ISSN 1725-5112

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 183

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

50. sējums
2007. gada 13. jūlijs


Saturs

 

I   Tiesību akti, kas pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

Lappuse

 

 

REGULAS

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 814/2007 (2007. gada 12. jūlijs), ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

1

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 815/2007 (2007. gada 12. jūlijs) par nosaukuma ierakstīšanu aizsargātu cilmes vietas nosaukumu un aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā Εξαιρετικό παρθένο ελαιόλαδο Τροιζηνία (Exeretiko partheno eleolado Trizinia) (ACVN)

3

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 816/2007 (2007. gada 12. jūlijs), ar ko atver ikgadējās tarifu kvotas dažu tādu lauksaimniecības produktu pārstrādē iegūtu Turcijas izcelsmes preču importam, uz kurām attiecas Padomes Regula (EK) Nr. 3448/93

5

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 817/2007 (2007. gada 12. jūlijs), ar kuru nepiešķir eksporta kompensāciju par sviestu saistībā ar uzaicinājumu piedalīties pastāvīgā konkursā, ko paredz Regula (EK) Nr. 581/2004

12

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 818/2007 (2007. gada 12. jūlijs), ar ko nosaka galīgo kompensācijas likmi un procentus B sistēmas izvešanas atļauju piešķiršanai augļu un dārzeņu nozarē (tomāti, apelsīni, citroni un āboli)

13

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 819/2007 (2007. gada 12. jūlijs) par A3 sistēmas izvešanas atļauju izsniegšanu augļu un dārzeņu nozarē (tomātiem, apelsīniem, citroniem, galda vīnogām, āboliem un persikiem)

15

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 820/2007 (2007. gada 12. jūlijs), ar ko nosaka eksporta kompensācijas par baltā cukura un jēlcukura izvedumiem bez turpmākas apstrādes

17

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 821/2007 (2007. gada 12. jūlijs), ar ko nosaka maksimālo eksporta kompensāciju baltajam cukuram pastāvīgā konkursā, kuru paredz Regula (EK) Nr. 958/2006

19

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 822/2007 (2007. gada 12. jūlijs), ar ko nosaka maksimālo eksporta kompensāciju baltajam cukuram pastāvīgā konkursā, kuru paredz Regula (EK) Nr. 38/2007

20

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 823/2007 (2007. gada 12. jūlijs), ar ko nosaka aizliegumu kuģiem, kuri peld ar Francijas karogu, zvejot diegspuru vēdzeles Kopienas ūdeņos un ūdeņos, kuri nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā, ICES VIII un IX zonā

21

 

 

II   Tiesību akti, kas pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta

 

 

LĒMUMI

 

 

Padome

 

 

2007/490/EK

 

*

Padomes Lēmums (2007. gada 5. jūnijs), ko atceļ Lēmumu 2003/89/EK par pārmērīgu budžeta deficītu Vācijā

23

 

 

2007/491/EK

 

*

Komisijas Lēmums (2007. gada 10. jūlijs) par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm

25

 

 

Komisija

 

 

2007/492/EK

 

*

Komisijas Lēmums (2007. gada 24. janvāris) par Vācijas valsts atbalstu C 38/2005 (ex NN 52/2004) par labu Biria grupai (izziņots ar dokumenta numuru K(2007) 130)  ( 1 )

27

 

 

2007/493/EK

 

*

Komisijas Lēmums (2007. gada 7. februāris) par atbalsta shēmu Nr. C 34/2005 (ex N 113/2005), ko Itālija plāno īstenot saskaņā ar Sicīlijas reģiona Likumu Nr. 17/2004 (60. pants) (izziņots ar dokumenta numuru K(2007) 284)  ( 1 )

41

 

 

2007/494/EK

 

*

Komisijas Lēmums (2007. gada 7. marts) par valsts atbalstu C 41/2004 (ex N 221/2004) – Portugāle – Ieguldījuma atbalsts uzņēmumam ORFAMA, Organização Fabril de Malhas S.A. (izziņots ar dokumenta numuru K(2007) 638)  ( 1 )

46

 

 

III   Tiesību akti, kas pieņemti, piemērojot Līgumu par Eiropas Savienību

 

 

TIESĪBU AKTI, KAS PIEŅEMTI, PIEMĒROJOT LES V SADAĻU

 

*

Padomes Lēmums 2005/495/KĀDP (2005. gada 11. oktobris) attiecībā uz nolīguma noslēgšanu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Bruneju, Singapūru, Malaiziju, Taizemi un Filipīnām par šo valstu līdzdalību Eiropas Savienības uzraudzības misijā Acehā (Indonēzijā) (Acehas Uzraudzības misija – AUM)

51

Nolīgums vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Bruneju Darusalamu par Brunejas Darusalamas līdzdalību Eiropas Savienības uzraudzības misijā Acehā (Indonēzijā) (Acehas Uzraudzības misija – AUM)

52

Nolīgums vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Singapūras Republiku par Singapūras Republikas līdzdalību Eiropas Savienības uzraudzības misijā Acehā (Indonēzijā) (Acehas Uzraudzības misija – AUM)

58

Nolīgums vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Malaiziju par Malaizijas līdzdalību Eiropas Savienības uzraudzības misijā Acehā (Indonēzijā) (Acehas Uzraudzības misija – AUM)

64

Nolīgums vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Taizemes Karalisti par Taizemes Karalistes līdzdalību Eiropas Savienības uzraudzības misijā Acehā (Indonēzijā) (Acehas Uzraudzības misija – AUM)

70

Nolīgums vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Filipīnu Republiku par Filipīnu Republikas līdzdalību Eiropas Savienības uzraudzības misijā Acehā (Indonēzijā) (Acehas Uzraudzības misija – AUM)

76

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


I Tiesību akti, kas pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

REGULAS

13.7.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 183/1


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 814/2007

(2007. gada 12. jūlijs),

ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1994. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 3223/94 par sīki izstrādātiem augļu un dārzeņu ievešanas režīma izpildes noteikumiem (1), un jo īpaši tās 4. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta ievešanas vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 3223/94 4. pantā, ir tādas, kā norādīts tabulā, kas pievienota pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2007. gada 13. jūlijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 12. jūlijā

Komisijas vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY


(1)  OV L 337, 24.12.1994., 66. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 756/2007 (OV L 172, 30.6.2007., 41. lpp.).


PIELIKUMS

Komisijas 2007. gada 12. jūlija Regulai, ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta ievešanas vērtība

0702 00 00

MK

48,1

TR

83,4

XS

23,6

ZZ

51,7

0707 00 05

TR

108,0

ZZ

108,0

0709 90 70

TR

87,6

ZZ

87,6

0805 50 10

AR

54,6

UY

71,5

ZA

55,4

ZZ

60,5

0808 10 80

AR

86,8

BR

83,3

CL

95,4

CN

104,9

NZ

97,9

US

104,5

UY

60,7

ZA

88,4

ZZ

90,2

0808 20 50

AR

78,2

CL

87,7

CN

59,8

NZ

144,9

ZA

114,1

ZZ

96,9

0809 10 00

TR

202,1

ZZ

202,1

0809 20 95

TR

284,1

US

501,5

ZZ

392,8

0809 30 10, 0809 30 90

TR

129,4

ZZ

129,4

0809 40 05

IL

128,3

ZZ

128,3


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.


13.7.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 183/3


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 815/2007

(2007. gada 12. jūlijs)

par nosaukuma ierakstīšanu aizsargātu cilmes vietas nosaukumu un aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā Εξαιρετικό παρθένο ελαιόλαδο “Τροιζηνία” (Exeretiko partheno eleolado “Trizinia”) (ACVN)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2006. gada 20. marta Regulu (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (1), un jo īpaši tās 7. panta 4. punkta pirmo daļu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 6. panta 2. punkta pirmo daļu un 17. panta 2. punktu Grieķijas pieteikums reģistrēt nosaukumu “Εξαιρετικό παρθένο ελαιόλαδο “Τροιζηνία” (Exeretiko partheno eleolado “Trizinia”)” ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2).

(2)

Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 7. pantu, tāpēc šis nosaukums jāreģistrē,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Šīs regulas pielikumā minēto nosaukumu ieraksta reģistrā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 12. jūlijā

Komisijas vārdā

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1791/2006 (OV L 363, 20.12.2006., 1. lpp.).

(2)  OV C 128, 1.6.2006., 11. lpp. (labojumi publicēti OV C 63, 17.3.2007., 7. lpp.).


PIELIKUMS

Līguma I pielikumā norādītie lauksaimniecības produkti, kas paredzēti lietošanai pārtikā:

1.5. kategorija

Taukvielas – augstākā labuma neapstrādāta olīveļļa

GRIEĶIJA

Εξαιρετικό παρθένο ελαιόλαδο “Τροιζηνία” (Exeretiko partheno eleolado “Trizinia”) (ACVN)


13.7.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 183/5


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 816/2007

(2007. gada 12. jūlijs),

ar ko atver ikgadējās tarifu kvotas dažu tādu lauksaimniecības produktu pārstrādē iegūtu Turcijas izcelsmes preču importam, uz kurām attiecas Padomes Regula (EK) Nr. 3448/93

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1993. gada 6. decembra Regulu (EK) Nr. 3448/93, ar ko nosaka tirdzniecības režīmu, kas piemērojams dažām lauksaimniecības produktu pārstrādē iegūtām precēm (1), un jo īpaši tās 7. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Ar EK un Turcijas Asociācijas padomes Lēmumu Nr. 1/95 (2) īsteno muitas savienības nobeiguma posmu. Tās V iedaļa nosaka tirdzniecības režīmu pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem.

(2)

Ar EK un Turcijas Asociācijas padomes Lēmumu Nr. 1/97 (3) nosaka noteikumus, kurus piemēro dažiem pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem.

(3)

Ar EK un Turcijas Asociācijas padomes Lēmumu Nr. 1/2007 (4) nosaka jaunus tirdzniecības uzlabojumus, kurus piemēro dažiem pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem un kuru mērķis ir padziļināt un paplašināt muitas savienību un uzlabot ekonomisko konverģenci pēc Kopienas 2004. gada 1. maija paplašināšanās. Minētie uzlabojumi nosaka koncesijas beznodokļa tarifu kvotu veidā. Ievedumiem, kas pārsniedz kvotas, joprojām piemēro pašreizējos tirdzniecības noteikumus.

(4)

Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regulā (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas muitas kodeksa izveidi (5), izklāstīti tarifa kvotu pārvaldības noteikumi. Ir lietderīgi paredzēt ar šo regulu atklāto tarifa kvotu pārvaldību saskaņā ar minētajiem noteikumiem.

(5)

Komisijas 2005. gada 13. decembra Regula (EK) Nr. 2026/2005, ar ko 2006. gadam un nākamajiem gadiem atvēra tarifa kvotas dažu preču ievešanai Eiropas Kopienā, kas nāk no Turcijas un kas iegūtas tādu lauksaimniecības produktu pārstrādē, uz kuriem attiecas Padomes Regula (EK) Nr. 3448/93 (6), ir jāatceļ. Daudzumi, kas ievesti saskaņā ar šo regulu no 2007. gada 1. janvāra līdz regulas atcelšanas dienai, jāatskaita no daudzumiem atbilstošajā jaunajā kvotā.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi pārvaldības komiteja, kura nodarbojas ar horizontālajiem jautājumiem, kas saistīti ar I pielikumā neiekļautu pārstrādātu lauksaimniecības produktu tirdzniecību,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Katru gadu no 1. janvāra līdz 31. decembrim, sākot no 2007. gada, tiek atvērtas Kopienas tarifu kvotas pielikumā minēto preču ievešanai no Turcijas saskaņā ar pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.

Tarifu kvotas var izmantot, uzrādot A.TR preču pārvadājumu apliecību saskaņā ar EK un Turcijas Muitas sadarbības komitejas Lēmumu Nr. 1/2006.

2. pants

Kopienas tarifu kvotas, kas minētas 1. pantā, pārvalda Komisija saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2454/93 308.a, 308.b un 308.c pantu.

3. pants

Šīs regulas spēkā stāšanās dienā atceļ Regulu (EK) Nr. 2026/2005. Tarifu kvotas ar kārtas numuru 09.0232 daudzumu samazina par makaronu izstrādājumu daudzumu, kas ievesti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2026/2005 (kārtas numurs 09.0205) no 2007. gada 1. janvāra līdz šīs regulas spēkā stāšanās dienai.

4. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2007. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 12. jūlijā

Komisijas vārdā

priekšsēdētāja vietnieks

Günter VERHEUGEN


(1)  OV L 318, 20.12.1993., 18. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2580/2000 (OV L 298, 25.11.2000., 5. lpp.).

(2)  OV L 35, 13.2.1996., 1. lpp.

(3)  OV L 126, 17.5.1997., 26. lpp.

(4)  Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.

(5)  OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 214/2007 (OV L 62, 1.3.2007., 6. lpp.).

(6)  OV L 327, 14.12.2005., 3. lpp.


PIELIKUMS

Beznodokļa tarifu kvotas, ko piemēro pārstrādātu Turcijas lauksaimniecības produktu ievedumiem ES

Kārtas numurs

KN kods

Produkta apraksts

Ikgadējās ar muitas nodokli neapliekamās kvotas

(tonnās neto svara)

 

(1)

(2)

(3)

09.0228

1704

Cukura konditorejas izstrādājumi (ieskaitot balto šokolādi), kas nesatur kakao:

5 000

1704 10

– Košļājamā gumija ar cukura pārklājumu vai bez tā:

 

– – Kurā ir mazāk nekā 60 % saharozes (ieskaitot invertcukuru, kas izteikts kā saharoze):

1704 10 11

– – – Košļājamā gumija plāksnītēs

1704 10 19

– – – Citi

 

– – Kurā ir vismaz 60 % no svara vai vairāk saharozes (ieskaitot invertcukuru, kas izteikts kā saharoze):

1704 10 91

– – – Košļājamā gumija plāksnītēs

1704 10 99

– – – Citi

09.0229

1704 90

– Citi:

10 000

1704 90 30

– – Baltā šokolāde

 

– – Citi:

1704 90 51

– – – Konditorejas masas, ieskaitot marcipānu, tiešā iesaiņojumā ar tīro svaru 1 kg vai vairāk

1704 90 55

– – – Pastilas pret kakla sāpēm un pretklepus dražejas

1704 90 61

– – – Apcukurotie (apgrauzdētie) izstrādājumi

 

– – – Citi:

1704 90 65

– – – – Konditorejas izstrādājumi košļājamās gumijas un želejas veidā, ieskaitot augļu konditorejas masu cukura konditorejas izstrādājumu veidā

1704 90 71

– – – – Karameles ar pildījumu vai bez tā

1704 90 75

– – – – Īrisi, mīkstās karameles un tamlīdzīgas konfektes

 

– – – – Citi:

1704 90 81

– – – – – Presētas tabletes

ex 1704 90 99

– – – – – Citi:

 

– – – – – – Kurā ir mazāk nekā 70 % saharozes (ieskaitot invertcukuru, kas izteikts kā saharoze)

 

– – – – – – Kurā ir vismaz 70 % vai vairāk saharozes (ieskaitot invertcukuru, kas izteikts kā saharoze):

 

– – – – – – – Halva un lukums

09.0230

1806

Šokolāde un citi pārtikas izstrādājumi ar kakao piedevu:

5 000

1806 10

– Kakao pulveris ar cukura vai citu saldinātāju piedevu:

1806 10 20

– – Kurā pēc svara ir 5 % vai vairāk, bet mazāk nekā 65 % saharozes (ieskaitot invertcukuru, kas izteikts kā saharoze) vai izoglikozes, kas izteikta kā saharoze

1806 20

– Citādi izstrādājumi briketēs, plātnītēs vai tāfelītēs, kuru svars pārsniedz 2 kg, vai šķidrā, pastas, pulvera, granulu veidā vai citādā nefasētā veidā konteineros vai tiešā iesaiņojumā ar tilpību lielāku par 2 kg:

1806 20 10

– – Kurā ir 31 % no svara vai vairāk kakao sviesta vai kurā ir 31 % no svara vai vairāk kakao sviesta un piena tauku kopējā masā

1806 20 30

– – Kurā ir 25 % vai vairāk, bet mazāk par 31 % kakao sviesta un piena tauku kopējā masā

 

– – Citi:

1806 20 50

– – – Ar kakao sviesta saturu 18 % no svara vai vairāk

1806 20 70

– – – Šokolādes piena skaidiņas

ex 1806 20 80

– – – Aromatizēta šokolādes glazūra:

 

– – – – Kurā ir mazāk nekā 70 % saharozes (ieskaitot invertcukuru, kas izteikts kā saharoze):

ex 1806 20 95

– – – Citi:

 

– – – – Kurā ir mazāk nekā 70 % saharozes (ieskaitot invertcukuru, kas izteikts kā saharoze):

 

– Citi, brikešu, plātnīšu vai tāfelīšu veidā:

1806 31 00

– – Ar pildījumu

1806 32

– – Bez pildījuma:

1806 32 10

– – – Ar graudaugu produktu, augļu vai riekstu piedevu

1806 32 90

– – – Citi

1806 90

– Citi:

 

– – Šokolāde un šokolādes izstrādājumi:

 

– – – Šokolādes konfektes ar pildījumu vai bez:

1806 90 11

– – – – Ar pievienotu alkoholu

1806 90 19

– – – – Citi

 

– – – Citi:

1806 90 31

– – – – Ar pildījumu

1806 90 39

– – – – Bez pildījuma

1806 90 50

– – Cukura konditorejas izstrādājumi un to aizstājēji ar kakao piedevu, pagatavoti no cukura aizstājējiem

1806 90 60

– – Uz maizes ziežami produkti ar kakao piedevu

1806 90 70

– – Izstrādājumi ar kakao piedevu, kas paredzēti dzērienu ražošanai

ex 1806 90 90

– – Citi:

 

– – – Kuros ir mazāk nekā 70 % saharozes (ieskaitot invertcukuru, kas izteikts kā saharoze)

09.0231

1901

Iesala ekstrakts; pārtikas izstrādājumi no miltiem, putraimiem, rupja maluma miltiem, cietes vai iesala ekstrakta, kas nesatur kakao vai pilnīgi attaukotā vielā satur mazāk par 40 % no svara kakao un kas nav minēti vai iekļauti citur; pārtikas izstrādājumi no izejvielām, kas minētas pozīcijās 0401 līdz 0404, kas nesatur kakao vai satur mazāk nekā 5 % no kakao svara, pārrēķinot uz pilnīgi attaukotu pamatu, un nav minēti vai iekļauti citur:

900

1901 20 00

– Maisījumi un mīklas pozīcijā 1905 minēto maizes un konditorejas izstrādājumu ražošanai

09.0232

1902

Makaronu izstrādājumi, vārīti vai ar pildījumu (ar gaļu vai citiem produktiem), vai citādi pagatavoti, kā spageti, makaroni, nūdeles, lazanja, klimpas, pelmeņi, pildīti makaroni; kuskuss, sagatavots vai nesagatavots:

20 000

 

– Termiski neapstrādāti makaronu izstrādājumi, bez pildījuma un citādi nesagatavoti:

1902 11 00

– – Ar olu piedevu

1902 19

– – Citi:

1902 19 10

– – – Bez kviešu miltu vai rupja maluma miltu piedevas

1902 19 90

– – – Citi

1902 20

– Pildīti makaronu izstrādājumi, termiski apstrādāti vai neapstrādāti vai kā citādi sagatavoti:

 

– – Citi:

1902 20 91

– – – Termiski apstrādāti

1902 20 99

– – – Citi

1902 30

– Citi makaronu izstrādājumi:

1902 30 10

– – Kaltēti

1902 30 90

– – Citi

1902 40

– Kuskuss:

1902 40 10

– – Nesagatavoti

1902 40 90

– – Citi

09.0233

1904

Gatavi pārtikas produkti, kas iegūti, uzpūšot vai apgrauzdējot graudaugu produktus (piemēram, kukurūzas pārslas); graudaugu produkti (izņemot kukurūzu) graudu veidā vai pārslu veidā vai citādi pārstrādātos graudos (izņemot miltus, putraimus un rupja maluma miltus), iepriekš termiski vai kā citādi apstrādāti, kas nav citur minēti un iekļauti

500

1904 10

– Gatavi pārtikas produkti, kas iegūti, uzpūšot vai apgrauzdējot graudus vai graudu produktus:

1904 10 10

– – No kukurūzas

1904 10 30

– – No rīsiem

1904 10 90

– – Citi

09.0234

1904 20

– Gatavi pārtikas produkti, kas iegūti no neapgrauzdētām graudu pārslām vai no neapgrauzdēto graudu pārslu un grauzdēto graudu pārslu maisījumiem vai no uzpūstiem graudiem:

100

1904 20 10

– – Samaisījumu (Müsli) veida izstrādājumi uz neapgrauzdētu graudu pārslu bāzes

 

– – Citi:

1904 20 91

– – – No kukurūzas

1904 20 95

– – – No rīsiem

1904 20 99

– – – Citi

09.0235

1904 30 00

Bulguri

10 000

09.0236

1904 90

– Citi:

2 500

1904 90 10

– – Rīsi

1904 90 80

– – Citi

09.0237

1905

Maize, miltu izstrādājumi, kūkas, cepumi un citi konditorejas izstrādājumi ar kakao piedevu vai bez tās; dievmaizītes, tukšas kapsulas izmantošanai farmācijā, zīmogvafeles, rīspapīrs un tamlīdzīgi produkti:

10 000

 

– Saldie cepumi; vafeles un vafeļu plāksnes:

1905 31

– – Saldie cepumi:

 

– – – Pilnīgi vai daļēji glazēti ar šokolādi vai ar citiem izstrādājumiem, kuru sastāvā ir kakao:

1905 31 11

– – – – Tiešā iesaiņojumā ar neto svaru līdz 85 g

1905 31 19

– – – – Citi

 

– – – Citi:

1905 31 30

– – – – Ar piena tauku saturu 8 % vai vairāk

 

– – – – Citi:

1905 31 91

– – – – – Sviestmaižu cepumi

1905 31 99

– – – – – Citi

09.0238

1905 32

– – Vafeles un vafeļu plāksnes:

3 000

1905 32 05

– – – Kuru ūdens saturs pārsniedz 10 % no svara

 

– – – Citi:

 

– – – – Pilnīgi vai daļēji glazētas ar šokolādi vai ar citiem izstrādājumiem, kuru sastāvā ir kakao:

1905 32 11

– – – – – Tiešā iesaiņojumā ar neto svaru līdz 85 g

1905 32 19

– – – – – Citi

 

– – – – Citi:

1905 32 91

– – – – – Sālīti, ar pildījumu vai bez pildījuma

1905 32 99

– – – – – Citi

09.0239

1905 40

– Sausiņi, grauzdiņi un tamlīdzīgi grauzdēti izstrādājumi:

120

1905 40 10

– – Sausiņi

1905 40 90

– – Citi

09.0240

1905 90

– Citi:

10 000

1905 90 10

– – Macas

1905 90 20

– – Dievmaizītes, tukšas kapsulas izmantošanai farmācijā, zīmogvafeles, rīspapīrs un tamlīdzīgi izstrādājumi

 

– – Citi:

1905 90 30

– – – Maizes izstrādājumi bez medus, olu, siera vai augļu piedevas, kuru cukura saturs sausnā nepārsniedz 5 % un tauku saturs sausnā nepārsniedz 5 %

1905 90 45

– – – Cepumi

1905 90 55

– – – Presēti vai uzpūsti izstrādājumi, vircoti vai sālīti

 

– – – Citi:

1905 90 60

– – – – Ar saldinātāju piedevu

09.0242

2106

Pārtikas izstrādājumi, kas nav norādīti vai iekļauti citur:

4 000

2106 10

– Olbaltumvielu koncentrāti un strukturētas olbaltumvielas:

2106 10 80

– – Citi

2106 90

– Citi:

2106 90 98

– – – Citi


13.7.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 183/12


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 817/2007

(2007. gada 12. jūlijs),

ar kuru nepiešķir eksporta kompensāciju par sviestu saistībā ar uzaicinājumu piedalīties pastāvīgā konkursā, ko paredz Regula (EK) Nr. 581/2004

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1255/1999 par kopējo piena un piena produktu tirgus organizāciju (1), un it īpaši tās 31. panta 3. punkta trešo apakšpunktu,

tā kā:

(1)

Komisijas 2004. gada 26. marta Regula (EK) Nr. 581/2004, ar kuru izsludina uzaicinājumu iesniegt pieteikumus uz pastāvīgo konkursu par eksporta kompensācijām saistībā ar dažiem sviesta veidiem (2), paredz pastāvīgu konkursu.

(2)

Ievērojot Komisijas 2004. gada 26. marta Regulas (EK) Nr. 580/2004 5. pantu, ar kuru ir noteikta konkursa procedūra saistībā ar eksporta kompensācijām dažiem piena produktiem (3), kā arī pēc konkursam iesniegto pieteikumu izskatīšanas nav ieteicams piešķirt kompensācijas konkursa periodā, kas beidzas 2007. gada 10. jūlijā.

(3)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Piena un piena produktu pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Saistībā ar pastāvīgo konkursu, kas izsludināts ar Regulu (EK) Nr. 581/2004 konkursa periodam līdz am, 2007. gada 10. jūlijam, nepiešķir nekādu kompensāciju par produktiem un galamērķiem, kas norādīti minētās regulas 1. panta 1. punktā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2007. gada 13. jūlijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 12. jūlijā

Komisijas vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY


(1)  OV L 160, 26.6.1999., 48. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1913/2005 (OV L 307, 25.11.2005., 2. lpp.).

(2)  OV L 90, 27.3.2004., 64. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 276/2007 (OV L 76, 16.3.2007., 16. lpp.).

(3)  OV L 90, 27.3.2004., 58. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 128/2007 (OV L 41, 13.2.2007., 6. lpp.).


13.7.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 183/13


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 818/2007

(2007. gada 12. jūlijs),

ar ko nosaka galīgo kompensācijas likmi un procentus B sistēmas izvešanas atļauju piešķiršanai augļu un dārzeņu nozarē (tomāti, apelsīni, citroni un āboli)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1996. gada 28. oktobra Regulu (EK) Nr. 2200/96 par augļu un dārzeņu tirgus kopējo organizāciju (1),

ņemot vērā Komisijas 2001. gada 8. oktobra Regulu (EK) Nr. 1961/2001 par sīki izstrādātiem izpildes noteikumiem Padomes Regulai (EK) Nr. 2200/96 attiecībā uz eksporta kompensācijām augļu un dārzeņu nozarē (2), un jo īpaši tās 6. panta 7. punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas Regulā (EK) Nr. 134/2007 (3) noteikti orientējošie daudzumi, attiecībā uz ko var piešķirt B sistēmas izvešanas atļaujas.

(2)

B sistēmas atļaujām, kas laikā no 2007. gada 1. marta līdz 2007. gada 30. jūnijam pieprasītas attiecībā uz tomātiem, apelsīniem, citroniem un āboliem, galīgā kompensācijas likme jānosaka orientējošās likmes līmenī un jānosaka piešķīruma procentuālās daļas pieprasītajiem daudzumiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

B sistēmas izvešanas atļauju pieteikumiem, kas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 134/2007 1. pantu iesniegti laikposmā no 2007. gada 1. marta līdz 2007. gada 30. jūnijam, piešķīruma procentuālās daļas un piemērojamās kompensācijas likmes noteiktas šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2007. gada 13. jūlijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 12. jūlijā

Komisijas vārdā —

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY


(1)  OV L 297, 21.11.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 47/2003 (OV L 7, 11.1.2003., 64. lpp.).

(2)  OV L 268, 9.10.2001., 8. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 386/2005 (OV L 62, 9.3.2005., 3. lpp.).

(3)  OV L 52, 21.2.2007., 12. lpp.


PIELIKUMS

Pieprasīto daudzumu piešķīruma procentuālās daļas un kompensācijas likme, kas piemērojama B sistēmas atļaujām, kas pieprasītas laikā no 2007. gada 1. marta līdz 2007. gada 30. jūnijam (tomātiem, apelsīniem, citroniem un āboliem)

Produkts

Kompensācijas likme

(EUR/t tīrsvara)

Pieprasīto daudzumu piešķīruma procentuālās daļas

Tomāti

20

100 %

Apelsīni

28

100 %

Citroni

50

100 %

Āboli

22

100 %


13.7.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 183/15


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 819/2007

(2007. gada 12. jūlijs)

par A3 sistēmas izvešanas atļauju izsniegšanu augļu un dārzeņu nozarē (tomātiem, apelsīniem, citroniem, galda vīnogām, āboliem un persikiem)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1996. gada 28. oktobra Regulu (EK) Nr. 2200/96 par augļu un dārzeņu tirgus kopējo organizāciju (1), un jo īpaši tās 35. panta 3. punkta trešo ievilkumu,

tā kā:

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 678/2007 (2) tika atklāts konkurss, nosakot orientējošās kompensācijas likmes un orientējošos daudzumus, par ko var izsniegt A3 sistēmas izvešanas atļaujas.

(2)

Atkarībā no iesniegtajiem piedāvājumiem jānosaka maksimālās kompensācijas likmes un daudzumu piešķīruma procentuālās daļas, atsaucoties uz piedāvājumiem, kas veikti šo maksimālo likmju līmenī.

(3)

Tomātiem, apelsīniem, citroniem, galda vīnogām, āboliem un persikiem, maksimālā likme, kas vajadzīga, lai izsniegtu atļaujas atbilstīgi orientējošajam daudzumam, ievērojot piedāvāto daudzumu ierobežojumus, ne vairāk kā pusotru reizi pārsniedz orientējošo kompensācijas likmi,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Tomātiem, apelsīniem, citroniem, galda vīnogām, āboliem un persikiem, kompensācijas maksimālā likme un piešķīruma procentuālās daļas konkursā, ko atklāja ar Regulu (EK) Nr. 678/2007, ir norādītas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2007. gada 13. jūlijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 12. jūlijā

Komisijas vārdā —

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY


(1)  OV L 297, 21.11.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 47/2003 (OV L 7, 11.1.2003., 64. lpp.).

(2)  OV L 157, 11.6.2007., 9. lpp.


PIELIKUMS

A3 sistēmas izvešanas atļauju izsniegšana augļu un dārzeņu nozarē (tomātiem, apelsīniem, citroniem, galda vīnogām, āboliem un persikiem)

Produkts

Maksimālā kompensācijas likme

(EUR/t tīrsvara)

Pieprasīto daudzumu piešķīruma procenti maksimālās kompensācijas likmes līmenī

Tomāti

30

100 %

Apelsīni

100 %

Citroni

60

100 %

Galda vīnogas

23

100 %

Āboli

35

100 %

Persiki

20

100 %


13.7.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 183/17


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 820/2007

(2007. gada 12. jūlijs),

ar ko nosaka eksporta kompensācijas par baltā cukura un jēlcukura izvedumiem bez turpmākas apstrādes

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2006. gada 20. februāra Regulu (EK) Nr. 318/2006 par cukura tirgus kopējo organizāciju (1), un jo īpaši tās 33. panta 2. punkta otro daļu,

tā kā:

(1)

Regulas (EK) Nr. 318/2006 32. pantā noteikts, ka starpību starp minētās regulas 1. panta 1. punkta b) apakšpunktā norādīto produktu cenu pasaules tirgū un šo produktu cenu Kopienā var atlīdzināt, piešķirot eksporta kompensāciju.

(2)

Ņemot vērā pašreizējo stāvokli cukura tirgū, eksporta kompensācijas ir jānosaka atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 318/2006 32. un 33. pantā paredzētajiem noteikumiem un noteiktiem kritērijiem.

(3)

Regulas (EK) Nr. 318/2006 33. panta 2. punkta pirmajā daļā paredzēts, ka stāvoklis pasaules tirgū vai konkrētu tirgu īpašās prasības var radīt nepieciešamību noteikt dažādu kompensācijas lielumu atkarībā no galamērķa.

(4)

Kompensācijas jāpiešķir vienīgi par produktiem, kurus atļauts laist brīvā apgrozībā Kopienas tirgū un kas atbilst Regulā (EK) Nr. 318/2006 noteiktajām prasībām.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cukura pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Eksporta kompensācijas, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 318/2006 32. pantā, piešķir par šīs Regulas pielikumā minētajiem produktiem un daudzumiem.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2007. gada 13. jūlijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 12. jūlijā

Komisijas vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY


(1)  OV L 58, 28.2.2006., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 247/2007 (OV L 69, 9.3.2007., 3 lpp.).


PIELIKUMS

Kompensācijas, kas no 2007. gada 13. jūlija (1) piemērojamas par baltā cukura un jēlcukura izvedumiem bez turpmākas apstrādes

Produkta kods

Galamērķis

Mērvienība

Kompensācijas apmērs

1701 11 90 9100

S00

EUR/100 kg

30,45 (2)

1701 11 90 9910

S00

EUR/100 kg

31,56 (2)

1701 12 90 9100

S00

EUR/100 kg

30,45 (2)

1701 12 90 9910

S00

EUR/100 kg

31,56 (2)

1701 91 00 9000

S00

EUR/1 % saharozes × 100 kg produkta tīrā svara

0,3311

1701 99 10 9100

S00

EUR/100 kg

33,11

1701 99 10 9910

S00

EUR/100 kg

34,31

1701 99 10 9950

S00

EUR/100 kg

34,31

1701 99 90 9100

S00

EUR/1 % saharozes × 100 kg produkta tīrā svara

0,3311

NB: Galamērķi ir noteikti šādi:

S00

:

visi galamērķi, izņemot Albāniju, Horvātiju, Bosniju un Hercegovinu, Serbiju, Melnkalni, Kosovu un Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, Andoru, Gibraltāru, Seūtu, Meliļu, Svēto Krēslu (Vatikāna Pilsētvalsti), Lihtenšteinu, Itālijas administratīvās teritorijas Livinjo un Čampīno, Helgolandi, Grenlandi, Fēru salas un Kipras Republikas teritorijas, kuras Kipras Republikas valdība faktiski nepārvalda.


(1)  Pielikumā noteiktās likmes nav piemērojamas no 2005. gada 1. februāra saskaņā ar Padomes 2004. gada 22. decembra Lēmumu 2005/45/EK par Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas nolīguma, ar kuru groza Eiropas Ekonomikas Kopienas un Šveices Konfederācijas 1972. gada 22. jūlija nolīgumu par noteikumiem, kas piemērojami apstrādātiem lauksaimniecības produktiem, noslēgšanu un pagaidu piemērošanu (OV L 23, 26.1.2005., 17. lpp.).

(2)  Šo likmi piemēro jēlcukuram, kura iznākums ir 92 %. Ja izvestā jēlcukura iznākums nav 92 %, piemērojamo kompensācijas likmi katrai attiecīgajai izvešanas darbībai reizina ar pārrēķina koeficientu, ko iegūst, dalot saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 318/2006 I pielikuma III iedaļas 3. punktu aprēķināto izvestā jēlcukura iznākumu ar 92.


13.7.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 183/19


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 821/2007

(2007. gada 12. jūlijs),

ar ko nosaka maksimālo eksporta kompensāciju baltajam cukuram pastāvīgā konkursā, kuru paredz Regula (EK) Nr. 958/2006

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2006. gada 20. februāra Regulu (EK) Nr. 318/2006 par cukura tirgu kopīgo organizāciju (1), un jo īpaši tās 33. panta 2. punkta otro daļu un trešās daļas b) apakšpunktu,

tā kā:

(1)

Komisijas 2006. gada 28. jūnija Regula (EK) Nr. 958/2006 par pastāvīgo konkursu 2006./2007. tirdzniecības gadam, lai noteiktu eksporta kompensācijas par balto cukuru (2), prasa izsludināt uzaicinājumus uz konkursa daļām.

(2)

Atbilstoši Regulas (EK) Nr. 958/2006, 8. panta 1. punktam un pēc to pieteikumu izskatīšanas, kas iesniegti pēc izsludinātā uzaicinājuma uz konkursa daļu ar termiņu 2007. gada 12. jūlijs, ir lietderīgi noteikt maksimālo eksporta kompensāciju šajā uzaicinājuma uz konkursu daļā.

(3)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cukura pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Uzaicinājumā uz konkursa daļu ar termiņu 2007. gada 12. jūlijs Regulas (EK) Nr. 958/2006 1. panta 1. punktā minētajiem produktiem maksimālā eksporta kompensācija ir 39,313 EUR/100 kg.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2007. gada 13. jūlijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 12. jūlijā

Komisijas vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY


(1)  OV L 58, 28.2.2006., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 247/2007 (OV L 69, 9.3.2007., 3. lpp.).

(2)  OV L 175, 29.6.2006., 49. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 203/2007 (OV L 61, 28.2.2007., 3. lpp.).


13.7.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 183/20


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 822/2007

(2007. gada 12. jūlijs),

ar ko nosaka maksimālo eksporta kompensāciju baltajam cukuram pastāvīgā konkursā, kuru paredz Regula (EK) Nr. 38/2007

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2006. gada 20. februāra Regulu (EK) Nr. 318/2006 par cukura tirgu kopīgo organizāciju (1), un jo īpaši tās 33. panta 2. punkta otro daļu un trešās daļas b) apakšpunktu,

tā kā:

(1)

Komisijas 2007. gada 17. janvāra Regula (EK) Nr. 38/2007, ar ko izsludina pastāvīgu uzaicinājumu uz konkursu Beļģijas, Čehijas, Spānijas, Īrijas, Itālijas, Ungārijas, Polijas, Slovākijas un Zviedrijas intervences aģentūru rīcībā esošā cukura tālākai pārdošanai, lai to izvestu (2), prasa izsludināt uzaicinājumus uz konkursa daļām.

(2)

Atbilstoši Regulas (EK) Nr. 38/2007, 4. panta 1. punktam un pēc to pieteikumu izskatīšanas, kas iesniegti pēc izsludinātā uzaicinājuma uz konkursa daļu ar termiņu 2007. gada 11. jūlijs, ir lietderīgi noteikt maksimālo eksporta kompensāciju šajā uzaicinājuma uz konkursu daļā.

(3)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cukura pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Uzaicinājumā uz konkursa daļu ar termiņu 2007. gada 11. jūlijs Regulas (EK) Nr. 38/2007 1. panta 1. punktā minētajiem produktiem maksimālā eksporta kompensācija ir 445,05 EUR/tonna.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2007. gada 13. jūlijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 12. jūlijā

Komisijas vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY


(1)  OV L 58, 28.2.2006., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 247/2007 (OV L 69, 9.3.2007, 3 lpp.).

(2)  OV L 11, 18.1.2007., 4. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 203/2007 (OV L 61, 28.2.2006., 3 lpp.).


13.7.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 183/21


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 823/2007

(2007. gada 12. jūlijs),

ar ko nosaka aizliegumu kuģiem, kuri peld ar Francijas karogu, zvejot diegspuru vēdzeles Kopienas ūdeņos un ūdeņos, kuri nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā, ICES VIII un IX zonā

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2002. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (1) un jo īpaši tās 26. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes 1993. gada 12. oktobra Regulu (EEK) Nr. 2847/93, ar kuru izveido kontroles sistēmu, kas piemērojama kopējai zivsaimniecības politikai (2), un jo īpaši tās 21. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Padomes 2006. gada 19. decembra Regulā (EK) Nr. 2015/2006, ar ko 2007. un 2008. gadam Kopienas zvejas kuģiem nosaka zvejas iespējas attiecībā uz konkrētiem dziļūdens zivju krājumiem (3), ir noteiktas kvotas 2007. un 2008. gadam.

(2)

Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju kuģi, kas peld ar šīs regulas pielikumā minētās dalībvalsts karogu vai ir reģistrēti šajā dalībvalstī, ar nozveju no pielikumā norādītā krājuma ir pilnībā apguvuši 2007. gadam iedalīto kvotu.

(3)

Tāpēc jāaizliedz zveja no šā krājuma, nozvejas paturēšana uz kuģa, pārkraušana citā kuģī un izkraušana,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Kvotas pilnīga apguve

Nozvejas kvotu 2007. gadam, kura šīs regulas pielikumā minētajai dalībvalstij iedalīta pielikumā norādītajam krājumam, uzskata par pilnībā apgūtu no pielikumā noteiktās dienas.

2. pants

Aizliegumi

Zveja no šīs regulas pielikumā norādītā krājuma, ko veic kuģi, kuri peld ar pielikumā minētās dalībvalsts karogu vai ir reģistrēti šajā dalībvalstī, ir aizliegta no pielikumā noteiktās dienas. Pēc šīs dienas ir aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut nozveju no šā krājuma, ja to nozvejojuši minētie kuģi.

3. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 12. jūlijā

Komisijas vārdā

zivsaimniecības un jūrlietu ģenerāldirektors

Fokion FOTIADIS


(1)  OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp.

(2)  OV L 261, 20.10.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1967/2006 (OV L 409, 30.12.2006., 9. lpp., labotā redakcija OV L 36, 8.2.2007., 6. lpp.).

(3)  OV L 384, 29.12.2006., 28. lpp.


PIELIKUMS

Nr.

19

Dalībvalsts

FRANCIJA

Krājums

GFB/89-

Suga

Diegspuru vēdzele (Phycis blennoides)

Zona

Kopienas ūdeņi un ūdeņi, kuri nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā, VIII un IX zonā

Datums

17.6.2007.


II Tiesību akti, kas pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta

LĒMUMI

Padome

13.7.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 183/23


PADOMES LĒMUMS

(2007. gada 5. jūnijs),

ko atceļ Lēmumu 2003/89/EK par pārmērīgu budžeta deficītu Vācijā

(2007/490/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 104. panta 12. punktu,

ņemot vērā Komisijas ieteikumu,

tā kā:

(1)

Pēc Komisijas ieteikuma saskaņā ar Līguma 104. panta 6. punktu ar Padomes Lēmumu 2003/89/EK (1) bija nolemts, ka Vācijā ir pārmērīgs budžeta deficīts. Padome atzīmēja, ka vispārējās valdības deficīts 2002. gadā bija 3,7 % no IKP, ievērojami pārsniedzot Līgumā noteikto atsauces vērtību 3 % no IKP, bet tika prognozēts, ka valsts bruto parāda kopapjoms sasniegs 60,9 % no IKP, mazliet pārsniedzot Līgumā noteikto atsauces vērtību 60 % no IKP.

(2)

Saskaņā ar Līguma 104. panta 7. punktu un 3. panta 4. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 1467/97 (1997. gada 7. jūlijs) par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu (2), Padome pēc Komisijas ieteikuma 2003. gada 21. janvārī ieteica Vācijai iespējami drīz un ne vēlāk kā 2004. gadā novērst pārmērīgo budžeta deficītu. Ieteikums tika publiskots. Ņemot vērā īpašos apstākļus, kādus radījuši Padomes 2003. gada 25. novembra secinājumi, un Eiropas Kopienu Tiesas 2004. gada 13. jūlija spriedumu (3), par piemērotu termiņu pārmērīgā budžeta deficīta novēršanai vajadzētu uzskatīt 2005. gadu.

(3)

Saskaņā ar Līgumam pievienoto Protokolu par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru Komisija sniedz procedūras īstenošanai nepieciešamos datus. Piemērojot minēto protokolu, dalībvalstīm saskaņā ar 4. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 3605/93 (1993. gada 22. novembris) par to, kā piemērot Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam pievienoto Protokolu par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru (4), divas reizes gadā, proti, līdz 1. aprīlim un līdz 1. oktobrim, jāziņo par vispārējās valdības deficītu, valsts parāda kopapjomu un citiem saistītiem mainīgajiem rādītājiem.

(4)

Pēc Vācijas 2006. gada februārī iesniegtā provizoriskā paziņojuma faktiskie Komisijas (Eurostat) sniegtie dati liecināja, ka pārmērīgais deficīts līdz 2005. gadam nebija novērsts. Padome 2006. gada 14. martā, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1467/97 10. panta 3. punktu un pamatojoties uz Komisijas ieteikumu, nekavējoties pieņēma lēmumu atbilstīgi Līguma 104. panta 9. punktam pieprasīt Vācijai veikt deficīta samazināšanas pasākumus, ko uzskata par vajadzīgu, lai novērstu pārmērīgu budžeta deficītu iespējami īsākā laikā un vēlākais līdz 2007. gadam (5). Konkrēti, Padome pieņēma lēmumu, ka Vācijai 2006. un 2007. gadā vajadzētu nodrošināt kumulatīvu uzlabojumu vismaz viena procentu punkta apmērā cikliski koriģētajā bilancē, neskaitot vienreizējus un pagaidu pasākumus.

(5)

Saskaņā ar Līguma 104. panta 12. punktu Padomes lēmums par pārmērīgu budžeta deficītu jāatceļ, ja pēc Padomes uzskata pārmērīgs budžeta deficīts attiecīgajā dalībvalstī ir novērsts.

(6)

Pamatojoties uz Komisijas (Eurostat) sniegtajiem datiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 3605/93 8.g panta 1. punktu pēc Vācijas ziņojuma līdz 2007. gada 1. aprīlim un pamatojoties uz Komisijas dienestu 2007. gada pavasara prognozi, var izdarīt šādus secinājumus:

pēc tam, kad vispārējās valdības deficīts pieauga no 3,7 % no IKP 2002. gadā līdz 4,0 % no IKP 2003. gadā, tas tika samazināts līdz 3,7 % no IKP 2004. gadā, 3,2 % no IKP 2005. gadā un visbeidzot līdz 1,7 % no IKP 2006. gadā. Tas jau vienu gadu pirms Padomes noteiktā termiņa ir zemāks nekā 2006. gada februārī atjauninātajā stabilitātes programmā noteiktais mērķis 3,3 % no IKP, kā arī ievērojami zemāks nekā budžeta deficīta atsauces vērtība 3 % no IKP,

iepriekšējos gados, kad cikliskie apstākļi bija labvēlīgi, Vācija nebija radījusi pietiekamas manevra iespējas budžeta jomā, lai pielāgotos ilgajam lēnās izaugsmes periodam laikā no 2002. līdz 2005. gadam, kad vidējais reālais IKP pieaugums bija 0,5 % gadā. Vairāki nodokļu samazinājumi, kas īstenoti līdz 2005. gadam, uzlika vēl lielāku slogu budžetam, bet kompensējošie pasākumi saistībā ar izdevumiem tika īstenoti tikai ar zināmu nokavēšanos. Konsolidācijas pasākumi ietvēra ierobežojumus attiecībā uz publiskā sektora algām kopā ar personāla samazinājumiem, veselības aizsardzības sistēmas reformu 2004. gadā, subsīdiju un publisko ieguldījumu samazināšanu, bet arī jāpiemin, ka zems algu pieaugums privātajā sektorā samazināja izdevumus pensijām. Turklāt 2006. gadā tiešie nodokļi, īpaši saistībā ar peļņu, nesa lielākus ieņēmumus nekā varētu prognozēt pēc ekonomikas attīstības. Cikliski koriģētā bilance pēc 2002. gada uzlabojās, pat neizmantojot ievērojamus vienreizējus pasākumus. Aprēķināta strukturālā bilance (t. i., neskaitot vienreizējus un citus pagaidu pasākumus) procentos no IKP uzlabojās – jo īpaši 2006. gadā – par gandrīz vienu procentu punktu,

attiecībā uz 2007. gadu Komisijas dienestu 2007. gada pavasara prognoze liecina, ka deficītu turpinās samazināt līdz 0,6 % no IKP – to stimulē pastāvīgi lielais IKP pieaugums, un jo īpaši standarta PVN likmes palielināšana no 16 % līdz 19 % ar 2007. gada janvāri. Vienreizēji pasākumi nav paredzēti. Vācijas iestādes 2007. gada pavasara ziņojumā prognozēja, ka 2007. gada budžeta deficīts būs 1,2 % no IKP. Turklāt Komisijas dienesti paredz, ka 2007. gadā par Formula procentu punkta uzlabosies strukturālā bilance procentos no IKP. Tādējādi šķiet, ka Vācija ir ievērojusi ieteikumu panākt kumulatīvu strukturālās bilances uzlabojumu par vismaz vienu procentu punktu 2006. un 2007. gadā. Pavasara prognozē paredzēta budžeta deficīta turpmāka samazināšanās līdz 0,3 % no IKP 2008. gadā, ja uzsāktā politika nemainīsies. Tas norāda, ka budžeta deficīts ir ticami un ilgtspējīgi novirzīts zem robežlieluma – 3 % no IKP. Ja uzsāktā politika nemainīsies, sagaidāms, ka 2008. gadā strukturālais deficīts samazināsies tikai pavisam nedaudz. Tas jāvērtē kopā ar vajadzību gūt panākumus attiecībā uz vidēja termiņa mērķi saistībā ar budžeta stāvokli, kas Vācijas gadījumā ir strukturāli līdzsvarots budžets,

pēc pieauguma no 60,3 % no IKP 2002. gadā līdz visaugstākajam līmenim 67,9 % no IKP 2005. gadā parāda procentuālā vērtība 2006. gadā stabilizējās, un Komisijas 2007. gada pavasara prognozē tiek lēsts, ka 2007. gadā tas samazināsies līdz 65,4 % no IKP un apmēram 63Formula % 2008. gadā, ja līdzšinējā politika nemainīsies, tādējādi tuvojoties atsauces vērtībai ātrāk, nekā tika prognozēts visnesenākajā stabilitātes programmas atjauninājumā.

(7)

Padome uzskata, ka pārmērīgs budžeta deficīts Vācijā ir novērsts un tāpēc būtu jāatceļ Lēmums 2003/89/EK,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

No vispārējā novērtējuma izriet, ka pārmērīgs budžeta deficīts Vācijā ir novērsts.

2. pants

Ar šo atceļ Lēmumu 2003/89/EK.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts Vācijas Federatīvajai Republikai.

Luksemburgā, 2007. gada 5. jūnijā

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

F. TEIXEIRA DOS SANTOS


(1)  OV L 34, 11.2.2003., 16. lpp.

(2)  OV L 209, 2.8.1997., 6. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1056/2005 (OV L 174, 7.7.2005., 5. lpp.).

(3)  Lieta C-27/04, Komisija pret Padomi, [2004], ECR I-6649.

(4)  OV L 332, 31.12.1993., 7. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2103/2005 (OV L 337, 22.12.2005., 1. lpp.).

(5)  Padomes Lēmums 2006/344/EK (OV L 126, 13.5.2006., 20. lpp.).


13.7.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 183/25


KOMISIJAS LĒMUMS

(2007. gada 10. jūlijs)

par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm

(2007/491/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 128. panta 2. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (2),

apspriedusies ar Reģionu komiteju,

ņemot vērā Nodarbinātības komitejas atzinumu (3),

tā kā:

(1)

Lisabonas stratēģijas 2005. gada reformā ir uzsvērta izaugsme un darba vietu radīšana. Eiropas Nodarbinātības stratēģijā ietvertās nodarbinātības pamatnostādnes, kas izklāstītas pielikumā Padomes Lēmumam 2005/600/EK (2005. gada 12. jūlijs) par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm (4), un ekonomikas politikas vispārējās pamatnostādnes, kas izklāstītas Padomes Ieteikumā 2005/601/EK (2005. gada 12. jūlijs) par dalībvalstu un Kopienas vispārējām ekonomikas politikas pamatnostādnēm (2005–2008) (5), ir pieņemtas kā integrēts komplekss, tādējādi Eiropas Nodarbinātības stratēģijai ir galvenā loma Lisabonas stratēģijas nodarbinātības un darba tirgus mērķu īstenošanā.

(2)

Eiropas Savienībai trijos Lisabonas stratēģijas aspektos (ekonomikas, sociālais un vides aspekts) būtu jāmobilizē visi attiecīgie valstu un Kopienas resursi, tostarp kohēzijas politika, lai vispārējā ilgtspējīgas attīstības kontekstā labāk izmantotu to sinerģijas.

(3)

Nodarbinātības pamatnostādnes un ekonomikas politikas vispārējās pamatnostādnes būtu pilnībā jāpārskata tikai reizi trijos gados, un starpposmā līdz 2008. gadam to atjaunināšanai būtu jānotiek ļoti ierobežotā apjomā, lai nodrošinātu efektīvai īstenošanai vajadzīgo stabilitāti.

(4)

Dalībvalstu reformu programmas analīze, kas iekļauta Komisijas gada progresa ziņojumā un kopīgajā nodarbinātības ziņojumā, parāda, ka dalībvalstīm arī turpmāk būtu jāpieliek visas pūles, pievēršoties šādām prioritārām jomām:

nodarbinātībā jāiesaista un darbā jāpatur vairāk cilvēku, palielinot pieejamā darbaspēka daudzumu un modernizējot sociālās aizsardzības sistēmas,

jāuzlabo darba ņēmēju un uzņēmumu spējas pielāgoties un

jāpalielina investīcijas cilvēkkapitālā, nodrošinot labāku izglītību un iemaņas.

(5)

2006. gada 23. un 24. marta Eiropadome uzsvēra Lisabonas programmas nozīmi nodarbinātības politikas jomā un nepieciešamību prioritārām kategorijām dot lielākas iespējas nodarbinātības jomā, izmantojot dzīves cikla pieeju. Šajā sakarā tā atzinīgi novērtēja Eiropas dzimumu līdztiesības paktu, ar kuru būtu vēl vairāk jāuzsver, cik svarīgi ir dzimumu līdztiesību padarīt par normu un būtu jādod stimuls plašā mērogā uzlabot sieviešu izredzes un iespējas.

(6)

Likvidējot šķēršļus darba ņēmēju mobilitātei, kā paredzēts Līgumos, arī pievienošanās līgumos, būtu jāstiprina iekšējā tirgus darbība un jāsekmē tā izaugsmes un nodarbinātības potenciāls.

(7)

Ņemot vērā gan Komisijas veikto dalībvalstu reformu programmu analīzi, gan arī Eiropadomes secinājumus, uzsvars būtu jāliek uz programmu efektīvu un savlaicīgu īstenošanu, īpašu uzmanību pievēršot kvantitātes mērķiem, par ko panākta vienprātība un kas ir ietverti pamatnostādnēs 2005. līdz 2008. gadam.

(8)

Dalībvalstīm būtu jāņem vērā nodarbinātības pamatnostādnes, plānojot Kopienas finansējuma, jo īpaši Eiropas Sociālā fonda finansējuma, izmantojumu.

(9)

Tā kā pamatnostādņu komplekss ir integrēts, dalībvalstīm būtu pilnībā jāīsteno ekonomikas politikas vispārējās pamatnostādnes,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnes, kas izklāstītas pielikumā Lēmumam 2005/600/EK, 2007. gadā paliek spēkā, un dalībvalstis tās ņem vērā savā nodarbinātības politikā.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2007. gada 10. jūlijā

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

F. TEIXEIRA DOS SANTOS


(1)  2007. gada 15. februāra Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2)  2007. gada 25. aprīļa Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(3)  2007. gada 2. februāra Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(4)  OV L 205, 6.8.2005., 21. lpp.

(5)  OV L 205, 6.8.2005., 28. lpp.


Komisija

13.7.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 183/27


KOMISIJAS LĒMUMS

(2007. gada 24. janvāris)

par Vācijas valsts atbalstu C 38/2005 (ex NN 52/2004) par labu Biria grupai

(izziņots ar dokumenta numuru K(2007) 130)

(Autentisks ir tikai teksts vācu valodā)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2007/492/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 88. panta 2. punkta pirmo daļu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas zonas līgumu, un jo īpaši tā 62. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

pēc tam, kad ieinteresētās personas ir aicinātas iesniegt savus apsvērumus saskaņā ar iepriekš minētajiem pantiem (1), un, ņemot vērā šos apsvērumus,

tā kā:

I.   PROCEDŪRA

(1)

Komisija 2002. gada 23. janvārī un 2002. gada 20. augustā saņēma sūdzību par valsts atbalstu par labu Biria grupai valsts galvojuma veidā.

(2)

Pēc Vācijas un Komisijas sarakstes Vācija 2003. gada 24. janvāra vēstulē, kas reģistrēta 2003. gada 28. janvārī, informēja Komisiju, ka plānotais galvojums, kuram ir nepieciešama Komisijas piekrišana, ir atsaukts. Par to 2003. gada 17. februāra vēstulē informēja sūdzības iesniedzēju.

(3)

2003. gada 1. jūlija vēstulē, kas reģistrēta 2003. gada 9. jūlijā, un 2003. gada 8. augusta vēstulē, kas reģistrēta 2003. gada 5. septembrī, sūdzības iesniedzējs informēja par citu valsts galvojumu Biria grupas labā, kā arī par to, ka valstij pieder daļas minētās grupas uzņēmumos.

(4)

Komisija 2003. gada 9. septembra vēstulē pieprasīja paskaidrojumus, ko Vācija iesniedza 2003. gada 14. oktobra vēstulē, kas reģistrēta 2003. gada 16. oktobrī. Komisija 2003. gada 9. decembra vēstulē pieprasīja papildus paskaidrojumus, ko Vācija iesniedza 2004. gada 19. marta vēstulē, kas reģistrēta tajā pašā dienā.

(5)

2004. gada 18. oktobrī Komisija izdeva rīkojumu sniegt informāciju, jo tai bija šaubas par to, vai Biria grupai piešķirtais atbalsts ir saskaņā ar noteikumiem, uz kuru pamata tas it kā tika piešķirts. Atbildot uz rīkojumu sniegt informāciju, Vācija 2005. gada 31. janvāra vēstulē, kas reģistrēta tajā pašā dienā, iesniedza papildus informāciju.

(6)

Komisija 2005. gada 20. oktobrī uzsāka trīs iespējamo valsts atbalstu formālo izmeklēšanas procedūru. Tajā pašā lēmumā Komisija konstatēja, ka vairāki citi šķietami prettiesiski veiktie valsts atbalsta pasākumi vai nu nav uzskatāmi par valsts atbalstu, vai arī ir veikti, pamatojoties uz apstiprinātiem valsts atbalsta piešķiršanas noteikumiem. Minētais Komisijas lēmums ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2). Komisija uzaicināja visas ieinteresētas personas izteikt apsvērumus par iespējamo valsts atbalstu. Apsvērumi tika saņemti no šādām ieinteresētajām personām: 2006. gada 27. janvāra vēstulē, kas reģistrēta 2006. gada 30. janvārī, saņemti apsvērumi no ieinteresētās personas, kas vēlējās palikt anonīma, 2006. gada 6. februāra vēstulēs, kas reģistrētas tajā pašā dienā, saņemti apsvērumi no Prophete GmbH & Co KG, Rheda-Wiedenbrück, un Pantherwerke AG, Löhne, 2006. gada 6. februāra un 2007. gada 27. februāra vēstulēs, kas reģistrētas tajā pašā dienā, saņemti Vaterland-Verke GmbH & Co KG, Neuenrade apsvērumi.

(7)

Vācijai šos apsvērumus nosūtīja ar 2006. gada 6. februāra un 2006. gada 2. marta vēstulēm. Vācija sniedza atbildi 2006. gada 5. aprīļa vēstulē, kas reģistrēta 2006. gada 7. aprīlī, un 2006. gada 12. maija vēstulē, kas reģistrēta tajā pašā dienā.

(8)

Savus apsvērumus par formālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanu Vācija iesniedza 2006. gada 23. janvāra vēstulē, kas reģistrēta tajā pašā dienā.

(9)

Komisija 2006. gada 6. februāra vēstulē pieprasīja papildus paskaidrojumus, ko Vācija iesniedza 2006. gada 5. aprīļa vēstulē, kas reģistrēta 2006. gada 7. aprīlī. Komisija nosūtīja vēl vienu papildus informācijas pieprasījumu 2006. gada 19. jūlijā, uz kuru Vācija sniedza atbildi 2006. gada 25. septembra vēstulē, kas reģistrēta 2006. gada 26. septembrī.

II.   APRAKSTS

2.1.   Atbalsta saņēmējs

(10)

Biria grupa nodarbojas ar velosipēdu ražošanu un tirdzniecību. Grupas mātesuzņēmums Biria AG atrodas Neukirch, Saksijas federālajā zemē, kas saskaņā ar EK Līguma 87. panta 3. punkta a) apakšpunktu ir atbalstāms reģions.

(11)

Grupas apgrozījums 2003. gadā sasniedza 93,2 miljonus euro (2002. gadā – 83,8 miljoni euro) un gūtā peļņa bija 3,7 miljoni euro (2002. gadā – 5,8 miljoni euro zaudējumu). Grupai 2003. gadā bija 415 nodarbinātie (2002. gadā – 490 nodarbinātie), līdz ar to tā ir liels uzņēmums.

(12)

Mātesuzņēmumu Biria AG nodibināja 2003. gadā, apvienojot iepriekšējo Biria AG ar vienu no meitasuzņēmumiem – Sachsen Zweirad GmbH. Vienlaicīgi uzņēmuma nosaukumu mainīja no Sachsen Zweirad GmbH uz Biria GmbH. 2005. gada aprīlī Biria GmbH pārveidoja par Biria AG. 2003. gadā Biria GmbH (šobrīd Biria AG) apgrozījums bija 55,7 miljoni euro un peļņa sasniedza 3,6 miljonus euro. Biria AG vienīgais īpašnieks ir Mehdi Biria kungs.

(13)

Papildus mātesuzņēmumam nozīmīgākie grupas uzņēmumi ir Bike Systems GmbH & Co Thüringer Zweiradwerk KG (turpmāk – Bike Systems), kas pieder Biria grupai caur Biria Tochter Bike Systems Betriebs- und Beteiligungsgesellschaft mbH (turpmāk – BSBG), un Checker Pig GmbH.

(14)

Bike Systems atrodas Nordhausen, Tīringenes federālajā zemē, kas saskaņā ar EK Līguma 87. panta 3. punkta a) apakšpunktu ir atbalstāms reģions. 2003. gadā Bike Systems apgrozījums bija 6,1 miljoni euro un fiksētie zaudējumi sasniedza 0,6 miljonus euro. Uzņēmumā strādāja 157 darbinieki. Bike Systems ražo velosipēdus tikai priekš mātesuzņēmuma BSBG (“Lohnherstellungsvertrag”). BSBG ir atbildīga par velosipēdu pārdošanu.

(15)

Checker Pig GmbH atrodas Drēzdenē, Saksijas federālajā zemē, kas saskaņā ar EK Līguma 87. panta 3. punkta a) apakšpunktu ir atbalstāms reģions. 2003. gadā Checker Pig GmbH apgrozījums bija 6,9 miljoni euro un fiksētie zaudējumi sasniedza 0,4 miljonus euro. Uzņēmumā strādāja 43 darbinieki.

(16)

2005. gada 7. novembrīBiria AG pārdeva lielāko daļu savu aktīvu diviem Lone Star – privāta ieguldījumu fonda – grupas uzņēmumiem. Nekustamie īpašumi palika Biria AG īpašumā, kas tos iznomā Lone Star grupai. Aktīvu pārdošanas cena bija 11,5 miljoni euro. Pārdodamo aktīvu tirgus vērtība saskaņā ar ārēja eksperta novērtējumu bija 10,7 miljoni euro. Lone Star grupai piederošais uzņēmums/uzņēmumi šobrīd acīmredzami darbojas ar Biria GmbH nosaukumu.

(17)

Saskaņā ar Vācijas sniegtajām ziņām pirkums tika organizēts atklātas, pārskatāmas un neierobežotas izsoles veidā. Izsoli izsludināja internetā un vairākos drukātos plašsaziņas līdzekļos. Jauna investora piesaistīšanai tika piedāvātas vairākas iespējas: atsevišķu aktīvu iegāde (Asset-Deal), visu aktīvu iegāde vienotā blokā vai akciju iegāde. Lone Star izvēlējās aktīvu pārņemšanu Asset Deal piedāvājuma ietvaros.

(18)

Saskaņā ar Vācijas sniegtajam ziņām uzņēmuma pārdošanas process sākās pirms Komisijas 2005. gada 20. oktobra lēmuma par formālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanu. 2005. gada 4. oktobrī beidzās pirmais piedāvājumu iesniegšanas termiņš.

2.2.   Finansiālie pasākumi

(19)

1. pasākums: 2001. gada martā gbb Beteiligungs- AG (turpmāk tekstā “gbb”), kas ir Deutsche Ausgleichsbank (valsts attīstības bankas) meitasuzņēmums, ieguldīja Bike Systems kapitāla daļās bez balsstiesībām (stille Einlage) EUR 2 070 732, ar ieguldījuma termiņu līdz 2010. gada beigām. Vācija apgalvo, ka ieguldījums notika saskaņā ar tirgus nosacījumiem un nav uzskatāms par valsts atbalstu.

(20)

2. pasākums: 2003. gada 20. martā Saksijas federālā zeme piešķīra Sachsen Zweirad GmbH galvojumu 5,6 miljonu euro apgrozāmo līdzekļu kredītam 80 % apmērā no kredīta summas, kredīta sākotnējais termiņš bija līdz 2008. gada beigām. 2004. gada janvārī galvojumu anulēja un tas tika aizvietots ar jaunu galvojumu par labu Biria GmbH (skatīt 3. pasākumu). Galvojumu piešķīra, balstoties uz Saksijas federālās zemes Galvojumu piešķiršanas noteikumiem (3), kas ir viena no Komisijas apstiprinātajām valsts atbalsta shēmām.

(21)

3. pasākums: 2003. gada 9. decembrī Saksijas federālā zeme piešķīra Biria GmbH (šobrīd Biria AG) galvojumu 80 % apmērā no kredīta summas apgrozāmo līdzekļu kredītam EUR 24 875 000 apmērā, kas bija paredzēts apgrozījuma palielināšanas finansēšanai un grupas finanšu koncepcijas pārstrukturēšanai. Kredīta summa sastāv no vairākām daļām: 8 miljoni euro aizdevums apgrozāmo līdzekļu parādu dzēšanai, 7,45 miljoni euro norēķinu konta kredītlīnija (Kontokorrentlinie) un 9,425 miljoni euro kredītlīnija sezonas izdevumu segšanai. Galvojumu piešķīra, balstoties uz Saksijas federālās zemes Galvojumu piešķiršanas noteikumiem, kas ir viena no Komisijas apstiprinātajām atbalsta shēmām. Galvojumu piešķīra ar nosacījumu, ka Sachsen Zweirad GmbH (2. pasākums) piešķirtais galvojums ir anulējams. Līdz ar to galvojums stājās spēkā tikai 2004. gada 5. janvārī, kad Sachsen Zweirad piešķirtais galvojums bija anulēts.

III.   FORMĀLĀS IZMEKLĒŠANAS PROCEDŪRAS UZSĀKŠANAS IEMESLI

(22)

Formālā izmeklēšanas procedūra tika uzsākta, jo Komisijai bija šaubas par Vācijas apgalvojumu, ka ieguldījums kapitāla daļās bez balsstiesībām notika atbilstoši tirgus nosacījumiem. Pēc Komisijas domām Bike Systems nākotnes izredzes bija neskaidras, jo pavisam nesen pēc sanācijas plāna apstiprināšanas bija izbeigts pret uzņēmumu ierosinātais maksātnespējas process. Līdz ar to attiecīgajā laika periodā tas bija jāuzskata par grūtībās nonākušu uzņēmumu. Komisija apšaubīja, ka ieguvums bija riskam atbilstošs un ka ieguldījums kapitāla daļās bez balsstiesībām notika atbilstoši tirgus apstākļiem. Attiecībā uz EK Līguma 87. panta 2. un 3. punkta izņēmuma noteikumiem Komisijai nebija informācijas par to, vai bija izpildīti nosacījumi, kas paredzēti Kopienas pamatnostādnēs attiecībā uz valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (4) (turpmāk tekstā “Kopienas pamatnostādnes”).

(23)

Papildus iemesls formālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanai bija Komisijas secinājums, ka apstiprināto valsts atbalsta piešķiršanas noteikumu nosacījumi, uz kuru pamata Sachsen Zweirad GmbH un Biria GmbH tika piešķirti galvojumi, nebija izpildīti un minētie atbalsta piešķiršanas noteikumi līdz ar to galvojumiem nebija piemērojami. Pēc Komisijas domām Sachsen Zweirad GmbH un Biria GmbH galvojumu piešķiršanas brīdī bija grūtībās nonākuši uzņēmumi. Tā kā Sachsen Zweirad GmbH un Biria GmbH turklāt ir lieli uzņēmi, saskaņā ar valsts atbalsta piešķiršanas noteikumiem Komisiju vajadzēja informēt atsevišķi par katru minēto galvojumu. Attiecībā uz EK Līguma 87. panta 2. un 3. punkta izņēmuma noteikumu piemērošanu Komisija apšaubīja, ka būtu izpildītas Kopienas pamatnostādņu prasības.

IV.   IEINTERESĒTO PERSONU APSVĒRUMI

(24)

Komisija saņēma apsvērumus no šādām ieinteresētajām personām: ieinteresētā persona, kas vēlējās palikt anonīma, Prophete GmbH & Co KG, Pantherwerke AG un Vaterland-Verke GmbH & Co KG.

4.1.   Anonīmā konkurenta apsvērumi

(25)

Apsvērumos par formālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanu konkurents, kas vēlējās palikt anonīms, norāda, ka, pateicoties 24,5 miljonu euro valsts galvojumam, Biria AG varēja minētā konkurenta pircējiem piedāvāt velosipēdus par cenu, kas ir zemāka par ražošanas izmaksām, neskatoties uz to, ka šim konkurentam ir ekonomiski visizdevīgākā ražotne Vācijā.

(26)

Turklāt Biria AG 2003. gadā varēja uzrādīt peļņu tikai tāpēc, ka kredītiestādes atteicās no saviem prasījumiem 8,567 miljonu euro apmērā. Nākamajos gados – 2004. gadā un 2005. gadā – Biria AG atkal cieta zaudējumus.

(27)

Konkurents norāda arī uz to, ka Biria aktīvu atsavināšanas darījuma (Asset-Deal) rezultātā tika pārdota Lone Star. Arī šeit Sachsen-LB un vidējo ieguldījumu sabiedrība (mittelständische Beteiligungsgesellschaft) iespējams atteicās no lielas daļas savu prasījumu. Jaunā Biria GmbH, kas tagad pieder Lone Star grupai, pārņēma visus kādreizējās Biria AG aktīvus.

4.2.   Prophete GmbH & Co. KG un Pantherwerke AG

(28)

Apsvērumos par formālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanu Prophete GmbH & Co. KG un Pantherwerke AG (turpmāk tekstā “Prophete und Pantherwerke”) paskaidro, ka Biria, pateicoties valsts atbalstam, bija spējīga pārdot savu preci par tādām cenām, kas normālos tirgus apstākļos nebūtu iespējamas. Abi uzņēmumi ir Biria konkurenti un valsts atbalsts tos tieši ietekmē.

(29)

Biria grupa ir Vācijas lielākais velosipēdu ražotājs, kas gadā saražo apmēram 700 000 velosipēdu. Biria grupas uzņēmumi ir pārstāvēti divos velosipēdu tirgus segmentos: nespecializētajā tirdzniecībā un specializētajā vairumtirdzniecībā.

(30)

Nespecializētās tirdzniecības segmentā ietilpst visa mazumtirdzniecība lielākajos mazumtirdzniecības veikalos un piegādes tirdzniecība ar katalogu starpniecību. Velosipēdi šajā tirgus segmentā parasti maksā no EUR 100 līdz EUR 199. Saskaņā ar Prophete und Pantherwerke aprēķiniem šajā tirgus segmentā tiek pārdoti aptuveni 1,5 miljoni velosipēdu un Biria pārdotie 650 000 velosipēdi ir aptuveni 50 % no visa tirgus segmenta.

(31)

Saskaņā ar Prophete und Pantherwerke sniegto informāciju arī specializētajā vairumtirdzniecībā Biria grupa ieņem dominējošu stāvokli. Šī tirgus segmenta apgrozījums ir no 150 000 līdz 200 000 velosipēdu. Specializētās vairumtirdzniecības cenas var sasniegt pat EUR 400. Pantherwerke šajā segmentā ir Biria tiešais konkurents.

(32)

Prophete und Pantherwerke jau vairāku gadu garumā ir novērojusi, ka Biria grupas piedāvātās cenas pastāvīgi ir zemākas nekā citiem ražotajiem. Šo atšķirību nevar izskaidrot ekonomiski, kaut arī Biria grupai tirgū dominējošā stāvokļa dēļ ir lielāks noieta apjoms, tas nerada labvēlīgākus ražošanas apstākļus. Prophete und Pantherwerke domā, ka tieši zemo pārdošanas cenu dēļ Biria grupa pēdējos gados cieš ievērojamus zaudējumus.

(33)

Attiecībā uz ieguldījumu kapitāla daļās bez balsstiesībām Prophete und Pantherwerke apšauba, ka privāts ieguldītājs, ņemot vērā Bike Systems ekonomisko stāvokli 2001. gada martā, veiktu šādu ieguldījumu.

(34)

Galvojumu piešķiršanu par labu Sachsen Zweirad GmbH un Biria 2003. un 2004. gadā Prophete und Pantherwerke uzskata par nesaderīgu ar Kopienas valsts atbalsta piešķiršanas tiesisko regulējumu. Prophete und Pantherwerke uzskata, ka abi atbalstu saņēmušie uzņēmumi galvojumu piešķiršanas brīdī bija nonākuši grūtībās. Jaunizveidotais Biria uzņēmums ir uzskatāms par abu iepriekšējo uzņēmumu, no kuriem tas tika izveidots, tiesisko pēcteci. Jaunizveidotā uzņēmuma sākotnējā bilance nav ticama.

(35)

Piešķirot abus galvojumus, ir pārkāpts valsts atbalsta vienreizējas piešķiršanas princips, jo Biria grupas uzņēmumi varēja turpināt savu uzņēmējdarbību tikai pateicoties atkārtotam valsts atbalstam.

(36)

Nekādi pasākumi, lai izlīdzinātu uz konkurentiem atstāto nelabvēlīgo iespaidu, netika veikti. Nesekoja arī nekādi Biria grupas tirgus daļu ierobežojoši pasākumi. Grupas plānos tieši pretēji ietilpst uzņēmējdarbības apjoma palielināšana agresīvas cenu politikas rezultātā. Savā tīmekļa vietnē Biria ir darījusi zināmu, ka atšķirībā no 2004. gada tā vēlas 2005. gadā palielināt apgrozījumu līdz 850 000 pārdotu velosipēdu. Turklāt Prophete und Pantherwerke norāda uz paziņojumu presei, saskaņā ar kuru Biria AG īpašnieks ir pārdevis uzņēmumu privātam Lone Star ieguldījumu fondam.

4.3.   Vaterland-Werke GmbH & Co. KG

(37)

Apsvērumos par formālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanu Vaterland-Werke GmbH & Co. KG (turpmāk tekstā “Vaterland-Werke”) norāda, ka Biria grupa, ņemot vērā ražošanas apjomu, kas sasniedz 700 000 līdz 800 000 velosipēdu gadā, ir Vācijas lielākais velosipēdu ražotājs. Līdzvērtīgs apjoms ir tikai MIFA Mitteldeutsche Fahrradwerke, kas ražo 700 000 velosipēdus gadā. Pārējie ražotāji ražo vidēji 250 000 līdz 400 000 velosipēdu gadā.

(38)

Vaterland-Werke un Biria darbojas nespecializētas tirdzniecības tirgus segmentā, kurā ietilpst arī lielākās mazumtirdzniecības veikalu ķēdes un lielie uzņēmumi, kas nodarbojas ar preču piegādi pēc katalogiem. Šajā segmentā valda ļoti aktīva konkurence un Biria izceļas ar savu agresīvo konkurences politiku un cenām, kas ir zemākas par ražošanas izmaksām. Šāda cenu politika ir iespējama tikai tad, ja pastāv ārēji finansu līdzekļu avoti, Biria gadījumā tie ir valsts atbalsta veidā. Tas apdraud visu mazo konkurentu eksistenci, kuri valsts atbalstu nesaņem. Vaterland-Werke ir īpaši apdraudēts, un brīvo ražošanas jaudu nav iespējams aizpildīt ar citiem pasūtījumiem. Tā kā tirgū ir novērojama pārprodukcija, viena ražotāja jaudas palielināšanās ar valsts subsīdiju palīdzību apgrūtina pārējos konkurentus.

(39)

Attiecībā uz ieguldījumu kapitāla daļās bez balsstiesībām Vaterland-Werke apšauba, ka kāds privāts ieguldītājs, ņemot vērā Bike Systems ekonomisko stāvokli 2001. gada martā, veiktu šādu ieguldījumu.

(40)

Galvojumu piešķiršanu par labu Sachsen Zweirad GmbH un Biria 2003. un 2004. gadā Vaterland-Werke uzskata par nesaderīgu ar Kopienas valsts atbalsta piešķiršanas tiesisko regulējumu. Abi atbalstu saņēmušie uzņēmumi galvojumu piešķiršanas brīdī atradās grūtībās. Jaunizveidotais Biria uzņēmums ir uzskatāms par to abu iepriekšējo uzņēmumu tiesisko pēcteci, no kuriem tas tika izveidots. Jaunizveidotā uzņēmuma sākotnējā bilance nav ticama.

(41)

Piešķirot abus galvojumus, ir pārkāpts valsts atbalsta vienreizējas piešķiršanas princips, jo Biria grupas uzņēmumi atkārtoti tikai valsts atbalsta dēļ varēja turpināt savu uzņēmējdarbību.

(42)

Nekādi pasākumi, lai izlīdzinātu uz konkurentiem atstāto nelabvēlīgo iespaidu, netika veikti. Nesekoja arī nekādi Biria grupas tirgus daļu ierobežojoši pasākumi. Grupas plānos tieši pretēji ietilpst uzņēmējdarbības apjoma palielināšana agresīvas cenu politikas rezultātā. Savā tīmekļa vietnē Biria ir darījusi zināmu, ka atšķirībā no 2004. gada tā vēlas 2005. gadā palielināt apgrozījumu līdz 850 000 pārdotu velosipēdu. Turklāt Vaterland-Werke norāda uz kādu paziņojumu presei, saskaņā ar kuru Biria AG īpašnieks ir pārdevis uzņēmumu privātam Lone Star ieguldījumu fondam.

V.   VĀCIJAS APSVĒRUMI

(43)

Apsvērumos par formālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanu Vācija norādīja, ka ieguldījums kapitāla daļās bez balsstiesībām notika saskaņā ar tirgus nosacījumiem. Vācija piekrīt Komisijai, ka ieguldījums kapitāla daļās bez balsstiesībām ir riskantāks par parastu aizdevumu. Taču ieguldījuma nosacījumi ir izveidoti atbilstoši noteikumiem, kas ietverti Komisijas Paziņojumā par atsauces likmes un diskonta likmes noteikšanas metodi (5). Saskaņā ar minēto paziņojumu atsauces likme ir minimālā likme, ko drīkst palielināt īpaša riska gadījumos. Šādos gadījumos piemaksa var sasniegt 400 vai vairāk pamata punktu.

(44)

Atlīdzība par ieguldījumu kapitāla daļās bez balsstiesībām saskaņā ar Vācijas ziņām ir 12,25 % (8,75 % nemainīga likme un 3,5 % mainīga likme atkarībā no peļņas). Likme līdz ar to ir par 600 pamata punktiem lielāka nekā Komisijas noteiktā 6,33 % atsauces likme. Līdz ar to gbb ir ņēmusi vērā, ka uzņēmums pārstrukturējas un ka risks, ieguldot kapitāla daļās bez balsstiesībām, ir paaugstināts, jo īpaši ņemot vērā uzņēmuma jauno ievirzi un trūkstošo nodrošinājumu. Atbilstoši riskam likme ir papildus paaugstināta par 200 pamata punktiem.

(45)

Lēmums ieguldīt kapitāla daļās bez balsstiesībām ir pieņemts, balstoties uz prognozi, ka uzņēmuma apgrozījums pieaugs no 0,89 miljoniem euro 2001. gadā līdz 3,38 miljoniem euro 2003. gadā. Vācija secina, ka 12,25 % lielā atlīdzība par ieguldījumu kapitāla daļās bez balsstiesībām ir atbilstoša ieguldījuma riskam. Pēc Vācijas domām faktam, ka daļa atlīdzības ir mainīga, nav nozīmes, jo ieguldījumos bez balsstiesībām tā ir pieņemts un tas atbilst tāda ieguldītāja rīcībai, kas darbojas tirgus ekonomikas apstākļos.

(46)

Attiecībā uz galvojumu par labu Sachsen Zweirad GmbH Vācija norāda, ka galvojuma piešķiršanas brīdī uzņēmums neatradās grūtībās un neuzrādīja nekādas grūtībās esoša uzņēmuma pazīmes Kopienas pamatnostādņu izpratnē. Cita starpā uzņēmuma pašu kapitāls 2003. gadā (pirms apvienošanās ar Biria tā paša gada oktobrī) bija 404 miljoni euro un peļņa – 2,1 miljons euro. Pateicoties 2002. gada beigās uzsāktajam konsolidācijas procesam un labākiem tirgus apstākļiem, uzņēmuma ekonomiskā situācija 2003. gadā salīdzinājumā ar 2001. un 2002. gadu uzlabojās.

(47)

Uzņēmuma stāvoklis attiecībā uz likviditāti varēja būt sarežģīts, taču nopietnas likviditātes problēmas uzņēmumam nebija. Bažas, ka privātās kredītiestādes varētu nepagarināt izsniegto kredītu termiņus, nepastāvēja. Arī augstie procentu maksājumi nebūtu radījuši Komisijas norādītās likviditātes problēmas.

(48)

Attiecībā uz galvojumu Biria GmbH labā (šobrīd Biria AG) Vācija norāda, ka to piešķīra, balstoties uz Biria grupas jauno ievirzi, kas paredzēja racionalizēt grupas organizāciju un koncentrēt sagādi, ražošanas pienākumus un izplatīšanu Biria GmbH rokās. Uzņēmuma jaunā koncepcija paredzēja ne tikai nepieciešamību pēc papildus finansiālajiem līdzekļiem apgrozījuma palielināšanai, bet arī vispārēju grupas finansējuma reorganizāciju.

(49)

Pēc Vācijas domām, Biria GmbH (šobrīd Biria AG) galvojuma piešķiršanas brīdī neatradās grūtībās. Šajā sakarībā ir jānošķir vecā un jaunā Biria AG. Jaunais uzņēmums būtu uzskatāms par grūtībās nonākušu, ja tas būtu pārņēmis vecā uzņēmuma grūtības (ja vecais uzņēmums vispār būtu atradies grūtībās). Taču jaunās Biria AG gadījumā tas tā nenotika. Jauno Biria AG nodibināja, apvienojot veco Biria AG un Sachsen Zweirad GmbH. Sachsen Zweirad GmbH, kas nekādā gadījumā neatradās grūtībās, apvienošanās procesā bija dominējošā. Līdz ar to nevar automātiski pieņemt, ka jaunā Biria AG atradās grūtībās. Pat tad, ja vecā Biria AG būtu atradusies grūtībās, apvienošanās ar Sachsen Zweirad GmbH ietekmē jaunā Biria AG nebūtu automātiski atradusies grūtībās.

(50)

Turklāt Vācija norāda, ka vienas privātās kredītiestādes finansējuma atsaukšana bija saistīta ar šīs bankas stratēģijas maiņu apvienošanās rezultātā. Vienlaicīgi ar minēto privāto banku sadarbību ar uzņēmumu pārtrauca arī abas pārējās kredītiestādes. Taču to nevar uzskatīt par pazīmi, kas liecinātu par uzticības zudumu, jo viena no abām kredītiestādēm turpināja finansēt divus individuālos projektus.

(51)

Vācija norāda, ka Sachsen Zweirad GmbH un Biria AG apvienošanās nekalpoja valsts atbalsta piešķiršanas noteikumu apiešanai un nebija domāta, lai izvairītos no tā, ka uzņēmumu ieskaita grūtībās nonākušu uzņēmumu kategorijā. Apvienošanās bija uzņēmumu grupas jaunās ievirzes rezultāts.

(52)

Atbildot uz anonīmā konkurenta apsvērumiem, Vācija norāda, ka šī konkurenta un Biria ražošanas izmaksas nav salīdzināmas. Konkurenta apgrozījums ir palielinājies, bet Biria noiets ir samazinājies. Konkurenta EBITDA (uzņēmuma peļņa pirms procentu, nodokļu nomaksas un izdevumu norakstīšanas) tajā pašā laikā ir samazinājusies, bet Biria grupai palikusi nemainīga. No tā var secināt, ka Biria nepārdod preci par dempinga cenām un konkurenta cenu politika ir vēl agresīvāka nekā Biria grupai.

(53)

Konkurenta ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanās, kas it kā notikusi Biria grupas dēļ, nav pierādīta ar konkrētiem faktiem, un to cēloņsakarība nav atspoguļota. Tirgū, kur valda nopietna konkurence, ir parasts, ka konkurents piedāvā zemākas cenas.

(54)

Attiecībā uz konkurenta norādīto Biria grupas aktīvu pārdošanu Lone Star grupai Vācija izklāstīja gan pirkuma, gan arī privāto un publisko kreditoru prasījumu apmierināšanas norises gaitu.

(55)

Atbildot uz Prophete, Pantherwerke un Vaterland-Werke apsvērumiem, Vācija norāda, ka velosipēdu tirgus ir sadalīts trīs un nevis divos segmentos, kā to norāda šie uzņēmumi. Šie trīs segmenti ir: specializētā tirdzniecība, piegādes tirdzniecība pēc katalogiem un pašapkalpošanās servisi (SB-Fläche). Piegādes tirdzniecības segmentā Biria ir spēcīga pozīcija, taču nevis pateicoties agresīvai cenu politikai, bet gan precīzu un savlaicīgu piegādes termiņu dēļ. Pašapkalpošanās tirgus segmentā vadošais piegādātājs ir MIFA AG, bet Biria tirgus daļa ir tikai 10 %.

(56)

Vācija noraida Vaterland-Werke pausto apgalvojumu, ka Biria plāno paplašināt uzņēmējdarbību ar agresīvas cenu politikas palīdzību un norāda uz izmeklēšanas procesa gaitā jau sniegto informāciju. Vācija paskaidro, ka Biria AG 2003. gadā saražoja 670 000 velosipēdu un ražošanas apjoms kopš tā laika samazinās.

VI.   NOVĒRTĒJUMS

6.1.   Atbalsta saņēmējs

(57)

Valsts atbalsts tika piešķirts Sachsen Zweirad GmbH, Biria GmbH (šobrīd Biria AG) un Bike Systems, kas ir Biria GmbH meitas uzņēmumam. 2005. gada 7. novembrīBiria AG pārdeva lielāko daļu savu aktīvu diviem Lone Star – privāta investīciju fonda – grupas uzņēmumiem. Komisija konstatē, ka saskaņā ar sniegto informāciju pirms aktīvu atsavināšanas tika izsludināta atklāta, pārskatāma un neierobežota izsole. Saskaņā ar Vācijas sniegto informāciju eksperts novērtēja pārdodamos aktīvus par 10,7 miljoniem euro. Lone Star piedāvātā cena 11,5 miljoni euro līdz ar to bija augstāka nekā eksperta novērtējums.

(58)

Balstoties uz iesniegto informāciju, Komisija secina, ka nekas nenorāda uz to, ka Lone Star grupa būtu guvusi kādu labumu no valsts atbalsta un tieši vai netieši būtu kļuvusi par Biria GmbH (šobrīd Biria AG) un Bike Systems piešķirtā valsts atbalsta saņēmēju.

6.2.   Pasākumi, kas šķietami veikti saskaņā ar tirgus nosacījumiem

(59)

Pēc Vācijas domām, gbb ieguldījums kapitāla daļās bez balsstiesībām (1. pasākums) notika tirgus apstākļos. Ieguldījums daļās bez balsstiesībām riska ziņā atbilst zemākā līmeņa aizdevumam un līdz ar to ir uzskatāms par paaugstināta riska aizdevumu. Maksātnespējas vai likvidācijas procesā ieguldījums daļās bez balsstiesībām tiek atmaksāts pats pēdējais pēc tam, kad ir apmierināti visi pārējie prasījumi. Risks, ieguldot daļās bez balsstiesībām, ir lielāks nekā parasta bankas aizdevuma risks, kas parasti saskaņā ar bankas nosacījumiem tiek atbilstoši nodrošināts, kas ir atspoguļots Komisijas noteiktajā atsauces likmē. Atlīdzībai par šādu ieguldījumu līdz ar to vajadzētu ievērojami pārsniegt Komisijas noteikto atsauces likmi.

(60)

Komisijas noteiktā atsauces likme ieguldījuma veikšanas brīdī bija 6,33 %. Atlīdzībai par ieguldījumu tika noteikta 8,75 % nemainīga likme un 3,5 % mainīga, no peļņas atkarīga likme. Pušu vienošanās rezultātā noteiktā atlīdzības likme ir augstāka par Komisijas noteikto atsauces likmi.

(61)

Taču jāatzīmē, ka pret Bike Systems tikko bija izbeigts maksātnespējas process un apstiprināts sanācijas plāns. Uzņēmuma nākotnes perspektīvas bija neskaidras, jo bija veikta tikai ierobežota ražošanas restrukturizācija. Saskaņā ar 2001. gada bilanci uzņēmums šajā gadā joprojām strādāja ar zaudējumiem. Pašu kapitāls vēl joprojām bija negatīvs, kaut arī, pateicoties slēptajām rezervēm, maksātnespējas process netika uzsākts. Līdz ar to Bike Systems attiecīgajā laika periodā ir jāuzskata par grūtībās nonākušu uzņēmumu.

(62)

Komisija uzskata, ka ieguvums nebija riskam atbilstošs un ka ieguldījums kapitāla daļās bez balsstiesībām nenotika atbilstoši tirgus apstākļiem. Priekšrocības, ko Bike Systems guva no ieguldījuma, uzņēmums tirgus apstākļos nebūtu varējis iegūt.

6.3.   Valsts atbalsts, kas šķietami piešķirts atbilstoši apstiprinātām atbalsta shēmām

(63)

Galvojums par labu Sachsen Zweirad GmbH apgrozāmo līdzekļu kredītam 5,6 miljonu euro apmērā (2. pasākums) un galvojums par labu Biria GmbH (šobrīd Biria AG) apgrozāmo līdzekļu kredītam 24,875 miljonu euro apmērā (3. pasākums) tika piešķirti, balstoties uz Saksijas federālās zemes Galvojumu piešķiršanas noteikumiem. Saskaņā ar šo Komisijas apstiprināto atbalsta shēmu ir pieļaujami galvojumi par aizdevumiem, kas pārsniedz 5 miljonus vācu markas (2,6 miljonus euro) un ir paredzēti jaunu ieguldījumu finansēšanai un īpašos gadījumos ieguldījumu un apgrozāmo līdzekļu papildus finansēšanai, ja tie piešķirti veselīgiem uzņēmumiem. Izņēmuma gadījumos ir pieļaujama arī konsolidācijas un pārstrukturēšanās finansēšana. Taču Komisija ir jāinformē atsevišķi par katru liela uzņēmuma pārstrukturēšanai piešķirto galvojumu.

(64)

Pēc Vācijas domām, minēto noteikumu prasības ir izpildītas un galvojumi piešķirti saskaņā ar šiem noteikumiem. Vācija uzskata, ka Sachsen Zweirad GmbH un Biria GmbH (šobrīd Biria AG) galvojumu piešķiršanas brīdī neatradās grūtībās. Galvojumus piešķīra, lai nodrošinātu apgrozāmo līdzekļu aizdevumus, kas saskaņā ar atbalsta piešķiršanas noteikumiem ir pieļaujams.

(65)

Komisija nepiekrīt, ka galvojumi būtu saderīgi ar atbalsta piešķiršanas noteikumiem, uz kuru pamata tie it kā ir piešķirti. Pretēji Vācijas domām, Komisija, kā tas tālāk ir uzskatāmi izklāstīts, uzskata, ka Sachsen Zweirad GmbH galvojuma piešķiršanas brīdī 2003. gada martā bija grūtībās nonācis uzņēmums un arī Biria GmbH galvojuma piešķiršanas brīdī 2003. gada decembrī bija nonākusi grūtībās. Komisija ir atsevišķi jāinformē par katru grūtībās nonākuša uzņēmuma pārstrukturēšanai piešķirto galvojumu.

(66)

Pēc Vācijas domām, attiecībā uz Sachsen Zweirad GmbH nebija novērojama neviena no grūtībās nonākuša uzņēmuma tipiskajām pazīmēm Kopienas pamatnostādņu izpratnē (6). Komisija norāda, ka Kopienas pamatnostādņu 6. punktā uzskaitītās grūtībās nonākuša uzņēmuma tipiskās pazīmes ir domātas tikai kā norādes, kādos gadījumos uzņēmums ir uzskatāms par grūtībās nonākušu, un nav jāuztver kā priekšnoteikumi, kuriem jābūt izpildītiem vienlaicīgi. Sachsen Zweirad GmbH 2001. gadā strādāja ar zaudējumiem EUR 1 274 000 apmērā un 2002. gadā ar zaudējumiem EUR 733 000 apmērā. Zaudējumus saskaņā ar peļņas un zaudējumu pārņemšanas līgumu (Ergebnisabführungsvertrag) uzņēmās mātesuzņēmums Biria. Apgrozījums 2002. gadā, salīdzinot ar 2001. gadu, samazinājās.

(67)

Saskaņā ar uzņēmuma 2002. gada pārskatu Sachsen Zweirad GmbH bija arī likviditātes problēmas. Pārskatā ir nepārprotami norādīts, ka Sachsen Zweirad GmbH ir likviditātes problēmas, kas saistītas ar lielām izmaksām par inventāra priekšapmaksu un grupas iekšējo izaugsmi. Pārskatā ir norādīts, ka uzņēmuma turpmāka pastāvēšana būtu nodrošināta tikai tad, ja bankas būtu gatavas saglabāt vai pārstrukturēt jau esošās kredītlīnijas.

(68)

Pēc Vācijas domām, nepastāvēja bažas, ka privātās kredītiestādes varētu nepagarināt izsniegto kredītu termiņus. Taču tas neietekmē faktu, ka uzņēmumam bija likviditātes problēmas. Saskaņā ar uzņēmuma pārskatu lielākajai kredītu daļai atmaksas termiņš bija īsāks par pieciem gadiem, kas nav izdevīgi uzņēmējdarbības finansēšanai un paaugstina risku. Turklāt īstermiņa kredītu dēļ uzņēmumam bija lieli (neskatoties uz 2002. gadā panākto samazinājumu pretstatā 2001. gadam) procentu maksājumi, kas vēl vairāk apgrūtināja uzņēmuma likviditāti.

(69)

Ņemot vērā iepriekš teikto, Komisija secina, ka Sachsen Zweirad GmbH galvojuma piešķiršanas brīdī bija uzskatāms par grūtībās nonākušu uzņēmumu un galvojums līdz ar to ir jāuzskata par pārstrukturēšanas galvojumu. Tā kā par katru šāda galvojuma piešķiršanu lieliem uzņēmumiem ir atsevišķi jāziņo Komisijai, apstiprinātās valsts atbalsta shēmas nosacījumi, uz kuras pamata galvojums it kā tika piešķirts, nebija izpildīti, un minētā atbalsta piešķiršanas shēma šim galvojumam nav piemērojama.

(70)

Biria GmbH (šobrīd Biria AG) nodibināja 2003. gada 1. oktobrī, apvienojot iepriekšējo Biria AG ar vienu no meitasuzņēmumiem – Sachsen Zweirad GmbH.

(71)

Vācija uzskata, ka Biria GmbH (šobrīd Biria AG) ir jānošķir no iepriekšējās Biria AG un Sachsen Zweirad GmbH, jo apvienošanās rezultātā ir radies jauns uzņēmums. Tāpēc jautājums par to, vai uzņēmums galvojuma piešķiršanas brīdī 2004. gada 9. decembrī atradās grūtībās, būtu jāizskata, balstoties uz jaunizveidotā uzņēmuma sākotnējo bilanci. Sākotnējā bilance rāda, ka Biria GmbH nav uzskatāms par grūtībās nonākušu uzņēmumu.

(72)

Komisija nepiekrīt šiem argumentiem. Jaunizveidoto uzņēmumu Biria GmbH nevar nošķirt no iepriekšējiem Biria AG un Sachsen Zweirad GmbH, jo tas ir radies abu iepriekšējo uzņēmumu apvienošanās rezultātā. Pretējā gadījumā būtu iespējams viegli izvairīties no grūtībās nonākuša uzņēmuma apzīmējuma, apvienojot uzņēmumus vai dibinot jaunus. Bijusī Biria AG 2002. gadā strādāja ar zaudējumiem, un tai tāpat kā Sachsen Zweirad GmbH bija likviditātes problēmas. Biria GmbH pārņēma visus iepriekšējās Biria AG un Sachsen Zweirad GmbH parādus un saistības. Turklāt Biria GmbH pieder tie paši aktīvi un tā veic to pašu uzņēmējdarbību, ko iepriekšējā Biria AG un Sachsen Zweirad GmbH. Komisija līdz ar to uzskata, ka Biria GmbH pārņēma arī iepriekšējās Biria AG un Sachsen Zweirad GmbH grūtības.

(73)

Sachsen Zweirad GmbH saskaņā ar Vācijas sniegtajām ziņām apvienošanās procesā ir bijusi ekonomiski pārākā pozīcijā. Tā kā Sachsen Zweirad GmbH nav atradusies grūtībās, nevar uzreiz pieņemt, ka jaunā Biria AG ir atradusies grūtībās. Pretēji Vācijas uzskatam Komisija ir pārliecināta, ka Sachsen Zweirad GmbH bija nonākusi grūtībās. Jaunā Biria GmbH līdz ar to pārmantoja arī Sachsen Zweirad GmbH grūtības.

(74)

Saskaņā ar uzņēmuma 2003. gada pārskatu, Biria grupas pārstrukturēšana un reorganizācija 2003. gadā turpinājās. Procesu uzsāka jau 2002. gadā un tas paredzēja grupas finansējuma pārstrukturēšanu. Balstoties uz Saksijas federālās zemes piešķirto galvojumu 24,875 miljonu euro aizdevumam, Biria grupa izstrādāja jaunu koncepciju savas darbības vidēja termiņa finansēšanai. Jaunā finanšu koncepcija paredzēja arī procentu likmju ievērojamu pielāgošanu un lielo procentu maksājumu samazināšanu.

(75)

Vienlaicīgi tika reorganizēta arī sadarbība ar bankām. Trīs bankas piekrita atteikties no saviem prasījumiem par EUR 8 567 000 – tas šķiet vairāk nekā 50 % no visiem minēto banku prasījumiem – apmaiņā pret tūlītēju pārpalikušo saistību nomaksu. Aizdevums, no kura 80 % sedza 3. pasākuma galvojums, sastāv no 8 miljonu euro aizdevuma apgrozāmo līdzekļu parādu dzēšanai, 7,45 miljonu euro kredītlīnijas norēķinu kontam (Kontokorrentlinie) un 9,425 miljonu euro kredītlīnijas sezonas izdevumu segšanai.

(76)

Biria GmbH (šobrīd Biria AG) galvojuma piešķiršanas brīdī bija ievērojamas likviditātes problēmas un līdz ar to uzņēmums bija grūtībās. Šo secinājumu apstiprina fakts, ka trīs bankas atteicās no Biria darbības finansēšanas un pat piekrita atteikties no lielas daļas savu prasījumu, ja vien pārpalikušie prasījumi tiek nekavējoties dzēsti. Tas norāda, ka bankām bija pamatotas šaubas, ka Biria spēs samaksāt savus parādus un ir uzskatāms par rentablu uzņēmumu.

(77)

Vācija iebilst, ka bankas pārtrauca finansējumu tikai savas darbības stratēģijas maiņas dēļ. Komisija konstatēja, ka bankas atteicās no apmēram 50 % no saviem prasījumiem. Pat tad, ja finansējuma pārtraukšana bija saistīta ar banku stratēģijas izmaiņām, tā ir pazīme, ka bankas vairs necerēja uz aizdevumu pilnīgu atmaksu.

(78)

Ņemot vērā iepriekš teikto, Komisija secina, ka Biria GmbH galvojuma piešķiršanas brīdī bija uzskatāms par grūtībās nonākušu uzņēmumu un galvojums līdz ar to ir jāuzskata par pārstrukturēšanās galvojumu. Tā kā par katru šāda galvojuma piešķiršanu lieliem uzņēmumiem ir atsevišķi jāziņo Komisijai, apstiprinātās valsts atbalsta shēmas nosacījumi, uz kuras pamata galvojums it kā tika piešķirts, nebija izpildīti, un minētā atbalsta piešķiršanas shēma šim galvojumam nav piemērojama.

6.4.   Valsts atbalsts EK Līguma 87. panta 1. punkta izpratnē

(79)

Saskaņā ar EK Līguma 87. pantu ar kopējo tirgu nav saderīga nekāda palīdzība, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences traucējumus, dodot priekšroku atsevišķiem uzņēmumiem vai atsevišķu preču ražošanai, ciktāl šāda palīdzība iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm. Saskaņā ar Eiropas Kopienu tiesu praksi tirdzniecība starp dalībvalstīm ir uzskatāma par iespaidotu, ja atbalstu saņemošais uzņēmums darbojas jomā, kas ietver tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(80)

Ieguldījumu daļās bez balsstiesībām (1. pasākums) veica gbb. Saskaņā ar Vācijas sniegtajām ziņām gbb ieguldījumu veica atsevišķas programmas ietvaros, kurā netika izmantoti valsts līdzekļi. Taču Komisija konstatēja, ka gbb ieguldījuma veikšanas brīdī atradās pilnīgā Deutschen Ausgleichsbank – Vācijas valsts attīstības bankas – kontrolē, kas ir publiska valsts iestāde un kuras uzdevums ir Vācijas ekonomikas attīstība valsts interesēs. Gbb ir uzticēti uzdevumi attīstības jomā. Gbb bija, piemēram, atbildīga par Austrumvācijas Konsolidācijas un attīstības fondu, kura uzdevums bija piešķirt līdzekļus Austrumvācijas vidējiem uzņēmumiem ar mērķi uzlabot šo uzņēmumu pašu kapitāla stāvokli. Balstoties uz iepriekš teikto, Komisija secina, ka pasākums ir uzskatāms par valsts pasākumu. Kā tas ir atzīmēts no 59. līdz 62. punktam, Bike Systems pasākuma rezultātā guva priekšrocības, ko tas nebūtu varējis iegūt tirgus apstākļos.

(81)

Galvojumus, kas šeit apzīmēti kā 2. un 3. pasākums, piešķīra Saksijas federālā zeme, līdz ar to galvojumu izcelsme ir valsts līdzekļi un tie ir uzskatāmi par valsts galvojumiem. Galvojumi deva priekšrocības Sachsen Zweirad GmbH un Biria GmbH (šobrīd Biria AG), jo neviens no uzņēmumiem tirgus apstākļos nebūtu saņēmis galvojumu ar tādiem pašiem nosacījumiem.

(82)

Gan Bike Systems, gan Sachsen Zweirad GmbH, gan Biria GmbH nodarbojas ar velosipēdu ražošanu. Tā kā tirdzniecība ar šo produktu notiek arī pāri valstu robežām, pasākumi var nelabvēlīgi ietekmēt konkurenci un tirdzniecību starp dalībvalstīm. Komisija secina, ka ieguldījums daļās bez balsstiesībām un abi galvojumi ir uzskatāmi par valsts atbalstu EK Līguma 87. panta 1. punkta izpratnē un abi galvojumi nav izsniegti saskaņā ar apstiprināto valsts atbalsta piešķiršanas shēmu. Visi trīs pasākumi ir jauns valsts atbalsts un līdz ar to ir atbilstoši jāizvērtē.

(83)

Pēc Komisijas domām, ieguldījumā kapitāla daļās bez balsstiesībām valsts atbalsts ir starpība starp to atlīdzību, ko Bike Systems būtu bijis jāmaksā brīvajā tirgū par šāda veida ieguldījumu, un faktiski samaksāto atlīdzību. Tā kā Bike Systems ieguldījuma veikšanas brīdī atradās grūtībās un tā kā ar ieguldījumu saistītais risks bija augsts, valsts atbalsts veido 100 % no ieguldījuma summas, jo neviens tirgus ekonomikas apsvērumu vadīts ieguldītājs nebūtu veicis šādu ieguldījumu (salīdzinājumam skatīt Komisijas Paziņojuma par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu valsts atbalstam atbildības uzņemšanās un garantiju veidā (7) 3.2. punktu).

(84)

Saskaņā ar Komisijas Paziņojumu par atsauces likmes un diskonta likmes noteikšanas metodi (8) atsauces likmes atspoguļo procentu likmes vidējo līmeni vidēja termiņa un ilgtermiņa aizdevumos, kas nodrošināti ar standarta garantijām. Šādi noteiktā atsauces likme ir minimālā likme, ko drīkst palielināt, gadījumos, kas saistīti ar konkrētu risku (piemēram, uzņēmumam ir grūtības vai, ja nav sniegts banku parasti pieprasītais nodrošinājums). Šādos gadījumos piemaksa var sasniegt 400 vai vairāk pamata punktu. Ieguldījums kapitāla daļās bez balsstiesībām nav aizdevums, taču to var salīdzināt ar īpaši augstas riska pakāpes aizdevumu, jo maksātnespējas procesā tas ir zemas prioritātes prasījums un ierindojas aiz citiem prasījumiem un līdzīgiem aizdevumiem.

(85)

Kā ir norādīts 61. punktā, Bike Systems stāvoklis, ņemot vērā, ka pret to tikko bija izbeigts maksātnespējas process, bija nedrošs. Uzņēmuma nākotnes perspektīvas bija neskaidras, jo bija veikta tikai ierobežota ražošanas pārstrukturēšana. Kā ir norādīts 61. punktā, uzņēmums līdz ar to ir uzskatāms par grūtībās nonākušu. Turklāt ieguldījums daļās bez balsstiesībām netika nodrošināts, kas vēl vairāk palielina risku. Papildus tam jānorāda, ka ieguldījums daļās bez balsstiesībām maksātnespējas gadījuma ir zemākas prioritātes prasījums par visiem pārējiem aizdevumiem, kas vēl vairāk palielina risku.

(86)

Ņemot vērā visu iepriekš sacīto, Komisija uzskata, ka Bike Systems par ieguldījumu būtu jāmaksā procentu likmi, kas pārsniedz noteikto atsauces likmi vismaz par 400 pamata punktiem kā grūtībās nonākušam uzņēmumam un papildus par 400 pamata punktiem saistībā ar trūkstošo nodrošinājumu. Vēl vairāk, Komisija uzskata, ka ieguldījuma riska pakāpei atbilstoša būtu papildu piemaksa vēl par 200 pamata punktiem ieguldījuma zemās prioritātes dēļ. Tas atbilst Komisijas Paziņojumam par atsauces likmes un diskonta likmes noteikšanas metodi, kas paredz, ka gadījumos, kas saistīti ar īpašu risku, piemēram, uzņēmumam ir grūtības vai nav sniegts banku parasti pieprasītais nodrošinājums, piemaksa var sasniegt 400 vai vairāk pamata punktu. Valsts atbalsts līdz ar to izpaužas starpībā starp atsauces likmi, kurai pievienoti 1 000 pamata punkti, un faktisko atlīdzību par ieguldījumu.

(87)

Atlīdzības mainīgo 3,5 % likmi valsts atbalsta aprēķināšanā var ņemt vērā tikai daļēji, jo tā ir atkarīga no peļņas. Taču uzņēmums atradās sliktā stāvoklī, un peļņas izredzes bija neskaidras. Tāpēc Komisija uzskata par pamatotu, ka vērā tiek ņemta tikai puse no mainīgās atlīdzības likmes, proti, 1,75 %. Kā patiesā atlīdzība par ieguldījumu valsts atbalsta apjoma aprēķināšanai ir jāuzskata 8,75 % nemainīgā likme un puse no 3,5 % mainīgās likmes, kas kopā veido 10,5 % procentu likmi. Valsts atbalsts līdz ar to ir līdzvērtīgs starpībai starp atsauces likmi, kurai pievienoti 1 000 pamata punkti, un patieso atlīdzību par ieguldījumu, kas ir 10,5 %.

(88)

Pateicoties 2. un 3. pasākumā aprakstītajiem galvojumiem, Sachsen Zweirad GmbH un Biria GmbH varēja saņemt izdevīgākus aizdevuma nosacījumus, nekā tas parasti finanšu tirgū ir pieņemts. Valsts atbalsts 2. pasākuma galvojumā un 3. pasākuma galvojumā atbilst starpībai starp procentu likmi, ko Sachsen Zweirad GmbH un Biria GmbH būtu jāmaksā par aizdevumu tirgus apstākļos (bez galvojuma), un aizdevuma patieso procentu likmi. Šī starpība varētu atbilst atlīdzībai, ko tirgus ekonomikas apsvērumu vadīts galvotājs būtu pieprasījis par šiem galvojumiem. Tā kā Sachsen Zweirad GmbH un Biria GmbH galvojumu un tiem atbilstošo aizdevumu piešķiršanas brīdī atradās grūtībās, valsts atbalsta apjoms var sasniegt 100 % no galvojuma apmēra, jo bez galvojuma neviens kreditors aizdevumu nebūtu piešķīris (9).

(89)

Saskaņā ar Komisijas Paziņojumu par atsauces likmes un diskonta likmes noteikšanas metodi (10) atsauces likmes atspoguļo procentu likmes vidējo līmeni vidēja termiņa un ilgtermiņa aizdevumos, kas nodrošināti ar standarta garantijām. Šādi noteiktā atsauces likme ir minimālā likme, ko drīkst palielināt, gadījumos, kas saistīti ar konkrētu risku (piemēram, uzņēmumam ir grūtības, vai nav sniegts parasti banku pieprasītais nodrošinājums u. tml.). Šādos gadījumos piemaksa var sasniegt 400 vai vairāk pamata punktu

(90)

Kā izklāstīts no 66. līdz 78. punktam, pēc Komisijas domām, Sachsen Zweirad GmbH un Biria GmbH galvojumu piešķiršanas brīdī bija grūtībās nonākuši uzņēmumi. Aizdevums un galvojums par labu Sachsen Zweirad GmbH, ņemot vērā nelielo nodrošinājumu, bija saistīti ar papildus risku. Sachsen Zweirad GmbH izsniegtā aizdevuma galvojums bija nodrošināts tikai ar citu tās pašas grupas uzņēmumu galvojumu, uzņemoties saistības kā pašam parādniekam. Šādu galvojumu ekonomiskā vērtība ir ļoti zema.

(91)

Tāpēc Komisija uzskata, ka Sachsen Zweirad GmbH konkrētajā situācijā bez galvojuma par aizdevumu būtu bijis jāmaksā procenti, kas atbilstu atsauces likmei, kurai pieskaitīti vismaz 400 pamata punkti kā grūtībās nonākušam uzņēmumam un vēl papildus 400 pamata punkti saistībā ar zemo nodrošinājumu. Valsts atbalsta apjoms galvojumā līdz ar to ir līdzvērtīgs starpībai starp atsauces likmi, kurai pieskaitīti 800 pamata punkti, un faktisko aizdevuma procentu likmi.

(92)

Attiecībā uz Biria GmbH piešķirtā aizdevuma galvojumu jāatzīmē, ka šajā gadījumā piedāvātajam nodrošinājumam bija augstāka ekonomiskā vērtība, nekā Sachsen Zweirad GmbH galvojuma nodrošinājumam. Taču nodrošinājums tik un tā bija mazāks par to, kāds parasti tiek pieprasīts. Galvojums par labu Biria GmbH ir nodrošināts ar Bike Systems īpašuma ķīlu 15 miljonu euro apmērā. Taču tā ir otrās kārtas ķīla, jo ar to pašu īpašumu iepriekš ir nodrošināts cits 2 miljonu euro aizdevums. Ķīla tādējādi sedza tikai nedaudz vairāk par 50 % no kopējās aizdevuma summas. Pārējo nodrošinājumu – ķīlas, prasījumu cesijas, grupas uzņēmumiem piederošo preču komercķīlas un Biria GmbH īpašnieka galvojums, uzņemoties saistības kā pašam parādniekam – ekonomiskā vērtība bija neliela.

(93)

Tāpēc Komisija uzskata, ka Biria GmbH konkrētajā situācijā par aizdevumu būtu bijis jāmaksā procentus, kas atbilstu atsauces likmei, kurai pieskaitīti vismaz 400 pamata punkti kā grūtībās nonākušam uzņēmumam, kā arī papildus 300 pamata punkti saistībā ar zemo nodrošinājumu (salīdzinājumā ar 400 pamata punktu piemaksu Sachsen Zweirad GmbH galvojumam saistībā ar ļoti zemo nodrošinājumu). Valsts atbalsta apjoms galvojumā līdz ar to ir līdzvērtīgs starpībai starp atsauces likmi, kurai pieskaitīti 700 pamata punkti, un faktisko aizdevuma procentu likmi.

6.5.   Izņēmumi saskaņā ar EK Līguma 87. panta 2. un 3. punktu

(94)

EK Līguma 87. panta 2. un 3. punktā ir ietverti izņēmumi no vispārējā valsts atbalsta aizlieguma, kas noteikts 87. panta 1. punktā.

(95)

EK Līguma 87. panta 2. punktā paredzētie izņēmumi šajā gadījumā nav piemērojami, jo valsts atbalsta pasākumi nav sociāla palīdzība un nav piešķirti atsevišķiem patērētājiem. tāpat tie nav piešķirti, lai atlīdzinātu kaitējumu, ko nodarījušas dabas katastrofas vai ārkārtēji notikumi, un tie nav piešķirti tautsaimniecībai Vācijas Federatīvās Republikas apvidos, kurus iespaidojusi Vācijas sadalīšana.

(96)

EK Līguma 87. panta 3. punkta b) un d) apakšpunktos ietvertie izņēmuma noteikumi arī nav piemērojami. Tie attiecas uz atbalstu, kas veicina kāda svarīga projekta īstenojumu kopējās interesēs, kā arī uz atbalstu, kas veicina kultūru un kultūras mantojuma saglabāšanu.

(97)

Līdz ar to paliek tikai izņēmuma noteikumi, kas ietverti EK Līguma 87. panta 3. punkta a) un c) apakšpunktā un Kopienas pamatnostādnēs, kas pieņemtas uz minēto apakšpunktu pamata.

(98)

Komisija konstatē, ka Bike Systems atrodas reģionā, kas ir atbalstāms saskaņā ar EK Līguma 87. panta 3. punkta a) apakšpunktu. Taču Vācija, neskatoties uz Komisijas izteiktajām šaubām, uzsākot formālās izmeklēšanas procedūru, nav sniegusi nekādu informāciju par to, ka būtu izpildīti reģionālā ieguldījuma atbalsta piešķiršanas priekšnoteikumi, kas paredzēti Kopienas pamatnostādnēs par reģionālo atbalstu (11).

(99)

Kopienas pamatnostādnēs ir paredzēti vēl citi izņēmuma noteikumi. Tā kā valsts atbalstu piešķīra 2001. gada martā, piemērojamas ir 1999. gada 9. oktobra Kopienas pamatnostādnes (12). Komisijai nav informācijas, ka valsts atbalstu varētu uzskatīt par saderīgu ar EK Līgumu, pamatojoties uz Kopienas pamatnostādnēm. Pārstrukturēšanās valsts atbalsta piešķiršana saskaņā ar Kopienas pamatnostādnēm ir iespējama tikai tad, ja tiek realizēts pamatots pārstrukturēšanās plāns, turklāt ir jāizvairās no nesamērīgas konkurences ietekmēšanas, un valsts atbalstam ir jābūt ierobežotam līdz minimumam. Neskatoties uz šaubām, kuras Komisija izteica, uzsākot formālās izmeklēšanas procedūru, Vācija nav iesniegusi nekādu informāciju, ka minētie priekšnoteikumi būtu izpildīti. Komisija secina, ka Kopienas pamatnostādnēs paredzētie priekšnoteikumi nav izpildīti.

(100)

Šim pasākumam nevar piemērot nevienu no pārējām Kopienas pamatnostādnēm un regulām, kuras cita starpā piemērojamas valsts atbalstam pētniecības un attīstības, vides aizsardzības, nodarbinātības, izglītības un riska kapitāla jomās, kā arī valsts atbalstam mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Ņemot vērā, ka pasākums nav paredzēts nekādu kopīgu interešu īstenošanai, valsts atbalsts ir atzīstams par nesaderīgu ar EK Līgumu.

(101)

Komisija konstatē, ka Sachsen Zweirad GmbH un Biria GmbH atrodas reģionā, kas saskaņā ar EK Līguma 87. panta 3. punkta a) apakšpunktu ir atbalstāms reģions. Taču minētajā apakšpunktā ietvertie izņēmuma noteikumi, tāpat kā 87. panta 3. punkta c) apakšpunkta noteikumi šajā gadījumā nav piemērojami, jo Sachsen Zweirad GmbH un Biria GmbH atradās grūtībās un valsts atbalsta pasākumu mērķis nebija konkrētā reģiona ekonomiskās attīstības veicināšana.

(102)

Komisija secina, ka šajā gadījumā piemērojamas ir tikai Kopienas pamatnostādnes. Tā kā valsts atbalstus piešķīra 2003. gada martā un decembrī, piemērojamas ir 1999. gada 9. oktobra Kopienas pamatnostādnes (13).

(103)

Valsts atbalsta piešķiršana saskaņā ar Kopienas pamatnostādnēm ir iespējama tikai tad, ja tiek īstenots pamatots pārstrukturēšanas plāns, kura īstenošanas termiņam ir jābūt iespējami ierobežotam un kura mērķis ir samērīgā termiņā atjaunot uzņēmuma ilgtermiņa ienesīgumu, pamatojoties uz reāliem pieņēmumiem attiecībā uz nākotnē paredzamajiem darbības apstākļiem. Neskatoties uz šaubām, kuras Komisija izteica, uzsākot formālās izmeklēšanas procedūru, Vācija nav iesniegusi nekādu informāciju, ka galvojumi būtu piešķirti, pamatojoties uz atbilstošu pārstrukturēšanas plānu, kas varētu atjaunot grupas ienesīgumu.

(104)

Turklāt ir jāveic pasākumi, kas pēc iespējas mazinātu valsts atbalsta nelabvēlīgo ietekmi uz konkurentiem. Lielākoties tas nozīmē, ka uzņēmums pēc pārstrukturēšanās procesa beigām ierobežo savu klātbūtni tirgū vai tirgos. Komisijai nav informācijas par attiecīgo tirgu un Biria grupas daļu šajā tirgū. Tāpat Komisijai nav ziņu par iespējamiem izlīdzināšanas pasākumiem, kas ierobežotu uzņēmuma klātbūtni tirgū. Gluži pretēji šķiet, ka Biria grupa 2001. gadā, pārņemot Checker Pig un Bike Systems, ir paplašinājusies.

(105)

Valsts atbalsta apjoms nedrīkst pārsniegt pārstrukturēšanai obligāti nepieciešamo minimumu, ņemot vērā uzņēmuma un tā īpašnieku rīcībā esošos finanšu līdzekļus. Turklāt valsts atbalsta saņēmējam pašam ir ievērojami jāpiedalās pārstrukturēšanās plāna īstenošanā, ieguldot savus finanšu līdzekļus vai tirgus apstākļos piesaistot svešu kapitālu. Tā kā valsts atbalstu nepiešķīra pamatojoties uz pārstrukturēšanas plānu, Komisijai nav ziņu ne par atbalsta saņēmēja līdzdalības apjomu, ne arī par to, vai valsts atbalsts nepārsniedza nepieciešamo minimumu.

(106)

Saskaņā ar Kopienas pamatnostādnēm pārstrukturēšanas valsts atbalstu drīkst piešķirt tikai vienu reizi. Ja uzņēmums vienreiz jau ir saņēmis pārstrukturēšanas valsts atbalstu un kopš pārstrukturēšanas ir pagājuši mazāk nekā 10 gadi, Komisija apstiprina atkārtota pārstrukturēšanas valsts atbalsta piešķiršanu tikai ārkārtējos un neparedzamos apstākļos.

(107)

Sachsen Zweirad GmbH 1996. gada aprīlī un 1998. gada martā, pamatojoties uz apstiprinātu valsts atbalsta piešķiršanas shēmu, saņēma pārstrukturēšanas valsts atbalstu EUR 1 278 200 apmērā, kas izpaudās kā publisks ieguldījuma kapitāla daļās Tā kā kopš Sachsen Zweirad GmbH pārstrukturēšanas pabeigšanas ir pagājuši mazāk nekā 10 gadi un Komisijai nekādi ārkārtēji un neparedzami apstākļi nav zināmi, izsniedzot abus galvojumus, ir pārkāpts atbalsta vienreizējas piešķiršanas princips.

(108)

Komisija secina, ka Kopienas pamatnostādnēs paredzētie priekšnoteikumi nav izpildīti.

(109)

Apspriežamajiem pasākumiem nevar piemērot nevienu no pārējām Kopienas pamatnostādnēm un regulām, kuras cita starpā piemērojamas valsts atbalstam pētniecības un attīstības, vides aizsardzības, nodarbinātības, izglītības un riska kapitāla jomās, kā arī valsts atbalstam mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Ņemot vērā, ka pasākumi nav paredzēti nekādu kopīgu interešu īstenošanai, valsts atbalsti ir atzīstami par nesaderīgiem ar EK Līgumu.

VII.   SECINĀJUMS

(110)

Komisija secina, ka gbb ieguldījums Bike Systems EUR 1 070 732 apmērā, kā arī galvojums par labu Sachsen Zweirad GmbH 80 % apmērā no 5,6 miljonu euro aizdevuma un galvojums par labu Biria GmbH (tagad Biria AG) 80 % apmērā no EUR 24 875 000 aizdevuma ir valsts atbalsts un neatbilst priekšnoteikumiem par saderību ar kopējo tirgu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Vācijas valsts atbalsts par labu Bike Systems GmbH & Co. Thüringer Zweiradwerk KG, Sachsen Zweirad GmbH un Biria GmbH (tagad Biria AG) nav saderīgs ar kopējo tirgu. Valsts atbalsts ietver šādus pasākumus:

a)

1. pasākums: ieguldījums Bike Systems GmbH & Co. Thüringer Zweiradwerk KG kapitāla daļās bez balsstiesībām EUR 2 070 732 apmērā. Valsts atbalsta apjoms atbilst starpībai starp atsauces likmi, kurai pievienoti 1 000 pamata punkti, un patieso atlīdzību par ieguldījumu (fiksētā procentu likme plus 50 % no mainīgās procentu likmes);

b)

2. pasākums: galvojums EUR 4 480 000 apmērā par labu Sachsen Zweirad GmbH. Valsts atbalsta apjoms galvojumā atbilst starpībai starp atsauces likmi, kurai pieskaitīti 800 pamata punkti, un faktisko aizdevuma procentu likmi;

c)

3. pasākums: galvojums EUR 19 900 000 apmērā par labu Biria GmbH (tagad Biria AG). Valsts atbalsta apjoms galvojumā atbilst starpībai starp atsauces likmi, kurai pieskaitīti 700 pamata punkti, un faktisko aizdevuma procentu likmi.

2. pants

1.   Vācijai ir pienākums veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai atbalsta saņēmējs atmaksātu 1. pantā aprakstīto, nelikumīgi piešķirto valsts atbalstu.

2.   Ieguldījums kapitāla daļās bez balsstiesībām un galvojums par labu Biria GmbH (šobrīd Biria AG) ir jāizbeidz divu mēnešu laikā no šā lēmuma paziņošanas brīža.

3.   Valsts atbalsta atmaksa notiek nekavējoties saskaņā ar valsts tiesībās paredzētajām procedūrām, ciktāl tās dara iespējamu nekavējošu šā lēmuma faktisku izpildi.

4.   Atmaksājamais valsts atbalsts ietver arī procentus par laika periodu no dienas, kad nelikumīgais atbalsts nodots saņēmēja rīcībā, līdz tā atgūšanas dienai.

5.   Procentus aprēķina atbilstīgi Komisijas Regulas (EK) Nr. 794/2004 (14) V nodaļas noteikumiem.

3. pants

Vācija divu mēnešu laikā pēc paziņojuma saņemšanas par šo lēmumu informē Komisiju par pasākumiem, ko tā veikusi vai plāno veikt šā lēmuma izpildei. Šim mērķim ir jāizmanto pielikumā pievienotā aptaujas lapa. Jo īpaši Vācija iesniedz Komisijai visus rakstveida pierādījumus par nelikumīgi piešķirtā valsts atbalsta atmaksas procedūras uzsākšanu.

4. pants

Šis lēmums ir adresēts Vācijas Federatīvajai Republikai.

Briselē, 2007. gada 24. janvārī

Komisijas vārdā

Komisijas locekle

Neelie KROES


(1)  OV C 2, 5.1.2006., 14. lpp.

(2)  Skatīt 1. zemsvītras piezīmi.

(3)  Saksijas federālās zemes Galvojumu piešķiršanas noteikumi N73/1993, SG(93) D/9273, 7.6.1993.

(4)  OV C 288, 9.10.1999., 2. lpp.

(5)  OV C 273, 9.9.1997., 3. lpp.

(6)  Skatīt 4. zemsvītras piezīmi.

(7)  OV C 71, 11.3.2000., 14. lpp.

(8)  Skatīt 5. zemsvītras piezīmi.

(9)  Skatīt 7. zemsvītras piezīmi.

(10)  Skatīt 5. zemsvītras piezīmi.

(11)  OV C 74, 10.3.1998., 9. lpp.

(12)  Skatīt 4. zemsvītras piezīmi.

(13)  Skatīt 4. zemsvītras piezīmi.

(14)  OV L 140, 30.4.2004., 1. lpp.


PIELIKUMS

Informācija par Komisijas Lēmuma C(2007) 130 izpildi

1.   Atmaksājamās summas aprēķins

1.1.   Lūdzam norādīt šādus datus par nelikumīgi piešķirtā valsts atbalsta apmēru, kas tika nodots atbalsta saņēmēja rīcībā:

Maksājuma datums (1)

Atbalsta summa (2)

Valūta

Saņēmējs

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Piezīmes:

1.2.   Lūdzam sīki izklāstīt, kā ir aprēķināti procenti par atmaksājamo atbalstu.

2.   Plānotie un jau paveiktie pasākumi valsts atbalsta(-u) atmaksai

2.1.   Lūdzam detalizēti izklāstīt plānotos un jau paveiktos pasākumus nekavējošai un efektīvai valsts atbalsta atmaksai. Lūdzam norādīt, kādi alternatīvi pasākumi ir iespējami atbalsta atmaksas īstenošanai saskaņā ar valsts tiesībām. Lūdzam nosaukt uzsākto/plānoto pasākumu tiesisko pamatojumu.

2.2.   Lūdzam nosaukt termiņu, kurā ir paredzama valsts atbalsta pilnīga atmaksa.

3.   Jau atmaksātā summa

3.1.   Lūdzam norādīt šādus datus par atbalsta summām, kuras saņēmējs jau ir atmaksājis:

Datums (3)

Atmaksātā summa

Valūta

Saņēmējs

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

3.2.   Lūdzam pievienot pierādījumus, ka tabulas 3.1. punktā norādītā atmaksa patiešām ir veikta.


(1)  Datums, kurā valsts atbalsts vai tā daļa nodots atbalsta saņēmēja rīcībā (ja pasākums ietver vairākas daļas un maksājumus, izmantojiet atsevišķas rindiņas).

(2)  Atbalsta saņēmējam piešķirtā atbalsta summa (atbalsta bruto ekvivalents).

(3)  Atbalsta atmaksas diena.


13.7.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 183/41


KOMISIJAS LĒMUMS

(2007. gada 7. februāris)

par atbalsta shēmu Nr. C 34/2005 (ex N 113/2005), ko Itālija plāno īstenot saskaņā ar Sicīlijas reģiona Likumu Nr. 17/2004 (60. pants)

(izziņots ar dokumenta numuru K(2007) 284)

(Autentisks ir tikai teksts itāliešu valodā)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2007/493/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 88. panta 2. punkta pirmo apakšpunktu,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu un jo īpaši tā 62. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

aicinājusi ieinteresētās puses iesniegt savas atsauksmes saskaņā ar šiem noteikumiem (1) un ņemot vērā pušu atsauksmes,

tā kā:

I.   PROCEDŪRA

(1)

Saskaņā ar EK Līguma 88. panta 3. punktu Itālijas varas iestādes ar 2005. gada 9. marta vēstuli paziņoja Komisijai par atbalsta pasākumu saskaņā ar Reģionālā likuma Nr. 17/2004 60. pantu, kurā izklāstīti plānošanas un finanšu noteikumi 2005. gadam.

(2)

Komisija 2005. gada 29. marta un 10. jūnija vēstulēs pieprasīja papildu informāciju par paziņoto pasākumu.

(3)

Pēc Komisijas atgādinājuma, kas datēts ar 2005. gada 27. aprīli, Itālijas varas iestādes atbildēja ar 2005. gada 18. maija vēstuli, kā arī ar 2005. gada 12. jūlija un 14. jūlija vēstulēm.

(4)

Komisija 2005. gada 21. septembra vēstulē informēja Itāliju par savu lēmumu uzsākt EK Līguma 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru attiecībā uz pasākumu.

(5)

Komisijas lēmums uzsākt procedūru tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2). Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt savas atsauksmes par atbalstu.

(6)

Komisija no ieinteresētajām personām nesaņēma nevienu atsauksmi.

(7)

Itālijas varas iestādes 2005. gada 10. novembra vēstulē, kas reģistrēta 2005. gada 15. novembrī, lūdza Komisiju apturēt procedūru, gaidot Eiropas Tiesas spriedumu Lietā C-475/2003 par Itālijas reģionālā nodokļa par ražošanas darbību (IRAP) saderību ar 33. panta 1. punktu Padomes 1977. gada 17. maija Sestajā direktīvā 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem – Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: aprēķinu bāze (3). Komisija ar savu 2006. gada 2. augusta vēstuli apmierināja šo prasību. 2006. gada 3. oktobrī Eiropas Tiesa atzina IRAP par saderīgu ar Direktīvas 77/388/EEK (4) 33. panta 1. punktu.

(8)

Itālijas varas iestādes 2006. gada 8. maija vēstulē, kas reģistrēta 11. maijā, informēja Komisiju par grozījumu Reģionālā likuma Nr. 17/2004 60. pantā, minot, ka uz Komisijas 2001. gada 12. janvāra Regula (EK) Nr. 69/2001 par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu de minimis atbalstam (de minimis Regula) (5) attiecas uz pasākumu ne tikai līdz Komisijas atļaujas saņemšanai, bet arī “tad, ja Komisija pieņem negatīvu lēmumu”.

II.   PASĀKUMA APRAKSTS

II.1.   Pasākuma mērķis

(9)

Pēc Itālijas varas iestāžu domām pasākums ir paredzēts, lai veicinātu jaunu uzņēmumu dibināšanu un mazinātu atšķirības starp uzņēmumiem Sicīlijā un citos Itālijas reģionos, kur dzīves līmenis ir ārkārtīgi zems vai kur ir liels bezdarbs EK Līguma 87. panta 3. punkta a) apakšpunkta nozīmē.

(10)

Turklāt šī pasākuma mērķis ir uzlabot ieguldījumu perspektīvas Sicīlijā, paaugstinot drošību un novēršot krimināli sodāmas darbības.

II.2.   Pasākuma juridiskais pamats

(11)

Reģionālā likuma Nr. 17/2004 60. panta 1. punkts paredz samazināt IRAP par 1 % 2005. gadā, 0,75 % 2006. gadā un 0,5 % 2007. gadā kooperatīviem (precīzāk “società cooperative a mutualità prevalente”), kā noteikts Itālijas Civilkodeksā (6).

(12)

Reģionālā likuma Nr. 17/2004 60. panta 2. punkts paredz šīs priekšrocības arī privātiem apsardzes un drošības uzņēmumiem, kā noteikts 1931. gada 18. jūnija Karaliskajā dekrētā Nr. 773/1931, kurā ir paredzēti nosacījumi, saskaņā ar kuriem provinces prefekts (“prefetto”) var atļaut uzņēmumiem un privātpersonām sniegt kustama un nekustama īpašuma apsardzes pakalpojumus un privātdetektīva pakalpojumus (7).

(13)

Par IRAP apmēra samazinājumu lemj Sicīlijas reģions, izmantojot savas tiesības mainīt samazinājuma apmēru, kas piešķirtas visiem Itālijas reģioniem saskaņā ar atbilstīgiem valsts tiesību aktiem (8).

II.3.   Pasākuma budžets

(14)

Itālijas varas iestādes prognozē, ka 60. panta ietekme uz budžetu būs apmēram 2 miljoni euro no 2005. gada līdz 2007. gadam.

II.4.   Uzkrāšanās

(15)

Šo pasākumu var apvienot ar atbalstu, kas saņemts saskaņā ar citām vietējām, reģionālām, valsts vai Kopienas shēmām to pašu attaisnoto izmaksu segšanai.

II.5.   Pasākuma ilgums

(16)

Reģionālais likums Nr. 17/2004 stājās spēkā 2004. gada 29. decembrī, bet 60. pantā ir noteikts, ka līdz Komisijas apstiprinājumam uz pasākumu attiecas de minimis Regula. Itālijas varas iestādes 2006. gada 16. maija vēstulē paziņoja, ka de minimis Regula uz pasākumu attiecas arī tad, ja Komisija pieņem negatīvu lēmumu.

(17)

Shēmas darbības ilgums ir trīs nodokļu gadi no 2005. gada līdz 2007. gadam.

III.   PAMATS PROCEDŪRAS UZSĀKŠANAI

(18)

Komisija 2005. gada 21. septembra vēstulē izteica viedokli, ka paziņotā atbalsta shēma ir valsts atbalsts EK Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē, jo ir iesaistīti valsts līdzekļi, tā ir selektīva, jo paredzēta konkrētām nozarēm un/vai konkrētām uzņēmējdarbības kategorijām, tā nodrošina priekšrocības šādiem uzņēmumiem salīdzinājumā ar citiem uzņēmumiem, kas sniedz tādus pašus pakalpojumus, un var izkropļot konkurenci un negatīvi ietekmēt tirdzniecību Kopienas līmenī.

(19)

Viens no procedūras uzsākšanas iemesliem bija tas, ka Komisija nevarēja izslēgt iespēju, ka pasākuma ietekme uz iekšējo tirdzniecību Kopienā varētu būt pretrunā kopējām interesēm, ņemot vērā arī to, ka saskaņā ar shēmu no atbalsta saņēmējiem netiek prasīts atlīdzināt šādus kaitējumus.

(20)

Sākotnēji Komisija šaubījās, vai pasākums atbilst nosacījumiem, kas minēti Pamatnostādnēs par valstu reģionālo atbalstu (9) (“Pamatnostādnes”). Faktiski saskaņā ar paziņojumu pasākums piešķirtu darbības atbalstu Sicīlijas kooperatīviem un apsardzes uzņēmumiem.

(21)

Pamatnostādņu 4.15. punktā noteikts, ka darbības atbalstu var piešķirt, ja pasākums ir pamatots tā ieguldījuma dēļ reģiona attīstībā un sava rakstura dēļ un ja tā apjoms ir proporcionāls traucēkļiem, kurus ar to vēlas samazināt. Saistībā ar šo Komisija šaubījās, vai Itālijas varas iestādes ir attaisnojušas darbības atbalsta piešķiršanu, parādot jebkādu traucēkļu esamību un novērtējot to svarīgumu.

(22)

Komisija šaubījās par to, vai darbības atbalsts, kas paredzēts Reģionālā likuma Nr. 17/2004 60. panta 1. punktā, varētu būt saderīgs ar kopējo tirgu un vai tas veicinātu jaunu uzņēmumu dibināšanu un samazinātu atšķirību starp uzņēmumiem, kuri darbojas Sicīlijā un citur Itālijā. Šajā sakarā Komisija atzīmēja, ka saistība starp IRAP samazināšanu visiem kooperatīviem un jaunu uzņēmumu dibināšanu Sicīlijā nav skaidra, un Itālijas varas iestādes to nav izskaidrojušas.

(23)

Paziņojumā Itālijas varas iestādes argumentēja, ka Sicīlijas uzņēmumi atrodas strukturāli nelabvēlīgā situācijā, jo Sicīlija ir attāla sala, kas atrodas tālu prom no “kontinenta ekonomiskajiem centriem”. Komisija norāda, ka visi attālie reģioni ir uzskaitīti Eiropas Savienības Līgumam pievienotajā 26. deklarācijā par Kopienas attālākajiem reģioniem (10). Turklāt nešķiet, ka atbalsts ir paredzēts problēmu atrisināšanai, kas saistītas ar Sicīlijas kā salas statusu, jo tas neattiecas uz papildu izdevumiem saistībā ar salas izolētību, piemēram, transporta izdevumiem.

(24)

Turklāt Itālijas varas iestādes uzskatīja, ka mikrouzņēmumu pārsvars veicināja augstākās finansēšanas izmaksas un lielāku darbietilpīgumu. Darba un parādu izmaksas veido lielu daļu no IRAP nodokļa pamata, tādējādi nostādot Sicīlijas uzņēmumus neizdevīgā stāvoklī. Komisija atzīmēja, ka pat tad, ja problēma, ar ko saskaras Sicīlijas ekonomika, ir lielais mikrouzņēmumu skaits un tā sekas, problēmu neatrisinātu vispārēja IRAP samazināšana visu lielumu kooperatīviem, jo tā nav vērsta uz mikrouzņēmumiem. Atbalsts nebūtu jāpiešķir arī vienīgi mikrokooperatīviem.

(25)

Tāpat Komisija uzsvēra, ka atšķirības faktiskajās nodokļu likmēs, piemēram, uz kurām atsaukušās Itālijas varas iestādes, piemīt katram nodoklim un tās pēc sava rakstura ir netiešas. Tomēr tas nešķiet pietiekošs iemesls, lai piešķirtu valsts atbalstu atkarībā no uzņēmuma veida, un šajā gadījumā Itālijas varas iestādes neiesniedza konkrētus pierādījumus tam, ka kooperatīviem piemēro pārmērīgi augstas faktiskās IRAP likmes.

(26)

Bez tam Komisija apšauba Itālijas varas iestāžu izmantoto datu ticamību, lai parādītu to, ka “parasts” Sicīlijas uzņēmums ar apgrozījumu mazāku par 10 miljoniem euro un mazāk nekā desmit darbiniekiem, darbojoties rūpniecībā, izņemot ķīmijas un naftas ķīmijas, kā arī ITC un tūrisma nozari, maksā lielāku IRAP nekā līdzīgs “parasts” uzņēmums, kas darbojas Lombardijā. Faktiski, tā kā Reģionālā likuma Nr. 17/2004 60. panta 1. punktā paredzēts atbalsts visu veidu un visu nozaru kooperatīviem, nešķiet, ka tādu datu izmantošana, kuri attiecas tikai uz uzņēmumiem ar apgrozījumu mazāku par 10 miljoniem euro un mazāk nekā desmit darbiniekiem, kas darbojas rūpniecībā, izņemot ķīmijas un naftas ķīmijas, kā arī ITC un tūrisma nozari, parāda attiecīgā pasākuma proporcionalitāti.

(27)

Vēl šaubas radīja Itālijas varas iestāžu iesniegto informācija par to, ka darbības atbalsts, kas paredzēts Reģionālā likuma Nr. 17/2004 60. panta 2. punktā, ir saderīgs ar kopējo tirgu.

(28)

Paziņojumā Itālijas varas iestādes argumentēja, ka Reģionālā likuma Nr. 17/2004 60. panta 2. punkts palīdzēs uzlabot ieguldījumu perspektīvas Sicīlijā, paaugstinot drošību un novēršot krimināli sodāmas darbības. Tās uzsvēra, ka vidusmēra Sicīlijas apsardzes un drošības uzņēmums maksā lielāku IRAP nekā vidusmēra uzņēmums, kas darbojas kaut kur citur Itālijā, jo darba izmaksu/tīro ražošanas izmaksu attiecība Sicīlijas apsardzes uzņēmumos vidēji ir augstāka nekā citur Itālijā un tas ir Sicīlijas darba tirgus neelastīguma dēļ, kam raksturīgs zema darbaspēka aprite.

(29)

Šajā sakarā Komisija uzskata, ka nav pietiekami izskaidrota saistība starp Reģionālā likuma Nr. 17/2004 60. panta 2. punktu un izredzēm uzlabot ieguldījumu perspektīvas Sicīlijā, paaugstinot drošību, kā arī iemesli, kāpēc Sicīlijas apsardzes uzņēmumiem ir lielākas izmaksas salīdzinājumā ar uzņēmumiem, kas darbojas citos Itālijas reģionos. Nešķiet, ka salīdzinājumā ar darba tirgu citos Itālijas reģionos Sicīlijas darba tirgum būtu iezīmes, kas attaisnotu augstākas darba algas šajā nozarē.

(30)

Turklāt Komisija apšauba, ka būtu jāņem vērā Itālijas varas iestāžu minētie argumenti par to, ka provinces prefekts var noteikt cenu ierobežojumus šajā nozarē sniegtiem pakalpojumiem (“tariffe di legalità”), un ka šīs nozares darbiniekiem par profesionālismu pienākas papildu atlīdzība. Komisija uzskata, ka šie iemesli neizskaidro atšķirīgu “tariffe di legalità” ietekmi uz darba izmaksu pieaugumu Sicīlijā.

(32)

Tāpēc Komisija paskaidroja savu viedokli, ka ir vajadzīga rūpīgāka problēmas analīze. Šādā analīzē jāiekļauj visi ieinteresēto trešo personu izteiktie apsvērumi. Tikai pēc šo apsvērumu izskatīšanas Komisija varētu izlemt, vai Itālijas varas iestāžu piedāvātais pasākums ietekmē tirdzniecības nosacījumus tādā mērā, kas ir pretrunā kopējām interesēm.

IV.   ITĀLIJAS ATSAUKSMES

(32)

Komisija nesaņēma nevienu atsauksmi no Itālijas varas iestādēm vai no ieinteresētām trešām personām, kuru mērķis būtu mazināt šaubas, kas radās pēc oficiālās pārbaudes procedūras uzsākšanas.

V.   PASĀKUMA NOVĒRTĒJUMS

V.1.   Likumība

(33)

Paziņojot par atbalsta shēmu ar pārtraukšanas klauzulu un ieviešot to saskaņā ar de minimis Regulu līdz Komisijas apstiprinājuma saņemšanai, Itālijas varas iestādes ir izpildījušas EK Līguma 88. panta 3. punkta procesuālās prasības.

V.2.   Valsts atbalsta shēmas raksturs

(34)

Komisija uzskata, ka pasākums ir valsts atbalsts EK Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē šādu iemeslu dēļ:

V.2.1.   Valsts līdzekļu izmantošana:

(35)

Pasākums ietver valsts līdzekļu izmantošanu Sicīlijas reģiona nesaņemto nodokļu ieņēmumu apmērā un atbilstīgi samazinātu nodokļu parādu atbalsta saņēmējiem.

V.2.2.   Ekonomiskās priekšrocības:

(36)

Pasākums rada atbalsta saņēmējiem ekonomiskas priekšrocības, ko veido nodokļu sloga faktisks samazinājums, kas pārvēršas finansiālās priekšrocībās, jo ir samazināts nodokļu maksājums, no kā uzņēmumi nekavējoties gūst labumu laikā, kad piemēro samazinājumu.

V.2.3.   Pasākuma selektivitāte atbalstot “noteiktus uzņēmumus vai noteiktu preču ražošanu”:

(37)

Valsts tiesību aktos par IRAP ir noteikts, ka visiem reģioniem ir tiesības palielināt vai samazināt par vienu procenta punktu nodokļa pamatlikmi 4,25 % apmērā; tas atspoguļo simetriski piemērotu nodokļu sistēmu, kurā visiem reģioniem ir vienādas tiesības gan juridiski, gan praktiski palielināt vai samazināt nodokli un kas pati par sevi nav valsts atbalsts.

(38)

Komisija ir iepriekš lēmusi (11), ka šīs ierobežotās tiesības koriģēt nodokļu likmi pēc sava rakstura ir simetriskas, ja atsevišķi reģioni savas rīcības brīvības robežās neizmanto tiesības piemērot nodokļu likmes, kas atšķiras atkarībā no nozarēm un ar nodokli apliekamām personām un nav valsts atbalsts. Ar lēmumu Lietā C-88/2003 Azzorre  (12) šo spriedumu neatcēla.

(39)

Taču paziņotajā gadījumā Sicīlijas reģions nav ierobežojis savu iejaukšanos līdz rīcības brīvības robežām, ko nosaka valsts likums, bet ir izmantojis savas tiesības ieviest attiecībā uz dažām jomām un nodokļu maksātājiem tādas nodokļu likmes, kas atšķiras no standarta reģionālajām nodokļu likmēm un ir zemākas par tām. Faktiski:

a)

ar reģionālā likuma Nr. 17/2004 60. panta 1. punktu piešķir priekšrocības tikai Sicīlijas kooperatīviem, tādā veidā saskaņā ar shēmu izslēdzot no iespējamajiem atbalsta saņēmējiem Sicīlijas uzņēmumus, kas darbojas visās nozarēs, bet ne kā kooperatīvi;

b)

ar Reģionālā likuma Nr. 17/2004 60. panta 2. punktu priekšrocības piešķir tādēļ, ka pasākums atbalsta saimnieciskās darbības, kas ir apsardzes un drošības pakalpojumu sniegšana. Uzņēmumi, kas sniedz minētos pakalpojumus, piedāvā arī šādus pakalpojumus: i) personu pārvadāšana un eskortēšana vai vērtīgu preču transportēšana, konvojēšana un pagaidu uzglabāšana; ii) īpašuma apsargāšana; iii) īpašu arhīvu uzturēšana un iv) drošības iekārtu un sistēmu ražošana. Komisija uzskata, ka dažus no šiem pakalpojumiem var sniegt uzņēmumi, kas nav privāti apsardzes uzņēmumi Karaliskā Dekrēta Nr. 773/1931 nozīmē.

V.2.4.   Konkurences izkropļojums:

(40)

Saskaņā ar tiesu prakses lēmumu (13) pasākums izkropļo konkurenci, ja atbalsta saņēmējs konkurē ar citiem uzņēmumiem tirgos, kas ir atvērti konkurencei.

(41)

Komisija atzīmē, ka pasākumi, kas ietverti Reģionālā likuma Nr. 17/2004 60. panta 1. un 2. punktā, šķiet, izkropļo konkurenci un nelabvēlīgi ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm, jo tie atbrīvo atbalsta saņēmējus no nodokļu sloga, kuru citkārt tiem nāktos uzņemties.

(42)

Šajā gadījumā saskaņā ar Itālijas varas iestāžu sniegto informāciju atbalsta saņēmēji ir visu lielumu kooperatīvi (60. panta 1. punkts), kas darbojas visās nozarēs. Tādējādi šie kooperatīvi konkurē ar citiem uzņēmumiem tirgos, kas atvērti konkurencei, un 60. panta 1. punkts saskaņā ar tiesu praksi var izkropļot konkurenci un nelabvēlīgi ietekmēt tirdzniecību. Līdzīgi Komisija uzskata, ka 60. panta 2. punktā ietvertais pasākums izkropļo konkurenci un nelabvēlīgi ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(43)

Tādējādi Komisija secina, ka piedāvātā shēma ir valsts atbalsts.

V.3.   Saderība

(44)

Tā kā pasākums ir valsts atbalsts EK Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē, tā saderība jānovērtē, ņemot vērā nodokļu atvieglojumus, kas paredzēti 87. panta 2. un 3. punktā. Nodokļu atvieglojumi 87. panta 2. punktā, kas attiecas uz sociāla rakstura atbalstu, ko sniedz individuāliem patērētājiem, atbalstu, lai segtu zaudējumus, ko radījušas dabas katastrofas vai ārkārtējie gadījumi, un atbalstu, ko sniedz dažiem Vācijas Federatīvās Republikas reģioniem, neattiecas uz šo gadījumu. Pasākumu nevar uzskatīt par nozīmīgu projektu visas Eiropas interesēs vai par līdzekli, lai novērstu nopietnus traucēkļus Itālijas ekonomikā, kā nosaka 87. panta 3. punkta b) apakšpunkts. Pasākumu nevar kvalificēt arī kā nodokļu atbrīvojumu saskaņā ar 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu, kas paredz sniegt atbalstu, lai atvieglotu dažu saimniecisko darbību vai noteiktu ekonomisko zonu attīstību, kur šāds atbalsts negatīvi neietekmē tirdzniecības nosacījumus tādā mērā, kas ir pretrunā kopējām interesēm. Visbeidzot, pasākuma mērķis nav kultūras un mantojuma saglabāšana, kā noteikts 87. panta 3. punkta d) apakšpunktā.

(45)

87. panta 3. punkta a) apakšpunkts paredz atļaut tādu atbalstu, kas veicina ekonomikas attīstību reģionos, kur dzīves līmenis ir ārkārtīgi zems vai kur ir ļoti liels bezdarba līmenis. Sicīlija ir reģions, kam ir tiesības uz šādu atvieglojumu.

(46)

Lēmuma uzsākt oficiālo pārbaudes procedūru 18. līdz 31. punktā Komisija izskaidroja iemeslus, kāpēc tā šaubās par to, ka uz pasākumu varētu attiecināt 87. panta 3. punkta a) apakšpunktā minēto atvieglojumu. Tā kā ne no Itālijas, ne no ieinteresētajām trešajām personām netika saņemtas atsauksmes, Komisija var vienkārši atzīmēt, ka šīs šaubas ir pamatotas.

VI.   SECINĀJUMS

(47)

Komisija secina, ka pasākums, par ko paziņojusi Itālija un kas ir aprakstīts 11. līdz 17. punktā, nav saderīgs ar kopējo tirgu un uz to nevar attiecināt nevienu no EK Līgumā minētājiem atvieglojumiem. Tādējādi pasākumu ir jāaizliedz. Saskaņā ar Itālijas varas iestāžu norādīto, atbalsts nav ticis piešķirts, un tādējādi nav nepieciešams to atgūt,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Atbalsta shēma, ko Itālija plāno īstenot saskaņā ar Reģionālā likuma Nr. 17/2004 60. pantu, ir uzskatāma par valsts atbalstu.

Iepriekšējā rindkopā minētais atbalsts nav saderīgs ar kopējo tirgu, un tādējādi to nevar īstenot.

2. pants

Divu mēnešu laikā pēc šī lēmuma paziņošanas Itālija informē Komisiju par pasākumiem, kas veikti, lai to izpildītu.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts Itālijai.

Briselē, 2007. gada 7. februārī

Komisijas vārdā

Komisijas locekle

Neelie KROES


(1)  OV C 82, 5.4.2006., 71. lpp.

(2)  Skatīt 1. zemsvītras piezīmi.

(3)  OV L 145, 13.6.1977., 1. lpp.

(4)  Lieta C-475/2003 Banca popolare di Cremona Soc.coop.arl v Agenzia Entrate Ufficio Cremona, kas vēl nav publicēta.

(5)  OV L 10, 13.1.2001., 30. lpp.

(6)  Skatīt Civilkodeksa Titolo VI del Libro V, kurā grozījumi izdarīti ar 2003. gada 17. janvāra tiesību akta Nr. 6/2003 8. pantu.

(7)  Skatīt 1931. gada 18. jūnija Karaliskā Dekrēta Nr. 773/1931 Titolo IV ar turpmākiem grozījumiem. Provinces prefekts var atteikt licences izsniegšanu arī sakarā ar esošo uzņēmumu skaitu un nozīmīgumu.

(8)  Tiesību akts (IRAP) Nr. 446, 1997. gada 15. decembris.

(9)  OV C 74, 10.3.1998., 9. lpp.

(10)  Skatīt Pamatnostādņu 27. zemsvītras piezīmi (skatīt 9. zemsvītras piezīmi iepriekš).

(11)  Komisijas 2005. gada 7. decembra Lēmums C(2005) 4675 – Valsts atbalsts Lieta Nr. 198/05 – “Nodokļu atbalsts darba vietu izveidošanai atbalstāmajos reģionos, IRAP samazināšana – Likums Nr. 80/2005, 11.b pants”, pret kuru Komisijai nebija iebildumu (OV C 42, 18.2.2006., 3. lpp.).

(12)  Tiesas 2006. gada 6. septembra spriedums lietā Portuguese Republic v Commission of the European Communities, kas vēl nav publicēts.

(13)  Lieta T-214/95 Het Vlaamse Gewest v Commission [1998] ECR II-717.


13.7.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 183/46


KOMISIJAS LĒMUMS

(2007. gada 7. marts)

par valsts atbalstu C 41/2004 (ex N 221/2004) – Portugāle – Ieguldījuma atbalsts uzņēmumam ORFAMA, Organização Fabril de Malhas S.A.

(izziņots ar dokumenta numuru K(2007) 638)

(Autentisks ir tikai teksts portugāļu valodā)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2007/494/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 88. panta 2. punkta pirmo daļu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas zonas līgumu, un jo īpaši tā 62. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

pēc tam, kad ieinteresētās personas aicinātas iesniegt savus apsvērumus atbilstīgi minētajiem pantiem (1), un ņemot vērā šos apsvērumus,

tā kā:

I.   PROCEDŪRA

(1)

Portugāle 2004. gada 5. maija vēstulē (reģistrēta un saņemta 19. maijā) informēja Komisiju par nodomu sniegt atbalstu uzņēmumam Organização Fabril de Malhas S.A. (turpmāk “ORFAMA”), lai palīdzētu finansēt uzņēmuma ieguldījumu Polijā. Komisija 2004. gada 15. jūlija vēstulē pieprasīja papildu informāciju, Portugāle atbildēja 2004. gada 30. septembra vēstulē (saņemšana reģistrēta 5. oktobrī).

(2)

Komisija 2004. gada 6. decembra vēstulē informēja Portugāli par savu lēmumu saistībā ar iepriekšminēto atbalstu uzsākt EK Līguma 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru.

(3)

Portugāles iestādes 2005. gada 4. februāra vēstulē (saņemšana reģistrēta 9. februārī) sniedz savus apsvērumus par minēto procedūru.

(4)

Komisijas lēmums uzsākt procedūru tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2). Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt savus komentārus. Komentāri netika saņemti.

II.   ATBALSTA SĪKS APRAKSTS

(5)

ORFAMA ražo gatavus trikotāžas izstrādājumus Bragas pilsētā, reģionā, uz kuru attiecas EK dibināšanas līguma 87. panta 3. punkta a) apakšpunkts. Uzņēmums ir izveidots 1970. gadā. Tajā ir 655 darbinieki un tā gada apgrozījums ir EUR 25 miljoni. Uzņēmumam pieder 45 % no cita apģērbu ražotāja “Marrantex”. Lielāko daļu produkcijas uzņēmums pārdod Eiropas Savienībā (50 %), ASV un Kanādā (38 %) un Japānā (5 %) (3).

(6)

Projekts paredz divu trikotāžas uzņēmumu – Archimode SP un Wartatex SP, kas atrodas Lodzas pilsētā Polijā, iegādi. Abi uzņēmumi ražo apģērbus.

(7)

ORFAMA sāka strādāt ar Polijas uzņēmumiem 1995. gadā saskaņā ar apakšlīgumu, šo uzņēmumu produkcija veido 30 % no ORFAMA apgrozījuma. ORFAMA tad nolēma konsolidēt savu klātbūtni Polijā un Austrumeiropas tirgos, iegādājoties divus Polijas uzņēmumus.

(8)

Portugāles iestādes atzīmēja, ka ORFAMA saglabās savas pašreizējās ražošanas jaudas Portugālē, nepārceļot ražošanu uz Poliju. Projekta uzdevums ir palielināt ražošanas apjomu, atbrīvot jaudas Portugālē lielākas pievienotās vērtības ražojumiem, kā arī piekļūt Vācijas un Austrumeiropas tirgum.

(9)

Portugāles iestādes uzskatīja, ka šis projekts stiprinās tekstilrūpniecības konkurētspēju Eiropas Savienībā, ņemot vērā, ka ORFAMA un Polijas uzņēmumi saskaras ar pieaugošu konkurenci no Āzijas valstīm, jo īpaši Ķīnas. Projekts noslēdzās 1999. gada decembrī.

(10)

Ieguldījums, iegādājoties abus uzņēmumus sasniedza EUR 9 217 516 (EUR 8 900 205 par Archimode un EUR 317 311 par Wartatex). ORFAMA finansēja 97 % no ieguldījumiem ar aizņēmumiem bankās un atlikušo daļu ar pašu kapitālu.

(11)

Portugāle paziņoja Komisijai par savu nodomu sniegt ORFARMA nodokļu kredītu EUR 921 752 apmērā, kas atbilst 10 % no kopējām atbilstīgām ieguldījumu izmaksām saistībā ar šo projektu.

(12)

Par pasākumu tika paziņots saskaņā ar Portugāles modernizācijas atbalsta, kā arī tautsaimniecības subjektu starptautisku paplašināšanas programmu (4). Šī programma paredz sniegt atbalstu lieliem uzņēmumiem, par ko jāziņo atsevišķi.

(13)

Portugāles iestādes paskaidroja, ka atbalsta pieprasījums tika iesniegts 2000. gada 31. martā. Projektu īstenoja tieši līdz šim datumam stratēģisku apsvērumu dēļ, pieņemot, ka tas būs tiesīgs saņemt atbalstu saskaņā ar attiecīgajiem Portugāles tiesību aktiem. Kavēšanās iekšēju iemeslu dēļ Portugāles iestādes par atbalstu paziņoja tikai 2004. gada janvārī.

III.   IEKŠĒJAS PROCEDŪRAS PAMATOJUMS

(14)

Komisija sava lēmumā uzsākt procedūru par šo lietu apgalvoja, ka tā izskatīs pasākumu, ņemot vērā EK Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktā paredzēto izņēmumu, lai noteiktu vai atbalstu var uzskatīt par tādu, kas veicina noteiktu ekonomisko aktivitāti, negatīvi neietekmējot tirdzniecības apstākļus apjomā, kas ir pretrunā kopējām interesēm.

(15)

Komisija arī paziņoja, ka tā pārbaudīs pasākumu pēc kritērijiem, ko parasti izmanto izvērtējot atbalstu lieliem uzņēmumiem ārvalstu tiešo ieguldījumu (ĀTI) projektos, jo šī lieta ir līdzīga ieguldījumu atbalsta lietām ārpus Eiropas Savienības. Par pasākumu tika paziņots saskaņā ar Portugāles uzņēmumu starptautisku paplašināšanas programmu. Jāatzīmē, ka projekta īstenošanas un pieteikšanas laikā, Polija vēl nebija Eiropas Savienības dalībvalsts. Tādējādi ieguldījums kvalificējams kā ārvalstu tiešais ieguldījums saskaņā ar attiecīgo Portugāles atbalsta programmu.

(16)

Šādos gadījumos Komisija parasti izsver atbalsta radīto labumu attiecībā uz tā ieguldījumu ES attiecīgās nozares starptautiskajā konkurētspējas nodrošināšanā, kā arī attiecībā uz negatīvu ietekmi uz Kopienu, piemēram, ražošanas pārvietošana un nelabvēlīga ietekme uz nodarbinātību. Komisija arī ņem vērā atbalsta nepieciešamību, ņemot vērā riskus, kas saistīti ar projektu attiecīgajā valstī, kā arī MVU vajadzības un trūkumus. Vēl viens kritērijs attiecas uz iespējamo pozitīvo reģionālo ietekmi. Visbeidzot Komisija nepieļauj jebkādu atbalstu ar eksportu saistītām darbībām.

(17)

Šajā saistībā Komisija atzīmēja, ka tā kā ieguldījumu veic Eiropas Savienības dalībvalstī, atbalsta ietekme uz Kopienas tirgu bija lielāka, nekā tā būtu, ja atbalsta projektu īstenotu trešā valstī.

(18)

Komisija arī apsvēra, kāda būs ietekme uz nodarbinātību un citiem faktoriem attiecīgajos reģionos vai attiecīgajām ražošanas nozarēm abās dalībvalstīs, kā arī vai šis pats projekts saņems atbalstu no Polijas.

(19)

Šaubas bija par to, vai atbalsts bija vajadzīgs un vai tas mudināja pieteicēju veikt ieguldījumus, jo projekts bija pabeigts vēl pirms ORFAMA lūdza valsts atbalstu. Visbeidzot, Komisija apsvēra vai projekts kvalificējams kā “sākotnējs ieguldījums” Komisijas valsts un reģionālā atbalsta pamatnostādnes (5). Komisija lūdza Portugāli iesniegt apsvērumus un sniegt informāciju, kas varētu palīdzēt lietas izvērtējumā.

IV.   PORTUGĀLES IESTĀŽU IESNIEGTIE APSVĒRUMI

(20)

Portugāles iestādes atzīmēja, ka, lai gan ieguldījums tika veikts Eiropas Savienībā, tas ir veicinājis ekonomisko saišu stiprināšanu ar Austrumeiropas tirgiem. Tās apgalvoja, ka ORFAMA, Archimode un Wartatex atradās atbalstāmajos reģionos ar augstu bezdarba līmeni. Tekstilrūpniecībā ir nodarbināti 331 000 cilvēki Polijā un 95 446 cilvēki Portugālē. Bezdarba rādītāji Portugālē laikposmā no 2000. gada līdz 2003. gadam šajā nozarē samazinājās par 15 procenta punktiem. Portugāles iestādes uzskatīja, ka šajā kontekstā ORFAMA ieguldījums veicināja nodarbinātības saglabāšanu iepriekšējā līmenī abās valstīs, un tam būtu pozitīva ietekme attiecīgajos reģionos.

(21)

Portugāles iestādes arī uzskatīja, ka atbalsta nepieciešamību var attaisnot ar faktu, ka tas bija uzņēmuma ORFAMA tiešs ārvalstu ieguldījuma projekts. Tam bija vajadzīgi ievērojami līdzekļi EUR 9 217 516 apmērā, no kuriem EUR 8 978 362 tika finansēti no aizņēmumiem bankās, bet atlikušo daļu sedza paša uzņēmuma kapitāls. Atbalsts kompensētu ORFAMA ieguldītos līdzekļus.

(22)

Projekta uzdevums ir arī modernizēt Polijas uzņēmumu ražošanas un informācijas tehnoloģijas, ņemot vērā pieaugošo ražīgumu un ražojumu kvalitāti un energoefektivitāti. ORFAMA paredzēja mainīt rūpniecības iekārtas. Pēc Portugāles iestāžu domām projekts tādējādi veicina ekonomisko aktivitāti EK Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē.

(23)

Noslēgumā, Portugāles iestādes apgalvoja, ka atbalstam nebūs negatīva ietekme uz Kopienas iekšējo tirdzniecību. Minētais ieguldījums vienkārši konsolidē iepriekš nodibinātas komerciālas attiecības no apakšlīguma formas pārejot uz īpašuma tiesībām. Lai pamatotu šo argumentu, Portugāles iestādes sniedza statistikas ziņas, kas liecina, ka laikposmā no 1999. gada (ieguldījuma laiks) līdz 2003. gadam ORFAMA pārdošanas apjomi Polijā bija stabili. Tajā pašā laikposmā ORFAMA kopējie pārdošanas apjomi ES samazinājās.

(24)

Līdzīgi Polijas attiecīgo ražojumu eksports uz ES šajā laikposmā samazinājās.

(25)

Komentāri no trešām personām netika saņemti.

V.   IZVĒRTĒJUMS

(26)

Saskaņā ar EK Līguma 87. panta 1. punktu “ar kopējo tirgu nav saderīgas nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem, un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.”

(27)

Komisija 2004. gada 6. decembra lēmumā secināja, ka minētais atbalsts attiecas uz EK Līguma 87. panta 1. punkta darbības jomu šādu iemeslu dēļ: palīdzot ORFAMA veikt ieguldījumu Polijā, pasākums, par kuru paziņots Komisijai, dod priekšroku kādam uzņēmumam vai kādu preču ražošanai; attiecīgajā ražošanas nozarē (tekstilrūpniecība) ir ievērojam tirdzniecības aprite Eiropas Savienībā un tādējādi atbalsts var kropļot konkurenci; atbalsts ir finansēts no valsts līdzekļiem. Šos secinājumus Portugāles iestādes nav apstrīdējušas un tādējādi tie ir atzīti.

(28)

Komisija norādīja, ka tā izvērtēs atbalsta atbilstību EK Līgumam, ņemot vērā 87. panta 3. punkta c) apakšpunktā paredzēto izņēmumu, saskaņā ar kuru ir atļauts atbalsts, kas “veicina konkrētu saimniecisko darbību”, negatīvi neietekmējot tirdzniecības apstākļus apjomā, kas ir pretrunā kopējām interesēm. Tādēļ Komisijai jāizvērtē vai atbalsts veicinās gatavu trikotāžas izstrādājumu un apģērbu ražošanu un/vai citas ekonomiskās darbības Eiropas Savienībā, negatīvi neietekmējot tirdznieciskās attiecības dalībvalstu vidū.

(29)

Lēmuma uzsākt procedūru Komisija arī atzīmēja, ka tā ņems vērā noteiktus kritērijus, ko tā ir piemērojusi iepriekšējās lietās par atbalstu lieliem uzņēmumiem tiešo ārvalstu ieguldījumu projektiem (skatīt 16. punktu), ar mērķi noteikt līdzsvaru starp atbalsta pozitīvo devumu, veicinot attiecīgās ES ražošanas nozares starptautisko konkurētspēju (tas ir, atbalsta attiecība pret projekta risku valstī, kurā veikts ieguldījums), un iespējamo negatīvo ietekmi uz ES tirgu.

(30)

Kā valsts atbalsta tiesību aktu vispārējais princips, lai atbalsts atbilstu kopējam tirgum, atbalstam jāveicina tā saņēmēja papildu aktivitāti, kas nebūtu iespējama bez atbalsta. Pretēja gadījumā atbalsts kropļo konkurenci, nedodot pozitīvu ietekmi.

(31)

Jau lēmumā uzsākt procedūru Komisija šaubījās vai ORFAMA vajadzīgs atbalsts, lai veiktu ieguldījumu.

(32)

Saskaņā ar pieejamo informāciju ORFAMA ir veiksmīgs ražotājs ES tirgū, kas ražo labi zināmu zīmolu preces, kā arī sava zīmola ražojumus. Portugāles iestādes apgalvoja, ka šis bija ORFAMA pirmais ārvalstu tiešā ieguldījuma projekts un, ka projekts ietvēra riskus, kas saistīti ar Polijas tirgus strukturāliem un cikliskiem aspektiem (konkrēti – Polija risināja sarunas par pievienošanos Eiropas Savienībai) un apstākļiem, kas attiecas uz pašu ieguldītāju un tā izcelsmes valsti. Tomēr iestādes nav norādījušas precīzu šo risku būtību.

(33)

Portugāles iestādes arī uzskatīja, ka atbalsta nepieciešamību var attaisnot ar faktu, ka tas bija uzņēmuma ORFAMA tiešs ārvalstu ieguldījuma projekts. Tomēr Komisija atzīmē, ka ORFAMA darījumu attiecības ar Archimode un Wartatex sākās deviņdesmitajos gados, kad ORFAMA sāka ražot apģērbus ar apakšlīgumiem ar šiem uzņēmumiem. Šie divi Polijas uzņēmumi 1995. gadā jau veidoja 30 % no ORFAMA apgrozījuma. Tādēļ ORFAMA jau bija zināma šo uzņēmumu darbība vēl pirms projekta un tādējādi arī pieredze Polijas un starptautiskajā tirgū. Atbalsta saņēmēja mērķis paplašināt ražošanu un iegūt piekļuvi Polijas un tās kaimiņu tirgiem jau bija daļēji sasniegts pirms uzņēmums lūdza piešķirt atbalstu. Portugāle apstiprināja šādu izvērtējumu, kad tā minēja, ka ORFAMA lēmumu ieguldīt Polijā daļēji noteica ziņas, ka atbalsta saņēmējam ir zināšanas par Polijas tirgu un uzņēmumu, ko tas iegādājas, tādējādi samazinot ar ieguldījumu saistītos riskus. Tādēļ Komisija uzskata, ka minētais ieguldījums faktiski bija finanšu darījums par Polijas uzņēmumu pirkšanu jau pastāvošu darījuma attiecību kontekstā, un nevis pēc būtības jauns ieguldījums ārvalstī (6).

(34)

Komisija arī uzsver, ka ORFAMA pieteicās atbalstam tikai pēc tam, kad projekts jau bija pabeigts un tādējādi nebija atbilstošs “stimulējošai ietekmei”, kas ir kritērijs, ko paredz Kopienas noteikumi par valsts reģionālo atbalstu (7). Tā arī atzīmē, ka acīmredzot ORFAMA spēja finansēt ieguldījumu no paša līdzekļiem un aizņēmumiem, kurus uzņēmums paņēma pirms pieteicās atbalsta saņemšanai.

(35)

Attiecīgi Komisija secina, ka Portugāle nav pierādījusi, ka atbalsts ir nepieciešams, lai kompensētu kādu specifisku risku, kas saistīts ar projektu.

(36)

Komisija iepriekšējās lietās ir pieturējusies pie viedokļa, ka atbalsts tiešam ārvalstu ieguldījumam var stiprināt atbalsta saņēmēja vispārējo finanšu un stratēģisko stāvokli un tādējādi ietekmēt tā relatīvo pozīciju attiecība uz konkurentiem ES tirgū (8).

(37)

Portugāle šajā sakarā apgalvoja, ka ieguldījuma mērķis ir ļaut ORFAMA paplašināt ražošanu, kas sasniegusi iespēju robežas Portugālē, un celt darba ražīgumu, izmantojot zemākas izmaksas un labāk apmācītu un gados jaunāku darbaspēku Polijā. Tomēr saskaņā ar Portugāles iestāžu informāciju šis projekts arī veicina Eiropas attiecīgās ražošanas nozares stiprināšanu, palielinot ES izcelsmes ražojumu piegādi un veicinot ES zīmolus, ņemot vērā pieaugošo importa konkurenci. Portugālei, piešķirot atbalstu tādiem uzņēmumiem kā ORFAMA (un netieši Archimode un Wartatex) ir būtiski nodrošināt, ka ES tekstilrūpniecība ir konkurētspējīga ES un starptautiskajos tirgos.

(38)

Komisija atzīmē, ka minētais ieguldījums ir Polijā, kas tagad ir ES dalībvalsts. Atbalsts ietekmētu nozari (tekstilrūpniecību), kas pašreiz pārdzīvo importa liberalizāciju 2005. gada janvārī. Citi ES uzņēmumi būti ieinteresēti paši veikt reorganizāciju līdzīgi kā ORFAMA un tādējādi atbalsts dotu ORFAMA priekšrocības salīdzinot ar uzņēmumiem, kas šādu atbalstu nesaņem.

(39)

Portugāle arī uzsvēra, ka atbalsts veicinās nodarbinātību attiecīgajos Portugāles reģionos (attiecīgi Bragā un Lodzā), kas ir atbalstāmie reģioni ar augstiem bezdarba rādītājiem (skatīt 20. punktu), bet nenoradīja kādā veidā atbalsts ietekmētu nodarbinātību šajos reģionos.

(40)

Visbeidzot Komisija atzīmē – pat ja uzņēmumam ORFAMA būtu pozitīva ietekme uz attiecīgajiem reģioniem (kas netika parādīts) to principā nevar attiecināt uz atbalstu, jo kā iepriekš paskaidrots, atbalstam nav sekmējošas ietekmes šajā gadījumā, jo projektu pabeidza pirms ORFAMA lūdza atbalstu, kas nebija izšķirošs ieguldījuma īstenošanā.

(41)

Izvērtējot atbalsta atbilstību, Komisija pievērš īpašu uzmanību līdzsvaram starp pozitīvu un negatīvu ietekmi, vai atbalsta pozitīvie aspekti attiecībā uz Kopienu sedz negatīvo ietekmi uz tirdzniecību un Kopienas tirgu. Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija nav pārliecināta, ka piešķirot atbalstu uzņēmumam ORFAMA ieguldījumam Polijā, varēs palīdzēt uzlabot Eiropas rūpniecības konkurētspēju vai tam būs pozitīva ietekme attiecīgajos ES reģionos. Tieši pretēji, visticamāk atbalsts stiprinātu atbalsta saņēmēja pozīcijas uz konkurentu rēķina, kuriem nav šādas privilēģijas tirgu, ko raksturo intensīva konkurence un tirdzniecība. Tādēļ Komisija uzskata, ka atbalstam nav tādas pozitīvas ietekmes uz Kopienu, kas novērstu negatīvo ietekmi uz konkurenci un Kopienas tirgu.

VI.   SECINĀJUMI

(42)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secina, ka Portugāles iestādes nav pieradījusi, ka uzņēmumam ORFAMA atbalsts ir nepieciešams, lai veiktu minēto ieguldījumu. Tādējādi atbalstam ir vienkārši konkurenci kropļojoša ietekme kopēja tirgū, tas neveicina atbalsta saņēmēja papildu darbības. To ņemot vērā, nevar uzskatīt, ka atbalsts veicina ekonomisko aktivitāti EK Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē, nelabvēlīgi neietekmējot tirdzniecības apstākļus tādā apjomā, kas būtu pretrunā kopējām interesēm, un tādēļ tas uzskatāms par nesaderīgu ar kopējo tirgu,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. pants

Portugāles ierosinātā nodokļu atlaide EUR 921 752 apmērā uzņēmumam ORFAMA (Organização Fabril de Malhas S.A.) ieguldījumam Polijā nav saderīga ar kopējo tirgu, jo neatbilst EK Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktam, un tādēļ nav īstenojama.

2. pants

Lēmums ir adresēts Portugāles Republikai.

Briselē, 2007. gada 7. martā

Komisijas vārdā

Komisijas locekle

Neelie KROES


(1)  OV C 14, 20.1.2005., 2. lpp.

(2)  Skatīt 1. zemsvītras piezīmi.

(3)  Visi dati ir minēti paziņojumā.

(4)  N 96/99 (OV C 375, 24.12.1999., 4. lpp.).

(5)  Skatīt 4.4. punktu Pamatnostādnēs par reģionālo atbalstu (OV C 74, 10.3.1998., 9. lpp.). Saskaņā ar minētajām pamatnostādnēm sākotnējais ieguldījums ir ieguldījums pamatkapitālā, kas attiecas uz jauna uzņēmuma dibināšanu, esoša uzņēmuma paplašināšanu vai darbības uzsākšanai, kas paredz izmaiņas esoša uzņēmuma ražojumos vai ražošanas procesā (to racionalizējot, dažādojot vai modernizējot). Sākotnējo ieguldījumu nosaka pēc atbilstīgajiem izdevumu posteņiem (zeme, ēkas, rūpnīca/aprīkojums, nemateriālie aktīvi un/vai algu izmaksas.

(6)  Līdzīgs princips kā 4.4. punktā Pamatnostādnēs par reģionālo atbalstu, kas attiecas uz “sākotnēju ieguldījumu”; skatīt 5. zemsvītras piezīmi.

(7)  Skatīt 4.2. punktu pamatnostādnēs par valsts reģionālo atbalstu, kurā minēts, ka pieteikums par atbalstu jāiesniedz pirms projekta sākšanas, lai nodrošinātu, ka pastāv vajadzīgais stimuls; skatīt 5. zemsvītras piezīmi.

(8)  Skatīt Komisijas Lēmumu 1999/365/EK lietā C 77/97 (Austrian LiftGmbH – Doppelmayr).


III Tiesību akti, kas pieņemti, piemērojot Līgumu par Eiropas Savienību

TIESĪBU AKTI, KAS PIEŅEMTI, PIEMĒROJOT LES V SADAĻU

13.7.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 183/51


PADOMES LĒMUMS 2005/495/KĀDP

(2005. gada 11. oktobris)

attiecībā uz nolīguma noslēgšanu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Bruneju, Singapūru, Malaiziju, Taizemi un Filipīnām par šo valstu līdzdalību Eiropas Savienības uzraudzības misijā Acehā (Indonēzijā) (Acehas Uzraudzības misija – AUM)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību, un jo īpaši tā 24. pantu,

ņemot vērā prezidentvalsts ieteikumu,

tā kā:

(1)

Padome 2005. gada 9. septembrī pieņēma Vienoto rīcību 2005/643/KĀDP (1) par Eiropas Savienības uzraudzības misiju Acehā (Indonēzijā) (Acehas Uzraudzības misija – AUM).

(2)

Šīs Vienotās rīcības 10. panta 4. punkts paredz, ka attiecībā uz trešo valstu līdzdalību slēdz nolīgumu ar sīki izstrādātiem noteikumiem atbilstīgi 24. pantam Līgumā par Eiropas Savienību.

(3)

Padome 2004. gada 13. septembrī pilnvaroja prezidentvalsti, kurai vajadzības gadījumā palīdz ģenerālsekretārs/Augstais pārstāvis, turpmāko Eiropas civilās krīzes pārvarēšanas operāciju gadījumā sākt sarunas ar trešām valstīm, lai slēgtu nolīgumu, pamatojoties uz paraugnolīgumu starp Eiropas Savienību un trešo valsti par trešās valsts līdzdalību Eiropas Savienības civilās krīzes pārvarēšanas operācijā. Prezidentvalsts vienojās par nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā ar Bruneju, Singapūru, Malaiziju, Taizemi un Filipīnām par šo valstu līdzdalību Eiropas Savienības uzraudzības misijā Acehā (Indonēzijā) (Acehas Uzraudzības misija – AUM).

(4)

Nolīgums vēstuļu apmaiņas veidā būtu jāapstiprina,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Eiropas Savienības vārdā tiek apstiprināts nolīgums vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Bruneju, Singapūru, Malaiziju, Taizemi un Filipīnām par šo valstu līdzdalību Eiropas Savienības uzraudzības misijā Acehā (Indonēzijā) (Acehas Uzraudzības misija – AUM).

2. pants

Padomes priekšsēdētājs ir pilnvarots izraudzīt personu(-as), kas pilnvarota(-as) parakstīt nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā, lai tas kļūtu saistošs Eiropas Savienībai.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

4. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Luksemburgā, 2005. gada 11. oktobrī

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

G. BROWN


(1)  OV L 234, 10.9.2005., 13. lpp., jaunākie grozījumi izdarīti ar Vienoto rīcību 2006/607/KĀDP (OV L 246, 8.9.2006., 16. lpp.).


TULKOJUMS

NOLĪGUMS

vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Bruneju Darusalamu par Brunejas Darusalamas līdzdalību Eiropas Savienības uzraudzības misijā Acehā (Indonēzijā) (Acehas Uzraudzības misija – AUM)

Džakartā, 2005. gada 26. oktobrī

Jūsu Ekselence!

Saprašanās memorandā (SM) starp Indonēzijas valdību (IV) un Brīvās Acehas kustību (GAM), ko parakstīja Helsinkos 2005. gada 15. augustā, paredzēts, inter alia, ka Eiropas Savienība un ASEAN atbalstītājvalstis izveidos Acehas Uzraudzības misiju (AUM) Acehā (Indonēzijā). Šis SM arī paredz, ka Indonēzijas valdība un Eiropas Savienība (ES) vienosies par AUM un tās personāla statusu, privilēģijām un neaizskaramību.

Tādēļ man ir tas gods šīs vēstules pielikumā piedāvāt noteikumus, kurus varētu piemērot attiecībā uz Jūsu valsts līdzdalību AUM, Jūsu valsts izvietoto personālu, kura statusu, privilēģijas un imunitāti reglamentē nolīgums starp Indonēzijas valdību, ES un ASEAN atbalstītājvalstīm.

Būtu pateicīgs, ja Jūs varētu apstiprināt, ka piekrītat pielikumā iekļautajiem noteikumiem un saprotat to, ka šī vēstule un tās pielikums kopā ar Jūsu atbildi ir juridiski saistošs nolīgums starp ES un Brunejas Darusalamas valdību, kurš stājas spēkā Jūsu atbildes parakstīšanas dienā un ir spēkā laikposmā, kad Jūsu valsts piedalās AUM.

Ar cieņu,

 

I PIELIKUMS

1.

Bruneja Darusalama, kā paredzēts SM, piedalās AUM saskaņā ar šādiem noteikumiem un jebkādiem prasītiem īstenošanas pasākumiem, neskarot Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanas autonomiju.

2.

ES dalība pamatojas uz Padomes 2005. gada 9. septembrī pieņemto Vienoto rīcību par Eiropas Savienības uzraudzības misiju Acehā (Indonēzija) (Acehas Uzraudzības misija – AUM). Bruneja Darusalama pievienojas tiem Vienotās rīcības noteikumiem, kas attiecas uz tās dalību, un tiem šā pielikuma noteikumiem, kas attiecas uz tās personālu AUM.

3.

Lēmumu izbeigt ES līdzdalību AUM pieņem Eiropas Savienības Padome pēc apspriešanās ar Bruneju Darusalamu un ja Bruneja Darusalama joprojām sniedz ieguldījumu AUM lēmuma pieņemšanas dienā.

4.

Bruneja Darusalama nodrošina to, ka personāls, kas piedalās AUM, veic savus pienākumus atbilstīgi:

attiecīgiem noteikumiem Vienotajā rīcībā, ko Eiropas Savienības Padome pieņēma 2005. gada 9. septembrī, un iespējamiem vēlākiem grozījumiem,

Operācijas plānam (OPLAN), ko Eiropas Savienības Padome apstiprināja 2005. gada 9. septembrī,

īstenošanas pasākumiem saskaņā ar šo nolīgumu.

5.

Brunejas Darusalamas norīkotais personāls AUM veic pienākumus un darbojas, vadoties vienīgi pēc AUM interesēm.

6.

Bruneja Darusalama laikus informē AUM misijas vadītāju par visām pārmaiņām saistībā ar savu ieguldījumu AUM.

7.

Kompetenta Brunejas Darusalamas iestāde personālam, ko norīko AUM, līdz darba sākumam veic veselības pārbaudi, vakcināciju un izsniedz uzziņu, kas apliecina dienestam derīgu veselības stāvokli. Personāls, ko norīko uz AUM, uzrāda šādas uzziņas kopiju.

8.

AUM personāla, tostarp Brunejas Darusalamas nosūtītā AUM personāla, statusu reglamentē nolīgums par AUM statusu, privilēģijām un imunitāti, ko noslēdza starp Indonēzijas valdību, Eiropas Savienību un ASEAN atbalstītājvalstīm.

9.

Neskarot 8. iedaļā minēto nolīgumu par misijas statusu, personāls, kas piedalās AUM, paliek Brunejas Darusalamas jurisdikcijā.

10.

Bruneja Darusalama saskaņā ar saviem valsts tiesību aktiem un atbilstīgi imunitātei, kas piešķirta ar nolīgumu par AUM statusu, privilēģijām un imunitāti, ir atbildīga par visu to prasību izskatīšanu, kas saistītas ar līdzdalību AUM un ko iesniedz tās personāls vai kas attiecas uz tās personālu. Bruneja Darusalama ir atbildīga par jebkuras lietas ierosināšanu, jo īpaši par tiesvedības vai disciplināro procedūru sākšanu pret jebkuru tās personāla pārstāvi saskaņā ar tās tiesību aktiem.

11.

Bruneja Darusalama apņemas, pamatojoties uz savstarpības principu, nākt klajā ar deklarāciju par atteikšanos no prasībām pret jebkuru valsti, kas piedalās AUM, un apņemas to darīt līdz ar šīs vēstuļu apmaiņas parakstīšanu. II pielikumā iekļauts šādas deklarācijas paraugs.

12.

Eiropas Savienība nodrošina, ka dalībvalstis, pamatojoties uz savstarpības principu, nāk klajā ar deklarāciju par atteikšanos no prasībām pret Bruneju Darusalamu, kas piedalās AUM, un apņemas to darīt līdz ar šīs vēstuļu apmaiņas parakstīšanu. II pielikumā iekļauts šādas deklarācijas paraugs.

13.

Noteikumi attiecībā uz klasificētas informācijas apmaiņu un drošību ir iekļauti III pielikumā. Turpmākās norādes var sniegt kompetentās iestādes, tostarp AUM misijas vadītājs.

14.

Viss personāls, kas piedalās AUM, paliek pilnīgā savas valsts iestāžu pakļautībā.

15.

Valsts iestādes nodod operatīvo kontroli AUM misijas vadītāja pārziņā, kurš īsteno pavēles tiesības, izmantojot pavēles un kontroles hierarhijas struktūru.

16.

Misijas vadītājs vada AUM un uzņemas organizēt tās ikdienas pārvaldību.

17.

Brunejai Darusalamai ir tādas pašas tiesības un pienākumi attiecībā uz operatīvo ikdienas pārvaldību kā Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas piedalās AUM, saskaņā ar 2. iedaļā minētajiem tiesību instrumentiem.

18.

AUM misijas vadītājs ir atbildīgs par AUM personāla disciplīnas kontroli. Vajadzības gadījumā disciplinārlietu ierosina attiecīgā valsts iestāde.

19.

Bruneja Darusalama ieceļ Nacionālā kontingenta kontaktpunktu (NKK), kas pārstāv tās nacionālo kontingentu AUM. NKK sniedz ziņojumus AUM misijas vadītājam par attiecīgās valsts jautājumiem un ir atbildīgs par kontingenta ikdienas disciplīnu.

20.

Bruneja Darusalama uzņemas visas izmaksas, kas saistītas ar tās dalību misijā.

21.

Bruneja Darusalama nepiedalās AUM operatīvā budžeta finansēšanā.

22.

Ja noticis nāves gadījums, gūti ievainojumi, radīti zaudējumi vai noticis kaitējums fiziskām vai juridiskām personām no valsts, kurā veic misiju, Bruneja Darusalama gadījumos, ja ir konstatēta tās atbildība, izmaksā kompensāciju, ievērojot nosacījumus, kas paredzēti nolīgumā par AUM statusu, privilēģijām un imunitāti, kā minēts 8. iedaļā.

23.

Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretārs/Augstais pārstāvis kopējās ārpolitikas un drošības politikas lietās vai Misijas vadītājs un Brunejas Darusalamas attiecīgās iestādes vienojas par jebkuriem tehniskiem un administratīviem pasākumiem, kas vajadzīgi, lai īstenotu šo nolīgumu.

24.

Jebkurai Pusei ir tiesības izbeigt šā nolīguma darbību, par to paziņojot rakstiski vienu mēnesi iepriekš.

25.

Domstarpības par šā nolīguma interpretāciju vai piemērošanu Puses savstarpēji izšķir ar diplomātiskiem līdzekļiem.

II PIELIKUMS

11. un 12. iedaļā minēto savstarpējo deklarāciju teksts

ES dalībvalstīm adresēts teksts:

“Piemērojot Eiropas Savienības Padomes 2005. gada 9. septembrī pieņemto Vienoto rīcību par ES uzraudzības misiju Acehā (Acehas Uzraudzības misija – AUM), ES dalībvalstis centīsies, ciktāl pieļauj to iekšējā tiesību sistēma, cik vien iespējams atteikties no prasībām pret Bruneju Darusalamu tās personāla ievainošanas vai nāves gadījumā vai gadījumā, ja tai ir radīti zaudējumi vai bojāts tās īpašums, ko izmanto AUM, ja šāds ievainojums, nāve, zaudējums vai bojājums:

radies Brunejas Darusalamas personāla darbības dēļ, pildot pienākumus saistībā ar AUM, izņemot rupjas nolaidības vai tīša noteikumu pārkāpuma gadījumā, vai

radies, izmantojot jebkādu īpašumu, kas pieder Brunejai Darusalamai, ja šis īpašums ir izmantots saistībā ar operāciju, izņemot gadījumus, kad AUM personāls no Brunejas Darusalamas, kas izmanto šo īpašumu, ir vainojams rupjā nolaidībā vai tīšā noteikumu pārkāpumā.”

Brunejai Darusalamai adresēts teksts:

“Bruneja Darusalama, piedaloties AUM atbilstīgi SM 5. panta 3. punktam un Eiropas Savienības Padomes 2005. gada 9. septembrī pieņemtajai Vienotajai rīcībai par ES uzraudzības misiju Acehā (Acehas Uzraudzības misija – AUM), centīsies, ciktāl pieļauj tās iekšējā tiesību sistēma, cik vien iespējams atteikties no prasībām pret jebkuru citu valsti, kas piedalās AUM, tās personāla ievainošanas vai nāves gadījumā vai gadījumā, ja tai ir radīti zaudējumi vai bojāts tās īpašums, ko izmanto AUM, ja šāds ievainojums, nāve, zaudējums vai bojājums:

radies personāla darbības dēļ, pildot pienākumus saistībā ar AUM, izņemot rupjas nolaidības vai tīša noteikumu pārkāpuma gadījumā, vai

radies, izmantojot jebkādu īpašumu, kas pieder valstij, kura piedalās AUM, ja šis īpašums ir izmantots saistībā ar misiju, kā arī izņemot gadījumus, ja AUM personāls, kas izmanto šo īpašumu, ir vainojams rupjā nolaidībā vai tīšā noteikumu pārkāpumā.”

III PIELIKUMS

Noteikumi attiecībā uz klasificētas informācijas apmaiņu un drošību

Lai izveidotu sistēmu apmaiņai ar klasificētu informāciju saistībā ar AUM, kuras klasifikācijas līmenis ir IEROBEŽOTA (RESTREINT UE), starp Eiropas Savienību un Bruneju Darusalamu, piemēros šādus noteikumus.

Bruneja Darusalama nodrošina to, ka ES klasificētu informāciju (t. i., jebkuru informāciju (proti, zināšanas, ko jebkādā veidā var nodot citiem) vai materiālus, par ko ir noteikts, ka tiem vajadzīga aizsardzība pret neatļautu izpaušanu, un kas par tādiem ir atzīti drošības klasifikācijā) nodod tai, ievērojot drošības klasifikāciju, kuru tai piešķīrusi ES, un aizsargā šādu informāciju saskaņā ar šādiem noteikumiem, pamatojoties uz Padomes Drošības reglamentu (1), jo īpaši:

Bruneja Darusalama neizmantos tai uzticēto ES klasificēto informāciju citā nolūkā kā tajā, kādā šī ES klasificētā informācija nodota Brunejai Darusalamai, un citā nolūkā, kā noteicis informācijas sniedzējs,

Bruneja Darusalama bez iepriekšējas ES piekrišanas neizpaudīs šādu informāciju trešām personām,

Bruneja Darusalama nodrošina to, ka piekļuvi tās rīcībā nodotajai ES klasificētajai informācijai sniegs tikai personām, kam ir “vajadzība pēc informācijas”,

Bruneja Darusalama nodrošina, ka, pirms tā sniedz piekļuvi ES klasificētai informācijai, visas personas, kam vajadzīga piekļuve šādai informācijai, ir informētas par aizsardzības noteikumiem, kas attiecas uz tās informācijas klasifikāciju, kurai viņas piekļūs, un ka viņas atbilst šiem noteikumiem,

ņemot vērā tās klasifikācijas līmeni, ES klasificēto informāciju nosūta Brunejai Darusalamai ar diplomātiskā pasta, militārā pasta, drošu pasta pakalpojumu, drošu telekomunikāciju starpniecību vai nogādājot personīgi. Bruneja Darusalama iepriekš paziņo ES Padomes Ģenerālsekretariātam tās struktūras nosaukumu un adresi, kura ir atbildīga par klasificētās informācijas drošību, un precīzu adresi, kurp informācija un dokumenti jānogādā,

Bruneja Darusalama nodrošina, ka visas telpas, zonas, ēkas, biroji, telpas, sakaru un informāciju sistēmas u. tml., kur ES klasificētu informāciju un dokumentus uzglabā un/vai apstrādā, ir apsargāti, izmantojot atbilstīgus fiziskas drošības pasākumus,

Bruneja Darusalama nodrošina to, ka ES klasificētos dokumentus, kas tai nodoti, saņemšanas laikā iegrāmato īpašā reģistrā. Bruneja Darusalama nodrošina, ka tai nodoto ES klasificētas informācijas un dokumentu kopijas, kuras var noņemt saņēmēja struktūra, to numurs un sadale ir reģistrēti šajā īpašajā reģistrā,

Bruneja Darusalama paziņo ES Padomes Ģenerālsekretariātam par jebkuru tai nodotās klasificētās informācijas apdraudējumu. Šādā gadījumā Bruneja Darusalama sāk izmeklēšanu un veic atbilstīgus pasākumus, lai novērstu to atkārtošanos.

Šajos noteikumos klasificētai informācijai, ko Bruneja Darusalama nodod Eiropas Savienībai, piemēro tādus pašus noteikumus kā ES klasificētai informācijai, un tai piešķir tādu pašu aizsardzības līmeni.

Pēc tam, kad šis nolīgums zaudē spēku vai tiek pārtraukts, visu klasificēto informāciju vai materiālus, ko sniedz vai saņem apmaiņā, turpina aizsargāt saskaņā ar šeit izklāstītajiem noteikumiem.

Jakarta, 9 February 2006

Your Excellency,

I refer to your letter dated 26 October 2006 proposing the provisions which will apply to the personnel deployed by Brunei Darussalam related to the status, privileges and immunities of the Aceh Monitoring Mission (AMM) and its members, which are set out in the Annexes to this letter.

I have the honour to confirm the acceptance by the Government of Brunei Darussalam of the provisions set out in the said Annexes. I have the further honour to confirm that the above letter and this letter hereby constitutes an agreement between the Government of Brunei Darussalam and the European Union on the status, privileges and immunities of the AMM, which shall enter into force on the date of this letter. The agreement shall remain in force for the duration of Brunei Darussalam's participation in the AMM.

Brunei Darussalam participating in the AMM as referred to in paragraph 5.3 of the MoU and in the Joint Action adopted by the Council of the European Union on 9 September 2006 on the European Union Monitoring Mission in Aceh (Aceh Monitoring Mission — AMM) will endeavour, insofar as its internal legal systems so permits, to waive as far as possible claims against any other State participating in the AMM for injury, death of its personnel, or damage to, or loss of any assets owned by itself and used by the AMM if such injury, death or loss:

was caused by personnel in the execution of their duties in connection with the AMM, except in case of gross negligence or willful misconduct, or

arose from the use of any assets owned by States participating in the AMM, provided that the assets were used in connection with the mission and except in case of gross negligence or willful misconduct of AMM personnel using those assets.

Please, accept. Excellency, the assurances of my highest consideration.

Image

ABU BAKAR HAJI DONGLAH

Charge d'Affaires a.i.


(1)  OV L 101, 11.4.2001., 1. lpp. Dokuments pievienots šai vēstulei.


TULKOJUMS

NOLĪGUMS

vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Singapūras Republiku par Singapūras Republikas līdzdalību Eiropas Savienības uzraudzības misijā Acehā (Indonēzijā) (Acehas Uzraudzības misija – AUM)

Džakartā, 2005. gada 26. oktobrī

Jūsu Ekselence!

Saprašanās memorandā (SM) starp Indonēzijas valdību (IV) un Brīvās Acehas kustību (GAM), ko parakstīja Helsinkos 2005. gada 15. augustā, paredzēts, inter alia, ka Eiropas Savienība un ASEAN atbalstītājvalstis izveidos Acehas Uzraudzības misiju (AUM) Acehā (Indonēzijā). Šis SM arī paredz, ka Indonēzijas valdība un Eiropas Savienība (ES) vienosies par AUM un tās personāla statusu, privilēģijām un neaizskaramību.

Tādēļ man ir tas gods šīs vēstules pielikumā piedāvāt noteikumus, kurus varētu piemērot attiecībā uz Jūsu valsts līdzdalību AUM, Jūsu valsts izvietoto personālu, kura statusu, privilēģijas un imunitāti reglamentē nolīgums starp Indonēzijas valdību, ES un ASEAN atbalstītājvalstīm.

Būtu pateicīgs, ja Jūs varētu apstiprināt, ka piekrītat pielikumā iekļautajiem noteikumiem un saprotat to, ka šī vēstule un tās pielikums kopā ar Jūsu atbildi ir juridiski saistošs nolīgums starp ES un Singapūras Republikas valdību, kurš stājas spēkā Jūsu atbildes parakstīšanas dienā un ir spēkā laikposmā, kad Jūsu valsts piedalās AUM.

Ar cieņu,

 

I PIELIKUMS

1.

Singapūras Republika, kā paredzēts SM, piedalās AUM saskaņā ar šādiem noteikumiem un jebkādiem prasītiem īstenošanas pasākumiem, neskarot Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanas autonomiju.

2.

ES dalība pamatojas uz Padomes 2005. gada 9. septembrī pieņemto Vienoto rīcību par Eiropas Savienības uzraudzības misiju Acehā (Indonēzija) (Acehas Uzraudzības misija – AUM). Singapūras Republika pievienojas tiem Vienotās rīcības noteikumiem, kas attiecas uz tās dalību, un tiem šā pielikuma noteikumiem, kas attiecas uz tās personālu AUM.

3.

Lēmumu izbeigt ES līdzdalību AUM pieņem Eiropas Savienības Padome pēc apspriešanās ar Singapūras Republiku un ja Singapūras Republika joprojām sniedz ieguldījumu AUM lēmuma pieņemšanas dienā.

4.

Singapūras Republika nodrošina to, ka personāls, kas piedalās AUM, veic savus pienākumus atbilstīgi:

attiecīgiem noteikumiem Vienotajā rīcībā, ko Eiropas Savienības Padome pieņēma 2005. gada 9. septembrī, un iespējamiem vēlākiem grozījumiem,

Operācijas plānam (OPLAN), ko Eiropas Savienības Padome apstiprināja 2005. gada 9. septembrī,

īstenošanas pasākumiem saskaņā ar šo nolīgumu.

5.

Singapūras Republikas norīkotais personāls AUM veic pienākumus un darbojas, vadoties vienīgi pēc AUM interesēm.

6.

Singapūras Republika laikus informē AUM misijas vadītāju par visām pārmaiņām saistībā ar savu ieguldījumu AUM.

7.

Kompetenta Singapūras Republikas iestāde personālam, ko norīko AUM, līdz darba sākumam veic veselības pārbaudi, vakcināciju un izsniedz uzziņu, kas apliecina dienestam derīgu veselības stāvokli. Personāls, ko norīko uz AUM, uzrāda šādas uzziņas kopiju.

8.

AUM personāla, tostarp Singapūras Republikas nosūtītā AUM personāla, statusu reglamentē nolīgums par AUM statusu, privilēģijām un imunitāti, ko noslēdza starp Indonēzijas valdību, Eiropas Savienību un ASEAN atbalstītājvalstīm.

9.

Neskarot 8. iedaļā minēto nolīgumu par misijas statusu, personāls, kas piedalās AUM, paliek Singapūras Republikas jurisdikcijā.

10.

Singapūras Republika saskaņā ar saviem valsts tiesību aktiem un atbilstīgi imunitātei, kas piešķirta ar nolīgumu par AUM statusu, privilēģijām un imunitāti, ir atbildīga par visu to prasību izskatīšanu, kas saistītas ar līdzdalību AUM un ko iesniedz tās personāls vai kas attiecas uz tās personālu. Singapūras Republika ir atbildīga par jebkuras lietas ierosināšanu, jo īpaši par tiesvedības vai disciplināro procedūru sākšanu pret jebkuru tās personāla pārstāvi saskaņā ar tās tiesību aktiem.

11.

Singapūras Republika apņemas, pamatojoties uz savstarpības principu, nākt klajā ar deklarāciju par atteikšanos no prasībām pret jebkuru valsti, kas piedalās AUM, un apņemas to darīt līdz ar šīs vēstuļu apmaiņas parakstīšanu. II pielikumā iekļauts šādas deklarācijas paraugs.

12.

Eiropas Savienība nodrošina, ka dalībvalstis, pamatojoties uz savstarpības principu, nāk klajā ar deklarāciju par atteikšanos no prasībām pret Singapūras Republiku, kas piedalās AUM, un apņemas to darīt līdz ar šīs vēstuļu apmaiņas parakstīšanu. II pielikumā iekļauts šādas deklarācijas paraugs.

13.

Noteikumi attiecībā uz klasificētas informācijas apmaiņu un drošību ir iekļauti III pielikumā. Turpmākās norādes var sniegt kompetentās iestādes, tostarp AUM misijas vadītājs.

14.

Viss personāls, kas piedalās AUM, paliek pilnīgā savas valsts iestāžu pakļautībā.

15.

Valsts iestādes nodod operatīvo kontroli AUM misijas vadītāja pārziņā, kurš īsteno pavēles tiesības, izmantojot pavēles un kontroles hierarhijas struktūru.

16.

Misijas vadītājs vada AUM un uzņemas organizēt tās ikdienas pārvaldību.

17.

Singapūras Republikai ir tādas pašas tiesības un pienākumi attiecībā uz operatīvo ikdienas pārvaldību kā Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas piedalās AUM, saskaņā ar 2. iedaļā minētajiem tiesību instrumentiem.

18.

AUM misijas vadītājs ir atbildīgs par AUM personāla disciplīnas kontroli. Vajadzības gadījumā disciplinārlietu ierosina attiecīgā valsts iestāde.

19.

Singapūras Republika ieceļ Nacionālā kontingenta kontaktpunktu (NKK), kas pārstāv tās nacionālo kontingentu AUM. NKK sniedz ziņojumus AUM misijas vadītājam par attiecīgās valsts jautājumiem un ir atbildīgs par kontingenta ikdienas disciplīnu.

20.

Singapūras Republika uzņemas visas izmaksas, kas saistītas ar tās dalību misijā.

21.

Singapūras Republika nepiedalās AUM operatīvā budžeta finansēšanā.

22.

Ja noticis nāves gadījums, gūti ievainojumi, radīti zaudējumi vai noticis kaitējums fiziskām vai juridiskām personām no valsts, kurā veic misiju, Singapūras Republika gadījumos, ja ir konstatēta tās atbildība, izmaksā kompensāciju, ievērojot nosacījumus, kas paredzēti nolīgumā par AUM statusu, privilēģijām un imunitāti, kā minēts 8. iedaļā.

23.

Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretārs/Augstais pārstāvis kopējās ārpolitikas un drošības politikas lietās vai Misijas vadītājs un Singapūras Republikas attiecīgās iestādes vienojas par jebkuriem tehniskiem un administratīviem pasākumiem, kas vajadzīgi, lai īstenotu šo nolīgumu.

24.

Jebkurai Pusei ir tiesības izbeigt šā nolīguma darbību, par to paziņojot rakstiski vienu mēnesi iepriekš.

25.

Domstarpības par šā nolīguma interpretāciju vai piemērošanu Puses savstarpēji izšķir ar diplomātiskiem līdzekļiem.

II PIELIKUMS

11. un 12. iedaļā minēto savstarpējo deklarāciju teksts

ES dalībvalstīm adresēts teksts:

“Piemērojot Eiropas Savienības Padomes 2005. gada 9. septembrī pieņemto Vienoto rīcību par ES uzraudzības misiju Acehā (Acehas Uzraudzības misija – AUM), ES dalībvalstis centīsies, ciktāl pieļauj to iekšējā tiesību sistēma, cik vien iespējams atteikties no prasībām pret Singapūras Republiku tās personāla ievainošanas vai nāves gadījumā vai gadījumā, ja tai ir radīti zaudējumi vai bojāts tās īpašums, ko izmanto AUM, ja šāds ievainojums, nāve, zaudējums vai bojājums:

radies Singapūras Republikas personāla darbības dēļ, pildot pienākumus saistībā ar AUM, izņemot rupjas nolaidības vai tīša noteikumu pārkāpuma gadījumā, vai

radies, izmantojot jebkādu īpašumu, kas pieder Singapūras Republikai, ja šis īpašums ir izmantots saistībā ar operāciju, izņemot gadījumus, kad AUM personāls no Singapūras Republikas, kas izmanto šo īpašumu, ir vainojams rupjā nolaidībā vai tīšā noteikumu pārkāpumā.”

Singapūras Republikai adresēts teksts:

“Singapūras Republika, piedaloties AUM atbilstīgi SM 5. panta 3. punktam un Eiropas Savienības Padomes 2005. gada 9. septembrī pieņemtajai Vienotajai rīcībai par ES uzraudzības misiju Acehā (Acehas Uzraudzības misija – AUM), centīsies, ciktāl pieļauj tās iekšējā tiesību sistēma, cik vien iespējams atteikties no prasībām pret jebkuru citu valsti, kas piedalās AUM, tās personāla ievainošanas vai nāves gadījumā vai gadījumā, ja tai ir radīti zaudējumi vai bojāts tās īpašums, ko izmanto AUM, ja šāds ievainojums, nāve, zaudējums vai bojājums:

radies personāla darbības dēļ, pildot pienākumus saistībā ar AUM, izņemot rupjas nolaidības vai tīša noteikumu pārkāpuma gadījumā, vai

radies, izmantojot jebkādu īpašumu, kas pieder valstij, kura piedalās AUM, ja šis īpašums ir izmantots saistībā ar misiju, kā arī izņemot gadījumus, ja AUM personāls, kas izmanto šo īpašumu, ir vainojams rupjā nolaidībā vai tīšā noteikumu pārkāpumā.”

III PIELIKUMS

Noteikumi attiecībā uz klasificētas informācijas apmaiņu un drošību

Lai izveidotu sistēmu apmaiņai ar klasificētu informāciju saistībā ar AUM, kuras klasifikācijas līmenis ir IEROBEŽOTA (RESTREINT UE), starp Eiropas Savienību un Singapūras Republiku, piemēros šādus noteikumus.

Singapūras Republika nodrošina to, ka ES klasificētu informāciju (t. i., jebkuru informāciju (proti, zināšanas, ko jebkādā veidā var nodot citiem) vai materiālus, par ko ir noteikts, ka tiem vajadzīga aizsardzība pret neatļautu izpaušanu, un kas par tādiem ir atzīti drošības klasifikācijā) nodod tai, ievērojot drošības klasifikāciju, kuru tai piešķīrusi ES, un aizsargā šādu informāciju saskaņā ar šādiem noteikumiem, pamatojoties uz Padomes Drošības reglamentu (1), jo īpaši:

Singapūras Republika neizmantos tai uzticēto ES klasificēto informāciju citā nolūkā kā tajā, kādā šī ES klasificētā informācija nodota Singapūras Republikai, un citā nolūkā, kā noteicis informācijas sniedzējs,

Singapūras Republika bez iepriekšējas ES piekrišanas neizpaudīs šādu informāciju trešām personām,

Singapūras Republika nodrošina to, ka piekļuvi tās rīcībā nodotajai ES klasificētajai informācijai sniegs tikai personām, kam ir “vajadzība pēc informācijas”,

Singapūras Republika nodrošina, ka, pirms tā sniedz piekļuvi ES klasificētai informācijai, visas personas, kam vajadzīga piekļuve šādai informācijai, ir informētas par aizsardzības noteikumiem, kas attiecas uz tās informācijas klasifikāciju, kurai viņas piekļūs, un ka viņas atbilst šiem noteikumiem,

ņemot vērā tās klasifikācijas līmeni, ES klasificēto informāciju nosūta Singapūras Republikai ar diplomātiskā pasta, militārā pasta, drošu pasta pakalpojumu, drošu telekomunikāciju starpniecību vai nogādājot personīgi. Singapūras Republika iepriekš paziņo ES Padomes Ģenerālsekretariātam tās struktūras nosaukumu un adresi, kura ir atbildīga par klasificētās informācijas drošību, un precīzu adresi, kurp informācija un dokumenti jānogādā,

Singapūras Republika nodrošina, ka visas telpas, zonas, ēkas, biroji, telpas, sakaru un informāciju sistēmas u. tml., kur ES klasificētu informāciju un dokumentus uzglabā un/vai apstrādā, ir apsargāti, izmantojot atbilstīgus fiziskas drošības pasākumus,

Singapūras Republika nodrošina to, ka ES klasificētos dokumentus, kas tai nodoti, saņemšanas laikā iegrāmato īpašā reģistrā. Singapūras Republika nodrošina, ka tai nodoto ES klasificētas informācijas un dokumentu kopijas, kuras var noņemt saņēmēja struktūra, to numurs un sadale ir reģistrēti šajā īpašajā reģistrā,

Singapūras Republika paziņo ES Padomes Ģenerālsekretariātam par jebkuru tai nodotās klasificētās informācijas apdraudējumu. Šādā gadījumā Singapūras Republika sāk izmeklēšanu un veic atbilstīgus pasākumus, lai novērstu to atkārtošanos.

Šajos noteikumos klasificētai informācijai, ko Singapūras Republika nodod Eiropas Savienībai, piemēro tādus pašus noteikumus kā ES klasificētai informācijai, un tai piešķir tādu pašu aizsardzības līmeni.

Pēc tam, kad šis nolīgums zaudē spēku vai tiek pārtraukts, visu klasificēto informāciju vai materiālus, ko sniedz vai saņem apmaiņā, turpina aizsargāt saskaņā ar šeit izklāstītajiem noteikumiem.

Jakarta, 9 February 2006

Your Excellency

I write to you in your capacity as the European Union President in Indonesia. With reference to your predecessor H.E. Mr Charles Humphrey's letter of 26 October 2005, I have the honour, on behalf of the Government of Singapore, to confirm our acceptance of the provisions set out in the Annexes to that letter.

We also confirm that this reply, together with Mr Humphrey's letter and its Annexes, shall constitute a legally binding agreement between the EU and our country, which shall enter into force on the day of signature of this letter. We would also like to record our understanding that, specifically, Annex II to Mr Humphrey's letter constitutes the binding reciprocal declarations envisaged by paragraphs 11 and 12 of Annex I to his letter.

Please accept, Excellency, the assurances of my highest consideration.

Image

EDWARD LEE

Ambassador


(1)  OV L 101, 11.4.2001., 1. lpp. Dokuments pievienots šai vēstulei.


TULKOJUMS

NOLĪGUMS

vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Malaiziju par Malaizijas līdzdalību Eiropas Savienības uzraudzības misijā Acehā (Indonēzijā) (Acehas Uzraudzības misija – AUM)

Džakartā, 2005. gada 26. oktobrī

Jūsu Ekselence!

Saprašanās memorandā (SM) starp Indonēzijas valdību (IV) un Brīvās Acehas kustību (GAM), ko parakstīja Helsinkos 2005. gada 15. augustā, paredzēts, inter alia, ka Eiropas Savienība un ASEAN atbalstītājvalstis izveidos Acehas Uzraudzības misiju (AUM) Acehā (Indonēzijā). Šis SM arī paredz, ka Indonēzijas valdība un Eiropas Savienība (ES) vienosies par AUM un tās personāla statusu, privilēģijām un neaizskaramību.

Tādēļ man ir tas gods šīs vēstules pielikumā piedāvāt noteikumus, kurus varētu piemērot attiecībā uz Jūsu valsts līdzdalību AUM, Jūsu valsts izvietoto personālu, kura statusu, privilēģijas un imunitāti reglamentē nolīgums starp Indonēzijas valdību, ES un ASEAN atbalstītājvalstīm.

Būtu pateicīgs, ja Jūs varētu apstiprināt, ka piekrītat pielikumā iekļautajiem noteikumiem un saprotat to, ka šī vēstule un tās pielikums kopā ar Jūsu atbildi ir juridiski saistošs nolīgums starp ES un Malaizijas valdību, kurš stājas spēkā Jūsu atbildes parakstīšanas dienā un ir spēkā laikposmā, kad Jūsu valsts piedalās AUM.

Ar cieņu,

 

I PIELIKUMS

1.

Malaizija, kā paredzēts SM, piedalās AUM saskaņā ar šādiem noteikumiem un jebkādiem prasītiem īstenošanas pasākumiem, neskarot Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanas autonomiju.

2.

ES dalība pamatojas uz Padomes 2005. gada 9. septembrī pieņemto Vienoto rīcību par Eiropas Savienības uzraudzības misiju Acehā (Indonēzija) (Acehas Uzraudzības misija – AUM). Malaizija pievienojas tiem Vienotās rīcības noteikumiem, kas attiecas uz tās dalību, un tiem šā pielikuma noteikumiem, kas attiecas uz tās personālu AUM.

3.

Lēmumu izbeigt ES līdzdalību AUM pieņem Eiropas Savienības Padome pēc apspriešanās ar Malaiziju un ja Malaizija joprojām sniedz ieguldījumu AUM lēmuma pieņemšanas dienā.

4.

Malaizija nodrošina to, ka personāls, kas piedalās AUM, veic savus pienākumus atbilstīgi:

attiecīgiem noteikumiem Vienotajā rīcībā, ko Eiropas Savienības Padome pieņēma 2005. gada 9. septembrī, un iespējamiem vēlākiem grozījumiem,

Operācijas plānam (OPLAN), ko Eiropas Savienības Padome apstiprināja 2005. gada 9. septembrī,

īstenošanas pasākumiem saskaņā ar šo nolīgumu.

5.

Malaizijas norīkotais personāls AUM veic pienākumus un darbojas, vadoties vienīgi pēc AUM interesēm.

6.

Malaizija laikus informē AUM misijas vadītāju par visām pārmaiņām saistībā ar savu ieguldījumu AUM.

7.

Kompetenta Malaizijas iestāde personālam, ko norīko AUM, līdz darba sākumam veic veselības pārbaudi, vakcināciju un izsniedz uzziņu, kas apliecina dienestam derīgu veselības stāvokli. Personāls, ko norīko uz AUM, uzrāda šādas uzziņas kopiju.

8.

AUM personāla, tostarp Malaizijas nosūtītā AUM personāla, statusu reglamentē nolīgums par AUM statusu, privilēģijām un imunitāti, ko noslēdza starp Indonēzijas valdību, Eiropas Savienību un ASEAN atbalstītājvalstīm.

9.

Neskarot 8. iedaļā minēto nolīgumu par misijas statusu, personāls, kas piedalās AUM, paliek Malaizijas jurisdikcijā.

10.

Malaizija saskaņā ar saviem valsts tiesību aktiem un atbilstīgi imunitātei, kas piešķirta ar nolīgumu par AUM statusu, privilēģijām un imunitāti, ir atbildīga par visu to prasību izskatīšanu, kas saistītas ar līdzdalību AUM un ko iesniedz tās personāls vai kas attiecas uz tās personālu. Malaizija ir atbildīga par jebkuras lietas ierosināšanu, jo īpaši par tiesvedības vai disciplināro procedūru sākšanu pret jebkuru tās personāla pārstāvi saskaņā ar tās tiesību aktiem.

11.

Malaizija apņemas, pamatojoties uz savstarpības principu, nākt klajā ar deklarāciju par atteikšanos no prasībām pret jebkuru valsti, kas piedalās AUM, un apņemas to darīt līdz ar šīs vēstuļu apmaiņas parakstīšanu. II pielikumā iekļauts šādas deklarācijas paraugs.

12.

Eiropas Savienība nodrošina, ka dalībvalstis, pamatojoties uz savstarpības principu, nāk klajā ar deklarāciju par atteikšanos no prasībām pret Malaiziju, kas piedalās AUM, un apņemas to darīt līdz ar šīs vēstuļu apmaiņas parakstīšanu. II pielikumā iekļauts šādas deklarācijas paraugs.

13.

Noteikumi attiecībā uz klasificētas informācijas apmaiņu un drošību ir iekļauti III pielikumā. Turpmākās norādes var sniegt kompetentās iestādes, tostarp AUM misijas vadītājs.

14.

Viss personāls, kas piedalās AUM, paliek pilnīgā savas valsts iestāžu pakļautībā.

15.

Valsts iestādes nodod operatīvo kontroli AUM misijas vadītāja pārziņā, kurš īsteno pavēles tiesības, izmantojot pavēles un kontroles hierarhijas struktūru.

16.

Misijas vadītājs vada AUM un uzņemas organizēt tās ikdienas pārvaldību.

17.

Malaizijai ir tādas pašas tiesības un pienākumi attiecībā uz operatīvo ikdienas pārvaldību kā Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas piedalās AUM, saskaņā ar 2. iedaļā minētajiem tiesību instrumentiem.

18.

AUM misijas vadītājs ir atbildīgs par AUM personāla disciplīnas kontroli. Vajadzības gadījumā disciplinārlietu ierosina attiecīgā valsts iestāde.

19.

Malaizija ieceļ Nacionālā kontingenta kontaktpunktu (NKK), kas pārstāv tās nacionālo kontingentu AUM. NKK sniedz ziņojumus AUM misijas vadītājam par attiecīgās valsts jautājumiem un ir atbildīgs par kontingenta ikdienas disciplīnu.

20.

Malaizija uzņemas visas izmaksas, kas saistītas ar tās dalību misijā.

21.

Malaizija nepiedalās AUM operatīvā budžeta finansēšanā.

22.

Ja noticis nāves gadījums, gūti ievainojumi, radīti zaudējumi vai noticis kaitējums fiziskām vai juridiskām personām no valsts, kurā veic misiju, Malaizija gadījumos, ja ir konstatēta tās atbildība, izmaksā kompensāciju, ievērojot nosacījumus, kas paredzēti nolīgumā par AUM statusu, privilēģijām un imunitāti, kā minēts 8. iedaļā.

23.

Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretārs/Augstais pārstāvis kopējās ārpolitikas un drošības politikas lietās vai Misijas vadītājs un Malaizijas attiecīgās iestādes vienojas par jebkuriem tehniskiem un administratīviem pasākumiem, kas vajadzīgi, lai īstenotu šo nolīgumu.

24.

Jebkurai Pusei ir tiesības izbeigt šā nolīguma darbību, par to paziņojot rakstiski vienu mēnesi iepriekš.

25.

Domstarpības par šā nolīguma interpretāciju vai piemērošanu Puses savstarpēji izšķir ar diplomātiskiem līdzekļiem.

II PIELIKUMS

11. un 12. iedaļā minēto savstarpējo deklarāciju teksts

ES dalībvalstīm adresēts teksts:

“Piemērojot Eiropas Savienības Padomes 2005. gada 9. septembrī pieņemto Vienoto rīcību par ES uzraudzības misiju Acehā (Acehas Uzraudzības misija – AUM), ES dalībvalstis centīsies, ciktāl pieļauj to iekšējā tiesību sistēma, cik vien iespējams atteikties no prasībām pret Malaiziju tās personāla ievainošanas vai nāves gadījumā vai gadījumā, ja tai ir radīti zaudējumi vai bojāts tās īpašums, ko izmanto AUM, ja šāds ievainojums, nāve, zaudējums vai bojājums:

radies Malaizijas personāla darbības dēļ, pildot pienākumus saistībā ar AUM, izņemot rupjas nolaidības vai tīša noteikumu pārkāpuma gadījumā, vai

radies, izmantojot jebkādu īpašumu, kas pieder Malaizijai, ja šis īpašums ir izmantots saistībā ar operāciju, izņemot gadījumus, kad AUM personāls no Malaizijas, kas izmanto šo īpašumu, ir vainojams rupjā nolaidībā vai tīšā noteikumu pārkāpumā.”

Malaizijai adresēts teksts:

“Malaizija, piedaloties AUM atbilstīgi SM 5. panta 3. punktam un Eiropas Savienības Padomes 2005. gada 9. septembrī pieņemtajai Vienotajai rīcībai par ES uzraudzības misiju Acehā (Acehas Uzraudzības misija – AUM), centīsies, ciktāl pieļauj tās iekšējā tiesību sistēma, cik vien iespējams atteikties no prasībām pret jebkuru citu valsti, kas piedalās AUM, tās personāla ievainošanas vai nāves gadījumā vai gadījumā, ja tai ir radīti zaudējumi vai bojāts tās īpašums, ko izmanto AUM, ja šāds ievainojums, nāve, zaudējums vai bojājums:

radies personāla darbības dēļ, pildot pienākumus saistībā ar AUM, izņemot rupjas nolaidības vai tīša noteikumu pārkāpuma gadījumā, vai

radies, izmantojot jebkādu īpašumu, kas pieder valstij, kura piedalās AUM, ja šis īpašums ir izmantots saistībā ar misiju, kā arī izņemot gadījumus, ja AUM personāls, kas izmanto šo īpašumu, ir vainojams rupjā nolaidībā vai tīšā noteikumu pārkāpumā.”

III PIELIKUMS

Noteikumi attiecībā uz klasificētas informācijas apmaiņu un drošību

Lai izveidotu sistēmu apmaiņai ar klasificētu informāciju saistībā ar AUM, kuras klasifikācijas līmenis ir IEROBEŽOTA (RESTREINT UE), starp Eiropas Savienību un Malaiziju, piemēros šādus noteikumus.

Malaizija nodrošina to, ka ES klasificētu informāciju (t. i., jebkuru informāciju (proti, zināšanas, ko jebkādā veidā var nodot citiem) vai materiālus, par ko ir noteikts, ka tiem vajadzīga aizsardzība pret neatļautu izpaušanu, un kas par tādiem ir atzīti drošības klasifikācijā) nodod tai, ievērojot drošības klasifikāciju, kuru tai piešķīrusi ES, un aizsargā šādu informāciju saskaņā ar šādiem noteikumiem, pamatojoties uz Padomes Drošības reglamentu (1), jo īpaši:

Malaizija neizmantos tai uzticēto ES klasificēto informāciju citā nolūkā kā tajā, kādā šī ES klasificētā informācija nodota Malaizijai, un citā nolūkā, kā noteicis informācijas sniedzējs,

Malaizija bez iepriekšējas ES piekrišanas neizpaudīs šādu informāciju trešām personām,

Malaizija nodrošina to, ka piekļuvi tās rīcībā nodotajai ES klasificētajai informācijai sniegs tikai personām, kam ir “vajadzība pēc informācijas”,

Malaizija nodrošina, ka, pirms tā sniedz piekļuvi ES klasificētai informācijai, visas personas, kam vajadzīga piekļuve šādai informācijai, ir informētas par aizsardzības noteikumiem, kas attiecas uz tās informācijas klasifikāciju, kurai viņas piekļūs, un ka viņas atbilst šiem noteikumiem,

ņemot vērā tās klasifikācijas līmeni, ES klasificēto informāciju nosūta Malaizijai ar diplomātiskā pasta, militārā pasta, drošu pasta pakalpojumu, drošu telekomunikāciju starpniecību vai nogādājot personīgi. Malaizija iepriekš paziņo ES Padomes Ģenerālsekretariātam tās struktūras nosaukumu un adresi, kura ir atbildīga par klasificētās informācijas drošību, un precīzu adresi, kurp informācija un dokumenti jānogādā,

Malaizija nodrošina, ka visas telpas, zonas, ēkas, biroji, telpas, sakaru un informāciju sistēmas u. tml., kur ES klasificētu informāciju un dokumentus uzglabā un/vai apstrādā, ir apsargāti, izmantojot atbilstīgus fiziskas drošības pasākumus,

Malaizija nodrošina to, ka ES klasificētos dokumentus, kas tai nodoti, saņemšanas laikā iegrāmato īpašā reģistrā. Malaizija nodrošina, ka tai nodoto ES klasificētas informācijas un dokumentu kopijas, kuras var noņemt saņēmēja struktūra, to numurs un sadale ir reģistrēti šajā īpašajā reģistrā,

Malaizija paziņo ES Padomes Ģenerālsekretariātam par jebkuru tai nodotās klasificētās informācijas apdraudējumu. Šādā gadījumā Malaizija sāk izmeklēšanu un veic atbilstīgus pasākumus, lai novērstu to atkārtošanos.

Šajos noteikumos klasificētai informācijai, ko Malaizija nodod Eiropas Savienībai, piemēro tādus pašus noteikumus kā ES klasificētai informācijai, un tai piešķir tādu pašu aizsardzības līmeni.

Pēc tam, kad šis nolīgums zaudē spēku vai tiek pārtraukts, visu klasificēto informāciju vai materiālus, ko sniedz vai saņem apmaiņā, turpina aizsargāt saskaņā ar šeit izklāstītajiem noteikumiem.

Jakarta, 23 December 2005

Your Excellency,

I have the honour to refer to the abovementioned subject.

Firstly, I would like to express my appreciation to your letter dated 26 October 2005 regarding the participation of Malaysia in the Aceh Monitoring Mission (AMM) which was established after the signing of the Memorandum of Understanding (MoU) between the Government of Indonesia and the Free Aceh Movement (GAM) in Helsinki on 15 August 2005.

I have the honour to confirm, on behalf of the Government of Malaysia, its acceptance of the provisions set out in the Annexes as attached in your letter. I have further the honour to confirm that this letter, together with your letter and its Annexes, shall constitute a legally binding agreement, between the Government of Malaysia and the European Union, which shall enter into force on the date of this letter, and shall remain in force for the duration of Malaysia's participation in the AMM.

Please accept, Excellency, the assurances of my highest consideration.

Image

(DATO’ ZAINAL ABSDIN ZAIN)

Ambassador of Malaysia to the Republic of Indonesia


(1)  OV L 101, 11.4.2001., 1. lpp. Dokuments pievienots šai vēstulei.


TULKOJUMS

NOLĪGUMS

vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Taizemes Karalisti par Taizemes Karalistes līdzdalību Eiropas Savienības uzraudzības misijā Acehā (Indonēzijā) (Acehas Uzraudzības misija – AUM)

Džakartā, 2005. gada 26. oktobrī

Jūsu Ekselence!

Saprašanās memorandā (SM) starp Indonēzijas valdību (IV) un Brīvās Acehas kustību (GAM), ko parakstīja Helsinkos 2005. gada 15. augustā, paredzēts, inter alia, ka Eiropas Savienība un ASEAN atbalstītājvalstis izveidos Acehas Uzraudzības misiju (AUM) Acehā (Indonēzijā). Šis SM arī paredz, ka Indonēzijas valdība un Eiropas Savienība (ES) vienosies par AUM un tās personāla statusu, privilēģijām un neaizskaramību.

Tādēļ man ir tas gods šīs vēstules pielikumā piedāvāt noteikumus, kurus varētu piemērot attiecībā uz Jūsu valsts līdzdalību AUM, Jūsu valsts izvietoto personālu, kura statusu, privilēģijas un imunitāti reglamentē nolīgums starp Indonēzijas valdību, ES un ASEAN atbalstītājvalstīm.

Būtu pateicīgs, ja Jūs varētu apstiprināt, ka piekrītat pielikumā iekļautajiem noteikumiem un saprotat to, ka šī vēstule un tās pielikums kopā ar Jūsu atbildi ir juridiski saistošs nolīgums starp ES un Taizemes Karalistes valdību, kurš stājas spēkā Jūsu atbildes parakstīšanas dienā un ir spēkā laikposmā, kad Jūsu valsts piedalās AUM.

Ar cieņu,

 

I PIELIKUMS

1.

Taizemes Karaliste, kā paredzēts SM, piedalās AUM saskaņā ar šādiem noteikumiem un jebkādiem prasītiem īstenošanas pasākumiem, neskarot Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanas autonomiju.

2.

ES dalība pamatojas uz Padomes 2005. gada 9. septembrī pieņemto Vienoto rīcību par Eiropas Savienības uzraudzības misiju Acehā (Indonēzija) (Acehas Uzraudzības misija – AUM). Taizemes Karaliste pievienojas tiem Vienotās rīcības noteikumiem, kas attiecas uz tās dalību, un tiem šā pielikuma noteikumiem, kas attiecas uz tās personālu AUM.

3.

Lēmumu izbeigt ES līdzdalību AUM pieņem Eiropas Savienības Padome pēc apspriešanās ar Taizemes Karalisti un ja Taizemes Karaliste joprojām sniedz ieguldījumu AUM lēmuma pieņemšanas dienā.

4.

Taizemes Karaliste nodrošina to, ka personāls, kas piedalās AUM, veic savus pienākumus atbilstīgi:

attiecīgiem noteikumiem Vienotajā rīcībā, ko Eiropas Savienības Padome pieņēma 2005. gada 9. septembrī, un iespējamiem vēlākiem grozījumiem,

Operācijas plānam (OPLAN), ko Eiropas Savienības Padome apstiprināja 2005. gada 9. septembrī,

īstenošanas pasākumiem saskaņā ar šo nolīgumu.

5.

Taizemes Karalistes norīkotais personāls AUM veic pienākumus un darbojas, vadoties vienīgi pēc AUM interesēm.

6.

Taizemes Karaliste laikus informē AUM misijas vadītāju par visām pārmaiņām saistībā ar savu ieguldījumu AUM.

7.

Kompetenta Taizemes Karalistes iestāde personālam, ko norīko AUM, līdz darba sākumam veic veselības pārbaudi, vakcināciju un izsniedz uzziņu, kas apliecina dienestam derīgu veselības stāvokli. Personāls, ko norīko uz AUM, uzrāda šādas uzziņas kopiju.

8.

AUM personāla, tostarp Taizemes Karalistes nosūtītā AUM personāla, statusu reglamentē nolīgums par AUM statusu, privilēģijām un imunitāti, ko noslēdza starp Indonēzijas valdību, Eiropas Savienību un ASEAN atbalstītājvalstīm.

9.

Neskarot 8. iedaļā minēto nolīgumu par misijas statusu, personāls, kas piedalās AUM, paliek Taizemes Karalistes jurisdikcijā.

10.

Taizemes Karaliste saskaņā ar saviem valsts tiesību aktiem un atbilstīgi imunitātei, kas piešķirta ar nolīgumu par AUM statusu, privilēģijām un imunitāti, ir atbildīga par visu to prasību izskatīšanu, kas saistītas ar līdzdalību AUM un ko iesniedz tās personāls vai kas attiecas uz tās personālu. Taizemes Karaliste ir atbildīga par jebkuras lietas ierosināšanu, jo īpaši par tiesvedības vai disciplināro procedūru sākšanu pret jebkuru tās personāla pārstāvi saskaņā ar tās tiesību aktiem.

11.

Taizemes Karaliste apņemas, pamatojoties uz savstarpības principu, nākt klajā ar deklarāciju par atteikšanos no prasībām pret jebkuru valsti, kas piedalās AUM, un apņemas to darīt līdz ar šīs vēstuļu apmaiņas parakstīšanu. II pielikumā iekļauts šādas deklarācijas paraugs.

12.

Eiropas Savienība nodrošina, ka dalībvalstis, pamatojoties uz savstarpības principu, nāk klajā ar deklarāciju par atteikšanos no prasībām pret Taizemes Karalisti, kas piedalās AUM, un apņemas to darīt līdz ar šīs vēstuļu apmaiņas parakstīšanu. II pielikumā iekļauts šādas deklarācijas paraugs.

13.

Noteikumi attiecībā uz klasificētas informācijas apmaiņu un drošību ir iekļauti III pielikumā. Turpmākās norādes var sniegt kompetentās iestādes, tostarp AUM misijas vadītājs.

14.

Viss personāls, kas piedalās AUM, paliek pilnīgā savas valsts iestāžu pakļautībā.

15.

Valsts iestādes nodod operatīvo kontroli AUM misijas vadītāja pārziņā, kurš īsteno pavēles tiesības, izmantojot pavēles un kontroles hierarhijas struktūru.

16.

Misijas vadītājs vada AUM un uzņemas organizēt tās ikdienas pārvaldību.

17.

Taizemes Karalistei ir tādas pašas tiesības un pienākumi attiecībā uz operatīvo ikdienas pārvaldību kā Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas piedalās AUM, saskaņā ar 2. iedaļā minētajiem tiesību instrumentiem.

18.

AUM misijas vadītājs ir atbildīgs par AUM personāla disciplīnas kontroli. Vajadzības gadījumā disciplinārlietu ierosina attiecīgā valsts iestāde.

19.

Taizemes Karaliste ieceļ Nacionālā kontingenta kontaktpunktu (NKK), kas pārstāv tās nacionālo kontingentu AUM. NKK sniedz ziņojumus AUM misijas vadītājam par attiecīgās valsts jautājumiem un ir atbildīgs par kontingenta ikdienas disciplīnu.

20.

Taizemes Karaliste uzņemas visas izmaksas, kas saistītas ar tās dalību misijā.

21.

Taizemes Karaliste nepiedalās AUM operatīvā budžeta finansēšanā.

22.

Ja noticis nāves gadījums, gūti ievainojumi, radīti zaudējumi vai noticis kaitējums fiziskām vai juridiskām personām no valsts, kurā veic misiju, Taizemes Karaliste gadījumos, ja ir konstatēta tās atbildība, izmaksā kompensāciju, ievērojot nosacījumus, kas paredzēti nolīgumā par AUM statusu, privilēģijām un imunitāti, kā minēts 8. iedaļā.

23.

Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretārs/Augstais pārstāvis kopējās ārpolitikas un drošības politikas lietās vai Misijas vadītājs un Taizemes Karalistes attiecīgās iestādes vienojas par jebkuriem tehniskiem un administratīviem pasākumiem, kas vajadzīgi, lai īstenotu šo nolīgumu.

24.

Jebkurai Pusei ir tiesības izbeigt šā nolīguma darbību, par to paziņojot rakstiski vienu mēnesi iepriekš.

25.

Domstarpības par šā nolīguma interpretāciju vai piemērošanu Puses savstarpēji izšķir ar diplomātiskiem līdzekļiem.

II PIELIKUMS

11. un 12. iedaļā minēto savstarpējo deklarāciju teksts

ES dalībvalstīm adresēts teksts:

“Piemērojot Eiropas Savienības Padomes 2005. gada 9. septembrī pieņemto Vienoto rīcību par ES uzraudzības misiju Acehā (Acehas Uzraudzības misija – AUM), ES dalībvalstis centīsies, ciktāl pieļauj to iekšējā tiesību sistēma, cik vien iespējams atteikties no prasībām pret Taizemes Karalisti tās personāla ievainošanas vai nāves gadījumā vai gadījumā, ja tai ir radīti zaudējumi vai bojāts tās īpašums, ko izmanto AUM, ja šāds ievainojums, nāve, zaudējums vai bojājums:

radies Taizemes Karalistes personāla darbības dēļ, pildot pienākumus saistībā ar AUM, izņemot rupjas nolaidības vai tīša noteikumu pārkāpuma gadījumā, vai

radies, izmantojot jebkādu īpašumu, kas pieder Taizemes Karalistei, ja šis īpašums ir izmantots saistībā ar operāciju, izņemot gadījumus, kad AUM personāls no Taizemes Karalistes, kas izmanto šo īpašumu, ir vainojams rupjā nolaidībā vai tīšā noteikumu pārkāpumā.”

Taizemes Karalistei adresēts teksts:

“Taizemes Karaliste, piedaloties AUM atbilstīgi SM 5. panta 3. punktam un Eiropas Savienības Padomes 2005. gada 9. septembrī pieņemtajai Vienotajai rīcībai par ES uzraudzības misiju Acehā (Acehas Uzraudzības misija – AUM), centīsies, ciktāl pieļauj tās iekšējā tiesību sistēma, cik vien iespējams atteikties no prasībām pret jebkuru citu valsti, kas piedalās AUM, tās personāla ievainošanas vai nāves gadījumā vai gadījumā, ja tai ir radīti zaudējumi vai bojāts tās īpašums, ko izmanto AUM, ja šāds ievainojums, nāve, zaudējums vai bojājums:

radies personāla darbības dēļ, pildot pienākumus saistībā ar AUM, izņemot rupjas nolaidības vai tīša noteikumu pārkāpuma gadījumā, vai

radies, izmantojot jebkādu īpašumu, kas pieder valstij, kura piedalās AUM, ja šis īpašums ir izmantots saistībā ar misiju, kā arī izņemot gadījumus, ja AUM personāls, kas izmanto šo īpašumu, ir vainojams rupjā nolaidībā vai tīšā noteikumu pārkāpumā.”

III PIELIKUMS

Noteikumi attiecībā uz klasificētas informācijas apmaiņu un drošību

Lai izveidotu sistēmu apmaiņai ar klasificētu informāciju saistībā ar AUM, kuras klasifikācijas līmenis ir IEROBEŽOTA (RESTREINT UE), starp Eiropas Savienību un Taizemes Karalisti, piemēros šādus noteikumus.

Taizemes Karaliste nodrošina to, ka ES klasificētu informāciju (t. i., jebkuru informāciju (proti, zināšanas, ko jebkādā veidā var nodot citiem) vai materiālus, par ko ir noteikts, ka tiem vajadzīga aizsardzība pret neatļautu izpaušanu, un kas par tādiem ir atzīti drošības klasifikācijā) nodod tai, ievērojot drošības klasifikāciju, kuru tai piešķīrusi ES, un aizsargā šādu informāciju saskaņā ar šādiem noteikumiem, pamatojoties uz Padomes Drošības reglamentu (1), jo īpaši:

Taizemes Karaliste neizmantos tai uzticēto ES klasificēto informāciju citā nolūkā kā tajā, kādā šī ES klasificētā informācija nodota Taizemes Karalistei, un citā nolūkā, kā noteicis informācijas sniedzējs,

Taizemes Karaliste bez iepriekšējas ES piekrišanas neizpaudīs šādu informāciju trešām personām,

Taizemes Karaliste nodrošina to, ka piekļuvi tās rīcībā nodotajai ES klasificētajai informācijai sniegs tikai personām, kam ir “vajadzība pēc informācijas”,

Taizemes Karaliste nodrošina, ka, pirms tā sniedz piekļuvi ES klasificētai informācijai, visas personas, kam vajadzīga piekļuve šādai informācijai, ir informētas par aizsardzības noteikumiem, kas attiecas uz tās informācijas klasifikāciju, kurai viņas piekļūs, un ka viņas atbilst šiem noteikumiem,

ņemot vērā tās klasifikācijas līmeni, ES klasificēto informāciju nosūta Taizemes Karalistei ar diplomātiskā pasta, militārā pasta, drošu pasta pakalpojumu, drošu telekomunikāciju starpniecību vai nogādājot personīgi. Taizemes Karaliste iepriekš paziņo ES Padomes Ģenerālsekretariātam tās struktūras nosaukumu un adresi, kura ir atbildīga par klasificētās informācijas drošību, un precīzu adresi, kurp informācija un dokumenti jānogādā,

Taizemes Karaliste nodrošina, ka visas telpas, zonas, ēkas, biroji, telpas, sakaru un informāciju sistēmas u. tml., kur ES klasificētu informāciju un dokumentus uzglabā un/vai apstrādā, ir apsargāti, izmantojot atbilstīgus fiziskas drošības pasākumus,

Taizemes Karaliste nodrošina to, ka ES klasificētos dokumentus, kas tai nodoti, saņemšanas laikā iegrāmato īpašā reģistrā. Taizemes Karaliste nodrošina, ka tai nodoto ES klasificētas informācijas un dokumentu kopijas, kuras var noņemt saņēmēja struktūra, to numurs un sadale ir reģistrēti šajā īpašajā reģistrā,

Taizemes Karaliste paziņo ES Padomes Ģenerālsekretariātam par jebkuru tai nodotās klasificētās informācijas apdraudējumu. Šādā gadījumā Taizemes Karaliste sāk izmeklēšanu un veic atbilstīgus pasākumus, lai novērstu to atkārtošanos.

Šajos noteikumos klasificētai informācijai, ko Taizemes Karaliste nodod Eiropas Savienībai, piemēro tādus pašus noteikumus kā ES klasificētai informācijai, un tai piešķir tādu pašu aizsardzības līmeni.

Pēc tam, kad šis nolīgums zaudē spēku vai tiek pārtraukts, visu klasificēto informāciju vai materiālus, ko sniedz vai saņem apmaiņā, turpina aizsargāt saskaņā ar šeit izklāstītajiem noteikumiem.

Jakarta, 9 December 2005

Your Excellency,

I have the honour to refer to your letter of 26 October 2005, together with its Annex, which reads as follows:

‘The Memorandum of Understanding (MoU) between the Government of Indonesia (GoI) and the Free Aceh Movement (GAM) signed at Helsinki on 15 August 2005, provides inter alia for the establishment by the European Union and ASEAN Contributing Countries of an Aceh Monitoring Mission (AMM) in Aceh (Indonesia). This MoU also provides that the status, privileges and immunities of the AMM and its members will be agreed between the GoI and the European Union (EU).

Accordingly, I have the honour to propose, in the Annex to this letter, the provisions which would apply to the participation of your country in the AMM, and the personnel deployed by your country, the status, privileges and immunities of which are set out in the agreement between the GoI, the EU and the ASEAN Contributing Countries.

I would be grateful if you could confirm your acceptance of the provisions set out in the Annex, and also confirm your understanding that this letter and its Annex, together with your reply, shall constitute a legally binding agreement between the EU and the Government of the Kingdom of Thailand, which shall enter into force on the day of signature of your reply, and shall remain in force for the duration of your country's participation in the AMM.

Please accept, Excellency, the assurances of my highest consideration.’

In reply, I have the honour to confirm, on behalf of the Government of the Kingdom of Thailand, its acceptance of the provisions set out in the Annex, and also confirm its understanding that this letter, together with your letter and its Annex, under reply, shall constitute a legally binding agreement between the Government of the Kingdom of Thailand and the EU, which shall enter into force on the date of this letter.

Accept, Excellency, the renewed assurances of my highest consideration.

Image

(ATCHARA SERIPUTRA)

Ambassador Extraordinary and Plenipotentiary of the Kingdom of Thailand to the Republic of Indonesia


(1)  OV L 101, 11.4.2001., 1. lpp. Dokuments pievienots šai vēstulei.


TULKOJUMS

NOLĪGUMS

vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Filipīnu Republiku par Filipīnu Republikas līdzdalību Eiropas Savienības uzraudzības misijā Acehā (Indonēzijā) (Acehas Uzraudzības misija – AUM)

Džakartā, 2005. gada 26. oktobrī

Jūsu Ekselence!

Saprašanās memorandā (SM) starp Indonēzijas valdību (IV) un Brīvās Acehas kustību (GAM), ko parakstīja Helsinkos 2005. gada 15. augustā, paredzēts, inter alia, ka Eiropas Savienība un ASEAN atbalstītājvalstis izveidos Acehas Uzraudzības misiju (AUM) Acehā (Indonēzijā). Šis SM arī paredz, ka Indonēzijas valdība un Eiropas Savienība (ES) vienosies par AUM un tās personāla statusu, privilēģijām un neaizskaramību.

Tādēļ man ir tas gods šīs vēstules pielikumā piedāvāt noteikumus, kurus varētu piemērot attiecībā uz Jūsu valsts līdzdalību AUM, Jūsu valsts izvietoto personālu, kura statusu, privilēģijas un imunitāti reglamentē nolīgums starp Indonēzijas valdību, ES un ASEAN atbalstītājvalstīm.

Būtu pateicīgs, ja Jūs varētu apstiprināt, ka piekrītat pielikumā iekļautajiem noteikumiem un saprotat to, ka šī vēstule un tās pielikums kopā ar Jūsu atbildi ir juridiski saistošs nolīgums starp ES un Filipīnu Republikas valdību, kurš stājas spēkā Jūsu atbildes parakstīšanas dienā un ir spēkā laikposmā, kad Jūsu valsts piedalās AUM.

Ar cieņu,

 

I PIELIKUMS

1.

Filipīnu Republika, kā paredzēts SM, piedalās AUM saskaņā ar šādiem noteikumiem un jebkādiem prasītiem īstenošanas pasākumiem, neskarot Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanas autonomiju.

2.

ES dalība pamatojas uz Padomes 2005. gada 9. septembrī pieņemto Vienoto rīcību par Eiropas Savienības uzraudzības misiju Acehā (Indonēzija) (Acehas Uzraudzības misija – AUM). Filipīnu Republika pievienojas tiem Vienotās rīcības noteikumiem, kas attiecas uz tās dalību, un tiem šā pielikuma noteikumiem, kas attiecas uz tās personālu AUM.

3.

Lēmumu izbeigt ES līdzdalību AUM pieņem Eiropas Savienības Padome pēc apspriešanās ar Filipīnu Republiku un ja Filipīnu Republika joprojām sniedz ieguldījumu AUM lēmuma pieņemšanas dienā.

4.

Filipīnu Republika nodrošina to, ka personāls, kas piedalās AUM, veic savus pienākumus atbilstīgi:

attiecīgiem noteikumiem Vienotajā rīcībā, ko Eiropas Savienības Padome pieņēma 2005. gada 9. septembrī, un iespējamiem vēlākiem grozījumiem,

Operācijas plānam (OPLAN), ko Eiropas Savienības Padome apstiprināja 2005. gada 9. septembrī,

īstenošanas pasākumiem saskaņā ar šo nolīgumu.

5.

Filipīnu Republikas norīkotais personāls AUM veic pienākumus un darbojas, vadoties vienīgi pēc AUM interesēm.

6.

Filipīnu Republika laikus informē AUM misijas vadītāju par visām pārmaiņām saistībā ar savu ieguldījumu AUM.

7.

Kompetenta Filipīnu Republikas iestāde personālam, ko norīko AUM, līdz darba sākumam veic veselības pārbaudi, vakcināciju un izsniedz uzziņu, kas apliecina dienestam derīgu veselības stāvokli. Personāls, ko norīko uz AUM, uzrāda šādas uzziņas kopiju.

8.

AUM personāla, tostarp Filipīnu Republikas nosūtītā AUM personāla, statusu reglamentē nolīgums par AUM statusu, privilēģijām un imunitāti, ko noslēdza starp Indonēzijas valdību, Eiropas Savienību un ASEAN atbalstītājvalstīm.

9.

Neskarot 8. iedaļā minēto nolīgumu par misijas statusu, personāls, kas piedalās AUM, paliek Filipīnu Republikas jurisdikcijā.

10.

Filipīnu Republika saskaņā ar saviem valsts tiesību aktiem un atbilstīgi imunitātei, kas piešķirta ar nolīgumu par AUM statusu, privilēģijām un imunitāti, ir atbildīga par visu to prasību izskatīšanu, kas saistītas ar līdzdalību AUM un ko iesniedz tās personāls vai kas attiecas uz tās personālu. Filipīnu Republika ir atbildīga par jebkuras lietas ierosināšanu, jo īpaši par tiesvedības vai disciplināro procedūru sākšanu pret jebkuru tās personāla pārstāvi saskaņā ar tās tiesību aktiem.

11.

Filipīnu Republika apņemas, pamatojoties uz savstarpības principu, nākt klajā ar deklarāciju par atteikšanos no prasībām pret jebkuru valsti, kas piedalās AUM, un apņemas to darīt līdz ar šīs vēstuļu apmaiņas parakstīšanu. II pielikumā iekļauts šādas deklarācijas paraugs.

12.

Eiropas Savienība nodrošina, ka dalībvalstis, pamatojoties uz savstarpības principu, nāk klajā ar deklarāciju par atteikšanos no prasībām pret Filipīnu Republiku, kas piedalās AUM, un apņemas to darīt līdz ar šīs vēstuļu apmaiņas parakstīšanu. II pielikumā iekļauts šādas deklarācijas paraugs.

13.

Noteikumi attiecībā uz klasificētas informācijas apmaiņu un drošību ir iekļauti III pielikumā. Turpmākās norādes var sniegt kompetentās iestādes, tostarp AUM misijas vadītājs.

14.

Viss personāls, kas piedalās AUM, paliek pilnīgā savas valsts iestāžu pakļautībā.

15.

Valsts iestādes nodod operatīvo kontroli AUM misijas vadītāja pārziņā, kurš īsteno pavēles tiesības, izmantojot pavēles un kontroles hierarhijas struktūru.

16.

Misijas vadītājs vada AUM un uzņemas organizēt tās ikdienas pārvaldību.

17.

Filipīnu Republikai ir tādas pašas tiesības un pienākumi attiecībā uz operatīvo ikdienas pārvaldību kā Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas piedalās AUM, saskaņā ar 2. iedaļā minētajiem tiesību instrumentiem.

18.

AUM misijas vadītājs ir atbildīgs par AUM personāla disciplīnas kontroli. Vajadzības gadījumā disciplinārlietu ierosina attiecīgā valsts iestāde.

19.

Filipīnu Republika ieceļ Nacionālā kontingenta kontaktpunktu (NKK), kas pārstāv tās nacionālo kontingentu AUM. NKK sniedz ziņojumus AUM misijas vadītājam par attiecīgās valsts jautājumiem un ir atbildīgs par kontingenta ikdienas disciplīnu.

20.

Filipīnu Republika uzņemas visas izmaksas, kas saistītas ar tās dalību misijā.

21.

Filipīnu Republika nepiedalās AUM operatīvā budžeta finansēšanā.

22.

Ja noticis nāves gadījums, gūti ievainojumi, radīti zaudējumi vai noticis kaitējums fiziskām vai juridiskām personām no valsts, kurā veic misiju, Filipīnu Republika gadījumos, ja ir konstatēta tās atbildība, izmaksā kompensāciju, ievērojot nosacījumus, kas paredzēti nolīgumā par AUM statusu, privilēģijām un imunitāti, kā minēts 8. iedaļā.

23.

Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretārs/Augstais pārstāvis kopējās ārpolitikas un drošības politikas lietās vai Misijas vadītājs un Filipīnu Republikas attiecīgās iestādes vienojas par jebkuriem tehniskiem un administratīviem pasākumiem, kas vajadzīgi, lai īstenotu šo nolīgumu.

24.

Jebkurai Pusei ir tiesības izbeigt šā nolīguma darbību, par to paziņojot rakstiski vienu mēnesi iepriekš.

25.

Domstarpības par šā nolīguma interpretāciju vai piemērošanu Puses savstarpēji izšķir ar diplomātiskiem līdzekļiem.

II PIELIKUMS

11. un 12. iedaļā minēto savstarpējo deklarāciju teksts

ES dalībvalstīm adresēts teksts:

“Piemērojot Eiropas Savienības Padomes 2005. gada 9. septembrī pieņemto Vienoto rīcību par ES uzraudzības misiju Acehā (Acehas Uzraudzības misija – AUM), ES dalībvalstis centīsies, ciktāl pieļauj to iekšējā tiesību sistēma, cik vien iespējams atteikties no prasībām pret Filipīnu Republiku tās personāla ievainošanas vai nāves gadījumā vai gadījumā, ja tai ir radīti zaudējumi vai bojāts tās īpašums, ko izmanto AUM, ja šāds ievainojums, nāve, zaudējums vai bojājums:

radies Filipīnu Republikas personāla darbības dēļ, pildot pienākumus saistībā ar AUM, izņemot rupjas nolaidības vai tīša noteikumu pārkāpuma gadījumā, vai

radies, izmantojot jebkādu īpašumu, kas pieder Filipīnu Republikai, ja šis īpašums ir izmantots saistībā ar operāciju, izņemot gadījumus, kad AUM personāls no Filipīnu Republikas, kas izmanto šo īpašumu, ir vainojams rupjā nolaidībā vai tīšā noteikumu pārkāpumā.”

Filipīnu Republikai adresēts teksts:

“Filipīnu Republika, piedaloties AUM atbilstīgi SM 5. panta 3. punktam un Eiropas Savienības Padomes 2005. gada 9. septembrī pieņemtajai Vienotajai rīcībai par ES uzraudzības misiju Acehā (Acehas Uzraudzības misija – AUM), centīsies, ciktāl pieļauj tās iekšējā tiesību sistēma, cik vien iespējams atteikties no prasībām pret jebkuru citu valsti, kas piedalās AUM, tās personāla ievainošanas vai nāves gadījumā vai gadījumā, ja tai ir radīti zaudējumi vai bojāts tās īpašums, ko izmanto AUM, ja šāds ievainojums, nāve, zaudējums vai bojājums:

radies personāla darbības dēļ, pildot pienākumus saistībā ar AUM, izņemot rupjas nolaidības vai tīša noteikumu pārkāpuma gadījumā, vai

radies, izmantojot jebkādu īpašumu, kas pieder valstij, kura piedalās AUM, ja šis īpašums ir izmantots saistībā ar misiju, kā arī izņemot gadījumus, ja AUM personāls, kas izmanto šo īpašumu, ir vainojams rupjā nolaidībā vai tīšā noteikumu pārkāpumā.”

III PIELIKUMS

Noteikumi attiecībā uz klasificētas informācijas apmaiņu un drošību

Lai izveidotu sistēmu apmaiņai ar klasificētu informāciju saistībā ar AUM, kuras klasifikācijas līmenis ir IEROBEŽOTA (RESTREINT UE), starp Eiropas Savienību un Filipīnu Republiku, piemēros šādus noteikumus.

Filipīnu Republika nodrošina to, ka ES klasificētu informāciju (t. i., jebkuru informāciju (proti, zināšanas, ko jebkādā veidā var nodot citiem) vai materiālus, par ko ir noteikts, ka tiem vajadzīga aizsardzība pret neatļautu izpaušanu, un kas par tādiem ir atzīti drošības klasifikācijā) nodod tai, ievērojot drošības klasifikāciju, kuru tai piešķīrusi ES, un aizsargā šādu informāciju saskaņā ar šādiem noteikumiem, pamatojoties uz Padomes Drošības reglamentu (1), jo īpaši:

Filipīnu Republika neizmantos tai uzticēto ES klasificēto informāciju citā nolūkā kā tajā, kādā šī ES klasificētā informācija nodota Filipīnu Republikai, un citā nolūkā, kā noteicis informācijas sniedzējs,

Filipīnu Republika bez iepriekšējas ES piekrišanas neizpaudīs šādu informāciju trešām personām,

Filipīnu Republika nodrošina to, ka piekļuvi tās rīcībā nodotajai ES klasificētajai informācijai sniegs tikai personām, kam ir “vajadzība pēc informācijas”,

Filipīnu Republika nodrošina, ka, pirms tā sniedz piekļuvi ES klasificētai informācijai, visas personas, kam vajadzīga piekļuve šādai informācijai, ir informētas par aizsardzības noteikumiem, kas attiecas uz tās informācijas klasifikāciju, kurai viņas piekļūs, un ka viņas atbilst šiem noteikumiem,

ņemot vērā tās klasifikācijas līmeni, ES klasificēto informāciju nosūta Filipīnu Republikai ar diplomātiskā pasta, militārā pasta, drošu pasta pakalpojumu, drošu telekomunikāciju starpniecību vai nogādājot personīgi. Filipīnu Republika iepriekš paziņo ES Padomes Ģenerālsekretariātam tās struktūras nosaukumu un adresi, kura ir atbildīga par klasificētās informācijas drošību, un precīzu adresi, kurp informācija un dokumenti jānogādā,

Filipīnu Republika nodrošina, ka visas telpas, zonas, ēkas, biroji, telpas, sakaru un informāciju sistēmas u. tml., kur ES klasificētu informāciju un dokumentus uzglabā un/vai apstrādā, ir apsargāti, izmantojot atbilstīgus fiziskas drošības pasākumus,

Filipīnu Republika nodrošina to, ka ES klasificētos dokumentus, kas tai nodoti, saņemšanas laikā iegrāmato īpašā reģistrā. Filipīnu Republika nodrošina, ka tai nodoto ES klasificētas informācijas un dokumentu kopijas, kuras var noņemt saņēmēja struktūra, to numurs un sadale ir reģistrēti šajā īpašajā reģistrā,

Filipīnu Republika paziņo ES Padomes Ģenerālsekretariātam par jebkuru tai nodotās klasificētās informācijas apdraudējumu. Šādā gadījumā Filipīnu Republika sāk izmeklēšanu un veic atbilstīgus pasākumus, lai novērstu to atkārtošanos.

Šajos noteikumos klasificētai informācijai, ko Filipīnu Republika nodod Eiropas Savienībai, piemēro tādus pašus noteikumus kā ES klasificētai informācijai, un tai piešķir tādu pašu aizsardzības līmeni.

Pēc tam, kad šis nolīgums zaudē spēku vai tiek pārtraukts, visu klasificēto informāciju vai materiālus, ko sniedz vai saņem apmaiņā, turpina aizsargāt saskaņā ar šeit izklāstītajiem noteikumiem.

Jakarta, 17 January 2006

Your Excellency,

I have the honor to refer to the letter of your predecessor as representative of the President of the Council of the European Union, H.E. Charles Humfrey, CMG, dated 26 October 2005, together with its Annex, which read as follows:

‘The Memorandum of Understanding (MoU) between the Government of Indonesia (GoI) and the Free Aceh Movement (GAM) signed at Helsinki on 15 August 2005, provides inter alia for the establishment by the European Union and ASEAN Contributing Countries of an Aceh Monitoring Mission (AMM) in Aceh, (Indonesia). This MoU also provides that the status, privileges and immunities of the AMM and its members will be agreed between the GoI and the European Union.

Accordingly, I have the honour to propose, in the Annex to this letter, the provisions which would apply to the participation of your country in the AMM, and the personnel deployed by your country, the status, privileges and immunities of which are set out in the agreement in the GoI, the EU and the ASEAN Contributing Countries.

I would be grateful if you could confirm your acceptance of the provisions set out in the Annex, and also confirm your understanding that this letter and its Annex, together with your reply, shall constitute a legally binding agreement between the EU and the Government of the Republic of the Philippines, which shall enter into force on the day of signature of your reply, and shall remain in force for the duration of your country's participation in the AMM.

Please accept, Excellency, the assurances of my highest consideration.’

In reply to this letter dated 26 October 2005, together with its Annex, I have the honor to confirm, on behalf of the Government of the Republic of the Philippines, its acceptance of the provisions set out in the Annex, and also confirm its understanding that this letter, shall constitute a legally binding agreement between the Government of the Republic of the Philippines and the European Union, which shall enter into force on the date of this letter.

Accept, Excellency, the renewed assurances of my highest consideration.

Image

SHULAN O. PRIMAVERA

Ambassador Extraordinary and Plenipotentiary of the Republic of the Philippines


(1)  OV L 101, 11.4.2001. 1. lpp. Dokuments pievienots šai vēstulei.