9.5.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 119/1

(1)

Eiropas Savienībai paplašinoties, ir ievērojami palielinājies to mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) skaits, kas izmanto neapstrādātu neleģētu alumīniju pusfabrikātu un gatavu rūpniecības preču ražošanai. Turklāt tirgus situācija Eiropas Savienībā ir ievērojami mainījusies, jo Kopienas ražošanas uzņēmumus pārņem globālas rūpnieciskas sabiedrības un turpinās alumīnija ražotāju skaita samazināšanās pasaules tirgū. Vienlaikus ir krasi palielinājušies izdevumi par elektroenerģiju, kas ir svarīgs izmaksu faktors neleģēta alumīnija ražošanā, un pasaules ekonomikas attīstības dēļ ir radies jēlalumīnija deficīts.

(2)

Šo iemeslu dēļ jēlalumīnija cenas ir ievērojami pieaugušas, un vairākums neatkarīgu mazo un vidējo uzņēmumu, kas izmanto neleģētu alumīniju, nevar šo ražojumu nopirkt bez muitas nodokļa. Muitas nodokļa maksājums 6 % apjomā par pamata izejmateriālu tādējādi apdraud šādu uzņēmumu konkurētspēju, kā arī apdraud daudzu šo uzņēmumu spēju izdzīvot.

(3)

Šo uzņēmumu izspiešana no Kopienas tirgus noteikti samazinātu konkurenci attiecībā uz alumīnija ražojumu pusfabrikātiem šajā tirgū. Turklāt šāda izspiešana no tirgus negatīvi ietekmētu nodarbinātību Kopienā, jo īpaši dažos jauno dalībvalstu lauku rajonos. Tādēļ daļēja muitas nodokļa atcelšana neleģētam alumīnijam zināmā mērā uzlabotu MVU konkurētspēju un tādējādi uzlabotu konkurenci attiecībā uz alumīnija pusfabrikātiem un ražojumiem Kopienas tirgū.

(4)

Šī situācija jāizvērtē saistībā ar ietekmi, ko rada muitas nodokļa atcelšana neleģēta alumīnija ražošanas uzņēmumiem, kuri joprojām pastāv Kopienā un valstīs, kam ir preferenciālu tarifu režīms ar Eiropas Savienību. Gandrīz visi šie uzņēmumi tieši vai netieši pieder lielām rūpnieciskām sabiedrībām, kas atrodas ārpus Eiropas Savienības. Alumīniju, ko ražo šajos uzņēmumos un piegādā bez nodokļa, galvenokārt izmanto turpmākai pārveidei uzņēmumos, kas saistīti ar šīm sabiedrībām. Neatkarīgiem MVU ir pieejama tikai salīdzinoši maza daļa neleģēta alumīnija bez nodokļa. Tomēr, ņemot vērā līgtās muitas nodokļa likmes salīdzinoši augsto līmeni 6 % apjomā, autonoma daļēja šā nodokļa atcelšana ietekmēs ražošanas rentabilitāti un turpmākas pārveides darbības šajos uzņēmumos lielāka ar ražojumiem saistītā cenu spiediena dēļ, ko izraisīs pārveide, kā arī ar to jēlalumīniju saistītā cenu spiediena dēļ, kuru atvērtā tirgū pārdod neatkarīgiem uzņēmumiem.

(5)

Ņemot vērā šo situāciju, šķiet lietderīgi daļēji atcelt autonomo muitas nodokļa likmi. Tas dos iespēju neatkarīgiem MVU samazināt izmaksas un izmantot ievērojamo konkurētspējas pieaugumu.

(6)

Autonomā muitas nodokļa daļēja atcelšana neapstrādātam neleģētam alumīnijam ir lietderīga, lai līdzsvarotu attiecīgo uzņēmēju saimnieciskās intereses.

(7)

Ņemot vērā iespējamas turpmākās pārmaiņas neapstrādāta neleģēta alumīnija tirgū, vajadzētu paredzēt, ka jautājumu pārskata trīs gadus pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

(8)

Tā kā daļējai atcelšanai būtu jāattiecas uz visiem ražojumiem ar KN kodu 7601 10 00 un ņemot vēro to, ka pasākums pēc būtības ir pastāvīgs, Padomes Regulas (EEK) Nr. 2658/87 (1) I pielikums būtu attiecīgi jāgroza,

9.5.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 119/3

(1)

Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

9.5.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 119/5

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 6. panta 2. punkta pirmo daļu un atbilstīgi tās 17. panta 2. punktam Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2) tika publicēts Čehijas pieteikums divu nosaukumu – Pohořelický kapr un Žatecký chmel – reģistrācijai un Francijas pieteikums divu nosaukumu – Pomme du Limousin un Tome des Bauges – reģistrācijai.

(2)

Komisija nav saņēmusi nevienu iebildumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 7. pantu, tāpēc šie nosaukumi ir iekļaujami “Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā”,

9.5.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 119/7

(1)

Komisijas 1995. gada 30. jūnija Regula (EK) Nr. 1598/95, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par papildu ievedmuitas piemērošanu piena un piena produktu nozarē (2), ir vairākas reizes būtiski grozīta (3). Skaidrības un praktisku iemeslu dēļ minētā regula ir jākodificē.

(2)

Regula (EK) Nr. 1255/1999 pakļauj viena vai vairāku produktu, uz kuriem attiecas minētā regula, ievedumus papildu ievedmuitas nodoklim, ja zināmi nosacījumi izriet no Lauksaimniecības nolīguma (4), kas noslēgts saistībā ar daudzpusējo tirdzniecības sarunu Urugvajas kārtu, izņemot gadījumus, ja ir maz ticams, ka ievešana radīs traucējumus Kopienas tirgū, vai arī, ja rezultāti varētu būt neproporcionāli paredzētajam mērķim, tā kā šāds ievedmuitas nodoklis var jo īpaši būt uzlikts, ja ievešanas cenas ir zemākas par sprūda cenām.

(3)

Tādēļ būtu jāpieņem sīki izstrādāti noteikumi šīs sistēmas piemērošanai pienam un piena produktu sektoram un būtu jāpublicē sprūda cenas.

(4)

Ievešanas cenas, kuras jāņem vērā, iekasējot papildu ievedmuitas nodokli, būtu jākontrolē, pamatojoties uz attiecīgā produkta tipiskākajām cenām pasaules tirgū vai šā produkta cenām Kopienas importa tirgū, un tā kā būtu jānosaka, ka dažādos tirdzniecības posmos dalībvalstis regulāri nosūta cenas, lai dotu iespēju Komisijai fiksēt reprezentatīvās cenas un tām atbilstošo papildu ievedmuitas nodokli.

(5)

Ievedējam ir iespēja izvēlēties papildu ievedmuitas nodokli, kura aprēķinu bāze nav reprezentatīvā cena. Šādā gadījumā tomēr būtu jāpieņem noteikumi par nodrošinājuma iemaksu, kas vienāds ar papildu ievedmuitas nodokli, kurš viņam būtu bijis jāmaksā, ja aprēķins būtu balstīts uz reprezentatīvajām cenām. No nodrošinājuma iemaksas vajadzētu atbrīvot, ja norādītajā laikā būtu sniegti pierādījumi, ka attiecīgo preču nosūtīšanas kārtība atbilst nosacījumiem. Saistībā ar pārbaudēm a posteriori būtu jānorāda, ka maksājamie nodokļi var tikt atlīdzināti saskaņā ar Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulas (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas muitas kodeksa izveidi (5) 220. pantu. Tādējādi ir taisnīgi noteikt, ka no visu pārbaužu sakarībā maksājamiem nodokļiem aprēķina procentus. Regulāri pārbaudot datus, uz kuriem ir balstīta piena un piena produktu ievešanas cenu kontrole, atklājas, ka dažu produktu ievedumi būtu jāapliek ar papildu ievedmuitas nodokli, ievērojot cenu izmaiņas atkarībā no izcelsmes. Cenām tādēļ būtu jābūt publicētām.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Piena un piena produktu pārvaldības komitejas atzinumu,

a)

cenas, kuras pastāv trešo valstu tirgos;

b)

piedāvājuma cenas uz Kopienas robežas;

c)

cenas, kuras tiek noteiktas ievestiem produktiem Kopienā dažādos tirdzniecības posmos.

a)

nepārsniedz 10 % no sprūda cenas, papildu nodoklis ir nulle;

b)

ir vairāk nekā 10 %, bet nepārsniedz 40 % no sprūda cenas, papildu nodoklis ir 30 % no summas, kas pārsniedz 10 %;

c)

ir vairāk nekā 40 %, bet nepārsniedz 60 % no sprūda cenas, papildu nodoklis ir 50 % no summas, kas pārsniedz 40 %, plus papildu nodoklis, uz ko attiecas b) punkts;

d)

ir vairāk nekā 60 %, bet nepārsniedz 75 % no sprūda sākuma cenas, papildu nodoklis ir 70 % no summas, kas pārsniedz 60 %, plus papildu nodoklis, uz ko attiecas b) un c) punkts;

e)

ir vairāk nekā 75 % no sprūda cenas, papildu nodoklis ir 90 % no summas, kas pārsniedz 75 %, plus papildu nodoklis, uz ko attiecas b), c) un d) punkts.

a)

pirkuma līgumu vai citu līdzvērtīgu pierādījumu;

b)

apdrošināšanas līgumu;

c)

pavadzīmi;

d)

transporta līgumu (ja piemērojams);

e)

izcelsmes sertifikātu;

f)

pārsūtīšanas gadījumā – kravas zīmi.

9.5.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 119/22

(1)

Komisijas 2006. gada 28. jūnija Regulas (EK) Nr. 950/2006, ar ko 2006./2007., 2007./2008. un 2008./2009. tirdzniecības gadam nosaka sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus cukura produktu ievešanai un rafinēšanai atbilstīgi dažām tarifu kvotām un preferenču nolīgumiem (2), 12. pantā ir paredzēta detalizēta kārtība, kādā nosaka piegādes saistības ar nulles nodokļa likmi produktiem ar KN kodu 1701, kas izteikts ar baltā cukura ekvivalentu, ja šos produktus ieved no ĀKK Protokola un Nolīguma ar Indiju parakstītājām valstīm.

(2)

Piemērojot ĀKK Protokola 3. un 7. pantu, Nolīguma ar Indiju 3. un 7. pantu, kā arī Regulas (EK) Nr. 950/2006 12. panta 3. punktu, 14. un 15. pantu, Komisija, pamatojoties uz pašlaik tās rīcībā esošo informāciju, ir aprēķinājusi katras eksportētājas valsts piegādes saistības 2007./2008. gada piegādes laika posmam.

(3)

Tādēļ saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 950/2007 12. panta 2. punkta a) apakšpunktu provizoriski jānosaka piegādes saistības 2007./2008. gada laika posmam.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cukura pārvaldības komitejas atzinumu,

9.5.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 119/24

(1)

Referenti, kurus dalībvalstis izraudzījušās saskaņā ar 10. panta 1. punktu Regulā (EEK) Nr. 793/93, izvērtēja ražotāju un importētāju iesniegto informāciju attiecībā uz konkrētām prioritārajām vielām. Apspriedušies ar šiem ražotājiem un importētājiem, referenti nolēma, ka riska faktoru novērtēšanai jāpieprasa, lai minētie ražotāji un importētāji iesniedz papildu informāciju un veic papildu pārbaudes.

(2)

Attiecīgo vielu izvērtēšanai vajadzīgā informācija nav pieejama no to kādreizējiem ražotājiem vai importētājiem. Ražotāji un importētāji ir pārliecinājušies par to, ka izmēģinājumus ar dzīvniekiem nevar aizstāt vai veikt mazākā apjomā, izmantojot citas metodes.

(3)

Tāpēc ir lietderīgi pieprasīt no prioritāro vielu ražotājiem un importētājiem papildu informāciju un veikt šo vielu papildu pārbaudes. Minēto pārbaužu veikšanā jāizmanto protokoli, ko referenti iesnieguši Komisijai.

(4)

Šīs regulas noteikumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi atbilstīgi Regulas (EEK) Nr. 793/93 15. pantam izveidotā komiteja,

9.5.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 119/27

(1)

Regulas (EK) Nr. 881/2002 I pielikumā uzskaitītas personas, grupas un organizācijas, uz kurām saskaņā ar minēto regulu attiecas līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana.

(2)

Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Sankciju komiteja 2007. gada 24. aprīlī nolēma grozīt to personu, grupu un organizāciju sarakstu, uz kurām jāattiecina līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana. Tādēļ attiecīgi jāgroza I pielikums,

9.5.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 119/29

9.5.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 119/30

9.5.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 119/31

(1)

Padome 2006. gada 23. oktobrī pilnvaroja Komisiju Kopienas un tās dalībvalstu vārdā veikt sarunas ar Krievijas Federāciju par Protokolu Partnerības un sadarbības nolīgumam, ar ko izveido partnerību starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Krievijas Federāciju, no otras puses (1), lai ņemtu vērā Bulgārijas Republikas un Rumānijas pievienošanos Eiropas Savienībai.

(2)

Protokols būtu jāparaksta Eiropas Kopienu un to dalībvalstu vārdā, ņemot vērā tā iespējamo noslēgšanu vēlāk.

(3)

Protokols būtu jāpiemēro provizoriski no tā parakstīšanas dienas, līdz kamēr tiek pabeigtas procedūras tā formālai noslēgšanai,

9.5.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 119/37

(1)

Komisija 2003. gada 12. novembrī saņēma informāciju, ka Čehijas valdība ir pieņēmusi “Rezolūciju, kas attiecas uz tērauda nozares pārstrukturēšanas pabeigšanu un ar ko ierosina risinājumu uzņēmumam Třinecké železárny, a.s.” (turpmāk tekstā – TŽ). Rezolūcijā bija norādīts, ka valdība plāno piešķirt uzņēmumam TŽ valsts atbalstu 1,9 miljardu CZK (apmēram 67 miljonu EUR) apmērā (2).

(2)

Rezolūcijā Čehijas valdība pauda piekrišanu šādiem darījumiem:

(3)

Rezolūcija arī paredz, ka abi darījumi var stāties spēkā tikai pēc tam, kad ir saņemts labvēlīgs Čehijas Konkurences aizsardzības biroja (OPC) lēmums, kas pieņemts pēc apspriedēm ar Eiropas Komisiju.

(4)

Vēstulē, kas datēta ar 2003. gada 26. novembri, Komisija pieprasīja informāciju par iepriekš minētajiem darījumiem.

(5)

Sanāksmes, kurās piedalījās Čehijas ministru prezidents, tirdzniecības un rūpniecības ministrs un konkurences komisārs notika 2003. gada 10. decembrī un 2004. gada 7. janvārī. Puses vienojās, ka tiks ievērots pēdējais minētajā rezolūcijā ietvertais paziņojums (sk. 3. punktu).

(6)

Komisija 2004. gada 20. februārī saņēma visu to projektu aprakstu, par kuriem Čehijas valdība bija plānojusi piešķirt valsts atbalstu uzņēmumam TŽ. Starp Komisijas dienestiem, Čehijas iestāžu pārstāvjiem un attiecīgo uzņēmumu 2004. gada 17. martā Briselē notika tehniska rakstura konsultācija.

(7)

Komisija 2004. gada 29. martā un 29. aprīlī nosūtīja piebildumus Čehijas iestādēm, norādot, ka, pamatojoties uz sniegto informāciju, nav izslēgts, ka plānotā TŽ rīcībā esošo INH akciju iegūšana Čehijas valdības īpašumā notiks par cenu, kas ir augstāka par tirgus cenu, tādējādi tā ietver valsts atbalstu par labu TŽ, un ka valsts atbalsts, ar ko finansē dažādus TŽ projektus, nav saderīgs ar pašreizējiem Kopienas noteikumiem par valsts atbalstu.

(8)

Čehijas Konkurences aizsardzības birojs 2004. gada 22. un 30. aprīlī atļāva valsts atbalstu uzņēmumam TŽ.

(9)

Vēstulē, kas datēta ar 2004. gada 14. decembri, Komisija informēja Čehijas Republiku par to, ka tā ir nolēmusi uzsākt EK Līguma 88. panta 2. punktā noteikto procedūru attiecībā uz pasākumiem, un pieprasīja konkrētu informāciju.

(10)

Komisijas lēmums uzsākt procedūru tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (3). Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt savus piebildumus par minēto pasākumu. Piebildumi netika saņemti.

(11)

Vēstulēs, kas datētas ar 2005. gada 31. janvāri un kas reģistrētas kā saņemtas 2005. gada 1. februārī, Čehijas Republika atbildēja uz dažiem jautājumiem, kas izvirzīti lēmumā par formālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanu.

(12)

Komisija 2005. gada 18. aprīļa vēstulē pieprasīja papildu informāciju, kas tika sniegta 2005. gada 16. maija vēstulē, kura reģistrēta kā saņemta 2005. gada 18. maijā.

(13)

Komisija 2005. gada 4. jūlija vēstulē pieprasīja dažu to dokumentu kopijas, kurus minējušas Čehijas iestādes un kuri tika iesniegti ar 2005. gada 21. jūlija vēstuli, kas reģistrēta kā saņemta 2005. gada 25. jūlijā.

(14)

Elektroniskā pasta vēstulē, kas nosūtīta 2005. gada 10. augustā, Čehijas iestādes informēja Komisiju par jauniem argumentiem.

(15)

Komisija 2005. gada 28. septembra vēstulē pieprasīja papildu informāciju, kas tika sniegta sanāksmē ar Čehijas iestādēm 2005. gada 29. septembrī, kā arī 2005. gada 18. oktobra vēstulē, kas reģistrēta kā saņemta 2005. gada 19. oktobrī.

(16)

Komisija 2005. gada 15. decembra vēstulē pieprasīja papildu informāciju, kas tika sniegta 2006. gada 20. marta vēstulē, kura reģistrēta kā saņemta 2006. gada 21. martā. Minētajā vēstulē Čehijas iestādes norādīja, ka tās nemaksās slēgšanas atbalstu, jo TŽ ir mainījis savu uzņēmējdarbības stratēģiju.

(17)

Komisija 2006. gada 18. jūlija vēstulē pieprasīja papildu informāciju, kas tika sniegta 2006. gada 16. augusta vēstulē.

(18)

Čehijas Republikas valdība 2004. gada 14. aprīlī pieņēma rezolūciju, kurā norādīts, ka TŽ tiks samaksāta pirkšanas cena CZK 1 250 par akciju, par tā rīcībā esošajām 1 306 920INH akcijām, un tas ir 10,54 % no minētā uzņēmuma kapitāla. OPC2004. gada 22. aprīlī uzskatīja, ka šis darījums nav saistīts ar valsts atbalstu EK Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē. Darījums notika mēneša beigās.

(19)

OPC2004. gada 30. aprīlī atļāva valsts atbalstu TŽ, ja to piešķir, nododot vērtspapīrus par kopējo nominālvērtību apmēram 576,7 miljoni CZK (20 miljoni EUR), vides, pētniecības un attīstības, mācību un slēgšanas projektiem 2004.–2006. gadam. Daļa no minētās summa bija atbalsts CZK 44 088 300 (1,5 miljoni EUR) apmērā mācību projektiem, bet CZK 4 152 500 (0,14 miljoni EUR) – slēgšanas projektam.

(20)

TŽ tika privatizēts 1990. gadu vidū, un tas ir pilnībā pārstrukturēts bez valsts atbalsta.

(21)

TŽ darbības galvenā joma ir metalurģija (tērauda ražošana), izmantojot slēgtu metalurģisko ciklu. Papildus koksa, čuguna un tērauda ražošanai uzņēmuma galvenā produkcija ir ražojumi, ko izgatavo, izmantojot velmētavas, proti, sagataves, plātnes, stieņi, velmēti vadi, stiegrojuma tērauds un vieglais, vidējais un smagais profiltērauds. TŽ ir vienīgais sliežu ražotājs Čehijas Republikā.

(22)

Komisijas lēmums uzsākt formālu izmeklēšanas procedūru attiecās uz visiem trim pasākumiem, ko valsts veikusi TŽ labā, proti, akciju pirkšanu, mācību atbalstu un slēgšanas atbalstu. Tika konstatēts, ka pārējie atbalsta pasākumi (pētniecība un attīstība un vides aizsardzība) atbilst attiecīgajiem noteikumiem un ka tiem nav piemērojama šī procedūra (4). Savā lēmumā uzsākt procedūru Komisija pauda šaubas par to, vai šie trīs pasākumi, ko īstenoja Čehijas Republika pirms pievienošanās, ir saistīti ar tādu slēptu pārstrukturēšanas atbalstu uzņēmumam TŽ, kas būtu pretrunā 2003. gada Pievienošanās līguma Protokolam Nr. 2 (turpmāk tekstā – Protokols Nr. 2).

(23)

Attiecībā uz mācību atbalstu un slēgšanas atbalstu Komisijai bija šaubas par to, vai tie atbilst visām prasībām, ko nosaka attiecīgie Kopienas noteikumi par valsts atbalstu, kuri bijuši spēkā atbalsta piešķiršanas brīdī (5). Dokumentos, kas iesniegti Komisijai 2004. gada februārī un martā, nebija skaidri definēts abu minēto atbalsta pasākumu mērķis un nosacījumi. Ņemot vērā nepietiekamo informāciju, kas sniegta OPC lēmumos, nevarēja pārbaudīt, vai šis atbalsts patiešām tika piešķirts atbilstoši attiecīgajiem noteikumiem.

(24)

Attiecībā uz TŽ rīcībā esošo INH akciju pirkšanu Komisijai bija šaubas par to, vai valsts samaksātā cena par vienu akciju, proti, CZK 1 250 par vienu akciju, būtu bijusi pieņemama tirgus ekonomikas ieguldītājam un nav saistīta ar atbalstu par labu pārdevējam. Patiešām, 2004. gada martā Čehijas Vērtspapīru komisija (turpmāk tekstā – CSC) atļāva INH atpirkt tā akcijas akciju tirgū par cenu CZK 550. INH savos CSC adresētajos argumentos pamatoja ierosināto cenu ar eksperta izstrādātu novērtējuma ziņojumu. Komisija norādīja, ka, piešķirot valsts atbalstu, nav ņemta vērā daudz zemākā cena, ko CSC apstiprināja pirms dažām nedēļām un kas tika noteikta, lai maksātu eksperta (KPMG) aprēķināto cenu.

(25)

2003. gada 12. novembrī pieņemtās Čehijas Republikas valdības Rezolūcijai Nr. 1126 nosaukums, ar kuru nosaka, ka šī rezolūcija “attiecas uz tērauda nozares pārstrukturēšanas pabeigšanu un ar to ierosina risinājumu uzņēmumam Třinecké železárny, a.s.”, pastiprināja Komisijas šaubas.

(26)

Tāpēc Komisija nolēma pārbaudīt, vai šie trīs pasākumi ir slēpts pārstrukturēšanas atbalsts tērauda ražotājam TŽ un tādējādi ir pretrunā Protokolam Nr. 2.

(27)

Čehijas iestādes iesniedza Komisijai visu to TŽ projektu kopijas, kas paredzēti darbinieku apmācībai 2004.–2006. gadā un ko novērtēja OPC, un pamatojoties uz kuriem tika piešķirts valsts atbalsts. Turklāt tās sīki izskaidroja visus pasākumus, kas ietverti vispārējās un speciālajās mācībās, un norādīja, kā mācību atbalsts uzlabos un atjauninās uzņēmuma darbaspēka kvalifikācijas līmeni un attiecīgi arī tā nodarbinātības iespējas, ņemot vērā jaunos tirgus izaicinājumus.

(28)

Mācību projekti, kas jāīsteno no 2004. gada līdz 2006. gadam, ir daļa no visaptverošas daudzu un dažādu kursu mācību programmas (individuālā attīstība, saskarsme, tirgdarbība, vadībzinības mācības, revīzija, jaunās tehnoloģijas, inženierzinības, kvalitāte utt.). Šo projektu kopējās kompensējamās izmaksas ir CZK […] (6). Kopējais atbalsta apjoms ir CZK 44 088 300 (1,5 miljoni EUR).

(29)

Savā 2006. gada 20. marta vēstulē Čehijas iestādes norādīja, ka tās nemaksās slēgšanas atbalstu CZK 4 152 500 (0,14 miljonu EUR) apmērā, kas sedz daļu no atlaišanas pabalstiem, kas izmaksājami slēgtās kurtuves darbiniekiem, jo TŽ ir mainījis savu uzņēmējdarbības stratēģiju.

(30)

Čehijas iestādes apgalvo, ka tās rīkojās kā tirgus ekonomikas ieguldītājs, jo neņēma vērā CSC apstiprināto cenu CZK 550 un vēlāk apsprieda cenu ar pārdevēju TŽ, pamatojoties tikai uz to eksperta ziņojumu (KPMG ziņojums). Pamatojot šo apgalvojumu, Čehijas iestādes ir izvirzījušas vairākus argumentus, tostarp šādus.

(31)

Pirmkārt, tās apgalvo, ka tirgus ekonomikas ieguldītājs zina, ka uzņēmuma (šajā gadījumā – INH) interesēs, atpērkot savas akcijas, ir maksāt pēc iespējas zemāku cenu. Tāpēc, apspriežot akciju cenu ar pārdevēju, saprātīgs ieguldītājs cenu, kas ierosināta saistībā ar atpirkšanas piedāvājumu, neuzskatīs par tirgus vērtību.

(32)

Otrkārt, Čehijas iestādes apgalvo, ka no tā, ka INH ierosinātā cena tika apstiprināta ar eksperta ziņojumu un ka to apstiprināja CSC, nevar secināt, ka tā ir akciju tirgus vērtība:

(33)

Treškārt, papildus pēdējam apsvērumam Čehijas iestādes norāda, ka pirms savas galīgās piekrišanas 2004. gada martā CSC jau bija noraidījusi vienu INH argumentu un vienu LNM (INH akciju kontrolpaketes turētāja) argumentu. Patiešām, abos gadījumos eksperta ziņojumā, kas bija ierosinātās cenas pamatā, bija būtiski trūkumi attiecībā uz normatīvajām prasībām, kas jāievēro eksperta ziņojumā. Tad INH izvirzīja jaunu argumentu, pamatojoties uz novērtējuma ziņojumu, kurā ievērotas visas normatīvās prasības. CSC vairs nebija pamatojuma noraidīt šo pēdējo argumentu, un tā vēlāk to apstiprināja. Kā norāda Čehijas iestādes, tirgus ekonomikas ieguldītājs šo iepriekšējo divkāršo CSC veikto noraidīšanu būtu interpretējis kā apstiprinājumu savām aizdomām, ka INH un LNM, izmantojot minētos trūkumus, ko CSC konstatējusi eksperta ziņojumos, ir centies uzņēmumu novērtēt pārāk zemu, lai samaksātu pēc iespējas zemāku cenu par akcijām, ko šie uzņēmumi bija plānojuši atpirkt.

(34)

Ceturtkārt, Čehijas iestādes norāda, ka tirgus ekonomikas ieguldītājs uzskatīs, ka cena CZK 550 ir novērtēta par zemu, ņemot vērā to, ka tā atbilst pārspīlēti zemai cenas un peļņas attiecībai. Šo attiecību iegūst, akcijas cenu dalot ar tīro peļņu no vienas akcijas. Pamatojoties uz INH tīro peļņu 2003. gadā, ko varēja novērtēt 2004. gada sākumā, kad notika darījums, cena CZK 550 par akciju rada cenas un peļņas attiecību apmēram 1,25. Cena CZK 1 250 par akciju rada cenas un peļņas attiecību 2,8, kas bija vismazākā no cenas un peļņas attiecībām, kuras novērojamas saistībā ar tērauda ražotājiem, kas kotē akcijas biržā. Citiem vārdiem sakot, INH eksperta aprēķinātā cena atbilst ļoti zemam uzņēmuma novērtējumam, kas nebija pielīdzināms to uzņēmumu finanšu tirgu novērtējumam, kuri tobrīd darbojās tērauda nozarē.

(35)

Visbeidzot, Čehijas iestādes norāda, ka atsaucība uz INH publisko piedāvājumu atpirkt tā akcijas par cenu CZK 550 bijusi ļoti maza. Lielākā daļa tiesīgo ieguldītāju nolēma nepārdot savas akcijas par šādu cenu. Vairāki no tiem pat ir iesnieguši sūdzības par to, ka ir pārkāptas to tiesības.

(36)

Protokols Nr. 2 ļauj piešķirt pārstrukturēšanas valsts atbalstu Čehijas tērauda nozarei saistībā ar tā pārstrukturēšanu laikā no 1997. gada līdz 2003. gadam, nepārsniedzot summu 14 147 miljonu CZK (453 miljonu EUR) apmērā. Protokolā paredzēts, ka valsts atbalsts ir piešķirams, ja ir ievēroti vairāki nosacījumi, inter alia dzīvotspējas atjaunošana un apņemšanās samazināt jaudu.

(37)

Protokola Nr. 2 1. punktā paredzēts, ka “Neskarot EK līguma 87. un 88. pantu, valsts atbalstu, ko laikposmā no 1997. gada līdz 2003. gadam Čehijas Republika piešķīrusi dažu Čehijas Republikas tērauda rūpniecības daļu restrukturizācijai, uzskata par saderīgu ar kopējo tirgu”, ja inter alia ir ievēroti minētajā protokolā noteiktie nosacījumi.

(38)

Protokola Nr. 2 3. punktā paredzēts, ka “Valsts atbalstu saskaņā ar Čehijas Republikas tērauda rūpniecības restrukturizācijas programmu ir tiesīgi saņemt vienīgi I pielikumā uzskaitītie uzņēmumi”. TŽ 1. pielikumā nav minēts.

(39)

Protokola Nr. 2 6. punkta pēdējais teikums liedz piešķirt jebkādu turpmāku atbalstu Čehijas tērauda nozares restrukturizācijai. Tālab 20. punkts pilnvaro Komisiju veikt “atbilstīgus pasākumus, prasot, lai attiecīgie uzņēmumi atmaksā jebkādu atbalstu, kas piešķirts, pārkāpjot šajā protokolā paredzētos nosacījumus”, ja pārstrukturēšanas uzraudzībā tiek konstatēta neatbilstība, kas pieļauta, piešķirot “papildu nesaderīgu atbalstu tērauda rūpniecībai”.

(40)

Termiņu, kurā piešķirams pārstrukturēšanas atbalsts Čehijas tērauda nozarei, saskaņā ar Eiropas nolīgumu Padome pagarināja līdz 2006. gada 31. decembrim. Šī kārtība tika atzīta ar Protokolu Nr. 2. Lai sasniegtu šo mērķi, Protokols attiecas uz termiņu pirms un pēc pievienošanās. Konkrētāk, ar to tika atļauts ierobežots pārstrukturēšanas apjoms 1997.–2003. gadam un ir aizliegts jebkāds papildu valsts atbalsts Čehijas tērauda nozarei pārstrukturēšanas mērķiem no 1997. gada līdz 2006. gadam. Šajā ziņā tas nepārprotami atšķiras no citiem 2003. gada Pievienošanās līguma noteikumiem, piemēram, IV pielikumā izklāstītā pagaidu mehānisma (“esošā atbalsta procedūra”), kas attiecas tikai uz to valsts atbalstu, kurš piešķirts pirms pievienošanās, ciktāl tas ir “joprojām piemērojams pēc” pievienošanās dienas. Tāpēc Protokolu Nr. 2 var uzskatīt par lex specialis, kas, ciktāl runa ir par jautājumiem, uz kuriem tas attiecas, aizstāj jebkuru citu Pievienošanās līguma noteikumu.

(41)

Tādējādi, kaut gan EK Līguma 87. un 88. pants parasti neattiektos uz atbalstu, kas piešķirts pirms pievienošanās un nav piemērojams pēc pievienošanās, Protokola Nr. 2 noteikumi valsts atbalsta kontroli saskaņā ar EK līgumu attiecina uz jebkuru atbalstu, kas pirms pievienošanās piešķirts Čehijas tērauda nozares pārstrukturēšanai no 1997. gada līdz 2006. gadam.

(42)

Protokols Nr. 2 neattiecas uz citiem valsts atbalsta pasākumiem, kas piešķirti Čehijas tērauda nozarei īpašiem mērķiem un ko var atzīt par saderīgu, ņemot vērā citu pamatojumu, piemēram, pētniecības un attīstības atbalstu, vides aizsardzības atbalstu, mācību atbalstu, slēgšanas atbalstu utt. Uz šiem atbalsta pasākumiem neattiecas 87. un 88. panta piemērošanas joma, ja tie piešķirti pirms pievienošanās un nav piemērojami pēc pievienošanās. Katrā ziņā Protokols neierobežo iespēju piešķirt cita veida atbalstu Čehijas tērauda uzņēmumiem saskaņā ar Kopienas acquis. Protams, tas neierobežo iespēju noteikt pasākumus, kas nav klasificējami kā atbalsts, piemēram, kapitāla ieguldīšanu saskaņā ar tirgus ekonomikas privātā ieguldītāja kritērijiem. Tomēr pasākums, kas attiecas uz Čehijas tērauda uzņēmumiem un kas ir valsts atbalsts, un ko nevar uzskatīt par saderīgu ar kopējo tirgu saskaņā ar citiem noteikumiem, jāuzskata par pārstrukturēšanas atbalstu, ņemot vērā šīs klasifikācijas paliekošo būtību, vai – katrā ziņā – par atbalstu, kas saistīts ar Čehijas tērauda nozares pārstrukturēšanu un kam tāpēc ir piemērojams Protokols Nr. 2.

(43)

Tāpēc Komisija saskaņā ar savu pastāvīgo praksi un Protokola Nr. 2 20. punktu tādējādi var novērtēt šos pasākumus formālā izmeklēšanas procedūrā atbilstoši EK līguma 88. panta 2. punktam, ja tai ir aizdomas, ka Čehijas iestādes tērauda uzņēmumiem ir piešķīrušas atbalstu, kas nav saderīgs ar kopējo tirgu, pamatojoties uz citiem apstākļiem, kas nav pārstrukturēšana, un ka tāpēc Čehijas Republika neievēro Protokolu Nr. 2. Ir piemērojama arī Padomes 1999. gada 22. marta Regula (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (7).

(44)

Mācību subsīdijas par labu TŽ ir valsts atbalsts EK Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē. Tās finansē valsts vai no valsts līdzekļiem. Šie papildu finanšu resursi var izkropļot konkurenci Kopienā, nodrošinot TŽ priekšrocības salīdzinājumā ar konkurentiem, kas nesaņem atbalstu. Visbeidzot, starp dalībvalstīm notiek plaša tirdzniecība tērauda nozarē, kurā TŽ nav mazsvarīga nozīme, tāpēc atbalsts var ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(45)

Čehijas iestādes nemaksās TŽ slēgšanas atbalstu, kas sedz daļu no atlaišanas pabalstiem, kas maksājami slēgtās kurtuves darbiniekiem, jo ir mainīta TŽ uzņēmējdarbības stratēģija. Tāpēc šis uzņēmums nesaņems dotāciju CZK 4 152 500 (0,146 miljonu EUR) apmērā, kas tai bija apsolīta, ievērojot konkrētus nosacījumus. Tādējādi šis Čehijas iestāžu pasākums vairs netiks īstenots.

(46)

Komisija tādā secībā, kāda ievērota iepriekšējā sadaļā “Čehijas Republikas piebildumi”, analizēs argumentus, ko Čehijas iestādes izvirzījušas, lai apstiprinātu savu apgalvojumu, ka tās rīkojušās kā tirgus ekonomikas ieguldītājs (8), apspriedēs ar pārdevēju neņemot vērā INH ierosināto un CSC apstiprināto cenu CZK 550.

(47)

Komisija atzīst pirmo Čehijas iestāžu apgalvojumu, ka tirgus ekonomikas ieguldītājs, kā arī pārdevējs zina, ka uzņēmuma (t. i., šajā gadījumā – INH) interesēs, atpērkot savas akcijas, ir maksāt pēc iespējas zemāku cenu. Tāpēc, apspriežot akciju cenu, saprātīgs ieguldītājs un pārdevējs piesardzīgi izturēsies pret cenu, kas ierosināta šādā atpirkšanas piedāvājumā. Tie par tirgus vērtības atspoguļojumu to uzskatīs tikai tad, ja šī cena būs pamatota ar papildu argumentiem. Piemēram, ja atpirkšanas piedāvājums ir pabeigts un ieguldītājiem tas bijis veiksmīgs, kas nozīmē, ka ievērojams ieguldītāju procentuālais īpatsvars ir gatavs pārdot savas akcijas par šādu cenu, tirgus ekonomikas ieguldītājs šo cenu parasti ņems vērā. Tomēr šajā gadījumā laikā, kad notika darījums, piedāvājums joprojām bija spēkā, un nebija pieejama informācija, kas liecinātu, ka tas būs veiksmīgs.

(48)

Attiecībā uz Čehijas iestāžu otro apgalvojumu Komisija uzsver, ka ir jāanalizē gadījuma specifika. Pirmkārt, nebija akciju tirgus cenas, ko varētu izmantot kā nepārprotamu un neapstrīdamu pamatu uzņēmuma tirgus vērtībai (9). Tāpēc, lai novērtētu uzņēmumu, vajadzēja veidot prognozes par turpmākām naudas plūsmām vai dividendēm un tad aprēķināt to pašreizējo vērtību. Otrkārt, novērtējamā uzņēmumā notika plaša reorganizācija. Nesen uzņēmumu valsts, kas to kontrolēja līdz minētajai dienai, bija pārdevusi lielam privātam tērauda koncernam. Pēdējais minētais apņēmās modernizēt uzņēmumu un veikt būtiskus ieguldījumus. Ņemot vērā šīs būtiskās izmaiņas uzņēmumā un tā vadībā, iepriekšējos finanšu datus nevarēja uzskatīt par ticamu turpmākas darbības veikšanas rādītāju. Prognozes par turpmākajām naudas plūsmām vai dividendēm nevarēja veikt, pamatojoties uz novērojamajām esošajām sērijām. Visbeidzot, uzņēmuma novērtējums bija atkarīgs no prognozēm, kurām nevarēja izmantot neapstrīdamu pamatojumu. Komisija piekrīt, ka šajos konkrētajos apstākļos no tā, ka INH ierosinātā cena tika apstiprināta ar eksperta ziņojumu un ka to apstiprināja CSC, nevar secināt, ka tā ir akciju tirgus vērtība:

(49)

Komisija atzīst Čehijas iestāžu izvirzīto trešo argumentu, proti, ka tirgus ekonomikas ieguldītājs iepriekšējo divkāršo CSC veikto noraidījumu būtu interpretējis kā apstiprinājumu savām aizdomām, ka INH un LNM (INH akciju kontrolpaketes turētājs, kas ir šā darījuma galvenais dalībnieks, jo tas no INH nopirks akcijas, ko šis uzņēmums ir atpircis) centās uzņēmumu novērtēt pārāk zemu, lai samaksātu pēc iespējas zemāku cenu par akcijām, ko tie vēlējās atpirkt.

(50)

Attiecībā uz Čehijas iestāžu ceturto apgalvojumu Komisija norāda, ka laikā, kad tika sagatavoti novērtējuma ziņojumi, ko attiecīgi uzņēmums INH un valsts pasūtījuši 2004. gada pirmajā ceturksnī, INH peļņa 2003. gadā kopumā vēl nebija zināma, bet to varēja novērtēt, pamatojoties uz pirmo ceturkšņu skaitļiem, kas jau bija zināmi. Tāpēc kopumā prognozētā tīrā peļņa 2003. gadā, kas norādīta abos novērtējuma ziņojumos, ir līdzīga. Ņemot vērā ziņojumos prognozēto tīro peļņu 2003. gadā, cena CZK 550 par akciju rada cenas un peļņas attiecību apmēram 1,5. (Čehijas iestādes aprēķināja cenas un peļņas attiecību 1,25, pamatojoties uz faktisko peļņu, kas tobrīd nebija zināma un kas, kā konstatēts, bija lielāka nekā tā, ko prognozēja abi eksperti, un tādējādi arī tika iegūta zemāka cenas un peļņas attiecība.) Pēdējais minētais skaitlis ir ļoti zems. Tirgus ekonomikas ieguldītājs novērtēs uzņēmumu šādas pazeminātas cenas līmenī tikai tad, ja tam ir ārkārtēji nelabvēlīgas prognozes par tīro ienākumu pieaugumu nākotnē. Komisija norāda, ka INH nolīgtais eksperts patiešām uzskata, ka 2003. gadā iegūtā tīrā peļņa ir ārkārtēja, un paredz, ka nākamo gadu laikā peļņa samazināsies par divām trešdaļām. Citiem vārdiem sakot, šis eksperts paredz, ka pēc 2003. gada gandrīz precīzi atjaunosies 2002. gada peļņas līmenis (0,9 miljardi CZK) – minētais gads ir laika posms, kad INH joprojām bija vāja vadība un nebija ieguldījumu, kas izriet no tā, ka uzņēmums ir valsts īpašums. Eksperts prognozē zemu pārdošanas izaugsmi un ierobežotus izmaksu samazinājumus. Komisija norāda, ka novērtējuma ziņojumā nav skaidri paskaidrots, kāpēc LNM, kas pārņēma kontroli pār INH 2003. gada sākumā, nebūtu efektīvs uzņēmuma pārstrukturēšanā, samazinot pamatdarbības un izejvielu izmaksas un attīstot rentablākus ražojumus un darījumu attiecības. Salīdzinājumam – cena CZK 1 250, ko aprēķinājis valsts nolīgtais eksperts KPMG, rada cenas un peļņas attiecību no 3 līdz 3,5. Tā ir viena no mazākajām cenas un peļņas attiecībām, kuras tolaik bija novērojamas finanšu tirgos attiecībā uz tērauda ražotājiem. Šī zemā attiecība atspoguļo saprātīgu prognozi par peļņas izaugsmi. KPMG patiešām paredz (ierobežotu) peļņas samazinājumu pēc 2003. gada. Tāpēc KPMG tāpat kā INH nolīgtais eksperts atzīst labvēlīgo situāciju tērauda tirgū 2003. gadā un tā cikliskumu. Tomēr KPMG arī paredz, ka LNM kontrolē pirms tam valstij piederošā uzņēmuma darbības pārstrukturēšana turpināsies, tiks atklāti lētāki izejvielu avoti, jo notiks integrācija lielā tērauda koncernā, un ražošana tiks pārorientēta uz ražojumiem ar lielāku pievienoto vērtību. Visbeidzot, Komisija piekrīt, ka tirgus ekonomikas ieguldītājs cenu CZK 550 būtu uzskatījis par pārāk zemu, ņemot vērā to, ka tā atbilst ārkārtēji zemai cenas un peļņas attiecībai, ko ir grūti pamatot, jo ir paredzama uzņēmuma finansiālā stāvokļa uzlabošanās, kuru varētu pamatoti prognozēt pēc uzņēmuma privatizācijas un ieguldījumu un pārstrukturēšanas programmas, ko uzsācis tā jaunais privātais akcionārs.

(51)

Komisija secina, ka, ņemot vērā visus četrus iepriekš izklāstītos argumentus kopumā, ir vieglāk izskaidrot, kāpēc valdības pirkuma laikā cenu CZK 550, ko INH ierosināja saistībā ar atpirkšanas darījumu un ko apstiprināja CSC, tirgus ekonomikas ieguldītājs nebūtu pietiekami ņēmis vērā un kāpēc tā nevarēja būt svarīgs tirgošanās instruments, kas liktu pārdevējam samazināt savu cenu. Tāpēc, neesot citai pieejamai salīdzināmajai cenai, tirgus ekonomikas ieguldītājs būtu apspriedies ar pārdevēju, pamatojoties uz cenu, ko aprēķinājis tā eksperts (10). Tā kā Čehijas valdības samaksātā cena ir ietverta cenu kategorijā, ko aprēķinājis KPMG, šie valsts līdzekļi ir ieguldīti tādā veidā, kas ir pieņemams tirgus ekonomikas ieguldītājam. Tāpēc Komisija uzskata, ka akciju pirkšana nav valsts atbalsts 87. panta 1. punkta nozīmē. Komisija vēlas uzsvērt, ka šis secinājums ir pilnībā atkarīgs no šā gadījuma konkrētajiem apstākļiem.

(52)

Visbeidzot, attiecībā uz Čehijas iestāžu izvirzīto piekto argumentu, proti, ka atsaucība uz INH publisko piedāvājumu atpirkt tā akcijas par cenu CZK 550 bijusi ļoti maza, Komisija atzīst, ka tas nebija zināms analizētā darījuma veikšanas brīdī, un tāpēc tā secina, ka šis apstāklis nevar pamatot to, ka valsts neņēma vērā ierosināto cenu.

(53)

Kā izskaidrots 41. un 42. apsvērumā, Komisijai jānovērtē, vai pasākums, kas atzīts par valsts atbalstu, var būt saderīgs ar piemērojamajiem noteikumiem, lai nodrošinātu to, ka tas nav pārstrukturēšanas atbalsts, kas aizliegts ar Protokolu Nr. 2.

(54)

Mācību atbalstu novērtē, pamatojoties uz Komisijas 2001. gada 12. janvāra Regulu (EK) Nr. 68/2001 par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu mācību atbalstam (11).

(55)

Atšķirība starp speciālo mācību un vispārējo mācību pasākumiem ir noteikta minētās regulas 2. pantā. Speciālās mācības ir definētas minētās regulas 2. panta d) punktā kā mācības, kuru mācību priekšmets ir tieši un galvenokārt izmantojams darbinieka pašreizējā vai nākamajā amatā atbalsta saņēmējā uzņēmumā un kas sniedz kvalifikāciju, kura nav plaši izmantojama citos uzņēmumos vai citās darba nozarēs vai ir izmantojama tikai ierobežoti.

(56)

Vispārējās mācības ir definētas Regulas (EK) Nr. 68/2001 2. panta e) punktā kā mācības, kuru mācību priekšmets nav tieši un galvenokārt izmantojams tikai darbinieka pašreizējā vai nākamajā amatā atbalsta saņēmējā uzņēmumā, bet kas sniedz kvalifikāciju, kura lielā mērā ir izmantojama citos uzņēmumos vai citās darba nozarēs un tādēļ būtiski uzlabo darbinieka nodarbināmību.

(57)

Čehijas Republika ir sniegusi sīku informāciju par ierosinātajiem mācību kursiem. Pamatojoties uz šo informāciju, Komisija varēja pārliecināties, ka atšķirība starp vispārējām un speciālajām mācībām, kuru piemēroja Čehijas Republika, atbilst Regulas (EK) Nr. 68/2001 2. pantam. Tāpēc kursi, kas raksturoti kā vispārējās mācības, attiecas uz kvalifikāciju, piemēram, vadību, individuālo attīstību, saskarsmi, tirgdarbību, vadzinības mācībām un revīzijas prasmēm, kas lielā mērā ir izmantojamas citos uzņēmumos vai citās darba nozarēs. Pamatojoties uz minēto, kursi, kas attiecas konkrēti uz ražojumiem, jaunajām tehnoloģijām, inženierzinībām, tehniskiem projektiem, vides vadību, kvalitātes uzlabošanu un kas tādējādi ir ierobežoti piemērojami citām funkcijām, tika raksturoti kā speciālās mācības atbilstoši minētās regulas 2. panta d) punktam. Saskaņā ar Komisijai sniegto informāciju mācību atbalsts bija vajadzīgs, lai sasniegtu paredzētos mērķus.

(58)

Regulas (EK) Nr. 68/2001 4. panta 7. punktā ir definētas mācību projekta kompensējamās izmaksas un ir noteikts, ka informācijai par izmaksām jābūt pārskatāmai un uzskaitītai pa posteņiem. Čehijas Republika ir sniegusi Komisijai sīku informāciju par izmaksām, kas saistītas ar projektu, un šī informācija ir uzskaitīta pa posteņiem tā, ka bija iespējams identificēt šīs izmaksas ar izmaksām, kas noteiktas minētās regulas 4. panta 7. punktā. Tika konstatēts, ka šī informācija atbilst minētās regulas 4. panta 7. punkta prasībām.

(59)

Turklāt tika konstatēts, ka atbalsta intensitāte, ko piemēroja Čehijas Republika, atbilst maksimālajai atbalsta intensitātei, kas atļauta ar Regulas (EK) Nr. 68/2001 4. panta 2. un 3. punktu. Tādējādi ierosinātā atbalsta intensitāte atbilst tai, kas minētajā regulā atļauta attiecīgi speciālajām un vispārējām mācībām attiecībā uz lielu uzņēmumu, kas atrodas reģionos, kuri var pretendēt uz reģionālo atbalstu saskaņā ar EK Līguma 87. panta 3. punkta a) apakšpunktu.

(60)

Visbeidzot, atbalsts atbilst prasībām, kas noteiktas Regulā (EK) Nr. 68/2001.

(61)

Komisija secina, ka mācību atbalsts CZK 44 088 300 (1,55 miljonu EUR) apmērā par labu TŽ atbilst Regulai (EK) Nr. 68/2001.

(62)

Slēgšanas atbalsts CZK 4 152 500 (0,14 miljonu EUR) apmērā TŽ netiks izmaksāts, jo TŽ ir mainījis savu uzņēmējdarbības plānu.

(63)

TŽ rīcībā esošo INH akciju pirkšana nav valsts atbalsts.

(64)

Tāpēc visi trīs pasākumi nav tāds slēpts pārstrukturēšanas atbalsts par labu TŽ, kas būtu bijis pretrunā Protokolam Nr. 2,

9.5.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 119/45

(1)

Ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 157. pantu Kopienai un dalībvalstīm ir uzticēts uzdevums nodrošināt, ka pastāv Kopienas rūpniecības konkurētspējai vajadzīgie apstākļi. Līguma 151. pantā ir paredzēts, ka Kopienai jāveicina dalībvalstu kultūru uzplaukums, respektējot to nacionālās un reģionālās atšķirības un vienlaikus pievēršot uzmanību kopīgajam kultūras mantojumam.

(2)

Komisijas paziņojumā “i2010 – Eiropas informācijas sabiedrība izaugsmei un nodarbinātībai” (1) pavēstīja par vadošo ierosmi attiecībā uz digitālajām bibliotēkām.

(3)

Ar Komisijas paziņojumu “i2010: digitālās bibliotēkas” (2) uzsāka digitālo bibliotēku ierosmi, kura ietver darbības tādās jomās kā pārveidošana ciparu formātā, pieejamība tiešsaistē un kultūras mantojuma un zinātniskās informācijas saglabāšana ciparu formātā.

(4)

Komisijas 2006. gada 24. augusta Ieteikumā 2006/585/EK par kultūras materiālu pārveidošanu ciparu formātā, pieejamību tiešsaistē un saglabāšanu ciparu formātā (3) (turpmāk tekstā – “Komisijas Ieteikums”) dalībvalstis ir aicinātas veikt pasākumus, lai uzlabotu valsts politiku šajās jomās.

(5)

Padomes 2006. gada 13. novembra Secinājumos par kultūras materiālu pārveidošanu ciparu formātā, to pieejamību tiešsaistē un saglabāšanu ciparu formātā (4) (turpmāk tekstā – “Padomes Secinājumi”) Komisija ir aicināta sniegt ieguldījumu, lai uzlabotu koordināciju šajās jomās, jo īpaši izveidojot dalībvalstu ekspertu grupu.

(6)

Lai sasniegtu šos mērķus, Komisijai nepieciešams izmantot dalībvalstu speciālistu padomdevējas grupas kompetenci.

(7)

Grupai jāpalīdz pārraudzīt attīstītības gaitu un novērtēt, kāda ir Komisijas Ieteikuma un Padomes Secinājumu īstenošanas ietekme. Tai arī jāpalīdz koordinēt Eiropas mērogā un apmainīties ar informāciju un labu praksi par dalībvalstu politiku jautājumos par pārveidošanu ciparu formātā, kultūras materiāla pieejamību tiešsaistē un saglabāšanu ciparu formātā.

(8)

Tāpēc jāizveido dalībvalstu ekspertu grupa jautājumos par pārveidošanu ciparu formātā un saglabāšanu ciparu formātā un jānosaka tās uzdevumi un struktūra.

(9)

Grupas sastāvā jābūt dalībvalstu pārstāvjiem, kas ir kompetenti attiecīgajā jomā. Lai panāktu efektīvu sadarbību Eiropas mērogā, Komisijai ir jābūt iespējai uzaicināt novērotājus, jo īpaši no citām Eiropas valstīm un starptautiskajām organizācijām, vai ekspertus, kuriem ir īpaša kompetence grupas dienaskārtībā paredzētajā jautājumā.

(10)

Neskarot Komisijas drošības noteikumus, kas izklāstīti Komisijas Lēmuma 2001/844/EK, EOTK, Euratom  (5) pielikumā, ir jāparedz noteikumi par to, kā grupas dalībnieki drīkst izpaust informāciju.

(11)

Personas dati par grupas dalībniekiem jāapstrādā atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulai (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (6).

(12)

Ir lietderīgi noteikt šā lēmuma piemērošanas termiņu. Komisija laikus apsvērs piemērošanas termiņa pagarināšanas lietderību,

a)

pārraudzīt virzības gaitu un novērtēt, kāda ir īstenošanas ietekme Komisijas 2006. gada 24. augusta Ieteikumam par kultūras materiālu pārveidošanu ciparu formātā, pieejamību tiešsaistē un saglabāšanu ciparu formātā un Padomes 2006. gada 13. novembra Secinājumiem par kultūras materiālu pārveidošanu ciparu formātā, to pieejamību tiešsaistē un saglabāšanu ciparu formātā;

b)

nodrošināt forumu Eiropas mēroga sadarbībai starp dalībvalstu iestādēm un Komisiju, kā arī apmainīties ar informāciju un labu praksi par dalībvalstu politiku un stratēģijām jautājumos par pārveidošanu ciparu formātā, kultūras materiāla pieejamību tiešsaistē un saglabāšanu ciparu formātā.

9.5.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 119/48

(1)

Saskaņā ar Direktīvu 2002/55/EK, ievērojot zināmus nosacījumus, Komisija var atbrīvot dalībvalsti no šajā direktīvā noteiktā pienākuma tirgoties ar dārzeņu sēklām.

(2)

Apvienotā Karaliste ir lūgusi atbrīvot to no tās pienākumiem attiecībā uz dažām sugām un apakšsugām.

(3)

Tā kā šo sugu un apakšsugu sēklas parasti Apvienotajā Karalistē netiek pavairotas, un parasta pavairošana attiecas tikai uz dārzeņu pavairošanas un stādāmo materiālu, kas nav sēklas, Apvienotā Karaliste ir jāatbrīvo no dažiem pienākumiem saskaņā ar Direktīvu 2002/55/EK attiecībā uz attiecīgajām sugām un apakšsugām.

(4)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības, dārzkopības un mežsaimniecības sēklu un pavairošanas materiāla pastāvīgās komitejas atzinumu,

9.5.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 119/49

(1)

Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā ar Komisijas Direktīvu 2006/6/EK (2) ir iekļauta darbīgā viela tolilfluanīds.

(2)

Vācija 2007. gada 23. februārī informēja Komisiju par neseno atklājumu, ka tolilfluanīds var neparedzētā veidā ietekmēt dzeramo ūdeni. Jo īpaši konkrēta augu aizsardzības līdzekļa “Euparen M WG”, kura sastāvā ir tolilfluanīds, lietošana izraisa tolilfluanīda metabolīta, proti, dimetilsulfamīda, veidošanos, kas nereti atrodams augsnē, gruntsūdeņos un virszemes ūdeņos. Dzeramā ūdens standarta sagatavošanas procesā (ozonēšanā) šis metabolīts pārvēršas nitrozamīnā (NDMA), kas ir veselībai bīstams.

(3)

Citām darbīgām vielām ar līdzīgu molekulas uzbūvi kā tolilfluanīdam varētu būt tāds pats noārdīšanās process.

(4)

Nitrozamīni ir vielas, par kurām ir aizdomas vai ir pierādīts, ka tās ir genotoksiskas un kancerogēnas, tādēļ nedrīkst pieļaut to klātbūtni dzeramajā ūdenī.

(5)

Direktīvas 91/414/EEK 11. panta 1. punktā noteikts, ka dalībvalsts, kurai ir pamatoti iemesli uzskatīt, ka līdzeklis, ko tā ir atļāvusi vai gatavojas atļaut saskaņā ar 10. pantu, apdraud cilvēku vai dzīvnieku veselību vai vidi, var uz laiku ierobežot vai aizliegt šā līdzekļa izmantošanu un/vai pārdošanu savā teritorijā. Tā nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par šādu rīcību un sniedz sava lēmuma pamatojumu.

(6)

Saskaņā ar saņemto informāciju, Čehija, Vācija, Īrija, Spānija, Itālija, Luksemburga, Austrija, Polija, Zviedrija un Apvienotā Karaliste jau ir atlikušas tolilfluanīdu saturošu līdzekļu lietošanu atklātā lauka platībās.

(7)

Direktīvas 91/414/EEK 11. panta 2. punktā paredzēts, ka šajā jautājumā lēmums jāpieņem Kopienas līmenī. Šajā gadījumā nepieciešami steidzami pasākumi, lai nodrošinātu, ka tādu augu aizsardzības līdzekļu lietošana, kuru sastāvā ir tolilfluanīds, neizraisa dzeramā ūdens piesārņojumu. Šī problēma neattiecas uz atsevišķu dalībvalsti, jo sekas, kas rodas no gruntsūdeņu vai dzeramā ūdens piesārņojuma, var ietekmēt arī citas valstis. Kā izklāstīts Direktīvas 91/414/EEK devītajā apsvērumā, tās mērķis ir augsta līmeņa veselības, gruntsūdeņu un vides aizsardzība. Direktīvas 91/414/EEK piektajā apsvērumā norādīts, ka tās mērķis ir arī novērst nevajadzīgus šķēršļus tirdzniecībai. Dalībvalstu vienpusēji pasākumi radītu atšķirīgus aizsardzības līmeņus, kā arī kavētu augu aizsardzības līdzekļu tirdzniecību. Tādēļ pasākumus jāpieņem Kopienas līmenī.

(8)

Minētajā gadījumā brīdinājumi uz marķējumiem nav pietiekami, lai aizsargātu cilvēku veselību.

(9)

Jāapkopo papildu informācija, lai Komisija nepieciešamības gadījumā varētu pārskatīt Direktīvu 91/414/EEK attiecībā uz tolilfluanīdu. Turklāt jāizpēta, vai tādas pašas problēmas var rasties ar citām vielām, kas pašlaik tiek izvērtētas vai jau ir izvērtētas Kopienas līmenī. Tādēļ katrai dalībvalstij, kas izraudzīta par ziņotājvalsti attiecībā uz darbīgās vielas izvērtēšanu saskaņā ar Direktīvu 91/414/EEK, nekavējoties jāizpēta, vai tādu augu aizsardzības līdzekļu lietošana, kuru sastāvā ir attiecīgā viela, varētu radīt līdzīgas problēmas.

(10)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

a)

šīs darbīgās vielas izskalošanās īpašībām un

b)

apstākļiem, kuros neveidojas nitrozamīni.