ISSN 1725-5112

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 171

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

50. sējums
2007. gada 29. jūnijs


Saturs

 

I   Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 715/2007 (2007. gada 20. jūnijs) par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem (Euro 5 un Euro 6) un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai ( 1 )

1

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 716/2007 (2007. gada 20. jūnijs) attiecībā uz Kopienas statistiku par ārvalstu saistītu uzņēmumu struktūru un darbību ( 1 )

17

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 717/2007 (2007. gada 27. jūnijs) par viesabonēšanu publiskajos mobilo telefonsakaru tīklos Kopienā un grozījumiem Direktīvā 2002/21/EK ( 1 )

32

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

REGULAS

29.6.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 171/1


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 715/2007

(2007. gada 20. jūnijs)

par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem (“Euro 5” un “Euro 6”) un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 95. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (2),

tā kā:

(1)

Iekšējais tirgus ir teritorija bez iekšējām robežām, kurā ir nodrošināta preču, personu, pakalpojumu un kapitāla brīva aprite. Šim nolūkam atbilst visaptveroša Kopienas mehānisko transportlīdzekļu tipa apstiprinājuma sistēma, kas izveidota ar Padomes Direktīvu 70/156/EEK (1970. gada 6. februāris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tipa apstiprinājumu (3). Tādēļ būtu jāsaskaņo mehānisko transportlīdzekļu tipa apstiprinājuma tehniskās prasības attiecībā uz emisijām, lai prasības dažādās dalībvalstīs neatšķirtos un lai nodrošinātu augstu vides aizsardzības līmeni.

(2)

Šī regula ir viens no atsevišķiem reglamentējošiem aktiem par Kopienas tipa apstiprinājuma procedūru atbilstīgi Direktīvai 70/156/EEK. Tādēļ minētā direktīva būtu attiecīgi jāgroza.

(3)

Pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma ES transportlīdzekļu tiesību aktos ir ieviesta jauna reglamentējoša pieeja. Tāpēc ar šo regulu nosaka transportlīdzekļu emisiju pamatnoteikumus, bet tehniskās specifikācijas noteiks, īstenojot pasākumus, kas pieņemti atbilstīgi komitoloģijas procedūrām.

(4)

Komisija 2001. gada martā sāka programmu “Tīru gaisu Eiropā” (CAFE), kuras galvenie elementi paskaidroti 2005. gada 4. maija paziņojumā. Tā rezultātā ar 2005. gada 21. septembra paziņojumu tika pieņemta tematiskā stratēģija par gaisa piesārņojumu. Viens no tematiskās stratēģijas secinājumiem ir tāds, ka vēl vairāk jāsamazina transporta nozares (gaisa, ūdens un sauszemes satiksmes), mājsaimniecību un enerģētikas, lauksaimniecības un rūpniecības nozaru radītās emisijas, lai sasniegtu ES gaisa kvalitātes mērķus. Tāpēc uzdevums samazināt transportlīdzekļu emisijas būtu jārisina kā daļa no visaptverošas stratēģijas. “Euro 5” un “Euro 6” standarti ir vieni no ierosinātajiem pasākumiem, lai samazinātu cieto daļiņu un ozona prekursoru emisijas, piemēram, slāpekļa oksīdu un ogļūdeņražu emisijas.

(5)

ES gaisa kvalitātes mērķu sasniegšanai ir nepieciešami turpmāki centieni, lai samazinātu transporta līdzekļu radītās emisijas. Šā iemesla dēļ ražotāji būtu jānodrošina ar skaidru informāciju par turpmākajām emisiju robežvērtībām. Tāpēc šajā regulā ir iekļauta ne tikai “Euro 5”, bet arī “Euro 6” emisiju robežvērtību fāze.

(6)

Lai uzlabotu gaisa kvalitāti un ievērotu piesārņojuma robežvērtības, jo īpaši ir nozīmīgi jāsamazina slāpekļa oksīdu emisijas no transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar dīzeļmotoriem. Tādēļ jānodrošina ambiciozu robežvērtību ievērošana “Euro 6” fāzē, neatsakoties no dīzeļmotoru priekšrocībām patēriņa, kā arī ogļūdeņraža un oglekļa monoksīda emisiju ziņā. Savlaicīga šādu pasākumu noteikšana oglekļa oksīda emisiju samazināšanai nodrošinās ilgtermiņa plānošanas drošību transportlīdzekļu ražotājiem visā Eiropā.

(7)

Nosakot emisiju standartus, svarīgi ņemt vērā to, kā tie ietekmēs tirgu un ražotāju konkurētspēju, kādas tiešās un netiešās izmaksas tie radīs uzņēmumiem un priekšrocības, ko rodas jauninājumu sekmēšanas, gaisa kvalitātes uzlabošanas, veselības aprūpes izmaksu samazināšanas un paredzamā dzīves ilguma palielināšanas ziņā, kā arī to, kādu vispārēju ietekmi tas atstās uz oglekļa dioksīda emisijām.

(8)

Lai sekmētu iekšējā tirgus darbību, īpaši preču brīvu apriti, brīvību veikt uzņēmējdarbību un sniegt pakalpojumus, jāsniedz neierobežota pieeja transportlīdzekļu remonta informācijai, izmantojot standartizētu formu, lai iegūtu tehnisku informāciju, un transportlīdzekļu remonta un tehniskās apkopes informācijas pakalpojumu tirgū jābūt efektīvai konkurencei. Liela šādas informācijas daļa ir saistīta ar iebūvētām diagnostikas sistēmām (OBD) un to mijiedarbību ar pārējām transportlīdzekļa sistēmām. Ir jānosaka tehniskās specifikācijas, kas būtu jāievēro ražotāju tīmekļa vietnēm, kā arī konkrēti pasākumi, lai mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) nodrošinātu pienācīgu piekļuvi. Vienoti standarti, piemēram, OASIS  (4) formāts, par kuriem vienojas ieinteresētās personas, var atvieglot informācijas apmaiņu starp ražotājiem un pakalpojumu sniedzējiem. Tāpēc ir atbilstīgi iesākumā pieprasīt OASIS formāta tehniskās specifikācijas lietošanu un lūgt Komisiju pieprasīt, lai CEN/ISO tālāk attīstītu šo formātu par standartu, ar mērķi tuvākajā laikā aizstāt OASIS formātu.

(9)

Ne vēlāk kā četrus gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā Komisijai būtu jāpārskata piekļuves sistēma visai transportlīdzekļu remonta un tehniskās apkopes informācijai, lai noteiktu, vai būtu atbilstīgi apvienot visus noteikumus, ar ko reglamentē piekļuvi transportlīdzekļu remonta un tehniskās apkopes informācijai pārskatītā pamatdirektīvā par tipa apstiprinājumu. Ja noteikumi, ar ko reglamentē piekļuvi visai transportlīdzekļu remonta informācijai, ir ietverti minētajā direktīvā, tad būtu jāatceļ atbilstīgie noteikumi šajā direktīvā, kamēr ir saglabātas esošās piekļuves tiesības remonta un tehniskās apkopes informācijai.

(10)

Komisijai būtu jāuzrauga vēl nereglamentētas emisijas, kas radušās plaši lietoto jaunu degvielas formulu, dzinēju tehnoloģiju un gāzu emisiju kontroles sistēmu dēļ, un vajadzības gadījumā būtu jāiesniedz priekšlikums Eiropas Parlamentam un Padomei šādu emisiju reglamentēšanai.

(11)

Lai atbalstītu tādu alternatīvu degvielu transportlīdzekļu ieviešanu un jau esošo palikšanu apritē, kuriem var būt zemas slāpekļa oksīdu un cietu daļiņu emisijas, un vienlaikus veicinātu ar benzīnu darbināmu transportlīdzekļu emisiju samazināšanu, ar šo regulu ievieš atsevišķas robežvērtības ogļūdeņražu kopējam apjomam un metānu nesaturošai ogļūdeņraža masai.

(12)

Būtu jāturpina centieni, lai īstenotu stingrākas emisijas robežvērtības, tostarp oglekļa dioksīda emisiju samazināšanu, un lai nodrošinātu, ka šīs robežvērtības atbilst transportlīdzekļu faktiskajai darbībai lietošanas laikā.

(13)

Lai nodrošinātu, ka tiek kontrolētas ļoti smalku cieto daļiņu (PM 0,1 µm un mazāk) emisijas, Komisijai cik drīz vien iespējams būtu jāpieņem un vēlākais līdz “Euro 6” spēkā stāšanās brīdim jāievieš daļiņu skaita noteikšana līdzās noteiktajai daļiņu masai. Cieto daļiņu skaita noteikšana emisijās būtu jāizstrādā atbilstīgi ANO/EEK cieto daļiņu noteikšanas programmai (PMP), kā arī tai būtu jāatbilst esošajiem ambiciozajiem mērķiem vides jomā.

(14)

Lai nodrošinātu lielāku daļiņu emisiju masas un skaita noteikšanas atkārtojamību laboratorijā, Komisijai būtu jāpieņem jauna noteikšanas procedūra, aizstājot esošo. Tam būtu jānotiek pēc iespējas ātrāk un vēlākais – stājoties spēkā “Euro 6” fāzei. Šai procedūrai vajadzētu būt pamatotai ar PMP rezultātiem. Kad būs īstenota jaunā noteikšanas procedūra, šajā regulā noteiktās PM masas maksimālās pieļaujamās emisijas būtu atkārtoti jākalibrē, jo ar jauno procedūru var reģistrēt zemāku masas līmeni nekā ar pašreizējo.

(15)

Komisijai būtu pastāvīgi jāizskata nepieciešamība pārskatīt Eiropas Jauno braukšanas ciklu, kas ir testa procedūra, uz kuras pamatotas EK emisiju tipa apstiprinājuma regulas. Iespējams, ka ir vajadzīga testa ciklu atjaunināšana vai aizstāšana, lai atspoguļotu transportlīdzekļu specifikācijas un autovadītāju uzvedības izmaiņas. Lai nodrošinātu, ka faktiskās emisijas atbilst tipa apstiprinājumā noteiktajām, var būt nepieciešami labojumi. Būtu jāņem vērā transportējamu emisijas noteikšanas sistēmu izmantošana un reglamentējošas koncepcijas par nepārsniegšanu ieviešana.

(16)

Izmantojot transportlīdzekli, emisiju kontrolei ir svarīgas OBD sistēmas. Tā kā ir svarīga faktisko emisiju kontrole, Komisijai būtu pastāvīgi jāpārbauda šādām sistēmām noteiktās prasības un pielaides sliekšņi uzraudzības kļūdām.

(17)

Ir vajadzīga standarta degvielas patēriņa un transportlīdzekļa oglekļa dioksīdu emisiju noteikšanas metode, lai nodrošinātu, ka starp dalībvalstīm neizveidojas tehniskie šķēršļi tirdzniecībā. Bez tam jānodrošina, ka patērētājiem un lietotājiem ir pieejama lietišķa un precīza informācija.

(18)

Pirms priekšlikuma sagatavošanas jaunajam emisiju standartam Komisijai būtu jānoorganizē izpēte, lai noteiktu, vai vēl aizvien ir nepieciešams transportlīdzekļu kategoriju papildu iedalījums grupās un vai var piemērot no masas neatkarīgas emisijas robežvērtības.

(19)

Dalībvalstīm būtu jāspēj, izmantojot finanšu stimulus, paātrināt tādu transportlīdzekļu laišanu tirgū, kas atbilst Kopienas līmenī pieņemtajām prasībām. Tomēr šādiem stimuliem vajadzētu būt saskaņā ar Līgumu, jo īpaši – ar valsts atbalsta noteikumiem. Tā nolūks ir novērst traucējumus iekšējā tirgū. Šai regulai nebūtu jāietekmē dalībvalstu tiesības iekļaut emisijas tādu nodokļu aprēķina bāzē, kurus iekasē par transportlīdzekļiem.

(20)

Ņemot vērā, ka tiesību akti par emisijām un degvielas patēriņu tikuši izstrādāti vairāk nekā 35 gadu garumā un tagad ir vairāk nekā 24 direktīvas, ir ieteicams šīs direktīvas aizstāt ar jaunu regulu un vairākiem īstenošanas pasākumiem. Regula nodrošinās to, ka ražotājiem, apstiprinātājām iestādēm un tehniskajiem pakalpojumiem tieši piemēros sīki izstrādātus tehniskos noteikumus un ka tos varēs ātrāk un efektīvāk atjaunināt. Tādēļ būtu jāatceļ Direktīvas 70/220/EEK (5), 72/306/EEK (6), 74/290/EEK (7), 80/1268/EEK (8), 83/351/EEK (9), 88/76/EEK (10), 88/436/EEK (11), 89/458/EEK (12), 91/441/EEK (13), 93/59/EEK (14), 94/12/EK (15), 96/69/EK (16), 98/69/EK (17), 2001/1/EK (18), 2001/100/EK (19) un 2004/3/EEK (20). Turklāt dalībvalstīm būtu jāatceļ arī tie tiesību akti, ar kuriem transponē atceltās direktīvas.

(21)

Lai padarītu skaidrāku tiesību aktu kopumu par transportlīdzekļu emisijām, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/55/EK (2005. gada 28. septembris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic, lai samazinātu gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju no kompresijaizdedzes motoriem, kuri paredzēti transportlīdzekļiem, un gāzveida piesārņotāju emisiju no dzirksteļaizdedzes motoriem, ko darbina ar dabasgāzi vai sašķidrinātu naftas gāzi un kas paredzēti transportlīdzekļiem (21), būtu jāgroza tā, lai to varētu piemērot visiem smagajiem transportlīdzekļiem un būtu skaidrs, ka šī regula attiecas arī uz vieglajām automašīnām.

(22)

Lai notiktu netraucēta pāreja no pašreiz spēkā esošajām direktīvām uz šo regulu, šīs regulas piemērošana būtu jāatliek uz noteiktu laikposmu pēc tās stāšanās spēkā. Tomēr minētajā laikposmā ražotājiem vajadzētu būt iespējai izvēlēties transportlīdzekļus, kas apstiprināti atbilstīgi pašreiz spēkā esošajām direktīvām vai šai regulai. Turklāt finansiālu atvieglojumu noteikumi būtu jāpiemēro uzreiz pēc šīs regulas stāšanās spēkā. Saskaņā ar spēkā esošajām direktīvām piešķirto tipa apstiprinājumu derīgumu neietekmē šīs regulas stāšanās spēkā.

(23)

Lai nodrošinātu netraucētu pāreju no spēkā esošajām direktīvām uz šo regulu, “Euro 5” posmā būtu jāparedz daži izņēmumi transportlīdzekļiem, kas paredzēti īpašām sociālajām vajadzībām. Šo izņēmuma piemērošana būtu jāpārtrauc līdz ar “Euro 6” posma stāšanos spēkā.

(24)

Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (22).

(25)

Jo īpaši Komisija būtu jāpilnvaro ieviest uz daļiņu skaita pamatotas robežvērtības I pielikumā, kā arī atkārtoti kalibrēt uz daļiņu masas pamatotās robežvērtības, kas noteiktas minētajā pielikumā. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, būtu jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

(26)

Komisija būtu jāpilnvaro izveidot īpašas procedūras, pārbaudes un prasības tipa apstiprinājumam, kā arī pārskatītu pasākumu procedūru cieto daļiņu un ar cieto daļiņu skaitu pamatotām robežvērtībām, un pieņemt pasākumus par pārveidošanas ierīču lietošanu, piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai, kā arī pārbaudes cikliem, ko lieto emisiju mērīšanai. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir papildināt šo regulu, iekļaujot jaunus nebūtiskus elementus, būtu jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

(27)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, iekšējā tirgus izveidi, ieviešot vienotas tehniskas prasības par mehanizēto transportlīdzekļu emisijām un nodrošinot neatkarīgajiem uzņēmumiem piekļuvi remonta un tehniskās apkopes informācijai ar tādiem pašiem noteikumiem kā sertificētajiem tirgotājiem un remontētājiem, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka šos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

PRIEKŠMETS, DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Priekšmets

1.   Šī regula nosaka vienotas tehniskas prasības mehānisko transportlīdzekļu (“transportlīdzekļi”) tipa apstiprinājumam un rezerves daļu, piemēram, rezerves piesārņojuma kontroles iekārtu tipa apstiprinājumam, ņemot vērā to emisijas.

2.   Turklāt šī regula nosaka noteikumus par piesārņojuma kontroles iekārtu, iebūvētu diagnostikas sistēmu (OBD), degvielas patēriņa mērītāju izturību, ekspluatācijas atbilstību un transporta līdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijas pieejamību.

2. pants

Darbības joma

1.   Šī regula attiecas uz M1, M2, N1 un N2 kategorijas transportlīdzekļiem, kuri ir definēti Direktīvas 70/156/EEK II pielikumā un kuru atskaites masa nepārsniedz 2 610 kg.

2.   Pēc ražotāja lūguma tipa apstiprinājumu, kas piešķirts saskaņā ar šo regulu, var paplašināt no 1. pantā minētajiem transportlīdzekļiem uz M1, M2, N1 un N2 kategorijas transportlīdzekļiem, kuri definēti Direktīvas 70/156/EEK II pielikumā, kuru atskaites masa nepārsniedz 2 840 kg un kuri atbilst nosacījumiem, kas noteikti šajā regulā un tās īstenošanas pasākumos.

3. pants

Definīcijas

Regulā un tās īstenošanas pasākumos piemēro šādas definīcijas:

1)

“hibrīdais transporta līdzeklis” nozīmē transportlīdzekli, kam ir vismaz divas dažādas enerģijas pārveides ierīces un divas dažādas enerģijas uzkrāšanas ierīces (transportlīdzeklī), kas transportlīdzekli virza uz priekšu;

2)

“īpašām sociālajām vajadzībām paredzēti transportlīdzekļi” ir M1 kategorijas dīzeļdzinēju transportlīdzekļi, kas ir:

a)

speciālie transportlīdzekļi, kuri definēti Direktīvā 70/156/EEK un kuru atskaites masa pārsniedz 2 000 kg;

b)

transportlīdzekļi, kuru atskaites masa pārsniedz 2 000 kg un kuri ir paredzēti, lai pārvadātu septiņas vai vairāk personas, to skaitā autovadītāju, izņemot no 2012. gada 1. septembra M1G kategorijas transportlīdzekļus, kas noteikti Direktīvā 70/156/EEK,

vai

c)

transportlīdzekļi, kuru atskaites masa pārsniedz 1 760 kg un kuri ir īpaši būvēti komerciāliem mērķiem, lai tie būtu piemēroti ratiņkrēslu izmantošanai;

3)

“atskaites masa” ir braukšanas kārtībā esoša transportlīdzekļa masa, atņemot vienotu vadītāja masu, kas ir 75 kg, un pievienojot vienotu masu 100 kg;

4)

“gāzveida piesārņotājs” ir oglekļa monoksīda un slāpekļa oksīdu, kas izteikti kā slāpekļa dioksīda (NO2) ekvivalents, un ogļūdeņražu izplūdes gāzu emisijas;

5)

“cieto daļiņu piesārņotāji” nozīmē izplūdes gāzu sastāvdaļas, kuras no atšķaidītas izplūdes gāzes pie maksimālās temperatūras 325 oK (52 °C) atdala ar filtriem, kas aprakstīti vidējo izpūtēja emisiju apstiprināšanas testu procedūrā;

6)

“izpūtēja emisijas” ir gāzveida un cieto daļiņu piesārņotāju emisija;

7)

“iztvaikošanas emisijas” nozīmē ogļūdeņraža tvaikus, kas izplūst no transportlīdzekļa degvielas sistēmas, bet kas nav izpūtēja emisijas;

8)

“karteris” ir telpas dzinējā vai ārpus tā, kas ar iekšējiem vai ārējiem cauruļvadiem savienotas ar eļļas tvertni, caur kurām var izplūst gāzes un tvaiki;

9)

“iebūvēta diagnostikas sistēma” jeb “OBD sistēma” nozīmē emisijas kontroles sistēmu, kura spēj noteikt iespējamo nepareizas darbības zonu, izmantojot kļūdas kodus, kas glabājas datora atmiņā;

10)

“pārveidošanas ierīce” ir jebkurš konstrukcijas elements, kas nosaka temperatūru, transportlīdzekļa ātrumu, dzinēja apgriezienus (RPM), pārnesumu, kolektora vakuumu vai citus parametrus, lai aktivizētu, modulētu, aizkavētu vai pārtrauktu jebkuras emisiju kontroles sistēmas daļas darbību, kas samazina emisiju kontroles sistēmas efektivitāti apstākļos, kas ir paredzami normālā transportlīdzekļa darbībā un izmantošanā;

11)

“piesārņojuma kontroles iekārta” nozīmē tās transportlīdzekļa sastāvdaļas, kas kontrolē un/vai ierobežo izpūtēja un iztvaikošanas emisijas;

12)

“oriģinālā piesārņojuma kontroles iekārta” nozīmē piesārņojuma kontroles iekārtu vai šādas kopā samontētas iekārtas, kas atbilst attiecīgajam transportlīdzeklim piešķirtajam tipa apstiprinājumam;

13)

“piesārņojuma kontroles rezerves iekārta” nozīmē piesārņojuma kontroles iekārtu vai kopā samontētas šādas iekārtas, kas domātas oriģinālās piesārņojuma kontroles iekārtas nomaiņai, kuru var atzīt par atsevišķu tehnisku vienību, kā noteikts Direktīvā 70/156/EEK;

14)

“transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācija” nozīmē visu informāciju, kas vajadzīga transportlīdzekļa diagnosticēšanai, apkalpošanai, periodiskai uzraudzībai, remontam, pārprogrammēšanai vai transportlīdzekļa atkārtotai aktivizēšanai un kuru ražotājs piegādā saviem sertificētajiem tirgotājiem/remontētājiem, ietverot visus turpmākos grozījumus un pielikumus pie šādas informācijas. Minētajā informācijā ir iekļauta visa informācija, kas nepieciešama attiecībā uz piederumiem un aprīkojumu;

15)

“neatkarīgie uzņēmumi” nozīmē uzņēmumus, kas nav sertificētie tirgotāji/remontētāji, kuri ir tieši vai netieši iesaistīti mehānisko transportlīdzekļu remontā un tehniskajā apkopē, jo īpaši neatkarīgie remontētāji, remonta aprīkojuma, rīku vai rezerves daļu ražotāji vai izplatītāji, tehniskās informācijas izdevēji, autoklubi, darbinieki, kuri sniedz palīdzību uz ceļa, darbinieki, kas piedāvā pārbaudes un testēšanas pakalpojumus, un darbinieki, kuri piedāvā mācības tāda aprīkojuma uzstādītājiem, ražotājiem un remontētājiem, kas paredzēts alternatīvās degvielas dzinēju transportlīdzekļiem;

16)

“biodegvielas” ir šķidras vai gāzveida degvielas transportlīdzekļiem, kuras ražo no biomasas;

17)

“alternatīvās degvielas dzinēja transportlīdzeklis” ir transportlīdzeklis, kas konstruēts braukšanai ar vismaz viena veida degvielu, kura atmosfēras temperatūrā un spiedienā ir gāzveida vai būtībā ir degviela, kam nav minerāla izcelsme.

II NODAĻA

TIPA APSTIPRINĀŠANAS PIENĀKUMI RAŽOTĀJIEM

4. pants

Ražotāju pienākumi

1.   Ražotāji pierāda, ka visiem jaunajiem transportlīdzekļiem, kas pārdoti, reģistrēti vai nodoti ekspluatācijā Kopienā, ir apstiprināts tips saskaņā ar šo regulu un tās īstenošanas pasākumiem. Ražotāji arī apliecina, ka visām jaunajām piesārņojuma kontroles rezerves iekārtām, kam vajadzīgs tipa apstiprinājums un kas ir pārdotas vai nodotas ekspluatācijā Kopienā, ir apstiprināts tips saskaņā ar šo regulu un tās īstenošanas pasākumiem.

Šajos pienākumos ir ietverta arī maksimālās pieļaujamās emisijas ievērošana, kādi minēti I pielikumā, un īstenošanas pasākumi, kādi minēti 5. pantā.

2.   Ražotāji nodrošina, ka ievēro tipa apstiprinājuma procedūras produkcijas atbilstības, piesārņojuma kontroles iekārtu ilgmūžības un ekspluatācijas atbilstības kontrolei.

Turklāt ražotājam jāveic tādi tehniskie pasākumi, lai nodrošinātu izpūtēja un iztvaikošanas emisiju efektīvu ierobežošanu saskaņā ar šo regulu visā transportlīdzekļa parastajā kalpošanas laikā un ievērojot normālus izmantošanas nosacījumus. Tādēļ ekspluatācijas atbilstības pakāpe jāpārbauda laikposmam līdz 5 gadiem vai 100 000 km atkarībā no tā, kas tiek sasniegts ātrāk. Piesārņojuma kontroles iekārtu ilgmūžības pārbaudēm tipa apstiprinājumam jābūt par 160 000 km. Lai izturētu šo ilgmūžības pārbaudi, jānodrošina iespēja ražotājiem izmantot iekārtu novecošanas pārbaudes stendu, kā to paredz 4. punktā minētie īstenošanas nosacījumi.

Ekspluatācijas atbilstību jo īpaši pārbauda attiecībā uz izpūtēja emisijām, salīdzinot ar I pielikumā noteiktajām maksimālajām pieļaujamajām emisijām. Lai uzlabotu iztvaikošanas emisiju un zemā vides temperatūrā radušos emisiju kontroli, Komisija pārskata testa procedūras.

3.   Ražotāji transportlīdzekļa pirkšanas dienā izsniedz pircējam dokumentu, kurā uzrādīts oglekļa dioksīda emisijas un degvielas patēriņa apjoms.

4.   Īpašās procedūras un prasības saistībā ar 2. un 3. punkta īstenošanu izveido saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto procedūru.

5. pants

Prasības un testi

1.   Ražotājs transportlīdzekļus aprīko tā, lai daļas, kas varētu radīt emisiju, būtu plānotas, konstruētas un samontētas tā, lai transportlīdzeklis normālos lietošanas apstākļos atbilstu šai regulai un tās īstenošanas pasākumiem.

2.   Tādu pārveidošanas ierīču lietošanu, kuras samazina emisijas kontroles efektivitāti, aizliedz. Aizliegumu nepiemēro, ja:

a)

šādas ierīces nepieciešamību attaisno motora aizsardzība pret bojājumiem vai negadījumiem un droša transportlīdzekļa darbība;

b)

ierīce nedarbojas neatbilstīgi prasībām attiecībā uz dzinēja palaišanu;

vai

c)

iztvaikošanas emisijas un izpūtēja vidējās emisijas pārbaudes procedūrā apstākļi ir pietiekami iekļauti.

3.   Šajā punktā paredzētās īpašās procedūras, pārbaudes un prasības tipa apstiprinājumam, kā arī prasības saistībā ar 2. punkta īstenošanu, kuras ir paredzētas, lai grozītu šīs regulas nebūtiskus elementus, to papildinot, tiek pieņemtas saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru, kas minēta 15. panta 3. punktā. Tas ietver prasību noteikšanu attiecībā uz:

a)

izpūtēja emisijām, ietverot pārbaudes ciklus, emisijām zemā vides temperatūrā, emisijām tukšgaitā, izplūdes gāzu dūmainību un pēcapstrādes sistēmu pareizu darbību un atjaunošanos;

b)

iztvaikošanas emisijām un kardāna emisijām;

c)

OBD sistēmām un piesārņojuma kontroles ierīču sniegumu lietošanas laikā;

d)

piesārņojuma kontroles iekārtu ilgmūžību, piesārņojuma kontroles ierīču nomaiņu, ekspluatācijas atbilstību, ražošanas atbilstību un braukšanas kārtību;

e)

siltumnīcefekta gāzu emisiju mērīšanu un degvielas patēriņu;

f)

hibrīdiem transportlīdzekļiem un alternatīvu degvielu transportlīdzekļiem;

g)

tipa apstiprinājuma pagarināšanu un prasībām maza apjoma ražotājiem;

h)

testu aprīkojumu;

un

i)

standartdegvielām, piemēram, benzīnam, dīzeļdegvielai, gāzveida degvielai un biodegvielām, piemēram, bioetanolam, biodīzelim un biogāzei.

Atbilstīgos gadījumos iepriekšminētās prasības attiecina uz transportlīdzekļiem neatkarīgi no to darbināšanai izmantotā degvielas veida.

III NODAĻA

TRANSPORTLĪDZEKĻA REMONTA UN TEHNISKĀS APKOPES INFORMĀCIJAS PIEEJAMĪBA

6. pants

Ražotāju pienākumi

1.   Ražotājiem ar standartizēta formāta palīdzību jānodrošina neatkarīgiem uzņēmumiem neierobežota un standartizēta pieeja transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai tīmekļa vietnēs viegli un ātri pieejamā veidā un tā, lai tie netiktu diskriminēti, salīdzinot ar doto noteikumu vai to pieeju, kāda ir autorizētiem tirgotājiem un remontētājiem. Lai veicinātu šā mērķa sasniegšanu, informāciju konsekventi iesniedz, sākotnēji saskaņā ar OASIS formāta (23) tehniskajām prasībām. Ražotājiem jānodrošina neatkarīgajiem uzņēmumiem, sertificētajiem tirgotājiem un remontētājiem iespēja piekļūt apmācības materiāliem.

2.   Informācija, kas minēta 1. punktā, ietver:

a)

nepārprotamu transportlīdzekļa identifikāciju;

b)

apkopes rokasgrāmatas;

c)

tehniskās rokasgrāmatas;

d)

informāciju par sastāvdaļām un diagnosticēšanu (piemēram, mērījumu teorētiskās minimālās un maksimālās vērtības);

e)

elektriskās instalācijas diagrammas;

f)

diagnostikas problēmu kodus (ietverot ražotāja īpašos kodus);

g)

programmnodrošinājuma graduēšanas identifikācijas numuru, ko piemēro transportlīdzekļa tipam;

h)

sniegto informāciju par patentētiem instrumentiem un iekārtām un to piegādēm;

un

i)

datu ieraksta informāciju un divvirzienu uzraudzības un testu datus.

3.   Sertificētos tirgotājus vai remontētājus konkrēta transportlīdzekļa ražotāja izplatīšanas sistēmā šajā regulā uzskata par neatkarīgiem uzņēmumiem, ja tie veic tādu mehānisko transportlīdzekļu remontu un tehnisko apkopi, attiecībā uz ko viņi nav attiecīgā ražotāja izplatīšanas sistēmas dalībnieki.

4.   Informācija par transportlīdzekļa remontu un tehnisko apkopi vienmēr ir pieejama, izņemot to, kas vajadzīga šīs informācijas sistēmu uzturēšanai.

5.   OBD savietojamo maiņu vai rezerves daļu un diagnosticēšanas instrumentu un pārbaudes iekārtu ražošanas un apkopes vajadzībām ražotājiem jāsniedz atbilstīga informācija par OBD un transportlīdzekļa remontu un tehnisko apkopi bez diskriminācijas katram ieinteresētajam sastāvdaļu, diagnosticēšanas instrumentu vai pārbaudes iekārtu ražotājam vai remontētājam.

6.   Lai projektētu un izgatavotu automašīnu iekārtas alternatīvas degvielas transportlīdzekļiem, ražotājiem jāsniedz atbilstīga informācija par OBD un transportlīdzekļu remontu un tehnisko apkopi bez diskriminācijas katram ieinteresētajam alternatīvo transportlīdzekļu iekārtu ražotājam, uzstādītājam vai remontētājam.

7.   Pieprasot EK tipa apstiprinājumu vai valsts tipa apstiprinājumu, ražotājs tipu apstiprinātājai iestādei apliecina transportlīdzekļu remonta un tehniskās apkopes informācijas un 5. punktā minētās informācijas pieejamības atbilstību šai regulai. Gadījumā, ja šāda informācija tajā brīdī vēl nav pieejama vai vēl neatbilst regulas prasībām un tās īstenošanas pasākumiem, ražotājs to iesniedz sešu mēnešu laikā no tipa apstiprināšanas dienas. Ja šāds atbilstības apliecinājums šajā laikposmā nav iesniegts, apstiprināšanas iestāde pieņem atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību.

Ražotājs groza un papildina informāciju par transportlīdzekļa remontu un tehnisko apkopi savās tīmekļa vietnēs, tiklīdz tā ir pieejama sertificētiem remontētājiem.

7. pants

Maksa par pieeju transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai

1.   Ražotāji var ņemt saprātīgu un proporcionālu maksu par pieeju transportlīdzekļu remonta un tehniskās apkopes informācijai, uz ko attiecas šī regula; maksa nav saprātīga un proporcionāla, ja tā liek atteikties no pieejas, neņemot vērā to, cik daudz neatkarīgais uzņēmējs to izmanto.

2.   Ražotāji ļauj piekļūt transportlīdzekļu remonta un tehniskās apkopes informācijai dienas, mēneša un gada garumā, maksa par pieeju šai informācijai mainās atkarībā no laikposma, kurā nodrošināta pieeja.

8. pants

Īstenošanas pasākumi

Pasākumi, kas nepieciešami, lai īstenotu 6. pantu un 7. pantu, kuri ir paredzēti, lai grozītu šīs regulas nebūtiskus elementus, papildinot to, tiek pieņemti atbilstīgi regulatīvai kontroles procedūrai, kas minēta 15. panta 3. punktā. Tie ietver tehniskās specifikācijas un to precizējumu, kas attiecas uz veidu, kā nodrošina OBD un transportlīdzekļu remonta un tehniskās apkopes informāciju, īpašu uzmanību veltot MVU specifiskajām vajadzībām.

9. pants

Ziņojums

Ne vēlāk kā 2011. gada 2. jūlijā Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu par transportlīdzekļu remonta un apkopes informācijas piekļuves sistēmas darbību, jo īpaši ņemot vērā ietekmi uz konkurenci un iekšējā tirgus darbību, kā arī labvēlīgu ietekmi uz vidi. Ziņojumā apsver, vai būtu piemēroti konsolidēt visus noteikumus, kas nosaka piekļuvi transportlīdzekļu remonta un apkopes informācijai pārstrādātā pamatdirektīvā par tipa apstiprinājumu.

IV NODAĻA

DALĪBVALSTU PIENĀKUMI

10. pants

Tipa apstiprinājums

1.   Sākot ar 2007. gada 2. jūliju, ja ražotājs pieprasa, tad valsts iestādes, pamatojoties uz transportlīdzekļu emisijām vai degvielas patēriņu, nevar atteikt jauna veida transportlīdzeklim izdot EK tipa apstiprinājumu vai valsts tipa apstiprinājumu vai aizliegt jauna transportlīdzekļa reģistrēšanu, pārdošanu, nodošanu ekspluatācijā, ja attiecīgais transportlīdzeklis atbilst šai regulai un tās īstenošanas pasākumiem un jo īpaši “Euro 5” robežvērtībām, kas noteiktas I pielikuma 1. tabulā, vai “Euro 6” robežvērtībām, kas noteiktas I pielikuma 2. tabulā.

2.   Sākot no 2009. gada 1. septembra un no 2010. gada 1. septembra N1 kategorijas II un III klases un N2 kategorijas transportlīdzekļiem valsts iestādes, pamatojoties uz transportlīdzekļu emisijām vai degvielas patēriņu, jauna tipa transportlīdzeklim, kas neatbilst šai regulai un tās īstenošanas pasākumiem, un jo īpaši pielikumiem, izņemot “Euro 6” robežvērtības, kas noteiktas I pielikuma 2. tabulā, atsaka izdot EK tipa apstiprinājumu vai valsts tipa apstiprinājumu. Lai pārbaudītu izplūdes gāžu caurules emisijas, attiecībā uz transportlīdzekļiem, kas paredzēti īpašu sociālo vajadzību izpildīšanai, piemērojamas robežvērtības ir tādas pašas kā attiecībā uz N1 kategorijas III klases transportlīdzekļiem.

3.   Sākot no 2011. gada 1. septembra un no 2012. gada 1. septembra, N1 kategorijas II un III klases un N2 kategorijas transportlīdzekļiem, un transportlīdzekļiem, kas paredzēti īpašu sociālo vajadzību izpildīšanai, valsts iestādes attiecībā uz jauna tipa transportlīdzekli, kas neatbilst šai regulai un tās īstenošanas pasākumiem, un jo īpaši pielikumiem, izņemot “Euro 6” robežvērtības, kas noteiktas I pielikuma 2. tabulā, uzskata, ka tā atbilstības sertifikāti vairs nav derīgi Direktīvas 70/156/EEK 7. panta 1. punkta vajadzībām un, pamatojoties uz transportlīdzekļu emisijām vai degvielas patēriņu, aizliedz šāda transportlīdzekļa reģistrēšanu, pārdošanu vai nodošanu ekspluatācijā. Lai pārbaudītu izplūdes gāžu caurules emisijas, attiecībā uz transportlīdzekļiem, kas paredzēti īpašu sociālo vajadzību izpildīšanai, piemērojamas robežvērtības ir tādas pašas kā attiecībā uz N1 kategorijas III klases transportlīdzekļiem.

4.   Sākot no 2014. gada 1. septembra un no 2015. gada 1. septembra, N1 kategorijas II un III klases un N2 kategorijas transportlīdzekļiem valsts iestādes, pamatojoties uz transportlīdzekļu emisijām vai degvielas patēriņu, jauna tipa transportlīdzeklim, kas neatbilst šai regulai un tās īstenošanas pasākumiem un jo īpaši “Euro 6” robežvērtībām saskaņā ar I pielikuma 2. tabulu, atsaka izdot EK tipa apstiprinājumu vai valsts tipa apstiprinājumu.

5.   Sākot no 2015. gada 1. septembra un no 2016. gada 1. septembra, N1 kategorijas II un III klases un N2 kategorijas transportlīdzekļiem valsts iestādes attiecībā uz jauna tipa transportlīdzekli, kas neatbilst šai regulai un tās īstenošanas pasākumiem un jo īpaši “Euro 6” robežvērtībām saskaņā ar I pielikuma 2. tabulu, uzskata, ka tā atbilstības sertifikāti vairs nav derīgi Direktīvas 70/156/EEK 7. panta 1. punkta vajadzībām un, pamatojoties uz transportlīdzekļu emisijām vai degvielas patēriņu, aizliedz šāda transportlīdzekļa reģistrēšanu, pārdošanu vai nodošanu ekspluatācijā.

11. pants

Rezerves detaļu tipa apstiprināšana

1.   Jaunām rezerves piesārņojuma kontroles iekārtām, kas paredzētas uzstādīšanai transportlīdzekļos, kas apstiprināti saskaņā ar šo regulu, valsts iestādes aizliedz pārdošanu vai uzstādīšanu transportlīdzekļos, ja tie nav tāda tipa, kuram ir piešķirts tipa apstiprinājums atbilstīgi šai regulai un tās īstenošanas pasākumiem.

2.   Valsts iestādes var turpināt pagarināt to rezerves piesārņojuma kontroles iekārtu EK tipu apstiprinājumus, kas paredzētas šajā regulā iepriekš minētajos standartos, ar tādiem pašiem nosacījumiem, kuri tika piemēroti sākotnēji. Valsts iestādes aizliedz šādu piesārņojuma kontroles rezerves iekārtu pārdošanu vai uzstādīšanu transportlīdzekļos neatkarīgi no tā, vai tās atbilst tipam, attiecībā uz kuru attiecīgais tipa apstiprinājums ir piešķirts.

3.   Uz rezerves piesārņojuma kontroles iekārtām, kas paredzētas uzstādīšanai transportlīdzekļu tipam, kas apstiprināts pirms rezerves detaļas tipam apstiprināšanai izvirzāmo prasību pieņemšanas, 1. un 2. punkta prasības neattiecas.

12. pants

Finansiāli atvieglojumi

1.   Dalībvalstis var nodrošināt finansiālus atvieglojumus, ko piemēro sērijveidā ražotajiem transportlīdzekļiem, kuri atbilst šai regulai un tās īstenošanas pasākumiem.

Šie atvieglojumi ir spēkā attiecībā uz visiem jaunajiem transportlīdzekļiem, ko piedāvā pārdošanai dalībvalsts tirgū, kas atbilst vismaz I pielikuma 1. tabulā noteiktajām emisijas robežvērtībām pirms datumiem, kuri noteikti 10. panta 3. punktā; tie nav spēkā tajos datumos.

Finansiāli atvieglojumi, kurus attiecina tikai uz transportlīdzekļiem, kas atbilst I pielikuma 2. tabulā noteiktajām emisijas robežvērtībām, tādiem kādas dalībvalsts tirgū pārdošanā esošiem jauniem transportlīdzekļiem var tikt piešķirti, sākot no datumiem, kas paredzēti 10. panta 3. punktā pirms datumiem, kuri paredzēti 10. panta 5. punktā; tie nav spēkā datumos, kas noteikti 10. panta 5. punktā.

2.   Dalībvalstis var piešķirt finansiālus atvieglojumus par lietošanā esošo transportlīdzekļu modernizēšanu un par neatbilstīgo transportlīdzekļu nodošanu metāllūžņos.

3.   Attiecībā uz katru transportlīdzekļa tipu finansiālie atvieglojumi, kas minēti 1. un 2. punktā, nepārsniedz tādu tehnisko iekārtu papildu izmaksas, kuras rodas, lai nodrošinātu atbilstību I pielikumā noteiktajām emisiju maksimālajām pieļaujamajām emisijām, ietverot to uzstādīšanu transportlīdzeklī.

4.   Komisiju laicīgi informē par plāniem izveidot vai mainīt finansiālos atvieglojumus, kas minēti 1. un 2. punktā.

13. pants

Sankcijas

1.   Dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, ko piemēro par ražotāju izdarītajiem šīs regulas noteikumu pārkāpumiem, un veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to piemērošanu. Paredzētajām sankcijām jābūt efektīvām, samērīgām un preventīvām. Dalībvalstis līdz 2009. gada 2. janvārim paziņo par šiem noteikumiem Komisijai un nekavējoties paziņo tai par visiem to turpmākiem grozījumiem.

2.   Pārkāpumi, par kuriem piemēro sankcijas, ietver:

a)

nepatiesu ziņu sniegšanu deklarācijā saistībā ar apstiprinājuma procedūru vai saistībā ar procedūru, kuras rezultātā var atsaukt apstiprinājumu;

b)

to pārbaudes rezultātu falsificēšanu, kas saistīta ar tipa apstiprināšanu vai ekspluatācijas atbilstību;

c)

datu vai informācijas nesniegšanu par tehniskajiem rādītājiem, kas varētu būt par iemeslu tipa apstiprinājuma atsaukšanai vai tipa aizliegumam;

d)

pārveidotu ierīču izmantošanu;

un

e)

atteikšanos nodrošināt piekļuvi informācijai.

V NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

14. pants

Specifikāciju pārskatīšana

1.   Komisija apsver arī metāna emisijas iekļaušanu oglekļa dioksīda emisijas aprēķinos. Vajadzības gadījumā Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikumu par pasākumiem, lai sniegtu pārskatu vai ierobežotu metāna emisiju.

2.   Pēc ANO/EEK Cieto daļiņu noteikšanas programmas pabeigšanas, ko īstenoja transportlīdzekļu noteikumu saskaņošanas pasaules foruma uzraudzībā, bet ne vēlāk kā pēc “Euro 6” stāšanās spēkā Komisija pieņem šādus pasākumus, kas izveidoti, lai grozītu mazāk svarīgos šīs regulas elementus un papildinātu to, nemazinot pastāvošo ambīciju līmeni saistībā ar vides aizsardzības prasībām:

a)

šīs regulas grozīšanu atbilstīgi 15. panta 3. punktā minētajai regulatīvās kontroles procedūrai, ar mērķi atkārtoti kalibrēt uz daļiņu masas pamatoto vērtību robežvērtības, kas noteikti šīs regulas I pielikumā, un ieviest uz daļiņu skaita pamatoto vērtību robežvērtības šajā pielikumā, lai tie visumā atbilstu benzīna un dīzeļdegvielas masas robežvērtībām;

b)

pārskatītu pasākumu procedūras pieņemšanu cieto daļiņu un cieto daļiņu skaita robežvērtībām saskaņā ar 15. panta 3. punktā minēto regulatīvās kontroles procedūru.

3.   Komisija pārskata 5. panta 3. punktā minētās procedūras, pārbaudes un prasības, kā arī pārbaudes ciklus, ko izmanto, lai mērītu emisijas. Ja pārskatīšanas gaitā atklājas, ka tie vairs nav piemēroti vai vairs neatspoguļo faktisko emisiju daudzumu, tos pielāgo tā, lai tie atspoguļotu faktisko emisiju daudzumu, kas rodas, braucot pa ceļiem. Nepieciešamie pasākumi, kas paredzēti, lai grozītu šīs regulas nebūtiskos elementus, papildinot to, tiek pieņemti atbilstīgi regulatīvās kontroles procedūrai, kas minēta 15. panta 3. punktā.

4.   Komisija pārskata to piesārņojošo vielu sarakstu, uz kurām attiecas 5. panta 3. punktā minētās prasības un pārbaudes. Ja Komisija secina, ka nepieciešams regulēt arī citu piesārņojošo vielu emisijas, tā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikumu attiecīgi grozīt šo regulu.

5.   Komisija pārskata I pielikuma 4. tabulā norādītās maksimālās pieļaujamās emisijas oglekļa monoksīdam un ogļūdeņražu izpūtēju emisijām, pamatojoties aukstās palaides pārbaužu rezultātiem, un vajadzības gadījumā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikumu noteikt stingrākas maksimālās pieļaujamās emisijas.

6.   Attiecīgos Direktīvas 2005/55/EK pielikumus groza saskaņā ar 15. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru, lai tajos būtu prasība par to visu transportlīdzekļu tipa apstiprinājumu, uz kuriem attiecas šī direktīva.

15. pants

Komitoloģija

1.   Komisijai palīdz komiteja.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.

3.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

16. pants

Grozījumi Direktīvās 70/156/EEK un 2005/55/EK

1.   Direktīvu 70/156/EEK groza saskaņā ar šīs regulas II pielikumu.

2.   Direktīvu 2005/55/EK ar šo groza šādi:

a)

nosaukumu aizstāj ar šādu tekstu:

“Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/55/EK (2005. gada 28. septembris) par kravas transporta līdzekļu un to motoru tipa apstiprināšanu attiecībā uz emisijām (“Euro IV” un “Euro V”)”;

b)

1. pantu aizstāj ar šādu tekstu:

“1. pants

Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

a)

“transportlīdzeklis” ir jebkurš motorizēts transportlīdzeklis, kas definēts Direktīvas 70/156/EEK 2. pantā un kura standartmasa pārsniedz 2 610 kg;

b)

“dzinējs” ir transportlīdzekļa virzošais dzenošā spēka avots, kuram var piešķirt tipa apstiprinājumu kā atsevišķai tehniskai vienībai saskaņā ar Direktīvas 70/156/EK 2. pantu;

c)

“videi mazāk kaitīgs transportlīdzeklis (EEV)” ir ar dzinēju darbināms transporta līdzeklis, kas atbilst pieļaujamajām emisijas robežvērtībām, kas minētas I pielikuma 6.2.1. sadaļas tabulu C rindā.”;

c)

direktīvas I pielikuma 1. sadaļu aizstāj ar šādu tekstu:

“1.

Šo direktīvu piemēro, kontrolējot gāzveida un daļiņveida piesārņotājus, emisijas kontroles ierīču lietošanas laiku, lietojamo transportlīdzekļu/dzinēju atbilstību un visu mehānisko transportlīdzekļu diagnostikas sistēmas (OBD), kā arī 1. pantā minētajiem dzinējiem, izņemot M1, N1, N2 un M2 kategorijas transportlīdzekļus, kuru tips apstiprināts saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 715/2007 (24).

17. pants

Atcelšana

1.   Šādas direktīvas atceļ, sākot ar 2013. gada 2. janvāri:

Direktīva 70/220/EEK,

Direktīva 72/306/EEK,

Direktīva 74/290/EEK,

Direktīva 77/102/EEK,

Direktīva 78/665/EEK,

Direktīva 80/1268/EEK,

Direktīva 83/351/EEK,

Direktīva 88/76/EEK,

Direktīva 88/436/EEK,

Direktīva 89/458/EEK,

Direktīva 91/441/EEK,

Direktīva 93/59/EEK,

Direktīva 93/116/EK,

Direktīva 94/12/EK,

Direktīva 96/44/EK,

Direktīva 96/69/EK,

Direktīva 98/69/EK,

Direktīva 98/77/EK,

Direktīva 1999/100/EK,

Direktīva 1999/102/EK,

Direktīva 2001/1/EK,

Direktīva 2001/100/EK,

Direktīva 2002/80/EK,

Direktīva 2003/76/EK,

Direktīva 2004/3/EK.

2.   Komisijas Direktīvas 89/491/EEK (1989. gada 17. jūlijs), ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvas 70/157/EEK, 70/220/EEK, 72/245/EEK, 72/306/EEK, 80/1268/EEK un 80/1269/EEK attiecībā uz mehāniskajiem transportlīdzekļiem (25), II un V pielikumu svītro, sākot ar 2013. gada 2. janvāri.

3.   Atsauces uz atceltajām direktīvām uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

4.   Dalībvalstis atceļ savus tiesību aktus, ar kuriem īsteno 1. punktā minētās direktīvas, sākot ar 2013. gada 2. janvāri.

18. pants

Stāšanās spēkā

1.   Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.   Šo regulu piemēro no 2009. gada 3. janvāra, izņemot 10. panta 1. punktu un 12. pantu, kas stājas spēkā no 2007. gada 2. jūlija.

3.   Grozījumus vai īstenošanas pasākumus, kas minēti 5. panta 3. punktā un 14. panta 6. punktā, pieņem līdz 2008. gada 2. jūlijam.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2007. gada 20. jūnijā

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

H.-G. PÖTTERING

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

G. GLOSER


(1)  OV C 318, 23.12.2006., 62. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2006. gada 13. decembra Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts) un Padomes 2007. gada 30. maija Lēmums.

(3)  OV L 42, 23.2.1970., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2006/96/EK (OV L 363, 20.12.2006., 81. lpp.).

(4)  Strukturēto informācijas standartu organizācija.

(5)  Padomes Direktīva 70/220/EEK (1970. gada 20. marts) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic, lai novērstu gaisa piesārņošanu, kuru rada gāzu izplūde no mehānisko transportlīdzekļu dzirksteļaizdedzes motoriem (OV L 76, 6.4.1970., 1. lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2003/76/EK (OV L 206, 15.8.2003., 29. lpp.).

(6)  Padomes Direktīva 72/306/EEK (1972. gada 2. augusts) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic, lai samazinātu piesārņojuma emisiju no transportlīdzekļiem paredzētiem dīzeļmotoriem (OV L 190, 20.8.1972., 1. lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2005/21/EK (OV L 61, 8.3.2005., 25. lpp.).

(7)  Padomes Direktīva 74/290/EEK (1974. gada 28. maijs), ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu Nr. 70/220/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic, lai novērstu gaisa piesārņošanu, kuru rada gāzu izplūde no mehānisko transportlīdzekļu dzirksteļaizdedzes motoriem (OV L 159, 15.6.1974., 61. lpp.). Direktīvā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2006/101/EK (OV L 363, 20.12.2006., 238. lpp.).

(8)  Padomes Direktīva 80/1268/EEK (1980. gada 16. decembris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu degvielas patēriņu (OV L 375, 31.12.1980., 36. lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/3/EK (OV L 49, 19.2.2004., 36. lpp.).

(9)  Padomes Direktīva 83/351/EEK (1983. gada 16. jūnijs), ar kuru groza Padomes Direktīvu 70/220/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic, lai novērstu gaisa piesārņošanu, kuru rada gāzu izplūde no mehānisko transportlīdzekļu dzirksteļaizdedzes motoriem (OV L 197, 20.7.1983., 1. lpp.).

(10)  Padomes Direktīva 88/76/EEK (1987. gada 3. decembris), ar kuru groza Direktīvu 70/220/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic, lai novērstu gaisa piesārņošanu ar gāzēm no mehānisko transportlīdzekļu motoriem (OV L 36, 9.2.1988., 1. lpp.).

(11)  Padomes Direktīva 88/436//EEK (1988. gada 16. jūnijs), ar ko groza Direktīvu 70/220/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic, lai novērstu gaisa piesārņošanu ar gāzēm no mehānisko transportlīdzekļu motoriem (daļiņveida piesārņotāju emisijas no dīzeļmotoriem ierobežošana) (OV L 214, 6.8.1988., 1. lpp.).

(12)  Padomes Direktīva 89/458/EEK (1989. gada 18. jūlijs), ar ko attiecībā uz Eiropas emisiju standartiem mašīnām ar motora darba tilpumu mazāku par 1,4 litriem groza Direktīvu 70/220/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic, lai novērstu gaisa piesārņošanu, ko rada emisija no mehāniskajiem transportlīdzekļiem (OV L 226, 3.8.1989., 1. lpp.).

(13)  Padomes Direktīva 91/441/EEK (1991. gada 26. jūnijs), ar ko groza Direktīvu 70/220/EEK par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic, lai novērstu gaisa piesārņošanu, ko rada emisijas no mehāniskajiem transportlīdzekļiem (OV L 242, 30.8.1991., 1. lpp.).

(14)  Padomes Direktīva 93/59/EEK (1993. gada 28. jūnijs), ar ko groza Direktīvu 70/220/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic, lai novērstu gaisa piesārņošanu, ko rada emisijas no mehāniskajiem transportlīdzekļiem (OV L 186, 28.7.1993., 21. lpp.).

(15)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 94/12/EK (1994. gada 23. marts), kas attiecas uz pasākumiem pret gaisa piesārņošanu, kuru rada emisijas no mehāniskajiem transportlīdzekļiem (OV L 100, 19.4.1994., 42. lpp.).

(16)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 96/69/EK (1996. gada 8. oktobris), ar ko groza Direktīvu 70/220/EEK par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic, lai novērstu gaisa piesārņošanu, ko rada emisijas no mehāniskajiem transportlīdzekļiem (OV L 282, 1.11.1996., 64. lpp.).

(17)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/69/EK (1998. gada 13. oktobris), kas attiecas uz pasākumiem pret gaisa piesārņošanu, kuru rada emisija no mehāniskajiem transportlīdzekļiem (OV L 350, 28.12.1998., 1. lpp.).

(18)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/1/EK (2001. gada 22. janvāris), ar ko groza Padomes Direktīvu 70/220/EEK attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic, lai novērstu gaisa piesārņošanu, ko rada emisija no mehāniskajiem transportlīdzekļiem (OV L 35, 6.2.2001., 34. lpp.).

(19)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/100/EK (2001. gada 7. decembris), ar kuru groza Padomes Direktīvu 70/220/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic, lai novērstu gaisa piesārņošanu, ko rada emisija no mehāniskajiem transportlīdzekļiem (OV L 16, 18.1.2002., 32. lpp.).

(20)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/3/EK (2004. gada 11. februāris), ar ko groza Padomes Direktīvu 70/156/EEK un 80/1268/EEK attiecībā uz N1 kategorijas transportlīdzekļu oglekļa dioksīda emisiju un degvielas patēriņa noteikšanu (OV L 49, 19.2.2004., 36. lpp.).

(21)  OV L 275, 20.10.2005., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2006/51/EK (OV L 152, 7.6.2006., 11. lpp.).

(22)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.).

(23)  OASIS formāts attiecas uz tehniskajām specifikācijām OASIS dokumentā SC2-D5 “Transportlīdzekļu remonta informācijas formāts”, 2003. gada 28. maija versija 1.0 (pieejama: http://www.oasis-open.org/committees/download.php/2412/Draft%20Committee%20Specification.pdf) un OASIS dokumenta “Specifikācija transportlīdzekļu remontam” SC1-D2 3.2., 3.5., 3.6., 3.7. un 3.8. nodaļā, 2003. gada 10. janvāra versija 6.1 (pieejams: http://lists.oasis-open.org/archives/autorepair/200302/pdf00005.pdf). Šajā formātā izmantots tikai atvērts teksts un grafiskais formāts.

(24)  OV L 171, 29.6.2007., 1. lpp.”.

(25)  OV L 238, 15.8.1989., 43. lpp.


I PIELIKUMS

MAKSIMĀLĀ PIEĻAUJAMĀ EMISIJA

1. tabula

“Euro 5” maksimālā pieļaujamā emisija

 

Atskaites masa

(RM)

(kg)

Robežvērtības

Oglekļa oksīda masa

(CO)

Kopējā ogļūdeņražu masa

(THC)

Metānu nesaturošo ogļūdeņražu masa

(NMHC)

Slāpekļa oksīdu masa

(NOx)

Kopējā ogļūdeņražu un slāpekļa oksīdu masa

(THC + NOx)

Cieto daļiņu masa

(PM)

Cieto daļiņu skaits (1)

(P)

L1

(mg/km)

L2

(mg/km)

L3

(mg/km)

L4

(mg/km)

L2 + L4

(mg/km)

L5

(mg/km)

L6

(#/km)

Kategorija

Klase

 

PI

CI

PI

CI

PI

CI

PI

CI

PI

CI

PI (2)

CI

PI

CI

M

Visi

1 000

500

100

68

60

180

230

5,0

5,0

 

 

N1

I

RM ≤ 1 305

1 000

500

100

68

60

180

230

5,0

5,0

 

 

II

1 305 < RM ≤ 1 760

1 810

630

130

90

75

235

295

5,0

5,0

 

 

III

1 760 < RM

2 270

740

160

108

82

280

350

5,0

5,0

 

 

N2

 

 

2 270

740

160

108

82

280

350

5,0

5,0

 

 

Atšifrējums: PI = dzirksteļaizdedzes dzinējs, CI = kompresijaizdedzes dzinējs.


2. tabula

“Euro 6” maksimālā pieļaujamā emisija

 

Atskaites masa

(RM)

(kg)

Robežvērtības

Oglekļa oksīda masa

(CO)

Ogļūdeņražu masa

(THC)

Metānu nesaturošo ogļūdeņražu masa

(NMHC)

Slāpekļa oksīdu masa

(NOx)

Kopējā oglūdeņražu un slāpekļa oksīdu masa

(THC + NOx)

Cieto daļiņu masa

(PM)

Cieto daļiņu skaits (3)

(P)

L1

(mg/km)

L2

(mg/km)

L3

(mg/km)

L4

(mg/km)

L2 + L4

(mg/km)

L5

(mg/km)

L6

(#/km)

Kategorija

Klase

 

PI

CI

PI

CI

PI

CI

PI

CI

PI

CI

PI (4)

CI

PI

CI

M

Visi

1 000

500

100

68

60

80

170

5,0

5,0

 

 

N1

I

RM ≤ 1 305

1 000

500

100

68

60

80

170

5,0

5,0

 

 

II

1 305 < RM ≤ 1 760

1 810

630

130

90

75

105

195

5,0

5,0

 

 

III

1 760 < RM

2 270

740

160

108

82

125

215

5,0

5,0

 

 

N2

 

 

2 270

740

160

108

82

125

215

5,0

5,0

 

 

Atšifrējums: PI = dzirksteļaizdedzes dzinējs, CI = kompresijaizdedzes dzinējs.


3. tabula

Maksimālā pieļaujamā emisija tvaika emisijas testam

Tvaika emisijas masa (g/test)

2,0


4. tabula

Maksimālā pieļaujamā emisija oglekļa oksīda un ogļūdeņraža izpūtēja emisijās pēc aukstās palaides testa

Testa temperatūra 266 K (–7 °C)

Transportlīdzekļa kategorija

Klase

Oglekļa oksīda masa (CO)

L1 (g/km)

Ogļūdeņražu (HC) masa

L2 (g/km)

M

15

1,8

N1

I

15

1,8

II

24

2,7

III

30

3,2

N2

 

30

3,2


(1)  Skaitlisko standartu noteiks pēc iespējas ātri, taču ne vēlāk kā stājoties spēkā “Euro 6”.

(2)  Dzirksteļaizdedzes dzinēju cieto daļiņu masas standarti ir spēkā tikai transportlīdzekļiem ar tiešās iesmidzināšanas dzinējiem, kas pilnīgi vai daļēji darbojas liesas liesmas režīmā.

(3)  Skaitliskais standarts jānosaka šajā līmenī.

(4)  Dzirksteļaizdedzes dzinēja cieto daļiņu masas standarti ir spēkā tikai transportlīdzekļiem ar tiešās iesmidzināšanas dzinējiem.


II PIELIKUMS

Grozījumi Direktīvā 70/156/EEK

Direktīvu 70/156/EEK ar šo groza šādi:

1)

Direktīvas 2. pantā pēc pēdējā ievilkuma pievieno šādu teikumu:

“Ja šajā direktīvā tiek izdarīta atsauce uz atsevišķu direktīvu vai regulu, tajā ietver arī atsauci uz tiesību aktiem, ar kuriem to īsteno.”

2)

Šādos noteikumos aiz vārdiem “atsevišķa direktīva” pievieno vārdus “vai regula” attiecīgā skaitlī un locījumā:

2. panta pirmajā ievilkumā; 2. panta devītajā ievilkumā; 2. panta desmitajā ievilkumā; 2. panta četrpadsmitajā ievilkumā; 3. panta 1. punktā; 3. panta 4. punktā; 4. panta 1. punkta c) apakšpunktā; 4. panta 1. punkta d) apakšpunktā; 5. panta 5. punktā; 6. panta 3. punktā; 7. panta 2. punktā; 13. panta 4. punktā; 13. panta 5. punktā; I pielikuma pirmajā punktā; III pielikuma III daļā; IV pielikuma II daļas pirmajā punktā; V pielikuma 1. iedaļas a) apakšpunktā; V pielikuma 1. iedaļas b) apakšpunktā; V pielikuma 1. iedaļas c) apakšpunktā; VI pielikumā, transportlīdzekļa EK tipa apstiprinājuma sertifikāta 2. lappusē; VII pielikuma 1. punkta 4. iedaļā; VII pielikuma 1. zemsvītras piezīmē; X pielikuma 2.1. iedaļā; X pielikuma 3.3. daļā; XI pielikuma 4. papildinājumā “burtu nozīme”: X; XII pielikuma B iedaļas 2) apakšpunktā; XIV pielikuma 2. iedaļas a) apakšpunktā; XIV pielikuma 2. iedaļas c) apakšpunktā; XIV pielikuma 2. iedaļas d) apakšpunktā.

3)

Šādos noteikumos aiz vārdiem “atsevišķas direktīvas” pievieno vārdus “vai regulas” attiecīgā skaitlī un locījumā:

2. panta astotajā ievilkumā; 3. panta 1. punktā; 3. panta 2. punktā; 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta pirmajā un otrajā ievilkumā; 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā; 4. panta 3. punktā; 5. panta 4. punkta trešajā daļā; 5. panta 6. punktā; 8. panta 2. punktā; 8. panta 2. punkta c) apakšpunktā; 9. panta 2. punktā; 10. panta 2. punktā; 11. panta 1. punktā; 13. panta 2. punktā; 14. panta 1. punkta i) punktā; šādos pielikumos – XIII pielikuma nosaukumā; I pielikuma pirmajā daļā; IV pielikuma I daļas pirmajā un otrajā rindā; IV pielikuma II daļas tabulu 1. zemsvītras piezīmē; V pielikuma 1. iedaļas b) apakšpunktā; V pielikuma 3. iedaļā; V pielikuma 3. iedaļas a) apakšpunktā; V pielikuma 3. iedaļas b) apakšpunktā; VI pielikuma 1. un 2. punktā; VI pielikuma transportlīdzekļa EK tipa apstiprinājuma sertifikāta 2. lappusē; X pielikuma 2.2. iedaļā; X pielikuma 2.3.5. iedaļā; X pielikuma 3.5. iedaļā; XII pielikuma nosaukumā; XIV pielikuma 1.1. iedaļā; XIV pielikuma 2. iedaļas c) apakšpunktā.

4)

Šādos noteikumos aiz vārdiem “direktīva” pievieno vārdus “vai regula” attiecīgā skaitlī un locījumā:

5. panta 3. punkta trešajā daļā; IV pielikuma I daļas tabulas X zemsvītras piezīmē; VI pielikumā, transportlīdzekļa EK tipa apstiprinājuma sertifikāta 2. lappusē, tabulu virsrakstos; VII pielikuma 1. iedaļas 2. sadaļā; VII pielikuma 1. iedaļas 3. sadaļā; VII pielikuma 1. iedaļas 4. sadaļā; VIII pielikuma 1., 2., 2.1., 2.2 un 3. sadaļā; IX pielikumā, 2. lappusē, pabeigtiem vai nokomplektētiem M1 kategorijas transportlīdzekļiem, 45., 46.1. un 46.2. punktā; IX pielikumā, 2. lappusē, pabeigtiem vai nokomplektētiem M2 un M3 transportlīdzekļiem, 45. un 46.1. punktā; IX pielikumā, 2. lappusē, pabeigtiem vai nokomplektētiem N1, N2 un N3 kategorijas transportlīdzekļiem, 45. un 46.1. punktā; IX pielikumā, 2. lappusē, nepabeigtiem M1 kategorijas transportlīdzekļiem, 45. un 46.1. punktā; IX pielikumā, 2. lappusē, nepabeigtiem M2 un M3 kategorijas transportlīdzekļiem, 45. un 46.1. punktā; IX pielikumā, 2. lappusē, nepabeigtiem N1, N2 un N3 kategorijas transportlīdzekļiem, 45. un 46.1. punktā; X pielikuma 2. zemsvītras piezīmē; X pielikuma 1.2.2. iedaļā; XI pielikuma 4. papildinājumā “burtu nozīme” N/A; XV pielikuma tabulas virsrakstā;

Šādos noteikumos aiz vārdiem “direktīva” pievieno vārdus “vai regula” attiecīgā skaitlī un locījumā:

IX pielikumā, 2. lappusē, pabeigtiem vai nokomplektētiem M1 kategorijas transportlīdzekļiem; IX pielikumā, 2. lappusē, pabeigtiem vai nokomplektētiem M2 un M3 kategorijas transportlīdzekļiem; IX pielikumā, 2. lappusē, pabeigtiem vai nokomplektētiem N1, N2 un N3 kategorijas transportlīdzekļiem; IX pielikumā, 2. lappusē, nepabeigtiem M1 kategorijas transportlīdzekļiem; IX pielikumā, 2. lappusē, nepabeigtiem M2 un M3 kategorijas transportlīdzekļiem; IX pielikumā, 2. lappusē, nepabeigtiem N1, N2 un N3 kategorijas transportlīdzekļiem; XV pielikumā.

5)

Direktīvas 8. panta 2. punkta c) apakšpunktā pēc vārdiem “direktīva(-as)” pievieno vārdus “vai regula(-as)”.

6)

Direktīvas IV pielikuma I daļas tabulas virsrakstā un 2. punktā un tekstu aizstāj ar šādu tekstu:

“Temats

Direktīvas/Regulas Nr.

Atsauce uz Oficiālo Vēstnesi

Piemēro

M1

M2

M3

N1

N2

N3

O1

O2

O3

O4

2. Emisijas/Pieeja informācijai

…/…/EK

(EK) Nr. …/…

L …, …, … lpp.

X (1)

X (1)

 

X (1)

X (1)

 

 

 

 

 

7)

Direktīvas IV pielikuma I daļā 11. un 39. punktu svītro.

8)

Direktīvas VII pielikuma 4. punktā pēc vārdiem “direktīvas gadījumā” pievieno vārdus “vai regulas gadījumā”.

9)

Direktīvas VII pielikuma 5. punktā pēc vārdiem “jaunākā direktīva” pievieno vārdus “vai regula”.

10)

Direktīvas XI pielikuma 1. papildinājuma tabulas virsrakstā un 2. punktā tekstu aizstāj ar šādu tekstu:

“Vienība

Temats

Direktīvas/Regulas Nr.

M1 ≤ 2 500 (1) kg

M1 > 2 500 (1) kg

M2

M3

2

Emisijas/Pieeja informācijai

…/…/EK

(EK) Nr. …/…

Q

G + Q

G + Q”

 

11)

Direktīvas XI pielikuma 1. papildinājumā 11. un 39. punktu svītro.

12)

Direktīvas XI pielikuma 2. papildinājuma tabulas virsrakstā un 2. punktā tekstu aizstāj ar šādu tekstu:

“Vienība

Temats

Direktīvas/Regulas Nr.

M1

M2

M3

N1

N2

N3

O1

O2

O3

O4

2

Emisijas/Pieeja informācijai

…/…/EK

(EK) Nr. …/…

A

A

 

A

A”

 

 

 

 

 

13)

Direktīvas XI pielikuma 2. papildinājumā 11. un 39. punktu svītro.

14)

Direktīvas XI pielikuma 3. papildinājuma tabulas virsrakstā un 2. punktā tekstu aizstāj ar šādu tekstu:

“Vienība

Temats

Direktīvas/Regulas Nr.

M2

M3

N1

N2

N3

O1

O2

O3

O4

2

Emisijas/Pieeja informācijai

…/…/EK

(EK) Nr. …/…

Q

 

Q

Q”

 

 

 

 

 

15)

Direktīvas XI pielikuma 3. papildinājuma 11. punktu svītro.

16)

Direktīvas XI pielikuma 4. papildinājuma tabulas virsrakstā un 2. punktā tekstu aizstāj ar šādu tekstu:

“Vienība

Temats

Direktīvas/Regulas Nr.

N kategorijas mobilais krāns

2

Emisijas/Pieeja informācijai

…/…/EK

(EK) Nr. …/…

N/A”

17)

Direktīvas XI pielikuma 4. papildinājumā 11. punktu svītro.


(1)  Transportlīdzekļiem, kuru standartmasa nepārsniedz 2 610 kg. Pēc ražotāja pieprasījuma var attiecināt uz transportlīdzekļiem, kuru standartmasa nepārsniedz 2 840 kg.”.


29.6.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 171/17


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 716/2007

(2007. gada 20. jūnijs)

attiecībā uz Kopienas statistiku par ārvalstu saistītu uzņēmumu struktūru un darbību

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 285. panta 1. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu (1),

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (2),

tā kā:

(1)

Regulāra un labas kvalitātes Kopienas statistikas informācija par ārvalstu saistītu uzņēmumu struktūru un darbību visā ekonomikā ir būtiska, lai adekvāti novērtētu ārvalstu kontrolētu uzņēmumu ietekmi Eiropas Savienības ekonomikā. Tas atvieglos arī iekšējā tirgus efektivitātes uzraudzību un pakāpenisku ekonomiku integrāciju globalizācijas kontekstā. Šajā kontekstā starpvalstu uzņēmumiem ir noteicošā nozīme, taču ārvalstu kontrole var ietekmēt arī mazos un vidējos uzņēmumus.

(2)

Vispārējā nolīguma par pakalpojumu tirdzniecību (GATS) un nolīguma par tirdzniecības aspektiem intelektuālā īpašuma jautājumos (TRIPS) īstenošana un pārskatīšana, kā arī pašreizējās un nākotnes sarunas par citiem nolīgumiem nosaka nepieciešamību pēc attiecīgās statistikas informācijas, kam ir jābūt pieejamai, lai palīdzētu sarunu procesā.

(3)

Lai izstrādātu ekonomikas, konkurences, uzņēmumu, izpētes, tehniskās attīstības un nodarbinātības politikas, liberalizācijas procesa kontekstā ir nepieciešama statistikas informācija par ārvalstu saistītiem uzņēmumiem, lai novērtētu tiešo un netiešo ārvalstu kontroles ietekmi uz nodarbinātību, darba samaksu un produktivitāti konkrētās valstīs un sektoros.

(4)

Informācija, ko sniedz saskaņā ar esošiem Kopienas tiesību aktiem vai kas ir pieejama dažādās dalībvalstīs, ir nepilnīga vai nepietiekami salīdzināma, lai to varētu izmantot kā drošu pamatu Komisijas darbam.

(5)

Regula (EK) Nr. 184/2005 (3) nosaka kopējo struktūru sistemātiskai Kopienas statistikas sagatavošanai par maksājumu bilanci, starptautisko pakalpojumu tirdzniecību un ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem. Tā kā maksājumu bilances statistika tikai daļēji ietver to informāciju, kas ir iekļauta GATS, ir būtiski nodrošināt, lai regulāri tiktu sagatavota detalizēta statistikas informācija par ārvalstu saistītiem uzņēmumiem.

(6)

Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 58/97 (1996. gada 20. decembris) par uzņēmējdarbības strukturālo statistiku (4) un Padomes Regula (EEK) Nr. 696/93 (1993. gada 15. marts) par statistikas vienībām ražošanas sistēmas novērošanai un analīzei Kopienā (5) izveidoja kopējo struktūru, lai savāktu, apkopotu, nosūtītu un novērtētu Kopienas statistiku par uzņēmējdarbības struktūru un darbību Kopienā.

(7)

Lai apkopotu nacionālos kontus saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2223/96 (1996. gada 25. jūnijs) par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Kopienā (6), ir vajadzīga salīdzināma, pilnīga un uzticama uzņēmējdarbības statistika par ārvalstu saistītiem uzņēmumiem.

(8)

Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautisko pakalpojumu tirdzniecības statistikas rokasgrāmata, Starptautiskā Valūtas fonda Maksājumu bilances rokasgrāmata (5. izdevums), Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) ārvalstu tiešo ieguldījumu etalondefinīcija un ESAO Rokasgrāmata par ekonomikas globalizācijas raksturlielumiem kopīgi paredz vispārējos noteikumus par starptautiskās salīdzināmās statistikas apkopošanu attiecībā uz ārvalstu saistītiem uzņēmumiem.

(9)

Īpašas Kopienas statistikas izveidi paredz noteikumi, kas noteikti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 322/97 (1997. gada 17. februāris) par Kopienas statistiku (7).

(10)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, kopīgu statistikas standartu izveide, lai sagatavotu salīdzināmu statistikas informāciju par ārvalstu saistītiem uzņēmumiem, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka minētās rīcības mēroga vai iedarbības dēļ šo mērķi var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu, šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai.

(11)

Pasākumi, kas ir nepieciešami šīs regulas īstenošanai, būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (8).

(12)

Jo īpaši Komisijai būtu jāpiešķir pilnvaras pielāgot I un II pielikumā ietvertās definīcijas, III pielikumā noteiktos detalizētas informācijas līmeņus, kā arī veikt jebkurus saistītos grozījumus I un II pielikumā, lai īstenotu ievadpētījumu rezultātus un noteiktu pienācīgus kopējus kvalitātes standartus, kā arī kvalitātes ziņojumu saturu un regularitāti. Tā kā šie pasākumi ir vispārīgi un paredzēti, lai grozītu nebūtiskus elementus vai papildinātu šo regulu, iekļaujot jaunus nebūtiskus elementus, tie būtu jāpieņem saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru, kura noteikta Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā.

(13)

Ir notikušas konsultācijas ar Statistikas programmu komiteju, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 89/382/EEK, Euratom (9), un Monetārās, finanšu un maksājumu bilances statistikas komiteju, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 2006/856/EK (10),

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu nosaka vienotu sistēmu, lai sistemātiski veidotu Kopienas statistiku par ārvalstu saistītu uzņēmumu struktūru un darbību.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā izmanto šādas definīcijas:

a)

“ārvalstu saistīts uzņēmums” ir uzņēmums, kas ir rezidents valstī, kura apkopo informāciju, un ko kontrolē institucionāla vienība, kura neatrodas šajā valstī, kas apkopo informāciju, vai arī uzņēmums, kas nav rezidents valstī, kura apkopo informāciju, un ko kontrolē institucionālā vienība, kura ir rezidents valstī, kas apkopo informāciju;

b)

“kontrole” nozīmē spēju noteikt uzņēmuma vispārējo politiku, nepieciešamības gadījumā izvēloties atbilstīgas personas. Šajā sakarā tiek uzskatīts, ka uzņēmums B kontrolē uzņēmumu A, ja B vai nu tieši, vai netieši kontrolē vairāk nekā pusi no akcionāru balsstiesībām vai arī vairāk nekā pusi no daļām;

c)

“ārvalstu kontrole” nozīmē, ka kontrolējošā institucionālā vienība atrodas citā valstī, nevis tajā, kurā rezidents ir tā institucionālā vienība, kuru tā kontrolē;

d)

“filiāles” ir vietējās vienības, kas neveido atsevišķas juridiskas vienības, kuras ir atkarīgas no ārvalstu kontrolētiem uzņēmumiem. Pret tām attiecas kā pret kvazikapitālsabiedrībām Regulas (EEK) Nr. 696/93 pielikuma III sadaļas B apakšiedaļas 3. punkta f) apakšpunkta nozīmē;

e)

“ārvalstu saistītu uzņēmumu statistika” ir statistika, kas raksturo ārvalstu saistītu uzņēmumu vispārējo darbību;

f)

“iekšējā statistika par ārvalstu saistītiem uzņēmumiem” nozīmē statistiku, kas raksturo to ārvalstu saistītu uzņēmumu darbību, kuri ir rezidenti valstī, kas apkopo informāciju;

g)

“ārējā statistika par ārvalstu saistītiem uzņēmumiem” nozīmē statistiku, kas raksturo to ārvalstu saistītu uzņēmumu darbību ārvalstīs, kurus kontrolē institucionāla vienība, kas atrodas valstī, kura apkopo informāciju;

h)

“galīgā ārvalstu saistīta uzņēmuma kontrolējošā institūcija” ir institucionāla vienība, kas ir viena no ārvalsts saistītu uzņēmumu kontrolējošajām vienībām, ko nekontrolē cita institucionālā vienība;

i)

“uzņēmums”, “vietēja vienība” un “institucionāla vienība” ir jēdzieni, kam katram ir tāda pati nozīme kā Regulā (EEK) Nr. 696/93.

3. pants

Datu iesniegšana

Dalībvalstis Komisijai (Eurostat) iesniedz datus par ārvalstu saistītiem uzņēmumiem attiecībā uz raksturlielumiem, ekonomisko darbību un ģeogrāfisko iedalījumu, kā tas noteikts I, II un III pielikumā.

4. pants

Datu avoti

1.   Dalībvalstis, ievērojot 6. pantā paredzētos nosacījumus attiecībā uz kvalitāti, apkopo informāciju, kas tiek pieprasīta saskaņā ar šo regulu, izmantojot visus avotus, ko tās uzskata par piemērotiem un atbilstīgiem.

2.   Fiziskajām un juridiskajām personām, kurām tiek prasīts sniegt informāciju, sniedzot atbildi, ievēro termiņus un definīcijas, ko noteikušas valsts institūcijas, kuras ir atbildīgas par datu apkopošanu dalībvalstīs saskaņā ar šo regulu.

3.   Ja pieprasītos datus nav iespējams savākt ar saprātīgām izmaksām, var nosūtīt visprecīzākos novērtējumus, tostarp nulles vērtības.

5. pants

Ievadpētījumi

1.   Komisija sastāda programmu ievadpētījumiem, kas brīvprātīgi jāveic valsts iestādēm Regulas (EK) Nr. 322/97 2. panta nozīmē par papildu mainīgajiem lielumiem un iedalījumu iekšējai un ārējai statistikai par ārvalstu saistītiem uzņēmumiem.

2.   Šos ievadpētījumus veic, lai novērtētu datu vākšanas relevanci un pamatotību, ņemot vērā datu pieejamības priekšrocības un samērojot tās ar iespējamām statistikas sistēmas izmaksām un uzņēmumiem radīto slodzi.

3.   Komisijas programma par ievadpētījumiem atbilst I un II pielikumam.

4.   Ņemot vērā ievadpētījumu rezultātus, Komisija pieņem vajadzīgos īstenošanas pasākumus ārvalstu saistītu uzņēmumu iekšējai un ārējai statistikai saskaņā ar 10. panta 3. punktā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

5.   Ievadpētījumus pabeidz līdz 2010. gada 19. jūlijam.

6. pants

Kvalitātes standarti un ziņojumi

1.   Dalībvalstis veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu nosūtīto datu kvalitāti saskaņā ar kopējiem kvalitātes standartiem.

2.   Dalībvalstis iesniedz Komisijai (Eurostat) ziņojumu par nosūtīto datu kvalitāti (“kvalitātes ziņojumi”).

3.   Kopējos kvalitātes standartus, kā arī kvalitātes ziņojumu saturu un biežumu nosaka Komisija saskaņā ar 10. panta 3. punktā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

4.   Komisija novērtē nosūtīto datu kvalitāti.

7. pants

Ieteikumu rokasgrāmata

Komisija ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm publicē ieteikumu rokasgrāmatu, kurā ir attiecīgās definīcijas un papildu norādījumi par Kopienas statistiku, kas tiek veidota saskaņā ar šo regulu.

8. pants

Grafiks un izņēmumi

1.   Dalībvalstis apkopo datus saskaņā ar īstenošanas grafiku, kas norādīts I un II pielikumā.

2.   Pārejas laikā, kas nedrīkst pārsniegt četrus gadus no pirmā apsekojuma gada, kā minēts I un II pielikumā, Komisija saskaņā ar 10. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru dalībvalstīm var uz ierobežotu laikposmu piešķirt atkāpes no šīs regulas noteikumiem, ja to valsts sistēmās ir nepieciešamas būtiskas izmaiņas.

9. pants

Īstenošanas pasākumi

1.   Šīs regulas īstenošanai pieņem šādus pasākumus saskaņā ar regulatīvo procedūru, kas paredzēta 10. panta 2. punktā:

a)

noteikt piemērotu formātu un kārtību rezultātu nosūtīšanai no dalībvalstīm,

un

b)

saskaņā ar 8. panta 2. punktu piešķirt atbrīvojumus dalībvalstīm, ja to valstu sistēmās ir jāveic būtiski pielāgojumi, tostarp piešķirt vēl papildu atbrīvojumus no jaunām prasībām pēc ievadpētījumu veikšanas.

2.   Šādus pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, tostarp to papildinot, pieņem saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru, kas paredzēta 10. panta 3. punktā:

a)

pielāgot I un II pielikuma definīcijas un III pielikumā uzskaitīto datu detalizācijas pakāpi, kā arī veikt visas no tā izrietošās izmaiņas I un II pielikumā;

b)

piemērot ievadpētījumu rezultātus saskaņā ar 5. panta 4. punktu,

un

c)

noteikt pienācīgus un kopējus kvalitātes standartus un kvalitātes ziņojumu saturu un biežumu atbilstīgi 6. panta 3. punktam.

3.   Īpašu uzmanību pievērš principam, ka šādu pasākumu priekšrocībām jāpārsniedz to izmaksas, un principam, ka dalībvalstu un uzņēmumu papildu finansiālai slodzei būtu jāpaliek saprātīgā apmērā.

10. pants

Komiteja

1.   Komisijai palīdz Statistikas programmu komiteja (“Komiteja”).

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Laikposms, uz kuru ir atsauce Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā, ir trīs mēneši.

3.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

4.   Eiropas Centrālā banka un valstu centrālās bankas var piedalīties Komitejas sanāksmēs kā novērotāji.

11. pants

Sadarbība ar Monetārās, finanšu un maksājumu bilances statistikas komiteju

Īstenojot šo regulu, Komisija pieprasa Monetārās, finanšu un maksājumu bilances statistikas komitejas atzinumu par visiem jautājumiem, kas ietilpst šīs komitejas kompetencē, jo īpaši par visiem pasākumiem, kas paredzēti, lai piemērotos ekonomiskajiem un tehniskajiem jaunumiem saistībā ar datu savākšanu un statistisko apstrādi, rezultātu apstrādi un nosūtīšanu.

12. pants

Ziņojums par īstenošanu

Komisija līdz 2012. gada 19. jūlijam iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs regulas īstenošanu. Konkrēti šajā ziņojumā:

a)

novērtē izveidotās statistikas kvalitāti;

b)

novērtē ieguvumus, kādi ir bijuši Kopienai, dalībvalstīm, statistikas datu sniedzējiem un lietotājiem attiecībā pret attiecīgajām izmaksām;

c)

novērtē ievadpētījumu progresu un to īstenošanu,

un

d)

nosaka jomu potenciālajiem uzlabojumiem un grozījumiem, ko uzskata par nepieciešamiem saistībā ar iegūtajiem rezultātiem un iesaistītajām izmaksām.

13. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2007. gada 20. jūnijā

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

H.-G. PÖTTERING

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

G. GLOSER


(1)  OV C 144, 14.6.2005., 14. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2006. gada 12. decembra Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts) un Padomes 2007. gada 25. maija Lēmums.

(3)  OV L 35, 8.2.2005., 23. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 602/2006 (OV L 106, 19.4.2006., 10. lpp.).

(4)  OV L 14, 17.1.1997., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1893/2006 (OV L 393, 30.12.2006., 1. lpp.).

(5)  OV L 76, 30.3.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

(6)  OV L 310, 30.11.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1267/2003 (OV L 180, 18.7.2003., 1. lpp.).

(7)  OV L 52, 22.2.1997., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003.

(8)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.).

(9)  OV L 181, 28.6.1989., 47. lpp.

(10)  OV L 332, 30.11.2006., 21. lpp.


I PIELIKUMS

KOPĒJAIS MODULIS IEKŠĒJAI STATISTIKAI PAR ĀRVALSTU SAISTĪTIEM UZŅĒMUMIEM

1. PUNKTS

Statistikas vienība

Statistikas vienības ir uzņēmumi un visas filiāles, kas atrodas ārvalstu kontrolē saskaņā ar 2. panta definīcijām.

2. PUNKTS

Raksturlielumi

Apkopos datus par šādiem raksturlielumiem, kā noteikts pielikumā Komisijas Regulai (EK) Nr. 2700/98 (1998. gada 17. decembris) par rādītāju definēšanu uzņēmējdarbības strukturālās statistikas vajadzībām (1):

Kods

Nosaukums

11 11 0

Uzņēmumu skaits

12 11 0

Apgrozījums

12 12 0

Produkcijas vērtība

12 15 0

Pievienotā vērtība pēc ražošanas faktoru izmaksām

13 11 0

Kopējie preču un pakalpojumu iepirkumi

13 12 0

Preču un pakalpojumu iepirkumi tālākai pārdošanai tādā pašā stāvoklī, kādā tie saņemti

13 31 0

Personāla izmaksas

15 11 0

Bruto ieguldījumi materiālajos pamatlīdzekļos

16 11 0

Nodarbināto personu skaits

22 11 0

Kopējie iekšējās pētniecības un attīstības izdevumi (2)

22 12 0

Kopējais pētniecībā un attīstībā nodarbināto personu skaits (2)

Ja nav pieejama informācija par nodarbināto personu skaitu, tā vietā apkopos informāciju par darbinieku skaitu (kods 16 13 0).

Mainīgie lielumi par kopējiem iekšējās pētniecības un attīstības izdevumiem (kods 22 11 0) un kopējo pētniecībā un attīstībā darbinieku skaitu (kods 22 12 0) ir nepieciešami tikai darbībām, kas attiecas uz NACE C, D, E un F sadaļu.

Attiecībā uz NACE J sadaļu apkopos informāciju tikai par uzņēmumu skaitu, apgrozījumu (3) un nodarbināto personu skaitu (vai darbinieku skaitu).

3. PUNKTS

Detalizācijas pakāpe

Informāciju sniegs saskaņā ar koncepciju “galīgā kontrolējošā institucionālā vienība” ģeogrāfiskā iedalījuma 2. līmenī (IEKŠPUS) kombinācijā ar darbību iedalījuma 3. līmeni, kā tas noteikts III pielikumā, un ģeogrāfiskā iedalījuma 3. līmeni kombinācijā ar uzņēmējdarbības nozarēm.

4. PUNKTS

Pirmais apsekojuma gads un regularitāte

1.

Pirmais apsekojuma gads, par kuru apkopos gada statistikas informāciju, ir tas kalendārais gads, kurā stājas spēkā šī regula.

2.

Pēc tam dalībvalstis sniegs informāciju par katru kalendāro gadu.

3.

Pirmais apsekojuma gads, par kuru apkopos mainīgos lielumus par kopējiem iekšējās pētniecības un attīstības izdevumiem (kods 22 11 0) un kopējo pētniecībā un attīstībā nodarbinātā personāla skaitu (kods 22 12 0), ir 2007. gads.

5. PUNKTS

Rezultātu nosūtīšana

Rezultātus nosūtīs 20 mēnešu laikā pēc apsekojuma gada beigām.

6. PUNKTS

Ziņojumi un ievadpētījumi

1.

Dalībvalstis iesniegs Komisijai ziņojumu, kas attiecas uz to statistikas datu noteikšanu, struktūru un pieejamību, ko apkopo šā kopējā moduļa vajadzībām.

2.

Attiecībā uz detalizācijas pakāpi, ko nosaka šis pielikums, Komisija organizēs ievadpētījumus, kas jāveic valstu iestādēm Regulas (EK) Nr. 322/97 2. panta nozīmē saskaņā ar šīs regulas 5. pantu.

3.

Ievadpētījumi tiks veikti, lai novērtētu datu iegūšanas iespējamību, ņemot vērā ieguvumus no informācijas pieejamības attiecībā pret apkopošanas izmaksām un slodzi uzņēmumiem.

4.

Ievadpētījumi tiks veikti attiecībā uz šādiem mainīgajiem lielumiem:

Kods

Nosaukums

 

Preču un pakalpojumu eksports

 

Preču un pakalpojumu imports

 

Grupas iekšējais preču un pakalpojumu eksports

 

Grupas iekšējais preču un pakalpojumu imports

Datiem par eksportu, importu, grupas iekšējo eksportu un grupas iekšējo importu sniegs sadalījumu pa precēm un pakalpojumiem.

5.

Ievadpētījumi tiks arī veikti, lai izpētītu informācijas apkopošanas iespējamību par darbību veidiem NACE M, N un O sadaļā, un par iespējām savākt mainīgos lielumus par kopējiem iekšējās pētniecības un attīstības izdevumiem (kods 22 11 0) un kopējo pētniecībā un attīstībā nodarbinātā personāla skaitu darbībām (kods 22 12 0) NACE G, H, I, K, M, N un O sadaļā. Ievadpētījumi tiks arī veikti, lai novērtētu svarīgumu, iespējamību un izmaksas 2. punktā noteiktās informācijas sadalīšanai pa lielumu klasēm, ko nosaka pēc nodarbināto personu skaita.


(1)  OV L 344, 18.12.1998., 49. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1670/2003 (OV L 244, 29.9.2003., 74. lpp.).

(2)  Mainīgos lielumus 22 11 0 un 22 12 0 paziņo katru otro gadu. Ja kopējais apgrozījums vai nodarbināto personu skaits daļā NACE 1.1 red. no C līdz F sadaļai dalībvalstī ir mazāks nekā 1 % no Kopienas kopapjoma, dati, kas ir nepieciešami statistikas izveidei saistībā ar raksturlielumiem 22 11 0 un 22 12 0, šīs regulas nolūkos nav jāsavāc.

(3)  NACE 1.1 red. 65. nodaļā apgrozījumu aizstāj ar produkcijas vērtību.


II PIELIKUMS

KOPĒJAIS MODULIS ĀRĒJAI STATISTIKAI PAR ĀRVALSTU SAISTĪTIEM UZŅĒMUMIEM

1. PUNKTS

Statistikas vienība

Statistikas vienības ir uzņēmumi un visas filiāles ārvalstīs, kuras kontrolē institucionālā vienība, kas ir rezidents valstī, kura apkopo informāciju, saskaņā ar definīcijām 2. pantā.

2. PUNKTS

Raksturlielumi

Apkopos šādus raksturlielumus, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 2700/98 pielikumā:

Kods

Nosaukums

12 11 0

Apgrozījums

16 11 0

Nodarbināto personu skaits

11 11 0

Uzņēmumu skaits

Ja nodarbināto personu skaits nav pieejams, tā vietā apkopo datus par darbinieku skaitu (kods 16 13 0).

3. PUNKTS

Detalizācijas pakāpe

Informāciju sniegs atbilstīgā detalizācijas pakāpē iedalījumā pēc atrašanās vietas valstīm un ārvalstu saistītu uzņēmumu darbības, kā tas noteikts III pielikumā. Detalizācijas pakāpi pēc atrašanās vietas valsts un darbības kombinē šādā veidā:

ģeogrāfiskā iedalījuma 1. līmenis kombinācijā ar darbību iedalījuma 2. līmeni,

ģeogrāfiskā iedalījuma 2. līmenis (ĀRPUS) kombinācijā ar darbību 1. līmeni,

ģeogrāfiskā iedalījuma 3. līmenis kombinācijā ar datiem tikai par kopējo darbību.

4. PUNKTS

Pirmais apsekojuma gads un regularitāte

1.

Pirmais apsekojuma gads, par kuru apkopos gada statistiku, ir tas kalendārais gads, kurā stājās spēkā šī regula.

2.

Pēc tam dalībvalstis sniegs datus par katru nākamo kalendāro gadu.

5. PUNKTS

Rezultātu nosūtīšana

Rezultātus nosūtīs 20 mēnešu laikā pēc apsekojuma gada beigām.

6. PUNKTS

Ziņojumi un ievadpētījumi

1.

Dalībvalstis iesniegs Komisijai ziņojumu, kas attiecas uz to statistikas datu noteikšanu, struktūru un pieejamību, ko apkopo šā kopējā moduļa vajadzībām.

2.

Attiecībā uz detalizācijas pakāpi šajā pielikumā Komisija noteiks ievadpētījumus, kas jāveic valstu iestādēm Regulas (EK) Nr. 322/97 2. panta nozīmē saskaņā ar šīs regulas 5. pantu.

3.

Šos ievadpētījumus veiks, lai novērtētu datu vākšanas relevanci un pamatotību, ņemot vērā datu pieejamības priekšrocības un samērojot tās ar datu apkopošanas izmaksām un uzņēmumiem radīto slodzi.

4.

Ievadpētījumi tiks veikti attiecībā uz šādiem raksturlielumiem:

Kods

Virsraksts

13 31 0

Personāla izmaksas

 

Preču un pakalpojumu eksports

 

Preču un pakalpojumu imports

 

Grupas iekšējais preču un pakalpojumu eksports

 

Grupas iekšējais preču un pakalpojumu imports

12 15 0

Pievienotā vērtība pēc ražošanas faktoru izmaksām

15 11 0

Bruto ieguldījumi materiālajos pamatlīdzekļos


III PIELIKUMS

DETALIZĒTAS INFORMĀCIJAS LĪMEŅI PĒC ĢEOGRĀFISKĀ UN EKONOMISKĀS DARBĪBAS IEDALĪJUMA

Līmeņu ģeogrāfiskais iedalījums

1. līmenis

 

2. līmenis – ĀRPUS

(1. līmenis + 24 valstis)

V2

Ārpus ES-27

V2

Ārpus ES-27

 

 

IS

Islande

 

 

LI

Lihtenšteina

 

 

NO

Norvēģija

CH

Šveice

CH

Šveice

 

 

HR

Horvātija

RU

Krievijas Federācija

RU

Krievijas Federācija

 

 

TR

Turcija

 

 

EG

Ēģipte

 

 

MA

Maroka

 

 

NG

Nigērija

 

 

ZA

Dienvidāfrika

CA

Kanāda

CA

Kanāda

US

Amerikas Savienotās Valstis

US

Amerikas Savienotās Valstis

 

 

MX

Meksika

 

 

AR

Argentīna

BR

Brazīlija

BR

Brazīlija

 

 

CL

Čīle

 

 

UY

Urugvaja

 

 

VE

Venecuēla

 

 

IL

Izraēla

CN

Ķīna

CN

Ķīna

HK

Honkonga

HK

Honkonga

IN

Indija

IN

Indija

 

 

ID

Indonēzija

JP

Japāna

JP

Japāna

 

 

KR

Dienvidkoreja

 

 

MY

Malaizija

 

 

PH

Filipīnas

 

 

SG

Singapūra

 

 

TW

Taivāna

 

 

TH

Taizeme

 

 

AU

Austrālija

 

 

NZ

Jaunzēlande

Z8

Ārpus ES 27 nav iedalījuma

Z8

Ārpus ES 27 nav iedalījuma

C4

Ārzonas finanšu centri

C4

Ārzonas finanšu centri

Z7

Vairāk nekā vienas GKI (1) kopējā kontrole

Z7

Vairāk nekā vienas GKI (1) kopējā kontrole


2. līmenis – IEKŠPUS

A1

Pasaule (visas vienības, arī apkopojošā valsts)

Z9

Pārējā pasaule (izņemot apkopojošo valsti)

A2

Kontrolē apkopojošā valsts

V1

ES-27 (Iekšpus ES-27) izņemot apkopojošo valsti

BE

Beļģija

BG

Bulgārija

CZ

Čehija

DK

Dānija

DE

Vācija

EE

Igaunija

IE

Īrija

GR

Grieķija

ES

Spānija

FR

Francija

IT

Itālija

CY

Kipra

LV

Latvija

LT

Lietuva

LU

Luksemburga

HU

Ungārija

MT

Malta

NL

Nīderlande

AT

Austrija

PL

Polija

PT

Portugāle

RO

Rumānija

SI

Slovēnija

SK

Slovākija

FI

Somija

SE

Zviedrija

UK

Apvienotā Karaliste

Z7

Vairāk nekā vienas dalībvalsts GKI (2) kopējā kontrole

V2

Ārpus ES-27

AU

Austrālija

CA

Kanāda

CH

Šveice

CN

Ķīna

HK

Honkonga

IL

Izraēla

IS

Islande

JP

Japāna

LI

Lihtenšteina

NO

Norvēģija

NZ

Jaunzēlande

RU

Krievijas Federācija

TR

Turcija

US

Amerikas Savienotās Valstis

C4

Ārzonas finanšu centri

Z8

Ārpus ES 27 nav iedalījuma


3. līmenis

AD

Andora

EE

Igaunija (3)

KZ

Kazahstāna

QA

Katara

AE

Apvienotie Arābu Emirāti

EG

Ēgipte

LA

Laosas Tautas Demokrātiskā Republika

RO

Rumānija (3)

AF

Afganistāna

ER

Eritreja

LB

Libāna

RS

Serbija

AG

Antigva un Barbuda

ES

Spānija (3)

LC

Sentlūsija

RU

Krievijas Federācija

AI

Angvilla

ET

Etiopija

LI

Lihtenšteina

RW

Ruanda

AL

Albānija

FI

Somija (3)

LK

Šrilanka

SA

Saūda Arābija

AM

Armēnija

FJ

Fidži

LR

Libērija

SB

Zālamana salas

AN

Nīderlandes Antiļas

FK

Folklendas salas (Malvina salas)

LS

Lesoto

SC

Seišeļu salas

AO

Angola

FM

Mikronēzijas Federatīvās Valstis

LT

Lietuva (3)

SD

Sudāna

AQ

Antarktika

FO

Farēru salas

LU

Luksemburga (3)

SE

Zviedrija (3)

AR

Argentīna

FR

Francija (3)

LV

Latvija (3)

SG

Singapūra

AS

ASV Samoa

GA

Gabona

LY

Lībijas Arābu Džamahīrija

SH

Sv. Helēnas sala

AT

Austrija (3)

GD

Grenada

MA

Maroka

SI

Slovēnija (3)

AU

Austrālija

GE

Gruzija

MD

Moldovas Republika

SK

Slovākija (3)

AW

Aruba

GG

Gērnsija

ME

Melnkalne

SL

Sjerraleone

AZ

Azerbaidžāna

GH

Gana

MG

Madagaskara

SM

Sanmarīno

BA

Bosnija un Hercegovina

GI

Gibraltārs

MH

Māršala salas

SN

Senegāla

BB

Barbadosa

GL

Grenlande

MK (5)

Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika

SO

Somālija

BD

Bangladeša

GM

Gambija

ML

Mali

SR

Surinama

BE

Beļģija (3)

GN

Gvineja

MM

Mjanma

ST

Santome un Prinsipi

BF

Burkinafaso

GQ

Ekvatoriālā Gvineja

MN

Mongolija

SV

Salvadora

BG

Bulgārija (3)

GR

Grieķija (3)

MO

Makao

SY

Sīrijas Arābu Republika

BH

Bahreina

GS

Dienviddžordžija un Dienvidsendviču salas

MP

Ziemeļu Marianas salas

SZ

Svazilenda

BI

Burundi

GT

Gvatemala

MR

Mauritānija

TC

Tērksas un Kaikosas salas

BJ

Benina

GU

Guama

MS

Montserrata

TD

Čada

BM

Bermudu salas

GW

Gvineja-Bisava

MT

Malta (3)

TF

Franču Dienvidu teritorijas

BN

Bruneja Darusalama

GY

Gajāna

MU

Maurīcija

TG

Togo

BO

Bolīvija

HK

Honkonga

MV

Maldīvu salas

TH

Taizeme

BR

Brazīlija

HM

Hērda un Makdonalda salas

MW

Malāvija

TJ

Tadžikistāna

BS

Bahamu salas

HN

Hondurasa

MX

Meksika

TK

Tokelau

BT

Butāna

HR

Horvātija

MY

Malaizija

TM

Turkmenistāna

BV

Buvē sala

HT

Haiti

MZ

Mozambika

TN

Tunisija

BW

Botsvāna

HU

Ungārija (3)

NA

Namībija

TO

Tonga

BY

Baltkrievija

ID

Indonēzija

NC

Jaunkaledonija

TP

Austrumtimora

BZ

Beliza

IE

Īrija (3)

NE

Nigērija

TR

Turcija

CA

Kanāda

IL

Izraēla

NF

Norfolkas sala

TT

Trinidāda un Tobāgo

CC

Kokosu (Kīlinga) salas

IM

Mena sala

NG

Nigērija

TV

Tuvalu

CD

Kongo Demokrātiskā Republika

IN

Indija

NI

Nikaragva

TW

Taivana, Ķīnas province

CF

Centrālāfrikas Republika

IO

Britu Indijas okeāna teritorija

NL

Nīderlande (3)

TZ

Tanzānijas Savienotā Republika

CG

Kongo

IQ

Irāka

NO

Norvēģija

UA

Ukraina

CH

Šveice

IR

Irānas Islāma Republika

NP

Nepāla

UG

Uganda

CI

Kotdivuāra

IS

Islande

NR

Nauru

UK

Apvienotā Karaliste (3)

CK

Kuka salas

IT

Itālija (3)

NU

Niue

UM

ASV mazās aizjūras teritorijas

CL

Čīle

JE

Džērsija

NZ

Jaunzēlande

US

Amerikas Savienotās Valstis

CM

Kamerūna

JM

Jamaika

OM

Omāna

UY

Urugvaja

CN

Ķīna

JO

Jordānija

PA

Panama

UZ

Uzbekistāna

CO

Kolumbija

JP

Japāna

PE

Peru

VA

Svētais Krēsls (Vatikāna Pilsētvalsts)

CR

Kostarika

KE

Kenija

PF

Franču Polinēzija

VC

Sentvinsenta un Grenadīnas

CU

Kuba

KG

Kirgizstāna

PG

Papua-Jaungvineja

VE

Venecuēla

CV

Kaboverde

KH

Kambodža (Kampučija)

PH

Filipīnas

VG

Britu Virdžīnu salas

CX

Ziemassvētku sala

KI

Kiribati

PK

Pakistāna

VI

ASV Virdžīnu salas

CY

Kipra (3)

KM

Komoru salas

PL

Polija (3)

VN

Vjetnama

CZ

Čehija (3)

KN

Sentkitsa-Nevisa

PN

Pitkērna

VU

Vanuatu

DE

Vācija (3)

KP

Korejas Tautas Demokrātiskā Republika (Ziemeļkoreja)

PS

Okupētā Palestīnas teritorija

WF

Volisa un Futuna

DJ

Džibutija

KR

Korejas Republika (Dienvidkoreja)

PT

Portugāle (3)

WS

Rietumsamoa

DK

Dānija (3)

KW

Kuveita

PW

Palau

YE

Jemena

DM

Dominika

KY

Kaimanu salas

PY

Paragvaja

 

 

DO

Dominikānas Republika

 

 

 

 

ZA

Dienvidāfrika

DZ

Alžīrija

 

 

 

 

ZM

Zambija

EC

Ekvadora

Z8

Ārpus ES-27 nav iedalījuma

 

 

ZW

Zimbabve

A2

Kontrolē apkopojošā valsts

Z7

Vairāk nekā vienas dalībvalsts GKI (4) galīga kopējā kontrole

 

 

 

 


Ekonomiskās darbības iedalījuma līmeņi

1. līmenis

2. līmenis

 

 

NACE Rev. 1.1 (6)

KOPĒJĀ EKONOMISKĀ DARBĪBA

KOPĒJĀ EKONOMISKĀ DARBĪBA

No C līdz O sadaļai (izņemot L)

KALNRŪPNIECĪBA UN DERĪGO IZRAKTEŅU IEGUVE

KALNRŪPNIECĪBA UN DERĪGO IZRAKTEŅU IEGUVE

C sadaļa

Tostarp:

 

Naftas un gāzes ieguve

11. nodaļa

RŪPNIECĪBA

RŪPNIECĪBA

D sadaļa

Pārtikas produkti

DA apakšsadaļa

Tekstilpreces un apģērbi

DB apakšsadaļa

Koksne, izdevējdarbība un iespieddarbi

DD un DE apakšsadaļas

Tekstilpreces un koksnes darbības nozare KOPĀ

 

Naftas pārstrādes produkti un citu vielu pārstrāde

23. nodaļa

Ķīmisku vielu un ķīmisku produktu ražošana

24. nodaļa

Gumijas un plastmasas izstrādājumi

25. nodaļa

Naftas, ķīmiski, gumijas un plastmasas produkti

Naftas, ķīmiski, gumijas un plastmasas produkti KOPĀ

 

Metālu izstrādājumi

DJ apakšsadaļa

Mašīnbūves izstrādājumi

29. nodaļa

Metālu un mašīnbūves izstrādājumi KOPĀ

 

Biroju iekārtas un datori

30. nodaļa

Radio, televīzijas, sakaru iekārtas

32. nodaļa

Biroju iekārtas, datori, radio un televīzijas, sakaru iekārtas

Biroju iekārtas, datori, radio un televīzijas, sakaru iekārtas KOPĀ

 

Mehāniskie transportlīdzekļi

34. nodaļa

Citi transportlīdzekļi

35. nodaļa

Transportlīdzekļi un cits transports

Transportlīdzekļi un cits transports KOPĀ

 

Rūpniecība, kas citur nav klasificēta

 

ELEKTROENERĢIJA, GĀZE UN ŪDENS

ELEKTROENERĢIJA, GĀZE UN ŪDENS

E sadaļa

CELTNIECĪBA

CELTNIECĪBA

F sadaļa

PAKALPOJUMI KOPĀ

PAKALPOJUMI KOPĀ

 

TIRDZNIECĪBA UN REMONTDARBI

TRIDZNIECĪBA UN REMONTDARBI

G sadaļa

Mehānisku transportlīdzekļu un motociklu tirdzniecība, uzturēšana un remonts; automobiļu degvielas mazumtirdzniecība

50. nodaļa

Vairumtirdzniecība un komisijas tirdzniecība, izņemot mehāniskus transportlīdzekļus un motociklus

51. nodaļa

Mazumtirdzniecība, izņemot mehāniskus transportlīdzekļus un motociklus; personisko mantu un mājsaimniecības preču remonts

52. nodaļa

VIESNĪCAS UN RESTORĀNI

VIESNĪCAS UN RESTORĀNI

H sadaļa

TRANSPORTS, UZGLABĀŠANA UN SAZIŅA

TRANSPORTS, UZGLABĀŠANA UN SAZIŅA

I sadaļa

Transports un uzglabāšana.

60., 61., 62. un 63. nodaļa

Sauszemes transports; cauruļvadu transports

60. nodaļa

Ūdens transports

61. nodaļa

Gaisa transports

62. nodaļa

Transporta atbalstošo darbību un palīgdarbību veidi; tūrisma aģentūru darbības

63. nodaļa

Pasts un telekomunikācijas

64. nodaļa

Pasts un kurjeru darbība

64.1. grupa

Telekomunikācijas

64.2. grupa

FINANŠU STARPNIECĪBA

FINANŠU STARPNIECĪBA

J sadaļa

Finanšu starpniecība, izņemot apdrošināšanu un pensiju finansēšanu

65. nodaļa

Apdrošināšana un pensiju finansēšana, izņemot obligāto sociālo apdrošināšanu

66. nodaļa

Finanšu starpniecības palīgdarbības

67. nodaļa

NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA DARBĪBAS

K sadaļa, 70. nodaļa

IEKĀRTU UN APRĪKOJUMA IZĪRĒŠANA BEZ APKALPOJOŠĀ PERSONĀLA, KĀ ARĪ PERSONĀLO MANTU UN MĀJSAIMNIECĪBAS PREČU IZĪRĒŠANA

K sadaļa, 71. nodaļa

DATORI UN SAISTĪTAS DARBĪBAS

DATORI UN SAISTĪTAS DARBĪBAS

K sadaļa, 72. nodaļa

PĒTNIECĪBA UN ATTĪSTĪBA

PĒTNIECĪBA UN ATTĪSTĪBA

K sadaļa, 73. nodaļa

CITA UZŅĒMĒJDARBĪBA

CITA UZŅĒMĒJDARBĪBA

K sadaļa, 74. nodaļa

Juridiska konsultācija, grāmatvedība, tirgus izpēte, konsultāciju pakalpojumi

74.1. grupa

Juridiskās darbības

74.11. klase

Grāmatvedība, revīzija; Konsultācijas nodokļu jautājumos

74.12. klase

Tirgus izpēte un sabiedrības uzskatu izzināšana

74.13. klase

Konsultēšana uzņēmējdarbībā un vadībzinībā

74.14. klase

Mātes uzņēmumu vadības darbības

74.15. klase

Arhitektūras, celtniecības un citas tehniskas darbības

74.2. grupa

Reklāma

74.4. grupa

Uzņēmējdarbība, kas citur nav klasificēta

74.3., 74.5., 74.6., 74.7. un 74.8. grupa

IZGLĪTĪBA

M sadaļa

VESELĪBA UN SOCIĀLĀ PALĪDZĪBA

N sadaļa

NOTEKŪDEŅI UN ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANA

O sadaļa, 90. nodaļa

CITU APVIENĪBU DARBĪBAS, citur neminētas

O sadaļa, 91. nodaļa

KULTŪRA, SPORTS UN IZKLAIDE

KULTŪRA, SPORTS UN IZKLAIDE

O sadaļa, 92. nodaļa

Kinofilmas, radio, televīzija, citi izklaides pasākumi

92.1., 92.2., 92.3. grupa

Ziņu aģentūru darbība

92.4. grupa

Bibliotēka, arhīvs, muzeji, citi kultūras pasākumi

92.5. grupa

Sports un atpūta

92.6., 92.7. grupa

CITAS DARBĪBAS SADZĪVES PAKALPOJUMU JOMĀ

O sadaļa, 93. nodaļa

Nav iedalījuma

 


3. līmenis (NACE Rev. 1.1)

Pozīcija

Nepieciešamais detalizācijas līmenis

Uzņēmējdarbības nozares

No C līdz K sadaļai

Kalnrūpniecība un derīgo izrakteņu ieguve

C sadaļa

Rūpniecība

D sadaļa

Visas apakšsadaļas no DA līdz DN

Visas nodaļas no 15. līdz 37.

Kopumi:

Augsto tehnoloģiju nozares (AT)

24.4., 30., 32., 33., 35.3.

Vidējo – augsto tehnoloģiju nozares (VAT)

24., izņemot 24.4., 29., 31., 34., 35.2., 35.4., 35.5.

Vidējo – zemo tehnoloģiju nozares (VZT)

23., 25.–28., 35.1.

Zemo tehnoloģiju nozares (ZT)

15.–22., 36., 37.

Elektroenerģija, gāze un ūdens apgāde

E sadaļa

Visas nodaļas (40. un 41.)

Būvniecība

F sadaļa (45. nodaļa)

Visas grupas (no 45.1. līdz 45.5.)

Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; mehānisko transportlīdzekļu, motociklu, personisko mantu un mājsaimniecības preču remonts

G sadaļa

Visas nodaļas (no 50. līdz 52.)

50.1. + 50.2. + 50.3., 50.4., 50.5., 51.1. līdz 51.9. grupa.

No 52.1. līdz 52,7. grupai

Viesnīcas un restorāni

H sadaļa (55. nodaļa)

No 55.1. līdz 55.5. grupai

Transports, glabāšana un sakari

I sadaļa

Visas nodaļas

60.1., 60.2., 60.3., 63.1. + 63.2., 63.3., 63.4., 64.1., 64.2. grupa

Finanšu starpniecība

J sadaļa

Visas nodaļas

Darbības ar nekustamo īpašumu, noma un uzņēmējdarbība

K sadaļa

70. nodaļa

71. nodaļa un 71.1. + 71.2., 71.3. un 71.4. grupa

72. nodaļa, no 72.1. līdz 72.6. grupai

73. nodaļa

74. nodaļa, no 74.1. līdz 74.4. un no 74.5. līdz 74.8. kopumam


(1)  Galīgā ārvalstu saistīta uzņēmuma kontrolējošā institūcija.

(2)  Galīgā ārvalstu saistīta uzņēmuma kontrolējošā institūcija.

(3)  Tikai iekšējai.

(4)  Galīgā ārvalstu saistītā uzņēmuma kontrolējošā institūcija.

(5)  Pagaidu kods, kas neietekmēs galīgo valsts apzīmējumu pēc tam, kad būs pabeigtas sarunas, kas šobrīd norisinās Apvienoto Nāciju Organizācijā.

(6)  Padomes Regula (EEK) Nr. 3037/90 (1990. gada 9. oktobris) par saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju Eiropas Kopienā (OV L 293, 24.10.1990., 1. lpp.). Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006.


29.6.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 171/32


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 717/2007

(2007. gada 27. jūnijs)

par viesabonēšanu publiskajos mobilo telefonsakaru tīklos Kopienā un grozījumiem Direktīvā 2002/21/EK

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 95. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

apspriedušās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (2),

tā kā:

(1)

Augstās cenas, ko publisko mobilo telefonsakaru tīklu lietotāji, piemēram, studenti, cilvēki komandējumu laikā un tūristi, maksā, kad savus mobilos tālruņus izmanto, ceļojot Kopienas teritorijā, ir izraisījušas valstu regulējošo iestāžu, patērētāju un Kopienas iestāžu bažas. Pārmērīgi augstas mazumtirdzniecības cenas izraisa gan augstie vairumtirdzniecības tarifi, kurus uzliek ārzemju sakaru tīklu operatori, gan daudzos gadījumos augstais mazumtirdzniecības uzcenojums, kuru uzliek klienta paša sakaru tīkla operators. Vairumtirdzniecības tarifu pazeminājumi bieži nenonāk līdz mazumtirdzniecības klientam. Lai gan daži operatori nesen ir ieviesuši tarifu plānus, kas klientiem piedāvā izdevīgākus nosacījumus un zemākas cenas, fakti joprojām liecina, ka izmaksu un cenu attiecība nav tāda, kas būtu dominējošā pilnīgas konkurences apstākļos.

(2)

Tādas Eiropas sociālās, izglītības un kultūras telpas izveidei, kuras pamatā ir personu mobilitāte, būtu jāveicina cilvēku saziņa nolūkā izveidot patiesu “Eiropu pilsoņiem”.

(3)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/19/EK (2002. gada 7. marts) par piekļuvi elektronisko komunikāciju tīkliem un ar tiem saistītām iekārtām un to savstarpēju savienojumu (piekļuves direktīva) (3), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/20/EK (2002. gada 7. marts) par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu (atļauju izsniegšanas direktīva) (4), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/21/EK (2002. gada 7. marts) par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (pamatdirektīva) (5), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/22/EK (2002. gada 7. marts) par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem (universālā pakalpojuma direktīva) (6) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/58/EK (2002. gada 12. jūlijs) par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) (7) (turpmāk kopā “2002. gada reglamentējošie noteikumi elektronisko sakaru jomā”) ir vērstas uz elektronisko sakaru iekšējā tirgus izveidi Kopienā, nodrošinot patērētāju augsta līmeņa aizsardzību ar pieaugošas konkurences palīdzību.

(4)

Šī regula nav atsevišķs pasākums, bet attiecībā uz Kopienas mēroga viesabonēšanu papildina normas, kas paredzētas 2002. gada reglamentējošajos noteikumos elektronisko sakaru jomā. Minētajos noteikumos valsts regulējošām iestādēm nav paredzēti pietiekami mehānismi, lai tās efektīvi un izlēmīgi rīkotos attiecībā uz viesabonēšanas tarifu noteikšanu Kopienā, tādēļ šie noteikumi nav spējuši nodrošināt viesabonēšanas pakalpojumu iekšējā tirgus vienmērīgu darbību. Šī regula ir atbilstošs instruments minētās situācijas labošanai.

(5)

2002. gada reglamentējošie noteikumi elektronisko sakaru jomā darbojas pēc principa, ka ex ante regulējuma saistības piemēro tikai tad, ja nav efektīvas konkurences, valsts regulējošām iestādēm uzdodot periodiski veikt tirgus analīzi un saistību pārskatu, pēc kā ex ante piemēro saistības operatoriem, kas atzīti par tādiem, kam ir būtiska ietekme tirgū. Šā procesa elementi ietver attiecīgā tirgus definīciju saskaņā ar Komisijas Ieteikumu (8) par attiecīgajiem produktu un pakalpojumu tirgiem elektronisko sakaru nozarē, kas ir jutīgi pret ex ante regulējumu, saskaņā ar Direktīvu 2002/21/EK (turpmāk “Ieteikums”), definētu tirgu analīzi saskaņā ar Komisijas pamatnostādnēm par tirgus analīzi un būtiskas ietekmes tirgū novērtējumu saskaņā ar Kopienas reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem (9), operatoru ar būtisku ietekmi tirgū noteikšanu un ex ante saistību piemērošanu operatoriem, kas par tādiem atzīti.

(6)

Ieteikumā kā attiecīgais tirgus, kam piemēro ex ante regulējumu, definēts vairumtirdzniecības valsts tirgus starptautiska mēroga viesabonēšanai publiskajos mobilo telefonsakaru tīklos. Tomēr darbs, ko valstu regulējošās iestādes (gan individuāli, gan Eiropas reglamentējošo iestāžu grupā) uzņēmušās, analizējot starptautiska mēroga viesabonēšanas vairumtirdzniecības valsts tirgus, ir parādījis, ka valstu regulējošām iestādēm vēl nav bijis iespējams efektīvi vērsties pret Kopienas mēroga viesabonēšanas vairumtirdzniecības augstajiem tarifiem, jo ir grūti noteikt uzņēmumus ar būtisku ietekmi tirgū, ņemot vērā starptautiskās viesabonēšanas īpašos apstākļus, tajā skaitā tās pārrobežu raksturu.

(7)

Attiecībā uz starptautiskās viesabonēšanas mazumtirdzniecības pakalpojumu sniegšanu Ieteikumā starptautiskās viesabonēšanas mazumtirdzniecības tirgus nav identificēts kā attiecīgais tirgus tā iemesla dēļ, citu starpā, ka starptautiskās viesabonēšanas pakalpojumi mazumtirdzniecības līmenī netiek pirkti atsevišķi, bet gan ir tikai viens no plašākas mazumtirdzniecības paketes elementiem, kuru klienti iegādājas no vietējā mobilo sakaru operatora.

(8)

Turklāt valsts regulējošās iestādes, kuras ir atbildīgas par to teritorijā dzīvojošo mobilo sakaru lietotāju interešu aizsardzību un veicināšanu, nespēj kontrolēt citā dalībvalstī esošu sakaru tīklu viesoperatoru rīcību, no kā šie klienti ir atkarīgi, izmantojot starptautiskās viesabonēšanas pakalpojumus. Šis šķērslis mazinātu arī to dalībvalstu piemēroto pasākumu efektivitāti, kas balstīti uz atlikušo kompetenci pieņemt patērētāju aizsardzības noteikumus.

(9)

Tādējādi dalībvalstīm jāveic pasākumi, lai risinātu jautājumu par starptautiskās viesabonēšanas tarifu līmeni, bet mehānisms, saskaņā ar kuru valstu regulējošām iestādēm tika uzticēta ex ante regulējošās intervences funkcija, kas noteikta ar 2002. gada reglamentējošiem noteikumiem elektronisko sakaru jomā, nav izrādījies pietiekams, lai šīm iestādēm ļautu izšķiroši rīkoties klientu interesēs šajā specifiskajā nozarē.

(10)

Turklāt Eiropas Parlaments rezolūcijā par Eiropas elektronisko sakaru regulējumu un tirgiem 2004. gadā (10) aicināja Komisiju izstrādāt jaunas iniciatīvas pārrobežu mobilo telefonsakaru augsto izmaksu samazināšanai, bet 2006. gada 23. un 24. marta Eiropadomē secināja, ka mērķtiecīga, efektīva un integrēta informācijas un sakaru tehnoloģiju (IST) politika gan Eiropas, gan valstu līmenī ir būtiska atjauninātās Lisabonas stratēģijas mērķu — ekonomikas izaugsmes un ražīguma — sasniegšanai, un šajā kontekstā atzīmēja viesabonēšanas tarifu samazināšanas nozīmību konkurētspējas veicināšanā.

(11)

2002. gada reglamentējošie noteikumi elektronisko sakaru jomā, pamatojoties uz tā laika apsvērumiem, bija paredzēti, lai likvidētu visus šķēršļus tirdzniecībai starp dalībvalstīm nozarē, kuru saskaņo ar šiem noteikumiem, cita starpā attiecībā uz pasākumiem, kas ietekmē viesabonēšanas cenas. Tomēr tam nebūtu jānovērš saskaņotu noteikumu pielāgošana atbilstīgi citiem apsvērumiem, lai atrastu visefektīvāko līdzekli patērētāju augsta līmeņa aizsardzības nodrošināšanai, uzlabojot iekšējā tirgus darbības nosacījumus.

(12)

Tāpēc būtu jāgroza 2002. gada reglamentējošie noteikumi elektronisko sakaru jomā, jo īpaši pamatdirektīva, lai ļautu atkāpties no citādi piemērojamiem noteikumiem, proti, ka pakalpojumu piedāvājumu cenas nosaka ar komercvienošanos, ja tirgū nepastāv būtiska ietekme, un tādējādi ļautu ieviest papildu regulējošas saistības, kas atspoguļo Kopienas mēroga viesabonēšanas pakalpojumu īpašo raksturojumu.

(13)

Viesabonēšanas mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības tirgum piemīt unikālas iezīmes, kas attaisno izņēmuma pasākumus, kuri pārsniedz mehānismus, kas paredzēti 2002. gada reglamentējošos noteikumos elektronisko sakaru jomā.

(14)

Regulējošās saistības būtu jāpiemēro gan mazumtirdzniecības, gan vairumtirdzniecības līmenī, lai aizsargātu viesabonēšanas klientu intereses, jo pieredze liecina, ka Kopienas mēroga viesabonēšanas pakalpojumu vairumtirdzniecības tarifu samazināšana var neatspoguļoties viesabonēšanas mazumtirdzniecības cenu samazinājumā, ja nav to veicinošu faktoru. No otras puses, rīcība, kas vērsta uz mazumtirdzniecības cenu līmeņa samazināšanu, nevēršoties pret vairumtirdzniecības izmaksām, kas saistītas ar šo pakalpojumu nodrošināšanu, varētu izraisīt risku izjaukt Kopienas mēroga viesabonēšanas tirgus pienācīgu funkcionēšanu.

(15)

Šīm regulējošajām saistībām būtu jāstājas spēkā, cik drīz vien iespējams, tomēr piešķirot attiecīgajiem operatoriem saprātīgu periodu cenu un pakalpojumu piedāvājumu pielāgošanai, lai nodrošinātu atbilstību, un tās tieši jāpiemēro visās dalībvalstīs.

(16)

Būtu jāizstrādā kopēja pieeja, lai nodrošinātu, ka sauszemes publisko mobilo telefonsakaru tīklu lietotājiem, ceļojot Kopienas teritorijā, nebūtu jāmaksā pārmērīgas cenas par Kopienas mēroga viesabonēšanas pakalpojumiem, veicot vai saņemot balss zvanus, tādējādi nodrošinot augsta līmeņa patērētāju aizsardzību, bet saglabājot konkurenci mobilo sakaru operatoru starpā un stimulus jauninājumu veikšanai un patērētāju izvēlei. Ņemot vērā apskatāmo pakalpojumu pārrobežu raksturu, šī kopēja pieeja ir nepieciešama, lai mobilo sakaru operatori var darboties atbilstīgi vienotam saskaņotam tiesiskajam regulējumam, kas balstīts uz objektīvi noteiktiem kritērijiem.

(17)

Visefektīvākā un proporcionālākā pieeja, lai regulētu viesabonēšanas zvanu veikšanas un saņemšanas Kopienas iekšienē cenu, ir noteikt Kopienas mērogā maksimālo vidējo maksu par minūti vairumtirdzniecības līmenī un ierobežot mazumtirdzniecības cenas, ieviešot Eiropas tarifu. Vidējai vairumtirdzniecības cenai būtu jāattiecas uz jebkuru operatoru pāri Kopienā ierobežotā laikposmā.

(18)

Eiropas tarifs būtu jānosaka tādā līmenī, kas garantē pietiekamu peļņu operatoriem un veicina konkurētspējīgus viesabonēšanas piedāvājumus par zemākiem tarifiem. Operatoriem būtu aktīvi jāpiedāvā Eiropas tarifs visiem saviem viesabonēšanas klientiem bez maksas, skaidrā un pārskatāmā veidā.

(19)

Šai regulatīvajai pieejai būtu jānodrošina, ka Kopienas mēroga viesabonēšanas mazumtirdzniecības cenās pieņemamāk nekā līdz šim atspoguļotos attiecīgās izmaksas, kas saistītas ar pakalpojuma sniegšanu. Tāpēc maksimālajam Eiropas tarifam, ko var piedāvāt viesabonēšanas klientiem, būtu jāatspoguļo pieņemama peļņas norma salīdzinājumā ar viesabonēšanas pakalpojuma sniegšanas vairumtirdzniecības izmaksām, vienlaikus ļaujot operatoriem brīvi konkurēt, dažādojot savus piedāvājumus un piemērojot cenu struktūras tirgus apstākļiem un klientu izvēlei. Šī regulatīvā pieeja nebūtu jāpiemēro pievienotās vērtības pakalpojumiem.

(20)

Šai regulatīvajai pieejai vajadzētu būt vienkārši ieviešamai un uzraugāmai, lai samazinātu administratīvo slogu gan operatoriem, kurus ietekmē šīs prasības, gan valstu regulējošām iestādēm, kurām jāuzņemas mehānisma uzraudzība un izpilde. Tai vajadzētu būt pārredzamai un vienkārši saprotamai visiem mobilo sakaru izmantotājiem Kopienā. Turklāt tai būtu jāparedz noteiktība un paredzamība attiecībā uz operatoriem, kas sniedz viesabonēšanas pakalpojumus vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības līmenī. Tāpēc šajā regulā būtu precīzi naudas izteiksmē jānosaka maksimālā maksa par minūti vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības līmenī.

(21)

Nosakot šo maksimālo vidējo vairumtirdzniecības cenu par minūti līmeni, būtu jāņem vērā dažādi elementi, kas veido Kopienas mēroga viesabonēšanas zvanu, jo īpaši savienojuma uzsākšanas un pabeigšanas izmaksas mobilo sakaru tīklos, kā arī pieskaitāmās izmaksas, signāla pārraide un tranzīts. Vispiemērotākais kritērijs savienojuma uzsākšanai un pabeigšanai ir vidējais mobilā savienojuma pabeigšanas tarifs mobilo sakaru tīklu operatoriem Kopienā, pamatojoties uz informāciju, ko sniegušas valstu regulējošās iestādes un ko publicējusi Komisija. Tāpēc šajā regulā paredzētās maksimālās vidējās maksas par minūti būtu jānosaka, ņemot vērā vidējo mobilā savienojuma pabeigšanas tarifu, kas norāda uz saistītajām izmaksām. Maksimālajai vidējai maksai par minūti vairumtirdzniecības līmenī būtu ik gadus jāsamazinās, lai ņemtu vērā mobilo savienojumu pabeigšanas tarifu samazinājumu, ko laiku pa laikam nosaka valstu regulējošās iestādes.

(22)

Ar Eiropas tarifu, ko piemēro mazumtirdzniecībā, viesabonentiem būtu jānodrošina pārliecība, ka viņiem nebūs pārmērīgi jāmaksā par viesabonēšanas zvana veikšanu vai saņemšanu, tajā pašā laikā atstājot vietējam mobilo sakaru operatoram pietiekamu rezervi klientiem piedāvāto produktu dažādošanai.

(23)

Visiem patērētājiem vajadzētu būt iespējai bez papildu maksām un priekšnoteikumiem izvēlēties vienkāršu viesabonēšanas tarifu, kas nepārsniedz regulētos tarifus. Pieņemamai peļņas normai, salīdzinot vairumtirdzniecības izmaksas un mazumtirdzniecības cenas, būtu jānodrošina tas, ka operatori var segt visas to īpašās viesabonēšanas izmaksas mazumtirdzniecības līmenī, ieskaitot atbilstošu tirdzniecības izmaksu daļu un mobilo tālruņu subsidēšanas izmaksas, un būtu jānodrošina samērīgs atlikums, lai gūtu pieņemamus ieņēmumus. Eiropas tarifs ir atbilstošs instruments, lai nodrošinātu gan patērētāju aizsardzību, gan operatoru rīcības elastību. Eiropas tarifa maksimālajam apmēram ik gadus būtu jāsamazinās saskaņā ar vairumtirdzniecības cenu līmeni.

(24)

Jauni viesabonēšanas klienti būtu pilnībā jāinformē par tarifiem, kas viesabonēšanai pieejami Kopienā, tostarp par tarifiem, kas atbilst Eiropas tarifam. Pašreizējiem viesabonēšanas klientiem noteiktā laika posmā būtu jādod iespēja izvēlēties jaunu tarifu, kas atbilst Eiropas tarifam vai jebkuram citam viesabonēšanas tarifam. Attiecībā uz pašreizējiem viesabonēšanas klientiem, kas minētajā laika posmā nav veikuši izvēli, būtu jānošķir tie, kas jau bija izvēlējušies noteiktu viesabonēšanas tarifu vai komplektu pirms šīs regulas stāšanās spēkā, un tie, kas to nebija izdarījuši. Tiem, kas ietilpst otrajā kategorijā, būtu automātiski jāpiemēro tarifs, kas atbilst šai regulai. Viesabonēšanas klientiem, kas jau izmanto īpašus viesabonēšanas tarifus vai komplektus, kuri atbilst viņu individuālajām prasībām un kurus viņi tādēļ ir izvēlējušies, būtu jāturpina piemērot viņu iepriekš izvēlētais tarifs vai komplekts, ja pēc tam, kad viņiem ir atgādināts par viņu pašreizējiem tarifu nosacījumiem, viņi nav izdarījuši izvēli attiecīgajā laika posmā. Šādi īpaši viesabonēšanas tarifi vai komplekti varētu ietvert, piemēram, vienotas likmes viesabonēšanas maksu, privātus tarifus, tarifus ar papildu fiksētu viesabonēšanas maksu vai tarifus ar maksu par minūti, kas ir zemāki nekā maksimālais Eiropas tarifs, vai tarifus ar maksu par izsaukuma iestati.

(25)

Kopienas mēroga viesabonēšanas mazumtirdzniecības pakalpojumu sniedzējiem būtu jādod laika posms, kurā brīvprātīgi pielāgot cenas, lai tās atbilstu šajā regulā paredzētajiem maksimālajiem apmēriem.

(26)

Līdzīgi Kopienas mēroga viesabonēšanas vairumtirdzniecības pakalpojumu sniedzējiem būtu jādod pielāgošanas laika posms, lai ievērotu šajā regulā noteiktos maksimālos apmērus.

(27)

Tā kā šī regula paredz, ka direktīvas, kas līdz veido 2002. gada reglamentējošos noteikumus elektronisko sakaru jomā, neskar konkrētus pasākumus, kuri pieņemti, lai regulētu mobilo balss telefonsakaru zvanu Kopienas mēroga viesabonēšanas cenas, un tā kā Kopienas mēroga viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem ar šo regulu var prasīt mainīt viesabonēšanas mazumtirdzniecības tarifus, lai ievērotu šīs regulas prasības, šādām izmaiņām, ievērojot dalībvalstu tiesību aktus, ar kuriem transponē 2002. gada reglamentējošos noteikumus elektronisko sakaru jomā, nebūtu jārada tiesības mobilo sakaru abonentiem atteikties no līgumiem.

(28)

Šai regulai nebūtu jāierobežo jauninājumi, kurus piedāvā patērētājiem un kuri ir izdevīgāki nekā šajā regulā paredzētais maksimālais Eiropas tarifs, bet ar to drīzāk būtu jāveicina jāveicina novatoriski piedāvājumi viesabonentiem par zemākiem tarifiem. Ar šo regulu neprasa atkārtoti ieviest viesabonēšanas tarifus tajos gadījumos, kad tie jau ir kopumā atcelti, kā arī neprasa palielināt pašreizējos viesabonēšanas tarifus līdz šajā regulā noteiktajiem maksimālajiem apmēriem.

(29)

Vietējie mobilo sakaru operatori drīkst piedāvāt vienkārši lietojamu, visaptverošu mēneša vienotu likmi, kurai nepiemēro cenas ierobežojumus. Vienotā likme varētu ietvert Kopienas mēroga viesabonēšanas balss un datu sakaru pakalpojumus (tostarp īsziņu (SMS) un multivides ziņojumu pakalpojumus (MMS)) Kopienā.

(30)

Lai nodrošinātu, ka visi mobilo balss telefonsakaru lietotāji no šīs regulas nosacījumiem gūst labumu, mazumtirdzniecības cenu noteikšanas prasības būtu jāpiemēro neatkarīgi no tā, vai viesabonentiem ar vietējo mobilo sakaru operatoru ir priekšapmaksas vai pēcapmaksas līgums, un neatkarīgi no tā, vai vietējam mobilo sakaru operatoram ir savs tīkls, vai viņš ir mobilo sakaru virtuālā tīkla operators vai mobilo balss telefonsakaru pakalpojumu tālākpārdevējs.

(31)

Ja Kopienas mobilo telefonsakaru pakalpojumu sniedzēji uzskata, ka to klientu ieguvumi no pakalpojumu savstarpējas savietojamības un pilnīga pārklājuma ir apdraudēti tādēļ, ka pārtrauks vai draud pārtraukt īstenot pašreizējās vienošanās ar mobilo sakaru operatoriem citās dalībvalstīs, vai šie mobilo sakaru pakalpojumu sniedzēji nespēj sniegt saviem klientiem pakalpojumu citā dalībvalstī, jo tiem nav noslēgta vienošanās ar vismaz vienu vairumtirdzniecības tīkla operatoru, valsts regulējošām iestādēm attiecīgā gadījumā būtu jāizmanto piekļuves direktīvas 5. pantā paredzētās pilnvaras, lai nodrošinātu atbilstošu pieeju un savienojamību nolūkā garantēt šādu pilnīgu pārklājumu un pakalpojumu savstarpēju savietojamību, ņemot vērā pamatdirektīvas 8. pantā minētos mērķus, jo īpaši pilnībā funkcionāla vienota elektronisko sakaru pakalpojumu tīkla izveidi.

(32)

Lai uzlabotu regulētu viesabonēšanas zvanu veikšanas un saņemšanas mazumtirdzniecības cenu pārskatāmību Kopienā un lai palīdzētu viesabonentiem pieņemt lēmumu par mobilā tālruņa izmantošanu, atrodoties ārzemēs, mobilo telefonsakaru pakalpojumu sniedzējiem bez maksas būtu jāpalīdz viesabonentiem viegli iegūt informāciju par viesabonēšanas cenām, veicot un saņemot balss zvanus apmeklētajā dalībvalstī. Turklāt operatoriem pēc pieprasījuma un bez maksas būtu jāsniedz saviem abonentiem papildu informācija par datu pārraides pakalpojumu cenām par minūti vai par apjomu (ar PVN) attiecībā uz balss zvanu veikšanu un saņemšanu, kā arī SMS, MMS sūtīšanu un saņemšanu un citiem datu pārraides pakalpojumiem apmeklētajā dalībvalstī.

(33)

Pārskatāmība paredz arī to, ka operatori sniedz informāciju par viesabonēšanas cenām, jo īpaši par Eiropas tarifu un visaptverošu vienotu likmi, ja tāda tiek piedāvāta, laikā, kad klienti noformē abonementu un katru reizi, kad viesabonēšanas cenas tiek mainītas. Vietējiem mobilo sakaru operatoriem informācija par viesabonēšanas cenām būtu jāsniedz, izmantojot atbilstošus līdzekļus, piemēram, rēķinus, internetu, televīzijas reklāmu vai tiešo pastu. Vietējiem mobilo sakaru operatoriem būtu jānodrošina, ka visi viņu viesabonenti zina par regulēto tarifu pieejamību, un viņiem būtu šiem abonentiem jānosūta skaidrs un nepārprotams paziņojums, aprakstot Eiropas tarifa nosacījumus un tiesības pārslēgties uz to vai no tā.

(34)

Valsts regulējošām iestādēm, kuras ir atbildīgas par to uzdevumu īstenošanu, kas paredzēti 2002. gada reglamentējošos noteikumos elektronisko sakaru jomā, vajadzētu būt pilnvarām, kas nepieciešamas šajā regulā paredzēto saistību uzraudzībai un izpildei to teritorijā. Tām būtu jāuzrauga arī attīstības tendences cenu noteikšanā par balss un datu pakalpojumiem, ko mobilo sakaru abonentiem nodrošina viesabonēšanas laikā Kopienā, tostarp attiecīgā gadījumā īpašās izmaksas saistībā ar viesabonēšanas zvaniem, kas veikti un saņemti Kopienas attālākajos reģionos, un nepieciešamību nodrošināt, ka šīs izmaksas var adekvāti atgūt vairumtirdzniecības tirgū un ka netiek izmantotas datplūsmas vadības metodes, lai nelabvēlīgi ierobežotu abonentu izvēli. Tām būtu jānodrošina, ka ieinteresētajām personām ir pieejama atjaunināta informācija par šīs regulas piemērošanu, un šādas uzraudzības rezultāti būtu jāpublicē reizi sešos mēnešos. Atsevišķi būtu jāsniedz informācija par korporatīvajiem klientiem, priekšapmaksas klientiem un pēcapmaksas klientiem.

(35)

Savā valstī pieejamajai viesabonēšanai visattālākajos Kopienas reģionos, kur mobilo telefonsakaru pakalpojumu licences atšķiras no tām, kas izsniegtas attiecībā uz pārējo valsts teritoriju, varētu piemērot samazinātus tarifus, kas ir līdzvērtīgi Kopienas viesabonēšanas tirgū sastopamajiem tarifiem. Šīs regulas īstenošanai nebūtu jāizraisa mazāk labvēlīgs cenu režīms patērētājiem, kas izmanto savā valstī pieejamos viesabonēšanas pakalpojumus, salīdzinājumā ar patērētājiem, kas izmanto Kopienas mēroga viesabonēšanas pakalpojumus. Šajā nolūkā attiecīgās valsts iestādes var veikt papildu pasākumus, kas atbilst Kopienas tiesībām.

(36)

Ņemot vērā to, ka papildus balss telefonsakariem aizvien lielāka loma ir jaunajiem mobilo datu pārraides pakalpojumiem, šajā regulā būtu jāparedz iespēja uzraudzīt tirgus attīstību arī minēto pakalpojumu jomā. Tāpēc Komisijai būtu jāuzrauga arī datu pārraides pakalpojumu, tostarp SMS un MMS, viesabonēšanas tirgus.

(37)

Dalībvalstīm būtu jāizstrādā sankciju sistēma, ko piemēro, ja tiek pārkāpta šī regula.

(38)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus – proti, izveidot kopēju pieeju, lai nodrošinātu, ka publisko mobilo telefonsakaru tīklu lietotāji, ceļojot Kopienas teritorijā, nemaksātu pārmērīgas cenas par Kopienas mēroga viesabonēšanas pakalpojumiem, veicot vai saņemot balss zvanus, tādējādi nodrošinot patērētāju augsta līmeņa aizsardzību un vienlaicīgi saglabājot konkurenci starp mobilo sakaru operatoriem – nevar drošā, saskaņotā, savlaicīgā veidā pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka tādēļ minētos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(39)

Šo kopējo pieeju būtu jāizveido ierobežotam laikposmam. Ņemot vērā pārskatīšanu, ko veiks Komisija, šo regulu var paplašināt vai grozīt. Komisijai būtu jāizvērtē šīs regulas efektivitāte un ieguldījums regulējošo noteikumu īstenošanā un iekšējā tirgus vienmērīgā darbībā, kā arī būtu jāizvērtē šīs regulas ietekme uz mazākiem mobilo telefonsakaru pakalpojumu sniedzējiem Kopienā un to stāvokli Kopienas mēroga viesabonēšanas tirgū,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.   Ar šo regulu ievieš kopēju pieeju, lai nodrošinātu, ka publisko mobilo telefonsakaru tīklu lietotājiem, ceļojot Kopienas teritorijā, nebūtu jāmaksā pārmērīgas cenas par Kopienas mēroga viesabonēšanas balss pakalpojumiem, veicot zvanus, un nebūtu jāmaksā par balss zvanu saņemšanu, tādējādi veicinot iekšējā tirgus vienmērīgu darbību, vienlaikus nodrošinot augsta līmeņa patērētāju aizsardzību, saglabājot konkurenci mobilo sakaru operatoru starpā un stimulus jauninājumu veikšanai un patērētāju izvēlei. Ar to paredz noteikumus par maksām, kādas mobilo sakaru operatori par starptautiskās viesabonēšanas pakalpojumu sniegšanu drīkst piemērot balss zvaniem ar savienojuma uzsākšanu un savienojuma pabeigšanu Kopienā, un tā attiecas gan uz maksām, ko piemēro starp tīklu operatoriem vairumtirdzniecības līmenī, gan uz maksām, ko vietējie mobilo sakaru operatori piemēro mazumtirdzniecības līmenī.

2.   Ar šo regulu arī paredz noteikumus, kuru mērķis ir palielināt cenu pārredzamību un uzlabot informācijas par tarifiem sniegšanu Kopienas mēroga viesabonēšanas pakalpojumu izmantotājiem.

3.   Šī regula ir īpašs pasākums pamatdirektīvas 1. panta 5. punkta nozīmē.

4.   Šajā regulā noteiktos maksu ierobežojumus izsaka euro valūtā. Ja maksu, ko reglamentē 3. un 4. panta noteikumi, izsaka citā valūtā, sākotnējos ierobežojumus saskaņā ar minētajiem pantiem attiecīgajā valūtā nosaka, piemērojot atsauces maiņas kursu, kas ir spēkā 2007. gada 30. jūnijs un ko Eiropas Centrālā Banka publicējusi Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Lai piemērotu turpmākus to ierobežojumu samazinājumus, kuri paredzēti 3. panta 2. punktā un 4. panta 2. punktā, pārskatītās cenas nosaka, izmantojot atsauces maiņas kursu, kas publicēts vienu mēnesi pirms pārskatīto cenu piemērošanas dienas.

2. pants

Definīcijas

1.   Šajā regulā piemēro piekļuves direktīvas 2. pantā, pamatdirektīvas 2. pantā un universālā pakalpojuma direktīvas 2. pantā izmantotās definīcijas.

2.   Papildus 1. punktā minētajām izmanto šādas definīcijas:

a)

“Eiropas tarifs” ir jebkurš tarifs, kas nepārsniedz maksimālo cenu, kura paredzēta 4. pantā, un ko vietējais mobilo sakaru operators var noteikt par regulēto viesabonēšanas zvanu nodrošināšanu saskaņā ar minēto pantu;

b)

“vietējais mobilo sakaru operators” ir uzņēmums, kas viesabonentam sniedz sauszemes publiskos mobilo telefonsakaru pakalpojumus vai nu savā tīklā, vai kā mobilo telefonsakaru virtuālā tīkla operators vai tālākpārdevējs;

c)

“vietējais sakaru tīkls” ir sauszemes publiskais mobilo telefonsakaru tīkls, kas atrodas dalībvalstī un kuru vietējais mobilo telefonsakaru operators izmanto sauszemes publisko mobilo telefonsakaru pakalpojumu sniegšanai viesabonentam;

d)

“Kopienas mēroga viesabonēšana” ir mobilā tālruņa vai citas ierīces izmantošana, ko veic viesabonents, lai veiktu vai saņemtu zvanus Kopienas iekšienē, atrodoties ārpus dalībvalsts, kurā atrodas klienta vietējais mobilo sakaru operators, ja ir tāda vienošanās starp vietējā sakaru tīkla operatoru un apmeklētā sakaru tīkla operatoru;

e)

“regulēts viesabonēšanas zvans” ir viesabonenta veikts mobilo balss telefonsakaru zvans, kad savienojumu uzsāk apmeklētajā sakaru tīklā un savienojumu pabeidz publiskajā telefonsakaru tīklā Kopienas teritorijā, vai viesabonenta saņemts mobilo balss telefonsakaru zvans, kad savienojumu uzsāk publiskajā telefonsakaru tīklā Kopienas teritorijā un savienojumu pabeidz apmeklētajā sakaru tīklā;

f)

“viesabonents” ir sauszemes publisko mobilo telefonsakaru pakalpojumu sniedzēja klients, kura līgums vai vienošanās ar viņa vietējo mobilo sakaru operatoru ar Kopienā esoša sauszemes publisko mobilo sakaru tīkla palīdzību ļauj izmantot mobilo tālruni vai citu ierīci, lai veiktu vai saņemtu zvanus apmeklētajā sakaru tīklā, ja ir tāda vienošanās starp vietējā sakaru tīkla operatoru un apmeklētā sakaru tīkla operatoru;

g)

“apmeklētais sakaru tīkls” ir sauszemes publisko mobilo telefonsakaru tīkls dalībvalstī, kas nav vietējais sakaru tīkls un kas atļauj viesabonentam veikt vai saņemt zvanus, jo ir tāda vienošanās ar vietējā sakaru tīkla operatoru.

3. pants

Vairumtirdzniecības tarifi regulēto viesabonēšanas zvanu veikšanai

1.   Vidējais vairumtirdzniecības tarifs, ko apmeklētā sakaru tīkla operators var piemērot vietējā sakaru tīkla operatoram par regulēta viesabonēšanas zvana nodrošināšanu, kurš uzsākts šajā apmeklētajā tīklā, ieskaitot cita starpā savienojuma uzsākšanas, tranzīta un savienojuma pabeigšanas izmaksas, nepārsniedz EUR 0,30 par minūti.

2.   Šo vidējo vairumtirdzniecības tarifu piemēro starp jebkuriem diviem operatoriem un aprēķina divpadsmit mēnešu laika posmā vai īsākā laika posmā, kāds paliek pirms šīs regulas beigu datuma. Maksimālo vidējo tarifu samazina līdz EUR 0,28 un EUR 0,26, attiecīgi, 2008. gada 30. augusts un 2009. gada 30. augusts.

3.   Panta 1. punktā norādīto vidējo vairumtirdzniecības tarifu aprēķina, dalot saņemtos kopējos vairumtirdzniecības viesabonēšanas ieņēmumus ar kopējo vairumtirdzniecības pārdoto viesabonēšanas minūšu skaitu, lai attiecīgais operators attiecīgajā laika posmā Kopienā nodrošinātu vairumtirdzniecības viesabonēšanas zvanus. Apmeklētā sakaru tīkla operatoram atļauj noteikt maksimālos un minimālos tarifus.

4. pants

Mazumtirdzniecības cenas regulēto viesabonēšanas zvanu veikšanai

1.   Vietējie sakaru tīkla operatori visiem viesabonentiem skaidrā un pārredzamā veidā nodrošina pieeju un aktīvi piedāvā Eiropas tarifu, kā norādīts 2. punktā. Šis Eiropas tarifs nav saistīts ar jebkādu abonēšanas maksu vai citu noteiktu maksu, vai regulāru maksu un to var apvienot ar jebkuru mazumtirdzniecības tarifu.

Nodrošinot šo piedāvājumu, vietējie sakaru tīkla operatori atgādina ikvienam viesabonentam, kurš pirms 2007. gada 30. jūnijs ir izvēlējies īpašus viesabonēšanas tarifu vai tarifu paketi, par nosacījumiem, kādus piemēro šim tarifam vai tarifu paketei.

2.   Eiropas tarifa mazumtirdzniecības cena bez PVN, kuru vietējais mobilo sakaru operators drīkst piemērot tā viesabonentam par regulēta viesabonēšanas zvana nodrošināšanu var būt katram viesabonēšanas zvanam atšķirīgs, bet nepārsniedz EUR 0,49 par minūti par jebkuru veikto zvanu vai EUR 0,24 par minūti par jebkuru saņemto zvanu. Maksimālo cenu samazina līdz EUR 0,46 un EUR 0,43 par veiktajiem zvaniem un EUR 0,22 un EUR 0,19 par saņemtajiem zvaniem, attiecīgi, 2008. gada 30. augusts un 2009. gada 30. augusts.

3.   Visiem viesabonēšanas klientiem piedāvā tarifu, kāds noteikts 2. punktā.

Visiem pašreizējiem viesabonentiem līdz 2007. gada 30. jūlijs dod iespēju izvēlēties šo tarifu vai jebkuru citu viesabonēšanas tarifu un divu mēnešu laikā paziņot šo izvēli vietējam mobilo sakaru operatoram. Vietējais mobilo sakaru operators aktivizē pieprasīto tarifu ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc abonenta pieprasījuma saņemšanas.

Viesabonentiem, kuri divu mēnešu laikā tarifu nav izvēlējušies, automātiski tiek nodrošināts 2. punktā norādītais Eiropas tarifs.

Taču viesabonentiem, kuri jau pirms 2007. gada 30. jūnijs ir izvēlējušies konkrētu viesabonēšanas tarifu vai tarifu paketi, kas ir citādāka nekā viesabonēšanas tarifs, kuru viesabonentiem nodrošinātu, ja viņi tarifu neizvēlētos, un kuri neizvēlas tarifu saskaņā ar šo punktu, tiek saglabāts iepriekš izvēlētais tarifs vai tarifu pakete.

4.   Katrs viesabonents jebkurā brīdī pēc 3. punktā izklāstītā procesa pabeigšanas var pieprasīt pāriet uz Eiropas tarifu vai atteikties no tā. Ikviena pāreja jāveic vienas darba dienas laikā pēc pieprasījuma saņemšanas bez maksas, un tā nav saistīta ar nosacījumiem vai ierobežojumiem attiecībā uz citiem abonēšanas elementiem. Vietējais mobilo sakaru operators var aizkavēt šādu pāreju uz citu tarifu, kamēr minimālajā noteiktajā laika posmā, kas nepārsniedz trīs mēnešus, ir spēkā iepriekšējais viesabonēšanas tarifs.

5. pants

Regulas 3. panta un 6. panta piemērošana

1.   Regulas 3. pantu piemēro no 2007. gada 30. augusts.

2.   Regulas 6. panta 1. un 2. punktu piemēro no 2007. gada 30. septembra.

6. pants

Mazumtirdzniecības cenu pārskatāmība

1.   Lai brīdinātu viesabonentu par to, ka tiks piemēroti viesabonēšanas tarifi zvanu veikšanai vai saņemšanai, izņemot, ja abonents ir paziņojis vietējām mobilo sakaru operatoram, ka viņam šis pakalpojums nav nepieciešams, vietējais mobilo sakaru operators abonentam ierodoties dalībvalstī, kas nav abonenta vietējā sakaru tīkla dalībvalsts, bez nepamatotas kavēšanās automātiski bez maksas ar īsziņas pakalpojuma palīdzību nodrošina individualizētu pamatinformāciju par viesabonēšanas cenām (ieskaitot PVN), ko viesabonentam par zvanu veikšanu un saņemšanu piemēro apmeklētajā dalībvalstī.

Šī individualizētā pamatinformācija par cenām ietver maksimālos tarifus, kurus saskaņā ar šo tarifu shēmu var piemērot abonentam par zvanu veikšanu apmeklētajā valstī un par zvaniem uz vietējo tīklu, kā arī par saņemtajiem zvaniem. Tajā arī norāda 2. punktā norādīto bezmaksas numuru precīzākas informācijas saņemšanai.

Abonentam, kurš ir paziņojis, ka automātisks īsziņas pakalpojums viņam nav nepieciešams, ir tiesības jebkurā laikā un bez maksas pieprasīt vietējam mobilo sakaru operatoram atkal nodrošināt pakalpojumu.

Neredzīgiem un daļēji neredzīgiem klientiem šo individualizēto pamatinformāciju par cenām vietējie mobilo sakaru operatori nodrošina bez maksas, izmantojot balss izsaukumu, ja šie klienti to pieprasa.

2.   Papildus 1. punktam, klientiem ir tiesības pieprasīt un bez maksas saņemt precīzāku individualizētu informāciju par cenām, izmantojot mobilo balss zvanu vai SMS, par viesabonēšanas cenām, kuras piemēro balss izsaukumiem, SMS, MMS un citiem datu sakaru pakalpojumiem. Šādas informācijas pieprasījumu sniedz pa bezmaksas numuru, kuru šādam nolūkam paredzējis vietējais mobilo sakaru operators.

3.   Vietējie mobilo sakaru operatori visiem lietotājiem nodrošina pilnīgu informāciju par piemērojamām viesabonēšanas cenām, jo īpaši par Eiropas tarifu, izņemot abonēšanas maksu. Vietējie mobilo sakaru operatori saviem viesabonentiem bez nepamatotas kavēšanās nodrošina jaunāko informāciju par piemērojamām viesabonēšanas cenām katru reizi, kad šis cenas mainās.

Vietējie mobilo sakaru operatori veic nepieciešamos pasākumus, lai visiem viesabonentiem nodrošinātu informāciju par Eiropas tarifa pieejamību. Jo īpaši visiem viesabonentiem līdz 2007. gada 30. jūlijs skaidrā un nepārprotamā veidā sniedz informāciju par nosacījumiem saistībā ar Eiropas tarifu. Attiecīgā laika periodā visiem klientiem, kuri izvēlējušies citu tarifu, atgādina par Eiropas tarifu.

7. pants

Uzraudzība un izpilde

1.   Valstu regulējošās iestādes pārrauga un uzrauga atbilstību šīs regulas prasībām to teritorijā.

2.   Valstu regulējošās iestādes sniedz jaunāko informāciju par šīs regulas piemērošanu, jo īpaši par tās 3. un 4. panta piemērošanu, publiski pieejamā veidā, tā lai tā ir viegli pieejama ieinteresētajām pusēm.

3.   Valstu regulējošās iestādes, gatavojoties 11. pantā norādītajai pārskatīšanai, uzraudzīt vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības cenu attīstību balss un datu pakalpojumu, tostarp SMS un MMS sniegšanai viesabonentiem, arī attālākajos reģionos, kas minēti Līguma 299. panta 2. punktā. Valstu regulējošām iestādēm jāpievērš uzmanība tam, ka dalībvalstu pierobežas reģionos viesabonēšanu var aktivizēt bez klienta piekrišanas un tām jāuzrauga, vai pārraides iekārtas netiek izmantotas neizdevīgi klientiem. Ik pēc sešiem mēnešiem tām jāsniedz Komisijai informācija par šādas uzraudzības rezultātiem, tostarp atsevišķa informācija par korporatīvajiem klientiem, kā arī par klientiem, kas izvēlas priekšapmaksu vai pēcapmaksu.

4.   Valstu regulējošām iestādēm ir tiesības pieprasīt uzņēmumiem, uz kuriem attiecas saistības saskaņā ar šo regulu, iesniegt visu informāciju, kas attiecas uz šīs regulas īstenošanu un izpildi. Šādiem uzņēmumiem šāda informācija jāsniedz nekavējoties pēc valsts regulējošās iestādes pieprasījuma, tās noteiktajā laikā un detalizētības pakāpē

5.   Valstu regulējošās iestādes drīkst iejaukties pēc savas iniciatīvas, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai. Jo īpaši tām, ja vajadzīgs, jāizmanto piekļuves direktīvas 5. pantā norādītās tiesības, lai nodrošinātu atbilstošu pieeju un starpsavienojumu viesabonēšanas pakalpojumu pilnīga pārklājuma un sadarbspējas garantēšanai.

6.   Ja valsts regulējošā iestāde atklāj, ka tiek pārkāpts kāds no šīs regulas noteikumiem, tai ir tiesības pieprasīt nekavējoties novērst šādu pārkāpumu.

8. pants

Strīda izšķiršana

1.   Strīda gadījumā saistībā ar šajā regulā noteiktajām saistībām starp uzņēmumiem, kas dalībvalstī nodrošina elektronisko sakaru tīklus vai pakalpojumus, piemēro pamatdirektīvas 20. un 21. pantā norādītās strīda izšķiršanas procedūras.

2.   Neizšķirta strīda gadījumā, kurā iesaistīts klients vai gala lietotājs un saistībā ar jautājumu, kas attiecas uz šīs regulas darbības jomu, dalībvalstis nodrošina, ka ir pieejamas universālā pakalpojuma direktīvas 34. pantā norādītās procedūras strīda izšķiršanai ārpustiesas kārtībā.

9. pants

Sankcijas

Dalībvalstis izstrādā noteikumus par sankcijām, ko piemēro šīs regulas neievērošanas gadījumā, un veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu to piemērošanu. Noteiktajām sankcijām jābūt efektīvām, proporcionālām un preventīvām. Dalībvalstis par šiem noteikumiem paziņo Komisijai ne vēlāk kā 2008. gada 30. marts un nekavējoties, ja pieņem šo noteikumu grozījumus, kas tās ietekmē.

10. pants

Grozījums Direktīvā 2002/21/EK

Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) 1. pantam pievieno šādu punktu:

“5.   šī direktīva un īpašās direktīvas neskar nevienu īpašu pasākumu, kas pieņemts starptautiskās viesabonēšanas regulēšanai mobilajos telefonsakaru tīklos Kopienā.”

11. pants

Pārskatīšana

1.   Komisija pārskata šīs regulas darbību un ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei ne vēlāk kā 2008. gada 30. decembris. Jo īpaši Komisijai novērtē, vai ir sasniegti šajā regulā norādītie mērķi. Savā ziņojumā Komisija sniedz pārskatu par vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības cenu attīstību, lai klientiem nodrošinātu balss un datu pakalpojumu, tostarp SMSM un MMS pakalpojumu, sniegšanu un, ja vajadzīgs, iekļauj ieteikumus attiecībā uz nepieciešamību regulēt šos pakalpojumus. Šajā nolūkā Komisija var izmantot saskaņā ar 7. panta 3.punktu sniegto informāciju.

2.   Ziņojumā Komisija novērtē, ņemot vērā tirgus attīstību, un attiecībā uz konkurenci un patērētāju aizsardzību, nepieciešamību pagarināt šis regulas darbības laiku, kas noteikts 13. pantā, vai to grozīti, ņemot vērā mobilo sarunu un datu pakalpojumu cenu izmaiņas valsts līmenī un šīs regulas ietekmi uz konkurenci starp maziem, neatkarīgiem vai jaundibinātiem operatoriem. Ja Komisija atklāj, ka tāda vajadzība pastāv, tā iesniedz priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei.

12. pants

Paziņošanas prasības

Dalībvalstis ne vēlāk kā 2007. gada 30. augusts paziņo Komisijai to valsts regulējošo iestādi, kura ir atbildīga par šajā regulā noteikto uzdevumu izpildi.

13. pants

Stāšanās spēkā un darbības laiks

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Tā zaudē spēku 2010. gada 30. jūnijs.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 27. jūnijā

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

H.-G. PÖTTERING

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

A. MERKEL


(1)  OV C 324, 30.12.2006., 42. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2007. gada 23. maija Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts) un Padomes 2007. gada 25. jūnija Lēmums.

(3)  OV L 108, 24.4.2002., 7. lpp.

(4)  OV L 108, 24.4.2002., 21. lpp.

(5)  OV L 108, 24.4.2002., 33. lpp.

(6)  OV L 108, 24.4.2002., 51. lpp.

(7)  OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2006/24/EK (OV L 105, 13.4.2006., 54. lpp.).

(8)  OV L 114, 8.5.2003., 45. lpp.

(9)  OV C 165, 11.7.2002., 6. lpp.

(10)  OV C 285 E, 22.11.2006., 143. lpp.