ISSN 1725-5112

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 109

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

50. sējums
2007. gada 26. aprīlis


Saturs

 

I   Tiesību akti, kas pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Padomes Regula (EK) Nr. 450/2007 (2007. gada 16. aprīlis), lai noslēgtu Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Gabonas Republiku un Eiropas Kopienu

1

Partnerattiecību nolīgums zivsaimniecības nozarē starp Gabonas Republiku un Eiropas Kopienu

3

 

*

Padomes Regula (EK) Nr. 451/2007 (2007. gada 23. aprīlis), ar ko izbeidz daļēju starpposma pārskatīšanu attiecībā uz antidempinga pasākumiem, kas piemērojami Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes ar roku darbināmu paliktņu autokrāvēju un to galveno daļu importam

8

 

*

Padomes Regula (EK) Nr. 452/2007 (2007. gada 23. aprīlis) par galīgā antidempinga maksājuma uzlikšanu Ķīnas Tautas Republikas un Ukrainas izcelsmes gludināmo dēļu importam un tam noteiktā pagaidu maksājuma galīgo iekasēšanu

12

 

*

Padomes Regula (EK) Nr. 453/2007 (2007. gada 25. aprīlis), ar ko nosaka korekcijas koeficientus, kurus no 2006. gada 1. jūlija piemēro trešās valstīs strādājošu Eiropas Kopienu ierēdņu, pagaidu darbinieku un līgumdarbinieku atalgojumam, kā arī noteiktu tādu ierēdņu atalgojumam, kuri paliek amatā divās jaunajās dalībvalstīs uz laikposmu ne ilgāku par deviņpadsmit mēnešiem pēc pievienošanās

22

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 454/2007 (2007. gada 25. aprīlis), ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

28

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 455/2007 (2007. gada 25. aprīlis) par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā

30

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 456/2007 (2007. gada 25. aprīlis), ar ko nosaka dažu piena produktu eksporta atļauju piešķiršanu eksportam uz Dominikānas Republiku saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1282/2006 29. pantā minētajām kvotām

32

 

 

II   Tiesību akti, kas pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta

 

 

LĒMUMI

 

 

Padome

 

 

2007/249/EK

 

*

Padomes Lēmums (2007. gada 19. marts), ar ko groza Lēmumu 2001/822/EK par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Kopienu

33

 

 

2007/250/EK

 

*

Padomes Lēmums (2007. gada 16. aprīlis), ar ko Apvienotajai Karalistei atļauj ieviest īpašus pasākumus, atkāpjoties no 193. panta Direktīvā 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu

42

 

 

IV   Citi tiesību akti

 

 

EIROPAS EKONOMIKAS ZONA

 

*

EBTA Uzraudzības iestādes Lēmums Nr. 328/05/COL (2005. gada 20. decembris), ar kuru piecdesmit trešo reizi groza procedūras un materiālo tiesību noteikumus valsts atbalsta jomā, ieviešot jaunu 18C nodaļu – Valsts atbalsts kompensācijas par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu veidā

44

 

 

Labojums

 

*

Labojums Komisijas Lēmumā 2006/609/EK (2006. gada 4. augusts), ar ko nosaka saistību apropriējumu paredzamo sadalījumu pa dalībvalstīm Eiropas teritoriālās sadarbības mērķim 2007.–2013. gadam (OV L 247, 9.9.2006.)

51

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


I Tiesību akti, kas pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

REGULAS

26.4.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 109/1


PADOMES REGULA (EK) Nr. 450/2007

(2007. gada 16. aprīlis),

lai noslēgtu Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Gabonas Republiku un Eiropas Kopienu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 37. pantu saistībā ar 300. panta 2. punktu un 300. panta 3. punkta pirmo daļu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu,

tā kā:

(1)

Kopiena un Gabonas Republika ir apspriedušas un parafējušas Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē, ar kuru Kopienas zvejniekiem piešķir zvejas iespējas ūdeņos, uz kuriem attiecas Gabonas Republikas suverenitāte.

(2)

Kopienas interesēs ir apstiprināt šo nolīgumu.

(3)

Būtu jānosaka zvejas iespēju sadalījums starp dalībvalstīm,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar šo Kopienas vārdā tiek apstiprināts Partnerattiecību nolīgums zivsaimniecības nozarē starp Gabonas Republiku un Eiropas Kopienu.

Nolīguma teksts ir pievienots šai regulai.

2. pants

Nolīguma protokolā noteikto zvejas iespēju sadalījums dalībvalstīm ir šāds:

Zvejas kategorija

Kuģa tips

Dalībvalsts

Zvejas atļaujas vai kvota

Tunzivju zveja

Āķu zvejas kuģi pelaģiskai zvejai

Spānija

13

Portugāle

3

Tunzivju zveja

Tunzivju saldētājseineri

Spānija

12

Francija

12

Ja šo dalībvalstu iesniegtie atļaujas pieprasījumi neizsmeļ protokolā noteiktās zvejas iespējas, Komisija var izskatīt jebkuras citas dalībvalsts iesniegtus atļaujas pieprasījumus.

3. pants

Dalībvalstis, kuru kuģi zvejo saskaņā ar minēto nolīgumu, paziņo Komisijai daudzumus, kas no katra krājuma nozvejoti Gabonas zvejas zonā saskaņā ar kārtību, kura paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 500/2001 (2001. gada 14. marts), kas nosaka sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2847/93 par to lomu pārraudzību, kurus nozvejojuši Kopienas zvejas kuģi trešo valstu ūdeņos un atklātā jūrā (1).

4. pants

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Luksemburgā, 2007. gada 16. aprīlī

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

H. SEEHOFER


(1)  OV L 73, 15.3.2001., 8. lpp.


PARTNERATTIECĪBU NOLĪGUMS

zivsaimniecības nozarē starp Gabonas Republiku un Eiropas Kopienu

GABONAS REPUBLIKA, turpmāk – “Gabona”,

un

EIROPAS KOPIENA, turpmāk – “Kopiena”,

turpmāk – “Puses”,

IEVĒROJOT ciešās sadarbības attiecības starp Kopienu un Gabonu, jo īpaši saskaņā ar Kotonū Nolīgumu, un to abpusējo vēlmi stiprināt šīs attiecības,

IEVĒROJOT Pušu vēlēšanos sadarbojoties veicināt zvejas resursu atbildīgu izmantošanu,

ŅEMOT VĒRĀ Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju,

APŅĒMUŠĀS ievērot Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas, turpmāk – “ICCAT”, lēmumus un ieteikumus,

APZINOTIES to, cik svarīgi ir principi, kas noteikti ar Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas 1995. gada konferencē pieņemto Rīcības kodeksu atbildīgai zvejniecībai,

APŅĒMUŠĀS sadarboties abpusējās interesēs, veicinot atbildīgas zvejniecības ieviešanu, lai nodrošinātu jūras ūdeņu dzīvo resursu ilgtspējīgu saglabāšanu un izmantošanu,

PĀRLIECINĀTAS, ka šādai sadarbībai jāizpaužas kā kopīgi vai atsevišķi veiktām papildinošām iniciatīvām un pasākumiem, kuros Puses ievēro konsekventu politiku un kuri nodrošina vienotu darbību,

APŅĒMUŠĀS šim nolūkam sākt dialogu ar nolūku noteikt zivsaimniecības nozares politiku Gabonā un rast piemērotus veidus, kā nodrošināt šīs politikas efektīvu īstenošanu, kā arī uzņēmēju un pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanu šajā procesā,

VĒLOTIES pieņemt noteikumus par Kopienas kuģu zvejas darbībām Gabonas ūdeņos un par Kopienas atbalstu atbildīgas zvejniecības ieviešanai šajos ūdeņos,

APŅĒMUŠĀS tiekties pēc ciešākas ekonomiskās sadarbības zivrūpniecībā un ar to saistītās darbībās, dibinot un attīstot kopuzņēmumus no abu pušu uzņēmumiem,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. pants

Priekšmets

Ar šo nolīgumu nosaka principus, noteikumus un procedūras, kas jāievēro:

ekonomiskajā, finansiālajā, tehniskajā un zinātniskajā sadarbībā zivsaimniecības nozarē ar nolūku ieviest atbildīgu zvejniecību Gabonas ūdeņos, lai garantētu zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu un lai attīstītu Seišelu salu zivsaimniecības nozari,

nosacījumos Kopienas zvejas kuģu piekļuvei Gabonas ūdeņiem,

zvejniecības kontrolē Gabonas ūdeņos, lai nodrošinātu iepriekšminēto noteikumu un nosacījumu ievērošanu, lai zivju krājumu saglabāšanas un pārvaldības pasākumi būtu efektīvi un lai novērstu nelegālu, nepaziņotu un nereglamentētu zveju,

partnerattiecībās starp uzņēmumiem ar mērķi vispārējās interesēs izvērst saimnieciskas darbības zivsaimniecības nozarē un ar to saistītās jomās.

2. pants

Definīcijas

Šajā nolīgumā:

a)

“Gabonas iestādes” ir Gabonas valdība;

b)

“Kopienas iestādes” ir Eiropas Komisija;

c)

“Gabonas ūdeņi” ir ūdeņi, uz kuriem attiecas Gabonas suverenitāte vai jurisdikcija;

d)

“zvejas kuģis” ir kuģis, kas aprīkots ūdeņu dzīvo resursu komerciālai izmantošanai;

e)

“Kopienas kuģis” ir Kopienā reģistrēts zvejas kuģis, kas peld ar Kopienas dalībvalsts karogu;

f)

“Apvienotā komiteja” ir šā nolīguma 9. pantā paredzētā komiteja, kuras sastāvā ir Kopienas un Gabonas pārstāvji;

g)

“pārkraušana” ir ostā vai jūrā notiekoša visas nozvejas vai nozvejas daļas pārvietošana no viena zvejas kuģa otrā kuģī;

h)

“netipiski apstākļi” ir apstākļi, kuri nav dabas parādības, kurus Puses nespēj pienācīgi kontrolēt un kuri traucē zvejot Gabonas ūdeņos.

3. pants

Nolīguma īstenošanas pamatā esošie principi un mērķi

1.   Ar šo Puses apņemas sekmēt atbildīgu zvejniecību Gabonas ūdeņos, pamatojoties uz nediskriminācijas principu starp dažādajām flotēm, kas zvejo minētajos ūdeņos, neierobežojot nolīgumus, kas kādā ģeogrāfiskā rajonā noslēgti starp jaunattīstības valstīm, tostarp savstarpējus zivsaimniecības nolīgumus.

2.   Puses sadarbojas, lai noteiktu un īstenotu zivsaimniecības nozares politiku attiecībā uz Gabonu, un šajā nolūkā sāk politisku dialogu par vajadzīgajām reformām. Ar šo Puses apņemas nenoteikt nekādus pasākumus šajā jomā, iekams tās nav apspriedušās savā starpā.

3.   Puses arī sadarbojas, veicot kā kopējus, tā vienpusējus iepriekšējus, pastāvīgus un retrospektīvus novērtējumus par pasākumiem, programmām un darbībām, kas īstenotas, ievērojot šā nolīguma noteikumus.

4.   Ar šo Puses apņemas nodrošināt, ka šo nolīgumu īsteno saskaņā ar labas ekonomiskās un sociālās pārvaldības principiem un ievērojot zvejas resursu stāvokli.

5.   Gabonas un/vai ĀKK jūrnieku nodarbināšanu uz Kopienas kuģiem jo īpaši reglamentē ar Starptautiskās Darba organizācijas (ILO) Deklarāciju par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā, kuru piemēro atbilstošajiem līgumiem un vispārējiem darba nosacījumiem. Tas jo īpaši attiecas uz biedrošanās brīvību un koplīguma slēgšanas tiesību faktisku atzīšanu, kā arī diskriminācijas novēršanu attiecībā uz nodarbinātību un profesiju.

4. pants

Zinātniskā sadarbība

1.   Šā nolīguma darbības laikā Kopiena un Gabona pārrauga resursu stāvokli Gabonas zvejas zonā.

2.   Pamatojoties uz Starptautiskajā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijā (ICCAT) pieņemtajiem ieteikumiem un rezolūcijām un ņemot vērā precīzāko pieejamo zinātnisko informāciju, Puses apspriežas šā nolīguma 9. pantā paredzētajā Apvienotajā komitejā, lai – attiecīgā gadījumā, pēc zinātniskas apspriedes un savstarpējas vienošanās – pieņemtu tādus pasākumus zvejas resursu ilgtspējīgai pārvaldībai, kas ietekmē Kopienas kuģu darbību.

3.   Ar šo Puses apņemas – tieši, tostarp apakšreģiona mērogā Gvinejas līča reģionālajā zvejniecības komitejā (COREP), vai kompetentās starptautiskajās organizācijās – apspriesties, lai nodrošinātu Atlantijas okeāna dzīvo resursu pārvaldību un saglabāšanu un lai sadarbotos attiecīgajā zinātniskajā izpētē.

5. pants

Kopienas kuģu piekļuve zvejai Gabonas ūdeņos

1.   Gabona apņemas atļaut Kopienas kuģiem veikt zvejas darbības Gabonas zvejas zonā saskaņā ar šo nolīgumu, tostarp protokolu un pielikumu.

2.   Ar šo nolīgumu reglamentētajai zvejas darbībai piemēro Gabonā spēkā esošos normatīvos aktus. Gabonas iestādes ziņo Komisijai par visiem grozījumiem minētajos normatīvajos aktos.

3.   Gabona apņemas veikt visus attiecīgos pasākumus attiecībā uz protokolā iekļauto zvejas pārraudzības noteikumu efektīvu piemērošanu. Kopienas kuģi sadarbojas ar Gabonas iestādēm, kas atbild par tādu pārraudzību.

4.   Kopiena apņemas veikt visus attiecīgos pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka tās kuģi ievēro šā nolīguma prasības un tiesību aktus par zveju Gabonas pārziņā esošajos ūdeņos.

6. pants

Zvejas atļaujas

1.   Kopienas kuģi var zvejot Gabonas zvejas zonā tikai tad, ja tiem ir saskaņā ar šo nolīgumu un tam pievienoto protokolu izdota zvejas atļauja.

2.   Kuģa zvejas atļaujas iegūšanas procedūra, piemērojamie nodokļi un maksāšanas metode, kas jāizmanto kuģu īpašniekiem, ir izklāstīta protokola pielikumā.

7. pants

Finansiālais ieguldījums

1.   Kopiena piešķir Gabonai finansiālu ieguldījumu saskaņā ar protokolā un pielikumā paredzētajiem noteikumiem. Šis nedalītais ieguldījums sastāv no diviem saistītiem komponentiem, proti:

a)

Kopienas kuģu piekļuve Gabonas ūdeņiem un zvejas resursiem; un

b)

Kopienas finansiāls atbalsts tam, lai ieviestu atbildīgu zvejniecību Gabonas ūdeņos un šo ūdeņu zivju resursu ilgtspējīgu izmantošanu.

2.   Finansiālā ieguldījuma daļu, kas minēta 1. punkta a) apakšpunktā, nosaka, ievērojot mērķus, ko Puses saskaņā ar protokolu noteikušas, savstarpēji vienojoties, un kas jāsasniedz Gabonas valdības zivsaimniecības nozares politikā, kā arī gada un daudzgadu programmu šīs politikas īstenošanai.

3.   Kopienas piešķirto finansējumu maksā katru gadu saskaņā ar protokolu, ievērojot šā nolīguma un protokola prasības gadījumā, kad ir mainīta ieguldījuma summa šādu apstākļu rezultātā:

a)

netipiski apstākļi;

b)

Kopienas kuģiem piešķirto zvejas iespēju samazinājums, par ko Puses savstarpēji vienojas attiecīgo krājumu pārvaldības nolūkā gadījumos, kad, pamatojoties uz labāko pieejamo zinātnisko informāciju, to uzskata par vajadzīgu resursu saglabāšanas un ilgtspējīgas izmantošanas labā;

c)

Kopienas kuģiem piešķirto zvejas iespēju palielinājums, par ko Puses savstarpēji vienojas gadījumos, kad, pamatojoties uz labāko pieejamo zinātnisko informāciju, ir atzīts, ka to pieļauj resursu stāvoklis;

d)

finansiālā atbalsta zivsaimniecības nozares politikas īstenošanai Gabonā noteikumu atkārtota novērtēšana, ja to attaisno abu Pušu novērotie gada un daudzgadu programmas izstrādes rezultāti;

e)

šā nolīguma izbeigšana saskaņā ar 12. pantu;

f)

šā nolīguma piemērošanas atlikšana saskaņā ar 13. pantu.

8. pants

Sadarbības veicināšana starp uzņēmējiem un pilsoniskajā sabiedrībā

1.   Puses veicina ekonomisko, komerciālo, zinātnisko un tehnisko sadarbību zivsaimniecības nozarē un ar to saistītās nozarēs. Tās savstarpēji apspriežas, lai koordinētu dažādos pasākumus, kas noteikti šim nolūkam.

2.   Puses apņemas veicināt informācijas apmaiņu par zvejas paņēmieniem un rīkiem, saglabāšanas metodēm un zivsaimniecības produktu rūpniecisko pārstrādi.

3.   Puses tiecas radīt nosacījumus Pušu uzņēmumu tehniskās, ekonomiskās un komerciālās sadarbības veicināšanai, sekmējot uzņēmējdarbības attīstībai un ieguldījumiem labvēlīgas vides radīšanu.

4.   Puses jo īpaši atbalsta kopuzņēmumu dibināšanu, kas ir abpusējās interesēs, un šādi uzņēmumi atbilst gan Gabonas, gan Kopienas tiesību aktu prasībām.

9. pants

Apvienotā komiteja

1.   Izveido apvienotu komiteju, kas pārrauga šā nolīguma īstenošanu. Apvienotā komiteja veic šādas funkcijas:

a)

pārrauga šā nolīguma prasību izpildi, interpretāciju un piemērošanu, jo īpaši 7. panta 2. punktā minētās gada un daudzgadu programmas izstrādi un tās īstenošanas novērtēšanu;

b)

nodrošina nepieciešamo saziņu abpusēji interesējošos jautājumos saistībā ar zivsaimniecību;

c)

darbojas kā forums, lai panāktu izlīgumu jebkurām domstarpībām par šā nolīguma interpretēšanu vai piemērošanu;

d)

vajadzības gadījumā no jauna novērtē zvejas iespēju izmantošanu un līdz ar to finansiālā ieguldījuma apjomu;

e)

veic visas citas funkcijas, par kurām Puses nolemj, abpusēji vienojoties.

2.   Apvienotā komiteja sanāk vismaz reizi gadā, pārmaiņus Gabonā un Kopienā, un sanāksmes vada tā Puse, kas sanāksmi rīko. Ja kāda no Pusēm to pieprasa, Apvienotā komiteja sanāk ārkārtas sanāksmē.

10. pants

Nolīguma ģeogrāfiskais piemērojums

No vienas puses, šo nolīgumu piemēro teritorijās, kurās ir spēkā Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, saskaņā ar minētajā līgumā paredzētajiem nosacījumiem un, no otras puses, Gabonas teritorijā.

11. pants

Ilgums

Šis nolīgums ir spēkā sešus gadus no tā spēkā stāšanās dienas; ja vien saskaņā ar 13. pantu nav saņemts brīdinājums par nolīguma izbeigšanu, to pagarina uz turpmākiem sešu gadu periodiem.

12. pants

Apturēšana

1.   Pēc vienas Puses pieprasījuma šā nolīguma piemērošanu var apturēt, ja ir nopietnas nesaskaņas par nolīgumā paredzēto noteikumu piemērošanu. Lai to apturētu, attiecīgajai Pusei vismaz trīs mēnešus pirms dienas, kad apturēšanai jāstājas spēkā, par savu nodomu jānosūta rakstisks paziņojums. Saņemot šo paziņojumu, Puses sāk apspriedes, lai nesaskaņas atrisinātu, labprātīgi vienojoties.

2.   Atkarībā no apturēšanas ilguma proporcionāli un pro rata temporis samazina 7. pantā minēto finansiālā ieguldījuma maksājumu.

13. pants

Nolīguma izbeigšana

1.   Šo nolīgumu var izbeigt jebkura no Pusēm netipisku apstākļu dēļ, piemēram, ja ir samazinājušies attiecīgie krājumi vai ja ir konstatēts, ka samazinājusies Kopienas kuģiem piešķirto zvejas iespēju izmantošana, vai ja Puses nepilda savu apņemšanos apkarot nelegālu, nepaziņotu un nereglamentētu zveju.

2.   Ja viena no Pusēm vēlas atkāpties no šā nolīguma, tā vismaz sešus mēnešus pirms sākotnējā termiņa vai katra nākamā termiņa pēdējās dienas par savu nodomu rakstiski paziņo otrai Pusei.

3.   Ar iepriekšējā punktā minētā paziņojuma nosūtīšanu tiek atklātas Pušu apspriedes.

4.   Proporcionāli un pro rata temporis samazina 7. pantā minēto finansiālā ieguldījuma maksājumu gadā, kurā nolīgums tiek izbeigts.

14. pants

Protokols un pielikums

Protokols un pielikums ir šā nolīguma sastāvdaļa (1).

15. pants

Valsts tiesību akti

Kopienas zvejas kuģu darbību Gabonas ūdeņos reglamentē Gabonas tiesību akti, izņemot tad, ja šajā nolīgumā, protokolā, pielikumā un tā papildinājumos paredzēts citādi.

16. pants

Atcelšana

Šā nolīguma spēkā stāšanās dienā ar to atceļ un aizstāj Eiropas Kopienas un Gabonas Republikas Zivsaimniecības nolīgumu par zveju pie Gabonas krastiem, kurš stājās spēkā 1998. gada 3. decembrī.

Tomēr protokols, ar ko laikposmam no 2005. gada 3. decembra līdz 2011. gada 2. decembrim nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kurš paredzēts Eiropas Kopienas un Gabonas Republikas Zivsaimniecības nolīgumā par zveju pie Gabonas krastiem, paliek spēkā tā 1. panta 1. punktā minētajā laikposmā un kļūst par šā nolīguma sastāvdaļu.

17. pants

Stāšanās spēkā

Šis nolīgums, kas sagatavots divos eksemplāros angļu, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāliešu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā, visiem tekstiem esot vienlīdz autentiskiem, stājas spēkā dienā, kad Puses viena otrai paziņo par savu pieņemšanas procedūru pabeigšanu.


(1)  OV L 319, 18.11.2006., 17 lpp.


26.4.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 109/8


PADOMES REGULA (EK) Nr. 451/2007

(2007. gada 23. aprīlis),

ar ko izbeidz daļēju starpposma pārskatīšanu attiecībā uz antidempinga pasākumiem, kas piemērojami Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes ar roku darbināmu paliktņu autokrāvēju un to galveno daļu importam

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 384/96 (1995. gada 22. decembris) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 11. panta 3. punktu,

ņemot vērā priekšlikumu, ko iesniedza Komisija pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju,

tā kā:

A.   PROCEDŪRA

1.   Spēkā esošie pasākumi

(1)

Padome pēc izmeklēšanas (“sākotnējā izmeklēšana”) pabeigšanas ar Regulu (EK) Nr. 1174/2005 (2) piemēroja galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) izcelsmes ar roku darbināmu paliktņu autokrāvēju un to galveno daļu importam.

2.   Pārskatīšanas uzsākšana ex officio

(2)

Komisijas rīcībā esošā informācija liecināja, ka pēc tam, kad pēc sākotnējās izmeklēšanas bija notikušas dažas pārmaiņas viena Ķīnas ražotāja eksportētāja Ningbo Ruyi Joint Stock Co., Ltd. (“Ningbo Ruyi”) struktūrā, kuram minētajā izmeklēšanā nebija piešķirts tirgus ekonomikas režīms (TER), izrādījās, ka attiecībā uz šo uzņēmumu dominēja tirgus ekonomikas apstākļi. Patiesībā bija pietiekami daudz sākotnējo pierādījumu tam, ka Ningbo Ruyi atbilst pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā minētajiem kritērijiem. Tālab tika uzskatīts, ka ir mainījušies apstākļi, balstoties uz kuriem tika noteikti spēkā esošie pasākumi, un ka šīm pārmaiņām ir šķietami ilglaicīgs raksturs.

(3)

Apspriedusies ar Padomdevēju komiteju un konstatējusi, ka ir pietiekami daudz pierādījumu tam, lai atbilstīgi pamatregulas 11. panta 3. pantam sāktu daļēju starpposma pārskatīšanu, Komisija publicēja paziņojumu (“paziņojums par pārskatīšanas sākšanu”) (3) un pēc savas iniciatīvas sāka izmeklēšanu, lai noteiktu tikai to, vai uzņēmums Ningbo Ruyi darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, un, ja darbojas, tad lai noteiktu, vai tam piemērojamā individuālā dempinga starpība un maksājuma likme būtu jānosaka, izmantojot tā pašu izmaksas/cenas iekšzemes tirgū.

3.   Personas, uz kurām attiecas izmeklēšana

(4)

Komisija oficiāli paziņoja uzņēmumam Ningbo Ruyi un tā saistītajam importētājam – uzņēmumam Jungheinrich AG, kā arī eksportētājvalsts pārstāvjiem un Kopienas ražošanas nozarei par pārskatīšanas sākšanu. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu.

(5)

Komisija arī nosūtīja uzņēmumam Ningbo Ruyi tirgus ekonomikas režīma (“TER”) pieprasījuma veidlapu un anketu un šim nolūkam atvēlētajā termiņā saņēma atbildes uz anketas jautājumiem. Komisija ievāca visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu TER un dempinga noteikšanai, izanalizēja sniegto informāciju un veica pārbaudes apmeklējumus šādu saistīto uzņēmumu telpās:

Ningbo Ruyi Joint Stock Co., Ltd, Ninghaja,

Ruyi Industries (Hong Kong) Co., Ltd. (“Ruyi Hong Konge”), Hangžu,

Jungheinrich Lift Trucks (Shanghai) Co., Ltd. (“Jungheinrich Shanghai”), Šanhaja.

4.   Pārskatīšanas izmeklēšanas periods

(6)

Dempinga izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2005. gada 1. aprīļa līdz 2006. gada 31. martam (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” vai “PIP”).

B.   ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS

1.   Attiecīgais ražojums

(7)

Attiecīgā ražojuma definīcija atbilst definīcijai, kas tika izmantota 1. apsvērumā minētajā sākotnējā izmeklēšanā. Attiecīgais ražojums ir ĶTR izcelsmes ar roku darbināmi paliktņu autokrāvēji (“HPT”), kuri nav pašgājēji un kurus izmanto materiālu pārkraušanai, kas parasti novietoti uz paliktņiem, un to galvenās daļas, t. i., šasija un hidraulika, kurus parasti klasificē ar KN kodu ex 8427 90 00 un ex 8431 20 00 (TARIC kodi 8427900010 un 8431200010).

2.   Līdzīgais ražojums

(8)

Pašreizējā pārskatīšana ir parādījusi, ka HPT, ko ĶTR ražo uzņēmums Ningbo Ruyi un kas tiek pārdoti Ķīnas tirgū, ir tādas pašas fiziskās īpašības un tāds pats lietojums, kā tiem ražojumiem, ko eksportē uz Kopienu. Tāpēc šie ražojumi uzskatāmi par līdzīgu ražojumu pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

C.   IZMEKLĒŠANAS REZULTĀTI

(9)

Ievērojot pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu, antidempinga izmeklēšanā attiecībā uz ĶTR izcelsmes importu normālo vērtību saskaņā ar minētā panta 1.–6. punktu nosaka ražotājiem, attiecībā uz kuriem konstatēja, ka tie atbilst pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta kritērijiem, t. i., ja ir pierādīts, ka līdzīgā produkta ražošanā un pārdošanā dominē tirgus ekonomikas apstākļi. Minētie kritēriji izklāstīti kopsavilkuma veidā turpmāk:

ar uzņēmējdarbību saistīti lēmumi tiek pieņemti, reaģējot uz tirgus apstākļiem, valstij būtiski neiejaucoties, un izmaksas atspoguļo tirgus vērtības,

uzņēmumiem ir viens skaidrs galveno grāmatvedības ierakstu komplekts, kam tiek veikta neatkarīga revīzija atbilstīgi starptautiskajiem grāmatvedības standartiem (“SGS”) un kas tiek izmantots visām vajadzībām,

nav pārņemti izkropļojumi, kurus radījusi sistēma, kas nav tirgus ekonomika,

bankrotu un īpašuma tiesības reglamentējošie tiesību akti garantē stabilitāti un juridisku noteiktību,

valūtas maiņas kursu pārrēķina atbilstīgi tirgus likmēm.

(10)

Uzņēmums Ningbo Ruyi lūdza tam noteikt TER saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu. Kopienas konsekventā prakse ir tāda, ka tiek izpētīts, vai saistītu uzņēmumu grupa, kas nodarbojas ar attiecīgā ražojuma ražošanu un/vai pārdošanu, kopumā atbilst TER nosacījumiem. Atbilstīgi uzņēmuma Ningbo Ruyi sniegtajai informācijai ĶTR bija tikai viens šāds saistītais uzņēmums – Jungheinrich Shanghai. Ningbo Ruyi noliktajā termiņā iesniedza atbildes uz TER pieprasījuma veidlapā norādītajiem jautājumiem.

(11)

Izmeklēšanas gaitā Kopienas ražošanas nozare apgalvoja, ka, šķiet, ir vairāki uzņēmumi, kas saistīti ar Ningbo Ruyi, par kuriem minētais uzņēmums nebija attiecīgi paziņojis, sniedzot Komisijai informāciju, tostarp tie nebija minēti arī revidentu pārbaudītajā finanšu pārskatā. Kopienas ražošanas nozare apgalvoja, ka informācijas neatklāšana par saistītiem uzņēmumiem finanšu pārskatā ir 24. starptautiskā grāmatvedības standarta (Informācijas atklāšana par saistītām personām) pārkāpums, un tā pieprasīja Komisijai šo jautājumu pārbaudīt.

(12)

Pārbaudes apmeklējumu laikā tika konstatēts, ka bija saistīti uzņēmumi, par kuriem informācija netika atklāta revidētajā finanšu pārskatā (24. SGS pārkāpums) vai atbildēs uz TER veidlapas un anketas jautājumiem. Šajā sakarā bija jānorāda, ka gan TER veidlapā, gan anketā uzņēmumam Ningbo Ruyi bija prasīts aprakstīt savu korporatīvo struktūru un saistītos uzņēmumus pasaules mērogā, tostarp norādot mātesuzņēmumus, filiāles vai citus saistītos uzņēmumus neatkarīgi no tā, vai tie bija vai nebija iesaistīti attiecīgā ražojuma ražošanā un/vai pārdošanā. Turklāt uzņēmumam Ningbo Ruyi bija pieprasīts iesniegt TER veidlapu par katru tā filiāli vai citu saistīto uzņēmumu ĶTR, kurš bija HPT ražotājs un/vai eksportētājs, un sniegt sīku informāciju par visiem pārējiem saistītajiem uzņēmumiem.

(13)

Saskaņā ar uzņēmuma Ningbo Ruyi Revidenta ziņojumu un finanšu pārskatu par gadu, kas beidzas 2005. gada 31. decembrī (“2005. gada ziņojums”), un atbildēm uz TER veidlapas un anketas jautājumiem tam PIP bija tikai trīs saistīti uzņēmumi: Jungheinrich AG, Jungheinrich Shanghai un Ruyi Hong Kong. Tomēr izmeklēšanā noskaidrojās, ka uzņēmuma Ningbo Ruyi Ķīnas akcionāriem pieder arī lielākā daļa akciju uzņēmumos Ningbo CFA Co., Ltd. (“Ningbo CFA”) un Ningbo Free Trade Zone Ruyi International Trading Co., Ltd. (“NFTZ”).

(14)

Turklāt ir vēl citi uzņēmumi, kuri pieder Ningbo Ruyi Ķīnas akcionāru radiniekiem: Honkongā izveidotais uzņēmums CFA Tools Co., Ltd. (“CFA Tools”) un Zhejiang Tianyou Import & Export Co., Ltd. (“Tianyou”).

(15)

Tādējādi visi iepriekš minētie uzņēmumi, informāciju par kuriem neatklāja uzņēmums Ningbo Ruyi, pašreizējā pārskata mērķiem ir saistīti ar Ningbo Ruyi. Trīs no šiem uzņēmumiem pārskata izmeklēšanas periodā bija HPT tirgotāji, un tie visi bija saņēmuši licenci, kas tiem ļāva tirgot HPT. Tie, šķiet, galvenokārt eksportēja uz valstīm ārpus Kopienas. Vismaz trīs ceturtdaļas no pārdošanas apjomiem, kurus kā pārdošanas apjomus iekšzemes tirgū norādīja Ningbo Ruyi, patiesībā bija eksporta pārdevumi, kas bija novirzīti, izmantojot neminētus iekšzemes tirgū saistītus pasūtītājus un nesaistītus pasūtītājus.

(16)

Visbeidzot, starp Ningbo Ruyi un Ningbo Jinmao Import & Export Co., Ltd. (“Ningbo Jinmao”) veikto darījumu raksturs, par kuru sākotnējā izmeklēšanā tika ziņots kā par saistītu uzņēmumu (kuram Ningbo Ruyi 2003. gada novembrī pārdeva savas akcijas), norāda uz to, ka šiem abiem uzņēmumiem joprojām ir ciešas attiecības ar HPT saistītajā uzņēmējdarbībā. Uzņēmums Ningbo Jinmao iegādājās vairāk nekā pusi no HPT, par kuriem Ningbo Ruyi bija ziņojis kā par pārdevumiem iekšzemes tirgū PIP, un pēc tam ievērojamu daudzumu tālāk pārdeva uzņēmumam NFTZ, kurš tos eksportēja. NFTZ neiegādājās HPT tieši no uzņēmuma Ningbo Ruyi. Tas, ka uzņēmums Ningbo Jinmao ir viens no Ningbo Ruyi galvenajiem pasūtītājiem un pārdod lielu iepirkto daudzumu uzņēmumam NFTZ, liecina par to, ka Ningbo Ruyi zināja vai tam būtu vajadzējis zināt, ka lielākā daļa pārdoto apjomu uzņēmumam Ningbo Jinmao nevarēja būt pārdošanas apjomi iekšzemes tirgū, jo saistītais uzņēmums NFTZ eksportēja ražojumus, ko bija iegādājies Ningbo Jinmao.

(17)

Kādu laiku pēc pārbaudes apmeklējuma uz vietas Ningbo Ruyi iesniedza jaunu informāciju par TER statusu konkrētiem no šiem neatklātajiem saistītajiem uzņēmumiem, apgalvojot, ka vēl joprojām TER statusu var noteikt visai grupai. Tas tika pamatots ar to, ka informācijas neatklāšana esot bijusi neapzināta un ka šo saistīto personu iesaistīšana izmeklēšanā apskatāmā ražojuma pārdošanā neesot bijusi nozīmīga. Šo pašu iemeslu dēļ uzņēmuma Ningbo Ruyi partneruzņēmums Jungheinrich AG arī iebilda, ka ir jāņem vērā šī jaunā informācija un ka jāpiešķir TER.

(18)

Neatkarīgi no tā, vai ar saistīto personu savlaicīgu neatklāšanu bija vai nebija nodoms traucēt izmeklēšanu, joprojām ir tiesa, ka atbildes uz anketas jautājumiem bija tik ievērojami nepilnīgas, ka tas attiecībā uz Ningbo Ruyi grupu pārbaudes apmeklējumu laikā, kas tika veikti ĶTR, padarīja neiespējamu tirgus ekonomikas apstākļu esamības pārbaudi. Tā kā bija neiespējami veikt pārbaudes apmeklējumus neatklāto saistīto personu telpās, tad joprojām paliek minējums tas, cik lielā mērā Ningbo Ruyi grupa bija saistīta ar HPT.

(19)

Jebkurā gadījumā tas, ka Ningbo Ruyi savā finanšu pārskatā nenorādīja visus saistītos uzņēmumus, ir 24. SGS pārkāpums. 24. SGS mērķis ir nodrošināt, lai uzņēmuma finanšu pārskatā būtu ietverta informācija, kas vajadzīga, lai pievērstu uzmanību iespējai, ka tā finanšu stāvokli un peļņu vai zaudējumus varētu būt ietekmējusi saistīto personu pastāvēšana, darījumi un nenokārtotās saistības ar šādām personām. Antidempinga izmeklēšanas ietvaros šāda atklāšana ir vajadzīga, lai iestādēm ļautu pārbaudīt, vai saistīto uzņēmumu grupa kopumā atbilst TER piešķiršanai izvirzītajiem nosacījumiem.

(20)

24. SGS pārkāpums norāda uz to, ka Ningbo Ruyi finanšu pārskata revīzija netika veikta saskaņā ar SGS, un tas liek apšaubīt Ningbo Ruyi pārskatu ticamību. Tā rezultātā uzņēmums Ningbo Ruyi nevarētu atbilst pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā minētajam otrajam kritērijam.

(21)

Lai gan šajā pārskatā varētu piemērot pamatregulas 18. panta noteikumus par nesadarbošanos, jānorāda, ka Komisija pēc savas iniciatīvas sāka pārskatīšanu, jo tai bija sākotnēji pierādījumi par to, ka attiecībā uz uzņēmumu Ningbo Ruyi dominēja tirgus ekonomikas apstākļi, ko minētais uzņēmums vēlāk nevarēja apliecināt. Tāpēc uzskata, ka nav vajadzības izmantot pamatregulas 18. pantu, bet pietiek ar to, ka pārskatīšana tiek izbeigta un spēkā esošie pasākumi tiek saglabāti.

D.   PĀRSKATĪŠANAS PABEIGŠANA

(22)

Ņemot vērā izmeklēšanas rezultātus, pārskatīšana būtu jāizbeidz, atstājot nemainīgu uzņēmumam Ningbo Ruyi piemērojamā maksājuma līmeni, kas būtu jāsaglabā sākotnējā izmeklēšanā noteiktās galīgā antidempinga maksājuma likmes līmenī, proti, 28,5 %.

E.   INFORMĀCIJAS ATKLĀŠANA

(23)

Ieinteresētajām personām darīja zināmus būtiskos faktus un apsvērumus, balstoties uz kuriem bija plānots izbeigt šo pārskatīšanu un saglabāt spēkā esošo antidempinga maksājumu tādu HPT importam, ko ražoja Ningbo Ruyi. Visām personām tika dota iespēja iesniegt piezīmes. Netika saņemtas piezīmes, kuru dēļ būtu jāmaina iepriekš minētie slēdzieni.

(24)

Pēc informācijas atklāšanas Kopienas ražošanas nozare apgalvoja, ka būtu jāpiemēro pamatregulas noteikumi par nesadarbošanos (18. pants) un ka uzņēmums Ningbo Ruyi kā ražotājs eksportētājs, kurš nesadarbojās, būtu jāsoda, nosakot atlikušo maksājumu 46,7 % apmērā.

(25)

Uzņēmumi Jungheinrich AG un Ningbo Ruyi uzskatīja, ka faktam, ka Ningbo Ruyi nav atklājis informāciju par visiem saviem saistītajiem uzņēmumiem, nav būtiskas nozīmes un ka tas nav ietekmējis Ningbo Ruyi finanšu stāvokli. Tāpēc uzņēmumam Ningbo Ruyi būtu jāpiešķir TER vai vismaz jānosaka zemāka pārskatītā individuālā maksājuma likme.

(26)

To, ka netika atklāta informācija par visiem saistītajiem uzņēmumiem, jo īpaši tā iemesla dēļ, ka trīs no četriem nenorādītajiem saistītajiem uzņēmumiem bija iesaistīti ar HPT saistītā uzņēmējdarbībā, bet ceturtajam uzņēmumam bija uzņēmējdarbības licence, kas tam ļauj tirgot HPT, nevar uzskatīt par nenozīmīgu faktu, jo tas neļāva noteikt, vai attiecībā uz visiem uzņēmumiem ir ievēroti visi TER kritēriji (ne tikai otrais kritērijs par pārskatiem) atbilstīgi Kopienas ierastajai praksei. Turklāt tam, vai apzināti vai neapzināti netika atklāta informācija par visiem šiem saistītajiem uzņēmumiem, jau vairs nav nozīmes. Neapstrīdams ir fakts, ka šie saistītie uzņēmumi nebija norādīti pat uzņēmuma Ningbo Ruyi finanšu pārskatā, un tas jau pats par sevi liecina, ka netika izpildīts pamatregulas 2. panta 7. punktā c) apakšpunktā minētais otrais kritērijs. Tāpēc nevar pieņemt apgalvojumu, ka informācijas neatklāšana par šiem saistītajiem uzņēmumiem ir nenozīmīga, notikusi neapzināti un tam nav nekādas ietekmes.

(27)

Visbeidzot, kā izklāstīts 3. apsvērumā, šajā pārskatīšanā nosaka tikai to, vai uzņēmums Ningbo Ruyi darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, un vai tad, ja tam piešķirtu TER, būtu jāaprēķina jauna dempinga starpība. Tāpēc, tā kā TER netiek piešķirts, šajā pārskatīšanā uzņēmumam Ningbo Ruyi nevar noteikt jaunu dempinga starpību, kas būtu lielāka vai mazāka par jau noteikto starpību.

(28)

Tālab šī pārskatīšana būtu jāizbeidz, Regulu (EK) Nr. 1174/2005 atstājot negrozītu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

Vienīgais pants

Ar šo pārtrauc Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes ar roku darbināmu paliktņu autokrāvēju un to galveno daļu importam piemērojamo antidempinga pasākumu daļējo starpposmu pārskatīšanu, kas uzsākta atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 384/96 11. panta 3. punktam, spēkā esošos antidempinga pasākumus atstājot nemainīgus.

Šī regula uzliek saistības kopumā un tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Luksemburgā, 2007. gada 23. aprīlī

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

F.-W. STEINMEIER


(1)  OV L 56, 6.3.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2117/2005 (OV L 340, 23.12.2005., 17. lpp.).

(2)  OV L 189, 21.7.2005., 1. lpp.

(3)  OV C 127, 31.5.2006., 2. lpp.


26.4.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 109/12


PADOMES REGULA (EK) Nr. 452/2007

(2007. gada 23. aprīlis)

par galīgā antidempinga maksājuma uzlikšanu Ķīnas Tautas Republikas un Ukrainas izcelsmes gludināmo dēļu importam un tam noteiktā pagaidu maksājuma galīgo iekasēšanu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 384/96 (1995. gada 22. decembris) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1) (“pamatregulu”), un jo īpaši tās 9. pantu,

ņemot vērā priekšlikumu, ko Komisija iesniegusi pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju,

tā kā:

A.   PROCEDŪRA

1.   Pagaidu pasākumi

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 1620/2006 (2) (“pagaidu regula”) 2006. gada 30. oktobrī Komisija noteica antidempinga pagaidu maksājumu Ķīnas Tautas Republikas un Ukrainas (“attiecīgās valstis”) izcelsmes gludināmo dēļu importam Kopienā. Regula stājās spēkā 2006. gada 1. novembrī.

(2)

Jāatgādina, ka dempinga un kaitējuma izmeklēšana attiecās uz laikposmu no 2005. gada 1. janvāra līdz 2005. gada 31. decembrim (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”). To procesu izpēte, kam ir būtiska nozīme kaitējuma analīzē, aizņēma laiku no2002. gada 1. janvāra līdz IP beigām (“aplūkojamais laikposms”).

2.   Turpmākā procedūra

(3)

Pēc antidempinga pagaidu maksājuma piemērošanas gludināmo dēļu importam no attiecīgajām valstīm visām personām darīja zināmus būtiskos faktus un apsvērumus, uz kuru pamata tika pieņemta pagaidu regula (“pagaidu secinājumu izpaušana”). Visām personām atvēlēja termiņu, kurā rakstveidā vai mutvārdos izteikt viedokli par paustajiem secinājumiem.

(4)

Dažas ieinteresētās personas iesniedza rakstveida piezīmes. Personām, kuras to pieprasīja, tika dota arī iespēja izteikties mutvārdos. Komisija turpināja ievākt un pārbaudīt visu informāciju, ko uzskatīja par nepieciešamu galīgajiem secinājumiem.

(5)

Visas personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata bija domāts ieteikt uzlikt galīgo antidempinga maksājumu un ar pagaidu maksājumiem nodrošināto summu galīgu iekasēšanu (“galīga secinājumu izpaušana”). Tām arī deva laiku, kurā pēc informācijas saņemšanas iesniegt piezīmes. Tika izskatītas pušu izteiktās mutvārdu un rakstveida piezīmes, un vajadzības gadījumā secinājumi tika attiecīgi pārveidoti.

B.   ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGI RAŽOJUMI

1.   Attiecīgais ražojums

(6)

Jāatgādina, ka pagaidu regulas 12. apsvērumā ir noteikts, ka šajā procedūrā attiecīgais ražojums ir gludināmie dēļi – brīvi stāvoši vai uzmontēti, ar tvaika uzsūcēju virsmu un/vai ar uzkarstošu virsmu, un/vai ar pūtēju virsmu vai bez tām, arī ar piedurkņu gludināmo dēli – un to svarīgākās daļas, t. i., kājas, virsma un gludekļa paliktnis, kuru izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā un Ukrainā (“attiecīgais ražojums”).

(7)

Viena no personām iebilda, ka gludināmie dēļi ar tvaika uzsūcēju virsmu un/vai ar uzkarstošu virsmu, un/vai ar pūtēju virsmu nebūtu iekļaujami pasākumu darbības jomā, jo tādus modeļus pārdodot mazumtirdzniecībā par vismaz EUR 200, bet gludināmā dēļa vidējā mazumtirdzniecības cena ir EUR 35. Tika arī iebilsts, ka minētos modeļus bieži pircējiem pārdod komplektā ar tvaika gludekli, un tad vidējā mazumtirdzniecības cena esot ap EUR 500. Ciktāl ir runa par cenas elementu, jāpiezīmē, ka cenas vienas pašas, it īpaši mazumtirdzniecības cenas, nav no tiem faktoriem, kas jāņem vērā, novērtējot, vai divi vai vairāki ražojuma veidi (modeļi) ir uzskatāmi par vienu un to pašu ražojumu antidempinga procedūras vajadzībām. Šim nolūkam tiek skatītas galvenās fizikālās īpašības un izmantošanas veidi, un tādēļ minētie veidi tiek uzskatīti par līdzīgiem tiem veidiem, kas ir bez tvaika uzsūkšanas un/vai karsēšanas virsmas. Ciktāl ir runa par mazumtirdzniecības cenām gludināmajiem dēļiem kopā ar gludekļiem vai tvaika gludekļiem, izmeklēšanā tika konstatēts, ka tādu mazumtirdzniecības paņēmienu reizēm izmanto visiem gludināmo dēļu veidiem un dažādo kombināciju cenas atšķirības nekādā ziņā nevar būt par attaisnojumu kāda modeļa neiekļaušanai procedūras aptvertajā ražojumu klāstā.

(8)

Tā pati persona arī iebilda, ka gludināmo dēļu galvenās sastāvdaļas neesot iekļaujamas pasākumu darbības jomā, jo tām Kopienā neesot noieta un Ķīnas Tautas Republikā un Ukrainā nav zināmu šo daļu izgatavotāju. Šis arguments, kas gan pats par sevi neko neizšķir, nekādi arī neapstiprinājās izmeklēšanā. Īstenībā noskaidrojās, ka pastāv zināms gludināmo dēļu galveno sastāvdaļu tirgus un vismaz divi zināmi ķīniešu gludināmo dēļu ražotāji ir to galvenās sastāvdaļas eksportējuši uz Kopienu.

(9)

Ņemot vērā iepriekš teikto, tiek secināts, ka visi 6. apsvērumā minētie gludināmie dēļi un to galvenās sastāvdaļas ir ar vienādām galvenajām fiziskajām un tehniskajām īpašībām un vienādu galveno izmantošanas veidu un Kopienas tirgū savā starpā konkurē. Līdz ar to apstiprinās pagaidu regulas 12. un 13. apsvērums.

2.   Līdzīgs ražojums

(10)

Tā kā par to nav saņemtas piezīmes, ar šo apstiprina pagaidu regulas 14. apsvērumu.

(11)

Ņemot vērā iepriekš teikto, tiek galīgi secināts, ka saskaņā ar pamatregulas 1. panta 4. punktu attiecīgais ražojums un gludināmie dēļi – brīvi stāvoši vai uzmontēti, ar tvaika uzsūcēju virsmu un/vai ar uzkarstošu virsmu, un/vai ar pūtēju virsmu vai bez tām, arī ar piedurkņu gludināmo dēli – un to svarīgākās daļas, t. i., kājas, virsma un gludekļa paliktnis, un attiecīgie Kopienas ražošanas nozares ražotie un tirgotie ražojumi ir līdzīgi.

C.   DEMPINGS

1.   Tirgus ekonomikas režīms (“TER”)

(12)

Pēc pagaidu pasākumu ieviešanas viens no ķīniešu ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, apgalvoja, ka tam pienācies TER. Uzņēmums atkārtoti uzsvēra, ka pagaidu regulas 25. apsvērumā norādītā grāmatvedības prakse, kuras dēļ pieciem ķīniešu ražotājiem eksportētājiem TER tika atteikts (trim ražotājiem eksportētājiem tika atteikts vienīgi šā iemesla dēļ), nav pietiekami būtiska, lai mazinātu ticamību citādā ziņā patiešām pilnīgajiem grāmatvedības dokumentiem, un neietekmē dempinga starpības noteikšanu.

(13)

Šajā sakarā tiek norādīts, ka pārbaudes apmeklējumā tika konstatēts, ka iepriekš minētā uzņēmuma grāmatvedības uzskaite ir pretrunā starptautiskajiem grāmatvedības standartiem (IAS), konkrēti IAS Nr. 1., un šo pārkāpumu nevarēja uzskatīt par nebūtisku. Netika iesniegti jauni pierādījumi, kas grozītu pagaidu regulas 25. apsvērumā noteiktos secinājumus.

(14)

Tā kā nav citu attiecīgu pamatotu piezīmju, ar šo apstiprina pagaidu regulas 15.–28. apsvērumu.

2.   Atsevišķs režīms

(15)

Tā kā nav saņemtas nekādas piezīmes, ar šo apstiprina pagaidu regulas 29.–34. apsvērumu par atsevišķu režīmu.

3.   Normālā vērtība

3.1.   Analoga valsts

(16)

Tā kā nav nekādu piezīmju par to, ka par analoga valsti izraudzīta Turcija, ar šo apstiprina pagaidu regulas 35.–40. apsvērumu.

3.2.   Normālās vērtības noteikšana ražotājiem eksportētājiem, kuram piešķirts TER

(17)

Jāatgādina, ka attiecībā uz vienu ĶTR ražotāju eksportētāju un vienīgo Ukrainas ražotāju eksportētāju, kam piešķirts TER, normālā vērtība tika noteikta, pamatojoties uz šo uzņēmumu sniegtajiem datiem par pārdevumu iekšējā tirgū un ražošanas izmaksām. Šie dati tika pārbaudīti attiecīgajos uzņēmumos.

(18)

Bez tam jāatgādina, ka ĶTR un Ukrainas ražotājiem eksportētājiem, kam piešķirts TER, nebija pietiekama reprezentatīva pārdevuma iekšzemes tirgū un normālā vērtība tika noteikta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu, t. i., normālā vērtība tika sastādīta, ražošanas izmaksām pieskaitot samērīgas tirdzniecības, vispārējās un administratīvās (“TVA”) izmaksas un samērīgu peļņas normu.

3.2.1.   Ķīnas Tautas Republika

(19)

Tālāk Komisija attiecībā uz pagaidu regulas 44. apsvērumu izskatīja ražošanas izmaksas, jo īpaši konkrētu no tērauda izgatavotu izejmateriālu pirkuma cenas, par kurām bija ziņojis ķīniešu ražotājs, kam sākotnēji tika piešķirts TER. Šajā sakarā tika izskatīti un pārbaudīti pieņēmumi un papildu pierādījumi, kas bija saņemti no dažām personām pēc provizoriskās informācijas nodošanas atklātībā. Neapstiprinājās tērauda pirkuma cenu novirzes no attiecīgajām pasaules cenām, par ko ziņoja attiecīgais uzņēmums. Līdz ar to tiek galīgi akceptētas šā uzņēmuma iesniegtās ražošanas izmaksas.

(20)

Tā kā nav citu piezīmju par normālo vērtību šim ķīniešu ražotājam eksportētājam, kam piešķirts TER, ar šo tiek apstiprināti pagaidu regulas 43.–46. apsvēruma atzinumi.

3.2.2.   Ukraina

(21)

Pēc pagaidu pasākumu uzlikšanas Ukrainas iestādes lūdza Komisiju pārrēķināt normālo vērtību vienīgajam Ukrainas eksportētājam, balstoties uz pārdevumu Ukrainas tirgū. Jāatgādina, ka vienīgajam Ukrainas ražotājam eksportētājam kopējais attiecīgā ražojuma pārdevums IP laikā nesasniedza reprezentatīvu daudzumu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu, līdz ar to normālā vērtība bija jāsastāda tā, kā minēts iepriekš 18. apsvērumā un paskaidrots pagaidu regulas 47. apsvērumā.

(22)

Tā kā nav citu piezīmju par normālo vērtību vienīgajam ukraiņu ražotājam eksportētājam, ar šo tiek apstiprināti pagaidu regulas 47.–49. apsvēruma atzinumi.

3.3.   Normālās vērtības noteikšana analoga valstī

(23)

Viens no importētājiem bilda, ka ar ziņām, kas saņemtas tikai no viena ražotāja analoga valstī Turcijā, nepietiek, lai noteiktu normālo vērtību, un ka ar tādu nepietiekamu pamatu nebūtu uzliekami nekādi antidempinga maksājumi. Šajā sakarā jāpiezīmē, ka pamatregula, un jo īpaši tās 2. panta 7. punkts, neliedz noteikt pasākumus, ja ražotāji analoga valstīs sadarbojas maz vai nesadarbojas. Taču jāpiemetina, ka lielākas precizitātes labad Komisija tomēr salīdzināja ziņas, kas iegūtas no tā vienīgā ražotāja analoga valstī, kas sadarbojās, ar ziņām, kas saņemtas no cita Turcijas ražotāja un viena ASV ražotāja, kurš nepilnīgi sadarbojās ar izmeklēšanu, bet bija ar mieru sniegt konkrētas ziņas par cenām, izmaksām un pārdošanas apjomu, un no Kopienas ražošanas nozares. Salīdzināšanā apstiprinājās, ka Turcijas ražotāja, kas sadarbojās, dati ir pietiekami pieņemams pamats normālās vērtības noteikšanai. Tāpēc šis arguments tiek noraidīts. Tā kā nav saņemtas citas piezīmes par šo jautājumu, ar šo apstiprina pagaidu regulas 50.–52. apsvērumu.

4.   Eksporta cena

4.1.   Ķīnas Tautas Republika

(24)

Pēc pagaidu pasākumu noteikšanas viens no pagaidu regulas 57. apsvērumā minētajiem ĶTR ražotājiem eksportētājiem palika pie uzskata, ka tā eksports caur nesaistītiem tirdzniecības uzņēmumiem tomēr būtu jāierēķina, nosakot eksporta cenu. Tomēr uzņēmums nespēja papildus iesniegt pārbaudāmus pierādījumus savas prasības atbalstam; konkrēti, tas nespēja apliecināt galamērķus savam pārdevumam caur nesaistītām personām. Tādēļ šī prasība tiek noraidīta.

(25)

Kāds cits no ĶTR ražotājiem eksportētājiem iebilda, ka vērā būtu bijis jāņem arī tā pārdevums EK caur saistīto tirdzniecības uzņēmumu Honkongā. Uzņēmums atkārtoja sākotnējo prasību iekļaut konkrēto pārdevumu eksporta cenu aprēķinā, taču nespēja sniegt nekādas jaunas un pārbaudāmas ziņas vai paskaidrojumus. Tas nespēja pierādīt, ka ziņotās eksporta cenas neatkarīgiem pircējiem Kopienā patiešām maksātas. Arī Honkongas tirgotāja pirkumi nesaskanēja ar tā revīzijas skatītajiem kontiem. Tādēļ šī prasība tiek noraidīta.

(26)

Tā pati persona iebilda, ka eksporta cenu aprēķinā Komisijai būtu bijuši jāizmanto pašai savi valūtas kursi. Šajā sakarā jāpiezīmē, ka uzņēmums ziņoja par visiem saviem katra mēneša darījumiem, izmantojot valūtas kursu mēneša pirmajā darbdienā. Prasība tiek noraidīta, jo mēneša vidējais kurss, ko Komisija izmantoja savos aprēķinos, precīzāk atspoguļo reālo stāvokli, jo tas neitralizē statiska, vienas dienas kursa izmantošanu attiecībā uz visā mēnesī notikušiem darījumiem.

(27)

Kopienas ražošanas nozare izteica pieņēmumu, ka eksporta cenas, par kurām ziņojuši ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, un jo īpaši pagaidu regulas 69. apsvērumā minētais uzņēmums, ir nepareizas. Tomēr šajā sakarā iesniegtie pierādījumi bija nebūtiski vai nepārbaudāmi vai neliecināja par neatbilstību. Tādēļ pieņēmums tiek uzskatīts par nepamatotu.

(28)

Tā kā nav saņemtas citas piezīmes par šo jautājumu, ar šo apstiprina pagaidu regulas 53.–58. apsvērumu.

4.2.   Ukraina

(29)

Pēc pagaidu pasākumu uzlikšanas Ukrainas iestādes un vienīgais ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka eksporta cenas noteikšanā neesot jāatskaita summas attiecībā uz saistītā uzņēmuma TVA izmaksām un peļņu, jo šajā gadījumā neesot piemērojams pamatregulas 2. panta 9. punkts. Tika iebilsts, ka pamatregulas 2. panta 9. punkts attiecas tikai uz saistītiem importētājiem, kas atrodas Kopienā, jo formulējumos skaidri nošķirta “importēšana un atkalpārdošana”. Vienīgais Ukrainas ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka tā saistītais uzņēmums darbojas kā eksporta departaments, un abas ieinteresētās personas iebilda, ka eksporta cena būtu jānosaka uz pamatregulas 2. panta 8. punkta pamata. Bez tam tās bilda, ka saistītais uzņēmums, ja to nevar uzskatīt par ražotāja eksportētāja eksporta departamentu, būtu uzskatāms par tā tirdzniecības aģentu.

(30)

Atbildot uz to, jāpiezīmē, ka attiecībā uz attiecīgā ražojuma pārdevumu Kopienā vienīgais Ukrainas ražotājs eksportētājs sūtīja attiecīgo ražojumu tieši uz Kopienu, par katru sūtījumu izrakstīja faktūrrēķinu savam saistītajam uzņēmumam Šveicē un saņēma attiecīgu maksājumu. Tādējādi visas ražotāja eksportētāja darbības bija kā eksportētājam. Saistītais uzņēmums Šveicē slēdza pārdevuma līgumus un izrakstīja faktūras pirmajam neatkarīgajam pircējam Kopienā. Saistītais uzņēmums arī izpildīja visas importēšanas funkcijas ar precēm, kas nonāca Kopienā brīvā apgrozībā, t. i., uzņēmās preču deklarēšanu muitā un sedza izmaksas par preču pārvešanu neatkarīgajam pircējam Kopienā, kā arī par glabāšanu noliktavās Kopienā attiecīgos gadījumos. Šajā sakarā – šis saistītais uzņēmums gan formāli ir dibināts ārpus Kopienas, taču tam ir ES PVN numurs un tas cita starpā darbojas caur saviem tirdzniecības birojiem un vairākām preču glabātavām Kopienā. Tādējādi tas būtu jāuzskata par tādu, kas izpilda saistīta importētāja funkcijas tā, kā aprakstīts pagaidu regulas 59. apsvērumā, nevis par eksportētāju vai tirdzniecības aģentu. Līdz ar to prasība būtu jānoraida un būtu jāapstiprina provizoriskie secinājumi.

(31)

Tā kā nav saņemtas citas piezīmes par šo jautājumu, ar šo apstiprina pagaidu regulas 59. apsvērumu.

5.   Salīdzināšana

(32)

Pēc pagaidu pasākumu ieviešanas viens ķīniešu ražotājs eksportētājs iebilda, ka konkrēti svarīgi cenu atšķirību faktori (piem., gludināmā dēļa faktiskais svars) neesot ņemti vērā, salīdzinot dažādu ražojumu veidu normālo vērtību un eksporta cenu. Šajā sakarā jāpiezīmē, ka dažādie ražojuma veidi tika sagrupēti tā, lai, pirmkārt, atspoguļotu galvenās fiziskās īpašības un izmaksu/cenu veidotājus, otrkārt, ļautu pietiekami reprezentatīvi saskaņot eksportētos veidus ar tiem veidiem, ko Turcijas ražotājs, kurš sadarbojās, tirgoja savā iekšzemes tirgū. Salīdzināšanā izskatīja šādus galvenos raksturlielumus: veids, lielums, virsmas uzbūve un materiāls, kāju materiāls, gludekļa paliktņa esība un veids, tādu pierīču kā piedurkņu gludināmā dēļa, veļas redeļu un kontaktligzdas klātbūtne. Konkrētā ražotāja eksportētāja minētais svars un citi kritēriji netieši atspoguļojas dažos no salīdzināšanā aplūkotajiem kritērijiem (piemēram, svaru atspoguļo gludināmās virsmas lielums un materiāls). Tādēļ šo prasību nevarēja pieņemt.

(33)

Pēc pagaidu pasākumu uzlikšanas vairākas personas lūdza papildu ziņas par tiem ražotājiem eksportētājiem, kam netika piešķirts TER, izmantotās normālās vērtības korekcijām. Šajā sakarā jāpiezīmē, ka konkrētajos informatīvajos dokumentos, ko nosūtīja katrai no personām, kas sadarbojās, bija pilnīgs saraksts ar dažādajām piešķirtajām korekcijām un ka korekcijas, kā visos gadījumos, tika izdarītas tad, ja izrādījās vajadzīgas. Konkrēti, normālā vērtība, kuras pamatā bija analoga valsts, tika koriģēta uz leju, lai novērstu šādu ietekmi: a) pagaidu regulas 62. apsvērumā aprakstītās fizisko īpašību atšķirības, b) turpat pagaidu regulas 62. apsvērumā aprakstītās tirdzniecības līmeņa atšķirības un c) aplūkojamajai iekšzemes tirdzniecībai piešķirtā kredīta izmaksu atšķirības. Citādas atšķirības netika konstatētas, tādēļ arī netika izdarītas citādas korekcijas.

(34)

Vienīgais Ukrainas ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka Komisija, salīdzināšanas vajadzībām nosakot eksporta cenas korekcijas, izdarījusi dažus nepamatotus atskaitījumus attiecībā uz konkrētiem pārvadāšanas un kredīta izmaksu elementiem. Komisija pieņēma šo apgalvojumu un attiecīgi pārskatīja šīs korekcijas.

(35)

Tā kā nav saņemtas citas piezīmes par šo jautājumu, ar šo apstiprina pagaidu regulas 60.–62. apsvērumu.

6.   Dempinga starpība

6.1.   Ķīnas Tautas Republika

(36)

Ņemot vērā iepriekš teikto, galīgā dempinga starpība, izteikta procentos no CIF cenas līdz Kopienas robežai pirms nodokļu samaksas, ir šāda:

Foshan City Gaoming Lihe Daily Necessities Co. Ltd., Foshan

34,9 %

Guangzhou Power Team Houseware Co. Ltd., Guangzhou

36,5 %

Since Hardware (Guangzhou) Co., Ltd., Guangzhou

0 %

Foshan Shunde Yongjian Housewares and Hardware Co. Ltd., Foshan

18,1 %

Zhejiang Harmonic Hardware Products Co. Ltd., Guzhou

26,5 %

pārējiem uzņēmumiem

38,1 %.

6.2.   Ukraina

(37)

Pārskatītā galīgā dempinga starpība, izteikta procentos no CIF cenas līdz Kopienas robežai pirms nodokļu samaksas, ir šāda:

Eurogold Industries Ltd, Zhitomir

9,9 %

pārējiem uzņēmumiem

9,9 %.

D.   KAITĒJUMS

1.   Kopienas produkcija

(38)

Tā kā par šo jautājumu nav saņemtas atsauksmes, ar šo apstiprina pagaidu regulas 72. un 73. apsvērumu.

2.   Kopienas ražošanas nozares definīcija

(39)

Tā kā nav saņemtas piezīmes par šo jautājumu, ar šo apstiprina pagaidu regulas 74.–76. apsvērumu.

3.   Kopienas patēriņš

(40)

Tā kā par šo jautājumu nav saņemtas atsauksmes, ar šo apstiprina pagaidu regulas 77. un 78. apsvērumu.

4.   Imports no attiecīgajām valstīm

(41)

Pēc pagaidu pasākumu noteikšanas viena no pagaidu regulas 83. apsvērumā minētajām personām atkārtoja savu prasību izanalizēt Ukrainas importa dempinga ietekmi atsevišķi no ĶTR importa dempinga, jo esot būtiskas atšķirības cenu līmeņa un importa apjoma ziņā. Tomēr netika iesniegti citi pierādījumi, kas apstiprinātu šo apgalvojumu. Attiecībā uz cenām jāatceras, ka cenu līmeņu absolūtā atšķirība starp abām valstīm nav izšķirīga saistībā ar kumulatīvo novērtējumu, jo tā var atspoguļot vairākus faktorus, tostarp ražojumu klāsta atšķirības importā no katras valsts; tomēr cenām bija līdzīga tendence (sk. pagaidu regulas 84. apsvērumu). Apjomu ziņā imports no katras valsts IP laikā bija ievērojams, un aplūkojamajā laikposmā tam bija tendence augt. Tam, ka Ukrainas ražotājs darbību uzsāka tikai 2003. gadā, šajā sakarā nav nozīmes, nosakot kaitējumu IP laikā. Līdz ar to prasība atkal būtu jānoraida, un būtu jāapstiprina importa dempinga ietekmes kumulatīvais novērtējums pagaidu regulas 79.–86. apsvērumā.

(42)

Viens no importētājiem iebilda, ka ĶTR ražotāju, kas sadarbojas, eksportētāju importa cenas, ko Komisija noteikusi cenu pazeminājuma aprēķiniem (sk. pagaidu regulas 92. apsvērumu), neatspoguļojot dažas nenovēršamas papildu izmaksas, kas rodas, importējot no ĶTR, piemēram, paliktņu apgādāšanās izmaksas un izmaksas par glabāšanu, ekspedīciju un pārvadāšanu no pagaidu noliktavas uz importētāja noliktavu. Attiecībā uz paliktņu izmaksām izmeklēšanā apstiprinājās, ka tās tiešām Kopienā rodas, jo parasti gludināmos dēļus no ĶTR pārvadā konteineros nenostiprinātus. Tādēļ šis apgalvojums tika uzskatīts par pamatotu un ĶTR ražotāju, kas sadarbojas, importētāju importa cenas tika attiecīgi grozītas. Šo apgalvojumu nevarēja pieņemt attiecībā uz citām iepriekš minētajām papildu izmaksām, jo tās ir specifiskas attiecīgajam importētājam un nav teikts, ka tādas rodas citiem importētājiem. Turklāt tādas izmaksas var rasties arī Kopienas ražotājiem. Cenu samazinājuma provizoriskā starpība ĶTR importa dempingam attiecīgi tika grozīta:

Valsts

Cenu samazinājums

ĶTR

29,2 %–44,2 %

(43)

Par Ukrainai konstatēto 6,6 % cenu samazinājumu netika saņemtas nekādas piezīmes, un tas tiek apstiprināts. Tā kā nav citu piezīmju par dempinga importu no attiecīgajām valstīm, ar šo apstiprina pagaidu regulas 87. līdz 92. apsvērumu.

5.   Kopienas ražošanas nozares stāvoklis

(44)

Pēc pagaidu pasākumu ieviešanas sūdzības iesniedzēji iebilda, ka peļņas normai IP laikā nebūtu jāatspoguļo vadības atlīdzības ārkārtas pagaidu samazinājumi, kas dažiem Kopienas ražotājiem bijuši IP laikā (sk. pagaidu regulas 100. apsvērumu). Lai konsekventi atspoguļotu Kopienas ražošanas nozares saimniecisko stāvokli aplūkojamajā laikposmā un tādēļ, ka bija pieejamas pārbaudītas liecības par to, šī prasība tika pieņemta. Skaitļi un provizoriskie secinājumi par Kopienas ražošanas nozares rentabilitāti tika attiecīgi grozīti:

 

2002

2003

2004

IP

Peļņas norma pirms nodokļu nomaksas

6,8 %

6,4 %

0,7 %

2,1 %

Koeficients: 2002 = 100

100

94

10

31

Avots: pārbaudītās atbildes uz anketas jautājumiem.

(45)

Tātad aplūkojamajā laikposmā Kopienas ražošanas nozares rentabilitāte pasliktinājās. IP laikā peļņas norma bija par 69 % zemāka nekā 2002. gadā.

(46)

Līdz ar to Kopienas ražošanas nozares ienākums no ieguldījumiem un naudas plūsma tika grozīti, atspoguļojot iepriekš aprakstītos atlīdzības un peļņas labojumus IP laikā. Pārskatītie skaitļi tabulā atklāj sliktāku stāvokli šajos divos kaitējuma rādītājos IP laikā, nekā bija izklāstīts pagaidu regulas 102. un 103. apsvērumā:

 

2002

2003

2004

IP

Ienākums no ieguldījumiem

61,98 %

68,19 %

4,77 %

13,72 %

Koeficients: 2002 = 100

100

110

8

22

Naudas plūsma (EUR)

3 463 326

4 184 515

1 246 671

2 565 562

Koeficients: 2002 = 100

100

121

36

74

Avots: pārbaudītās atbildes uz anketas jautājumiem.

(47)

Tā kā nav iesniegtas citas piezīmes par Kopienas ražošanas nozares stāvokli, ar šo apstiprina pagaidu regulas 94.–107. apsvērumu ar iepriekš 44. un 46. apsvērumā noteiktajiem grozījumiem.

6.   Secinājums par kaitējumu

(48)

Iepriekš pārskatītie faktori, proti, Kopienas ražošanas nozares cenu pazeminājums, rentabilitāte, ienākums no ieguldījumiem un naudas plūsma IP laikā neietekmēja pagaidu regulā izklāstītos secinājumus par visiem kaitējuma izraisītājiem un apstiprināja, ka Kopienas ražošanas nozare cietusi būtiskus zaudējumus pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē. Tā kā nav saņemtas citas piezīmes par šo jautājumu, ar šo apstiprina pagaidu regulas 108.–110. apsvērumu.

E.   CĒLOŅSAKARĪBA

(49)

Pēc pagaidu pasākumu noteikšanas dažas pagaidu regulas 134. apsvērumā minētās personas vienkārši atkārtoja apgalvojumu, ka Kopienas ražošanas nozares ciestie zaudējumi esot pašu izraisīti. Tomēr nekādi jauni pierādījumi un jauni argumenti šajā sakarā netika sniegti, un tādēļ viņu prasība tika noraidīta.

(50)

Ievērojot iepriekš teikto un to, ka nav jaunu piezīmju par cēloņsakarībām, ar šo apstiprina pagaidu regulas 111.–141. apsvērumu.

F.   KOPIENAS INTERESES

1.   Vispārīgas piezīmes un Kopienas ražošanas nozares intereses

(51)

Tā kā nav saņemtas piezīmes par šo jautājumu, ar šo apstiprina pagaidu regulas 142.–146. apsvērumu.

2.   Patērētāju intereses

(52)

Pēc provizoriskās informēšanas viens no importētājiem nepiekrita dažiem novērtējumiem pagaidu regulas 148. apsvērumā. Konkrēti, tika apšaubīts pieņēmums, ka i) antidempinga pasākumu slogs tiek vienmērīgi sadalīts starp importētājiem, mazumtirgotājiem un patērētājiem, un ii) kopējais uzcenojums starp importa un mazumtirdzniecības cenu ir ap 500 %. Tika iebilsts, ka slogs pilnīgi tiks uzkrauts patērētājiem, jo importētāja starpība jau tāpat esot zema, bet mazumtirgotāji netaisoties samazināt savu starpību, lai gan par to varētu diskutēt. Par uzcenojumu tika iebilsts, ka gludināmais dēlis, ko importē par EUR 6,53 – vidējo vienības importa dempinga cenu pie Kopienas robežas – visticamāk, tiks pārdots mazumtirdzniecībā par mazāk nekā EUR 35, kas aptuveni atbilst gludināmā dēļa vidējai mazumtirdzniecības cenai Kopienā, tādēļ analīze, kas balstīta uz vidējām mazumtirdzniecības un importa cenām, esot maldinoša un uzrādot nereālas starpības. Tika piebilsts, ka aprēķinos neesot ņemts vērā PVN elements. Pēc šā importētāja uzskata kopējais uzcenojums nevarētu būt lielāks par 300 %.

(53)

Attiecībā uz ietekmi uz patērētājiem būtu jāatceras, ka ne pirms, ne pēc pagaidu regulas publicēšanas netika saņemtas patērētāju organizāciju atsauksmes. Attiecībā uz 52. apsvērumā izklāstītajām importētāja piezīmēm būtu jāpiezīmē turpmākais. Pirmkārt, konkrētais importētājs piekrīt, ka antidempinga pasākumu ietekme uz patērētājiem būtu niecīga, ņemot vērā gludināmā dēļa kalpošanas laiku. Faktiski pat tad, ja slogs tiktu pilnīgi novelts uz patērētājiem, tiem par ilglietojamu preci, kuras kalpošanas laiks ir vismaz pieci gadi (aplēšu pamatā ir 2005. gada tirgus daļas un cenas un galīgās maksājuma likmes), būtu papildus jāmaksā caurmērā ap EUR 1,5. Otrkārt, ņemot vērā sīvo konkurenci šajā tirgū, visai maz ticams, ka kāds no komersantiem, kas iesaistīts attiecīgā ražojuma importēšanā un pārdošanā, absorbētu kādu no uzliktajiem antidempinga maksājumiem. Tādēļ sloga vienmērīgas sadalīšanās scenārijs liekas reālāks. Tik tiešām, neviena cita šajā procedūrā iesaistīta persona neapstrīdēja minēto novērtējumu. Līdz ar to var apstiprināt pagaidu regulas 149. apsvērumā izdarīto secinājumu.

(54)

Attiecībā uz komersantu piemērotajiem uzcenojumiem te jāatgādina, ka neviens no mazumtirgotājiem nesadarbojās ar izmeklēšanu, un tādējādi šajā posmā nebija pieejami nekādi pārbaudāmi dati par mazumtirdzniecības cenām un starpībām. Novērtējumā par pamatu tāpēc varēja ņemt tikai salīdzinājumu starp importa dempinga cenu, kas zināma no aizpildītajām anketām, un vidējo mazumtirdzniecības cenu, ko aprēķina pēc ziņām, kuras saņemtas no importētājiem un Kopienas ražošanas nozares. Saskaņā ar šīm ziņām vidējā mazumtirdzniecības cena attiecas uz visu tirdzniecību Kopienā, cita starpā aptverot arī PVN. Tādā veidā noteiktais kopējais uzcenojums, ko piemēro importētāji, mazumtirgotāji un citi komersanti, kas iesaistīti importa dempinga cenu sadalē patērētājiem, ir ap 450 %. Visbeidzot, jāatceras un jāapstiprina, ka atsevišķie uzcenojumi komersantiem var ievērojami atšķirties, taču caurmērā tie ir būtiski, jo īpaši mazumtirdzniecības posmā.

(55)

Viens ķīniešu ražotājs eksportētājs iebilda, ka nebūtu jāatņem iespēja Kopienas patērētājiem iegādāties kvalitatīvus ķīniešu ražojumus, ko pārdod par visnotaļ pieņemamu cenu. Šajā sakarā tiek norādīts uz 53. apsvērumu iepriekš un uz 59. apsvērumu turpmāk un secināts, ka Kopienas tirgum šie ražojumi netiks atrauti.

(56)

Tā kā nav saņemtas citas piezīmes par šo jautājumu, ar šo apstiprina pagaidu regulas 147.–150. apsvērumu.

3.   Izplatītāju/mazumtirgotāju intereses

(57)

Tā kā nav saņemtas nekādas piezīmes par šo jautājumu, tiek norādīts uz 52.–54. apsvērumu iepriekš un ar šo apstiprina pagaidu regulas 151. apsvērumu.

4.   Nesaistīto importētāju intereses Kopienā

(58)

Pēc pagaidu atzinumu nodošanas atklātībā divi pagaidu regulas 152. apsvērumā minētie importētāji izteica piezīmes, kas attiecas uz viņu interesēm. Citas piezīmes šajā sakarā netika saņemtas.

(59)

Viens no šiem importētājiem nepiekrita antidempinga pasākumu sloga un dažādos tirdzniecības posmos piemēroto uzcenojumu novērtējumam (sk. 52.–54. apsvērumu iepriekš). Tas apgalvoja, ka nespēs absorbēt papildu izmaksas un tam tās būs pilnīgi jāuzveļ mazumtirgotājiem. Līdz ar to tas var pieredzēt sava attiecīgā ražojuma Kopienas tirdzniecības kritumu un varbūt pat būs spiests atlaist darbiniekus. Tomēr, ņemot vērā attiecīgā ražojuma mazo lomu tā kopējā apgrozījumā (mazāk par 5 %), uzņēmuma apmērus un vietu Kopienas un eksporta tirgos, kā arī dažādos attiecīgā ražojuma piegādes avotus, negatīvā ietekme uz tā saimniecisko darbību noteikti būtu niecīga.

(60)

Pagaidu regulas 154. apsvērumā minētais importētājs atkārtoja, ka pasākumu ietekme uz tā saimniecisko darbību būtu ievērojama, pat ja kopējais gludināmo dēļu pārdevums reprezentē ne vairāk kā 10 % no tā kopējā apgrozījuma. Tas iebilda, ka gludināmo dēļu tirgus daļas zaudējums izraisītu vēl lielākus zaudējumus šā paša uzņēmuma ražoto pārvalku tirgū. Tas skaidroja, ka gludināmie dēļi un to pārvalki ir cieši saistīti pat tad, ja tos nepārdod kopā, jo vairākums mazumtirgotāju labprātāk iepērk šos ražojumus no viena piegādātāja. Tādējādi ar šā paša uzņēmuma ražoto pārvalku apgādāto importēto gludināmo dēļu tirgus daļas zaudējums izraisītu attiecīgus zaudējumus šā uzņēmuma nomaināmo pārvalku tirgū. Šajā sakarā jāpieņem, ka pasākumu ietekme uz daļu šā uzņēmuma realizācijas Kopienā varētu būt ievērojams. Tomēr ietekme uz tā kopējo apgrozījumu paliktu ierobežota, jo gludināmie dēļi un nomaināmie pārvalki kopā veido aptuveni 30 % no tā kopējā apgrozījuma. Turklāt ietekme pa daļai būs atkarīga no importētāja eksporta darbības rezultātiem, jo tā attiecīgā ražojuma reeksports nav neievērojams un pasākumiem šāda realizācija parastos apstākļos nebūtu jāietekmē.

(61)

Šajā sakarā, atsaucoties uz pagaidu regulas 152.–156. apsvērumu un šīs regulas 52.–54. apsvērumu, tiek izdarīti šādi secinājumi par antidempinga pasākumu ietekmi uz gludināmo dēļu nesaistīto importētāju stāvokli Kopienā: i) importētājiem slogs varētu būt mazliet lielāks nekā mazumtirgotājiem, ii) dažu importētāju stāvoklis varētu tikt ietekmēts lielākā mērā, taču iii) caurmērā pasākumu negatīvā ietekme nebūs izšķirošā to darbībā un nebūs neproporcionāla, salīdzinot ar paredzamo ieguvumu Kopienas ražošanas nozarei.

5.   Secinājums par Kopienas interesēm

(62)

Šī papildu analīze par patērētāju un nesaistīto Kopienas importētāju interesēm nemaina provizoriskos secinājumus šajā jomā. Pat tad, ja dažos gadījumos slogs tiks patērētājiem, negatīvā ietekme uz tiem katrā gadījumā būs neievērojama. Bez tam apstiprinājās, ka negatīvai ietekmei uz konkrētiem importētājiem nebūs izšķirīga nozīme to uzņēmējdarbībā. Pamatojoties uz to, jāuzskata, ka pagaidu regulas 157.–162. apsvēruma secinājumi par Kopienas interesēm nemainās. Tā kā nav saņemtas citas atsauksmes, šie secinājumi tiek galīgi apstiprināti.

G.   GALĪGIE ANTIDEMPINGA PASĀKUMI

1.   Kaitējuma novēršanas pakāpe

(63)

Sūdzības iesniedzēji iebilda, ka provizoriski aprakstītā kaitējuma novēršanas pakāpe neesot pietiekama, lai novērstu kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei. Konkrēti tika minēts: a) aprēķinos izmantotā peļņas norma pirms nodokļiem esot zemāka nekā tā starpība, ko varētu iegūt normālos konkurences apstākļos, un b) ražošanas izmaksas, ko Komisija aprēķināja kaitējuma novēršanas pakāpes noteikšanai, neatspoguļojot dažādo ražojuma veidu faktiskās ražošanas izmaksas. Attiecībā uz peļņas normu, ko varētu sagaidīt tad, ja nebūtu kaitīgā dempinga, jāatgādina, ka 7 % starpības pamatā ir Kopienas ražošanas nozares rentabilitāte pirms importa dempinga pieplūduma (skatīt iepriekš tekstā 44. apsvērumu). Tāda starpība līdz ar to uzskatāma par mērenu, un Kopienas ražošanas nozare nav sniegusi liecības, kas to apstrīdētu. Tādēļ tās prasība tiek noraidīta. Attiecībā uz ražošanas izmaksām jāpiezīmē, ka Kopienas ražošanas nozare par IP neiesniedza precīzus un pārbaudāmus datus ar faktiskajām ražošanas izmaksām par katru no ražojuma veidiem. Tādēļ ražošanas izmaksas par katru no ražojuma veidiem var balstīt tikai uz katra Kopienas ražotāja faktiskajām cenām, tās koriģējot ar faktisko kopējo peļņu, kas gūta IP laikā par līdzīgo ražojumu. Tā kā Kopienas ražošanas nozares peļņas norma tika pārskatīta tā, kā iepriekš izskaidrots 44. apsvērumā, attiecīgi tika grozīta kaitējuma novēršanas pakāpe.

(64)

Jāatceras, ka ķīniešu ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, importa cenas tika grozītas tā, kā iepriekš izskaidrots 42. apsvērumā. Līdz ar to attiecīgi tika grozīta arī šo eksportētāju kaitējuma novēršanas pakāpe.

(65)

Tā kā nav saņemtas citas piezīmes par kaitējuma novēršanas pakāpi, ar šo apstiprina pagaidu regulas 164.–166. apsvērums.

2.   Pasākumu veids un līmenis

(66)

Ņemot vērā iepriekš teikto un saskaņā ar pamatregulas 9. panta 4. punktu, būtu jāievieš konstatētajām dempinga starpībām atbilstīgs galīgs antidempinga maksājums, jo visiem attiecīgajiem ražotājiem eksportētājiem kaitējuma novēršanas līmenis izrādījās augstāks par dempinga starpību.

(67)

Pamatojoties uz iepriekš teikto, galīgā maksājuma likmes ĶTR un Ukrainai ir šādas:

Valsts

Uzņēmums

Antidempinga maksājums

ĶTR

Foshan City Gaoming Lihe Daily Necessities Co. Ltd., Foshan

34,9 %

Guangzhou Power Team Houseware Co. Ltd., Guangzhou

36,5 %

Since Hardware (Guangzhou) Co., Ltd., Guangzhou

0 %

Foshan Shunde Yongjian Housewares and Hardware Co. Ltd., Foshan

18,1 %

Zhejiang Harmonic Hardware Products Co. Ltd., Guzhou

26,5 %

Pārējie uzņēmumi

38,1 %

Ukraina

Visi uzņēmumi

9,9 %

(68)

Pēc to būtisko faktu un apsvērumu atklāšanas, kuru dēļ bija iecerēts ieteikt galīga antidempinga maksājuma uzlikšanu, vienīgais Ukrainas ražotājs eksportētājs un četri Ķīnas ražotāji eksportētāji, kam nav piešķirts TER (vienam no viņiem pat nepiešķīra atsevišķu režīmu), lika priekšā cenu saistības saskaņā ar pamatregulas 8. panta 1. punktu. Taču jāpiezīmē, ka attiecīgajam ražojumam ir raksturīgs vērā ņemams skaits veidu, kas palaikam mainās atkarībā no pircēju pasūtījumiem un ievērojami atšķiras pēc cenām. Turklāt ražotāji eksportētāji tiem pašiem pircējiem kopā ar attiecīgo ražojumu pārdod citus ražojumus, radot ievērojamu cenu izlīdzināšanās risku. Ražojuma īpatnības un sarežģītā tirdzniecība praktiski neļauj visiem ražojuma veidiem noteikt saturīgas minimālās importa cenas, ko Komisija varētu uzraudzīt bez nopietna apiešanas riska. Ņemot vērā iepriekš teikto, tika secināts, ka tādas cenu saistības nav praktiskas un tādēļ tās nevar pieņemt. Attiecīgās personas tika informētas, un tām tika dota iespēja izteikt piezīmes. To piezīmes tomēr nav mainījušas minēto secinājumu.

(69)

Uzņēmumu atsevišķās antidempinga maksājuma likmes, kas precizētas šajā regulā, tika noteiktas, balstoties uz pašreizējās izmeklēšanas secinājumiem. Tāpēc tās atspoguļo izmeklēšanas gaitā konstatēto stāvokli attiecībā uz šiem uzņēmumiem. Šīs maksājumu likmes (atšķirībā no valsts vienotā maksājuma, ko piemēro “pārējiem uzņēmumiem”) līdz ar to piemēro vienīgi to ražojumu importam, kuru izcelsme ir attiecīgajā valstī un kurus ražo minētie uzņēmumi un līdz ar to minētās konkrētās juridiskās personas. Importētie ražojumi, ko ražojis jebkurš cits uzņēmums, kura nosaukums un adrese nav norādīta šīs regulas rezolutīvajā daļā, tostarp vienības, kas saistītas ar norādītajiem uzņēmumiem, nevar izmantot minētās likmes, un uz tiem attiecina “pārējiem uzņēmumiem” piemērojamo maksājumu likmi.

(70)

Jebkurš prasījums piemērot minētās uzņēmuma atsevišķās antidempinga maksājuma likmes (piemēram, pēc uzņēmuma nosaukuma maiņas vai pēc jaunu ražošanas vai tirdzniecības vienību izveidošanas) tūlīt būtu jāadresē Komisijai (3), pievienojot attiecīgo informāciju, jo īpaši par izmaiņām uzņēmuma darbībā, kas saistītas ar ražošanu, pārdošanu vietējā tirgū un pārdošanu eksportam, piemēram, sakarā ar minēto nosaukuma maiņu vai minētajām izmaiņām ražošanas un tirdzniecības vienībās. Vajadzības gadījumā regulu attiecīgi groza, atjauninot to uzņēmumu sarakstu, kuriem piemēro atsevišķās maksājuma likmes.

3.   Pagaidu maksājuma iekasēšana

(71)

Ņemot vērā konstatēto dempinga starpību apjomu un Kopienas rūpniecības nozarei nodarītā kaitējuma apmēru, tiek atzīts par vajadzīgu galīgi iekasēt summas, kas nodrošinātas kā pagaidu antidempinga maksājums ar pagaidu regulu, t. i., Komisijas Regulu (EK) Nr. 1620/2006, atbilstīgi ar šo regulu galīgi noteiktā maksājuma apjomam. Gadījumos, kad galīgais maksājums ir zemāks par pagaidu maksājumu, tā likmi pārrēķina un nodrošinājuma summas, kas pārsniedz galīgo maksājuma likmi, būtu jāatmaksā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Ar šo tiek noteikts galīgs antidempinga maksājums importētajiem Ķīnas Tautas Republikas un Ukrainas izcelsmes gludināmajiem dēļiem – brīvi stāvošiem vai uzmontētiem, ar tvaika uzsūcēju virsmu un/vai ar uzkarstošu virsmu, un/vai ar pūtēju virsmu vai bez tām, arī ar piedurkņu gludināmo dēli – un to svarīgākajām sastāvdaļām, t. i., kājām, virsmai un gludekļa paliktnim, kurus klasificē ar KN kodu ex 3924 90 90, ex 4421 90 98, ex 7323 93 90, ex 7323 99 91, ex 7323 99 99, ex 8516 79 70 un ex 8516 90 00 (TARIC kods 3924909010, 4421909810, 7323939010, 7323999110, 7323999910, 8516797010 un 8516900051).

2.   Galīgā antidempinga maksājuma likme, kas piemērojama turpmāk uzskaitīto uzņēmumu ražojumu Kopienas brīvas robežpiegādes neto cenai pirms nodokļa nomaksas, ir šāda:

Valsts

Ražotājs

Nodokļa likme (%)

TARIC papildu kods

ĶTR

Foshan City Gaoming Lihe Daily Necessities Co. Ltd., Foshan

34,9

A782

Guangzhou Power Team Houseware Co. Ltd., Guangzhou

36,5

A783

Since Hardware (Guangzhou) Co., Ltd., Guangzhou

0

A784

Foshan Shunde Yongjian Housewares and Hardware Co. Ltd., Foshan

18,1

A785

Zhejiang Harmonic Hardware Products Co. Ltd., Guzhou

26,5

A786

Pārējie uzņēmumi

38,1

A999

Ukraina

Visi uzņēmumi

9,9

3.   Ja nav noteikts citādi, tad piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

2. pants

Summas, kas nodrošinātas ar antidempinga pagaidu maksājumiem, izpildot Regulu (EK) Nr. 1620/2006, par gludināmiem dēļiem – brīvi stāvošiem vai uzmontētiem, ar tvaika uzsūcēju virsmu un/vai ar uzkarstošu virsmu, un/vai ar pūtēju virsmu vai bez tām, arī ar piedurkņu gludināmo dēli – un to svarīgākajām sastāvdaļām, t. i., kājām, virsmu un metāla rāmi, kuru izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā un Ukrainā un kurus klasificē ar KN kodu ex 3924 90 90, ex 4421 90 98, ex 7323 93 90, ex 7323 99 91, ex 7323 99 99, ex 8516 79 70 un ex 8516 90 00 (TARIC kods 3924909010, 4421909810, 7323939010, 7323999110, 7323999910, 8516797010 un 8516900051), iekasējamas galīgi. Iekasētās summas daļas, kas pārsniedz galīgā antidempinga maksājuma likmes, atmaksājamas.

3. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Luksemburgā, 2007. gada 23. aprīlī

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

F.-W. STEINMEIER


(1)  OV L 56, 6.3.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2117/2005 (OV L 340, 23.12.2005., 17. lpp.).

(2)  OV L 300, 31.10.2006., 13. lpp.

(3)  European Commission, Directorate General for Trade, Directorate H, J-79 5/17, Rue de la Loi/Wetstraat 200, B-1049 Brussels.


26.4.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 109/22


PADOMES REGULA (EK) Nr. 453/2007

(2007. gada 25. aprīlis),

ar ko nosaka korekcijas koeficientus, kurus no 2006. gada 1. jūlija piemēro trešās valstīs strādājošu Eiropas Kopienu ierēdņu, pagaidu darbinieku un līgumdarbinieku atalgojumam, kā arī noteiktu tādu ierēdņu atalgojumam, kuri paliek amatā divās jaunajās dalībvalstīs uz laikposmu ne ilgāku par deviņpadsmit mēnešiem pēc pievienošanās

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus un Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, kas noteikta ar Padomes Regulu (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (1), un jo īpaši X pielikuma 13. panta pirmo daļu,

ņemot vērā 2005. gada Pievienošanās aktu, un jo īpaši tā 27. panta 4. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Jāņem vērā dzīves dārdzības izmaiņas ārpuskopienas valstīs, un tādēļ jānosaka korekcijas koeficienti, kurus no 2006. gada 1. jūlija piemēro atalgojumam, ko darbavietas valsts valūtā izmaksā Eiropas Kopienu ierēdņiem, pagaidu darbiniekiem un līgumdarbiniekiem, kuri strādā trešās valstīs.

(2)

Korekcijas koeficienti, ko piemēro maksājumiem, pamatojoties uz Regulu (EK, Euratom) Nr. 351/2006 (2), var ar atpakaļejošu spēku palielināt vai samazināt atalgojumu.

(3)

Ja jaunie korekcijas koeficienti palielina atalgojumu, būtu jāparedz izmaksas ar atpakaļejošu datumu.

(4)

Ja jaunie korekcijas koeficienti samazina atalgojumu, būtu jāparedz pārmaksātās summas atgūšana par laikposmu no 2006. gada 1. jūlija līdz šīs regulas spēkā stāšanās dienai.

(5)

Būtu jāparedz, ka iespējamo atgūšanu var attiecināt uz laikposmu, kas nepārsniedz sešus mēnešus pirms šīs regulas spēkā stāšanās dienas, un ka pārmaksu var atgūt laikposmā, kas nepārsniedz divpadsmit mēnešus no šīs regulas spēkā stāšanās dienas, tāpat kā to korekcijas koeficientu gadījumā, ko Kopienā piemēro Eiropas Kopienu ierēdņu un pārējo darbinieku atalgojumam un pensijām,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

No 2006. gada 1. jūlija atalgojumam, ko trešās valstīs strādājošajiem Eiropas Kopienu ierēdņiem, pagaidu darbiniekiem un līgumdarbiniekiem izmaksā darbavietas valsts valūtā, piemēro korekcijas koeficientus, kas norādīti šīs regulas pielikumā.

Minētā atalgojuma aprēķināšanā izmantotos valūtas maiņas kursus nosaka saskaņā ar Finanšu regulas īstenošanas noteikumiem, un tie atbilst valūtas maiņas kursam, kas bijis spēkā pirmajā daļā noteiktajā dienā.

2. pants

1.   Ja pielikumā noteiktie korekcijas koeficienti palielina atalgojumu, iestādes veic maksājumus ar atpakaļejošu spēku.

2.   Ja pielikumā noteiktie korekcijas koeficienti samazina atalgojumu, iestādes ar atpakaļejošu spēku koriģē atalgojumu par laikposmu no 2006. gada 1. jūlija līdz šīs regulas spēkā stāšanās dienai.

Korekcijas ar atpakaļejošu spēku, lai atgūtu pārmaksātās summas, veic par laikposmu, kas nepārsniedz sešus mēnešus pirms šīs regulas spēkā stāšanās dienas. Atgūšanu veic laikposmā, kas nepārsniedz divpadsmit mēnešus no tās pašas dienas.

3. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Luksemburgā, 2007. gada 25. aprīlī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

F.-W. STEINMEIER


(1)  OV L 56, 4.3.1968., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 1895/2006 (OV L 397, 30.12.2006., 6. lpp.).

(2)  OV L 59, 1.3.2006., 1. lpp.


PIELIKUMS

 

Darba vietas

Korekcijas koeficienti,

2006. gada jūlijs (1)

 (2)

Afganistāna

0

 

Dienvidāfrika

59,9

 

Albānija

82,7

 

Alžīrija

84,5

 

Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika

69,7

 

Angola

113,5

 

Saūda Arābija

88,8

 

Argentīna

56,4

 

Armēnija

105,7

 

Austrālija

99,1

 

Bangladeša

43,7

 

Barbadosa

125,7

 

Benina

92,3

 

Bolīvija

48,4

 

Bosnija un Hercegovina

77,7

 

Botsvāna

62,1

 

Brazīlija

76,2

 

Bulgārija

76,4

 

Burkinafaso

89,7

 (2)

Burundi

0

 

Kambodža

70,4

 

Kamerūna

110,1

 

Kanāda

90,6

 

Kaboverde

77,4

 

Čīle

76,6

 

Ķīna

76,7

 

Jordānas Rietumkrasts – Gazas sektors

92,7

 

Kolumbija

63,2

 

Kongo

130,4

 

Dienvidkoreja

112,4

 

Kostarika

69,1

 

Kotdivuāra

109,4

 

Horvātija

105,8

 

Kuba

97,1

 

Džibutija

96,8

 

Ēģipte

51,0

 

Salvadora

86,4

 

Ekvadora

70,8

 

Eritreja

49,4

 

ASV (Ņujorka)

104,8

 

ASV (Vašingtona)

100,5

 

Etiopija

85,7

 

Gabona

116,6

 

Gambija

55,8

 

Gana

79,9

 

Gvatemala

80,6

 

Gvineja

56,4

 

Gvineja-Bisava

100,7

 

Gajāna

60,6

 

Gruzija

95,1

 

Haiti

109,5

 

Hondurasa

74,9

 

Honkonga

101,3

 

Fidži salas

71,3

 

Zālamana salas

88,7

 

Indija

45,3

 (2)

Indonēzija (Banda Ačeha)

0

 

Indonēzija (Džakarta)

83,9

 (2)

Irāka

0

 

Izraēla

109,6

 

Jamaika

91,3

 

Japāna (Naka)

113,7

 

Japāna (Tokija)

119,9

 

Jordānija

72,3

 

Kazahstāna (Almati)

125,2

 (2)

Kazahstāna (Astana)

0

 

Kenija

77,8

 

Kirgizstāna

80,3

 

Laosa

71,3

 

Lesoto

61,8

 

Libāna

90,8

 (2)

Libērija

0

 

Madagaskara

72,3

 

Malaizija

74,8

 

Malāvija

70,4

 

Mali

91,2

 

Maroka

86,8

 

Maurīcija sala

70,7

 

Mauritānija

67,7

 

Meksika

70,2

 

Moldova

52,6

 (2)

Melnkalne

0

 

Mozambika

69,3

 

Namībija

72,8

 

Nepāla

68,8

 

Nikaragva

60,7

 

Nigēra

89,3

 

Nigērija

94,7

 

Norvēģija

131,7

 

Jaunkaledonija

134,5

 

Jaunzēlande

89,0

 

Uganda

55,5

 

Pakistāna

52,2

 (2)

Panama

0

 

Papua-Jaungvineja

75,6

 

Paragvaja

70,8

 

Peru

78,4

 

Filipīnas

60,2

 

Centrālāfrikas Republika

120,1

 

Kongo Demokrātiskā Republika

132,4

 

Dominikas Republika

71,9

 

Rumānija

62,7

 

Krievija

120,7

 

Ruanda

87,1

 

Senegāla

80,7

 

Serbija

61,1

 

Sjerraleone

75,1

 

Singapūra

103,4

 (2)

Somālija

0

 

Sudāna

52,1

 

Šrilanka

55,4

 

Šveice

116,3

 

Surinama

51,9

 

Svazilenda

62,6

 

Sīrija

65,5

 

Tadžikistāna

70,2

 

Taivāna

89,9

 

Tanzānija

58,8

 

Čada

131,2

 

Taizeme

60,3

 (2)

Austrumtimora

0

 

Togo

92,4

 

Trinidada un Tobāgo

70,4

 

Tunisija

71,8

 

Turcija

83,7

 

Ukraina

104,6

 

Urugvaja

72,9

 

Vanuatu

114,5

 

Venecuēla

60,9

 

Vjetnama

54,2

 

Jemena

68,2

 

Zambija

69,3

 

Zimbabve

47,2


(1)  Brisele = 100 %.

(2)  Nav pieejams.


26.4.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 109/28


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 454/2007

(2007. gada 25. aprīlis),

ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1994. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 3223/94 par sīki izstrādātiem augļu un dārzeņu ievešanas režīma izpildes noteikumiem (1), un jo īpaši tās 4. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta ievešanas vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 3223/94 4. pantā, ir tādas, kā norādīts tabulā, kas pievienota pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2007. gada 26. aprīlī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 25. aprīlī

Komisijas vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY


(1)  OV L 337, 24.12.1994., 66. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 386/2005 (OV L 62, 9.3.2005., 3. lpp.).


PIELIKUMS

Komisijas 2007. gada 25. aprīla Regulai, ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta ievešanas vērtība

0702 00 00

MA

65,2

TN

139,0

TR

132,9

ZZ

112,4

0707 00 05

JO

171,8

MA

46,9

TR

130,0

ZZ

116,2

0709 90 70

MA

35,8

TR

110,2

ZZ

73,0

0709 90 80

EG

242,2

ZZ

242,2

0805 10 20

CU

41,3

EG

48,4

IL

67,0

MA

41,6

TN

53,8

ZZ

50,4

0805 50 10

AR

37,2

IL

60,4

TR

42,8

ZZ

46,8

0808 10 80

AR

84,0

BR

80,6

CA

105,7

CL

85,6

CN

89,2

NZ

125,2

US

135,8

UY

91,0

ZA

88,1

ZZ

98,4

0808 20 50

AR

78,5

CL

90,5

CN

36,6

ZA

90,4

ZZ

74,0


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.


26.4.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 109/30


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 455/2007

(2007. gada 25. aprīlis)

par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulu (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un par kopējo muitas tarifu (1), un jo īpaši tās 9. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

tā kā:

(1)

Lai nodrošinātu Regulai (EEK) Nr. 2658/87 pievienotās kombinētās nomenklatūras vienādu piemērošanu, ir jānosaka pasākumi par šās regulas pielikumā minēto preču klasifikāciju.

(2)

Regulā (EEK) Nr. 2658/87 ir izklāstīti vispārīgie kombinētās nomenklatūras interpretācijas noteikumi. Lai piemērotu tarifus vai citus pasākumus, kas saistīti ar preču tirdzniecību, šie noteikumi attiecas arī uz jebkuru citu nomenklatūru, kura pilnīgi vai daļēji balstās uz to vai pievieno tai kādas papildu apakšnodaļas un ir izveidota ar īpašiem Kopienas noteikumiem.

(3)

Ievērojot minētos vispārīgos noteikumus, pielikuma tabulas 1. ailē aprakstītās preces jāklasificē saskaņā ar KN kodiem, kas norādīti 2. ailē, atbilstīgi 3. ailē noteiktajam pamatojumam.

(4)

Ir lietderīgi noteikt, ka persona, kuras rīcībā ir saistošā izziņa par tarifu, ko attiecībā uz preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā ir izdevušas dalībvalstu muitas iestādes, bet kas neatbilst šās regulas noteikumiem, var turpināt to izmantot trīs mēnešus saskaņā ar 12. panta 6. punktu Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulā (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (2).

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Preces, kas aprakstītas pielikuma tabulas 1. ailē, kombinētajā nomenklatūrā klasificē ar KN kodiem, kas norādīti tabulas 2. ailē.

2. pants

Saistošo izziņu par tarifu, ko izdevušas dalībvalstu muitas iestādes, bet kas neatbilst šās regulas noteikumiem, saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2913/92 12. panta 6. punktu var turpināt izmantot trīs mēnešus.

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 25. aprīlī

Komisijas vārdā

Komisijas loceklis

László KOVÁCS


(1)  OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 301/2007 (OV L 81, 22.3.2007., 11. lpp.).

(2)  OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1791/2006 (OV L 363, 20.12.2006., 1. lpp.).


PIELIKUMS

Preču apraksts

Klasifikācija

(KN kods)

Pamatojums

(1)

(2)

(3)

1.

Preparāts spirta šķīduma veidā, iepildīts pipetēs pārdošanai mazumtirdzniecībā. Preparāta sastāvs ir sekojošs:

fipronils (ISO)

10 g

butilhidroksianizols (BHA, E 320)

0,02 g

butilhidroksitoluols (BHT, E 321)

0,01 g

palīgviela līdz

100 ml

Preparāts, kas satur vielu lietojamu kā aktīvu insekticīdu un akaricīdu pret tādiem parazītiem kā blusas, ērces un utis, ārīgi lietojams mājdzīvniekiem (suņiem un kaķiem).

3808 91 90

Klasifikācija ir noteikta, pamatojoties uz KN interpretācijas vispārīgajiem noteikumiem Nr. 1., Nr. 3a un Nr. 6., kā arī KN kodu 3808, 3808 91 un 3808 91 90 aprakstiem.

Skatīt arī HS skaidrojumus pozīcijai 3808 un apakšpozīcijām no 3808 91 līdz 3808 99.

Preparātam nav terapeitisku vai profilaktisku īpašību pozīcijas 3004 izpratnē.

2.

Preparāts spirta šķīduma veidā, aerosola iepakojumā (ar sprauslu vai sūkni), paredzēts pārdošanai mazumtirdzniecībā. Preparāta sastāvs ir sekojošs:

fipronils (ISO)

0,25 g

palīgviela līdz

100 ml

Preparāts, kas satur vielu lietojamu kā aktīvu insekticīdu un akaricīdu pret tādiem parazītiem kā blusas, ērces un utis, ārīgi lietojams mājdzīvniekiem (suņiem un kaķiem).

3808 91 90

Klasifikācija ir noteikta, pamatojoties uz KN interpretācijas vispārīgajiem noteikumiem Nr. 1., Nr. 3a. un Nr. 6., kā arī KN kodu 3808, 3808 91 un 3808 91 90 aprakstiem.

Skatīt arī HS skaidrojumus pozīcijai 3808 un apakšpozīcijām no 3808 91 līdz 3808 99.

Preparātam nav terapeitisku vai profilaktisku īpašību pozīcijas 3004 izpratnē.

Preparāts nesatur sastāvdaļas, kas produktam piešķir dzīvnieku kopjoša izstrādājuma īpašības. Līdz ar to tas ir izslēgts no pozīcijas 3307.


26.4.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 109/32


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 456/2007

(2007. gada 25. aprīlis),

ar ko nosaka dažu piena produktu eksporta atļauju piešķiršanu eksportam uz Dominikānas Republiku saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1282/2006 29. pantā minētajām kvotām

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1255/1999 par piena un piena produktu tirgus kopējo organizāciju (1),

saskaņā ar Komisijas 2006. gada 17. augusta Regulu (EK) Nr. 1282/2006, ar ko nosaka īpašus sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 1255/1999 attiecībā uz piena un piena produktu eksporta licencēm un eksporta kompensācijām (2), un jo īpaši tās 33. panta 2. punktu,

tā kā:

Regulas (EK) Nr. 1282/2006 III nodaļas 3. iedaļa nosaka dažu piena produktu eksporta atļauju piešķiršanas kārtību eksportam uz Dominikānas Republiku saskaņā ar šai valstij piešķirtajām kvotām. 2007./2008. gada kvotām iesniegtajos pieteikumos pieprasītais daudzums pārsniedz pieejamo daudzumu. Tādēļ pieprasītajiem apjomiem būtu jānosaka piešķīruma koeficienti,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

No 2007. gada 1. jūlija līdz 2008. gada 30. jūnijam iesniegtajos eksporta atļauju pieteikumos pieprasīto daudzumu produktiem, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1282/2006 29. panta 2. punktā, reizina ar šādiem piešķīruma koeficientiem:

0,653853 pieteikumiem, kas iesniegti par Regulas (EK) Nr. 1282/2006 30. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto kvotu daļu,

0,384549 pieteikumiem, kas iesniegti par Regulas (EK) Nr. 1282/2006 30. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto kvotu daļu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2007. gada 26. aprīlī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 25. aprīlī

Komisijas vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY


(1)  OV L 160, 26.6.1999., 48. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1913/2005 (OV L 307, 25.11.2005., 2. lpp.).

(2)  OV L 234, 29.8.2006., 4. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1919/2006 (OV L 380, 28.12.2006., 1. lpp.).


II Tiesību akti, kas pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta

LĒMUMI

Padome

26.4.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 109/33


PADOMES LĒMUMS

(2007. gada 19. marts),

ar ko groza Lēmumu 2001/822/EK par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Kopienu

(2007/249/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 187. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Padomes Lēmums 2001/822/EK (2001. gada 27. novembris) par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Kopienu (“Lēmums par aizjūras asociāciju”) (1) nosaka tiesisko regulējumu, lai veicinātu aizjūras zemju un teritoriju (“AZT”) ekonomisko un sociālo attīstību un sekmētu to ekonomiskās attiecības ar Kopienu. Lēmumu par aizjūras asociāciju piemēro līdz 2011. gada 31. decembrim. Lai nodrošinātu saderību ar 10. Eiropas Attīstības fondu (2008–2013) (“10. EAF”) un daudzgadu finanšu shēmu 2007.–2013. gadam, tas būtu jāpagarina līdz 2013. gada 31. decembrim.

(2)

Lēmuma par aizjūras asociāciju II pielikumā ir noteikts finanšu sadalījums laikposmam no 2000. gada līdz 2007. gadam. Ņemot vērā nesen izveidoto 10. EAF, būtu jānosaka summa laikposmam no 2008. gada līdz 2013. gadam.

(3)

Būtu jāparedz noteikumi, kas reglamentē pāreju no 9. EAF uz 10. EAF, ciktāl tas attiecas uz AZT. Minētie noteikumi būtu jāizstrādā saskaņā ar vispārīgajiem noteikumiem par to, kā pēc 2007. gada 31. decembra notiek saistību uzņemšanās attiecībā uz 9. EAF un iepriekšējo EAF līdzekļiem, kā izklāstīts 1. pantā Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju Lēmumā 2005/446/EK (2005. gada 30. maijs), ar ko nosaka termiņu saistību attiecināšanai uz 9. EAF līdzekļiem (2), un 1. panta 3. un 4. punktā Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju Iekšējā nolīgumā par Kopienas palīdzības finansēšanu saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu laikposmam no 2008. gada līdz 2013. gadam atbilstīgi ĀKK-EK Partnerattiecību līgumam un par finansiālās palīdzības piešķiršanu aizjūras zemēm un teritorijām, uz ko attiecas EK līguma ceturtā daļa (3) (“Iekšējais nolīgums, ar ko izveido 10. EAF”).

(4)

Iekšējais nolīgums, ar ko izveido 10. EAF, nosaka kopējo summu EUR 286 miljoni, kas jāpiešķir AZT. Būtu jānosaka šīs summas sadalījums dažādiem instrumentiem ar EAF saistītai attīstības finansēšanas sadarbībai, no vienas puses, un kritēriji un elementi, lai noteiktu AZT sākotnējo piešķīrumu saņēmējus, no otras puses.

(5)

Attiecībā uz sadalījumu dažādiem ar EAF saistītiem attīstības finansēšanas sadarbības instrumentiem būtu jānodrošina koordinācija jo īpaši starp atbalstu reģionālai sadarbībai un integrācijai un atbalstu teritoriālā līmenī, lai veicinātu AZT spēju pretoties problēmām, ar kurām tās saskaras neatkarīgi no to NKP uz vienu iedzīvotāju vai citiem rādītājiem, kas tiek izmantoti teritoriālo piešķīrumu noteikšanai.

(6)

Finansiālā palīdzība AZT būtu jāpiešķir, pamatojoties uz standartizētiem, objektīviem un pārredzamiem kritērijiem. Šādiem kritērijiem jo īpaši būtu jāietver attiecīgās AZT NKP apjoms, iedzīvotāju skaits un iepriekšējo EAF pēctecības nodrošināšana. Īpašs režīms būtu jāpiemēro vismazāk attīstītajām AZT, kas minētas Lēmuma par aizjūras asociāciju I B pielikumā, kā arī tām AZT, kurām ģeogrāfiskās nošķirtības vai citu ierobežojumu dēļ ir lielākas grūtības iesaistīties reģionālā sadarbībā un integrācijā.

(7)

Ziņojot par EAF izdevumiem dalībvalstīm un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) Attīstības palīdzības komitejai, Komisijai būtu oficiālās attīstības palīdzības (ODA) darbības jānošķir no darbībām, kas nav ODA darbības.

(8)

Īpaša uzmanība būtu jāpievērš AZT iestāžu spējas stiprināšanai un labai pārvaldībai, tostarp finanšu, nodokļu un tieslietu jomās.

(9)

Tāpat īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, lai stiprinātu sadarbību starp AZT, ĀKK valstīm un Līguma 299. panta 2. punktā minētajiem tālākajiem reģioniem vai citiem dalībniekiem attiecīgajos reģionos, kur atrodas AZT.

(10)

Lēmuma par aizjūras asociāciju II.C pielikumā minētā mehānisma darbību finansēšanas noteikumi un nosacījumi būtu jāsaskaņo ar pārskatīšanu, ko veic attiecībā uz atbilstīgajiem pantiem II pielikumā Partnerattiecību nolīgumam starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas parakstīts Kotonū 2000. gada 23. jūnijā (4) (“ĀAK-EK partnerattiecību nolīgums”).

(11)

Ir būtiski ārpus EAF nodrošināt nepārtrauktību attiecībā uz AZT atbilstību, lai saņemtu līdzekļus no Eiropas Savienības vispārējā budžeta vispārējām tematiskām budžeta pozīcijām. Lēmuma par aizjūras asociāciju II E pielikumā minētās tematiskās regulas no 2007. gada 1. janvāra ir aizstātas ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1905/2006 (2006. gada 18. decembris), ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā (5). Tādēļ būtu jāgroza II E pielikums, lai atsauces uz minētajām regulām aizstātu ar atsaucēm uz jaunajiem finansēšanas instrumentiem. Lai nodrošinātu nepārtrauktību, šāds grozījums būtu jāpiemēro no 2007. gada 1. janvāra.

(12)

Ievērojot īpašās attiecības starp AZT un dalībvalstīm, ar kurām tās ir saistītas, AZT iespējamā dalība Kopienas horizontālajās programmās būtu jāvispārina, lai ļautu AZT piedalīties programmās, kas ir atvērtas dalībvalstīm, ar kurām AZT ir saistītas, ņemot vērā programmu noteikumus un mērķus un pasākumus, kas attiecas uz dalībvalstīm, ar kurām AZT ir saistītas. Lai nodrošinātu iespēju AZT dalībai no jaunā plānošanas perioda sākuma, šis grozījums būtu jāievieš no 2007. gada 1. janvāra.

(13)

Pārskatīšana attiecībā uz visiem Eiropas Savienības izdevumiem un resursiem, tostarp AZT finansējumu, būtu jāveic, pamatojoties uz ziņojumu, ko Komisija iesniedz 2008.–2009. gadā.

(14)

Šie tehniskie grozījumi neskar Lēmuma par aizjūras asociāciju turpmāku pārskatīšanu, jo īpaši saskaņā ar tā 62. pantu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Padomes Lēmumu 2001/822/EK groza šādi:

1)

Lēmuma 23. panta ceturto daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Finanšu un grāmatvedības procedūras, kas jāpiemēro attīstības finansiālai sadarbībai ar AZT saskaņā ar 9. EAF, ir noteiktas 9. EAF Finanšu regulā. Finanšu un grāmatvedības procedūras, kas jāpiemēro attīstības finansiālai sadarbībai ar AZT saskaņā ar 10. EAF, ir noteiktas 10. EAF Finanšu regulā.”

2)

Lēmuma 24. pantam pievieno šādu punktu:

“9.   Lai īstenotu 10. EAF, piemēro attiecīgos pantus Iekšējā nolīgumā, ar ko izveido 10. EAF.”

3)

Lēmuma 25. panta 1. punktā vārdkopu “laika posmā no 2000. līdz 2007. gadam” aizstāj ar vārdkopu “laikposmā no 2000. gada līdz 2007. gadam un no 2008. gada līdz 2013. gadam”.

4)

Lēmuma 31. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“31. pants

Tehniskā palīdzība

1.   Pēc Komisijas ierosmes vai tās vārdā var finansēt pētījumus vai tehniskas palīdzības pasākumus, lai nodrošinātu sagatavošanu, uzraudzību, novērtēšanu un pārraudzību, kas vajadzīga, lai īstenotu šo lēmumu, un šā lēmuma vispārējam novērtējumam, kas minēts II A pielikuma 1. panta 1. punkta c) apakšpunktā.

Šādus pētījumus vai tehniskās palīdzības pasākumus finansē no kopējā subsīdiju piešķīruma.

2.   Saskaņā ar Komisijas atzinumu pēc AZT ierosmes pētījumus vai tehniskās palīdzības pasākumus var finansēt saistībā ar VPD ietverto darbību īstenošanu.

Devītā EAF ietvaros šādus pētījumus vai tehniskās palīdzības pasākumus finansē no attiecīgās AZT piešķīruma. Desmitā EAF ietvaros tos finansē no kopējā subsīdiju piešķīruma.”

5)

Iekļauj šādu pantu:

“33.a pants

1.   Pēc 2007. gada 31. decembra vai pēc dienas, kad stājas spēkā Iekšējais nolīgums, ar ko izveido 10. EAF, ja šis datums ir vēlāk, 9. EAF vai iepriekšējo EAF atlikumi vairs netiek piesaistīti; tas neattiecas uz atlikumiem un summām, kuras pēc šā spēkā stāšanās datuma ir pārceltas no sistēmas, kura garantē no lauksaimniecības pamatproduktiem gūtu eksporta ienākumu (STABEX) stabilizāciju atbilstoši EAF, kas izveidoti pirms 9. EAF, kā arī pārējiem atlikumiem un atlīdzināmām iemaksām par atvēlētiem līdzekļiem, kas saskaņā ar 9. EAF ir piešķirti II C pielikumā noteiktā mehānisma finansēšanai, izņemot saistītās procentu likmju subsīdijas.

2.   Pēc 2007. gada 31. decembra summas, kas pārceltas projektiem, kas iesākti saskaņā ar 9. EAF vai iepriekšējiem EAF, vairs netiek piesaistītas, ja vien Eiropas Savienības Padome, pamatojoties un Komisijas priekšlikumu, ar vienprātīgu lēmumu nenosaka citādi; tas neattiecas uz STABEX fondiem, kuri ir pārcelti pēc šā spēkā stāšanās datuma, tie automātiski ir jāpārceļ uz attiecīgajām teritoriālajām indikatīvajām programmām, kuras finansē saskaņā ar II Aa pielikuma 3. panta 1. punktu, un atvēlētajiem līdzekļiem, kas saskaņā ar 9. EAF ir piešķirti II C pielikumā noteiktā mehānisma finansēšanai, izņemot saistītās procentu likmju subsīdijas.”

6)

Lēmuma 58. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“58. pants

Programmas, kurās var piedalīties AZT

Personas no AZT un attiecīgā gadījumā arī atbilstīgas AZT valsts un/vai privātas struktūras un iestādes ir tiesīgas piedalīties Kopienas programmās saskaņā ar programmu noteikumiem un nosacījumiem, kas piemērojami tai dalībvalstij, ar ko AZT ir saistītas. Programmas attiecas uz AZT valstspiederīgajiem atbilstoši tās dalībvalsts kvotai, ar ko ir saistīta attiecīgā AZT, ja attiecīgajā programmā izmanto šādu kvotu.

Galvenās programmas un visas turpmākās programmas, kas ir pieejamas AZT, ir minētas II F pielikumā.”

7)

Lēmuma 63. pantā skaitli “2011.” aizstāj ar skaitli “2013.”.

8)

Lēmuma II A pielikuma 1. panta 1. punkta c) apakšpunktā vārdkopu “divi gadi” aizstāj ar vārdkopu “četri gadi”.

9)

Aiz II A pielikuma pievieno jaunu II Aa pielikumu, kura teksts ir šā lēmuma I pielikumā.

10)

II B pielikumu groza šādi:

a)

1. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“1. pants

1.   Summu līdz EUR 20 miljoniem, kā noteikts 5. pantā Iekšējā nolīgumā, ar ko izveido 9. EAF, nodrošina EIB no saviem līdzekļiem kā aizdevumu saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti tās statūtos un šajā pielikumā.

2.   Summu līdz EUR 30 miljoniem, kā noteikts 3. pantā Iekšējā nolīgumā, ar ko izveido 10. EAF, nodrošina EIB no saviem līdzekļiem kā aizdevumu saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti tās statūtos un šajā pielikumā.”;

b)

2. panta 2. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

“c)

laika posmā, uz ko attiecas 9. EAF, procentu likmes subsīdijas, ko aprēķina to vērtības izteiksmē aizdevuma izmaksas brīdī, ieskaita procentu subsīdiju piešķīrumā, kas noteikts II A pielikuma 3. panta 3. punkta d) apakšpunktā, un iemaksā tieši EIB.

Laika posmā, uz ko attiecas 10. EAF, procentu likmes subsīdijas, ko aprēķina to vērtības izteiksmē aizdevuma izmaksas brīdī, ieskaita procentu subsīdiju piešķīrumā, kas noteikts II Aa pielikuma 1. panta 1. punkta b) apakšpunktā, un iemaksā tieši EIB.

Procentu subsīdijas var kapitalizēt vai izmantot kā subsīdijas ar projektiem saistītas tehniskās palīdzības atbalstam, īpaši AZT finanšu iestādēm.”

11)

II C pielikumu aizstāj ar tekstu, kas ir šā lēmuma II pielikumā.

12)

II E pielikumu aizstāj ar tekstu, kas ir šā lēmuma III pielikumā.

13)

II F pielikumu aizstāj ar tekstu, kas ir šā lēmuma IV pielikumā.

2. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Tomēr 1. panta 6., 12. un 13. punktu piemēro no 2007. gada 1. janvāra.

Briselē, 2007. gada 19. martā

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

H. SEEHOFER


(1)  OV L 314, 30.11.2001., 1. lpp.

(2)  OV L 156, 18.6.2005., 19. lpp.

(3)  OV L 247, 9.9.2006., 32. lpp.

(4)  OV L 317, 15.12.2000., 3. lpp. Nolīgumā jaunākie grozījumi izdarīti ar ĀAK-EK Ministru padomes Lēmumu Nr. 1/2006 (OV L 247, 9.9.2006., 22. lpp.).

(5)  OV L 378, 27.12.2006., 41. lpp.


I PIELIKUMS

“II Aa PIELIKUMS

KOPIENAS FINANSIĀLĀ PALĪDZĪBA: 10. EAF

1. pants

Sadalījums pa dažādiem instrumentiem

1.   Šā lēmuma nolūkiem kopējo Kopienas finansiālo palīdzību EUR 286 miljonu apjomā saskaņā ar 10. EAF, kā noteikts Iekšējā nolīgumā, ar ko izveido 10. EAF, sešu gadu laikposmam no 2008. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim sadala šādi:

a)

EUR 250 miljonus – atbalstam saskaņā ar programmām ilgtermiņa attīstībai, humānai palīdzībai, ārkārtas palīdzībai, palīdzībai bēgļiem un papildu atbalstam eksporta ieņēmumu svārstību gadījumā, kā arī atbalstam reģionālai sadarbībai un integrācijai;

b)

EUR 30 miljonus – AZT investīciju mehānisma finansēšanai, kas minēts II C pielikumā, no šīs summas ne vairāk kā EUR 1,5 miljoni ir paredzēti, lai finansētu procentu subsīdijas darbībām, kas jāfinansē EIB no tās pašas līdzekļiem atbilstoši II B pielikumam vai saskaņā ar AZT investīciju mehānismu;

c)

EUR 6 miljonus – pētījumiem vai tehniskās palīdzības pasākumiem saskaņā ar šā lēmuma 31. pantu.

2.   Pēc 2013. gada 31. decembra līdzekļus no 10. EAF vairs nepiešķir, ja vien Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar vienprātīgu lēmumu nenolemj citādi.

3.   Ja 1. punktā paredzētie līdzekļi ir iztērēti pirms šā lēmuma termiņa beigām, Padome veic vajadzīgos pasākumus.

2. pants

Līdzekļu pārvaldība

EIB pārvalda aizdevumus no pašas līdzekļiem, kas minēti II B pielikumā, kā arī darbības, kuras finansētas saskaņā ar AZT investīciju mehānismu, kas minēts II C pielikumā. Visus citus finanšu līdzekļus, kas piešķirti saskaņā ar šo lēmumu, pārvalda Komisija.

3. pants

Sadalījums pa AZT

Summu EUR 250 miljonu apjomā, kas minēta 1. panta 1. punkta a) apakšpunktā, piešķir, pamatojoties uz AZT vajadzībām un sniegumu saskaņā ar šādiem kritērijiem.

1.

Summu A EUR 195 miljonu apjomā piešķir AZT, lai finansētu jo īpaši vienotajā programmdokumentā minētās iniciatīvas, tostarp prioritārus sociālās attīstības un vides aizsardzības pasākumus saistībā ar nabadzības apkarošanu. Attiecīgā gadījumā vienotajos programmdokumentos īpašu uzmanību pievērš pasākumiem, kuru mērķis ir pārvaldības un iestāžu spējas stiprināšana saņēmējās AZT, un – attiecīgos gadījumos – paredzēto pasākumu varbūtējam grafikam.

Piešķirot summu A, jāņem vērā iedzīvotāju skaits, nacionālā kopprodukta (NKP) līmenis, līdzšinējo EAF piešķīrumu līmenis un izlietojums, ierobežojumi ģeogrāfiskās nošķirtības dēļ, strukturālie un citi šķēršļi vismazāk attīstītajās AZT, kas minētas šā lēmuma 3. pantā. Visi piešķīrumi ir tādi, ko iespējams efektīvi izmantot. Par tiem lemj saskaņā ar subsidiaritātes principu.

Šī summa principā ir jāpiešķir AZT, kurās saskaņā ar pieejamiem statistikas datiem NKP uz vienu iedzīvotāju nepārsniedz Kopienas NKP.

2.

EUR 40 miljonus piešķir, lai atbalstītu reģionālo sadarbību un integrāciju saskaņā ar šā lēmuma 16. pantu, tostarp dialoga un partnerattiecību pasākumus, kas paredzēti 7. pantā, iniciatīvas saistībā ar gatavību reģionālām dabas katastrofām un to seku mazināšanai, kā arī, saskaņojot ar citiem Kopienas finansēšanas instrumentiem, sadarbību starp AZT un Līguma 299. panta 2. punktā minētajiem tālākajiem reģioniem.

3.

Šā panta 1. punkts neattiecas uz Grenlandi.

4.

Izveido līdzekļu rezervi B EUR 15 miljonu apjomā, lai:

a)

finansētu humāno un ārkārtas palīdzību, kā arī palīdzību bēgļiem AZT un, ja vajadzīgs, papildu atbalstu eksporta ieņēmumu svārstību gadījumā saskaņā ar II D pielikumu;

b)

atvēlētu jaunus piešķīrumus, kas atbilstu 1. punktā minēto AZT vajadzību un sasniegumu attīstībai.

Sniegumu novērtē objektīvi un pārredzami, ņemot vērā piešķirto līdzekļu izmantojumu, kārtējo darbību veiksmīgu īstenošanu, nabadzības atvieglošanu vai mazināšanu un pieņemtos pasākumu ilgtspējīgai attīstībai.

5.

Saskaņā ar 1., 2., 3. un 4. punktu, indikatīvās summas, kas piešķirtas atbilstoši 10. EAF, apstiprina Komisija saskaņā ar šā lēmuma 24. pantu.

6.

Pēc starpposma pārskatīšanas Komisija var lemt par nepiešķirto šajā pantā minēto līdzekļu citādu sadalījumu. Procedūras minētajai pārskatīšanai un lēmumu par jebkuru jaunu piešķīrumu pieņem saskaņā ar šā lēmuma 24. pantu.”


II PIELIKUMS

“II C PIELIKUMS

KOPIENAS FINANSIĀLĀ PALĪDZĪBA: AZT INVESTĪCIJU MEHĀNISMS

1. pants

Mērķis

AZT investīciju mehānismu (“Mehānismu”) izveido, lai veicinātu komerciāli stabilus uzņēmumus galvenokārt privātajā sektorā, kā arī uzņēmumus valsts sektorā, kas atbalsta privātā sektora attīstību.

Finansēšanas noteikumi un nosacījumi saistībā ar Mehānisma darbībām un aizdevumiem no EIB pašas resursiem paredzēti šajā pielikumā un II B pielikumā. Lai īstenotu 9. EAF, piemēro 29. un 30. pantu Iekšējā nolīgumā, ar ko izveido 9. EAF. Lai īstenotu 10. EAF, piemēro attiecīgos pantus Iekšējā nolīgumā, ar ko izveido 10. EAF.

Šos līdzekļus uzņēmumiem, kas tiesīgi tos saņemt, var novirzīt tieši vai netieši, izmantojot ieguldījumu fondus un/vai finanšu starpniekus.

2. pants

Mehānisma līdzekļi

1.   Mehānisma līdzekļus, inter alia, var izmantot, lai:

a)

nodrošinātu riska kapitālu šādos veidos:

i)

līdzdalība AZT uzņēmumu kapitālā, tostarp finanšu iestāžu kapitālā;

ii)

kvazikapitāla palīdzība AZT uzņēmumiem, tostarp finanšu iestādēm;

iii)

garantijas un citi kredīta uzlabojumi, ko var izmantot, lai segtu politiskus un citus ar ieguldījumiem saistītus riskus ārvalstu un vietējiem ieguldītājiem vai aizdevējiem;

b)

nodrošinātu parastos aizdevumus.

2.   Kapitāla līdzdalība parasti ir nekontrolējošām mazākuma līdzdalībām, un to atlīdzina, pamatojoties uz attiecīgā projekta darbības rezultātiem.

3.   Kvazikapitāla palīdzība var būt avansi akcionāriem, konvertējamas obligācijas, nosacījuma aizdevumi, subordinēti aizdevumi, dalības aizņēmumi vai citi līdzīgi palīdzības veidi. Palīdzība var izpausties kā:

a)

nosacījuma aizdevumi, kuru apkalpošana un/vai ilgums ir saistīts ar konkrētu nosacījumu izpildi projekta īstenošanā, attiecībā uz nosacījuma aizdevumiem izpētei pirms investēšanas vai citai ar projektiem saistītai tehniskai palīdzībai, apkalpošanu var atcelt, ja investīcija netiek īstenota;

b)

dalības aizdevumi, kuru apkalpošana un/vai termiņš ir saistīts ar projekta finansiālo atdevi;

c)

subordinēti aizdevumi, kuri atmaksājami tikai pēc citu prasību nokārtošanas.

4.   Samaksu par katru darbību nosaka aizdevuma sniegšanas laikā.

Tomēr:

a)

attiecībā uz nosacījuma un dalības aizdevumiem atlīdzība parasti ietver nemainīgu procentu likmi līdz 3 % un mainīgu komponenti, kas ir saistīta ar projekta īstenošanu;

b)

attiecībā uz subordinētiem aizdevumiem procentu likme ir saistīta ar tirgu.

5.   Garantiju cenu nosaka tā, lai atspoguļotu apdrošinātos riskus un darbības īpašās iezīmes.

6.   Procentu likmi parastiem aizdevumiem veido standarta procentu likme, ko EIB piemēro salīdzināmiem aizdevumiem ar tādiem pašiem labvēlības un atmaksāšanas termiņa nosacījumiem, un EIB noteikts uzcenojums.

7.   Parastus aizdevumus var izsniegt ar priekšrocību noteikumiem šādos gadījumos:

a)

infrastruktūras projektiem vismazāk attīstītajās AZT vai pēckonflikta AZT valstīs, kas ir priekšnosacījumi privātā sektora attīstībai. Tādos gadījumos aizdevuma procentu likme tiks samazināta par 3 %;

b)

projektiem, kas ietver pārstrukturēšanas darbības saistībā ar privatizāciju, vai projektiem ar pamatotiem un uzskatāmiem sociāliem vai ar vidi saistītiem ieguvumiem. Tādos gadījumos aizdevumus var izsniegt ar procentu likmes subsīdiju, par kuras summu un veidu tiks lemts attiecībā uz projekta īpašajām iezīmēm. Tomēr procentu likmes subsīdija nepārsniedz 3 %.

Galīgā aizdevuma procentu likme, kas atbilst a) vai b) apakšpunktam, nekādā gadījumā nevar būt mazāka par 50 % no atsauces likmes.

8.   Līdzekļus, kas vajadzīgi, lai piemērotu šos izdevīgākos noteikumus, piešķirs, izmantojot Mehānismu, un tie nepārsniedz 5 % no kopējās summas, ko Mehānisms un EIB no pašas resursiem piešķīrusi ieguldījuma finansēšanai.

9.   Procentu subsīdijas var kapitalizēt vai izmantot kā aizdevumus. Līdz 10 % no budžeta procentu likmju subsidēšanai var izmantot, lai atbalstītu ar projektu saistītu tehnisko palīdzību, jo īpaši AZT finanšu iestādēm.

3. pants

Mehānisma darbības

1.   Mehānisms darbojas visās tautsaimniecības nozarēs un atbalsta privātu un komerciāli vadītu publiskā sektora struktūru ieguldījumus, tostarp ieguldījumus ienākumus nesošā ekonomikas un tehnoloģijas infrastruktūrā, kas ir ļoti būtiska privātajam sektoram. Mehānisms:

a)

tiek pārvaldīts kā apgrozības fonds, un tā mērķis ir finansiāla stabilitāte. Tas darbojas saskaņā ar tirgus noteikumiem un izvairās no traucējumu radīšanas vietējos tirgos un privāto finanšu avotu pārvirzīšanas;

b)

atbalsta AZT finanšu nozari un darbojas kā katalizators, rosinot vietējo resursu ilgtermiņa mobilizāciju un piesaistot ārvalstu privātos ieguldītājus un aizdevējus projektiem AZT;

c)

uzņemas daļu riska projektos, kurus tas finansē, nodrošinot savu finansiālo ilgtspējību ar ieguldījumu portfeli kopumā, nevis atsevišķām darbībām; un

d)

tiecas virzīt līdzekļus caur AZT iestādēm un programmām, kas sekmē mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) attīstību.

2.   EIB tiks atlīdzinātas izmaksas, kas tai radušās, pārvaldot Mehānismu. Pirmajos divos gados pēc otrā finanšu protokola stāšanās spēkā šīs atlīdzības apmērs būs līdz 2 % gadā no Mehānisma kopējās sākotnējās dotācijas. Pēc tam EIB atlīdzībā tiks iekļauta fiksētā komponente 0,5 % gadā no sākotnējās dotācijas un mainīgā komponente līdz 1,5 % gadā no Mehānisma portfeļa, kas ir ieguldīts projektos AZT. Atlīdzība tiks finansēta no Mehānisma.

3.   Beidzoties šā lēmuma termiņam, ja vien Padome nepieņem īpašu lēmumu, kumulatīvos neto atmaksājumus Mehānismam pārnes uz nākamo AZT Finanšu instrumentu.

4. pants

Nosacījumi par valūtas maiņas risku

Lai mazinātu valūtas maiņas kursa svārstību ietekmi, problēmas, kas saistītas ar valūtas maiņas risku, risina šādi:

a)

attiecībā uz līdzdalību pamatkapitālā, kuras mērķis ir stiprināt uzņēmuma paša līdzekļus, valūtas maiņas risku parasti uzņemas Mehānisms;

b)

attiecībā uz riska kapitāla finansēšanu MVU, valūtas maiņas risku parasti uzņemas Kopiena, no vienas puses, un citas iesaistītas puses, no otras puses. Vidēji valūtas maiņas risku puses sedz vienādās daļās;

c)

ja to ir iespējams īstenot un tas ir lietderīgi, īpaši valstīs, kuras raksturo makroekonomiska un finansiāla stabilitāte, Mehānisms centīsies aizdevumus izsniegt vietējās AZT valūtās, tādējādi uzņemoties valūtas maiņas risku.”


III PIELIKUMS

“II E PIELIKUMS

KOPIENAS FINANSIĀLĀ PALĪDZĪBA: BUDŽETA PALĪDZĪBA JAUNATTĪSTĪBAS VALSTĪM

Neskarot turpmākos budžeta noteikumu grozījumus, AZT izmanto turpmāk minētos pasākumus, kas jaunattīstības valstīm paredzēti Eiropas Savienības vispārējā budžetā:

1.

Tematiskās programmas, uz kurām attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1905/2006 (2006. gada 18. decembris), ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā (1) (DCI), un kuras sniedz tiešu atbalstu Eiropas Kopienas politikai attīstības un sadarbības jomā.

2.

Rehabilitācijas un atjaunošanas darbības, uz kurām attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1717/2006 (2006. gada 15. novembris), ar ko izveido Stabilitātes instrumentu (2).

3.

Humānā palīdzība, kā paredzēts Padomes Regulā (EK) Nr. 1257/96 (1996. gada 20. jūnijs) par humāno palīdzību (3).


(1)  OV L 378, 27.12.2006., 41. lpp.

(2)  OV L 327, 24.11.2006., 1. lpp.

(3)  OV L 163, 2.7.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).”


IV PIELIKUMS

“II F PIELIKUMS

CITA KOPIENAS PALĪDZĪBA: LĪDZDALĪBA KOPIENAS PROGRAMMĀS

Saskaņā ar šā lēmuma 58. pantu uz AZT valstspiederīgajiem atbilstoši tās dalībvalsts kvotai, ar ko saistīta attiecīgā AZT, attiecas turpmāk norādītās programmas un visas tām sekojošās programmas, ja programma paredz šādu kvotu.

1.

Izglītības un apmācību programmas:

rīcības programma mūžizglītības jomā (2007–2013), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1720/2006/EK (2006. gada 15. novembris), ar ko izveido rīcības programmu mūžizglītības jomā (1),

programma “Jaunatne darbībā” (2007–2013), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1719/2006/EK (2006. gada 15. novembris), ar ko izveido programmu “Jaunatne darbībā” laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam (2).

2.

Programmas, lai īstenotu Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammu (CIP) (2007–2013), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1639/2006/EK (2006. gada 24. oktobris), ar ko izveido konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammu (2007. līdz 2013. gads) (3).

3.

Programmas, lai īstenotu Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1982/2006/EK (2006. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007. līdz 2013. gads) (4).

4.

Kultūras un audiovizuālās programmas:

atbalsta programma Eiropas audiovizuālajai nozarei (MEDIA 2007), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1718/2006/EK (2006. gada 15. novembris) par atbalsta programmas īstenošanu Eiropas audiovizuālajā nozarē (MEDIA 2007) (5),

programma “Kultūra 2007” (2007–2013), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1903/2006/EK (2006. gada 12. decembris), ar ko izveido programmu “Kultūra” (2007–2013) (6).

5.

Programma “HRTP Japan” (cilvēkresursu apmācību programma Japānā) un lokālās misijas, kas paredzētas Padomes Lēmumā 92/278/EEK (1992. gada 18. maijs), ar ko apstiprina EK un Japānas Rūpniecības sadarbības centra konsolidāciju (7).


(1)  OV L 327, 24.11.2006., 45. lpp.

(2)  OV L 327, 24.11.2006., 30. lpp.

(3)  OV L 310, 9.11.2006., 15. lpp.

(4)  OV L 412, 30.12.2006., 1. lpp.

(5)  OV L 327, 24.11.2006., 12. lpp.

(6)  OV L 378, 27.12.2006., 22. lpp.

(7)  OV L 144, 26.5.1992., 19. lpp.”


26.4.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 109/42


PADOMES LĒMUMS

(2007. gada 16. aprīlis),

ar ko Apvienotajai Karalistei atļauj ieviest īpašus pasākumus, atkāpjoties no 193. panta Direktīvā 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu

(2007/250/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes Direktīvu 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (1), un jo īpaši tās 395. panta 1. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Vēstulē, kas reģistrēta Komisijas Ģenerālsekretariātā 2006. gada 10. februārī, Apvienotā Karaliste lūdza atļauju ieviest īpašu pasākumu, lai atkāptos no Padomes Sestās direktīvas 77/388/EEK (1977. gada 17. maijs) par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem – kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (2) 21. panta 1. punkta a) apakšpunkta.

(2)

Saskaņā ar Direktīvas 77/388/EEK 27. panta 2. punktu Komisija ar 2006. gada 18. jūlija vēstuli informēja citas dalībvalstis par Apvienotās Karalistes pieprasījumu. Ar 2006. gada 19. jūlija vēstuli Komisija paziņoja Apvienotajai Karalistei, ka tās rīcībā ir visa informācija, ko tā uzskata par vajadzīgu, lai izvērtētu prasību.

(3)

Direktīva 77/388/EEK ir pārstrādāta un atcelta ar Direktīvu 2006/112/EK. Atsauces uz pirmo no minētajām direktīvām uzskata par atsaucēm uz otro no minētajām direktīvām.

(4)

Persona, kurai jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis (PVN) saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 193. pantu, ir nodokļa maksātājs, kurš piegādā preces. Apvienotās Karalistes pieprasītās atkāpes mērķis ir noteikt, ka nodokļa maksātājs ir persona, kam piegādā preces, bet vienīgi konkrētos apstākļos un vienīgi mobilo telefonu un datoru mikroshēmu/mikroprocesoru gadījumā.

(5)

Minētajā nozarē ievērojams skaits uzņēmēju izvairās no nodokļu maksāšanas, nodokļu iestādēm nemaksājot PVN pēc produktu pārdošanas. Tomēr to klientiem, saņemot derīgu faktūrrēķinu, joprojām ir tiesības uz nodokļa atskaitīšanu. Nodokļu nemaksāšanas agresīvākajā izpausmē minētās preces “karuseļa” veidā piegādā vairākas reizes, nemaksājot PVN nodokļu iestādēm. Šādos gadījumos norādot personu, kam piegādā preces kā personai, kas atbild par PVN samaksu, minētā atkāpe novērstu iespēju izvairīties no šāda nodokļa nemaksāšanas veida. Tomēr tas neietekmētu maksājamā PVN apmēru.

(6)

Lai nodrošinātu šīs atkāpes efektīvu darbību un lai novērstu to, ka nodokļu nemaksāšana skar citus produktus vai tiek pārnesta mazumtirdzniecības līmenī, Apvienotajai Karalistei būtu jāievieš pienācīga kontrole un ziņošanas saistības. Komisija būtu jāinformē par īpašiem pasākumiem, kas pieņemti, un par atkāpes ieviešanas pārraudzību un vispārēju novērtējumu.

(7)

Pasākums ir proporcionāls izvirzītajiem mērķiem, jo to nav paredzēts piemērot vispārīgi, bet tikai īpaši liela riska gadījumā nozarēs, kurās iekļauti konkrēti precīzi definēti produkti, ņemot vērā to, kādā mērogā un apjomā nodokļu nemaksāšana ir izraisījusi ievērojamus nodokļu zaudējumus. Turklāt, ņemot vērā to, ka nozare ir neliela, atkāpi nevar uzskatīt par līdzvērtīgu vispārējam pasākumam.

(8)

Atļaujai vajadzētu būt spēkā vienīgi īsu laikposmu, jo nav iespējams pārliecinoši apgalvot, ka tiks sasniegti pasākuma mērķi, nedz arī iespējams iepriekš novērtēt pasākuma ietekmi uz PVN sistēmas darbību Apvienotajā Karalistē un citās dalībvalstīs; turklāt būs pienācīgi jānovērtē pasākums un tā ietekme uz iekšējā tirgus darbību.

(9)

Atkāpei nav negatīvas ietekmes uz Kopienas pašu resursiem, kas iegūti no PVN,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Atkāpjoties no Direktīvas 2006/112/EK 193. panta, Apvienotajai Karalistei atļauj par nodokļa maksātāju, kas atbild par PVN samaksu, izraudzīt personu, kurai piegādā šādas preces:

1)

mobilos tālruņus, ierīces, kas pagatavotas vai pielāgotas, lai nodrošinātu pieslēgumu licencētam tīklam, un kas darbojas noteiktās frekvencēs, un kam var būt vai var nebūt cits pielietojums;

2)

integrālās shēmas ierīces, piemēram, mikroprocesorus un centrālo procesoru blokus pirms to integrēšanas tiešajam patēriņam paredzētajos produktos.

Šo atkāpi attiecina uz preču piegādēm, kam piemērojamā summa, kurai uzliek nodokli, ir 5 000 sterliņu mārciņu vai lielāka.

2. pants

Lēmuma 1. pantā sniegtā atkāpe piemērojama ar nosacījumu, ka Apvienotā Karaliste ievieš pienācīgu un efektīvu kontroli un ziņo par to nodokļu maksātāju saistībām, kas piegādā preces, kurām saskaņā ar šo lēmumu piemērojama apgrieztā nodokļa iekasēšanas procedūra.

3. pants

Apvienotā Karaliste informē Komisiju par 1. un 2. pantā minēto pasākumu pieņemšanu un līdz 2009. gada 31. martam sniedz Komisijai ziņojumu par attiecīgo pasākumu darbības vispārēju izvērtējumu, jo īpaši attiecībā uz to efektivitāti, un sniedz visus pierādījumus, ja konstatē nodokļa nemaksāšanas gadījumus citiem produktiem vai mazumtirdzniecības līmenī.

4. pants

Šis lēmums zaudē spēku 2009. gada 30. aprīlī.

5. pants

Šis lēmums ir adresēts Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajai Karalistei.

Luksemburgā, 2007. gada 16. aprīlī

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

H. SEEHOFER


(1)  OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2006/138/EK (OV L 384, 29.12.2006., 92. lpp.).

(2)  OV L 145, 13.6.1977., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2006/98/EK (OV L 363, 20.12.2006., 129. lpp.).


IV Citi tiesību akti

EIROPAS EKONOMIKAS ZONA

26.4.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 109/44


EBTA UZRAUDZĪBAS IESTĀDES LĒMUMS

Nr. 328/05/COL

(2005. gada 20. decembris),

ar kuru piecdesmit trešo reizi groza procedūras un materiālo tiesību noteikumus valsts atbalsta jomā, ieviešot jaunu 18C nodaļu – Valsts atbalsts kompensācijas par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu veidā

EBTA UZRAUDZĪBAS IESTĀDE,

ŅEMOT VĒRĀ Eiropas Ekonomikas zonas līgumu (1), un jo īpaši tā 61.–63. pantu, kā arī 26. protokolu,

ŅEMOT VĒRĀ nolīgumu starp EBTA valstīm par Uzraudzības iestādes un Tiesas izveidi (2) un jo īpaši tā 24. pantu, 5. panta 2. punkta b) apakšpunktu, 3. protokola I daļas 1. pantu un 3. protokola II daļas 18. un 19. pantu,

TĀ KĀ saskaņā ar Uzraudzības un Tiesas nolīguma 24. pantu EBTA Uzraudzības iestāde īsteno EEZ līguma noteikumus par valsts atbalstu,

TĀ KĀ saskaņā ar Uzraudzības un Tiesas nolīguma 5. panta 2. punkta b) apakšpunktu EBTA Uzraudzības iestāde sniedz paziņojumus un pamatnostādnes par EEZ līgumā iztirzātajiem jautājumiem, ja šis līgums vai Uzraudzības un Tiesas nolīgums to skaidri paredz vai ja EBTA Uzraudzības iestāde to uzskata par nepieciešamu,

ATGĀDINOT procedūras un materiālo tiesību noteikumus valsts atbalsta jomā (3), ko EBTA Uzraudzības iestāde pieņēma 1994. gada 19. janvārī (4),

TĀ KĀ 2005. gada 13. jūlijā Eiropas Komisija pieņēma Kopienas nostādnes, nosakot noteikumus valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu (5),

TĀ KĀ šīs nostādnes attiecas arī uz Eiropas Ekonomikas zonu,

TĀ KĀ ir jānodrošina EEZ valsts atbalsta noteikumu vienāda piemērošana visā Eiropas Ekonomikas zonā,

TĀ KĀ saskaņā ar EEZ līguma XV pielikuma beigu daļā iekļautās nodaļas “VISPĀRĪGI” II punktu EBTA Uzraudzības iestādei, pēc apspriešanās ar Komisiju, ir jāpieņem tiesību akti, kas atbilstu Eiropas Komisijas pieņemtajiem,

APSPRIEDUSIES ar Eiropas Komisiju,

ATGĀDINOT, ka EBTA Uzraudzības iestāde par šo tēmu ir apspriedusies ar EBTA valstīm ar 2005. gada 19. oktobra vēstuli par šo tēmu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1)

Valsts atbalsta pamatnostādnes groza, ieviešot jaunu nodaļu 18C – Valsts atbalsts kompensācijas par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu veidā. Jaunā nodaļa ir iekļauta šā lēmuma I pielikumā. Ir ierosināti attiecīgi pasākumi, kas iekļauti šā lēmuma I pielikumā.

2)

EBTA valstis informē ar vēstuli, tai pievienojot šā lēmuma kopiju un tā pielikumu. EBTA valstīm viena mēneša laikā kopš šā priekšlikuma saņemšanas ir jāziņo par savu piekrišanu ierosinātajiem attiecīgajiem pasākumiem.

3)

Saskaņā ar EEZ līguma 27. protokola d) punktu Eiropas Komisiju informē ar šā lēmuma kopiju, pievienojot I pielikumu.

4)

Šo lēmumu, pievienojot I pielikumu, publicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša EEZ iedaļā un EEZ pielikumā.

5)

Ja EBTA valstis šo priekšlikumu par attiecīgiem pasākumiem pieņem, Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša EEZ iedaļā un EEZ pielikumā publicē kopsavilkumu (skat. šā lēmuma 2. pielikumu).

6)

Šis lēmums ir autentisks angļu valodā.

Briselē, 2005. gada 20. decembrī

EBTA Uzraudzības iestādes vārdā:

Priekšsēdētājs

Einar M. BULL

Kolēģijas loceklis

Kurt JÄGER


(1)  Tālāk tekstā – EEZ līgums.

(2)  Tālāk tekstā – Uzraudzības un Tiesas nolīgums.

(3)  Tālāk tekstā – valsts atbalsta pamatnostādnes.

(4)  Pirmoreiz publicēti OV L 231, 3.9.1994. un EEZ pielikumā Nr. 32 tajā pašā datumā, jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu Nr. 313/05/COL, 7.12.2005. (vēl nav publicēts).

(5)  Kopienas nostādnes valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu (OV C 297, 29.11.2005., 4. lpp.).


PIELIKUMS

“18C.   VALSTS ATBALSTS KOMPENSĀCIJAS PAR SABIEDRISKO PAKALPOJUMU SNIEGŠANU VEIDĀ (1)

18C.1.   Mērķis un darbības joma

1)

No Eiropas Kopienu Tiesas judikatūras (2), izriet, ka kompensācija par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu nav uzskatāma par valsts atbalstu EK Līguma 87. panta 1. punkta izpratnē, ja tā atbilst noteiktiem nosacījumiem. Tomēr, ja kompensācija par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu neatbilst šiem kritērijiem un ja ir izpildīti vispārīgie EK Līguma 87. panta 1. punkta piemērošanas kritēriji, šāda kompensācija uzskatāma par valsts atbalstu. Uzraudzības iestāde uzskata, ka šī judikatūra attiecas arī EEZ līguma 61. panta 1. punkta kontekstā.

2)

Eiropas Komisijas 2005. gada 28. novembra Lēmumā 2005/842/EK par EK Līguma 86. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (3), uzskaitīti nosacījumi, pie kādiem atsevišķi kompensācijas par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu veidi ir uzskatāmi par valsts atbalstu, kas ir saderīgs ar EK Līguma 86. panta 2. punktu, un atbrīvo no prasības iepriekš paziņot par kompensācijām, kas atbilst šiem nosacījumiem. Lēmums vēl nav inkorporēts EEZ līgumā. (4) Uz kompensāciju par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, kas ir valsts atbalsts un uz kuru neattiecas Lēmuma 2005/842/EK darbības joma, arī pēc šā lēmuma pieņemšanas joprojām attieksies prasība iepriekš paziņot. Šo nostādņu mērķis ir izskaidrot nosacījumus, pie kuriem šādu valsts atbalstu var uzskatīt par saderīgu ar EEZ līguma darbību saskaņā ar EEZ līguma 59. panta 2. punktu.

3)

Šīs nostādnes piemēro kompensācijai par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, kas tiek piešķirta uzņēmumiem saistībā ar darbībām, uz kurām attiecas EEZ līguma noteikumi, izņemot transporta nozari un valsts apraides sektoru, uz kuru attiecas EBTA Uzraudzības iestādes pamatnostādnes par valsts atbalsta noteikumu piemērošanu valsts apraidei (5).

4)

Šo pamatnostādņu noteikumus piemēro, neskarot stingrākos īpašos noteikumus, kas attiecas uz EEZ nozaru noteikumos un pasākumos ietvertajām sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām.

5)

Šīs pamatnostādnes piemēro, neskarot spēkā esošos noteikumus publiskā iepirkuma un konkurences jomā (jo īpaši EEZ līguma 53. un 54. pantu).

18C.2.   Kompensācijas par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, kas uzskatāma par valsts atbalstu, saderības nosacījumi

18C.2.1.   Vispārīgi noteikumi

6)

Spriedumā Altmark lietā (6) Eiropas Kopienu Tiesa noteica šādus nosacījumus, pie kuriem kompensācija par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu nav uzskatāma par valsts atbalstu:

“[…]

Pirmkārt, kompensāciju saņemošajam uzņēmumam reāli jābūt sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām, kas jāpilda, un šīm saistībām jābūt skaidri noteiktām […].

[…]

Otrkārt, parametri, pēc kuriem tiek aprēķināta kompensācija, jānosaka iepriekš objektīvā un pārskatāmā veidā, lai novērstu iespēju, ka tie varētu saņēmējam uzņēmumam radīt ekonomiskas priekšrocības salīdzinājumā ar konkurējošiem uzņēmumiem. […] Tādējādi dalībvalsts veikta kompensācijas izmaksa par zaudējumiem, kas uzņēmumam radušies, gadījumā, ja šādas kompensācijas parametri nav bijuši noteikti iepriekš, bet pēc tam izrādās, ka konkrētu pakalpojumu sniegšana saistībā ar sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību pildīšanu nebija ekonomiski izdevīga, tādējādi ir finanšu pasākums, kas atbilst valsts atbalsta jēdzienam Līguma 87. panta 1. punkta izpratnē.

[…]

Treškārt, kompensācija nevar pārsniegt summu, kas nepieciešama, lai segtu visas vai daļu no izmaksām, kādas rodas, pildot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības, ņemot vērā attiecīgos ieņēmumus un saprātīgu peļņu […].

[…]

Ceturtkārt, ja uzņēmumu, kam jāpilda sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības, konkrētā gadījumā neizvēlas saskaņā ar publiskā iepirkuma procedūru, kas ļautu izvēlēties pretendentu, kas Kopienai spētu sniegt šos pakalpojumus par zemākajām izmaksām, nepieciešamās kompensācijas apjoms jānosaka, pamatojoties uz izmaksu analīzi, kādas, pildot šīs saistības, rastos tipiskam uzņēmumam, kas veiksmīgi darbojas un kuram ir nepieciešamie transporta līdzekļi, lai atbilstu nepieciešamajām sabiedrisko pakalpojumu prasībām, ņemot vērā attiecīgos ieņēmumus un saprātīgu peļņu, kas gūta, pildot šīs saistības.”

7)

Ja tiek izpildīti šie četri kritēriji, kompensācija par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu nav uzskatāma par valsts atbalstu un uz to neattiecas EEZ līguma 61. pants un 3. protokola I daļas 1. pants EBTA valstu Nolīgumā par Uzraudzības iestādes un Tiesas izveidi (tālāk tekstā – “Uzraudzības un Tiesas nolīgums”). Ja EBTA valstis neievēro šos kritērijus un ja ir izpildīti vispārīgie kritēriji EEZ līguma 61. panta 1. punkta piemērošanai, kompensācija par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu ir valsts atbalsts.

8)

Uzraudzības iestāde uzskata, ka pašreizējā EEZ līguma attīstības posmā šādu valsts atbalstu var atzīt par saderīgu ar EEZ līgumu saskaņā ar EEZ līguma 59. panta 2. punktu, ja tas ir nepieciešams vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma sniegšanai un neietekmē tirdzniecības attīstību tiktāl, ka tas būtu pretrunā ar līgumslēdzēju pušu interesēm. Lai sasniegtu šādu līdzsvaru, nepieciešams izpildīt tālāk minētos nosacījumus.

18C.2.2.   Reāls pakalpojums ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi EEZ līguma 59. panta izpratnē

9)

No Eiropas Kopienu Tiesas judikatūras izriet, ka, izņemot nozares, kurās šo jautājumu reglamentē EEZ līguma noteikumi, EBTA valstīm ir liela rīcības brīvība, lemjot par to pakalpojumu raksturu, kurus varētu klasificēt kā pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi. Tādējādi Uzraudzības iestādes uzdevums ir nodrošināt, lai šī rīcības brīvība tiktu izmantota bez acīmredzamām kļūdām attiecībā uz definīciju pakalpojumiem ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi.

10)

No EEZ līguma 59. panta 2. punkta izriet, ka uzņēmumi (7), kam uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, ir uzņēmumi, kam uzticēts “konkrēts uzdevums”. Nosakot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības un izvērtējot, vai attiecīgie uzņēmumi atbilst šīm saistībām, EBTA valstis tiek mudinātas veikt plašas apspriešanās, īpašu uzsvaru liekot uz lietotājiem.

18C.2.3.   Nepieciešamība izveidot instrumentu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību un kompensāciju aprēķināšanas metožu precizēšanai

11)

Pakalpojuma ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi jēdziens EEZ līguma 59. panta izpratnē nozīmē, ka valsts ir attiecīgajam uzņēmumam uzticējusi konkrētu uzdevumu (8). Valsts iestādes – izņemot nozarēs, kurās pastāv EEZ noteikumi, kas regulē attiecīgo jautājumu – ir atbildīgas par pakalpojumu sniegšanas kritēriju un nosacījumu sistēmas izveidi neatkarīgi no pakalpojumu sniedzēja juridiskā statusa un tā, vai pakalpojums tiek sniegts, pamatojoties uz brīvu konkurenci. Attiecīgi, lai noteiktu attiecīgo uzņēmumu un valsts saistības, nepieciešams sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas piešķīrums. Termins “valsts” aptver centrālās, reģionālās un vietējās valsts pārvaldes iestādes.

12)

Pienākums sniegt pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi attiecīgajam uzņēmumam jāuztic ar vienu vai vairākiem oficiāliem dokumentiem, kuru formu var noteikt katra EBTA valsts. Dokumentā vai dokumentos konkrēti jānosaka:

a)

sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību precīza būtība un ilgums;

b)

attiecīgie uzņēmumi un teritorija;

c)

ekskluzīvu vai speciālu tiesību piešķiršanas raksturs;

d)

kompensācijas aprēķināšanas, kontroles un pārskatīšanas parametri;

e)

noteikumi, lai novērstu un atmaksātu jebkādu kompensācijas pārmaksu.

13)

Nosakot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības un novērtējot, vai iesaistītie uzņēmumi šīs saistības pilda, EBTA valstis tiek aicinātas plaši apspriesties, īpaši uzsverot lietotāju lomu.

18C.2.4.   Kompensācijas apjoms

14)

Kompensācijas apjoms nedrīkst būt lielāks par summu, kas nepieciešama, lai segtu izmaksas, kas radušās, pildot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības, ņemot vērā attiecīgos ieņēmumus un saprātīgu peļņu, kas iegūta, pildot šīs saistības. Kompensācijas apjomā iekļauj visas valsts piešķirtās vai ar jebkāda veida valsts līdzekļiem radītās priekšrocības. Saprātīgā peļņā var iekļaut visu vai daļu no produktivitātes pieauguma, ko attiecīgie uzņēmumi guvuši noteiktā ierobežotā laika posmā, nesamazinot kvalitātes līmeni pakalpojumiem, ko valsts uzticējusi uzņēmumam.

15)

Jebkurā gadījumā kompensācija reāli jāizmanto attiecīgā pakalpojuma ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi sniegšanai. Sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas kompensācija, kas piešķirta pakalpojuma ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi sniegšanai, bet reāli tiek izmantota darbībai citās tirgus jomās, nav pamatota un līdz ar to uzskatāma par nesaderīgu valsts atbalstu. Tomēr uzņēmums, kas saņem kompensāciju par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, var gūt saprātīgu peļņu.

16)

Vērā ņemamās izmaksas ietver visus izdevumus, kas saistīti ar vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma sniegšanu. Ja attiecīgā uzņēmuma darbība saistīta vienīgi ar pakalpojumiem ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, var tikt ņemtas vērā visas izmaksas. Ja uzņēmums veic arī darbības, kas nav uzskatāmas par pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, vērā var ņemt tikai tās izmaksas, kas attiecas uz vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma sniegšanu. Izmaksas, kas attiecinātas uz pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, var aptvert visas mainīgās izmaksas, kas rodas, sniedzot pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, atbilstošu daļu no pastāvīgajām izmaksām, kas kopīgas gan pakalpojumam ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, gan citām darbībām, un adekvātu atlīdzību par pakalpojumam ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi piešķirto pašu kapitālu (9). Ar ieguldījumiem, jo īpaši attiecībā uz infrastruktūru, saistītās izmaksas var ņemt vērā tad, ja tās nepieciešamas pakalpojuma ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi sniegšanai. Izmaksās, kas saistītas ar jebkādiem pasākumiem, kas neietilpst pakalpojuma ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi sniegšanas jomā, jāietver visas mainīgās izmaksas, atbilstoša pastāvīgo izmaksu daļa un adekvāta atlīdzība par kapitālu. Šīs izmaksas nekādā gadījumā nedrīkst pierakstīt pakalpojumam ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi. Izmaksu aprēķināšanā jāievēro iepriekš noteiktie kritēriji un tā jābalsta uz vispārpieņemtiem izmaksu uzskaites principiem, par kuriem Uzraudzības iestāde jāinformē, paziņojot saskaņā ar Uzraudzības un Tiesas nolīguma 3. protokola I daļas 1. panta 3. punkta noteikumiem.

17)

Vērā ņemamajos ieņēmumos jāietver vismaz visi ieņēmumi, kas gūti no vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma sniegšanas. Ja attiecīgajam uzņēmumam ir īpašas vai ekskluzīvas tiesības, kas saistītas ar kādu pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, kas rada peļņu, kas ir lielāka nekā saprātīga peļņa, vai ja tas saņem kādas citas priekšrocības, ko piešķīrusi valsts, tās jāņem vērā neatkarīgi no to klasifikācijas EEZ līguma 61. panta izpratnē un jāpieskaita uzņēmuma ieņēmumiem. Bez tam EBTA valsts var nolemt, ka peļņa, kas gūta no citām darbībām, kas neietilpst pakalpojuma ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi jomā, daļēji vai pilnīgi jāpiešķir pakalpojuma ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi finansēšanai.

18)

Ar “saprātīgu peļņu” saprot pašu kapitāla peļņas normu, kurā jāņem vērā risks (vai tā neesamība), kādu uzņēmumam var radīt EBTA valsts intervence, jo īpaši, ja tā piešķir ekskluzīvas vai īpašas tiesības. Šī norma parasti nedrīkst pārsniegt attiecīgās nozares vidējo normu pēdējo gadu laikā. Nozarēs, kurās nav uzņēmumu, ko salīdzināt ar uzņēmumu, kuram uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, var salīdzināt ar uzņēmumiem citās EEZ valstīs vai, ja nepieciešams, citās nozarēs, ja tiek ņemta vērā katras nozares īpašā specifika. Nosakot, kas ir saprātīga peļņa, EBTA valstis var ieviest veicināšanas kritērijus, kas citastarp saistīti ar sniegtā pakalpojuma kvalitāti un ieguvumiem attiecībā uz ražošanas efektivitāti.

19)

Ja uzņēmums sniedz gan pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, gan citus pakalpojumus, iekšējā uzskaitē atsevišķi jāuzrāda izmaksas un ieņēmumi, kas saistīti ar pakalpojumiem ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, un izmaksas un ieņēmumi, kas saistīti ar citiem pakalpojumiem, kā arī izmaksu un ieņēmumu attiecināšanas parametri. Ja uzņēmumam ir uzticēts sniegt vairākus pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi vai nu tāpēc, ka tiesības sniegt pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi piešķir dažādas iestādes, vai arī tāpēc, ka pakalpojumi ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi ir dažāda rakstura, uzņēmuma iekšējai uzskaitei jārada iespēja nodrošināt, ka attiecībā uz katru pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi nenotiek pārmērīga kompensācija. Šie principi neskar EEZ līguma XV pielikuma 1. punktā minētā tiesību akta (Komisijas Direktīvas 80/723/EEK par dalībvalstu un publisku uzņēmumu finansiālo attiecību pārskatāmību, ņemot vērā attiecīgos grozījumus) noteikumus gadījumos, uz kuriem attiecas šis tiesību akts.

18C.3.   Pārmērīga kompensācija

20)

EBTA valstīm regulāri jāpārbauda vai jānodrošina, ka tiek veiktas pārbaudes, lai pārliecinātos, ka nav notikusi pārmērīga kompensācija. Tā kā pakalpojuma ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi sniegšanai nav nepieciešama pārmērīga kompensācija, tā uzskatāma par nesaderīgu valsts atbalstu, kas jāatmaksā valstij, un perspektīvā jākoriģē parametri kompensācijas aprēķināšanai.

21)

Ja pārmērīgas kompensācijas apjoms nepārsniedz 10 % no gada kompensācijas apjoma, šādu pārmērīgu kompensāciju var pārcelt uz nākamo gadu. Dažiem pakalpojumiem ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi var būt izmaksas, kas gadu no gada ievērojami mainās, jo īpaši attiecībā uz konkrētiem ieguldījumiem. Šādos gadījumos izņēmuma kārtā pārmērīga kompensācija, kas atsevišķos gados pārsniedz 10 %, var izrādīties nepieciešama pakalpojuma ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi sniegšanai. Īpašie apstākļi, kas attaisno pārmērīgu kompensāciju, kas pārsniedz 10 %, jāizskaidro paziņojumā Iestādei. Tomēr situācija jāpārskata intervālos, ko nosaka, balstoties uz stāvokli katrā nozarē, bet kas jebkurā gadījumā nedrīkst pārsniegt četrus gadus. Visa pārmērīgā kompensācija, kas konstatēta šā perioda beigās, jāatmaksā.

22)

Jebkuru pārmērīgu kompensāciju var izmantot, lai finansētu citu pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, ko sniedz tas pats uzņēmums, bet šāds pārcēlums jāuzrāda uzņēmuma grāmatvedībā un jāveic saskaņā ar šajās nostādnēs uzskaitītajiem noteikumiem un principiem, jo īpaši attiecībā uz iepriekšēju paziņošanu. EBTA valstīm jānodrošina, ka šādi pārcēlumi tiek pienācīgi kontrolēti. Piemēro pārskatāmības noteikumus, kas noteikti tiesību aktā, kas minēts EEZ līguma XV pielikuma 1. punktā (Komisijas Direktīvā 80/723/EEK, ņemot vērā attiecīgos grozījumus).

23)

Pārmērīgās kompensācijas summa nevar palikt pieejama uzņēmumam, pamatojot to kā atbalstu, kas saderīgs ar EEZ līgumu (piemēram, vides atbalsts, nodarbinātības atbalsts un atbalsts MVU). Ja EBTA valsts vēlas piešķirt šādu atbalstu, tam jānotiek saskaņā ar iepriekšējas paziņošanas procedūru, kas noteikta Uzraudzības un Tiesas nolīguma 3. protokola I daļas 1. panta 3. punktā. Atbalstu var izmaksāt vienīgi tad, ja to atļāvusi Uzraudzības iestāde. Ja šāds atbalsts ir saderīgs ar regulu par grupveida atbrīvojumu, jāievēro attiecīgās regulas par grupveida atbrīvojumu nosacījumi.

18C.4.   Uzraudzības iestādes lēmumiem pievienotie nosacījumi un saistības

24)

Saskaņā ar Uzraudzības un Tiesas nolīguma 3. protokola II daļas 7. panta 4. punktu (10) Uzraudzības iestāde var pozitīvam lēmumam pievienot nosacījumus, ar kuriem atbalstu var uzskatīt par saderīgu ar EEZ līguma darbību, un noteikt saistības, lai nodrošinātu, ka tiek uzraudzīta atbilstība lēmumam. Pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi jomā var būt nepieciešami nosacījumi un saistības, jo īpaši, lai nodrošinātu, ka uzņēmumiem piešķirtais atbalsts faktiski nerada pārmērīgu kompensāciju. Šajā kontekstā var būt nepieciešami periodiski ziņojumi vai citas saistības, ņemot vērā katra pakalpojuma ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi īpašo situāciju.

18C.5.   Pamatnostādņu piemērošana

25)

Šīs pamatnostādnes sāk piemērot, līdzko tās pieņēmusi Uzraudzības iestāde. Tās zaudē spēku sešus gadus pēc to stāšanās spēkā. Ja ir svarīgi iemesli, kas saistīti ar EEZ līguma darbības attīstību, Uzraudzības iestāde pēc apspriešanās ar EBTA valstīm var grozīt šīs pamatnostādnes, pirms tās zaudē spēku. Četrus gadus pēc šo pamatnostādņu pieņemšanas dienas Uzraudzības iestāde veiks ietekmes novērtējumu, pamatojoties uz faktisko informāciju un plašās apspriešanās rezultātiem, ko Uzraudzības iestāde būs veikusi, jo īpaši balstoties uz EBTA valstu sniegtajiem datiem. Ietekmes novērtējuma rezultāti tiks darīti pieejami EBTA valstīm.

26)

Uzraudzības iestāde piemēros šo pamatnostādņu noteikumus visiem atbalsta projektiem, par ko tai ziņots, un pieņems lēmumu par šiem projektiem pēc pamatnostādņu pieņemšanas, pat ja par šiem projektiem ziņots pirms šīs pieņemšanas. Ja par atbalstu nebūs ziņots, Uzraudzības iestāde piemēros:

šo pamatnostādņu noteikumus, ja atbalsts būs piešķirts pēc šo pamatnostādņu pieņemšanas;

visos pārējos gadījumos – noteikumus, kas bija spēkā laikā, kad atbalsts tika piešķirts.

18C.6.   Attiecīgi pasākumi

27)

Kā attiecīgus pasākumus saskaņā ar Uzraudzības un Tiesas nolīguma 3. protokola I daļas 1. panta 1. punktu Uzraudzības iestāde ierosina to, ka EBTA valstīm to esošās shēmas attiecībā uz kompensāciju par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu jāsaskaņo ar šīm pamatnostādnēm 18 mēnešu laikā kopš šā lēmuma paziņošanas EBTA valstij. EBTA valstīm viena mēneša laikā, kopš tām paziņots lēmums, jāapstiprina Uzraudzības iestādei, ka tās piekrīt ierosinātajiem attiecīgajiem pasākumiem. Ja netiks saņemta nekāda atbilde, Uzraudzības iestāde uzskatīs, ka attiecīgā EBTA valsts nepiekrīt.


(1)  Šī nodaļa atbilst Kopienas nostādnēm valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu (OV C 297, 29.11.2005., 4. lpp.).

(2)  Spriedumi lietā C-280/00, Altmark Trans GmbH and Regierungspräsidium Magdeburg pret Nahverkehrsgesellschaft Altmark GmbH, 2003 ECR I-7747 un apvienotajās lietās C-34/01 līdz C-38/01 Enirisorse SpA 2003 ECR I-14243.

(3)  Komisijas 2005. gada 28. novembra Lēmums par EK Līguma 86. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (OV L 312, 29.11.2005., 67. lpp.).

(4)  Tādējādi, līdz brīdim, kad lēmums tiks inkorporēts EEZ tiesiskajā regulējumā, uz šo veidu kompensācijām par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu attieksies vispārējā prasība paziņot, kā paredzēts Uzraudzības un Tiesas nolīguma 3. protokola I daļas 1. panta 3. punktā un II daļas 2. pantā.

(5)  24C nodaļa valsts atbalsta pamatnostādnēs.

(6)  Skat. 2. parindi.

(7)  Ar “uzņēmumu” saprot jebkuru struktūru, kas iesaistīta saimnieciskā darbībā neatkarīgi no struktūras juridiskā statusa un veida, kādā tā tiek finansēta. Ar “publisku uzņēmumu” saprot jebkuru uzņēmumu, kurā valsts iestādes var tieši vai netieši īstenot dominējošu ietekmi savu īpašumtiesību dēļ, savas finanšu līdzdalības dēļ vai to reglamentējošo noteikumu dēļ, kā noteikts EEZ līguma XV pielikuma 1. punktā minētā tiesību akta – Komisijas direktīvas 80/723/EEK par dalībvalstu un publisku uzņēmumu finansiālo attiecību pārskatāmību 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā (OV L 195, 29.7.1980., 35. lpp., Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2000/52/EK, OV L 193, 29.7.2000., 75. lpp., inkorporēta EEZ līguma XV pielikumā ar Apvienotās komitejas Lēmumu 6/2001, OV L 66, 8.3.2001., 48. lpp. un EEZ pielikums Nr. 12, 8.3.2001., 6. lpp., stājās spēkā 1.6.2002.)

(8)  Skat. konkrēti Tiesas spriedumu lietā C-127/73 BRT pret SABAM 1974 ECR-313.

(9)  Skat. apvienotās lietas C-83/01P, C-93/01P un C-94/01P Chronopost SA 2003 ECR I-6993.

(10)  Kas atbilst Padomes 1999. gada 22. marta Regulai (EK) Nr. 659/1999, kas nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 88. panta piemērošanai.”


Labojums

26.4.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 109/51


Labojums Komisijas Lēmumā 2006/609/EK (2006. gada 4. augusts), ar ko nosaka saistību apropriējumu paredzamo sadalījumu pa dalībvalstīm Eiropas teritoriālās sadarbības mērķim 2007.–2013. gadam

( Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis L 247, 2006. gada 9. septembris )

28. lappusē pielikuma 1. tabulā ierakstā attiecībā uz Latviju un Lietuvu jābūt:

Dalībvalsts

1. TABULA –

Apropriējumu summa (2004. gada cenas euro)

Atbilstīgie reģioni atbilstoši Eiropas teritoriālās sadarbības mērķim

Papildu finansējums atbilstoši minētajam punktam Padomes Regulas (EK) Nr. 1083/2006 II pielikumā:

Pārrobežu

Starptautiski

§21

§22

Iekšēji

Pārskaitījums ENPI

Pārskaitījums IPA

Kopā

“Latvija

50 791 319

21 417 000

 

72 208 319

7 617 737

 

 

Lietuva

60 432 203

25 380 000

 

85 812 203

11 299 892”