30.6.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 172/1

PADOMES REGULA (EK) Nr. 753/2007

(2007. gada 28. jūnijs),

lai noslēgtu Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Dānijas valdību un Grenlandes Autonomijas valdību, no otras puses

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 37. pantu saistībā ar 300. panta 2. punktu un 300. panta 3. punkta pirmo daļu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

tā kā:

(1)	Kopiena, no vienas puses, un Dānijas valdība un Grenlandes Autonomijas valdība, no otras puses, ir apspriedušas Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē, ar kuru Kopienas zvejniekiem piešķir zvejas iespējas Grenlandes ekskluzīvās ekonomikas zonas ūdeņos.

(2)	Šo apspriežu rezultātā 2006. gada 2. jūnijā tika parafēts jauns Partnerattiecību nolīgums zivsaimniecības nozarē.

(3)	Būtu jānosaka zvejas iespēju sadalījums starp dalībvalstīm,

(4)

Lai optimizētu zvejas iespēju izmantojumu saskaņā ar šo nolīgumu, Komisijai būtu jāļauj pārdalīt vienas dalībvalsts neizmantotās zvejas iespējas citai dalībvalstij ikgadējās zvejas kampaņas laikā saskaņā ar noteiktiem nosacījumiem un kritērijiem ciešā sadarbībā ar attiecīgām dalībvalstīm. Tāda jauna zvejas iespēju sadale neietekmē dalībvalstu zvejas iespēju sadales principu saskaņā ar relatīvu stabilitāti un tas neskar dalībvalstīm piešķirtās kompetences, kas noteiktas Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 (2002. gada 20. decembris) par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (2) 20. panta 5. punktā.

(5)	Kopienas interesēs ir apstiprināt šo nolīgumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar šo Kopienas vārdā apstiprina Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Dānijas valdību un Grenlandes Autonomijas valdību, no otras puses.

Nolīguma teksts ir pievienots šai regulai.

2. pants

Vajadzības gadījumā, ievērojot Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā minēto procedūru, pieņem sīki izstrādātus noteikumus to administratīvo pasākumu īstenošanai, par kuriem puses vienojušās saskaņā ar 1. pantā minētā nolīguma 6. panta 3. punktu un 10. panta 2. punkta h) apakšpunktu.

3. pants

1. To zvejas iespēju, tostarp licenču, sadali un pārvaldību, kas iegūtas saskaņā ar 1. pantā minēto nolīgumu, veic atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. pantam.

2. Neskarot 1. punktu, ja dalībvalstu pieteikumi par licenču izsniegšanu neattiecas uz visām zvejas iespējām, kas piešķirtas dalībvalstīm līdz pielikumā noteiktiem datumiem saskaņā ar 1. punktu, tostarp tās, kas ir samainītas saskaņā ar 20. panta 5. punktu Regulā (EK) Nr. 2371/2002, Komisija var ņemt vērā jebkuras citas dalībvalsts pieteikumus par licenču izsniegšanu. Tad Komisija ciešā sadarbībā ar attiecīgajām dalībvalstīm var pēc pielikumā minētajiem datumiem nodot kādas dalībvalsts neizmantotās zvejas iespējas citai dalībvalstij.

Tāda jauna zvejas iespēju sadale neietekmē dalībvalstu zvejas iespēju sadales principu saskaņā ar relatīvu stabilitāti.

3. Komisija informē dalībvalstis par katras pielikumā minētās sugas zvejas iespēju izmantošanas apjomu, pamatojoties uz pieteikumiem par licenču izsniegšanu vēlākais:

a)	vienu mēnesi pirms pielikumā noteiktā datuma un

b)	līdz pielikumā noteiktam datumam.

4. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā noteikto procedūru Komisija līdz 2007. gada 31. decembrim izveido sīki izstrādātus noteikumus un kritērijus, saskaņā ar kuriem īsteno minētos pārdales mehānismus. Kamēr tādi noteikumi nav pieņemti, nekas neliedz Komisijai īstenot 2. punktā izklāstīto mehānismu.

4. pants

Dalībvalstis, kuru kuģi zvejo saskaņā ar minēto nolīgumu, paziņo Komisijai daudzumus, kas no katra krājuma nozvejoti Grenlandes zvejas zonā saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 500/2001 (2001. gada 14. marts), kas nosaka sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2847/93 par to lomu pārraudzību, kurus nozvejojuši Kopienas zvejas kuģi trešo valstu ūdeņos un atklātā jūrā (3).

5. pants

Ar šo Padomes priekšsēdētājs tiek pilnvarots norīkot personas, kas tiesīgas parakstīt nolīgumu, lai tas kļūtu saistošs Kopienai.

6. pants

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Luksemburgā, 2007. gada 28. jūnijā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

S. GABRIEL

(1) Atzinums sniegts 2007. gada 22. maijā (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2) OV L 358, 31.12.2002., 59.–80. lpp.

(3) OV L 73, 15.3.2001., 8. lpp.

PIELIKUMS

Piemēro datumu, pēc kura Komisija atkārtoti sadala zvejas iespējas saskaņā ar 3. panta 2. un 3. punktu.

Protokolā iekļautās zivju sugas	Grafiks
Austrumu garnele	1. augusts (1)
Austrumgrenlandes melnais paltuss	15. septembris
Atlantijas paltuss	1. septembris
Rietumgrenlandes melnais paltuss	15. oktobris
Rietumu garnele	1. oktobris
Sarkanasaris	1. septembris
Karaliskais krabis	1. oktobris
Menca	31. oktobris

(1) Ja zvejas iespēju izmantošanas līmenis, pamatojoties uz pieteikumiem par licenču izsniegšanu, 1. augustā ir lielāks par 65 %, šo datumu atliek līdz 1. septembrim.

PARTNERATTIECĪBU NOLĪGUMS ZIVSAIMNIECĪBAS

nozarē starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Dānijas valdību un Grenlandes Autonomijas valdību, no otras puses

EIROPAS KOPIENA, (turpmāk “Kopiena”), un

DĀNIJAS VALDĪBA UN GRENLANDES AUTONOMIJAS VALDĪBA, (turpmāk “Grenlande”),

(abas kopā turpmāk “Puses”),

ŅEMOT VĒRĀ protokolu par Grenlandei piemērojamo īpašo režīmu;

ATZĪSTOT Eiropas Kopienas un Grenlandes vēlmi stiprināt tās vienojošo saikni un izveidot partnerības un sadarbības struktūru, kas balstītu, papildinātu un paplašinātu vēsturiski iedibinātās attiecības un sadarbību;

ATSAUCOTIES uz Padomes 2001. gada novembra lēmumu par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Kopienu;

IEVĒROJOT to, ka Padome 2003. gada februārī atzina vajadzību izvērst un nostiprināt Eiropas Kopienas un Grenlandes turpmākās attiecības, ņemot vērā zvejniecības lielo nozīmi un tādu strukturālu un nozares reformu nepieciešamību Grenlandē, kuru pamatā ir vispusīga partnerība ilgtspējīgai attīstībai;

IEVĒROJOT Eiropas Kopienas, no vienas puses, un Grenlandes Autonomijas valdības un Dānijas valdības, no otras puses, 2006. gada 27. jūnija kopīgo deklarāciju par Eiropas Kopienas un Grenlandes partnerību;

ATSAUCOTIES uz Padomes Lēmumu (2006. gada 17. jūlijs) par attiecībām starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Grenlandes Autonomijas valdību un Dānijas valdību, no otras puses;

ATSAUCOTIES uz Grenlandes statusu (gan autonoma teritorija, gan Kopienas dalībvalsts neatņemama daļa);

ŅEMOT VĒRĀ Kopienas un Grenlandes attiecības kopumā un abpusējo vēlmi tās turpināt;

ŅEMOT VĒRĀ Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju un Nolīgumu par ANO Jūras tiesību konvencijas noteikumu īstenošanu attiecībā uz transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību;

APZINOTIES to, cik svarīgi ir principi, kas noteikti ar Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas 1995. gada konferencē pieņemto Atbildīgas zivsaimniecības rīcības kodeksu;

APŅEMOTIES ar savstarpēji izdevīgu sadarbību pastāvīgi nodrošināt atbildīgu zveju, lai garantētu jūras ūdeņu dzīvo resursu saglabāšanu ilgtermiņā un ilgtspējīgu izmantošanu;

PĀRLIECĪBĀ par to, ka šai sadarbībai jāizpaužas tādu iniciatīvu un pasākumu veidā, kas gan kopā, gan atsevišķi viens otru papildina, saskan ar pieņemto politiku un nodrošina darbības sinerģismu;

APŅEMOTIES tādēļ turpināt dialogu, lai pilnveidotu Grenlandes zvejniecības politiku, un noteikt piemērotākos līdzekļus šīs politikas faktiskai īstenošanai, kā arī uzņēmēju un pilsoniskās sabiedrības iesaistei;

VĒLOTIES paredzēt noteikumus un nosacījumus, ar kādiem Kopienas kuģi var zvejot Grenlandes ekskluzīvajā ekonomikas zonā un ar kādiem var saņemt Kopienas atbalstu pastāvīgai atbildīgas zvejas nodrošināšanai šajos ūdeņos;

APŅEMOTIES panākt ciešāku ekonomisko sadarbību zvejniecībā un ar to saistītajās jomās un tādēļ dibināt un attīstīt kopuzņēmumus, kuros iesaistās abu Pušu uzņēmējsabiedrības, un atbalstīt pagaidu kopuzņēmumu veidošanu,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. pants

Priekšmets un mērķi

Ar šo nolīgumu paredz principus, noteikumus un procedūras šādās jomās:

—	ekonomiskā, finansiālā, tehniskā un zinātniskā sadarbība zivsaimniecības nozarē, lai nodrošinātu zvejas resursu izmantošanu tādā veidā, kas rada ilgtspējīgus ekonomiskos un sociālos apstāļus, tostarp nodrošina Grenlandes zivsaimniecības nozares attīstību,

—	nosacījumi Kopienas zvejas kuģu piekļuvei Grenlandes ekskluzīvajai ekonomikas zonai (še turpmāk – “Grenlandes EEZ”),

—	Kopienas kuģu zvejas darbību reglamentējošā kārtība Grenlandes EEZ, lai nodrošinātu attiecīgo noteikumu un nosacījumu ievērošanu, zivju resursu saglabāšanas un pārvaldības pasākumu efektivitāti un lai novērstu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju,

—	uzņēmējsabiedrību partnerība, kopējās interesēs izvēršot ekonomisko darbību zivsaimniecības nozarē un ar to saistītajās jomās.

2. pants

Definīcijas

Šajā nolīgumā, protokolā un pielikumā

a)	“Grenlandes iestādes” ir Grenlandes Autonomijas valdība;

b)	“Kopienas iestādes” ir Eiropas Komisija;

c)	“Kopienas kuģis” ir Kopienā reģistrēts zvejas kuģis, kas peld ar Kopienas dalībvalsts karogu;

“kopuzņēmums” ir uzņēmējsabiedrība, kuras darbību reglamentē Grenlandes tiesību akti, kuras sastāvā ietilpst viens vai vairāki Kopienas kuģu īpašnieki un viens vai vairāki partneri Grenlandē un kuras mērķis ir zvejot – iespējams, izmantojot Grenlandes zvejas kvotas,– Grenlandes EEZ ar kuģiem, kas peld ar Grenlandes karogu, un apgādāt galvenokārt Kopienas tirgu;

“pagaidu kopuzņēmums” ir apvienība, kura uz noteiktu termiņu izveidota ar līgumisku vienošanos starp Kopienas kuģu īpašniekiem un fiziskām vai juridiskām personām Grenlandē, kuras mērķis ir kopīgi zvejot un izmantot Grenlandes zvejas kvotas ar kuģiem, kas peld ar Eiropas Kopienas dalībvalsts karogu, solidāri segt izmaksas un dalīt peļņu vai zaudējumus par kopīgi veikto ekonomisko darbību, un apgādāt galvenokārt Kopienas tirgu;

f)	“Apvienotā komiteja” ir komiteja, kuras sastāvā ir Kopienas un Grenlandes pārstāvji un kura veic šā nolīguma 10. pantā izklāstītās funkcijas.

3. pants

Nolīguma īstenošanas principi

1. Puses apņemas pastāvīgi nodrošināt atbildīgu zveju Grenlandes EEZ, nediskriminējot nevienu no dažādajām flotēm, kas zvejo minētajos ūdeņos, un neierobežojot protokola noteikumus.

2. Grenlande turpina zivsaimniecības nozares politikas plānošanu un vada tās īstenošanu ar gada un daudzgadu programmu palīdzību, ņemot vērā mērķus, kas izvirzīti, Pusēm savstarpēji vienojoties. Tālab Puses turpina politisko dialogu par vajadzīgajām reformām. Grenlandes iestādes apņemas informēt Kopienas iestādes par turpmāku nozīmīgu pasākumu pieņemšanu šajā jomā.

3. Pēc vienas Puses pieprasījuma tās turklāt sadarbojas, gan kopā, gan atsevišķi vērtējot saskaņā ar šo nolīgumu īstenoto pasākumu, programmu un darbību izpildi.

4. Puses apņemas nodrošināt šā nolīguma īstenošanu saskaņā ar labas ekonomiskās un sociālās pārvaldības principiem.

4. pants

Zinātniskā sadarbība

1. Šā nolīguma darbības laikā Kopiena un Grenlande veic resursu stāvokļa monitoringu Grenlandes EEZ; apvienota zinātniskā komiteja pēc Apvienotās komitejas pieprasījuma sagatavo ziņojumu saskaņā ar pēdējās doto darba uzdevumu.

2. Ievērojot labākos pieejamos zinātniskos ieteikumus, Puses apspriežas Apvienotajā komitejā, un pēc tam Grenlande pieņem tādus saglabāšanas un pārvaldības pasākumus, kādus tā uzskata par vajadzīgiem Grenlandes zivsaimniecības nozares politikas mērķu sasniegšanai.

3. Puses apņemas tieši vai kompetentajās starptautiskajās organizācijās apspriesties par to, kā nodrošināt dzīvo resursu pārvaldību un saglabāšanu Grenlandes EEZ, un par attiecīgu sadarbību zinātniskajā pētniecībā.

5. pants

Piekļuve zvejas zonām Grenlandes EEZ

1. Grenlande apņemas ļaut Kopienas kuģiem zvejot Grenlandes EEZ saskaņā ar šo nolīgumu un tam pievienoto protokolu un pielikumu. Zvejas iespējas, ko Grenlandes iestādes piešķir kuģiem, kuriem ir saskaņā ar šā nolīguma protokolu izdotas Kopienas licences, ir samērojamas ar zvejas iespējām, kas piešķirtas saskaņā ar minēto protokolu.

2. Kuģi, kas peld ar Norvēģijas, Islandes vai Farēru salu karogu un ir reģistrēti šajās valstīs, var izmantot zvejas iespējas, kuras Grenlande saskaņā ar šo nolīgumu piešķīrusi Kopienai, ciktāl tas vajadzīgs Kopienas un minēto pušu zivsaimniecības nozares nolīgumu pienācīgai darbībai. Tālab Grenlande apņemas ļaut savā EEZ zvejot kuģiem, kas peld ar Norvēģijas, Islandes vai Farēru salu karogu un ir reģistrēti šajās valstīs.

3. Zvejas darbības, uz kurām attiecas šis nolīgums, veic atbilstīgi Grenlandes tiesību aktiem. Grenlandes iestādes aicina Kopienas iestādes izteikt piezīmes par minēto tiesību aktu grozījumiem, pirms tie stājas spēkā, ja vien tiesību aktu pieņemšanas mērķis pienācīgi neattaisno spēkā stāšanos bez kavēšanās, ko varētu radīt šāda apspriešanās ar Kopienas iestādēm. Grenlandes iestādes iepriekš un laikus informē Kopienas iestādes par minēto tiesību aktu grozījumiem.

4. Grenlande uzņemas atbildību par protokolā paredzēto zvejas uzraudzības pasākumu faktisko veikšanu. Kopienas kuģi sadarbojas ar kompetentajām iestādēm, kas atbild par minēto uzraudzību.

5. Kopienas iestādes apņemas veikt visus attiecīgos pasākumus, lai Kopienas kuģi ievērotu šo nolīgumu un tiesību aktus, ar kuriem reglamentē zveju Grenlandes EEZ.

6. pants

Zvejas licences

1. Kopienas kuģi var zvejot Grenlandes EEZ tikai tad, ja tiem ir saskaņā ar šo nolīgumu izdota derīga zvejas licence.

2. Kuģa zvejas licences saņemšanas procedūra, iekasējamās maksas un maksāšanas kārtība kuģu īpašniekiem ir noteikta protokola pielikumā.

3. Ar pienācīgas administratīvās sadarbības palīdzību Pušu kompetentās iestādes nodrošina šo procedūru un nosacījumu pareizu īstenošanu.

7. pants

Finansiālais ieguldījums

1. Kopiena piešķir Grenlandei finansiālu ieguldījumu saskaņā ar šā nolīguma protokolā un pielikumā paredzētajiem noteikumiem un nosacījumiem. Šis ieguldījums ir vienreizējs, un to veido divas saistītas daļas, proti:

a)	finanšu iemaksas par Kopienas kuģu piekļuvi Grenlandes zvejas zonām,

b)	Kopienas finansiāls atbalsts atbildīgas zvejas un zvejas resursu ilgtspējīgas izmantošanas pastāvīgai nodrošināšanai Grenlandes EEZ.

2. Šā panta 1. punkta b) apakšpunktā minētā finansiālā atbalsta izlietojumu pārzina Grenlandes iestādes, ņemot vērā mērķus, kurus Puses vienojoties izvirzījušas saskaņā ar šā nolīguma protokolu un kuri jāsasniedz ar Grenlandes zivsaimniecības nozares politiku un gada un daudzgadu programmām šīs politikas īstenošanai.

3. Kopienas piešķirto finansiālo ieguldījumu izmaksā ik gadu saskaņā ar protokolu. Atbilstīgi šim nolīgumam un protokolam finansiālā ieguldījuma apjomu var mainīt, ja iemesls ir kāds no turpmāk minētajiem:

a)	izņēmuma apstākļi, kuri nav dabas parādības un kuru dēļ nevar zvejot Grenlandes EEZ;

b)	Kopienas kuģiem piešķirto zvejas iespēju samazinājums, par ko Puses vienojas attiecīgo krājumu pārvaldības nolūkā, ja – ievērojot labākos pieejamos zinātniskos ieteikumus – to uzskata par vajadzīgu resursu saglabāšanai un ilgtspējīgai izmantošanai;

c)	īpaša prioritāte attiecībā uz piekļuvi papildu zvejas iespējām, kas nav paredzētas šā nolīguma protokolā un ko pēc Pušu vienošanās Apvienotajā komitejā Kopienai dod tad, ja – ievērojot labākos pieejamos zinātniskos ieteikumus – krājumu stāvoklis to ļauj;

d)	Grenlandes zivsaimniecības nozares politikas īstenošanai piešķirtā Kopienas finansiālā atbalsta nosacījumu pārvērtēšana, ja to prasa Pušu konstatētie gada un daudzgadu programmu rezultāti;

e)	šā nolīguma darbības apturēšana saskaņā ar 13. pantu.

8. pants

Sadarbības veicināšana uzņēmēju vidū un sabiedrībā

1. Puses atbalsta ekonomisku, komerciālu, zinātnisku un tehnisku sadarbību zivsaimniecības nozarē un ar to saistītajās nozarēs. Tās apspriežas, lai saskaņotu dažādos iespējamos pasākumus.

2. Puses atbalsta informācijas apmaiņu par zvejas paņēmieniem un rīkiem, zvejas produktu saglabāšanas metodēm un rūpniecisko apstrādi.

3. Puses jo īpaši atbalsta pagaidu kopuzņēmumu un kopuzņēmumu veidošanu abpusējās interesēs un saskaņā ar Pušu tiesību aktiem.

9. pants

Eksperimentālā zveja

Puses atbalsta eksperimentālo zveju Grenlandes EEZ. Eksperimentālo zveju Puses veic kopīgi un saskaņā ar protokola pielikumā paredzētajiem noteikumiem.

10. pants

Apvienotā komiteja

1. Kā Pušu forumu šā nolīguma piemērošanas uzraudzībai un izpildes nodrošināšanai izveido Apvienoto komiteju.

2. Apvienotā komiteja veic šādas funkcijas:

a)	uzrauga nolīguma darbību, interpretāciju un piemērošanu, jo īpaši 7. panta 2. punktā minēto gada un daudzgadu programmu izstrādi un to izpildes novērtēšanu;

b)	nodrošina nepieciešamo saziņu Puses interesējošajos jautājumos, kas saistīti ar zvejniecību;

c)	darbojas kā forums viedokļu saskaņošanai un izlīguma panākšanai strīdos par šā nolīguma interpretēšanu vai piemērošanu;

pārskata un vajadzības gadījumā, ievērojot pieejamos zinātniskos ieteikumus, iesaistās sarunās par esošajām un jaunām zvejas iespējām attiecīgiem krājumiem Grenlandes EEZ, par piesardzības pieeju un Grenlandes zivsaimniecības nozares vajadzībām un līdz ar to – par Kopienai pieejamajām zvejas iespējām un, attiecīgā gadījumā, par protokolā minētā finansiālā ieguldījuma apjomu;

e)	novērtē to, vai ir jāizstrādā atjaunošanas plāns un ilgtermiņa pārvaldības plāns šā nolīguma aptvertajiem krājumiem, lai nodrošinātu krājumu ilgtspējīgu izmantošanu un to, ka zvejas darbību ietekme neizjauc jūras ekosistēmu ilgstpējību;

kontrolē stāvokli attiecībā uz pagaidu kopuzņēmumu un kopuzņēmumu dibināšanas pieteikumiem, kas iesniegti saskaņā ar šo nolīgumu, un jo īpaši, izmantojot šā nolīguma protokola pielikumā noteiktos kritērijus, novērtē Pušu iesniegtos pagaidu kopuzņēmumu un kopuzņēmumu veidošanas projektus, kā arī pārrauga to kuģu darbību, kas pieder pagaidu kopuzņēmumiem un kopuzņēmumiem, kuri darbojas Grenlandes EEZ;

g)	nosaka attiecīgās sugas, izvirza nosacījumus un paredz citus parametrus katram atsevišķam eksperimentālās zvejas reisam;

h)	vienojas par administratīviem pasākumiem Kopienas zvejas kuģu piekļuvei Grenlandes EEZ un resursiem, tostarp par licencēm, Kopienas zvejas kuģu pārvietošanos un nozvejas datu paziņošanu;

i)	vienojas par sīki izstrādātiem noteikumiem, kas vajadzīgi, lai sniegtu Kopienas finansiālo atbalstu atbildīgas zvejas un zvejas resursu ilgtspējīgas izmantošanas pastāvīgai nodrošināšanai Grenlandes EEZ;

j)	novērtē Grenlandes zivsaimniecības nozares politikas īstenošanai piešķirtā Kopienas finansiālā atbalsta nosacījumus, ja to prasa Pušu konstatētie gada un daudzgadu programmu rezultāti;

k)	veic citas funkcijas, par kurām Puses savstarpēji vienojas.

3. Apvienotā komiteja sanāk vismaz reizi gadā, pārmaiņus Kopienā un Grenlandē, un sanāksmi vada tās rīkotāja Puse. Ja kāda no Pusēm to pieprasa, Apvienotā komiteja pulcējas ārkārtas sanāksmē.

4. Apvienotā komiteja pieņem savu reglamentu.

11. pants

Piemērošanas ģeogrāfiskais apgabals

Šo nolīgumu piemēro, no vienas puses, teritorijās, uz kurām attiecas Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, un ar minētajā līgumā paredzētajiem nosacījumiem un, no otras puses, Grenlandes teritorijā un Grenlandes EEZ.

12. pants

Nolīguma termiņš un darbības izbeigšana

1. Šo nolīgumu piemēro sešus gadus, sākot no tā spēkā stāšanās dienas; to pagarina uz turpmākiem sešu gadu periodiem, ja saskaņā ar 2. un 3. punktu nav iesniegts paziņojums par nolīguma darbības izbeigšanu.

2. Šā nolīguma darbību var izbeigt jebkura no Pusēm, ja rodas izņēmuma apstākļi, piemēram, ja ir noplicināti attiecīgie krājumi vai ja Puse nepilda apņemšanos apkarot nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju.

3. Ja nolīguma darbību izbeidz 2. punktā minēto iemeslu dēļ, attiecīgā Puse vismaz sešus mēnešus pirms sākotnējā vai katra nākamā termiņa beigām rakstveidā paziņo otrai Pusei par nodomu izbeigt nolīguma darbību. Ja nolīguma darbību izbeidz citu iemeslu dēļ, attiecīgais paziņojums jāveic vismaz deviņus mēnešus iepriekš.

13. pants

Nolīguma darbības apturēšana

1. Šā nolīguma darbību var apturēt pēc vienas Puses iniciatīvas, ja tā uzskata, ka otra Puse ir pieļāvusi nopietnu pārkāpumu attiecībā uz nolīgumā paredzēto saistību izpildi. Lai nolīguma darbību apturētu, attiecīgajai Pusei vismaz sešus mēnešus pirms dienas, kad apturēšanai jāstājas spēkā, rakstveidā jāpaziņo par savu nodomu. Pēc šāda paziņojuma saņemšanas Puses apspriežas, lai nesaskaņas atrisinātu izlīgstot.

2. Finansiālo ieguldījumu, kas minēts 7. pantā, un 5. pantā minētās zvejas iespējas samazina proporcionāli apturēšanas ilgumam.

14. pants

Protokols un pielikums

Protokols, pielikums un tā papildinājumi ir šā nolīguma neatņemama daļa.

15. pants

Atcelšana

Eiropas Kopienas un Grenlandes Zvejniecības nolīgumu (1985. gada 1. februāris) par zveju pie Grenlandes krastiem atceļ un aizstāj ar šo nolīgumu.

16. pants

Valoda un stāšanās spēkā

Šis nolīgums, kas sagatavots divos oriģināleksemplāros angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāliešu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā, visiem tekstiem esot vienlīdz autentiskiem, stājas spēkā dienā, kad Puses viena otrai paziņo par savu pieņemšanas procedūru pabeigšanu.

PROTOKOLS,

ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts zvejniecības partnerattiecību nolīgumā starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Dānijas valdību un Grenlandes Autonomijas valdību, no otras puses

1. pants

Piemērošanas laikposms un zvejas iespējas

1. Grenlandes iestādes sešus gadus, sākot no 2007. gada 1. janvāra, atļauj Kopienas zvejas kuģiem zvejot, nepārsniedzot pielikuma I nodaļā paredzētās zvejas iespējas un atbilstīgi 2. punktam noteiktās zvejas iespējas.

Pielikuma I nodaļā paredzēto zvejas iespēju apjomu var pārskatīt Apvienotajā komitejā.

2. Ne vēlāk kā 2007. gada 1. decembrī un šajā pašā datumā turpmākajos gados Apvienotā komiteja vienojas par pielikuma I nodaļā minēto sugu zvejas iespējām nākamajam gadam, ievērojot pieejamos zinātniskos ieteikumus, piesardzības pieeju, zvejniecības nozares vajadzības un jo īpaši šā panta 7. punktā noteiktos daudzumus.

Ja Apvienotā komiteja zvejas iespējas nosaka tādā apjomā, kas ir mazāks par pielikuma I nodaļā noteikto apjomu, Grenlande Kopienai to kompensē ar atbilstošām zvejas iespējām turpmākajos gados vai ar citām zvejas iespējām tajā pašā gadā.

Ja Puses nevienojas par kompensāciju, proporcionāli koriģē nolīguma finansiālos aspektus, arī parametrus, kas izmantoti, lai aprēķinātu šā protokola 2. panta 1. punktā minēto summu.

3. Austrumgrenlandes garneļu kvotu var izmantot apgabalos uz rietumiem no Grenlandes, ja Grenlandes un Eiropas Kopienas kuģu īpašnieki vienojas par kvotas nodevumu no viena uzņēmuma otram. Grenlandes iestādes apņemas atbalstīt šādas vienošanās. Kvotu nodevuma apmērs Rietumgrenlandē gadā nedrīkst pārsniegt 2 000 tonnas. Nosacījumi zvejai, kuru Kopienas kuģi veic, ievērojot pielikuma III nodaļas noteikumus, ir tādi paši kā Grenlandes kuģu īpašniekam izdotās licences nosacījumi.

4. Saskaņā ar pielikumu eksperimentālās zvejas atļaujas ir pieejamas uz izmēģinājuma laiku, kas nepārsniedz sešus mēnešus.

5. Ja Puses secina, ka eksperimentālās zvejas kampaņas ir sekmīgas, Grenlandes iestādes līdz šā protokola piemērošanas beigām iedala Kopienas flotei 50 % no jauno sugu zvejas iespējām, attiecīgi palielinot 2. pantā minētā finansiālā ieguldījuma apjomu.

6. Grenlande piedāvā Kopienai papildu zvejas iespējas. Ja Kopiena tās pilnībā vai daļēji pieņem, proporcionāli palielina 2. panta 1. punktā minēto finansiālo ieguldījumu. Procedūra, kas jāievēro papildu zvejas iespēju iedalīšanā, ir izklāstīta šā protokola pielikumā.

7. Minimālais ikgadējais daudzums, kas nepieciešams zvejas aktivitāšu saglabāšanai Grenlandē, ir šāds.

Suga (svars tonnās)	Rietumu krājums (NAFO 0/1)	Austrumu krājums (ICES XIV/V)
Karaliskais krabis	4 000
Menca	30 000 (1)
Sarkanasari	2 500	5 000
Melnais paltuss	4 700	4 000
Garneles	25 000	1 500

8. Kopienas kuģi Grenlandes licences var saņemt tikai saskaņā ar šo protokolu.

2. pants

Finansiālais ieguldījums un maksāšanas kārtība

1. Nolīguma 7. pantā minētais Kopienas finansiālais ieguldījums šā protokola 1. pantā minētajā laikposmā ir EUR 85 843 464 (2). Šai summai jāpieskaita EUR 9 240 000 liela finanšu rezerve, no kuras saskaņā ar 3. punktā noteikto metodi veic maksājumus par mencas un moivas daudzumiem, ko Grenlande faktiski darījusi pieejamus papildus pielikuma I nodaļā paredzētajām zvejas iespējām.

2. Šā panta 1. punktu piemēro saskaņā ar šā protokola 1. panta 2., 5. un 6. punktu un 6. pantu. Eiropas Kopienas samaksātā finansiālā ieguldījuma kopējā summa nedrīkst būt lielāka par divkāršotu 2. panta 1. punktā minēto summu.

3. Neierobežojot šā protokola 1. panta 2., 5. un 6. punktu, protokola piemērošanas laikā Kopiena maksā šā panta 1. punktā minēto finansiālo ieguldījumu, un tas ir EUR 14 307 244 gadā. Attiecībā uz mencu un moivu Grenlande ik gadu paziņo Kopienas iestādēm, kādi mencas un moivas daudzumi ir pieejami zvejai papildus pielikuma I nodaļā paredzētajiem daudzumiem. Kopiena par šiem papildu daudzumiem maksā 17,5 % no pirmā izkrāvuma vērtības, kuru aprēķina pēc likmes EUR 1 800 par tonnu mencas un EUR 100 par tonnu moivas un no kuras atņem kuģu īpašnieku veiktās maksas – ne vairāk kā EUR 1 540 000 – par abām sugām. Konkrētā gadā neizmantoto finanšu rezerves daļu var pārnest, lai samaksātu Grenlandei par mencas un moivas papildu daudzumiem, kas darīti pieejami zvejai turpmākajos divos gados.

4. Finansiālā ieguldījuma ikgadējo summu Kopiena izmaksā vēlākais 2007. gada 30. jūnijā pirmajā gadā un vēlākais 1. martā turpmākajos gados, bet ikgadējo summu no mencai un moivai paredzētās finanšu rezerves izmaksā vai nu šajā pašā termiņā, vai iespējami drīz pēc tam, kad paziņots par attiecīgo daudzumu pieejamību.

5. Ievērojot šā protokola 4. pantu, Grenlandes iestādēm ir pilnīga rīcības brīvība finansiālā ieguldījuma un finanšu rezerves izmantošanā, izņemot EUR 500 000 un EUR 100 000, ko novirza attiecīgi Grenlandes Dabas resursu institūtam un zvejniecības amatpersonu apmācības vajadzībām, un – 2007. gadā – EUR 186 022 ar mencu pārvaldības plānu saistītiem pētījumiem.

6. Finansiālo ieguldījumu pārskaita Valsts kases kontā, kuru atvērusi Grenlandes iestāžu izraudzīta finanšu iestāde.

3. pants

Protokola piemērošanas apturēšana un finansiālā ieguldījuma maksājumu pārskatīšana nepārvaramas varas gadījumā

1. Ja zveju Grenlandes EEZ kavē izņēmuma apstākļi, izņemot dabas parādības, Eiropas Kopiena pēc Pušu apspriešanās, ja tā ir iespējama, var apturēt šā protokola 2. panta 1. punktā paredzētā finansiālā ieguldījuma maksājumus ar nosacījumu, ka Kopiena ir pilnā apjomā samaksājusi līdz apturēšanas sākumam maksājamās summas.

2. Finansiālā ieguldījuma maksājumus atsāk, tiklīdz Puses apspriežoties ir vienojušās par to, ka zveju kavējošie apstākļi vairs nepastāv.

3. Derīguma termiņu licencēm, kas Kopienas kuģiem izdotas saskaņā ar nolīguma 5. pantu, pagarina uz laiku, kas atbilst zvejas pārtraukuma ilgumam.

4. pants

Atbalsts pastāvīgai atbildīgas zvejas nodrošināšanai Grenlandes EEZ

1. Ik gadu EUR 3 261 449 (izņēmuma kārtā 2007. gadā – EUR 3 224 244) no šā protokola 2. panta 1. punktā minētā finansiālā ieguldījuma novirza Grenlandes zvejniecības politikas pilnveidošanai un īstenošanai, lai pastāvīgi nodrošinātu atbildīgu zveju Grenlandes EEZ. Šo ieguldījumu pārvalda saskaņā ar mērķiem, ko Puses izvirza vienojoties, un ievērojot šo mērķu sasniegšanai izstrādātās gada un daudzgadu programmas.

2. Iespējami drīz, taču ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc šā protokola stāšanās spēkā Apvienotā komiteja saskaņā ar 1. punktu pieņem nozares daudzgadu programmu un sīki izstrādātus tās īstenošanas noteikumus, kuros ietverti šādi elementi:

a)	gada un daudzgadu vadlīnijas par 1. punktā minētās finansiālā ieguldījuma daļas izmantošanu;

gada un daudzgadu mērķi, kas jāsasniedz, lai ar laiku pastāvīgi nodrošinātu atbildīgu zveju un ilgtspējīgu zvejniecību, ņemot vērā Grenlandes zvejniecības politikas prioritātes un prioritātes citās politikas jomās, kas ir saistītas ar atbildīgas zvejas un ilgtspējīgas zvejniecības turpināšanos vai ietekmē to;

c)	gada rezultātu novērtēšanas kritēriji un procedūras.

3. Visi ierosinātie grozījumi nozares daudzgadu programmā Pusēm jāapstiprina Apvienotajā komitejā.

4. Katru gadu Grenlande sadala 1. punktā minētās finansiālā ieguldījuma daļas līdzekļus daudzgadu programmas īstenošanai. Līdzekļu sadalījumu protokola piemērošanas pirmajam gadam Kopienai paziņo reizē ar līdzekļu sadalījumu nākamajam gadam. Par līdzekļu sadalījumu katram turpmākajam gadam Grenlande Kopienai paziņo ne vēlāk kā iepriekšējā gada 1. decembrī.

5. Eiropas Kopiena ar Apvienotās komitejas piekrišanu var prasīt izmaiņas šā protokola 2. panta 1. punktā minētā finansiālā ieguldījuma izmantošanā, ja prasītās izmaiņas var pamatot ar nozares daudzgadu programmas izpildes ikgadējā novērtējuma rezultātiem.

5. pants

Strīdi un protokola piemērošanas apturēšana

1. Visus Pušu strīdus par šā protokola interpretāciju vai piemērošanu risina, Pusēm apspriežoties Apvienotajā komitejā, kuru vajadzības gadījumā sapulcina ārkārtas sanāksmē.

2. Neierobežojot šā protokola 6. pantu, protokola piemērošanu var apturēt pēc vienas Puses iniciatīvas, ja kāda no Pusēm uzskata, ka otra Puse ir pieļāvusi protokolā paredzēto saistību smagu pārkāpumu, un ja apspriedēs Apvienotajā komitejā, kā noteikts iepriekš 1. punktā, nav panākts izlīgums.

3. Lai apturētu protokola piemērošanu, ieinteresētajai Pusei vismaz trīs mēnešus pirms dienas, kad apturēšanai jāstājas spēkā, rakstveidā jāpaziņo par savu nodomu.

4. Apturēšanas gadījumā Puses turpina apspriesties, lai strīdu atrisinātu izlīgstot. Ja tas izdodas, protokola piemērošanu atsāk, un finansiālo ieguldījumu un zvejas iespējas samērīgi un proporcionāli laikam samazina atkarībā no laikposma, kurā protokola piemērošana bija apturēta.

6. pants

Protokola piemērošanas apturēšana nemaksāšanas gadījumā

Ja Kopiena neveic šā protokola 2. pantā paredzētos maksājumus, protokola piemērošanu var apturēt ar šādiem nosacījumiem.

a)	Grenlandes kompetentās iestādes paziņo Kopienas iestādēm par nemaksāšanu. Kopienas iestādes izdara vajadzīgās pārbaudes un attiecīgā gadījumā ne vēlāk kā 30 darbdienās pēc paziņojuma saņemšanas veic maksājumu.

b)	Ja maksājums nav veikts un tas nav ticis pienācīgi pamatots iepriekš a) punktā paredzētajā termiņā, Grenlandes kompetentās iestādes ir tiesīgas apturēt šā protokola piemērošanu. Par to tās tūlīt informē Kopienas iestādes.

c)	Protokola piemērošanu atsāk, tiklīdz ir veikts attiecīgais maksājums.

7. pants

Termiņa vidusposma pārskats

Ja kāda no Pusēm 2009. gadā to pieprasa, līdz minētā gada 1. decembrim pārskata šā protokola 1., 2. un 4. panta piemērošanu. Šādi Puses var vienoties par protokola grozījumiem, jo īpaši par protokola pielikuma I nodaļā noteikto indikatīvo kvotu, kā arī finansiālo aspektu un 4. panta noteikumu grozījumiem.

8. pants

Stāšanās spēkā

Šo protokolu un tā pielikumu piemēro no 2007. gada 1. janvāra.

(1) Var zvejot rietumos vai austrumos.

(2) Šai summai jāpieskaita

—	pielikuma II nodaļas 3. punktā paredzētās maksas – aptuveni EUR 2 000 000 gadā –, kuras kuģu īpašnieki maksā tieši Grenlandei.

PIELIKUMS

KOPIENAS KUĢU ZVEJAS DARBĪBAS NOSACĪJUMI GRENLANDES EEZ

I NODAĻA

INDIKATĪVĀS ZVEJAS IESPĒJAS 2007.–2012. GADAM UN PIEZVEJA

1. Grenlandes apstiprinātās zvejas iespējas

Suga	2007. g.	2008. g.	2009. g.	2010. g.	2011. g.	2012. g.
Menca (NAFO 0/1) (1)	1 000	3 500	3 500	3 500	3 500	3 500
Pelaģiskie sarkanasari (ICES XIV/V) (2)	10 838	8 000	8 000	8 000	8 000	8 000
Melnais paltuss (NAFO 0/1) – uz dienvidiem no 68°	2 500	2 500	2 500	2 500	2 500	2 500
Melnais paltuss (ICES XIV/V) (3)	7 500	7 500	7 500	7 500	7 500	7 500
Garneles (NAFO 0/1)	4 000	4 000	4 000	4 000	4 000	4 000
Garneles (ICES XIV/V)	7 000	7 000	7 000	7 000	7 000	7 000
Atlantijas paltuss (NAFO 0/1)	200	200	200	200	200	200
Atlantijas paltuss (ICES XIV/V) (4)	1 200	1 200	1 200	1 200	1 200	1 200
Moiva (ICES XIV/V)	55 000 (5)	55 000 (5)	55 000 (5)	55 000 (5)	55 000 (5)	55 000 (5)
Karaliskais krabis (NAFO 0/1)	500	500	500	500	500	500
Piezveja (NAFO 0/1) (6)	2 600	2 300	2 300	2 300	2 300	2 300

2. Piezvejas ierobežojumi

Kopienas zvejas kuģi, kas darbojas Grenlandes EEZ, ievēro visus attiecīgos piezvejas noteikumus gan par regulētajām, gan neregulētajām sugām. Turklāt regulēto sugu izmetumi Grenlandes EEZ ir aizliegti.

Piezveja ir visu to sugu nozveja, kuras nav kuģa licencē norādītā mērķsuga.

Maksimālo atļauto piezvejas daudzumu nosaka, kad izdod mērķsugas zvejas licenci. Izdotajā licencē katrai reglamentētajai sugai norāda maksimālo daudzumu, kas atļauts kā piezveja.

Reglamentēto sugu piezvejas daudzumu atskaita no piezvejas rezerves, kas paredzēta Kopienai iedalītajās attiecīgo sugu zvejas iespējās. Nereglamentēto sugu piezvejas daudzumu atskaita no Kopienai paredzētās nereglamentēto sugu piezvejas rezerves.

Licences maksu par piezveju neiekasē. Tomēr, ja Kopienas zvejas kuģis pārsniedz reglamentētai sugai atļauto maksimālo piezveju, par pārsniegumam atbilstošo daudzumu jāmaksā sods parastās licences maksas trīskāršā apmērā.

II NODAĻA

ZVEJAS LICENCES PIEPRASĪŠANA UN IZDOŠANA

1.	Licenci zvejošanai Grenlandes EEZ var saņemt tikai uz šādu licenci tiesīgi kuģi.

Kuģis ir tiesīgs zvejot, ja nedz tā īpašniekam, nedz kapteinim, nedz pašam kuģim nav aizliegts zvejot Grenlandes EEZ. Tiem jābūt izpildījušiem visas tās saistības pret Grenlandes iestādēm, kuras izriet no to iepriekšējās zvejas darbības Grenlandē vai Grenlandes EEZ atbilstīgi zvejniecības nolīgumiem, kas noslēgti ar Kopienu.

3.	Zvejas licenču pieprasīšanas un izdošanas kārtība, kas minēta nolīguma 1. panta 3. punktā, ir izklāstīta 1. papildinājumā (administratīvā vienošanās par licencēm).

III NODAĻA

ZVEJAS ZONAS

Zvejot drīkst zvejas zonā, kas definēta kā Grenlandes eksluzīvā ekonomikas zona atbilstīgi 2004. gada 15. oktobra noteikumiem Nr. 1020 un saskaņā ar 2004. gada 15. oktobra Karalisko dekrētu Nr. 1005 par Grenlandes ekskluzīvo ekonomikas zonu likuma stāšanos spēkā, īstenojot 1996. gada 22. maija likumu Nr. 411 par ekskluzīvajām ekonomikas zonām.

Ja nav norādīts citādi, zvejot drīkst vismaz 12 jūras jūdzes no bāzes līnijas saskaņā ar 7. panta 2. punktu Grenlandes parlamenta jeb Landstinga 1996. gada 31. oktobra likumā Nr. 18 par zvejniecību, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Landstinga 2003. gada 18. decembra likumu Nr. 28.

Bāzes līnijas nosaka saskaņā ar 2004. gada 15. oktobra Karalisko dekrētu Nr. 1004 par grozījumiem Karaliskajā dekrētā par Grenlandes teritoriālo ūdeņu robežu noteikšanu.

IV NODAĻA

PAPILDU ZVEJAS IESPĒJAS

Saskaņā ar protokola 1. panta 6. punktu Grenlandes iestādes Kopienas iestādēm piedāvā papildu zvejas iespējas, kā minēts nolīguma 7. pantā.

Kopienas iestādes ne vēlāk kā 6 nedēļas pēc piedāvājuma saņemšanas paziņo Grenlandes iestādēm savu nostāju. Ja Kopienas iestādes piedāvājumu noraida vai nesniedz atbildi 6 nedēļās, Grenlandes iestādēm ir tiesības piedāvāt šīs papildu zvejas iespējas citiem interesentiem.

V NODAĻA

NOZVEJAS DATU PAZIŅOŠANA, TEHNISKIE RESURSU SAGLABĀŠANAS PASĀKUMI UN NOVĒROTĀJU PROGRAMMA

1.	Kopienas zvejas kuģu rīcībā nodod attiecīgo Grenlandes tiesību aktu eksemplāru angļu valodā par nozvejas datu paziņošanu, tehniskajiem resursu saglabāšanas pasākumiem un novērotāju programmu.

2.	Kopienas zvejas kuģu kapteiņi uz kuģa glabā zvejas žurnālu, kurā viņi saskaņā ar Grenlandes tiesību aktiem reģistrē kuģa darbības.

3.	Zvejas darbību veic saskaņā ar tehniskajiem resursu saglabāšanas pasākumiem, kā paredzēts Grenlandes tiesību aktos.

4.	Zvejas darbību Grenlandes EEZ veic saskaņā ar Grenlandes tiesību aktos paredzēto novērotāju programmu. Kopienas zvejas kuģu kapteiņi sadarbojas ar Grenlandes iestādēm, to norādītajās ostās uzņemot uz kuģa novērotājus.

VI NODAĻA

VMS

Ar VMS saistītie nosacījumi ir paredzēti 2. papildinājumā.

VII NODAĻA

PAGAIDU KOPUZŅĒMUMI

Nosacījumi par pagaidu kopuzņēmumu piekļuvi resursiem ir paredzēti 3. papildinājumā.

VIII NODAĻA

EKSPERIMENTĀLĀ ZVEJA

Ar eksperimentālo zveju saistītie nosacījumi ir paredzēti 4. papildinājumā.

IX NODAĻA

UZRAUDZĪBA

Ja kompetentās iestādes konstatē Grenlandes tiesību aktu pārkāpumu, ko pieļāvis Kopienas zvejas kuģa kapteinis, par to iespējami drīz paziņo Eiropas Komisijai un karoga dalībvalstij. Paziņojumā norāda kuģa vārdu, reģistra numuru, radio izsaukuma signālu, kuģa īpašnieku un kuģa kapteini. Turklāt paziņojumā apraksta apstākļus, kuros pārkāpums noticis, un piemērotās sankcijas.

Komisija iesniedz Grenlandes iestādēm dalībvalstu kompetento iestāžu sarakstu, kuru regulāri atjaunina.

(1) Krājuma atjaunošanās gadījumā Kopiena drīkst no tā nozvejot pm tonnas, attiecīgi palielinot protokola 2. panta 1. punktā minēto finansiālo kompensāciju. Kvotu, kas paredzēta 2007. gadam, var sākt izmantot tikai no 1. jūnija. Var zvejot austrumos vai rietumos.

(2) Var zvejot austrumos vai rietumos. Jāzvejo ar pelaģisko trali.

(3) Šo skaitli var pārskatīt, ņemot vērā piekrastes valstu vienošanos par zvejas iespēju sadali. Šā zvejas veida pārvaldību nodrošina, regulējot vienlaikus zvejojošo kuģu skaitu.

(4) Kopiena drīkst nozvejot 1 000 tonnas ar ne vairāk kā sešiem āķu jedu zvejas kuģiem demersālai zvejai, kuri zvejo Atlantijas paltusu un saistītās sugas. Par āķu jedu zvejas kuģu veiktās demersālās zvejas nosacījumiem vienojas Apvienotajā komitejā.

(5) Ja moiva ir zvejojama, Kopiena līdz 7,7 % no moivas KPN drīkst nozvejot zvejas sezonā no 20. jūnija līdz 30. aprīlim, attiecīgi palielinot protokola 2. panta 1. punktā minēto finansiālo kompensāciju.

(6) Piezveja ir visu to sugu nozveja, kuras nav kuģa licencē norādītā mērķsuga. Piezvejas sastāvu ik gadu pārskata Apvienotajā komitejā. Var zvejot austrumos vai rietumos.

Papildinājumi

1)	Administratīvā vienošanās par licencēm. Kopienas kuģu zvejas darbības nosacījumi Grenlandes EEZ

2)	Ar zvejas kuģu satelītnovērošanu saistītie nosacījumi

3)	Ar pagaidu kopuzņēmumiem saistītie nosacījumi

4)	Pētnieciskās zvejas noteikumi

1. papildinājums

Eiropas Komisijas, Dānijas valdības un Grenlandes Autonomijas valdības administratīvā vienošanās par licencēm

Kopienas kuģu zvejas darbības nosacījumi Grenlandes EEZ

A. Licences pieprasīšana un izdošana

Kopienas zvejas kuģu īpašnieki, kas vēlas izmantot šajā nolīgumā paredzētās zvejas iespējas, vai viņu aģenti ne vēlāk kā 1. decembrī pirms zvejas gada sākuma ar attiecīgās valsts iestāžu starpniecību elektroniski nosūta Komisijai attiecīgo kuģu sarakstu, norādot datus, kas minēti licences pieprasījuma veidlapā (pievienota). Kopienas iestādes šos sarakstus pārsūta Grenlandes iestādēm. Par izmaiņām šajos sarakstos paziņo iepriekš saskaņā ar šo pašu procedūru.

Kopienas kuģu īpašnieki vai viņu aģenti līdz 1. martam vai trīsdesmit dienas pirms zvejas reisa sākuma ar attiecīgās valsts iestāžu starpniecību iesniedz Kopienas iestādēm licences pieprasījumu par katru kuģi, kas vēlas zvejot saskaņā ar nolīgumu. Pieprasījumu iesniedz uz Grenlandes izstrādātas veidlapas (pievienota). Licences pieprasījumam pievieno licences maksas izdarīšanas apliecinājumu atbilstoši licences derīguma termiņam. Šajā maksā iekļauj visus valsts un vietējā mērogā veicamos maksājumus par piekļuvi zvejas darbībai, kā arī komisijas maksas, ko bankas iekasē par naudas pārskaitīšanu. Ja kuģis nav samaksājis par bankas pārskaitījumu, attiecīgā summa jāsamaksā, kad iesniedz nākamo licences pieprasījumu šim kuģim, citādi jaunu licenci neizdod. Grenlandes iestādes iekasē administratīvu nodevu, kuras apmērs ir 1 % no licences maksas.

Kopienas kuģi, kuriem ir viens īpašnieks vai aģents, var iesniegt kolektīvu licences pieprasījumu, ja šie kuģi peld ar vienas un tās pašas dalībvalsts karogu. Katrā licencē, kas izdota pēc kolektīva pieprasījuma, norāda kopējo nozvejas daudzumu, par kuru ir samaksāta licences maksa, un parindē ieraksta “maksimālais daudzums, ko drīkst nozvejot šādi kuģi: [norāda visu to kuģu vārdus, kas iesnieguši kolektīvo pieprasījumu]”.

Kolektīvam pieprasījumam jāpievieno zvejas plāns, kurā norāda katram kuģim paredzēto daudzumu. Visas zvejas plāna izmaiņas vismaz 3 dienas pirms izmaiņu ieviešanas jādara zināmas Grenlandes iestādēm, un šā paziņojuma kopija jānosūta Eiropas Komisijai un attiecīgās valsts iestādēm.

Kopienas iestādes par katru kuģi, kas vēlas zvejot saskaņā ar šo nolīgumu, iesniedz Grenlandes iestādēm licences pieprasījumu vai kolektīvo pieprasījumu.

Grenlandes iestādes ir tiesīgas apturēt spēkā esošu licenci vai neizdot jaunu licenci, ja Kopienas kuģis nav izpildījis prasības par attiecīgo zvejas žurnāla lapu un izkraušanas deklarāciju nosūtīšanu Grenlandes iestādēm saskaņā ar nozvejas datu paziņošanas noteikumiem.

2.	Pirms šī administratīvā vienošanās stājas spēkā, Grenlandes iestādes sniedz pilnīgas ziņas par bankas kontiem, kuros jāiemaksā attiecīgās maksas.

Neierobežojot 4. punkta noteikumus, licenci izdod konkrētam kuģim, un tā nav nododama tālāk. Licencē norāda, kāds ir maksimālais daudzums, ko drīkst nozvejot un paturēt uz kuģa. Licencē norādīto maksimālo daudzumu nevar grozīt, nepieprasot jaunu licenci. Ja kuģis netīši pārsniedz licencē norādīto maksimālo daudzumu, par attiecīgo pārsniegumu ir jāmaksā. Minētajam kuģim jaunu licenci neizdod tik ilgi, kamēr nav samaksāts par šo pārsniegumu. Maksu aprēķina saskaņā ar B daļas 2. punktu, un to iekasē trīskāršā apmērā.

Tomēr nepārvaramas varas gadījumā pēc Eiropas Komisijas lūguma kuģa licenci var aizstāt ar jaunu licenci citam kuģim, kura raksturlielumi ir līdzīgi pirmā kuģa raksturlielumiem. Jaunajā licencē norāda

—	izdošanas datumu,

—	to, ka tā anulē un aizstāj iepriekšējā kuģa licenci.

5.	Grenlandes zvejniecības iestāde 15 darbdienās pēc pieprasījuma saņemšanas nosūta licenci Eiropas Komisijai.

6.	Licences oriģinālam vai tā kopijai vienmēr jāatrodas uz kuģa, un to uzrāda pēc kompetento Grenlandes iestāžu pieprasījuma.

B. Licences derīguma termiņš un licences maksa

Licence ir derīga no izdošanas dienas līdz izdošanas gada beigām (kalendāra gads). To izdod 15 darbdienās pēc pieprasījuma saņemšanas un vajadzīgās licences maksas samaksāšanas par attiecīgo gadu un kuģi.

Moivas zvejas licences izdod no 20. jūnija līdz 31. decembrim un no 1. janvāra līdz 30. aprīlim.

Ja Kopienas tiesību akti, ar kuriem konkrētam gadam nosaka zvejas iespējas Kopienas kuģiem ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas ierobežojumi, līdz zvejas gada sākumam vēl nav pieņemti un ja zinātniskie atzinumi to ļauj, Kopienas zvejas kuģi, kuriem ir atļauts zvejot iepriekšējā zvejas gada 31. decembrī, ar to pašu licenci drīkst turpināt zveju arī gadā, kuram attiecīgie tiesību akti vēl nav pieņemti. Ja kvotai atbilstīgā licences maksa ir samaksāta, paredz provizorisku kvotas izmantojumu – 1/12 daļu katrā mēnesī. Provizorisko kvotu var koriģēt atkarībā no zinātniskajiem atzinumiem un konkrētā zvejas veida.

Licences maksa ir 5 % no pārrēķinātās cenas, kas ir šāda.

Suga	Cena par tonnu (dzīvsvars)
Menca	1 800
Sarkanasari	1 053
Melnais paltuss	2 571
Garneles	1 600
Atlantijas paltuss (1)	4 348
Moiva	100
Karaliskais krabis	2 410

Licences maksas ir šādas.

Suga	EUR par tonnu
Menca	90
Sarkanasari	53
Melnais paltuss	129
Garneles	80
Atlantijas paltuss (2)	217
Moiva	5
Karaliskais krabis	120

Kopējo licences maksu (maksimālais zvejošanai atļautais daudzums, kas reizināts ar cenu par tonnu) iekasē kopā ar Grenlandes administratīvo nodevu, kuras apmērs ir 1 % no licences maksas.

Ja maksimālais atļautais daudzums netiek pilnībā izmantots, atbilstošo licences maksas daļu kuģa īpašniekam neatlīdzina.

Licences pieprasījums zvejai Grenlandes EEZ

1.	Valstspiederība
2.	Kuģa vārds
3.	Kopienas Kuģu reģistra numurs
4.	Ārējās identifikācijas burti un cipari
5.	Reģistra osta
6.	Radio izsaukuma signāls
7.	Inmarsat numurs (tālrunis, telekss, e-pasts) (3)
8.	Kuģa būves gads
9.	Kuģa tips
10.	Zvejas rīku veids
11.	Zvejojamā suga un daudzums
12.	Zvejas apgabals (ICES/NAFO)
13.	Licences termiņš
14.	Kuģa īpašnieks (nosaukums, adrese, tālrunis, telekss, e-pasts)
15.	Kuģa operators
16.	Kapteinis
17.	Apkalpes locekļu skaits
18.	Dzinēja jauda (KW)
19.	Lielākais garums (LOA)
20.	Bruto tilpība tonnās
21.	Pārstāvis Grenlandē (nosaukums, adrese)
22.	Adrese licences nosūtīšanai pa pastu vai pa faksu	European Commission, Directorate General Fisheries, Rue de la Loi 200, B-1049 Brussels, Fakss +32 2 2962338

(1) Atlantijas paltuss un saistītās sugas: EUR 3 000.

(2) Licences maksa Atlantijas paltusam un saistītajām sugām: EUR 150 par tonnu.

(3) Šos datus var iesniegt arī pēc pieprasījuma apstiprināšanas.

2. papildinājums

Ar zvejas kuģu satelītnovērošanu saistītie nosacījumi

1.	Kamēr zvejas kuģi atrodas otras Puses ūdeņos, tos novēro ar satelītsistēmas palīdzību. Kamēr zvejas kuģi darbojas ūdeņos, kas ir otras Puses jurisdikcijā, tos novēro pašu karoga valsts Zvejas uzraudzības centrs (FMC).

2.	Satelītnovērošanas vajadzībām Puses apmainās ar saderīgām to jurisdikcijā esošo ūdeņu koordinātām (ģeogrāfiskais platums un garums). Šīs koordinātas neierobežo citas Pušu pretenzijas un nostāju. Datus paziņo datorlasāmā formā decimālgrādos WGS-84 sistēmā.

Kuģu novērošanas sistēmas aparatūras un programmatūras elementiem jābūt nodrošinātiem pret atrašanās vietas datu sagrozīšanas un tehnisku manipulāciju iespējām. Sistēmai jābūt pilnībā automatizētai, tai jādarbojas bez pārtraukuma un neatkarīgi no vides apstākļiem. Satelītnovērošanas ierīci aizliegts iznīcināt, bojāt, padarīt neekspluatējamu vai citādi iejaukties tās darbībā.

Kuģa kapteinis nodrošina to, ka

—	dati netiek sagrozīti,

—	satelītnovērošanas ierīces antenu uztveršanas laukā nav fizisku šķēršļu,

—	elektroenerģijas padeve satelītnovērošanas ierīcei ir nepārtraukta,

—	satelītnovērošanas ierīce nav aizvākta no kuģa.

Kopienas zvejas kuģiem ir aizliegts iebraukt Grenlandes EEZ bez darba kārtībā esošas satelītnovērošanas ierīces. Ja Kopienas zvejas kuģis iebrauc Grenlandes EEZ bez darba kārtībā esošas satelītnovērošanas ierīces, Grenlandes iestādes ir tiesīgas tūlīt apturēt šā kuģa licences darbību. Grenlandes iestādes par to nekavējoties paziņo attiecīgajam kuģim. Par licences darbības apturēšanu Grenlandes iestādes tūlīt paziņo Eiropas Komisijai un karoga dalībvalstij.

4.	Nosakot kuģa atrašanās vietu, kļūda nedrīkst pārsniegt 500 m, un ticamības intervālam jābūt 99 %.

Līdzko kuģis, kuru novēro ar satelītsistēmas palīdzību, iebrauc otras Puses jurisdikcijā esošos ūdeņos vai izbrauc no tiem, karoga valsts nosūta otras Puses FMC iebraukšanas vai izbraukšanas ziņojumu, kura paraugs pievienots šim papildinājumam. Ziņojumus nosūta bez kavēšanās, un to pamatā ir iepriekšējās stundas satelītnovērojums. Tāda kuģa novērojumus, kas atrodas otras Puses jurisdikcijā esošajos ūdeņos, karoga valsts FMC veic reizi stundā vai biežāk, ja Puses to vēlas.

6.	Ja kuģis ir pārvietojies otras Puses jurisdikcijā esošos ūdeņos, karoga valsts FMC tūlīt un vismaz reizi divās stundās nosūta otras Puses FMC jaunāko kuģa ziņojumu par tā atrašanās vietu. Šo paziņojumu sauc “ziņojums par atrašanās vietu”, un tā paraugs pievienots šim papildinājumam.

Kuģim ir aizliegts izslēgt satelītnovērošanas ierīci, kamēr tas darbojas ūdeņos, kuri ir otras Puses jurisdikcijā.

Ja ziņojumos, kurus satelītnovērošanas ierīce nosūta ik stundu, vismaz iepriekšējās 4 stundās ir minētas vienas un tās pašas ģeogrāfiskās koordinātas, drīkst sūtīt ziņojumu par atrašanās vietu, norādot darbības kodu “ANC”, kā aprakstīts pievienotajā paraugā. Šādu ziņojumu periodiskums drīkst būt 12 stundas. Nepilnu stundu pēc atrašanās vietas maiņas ziņojumus atsāk sūtīt reizi stundā.

8.	Ziņojumiem, kas paredzēti 5., 6. un 7. punktā, jābūt sagatavotiem datorlasāmā formā, izmantojot X 25 vai citu drošu datu apmaiņas protokolu, par kuru iepriekš vienojas attiecīgie FMC. Tiklīdz NEAFC pieņem attiecīgu lēmumu, X 25 aizstāj ar HTTPS vai citu drošu datu apmaiņas protokolu.

Ja uz kuģa uzstādītā satelītnovērošanas ierīce darbojas ar kļūdām vai nedarbojas nemaz, 7. punktā paredzēto informāciju kuģa kapteinis laikus paziņo karoga valsts FMC. Šādos apstākļos, kamēr vien kuģis paliek otras Puses jurisdikcijā esošajos ūdeņos, pietiek, ja četrās stundās nosūta vismaz vienu ziņojumu par atrašanās vietu. Karoga valsts FMC vai kuģi šādus ziņojumus tūlīt nosūta otras Puses FMC.

Bojāto aparatūru salabo vai nomaina līdz nākamā zvejas reisa sākumam.

Izņēmumi pieļaujami tad, ja ir acīmredzams, ka aparatūru nevar salabot vai aizstāt tādu iemeslu dēļ, kurus kapteinis vai kuģa īpašnieks nespēj ietekmēt.

10.	Karoga valsts FMC uzrauga savu kuģu satelītnovērošanu, kamēr tie atrodas otras Puses jurisdikcijā esošajos ūdeņos. Ja kuģu satelītnovērošana nenoris, kā paredzēts, par to tūlīt paziņo otras Puses FMC.

11.	Ja FMC konstatē, ka otra Puse nesniedz informāciju saskaņā ar 5., 6. un 7. punktu, par to tūlīt paziņo otrai Pusei. Saglabātos, bet nenosūtītos ziņojumus nosūta, tiklīdz ir atjaunoti elektroniskie sakari starp attiecīgajiem FMC. Sakaru pārtrūkšana starp FMC nedrīkst ietekmēt kuģu darbību.

12.	Satelītnovērošanas datus, kas otrai Pusei paziņoti saskaņā ar šo nolīgumu, iestādēm, kuras nav kontroles un uzraudzības iestādes, nekādā gadījumā neatklāj tādā formā, kas ļauj identificēt konkrēto kuģi.

13.

Attiecībā uz paziņojumiem un ziņojumiem, ko Eiropas Kopiena sniedz Grenlandei saskaņā ar 5., 6. un 7. punktu, Eiropas Kopienas FMC ir karoga valsts FMC. Attiecībā uz šādiem paziņojumiem un ziņojumiem, ko Grenlande sniedz Eiropas Kopienai, Eiropas Kopienas FMC ir tās dalībvalsts FMC, kuras ūdeņos attiecīgais kuģis darbojas vai ir darbojies. Grenlandes FMC ir Zvejniecības direktorāta (Grenlandes zvejas licenču kontroles iestāde) kontroles nodaļa Nūkā.

14.	Puses apmainās ar informāciju par adresēm un specifikācijām, kas izmantojamas Pušu FMC elektroniskajā saziņā saskaņā ar 5., 6. un 7. punktu. Šajā informācijā pēc iespējas iekļauj vārdus, tālruņa numurus un e-pasta adreses, kas FMC var noderēt vispārīgai saziņai.

15.

Ja 1. punktā minētu kuģi, kas peld ar kādas Puses karogu, novēro zvejojam vai gatavojamies zvejot otras Puses jurisdikcijā esošos ūdeņos un ja uz šā kuģa nav satelītnovērošanas ierīces, kura darbojas, un kuģis nav sniedzis otrai Pusei nekādus paziņojumus, šim kuģim var likt atstāt minētās Puses ūdeņus. Puses nosaka informācijas apmaiņas kārtību, lai noskaidrotu neziņošanas faktiskos iemeslus. Ar šādu informācijas apmaiņu jātiecas novērst netaisnīgu kuģa izraidīšanu.

16.	Atkārtotu šeit paredzēto pasākumu neizpildi var uzskatīt par nopietnu pārkāpumu.

17.	Vajadzības gadījumā Puses pārskata šos nosacījumus.

VMS ziņojumi otras Puses Zvejas uzraudzības centram

ziņojums “IEBRAUKŠANA”

Datu elements	Kods	Obligāti vai fakultatīvi	Piezīmes
Ieraksta sākums	SR	O	Sistēmas dati — apzīmē ieraksta sākumu
Adresāts	AD	O	Ziņojuma dati — adresāts. ISO trīsburtu valsts kods
Sūtītājs	FR	O	Ziņojuma dati — sūtītājs. ISO trīsburtu valsts kods
Ieraksta numurs	RN	F	Ziņojuma dati — ieraksta sērijas numurs attiecīgajā gadā
Ieraksta datums	RD	F	Ziņojuma dati — pārraides datums
Ieraksta laiks	RT	F	Ziņojuma dati — pārraides laiks
Ziņojuma veids	TM	O	Ziņojuma dati — ziņojuma veids “ENT”
Radio izsaukuma signāls	RC	O	Kuģa dati — starptautiskais radio izsaukuma signāls
Iekšējās reģistrācijas numurs	IR	O	Kuģa dati — Nolīguma puses piešķirts vienotais numurs (karoga valsts trīsburtu ISO kods, numurs)
Ārējais reģistrācijas numurs	XR	F	Kuģa dati — borta numurs
Ģeogrāfiskais platums	LT	O	Kuģa atrašanās vietas dati — atrašanās vieta ± 99.999 (WGS-84)
Ģeogrāfiskais garums	LG	O	Kuģa atrašanās vietas dati — atrašanās vieta ± 999.999 (WGS-84)
Ātrums	SP	O	Kuģa atrašanās vietas dati — ātrums decimālmezglos
Kurss	CO	O	Kuģa atrašanās vietas dati — kurss 360° skalā
Datums	DA	O	Kuģa atrašanās vietas dati — atrašanās vietas reģistrēšanas datums UTC (GGGGMMDD)
Laiks	TI	O	Kuģa atrašanās vietas dati — atrašanās vietas reģistrēšanas laiks UTC (SSMM)
Ieraksta beigas	ER	O	Sistēmas dati — apzīmē ieraksta beigas

ziņojums “ATRAŠANĀS VIETA”

Datu elements	Kods	Obligāti vai fakultatīvi	Piezīmes
Ieraksta sākums	SR	O	Sistēmas dati — apzīmē ieraksta sākumu
Adresāts	AD	O	Ziņojuma dati — adresāts. ISO trīsburtu valsts kods
Sūtītājs	FR	O	Ziņojuma dati — sūtītājs. ISO trīsburtu valsts kods
Ieraksta numurs	RN	F	Ziņojuma dati — ieraksta sērijas numurs attiecīgajā gadā
Ieraksta datums	RD	F	Ziņojuma dati — pārraides datums
Ieraksta laiks	RT	F	Ziņojuma dati — pārraides laiks
Ziņojuma veids	TM	O	Ziņojuma dati — ziņojuma veids “POS” (1)
Radio izsaukuma signāls	RC	O	Kuģa dati — starptautiskais radio izsaukuma signāls
Iekšējās reģistrācijas numurs	IR	O	Kuģa dati — Nolīguma puses piešķirts vienotais numurs (karoga valsts trīsburtu ISO kods, numurs)
Ārējais reģistrācijas numurs	XR	F	Kuģa dati — borta numurs
Ģeogrāfiskais platums	LT	O	Kuģa atrašanās vietas dati — atrašanās vieta ± 99.999 (WGS-84)
Ģeogrāfiskais garums	LG	O	Kuģa atrašanās vietas dati — atrašanās vieta ± 999.999 (WGS-84)
Darbība	AC	F (2)	Kuģa atrašanās vietas dati — ar “ANC” norāda ziņojumu periodiskuma samazinājumu
Ātrums	SP	O	Kuģa atrašanās vietas dati — ātrums decimālmezglos
Kurss	CO	O	Kuģa atrašanās vietas dati — kurss 360° skalā
Datums	DA	O	Kuģa atrašanās vietas dati — atrašanās vietas reģistrēšanas datums UTC (GGGGMMDD)
Laiks	TI	O	Kuģa atrašanās vietas dati — atrašanās vietas reģistrēšanas laiks UTC (SSMM)
Ieraksta beigas	ER	O	Sistēmas dati — apzīmē ieraksta beigas

ziņojums “IZBRAUKŠANA”

Datu elements	Kods	Obligāti vai fakultatīvi	Piezīmes
Ieraksta sākums	SR	O	Sistēmas dati — apzīmē ieraksta sākumu
Adresāts	AD	O	Ziņojuma dati — adresāts. ISO trīsburtu valsts kods
Sūtītājs	FR	O	Ziņojuma dati — sūtītājs. ISO trīsburtu valsts kods
Ieraksta numurs	RN	F	Ziņojuma dati — ieraksta sērijas numurs attiecīgajā gadā
Ieraksta datums	RD	F	Ziņojuma dati — pārraides datums
Ieraksta laiks	RT	F	Ziņojuma dati — pārraides laiks
Ziņojuma veids	TM	O	Ziņojuma dati — ziņojuma veids “EXI”
Radio izsaukuma signāls	RC	O	Kuģa dati — starptautiskais radio izsaukuma signāls
Iekšējās reģistrācijas numurs	IR	O	Kuģa dati — Nolīguma puses piešķirts vienotais numurs (karoga valsts trīsburtu ISO kods, numurs)
Ārējais reģistrācijas numurs	XR	F	Kuģa dati — borta numurs
Datums	DA	O	Kuģa atrašanās vietas dati — atrašanās vietas reģistrēšanas datums UTC (GGGGMMDD)
Laiks	TI	O	Kuģa atrašanās vietas dati — atrašanās vietas reģistrēšanas laiks UTC (SSMM)
Ieraksta beigas	ER	O	Sistēmas dati — apzīmē ieraksta beigas

Formatējums

Datus pārraida pēc šāda parauga:

—	pārraides sākumu apzīmē ar divām slīpsvītrām (//) un kodu “SR”,

—	datu elementa sākumu apzīmē ar divām slīpsvītrām (//) un attiecīgo kodu,

—	datu elementa kodu no datiem atdala ar vienu slīpsvītru (/),

—	datu elementus atdala ar atstarpi,

—	pārraides beigas apzīmē ar divām slīpsvītrām un kodu “ER”.

Visi šajā papildinājumā minētie datu elementa kodi ir Ziemeļatlantijas formātā, kā aprakstīts NEAFC konvencijas Kontroles un izpildes shēmā.

(1) Kuģiem, kuru satelītnovērošanas ierīces ir bojātas, norādāmais ziņojuma veids ir “MAN”.

(2) Jānorāda tikai tad, ja “POS” ziņojumus kuģis nosūta ar mazāku periodiskumu.

3. papildinājums

Pagaidu kopuzņēmumu un kopuzņēmumu veidošanas projektu novērtēšanas metodes un kritēriji

1.	Puses apmainās ar informāciju par iesniegtajiem nolīguma 2. pantā definēto pagaidu kopuzņēmumu un kopuzņēmumu veidošanas projektiem.

2.	Minētos projektus Kopienai iesniedz ar attiecīgās dalībvalsts vai dalībvalstu kompetento iestāžu starpniecību.

Kopiena iesniedz Apvienotajai komitejai pagaidu kopuzņēmumu un kopuzņēmumu veidošanas projektu sarakstu. Apvienotā komiteja projektus novērtē galvenokārt pēc šādiem kritērijiem:

a)	tehnoloģijas piemērotība paredzētajām zvejas darbībām;

b)	mērķsugas un zvejas zonas;

c)	kuģa vecums;

d)	pagaidu kopuzņēmumiem — uzņēmuma pastāvēšanas un zvejas darbību ilgums;

e)	Kopienas kuģu īpašnieku un Grenlandes partneru iepriekšējā pieredze zvejniecībā.

4.	Pēc 3. punktā minētā novērtējuma veikšanas Apvienotā komiteja sniedz atzinumu par projektiem.

5.	Pagaidu kopuzņēmuma gadījumā, tiklīdz attiecīgais projekts ir saņēmis labvēlīgu Apvienotās komitejas atzinumu, Grenlandes iestādes izdod vajadzīgās atļaujas un zvejas licences.

Nosacījumi, kas reglamentē pagaidu kopuzņēmumu piekļuvi resursiem Grenlandē

1. Licences

Grenlandes izdodamās zvejas licences derīguma termiņš ir tāds pats kā pagaidu kopuzņēmuma darbības termiņš. Nozveju veic saskaņā ar Grenlandes iestāžu iedalītajām kvotām.

2. Kuģu aizstāšana

Kopienas kuģi, kurš darbojas pagaidu kopuzņēmumā, aizstāt ar citu Kopienas kuģi, kuram ir līdzvērtīga zvejas jauda un tehniskās specifikācijas, var tikai tad, ja tam ir pienācīgs pamatojums un abu Pušu piekrišana.

3. Aprīkojums

Kuģi, kas darbojas pagaidu kopuzņēmumā, ievēro Grenlandes tiesību aktu noteikumus par kuģu aprīkojumu, un šos noteikumus vienādi piemēro kā Grenlandes, tā Kopienas kuģiem.

4. papildinājums

Eksperimentālās zvejas noteikumi

Grenlandes Autonomijas valdība un Eiropas Komisija kopīgi pieņem lēmumu par attiecīgajiem Eiropas Kopienas operatoriem, eksperimentālajai zvejai piemērotāko laiku un īstenošanas pasākumiem. Lai kuģiem atvieglotu eksperimentālo darbu, Grenlandes Autonomijas valdība (ar Grenlandes Dabas resursu institūta starpniecību) dara pieejamus esošos zinātniskos ieteikumus un citu pamatinformāciju.

Cieši jāiesaista Grenlandes zvejniecības nozare (eksperimentālās zvejas pasākumu koordinācija un dialogs).

Kampaņu ilgums: ne vairāk kā seši mēneši un ne mazāk kā trīs mēneši, ja Puses nevienojas citādi.

Kandidātu izvēle eksperimentālās zvejas kampaņas veikšanai

Eiropas Komisija nosūta Grenlandes iestādēm informāciju par eksperimentālās zvejas licenču pieprasījumiem. Tehnisku dokumentu paketē iekļauj šādas ziņas:

—	kuģa tehniskie raksturlielumi,

—	kuģa virsnieku pieredze šā veida zvejā,

—	priekšlikums kampaņas tehniskajiem parametriem (ilgums, zvejas rīki, pētāmie reģioni u.c.).

Grenlandes Autonomijas valdība vajadzības gadījumā organizē tehnisku dialogu starp Grenlandes un Kopienas iestādēm un attiecīgajiem kuģu īpašniekiem.

Pirms kampaņas sākuma kuģu īpašnieki Grenlandes iestādēm un Eiropas Komisijai iesniedz

—	uz kuģa esošās nozvejas deklarāciju,

—	kampaņas laikā izmantojamo zvejas rīku tehniskos raksturlielumus,

—	apliecinājumu par Grenlandes pieņemto zvejniecības noteikumu ievērošanu.

Zvejas kampaņas laikā attiecīgo kuģu īpašnieki

—	ik nedēļu ziņo Grenlandes Dabas resursu institūtam, Grenlandes iestādēm un Eiropas Komisijai par dienas nozveju katrā atsevišķā zvejas rīku iemetiena reizē, norādot arī kampaņas tehniskos parametrus (atrašanās vieta, dziļums, datums un laiks, nozveja un citi novērojumi vai piebildes),

—	ar kuģu satelītuzraudzības sistēmas (VMS) palīdzību paziņo kuģa atrašanās vietu, ātrumu un kursu,

—

nodrošina to, ka uz kuģa ir viens Grenlandes zinātniskais novērotājs vai Grenlandes iestāžu izraudzīts novērotājs. Novērotāja uzdevums ir vākt zinātnisku informāciju par nozveju, kā arī ņemt nozvejas paraugus. Novērotāja statuss ir tāds pats kā kuģa virsniekam, un kuģa īpašnieks sedz novērotāja uzturēšanās izmaksas laikā, kamēr novērotājs ir uz kuģa. Lēmumu par novērotāja kāpšanu uz kuģa, viņa uzturēšanās ilgumu un uzkāpšanas un nokāpšanas ostu pieņem pēc vienošanās ar Grenlandes iestādēm. Ja Puses nevienojas par pretējo, kuģim nav pienākuma piestāt ostā biežāk nekā reizi divos mēnešos,

—	ja Grenlandes iestādes to pieprasa, ļauj kuģi pārbaudīt pirms izbraukšanas no Grenlandes EEZ,

—	nodrošina Grenlandes pieņemto zvejniecības noteikumu ievērošanu.

Nozveja, kas atbilst eksperimentālās zvejas mērķim un ir gūta tās laikā, pieder kuģa īpašniekam.

To, kāda nozveja atbilst eksperimentālās zvejas mērķim, Grenlandes iestādes nosaka pirms katras kampaņas sākuma un paziņo to attiecīgā kuģa kapteinim.

Grenlandes iestādes ieceļ kontaktpersonu, kura atbild par visu to neparedzēto problēmu risināšanu, kas var kavēt eksperimentālās zvejas gaitu.

Grenlandes iestādes pirms katras kampaņas sākuma paredz eksperimentālās zvejas kampaņas noteikumus un nosacījumus saskaņā ar nolīguma 9. un 10. pantu un Grenlandes tiesību aktiem.

30.6.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 172/26

PADOMES REGULA (EK) Nr. 754/2007

(2007. gada 28. jūnijs),

ar ko Regulas (EK) Nr. 1941/2006, (EK) Nr. 2015/2006 un (EK) Nr. 41/2007 groza attiecībā uz dažu zivju krājumu zvejas iespējām un ar tām saistītiem nosacījumiem

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 2371/2002 (2002. gada 20. decembris) par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (1) un jo īpaši tās 20. pantu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 423/2004 (2004. gada 26. februāris), ar ko nosaka mencu krājumu atjaunošanas pasākumus (2), un jo īpaši tās 8. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Padomes Regulā (EK) Nr. 1941/2006 (3) noteiktas dažu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas un ar tām saistīti nosacījumi, kas 2007. gadā piemērojami Baltijas jūrā.

(2)

Regulā (EK) Nr. 1941/2006 paredzēts, ka dalībvalstīm nosakāmās papildu aizlieguma dienas zvejai atsevišķos Baltijas jūras apakšrajonos jāsadala laikposmos, kas nav mazāki par 5 dienām. Tomēr minētais noteikums nebūtu jāpiemēro, ja papildu aizlieguma dienas ir saistītas ar kādu no minētajā regulā noteiktajiem aizlieguma laikposmiem, ja kopējais aizlieguma dienu laikposms ir 5 dienas vai ilgāks. Tāpēc ar atpakaļejošu spēku būtu jāprecizē papildu aizlieguma dienu noteikšana.

(3)	Būtu jāprecizē noteikumi par apstiprinātajām ostām.

(4)	Dreifējošas āķu jedas būtu jāsvītro no tādu zvejas rīku veidiem, uz kuriem attiecas zvejas piepūles ierobežojumi, kad šo zvejas rīku veidu neizmanto mencu zvejai.

(5)	Tā kā netiek uzskatīts par vajadzīgu saglabāt atsauci uz 27. apakšrajonu attiecībā uz zvejas piepūles ierobežojumiem Baltijas jūrā sakarā ar mencu minimālu nozveju šajā apakšrajonā, atsauce uz šo apakšrajonu būtu jāsvītro.

(6)	Padomes Regulā (EK) Nr. 2015/2006 (4) Kopienas zvejas kuģiem 2007. un 2008. gadam noteiktas konkrētu dziļūdens zivju krājumu zvejas iespējas.

(7)	Minētajā regulā sniegtais konkrētu zvejas zonu apraksts būtu jāprecizē, lai nodrošinātu pareizu tā apgabala identificēšanu, kurā var zvejot saskaņā ar kvotu.

(8)	Minētajā regulā kvotas un zemsvītras piezīmes dažām zvejas zonām norādītas neprecīzi un būtu jālabo.

(9)	Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 41/2007 (5) 2007. gadam noteiktas konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas un ar tām saistīti nosacījumi, kas piemērojami Kopienas ūdeņos un – attiecībā uz Kopienas kuģiem – ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas ierobežojumi.

(10)	Būtu jāprecizē konkrēti īpaši noteikumi attiecībā uz tādu saldētu zivju izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī, kuras NEAFC konvencijas apgabalā nozvejojuši trešo valstu zvejas kuģi.

(11)	Būtu jāprecizē Regulas (EK) Nr. 41/2007 IA pielikuma virsraksts un dažu zvejas zonu apraksti, lai nodrošinātu pareizu tā apgabala identificēšanu, kur var zvejot saskaņā ar kvotu.

(12)

Galīgos nozvejas limitus tūbīšu zvejai ICES IIIa un IV zonā ICES IIa zonas EK ūdeņos nosaka, pamatojoties uz Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) un Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejas (ZZTEK) ieteikumu un saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 41/2007 IID pielikuma 8. punktu. Tūbītes ir ar Norvēģiju kopīgs Ziemeļjūras krājums, kuru pašreiz neapsaimnieko kopīgi. Tūbīšu nozvejas galīgie ierobežojumi ir saskaņā ar 2007. gada 22. maija zivsaimniecības apspriedes ar Norvēģiju saskaņoto secinājumu protokolu.

(13)	Nosacījumus attiecībā uz raju dzimtas zivju zveju būtu jāattiecina vienīgi uz šīs dzimtas zivju zveju, kuras apjoms pārsniedz 200 kg.

(14)	Būtu jāizlabo nepareizi norādītais atsauces laikposms attiecībā uz tādu zvejas piepūli kvantitatīvā izteiksmē, ko izvērš kuģi, uz kuriem attiecas papildu dienu iedalījums, pilnīgi izbeidzot kuģa zvejas darbību.

(15)	Būtu jāizlabo neprecīzās koordinātas III pielikumā, kas norāda teritoriju tehniskiem pasākumiem Īrijas jūrā.

(16)	Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības komisija trešajā gadskārtējā sanāksmē (2006. gada 11.–15. decembrī) pieņēma tunzivju resursu aizsardzības pasākumus un reglamentējošus pasākumus attiecībā uz zobenzivīm noteiktos apgabalos. Šie pasākumi būtu jāīsteno Kopienas tiesību aktos.

(17)

Pēc Kopienas, Fēru salu, Islandes, Norvēģijas un Krievijas Federācijas konsultācijām 2007. gada 18. janvārī tika panākta vienošanās par zvejas iespējām Atlantijas siļķu (nārsto pavasarī pie Norvēģijas krastiem) krājumā Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā. Saskaņā ar minēto vienošanos EK licenču skaits jāpalielina no 77 līdz 93. Vienošanās būtu jāīsteno Kopienas tiesību aktos.

(18)	Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regulas (EK) Nr. 1941/2006, (EK) Nr. 2015/2006 un (EK) Nr. 41/2007,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 1941/2006

Regulas (EK) Nr. 1941/2006 II un III pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas I pielikumu.

2. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 2015/2006

Regulas (EK) Nr. 2015/2006 pielikuma 2. daļu groza saskaņā ar šīs regulas II pielikumu.

3. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 41/2007

Regulu (EK) Nr. 41/2007 groza šādi.

Regulas 51. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1. Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 2847/93 28.e panta 1. punkta, tādu kuģu kapteiņi vai to pārstāvji, uz kuriem ir 49. pantā minētās zivis un kuri paredzējuši ieiet ostā vai veikt izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī, vismaz 3 darbdienas pirms plānotās ierašanās dienas par to informē tās ostas dalībvalsts kompetentās iestādes, kuru tie vēlas izmantot.”

Regulas 52. pantu groza šādi:

1. punkta pirmo daļu ir aizstāj ar šādu daļu:

“1. Ostas dalībvalsts kompetentās iestādes izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī var atļaut vienīgi tad, ja tā zvejas kuģa karoga valsts, kurš plāno izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī, vai – ja kuģis ir iesaistīts pārkraušanas darbībās ārpus ostas – kuģu, no kuriem pārkrauj, karoga valsts vai valstis, atsūtot atpakaļ saskaņā ar 51. panta 3. punktu nosūtītās veidlapas kopiju, kuras B daļa ir pienācīgi aizpildīta, ir apstiprinājušas, ka:”;

3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“3. Savu lēmumu atļaut vai neatļaut izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī ostas dalībvalsts kompetentās iestādes, nosūtot IV pielikuma I daļā paredzētās veidlapas kopiju ar pienācīgi aizpildītu C daļu, tūlīt paziņo Komisijai un NEAFC sekretāram, ja izkrautās vai citā kuģī pārkrautās zivis ir nozvejotas NEAFC konvencijas apgabalā.”.

3)	Regulas 53. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu: “1. Dalībvalstu kompetentās iestādes savās ostās katru gadu veic pārbaudes attiecībā uz vismaz 15 % trešo valstu zvejas kuģu veiktām izkraušanas un pārkraušanas darbībām, kas minētas 49. pantā.”

4)	Regulas (EK) Nr. 41/2007 IA, IIA, III un IV pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas III pielikumu.

4. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Tomēr attiecībā uz grozījumiem, kas izklāstīti šīs regulas I pielikuma 1. un 2. punktā, 1. pantu piemēro no 2007. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Luksemburgā, 2007. gada 28. jūnijā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

S. GABRIEL

(1) OV L 358, 31.12.2002., 59 lpp.

(2) OV L 70, 9.3.2004., 8. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 441/2007 (OV L 104, 21.4.2007., 28. lpp.).

(3) OV L 367, 22.12.2006., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 609/2007 (OV L 141, 2.6.2007., 33. lpp.).

(4) OV L 384, 29.12.2006., 28. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 609/2007.

(5) OV L 15, 20.1.2007., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 643/2007 (OV L 151, 13.6.2007., 1. lpp.).

I PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 1941/2006 pielikumus groza šādi.

I pielikumu groza šādi:

a)	svītro 1. zemsvītras piezīmi ierakstos attiecībā uz sugu “menca” apakšrajonos 25–32 (EK ūdeņi) un attiecībā uz sugu “menca” apakšrajonos 22–24 (EK ūdeņi); un

b)	svītro I pielikuma I papildinājumu.

II pielikumu groza šādi:

1.1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.1.

Zveja ar traļiem, velkamajiem vadiem vai tamlīdzīgiem zvejas rīkiem, kuru linuma acu izmērs ir 90 mm vai lielāks, vai ar nostiprinātiem žaunu tīkliem, iepinējtīkliem vai rāmju tīkliem, kuru linuma acu izmērs ir 90 mm vai lielāks, vai ar nostiprinātām āķu jedām vai āķu jedām, izņemot ar dreifējošām āķu jedām, ir aizliegta:

a)	no 1. janvāra līdz 7. janvārim, no 31. marta līdz 1. maijam un 31. decembrī apakšrajonos 22–24; un

b)	no 1. janvāra līdz 7. janvārim, no 5. aprīļa līdz 10. aprīlim, no 1. jūlija līdz 31. augustam un 31. decembrī apakšrajonos 25–26.”;

1.2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.2.

Dalībvalstis nodrošina, ka kuģiem, kas peld ar to karogu, zveja ar traļiem, velkamajiem vadiem vai tamlīdzīgiem zvejas rīkiem, kuru linuma acu izmērs ir 90 mm vai lielāks, vai ar nostiprinātiem žaunu tīkliem, iepinējtīkliem vai rāmjtīkliem, kuru linuma acu izmērs ir 90 mm vai lielāks, izņemot ar āķu jedām ir aizliegta arī:

a)	77 kalendārās dienas apakšrajonos 22–24 ārpus laikposma, kas minēts 1.1. punkta a) apakšpunktā; un

b)	67 kalendārās dienas apakšrajonos 25 un 26 ārpus laikposma, kas minēts 1.1. punkta b) apakšpunktā.

Dalībvalstis sadala a) un b) apakšpunktā minētās dienas laikposmos, kas nav mazāki par 5 dienām, ja vien a) un b) apakšpunktā minētās dienas nav pievienotas laikposmiem, kuri norādīti, attiecīgi, 1.1. punkta a) apakšpunktā un 1.1. punkta b) apakšpunktā, izņemot 31. decembri.”;

pievieno šādu punktu:

“1.3.

Zvejojot ar āķu jedām, kuģī nepatur mencas laikposmos un dienās, kas norādītas 1.1. un 1.2. punktā.”.

III pielikuma 2.7.1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2.7.1.

Ja dalībvalsts ir norādījusi ostas mencu izkraušanai, zvejas kuģi, uz kuriem ir vairāk kā 750 kg mencu dzīvsvara, var izkraut mencas vienīgi šajās norādītajās ostās.”

II PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 2015/2006 pielikuma 2. daļu groza šādi.

Ierakstu attiecībā uz beriksām Kopienas ūdeņos un ūdeņos, uz kuriem neattiecas trešo valstu suverenitāte vai jurisdikcija ICES I, II, III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X, XII un XIV zonā, aizstāj ar šādu ierakstu:

“Suga

Beriksas

Beryx spp.

Zona

III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X, XII un XIV (Kopienas ūdeņi un ūdeņi, uz kuriem neattiecas trešo valstu suverenitāte vai jurisdikcija)

Gads

2007.

2008.

Spānija

Francija

Īrija

Portugāle

214

Apvienotā Karaliste

328

328”

Ierakstu attiecībā uz strupdeguna garasti ICES IIIa zonā un ICES IIIb, c un d zonas Kopienas ūdeņos aizstāj ar šādu ierakstu:

“Suga

Strupdeguna garaste

Coryphaenoides rupestris

Zona

IIIa un IIIb, c un d zona (Kopienas ūdeņi)

Gads

2007.

2008.

Dānija

1 002

946

Vācija

Zviedrija

1 060

1 000”

Ierakstu attiecībā uz strupdeguna garasti Kopienas ūdeņos un ūdeņos, uz kuriem neattiecas trešo valstu suverenitāte vai jurisdikcija ICES VIII, IX, X, XII un XIV zonā, un V zonā (Grenlandes ūdeņi), aizstāj ar šādu ierakstu:

“Suga

Strupdeguna garaste

Coryphaenoides rupestris

Zona

VIII, IX, X, XII un XIV (Kopienas ūdeņi un ūdeņi, uz kuriem neattiecas trešo valstu suverenitāte vai jurisdikcija)

Gads

2007.

2008.

Vācija

Spānija

4 391

Francija

202

Īrija

Apvienotā Karaliste

Latvija

Lietuva

Polija

1 374

6 114

6 114”

Ierakstu attiecībā uz Atlantijas lielgalvi ICES I, II, III, IV, V, VIII, IX, X, XI, XII un XIV zonas Kopienas ūdeņos un ūdeņos, uz kuriem neattiecas trešo valstu suverenitāte vai jurisdikcija, aizstāj ar šādu ierakstu:

“Suga

Atlantijas lielgalvis

Hoplostethus atlanticus

Zona

I, II, III, IV, V, VIII, IX, X, XII un XIV (Kopienas ūdeņi un ūdeņi, uz kuriem neattiecas trešo valstu suverenitāte vai jurisdikcija)

Gads

2007.

2008.

Spānija

Francija

Īrija

Portugāle

Apvienotā Karaliste

30”

Ierakstu attiecībā uz zilo jūras līdaku ICES VI un VII zonas Kopienas ūdeņos un ūdeņos, uz kuriem neattiecas trešo valstu suverenitāte, aizstāj ar šādu ierakstu:

“Suga

Zilā jūras līdaka

Molva dypterygia

Zona

VI un VII (2) (Kopienas ūdeņi un ūdeņi, uz kuriem neattiecas trešo valstu suverenitāte vai jurisdikcija)

Gads

2007.

2008.

Vācija

Igaunija

Spānija

Francija

1 898

1 518

Īrija

Lietuva

Polija

Apvienotā Karaliste

482

386

Citi (1)

2 510

2 009

Ierakstu attiecībā uz sarkano zobaini Kopienas ūdeņos un ūdeņos, uz kuriem neattiecas trešo valstu suverenitāte vai jurisdikcija, aizstāj ar šādu ierakstu:

“Suga

Sarkanā zobaine

Pagellus bogaraveo

Zona

X (Kopienas ūdeņi un ūdeņi, uz kuriem neattiecas trešo valstu suverenitāte vai jurisdikcija)

Gads

2007.

2008.

Spānija (3)

Portugāle (3)

1 116

Apvienotā Karaliste (3)

EK (3)

1 136

(1) Tikai piezvejā. Saskaņā ar šo kvotu nav atļauta tieša zveja.

(2) Dalībvalstis nodrošina, ka zilās jūras līdakas zveju zinātniski pārrauga, jo īpaši to zvejas kuģu darbības, kuri 2005. gadā izkrāva vairāk nekā 30 tonnu zilo jūras līdaku. Visi kuģi sniedz iepriekšēju paziņojumu par vairāk nekā 5 tonnu zilo jūras līdaku izkraušanu un neizkrauj vairāk kā 25 tonnu zilo jūras līdaku pēc jebkura zvejas reisa.”

(3) Ne vairāk kā 10 % no 2008. gada kvotām drīkst izmantot 2007. gada decembrī.”

III PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 41/2007 pielikumus groza šādi:

IA pielikumu groza šādi:

a)	virsrakstu aizstāj ar šādu virsrakstu:

ierakstu attiecībā uz tūbīšu dzimtas zivīm ICES IIIa zonā; ICES IIa un IV zonas EK ūdeņos aizstāj ar šādu ierakstu:

“Suga

Tūbīšu dzimtas zivis

Ammodytidae

Zona

IIIa; IIa un IV (EK ūdeņi) (1)

SAN/2A3A4.

Dānija

144 324 (2)

Analītiska KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.

Apvienotā Karaliste

3 155 (3)

Visas dalībvalstis

5 521 (4) (5)

153 000 (6)

Norvēģija

20 000 (7)

KPN

Neattiecas (8)

ierakstu attiecībā uz siļķi ICES IV zonā uz ziemeļiem no 53° 30′ N aizstāj ar šādu ierakstu:

“Suga

Siļķe (9)

Clupea harengus

Zona

IV zona uz ziemeļiem no 53° 30′ N (EK un Norvēģijas ūdeņi)

HER/04A., HER/04B.

Dānija

50 349

Analītiskā KPN

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.

Vācija

34 118

Francija

19 232

Nīderlande

47 190

Zviedrija

3 470

Apvienotā Karaliste

50 279

204 638

Norvēģija

50 000 (10)

KPN

341 063

Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst zvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

	Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N(HER/*04N-)
EK	50 000”

ierakstu attiecībā uz siļķi ICES Vb un VIb zonā un ICES VIa N zonā (Kopienas ūdeņi) aizstāj ar šādu ierakstu:

“Suga

Siļķe

Clupea harengus

Zona

Vb, VIb un VIa N (11) EK un starptautiskie ūdeņi

HER/5B6ANB.

Vācija

3 727

Piesardzības KPN

Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.

Francija

705

Īrija

5 036

Nīderlande

3 727

Apvienotā Karaliste

20 145

33 340

Fēru salas

660 (12)

KPN

34 000

ierakstu attiecībā uz pikšu sugu VIb, XII un XIV ICES zonā aizstāj ar šādu ierakstu:

“Suga

Pikšas

Melanogrammus aeglefinus

Zona

VIb, XII un XIV (EK un starptautiskie ūdeņi)

HAD/6B1214

Beļģija

Analītiskā KPN

Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.

Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.

Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.

Vācija

Francija

509

Īrija

363

Apvienotā Karaliste

3 721

4 615

KPN

4 615”

ierakstu attiecībā uz raju dzimtas zivīm IIa un IV zonas EK ūdeņos aizstāj ar šādu ierakstu:

“Suga

Raju dzimtas zivis

Rajidae

Zona

IIa un IV (EK ūdeņi)

SRX/2AC4-C

Beļģija

369 (13)

Piesardzības KPN

Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.

Dānija

14 (13)

Vācija

18 (13)

Francija

58 (13)

Nīderlande

314 (13)

Apvienotā Karaliste

1 417 (13)

2 190 (13)

KPN

2 190

IIA pielikumu groza šādi:

10.1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“10.1.

Komisija, pamatojoties uz zvejas darbību galīgu pārtraukšanu, kas notikusi pēc 2002. gada 1. janvāra, var iedalīt dalībvalstij papildu dienu skaitu, ko apgabalā var pavadīt kuģis, uz kura ir kāds no 4.1. punktā minētiem zvejas rīkiem. Zvejas piepūli, izteiktu kilovatdienās, ko 2001. gadā izvērsuši zvejas darbību pārtraukušie kuģi, kuri izmanto attiecīgo zvejas rīku, dala ar zvejas piepūli, ko 2001. gadā izvērsuši visi kuģi, kas izmanto šo zvejas rīku. Papildu dienu skaitu aprēķina, reizinot šādi iegūto koeficientu ar sākotnēji iedalīto dienu skaitu. Dienas daļu, kas iegūta šajos aprēķinos, noapaļo līdz tuvākajai pilnai dienai. Šo punktu nepiemēro, ja kuģi aizstāj atbilstīgi 5.2. punktam vai ja darbību pārtraukšana jau ir izmantota iepriekšējos gados, lai iegūtu lielāku dienu skaitu jūrā.”;

11.4. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“11.4.

Sešas papildu dienas, kad kuģis var atrasties 2.1. punkta c) apakšpunktā minētajā apgabalā, ja uz kuģa ir 4.1. punkta a) apakšpunkta iv) punktā un 4.1. punkta a) apakšpunkta v) punktā minētie zvejas rīki, Komisija dalībvalstīm var iedalīt laikposmā no 2007. gada 1. februāra līdz 2008. gada 31. janvārim, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu, kura mērķis ir uzlabot datu precizitāti (Enhanced Data Pilot Project).”;

11.5. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“11.5.

Divpadsmit papildu dienas, kad kuģis var atrasties 2.1. punkta c) apakšpunktā minētajā apgabalā, ja uz kuģa ir 4.1. punktā minētie zvejas rīki, izņemot 4.1. punkta a) apakšpunkta iv) punktā un 4.1. punkta a) apakšpunkta v) punktā minētos zvejas rīkus, Komisija dalībvalstīm var iedalīt laikposmā no 2007. gada 1. februāra līdz 2008. gada 31. janvārim, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu, kura mērķis ir uzlabot datu precizitāti (Enhanced Data Pilot Project).”.

III pielikumu groza šādi:

8.1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“8.1.

Laikposmā no 2007. gada 14. februāra līdz 2007. gada 30. aprīlim ir aizliegts izmantot gruntstraļus, vadus vai tiem līdzīgus velkamus tīklus, žaunu tīklus, iepinējtīklus vai tiem līdzīgus statiskos tīklus vai citus zvejas rīkus, kuriem ir āķi, tajā ICES VIIa rajona daļā, ko ierobežo:

—	Īrijas austrumkrasts un Ziemeļīrijas austrumkrasts, un

—	taisnas līnijas, kas secīgi savieno turpmāk norādītās ģeogrāfiskās koordinātas:

—	punkts Ziemeļīrijas Ards pussalas austrumu krastā pie 54° 30′ N,

—	54° 30′ ziemeļu platuma, 04° 50′ W,

—	53° 15′ ziemeļu platuma, 04° 50′ W,

—	punkts Īrijas piekrastē 53° 15′ N.”;

9.4. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“9.4.

Atkāpjoties no 9.3. punkta, ir atļauts izmantot šādus zvejas rīkus:

žaunu tīkli, kuru linuma acs izmērs ir vismaz 120 mm un mazāks par 150 mm, visos ūdeņos, kur jūras kartē norādītais dziļums nepārsniedz 600 metrus, tie nav garāki par 100 acu rindām, to linuma nostiepuma attiecība nav mazāka par 0,5, un tie ir aprīkoti ar pludiņiem vai ierīcēm, kas nodrošina līdzvērtīgu peldspēju. Vienas izlikto tīklu rindas garums ir ne vairāk kā 2,5 km, un visu viena kuģa vienā laikā izlikto tīklu rindu kopējais garums nepārsniedz 25 km. Maksimālais ūdenī atrašanās laiks ir 24 stundas; vai

iepinējtīkli, kuru linuma acs izmērs ir vismaz 250 mm, ja tos izliek ūdeņos vietās, kur jūras kartē norādītais dziļums nepārsniedz 800 metrus, tie nav garāki par 15 acu rindām, to linuma nostiepuma attiecība nav mazāka par 0,33 un tie nav pludiņiem vai ierīcēm, kas nodrošina līdzvērtīgu peldspēju. Vienas izlikto tīklu rindas garums ir ne vairāk kā 10 km. Visu viena kuģa vienā laikā izlikto tīklu rindu kopējais garums nepārsniedz 100 km. Maksimālais ūdenī atrašanās laiks ir 72 stundas.

Tomēr šo atkāpi neattiecina uz NEAFC pārvaldības apgabalu.”;

21. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“21. Klusā okeāna rietumu un centrālā daļa

21.1.

Dalībvalstis nodrošina, ka Klusā okeāna rietumu un centrālajā daļā, uz ko attiecas Konvencija par tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna rietumu un centrālajā daļā (“Konvencijas apgabals”), lielacu tunzivs, dzeltenspuru tunzivs, svītrainās tunzivs un garspuru tunzivs zvejas kopējā piepūle nepārsniedz zvejas piepūli, kas paredzēta partnerattiecību nolīgumos zivsaimniecības nozarē, kas noslēgti starp Kopienu un minētā reģiona piekrastes valstīm.

21.2.

Dalībvalstīm, kuru kuģiem ir atļauts zvejot apgabalā, uz kuru attiecas konvencija, jāizstrādā pārvaldības plāni attiecībā uz noenkurotām vai dreifējošām ierīcēm zivju pievilināšanai (FADs). Šajos pārvaldības plānos jāiekļauj stratēģijas, lai ierobežotu lielacu tunzivs un dzeltenspuru tunzivs mazuļu nozveju.

21.3.

Pielikuma 21.2. punktā minētie pārvaldības plāni jāiesniedz Komisijai ne vēlāk kā 2007. gada 15. oktobrī. Komisija apkopo šos pārvaldības plānus un iesniedz Kopienas pārvaldības plānu Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības komisijas (WCPFC) sekretariātā ne vēlāk kā 2007. gada 31. decembrī.

21.4.

To Kopienas zvejas kuģu skaits, kuri zvejo tunzivis apgabalā, uz kuru attiecas konvencija, uz dienvidiem no 20° S, nedrīkst būt vairāk kā 14 kuģi. Kopienas dalību īsteno tikai kuģi, kas peld ar Spānijas karogu.”;

IV pielikumu groza šādi:

I daļu aizstāj ar šādu daļu:

“I DAĻA

Licenču un zvejas atļauju kvantitatīvie ierobežojumi Kopienas kuģiem, kas zvejo trešās valsts ūdeņos

Zvejas apgabals	Zvejas veids	Licenču skaits	Licenču iedalījums dalībvalstīm	Maksimālais kuģu skaits jebkurā laikā
Norvēģijas ūdeņi un zvejas zona ap Jana Majena salu	Siļķe, uz ziemeļiem no 62° 00′ N	93	DK: 32, DE: 6, FR: 1, IRL: 9, NL: 11, SW: 12, UK: 21, PL: 1	69
	Bentiskās sugas, uz ziemeļiem no 62° 00′ N	80	FR: 18, PT: 9, DE: 16, ES: 20, UK: 14, IRL: 1	50
	Skumbrija, uz dienvidiem no 62° 00′ N, zveja ar riņķvadu	11	DE: 1 (14), DK: 26 (14), FR: 2 (14), NL: 1 (14)	neattiecas
	Skumbrija, uz dienvidiem no 62° 00′ N, zveja ar trali	19	DE: 1 (14), DK: 26 (14), FR: 2 (14), NL: 1 (14)	neattiecas
	Skumbrija, uz ziemeļiem no 62° 00′ N, zveja ar riņķvadu	11 (15)	DK: 11	neattiecas
	Rūpnieciskās zvejas sugas, uz dienvidiem no 62° 00′ N	480	DK: 450, UK: 30	150
Fēru salu ūdeņi	Visu veidu zveja ar traļiem, kuru zonā starp 12. un 21. jūdzi no Fēru salu bāzes līnijām veic kuģi, kas nav garāki par 180 pēdām	26	BE: 0, DE: 4, FR: 4, UK: 18	13
Fēru salu ūdeņi	Specializētā mencu un pikšu zveja ar tīklu, kura minimālais linuma acu izmērs ir 135 mm, atļauta tikai apgabalā uz dienvidiem no 62° 28' Z un uz austrumiem no 6° 30' R	8 (16)		4
	Zveja ar trali lielākā attālumā nekā 21 jūdze no Farēru salu bāzes līnijas. Zveja ar trali tālāk par 21 jūdzi no Fēru salu bāzes līnijas. No 1. marta līdz 31. maijam un no 1. oktobra līdz 31. decembrim attiecīgie kuģi drīkst zvejot apgabalā starp 61° 20′ N un 62° 00′ N un starp 12. un 21. jūdzi no bāzes līnijām	70	BE: 0, DE: 10, FR: 40, UK: 20	26
	Zilo jūras līdaku zveja ar trali, kura minimālais linuma acs izmērs 100 mm, apgabalā uz dienvidiem no 61° 30′ N un uz rietumiem no 9° 00′ W un apgabalā starp 7° 00′ W un 9° 00′ W dienvidos no 60° 30′ N, un apgabalā uz dienvidrietumiem no līnijas, kas savieno 60° 30′ N, 7° 00′ W un 60° 00′ N, 6° 00′ W	70	DE: 8 (17), FR: 12 (17), UK: 0 (17)	20 (18)
	Tieša saidas zveja ar trali, kura minimālais linuma acs izmērs ir 120 mm, un ar iespēju lietot aizžņaugstropes ap āmi	70		22 (18)
	Putasu zveja. Licenču kopskaitu drīkst palielināt par četriem kuģiem, lai veidotu pārus, ja Fēru salu iestādes ievieš īpašus ievešanas noteikumus apgabalā, ko dēvē par “putasu zvejas galveno apgabalu”	36	DE: 3, DK: 19, FR: 2, UK: 5, NL: 5	20
	Āķu zveja	10	UK: 10	6
	Skumbrijas zveja	12	DK: 12	12
	Siļķes zveja uz ziemeļiem no 62° N	21	DE: 1, DK: 7, FR: 0, UK: 5, IRL: 2, NL: 3, SW: 3	21

II daļu aizstāj ar šādu daļu:

“II DAĻA

Licenču un zvejas atļauju kvantitatīvie ierobežojumi trešo valstu kuģiem, kas zvejo Kopienas ūdeņos

Kuģa karoga valsts	Zvejas veids	Licenču skaits	Maksimālais kuģu skaits jebkurā laikā
Norvēģija	Siļķe, uz ziemeļiem no 62° 00′ N	20	20
Fēru salas	Skumbrija, VIa (uz ziemeļiem no 56° 30′ N), VII e, f un h; stavrida, IV, VIa (uz ziemeļiem no 56° 30′ N), VII e, f un h; siļķe, VIa (uz ziemeļiem no 56° 30′ N)	14	14
	Siļķe, uz ziemeļiem no 62° 00′ N	21	21
	Siļķe, IIIa	4	4
	Esmarka mencu un brētliņu rūpnieciskā zveja, IV, VIa (uz ziemeļiem no 56° 30′ N); tūbītes, IV (ietverot nenovēršamo putasu piezveju) Jūras līdaka un brosme	15	15
	Jūras līdakas un brosmes	20	10
	Putasu, II, IVa, (uz ziemeļiem no 56° 30′ N), VIb, VII (uz rietumiem no 12° 00′ W)	20	20
	zilā jūras līdaka	16	16
Venecuēla	Lutjānzivis (19) (Francijas Gviānas ūdeņi)	41	pm
Venecuēla	Haizivis (Francijas Gviānas ūdeņi)	4	pm

(1) Izņemot ūdeņus līdz 6 jūdžu attālumā no Apvienotās Karalistes bāzes līnijām pie Šetlendas, Fērām un Faulas.

(2) No šā daudzuma ne vairāk kā 125 459 tonnas var būt nozvejotas IIa un IV zonas EK ūdeņos. Atlikušās 18 865 tonnas var būt nozvejotas vienīgi ICES IIIa zonā.

(3) No šā daudzuma ne vairāk kā 2 742 tonnas var būt nozvejotas IIa un IV zonas EK ūdeņos. Atlikušās 413 tonnas var būt nozvejotas vienīgi ICES IIIa zonas EK ūdeņos.

(4) No šā daudzuma ne vairāk kā 4 799 tonnas var būt nozvejotas ICES IIa un IV zonas EK ūdeņos. Atlikušās 722 tonnas var būt nozvejotas vienīgi ICES IIIa zonā. Dalībvalstis, izņemot Zviedriju, var zvejot vienīgi ICES IIIa zonas EK ūdeņos.

(5) Izņemot Dāniju un Apvienoto Karalisti.

(6) No šā daudzuma ne vairāk kā 133 000 tonnas var būt nozvejotas ICES IIa un IV zonas EK ūdeņos. Atlikušās 20 000 tonnas var būt nozvejotas vienīgi ICES IIIa zonā.

(7) Zvejot ICES IV zonā.

(8) Ne vairāk kā 170 000 tonnas var būt nozvejotas ICES IIa un IV zonā saskaņā ar 2007. gada 22. maija saskaņoto protokolu ar Norvēģiju.”

(9) To siļķu izkrāvumi, kas nozvejotas ar zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir 32 mm vai vairāk. Dalībvalstīm ir jāinformē Komisija par siļķu izkrāvumiem atsevišķi ICES IVa un IVb zonā.

(10) Var tikt zvejotas EK ūdeņos. Saskaņā ar šo kvotu gūtā nozveja jāatskaita no Norvēģijas KPN daļas.

Īpaši nosacījumi

Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst zvejot vairāk par šādiem daudzumiem:

	Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N(HER/*04N-)
EK	50 000”

(11) Attiecas uz siļķu krājumu ICES VIa zonā uz ziemeļiem no 56° 00′ N un tajā VIa zonas daļā, kas atrodas uz austrumiem no 07° 00′ W un uz ziemeļiem no 55° 00' N, izņemot Klaidu.

(12) Šo kvotu var apgūt, zvejojot tikai ICES VIa zonā uz ziemeļiem no 56° 30′ N.”

(13) Piezvejas kvotas. Ja nepārtrauktā 24 stundu ilgā periodā nozvejo vairāk nekā 200 kg šīs sugas zivju, to daudzums nedrīkst pārsniegt 25 % no nozvejas apjoma, ko patur uz klāja.”

(14) Šis iedalījums ir spēkā zvejai ar riņķvadu un trali.

(15) Jāizvēlas no 11 licencēm skumbrijas zvejai ar riņķvadu uz dienvidiem no 62° 00′ Z.

(16) Saskaņā ar 1999. gada Saskaņoto protokolu skaitļi par mencas un pikšas tiešo zveju ir iekļauti rādītājos par “Visu veidu zveju ar traļa kuģiem, kas nav garāki kā 180 pēdas, zonā starp 12. un 21. jūdzi no Fēru salu bāzes līnijām”.

(17) Šie skaitļi attiecas uz maksimālo kuģu skaitu jebkurā laikā.

(18) Šie skaitļi ir iekļauti rādītājos par “Zveju ar trali lielākā attālumā nekā 21 jūdze no Farēru salu bāzes līnijām”.”

(19) Zvejo tikai ar āķu jedām vai zivju krātiņiem (lutjānzivis) vai ar āķu jedām vai tīkliem, kuriem minimālais linuma acu izmērs ir 100 mm, un dziļāk par 30 m (haizivis). Lai izdotu šādas licences, ir jāpierāda, ka starp kuģa īpašnieku, kas pieprasa licenci, un apstrādes uzņēmumu, kas atrodas Francijas Gviānā, ir noslēgts spēkā esošs līgums, kas ietver saistības no attiecīgā kuģa šajā departamentā izkraut krastā vismaz 75 % no visām lutjānzivs nozvejām vai 50 % no visām haizivs nozvejām, lai tos apstrādātu attiecīgā uzņēmuma ražotnē.

Iepriekšminētajam līgumam jābūt vizētam Francijas iestādēs, tā nodrošinot līguma atbilstību gan līgumu noslēgušā apstrādes uzņēmuma faktiskajai jaudai, gan Gviānas ekonomikas attīstības mērķiem. Pienācīgi vizētā līguma kopiju pievieno licences pieteikumam.

Ja iepriekšminētais apstiprinājums tiek atteikts, Francijas iestādes, norādot šāda atteikuma iemeslus, ziņo par šādu atteikumu attiecīgajai pusei un Komisijai.”.

30.6.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 172/39

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 755/2007

(2007. gada 29. jūnijs),

ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1994. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 3223/94 par sīki izstrādātiem augļu un dārzeņu ievešanas režīma izpildes noteikumiem (1), un jo īpaši tās 4. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)	Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)	Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta ievešanas vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 3223/94 4. pantā, ir tādas, kā norādīts tabulā, kas pievienota pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2007. gada 30. jūnijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 29. jūnijā

Komisijas vārdā —

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY

(1) OV L 337, 24.12.1994., 66. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 386/2005 (OV L 62, 9.3.2005., 3. lpp.).

PIELIKUMS

Komisijas 2007. gada 29. jūnija Regulai, ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta ievešanas vērtība
0702 00 00	MA	33,7
	MK	39,3
	TR	97,2
	ZZ	56,7
0707 00 05	JO	159,1
	TR	101,8
	ZZ	130,5
0709 90 70	IL	42,1
	TR	91,3
	ZZ	66,7
0805 50 10	AR	60,4
	ZA	62,1
	ZZ	61,3
0808 10 80	AR	100,5
	BR	83,9
	CA	99,5
	CL	84,6
	CN	74,3
	CO	90,0
	NZ	99,9
	US	123,7
	UY	100,6
	ZA	103,2
	ZZ	96,0
0809 10 00	EG	88,7
	TR	192,3
	ZZ	140,5
0809 20 95	TR	305,5
	US	508,6
	ZZ	407,1
0809 40 05	IL	171,7
0809 40 05	ZZ	171,7

(1) Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.

30.6.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 172/41

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 756/2007

(2007. gada 29. jūnijs),

ar ko groza Regulu (EK) Nr. 3223/94 par sīki izstrādātiem noteikumiem ievešanas režīma piemērošanai augļiem un dārzeņiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1996. gada 28. oktobra Regulu (EK) Nr. 2200/96 par augļu un dārzeņu tirgus kopējo organizāciju (1), un jo īpaši tās 32. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas 1994. gada 21. decembra Regulā (EK) Nr. 3223/94 par sīki izstrādātiem noteikumiem ievešanas režīma piemērošanai augļiem un dārzeņiem (2) iekļauti daži noteikumi, kas minēti arī 173. līdz 176. pantā Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regulā (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (3).

(2)	Tomēr šie noteikumi ir atcelti ar Komisijas 2006. gada 8. februāra Regulu (EK) Nr. 215/2006, ar kuru groza Regulu (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi, un ar kuru groza Komisijas Regulu (EK) Nr. 2286/2003 (4).

(3)	Tāpēc juridiskās skaidrības labad Regulā (EK) Nr. 3223/94 ir jāizdara vajadzīgie grozījumi, lai nodrošinātu tās pareizu piemērošanu arī turpmāk.

(4)	Augļu un dārzeņu cenas strauji mainās, un atbilstīgi grozījumiem Regulā (EEK) Nr. 2454/93 ievešanas cenu sistēmā vairs nedrīkst izmantot tādas vienības cenas, kas, iespējams, ir jau novecojušas.

(5)	Regulas (EEK) Nr. 2454/93 grozījumus piemēro no 2006. gada 19. maija, tādēļ juridiskās skaidrības labad arī Regulas (EK) Nr. 3223/94 grozījumi ir jāpiemēro no tā paša datuma.

(6)	Regulas (EK) Nr. 3223/94 3. panta 1. punktā ir ietverts reprezentatīvo tirgu saraksts. Tas ir jāgroza, lai sarakstā būtu iekļauti Bulgārijas un Rumānijas reprezentatīvie tirgi.

(7)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Svaigu augļu un dārzeņu pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 3223/94 groza šādi.

Regulas 2. panta 2. punktā otro un trešo apakšpunktu aizstāj ar šādu tekstu:

“Tās samazina par šādām summām:

a)	realizācijas rezerve 15 % apmērā Londonas, Milānas un Renžī tirdzniecības centriem un 8 % apmērā citiem tirdzniecības centriem, kā arī

b)	transporta un apdrošināšanas izmaksas muitas teritorijā.

Dalībvalstis atbilstoši trešajam apakšpunktam var noteikt standarta summas atskaitījumiem attiecībā uz kravas pārvadājumiem un apdrošināšanu. Tādas standarta summas un to aprēķināšanas metodes jādara zināmas Komisijai.”

Regulas 3. pantā 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Par reprezentatīvajiem tirgiem uzskatāmi:

—	Beļģijā un Luksemburgā: Brisele,

—	Bulgārijā: Sofija,

—	Čehijā: Prāga,

—	Dānijā: Kopenhāgena,

—	Vācijā: Hamburga, Minhene, Frankfurte, Ķelne, Berlīne,

—	Igaunijā: Tallina,

—	Īrijā: Dublina,

—	Grieķijā: Atēnas, Saloniki,

—	Spānijā: Madride, Barselona, Sevilja, Bilbao, Saragosa, Valensija,

—	Francijā: Renžī pie Parīzes, Marseļa, Ruāna, Djepa, Perpiņāna, Nante, Bordo, Liona, Tulūza,

—	Itālijā: Milāna,

—	Kiprā: Nikozija,

—	Latvijā: Rīga,

—	Lietuvā: Viļņa,

—	Ungārijā: Budapešta,

—	Maltā: Atarda,

—	Nīderlandē: Roterdama,

—	Austrijā: Incersdorfa Vīnē,

—	Polijā: Broniše Mazoveckas Ožaruva, Poznaņa,

—	Portugālē: Lisabona, Porto,

—	Rumānijā: Bukareste, Konstanca,

—	Slovēnijā: Ļubļana,

—	Slovākijā: Bratislava,

—	Somijā: Helsinki,

—	Zviedrijā: Helsingborga, Stokholma,

—	Apvienotajā Karalistē: Londona.”

Regulas 4. pantā 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Ja pielikumā dotajiem produktiem un [piemērošanas] laika posmiem nosaka standarta vērtību saskaņā ar šo regulu, nepiemēro vienas vienības cenu Regulas (EEK) Nr. 2454/93 152. panta 1. punkta a) apakšpunkta nozīmē. To aizstāj ar standarta importa vērtību, kas minēta 1. punktā.”

4)	Regulas 4. pantā 5. punktu aizstāj ar šādu: “5. Neskarot 1. punkta prasības, no pielikuma A daļā noteiktā piemērošanas perioda pirmās dienas, ja standarta importa vērtību nav bijis iespējams aprēķināt, standarta importa vērtību nepiemēro.”

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šīs regulas 1. panta 1., 3. un 4. punktu piemēro no 2006. gada 19. maija.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 29. jūnijā

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL

(1) OV L 297, 21.11.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 47/2003 (OV L 7, 11.1.2003., 64. lpp.).

(2) OV L 337, 24.12.1994., 66. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 386/2005 (OV L 62, 9.3.2005., 3. lpp.).

(3) OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 214/2007 (OV L 62, 1.3.2007., 6. lpp.).

(4) OV L 38, 9.2.2006., 11. lpp.

30.6.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 172/43

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 757/2007

(2007. gada 29. jūnijs)

par pastāvīgu atļauju izmantot dažas barības piedevas

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1970. gada 23. novembra Direktīvu 70/524/EEK par barības piedevām (1), un jo īpaši tās 3. pantu un 9.d panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulu (EK) Nr. 1831/2003 par dzīvnieku ēdināšanā lietotām piedevām (2), un jo īpaši tās 25. pantu,

tā kā:

(1)	Regulā (EK) Nr. 1831/2003 paredzētas atļaujas piedevu izmantošanai dzīvnieku ēdināšanā.

(2)	Regulas (EK) Nr. 1831/2003 25. pantā paredzēti pārejas posma pasākumi attiecībā uz barības piedevu izmantošanas atļaujas pieteikumiem, kas iesniegti atbilstīgi Direktīvai 70/524/EEK pirms Regulas (EK) Nr. 1831/2003 piemērošanas dienas.

(3)	Pieteikumus šīs regulas pielikumos minēto piedevu izmantošanas atļaujas piešķiršanai iesniedza pirms Regulas (EK) Nr. 1831/2003 piemērošanas dienas.

(4)	Atbilstīgi Direktīvas 70/524/EEK 4. panta 4. punktam pirmās atsauksmes par šiem pieteikumiem nosūtīja Komisijai pirms Regulas (EK) Nr. 1831/2003 piemērošanas dienas. Tādēļ minētie pieteikumi jāizskata saskaņā ar Direktīvas 70/524/EEK 4. pantu.

(5)

Tika iesniegti dati, pamatojot pieteikumu pastāvīgas atļaujas piešķiršanai nātrija benzoāta, propionskābes un nātrija propionāta konservantu preparāta izmantošanai nobarojamiem liellopiem. Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde 2006. gada 18. oktobrī sniedza atzinumu par minētā preparāta drošumu un efektivitāti. Datu novērtējums liecina, ka Direktīvas 70/524/EEK 3.a pantā paredzētie šādas atļaujas piešķiršanas nosacījumi ir ievēroti. Tādēļ minēto preparātu, kas norādīts šīs regulas I pielikumā, jāatļauj izmantot bez termiņa ierobežojuma.

(6)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 877/2003 (3) pirmoreiz piešķīra pagaidu atļauju benzoskābes preparāta izmantošanai nobarojamām cūkām. Pamatojot pieteikumu par beztermiņa atļaujas piešķiršanu minētā preparāta izmantošanai nobarojamām cūkām, iesniedza jaunus datus. Datu novērtējums liecina, ka Direktīvas 70/524/EEK 3.a pantā paredzētie šādas atļaujas piešķiršanas nosacījumi ir ievēroti. Tādēļ minēto preparātu, kas norādīts šīs regulas II pielikumā, jāatļauj izmantot bez termiņa ierobežojuma.

(7)

Minēto pieteikumu novērtējums liecina, ka ir vajadzīgas konkrētas procedūras, lai aizsargātu darbiniekus no pielikumos norādīto piedevu iedarbības. Šāda aizsardzība jānodrošina, piemērojot Padomes 1989. gada 12. jūnija Direktīvu 89/391/EEK par pasākumiem, kas ieviešami, lai uzlabotu darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā (4).

(8)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Konservantu grupas preparātu, kas norādīts I pielikumā, bez termiņa ierobežojuma atļauts izmantot kā dzīvnieku barības piedevu, ievērojot minētajā pielikumā paredzētos nosacījumus.

2. pants

Skābuma regulatoru grupas preparātu, kas norādīts II pielikumā, bez termiņa ierobežojuma atļauts izmantot kā dzīvnieku barības piedevu, ievērojot minētajā pielikumā paredzētos nosacījumus.

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 29. jūnijā

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Markos KYPRIANOU

(1) OV L 270, 14.12.1970., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1800/2004 (OV L 317, 16.10.2004., 37. lpp.).

(2) OV L 268, 18.10.2003., 29. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 378/2005 (OV L 59, 5.3.2005., 8. lpp.).

(3) OV L 126, 22.5.2003., 24. lpp.

(4) OV L 183, 29.6.1989., 1. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

I PIELIKUMS

EK Nr.

Piedeva

Ķīmiskais sastāvs, apraksts

Dzīvnieku suga vai kategorija

maksimālais vecums

Minimālais sastāvs

Maksimālais sastāvs

Citi noteikumi

Atļaujas derīguma termiņš

labības mg/kg

Konservanti

E700

Nātrija benzoāts 140 g/kg

Propionskābe 370 g/kg

Nātrija propionāts 110 g/kg

Piedevas raksturojums:

Nātrija benzoāts: 140 g/kg

Propionskābe: 370 g/kg

Nātrija propionāts: 110 g/kg

Ūdens: 380 g/kg

Aktīvās vielas:

Nātrija benzoāts C7H5O2Na

Propionskābe C3H6O2

Nātrija propionāts C3H5O2Na

Nobarojami liellopi

—

3 000

22 000

Tādas labības saglabāšanai, kura satur vairāk nekā 15 % mitruma

Bez termiņa ierobežojuma

II PIELIKUMS

EK Nr.

Piedeva

Ķīmiskais sastāvs, apraksts

Dzīvnieku suga vai kategorija

Maksimālais vecums

Minimālais sastāvs

Maksimālais sastāvs

Citi noteikumi

Atļaujas derīguma termiņš

kompleksā barība mg/kg

Skābuma regulatori

E210

Benzoskābe

C7H6O2

Nobarojamas cūkas

—

5 000

10 000

Lietošanas pamācībā norāda:

“papildbarību, kuras sastāvā ir benzoskābe, nedrīkst lietot kā nobarojamu cūku pamatbarību.”

“Lietotāju drošībai: jāievieš pasākumi, lai mazinātu putekļu rašanos, ko var ieelpot no šīs piedevas. Pieejamas materiālu drošības datu lapas (MDDL).”

Bez termiņa ierobežojuma

30.6.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 172/47

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 758/2007

(2007. gada 29. jūnijs),

ar kuru groza Regulu (EEK) Nr. 3149/92, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus pārtikas piegādei no intervences krājumiem vistrūcīgākajām personām Kopienā

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1987. gada 10. decembra Regulu (EEK) Nr. 3730/87, ar ko nosaka vispārīgos noteikumus pārtikas piegādei no intervences uzkrājumiem izraudzītām organizācijām izdalīšanai Kopienas vistrūcīgākajām personām (1), un īpaši tās 6. pantu,

tā kā:

(1)

Komisijas Regulas (EEK) Nr. 3149/92 (2) 3. panta 2. punkta otrajā daļā paredzēts, ka līdz 1. jūlijam plāna īstenošanas gadā no krājumiem ir jāizņem 70 % produktu no kādai dalībvalstij piešķirtā kopējā daudzuma. Tā kā saistībā ar Rumānijas pievienošanās datumu Eiropas Kopienai šīs valsts līdzdalība 2007. gada plāna īstenošanā bija novēlota, Rumānijai ir jāparedz atkāpe attiecībā uz šīs prasības ievērošanu minētā plāna īstenošanai.

(2)	Tādēļ attiecīgi jāgroza Regula (EEK) Nr. 3149/92.

(3)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EEK) Nr. 3149/92 3. panta 2. punkta otro daļu aizstāj ar šādu tekstu:

“70 % no 2. panta 3. punkta 1) apakšpunkta b) daļā noteiktajiem daudzumiem ir jāizņem no krājumiem līdz 1. jūlijam plāna īstenošanas gadā. Tomēr šī prasība neattiecas uz piešķīrumiem 500 tonnu apjomā vai mazāk. Šo prasību neattiecina arī uz produktiem, kurus piešķir Rumānijai 2007. gada plāna ietvaros. Daudzumi, kuri nav izņemti no intervences krājumiem līdz 30. septembrim plāna īstenošanas gadā, nav jāpiešķir dalībvalstij, kurai tie tika piešķirti saskaņā ar minēto plānu.”

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2007. gada 30. jūnijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 29. jūnijā

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL

(1) OV L 352, 15.12.1987., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2535/95 (OV L 260, 31.10.1995., 3. lpp.).

(2) OV L 313, 30.10.1992., 50. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 725/2007 (OV L 165, 27.6.2007., 4. lpp.).

30.6.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 172/48

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 759/2007

(2007. gada 29. jūnijs),

ar ko atver importa tarifa kvotu Islandes izcelsmes desām un paredz minēto kvotu pārvaldību

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1975. gada 29. oktobra Regulu (EEK) Nr. 2759/75 par cūkgaļas tirgus kopējo organizāciju (1), un jo īpaši tās 11. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Nolīgumā, kas vēstuļu apmaiņas veidā noslēgts starp Eiropas Kopienu un Islandes Republiku par tādām lauksaimniecības produktu tirdzniecības papildu preferencēm, kas piešķiramas, pamatojoties uz Eiropas Ekonomikas zonas līguma 19. pantu (2), un kas apstiprināts ar Padomes Lēmumu 2007/138/EK (3), Islandes izcelsmes desām paredzēts atvērt gada tarifu kvotu 100 tonnu apmērā.

(2)	Nolīgumā precizēts, ka tarifa kvota jāpiemēro katru gadu, tāpēc ievedumu pārvaldības periods ir kalendārais gads. Nolīgums tomēr piemērojams no 2007. gada 1. marta, tāpēc attiecīgi jākoriģē 2007. gadam paredzētais daudzums.

(3)	Nolīgumā precizēts, ka tarifa kvota jāatver no 1. jūlija, par bāzi ņemot 2007. gada deviņus mēnešus. Tāpēc šī regula jāpiemēro no 2007. gada 1. jūlija.

(4)	Tarifa kvotu pārvalda rindas kārtībā. To veic saskaņā ar 308.a, 308.b pantu un 308.c panta 1. punktu Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regulā (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (4).

(5)

Ievērojot to, ka atbilstīgi šai regulai noteiktā kvota nerada tirgus traucējumu risku, kvota sākotnēji jāuzskata par nekritisku Regulas (EEK) Nr. 2454/93 308.c panta nozīmē. Tāpēc jāatļauj muitas iestādēm atteikties no prasības pēc nodrošinājuma attiecībā uz precēm, ko saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2454/93 308.c panta 1. punktu un 248. panta 4. punktu sākotnēji ieved saistībā ar šīm kvotām, un minētās regulas 308.c panta 2. un 3. punkts nav jāpiemēro.

(6)	Jāprecizē, kāds produktu izcelsmi apliecinošs pierādījums ir jāsniedz attiecīgajam tirgus dalībniekam, lai saņemtu tarifa kvotu rindas kārtībā.

(7)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cūkgaļas pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Ar šo atver Kopienas tarifa kvotu Islandes izcelsmes desām, uz kurām attiecas KN kods 1601 (turpmāk “tarifa kvota”), kā izklāstīts Nolīgumā starp Eiropas Kopienu un Islandi, kas apstiprināts ar Lēmumu 2007/138/EK.

Tarifa kvotu atver ik gadu laikposmam no 1. janvāra līdz 31. decembrim.

Tarifa kvotas kārtas numurs ir 09.0809.

2. Gada daudzums, kas izteikts neto svarā desām, kuras ievestas saskaņā ar tarifa kvotu, kā arī piemērojamie muitas nodokļi, ir noteikti pielikumā.

Pieejamais daudzums 2007. gadam ir 75 tonnas.

2. pants

Tarifa kvotu pārvalda saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2454/93 308.a, 308.b pantu un 308.c panta 1. punktu. Minētās regulas 308.c panta 2. un 3. punktu nepiemēro.

3. pants

Lai izmantotu 1. pantā minēto tarifa kvotu, ko pārvalda atbilstīgi 2. pantam, Kopienas muitas iestādēm jāuzrāda derīgs izcelsmes apliecinājums, ko Islandes kompetentās iestādes izdevušas saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2454/93 noteikumiem, izpildot visas 55. līdz 65. pantā noteiktās prasības.

4. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2007. gada 1. jūlija.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 29. jūnijā

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL

(1) OV L 282, 1.11.1975., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1913/2005 (OV L 307, 25.11.2005., 2. lpp.).

(2) OV L 61, 28.2.2007., 29. lpp.

(3) OV L 61, 28.2.2007., 28. lpp.

(4) OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 214/2007 (OV L 62, 1.3.2007., 6. lpp.).

PIELIKUMS

DESAS

Kopienas tarifa kvota Islandei

KN kods

Produktu apraksts

Kārtas numurs

Gada daudzums

(neto svarā)

Nodokļa likme

1601 00

Desas un tamlīdzīgi izstrādājumi no gaļas, gaļas subproduktiem vai asinīm; pārtikas izstrādājumi uz šo produktu bāzes

09.0809

100 tonnas

30.6.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 172/50

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 760/2007

(2007. gada 29. jūnijs),

ar kuru 80. reizi groza Padomes Regulu (EK) Nr. 881/2002, ar ko nosaka konkrētus, īpašus, ierobežojošus, pret noteiktām personām un organizācijām, kuras saistītas ar Osamu Bin Ladenu, organizācijas Al-Qaida tīklu un Taliban, vērstus pasākumus un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 467/2001

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 881/2002, ar kuru paredz īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, kas saistītas ar Osamu Bin Ladenu, Al-Qaida tīklu un Taliban, un ar kuru atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 467/2001, ar ko aizliedz eksportēt noteiktas preces un pakalpojumus uz Afganistānu, pastiprina lidojumu aizliegumu un attiecina uz Afganistānas Taliban līdzekļu un citu finanšu resursu iesaldēšanu (1), un jo īpaši tās 7. panta 1. punkta pirmo ievilkumu,

tā kā:

(1)	Regulas (EK) Nr. 881/2002 I pielikumā uzskaitītas personas, grupas un organizācijas, uz kurām saskaņā ar minēto regulu attiecas līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana.

(2)	Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Sankciju komiteja 2007. gada 8. jūnijā nolēma grozīt to personu, grupu un organizāciju sarakstu, uz kurām jāattiecina līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana. Tādēļ attiecīgi jāgroza I pielikums.

(3)	Lai nodrošinātu šajā regulā paredzēto pasākumu efektivitāti, šai regulai ir jāstājas spēkā nekavējoties,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 881/2002 I pielikumu groza, kā noteikts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā tās publicēšanas dienā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 29. jūnijā

Komisijas vārdā —

ārējo attiecību ģenerāldirektors

Eneko LANDÁBURU

(1) OV L 139, 29.5.2002., 9. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 732/2007 (OV L 166, 28.6.2007., 13. lpp.).

PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 881/2002 I pielikumu groza šādi.

Pozīciju “Fiziskās personas” papildina ar šādiem ierakstiem:

Salem Nor Eldin Amohamed Al-Dabski (alias a) Abu Al-Ward, b) Abdullah Ragab, c) Abu Naim). Adrese: Bab Ben Ghasheer, Tripole, Lībija. Dzimšanas datums: 1963. gads. Dzimšanas vieta: Tripole, Lībija. Valstspiederība: Lībijas. Pases numurs: 1990/345751 (Lībijas pase). Papildu informācija: māti sauc Kalthoum Abdul Salam Al-Shaftari.

2)	Said Youssef Ali Abu Aziza (alias Abdul Hamid, Abu Therab). Dzimšanas datums: 1958. gads. Dzimšanas vieta: Tripole, Lībija. Valstspiederība: Lībijas. Pases numurs: 87/437555 (Lībijas pase). Papildu informācija: precējies ar a Sanaa Al-Gamei’i.

Aly Soliman Massoud Abdul Sayed (alias a) Ibn El Qaim, b) Mohamed Osman, c) Adam). Adrese: Ghout El Shamal, Tripole, Lībija. Dzimšanas datums: 1969. gads. Dzimšanas vieta: Tripole, Lībija. Valstspiederība: Lībijas. Pases numurs: 96/184442 (Lībijas pase). Papildu informācija: precējies ar Safia Abdul El Rahman (Sudānas pilsone).

30.6.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 172/52

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 761/2007

(2007. gada 29. jūnijs),

ar ko labības nozarē nosaka ievedmuitas nodokli, kuru piemēro no 2007. gada 1. jūlija

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1784/2003 par labības tirgus kopīgo organizāciju (1),

ņemot vērā Komisijas 1996. gada 28. jūnija Regulu (EK) Nr. 1249/96 par Padomes Regulas (EEK) Nr. 1766/92 piemērošanas noteikumiem attiecībā uz ievedmuitas nodokļiem labības nozarē (2), un jo īpaši tās 2. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Regulas (EK) Nr. 1784/2003 10. panta 2. punktā paredzēts, ka produktiem ar KN kodu 1001 10 00, 1001 90 91, ex 1001 90 99 (augstas kvalitātes mīkstie kvieši), 1002, ex 1005, izņemot hibrīdu sēklas, un ex 1007, izņemot hibrīdu sēklas materiālu, ievedmuitas nodoklis ir vienāds ar intervences cenu šādu produktu ievešanai, kura palielināta par 55 % un no kuras atskaitīta attiecīgajam sūtījumam piemērojamā CIF importa cena. Šis nodoklis tomēr nedrīkst pārsniegt kopējā muitas tarifa nodokļu likmi.

(2)	Regulas (EK) Nr. 1784/2003 10. panta 3. punktā paredzēts, ka šā panta 2. punktā minētā ievedmuitas nodokļa aprēķināšanas nolūkā attiecīgajiem produktiem regulāri jānosaka reprezentatīvas CIF importa cenas.

(3)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1249/96 2. panta 2. punktu izmantojamā cena ievedmuitas nodokļa aprēķināšanai produktiem ar KN kodu 1001 10 00, 1001 90 91, ex 1001 90 99 (augstas kvalitātes mīkstie kvieši), 1002 00, 1005 10 90, 1005 90 00 un 1007 00 90 ir reprezentatīvā ikdienas CIF importa cena, kas noteikta pēc minētās regulas 4. pantā paredzētās metodes.

(4)	Tādēļ laikposmam no 2007. gada 1. jūlija jānosaka ievedmuitas nodoklis, ko piemēro līdz tam laikam, kamēr stājas spēkā jauns ievedmuitas nodoklis,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Sākot no 2007. gada 1. jūlija, Regulas (EK) Nr. 1784/2003 10. panta 2. punktā minētais ievedmuitas nodoklis labības nozarē, pamatojoties uz šīs regulas II pielikumā norādīto informāciju, ir noteikts I pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2007. gada 1. jūlijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 29. jūnijā

Komisijas vārdā —

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY

(1) OV L 270, 21.10.2003., 78. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1154/2005 (OV L 187, 19.7.2005., 11. lpp.).

(2) OV L 161, 29.6.1996., 125. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1816/2005 (OV L 292, 8.11.2005., 5. lpp.).

I PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 1784/2003 10. panta 2. punktā minēto produktu ievedmuitas nodoklis, ko piemēro no 2007. gada 1. jūlija

KN kods	Preču apraksts	Ievedmuitas nodoklis (1) (EUR/t)
1001 10 00	Cietie KVIEŠI, augsta kvalitāte	0,00
	vidēji augsta kvalitāte	0,00
	zema kvalitāte	0,00
1001 90 91	Mīkstie KVIEŠI, sēklas	0,00
ex 1001 90 99	Mīkstie KVIEŠI, augsta kvalitāte, nav paredzēti sēšanai	0,00
1002 00 00	RUDZI	0,00
1005 10 90	KUKURŪZA, sēklas, izņemot hibrīdu sēklas	3,72
1005 90 00	KUKURŪZA, izņemot sēklas (2)	3,72
1007 00 90	Graudu SORGO, izņemot sēšanai paredzētus hibrīdus	0,00

(1) Par precēm, ko Kopienā ieved pāri Atlantijas okeānam vai pa Suecas kanālu, importētājs saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1249/96 2. panta 4. punkta noteikumiem var saņemt šādu nodokļa samazinājumu:

—	3 EUR/t, ja izkraušanas osta atrodas Vidusjūras piekrastē,

—	2 EUR/t, ja izkraušanas osta atrodas Dānijā, Igaunijā, Īrijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Somijā, Zviedrijā, Apvienotajā Karalistē vai Ibērijas pussalas Atlantijas piekrastē.

(2) Importētājs var saņemt vienotas likmes samazinājumu, kura apmērs ir 24 EUR/t, ja ir izpildīti Regulas (EK) Nr. 1249/96 2. panta 5. punktā paredzētie nosacījumi.

II PIELIKUMS

Dati I pielikumā noteiktā ievedmuitas nodokļa aprēķināšanai

15.6.2007-28.6.2007

Vidējie rādītāji par laika posmu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1249/96 2. panta 2. punktā.

(EUR/t)
	Mīkstie kvieši (1)	Kukurūza	Cietie kvieši, augsta kvalitāte	Cietie kvieši, vidēji augsta kvalitāte (2)	Cietie kvieši, zema kvalitāte (3)	Mieži
Birža	Minneapolis	Chicago	—	—	—	—
Kotējums	177,83	110,77	—	—	—	—
FOB cena, ASV	—	—	181,36	171,36	151,36	159,72
Piemaksa par Persijas līča reģionu	—	12,53	—	—	—	—
Piemaksa par Lielo Ezeru reģionu	8,69	—	—	—	—	—

Vidējie rādītāji par laika posmu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1249/96 2. panta 2. punktā.

Fraktēšanas izmaksas: Meksikas līcis–Roterdama	35,00 EUR/t
Fraktēšanas izmaksas: Lielo Ezeru reģions–Roterdama	33,00 EUR/t

(1) Ietverta piemaksa 14 EUR/t apmērā (Regulas (EK) Nr. 1249/96 4. panta 3. punkts).

(2) Atlaide 10 EUR/t apmērā (Regulas (EK) Nr. 1249/96 4. panta 3. punkts).

(3) Atlaide 30 EUR/t apmērā (Regulas (EK) Nr. 1249/96 4. panta 3. punkts).

30.6.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 172/55

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 762/2007

(2007. gada 29. jūnijs),

ar ko nosaka kompensācijas par labības un kviešu vai rudzu miltu, putraimu vai rupja maluma miltu eksportu

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembris Regulu (EK) Nr. 1784/2003 par labības tirgus kopējās organizācijas izveidi (1), un jo īpaši tās 13. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)	Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1784/2003 13. pantu starpību starp Regulas 1. pantā minēto produktu kursu vai cenām pasaules tirgū un šo produktu cenām Kopienā var segt ar eksporta kompensāciju.

(2)

Kompensācijas jānosaka, ņemot vērā faktorus, kas minēti 1. pantā Komisijas 1995. gada 29. jūnija Regulā (EK) Nr. 1501/95 par dažiem Padomes Regulas (EEK) Nr. 1766/92 piemērošanas noteikumiem attiecībā uz eksporta kompensāciju piešķiršanu, kā arī uz pasākumiem, kas veicami labības nozares traucējumu gadījumā (2).

(3)	Attiecībā uz kviešu un rudzu miltiem, putraimiem un rupja maluma miltiem, šiem produktiem piemērojamo kompensāciju aprēķina, ņemot vērā attiecīgo produktu ražošanai nepieciešamo labības daudzumu. Šie daudzumi ir noteikti Regulā (EK) Nr. 1501/95.

(4)	Situācija pasaules tirgū vai dažu tirgu īpašas prasības var prasīt kompensācijas diferenciāciju dažiem produktiem atkarībā no to galamērķa.

(5)	Kompensāciju nosaka reizi mēnesī. To starplaikā var mainīt.

(6)	Šo noteikumu piemērošana pašreizējai tirgus situācijai labības nozarē un jo īpaši šo produktu kursiem vai cenām Kopienā un pasaules tirgū liek noteikt kompensāciju kā norādīts pielikumā.

(7)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Eksporta kompensācijas Regulas (EK) Nr. 1784/2003 1. panta a), b) un c) apakšpunktā minētajiem produktiem, kurus izved dabīgā veidā, izņemot iesalu, ir norādītas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2007. gada 1. jūlijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 29. jūnijā

Komisijas vārdā —

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY

(1) OV L 270, 21.10.2003., 78. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1154/2005 (OV L 187, 19.7.2005., 11. lpp.).

(2) OV L 147, 30.6.1995., 7. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 777/2004 (OV L 123, 27.4.2004., 50. lpp.).

PIELIKUMS

Komisijas 2007. gada 29. jūnija Regulai, ar ko nosaka kompensācijas par labības un kviešu vai rudzu miltu, putraimu vai rupja maluma miltu eksportu

Produkta kods

Galamērķis

Mērvienība

Kompensāciju summa

1001 10 00 9200

—

EUR/t

—

1001 10 00 9400

A00

EUR/t

1001 90 91 9000

—

EUR/t

—

1001 90 99 9000

A00

EUR/t

—

1002 00 00 9000

A00

EUR/t

1003 00 10 9000

—

EUR/t

—

1003 00 90 9000

A00

EUR/t

—

1004 00 00 9200

—

EUR/t

—

1004 00 00 9400

A00

EUR/t

1005 10 90 9000

—

EUR/t

—

1005 90 00 9000

A00

EUR/t

1007 00 90 9000

—

EUR/t

—

1008 20 00 9000

—

EUR/t

—

1101 00 11 9000

—

EUR/t

—

1101 00 15 9100

C01

EUR/t

1101 00 15 9130

C01

EUR/t

1101 00 15 9150

C01

EUR/t

1101 00 15 9170

C01

EUR/t

1101 00 15 9180

C01

EUR/t

1101 00 15 9190

—

EUR/t

—

1101 00 90 9000

—

EUR/t

—

1102 10 00 9500

A00

EUR/t

1102 10 00 9700

A00

EUR/t

1102 10 00 9900

—

EUR/t

—

1103 11 10 9200

A00

EUR/t

1103 11 10 9400

A00

EUR/t

1103 11 10 9900

—

EUR/t

—

1103 11 90 9200

A00

EUR/t

1103 11 90 9800

—

EUR/t

—

NB: Produktu kodi, kā arī “A” sērijas galamērķu kodi ir grozītajā Komisijas Regulā (EEK) Nr. 3846/87 (OV L 366, 24.12.1987., 1. lpp.).

C01

Visas trešās valstis, izņemot Albāniju, Horvātiju, Bosniju-Hercegovinu, Melnkalni, Serbiju, Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, Lihtenšteinu un Šveici.

30.6.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 172/57

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 763/2007

(2007. gada 29. jūnijs),

ar ko nosaka korektīvo summu kompensācijai par labību

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1784/2003 par labības tirgus kopējās organizācijas izveidi (1), un jo īpaši tās 15. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)	Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1784/2003 14. panta 2. punktu kompensācija, ko labības eksportam piemēro izvešanas atļaujas pieprasījuma iesniegšanas dienā, pēc lūguma ir jāpiemēro eksportam visā atļaujas derīguma laikposmā. Šajā gadījumā kompensāciju var koriģēt.

(2)

Komisijas 1995. gada 29. jūnija Regula (EK) Nr. 1501/95, ar ko nosaka Padomes Regulas (EEK) Nr. 1766/92 piemērošanas dažus nosacījumus jautājumā par eksporta kompensāciju piešķiršanu un pasākumiem, kas jāveic traucējumu gadījumā labības nozarē (2), ļauj noteikt korektīvo summu attiecībā uz produktiem, kuri minēti Regulas (EK) Nr. 1784/2003 1. panta a), b) un c) punktā. Šo korekciju aprēķina, ņemot vērā faktorus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1501/95 1. pantā.

(3)	Situācija pasaules tirgū vai noteiktu tirgu īpašas prasības var likt noteikt dažādu korektīvo summu atkarībā no galamērķa.

(4)	Korektīvā summa jānosaka saskaņā ar tādu pašu procedūru kā kompensācija. To var mainīt laikposmā starp divām noteikšanām.

(5)	Saskaņā ar minētajiem punktiem korektīvā summa jānosaka atbilstīgi šīs regulas pielikumam.

(6)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Korektīvā summa iepriekš noteiktajām kompensācijām to produktu eksportam, kuri minēti Regulas (EK) Nr. 1784/2003 1. panta a), b) un c) punktā, izņemot iesalu, ir noteikta šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2007. gada 1. jūlijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 29. jūnijā

Komisijas vārdā —

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY

(1) OV L 270, 21.10.2003., 78. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1154/2005 (OV L 187, 19.7.2005., 11. lpp.).

(2) OV L 147, 30.6.1995., 7. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 777/2004 (OV L 123, 27.4.2004., 50. lpp.).

PIELIKUMS

Komisijas 2007. gada 29. jūnija Regulai, ar ko nosaka korektīvo summu kompensācijai par labību

(EUR/t)

Produkta kods

Galamērķis

Laikposms

1. termiņš

2. termiņš

3. termiņš

4. termiņš

5. termiņš

6. termiņš

1001 10 00 9200

—

1001 10 00 9400

A00

—

1001 90 91 9000

—

1001 90 99 9000

C01

—

1002 00 00 9000

A00

—

1003 00 10 9000

—

1003 00 90 9000

C02

—

1004 00 00 9200

—

1004 00 00 9400

C03

—

1005 10 90 9000

—

1005 90 00 9000

A00

—

1007 00 90 9000

—

1008 20 00 9000

—

1101 00 11 9000

—

1101 00 15 9100

C01

—

1101 00 15 9130

C01

—

1101 00 15 9150

C01

—

1101 00 15 9170

C01

—

1101 00 15 9180

C01

—

1101 00 15 9190

—

1101 00 90 9000

—

1102 10 00 9500

A00

—

1102 10 00 9700

A00

—

1102 10 00 9900

—

1103 11 10 9200

A00

—

1103 11 10 9400

A00

—

1103 11 10 9900

—

1103 11 90 9200

A00

—

1103 11 90 9800

—

N.B.: Produktu kodi, kā arī “A” sērijas galamērķu kodi ir grozītajā Komisijas Regulā (EEK) Nr. 3846/87 (OV L 366, 24.12.1987., 1. lpp.).

Skaitliskie galamērķu kodi ir Regulā (EK) Nr. 2081/2003 (OV L 313, 28.11.2003., 11. lpp.).

C01	:	Visas trešās valstis, izņemot Albāniju, Horvātiju, Bosniju-Hercegovinu, Melnkalni, Serbiju, Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, Lihtenšteinu un Šveici.
C02	:	Alžīrija, Saūda Arābija, Bahreina, Ēgipte, Apvienotie Arābu Emirāti, Irāna, Irāka, Izraēla, Jordānija, Kuveita, Libāna, Lībija, Maroka, Mauritānija, Omāna, Katara, Sīrija, Tunisija un Jemena.
C03	:	Visas valstis, izņemot Norvēġiju, Šveici un Lihtenšteinu.

30.6.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 172/59

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 764/2007

(2007. gada 29. jūnijs),

ar ko nosaka iesala eksportam piemērojamās kompensācijas

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1784/2003 par labības tirgus kopējās organizācijas izveidi (1), un jo īpaši tās 13. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)	Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1784/2003 13. pantu starpību starp minētās regulas 1. pantā uzskaitīto produktu cenām pasaules tirgū un šo produktu cenām Kopienā var segt ar eksporta kompensāciju.

(2)

(3)	Iesalam piemērojamā kompensācija jāaprēķina, ņemot vērā attiecīgo produktu ražošanai nepieciešamo labības daudzumu. Šie daudzumi ir noteikti Regulā (EK) Nr. 1501/95.

(4)	Situācija pasaules tirgū vai dažu tirgu īpašas prasības var prasīt kompensācijas diferenciāciju dažiem produktiem atkarībā no to galamērķa.

(5)	Kompensācija jānosaka reizi mēnesī. Tā var tikt mainīta starplaikā.

(6)	Šo noteikumu piemērošana pašreizējai tirgus situācijai labības nozarē un jo īpaši šo produktu kursiem vai cenām Kopienā un pasaules tirgū liek noteikt kompensāciju, kā norādīts pielikumā.

(7)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Eksporta kompensācijas par iesalu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1784/2003 1. panta c) punktā, ir noteiktas kā norādīts, pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2007. gada 1. jūlija.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 29. jūnija

Komisijas vārdā —

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY

(1) OV L 270, 21.10.2003., 78. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1154/2005 (OV L 187, 19.7.2005., 11. lpp.).

(2) OV L 147, 30.6.1995., 7. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 777/2004 (OV L 123, 27.4.2004., 50. lpp.).

PIELIKUMS

Komisijas 2007. gada 29. jūnijā Regulai, ar ko nosaka iesala eksportam piemērojamās kompensācijas

Produktu kods	Galamērķis	Mērvienība	Kompensāciju summa
1107 10 19 9000	A00	EUR/t	0,00
1107 10 99 9000	A00	EUR/t	0,00
1107 20 00 9000	A00	EUR/t	0,00
N.B.: Produktu kodi, kā arī “A” sērijas galamērķu kodi ir grozītajā Komisijas Regulā (EEK) Nr. 3846/87 (OV L 366, 24.12.1987., 1. lpp.). Galamērķu skaitliskie kodi ir Regulā (EK) Nr. 2081/2003 (OV L 313, 28.11.2003., 11. lpp.).

30.6.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 172/61

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 765/2007

(2007. gada 29. jūnijs),

ar ko nosaka kompensācijai par iesalu piemērojamu korekciju

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1784/2003 par labības tirgus kopējās organizācijas izveidi (1), un jo īpaši tās 15. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)	Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1784/2003 14. panta 2. punktu, kompensācija, ko labības eksportam piemēro izvešanas atļaujas pieprasījuma iesniegšanas dienā, pēc lūguma ir jāpiemēro eksportam visā atļaujas derīguma laikposmā. Šajā gadījumā kompensāciju var koriģēt.

(2)

Komisijas 1995. gada 29. jūnija Regula (EK) Nr. 1501/95 par dažiem Padomes Regulas (EEK) Nr. 1766/92 piemērošanas noteikumiem attiecībā uz eksporta kompensāciju piešķiršanu, kā arī uz pasākumiem, kas veicami labības nozares traucējumu gadījumā (2), ļauj noteikt korekcijas summu attiecībā uz iesalu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1784/2003 1. panta 1. punkta c) apakšpunktā. Šo korekciju aprēķina, ņemot vērā faktorus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1501/95 1. pantā.

(3)	Atbilstīgi minētajiem noteikumiem jānosaka korekcija saskaņā ar šās regulas pielikumu.

(4)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1784/2003 15. panta 3. punktā minētā korekcija, kas piemērojama iepriekš noteiktajām eksporta kompensācijām par iesalu, ir noteikta pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2007. gada 1. jūlijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 29. jūnijā

Komisijas vārdā —

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY

(1) OV L 270, 21.10.2003., 78. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1154/2005 (OV L 187, 19.7.2005., 11. lpp.).

(2) OV L 147, 30.6.1995., 7. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 777/2004 (OV L 123, 27.4.2004., 50. lpp.).

PIELIKUMS

Komisijas 2007. gada 29. jūnija Regulai, ar ko nosaka kompensācijai par iesalu piemērojamu korekciju

N.B.: Produktu kodi, kā arī “A” sērijas galamērķu kodi ir grozītajā Komisijas Regulā (EEK) Nr. 3846/87 (OV L 366, 24.12.1987., 1. lpp.).

Galamērķu skaitliskie kodi ir Komisijas Regulā (EK) Nr. 2081/2003 (OV L 313, 28.11.2003., 11. lpp.).

(EUR/t)
Produktu kods	Galamērķis	Laika posms 7	1. termiņš 8	2. termiņš 9	3. termiņš 10	4. termiņš 11	5. termiņš 12
1107 10 11 9000	A00	0	0	0	0	0	0
1107 10 19 9000	A00	0	0	0	0	0	0
1107 10 91 9000	A00	0	0	0	0	0	0
1107 10 99 9000	A00	0	0	0	0	0	0
1107 20 00 9000	A00	0	0	0	0	0	0

(EUR/t)
Produktu kods	Galamērķis	6. termiņš 1	7. termiņš 2	8. termiņš 3	9. termiņš 4	10. termiņš 5	11. termiņš 6
1107 10 11 9000	A00	0	0	0	0	0	0
1107 10 19 9000	A00	0	0	0	0	0	0
1107 10 91 9000	A00	0	0	0	0	0	0
1107 10 99 9000	A00	0	0	0	0	0	0
1107 20 00 9000	A00	0	0	0	0	0	0

30.6.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 172/63

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 766/2007

(2007. gada 29. jūnijs),

ar ko nosaka kompensācijas, kuras piemērojamas labības un rīsa nozares produktiem, kurus piegādā Kopienas un valstu pārtikas palīdzības pasākumos

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1784/2003 par labības tirgus kopējās organizācijas izveidi (1), un jo īpaši tās 13. panta 3. punkta,

ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1785/2003 par rīsu tirgus kopējo organizāciju (2), un jo īpaši tās 14. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Padomes 1974. gada 21. oktobra Regulas (EEK) Nr. 2681/74 par Kopienas finansējumu izdevumiem, kas saistīti ar lauksaimniecības produktu piegādi pārtikas palīdzībā (3), 2. pantā paredzēts, ka Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda Garantiju nodaļa sedz to izdevumu daļu, kas atbilst eksporta kompensācijām, kādas attiecīgajā jomā noteiktas saskaņā ar Kopienas noteikumiem.

(2)	Lai vienkāršotu budžeta izstrādi un pārvaldīšanu attiecībā uz Kopienas darbībām pārtikas palīdzībā un ļautu dalībvalstīm būt informētām par Kopienas iesaistes līmeni valsts darbībās pārtikas palīdzības jomā, ir jānosaka par šīm darbībām piešķiramo kompensāciju apjoms.

(3)	Regulas (EK) Nr. 1784/2003 13. pantā un Regulas (EK) Nr. 1785/2003 13. pantā paredzētos vispārējos noteikumus un piemērošanas noteikumus attiecībā uz eksporta kompensācijām minētajās operācijās piemēro mutatis mutandis.

(4)	Īpašie kritēriji, kas jāņem vērā rīsu eksporta kompensācijas aprēķināšanā, ir definēti Regulas (EK) Nr. 1785/2003 14. pantā.

(5)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Attiecībā uz Kopienas un valstu pārtikas palīdzības pasākumiem, kas paredzēti starptautisku konvenciju vai citu papildu programmu, kā arī citu Kopienas bezmaksas piegāžu ietvaros, labības un rīsu nozares produktiem piemērojamās kompensācijas ir noteiktas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2007. gada 1. jūlijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 29. jūnijā

Komisijas vārdā —

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY

(1) OV L 270, 21.10.2003., 78. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1154/2005 (OV L 187, 19.7.2005., 11. lpp.).

(2) OV L 270, 21.10.2003., 96. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 797/2006 (OV L 144, 31.5.2006., 1. lpp.).

(3) OV L 288, 25.10.1974., 1. lpp.

PIELIKUMS

Komisijas 2007. gada 29. jūnijā Regulai, ar ko nosaka kompensācijas, kuras piemērojamas labības un rīsa nozares produktiem, kurus piegādā Kopienas un valstu pārtikas palīdzības pasākumos

(EUR/t)
Produkta kods	Kompensāciju summa
1001 10 00 9400	0,00
1001 90 99 9000	0,00
1002 00 00 9000	0,00
1003 00 90 9000	0,00
1005 90 00 9000	0,00
1006 30 92 9100	0,00
1006 30 92 9900	0,00
1006 30 94 9100	0,00
1006 30 94 9900	0,00
1006 30 96 9100	0,00
1006 30 96 9900	0,00
1006 30 98 9100	0,00
1006 30 98 9900	0,00
1006 30 65 9900	0,00
1007 00 90 9000	0,00
1101 00 15 9100	0,00
1101 00 15 9130	0,00
1102 10 00 9500	0,00
1102 20 10 9200	8,96
1102 20 10 9400	7,68
1103 11 10 9200	0,00
1103 13 10 9100	11,52
1104 12 90 9100	0,00
NB: Produktu kodi ir definēti grozītajā Komisijas Regulā (EEK) Nr. 3846/87 (OV L 366, 24.12.1987., 1. lpp.).

30.6.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 172/65

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 767/2007

(2007. gada 29. jūnijs)

par 34. īpašo konkurso, kas īstenots atbilstīgi pastāvīgajam konkursam, kas paredzēts Regulas (EK) Nr. 1898/2005 II nodaļā

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1255/1999 par piena un piena produktu tirgus kopīgo organizāciju (1), un jo īpaši tās 10. pantu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Komisijas 2005. gada 9. novembra Regulu (EK) Nr. 1898/2005, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1255/1999 ieviešanai attiecībā uz pasākumiem krējuma, sviesta un koncentrēta sviesta realizācijai Kopienas tirgū (2), intervences aģentūras pastāvīgos konkursos var pārdot zināmus to rīcībā esošus sviesta intervences krājumus, un var piešķirt atbalstu par krējumu, sviestu un koncentrētu sviestu. Šīs regulas 25. pantā noteikts, ka, ņemot vērā saņemtos piedāvājumus, atbildot uz katru individuālo uzaicinājumu, nosaka minimālo pārdošanas cenu sviestam un maksimālo atbalsta apmēru par krējumu, sviestu un koncentrētu sviestu. Tālāk tiek noteikts, ka cena vai atbalsts var atšķirties sakarā ar iecerēto sviesta izmantošanas veidu, tā tauku saturu un pārstrādes procedūrām. Atbilstīgi jānosaka Regulā (EK) Nr. 1898/2005 paredzētais pārstrādes garantiju apmērs.

(2)	Saņemto piedāvājumu izvērtējums liecina par to, ka ir jāpieņem lēmums noraidīt visus piedāvājumus.

(3)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Piena un piena produktu pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

34. individuālajam uzaicinājumam saskaņā ar pastāvīgo konkursu, kas paredzēts Regulas (EK) Nr. 1898/2005 II nodaļā noraidīt visus piedāvājumus.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2007. gada 30. jūnijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 29. jūnijā

Komisijas vārdā —

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY

(1) OV L 160, 26.6.1999., 48. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1913/2005 (OV L 307, 25.11.2005., 2. lpp.).

(2) OV L 308, 25.11.2005., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2107/2005 (OV L 337, 22.12.2005., 20. lpp.).

30.6.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 172/66

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 768/2007

(2007. gada 29. jūnijs),

ar ko nosaka minimālās pārdošanas cenas 34. individuālajam uzaicinājumam uz konkursu, kas paredzēts Regulā (EK) Nr. 1898/2005

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1255/1999 par piena un piena produktu tirgus kopīgo organizāciju (1), un jo īpaši tās 10. pantu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Komisijas 2005. gada 9. novembra Regulu (EK) Nr. 1898/2005, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1255/1999 ieviešanai attiecībā uz pasākumiem krējuma, sviesta un koncentrēta sviesta realizācijai Kopienas tirgū (2), intervences aģentūras ar pastāvīga uzaicinājuma uz konkursu palīdzību var pārdot zināmus to rīcībā esošus sviesta intervences krājumus un var piešķirt atbalstu par krējumu, sviestu un koncentrētu sviestu. Šīs regulas 25. pantā noteikts, ka, ņemot vērā saņemtos piedāvājumus konkursam atbildē uz katru individuālo uzaicinājumu, nosaka minimālo pārdošanas cenu sviestam un maksimālo atbalsta apmēru krējumam, sviestam un koncentrētam sviestam. Tālāk tiek noteikts, ka cena vai atbalsts var atšķirties sakarā ar iecerēto sviesta izmantošanas veidu, tā tauku saturu un pārstrādes procedūrām. Atbilstīgi jānosaka Regulas (EK) Nr. 1898/2005 28. pantā paredzētais pārstrādes garantiju apjoms.

(2)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Piena un piena produktu pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

34. individuālajam uzaicinājumam saskaņā ar pastāvīgo konkursu, kas paredzēts Regulā (EK) Nr. 1898/2005, tiek noteiktas minimālās pārdošanas cenas sviestam un intervences krājumiem un tā pārstrādes garantiju apjoms, kā noteikts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2007. gada 30. jūnijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 29. jūnijā

Komisijas vārdā —

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY

(1) OV L 160, 26.6.1999., 48. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1913/2005 (OV L 307, 25.11.2005., 2. lpp.).

(2) OV L 308, 25.11.2005., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2107/2005 (OV L 337, 22.12.2005., 20. lpp.).

PIELIKUMS

Minimālās pārdošanas cenas sviestam un pārstrādes garantijas 34. individuālajā uzaicinājumā uz pastāvīgo konkursu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1898/2005

(EUR/100 kg)
Formula			A		B
Iekļaušanas procedūra			Ar marķieri	Bez marķiera	Ar marķieri	Bez marķiera
Minimālā pārdošanas cena	Sviests ≥ 82 %	Nepārveidots	—	—	—	—
Minimālā pārdošanas cena	Sviests ≥ 82 %	Koncentrēts	—	—	—	—
Pārstrādes garantijas		Nepārveidots	—	—	—	—
Pārstrādes garantijas		Koncentrēts	—	—	—	—

30.6.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 172/68

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 769/2007

(2007. gada 29. jūnijs),

ar kuru nosaka minimālo sviesta pārdošanas cenu attiecībā uz 66. atsevišķo konkursa uzaicinājumu, kas izsludināts saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 2771/1999 minēto pastāvīgo konkursu

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1255/1999 par piena un piena produktu tirgus kopīgo organizāciju (1) un jo īpaši tās 10. panta c) punktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar 21. pantu Komisijas 1999. gada 16. decembra Regulā (EK) Nr. 2771/1999, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 1255/1999 attiecībā uz intervenci sviesta un krējuma tirgū (2), intervences aģentūras, izmantojot pastāvīgu konkursu, ir laidušas pārdošanā noteiktu to glabāšanā esošā sviesta daudzumu.

(2)	Ņemot vērā piedāvājumus, kas saņemti pēc katra atsevišķā konkursa uzaicinājuma, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2771/1999 24.a pantu nosaka minimālo pārdošanas cenu vai nolemj piedāvājumus noraidīt.

(3)	Ņemot vērā saņemtos piedāvājumus, nosaka minimālo pārdošanas cenu.

(4)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Piena un piena produktu pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

66. atsevišķajā konkursā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2771/1999, kurā termiņš konkursa piedāvājumu iesniegšanai beidzās 2007. gada 26. jūnijā, minimālo sviesta pārdošanas cenu nosaka 365,20 EUR/100 kg.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2007. gada 30. jūnijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 29. jūnijā

Komisijas vārdā —

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY

(1) OV L 160, 26.6.1999., 48. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1913/2005 (OV L 307, 25.11.2005., 2. lpp.).

(2) OV L 333, 24.12.1999., 11. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1802/2005 (OV L 290, 4.11.2005., 3. lpp.).

30.6.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 172/69

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 770/2007

(2007. gada 29. jūnijs)

par ievešanas tiesību piešķiršanu atbilstoši pieteikumiem, kas iesniegti periodam no 2007. gada 1. jūlija līdz 2008. gada 30. jūnijam saskaņā ar importa tarifa kvotu, kura atvērta ar Regulu (EK) Nr. 529/2007 un paredzēta saldētai liellopu gaļai

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1254/1999 par liellopu un teļa gaļas tirgus kopīgo organizāciju (1),

ņemot vērā Komisijas 2006. gada 31. augusta Regulu (EK) Nr. 1301/2006, ar ko nosaka kopīgus noteikumus lauksaimniecības produktu importa tarifu kvotu administrēšanai, izmantojot ievešanas atļauju sistēmu (2), un jo īpaši tās 7. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Ar Komisijas 2007. gada 11. maija Regulu (EK) Nr. 529/2007, ar ko atver tarifa kvotu saldētai liellopu gaļai ar KN kodu 0202 un produktiem ar KN kodu 0206 29 91 un paredz tās pārvaldību (no 2007. gada 1. jūlija līdz 2008. gada 30. jūnijam) (3), ir atvērta tarifa kvota liellopu un teļa gaļas produktu ievešanai.

(2)

Daudzumi, kas ir pieprasīti ievešanas tiesību pieteikumos, kuri iesniegti periodam no 2007. gada 1. jūlija līdz 2008. gada 30. jūnijam, pārsniedz pieejamos daudzumus. Tāpēc ir jānosaka, kādā apjomā var pieņemt ievešanas tiesību pieteikumus, paredzot piešķīruma koeficientu, ko piemēros pieprasītajiem daudzumiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ievešanas tiesību pieteikumiem, kuri attiecas uz kvotu ar kārtas numuru 09.4003 un kuri iesniegti periodam no 2007. gada 1. jūlija līdz 2008. gada 30. jūnijam saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 529/2007, piemēro piešķīruma koeficientu 14,840062 %.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2007. gada 30. jūnijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 29. jūnijā

Komisijas vārdā —

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY

(1) OV L 160, 26.6.1999., 21. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1913/2005 (OV L 307, 25.11.2005., 2. lpp.).

(2) OV L 238, 1.9.2006., 13. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 289/2007 (OV L 78, 17.3.2007., 17. lpp.).

(3) OV L 123, 12.5.2007., 26. lpp.

30.6.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 172/70

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 771/2007

(2007. gada 29. jūnijs)

par ievešanas tiesību piešķiršanu atbilstoši pieteikumiem, kas iesniegti periodam no 2007. gada 1. jūlija līdz 2008. gada 30. jūnijam saskaņā ar importa tarifu kvotām, kuras atvērtas ar Regulu (EK) Nr. 545/2007 un noteiktas pārstrādei paredzētai saldētai liellopu gaļai

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1254/1999 par liellopu un teļa gaļas tirgus kopīgo organizāciju (1),

tā kā:

(1)	Ar Komisijas 2007. gada 16. maija Regulu (EK) Nr. 545/2007, ar ko atver pārstrādei paredzētas saldētas liellopu gaļas importa tarifu kvotu un paredz tās pārvaldību (no 2007. gada 1. jūlija līdz 2008. gada 30. jūnijam) (3), ir atvērtas tarifu kvotas liellopu gaļas produktu ievešanai.

(2)

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ievešanas tiesību pieteikumiem, kuri iesniegti periodam no 2007. gada 1. jūlija līdz 2008. gada 30. jūnijam saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 545/2007, attiecībā uz kvotu ar kārtas numuru 09.4057 piemēro piešķīruma koeficientu 5,206706 % un attiecībā uz kvotu ar kārtas numuru 09.4058 – 34,204866 %.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2007. gada 30. jūnijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 29. jūnijā

Komisijas vārdā —

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY

(1) OV L 160, 26.6.1999., 21. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1913/2005 (OV L 307, 25.11.2005., 2. lpp.).

(2) OV L 238, 1.9.2006., 13. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 289/2007 (OV L 78, 17.3.2007., 17. lpp.).

(3) OV L 129, 17.5.2007., 14. lpp.

30.6.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 172/71

KOMISIJAS DIREKTĪVA 2007/42/EK

(2007. gada 29. jūnijs)

par reģenerētas celulozes plēves materiāliem un izstrādājumiem, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(Kodificēta versija)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 27. oktobra Regulu (EK) Nr. 1935/2004 par materiāliem un izstrādājumiem, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem, un par Direktīvu 80/590/EEK un 89/109/EEK atcelšanu (1), un jo īpaši tās 5. pantu,

tā kā:

(1)	Komisijas 1993. gada 15. marta Direktīva 93/10/EEK par reģenerētas celulozes plēves materiāliem un priekšmetiem, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem (2) ir vairākas reizes būtiski grozīta (3). Skaidrības un praktisku iemeslu dēļ minētā direktīva ir jākodificē.

(2)	Šajā direktīvā paredzētie Kopienas pasākumi ir ne vien vajadzīgi, bet arī obligāti, lai sasniegtu iekšējā tirgus mērķus. Šos mērķus dalībvalstis nevar sasniegt atsevišķi. Turklāt šo mērķu sasniegšana Kopienas līmenī jau ir paredzēta Regulā (EK) Nr. 1935/2004.

(3)	Lai sasniegtu Regulas (EK) Nr. 1935/2004 3. panta 1. punktā noteikto mērķi attiecībā uz reģenerētas celulozes plēvi, piemērots līdzeklis bija īpašā direktīva iepriekšminētās regulas 5. panta nozīmē.

(4)	Uz reģenerētas celulozes sintētiskajiem apvalkiem būtu jāattiecina īpaši noteikumi.

(5)	Metode, kā noteikt to, vai krāsvielas nemigrē, būtu jāizveido vēlāk.

(6)	Valstu noteikumiem būtu jāpaliek spēkā, līdz būs izstrādāti tīrības kritēriji un analīzes metodes.

(7)	Tāda apstiprināto vielu saraksta izveide, kurā ir norādīti minēto vielu robeždaudzumi, šajā konkrētajā gadījumā būs pietiekama, lai sasniegtu Regulas (EK) Nr. 1935/2004 3. panta 1. punktā noteikto mērķi.

(8)

Tomēr bis-(2-hidroksietil)ēteris (= dietilēnglikols) un etāndiols (= monoetilēnglikols) var plaši migrēt uz konkrētiem pārtikas produktiem un tādēļ, lai nepieļautu šādu iespējamību, kā preventīvu pasākumu daudz svarīgāk ir noteikt šādu vielu maksimālo pieļaujamo daudzumu pārtikas produktos, kuri ir saskārušies ar reģenerētas celulozes plēvi.

(9)	Lai aizsargātu patērētāju veselību, nedrīkstētu pieļaut tiešu kontaktu starp pārtikas produktiem un reģenerētas celulozes plēves apdrukātajām pusēm.

(10)

Attiecībā uz reģenerētas celulozes plēves profesionālu lietošanu materiālos un izstrādājumos, kuriem paredzēts saskarties ar pārtikas produktiem, izņemot materiālus un izstrādājumus, kuri savu īpašību dēļ ir paredzēti šim lietojumam, būtu jāparedz Regulas (EK) Nr. 1935/2004 16. panta 1. punktā minētā rakstiskā deklarācija.

(11)

Noteikumos, ko piemēro reģenerētai celulozes plēvei, būtu jāņem vērā, kāds ir slānis, kas saskaras ar pārtikas produktiem. Tādējādi prasībām par reģenerētām celulozes plēvēm, kas pārklātas ar plastmasu saturošu pārklājumu, būtu jāatšķiras no prasībām, kas noteiktas attiecībā uz reģenerētām celulozes plēvēm, kuras nav pārklātas vai ir pārklātas ar pārklājumiem, kas iegūti no celulozes.

(12)	Ražojot jebkura veida reģenerēto celulozes plēvi, būtu jāizmanto tikai atļautas vielas, tostarp reģenerētas celulozes plēves, kas pārklātas ar plastmasu.

(13)

Attiecībā uz reģenerētām celulozes plēvēm, kas pārklātas ar plastmasu saturošiem pārklājumiem, slānis, kas saskaras ar pārtikas produktiem, sastāv no materiāla, kurš ir līdzīgs plastmasas materiāliem un izstrādājumiem, kuriem paredzēts saskarties ar pārtikas produktiem. Tādēļ ir lietderīgi šādām plēvēm piemērot noteikumus, kuri iekļauti Komisijas 2002. gada 6. augusta Direktīvā 2002/72/EK, kas attiecas uz plastmasas materiāliem un izstrādājumiem, kuri paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem (4).

(14)

Lai nodrošinātu Kopienas tiesību aktu saskanību, ar plastmasu pārklātu reģenerētu celulozes plēvju atbilstības pārbaude ar migrācijas robežām, kas noteiktas Direktīvā 2002/72/EK, būtu jāizdara atbilstoši noteikumiem, kuri iekļauti Komisijas 1982. gada 18. oktobra Direktīvā 82/711/EEK, ar ko nosaka pamatnoteikumus, kuri ir nepieciešami, lai pārbaudītu tādu plastmasas materiālu un izstrādājumu sastāvdaļu migrāciju, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem (5) un Padomes 1985. gada 19. decembra Direktīvā 85/572/EEK, ar ko nosaka sarakstu, kur uzskaitīti aizstājēji, kas izmantojami, lai pārbaudītu tādu plastmasas materiālu un izstrādājumu sastāvdaļu migrāciju, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem (6).

(15)	Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu.

(16)	Šī direktīva nedrīkst skart dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos un to piemērošanai, kā izklāstīts III pielikuma B daļā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

1. Šī direktīva ir īpašā direktīva Regulas (EK) Nr. 1935/2004 5. panta nozīmē.

2. Šī direktīva attiecas uz to reģenerētas celulozes plēvi I pielikumā sniegtā apraksta nozīmē, kurai ir paredzēts saskarties ar pārtikas produktiem vai kura – atbilstīgi mērķim – nonāk šādā saskarē un kura vai nu:

a)	ir pabeigts produkts; vai arī

b)	ir daļa no pabeigta produkta, kas satur citus materiālus.

3. Šī direktīva neattiecas uz reģenerētas celulozes sintētiskajiem apvalkiem.

2. pants

Reģenerētās celulozes plēves, kas minētas 1. panta 2. punktā, pieder pie viena no šiem veidiem:

a)	reģenerēta celulozes plēve bez pārklājuma;

b)	reģenerēta celulozes plēve ar pārklājumu, kas iegūts no celulozes; vai

c)	reģenerēta celulozes plēve ar pārklājumu, kas sastāv no plastmasas.

3. pants

1. Reģenerētas celulozes plēves, kas minētas 2. panta a) un b) punktā, ražo, izmantojot tikai II pielikumā minētās vielas vai vielu grupas un ievērojot tajā norādītos ierobežojumus.

2. Atkāpjoties no 1. punkta, vielas, kas nav uzskaitītas II pielikumā, drīkst lietot tikai kā krāsvielas (krāsas un pigmenti) vai kā adhezīvus, ja ar apstiprinātu metodi nevar atklāt, ka šādas vielas migrē uz pārtikas produktiem vai no tiem.

4. pants

1. Reģenerētu celulozes plēvi, kas minēta 2. panta c) punktā, ražo, līdz pārklāšanas brīdim izmantojot tikai II pielikuma pirmajā daļā minētās vielas vai vielu grupas un ievērojot turpat norādītos ierobežojumus.

2. Pārklājumu, kas izmantojams attiecībā uz 1. punktā minēto reģenerēto celulozes plēvi, ražo, izmantojot tikai Direktīvas 2002/72/EK II līdz VI pielikumā minētās vielas vai vielu grupas un ievērojot tajos noteiktos ierobežojumus.

3. Neskarot 1. punktu, materiāli un izstrādājumi, kas izgatavoti no 2. panta c) punktā minētās reģenerētās celulozes plēves, atbilst Direktīvas 2002/72/EK 2., 7. un 8. panta prasībām.

5. pants

Reģenerētas celulozes plēves apdrukātās puses nedrīkst nonākt saskarē ar pārtikas produktiem.

6. pants

1. Visos tirdzniecības posmos, izņemot mazumtirdzniecību, reģenerētas celulozes plēves materiāliem un izstrādājumiem, kam ir paredzēts saskarties ar pārtikas produktiem, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1935/2004 16. panta 1. punktu pievieno rakstisku deklarāciju.

2. Šā panta 1. punkts neattiecas uz reģenerētas celulozes plēves materiāliem un izstrādājumiem, kas to īpašību dēļ ir tieši paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem.

3. Ja ir norādīti īpaši lietošanas nosacījumi, materiālus vai izstrādājumus, kas izgatavoti no reģenerētas celulozes plēves, attiecīgi marķē.

7. pants

Direktīvu 93/10/EEK, kā tā grozīta ar direktīvām, kā izklāstīts III pielikuma A daļā, atceļ, neskarot dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos un to piemērošanai, kā izklāstīts III pielikuma B daļā.

Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu un lasa saskaņā ar atbilstības tabulu, kas atrodas IV pielikumā.

8. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

9. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2007. gada 29. jūnijā

Komisijas vārdā —

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 338, 13.11.2004., 4. lpp.

(2) OV L 93, 17.4.1993., 27. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/14/EK (OV L 27, 30.1.2004., 48. lpp.).

(3) Sk. III pielikuma A daļu.

(4) OV L 220, 15.8.2002., 18. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2007/19/EK (OV L 91, 31.3.2007., 17. lpp.).

(5) OV L 297, 23.10.1982., 26. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 97/48/EK (OV L 222, 12.8.1997., 10. lpp.).

(6) OV L 372, 31.12.1985., 14. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2007/19/EK.

I PIELIKUMS

REĢENERĒTAS CELULOZES PLĒVES APRAKSTS

Reģenerētas celulozes plēve ir plāns plēvveida materiāls, kas iegūts no attīrītas celulozes, kura iegūta no otrreiz nepārstrādātas koksnes vai kokvilnas. Lai nodrošinātu atbilstību tehniskajām prasībām, reģenerētas celulozes plēves masai vai tās virsmai var pievienot attiecīgas vielas. Reģenerētas celulozes plēvei var būt pārklājums no vienas vai abām pusēm.

II PIELIKUMS

REĢENERĒTĀS CELULOZES PLĒVES RAŽOŠANĀ ATĻAUTO VIELU SARAKSTS

NB!

—	Procenti šā pielikuma pirmajā un otrajā daļā ir izteikti ar svara attiecību (w/w), un tos aprēķina attiecībā pret tās bezūdens reģenerētas celulozes plēves daudzumu, kas ir bez pārklājuma,

—	parastie tehniskie apzīmējumi ir norādīti kvadrātiekavās,

—	vielām ir laba tehniskā kvalitāte attiecībā uz tīrības kritērijiem.

PIRMĀ DAĻA

Reģenerētas celulozes plēve bez pārklājuma

Nosaukums

Ierobežojumi

A.	Reģenerēta celuloze

Ne mazāk kā 72 % (w/w)

Piedevas

1.	Mīkstinātāji

Ne mazāk kā 27 % (w/w)

—	Bis-(2-hidroksietil)ēteris [= dietilēnglikols]

Attiecas tikai uz plēvēm, kam paredzēts pārklājums un ko paredzēts lietot tādu pārtikas produktu iesaiņošanai, kuri nav mitri, proti, uz to virsmas nav brīva ūdens. Bis-(2-hidroksietil)ētera un etāndiola kopējais daudzums pārtikas produktos, kuri ir bijuši saskarē ar šā veida plēvi, nedrīkst pārsniegt 30 mg/kg.

—	etāndiols [= monoetilēnglikols]

—	1,3-butāndiols

—

Glicerīns

—	1,2-propāndiols [= 1,2- propilēnglikols]

—	Polietilēnoksīds [= polietilēnglikols]

Vidējā molekulmasa: starp 250 un 1 200

—	1,2-polipropilēnoksīds [= 1,2-polipropilēnglikols]

Vidējā molekulmasa nav lielāka par 400, un brīvā 1,3-propāndiola saturs vielā nav lielāks par 1 % (w/w)

—

Sorbīts

—	Tetraetilēnglikols

—	Trietilēnglikols

—

Karbamīds

2.	Citas piedevas

Ne vairāk kā 1 % (w/w) kopā

Pirmā klase

Katrā šajā ievilkumā minētās vielas vai vielu grupas daudzums nedrīkst pārsniegt 2 mg/dm2 plēves bez pārklājuma

—	Etiķskābe un tās NH4, Ca, Mg, K un Na sāļi

—	Askorbīnskābe un tās NH4, Ca, Mg, K un Na sāļi

—	Benzoskābe un nātrija benzoāts

—	Skudrskābe un tās NH4, Ca, Mg, K un Na sāļi

—	Lineārās piesātinātās vai nepiesātinātās taukskābes ar pārskaitļa oglekļa atomiem (8–20 (ieskaitot)), kā arī behenskābe un rīcinolskābe un šo skābju NH4, Ca, Mg, K, Na, Al un Zn sāļi

—	Citronskābe, D un L pienskābe, maleīnskābe, L-vīnskābe un to Na un K sāļi

—	Sorbīnskābe un tās NH4, Ca, Mg, K un Na sāļi

—	To lineāro piesātināto vai nepiesātināto taukskābju amīdi, kurās oglekļa atomi ir pārskaitlī (8–20 (ieskaitot)), kā arī behenskābes un rīcinolskābes amīdi

—	Dabīgā pārtikas ciete un milti

—	Ķīmiskajā apstrādē modificēta pārtikas ciete un milti

—

Amiloze

—	Kalcija un magnija karbonāti un hlorīdi

—	Glicerīna esteri ar lineārām piesātinātajām vai nepiesātinātajām taukskābēm, kurās oglekļa atomi ir pārskaitlī (8–20 (ieskaitot)), un/vai ar adipīnskābi, citronskābi, 12-hidroksistearīn(oksistearīn)skābi, rīcinolskābi

—	Polioksietilēna (8–14 oksietilēna grupas) esteri ar lineārajām piesātinātajām vai nepiesātinātajām taukskābēm, kurās oglekļa atomi ir pārskaitlī (8–20 (ieskaitot))

—	Sorbīta esteri ar lineārajām piesātinātajām vai nepiesātinātajām taukskābēm, kurās oglekļa atomi ir pārskaitlī (8–20 (ieskaitot))

—	Stearīnskābes monoesteri un/vai diesteri ar etāndiolu un/vai bis-(2-hidroksiletil)ēteri un/vai trietilēnglikolu

—	Alumīnija, kalcija, magnija un silīcija oksīdi un hidroksīdi un alumīnija, kalcija, magnija un kālija silikāti un silikātu hidrāt

—	Polietilēnoksīds [= polietilēnglikols]

Vidējā molekulmasa: starp 1 200 un 4 000

—	Nātrija propionāts

Otrā klase

Vielu kopējais daudzums nedrīkst pārsniegt 1 mg/dm2 plēves bez pārklājuma, un katrā šajā ievilkumā minētās vielas vai vielu grupas daudzums nedrīkst pārsniegt 0,2 mg/dm2 (vai arī zemāku robežu, ja tāda ir noteikta) plēves bez pārklājuma

—	Nātrija alkil(C8–C18)benzolsulfonāts

—	Nātrija izopropilnaftalīnsulfonāts

—	Nātrija alkil(C8–C18)sulfāts

—	Nātrija alkil(C8–C18)sulfonāts

—	Nātrija dioktilsulfosukcināts

—	Dihidroksietildietilēna triamīnmonoacetāta distearāts

Ne vairāk kā 0,05 mg/dm2 plēves bez pārklājuma

—	Amonija, magnija un kālija laurilsulfāti

—	N,N′-distearoildiaminoetāns, N,N′-dipalmitoildiaminoetāns un N,N′-dioleoildiaminoetāns

—	2-heptadecil-4,4-bis-(metilēnstearāta)oksazolīns

—	Polietilēna-aminostearamīda etilsulfāts

Ne vairāk kā 0,1 mg/dm2 plēves bez pārklājuma

Trešā klase – stabilizētāji

Vielu kopējais daudzums nedrīkst pārsniegt 1 mg/dm2 plēves bez pārklājuma

—	Melamīna-formaldehīda kondensācijas produkts, nemodificēts vai modificēts ar vienu vai vairākām šādām vielām: butanols, dietilēntriamīns, etanols, trietilēntetramīns, tetraetilēnpentamīns, tri-(2-hidroksietil)amīns, 3,3′-diaminodipropilamīns, 4,4′-diaminodibutilamīns

Brīvā formaldehīda saturs: ne vairāk kā 0,5 mg/dm2 plēves bez pārklājuma

Brīvā melamīna saturs: ne vairāk kā 0,3 mg/dm2 plēves bez pārklājuma

—	Melamīna-karbamīda-formaldehīda kondensācijas produkts, modificēts ar tri-(2-hidroksietil)amīnu

Brīvā formaldehīda saturs: ne vairāk kā 0,5 mg/dm2 plēves bez pārklājuma

Brīvā melamīna saturs: ne vairāk kā 0,3 mg/dm2 plēves bez pārklājuma

—

Sašūti katjonie polialkilēnamīni:

a)	poliamīda-epihlorhidrīna sveķi, kuru pamatā ir diaminopropilmetilamīns un epihlorhidrīns;

b)	poliamīda-epihlorhidrīna sveķi, kuru pamatā ir epihlorhidrīns, adipīnskābe, kaprolaktāms, dietilēntriamīns un/vai etilēndiamīns;

c)	poliamīda-epihlorhidrīna sveķi, kuru pamatā ir adipīnskābe, dietilēntriamīns un epihlorhidrīns vai epihlorhidrīna un amonjaka maisījums;

d)	poliamīda-poliamīna-epihlorhidrīna sveķi, kuru pamatā ir epihlorhidrīns, dimetiladipāts un dietilēntriamīns;

e)	poliamīda-poliamīna-epihlorhidrīna sveķi, kuru pamatā ir epihlorhidrīns, adipamīds un diaminopropilmetilamīns

Saskaņā ar Kopienas direktīvām un, ja tādu nav, saskaņā ar valstu tiesību aktiem, līdz šādas Kopienas direktīvas tiek pieņemtas

—	polietilēnamīni un polietilēnimīni

Ne vairāk kā 0,75 mg/dm2 plēves bez pārklājuma

—

Karbamīda-formaldehīda kondensācijas produkts, nemodificēts vai modificēts ar vienu vai vairākām šādām vielām:

aminometilsulfoskābe, sulfanilskābe, butanols, diaminobutāns, diaminodietilamīns, diaminodipropilamīns, diaminopropāns, dietilēntriamīns, etanols, guanidīns, metanols, tetraetilēnpentamīns, trietilēntetramīns, nātrija sulfīts

Brīvā formaldehīda saturs: ne vairāk kā 0,5 mg/dm2 plēves bez pārklājuma

Ceturtā klase

Vielu kopējais daudzums nedrīkst pārsniegt 0,01 mg/dm2 plēves bez pārklājuma

—	Pārtikas eļļu amīnu un polietilēna oksīda reakcijas rezultātā radušies produkti

—	Monoetanolamīna laurilsulfāts

OTRĀ DAĻA

Reģenerētas celulozes plēve ar pārklājumu

Nosaukums

Ierobežojumi

A.	Reģenerēta celuloze

Sk. pirmo daļu

Piedevas

Sk. pirmo daļu

Pārklājums

Polimēri

Kopējais vielu daudzums nedrīkst pārsniegt 50 mg/dm2 pārklājuma, kas atrodas uz plēves puses, kura saskaras ar pārtikas produktiem

—	Celulozes etilēteris, hidroksietilēteris, hidroksipropilēteris un metilēteris

—	Celulozes nitrāts

Ne vairāk kā 20 mg/dm2 pārklājuma, kas atrodas uz plēves puses, kura saskaras ar pārtikas produktiem; slāpekļa saturs celulozes nitrātā: starp 10,8 % (w/w) un 12,2 % (w/w)

Sveķi

Vielu kopējais daudzums nedrīkst pārsniegt 12,5 mg/dm2 pārklājuma, kas atrodas uz plēves puses, kura saskaras ar pārtikas produktiem; tas attiecas tikai uz reģenerētas celulozes plēves apstrādi ar celulozes nitrāta pārklājumiem

—

Kazeīns

—	Kolofonijs un/vai tā polimerizācijas, hidrogenēšanas vai disproporcionēšanās produkti un to metilspirta, etilspirta vai C2–C6 daudzvērtīgo spirtu esteri vai šo spirtu maisījumi

—

Kolofonijs un/vai tā polimerizācijas, hidrogenēšanas vai disproporcionēšanās produkti, kas kondensēti ar akrilskābi, maleīnskābi, citronskābi, fumārskābi un/vai ftālskābi un/vai 2,2-bis-(4-hidroksifenil)propānformaldehīdu un esterificēti ar metilspirtu, etilspirtu vai C2–C6 daudzvērtīgajiem spirtiem vai šo spirtu maisījumiem

—	Esteri, kas atvasināti no bis-(2-hidroksietil)ētera, pievienojot β-pinēna un/vai dipentēna, un/vai diterpēna, un maleīnskābes anhidrīdu produktus

—	Pārtikas želatīns

—	Rīcineļļa un tās dehidratācijas vai hidrogenēšanas produkti, kā arī tās kondensācijas produkti ar poliglicerīnu, adipīnskābi, citronskābi, maleīnskābi, ftālskābi un sebacīnskābi

—	Dabīgie sveķi [= damarsveķi]

—	Poli-β-pinēns [= terpēnu sveķi]

—	Karbamīda-formaldehīda sveķi (sk. stabilizētāji)

3.	Plastifikatori

Kopējais vielu daudzums nedrīkst pārsniegt 6 mg/dm2 pārklājuma, kas atrodas uz plēves puses, kura saskaras ar pārtikas produktiem

—	Acetil-tributilcitrāts

—	Acetil-tri-(2-etileksil)citrāts

—	Diizobutiladipāts

—	Di-n-butiladipāts

—	Di-n-heksilazelāts

—	Dicikloheksilftalāts

Ne vairāk kā 4,0 mg/dm2 pārklājuma, kas atrodas uz plēves puses, kura saskaras ar pārtikas produktiem

—	(2-etilheksil)difenilfosfāts (sinonīms – fosforskābes difenil-2-etilheksilesteris)

(2-etilheksil)difenilfosfāta daudzums nepārsniedz:

a)	2,4 mg/kg no pārtikas produkta, kas saskaras ar šo plēves veidu; vai

b)	0,4 mg/dm2 pārklājuma, kas atrodas uz plēves puses, kura saskaras ar pārtikas produktiem

—	Glicerīna monoacetāts [= monoacetīns]

—	Glicerīna diacetāts [= diacetīns]

—	Glicerīna triacetāts [= triacetīns]

—	Dibutilsebakāts

—	Di-n-butiltartrāts

—	Diizobutiltartrāts

4.	Citas piedevas

Kopējais vielu daudzums nedrīkst pārsniegt 6 mg/dm2 reģenerētas celulozes plēves bez pārklājuma, ieskaitot pārklājumu, kas atrodas uz plēves puses, kura saskaras ar pārtikas produktiem

4.1.	Pirmajā daļā uzskaitītās piedevas

Tādi paši ierobežojumi, kā pirmajā daļā (tomēr daudzumi mg/dm2 attiecas uz reģenerētu celulozes plēvi bez pārklājuma, ieskaitot pārklājumu, kas atrodas uz plēves puses, kura saskaras ar pārtikas produktiem)

4.2.	Specifiskas pārklājuma piedevas:

Katrā šajā ievilkumā minētās vielas un vielu grupas daudzums nedrīkst pārsniegt 2 mg/dm2 (vai arī zemāku robežu, ja tāda ir noteikta) pārklājuma, kas atrodas uz plēves puses, kura saskaras ar pārtikas produktiem

—	1-heksadekanols un 1-oktadekanols

—	To lineāro piesātināto vai nepiesātināto taukskābju esteri, kurās oglekļa atomi ir pārskaitlī (8–20 (ieskaitot)), un rīcinolskābe ar lineāro etilspirtu, lineāro butilspirtu, lineāro amilspirtu un lineāro oleilspirtu

—	Montānvaski, kuru sastāvā ir attīrītas montānskābes (C26–C32) un/vai to esteri ar etāndiolu un/vai 1,3 butāndiolu un/vai to kalcija un kālija sāļi

—	Karnaubas vasks

—	Bišu vasks

—	Esparto vasks

—	Kandelilvasks

—	Dimetilpolisiloksāns

Ne vairāk kā 1 mg/dm2 pārklājuma, kas atrodas uz plēves puses, kura saskaras ar pārtikas produktiem

—	Epoksidizēta sojas pupu eļļa (oksirāna saturs 6–8 %)

—	Rafinēts parafīns un mikrokristāliskie vaski

—	Pentaeritrīta tetrastearāts

—	Mono- un bis-(oktadecildietilēnoksīda)fosfāti

Ne vairāk kā 0,2 mg/dm2 pārklājuma, kas atrodas uz plēves puses, kura saskaras ar pārtikas produktiem

—	Alifātiskās skābes (C8–C20), kuras esterificētas ar mono- vai di-(2-hidroksietil)amīnu

—	2-un-3-terc-butil-4-hidroksianizols [= butilhidroksianizols – BHA]

Ne vairāk kā 0,06 mg/dm2 pārklājuma, kas atrodas uz plēves puses, kura saskaras ar pārtikas produktiem

—	2,6-di-terc-butil-4-metilfenols [= butilhidroksitoluols – BHT]

Ne vairāk kā 0,06 mg/dm2 pārklājuma, kas atrodas uz plēves puses, kura saskaras ar pārtikas produktiem

—	Di-n-oktilalvas bis-(2-etilheksil)maleāts

Ne vairāk kā 0,06 mg/dm2 pārklājuma, kas atrodas uz plēves puses, kura saskaras ar pārtikas produktiem

5.	Šķīdinātāji

Kopējais vielu daudzums nedrīkst pārsniegt 0,6 mg/dm2 pārklājuma, kas atrodas uz plēves puses, kura saskaras ar pārtikas produktiem

—	Butilacetāts

—	Etilacetāts

—	Izobutilacetāts

—	Izopropilacetāts

—	Propilacetāts

—

Acetons

—	1-butanols

—

Etanols

—	2-butanols

—	2-propanols

—	1-propanols

—	Cikloheksāns

—	Etilēnglikola monobutilēteris

—	Etilēnglikola monobutilētera acetāts

—	Metiletilketons

—	Metilizobutilketons

—	Tetrahidrofurāns

—

Toluols

Ne vairāk kā 0,06 mg/dm2 pārklājuma, kas atrodas uz plēves puses, kura saskaras ar pārtikas produktiem

III PIELIKUMS

A DAĻA

Atceltā direktīva ar tai sekojošo grozījumu sarakstu

(minēta 7. pantā)

Komisijas Direktīva 93/10/EEK	(OV L 93, 17.4.1993., 27. lpp.).
Komisijas Direktīva 93/111/EK	(OV L 310, 14.12.1993., 41. lpp.).
Komisijas Direktīva 2004/14/EK	(OV L 27, 30.1.2004., 48. lpp.).

B DAĻA

Termiņu saraksts transponēšanai valsts tiesību aktos un piemērošanai

(minēti 7. pantā)

Direktīva	Transponēšanas termiņš	Piemērošanas termiņš
93/10/EEK	1994. gada 1. janvāris	1994. gada 1. janvāris (1) 1994. gada 1. janvāris (2) 1995. gada 1. janvāris (3)
93/111/EK	—	—
2004/14/EK	2005. gada 29. jūlijs	2005. gada 29. jūlijs (4) 2006. gada 29. janvāris (5)

(1) Saskaņā ar Direktīvas 93/10/EEK 5. panta 1. punkta pirmo ievilkumu: “Dalībvalstis no 1994. gada 1. janvāra atļauj laist tirgū un izmantot šai direktīvai atbilstīgu reģenerētu celulozes plēvi, kas paredzēta saskarei ar pārtikas produktiem.”

(2) Saskaņā ar Direktīvas 93/10/EEK 5. panta 1. punkta otro ievilkumu: “Dalībvalstis no 1994. gada 1. janvāra aizliedz laist tirgū un izmantot reģenerētu celulozes plēvi, kas paredzēta saskarei ar pārtikas produktiem, ja tā neatbilst ne šai direktīvai, ne arī Direktīvai 83/229/EEK, izņemot plēvi, kuru ar Direktīvu 92/15/EEK aizliedz laist tirgū un izmantot no 1994. gada 1. jūlija.”

(3) Saskaņā ar Direktīvas 93/10/EEK 5. panta 1. punkta trešo ievilkumu: “Dalībvalstis no 1995. gada 1. janvāra aizliedz laist tirgū un izmantot reģenerētu celulozes plēvi, kas paredzēta saskarei ar pārtikas produktiem, ja tā neatbilst šai direktīvai, bet atbilda Direktīvai 83/229/EEK.”

(4) Saskaņā ar Direktīvas 2004/14/EK 2. panta 1. punkta a) apakšpunktu: “Minētos noteikumus dalībvalstis piemēro tā, lai no 2005. gada 29. jūlija atļautu laist tirgū un izmantot šīs direktīvas prasībām atbilstošu reģenerētu celulozes plēvi, kam paredzēts saskarties ar pārtikas produktiem.”

(5) Saskaņā ar Direktīvas 2004/14/EK 2. panta 1. punkta b) apakšpunktu: “Minētos noteikumus dalībvalstis piemēro tā, lai no 2006. gada 29. janvāra aizliegtu tādas reģenerētas celulozes plēves izgatavošanu un ievešanu Kopienā, kam paredzēts saskarties ar pārtikas produktiem un kas neatbilst šīs direktīvas noteikumiem.”

IV PIELIKUMS

Atbilstības tabula

Direktīva 93/10/EEK	Šī direktīva
1. pants, 1. un 2. punkts	1. pants, 1. un 2. punkts
1. pants, 3. punkts, ievadvārdi, b) apakšpunkts	1. pants, 3. punkts
1.a pants	2. pants
2. pants	3. pants
2.a pants	4. pants
3. pants	5. pants
4. pants	6. pants
5. pants	—
6. pants	—
—	7. pants
—	8. pants
7. pants	9. pants
I pielikums	I pielikums
II pielikums	II pielikums
III pielikums	—
—	III pielikums
—	IV pielikums

30.6.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 172/83

KOMISIJAS LĒMUMS

(2007. gada 29. jūnijs),

ar kuru labo Direktīvu 2006/132/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK, lai tajā iekļautu procimidonu kā aktīvo vielu

(izziņots ar dokumenta numuru K(2007) 3066)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2007/452/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1991. gada 15. jūlija Direktīvu 91/414/EEK par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (1), un jo īpaši tās 6. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)	Komisijas Direktīvā 2006/132/EK (2) ir kļūda, kas jāizlabo, proti, tās pielikumā ir atsauce uz gramiem kilogramu vietā.

(2)	Grozījumam jāstājas spēkā no dienas, kad stājās spēkā Direktīva 2006/132/EK. Šī spēkā stāšanās ar atpakaļejošu datumu nav pretrunā ar indivīdu tiesībām.

(3)	Šajā lēmumā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Direktīvas 2006/132/EK pielikumā, ailē “Īpaši noteikumi” trešo ievilkumu aizstāj ar šādu tekstu:

“—	0,75 kg aktīvās vielas uz hektāru vienā reizē”.

2. pants

Šo lēmumu piemēro no 2007. gada 1. janvāra.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2007. gada 29. jūnijā

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Markos KYPRIANOU

(1) OV L 230, 19.8.1991., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2007/31/EK (OV L 140, 1.6.2007., 44. lpp.).

(2) OV L 349, 12.12.2006., 22. lpp.

30.6.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 172/84

KOMISIJAS LĒMUMS

(2007. gada 29. jūnijs),

ar ko nosaka dalībvalstu vai trešo valstu vai to reģionu GSE statusu pēc to GSE riska

(izziņots ar dokumenta numuru K(2007) 3114)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2007/453/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Regulu (EK) Nr. 999/2001, ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai (1), un jo īpaši tās 5. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Regula (EK) Nr. 999/2001 paredz noteikumus dzīvnieku transmisīvo sūkļveida encefalopātiju (TSE) profilaksei, kontrolei un apkarošanai. Saskaņā ar minētās regulas 1. pantu šos noteikumus piemēro dzīvu dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanai un laišanai tirgū. Tādēļ dalībvalstu vai trešo valstu vai to reģionu (“valstis vai reģioni”) govju sūkļveida encefalopātiju (GSE) statusu nosaka, iedalot kādā no trim kategorijām atkarībā no GSE riska, kā paredzēts minētās regulas 5. panta 1. punktā.

(2)	Valstu vai reģionu iedalīšana kategorijās pēc to GSE riska ir paredzēta, lai izveidotu tirdzniecības noteikumus katrai GSE riska kategorijai, kas nodrošinātu nepieciešamās garantijas dzīvnieku un sabiedrības veselības aizsardzībai.

(3)	Regulas (EK) Nr. 999/2001 VIII pielikumā paredzēti Kopienas iekšējās tirdzniecības noteikumi, un tās IX pielikumā paredzēti noteikumi saistībā ar ievešanu Kopienā. Šo noteikumu pamatā ir Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas (OIE) Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksā paredzētie noteikumi.

(4)	OIE ir noteicoša ietekme valstu vai reģionu iedalīšanā kategorijās pēc to GSE riska.

(5)

Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas ģenerālsesijas laikā, 2007. gada maijā, tika pieņemta rezolūcija attiecībā uz GSE statusu dažādās valstīs. Kamēr nav pieņemts galīgais secinājums par GSE risku dalībvalstīs un ņemot vērā saskaņotos, stingros pasākumus aizsardzībai pret GSE, ko piemēro Kopienā, dalībvalstis pagaidām jāatzīst par valstīm ar kontrolētu GSE risku.

(6)	Turklāt, kamēr nav pieņemts galīgais secinājums par GSE riska statusu attiecībā uz Norvēģiju un Islandi un ņemot vērā jaunāko riska novērtējumu par šīm trešām valstīm, tās pagaidām jāatzīst par valstīm ar kontrolētu GSE risku.

(7)

Atbilstoši Regulas (EK) Nr. 999/2001 23. pantam pārejas pasākumus piemēroja periodā, kurš beidzas 2007. gada 1. jūlijā. Šos pasākumus beidz piemērot tūlīt pēc lēmuma par klasifikāciju pieņemšanas dienas saskaņā ar minētās regulas 5. pantu. Tādēļ ir jāpieņem lēmums, lai klasificētu valstis vai reģionus pēc to GSE riska pirms attiecīgās dienas.

(8)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Pielikumā norādīts valstu un reģionu GSE statuss atbilstoši to GSE riskam.

2. pants

Šo lēmumu piemēro no 2007. gada 1. jūlija.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2007. gada 29. jūnijā

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Markos KYPRIANOU

(1) OV L 147, 31.5.2001., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1923/2006 (OV L 404, 30.12.2006., 1. lpp.).

PIELIKUMS

VALSTU VAI REĢIONU SARAKSTS

A. Valstis vai reģioni ar nenozīmīgu GSE risku

—

Argentīna

—	Austrālija

—	Jaunzēlande

—

Singapūra

—

Urugvaja

B. Valstis vai reģioni ar kontrolētu GSE risku

Dalībvalstis

—	Beļģija, Bulgārija, Čehija, Dānija, Vācija, Igaunija, Īrija, Grieķija, Spānija, Francija, Itālija, Kipra, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Ungārija, Malta, Nīderlande, Austrija, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovēnija, Slovākija, Somija, Zviedrija, Apvienotā Karaliste

EBTA valstis

—	Islande, Norvēģija, Šveice

Trešās valstis

—

Brazīlija

—

Kanāda

—

Čīle

—

Taivāna

—	Amerikas Savienotās Valstis

C. Valstis vai reģioni ar nenoteiktu GSE risku

—	Valstis vai reģioni, kas nav minēti šā pielikuma A vai B punktā.

30.6.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 172/87

KOMISIJAS LĒMUMS

(2007. gada 29. jūnijs),

ar ko groza Lēmumu 2006/415/EK par dažiem aizsardzības pasākumiem saistībā ar augsti patogēnu H5N1 apakštipa putnu gripu Kopienas mājputniem

(izziņots ar dokumenta numuru K(2007) 3183)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2007/454/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1989. gada 11. decembra Direktīvu 89/662/EEK par veterinārajām pārbaudēm Kopienas iekšējā tirdzniecībā, lai izveidotu iekšējo tirgu (1), un jo īpaši tās 9. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes 1990. gada 26. jūnija Direktīvu 90/425/EEK par veterinārajām un zootehniskajām pārbaudēm, kas piemērojamas Kopienā iekšējā tirdzniecībā ar noteiktiem dzīviem dzīvniekiem un produktiem, lai izveidotu iekšējo tirgu (2), un jo īpaši tās 10. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes 2005. gada 20. decembra Direktīvu 2005/94/EK, ar ko paredz Kopienas pasākumus putnu gripas kontrolei un atceļ Direktīvu 92/40/EEK (3), un jo īpaši tās 63. panta 3. punktu un 66. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Direktīvā 2005/94/EK paredzēti noteikti profilaktiski pasākumi, kas saistīti ar putnu gripas uzraudzību un savlaicīgu noteikšanu un obligātie kontroles pasākumi, kas piemērojami minētās slimības uzliesmojuma gadījumā starp mājputniem un citiem nebrīvē turētiem putniem. Tajā paredzēts sagatavot sīki izstrādātus noteikumus, kas epidemioloģiskās situācijas dēļ vajadzīgi papildus šajā direktīvā paredzētajiem obligātajiem kontroles pasākumiem. Diena, kad minētajai direktīvai jābūt transponētai dalībvalstu tiesību aktos, ir 2007. gada 1. jūlijs.

(2)

Komisijas 2006. gada 14. jūnija Lēmumā 2006/415/EK par dažiem aizsardzības pasākumiem saistībā ar augsti patogēnu H5N1 apakštipa putnu gripu Kopienas mājputniem un Lēmuma 2006/135/EK atcelšanu (4) paredzēti noteikti aizsardzības pasākumi, kas piemērojami, lai nepieļautu minētās slimības izplatīšanos, tostarp A un B apgabalu noteikšana, kolīdz rodas aizdomas par slimības uzliesmojumu vai tas ir apstiprināts. Šie apgabali uzskaitīti Lēmuma 2006/415/EK pielikumā, un tie atrodas Čehijā, Ungārijā un Apvienotajā Karalistē. Minēto lēmumu pagaidām piemēro līdz 2007. gada 30. jūnijam.

(3)

Komisijas 2006. gada 14. jūnija Lēmumā 2006/416/EK par dažiem pārejas pasākumiem saistībā ar augstas patogenitātes putnu gripu mājputniem vai citiem nebrīvē turētiem putniem Kopienā (5) paredzēti pasākumi, kas piemērojami dalībvalstīs, kuras nav pilnībā transponējušas Direktīvas 2005/94/EK noteikumus. Minēto lēmumu piemēro līdz 2007. gada 30. jūnijam. Ar pasākumiem, kas paredzēti Direktīvā 2005/94/EK, tiks aizstāti pasākumi, kas pašlaik paredzēti Lēmumā 2006/416/EK, jo līdz 2007. gada 1. jūlijam dalībvalstīm minētā direktīva jātransponē savos tiesību aktos.

(4)	Joprojām novērojami H5N1 apakštipa putnu gripas vīrusa izraisītie slimības uzliesmojumi, tāpēc gadījumos, kad mājputnos tiek atklāts šis vīruss, jāturpina piemērot Lēmumā 2006/415/EK noteiktie pasākumi, ar tiem papildinot Direktīvā 2005/94/EK paredzētos pasākumus.

(5)	Ņemot vērā konkrēto epidemioloģisko situāciju, ir lietderīgi pagarināt Lēmuma 2006/415/EK piemērošanas termiņu līdz 2008. gada 30. jūnijam.

(6)	Turklāt atsauces Lēmumā 2006/415/EK uz Lēmumu 2006/416/EK jāaizstāj ar atsaucēm uz Direktīvu 2005/94/EK.

(7)	Tāpēc attiecīgi jāgroza Lēmums 2006/415/EK.

(8)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmumu 2006/415/EK groza šādi.

1)	Lēmuma 1. panta 2. punktu aizstāj ar šādu: “2. Šajā lēmumā paredzētie pasākumi jāpiemēro, neierobežojot pasākumus, kas jāpiemēro saskaņā ar Direktīvu 2005/94/EK, ja mājputnu vidū konstatēts augsti patogēnas putnu gripas uzliesmojums.”

Lēmuma 3. pantu aizstāj ar šādu:

“3. pants

A un B apgabals

1. Apgabals, kas iekļauts pielikuma A daļā (“A apgabals”), klasificējams kā augsta riska apgabals, kas sastāv no aizsardzības un uzraudzības zonām, kuras izveidotas saskaņā ar Direktīvas 2005/94/EK 16. pantu.

2. Pielikuma B daļā iekļauts apgabals (“B apgabals”) klasificējams kā zema riska apgabals, kurā var pilnīgi vai daļēji ietilpt saskaņā ar Direktīvas 2005/94/EK 16. pantu izveidotā tālākā ierobežotā zona un kurš norobežo A apgabalu no skartās dalībvalsts neskartās daļas, ja tāda ir noteikta, vai no kaimiņvalstīm.”

Lēmuma 4. pantu groza šādi.

Ar šādu tekstu aizstāj šā panta 1. punktu:

“1. Kolīdz ir konstatēts A tipa H5 apakštipa vīrusa izraisīts īpaši patogēnas putnu gripas uzliesmojums vai aizdomas par uzliesmojumu, ja pastāv aizdomas vai apstiprināts, ka vīrusa neiraminidāzes tips ir N1, skartā dalībvalsts nosaka:

a)	A apgabalu, ievērojot Dirketīvas 2005/94/EK 16. pantā noteiktās tiesiskās prasības,

b)	B apgabalu, ņemot vērā ģeogrāfiskos, administratīvos, ekoloģiskos un epizootiskos faktorus, kas saistīti ar putnu gripu.

Skartā dalībvalsts paziņo par A un B apgabalu Komisijai, pārējām dalībvalstīm un attiecīgā gadījumā sabiedrībai.”

Lēmuma 4. panta 4. punkta b) apakšpunkta i) daļu aizstāj ar šādu:

“i)	vismaz 21 dienu aizsardzības zonā un 30 dienas uzraudzības zonā no dienas, kad saimniecībā, kurā saskaņā ar Direktīvas 2005/94/EK 11. panta 8. punktu apstiprināts uzliesmojums, pabeigta sākotnējā tīrīšana un dezinfekcija, un”.

Lēmuma 5. punkta ievadteikumu aizstāj ar šādu:

“Papildus mājputnu, citu nebrīvē turētu putnu, to inkubējamo olu un no šiem putniem iegūtu produktu pārvietošanas ierobežojumiem, kas Direktīvā 2005/94/EK noteikti saimniecībām aizsardzības, uzraudzības un tālāku ierobežojumu apgabalos, skartā dalībvalsts nodrošina, ka:”.

5)	Lēmuma 12. pantā datumu “2007. gada 30. jūnijam” aizstāj ar datumu “2008. gada 30. jūnijam”.

6)	Pielikumā datumu “2007. gada 30. jūnijs” aizstāj ar datumu “2007. gada 22. jūlijs”.

2. pants

Šo lēmumu piemēro no 2007. gada 1. jūlija.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2007. gada 29. jūnijā

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Markos KYPRIANOU

(1) OV L 395, 30.12.1989., 13. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/41/EK (OV L 157, 30.4.2004., 33. lpp.). Labotā redakcija (OV L 195, 2.6.2004., 12. lpp.).

(2) OV L 224, 18.8.1990., 29. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/33/EK (OV L 315, 19.11.2002., 14. lpp.).

(3) OV L 10, 14.1.2006., 16. lpp.

(4) OV L 164, 16.6.2006., 51. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2007/434/EK (OV L 161, 22.6.2007., 70. lpp.).

(5) OV L 164, 16.6.2006., 61. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2007/119/EK (OV L 51, 20.2.2007., 22. lpp.).

30.6.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 172/89

PADOMES LĒMUMS 2007/455/KĀDP

(2007. gada 25. jūnijs),

ar kuru īsteno Kopējo nostāju 2004/161/KĀDP, ar ko atjauno ierobežojošus pasākumus pret Zimbabvi

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Kopējo nostāju 2004/161/KĀDP (1), un jo īpaši tās 6. pantu saistībā ar Līguma par Eiropas Savienību 23. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Ar Kopējo nostāju 2004/161/KĀDP Padome pieņēma pasākumus, lai inter alia novērstu tādu indivīdu ieceļošanu vai tranzītu caur dalībvalstu teritorijām, kas iesaistas darbībās, kuras nopietni apdraud demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un tiesiskumu Zimbabvē, un lai iesaldētu šo personu līdzekļus un ekonomiskos resursus.

(2)

Pēc nesenās pret opozīcijas atbalstītājiem vērstās Zimbabves valdības brutālās rīcības un saistībā ar policijas īpašo lomu šajos notikumos pielikumā Kopējai Nostājai 2004/161/KĀDP sniegtajam sarakstam būtu jāpievieno Policijas komisāra asistenta, kas atbild par likumu un kārtību, un Vecākā Policijas komisāra asistenta, kas atbild par Harare, vārdi.

(3)	Turklāt būtu jāsniedz sīkāki apsvērumi attiecībā uz minētajā pielikumā uzskaitītajām personām.

(4)	Tādējādi pielikums Kopējai Nostājai 2004/161/KĀDP būtu attiecīgi jāatjaunina un jāpārskata,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Pielikumu Kopējai nostājai 2004/161/KĀDP aizstāj ar pielikumu šim lēmumam.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

3. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Luksemburgā, 2007. gada 25. jūnijā

Padomes vārdā —

priekšsēdētāja

A. SCHAVAN

(1) OV L 50, 20.02.2004., 66. lpp. Kopējā nostājā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2007/235/KĀDP (OV L 101, 18.4.2007., 14. lpp.).

PIELIKUMS

Kopējās nostājas 2004/161/KĀDP 4. un 5. pantā minēto personu saraksts

1.	Mugabe, Robert Gabriel

Prezidents, dzimis 1924. gada 21. februārī

Valdības vadītājs un tādējādi atbildīgs par darbībām, kas būtiski apdraud demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un tiesiskumu.

2.	Bonyongwe, Happyton

Centrālās izlūkošanas organizācijas ģenerāldirektors, dzimis 1960. gada 6. novembrī

Saistīts ar valdību un piedalās represīvas valsts politikas veidošanā vai vadīšanā.

3.	Buka (pazīstams arī kā Bhuka), Flora

Prezidenta biroja darbinieks un Īpašo lietu ministrs, atbildīgs par zemi un pārvietošanas programmām (bijušais Valsts ministrs viceprezidenta birojā un bijušais Valsts ministrs prezidenta birojā zemes reformas programmas jautājumos), dzimis 1968. gada 25. februārī

Valdības loceklis un tādējādi saistīts ar darbībām, kas būtiski apdraud demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un tiesiskumu.

4.	Bvudzijena, Wayne

Policijas komisāra palīgs, Policijas orators

Drošības spēku dalībnieks, plašā apmērā atbildīgs par smagu cilvēktiesību pārkāpumu aizstāvēšanu.

5.	Chapfika, David

Lauksaimniecības ministra vietnieks (bijušais finanšu ministra vietnieks), dzimis 1957. gada 7. aprīlī

Valdības loceklis un tādējādi saistīts ar darbībām, kas būtiski apdraud demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un tiesiskumu.

6.	Charamba, George

Informācijas un publicitātes nodaļas pastāvīgais sekretārs, dzimis 1963. gada 4. aprīlī

Valdības loceklis un tādējādi saistīts ar darbībām, kas būtiski apdraud demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un tiesiskumu.

7.	Charumbira, Fortune Zefanaya

Bijušais pašvaldību, valsts pasūtījuma un sabiedrības nodrošinājuma ar mājokli ministra vietnieks, dzimis 1962. gada 10. jūnijā

Bijušais valdības loceklis, kas joprojām cieši saistīts ar valdību.

8.	Chigudu, Tinaye

Reģiona gubernators Manicaland reģionā

Saistīts ar valdību un plašā apmērā atbildīgs par smagu cilvēktiesību pārkāpumu aizstāvēšanu.

9.	Chigwedere, Aeneas Soko

Izglītības, sporta un kultūras ministrs, dzimis 1939. gada 25. novembrī

Valdības loceklis un tādējādi saistīts ar darbībām, kas būtiski apdraud demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un tiesiskumu.

10.	Chihota, Phineas

Rūpniecības un starptautiskās tirdzniecības ministra vietnieks

Valdības loceklis un tādējādi saistīts ar darbībām, kas būtiski apdraud demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un tiesiskumu.

11.	Chihuri, Augustine

Policijas komisārs, dzimis 1953. gada 10. martā

Drošības spēku loceklis un plašā apmērā atbildīgs par smagu mierīgas pulcēšanās brīvības pārkāpšanu.

12.	Chimbudzi, Alice

ZANU (PF) Politbiroja komitejas loceklis

Politbiroja loceklis un tādējādi cieši saistīts ar valdību un tās politiku.

13.	Chimutengwende, Chen

Sabiedrības un mijiedarbības lietu valsts ministrs (bijušais pasta un telekomunikāciju ministrs), dzimis 1943. gada 28. augustā

Valdības loceklis un tādējādi saistīts ar darbībām, kas būtiski apdraud demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un tiesiskumu.

14.	Chinamasa, Patrick Anthony

Tieslietu, juridisko lietu un parlamenta lietu ministrs, dzimis 1947. gada 25. janvārī

Valdības loceklis un tādējādi saistīts ar darbībām, kas būtiski apdraud demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un tiesiskumu.

15.	Chindori-Chininga, Edward Takaruza

Bijušais kalnraktuvju un ieguves rūpniecības attīstības ministrs, dzimis 1955. gada 14. martā.

Bijušais valdības loceklis, kas joprojām cieši saistīts ar valdību.

16.	Chipanga, Tongesai Shadreck

Bijušais iekšlietu ministra vietnieks, dzimis 1946. gada 10. oktobrī

Bijušais valdības loceklis, kas joprojām cieši saistīts ar valdību.

17.	Chitepo, Victoria

ZANU (PF) Politbiroja komitejas loceklis, dzimis 1928. gada 27. martā

Politbiroja loceklis un tādējādi cieši saistīts ar valdību un tās politiku.

18.	Chiwenga, Constantine

Zimbabves aizsardzības spēku komandieris, ģenerālis (bijušais armijas komandieris, ģenerālleitnants), dzimis 1956. gada 25. augustā

Drošības spēku loceklis un piedalās represīvas valsts politikas veidošanā vai vadīšanā.

19.	Chiweshe, George

Priekšsēdētājs, ZEC (Augstākās tiesas tiesnesis un robežstrīdu izšķiršanas komitejas priekšsēdētājs), dzimis 1953. gada 4. jūnijā

Saistīts ar valdību un piedalās represīvas valsts politikas veidošanā vai vadīšanā.

20.	Chiwewe, Willard

Reģiona gubernators Masvingo apgabalā (bijušais vecākais sekretārs, atbildīgs par īpašajām lietām prezidenta birojā), dzimis 1949. gada 19. martā

Bijušais valdības loceklis, kas joprojām cieši saistīts ar valdību un plašā apmērā atbildīgs par smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem.

21.	Chombo, Ignatius Morgan Chininya

Pašvaldību, valsts pasūtījuma un pilsētu attīstības ministrs, dzimis 1952. gada 1. augustā

Valdības loceklis un tādējādi saistīts ar darbībām, kas būtiski apdraud demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un tiesiskumu.

22.	Dabengwa, Dumiso

ZANU (PF) Politbiroja vecākais komitejas loceklis, dzimis 1939. gadā

Politbiroja loceklis un tādējādi cieši saistīts ar valdību un tās politiku.

23.	Damasane, Abigail

Ministra vietnieks sieviešu tiesību, dzimumu tiesību un sabiedrības attīstības jautājumos

Valdības loceklis un tādējādi saistīts ar darbībām, kas būtiski apdraud demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un tiesiskumu.

24.	Dokora, Lazarus

Augstākās un terciārās izglītības ministra vietnieks, dzimis 1957. gada 3. novembrī

Valdības loceklis un tādējādi saistīts ar darbībām, kas būtiski apdraud demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un tiesiskumu.

25.	Georgias, Aguy

Ekonomikas attīstības ministra vietnieks, dzimis 1935. gada 22. jūnijā

Valdības loceklis un tādējādi saistīts ar darbībām, kas būtiski apdraud demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un tiesiskumu.

26.	Goche, Nicholas Tasunungurwa

Valsts civildienesta, nodarbinātības un sociālās labklājības ministrs (bijušais valsts ministrs prezidenta birojā valsts drošības lietās), dzimis 1946. gada 1. augustā

Valdības loceklis un tādējādi saistīts ar darbībām, kas būtiski apdraud demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un tiesiskumu.

27.

Gombe, G

Vēlēšanu pārraudzības komisijas priekšsēdētājs

Viens no atbildīgajiem par 2005. gada viltus vēlēšanām.

28.	Gula-Ndebele, Sobuza

Bijušais Vēlēšanu pārraudzības komisijas priekšsēdētājs

Saistīts ar valdību un piedalās represīvas valsts politikas veidošanā vai vadīšanā.

29.	Gumbo, Rugare Eleck Ngidi

Lauksaimniecības ministrs (bijušais Ekonomiskās attīstības ministrs), dzimis 1940. gada 8. martā

Valdības loceklis un tādējādi saistīts ar darbībām, kas būtiski apdraud demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un tiesiskumu.

30.	Hove, Richard

ZANU (PF) Politbiroja sekretārs ekonomikas jautājumos, dzimis 1935. gadā

Politbiroja loceklis un tādējādi cieši saistīts ar valdību un tās politiku.

31.	Hungwe, Josaya (pazīstams arī kā Josiah) Dunira

Bijušais reģiona gubernators Masvingo reģionā, dzimis 1935. gada 7. novembrī

Saistīts ar valdību un plašā apmērā atbildīgs par smagu cilvēktiesību pārkāpumu aizstāvēšanu.

32.	Kangai, Kumbirai

ZANU (PF) Politbiroja komitejas loceklis, dzimis 1938. gada 17. februārī

Politbiroja loceklis un tādējādi cieši saistīts ar valdību un tās politiku.

33.	Karimanzira, David Ishemunyoro Godi

Reģiona gubernators Harares reģionā un ZANU (PF) Politbiroja sekretārs finanšu jautājumos, dzimis 1947. gada 25. maijā

Saistīts ar valdību un plašā apmērā atbildīgs par smagu cilvēktiesību pārkāpumu aizstāvēšanu.

34.	Kasukuwere, Saviour

Jaunatnes attīstības un nodarbinātības veicināšanas ministra vietnieks un ZANU (PF) Politbiroja sekretāra vietnieks jaunatnes jautājumos, dzimis 1970. gada 23. oktobrī

Valdības loceklis un tādējādi saistīts ar darbībām, kas būtiski apdraud demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un tiesiskumu.

35.	Kaukonde, Ray

Reģiona gubernators Mashonaland East apgabalā, dzimis 1963. gada 4. martā

Saistīts ar valdību un plašā apmērā atbildīgs par smagu cilvēktiesību pārkāpumu aizstāvēšanu.

36.	Kuruneri, Christopher Tichaona

Bijušais Finanšu un ekonomiskās attīstības ministrs, dzimis 1949. gada 4. aprīlīNB! Šobrīd atrodas apcietinājumā.

Bijušais valdības loceklis, kas joprojām cieši saistīts ar valdību.

37.	Langa, Andrew

Vides un tūrisma lietu ministra vietnieks un bijušais transporta un komunikāciju ministra vietnieks

Valdības loceklis un tādējādi saistīts ar darbībām, kas būtiski apdraud demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un tiesiskumu.

38.	Lesabe, Thenjiwe V.

ZANU (PF) Politbiroja komitejas loceklis, dzimis 1933. gadā

Politbiroja loceklis un tādējādi cieši saistīts ar valdību un tās politiku.

39.	Mabunda, Musarahana

Policijas komisāra palīgs

Drošības spēku loceklis un plašā apmērā atbildīgs par smagu mierīgas pulcēšanās brīvības pārkāpšanu.

40.	Machaya, Jason (pazīstams arī kā Jaison) Max Kokerai

Bijušais kalnraktuvju un ieguves rūpniecības attīstības ministra vietnieks, dzimis 1952. gada 13. jūnijā

Bijušais valdības loceklis, kas joprojām cieši saistīts ar valdību.

41.	Made, Joseph Mtakwese

Valsts lauksaimniecības tehnikas un mehanizācijas ministrs (bijušais lauksaimniecības un lauku attīstības ministrs), dzimis 1954. gada 21. novembrī

Valdības loceklis un tādējādi saistīts ar darbībām, kas būtiski apdraud demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un tiesiskumu.

42.	Madzongwe, Edna (pazīstama arī kā Edina)

ZANU (PF) Senāta priekšsēdētāja, dzimusi 1943. gada 11. novembrī

Politbiroja locekle un tādējādi cieši saistīta ar valdību un tās politiku.

43.	Mahofa, Shuvai Ben

Bijušais Jaunatnes attīstības, dzimumu tiesību un nodarbinātības veicināšanas ministra vietnieks, dzimis 1941. gada 4. aprīlī

Bijušais valdības loceklis, kas joprojām cieši saistīts ar valdību.

44.	Mahoso, Tafataona

Mediju informācijas komisijas priekšsēdētājs

Saistīts ar valdību un plašā apmērā atbildīgs par smagu izteiksmes brīvības un mediju brīvības pārkāpšanu.

45.	Makoni, Simbarashe

ZANU (PF) Politbiroja ģenerālsekretāra vietnieks ekonomikas jautājumos (bijušais finanšu ministrs), dzimis 1950. gada 22. martā

Politbiroja loceklis un tādējādi cieši saistīts ar valdību un tās politiku.

46.	Makwavarara, Sekesai

Harares pašreizējais mērs

Saistīts ar valdību un plašā apmērā atbildīgs par smagu cilvēktiesību pārkāpumu aizstāvēšanu.

47.	Malinga, Joshua

ZANU (PF) Politbiroja sekretāra vietnieks invalīdu un sociāli atstumto lietās, dzimis 1944. gada 28. aprīlī

Politbiroja loceklis un tādējādi cieši saistīts ar valdību un tās politiku.

48.	Maluleke, Titus

Izglītības, sporta un kultūras ministra vietnieks

Valdības loceklis un tādējādi saistīts ar darbībām, kas būtiski apdraud demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un tiesiskumu.

49.	Mangwana, Paul Munyaradzi

Valsts ministrs pamatiedzīvotāju un to pilnvarošanas jautājumos, dzimis 1961. gada 10. augustā

Valdības loceklis un tādējādi saistīts ar darbībām, kas būtiski apdraud demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un tiesiskumu.

50.	Manyika, Elliot Tapfumanei

Ministrs bez portfeļa (bijušais jaunatnes attīstības, dzimumu tiesību un nodarbinātības veicināšanas ministrs), dzimis 1955. gada 30. jūlijā

Valdības loceklis un tādējādi saistīts ar darbībām, kas būtiski apdraud demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un tiesiskumu.

51.	Manyonda, Kenneth Vhundukai

Bijušais rūpniecības un starptautiskās tirdzniecības ministra vietnieks, dzimis 1934. gada 10. augustā

Bijušais valdības loceklis, kas joprojām cieši saistīts ar valdību.

52.	Marumahoko, Reuben

Ārlietu ministra vietnieks (bijušais iekšlietu ministra vietnieks), dzimis 1948. gada 4. aprīlī

Valdības loceklis un tādējādi saistīts ar darbībām, kas būtiski apdraud demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un tiesiskumu.

53.	Masawi, Ephrahim Sango

Reģiona gubernators Mashonaland Central reģionā

Saistīts ar valdību un plašā apmērā atbildīgs par smagu cilvēktiesību pārkāpumu aizstāvēšanu.

54.	Masuku, Angeline

Reģiona gubernatore Matabeleland South reģionā (ZANU (PF) Politbiroja sekretāre invalīdu un sociāli atstumto lietās), dzimusi 1936. gada 14. oktobrī

Saistīta ar valdību un plašā apmērā atbildīga par smagu cilvēktiesību pārkāpumu aizstāvēšanu.

55.	Mathema, Cain

Reģiona gubernators Bulawayo reģionā

Saistīts ar valdību un plašā apmērā atbildīgs par smagu cilvēktiesību pārkāpumu aizstāvēšanu.

56.	Mathuthu, Thokozile

Reģiona gubernators Matabeleland North reģionā, ZANU (PF) Politbiroja sekretāra vietnieks transporta un sociālās labklājības jautājumos

Saistīts ar valdību un plašā apmērā atbildīgs par smagu cilvēktiesību pārkāpumu aizstāvēšanu.

57.	Matiza, Joel Biggie

Lauku apbūves un sociālo ērtību ministra vietnieks, dzimis 1960. gada 17. augustā

Valdības loceklis un tādējādi saistīts ar darbībām, kas būtiski apdraud demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un tiesiskumu.

58.	Matonga, Brighton

Informācijas un publicitātes ministra vietnieks, dzimis 1969. gadā

Valdības loceklis un tādējādi saistīts ar darbībām, kas būtiski apdraud demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un tiesiskumu.

59.	Matshalaga, Obert

Iekšlietu ministra vietnieks (bijušais ārlietu ministrs), dzimis 1951. gada 21. aprīlīMhute Kraal – Zvishavane

Valdības loceklis un tādējādi saistīts ar darbībām, kas būtiski apdraud demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un tiesiskumu.

60.	Matshiya, Melusi (Mike)

Iekšlietu ministrijas pastāvīgais sekretārs

Valdības loceklis un tādējādi saistīts ar darbībām, kas būtiski apdraud demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un tiesiskumu.

61.	Mavhaire, Dzikamai

ZANU (PF) Politbiroja komitejas loceklis

Politbiroja loceklis un tādējādi cieši saistīts ar valdību un tās politiku.

62.	Mbiriri, Partson

Pašvaldību, valsts pasūtījuma un pilsētu celtniecības ministrijas pastāvīgais sekretārs

Valdības loceklis un tādējādi saistīts ar darbībām, kas būtiski apdraud demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un tiesiskumu.

63.	Midzi, Amos Bernard (Mugenva)

Kalnraktuvju un ieguves rūpniecības attīstības ministrs (bijušais enerģētikas un elektroenerģijas attīstības ministrs), dzimis 1952. gada 4. jūlijā

Valdības loceklis un tādējādi saistīts ar darbībām, kas būtiski apdraud demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un tiesiskumu.

64.	Mnangagwa, Emmerson Dambudzo

Lauku apbūves un sociālo ērtību ministrs (bijušais parlamenta priekšsēdētājs), dzimis 1946. gada 15. septembrī

Valdības loceklis un tādējādi saistīts ar darbībām, kas būtiski apdraud demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un tiesiskumu.

65.	Mohadi, Kembo Campbell Dugishi

Iekšlietu ministrs (bijušais pašvaldību, valsts pasūtījuma un sabiedrības nodrošinājuma ar mājokli ministra vietnieks), dzimis 1949. gada 15. novembrī

Valdības loceklis un tādējādi saistīts ar darbībām, kas būtiski apdraud demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un tiesiskumu.

66.	Moyo, Jonathan

Bijušais informācijas un publicitātes valsts ministrs prezidenta birojā, dzimis 1957. gada 12. janvārī

Bijušais valdības loceklis, kas iesaistīts darbībās, kuras būtiski apdraud pamatbrīvības.

67.	Moyo, July Gabarari

Bijušais enerģētikas un elektroenerģijas attīstības ministrs (bijušais civildienesta, nodarbinātības un sociālās labklājības ministrs), dzimis 1950. gada 7. maijā

Bijušais valdības loceklis, kas joprojām cieši saistīts ar valdību.

68.	Moyo, Simon Khaya

ZANU (PF) Politbiroja sekretāra vietnieks juridiskos jautājumos, dzimis 1945. gadā. NB! Vēstnieks Dienvidāfrikā

Bijušais Politbiroja loceklis, kas joprojām cieši saistīts ar valdību un tās politiku.

69.	Mpofu, Obert Moses

Rūpniecības un starptautiskās tirdzniecības ministrs (bijušais reģiona gubernators Matabeleland North reģionā, (ZANU (PF) Politbiroja sekretāra vietnieks valsts drošības lietās), dzimis 1951. gada 12. oktobrī

Valdības loceklis un tādējādi saistīts ar darbībām, kas būtiski apdraud demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un tiesiskumu.

70.	Msika, Joseph W.

Viceprezidents, dzimis 1923. gada 6. decembrī

Valdības loceklis un tādējādi saistīts ar darbībām, kas būtiski apdraud demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un tiesiskumu.

71.	Msipa, Cephas George

Reģiona gubernators Midlands reģionā, dzimis 1931. gada 7. jūlijā

Saistīts ar valdību un plašā apmērā atbildīgs par smagu cilvēktiesību pārkāpumu aizstāvēšanu.

72.	Muchena, Olivia Nyembesi (pazīstams arī kā Nyembezi)

Valsts ministrs zinātnē un tehnoloģijā prezidenta birojā (agrākais Valsts ministrs viceprezidenta Msika birojā), dzimis 1946. gada 18. augustā

Valdības loceklis un tādējādi saistīts ar darbībām, kas būtiski apdraud demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un tiesiskumu.

73.	Muchinguri, Oppah Chamu Zvipange

Ministrs sieviešu tiesību, dzimumu tiesību un sabiedrības attīstības jautājumos, ZANU (PF) Politbiroja sekretārs dzimumu tiesību un kultūras jautājumos, dzimis 1958. gada 14. decembrī

Valdības loceklis un tādējādi saistīts ar darbībām, kas būtiski apdraud demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un tiesiskumu.

74.	Mudede, Tobaiwa (Tonneth)

Tiesas ģenerālsekretārs, dzimis 1942. gada 22. decembrī

Saistīts ar valdību un piedalās represīvas valsts politikas veidošanā vai vadīšanā.

75.	Mudenge, Isack Stanilaus Gorerazvo

Augstākās un terciārās izglītības ministrs (bijušais ārlietu ministrs), dzimis 1941. gada 17. decembrī

Valdības loceklis un tādējādi saistīts ar darbībām, kas būtiski apdraud demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un tiesiskumu.

76.	Mugabe, Grace

Dzimusi 1965. gada 23. jūlijā

Valdības vadītāja sieva un tādējādi saistīta ar darbībām, kas būtiski apdraud demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un tiesiskumu.

77.	Mugabe, Sabina

ZANU (PF) Politbiroja vecākā komitejas locekle, dzimusi 1934. gada 14. oktobrī

Politbiroja locekle un tādējādi cieši saistīta ar valdību un tās politiku.

78.	Mugariri, Bothwell

Vecākais Policijas komisāra palīgs

Drošības spēku loceklis un plašā apmērā atbildīgs par smagu mierīgas pulcēšanās brīvības pārkāpšanu.

79.	Muguti, Edwin

Veselības un bērnu labklājības ministra vietnieks, dzimis 1965. gadā

Valdības loceklis un tādējādi saistīts ar darbībām, kas būtiski apdraud demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un tiesiskumu.

80.	Mujuru, Joyce Teurai Ropa

Viceprezidents (bijušais ūdensresursu un infrastruktūras attīstības ministrs), dzimis 1955. gada 15. aprīlī

Valdības loceklis un tādējādi saistīts ar darbībām, kas būtiski apdraud demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un tiesiskumu.

81.	Mujuru, Solomon T.R.

ZANU (PF) Politbiroja vecākais komitejas loceklis, dzimis 1949. gada 1. maijā

Politbiroja loceklis un tādējādi cieši saistīts ar valdību un tās politiku.

82.	Mumbengegwi, Samuel Creighton

Finanšu ministrs (bijušais Valsts ministrs pamatiedzīvotāju un to pilnvarošanas jautājumos), dzimis 1942. gada 23. oktobrī

Valdības loceklis un tādējādi saistīts ar darbībām, kas būtiski apdraud demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un tiesiskumu.

83.	Mumbengegwi, Simbarashe

Ārlietu ministrs, dzimis 1945. gada 20. jūlijā

Valdības loceklis un tādējādi saistīts ar darbībām, kas būtiski apdraud demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un tiesiskumu.

84.	Murerwa, Herbert Muchemwa

Bijušais finanšu ministrs, dzimis 1941. gada 31. jūlijā

Bijušais valdības loceklis, kas joprojām cieši saistīts ar valdību.

85.	Musariri, Munyaradzi

Policijas komisāra palīgs

Drošības spēku loceklis un plašā apmērā atbildīgs par smagu mierīgas pulcēšanās brīvības pārkāpšanu.

86.	Mushohwe, Christopher Chindoti

Transporta un komunikāciju ministrs (bijušais transporta un komunikāciju ministra vietnieks), dzimis 1954. gada 6. februārī

Valdības loceklis un tādējādi saistīts ar darbībām, kas būtiski apdraud demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un tiesiskumu.

87.	Mutasa, Didymus Noel Edwin

Prezidenta biroja valsts ministrs valsts drošības, zemes reformas un pārcelšanās jautājumos, ZANU (PF) administrācijas sekretārs, dzimis 1935. gada 27. jūlijā

Valdības loceklis un tādējādi saistīts ar darbībām, kas būtiski apdraud demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un tiesiskumu.

88.	Mutezo, Munacho

Ūdensresursu un infrastruktūras attīstības ministrs

Valdības loceklis un tādējādi saistīts ar darbībām, kas būtiski apdraud demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un tiesiskumu.

89.	Mutinhiri, Ambros (pazīstams arī kā Ambrose)

Jaunatnes attīstības, dzimumu tiesību un nodarbinātības veicināšanas ministrs, pensionēts brigādes ģenerālis

Valdības loceklis un tādējādi saistīts ar darbībām, kas būtiski apdraud demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un tiesiskumu.

90.	Mutinhiri, Tracey

Valsts ministre pamatiedzīvotāju un to pilnvarošanas jautājumos (bijusī Senāta priekšsēdētāja vietniece)

Valdības locekle un tādējādi saistīta ar darbībām, kas būtiski apdraud demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un tiesiskumu.

91.	Mutiwekuziva, Kenneth Kaparadza

Mazo un vidējo uzņēmumu attīstības ministra vietnieks, dzimis 1948. gada 27. maijā

Valdības loceklis un tādējādi saistīts ar darbībām, kas būtiski apdraud demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un tiesiskumu.

92.	Muzenda, Tsitsi V.

ZANU (PF) Politbiroja vecākais komitejas loceklis, dzimis 1922. gada 28. oktobrī

Politbiroja loceklis un tādējādi cieši saistīts ar valdību un tās politiku.

93.	Muzonzini, Elisha

Brigādes ģenerālis (bijušais Centrālās izlūkošanas organizācijas ģenerāldirektors), dzimis 1957. gada 24. jūnijā

Bijušais drošības spēku loceklis un plašā apmērā atbildīgs par smagu mierīgas pulcēšanās brīvības pārkāpšanu.

94.	Mzembi, Walter

Ūdensresursu un infrastruktūras attīstības ministra vietnieks, dzimis 1964. gada 16. martā

Valdības loceklis un tādējādi saistīts ar darbībām, kas būtiski apdraud demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un tiesiskumu.

95.	Ncube, Abedinico

Civildienesta, nodarbinātības un sociālās labklājības ministra vietnieks (bijušais ārlietu ministra vietnieks), dzimis 1954. gada 13. oktobrī

Valdības loceklis un tādējādi saistīts ar darbībām, kas būtiski apdraud demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un tiesiskumu.

96.	Ndlovu, Naison K.

ZANU (PF) Politbiroja sekretārs ražošanas un nodarbinātības jautājumos, dzimis 1930. gada 22. oktobrī

Politbiroja loceklis un tādējādi cieši saistīts ar valdību un tās politiku.

97.	Ndlovu, Richard

ZANU (PF) Politbiroja komisāra vietnieks, dzimis 1942. gada 26. jūnijā

Politbiroja loceklis un tādējādi cieši saistīts ar valdību un tās politiku.

98.	Ndlovu, Sikhanyiso

Informācijas un publicitātes valsts ministrs (bijušais augstākās un terciārās izglītības ministrs), dzimis 1949. gada 20. septembrī

Valdības loceklis un tādējādi saistīts ar darbībām, kas būtiski apdraud demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un tiesiskumu.

99.	Nguni, Sylvester

Ekonomiskās attīstības ministrs (bijušais lauksaimniecības ministra vietnieks), dzimis 1955. gada 4. augustā

Valdības loceklis un tādējādi saistīts ar darbībām, kas būtiski apdraud demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un tiesiskumu.

100.	Nhema, Francis

Vides un tūrisma lietu ministrs, dzimis 1959. gada 7. aprīlī.

Valdības loceklis un tādējādi saistīts ar darbībām, kas būtiski apdraud demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un tiesiskumu.

101.	Nkomo, John Landa

Parlamenta priekšsēdētājs (bijušais īpašo lietu ministrs prezidenta birojā), dzimis 1934. gada 22. augustā

Valdības loceklis un tādējādi saistīts ar darbībām, kas būtiski apdraud demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un tiesiskumu.

102.	Nyambuya, Michael Reuben

Enerģētikas un elektroenerģijas attīstības ministrs (bijušais ģenerālleitnants, gubernators Manicaland provincē), dzimis 1955. gada 23. jūlijā

Valdības loceklis un tādējādi saistīts ar darbībām, kas būtiski apdraud demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un tiesiskumu.

103.	Nyanhongo, Magadzire Hubert

Transporta un komunikāciju ministra vietnieks

Valdības loceklis un tādējādi saistīts ar darbībām, kas būtiski apdraud demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un tiesiskumu.

104.	Nyathi, George

ZANU (PF) Politbiroja sekretāra vietnieks zinātnes un tehnoloģijas jautājumos

Politbiroja loceklis un tādējādi cieši saistīts ar valdību un tās politiku.

105.	Nyoni, Sithembiso Gile Glad

Mazo un vidējo uzņēmumu attīstības un nodarbinātības veicināšanas ministre, dzimusi 1949. gada 20. septembrī

Valdības locekle un tādējādi saistīta ar darbībām, kas būtiski apdraud demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un tiesiskumu.

106.	Parirenyatwa, David Pagwese

Veselības un bērnu labklājības ministrs (bijušais ministra vietnieks), dzimis 1950. gada 2. augustā

Valdības loceklis un tādējādi saistīts ar darbībām, kas būtiski apdraud demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un tiesiskumu.

107.	Patel, Khantibhal

ZANU (PF) Politbiroja sekretāra vietnieks finanšu jautājumos, dzimis 1928. gada 28. oktobrī

Politbiroja loceklis un tādējādi cieši saistīts ar valdību un tās politiku.

108.	Pote, Selina M.

ZANU (PF) Politbiroja sekretāra vietniece dzimumu tiesību un kultūras jautājumos

Politbiroja locekle un tādējādi cieši saistīta ar valdību un tās politiku.

109.	Sakabuya, Morris

Pašvaldību, valsts pasūtījuma un pilsētu attīstības ministra vietnieks

Valdības loceklis un tādējādi saistīts ar darbībām, kas būtiski apdraud demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un tiesiskumu.

110.	Sakupwanya, Stanley

ZANU (PF) Politbiroja sekretāra vietnieks veselības un bērnu labklājības jautājumos

Politbiroja loceklis un tādējādi cieši saistīts ar valdību un tās politiku.

111.	Samkange, Nelson Tapera Crispen

Reģiona gubernators Mashonaland West reģionā

Saistīts ar valdību un plašā apmērā atbildīgs par smagu cilvēktiesību pārkāpumu aizstāvēšanu.

112.	Sandi vai Sachi, E. (?)

ZANU (PF) Politbiroja sekretāra vietnieks sieviešu tiesību jautājumos

Politbiroja loceklis un tādējādi cieši saistīts ar valdību un tās politiku.

113.	Savanhu, Tendai

ZANU (PF) sekretāra vietnieks transporta un sociālās labklājības jautājumos, dzimis 1968. gada 21. martā

Politbiroja loceklis un tādējādi cieši saistīts ar valdību un tās politiku.

114.	Sekeramayi, Sydney (pazīstams arī kā Sidney) Tigere

Aizsardzības ministrs, dzimis 1944. gada 30. martā

Valdības loceklis un tādējādi saistīts ar darbībām, kas būtiski apdraud demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un tiesiskumu.

115.	Sekeremayi, Lovemore

Galvenā par vēlēšanām atbildīgā amatpersona

Saistīts ar valdību un piedalās represīvas valsts politikas veidošanā vai vadīšanā.

116.	Shamu, Webster

Politikas īstenošanas valsts ministrs (bijušais valsts ministrs prezidenta birojā politikas īstenošanas lietās), dzimis 1945. gada 6. jūnijā

Valdības loceklis un tādējādi saistīts ar darbībām, kas būtiski apdraud demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un tiesiskumu

117.	Shamuyarira, Nathan Marwirakuwa

ZANU (PF) Politbiroja sekretārs informācijas un publicitātes jautājumos, dzimis 1928. gada 29. septembrī

Politbiroja loceklis un tādējādi cieši saistīts ar valdību un tās politiku.

118.	Shiri, Perence

Ģenerālis (gaisa spēkos), dzimis 1955. gada 1. novembrī

Drošības spēku loceklis un piedalās represīvas valsts politikas veidošanā vai vadīšanā.

119.	Shumba, Isaiah Masvayamwando

Izglītības, sporta un kultūras ministra vietnieks, dzimis 1949. gada 3. janvārī

Valdības loceklis un tādējādi saistīts ar darbībām, kas būtiski apdraud demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un tiesiskumu.

120.	Sibanda, Jabulani

Bijušais Nacionālās kara veterānu asociācijas priekšsēdētājs, dzimis 1970. gada 31. decembrī

Saistīts ar valdību un piedalās represīvas valsts politikas veidošanā vai vadīšanā.

121.	Sibanda, Misheck Julius Mpande

Kabineta sekretārs (amata pārņēmējs no nr. 127 – Charles Utete), dzimis 1949. gada 3. maijā

Valdības loceklis un tādējādi saistīts ar darbībām, kas būtiski apdraud demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un tiesiskumu.

122.	Sibanda, Phillip Valerio (pazīstams arī kā Valentine)

Zimbabves valsts armijas komandieris, ģenerālleitnants, dzimis 1956. gada 25. augustā

Drošības spēku loceklis un piedalās represīvas valsts politikas veidošanā vai vadīšanā.

123.	Sikosana, Absolom

ZANU (PF) Politbiroja sekretārs jaunatnes jautājumos

Politbiroja loceklis un tādējādi cieši saistīts ar valdību un tās politiku.

124.	Stamps, Timothy

Padomnieks veselības jautājumos prezidenta birojā, dzimis 1936. gada 15. oktobrī

Saistīts ar valdību un piedalās represīvas valsts politikas veidošanā vai vadīšanā.

125.	Tawengwa, Solomon Chirume

ZANU (PF) Politbiroja sekretāra vietnieks finanšu jautājumos, dzimis 1940. gada 15. jūnijā

Politbiroja loceklis un tādējādi cieši saistīts ar valdību un tās politiku.

126.	Udenge, Samuel

Valsts ministrs valsts uzņēmumu lietās (bijušais Ekonomiskās attīstības ministra vietnieks)

Valdības loceklis un tādējādi saistīts ar darbībām, kas būtiski apdraud demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un tiesiskumu.

127.	Utete, Charles

Prezidentālās zemes pārskatīšanas komitejas priekšsēdētājs (bijušais kabineta sekretārs), dzimis 1938. gada 30. oktobrī

Saistīts ar valdību un piedalās represīvas valsts politikas veidošanā vai vadīšanā.

128.	Veterai, Edmore

Policijas komisāra vecākais palīgs, Harares daļas komandieris

Drošības spēku loceklis un plašā apmērā atbildīgs par smagu mierīgas pulcēšanās brīvības pārkāpšanu.

129.	Zimonte, Paradzai

Cietumu direktors, dzimis 1947. gada 4. martā

Drošības spēku loceklis un piedalās represīvas valsts politikas veidošanā vai vadīšanā.

130.	Zhuwao, Patrick

Zinātnes un tehnoloģiju ministra vietnieks (NB. Mugabe māsas dēls)

Valdības loceklis un tādējādi saistīts ar darbībām, kas būtiski apdraud demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un tiesiskumu.

131.	Zvinavashe, Vitalis

Politbirojā, Pamatiedzīvotāju un to pilnvarošanas komitejā, partijā, dzimis 1943. gada 27. septembrī

Bijušais drošības spēku loceklis un piedalās represīvas valsts politikas veidošanā vai vadīšanā, kā arī politbiroja loceklis.

		ISSN 1725-5112
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 172

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	50. sējums 2007. gada 30. jūnijs

Saturs		I Tiesību akti, kas pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta	Lappuse
		REGULAS
	*	Padomes Regula (EK) Nr. 753/2007 (2007. gada 28. jūnijs), lai noslēgtu Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Dānijas valdību un Grenlandes Autonomijas valdību, no otras puses	1
		Partnerattiecību nolīgums zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Dānijas valdību un Grenlandes Autonomijas valdību, no otras puses	4
		Protokols, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts zvejniecības partnerattiecību nolīgumā starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Dānijas valdību un Grenlandes Autonomijas valdību, no otras puses	9
	*	Padomes Regula (EK) Nr. 754/2007 (2007. gada 28. jūnijs), ar ko Regulas (EK) Nr. 1941/2006, (EK) Nr. 2015/2006 un (EK) Nr. 41/2007 groza attiecībā uz dažu zivju krājumu zvejas iespējām un ar tām saistītiem nosacījumiem	26
		Komisijas Regula (EK) Nr. 755/2007 (2007. gada 29. jūnijs), ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem	39
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 756/2007 (2007. gada 29. jūnijs), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 3223/94 par sīki izstrādātiem noteikumiem ievešanas režīma piemērošanai augļiem un dārzeņiem	41
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 757/2007 (2007. gada 29. jūnijs) par pastāvīgu atļauju izmantot dažas barības piedevas ( 1 )	43
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 758/2007 (2007. gada 29. jūnijs), ar kuru groza Regulu (EEK) Nr. 3149/92, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus pārtikas piegādei no intervences krājumiem vistrūcīgākajām personām Kopienā	47
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 759/2007 (2007. gada 29. jūnijs), ar ko atver importa tarifa kvotu Islandes izcelsmes desām un paredz minēto kvotu pārvaldību	48
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 760/2007 (2007. gada 29. jūnijs), ar kuru 80. reizi groza Padomes Regulu (EK) Nr. 881/2002, ar ko nosaka konkrētus, īpašus, ierobežojošus, pret noteiktām personām un organizācijām, kuras saistītas ar Osamu Bin Ladenu, organizācijas Al-Qaida tīklu un Taliban, vērstus pasākumus un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 467/2001	50
		Komisijas Regula (EK) Nr. 761/2007 (2007. gada 29. jūnijs), ar ko labības nozarē nosaka ievedmuitas nodokli, kuru piemēro no 2007. gada 1. jūlija	52
		Komisijas Regula (EK) Nr. 762/2007 (2007. gada 29. jūnijs), ar ko nosaka kompensācijas par labības un kviešu vai rudzu miltu, putraimu vai rupja maluma miltu eksportu	55
		Komisijas Regula (EK) Nr. 763/2007 (2007. gada 29. jūnijs), ar ko nosaka korektīvo summu kompensācijai par labību	57
		Komisijas Regula (EK) Nr. 764/2007 (2007. gada 29. jūnijs), ar ko nosaka iesala eksportam piemērojamās kompensācijas	59
		Komisijas Regula (EK) Nr. 765/2007 (2007. gada 29. jūnijs), ar ko nosaka kompensācijai par iesalu piemērojamu korekciju	61
		Komisijas Regula (EK) Nr. 766/2007 (2007. gada 29. jūnijs), ar ko nosaka kompensācijas, kuras piemērojamas labības un rīsa nozares produktiem, kurus piegādā Kopienas un valstu pārtikas palīdzības pasākumos	63
		Komisijas Regula (EK) Nr. 767/2007 (2007. gada 29. jūnijs) par 34. īpašo konkurso, kas īstenots atbilstīgi pastāvīgajam konkursam, kas paredzēts Regulas (EK) Nr. 1898/2005 II nodaļā	65
		Komisijas Regula (EK) Nr. 768/2007 (2007. gada 29. jūnijs), ar ko nosaka minimālās pārdošanas cenas 34. individuālajam uzaicinājumam uz konkursu, kas paredzēts Regulā (EK) Nr. 1898/2005	66
		Komisijas Regula (EK) Nr. 769/2007 (2007. gada 29. jūnijs), ar kuru nosaka minimālo sviesta pārdošanas cenu attiecībā uz 66. atsevišķo konkursa uzaicinājumu, kas izsludināts saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 2771/1999 minēto pastāvīgo konkursu	68
		Komisijas Regula (EK) Nr. 770/2007 (2007. gada 29. jūnijs) par ievešanas tiesību piešķiršanu atbilstoši pieteikumiem, kas iesniegti periodam no 2007. gada 1. jūlija līdz 2008. gada 30. jūnijam saskaņā ar importa tarifa kvotu, kura atvērta ar Regulu (EK) Nr. 529/2007 un paredzēta saldētai liellopu gaļai	69
		Komisijas Regula (EK) Nr. 771/2007 (2007. gada 29. jūnijs) par ievešanas tiesību piešķiršanu atbilstoši pieteikumiem, kas iesniegti periodam no 2007. gada 1. jūlija līdz 2008. gada 30. jūnijam saskaņā ar importa tarifu kvotām, kuras atvērtas ar Regulu (EK) Nr. 545/2007 un noteiktas pārstrādei paredzētai saldētai liellopu gaļai	70
		DIREKTĪVAS
	*	Komisijas Direktīva 2007/42/EK (2007. gada 29. jūnijs) par reģenerētas celulozes plēves materiāliem un izstrādājumiem, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem (Kodificēta versija) ( 1 )	71

	III Tiesību akti, kas pieņemti, piemērojot Līgumu par Eiropas Savienību
	TIESĪBU AKTI, KAS PIEŅEMTI, PIEMĒROJOT LES V SADAĻU
*	Padomes Lēmums 2007/455/KĀDP (2007. gada 25. jūnijs), ar kuru īsteno Kopējo nostāju 2004/161/KĀDP, ar ko atjauno ierobežojošus pasākumus pret Zimbabvi	89

	II Tiesību akti, kas pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta
	LĒMUMI
	Komisija
	2007/452/EK
*	Komisijas Lēmums (2007. gada 29. jūnijs), ar kuru labo Direktīvu 2006/132/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK, lai tajā iekļautu procimidonu kā aktīvo vielu (izziņots ar dokumenta numuru K(2007) 3066) ( 1 )	83
	2007/453/EK
*	Komisijas Lēmums (2007. gada 29. jūnijs), ar ko nosaka dalībvalstu vai trešo valstu vai to reģionu GSE statusu pēc to GSE riska (izziņots ar dokumenta numuru K(2007) 3114) ( 1 )	84
	2007/454/EK
*	Komisijas lēmums (2007. gada 29. jūnijs), ar ko groza Lēmumu 2006/415/EK par dažiem aizsardzības pasākumiem saistībā ar augsti patogēnu H5N1 apakštipa putnu gripu Kopienas mājputniem (izziņots ar dokumenta numuru K(2007) 3183) ( 1 )	87