ISSN 1725-5112

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 156

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

50. sējums
2007. gada 16. jūnijs


Saturs

 

I   Tiesību akti, kas pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Padomes Regula (EK) Nr. 671/2007 (2007. gada 11. jūnijs), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1868/94, ar ko ievieš kvotu sistēmu attiecībā uz kartupeļu cietes ražošanu

1

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 672/2007 (2007. gada 15. jūnijs), ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

4

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 673/2007 (2007. gada 15. jūnijs) par 33. īpašo konkurso, kas īstenots atbilstīgi pastāvīgajam konkursam, kas paredzēts Regulas (EK) Nr. 1898/2005 II nodaļā

6

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 674/2007 (2007. gada 15. jūnijs), ar ko labības nozarē nosaka ievedmuitas nodokli, kuru piemēro no 2007. gada 16. jūnija

7

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 675/2007 (2007. gada 15. jūnijs), ar ko nosaka apjomu, par kādu var pieņemt 2007. gada jūnija pirmajās desmit dienās iesniegtus ievešanas atļauju pieteikumus par Jaunzēlandes izcelsmes sviestu saskaņā ar kvotām Nr. 09.4195 un 09.4182

10

 

 

DIREKTĪVAS

 

*

Padomes Direktīva 2007/33/EK (2007. gada 11. jūnijs) par kartupeļu cistu nematožu kontroli un ar ko atceļ Direktīvu 69/465/EEK

12

 

 

II   Tiesību akti, kas pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta

 

 

LĒMUMI

 

 

Komisija

 

 

2007/414/EK

 

*

Komisijas Lēmums (2007. gada 21. februāris) par Valsts atbalstu – C 36/2004 (ex N 220/2004) – Portugāle – Ārvalsts tiešā ieguldījuma atbalsts CORDEX, Companhia Industrial Têxtil S.A. (izziņots ar dokumenta numuru K(2007) 474)  ( 1 )

23

 

 

2007/415/EK

 

*

Komisijas Lēmums (2007. gada 13. jūnijs) par karbosulfāna neiekļaušanu Padomes Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā un tādu augu aizsardzības līdzekļu atļauju atsaukšanu, kuros ir minētā viela (izziņots ar dokumenta numuru K(2007) 2463)  ( 1 )

28

 

 

2007/416/EK

 

*

Komisijas Lēmums (2007. gada 13. jūnijs) par karbofurāna neiekļaušanu Padomes Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā un tādu augu aizsardzības līdzekļu atļauju atsaukšanu, kuri satur minēto vielu (izziņots ar dokumenta numuru K(2007) 2467)  ( 1 )

30

 

 

2007/417/EK

 

*

Komisijas Lēmums (2007. gada 13. jūnijs) par diurona neiekļaušanu Padomes Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā un tādu augu aizsardzības līdzekļu atļauju atcelšanu, kuros ir minētā viela (izziņots ar dokumenta numuru K(2007) 2468)  ( 1 )

32

 

 

2007/418/EK

 

*

Komisijas Lēmums (2007. gada 14. jūnijs), ar ko izveido Augsta līmeņa grupu ķīmiskās rūpniecības konkurētspējas jautājumos Eiropas Savienībā

34

 

 

NOLĪGUMI

 

 

Padome

 

*

Informācija par to, ka stājas spēkā Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Krievijas Federāciju par tādu personu atpakaļuzņemšanu, kuras uzturas nelikumīgi

37

 

 

 

*

Paziņojums lasītājiem(sk. aizmugurējā vāka iekšpusē)

s3

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


I Tiesību akti, kas pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

REGULAS

16.6.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 156/1


PADOMES REGULA (EK) Nr. 671/2007

(2007. gada 11. jūnijs),

ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1868/94, ar ko ievieš kvotu sistēmu attiecībā uz kartupeļu cietes ražošanu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 37. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

tā kā:

(1)

Padomes Regulas (EK) Nr. 1868/94 (2) pielikumā 2005./2006. un 2006./2007. tirdzniecības gadam ir noteiktas kartupeļu cietes kvotas dalībvalstīm, kas ražo cieti.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1868/94 3. panta 2. punktu kvotas Kopienā piešķir, pamatojoties uz Komisijas ziņojumu Padomei. Padomei iesniegtajā ziņojumā ir norādīts, ka, analizējot situācijas attīstību cietes tirgū, būtu jāņem vērā nesen notikusī cukura nozares kopīgās tirgus organizācijas reforma. Tomēr cukura reforma pilnībā piemērojama kļūs pakāpeniski – pārejas laikā; tāpēc, gaidot norādi par šīs reformas sākotnējo ietekmi uz kartupeļu cietes nozari, kvotas 2006./2007. tirdzniecības gadam būtu jāatjauno uz vēl diviem gadiem.

(3)

Dalībvalstīm, kas ražo cieti, būtu jāpiešķir savas kvotas divu gadu laikposmam – būtu jāsadala tās starp visiem kartupeļu cietes ražotājiem, pamatojoties uz 2006./2007. tirdzniecības gadam noteiktajām kvotām.

(4)

Kartupeļu cietes ražotāju papildus 2006./2007. tirdzniecības gada apakškvotai izmantotie daudzumi būtu jāatskaita no 2007./2008. tirdzniecības gada kvotas atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1868/94 6. panta 2. punktam.

(5)

Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Regula (EK) Nr. 1868/94,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar šo Regulu (EK) Nr. 1868/2004 groza šādi.

1)

Tās 2. un 3. pantu aizstāj ar šādiem pantiem:

“2. pants

1.   Dalībvalstīm, kas ražo kartupeļu cieti, tiek noteiktas kvotas 2007./2008. un 2008./2009. tirdzniecības gadam saskaņā ar pielikumu.

2.   Katra pielikumā minētā dalībvalsts, kas ražo kartupeļu cieti, sadala tai piešķirto kvotu cietes ražotājiem izmantošanai 2007./2008. un 2008./2009. tirdzniecības gadā, pamatojoties uz katram cietes ražotājam 2006./2007. gadā pieejamajām apakškvotām, atbilstīgi otrajai daļai.

Apakškvotas, kas pieejamas katram cietes ražotājam 2007./2008. tirdzniecības gadā, pielāgo saskaņā ar 6. panta 2. punktu, lai ņemtu vērā jebkuru daudzumu, kas 2006./2007. tirdzniecības gadā izmantots papildus kvotai.

3. pants

Komisija līdz 2009. gada 1. janvārim iesniedz Padomei ziņojumu par kvotu sistēmas darbību Kopienā, pievienojot atbilstīgus priekšlikumus. Šajā ziņojumā ņem vērā situācijas attīstību kartupeļu cietes un graudu cietes tirgos.”.

2)

Pielikumu aizstāj ar tekstu šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2007. gada 1. jūlija.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Luksemburgā, 2007. gada 11. jūnijā

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

H. SEEHOFER


(1)  2007. gada 24. aprīļa Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2)  OV L 197, 30.7.1994., 4. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 941/2005 (OV L 159, 22.6.2005., 1. lpp.).


PIELIKUMS

“PIELIKUMS

Kartupeļu cietes kvotas 2007./2008. un 2008./2009. tirdzniecības gadam

(tonnas)

Čehija

33 660

Dānija

168 215

Vācija

656 298

Igaunija

250

Spānija

1 943

Francija

265 354

Latvija

5 778

Lietuva

1 211

Nīderlande

507 403

Austrija

47 691

Polija

144 985

Slovākija

729

Somija

53 178

Zviedrija

62 066

Kopā

1 948 761”


16.6.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 156/4


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 672/2007

(2007. gada 15. jūnijs),

ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1994. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 3223/94 par sīki izstrādātiem augļu un dārzeņu ievešanas režīma izpildes noteikumiem (1), un jo īpaši tās 4. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta ievešanas vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 3223/94 4. pantā, ir tādas, kā norādīts tabulā, kas pievienota pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2007. gada 16. jūnijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 15. jūnijā

Komisijas vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY


(1)  OV L 337, 24.12.1994., 66. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 386/2005 (OV L 62, 9.3.2005., 3. lpp.).


PIELIKUMS

Komisijas 2007. gada 15. jūnija Regulai, ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta ievešanas vērtība

0702 00 00

MA

46,7

TR

89,0

ZZ

67,9

0707 00 05

JO

151,2

TR

94,6

ZZ

122,9

0709 90 70

TR

95,0

ZZ

95,0

0805 50 10

AR

51,4

ZA

64,2

ZZ

57,8

0808 10 80

AR

92,0

BR

82,0

CL

93,2

CN

94,6

NZ

99,4

US

101,5

ZA

97,0

ZZ

94,2

0809 10 00

IL

156,1

TR

217,4

ZZ

186,8

0809 20 95

TR

287,0

US

329,7

ZZ

308,4

0809 30 10, 0809 30 90

CL

101,3

US

206,5

ZA

88,3

ZZ

132,0

0809 40 05

CL

134,4

IL

164,9

ZZ

149,7


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.


16.6.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 156/6


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 673/2007

(2007. gada 15. jūnijs)

par 33. īpašo konkurso, kas īstenots atbilstīgi pastāvīgajam konkursam, kas paredzēts Regulas (EK) Nr. 1898/2005 II nodaļā

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1255/1999 par piena un piena produktu tirgus kopīgo organizāciju (1), un jo īpaši tās 10. pantu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Komisijas 2005. gada 9. novembra Regulu (EK) Nr. 1898/2005, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1255/1999 ieviešanai attiecībā uz pasākumiem krējuma, sviesta un koncentrēta sviesta realizācijai Kopienas tirgū (2), intervences aģentūras pastāvīgos konkursos var pārdot zināmus to rīcībā esošus sviesta intervences krājumus, un var piešķirt atbalstu par krējumu, sviestu un koncentrētu sviestu. Šīs regulas 25. pantā noteikts, ka, ņemot vērā saņemtos piedāvājumus, atbildot uz katru individuālo uzaicinājumu, nosaka minimālo pārdošanas cenu sviestam un maksimālo atbalsta apmēru par krējumu, sviestu un koncentrētu sviestu. Tālāk tiek noteikts, ka cena vai atbalsts var atšķirties sakarā ar iecerēto sviesta izmantošanas veidu, tā tauku saturu un pārstrādes procedūrām. Atbilstīgi jānosaka Regulā (EK) Nr. 1898/2005 paredzētais pārstrādes garantiju apmērs.

(2)

Saņemto piedāvājumu izvērtējums liecina par to, ka ir jāpieņem lēmums noraidīt visus piedāvājumus.

(3)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Piena un piena produktu pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

33. individuālajam uzaicinājumam saskaņā ar pastāvīgo konkursu, kas paredzēts Regulas (EK) Nr. 1898/2005 II nodaļā noraidīt visus piedāvājumus.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2007. gada 16. jūnijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 15. jūnijā

Komisijas vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY


(1)  OV L 160, 26.6.1999., 48. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1913/2005 (OV L 307, 25.11.2005., 2. lpp.).

(2)  OV L 308, 25.11.2005., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2107/2005 (OV L 337, 22.12.2005., 20. lpp.).


16.6.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 156/7


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 674/2007

(2007. gada 15. jūnijs),

ar ko labības nozarē nosaka ievedmuitas nodokli, kuru piemēro no 2007. gada 16. jūnija

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1784/2003 par labības tirgus kopīgo organizāciju (1),

ņemot vērā Komisijas 1996. gada 28. jūnija Regulu (EK) Nr. 1249/96 par Padomes Regulas (EEK) Nr. 1766/92 piemērošanas noteikumiem attiecībā uz ievedmuitas nodokļiem labības nozarē (2), un jo īpaši tās 2. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Regulas (EK) Nr. 1784/2003 10. panta 2. punktā paredzēts, ka produktiem ar KN kodu 1001 10 00, 1001 90 91, ex 1001 90 99 (augstas kvalitātes mīkstie kvieši), 1002, ex 1005, izņemot hibrīdu sēklas, un ex 1007, izņemot hibrīdu sēklas materiālu, ievedmuitas nodoklis ir vienāds ar intervences cenu šādu produktu ievešanai, kura palielināta par 55 % un no kuras atskaitīta attiecīgajam sūtījumam piemērojamā CIF importa cena. Šis nodoklis tomēr nedrīkst pārsniegt kopējā muitas tarifa nodokļu likmi.

(2)

Regulas (EK) Nr. 1784/2003 10. panta 3. punktā paredzēts, ka šā panta 2. punktā minētā ievedmuitas nodokļa aprēķināšanas nolūkā attiecīgajiem produktiem regulāri jānosaka reprezentatīvas CIF importa cenas.

(3)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1249/96 2. panta 2. punktu izmantojamā cena ievedmuitas nodokļa aprēķināšanai produktiem ar KN kodu 1001 10 00, 1001 90 91, ex 1001 90 99 (augstas kvalitātes mīkstie kvieši), 1002 00, 1005 10 90, 1005 90 00 un 1007 00 90 ir reprezentatīvā ikdienas CIF importa cena, kas noteikta pēc minētās regulas 4. pantā paredzētās metodes.

(4)

Tādēļ laikposmam no 2007. gada 16. jūnija jānosaka ievedmuitas nodoklis, ko piemēro līdz tam laikam, kamēr stājas spēkā jauns ievedmuitas nodoklis,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Sākot no 2007. gada 16. jūnija, Regulas (EK) Nr. 1784/2003 10. panta 2. punktā minētais ievedmuitas nodoklis labības nozarē, pamatojoties uz šīs regulas II pielikumā norādīto informāciju, ir noteikts I pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2007. gada 16. jūnijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 15. jūnijā

Komisijas vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY


(1)  OV L 270, 21.10.2003., 78. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1154/2005 (OV L 187, 19.7.2005., 11. lpp.).

(2)  OV L 161, 29.6.1996., 125. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1816/2005 (OV L 292, 8.11.2005., 5. lpp.).


I PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 1784/2003 10. panta 2. punktā minēto produktu ievedmuitas nodoklis, ko piemēro no 2007. gada 16. jūnija

KN kods

Preču apraksts

Ievedmuitas nodoklis (1)

(EUR/t)

1001 10 00

Cietie KVIEŠI, augsta kvalitāte

0,00

vidēji augsta kvalitāte

0,00

zema kvalitāte

0,00

1001 90 91

Mīkstie KVIEŠI, sēklas

0,00

ex 1001 90 99

Mīkstie KVIEŠI, augsta kvalitāte, nav paredzēti sēšanai

0,00

1002 00 00

RUDZI

0,00

1005 10 90

KUKURŪZA, sēklas, izņemot hibrīdu sēklas

0,00

1005 90 00

KUKURŪZA, izņemot sēklas (2)

0,00

1007 00 90

Graudu SORGO, izņemot sēšanai paredzētus hibrīdus

0,00


(1)  Par precēm, ko Kopienā ieved pāri Atlantijas okeānam vai pa Suecas kanālu, importētājs saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1249/96 2. panta 4. punkta noteikumiem var saņemt šādu nodokļa samazinājumu:

3 EUR/t, ja izkraušanas osta atrodas Vidusjūras piekrastē,

2 EUR/t, ja izkraušanas osta atrodas Dānijā, Igaunijā, Īrijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Somijā, Zviedrijā, Apvienotajā Karalistē vai Ibērijas pussalas Atlantijas piekrastē.

(2)  Importētājs var saņemt vienotas likmes samazinājumu, kura apmērs ir 24 EUR/t, ja ir izpildīti Regulas (EK) Nr. 1249/96 2. panta 5. punktā paredzētie nosacījumi.


II PIELIKUMS

Dati I pielikumā noteiktā ievedmuitas nodokļa aprēķināšanai

1.6.2007–14.6.2007

1.

Vidējie rādītāji par laika posmu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1249/96 2. panta 2. punktā.

(EUR/t)

 

Mīkstie kvieši (1)

Kukurūza

Cietie kvieši, augsta kvalitāte

Cietie kvieši, vidēji augsta kvalitāte (2)

Cietie kvieši, zema kvalitāte (3)

Mieži

Birža

Minneapolis

Chicago

Kotējums

164,25

114,42

FOB cena, ASV

180,51

170,51

150,51

151,47

Piemaksa par Persijas līča reģionu

12,63

Piemaksa par Lielo Ezeru reģionu

10,96

2.

Vidējie rādītāji par laika posmu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1249/96 2. panta 2. punktā.

Fraktēšanas izmaksas: Meksikas līcis–Roterdama

36,68 EUR/t

Fraktēšanas izmaksas: Lielo Ezeru reģions–Roterdama

36,77 EUR/t


(1)  Ietverta piemaksa 14 EUR/t apmērā (Regulas (EK) Nr. 1249/96 4. panta 3. punkts).

(2)  Atlaide 10 EUR/t apmērā (Regulas (EK) Nr. 1249/96 4. panta 3. punkts).

(3)  Atlaide 30 EUR/t apmērā (Regulas (EK) Nr. 1249/96 4. panta 3. punkts).


16.6.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 156/10


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 675/2007

(2007. gada 15. jūnijs),

ar ko nosaka apjomu, par kādu var pieņemt 2007. gada jūnija pirmajās desmit dienās iesniegtus ievešanas atļauju pieteikumus par Jaunzēlandes izcelsmes sviestu saskaņā ar kvotām Nr. 09.4195 un 09.4182

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1255/1999 par piena un piena produktu tirgus kopīgo organizāciju (1),

ņemot vērā Komisijas 2001. gada 14. decembra Regulu (EK) Nr. 2535/2001, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 1255/1999 attiecībā uz piena un piena produktu importa režīmu un tarifu kvotu atvēršanu (2), un jo īpaši tās 35.a panta 3. punktu,

tā kā:

Ievešanas atļauju pieteikumi, kas ir iesniegti no 2007. gada 1. līdz 10. jūnijam un Komisijai paziņoti līdz 2007. gada 13. jūnijam, par Jaunzēlandes izcelsmes sviestu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2535/2001 IIIA pielikumā minētajām kvotām Nr. 09.4195 un 09.4182, ir par lielāku apjomu nekā pieejams. Iesniegto pieteikumu apjomam tādēļ būtu jānosaka piešķīruma koeficients.

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2535/2001 no 2007. gada 1. līdz 10. jūnijam iesniegtos un Komisijai līdz 2007. gada 13. jūnijam paziņotos ievešanas atļauju pieteikumus par Jaunzēlandes izcelsmes sviestu saskaņā ar kvotām Nr. 09.4195 un 09.4182 pieņem, piemērojot šīs regulas pielikumā noteiktos piešķīruma koeficientus.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 15. jūnijā

Komisijas vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY


(1)  OV L 160, 26.6.1999., 48. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1913/2005 (OV L 307, 25.11.2005., 2. lpp.).

(2)  OV L 341, 22.12.2001., 29. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 487/2007 (OV L 114, 1.5.2007., 8. lpp.).


PIELIKUMS

Kvotas numurs

Piešķīruma koeficients

09.4195

20,172164 %

09.4182

100 %


DIREKTĪVAS

16.6.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 156/12


PADOMES DIREKTĪVA 2007/33/EK

(2007. gada 11. jūnijs)

par kartupeļu cistu nematožu kontroli un ar ko atceļ Direktīvu 69/465/EEK

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 37. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu,

tā kā:

(1)

Kopš Padomes Direktīvas 69/465/EEK (1969. gada 8. decembris) par kartupeļu nematodes kontroli (1) pieņemšanas ir būtiski mainījusies kartupeļu nematodes sugu nomenklatūra, bioloģija un epidemioloģija, kā arī populācijas un to izplatība.

(2)

Ir atzīts, ka kartupeļu cistu nematodes (Globodera pallida (Stone) Behrens (Eiropas populācijas) un Globodera rostochiensis (Wollenweber) Behrens (Eiropas populācijas)) ir kartupeļiem kaitīgi organismi.

(3)

Direktīvas 69/465/EEK noteikumi ir atkārtoti pārskatīti, un šīs pārskatīšanas rezultātā atklāts, ka tie ir nepietiekami. Tādēļ jāpieņem visaptverošāki noteikumi.

(4)

Noteikumi būtu jāizstrādā, ņemot vērā to, ka vajadzīgas oficiālas pārbaudes, lai nodrošinātu kartupeļu cistu nematožu neesamību laukos, kuros tiek stādīti vai glabāti sēklas kartupeļu audzēšanai paredzēti sēklas kartupeļi un konkrēti stādu audzēšanai paredzēti augi.

(5)

Būtu jāveic oficiāli apsekojumi laukos, ko izmanto tādu kartupeļu audzēšanai, kuri nav sēklas kartupeļi, lai noteiktu kartupeļu cistu nematožu izplatību.

(6)

Lai veiktu šādas oficiālas pārbaudes un apsekojumus, būtu jānosaka paraugu ņemšanas un testēšanas procedūras.

(7)

Būtu jāņem vērā patogēna izplatīšanās veids.

(8)

Būtu jāizstrādā noteikumi, ņemot vērā to, ka kartupeļu cistu nematožu kontrole parasti notiek ar augsekas palīdzību, jo ir zināms, ka, vairākus gadus neaudzējot kartupeļus, nematožu populācija ievērojami samazinās. Nesen papildus augsekas metodei sāka izmantot arī izturīgas kartupeļu šķirnes.

(9)

Turklāt dalībvalstīm vajadzības gadījumā būtu jāveic papildu vai stingrāki pasākumi, ja tie nekavē kartupeļu apriti Kopienā, izņemot ciktāl tas noteikts Padomes Direktīvā 2000/29/EK (2000. gada 8. maijs) par aizsardzības pasākumiem pret tādu organismu ievešanu, kas kaitīgi augiem vai augu produktiem, un pret to izplatību Kopienā (2). Par šādiem pasākumiem būtu jāiesniedz paziņojums Komisijai un pārējām dalībvalstīm.

(10)

Tādēļ būtu jāatceļ Direktīva 69/465/EEK.

(11)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķus, proti, noteikt kartupeļu cistu nematožu izplatību, novērst to izplatīšanos un tās kontrolēt, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka šīs direktīvas mēroga un iedarbības dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai.

(12)

Šīs direktīvas ieviešanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (3),

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

I   NODAĻA

PRIEKŠMETS UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Ar šo direktīvu nosaka pasākumus, kas dalībvalstīm jāveic pret Globodera pallida (Stone) Behrens (Eiropas populācijas) un Globodera rostochiensis (Wollenweber) Behrens (Eiropas populācijas), turpmāk “kartupeļu cistu nematode”, lai noteiktu tās izplatību, novērstu tās izplatīšanos un kontrolētu to.

2. pants

Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

a)

“oficiāls” vai “oficiāli” ir to dalībvalsts atbildīgo oficiālo iestāžu izveidots, apstiprināts vai veikts, kā definēts Direktīvas 2000/29/EK 2. panta 1. punkta g) apakšpunktā;

b)

“izturīga kartupeļu šķirne” ir šķirne, kuru audzējot tiek ievērojami kavēta konkrētās kartupeļu cistu nematožu populācijas attīstība;

c)

“pārbaude” ir sistemātiska procedūra kartupeļu cistu nematodes esamības noteikšanai laukā;

d)

“apsekojums” ir sistemātiska procedūra, ko veic noteiktā laikposmā kartupeļu nematodes izplatības noteikšanai dalībvalsts teritorijā.

3. pants

1.   Dalībvalsts atbildīgās oficiālās iestādes nosaka “lauka” definīciju šīs direktīvas izpratnē, lai saistībā ar kartupeļu cistu nematodes esamības risku nodrošinātu fitosanitāro apstākļu viendabīgumu lauka robežās. Nosakot definīciju, tās ievēro pamatotus zinātniskus un statistiskus principus, kartupeļu cistu nematodes bioloģiju, lauka apsaimniekošanu un kartupeļu cistu nematodes saimniekaugu audzēšanas sistēmas attiecīgajā dalībvalstī. Par sīki izstrādātiem lauka definēšanas kritērijiem oficiāli paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm.

2.   Turpmākus nosacījumus saistībā ar lauka definēšanas kritērijiem var pieņemt saskaņā ar 17. panta 2. punktā minēto procedūru.

II   NODAĻA

NOTEIKŠANA

4. pants

1.   Dalībvalstis nosaka, ka laukā, kurā stādīs vai glabās I pielikumā ietvertos stādu audzēšanai paredzētos augus vai sēklas kartupeļu audzēšanai paredzētos sēklas kartupeļus, veic oficiālu pārbaudi, lai noteiktu kartupeļu cistu nematodes esamību.

2.   Oficiālo pārbaudi, kas paredzēta 1. punktā, veic laikposmā starp pēdējās ražas novākšanu laukā un 1. punktā minēto augu vai sēklas kartupeļu iestādīšanu. To var veikt agrāk – šajā gadījumā dara pieejamus dokumentārus pierādījumus par minētās pārbaudes rezultātiem, kas apstiprina, ka kartupeļu cistu nematode nav atrasta, ka kartupeļi un citi I pielikuma 1. punktā uzskaitītie saimniekaugi nebija pārbaudes laikā un nav tur audzēti kopš pārbaudes.

3.   Tādu oficiālo pārbaužu rezultātus, kas nav minētas 1. punktā un ir veiktas pirms 2010. gada 1. jūlija, var uzskatīt par 2. punktā minētajiem pierādījumiem.

4.   Ja dalībvalsts atbildīgās oficiālās iestādes ir noteikušas, ka kartupeļu cistu nematodes izplatīšanās riska nav, tad 1. punktā minētā oficiālā pārbaude nav vajadzīga šādos gadījumos:

a)

to I pielikumā uzskaitīto augu stādīšanai, kas paredzēti stādu audzēšanai tajā pašā audzēšanas vietā, kura atrodas oficiāli noteiktā platībā;

b)

to sēklas kartupeļu stādīšanai, kas paredzēti, lai audzētu sēklas kartupeļus izmantošanai tajā pašā audzēšanas vietā, kura atrodas oficiāli noteiktā platībā;

c)

to I pielikuma 2. punktā uzskaitīto augu stādīšanai, kas paredzēti tādu stādu audzēšanai, kuri stādāmi tur, kur uz izaudzētajiem augiem attiecas III pielikuma III iedaļas A punktā izklāstītie oficiāli apstiprinātie pasākumi.

5.   Dalībvalstis nodrošina, ka 1. un 3. punktā minēto pārbaužu rezultātus oficiāli reģistrē un ka tie ir pieejami Komisijai.

5. pants

1.   Saistībā ar laukiem, kuros stādāmi vai uzglabājami sēklas kartupeļi vai augi, kas uzskaitīti I pielikuma 1. punktā, kas paredzēti stādu audzēšanai, 4. panta 1. punktā minētajā oficiālajā pārbaudē iekļauj paraugu ņemšanu un testēšanu, lai noteiktu kartupeļu nematodes esamību saskaņā ar II pielikumu.

2.   Saistībā ar laukiem, kuros stāda vai uzglabā I pielikuma 2. punktā uzskaitītos augus, kas paredzēti stādu audzēšanai, 4. panta 1. punktā minētajā oficiālajā pārbaudē iekļauj paraugu ņemšanu un testēšanu, lai noteiktu kartupeļu cistu nematodes esamību saskaņā ar II pielikumu, vai pārbaudi saskaņā ar III pielikuma I iedaļu.

6. pants

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka tiek veikti oficiāli apsekojumi, lai noteiktu kartupeļu cistu nematodes izplatību laukos, kurus izmanto tādu kartupeļu audzēšanai, kas nav sēklas kartupeļi.

2.   Oficiālajos apsekojumos iekļauj paraugu ņemšanu un testēšanu, kas vajadzīga, lai kartupeļu cistu nematodes esamību noteiktu saskaņā ar II pielikuma 2. punktu, un tās veic saskaņā ar III pielikuma II iedaļu.

3.   Oficiālo apsekojumu rezultātus rakstveidā paziņo Komisijai atbilstīgi III pielikuma II iedaļai.

7. pants

Ja 4. panta 1. punktā minētajā oficiālajā pārbaudē un pārējās 4. panta 3. punktā minētajās oficiālajās pārbaudēs kartupeļu cistu nematode nav konstatēta, dalībvalsts atbildīgās oficiālās iestādes nodrošina šīs informācijas oficiālu reģistrāciju.

8. pants

1.   Ja 4. panta 1. punktā minētajā oficiālajā pārbaudē laukā konstatē kartupeļu cistu nematodi, tad dalībvalsts atbildīgās oficiālās iestādes nodrošina šīs informācijas oficiālu reģistrāciju.

2.   Ja 6. panta 1. punktā minētajā oficiālajā apsekošanā laukā konstatē kartupeļu cistu nematodi, tad dalībvalsts atbildīgās oficiālās iestādes nodrošina šīs informācijas oficiālu reģistrāciju.

3.   Kartupeļus vai I pielikumā minētos augus, kas audzēti laukā, kurā oficiāli reģistrēta kartupeļu cistu nematodes esamība, kā minēts šā panta 1. vai 2. punktā, vai kas ir bijuši saskarē ar augsni, kurā ir konstatēta kartupeļu cistu nematode, oficiāli atzīst par invadētiem.

III   NODAĻA

KONTROLES PASĀKUMI

9. pants

1.   Dalībvalstis nosaka, ka laukā, kur oficiāli reģistrēta kartupeļu cistu nematodes esamība atbilstīgi 8. panta 1. vai 2. punktam:

a)

nedrīkst stādīt kartupeļus, kas paredzēti sēklas kartupeļu audzēšanai, un

b)

nedrīkst stādīt vai glabāt I pielikumā minētos augus, kas paredzēti pārstādīšanai. Tomēr I pielikuma 2. punktā uzskaitītos augus drīkst stādīt šādā laukā, ja III pielikuma III iedaļas A punktā minētos oficiāli apstiprinātos pasākumus tiem piemēro tā, ka nepastāv nosakāms kartupeļu cistu nematodes izplatīšanās risks.

2.   Saistībā ar laukiem, kuros stādīs kartupeļus, kas nav paredzēti sēklas kartupeļu audzēšanai, un kuros oficiāli reģistrēta kartupeļu cistu nematodes esamība atbilstīgi 8. panta 1. vai 2. punktam, dalībvalstu atbildīgās oficiālās iestādes paredz piemērot oficiālu kontroles programmu, kuras mērķis ir vismaz ierobežot kartupeļu cistu nematodi.

Programmā, kas minēta šā panta 2. punktā, ņem vērā kartupeļu cistu nematodes saimniekaugu īpašās audzēšanas un tirdzniecības sistēmas attiecīgajā dalībvalstī, esošo kartupeļu cistu nematodes populāciju īpašības, tādu izturīgu kartupeļu šķirņu izmantošanu, kam ir visaugstākais pieejamais izturības līmenis, kā norādīts IV pielikuma I iedaļā, un attiecīgā gadījumā citus pasākumus. Šo programmu rakstveidā dara zināmu Komisijai un pārējām dalībvalstīm, lai drošības līmeņi dalībvalstīs būtu salīdzināmi.

To kartupeļu šķirņu izturības pakāpi, kuras nav minētas Direktīvas 69/465/EEK 10. panta 1. punktā, izsaka skaitliski saskaņā ar šīs direktīvas IV pielikuma I iedaļā sniegto indeksācijas standarta tabulu. Izturību testē saskaņā ar šīs direktīvas IV pielikuma II iedaļā sniegto kārtību.

10. pants

1.   Dalībvalstis nosaka, ka kartupeļus vai I pielikumā minētos augus, kas atzīti par invadētiem saskaņā ar 8. panta 3. punktu:

a)

ja tie ir sēklas kartupeļi un I pielikuma 1. punktā uzskaitītie saimniekaugi – nestāda, ja invāzija nav likvidēta dalībvalsts atbildīgo oficiālo iestāžu uzraudzībā, izmantojot atbilstīgu metodi, kas pieņemta saskaņā ar šā panta 2. punktu un ir balstīta uz zinātniskiem pierādījumiem par to, ka nepastāv kartupeļu cistu nematodes izplatīšanās risks;

b)

ja tie ir rūpnieciskai pārstrādei vai šķirošanai paredzēti kartupeļi – tiem piemēro oficiāli apstiprinātus pasākumus saskaņā ar III pielikuma III iedaļas B punktu;

c)

ja tie ir I pielikuma 2. punktā minētie augi – tos nestāda, ja nav piemēroti III pielikuma III iedaļas A punktā minētie oficiāli apstiprinātie pasākumi, kuru dēļ augi vairs nav invadēti.

2.   Šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto metožu specifikācijas pieņem saskaņā ar 17. panta 2. punktā minēto procedūru.

11. pants

1.   Neskarot Direktīvas 2000/29/EK 16. panta 1. punktu, dalībvalstis paredz, ka to atbildīgajām oficiālajām iestādēm ziņo par tādu iespējamu kartupeļu cistu nematodes sastopamību vai apstiprina tādu tās esamību to teritorijās, kas radusies kartupeļu šķirņu izturības izbeigšanās vai izmaiņu rezultātā saistībā ar ārkārtējām izmaiņām nematožu sugu, patogēna tipa vai virulences grupu sastāvā.

2.   Dalībvalstis paredz, ka visos saskaņā ar 1. punktu paziņotajos gadījumos kartupeļu cistu nematodes sugas un, attiecīgā gadījumā, konkrētais patogēna tips vai virulences grupa tiek izpētīta un apstiprināta ar atbilstīgām metodēm.

3.   Sīku informāciju par 2. punktā minētajiem apstiprinājumiem ik gadu vēlākais līdz 31. decembrim rakstveidā iesniedz Komisijai un pārējām dalībvalstīm.

4.   Šā panta 2. punktā minētās atbilstīgās metodes var tikt pieņemtas saskaņā ar 17. panta 2. punktā minēto procedūru.

12. pants

Dalībvalstis ik gadu vēlākais līdz 31. janvārim rakstveidā iesniedz Komisijai un pārējām dalībvalstīm sarakstu ar visām jaunajām kartupeļu šķirnēm, ko pēc oficiālas pārbaudes tās atzinušas par izturīgām pret kartupeļu cistu nematodi. Turklāt norāda sugas, patogēnu tipus, virulences grupas vai populācijas, pret kurām šķirnes ir izturīgas, izturības pakāpi un tā noteikšanas gadu.

13. pants

Ja pēc III pielikuma III iedaļas C punktā minēto oficiāli apstiprināto pasākumu veikšanas kartupeļu cistu nematodes esamība vairs neapstiprinās, tad dalībvalsts atbildīgās oficiālās iestādes nodrošina 4. panta 5. punktā un 8. panta 1. un 2. punktā minētā oficiālā reģistra atjaunināšanu un visu konkrētajam laukam piemēroto ierobežojumu atcelšanu.

14. pants

Neskarot Direktīvas 2000/29/EK 3. un 5. pantu, dalībvalstis var pieļaut atkāpes no šīs direktīvas 9. un 10. pantā minētajiem pasākumiem saskaņā ar Komisijas Direktīvā 95/44/EK (1995. gada 26. jūlijs), ar ko ievieš nosacījumus, kurus ievērojot dažus kaitīgus organismus, augus, augu produktus un citus Padomes Direktīvas 77/93/EEK I līdz V pielikumā uzskaitītos objektus drīkst ievest vai pārvietot Kopienā vai dažās tās aizsargātās zonās izmēģinājumu vai zinātniskiem mērķiem un šķirņu selekcijas vajadzībām (4), paredzētajiem noteikumiem izmēģinājumu vai zinātniskā nolūkā un saistībā ar šķirņu selekciju.

IV   NODAĻA

VISPĀRĪGI UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

15. pants

Dalībvalstis attiecībā uz savu audzēšanas nozari var pieņemt tādus papildu vai stingrākus pasākumus, kādi var būt vajadzīgi, lai kontrolētu kartupeļu cistu nematodi vai lai novērstu tās izplatīšanos, ja vien minētie pasākumi ir saskaņā ar Direktīvu 2000/29/EK.

Par šiem pasākumiem rakstveidā paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm.

16. pants

Grozījumus, kas pielikumos jāveic, ņemot vērā zinātnes un tehnikas attīstību, pieņem saskaņā ar 17. panta 2. punktā minēto kārtību.

17. pants

1.   Komisijai palīdz Pastāvīgā augu veselības komiteja, turpmāk “Komiteja”.

2.   Ja atsaucas uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.

18. pants

1.   Dalībvalstis vēlākais līdz 2010. gada 30. jūnijam pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto noteikumu tekstus, kā arī šo noteikumu un šīs direktīvas atbilstības tabulu.

Dalībvalstis šos noteikumus piemēro no 2010. gada 1. jūlija.

Kad dalībvalstis pieņem šos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarāma šāda atsauce.

2.   Dalībvalstis dara zināmus Komisijai to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

19. pants

Direktīvu 69/465/EEK atceļ no 2010. gada 1. jūlija.

20. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Luksemburgā, 2007. gada 11. jūnijā

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

H. SEEHOFER


(1)  OV L 323, 24.12.1969., 3. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar 1994. gada Pievienošanās aktu.

(2)  OV L 169, 10.7.2000., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2006/35/EK (OV L 88, 25.3.2006., 9. lpp.).

(3)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.).

(4)  OV L 184, 3.8.1995., 34. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 97/46/EK (OV L 204, 31.7.1997., 43. lpp.).


I PIELIKUMS

Direktīvas 4. panta 1., 2. un 4. punktā, 5. panta 1. un 2. punktā, 8. panta 3. punktā, 9. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 10. panta 1. punktā minēto augu saraksts

1.

Saimniekaugi ar saknēm:

 

Capsicum spp.,

 

Lycopersicon lycopersicum (L.) Karsten ex Farw.

 

Solanum melongena L.

2.

a)

Citi augi ar saknēm:

 

Allium porrum L.,

 

Beta vulgaris L.,

 

Brassica spp.,

 

Fragaria L.,

 

Asparagus officinalis L.

b)

Puķu sīpoli, gumi un sakneņi, uz kuriem neattiecas oficiāli apstiprinātie III pielikuma III iedaļas A punktā minētie pasākumi un kuri audzēti augsnē un paredzēti stādīšanai, izņemot tos, uz kuru iepakojuma vai citā veidā ir norādīts, ka tie paredzēti pārdošanai tiešajiem patērētājiem, kas nav iesaistīti profesionālā augu vai griezto ziedu audzēšanā:

 

Allium ascalonicum L.,

 

Allium cepa L.,

 

Dahlia spp.,

 

Gladiolus Tourn. Ex L.,

 

Hyacinthus spp.,

 

Iris spp.,

 

Lilium spp.,

 

Narcissus L.,

 

Tulipa L.


II PIELIKUMS

1.

Direktīvas 5. panta 1. un 2. punktā minētajā paraugu ņemšanā un testēšanā, ko veic oficiālas pārbaudes nolūkā:

a)

ņem augsnes paraugu, kura standartizmērs ir vismaz 1 500 ml augsnes/ha un kurš sastāv no vismaz 100 noņēmumiem/ha, vēlams, taisnstūrveida tīklā, kura platums ir ne mazāks kā 5 metri un garums ir ne lielāks kā 20 metri starp atsevišķu paraugu ņemšanas vietām, kas aptver visu lauku. Visu paraugu izmanto tālākai pārbaudei, t. i., cistu ieguvei, sugu noteikšanai un, attiecīgā gadījumā, patogēna tipa/virulences grupas noteikšanai;

b)

testēšanā izmanto tās kartupeļu cistu nematožu izdalīšanas metodes, kas aprakstītas attiecīgajās Fitosanitārās procedūrās vai Diagnostikas protokolos sugām Globodera pallida un Globodera rostochiensis: EPPO standarti.

2.

Direktīvas 6. panta 2. punktā minētajā paraugu ņemšanā un testēšanā, ko veic oficiāla apsekojuma nolūkā:

a)

paraugu ņemšana ir:

1. punktā aprakstītā paraugu ņemšana, kurā augsnes parauga tilpums ir vismaz 400 ml/ha,

vai

vismaz 400 ml lielu augsnes paraugu ņemšana pēc vizuālas sakņu pārbaudes, ja ir redzami vizuāli simptomi,

vai

vismaz 400 ml lielu paraugu ņemšana pēc ražas novākšanas no pie kartupeļiem klāt esošās augsnes, ja ir iespējams noteikt lauku, kurā attiecīgie kartupeļi audzēti;

b)

testēšana ir 1. punktā minētā testēšana.

3.

Šā pielikuma 1. punktā minēto parauga lielumu izņēmuma kārtā drīkst samazināt līdz 400 ml augsnes/ha, ja:

a)

pastāv dokumentāri pierādījumi tam, ka konkrētajā laukā sešos gados pirms oficiālās pārbaudes nav audzēti un nav atradušies kartupeļi vai citi I pielikuma 1. punktā uzskaitītie saimniekaugi,

vai

b)

divās iepriekšējās secīgās oficiālajās pārbaudēs 1 500 ml augsnes/ha paraugos nav atrasta kartupeļu cistu nematode, un pēc pirmās oficiālās pārbaudes laukā audzēti un atradušies tikai tie kartupeļi vai citi I pielikuma 1. punktā minētie saimniekaugi, kuriem saskaņā ar 4. panta 1. punktam vajadzīga oficiāla pārbaude,

vai

c)

iepriekšējā oficiālajā pārbaudē, kurā tika pārbaudīts vismaz 1 500 ml liels augsnes/ha paraugs, nav atrastas kartupeļu cistu nematodes vai kartupeļu cistu nematodes cistas bez dzīva satura, un kopš iepriekšējās oficiālās pārbaudes laukā nav audzēti kartupeļi vai citi I pielikuma 1. punktā minētie saimniekaugi, izņemot tos, attiecībā uz kuriem saskaņā ar 4. panta 1. punktu ir vajadzīga oficiāla pārbaude.

Pirms 2010. gada 1. jūlija veikto citu oficiālo pārbaužu rezultātus var uzskatīt par b) un c) apakšpunktā minētajām oficiālajām pārbaudēm.

4.

Šā pielikuma 1. un 3. punktā minēto parauga lielumu izņēmuma kārtā drīkst samazināt laukos, kas ir lielāki par attiecīgi 8 ha un 4 ha:

a)

saistībā ar 1. punktā minēto standartizmēru pirmajiem 8 ha piemēro tur noteikto paraugu izmēru, bet katrā papildu hektārā šo izmēru var samazināt līdz pat 400 ml augsnes/ha;

b)

saistībā ar 3. punktā minēto samazināto izmēru pirmajiem 4 ha piemēro tur noteikto paraugu izmēru, bet katrā papildu hektārā šo izmēru var samazināt līdz pat 200 ml augsnes/ha.

5.

Šā pielikuma 3. un 4. punktā minēto samazināta izmēra paraugu var turpināt izmantot nākamajās 4. panta 1. punktā minētajās oficiālajās pārbaudēs tik ilgi, līdz attiecīgajā laukā tiek konstatēta kartupeļu cistu nematode.

6.

Izņēmuma kārtā 1. punktā minēto augsnes parauga standartizmēru var samazināt līdz 200 ml augsnes/ha, ja lauks atrodas zonā, kas ir atzīta par brīvu no kartupeļu cistu nematodes, un ja to atzīst, uztur un apseko saskaņā ar atbilstīgajiem Starptautiskajiem fitosanitāro pasākumu standartiem. Informāciju par šādām zonām oficiāli rakstveidā paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm.

7.

Jebkurā gadījumā augsnes parauga tilpums ir vismaz 100 ml augsnes no viena lauka.


III PIELIKUMS

I   IEDAĻA

PĀRBAUDE

Atbilstīgi 5. panta 2. punktam oficiālajā pārbaudē, kas minēta 4. panta 1. punktā, pārliecinās, ka pārbaudes laikā noteikta atbilstība vienam no šādiem kritērijiem:

pamatojoties uz atbilstīgas oficiāli apstiprinātas testēšanas rezultātiem, iepriekšējos 12 gados kartupeļu cistu nematode konkrētajā laukā nav konstatēta

vai

visas audzētās kultūras ir zināmas, un iepriekšējos 12 gados konkrētajā laukā nav audzēti kartupeļi vai citi I pielikuma 1. punktā minētie saimniekaugi.

II   IEDAĻA

APSEKOJUMI

Direktīvas 6. panta 1. punktā minētie oficiālie apsekojumi aptver vismaz 0,5 % attiecīgā gada kartupeļu audzēšanas platības, izņemot sēklas kartupeļu audzēšanai paredzēto platību. Minēto apsekojumu rezultātus par iepriekšējo divpadsmit mēnešu laikposmu paziņo Komisijai līdz 1. aprīlim.

III   IEDAĻA

OFICIĀLI PASĀKUMI

A.

Direktīvas 4. panta 4. punkta c) apakšpunktā, 9. panta 1. punkta b) apakšpunktā, 10. panta 1. punkta c) apakšpunktā un I pielikuma 2.b punktā minētie oficiāli apstiprinātie pasākumi ir šādi:

1)

dezinsekcija, ko ar piemērotām metodēm veic tā, lai nepastāvētu nosakāms kartupeļu cistu nematodes izplatīšanās risks;

2)

augsnes noņemšana mazgājot vai beržot, līdz augsnes praktiski vairs nav un nepastāv nosakāms kartupeļu cistu nematodes izplatīšanās risks.

B.

Direktīvas 10. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētie oficiāli apstiprinātie pasākumi ir nogādāšana pārstrādes vai šķirošanas uzņēmumā, kurā ir atbilstīgas un oficiāli apstiprinātas atkritumu aizvākšanas procedūras, kuras nodrošina, ka nepastāv kartupeļu cistu nematodes izplatīšanās risks.

C.

Direktīvas 13. pantā minētie oficiāli apstiprinātie pasākumi ir atkārtota oficiāla paraugu ņemšana laukā, kur oficiāli reģistrēta kartupeļu cistu nematodes esamība atbilstīgi 8. panta 1. vai 2. punktam, un testēšana ar vienu no II pielikumā norādītajām metodēm pēc vismaz 6 gadiem no apstiprinājuma saņemšanas par kartupeļu cistu nematodes esamību vai no iepriekšējās kartupeļu ražas. Šo laikposmu drīkst samazināt līdz 3 gadiem (minimums), ja ir veikti atbilstīgi oficiāli apstiprināti kontroles pasākumi.


IV PIELIKUMS

I   SADAĻA

IZTURĪBAS PAKĀPE

Pakāpi kartupeļu uzņēmībai pret kartupeļu cistu nematodi skaitliski izsaka saskaņā ar šādu standarta indeksāciju atbilstīgi 9. panta 2. punktam.

Ar 9 punktiem apzīmē visaugstāko izturības līmeni.

Relatīvā uzņēmība (%)

Punktu skaits

< 1

9

1,1–3

8

3,1–5

7

5,1–10

6

10,1–15

5

15,1–25

4

25,1–50

3

50,1–100

2

> 100

1

II   SADAĻA

IZTURĪBAS PĀRBAUDES KĀRTĪBA

1.

Pārbaudi veic karantīnas iekārtās ārpus telpām, siltumnīcās, vai telpās, kurās iespējams kontrolēt klimatu.

2.

Pārbaudi veic traukos, katrā no kuriem atrodas vismaz viens litrs augsnes (vai piemērota substrāta).

3.

Pārbaudes laikā augsnes temperatūra nedrīkst pārsniegt 25 °C, un jānodrošina atbilstīga laistīšana.

4.

Stādot pārbaudes vai kontroles šķirni, izmanto vienu kartupeļu acojamo pumpuru katrai pārbaudes vai kontroles šķirnei. Ieteicams noņemt visus asnus, izņemot vienu.

5.

Visās pārbaudēs par standarta uzņēmības kontrolšķirni izmanto kartupeļu šķirni Desirée. Iekšējā pārbaudē iespējams papildus pievienot pilnībā uzņēmīgas kontrolšķirnes ar vietēju nozīmi. Uzņēmības kontroles standartšķirni var mainīt, ja izpētē konstatē, ka citas šķirnes ir vai nu piemērotākas, vai pieejamākas.

6.

Saistībā ar patogēna tipiem Ro1, Ro5, Pa1 un Pa3 izmanto šādas kartupeļu cistu nematodes standarta populācijas:

 

Ro1: populācija Ecosse

 

Ro5: populācija Harmerz

 

Pa1: populācija Scottish

 

Pa3: populācija Chavornay

Var pievienot citas kartupeļu cistu nematodes populācijas ar vietēju nozīmi.

7.

Izmantotās standarta populācijas identitāti pārbauda ar piemērotām metodēm. Ieteicams pārbaudes eksperimentos izmantot vismaz divas izturīgas šķirnes vai divus atšķirīgus standarta klonus ar zināmu izturības spēju.

8.

Kartupeļu cistu nematodes inokulātam (Pi) jāsastāv no kopumā 5 inficētspējīgām olām un nepieaugušām nematodēm uz 1 ml augsnes. Inokulējamo kartupeļu nematožu skaitu uz 1 ml augsnes ieteicams noteikt izšķilšanās eksperimentos. Kartupeļu cistu nematodi var inokulēt cistu veidā vai olu un nepieaugušu nematožu suspensijas veidā.

9.

Inokulācijai izmantoto kartupeļu cistu nematodes cistu dzīvotspējai jābūt vismaz 70 %. Ieteicams izmantot 6–24 mēnešus vecas cistas, un tieši pirms lietošanas tās vismaz 4 mēnešus uzglabāt 4 °C temperatūrā.

10.

Uz katru kartupeļu cistu nematodes populācijas un pārbaudāmās kartupeļu šķirnes kombināciju jābūt vismaz 4 replikātiem (traukiem). Standarta uzņēmības kontrolšķirnei ieteicams izmantot vismaz 10 replikātus.

11.

Pārbaudes ilgums ir vismaz 3 mēneši, un pirms eksperimenta beigšanas pārbauda attīstījušos mātīšu briedumu.

12.

Kartupeļu cistu nematodes cistas no minētajiem 4 replikātiem izņem un saskaita katram traukam atsevišķi.

13.

Standarta uzņēmības kontrolšķirnes galīgo populāciju (Pf) izturības pārbaudes beigās nosaka, saskaitot cistas visos replikātos un olas un nepieaugušās nematodes vismaz 4 replikātos.

14.

Standarta uzņēmības kontrolšķirnes pieaugumam (Pf/Pi) jābūt vismaz divdesmitkārtīgam.

15.

Standarta uzņēmības kontrolšķirnes variācijas koeficients (CV) nedrīkst pārsniegt 35 %.

16.

Pārbaudītās kartupeļu šķirnes un standarta uzņēmības kontrolšķirnes relatīvās uzņēmības attiecību izsaka procentuāli pēc šādas formulas:

Pfpārbaudītā šķirne/Pfstandarta uzņēmības kontrolšķirne × 100 %.

17.

Ja pārbaudītās kartupeļu šķirnes relatīvā uzņēmība pārsniedz 3 %, tad pietiek ar cistu saskaitīšanu. Ja relatīvā uzņēmība ir mazāka par 3 %, papildus cistām jāskaita arī olas un nepieaugušās nematodes.

18.

Ja pirmajā gadā pārbaudes rezultāti uzrāda, ka šķirne ir pilnībā uzņēmīga pret patogēna tipu, tad nākamajā gadā šis tests nav jāatkārto.

19.

Pārbaudes rezultātus apstiprina, veicot vēl vismaz vienu pārbaudi citā gadā. Relatīvās uzņēmības vidējo aritmētisko par 2 gadiem izmanto, piešķirot punktus saskaņā ar standarta indeksāciju.


II Tiesību akti, kas pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta

LĒMUMI

Komisija

16.6.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 156/23


KOMISIJAS LĒMUMS

(2007. gada 21. februāris)

par Valsts atbalstu – C 36/2004 (ex N 220/2004) – Portugāle – Ārvalsts tiešā ieguldījuma atbalsts CORDEX, Companhia Industrial Têxtil S.A.

(izziņots ar dokumenta numuru K(2007) 474)

(Autentisks ir tikai teksts portugāļu valodā)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2007/414/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 88. panta 2. punkta pirmo daļu,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu, un jo īpaši tā 62. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

aicinot ieinteresētās personas sniegt savas atsauksmes saskaņā ar šiem noteikumiem (1) un ņemot vērā viņu atsauksmes,

tā kā:

I.   PROCEDŪRA

(1)

Ar 2004. gada 5. maija vēstuli (kas saņemta un reģistrēta 19. maijā) Portugāle paziņoja Komisijai par savu nodomu sniegt atbalstu CORDEX, Companhia Industrial Têxtil S.A. (turpmāk “CORDEX”), lai palīdzētu finansēt uzņēmuma ieguldījumu Brazīlijā. Pēc Komisijas pieprasījuma Portugāle sniedza papildu informāciju 2004. gada 31. augusta vēstulē (kas saņemta un reģistrēta 6. septembrī) un 2004. gada 13. septembra vēstulē (kas saņemta un reģistrēta 16. septembrī).

(2)

Ar 2004. gada 19. novembra vēstuli Komisija informēja Portugāli, ka tā ir nolēmusi sākt EK Līguma 88. panta 2. punktā noteikto procedūru attiecībā uz atbalstu.

(3)

Ar 2005. gada 7. janvāra vēstuli (kas saņemta un reģistrēta 11. janvārī) Portugāles iestādes sniedza savas atsauksmes iepriekšminētās procedūras sakarā.

(4)

Komisijas lēmums sākt procedūru tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2). Komisija aicināja ieinteresētās personas sniegt savas atsauksmes.

(5)

Komisija saņēma atsauksmes no ieinteresētām personām. Tā nosūtīja šīs atsauksmes Portugālei, kurai tika dota iespēja atbildēt; tās atsauksmes tika saņemtas 2005. gada 20. maija vēstulē (kas saņemta un reģistrēta 25. maijā).

(6)

Komisija pieprasīja papildu informāciju no Portugāles ar 2005. gada 26. septembra vēstuli, uz kuru Portugāle atbildēja ar 2005. gada 9. novembra vēstuli (kas saņemta un reģistrēta 10. novembrī). Portugāles iestādes sniedza galīgo papildu informāciju 2005. gada 22. decembra vēstulē (kas saņemta un reģistrēta 23. decembrī).

II.   ATBALSTA DETALIZĒTS APRAKSTS

(7)

CORDEX ražo virves un atrodas Ovar – reģionā, uz kuru attiecas Līguma 87. panta 3. punkta a) apakšpunkts. Tas tika izveidots 1969. gadā un specializējas sintētisko šķiedru (polipropilēna un polietilēna) virvju, kā arī sienamauklu un iesaiņošanas auklu, un citu sizala izstrādājumu ražošanā. Atbalsta paziņošanas brīdī CORDEX bija 259 darbinieki. Tā apgrozījums tajā pašā gadā (2004. gadā) bija aptuveni 25 miljoni euro. CORDEX ir saistīts ar diviem citiem uzņēmumiem, kas atrodas tajā pašā reģionā: FLEX 2000, kas izveidots 2001. gadā, un CORDENET, kas izveidots 2003. gadā. Kopā šiem trijiem uzņēmumiem ir 415 darbinieki (3).

(8)

Projektā paredzēta jauna uzņēmuma dibināšana Brazīlijā – Cordebras Lda, kas nodarbosies tikai ar iesaiņošanas auklu ražošanu, kuru izmanto galvenokārt lauksaimniecībā. Ar šo ieguldījumu CORDEX plāno palielināt sizala izstrādājumu ražošanu un izmantot izejvielu un darbaspēka mazākās izmaksas un pieejamību Brazīlijā, ko uzskata par izejvielu (sizala šķiedras) vadošo ražotāju pasaulē, un darbaspēka izmaksas tur veido aptuveni 1/3 no darbaspēka izmaksām Portugālē.

(9)

Ar šo projektu CORDEX plāno arī iegūt stabilu stāvokli jaunos tirgos, jo īpaši Amerikas Savienotajās Valstīs, Kanādā un Mercosur valstīs. Turklāt daļa Brazīlijā saražotā sizala tiks importēta Portugālē kā gatavi ražojumi vai pusfabrikāti (4). Pēdējā gadījumā izstrādājums tiks pakļauts uz naftu balstītai apstrādei, kā arī atkārtotai tīšanai un iesaiņošanai pirms pārdošanas tirgū.

(10)

Šī ieguldījuma attaisnotās izmaksas ir EUR 2 678 630, kas ir līdzvērtīgas jaunā uzņēmuma Cordebrás Lda nominālajam kapitālam. Projekts tika pabeigts 2002. gadā un tagad darbojas.

(11)

CORDEX pieteicās atbalstam no Portugāles iestādēm saskaņā ar Portugāles shēmu, kuras mērķis ir veicināt Portugāles uzņēmumu internacionalizāciju (5). Saskaņā ar shēmu par atbalstu lieliem uzņēmumiem ir jāpaziņo Komisijai. Lai gan CORDEX pieprasīja atbalstu 2000. gadā pirms projekta sākšanas, iekšēji kavējumi nozīmēja, ka Portugāle paziņoja Komisijai par atbalstu tikai 2004. gada janvārī.

(12)

Paziņotais pasākums ir nodokļu atvieglojums 401 795euro apmērā, kas veido 15 % no attaisnotajām ieguldījumu izmaksām.

III.   PROCEDŪRAS SĀKŠANAS IEMESLI

(13)

Komisija sava lēmumā sākt procedūru minētajā lietā paziņoja, ka tā pārbaudīs pasākumu, ņemot vērā Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu, lai noteiktu, vai atbalsts veicinās saimnieciskas darbības attīstību, nelabvēlīgi neiespaidojot tirdzniecības apstākļus, kas ir pretrunā kopīgām interesēm.

(14)

Turklāt Komisija ievēroja šādus kritērijus, kas jau ir piemēroti iepriekšējās lietās par atbalstu lieliem uzņēmumiem, lai finansētu ārvalsts tiešo ieguldījumu projektus (6): vai atbalsts ietver slēptus eksporta elementus; jebkura ietekme uz nodarbinātību izcelsmes valstī un mītnes valstī; pārvietošanas risks; pasākuma ietekme uz reģionu, kurā atrodas atbalsta saņēmējs; atbalsta nepieciešamība, tostarp paredzētā atbalsta intensitāte, ņemot vērā ES nozares starptautisko konkurētspēju un/vai ņemot vērā riskus, kas saistīti ar ieguldījumu projektiem atsevišķās trešās valstīs.

(15)

Komisija šajā sakarā secināja, ka atbalsts tika piešķirts sākotnējam produktīvam ieguldījumam un tas neietvēra slēptus eksporta elementus. Tas neradītu arī darbavietu pārvietošanu no Portugāles uz Brazīliju, jo CORDEX plānoja saglabāt nodarbinātības līmeņus Portugālē. Tas, ka jaunais uzņēmums Brazīlijā tika aprīkots ar jaunu ražošanas iekārtu un ka darbaspēku pieņēma darbā uz vietas, papildus ierobežoja pārvietošanas risku.

(16)

Komisija arī atzīmēja Portugāles iestāžu argumentus, ka šī ir CORDEX pirmā internacionalizācijas pieredze, kurš nepārzina Brazīlijas tirgu, un ka ieguldīšana nezināmā tirgū var būt saistīta ar lieliem riskiem. Var pamatoti pieņemt, ka tad, ja projekts neizdotos, tam būtu nozīmīga finansiāla ietekme uz uzņēmumu, ņemot vērā to, ka ieguldījumu izmaksas veidoja aptuveni 12 % no tā apgrozījuma. Turklāt uzņēmums pieteicās atbalstam pirms projekta sākšanas, un tas, šķiet, norāda, ka pasākums atbilst “veicināšanas kritērijiem”, ko parasti pieprasa Pamatnostādnēs par valsts reģionālo atbalstu (7).

(17)

Tomēr Komisija pauda šaubas par atbalsta ietekmi uz ES konkrētās nozares vispārējo konkurētspēju. Tā atzīmēja, ka daži no Brazīlijā ražotajiem izstrādājumiem, iespējams, konkurēs ar izstrādājumiem ES tirgū, un ka tai nebija informācijas par saņēmēja vai tirgus relatīvo lielumu. Tai nebija arī informācijas par pasākuma ietekmi reģionā, kurā atrodas CORDEX. Tādēļ tajā posmā tā nevarēja secināt, ka atbalsts atbilst izņēmumam saskaņā ar Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu.

(18)

Francijas uzņēmums BIHR apgalvoja, ka CORDEX veiktais ieguldījums Brazīlijā sekoja citu Portugāles ražotāju ieguldījumiem, un ka šie uzņēmumi kopā ar citiem Brazīlijas un Amerikas konkurentiem apdraud BIHR sizala ražošanu Eiropā. Tas bija norūpējies arī par to, ka atbalsts varētu nostiprināt CORDEX stāvokli sintētisko šķiedru nozarē.

(19)

Līdzīgas bažas pauda otrs Francijas ražotājs Saint Germaine, kas apgalvoja, ka ražo sintētiskus izstrādājumus Eiropā un ir pārvietojis savu ar sizalu saistīto darbību uz Brazīliju. Saint Germaine paziņoja, ka, veicot ieguldījumus Brazīlijā, Portugāles uzņēmumiem ir priekšrocības, jo pēc tam tie var importēt izstrādājumus uz Eiropu par zemākām nodokļa likmēm.

(20)

Vēl kāds uzņēmums, kas vēlējās palikt anonīms, sniedza līdzīgas atsauksmes par konkurences priekšrocību, ko atbalsts piešķirtu CORDEX virvju nozarē.

(21)

Portugāle atzīmēja, ka ieguldījums Brazīlijā ir daļa no CORDEX stratēģijas, lai saglabātu Portugālē plaša diapazona darbību, vienlaicīgi uzturot tā pašreizējos nodarbinātības līmeņus. CORDEX turpinās ražot sizala izstrādājumus Portugālē no izejvielām, kas importētas no Brazīlijas, tajā pašā laikā arī importējot no Cordebras Lda gatavos ražojumus vai pusfabrikātus, ko tas pārstrādās sizala izstrādājumos ar lielāku pievienoto vērtību. Šīs darbības ietver arī importēto iesaiņošanas auklu iesaiņojuma pielāgošanu pircēju prasībām (piemēram, attiecībā uz izmēru un marķēšanu) un tādējādi arī veicinās nodarbinātību iesaiņošanas nozarē reģionā, kurā atrodas CORDEX.

(22)

Pēc ieguldījuma Brazīlijā CORDEX ir izveidojis Ovar reģionā divus jaunus uzņēmumus (FLEX un CORDENET, kas ražo attiecīgi putuplasta izstrādājumus un tīklus). Tas ir radījis dažas personāla pārvietošanas starp šiem uzņēmumiem un Ovar reģionā atrodošos trīs uzņēmumu kopējo nodarbinātības līmeņu nelielu paaugstināšanos no 358 darbiniekiem 2000. gadā līdz 415 darbiniekiem 2005. gadā. Jaundibinātajā Brazīlijas uzņēmumā Cordebras Lda ir aptuveni 145 darbinieki.

(23)

Saskaņā ar Portugāles iestāžu sniegto informāciju CORDEX diversifikācijas stratēģija tostarp ieguldījums Brazīlijā, tādējādi ir vērsts uz darbavietu saglabāšanu reģionā (Ovar), kurā bezdarba līmeņi jau krietni pārsniedz valsts vidējo rādītāju. Tā arī veicina darbavietu radīšanu Baijas štatā (Brazīlijā), kurā atrodas Corderbras Lda.

(24)

Attiecībā uz ieinteresēto personu atsauksmēm Portugāles iestādes atzīmēja, ka CORDEX tiek piemēroti tādi paši nosacījumi un tādi paši ievedmuitas nodokļi kā jebkuram citam ES ražotājam, importējot sizala izstrādājumus no Brazīlijas, un ka ir maz ticams, ka atbalsta nelielajai summai, ko tā plāno piešķirt CORDEX, būs nozīmīga ietekme uz Kopienas tirgu. No Portugāles iestāžu viedokļa CORDEX veiktais ieguldījums Brazīlijā bija nepieciešams, lai apkarotu pieaugošā eksporta ietekmi no valstīm, kurām ir priekšrocības zemāku izmaksu dēļ (Āfrikas valstis un Brazīlija) (8).

(25)

Visbeidzot, Portugāle paziņoja, ka to, ka ieguldījums notika bez valsts finansējuma, nevar inkriminēt uzņēmumam, kurš veica minēto ieguldījumu ar bankas aizdevumiem un pašu kapitālu, cerēdams saņemt valsts atbalstu, kuram tas pieteicās saskaņā ar attiecīgo valsts shēmu (9).

IV.   NOVĒRTĒJUMS

(26)

Saskaņā ar EK Līguma 87. panta 1. punktu ar kopējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.

Savā lēmumā sākt procedūru šajā lietā Komisija secināja, ka atbalsta pasākums ietilpst EK Līguma 87. panta 1. punkta darbības jomā šādu iemeslu dēļ.

Sniedzot atbalstu Portugāles uzņēmuma jaunas ražotnes izveidei Brazīlijā internacionalizācijas pasākuma ietvaros, paziņotais pasākums dod priekšroku konkrētam uzņēmumam vai konkrētu preču ražošanai. Komisija uzskata, ka atbalsts, kas piešķirts uzņēmumiem Eiropas Savienībā ārvalsts tiešo ieguldījumu atbalstam ir salīdzināms ar atbalstu uzņēmumiem, kuri gandrīz visu savu produkciju eksportē ārpus Kopienas. Šādos gadījumos, ņemot vērā savstarpējo atkarību starp tirgiem, kuros darbojas Kopienas uzņēmumi, ir iespējams, ka atbalsts varētu radīt konkurences izkropļojumus Kopienā (10).

Portugāle paziņoja, ka ieguldījums ir paredzēts arī, lai dotu labumu saņēmēja darbībai Portugālē (kā arī valstī, kurā veikts ieguldījums), tādējādi potenciāli ietekmējot Kopienas iekšējo tirdzniecību.

Atbalsts finansēts no valsts līdzekļiem.

Portugāle nav apstrīdējusi šos secinājumus, un ar šo tie tiek apstiprināti.

(27)

Ņemot vērā to, ka saskaņā ar spēkā esošām pamatnostādnēm vai ietvariem šo atbalstu nevarēja uzskatīt par saderīgu, Komisija norādīja, ka tā novērtēs, vai atbalstu var uzskatīt par saderīgu ar EK Līgumu, pamatojoties uz izņēmumu saskaņā ar Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu, kurš pieļauj atbalstu, lai veicinātu saimnieciskas darbības attīstību, ja šādam atbalstam nav tāds nelabvēlīgs iespaids uz tirdzniecības apstākļiem, kas ir pretrunā kopīgām interesēm. Tādēļ Komisijai ir jānovērtē, vai atbalsts veicinās sizala ražošanas un/vai citu saimniecisko darbību attīstību Eiropas Savienībā bez nelabvēlīga iespaida uz tirdzniecības apstākļiem starp dalībvalstīm.

(28)

Lēmumā sākt procedūru Komisija atzīmēja arī, ka tā ņems vērā noteiktus kritērijus, ko tā izmantoja iepriekšējās lietās par atbalstu lieliem uzņēmumiem attiecībā uz ārvalsts tiešo ieguldījumu projektiem (sk. 14. punktu), kuri paredzēti, lai noteiktu līdzsvaru starp atbalsta labumiem ES konkrētās nozares starptautiskās konkurētspējas veicināšanas izteiksmē (piemēram, vai atbalsts ir nepieciešams, ņemot vērā riskus, kas saistīti ar projektu trešā valstī) un tā iespējamo negatīvo ietekmi uz ES tirgu.

(29)

Šajā ziņā Komisijai bija šaubas par pasākuma ietekmi uz kopējo tirgu un uz ES konkrētās nozares vispārējo konkurētspēju; tai arī nebija informācijas par saņēmēja nozīmi attiecībā pret ES konkurentiem vai par pasākuma ietekmi reģionā, kurā atrodas CORDEX (sk. 17. punktu).

(30)

Valsts atbalsta tiesību aktos kā vispārīgs princips noteikts tas, ka, lai atbalsts būtu saderīgs ar kopējo tirgu, ir jāpierāda, ka tas rada saņēmēja papildu darbību, kas netiktu veikta bez atbalsta. Pretējā gadījumā atbalsts vienkārši rada izkropļojumu, neradot pozitīvu pretējo efektu. Komisija atzīmēja, ka tā kā uzņēmums pieteicās atbalstam pirms projekta sākšanas, šķiet, ka ir norāde par to, ka pasākums atbilst “veicināšanas kritērijiem”, ko parasti pieprasa valsts reģionālā atbalsta noteikumos (11). Tomēr tas pilnībā neliecina par to, vai atbalsts patiešām bija nepieciešams, ņemot vērā ES nozares starptautisko konkurētspēju un/vai riskus, kas saistīti ar ieguldījumu projektiem atsevišķās trešās valstīs.

(31)

Komisija 2004. gada 19. novembra lēmumā atzīmēja Portugāles iestāžu argumentu, ka CORDEX ieguldījums Brazīlijā varētu būt saistīts ar lielākiem riskiem nekā ieguldījums Eiropas Savienībā sakarā ar Brazīlijas valūtas neprognozējamību īpaši tādēļ, ka šī ir CORDEX pirmā internacionalizācijas pieredze un uzņēmumam nav pieredzes Brazīlijas tirgū (12).

(32)

Tomēr Komisijai sniegtā informācija pēc procedūras sākšanas norāda, ka citi ražotāji, kuri ir CORDEX konkurenti, ir veikuši ieguldījumus Brazīlijā (neraugoties uz Brazīlijas valūtas neapšaubāmo neprognozējamību). Jo īpaši Portugāles uzņēmums Quintas & Quintas S.A., kas konkurē ar CORDEX, saskaņā ar Portugāles iestāžu sniegto informāciju ir ierīkojis ražošanas vienību Brazīlijā (Brascorda), nepieprasot atbalstu no Portugāles iestādēm. Tādējādi nav pierādījumu par vispārēju tirgus trūkumu saistībā ar šī veida projektu, kas atturētu CORDEX vai tā konkurentus no ieguldījumu veikšanas Brazīlijā bez valsts atbalsta.

(33)

Lai gan šī bija CORDEX pirmā internacionalizācijas pieredze, Portugāles iestādes nevarēja pierādīt, ka CORDEX būtu saskāries ar īpašām grūtībām, veicot konkrēto ieguldījumu. Piemēram, neraugoties uz CORDEX relatīvi nelielo apgrozījumu (zem MVU robežas), Portugāles iestādēm nebija nekādu norāžu par to, ka CORDEX būtu bijušas grūtības saņemt finansējumu no komercbankām; gluži pretēji, šķiet, ka uzņēmums varēja finansēt ieguldījumu no saviem līdzekļiem un no komercaizdevumiem.

(34)

Tādēļ, pamatojoties uz iepriekšminēto informāciju, Komisija uzskata, ka Portugāle nav spējusi pierādīt, ka bez atbalsta CORDEX nebūtu veicis konkrēto ieguldījumu Brazīlijā un ka atbalsts bija nepieciešams, ņemot vērā riskus, kas saistīti ar tā projektu Brazīlijā. Komisija atzīmē, ka tas, ka CORDEX līdz šim ir veicis visas šīs darbības, nesaņemot valsts atbalstu, šķiet, liecina par to, ka atbalsts nebija nepieciešams.

(35)

Saskaņā ar pieejamo informāciju Kopienas tirgū ir aptuveni ducis sizala ES ražotāju. Pieci no tiem atrodas Portugālē un veido aptuveni 81 % no ES ražošanas (13). Visi šie uzņēmumi ražo sintētiskus izstrādājumus un sizala virves un auklas. Šķiet, ka sintētisko šķiedru ražošana ir to lielākās daļas pamatdarbība. Tas ir arī CORDEX gadījumā (sizals veido tikai aptuveni 20 % no tā jaudas). Sizalam un sintētiskām šķiedrām ir noteikta aizstājamības pakāpe lietojumiem lauksaimniecībā.

(36)

CORDEX sizala izstrādājumu tirgus daļa 2003. gadā ES bija aptuveni 6,6 %. Tomēr, ja ņem vērā arī Cordebras Lda izstrādājumu pārdošanas apjomu, CORDEX tirgus daļa ES palielinās līdz 17,7 % (14). Portugāles iestādes šajā sakarā norādīja, ka aptuveni 47 % no Cordebras eksporta (aptuveni 2 210 tonnas 2003. gadā) tika novirzīti ES tirgum.

(37)

Ņemot vērā Codebras Lda saražotā un (ar CORDEX starpniecību) ES importētā sizala nozīmīgo procentuālo attiecību, Komisija secina, ka atbalstam, šķiet, ir nozīmīga ietekme uz konkurenci ES tirgū. Turklāt šķiet, ka atbalsts stiprina CORDEX vispārējo stāvokli ES, tādējādi potenciāli ietekmējot citus tirgus segmentus, kuros darbojas CORDEX un tā konkurenti. Šo konstatējumu apstiprina konkurentu sniegtās atsauksmes, kuri norāda uz atbalsta radītajiem nopietnajiem konkurences izkropļojumiem sizala virvju un auklu, kā arī sintētisko šķiedru tirgos.

(38)

Novērtējot atbalsta saderību, Komisijai rūpīgi ir jānovērtē līdzsvars starp pasākuma negatīvo un pozitīvo ietekmi ES un jānosaka, vai tā labvēlīgā ietekme Kopienai atsver tā negatīvo ietekmi uz konkurenci un tirdzniecību Kopienas tirgū. Pamatojoties uz iepriekšminēto informāciju, Komisija secina, ka nav pierādījumu, kas liecinātu, ka atbalsta piešķiršana CORDEX attiecībā uz tā ieguldījumu Brazīlijā var palīdzēt uzlabot Eiropas konkrētās nozares konkurētspēju. Atbalsts, iespējams, stiprinātu saņēmēja stāvokli, bet kaitējot tā konkurentiem, kuri nesaņem valsts atbalstu. Tādējādi nav pierādīts, ka atbalstam būtu tāda pozitīva ietekme Kopienai, kura atsvērtu tā negatīvo ietekmi uz konkurenci un tirdzniecību Kopienas tirgū.

(39)

Tādējādi Komisija secina, ka nav pierādījumu par to, ka atbalsts CORDEX ir nepieciešams, lai veiktu konkrēto ieguldījumu Brazīlijā. Atbalstam, iespējams, ir arī ievērojama kropļojoša ietekme uz konkurenci Kopienas tirgū. Tādējādi Komisija secina, ka plānotais valsts atbalsts CORDEX saistībā ar tā ārvalsts tiešo ieguldījumu Brazīlijā neveicina konkrētu saimniecisko darbību attīstību 87. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un šādam atbalstam nav tāds nelabvēlīgs iespaids uz tirdzniecības apstākļiem, kas ir pretrunā kopīgām interesēm, un tādēļ tas nav saderīgs ar kopējo tirgu,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. pants

Paziņotais nodokļu atvieglojums 401 795euro apmērā, ko Portugāle gatavojas piešķirt CORDEX, Companhia Industrial Têxtil S.A., tā ārvalsts tiešā ieguldījuma finansēšanai Brazīlijā, nav saderīgs ar kopējo tirgu, jo tas neatbilst EK Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts Portugālei.

Briselē, 2007. gada 21. februārī

Komisijas vārdā

Komisijas locekle

Neelie KROES


(1)  OV C 35, 10.2.2005., 2. lpp.

(2)  Sk. 1. zemsvītras piezīmi.

(3)  Rādītājs par 2005. gadu.

(4)  Portugāle paskaidroja, ka Brazīlijā ražoto iesaiņošanas auklu var izmantot kā gatavu ražojumu vai pusfabrikātu turpmākai pārstrādei citos izstrādājumos, piemēram, paklājos vai dekoratīvos priekšmetos, vai tradicionālajā iesaiņošanas nozarē.

(5)  N 96/99 (OV C 375, 24.12.1999., 4. lpp.).

(6)  Sk. lietu C 77/97, Austrian Lift GmbHDoppelmayr, Austrija (OV L 142, 5.6.1999., 32. lpp.) un lietu C 47/02, Vila Galé-Cintra (OV L 61, 27.2.2004., 76. lpp.).

(7)  Sk. pasākuma paziņošanas brīdī spēkā esošo pamatnostādņu 4.2. punktu: “pieteikums atbalstam ir jāiesniedz pirms darba sākšanas pie projektiem”; OV C 74, 10.3.1998., 13. lpp.

(8)  Saskaņā ar Portugāles iestāžu sniegto informāciju Portugāles sizala pārdošanas apjoms ES no 1999. gada līdz 2004. gadam samazinājās par 12,3 % galvenokārt sakarā ar importa pieaugumu.

(9)  Sk. 5. zemsvītras piezīmi.

(10)  Lieta C-142/87 Tubermeuse [1990. gads] ECR I-959, 35. lpp.

(11)  Sk. 7. zemsvītras piezīmi.

(12)  Sk. šajā sakarā lietu C 47/02, Vila Galé Cintra.

(13)  Rādītāji par 2003. gadu.

(14)  Rādītāji, kurus sniedza Portugāle un kuri ir balstīti uz neapšaubāmo patēriņu ES 15 2003. gadā.


16.6.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 156/28


KOMISIJAS LĒMUMS

(2007. gada 13. jūnijs)

par karbosulfāna neiekļaušanu Padomes Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā un tādu augu aizsardzības līdzekļu atļauju atsaukšanu, kuros ir minētā viela

(izziņots ar dokumenta numuru K(2007) 2463)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2007/415/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1991. gada 15. jūlija Direktīvu 91/414/EEK par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (1), un jo īpaši tās 8. panta 2. punkta ceturto daļu,

tā kā:

(1)

Direktīvas 91/414/EEK 8. panta 2. punktā noteikts, ka 12 gadu laikā pēc minētās direktīvas izziņošanas dalībvalsts var atļaut tādu augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, kuru sastāvā ir šīs direktīvas I pielikuma sarakstā neiekļautas darbīgās vielas, kas pēc izziņošanas dienas ir pieejamas tirgū jau vismaz divus gadus, kamēr minētās vielas pakāpeniski pārbauda atbilstīgi darba programmai.

(2)

Komisijas Regulā (EK) Nr. 451/2000 (2) un Regulā (EK) Nr. 703/2001 (3) noteikti sīki izstrādāti noteikumi Direktīvas 91/414/EEK 8. panta 2. punktā minētās darba programmas otrā posma īstenošanai un izveidots to darbīgo vielu saraksts, kuras jāizvērtē sakarā ar to iespējamo iekļaušanu Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā. Karbosulfāns ir minētajā sarakstā.

(3)

Karbosulfāna iedarbība uz cilvēku veselību un vidi pieteikuma iesniedzēja ierosinātajos dažādajos izmantošanas veidos ir izvērtēta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 451/2000 un Regulas (EK) Nr. 703/2001 noteikumiem. Turklāt ar minētajām regulām ir izraudzītas ziņotājas dalībvalstis, kuru pienākums ir iesniegt attiecīgos novērtējuma ziņojumus un ieteikumus Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (EPNI) saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 451/2000 8. panta 1. punktu. Attiecībā uz karbosulfānu ziņotāja dalībvalsts bija Beļģija, un visa attiecīgā informācija tika iesniegta 2004. gada 11. augustā.

(4)

Dalībvalstu un EPNI speciālisti darba grupas novērtējumā veica novērtējuma ziņojuma salīdzinošo pārskatīšanu un 2006. gada 28. jūlijā to iesniedza Komisijai kā EPNI secinājumus par salīdzinošo pārskatīšanu attiecībā uz darbīgās vielas karbosulfāna pesticīdu riska novērtējumu (4). Šo ziņojumu dalībvalstis un Komisija pārskatīja Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgajā komitejā, un tas tika pabeigts 2006. gada 24. novembrī kā Komisijas pārskata ziņojums par karbosulfānu.

(5)

Šīs darbīgās vielas novērtēšanas gaitā radās bažas par vairākiem aspektiem. Karbosulfāna lietošanas rezultātā veidojas bīstami metabolīti. Tādējādi rodas bažas par iedarbību uz patērētājiem un gruntsūdeņu piesārņojuma iespējamību. Tomēr informācija, ko pieteikuma iesniedzējs iesniedza oficiālā termiņā, minētās bažas nemazināja. Turklāt tehniskais materiāls (proti, darbīgā viela, kā to pārdod tirgū) satur attiecīgus piemaisījumus, no kuriem vismaz viens (N-nitrozodibutilamīns) ir kancerogēns. Bažas rada šā piemaisījuma daudzums tehniskajā materiālā. Dati, ko pieteikuma iesniedzējs iesniedza oficiālā termiņā, nesniedza pietiekamu informāciju šīs problēmas risināšanai. Tādēļ apdraudējumu lietotājiem nevar atbilstoši novērtēt. Visbeidzot, informācija, ko pieteikuma iesniedzējs iesniedza oficiālā termiņā, neietvēra pienācīgus datus par apdraudējumu putniem, zīdītājiem, ūdens organismiem, bitēm, posmkājiem, kas nav šīs apstrādes mērķis, zemes tārpiem, kā arī augsnes mikroorganismiem un augiem, kas nav šīs apstrādes mērķis. Tādēļ aizvien pastāv bažas par šo sugu apdraudējuma novērtējumu. Tādējādi, pamatojoties uz pieejamo informāciju, nevarēja konstatēt, ka karbosulfāns atbilst kritērijiem, lai to iekļautu Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā.

(6)

Komisija aicināja pieteikuma iesniedzēju iesniegt apsvērumus par salīdzinošās pārskatīšanas rezultātiem un par to, vai tas gatavojas šo vielu virzīt arī turpmāk. Pieteikuma iesniedzējs iesniedza apsvērumus, kas tika rūpīgi izskatīti. Tomēr, ņemot vērā pieteikuma iesniedzēja minētos apsvērumus, minētās bažas nevarēja novērst, un, pamatojoties uz informāciju, kas tika iesniegta un izskatīta EPNI speciālistu sanāksmēs, veiktie novērtējumi neliecina, ka ar ierosinātajiem lietošanas nosacījumiem karbosulfānu saturošie augu aizsardzības līdzekļi kopumā atbilstu Direktīvas 91/414/EEK 5. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkta prasībām.

(7)

Tāpēc karbosulfāns nav jāiekļauj Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā.

(8)

Jāveic pasākumi, lai noteiktā laikposmā atsauktu un nepagarinātu atļaujas karbosulfānu saturošiem augu aizsardzības līdzekļiem un lai tādiem augu aizsardzības līdzekļiem neizsniegtu jaunas atļaujas.

(9)

Papildlaiks, ko dalībvalsts piešķir karbosulfānu saturošu augu aizsardzības līdzekļu krājumu likvidēšanai, glabāšanai, laišanai tirgū un izlietošanai, jāierobežo līdz 12 mēnešiem, lai esošos krājumus varētu izlietot viena nākamā audzēšanas perioda laikā.

(10)

Šis lēmums neierobežo iespēju iesniegt pieteikumu attiecībā uz karbosulfānu saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK 6. panta 2. punkta noteikumiem ar nolūku iekļaut to minētās direktīvas I pielikumā.

(11)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Karbosulfānu kā darbīgo vielu neiekļauj Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā.

2. pants

Dalībvalstis nodrošina, lai:

a)

atļaujas augu aizsardzības līdzekļiem, kuros ir karbosulfāns, atsauc 2007. gada 13. decembrī;

b)

no šā lēmuma publicēšanas dienas netiktu piešķirtas un pagarinātas atļaujas augu aizsardzības līdzekļiem, kuros ir karbosulfāns.

3. pants

Papildlaiks, ko dalībvalsts piešķir saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK 4. panta 6. punktu, ir iespējami īss un beidzas ne vēlāk kā 2008. gada 13. decembrī.

4. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2007. gada 13. jūnijā

Komisijas vārdā

Komisijas loceklis

Markos KYPRIANOU


(1)  OV L 230, 19.8.1991., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2007/31/EK (OV L 140, 1.6.2007., 44. lpp.).

(2)  OV L 55, 29.2.2000., 25. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1044/2003 (OV L 151, 19.6.2003., 32. lpp.).

(3)  OV L 98, 7.4.2001., 6. lpp.

(4)  EFSA Scientific Report (2006) 91, 1.–84. lpp. Secinājumi par karbosulfāna salīdzinošo pārskatīšanu.


16.6.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 156/30


KOMISIJAS LĒMUMS

(2007. gada 13. jūnijs)

par karbofurāna neiekļaušanu Padomes Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā un tādu augu aizsardzības līdzekļu atļauju atsaukšanu, kuri satur minēto vielu

(izziņots ar dokumenta numuru K(2007) 2467)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2007/416/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1991. gada 15. jūlija Direktīvu 91/414/EEK par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (1), un jo īpaši tās 8. panta 2. punkta ceturto daļu,

tā kā:

(1)

Direktīvas 91/414/EEK 8. panta 2. punktā noteikts, ka 12 gadu laikā pēc minētās direktīvas izziņošanas dalībvalsts var atļaut tādu augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, kuri satur I pielikumā neiekļautas darbīgās vielas, kas jau ir pieejamas tirgū divus gadus pēc šīs direktīvas izziņošanas datuma, kamēr minētās vielas pakāpeniski pārbauda atbilstīgi darba programmai.

(2)

Komisijas Regulā (EK) Nr. 451/2000 (2) un (EK) Nr. 703/2001 (3) noteikta Direktīvas 91/414/EEK 8. panta 2. punktā minētās darba programmas otrā posma īstenošanas kārtība un izveidots to darbīgo vielu saraksts, attiecībā uz kurām jānovērtē to varbūtēja iekļaušana Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā. Minētajā sarakstā ir karbofurāns.

(3)

Karbofurāna iedarbība uz cilvēku veselību un vidi ir novērtēta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 451/2000 un (EK) Nr. 703/2001 noteikumiem par vairākiem izmantošanas veidiem, ko ierosinājusi ziņotāja dalībvalsts. Turklāt ar minētajām regulām ir izraudzītas ziņotājas dalībvalstis, kuru pienākums ir iesniegt attiecīgos novērtējuma ziņojumus un ieteikumus Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (EPNI) saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 451/2000 8. panta 1. punktu. Attiecībā uz karbofurānu ziņotāja dalībvalsts bija Beļģija, un visa attiecīgā informācija tika iesniegta 2004. gada 2. augustā.

(4)

Dalībvalstu un EPNI speciālisti darba grupas novērtējumā pārskatīja novērtējuma ziņojumu un 2006. gada 28. jūlijā to iesniedza Komisijai kā EPNI atzinumu par speciālistu veikto darbīgās vielas karbofurāna pesticīdu riska novērtējuma pārskatīšanu (4). Šo ziņojumu dalībvalstis un Komisija pārskatīja Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgajā komitejā, un tas tika pabeigts 2006. gada 24. novembrī kā Komisijas pārskata ziņojums par karbofurānu.

(5)

Šīs darbīgās vielas novērtēšanā konstatēja vairākus aspektus, kas rada bažas. Jo īpaši tādēļ, ka ziņotāja dalībvalsts tiesību aktos noteiktajos termiņos neiesniedza pietiekamu informāciju par vairākiem bīstamiem metabolītiem, nevarēja pabeigt gruntsūdens piesārņojuma riska novērtējumu. Nevarēja pabeigt arī patērētāju riska novērtējumu, kas radīja bažas par akūtu ietekmi uz mazāk aizsargātu patērētāju grupām, jo īpaši bērniem, jo trūka informācijas par dažām būtiskām atliekvielām. Turklāt informācija, ko ziņotāja dalībvalsts iesniedza tiesību aktos noteiktajos termiņos, nebija pietiekama, lai EPNI varētu novērtēt darbīgo vielu ekotoksikoloģisko ietekmi. Tāpēc saglabājas bažas par putnu un zīdītāju, ūdens organismu, bišu, blakussugu posmkāju, slieku un augsnes blakussugu organismu riska novērtējumu. Tādējādi, pamatojoties uz pieejamo informāciju, nebija iespējams izdarīt secinājumu par to, ka karbofurāns atbilst kritērijiem, lai to iekļautu Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā.

(6)

Komisija aicināja ziņotāju dalībvalsti iesniegt komentārus par speciālistu veiktās pārskatīšanas rezultātiem un par to, vai darbīgo vielu turpmāk atļaut vai neatļaut. Ziņotāja dalībvalsts iesniedza komentārus, kas tika rūpīgi pārbaudīti. Tomēr, neskatoties uz ziņotājas dalībvalsts minētajiem argumentiem, šīs bažas nevarēja novērst, un novērtējumi, kurus veica, pamatojoties uz informāciju, ko iesniedza un novērtēja EPNI speciālistu sanāksmēs, neliecina, ka, ņemot vērā paredzētos izmantošanas nosacījumus, karbofurānu saturošie augu aizsardzības līdzekļi kopumā atbilstu Direktīvas 91/414/EEK 5. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkta prasībām.

(7)

Tāpēc karbofurāns nav jāiekļauj Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā.

(8)

Jāveic pasākumi, lai noteiktā laika posmā tiktu atsauktas un netiktu pagarinātas atļaujas augu aizsardzības līdzekļiem, kuri satur karbofurānu, un lai tādiem augu aizsardzības līdzekļiem netiktu piešķirtas jaunas atļaujas.

(9)

Papildperiods, ko dalībvalstis piešķir karbofurānu saturošu augu aizsardzības līdzekļu krājumu realizācijai, glabāšanai, laišanai tirgū un lietošanai, jāierobežo līdz divpadsmit mēnešiem, ļaujot esošos krājumus izlietot viena augšanas perioda laikā.

(10)

Šis lēmums neierobežo iespēju iesniegt pieteikumus attiecībā uz karbofurānu saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK 6. panta 2. punkta noteikumiem saistībā ar šīs vielas varbūtēju iekļaušanu minētās direktīvas I pielikumā.

(11)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Karbofurānu neiekļauj kā darbīgo vielu Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā.

2. pants

Dalībvalstis nodrošina, ka:

a)

atļaujas karbofurānu saturošiem augu aizsardzības līdzekļiem atsauc 2007. gada 13. decembrī;

b)

no šā lēmuma publicēšanas dienas nepiešķir un nepagarina atļaujas augu aizsardzības līdzekļiem, kuri satur karbofurānu.

3. pants

Papildperiodam, ko dalībvalstīm piešķir saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK 4. panta 6. punktu, jābūt iespējami īsam un jābeidzas ne vēlāk kā 2008. gada 13. decembrī.

4. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2007. gada 13. jūnijā

Komisijas vārdā

Komisijas loceklis

Markos KYPRIANOU


(1)  OV L 230, 19.8.1991., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2007/31/EK (OV L 140, 1.6.2007., 44. lpp.).

(2)  OV L 55, 29.2.2000., 25. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1044/2003 (OV L 151, 19.6.2003., 32. lpp.).

(3)  OV L 98, 7.4.2001., 6. lpp.

(4)  EPNI zinātniskais ziņojums (2006) 90, 1.–88. lpp. Karbofurāna riska novērtējuma ziņojuma secinājumi.


16.6.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 156/32


KOMISIJAS LĒMUMS

(2007. gada 13. jūnijs)

par diurona neiekļaušanu Padomes Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā un tādu augu aizsardzības līdzekļu atļauju atcelšanu, kuros ir minētā viela

(izziņots ar dokumenta numuru K(2007) 2468)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2007/417/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1991. gada 15. jūlija Direktīvu 91/414/EEK par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (1), un jo īpaši tās 8. panta 2. punkta ceturto daļu,

tā kā:

(1)

Direktīvas 91/414/EEK 8. panta 2. punktā noteikts, ka dalībvalsts 12 gadu laikā pēc minētās direktīvas izziņošanas var atļaut tādu augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, kuros ir attiecīgās direktīvas I pielikumā nenorādītās darbīgās vielas, kas jau ir pieejamas tirgū divus gadus pēc izziņošanas dienas, kamēr minētās vielas pakāpeniski pārbauda atbilstīgi darba programmai.

(2)

Komisijas Regulā (EK) Nr. 451/2000 (2) un Regulā (EK) Nr. 703/2001 (3) ir noteikta Direktīvas 91/414/EEK 8. panta 2. punktā minētās darba programmas otrā posma īstenošanas kārtība un ir izveidots to darbīgo vielu saraksts, kuras jāizvērtē attiecībā uz iespējamību tās iekļaut Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā. Diurons ir minētajā sarakstā.

(3)

Diurona iedarbība uz cilvēku veselību un vidi saistībā ar vairākiem pieteikuma iesniedzēju ierosinātajiem lietošanas veidiem ir izvērtēta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 451/2000 un Regulas (EK) Nr. 703/2001 noteikumiem. Turklāt ar minētajām regulām ir izraudzītas ziņotājas dalībvalstis, kuru pienākums ir iesniegt attiecīgos novērtējuma ziņojumus un ieteikumus Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (EPNI) saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 451/2000 8. panta 1. punktu. Ziņotāja dalībvalsts par diuronu bija Dānija, un visa attiecīgā informācija tika iesniegta 2003. gada 19. septembrī.

(4)

Dalībvalstu un EPNI speciālisti sagatavoja novērtējuma ziņojumu un 2005. gada 14. janvārī iesniedza Komisijai EPNI secinājumu par speciālistu veikto novērtējumu attiecībā uz darbīgās vielas diurona pesticīdu riska izvērtējumu (4). Šo ziņojumu dalībvalstis un Komisija pārskatīja Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgajā komitejā un 2006. gada 24. novembrī to pabeidza kā Komisijas pārskata ziņojumu par diuronu.

(5)

Šīs darbīgās vielas novērtēšanas laikā radās bažas par vairākiem aspektiem. Pieteikuma iesniedzēja sniegto datu izvērtējums liecināja, ka pat tad, ja operatori lietotu aizsargierīces, viņi būtu pakļauti tādai vielas koncentrācijai, kas pārsniegtu pieļaujamo iedarbības līmeni uz operatoru (PILO). Nebija iespējams izdarīt secinājumu par gruntsūdeņu piesārņojuma draudu iespējamību, jo nebiju ziņu par dažu metabolītu sadalīšanos, bet bija pārlieku optimistisks ziņotājas dalībvalsts izdarītais pieņēmums par to, ka praksē izmantošanas koncentrācija būs ievērojami zemāka. Līdzīgā veidā, pamatojoties uz pieejamajiem datiem, nav arī pierādīts, ka pieņemama ir iedarbība uz putniem un zīdītājiem.

(6)

Komisija aicināja pieteikuma iesniedzēju iesniegt komentārus par speciālistu veiktā novērtējuma rezultātiem un par to, vai darbīgo vielu turpmāk atļaut vai neatļaut. Pieteikuma iesniedzējs iesniedza komentārus, kuri tika rūpīgi pārbaudīti. Tomēr, neraugoties uz izvirzītajiem argumentiem, šīs bažas netika kliedētas, un, pamatojoties uz iesniegto informāciju, kas tika novērtēta EPNI speciālistu sanāksmēs, veiktie izvērtējumi neliecina, ka, ņemot vērā ierosinātos lietošanas nosacījumus, diuronu saturošie augu aizsardzības līdzekļi kopumā atbilstu Direktīvas 91/414/EEK 5. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkta prasībām.

(7)

Tāpēc diurons nav jāiekļauj Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā.

(8)

Ir jāveic pasākumi, lai nodrošinātu, ka pašreizējās atļaujas diuronu saturošajiem augu aizsardzības līdzekļiem noteiktā laika posmā tiek atsauktas un netiek atjaunotas un ka šādiem līdzekļiem nepiešķir jaunas atļaujas.

(9)

Jebkurš dalībvalstu atļautais papildperiods pašreizējo, diuronu saturošo augu aizsardzības līdzekļu krājumu likvidēšanai, glabāšanai, laišanai tirgū un pašreizējo krājumu izmantošanai būtu jānosaka ne ilgāk par divpadsmit mēnešiem, lai ļautu pašreizējos krājumus izmantot ne ilgāk kā viena nākamā audzēšanas perioda laikā.

(10)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Diuronu neiekļauj Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā kā darbīgo vielu.

2. pants

Dalībvalstis nodrošina, ka:

a)

augu aizsardzības līdzekļu atļaujas atsauc līdz 2007. gada 13. decembrim;

b)

no 2007. gada 16. jūnija nepiešķir vai neatjauno diuronu saturošo augu aizsardzības līdzekļu atļaujas atbilstoši Direktīvas 91/414/EEK 8. panta 2. punktā paredzētajai atkāpei.

3. pants

Papildperiods, ko dalībvalsts piešķir saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK 4. panta 6. punkta noteikumiem, ir cik vien iespējams īss un beidzas ne vēlāk kā 2008. gada 13. decembrī.

4. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2007. gada 13. jūnijā

Komisijas vārdā

Komisijas loceklis

Markos KYPRIANOU


(1)  OV L 230, 19.8.1991., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2007/31/EK (OV L 140, 1.6.2007., 44. lpp.).

(2)  OV L 55, 29.2.2000., 25. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1044/2003 (OV L 151, 19.6.2003., 32. lpp.).

(3)  OV L 98, 7.4.2001., 6. lpp.

(4)  Secinājums par speciālistu veikto novērtējumu attiecībā uz diuronu. EPNI zinātniskais ziņojums (2005) 25, 1–58.


16.6.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 156/34


KOMISIJAS LĒMUMS

(2007. gada 14. jūnijs),

ar ko izveido Augsta līmeņa grupu ķīmiskās rūpniecības konkurētspējas jautājumos Eiropas Savienībā

(2007/418/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

tā kā:

(1)

Ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 157. panta 1. punktu Kopienai un dalībvalstīm ir uzticēts uzdevums nodrošināt, ka pastāv Kopienas rūpniecības konkurētspējai vajadzīgie apstākļi. Saskaņā ar 157. panta 2. punktu dalībvalstis saziņā ar Komisiju savā starpā apspriežas un vajadzības gadījumā koordinē rīcību. Komisija var nākt klajā ar dažādiem lietišķiem ierosinājumiem, lai veicinātu šādu koordināciju.

(2)

Komisijas paziņojumā “Kopienas Lisabonas programmas īstenošana – Politikas pamats ES apstrādes rūpniecības stiprināšanai – ceļā uz integrētāku pieeju rūpniecības politikai” (1) tika paziņots nodoms par Augsta līmeņa grupas izveidi, lai pārbaudītu, kā uzlabot Eiropas ķīmiskās rūpniecības konkurētspēju.

(3)

Tādēļ ir jāizveido ekspertu grupa ES ķīmiskās rūpniecības konkurētspējas jomā un jāformulē tās uzdevumi un struktūra.

(4)

Šīs grupas galvenais uzdevums ir ekonomikas un statistikas faktoru analīze, kuri nosaka straujas strukturālās izmaiņas ķīmiskajā rūpniecībā, kā arī pārējo faktoru analīze, kas ietekmē Eiropas ķīmiskās rūpniecības konkurētspēju. Ņemot vērā šo analīzi, Augsta līmeņa grupa formulē specifiskus nozares politikas ieteikumus ar mērķi sekmēt ķīmiskās rūpniecības konkurētspēju saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības mērķi. Ņemot vērā to, ka Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1907/2006 (2), kas attiecas uz REACH, stājas spēkā vien 2007. gada 1. jūnijā un tās galvenos darbības noteikumus piemēros pēc 12 mēnešiem, nebūtu lietderīgi izskatīt jautājumus, kas ir tieši saistīti ar REACH.

(5)

Šī grupa jāveido no Komisijas, dalībvalstu, Eiropas Parlamenta un citu iesaistīto pušu pārstāvjiem, jo īpaši no ķīmiskās rūpniecības un pakārtoto lietotāju vidus, kā arī no pilsoniskās sabiedrības, inter alia, patērētāju, arodbiedrību, nevalstisko organizāciju un pētniecības/akadēmisko aprindu pārstāvjiem.

(6)

Neskarot Komisijas drošības noteikumus, kas izklāstīti Komisijas Lēmuma 2001/844/EK, EOTK, Euratom pielikumā, ir jāparedz noteikumi par to, kā grupas locekļi drīkst izpaust informāciju (3).

(7)

Personas datus par grupas locekļiem apstrādā saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulā (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (4).

(8)

Ir lietderīgi noteikt šā lēmuma piemērošanas termiņu. Komisija savlaicīgi apsvērs piemērošanas laika pagarināšanas lietderību,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. pants

Augsta līmeņa grupa ķīmiskās rūpniecības konkurētspējas jautājumos Eiropas Savienībā

Augsta līmeņa grupa ķīmiskās rūpniecības konkurētspējas jautājumos Eiropas Savienībā, turpmāk tekstā – “grupa”, sāk darbu šā lēmuma pieņemšanas dienā.

2. pants

Uzdevumi

1.   Grupa nodarbosies ar jautājumiem, kas nosaka Kopienas ķīmiskās rūpniecības konkurētspēju. Tās kompetencē būs šādi uzdevumi:

a)

veikt ekonomikas un statistikas faktoru analīzi, kuri nosaka straujas strukturālās izmaiņas ķīmiskajā rūpniecībā, kā arī pārējo faktoru analīzi, kas ietekmē Eiropas ķīmiskās rūpniecības konkurētspēju;

b)

palīdzēt Komisijai jautājumos saistībā ar ķīmiskās rūpniecības konkurētspēju;

c)

formulēt specifiskus nozares politikas ieteikumus Kopienas un valsts līmeņa politikas veidotājiem, nozares un pilsoniskās sabiedrības organizācijām.

2.   Grupa neapspriedīs ar Regulu (EK) Nr. 1907/2006 tieši saistītos jautājumus, kas attiecas uz REACH, vai ar tās darbības novērtēšanu saistītos jautājumus.

3. pants

Apspriešanās

1.   Komisija var apspriesties ar grupu jebkurā jautājumā, kas saistīts ar ES ķīmiskās rūpniecības konkurētspēju.

2.   Ja konkrētajā jautājumā ir vēlams apspriesties ar grupu, tās priekšsēdētājs var par to informēt Komisiju.

4. pants

Locekļi un to iecelšana

1.   Komisija par grupas locekļiem ieceļ kompetentus un atbildīgus augsta līmeņa speciālistus, kas saistīti ar Eiropas ķīmiskās rūpniecības konkurētspēju.

2.   Grupā jāpiedalās (līdz 31 loceklim) Komisijas, Eiropas Parlamenta, dalībvalstu, rūpniecības un pilsoniskās sabiedrības aprindu pārstāvjiem.

3.   Grupas locekļus ieceļ personiski, ņemot vērā viņu profesionālās spējas. Katrs grupas loceklis izvirza individuālu pārstāvi sagatavošanas apakšgrupai, turpmāk tekstā – “sagatavošanas apakšgrupa”.

4.   Grupas locekļu pilnvaru laiks ir divi gadi, un tas ir atjaunojams. Grupas locekļi pilda savus pienākumus līdz brīdim, kad viņu vietā ieceļ citus locekļus saskaņā ar 5. punktu vai arī līdz savu pilnvaru beigām.

5.   Locekļu vietā līdz to pilnvaru laika beigām var iecelt citus šādos gadījumos:

a)

ja loceklis atkāpjas no amata;

b)

ja loceklis vairs nespēj dot efektīvu ieguldījumu grupas apspriedēs;

c)

ja loceklis neatbilst Līguma 287. pantam;

6.   Locekļu vārdus publicē Uzņēmējdarbības un rūpniecības ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē. Datus par darba grupas locekļu vārdiem iegūst, apstrādā un publicē saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 noteikumiem.

5. pants

Darbība

1.   Grupu vada Komisija.

2.   Sagatavošanas apakšgrupa gatavo diskusijas un grupas apstiprināšanai nododamos nostājas dokumentus un ieteikumus darbībām un/vai politikas pasākumu ieteikumiem; tā cieši sadarbojas ar Komisijas dienestiem, lai sagatavotu grupas sanāksmju darbu.

3.   Vienojoties ar Komisiju, grupa var izveidot apakšgrupas konkrētu jautājumu izskatīšanai atbilstoši grupai noteiktajām pilnvarām. Minētās darba grupas likvidē, tiklīdz uzdevums ir īstenots.

4.   Komisijas pārstāvis var pieaicināt ekspertus vai novērotājus ar īpašu kompetenci kādā darba kārtības jautājumā, lai tie piedalītos grupas darbā vai arī apakšgrupas vai īpašās grupas apspriedēs vai darbā, ja Komisija uzskata, ka tas ir vajadzīgs vai lietderīgi.

5.   Ja Komisija uzskata, ka informācija, kas iegūta, piedaloties grupas vai apakšgrupas, vai īpašās grupas apspriedēs vai darbā, attiecas uz konfidenciāliem jautājumiem, šo informāciju nedrīkst izpaust.

6.   Grupas, sagatavošanas apakšgrupas un citu apakšgrupu sanāksmes parasti notiek Komisijas telpās saskaņā ar Komisijas noteiktām procedūrām un grafiku. Sekretariāta pakalpojumus nodrošina Komisija. Grupas un tās apakšgrupu sanāksmēs var piedalīties citi ieinteresēti Komisijas ierēdņi.

7.   Grupa pieņem reglamentu, pamatojoties uz Komisijas pieņemto standarta reglamentu.

8.   Komisija var publicēt vai publiskot tīmeklī visus kopsavilkumus, secinājumus vai daļējus secinājumus vai grupas darba dokumentus attiecīgā dokumenta oriģinālvalodā. Sanāksmju vai starpposma ziņojumi būs pieejami minētajā tīmekļa vietnē. Noslēguma ziņojumu publicēs drīz pēc grupas noslēguma sanāksmes.

6. pants

Izdevumu atlīdzināšana

Komisija grupas locekļiem, ekspertiem un novērotājiem atlīdzina ceļa izdevumus un vajadzības gadījumā uzturēšanās izdevumus saistībā ar grupas darbu atbilstīgi Komisijas noteikumiem par kompensācijām neatkarīgajiem ekspertiem.

Grupas un apakšgrupu locekļi, eksperti un novērotāji nesaņem atlīdzību par sniegtajiem pakalpojumiem.

Sanāksmju izdevumus atlīdzina, nepārsniedzot gada budžetu, ko grupai piešķīris atbildīgais Komisijas dienests.

7. pants

Piemērošana

Šis lēmums stājas spēkā līdz dienai, kad apritēs divi gadi pēc tā pieņemšanas.

Briselē, 2007. gada 14. jūnijā

Komisijas vārdā

priekšsēdētāja vietnieks

Günter VERHEUGEN


(1)  COM(2005) 474, 2005. gada oktobris.

(2)  OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp., labots ar OV L 136, 29.5.2007., 3. lpp.

(3)  OV L 317, 3.12.2001., 1. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/548/EK, Euratom (OV L 215, 5.8.2006., 38. lpp.).

(4)  OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.


NOLĪGUMI

Padome

16.6.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 156/37


Informācija par to, ka stājas spēkā Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Krievijas Federāciju par tādu personu atpakaļuzņemšanu, kuras uzturas nelikumīgi

Tā kā 2007. gada 20. aprīlī ir pabeigta procedūra, kas paredzēta 22. pantā Nolīgumam starp Eiropas Kopienu un Krievijas Federāciju par tādu personu atpakaļuzņemšanu, kuras uzturas nelikumīgi, tad šis nolīgums stājas spēkā 2007. gada 1. jūnijā.


16.6.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 156/s3


PAZIŅOJUMS LASĪTĀJIEM

Sakarā ar ES paplašināšanās izraisīto situāciju dažus 2006. gada 27., 29. un 30. decembraOficiālā Vēstneša izdevumus publicēja vienkāršotā salikumā un uz to brīdi spēkā esošajās oficiālajās valodās.

Tika nolemts tiesību aktus, kas atrodami šajos Oficiālajos Vēstnešos, publicēt atkārtoti – kā labojumu un Oficiālā Vēstneša tradicionālajā salikumā.

Šā iemesla dēļ Oficiālā Vēstneša izdevumi, kas satur tikai šos labojumus, ir publicēti valodās, kuras bija spēkā pirms paplašināšanās. Tiesību aktu tulkojumi jauno dalībvalstu valodās tiks publicēti Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša īpašajā izdevumā, kurā būs atrodami institūciju un Eiropas Centrālās bankas teksti, kas pieņemti pirms 2007. gada 1. janvāra.

Turpmāk sarakstā ir norādīti Oficiālā Vēstneša izdevumi, kas tika publicēti 2006. gada 27., 29. un 30. decembrī, un to attiecīgie labojumi.

2006. gada 27. decembra OV

Labotais OV (2007)

L 370

L 30

L 371

L 45

L 373

L 121

L 375

L 70


2006. gada 29. decembra OV

Labotais OV (2007)

L 387

L 34


2006. gada 30. decembra OV

Labotais OV (2007)

L 396

L 136

L 400

L 54

L 405

L 29

L 407

L 44

L 408

L 47

L 409

L 36

L 410

L 40

L 411

L 27

L 413

L 50