ISSN 1725-5112

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 62

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

50. sējums
2007. gada 1. marts


Saturs

 

I   Tiesību akti, kas pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

Lappuse

 

 

REGULAS

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 212/2007 (2007. gada 28. februāris), ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

1

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 213/2007 (2007. gada 28. februāris), ar ko labības nozarē nosaka ievedmuitas nodokli, kuru piemēro no 2007. gada 1. marta

3

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 214/2007 (2007. gada 28. februāris), ar kuru groza Regulu (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi

6

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 215/2007 (2007. gada 28. februāris), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1177/2003 par Kopienas statistiku par ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC) attiecībā uz sekundāro mērķa mainīgo lielumu sarakstu, kas attiecas uz pārmērīgām parādsaistībām un finansiālo atstumtību ( 1 )

8

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 216/2007 (2007. gada 28. februāris), ar ko uzsāk izmeklēšanu attiecībā uz to antidempinga pasākumu iespējamo apiešanu, kas piemēroti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1629/2004 par dažu Indijas izcelsmes grafīta elektrodu sistēmu ievedumiem, ko veic ar Indijas izcelsmes mākslīgā grafīta ievedumiem, un ar ko noteikts šos ievedumus reģistrēt

16

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 217/2007 (2007. gada 28. februāris), ar ko uzsāk izmeklēšanu attiecībā uz to kompensācijas pasākumu iespējamo apiešanu, kas piemēroti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1628/2004 par dažu Indijas izcelsmes grafīta elektrodu sistēmu ievedumiem, ko veic ar Indijas izcelsmes konkrēta mākslīgā grafīta ievedumiem, un ar ko noteikts šos ievedumus reģistrēt

19

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 218/2007 (2007. gada 28. februāris), ar ko atver Kopienas tarifu kvotas attiecībā uz vīniem un paredz to pārvaldību

22

 

 

II   Tiesību akti, kas pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta

 

 

LĒMUMI

 

 

Komisija

 

 

2007/141/EK

 

*

Komisijas Lēmums (2007. gada 26. februāris), ar kuru nosaka, ka 30. panta 1. punkts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/17/EK, ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, ir piemērojams elektroenerģijas un gāzes piegādei Anglijā, Skotijā un Velsā (izziņots ar dokumenta numuru K(2007) 559)  ( 1 )

23

 

 

2007/142/EK

 

*

Komisijas Lēmums (2007. gada 28. februāris), ar ko izveido Kopienas Veterināro ārkārtas vienību, kas palīdzēs Komisijai atbalstīt dalībvalstis un trešās valstis ar noteiktām dzīvnieku slimībām saistītos veterinārajos jautājumos

27

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


I Tiesību akti, kas pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

REGULAS

1.3.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 62/1


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 212/2007

(2007. gada 28. februāris),

ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1994. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 3223/94 par sīki izstrādātiem augļu un dārzeņu ievešanas režīma izpildes noteikumiem (1), un jo īpaši tās 4. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta ievešanas vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 3223/94 4. pantā, ir tādas, kā norādīts tabulā, kas pievienota pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2007. gada 1. martā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 28. februārī

Komisijas vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY


(1)  OV L 337, 24.12.1994., 66. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 386/2005 (OV L 62, 9.3.2005., 3. lpp.).


PIELIKUMS

Komisijas 2007. gada 28. februāra Regulai, ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta ievešanas vērtība

0702 00 00

IL

116,2

MA

58,3

TN

136,3

TR

147,2

ZZ

114,5

0707 00 05

MA

96,4

MK

57,6

TR

173,6

ZZ

109,2

0709 90 70

MA

58,1

TR

107,2

ZZ

82,7

0709 90 80

IL

141,5

ZZ

141,5

0805 10 20

CU

36,3

EG

48,6

IL

57,4

MA

43,1

TN

46,1

TR

66,0

ZZ

49,6

0805 50 10

EG

63,4

IL

64,5

TR

44,6

ZZ

57,5

0808 10 80

AR

90,7

CA

101,7

CL

112,4

CN

98,8

US

114,8

ZZ

103,7

0808 20 50

AR

79,5

CL

77,6

CN

66,5

US

90,8

ZA

80,4

ZZ

79,0


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.


1.3.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 62/3


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 213/2007

(2007. gada 28. februāris),

ar ko labības nozarē nosaka ievedmuitas nodokli, kuru piemēro no 2007. gada 1. marta

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1784/2003 par labības tirgus kopīgo organizāciju (1),

ņemot vērā Komisijas 1996. gada 28. jūnija Regulu (EK) Nr. 1249/96 par Padomes Regulas (EEK) Nr. 1766/92 piemērošanas noteikumiem attiecībā uz ievedmuitas nodokļiem labības nozarē (2), un jo īpaši tās 2. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Regulas (EK) Nr. 1784/2003 10. panta 2. punktā paredzēts, ka produktiem ar KN kodu 1001 10 00, 1001 90 91, ex 1001 90 99 (augstas kvalitātes mīkstie kvieši), 1002, ex 1005, izņemot hibrīdu sēklas, un ex 1007, izņemot hibrīdu sēklas materiālu, ievedmuitas nodoklis ir vienāds ar intervences cenu šādu produktu ievešanai, kura palielināta par 55 % un no kuras atskaitīta attiecīgajam sūtījumam piemērojamā CIF importa cena. Šis nodoklis tomēr nedrīkst pārsniegt kopējā muitas tarifa nodokļu likmi.

(2)

Regulas (EK) Nr. 1784/2003 10. panta 3. punktā paredzēts, ka šā panta 2. punktā minētā ievedmuitas nodokļa aprēķināšanas nolūkā attiecīgajiem produktiem regulāri jānosaka reprezentatīvas CIF importa cenas.

(3)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1249/96 2. panta 2. punktu izmantojamā cena ievedmuitas nodokļa aprēķināšanai produktiem ar KN kodu 1001 10 00, 1001 90 91, ex 1001 90 99 (augstas kvalitātes mīkstie kvieši), 1002 00, 1005 10 90, 1005 90 00 un 1007 00 90 ir reprezentatīvā ikdienas CIF importa cena, kas noteikta pēc minētās regulas 4. pantā paredzētās metodes.

(4)

Tādēļ laikposmam no 2007. gada 1. marta jānosaka ievedmuitas nodoklis, ko piemēro līdz tam laikam, kamēr stājas spēkā jauns ievedmuitas nodoklis,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Sākot no 2007. gada 1. marta, Regulas (EK) Nr. 1784/2003 10. panta 2. punktā minētais ievedmuitas nodoklis labības nozarē, pamatojoties uz šīs regulas II pielikumā norādīto informāciju, ir noteikts I pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2007. gada 1. martā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 28. februārī

Komisijas vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY


(1)  OV L 270, 21.10.2003., 78. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1154/2005 (OV L 187, 19.7.2005., 11. lpp.).

(2)  OV L 161, 29.6.1996., 125. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1816/2005 (OV L 292, 8.11.2005., 5. lpp.).


I PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 1784/2003 10. panta 2. punktā minēto produktu ievedmuitas nodoklis, ko piemēro no 2007. gada 1. martsis

KN kods

Preču apraksts

Ievedmuitas nodoklis (1)

(EUR/t)

1001 10 00

Cietie KVIEŠI, augsta kvalitāte

0,00

vidēji augsta kvalitāte

0,00

zema kvalitāte

0,00

1001 90 91

Mīkstie KVIEŠI, sēklas

0,00

ex 1001 90 99

Mīkstie KVIEŠI, augsta kvalitāte, nav paredzēti sēšanai

0,00

1002 00 00

RUDZI

0,00

1005 10 90

KUKURŪZA, sēklas, izņemot hibrīdu sēklas

0,00

1005 90 00

KUKURŪZA, izņemot sēklas (2)

0,00

1007 00 90

Graudu SORGO, izņemot sēšanai paredzētus hibrīdus

0,00


(1)  Par precēm, ko Kopienā ieved pāri Atlantijas okeānam vai pa Suecas kanālu, importētājs saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1249/96 2. panta 4. punkta noteikumiem var saņemt šādu nodokļa samazinājumu:

3 EUR/t, ja izkraušanas osta atrodas Vidusjūras piekrastē,

2 EUR/t, ja izkraušanas osta atrodas Dānijā, Igaunijā, Īrijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Somijā, Zviedrijā, Apvienotajā Karalistē vai Ibērijas pussalas Atlantijas piekrastē.

(2)  Importētājs var saņemt vienotas likmes samazinājumu, kura apmērs ir 24 EUR/t, ja ir izpildīti Regulas (EK) Nr. 1249/96 2. panta 5. punktā paredzētie nosacījumi.


II PIELIKUMS

Dati I pielikumā noteiktā ievedmuitas nodokļa aprēķināšanai

Laika posms no 15.–27. februārī 2007.

1.

Vidējie rādītāji par laika posmu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1249/96 2. panta 2. punktā.

(EUR/t)

 

Mīkstie kvieši (1)

Kukurūza

Cietie kvieši, augsta kvalitāte

Cietie kvieši, vidēji augsta kvalitāte (2)

Cietie kvieši, zema kvalitāte (3)

Mieži

Birža

Minneapolis

Chicago

Kotējums

155,97

126,05

FOB cena, ASV

187,44

177,44

157,44

150,58

Piemaksa par Persijas līča reģionu

28,90

12,22

Piemaksa par Lielo Ezeru reģionu

2.

Vidējie rādītāji par laika posmu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1249/96 2. panta 2. punktā.

Fraktēšanas izmaksas: Meksikas līcis–Roterdama

27,46 EUR/t

Fraktēšanas izmaksas: Lielo Ezeru reģions–Roterdama

— EUR/t


(1)  Ietverta piemaksa 14 EUR/t apmērā (Regulas (EK) Nr. 1249/96 4. panta 3. punkts).

(2)  Atlaide 10 EUR/t apmērā (Regulas (EK) Nr. 1249/96 4. panta 3. punkts).

(3)  Atlaide 30 EUR/t apmērā (Regulas (EK) Nr. 1249/96 4. panta 3. punkts).


1.3.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 62/6


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 214/2007

(2007. gada 28. februāris),

ar kuru groza Regulu (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulu (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa (1) izveidi, un jo īpaši tās 247. pantu,

tā kā:

(1)

Ar Komisijas Regulu (EEK) Nr. 2454/93 (2) nosaka tarifu kvotu pārvaldības sistēmu. Lai importējot administratīvais slogs un izmaksas būtu mazākas un lai veicinātu vienota režīma piemērošanu, paredzēts atsevišķas tarifu kvotas uzskatīt par kritiskām. Pieredze ar sistēmu un uzlabota elektroniska datu apmaiņa starp dalībvalstīm un Komisiju liecina, ka kritērijus, pēc kuriem nosaka kritisko statusu, var noteikt vēl mazāk stingrus, neriskējot ar pašas Kopienas resursiem. Tādējādi tarifu kvota jāuzskata par kritisku, ja pašreizējās sistēmas 75 % vietā ir izmantoti 90 % no sākotnējā kvotas apjoma.

(2)

Ir ievērojami palielinājusies nepieciešamība veikt preču uzraudzību, lai iegūtu datus, kas saistīti ar importu un eksportu. Tādēļ preču uzraudzības gadījumā dalībvalstīm biežāk nekā pašreizējā sistēmā jāsniedz Komisijai dati par muitas deklarācijām laišanai brīvā apgrozībā vai par eksporta deklarācijām. Ja šādi dati nav pieejami vai ir pieejami tikai daļēji saskaņā ar vienkāršotu procedūru veiktas muitas deklarācijas dienā, tie jāsniedz vēlāk.

(3)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Regula (EEK) Nr. 2454/93.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EEK) Nr. 2454/93 groza šādi:

1)

308.a panta 10. punktā summu “ECU 10” aizstāj ar “EUR 10”.

2)

308.c pantu groza šādi:

a)

1. punktā, procentuālo attiecību “75 %” aizstāj ar “90 %”;

b)

3. punktā procentuālo attiecību “75 %” aizstāj ar “90 %”.

3)

308.d pantu aizstāj ar šādu:

“308.d pants

1.   Ja Kopienai jāīsteno uzraudzība, dalībvalstis vismaz reizi nedēļā sniedz Komisijai datus par muitas deklarācijām laišanai brīvā apgrozībā vai par eksporta deklarācijām.

Dalībvalstis sadarbojas ar Komisiju, lai noteiktu, kādi dati ir nepieciešami no deklarācijām laišanai brīvā apgrozībā vai no eksporta deklarācijām.

2.   Atsevišķu dalībvalstu sniegtie 1. punktā paredzētie dati uzskatāmi par konfidenciāliem.

Tomēr datu kopums par katru dalībvalsti ir pieejams pilnvarotiem lietotājiem visās dalībvalstīs.

Dalībvalstis sadarbojas ar Komisiju, lai izstrādātu praktiskus īstenošanas noteikumus par autorizētu piekļuvi datu kopumam.

3.   Attiecībā uz noteiktām precēm uzraudzību veic, ievērojot konfidencialitāti.

4.   Kur, atbilstīgi 253. līdz 267. un 280. līdz 289. pantā minētajām vienkāršotajām procedūrām šī panta 1. punktā minētie dati nav pieejami, dalībvalstis sniedz Komisijai datus, kas pieejami dienā, kad pieņemta pabeigtā vai papildu deklarācija.”

2. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 28. februārī

Komisijas vārdā

Komisijas loceklis

László KOVÁCS


(1)  OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1791/2006 (OV L 363, 20.12.2006., 1. lpp.).

(2)  OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1875/2006 (OV L 360, 19.12.2006., 64. lpp.).


1.3.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 62/8


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 215/2007

(2007. gada 28. februāris),

ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1177/2003 par Kopienas statistiku par ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC) attiecībā uz sekundāro mērķa mainīgo lielumu sarakstu, kas attiecas uz pārmērīgām parādsaistībām un finansiālo atstumtību

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 16. jūnija Regulu (EK) Nr. 1177/2003 par Kopienas statistiku attiecībā uz ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC) (1), un jo īpaši tās 15. panta 2. punkta f) apakšpunktu,

tā kā:

(1)

Regulā (EK) Nr. 1177/2003 ir noteikta vienota sistēma Kopienas statistikas sistemātiskai izveidei par ienākumiem un dzīves apstākļiem, ietverot salīdzināmus un savlaicīgus šķērsgriezuma un garengriezuma datus par ienākumiem un par nabadzības un sociālās atstumtības līmeni valsts un Eiropas Savienības līmenī.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1177/2003 15. panta 2. punkta f) apakšpunktu īstenošanas pasākumi ir vajadzīgi sekundāro mērķa jomu un mainīgo lielumu sarakstam, kas katru gadu jāiekļauj EU-SILC šķērsgriezuma komponentē. Attiecībā uz 2008. gadu ir jāizveido modulī “pārmērīgas parādsaistības un sociālā atstumtība” iekļautais sekundāro mērķa mainīgo lielumu saraksts. Tajā jābūt iekļautiem mainīgo lielumu kodiem un definīcijām.

(3)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Statistikas programmu komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Sekundāro mērķa mainīgo lielumu saraksts, mainīgo lielumu kodi un definīcijas 2008. gada modulim “pārmērīgas parādsaistības un finansiālā atstumtība”, kas jāiekļauj Kopienas statistikas par ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC) šķērsgriezuma komponentē, tiek veidots tā, kā tas atspoguļots pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 28. februārī

Komisijas vārdā

Komisijas loceklis

Joaquín ALMUNIA


(1)  OV L 165, 3.7.2003., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1791/2006 (OV L 363, 20.12.2006., 1. lpp.).


PIELIKUMS

Regulā izmanto šādas vienības, datu vākšanas metodes, atskaites periodus un definīcijas.

1.   Vienības

Mērķa mainīgie lielumi attiecas tikai uz mājsaimniecību. Runājot par finanšu pakalpojumiem, ar mājsaimniecību saprot jebkuru mājsaimniecības locekli.

2.   Datu vākšanas metodes

Attiecībā uz visiem mērķa mainīgajiem lielumiem datu vākšanas metode ir personīga intervija ar mājsaimniecības respondentu vai reģistru dati.

3.   Atskaites periodi

Mērķa mainīgie lielumi attiecas uz četriem atskaites periodu veidiem:

pēdējie 12 mēneši (parādi)

nākošie 12 mēneši (nākotnes prognozes)

pēdējie 3 mēneši (neapmaksātā kredītkartes/veikala kartes summa)

pašreizējais (visi citi mainīgie lielumi).

4.   Definīcijas

1)   Summas

a)

Mainīgie lielumi, ar kuriem tiek iegūtas summas: summa tiek vākta atbilstoši saskaņotai diskrētai vērtību skalai, ko izstrādās Dzīves apstākļu darba grupa.

2)   Bankas konti

a)

Bankas norēķinu konts: depozīta konts, ar ikdienas naudas pārvaldīšanas iespējām, piemēram, elastīgām maksājumu metodēm, kas ļauj klientiem naudu tieši pārskaitīt citiem. Standarta pakalpojumi, ko piedāvā norēķinu konti, ietver čeku grāmatiņu, iespēju izveidot regulārā maksājuma uzdevumu, tiešo debetu un maksājumus ar debetkarti. Krājkonts nav norēķinu konts, kur šādas iespējas nav pieejamas.

b)

Bankas konta pārtēriņš: mājsaimniecībai pašlaik ir negatīva summa vienā no tās bankas kontiem finansiālu grūtību dēļ (steidzama vajadzība pēc naudas, izdevumi lielāki nekā ienākumi utt.). Par parāda summu ir jāmaksā procenti. Bankas kontam nav jābūt norēķinu kontam.

3)   Kredītkartes/veikalu kartes

a)

Kredītkartes (Visa, Amex, MasterCard, Diners utt.) dod īpašas aizdevuma iespējas: cilvēkiem aizņemties naudu uz laiku starp preces iegādi un pilnu summas nomaksu, procenti ir jāmaksā par aizdevumu summu, kas netika atmaksāta mēneša beigās. Ir ikmēneša pārskati par iztērēto naudu, norādot minimālo apmaksājamo summu. Kredītkartes nav bankas debeta kartes, kur ar karti iztērēto naudu uzreiz atskaita no saistītā bankas konta.

b)

Veikalu kartes ir kredītkartes, ko izdod viens uzņēmums/veikals un tās var izmantot maksājumiem tikai tajā uzņēmumā/veikalā.

c)

Neapmaksātā summa: mājsaimniecība finansiālu grūtību dēļ “mēneša beigās” nav pilnībā apmaksājusi summu, kas tika iztērēta vai aizgūta ar kredītkarti/veikala karti vismaz pēdējo 3 mēnešu laikā.

4)   Kredītu un aizdevumu avoti

a)

Kredīti un aizdevumi ietver visus komerciālos kredītus un aizdevumus, kuru atmaksa ir plānota un ir sastādīta pēc grafika, izņemot hipotekāros kredītus par galveno mājokli. Netiek iekļautas bankas konta pārtēriņa iespējas kredītkartes vai veikala kartes, par kurām atmaksa nav plānota. Tāpat nav iekļauti aizņēmumi no draugiem un radiem (neformālais kredīts).

5)   Parādi

a)

Parādi: parāda summa (rēķini, īres maksa, kredīta/hipotēkas atmaksa utt.), kas pēdējo 12 mēnešu laikā nav atmaksāta pēc grafika finansiālu iemeslu dēļ, tā pati pieeja kā HS010, HS020 un HS030.

b)

Kopējā pašreizējā parādu summa: summa, kādu mājsaimniecība pašlaik ir parādā, ko nevar atmaksāt pēc grafika.

c)

Ar mājokli saistītie rēķini/maksājumi: īres un hipotekārie maksājumi par galveno mājokli un komunālo pakalpojumu rēķini (ūdens, elektrība, gāze, apkure utt.). Jāatbilst mainīgo lielumu HS010 un HS020 aptvērumam.

d)

Citi aizdevumi un kredītu atmaksa: naudas aizdevumi (kas nav hipotēkas atmaksa par galveno mājokli) vai pirkumi uz nomaksu un tamlīdzīgi (piemēram, preču pasūtīšanas katalogi, auto finansēšana utt.). Ietver arī minimālās atmaksas par kredītkarti/veikala karti. Jāatbilst mainīgo lielumu HS030 aptvērumam.

e)

Citi ar mājokli nesaistīti mājsaimniecības rēķini: izglītība, veselība, visi citi rēķini, ko nesedz rēķini par mājokli.

6)   Ienākumu samazināšanās

a)

Ienākumi: mājsaimniecības bruto kopējie ienākumi.

7)   Finansiālā atstumtība

a)

Iemesli kādēļ mājsaimniecībai nav norēķinu konta kaut gan tas būtu nepieciešams: var tikt minēti vairāki iemesli un tos atzīmē, izmantojot mainīgo lielumu rādītājus MI111–MI114. Jautājumus filtrē: jautājumi nav jāuzdod mājsaimniecībām, kurām nav bankas konta vai to nevajag.

b)

Iemesli, kādēļ mājsaimniecībai nav komerciāla kredīta kaut gan tas būtu nepieciešams: var tikt minēti vairāki iemesli, un tos atzīmē, izmantojot mainīgo lielumu rādītājus MI122–MI125. Komerciāls kredīts: pārtēriņa iespējas, kredītkartes vai veikala kartes, hipotekārie un citi aizdevumi vai kredīti saistībā ar pirkumiem. Nav jāietver aizņēmumi no draugiem un radiem. Jautājumus filtrē: jautājumi nav jāuzdod mājsaimniecībām, kurām nav komerciāla kredīta vai to nevajag. Jautājumus jāuzdod mājsaimniecībām, kas aizņēmušās tikai no ģimenes un draugiem.

5.   Datu nosūtīšana EUROSTAT

Sekundārie mērķa mainīgie lielumi par “pārmērīgām parādsaistībām un finansiālu atstumtību” tiks nosūtīti EUROSTAT datnē (H) ar mājsaimniecību datiem, pievienojot to primārajiem mērķa mainīgajiem lielumiem.

JOMAS UN MĒRĶA MAINĪGO SARAKSTS

Mainīgā lieluma apzīmējums

Modulis 2008

Pārmērīgas parādsaistības un finansiālā atstumtība

Kods

Mērķa mainīgais lielums

Bankas konts un pārtēriņš

MI010

 

Mājsaimniecībai ir bankas norēķinu konts

1

2

MI010_F

1

Mainīgais lielums ir ierakstīts

– 1

Trūkst

MI020

 

Mājsaimniecībai ir pārtēriņš vienā no tās bankas kontiem

1

2

MI020_F

1

Mainīgais lielums ir ierakstīts

– 1

Trūkst

– 2

Neattiecas (nav bankas konta)

MI025

 

Kopējās neapmaksātās summas novērtējums mājsaimniecības bankas kontos pa grupām

1–9

Grupa

MI025_F

1

Mainīgais lielums ir ierakstīts

– 1

Trūkst

– 2

Neattiecas (nav pārtēriņa: MI020=2)

Kredītkartes/veikalu kartes

MI030

 

Mājsaimniecībai ir kredītkarte(– es) un/vai veikala karte(– es)

1

2

MI030_F

1

Mainīgais lielums ir ierakstīts

– 1

Trūkst

MI040

 

Mājsaimniecībai ir neapmaksātas kredītkarte(– es) un/vai veikala karte(– es)

1

2

MI040_F

1

Mainīgais lielums ir ierakstīts

– 1

Trūkst

– 2

Neattiecas (nav kredītkartes/veikala kartes (MI030=2))

MI045

 

Kopējais mājsaimniecības kredītkaršu/veikala karšu neapmaksātās summas novērtējums pa grupām

1–9

Grupa

MI045_F

1

Mainīgais lielums ir ierakstīts

– 1

Trūkst

– 2

Neattiecas (nav neapmaksātas kredītkartes/veikala kartes (MI040=2 vai MI030=2))

Kredītu un aizdevumu avoti

MI050

 

Mājsaimniecībai ir kredīti vai aizdevumi (kas nav hipotekārais kredīts par galveno mājokli)

1

2

MI050_F

1

Mainīgais lielums ir ierakstīts

– 1

Trūkst

MI051

 

Mājsaimniecībai ir hipotekārais kredīts par citu mājokli, kas nav galvenā dzīvesvieta

1

2

MI051_F

1

Mainīgais lielums ir ierakstīts

– 1

Trūkst

– 2

Neattiecas (MI050=2)

MI052

 

Mājsaimniecībai ir pirkumi uz nomaksu (piemēram, līzings, auto, tehniskās ierīces)

1

2

MI052_F

1

Mainīgais lielums ir ierakstīts

– 1

Trūkst

– 2

Neattiecas (MI050=2)

MI053

 

Mājsaimniecībai ir ar mājokli saistīti kredīti/aizdevumi (inventārs, mājsaimniecības ierīces, remonti)

1

2

MI053_F

1

Mainīgais lielums ir ierakstīts

– 1

Trūkst

– 2

Neattiecas (MI050=2)

MI054

 

Mājsaimniecībai ir kredīti/aizdevumi brīvdienu/atpūtas apmaksai

1

2

MI054_F

1

Mainīgais lielums ir ierakstīts

– 1

Trūkst

– 2

Neattiecas (MI050=2)

MI055

 

Mājsaimniecībai ir kredīti/aizdevumi izglītības vai bērna aprūpes apmaksai

1

2

MI055_F

1

Mainīgais lielums ir ierakstīts

– 1

Trūkst

– 2

Neattiecas (MI050=2)

MI056

 

Mājsaimniecībai ir kredīti/aizdevumi veselības aprūpes apmaksai

1

2

MI056_F

1

Mainīgais lielums ir ierakstīts

– 1

Trūkst

– 2

Neattiecas (MI050=2)

MI057

 

Mājsaimniecībai ir kredīti/aizdevumi ieguldījumiem vai uzņēmējdarbības uzsākšanai

1

2

MI057_F

1

Mainīgais lielums ir ierakstīts

– 1

Trūkst

– 2

Neattiecas (MI050=2)

MI058

 

Mājsaimniecībai ir citi naudas aizdevumi (parāda konversija, pārtēriņa segšanai, kredītkartei un citiem rēķiniem utt.)

1

2

MI058_F

1

Mainīgais lielums ir ierakstīts

– 1

Trūkst

– 2

Neattiecas (MI050=2)

Parādi

MI060

 

Parādi par citiem rēķiniem, kas nav saistīti ar mājokli

1

2

MI060_F

1

Mainīgais lielums ir ierakstīts

– 1

Trūkst

– 2

Neattiecas (nav citu mājsaimniecības rēķinu, kas nav par mājokli)

MI065

 

Pašreizējās kopējās parādu summas novērtējums par citiem rēķiniem, kas nav saistīti ar mājokli, pa grupām

1–9

Grupa

MI065_F

1

Mainīgais lielums ir ierakstīts

– 1

Trūkst

– 2

Neattiecas (pašreiz nav parādu (MI060=2 vai pašreiz parāda summa ir nulle) vai nav citu mājsaimniecības rēķinu, kas nav par mājokli (MI060_F=–2))

MI075

 

Pašreizējās kopējās parādu summas novērtējums par mājokļa rēķiniem/atmaksu pa grupām

1–9

Grupa

MI075_F

1

Mainīgais lielums ir ierakstīts

– 1

Nav

– 2

Neattiecas (pašreiz nav parādu (HS010=2 un HS020=2 vai pašreiz parāda summa ir nulle) vai mājsaimniecībai nav rēķinu/atmaksu par mājokli (HS010_F=–2 un HS020_F=–2))

MI085

 

Pašreizējās kopējās parādu summas novērtējums par citiem aizņēmumiem un kredītu maksājumiem pa grupām

1–9

Grupa

MI085_F

1

Mainīgais lielums ir ierakstīts

– 1

Trūkst

– 2

Neattiecas (pašreiz nav parādu (HS030=2 vai pašreiz parāda summa ir nulle) vai nav citu mājsaimniecības aizņēmumu un kredītu atmaksu (HS030_F=–2))

Ienākumu samazināšanās

MI090

 

Ievērojama mājsaimniecības ienākumu samazināšanās pēdējo 12 mēnešu laikā

1

2

MI090_F

1

Mainīgais lielums ir ierakstīts

– 1

Nav

MI095

 

Ienākumu samazinājuma galvenais iemesls

1

Darba zaudējums/atlaišana

2

Darba stundu un/vai algas izmaiņas

3

Darba nespēja slimības vai invaliditātes dēļ

4

Bērna piedzimšana – bērna kopšanas atvaļinājums, bērna aprūpe

5

Aiziešana pensijā

6

Laulības/attiecību pārtraukšana

7

Citas izmaiņas mājsaimniecības sastāvā

8

Citi iemesli

MI095_F

1

Mainīgais lielums ir ierakstīts

– 1

Trūkst

– 2

Neattiecas (nav samazinājušies ienākumi (MI090=2))

Nākotnes prognozes

MI100

 

Prognozes par finansiālo stāvokli turpmākajos 12 mēnešos: vai jūs paredzat, ka jūsu finansiālais stāvoklis

1

uzlabosies

2

paliks apmēram tāds pats

3

pasliktināsies

4

nezinu

MI100_F

1

Mainīgais lielums ir ierakstīts

– 1

Trūkst

Finansiālā atstumtība

Iemesli, kādēļ mājsaimniecībai nav bankas norēķinu konta

MI110

 

Mājsaimniecībai nevajag kontu un tā dod priekšroku norēķiniem skaidrā naudā

1

2

MI110_F

1

Mainīgais lielums ir ierakstīts

– 1

Trūkst

– 2

Neattiecas (mājsaimniecībai ir bankas norēķinu konts (MI010=1))

MI111

 

Maksa ir par augstu

1

2

MI111_F

1

Mainīgais lielums ir ierakstīts

– 1

Trūkst

– 2

Neattiecas (mājsaimniecībai ir bankas norēķinu konts (MI010=1) vai tai to nevajag (MI110=1))

MI112

 

Mājsaimniecības dzīves vai darba vietas tuvumā nav bankas filiāles

1

2

MI112_F

1

Mainīgais lielums ir ierakstīts

– 1

Trūkst

– 2

Neattiecas (mājsaimniecībai ir bankas norēķinu konts (MI010=1) vai tai to nevajag (MI110=1))

MI113

 

Mājsaimniecība ir pieprasījusi kontu, bet tas ir noraidīts

1

2

MI113_F

1

Mainīgais lielums ir ierakstīts

– 1

Trūkst

– 2

Neattiecas (mājsaimniecībai ir bankas norēķinu konts (MI010=1) vai tai to nevajag (MI110=1))

MI114

 

Bankas mājsaimniecībai būtu atteikušas

1

2

MI114_F

1

Mainīgais lielums ir ierakstīts

– 1

Trūkst

– 2

Neattiecas (mājsaimniecībai ir bankas norēķinu konts (MI010=1) vai tai to nevajag (MI110=1))

Iemesli, kādēļ mājsaimniecībai nav komerciālā kredīta

MI120

 

Mājsaimniecībai vispār nevajag aizņemties

1

2

MI120_F

1

Mainīgais lielums ir ierakstīts

– 1

Trūkst

– 2

Neattiecas (mājsaimniecībai ir komerciālais kredīts)

MI121

 

Mājsaimniecība var aizņemties no ģimenes vai draugiem

1

2

MI121_F

1

Mainīgais lielums ir ierakstīts

– 1

Trūkst

– 2

Neattiecas (mājsaimniecībai ir komerciālais kredīts)

MI122

 

Mājsaimniecība nespēs atmaksāt parādu

1

2

MI122_F

1

Mainīgais lielums ir ierakstīts

– 1

Trūkst

– 2

Neattiecas (mājsaimniecībai ir komerciālais kredīts vai tai to nevajag (MI120=1))

MI123

 

Mājsaimniecība ir pieprasījusi kredītu, bet tas ir noraidīts

1

2

MI123_F

1

Mainīgais lielums ir ierakstīts

– 1

Trūkst

– 2

Neattiecas (mājsaimniecībai ir komerciālais kredīts vai tai to nevajag (MI120=1))

MI124

 

Mājsaimniecībai bijis kredīts, taču šī iespēja atņemta

1

2

MI124_F

1

Mainīgais lielums ir ierakstīts

– 1

Trūkst

– 2

Neattiecas (mājsaimniecībai ir komerciālais kredīts vai tai to nevajag (MI120=1))

MI125

 

Bankas kredītu mājsaimniecībai būtu atteikušas

1

2

MI125_F

1

Mainīgais lielums ir ierakstīts

– 1

Trūkst

– 2

Neattiecas (mājsaimniecībai ir komerciālais kredīts vai tai to nevajag (MI120=1))


1.3.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 62/16


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 216/2007

(2007. gada 28. februāris),

ar ko uzsāk izmeklēšanu attiecībā uz to antidempinga pasākumu iespējamo apiešanu, kas piemēroti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1629/2004 par dažu Indijas izcelsmes grafīta elektrodu sistēmu ievedumiem, ko veic ar Indijas izcelsmes mākslīgā grafīta ievedumiem, un ar ko noteikts šos ievedumus reģistrēt

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1995. gada 22. decembra Regulu (EK) Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis, (“pamatregula”) (1), un jo īpaši tās 13. panta 3. punktu un 14. panta 3. un 5. punktu,

tā kā:

A.   PIEPRASĪJUMS

(1)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 13. panta 3. punktu ir saņēmusi pieprasījumu izmeklēt Indijas izcelsmes dažu grafīta elektrodu sistēmu ievedumiem noteikto antidempinga pasākumu iespējamo apiešanu.

(2)

Eiropas Oglekļa un grafīta asociācija (EOGA) 2007. gada 15. janvārī iesniedza pieprasījumu dažu Kopienas grafīta elektrodu sistēmu ražotāju vārdā.

B.   RAŽOJUMS

(3)

Ražojums, uz kuru attiecas iespējamā pasākumu apiešana, ir Indijas izcelsmes grafīta elektrodi, ko izmanto elektriskajās krāsnīs, kuru maksimālais blīvums ir 1,65 g/cm3 vai vairāk un elektropretestība ir 6,0 μΩ.m vai mazāk, ar KN kodu ex 8545 11 00 (TARIC kods 8545110010), un šajos elektrodos izmantotie savienotāji ar KN kodu ex 8545 90 90 (TARIC kods 8545909010), neatkarīgi no tā, vai tos ieved kopā vai atsevišķi (“attiecīgais ražojums”). Šie kodi ir norādīti vienīgi informācijai.

(4)

Ražojums, uz kuru attiecas izmeklēšana, ir Indijas izcelsmes mākslīgā grafīta stieņi ar diametru 75 mm vai vairāk (“ražojums, uz kuru attiecas izmeklēšana”), ko parasti deklarē ar KN kodu ex 3801 10 00 (TARIC kods 3801100010). Šis kods ir norādīts vienīgi informācijai. Ražojums, uz kuru attiecas izmeklēšana, ir starpprodukts attiecīgā ražojuma ražošanā, un tam jau ir attiecīgā ražojuma pamatīpašības.

C.   SPĒKĀ ESOŠIE PASĀKUMI

(5)

Pašlaik spēkā esošie pasākumi, kuri, iespējams, tiek apieti, ir antidempinga pasākumi, kas noteikti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1629/2004 (2).

D.   PAMATOJUMS

(6)

Pieprasījumā ir pietiekami prima facie pierādījumi, ka attiecīgā ražojuma ievedumiem noteiktie antidempinga pasākumi tiek apieti, ievedot ražojumu, uz kuru attiecas izmeklēšana.

(7)

Iesniegtie pierādījumi ir šādi:

i)

pieprasījumā norādīts, ka pēc antidempinga pasākumu noteikšanas attiecīgajam ražojumam tirdzniecības modelis ir ievērojami mainījies saistībā ar eksportu no Indijas uz Kopienu un ka šādām izmaiņām nav cita attaisnojoša iemesla vai pamatojuma kā maksājuma noteikšana;

ii)

šīs izmaiņas tirdzniecības modelī acīmredzot rada vienkāršas pārveidošanas darbības, ko veic Kopienā, kā rezultātā ražojums, uz kuru attiecas izmeklēšana, tiek pārveidots par attiecīgo ražojumu;

iii)

turklāt pieprasījumā ir pietiekami prima facie pierādījumi tam, ka spēkā esošie antidempinga pasākumi, ko piemēro attiecīgajam ražojumam, nav atbilstoši uzlabojuši stāvokli attiecībā uz daudzumu. Nozīmīgi ražojuma, uz kuru attiecas izmeklēšana, ievedumu apjomi faktiski ir aizstājuši attiecīgā ražojuma ievedumus;

iv)

visbeidzot pieprasījumā ir pietiekami prima facie pierādījumi tam, ka pēc pārveidošanas darbībām ražojumam, uz kuru attiecas izmeklēšana, ir dempinga cenas salīdzinājumā ar attiecīgajam ražojumam iepriekš noteikto normālo vērtību;

v)

ja izmeklēšanā konstatē apiešanas darbības, uz ko attiecas pamatregulas 13. pants un kas nav vienkāršas pārveidošanas darbības, tad arī šādas darbības var izmeklēt.

E.   PROCEDŪRA

(8)

Ņemot vērā iepriekš minēto, saskaņā ar pamatregulas 14. panta 5. punktu Komisija secināja, ka ir pietiekami daudz pierādījumu, kas pamato izmeklēšanas uzsākšanu atbilstīgi pamatregulas 13. pantam un kā dēļ jāreģistrē ražojuma, uz kuru attiecas izmeklēšana, ievedumi.

a)   Anketas

(9)

Lai iegūtu izmeklēšanai vajadzīgo informāciju, Komisija nosūtīs anketas eksportētājiem/ražotājiem un eksportētāju/ražotāju asociācijām Indijā, importētājiem un importētāju asociācijām Kopienā, kas sadarbojās izmeklēšanas gaitā, kā rezultātā noteica spēkā esošos pasākumus, un Indijas valsts iestādēm. Informāciju vajadzības gadījumā var lūgt arī Kopienas ražošanas nozarei.

(10)

Katrā ziņā visām ieinteresētajām personām nekavējoties un ne vēlāk kā šīs regulas 3. pantā noteiktajā termiņā jāsazinās ar Komisiju, lai uzzinātu, vai tās ir minētas pieprasījumā, un vajadzības gadījumā pieprasītu anketu šīs regulas 3. panta 1. punktā noteiktajā termiņā, ņemot vērā to, ka šīs regulas 3. panta 2. punktā noteiktais termiņš attiecas uz visām ieinteresētajām personām.

(11)

Indijas valsts iestādēm paziņos par izmeklēšanas uzsākšanu un nosūtīs pieprasījuma kopiju.

b)   Informācijas vākšana un uzklausīšana

(12)

Ar šo visas ieinteresētās personas tiek aicinātas rakstiski darīt zināmu savu viedokli un iesniegt pamatojošus pierādījumus. Turklāt Komisija var uzklausīt ieinteresētās personas, ja tās to rakstiski pieprasa un norāda konkrētus iemeslus, kādēļ tās jāuzklausa.

c)   Atbrīvojums no ievedumu reģistrācijas vai pasākumiem

(13)

Saskaņā ar pamatregulas 13. panta 4. punktu uz tā ražojuma ievedumiem, uz kuru attiecas izmeklēšana, var attiecināt atbrīvojumu no reģistrācijas vai pasākumiem, ja šāda ievešana nav apiešana.

(14)

Tā kā Kopienā, iespējams, notiek pasākumu apiešana, saskaņā ar pamatregulas 13. panta 4. punktu atbrīvojumus var piešķirt ražojuma, uz kuru attiecas izmeklēšana, importētajiem, kuri var pierādīt, ka nav saistīti ar tiem ražotājiem, kuriem piemēro pasākumus. Importētājiem, kas vēlas saņemt atbrīvojumu, šīs regulas 3. panta 3. punktā norādītajā termiņā jāiesniedz pieprasījums, kas pienācīgi pamatots ar pierādījumiem.

F.   REĢISTRĀCIJA

(15)

Saskaņā ar pamatregulas 14. panta 5. punktu tā ražojuma ievedumi, uz kuru attiecas izmeklēšana, jāreģistrē, lai nodrošinātu attiecīga apjoma antidempinga maksājumu iekasēšanu ar atpakaļejošu spēku no dienas, kad reģistrēti šādi Indijas izcelsmes ievedumi, ja izmeklēšanā atklātu pasākumu apiešanu.

G.   TERMIŅI

(16)

Pienācīgas pārvaldības interesēs jānosaka termiņi, kuros:

ieinteresētās personas var pieteikties Komisijai, rakstiski darīt zināmu savu viedokli un iesniegt atbildes uz anketas jautājumiem vai jebkuru citu informāciju, kas jāņem vērā izmeklēšanā,

Kopienas importētāji var pieprasīt atbrīvojumu no ievedumu reģistrācijas vai pasākumiem,

ieinteresētās personas Komisijai var iesniegt rakstisku uzklausīšanas pieprasījumu.

(17)

Jāpievērš uzmanība tam, ka vairākuma pamatregulā noteikto procesuālo tiesību īstenošana ir atkarīga no tā, vai persona piesakās šīs regulas 3. pantā minētajā termiņā.

H.   NESADARBOŠANĀS

(18)

Gadījumos, kad ieinteresētā persona atsaka piekļuvi vai citādi nesniedz vajadzīgo informāciju termiņā, vai arī ievērojami kavē izmeklēšanu, var izdarīt pozitīvus vai negatīvus pagaidu vai galīgus konstatējumus saskaņā ar pamatregulas 18. pantu, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem.

(19)

Ja konstatēts, ka kāda no ieinteresētajām personām ir sniegusi nepatiesas vai maldinošas ziņas, tās neņem vērā un izmanto pieejamos faktus. Ja ieinteresētā persona nesadarbojas vai sadarbojas tikai daļēji un tādēļ saskaņā ar pamatregulas 18. pantu konstatējumi pamatojas uz pieejamajiem faktiem, rezultāts šai personai var būt mazāk labvēlīgs nekā tad, ja tā būtu sadarbojusies,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar šo saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 384/96 13. panta 3. punktu uzsāk izmeklēšanu, lai noteiktu, vai ar Indijas izcelsmes mākslīgā grafīta stieņiem ar diametru 75 mm vai vairāk, ko parasti deklarē ar KN kodu ex 3801 10 00 (TARIC kods 3801100010), ievedumiem apiet pasākumus, kas noteikti ar Regulu (EK) Nr. 1629/2004.

2. pants

Ar šo muitas iestādēm saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 384/96 13. panta 3. punktu un 14. panta 5. punktu uzdod veikt vajadzīgos pasākumus, lai reģistrētu šīs regulas 1. pantā noteiktos ievedumus Kopienā.

Reģistrācija beidzas deviņus mēnešus pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

Komisija ar regulu var noteikt, ka muitas iestādēm jāizbeidz reģistrācija attiecībā uz to ražojumu ievedumiem Kopienā, kurus ieveduši importētāji, kas iesnieguši reģistrācijas atbrīvojuma pieteikumu, un attiecībā uz kuriem konstatēts, ka tie neapiet antidempinga maksājumus.

3. pants

1.   Anketas jāpieprasa Komisijai 15 dienu laikā no šīs regulas publicēšanas dienas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.   Lai izmeklēšanā ņemtu vērā ieinteresēto personu sniegto informāciju, 40 dienu laikā pēc šīs regulas publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja vien nav noteikts citādi, tām jāsazinās ar Komisiju, lai informētu par sevi, jādara zināms savs viedoklis un jāiesniedz aizpildītas anketas vai jebkura cita informācija.

3.   Importētājiem, kas pieprasa atbrīvojumu no ievedumu reģistrācijas vai pasākumiem, tajā pašā 40 dienu termiņā jāiesniedz pieprasījums, ko pienācīgi pamato ar pierādījumiem.

4.   Ieinteresētās personas tajā pašā 40 dienu termiņā var arī pieprasīt, lai Komisija tās uzklausītu.

5.   Visa informācija, kas attiecas uz konkrēto lietu, visi uzklausīšanas vai anketu pieprasījumi, kā arī visi pieprasījumi atbrīvot ievedumus no reģistrācijas vai antidempinga pasākumiem jāiesniedz rakstiski (bet ne elektroniski, ja vien nav norādīts citādi), un tajos jānorāda ieinteresētās personas vārds, uzvārds vai nosaukums, adrese, e-pasta adrese, tālruņa un faksa numurs. Visiem rakstiskajiem iesniegumiem, tostarp šajā regulā pieprasītajai informācijai, atbildēm uz anketas jautājumiem un sarakstei, ko ieinteresētās personas veic konfidenciāli, pievieno norādi “Limited (3), un saskaņā ar pamatregulas 19. panta 2. punktu dokumentiem pievieno nekonfidenciālu versiju ar norādi “FOR INSPECTION BY INTERESTED PARTIES”.

Komisijas adrese sarakstei:

European Commission

Directorate General for Trade

Directorate H

Office: J-79 5/16

B-1049 Brussels

Fakss: (32-2) 295 65 05

4. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 28. februārī

Komisijas vārdā

Komisijas loceklis

Peter MANDELSON


(1)  OV L 56, 6.3.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2117/2005 (OV L 340, 23.12.2005., 17. lpp.).

(2)  OV L 295, 18.9.2004., 10. lpp.

(3)  Tas nozīmē, ka dokuments paredzēts tikai iekšējai lietošanai. Tas ir aizsargāts atbilstīgi 4. pantam Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regulā (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.). Tas ir konfidenciāls dokuments saskaņā ar pamatregulas 19. pantu un 6. pantu PTO Nolīgumā par GATT 1994 VI panta īstenošanu (Antidempinga nolīgums).


1.3.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 62/19


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 217/2007

(2007. gada 28. februāris),

ar ko uzsāk izmeklēšanu attiecībā uz to kompensācijas pasākumu iespējamo apiešanu, kas piemēroti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1628/2004 par dažu Indijas izcelsmes grafīta elektrodu sistēmu ievedumiem, ko veic ar Indijas izcelsmes konkrēta mākslīgā grafīta ievedumiem, un ar ko noteikts šos ievedumus reģistrēt

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1997. gada 6. oktobra Regulu (EK) Nr. 2026/97 par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 23. panta 2. punktu un 24. panta 3. un 5. punktu,

apspriedusies ar padomdevēju komiteju,

tā kā:

A.   PIEPRASĪJUMS

(1)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 23. panta 2. punktu ir saņēmusi pieprasījumu izmeklēt Indijas izcelsmes dažu grafīta elektrodu sistēmu ievedumiem noteikto kompensācijas pasākumu iespējamo apiešanu.

(2)

Eiropas Oglekļa un grafīta asociācija (EOGA) 2007. gada 15. janvārī iesniedza pieprasījumu dažu Kopienas grafīta elektrodu sistēmu ražotāju vārdā.

B.   RAŽOJUMS

(3)

Ražojums, uz kuru attiecas iespējamā pasākumu apiešana, ir Indijas izcelsmes grafīta elektrodi, ko izmanto elektriskajās krāsnīs, kuru maksimālais blīvums ir 1,65 g/cm3 vai vairāk un elektropretestība ir 6,0 μΩ.m vai mazāk, ar KN kodu ex 8545 11 00 (TARIC kods 8545110010), un šajos elektrodos izmantotie savienotāji ar KN kodu ex 8545 90 90 (TARIC kods 8545909010), neatkarīgi no tā, vai tos ieved kopā vai atsevišķi (“attiecīgais ražojums”). Šie kodi ir norādīti vienīgi informācijai.

(4)

Ražojums, uz kuru attiecas izmeklēšana, ir Indijas izcelsmes mākslīgā grafīta stieņi ar diametru 75 mm vai vairāk (“ražojums, uz kuru attiecas izmeklēšana”), ko parasti deklarē ar KN kodu ex 3801 10 00 (TARIC kods 3801100010). Šis kods ir norādīts vienīgi informācijai. Ražojums, uz kuru attiecas izmeklēšana, ir starpprodukts attiecīgā ražojuma ražošanā, un tam jau ir attiecīgā ražojuma pamatīpašības.

C.   SPĒKĀ ESOŠIE PASĀKUMI

(5)

Pašlaik spēkā esošie pasākumi, kuri, iespējams, tiek apieti, ir kompensācijas pasākumi, kas noteikti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1628/2004 (2).

D.   PAMATOJUMS

(6)

Pieprasījumā ir pietiekami prima facie pierādījumi, ka attiecīgā ražojuma ievedumiem noteiktie kompensācijas pasākumi tiek apieti, ievedot ražojumu, uz kuru attiecas izmeklēšana.

(7)

Iesniegtie pierādījumi ir šādi.

i)

Pieprasījumā norādīts, ka pēc kompensācijas pasākumu noteikšanas attiecīgajam ražojumam tirdzniecības modelis ir ievērojami mainījies saistībā ar eksportu no Indijas uz Kopienu un ka šādām izmaiņām nav cita pietiekama iemesla vai pamatojuma kā maksājuma noteikšana.

ii)

Šīs izmaiņas tirdzniecības modelī acīmredzot rada vienkāršas pārveidošanas darbības, ko veic Kopienā, kā rezultātā ražojums, uz kuru attiecas izmeklēšana, tiek pārveidots par attiecīgo ražojumu.

iii)

Turklāt pieprasījumā ir pietiekami prima facie pierādījumi tam, ka spēkā esošie kompensācijas pasākumi, ko piemēro attiecīgajam ražojumam, nav atbilstoši uzlabojuši stāvokli attiecībā uz daudzumu. Nozīmīgi ražojuma, uz kuru attiecas izmeklēšana, ievedumu apjomi faktiski ir aizstājuši attiecīgā ražojuma ievedumus.

iv)

Visbeidzot pieprasījumā ir pietiekami prima facie pierādījumi tam, ka attiecībā uz ražojumu, uz kuru attiecas izmeklēšana, aizvien tiek saņemta subsīdija.

v)

Ja izmeklēšanā konstatētu apiešanas darbības, uz ko attiecas pamatregulas 23. pants un kas nav vienkāršas pārveidošanas darbības, tad arī šādas darbības var izmeklēt.

E.   PROCEDŪRA

(8)

Ņemot vērā iepriekš minēto, saskaņā ar pamatregulas 24. panta 5. punktu Komisija secināja, ka ir pietiekami daudz pierādījumu, kas pamato izmeklēšanas uzsākšanu atbilstīgi pamatregulas 23. pantam un kā dēļ jāreģistrē ražojuma, uz kuru attiecas izmeklēšana, ievedumi.

a)   Anketas

(9)

Lai iegūtu izmeklēšanai vajadzīgo informāciju, Komisija nosūtīs anketas eksportētājiem/ražotājiem un eksportētāju/ražotāju asociācijām Indijā, tiem importētājiem un importētāju asociācijām Kopienā, kas sadarbojās izmeklēšanas gaitā, kā rezultātā noteica spēkā esošos pasākumus, un Indijas valsts iestādēm. Informāciju vajadzības gadījumā var lūgt arī Kopienas ražošanas nozarei.

(10)

Katrā ziņā visām ieinteresētajām personām nekavējoties un ne vēlāk kā šīs regulas 3. pantā noteiktajā termiņā jāsazinās ar Komisiju, lai uzzinātu, vai tās ir minētas pieprasījumā, un vajadzības gadījumā pieprasītu anketu šīs regulas 3. panta 1. punktā noteiktajā termiņā, ņemot vērā to, ka šīs regulas 3. panta 2. punktā noteiktais termiņš attiecas uz visām ieinteresētajām personām.

(11)

Indijas valsts iestādēm paziņos par izmeklēšanas uzsākšanu un nosūtīs pieprasījuma kopiju.

b)   Informācijas vākšana un uzklausīšana

(12)

Ar šo visas ieinteresētās personas tiek aicinātas rakstiski darīt zināmu savu viedokli un iesniegt pamatojošus pierādījumus. Turklāt Komisija var uzklausīt ieinteresētās personas, ja tās to rakstiski pieprasa un norāda konkrētus iemeslus, kādēļ tās jāuzklausa.

c)   Atbrīvojums no ievedumu reģistrācijas vai pasākumiem

(13)

Saskaņā ar pamatregulas 23. panta 3. punktu uz tā ražojuma ievedumiem, uz kuru attiecas izmeklēšana, var attiecināt atbrīvojumu no reģistrācijas vai pasākumiem, ja šāda ievešana nav apiešana.

(14)

Tā kā Kopienā, iespējams, notiek pasākumu apiešana, saskaņā ar pamatregulas 23. panta 3. punktu atbrīvojumus var piešķirt ražojuma, uz kuru attiecas izmeklēšana, importētajiem, kuri var pierādīt, ka nav saistīti ar tiem ražotājiem, kuriem piemēro pasākumus. Importētājiem, kas vēlas saņemt atbrīvojumu, šīs regulas 3. panta 3. punktā norādītajā termiņā jāiesniedz pieprasījums, kas pienācīgi pamatots ar pierādījumiem.

F.   REĢISTRĀCIJA

(15)

Saskaņā ar pamatregulas 24. panta 5. punktu tā ražojuma ievedumi, uz kuru attiecas izmeklēšana, jāreģistrē, lai nodrošinātu attiecīga apjoma kompensācijas maksājuma iekasēšanu ar atpakaļejošu spēku no dienas, kad reģistrēti šādi Indijas izcelsmes ievedumi, ja izmeklēšanā atklātu pasākumu apiešanu.

G.   TERMIŅI

(16)

Pienācīgas pārvaldības interesēs jānosaka termiņi, kuros:

ieinteresētās personas var pieteikties Komisijai, rakstiski darīt zināmu savu viedokli un iesniegt atbildes uz anketas jautājumiem vai jebkuru citu informāciju, kas jāņem vērā izmeklēšanā,

Kopienas importētāji var pieprasīt atbrīvojumu no ievedumu reģistrācijas vai pasākumiem,

ieinteresētās personas Komisijai var iesniegt rakstisku uzklausīšanas pieprasījumu.

(17)

Jāpievērš uzmanība tam, ka vairākuma pamatregulā noteikto procesuālo tiesību īstenošana ir atkarīga no tā, vai persona piesakās šīs regulas 3. pantā minētajā termiņā.

H.   NESADARBOŠANĀS

(18)

Gadījumos, kad kāda ieinteresētā persona atsaka piekļuvi vai citādi nesniedz vajadzīgo informāciju termiņā, vai arī ievērojami kavē izmeklēšanu, var izdarīt pozitīvus vai negatīvus pagaidu vai galīgus konstatējumus saskaņā ar pamatregulas 28. pantu, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem.

(19)

Ja konstatēts, ka kāda no ieinteresētajām personām ir sniegusi nepatiesas vai maldinošas ziņas, tās neņem vērā un izmanto pieejamos faktus. Ja ieinteresētā persona nesadarbojas vai sadarbojas tikai daļēji un tādēļ saskaņā ar pamatregulas 28. pantu konstatējumi pamatojas uz pieejamajiem faktiem, rezultāts šai personai var būt mazāk labvēlīgs nekā tad, ja tā būtu sadarbojusies,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar šo saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2026/97 23. panta 2. punktu uzsāk izmeklēšanu, lai noteiktu, vai ar Indijas izcelsmes mākslīgā grafīta stieņiem ar diametru 75 mm vai vairāk, ko parasti deklarē ar KN kodu ex 3801 10 00 (TARIC kods 3801100010), ievedumiem apiet pasākumus, kas noteikti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1628/2004.

2. pants

Ar šo muitas iestādēm saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2026/97 23. panta 2. punktu un 24. panta 5. punktu uzdod veikt vajadzīgos pasākumus, lai reģistrētu šīs regulas 1. pantā noteiktos ievedumus Kopienā.

Reģistrācija beidzas deviņus mēnešus pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

Komisija ar regulu var noteikt, ka muitas iestādēm jāizbeidz reģistrācija attiecībā uz to ražojumu ievedumiem Kopienā, kurus ieveduši importētāji, kas iesnieguši reģistrācijas atbrīvojuma pieteikumu, un attiecībā uz kuriem konstatēts, ka tie neapiet kompensācijas maksājumus.

3. pants

1.   Anketas jāpieprasa Komisijai 15 dienu laikā no šīs regulas publicēšanas dienas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.   Lai izmeklēšanā ņemtu vērā ieinteresēto personu sniegto informāciju, 40 dienu laikā pēc šīs regulas publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja vien nav noteikts citādi, tām jāsazinās ar Komisiju, lai informētu par sevi, jādara zināms savs viedoklis un jāiesniedz aizpildītas anketas vai jebkura cita informācija.

3.   Importētājiem, kas pieprasa atbrīvojumu no ievedumu reģistrācijas vai pasākumiem, tajā pašā 40 dienu termiņā jāiesniedz pieprasījums, ko pienācīgi pamato ar pierādījumiem.

4.   Ieinteresētās personas tajā pašā 40 dienu termiņā var arī pieprasīt, lai Komisija tās uzklausītu.

5.   Visa informācija, kas attiecas uz konkrēto lietu, visi uzklausīšanas vai anketu pieprasījumi, kā arī visi pieprasījumi atbrīvot ievedumus no reģistrācijas vai pasākumiem jāiesniedz rakstiski (bet ne elektroniski, ja vien nav norādīts citādi) un tajos jānorāda ieinteresētās personas vārds, uzvārds vai nosaukums, adrese, e-pasta adrese, tālruņa un faksa numurs. Visiem rakstiskajiem iesniegumiem, tostarp šajā regulā pieprasītajai informācijai, atbildēm uz anketas jautājumiem un sarakstei, ko ieinteresētās personas veic konfidenciāli, pievieno norādi “Limited (3), un saskaņā ar pamatregulas 29. panta 2. punktu dokumentiem pievieno nekonfidenciālu versiju ar norādi “FOR INSPECTION BY INTERESTED PARTIES”.

Komisijas adrese sarakstei:

European Commission

Directorate General for Trade

Directorate H

J-79 5/16

B-1049 Brussels

Fakss (32-2) 295 65 05

4. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 28. februārī

Komisijas vārdā

Komisijas loceklis

Peter MANDELSON


(1)  OV L 288, 21.10.1997., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 461/2004 (OV L 77, 13.3.2004., 12. lpp.).

(2)  OV L 295, 18.9.2004., 4. lpp.

(3)  Tas nozīmē, ka dokuments paredzēts tikai iekšējai lietošanai. To aizsargā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regulas (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem 4. pantu (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.). Tas ir konfidenciāls dokuments saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2026/97 29. pantu (OV L 288, 21.10.1997., 1. lpp.) un 12. pantu PTO Nolīgumā par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem.


1.3.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 62/22


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 218/2007

(2007. gada 28. februāris),

ar ko atver Kopienas tarifu kvotas attiecībā uz vīniem un paredz to pārvaldību

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1493/1999 par vīna tirgus kopīgo organizāciju (1), un jo īpaši tās 62. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Vēstuļu apmaiņas veidā noslēgtajā nolīgumā starp Eiropas Kopienu un Argentīnas Republiku par koncesiju izmaiņām Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovākijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Ungārijas Republikas saistību sarakstos, tām pievienojoties Eiropas Kopienai (2), kas apstiprināts ar Padomes Lēmumu 2006/930/EK (3), paredzēts atvērt tarifu kvotas attiecībā uz vīniem.

(2)

Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regulā (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (4), ir kodificēti pārvaldības noteikumi attiecībā uz tarifu kvotām, kuras paredzēts izmantot, ievērojot muitas deklarāciju pieņemšanas datumu hronoloģisko secību.

(3)

Ievērojot saistības, ko Kopiena uzņēmusies saskaņā ar Vēstuļu apmaiņas veidā noslēgto nolīgumu, šo regulu piemēro no 2007. gada 1. janvāra.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Vīna pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Attiecībā uz produktiem, ko ieved Kopienā, atver šādas tarifu kvotas:

a)

tarifa likmes kvota 20 000 hl (erga omnes) attiecībā uz vīnu (tarifa pozīcijas numurs 2204 29 65 un 2204 29 75), kvotas likme 8 EUR/hl (kārtas numurs 09.0095);

b)

tarifa likmes kvota 40 000 hl (erga omnes) attiecībā uz vīnu (tarifa pozīcijas numurs 2204 21 79 un 2204 21 80), kvotas likme 10 EUR/hl (kārtas numurs 09.0097).

2. pants

Kopienas tarifu kvotas, kas minētas 1. pantā, pārvalda Komisija saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2454/93 308.a, 308.b un 308.c pantu.

3. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2007. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 28. februārī

Komisijas vārdā

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 179, 14.7.1999., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1791/2006 (OV L 363, 20.12.2006., 1. lpp.).

(2)  OV L 355, 15.12.2006, 92. lpp.

(3)  OV L 355, 15.12.2006, 91. lpp.

(4)  OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1875/2006 (OV L 360, 19.12.2006., 64. lpp.).


II Tiesību akti, kas pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta

LĒMUMI

Komisija

1.3.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 62/23


KOMISIJAS LĒMUMS

(2007. gada 26. februāris),

ar kuru nosaka, ka 30. panta 1. punkts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/17/EK, ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, ir piemērojams elektroenerģijas un gāzes piegādei Anglijā, Skotijā un Velsā

(izziņots ar dokumenta numuru K(2007) 559)

(Autentisks ir tikai teksts angļu valodā)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2007/141/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvu 2004/17/EK, ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs (1), un jo īpaši tās 30. panta 4. un 6. punktu,

ņemot vērā Apvienotās Karalistes pieprasījumu, ko tā iesniedza elektroniskā vēstulē 2006. gada 24. oktobrī un apstiprināja ar parakstītu faksu tajā pašā dienā, un papildu informāciju, ko Komisijas darbinieki elektroniskā veidā pieprasīja 2006. gada 17. novembrī un ko Apvienotā Karaliste iesniedza elektroniskā vēstulē, kas datēta ar 27.11.2006.,

ņemot vērā neatkarīgās valsts iestādes Office of the Gas and Electricity Markets (OFGEM) atzinumu par to, ka nosacījumi Direktīvas 2004/17/EK 30. panta 1. punkta piemērošanai ir izpildīti,

tā kā:

(1)

Direktīvas 2004/17/EK 30. pantā ir noteikts, ka direktīva neattiecas uz līgumiem, kas paredzēti, lai dotu tiesības veikt kādu no darbībām, uz kurām attiecas direktīva, ja dalībvalstī, kurā attiecīgo darbību veic, uz to attiecas tieša konkurence tirgos ar neierobežotu piekļuvi. To, vai uz kādu darbību attiecas vai neattiecas tieša konkurence, novērtē, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem un ņemot vērā attiecīgās nozares īpatnības. Piekļuvi tirgum uzskata par neierobežotu, ja dalībvalsts ir īstenojusi un piemērojusi attiecīgos Kopienas tiesību aktus, kas padara pieejamu konkrēto nozari vai tās daļu.

(2)

Šie tiesību akti ir norādīti Direktīvas 2004/17/EK XI pielikumā, kurā attiecībā uz elektroenerģijas nozari ir atsauce uz Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 19. decembra Direktīvu 96/92/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu (2). Direktīva 96/92/EK ir aizstāta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. jūnija Direktīvu 2003/54/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un par Direktīvas 96/92/EK atcelšanu (3); jaunā direktīva paredz tirgus atvēršanu vēl lielākā mērā. Attiecībā uz gāzes nozari XI pielikumā ir atsauce uz Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 22. jūnija Direktīvu 98/30/EK par kopīgiem noteikumiem dabasgāzes iekšējam tirgum (4). Direktīva 98/30/EK ir aizstāta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. jūnija Direktīvu 2003/55/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu un par Direktīvas 98/30/EK atcelšanu (5); jaunā direktīva paredz tirgus atvēršanu vēl lielākā mērā.

(3)

Saskaņā ar Direktīvas 2004/17/EK 62. panta 2. punktu minētās direktīvas III sadaļa, kurā paredzēti pakalpojumu projektu konkursu noteikumi, neattiecas uz konkursiem, ko organizē, lai attiecīgajā dalībvalstī veiktu darbību, attiecībā uz kuru 30. panta 1. punkta piemērojamība ir noteikta ar Komisijas lēmumu vai attiecībā uz kuru minētais punkts ir uzskatīts par piemērojamu, ievērojot 30. panta 4. punkta otro vai trešo daļu vai 30. panta 5. punkta ceturto daļu.

(4)

Apvienotās Karalistes iesniegtais pieprasījums attiecas uz elektroenerģijas un gāzes vairumpiegādi un mazumpiegādi Anglijā, Skotijā un Velsā. Lai gan starp abām nozarēm pastāv zināma līdzība, tomēr, ņemot vērā to īpatnības – jo īpaši ļoti ierobežoto aizvietojamību –, ir lietderīgi uzskatīt, ka pastāv nevis viens “enerģijas tirgus”, bet gan divi dažādi produktu tirgi – gāzes un elektroenerģijas.

(5)

Ņemot vērā elektroenerģijas tirgu vienoto raksturu trīs ģeogrāfiskajos apgabalos, uz kuriem attiecas konkrētais pieprasījums, un ierobežotās iespējas (6) savienot Apvienotās Karalistes un pārējo Kopienas apgabalu elektroenerģijas piegādes tīklus, Anglija, Skotija un Velsa jāuzskata par piemērotu elektroenerģijas tirgu, lai attiecībā uz to novērtētu Direktīvas 2004/17/EK 30. panta 1. punktā paredzētos nosacījumus. Attiecībā uz gāzi jāsecina arī, ka piemērots ģeogrāfiskais tirgus ir Lielbritānija, jo, kā norādījis British Office of Fair Trade, “gāzes tirdzniecības režīmam ir savas robežas. Lai gan pa Bacton-Zeebrugge pieslēguma vadu tiek veikta gāzes tirdzniecība ar kontinentālo Eiropu, attiecīgie daudzumi ir salīdzinoši nelieli.” Tas pats attiecas uz tirdzniecības apjomiem starp Lielbritāniju un Ziemeļīriju (uz pēdējo šis lēmums neattiecas) un Īrijas Republiku. Šie secinājumi saskan ar vienu no konstatējumiem, kas pausts Komisijas paziņojumā Padomei un Eiropas Parlamentam “Pārskats par virzību iekšējā gāzes un elektrības tirgus izveidē” (7), turpmāk tekstā “2005. gada pārskats”, – ka “no ekonomikas viedokļa … elektroenerģijas un gāzes tirgi ES vēl aizvien ir pašu valstu pārziņā”.

(6)

Minētais novērtējums, kā arī visi citi novērtējumi, kas iekļauti šajā lēmumā, ir veikti tikai un vienīgi Direktīvas 2004/17/EK vajadzībām un neierobežo konkurences noteikumu piemērošanu.

(7)

Attiecībā uz elektroenerģiju Apvienotā Karaliste ir īstenojusi un piemērojusi ne tikai Direktīvu 96/92/EK, bet arī Direktīvu 2003/54/EK. Arī attiecībā uz gāzi Apvienotā Karaliste ir īstenojusi ne tikai Direktīvu 98/30/EK, bet arī Direktīvu 2003/55/EK. Tādējādi un saskaņā ar 30. panta 3. punkta pirmo daļu piekļuve gan elektroenerģijas, gan gāzes tirgum uzskatāma par neierobežotu.

(8)

To, vai uz kādu darbību attiecas vai neattiecas tieša konkurence, ir jānovērtē, pamatojoties uz dažādiem rādītājiem, no kuriem izšķirošs pats par sevi nav neviens. 2005. gada pārskatā Komisija norādīja, ka “vairāku valstu tirgos vērojama augsta rūpniecības koncentrācija, kas kavē efektīvas konkurences attīstību” (8). Tādējādi Komisija uzskatīja, ka “viens no valstu tirgos esošās konkurences pakāpes rādītājiem ir triju lielāko ražotāju (elektroenerģijas) un vairumpiegādātāju (gāzes) kopējā tirgus daļa” (9). Saskaņā ar jaunāko pieejamo informāciju trīs lielāko elektroenerģijas ražotāju kopējā tirgus daļa no visa ražošanas apjoma ir 39 % (10), bet trīs lielāko gāzes piegādātāju kopējā tirgus daļa vairumtirgū ir 36 % (11). Abi šie rādītāji jāuzskata par pietiekami zemu līmeni un par norādi uz tiešu konkurenci.

(9)

Arī likviditātes pakāpe ir labs konkurenci raksturojošs rādītājs, jo konkurences apstākļus elektroenerģijas un gāzes piegādes tirgū lielā mērā ietekmē likviditāte vairumtirgos. Apvienotās Karalistes elektroenerģijas vairumtirgum ir raksturīga divpusēja tirdzniecība, kas balstīta uz starpniecības darījumiem. Turklāt pastāv vairāk nekā viena enerģētikas birža, lai gan UKPX ir vislielākā no tām. Daži galvenie vairumtirgus dalībnieki ir ražošanas jaudu īpašnieki; īpašumtiesības atrodas dažādu tirgus dalībnieku rokās – 8 uzņēmumiem pieder aptuveni 70 % no ražošanas jaudām. Apvienotajā Karalistē daudzkārtējās tirdzniecības apjoms pirms piegādes ir aptuveni trīs reizes lielāks nekā patēriņa apjoms (12). Šī likviditātes pakāpe jāuzskata par apmierinošu, t.i., par tādu, kas kalpo par labi funkcionējoša un konkurētspējīga vairumtirgus rādītāju. Arī attiecībā uz gāzes nozari daudzkārtējās tirdzniecības apjoms pirms piegādes jāuzskata par pietiekamu, jo arī tas 2–3 reizes pārsniedz kopējo patēriņu (13). Arī mazumtirdzniecības tirgus dalībnieku skaits ir pietiekams – mājsaimniecību tirgū darbojas seši galvenie piegādātāji, un citi uzņēmumi darbojas lielo lietotāju nozarē (14). Gāzes tirgiem ir raksturīgs arī pietiekams skaits aktīvo dalībnieku, un kopumā situācija ir raksturojama šādi: “[Apvienotās Karalistes] gāzes tirgū pastāv spēcīga konkurence – vairumtirgū darbojas aptuveni 10 uzņēmumi. Tāpat kā elektroenerģijas tirgū galvenie gāzes piegādātāji mājsaimniecībām ir seši uzņēmumi, … [no kuriem] … pieci ir jauni gāzes piegādes tirgus dalībnieki. Lielie lietotāji, tostarp vairāki lielie naftas uzņēmumi, pērk gāzi tieši no vairumtirgus.” (15) Tāpēc šie faktori jāuztver kā norāde uz tiešu konkurenci tirgū.

(10)

Arī līdzsvarošanas tirgu darbības jāuzskata par rādītājiem ne vien attiecībā uz ražošanu, bet arī uz vairumtirgu un mazumtirgu. Faktiski “jebkuram tirgus dalībniekam, kurš produkcijas piedāvājumu nespēj pielāgot savu klientu specifikai, var nākties saskarties ar starpību, kas veidojas starp cenu, par kādu pārvades sistēmas operators (PSO) pārdos izlīdzinošo elektroenerģiju, un cenu, par kādu tas atpirks pārprodukciju. Šīs cenas pārvades sistēmas operatoram var vai nu tieši noteikt regulators, vai arī cenu noteikšanā tiek izmantots uz tirgu balstīts mehānisms, kurā cenu nosaka citu ražotāju piedāvājumi, kuri vēlas savu ražošanu regulēt uz augšu vai uz leju. … Mazajiem tirgus dalībniekiem rodas būtiska problēma, ja pastāv draudi, ka izveidosies liela starpība starp iepirkumu cenu no PSO un pārdošanas cenu. Tas novērojams vairākās dalībvalstīs un varētu kaitēt konkurences attīstībai. Liela cenu starpība varētu norādīt uz to, ka līdzsvarošanas tirgū ir nepietiekama konkurence un dominē tikai viens vai divi galvenie ražotāji. Šādas grūtības vēl pastiprinās, ja tīkla lietotāji nespēj pielāgot savas pozīcijas tuvu reālajam laikam” (16). Kopš režīma “British Electricity Trading and Transmission Arrangements” (“BETTA”) ieviešanas Anglijai, Skotijai un Velsai ir vienots līdzsvarošanas tirgus. Tā galvenās pazīmes (uz tirgu pamatota cenu veidošana, slēgšana uz pusstundu un samērā nelielā cenu starpība) ir tādas, varētu uzskatīt par tiešas konkurences rādītājiem. Attiecīgi arī gāzes nozarē līdzsvarošanas cenas nosaka, pamatojoties uz pārvades sistēmas operatora pārvaldītu tirgus mehānismu. Līdzsvarošana tiek veikta katru dienu, un parasti nepastāv būtiska starpība starp pirkšanas un pārdošanas cenu. Šis nediskriminējošais mehānisms nerada šķērsli piegādātājiem.

(11)

Ņemot vērā attiecīgo produktu (elektroenerģijas un gāzes) pazīmes un to, ka aizvietošanai piemēroti produkti vai pakalpojumi ir retums vai nav pieejami nemaz, cenu konkurencei un cenu veidošanai ir daudz lielāka nozīme, novērtējot konkurences situāciju elektroenerģijas un gāzes tirgos. To patērētāju skaits, kuri maina piegādātāju, ir faktiskas cenu konkurences rādītājs un tādējādi netieši arī “dabisks konkurences efektivitātes radītājs. Kaut arī nevar neņemt vērā labumus, ko rada iespēja no jauna vienoties ar sākotnējo piegādātāju, ja piegādātājus maina tikai daži patērētāji, varētu rasties tirgus funkcionēšanas problēmas” (17). Turklāt tas, ka “pastāv gala lietotājiem noteikto cenu regulēšana, viennozīmīgi ir noteicošais faktors, kas nosaka patērētāju uzvedību … Kaut arī kontroles saglabāšana varētu būt pamatota pārejas posmā, tā kļūs par aizvien lielāku traucēkli, pieaugot nepieciešamībai pēc ieguldījumiem” (18).

(12)

Apvienotajā Karalistē vērojamā tendence mainīt piegādātāju trim elektroenerģijas patērētāju kategorijām – lielajiem un ļoti lielajiem rūpnieciskajiem lietotājiem, maziem un vidējiem rūpnieciskajiem lietotājiem un uzņēmumiem, un ļoti maziem uzņēmumiem un mājsaimniecībām – ir vairāk par 70 % pirmajās divās grupās un gandrīz 50 % pēdējā grupā (19), turklāt gala patērētājiem noteikto elektroenerģijas cenu kontrole tika atcelta 2002. gadā (20). Apvienotajā Karalistē vērojamā tendence mainīt gāzes piegādātāju trim patērētāju kategorijām – lielajiem un ļoti lielajiem rūpnieciskajiem lietotājiem, tostarp spēkstacijām, mazajiem un vidējiem rūpnieciskajiem lietotājiem un uzņēmumiem, un ļoti maziem uzņēmumiem un mājsaimniecībām – ir vairāk par 70 % pirmajās divās grupās un gandrīz 50 % pēdējā grupā (21). Visiem gala patērētājiem noteikto cenu kontrole tika atcelta 2002. gadā. Tādējādi Apvienotajā Karalistē situācija attiecībā uz piegādātāju maiņu un gala patērētājiem noteikto cenu kontroli ir apmierinoša un uzskatāma par tiešas konkurences rādītāju.

(13)

Ņemot vērā šos rādītājus un kopējo šīs nozares situāciju Anglijā, Skotijā un Velsā, kas izriet no Apvienotās Karalistes sniegtās informācijas, 2005. gada pārskata un tā tehniskā pielikuma, kā arī no Provizoriskā ziņojuma, – jo īpaši to, kādā mērā tīkli ir nošķirti no ražošanas/piegādes, un tīklu piekļuves efektīvo regulēšanu, – jāuzskata, ka attiecībā uz elektroenerģijas un gāzes piegādi Anglijā, Skotijā un Velsā ir izpildīts Direktīvas 2004/17/EK 30. panta 1. punkta nosacījums par tiešo konkurenci. Kā minēts iepriekš 7. apsvērumā, nosacījums par brīvu piekļuvi uzskatāms par izpildītu. Tādējādi Direktīva 2004/17/EK nav piemērojama ne gadījumos, kad līgumslēdzējas iestādes piešķir līgumus, kas paredzēti, lai dotu tiesības iespēju piegādāt elektroenerģiju un/vai gāzi šajos ģeogrāfiskajos apgabalos, ne arī tad, kad tās organizē projektu konkursus minēto darbību veikšanai šajos apgabalos. Jāatgādina, ka uz citu darbību veikšanai, piemēram, elektroenerģijas un gāzes sadalei piešķirtajiem līgumiem joprojām attiecas Direktīvas 2004/17/EK noteikumi.

(14)

Šis lēmums ir pamatots ar juridisko un faktisko situāciju 2006. gada novembrī, kā tā ir atspoguļota Apvienotās Karalistes iesniegtajā informācijā, 2005. gada pārskatā un tā tehniskajā pielikumā. Lēmumu var pārskatīt, ja būtiskas izmaiņas juridiskajā vai faktiskajā situācijā norādīs, ka nosacījumi Direktīvas 2004/17/EK 30. panta 1. punkta piemērošanai vairs netiek ievēroti.

(15)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Valsts līgumu padomdevēju komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Direktīvu 2004/17/EK nepiemēro līgumiem, ko piešķir līgumslēdzēji un kas paredzēti, lai dotu tiem tiesības veikt elektroenerģijas un/vai gāzes piegādi Anglijā, Skotijā un Velsā.

2. pants

Šis lēmums ir pamatots ar juridisko un faktisko situāciju 2006. gada novembrī, kā tā ir atspoguļota Apvienotās Karalistes iesniegtajā informācijā, 2005. gada pārskatā un tā tehniskajā pielikumā. Lēmumu var pārskatīt, ja būtiskas izmaiņas juridiskajā vai faktiskajā situācijā norādīs, ka nosacījumi Direktīvas 2004/17/EK 30. panta 1. punkta piemērošanai vairs netiek ievēroti.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajai Karalistei.

Briselē, 2007. gada 26. februārī

Komisijas vārdā

Komisijas loceklis

Charlie McCREEVY


(1)  OV L 134, 30.4.2004., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Direktīvu 2006/97/EK (OV L 363, 20.12.2006., 107. lpp.).

(2)  OV L 27, 30.1.1997., 20. lpp.

(3)  OV L 176, 15.7.2003., 37. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Lēmumu 2006/653/EK (OV L 270, 29.9.2006., 72. lpp.).

(4)  OV L 204, 21.7.1998., 1. lpp.

(5)  OV L 176, 15.7.2003., 57. lpp.

(6)  Aptuveni 4 % no elektroenerģijas pieprasījuma augstākā līmeņa.

(7)  COM(2005) 568, galīgā redakcija, 15.11.2005.

(8)  Sk. 2. lpp. “Ziņojums 2005”. Sk. arī Komisijas ziņojumu “Gada pārskats par gāzes un elektroenerģijas iekšējā tirgus īstenošanu”, COM(2004) 863, galīgā redakcija, 5.1.2005., 4. lpp.

(9)  Salīdz. ar 2005. gada pārskatu, 7. lpp.

(10)  Sk. Komisijas dienestu darba dokumentu, 2005. gada pārskata tehnisko pielikumu, SEC(2005) 1448, 44. lpp., 4.1. tabula. Turpmāk tekstā – “Tehniskais pielikums”.

(11)  Tehniskais pielikums, 55. lpp., 5.1. tabula.

(12)  Sk. Nozares pētījuma par konkurenci gāzes un elektroenerģijas tirgū provizorisko ziņojumu (turpmāk tekstā – “Provizoriskais ziņojums”), 42. diagramma, 113. lpp.

(13)  Provizoriskais ziņojums, 64. punkts, 25. lpp.

(14)  Tehniskais pielikums, 177. lpp.

(15)  Tehniskais pielikums, 178. lpp.

(16)  Tehniskais pielikums, 67.–68. lpp.

(17)  2005. gada pārskats, 9. lpp.

(18)  Tehniskais pielikums, 17. lpp.

(19)  2005. gada pārskats, 10. lpp.

(20)  Tehniskais pielikums, 177. lpp.

(21)  2005. gada pārskats, 10. lpp.


1.3.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 62/27


KOMISIJAS LĒMUMS

(2007. gada 28. februāris),

ar ko izveido Kopienas Veterināro ārkārtas vienību, kas palīdzēs Komisijai atbalstīt dalībvalstis un trešās valstis ar noteiktām dzīvnieku slimībām saistītos veterinārajos jautājumos

(2007/142/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

tā kā:

(1)

Gadījumā, ja ir konstatēti noteikti dzīvnieku slimību uzliesmojumi vai ir aizdomas par tiem, Komisijai ir jāsniedz palīdzība dalībvalstīm un trešām valstīm, nodrošinot augsti kvalificētu speciālistu veiktu veterināri epidemioloģisko ekspertīzi. Veterinārās ekspertīzes pieejamība tika apskatīta arī saistībā ar Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomi.

(2)

Komisijai ir nepieciešama iespēja nekavējoši nodrošināt atbilstošu tehnisko ekspertīzi veterinārajā jomā, lai tā spētu veikt savus uzdevumus, jo īpaši dzīvnieku slimību uzliesmojumu gadījumos.

(3)

Ekspertīzi un atbalstu efektīvāk spēj sniegt specializēta ekspertu vienība, piemēram, Kopienas Veterinārā ārkārtas vienība, kuras dalībnieku pakalpojumi pēc pieprasījuma ir pieejami Komisijai. Ir jāizveido šāda vienība un jānosaka tās uzdevumi.

(4)

Lai Kopienas Veterinārā ārkārtas vienība spētu sniegt Komisijai nepieciešamo veterināri tehnisko palīdzību, tās dalībniekus var nosūtīt uz attiecīgajām dalībvalstīm vai trešām valstīm. Tādā gadījumā vienības dalībniekiem jāsadarbojas ar attiecīgo dalībvalstu vai trešo valstu kompetentajām iestādēm.

(5)

Kopienas Veterinārajai ārkārtas vienībai vajadzības gadījumā cieši jāsadarbojas ar citām starptautiskajām ekspertu grupām, piemēram, ar Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru (ECDC), Pasaules Dzīvnieku veselības organizāciju (OIE), Pārtikas un lauksaimniecības organizāciju (FAO) un Pasaules Veselības organizāciju (WHO), lai nodrošinātu pieejamo ekspertu pakalpojumu izmantošanu visefektīvākajā veidā,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. pants

1.   Kopienas Veterinārā ārkārtas vienība, kas sastāv no ekspertiem (“vienība”), ir izveidota, lai sniegtu veterināri tehnisko palīdzību saistībā ar kontroles pasākumiem attiecībā uz Padomes Direktīvas 82/894/EEK (1) I pielikumā minētajām slimībām, uz kurām attiecas paziņošanas pienākums (“slimības”).

2.   Par vienības dalībniekiem izraugās ekspertus, kas darbojas veterinārās epidemioloģijas, virusoloģijas, ar savvaļas dzīvniekiem saistīto jautājumu, slimību apkarošanas programmu pārvaldības, laboratoriskās diagnostikas, veterināro pakalpojumu organizēšanas un normatīvās sistēmas, riska paziņošanas, pārvaldības un citās attiecīgās ar dzīvnieku slimību kontroli saistītās jomās.

2. pants

1.   Vienība sniedz Komisijai palīdzību veterināri tehniskos jautājumos saistībā ar dzīvnieku slimību kontroles pasākumiem, kas veicami gadījumā, ja konstatēts slimības uzliesmojums vai ir aizdomas par to.

Šāda palīdzība jo īpaši ietver:

a)

zinātnisko, tehnisko un pārvaldības palīdzību, veicot slimību uzraudzību, monitoringu, kontroli un apkarošanu ciešā sadarbībā ar attiecīgo dalībvalstu un trešo valstu kompetentajām iestādēm, ja ir konstatēts slimības uzliesmojums vai ir aizdomas par to;

b)

specifiskas zinātniskās konsultācijas par piemērotām diagnostikas metodēm un epidemioloģisko izmeklēšanu, saskaņojot tās ar attiecīgo Kopienas references laboratoriju atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 882/2004 VII pielikuma sarakstam (2) un attiecīgā gadījumā ar citām references laboratorijām;

c)

specifisku palīdzību, nodrošinot koordināciju starp dalībvalstu un trešo valstu veterinārajiem dienestiem un attiecīgo Kopienas references laboratoriju atbilstoši Regulas (EK) Nr. 882/2004 VII pielikuma sarakstam, un attiecīgā gadījumā ar citām references laboratorijām.

2.   Komisija var savā tīmekļa vietnē publicēt kopsavilkuma ziņojumu par vienības darbu un ar to saistītus atzinumus vai darba dokumentus.

3. pants

1.   Katru gadu ne vēlāk kā 1. jūnijā un pirmo reizi ne vēlāk kā 30 dienas pēc šā lēmuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī dalībvalstis iesniedz Komisijai to ekspertu sarakstu, kuru kandidatūras tās ierosina izraudzīšanai par vienības dalībniekiem sekojošajam kalendārajam gadam.

Šajā gadījumā dalībvalstis iesniedz visu attiecīgo informāciju par katra izraudzītā eksperta kvalifikāciju un ekspertīzes jomu, kurā tas darbojas.

2.   Vienības dalībniekus ieceļ Komisija, izraugoties tos no dalībvalstu ierosināto ekspertu vidus.

Komisija katru gadu ne vēlāk kā 1. novembrī Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas ietvaros informē dalībvalstis par vienības dalībnieku precizēto sarakstu.

Komisija šo precizēto sarakstu publicē savā tīmekļa vietnē.

Dalībnieku vārdus un uzvārdus apkopo, apstrādā un publicē atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 45/2001 (3).

Dalībniekus, kuri vairs nespēj efektīvi piedalīties vienības darbā, atkāpjas vai neievēro šā lēmuma 4. panta vai Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 287. panta prasības, var nomainīt.

4. pants

Vienība darbojas atbilstīgi reglamentam, ko Komisijas dienesti noteikuši, pamatojoties uz standarta reglamentu ekspertu grupām.

Šo reglamentu publicē Komisijas tīmekļa vietnē.

5. pants

Vienības dalībnieki:

a)

pēc Komisijas pieprasījuma jebkurā laikā ir gatavi operatīvi sniegt savus pakalpojumus;

b)

neizpauž vienības darba rezultātā iegūto informāciju, ja tiem ir darīts zināms, ka šāda informācija ir konfidenciāla.

6. pants

Vienības dalībnieki var saņemt atlīdzību par dalību vienības darbā uz vietas un darbojoties vienības vadītāja vai referenta amatā attiecīgā konkrētā misijā, kā paredzēts šā lēmuma pielikumā.

Komisija atlīdzina ceļa un uzturēšanās izdevumus atbilstīgi Eiropas Komisijas Individuālo tiesību administrēšanas un realizēšanas biroja Ekspertu nodaļas noteikumiem par pieaicināto ekspertu ceļa, uzturēšanās un citiem izdevumiem.

Briselē, 2007. gada 28. februārī

Komisijas vārdā

Komisijas loceklis

Markos KYPRIANOU


(1)  OV L 378, 31.12.1982., 58. lpp.

(2)  OV L 165, 30.4.2004., 1. lpp.

(3)  OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.


PIELIKUMS

ATLĪDZĪBA

Vienības dalībnieki var saņemt šādu atlīdzību par dalību vienības darbā:

 

Par dalību vienības darbā uz vietas:

EUR 300 par katru pilnu dalības dienu vai EUR 150 par dalību no rīta vai pēcpusdienā vai par piedalīšanos ārējā sanāksmē, kas apmeklēta saistībā ar vienības darbu.

 

Ieņemot vienības vadītāja vai referenta amatu, par darbu, kura veikšanai vajadzīga ne mazāk kā viena diena, un ar iepriekšēju rakstisku Komisijas piekrišanu:

EUR 300.