ISSN 1725-5112

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 115

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

50. sējums
2007. gada 3. maijs


Saturs

 

I   Tiesību akti, kas pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

Lappuse

 

 

REGULAS

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 489/2007 (2007. gada 2. maijs), ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

1

 

 

II   Tiesību akti, kas pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta

 

 

LĒMUMI

 

 

Komisija

 

 

2007/268/EK

 

*

Komisijas Lēmums (2007. gada 13. aprīlis), ar ko dalībvalstīs īsteno putnu gripas uzraudzības programmas mājputniem un savvaļas putniem un groza Lēmumu 2004/450/EK (izziņots ar dokumenta numuru K(2007) 1554)

3

 

 

2007/269/EK

 

*

Komisijas Lēmums (2007. gada 23. aprīlis) par aizsardzības pasākumiem pret zirgu infekciozo anēmiju Rumānijā (izziņots ar dokumenta numuru K(2007) 1652)  ( 1 )

18

 

 

2007/270/EK

 

*

Komisijas Lēmums (2007. gada 23. aprīlis) par Kopienas finansiālo ieguldījumu ārkārtas pasākumiem putnu gripas apkarošanai Nīderlandē 2006. gadā (izziņots ar dokumenta numuru K(2007) 1746)

20

 

 

2007/271/EK

 

*

Komisijas Lēmums (2007. gada 23. aprīlis) par Kopienas finansiālo ieguldījumu 2007. gada OIE konferencei Par trakumsērgas izskaušanu Eirāzijā

22

 

 

2007/272/EK

 

*

Komisijas Lēmums (2007. gada 25. aprīlis) par Kopienas finansiālo atbalstu, kas 2006. gadā ieguldīts ārkārtas pasākumos putnu gripas apkarošanā Apvienotajā Karalistē (izziņots ar dokumenta numuru K(2007) 1785)

24

 

 

2007/273/EK

 

*

Komisijas Lēmums (2007. gada 25. aprīlis) par Kopienas finansiālu ieguldījumu ārkārtas pasākumiem putnu gripas apkarošanai Vācijā 2006. gadā (izziņots ar dokumenta numuru K(2007) 1786)

26

 

 

NOLĪGUMI

 

 

Padome

 

*

Informācija par dienu, kad stājas spēkā Partnerattiecību nolīgums zvejas jomā starp Eiropas Kopienu un Mikronēzijas Federatīvajām Valstīm

28

 

 

III   Tiesību akti, kas pieņemti, piemērojot Līgumu par Eiropas Savienību

 

 

TIESĪBU AKTI, KAS PIEŅEMTI, PIEMĒROJOT LES V SADAĻU

 

*

Padomes Lēmums 2007/274/TI (2007. gada 23. aprīlis), lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienoto Valstu valdību par drošības procedūrām klasificētas informācijas apmaiņai

29

Nolīgums starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienoto Valstu valdību par drošības procedūrām klasificētas informācijas apmaiņai

30

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


I Tiesību akti, kas pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

REGULAS

3.5.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 115/1


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 489/2007

(2007. gada 2. maijs),

ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1994. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 3223/94 par sīki izstrādātiem augļu un dārzeņu ievešanas režīma izpildes noteikumiem (1), un jo īpaši tās 4. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta ievešanas vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 3223/94 4. pantā, ir tādas, kā norādīts tabulā, kas pievienota pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2007. gada 3. maijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 2. maijā

Komisijas vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY


(1)  OV L 337, 24.12.1994., 66. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 386/2005 (OV L 62, 9.3.2005., 3. lpp.).


PIELIKUMS

Komisijas 2007. gada 2. maija Regulai, ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta ievešanas vērtība

0702 00 00

MA

48,6

TN

127,8

TR

140,3

ZZ

105,6

0707 00 05

JO

196,3

MA

69,3

MK

53,2

TR

109,7

ZZ

107,1

0709 90 70

TR

106,1

ZZ

106,1

0805 10 20

EG

41,7

IL

69,7

MA

44,8

TN

50,1

ZZ

51,6

0805 50 10

IL

61,4

ZZ

61,4

0808 10 80

AR

80,6

BR

80,3

CA

99,8

CL

86,1

CN

100,5

NZ

129,9

US

109,5

UY

65,9

ZA

85,9

ZZ

93,2


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.


II Tiesību akti, kas pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta

LĒMUMI

Komisija

3.5.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 115/3


KOMISIJAS LĒMUMS

(2007. gada 13. aprīlis),

ar ko dalībvalstīs īsteno putnu gripas uzraudzības programmas mājputniem un savvaļas putniem un groza Lēmumu 2004/450/EK

(izziņots ar dokumenta numuru K(2007) 1554)

(2007/268/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1990. gada 26. jūnija Lēmumu 90/424/EEK par izdevumiem veterinārijas jomā (1), un jo īpaši tā 24. panta 2. punkta ceturto daļu un 10. pantu,

ņemot vērā Padomes 2005. gada 20. decembra Direktīvu 2005/94/EK, ar ko paredz Kopienas pasākumus putnu gripas kontrolei un atceļ Direktīvu 92/40/EEK (2), un jo īpaši tās 4. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

1990. gada 26. jūnija Lēmums 90/424/EEK par izdevumiem veterinārijas jomā nosaka to, kādā kārtībā piešķir Kopienas finansiālo atbalstu dzīvnieku slimību izskaušanas, kontroles un monitoringa programmām.

(2)

Lēmums 90/424/EEK, kurā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/53/EK (3), paredz, ka Kopienas finansiālu ieguldījumu var sniegt dalībvalstu veiktajos pasākumos, ar kuriem apkaro zemas patogenitātes putnu gripas (ZPPG) vīrusu celmus, par ko ir zināms, ka tie mutācijas ceļā var kļūt par augstas patogenitātes putnu gripu (APPG). Turklāt Lēmuma 90/424/EEK 24. panta 2. punktā ir noteikts, ka dalībvalstis katru gadu ne vēlāk kā līdz 30. aprīlim iesniedz Komisijai ikgadējās vai daudzgadējās programmas, ko uzsāk nākamajā gadā pēc gada, kurā tās vēlas saņemt finansiālu palīdzību no Kopienas.

(3)

Padomes 1992. gada 19. maija Direktīvā 92/40/EEK, ar ko ievieš Kopienas pasākumus putnu gripas kontrolei (4), ir noteikti Kopienas kontroles pasākumi, kas veicami, ja mājputnu vidū uzliesmo augstas patogenitātes putnu gripa (APPG). Tomēr minētajā direktīvā nav noteikti kontroles pasākumi zemas patogenitātes putnu gripas (ZPPG) H5 un H7 apakštipa vīrusiem un šīs slimības regulārai uzraudzībai mājputnu un savvaļas putnu vidū.

(4)

Dalībvalstis kopš 2002. gada ir īstenojušas obligātus apsekojumus par putnu gripu mājputnu vidū, katru gadu iesniedzot Komisijai uzraudzības programmas, kā paredzēts Komisijas Lēmumā 2002/649/EK (5), 2004/111/EK (6), 2005/464/EK (7) un 2006/101/EK (8).

(5)

Direktīva 2005/94/EK paredz noteiktus profilaktiskus pasākumus, kas saistīti ar putnu gripas uzraudzību un agrīnu konstatāciju. Pēdējā diena, kad dalībvalstis var transponēt minēto direktīvu, ir 2007. gada 1. jūlijs, un direktīva paredz Direktīvas 92/40/EEK atcelšanu no minētās dienas.

(6)

Direktīvā 2005/94/EK paredzētie Kopienas pasākumi putnu gripas kontrolei attiecas arī uz H5 un H7 apakštipa vīrusu izraisītas ZPPG uzliesmojumu kontroli mājputnu vidū. Lai atklātu varbūtēju šo vīrusu izplatību mājputnu saimēs, dalībvalstīm jāīsteno obligātas uzraudzības programmas. Šo kontroles pasākumu mērķis ir novērst ZPPG H5 un H7 apakštipa vīrusu izplatīšanos, nepieļaujot to plašu izplatīšanos mājputnu populācijā, lai varētu novērst draudus APPG attīstībai mutācijas ceļā un varbūtējas postošas sekas.

(7)

Direktīva 2005/94/EK paredz arī to, ka jāīsteno savvaļas putnu uzraudzības programmas, lai, pamatojoties uz regulāri atjauninātu riska novērtējumu, papildinātu zināšanas par savvaļas putnu radītajiem draudiem saistībā ar putnu saslimšanu ar jebkādiem putnu izcelsmes putnu gripas vīrusiem.

(8)

Paturot prātā nesenos notikumus saistībā ar APPG H5N1 apakštipa vīrusu plašo izplatību Eiropas savvaļas putnu vidū, ir svarīgi arī turpmāk stiprināt uzraudzības pasākumus, ņemot vērā dalībvalstīs no 2003. līdz 2006. gadam veiktos apsekojumus un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EPNI) (9) nesen uzsākto zinātnisko darbu, ko tā veic sadarbībā ar Eiropas Komisijas Vides ģenerāldirektorāta ORNIS zinātnisko darba grupu. Minētās iestādes turpinās iesākto darbu, kā dēļ var būt nepieciešama turpmāka atjaunināšana.

(9)

Īstenojot savvaļas putnu uzraudzības programmas, jāpievērš uzmanība prasībām, kas paredzētas Padomes Direktīvā 79/409/EEK (10) attiecībā uz visu Kopienā sastopamo savvaļas putnu aizsardzību un saglabāšanu.

(10)

Komisijas 2004. gada 29. aprīļa Lēmums 2004/450/EK, ar ko nosaka standarta prasības to pieteikumu saturam, ar kuriem piesakās uz Kopienas finansējumu dzīvnieku slimību izskaušanas, monitoringa un kontroles programmām (11), nosaka standarta prasības to pieteikumu saturam, ar kuriem piesakās uz Kopienas finansējumu dzīvnieku slimību izskaušanas, monitoringa un kontroles programmām.

(11)

Lēmums 90/424/EEK tagad paredz, ka Kopienas finansiāla palīdzība jāpiešķir par izdevumiem, kas dalībvalstīm radušies saistībā ar dažu dzīvnieku slimību, arī putnu gripas, izskaušanas, kontroles un monitoringa valsts programmu finansēšanu, tāpēc dalībvalstis katru gadu vēlākais līdz 30. aprīlim saskaņā ar Lēmuma 90/424/EEK 24. panta 2. punktu var iesniegt Komisijai putnu gripas uzraudzības programmas, lai saņemtu Kopienas finansiālu palīdzību. Lēmums 2004/450/EK jāgroza, lai noteiktu standarta prasības to pieteikumu saturam, ar kuriem piesakās uz Kopienas finansējumu putnu gripas uzraudzības programmām.

(12)

Tāpēc Lēmums 2004/450/EK ir attiecīgi jāgroza.

(13)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Putnu gripas uzraudzības programmu apstiprināšana

Putnu gripas uzraudzības programmas mājputniem un savvaļas putniem, ko veic dalībvalstis saskaņā ar Direktīvas 2005/94/EK 4. panta 1. punktu, atbilst šā lēmuma I un II pielikumā izklāstītajiem norādījumiem.

2. pants

Lēmuma 2004/450/EK grozījumi

Lēmumu 2004/450/EK groza šādi:

1)

1. pantu papildina ar šādu c) punktu:

“c)

attiecībā uz I pielikuma C daļā minēto dzīvnieku slimību vismaz to informāciju, kura norādīta IV pielikumā.”

2)

I pielikumu papildina ar šādu C daļu:

“C   DAĻA

1. panta c) punktā minētā slimība

putnu gripa”

3)

Pievieno jaunu IV pielikumu, kura teksts noteikts šā lēmuma III pielikumā.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2007. gada 13. aprīlī

Komisijas vārdā

Komisijas loceklis

Markos KYPRIANOU


(1)  OV L 224, 18.8.1990., 19. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Lēmumu 2006/965/EK (OV L 397, 30.12.2006., 22. lpp.).

(2)  OV L 10, 14.1.2006., 16. lpp.

(3)  OV L 29, 2.2.2006., 37. lpp.

(4)  OV L 167, 22.6.1992., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2006/104/EK (OV L 363, 20.12.2006., 352. lpp.).

(5)  OV L 213, 9.8.2002., 38. lpp.

(6)  OV L 32, 5.2.2004., 20. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2004/615/EK (OV L 278, 27.8.2004., 59. lpp.).

(7)  OV L 164, 24.6.2005., 52. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2005/726/EK (OV L 273, 19.10.2005., 21. lpp.).

(8)  OV L 46, 16.2.2006., 40. lpp.

(9)  Zinātniskais atzinums “Migrējošie putni un to varbūtējā saistība ar augsti patogēnas putnu gripas izplatību” (EPNI, 2006. gada 12. maijs) un tā papildinājums (2006. gada 11. decembris).

(10)  OV L 103, 25.4.1979., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2006/105/EK (OV L 363, 20.12.2006., 368. lpp.).

(11)  OV L 155, 30.4.2004., 90. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/282/EK (OV L 104, 13.4.2006., 40. lpp.).


I PIELIKUMS

Norādījumi, kas jāņem vērā, dalībvalstīs īstenojot putnu gripas uzraudzības programmas mājputniem

A.   Uzraudzības mērķi, vispārējās prasības un kritēriji

A.1.   Mērķi

ZPPG H5 un H7 apakštipa vīrusu seroloģiskās uzraudzības mājputniem mērķis ir:

1)

atklāt ZPPG H5 un H7 apakštipa vīrusu subklīniskas infekcijas, tādējādi papildinot agrīnas konstatācijas sistēmas un vēlāk novēršot varbūtēju šo vīrusu mutāciju APPG;

2)

atklāt ZPPG H5 un H7 apakštipa vīrusu infekcijas mājputnu populāciju īpašām mērķa grupām, kurām īpaši draud inficēšanās pielietoto putnkopības sistēmu dēļ vai īpašu sugu slimībuzņēmīguma dēļ;

3)

pierādīt, ka konkrēta valsts, reģions vai nodalījums ir brīvs no putnu gripas, par ko ir pienākums ziņot saistībā ar starptautisko tirdzniecību saskaņā ar Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas (OIE) noteikumiem.

A.2.   Vispārējās prasības un kritēriji

1.

Paraugu ņemšana notiek ne vēlāk kā līdz programmas īstenošanas gada 31. decembrim. Mājputniem paraugus ņem laikposmā, kas atbilst katras kategorijas mājputnu audzēšanas cikliem.

2.

Lai taupītu resursus, iesaka izmantot citiem nolūkiem savāktos paraugus.

3.

Paraugu pārbaudes putnu gripas noteikšanai veic dalībvalstu putnu gripas valsts laboratorijās (VL) vai valsts laboratoriju kontrolē esošās citās laboratorijās, ko apstiprinājušas kompetentās iestādes.

4.

Visus rezultātus (gan seroloģiskos, gan virusoloģiskos) nosūta salīdzināšanai uz Kopienas putnu gripas references laboratoriju (KRL). Jānodrošina laba informācijas plūsma. KRL nodrošina tehnisku atbalstu un uztur palielinātu diagnostisko reaģentu krājumu.

5.

Visus putnu gripas vīrusu izolātus iesniedz KRL saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, izņemot gadījumus, kad ir piešķirta atkāpe saskaņā ar Komisijas Lēmumā 2006/437/EK (1) izklāstītās diagnostikas rokasgrāmatas V nodaļas 4. punktu (“Diferenciāldiagnoze”). H5/H7 apakštipa vīrusu paraugus iesniedz nekavējoties, un tiem veic standarta raksturošanas testus (nukleotīdu secību analīze/IVPI) saskaņā ar minēto diagnostikas rokasgrāmatu.

6.

Ja vien iespējams, dalībvalstu VL iesniedz KRL H5 un H7 pozitīvos serumus, kuri iegūti no zosveidīgajiem putniem, lai veidotu arhīvu, kas atvieglotu turpmākās pārbaudes.

B.   Putnu gripas uzraudzība mājputniem

1.

Visas pozitīvās atradnes retrospektīvi analizē uz vietas, un šīs analīzes rezultātus paziņo Komisijai un KRL.

2.

KRL nodrošina īpašus protokolus, kurus pievieno KRL nosūtāmajam materiālam, un tabulas, kas paredzētas uzraudzības datu apkopošanai. Tabulās norāda laboratorisko pārbaužu metodes. Tabulas izmanto tam, lai rezultātus varētu iesniegt vienā dokumentā.

3.

Asins paraugus seroloģiskiem izmeklējumiem savāc no visu sugu mājputniem, ieskaitot brīvās turēšanas apstākļos audzētos mājputnus, vismaz no pieciem līdz desmit putniem (izņemot pīles, zosis un paipalas) katrā saimniecībā un, ja saimniecībā ir vairāk nekā viena kūts, no dažādām kūtīm. Ja ir vairākas kūtis, attiecīgi jāpalielina no vienas kūts ņemamo paraugu skaits. Iesaka ņemt vismaz piecus putnus no vienas kūts.

4.

Paraugus ņem visā dalībvalsts teritorijā tā, lai tie būtu reprezentatīvi attiecībā uz visu dalībvalsti, ievērojot:

a)

to saimniecību skaitu, kurās jāņem paraugi (izņemot pīles, zosis un tītarus); šo skaitu nosaka tā, lai nodrošinātu vismaz vienas inficētas saimniecības konstatēšanu, ja inficētas ir vismaz 5 % saimniecību, ar 95 % ticamības intervālu (skatīt 1. tabulu); un

b)

paraugus katrā saimniecībā ņem no tik daudz putniem, lai nodrošinātu 95 % varbūtību, ka tiks konstatēts vismaz viens pozitīvs gadījums, ja seropozitīvo putnu ir ≥ 30 %.

5.

Pamatojoties uz riska novērtējumu un konkrēto situāciju attiecīgajā dalībvalstī, nosakot paraugu ņemšanas metodi, ņem vērā arī:

a)

audzēšanas veidus un raksturīgos riska faktorus; paraugu ņemšanā izvēlas brīvās turēšanas apstākļos audzētos, brīvā dabā turētos un piemājas putnus. Vērā ņem arī citus faktorus, piemēram, dažāda vecuma grupas, dzirdināšanu ar virszemes ūdeni, relatīvi ilgāku mūžu, faktu, ka saimniecībā ir vairāk nekā viena suga, vai citus svarīgus faktorus;

b)

to, cik tītaru, pīļu un zosu saimniecības jāpārbauda, ņemot paraugu, nosaka tā, lai nodrošinātu, ka tiek konstatēta vismaz viena inficēta saimniecība, ja inficētās saimniecības ir vismaz 5 %, ar 99 % ticamības intervālu (skatīt 2. tabulu);

c)

ja dalībvalstī ir ievērojams skaits saimniecību, kurās audzē medījamos putnus, skrējējputnus un paipalas, šīs saimniecības iekļauj programmā. Attiecībā uz paipalām paraugus ņem tikai no pieaugušiem (vai dējošiem) vaislas putniem;

d)

paraugu ņemšanas laikposmam jāsakrīt ar audzēšanas sezonu. Tomēr attiecīgā gadījumā paraugu ņemšanu vietējā līmenī var pieskaņot citiem laikposmiem, kad citu mājputnu klātbūtne saimniecībā varētu radīt lielākus slimības ievazāšanas draudus;

e)

ja ir ievērojams piemājas putnu saimju skaits, uzraudzību var attiecināt arī uz tām;

f)

dalībvalstis, kurām jāņem paraugi Āzijas putnu mēra noteikšanai, lai tās varētu saglabāt tādu valstu statusu, kurās netiek veikta vakcinācija pret Āzijas putnu mēri (saskaņā ar Komisijas Lēmumu 94/327/EK (2), var izmantot šos paraugus no vaislas putniem H5/H7 antivielu uzraudzībai.

1.   tabula

To saimniecību skaits, kurās jāņem paraugi no katras kategorijas mājputniem (izņemot tītaru, pīļu un zosu saimniecības)

Saimniecību skaits katrā mājputnu kategorijā katrā dalībvalstī

To saimniecību skaits, kurās jāņem paraugi

Līdz 34

Visas

35–50

35

51–80

42

81–250

53

> 250

60


2.   tabula

Tītaru, pīļu un zosu saimniecību skaits, kurās jāņem paraugi

Saimniecību skaits katrā dalībvalstī

To saimniecību skaits, kurās jāņem paraugi

Līdz 46

Visas

47–60

47

61–100

59

101–350

80

> 350

90

C.   Īpašas prasības par to, kā nosakāma pīļu, zosu un paipalu inficēšanās ar putnu gripas H5/H7 apakštipa vīrusiem

1.

Asins paraugus seroloģiskai analīzei vēlams ņemt no putniem, kas tiek turēti atklātā laukā.

2.

No katras izvēlētās saimniecības ņem 40–50 asins paraugus seroloģiskai izmeklēšanai.

3.

Ja nav ražošanai izmantojamu saimju, uzraudzību var veikt piemājas saimēm.

D.   Laboratoriskā pārbaude

1.

Laboratoriskās pārbaudes veic saskaņā ar putnu gripas diagnostikas rokasgrāmatu (Lēmums 2006/437/EK), kurā ir izklāstītas procedūras putnu gripas apstiprināšanai un diferenciāldiagnozes noteikšanai (ieskaitot pīļu un zosu serumu izmeklējumus, veicot hemaglutinācijas kavēšanas reakciju (HI tests)).

2.

Tomēr, ja ir paredzēts veikt laboratoriskās pārbaudes, kas nav noteiktas putnu gripas diagnostikas rokasgrāmatā un aprakstītas OIE “Sauszemes dzīvnieku rokasgrāmatā”, dalībvalstis nosūta Kopienas references laboratorijai vajadzīgos apstiprinošos datus, vienlaikus Komisijai apstiprināšanai iesniedzot savu programmu.

3.

Visas pozitīvās seroloģisko izmeklējumu atradnes apstiprina dalībvalstu putnu gripas valsts laboratorijā, veicot hemaglutinācijas kavēšanas reakciju ar izraudzītiem celmiem, kas saņemti no Kopienas putnu gripas references laboratorijas.

H5

a)

Pirmreizējais tests, izmantojot Ostrich/Denmark/72420/96 (H5N2).

b)

Visu pozitīvo paraugu pārbaude ar Duck/Denmark/64650/03 (H5N7), lai izslēgtu krusteniski reaģējošo antivielu N2.

H7

a)

Pirmreizējais tests, izmantojot Turkey/England/647/77 (H7N7).

b)

Visu pozitīvo paraugu pārbaude ar African Starling/983/79 (H7N1), lai izslēgtu krusteniski reaģējošo antivielu N7.


(1)  OV L 237, 31.8.2006., 1. lpp.

(2)  OV L 146, 11.6.1994., 17. lpp.


II PIELIKUMS

Norādījumi, kas jāņem vērā, dalībvalstīs īstenojot putnu gripas uzraudzības programmas savvaļas putniem

A.   Uzraudzības mērķi, vispārējās prasības un kritēriji

A.1.   Mērķi

Putnu gripas virusoloģiskās uzraudzības savvaļas putniem mērķis ir noteikt putnu gripas vīrusu (ZPPG un APPG) ievazāšanas risku mājputniem:

nodrošinot APPG H5N1 apakštipa vīrusu agrīnu konstatāciju, pētot to, kāpēc palielinās saslimstība un mirstība savvaļas putnu vidū, jo īpaši izvēlētām “paaugstināta riska” sugām,

ja savvaļas putniem tiek konstatēts APPG H5N1 apakštipa vīruss, pastiprina dzīvu un beigtu savvaļas putnu uzraudzību, lai noteiktu to, vai citu sugu savvaļas putni var būt asimptomātiski pārnēsātāji vai “pārnesējsugas” (skatīt šā pielikuma E daļu),

turpinot dažādu savvaļā dzīvojošu migrējošo putnu sugu “pamatuzraudzību” saskaņā ar ZPPG vīrusu pastāvīgu monitoringu. Galvenās mērķa grupas paraugu ņemšanai ir zosveidīgie (ūdensputni) un tārtiņveidīgie (bridējputni un kaijas), lai novērtētu to, vai šie putni pārnēsā ZPPG H5 un H7 apakštipa vīrusus (tādējādi konstatējot arī APPG H5N1 apakštipa un citus vīrusus, ja putniem tie ir). Jo īpaši kā mērķa grupa jānosaka “paaugstināta riska” sugas.

A.2.   Vispārējās prasības un kritēriji

1.

Paraugu ņemšana notiek ne vēlāk kā līdz programmas īstenošanas gada 31. decembrim.

2.

Paraugu pārbaudes putnu gripas noteikšanai veic dalībvalstu putnu gripas valsts laboratorijās (VL) vai valsts laboratoriju kontrolē esošās citās laboratorijās, ko apstiprinājušas kompetentās iestādes.

3.

Visus rezultātus nosūta salīdzināšanai uz Kopienas putnu gripas references laboratoriju (KRL). Jānodrošina laba informācijas plūsma. KRL nodrošina tehnisku atbalstu un uztur palielinātu diagnostisko reaģentu krājumu.

4.

Visus putnu gripas vīrusu izolātus, kas konstatēti savvaļas putniem, iesniedz KRL saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, izņemot gadījumus, kad ir piešķirta atkāpe saskaņā ar Lēmumā 2006/437/EK izklāstītās putnu gripas diagnostikas rokasgrāmatas V nodaļas 4. punktu (“Diferenciāldiagnoze”). H5/H7 apakštipa vīrusu paraugus iesniedz nekavējoties, un tiem veic standarta raksturošanas testus (nukleotīdu secību analīze/IVPI) saskaņā ar minēto diagnostikas rokasgrāmatu.

B.   Putnu gripas uzraudzība savvaļas putniem

Plānošana un īstenošana

Plānojot uzraudzību, nodrošina ciešu sadarbību ar epidemiologiem un ornitologiem, un kompetento iestādi dabas aizsardzības jomā, kas palīdz noteikt sugas un optimalizēt paraugu ņemšanu. Uzraudzības plānu pielāgo valsts situācijai attiecībā uz sugu izvēli paraugu ņemšanai atbilstoši tam, kuras sugas ir visizplatītākās, un putnu populāciju lielumam. Ņemot paraugus, jāņem vērā migrācijas modeļu sezonalitāte, kas dažādās dalībvalstīs var atšķirties. Jāņem vērā arī dažādu sugu putnu uzvedība attiecībā uz migrācijas ceļiem, galvenajiem biotopiem, bara instinktu un sugu sajaukšanās pakāpe migrācijas laikā, kā arī 2003.–2006. gadā iegūtie iepriekšējās uzraudzības rezultāti. Turklāt darbs putnu gripas uzraudzības savvaļas putniem darba grupā, kas analizēs pieejamos jaunos datus, nodrošinās pastāvīgu pārskatīšanu un atgriezenisko saiti.

Attiecībā uz APPG H5N1 apakštipa vīrusu jāņem vēra visi minētie faktori saistībā ar savvaļas putnu iespējamo saskarsmi ar inficētiem mājputniem un savvaļas putniem teritorijās, kur konstatēti slimības uzliesmojumi, un varbūtēju savvaļas putnu saskari ar mājputniem dažādu dalībvalstu putnkopības sistēmās.

Lai novērtētu tādu iespējamību, EPNI atzinumā (1) sniegtās lēmumu pieņemšanas shēmas un tabulas, kas izstrādātas sadarbībā ar Eiropas Komisijas Vides ģenerāldirektorātu, var būt efektīvs palīglīdzeklis, lai pielāgotu dalībvalstu vietējo riska novērtējumu stāvokļa izmaiņām, pamatojoties uz dalībvalstu ciešu sadarbību un viedokļu apmaiņu.

Jāveicina saziņa ar putnu aizsardzības/vērošanas struktūrām un gredzenošanas stacijām. Paraugus attiecīgos gadījumos ņem šo struktūru un staciju personāla pārraudzībā vai mednieki un citas ornitoloģijā kvalificētas personas.

1.

Slimu un mirušu savvaļas putnu pasīvu uzraudzību veic:

a)

teritorijās, kur palielinās saslimstība un mirstība savvaļas putnu vidū;

b)

teritorijās, kas atrodas jūras, ezeru un ūdens ceļu tuvumā, kurās atrasti beigti putni, jo īpaši, ja šādas teritorijas atrodas mājputnu fermu tuvumā;

c)

D daļā minēto sugu putniem, kas noteiktas kā “paaugstināta riska” sugas, un citiem savvaļas putniem, kas dzīvo to tiešā tuvumā.

2.

Turklāt vēlams, lai dzīvu un beigtu putnu izmeklējumi teritorijās, kurās konstatēti H5N1 gadījumi, attiektos uz šādiem putniem:

a)

savvaļas putniem vai mājputniem, lai noteiktu varbūtējos asimptomātiskos pārnēsātājus;

b)

putniem teritorijās, kas ir epidemioloģiski saistītas ar šādiem gadījumiem;

c)

putniem, kas var nonākt ciešā saskarē ar mājputnu saimniecībām (aizsardzības zona, uzraudzības zona un B apgabals), tādējādi darbojoties kā “pārnesējsugas”, jo īpaši E daļā minētajiem putniem.

3.

Dzīvu un klīniski veselu un/vai klīniski slimu, ievainotu vai nomedītu (2) putnu aktīvu uzraudzību veic:

a)

migrējošiem putniem, kas pieder pie zosveidīgo kārtas (ūdensputni) un tārtiņveidīgo kārtas (bridējputni un kaijas);

b)

teritorijās, kas noteiktas kā vietas, kur lielos baros pulcējas dažādu sugu migrējošie putni un notiek sugu sajaukšanās, jo īpaši, ja šādas teritorijas atrodas mājputnu fermu tuvumā;

c)

izvēlēto “paaugstināta riska” sugu putniem (3).

Paraugu ņemšanas procedūras

1.

Iztriepes no rīkles apakšdaļas un kloākas virusoloģiskai izmeklēšanai ņem no šķietami veseliem savvaļā dzīvojošiem putniem. Ja kādu iemeslu dēļ nav praktiski ņemt iztriepes no kloākas dzīviem putniem, kā alternatīvu var izmantot rūpīgi savāktu svaigu fēču paraugus. Tomēr vietās, kur pulcējas dažādas putnu sugas, jānodrošina izsekojamība.

2.

Vīrusa izolēšanai un molekulārai noteikšanai (PĶR) savāc iztriepes no kloākas un trahejas/rīkles apakšdaļas un/vai audus (proti, smadzeņu, sirds, plaušu, trahejas, nieru un zarnu paraugus) no savvaļas putniem, kas atrasti miruši vai nošauti.

3.

Paraugi jāglabā un jātransportē īpaši uzmanīgi. Iztriepes tūlīt jāatdzesē uz ledus vai ar saldētas želejas pakām un pēc iespējas ātrāk jāiesniedz laboratorijā. Paraugus nedrīkst sasaldēt, izņemot gadījumus, kad tas ir absolūti nepieciešams. Ja tas ir iespējams, iztriepes jāievieto antibiotiskā vai speciālā vīrusu transportēšanas vidē tā, lai tās būtu pilnībā iegremdētas. Paraugi jāievieto transportēšanas vidē papildus atdzesēšanai, nevis kā alternatīva atdzesēšanai. Ja šāda vide nav pieejama, iztriepes jāievieto atpakaļ apvalkā un sausas jāiesniedz laboratorijai. Ja nevar garantēt ātru nogādāšanu laboratorijā 48 stundu laikā (transportēšanas vidē 4 °C temperatūrā), paraugus tūlīt sasaldē, uzglabā un tad transportē, uzglabājot sausā ledū. Paraugu uzglabāšanu un transportēšanu var ietekmēt dažādi faktori, tāpēc izvēlētajai metodei jābūt piemērotai šim nolūkam.

4.

Paraugu ņemšanas procedūras veic saskaņā ar putnu gripas diagnostikas rokasgrāmatu (Lēmums 2006/437/EK), kurā ir noteiktas procedūras putnu gripas apstiprināšanai un diferenciāldiagnozes noteikšanai.

C.   Laboratoriskās pārbaudes

1.

Laboratoriskās pārbaudes veic saskaņā ar putnu gripas diagnostikas rokasgrāmatu (Lēmums 2006/437/EK), kurā ir izklāstītas procedūras putnu gripas apstiprināšanai un diferenciāldiagnozes noteikšanai.

2.

Tomēr, ja ir paredzēts veikt laboratoriskās pārbaudes, kas nav noteiktas putnu gripas diagnostikas rokasgrāmatā un aprakstītas OIE“Sauszemes dzīvnieku rokasgrāmatā”, dalībvalstis nosūta Kopienas references laboratorijai vajadzīgos apstiprinošos datus, vienlaikus Komisijai apstiprināšanai iesniedzot savu programmu.

3.

Visiem paraugiem, kas savākti, veicot putnu gripas uzraudzību savvaļas putniem, pēc iespējas drīz veic pārbaudes, ja iespējams, izmantojot molekulārās pārbaudes, un saskaņā ar diagnostikas rokasgrāmatu (Lēmums 2006/437/EK). Šīs pārbaudes veic tikai tajās laboratorijās, kuras spēj garantēt kvalitāti un kurās izmanto Kopienas references laboratorijas atzītas metodes putnu gripas noteikšanai. Turklāt jāizmanto metodes, kas uzrādījušas pieņemamus rezultātus dalībvalstu valsts laboratoriju jaunākajā salīdzinošajā izmeklēšanā (gredzena tests). Ieteicams izmantot sākotnējā skrīninga metodi ar M gēna PĶR, cik vien drīz iespējams pārbaudot uz H5, bet divu nedēļu laikā, un pozitīvas atradnes gadījumā jāveic šķelšanās vietas analīze, lai noteiktu, vai tā ir augstas patogenitātes putnu gripa (APPG) vai zemas patogenitātes putnu gripa (ZPPG). Ja tiek apstiprināts APPG H5 apakštipa vīruss, cik vien drīz iespējams jāveic papildu analīzes, lai noteiktu N tipu, pat ja tādējādi tikai var pierādīt N1 izslēgšanu.

4.

Laboratorijā drīkst apvienot līdz pieciem paraugiem, kas ņemti no vienas sugas putniem un savākti vienā un tajā pašā vietā un laikā, nodrošinot to, ka pozitīvas atradnes gadījumā var identificēt atsevišķos paraugus un tos pārbaudīt atkārtoti.

5.

Seroloģisko uzraudzību nepiemēro putnu gripas izmeklējumiem, ko veic savvaļas putniem, jo ar seroloģiskām metodēm nevar izšķirt AP un ZP celmu un, konstatējot antivielas, nevar izdarīt secinājumus par vietu, kur savvaļas putni būtu varējuši inficēties. Tomēr seroloģiskā uzraudzība varētu būt svarīga, lai pētītu, kurām nometnieku vai migrējošo putnu sugām H5/H7 apakštipa vīrusi ir prevelējoši (vai endēmiski). Šādas analīzes veic tikai specializētās laboratorijās, kur izmanto rūpīgi izvēlētu antigēnu paneli, lai nodrošinātu hemaglutinīna specifiskās antivielas (t. i., lai izslēgtu N specifisko antivielu interferenci).

Saraksts ar savvaļas putnu sugām, kas ir paaugstināta riska sugas attiecībā uz putnu gripu (4)

Parastais nosaukums

Zinātniskais nosaukums

Mazais gulbis

Cygnus columbianus

Ziemeļu gulbis

Cygnus cygnus

Paugurknābja gulbis

Cygnus olor

Zosis

Īsknābja zoss

Anser brachyrhynchus

Sējas zoss

Anser fabalis

Baltpieres zoss (kontinentālā rase)

Anser albifrons albifrons

Mazā zoss

Anser erythropus

Meža zoss

Anser anser

Baltvaigu tumšzoss

Branta leucopsis

Melngalvas tumšzoss

Branta bernicla

Sarkankakla zoss

Branta ruficollis

Kanādas tumšzoss

Branta canadensis

Pīles

Baltvēderis

Anas penelope

Krīklis

Anas crecca

Meža pīle

Anas platyrhynchos

Garkaklis

Anas acuta

Prīkšķe

Anas querquedula

Platknābis

Anas clypeata

Marmorpīle

Marmaronetta angustirostris

Lielgalvis

Netta rufina

Brūnkaklis

Aythya ferina

Cekulpīle

Aythya fuligula

Bridējputni

Ķīvīte

Vanellus vanellus

Dzeltenais tārtiņš

Pluvialis apricaria

Melnā puskuitala

Limosa limosa

Gugatnis

Philomachus pugnax

Kaijas

Lielais ķīris

Larus ridibundus

Kajaks

Larus canus

Saraksts ar putniem, kas dzīvo mājputnu tuvumā (5)

Parastais nosaukums

Zinātniskais nosaukums

Saskarsmes iespējamība ar mājputniem

1. grupa.   

Sugas, kas cieši saistītas ar mājputnu audzēšanu Eiropā

Zoss

Anser anser domesticus

Augsta

Meža pīle

Anas platyrhynchos

Augsta

Muskuspīle

Cairina moschata

Augsta

Mājas balodis

Columba livia

Augsta

Mājas zvirbulis

Passer domesticus

Augsta

2. grupa.   

Sugas, kas var būt sastopamas uz lauksaimniecības zemes, ko izmanto arī pieradinātiem mājputniem Ziemeļeiropā

Dzeltenais tārtiņš

Pluvialis apricaria

Zema

Ķīvīte

Vanellus vanellus

Vidēja

Lielais ķīris

Larus ridibundus

Augsta

Kajaks

Larus canus

Augsta

Sudrabkaija

Larus argentatus

Zema

Lauku balodis

Columba palumbus

Augsta

Gredzenūbele

Streptopelia decaocto

Augsta

Parastais fazāns

Phasianus colchicus

Augsta

Cīruļu sugas

Alauda & Galerida spp.

Zema

Čipstes

 

Zema

Cielavas

 

Vidēja

Pelēkais strazds

Turdus pilaris

Vidēja

Plukšķis

Turdus iliacus

Vidēja

Žagata

Pica pica

Augsta

Kovārnis

Corvus monedula

Augsta

Krauķis

Corvus frugilegus

Vidēja

Vārna

Corvus corone

Vidēja

Krauklis

Corvus corax

Zema

Mājas strazds

Sturnus vulgaris

Augsta

Vienkrāsainais strazds

Sturnus unicolor

Augsta

Mājas zvirbulis

Passer domesticus

Augsta

Lauku zvirbulis

Passer montanus

Augsta

Žubītes

 

Vidēja

Stērstes

Miliaria, Emberiza spp.

Vidēja

3. grupa.   

Sugas, kas var būt sastopamas uz mitrzemes, ko izmanto arī pieradinātiem ūdensputniem Ziemeļeiropā

Gārņi

Egretta spp.

Zema

Zivju gārņi

Ardea un citas spp.

Vidēja

Jūras krauklis

Phalacrocorax carbo

Vidēja

Stārķi

Ciconia spp.

Zema

Paugurknābja gulbis

Cygnus olor

Vidēja

Meža zoss

Anser anser

Vidēja

Kanādas tumšzoss

Branta canadensis

Zema

Pīles

Anas & Aythya spp.

Zema

Meža pīle

Anas platyrhynchos

Augsta

Laucis

Fulica atra

Vidēja

Ūdensvistiņa

Gallinula chloropus

Vidēja


(1)  Zinātniskais atzinums “Migrējošie putni un to varbūtējā saistība ar augsti patogēnas putnu gripas izplatību” (EPNI, 2006. gada 12. maijs).

(2)  Medības, ievērojot Padomes Direktīvas 79/409/EEK prasības par visu dabā sastopamo savvaļas putnu aizsardzību un saglabāšanu.

(3)  Nosaka Eiropas Komisijas Vides ģenerāldirektorāts.

(4)  Šis saraksts nav izsmeļošs, bet gan ir paredzēts tikai to migrējošo sugu noteikšanai, kas var radīt paaugstinātu risku putnu gripas ievazāšanai Kopienā, pamatojoties uz to migrācijas ceļiem, kas ietver teritorijas, kur savvaļas putniem vai mājputniem konstatēti APPG H5N1 gadījumi. Šis saraksts izveidots, pamatojoties uz zinātnisko atzinumu “Migrējošie putni un to varbūtējā saistība ar augsti patogēnas putnu gripas izplatību”, ko 2006. gada 12. maijā pieņēma EPNI Dzīvnieku veselības un labturības ekspertu grupa, un zinātnisko darbu, ko veica ORNIS komiteja un Eiropas Komisijas Vides ģenerāldirektorāta līgumdarbinieki. Tomēr šo sarakstu varētu atjaunināt pēc turpmāku zinātnisko pētījumu rezultātu publiskošanas un pamatojoties uz dalībvalstu iestāžu veikto riska novērtējumu, kurā ņemta vērā katras valsts ornitoloģiskā situācija.

(5)  Šis saraksts nav izsmeļošs, bet gan ir paredzēts tikai to Eiropas nometnieku vai nemigrējošo putnu sugu noteikšanai, kas dzīvo mājputnu tuvumā (jo īpaši Ziemeļeiropā) un kas teorētiski var pārnest APPG H5N1 apakštipa vīrusu no savvaļas putniem, kas var būt asimptomātiski inficēti (“pārnesējsugas”). Šis saraksts izveidots, pamatojoties uz zinātnisko atzinumu “Migrējošie putni un to varbūtējā saistība ar augsti patogēnas putnu gripas izplatību”, ko 2006. gada 12. maijā pieņēma EPNI Dzīvnieku veselības un labturības ekspertu grupa, un zinātnisko darbu, ko veica ORNIS komiteja un Eiropas Komisijas Vides ģenerāldirektorāta (DG ENV) līgumdarbinieki. Tomēr šo sarakstu varētu atjaunināt un papildināt pēc turpmāku zinātnisko pētījumu rezultātu publiskošanas. DG ENV jo īpaši ir norīkojis, ka Wetland international un EURING pārskatīs, atjauninās un papildinās sākotnējo analīzi par paaugstināta riska sugām un vietām, ņemot vērā 2006. gada H5N1 uzliesmojumus Eiropā, un noteiks augsta riska putnu sugas, kas var darboties kā “pārnesējsugas” starp savvaļas putniem un mājputniem un/vai cilvēkiem dažādās Eiropas vietās. Tiek plānots, ka rezultātus publiskos līdz 2007. gada jūnija beigām.

(http://ec.europa.eu/environment/nature/nature_conservation/focus_wild_birds/avian_influenza/pdf/avian_influenza_report.pdf). Šāds pētījums, domājams, nodrošinās uzticamāku sākotnējo sarakstu par paaugstināta riska sugām un saskarsmes risku ar mājputniem ES un nodrošinās mērķtiecīgāku pieeju.


III PIELIKUMS

“IV PIELIKUMS

Image

Image

Image


3.5.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 115/18


KOMISIJAS LĒMUMS

(2007. gada 23. aprīlis)

par aizsardzības pasākumiem pret zirgu infekciozo anēmiju Rumānijā

(izziņots ar dokumenta numuru K(2007) 1652)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2007/269/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1990. gada 26. jūnija Direktīvu 90/425/EEK par veterinārajām un zootehniskajām pārbaudēm, kas piemērojamas Kopienā iekšējā tirdzniecībā ar noteiktiem dzīviem dzīvniekiem un produktiem, lai izveidotu iekšējo tirgu (1), un jo īpaši tās 10. panta 4. punktu,

tā kā:

(1)

Zirgu infekciozā anēmija (“ZIA”) ir vīrusa slimība, kas skar tikai Equidae dzimtas dzīvniekus. Inficēšanās ar ZIA nav acīmredzama, ja nāves cēlonis nav kāds no akūtiem klīniskiem simptomiem. Parasti inkubācijas periods ir no vienas līdz trim nedēļām, bet tas var ilgt arī trīs mēnešus. Inficētie zirgu dzimtas dzīvnieki ir inficēti visu dzīves laiku, un tie, iespējams, var pārnest infekciju citiem zirgu dzimtas dzīvniekiem. Infekciju pārnes asinssūcēji dunduri ar inficēta zirgu dzimtas dzīvnieka asinīm, in utero auglim, ar inficētām adatām, vai infūziju veicot ar vīrusu saturošu asins pagatavojumu.

(2)

ZIA ir slimība, par kuru obligāti jāpaziņo saskaņā ar A pielikumu Padomes 1990. gada 26. jūnija Direktīvai 90/426/EEK par dzīvnieku veselības prasībām attiecībā uz zirgu dzimtas dzīvnieku pārvadāšanu un importu no trešām valstīm (2). Turklāt Padomes 1982. gada 21. decembra Direktīva 82/894/EEK par dzīvnieku slimību paziņošanu Kopienā (3) paredz, ka par ZIA uzliesmojumiem jāinformē Komisija un pārējās dalībvalstis, izmantojot Dzīvnieku slimību reģistra sistēmu (“ADNS”).

(3)

Direktīvas 90/426/EEK 4. panta 5. punktā ir paredzēti ierobežojumi attiecībā uz zirgu dzimtas dzīvnieku pārvietošanu no saimniecībām, kurās ir konstatēta ZIA, kamēr pēc inficēto dzīvnieku nokaušanas atlikušie dzīvnieki būs uzrādījuši negatīvu reakciju pēc diviem Koginsa testiem.

(4)

Atšķirībā no citām dalībvalstīm ZIA ir endēmiska Rumānijā, un konsekventi netiek veikta tūlītēja inficēto zirgu dzimtas dzīvnieku nokaušana. Šā iemesla dēļ Rumānija pēc pievienošanās Eiropas Savienībai brīvprātīgi turpināja mutatis mutandis piemērot attiecīgos pasākumus, kas paredzēti 2004. gada 29. novembra Komisijas Lēmumā 2004/825/EK par aizsardzības pasākumiem attiecībā uz zirgu dzimtas dzīvnieku importu no Rumānijas (4).

(5)

Ņemot vērā tirdzniecību ar dzīviem zirgu dzimtas dzīvniekiem, to spermu, olšūnām un embrijiem, slimības izraisītā situācija Rumānijā var radīt apdraudējumu zirgu dzimtas dzīvnieku veselībai Kopienā.

(6)

Tādēļ zirgu dzimtas dzīvnieku veselības un labklājības aizsardzības nolūkā dalībvalstīs ir lietderīgi pieņemt aizsardzības pasākumus, kuros ir noteikts īpašs režīms zirgu dzimtas dzīvnieku un to olšūnu un embriju pārvietošanai un tirdzniecībai no Rumānijas.

(7)

Komisijas 1993. gada 20. oktobra Lēmumā 93/623/EEK, ar ko nosaka identifikācijas dokumentu (pasi) reģistrētiem zirgu dzimtas dzīvniekiem (5), un Komisijas 1999. gada 22. decembra Lēmumā 2000/68/EK, ar ko groza Lēmumu 93/623/EEK un nosaka vaislai un gaļai paredzētu zirgu identifikāciju (6), ir noteikts, ka zirgu dzimtas dzīvnieku pārvietošanas vai transportēšanas laikā jāpievieno identifikācijas dokuments.

(8)

Sertifikācijas prasības zirgu dzimtas dzīvnieku pārvietošanai un transportēšanai ir noteiktas Direktīvas 90/426/EEK 8. pantā. Lai uzlabotu reģistrētu zirgu dzimtas dzīvnieku izsekojamību no teritorijām, kuras skārusi ZIA, uz pārējām dalībvalstīm, apliecinājuma dokuments atbilstoši Direktīvas 90/426/EEK B pielikumam jāaizstāj ar dzīvnieku veterināro sertifikātu atbilstoši minētās direktīvas C pielikumam.

(9)

Saskaņā ar D pielikuma II nodaļas A daļu Padomes 1992. gada 13. jūlija Direktīvā 92/65/EEK, ar ko paredz dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz tādu dzīvnieku, spermas, olšūnu un embriju tirdzniecību un importu Kopienā, uz kuriem neattiecas dzīvnieku veselības prasības, kas paredzētas īpašos Kopienas noteikumos, kuri minēti Direktīvas 90/425/EEK A(I) pielikumā (7), Komisijas 1995. gada 24. jūlija Lēmumā 95/307/EK, ar ko nosaka dzīvnieku veselības sertifikāta paraugu zirgu spermas tirdzniecībai (8), ir paredzēta ZIA pārbaude ērzeļiem, ja spermu ievāc Kopienas iekšējai tirdzniecībai. Tomēr dzīvnieku veselības prasības, kas paredzētas Komisijas 1995. gada 24. jūlija Lēmumā 95/294/EK, ar ko nosaka dzīvnieku veselības sertifikāta paraugu zirgu olšūnu un embriju tirdzniecībai (9), jāpapildina ar ZIA pārbaudes prasībām, ja olšūnas un embrijus ievāc no ķēvēm, kas atrodas Rumānijā.

(10)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Aizsardzības pasākumi, ko piemēro zirgu dzimtas dzīvniekiem, kurus ieved no Rumānijas

1.   Rumānija nodrošina, ka zirgu dzimtas dzīvniekus nenosūta uz citām dalībvalstīm, ja vien šie zirgu dzimtas dzīvnieki neatbilst šādām prasībām:

a)

tiem ir veikts Koginsa tests ar negatīvu reakciju, izmantojot asins paraugu, kurš ņemts 30 dienu laikā pirms nosūtīšanas, un šis tests un tā rezultāti ir norādīti VII iedaļas identifikācijas dokumentā, kas paredzēts Lēmumā 93/623/EEK un 2000/68/EK un pievienots dzīvniekam tā pārvietošanas laikā;

b)

tiem ir pievienots Direktīvas 90/426/EEK C pielikumam atbilstošs dzīvnieku veterinārais sertifikāts, kurā iekļauts papildu teksts:

“Zirgu dzimtas dzīvnieki saskaņā ar Komisijas Lēmumu 2007/269/EK galīgais variants.”

2.   Šā panta 1. punkts neattiecas uz zirgu dzimtas dzīvniekiem no saimniecībām, kas atrodas ārpus Rumānijas, kuri tiek vesti tranzītā caur Rumāniju pa galvenajiem ceļiem un automaģistrālēm vai transportēti caur Rumāniju bez brauciena pārtraukuma un tieši uz kautuvi tūlītējai nokaušanai.

3.   Rumānija nodrošina, ka zirgu dzimtas dzīvnieku olšūnas nenosūta uz citām dalībvalstīm, ja vien tās neatbilst šādām prasībām:

a)

tās ir ievāktas no donorķēvēm, kam veikts Koginsa tests, ikreiz iegūstot negatīvu rezultātu, izmantojot asins paraugu, kas ņemts no katras donorķēves 30 dienu laikā pirms olšūnu vai embriju ievākšanas nosūtīšanai; un

b)

olšūnu vai embriju sūtījumam pievieno Lēmuma 95/294/EK pielikumam atbilstošo dzīvnieku veselības sertifikātu, kurā iekļauts papildu teksts:

“Olšūnas un embriji saskaņā ar Komisijas Lēmumu 2007/269/EK.”

4.   Rumānija regulāri paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm par ZIA situāciju un pasākumiem, kas īstenoti tās kontrolei.

2. pants

Piemērošana

Šo lēmumu piemēro no trešās dienas pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

3. pants

Adresāti

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2007. gada 23. aprīlī

Komisijas vārdā

Komisijas loceklis

Markos KYPRIANOU


(1)  OV L 224, 18.8.1990., 29. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/33/EK (OV L 315, 19.11.2002., 14. lpp.).

(2)  OV L 224, 18.8.1990., 42. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2006/104/EK (OV L 363, 20.12.2006., 352. lpp.).

(3)  OV L 378, 31.12.1982., 58. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Lēmumu 2004/216/EK (OV L 67, 5.3.2004., 27. lpp.).

(4)  OV L 358, 3.12.2004., 18. lpp. Lēmums atcelts ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1792/2006 (OV L 362, 20.12.2006., 1. lpp.).

(5)  OV L 298, 3.12.1993., 45. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2000/68/EK (OV L 23, 28.1.2000., 72. lpp.).

(6)  OV L 23, 28.1.2000., 72. lpp.

(7)  OV L 268, 14.9.1992., 54. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/68/EK (OV L 139, 30.4.2004., 321. lpp.).

(8)  OV L 185, 4.8.1995., 58. lpp.

(9)  OV L 182, 2.8.1995., 27. lpp.


3.5.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 115/20


KOMISIJAS LĒMUMS

(2007. gada 23. aprīlis)

par Kopienas finansiālo ieguldījumu ārkārtas pasākumiem putnu gripas apkarošanai Nīderlandē 2006. gadā

(izziņots ar dokumenta numuru K(2007) 1746)

(Autentisks ir tikai teksts holandiešu valodā)

(2007/270/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1990. gada 26. jūnija Lēmumu 90/424/EEK par izdevumiem veterinārijas jomā (1), un jo īpaši tā 3. panta 3. punktu un 3.a panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Lēmumā 90/424/EEK ir noteiktas procedūras, kas reglamentē Kopienas finansiālo ieguldījumu īpašiem veterināriem pasākumiem, tostarp ārkārtas pasākumiem. Lēmumā 90/424/EEK, kurā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/53/EK (2), ir paredzēts Kopienas finansiālais ieguldījums dalībvalstīm, lai segtu dažas izmaksas, kas saistītas ar pasākumiem putnu gripas apkarošanai.

(2)

Nīderlandē 2006. gadā ir konstatēti putnu gripas uzliesmojumi. Šī slimība nopietni apdraud Kopienas ganāmpulkus. Saskaņā ar Lēmuma 90/424/EEK 3.a panta 2. punktu Nīderlande veica pasākumus, lai apkarotu slimības uzliesmojumus.

(3)

Kopienas finansiālo atbalstu jāizmaksā ar noteikumu, ka plānotie pasākumi ir faktiski īstenoti un attiecīgās iestādes noteiktajā termiņā ir sniegušas Komisijai visu nepieciešamo informāciju.

(4)

Komisijas 2005. gada 28. februāra Regula (EK) Nr. 349/2005, ar ko paredz noteikumus Kopienas finansējuma piešķiršanai ārkārtas pasākumiem un cīņai pret noteiktām dzīvnieku slimībām atbilstīgi Padomes Lēmumam 90/424/EEK (3), pēc Lēmuma 90/424/EEK grozījumiem, kas izdarīti ar Lēmumu 2006/53/EK, vairs neattiecas uz putnu gripu. Tādēļ šajā lēmumā ir īpaši jāparedz, ka finansiālo ieguldījumu Nīderlandei piešķir atbilstoši konkrētiem noteikumiem, kas paredzēti Regulā (EK) Nr. 349/2005.

(5)

Lēmuma 90/424/EEK 3.a panta 3. punkts paredz, ka Kopienas finansiālais ieguldījums ir 50 % no attaisnotajām izmaksām, kas radušās dalībvalstīm.

(6)

Nīderlande ir pilnībā ievērojusi tehniskās un administratīvās saistības, kas noteiktas Lēmuma 90/424/EEK 3. panta 3. punktā un 3.a panta 2. punktā. Nīderlande ir iesniegusi Komisijai informāciju par izmaksām, kas radušās saistībā ar slimības uzliesmojumu 2006. gada 30. augustā, un pēc tam tā ir sniegusi visu vajadzīgo informāciju par kompensāciju izmaksām un darbības izdevumiem.

(7)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Kopienas finansiālais ieguldījums

1.   Kopienas finansiālo ieguldījumu var piešķirt Nīderlandei attiecībā uz izmaksām, kas šai dalībvalstij radušās, veicot Lēmuma 90/424/EEK 3.a panta 2. punktā minētos pasākumus, lai apkarotu putnu gripu 2006. gadā.

Finansiālais ieguldījums ir 50 % apmērā no izmaksām, par kurām ir tiesības saņemt Kopienas finansējumu.

2.   Šajā lēmumā Regulas (EK) Nr. 349/2005 2. līdz 5. pantu, 7. un 8. pantu, 9. panta 2., 3. un 4. punktu un 10. pantu piemēro mutatis mutandis.

2. pants

Adresāts

Šis lēmums ir adresēts Nīderlandes Karalistei.

Briselē, 2007. gada 23. aprīlī

Komisijas vārdā

Komisijas loceklis

Markos KYPRIANOU


(1)  OV L 224, 18.8.1990., 19. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1791/2006 (OV L 363, 20.12.2006., 1. lpp.).

(2)  OV L 29, 2.2.2006., 37. lpp.

(3)  OV L 55, 1.3.2005., 12. lpp.


3.5.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 115/22


KOMISIJAS LĒMUMS

(2007. gada 23. aprīlis)

par Kopienas finansiālo ieguldījumu 2007. gada OIE konferencei “Par trakumsērgas izskaušanu Eirāzijā”

(2007/271/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1990. gada 26. jūnija Lēmumu 90/424/EEK par izdevumiem veterinārijas jomā (1), un jo īpaši tā 20. pantu,

tā kā:

(1)

Lēmumā 90/424/EEK ir noteiktas procedūras, kas reglamentē Kopienas finansiālo ieguldījumu īpašiem veterināriem pasākumiem, tostarp tehniskiem un zinātniskiem pasākumiem. Turklāt Kopienai jāveic pašai vai jāpalīdz dalībvalstīm vai starptautiskām organizācijām veikt tehniskus un zinātniskus pasākumus, kas vajadzīgi, lai izstrādātu Kopienas tiesību aktus veterinārijas jomā, kā arī sekmētu veterināro izglītību vai mācības.

(2)

Pasaules Dzīvnieku veselības organizācija (“OIE”) ir uzņēmusies iniciatīvu organizēt plaša mēroga konferenci “Par trakumsērgas izskaušanu Eirāzijā”, kas notiks 2007. gada maijā Parīzē (“OIE konference”). Tā kā OIE konferences mērķis ir turpināt izstrādāt ieteikumus, kas izteikti OIE konferencē 2005. gadā Kijevā, OIE ir de facto monopols, kā minēts 168. panta c) punktā Komisijas 2002. gada 23. decembra Regulā (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (2); tādējādi aicinājums iesniegt priekšlikumus nav vajadzīgs.

(3)

Vairākās dalībvalstīs trakumsērga jau daudzus gadus ir sastopama savvaļas dzīvniekiem, kas ir kā infekcijas perēklis citiem dzīvniekiem, un tādējādi rada nopietnu apdraudējumu cilvēku veselībai. Šīs dalībvalstis ir īstenojušas slimības izskaušanas un orālās vakcinācijas programmas savvaļas dzīvniekiem. Šo pasākumu rezultātā slimību izskauda dažās dalībvalstīs, bet tā aizvien ir sastopama pārējās dalībvalstīs, kurās izskaušanas programmas uzsāka tikai nesen.

(4)

Šīs programmas jāīsteno, līdz trakumsērga ir pilnībā izskausta. Turklāt programmas jāturpina īstenot tajās dalībvalstīs, kuras robežojas ar trešām valstīm, kur trakumsērga joprojām ir sastopama savvaļas dzīvniekiem.

(5)

Dzīvnieku veselības labad jāveicina ikviena rīcība, kas varētu sekmēt politiskus lēmumus, ar ko atbalsta trakumsērgas kontroli un izskaušanu Austrumeiropā un Centrālās Āzijas valstīs.

(6)

Ar OIE konferenci varētu uzlabot spēkā esošos tiesību aktus veterinārajā jomā un sekmēt veterināro izglītību un mācības līdzdalības valstīs.

(7)

Tādēļ ir lietderīgi sniegt Kopienas finansiālu ieguldījumu OIE konferencei. Jānosaka šāda ieguldījuma maksimālā summa un likme. Kopienas finansiālais ieguldījums ir no budžeta pozīcijas 17 04 02 01.

(8)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠĀDU LĒMUMU.

Vienīgais pants

Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijai (“OIE”) ar konferenci “Par trakumsērgas izskaušanu Eirāzijā”, kas notiks Parīzē 2007. gada maijā, saistītiem tehniskiem un zinātniskiem materiāliem saskaņā ar Lēmuma 90/424/EEK 19. pantu piešķir Kopienas finansiālu ieguldījumu, kura maksimālā likme ir 25 % no attaisnotajām izmaksām, un summa nepārsniedz EUR 50 000.

Briselē, 2007. gada 23. aprīlī

Komisijas vārdā

Komisijas loceklis

Markos KYPRIANOU


(1)  OV L 224, 18.8.1990., 19. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1791/2006 (OV L 363, 20.12.2006., 1. lpp.).

(2)  OV L 357, 31.12.2002., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1248/2006 (OV L 227, 19.8.2006., 3. lpp.).


3.5.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 115/24


KOMISIJAS LĒMUMS

(2007. gada 25. aprīlis)

par Kopienas finansiālo atbalstu, kas 2006. gadā ieguldīts ārkārtas pasākumos putnu gripas apkarošanā Apvienotajā Karalistē

(izziņots ar dokumenta numuru K(2007) 1785)

(Autentisks ir tikai teksts angļu valodā)

(2007/272/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1990. gada 26. jūnija Lēmumu 90/424/EEK par izdevumiem veterinārijas jomā (1), un jo īpaši tā 3. panta 3. punktu un 3.a panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Lēmumā 90/424/EEK ir noteiktas procedūras, kas reglamentē Kopienas finansiālo atbalstu īpašiem veterināriem pasākumiem, tostarp ārkārtas pasākumiem. Lēmums 90/424/EEK, kurā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/53/EK (2), paredz Kopienas finansiālu dalību, lai dalībvalstis varētu segt dažus izdevumus saistībā ar pasākumiem putnu gripas izskaušanai.

(2)

Apvienotajā Karalistē 2006. gadā konstatēja putnu gripas uzliesmojumus. Šī slimība nopietni apdraud Kopienas mājputnus. Atbilstīgi Lēmuma 90/424/EEK 3.a panta 2. punktam Apvienotā Karaliste veica pasākumus uzliesmojumu apkarošanai.

(3)

Kopienas finansiālo atbalstu izmaksā ar noteikumu, ka plānotie pasākumi ir faktiski veikti un kompetentās iestādes noteiktajā termiņā Komisijai sniedz visu nepieciešamo informāciju.

(4)

Komisijas 2005. gada 28. februāra Regulā (EK) Nr. 349/2005, ar ko paredz noteikumus Kopienas finansējuma piešķiršanai ārkārtas pasākumiem un noteiktu dzīvnieku slimību apkarošanai atbilstīgi Padomes Lēmumam 90/424/EEK (3), pēc Lēmuma 90/424/EEK grozījumiem ar Lēmumu 2006/53/EK vairs nav ietverta putnu gripa. Tādēļ šajā lēmumā skaidri jānosaka, ka finansiālā atbalsta piešķiršana ir atkarīga no atbilstības vairākiem Regulā (EK) Nr. 349/2005 noteiktiem noteikumiem.

(5)

Lēmuma 90/424/EEK 3.a panta 3. punktā noteikts, ka Kopienas finansiālais atbalsts ir 50 % no dalībvalsts attaisnotajām izmaksām.

(6)

Apvienotā Karaliste pilnīgi izpildījusi tehniskos un administratīvos pienākumus, ko nosaka Lēmuma 90/424/EEK 3. panta 3. punkts un 3.a panta 2. punkts. Apvienotā Karaliste 2006. gada 2. jūnijā nosūtīja Komisijai informāciju par izdevumiem sakarā ar šo uzliesmojumu un pēc tam turpināja sniegt visu vajadzīgo informāciju par kompensāciju izmaksām un darbības izdevumiem.

(7)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Kopienas finansiālais atbalsts

1.   Kopienas finansiālo atbalstu par tiem dalībvalsts izdevumiem par pasākumiem putnu gripas apkarošanai 2006. gadā, kas minēti Lēmuma 90/424/EEK 3.a panta 2. punktā, Apvienotajai Karalistei var piešķirt.

Finansiālais atbalsts ir 50 % apmērā no izdevumiem, par kuriem ir tiesības saņemt Kopienas finansējumu.

2.   Šā lēmuma vajadzībām Regulas (EK) Nr. 349/2005 2.–5. pants un 7. un 8. pants un 9. panta 2., 3. un 4. punkts un 10. pants piemērojami pēc analoģijas.

2. pants

Adresāts

Šis lēmums ir adresēts Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajai Karalistei.

Briselē, 2007. gada 25. aprīlī

Komisijas vārdā

Komisijas loceklis

Markos KYPRIANOU


(1)  OV L 224, 18.8.1990., 19. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1791/2006 (OV L 363, 20.12.2006., 1. lpp.).

(2)  OV L 29, 2.2.2006., 37. lpp.

(3)  OV L 55, 1.3.2005., 12. lpp.


3.5.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 115/26


KOMISIJAS LĒMUMS

(2007. gada 25. aprīlis)

par Kopienas finansiālu ieguldījumu ārkārtas pasākumiem putnu gripas apkarošanai Vācijā 2006. gadā

(izziņots ar dokumenta numuru K(2007) 1786)

(Autentisks ir tikai teksts vācu valodā)

(2007/273/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1990. gada 26. jūnija Lēmumu Nr. 90/424/EEK par izdevumiem veterinārijas jomā (1), un jo īpaši tā 3. panta 3. punktu un 3.a panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Lēmumā 90/424/EEK ir noteiktas procedūras, kas reglamentē Kopienas finansiālo ieguldījumu īpašiem veterināriem pasākumiem, tostarp ārkārtas pasākumiem. Lēmums 90/424/EEK, kurā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/53/EK (2), paredz Kopienas finansiālu ieguldījumu dalībvalstīm, lai segtu atsevišķas izmaksas, kas radušās veicot pasākumus putnu gripas apkarošanai.

(2)

Vācijā 2006. gadā ir konstatēti putnu gripas uzliesmojumi. Šī slimība nopietni apdraud Kopienas mājputnu populāciju. Saskaņā ar Lēmuma 90/424/EEK 3.a panta 2. punktu Vācija veica pasākumus, lai apkarotu šos putnu gripas gadījumus.

(3)

Kopienas finansiālo ieguldījumu izmaksā ar nosacījumu, ka plānotie pasākumi ir faktiski īstenoti un kompetentās iestādes noteiktajā termiņā Komisijai ir iesniegušas visu nepieciešamo informāciju.

(4)

Komisijas 2005. gada 28. februāra Regula Nr. 349/2005 ar ko paredz noteikumus Kopienas finansējuma piešķiršanai ārkārtas pasākumiem un cīņai pret noteiktām dzīvnieku slimībām atbilstīgi Padomes Lēmumam 90/424/EEK (3), pēc grozījumiem Lēmumā 90/424/EEK ar Lēmumu 2006/53/EK, vairs neietver putnu gripu. Tādēļ šajā Lēmumā ir noteikti jāparedz, ka finansiālo ieguldījumu Vācijai var piešķirt, ja ir ievēroti atsevišķi Regulā (EK) Nr. 349/2005 paredzēti noteikumi.

(5)

Lēmuma 90/424/EEK 3.a panta 3. punkts paredz, ka Kopienas finansiālais ieguldījums ir 50 % apmērā no attaisnotajiem dalībvalstu izdevumiem.

(6)

Vācija ir pilnībā izpildījusi Lēmuma 90/424/EEK 3. panta 3. punktā un 3.a panta 2. punktā paredzētos tehniskos un administratīvos pienākumus. Vācija iesniedza Komisijai informāciju par izmaksām, kas radās izskaužot slimības uzliesmojumu 2006. gada 14. martā un pēc tam turpināja iesniegt visu vajadzīgo informāciju par kompensācijas un darbības izdevumu izmaksām.

(7)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Kopienas finansiālais ieguldījums

1.   Kopienas finansiālo ieguldījumu Vācijai piešķir, lai segtu šīs dalībvalsts izmaksas par pasākumiem, ko tā, atbilstīgi Lēmuma 90/424/EEK 3.a panta 2. punktam, 2006. gadā veikusi putnu gripas apkarošanā.

Finansiālais ieguldījums ir 50 % apmērā no izdevumiem, par kuriem ir tiesības saņemt Kopienas finansējumu.

2.   Šajā lēmumā Regulas (EK) Nr. 349/2005 2., 3., 4., 5., 7., 8. pants un 9. panta 2. un 3. apakšpunkts jāpiemēro mutatis mutandis.

2. pants

Adresāts

Šis lēmums ir adresēts Vācijas Federatīvajai Republikai.

Briselē, 2007. gada 25. aprīlī

Komisijas vārdā

Komisijas loceklis

Markos KYPRIANOU


(1)  OV L 224, 18.8.1990., 19. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1791/2006 (OV L 363, 20.12.2006., 1. lpp.).

(2)  OV L 29, 2.2.2006., 37. lpp.

(3)  OV L 55, 1.3.2005., 12. lpp.


NOLĪGUMI

Padome

3.5.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 115/28


Informācija par dienu, kad stājas spēkā Partnerattiecību nolīgums zvejas jomā starp Eiropas Kopienu un Mikronēzijas Federatīvajām Valstīm (1)

Eiropas Kopiena un Mikronēzijas Federatīvo Valstu valdība attiecīgi 2006. gada 20. septembrī un 2007. gada 26. februārī viena otrai paziņoja, ka ir pabeigtas vajadzīgās procedūras, lai nolīgums stātos spēkā.

Tādēļ saskaņā ar tā 16. pantu nolīgums ir stājies spēkā 2007. gada 26. februārī.


(1)  OV L 151, 6.6.2006., 1. lpp.


III Tiesību akti, kas pieņemti, piemērojot Līgumu par Eiropas Savienību

TIESĪBU AKTI, KAS PIEŅEMTI, PIEMĒROJOT LES V SADAĻU

3.5.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 115/29


PADOMES LĒMUMS 2007/274/TI

(2007. gada 23. aprīlis),

lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienoto Valstu valdību par drošības procedūrām klasificētas informācijas apmaiņai

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību, un jo īpaši tā 24. un 38. pantu,

ņemot vērā prezidentvalsts ieteikumu,

tā kā:

(1)

Padome 2003. gada 27. un 28. novembra sanāksmē nolēma pilnvarot prezidentvalsti, kam palīdzētu ģenerālsekretārs/Augstais pārstāvis, saskaņā ar 24. un 38. pantu Līgumā par Eiropas Savienību sākt sarunas ar dažām trešām valstīm, lai Eiropas Savienība ar katru no tām noslēgtu Nolīgumu par drošības procedūrām klasificētas informācijas apmaiņai.

(2)

Saskaņā ar minēto pilnvarojumu sākt sarunas prezidentvalsts, kam palīdz ģenerālsekretārs/Augstais pārstāvis, apsprieda ar Amerikas Savienoto Valstu valdību Nolīgumu par drošības procedūrām klasificētas informācijas apmaiņai.

(3)

Minētais nolīgums būtu jāapstiprina,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Eiropas Savienības vārdā tiek apstiprināts Nolīgums starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienoto Valstu valdību par drošības procedūrām klasificētas informācijas apmaiņai.

Nolīguma teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

Ar šo Padomes priekšsēdētājs tiek pilnvarots iecelt personu, kam piešķirtas pilnvaras parakstīt nolīgumu, lai tas kļūtu saistošs Eiropas Savienībai.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

4. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Luksemburgā, 2007. gada 23. aprīlī

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

F.-W. STEINMEIER


TULKOJUMS

NOLĪGUMS

starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienoto Valstu valdību par drošības procedūrām klasificētas informācijas apmaiņai

AMERIKAS SAVIENOTO VALSTU VALDĪBA, turpmāk “ASV valdība”,

un

EIROPAS SAVIENĪBA, turpmāk “ES”, turpmāk “Puses”,

ŅEMOT VĒRĀ, ka ASV valdībai un ES ir kopīgi mērķi – stiprināt savu drošību visiem iespējamiem līdzekļiem un nodrošināt saviem pilsoņiem augstu aizsardzības līmeni drošības telpā,

ŅEMOT VĒRĀ, ka ASV valdība un ES ir vienisprātis par to, ka būtu jāizvērš savstarpējas apspriedes un sadarbība vispārsvarīgos jautājumos drošības jomā,

ŅEMOT VĒRĀ, ka ASV valdībai un ES tādēļ ir pastāvīgi jāapmainās ar klasificētu informāciju,

ATZĪSTOT, ka pilnvērtīgām un iedarbīgām apspriedēm un sadarbībai var būt nepieciešama piekļuve ASV valdības un ES klasificētai informācijai, kā arī ASV valdībai un ES var būt nepieciešams apmainīties ar klasificētu informāciju,

APZINOTIES, ka piekļuve klasificētai informācijai un tās apmaiņa prasa atbilstīgus drošības pasākumus,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. pants

Darbības joma

1.   Šis nolīgums attiecas uz klasificētu informāciju, ko Puses sniedz viena otrai vai ar ko tās savstarpēji apmainās.

2.   Katra Puse aizsargā no otras Puses saņemtu klasificētu informāciju, jo īpaši no neatļautas izpaušanas, saskaņā ar še izklāstītajiem nosacījumiem un saskaņā ar Pušu attiecīgajiem normatīvajiem aktiem.

2. pants

Definīcijas

1.   Šajā nolīgumā “ES” ir Eiropas Savienības Padome (turpmāk “Padome”), ģenerālsekretārs/Augstais pārstāvis un Padomes Ģenerālsekretariāts, kā arī Eiropas Kopienu Komisija (turpmāk “Eiropas Komisija”).

2.   Šajā nolīgumā “klasificēta informācija” ir informācija un materiāli saskaņā ar šo nolīgumu, i) kuru neatļauta atklāšana varētu dažādās pakāpēs radīt zaudējumus vai kaitēt ASV valdības interesēm vai ES, vai vienas vai vairāku tās dalībvalstu interesēm; ii) kuriem vajadzīga aizsardzība pret neatļautu izpaušanu ASV valdības vai ES drošības interesēs un iii) kuriem norādīta ASV valdības vai ES noteikta drošības klasifikācija. Šī informācija var būt mutiskā, vizuālā, elektroniskā, magnētiskā vai dokumentu veidā, vai arī materiāla veidā, tostarp kā iekārta vai tehnoloģija.

3. pants

Drošības klasifikācijas

1.   Klasificētu informāciju atzīmē šādi:

a)

ASV valdības klasificētu informāciju atzīmē kā TOP SECRET, SECRET vai CONFIDENTIAL.

b)

ES klasificētu informāciju atzīmē kā TRÈS SECRET UE/EU TOP SECRET, SECRET UE, CONFIDENTIEL UE vai RESTREINT UE.

2.   Attiecīgā drošības klasifikācija ir šāda:

Eiropas Savienībā

Amerikas Savienotajās Valstīs

TRÈS SECRET UE/EU TOP SECRET

TOP SECRET

SECRET UE

SECRET

CONFIDENTIEL UE

CONFIDENTIAL

RESTREINT UE

(ASV nav līdzvērtīgas klasifikācijas)

3.   Klasificētu informāciju, ko viena Puses sniedz otrai, apzīmogo ar, uz tās atzīmē vai norāda sniedzēja Puses vārdu. Vienas Puses sniegtu informāciju tās saņēmēja Puse aizsargā vismaz tādā pašā aizsardzības līmenī, ko tai piešķīrusi sniedzēja Puse.

4. pants

Klasificētas informācijas aizsardzība

1.   Katrai Pusei ir drošības sistēma un tiek īstenoti drošības pasākumi, kuros ievēro pamatprincipus un minimālos drošības standartus, kas paredzēti tās attiecīgajos normatīvajos aktos, lai klasificētajai informācijai nodrošinātu vienlīdzīga aizsardzības līmeņa piemērojumu. Pēc pieprasījuma katra Puse sniedz otrai Pusei informāciju par saviem drošības standartiem, procedūrām un praksi, tostarp apmācību, attiecībā uz klasificētas informācijas aizsardzību.

2.   Saņēmēja Puse nodrošina no sniedzējas Puses saņemtai klasificētai informācijai vismaz tādu pašu aizsardzības līmeni, kādu tai nodrošinājusi sniedzēja Puse.

3.   Saņēmēja Puse neizmanto vai neatļauj klasificētas informācijas lietošanu citiem mērķiem, nekā tā bija paredzēta, bez sniedzējas Puses iepriekšēja rakstiska apstiprinājuma.

4.   Saņēmēja Puse klasificētu informāciju nenodod tālāk vai neizpauž bez sniedzējas Puses iepriekšēja rakstiska apstiprinājuma.

5.   Saņēmēja Puse ievēro visus tādus ierobežojumus attiecībā uz klasificētas informācijas tālāku nodošanu, kādus, šo informāciju atklājot, var norādīt sniedzēja Puse.

6.   Saņēmēja Puse nodrošina saskaņā ar šo nolīgumu sniegtas vai savstarpēji apmainītas klasificētas informācijas izcelsmes iestādes tiesību, kā arī intelektuālā īpašuma tiesību, piemēram, patentu, autortiesību vai tirdzniecības noslēpumu, pienācīgu aizsardzību.

7.   Nevienai personai nav tiesību piekļūt no otras Puses saņemtai klasificētai informācijai, pamatojoties tikai uz dienesta pakāpi, amatu vai drošības pielaidi. Piekļuvi klasificētai informācijai piešķir tikai tām personām, kuru amata pienākumi to pieprasa un kurām nepieciešamības gadījumā piešķirta vajadzīgā personāla drošības pielaide saskaņā ar abu Pušu noteiktajiem standartiem.

8.   Saņēmēja Puse nodrošina, ka visas personas ar piekļuvi klasificētai informācijai tiek informētas par saviem pienākumiem aizsargāt informāciju atbilstīgi piemērojamiem normatīviem aktiem.

5. pants

Personāla drošības pielaide

1.   Puses nodrošina, ka visām personām, kurām amata pienākumu pildīšanai ir vajadzīga piekļuve vai kuru pienākumi vai funkcijas var dot tām piekļuvi informācijai, kas klasificēta kā CONFIDENTIEL UE vai CONFIDENTIAL, kas sniegta vai savstarpēji apmainīta saskaņā ar šo nolīgumu, ir atbilstīga drošības pielaide, pirms šīm personām atļauj piekļuvi šādai informācijai.

2.   Atļauja, ko kāda no Pusēm nosaka kādas personas personāla drošības pielaidei, atbilst šīs Puses drošības interesēm, un to pamato uz visu pieejamo informāciju par to, vai personai piemīt neapšaubāma lojalitāte, integritāte un uzticamība.

3.   Katras Puses drošības pielaides pamatojas uz pienācīgu pietiekami sīki veiktu izmeklēšanu, lai pārliecinātos, ka 2. punktā minētie kritēriji ir ievēroti attiecībā uz katru personu, kam atļauj piekļuvi klasificētai informācijai. Eiropas Savienībā kompetentā iestāde, kas atbild par vajadzīgo drošības izmeklēšanu attiecībā uz saviem valstspiederīgajiem, ir Valsts drošības iestāde (VDI) attiecīgajā valstī.

6. pants

Uzraudzības tālāknodošana

Sniedzēja Puse nodrošina, ka visu klasificēto informāciju pienācīgi aizsargā līdz pat brīdim, kad informācijas uzraudzība ir nodota tālāk saņēmējai Pusei. Saņēmēja Puse nodrošina, ka visu klasificēto informāciju pienācīgi aizsargā no tā brīža, kad minētā informācija ir nodota tās uzraudzībā.

7. pants

Pušu iekārtu un iestāžu drošība vietās, kur uzglabā klasificētu informāciju

Saskaņā ar piemērojamiem normatīviem aktiem, katra Puse nodrošina iekārtu un iestāžu drošību vietās, kur uzglabā otras Puses sniegto klasificēto informāciju, un attiecībā uz katru šādu iekārtu vai iestādi nodrošina, ka veic visus nepieciešamos pasākumus šīs informācijas kontrolei un aizsardzībai.

8. pants

Klasificētas informācijas sniegšana līgumslēdzējiem

1.   No otras Puses saņemtu klasificētu informāciju, ja sniedzēja Puse devusi iepriekšēju rakstisku apstiprinājumu, var sniegt līgumslēdzējam vai iespējamam līgumslēdzējam. Pirms sniegt vai atklāt līgumslēdzējam vai iespējamam līgumslēdzējam jebkuru no otras Puses saņemtu klasificētu informāciju, saņēmēja Puse pārliecinās, ka šādam līgumslēdzējam vai iespējamam līgumslēdzējam, un līgumslēdzēja iekārtām ir spēja aizsargāt minēto informāciju un atbilstīga drošības pielaide.

2.   Šo pantu nepiemēro personālam, kas ir Eiropas Savienības līgumdarbinieki vai Amerikas Savienoto Valstu personāls, ar kuriem noslēgts dienesta līgums.

9. pants

Pārsūtīšana

1.   Puses klasificētu informāciju viena otrai pārsūta pēc savstarpējas vienošanās noteiktā veidā.

Šajā nolīgumā:

a)

attiecībā uz ES – visu klasificētu rakstisku informāciju nosūta Eiropas Savienības Padomes Kancelejas vadītājam. Padomes Kancelejas vadītājs visu šādu informāciju pārsūta dalībvalstīm un Eiropas Komisijai, ievērojot 3. punktu;

b)

attiecībā uz ASV valdību – visu klasificētu rakstisku informāciju nosūta, ja vien nav noteikts citādi, ar Amerikas Savienoto Valstu misijas Eiropas Savienībā starpniecību uz adresi:

Mission of the United States of America to the European Union

Registry Officer

Rue Zinner 13

B-1000 Brussels

2.   Klasificētas informācijas līdz līmenim CONFIDENTIAL/CONFIDENTIEL UE elektronisku pārsūtīšanu starp ASV valdību un ES un starp ES un ASV valdību kodē atbilstīgi sniedzējas Puses prasībām, kas norādītas tās drošības politikā un noteikumos. Kad klasificētu informāciju pārsūta, uzglabā un apstrādā Pušu iekšējās struktūrās, ievēro sniedzēja Puses prasības.

3.   Vienas Puses sūtīto klasificēto informāciju, kas ir pieejama tikai konkrētiem kompetentiem tās ierēdņiem, struktūrām vai dienestiem, izņēmuma gadījumos operatīvu iemeslu dēļ var adresēt vai tā var būt pieejama tikai konkrētiem otrās Puses ierēdņiem, struktūrām vai dienestiem, kas īpaši izraudzīti par saņēmējiem, ņemot vērā viņu kompetenci un ievērojot informācijas nepieciešamības principu. Attiecībā uz ES šo korespondenci sūta ar Padomes Kancelejas vadītāja starpniecību vai ar Eiropas Komisijas Drošības direktorāta Kancelejas vadītāja starpniecību gadījumos, kad šāda informācija ir adresēta Eiropas Komisijai.

10. pants

Pušu iekārtu un iestāžu apmeklējumi

Vajadzības gadījumā Puses apstiprina personāla drošības pielaides savstarpēji saskaņotā veidā, lai vienas Puses pārstāvji var apmeklēt otras Puses iekārtas un iestādes.

11. pants

Savstarpēji drošības apmeklējumi

Šajā nolīgumā izklāstīto drošības prasību īstenošanu var pārbaudīt abu Pušu drošības darbinieki savstarpējos apmeklējumos, lai novērtētu saskaņā ar šo nolīgumu veikto pasākumu efektivitāti un izpildāmos tehniskās drošības pasākumus Pušu sniegtas vai savstarpēji apmainītas klasificētas informācijas aizsardzībai saskaņā ar 13. pantu. Tādēļ katras Puses drošības pārstāvji pēc iepriekšējas apspriešanās var saņemt atļauju apmeklēt otru Pusi un apspriest vai novērot otras Puses īstenošanas procedūras. Uzņēmēja Puse palīdz drošības pārstāvjiem apmeklējumā noteikt, vai no apmeklētāja Puses saņemtā klasificētā informācija tiek pienācīgi aizsargāta.

12. pants

Pārraudzība

1.   No ASV valdības puses šā nolīguma īstenošanu pārrauga valsts un aizsardzības sekretāri un nacionālās izlūkošanas direktors.

2.   No ES puses šā nolīguma īstenošanu pārrauga Padomes ģenerālsekretārs un Komisijas loceklis, kas atbild par drošības jautājumiem.

13. pants

Tehniskās drošības pasākumi

1.   Lai īstenotu šo nolīgumu, 2. līdz 4. punktā uzskaitītās trīs iestādes izstrādā tehniskās drošības pasākumus, lai Pušu saskaņā ar šo nolīgumu sniegtai vai savstarpēji apmainītai klasificētai informācijai noteiktu savstarpējas drošības aizsardzības standartus.

2.   ASV Valsts departaments, rīkojoties ASV valdības vārdā un tās pakļautībā, ir atbildīgs par to, lai tiktu izstrādāti 1. punktā minētie tehniskās drošības pasākumi klasificētas informācijas aizsardzībai un glabāšanai, kuru sniedz vai kuru apmaina ar ASV valdību saskaņā ar šo nolīgumu.

3.   Padomes Ģenerālsekretariāta Drošības birojs Padomes ģenerālsekretāra vadībā un viņa uzdevumā, rīkojoties Padomes vārdā un tās pakļautībā, ir atbildīgs par to, lai tiktu izstrādāti 1. punktā minētie tehniskās drošības pasākumi klasificētas informācijas aizsardzībai un glabāšanai, kuru sniedz vai kuru apmaina ar Eiropas Savienību saskaņā ar šo nolīgumu.

4.   Eiropas Komisijas Drošības direktorāts, rīkojoties par drošības jautājumiem atbildīgā Eiropas Komisijas locekļa vārdā un tā pakļautībā, ir atbildīgs par to, lai tiktu izstrādāti 1. punktā minētie tehniskās drošības pasākumi klasificētas informācijas aizsardzībai un glabāšanai, kuru sniedz vai kuru apmaina ar Eiropas Komisiju saskaņā ar šo nolīgumu.

5.   Attiecībā uz ES šie standarti ir jāapstiprina Padomes Drošības komitejai.

14. pants

Slepenības pakāpes pazemināšana un deklasifikācija

1.   Puses vienojas, ka klasificētai informācijai vajadzētu pazemināt slepenības pakāpi, līdzko šī informācija vairs nepieprasa šo augstāko aizsardzības pakāpi vai to vajadzētu deklasificēt, līdzko šī informācija vairs nepieprasa aizsardzību pret neatļautu izpaušanu.

2.   Sniedzējai Pusei ir tiesības brīvi izlemt attiecībā uz savas klasificētās informācijas slepenības pakāpes pazemināšanu vai deklasifikāciju. Saņēmēja Puse nepazemina slepenības pakāpi un nedeklasificē no otras Puses saņemtu klasificētu informāciju, neatkarīgi no jebkurām acīmredzamām deklasifikācijas norādēm par šo dokumentu, bez sniedzējas Puses iepriekšēja rakstiska apstiprinājuma.

15. pants

Zudums vai apdraudējums

Sniedzēju Pusi informē, ja atklāti jebkādi pierādījumi vai aizdomas, ka ir zaudēta vai apdraudēta tās klasificētās informācijas slepenība, un saņēmēja Puse sāk izmeklēšanu, lai noskaidrotu notikušā apstākļus. Izmeklēšanas rezultātus un informāciju par veiktajiem pasākumiem, lai novērstu notikušā atkārtošanos, nogādā sniedzējai Pusei. Iepriekš 13. pantā minētās iestādes var izstrādāt procedūras šajā nolūkā.

16. pants

Domstarpību izšķiršana

Visas nesaskaņas, kas Pusēm rodas saskaņā vai saistībā ar šo nolīgumu, risina vienīgi abu Pušu savstarpējas apspriešanās ceļā.

17. pants

Izmaksas

Katra Puse atbild par savu šā nolīguma īstenošanas izdevumu segšanu.

18. pants

Aizsardzības spēja

Pirms Puses viena otrai nodod klasificētu informāciju vai apmainās ar to, 12. punktā noteiktajām atbildīgajām drošības iestādēm ir jāvienojas par to, ka saņēmēja Puse spēj aizsargāt un glabāt informāciju, uz ko attiecas šis nolīgums, atbilstīgi tehniskās drošības pasākumiem, ko izstrādā saskaņā ar 13. pantu.

19. pants

Citi nolīgumi

Nekas šajā nolīgumā nemaina starp Pusēm esošos nolīgumus vai pasākumus, ne arī nolīgumus starp ASV valdību un Eiropas Savienības dalībvalstīm. Šis nolīgums neliedz Pusēm slēgt citus nolīgumus par tādas klasificētas informācijas sniegšanu vai savstarpēju apmaiņu ar noteikumu, ka tie nav nesavienojami ar šā nolīguma saistībām.

20. pants

Stāšanās spēkā, grozījumi un denonsēšana

1.   Šis nolīgums stājas spēkā dienā, kad to parakstījusi pēdējā no minētajām Pusēm.

2.   Katra Puse paziņo otrai Pusei par visām izmaiņām savos normatīvajos aktos, kas varētu ietekmēt šajā nolīgumā minētās klasificētās informācijas aizsardzību. Šādos gadījumos Puses apspriežas par šā nolīguma grozījumiem atbilstīgi 3. pantam, ja tas nepieciešams.

3.   Grozījumus šajā nolīgumā veic, Pusēm savstarpēji rakstiski vienojoties.

4.   Katra Puse var denonsēt šo nolīgumu, iesniedzot rakstisku paziņojumu otrai Pusei deviņdesmit dienas pirms sava nodoma nolīgumu denonsēt. Neatkarīgi no šā nolīguma denonsēšanas visu saskaņā ar šo nolīgumu sniegto klasificēto informāciju turpina aizsargāt atbilstīgi nolīgumam. Puses nekavējoties apspriež šādas klasificētas informācijas uzglabāšanu.

TO APLIECINOT, savu atbilstīgo iestāžu attiecīgi pilnvarotie ir parakstījuši šo nolīgumu.

Vašingtonā, 2007. gada aprīļa trīsdesmitajā dienā, divos eksemplāros angļu valodā.

Eiropas Savienības vārdā

Image

Amerikas Savienoto Valstu valdības vārdā

Image