6.7.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 176/1

(1)

Zivsaimniecības nozare Kopienas attālākajos reģionos saskaras ar grūtībām, un jo īpaši ar papildu izmaksām, kas dažu zivsaimniecības produktu tirdzniecībā radušās Līguma 299. panta 2. punktā norādīto nelabvēlīgo apstākļu dēļ un ko galvenokārt veido izmaksas par produktu transportēšanu uz Eiropas kontinentālo daļu.

(2)

Kopiena 1992. gadā ieviesa pasākumus papildu izmaksu kompensēšanai zivsaimniecības nozarē, lai tādā veidā saglabātu dažu zivsaimniecības produktu spēju konkurēt ar līdzīgiem produktiem no citiem Kopienas reģioniem. Padomes Regulā (EK) Nr. 2328/2003 (3) ir noteikti laikposmā no 2003. līdz 2006. gadam piemērojamie pasākumi. Pamatojoties uz Komisijas ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lieto komitejai, no 2007. gada ir vajadzīgs turpināt pasākumus, lai kompensētu dažu zivsaimniecības produktu tirdzniecībā radušās papildu izmaksas.

(3)

Ņemot vērā dažādos tirdzniecības apstākļus attiecīgajos attālākajos reģionos, nozvejas, krājumu un tirgus pieprasījuma svārstības, attiecīgajām dalībvalstīm būtu jāļauj noteikt kompensācijai atbilstīgos zivsaimniecības produktus, to attiecīgos maksimālos daudzumus un kompensācijas summas katrai dalībvalstij paredzētā piešķīruma robežās.

(4)

Dalībvalstīm būtu jāatļauj diferencēt attiecīgo zivsaimniecības produktu sarakstu un daudzumus, un kompensācijas summu katrai dalībvalstij paredzētā piešķīruma robežās. Tām būtu jāatļauj arī pielāgot kompensāciju plānus, ja to attaisno pārmaiņas apstākļos.

(5)

Dalībvalstīm kompensācijas summas būtu jānosaka tā, lai varētu pienācīgi atlīdzināt papildu izmaksas, kas attālākajos reģionos rodas īpašo nelabvēlīgo apstākļu dēļ un ko galvenokārt veido izmaksas par produktu transportēšanu uz Eiropas kontinentālo daļu. Lai novērstu pārmērīgu kompensāciju, summai vajadzētu būt proporcionālai papildu izmaksām un atbalsta maksājumiem, un tai nekādā ziņā nebūtu jāpārsniedz 100 % no izmaksām par transportēšanu uz Eiropas kontinentālo daļu un citām saistītām izmaksām. Šajā nolūkā būtu jāņem vērā arī citi valsts intervences veidi, kas ietekmē papildu izmaksu apjomu.

(6)

Lai pienācīgi sasniegtu šīs regulas mērķus un nodrošinātu atbilstību kopējai zivsaimniecības politikai, atbalsts būtu jāpiešķir tikai par tiem zivsaimniecības produktiem, kas iegūti un apstrādāti saskaņā ar tās noteikumiem.

(7)

Lai kompensēšanas shēma darbotos efektīvi un pareizi, dalībvalstīm būtu jāpārliecinās par to, ka atbalsta saņēmēji ir ekonomiski stabili un ka īstenošanas sistēma nodrošina shēmas pareizu piemērošanu.

(8)

Lai nodrošinātu kompensēšanas shēmas piemērotu uzraudzību, attiecīgajām dalībvalstīm būtu jāiesniedz gada ziņojumi par tās darbību.

(9)

Lai varētu pieņemt lēmumu par to, vai turpināt kompensēšanas shēmu pēc 2013. gada, Komisijai pirms shēmas darbības beigām Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lieto komitejai būtu laikus jāiesniedz ziņojums, kura pamatā ir neatkarīgs vērtējums.

(10)

Attiecībā uz kompensēšanas shēmai paredzētajiem Kopienas izdevumiem no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda būtu jāīsteno tieša, centralizēta pārvaldība saskaņā ar 3. panta 2. punkta f) apakšpunktu Padomes Regulā (EK) Nr. 1290/2005 (2005. gada 21. jūnijs) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (4).

(11)

Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (5).

(12)

Tiešas, centralizētas finanšu pārvaldības īstenošanai būtu jāpiemēro Komisijas Regula (EK) Nr. 2003/2006 (2006. gada 21. decembris), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds (ELGF) finansē ar zivsaimniecības un akvakultūras produktu tirgu kopējo organizāciju saistītos izdevumus (6),

—

Azoru salas,

—

Madeira,

—

Kanāriju salas,

—

Franču Gviāna un

—

Reinjona.

a)

ražotāji;

b)

tādu kuģu īpašnieki vai uzņēmēji, kas reģistrēti 1. pantā minēto reģionu ostās un tajās darbojas, vai šādu uzņēmēju apvienības; kā arī

c)

apstrādes un tirdzniecības jomas uzņēmēji vai šādu uzņēmēju apvienības, kam attiecīgo produktu tirdzniecībā rodas papildu izmaksas.

a)

saglabāšana un pārvaldība;

b)

izsekojamība;

c)

šķirošanas standarti.

a)

kurus nozvejojuši trešās valsts kuģi, izņemot zvejas kuģus, kas peld ar Venecuēlas karogu un zvejo Kopienas ūdeņos;

b)

kurus nozvejojuši Kopienas zvejas kuģi, kas nav reģistrēti kādā no 1. pantā minēto reģionu ostām;

c)

kuri ievesti no trešajām valstīm;

d)

kuru izcelsme ir nelegāla, neizziņota vai nereglamentēta zveja.

a)

papildu izmaksas saistībā ar katru zivsaimniecības produktu, kas radušās attiecīgajiem reģioniem raksturīgo nelabvēlīgo apstākļu dēļ, jo īpaši izdevumus par transportēšanu uz Eiropas kontinentālo daļu; un

b)

visus citus valsts intervences veidus, kas ietekmē papildu izmaksu apjomu.

a)

Azoru salām un Madeirai

EUR 4 283 992;

b)

Kanāriju salām

EUR 5 844 076;

c)

Franču Gviānai un Reinjonai

EUR 4 868 700.

6.7.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 176/5

(1)

Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

6.7.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 176/7

(1)

Ar Komisijas 2007. gada 14. jūnija Regulu (EK) Nr. 659/2007, ar ko atver tarifu kvotas tādu liellopu un teļu importam, kas nav kaušanai paredzēti, un kas ir dažu alpīno un kalnu šķirņu dzīvnieki, kā arī nosaka šo kvotu pārraudzību (3), ir atvērtas tarifu kvotas liellopu un teļa gaļas produktu ievešanai.

(2)

Daudzumi, kas ir pieprasīti ievešanas tiesību pieteikumos, kuri iesniegti periodam no 2007. gada 1. jūlija līdz 2008. gada 30. jūnijam, pārsniedz pieejamos daudzumus attiecībā uz tiesībām saskaņā ar kvotu 09.4196. Tāpēc ir jānosaka, kādā apjomā var pieņemt ievešanas tiesību pieteikumus, paredzot piešķīruma koeficientu(-us), ko piemēros pieprasītajiem daudzumiem,

6.7.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 176/8

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 536/2007 ir atvērtas tarifa kvotas mājputnu gaļas produktu ievešanai.

(2)

Daudzumi, kas ir iekļauti ievešanas atļauju pieteikumos, kuri iesniegti 2007. gada jūnija pirmajās septiņās dienās par apakšperiodu no 2007. gada 1. jūlija līdz 30. septembrim, ir mazāki nekā pieejamie daudzumi. Tāpēc ir jānosaka, par kādu apjomu netika iesniegti pieteikumi; šis apjoms jāpieskaita daudzumiem, kas noteikti nākamajam kvotas periodam,

6.7.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 176/9

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1784/2003 13. pantu un Regulas (EK) Nr. 1785/2003 14. pantu starpību starp minēto regulu 1. pantā minēto produktu kursiem vai cenām pasaules tirgū un šo produktu cenām Kopienā var segt ar eksporta kompensāciju.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1785/2003 14. pantu kompensācijas jānosaka, ņemot vērā, no vienas puses, situāciju un nākotnes tendences attiecībā uz labības, rīsu un šķeltu rīsu pieejamību, kā arī to cenas Kopienas tirgū, un labības, rīsu, šķeltu rīsu un labības nozares produktu cenas pasaules tirgū, no otras puses. Minētajos pantos arī paredzēts, ka jānodrošina līdzsvars labības un rīsu tirgū un dabiska cenu un tirdzniecības attīstība, lai ņemtu vērā paredzētā eksporta ekonomisko aspektu un vajadzību izvairīties no traucējumiem Kopienas tirgū.

(3)

Komisijas Regulas (EK) Nr. 1518/95 (3) par no labības un rīsiem pārstrādātu produktu importa un eksporta režīmu 2. pantā ir noteikti īpaši kritēriji, kas jāņem vērā, aprēķinot kompensāciju par šiem produktiem.

(4)

Jāgraduē kompensācija, ko piešķir par noteiktiem pārstrādātiem produktiem, atkarībā no to sastāvā esošu pelnu, celulozes, apvalka, proteīna, taukvielu vai cietes līmeņa, kas ir īpaši nozīmīgs rādītājs attiecībā uz pamatprodukta daudzumu, kas faktiski ietverts pārstrādātajā produktā.

(5)

Šobrīd nav jānosaka eksporta kompensācijas par manioku un citām tropu saknēm un gumiem, kā arī to miltiem, ņemot vērā paredzamā eksporta ekonomisko aspektu, un jo īpaši šo produktu raksturu un izcelsmi. Šobrīd arī attiecībā uz dažiem no labības pārstrādātiem produktiem Kopienas maznozīmīgā dalība pasaules tirdzniecībā nerada nepieciešamību pēc eksporta kompensācijas noteikšanas.

(6)

Pasaules tirgus situācija vai atsevišķu tirgu īpašas prasības var radīt nepieciešamību pēc kompensācijas diferenciācijas noteiktiem produktiem atkarībā no to galamērķa.

(7)

Kompensācija jānosaka reizi mēnesī. Tā var tikt mainīta starplaikā.

(8)

Dažus no kukurūzas pārstrādātus produktus var pakļaut termiskai apstrādei, un pēc tam var piešķirt tādu kompensāciju, kas neatbilst produkta kvalitātei. Jāprecizē, ka par šiem produktiem, kas satur uzbriedinātu cieti, eksporta kompensācijas saņemt nevar.

(9)

Labības pārvaldības komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

6.7.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 176/12

(1)

Regulas (EK) Nr. 1784/2003 13. panta 1. punkts un Regulas (EK) Nr. 1785/2003 14. panta 1. punkts paredz, ka starpību starp šo regulu 1. pantā minēto produktu kotācijām vai to cenām pasaules tirgū un Kopienas cenām var segt ar eksporta kompensāciju;

(2)

Komisijas 2005. gada 30. jūnija Regulā (EK) Nr. 1043/2005, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 3448/1993, attiecībā uz eksporta kompensāciju piešķiršanas sistēmu noteiktiem lauksaimniecības produktiem, ko eksportē tādu preču veidā, kuras neaptver Līguma I pielikums, kā arī šo kompensāciju apjoma noteikšanas kritērijus (3), precizēti produkti, kuriem jānosaka kompensācijas likme, ko piemēro, ja šos produktus eksportē kā preces, kas minētas attiecīgi Regulas (EK) Nr. 1784/2003 III pielikumā vai Regulas (EK) Nr. 1785/2003 IV pielikumā;

(3)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1043/2005 14. panta 1. punktu kompensācijas likme par 100 kg katra attiecīgā pamatprodukta ir jānosaka katru mēnesi;

(4)

Saistības, kas noslēgtas attiecībā uz kompensācijām, kuras var piešķirt, eksportējot lauksaimniecības produktus, kas ir tādu preču sastāvā, uz kurām neattiecas Līguma I pielikums, var apdraudēt augstu kompensācijas likmju iepriekšēja noteikšana. Tādēļ šādās situācijas jāveic piesardzības pasākumi, tomēr nodrošinot, lai tie nekavētu ilgtermiņa līgumu slēgšanu. Konkrētas kompensācijas likmes noteikšana piemērošanai kompensāciju iepriekšējas noteikšanas gadījumos ir pasākums, kas ļauj sasniegt šos dažādos mērķus;

(5)

Ņemot vērā izlīgumu starp Eiropas Kopienu un Amerikas Savienotajām Valstīm attiecībā uz Kopienas pastas izstrādājumu eksportu uz Amerikas Savienotajām Valstīm, kas apstiprināts ar Padomes Lēmumu 87/482/EEK (4), jānošķir kompensācija par precēm ar KN kodu 1902 11 00 un 1902 19 atbilstoši to galamērķim;

(6)

Atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1043/2005 15. panta 2. un 3. punktam jānosaka pazemināta eksporta kompensācijas likme, ņemot vērā ražošanas kompensācijas summu, ko atbilstoši Komisijas Regulai (EEK) Nr. 1722/93 (5) piemēro attiecīgajam pamatproduktam, kas izmantots pieņemtajā preču ražošanas periodā;

(7)

Uzskata, ka alkoholiskos dzērienus mazāk ietekmē to ražošanā izmantotās labības cena. Tomēr Apvienotās Karalistes, Īrijas un Dānijas Pievienošanās akta 19. protokolā paredzēts, ka jāpieņem lēmums par pasākumiem, kas nepieciešami, lai veicinātu Kopienas labības izmantošanu, ražojot alkoholiskos dzērienus, ko iegūst no labības. Tādēļ jāpielāgo kompensācijas likme, ko piemēro labībai, kuru eksportē alkoholisko dzērienu veidā;

(8)

Labības pārvaldības komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

6.7.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 176/16

(1)

Atbilstīgi 63. panta 7. punktam Padomes 1999. gada 17. maija Regulā (EK) Nr. 1493/1999 par vīna nozares tirgus kopējo organizāciju (2) eksporta kompensācijas attiecībā uz vīna nozares produktiem piešķir vienīgi daudzumiem un izdevumiem, ko aptver lauksaimniecības līgums, kas parakstīts daudzpusējo tirdzniecības sarunu Urugvajas kārtā.

(2)

Regulas (EK) Nr. 883/2001 9. punktā paredzēti apstākļi, kādos Komisija var noteikt īpašus pasākumus, lai novērstu to, ka tiek pārsniegts paredzētais daudzums vai pieejamais budžets saskaņā ar šo līgumu.

(3)

Pamatojoties uz 2007. gada 4. jūlijā Komisijai pieejamo informāciju par izvešanas atļauju pieteikumiem, daudzums, kas joprojām ir pieejams attiecībā uz periodu līdz 2007. gada 31. augustam galamērķa zonām: 1. Āfrika, 3. Austrumeiropa, 4. Rietumeiropa, kas paredzēts Regulas (EK) Nr. 883/2001 9. panta 5. punktā, var tikt pārsniegts, ja vien netiek noteikti ierobežojumi izvešanas atļauju izdošanai ar iepriekšēju kompensācijas noteikšanu. Tādēļ jāpiemēro vienota procentu likme attiecībā uz daudzumiem, par kuriem pieteikumi iesniegti no 2007. gada 1. lidz 3. jūlijam, un līdz 2007. gada 16. septembrim attiecībā uz šīm zonām jāaptur pieteikumu iesniegšana un licenču izdošana,

6.7.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 176/17

(1)

Padomes 2006. gada 21. decembra Regulā (EK) Nr. 41/2007, ar ko 2007. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus, kuri piemērojami Kopienas ūdeņos un – attiecībā uz Kopienas kuģiem – ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas (3), ir noteiktas kvotas 2007. gadam.

(2)

Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju kuģi, kas peld ar šīs regulas pielikumā minētās dalībvalsts karogu vai ir reģistrēti šajā dalībvalstī, ar nozveju no pielikumā norādītā krājuma ir pilnībā apguvuši 2007. gadam iedalīto kvotu.

(3)

Tāpēc jāaizliedz zveja no šā krājuma, nozvejas paturēšana uz kuģa, pārkraušana citā kuģī un izkraušana,

6.7.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 176/19

(1)

Ņemot vērā Komisijas ieteikumu saskaņā ar Līguma 104. panta 6. punktu, ar Padomes Lēmumu 2005/186/EK (1) tika nolemts, ka Maltā ir pārmērīgs budžeta deficīts. Padome atzīmēja, ka 2003. gadā vispārējais valdības deficīts bija 9,7 % no IKP (no kuriem 2,9 % no IKP bija izraisījušas vienreizējas operācijas), pārsniedzot Līgumā noteikto atsauces vērtību – 3 % no IKP, savukārt valsts parāda kopapjoms bija 72 % no IKP, un tam bija tendence arī 2004. gadā atšķirties no Līgumā noteiktās atsauces vērtības – 60 % no IKP.

(2)

Saskaņā ar Līguma 104. panta 7. punktu un 3. panta 4. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 1467/97 (1997. gada 7. jūlijs) par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu (2), Padome 2004. gada 5. jūlijā adresēja Maltai ieteikumu novērst pārmērīgā budžeta deficīta situāciju vēlākais līdz 2006. gada beigām. Šis ieteikums tika publiskots.

(3)

Saskaņā ar Līguma 104. panta 12. punktu Padomes lēmums par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu jāatceļ, ja pārmērīgs budžeta deficīts attiecīgajā dalībvalstī pēc Padomes ieskatiem ir novērsts.

(4)

Saskaņā ar Līgumam pievienoto Protokolu par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru Komisija sniedz procedūras īstenošanai nepieciešamos datus. Piemērojot minēto protokolu, dalībvalstīm jāsniedz dati par valdības deficītu un parādu, un citiem saistītiem mainīgajiem rādītājiem divas reizes gadā, t. i., līdz 1. aprīlim un līdz 1. oktobrim saskaņā ar 4. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 3605/93 (1993. gada 22. novembris) par to, kā piemērot Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam pievienoto Protokolu par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru (3).

(5)

Pamatojoties uz Komisijas (Eurostat) datiem, kas sniegti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 3605/93 8.g panta 1. punktu, pēc tam, kad Malta līdz 2007. gada 1. aprīlim sniedza paziņojumu, kā arī pamatojoties uz Komisijas dienestu 2007. gada pavasara prognozi, apstiprinās šādi secinājumi:

(6)

Padome uzskata, ka pārmērīgais deficīts Maltā ir novērsts, un tāpēc Lēmums 2005/186/EK būtu jāatceļ,

6.7.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 176/21

(1)

Ņemot vērā Komisijas ieteikumu saskaņā ar Līguma 104. panta 6. punktu, ar Padomes Lēmumu 2004/917/EK (1) tika nolemts, ka Grieķijā ir pārmērīgs budžeta deficīts. Padome atzīmēja, ka 2003. gadā vispārējās valdības deficīts bija 3,2 % no IKP, pārsniedzot Līgumā noteikto atsauces vērtību 3 % no IKP, savukārt valsts parāda kopapjoms bija 103 % no IKP, krietni pārsniedzot Līgumā noteikto atsauces vērtību 60 % no IKP. Skaitļus par 2003. gada vispārējās valdības deficītu un valsts parāda kopapjomu pārskatīja vairākas reizes. Saskaņā ar jaunākajiem datiem deficīts un parāds bija attiecīgi 6,2 % no IKP un 107,8 % no IKP.

(2)

Saskaņā ar Līguma 104. panta 7. punktu, kā arī 3. panta 4. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 1467/97 (1997. gada 7. jūlijs) par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu (2), Padome 2004. gada 6. jūlijā adresēja Grieķijai ieteikumu vēlākais līdz 2005. gada beigām novērst pārmērīga budžeta deficīta situāciju. Šis ieteikums tika publiskots.

(3)

Atbilstīgi 104. panta 8. punktam un pamatojoties uz Komisijas ieteikumu, ar Padomes Lēmumu 2005/334/EK (3) Padome 2005. gada 19. janvārī nolēma, ka Grieķija noteiktajā termiņā nav veikusi efektīvus pasākumus, reaģējot uz Padomes saskaņā ar 104. panta 7. punktu pieņemto ieteikumu. Pamatojoties uz Komisijas ieteikumu, ar Padomes Lēmumu 2005/441/EK (4) Padome 2005. gada 17. februārī nolēma atbilstīgi 104. panta 9. punktam pieprasīt Grieķijai veikt budžeta deficīta samazināšanas pasākumus, kas atzīti par vajadzīgiem, lai novērstu pārmērīga budžeta deficīta situāciju, un pagarināja situācijas novēršanas termiņu par vienu gadu – līdz 2006. gadam.

(4)

Saskaņā ar Līguma 104. panta 12. punktu Padomes Lēmums par pārmērīgu budžeta deficītu jāatceļ, ja pēc Padomes ieskatiem pārmērīgs budžeta deficīts attiecīgajā dalībvalstī ir novērsts.

(5)

Atbilstīgi Līgumam pievienotajam Protokolam par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru Komisija sniedz procedūras īstenošanai vajadzīgos datus. Saskaņā ar 4. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 3605/93 (1993. gada 22. novembris) par to, kā piemērot Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam pievienoto Protokolu par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru (5), piemērojot šo Protokolu, dalībvalstīm jāsniedz dati par valdības deficītu un parādu, un citiem saistītajiem mainīgajiem lielumiem divas reizes gadā, proti, līdz 1. aprīlim un līdz 1. oktobrim.

(6)

Pamatojoties uz Komisijas (Eurostat) datiem, kas sniegti atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 3605/93 8.g panta 1. punktam pēc tam, kad Grieķija 2007. gada 1. aprīlī paziņoja datus, un pamatojoties uz Komisijas dienestu 2007. gada pavasara prognozi, var izdarīt šādus secinājumus:

(7)

Grieķijas statistikas iestādes uzlaboja procedūras, kā rezultātā nozīmīgi samazinājās statistiskās neatbilstības un paaugstinājās vispārējā valdības datu kvalitāte. Grieķijas iestādes ir apņēmušās pilnībā īstenot rīcības plānu, lai uzlabotu valsts finanšu statistiku. Tā rezultātā Eurostat atcēla atrunas par paziņoto datu kvalitāti.

(8)

Padome uzskata, ka pārmērīgs budžeta deficīts Grieķijā ir novērsts un tāpēc Lēmums 2004/917/EK būtu jāatceļ,

6.7.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 176/23

(1)

Padome 2006. gada 24. janvārī pieņēma Lēmumu 2006/116/EK, ar ko laikposmam no 2006. gada 26. janvāra līdz 2010. gada 25. janvārim ieceļ amatā Reģionu komitejas locekļus un to aizstājējus (1).

(2)

Pēc HAMMAR kunga, HEISTER kunga, KALIFF kunga, NORDSTRÖM kunga, RYDEFJÄRD kundzes un TARRAS-WAHLBERG kundzes atkāpšanās no amata ir atbrīvojušās sešas Reģionu komitejas locekļu vietas. Pēc CELION kundzes, GRANBERG kundzes, NORGREN kundzes, SCHUBERT kunga, SEGERSTEN-LARSSON kundzes, TALLBERG kundzes un ÖGREN kundzes atkāpšanās ir atbrīvojušās septiņas Reģionu komitejas locekļa aizstājēju vietas. Pēc PERSSON kunga pilnvaru termiņa beigšanās ir atbrīvojusies viena locekļa aizstājēja vieta. Viena locekļa aizstājēja vieta ir atbrīvojusies pēc RYDEFJÄRD kundzes iecelšanas par locekli (pa šo laiku atkāpusies no amata),

a)

šādi komitejas locekļi:

un

b)

šādi komitejas locekļa aizstājēji:

a)

un

b)

6.7.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 176/25

(1)

Līguma 153. pants nosaka, ka Eiropas Kopiena nodrošina augstu patērētāju aizsardzības līmeni un atbalsta viņu tiesības gūt informāciju un apvienoties, lai aizstāvētu savas intereses. Līguma 163. pants paredz Kopienas atbalstu nozarei centienos uzlabot konkurētspēju starptautiskā līmenī un nosaka, ka tā atbalsta uzņēmumus pilnīgi izmantot iekšējā tirgus potenciālu, tostarp nosakot kopīgus standartus. Līguma 157. pants nosaka, ka Kopiena un dalībvalstis palīdz veidot tādu vidi, kas ir labvēlīga iniciatīvai, un veicina politikas radītā rūpniecības potenciāla labāku izmantošanu.

(2)

Komisijas paziņojumā “Radiofrekvenču identifikācija (RFID) Eiropā: ceļā uz politikas īstenošanas pasākumiem” (1) (turpmāk tekstā — paziņojums) paredzēts, ka tiks veidota ekspertu grupa par radiofrekvenču identifikāciju (turpmāk tekstā — RFID), lai veidotu dialogu starp ieinteresētajām personām, pilnīgi izprastu veicamās darbības un sniegtu konsultācijas attiecībā uz paziņojumā minētajiem apsvērumiem.

(3)

Tādējādi ir jāizveido ekspertu grupa RFID jomā un ir jādefinē tās uzdevumi un struktūra.

(4)

Grupas darbs veicinās dialoga veidošanu starp patērētāju organizācijām, tirgus dalībniekiem un valstu un Eiropas iestādēm, tostarp — datu aizsardzības iestādēm.

(5)

Attiecīgās grupas dalībnieku personas dati ir jāapstrādā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (2).

(6)

Ir lietderīgi noteikt šā lēmuma piemērošanas periodu. Komisija atbilstošā laikposmā apsvērs piemērošanas perioda pagarināšanas lietderību,

a)

konsultēt Komisiju par rekomendāciju saturu, ar kurām noteiktu principus, kas publiskām iestādēm un citām ieinteresētajām personām jāpiemēro attiecībā uz RFID izmantošanu, kā arī par citu Komisijas iniciatīvu saturu, kuras saistītas ar šo jomu,

b)

izstrādāt vadlīnijas par to, kā RFID lietojumiem vajadzētu darboties, ņemot vērā ieinteresēto personu viedokļus, jautājumus, kas saistīti ar ilgtermiņa lietotājiem, un ekonomiskos un sociālos aspektus, kas saistīti ar RFID,

c)

atbalstīt Komisiju centienos veicināt izpratnes uzlabošanas kampaņas par RFID iespējām un problēmām dalībvalstu un iedzīvotāju vidū,

d)

sniegt objektīvu informāciju un veicināt pieredzes un labākās prakses apmaiņu par RFID tehnoloģiju iespējām un problēmām, tostarp – to lietojumiem Eiropas ekonomikā un sabiedrībā, sniegt objektīvu informāciju par Kopienas un valstu reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz datu aizsardzību un privātumu, kā arī – apsvērumus attiecībā uz citām politikas jomām.

a)

pilsoniskā sabiedrība:

b)

ieinteresētās personas:

a)

dalībvalstis, kuras pārņem ES prezidentūru ekspertu grupas pilnvaru laikā,

b)

datu aizsardzības iestādes.

a)

akadēmiskā pētniecība un prakse,

b)

tehnoloģijas – jo īpaši eksperti par nākošās paaudzes tīklā savienotām RFID (“lietiskais internets”),

c)

jurisprudence – eksperti, kuri varētu sniegt konsultācijas par spēkā esošajiem tiesību aktiem.

6.7.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 176/31

(1)

Eiropadome 2003. gada 12. decembrī pieņēma ES Stratēģiju masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai, kuras III nodaļā iekļauts saraksts ar pasākumiem, kas paredzēti šādu ieroču izplatīšanas apkarošanai un kas ir jāveic gan ES, gan trešās valstīs.

(2)

Eiropas Savienība aktīvi ievieš ES Stratēģiju un īsteno pasākumus, kas uzskaitīti tās III nodaļā, jo īpaši paredzot finanšu līdzekļus tādu konkrētu projektu atbalstam, kurus īsteno daudzpusējas struktūras.

(3)

Līguma par kodolizmēģinājumu vispārējo aizliegumu (CTBT), kuru ANO Ģenerālā asambleja pieņēma 1996. gada 10. septembrī, parakstītājvalstis ir nolēmušas izveidot sagatavošanas komisiju, kurai piešķirta tiesībspēja un rīcībspēja, lai tā varētu veikt CTBT efektīvu īstenošanu, kamēr nav izveidota CTBT organizācija (CTBTO).

(4)

Padome 2003. gada 17. novembrī pieņēma Kopējo nostāju 2003/805/KĀDP (1) par daudzpusēju nolīgumu masveida iznīcināšanas ieroču neizplatīšanas un ieroču nogādes līdzekļu jomā vispārināšanu un pastiprināšanu.

(5)

ES Stratēģijā masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai svarīgi mērķi ir CTBT ātra stāšanās spēkā un vispārināšana, kā arī CTBTO sagatavošanas komisijas uzraudzības un pārbaudes sistēmas nostiprināšana.

(6)

CTBTO sagatavošanas komisija cenšas sasniegt tos pašus mērķus, kas minēti 4. un 5. apsvērumā, un jau ir sākusi noteikt, kā vislabāk nostiprināt tās pārbaudes sistēmu, savlaicīgi nodrošinot parakstītājvalstu personālam, kas iesaistīts pārbaudes režīma ieviešanā, vajadzīgo pieredzi un apmācību. Tādēļ ir lietderīgi uzdot CTBTO sagatavošanas komisijai nodrošināt šīs vienotās rīcības tehnisko īstenošanu.

(7)

Padome 2006. gada 20. martā pieņēma Vienoto rīcību 2006/243/KĀDP (2) par atbalstu Līguma par kodolizmēģinājumu vispārējo aizliegumu organizācijas (CTBTO) sagatavošanas komisijas darbībām, ko veic apmācības un pārbaudes spēju palielināšanas jomās, kā arī īstenojot ES Stratēģiju masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai.

(8)

Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas 2006. gada oktobrī izdarītais kodolizmēģinājums vēl vairāk norādīja svarīgumu, lai CTBT drīz stātos spēkā, un nepieciešamību paātrināti izveidot CTBTO uzraudzības un pārbaudes sistēmu,

a)

nostiprināt CTBTO uzraudzības un pārbaudes sistēmu, tostarp radionuklīdu noteikšanas jomā;

b)

uzlabot CTBTO uzraudzības un pārbaudes sistēmas darbību, tostarp pārbaudot un apstiprinot kārtību pārbaudēm uz vietas.

a)

atbalstīt spēju attīstību cēlgāzes uzraudzības un pārbaudes jomā;

b)

sniegt atbalstu, lai sagatavotu, vadītu un novērtētu integrētā lauka izmēģinājumu 2008 saistībā ar pārbaudēm uz vietas (IFE08/OSI).

a)

15 mēnešus pēc tam, kad Komisija noslēdz finansēšanas līgumu ar CTBTO sagatavošanas komisiju; vai

b)

12 mēnešus pēc vienotās rīcības pieņemšanas datuma, ja šo 12 mēnešu laikā nav noslēgts finansēšanas līgums.

6.7.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 176/39

(1)

1997. gada 29. aprīlī stājās spēkā Ķīmisko ieroču izstrādes, ražošanas, glabāšanas un lietojuma aizliegšanas un to iznīcināšanas konvencija (CWC). Konvencijas nolūks ir pilnībā likvidēt veselu masu iznīcināšanas ieroču kategoriju, aizliedzot valstīm, kas ir konvencijas puses, izstrādāt, ražot, iegādāties, glabāt, uzkrāt, nodot vai lietot ķīmiskos ieročus. Valstīm, kas ir konvencijas puses, savukārt jāveic vajadzīgie pasākumi, lai īstenotu šo aizliegumu attiecībā uz to jurisdikcijā esošām (fiziskām vai juridiskām) personām.

(2)

Eiropas Savienība uzskata CWC par būtisku sastāvdaļu starptautiskajā ieroču neizplatīšanas un atbruņošanās sistēmā un par vienreizēju atbruņošanās un neizplatīšanas instrumentu, kura viengabalainība un precīza piemērošana jāgarantē pilnībā. Visas ES dalībvalstis ir CWC puses.

(3)

No 2003. gada 28. aprīļa līdz 9. maijam Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijas (OPCW) dalībvalstu pārstāvji sanāca Hāgā uz pirmo CWC pārskatīšanas konferenci. Īpašu vērību pirmajā pārskatīšanas konferencē veltīja deklarēto arsenālu iznīcināšanas procesa izskatīšanai. Ņēma vērā attiecīgos jaunumus zinātnes un tehnoloģiju attīstībā kopš konvencijas izstrādes. Konferencē arī pārskatīja un vēlreiz izskatīja konvencijas noteikumus attiecībā uz pārbaudēm ķīmiskajā rūpniecībā. Konference sniedza stratēģiskas norādes CWC īstenošanas nākamajai fāzei.

(4)

Padome 2003. gada 17. novembrī pieņēma Kopējo nostāju 2003/805/KĀDP (1) par daudzpusēju nolīgumu masveida iznīcināšanas ieroču neizplatīšanas un ieroču nogādes līdzekļu jomā vispārināšanu un pastiprināšanu. Saskaņā ar šo kopējo nostāju CWC ir iekļauta kā viens no šiem daudzpusējiem nolīgumiem.

(5)

2003. gada 12. decembrī Eiropadome pieņēma ES stratēģiju masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai, kurā atkārtoti apstiprināts ES atbalsts daudzpusējai nolīgumu sistēmai un, inter alia, uzsvērta CWC un OPCW svarīgā nozīme, lai pasauli atbrīvotu no ķīmiskiem ieročiem.

(6)

Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome 2004. gada 28. aprīlī vienbalsīgi pieņēma Rezolūciju 1540 (2004), kurā masu iznīcināšanas ieroču un to nogādes līdzekļu izplatīšana aprakstīta kā drauds starptautiskam mieram un drošībai. Šīs rezolūcijas noteikumu īstenošana veicina CWC īstenošanu.

(7)

Padome 2004. gada 22. novembrī pieņēma pirmo Vienoto rīcību 2004/797/KĀDP par atbalstu OPCW darbībām, īstenojot ES Stratēģiju masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai (2). Šai vienotajai rīcībai sekoja otrā Vienotā rīcība 2005/913/KĀDP (3), kas pieņemta 2005. gada 12. decembrī, un trešā Vienotā rīcība 2007/185/KĀDP (4), ko pieņēma 2007. gada 19. martā.

(8)

Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja 2006. gada 6. decembrī vienbalsīgi pieņēma rezolūciju par Ķīmisko ieroču izstrādes, ražošanas, glabāšanas un lietojuma aizliegšanas un to iznīcināšanas konvencijas īstenošanu.

(9)

Sakarā ar otro CWC pārskatīšanas konferenci, kas paredzēta 2008. gada 7.–18. aprīlī, ir jādefinē Eiropas Savienības pieeja, kas dotu pamatnostādnes ES dalībvalstu darbībai šajā konferencē,

a)

veicina pilnīgu CWC darbības pārskatīšanu otrajā pārskatīšanas konferencē, tostarp pārskatot valstu, kas ir konvencijas puses, saistību īstenošanu saskaņā ar Līgumu, kā arī nosakot jomas, kurās nākotnē būtu jātiecas panākt uzlabojumus, un tam nepieciešamos līdzekļus;

b)

palīdz panākt vienprātību otrās pārskatīšanas konferences veiksmīgam iznākumam, pamatojoties uz pirmās pārskatīšanas konferences izveidoto sistēmu, un, inter alia, atbalsta šādas būtiskas nostājas:

a)

dalībvalstu vienošanās attiecībā uz priekšlikumiem par būtiskiem jautājumiem, kas iesniedzami Eiropas Savienības vārdā valstu, kuras ir konvencijas puses, apsvēršanai sagatavošanas posmā un otrajā pārskatīšanas konferencē;

b)

vajadzības gadījumā prezidentvalsts izstrādā pieeju saskaņā ar 18. pantu Līgumā par Eiropas Savienību:

c)

Eiropas Savienības deklarācijas, ko iesniedz prezidentvalsts, gatavojoties otrajai pārskatīšanas konferencei, kā arī konferences laikā.