24.5.2007

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 132/1

---

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 555/2007

(2007. gada 23. maijs),

ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1994. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 3223/94 par sīki izstrādātiem augļu un dārzeņu ievešanas režīma izpildes noteikumiem (1), un jo īpaši tās 4. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)	Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)	Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta ievešanas vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 3223/94 4. pantā, ir tādas, kā norādīts tabulā, kas pievienota pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2007. gada 24. maijā.

---

(1)  OV L 337, 24.12.1994., 66. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 386/2005 (OV L 62, 9.3.2005., 3. lpp.).

---

---

24.5.2007

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 132/3

---

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 556/2007

(2007. gada 23. maijs),

ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1622/2000, kas nosaka konkrētus sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1493/1999 par vīna tirgus kopīgo organizāciju ieviešanai un kas izveido Kopienas enoloģiskās prakses un procesu kodeksu

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1493/1999 par vīna tirgus kopīgo organizāciju (1), un jo īpaši tās 46. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)	Regulas (EK) Nr. 1493/1999 V pielikuma A. punkta 3. apakšpunktā ir paredzēta atkāpe attiecībā uz kopējo maksimāli pieļaujamo sēra dioksīda saturu vīnā, kad tas ir vajadzīgs laika apstākļu dēļ.

(2)

Komisijas Regulā (EK) Nr. 1622/2000 (2) ir paredzēti konkrēti piemērošanas noteikumi Regulai (EK) Nr. 1493/1999, jo īpaši attiecībā uz kopējo maksimāli pieļaujamo sēra dioksīda saturu vīnā. Minētās regulas 19. panta 4. punktā ir noteikti un XII.a pielikumā uzskaitīti gadījumi, kuros laika apstākļu dēļ dalībvalstis drīkst atļaut kopējo maksimāli pieļaujamo sēra dioksīda saturu, kurš ir noteikts mazāks par 300 miligramiem litrā, palielināt ne vairāk kā par 40 miligramiem litrā.

(3)

Savā 2007. gada 1. marta paziņojumā Francijas valdība ir lūgusi atļauju sevišķi nelabvēlīgu laika apstākļu dēļ vīnam, kas ražots Lejasreinas un Augšreinas departamentu teritorijā no 2006. gada vīnogu ražas, palielināt kopējo maksimāli pieļaujamo sēra dioksīda saturu, kurš ir noteikts mazāks par 300 miligramiem litrā, ne vairāk kā par 40 miligramiem litrā. Šis lūgums ir jāizpilda.

(4)

Francijas kompetento iestāžu sniegtais tehniskais paziņojums liecina, ka, lai nodrošinātu pareizu minēto nelabvēlīgo apstākļu skartā vīna ražošanu un uzglabāšanu un panāktu, lai tas būtu derīgs tirdzniecībai, sēra dioksīda daudzumam vīnā jābūt lielākam nekā parasti atļautajam. Šis pagaidu pasākums ir vienīgā iespēja tirdzniecībai derīga vīna ražošanai izmantot vīnogas, kuras ir cietušas no nelabvēlīgiem laika apstākļiem. Francijas Vīna tehnoloģijas institūta veiktie pasākumi ļauj aplēst, ka šis izņēmums varētu attiekties apmēram uz 25 % no kopējā šajā apgabalā saražotā vīna daudzuma.

(5)	Tāpēc attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1622/2000.

(6)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Vīna pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1622/2000 XII.a pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV L 179, 14.7.1999., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1791/2006 (OV L 363, 20.12.2006., 1. lpp.).

(2)  OV L 194, 31.7.2000., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 389/2007 (OV L 97, 12.4.2007., 5. lpp.).

---

---

24.5.2007

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 132/5

---

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 557/2007

(2007. gada 23. maijs),

ar ko nosaka sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 1028/2006 par olu tirdzniecības standartiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2006. gada 19. jūnija Regulu (EK) Nr. 1028/2006 par olu tirdzniecības standartiem (1), un jo īpaši tās 11. pantu,

tā kā:

(1)

Regulā (EK) Nr. 1028/2006 noteiktas pamatprasības olu atbilstībai, lai tās varētu tirgot Kopienā. Skaidrības labad šo prasību īstenošanai ir jānosaka jauni sīki izstrādāti noteikumi. Tāpēc ir jāatceļ un ar jaunu regulu jāaizstāj Komisijas 2003. gada 23. decembra Regula (EK) Nr. 2295/2003, ar ko ievieš sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EEK) Nr. 1907/90 par konkrētiem olu tirdzniecības standartiem (2).

(2)

Attiecībā uz olām piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu (3) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (4). Tāpēc pēc iespējas ir jāatsaucas uz minētajām horizontālajām regulām.

(3)

Jānosaka A šķiras olu kvalitātes īpašības, lai nodrošinātu tieši galapatērētājam piegādāto olu augsto kvalitāti un noteiktu kritērijus, kurus var pārbaudīt kontroles dienesti. Šādas kvalitātes īpašības ir jāpamato ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO/EEK) Standartu Nr. 42 par tirdzniecības un komerciālās kvalitātes kontroli olām čaumalās, kuras ir apritē ANO/EEK dalībvalstu savstarpējā starptautiskajā tirdzniecībā, kā arī tirdzniecībā uz šīm valstīm.

(4)	Uzglabājot atdzesētas olas istabas temperatūrā, var veidoties kondensāts, kas veicina baktēriju vairošanos uz čaumalas un, iespējams, iekļūšanu olā. Tāpēc ir labāk olas uzglabāt un transportēt vienmērīgā temperatūrā, un pirms pārdošanas galapatērētājam tās parasti nevajadzētu atdzesēt.

(5)

Olas parasti nevajadzētu mazgāt vai tīrīt, jo šādas rīcības rezultātā var bojāt olas čaumalu, kura ir reāla barjera baktēriju iekļūšanai ar virkni antibakteriālu īpašību. Tomēr dažus apstrādes veidus, piemēram, olu apstrādi ar ultravioletajiem stariem, nevajadzētu uzskatīt par tīrīšanas procesu. Turklāt A šķiras olas nevajadzētu mazgāt, jo mazgāšanas laikā vai pēc tās iespējams sabojāt fizisko barjeru, piemēram, kutikulu. Šāds bojājums var veicināt baktēriju iekļūšanu olā caur čaumalu un mitruma zudumu, tādējādi palielinot risku patērētājiem, jo īpaši, ja nav optimālu turpmāko žāvēšanas un uzglabāšanas nosacījumu.

(6)

Tomēr dažās dalībvalstīs ar labiem panākumiem izmanto attiecīgi apstiprinātas olu mazgāšanas sistēmas, kas darbojas rūpīgi kontrolētos apstākļos. Saskaņā ar 2005. gada 7. septembra atzinumu par pārtikas olu mazgāšanas mikrobioloģiskajiem riskiem, ko pēc Komisijas pieprasījuma sniegusi Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EPNI) Zinātnes ekspertu grupa bioloģiskā apdraudējuma jautājumos (5), konkrētos iepakošanas centros veikto olu mazgāšanas praksi no higiēnas viedokļa var pieļaut, ja cita starpā ir izstrādāts olu mazgāšanas sistēmu prakses kodekss.

(7)

A šķiras olas ir jāšķiro pēc svara, un kā marķēšanas minimālā prasība ir jānosaka ierobežots skaits svara šķiru ar atbilstošām nepārprotamām norādēm, kas neizslēdz turpmāku brīvprātīgu marķēšanu, ja tiek ievērotas prasības, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 20. marta Direktīvā 2000/13/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtikas produktu marķēšanu, noformēšanu un reklāmu (6).

(8)	Būt iepakošanas centriem, kuros olas šķiro pēc kvalitātes un svara, vajadzētu atļaut vienīgi uzņēmumiem, kuru telpas un tehniskais aprīkojums ir atbilstošs šādu darbību apmēram un veidam un kuros tāpēc olas var pienācīgi apstrādāt.

(9)	Jānosaka maksimālais termiņš olu šķirošanai, marķēšanai un iesaiņošanai un iesaiņojuma marķēšanai, lai atvieglotu Regulas (EK) Nr. 1028/2006 7. panta 2. punktā norādīto pārbaužu veikšanu.

(10)

Līdzās vispārējai prasībai ieviest izsekojamību attiecībā uz pārtiku, dzīvnieku barību, pārtikas ražošanā izmantojamiem dzīvniekiem un visām citām vielām, kuras iecerēts vai paredzēts izmantot visos pārtikas vai dzīvnieku barības ražošanas, pārstrādes un izplatīšanas posmos saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regulu (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (7), saistībā ar pārbaužu veikšanu ir jānosaka konkrēta informācija par olu iepakojumu transportēšanu un pavaddokumentiem.

(11)

Lai varētu efektīvi veikt Regulas (EK) Nr. 1028/2006 7. panta 2. punktā paredzētās pārbaudes, būtiska ir olu marķēšana ar ražotāja kodu ražotnē, ja olas tiek nogādātas citā dalībvalstī. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1028/2006 4. panta 1. punktu B šķiras olas marķējamas ar ražotāja kodu un/vai ar citu norādi, ja tās tirgo citā dalībvalstī. Jāprecizē, ka, ja ražotāja kods viens pats neļauj skaidri atšķirt kvalitātes šķiru, B šķiras olas marķējamas ar citu norādi.

(12)	Jānosaka Regulas (EK) Nr. 1028/2006 4. pantā paredzētā ražotāja koda sastādīšanas princips. Turklāt jāparedz, ka ir iespējams izņēmums prasībā veikt marķēšanu ar ražotāja kodu, ja olu marķēšanas tehniskā iekārta nepieļauj ieplīsušu vai netīru olu marķēšanu.

(13)	Jānosaka īpašības citām iespējamām atzīmēm B šķiras olu marķēšanai, kā norādīts Regulas (EK) Nr. 1028/2006 4. panta 1. punktā.

(14)

Saskaņā ar 2. panta 2. punkta b) apakšpunktu Padomes 1990. gada 26. jūnija Regulā (EEK) Nr. 1907/90 par konkrētiem olu tirdzniecības standartiem (8), marķēšanas noteikumi neattiecās uz olām, kuras piegādā tieši pārtikas rūpniecības uzņēmumiem, lai veiktu pārstrādi. Lai uzlabotu šādu piegāžu uzraudzību, dalībvalstis varētu piešķirt izņēmumus marķēšanas prasībās tikai pēc attiecīgo uzņēmēju pieprasījuma. Tomēr, lai dalībvalstis varētu šādus izņēmumus piešķirt, jānosaka pamatots pārejas periods viena gada garumā.

(15)	Direktīvā 2000/13/EK noteikti vispārēji nosacījumi, kas piemērojami attiecībā uz visiem tirgū laistajiem pārtikas produktiem. Tomēr attiecībā uz iesaiņojumu ir jānosaka dažas īpašas prasības marķēšanai.

(16)	Direktīvas 2000/13/EK 9. pantā definēts, ka pārtikas produkta minimālais uzglabāšanas [derīguma] termiņš ir termiņš, līdz kuram šis pārtikas produkts saglabā savas konkrētās pazīmes, ja to pienācīgi uzglabā. Skaidrības labad ir jānosaka, ka šis termiņš ir vēlākais 28 dienas pēc olu izdēšanas.

(17)	Olas var pārdot ar norādi, kurā uzsvērts, ka ola ir īpaši svaiga. Tāpēc, precizējot šādu norāžu izmantošanu, ir jānosaka maksimālais termiņš.

(18)	Olas var pārdot ar norādi, kurā uzsvērts, ka dējējvistas ir barotas ar īpašu barības maisījumu. Ir lietderīgi noteikt šādu norāžu prasību minimumu.

(19)	Ja olas pārdod neiesaiņotas, patērētājam jābūt pieejamai konkrētai informācijai, kas parasti ir uz iesaiņojuma.

(20)	Līdzās vispārējām higiēnas prasībām attiecībā uz pārtikas produktu iesaiņošanu un iepakošanu ir jānosaka dažas papildu prasības, lai līdz minimumam samazinātu olu bojāšanās vai inficēšanas risku uzglabāšanas un transportēšanas laikā. Šādi standarti būtu jāpamato ar ANO/EEK Standartu Nr. 42.

(21)	Olas rūpnieciskai pārstrādei nav derīgas lietošanai pārtikā. Tāpēc ir lietderīgi pieprasīt īpašas uzlīmes vai etiķetes, lai viegli varētu atpazīt iepakojumu, kurā ir šādas olas.

(22)	Tikai iepakošanas centriem ir telpas un tehniskais aprīkojums, kas piemērots olu pārsaiņošanai. Tāpēc ir lietderīgi noteikt ierobežojumu, lai jebkādas pārsaiņošanas darbības varētu veikt tikai iepakošanas centros.

(23)	Pārtikas apritē iesaistīto tirgus dalībnieku pienākums ir nodrošināt izsekojamību saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 178/2002. Ražotājiem, savācējiem un iepakošanas centriem būtu jāveic īpaša papildu uzskaite, lai ļautu kontroles dienestiem pārbaudīt atbilstību tirdzniecības standartiem.

(24)	Jānosaka metodes un kritēriji pārbaužu veikšanai.

(25)	Ir lietderīgi pārbaudīt visas olu partijas atbilstību tirdzniecības standartiem, un tādas olu partijas tirdzniecība, kas atzīta par neatbilstīgu, būtu jāaizliedz, līdz kamēr var pierādīt tās atbilstību.

(26)	Būtu jāpieļauj konkrētas pielaides, pārbaudot atbilstību tirdzniecības standartiem. Šādām pielaidēm ir jāatšķiras saskaņā ar dažādām prasībām un tirdzniecības posmiem.

(27)	Trešo valstu prasības var atšķirties no olu tirdzniecības prasībām, kas noteiktas Kopienai. Lai atvieglotu eksportu, jāatļauj, ka iesaiņotās un eksportam paredzētās olas atbilst šādām prasībām.

(28)	Jānosaka sīki izstrādāti noteikumi, lai novērtētu trešo valstu tirdzniecības standartu atbilstību Kopienas tiesību aktiem, kuru Komisija veic pēc trešo valstu pieprasījuma. Ir jānosaka konkrētas prasības tādu olu marķējumam un etiķetēm, kas ievestas no trešām valstīm.

(29)	Būtu lietderīgi, ja Komisijai būtu pieejama informācija par dējējvistu audzētavu reģistrēto skaitu.

(30)	Dalībvalstīm ir jāziņo par nozīmīgiem tirdzniecības standartu pārkāpumiem, lai pārējās dalībvalstis, kuras tie varētu iespaidot, tiktu pienācīgi brīdinātas.

(31)

Uz olu piegādi mazumtirdzniecībai Francijas aizjūras departamentos daļēji attiecas olu piegāde no Eiropas kontinenta. Ņemot vērā transportēšanas ilgumu un klimatiskos apstākļus, uz Francijas aizjūras departamentiem transportējamo olu uzglabāšanas priekšnosacījums ir īpaša piegādes režīma ievērošana, tostarp iespēja nosūtīt olas dzesinātas. Šo īpašo režīmu var pamatot ar to, ka šajos apgabalos olas pašlaik neražo pietiekamā daudzumā. Šis ārkārtas režīms ir jāpagarina uz pietiekoši ilgu laikposmu, līdz kamēr pietiekami tiks palielināta vietējā ražošanas jauda.

(32)

Atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1028/2006 1. panta 2. punkta noteikumiem dalībvalstis var atbrīvot no minētās regulas prasībām konkrētus olu tiešās tirdzniecības veidus, kad ražotājs pārdod galapatērētājam. Ņemot vērā olu tirdzniecības īpašos nosacījumus konkrētos Somijas reģionos, ražotāju produkcijas realizācija mazumtirdzniecības tirgū šajos reģionos ir jāatbrīvo no Regulas (EK) Nr. 1028/2006 un šīs regulas prasībām.

(33)

Dalībvalstīm jānodrošina, lai dējējvistu audzēšana neuzlabotu sprostu sistēmās tiktu aizliegta no 2012. gada 1. janvāra saskaņā ar Padomes Direktīvas 1999/74/EK (9) 5. panta 2. punktu. Tādēļ Komisijai pirms minētā datuma jānovērtē paredzēto brīvprātīgās marķēšanas noteikumu piemērošana attiecībā uz uzlabotiem sprostiem, lai izskatītu vajadzību noteikt šādu marķēšanu kā obligātu.

(34)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Mājputnu gaļas un olu pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Definīcijas

Pēc vajadzības piemēro Regulas (EK) Nr. 1028/2006 2. panta, Regulas (EK) Nr. 852/2004 2. panta 1. punkta un Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikuma 5. un 7.3. punkta definīcijas.

Papildus šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

a)	“iesaiņojums” ir iepakojums, kurā ir A vai B šķiras olas, izņemot transporta iepakojumu un rūpnieciskai pārstrādei paredzēto olu iepakojumu;

b)	“neiesaiņotu [olu] realizācija” ir tādu olu piedāvāšana mazumtirdzniecībā galapatērētājam, kas nav iesaiņojumā;

c)

“savācējs” ir ikviens uzņēmums, kas reģistrēts atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 852/2004 6. pantam, kas savāc olas no ražotāja un piegādā tās iepakošanas centram, tirgum, kurā pārdod tikai vairumtirgotājiem, kuru uzņēmumi ir apstiprināti kā iepakošanas centri, vai pārtikas un nepārtikas rūpniecības nozarei;

d)	“realizācijas termiņš” ir maksimālais termiņš olu piegādei galapatērētājam saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma X sadaļas I nodaļas 3. punktu;

e)	“pārtikas rūpniecība” ir ikviens uzņēmums, kurā ražo olu produktus, kas paredzēti lietošanai pārtikā, izņemot sabiedriskās ēdināšanas iestādes;

f)	“nepārtikas rūpniecība” ir ikviens uzņēmums, kurā ražo olu saturošus produktus, kas nav paredzēti lietošanai pārtikā;

g)	“sabiedriskās ēdināšanas iestādes” ir organizācijas, kas minētas Direktīvas 2000/13/EK 1. panta 2. punktā;

h)	“olas rūpnieciskai pārstrādei” ir olas, kas nav paredzētas lietošanai pārtikā;

i)

“partija” ir tādas iesaiņotas vai neiesaiņotas olas no vienas ražotnes vai iepakošanas centra, kas atrodas vienuviet, ir vienādā iesaiņojumā vai neiesaiņotas, ar vienādu izdēšanas datumu vai minimālo derīguma termiņu, vai iepakošanas datumu, iegūtas pēc vienādas dējējvistu turēšanas metodes un – šķirotu olu gadījumā – ir ar vienādu kvalitātes un svara šķiru;

j)	“pārsaiņošana” ir olu fiziska pārlikšana citā iesaiņojumā vai olu iesaiņojuma atkārtota marķēšana.

2. pants

Olu kvalitātes īpašības

1.   A šķiras olām ir šādas kvalitātes īpašības:

a)	čaumala un kutikula: normāla forma, tīra un nebojāta;

b)	gaisa kamera: augstums nepārsniedz 6 mm, nekustīga; tomēr olām, kuras pārdod kā “ekstra” olas, gaisa kameras augstums nedrīkst pārsniegt 4 mm;

c)	dzeltenums: caurskatē redzams tikai kā ēna, bez skaidri saskatāma ārējā apveida; pagrozot olu, tas nedaudz sakustas un atgriežas centrālā pozīcijā;

d)	baltums: dzidrs, caurspīdīgs;

e)	dīglis: attīstība nemanāma;

f)	piejaukumi: nav pieļaujami;

g)	neraksturīga smarža: nav pieļaujama.

2.   A šķiras olas ne pirms, ne pēc šķirošanas nemazgā un netīra, izņemot 3. pantā paredzēto gadījumu.

3.   A šķiras olas nedz apstrādā uzglabāšanai, nedz dzesina telpās vai iekārtās, kurās temperatūra tiek mākslīgi uzturēta zemāka par 5 °C. Tomēr olas, kas uzglabātas temperatūrā zem 5 °C transportēšanas laikā ne ilgāk kā 24 stundas vai mazumtirdzniecības telpās vai to noliktavās ne ilgāk kā 72 stundas, neuzskata par dzesinātām.

4.   B šķiras olas ir olas, kuras neatbilst 1. punktā norādītajām kvalitātes īpašībām. A šķiras olas, kurām vairs nav minēto īpašību, var pazemināt par B šķiras olām.

3. pants

Mazgātas olas

1.   Dalībvalstis, kuras 2003. gada 1. jūnijā atļāva iepakošanas centriem mazgāt olas, var turpināt atļaut to darīt, ja šie centri darbojas saskaņā ar valstu rokasgrāmatām par olu mazgāšanas sistēmām. Mazgātas olas drīkst tirgot tikai tajās dalībvalstīs, kurās ir izdotas šādas atļaujas.

2.   Šā panta 1. punktā minētās dalībvalstis veicina to, ka tiek izstrādātas valstu rokasgrāmatas par labu praksi attiecībā uz pārtikas apritē iesaistīto tirgus dalībnieku olu mazgāšanas sistēmām saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 852/2004 8. pantu.

4. pants

A šķiras olu šķirošana pēc svara

1.   A šķiras olas pēc svara šķiro šādi:

a)	XL – ļoti lielas: svars ≥ 73 g;

b)	L – lielas: svars ≥ 63 g un < 73 g;

c)	M – vidējas: svars ≥ 53 g un < 63 g;

d)	S – mazas: svars < 53 g.

2.   Svara šķiru norāda ar attiecīgiem burtiem vai apzīmējumiem, kā noteikts 1. punktā, vai arī ar to abu kombināciju, ko var papildināt ar atbilstošo svara diapazonu norādi. Citas papildu norādes var izmantot, ja šādas norādes nevar noturēt par 1. punktā definētajiem burtiem vai apzīmējumiem un tās atbilst Direktīvai 2000/13/EK.

3.   Atkāpjoties no 1. punkta noteikumiem, ja vienā iesaiņojumā kopā iesaiņo dažāda izmēra A šķiras olas, uzrāda olu minimālo neto svaru gramos un norādi “Dažāda izmēra olas” vai arī uz iesaiņojuma ārējā iepakojuma norāda līdzvērtīgus apzīmējumus.

5. pants

Atļauju izsniegšana iepakošanas centriem

1.   Tikai iepakošanas centriem, kas atbilst šajā pantā izklāstītajiem nosacījumiem, atļauj darboties kā iepakošanas centriem atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1028/2006 5. panta noteikumiem.

2.   Kompetentā iestāde piešķir iepakošanas centram iepakošanas centra kodu ar attiecīgās dalībvalsts sākuma kodu, kā norādīts Komisijas Direktīvas 2002/4/EK (10) pielikuma 2.2. punktā.

3.   Iepakošanas centriem ir vajadzīgais tehniskais aprīkojums, lai nodrošinātu olu pareizu apstrādi. Tajā pēc vajadzības iekļauts šāds aprīkojums:

a)	piemērota izgaismošanas ierīce, automātiska vai tāda, kuru pastāvīgi uzrauga personāls, ar ko var pārbaudīt katras olas kvalitāti atsevišķi, vai cita līdzvērtīga ierīce;

b)	ierīces olu gaisa kameras augstuma mērīšanai;

c)	iekārta olu šķirošanai pēc svara;

d)	vieni vai vairāki apstiprināti svari olu svēršanai;

e)	iekārta olu marķēšanai.

6. pants

Termiņš olu šķirošanai, marķēšanai, iesaiņošanai un iesaiņojumu marķēšanai

1.   Olas šķiro, marķē un iesaiņo desmit dienu laikā pēc to izdēšanas.

2.   Saskaņā ar 14. pantu tirgotās olas šķiro, marķē un iesaiņo četru dienu laikā pēc to izdēšanas.

3.   Regulas 12. panta 1. punkta d) apakšpunktā minēto minimālo derīguma termiņu marķē iesaiņošanas laikā saskaņā ar Direktīvas 2000/13/EK 9. panta 2. punktu.

7. pants

Uz transporta iepakojuma norādītā informācija

1.   Neskarot Regulas (EK) Nr. 178/2002 18. panta noteikumus, ražotnē uz visiem transporta iepakojumiem, kuros ir olas, ražotājs norāda šādu informāciju:

a)	ražotāja vārds, uzvārds vai nosaukums un adrese;

b)	ražotāja kods;

c)	olu skaits un/vai to svars;

d)	olu izdēšanas datums vai laikposms;

e)	nosūtīšanas datums.

Ja iepakošanas centriem piegādā neiesaiņotas olas no pašu ražotnēm, kas atrodas tajā pašā vietā, tad informāciju uz transporta iepakojumiem var pievienot iepakošanas centrā.

2.   Šā panta 1. punktā minēto informāciju norāda uz transporta iepakojuma un pavaddokumentos. Visi iesaistītie tirgus dalībnieki, kam piegādātas olas, uzglabā šo dokumentu kopiju. Pavaddokumentu oriģināla eksemplārus uzglabā iepakošanas centrs, kurā olas šķiro.

Ja savācēja saņemtās partijas ir sadalītas sīkāk piegādei vairāk nekā vienam tirgus dalībniekam, pavaddokumentus var aizstāt ar atbilstošām transporta iepakojuma etiķetēm, ja tajās ietverta 1. punktā norādītā informācija.

3.   Šā panta 1. punktā norādīto informāciju, ko norāda uz transporta iepakojuma, nemaina, un tā paliek uz transporta iepakojuma, līdz olas tiek izņemtas, lai veiktu to tūlītēju šķirošanu, marķēšanu un iesaiņošanu.

8. pants

Olu marķēšana pārrobežu piegādēm

1.   Ja olas piegādā no ražotnes savācējam, iepakošanas centram vai nepārtikas rūpniecības uzņēmumam, kas atrodas citā dalībvalstī, tās marķē ar ražotāja kodu pirms izvešanas no ražotnes.

2.   Dalībvalsts, kuras teritorijā atrodas ražotne, var piešķirt atbrīvojumu no 1. punktā izklāstītās prasības, ja ražotājs ir parakstījis piegādes līgumu ar iepakošanas centru citā dalībvalstī, kurā pieprasa marķēšanu saskaņā ar šo regulu. Šādu atbrīvojumu drīkst piešķirt tikai pēc abu iesaistīto tirgus dalībnieku pieprasījuma un ar iepriekšēju rakstisku tās dalībvalsts piekrišanu, kurā atrodas iepakošanas centrs. Šādos gadījumos sūtījumam pievieno piegādes līguma kopiju.

3.   Šā panta 2. punktā minēto piegādes līgumu minimālais darbības termiņš nedrīkst būt mazāks par vienu mēnesi.

4.   Attiecīgo dalībvalstu un visu tranzīta dalībvalstu kontroles dienesti, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1028/2006 7. panta 1. punktā, tiek informēti pirms atbrīvojuma piešķiršanas atbilstīgi šā panta 2. punktam.

5.   B šķiras olas, kuras tirgo kādā citā dalībvalstī, marķē saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1028/2006 4. panta 1. punkta noteikumiem, un vajadzības gadījumā tām pievieno norādi atbilstīgi šīs regulas 10. pantam, nodrošinot, ka tās var viegli atšķirt no A šķiras olām.

9. pants

Ražotāja kods

1.   Ražotāja kods sastāv no kodiem un burtiem, kas norādīti Direktīvas 2002/4/EK pielikuma 2. punktā. Tas ir viegli pamanāms, skaidri salasāms un vismaz 2 mm augsts.

2.   Neskarot Regulas (EK) Nr. 1028/2006 4. panta 1. punkta trešo daļu, ja tehnisku iemeslu dēļ nav iespējams marķēt ieplīsušas vai netīras olas, marķēšana ar ražotāja kodu nav obligāta.

10. pants

Norādes uz B šķiras olām

Regulas (EK) Nr. 1028/2006 4. panta 1. punkta otrajā daļā minētā norāde ir vismaz 5 mm augsts burts В, kas atrodas aplī, kura diametrs ir vismaz 12 mm, vai viegli pamanāms krāsas punkts, kura diametrs ir vismaz 5 mm.

11. pants

Tādu olu marķēšana, ko piegādā tieši pārtikas rūpniecības uzņēmumiem

1.   Līdz 2008. gada 30. jūnijam Regulas (EK) Nr. 1028/2006 4. panta 1. punktā paredzētos marķēšanas pienākumus nepiemēro Kopienā ražotām olām, kuras tieši no parastajiem piegādātājiem savācis pats pārtikas rūpniecības uzņēmums, kas apstiprināts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 853/2004 4. pantu. Šādā gadījumā par piegādi pilnībā atbild pārtikas rūpniecības uzņēmums, kurš attiecīgi apņemas izmantot olas tikai pārstrādei.

2.   Dalībvalstis pēc uzņēmēju pieprasījuma var atbrīvot tos no marķēšanas prasībām, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 1028/2006 4. panta 1. punktā, ja olas no ražotnes tiek piegādātas tieši pārtikas rūpniecības uzņēmumiem.

12. pants

Iesaiņojumu marķēšana

1.   Uz A šķiras olu iesaiņojumu ārējās virsmas ir viegli pamanāma un skaidri salasāma norāde ar šādu informāciju:

a)	iepakošanas centra kods;

b)	kvalitātes šķira; iesaiņojumus identificē vai nu ar vārdiem “A šķira”, vai ar vienu pašu burtu “A” vai kombinācijā ar vārdu “svaigas”;

c)	svara šķira saskaņā ar šīs regulas 4. panta 2. punktu,

d)	minimālais derīguma termiņš saskaņā ar šīs regulas 13. pantu;

e)	vārdi “mazgātas olas” – olām, kuras mazgātas atbilstīgi šīs regulas 3. panta nosacījumiem;

f)	kā īpašs uzglabāšanas nosacījums saskaņā ar Direktīvas 2000/13/EK 3. panta 1. punkta 6. apakšpunktu – norāde, ar kuru patērētājiem iesaka olas pēc iegādāšanās uzglabāt ledusskapī.

2.   Papildus 1. punktā izklāstītajām prasībām uz A šķiras olu iesaiņojumu ārējās virsmas ir viegli pamanāma un skaidri salasāma norāde par dējējvistu turēšanas metodi.

Lai norādītu dējējvistu turēšanas metodi, izmanto tikai šādas norādes:

a)	attiecībā uz tradicionālo lauksaimniecību – I pielikuma A daļā dotās norādes, un tikai tad, ja ir izpildītas II pielikumā izklāstītās prasības;

b)	attiecībā uz bioloģisko lauksaimniecību – Padomes Regulas (EEK) Nr. 2092/91 (11) 2. pantā dotās norādes.

Ražotāja koda nozīme ir paskaidrota uz iesaiņojuma vai tā iekšpusē.

Ja dējējvistas tiek turētas ražošanas sistēmās saskaņā ar Padomes Direktīvas 1999/74/EK III nodaļas prasībām, norādi par dējējvistu turēšanas metodi var papildināt ar vienu no šīs regulas I pielikuma B daļā minētajām norādēm.

3.   Šā panta 2. punktu piemēro, neierobežojot valstu tehniskos pasākumus, kas ir stingrāki par II pielikumā noteikto prasību minimumu un ko drīkst piemērot vienīgi attiecīgās dalībvalsts ražotājiem, ja šie pasākumi ir saderīgi ar Kopienas tiesību aktiem.

4.   Uz B šķiras olu iesaiņojumu ārējās virsmas ir viegli pamanāma un skaidri salasāma norāde ar šādu informāciju:

a)	iepakošanas centra kods;

b)	kvalitātes šķira; iesaiņojumus identificē vai nu ar vārdiem “B šķira”, vai ar burtu “B”;

c)	iesaiņošanas datums.

5.   Dalībvalstis attiecībā uz to teritorijā ražoto iesaiņojumu var pieprasīt, lai etiķetes būtu piestiprinātas tā, lai tās saplīstu, atverot iesaiņojumus.

13. pants

Minimālā derīguma termiņa norādīšana

Direktīvas 2000/13/EK 3. panta 1. punkta 5. apakšpunktā minētais minimālais derīguma termiņš ir vēlākais 28 dienas pēc olu izdēšanas. Ja ir norādīts olu izdēšanas laikposms, minimālo derīguma termiņu nosaka no šā laikposma pirmās dienas.

14. pants

Ar “ekstra” marķēti iesaiņojumi

1.   Vārdus “ekstra” vai “ekstra svaigs” var izmantot kā papildu kvalitātes norādi uz A šķiras olu iesaiņojumiem līdz devītajai dienai pēc olu izdēšanas.

2.   Ja izmanto 1. punktā minētās norādes, uz iesaiņojuma viegli pamanāmi un skaidri salasāmi norāda olu izdēšanas datumu un deviņu dienu termiņu.

15. pants

Norāde par dējējvistu barošanu

Ja izmanto norādi par dējējvistu barošanu, piemēro šādu prasību minimumu:

a)	var norādīt atsauci uz graudaugiem kā barības sastāvdaļu vienīgi, ja tie veido vismaz 60 % no norādītā barības maisījuma svara, kas var ietvert ne vairāk kā 15 % graudaugu blakusproduktu;

b)	neskarot a) apakšpunktā minēto 60 % minimumu, ja ir atsauce uz īpašiem graudaugiem, tad tiem izmantotajā barības maisījumā ir jābūt vismaz 30 % apjomā. Ja ir īpaša norāde vairāk nekā uz vienu graudaugu veidu, tad katram no tiem barības maisījumā ir jābūt vismaz 5 % apjomā.

16. pants

Neiesaiņotu olu realizācijā norādāmā informācija

Realizējot neiesaiņotas olas, patērētājam viegli pamanāmi un skaidri salasāmi norāda šādu informāciju:

a)	kvalitātes šķira;

b)	svara šķira saskaņā ar 4. pantu;

c)	norāde uz dējējvistu turēšanas metodi, kas atbilst 12. panta 2. punktā minētajām metodēm;

d)	ražotāja koda nozīmes skaidrojums;

e)	minimālais derīguma termiņš.

17. pants

Iesaiņojumu kvalitāte

Neskarot Regulas (EK) Nr. 852/2004 II pielikuma X nodaļas prasības, iesaiņojumi ir triecienizturīgi, sausi, tīri un nebojāti, un tie ir izgatavoti no materiāliem, kas aizsargā olas no nepiederīgiem aromātiem un kvalitātes pazemināšanās riska.

18. pants

Olas rūpnieciskai pārstrādei

Olas rūpnieciskai pārstrādei pārdod iepakojumos ar sarkanu uzlīmi vai etiķeti.

Minētajās uzlīmēs un etiķetēs norāda šādu informāciju:

a)	tā tirgus dalībnieka vārds un uzvārds vai nosaukums un adrese, kam olas ir paredzētas;

b)	tā tirgus dalībnieka vārds un uzvārds vai nosaukums un adrese, kas olas nosūtījis;

c)	vārdi “Olas rūpnieciskai pārstrādei” ar 2 cm augstiem lielajiem burtiem un vārdi “Lietošanai pārtikā nederīgs” vismaz ar 8 mm lieliem burtiem.

19. pants

Pārsaiņošana

Iesaiņotas A klases olas drīkst pārsaiņot tikai iepakošanas centros. Katrā iesaiņojumā ir olas vienīgi no vienas un tās pašas partijas.

20. pants

Uzskaite, kas jāveic ražotājiem

1.   Ražotāji iegrāmato datus par dējējvistu turēšanas metodēm, attiecībā uz katru izmantoto turēšanas metodi norādot šādu informāciju:

a)	datums, kad dējējvistas ievietotas dēšanai, vecums, kurā tās ievietotas dēšanai, kā arī dējējvistu skaits;

b)	izbrāķēšanas datums un izbrāķēto dējējvistu skaits;

c)	olu ražošanas apjoms dienā;

d)	dienā pārdoto vai citādi piegādāto olu skaits un/vai svars;

e)	pircēju vārds, uzvārds vai nosaukums un adrese.

2.   Ja barošanas metode ir norādīta atbilstīgi šīs regulas 15. pantam, ražotāji, neskarot Regulas (EK) Nr. 852/2004 I pielikuma A.III daļā izklāstītās prasības, veic uzskaiti, attiecībā uz katru izmantoto barošanas metodi norādot šādu informāciju:

a)	piegādātās vai uz vietas samaisītās barības daudzums un veids;

b)	barības piegādes datums.

3.   Ja ražotājs vienā ražotnē izmanto dažādas dējējvistu turēšanas metodes, 1. un 2. punktā norādīto informāciju iedala pa dējējvistu kūtīm.

4.   Šā panta vajadzībām tā vietā, lai veiktu uzskaiti par tirdzniecību un piegādi, ražotāji var uzglabāt faktūrrēķinu un pavadzīmju dokumentus, kas marķēti atbilstīgi 1. un 2. punkta nosacījumiem.

21. pants

Uzskaite, kas jāveic savācējiem

1.   Savācēji iegrāmato atsevišķi pēc dējējvistu turēšanas metodes un pa dienām šādu informāciju:

a)	savākto olu daudzums, iedalot pēc ražotāja un norādot vārdu, uzvārdu vai nosaukumu, adresi un ražotāja kodu, kā arī olu izdēšanas datumu vai laikposmu;

b)	to olu daudzums, kas nogādātas uz attiecīgajiem iepakošanas centriem, iedalot pēc ražotāja, norādot nosaukumu, adresi, iepakošanas centra kodu un olu izdēšanas datumu vai laikposmu;

2.   Šā panta vajadzībām tā vietā, lai veiktu uzskaiti par tirdzniecību un piegādi, savācēji var uzglabāt faktūrrēķinu un pavadzīmju dokumentus, kas marķēti atbilstīgi 1. punkta nosacījumiem.

22. pants

Uzskaite, kas jāveic iepakošanas centriem

1.   Iepakošanas centri iegrāmato atsevišķi pēc dējējvistu turēšanas metodes un pa dienām šādu informāciju:

a)	saņemto nešķiroto olu daudzums, iedalot pēc ražotāja un norādot vārdu, uzvārdu vai nosaukumu, adresi un ražotāja kodu, kā arī izdēšanas datumu vai laikposmu;

b)	pēc olu šķirošanas – daudzums pēc kvalitātes un svara šķiras;

c)	to šķiroto olu daudzums, kas saņemtas no citiem iepakošanas centriem, norādot arī šo iepakošanas centru kodus un minimālo derīguma termiņu;

d)	to nešķiroto olu daudzums, kas nogādātas uz citiem iepakošanas centriem, iedalot pēc ražotāja, norādot šo iepakošanas centru kodus un olu izdēšanas datumu vai laikposmu;

e)	piegādāto olu skaits un/vai svars pēc kvalitātes un svara šķiras, iepakošanas datums B šķiras olu gadījumā vai minimālais derīguma termiņš A šķiras olu gadījumā, kā arī pēc pircēja, norādot tā vārdu, uzvārdu vai nosaukumu un adresi.

Iepakošanas centri ik nedēļu atjaunina uzskaiti par to fiziskajiem krājumiem.

2.   Ja uz A šķiras olām un to iesaiņojumiem ir norāde, ka dējējvistas ir barotas atbilstīgi 15. panta nosacījumiem, iepakošanas centri, kuri izmanto šādas norādes, veic atsevišķu uzskaiti saskaņā ar 1. punkta nosacījumiem.

3.   Šā panta vajadzībām tā vietā, lai veiktu uzskaiti par tirdzniecību un piegādi, iepakošanas centri var uzglabāt faktūrrēķinu un pavadzīmju dokumentus, kas marķēti atbilstīgi 1. un 2. punkta nosacījumiem.

23. pants

Uzskaites datu uzglabāšanas termiņi

Regulas 7. panta 2. punktā, 20., 21. un 22. pantā minēto uzskaiti un dokumentāciju uzglabā vismaz divpadsmit mēnešus pēc to sagatavošanas dienas.

24. pants

Tirgus dalībnieku pārbaude

1.   Neatkarīgi no paraugu ņemšanas izlases kārtā tirgus dalībniekus pārbauda pēc kontroles dienestu noteikta laika intervāla, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 1028/2006 7. panta 2. punktā minēto riska analīzi, ņemot vērā vismaz šādus rādītājus:

a)	iepriekšējo pārbaužu rezultāti;

b)	olu tirdzniecības kanālu sarežģītība;

c)	segmentācijas pakāpe ražošanas vai iepakošanas uzņēmumā;

d)	saražoto vai iepakoto olu daudzums;

e)	jebkādas būtiskas izmaiņas, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ražoto vai pārstrādāto olu veidā vai tirdzniecības metodes veidā.

2.   Pārbaudes veic regulāri, un tās nepiesaka. 20., 21. un 22. pantā minēto uzskaiti dara pieejamu kontroles dienestiem pēc pirmā pieprasījuma.

25. pants

Lēmumi par neatbilstību

1.   Kontroles dienestu lēmumus pēc 24. pantā paredzētajām pārbaudēm, kuros norādīta neatbilstība šai regulai, drīkst attiecināt tikai uz visu pārbaudīto partiju.

2.   Ja šķiet, ka pārbaudītā partija neatbilst šai regulai, kontroles dienests aizliedz tās tirdzniecību vai importēšanu, ja partija ir no trešās valsts, līdz kamēr nav pierādījumu, ka tā ir padarīta atbilstoša šai regulai.

3.   Pārbaudi veikušais kontroles dienests pārliecinās, ka izbrāķētā partija ir vai tiek padarīta atbilstoša šai regulai.

26. pants

Pielaides attiecībā uz kvalitātes trūkumiem

1.   Pārbaudot A šķiras olu partijas, ir pieļaujamas šādas pielaides:

a)	iepakošanas centros tieši pirms nosūtīšanas: 5 % olu ar kvalitātes trūkumiem;

b)	citās tirdzniecības stadijās: 7 % olu ar kvalitātes trūkumiem.

2.   Olām, kuras tirgo ar norādi “ekstra” vai “ekstra svaigs”, nav atļautas pielaides attiecībā uz gaisa kameras augstumu iepakošanas vai importēšanas laikā.

3.   Ja pārbaudītajā partijā ir mazāk nekā 180 olu, tad 1. punktā norādīto procentuālo daudzumu divkāršo.

27. pants

Pielaide attiecībā uz olas svaru

1.   Pārbaudot A šķiras olu partijas, ir atļauta pielaide attiecībā uz olas svaru, izņemot 4. panta 3. punktā paredzēto gadījumu. Šādās partijās var būt ne vairāk kā 10 % olu, kuru svara šķiras robežojas ar šķiru, kas norādīta uz iepakojuma, bet ne vairāk kā 5 % olu no nākamās zemākās svara šķiras.

2.   Ja pārbaudītajā partijā ir mazāk nekā 180 olu, tad 1. punktā norādīto procentuālo daudzumu divkāršo.

28. pants

Pielaide attiecībā uz olu marķēšanu

Pārbaudot partijas un iesaiņojumus, ir atļauta pielaide 20 % apjomā attiecībā uz olām ar neskaidru marķējumu.

29. pants

Olas eksportēšanai uz trešām valstīm

Iepakotas un eksportam paredzētas olas var būt atbilstīgas prasībām, kas atšķiras no Regulā (EK) Nr. 1028/2006 un šajā regulā norādītajām prasībām attiecībā uz kvalitāti, marķējumu un etiķetēm vai papildu prasībām.

30. pants

Importētas olas

1.   Ikvienā līdzvērtības izvērtēšanā, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1028/2006 6. panta 1. punktā, iekļauj novērtējumu par to, vai attiecīgās trešās valsts tirgus dalībnieki faktiski ievēro šajā regulā ietvertās prasības. To regulāri atjaunina.

Komisija izvērtējuma rezultātus publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.   No trešām valstīm importētās olas ir skaidri un salasāmi marķētas izcelsmes valstī saskaņā ar ISO 3166 valsts kodu.

3.   Uz ārējās virsmas iesaiņojumiem, kuros ir olas, kas importētas no valstīm, kuras nenodrošina pietiekamas garantijas līdzvērtībai ar Regulas (EK) Nr. 1028/2006 6. panta 3. punkta noteikumiem, ir viegli pamanāma un skaidri salasāma norāde ar šādu informāciju:

a)	izcelsmes valsts;

b)	dējējvistu turēšanas metode – ES standartiem neatbilstoša.

31. pants

Pārsaiņošana

Līdz katra gada 1. aprīlim katra dalībvalsts, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, paziņo Komisijai ražotņu skaitu, sadalot pēc dējējvistu turēšanas metodēm, tostarp audzētavas maksimālo ietilpību attiecībā uz vienlaicīgi turamo putnu skaitu.

32. pants

Paziņojums par pārkāpumiem

Dalībvalstis piecu darba dienu laikā, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, paziņo Komisijai par visiem kontroles dienestu konstatētajiem pārkāpumiem vai nopietnām aizdomām par pārkāpumiem, kas var skart Kopienas iekšējo tirdzniecību olu nozarē. Kopienas iekšējo tirdzniecību uzskata par skartu jo īpaši gadījumā, ja nopietnus pārkāpumus izdara tirgus dalībnieki, kuri ražo vai pārdod olas realizācijai citā dalībvalstī.

33. pants

Izņēmumi attiecībā uz Francijas aizjūras departamentiem

1.   Atkāpjoties no 2. panta 3. punkta, mazumtirdzniecībai Francijas aizjūras departamentos paredzētās olas uz minētajiem departamentiem var nosūtīt atdzesinātas. Šādā gadījumā realizācijas termiņu var pagarināt līdz 33 dienām.

2.   Šā panta 1. punktā minētajā gadījumā papildus 12. un 16. pantā paredzētajām prasībām uz iesaiņojuma ārējās virsmas norāda vārdus “Atdzesinātas olas” un precīzas ziņas par atdzesēšanu.

Pazīšanas zīme “Atdzesinātas olas” ir vienādmalu trijstūris, kura malas ir vismaz 10 mm garas.

34. pants

Izņēmumi attiecībā uz konkrētiem Somijas reģioniem

Olas, kuras ražotājs tieši realizē mazumtirdzniecības tirgū III pielikumā uzskaitītajos reģionos, atbrīvo no Regulas (EK) Nr. 1028/2006 un šīs regulas prasībām. Tomēr saskaņā ar šīs regulas 12. panta 2. punktu un 16. panta c) daļu pienācīgi jānorāda dējējvistu turēšanas metode.

35. pants

Dažos gadījumos noteiktās brīvprātīgas marķēšanas prakses vērtējums

Vēlākais līdz 2009. gada 31. decembrim Komisija izvērtē to, kā izmantota 12. panta 2. punkta pēdējā daļā minētā brīvprātīgā marķēšanas iespēja, lai vajadzības gadījumā to noteiktu kā obligātu.

36. pants

Atcelšana

Regulu (EK) Nr. 2295/2003 atceļ no 2007. gada 1. jūlija.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasa saskaņā ar IV pielikuma atbilstības tabulu.

37. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2007. gada 1. jūlija.

Šīs regulas 33. pantu piemēro līdz 2009. gada 30. jūnijam.

---

(1)  OV L 186, 7.7.2006., 1. lpp.

(2)  OV L 340, 24.12.2003., 16. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2001/2006 (OV L 379, 28.12.2006., 39. lpp.).

(3)  OV L 139, 30.4.2004., 1. lpp. Labotā redakcija OV L 226, 25.6.2004., 3. lpp.

(4)  OV L 139, 30.4.2004., 55. lpp. Labotā redakcija OV L 226, 25.6.2004., 22. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1791/2006 (OV L 363, 20.12.2006., 1. lpp.).

(5)  EFSA Vēstnesis (2005) 269, 1.–39. lpp.

(6)  OV L 109, 6.5.2000., 29. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2006/142/EK (OV L 368, 23.12.2006., 110. lpp.).

(7)  OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 575/2006 (OV L 100, 8.4.2006., 3. lpp.).

(8)  OV L 173, 6.7.1990., 5. lpp. Regula atcelta ar Regulu (EK) Nr. 1028/2006 no 2007. gada 1. jūlija.

(9)  OV L 203, 3.8.1999., 53. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 806/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 1. lpp.).

(10)  OV L 30, 31.1.2002., 44. lpp.

(11)  OV L 198, 22.7.1991., 1. lpp.

---

---

---

---

---

24.5.2007

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 132/21

---

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 558/2007

(2007. gada 23. maijs),

ar ko atver nobarošanai paredzētu jaunbuļļu importa tarifu kvotu un paredz tās pārvaldību

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1254/1999 par liellopu un teļa gaļas tirgus kopīgo organizāciju (1), un jo īpaši tās 32. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Atbilstīgi Pasaules Tirdzniecības organizācijas CXL grafikam Kopienai jāatver gada importa tarifu kvota attiecībā uz 169 000 nobarošanai paredzētu jaunbuļļu. Tomēr pēc sarunām, kuru rezultātā tika noslēgts Nolīgums vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Kopienu un Amerikas Savienotajām Valstīm atbilstīgi 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (VVTT) XXIV panta 6. punktam (2) un XXVIII pantam, kas apstiprināts saskaņā ar Padomes Lēmumu 2006/333/EK (3), Kopiena apņēmās iekļaut savā sarakstā šīs importa tarifu kvotas korekciju par 24 070 jaunbuļļiem attiecībā uz visām dalībvalstīm.

(2)	Ir jānosaka sīki izstrādāti noteikumi šīs importa tarifa kvotas atvēršanai un pārvaldībai laika posmos no 1. jūlija līdz nākamā gada 30. jūnijam.

(3)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1254/1999 29. panta 1. punktu importu Kopienā pārvalda, izmantojot importa licences. Tomēr ir lietderīgi pārvaldīt šo kvotu, vispirms piešķirot ievešanas tiesības un tad izsniedzot ievešanas atļaujas, kā paredzēts 6. panta 3. punktā Komisijas 2006. gada 31. augusta Regulā (EK) Nr. 1301/2006, ar ko nosaka kopīgus noteikumus lauksaimniecības produktu importa tarifu kvotu administrēšanai, izmantojot ievešanas atļauju sistēmu (4). Tādējādi uzņēmumi, kuriem ir piešķirtas ievešanas tiesības, kvotas perioda laikā varētu izlemt, kurā brīdī tie vēlas pieteikties ievešanas atļaujām, ņemot vērā faktisko tirdzniecības plūsmu. Jebkurā gadījumā ar Regulu (EK) Nr. 1301/2006 ierobežo atļauju derīguma termiņu līdz importa tarifu kvotas perioda pēdējai dienai.

(4)

Jāparedz noteikumi par pieteikumu iesniegšanu un par informāciju, kas jāiesniedz par pieteikumiem un atļaujām, vajadzības gadījumā ar dažiem noteikumiem papildinot Komisijas 1995. gada 26. jūnija Regulu (EK) Nr. 1445/95 par importa un eksporta licenču piemērošanas noteikumiem liellopu gaļas nozarē, un par Regulas (EEK) Nr. 2377/80 (5) atcelšanu un Komisijas 2000. gada 9. jūnija Regulu (EK) Nr. 1291/2000, ar ko nosaka sīki izstrādātus kopējus noteikumus, kas jāievēro, piemērojot importa un eksporta licenču un iepriekš noteiktas kompensācijas sertifikātu sistēmu lauksaimniecības produktiem (6).

(5)

Regulā (EK) Nr. 1301/2006 jo īpaši noteikti sīki izstrādāti nosacījumi attiecībā uz pieteikumu iesniegšanu ievešanas tiesību saņemšanai, pieteikumu iesniedzēju statusu un ievešanas atļauju izsniegšanu. Minētās regulas nosacījumi no 2007. gada 1. jūlija jāpiemēro attiecībā uz ievešanas atļaujām, kas izsniegtas saskaņā ar šo regulu, neskarot šajā regulā noteiktos papildu nosacījumus.

(6)

Lai nepieļautu spekulāciju, kvotas daudzumus jāļauj izmantot tiem uzņēmējiem, kuri spēj apliecināt, ka tie patiesi importē nozīmīgu apjomu no trešām valstīm. Ievērojot to, kā arī efektīvas pārvaldības nodrošināšanai jāpieprasa, lai attiecīgie tirgotāji būtu importējuši vismaz 50 dzīvniekus katrā no diviem laikposmiem, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1301/2006 5. pantā, jo sūtījumu, kurā ir 50 dzīvnieku, var uzskatīt par ekonomiski rentablu. Turklāt administratīvu apsvērumu dēļ jāatļauj dalībvalstīm pieņemt tādu dokumentu apstiprinātas kopijas, kuri apliecina tirdzniecību ar trešām valstīm.

(7)	Tāpat, lai nepieļautu spekulāciju, jāievieš nodrošinājums ievešanas tiesībām, ievešanas atļaujas nedrīkst nodot citiem, kā arī ievešanas atļaujas tirgotājiem jāizsniedz tikai par tiem daudzumiem, par kuriem ir piešķirtas ievešanas tiesības.

(8)

Lai uzņēmējiem būtu obligāti jāiesniedz ievešanas atļaujas pieteikumi par visām piešķirtajām ievešanas tiesībām, jānosaka, ka pieteikumu iesniegšana attiecībā uz piešķirtajiem daudzumiem saistībā ar ievešanas tiesību nodrošinājumu ir pamatprasība atbilstīgi Komisijas 1985. gada 22. jūlija Regulai (EEK) Nr. 2220/85, ar ko nosaka kopējus sīki izstrādātus noteikumus garantijas ķīlu sistēmas piemērošanai lauksaimniecības produktiem (7).

(9)

Pieredze liecina, ka kvotas pienācīgas pārvaldības labad jānosaka, ka atļaujas īpašnieks ir faktiskais importētājs. Tādēļ šādam importētājam aktīvi jāpiedalās attiecīgo dzīvnieku iepirkšanā, pārvadāšanā un ievešanā. Tādējādi par pamatprasību attiecībā uz atļaujas nodrošinājumu atbilstīgi Regulai (EEK) Nr. 2220/85 uzskatāma arī tādu pierādījumu uzrādīšana, kas apliecina šādas darbības.

(10)	Šīs tarifu kvotas piemērošanai ir nepieciešamas ievesto dzīvnieku konkrēto galamērķu efektīvas pārbaudes. Tādēļ dzīvnieki jānobaro tajā dalībvalstī, kura ir piešķīrusi ievešanas tiesības.

(11)	Lai garantētu to, ka dzīvnieki noteiktajās ražotnēs tiek nobaroti vismaz 120 dienas, jāiemaksā nodrošinājums. Nodrošinājumam jānosedz starpība, ko veido kopējā muitas tarifa nodoklis un samazinātais nodoklis, kuru piemēro dienā, kad attiecīgos dzīvniekus laiž brīvā apgrozībā.

(12)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Liellopu gaļas pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Ar šo katru gadu laikposmā no 1. jūlija līdz nākamā gada 30. jūnijam (importa tarifa kvotas periodi) tiek atvērta tarifu kvota 24 070 jaunbuļļiem, uz kuriem attiecas KN kods 0102 90 05, 0102 90 29 vai 0102 90 49 un kuri paredzēti nobarošanai Kopienā.

Šīs tarifu kvotas kārtas numurs ir 09.4005.

2.   Ievedmuitas nodoklis, ko piemēro saskaņā ar 1. punktā minēto tarifu kvotu, ir 16 % ad valorem nodoklis plus EUR 582 par tīrsvara tonnu.

Pirmajā daļā noteikto nodokļu likmi piemēro ar noteikumu, ka importētie dzīvnieki tiek nobaroti vismaz 120 dienas dalībvalstī, kura ir izsniegusi ievešanas atļauju.

2. pants

1.   Regulas 1. panta 1. punktā minētā kvota jāpārvalda, vispirms piešķirot ievešanas tiesības un tad izsniedzot ievešanas atļaujas.

2.   Piemēro Regulu (EK) Nr. 1445/95, Regulu (EK) Nr. 1291/2000 un Regulu (EK) Nr. 1301/2006, ja vien šajā regulā nav paredzēts citādi.

3. pants

1.   Lai piemērotu Regulas (EK) Nr. 1301/2006 5. pantu, pieteikumu iesniedzējiem jāpierāda, ka katrā no diviem laikposmiem, kas minēti šajā pantā, viņi ir importējuši vismaz 50 dzīvniekus, uz kuriem attiecas KN kods 0102 90, un ka viņi ir komerciāli un loģistiski atbildīgi par attiecīgo dzīvnieku iepirkšanu, pārvadāšanu un muitošanu laišanai brīvā apgrozībā.

Šo nosacījumu izpildi apliecina, iesniedzot vienīgi:

a)	dokumentu kopijas, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1301/2006 5. panta otrajā daļā un kas ir atbilstīgi apstiprinātas kompetentajā iestādē;

b)

faktūrrēķina oriģinālu vai apliecinātu kopiju, ko atļaujas īpašniekam izrakstījis pārdevējs vai tā pārstāvis, abi reģistrēti trešā valstī, kas ir eksportētājvalsts, kā arī apliecinājumu maksājumam, ko veicis atļaujas īpašnieks, vai neatsaucamu akreditīvu, ko atļaujas īpašnieks atvēris par labu pārdevējam;

c)	pavadzīmi vai, attiecīgā gadījumā, autopārvadājuma vai gaisa pārvadājuma dokumentu, kas par attiecīgajiem dzīvniekiem izrakstīts uz atļaujas īpašnieka vārda.

2.   Uzņēmums, kas izveidots, apvienojot uzņēmumus, kuri katrs importē pamatapjomu atbilstīgi 1. punkta pirmajā daļā minētajam minimālajam daudzumam, var izmantot minēto importa pamatapjomu pierādījumam par veikto tirdzniecību.

4. pants

1.   Ievešanas tiesību pieteikumus iesniedz vēlākais līdz plkst. 13.00 pēc Briseles laika 1. jūnijā tajā gadā, kas ir pirms importa tarifu kvotas attiecīgā laikposma.

2.   Ievešanas tiesību nodrošinājumu EUR 3 apmērā par dzīvnieku iesniedz kompetentajai iestādei kopā ar ievešanas tiesību pieteikumu.

3.   Dalībvalstis paziņo Komisijai par kopējiem daudzumiem, par ko ir iesniegti pieteikumi, vēlākais līdz plkst. 16.00 pēc Briseles laika piektajā darba dienā pēc pieteikumu iesniegšanas termiņa beigām.

5. pants

1.   Ievešanas tiesības piešķir sākot ar septīto, bet ne vēlāk kā sešpadsmitajā darba dienā pēc 4. panta 3. punktā minētā paziņojuma termiņa beigām.

2.   Ja Regulas (EK) Nr. 1301/2006 7. panta 2. punktā minētā piešķiršanas koeficienta piemērošanas rezultātā ievešanas tiesības piešķir mazākā apmērā, nekā minēts pieteikumā, tūlīt atmaksā proporcionālu iemaksātā nodrošinājuma daļu.

6. pants

1.   Lai laistu brīvā apgrozībā daudzumus, kas piešķirti saskaņā ar kvotu, kura minēta 1. panta 1. punktā, ir jāuzrāda ievešanas atļauja.

2.   Ievešanas atļaujas pieteikumus iesniedz par kopējo piešķirto daudzumu. Minētais pienākums ir pamatprasība Regulas (EEK) Nr. 2220/85 20. panta 2. punkta nozīmē.

7. pants

1.   Ievešanas atļaujas pieteikumus var iesniegt tikai tajā dalībvalstī, kurā pieteikuma iesniedzējs ir pieteicies ievešanas tiesībām un saņēmis tās saskaņā ar 1. panta 1. punktā minēto kvotu.

Izsniedzot ievešanas atļauju, attiecīgi samazina iegūtās ievešanas tiesības un tūlīt atmaksā proporcionālu iemaksātā nodrošinājuma daļu atbilstīgi 4. panta 2. punktam.

2.   Ievešanas atļaujas izsniedz, pamatojoties uz pieteikumu, ko savā vārdā iesniedzis uzņēmējs, kam piešķirtas ievešanas tiesības.

3.   Ievešanas atļauju pieteikumos un ievešanas atļaujās norāda:

a)	8. ailē – izcelsmes valsti;

b)	16. ailē – vienu vai vairākus no šādiem KN kodiem: 0102 90 05, 0102 90 29 vai 0102 90 49;

c)	20. ailē – kvotas kārtas numuru (09.4005) un vienu no I pielikumā paredzētajām norādēm.

8. pants

1.   Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1291/2000 9. panta 1. punkta, tiesības, kas izriet no ievešanas atļaujas atbilstīgi šai regulai, nav nododamas tālāk.

2.   Ievešanas atļaujas izsniegšanas nosacījums ir nodrošinājuma iemaksa EUR 12 apmērā uz dzīvnieku, kas pieteikuma iesniedzējam jāiesniedz kopā ar atļaujas pieteikumu.

3.   Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1291/2000 III sadaļas 4. iedaļas noteikumiem, šā panta 2. daļā minēto nodrošinājumu atmaksā tikai tad, kad ir iesniegts apliecinājums, ka atļaujas īpašnieks ir komerciāli un loģistiski atbildīgs par attiecīgo dzīvnieku iepirkšanu, pārvadāšanu un muitošanu laišanai brīvā apgrozībā, kā minēts šīs regulas 3. panta 1. punktā.

9. pants

1.   Laikā, kad iepirktos dzīvniekus laiž brīvā apgrozībā, importētājs pierāda, ka:

a)	viņš ir rakstiski uzņēmies saistības viena mēneša laikā informēt dalībvalsts kompetento iestādi par fermu vai fermām, kurās jaunlopi tiks nobaroti;

b)

viņš ir iemaksājis nodrošinājumu dalībvalsts kompetentajā iestādē tādā apjomā, kā noteikts katram atbilstošajam KN kodam II pielikumā. Importēto dzīvnieku nobarošana šajā dalībvalstī vismaz 120 dienas no dienas, kad pieņemta muitas deklarācija par laišanu brīvā apgrozībā, ir galvenā prasība saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2220/85 20. panta 2. punktu.

2.   Izņemot nepārvaramas varas gadījumus, 1. punkta b) apakšpunktā minēto nodrošinājumu atmaksā tikai tad, ja dalībvalsts kompetentajai iestādei ir iesniegts apliecinājums, ka jaunlopi:

a)	ir nobaroti fermā vai fermās, kas norādītas atbilstīgi 1. punktam;

b)	nav nokauti, pirms pagājušas 120 dienas no ievešanas dienas; vai

c)	ir nokauti veselības apsvērumu dēļ vai ir miruši no slimības vai nelaimes gadījumā pirms šā laikposma beigām.

Nodrošinājumu atmaksā uzreiz pēc šāda apliecinājuma uzrādīšanas.

Tomēr, ja 1. punkta a) apakšpunktā minētais termiņš nav ievērots, atmaksājamo nodrošinājumu samazina par:

—	15 % un par

—	2 % no atlikušās summas par katru kavējuma dienu.

Neatmaksāto summu atsavina.

3.   Ja 2. punktā minētais apliecinājums nav uzrādīts 180 dienu laikā no ievešanas dienas, nodrošinājumu atsavina.

Tomēr, ja šādu apliecinājumu neuzrāda 180 dienu laikā, kā noteikts pirmajā daļā, bet uzrāda sešu mēnešu laikā pēc šā laikposma, atsavināto summu, atņemot 15 % no nodrošinājuma, atmaksā.

10. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV L 160, 26.6.1999., 21. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1913/2005 (OV L 307, 25.11.2005., 2. lpp.).

(2)  OV L 124, 11.5.2006., 15. lpp.

(3)  OV L 124, 11.5.2006., 13. lpp.

(4)  OV L 238, 1.9.2006., 13. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 289/2007 (OV L 78, 17.3.2007., 17. lpp.).

(5)  OV L 143, 27.6.1995., 35. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1965/2006 (OV L 408, 30.12.2006., 27. lpp.).

(6)  OV L 152, 24.6.2000., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1913/2006 (OV L 365, 21.12.2006., 52. lpp.).

(7)  OV L 205, 3.8.1985., 5. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1913/2006.

---

---

---

24.5.2007

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 132/27

---

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 559/2007

(2007. gada 23. maijs),

ar ko nosaka piešķiršanas koeficientu ievešanas atļauju izsniegšanai, par kurām pieteikumi iesniegti no 2007. gada 14. līdz 18. maijam, lai ievestu cukura nozares produktus saskaņā ar tarifa kvotām un preferenču nolīgumiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2006. gada 20. februāra Regulu (EK) Nr. 318/2006 par cukura tirgu kopīgu organizāciju (1),

ņemot vērā Komisijas 2006. gada 28. jūnija Regulu (EK) Nr. 950/2006, ar ko 2006./2007., 2007./2008. un 2008./2009. tirdzniecības gadam nosaka sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus cukura produktu ievešanai un rafinēšanai atbilstīgi dažām tarifu kvotām un preferenču nolīgumiem (2), un jo īpaši minētās regulas 5. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 950/2006 vai Komisijas 2006. gada 13. decembra Regulu (EK) Nr. 1832/2006, ar ko nosaka pārejas pasākumus cukura nozarē sakarā ar Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos (3), kompetentajai iestādei nedēļā no 2007. gada 14. līdz 18. maijam tika iesniegti ievešanas atļauju pieteikumi par kopējo apjomu, kas ir vienāds vai lielāks par apjomu, kas pieejams saskaņā ar sērijas numuru 09.4346 (2006–2007).

(2)	Šādā gadījumā Komisijai ir jānosaka piešķiršanas koeficients, lai varētu izsniegt atļaujas proporcionāli pieejamajam daudzumam, un jāinformē dalībvalstis par to, ka ir sasniegta attiecīgā robeža,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ņemot vērā ievešanas atļauju pieteikumus, kas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 950/2006 4. panta 2. punktu vai Regulas (EK) Nr. 1832/2006 5. pantu iesniegti no 2007. gada 14. līdz 18. maijam, atļaujas izsniedz, ievērojot šīs regulas pielikumā norādītos daudzuma ierobežojumus.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV L 58, 28.2.2006., 1. lpp.

(2)  OV L 178, 1.7.2006., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2006/2006 (OV L 379, 28.12.2006., 95. lpp.).

(3)  OV L 354, 14.12.2006., 8. lpp.

---

---

24.5.2007

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 132/31

---

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 560/2007

(2007. gada 23. maijs),

ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 883/2001, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1493/1999 ieviešanai attiecībā uz vīnu nozares produktu tirdzniecību ar trešām valstīm

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1493/1999 par vīna tirgus kopīgo organizāciju (1), un jo īpaši tās 63. panta 8. punktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1493/1999 63. panta 1. punktu tiktāl, cik tas nepieciešams, lai minētās regulas 1. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā uzskaitītos produktus varētu eksportēt, pamatojoties uz šo produktu cenām pasaules tirgū un nepārsniedzot apjomus, kas izriet no nolīgumiem, kuri noslēgti saskaņā ar Līguma 300. pantu, starpību starp minētajām cenām un Kopienas cenām drīkst segt ar eksporta kompensāciju.

(2)

Eksporta kompensācijas var noteikt, lai izlīdzinātu konkurētspējas atšķirību starp Kopienas un trešās valsts eksportu. Kopienas eksportam uz dažiem tuviem galamērķiem un uz trešām valstīm, kuras Kopienas produktiem piemēro preferenciālu importa režīmu, pašlaik ir īpaši labvēlīgi konkurētspējas apstākļi. Tāpēc jāatceļ kompensācijas par eksportu uz šiem galamērķiem.

(3)	Tāpēc attiecīgi jāgroza Komisijas Regula (EK) Nr. 883/2001 (2).

(4)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Vīna pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 883/2001 IV pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV L 179, 14.7.1999., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1791/2006 (OV L 363, 20.12.2006., 1. lpp.).

(2)  OV L 128, 10.5.2001., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2016/2006 (OV L 384, 29.12.2006., 38. lpp.).

---

---

24.5.2007

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 132/33

---

PADOMES LĒMUMS

(2007. gada 7. maijs),

ar ko ieceļ amatā divus Reģionu komitejas locekļus un divus to aizstājējus no Latvijas

(2007/350/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 263. pantu,

ņemot vērā Latvijas valdības priekšlikumus,

tā kā:

(1)	Padome 2006. gada 24. janvārī pieņēma Lēmumu 2006/116/EK (1), ar ko laikposmam no 2006. gada 26. janvāra līdz 2010. gada 25. janvārim ieceļ amatā Reģionu komitejas locekļus un to aizstājējus.

(2)

Pēc Ulda AUGUĻA kunga pilnvaru termiņa beigām ir atbrīvojusies viena Reģionu komitejas locekļa vieta. Pēc Aleksandra LIELMEŽA kunga iecelšanas par komitejas locekli ir atbrīvojusies viena Reģionu komitejas locekļa aizstājēja vieta. Viena komitejas locekļa aizstājēja vieta ir atbrīvojusies pēc Gunāra LAICĀNA kunga pilnvaru laika beigšanās,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Reģionu komitejā uz atlikušo amata pilnvaru laiku, proti, līdz 2010. gada 25. janvārim, tiek iecelti:

a)	komitejas loceklis: — Aleksandrs LIELMEŽA kungs, nomainot Uldi AUGUĻA kungu; un

b)	komitejas locekļu aizstājēji: — Ligita GINTERES kundze, Jaunpils vietējās pašvaldības priekšsēdētāja, nomainot Aleksandru LIELMEŽA kungu, — Jānis NEIMAŅA kungs, Grobiņas pilsētas pašvaldības priekšsēdētājs, nomainot Gunāru LAICĀNA kungu.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

---

(1)  OV L 56, 25.2.2006., 75. lpp.

---

24.5.2007

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 132/34

---

PADOMES LĒMUMS

(2007. gada 7. maijs),

ar ko ieceļ Reģionu komitejas locekļa aizstājēju no Austrijas

(2007/351/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 263. pantu,

ņemot vērā Austrijas valdības priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Padome 2006. gada 24. janvārī pieņēma Lēmumu 2006/116/EK, ar ko laikposmam no 2006. gada 26. janvāra līdz 2010. gada 25. janvārim ieceļ amatā Reģionu komitejas locekļus un to aizstājējus (1).

(2)	Pēc Andreas SCHIEDER kunga pilnvaru termiņa beigām ir atbrīvojusies viena Reģionu komitejas locekļa aizstājēja vieta,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo uz atlikušo pilnvaru laiku, proti, līdz 2010. gada 25. janvārim, par Reģionu komitejas locekļa aizstājēju ir iecelta Elisabeth VITOUCH kundze, Gemeinderätin der Stadt Wien, nomainot Andreas SCHIEDER kungu.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

---

(1)  OV L 56, 25.2.2006., 75. lpp.

---

24.5.2007

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 132/35

---

PADOMES LĒMUMS

(2007. gada 14. maijs),

ar ko amatā ieceļ Eiropola direktora vietnieku

(2007/352/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Konvenciju par Eiropas Policijas biroja izveidi (Eiropola Konvenciju) (1), un jo īpaši tās 29. panta 2. punktu,

pieņemot lēmumu saskaņā ar pilnvarām iecelt Eiropola direktora vietniekus,

ņemot vērā Eiropola Valdes atzinumu,

tā kā:

(1)	Viena Eiropola direktora vietnieka amata pilnvaru laiks ir beidzies, ir jāieceļ amatā viens direktora vietnieks.

(2)	Civildienesta noteikumos, ko piemēro Eiropola darbiniekiem (2), un jo īpaši to 8. papildinājumā, ir paredzēti īpaši noteikumi par Eiropola direktora izraudzīšanas procedūru.

(3)	Valde ir iesniegusi Padomei piemērotāko kandidātu sarakstu līdz ar katra kandidāta personīgo lietu, kā arī visu kandidātu sarakstu.

(4)	Pamatojoties uz visu attiecīgo Valdes iesniegto informāciju, Padome vēlas iecelt amatā to kandidātu, kas pēc Padomes viedokļa atbilst visām vakantā direktora amatam prasībām,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Eugenio ORLANDI kungs no 2007. gada 1. augusta līdz 2011. gada 31. jūlijam ir iecelts par Eiropola direktora vietnieku.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV C 316, 27.11.1995., 2. lpp.

(2)  Sk. Padomes Aktu (1998. gada 3. decembris), ar ko nosaka civildienesta noteikumus, kas piemērojami Eiropola darbiniekiem (OV C 26, 30.1.1999., 23. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Padomes 2002. gada 19. decembra Aktu (OV C 24, 31.1.2003., 1. lpp.).

---

24.5.2007

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 132/36

---

EBTA UZRAUDZĪBAS IESTĀDES LĒMUMS

Nr. 394/06/COL

(2006. gada 13. decembris),

ar ko apstiprina Norvēģijas iesniegto atjaunināto shēmu visu zivju izņemšanai ar lašu infekciozo anēmiju (ISA) inficētās Norvēģijas zivjaudzētavās

EBTA UZRAUDZĪBAS IESTĀDE,

ŅEMOT VĒRĀ Eiropas Ekonomikas zonas līgumu (turpmāk tekstā – “EEZ līgums”), jo īpaši tā 109. pantu un 1. protokolu,

ŅEMOT VĒRĀ EBTA valstu vienošanos par Uzraudzības iestādes un Tiesas izveidi, jo īpaši tās 5. panta 2. punkta d) apakšpunktu un 1. protokolu,

ŅEMOT VĒRĀ tiesību aktu, kas minēts EEZ līguma I pielikuma I nodaļas 3.1.7. punktā – Padomes 1993. gada 24. jūnija Direktīva 93/53/EEK, ar ko ievieš obligātos Kopienas pasākumus noteiktu zivju slimību kontrolei, kurā izdarīti grozījumi un kurš pielāgots ar EEZ līguma 1. protokolu, un jo īpaši šā tiesību akta 6. panta a) punkta pirmo ievilkumu,

ŅEMOT VĒRĀ EBTA Uzraudzības iestādes 2004. gada 14. jūlija Lēmumu Nr. 196/04/COL, ar ko pilnvaro dalībnieku ar īpašu atbildību par preču brīvu apriti pieņemt konkrētus lēmumus un pasākumus, un jo īpaši tā 1. punktu,

TĀ KĀ minētā tiesību akta 6. panta a) punkta pirmajā ievilkumā ir noteikts, ka, lai kontrolētu lašu infekciozās anēmijas (ISA) uzliesmojumu, visas zivis inficētā saimniecībā ir jāizņem saskaņā ar shēmu, ko izveidojis oficiāls dienests un apstiprinājusi EBTA Uzraudzības iestāde (turpmāk tekstā – “iestāde”).

TĀ KĀ tiesību aktā, kas minēts EEZ līguma I pielikuma I nodaļas 3.2.29. punktā – Komisijas 2003. gada 13. jūnija Lēmums 2003/466/EK par zonēšanas un valsts uzraudzības kritērijiem, rodoties aizdomām par saslimšanu ar lašu infekciozo anēmiju (ISA) vai gūstot tam apstiprinājumu – noteikti paraugu ņemšanas plāni un diagnostikas metodes ISA noteikšanai un apstiprināšanai, kā arī zonēšanas un valsts uzraudzības kritēriji, rodoties aizdomām par saslimšanu ar ISA vai gūstot tam apstiprinājumu.

TĀ KĀ iestāde ar 2004. gada 9. septembra Lēmumu Nr. 226/04/COL apstiprināja Norvēģijas iesniegto shēmu visu zivju izņemšanai ar lašu infekciozo anēmiju (ISA) inficētās Norvēģijas zivjaudzētavās.

TĀ KĀ Norvēģija ar savu 2006. gada 21. marta vēstuli ir lūgusi iestādi apstiprināt labojumus shēmai par visu zivju izņemšanu ar lašu infekciozo anēmiju (ISA) inficētās Norvēģijas zivjaudzētavās, kā apstiprināts ar Uzraudzības iestādes 2004. gada 9. septembra Lēmumu Nr. 226/04/COL.

TĀ KĀ EBTA Uzraudzības iestāde ciešā sadarbībā ar Eiropas Kopienu Komisiju ir izskatījusi Norvēģijas iesniegtos shēmas labojumus, ņemot vērā pašreizējos zinātniskos un tehniskos datus.

TĀ KĀ zivju izņemšanai jānotiek tā, lai novērstu slimības tālāku izplatīšanos uz citām zivjaudzētavām un savvaļā dzīvojošajām zivīm, ko šī infekcija var skart.

TĀ KĀ zivju izņemšanai jāpamatojas uz katra gadījuma analīzi attiecībā uz slimības turpmākas izplatīšanās risku, iekļaujot uzliesmojuma nozīmīgumu un citus apstākļus, kas risku ietekmē, un tajā jāņem vērā pašreizējā praktiskā pieredze un zinātniskie dati.

TĀ KĀ izpēte liecina, ka ierosinātie Norvēģijas shēmas labojumi atbilst šādai shēmai noteiktajām prasībām un tādēļ labojumi jāapstiprina.

TĀ KĀ EBTA Uzraudzības iestāde ar savu Lēmumu Nr. 314/06/COL ir nodevusi šo jautājumu EBTA Veterinārijas komitejai, kas palīdz EBTA Uzraudzības iestādei.

TĀ KĀ EBTA Veterinārijas komiteja, kas palīdz EBTA Uzraudzības iestādei, ierosina un, lai nodrošinātu tiesisko noteiktību, šajā lēmumā ietver vienu punktu, kurā noteikts, ka iestādes 2004. gada 9. septembra Lēmums Nr. 226/04/COL ir atcelts.

TĀ KĀ šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā atzinumu, kuru sniegusi EBTA Veterinārijas komiteja, kas palīdz EBTA Uzraudzības iestādei,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1)	Ar šo apstiprina Norvēģijas iesniegto atjaunināto shēmu visu zivju izņemšanai ar lašu infekciozo anēmiju (ISA) inficētās Norvēģijas zivjaudzētavās.

2)	Ar šo atceļ EBTA Uzraudzības iestādes 2004. gada 9. septembra Lēmumu Nr. 196/04/COL, ar ko apstiprina Norvēģijas iesniegto shēmu visu zivju izņemšanai ar lašu infekciozo anēmiju (ISA) inficētās Norvēģijas zivjaudzētavās.

3)	Šis lēmums stājas spēkā 2006. gada 13. decembrī.

4)	Šis lēmums ir adresēts Norvēģijai.

5)	Šis lēmums ir autentisks angļu valodā.

---

24.5.2007

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 132/38

---

EBTA UZRAUDZĪBAS IESTĀDES LĒMUMS

Nr. 28/07/COL

(2007. gada 19. februāris)

par tuberkulozes, brucelozes un govju enzootiskās leikozes oficiāli brīvu statusu Norvēģijā attiecībā uz liellopu ganāmpulkiem

EBTA UZRAUDZĪBAS IESTĀDE,

ŅEMOT VĒRĀ Eiropas Ekonomikas zonas līgumu (še turpmāk “EEZ līgums”), un jo īpaši tā 109. pantu un 1. protokolu,

ŅEMOT VĒRĀ Līgumu starp EBTA valstīm par Uzraudzības iestādes un Tiesas izveidošanu, jo īpaši 5. panta 2. punkta d) apakšpunktu un 1. protokolu,

ŅEMOT VĒRĀ EEZ līguma I pielikuma I nodaļas 4.1.1. punktā minēto tiesību aktu, Padomes 1964. gada 26. jūnija Direktīvu 64/432/EEK par dzīvnieku veselības problēmām, kas ietekmē liellopu un cūku tirdzniecību Kopienā (1), kas grozīts un pielāgots Līgumam par EEZ ar tā 1. protokolu, un jo īpaši šā tiesību akta A pielikuma I nodaļas 4. punktu un A pielikuma II nodaļas 7. punktu, kā arī D pielikuma I nodaļas E iedaļu,

ŅEMOT VĒRĀ EBTA Uzraudzības iestādes 2007. gada 14. februāra Lēmumu Nr. 24/07/COL, ar kuru atbildīgajam kolēģijas loceklim uzdod pieņemt lēmumu par tuberkulozes, brucelozes un govju enzootiskās leikozes oficiāli brīvu statusu Norvēģijā attiecībā uz liellopu ganāmpulkiem, ja lēmuma projekts ir saskaņā ar EBTA Veterinārijas komitejas (EVK) atzinumu,

TĀ KĀ Direktīvā 64/432/EEK ir noteikts, ka EEZ EBTA valstis vai to daļas, vai reģionus var atzīt par oficiāli brīviem no tuberkulozes, brucelozes un govju enzootiskās leikozes attiecībā uz liellopu ganāmpulkiem, ja ir ievēroti minētajā tiesību aktā paredzētie konkrētie nosacījumi,

TĀ KĀ ar 2004. gada 29. jūnija vēstuli Norvēģija ir iesniegusi Iestādei attiecīgo dokumentāciju saistībā ar govju enzootisko leikozi atbilstīgi Direktīvas 64/432/EEK D pielikuma I nodaļas E iedaļai un 8. pantam,

TĀ KĀ Norvēģija ar 2005. gada 14. februāra, 2005. gada 13. decembra un 2006. gada 26. oktobra vēstulēm iesniedza Iestādei atjaunināto informāciju saistībā ar govju enzootisko leikozi, ko pēdējā minētā pieprasīja pēc apspriešanās ar Eiropas Komisiju pieprasīja ar vēstuli,

TĀ KĀ EBTA Uzraudzības iestāde, cieši sadarbojoties ar Eiropas Komisiju, ir pārbaudījusi visu Norvēģijas iesniegto dokumentāciju un šajā pārbaudē ir konstatēts, ka Norvēģijas iesniegtais plāns attiecībā uz govju enzootisko leikozi atbilst visiem Padomes Direktīvas 64/432/EEK attiecīgajiem noteikumiem,

TĀ KĀ tādēļ ir lietderīgi pasludināt Norvēģiju par oficiāli brīvu no govju enzootiskās leikozes,

TĀ KĀ EBTA Uzraudzības iestādes 1994. gada 27. jūnija Lēmumi Nr. 66/94/COL un Nr. 67/94/COL Norvēģijai piešķīra no brucelozes un tuberkulozes brīvu statusu liellopu ganāmpulkiem, ja tiek izpildīti noteikti nosacījumi,

TĀ KĀ Lēmumi Nr. 66/94/COL un Nr. 67/94/COL attiecīgi tika aizstāti ar EBTA Uzraudzības iestādes 1996. gada 4. decembra Lēmumiem Nr. 227/96/COL un Nr. 225/96/COL,

TĀ KĀ skaidrības labad tādu slimību statuss kā tuberkuloze, bruceloze un govju enzootiskā leikoze attiecībā uz liellopu ganāmpulkiem Norvēģijā būtu jānosaka vienā un tajā pašā lēmumā,

TĀ KĀ attiecīgi EBTA Uzraudzības iestādes Lēmumi Nr. 225/96/COL un Nr. 227/96/COL ir jāaizstāj ar šo lēmumu,

TĀ KĀ šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Pastāvīgās veterinārijas komiteja, kas palīdz EBTA Uzraudzības iestādei,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1)	Saskaņā ar Direktīvu 64/432/EEK Norvēģija tiek pasludināta par oficiāli brīvu no tuberkulozes, brucelozes un govju enzootiskās leikozes attiecībā uz liellopu ganāmpulkiem.

2)	Šis lēmums ir adresēts Norvēģijai.

3)	Saskaņā ar EEZ līguma 109. panta 2. punktu EBTA Uzraudzības iestāde šo lēmumu un visus tā grozījumus paziņo Eiropas Komisijai.

4)	EBTA Uzraudzības iestādes 1996. gada 4. decembra Lēmumi Nr. 225/96/COL un Nr. 227/96/COL tiek aizstāti ar šo lēmumu.

5)	Šis lēmums stājas spēkā 2007. gada 19. februārī.

6)	Šis lēmums ir autentisks angļu valodā.

---

(1)  OV 121, 29.7.1964., 1977. lpp.

---

24.5.2007

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 132/40

---

EBTA UZRAUDZĪBAS IESTĀDES LĒMUMS

Nr. 29/07/COL

(2007. gada 19. februāris),

ar kuru apstiprina Norvēģijas iesniegto plānu par zooloģiskajos dārzos turētu putnu profilaktisko vakcināciju pret ļoti patogēno putnu gripu

EBTA UZRAUDZĪBAS IESTĀDE,

ŅEMOT VĒRĀ līgumu par Eiropas Ekonomikas Zonu, un jo īpaši tā 109. pantu un 1. protokolu,

ŅEMOT VĒRĀ nolīgumu starp EBTA valstīm par Uzraudzības iestādes un Tiesas izveidi, un jo īpaši tā 5. panta 2. punkta d) apakšpunktu un 1. protokolu,

ŅEMOT VĒRĀ EEZ līguma I pielikuma I nodaļas 3.1.5.a punktā minēto tiesību aktu, Padomes 2005. gada 20. decembra Direktīva 2005/94/EK, ar ko paredz Kopienas pasākumus putnu gripas kontrolei un atceļ Direktīvu 92/40/EEK (1), kas pielāgots EEZ līgumam ar tā 1. protokolu, un jo īpaši tā 56. panta 2. punktu un 57. panta 2. punktu,

ŅEMOT VĒRĀ Norvēģijai piemērojamo tiesību aktu, lai ievērotu EEZ līguma I protokola I. nodaļas ievaddaļas 3. panta b) punktā minētās procedūras, Komisijas 2006. gada 6. jūlija Lēmums 2006/474/EK profilakses pasākumiem pret A tipa H5N1 apakštipa gripas vīrusa izraisītu ļoti patogēnas putnu gripas izplatību to putnu vidū, kas tiek turēti dalībvalstu zooloģiskajos dārzos, apstiprinātās iestādēs, institūtos vai centros, un par Lēmuma 2005/744/EK atcelšanu (2),

ŅEMOT VĒRĀ EBTA Uzraudzības iestādes 2007. gada 14. februāra Lēmumu Nr. 22/07/COL, ar kuru atbildīgajam kolēģijas loceklim uzdod pieņemt lēmumu, ja lēmuma projekts saskan ar EBTA Veterinārijas komitejas atzinumu,

TĀ KĀ putnu gripa ir vīrusa ierosināta mājputnu un citu putnu infekcijas slimība, kas izraisa mirstību un traucējumus un var strauji iegūt epizootijas apmērus, nopietni apdraudot dzīvnieku un sabiedrības veselību un krasi samazinot putnkopības nozares rentabilitāti.

TĀ KĀ nebrīvē, zooloģiskajos dārzos un apstiprinātās iestādēs, institūtos vai centros turēti putni parasti nenonāk saskarē ar mājputniem vai citiem nebrīvē turētiem putniem un tāpēc nerada inficēšanas risku mājputniem vai citiem nebrīvē turētiem putniem un, ņemot vērā zooloģiskajos dārzos turēto putnu vērtību, šādu putnu profilaktiska vakcinācija varētu būt atbilstošs papildu profilaktisks pasākums.

TĀ KĀ Direktīvā 2005/94/EK ir minēti noteikumi par profilaktiskas vakcinācijas pret putnu gripu veikšanu, tostarp arī nebrīvē, piemēram, zooloģiskajos dārzos turētu putnu vakcinēšanu, un šajos noteikumos ir paredzēts, ka EEZ EBTA valstis iesniedz EBTA Uzraudzības iestādei apstiprināšanai mājputnu vai citu nebrīvē turētu putnu profilaktiskās vakcinācijas plānus.

TĀ KĀ Lēmumā 2006/474/EK ir noteiktas dažas prasības attiecībā uz biodrošības pasākumiem, lai veiktu profilaksi attiecībā uz A tipa H5N1 apakštipa gripas vīrusa izraisītu ļoti patogēnu putnu gripu putniem, kas tiek turēti zooloģiskajos dārzos, apstiprinātās iestādēs, institūtos vai centros EEZ EBTA valstīs, lai tādējādi aizsargātu savvaļas faunu un saglabātu bioloģisko daudzveidību.

TĀ KĀ Lēmumā 2006/474/EK ir arī minēti noteikumi par zooloģiskajos dārzos, apstiprinātās iestādēs, institūtos vai centros turēto putnu profilaktisko vakcināciju, kas ir jāievēro EEZ EBTA valstīm, ja tās uzskata par lietderīgu vakcinēt šādus putnus, kā arī paredzēts, ka EEZ EBTA valstis iesniedz EBTA Uzraudzības iestādei zooloģiskajos dārzos turētu putnu vakcinācijas plānus.

TĀ KĀ EBTA Uzraudzības iestāde ciešā sadarbībā ar Eiropas Komisiju ir pārbaudījusi Norvēģijas atbilstīgi Direktīvai 2005/94/EK un Lēmumam 2006/474/EK iesniegtos profilaktiskās vakcinācijas pret putnu gripu plānus un tāpēc ir lietderīgi iesniegt tos apstiprināšanai.

TĀ KĀ šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi EBTA Veterinārijas komiteja, kas palīdz EBTA Uzraudzības iestādei,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1)	Ar šo apstiprināt Norvēģijas 2006. gada 15. maijā atbilstīgi Direktīvas 2005/94/EK 56. panta 2. punktam un Lēmuma 2006/474/EK 4. pantam iesniegto plānu par zooloģiskajos dārzos turēto putnu profilaktisko vakcināciju pret ļoti patogēno putnu gripu.

2)	Saskaņā ar EEZ līguma 109. panta 2. punktu EBTA Uzraudzības iestāde iesniedz Eiropas Komisijai Norvēģijas iesniegto profilaktiskās vakcinācijas plānu un visus tā grozījumus.

3)	Šis lēmums stājas spēkā 2007. gada 19. februārī.

4)	Šis lēmums ir autentisks angļu valodā.

---

(1)  OV L 10, 14.1.2006., 16. lpp.

(2)  OV L 187, 8.7.2006., 37. lpp.

---

24.5.2007

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 132/42

---

EBTA UZRAUDZĪBAS IESTĀDES LĒMUMS

Nr. 30/07/COL

(2007. gada 19. februāris)

par Norvēģijas valsts programmu skrepi slimības kontrolei un papildu garantijām attiecībā uz Kopienas iekšējo tirdzniecību un importu uz Norvēģiju

EBTA UZRAUDZĪBAS IESTĀDE,

ŅEMOT VĒRĀ Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu (EEZ), un jo īpaši tā 109. pantu un 1. protokolu,

ŅEMOT VĒRĀ nolīgumu starp EBTA valstīm par Uzraudzības iestādes un Tiesas izveidi, un jo īpaši tā 5. panta 2. punkta d) apakšpunktu un 1. protokolu,

ŅEMOT VĒRĀ EEZ līguma I pielikuma I nodaļas 7.1.12. punktā minēto tiesību aktu, Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Regulu (EK) Nr. 999/2001, ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai (1), kas grozīts un pielāgots EEZ līgumam ar tā 1. protokolu,

ŅEMOT VĒRĀ EEZ līguma I pielikuma I nodaļas 7.2.27. punktā minēto tiesību aktu, Komisijas 2006. gada 31. marta Regulu (EK) Nr. 546/2006, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 999/2001 attiecībā uz skrepi slimības valsts kontroles programmām un papildu garantijām, nosaka dažas atkāpes no Lēmumā 2003/100/EK noteiktajām prasībām un atceļ Regulu (EK) Nr. 1874/2003 (2), kas pielāgots EEZ līgumam ar tā 1. protokolu,

ŅEMOT VĒRĀ EBTA Uzraudzības iestādes 2007. gada 14. februāra Lēmumu Nr. 21/07/COL, ar kuru atbildīgajam kolēģijas loceklim uzdod pieņemt lēmumu Norvēģijas valsts programmu skrepi slimības kontrolei un papildu garantijām attiecībā uz Kopienas iekšējo tirdzniecību un importu uz Norvēģiju, ja lēmuma projekts saskan ar EBTA Veterinārijas komitejas atzinumu,

TĀ KĀ Regulā (EK) Nr. 999/2001 ir noteikts, ka EEZ EBTA valstu pieņemtās valsts programmas skrepi slimības kontrolei tiek apstiprinātas, ja tās atbilst šajā regulā noteiktiem konkrētiem kritērijiem.

TĀ KĀ Regula (EK) Nr. 546/2006 paredz papildu garantijas Kopienas iekšējā tirdzniecībā un oficiālus pārvietošanas ierobežojumus saimniecībās saistībā ar aitu un kazu dzimtas dzīvniekiem, kas paredzēti nosūtīšanai uz tādām EEZ EBTA valstīm, kuru valsts programmas skrepi slimības kontrolei ir apstiprinājusi EBTA Uzraudzības iestāde.

TĀ KĀ ar 2006. gada 14. februāra vēstuli Norvēģija iesniedza EBTA Uzraudzības iestādei valsts programmu skrepi slimības kontrolei un 2006. gada 20. novembrī pēc pārrunām vairākās sanāksmēs Oslo EBTA Uzraudzības iestādei tika iesniegti daži šīs programmas grozījumi, kā arī sīki izklāstīta informācija par programmas apmēru.

TĀ KĀ EBTA Uzraudzības iestāde ciešā sadarbībā ar Eiropas Komisiju pārbaudīja Norvēģijas iesniegto valsts programmu skrepi slimības kontrolei un tika konstatēts, ka Norvēģijas programma atbilst prasībām, lai to apstiprinātu.

TĀ KĀ tāpēc ir lietderīgi apstiprināt valsts programmu skrepi slimības kontrolei, ko Norvēģija ir iesniegusi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 999/2001 un Regulu (EK) Nr. 546/2006.

TĀ KĀ šajā lēmumā paredzētie pasākumi saskan ar atzinumu, ko sniegusi EBTA Veterinārijas komiteja, kas palīdz EBTA Uzraudzības iestādei,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1)	Norvēģijas 2006. gada 14. februāra un 2006. gada 20. novembra valsts programmu skrepi slimības kontrolei un papildu garantijas attiecībā uz Kopienas iekšējo tirdzniecību un importu uz Norvēģiju ar šo ir apstiprinātas.

2)	Saskaņā ar EEZ līguma 109. panta 2. punktu EBTA Uzraudzības iestāde iesniedz Eiropas Komisijai Norvēģijas iesniegto valsts programmu skrepi slimības kontrolei un papildu garantijas attiecībā uz Kopienas iekšējo tirdzniecību un importu uz Norvēģiju un visus grozījumus tajās.

3)	Šis lēmums stājas spēkā 2007. gada 19. februārī.

4)	Šis lēmums ir autentisks angļu valodā.

---

(1)  OV L 147, 31.5.2001., 1. lpp.

(2)  OV L 94, 1.4.2006., 28. lpp.

---