(1)

Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

(1)

Ar Lēmumu 2003/487/EK (1) pēc Komisijas ieteikuma saskaņā ar Līguma 104. panta 6. punktu, tika nolemts, ka Francijā pastāv pārmērīgs budžeta deficīts. Padome ņēma vērā, ka 2002. gadā vispārējās valdības deficīts bija 3,1 % no IKP, pārsniedzot Līgumā noteikto atsauces vērtību – 3 % no IKP, un gan Francijas valsts iestādes, gan Komisijas dienesti prognozēja, ka arī 2003. gadā tas pārsniegtu 3 %, savukārt valsts bruto parāda kopapjoms bija 58,2 % no IKP, un ļoti iespējams, ka tas 2003. gadā varētu pārsniegt Līgumā noteikto atsauces vērtību – 60 %.

(2)

Saskaņā ar Līguma 104. panta 7. punktu un 3. panta 4. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 1467/97 (1997. gada 7. jūlijs) par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras (PBDNP) īstenošanu (2), Padome 2003. gada 3. jūnijā, pamatojoties uz Komisijas ieteikumu, pieņēma Francijai adresētu ieteikumu, lai līdz 2004. gada beigām novērstu pārmērīga budžeta deficīta stāvokli. Šis ieteikums tika publiskots.

(3)

Komisija 2003. gada oktobrī uzskatīja, ka Francijas veiktie pasākumi nav bijuši pietiekami, lai atbilstu 2003. gada 3. jūnija ieteikumam, un ieteica paātrināt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru. Tā vietā Padome 2003. gada 25. novembrī pieņēma secinājumus par ieteikumiem Francijai, lai novērstu deficītu līdz 2005. gadam, kurus Eiropas Kopienu Tiesa anulēja 2004. gada 13. jūlijā (3). Komisija 2004. gada 14. decembrī pieņēma paziņojumu Padomei, kurā secināja, ka 2005. gads būtu jāuzskata par attiecīgo novēršanas termiņu. Tajā arī secināja, ka Francijas līdz tam laikam veiktās darbības visumā atbilsta pārmērīga budžeta deficīta novēršanai līdz 2005. gadam, pamatojoties uz cikliski koriģētu korekciju apmēram 1 % apjomā laikposmā no 2004. gada līdz 2005. gadam. Padome 2005. gada 18. janvārī piekrita šim viedoklim.

(4)

Saskaņā ar Līguma 104. panta 12. punktu Padomes lēmums par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu jāatceļ, ja Padome uzskata, ka pārmērīgs budžeta deficīts attiecīgajā dalībvalstī ir novērsts.

(5)

Saskaņā ar Līgumam pievienoto Protokolu par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru Komisija sniedz procedūras īstenošanai vajadzīgos datus. Piemērojot šo protokolu, dalībvalstīm jāsniedz dati par vispārējās valdības deficītu un valsts parāda kopapjomu un citiem saistītajiem mainīgajiem lielumiem divas reizes gadā, proti, līdz 1. aprīlim un līdz 1. oktobrim, saskaņā ar 4. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 3605/93 (1993. gada 22. novembris) par to, kā piemērot Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam pievienoto Protokolu par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru (4).

(6)

Pamatojoties uz Komisijas (Eurostat) datiem, kas sniegti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 3605/93 8.g panta 1. punktu, pēc tam, kad Francija līdz 2006. gada 1. oktobrim sniedza paziņojumu, un uz Komisijas dienestu 2006. gada rudens prognozēm, var secināt, ka:

(7)

Padome uzskata, ka pārmērīgs budžeta deficīts Francijā ir novērsts un tādējādi Lēmums 2003/487/EK būtu jāatceļ,

(1)

Ar Lēmumu 1999/870/EK (1) un Lēmumu 2007/149/EK (2) Padomes ģenerālsekretāra vietnieks ir pilnvarots saistībā ar Šengenas acquis integrāciju Eiropas Savienības sistēmā rīkoties kā noteiktu dalībvalstu pārstāvim tādu līgumu slēgšanas nolūkos, kuri attiecas uz Šengenas videi vajadzīgās komunikāciju infrastruktūras (“SISNET”) ierīkošanu un darbību, kā arī tādu līgumu pārvaldīšanas nolūkos kamēr tā nav pārcelta uz kādu kopienas infrastruktūru finansēšanai par Eiropas Kopienas līdzekļiem.

(2)

Finanšu saistības, ko rada minētie līgumi, sedz no īpaša budžeta (turpmāk – “SISNET budžets”), no kā finansē minētajos Padomes lēmumos norādīto komunikāciju infrastruktūru.

(3)

Jaunās dalībvalstis, 2003. gada Pievienošanās akta nozīmē, izņemot Kipru, integrē pirmās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmā (SIS 1+) dienā, ko Padome nosaka saskaņā ar 2003. gada Pievienošanās akta 3. panta 2. punktu (turpmāk – “SISone4ALL projekts”).

(4)

No minētās dienas minētajām dalībvalstīm būtu jāpiedalās budžetā.

(5)

Divām dalībvalstīm, Īrijai un Apvienotai Karalistei, kas veic iemaksas SISNET budžetā, bet nav pievienotas Šengenas Informācijas sistēmai, nebūtu jāpiedalās to papildu izmaksu segšanā, ko rada SISone4ALL projekts,

1)

Lēmuma 1. pantu aizstāj ar šādu pantu:

(*1)   OV L 66, 6.3.2007., 19. lpp.”;"

2)

Lēmuma 25. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

3)

Lēmuma 26. pantam pievieno šādu teikumu:

“Īrija un Apvienotā Karaliste nesedz papildu izmaksas, ko rada komunikāciju infrastruktūras izbūve Čehijas Republikā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Maltā, Polijā, Slovākijā, Slovēnijā un Ungārijā.”;

4)

Lēmuma 28. pantam pievieno šādu punktu:

5)

Lēmuma 29. pantu groza šādi:

6)

Lēmuma 37. panta piekto daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Padomdevēja komiteja cenšas atzinumus pieņemt ar konsensu. Ja konsenss nav iespējams, Padomdevēja komiteja atzinumus pieņem ar vienkāršu pārstāvju balsu vairākumu. Ir vajadzīgs 19 personu kvorums, lai procedūras būtu spēkā. Ja balsis dalās, priekšsēdētāja balss ir izšķirošā.”;

7)

Lēmuma 39. panta a) punktu aizstāj ar šādu punktu:

8)

Lēmuma 43. panta 4. punktu aizstāj ar šādu punktu:

9)

Lēmuma 49. panta c) punktu aizstāj ar šādu punktu:

(1)

Atkāpjoties no Direktīvas 2000/29/EK, ar Komisijas 2005. gada 21. janvāra Lēmumu 2005/51/EK, ar ko dalībvalstīm uz pagaidu laiku ļauj paredzēt atkāpes no dažiem Padomes Direktīvas 2000/29/EK noteikumiem attiecībā uz tādas augsnes ievešanu, kas ir piesārņota ar pesticīdiem vai noturīgiem organiskiem piesārņotājiem, atsārņošanas nolūkā (2), dalībvalstis, kas piedalās Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) programmā par novecojušu un nevēlamu pesticīdu lietošanas novēršanu un iznīcināšanu, ir pilnvarotas atļaut ievest ar šādiem pesticīdiem piesārņotu augsni Kopienā, lai to apstrādātu šim nolūkam īpaši paredzētās bīstamo atkritumu sadedzināšanas iekārtās.

(2)

Minētās programmas īstenošana kavējas, tāpēc jāpagarina periods, kurā saskaņā ar atļauju, kas piešķirta, pamatojoties uz Lēmumu 2005/51/EK, var ievest piesārņoto augsni.

(3)

Tāpēc ir attiecīgi jāgroza Lēmums 2005/51/EK.

(4)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

(1)

Regulas (EK) Nr. 178/2002 53. pantā paredzēta iespēja Kopienas līmenī pieņemt atbilstīgus ārkārtas pasākumus attiecībā uz pārtiku un barību, kura importēta no kādas trešās valsts, lai aizsargātu cilvēku veselību, dzīvnieku veselību vai vidi, ja risku nevar apmierinoši novērst ar attiecīgo dalībvalstu veiktajiem pasākumiem.

(2)

Pēc tam, kad Amerikas Savienoto Valstu iestādes bija informējušas par to, ka ar neatļautu ģenētiski modificētu kukurūzu – tā saukto “Bt10” – piesārņoti kukurūzas produkti, iespējams, ir eksportēti uz Kopienu, un ņemot vērā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes paziņojumu, kurā secināts, ka pietiekami izsmeļošu datu trūkuma dēļ nav bijis iespējams veikt pilnīgu “Bt10” riska novērtējumu atbilstīgi standartiem, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1829/2003 (2), Komisija 2005. gada 18. aprīlī pieņēma Lēmumu 2005/317/EK par ārkārtas pasākumiem attiecībā uz neatļautu ģenētiski modificētu organismu “Bt10” kukurūzas produktos (3).

(3)

Lēmumā 2005/317/EK ir noteikums, ka Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes kukurūzas produktu sūtījumus (proti, kukurūzas lipekļa barība un barībai izmantojamās drabiņas), kuri, iespējams, ir piesārņoti, drīkst laist tirgū tikai tad, ja ir analīzes protokols, kurā ir pierādīts, ka minētie produkti nav piesārņoti ar ģenētiski modificēto kukurūzu “Bt10”.

(4)

Lai nodrošinātu proporcionalitāti un izvairītos no jebkādiem tirdzniecības ierobežojumiem, kuri neskar cilvēka veselību, dzīvnieku veselību vai vidi, Lēmumā 2005/317/EK ir iekļauta pārskatīšanas klauzula, lai novērtētu, vai ārkārtas pasākumi joprojām ir vajadzīgi.

(5)

Pasākumus divreiz pārskatīja – 2005. gada oktobrī un 2006. gada martā, un Komisija, apspriežoties ar dalībvalstīm, secināja, ka tiem jāpaliek spēkā, līdz būs pieejama turpmāka informācija par tādu kukurūzas produktu eksportu, kuri, iespējams, ir piesārņoti ar “Bt10”.

(6)

Atbilstīgi analīzes datiem, ko ir sniedzis uzņēmums Syngenta – sabiedrība, kas ir izveidojusi ģenētiski modificēto kukurūzu “Bt10”, Amerikas Savienotajās Valstīs veica testus saskaņā ar testa metodi, kuru ir atļāvis Eiropas Komisijas Apvienotais pētniecības centrs un apstiprinājis Amerikas Savienoto Valstu Lauksaimniecības departaments, un šie testi liecina par to, ka kopš 2005. gada novembra sākuma neviena attiecībā uz “Bt10” pārbaudītā parauga rezultāti nav bijuši pozitīvi. Noteikšanas metodes piemērotību analizēja sīkāk, un nesen to ir apstiprinājis Eiropas Komisijas Apvienotais pētniecības centrs.

(7)

Pamatojoties uz informāciju, ko nesen Komisijai ir sniegušas Amerikas Savienotās Valstu iestādes, uzņēmums Syngenta, iesaistot Amerikas Savienoto Valstu Lauksaimniecības departamentu, ir veicis virkni pasākumu, lai nodrošinātu, ka “Bt10” netiks pavairots uzņēmuma dīgļa plazmā un/vai izplatīts pārdošanai paredzētu produktu ražošanā.

(8)

Kopš Lēmuma 2005/317/EK stāšanās spēkā ir reģistrēts tikai viens gadījums – 2005. gada 24. maijā, kad “Bt10” ir ievests Kopienas teritorijā. Ar “Bt10” piesārņotu kukurūzas produktu sūtījumu no Amerikas Savienotajām valstīm nosūtīja, pirms kļuva pieejami pārbaudes analīžu rezultāti un pirms kuģis ieradās Īrijā, par ko paziņoja importētājs. Tādējādi tika novērsta piesārņotu produktu laišana tirgū.

(9)

Izņemot šo īpašo gadījumu, dalībvalstis ziņoja, ka, pamatojoties uz valsts kompetento iestāžu veiktajām kontrolēm, nav konstatēts neviens “Bt10” klātbūtnes gadījums.

(10)

Pamatojoties uz šo informāciju, var secināt, ka prasība veikt obligāto sertifikāciju turpmāk nav jāsaglabā spēkā. Tādēļ ir lietderīgi atcelt Lēmumu 2005/317/EK.

(11)

Tomēr ir lietderīgi, ka dalībvalstis turpmākos sešus mēnešus saglabā uzraudzību, pamatojoties uz pienācīgām izlases veida pārbaudēm attiecībā uz to, vai ar “Bt10” piesārņoti kukurūzas produkti joprojām ir tirgū. Par pozitīviem (nelabvēlīgiem) pārtikas un barības pārbaudes rezultātiem nekavējoties jāpaziņo, izmantojot ātrās reaģēšanas sistēmu, un Komisija attiecīgajā gadījuma novērtēs, vai ir vajadzīga turpmāka rīcība.

(12)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

—

kukurūzas lipekļa barība, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu, kura atbilst KN kodam 2309 90 20 , vai ir ražota no tās;

—

drabiņas, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu, kura atbilst KN kodam 2303 30 00 , vai ir ražotas no tās.

(1)

Komisijas 2003. gada 14. novembra Lēmums 2003/804/EK, ar ko nosaka dzīvnieku veselības nosacījumus un sertifikācijas prasības attiecībā uz mīkstmiešu, to olšūnu un gametu ievešanu tālākai audzēšanai, nobarošanai, izklāšanai jaunā vietā vai lietošanai cilvēku uzturā (2), un Komisijas 2003. gada 21. novembra Lēmums 2003/858/EK, ar ko nosaka dzīvnieku veselības nosacījumus un sertifikācijas prasības audzēšanai paredzētu dzīvu zivju, to ikru un gametu, kā arī cilvēku uzturam paredzētu akvakultūras zivju un to produktu ievedumiem (3) attiecas uz tām trešajām valstīm, kas ir minētas ar Komisijas 2006. gada 6. novembra Lēmumu 2006/766/EK, ar ko izveido to trešo valstu un teritoriju sarakstus, no kurām ir atļauts ievest gliemenes, adatādaiņus, tunikātus, jūras gliemežus un zvejniecības produktus (4) izveidotajā sarakstā attiecībā uz cilvēku uzturam paredzētu dzīvu gliemeņu un zivju produktu ievešanas atļauju Kopienā.

(2)

Saskaņā ar Komisijas 2005. gada 5. decembra Regulu (EK) Nr. 2076/2005, ar ko nosaka pārejas noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 853/2004, (EK) Nr. 854/2004 un (EK) Nr. 882/2004 īstenošanai un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 853/2004 un (EK) Nr. 854/2004 (5), dalībvalstis pārejas periodā, kas beidzas 2009. gada 31. decembrī, noteiktos apstākļos atļauj gliemeņu un zvejniecības produktu ievedumus saskaņā ar sabiedrības veselības prasībām no valstīm, kas attiecīgi minētas šīs regulas I un II pielikumā. Ievedumus no šīm valstīm realizē tikai ievedējas dalībvalsts iekšējā tirgū vai to dalībvalstu tirgū, kuras atļauj līdzīgu importu.

(3)

Ar Lēmumu 2003/804/EK un Lēmumu 2003/858/EK jāatļauj arī ievedumi no valstīm, kas minētas Regulā (EK) Nr. 2076/2005 iekļautajos sarakstos.

(4)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

“a)

tikai tad, ja nosūtīšanas trešā valsts ir sarakstā, kas izveidots ar Komisijas Lēmumu 2006/766/EK (*1), vai sarakstā, kas izveidots ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2076/2005 (*2), šajā Regulā minētajā pārejas periodā.

“a)

tikai tad, ja nosūtīšanas trešā valsts ir sarakstā, kas izveidots ar Komisijas Lēmumu 2006/766/EK (*3), vai sarakstā, kas izveidots ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2076/2005 (*4), šajā Regulā minētajā pārejas periodā.