muitas vērtība ir vismaz vienāda ar noteiktajām salīdzināmajām cenām vai cenām, kas vēl nosakāmas saskaņā ar 29. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 104/2000 (1999. gada 17. decembris) par zvejas un akvakultūras produktu tirgus kopīgo organizāciju (3).

2. pants

Kopienas tarifu kvotas, kas minētas 1. pantā, pārvalda Komisija atbilstīgi Regulas (EEK) Nr. 2454/93 308.a, 308.b un 308.c pantam.

3. pants

Komisija un dalībvalstis cieši sadarbojas, lai nodrošinātu šīs regulas ievērošanu.

4. pants

1. Ievedmuitas nodokļus zvejas produktiem, kuri brīvā apgrozībā laisti laikposmā no 2007. gada 1. janvāra līdz 2007. gada 17. jūlijam un uz kuriem attiecas kāda no pielikumā norādītajām tarifu kvotām, pēc deklarētāja pieprasījuma var samazināt atbilstīgi pielikumā norādītajām nodokļu likmēm.

2. Pieprasījums, norādot atbilstošo kvotu, vēlākais 2007. gada 14. augustā jāiesniedz muitas iestādei, kas ir atbildīga par attiecīgo produktu laišanu brīvā apgrozībā. Tam pievieno visus dokumentus, kas apliecina, ka kvota attiecas uz importēto produktu un ka tā ir vai tiks izmantota atbilstīgi īpašas izmantošanas nosacījumiem, kas attiecīgajai tarifu kvotai noteikti pielikumā.

3. Šo pantu piemēro vienīgi tad, ja pietiekami pamatota pieprasījuma pieņemšanas dienā to pieļauj attiecīgās kvotas apjoma atlikums. Regulas (EEK) Nr. 2454/93 308.a, 308.b un 308.c pantu piemēro mutatis mutandis.

5. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 10. jūlijā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

F. TEIXEIRA DOS SANTOS

(1) OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 214/2007 (OV L 62, 1.3.2007., 6. lpp.).

(2) OV L 64, 2.3.2004., 7. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1723/2006 (OV L 324, 23.11.2006., 1. lpp.).

(3) OV L 17, 21.1.2000., 22. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1759/2006 (OV L 335, 1.12.2006., 3. lpp.).

PIELIKUMS

Kārtas Nr.	KN kods	TARIC kods	Apraksts	Kvotas ikgadējais apjoms (tonnās)	Nodoklis	Kvotas periods
09.2759	ex 0302 50 10	20	Mencas (Gadus morhua, Gadus ogac, Gadus macrocephalus), izņemot aknas, ikrus un pieņus, svaigas, atdzesētas vai saldētas, apstrādei (1) (2)	80 000	0 %	1.1.2007.–31.12.2009.
	ex 0302 50 90	10
	ex 0303 52 10	10
	ex 0303 52 30	10
	ex 0303 52 90	10
09.2765	ex 0305 62 00	20 25 29	Mencas (Gadus morhua, Gadus ogac, Gadus macrocephalus) un polārmencas (Boreogadus saida), sālītas vai sālījumā, bet ne žāvētas vai kūpinātas, apstrādei (1) (2)	10 000	0 %	1.1.2007.–31.12.2009.
	ex 0305 69 10	10
09.2761	ex 0304 29 91	10	Makruroni (Macruronus spp.), saldētas filejas un pārējā gaļa, apstrādei (1) (2)	20 000	0 %	1.1.2007.–31.12.2009.
	ex 0304 29 99	41 81
	ex 0304 99 99	60 81
09.2760	ex 0303 78 11	10	Heki (Merluccius spp., izņemot Merluccius merluccius, Urophycis spp.) un melnie kongriji (Genypterus blacodes), saldēti, apstrādei (1) (2)	15 000	0 %	1.1.2007.–31.12.2009.
	ex 0303 78 12	10
	ex 0303 78 13	10
	ex 0303 78 19	11 81
	ex 0303 78 90	10
	ex 0303 79 93	10
09.2766	ex 0304 29 99	71	Dienvidu putasu (Micromesistius australis), saldētas filejas un pārējā gaļa, apstrādei (1) (2)	2 000	0 %	1.1.2007.–31.12.2009.
	ex 0304 99 99	91
09.2770	ex 0305 63 00	10	Anšovi (Engraulis anchoita), sālīti vai sālījumā, bet ne žāvēti vai kūpināti, apstrādei (1) (2)	10 000	0 %	1.1.2007.–31.12.2009.
09.2788	ex 0302 40 00	10	Siļķes (Clupea harengus, Clupea pallasii), kuru gabala vai plētnes svars pārsniedz 100 g vai arī kuru plētnes svars pārsniedz 80 g, izņemot aknas, ikrus un pieņus, apstrādei (1) (2)	20 000	0 %	1.10.2007.–31.12.2007.
	ex 0303 51 00	10				1.10.2008.–31.12.2008.
	ex 0304 19 97	10				1.10.2009.–31.12.2009.
	ex 0304 99 23	10
09.2792	ex 1604 12 99	10	Siļķes, ar garšvielām un/vai marinētas etiķī, sālījumā, konservētas mucās, ar sauso tīrsvaru ne mazāk kā 70 kg, apstrādei (1) (2)	10 000	6 %	1.1.2007.–31.12.2009.
09.2790	ex 1604 14 16	20	Tunzivju un svītraino tunzivju filejas, t. s. “pusliemeņi”, apstrādei (1) (2)	8 000	6 %	1.1.2007.–31.12.2007.
		30		9 000	6 %	1.1.2008.–31.12.2008.
		95		10 000	6 %	1.1.2009.–31.12.2009.
09.2762	ex 0306 11 10	10	Langusti un citi jūras vēži (Palinurus spp., Panulirus spp., Jasus spp.), saldēti, apstrādei (1) (2) (3)	1 500	6 %	1.1.2007.–31.12.2009.
	ex 0306 11 90	10
09.2794	ex 1605 20 10	50	Garneles un ziemeļgarneles (Pandalus borealis), vārītas un izlobītas, apstrādei (1) (2) (4)	20 000	6 %	1.1.2007.–31.12.2009.
	ex 1605 20 99	45
09.2785	ex 0307 49 59	10	Kalmāri (Ommastrephes spp. – izņemot Ommastrephes sagittatus –, Nototodarus spp., Sepioteuthis spp.) un Illex spp., ķermeņi, saldēti, ar ādu un spurām, apstrādei (1) (2)	45 000	0 %	1.1.2007.–31.12.2009.
	ex 0307 99 11	10
09.2786	ex 0307 49 59	20	Kalmāri (Ommastrephes spp. – izņemot Ommastrephes sagittatus –, Nototodarus spp., Sepioteuthis spp.) un Illex spp., saldēti, veseli vai taustekļi un spuras, apstrādei (1) (2)	1 500	0 %	1.1.2007.–31.12.2009.
	ex 0307 99 11	20
09.2772	ex 0304 99 10	10	Surimi, saldēti, apstrādei (1) (2)	55 000	0 %	1.1.2007.–31.12.2009.
09.2774	ex 0304 29 58	10	Heki (Merluccius productus), saldētas filejas, apstrādei (1) (2)	15 000	4 %	1.1.2007.–31.12.2009.
09.2776	ex 0304 29 21	10	Mencas (Gadus morhua, Gadus macrocephalus), saldētas filejas un gaļa, apstrādei (1) (2)	20 000	0 %	1.1.2007.–31.12.2009.
	ex 0304 29 29	20
	ex 0304 99 31	10
	ex 0304 99 33	10
09.2778	ex 0304 29 99	65	Plekstveidīgās zivis (Limanda aspera, Lepidopsetta bilineata, Pleuronectes quadrituberculatus), saldētas filejas un citāda zivju gaļa, apstrādei (1) (2)	5 000	0 %	1.1.2007.–31.12.2009.
	ex 0304 99 99	65

(1) Uz šajā apakšpozīcijā ietvertajiem zvejas produktiem attiecas attiecīgajos Kopienas noteikumos paredzētie nosacījumi (sk. Regulas (EEK) Nr. 2454/93 291. līdz 300. pantu).

(2) Šī kvota ir pieejama produktiem, ko paredzēts apstrādāt vienā vai vairākos no turpmāk minētajiem veidiem:

—	tīrīšana, ķidāšana, astes atdalīšana, galvas atdalīšana,

—	griešana (izņemot kapāšanu, filetēšanu, plētņu veidošanu, saldētu kluču sagriešanu vai saldētu ar starplikām atdalītu filejas kluču sadalīšanu),

—	paraugu ņemšana, šķirošana,

—	marķēšana,

—	iepakošana,

—	dzesināšana,

—	saldēšana,

—	dziļā sasaldēšana,

—	atkausēšana, sadalīšana.

Kvota nav pieejama produktiem, kuriem papildus paredzēts veikt apstrādi (vai darbības), kas dod tiesības uz kvotu, ja šādu apstrādi (vai darbības) veic mazumtirdzniecības vai ēdināšanas uzņēmumos. Muitas nodokļa samazināšana attiecas tikai uz zvejas produktiem, ko paredzēts lietot pārtikā.

(3) Produktiem ar KN kodiem 0306111010 un 0306119010 var piemērot kvotu, ja ar tiem veic vienu vai abas turpmāk minētās darbības:

—	saldēto langustu sadalīšana,

—	saldēto langustu termiska apstrāde, lai varētu izņemt neizmantojamos materiālus.

(4) Produktiem ar KN kodiem 1605201050 un 1605209945 var piemērot kvotu, ja ar tiem veic turpmāk minētās darbības:

—

garneļu un ziemeļgarneļu apstrāde iesaiņojuma gāzē, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 95/2/EK (1995. gada 20. februāris) par pārtikas piedevām, kas nav krāsvielas vai saldinātāji (OV L 61, 18.3.1995., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2006/52/EK (OV L 204, 26.7.2006., 10. lpp.).).

KOMISIJAS UN PADOMES DEKLARĀCIJA

Komisija un Padome atkārtoti paziņo, ka pārklāšana ar ledu ir saistīta ar produkta sasaldēšanu un tāpēc tā nav apstrādes darbība, kas dod tiesības uz kvotu saskaņā ar (b) zemsvītras piezīmi.

14.7.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 184/17

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2007/36/EK

(2007. gada 11. jūlijs)

par biržu sarakstos iekļautu sabiedrību akcionāru konkrētu tiesību izmantošanu

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 44. un 95. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (2),

tā kā:

(1)

Savā 2003. gada 21. maija paziņojumā Padomei un Eiropas Parlamentam “Uzņēmējdarbības tiesību modernizēšana un korporatīvās vadības uzlabošana Eiropas Savienībā – plāns virzībai uz priekšu” Komisija norādīja, ka jaunās paredzētās iniciatīvas būtu jāīsteno, lai uzlabotu biržas sarakstā iekļauto sabiedrību akcionāru tiesības, un ka būtu steidzami jārisina problēmas saistībā ar pārrobežu balsošanu.

(2)

Eiropas Parlaments 2004. gada 21. aprīļa Rezolūcijā (3) pauda savu atbalstu Komisijas nodomam nostiprināt akcionāru tiesības, jo īpaši paplašinot noteikumus par pārredzamību, pilnvarnieku balsstiesībām, iespēju piedalīties akcionāru sapulcēs, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus un nodrošinot iespēju izmantot pārrobežu balsstiesības.

(3)

Akcionāriem ar balsstiesībām vajadzētu būt iespējai izmantot šīs tiesības, ja tās atspoguļotas cenā, kas jāmaksā, iegādājoties akcijas. Turklāt efektīva akcionāru kontrole ir priekšnoteikums stabilai korporatīvai vadībai un tādēļ būtu jāveicina un jāsekmē. Tādēļ ir jāpieņem pasākumi, lai dalībvalstu tiesību aktus tuvinātu šim mērķim. Būtu jālikvidē šķēršļi, kas akcionārus attur no balsošanas, piemēram, balsstiesību izmantošana atkarībā no akciju bloķēšanas uz noteiktu laikposmu pirms akcionāru sapulces. Tomēr šī direktīva neietekmē esošos Kopienas tiesību aktus par daļām, kuras emitējuši kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi, vai par daļām, kas iegādātas vai atsavinātas šajos uzņēmumos.

(4)

Pastāvošie Kopienas tiesību akti nav pietiekami šā mērķa sasniegšanai. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/34/EK (2001. gada 28. maijs) par vērtspapīru iekļaušanu oficiālā biržas sarakstā un par informāciju, kas jāpublicē par tādiem vērtspapīriem (4) pievēršas informācijai, kura emitentiem jāatklāj tirgum, un tādējādi neaplūko pašu akcionāru balsošanas procesu. Turklāt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/109/EK (2004. gada 15. decembris) par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū (5), uzliek par pienākumu emitentiem darīt pieejamu noteiktu informāciju un dokumentus saistībā ar akcionāru sapulcēm, bet šī informācija un dokumenti jādara pieejami emitenta piederības dalībvalstī. Tādēļ būtu jāievieš konkrēti minimālie standarti, lai aizsargātu ieguldītājus un veicinātu akcionāru tiesību, ko sniedz akcijas ar balsstiesībām, netraucētu un efektīvu izmantošanu. Attiecībā uz citām tiesībām, kas nav balsošanas tiesības, dalībvalstīm ir brīva izvēle paplašināt šo minimālo standartu piemērošanu arī attiecībā uz akcijām bez balsstiesībām, ciktāl šīm akcijām šādi standarti jau netiek piemēroti.

(5)

Biržas sarakstā iekļautu sabiedrību ievērojamas akciju daļas tur akcionāri, kas nedzīvo dalībvalstī, kurā attiecīgajai sabiedrībai ir juridiskā adrese. Nerezidentiem akcionāriem vajadzētu būt iespējai izmantot savas tiesības attiecībā uz akcionāru sapulci tikpat vienkārši kā akcionāriem, kuri dzīvo dalībvalstī, kurā ir sabiedrības juridiskā adrese. Tam nepieciešams, lai tiktu likvidēti esošie šķēršļi, kas kavē nerezidentu akcionāru piekļuvi informācijai saistībā ar akcionāru sapulci un balsstiesību izmantošanu, fiziski neapmeklējot akcionāru sapulci. Arī rezidentiem akcionāriem, kuri neapmeklē vai nevar apmeklēt akcionāru sapulci, vajadzētu gūt labumu no šo šķēršļu likvidēšanas.

(6)

Akcionāriem vajadzētu būt iespējai nodot informētas balsis akcionāru sapulcē vai pirms tās neatkarīgi no tā, kur viņi dzīvo. Visiem akcionāriem vajadzētu būt pietiekamam laikam, lai izskatītu dokumentus, kurus paredzēts iesniegt akcionāru sapulcei, un noteikt, kā viņi balsos ar savām akcijām. Šajā nolūkā paziņojums par akcionāru sapulci būtu jāsniedz laikus, un akcionāriem būtu jāsaņem pilnīga informācija, ko paredzēts iesniegt akcionāru sapulcei. Būtu jāizmanto iespējas, ko piedāvā modernās tehnoloģijas, lai padarītu informāciju tūlīt pieejamu. Šajā direktīvā kā priekšnoteikums tiek pieņemts, ka visām biržu sarakstos iekļautajām sabiedrībām ir tīmekļa vietnes.

(7)

Akcionāriem principā vajadzētu būt iespējai iekļaut jautājumus akcionāru sapulces darba kārtībā, kā arī iesniegt lēmumu projektus par dienas kārtībā iekļautajiem jautājumiem. Neskarot Kopienā izmantotos atšķirīgos termiņus un kārtību, uz šo tiesību izmantošanu attiecas divi galvenie noteikumi, proti, tas, ka šo tiesību izmantošanai vajadzīgajam slieksnim nebūtu jāpārsniedz 5 % no sabiedrības akciju kapitāla un ka visiem akcionāriem katrā atsevišķā gadījumā būtu laikus jāsaņem darba kārtības galīgā versija, lai varētu sagatavoties apspriedēm un balsošanai par katru darba kārtībā iekļauto jautājumu.

(8)	Katram akcionāram principā vajadzētu būt iespējai uzdot jautājumus par akcionāru sapulces darba kārtībā iekļautajiem jautājumiem un saņemt atbildes uz tiem, turpretī dalībvalstu ziņā būtu jāpaliek noteikumiem par to, kādā veidā un kad var uzdot jautājumus un saņemt uz tiem atbildes.

(9)

Sabiedrībām nevajadzētu būt juridiskiem šķēršļiem, piedāvājot saviem akcionāriem līdzekļus jebkāda veida elektroniskai dalībai akcionāru sapulcē. Balsošanu, izmantojot saraksti vai elektroniskos saziņas līdzekļus, personīgi neapmeklējot akcionāru sapulci, nevajadzētu pakļaut ierobežojumiem, izņemot tos, kas ir nepieciešami identitātes pārbaudei un saziņas drošībai. Taču tam nebūtu jākavē dalībvalstis pieņemt noteikumus, kuru mērķis ir nodrošināt, lai balsošanas rezultāti atspoguļo akcionāru vēlmes jebkuros apstākļos, tostarp noteikumus tādu situāciju risināšanai, kas radušās jaunu apstākļu ietekmē vai ir kļuvušas zināmas pēc tam, kad akcionārs jau ir nobalsojis, izmantojot saraksti vai elektroniskos saziņas līdzekļus.

(10)

Lai nodrošinātu labu korporatīvo vadību, ir nepieciešama netraucēta un efektīva procedūra balsošanai uz pilnvaras pamata. Būtu jālikvidē esošie šķēršļi un ierobežojumi, kas balsošanu uz pilnvaras pamata padara apgrūtinošu un dārgu. Tomēr laba korporatīvā vadība ietver arī atbilstīgus drošības pasākumus pret iespēju ļaunprātīgi izmantot balsošanu uz pilnvaras pamata. Pilnvarniekam tādējādi būtu jāievēro jebkādi norādījumi, kurus viņš varētu būt saņēmis no akcionāra, un dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai veikt atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka pilnvarnieks rīkojas tikai akcionāra interesēs neatkarīgi no interešu konflikta iemesla. Pasākumos pret ļaunprātīgu izmantošanu var, konkrēti, iekļaut noteikumus, ko dalībvalstis var pieņemt, lai regulētu to personu darbības, kuras aktīvi iesaistās pilnvaru vākšanā vai kuras savākušas vairāk par noteiktu ievērojamu skaitu pilnvaru, īpaši – lai nodrošinātu noteiktu uzticamības un pārredzamības līmeni. Akcionāriem saskaņā ar šo direktīvu ir neierobežotas tiesības šādas personas iecelt par pilnvarniekiem, kas viņu vārdā apmeklē akcionāru sapulces un balso. Taču šī direktīva nekādi neierobežo noteikumus un sankcijas, ko dalībvalstis drīkst noteikt šādām personām gadījumos, kad balsis nodotas, negodīgi izmantojot savāktās pilnvaras. Turklāt saskaņā ar šo direktīvu sabiedrībām nav jānodrošina, lai pilnvarnieki balso saskaņā ar attiecīgo akcionāru balsošanas norādījumiem.

(11)

Gadījumos, kad ir iesaistīti finanšu starpnieki, balsojumu saskaņā ar norādījumiem efektivitāte lielā mērā ir atkarīga no tā, cik efektīvi darbojas starpnieku ķēde, ņemot vērā to, ka ieguldītāji bieži vien nespēj izmantot viņu akcijām noteiktās balsstiesības bez visu ķēdē iekļauto starpnieku, pat to, kuriem var nebūt ekonomiskas līdzdalības akcijās, sadarbības. Lai pārrobežu situācijās ieguldītājs varētu īstenot savas balsošanas tiesības, ir svarīgi, ka starpnieki atvieglo balsstiesību izmantošanu. Komisijai būtu jāturpina izskatīt šo jautājumu saistībā ar ieteikumu, nolūkā nodrošināt ieguldītāju piekļuvi efektīviem balsošanas pakalpojumiem un balsstiesību izmantošanu saskaņā ar šo ieguldītāju sniegtajiem norādījumiem.

(12)	Lai gan laiks, kad pārvaldes, vadības vai uzraudzības struktūrai paziņo par balsīm, kas nodotas pirms akcionāru sapulces, izmantojot saraksti vai elektroniskos saziņas līdzekļus, ir svarīgs korporatīvās vadības jautājums, to var noteikt dalībvalsts.

(13)	Balsošanas rezultāti būtu jānosaka, izmantojot metodes, kas atspoguļo visus akcionāru izteiktos balsošanas nolūkus, un pēc akcionāru sapulces šiem rezultātiem vajadzētu būt pieejamiem vismaz sabiedrības tīmekļa vietnē.

(14)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi, proti, ļaut akcionāriem efektīvi izmantot savas tiesības visā Kopienā, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, pamatojoties uz esošajiem Kopienas tiesību aktiem, un to, ka pasākumu mēroga un iedarbības dēļ šo mērķi var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai.

(15)

Saskaņā ar 34. punktu Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (6) dalībvalstis tiek mudinātas gan savām vajadzībām, gan Kopienas interesēs izstrādāt savas tabulas, kas pēc iespējas precīzāk atspoguļotu atbilstību starp šo direktīvu un tās transponēšanas pasākumiem, un padarīt tās publiski pieejamas,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1. Šī direktīva nosaka prasības attiecībā uz akcionāru konkrētu tiesību izmantošanu, kuras viņiem piešķir balsstiesīgās akcijas, saistībā ar to sabiedrību akcionāru sapulcēm, kuru juridiskā adrese ir dalībvalstī un kuru akcijas atļauts tirgot regulētā tirgū, kas atrodas vai darbojas dalībvalstī.

2. Dalībvalsts, kas ir atbildīga par šajā direktīvā iekļauto jautājumu regulējumu, ir tā dalībvalsts, kurā sabiedrībai ir juridiskā adrese, un atsauce uz “piemērojamiem tiesību aktiem” nozīmē minētās dalībvalsts tiesību aktus.

3. Dalībvalstis var atbrīvot no šīs direktīvas šāda veida sabiedrības:

a)	kolektīvo ieguldījumu sabiedrības Padomes Direktīvas 85/611/EEK (1985. gada 20. decembris) par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (7) 1. panta 2. punkta nozīmē;

sabiedrības, kuru vienīgais mērķis ir valsts kapitāla kolektīva ieguldīšana, kuri darbojas pēc riska sadales principa un kuri nemēģina iegūt juridisku vai vadības kontroli pār viņu pamatā esošo ieguldījumu emitentiem, ja šie kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi ir pilnvaroti un pakļauti kompetento iestāžu uzraudzībai un tiem ir depozitārija funkcijas, kas ir līdzvērtīgas Direktīvā 85/611/EEK noteiktajām;

c)	kooperatīvās sabiedrības.

2. pants

Definīcijas

Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

a)	“regulēts tirgus” ir tirgus, kas definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/39/EK (2004. gada 21. aprīlis) par finanšu instrumentu tirgiem (8) 4. panta 1. punkta 14. apakšpunktā;

b)	“akcionārs” ir fiziska vai juridiska persona, kura ir atzīta par akcionāru saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem;

c)	“pilnvara” ir akcionāra pilnvarojums fiziskai vai juridiskai personai akcionāra vārdā akcionāru sapulcē izmantot dažas vai visas viņa tiesības.

3. pants

Valsts turpmākie pasākumi

Šī direktīva neliedz dalībvalstīm uzlikt turpmākus pienākumus sabiedrībām vai arī veikt citus papildu pasākumus, lai akcionāri varētu labāk izmantot šajā direktīvā noteiktās tiesības.

II NODAĻA

AKCIONĀRU SAPULCES

4. pants

Vienlīdzīga attieksme pret akcionāriem

Sabiedrība nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret visiem akcionāriem, kuri ir tādā pašā situācijā attiecībā uz piedalīšanos un balsošanas tiesību izmantošanu akcionāru sapulcē.

5. pants

Informācija pirms akcionāru sapulces

1. Neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/25/EK (2004. gada 21. aprīlis) par pārņemšanas piedāvājumiem (9) 9. panta 4. punktu un 11. panta 4. punktu, dalībvalstis nodrošina, ka sabiedrība izsludina paziņojumu par akcionāru sapulci vienā no šā panta 2. punktā minētajiem veidiem ne vēlāk kā divdesmit pirmajā dienā pirms sapulces dienas.

Dalībvalstis var noteikt, ka gadījumos, kad sabiedrība piedāvā akcionāriem balsot, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, kas pieejami visiem akcionāriem, akcionāru sapulce var nolemt, ka paziņojums par akcionāru sapulci, kura nav ikgadējā akcionāru sapulce, ir jāizsludina vienā no šā panta 2. punktā minētajiem veidiem ne vēlāk kā četrpadsmit dienas pirms sapulces dienas. Šāds lēmums jāpieņem ar balsu vairākumu, kas ir vismaz divas trešdaļas no to balsu skaita, kuras piešķir akcijas vai pārstāvētais parakstītais kapitāls, un uz laiku līdz nākamajai ikgadējai akcionāru sapulcei, bet ne ilgāk.

Dalībvalstīm nav jāpiemēro pirmajā un otrajā daļā minētais minimālais laikposms, sasaucot otro un turpmākās akcionāru sapulces, gadījumos, kad sapulcē, kas izsludināta ar pirmo paziņojumu, nav bijis pārstāvēts nepieciešamais kvorums, ar noteikumu, ka šis pants tika ievērots pirmajā paziņojumā un darba kārtībā nav iekļauti jauni jautājumi, un starp pēdējā paziņojuma izsludināšanas un akcionāru sapulces dienu ir vismaz desmit dienas.

2. Neskarot kompetentās dalībvalsts noteiktās papildu prasības attiecībā uz paziņošanu vai publicēšanu saskaņā ar 1. panta 2. punktu, sabiedrība izsludina šā panta 1. punktā minēto paziņojumu tā, lai tam varētu piekļūt ātri un nediskriminētā veidā. Dalībvalsts prasa, lai sabiedrība izmantotu tādus plašsaziņas līdzekļus, uz kuriem var paļauties, ka tie efektīvi izplatīs informāciju visā Kopienā. Dalībvalsts nedrīkst piespiest izmantot tikai tos plašsaziņas līdzekļus, kuri ir nodibināti tās teritorijā.

Dalībvalstīm šā punkta pirmā daļa nav jāpiemēro sabiedrībām, kuras var identificēt akcionāru reģistrā iekļauto akcionāru vārdus vai nosaukumus un adreses, ja sabiedrībai ir pienākums izsūtīt paziņojumu par akcionāru sapulci katram reģistrētajam akcionāram.

Abos gadījumos sabiedrība nedrīkst prasīt samaksu par paziņojuma izsludināšanu iepriekš minētajā veidā.

3. Paziņojumā, kas minēts 1. punktā, vismaz:

a)	precīzi norāda, kad un kur notiks akcionāru sapulce un kāda ir paredzētā darba kārtība;

iekļauj skaidru un precīzu procedūru aprakstu, kuras akcionāriem jāievēro, lai varētu piedalīties un balsot akcionāru sapulcē, tostarp informāciju:

par akcionāru tiesībām saskaņā ar 6. pantu – tādā mērā, cik tās var izmantot pēc paziņojuma izsludināšanas, – un 9. pantu, kā arī galatermiņiem šo tiesību īstenošanai; paziņojumā iekļauto informāciju var ierobežot, norādot tikai galatermiņus, kuros šīs tiesības var īstenot, ja ir atsauce uz sabiedrības tīmekļa vietni, kur ir atrodama sīkāka informācija par šīm tiesībām;

ii)	par procedūru balsošanai uz pilnvaras pamata, īpaši par balsošanai izmantojamām veidlapām un līdzekļiem, kā sabiedrība saņems elektroniskos paziņojumus par pilnvarnieku iecelšanu; un

iii)	attiecīgā gadījumā par procedūrām balsošanai, izmantojot saraksti vai elektroniskos saziņas līdzekļus;

c)	attiecīgā gadījumā norāda ieraksta datumu, kā noteikts 7. panta 2. punktā, un paskaidro, ka tikai personas, kas ir akcionāri attiecīgajā datumā, ir tiesīgas piedalīties un balsot akcionāru sapulcē;

d)	norāda, kur un kā var saņemt 4. punkta c) un d) apakšpunktā minēto pilnu, nesaīsinātu lēmumu projektu tekstus un dokumentus;

e)	norāda tīmekļa vietnes adresi, kur būs pieejama 4. punktā minētā informācija.

4. Dalībvalstis nodrošina, ka laikposmā, kas ietver vismaz divdesmit vienu dienu pirms akcionāru sapulces, ietverot akcionāru sapulces dienu, sabiedrība savā tīmekļa vietnē akcionāriem nodrošina vismaz šādu informāciju:

a)	par 1. punktā minēto paziņojumu;

b)	par kopējo akciju skaitu un balsstiesībām paziņojuma izsludināšanas dienā (tostarp atsevišķi par katra veida akciju skaitu, ja sabiedrības kapitāls ir sadalīts divos vai vairākos akciju veidos);

c)	par dokumentiem, kas jāiesniedz akcionāru sapulcē;

par lēmuma projektu vai, ja tādu nav paredzēts pieņemt, piezīmi no sabiedrības kompetentās struktūras, kas noteikta piemērojamos tiesību aktos, par katru akcionāru sapulces darba kārtības jautājumu; turklāt jebkurš lēmuma projekts, ko iesnieguši akcionāri, jāpievieno tīmekļa vietnē, tiklīdz tas iespējams pēc tam, kad sabiedrība ir to saņēmusi;

e)	attiecīgā gadījumā par veidlapām, kas jāizmanto, lai nobalsotu uz pilnvaras pamata vai izmantojot saraksti, ja vien šīs veidlapas netiek nosūtītas tieši katram akcionāram.

Ja e) apakšpunktā paredzētās veidlapas nevar ievietot internetā tehnisku iemeslu dēļ, sabiedrība savā tīmekļa vietnē norāda, kā var saņemt veidlapas papīra formātā. Šajā gadījumā sabiedrībai veidlapas jāsūta pa pastu, un tām jābūt bezmaksas ikvienam akcionāram, kurš tās pieprasa.

Ja saskaņā ar Direktīvas 2004/25/EK 9. panta 4. punktu vai 11. panta 4. punktu vai šā panta 1. punkta otro daļu paziņojums par pilnsapulci tiek izsludināts vēlāk nekā divdesmit pirmajā dienā pirms sapulces dienas, šajā punktā noteiktais termiņš tiek attiecīgi saīsināts.

6. pants

Tiesības iekļaut jautājumus akcionāru sapulces darba kārtībāun iesniegt apspriešanai lēmuma projektus

1. Dalībvalstis nodrošina, ka akcionāriem, rīkojoties individuāli vai kolektīvi:

a)	ir tiesības iekļaut jautājumus akcionāru sapulces darba kārtībā, ja ikvienam no iekļaujamiem jautājumiem ir pievienots pamatojums vai lēmuma projekts pieņemšanai akcionāru sapulcē; un

b)	ir tiesības iesniegt lēmuma projektus saistībā ar jautājumiem, kas iekļauti vai tiks iekļauti akcionāru sapulces darba kārtībā.

Dalībvalstis var noteikt, ka a) apakšpunktā minētās tiesības var izmantot tikai saistībā ar ikgadējām akcionāru sapulcēm ar noteikumu, ka akcionāriem, rīkojoties individuāli vai kolektīvi, ir tiesības sasaukt vai pieprasīt sabiedrībai sasaukt akcionāru sapulci, kas nav gadskārtējā akcionāru sapulce, ar darba kārtību, kurā ir iekļauti vismaz visi šo akcionāru pieprasītie jautājumi.

Dalībvalstis var noteikt, ka šādas tiesības izmanto rakstveidā (iesniedz, sūtot pa pastu vai izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus).

2. Ja kādas no 1. punktā minētajām tiesībām ir atkarīgas no nosacījuma, ka attiecīgais akcionārs vai akcionāri tur minimālu sabiedrības kapitāla daļu, šī minimālā daļa nedrīkst pārsniegt 5 % no pamatkapitāla.

3. Katra dalībvalsts nosaka vienu termiņu, norādot dienu skaitu pirms akcionāru sapulces vai paziņojuma izsludināšanas, līdz kuram akcionāri var izmantot 1. punkta a) apakšpunktā noteiktās tiesības. Tādā pašā veidā katra dalībvalsts var noteikt termiņu 1. punkta b) apakšpunktā noteikto tiesību izmantošanai.

4. Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumos, kad 1. punkta a) apakšpunktā paredzēto tiesību izmantošana maina akcionāru sapulces darba kārtību, kas jau ir paziņota akcionāriem, sabiedrība publicē pārskatīto darba kārtību tādā pašā veidā kā iepriekšējo darba kārtību pirms piemērojamā ieraksta datuma, kā noteikts 7. panta 2. punktā, vai – gadījumā, ja ieraksta datums nav piemērojams, – pietiekamu laiku pirms akcionāru sapulces dienas, lai citi akcionāri varētu iecelt pilnvarnieku vai attiecīgā gadījumā balsot, izmantojot saraksti.

7. pants

Prasības līdzdalībai un balsošanai akcionāru sapulcē

1. Dalībvalstis nodrošina:

a)	ka uz akcionāra tiesībām piedalīties akcionāru sapulcē un balsot saistībā ar jebkuru no viņam piederošajām akcijām neattiecas prasība, ka viņa akcijām pirms akcionāru sapulces jābūt noguldītām, pārskaitītām vai reģistrētām uz citas fiziskas vai juridiskas personas vārda; un

b)	ka uz akcionāra tiesībām pārdot vai citā veidā nodot savas akcijas laikposmā no ieraksta datuma, kā noteikts 2. punktā, līdz attiecīgās akcionāru sapulces datumam neattiecas nekādi īpaši ierobežojumi.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka akcionāra tiesības piedalīties un balsot akcionāru sapulcē, pamatojoties uz viņam piederošām akcijām, tiek noteiktas atbilstīgi īpašumā esošo akciju skaitam noteiktā datumā pirms attiecīgās akcionāru sapulces (“ieraksta datumā”).

Dalībvalstīm nav jāpiemēro šā punkta pirmā daļa sabiedrībām, kuras akcionāru sapulces dienā akcionāru reģistrā var identificēt akcionāru vārdus vai nosaukumus un adreses.

3. Katra dalībvalsts nodrošina, ka uz visām sabiedrībām attiecas viens ieraksta datums. Tomēr dalībvalsts drīkst noteikt vienu ieraksta datumu sabiedrībām, kas ir emitējušas uzrādītāja akcijas, un citu datumu sabiedrībām, kas ir izsniegušas vārda akcijas, ar noteikumu, ka uz visām sabiedrībām, kuras ir emitējušas abu veidu akcijas, attiecas viens ieraksta datums. Ieraksta datums nedrīkst būt agrāks kā trīsdesmit dienas pirms akcionāru sapulces datuma, uz kuru attiecas ieraksts. Īstenojot šo noteikumu un 5. panta 1. punktu, katra dalībvalsts nodrošina, ka no pēdējā pieļaujamā paziņojuma par akcionāru sapulci datuma līdz ieraksta datumam ir vismaz astoņas dienas. Aprēķinot dienu skaitu, šos abus datumus neietver. Taču 5. panta 1. punkta trešajā daļā aprakstītajos apstākļos dalībvalsts var pieprasīt, lai paiet vismaz sešas dienas no pēdējās pieļaujamās dienas otrajam vai turpmākiem paziņojumiem par akcionāru sapulci līdz ieraksta datumam. Aprēķinot dienu skaitu, šos abus datumus neietver.

4. Uz pierādījumu par atbilstību akcionāra statusam var attiecināt tikai tās prasības, kas ir vajadzīgas, lai nodrošinātu akcionāru identifikāciju, un tikai tādā apjomā, kas ir samērīgs ar sasniedzamo mērķi.

8. pants

Piedalīšanās akcionāru sapulcē, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus

1. Dalībvalstis ļauj sabiedrībām piedāvāt saviem akcionāriem jebkāda veida dalību akcionāru sapulcē, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, īpaši jebkuru vai visus no šiem dalības veidiem:

a)	akcionāru sapulces pārraidi reālā laikā;

b)	divpusēju saziņu reālā laikā, lai akcionāri varētu neklātienē uzrunāt akcionāru sapulci;

c)	mehānismu balsu nodošanai pirms sapulces vai tās laikā, neieceļot starpnieku, kas fiziski atrodas sapulces norises vietā.

2. Elektronisko saziņas līdzekļu izmantošanai, ar ko nodrošina akcionāru piedalīšanos akcionāru sapulcē, drīkst noteikt tikai tādas prasības un ierobežojumus, kas ir nepieciešami, lai nodrošinātu akcionāru identifikāciju un elektroniskās saziņas drošību, un tikai tādā apjomā, kas ir samērīgs ar sasniedzamajiem mērķiem.

Šis noteikums neskar dalībvalstu tiesiskos noteikumus, kurus tās ir pieņēmušas vai varētu pieņemt attiecībā uz lēmumu pieņemšanas procesu sabiedrībā, lai ieviestu vai īstenotu jebkāda veida elektronisko dalību akcionāru sapulcē.

9. pants

Tiesības uzdot jautājumus

1. Katram akcionāram ir tiesības uzdot jautājumus par akcionāru sapulces darba kārtības punktiem. Sabiedrība atbild uz akcionāru uzdotajiem jautājumiem.

2. Tiesības uzdot jautājumus un pienākums atbildēt ir pakļauti pasākumiem, ko dalībvalstis var veikt vai atļaut veikt sabiedrībām, lai nodrošinātu akcionāru identifikāciju, kopsapulču labu kārtību un to sagatavošanu, kā arī konfidencialitātes un sabiedrību uzņēmējdarbības interešu aizsardzību. Dalībvalstis var ļaut sabiedrībām sniegt vispārēju atbildi uz jautājumiem ar vienādu saturu.

Dalībvalstis var noteikt, ka atbildi uzskata par sniegtu, ja atbilstīgā informācija ir pieejama sabiedrības tīmekļa vietnē jautājumu un atbilžu formā.

10. pants

Balsošana uz pilnvaras pamata

1. Katram akcionāram ir tiesības iecelt jebkuru citu fizisku vai juridisku personu par pilnvarnieku, lai apmeklētu akcionāru sapulci un balsotu tajā akcionāra vārdā. Pilnvarniekam ir tādas pašas tiesības uzstāties un uzdot jautājumus akcionāru sapulcē, kādas būtu akcionāram.

Izņemot prasību, lai pilnvarnieks būtu rīcībspējīgs, dalībvalstis atceļ visus noteikumus, kas ierobežo vai ļauj sabiedrībām ierobežot personu tiesības tikt ieceltiem par pilnvarniekiem.

2. Dalībvalstis drīkst ierobežot pilnvarnieka iecelšanu uz vienu sapulci vai uz vairākām sapulcēm konkrētā laikposmā.

Neskarot 13. panta 5. punktu, dalībvalstis drīkst ierobežot personu skaitu, kuras akcionārs var iecelt par pilnvarniekiem saistībā ar jebkuru akcionāru sapulci. Ja akcionāram piederošās sabiedrības akcijas tomēr tiek turētas nevis vienā, bet vairākos finanšu instrumentu kontos, šāds ierobežojums neliedz akcionāram iecelt atsevišķus pilnvarniekus katram finanšu instrumentu kontam saistībā ar jebkuru akcionāru sapulci. Tas neietekmē piemērojamos tiesību aktos paredzētos noteikumus, kas aizliedz nodot balsis citādi nekā ar citām tam pašam akcionāram piederošām akcijām.

3. Papildus ierobežojumiem, kas ir skaidri noteikti 1. un 2. punktā, dalībvalstis neierobežo vai neļauj sabiedrībām ierobežot akcionāru tiesību īstenošanu uz pilnvaras pamata, izņemot gadījumu, kad jārisina interešu konflikti starp pilnvarnieku un akcionāru, kura interesēs pilnvarniekam jārīkojas, un, to darot, dalībvalstis nosaka vienīgi šādas prasības:

a)	dalībvalstis drīkst paredzēt prasību, ka pilnvarnieks atklāj noteiktus faktus, kas varētu attiekties uz akcionāriem, lai novērtētu jebkuru iespējamību, ka pilnvarnieks varētu rīkoties kāda cita, nevis akcionāra interesēs;

b)	dalībvalstis drīkst ierobežot vai atcelt akcionāru tiesību īstenošanu, ko veic pilnvarnieki bez konkrētiem balsošanas norādījumiem katram lēmuma projektam, par kuru pilnvarniekam jābalso akcionāra vārdā;

c)	dalībvalstis drīkst ierobežot vai aizliegt nodot pilnvaru citai personai, bet tas neattur pilnvarnieku, kas ir juridiska persona, īstenot pilnvaras, kuras tam nodevis jebkurš sabiedrības pārvaldes vai vadības struktūras loceklis vai jebkurš tās darbinieks.

Interešu konflikts šā punkta nozīmē var rasties jo īpaši tad, ja pilnvarnieks ir:

i)	kontrolpaketes turētājs sabiedrībā vai cits šā akcionāra kontrolē esošais subjekts;

ii)	sabiedrības vai kontrolpaketes turētāja, vai i) punktā minētās kontrolētās sabiedrības pārvaldes, vadības vai uzraudzības struktūras loceklis;

iii)	sabiedrības vai kontrolpaketes turētāja, vai i) punktā minētās kontrolētās sabiedrības darbinieks vai revidents;

iv)	ģimenes attiecībās ar i) līdz iii) punktā minētu fizisku personu.

4. Pilnvarnieks balso saskaņā ar tā akcionāra sniegtajiem balsošanas norādījumiem, kurš viņu pilnvarojis.

Dalībvalstis var prasīt pilnvarniekiem uzglabāt šādus balsošanas norādījumus vismaz noteiktu minimālo laikposmu un pēc pieprasījuma apliecināt, ka balsošanas norādījumi ir izpildīti.

5. Persona, kas rīkojas kā pilnvarnieks, var tikt pilnvarota no vairāk nekā viena akcionāra bez ierobežojuma attiecībā uz tādā veidā pārstāvēto akcionāru skaitu. Ja pilnvarnieka rīcībā ir pilnvaras no vairākiem akcionāriem, piemērojamos tiesību aktos paredz viņam iespēju balsot saskaņā ar katra akcionāra norādījumiem.

11. pants

Pilnvarnieka iecelšana un paziņošana par iecelšanu

1. Dalībvalstis ļauj akcionāriem pilnvarniekus iecelt, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus. Turklāt dalībvalstis ļauj sabiedrībām pieņemt elektronisku paziņojumu par iecelšanu un nodrošina, ka ikviena sabiedrība saviem akcionāriem piedāvā vismaz vienu efektīvu elektroniskās paziņošanas veidu.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka pilnvarniekus ieceļ un par iecelšanu paziņo sabiedrībai tikai rakstveidā. Bez šīs oficiālās pamatprasības pilnvarnieka iecelšanu, paziņojumus sabiedrībai par iecelšanu un attiecīgā gadījumā akcionāra balsošanas norādījumus pilnvarniekam drīkst pakļaut tikai tādām oficiālām prasībām, kas ir vajadzīgas, lai nodrošinātu akcionāra un pilnvarnieka identifikāciju vai nodrošinātu iespēju pārbaudīt balsošanas norādījumu saturu, un tikai tādā apjomā, kas ir samērīgs ar sasniedzamajiem mērķiem.

3. Šā panta noteikumus pēc analoģijas piemēro arī pilnvarnieka atsaukšanai.

12. pants

Balsošana, izmantojot saraksti

Dalībvalstis ļauj sabiedrībām piedāvāt saviem akcionāriem iespēju balsot pirms akcionāru sapulces, izmantojot saraksti. Balsošanai, izmantojot saraksti, var noteikt tikai tādas prasības un ierobežojumus, kas ir nepieciešami, lai nodrošinātu akcionāru identifikāciju, un tikai tādā apmērā, kas ir samērīgs ar sasniedzamo mērķi.

13. pants

Konkrētu šķēršļu novēršana efektīvai balsstiesību īstenošanai

1. Šo pantu piemēro, ja fiziska vai juridiska persona, ko piemērojamie tiesību akti atzīst par akcionāru, rīkojas kādas citas fiziskas vai juridiskas personas (“klienta”) vārdā.

2. Ja piemērojamie tiesību akti nosaka publiskošanas prasības kā priekšnoteikumu akcionāra balsstiesību īstenošanai, kā minēts 1. punktā, šādas prasības attiecas tikai uz sabiedrībai nododamu sarakstu ar katra klienta identifikāciju un akciju skaitu, ar kurām balso viņa vārdā.

3. Ja piemērojamie tiesību akti nosaka oficiālas prasības attiecībā uz 1. punktā minēto personas pilnvarošanu balsstiesību izmantošanai vai attiecībā uz balsošanas norādījumiem, šādas oficiālās prasības attiecas tikai uz informāciju, kas ir vajadzīga, lai nodrošinātu klienta identitātes noteikšanu, vai iespējai pārbaudīt balsošanas norādījumu saturu, un ir samērīgas ar sasniedzamajiem mērķiem.

4. Šā panta 1. punktā minētais akcionārs drīkst nodot dažām akcijām piešķirtās balsis atšķirīgi no citām akcijām piešķirtajām balsīm.

5. Ja saskaņā ar 10. panta 2. punktu piemērojamie tiesību akti ierobežo to personu skaitu, kuras akcionārs var iecelt par pilnvarniekiem, šāds ierobežojums neliedz šā panta 1. punktā minētajam akcionāram izsniegt pilnvaru ikvienam savam klientam vai jebkurai klienta pilnvarotai trešai personai.

14. pants

Balsošanas rezultāti

1. Balsošanas rezultātos par katru lēmumu ietver vismaz to akciju skaitu, par kurām likumīgi nodotas balsis, šo akciju pārstāvēto pamatkapitāla daļu, kopējo likumīgi nodoto balsu skaitu, kā arī balsu skaitu procentuālo attiecību par un pret katru lēmumu un attiecīgajā gadījumā atturējušos skaitu.

Tomēr dalībvalstis var paredzēt vai ļaut sabiedrībām noteikt, ka tad, ja neviens akcionārs nepieprasa pilnu atskaiti par balsošanu, ir pietiekami balsošanas rezultātus noteikt tikai tādā apmērā, lai nodrošinātu, ka par katru lēmumu ir nobalsojis vajadzīgais vairākums.

2. Laikposmā, kas jānosaka piemērojamos tiesību aktos un kas nedrīkst pārsniegt piecpadsmit kalendārās dienas pēc akcionāru sapulces, sabiedrība savā tīmekļa vietnē publicē balsošanas rezultātus, kas iegūti saskaņā ar 1. punktu.

3. Šis pants neskar nevienu tiesību normu, ko dalībvalstis pieņēmušas vai var pieņemt attiecībā uz oficiālajām prasībām lēmumu pieņemšanai vai oficiālu iespēju tiesvedībā apstrīdēt balsošanas rezultātus.

III NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

15. pants

Transponēšana

Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas ir vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības vēlākais līdz 2009. gada 3. augustam. Tās nekavējoties paziņo Komisijai šo pasākumu tekstu.

Neatkarīgi no pirmās daļas dalībvalstis, kurās 2006. gada 1. jūlijā bija spēkā valsts pasākumi, kas aizliedza iecelt pilnvarnieku 10. panta 3. punkta otrās daļas ii) punktā noteiktajā gadījumā, vēlākais līdz 2012. gada 3. augustam apstiprina normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu 10. panta 3. punktu attiecībā uz ierobežojumiem vai aizliegumu.

Dalībvalstis paziņo Komisijai dienu skaitu, kas noteikts 6. panta 3. punktā un 7. panta 3. punktā, kā arī iespējamos grozījumus tajā, un Komisija publicē šo informāciju Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Kad dalībvalstis pieņem pirmajā daļā minētos pasākumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāmas šādas atsauces.

16. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

17. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Strasbūrā, 2007. gada 11. jūlijā

Eiropas Parlamenta vārdā —

priekšsēdētājs

H.-G. PÖTTERING

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

M. LOBO ANTUNES

(1) OV C 318, 23.12.2006., 42. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta 2007. gada 15. februāra Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts) un Padomes 2007. gada 12. jūnija Lēmums.

(3) OV C 104 E, 30.4.2004., 714. lpp.

(4) OV L 184, 6.7.2001., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2005/1/EK (OV L 79, 24.3.2005., 9. lpp.).

(5) OV L 390, 31.12.2004., 38. lpp.

(6) OV C 321, 31.12.2003., 1. lpp.

(7) OV L 375, 31.12.1985., 3. lpp.

(8) OV L 145, 30.4.2004., 1. lpp.

(9) OV L 142, 30.4.2004., 12. lpp.

14.7.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 184/25

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2007/38/EK

(2007. gada 11. jūlijs)

par Kopienā reģistrētu smago kravas transportlīdzekļu modernizēšanu, aprīkojot tos ar spoguļiem

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 71. panta 1. punkta c) apakšpunktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

apspriedušies ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (2),

tā kā:

(1)

Daudzus satiksmes negadījumus izraisa smago kravas transportlīdzekļu vadītāji, kuri neievēro, ka viņu transportlīdzekļa tuvumā vai līdzās tam atrodas citi satiksmes dalībnieki. Šie negadījumi bieži saistīti ar virziena maiņu krustojumos, mezglos vai apļveida krustojumos, kad autovadītāji nepamana citus satiksmes dalībniekus “neredzamajā zonā”, kas veidojas to transportlīdzekļu tiešā tuvumā. Tiek lēsts, ka šādos apstākļos ik gadus Eiropā iet bojā aptuveni 400 cilvēku, un vairākums no tiem ir mazāk aizsargāti satiksmes dalībnieki – velosipēdisti, motociklisti un gājēji.

(2)

2001. gada 12. septembra Baltajā grāmatā “Eiropas transporta politika līdz 2010. gadam – laiks pieņemt lēmumus” Komisija izvirzīja mērķi līdz 2010. gadam ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu ES samazināt uz pusi. Trešajā Ceļu satiksmes drošības rīcības programmā Komisija apņēmās izpētīt jautājumu par apritē esošo smago kravas transportlīdzekļu aprīkošanu ar netiešās redzamības ierīcēm, lai samazinātu to “neredzamās zonas” un tādējādi sekmētu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaita mazināšanu.

(3)

Desmit gadu darbības plānā, kas ietverts nobeiguma ziņojumā “Konkurētspējīga automobiļu reglamentējošā sistēma 21. gadsimtā” Augsta līmeņa darba grupa CARS 21 ieteica ceļu satiksmes drošības jomā izmantot integrētu pieeju, kas paredz arīdzan obligāti ieviest jaunus drošības elementus, piemēram, spoguļus, lai samazinātu smago kravas transportlīdzekļu “neredzamās zonas”.

(4)	Netiešās redzamības ierīces, piemēram, platleņķa un tuvās redzamības spoguļi, kameras, monitori vai citas apstiprināta tipa netiešās redzamības sistēmas, uzlabo vadītāja redzamības lauku un paaugstina transportlīdzekļu drošību.

(5)

Kaut arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 10. novembra Direktīvai 2003/97/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz netiešās redzamības ierīču un ar tām aprīkotu transportlīdzekļu tipa apstiprinājumu (3) ir liels potenciāls samazināt bojāgājušo skaitu, tā attiecas tikai uz jauniem reģistrētiem transportlīdzekļiem.

(6)	Direktīvā 2003/97/EK paredzētie noteikumi neattiecas uz jau apritē esošiem transportlīdzekļiem. Var lēst, ka šie transportlīdzekļi netiks pilnībā nomainīti līdz 2023. gadam.

(7)

Lai palīdzētu samazināt letālu un smagu satiksmes negadījumu skaitu, kurus izraisījuši šie transportlīdzekļi un kuros iesaistīti mazāk aizsargāti satiksmes dalībnieki, ir lietderīgi pagaidām paredzēt, ka attiecīgie transportlīdzekļi modernizējami, aprīkojot tos ar uzlabotām netiešās redzamības ierīcēm.

(8)	Šādi apritē jau esoši transportlīdzekļi būtu jāaprīko ar spoguļiem, kas samazina to sānu “neredzamo zonu” un tajā pašā laikā atbilst Direktīvas 2003/97/EK tehniskajām prasībām. Tas ir tehniski iespējams vairākumam attiecīgo transportlīdzekļu.

(9)

Tomēr ir lietderīgi un samērīgi paredzēt atbrīvojumus un izņēmumus attiecībā uz transportlīdzekļiem, kuru atlikušais darbmūžs ir īss, transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar sānu spoguļiem, kuru redzamības lauks aptver zonu, kas ir tikai nedaudz mazāka par Direktīvā 2003/97/EK paredzēto redzamības lauku, un transportlīdzekļiem, kuru aprīkošana ar minētajai direktīvai atbilstīgiem spoguļiem ir nerentabla.

(10)	Šajā direktīvā paredzētie noteikumi un procedūras nebūtu jāpiemēro N2 un N3 kategorijas transportlīdzekļiem, kas sākotnēji reģistrēti un/vai saņēmuši tipa apstiprinājumu un/vai kuru ekspluatācija sākta pirms 2000. gada 1. janvāra, un kurus izmanto galvenokārt vēsturisku iemeslu dēļ.

(11)

Kompetentajām iestādēm būtu jāparedz un jāapstiprina alternatīvi risinājumi smagajiem kravas transportlīdzekļiem, kuru pilnīgu atbilstību šīs direktīvas prasībām nevar nodrošināt tehnisku un/vai ekonomisku iemeslu dēļ. Šādos gadījumos dalībvalstīm būtu jānosūta Komisijai saraksts ar atļautiem un apstiprinātiem tehniskajiem risinājumiem, un Komisija šo informāciju dara zināmu visām dalībvalstīm.

(12)	Lai tirgus varētu apmierināt lielu pieprasījumu pēc spoguļiem īsā laikposmā, būtu jāparedz pārejas laiks.

(13)	Smagie kravas transportlīdzekļi, kas pirms Direktīvas 2003/97/EK transponēšanas dienas modernizēti, aprīkojot tos ar netiešās redzamības ierīcēm, kuras lielā mērā aptver minētajā direktīvā paredzēto redzamības lauku, būtu jāatbrīvo no šīs direktīvas prasībām.

(14)

Vienlaikus ar modernizēšanu būtu jāveic attiecīgi pasākumi, kuru mērķis ir palielināt izpratni par smago kravas transportlīdzekļu “neredzamo zonu” radīto apdraudējumu, tostarp izglītošanas kampaņas mazāk aizsargātiem ceļu satiksmes dalībniekiem, kā arī lai veicinātu netiešās redzamības ierīču pareizu noregulēšanu un izmantošanu.

(15)

Transportlīdzekļi, uz kuriem neattiecas šī direktīva, piemēram, vieglie kravas transportlīdzekļi un autobusi, kas nav aprīkoti ar uzlabotām netiešās redzamības ierīcēm, arī bieži ir iesaistīti negadījumos “neredzamās zonas” dēļ. Tāpēc Kopienas tiesību akti par aktīvām un pasīvām drošības prasībām būtu pastāvīgi jāpārskata, lai uzlabotu un sekmētu ceļu satiksmes drošību.

(16)

Vispusīgākas analīzes un turpmākas stratēģijas interesēs “neredzamās zonas” izraisīto negadījumu skaita samazināšanai Komisijai saskaņā ar Padomes 1993. gada 30. novembra Lēmumu 93/704/EK par Kopienas ceļu satiksmes negadījumu datu bāzes izveidi (4) un citiem attiecīgiem Kopienas tiesību aktiem, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 16. decembra Lēmumu Nr. 2367/2002/EK par Kopienas statistikas programmu no 2003. līdz 2007. gadam (5), būtu jāapkopo atbilstīgie dalībvalstu dati un jāveic šādu datu attiecīga apstrāde.

(17)

Padomes 1996. gada 20. decembra Direktīvā 96/96/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tehniskajām apskatēm (6) ir noteikts, ka mehāniskiem transportlīdzekļiem, kurus izmanto preču pārvadāšanai un kuru maksimālā pieļaujamā masa pārsniedz 3,5 tonnas, ir jāveic periodiskas tehniskās apskates vismaz reizi gadā. Lai izietu tehnisko apskati, smagajiem kravas transportlīdzekļiem cita starpā vajadzētu būt aprīkotiem ar atpakaļskata spoguļiem, kas atbilst šīs direktīvas prasībām. Tehniskās apskates protokoli, ko dalībvalstis izsniegušas to teritorijā reģistrētiem transportlīdzekļiem, ir savstarpēji atzīstami, nodrošinot šo transportlīdzekļu brīvu apriti uz dalībvalstu ceļiem.

(18)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi, proti, Kopienā apritē jau esošu transportlīdzekļu modernizēšanu, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka tās mēroga un iedarbības dēļ šo mērķi var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai.

(19)	Saskaņā ar Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu (7), 34. punktu dalībvalstis tiek aicinātas gan savās, gan Kopienas interesēs izstrādāt tabulas, kurās pēc iespējas norādīta šīs direktīvas un transponēšanas pasākumu korelācija, un nodrošināt to publisku pieejamību,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Šajā direktīvā noteiktas prasības Kopienā reģistrētu N2 un N3 kategorijas transportlīdzekļu, kā noteikts Padomes Direktīvas 70/156/EEK (1970. gada 6. februāris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tipa apstiprinājumu (8) II pielikuma A daļas 2. punktā, aprīkošanai ar netiešās redzamības sistēmām.

2. pants

1. Šo direktīvu piemēro N2 un N3 kategorijas transportlīdzekļiem, par kuriem nav saņemts tipa apstiprinājums vai konkrētā transportlīdzekļa apstiprinājums saskaņā ar Direktīvu 2003/97/EK.

2. Šī direktīva neattiecas uz:

a)	N2 un N3 kategorijas transportlīdzekļiem, kas reģistrēti pirms 2000. gada 1. janvāra;

N2 kategorijas transportlīdzekļiem, kuru kopējā maksimālā pieļaujamā masa nepārsniedz 7,5 tonnas, ja tiem nav iespējams uzstādīt V klases spoguli tādā veidā, lai nodrošinātu atbilstību šādiem nosacījumiem:

i)	neatkarīgi no noregulējuma neviena spoguļa daļa nav zemāk kā 2 m (var tikt piemērota pielaide + 10 cm) no zemes, ja transportlīdzekļa slodze atbilst maksimālajai tehniski pieļaujamai masai; un

ii)	spogulis ir pilnībā redzams no vadītāja vietas;

N2 un N3 kategorijas transportlīdzekļiem, uz kuriem attiecas valstu pasākumi, kas stājās spēkā pirms Direktīvas 2003/97/EK transponēšanas dienas un kas paredz pasažiera pusē uzstādīt citas netiešās redzamības ierīces, kuras zemes līmenī aptver ne mazāk kā 95 % no minētajā direktīvā noteiktā IV un V klases spoguļu kopējā redzamības lauka.

3. pants

1. Dalībvalstis nosaka, ka no 2007. gada 6. augusta un ne vēlāk kā 2009. gada 31. martā visi 2. panta 1. punktā minētie transportlīdzekļi pasažiera pusē ir aprīkoti ar platleņķa un tuvās redzamības spoguļiem, kas atbilst prasībām, kuras attiecīgi IV un V klases spoguļiem noteiktas Direktīvā 2003/97/EK.

2. Atkāpjoties no 1. punkta, uzskatāms, ka ir izpildītas šīs direktīvas prasības, ja transportlīdzekļi pasažiera pusē ir aprīkoti ar platleņķa un tuvās redzamības spoguļiem, kuru kombinētais redzamības lauks zemes līmenī aptver ne mazāk kā 95 % no Direktīvā 2003/97/EK noteiktā IV klases spoguļa redzamības lauka un ne mazāk kā 85 % no V klases spoguļa redzamības lauka.

3. Transportlīdzekļus, kas minēti 2. pantā un ko ekonomiski lietderīgu vai tehnisku risinājumu trūkuma dēļ nevar aprīkot ar spoguļiem, kuri atbilst šā panta 1. vai 2. punktā noteiktajām prasībām, drīkst aprīkot ar papildu spoguļiem un/vai citām netiešās redzamības ierīcēm, ja šādu ierīču kombinētais redzamības lauks aptver ne mazāk kā 95 % no IV klases spoguļa redzamības lauka zemes līmenī un ne mazāk kā 85 % no V klases spoguļa redzamības lauka zemes līmenī saskaņā ar Direktīvu 2003/97/EK.

4. Dalībvalstis nosūta Komisijai sarakstu ar šim pantam atbilstošiem tehniskajiem risinājumiem. Komisija saņemto informāciju dara zināmu visām dalībvalstīm, to publicējot savā tīmekļa vietnē vai izmantojot citus informācijas izplatīšanas veidus.

4. pants

1. Atbilstību 3. panta 1., 2. un 3. punkta prasībām nosaka, izmantojot apliecinājumu, ko dalībvalsts izsniegusi saskaņā ar Direktīvas 96/96/EK 3. pantu.

2. Komisija, kurai palīdz Direktīvas 96/96/EK 8. pantā un Direktīvas 70/156/EEK 13. panta 1. punktā minētās komitejas atbilstīgi savai kompetencei, veic attiecīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka šīs direktīvas 3. pantā minēto ierīču uzstādīšanu, atbilstības pārbaudi un tehnisko apskati veic saskaņā ar šīs direktīvas prasībām. Šos pasākumus veic ne vēlāk kā 2008. gada 6. augustā.

5. pants

Līdz 2011. gada 6. augustam Komisija nolūkā uzlabot satiksmes drošību iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs direktīvas īstenošanu kopā ar pētījumu par “neredzamās zonas” dēļ notikušiem negadījumiem, aptverot visus transportlīdzekļus un radušās izmaksas. Pamatojoties uz izmaksu un labumu vispusīgāku analīzi, Komisijas ziņojumam attiecīgā gadījumā pievieno priekšlikumu pārskatīt spēkā esošos tiesību aktus.

6. pants

1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības līdz 2008. gada 6. augustam. Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai zināmus šo noteikumu tekstus, kā arī iesniedz minēto noteikumu un šīs direktīvas korelācijas tabulu.

Kad dalībvalstis pieņem šos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

7. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

8. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Strasbūrā, 2007. gada 11. jūlijā

Eiropas Parlamenta vārdā —

priekšsēdētājs

H.-G. PÖTTERING

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

M. LOBO ANTUNES

(1) 2007. gada 14. marta Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2) Eiropas Parlamenta 2007. gada 10. maija Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts) un Padomes 2007. gada 25. jūnija Lēmums.

(3) OV L 25, 29.1.2004., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Direktīvu 2006/96/EK (OV L 363, 20.12.2006., 81. lpp.).

(4) OV L 329, 30.12.1993., 63. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

(5) OV L 358, 31.12.2002., 1. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu Nr. 787/2004/EK (OV L 138, 30.4.2004., 12. lpp.).

(6) OV L 46, 17.2.1997., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003.

(7) OV C 321, 31.12.2003., 1. lpp.

(8) OV L 42, 23.2.1970., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2007/37/EK (OV L 161, 22.6.2007., 60. lpp.).

II Tiesību akti, kas pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta

14.7.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 184/29

KOMISIJAS LĒMUMS

(2007. gada 13. jūlijs),

ar ko groza Lēmumu 2006/415/EK par dažiem aizsardzības pasākumiem saistībā ar augsti patogēnu H5N1 apakštipa putnu gripu Kopienas mājputniem

(izziņots ar dokumenta numuru K(2007) 3327)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2007/496/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1989. gada 11. decembra Direktīvu 89/662/EEK par veterinārajām pārbaudēm Kopienas iekšējā tirdzniecībā, lai izveidotu iekšējo tirgu (1), un jo īpaši tās 9. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes 1990. gada 26. jūnija Direktīvu 90/425/EEK par veterinārajām un zootehniskajām pārbaudēm, kas piemērojamas Kopienā iekšējā tirdzniecībā ar noteiktiem dzīviem dzīvniekiem un produktiem, lai izveidotu iekšējo tirgu (2), un jo īpaši tās 10. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes 2005. gada 20. decembra Direktīvu 2005/94/EK, ar ko paredz Kopienas pasākumus putnu gripas kontrolei un atceļ Direktīvu 92/40/EEK (3), un jo īpaši tās 63. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas 2006. gada 14. jūnija Lēmumā 2006/415/EK par dažiem aizsardzības pasākumiem saistībā ar augsti patogēnu H5N1 apakštipa putnu gripu Kopienas mājputniem un Lēmuma 2006/135/EK atcelšanu (4) paredzēti noteikti aizsardzības pasākumi, kas piemērojami, lai nepieļautu minētās slimības izplatīšanos, tostarp A un B apgabalu noteikšana, kolīdz rodas aizdomas par slimības uzliesmojumu vai tas ir apstiprināts.

(2)	Pēc augsti patogēnā H5N1 apakštipa putnu gripas uzliesmojuma Čehijā Komisija 2007. gada 21. jūnijā pieņēma Lēmumu 2007/434/EK, ar ko groza Lēmumu 2006/415/EK par dažiem aizsardzības pasākumiem saistībā ar augsti patogēnu H5N1 apakštipa putnu gripu Čehijas mājputniem (5).

(3)

Neilgi pēc tam Komisija pieņēma 2007. gada 29. jūnija Lēmumu 2007/454/EK, ar ko groza Lēmumu 2006/415/EK par dažiem aizsardzības pasākumiem saistībā ar augsti patogēnu H5N1 apakštipa putnu gripu Kopienas mājputniem (6), lai Čehijā apstiprinātu A un B apgabalus, kā arī noteiktu šādu pasākumu termiņu.

(4)	Pēc augsti patogēnā H5N1 apakštipa putnu gripas uzliesmojuma Vācijā Komisija 2007. gada 9. jūlijā pieņēma Lēmumu 2007/483/EK, ar ko groza Lēmumu 2006/415/EK par dažiem aizsardzības pasākumiem saistībā ar augsti patogēnu H5N1 apakštipa putnu gripu Vācijas mājputniem (7).

(5)

Sadarbībā ar Vāciju Komisija pārbaudīja šos pasākumus un ir gandarīta, ka A un B apgabalu robežas, kurus noteikusi minētās dalībvalsts kompetentā iestāde, ir pietiekamā attālumā no faktiskās uzliesmojuma vietas. Tādēļ A un B apgabalus Vācijā var apstiprināt un noteikt to, cik ilgi šādi ierobežojumi attiecībā uz reģioniem būs spēkā.

(6)	Tagad jāapstiprina pagaidu aizsardzības pasākumi, kas noteikti Lēmumā 2007/434/EK un Lēmumā 2007/483/EK. Turklāt epidemioloģiskās situācijas dēļ saistībā ar putnu gripas uzliesmojumu, ko konstatēja Čehijas mājputniem, ir jāmaina ierobežotie apgabali un pasākumu ilgums.

(7)

Turklāt Ungārija un Apvienotā Karaliste ir ziņojušas Komisijai, ka kopš 2007. gada 12. marta ir izbeigti visi kontroles pasākumi saistībā ar augsti patogēnas H5N1 apakštipa putnu gripas uzliesmojumiem šo valstu teritorijā, un tādēļ vairs nav nepieciešami pasākumi, kas attiecībā uz A un B apgabaliem ieviesti ar 4. panta 2. punktu.

(8)	Tādēļ attiecīgi jāgroza Lēmums 2006/415/EK.

(9)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmuma 2006/415/EK pielikumu aizstāj ar šā lēmuma pielikuma tekstu.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2007. gada 13. jūlijā

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Markos KYPRIANOU

(1) OV L 395, 30.12.1989., 13. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/41/EK (OV L 157, 30.4.2004., 33. lpp.).

(2) OV L 224, 18.8.1990., 29. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/33/EK (OV L 315, 19.11.2002., 14. lpp.).

(3) OV L 10, 14.1.2006., 16. lpp.

(4) OV L 164, 16.6.2006., 51. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2007/483/EK (OV L 180, 10.7.2007., 43. lpp.).

(5) OV L 161, 22.6.2007., 70. lpp.

(6) OV L 172, 30.6.2007., 87. lpp.

(7) OV L 180, 10.7.2007., 43. lpp.

PIELIKUMS

“PIELIKUMS

A daļa

A apgabals, kas noteikts saskaņā ar 4. panta 2. punktu:

ISO valsts kods	Dalībvalsts	A apgabals		Datums, līdz kuram piemēro 4. p. 4. pk. b) apakšp. iii) ievilk.
ISO valsts kods	Dalībvalsts	Kods (ja ir)	Nosaukums
CZ	Čehija			31.7.2007.
	Aizsardzības zona		BOHUŇOVICE CEREKVICE NAD LOUČNOU ČESKÉ HEŘMANICE CHOCEŇ (daļēji) DŽBÁNOV HORKY HRUŠOVÁ (daļēji) KOSOŘÍN TISOVÁ VRAČOVICE-ORLOV (daļēji) VYSOKÉ MÝTO ZÁLŠÍ
	Uzraudzības zona		BĚSTOVICE BOHUŇOVICE BOROVNICE BOŠÍN BRANDÝS NAD ORLICÍ BUČINA CEREKVICE NAD LOUČNOU ČESKÉ HEŘMANICE CHOCEŇ CHOTOVICE (daļēji) DOBŘÍKOV DOLNÍ ÚJEZD DŽBÁNOV HORKY HRÁDEK HRUŠOVÁ JAVORNÍK JEHNĚDÍ KOLDÍN KOSTELECKÉ HORKY LEŠTINA (daļēji) LHOTY U PODŠTEJNA LIBECINA LITOMYŠL (daļēji) MAKOV MORAŠICE MOSTEK NASAVRKY NĚMČICE (daļēji) NOVÁ SÍDLA NOVÉ HRADY ORLICKÉ PODHŮŘÍ OSÍK OUCMANICE PLCHOVICE PODLESÍ PODLESÍ (daļēji) PŘÍLUKA PUSTINA ŘEPNÍKY ŘETOVÁ ŘETŮVKA (daļēji) ŘÍDKÝ SEČ SEDLIŠTĚ SKOŘENICE SLATINA SLOUPNICE SRUBY SUCHÁ LHOTA SUDISLAV NAD ORLICÍ SUDSLAVA SVATÝ JIŘÍ TISOVÁ TRŽEK TÝNIŠTKO ÚJEZD U CHOCNĚ ÚJEZDEC ÚSTÍ NAD ORLICÍ VELKÁ SKROVNICE VIDLATÁ SEČ VLČKOV (daļēji) VODĚRADY VRACLAV VRAČOVICE-ORLOV VYSOKÉ MÝTO ZÁDOLÍ ZÁLŠÍ ZÁMRSK ZÁŘECKÁ LHOTA
DE	Vācija		Pašvaldība	6.8.2007.
			ALLENDORF ARNSGEREUTH BAD BLANKENBURG BECHSTEDT CURSDORF DEESBACH DÖSCHNITZ GRÄFENTHAL LICHTE LICHTENHAIN MARKTGÖLITZ MELLENBACH-GLASBACH MEURA OBERHAIN OBERWEISSBACH PIESAU PROBSTZELLA REICHMANNSDORF ROHRBACH SAALFELD SAALFELDER HÖHE SCHMIEDEFELD SCHWARZBURG SITZENDORF UNTERWEISSBACH WITTGENDORF

B daļa

B apgabals, kas noteikts saskaņā ar 4. panta 2. punktu:

ISO valsts kods

Dalībvalsts

Zone B

Datums, līdz kuram

piemēro 4. p. 4. pk. b) apakšp. iii) ievilk.

Kods

(ja ir)

Nosaukums

Čehija

00053.

PARDUBICKÝ KRAJ:

OKRES

Chrudim, Pardubice

Svitavy

Ústí nad Orlicí

31.7.2007.

00052

KRÁLOVÉHRADECKÝ KRAJ:

OKRES

Hradec Králové

Rychnov nad Kněžnou

Vācija

DRÖBISCHAU

KAULSDORF

KÖNIGSEE

LEUTENBERG

MEUSELBACH-SCHWARZMÜHLE

ROTTENBACH

RUDOLSTADT

6.8.2007.”

14.7.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 184/34

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS LĒMUMS

(2007. gada 3. jūlijs),

ar ko nosaka iepirkuma noteikumus

(ECB/2007/5)

(2007/497/EK)

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS VALDE,

ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtu 11.6. pantu,

ņemot vērā 2004. gada 19. februāra Lēmumu ECB/2004/2, ar ko pieņem Eiropas Centrālās bankas Reglamentu (1), un jo īpaši tā 19. pantu,

tā kā:

(1)	Eiropas Centrālā banka apņēmusies ievērot izmaksu efektivitātes principu un, veicot preču, pakalpojumu un būvdarbu iepirkumu, cenšas nodrošināt vislabāko cenas un vērtības attiecību.

(2)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīva 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru (2) (Iepirkuma direktīva), un Padomes 2002. gada 25. jūnija Regula (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (3) (Finanšu regula), neattiecas uz ECB.

(3)	ECB ievēro vispārējos iepirkuma tiesību principus, kā tie atspoguļoti Iepirkuma direktīvā un Finanšu regulā,

PIEŅEM ŠĀDU LĒMUMU.

I NODAĻA

VISPĀRĒJI NOTEIKUMI

1. pants

Definīcijas

Šajā lēmumā piemēro šādas definīcijas:

a)	“līgumi” ir rakstveidā noslēgti līgumi starp ECB un vienu vai vairākiem piegādātājiem, kuru priekšmets ir būvdarbu realizācija, produktu piegāde vai pakalpojumu sniegšana par finansiālu atlīdzību;

b)	“būvdarbu līgumi” ir līgumi, kuru priekšmets ir vai nu būvdarbu realizācija, vai arī gan projektēšana, gan būvdarbu realizācija. “Būvdarbi” ir celtniecības vai inženiertehnisko būvdarbu rezultāts kopumā, kas pats par sevi ir pietiekams, lai pildītu saimniecisku vai tehnisku funkciju;

“piegādes līgumi” ir līgumi, kas nav b) apakšpunktā minētie līgumi un kuru priekšmets ir produkcijas pirkšana, īrēšana, nomāšana vai īrējumpirkšana ar izpirkšanas iespēju vai bez tās. Līgumu, kura priekšmets ir produkcijas piegāde un kurš papildus aptver arī izvietošanas un uzstādīšanas darbības, uzskata par “piegādes līgumu”;

“pakalpojumu līgumi” ir līgumi, kas nav būvdarbu vai piegādes līgumi un kuru priekšmets ir pakalpojumu sniegšana. Līgumu, kura priekšmets ir gan produkcijas piegāde, gan pakalpojumu sniegšana, uzskata par “pakalpojumu līgumu”, ja paredzamā attiecīgo pakalpojumu vērtība pārsniedz līgumā ietvertās produkcijas vērtību. Līgumu, kura priekšmets ir pakalpojumi un kas ietver darbības, kuras saistītas ar būvdarbiem, bet kurām ir tikai papildu nozīme attiecībā uz līguma galveno priekšmetu, uzskata par pakalpojumu līgumu;

e)	“pamatnolīgums” ir tāds nolīgums starp ECB un vienu vai vairākiem piegādātājiem, kura mērķis ir paredzēt noteikumus, kas reglamentē noteiktā laika posmā piešķiramus līgumus, jo īpaši attiecībā uz paredzamo cenu un, ja nepieciešams, daudzumu;

“piegādātājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona vai publiska organizācija vai šādu personu un/vai struktūru grupa, kas tirgū piedāvā attiecīgi būvdarbu realizāciju, produkcijas piegādi vai pakalpojumu sniegšanu. Piegādātāju, kas iesniedzis pieteikumu, lai piedalītos slēgtā procedūrā, sarunu procedūrā vai cenu aptaujā, sauc par “kandidātu”. Piegādātāju, kas iesniedzis piedāvājumu, sauc par “pretendentu”;

g)	“atklāta procedūra” ir konkursa procedūra, kurā jebkurš ieinteresēts piegādātājs var iesniegt piedāvājumu;

h)	“slēgta procedūra” ir procedūra, kurā jebkurš piegādātājs var pieprasīt piedalīties, bet piedāvājumu var iesniegt tikai tie piegādātāji, kurus ECB aicina to darīt;

i)	“sarunu procedūra” ir procedūra, kurā ECB apspriežas ar piegādātājiem, kurus tā izraudzījusies, un apspriež līguma noteikumus ar vienu vai vairākiem no tiem;

j)	“cenu aptauja” ir procedūra, kurā jebkurš piegādātājs var pieprasīt piedalīties un atbilstoši kurai ECB risina pārrunas ar šajā procedūrā pielaistajiem kandidātiem, lai izstrādātu vienu vai vairākas piemērotas alternatīvas, kas spēj apmierināt tās prasības;

“dinamiska iepirkuma sistēma” ir pilnībā elektronisks process, ko izmanto regulāriem pirkumiem, kuru pazīmes neatšķiras no vispārējā tirgus piedāvājuma un kas atbilst ECB prasībām. Šai sistēmai ir ierobežots ilgums, un visā tās darbības laikā tā ir atvērta jebkuram piegādātājam, kas atbilst atlases kritērijiem un ir iesniedzis orientējošu piedāvājumu, kurš atbilst specifikācijai;

l)	“elektroniska izsole” ir atkārtots process, kurā pēc sākotnēja pilnīga piedāvājumu novērtējuma, kurš ļauj tos sarindot pa vietām, izmantojot automātiskas novērtēšanas metodes, ar elektronisku ierīci uzrāda jaunu samazinātu cenu un/vai jaunas vērtības dažiem piedāvājuma elementiem;

m)	“uzaicinājums uz konkursu” ir kandidātiem vai piegādātājiem nosūtīts uzaicinājums iesniegt piedāvājumu, kurā izklāstīta procedūra, ECB prasības un līguma noteikumi un nosacījumi;

n)	“rakstisks” vai “rakstveida” ir jebkāds izteikums, kas sastāv no vārdiem vai skaitļiem, ko var nolasīt, reproducēt un pēc tam paziņot tālāk. Tas var ietvert informāciju, kas pārsūtīta un uzglabāta elektroniskiem līdzekļiem;

o)	“dienas” ir kalendārās dienas.

2. pants

Darbības joma

1. ECB konkursa kārtībā piešķir piegādes, pakalpojumu un būvdarbu līgumus uz savu rēķinu saskaņā ar šajā lēmumā paredzētajiem noteikumiem.

2. ECB saskaņā ar šā lēmuma noteikumiem var arī veikt kopējas konkursa procedūras uz savu rēķinu un uz vienas vai vairāku nacionālo centrālo banku (NCB) un/vai Kopienas institūciju un struktūru, un/vai starptautisko organizāciju rēķinu. Šādos gadījumos ECB konkursa dokumentācijā norāda, kādas vēl līgumslēdzējas iestādes piedalās konkursa procedūrā, un paredzēto līgumattiecību struktūru.

3. Šis lēmums neattiecas uz līgumiem par:

a)	NCB pakalpojumu sniegšanu un preču piegādi ECB, ko tās veic, pildot savus Eurosistēmas/ECBS publiskos uzdevumus;

b)	iepirkuma procedūrām, ko organizē NCB vai Kopienas institūcijas un struktūras, vai starptautiskās organizācijas, kurās ECB ir dalībniece, ja noteikumi, kas reglamentē šīs iepirkuma procedūras, atbilst iepirkuma tiesību vispārējiem principiem;

c)	nolīgumiem ar citām Kopienas institūcijām vai struktūrām vai starptautiskajām organizācijām, ko ECB slēdz, pildot savus publiskos uzdevumus;

d)	banknošu iepirkumu, ko reglamentē 2004. gada 16. septembra Pamatnostādne ECB/2004/18 par euro banknošu iepirkumu (4);

e)	vērtspapīru vai citu finanšu instrumentu emisiju, pārdošanu, iegādi vai nodošanu un finanšu pakalpojumiem saistībā ar šiem darījumiem;

f)	zemes, esošu ēku vai cita nekustama īpašuma vai ar to saistītu tiesību iegādi vai nomu jebkādiem finanšu līdzekļiem;

g)	darba līgumiem starp ECB un tās darbiniekiem, kas noslēgti saskaņā ar ECB Darba līgumu noteikumiem;

h)	arbitrāžas un samierināšanas pakalpojumiem; un

i)	pētniecības un attīstības pakalpojumiem, ja vien ECB nav vienīgā šādu pakalpojumu radītā labuma saņēmēja savā lietošanā un ja par sniegtajiem pakalpojumiem pilnībā neatlīdzina ECB.

3. pants

Vispārējie principi

Visas iepirkuma procedūras veic saskaņā ar vispārējiem pārredzamības un publiskuma, vienlīdzīgas piekļuves un vienlīdzīgas attieksmes principiem, kā arī diskriminācijas aizlieguma un godīgas konkurences principiem.

4. pants

Robežvērtības

1. Līgumus, kuru paredzamā vērtībā bez PVN ir vienāda ar 3. punktā noteiktajām robežvērtībām vai pārsniedz tās, piešķir konkursa kārtībā saskaņā ar II nodaļā noteiktajām procedūrām.

2. Līgumus, kuru paredzamā vērtībā bez PVN ir mazāka par robežvērtībām, piešķir konkursa kārtībā saskaņā ar III nodaļā noteiktajām procedūrām.

3. Piemēro šādas robežvērtības:

a)	piegādes un pakalpojumu līgumiem – EUR 211 000;

b)	būvdarbu līgumiem – EUR 5 300 000.

5. pants

Līguma paredzamās vērtības aprēķināšana

1. Līguma vērtību aprēķina, pamatojoties uz ECB aprēķināto kopējo maksājamo summu bez PVN. Aprēķinā iekļauj visas papildu izmaksas, jo īpaši izmaksas, kas saistītas ar papildu iespējām, līguma atjaunošanu, prēmiju maksājumiem, procentiem, komisijas maksām, ceļošanas un izmitināšanas izmaksām, godalgām vai maksājumiem kandidātiem vai pretendentiem.

2. Tāmei jābūt spēkā brīdī, kad ECB pieņem lēmumu par atbilstošo iepirkuma procedūru.

3. Nevienu iepirkumu nedrīkst sadalīt, lai izvairītos no šajā lēmumā paredzēto procedūru piemērošanas.

4. Aprēķinot būvdarbu līgumu paredzamo vērtību, ņem vērā kopējās izmaksas, kas saistītas ar būvdarbu realizāciju, tostarp to būvdarbu realizācijai nepieciešamo piegāžu vērtību, ko ECB nodod būvuzņēmēja rīcībā. Iekļauj arī ar projektēšanu un plānošanu saistītās izmaksas, ja tās veido daļu no būvdarbu līguma.

5. Ilgstošiem preču piegādes un pakalpojumu līgumiem līguma paredzamo vērtību atkarībā no situācijas aprēķina, pamatojoties uz:

a)	līgumiem, kas noslēgti uz noteiktu laiku: kopējo vērtību par visu līguma termiņu;

b)	līgumiem, kas noslēgti uz nenoteiktu laiku: viena mēneša vērtību, kas pareizināta ar 48.

6. Ja ir vairāki secīgi viena veida piegādes, pakalpojumu vai būvdarbu līgumi, līguma paredzamo vērtību aprēķina, pamatojoties uz pēdējo 12 mēnešu laikā secīgi piešķirto līgumu faktisko kopējo vērtību. Tāmi koriģē, lai tajā, ja iespējams, ņemtu vērā izmaiņas daudzumā vai vērtībā, kādas sagaidāmas nākamo 12 mēnešu laikā pēc sākotnējā līguma.

7. Ja līgums sadalīts vairākās daļās vai arī ja vairāki piešķiramie līgumi ir savā starpā cieši saistīti un to priekšmets ir tie paši uzdevumi, ņem vērā visu daļu vai atsevišķo līgumu kopējo vērtību. Ja kopējā vērtība ir vienāda ar 4. panta 3. punktā noteiktajām robežvērtībām vai pārsniedz tās, visām daļām un līgumiem piemēro šā lēmuma II nodaļā noteiktās procedūras. Tomēr ECB var piemērot 29. pantā vai attiecīgā gadījumā 31. pantā noteikto procedūru attiecībā uz daļām/atsevišķiem līgumiem, kuru paredzamā vērtība ir mazāka par EUR 80 000 bez PVN piegādēm un pakalpojumiem un mazāka par 1 miljonu euro bez PVN būvdarbiem, ja kopējā to daļu paredzamā vērtība, kam piemērots atbrīvojums, nepārsniedz 20 % no visu daļu kopējās paredzamās vērtības.

8. Pamatnolīgumu vērtību aprēķina, pamatojoties uz visu pamatnolīguma termiņā paredzēto līgumu maksimālo paredzamo vērtību bez PVN.

6. pants

Izņēmumi

1. Šādos turpmāk minētos gadījumos ECB var piešķirt līgumu tieši vienam piegādātājam vai atkāpties no īpašām procedūras prasībām:

a)	ja saistošu iemeslu dēļ līgumu var piešķirt tikai konkrētam piegādātājam. Šie iemesli var būt tehniska, mākslinieciska vai juridiska, bet ne ekonomiska rakstura;

b)	ja tādu notikumu, ko ECB nevar paredzēt, radītas ārkārtējas steidzamības dēļ nav iespējams ievērot iepirkuma procedūrām noteiktos termiņus;

c)	ja ECB klasificējusi līgumu kā slepenu vai arī ja, izpildot līgumu, jāveic īpaši drošības pasākumi saskaņā ar ECB drošības noteikumiem, vai arī, kad tas nepieciešams, lai aizsargātu ECB būtiskas intereses;

d)	attiecībā uz piegādēm – ja tās saistītas ar produkciju, ko ražo tikai pētniecības, eksperimentāliem, pētījumu vai izstrādes nolūkiem; šis noteikums neattiecas uz produkcijas ražošanu vairumā, ko veic, lai noteiktu tās komerciālo dzīvotspēju vai arī lai atgūtu pētniecības un izstrādes izmaksas;

e)	produkcijas iegādei ar īpaši labvēlīgiem noteikumiem no piegādātāja, kurš galīgi likvidē savu uzņēmējdarbību, vai arī no maksātnespējas administratoriem vai bankrota likvidatoriem atbilstoši nolīgumam ar kreditoriem vai līdzīgai procedūrai saskaņā ar valstu tiesību aktiem vai noteikumiem.

2. Neatkarīgi no līguma vērtības ECB var piešķirt līgumu konkursa kārtībā saskaņā ar 29. pantu, ja līguma galvenais priekšmets ir viens no šādiem pakalpojumiem:

a)	viesnīcu un restorānu pakalpojumi;

b)	juridiskie pakalpojumi;

c)	darbinieku darbā iekārtošanas un rekrutēšanas pakalpojumi;

d)	izmeklēšanas un apsardzes pakalpojumi;

e)	izglītības un profesionālās izglītības pakalpojumi;

f)	rekreācijas, kultūras un sporta pakalpojumi.

7. pants

Ilgums un pagarināšana

1. Līguma termiņš parasti nepārsniedz četrus gadus, izņemot pienācīgi pamatotos gadījumos.

2. Ja līgums noslēgts uz noteiktu termiņu, tā termiņu pēc šā sākotnējā termiņa var pagarināt ar šādiem nosacījumiem:

a)	ja līguma paziņojumā vai – ja tiek piemērota III nodaļā noteiktā procedūra – pieprasījumā iesniegt priekšlikumu bija paredzēta iespēja pagarināt līguma termiņu; un

b)	iespējamie pagarinājumi ir pienācīgi pamatoti; un

c)	iespējamie pagarinājumi ņemti vērā, aprēķinot līguma vērtību saskaņā ar šā lēmuma 5. pantu.

Visu pagarinājumu kopējais termiņš nepārsniedz sākotnējā līguma termiņu.

3. Citos gadījumos uz noteiktu termiņu noslēgta līguma termiņu var pagarināt vienīgi saskaņā ar 6. pantā paredzētajiem nosacījumiem.

8. pants

Papildu piegādes, pakalpojumi un būvdarbi

1. ECB var pasūtīt līgumslēdzējam, kam piešķirts sākotnējais līgums, papildu piegādes, pakalpojumus vai būvdarbus, ja:

a)	konkursa dokumentācijā bija paredzēta papildu piegāžu, pakalpojumu vai būvdarbu iespēja; un

b)	papildu piegādes, pakalpojumi vai būvdarbi ņemti vērā, aprēķinot līguma vērtību saskaņā ar šā lēmuma 5. pantu.

2. Bez tam ECB var pasūtīt sākotnējam līgumslēdzējam papildu piegādes, pakalpojumus vai būvdarbus, kas neparedzētu apstākļu dēļ kļuvuši nepieciešami līguma mērķa izpildei, ja:

a)	papildu piegādes, pakalpojumus vai būvdarbus tehniski vai saimnieciski nav iespējams atdalīt no sākotnējā līguma bez ievērojamām neērtībām; vai

b)	piegādes, pakalpojumi vai būvdarbi ir pilnīgi nepieciešami sākotnējā līguma pabeigšanai, kaut arī tos iespējams atdalīt no tā izpildes.

Tomēr papildu piegāžu, pakalpojumu vai būvdarbu kopējā vērtība parasti nepārsniedz 50 % no sākotnējā līguma summas.

3. Ja nav izpildīti 1. un 2. punktā minētie nosacījumi, līgumus par papildu piegādēm, pakalpojumiem vai būvdarbiem var piešķirt vienīgi saskaņā ar šā lēmuma 4. un 6. pantu.

II NODAĻA

PUBLISKĀS KONKURSA PROCEDŪRAS

1. SADAĻA

Procedūru veidi

9. pants

Pārskats

1. ECB piešķir līgumus, kuru paredzamā vērtība pārsniedz iepriekš noteiktās robežvērtības, atklātā procedūrā. Pamatotos gadījumos ECB, ievērojot turpmāk izklāstītos nosacījumus, var piemērot slēgtu procedūru, sarunu procedūru vai cenu aptauju.

2. ECB var arī noslēgt pamatnolīgumus vai izveidot dinamiskas iepirkuma sistēmas un piešķirt līgumus, pamatojoties uz tiem, saskaņā ar turpmāk attiecīgi 15. un 16. pantā izklāstītajiem noteikumiem.

3. Procedūras, kas minētas 1. un 2. punktā, var aizstāt ar elektronisku izsoli, kā noteikts turpmāk 17. pantā.

4. ECB var rīkot arī projektu skiču konkursus. Projektu skiču konkursa procedūru izklāsta konkursu paziņojumā, un tā atbilst vispārējiem projektu skiču konkursu principiem.

10. pants

Plānoto iepirkumu publicēšana

1. Ja ECB gatavojas īstenot konkursa procedūru saskaņā ar II nodaļas noteikumiem, tā publicē līguma paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un ar ECB tīmekļa vietnes starpniecību. Attiecīgos gadījumos ECB var ievietot sludinājumus citos atbilstošos plašsaziņas līdzekļos. Paziņojumus tīmekļa vietnē un/vai citos plašsaziņas līdzekļos nepublicē pirms paziņojuma publicēšanas Oficiālajā Vēstnesī. Ja ir neatbilstības starp dažādām paziņojuma versijām, tad Oficiālajā Vēstnesī publicētā versija ir autentiska, un tai ir prioritāte pār citām versijām.

2. ECB var arī publicēt iepriekšēju informatīvu paziņojumu, norādot to līgumu paredzamo kopējo vērtību pa pakalpojumu vai produkcijas grupu kategorijām, kā arī to būvdarbu līgumu būtiskās pazīmes, ko tā gatavojas piešķirt budžeta gadā. Šādā gadījumā visiem paziņojumā norādītajiem iepirkumiem var saīsināt pieteikumu un piedāvājumu iesniegšanas termiņus saskaņā ar 18. panta 4. punktu.

11. pants

Atklātā procedūra

1. Pēc līguma paziņojuma publicēšanas visi ieinteresētie piegādātāji var pieprasīt, lai viņiem nosūta uzaicinājumu uz konkursu, ja tas nav darīts pieejams elektroniskiem līdzekļiem. ECB nosūta uzaicinājumu uz konkursu sešu dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas, ja pieprasījums iesniegts laicīgi pirms piedāvājumu iesniegšanai noteiktā termiņa.

2. Ieinteresētie pretendenti iesniedz savu piedāvājumu ECB noteiktajos termiņos un iekļauj visu ECB pieprasīto dokumentāciju.

3. ECB piešķir līgumu pretendentam, kurš vislabāk atbilst līguma paziņojumā/uzaicinājumā uz konkursu noteiktajiem piešķiršanas kritērijiem.

12. pants

Slēgtā procedūra

1. ECB var piemērot slēgto procedūru, ja:

a)	ECB prasības iespējams definēt tik detalizēti, ka pretendentus var salīdzināt vienu ar otru un līgumu var piešķirt bez turpmākām pārrunām ar pretendentiem; un

b)	nepieciešams ierobežot pretendentu skaitu administratīvu iemeslu dēļ vai iepirkuma rakstura dēļ.

2. Pēc līguma paziņojuma publicēšanas ieinteresētie piegādātāji var pieteikties dalībai slēgtajā procedūrā. Tiem jāiesniedz savs pieteikums līguma paziņojumā norādītajā termiņā un jāsniedz ECB pieprasītā dokumentācija.

3. ECB pārbauda kandidātu atbilstību un novērtē pieteikumu atbilstību līguma paziņojumā norādītajiem atlases kritērijiem. Ja ir pietiekams skaits kandidātu, kas atbilst atlases kritērijiem, ECB uzaicina vismaz piecus atbilstošus kandidātus, kuri atbilst atlases kritērijiem, iesniegt piedāvājumu. Uzaicinājumu uz konkursu nosūta rakstveidā vienlaicīgi visiem kandidātiem, kas uzaicināti iesniegt piedāvājumu.

4. Uzaicinātie pretendenti iesniedz savu piedāvājumu ECB noteiktajā termiņā un iekļauj visu ECB pieprasīto dokumentāciju.

5. ECB piešķir līgumu pretendentam, kurš vislabāk atbilst uzaicinājumā uz konkursu noteiktajiem piešķiršanas kritērijiem.

13. pants

Sarunu procedūra

1. ECB var piemērot sarunu procedūru šādos izņēmuma gadījumos:

a)	ja būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu rakstura vai ar to saistīto risku dēļ nav iespējams veikt vispārēju iepriekšēju cenu noteikšanu; vai

b)	ja pakalpojumu rakstura dēļ nav iespējams pietiekami precīzi izstrādāt specifikācijas, lai varētu piešķirt līgumu, izraugoties labāko piedāvājumu saskaņā ar noteikumiem, kas reglamentē atklāto vai slēgto procedūru.

2. ECB var izmantot sarunu procedūru arī tad, ja atklātā vai slēgtā procedūrā vai cenu aptaujā nav saņemti pieņemami piedāvājumi, ciktāl līguma sākotnējie noteikumi nav būtiski izmainīti. ECB var nepublicēt jaunu līguma paziņojumu, ja tā iekļauj sarunu procedūrā pilnīgi visus pretendentus, kas piedalījās iepriekšējā procedūrā, atbilda atlases kritērijiem un iesniedza savus piedāvājumus saskaņā ar konkursa formālajām prasībām. ECB var uzsākt sarunu procedūru bez paziņojuma saskaņā ar 29. pantu arī tad, ja nav saņemts neviens piedāvājums vai neviens piedāvājums neatbilst konkursa formālajām prasībām.

3. Pēc līguma paziņojuma publicēšanas ieinteresētie piegādātāji var iesniegt pieteikumu dalībai sarunu procedūrā. Tiem jāiesniedz savs pieteikums līguma paziņojumā norādītajā termiņā un jāsniedz ECB pieprasītā dokumentācija.

4. ECB pārbauda kandidātu atbilstību un novērtē pieteikumu atbilstību līguma paziņojumā norādītajiem atlases kritērijiem. Ja ir pietiekams skaits kandidātu, kas atbilst atlases kritērijiem, ECB uzaicina vismaz trīs atbilstošus kandidātus, kuri atbilst atlases kritērijiem, iesniegt piedāvājumu. Uzaicinājumu uz konkursu nosūta rakstveidā un vienlaicīgi visiem kandidātiem, kas uzaicināti iesniegt piedāvājumu.

5. Pēc piedāvājumu novērtēšanas ECB var risināt sarunas ar pretendentiem, lai saskaņotu viņu piedāvājumu ar ECB prasībām. ECB var uzsākt sarunas ar:

a)	pretendentu, kas novērtēts kā labākais. Ja sarunas ar labāko pretendentu neizdodas, ECB var uzsākt sarunas ar pretendentu, kas novērtēts kā nākamais labākais; vai

vienlaicīgi ar visiem pretendentiem, kas iesnieguši piedāvājumu, kurš pēc galvenajiem rādītājiem atbilst ECB tehniskajām un komercprasībām. Šādā gadījumā sarunām pielaisto pretendentu skaitu var pakāpeniski ik pēc posma samazināt, piemērojot līguma paziņojumā vai uzaicinājumā uz konkursu noteiktos piešķiršanas kritērijus.

Pirms sarunu uzsākšanas ECB informē visus pretendentus par to, kā sarunas norisināsies.

6. Sarunas var aptvert pretendentu tehniskos piedāvājumus, komerciālos piedāvājumus un līguma noteikumus un nosacījumus, ja konkursa procedūras darbības joma netiek būtiski izmainīta. ECB var arī uzaicināt pretendentus iesniegt pārstrādātu piedāvājumu. Sarunu laikā ECB nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret visiem pretendentiem, kas uzaicināti uz sarunām.

7. Pēc sarunu pabeigšanas ECB piešķir līgumu pretendentam, kurš vislabāk atbilst līguma paziņojumā vai uzaicinājumā uz konkursu noteiktajiem piešķiršanas kritērijiem.

14. pants

Cenu aptauja

1. Ja ir īpaši sarežģīti līgumi, attiecībā uz kuriem nav iespējams noteikt ECB prasības tā, lai līgumu varētu piešķirt atklātā vai slēgtā procedūrā, ECB var veikt cenu aptauju.

2. Pēc līguma paziņojuma publicēšanas ieinteresētie piegādātāji var iesniegt pieteikumu dalībai aptaujā. Tiem jāiesniedz savs pieteikums līguma paziņojumā norādītajā termiņā un jāsniedz ECB pieprasītā dokumentācija.

3. ECB pārbauda kandidātu atbilstību un novērtē pieteikumu atbilstību līguma paziņojumā norādītajiem atlases kritērijiem. ECB uzaicina vismaz trīs atbilstošus kandidātus piedalīties aptaujā un iesniedz viņiem pieprasījumu iesniegt priekšlikumu, izklāstot ECB vajadzības. Aptaujas mērķis ir identificēt un noteikt risinājumu, kas vislabāk var apmierināt ECB vajadzības. ECB ar izraudzītajiem kandidātiem var apspriest visus līguma aspektus.

4. Aptaujas laikā ECB nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret visiem kandidātiem. Turklāt ECB neatklāj kandidātiem risinājumus vai citu konfidenciālu informāciju, ko piedāvājis vai darījis zināmu cits kandidāts, kas piedalās aptaujā, bez šāda kandidāta rakstiskas piekrišanas.

5. ECB turpina aptauju, kamēr tā var identificēt risinājumu vai risinājumus, ja nepieciešams – tos salīdzinot, kuri spēj apmierināt tās vajadzības. Ja tas paredzēts līguma paziņojumā vai pieprasījumā iesniegt priekšlikumu, ECB var veikt aptauju vairākos secīgos posmos, lai samazinātu aptaujas posmā apspriežamo risinājumu skaitu. ECB izraugās izskatāmos risinājumus, piemērojot piešķiršanas kritērijus, kas noteikti līguma paziņojumā vai pieprasījumā iesniegt priekšlikumu.

6. Paziņojusi par aptaujas noslēgšanu, ECB aicina kandidātus, kas piedalījās aptaujā, iesniegt savus galīgos piedāvājumus, pamatojoties uz aptaujas laikā iesniegtajiem un precizētajiem risinājumiem.

7. ECB novērtē saņemto piedāvājumu atbilstību līguma paziņojumā vai pieprasījumā iesniegt priekšlikumu noteiktajiem piešķiršanas kritērijiem. ECB var pieprasīt pretendentiem izskaidrot vai precizēt dažus to piedāvājuma aspektus vai apliecināt piedāvājumā iekļautās saistības, ja tādējādi netiek izmainīti būtiski piedāvājuma aspekti un netiek radīts risks izkropļot konkurenci vai radīt diskrimināciju. Kad novērtēšana ir pabeigta, ECB piešķir līgumu ekonomiski visizdevīgākajam piedāvājumam.

15. pants

Pamatnolīgumi

1. ECB var izmantot pamatnolīgumus, ja tā regulāri slēdz līgumus par līdzīgām piegādēm, pakalpojumiem vai būvdarbiem, nespējot noteikt konkrētus izpildes laikus un/vai detalizētas prasības.

2. Lai noslēgtu līgumu, kurš ir pamatnolīgums, ECB ievēro procedūras, kādas izklāstītas iepriekš attiecībā uz visiem posmiem līdz pat pamatnolīguma piešķiršanai. Ja ECB gatavojas noslēgt pamatnolīgumu ar vairākiem piegādātājiem, tā piešķir vismaz trīs nolīgumus, ja pietiekams skaits piegādātāju atbilst atlases un piešķiršanas kritērijiem. Līguma paziņojumā norāda piešķiramo pamatnolīgumu darbības jomu un skaitu.

Uz pamatnolīgumiem balstītos līgumus piešķir saskaņā ar šajā pantā noteiktajām procedūrām.

3. Ja pamatnolīgums noslēgts ar vienu piegādātāju, līgumus, kas balstīti uz šo nolīgumu, piešķir pamatnolīgumā paredzēto noteikumu ietvaros. ECB, cik tas nepieciešams, var pieprasīt, lai piegādātājs rakstveidā papildina savu sākotnējo piedāvājumu. Ar šādu papildu piedāvājumu netiek būtiski izmainīti pamatnolīgumā paredzētie noteikumi un nosacījumi.

4. Ja pamatnolīgums noslēgts ar vairākiem piegādātājiem, līgumus var piešķirt:

a)	piemērojot pamatnolīgumos noteiktos kritērijus, nerīkojot konkursu no jauna; vai

b)	ja šādi kritēriji nav noteikti – ECB var no jauna rīkot konkursu starp piegādātājiem, ar kuriem noslēgts pamatnolīgums.

Pēdējā no šiem gadījumiem ECB piešķir līgumu saskaņā ar šādu procedūru:

—	ECB uzaicina piegādātājus rakstveidā iesniegt piedāvājumu termiņā, kas noteikts pieprasījumā iesniegt priekšlikumu. Pieprasījumā iesniegt priekšlikumu arī norāda kritērijus, pamatojoties uz kuriem līgums tiks piešķirts, un

—	piegādātājiem rakstveidā jāiesniedz savs piedāvājums ECB noteiktajā termiņā, un

—	ECB, pamatojoties uz piešķiršanas kritērijiem, kas noteikti pieprasījumā iesniegt priekšlikumu, piešķir līgumu pretendentam, kurš iesniedzis labāko piedāvājumu.

16. pants

Dinamiskas iepirkuma sistēmas

1. ECB var iepirkt regulāri nepieciešamas preces, pakalpojumus un būvdarbus, izmantojot dinamiskas iepirkuma sistēmas. Šī procedūra notiek atbilstoši atklātās procedūras noteikumiem, ja vien šajā pantā nav noteikts citādi.

2. Lai izveidotu dinamisku iepirkuma sistēmu, ECB:

a)	publicē līguma paziņojumu, kurā nosaka, ka tiek izmantota dinamiska iepirkumu sistēma, iekļauj atsauci uz interneta adresi, kurā atrodami konkursa nosacījumi; un

b)	piedāvā ar elektroniskiem līdzekļiem neierobežotu, tiešu un pilnīgu piekļuvi konkursa nosacījumiem un jebkādiem papildu dokumentiem no paziņojuma publicēšanas brīža līdz sistēmas darbības beigām; un

c)	konkursa nosacījumos cita starpā norāda arī atlases un piešķiršanas kritērijus, saskaņā ar šo sistēmu paredzēto iepirkumu raksturu, kā arī visu nepieciešamo informāciju par iepirkuma sistēmu, izmantoto elektronisko aprīkojumu, tehniskajiem pieslēgumiem un specifikācijām.

3. Sistēma visu savu darbības laiku ir atvērta jebkuram piegādātājam, kas atbilst atlases kritērijiem un ir iesniedzis orientējošu piedāvājumu, kurš atbilst konkursa nosacījumiem. Pretendenti var uzlabot savus orientējošos piedāvājumus jebkurā laikā, ja tie aizvien atbilst konkursa nosacījumiem. No pretendentiem neiekasē nekādus maksājumus.

4. Saņemot orientējošos piedāvājumus, ECB saprātīgā termiņā pārliecinās par pretendentu atbilstību un par atbilstību atlases kritērijiem. Tā arī pārbauda, vai orientējošie piedāvājumi atbilst konkursa nosacījumiem. ECB cik ātri vien iespējams informē pretendentus par viņu pielaidi dinamiskajai iepirkuma sistēmai vai par noraidījumu.

5. Par katru konkrētu līgumu, kura vērtība pārsniedz iepriekš 4. panta 3. punktā noteiktās robežvērtības, nosūta atsevišķu uzaicinājumu uz konkursu. Pirms šāda uzaicinājuma nosūtīšanas ECB publicē vienkāršotu līguma paziņojumu Oficiālajā Vēstnesī, aicinot visus ieinteresētos piegādātājus iesniegt orientējošu piedāvājumu termiņā, kas nevar būt īsāks par 15 dienām no dienas, kurā nosūtīts vienkāršotais paziņojums. ECB nevar uzsākt piedāvājumu konkursu, pirms tā pabeigusi visu līdz šā termiņa beigām saņemto orientējošo piedāvājumu novērtēšanu.

6. Pabeigusi novērtēšanu, ECB uzaicina visus pretendentus, kas pielaisti sistēmai, saprātīgā termiņā iesniegt piedāvājumu. ECB, pamatojoties uz līguma paziņojumā par dinamiskās iepirkuma sistēmas izveidi noteiktajiem piešķiršanas kritērijiem, piešķir līgumu pretendentam, kurš iesniedzis labāko piedāvājumu. Attiecīgā gadījumā uzaicinājumā uz konkursu šos kritērijus var formulēt precīzāk.

7. Ja konkrēta līguma vērtība ir mazāka par 4. panta 3. punktā noteiktajām robežvērtībām, ECB var saskaņā ar 29. pantā noteikto procedūru uzaicināt piecus vai trīs pretendentus, kas pielaisti sistēmai.

8. Dinamiska iepirkuma sistēma nevar darboties ilgāk par četriem gadiem, izņemot pienācīgi pamatotos gadījumos.

17. pants

Elektroniskas izsoles

1. Ja specifikācijas iespējams noteikt precīzi, ECB var aizstāt iepriekš aprakstītās konkursa procedūras, izņemot cenu aptauju, ar elektronisku izsoli.

Elektroniska izsole pamatojas:

a)	vai nu tikai uz cenām, ja līgums tiek piešķirts zemākajai cenai; vai

b)	uz cenām un/vai specifikācijā norādīto piedāvājuma pazīmju jaunām vērtībām, ja līgumu piešķir ekonomiski visizdevīgākajam piedāvājumam.

2. Ja ECB gatavojas rīkot elektronisku izsoli, tā to norāda līguma paziņojumā. Turklāt uzaicinājumā uz konkursu cita starpā iekļauj šādas ziņas:

a)	pazīmes, kuru vērtība būs elektroniskās izsoles priekšmets, ja šādas pazīmes ir aprēķināmas un tās var izteikt skaitliski vai procentuāli;

b)	jebkādus iesniedzamo vērtību ierobežojumus, kas izriet no specifikācijām, kuras attiecas uz līguma objektu;

c)	informāciju, kas tiks darīta pieejama pretendentiem elektroniskās izsoles laikā, un attiecīgā gadījumā – laiku, kad tā tiks darīta viņiem pieejama;

d)	būtisku informāciju par elektroniskās izsoles procesu;

e)	nosacījumus, ar kādiem pretendenti varēs iesniegt izsoles piedāvājumus, jo īpaši minimālās starpības, kādas attiecīgā gadījumā tiks pieprasītas izsolē;

f)	būtisku informāciju par elektronisko aprīkojumu, kāds tiks izmantots, un risinājumiem un tehniskajām specifikācijām, lai tam pieslēgtos.

3. Elektronisko izsoli uzsāk tikai pēc piedāvājumu iesniegšanas un to sākotnējās novērtēšanas. Visus pretendentus, kas iesnieguši pieņemamus piedāvājumus, vienlaicīgi uzaicina elektroniskiem līdzekļiem iesniegt jaunas cenas un/vai jaunas vērtības; uzaicinājumā iekļauj visu būtisko informāciju par atsevišķiem pieslēgumiem elektroniskajam aprīkojumam, kas tiek izmantots, un norāda elektroniskās izsoles sākuma dienu un laiku. Elektroniskā izsole var notikt vairākos secīgos posmos. Elektroniskā izsole nevar sākties ātrāk kā divas darba dienas pēc dienas, kad nosūtīti uzaicinājumi.

4. Ja līgums jāpiešķir, pamatojoties uz ekonomiski visizdevīgāko piedāvājumu, uzaicinājumam pievieno attiecīgā pretendenta pilnīga novērtējuma rezultātu. Uzaicinājumā arī norāda matemātisko formulu, kādu izmantos elektroniskajā izsolē, lai noteiktu automātisku pārkārtojumu pa vietām, pamatojoties uz iesniegtajām jaunajām cenām un/vai jaunajām vērtībām. Šajā formulā iekļauj visu to kritēriju svērumu, kas fiksēti, lai noteiktu ekonomiski visizdevīgāko piedāvājumu, kā norādīts līguma paziņojumā vai piedāvājumu konkursa dokumentos; tomēr šajā nolūkā jebkurus diapazonus iepriekš samazina līdz noteiktam lielumam. Ja atļauti varianti, katram variantam norāda atsevišķu formulu.

5. Katrā elektroniskās izsoles posmā ECB nekavējoties paziņo visiem pretendentiem vismaz pietiekamu informāciju, lai viņi jebkurā brīdī varētu novērtēt savu salīdzinošo izvietojumu vērtējumā. Tā var arī paziņot citu informāciju, kas attiecas uz citām iesniegtajām cenām vai vērtībām, ja tas paredzēts piedāvājumu konkursa dokumentos. Tā var arī jebkurā brīdī paziņot, cik pretendentu piedalās attiecīgajā izsoles posmā. Tomēr ECB nevienā elektroniskās izsoles posmā neatklāj pretendentu identitāti.

6. ECB slēdz elektronisko izsoli pēc tam, kad beidzies termiņš, kas norādīts uzaicinājumā piedalīties izsolē. Termiņu var izteikt kā konkrētu datumu un laiku vai kā laika posmu, kādam jāpaiet pēc tam, kad iesniegts pēdējais piedāvājums ar jaunām cenām vai vērtībām. ECB uzaicinājumā norāda grafiku izsolēm, ko rīko pa posmiem.

7. Pēc elektroniskās izsoles slēgšanas ECB piešķir līgumu, pamatojoties uz elektroniskās izsoles rezultātiem.

18. pants

Pieteikumu un piedāvājumu saņemšanas termiņi

1. Neskarot šajā pantā noteiktos minimālos termiņus ECB, nosakot termiņus piedāvājumu un pieteikumu saņemšanai, jo īpaši ņem vērā līguma sarežģītību un piedāvājumu sagatavošanai nepieciešamo laiku.

2. Atklātām procedūrām minimālais termiņš piedāvājumu saņemšanai ir 52 dienas no dienas, kurā nosūtīts līguma paziņojums.

3. Slēgtām procedūrām, sarunu procedūrām un cenu aptaujām:

a)	minimālais termiņš pieteikumu saņemšanai ir 37 dienas no dienas, kurā nosūtīts līguma paziņojums; un

b)	minimālais termiņš piedāvājumu saņemšanai ir 40 dienas no dienas, kurā nosūtīts uzaicinājums uz konkursu.

4. Ja ECB saskaņā ar 10. panta 2. punktu publicējusi iepriekšēju informatīvu paziņojumu, kas nosūtīts vismaz 52 dienas pirms līguma paziņojuma, minimālo termiņu piedāvājumu saņemšanai parasti var saīsināt līdz 36 dienām, bet tas nekad nevar būt īsāks par 22 dienām.

5. Ja līguma paziņojumi sagatavoti un nosūtīti elektroniskiem līdzekļiem saskaņā ar Eiropas Kopienu Oficiālo publikāciju biroja noteikto formātu un nosūtīšanas procedūrām, piedāvājumu un pieteikumu saņemšanas termiņu var saīsināt par septiņām dienām.

6. Piedāvājumu saņemšanas termiņus var saīsināt par piecām dienām, ja ECB no līguma paziņojuma publicēšanas dienas piedāvā ar elektroniskiem līdzekļiem neierobežotu un tiešu piekļuvi uzaicinājumam uz konkursu un ja paziņojuma tekstā norādīta interneta adrese, kurā šī dokumentācija ir pieejama. Šo saīsinājumu var pievienot 5. punktā minētajam saīsinājumam.

7. Ja atklātā procedūrā uzaicinājums uz konkursu nav piegādāts sešu dienu laikā, kaut arī tas pieprasīts laicīgi, vai arī ja piedāvājumus iespējams sagatavot vienīgi pēc vietas apmeklējuma klātienē vai arī pēc tam, kad klātienē izskatīti dokumenti, kas apstiprina uzaicinājumu uz konkursu, piedāvājumu saņemšanas termiņus pagarina tā, lai visiem piegādātājiem būtu pietiekami daudz laika sagatavot piedāvājumus.

8. Slēgtās procedūrās un sarunu procedūrās ECB var piemērot paātrinātu procedūru, ja steidzamības dēļ šajā pantā noteiktie termiņi nav izpildāmi. Tādā gadījumā piemēro šādus minimālos termiņus:

a)	pieteikumu saņemšanas termiņu, kas nedrīkst būt īsāks par 15 dienām no dienas, kurā nosūtīts līguma paziņojums, vai īsāks par 10 dienām, ja paziņojums nosūtīts elektroniskiem līdzekļiem saskaņā ar paziņojumu nosūtīšanas formātu un procedūru; un

b)	piedāvājumu saņemšanas termiņu, kas nav īsāks par 10 dienām no dienas, kad saņemts uzaicinājums uz konkursu.

9. ECB var pirms termiņa beigām pagarināt līguma paziņojumā vai konkursa dokumentācijā noteiktos termiņus, ja tā izmaina konkursa dokumentāciju, vai citos pienācīgi pamatotos gadījumos.

2. SADAĻA

Procedūras norise

19. pants

Saziņa ar kandidātiem un pretendentiem

1. Konkursa procedūras laikā kandidāti un pretendenti sazinās vienīgi ar ECB norādītu kontaktpersonu vai kontaktpersonām. ECB līguma paziņojumā un/vai uzaicinājumā uz konkursu norāda, kādi saziņas līdzekļi izmantojami. Saziņas līdzekļiem jābūt vispārēji pieejamiem un nediskriminējošiem.

2. Kandidāti/pretendenti iesniedz savus pieteikumus/piedāvājumus rakstveidā saskaņā ar līguma paziņojumā/uzaicinājumā uz konkursu noteiktajām prasībām.

3. ECB var veikt elektroniskās konkursa procedūras saskaņā ar vispārējām prasībām attiecībā uz elektronisko iepirkumu, kā tās noteiktas Iepirkuma direktīvas 42. pantā saistībā ar tās X pielikumu. Šādā gadījumā līguma paziņojumā jo īpaši norāda formālās prasības, kādas kandidātiem/pretendentiem jāievēro, un kā piekļūt elektroniskajai platformai. ECB var noteikt, ka tā pieņems tikai elektroniskus pieteikumus/piedāvājumus.

4. Kandidāti vai pretendenti var rakstveidā iesniegt ECB jautājumus par līguma paziņojumu, uzaicinājumu uz konkursu vai apstiprinošiem dokumentiem saskaņā ar līguma paziņojumā vai uzaicinājumā uz konkursu paredzētajiem nosacījumiem. ECB atbild uz šādiem jautājumiem saprātīgos termiņos un anonīmi paziņo atbildes visiem kandidātiem/pretendentiem, ja tās ir būtiskas tiem visiem.

5. ECB nodrošina, ka informāciju, ko iesniedz kandidāti un pretendenti, apstrādā un uzglabā saskaņā ar konfidencialitātes principu un – attiecībā uz iesniegtajiem personu datiem – saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 par datu aizsardzību (5).

20. pants

Papildu dokumentācijas un skaidrojumu pieprasījumi

Pēc pieteikumu vai piedāvājumu atvēršanas ECB var pieprasīt kandidātiem un pretendentiem papildināt iesniegto dokumentāciju vai izskaidrot konkrētus jautājumus. Šādi pieprasījumi nedrīkst izkropļot godīgu konkurenci starp kandidātiem/pretendentiem un izraisīt nevienlīdzīgu attieksmi pret tiem, un tie nedrīkst izraisīt izmaiņas pieteikumu vai piedāvājumu noteikumos.

21. pants

Labojumi konkursa dokumentācijā

1. Ja ECB pirms pieteikumu vai piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām atklāj kļūdu, neprecizitāti, izlaidumu vai jebkāda cita veida kļūdu līguma paziņojuma, uzaicinājuma uz konkursu vai apstiprinošo dokumentu tekstā, tā labo kļūdu un atbilstošā veidā informē visus kandidātus vai pretendentus.

2. Ja kandidāti vai pretendenti uzskata, ka ECB prasības, kas noteiktas līguma paziņojumā, uzaicinājumā uz konkursu vai apstiprinošajos dokumentos, ir nepilnīgas, nekonsekventas vai nelikumīgas, tie rakstveidā paziņo ECB par savām bažām. Kandidātiem/pretendentiem jāziņo par savām bažām bez nepamatotas vilcināšanās, tiklīdz viņi uzzinājuši par pārkāpumu vai varēja par to uzzināt. ECB tad var vai nu izlabot, vai papildināt prasības, kā pieprasīts, vai noraidīt pieprasījumu, norādot noraidījuma iemeslus. Tādus iebildumus pret ECB prasībām, par kuriem nav paziņots ECB bez nepamatotas vilcināšanās, vairs nevar izvirzīt vēlākā posmā.

22. pants

Uzaicinājums uz konkursu

1. Uzaicinājumā uz konkursu parasti iekļauj vismaz:

a)	atsauci uz publicēto līguma paziņojumu;

b)	konkursa formālās prasības, jo īpaši piedāvājumu saņemšanas termiņu, adresi, uz kuru piedāvājumi jāsūta, valodu vai valodas, kādās piedāvājumi jāsagatavo, piedāvājuma iesniegšanas formu un laika posmu, kādā piedāvājumam aizvien jābūt spēkā; un

c)	iespējas attiecībā uz papildu būvdarbiem, pakalpojumiem un piegādēm, kā arī iespējamo līguma atjaunošanas un pagarinājumu skaitu, ja tāda iespēja paredzēta; un

d)	pretendentu iesniedzamo dokumentu sarakstu; un

e)	līguma piešķiršanas kritēriju salīdzinošo svērumu vai attiecīgā gadījumā – šādu kritēriju nozīmi sarūkošā secībā, ja tas nav norādīts līguma paziņojumā.

2. Uzaicinājumā uz konkursu iekļauj:

a)	eksemplāru ar specifikācijām, kurās noteiktas ECB prasības, vai – ja tiek rīkota cenu aptauja – eksemplāru ar pieprasījumu iesniegt piedāvājumu, kurā noteiktas ECB vajadzības; un

b)	līguma projekta eksemplāru, ECB vispārējos noteikumus un nosacījumus vai tāda dokumenta eksemplāru, kurā norādītas līguma galvenās pazīmes; un

c)	jebkādu citu dokumentāciju, ko ECB uzskata par būtisku.

Ja šie dokumenti darīti pieejami elektroniskiem līdzekļiem, uzaicinājumā uz konkursu norāda, kā pretendenti var tiem piekļūt.

3. SADAĻA

Novērtēšana

23. pants

Vispārēji noteikumi

1. ECB novērtē visu piedāvājumu atbilstību piešķiršanas kritērijiem, kā noteikts 26. pantā, pēc tam, kad tā:

—	pārliecinājusies par atbilstību konkursa formālajām prasībām, un

—	pārliecinājusies par pretendentu atbilstību, kā noteikts 24. pantā, un

—	novērtējusi, vai izpildīti 25. pantā minētie atlases kritēriji.

2. ECB piešķir līgumu pretendentam, kurš vislabāk atbilst piešķiršanas kritērijiem.

3. Pieteikumus un piedāvājumus neatver pirms iesniegšanas termiņa beigām. Pieteikumus un piedāvājumus atver vismaz divu darbinieku klātbūtnē; atvēršanu protokolē. Kandidāti vai pretendenti nevar piedalīties atvēršanā, ja vien nav noteikts citādi.

4. Novērtēšanas procesu un rezultātu dokumentē novērtēšanas ziņojumā.

24. pants

Kandidātu/pretendentu atbilstība

1. Visas fiziskas vai juridiskas personas, kas dzīvo vai atrodas ES, ir tiesīgas piedalīties konkursa procedūrās, ievērojot turpmākos punktus. Konkursa procedūras ar vienlīdzīgiem noteikumiem ir atvērtas arī visām fiziskām un juridiskām personām, kas dzīvo vai atrodas trešā valstī, kura ratificējusi Pasaules Tirdzniecības organizācijas Nolīgumu par valsts iepirkumu vai noslēgusi ar ES divpusēju nolīgumu par iepirkumu – saskaņā ar minēto nolīgumu nosacījumiem. Piegādātājiem no citām trešajām valstīm var ļaut piedalīties pēc ECB pašas ieskatiem.

2. Piegādātāju uz laiku izveidotas grupas var piedalīties konkursa procedūrās ar līguma paziņojumā vai uzaicinājumā uz konkursu paredzētajiem nosacījumiem. ECB var pieprasīt uz laiku izveidotām grupām pieņemt konkrētu juridisku formu, ja līgums tiek piešķirts tām un ja šī forma nepieciešama līguma pienācīgai izpildei.

3. ECB liedz kandidātiem vai pretendentiem piedalīties konkursa procedūrā, ja par tiem pieņemts spēkā stājies tiesas spriedums par krāpšanu, korupciju, nelegāli iegūtu līdzekļu legalizāciju, līdzdalību noziedzīgā organizācijā vai jebkādu citu noziedzīgu darbību, kas kaitē Kopienu, ECB vai NCB finanšu interesēm.

4. ECB var jebkurā brīdī liegt kandidātiem vai pretendentiem piedalīties, ja tie:

ir bankrotējuši vai tiek likvidēti, to lietas pārvalda tiesas, tie noslēguši vienošanos ar kreditoriem, pārtraukuši uzņēmējdarbību, attiecībā uz tiem notiek tiesvedība saistībā ar šiem jautājumiem vai arī tie ir jebkādā citā analoģiskā situācijā, kas izriet no līdzīgas valsts tiesību aktos vai noteikumos paredzētas procedūras;

b)	ar spēkā stājušos tiesas spriedumu notiesāti par noziedzīgu nodarījumu saistībā ar viņu profesionālo darbību;

c)	bijuši vainojami nopietnā profesionālās darbības pārkāpumā;

d)	nav izpildījuši savas saistības attiecībā uz sociālās apdrošināšanas iemaksām vai nodokļu nomaksu saskaņā ar tās valsts, kurā tie dibināti, vai līgumslēdzējas iestādes valsts, vai līguma izpildes vietas valsts tiesību aktu noteikumiem;

e)	tiesa vai šķīrējtiesa noteikusi, ka tie nopietni pārkāpuši līgumu, jo nav ievērojuši savas līgumsaistības pēc citas konkursa procedūras;

f)	to vadība, darbinieki vai pārstāvji iesaistīti interešu konfliktā;

g)	vainojami sagrozīšanā, sniedzot ECB pieprasīto informāciju;

h)	kontaktējas ar citiem kandidātiem vai pretendentiem, lai vājinātu konkurenci.

5. Kandidātiem vai pretendentiem jāapliecina, ka uz tiem neattiecas neviena no iepriekš uzskaitītajām situācijām, un/vai jāiesniedz līguma paziņojumā vai uzaicinājumā uz konkursu norādītie pierādījumi. Ja šādi apstākļi rodas procedūras laikā, attiecīgais kandidāts/pretendents par to informē ECB bez nepamatotas vilcināšanās.

25. pants

Atlases kritēriji

1. ECB līguma paziņojumā norāda atlases kritērijus, pēc kuriem tiks novērtētas kandidāta/pretendenta spējas izpildīt līgumu. Atlases kritēriji attiecas uz kandidāta vai pretendenta saimnieciskām, finanšu, tehniskām vai profesionālām spējām.

2. ECB var noteikt minimālo spēju līmeni, par kuru zemāks līmenis tās izraudzītajiem kandidātiem vai pretendentiem nevar būt. Minimālo līmeni norāda līguma paziņojumā.

3. Turklāt ECB var prasīt kandidātiem vai pretendentiem pierādīt, ka tiem ļauts pildīt līgumu saskaņā ar viņu valsts tiesību aktiem, ko apliecina iekļaušana uzņēmumu vai profesionālā reģistrā vai arī apliecināta deklarācija vai apliecība, dalība īpašā organizācijā, skaidri izteikts pilnvarojums vai iekļaušana PVN maksātāju reģistrā.

4. ECB līguma paziņojumā norāda, kādi dokumenti kandidātiem vai pretendentiem jāiesniedz kā viņu finanšu, saimniecisko, tehnisko un profesionālo spēju pierādījums. Pieprasītā dokumentācija nepārsniedz to, kas nepieciešams saistībā ar līguma objektu, un ņem vērā piegādātāju likumīgās intereses jo īpaši attiecībā uz to tehnisko un komercnoslēpumu aizsardzību.

5. Ja tādu ārkārtēju iemeslu dēļ, ko ECB uzskata par pamatotiem, pretendents vai kandidāts nevar iesniegt pieprasītos dokumentus, tas var pierādīt savas spējas jebkādiem citiem līdzekļiem, ko ECB uzskata par atbilstošiem.

6. Piegādātājs attiecīgā gadījumā un saistībā ar konkrētu līgumu var izmantot citu organizāciju spējas neatkarīgi no tā, kāds ir tā attiecību ar šīm organizācijām juridiskais raksturs. Šādā gadījumā tam jāpierāda ECB, ka tā rīcībā būs līguma izpildei nepieciešamie resursi. Ar tādiem pašiem nosacījumiem uz laiku izveidotas piegādātāju grupas var izmantot grupas dalībnieku spējas.

26. pants

Piešķiršanas kritēriji

1. ECB līguma paziņojumā vai uzaicinājumā uz konkursu norāda, vai tā gatavojas piešķirt līgumu pretendentam, kurš iesniedz ekonomiski visizdevīgāko piedāvājumu, vai pretendentam, kurš piedāvā zemāko cenu.

2. Ja paredzēts piešķirt ekonomiski visizdevīgākajam piedāvājumam, ECB līguma paziņojumā vai uzaicinājumā uz konkursu vai – ja tiek rīkota cenu aptauja – pieprasījumā iesniegt piedāvājumu norāda:

kvalitatīvos kritērijus pretendentu novērtēšanai. Šādiem kritērijiem jābūt saistītiem ar attiecīgā līguma priekšmetu, un tie var būt, piemēram, kvalitāte, tehniskā vērtība, estētiskās un funkcionālās pazīmes, vides pazīmes, ekspluatācijas izmaksas, izmaksu efektivitāte, garantijas remonts un tehniskā palīdzība, izpildes datums un izpildes termiņš vai pabeigšanas termiņš; un

b)	relatīvo svērumu, kādu tā piešķir katram kritērijam, kurš izraudzīts, lai noteiktu ekonomiski visizdevīgāko piedāvājumu. Šos svērumus var izteikt, nosakot diapazonu ar atbilstošu maksimālo pārklājumu.

Ja ECB uzskata, ka skaidri nosakāmu iemeslu dēļ svērumi nav iespējami, tā norāda kritērijus pēc svarīguma sarūkošā secībā.

27. pants

Pārmērīgi zemas cenas piedāvājumi

1. ECB var noraidīt piedāvājumus, kuru cenu tā uzskata par pārmērīgi zemu piedāvātajām precēm, būvdarbiem vai pakalpojumiem.

2. Pirms šādu piedāvājumu noraidīšanas ECB pieprasa, lai tai rakstveidā iesniedz tādas ziņas par piedāvājumu veidojošiem elementiem, ko tā uzskata par būtiskām. Šādas ziņas jo īpaši var attiekties uz:

a)	ražošanas procesa, pakalpojumu sniegšanas vai celtniecības metodes saimniecisko struktūru; vai

b)	izraudzītajiem tehniskajiem risinājumiem vai jebkādiem pretendentam pieejamiem ārkārtīgi labvēlīgiem nosacījumiem; vai

c)	piedāvājuma oriģinalitāti; vai

d)	atbilstību darba aizsardzības un darba apstākļu noteikumiem, kādi ir spēkā vietā, kur jārealizē būvdarbi, jāsniedz pakalpojumi vai jāveic piegāde.

ECB pārbauda šos piedāvājumu veidojošos elementus, ņemot vērā saņemtos paskaidrojumus un pierādījumus.

3. Ja pretendents saņēmis valsts atbalstu, ECB var noraidīt piedāvājumu ar šādu pamatojumu, ja vien pretendents nevar ECB noteiktā pietiekami ilgā termiņā pierādīt, ka šis atbalsts piešķirts likumīgi saskaņā ar procedūrām un lēmumiem, kas noteikti Kopienas noteikumos par valsts atbalstu.

28. pants

Lēmumu par izraudzīšanos un piešķiršanu paziņošana

1. ECB cik ātri vien iespējams rakstveidā paziņo par savu lēmumu visiem kandidātiem vai pretendentiem, kuru pieteikumi vai piedāvājumi noraidīti.

2. Paziņojumu izsniedz, vismaz 15 dienas pirms ECB paraksta līgumu.

3. Kandidāti un pretendenti 15 dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas var pieprasīt ECB norādīt viņu pieteikuma vai piedāvājuma noraidīšanas iemeslus. Nesekmīgie pretendenti, kuru piedāvājums bija pieņemams, var arī prasīt veiksmīgo pretendentu nosaukumu, kā arī viņu piedāvājuma galvenās pazīmes un salīdzinošās priekšrocības.

4. Tomēr ECB var izlemt nesniegt noteiktu informāciju, ja šādas informācijas atklāšana ietekmētu citu piegādātāju likumīgās komerciālās intereses, traucētu likuma piemērošanu vai citādi būtu pretrunā sabiedrības interesēm.

5. Turklāt ECB publicē Oficiālajā Vēstnesī piešķiršanas paziņojumu par iepirkuma procedūras rezultātu. Paziņojumu nosūta 48 dienu laikā pēc līguma parakstīšanas.

III NODAĻA

IEPIRKUMI PAR SUMMĀM, KAS MAZĀKAS PAR ROBEŽVĒRTĪBĀM

29. pants

Procedūra bez paziņojuma publicēšanas

1. Līgumus, kuru kopējā paredzamā vērtība ir mazāka par 4. panta 3. punktā noteiktajām robežvērtībām, un 6. panta 2. punktā uzskaitītos pakalpojumu līgumus piešķir saskaņā ar turpmāk norādīto procedūru.

2. Ja preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas līguma vērtība ir EUR 50 000 vai vairāk un būvdarbu līguma vērtība ir EUR 500 000 vai vairāk, ECB uzaicina vismaz piecus atbilstošus piegādātājus, ja tādi ir pieejami, iesniegt piedāvājumu ECB noteiktā termiņā.

Ja līguma vērtība ir mazāka par šīm robežvērtībām, bet ir EUR 10 000 vai vairāk, ECB uzaicina vismaz trīs atbilstošus piegādātājus, ja tādi ir pieejami, iesniegt piedāvājumu.

Abos gadījumos ECB iesniedz piegādātājiem pieprasījumu iesniegt priekšlikumu, norādot ECB prasības un līguma piešķiršanas kritērijus. Nosakot termiņu piedāvājumu iesniegšanai, ECB ņem vērā līguma sarežģītību un piedāvājuma sagatavošanai nepieciešamo laiku.

3. ECB izraugās piegādātājus, kas uzaicināti piedalīties konkursa procedūrā, no pretendentiem, kas pielaisti dinamiskai iepirkuma sistēmai, vai – ja šāda sistēma nav izveidota – no reģistrētu piegādātāju saraksta, vai – ja šāds saraksts nav izveidots – pamatojoties uz pienācīgu tirgus analīzi. Atbilstošu piegādātāju iepriekšēja atlase ir vienīgi ECB ziņā. Reģistrēto piegādātāju saraksti atvērti ikvienam ieinteresētam piegādātājam, kas veic tāda veida piegādes, sniedz tāda veida pakalpojumus vai realizē tāda veida būvdarbus, kuru nodrošināšanai saraksts izveidots. ECB regulāri atbilstošiem līdzekļiem reklamē iespēju reģistrēties šajos sarakstos.

4. ECB var arī publicēt līguma paziņojumu savā tīmekļa vietnē vai izmantojot citus atbilstošus plašsaziņas līdzekļus. Šādā gadījumā pieprasījumu iesniegt priekšlikumu sūta visiem piegādātājiem, kas ECB noteiktajā termiņā paziņojuši par savu interesi piedalīties.

5. Novērtē saņemto piedāvājumu atbilstību kritērijiem, kas noteikti pieprasījumā iesniegt priekšlikumu. Pēc rakstveida piedāvājumu novērtēšanas ECB var sākt sarunas ar pretendentiem, ja šāda iespēja tika izziņota pieprasījumā iesniegt priekšlikumu. Sarunas var risināt kā secīgas sarunas, lai noteiktu pretendentu izvietojuma secību, vai arī kā paralēlas sarunas ar visiem pretendentiem.

6. ECB piešķir līgumu pretendentam, kurš vislabāk atbilst kritērijiem, kas noteikti pieprasījumā iesniegt priekšlikumu.

7. Procedūru veic saskaņā ar 3. pantā noteiktajiem vispārējiem principiem. Attiecīgi piemēro 19., 20., 21., 24. un 27. pantu.

30. pants

Paziņošana pretendentiem un paziņošana par līgumslēdzēju sarakstu

1. Pēc lēmuma par piešķiršanu ECB saprātīgā termiņā un rakstveidā informē pārējos pretendentus par konkursa procedūras rezultātu.

2. Pretendenti 15 dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas var pieprasīt ECB norādīt viņu piedāvājuma noraidīšanas galvenos iemeslus. Attiecīgi piemēro 28. panta 4. punktu.

3. ECB katru gadu publicē to līgumu sarakstu, kuru vērtība ir lielāka par EUR 50 000 un kas piešķirti saskaņā ar 29. pantu, vai attiecībā uz kuriem piešķirts izņēmums saskaņā ar 6. panta 1. punktu. Sarakstā norāda to līgumslēdzēju nosaukumu, kuriem līgumi piešķirti, kā arī līgumu objektu un vērtību.

31. pants

Tieša piešķiršana

ECB var piešķirt līgumus, pamatojoties uz vienu piedāvājumu, ja līguma paredzamā vērtība ir mazāka par EUR 10 000 bez PVN vai ja piešķirts izņēmums saskaņā ar 6. panta 1. punktu.

IV NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

32. pants

Konkursa procedūru atcelšana

1. ECB jebkurā brīdī pirms līguma parakstīšanas var atcelt konkursa procedūru, un kandidāti vai pretendenti nav tiesīgi pieprasīt nekādu kompensāciju.

2. ECB lēmumā par atcelšanu ievēro 3. pantā noteiktos vispārējos principus.

3. ECB pamato lēmumu un vērš uz to kandidātu vai pretendentu uzmanību.

33. pants

Pārsūdzības procedūra

1. Publiskās konkursa procedūrās, kas paredzētas II nodaļā, kandidāti/pretendenti 15 dienu laikā pēc 28. panta 3. punktā norādītās informācijas saņemšanas var rakstveidā apstrīdēt ECB lēmumu noraidīt viņu pieteikumu vai piedāvājumu vai – ja informācija netiek pieprasīta – 15 dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas. Pārsūdzībā iekļauj visu apstiprinošo informāciju un pamatotus iebildumus.

2. Pārsūdzību adresē ECB Pārsūdzību izskatīšanas valdei (PIV). Ja PIV uzskata, ka lēmums noraidīt pārsūdzētāja pieteikumu vai piedāvājumu pārkāpj šo lēmumu vai iepirkuma tiesību vispārējos principus, tā dod rīkojumu atkārtot konkursa procedūru vai tās daļas vai arī pieņem galīgo lēmumu. Citos gadījumos pārsūdzību noraida. PIV rakstveidā paziņo pārsūdzības iesniedzējam par savu lēmumu viena mēneša laikā pēc pārsūdzības saņemšanas. Lēmumā norāda iemeslus, uz kuriem tas pamatots.

3. Pārsūdzībai nav atliekošas iedarbības. PIV var apturēt iepirkuma procedūru vai līguma piešķiršanu, ja tā uzskata to par nepieciešamu.

34. pants

Jurisdikcija

Jebkurš strīds starp ECB un piegādātāju saistībā ar šo lēmumu vai konkrētu iepirkuma procedūru ir ekskluzīvā Eiropas Kopienu Tiesas jurisdikcijā. Ja ir pieejama 33. pantā noteiktā pārsūdzības procedūra, pārsūdzības iesniedzējs nogaida ECB lēmumu par pārsūdzību, pirms tas vēršas ar šo jautājumu Tiesā. Līgumā noteikto termiņu skaitījums sākas no pārsūdzības lēmuma saņemšanas.

35. pants

Stāšanās spēkā

1. Šis lēmums stājas spēkā 2007. gada 1. augustā un atceļ un aizstāj 2006. gada 27. jūnija Administratīvo rīkojumu 05/2006 par ECB iepirkumu.

2. Konkursa procedūras, kas uzsāktas pirms šā lēmuma stāšanās spēkā, pabeidz saskaņā ar Administratīvo rīkojumu 05/2006. Šā noteikuma piemērošanai konkursa procedūru uzskata par uzsāktu dienā, kad līguma paziņojums nosūtīts Oficiālajam Vēstnesim, vai – ja šāds paziņojums nav nepieciešams – dienā, kad ECB uzaicināja vienu vai vairākus piegādātājus iesniegt piedāvājumu.

Frankfurtē pie Mainas, 2007. gada 3. jūlijā

ECB prezidents

Jean-Claude TRICHET

(1) OV L 80, 18.3.2004., 33. lpp.

(2) OV L 134, 30.4.2004., 114. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Direktīvu 2006/97/EK (OV L 363, 20.12.2006., 107. lpp.).

(3) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp. Regulā grozījumi veikti ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 1995/2006 (OV L 390, 30.12.2005., 1. lpp.).

(4) OV L 320, 21.10.2004., 21. lpp.

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

Saturs		I Tiesību akti, kas pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta	Lappuse
		REGULAS
	*	Padomes Regula (EK) Nr. 824/2007 (2007. gada 10. jūlijs), ar ko laikposmam no 2007. gada līdz 2009. gadam atver autonomas Kopienas tarifu kvotas dažiem zvejas produktiem un paredz to pārvaldību ( 1 )	1
		Komisijas un Padomes deklarācija	5
		Komisijas Regula (EK) Nr. 825/2007 (2007. gada 13. jūlijs), ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem	6
		Komisijas Regula (EK) Nr. 826/2007 (2007. gada 13. jūlijs) par 35. īpašo konkurso, kas īstenots atbilstīgi pastāvīgajam konkursam, kas paredzēts Regulas (EK) Nr. 1898/2005 II nodaļā	8
		Komisijas Regula (EK) Nr. 827/2007 (2007. gada 13. jūlijs), ar ko labības nozarē nosaka ievedmuitas nodokli, kuru piemēro no 2007. gada 16. jūlija	9
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 828/2007 (2007. gada 13. jūlijs) par pastāvīgu un pagaidu atļauju izmantot dažas dzīvnieku barības piedevas ( 1 )	12
		DIREKTĪVAS
	*	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/36/EK (2007. gada 11. jūlijs) par biržu sarakstos iekļautu sabiedrību akcionāru konkrētu tiesību izmantošanu	17
	*	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/38/EK (2007. gada 11. jūlijs) par Kopienā reģistrētu smago kravas transportlīdzekļu modernizēšanu, aprīkojot tos ar spoguļiem	25

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta ievešanas vērtība
0702 00 00	MK	48,1
	TR	83,4
	XS	23,6
	ZZ	51,7
0707 00 05	TR	114,3
0707 00 05	ZZ	114,3
0709 90 70	TR	88,7
0709 90 70	ZZ	88,7
0805 50 10	AR	52,7
	UY	55,7
	ZA	57,0
	ZZ	55,1
0808 10 80	AR	87,5
	BR	83,0
	CL	88,0
	CN	100,8
	NZ	102,2
	US	108,3
	UY	60,7
	ZA	87,8
	ZZ	89,8
0808 20 50	AR	82,8
	CL	86,0
	NZ	144,9
	ZA	119,4
	ZZ	108,3
0809 10 00	TR	192,1
0809 10 00	ZZ	192,1
0809 20 95	TR	294,0
	US	359,1
	ZZ	326,6
0809 30 10, 0809 30 90	TR	152,4
0809 30 10, 0809 30 90	ZZ	152,4
0809 40 05	IL	128,3
0809 40 05	ZZ	128,3

KN kods	Preču apraksts	Ievedmuitas nodoklis (1) (EUR/t)
1001 10 00	Cietie KVIEŠI, augsta kvalitāte	0,00
	vidēji augsta kvalitāte	0,00
	zema kvalitāte	0,00
1001 90 91	Mīkstie KVIEŠI, sēklas	0,00
ex 1001 90 99	Mīkstie KVIEŠI, augsta kvalitāte, nav paredzēti sēšanai	0,00
1002 00 00	RUDZI	0,00
1005 10 90	KUKURŪZA, sēklas, izņemot hibrīdu sēklas	13,96
1005 90 00	KUKURŪZA, izņemot sēklas (2)	13,96
1007 00 90	Graudu SORGO, izņemot sēšanai paredzētus hibrīdus	0,00

EK Nr.	Piedeva	Ķīmiskais sastāvs, apraksts	Dzīvnieku suga vai kategorija	Maksimālais vecums	Minimālais sastāvs	Maksimālais sastāvs	Citi noteikumi	Atļaujas derīguma termiņš
					Kompleksā barība mg/kg
Krāsvielas, iekļaujot pigmentus
E 161y	Ar astaksantīnu bagāts Phaffia rhodozyma (ATCC SD-5340)	Rauga Phaffia rhodozyma (ATCC SD-5340) koncentrēta biomasa, nedzīva, kas satur vismaz 10,0 g astaksantīna uz kg piedevas.	Laši	—	—	100	Maksimālo saturu izsaka astaksantīna veidā. Atļauts lietot tikai no sešu mēnešu vecuma. Piedevas maisījums ar kantaksantīnu ir atļauts, ja kopējā astaksantīna un kantaksantīna koncentrācija nepārsniedz 100 mg/kg kompleksās barības.	2011. gada 3. augusts
			Foreles		—	100

2006. gada 27. decembra OV	Labotais OV (2007)
L 370	L 30
L 371	L 45
L 373	L 121
L 375	L 70

		ISSN 1725-5112
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 184

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	50. sējums 2007. gada 14. jūlijs

	II Tiesību akti, kas pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta
	LĒMUMI
	Komisija
	2007/496/EK
*	Komisijas Lēmums (2007. gada 13. jūlijs), ar ko groza Lēmumu 2006/415/EK par dažiem aizsardzības pasākumiem saistībā ar augsti patogēnu H5N1 apakštipa putnu gripu Kopienas mājputniem (izziņots ar dokumenta numuru K(2007) 3327) ( 1 )	29
	Eiropas Centrālā banka
	2007/497/EK
*	Eiropas Centrālās bankas Lēmums (2007. gada 3. jūlijs), ar ko nosaka iepirkuma noteikumus (ECB/2007/5)	34


	*	Paziņojums lasītājiem (sk. aizmugurējā vāka iekšpusē)	s3

2006. gada 30. decembra OV	Labotais OV (2007)
L 396	L 136
L 400	L 54
L 405	L 29
L 407	L 44
L 408	L 47
L 409	L 36
L 410	L 40
L 411	L 27
L 413	L 50


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ