ISSN 1725-5112

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 32

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

50. gadagājums
2007. gada 6. februāris


Saturs

 

II   Tiesību akti, kas pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta

Lappuse

 

 

LĒMUMI

 

 

Komisija

 

 

2007/51/EK

 

*

Komisijas Lēmums (2004 gada 18. februāris) par valsts atbalstu C27/2001 (ex NN 2/2001) saistībā ar Francijas īstenoto Lauksaimnieciskas izcelsmes piesārņojumu kontroles programmu (LIPKP) laikā no 1994. līdz 2004. gadam (izziņots ar dokumenta numuru K(2004) 415)

1

 

 

2007/52/EK

 

*

Komisijas Lēmums (2004. gada 19. maijs) par atbalsta shēmu mājputnu fermām, AIMA programmu putnkopības nozarei, kuru Itālija grasās ieviest — C 59/2001 (ex N 97/1999) (izziņots ar dokumenta numuru K(2004) 1802)

14

 

 

2007/53/EK

 

*

Komisijas Lēmums (2006. gada 24. maijs) par procesu saskaņā ar EK Līguma 82. pantu un Eiropas Ekonomikas zonas līguma 54. pantu pret Microsoft Corporation (Lieta Nr. COMP/C–3/37.792 – Microsoft) (izziņots ar dokumenta numuru K(2004)900)  ( 1 )

23

 

 

2007/54/EK

 

*

Komisijas Lēmums (2004. gada 2. jūnijs) attiecībā uz valsts atbalstu, ko Itālija (Sicīlijas reģions) paredzējusi piešķirt lauksaimniecības produktu tirdzniecības veicināšanai un reklāmai (izziņots ar dokumenta numuru K(2004) 1923)  ( 1 )

29

 

 

2007/55/EK

 

*

Komisijas Lēmums (2005. gada 9. novembris) par atbalsta shēmu, ko Francija paredzējusi īstenot attiecībā uz deserta vīnu Pineau des Charentes, Floc de Gascogne, Pommeau de Normandie un Macvin du Jura ražotājiem un tirgotājiem (izziņots ar dokumenta numuru K(2005) 4189)

37

 

 

2007/56/EK

 

*

Komisijas Lēmums (2006. gada 16. maijs) par valsts atbalstu Nr. C 26/2004 (ex NN 38/2004), ko Vācijas Federatīvā Republika sniegusi uzņēmumam Schneider Technologies AG (izziņots ar dokumenta numuru K(2006) 1857)  ( 1 )

49

 

 

2007/57/EK

 

*

Komisijas Lēmums (2006. gada 7. jūnijs) par valsts atbalstu, ko Vācija piešķīrusi vīnkopju asociāciju akciju iegūšanai (izziņots ar dokumenta numuru K(2006) 2070)

56

 

 

2007/58/EK

 

*

Komisijas Lēmums (2006. gada 28. augusts) par nolīguma noslēgšanu starp Japānas valdību un Eiropas Atomenerģijas kopienu par sadarbību kodolenerģijas izmantošanā nemilitāros nolūkos

64

 

*

Nolīgums starp Japānas valdību un Eiropas Atomenerģijas kopienu par sadarbību kodolenerģijas izmantošanā mierīgiem nolūkiem

65

 

 

2007/59/EK

 

*

Komisijas Lēmums (2006. gada 26. septembris) par Nīderlandes piešķirto valsts atbalstu uzņēmumam Holland Malt BV (izziņots ar dokumenta numuru K(2006) 4196)

76

 

 

2007/60/EK

 

*

Komisijas Lēmums, (2006. gada 26. oktobris) ar ko nodibina Eiropas Transporta tīkla izpildaģentūru saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 58/2003

88

 

 

2007/61/EK

 

*

Apvienotās veterinārās komitejas, kas izveidota ar Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par lauksaimniecības produktu tirdzniecību, Lēmums Nr. 1/2006 (2006. gada 1. decembris) par nolīguma 11. pielikuma 1., 2., 3., 4., 5., 6. un 10. papildinājuma grozījumiem

91

 

 

2007/62/EK

 

*

Komisijas Lēmums (2006. gada 8. decembris) par Dānijas valsts noteikumiem par dažām siltumnīcefekta gāzēm (izziņots ar dokumenta numuru K(2006) 5934)

130

 

 

2007/63/EK

 

*

Komitejas Lēmums Nr. 2/2006 (2006. gada 13. decembris), kas pieņemts saskaņā ar Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas Nolīgumu par savstarpēju atzīšanu, attiecībā uz atbilstības novērtēšanas iestādes pievienošanu sarakstam, kas iekļauts nozares nodaļā par individuālajiem aizsardzības līdzekļiem

135

 

 

2007/64/EK

 

*

Komisijas Lēmums (2006. gada 15. decembris) ar ko Kopienas ekomarķējuma piešķiršanai augšanas substrātiem nosaka pārskatītus ekoloģiskos kritērijus un ar tiem saistītās vērtēšanas un verifikācijas prasības (izziņots ar dokumenta numuru K(2006) 6962)  ( 1 )

137

 

 

2007/65/EK

 

*

Komisijas Lēmums (2006. gada 15. decembris), ar kuru nosaka Komisijas standarta drošības pasākumus un trauksmes stāvokļus un groza tās reglamentu attiecībā uz darbības kārtību krīzes situāciju pārvarēšanā

144

 

 

2007/66/EK

 

*

Komisijas Lēmums (2006. gada 18. decembris) par pagaidu izmēģinājumu, lai palielinātu dažu veidu lopbarības augu sēklu partijas maksimālo svaru, kas noteikts Direktīvā 66/401/EEK (izziņots ar dokumenta numuru K(2006) 6572)  ( 1 )

161

 

 

2007/67/EK

 

*

Komisijas Lēmums (2006. gada 18. decembris), ar ko atļauj dalībvalstīm pagarināt pagaidu atļaujas, kuras piešķirtas jaunajai aktīvajai vielai tritosulfuronam (izziņots ar dokumenta numuru K(2006) 6573)  ( 1 )

164

 

 

2007/68/EK

 

*

Komisijas Lēmums (2006. gada 18. decembris) par Latvijas Republikas lūgumu piemērot samazinātu PVN likmi centralizētajai siltumapgādei un dabasgāzes un elektroenerģijas piegādei mājsaimniecībām (izziņots ar dokumenta numuru K(2006) 6592)

165

 

 

2007/69/EK

 

*

Komisijas Lēmums (2006. gada 18. decembris), ar ko Rumānijai atļauj atlikt dažu Padomes Direktīvas 2002/53/EK noteikumu piemērošanu attiecībā uz dažu lauksaimniecības augu sugu šķirņu sēklu tirdzniecību (izziņots ar dokumenta numuru K(2006) 6568)  ( 1 )

167

 

 

2007/70/EK

 

*

Komisijas Lēmums (2006. gada 20. decembris) par termiņa pagarinājumu tādu biocīdo produktu laišanai tirgū, kuru sastāvā ir aktīvās vielas, kas nav pētītas Direktīvas 98/8/EK 16. panta 2. punktā minētās desmit gadu darba programmas laikā (izziņots ar dokumenta numuru K(2006) 6707)

174

 

 

2007/71/EK

 

*

Komisijas Lēmums (2006. gada 20. decembris,), ar ko izveido zinātnisku ekspertu grupu jautājumos par aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem, aizsargātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm un tradicionāla rakstura produktiem

177

 

 

2007/72/EK

 

*

Komisijas Lēmums (2006. gada 20. decembris) par atsevišķu lēmumu par valsts atbalstu pagarināšanu (izziņots ar dokumenta numuru K(2006) 6927)  ( 1 )

180

 

 

2007/73/EK

 

*

Komisijas Lēmums (2006. gada 20. decembris) par Grāmatvedības standartu pārskata grupas dalībnieku iecelšanu, kas izveidota ar Komisijas 2006. gada 14. jūlija Lēmumu 2006/505/EK, ar ko izveido Grāmatvedības standartu pārskata grupu, lai konsultētu Komisiju par Eiropas Finanšu pārskatu padomdevējas grupas (EFRAG) atzinumu objektivitāti un neitralitāti

181

 

 

2007/74/EK

 

*

Komisijas Lēmums (2006. gada 21. decembris) par saskaņotu efektivitātes atskaites vērtību noteikšanu atsevišķai elektroenerģijas un siltuma ražošanai, piemērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/8/EK (izziņots ar dokumenta numuru K(2006) 6817)  ( 1 )

183

 

 

2007/75/EK

 

*

Komisijas Lēmums (2006. gada 22. decembris), ar ko izveido iekšējo cenu noteikšanas ekspertu grupu

189

 

 

2007/76/EK

 

*

Komisijas Lēmums (2006. gada 22. decembris), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2006/2004 par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbildīgas par tiesību aktu īstenošanu patērētāju tiesību aizsardzības jomā, attiecībā uz savstarpēju palīdzību (izziņots ar dokumenta numuru K(2006) 6903)  ( 1 )

192

 

 

2007/77/EK

 

*

Lēmums Nr. 35/2006 (2006. gada 22. decembris), ko pieņēmusi Apvienotā komiteja, kura izveidota saskaņā ar Nolīgumu par savstarpēju atzīšanu starp Eiropas Kopienu un Amerikas Savienotajām Valstīm saistībā ar atbilstības novērtēšanas iestādes iekļaušanu sarakstā, kas atrodas nozaru pielikumā par Telekomunikāciju iekārtām

198

 

 

IETEIKUMI

 

 

Komisija

 

 

2007/78/EK

 

*

Komisijas Ieteikums (2006. gada 22. decembris) par drošām un efektīvām transportlīdzekļa informācijas un sakaru sistēmām: atjaunināti Eiropas principi cilvēka un mašīnas saskarnes jomā

200

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


II Tiesību akti, kas pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta

LĒMUMI

Komisija

6.2.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 32/1


KOMISIJAS LĒMUMS

(2004 gada 18. februāris)

par valsts atbalstu C27/2001 (ex NN 2/2001) saistībā ar Francijas īstenoto Lauksaimnieciskas izcelsmes piesārņojumu kontroles programmu (LIPKP) laikā no 1994. līdz 2004. gadam

(izziņots ar dokumenta numuru K(2004) 415)

(Autentisks ir vienīgi teksts franču valodā)

(2007/51/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 88. panta 2. punkta pirmo daļu,

pēc tam, kad ieinteresētās puses bija uzaicinātas iesniegt savas apsvērumus saskaņā ar minēto pantu (1), un ņemot vērā šos apsvērumus,

tā kā

I.   PROCEDŪRA

(1)

Pēc Komisijas dienestu rīcībā nonākušās informācijas par Francijā pastāvošu Lauksaimnieciskas izcelsmes piesārņojumu kontroles programmu (tālāk tekstā “LIPKP” jeb “programma”) Komisija 2000. gada 24. februārī nosūtīja vēstuli Francijas iestādēm, lai prasītu precizējumus par minētās programmas piemērošanu kopš 1994. gada. Ar 2000. gada 31. maija vēstuli Francija nosūtīja informāciju, kuras atsevišķas daļas apstiprina LIPKP pastāvēšanu kopš 1994. gada. Ar 2000. gada 11. jūlija vēstuli Komisija pieprasīja papildu informāciju. Francijas iestādes atbildēja ar 2000. gada 26. decembra vēstuli.

(2)

Francijas iestādes 1991. gada 13. februārī bija paziņojušas par valsts atbalstu par labu cūkkopības saimniecību videi ar mērķi atbalstīt individuālas investīcijas. Komisija atļāva atbalstu ar 1991. gada 11. decembra vēstuli (2). Bez tam Francijas iestādes 1993. gada 20. aprīlī kādas līdzfinansētas strukturālas programmas ietvaros un saskaņā ar Kopienas 1991. gada 15. jūlija Regulas (EEK) Nr. 2328/91 par lauksaimniecības struktūru efektivitātes uzlabošanu (3) 29. panta 4. punkta nosacījumiem iesniedza 1993. gada 2. marta apkārtrakstu DEPSE/SDEE Nr. 93-7005 un 1992. gada 5. novembra apkārtrakstu DEPSE/SDEE Nr. 7027 par atbalstu investīcijām liellopu un teļa gaļas nozarē. Saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 2328/91 1993. gada 29. jūlijā Komisija pieņēma lēmumu, kas atļauj Kopienas finansiālu līdzdalību šajā kopīgajā darbībā (4). Valsts atbalsts tomēr netika paziņots Komisijai Līguma 88. panta 3. punkta izpratnē (5). Saskaņā ar Francijas varasiestāžu nostāju šie pasākumi, kas veikti pirms LIPKP stāšanās spēkā, tika tajā integrēti caur 1994. gada 22. aprīļa apkārtrakstu DEPSE Nr. 7016. Tie tātad sastāda LIPKP liellopu un teļa gaļas un cūkgaļas sadaļu. Arī šis apkārtraksts netika paziņots Komisijai Līguma 88. panta 3. punkta izpratnē.

(3)

Francijas varasiestādes ar 1994. gada 13. jūnija vēstuli paziņoja par valsts atbalstu investīcijām vides aizsardzībai putnkopībā. Šo shēmu, kas vēlāk tika integrēta LIPKP, kurā tā sastāda putnkopības sadaļu, Komisija atļāva ar 1995. gada 26. aprīļa vēstuli (6).

(4)

Francijas varasiestādes Līguma 88. panta 3. punkta izpratnē nepaziņoja ne 1993. gada 8. oktobra nolīgumu, ar kuru tika izveidota programma, ne arī kādu citu dokumentu, kas detalizēti noteiktu LIPKP raksturīgās iezīmes, kas attiecas konkrēti uz programmas finansējuma atslēgu (7). Komisija netika informēta konkrēti par ūdens dienestu līdzdalību minētās programmas finansējumā.

(5)

Turklāt attiecībā uz liellopu audzēšanas nozari Francijas varasiestādes nepaziņoja Komisijai paredzēto atbalstu investīcijām.

(6)

Komisijai netika iesniegts neviens paziņojums attiecībā uz jaunajiem lauksaimniekiem.

(7)

Ar 2001. gada 11. aprīļa vēstuli Komisija informēja Franciju par savu lēmumu sākt procedūru, kas paredzēta Līguma 88. panta 2. punktā, iebilstot pret LIPKP. Šis lēmums attiecas vienīgi uz LIPKP piemērošanu laikā no 1994. līdz 2000. gadam.

(8)

Komisijas lēmums sākt procedūru tika publicēts Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī  (8). Komisija uzaicināja pārējās dalībvalstis un ieinteresētās trešās puses iesniegt savas apsvērumus par apspriežamajām atbalsta shēmām. Komisija nesaņēma piezīmes no trešām pusēm. Francijas varasiestādes atsūtīja savas piezīmes 2001. gada 21. jūnija vēstulē.

(9)

Komisija atļāva LIPKP atjaunošanu, sākot no 2001. gada, ar 2001. gada 30. oktobra vēstuli (9).

II.   APRAKSTS

1.   Atbalsta pasākumi

(10)

LIPKP ir starp Francijas Valsti un profesionālām Francijas lauksaimniecības organizācijām 1993. gada 8. oktobrī noslēgta nolīguma rezultāts. Tā stājās spēkā 1994. gada 1. janvārī. Programmas mērķis ir ļaut lauksaimniekiem piemērot viņu aprīkojumu un prakses labākai vides aizsardzībai un jo īpaši ūdens aizsardzībai. Konstatētie piesārņojumi, kas ir šīs programmas priekšmets, ir tādi ūdens piesārņojumi, ko radījuši līdzekļi pret augu slimībām un minerālas un organiskas izcelsmes mēslojums.

(11)

LIPKP mērķis jo īpaši ir panākt, lai tiktu ievērota Padomes 1991. gada 12. decembra Direktīva 91/676/EEK attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumiem, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti, (10) (tālāk tekstā “Direktīva par nitrātiem”), kā arī valsts noteikumi veiksmīgu lauksaimniecības prakšu kodeksa ieviešanai. Tā attiecas uz visiem ražošanas veidiem: saimniecībām un kultūrām.

(12)

Lai panāktu atbilstību un novērstu ūdens resursu piesārņošanu ar dzīvnieku izkārnījumiem, tika uzskatīts par nepieciešamu veikt darbus, lai uzlabotu saimniecību ēkas un notekūdeņu kontroli. Vienīgi ēkās realizējamo darbu izmaksas tolaik tika aptuveni aprēķinātas uz 1 miljardu euro laikposmam līdz 2002. gadam. Tika uzsākta investīciju programma, kuras pieņemtais kopējais finansējuma plāns bija šāds: audzētāji, 1/3; paritāri valsts (Lauksaimniecības un zvejniecības ministrija) un teritoriālās pašvaldības, 1/3; ūdens dienesti (11), 1/3. Kompensācijai audzētāji, kas var saņemt atbalstu, tiek pakļauti piesārņojuma iemaksai, ko iekasē ūdens dienesti.

(13)

Ar 1994. gada 24. februāra notu iesaistītajām administratīvajām instancēm Francijas Vides un Lauksaimniecības ministrijas precizēja procedūras elementus, ko izklāstījusi nacionālā uzraudzības komiteja, kas atbildīga par programmas ieviešanu: plānojumu, finansējuma atslēgas, piemērošanu audzētājiem.

(14)

Attiecībā uz programmas saistību ar noteiktajām iekārtām, Francijas varasiestādes šajā notā norādīja, ka audzētāju interesēs ir tas, lai tad, kad vienā vai vairākos piesārņojuma kontroles līgumos paredzētie darbi būs paveikti, tie būtu saskaņā ar Ministriju 1992. gada 29. februāra rīkojumiem par saimniecībām, attiecībā uz nosacījumiem, kas skar ūdens aizsardzību.

(15)

LIPKP ieviešana atbilda ar nozari saistītai pieejai un tika īstenota, izmantojot sīki izstrādātus atbalsta noteikumus ietverošus apkārtrakstus, ko Lauksaimniecības un zvejniecības ministrija izstrādāja reģionu un departamentu prefektiem. Pēc Komisijas pieprasījuma Francijas varasiestādes tai nosūtīja šādu apkārtrakstu kopijas:

1994. gada 22. aprīļa apkārtraksts DEPSE/SDEEA Nr. 7016 “Atbalsts liellopu un cūkkopības saimniecību standartizācijai”;

1995. gada 18. aprīļa apkārtraksts DEPSE/SDEEA Nr. 7021 “Atbalsts putnkopības saimniecību standartizācijai”;

1995. gada 19. jūnija apkārtraksts DEPSE/SDEEA Nr. 7028 “Atbalsts saimniecību standartizācijai”;

1996. gada 15. janvāra apkārtraksts DEPSE/SDEEA Nr. 7001 “Atbalsts saimniecību standartizācijai. Tādu jaunu lauksaimnieku gadījums, kas uzsāk darbību, sākot ar 1996. gada 1. janvāri”.

(16)

Atbalsta saņēmēji bija lauksaimniecībā izmantojamu zemes īpašumu lietotāji vai īpašnieki, konkrēti liellopu, cūkkopības un putnkopības nozarēs. Attiecībā uz tiem investīciju mērķis bija jau pastāvošo ēku iekārtošana, lai palielinātu dzīvnieku izkārnījumu krājumu iespējas un uzlabotu krājumu vietu aprīkojumu, lai sasniegtu Direktīvas par nitrātiem normu prasīto līmeni (12).

(17)

Finansējums pastāvēja kā valsts ieguldījums 35 % līmenī no izmaksām kapitāla dotācijas veidā, kas sedz 30 % no izmaksām, kam var tikt pievienots aizdevums ar atvieglotiem nosacījumiem, kura subsīdijas ekvivalents atbilstu 5 % no izmaksām. Ūdens dienestu līdzdalība 1/3 līmenī no izmaksām nebija norādīta 15. apsvērumā minētajos apkārtrakstos.

(18)

Attiecībā uz liellopu un cūkkopības nozarēm bija arī plānotas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, kas īsteno savu projektu Materiālā uzlabojuma plāna (MUP) ietvaros nelabvēlīgajos reģionos caur atbalstu kapitālam par 30 % un caur atbalstu, kura subsīdijas ekvivalents ir 15 %. Procentu līmeņi ir augstāki, ja bez tam ir runa par jauniem lauksaimniekiem (43,75 % līdzenumu reģionā un 56,25 % nelabvēlīgā reģionā). Putnkopības nozarē attiecībā uz jaunajiem lauksaimniekiem ir paredzēts vidēji 5 % paaugstinājums vienam aizdevumam ar atvieglotiem nosacījumiem.

(19)

Ar 1996. gada 15. janvāra apkārtrakstu DEPSE/SDEEA Nr. 7001 tika grozītas atbalsta procentu likmes par labu jaunajiem lauksaimniekiem, kas uzsākuši darbību, sākot no 1996. gada 1. janvāra. Kapitāla dotācijas procentu likme ir robežās no 30 % līdz 35 % nelabvēlīgajos reģionos un prioritārajās lauksaimniecības attīstības teritorijās. Neviens aizdevums ar atvieglotiem nosacījumiem nav paredzēts. Pārējos reģionos kapitāla dotācijas līmenis ir robežās no 30 % līdz 32,5 %. Ir atļauts papildu aizdevums ar ietekmi, kuras subsīdiju ekvivalents ir 2,5 %.

(20)

Lai varētu saņemt atbalstu, ražotājiem vajadzēja iesniegt iepriekšēju pētījumu, ko viņu vārdā bija veikuši apstiprināti speciālisti un pēc kura bija izstrādāts ražotāja investīciju projekts. Diagnostika kalpoja par pamatu piesārņojuma kontroles līgumam (skat. 21. apsvērumu) un tātad attaisnotās summas noteikšanai katrai daļai, kas piedalās darbu valsts finansējumā. Šie pētījumi veidoja 2 % no investīciju izmaksām, un tos 50 % līmenī atbalstīja valsts un 50 % līmenī ūdens dienesti, līdz maksimālajai summai 6 000 Francijas franki (FRF) bez nodokļiem (jeb 914 euro).

(21)

Piesārņojuma kontroles līgums bija elements, kas audzētājam garantēja LIPKP paredzēto atbalsta pasākumu piemērošanu, kā arī kompensāciju iespējamai iemaksai ūdens dienestam. Tas ir uzticības līgums, kas noteikti atklāj vides problēmu pastāvēšanu saimniecībā, taču kura mērķis ir palīdzēt tās atrisināt. To paraksta visi finanšu partneri, tostarp audzētājs.

2.   Argumenti, ko Komisija atzīmējusi, sākot izmeklēšanas procedūru

(22)

Vispirms Komisija uzskatīja, ka ūdens dienestu līdzdalība LIPKP ir valsts atbalsts Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē. Būtībā ūdens dienesti piedalījās LIPKP investīciju izmaksu finansējumā 1/3 līmenī no šīm izmaksām. Komisija uzzināja par šo līdzdalību vienīgi pēc tam, kad tika izplatīts novērtējuma ziņojums par LIPKP pārvaldību un bilanci, ko izstrādāja Ģenerālā finanšu inspekcija, Pastāvīgā Lauksaimniecības un zvejniecības ministrijas inspekciju koordinācijas komiteja un Lauku celtniecības ģenerālā padome ūdeņu un mežu jomā (13).

(23)

Komisija atzīmēja, ka Francijas 1966. gada 14. septembra Dekrēta par baseina finanšu dienestiem Nr. 66-700 2. pants paredz, ka ūdens dienesti ir valsts varasiestādes, kam piemīt juridiska personība un finansiāla autonomija, un ka tātad Francijā spēkā esošie tiesību akti neatstāj šaubas attiecībā uz dienestu valstisko raksturu.

(24)

Savā lēmumā sākt procedūru Komisija secināja, ka Francijā pieņemto likumdošanas aktu gaismā, kas attiecas uz ūdens dienestiem un to darbības metodēm, kā arī Eiropas Kopienu Tiesas un Pirmās instances tiesas jurisprudences gaismā (14) ūdens dienesti ir jāuzskata par valsts funkcijas turpinātājiem un ka lauku saimniecību investīciju finansējums caur šiem dienestiem tātad veido valsts atbalstu (15).

(25)

Komisija uzskatīja, ka liellopu, cūku un putnu audzētājiem piešķirtās summas, tostarp tās, kas nāca no ūdens dienestiem, deva šiem ražotājiem tādu priekšrocību, kādu citi ražotāji nevarēja saņemt. Tas tātad bija Francijas piešķirts atbalsts, kas, kropļojot vai draudot kropļot konkurenci, radot labvēlīgākus apstākļus atsevišķiem uzņēmumiem un atsevišķiem ražojumiem, varēja ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm. Šādi uz pasākumu attiecas Līguma 87. panta 1. punkts.

(26)

Komisija arī secināja, ka Francijas ieviestās atbalsta shēmas ir jaunas, Komisijai nepaziņotas atbalsta shēmas, kas šā iemesla dēļ var veidot nelikumīgu atbalstu Līguma nozīmē. Komisija jo īpaši balstījās uz Padomes 1999. gada 22. marta Regulas (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK Līguma 93. panta piemērošanai, (16) 1. panta f) apakšpunktu, kas definē nelikumīgu atbalstu kā jaunu atbalstu, kas ieviests, pārkāpjot Līguma iepriekšējā 93. panta (tagad 88. pants) 3. punktu. Jauna atbalsta jēdziens savukārt ietver katru atbalstu, tas ir, katru atbalsta shēmu vai atsevišķu atbalstu, kas nav jau pastāvošs atbalsts, tostarp jebkāds pastāvoša atbalsta grozījumu.

(27)

Komisija atgādināja, ka katra Komisijas atļauta atbalsta shēma, kurā pēc tam ir izdarītas būtiskas izmaiņas – šajā gadījumā tādas, kas attiecas uz valsts varasiestādes līdzdalību Komisijai paziņota atbalsta finansējumā, nozīmīgā veidā izmainot finansējuma skalu un tātad atbalsta intensitāti, – veido jaunu atbalstu, kas ir jāpaziņo Komisijai Līguma 88. panta nozīmē un kam ir jāsaņem tās atļauja. Šī paziņošanas prasība ir saglabāta Regulas (EK) Nr. 659/1999 1. panta c) apakšpunktā. Saskaņā ar Komisijas nostāju atbalsta intensitātes izmainīšana pati par sevi šķita tāds elements, kas groza atbalsta būtību un rada prasību to paziņot Līguma 88. panta 2. punkta nozīmē

(28)

Pēc tam Komisija izdarīja apspriežamo atbalstu novērtējumu, ņemot vērā Kopienu vadlīniju par valsts atbalstu lauksaimniecības nozarē (17) (tālāk tekstā “lauksaimniecības vadlīnijas”) 23. panta 3. punktu, saskaņā ar kuru katram nelikumīgam atbalstam Regulas (EK) Nr. 659/1999 1. panta f) apakšpunkta nozīmē ir jātiek novērtētam saskaņā ar noteikumiem un vadlīnijām, kas ir spēkā atbalsta piešķiršanas brīdī.

(29)

Attiecībā uz subsidētām investīcijām un atbalstu veidu Komisija uzskatīja, ka attiecībā uz cūkkopības nozari, investīciju raksturs tiešām bija pārņemts LIPKP un ka būtībā investīcijas atbilda tām, kas bija paziņotas Komisijai un saņēmušas tās atļauju. Attiecībā uz liellopu gaļas nozari, Komisija, pat ja tajā laikā tā vēl nebija pārbaudījusi atbalstu Kopienas konkurences noteikumu gaismā, sākot procedūru, konstatēja atbalsta saderību ar šiem noteikumiem. Attiecībā uz putnkopības nozari, Komisija konstatēja, ka LIPKP pārņēma tieši tos pašus pasākumus, ko tā iepriekš bija atļāvusi. Visbeidzot tajā, kas attiecas uz atbalsta shēmu par labu jaunajiem lauksaimniekiem, kas sākuši darbību, sākot ar 1996. gada 1. janvāri, Komisija konstatēja, ka shēma neizdarīja izmaiņas iepriekšējās shēmas daļā, kas skar attaisnotās investīcijas, bet vienīgi rada izmaiņas atbalsta veidā tajā daļā, kas ir valsts finansēta.

(30)

Tādējādi Komisija secināja, ka attiecībā uz investīciju raksturu un atbalsta veidiem, kādus Francijas varasiestādes tos bija paredzējušas, atbalsta shēmas, lai arī nelikumības skartas, tomēr bija ieviestas saskaņā ar tajā laikā piemērojamajiem Kopienas konkurences noteikumiem. Komisija tātad neapšaubīja šo atbalsta shēmu ieviešanas daļu.

(31)

Attiecībā uz atbalsta finansējuma skalu, Komisija atgādināja, ka saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas piemērojami programmas spēkā stāšanās laikā, atbalsta griesti investīcijām vides aizsardzībai bija 35 % no izdarītajām izmaksām (45 % nelabvēlīgajos reģionos). Būtībā Regulas (EEK) Nr. 2328/91 12. panta 5. punkta piektais ievilkums, kas paredz valsts atbalsta izskatīšanu, ņemot vērā Līguma 92. un 93. pantu (tagad 87. un 88. pants) un minētās regulas 6. pantu, atļauj atbalstu investīcijām, kuru mērķis ir vides aizsardzība, ar nosacījumu, ka tās neizraisa ražošanas palielināšanos. Savā lēmumā par valsts atbalstu Nr. N 136/91 Komisija ņēma vērā to, ka tā parasti ir uzskatījusi par saderīgu ar kopējo tirgu 35 % likmi no attaisnotajām izmaksām šāda veida atbalstam (45 % nelabvēlīgajos reģionos Padomes 1975. gada 28. aprīļa Direktīvas 75/268/EEK par lauksaimniecību kalnu rajonos un atsevišķos nelabvēlīgos reģionos (18) nozīmē). Šīs atbalsta likmes ir apstiprinātas Kopienas nostādnēs valsts atbalstam vides aizsardzībai (19), to 3. panta 2. punkta 3. apakšpunktā, neilgi pēc programmas stāšanās spēkā.

(32)

Cita starpā šo griestu pastāvēšanu un raksturu Francijas varasiestādes bija paskaidrojušas 15. apsvērumā minētajos LIPKP piemērošanas nozaru apkārtrakstos. Būtībā tās šajos apkārtrakstos raksta, ka “Eiropas Savienība ir atļāvusi, ka valsts atbalsts šim investīciju veidam, kas saistīts ar vides uzlabošanu, sasniedz īpaši noteiktu līmeni 35 %”.

(33)

Ņemot vērā to, ka programmas finansējuma skala paredz, ka investīciju izmaksās piedalās valsts un teritoriālās pašvaldības par 1/3 (paritāri, tas ir, katra puse par 1/6), ūdens dienesti par 1/3 un ūdens lietotāji par 1/3, un ņemot vērā jo īpaši to, ka ūdens dienestu ieguldījums veido valsts atbalstu, Komisija lēmumā sākt procedūru secināja, ka atļautie griesti šim investīciju veidam, šķiet, nav tikuši ievēroti. Būtībā ūdens dienestu ieguldījums LIPKP finansējumā būtu varējis izraisīt valsts finansējuma palielināšanos līdz 2/3 no investīciju izmaksām, tas ir, apmēram 66,6 % no izdarītajām izmaksām. Saskaņā ar Komisijas nostāju tas nozīmētu, ka atļautais procentu līmenis ir pārsniegts par apmēram 31,6 % (21,6 % nelabvēlīgajos reģionos) no izdarītajām izmaksām. Tik pat daudz izmaksas būtu pārsniegtas attiecībā uz shēmu par labu jaunajiem lauksaimniekiem, kas sākuši darbību ar 1996. gada 1. janvāri, tādēļ kā shēmā izdarītie grozījumi attiecas vienīgi uz atbalsta veidu daļā, kas ir valsts finansēta, un tātad neizraisa atbalsta līmeņa vispārēju palielināšanos šo lauksaimnieku labā.

(34)

Komisija arī uzskatīja, ka kopš 2000. gada 1. janvāra, datuma, kad stājās spēkā lauksaimniecības vadlīnijas, Komisija, balstoties uz šo vadlīniju 4.1.1.2. punktu, tomēr šim investīciju veidam atļauj atbalsta likmi 40 % no izdarītajām izmaksām (50 % nelabvēlīgajos reģionos). Attiecībā pret jaunajiem lauksaimniekiem pieļautais līmenis ir 45 % (55 % nelabvēlīgajos reģionos). Tas nozīmē, ka, piemērojot 2000. gadā piešķirtajiem atbalstiem šos labvēlīgākos nosacījumus, piešķirtā atbalsta likme būtu pārsniegta tikai par 26,6 % (16,6 % nelabvēlīgajos reģionos) un attiecībā uz jaunajiem lauksaimniekiem – par 21,6 % (11,6 % nelabvēlīgajos reģionos) investīcijām, kas realizētas, sākot ar 2000. gada 1. janvāri, un kas atbilst visiem lauksaimniecības vadlīnijās paredzētajiem nosacījumiem.

(35)

Tā kā Komisijas atļautās atbalsta shēmas investīcijām bija balstītas atļautajā valsts finansējuma līmenī, kas ir maksimāli 35 % no šo investīciju izmaksām (45 % nelabvēlīgajos reģionos), pat no 40 % līdz 55 % atkarībā no gadījuma, sākot ar 2000. gada 1. janvāri, Komisijai lēmumā sākt pārbaudes procedūru bija jāsecina, ka to atbalsta shēmu likme, kas piešķirtas, piemērojot LIPKP, varētu neatbilst Komisijas atļautajai atbalsta likmei un ka tāpēc viss piešķirtais valsts atbalsts, kas pārsniegtu atļautos griestus, veidotu valsts atbalstu, kas nav saderīgs ar Līgumu.

(36)

Pēc tam, kad Komisija bija izskatījusi Francijas varasiestāžu iesniegto informāciju, tai bija šaubas par laikā no 1994. līdz 2000. gadam LIPKP ietvaros finansēto investīciju atbalsta saderību ar kopējo tirgu, jo īpaši attiecībā uz atbalsta summām, kas varēja būt piešķirtas, pārsniedzot atļauto intensitāti par 35 % vai pat 45 %. Šī iemesla dēļ Komisija sāka Līguma 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru.

(37)

Komisija arī secināja, ka atbalsta apjoms, ko Francijas varasiestādes ir izmantojušas, lai veiktu saimniecības diagnostiku, bija saskaņā ar piemērojamajiem konkurences noteikumiem.

III.   FRANCIJAS IESNIEGTIE APSVĒRUMI

(38)

Ar 2001. gada 31. jūnija vēstuli Francijas varasiestādes iesniedza savus apsvērumus par Komisijas lēmumu sākt procedūru, kas paredzēta Līguma 88. panta 2. punktā, iebilstot pret paziņoto atbalstu.

(39)

Francijas varasiestādes pieņēma zināšanai Komisijas juridisko pieeju attiecībā uz ūdens dienestu atbalsta valstisko raksturu. Saskaņā ar šo varasiestāžu nostāju Francijas valdība paredz pārskatīt 1964. gada 16. decembra Likumu Nr. 64/1245, kas attiecas uz ūdensapgādes kārtību un sadali un uz cīņu pret ūdeņu piesārņojumu, kas tieši nosaka ūdens dienestu darbības pamatprincipus, tā lai iemaksu aprēķina noteikumi un dienestu finansiāla ieguldījuma programmu pamatnostādnes nākotnē tiktu pakļautas Parlamenta balsojumam.

(40)

Francijas varasiestādes tomēr uzskata, ka tam, lai pārsniegtu 35 % un 45 % likmi, varētu tikt izmantoti Regulas (EEK) Nr. 2328/91 12. panta 5. punkta noteikumi, kā arī Padomes 1997. gada 20. maija Regulas (EK) Nr. 950/97 par lauksaimniecības struktūru efektivitātes uzlabošanu (20) 12. panta 3. punkta d) apakšpunkta noteikumi. Šie noteikumi saskaņā ar Francijas varasiestāžu nostāju ļauj nepiemērot atbalsta aizliegumus un šo apjomu pārsniegšanas ierobežojumus atsevišķām investīcijām, tostarp tādām, kuru mērķis ir vides aizsardzība.

(41)

Attiecībā uz iespaidu, ko ūdens dienestu līdzdalība LIPKP atstāj uz konkurenci, Francijas varasiestādes uzskata, ka tie nepamatoti nerada labvēlīgākus apstākļus kādai īpašai valsts nozarei turpmāk izklāstītu iemeslu dēļ. Būtībā tās ir neproduktīvas investīcijas, kas pat ar paaugstināta atbalsta procentu likmi gulstas uz saimniecību ekonomiku un nostāda attiecīgos audzētājus nelabvēlīgā situācijā salīdzinājumā ar tiem, kas neīsteno šādas investīcijas. Šo pēdējo cita starpā Francijā noteikti ir visvairāk. Saskaņā ar Francijas varasiestāžu atzinumu konkurences kropļojums vispārīgā veidā nāktu par sliktu attiecīgajiem audzētājiem un nevis par labu.

(42)

Saskaņā ar Francijas varasiestāžu nostāju, ja šajā gadījumā varētu būt konkurences kropļojumi Līguma 87. panta nozīmē, tie tātad varētu būt vienīgi attiecībā uz audzētājiem citās dalībvalstīs, kas būtu veikuši līdzīgus darbus, taču ar finansiālu atbalstu, kura griesti ir 35 % vai 45 % nelabvēlīgajos reģionos. Saskaņā ar Francijas varasiestāžu nostāju šāda kropļojuma pastāvēšana būtībā varētu tikt novērtēta vienīgi no gadījuma uz gadījumu.

(43)

Francijas varasiestādes turpina savu argumentāciju, apliecinot, ka šādiem darbiem piemērotais reālais atbalstu apjoms būtiski atšķiras atkarībā no audzētājiem, ņemot vērā programmas piemērošanas konkrētos noteikumus. Šīs varasiestādes paskaidro, ka ļoti vispārīgi šīs likmes ir nepārprotami zemākas par 60 %, ja tas tiek aprēķināts, ņemot atbalsta vērtību, kas izteikta procentos no investīcijas summas, saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2328/91 7. panta 2. punktu un ar Regulas (EK) Nr. 950/97 7. panta 2. punktu.

(44)

Saskaņā ar Francijas iestāžu nostāju valsts piešķirto un Komisijai paziņoto atbalsta shēmu piemērošanas noteikumi definē vispārīgo programmas piemērošanas ietvaru. Ūdens dienesti no savas puses ir pieņēmuši to pašu attaisnoto darbu sarakstu, taču atbalsta griesti nav aizvien tie paši. Cita starpā tehniski ierobežojumi (darbiem izmantotās zemes platības (m2, piemēram) ir tikuši pievienoti lokālā mērogā gan attiecībā uz dienestu atbalstu, gan uz valsts vai vietējo pašvaldību atbalstu, tie ir ierobežojumi, kas bieži samazina attaisnoto darbu finansējamo daļu. Visbeidzot atsevišķiem ūdens dienestiem atbalsta summas maksimālā apjoma vispārīgā noteikšana varēja notikt arī attiecībā uz “slāpekli uz ganāmpulka vienību” (N GV).

(45)

Tādējādi šo dažādo maksimālā apjoma noteikšanas veidu dēļ reālais piešķirtā atbalsta procentu likme, ko piemēro izdevumiem, ko audzētājs ieguldījis attaisnotajos darbos, saskaņā ar Francijas iestāžu nostāju praktiski vienmēr ir zemāks par programmas maksimāli atļauto apjomu.

(46)

Francijas iestādes paskaidroja, ka tādu darbu gadījumā, kas nepieciešami vides efektivitātes uzlabošanai, atsevišķi audzētāji realizē modernizācijas darbus. Šie darbi nav attaisnoti un tātad nesaņem atbalstu LIPKP ietvaros.

(47)

Liellopu audzēšanā, kas veido 80 % no saimniecību skaita, kuras var gūt atbalstu LIPKP ietvaros, reālais vidējais atbalsta līmenis ir drīzāk zems, visbiežāk robežās no 35 % līdz 50 %, un cita starpā ļoti mainīgs atkarībā no ražošanas sistēmām. Tas izskaidrojams ar ļoti dažādajiem izkārnījumu veidiem, gan šķidriem, gan cietiem, gan, visbiežāk, jaukta veida, un tātad arī ar krājumu veidiem gan attiecībā uz to raksturu (kūtsmēslu novietnes, pusšķidro mēslu bedres), gan uz kapacitāti, un ar to, ka šīs investīcijas krājumu veidošanai, kā arī betonēto virsmu laukumiem un pastaigas vietu pārsegiem, ir pakļautas tehniskiem ierobežojumiem vai īpaši zemiem finanšu griestiem.

(48)

Cūku un mājputnu fermās pastāvošo notekūdeņu krājumu iespējas lielākajā laika daļā ir pietiekamas, ņemot vērā mēslošanas aizlieguma laikposmus. Tādēļ darbi ir jāiegulda tajā, lai atjaunotu krājumu vai pastāvošo betonēto virsmu ūdensnecaurlaidību, vai tajā, lai ierīkotu divfāžu barošanas sistēmas, samazinot piesārņojumus to rašanās vietā cūkkopības saimniecībās vai arī uzlabojot mēslu izmantošanu mājputnu audzēšanas saimniecībās. Reālā atbalsta likme tad var sasniegt 60 % no attaisnoto darbu summas, kā tas parādīts 1. tabulā. Tomēr visbiežāk darbu summa ir acīmredzami zemāka kā attiecībā uz liellopiem.

(49)

Saskaņā ar Francijas iestāžu nostāju kāds pētījums par 20 000 lietām Loire-Bretagne ūdens dienesta baseinā parāda, ka vidējā atbalsta likme ir 40 %.

(50)

Būtībā daļa šo lietu atbilst jaunām celtnēm, kas realizētas programmas ietvaros, tā kā dažādu iemeslu dēļ tika uzskatīts par nelietderīgu veikt ieteiktos darbus pastāvošajās ēkās. Saskaņā ar Francijas iestāžu nostāju šie gadījumi ir jāskata atsevišķi, jo tad tas vairs nav atbalsts vides aizsardzībai, bet atbalsts modernizācijai, kas paredzēts Regulas (EEK) Nr. 2328/91 7. panta 2. punkta b) apakšpunktā un Regulas (EK) Nr. 950/97 12. panta 4. punkta c) apakšpunktā. Tādā gadījumā atbalsta summa nedrīkst pārsniegt 35 % vai 26,25 % (attiecīgi 45 % vai 38,75 % nelabvēlīgā reģionā) no darbu izmaksām, atkarībā no tā, vai audzētājam ir vai nav iespējams iegūt materiālā uzlabojuma plānu. Šajos gadījumos atbalsta reālais apjoms ir, kā 2. tabulas piemēros, vienmēr daudz zemāks par šiem apjomiem – (a) kolonna norāda, kādas būtu bijušas vides darbu realizācijas izmaksas, ja ēkas būtu saglabātas.

(51)

Darbi jau pastāvošās ēkās un jaunu ēku būvniecība cita starpā var tikt veikti vienā saimniecībā.

(52)

Visbeidzot, ja būtu jāveic salīdzinājums par katru lietu atsevišķi, saskaņā ar Francijas iestāžu nostāju vajadzētu saskaņā ar Līguma 87. pantu stingri izslēgt no salīdzinājuma lauka audzētājus, kas maksā ikgadēju iemaksu kādam no ūdens dienestiem.

1. tabula

Reālo atbalsta apjomu piemēri standartu izpildīšanai LIPKP ietvaros

(summas FRF

Saimniecības veids

Nepieciešamie uzlabojumi

Kopējā darbu summa (a)

Attaisnoto darbu summa (b)

Ieturētā summa: valsts (c)

Ieturētā summa: ūdens dienests (d)

Kopējais atbalsts (e)

Reālā likme (e/b)

Jaukta saimniecība:

52 piena govis, 20 zīdītājgovis un jaunlopi, jeb 120 N GV

Impregnēšana un pastaigu vietu pārsegšana. Kūtsmēslu novietņu kapacitātes palielināšana. Pusšķidro mēslu bedru ierīkošana.

334 154

257 372

236 550

236 550

141 930

55,1  %

60 piena govis un jaunlopi, jeb 80 N GV

Pastāvošās bedres ūdensnecaurlaidības nodrošināšana. Vaļējas bedres ierīkošana. Pastaigu vietu impregnēšana.

328 178

328 178

272 038

272 038

163 222

49,7  %

90 piena govis un jaunlopi, jeb 120 N GV

Kūtsmēslu novietnes ierīkošana. Bedres kapacitātes palielināšana. Lietus ūdeņu atdalīšana. Notekūdeņu rezervuāra plāns.

1 220 700

671 020

495 800

495 800

252 780

36,7  %

Jaukta saimniecība: 450 cūkas gaļas izstrādājumiem, 84 gaļas un piena liellopi, jeb 115 N GV

Pāreja uz 9 mēnešu ilgiem notekūdeņu krājumiem. Pastaigu vietu pārsegšana. Cūku ūdens avots.

196 380

188 330

177 225

177 225

115 195

57,5  %

147 sivēnmātes, 27 kuiļi, 1 840 nobarotas cūkas, jeb 223 N GV

Ūdens atdalīšanas tīkls. Pagalmu pārsegšana.

93 180

305 510

16 163

16 163

10 505

34,4  %

210 sivēnmātes, 1 318 cūkas nobarošanai, jeb 167 N GV

Kūtsmēslu novietnes impregnēšana. Novadīšanas tīkls. Daudzfāzu barošana.

100 293

55 375

55 375

55 375

33 225

60 %

242 000 reproduktīvi mājputni, jeb 1 128 N GV

Mēslu novadīšanas un žāvēšanas iekārta.

1 575 200

547 700

310 930

310 930

186 558

34,6  %


2. tabula

Reālo atbalsta apjomu piemēri jaunu ēku celtniecības gadījumā

(summas FRF)

Saimniecības veids

Nepieciešamie uzlabojumi

Veco ēku novērtētā cena (a)

Kopējā darbu summa (b)

Ieturētā summa: valsts (c)

Ieturētā summa: ūdens dienests (d)

Kopējais atbalsts (e)

Reālā likme (e/b)

80 piena govis un jaunlopi, jeb 123 N GV

Salmiem klātas kūts ierīkošana visiem dzīvniekiem. Notekcauruļu ievietošana.

380 120

468 502

328 640

90 880

118 592

25,3  %

75 zīdītājgovis un teļi, jeb 116 N GV

Aploku ierīkošana. Kūtsmēslu un pusšķidro mēslu krājumu palielināšana.

280 634

741 807

212 436

111 211

97 094

13,1  %

82 zīdītājgovis un teļi, jeb 134 N GV

Aploku ierīkošana. Betonēto laukumu ūdensnecaurlaidības nodrošināšana. Kūtsmēslu un pusšķidro mēslu krājumu palielināšana.

605 565

1 197 152

437 153

196 951

190 231

15,9  %

70 zīdītājgovis un teļi, jeb 110 N GV

Aploku ierīkošana. Betonēto laukumu ūdensnecaurlaidības nodrošināšana. Vircas bedres ierīkošana.

160 940

565 612

88 550

6 000

26 565

4,7  %

34 650 dējējputni, 214 N GV

Putnu kūts ierīkošana. Mēslu krājumu novietnes ierīkošana. Mēslu žāvēšanas iekārta.

368 454

2 309 993

368 454

176 454

163 472

7,1  %

IV.   NOVĒRTĒJUMS

1.   Ievads: Līguma 87. panta 1. punkts

(53)

Saskaņā ar Līguma 87. panta 1. punktu, “ja vien šis Līgums neparedz ko citu, ar kopējo tirgu nav saderīga nekāda palīdzība, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences traucējumus, dodot priekšroku atsevišķiem uzņēmumiem vai atsevišķu preču ražošanai, ciktāl šāda palīdzība iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm”.

(54)

Līguma 87. līdz 89. pants tika piemēroti cūkgaļas nozarei ar Padomes 1975. gada 29. oktobra Regulas (EEK) Nr. 2759/75 par cūkgaļas tirgus kopējo organizāciju (22) 21. pantu. Tie tika piemēroti liellopu un teļa gaļas nozarei ar Padomes 1999. gada 17. maija Regulas (EK) Nr. 1254/99 par liellopu un teļa gaļas tirgus kopīgo organizāciju (23) 40. pantu. Pirms šīs regulas pieņemšanas, tie bija piemērojami šai pašai nozarei, pamatojoties uz Padomes 1968. gada 27. jūnija Regulas (EEK) Nr. 805/68 par liellopu un teļa gaļas tirgus kopīgo organizāciju (24) 24. pantu. Tie tika piemēroti mājputnu gaļas nozarei ar Kopienas 1975. gada 29. oktobra Regulas (EEK) Nr. 2777/75 par mājputnu gaļas tirgus kopīgo organizāciju (25) 19. pantu;

1.1.   Izmantojot valsts līdzekļus, finansētas selektīvas priekšrocības pastāvēšana

(55)

Attiecībā uz atbalsta raksturu, tam ir jābūt noteiktam attiecībā uz lauku saimniecībām, kas ir īstenojušas investīcijas LIPKP ietvaros. Komisija uzskata, ka LIPKP finansējums ir piešķīris selektīvu priekšrocību Francijas lauksaimniekiem.

(56)

Komisija uzskata, ka pretēji tam, ko savās piezīmēs apgalvo Francijas iestādes, investīciju neproduktīvais raksturs neatceļ atbalsta priekšrocības iespaidu tīri ekonomiskos terminos, jo tas uzņemas segt izmaksas, kas parasti ir jāsedz atbalsta saņēmējam, tādējādi to noliekot priekšrocības situācijā attiecībā pret tā konkurentiem, kas nesaņem šādu atbalstu.

(57)

Cita starpā, pat pieņemot, ka šādas neproduktīvas investīcijas sākotnēji varētu apgrūtināt saimniecību ekonomiku, saskaņā ar Francijas iestāžu nostāju nostādot attiecīgos audzētājus nelabvēlīgākā situācijā salīdzinājumā ar tiem audzētājiem, kas nerealizē šādas investīcijas, tad ir arī taisnība, ka šīs investīcijas izpilda precīzu likumīgu prasību un ka to beigās visiem iesaistītajiem saimniecību turētājiem vajadzēs realizēt šo investīcijas veidu, lai izvairītos no noteikumu pārkāpšanas situācijas.

1.2.   Ietekme uz tirdzniecību

(58)

Lai noskaidrotu, vai atbalsts, kas ir šā lēmuma priekšmets, attiecas uz Līguma 87. panta 1. punkta piemērošanas lauku, visbeidzot ir jānosaka, vai tas var ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(59)

Tiesa konstatēja, ka tādā gadījumā, ja kādas dalībvalsts piešķirtā priekšrocība stiprina kādas uzņēmumu kategorijas pozīciju salīdzinājumā ar citiem konkurējošiem uzņēmumiem sakaros Kopienas iekšienē, šie pēdējie uzņēmumi ir jāuzskata par šīs priekšrocības ietekmētiem (26).

(60)

Šķiet, ka atbalsts, kas ir šā lēmuma priekšmets, ir tādi, kas var ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm, tā kā tie rada labvēlīgākus apstākļus nacionālajai ražošanai, kaitējot pārējo dalībvalstu ražošanai. Būtībā iesaistītās nozares ir īpašā mērā atvērtas konkurencei Kopienas līmenī un tāpēc ļoti jūtīgas pret katru pasākumu par labu ražošanai vienā vai citā dalībvalstī.

(61)

Dati 3. tabulā parāda tirdzniecības sakaru līmeni starp Franciju un pārējām dalībvalstīm attiecībā uz iesaistītajiem ražojumiem pirmajā gadā pēc LIKPK stāšanās spēkā.

3. tabula

Francija/ES 11

Liellopu un teļa gaļa

Cūkgaļa

Putnu gaļa

Imports 1994. gadā

 

 

 

Tonnas

525 000

463 000

85 000

Miljoni ECU

1 664

860

170

Eksports 1994. gadā

 

 

 

Tonnas

796 000

361 000

389 000

Miljoni ECU

2 368

669

863

1.3.   Secinājumi par atbalsta raksturu Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē

(62)

Pasākumi, kas tiek izskatīti šajā lēmumā, ir valsts atbalsts Līguma nozīme, tāpēc ka tie piešķir saņēmējiem tādu ekonomisku priekšrocību, kādu citas nozares nevar saņemt. Šādi Komisija secina, ka uz šiem pasākumiem attiecas Līguma 87. panta 1. punkts.

2.   Apspriežamā atbalsta nelikumība

(63)

Regulas (EK) Nr. 659/1999 1. panta f) apakšpunkts definē nelikumīgu atbalstu kā jaunu atbalstu, kas ieviests, pārkāpjot Līguma 88. panta 3. punktu. Jauna atbalsta jēdziens saskaņā ar minētās regulas 1. panta c) apakšpunktu ietver katru atbalstu, tas ir, katru atbalsta shēmu vai atsevišķu atbalstu, kas nav jau pastāvošs atbalsts, tostarp jebkādu pastāvoša atbalsta grozījumu.

(64)

Katra Komisijas atļauta atbalsta shēma, kurā vēlāk tiek izdarītas būtiskas izmaiņas, – šajā gadījumā tādas, kas saistītas ar valsts iestādes līdzdalību Komisijai paziņota atbalsta finansējumā, kas ievērojami ietekmē finansējuma skalu un tātad arī atbalsta intensitāti, – veido jaunu atbalstu, kas ir jāpaziņo Komisijai Līguma 88. panta nozīmē un kam ir jāsaņem tās atļauja.

(65)

Saskaņā ar Eiropas Kopienu Tiesas nostāju prasība informēt Komisiju par projektiem, kas tiecas ieviest vai grozīt atbalstu, kas paredzēta Līguma 88. panta 3. punkta pirmajā teikumā, neattiecas vienīgi uz sākotnējo projektu, bet arī uz šajā projektā vēlāk izdarītajiem grozījumiem, ņemot vērā, ka šādu informāciju var sniegt Komisijai konsultāciju laikā, kuras ievieš sākotnējais paziņojums (27).

(66)

Šī paziņošanas prasība ir saglabāta Regulas (EK) Nr. 659/1999 1. panta c) apakšpunktā.

(67)

Cita starpā ir jāprecizē, ka informācijas veidlapas iekļaušanai Francijas Lauksaimniecības ministrijas izstrādātajā atbalsta inventarizācijas sarakstā ir tikai informatīva vērtība un tā nevar tikt kvalificēta kā paziņojums Līguma nozīmē. Cita starpā tajā sniegtajā informācijā arī nav atsauču uz ūdens dienestu līdzdalību programmā, vienlaikus apstiprinot, ka valsts līdzdalība sasniedz 35 % no investīciju izmaksām.

(68)

Komisijai nebija iespējams novērtēt ūdens dienestu līdzdalību programmā un iespaidu, ko šī līdzdalība būtu varējusi atstāt uz valsts intervenci attiecīgo investīciju līmenī. Konkrētāk tā nevarēja pārbaudīt iespējamās sekas atbalsta intensitātes nozīmē, kādas varēja radīt valsts iestādes līdzdalība atbalsta finansējumā. No tā izriet, ka Francijas iestāžu patiesi piešķirtais atbalsts noteikti neatbilda Komisijas atļautajiem pasākumiem valsts atbalsta Nr. N 136/91 un N 342/94 ietvaros.

(69)

Atbalsta intensitātes izmainīšana pati par sevi ir tāds elements, kas groza atbalsta būtību un rada prasību to paziņot Līguma 88. panta 2. punkta nozīmē.

(70)

Kas attiecas konkrēti uz liellopu gaļas nozari, Francijas iestādes nav paziņojušas Komisijai paredzētās atbalsta shēmas investīcijām. Francijas iestādes tomēr apgalvoja, ka, tā kā Komisija pasākumu uzskatīja par tādu, kas var saņemt Kopienas finansiālu līdzdalību, tās tāpēc secināja, ka šis pasākums ir saderīgs ar Kopienas tiesību aktiem. Tomēr Regulā (EEK) Nr. 2328/91, ko tajā laikā piemēroja, tās 12. panta 5. punktā bija paredzēts, ka atbalsta shēmas investīcijām, kas attiecas uz vides aizsardzību un uzlabošanu, ir atļautas ar nosacījumu, ka tās neizraisa ražošanas palielināšanos un ka tās ir saskaņā ar Līguma 92. līdz 94. (pašlaik 87. līdz 89.) pantu. Tas ietver prasību paziņot katru valsts atbalsta shēmu Līguma iepriekšējā 93. panta 3. punkta nozīmē, vēl vairāk tāpēc, ka nosacījumi, kas tika piemēroti atbalsta shēmām 1994. gadā, neatbilda tiem nosacījumiem, kas tika paziņoti Komisijai 1991. gadā.

(71)

No iepriekš teiktā izriet, ka Francijas ieviestais valsts atbalsts veidoja jaunu, Komisijai nepaziņotu un šā iemesla dēļ nelikumīgu atbalstu Līguma nozīmē.

3.   Atbalsta saderības pārbaude

(72)

Tomēr attiecībā uz Līguma 87. pantu pastāv izņēmumi, lai arī daži no tiem acīmredzami nav piemērojami, konkrēti tā 2. punktā paredzētie izņēmumi. Francijas iestādes nav tos pieminējušas.

(73)

Attiecībā uz Līguma 87. panta 3. punktā paredzētajām atkāpēm, tām visas programmas pārbaudes laikā attiecībā uz atbalstu ar reģionāliem vai ar nozaru saistītiem mērķiem, vai jebkurā atsevišķā vispārīgo atbalsta shēmu piemērošanas gadījumā ir jātiek interpretētām ļoti stingri. Konkrēti tās drīkst piemērot vienīgi gadījumā, kad Komisija varētu noteikt, ka atbalsts ir nepieciešams kāda no apspriežamo mērķu īstenošanai. Piemērot minētās atkāpes tādam atbalstam, kas neizpilda šo nosacījumu, nozīmētu pieļaut, ka tiek apdraudēta tirdzniecība starp dalībvalstīm un notiek konkurences kropļojumi, kam nav attaisnojuma attiecībā uz Kopienas interesēm un līdz ar to piešķirtas nepamatotas priekšrocības atsevišķu dalībvalstu uzņēmējiem.

(74)

Komisija uzskata, ka apspriežamās atbalsta shēmas nav paredzētas tam, lai veicinātu tāda reģiona attīstību, kura dzīves līmenis būtu ārkārtīgi zems vai kurā būtu novērojama ļoti nepietiekama nodarbinātība saskaņā ar Līguma 87. panta 3. punkta a) apakšpunktu. Tie nav paredzēti arī tam, lai veicinātu kāda nozīmīga projekta realizēšanu Eiropas kopējās interesēs vai lai novērstu smagus dalībvalsts ekonomikas traucējumus saskaņā ar Līguma 87. panta 3. punkta b) apakšpunktu. Atbalsts nav paredzēts arī tam, lai veicinātu kultūru vai mantojuma saglabāšanu saskaņā ar Līguma 87. panta 3. punkta d) apakšpunktu.

(75)

Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktā ir paredzēts, ka par saderīgiem ar kopējo tirgu var tikt atzīts tāds atbalsts, kura mērķis ir atvieglot atsevišķu darbību vai atsevišķu ekonomisko reģionu attīstību, ja tas nekropļo tirdzniecības nosacījumus kādā pasākumā, kas ir pretējs Kopienas interesēm. Lai varētu saņemt šo atkāpi, atbalstam ir jāveicina apspriežamās nozares attīstība.

(76)

Attiecībā uz subsidētajām investīcijām un uz atbalsta veidu, Komisija, sākot procedūru, ir secinājusi, ka, lai arī nelikumības skarts, atbalsts tika ieviests saskaņā ar Kopienas konkurences tiesību aktiem, kas bija piemērojami tajā laikā. Komisijai nav iemesla apšaubīt šo atbalsta īstenošanas daļu.

(77)

Sekojošās atbalsta saderības pārbaudes priekšmets tātad būs vienīgi Francijas iestāžu piemēroti atbalsta apjomi.

(78)

Sākot pārbaudes procedūru, Komisija norādīja, ka saskaņā ar tiesisko pamatu, kas bija piemērojams brīdī, kad programma stājās spēkā, atbalsta investīcijām par labu vides aizsardzībai griesti bija 35 % no izdarītajām izmaksām (45 % nelabvēlīgajos reģionos).

(79)

Francijas iestādes tomēr uzskata, ka, lai pārsniegtu 35 % un 45 % likmes, varēja izmantot Regulas (EEK) Nr. 2328/91 12. panta 5. punkta noteikumus, kā arī Regulas (EK) Nr. 950/97 12. panta 3. punkta d) apakšpunkta noteikumus. Saskaņā ar Francijas iestāžu nostāju šie noteikumi ļauj nepiemērot atbalsta aizliegumus un šo līmeņu pārsniegšanas ierobežojumus atsevišķām investīcijām, tostarp tām, kuru mērķis ir vides aizsardzība.

(80)

Komisija vispirms atzīmē, ka Regulas (EEK) Nr. 2328/91 12. panta 5. punkta piektajā ievilkumā, kurā bija paredzēta valsts atbalsta pārbaude saskaņā ar Līguma iepriekšējo 92. un 93. pantu (tagad 87. un 88. pantu) un ar minētās regulas 6. pantu, atļāva atbalstu investīcijām, kuru mērķis ir vides aizsardzība, ja vien tie neizraisa ražošanas palielināšanos. Komisija uzskata par pierādītu, ka investīcijas, uz kurām attiecas apspriežamais atbalsts, būtībā neizraisīja ražošanas palielināšanos, jo tās bija paredzētas vienīgi vides aizsardzībai lauku vidē (konkrēti notekūdeņu krājumi un apstrāde).

(81)

Kas attiecas konkrētāk uz pieļautā atbalsta apjomu, Komisija savā lēmumā par valsts atbalstu Nr. N 136/91, kas bija adresēts Francijai, atgādināja, ka tā parasti ir uzskatījusi par saderīgu ar kopējo tirgu 35 % likmi no attaisnotajām izmaksām šāda veida atbalstam (45 % nelabvēlīgajos reģionos).

(82)

Šie atbalsta apjomi tika apstiprināti Kopienas nostādnēs valsts atbalstam vides aizsardzībai neilgi pēc LIPKP ieviešanas. Tādējādi minēto nostādņu 3. panta 2. punkta 3. apakšpunktā bija paredzēts, ka parasts atbalsts investīcijām ar vidi saistītiem mērķiem var tikt atļauts, ja tas nepārsniedz zināmus līmeņus. Zemsvītras piezīmē Nr. 14, tās otrajā daļā bija precizēts, ka “attiecībā uz investīcijām, kas attiecas uz Padomes Regulas (EEK) Nr. 2328/91 12. panta 1. un 5. punktu, (…) maksimālais atbalsta līmenis ir 35 % vai 45 % nelabvēlīgajos reģionos (…). Šie maksimālie atbalsta līmeņi ir piemērojami neatkarīgi no uzņēmuma lieluma. Šādi tie nevar tikt palielināti attiecībā uz mazajiem vai vidējiem uzņēmumiem, kā tas paredzēts tālāk šajā sadaļā. Attiecībā uz investīcijām, kas īstenotas 1. un 5. b) mērķa reģionos, Komisija sev patur tiesības pēc tam, kad būs veikta gadījuma pārbaude, kurā atbalsta līmeņi ir augstāki par iepriekš norādītajiem, pieņemt, vai dalībvalsts spēj tos pamatot”.

(83)

Regula (EK) Nr. 2328/91 tika atcelta ar Regulu (EK) Nr. 950/97. Regulas (EK) Nr. 950/97 12. panta 2. punkta e) apakšpunktā tika precizēts, ka dalībvalstis var piešķirt atbalstu investīcijām, kuru mērķis ir “vides aizsardzība un uzlabošana, ja vien investīcijas neizraisa ražošanas jaudas pieaugumu”. Minētās regulas 12. panta 3. punktā tika precizēts, ka “individuālās vai apvienotajās saimniecībās, kas izpilda 5. un 9. pantā minētos attaisnojamības nosacījumus, atbalsts investīcijām, kas pārsniedz 7. panta 2. un 3. punktā un 11. pantā minētās vērtības un summas, ir aizliegts”. Tomēr saskaņā ar minētās regulas 12. panta 3. punkta otrās daļas d) apakšpunktu šis aizliegums nebija piemērojams atbalstam, kas paredzēts “investīcijām vides aizsardzībai un uzlabošanai”.

(84)

Taču Regulas (EK) Nr. 950/97 12. panta 2. un 3. punktā tika paredzēts, ka Līguma 92. līdz 94. pants (tagad 87. līdz 89. pants) tiek piemērots šim atbalstam. Tas nozīmēja atsauci uz tajā laikā piemērojamajiem konkurences noteikumiem, proti, uz Kopienas praksi, kas jau minēta lēmumā par valsts atbalstu Nr. N 136/91, un uz Kopienas nostādnēs vides aizsardzībai pārņemtajiem nosacījumiem.

(85)

Pamatojoties uz laikā no 1994. līdz 1999. gadam piemērojamajiem noteikumiem, kādi tie aprakstīti šajā lēmumā, Komisija var vienīgi secināt, ka šajā gadījumā atbalstam piemērojamā maksimālā likme bija 35 % no izdarītajām izmaksām (45 % nelabvēlīgajos reģionos) un ka tādēļ piešķirtais atbalsts, kas pārsniedz šīs likmes, nebija saskaņā ar minētajiem noteikumiem.

(86)

Tomēr attiecībā uz 2000. gadu, ja ir runa par atbalstu investīcijām lauku saimniecībām, sākot ar 2000. gada 1. janvāri, piemērojamo lauksaimniecības vadlīniju 4.1.1.2. punkta ir noteikts, ka valsts atbalsta maksimālā likme attiecībā pret attaisnoto investīciju ir ierobežota līdz 40 % vai 50 % nelabvēlīgajos reģionos. Tomēr, ja runa ir par investīcijām, ko veikuši jaunie lauksaimnieki piecu gadu laikā pēc savas darbības uzsākšanas, maksimālā atbalsta likme sasniedz 45 % vai 55 % nelabvēlīgajos reģionos.

(87)

Lauksaimniecības vadlīniju 4.1.2.4. punkta ir noteikts, ka izņēmuma kārtā gadījumā, ja investīcijas izraisa papildu izmaksas, kas konkrēti saistītas ar vides aizsardzību un uzlabošanu, tad minēto vadlīniju 4.1.1.2. punkta noteiktās maksimālās atbalsta likmes 40 % un 50 % var tikt palielinātas attiecīgi par 20 un 25 procentu punktiem. Šo palielinājumu tādējādi var piešķirt investīcijām, kuru mērķis ir nodrošināt nesen ieviesto minimālo normu ievērošanu, ja vien tiek izpildīti nosacījumi, kas noteikti 2. pantā Komisijas 1999. gada 23. jūlija Regulā (EK) Nr. 1750/1999, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1257/1999 par Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) atbalstu lauku attīstībai piemērošanai (28). Šim palielinājumam ir jābūt strikti ietvertam to papildu attaisnoto izmaksu robežās, kas pieprasītas noteiktā mērķa realizācijai, un tas nevar attiekties uz investīcijām, kas radītu ražošanas jaudas pieaugumu.

(88)

Komisijas 2003. gada 23. decembra Regulas (EK) Nr. 1/2004 par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu attiecībā uz valsts atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu, pārstrādi un tirdzniecību (29), stāšanās spēkā 2004. gada 23. janvārī mainīja juridisko situāciju attiecībā uz šo gadījumu. Pie zināmiem nosacījumiem šī regula atļauj atbalstu maziem un vidējiem lauksaimniecības uzņēmumiem, tos atbrīvojot no paziņošanas prasības, kas paredzēta Līguma 88. panta 3. punktā.

(89)

Francijas iestādes precizēja, ka LIPKP ietvaros finansēto investīciju atbalstu saņēmēji laikā no 1994. līdz 2000. gadam bija mazie un vidējie uzņēmumi Regulas (EK) Nr. 1/2004 2. panta 4. punkta nozīmē.

(90)

Regulas (EK) Nr. 1/2004 20. panta 2. punktā ir noteikts, ka individuālais atbalsts un atbalsta shēmas, kas īstenotas pirms šīs regulas spēkā stāšanās dienas, kā arī atbalsts, kas piešķirts saskaņā ar šīm shēmām bez Komisijas apstiprinājuma un neievērojot Līguma 88. panta 3. punkta paziņošanas prasību, ir saderīgs ar kopējo tirgu Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un tiek atbrīvots, ja atbilst nosacījumiem, kas paredzēti šīs regulas 3. pantā, izņemot minētā panta 1. punkta un 2. punkta b) un c) apakšpunkta prasības.

(91)

Regulas (EK) Nr. 1/2004 3. panta 3. punktā ir noteikts, ka atbalsts, kas piešķirts saskaņā ar 2. punktā minētajām shēmām, ir saderīgs ar kopējo tirgu Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un ir atbrīvots no paziņošanas prasības, kas paredzēta Līguma 88. panta 3. punktā, ja vien piešķirtais atbalsts tieši atbilst visiem šajā regulā paredzētajiem nosacījumiem.

(92)

Regulas (EK) Nr. 1/2004 4. pantā ir ietverti nosacījumi, kas ir jāizpilda šajā gadījumā, proti, nepaziņotas investīciju atbalsta shēmas gadījumā par labu maziem un vidējiem uzņēmumiem.

(93)

Tādējādi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2004 4. panta 1. punktu atbalsts investīcijām lauku saimniecībām par labu lauksaimniecības produktu ražošanai ir saderīgs ar kopējo tirgu un atbrīvots no paziņošanas prasības, konkrēti ja atbalsta bruto intensitāte nepārsniedz 50 % no attaisnotajām investīcijām nelabvēlīgajos reģionos un 40 % citos reģionos.

(94)

Tomēr, ja investīcijas izraisa papildu izmaksas saistībā ar vides aizsardzību un uzlabošanu, maksimālie atbalsta līmeņi 50 % un 40 % var tikt palielināti attiecīgi par 25 un 20 punktiem. Šie palielinājumi var tikt piešķirti vienīgi investīcijām, kas pārsniedz minimālos nosacījumus, kas pašreiz paredzēti Kopienā, vai investīcijām, kas realizētas, lai saskaņotos ar nesen ieviestajām minimālajām normām. Šie palielinājumi ir stingri ierobežoti nepieciešamajām papildu attaisnotajām izmaksām un netiek piemēroti tādu investīciju gadījumos, kas izraisa ražošanas jaudas palielināšanos.

(95)

Šajā gadījumā ir acīmredzami, ka ir runa par investīcijām, kuru mērķis ir vides aizsardzība un uzlabošana, attiecībā uz kurām attiecināmā vides norma ir konkrēti Direktīva par nitrātiem. Šī norma tika pieņemta 1991. gadā, un tādēļ 2000. gadā tā vairs nevarēja tikt kvalificēta kā jauna norma.

(96)

Tomēr Komisija jau ir izteikusies par šo problemātiku valsts atbalsta Nr. N 355/2000 ietvaros, atļaujot turpināt LIPKP, sākot ar 2001. gadu un līdz 2006. gadam. Atkārtojot toreiz izteikto argumentāciju, Komisija šodien uzsver, ka tā nevar neievērot, ka pirmā Francijas darbības programma Direktīvas par nitrātiem ieviešanai tika pieņemta tikai 1997. gadā un ka pirmās reālās rezultāta prasības, kas skar audzētājus uz vietām, kas piemēro minēto programmu, ir vēlākas par šo datumu. Pat ja šķiet skaidrs, ka Francija nav rūpīgi transponējusi direktīvu un ka tai vajadzēja pieņemt nepieciešamos noteikumus termiņā, kas pārsniegts par ilgu laiku (30), paliek nenoliedzams, ka pirmās prasības, ar ko audzētāji saskārās, ir daudz nesenākas.

(97)

Bez tam pretēji dažām citām Kopienas normām Direktīvā par nitrātiem nav ietvertas konkrētas prasības, ar kurām uzņēmējiem vajadzētu saskaņoties bez iepriekšējas dalībvalsts intervences. Šajā direktīvā nav ietverts arī beigu datums iekārtu piemērošanai.

(98)

Šā iemesla dēļ Komisija joprojām uzskata, ka šo īpašo apstākļu gaismā, kas saistīti ar Direktīvu par nitrātiem, prasības, kas bija uzliktas audzētājiem, varēja tikt uzskatītas par jaunām normām Regulas (EK) Nr. 1/2004 nozīmē. Būtībā jebkāda cita interpretācija pēc sava rakstura būtu tāda, kas juridiski soda audzētājus par Francijas bezdarbību.

(99)

Komisija uzskata, ka tādos reģionos realizētās investīcijas, kas nav īpaši jūtīgie reģioni Direktīvas par nitrātiem izpratnē, kur šajā regulā prasītos nosacījumus nepiemēro, jebkādā gadījumā varēja saņemt paaugstinātas likmes, tādēļ ka tika piemērotas ne tik prasīgas normas kā minētajā direktīvā paredzētās un paredzētie darbi pārsniedza šajos reģionos pastāvošās minimālās prasības.

(100)

Attiecībā uz investīcijām, kas realizējamas īpaši jūtīgajos reģionos, Komisija, aizvien paliekot pie iepriekš paustās argumentācijas par audzētājiem uzlikto normu jauno raksturu, ir nonākusi pie secinājuma, ka šajā gadījumā tātad atbalsta likmes palielināšana varēja tikt piemērota. Šīs likmes tādējādi varēja tikt noteikti 60 % līmenī no investīciju izmaksām un 75 % līmenī nelabvēlīgajos reģionos.

(101)

Tā kā Francijas iestāžu iesniegtie skaitļi parāda, ka atbalsta līmenis praksē nav pārsniedzis 60 % no izdarītajām izmaksām, Komisija uzskata, ka laikā no 1994. līdz 1999. gadam LIPKP ietvaros piešķirtas atbalsta shēmas var tikt atļautas.

(102)

Izklāstītās argumentācijas gaismā Komisija uzskata, ka paziņotais pasākums ir saderīgs ar Kopienas konkurences tiesību aktiem un jo īpaši ar Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu.

V.   SECINĀJUMS

(103)

Pasākums, kas izpaužas kā investīciju atbalsta piešķiršana par labu lauku saimniecībām Lauksaimnieciskas izcelsmes piesārņojumu kontroles programmas (LIPKP) ietvaros laikā no 1994. līdz 2000. gadam, var saņemt Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktā paredzēto atkāpi,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Valsts atbalsta shēmas, ko Francija ir ieviesusi, lai finansētu lauku saimniecību realizētas investīcijas Lauksaimnieciskas izcelsmes piesārņojumu kontroles programmas (LIPKP) ietvaros laikā no 1994. līdz 2000. gadam, ir saderīga ar kopējo tirgu saskaņā ar Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts Francijas Republikai.

Briselē, 2004 gada 18. februāris.

Komisijas vārdā –

Franz FISCHLER,

Komisijas loceklis


(1)  OV C 179 23.6.2001., 18. lpp.

(2)  Valsts atbalsts Nr. N 136/91.

(3)  OV L 218 6.8.1991., 1. lpp.

(4)  K(93) 1888.

(5)  Skat. Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas 1998. gada 15. septembra spriedumu saistītajās lietās T-126/96 un C-127/96, Breda Fucine Meridionali SpA un citi/Komisija, Rec., II-3437. lpp. Tiesa tajā apstiprināja Komisijas argumentu, saskaņā ar kuru dalībvalsts paziņojums nevar tikt uzskatīts par derīgu, ja tajā nav skaidri norādīta atsauce uz Līguma 88. panta 3. punktu un ja tas nav ticis iesniegts ģenerālsekretariātā. Tādēļ atbalsts ir jāuzskata par tādu, kas nav ticis paziņots.

(6)  Valsts atbalsts Nr. N 342/94.

(7)  Skat. zemsvītras piezīmi Nr. 5.

(8)  Skat. zemsvītras piezīmi Nr. 1.

(9)  Valsts atbalsts Nr. N 355/2000.

(10)  OV L 375 31.12.1991., 1. lpp.

(11)  Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju – kas daļēji ņemta no ūdens dienestu (agences de l'eau) tīmekļa vietnes (http://www.eaufrance.tm) – ūdens dienesti ir valsts iestādes, kas dibinātas 1964. gadā kā juridiskas personas ar finansiālu autonomiju. Tās atrodas Vides ministrijas un Ekonomikas un finanšu ministrijas uzraudzībā, un tās vada valde, kas sastāv no dažādu ūdens lietotāju pārstāvjiem. Dienesti ir sadalīti pa sešiem lielajiem baseiniem, kas pārklāj visu Francijas metropoles teritoriju: Adour-Garonne, Artois-Picardie, Loire-Bretagne, Rhin-Meuse, Rhône-Méditerrannée-Corse un Seine-Normandie. Tie ir vienādi organizēti, sastāvot no Baseina komitejas, ūdens dienesta un tā valdes. To politiku nosaka Baseina komiteja, un tā tiek risināta ap četrām lielām asīm: ūdens kontrole un resursi, cīņa pret piesārņojumu, ūdens vides aizsardzība un kontinentālo un piekrastes ūdeņu kvalitātes uzraudzība.

Laikā no 1997. līdz 2001. gadam ūdens dienesti bija paredzējuši atbalstīt darbu sērijas finansējumu, kas bija novērtēts uz 16 miljardiem euro, lai aizsargātu ūdens resursus un cīnītos pret piesārņojumu. Tie sniedz tehniskus padomus ievēlētajiem pārstāvjiem, rūpniekiem un lauksaimniekiem un tiem piešķir finansiālus atbalstus, lai tiktu veikti nepieciešamie darbi cīņai pret ūdens piesārņojumu un ūdens resursu aizsardzībai. Dienestu finansējumi nāk no proporcionālajām iemaksām, kas iekasētas no piesārņotājiem, ūdens ņēmējiem un lietotājiem. Šīs iemaksas vēlāk tiek no jauna izdalītas atbalstu veidā (kā subsīdijas un aizdevumi) vietējām pašvaldībām, ražotnēm un lauksaimniecībai (un plašākā nozīmē līgumslēdzējām pusēm), lai tiktu veikti tādi darbi kā attīrīšanas iekārtas, attīrīšanas tīkli, dzeramā ūdens ražošanas darbi, upju apsaimniekošanas darbi, pētījumi un pasākumu tīkli.

(12)  Ar informāciju, kas saistīta ar subsidētajām investīcijām, var iepazīties lēmumā sākt procedūru.

(13)  Ziņojums, kas pieņemts 1999. gada 26. jūlijā un izplatīts 2000. gadā Francijas Lauksaimniecības ministrijas vietnē: http://www.agriculture.gouv.fr

(14)  Skat. konkrēti: Pirmās instances tiesas 1996. gada 12. decembra spriedums, Nacionālā aviokompānija Air France/Komisija, lieta T-358/94, Rec., II-2109. lpp.; Tiesas 1977. gada 22. marta spriedums, lieta 78/76, Steinike & Weinlig/VFR, Rec., 595. lpp; Tiesas 2001. gada 31. janvāra spriedums, saistītās lietas T-197/97 un T-198/97, Weyl Beef Products BV un citi/Komisija, Rec., II-303. lpp.; Tiesas 1985. gada 30. janvāra spriedums, lieta 290/83, Komisija/Francija, Rec., 439. lpp.; Komisijas 1997. gada 26. marta Paziņojums par vides nodokļiem un maksājumiem vienotajā tirgū (KOM (97) 9 galīgā versija).

(15)  Skat. Komisijas izsmeļošos argumentus par ūdens dienestu valstisko raksturu lēmumā sākt procedūru.

(16)  OV L 83 27.3.1999., 1. lpp.

(17)  OV C 28 1.2.2000., 2. lpp., un precizēta versija OV C 232 12.8.2000., 17. lpp.

(18)  OV L 128 19.5.1975., 1. lpp.

(19)  OV C 72 10.3.1994., 3. lpp.

(20)  OV L 142 2.6.1997, 1. lpp.

(21)  1 FRF = 0,15 euro

(22)  OV L 282 1.11.1975., 1. lpp.

(23)  OV L 160 26.6.1999., 21. lpp.

(24)  OV L 148 28.6.1968., 24. lpp.

(25)  OV L 282 1.11.1975., 77. lpp.

(26)  Tiesas 1980. gada 17. septembra spriedums, lieta 730/79, Philip Morris Holland BV/Komisija, Rec., 2671. lpp., 11. pants.

(27)  Tiesas 1984. gada 9. oktobra spriedums, saistītās lietas 91 un 127/83, Heineken Brouwerijen BV/Amsterdamas un Utrehtas inspektors der Vennootschapsbelasting, Rec., 3435. lpp.

(28)  OV L 214 13.8.1999., 31. lpp. Minētā 2. panta otrajā daļā ir noteikts, ka, “ja investīcijas ir realizētas ar mērķi pielāgoties nesen ieviestajām minimālajām normām vides jomā […], atbalsts var tikt piešķirts, lai izpildītu šīs jaunās normas. Šajā gadījumā var tikt paredzēts termiņš minēto minimālo normu ievērošanai, ja šāda termiņa ieviešana izrādās nepieciešama, lai atrisinātu īpašas problēmas, kas rodas apspriežamo normu ievērošanai, un ja tas atbilst attiecīgajiem specifiskajiem tiesību aktiem”.

(29)  OV L 1 3.1.2004., 1. lpp.

(30)  Šajā sakarā ir jāpiemin, ka Komisija pēc pārkāpumu izmeklēšanas procedūras, kas tika uzsākta pret Franciju, uzdeva Eiropas Kopienu Tiesai izskatīt Direktīvas par nitrātiem nepareizu piemērošanu. Tiesa notiesāja Franciju par to, ka tā nebija pienācīgi noteikusi piesārņojuma skartos ūdeņus un līdz ar to nebija nozīmējusi attiecīgos vārīgos reģionus (Tiesas 2002. gada 27. jūnija spriedums, lieta C-258/00, Komisija/Francija, Rec., I-05959. lpp.).


6.2.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 32/14


KOMISIJAS LĒMUMS

(2004. gada 19. maijs)

par atbalsta shēmu mājputnu fermām, AIMA programmu putnkopības nozarei, kuru Itālija grasās ieviest — C 59/2001 (ex N 97/1999)

(izziņots ar dokumenta numuru K(2004) 1802)

(Autentisks ir tikai teksts itāliešu valodā)

(2007/52/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 88. panta 2. punkta pirmo daļu,

ņemot vērā, ka ieinteresētās aprindas ir lūgtas iesniegt savus apsvērumus atbilstoši augšminētajam noteikumam,

tā kā:

I.   PROCEDŪRA

(1)

Ar 1999. gada 17. decembra vēstuli, kas reģistrēta 1999. gada 22. decembrī, Itālijas pastāvīgā pārstāvniecība Eiropas Savienībā paziņoja Komisijai par iepriekšminēto atbalsta shēmu saskaņā ar Līguma 88. panta 3. punktu par AIMA (Associazione italiana dei mercati agricoli – Itālijas Lauksaimniecības tirgu asociācija) palīdzību Itālijas mājputnu tirgum, kurā, kā tika apgalvots, 1999. gada dioksīna krīzes rezultātā būtiski krities mājputnu patēriņš un to pārdošanas apjoms.

(2)

Itālijas pastāvīgā pārstāvniecība Eiropas Savienībā Komisijai vēstulē, kas datēta 2000. gada 8. augustā un kuras saņemšana reģistrēta 2000. gada 9. augustā, 2000. gada 15. novembrī, reģistrēta – 2000. gada 21. novembrī, 2001. gada 27. februārī, reģistrēta – 2001. gada 1. martā un 2001. gada 23. maijā, reģistrēta – 2001. gada 28. maijā, nosūtīja papildu informāciju, kas Itālijas iestādēm tika prasīta 2000. gada 18. februāra (atsauces nr. AGR 5073), 2000. gada 2. oktobra (atsauces nr. AGR 25123), 2001. gada 10. janvāra (atsauces nr. AGR 000449) un 2001. gada 24. aprīļa (atsauces nr. AGR 009825) vēstulē.

(3)

Komisija ar vēstuli 2001. gada 30. jūlijā informēja Itāliju par savu lēmumu uzsākt Līguma 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru attiecībā uz šo atbalstu.

(4)

Komisijas lēmums uzsākt šo procedūru ir publicēts Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī  (1) . Komisija aicināja ieinteresētās aprindas izteikties par attiecīgo atbalsta shēmu.

(5)

Itālijas iestādes ar 2001. gada 24. oktobra vēstuli, kuras saņemšana reģistrēta 2001. gada 26. oktobrī, izteica savus apsvērumus. No citām ieinteresētajām aprindām Komisija nekādus apsvērumus nav saņēmusi.

II.   APRAKSTS

Tiesiskai pamats

(6)

Valsta programma AIMA atbalsts 1999. gadam. Tiesiskais pamats ierosinātajai atbalsta shēmai ir Likuma Nr. 610/82 3. panta 1. punkta d) apakšpunkts, ar kuru AIMA var, “izmantojot tās rīcībā esošos finanšu līdzekļus un pamatojoties uz tirgus situāciju un saskaņā ar pieejamību (…) nodrošināt jaunattīstības valstīm pārtikas produktus, ko izvēlas pēc vienošanās ar Ārlietu ministriju, un apspriežoties ar valsts pārtikas institūtu”.

Konteksts

(7)

Itālijas Unione nazionale dell'avicoltura (UNA) (Valsta mājputnu audzētāju apvienība) AIMA bija lūgusi iejaukties tirgus norisēs, lai mazinātu ievērojamo tā dēvētās dioksīna krīzes iespaidu uz mājputnu gaļas patēriņu.

(8)

Sākumā (skatīt 1999. gada 17. decembra vēstuli) pēc AIMA atteikuma iegādāties 17 000 tonnu nepārdotās gaļas, kas līdzvērtīga 40 miljardiem ITL (aptuveni 20 miljoniem EUR), UNA ierosināja daļu minētās gaļas (11 450 tonnas) pārdot jaunattīstības valstu tirgū par labvēlīgu cenu, un starpību starp preces tirdzniecības vērtību un pārdošanas cenu (aptuveni 20 miljardi ITL, t.i., 50 % tirgus vērtības) segt AIMA.

(9)

Pēc Komisijas izteiktajām piezīmēm 2000. gada 18. februārī, kurā norādīts, ka atbalsts izskatās pēc eksporta kompensācijas, jo ar to paredzēts segt starpību starp mājputnu gaļas cenu trešās pasaules valstīs un tās cenu Itālijas tirgū (un līdz ar to tas nav saderīgs ar kopējā tirgus principiem, ar Kopienas un Pasaules Tirdzniecības organizācijas saistībām un ar kopējo tirgus organizāciju), Itālijas iestādes 2000. gada 10. augusta vēstulē vairs neminēja atbalsta sniegšanas sākotnējo iemeslu, bet apgalvoja, ka Itālijas lauksaimnieku zaudējumi radušies ārkārtas situācijas rezultātā (nevis normāla tirgus riska dēļ) un līdz ar to viņiem ir tiesības izmantot Līguma 87. panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzētās atkāpes.

Pasākums

(10)

Ar programmu lauksaimniekiem, kas nodarbojas ar mājputnu audzēšanu, paredzēta kompensācija cenas krituma dēļ un tirdzniecības sabrukuma dēļ, kuru radījusi dioksīna krīze un attiecīgās patērētāju panikas dēļ. Atbalsts atbilst starpībai starp vidējo cenu tajās valstīs, kuras krīze neietekmēja, un cenām Itālijā 1999. gada jūnijā un jūlijā (kompensācija attiecas uz šo laika posmu). Itālijas iestādes uzskata, ka valstīs, kuras krīze neskāra (izņemot Itāliju), vidējā cena jūnijā bija EUR 137,89/100 kg un jūlijā – EUR 132,35/100 kg. Līdz ar to cenu starpība jūnijā bija EUR 53,966/100 kg un jūlijā – EUR 46,218/100 kg (2). Maksimālais atbalsts ir ITL 21 150/100 kg (EUR 10,92/100 kg) un ITL 15 400/100 kg (EUR 7,95/100 kg). Atbalstu piešķir par gaļu, kas saražota un pārdota 2001. gada jūnijā un jūlijā, un tā kopējais apjoms ir EUR 10 329 138.

(11)

Aizstāvot savus argumentus, Itālijas iestādes norāda, ka dioksīna krīze ne tikai izraisīja ražošanas un tirdzniecības sabrukumu (jo krīze izraisīja ievērojamus tirgus traucējumus), bet arī strauju mājputnu audzēšanas produktu patēriņa kritumu. Saskaņā ar Itālijas iestāžu iesniegtajiem datiem, 1999. gada jūnijā 34 700 000 kg gaļas tika pārdoti par samazinātu cenu (salīdzināt ar 52 000 000 kg 1998. gada jūnijā) un 30 200 000 kg 1999. gada jūlijā (salīdzināt ar 51 000 000 kg 1998. gada jūlijā (3). Neskatoties uz UNA veiktajiem profilakses pasākumiem, lai izvairītos no mājputnu gaļas pārprodukcijas krīzes (kas saistīta ar to cāļu nokaušana martā, kuriem būtu bijis jāpieaug vēl tikai dažu tuvāko mēnešu laikā), pasākumi dioksīna krīzes dēļ bija neveiksmīgi.

(12)

Savā 2000. gada 21. novembra un 2001. gada 28. maija vēstulē Itālijas iestādes uzsvēra, cik būtiska loma krīzes laikā bijusi masu saziņas līdzekļiem, un apgalvo, ka masu saziņas līdzekļu saceltā trauksme vēl pasliktināja jau straujo mājputnu gaļas patēriņa lejupslīdi (29,1 % kritums salīdzinājumā ar iepriekšējā gada jūniju, 10,1 % kritums jūlijā, 16,2 % – augustā un 5,9 % visa gada laikā). Pieprasījuma krasā samazināšanās izraisīja ievērojamu cenu kritumu, jo īpaši jūnijā un jūlijā (lejupslīde par attiecīgi 30 % un 30,1 % salīdzinājumā ar iepriekšējā gada jūniju un jūliju). Bez tam, lai tiktu galā ar šādu situāciju, Itālijas ražotājiem jūnijā 4 150 tonnas cāļa gaļas bija jānodod glabāšanā, jūlijā – 9 271 tonnas un augustā – 2 592 tonnas, jo tirgū to nebija iespējams pārdot.

(13)

Shēmā nav paredzēta kompensācija par mājputnu iznīcināšanu vai to mājputnu izcelsmes produktu iznīcināšanu, kas neatbilst pārdošanas vai patēriņa prasībām.

Atbalsta apjoms

(14)

Maksimālais plānotais atbalsta apjoms ir 20 miljardi ITL (EUR 10 329 138).

Procedūras aizsākšanas iemesli

(15)

Komisija Līguma 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru sāk, jo tai ir šaubas par shēmas saderību ar kopējā tirgus elementiem. Šādas šaubas saistītas ar to, vai konkrētā palīdzība ir uzskatāma par atbalstu, lai atlīdzinātu radušos zaudējumus ārkārtas apstākļos. Itālijas iestādes atsaucās uz Līguma 87. panta 2. punkta b) apakšpunkta, atbilstoši kuram atbalsts to zaudējumu atlīdzināšanai, kas radušies ārkārtas apstākļos, ir saderīgs ar kopējo tirgu. Paziņojumā dioksīna krīze interpretēta kā ārkārtas apstākļi.

(16)

Līgumā nav definēts ārkārtas apstākļu jēdziens, un Komisija šo jēdzienu piemēro pēc konkrētā notikuma detalizētas izvērtēšanas, katrā lietā atsevišķi. Dioksīna krīzes gadījumā, kad tika skarti Beļģijā ražoti pārtikas un lopbarības produkti, Komisija secināja, ka ir bijuši ārkārtas apstākļi Līguma 87. panta 2. punkta b) apakšpunkta izpratnē, ņemot vērā dalībvalstīs ieviesto ierobežojumu apjomu un jēgu sabiedrības veselības aizsardzības nolūkā (4).

(17)

Tāpat ir bijuši citi precedenti, kad ārkārtas apstākļi ir definēti, jo īpaši saistībā ar Apvienotās Karalistes sniegto atbalstu{ins. note} (5) pēc GSE izraisītās krīzes: Komisija secināja, ka tie ir bijuši ārkārtas apstākļi, jo īpaši ņemot vērā aizliegumu eksportēt liellopu un teļa gaļu un liellopu un teļa gaļas patēriņa kritumu nenoteiktības un pastāvošo bažu dēļ pēc paziņojumiem par GSE. Tomēr ir jāuzsver, ka šie piemēri attiecas uz tieši iesaistītām valstīm (GSE gadījumā – Apvienotā Karaliste, dioksīna lietā – Beļģija) un nevis uz valstīm, kā šajā situācijā, kur radušies tirgus traucējumi, pamatojoties uz patērētāju bažām par dioksīnu.

(18)

Minētajās lietās Komisija neiebilda, ka ražotājiem izmaksā kompensācijas par zaudējumiem, kas tiem radušies, tomēr tirgus daļas zaudējums un patēriņa kritums radās ne jau tādēļ, ka patērētāji sacēla trauksmi, bet tādēļ, ka bija izņēmuma dabas faktori, kas attiecīgo produktu tirdzniecībai neļāva ritēt kā ierasts (iestādes veica virkni pasākumu, vienlaikus patērētāji un masu saziņas līdzekļi uzvedās neierasti). Iepriekšminētajos lēmums vienmēr varēja konstatēt tiešu un tūlītēju saikni starp tiem faktoriem, kas veido ārkārtas apstākļus, un zaudējumiem, kas iesaistītajiem uzņēmumiem radās.

(19)

Itālijas iestādes līdz šim nav spējušas sniegt pārliecinošus pierādījumus par saikni starp zaudējumiem, ko piedzīvojuši lauksaimniecības ražotāji, un ārkārtas apstākļiem, lai Komisija varētu apstiprināt kompensācijas maksājumu saskaņā ar Līguma 87. panta 2. punkta b) apakšpunktu. Tas, ka patērētāju vidū strauji izplatījās panika un līdz ar to radās traucējumi tirgū, kur Itālijas mājputnu ražotāji pārdod savu preci, ka saruka viņu tirgus daļa un līdz ar to – nav ierastā apgrozījuma, ņemot vērā pieejamo informāciju, tomēr nav pietiekami, lai noteiktu, ka bijuši ārkārtas apstākļi Līguma izpratnē. Turklāt nav nekā tāda, kas norādītu, ka valsts vai Kopienas iestādes būtu veikušas pasākumus, lai bloķētu pārdošanu.

(20)

Pat ja būtu secināms, ka masu saziņas līdzekļu ietekme Itālijā bijusi lielāka nekā citās Eiropas valstīs, jo sabiedrība ir īpaši jutīga attiecībā uz pārtikas drošības jautājumiem un pastāv tāds sabiedrības viedoklis, kas dzīvu lopu audzēšanas sistēmām bijis ļoti kritisks, tas vien joprojām neliecinātu, ka notikums pēc savas dabas bijis ārkārtējs.

(21)

Komisiju drīzāk interesē tas, vai Itālijas ražotāji nav situāciju izmantojuši savtīgi, lai ārzemēs (vai arī Itālijā) palielinātu mājputnu produktu pārdošanu, jo Itālija, atšķirībā no Beļģijas, bija viena no tām valstīm, kuru dioksīna krīze neietekmēja tieši.

(22)

Cits jautājums, kas vēl jāprecizē, attiecas uz Itālijas iestāžu apgalvojumu, ka lauksaimniecības ražotājiem bijis jāsasaldē nepārdotā gaļa (4 150,8 tonnas jūnijā, 9 271,3 tonnas jūlijā un 2 595,9 tonnas augustā). Ja tas tā bijis, nevar izslēgt, ka mājputnu produktus, kas nav pārdoti krīzes laikā, nav bijis iespējams pārdot vēlāk. Tas nozīmē, ka ciestie zaudējumi ir mazāki, nekā tie, kas norādīti lietas izskatīšanas laikā. Turklāt Komisija nespēj novērtēt ne nepārdotās gaļas daudzumu, jo pieprasījums kritās, pastāvot bailēm par dioksīna klātbūtni, ne arī pārprodukcijas apjomu, jo par pieprasījumu vasaras periodā nepareizi veiktas aplēses.

(23)

Ņemot vērā iepriekšminēto, Komisija nevarēja izslēgt, ka ar atbalstu vienkārši bija iecerēts uzlabot ražotāju finanšu stāvokli, bet nevis kaut kādā veidā radīt uzlabojumus sektorā; un tā uzskatīja, ka atbalsts tika piešķirts, tikai balstoties uz cenu, ražošanas vienību daudzumu un līdz ar to ticis izmantots atbalsts, kas pielīdzināms darbības atbalstam, un tātad atbilstīgi 3.5. punktam Kopienas vadlīnijās par valsts atbalstu lauksaimniecības sektoram (6) (še turpmāk – “vadlīnijas”) nav saderīgs ar kopējā tirgus principiem.

(24)

Tādēļ Komisija apšaubīja, vai pastāv saikne starp zaudējumiem, kurus cietuši Itālijas mājputnu ražotāji, un ārkārtas apstākļiem, kā arī faktu, vai apskatāmais atbalsts atbilst prasībām, lai to atzītu par atbalstu saskaņā ar Līguma 87. panta 2. punkta b) apakšpunkta vai 87. panta 3. punkta c) apakšpunkta noteikumiem (jo attiecībā uz šo pēdējo apakšpunktu neizskatās, ka atbalsts veicinājis konkrētas ekonomiskās darbības attīstību) vai par atbilstīgu kādam no punktiem pamatnostādnēs.

III.   ITĀLIJAS IESNIEGTIE APSVĒRUMI

(25)

Vēstulē, kas datēta ar 2001. gada 24. oktobri, reģistrēta 2001. gada 26. oktobrī, Itālijas iestādes norāda, ka, cita starpā, mājputnu patēriņa samazinājums jūnijā, jūlijā un augstā, kā arī 1999. gada decembrī, tikai mazākā mērā, lēmumā par procedūras uzsākšanu nav apšaubīts.

(26)

Itālijas iestādes uzskata, tā kā Komisija nav apšaubījusi, ka zaudējumi radušies cenu un pārdošanas krituma dēļ, tām bijis tikai jānosaka saikne starp zaudējumiem un dioksīna krīzi. Tās apgalvo, ka šādu saikni pierāda fakts, ka tiklīdz 1999. gada 28. maijā 19:00 tika pārraidītas ziņas par dioksīnu mājputnu gaļā, pēkšņais pārdošanas kritums sākās 1999. gada jūnijā (29 % pārdošanas krituma salīdzinājumā ar 1998. gada jūniju). Tās apstiprina, ka patēriņa līkne Itālijā cieši atbilst sabiedrības panikai, ko radījuši masu saziņas līdzekļi, tam sekojis pārdošanas apjomu kritums, kad pirmo reizi pārraidītas ziņas par dioksīnu, tad pārdošanas apjoms jūlijā atjaunojies, samazinoties mediju interesei, un augustā samazinājies divkārt pēc ziņām, ka ir Eiropas Savienības lēmums divkāršot maksimālo atļauto dioksīna līmeni dažos produktos. Sākot ar septembri, masu saziņas līdzekļi aizvien mazāk uzmanības pievērsuši šai lietai, un mājputnu gaļas produktu patēriņš pamazām atjaunojies ierastajā līmenī.

(27)

Līdz ar to Itālijas iestādes uzskata, ka nav noliedzams, ka pastāv saikne starp patērētāju bažām pēc ziņu pārraidīšanas par dioksīnu Beļģijā un patēriņa un cenu kritumu.

(28)

Tādēļ ir vēl jāpierāda, ka dioksīna krīzi Itālijā var uzskatīt par ārkārtas apstākļiem Līguma 87. panta 2. punkta b) apakšpunkta izpratnē. Komisija jau atzinusi, ka dioksīna krīze Beļģijā bija uzskatāma par ārkārtēju, ņemot vērā to, kāda tā ir bijusi un kādi ierobežojumi tās dēļ bijuši nepieciešami sabiedrības veselības vārdā. Tiesa, dioksīna krīze Itāliju tieši neskāra. Tomēr Itālijas iestādes uzsver uz to, ka nevar būt šaubu par to, ka krīzei ir bijušas sekas arī ārpus valsts robežām un ka tā ir ietekmējusi kaimiņvalstis, tostarp – Itāliju.

(29)

Saskaņā ar Itālijas iestāžu viedokli, “ārkārtas apstākļi” Līguma 87. panta 2. punkta b) apakšpunkta izpratnē ir jebkādi neparedzēti notikumi vai notikumi, kurus grūti paredzēt, piemēram, dabas katastrofas. Tāpēc ir jāizvērtē pats notikums, nevis pasākumi, kas tiek pieņemti, lai atrisinātu radušos krīzi, kas ir vienkārši pasākuma sekas. Tās apgalvo, ka GSE gadījumā Apvienotajā Karalistē, Komisija pieņēma, ka pasākums bijis ārkārtējs, jo tika noteikts aizliegums eksportēt gaļu, tomēr, īpaši tādēļ, ka kritās liellopu un teļa gaļas patēriņš, jo bija gan nenoteiktība, gan bailes atbilstīgi ziņām par GSE. Itālijas iestādes apgalvo, ka Itālijā 1999. gadā bailēs no dioksīna situācija bijusi līdzīga. Apvienotajai Karalistei noteiktais aizliegums eksportēt neradīja ievērojamu patēriņa kritumu, jo pat bez aizlieguma patērētāji ārzemēs jebkurā gadījumā būtu samazinājuši liellopu un teļa gaļas patēriņu (līdzīgi kā to darīja patērētāji Apvienotajā Karalistē), tādējādi liedzot ražotājiem rast citus pārdošanas kanālus savām precēm ārzemēs. Dioksīna lietā 1999. gadā jāmin, ka valstis, ka nebija ES dalībvalstis, krīzes laikā aizliedza ievest mājputnu gaļu no ES.

(30)

Itālijas iestādes apgalvo, ka iemesls, kādēļ Itālijas ražotāji nevērsās ne ārzemju tirgos un neizmantoja arī Itālijas tirgu, saistāms ar notikuma starpnacionālo dabu, kas sniedzas krietni tālāk par Beļģijas robežām.

(31)

Itālijas iestāžuprāt, dažu Itālijas mājputnu uzņēmumu ienākumi 1999. gada jūnijā–augstā skaidri pierāda šādu cenu un pārdošanas apjomu kritumu.

IV.   JURIDISKAIS NOVĒRTĒJUMS

Atbalsta esamība

(32)

Saskaņā ar Līguma 87. panta 1. punktu ar kopējā tirgus principiem nav saderīga nekāda palīdzība, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences traucējumus, dodot priekšroku atsevišķiem uzņēmumiem vai atsevišķu preču ražošanai, ciktāl šāda palīdzība iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(33)

Padomes 1975. gada 29. oktobra Regulas (EEK) Nr. 2777/75 par mājputnu gaļas tirgus kopīgo organizēšanu (7) 19. pants nosaka, ja regulā nav noteikts citādi, Līguma 87., 88., 89. pantu piemēro tādu produktu ražošanai un tirdzniecībai, uz kuriem attiecas regula.

(34)

Atbilstoši plānotajam pasākumam valsts līdzekļus izmaksā (kopā 20 miljardu ITL apmērā) noteiktiem uzņēmumiem un tos piešķir izlases kārtībā mājputnu audzētājiem, kuri varētu būt cietuši zaudējumus dioksīna krīzes rezultātā. Turklāt šis pasākums iecerēts dažu produktu atbalstam (mājputnu produktu) un visticamāk tas ietekmēs tirdzniecību, ņemot vērā Itālijas daļu kopējā ES mājputnu gaļas ražošanā (13,2 %). 2001. gadā kopējais Itālijā saražotās mājputnu gaļas apjoms bija 1 134 000 tonnas no kopējā daudzuma ES-15 – 9 088 000 tonnām (8).

(35)

Šeit analizētais pasākums tādēļ ir uzskatāms par valsts atbalstu Līguma 87. panta 1. punkta izpratnē.

Atbalsta saderība

(36)

Aizliegums piešķirt valsts atbalstu nav bez nosacījumiem. Šajā gadījumā Itālijas iestādes izmanto atkāpes, kas noteiktas Līguma 87. panta 2. punkta b) apakšpunktā, saskaņā ar kurām atbalsts, kas paredzēts, lai atlīdzinātu dabas katastrofā vai ārkārtas apstākļos radušos zaudējumus, ir saderīgs ar kopējā tirgus principiem.

(37)

Tā kā Līgumā nav definēts, ko nozīmē “ārkārtas apstākļi”, ir jāpārliecinās, vai “dioksīna krīze” Itālijā ir uzskatāma par ārkārtas apstākļiem Līguma 87. panta 2. punkta b) apakšpunkta izpratnē.

(38)

Saskaņā ar Kopienas pamatnostādnēm par valsts atbalstu lauksaimniecības sektorā (9), novērtējot atbalstu, lai kompensētu zaudējumus, ko radījušas dabas katastrofas vai ārkārtas apstākļi, jo ar šādu rīcību tiek izdarīti izņēmumi no vispārējiem principiem, kas nosaka, ka valsts atbalsts nav saderīgs ar kopējo tirgu Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē, Komisija loģiski secinājusi, ka “dabas katastrofu” un “ārkārtas apstākļu” jēdzieni, kas minēti 87. panta 2. punkta b) apakšpunktā, ir jāinterpretē restriktīvi. Līdz šim Komisija ir uzskatījusi, ka par dabas katastrofu varētu uzskatīt zemestrīces, lavīnas, zemes nogruvumus un plūdus. Komisija pieņem, ka ārkārtas apstākļi varētu būt karš, iekšēji nemieri vai streiki, un rezervētāk atkarībā no to izplatības apjoma, tā šai grupā iekļauj arī lielas kodolavārijas vai rūpnieciskas avārijas un ugunsgrēki, kuru rezultātā rodas plaša mēroga zaudējumi. No otras puses, Komisija tomēr nepieņem, ka ugunsgrēks vienā pārstrādes uzņēmumā, kuram ir vispārpieņemtā komerciālā apdrošināšana, uzskatāms par ārkārtas apstākļiem. Vispārējā kārtā Komisija neuzskata, ka dzīvnieku vai augu slimību uzliesmojumi būtu pieskaitāmi pie dabas katastrofu vai ārkārtas apstākļiem. Tomēr ir bijis gadījums, kad Komisija atzina, ka ļoti plašs pilnīgi jaunas dzīvnieku slimības uzliesmojums ir uzskatāms par ārkārtas apstākļiem. Tā kā ir ļoti grūti šādus pasākumus paredzēt, Komisija turpinās izvērtēt priekšlikumus piešķirt palīdzību atbilstoši 87. panta 2. punkta b) apakšpunktam katrā gadījumā atsevišķi, ņemot vērā iepriekšējo rīcību šajā jomā. Šāda individuāla lietas izskatīšana ir jo īpaši nepieciešama tik jūtīgā sektorā kā mājputnu audzēšana, kur tirgus pasākumi varētu būt pretrunā ar kopējā tirgus organizācijā paredzētajiem pasākumiem.

(39)

Runājot vispārīgi, Komisija nevar pieņemt, ka cilvēku uzturā paredzētas pārtikas piesārņošana ar ķīmiskām vielām varētu pati par sevi vien veidot apstākļus, ko uzskata par ārkārtējiem Līguma 87. panta 2. punkta b) apakšpunkta izpratnē. Faktiski piesārņošanas risks rodas tādēļ, ka pārtikas apritē nav garantēti augstākie kvalitātes standarti.

(40)

Beļģijas dioksīna krīzes gadījumā bija jāievēro vairāki faktori pirms varēja galīgi noteikt, ka krīze tiešām radījusi ārkārtas apstākļus. Komisija vispirms ņēma vērā to pasākumu apjomu, ar kuriem bija paredzēts atrisināt krīzi un pasargāt cilvēku veselību, ieskaitot aizliegumu laist tirgū un mazumtirdzniecībā mājputnu gaļu, aizliegt tirgot un eksportēt uz trešām valstīm dažus dzīvnieku izcelsmes produktus, kas paredzēti lietošanai cilvēku uzturā un dzīvnieku barībai, un noteikt virkni ierobežojumu, tai skaitā uzraudzību, produktu izsekojamību un kontroli (10). Tika pasludināts, ka krīze ir ārkārtas apstākļi, ņemot vērā divus apstākļus, tas ir, Beļģijas iestāžu paziņojumu līdz ar ārkārtas pasākumiem, ko tās pieņēma, un to, ka produktus nebija iespējams laist tirgū, kas Beļģijas ražotājiem radīja krīzes situāciju. Šī krīzes situācija pēc savas dabas un ietekmes uz attiecīgajiem ražotājiem ievērojami atšķīrās no parastās situācijas un apstākļiem, kādos tirgus funkcionē. Straujā panikas izplatīšanās patērētāju vidū un aizliegums ievest dzīvniekus un dzīvnieku izcelsmes produktus no Beļģijas, kuru noteica daudzas trešās valstis, nopietni pasliktināja krīzi un ievērojami traucēja tā tirgus darbībai, kur Beļģijas ražotāji pārdeva savus produktus, līdz ar to viņi zaudēja tirgus daļas, rezultātā – samazinājās apgrozījums salīdzinājumā ar to, ko bija paredzēts gūt parastā tirgus situācijā.

(41)

Ne produktu piesārņošana ar ķīmiskām vielām, nedz arī tirdzniecības apjoma kritums nav pietiekami apstākļi paši par sevi vien, lai secinātu, ka notikums bijis ārkārtējs, kas radies nozīmīgu ierobežojošu pasākumu rezultātā attiecībā uz šo produktu laišanu tirgū un eksportēšanu un pārdošanas apjomu un cenu kritumu rezultātā. Patērētāju panika un viņu reakcija uz mājputnu gaļas piesārņojumu ar dioksīnu bija tikai apstākļi, kas pastiprināja notikuma ārkārtējo dabu.

(42)

Runājot par Itālijas ražotājiem, ir jāievēro, ka netika piemēroti nekādi pasākumi, ar kuriem ierobežo produktu laišanu tirgū vai eksportēšanu, lai aizsargātu patērētāju veselību, jo krīze valsti tieši neskāra. Vienīgais neparedzētais faktors, kas radīja traucējumus tirgū, bija patērētāju panika un viņu reakcija uz citur konstatēto pārtikas piesārņojumu.

(43)

Situāciju Itālijā nevar salīdzināt ar to, kāda bija valstīs, kuras krīze skāra tieši. Patiešām tika paziņots, ka dioksīna krīze ir uzskatāma par ārkārtas situāciju Beļģijā, nevis par ārkārtas situāciju vispār. Kā uzsvērts 35. līdz 38. apsvērumā, ne cilvēku uzturam paredzēto pārtikas produktu piesārņošana ar ķīmiskām vielām, nedz arī panikas izplatīšanās patērētāju vidū pati par sevi vien nav uzskatāma par ārkārtas apstākļiem 87. panta 2. punkta b) apakšpunkta izpratnē.

(44)

Itālijas iestādes atsaucās arī uz pirmo GSE krīzi Apvienotajā Karalistē. Tajā gadījumā ārkārtas apstākļi liellopu gaļas un teļa gaļas sektorā bija tādēļ, ka tika noteikts aizliegums eksportēt dzīvus mājlopus un liellopu un teļa gaļu no Apvienotās Karalistes uz citām dalībvalstīm un trešām valstīm. To tirgus pasākumu ietekmei, kas tika pieņemti, lai reaģētu uz GSE radīto problēmu Apvienotajā Karalistē, nebija līdzīga precedenta. Komisija arī norādīja, ka līdz ar pasākumiem, kurus pieņēma krīzes atrisināšanai, bija arī vispārējs aizliegums attiecībā uz Lielbritānijas izcelsmes gaļu un gaļas produktiem, kas varētu iekļūt cilvēku uztura un dzīvnieku barības apritē, tā rezultātā radās samazinājums, kas vietējā gaļas patēriņā nekad iepriekš nebija novērots. Patēriņa kritums bija saistīts ar stingrajiem ierobežojumiem, ko piemēro tirgum, kas savukārt radīja situāciju, kuru varētu uzskatīt par ārkārtēju.

(45)

Bez tam, runājot par neseniem GSE gadījumiem Eiropā (11), Komisija norādīja, ka pārdošanas apjoma vai ienākumu kritumu neuzskata par ārkārtas apstākļiem. Pārdošanas apjoma kritumu uzskata par ārkārtas apstākļu sekām, ko radījusi dažādu faktoru neparasta savienošanās. Augšminētajos gadījumos paredzētais atbalsts, lai novēstu ārkārtas situāciju 87. panta 2. punkta b) apakšpunkta izpratnē, tika apstiprināts valstīs, kas bija tieši skartas, kurās dažādi faktori radīja ārkārtējas dabas krīzi: ļoti nopietnās negatīvās sekas Eiropas lauksaimniecības ražotājiem, panikas izplatīšanās patērētāju vidū, aizliegums, ko piemēro daudzas trešās valstis attiecībā uz ES izcelsmes gaļas produktiem un virkne gadījumu, kurus dzīvu mājdzīvnieku audzētāji nespēj kontrolēt, faktori, kas krīzes stāvokli pasliktināja un patērētājos radīja bailes. Tas viss radīja nopietnus traucējumus tirgū, kur Eiropas ražotāji pārdod savus produktus, līdz ar to saruka viņu tirgus daļas un tādējādi samazinājās apgrozījums salīdzinājumā ar iepriekš aplēsto normālā tirgus situācijā.

(46)

Būtisks faktors, kuru Komisija ņēma vērā, atzīstot, ka krīze kā ārkārtas apstākļi pastāv, bija stabilā un līdzsvarotā liellopu un teļa gaļas tirgus situācijā pirms krīzes. Tomēr, kā redzams tālāk (skatīt 52. un 55. apsvērumu) un kā paziņojušas Itālijas iestādes, (skatīt 2000. gada 28. augusta un 2000. gada 15. novembra vēstules), situācija, runājot par Itālijas mājputnu tirgu, nebija identiska, tur jau bija vērojama pārprodukcija un cenu kritums.

(47)

Visos iepriekšminētajos gadījumos un jo īpaši runājot par Itālijas iestāžu minēto lietu, ārkārtas apstākļi radās attiecīgajā valstī, un to dēļ tika pieņemti dažādi ierobežojoši pasākumi, pasākumi, lai kontrolētu tirgu un piemēroti pasākumi veselības aizsardzībai, kas radīja attiecīgo produktu pārdošanas apjoma un cenu kritumu.

(48)

Turklāt šiem ārkārtas apstākļiem vismaz pēc savas dabas un ietekmes uz attiecīgajiem ražotājiem ir jābūt ievērojami atšķirīgiem no parastās situācijas un apstākļiem, kādos tirgus funkcionē. Apstākļu neparedzamā daba un grūtības veikt aplēses par to varētu veicināt uzskatu par to ārkārtas dabu, bet pēc būtības tas nav pietiekami, lai paziņotu, ka situācija ir ārkārtēja 87. panta 2. punkta b) apakšpunkta izpratnē.

(49)

Šajā gadījumā lēstais pārdošanas apjomu kritums neatšķiras no citiem notikumiem, kas ietekmē pieprasījumu, piemēram, eksporta tirgus slēgšana. Šādi notikumi ir vienlīdz neparedzami, tomēr tie uzskatāmi par daļu no normāla komerciāla riska, kam uzņēmumi ir pakļauti, un nekādā ziņā nav uzskatāmi par ārkārtējiem Līguma 87. panta 2. punkta b) apakšpunkta izpratnē.

(50)

Itālijas iestādes uzskata, ka Itālijas ražotājiem nebija citu tirgus ceļu, jo krīze bija izpletusies tālu aiz Beļģijas robežām un mājputnu gaļas patēriņš samazinājās visā Eiropā.

(51)

Tomēr Komisijas rīcībā esošā informācija liecina, ka Kopienas iekšējais mājputnu eksports 1999. gada jūnijā un augustā nemainījās un bija pat nedaudz augstāks nekā iepriekšējā gadā. Kopienas iekšējais eksporta apjoms jūnijā bija augstāks nekā vidēji 1999. gadā un nekā iepriekšējā gadā šajā mēnesī. Lai gan šāds pieaugums nav pietiekams, lai varētu absorbēt visu nepārdoto produkciju, par kuru Itālijas iestādes bija ziņojušas, tas mazināja krīzes ietekmi uz ražotājiem, ļaujot tiem pārdot daļu savas produkcijas Kopienas tirgū. Itālijas iestādes nav iesniegušas skaitliskus datus, lai pierādītu, ka Kopienas tirgū nebija pārdošanas kanālu; tās vienkārši uzstāj, ka tādēļ, ka bija krīze, arī visās pārējās Eiropas valstīs mājputnu patēriņš ir samazinājies. Tajā pašā laikā tās saka, ka dažas valstis, piemēram, Dānija, Grieķija, Spānija, Īrija, Austrija, Portugāle, Somija, Zviedrija un Apvienotā Karaliste uzskatāmas par atsauces valstīm cenu salīdzināšanai (skatīt 7. apsvērumu iepriekš), jo šīs valstis krīze neskāra. Tās tad būtu varējušas nodrošināt pārdošanas kanālus vismaz daļai pāri palikušās produkcijas.

(52)

Bez tam Komisijas politika attiecībā uz Līguma 87. panta 2. punkta b) apakšpunkta piemērošanu lauksaimniecības nozarei prasa, lai pārmērīga kompensācija par visa veida zaudējumiem tiktu izslēgta.

(53)

Ar Itālijas iestāžu plānoto kompensācijas mehānismu atbalstītu gaļu, kas ražota un laista tirgū 1999. gada jūnijā un jūlijā; atbalsta apjoms aprēķināts, pamatojoties uz starpību starp vidējo cenu valstīs, kuras krīze neskāra, un vidējo cenu Itālijā. Itālijas iestāžuprāt, šī atšķirība bija EUR 53,966/100 kg jūnijā un EUR 46,218/100 kg jūlijā. Atbalsta apjoms ir ITL 21 150/100 kg (vai EUR 10,92/100 kg) un ITL 15 400/100 kg (vai EUR 7,95/100 kg).

(54)

Šāda aprēķina metode ir problemātiska divu apsvērumu dēļ. Pirmā saistīta ar Itālijas iestāžu apgalvojumu, ka ražotājiem bijis jāsasaldē nepārdotā gaļa (12). Tas ļautu krīzes laikā nepārdotos mājputnu gaļas produktus pārdot vēlāk un līdz ar to zaudējumi būtu mazāki nekā tie, par kuriem ziņots šīs lietas izskatīšanas laikā. Itālijas iestādēs šo apsvērumu nekomentēja. Līdz ar to zaudējumu pārmērīgas kompensācijas risks, daļai produkcijas tiekot pārdotai vēlāk, iespējams – pat par normālu cenu –, nav izslēdzams. Turklāt Itālijas iestādes paziņoja, ka 1999. gada jūnijā tika nokautas 43 170,1 tonnas vistu, jūlijā – 47 485,9 tonnas, kopā – 90 656 tonnas (skatīt 2000. gada 15. novembra vēstuli), savukārt 1999. jūnijā pārdoti 34 700 000 kg gaļas, bet jūlijā – 30 200 000 kg, kopā tas ir 64 900 tonnas. Jūnijā tika sasaldēts 4 150,8 tonnas gaļas un jūlijā – 9 271,3 tonnas, kopā – 13 422,1 tonnas. Nav sniegta informācija par to, kas izdarīts ar daļu produkcijas, kas netika ne pārdota, ne sasaldēta, un līdz ar to – kuru varēja izmantot citādiem komerciāliem mērķiem.

(55)

Itālija norāda uz vidējo cenu citās Eiropas valstīs, kuras krīze neskāra, neņemot vērā faktu, ka Itālijā cenas jau pirms 1999. gada jūnija sāka kristies un ka cenas putnu gaļai mēdz būt atšķirīgas. Zemāk tabulā redzamas cenu tendences Itālijā 1998., 1999. un 2000. gadā (13):

Tirgus cena pa mēnešiem: vistas,

EUR/100 kg

Image

(56)

Itālijas iestādes apgalvo, ka mājputnu gaļas sektorā jau bija pārprodukcija un tādēļ martā ražotāji pieņēma lēmumu nokaut daļu vistu ganāmpulka, kas bija paredzēts kaušanai tikai aprīlī un maijā, lai jūnijā par 4,8 % samazinātu gaļas krājumus. Itālijas iestāžuprāt, dioksīna krīzes rezultātā 10 % saražotā jūnijā netika nokauti un laisti tirgū, bet paturēti līdz jūlijam un augustam, palielinot krājumus šajos divos mēnešos. Pamatojoties uz Komisijas rīcībā esošajiem datiem, februārī, martā un aprīlī ievērojami palielinājās vistu daudzums, tādējādi radot paredzēto ražošanas pieaugumu par 5,6 % jūnijā.

(57)

Datu salīdzinājums par vistu nokaušanu laikā no 1999. gada maija līdz augustam ar attiecīgajiem datiem šajā laikā iepriekšējā gadā liecina, ka 1999. maijā palielinājies nokauto vistu skaits un – līdz ar to vistu krājumi – par 9 %, 1999. gada jūnijā krājumi samazinājās par 10 % attiecībā uz 1998. gada jūnijā un 1999. gada jūlijā nokauto vistu skaits bija par gandrīz 10 % lielāks nekā 1998. gadā tajā pašā mēnesī. Šāda augšupejoša krājumu līkne turpinājās arī 1999. gada augustā (+6,5 %). Pieņemot, ka cenas seko krājumu svārstībām, var secināt, ka salīdzinājumā ar aprīli cenām būtu bijis jākrīt, jo jau tad pārprodukcijas dēļ tās bija zemākas nekā vidēji Eiropā. Tādējādi, salīdzinot vistu cenas Itālijā jūnijā un jūlijā ar vidējām cenām valstīs, kuras dioksīna krīze neskāra, Itālijā rastos vistu vērtības pārvērtējums.

(58)

Ņemot vērā vistu cenu dažādību Itālijā un lejupejošu cenu līkni, kas bija vērojama vēl pirms dioksīna krīzes aizsākuma, nav izdarāmi lietderīgi secinājumi starp pārdošanas cenām 1999. gada jūnijā, un 1998. gada jūnija cenas, jebkurā gadījumā, neatspoguļotu pārprodukciju, kura jau ietekmēja Itālijas vistas gaļas tirgu un kuras rezultātā cenas jau sāka kristies. Itālijas iestāžu apgalvojums, ka ražotāji jau bija veikuši pasākumus, lai tirgus situāciju uzlabotu, nokaujot martā tās vistas, kas būtu kaujamas aprīlī, lai samazinātu krājumus jūnijā un jūlijā, neatbilst skaitliskajiem datiem par vistām saimniecībās un līdz ar to – arī aplēsēm par saražoto, kas liecina, ka krājumi palielinājās jūnijā un tikai nedaudz samazinājās (1,6 %) jūlijā. Visi mēģinājumi paredzēt pārdošanas cenas 1999. gada jūnijā un jūlijā (salīdzinājumā ar cenām 1998. gada jūnijā, kas reģistrētas citās Eiropas valstīs, kuras neskāra dioksīna krīze), izmantojot šādus datus, būtu riskanti.

(59)

Tādēļ Komisija secina, ka, tā kā patērētāju panika pati par sevi vien nav uzskatāma par ārkārtas apstākļiem Līguma 87. panta 2. punkta b) apakšpunkta izpratnē un tā kā Itālijas iestāžu piedāvātā zaudējumu aprēķina metode varētu radīt pārāk augstu Itālijas mājputnu ražotājiem radušos zaudējumu aprēķinu, pasākums nav uzskatāms par saderīgu ar kopējo tirgu 87. panta 2. punkta b) apakšpunkta izpratnē.

(60)

Pat ja atbalstu izskatītu Līguma 87. panta 3) punkta kontekstā, vienīgais pieņemamais secinājums ir, ka atbalsts nav saderīgs ar kopējo tirgu. 87. panta 3. punkta a) apakšpunktu nepiemēro, jo atbalsts nav paredzēts, lai veicinātu tādu reģionu ekonomisko attīstību, kur dzīves līmenis ir ārkārtīgi zems vai kur valda liels bezdarbs.

(61)

Attiecībā uz 87. panta 3. punkta b) apakšpunktu atbalsts nav paredzēts tam, lai veicinātu kāda svarīga projekta īstenošanu visas Eiropas interesēs vai novērš nopietnus traucējumus kādas dalībvalsts tautsaimniecībā.

(62)

Attiecībā uz Līguma 87. panta 3. punkta d) apakšpunktu atbalsts nav paredzēts, lai sasniegtu šajā apakšpunktā noteiktos mērķus.

(63)

Attiecībā uz Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu, tā kā Itālijas iestādes pareizi paziņojušas par apskatāmo likumu saskaņā ar 88. panta 3. punkta noteikumiem, tad tā novērtēšanai piemēro noteikumus Kopienas pamatnostādnēs par valsts atbalstu lauksaimniecības nozarē (14) (še turpmāk – pamatnostādnes). Saskaņā ar pamatnostādņu 23.3. punktu pamatnostādnes piemēro jaunam valsts atbalstam, tai skaitā tam, par ko dalībvalstis jau ir paziņojušas, bet par ko Komisija vēl nav pieņēmusi lēmumu, sākot ar 2000. gada 1. janvāri.

(64)

Atbalsts, lai kompensētu ienākumu zaudējumu, kas saistīts ar dzīvnieku slimībām, ir noteikts 11.4. punktā. Tas varētu iekļaut saprātīgu kompensāciju par peļņas zudumu, ņemot vērā grūtības, kas saistās ar ganāmpulka atjaunošanu vai pārvietošanu un karantīnu vai – ar grūtībām, kas rodas tādēļ, ka kompetentās iestādes ir noteikušas vai ieteikušas piemērot “nogaidīšanas periodu” pirms saimniecību pārvieto vai atjauno. Tādēļ obligātā dzīvnieku nokaušana pēc veselības aizsardzības/veterinārās iestādes rīkojuma saskaņā ar plānu dzīvnieku slimību profilaksei vai izskaušanai ir nepieciešams priekšnoteikums.

(65)

No paziņojuma ir skaidrs, ka veselības aizsardzības/veterinārās iestādes nav izdevušas rīkojumu nokaut dzīvniekus saskaņā ar plānu dzīvnieku slimību profilaksei vai izskaušanai, jo Itālijas uzņēmumus piesārņojums ar ķīmiskām vielām neskāra. Līdz ar to pasākums, kuru izskata, neatbilst pamatnostādnēs 11.4. punktā noteiktajam.

(66)

Ņemot vērā iepriekš minēto, atbalsts uzņēmumiem mājputnu gaļas sektorā nav uzskatāms par atbalstu, lai kompensētu zaudējumus, kas radušies ārkārtas apstākļu rezultātā 87. panta 2. punkta b) apakšpunkta izpratnē, vai – par atbalstu, kam var piemērot vienu no 87. panta 3. punktā noteiktajiem izņēmumiem. Līdz ar to izskatās, ka šis atbalsts ir darbības atbalsts, kas nav saderīgs ar kopējo tirgu saskaņā ar 3.5. punktu pamatnostādnēs (15).

(67)

Turklāt ar šādu atbalstu tiek pārkāpti noteikumi Padomes 1975. gada 29. oktobra Regulā (EEK) Nr. 2777/75 par mājputnu gaļas tirgus kopīgo organizēšanu, jo saskaņā ar to var veikt tikai šādus pasākumus attiecībā uz tās 1. panta 1. punktā minētajiem produktiem: pasākumi, lai veicinātu labāku ražošanas organizēšanu, pārstrādi un laišanu tirgū, pasākumi kvalitātes uzlabošanai, pasākumi, lai izveidotu īstermiņa un ilgtermiņa aplēses, pamatojoties uz izmantotajiem ražošanas līdzekļiem, pasākumi, lai veicinātu tirgus cenu tendenču reģistrēšanu. Turklāt, lai ņemtu vērā visa veida ierobežojumus brīvai apritei, ko izraisītu pasākumi, lai novērstu dzīvnieku slimību izplatīšanos, var veikt ārkārtas pasākumus atbilstoši 17. pantam, lai atbalstītu jebkuru tirgu, ko ietekmē šādi ierobežojumi. Šādus pasākumus var veikt tikai tad un tikai uz tādu laiku, kad un cik ilgi tas ir patiešām nepieciešams tirgus atbalstam. Šajā gadījumā Itālijā nebija veikts neviens no šiem pasākumiem. Tādēļ secināms, ka jebkura cita veida valsts atbalstu var piešķirt tikai saskaņā ar Līguma 87.– 89. panta noteikumiem. Kā norādīts iepriekšējā apsvērumā, izskatāmais atbalsts neatbilst noteikumiem par valsts atbalstu, un tādēļ nav saderīgs ar kopējā tirgus principiem.

V.   SECINĀJUMI

(68)

Ņemot vērā iepriekš sacīto, Komisija secina, ka AIMA programmas ietvaros piešķirtais atbalsts mājputnu ražotājiem ir valsts atbalsts Līguma 87. panta 1. punkta izpratnē un ka tam nevar piemērot atkāpes, kas paredzētas 87. panta 2. punktā un 3. punktā.

(69)

Tā kā par programmu ir paziņots saskaņā ar Līguma 88. panta 3. punktu, ar kuru nosaka, ka dalībvalstis var sniegt atbalstu tikai ar Eiropas Komisijas piekrišanu, atbalsta atgūšana nav nepieciešama,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Atbalsts, kuru Itālija plāno piešķirt valsts programmai AIMA atbalsts 1999. gadam, nav saderīgs ar kopējā tirgus principiem.

Itālija minēto atbalstu nedrīkst īstenot.

2. pants

Itālijai divu mēnešu laikā pēc šā lēmuma paziņošanas ir jāinformē Komisija par veiktajiem pasākumiem tā izpildē.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts Itālijas Republikai.

Briselē, 2004. gada 19. maijā.

Komisijas vārdā –

Komisijas locekle

Franz FISCHLER


(1)  OV C 254, 13.9.2001., 2. lpp.

(2)  Itālija cenas attiecīgi bija EUR 83,924/100 kg un EUR 86,132/100 kg.

(3)  Šajos skaitļos ietilpst preces, kuras iepirkuši gan individuāli patērētāji, gan organizācijas.

(4)  Skatīt jo īpaši Lēmumu par valsts atbalstu: NN 87/99, NN 88/99, NN 89/99, N 380/99, N 386/99, NN 95/99 un N 384/99.

(5)  Skatīt valsts atbalsts Nr. N 299/96, N 290/96, N 278/96 un N 289/96.

(6)  OV C 232, 12.8.2000.

(7)  OV C 282, 13.9.2001., 77. lpp.

(8)  Avots: Eurostat un Eiropas Komisija.

(9)  OV C 28 1.2.2000., 2. lpp.

(10)  Šie pasākumi ir noteikti ar trijiem Komisijas Lēmumiem: Komisijas 1999. gada 3. jūnija Lēmums par aizsargpasākumiem attiecībā uz dažu dzīvnieku izcelsmes produktu, kas paredzēti lietošanai cilvēku uzturā vai dzīvnieku barībā, piesārņošanu ar dioksīniem (OV L 141, 4.6.1999., 24. lpp.). Pasākumi, jo īpaši attiecās uz mājputnu gaļu vai uz tādiem mājputnu gaļas produktiem, kā olas, olu produkti, tauki, dzīvnieku izcelsmes proteīni, pārtikas izejvielas u.t.t.. Komisijas 1999. gada 4. jūnija Lēmums 1999/368/EK un Komisijas 1999. gada 11. jūnija Lēmums 1999/389/EK aizsargpasākumiem attiecībā uz liellopu gaļas un cūkgaļas produktu, kas paredzēti lietošanai cilvēku uzturā vai dzīvnieku barībā, piesārņošanu ar dioksīniem (OV L 142, 5.6.1999., 46. lpp. un OV L 147, 12.6.1999., 26. lpp.). Attiecīgie pasākumi jo īpaši attiecas uz liellopu gaļu, teļa gaļu, cūkgaļu, pienu un citiem produktiem, ko ražo no šiem produktiem.

(11)  Cita starpā skatīt atbalsts N 113/A/2001 (2001. gada 27. jūlija Lēmums SG 01 290550), N 437/2001 (2001. gada 27. jūlija Lēmums SG 01 290526D), N 657/2001 (2001. gada 9. novembra Lēmums SG 01 292096) un NN 46/2001 (2001. gada 27. jūlija Lēmums SG 01 290558 D).

(12)  Skatīt 2001. gada 23. maija vēstuli, kurā Itālijas iestādes paziņo, ka ražotāji bijuši spiesti sasaldēt 4 150,8 tonnas jūnijā, 9 271,3 tonnas jūlijā un 2 595,9 tonnas augustā.

(13)  Dati attiecas uz iekšējo mājputnu gaļas eksportu Kopienā (pēc liemeņu svara).

(14)  OV C 28 1.2.2000., 2. lpp.

(15)  Pirmās instances tiesas spriedums lietā T 459/1993 (Siemens ITS v- Commission of the European Communities) ECR [1995] 1675.


6.2.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 32/23


KOMISIJAS LĒMUMS

(2006. gada 24. maijs)

par procesu saskaņā ar EK Līguma 82. pantu un Eiropas Ekonomikas zonas līguma 54. pantu pret Microsoft Corporation

(Lieta Nr. COMP/C–3/37.792 – Microsoft)

(izziņots ar dokumenta numuru K(2004)900)

(Autentisks ir tikai teksts angļu valodā)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2007/53/EK)

2004. gada 24. martā Komisija pieņēma lēmumu saistībā ar procesu saskaņā ar EK Līguma 82. pantu un EEZ Līguma 54. pantu. Saskaņā ar Regulas Nr. 17 (1) 21. pantu, Komisija šeit nosauc puses un paziņo lēmuma galveno saturu, ievērojot uzņēmumu likumīgās komercnoslēpumu aizsardzības intereses. Pilns lēmuma nekonfidenciālās versijas teksts lietas autentiskajās valodās un Komisijas darba valodās atrodams Konkurences ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē http://europa.eu.int/comm/competition/index_en.html.

I.   PĀRKĀPUMA KOPSAVILKUMS

Adresāts, pārkāpuma būtība un ilgums

(1)

Šis lēmums ir adresēts sabiedrībai Microsoft Corporation.

(2)

Microsoft Corporation ir pārkāpusi EK Līguma 82. pantu un EEZ līguma 54. pantu:

kopš 1998. gada oktobra līdz šā lēmuma pieņemšanas dienai atteikdamās sniegt sadarbspējas informāciju un atļaut to lietot darba grupu serveru operētājsistēmu produktu attīstības un izplatīšanas mērķiem;

kopš 1999. gada maija līdz šā lēmuma pieņemšanas dienai Windows klientu personālo datoru (PC) operētājsistēmas pieejamību saistot ar nosacījumu par vienlaicīgu Windows Media Player (WMP) iegādi.

ATTIECĪGIE TIRGI

PC operētājsistēmas

(3)

Operētājsistēmas ir programmatūras produkti, kas vada datora pamatfunkcijas. “Klientu personālie datori” (PC) ir vispārēja lietojuma datori, ko vienlaicīgi var lietot tikai viena persona, un ko var pievienot datoru tīklam.

(4)

Var izšķirt i) PC operētājsistēmas, kas ir saderīgas ar Intel un ii) PC operētājsistēmas, kas nav saderīgas ar Intel. Šādā kontekstā saderība ar Intel attiecas uz noteiktu aparatūras arhitektūras tipu. Ar Intel nesaderīgas operētājsistēmas (piemēram, firmas Apple operētājsistēma Macintosh) “pieslēgšana” (varētu teikt, adaptēšana), lai tā varētu darboties ar aparatūru, kas ir saderīga ar Intel, ir ilgs un dārgs process. Tomēr jautājums par Intelsaderīgo un Intelnesaderīgo PC operētājsistēmu iekļaušanu konkrētā tirgus definīcijā var palikt atklāts, jo atšķirība nebūs tāda, ka tā mainītu Microsoft tirgus spējas novērtējuma rezultātu.

(5)

Rokas ierīču, piemēram, personālo ciparasistentu (PDA) vai “intelektisko”mobilo telefonu serveru operētājsistēmas un serveru operētājsistēmas pašlaik nevar uzskatīt par konkurējošiem klientu PC operētājsistēmu aizstājējiem.

(6)

Kas attiecas uz piedāvājuma aizstājamību, tad programmatūras produktu, kurš pašlaik nav klientu PC operētājsistēmu tirgū, vajadzētu būtiski modificēt, lai piemērotu īpašajām patērētāju vajadzībām šajā tirgū. Tas ir saistīts ar izstrādāšanas un testēšanas procesu, kas prasa ilgu laiku (nereti ilgāk par gadu) un izmaksas, kā arī ietver būtisku komerciālo risku. Turklāt, kā konstatēts, apspriežot Microsoft dominējošo stāvokli konkrētajā tirgū, šāda jauna produkta iekļūšana tirgū būtu ievērojami apgrūtināta.

Darba grupu serveru operētājsistēmas

(7)

“Darba grupu serveru pakalpojumi” ir pamata pakalpojumi, ko biroju darbinieki izmanto savā ikdienas darbā, proti, kopīgi lietojot serveros uzkrātās datnes, kopīgi lietojot printerus un izmantojot savas tīkla lietotāja tiesības, ko centralizēti pārvalda viņu organizācijas informācijas tehnoloģijas dienests. “Darba grupu serveru operētājsistēmas” ir operētājsistēmas, kuras radītas un laistas tirgū, lai šos pakalpojumus sniegtu kolektīvi relatīvi nedaudziem PC, kas saistīti neliela līdz vidēja lieluma tīklos.

(8)

Pierādījumi, ko Komisija ir savākusi izmeklēšanas gaitā, ir apstiprinājuši, ka no patērētāju viedokļa darba grupu serveru pakalpojumi ir serveru sniegto pakalpojumu īpašs veids. Īpaši datņu un drukas pakalpojumu sniegšana, no vienas puses, un grupas un lietotāja administrācijas pakalpojumu sniegšana, no otras puses, ir ciešā kopsakarā: ja nebūtu pienācīgas grupas un lietotāja administrācijas, tad lietotājam nebūtu efektīvas un drošas piekļuves datņu un drukas koplietošanas pakalpojumiem.

(9)

Darba grupu serveri (serveri, uz kuriem darbina darba grupu serveru operētājsistēmas) jāatšķir no lieljaudas (high–end) serveriem, kuriem parasti jānodrošina atbildīgu uzdevumu izpilde, piemēram, krājumu uzraudzība un vadība, lidmašīnu biļešu rezervācija vai banku darījumi. Šādi uzdevumi var ietvert nepieciešamību atbalstīt milzīga datu apjoma glabāšanu un prasīt maksimālu (“nesatricināmu”) uzticamību un pieejamību (2). Šos uzdevumus veic dārgas iekārtas (dažkārt sauktas par uzņēmuma serveriem) vai lieldatori. Turpretim darba grupas operētājsistēmas parasti ir instalētas lētākos datoros.

(10)

Tomēr ne visas mazjaudas (low–end) serveru iekārtas tiek lietotas kā darba grupu serveri. Piemēram, mazjaudas serverus var arī instalēt tīklu “galos” un tos specializēt tīmekļa apkalpošanā (3) vai tīmekļa kešdarbei (4), vai izmantot ugunsmūrim (5), nelietojot darba grupas serveru pamatpakalpojumiem.

(11)

Jānorāda arī, ka, lai gan darba grupas servera pamatpakalpojumus veido tikai datņu, drukas un grupas, kā arī lietotāju administrēšanas pakalpojumi, darba grupu servera operētājsistēmas var izmantot lietojumprogrammām, kā tas ir ar citām operētājsistēmām. Šīs lietojumprogrammas bieži būs cieši saistītas ar grupas un lietotāja administrēšanas pakalpojumu sniegšanu. Tā kā darba grupas serveru operētājsistēmas parasti lieto ar nedārgu aparatūru, tad šādas lietojumprogrammas lielākoties neprasa īpaši augstu uzticamību.

Straumējošie Media Players

(12)

Media players (medijatspēļi) ir klienta lietojumprogrammas, kuru pamatfunkcijas ir dekodēt, atspiest un atskaņot (un turpmāk ļaut apstrādāt) ciparu audio– un videodatnes, kas lejupielādētas vai straumētas tīmeklī (un citos tīklos). Medijatspēļi spēj arī atskaņot audio– un videodatnes, kas saglabātas fiziskajos nesējos, piemēram, kompaktdiskos (CD) un DVD diskos.

(13)

Kas attiecas uz pieprasījuma puses aizstājamību, tad klasiskās atskaņošanas ierīces, piemēram, CD un DVD atskaņotāji, nav media players aizstājēji, jo tie piedāvā ļoti ierobežotu medijatspēļa funkcionalitātes apakškopu. Medijatspēļi, kuri ir atkarīgi no trešo pušu patentētām tehnoloģijām, nevarētu, pretēji Microsoft WMP, RealNetworks RealOne Player un Apple QuickTime Player, ierobežot trešo pušu uzvedību. Medijatspēļi, kas nespēj saņemt no tīmekļa audio– un videostraumējumu, nav aizstājēji straumējošiem medijatspēļiem, jo neapmierina īpašo patērētāja pieprasījumu pēc straumēšanas.

(14)

Kas attiecas uz piedāvājuma aizstājamību, tad nepieciešamās būtiskās pētniecības un attīstības (R&D) investīcijas, pastāvošo medijtehnoloģiju aizsardzība ar intelektuālā īpašuma tiesībām un netiešie tīkla efekti, kas raksturo tirgu, rada šķēršļus citu programmatūru, arī nestraumējošo medijatspēļu attīstītāju iekļūšanai tirgū.

Dominējošais stāvoklis

PC operētājsistēmas

(15)

Microsoft ir atzinusi, ka tai ir dominējošs stāvoklis PC operētājsistēmas tirgū.

(16)

Šo dominējošo stāvokli raksturo lielais tirgus daļu īpatsvars, kas vismaz kopš 1996. gada ir saglabājies ļoti augstā līmenī (vairāk nekā 90 % pēdējos gados), kā arī ļoti lielie iekļuves šķēršļi. Šie iekļuves šķēršļi ir īpaši saistīti ar netiešo tīkla efektu klātbūtni. Tik tiešām, PC operētājsistēmas popularitāte lietotāju vidū rodas no tās popularitātes PC lietojumprogrammu pārdevēju vidū, kuri savukārt izvēlas vērst savas attīstības pūliņus uz to PC operētājsistēmu, kura ir vispopulārākā lietotāju vidū. Tas rada pašpastiprinošu dinamiku, kas aizsargā WindowsPC operētājsistēmu de facto standartu (lietojumprogrammu iekļuves šķērslis).

Darba grupas serveru operētājsistēmas

(17)

Komisija secina, ka Microsoft ir sasniegusi dominējošo stāvokli darba grupu serveru operētājsistēmu tirgū. Secinājums īpaši balstās uz šādiem slēdzieniem:

Komisija ir pārbaudījusi dažādus datus, lai noteiktu Microsoft tirgus daļu darba grupu serveru operētājsistēmu tirgū. Visas šīs datu kopas apstiprina, ka Microsoft pārvalda krietni vairāk nekā noteicošo tirgus daļu, kura pēc visiem vērtējumiem ir vairāk nekā 50 %, bet pārsvarā to vērtē 60–70 % līmenī.

Pastāv šķēršļi iekļuvei darba grupu serveru operētājsistēmu tirgū. Konkrēti, jo vieglāk ir atrast speciālistus, kuri spēj administrēt konkrēto darba grupu serveru operētājsistēmu, jo vairāk patērētāju tiecas pirkt šo darba grupu serveru operētājsistēmu. Otrādi, tātad, jo populārāka darba grupu serveru operētājsistēma ir klientu vidū, jo vieglāk ir speciālistiem iegūt prasmes saistībā ar šo produktu un vairāk speciālistu vēlas to darīt. Šo mehānismu var formalizēt, vadoties no ekonomiskās perspektīvas tīkla efektu veidā.

Pastāv ciešas komerciālas un tehniskas asociatīvas saites starp PC operētājsistēmu tirgu un darba grupu serveru operētājsistēmu tirgu. Rezultātā, Microsoft dominējošajam stāvoklim PC operētājsistēmu tirgū ir nozīmīga ietekme uz saistīto tirgu, tas ir, darba grupu serveru operētājsistēmu tirgu.

Atteikums sniegt informāciju

(18)

Ar šo lēmumu izdara šādus atzinumus:

Microsoft atteicās sniegt uzņēmumam Sun tādu informāciju, kas Sun dotu iespēju attīstīt darba grupu serveru operētājsistēmas, ko varētu bez problēmām integrēt aktīvās direktorijas domēnu arhitektūrā, savstarpēji saistītu klienta PC–serveris un serveris– servera protokolu tīmekli, kas organizē Windows darba grupu tīklus. Jāatzīmē, ka, lai ļautu Sun bez problēmām nodrošināt integrāciju, uzņēmumam Microsoft vajadzēja vienīgi sniegt attiecīgo protokolu specifikācijas, tas ir, tehnisko dokumentāciju, nevis piekļuvi Windovs programmatūras kodam, nemaz nerunājot par atļauju Sun to reproducēt. Attiecībā uz šo atteikumu jānorāda vēl divi apstākļi. Pirmkārt, Microsoft atteikums Sun ir daļa no plašākas rīcības sistēmas, atsakot konkrēto informāciju jebkuram darba grupu serveru operētājsistēmas pārdevējam. Otrkārt, Microsoft atteikumi rada iepriekšējo piegādes līmeņu pārrāvumu, jo analogu informācija par Microsoft produktu iepriekšējām versijām sabiedrībai Sun un nozarei kopumā netieši nodrošināja AT&T licence.

Microsoft atteikums rada konkurences likvidēšanas risku konkrētajā darba grupu serveru operētājsistēmu tirgū, jo atteiktais ieguldījums ir neaizstājams konkurentiem, kas darbojas šajā tirgū. Klientu liecības apstiprina, ka pastāv saikne starp priviliģēto sadarbspēju, kura pastāv starp Microsoft darba grupu serveru operētājsistēmām un tā dominējošām PC operētājsistēmām, no vienas puses, un to dominējošā stāvokļa straujo augšanu (un pieaugošo aktīvās direktorijas domēnu arhitektūras pazīmju ieviešanu, kas nav savienojams ar konkurentu produktiem), no otras puses. Komisijas izmeklēšana atklāj arī to, ka atteiktajam ieguldījumam nav reāla vai potenciāla aizstājēja.

Microsoft atteikšanās ierobežo tehnisko attīstību, kaitējot klientiem, kas īpaši ir pretrunā ar 82. panta b) apakšpunktu. Ja konkurentiem būtu pieeja atteiktajai informācijai, viņi varētu radīt jaunus un piedāvāt klientiem uzlabotus produktus. Jo īpaši, tirgus dati liecina, ka klienti augstu vērtē tādas produkta īpašības kā, piemēram, drošums un uzticamība, tomēr šīs pazīmes Microsoft sadarbspējas priekšrocību dēļ tiek nobīdītas otrā plānā. Tādejādi Microsoft atteikums netieši kaitē patērētājiem.

(19)

Šie ārkārtējie apstākļi liek secināt, ka Microsoft atteikums ir ļaunprātīga dominējošā stāvokļa izmantošana, kas nav saderīga ar 82. pantu, ja vien šāda rīcība nav objektīvi pamatota.

(20)

Microsoft sniegtais atteikuma attaisnojums pamatots ar to, ka informācijas nodošana un atļauja to lietot konkurentiem saderīgu produktu radīšanai būtu līdzvērtīga intelektuālā īpašuma tiesību licencēšanai. Komisija nelēma par Microsoft vispārējā intelektuālā īpašuma prasību pamatotību, ko visos gadījumos varētu noskaidrot tikai katrā konkrētā gadījumā pēc tam, kad Microsoft ir sagatavojusi attiecīgās specifikācijas. Tomēr, saskaņā ar tiesu praksi, kāda uzņēmuma interese izmantot savas intelektuālā īpašuma tiesības pati par sevi nevar būt objektīvs attaisnojums, ja ir izveidojušies tādi ārkārtēji apstākļi kā iepriekšnorādītie.

(21)

Komisija izpētīja, vai šīs lietas īpašajos apstākļos Microsoft piedāvātais attaisnojums ir svarīgāks par šiem ārkārtējiem apstākļiem un secināja, ka Microsoft nav iesniedzis par to nekādus pierādījumus. Jo īpaši, rīkojums sniegt attiecīgo informāciju nevarēja novest pie Microsoft produkta precīzu kopiju izgatavošanas. Komisija ņēma arī vērā, ka tādas informācijas atklāšana, kā tā, ko atteica Microsoft, nozarē bija pieņemta prakse.

(22)

Turklāt Komisija ņēma vērā Komisijai 1984. gadā sniegtās IBM saistības (6) un 1991.gada Programmatūras direktīvu (7). Microsoft tik tiešām atzīst, ka IBM saistības un Programmatūras direktīva sniedz derīgus ieteikumus šajā lietā. Komisija secināja, ka rīkojums piegādāt šajā gadījumā būtu analogs IBM saistībām, jo tām būtu jāattiecas vienīgi uz saskarnes specifikācijām. Komisija arī secināja, ka minētais atteikums bija atteikums piegādāt sadarbspējas informāciju Programmatūras direktīvas nozīmē. Šajā kopsakarā Komisija atzīmēja, ka Programmatūras direktīva ierobežoja autortiesību izmantošanu attiecībā uz programmatūru (arī izmantošanu nedominējošos uzņēmumos) par labu sadarbspējai, tādējādi uzsverot sadarbspējas nozīmību programmatūras nozarē. Komisija arī norādīja, ka Programmatūras direktīva skaidri nosaka, ka tās noteikumi neierobežo 82. panta piemērošanu, īpaši, ja dominējošais uzņēmums atsaka sadarbspējai nepieciešamās informācijas pieejamību.

(23)

Microsoft tālāk argumentēja, ka tās atteikums piegādāt sadarbspējas informāciju nevarēja būt saistīts ar mērķi ierobežot konkurenci darba grupu serveru opēretājsistēmu tirgū, jo nebija nekāda ekonomiska stimula, lai firma rīkotos pēc šādas stratēģijas. Komisija noraidīja Microsoft argumentu, atzīmējot, ka tas balstīts uz ekonomisko modeli, kas šajā gadījumā neatbilda faktiem un nesaskanēja ar Microsoft vadītāju viedokļiem, kas izteikti Microsoft iekšējos dokumentos, kuri iegūti izmeklēšanas laikā.

Sasaiste

(24)

Ar šo lēmumu ir atzīts, ka Microsoft pārkāpj Līguma 82. pantu, sasaistot WMP ar Windows PC operētājsistēmu (Windows). Komisija savus atzinumus par ļaunprātīgu sasaistīšanu balsta uz četriem elementiem: i) Microsoft ir dominējošais stāvoklis PC operētājsistēmas tirgū; ii) Windows PC operētājsistēma un WMP ir divi atsevišķi produkti; iii) Microsoft nedod klientiem izvēles tiesību iegādāties Windows bez WMP; un iv) šī sasaiste ierobežo konkurenci. Turklāt ar šo lēmumu tiek noraidīti Microsoft argumenti WMP sasaistes attaisnošanai.

(25)

Microsoft neapstrīd, ka tam ir dominējošais stāvoklis PC operētājsistēmu tirgū.

(26)

Komisijas lēmumā atzīts, ka medijatspēļi un PC operētājsistēmas ir divi atsevišķi produkti (noraidot Microsoft argumentu, ka WMP ir neatņemama Windows daļa). Lēmumā pirmkārt konstatēts, ka, lai gan Microsoft kādu laiku jau ir saistījis savus medijatspēļus ar Windows, joprojām pastāv atsevišķs patērētāju pieprasījums pēc autonomiem medijatspēļiem, un tas ir nošķirams no PC operētājsistēmu pieprasījuma. Otrkārt, daudzi pārdevēji attīsta un piegādā autonomus medijatspēļus. Treškārt, Microsoft korporācija pati attīsta un izplata savas WMP versijas citām PC operētājsistēmām. Visbeidzot Microsoft attīsta WMP tiešā konkurencē ar trešo pušu medijatspēļiem.

(27)

Kas attiecas uz trešo sasaistes elementu, tad ar šo lēmumu ir atzīts, ka Microsoft nedod klientiem izvēles iespēju iegādāties Windows bez WMP. PC ražotājiem jālicencē Windows ar WMP. Ja viņi vēlas instalēt operētajsistēmā Windows alternatīvu medijatspēļu, viņi to var darīt tikai papildus WMP. Šie paši apsvērumi ir spēkā, ja lietotājs pērk Windows mazumtirdzniecībā. Ar šo lēmumu Microsoft argumenti par to, ka patērētajiem nav jāmaksā papildus par WMP un ka viņiem tas nav jālieto, ir atzīti par neatbilstošiem tādā kontekstā, kad jānosaka, vai ir notikusi uzspiešana Līguma 82. panta nozīmē.

(28)

Lēmumā arī izklāstīts, kāpēc sasaiste šajā īpašajā gadījumā ir konkurences tiesību ierobežošanas cēlonis. Lēmuma atzīts, ka WMP sasaiste ar Windows nodrošina Microsoft korporācijai nepārspējamu tās medijatspēļu klātbūtni personālajos datoros visā pasaulē. Attiecīgie pierādījumi atklāj, ka citi izplatīšanas veidi nav tik efektīvi. Sasaistot WMP lietojumprogrammu ar Windows, Microsoft var piedāvāt tiem satura sniedzējiem un programmatūru attīstītājiem, kas atbalsta Windows Media tehnoloģijas, spēju paļauties uz Windows monopolu, lai sasniegtu gandrīz visus PC lietotājus pasaulē. Pierādījumi liecina, ka dažādu mediju tehnoloģiju atbalstīšana rada papildu izmaksas. Tādā veidā WMP visuresošā klātbūtne mudina satura sniedzējus un programmatūru attīstītājus galvenokārt paļauties uz Windows mediju tehnoloģiju. Savukārt patērētāji dod priekšroku lietot WMP, jo būs pieejams plašāks šā produkta papildu programmatūras klāsts un saturs. Microsoft sasaiste pastiprina un izkropļo šos “tīkla efektus” sev par labu, tādējādi radot nopietnus konkurences traucējumus medijatspēļu tirgū. Pierādījumi liecina, ka WMP lietojums pieaug sasaistes dēļ, kaut arī citus medijatspēļus kvalitātes ziņā lietotāji vērtē augstāk. Tirgus dati par medijatspēļu lietošanu, formāta lietošanu, kā arī tīmekļa vietņu piedāvātais saturs apliecina tendenci par labu WMP un Windows Media formātu lietošanai, kaitējot galvenajiem konkurējošiem mediālajiem atskaņotājiem (un medijatspēļu tehnoloģijām). Kaut arī lēmumā izcelta šī tendence par labu WMP un Windows Media formātam, tomēr lēmumā arī uzsvērts, ka, pamatojoties uz Tiesas praksi, Komisijai, lai konstatētu saistošu ļaunprātīgu izmantošanu, nav īpaši jāpierāda, ka konkurence jau ir ierobežota vai pastāv risks pilnībā likvidēt konkurenci. Pretējā gadījumā antitrasta rūpīgā izmeklēšana konkrētos programmatūras tirgos varētu būt novēlota, jo pierādījumu par iespaidu uz tirgu varētu demonstrēt tikai tad, kad tirgus jau “apglabāts”.

(29)

Visbeidzot, lēmumā ir apsvērti Microsoft argumenti WMP sasaistes attaisnošanai, īpaši aizbildināšanās ar efektivitāti, ko rada WMP piesaiste Windows. Kas attiecas uz apgalvojumu par izplatīšanas efektivitāti, tad Komisija noraida Microsoft argumentu, ka sasaiste mazina patērētāju izmaksas, samazinot laika patēriņu un neskaidrības tādējādi, ka pat pilnīgi jaunos personāldatoros ir standartopciju kopums. Tā priekšrocība, ka medijatspēļu lietojumprogramma ir iepriekšinstalēta kopā ar PC operētājsistēmu, neprasa, lai Microsoft izvēlētos medijatspēļus patērētājiem. PC ražotāji var nodrošināt, ka tiek apmierināts patērētāju pieprasījums pēc iepriekšinstalētiem medijatspēļiem pēc patērētāju izvēles. Lēmumā secināts, ka Microsoft nav demonstrējis nekādu tehnisku efektivitāti, kuras priekšnoteikums būtu WMP“integrācija”. Ar WMP piesaisti Microsoft drīzāk aizsargājas no efektīvas potenciāli efektīvāku medijatspēļu pārdevēju konkurences, kuri varētu apdraudēt tā pozīcijas, un tādējādi samazina talantu un kapitāla investīcijas medijatspēļu inovācijās.

II.   LĪDZEKĻI

Atteikums sniegt informāciju

(30)

Lēmuma noteikts, ka Microsoft jāatklāj informācija, ko tas atteicies sniegt, un jāļauj to lietot konkurējošo produktu attīstībai. Rīkojums par informācijas atklāšanu aprobežojas ar protokola specifikācijām un sadarbspējas nodrošināšanu starp būtiskiem elementiem, kas raksturo tipisku darba grupas tīklu. To piemēro ne tikai uzņēmumam Sun, bet visiem uzņēmumiem, kas vēlas izstrādāt produktus, kuri rada konkurējošu spiedienu uz Microsoft darba grupu serveru operētājsistēmu tirgū. Tiktāl, ciktāl lēmums varētu prasīt Microsoft atturēties no pilnīgas tā intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanas, tas būtu attaisnojams ar nepieciešamību izbeigt to ļaunprātīgu izmantošanu.

(31)

Nosacījumiem, pie kādiem Microsoft ir jāatklāj informācija un jāļauj to lietot, ir jābūt pamatotiem un nediskriminējošiem. Prasība par to, ka noteikumiem, ko izvirza Microsoft, ir jābūt pamatotiem un nediskriminējošiem, ir īpaši piemērojama attiecībā uz samaksu, ko Microsoft varētu prasīt par piegādi. Piemēram, šādai samaksai nevajadzētu atspoguļot stratēģisko vērtību, ko rada Microsoft tirgus spēja PC operētājsistēmas tirgū vai darba grupu serveru operētājsistēmu tirgū. Turklāt, Microsoft nevar uzspiest ierobežojumus attiecībā uz produktu tipiem, kuros specifikācijas var tikt īstenotas, ja šādi ierobežojumi rada šķēršļus konkurencei ar Microsoft vai nevajadzīgi ierobežo saņēmēju spēju radīt jauninājumus. Visbeidzot, Microsoft turpmāk izvirzītajiem noteikumiem ir jābūt pietiekami paredzamiem.

(32)

Microsoft ir jāatklāj attiecīgas protokola specifikācijas iespējami ātrāk, varētu teikt, tiklīdz tā ir veikusi darbspējīgu un pietiekami stabilu šo protokolu īstenojumu savos produktos.

Sasaiste

(33)

Attiecībā uz sasaistes ļaunprātīgu izmantošanu lēmums nosaka, ka Microsoft jāpiedāvā galalietotājiem un oriģinālajam aprīkojuma ražotājam (OEM) pilnā mērā funkcionējoša Windows versija, kas neietver WMP. Microsoft saglabā tiesības piedāvāt Windows un WMP paketi.

(34)

Microsoft jāatturas no jebkādu tādu līdzekļu lietošanas, kuriem varētu būt WMP un Windows sasaistei ekvivalenta iedarbība, piemēram, rezervējot priviliģētu WMP sadarbspēju ar Windows, nodrošinot selektīvu pieeju Windows API vai izceļot WMP pār konkurentu produktiem ar Windows palīdzību. Microsoft ir jāatturas arī no tā, lai OEM vai lietotājiem piedāvātu atlaides ar nosacījumu, ka tie iegādājas Windows kopā ar WMP vai, finansiāli vai citādi de facto novēršot vai ierobežojot lietotāju brīvību izvēlēties Windows versiju bez WMP. Nesaistītā Windows versija veiktspējai ir jābūt ne mazākai, kā ar WMP saistītās versijas veiktspējai, ņemot vērā WMP funkcionalitāti, kas noteikti nebūs nesaistītās Windows versijas sastāvdaļa.

III.   SODA NAUDA

Pamatsumma

(35)

Komisija uzskata, ka pārkāpums pēc sava rakstura veido ļoti nopietnu EK Līguma 82. panta un EEZ Līguma 54. panta pārkāpumu.

(36)

Turklāt Microsoft izslēdzošajai ietekmes pārnešanas praksei ir nozīmīga ietekme uz darba grupu serveru operētājsistēmu un straumējuma media players tirgiem.

(37)

Lai novērtētu ļaunprātīgās izmantošanas smagumu, PC operētājsistēmu, darba grupu serveru operētājsistēmu un media players tirgi ir EEZ mēroga tirgi.

(38)

Sākotnējai soda naudas summai, kas uzliekama Microsoft, lai atspoguļotu pārkāpuma smagumu, ņemot vēra izklāstītos apstākļus, ir jābūt EUR 165 732 101. Ņemot vērā Microsoft nozīmīgo ekonomisko kapacitāti (8), lai nodrošinātu pietiekamu preventīvu efektu attiecībā uz Microsoft, šī summa ir jāpalielina, piemērojot koeficientu 2, sasniedzot EUR 331 464 203.

(39)

Visbeidzot, soda naudas pamatsumma ir palielināta par 50 %, ņemot vēra pārkāpuma ilgumu (piecarpus gadi). Soda naudas pamatsumma tādējādi ir EUR 497 196 304.

Pastiprinoši un mīkstinoši apstākļi

(40)

Nav pastiprinošu vai mīkstinošu apstākļu, kas attiecas uz šo lēmumu.


(1)  OV 13, 21.2.1962., 204./62. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1/2003 (OV L 1, 4.1.2003., 1. lpp.).

(2)  Uzticamība ir sistēmas spēja funkcionēt ilgu laika periodu bez atteices vai atsāknēšanas nepieciešamības. Pieejamība ir operētājsistēmas spēja funkcionēt ilgu laika periodu bez nepieciešamas pakalpojuma pārtraukšanas kārtējai apkopei vai jauninājumiem. Cits pieejamības aspekts ir – cik ātri operētājsistēma var atsākt darboties pēc tam, kad notikusi atteice.

(3)  Tīmekļa serveris uztur tīmekļa lapas un dara tās pieejamas ar standarta tīmekļa protokolu palīdzību.

(4)  Kešs ir vieta, kur glabājas tīmekļa objektu pagaidu kopijas. Tādējādi tīmekļa kešdarbe ir tīmekļa datņu uzglabāšanas veids, lai tās vēlāk izmantotu atkārtoti tādā veidā, kas paātrina galalietotāja piekļuvi.

(5)  Ugunsmūris ir aparatūras/programmatūras risinājums, kas izolē organizāciju datoru tīklus un tādējādi aizsargā tos pret ārējiem apdraudējumiem.

(6)  Komisijas lieta IV/29.479. Komisija pārtrauca izmeklēšanu, ko sāka septiņdesmitajos gados, pēc tam, kad IBM uzņēmās šīs saistības.

(7)  Padomes Direktīva 91/250/EEK (OV L 122, 17.5.1991., 42. lpp.).

(8)  Microsoft patlaban ir pasaulē lielākā sabiedrība tirgus kapitalizācijas ziņā. (sk. http://news.ft.com/servlet/ContentServer? pagename=FT.com/StoryFT/FullStory&c=StoryFT&cid=1051390342368&p=1051389855198 un http://specials.ft.com/spdocs/global5002003.pdf – the Financial TimesWorld s largest Companies”, atjaunots 2003. gada 27. maijā, nodrukāts 2004. gada 13. janvārī). Pēc tiem pašiem rādītājiem Microsoft ir pastāvīgi ierindojies augstā pozīcijā sarakstā, kas ietver pasaules lielākās sabiedrības tirgus kapitalizācijas ziņā; to vidū Microsoft 2000. gadā bija lielākā, 2001. gadā – piektā lielākā, 2002. gadā – otrā lielākā sabiedrība (sk. http://specials.ft.com/ln/specials/global5002a.htm (par 2000.g., drukāts 2003. gada 24. janvārī), http://specials.ft.com/ft500/may2001/FT36H8Z8KMC.html (par 2001. g., drukāts 2003. gada 24. janvārī), http://specials.ft.com/ft500/may2002/FT30M8IPX0D.html (par 2002. g., drukāts 2003. gada 24. janvārī)). Microsoft resursi un peļņa arī ir ļoti nozīmīgi. Microsoft ziņojums Vērtspapīru un valūtas komisijai par ASV finanšu gadu no 2002. gada jūnija līdz 2003. gada jūnijam parāda, ka 2003. gada 30. jūnijā tās īpašumā bija skaidras naudas (un īstermiņa investīciju) rezerves USD 49 048 miljoni apmērā. Kas attiecas uz peļņu, tad šis ziņojums Vērtspapīru un valūtas komisijai norāda, ka ASV finanšu gadā no 2002. gada jūlija līdz 2003. gada jūnijam Microsoft ieguva peļņu USD 13 217 miljonu apmērā pie ieņēmumu apjoma USD 32 187 miljoni (peļņas norma 41 %). Ar Windows PC klienta operētājsistēmas produktu šajā periodā (“Client” produkta segments) Microsoft ieguva peļņu USD 8 400 miljonu apmērā pie ieņēmumu apjoma USD 10 394 miljoni (peļņas norma 81 %).


6.2.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 32/29


KOMISIJAS LĒMUMS

(2004. gada 2. jūnijs)

attiecībā uz valsts atbalstu, ko Itālija (Sicīlijas reģions) paredzējusi piešķirt lauksaimniecības produktu tirdzniecības veicināšanai un reklāmai

(izziņots ar dokumenta numuru K(2004) 1923)

(Autentisks ir tikai teksts itāļu valodā)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2007/54/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 88. panta 2. punkta pirmo daļu,

pēc tam, kad ieinteresētās personas aicinātas iesniegt savus apsvērumus saskaņā ar minēto pantu (1), un ņemot vērā iesniegtos apsvērumus,

tā kā:

I.   PROCEDŪRA

(1)

Ar vēstuli, kas datēta ar 1997. gada 2. septembri un reģistrēta 1997. gada 5. septembrī, Itālijas pastāvīgā pārstāvniecība Eiropas Savienībā saskaņā ar EK Līguma 88. panta 3. punktu paziņoja Komisijai par 6. pantu Sicīlijas reģiona 1997. gada Reģionālajā Likumā Nr. 27.

(2)

Ar teleksu VI/41836, kas datēts ar 1997. gada 28. oktobri, Komisijas dienesti aicināja atbildīgās iestādes sniegt paskaidrojumus attiecībā uz palīdzību, ko paredz 1997. gada Reģionālā Likuma Nr. 27 6. pants.

(3)

Ar vēstuli, kas datēta ar 1998. gada 19. janvāri, atbildīgās iestādes iesniedza papildu informāciju un paziņoja, ka likums jau ir stājies spēkā. Tāpēc paziņojums tika pārsūtīts uz nepaziņoto atbalstu reģistru ar numuru NN 36/98; Itāliju par to informēja ar 1989. gada 3. aprīļa vēstuli SG(98)D/32328. Tomēr atbildīgās iestādes arī skaidri norādīja, ka ar likumu paredzētās subsīdijas netiks piešķirtas pirms procedūras, kas paredzēta Līguma 88. panta 3. punktā, labvēlīga atrisinājuma.

(4)

Ar teleksu VI/13937, kas datēts ar 2000. gada 31. maiju (pirms tā bija versija angļu valodā ar teleksu 2000/VI/10442, kas datēts ar 14. aprīli), Komisijas dienesti aicināja atbildīgās iestādes sniegt skaidrojumus attiecībā uz Reģionālā Likuma Nr. 27/1997 noteikumiem un iesniegt minētā likuma teksta kopiju.

(5)

Ar vēstuli, kas datēta ar 2002. gada 31. jūliju un reģistrēta 2002. gada 5. augustā, atbildīgās iestādes iesniedza papildu informāciju par Likuma 5. pantu.

(6)

Ar teleksu AGR 024925, kas datēts ar 2002. gada 22. oktobri, Komisijas dienesti aicināja atbildīgās iestādes sniegt paskaidrojumus un izskaidrot nesen iesniegto papildu informāciju, kā arī Reģionālajā Likumā 27/1997 paredzētos pasākumus. Tajā pašā vēstulē Komisijas dienesti atbildīgajām iestādēm norādīja uz iespēju atsaukt attiecīgo paziņojumu, gadījumā, ja saskaņā ar 1997. gada Reģionālā Likuma Nr. 27 6. pantu un, iespējams, saskaņā ar citiem šā likuma noteikumiem paredzētais atbalsts vēl nav sniegts un ja atbildīgās iestādes var garantēt, ka minētā likuma ietvaros nav sniegts un netiks sniegts atbalsts.

(7)

Nesaņēmuši atbildi uz iepriekšminēto teleksu, Komisijas dienesti ar teleksu AGR 30657, kas datēts ar 2002. gada 20. decembri, nosūtīja Itālijas varas iestādēm lūgumu, kurā tie aicināja mēneša laikā sniegt pieprasīto informāciju, precizējot, ka, ja līdz attiecīgajam laikam nebūs sniegtas apmierinošas atbildes uz visiem uzdotajiem jautājumiem, Komisijas dienesti patur sev tiesības ierosināt Komisijai izdot rīkojumu attiecībā uz informācijas sniegšanu saskaņā ar 10. panta 3 punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 659/1999 (1999. gada 22. marts), kas skaidro EK Līguma 93. panta piemērošanas kārtību (2).

(8)

Ar 2003. gada 10. jūlija vēstuli, kas iereģistrēta kā SG (2003) D/230470, Komisija paziņoja Itālijai savu lēmumu par rīkojumu sniegt informāciju par Reģionālā Likuma Nr. 27/1997 6. pantu un 4. pantu; lēmums pieņemts 2003. gada 9. jūlijā (K(2003) 2054 galīgais), pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 659/1999 10. panta 3. punktu.

(9)

Ar šo pašu rīkojumu sniegt informāciju Komisija lūdza Itālijai 20 darba dienu laikā pēc tās lēmuma paziņojuma iesniegt visus nepieciešamos dokumentus, informāciju un datus, lai tā varētu konstatēt, vai likumā paredzētais atbalsts ir piešķirts un vai tas ir savienojams ar kopējo tirgu. Papildus uzaicinājumam Itālijai vajadzības gadījumā sniegt arī citu informāciju, kas var būt noderīga iepriekšminēto pasākumu novērtēšanā, rīkojumā tika norādīta arī virkne citas informācijas, kas Itālijai ir jāsniedz.

(10)

Komisijas dienesti nav saņēmuši nekādu atbildi uz minēto rīkojumu, ne arī lūgumu pagarināt termiņu, līdz kuram vajadzēja būt iesniegtai atbildei.

(11)

Ar 2003. gada 17. decembra vēstuli (SG(2003)D/233550) Komisija informēja Itālijas varas iestādes par savu lēmumu K(2003) 4473, kas datēts ar 2003. gada 16. decembri, ar kuru tā uzsāk ES līguma 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru, kas attiecas uz atbalsta pasākumiem, kas minēti reģionālā Likuma Nr. 27/1997 4. pantā (Sicīlijas produktu propaganda) un 6. pantā (Kooperatīvi, firmu vīna pagrabi).

(12)

Komisijas lēmums par procedūras uzsākšanu ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (3). Komisija ir aicinājusi ieinteresētās personas iesniegt savus apsvērumus šajā sakarā.

(13)

Ar vēstuli, kas datēta ar 2004. gada 10. februāri un reģistrēta 2004. gada 13. februārī, Itālijas pastāvīgā pārstāvniecība Eiropas Savienībā Sicīlijas reģiona vārdā lūdza Komisiju pagarināt termiņu par 20 darba dienām, lai sniegtu informāciju, ko Komisija pieprasīja ar 2003. gada 16. decembra lēmumu K(2003) 4473 galīgais, attiecībā uz Reģionālā Likuma Nr. 27/1997 4. pantu (Sicīlijas produktu propaganda). Tāpat Itālijas varas iestādes paziņoja par savu nolūku atsaukt paziņojumu par atbalstu, kas paredzēts saskaņā ar 6. pantu (Kooperatīvi, firmu vīna pagrabi), kurš, kā norādīts vēstulē, nebija īstenots.

(14)

Ar 2004. gada 23. februāra teleksu AGR 05312 Komisijas dienesti apstiprināja, ka Itālijas lūgtais pagarinājums ir akceptēts un stājas spēkā 2004. gada 13. februārī.

(15)

Ar vēstuli, kas datēta ar 2004. gada 18. februāri un reģistrēta 2004. gada 26. februārī, Itālijas pastāvīgā pārstāvniecība attiecībā uz šo pašu atbalstu iesniedza lūgumu pagarināt termiņu vēl par 20 darba dienām.

(16)

Ar vēstuli, kas datēta ar 2004. gada 24. februāri un reģistrēta 2004. gada 1. martā, pēc tam apstiprināta ar vēstuli, kas datēta ar 2004. gada 12. martu un reģistrēta 2004. gada 17. martā, Itālijas varas iestādes informēja Komisiju par paziņojuma atsaukšanu attiecībā uz atbalstu, kas paredzēts Reģionālā Likuma Nr. 27/1997 6. pantā (Kooperatīvi, firmu vīna pagrabi), kurš, kā norādīts vēstulēs, nebija un netiks īstenots.

(17)

Ar 2004. gada 11. marta teleksu AGR 07074 Itālijas varas iestādes tika informētas par faktu, ka netiks piešķirti citi pagarinājuma termiņi attiecībā uz informācijas un/vai apsvērumu iesniegšanu, kas ilgāki par 2004. gada 24. martu, jo Komisijas lēmums par procedūras uzsākšanu bija publicēts 2004. gada 24. februāraEiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un beigu termiņš apsvērumu iesniegšanai no trešo personu puses bija paredzēts šajā datumā. Šajā pašā teleksā Komisijas dienesti pieņēma zināšanai paziņojuma atsaukumu attiecībā uz Reģionālā Likuma Nr. 27/1997 6. pantu (Kooperatīvi, firmu vīna pagrabi).

(18)

Komisija saņēma piezīmes no Itālijas varas iestādēm attiecībā uz Reģionālā Likuma Nr. 27/1997 4. pantu (Sicīlijas produktu propaganda) un 6. pantu (Kooperatīvi, firmu vīna pagrabi) ar vēstuli, kas datēta ar 2004. gada 15. martu (reģistrēta 2004. gada 18. martā).

(19)

Saskaņā ar lēmumu par procedūras uzsākšanu (4) šis lēmums attiecas tikai uz valsts atbalstu, kas saskaņā ar Reģionālā Likuma Nr. 27/1997 4. pantu (Sicīlijas produktu propaganda) paredzēts lauksaimniecības produktiem, kuri ir minēti Līguma I pielikumā; atbalsts, kas var būt jau piešķirts un var tikt piešķirts pēc tam, kad stājušās spēkā Kopienas vadlīnijas, ko piemēro valsts atbalstam to produktu reklāmai, kas ietverti Līguma I pielikumā, kā arī attiecībā uz noteiktiem produktiem, kuri nav ietverti minētajā pielikumā  (5), (še turpmāk “reklāmas vadlīnijas”), proti, sākot ar 2002. gada 1. janvāri.

(20)

Ņemot vērā, ka Itālija ar vēstuli, kas datēta ar 2004. gada 24. februāri un reģistrēta 2004. gada 1. martā atsauca paziņojumu attiecībā uz Reģionālā Likuma Nr. 27/1997 6. pantu (Kooperatīvi, firmu vīna pagrabi), vairs nav pamata aprakstīt un vērtēt atbalsta pasākumus, kas paredzēti minētajā 6. pantā.

II.   ATBALSTA PASĀKUMA DETALIZĒTS APRAKSTS

(21)

4. pants (Sicīlijas produktu propaganda) groza Reģionālā Likuma Nr. 14/1966 17. pantu un ir formulēts sekojoši: “1) Reklāmas kampaņas tieši īsteno Reģionālā ministrija vai tās tiek īstenotas ar Ārējās tirdzniecības institūta starpniecību, ar specializētu organizāciju starpniecību, vai arī ar konsorciju starpniecību, ko izveidojusi Vidusjūras tirdzniecības organizācija un Mesīnas tirdzniecības organizācija vai kas izveidoti no šīm organizācijām un vienas vai vairākām Reģiona tirdzniecības palātām, par pamatu ņemot 15. pantā norādītās programmas. Minētās programmas var būt trīsgadīgas. 2) Ar izņēmumu attiecībā uz iepriekšējā punktā minētajiem konsorcijiem, ja programmu izpilde tiek uzticēta pie valsts vai reģionālās administrācijas nepiederošām organizācijām, jārīkojas saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti attiecībā uz valsts pārvaldes pakalpojumu uzticēšanu”.

(22)

Neraugoties uz atkārtotajiem Komisijas dienestu pieprasījumiem un Komisijas izdoto rīkojumu par informācijas sniegšanu, kas pieņemts 2003. gada 9. jūlija lēmumā, Itālijas varas iestādes nav sniegušas informāciju, kas ļauj Komisijai kliedēt šaubas par to, ka 4. pants varētu paredzēt valsts atbalstu EK Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē, un ja šis ir attiecīgais gadījums, lai novērtētu, vai šo atbalstu būtu iespējams uzskatīt par savienojamu ar kopējo tirgu. Turklāt nebija iespējams noskaidrot, vai attiecīgais atbalsts jau ir piešķirts.

(23)

Savā lēmumā par Līguma 88. panta 2. punktā paredzētās procedūras uzsākšanu attiecībā uz minēto pasākumu Komisija konstatēja, ka šajā procedūras posmā bez informācijas no Itālijas varas iestāžu puses tā nezina, vai Reģionālā Likuma Nr. 27/1997 4. pants paredz valsts atbalsta ieviešanu vai tā izmaiņas attiecībā uz Līguma I pielikumā minēto lauksaimniecības produktu tirdzniecības veicināšanu un/vai reklāmu.

(24)

Turklāt Komisija izteica šaubas attiecībā uz atbalsta pasākumu atbilstību kopējam tirgum, jo bez atbildēm no Itālijas varas iestāžu puses Komisijai nebija skaidrs, vai finansējamie pasākumi saskaņā ar likuma 4. pantu bija atbilstīgi noteikumiem, kas piemērojami šāda veida atbalstam, vai noteikumiem, kas noteikti Kopienas vadlīnijās par atbalstu reklāmai.

(25)

Turklāt, ņemot vērā izmaiņas 4. pantā minēto reklāmas programmu un produktu tirdzniecības veicināšanas kampaņu īstenošanā, kas aprakstītas iepriekš 21. apsvērumā, Komisija apšaubīja, vai tur paredzētais valsts atbalsts, kas paredzēts šajā gadījumā, varētu būt īstenots saskaņā ar Kopienas noteikumiem valsts pasūtījuma jomā. Kas attiecas uz organizāciju un iestāžu, kam uzdots veikt reklāmas kampaņas, tiešo izvēli, Komisija šaubījās, vai starp līgumslēdzējām varas iestādēm un iepriekš izvēlētiem pakalpojumu sniedzējiem uz godīga pamata varēja tikt noslēgts reģistrējams līgums un vai šajā gadījumā varēja tikt izpildīti Teckal spriedumā (6) fiksētie stingrie noteikumi. Pieļaujot, ka šie nosacījumi netika ievēroti, Komisija šaubījās, vai starpnieku izvēle ir notikusi saskaņā ar noteikumiem, kas jāpiemēro attiecībā uz Padomes Direktīvu 92/50/EEK (7), un sekojot principiem, kas noteikti Līgumā, jo īpaši tiem, kas attiecas uz vienlīdzīgu attieksmi un caurskatāmību, garantējot “pietiekamu publicitātes pakāpi”, kā to prasa tiesa (8).

III.   TREŠO PERSONU APSVĒRUMI

(26)

Komisija nav saņēmusi apsvērumus no trešām personām.

IV.   ITĀLIJAS APSVĒRUMI

(27)

Komisija saņēma Itālijas apsvērumus Sicīlijas reģiona vārdā ar vēstuli, kas datēta ar 2004. gada 15. martu un reģistrēta 2004. gada 18. martā.

(28)

Vēstulē Itālijas varas iestādes apstiprināja paziņojuma atsaukšanu attiecībā uz reģionālā Likuma Nr. 27/1997 6. pantu un iesniedza savus apsvērumus attiecībā uz 4. pantu.

(29)

Jo īpaši Itālijas varas iestādes norādīja, ka 4. panta (Sicīlijas produktu propaganda) ieviestie grozījumi Reģionālā Likuma Nr. 14/1966 17. pantā attiecībā uz reklāmas kampaņām, ko veic konsorciji, ko izveidojusi Vidusjūras tirdzniecības organizācija vai Mesīnas tirdzniecības organizācija vai kas izveidoti no šīm organizācijām un vienas vai vairākām Reģiona tirdzniecības palātām, nav tikuši piemēroti, jo minētie konsorciji nekad nav tikuši izveidoti.

(30)

Saskaņā ar iesniegto informāciju reklāmas programmas tieši īsteno Reģionālā ministrija vai tās tiek īstenotas ar Ārējās tirdzniecības institūta starpniecību (nolīgumi slēgti 1993.–1998. gadā un 1999.–2001.–2003. gadā vienošanos kontekstā starp Ražošanas ministriju un reģioniem). Atbildīgie darbinieki izvēlas projektus, kuri ik gadu tiek piedāvāti finansēšanai, un gādā par to īstenošanai nepieciešamo pakalpojumu nodrošināšanu saskaņā ar attiecīgajiem spēkā esošajiem noteikumiem, ievērojot tirgus normas, izņemot gadījumus, kad ar organizatoriem pastāv līgumi par izņēmuma tiesībām.

(31)

Reģionālās ministrijas kompetences attiecas ne tikai uz lauksaimniecības un pārtikas sektoru, bet arī uz citiem sektoriem (amatniecība, izdevēju darbība, tekstilrūpniecības sektors utt.). Attiecībā uz aplūkojamo sektoru, aktivitātes, kas tiek 100 % finansētas no valsts fondiem, ir šādas:

a)

piedalīšanās izstādēs un gadatirgos Itālijā un ārzemēs: izmaksas, kas tieši nepieciešamas izstādes platības nomai, stenda ierīkošanai, ūdens un elektrisko pieslēgumu veikšanai, iekļaušanai oficiālajā pasākuma katalogā, ar to saistītajai reklāmai, tulku nodrošināšanai, transportam un apdrošināšanai;

b)

starptautisku semināru organizēšana Itālijā un ārzemēs: nepieciešamās izmaksas tikšanos organizēšanai un norisei (telpu īre, iekārtošana, tulku pakalpojumi, reklāma, utt.);

c)

reklāma ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību (prese, plakāti, radio, televīzija).

(32)

Finansējuma saņēmēji par a) un b) punktā uzskaitītajām izmaksām ir uzņēmumu konsorciji un Sicīlijas tirdzniecības palātā regulāri reģistrētie uzņēmumi. Saņēmēju izvēle notiek, balstoties uz dalības pieteikumiem, kas iesniegti pēc ikgadēja publiska paziņojuma publicēšanas, un pamatojoties uz iepriekš noteiktiem atlases parametriem, kas ir publicēti Sicīlijas reģiona Oficiālajā vēstnesī. Saskaņā ar 4. apsvērumu Komisijas 2001. gada 12. janvāra Regulā Nr. 69/2001 par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu de minimis atbalstam (9), atbalsts, kas minēts a) un b) punktā, neietilpst eksporta atbalstā un kopš 2002. gada tam tiek piemērots minimālais atbalsts. Lauksaimniecības un pārtikas sektorā, ja atsaucamies uz reklāmas vadlīnijām, attiecīgais atbalsts var tikt pielīdzināts “fleksiblajam” atbalstam, ko regulē 14.1. sadaļa Kopienu vadlīnijās valsts atbalstam lauksaimniecības sektorā (10) un kas attiecināmas uz “konkursu, izstāžu un gadatirgu organizēšanu”. Turklāt, neraugoties uz faktu, ka Reģionālais Likums skaidri nepiemin maksimālo summu 100 000 euro apmērā uz saņēmēju triju gadu laikā, piešķirtais atbalsts katram uzņēmumam par piedalīšanos gadatirgū vai seminārā, noturas krietni zem šī līmeņa.

(33)

Kas attiecas uz reklāmu ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību, Itālijas varas iestādes precizēja, ka veiktās reklāmas kampaņas gan valsts, gan Kopienas teritorijā konkrētā veidā neattiecas uz viena konkrēta uzņēmuma vai uzņēmumu grupas produktiem, bet reklamē produktus vispārīgā veidā, lai ar tiem iepazīstinātu, neuzsverot izcelsmi, arī tad, ja runa ir par tipiskiem reģiona produktiem. Attiecībā uz reklāmas kampaņām lauksaimniecības un pārtikas sektorā, patērētājiem nodotais vēstījums attiecas uz produktu vai produktu grupu, nesasaistot to ar ražošanas uzņēmumiem reģionā. Reklāma ir vispārēja, tā neaicina iegādāties produktus tikai tāpēc, ka tiem ir reģionāla izcelsme, un nevar tikt uzskatīta par negatīvu reklāmu attiecībā uz citu dalībvalstu produktiem. Tādējādi nepastāv neatbilstība Līguma 28. pantam.

(34)

Itālijas varas iestāžu iesniegtie apsvērumi attiecas gan uz Eiropas Kopienā, gan trešās valstīs veiktajām tirdzniecības veicināšanas un reklāmas iniciatīvām, tāpēc līdz ar to ir ņemti vērā tie paši kritēriji.

V.   ATBALSTA NOVĒRTĒJUMS

(35)

Saskaņā ar Līguma 87. panta 1. punktu ar kopējo tirgu, ciktāl tas skar tirdzniecību starp dalībvalstīm, nav savienojams jebkāda veida atbalsts, ko piešķir valsts vai kas piešķirts valsts līdzekļu veidā, kas kropļo vai var kropļot konkurenci, atbalstot atsevišķus uzņēmumus vai atsevišķus produkcijas veidus.

(36)

Minētais pasākums paredz atbalsta piešķiršanu specifiskiem lauksaimniecības uzņēmumiem Sicīlijā, pateicoties reģionālajiem valsts resursiem; tādējādi šie uzņēmumi neapšaubāmi gūs labumu no ekonomiskām un finansiālām priekšrocībām, kas tiem nepienākas, tai pašā laikā pastāvot citiem uzņēmumiem, kas tās nevar izmantot. Saskaņā ar Eiropas Kopienu Tiesas praksi, uzņēmums, kura konkurences pozīcijas tiek uzlabotas, pateicoties valsts atbalstam, parasti kropļo konkurenci attiecībā uz konkurējošiem uzņēmumiem, kuri nesaņem valsts atbalstu (11).

(37)

Pasākums ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm, jo lauksaimniecības produktu tirdzniecība starp Eiropas Savienības valstīm ir ievērojama, kā tas redzams arī tabulā (12), kurā parādīta kopējā vērtība lauksaimniecības produktu importā un eksportā starp Itāliju un Kopienu laikposmā no 1997. līdz 2001. gadam (13). Nevar neievērot, ka starp Itālijas reģioniem Sicīlija ir viena no lielākajām lauksaimniecības produktu ražotājām.

 

Visa lauksaimniecība

 

Miljoni ECU-EUR

Miljoni ECU-EUR

 

Eksports

Imports

1997.

9 459

15 370

1998.

9 997

15 645

1999.

10 666

15 938

2000.

10 939

16 804

2001.

11 467

16 681

(38)

Turpinot izklāstīt apsvērumus, ir jāatceras, ka Tiesa ir paziņojusi, ka atbalsts uzņēmumam var kropļot tirdzniecību starp dalībvalstīm un konkurenci, ja šis pats uzņēmums, pats nebūdams eksportētājs, konkurē ar produktiem, kas nākuši no citām dalībvalstīm. Kad kāda dalībvalsts piešķir subsīdijas kādam uzņēmumam, iekšējais ražošanas apjoms tā rezultātā var stabilizēties vai palielināties, kā rezultātā samazinās citu dalībvalstu uzņēmumu iespējas eksportēt savus produktus šīs dalībvalsts tirgū. Tādējādi šāds atbalsts kaitē tirdzniecībai starp dalībvalstīm un kropļo konkurenci (14).

(39)

Komisija tādējādi secina, ka uz aplūkojamo pasākumu attiecas aizliegums, saskaņā ar Līguma 87. panta 1. punktu, ko Itālijas varas iestādes nekad nav apstrīdējušas.

(40)

Aizliegums, kas minēts Līguma 87. panta 1. punktā, ietver izņēmumus, kas paredzēti tā paša 87. panta 2. un 3. punktā.

(41)

87. panta 2. punkta a), b) un c) apakšpunktā uzskaitītie izņēmumi nepārprotami nav piemērojami, ņemot vērā attiecīgā atbalsta raksturu un tā mērķus. Patiesībā Itālijas varas iestādes nav atsaukušās uz 87. panta 2. punkta a), b) un c) apakšpunkta piemērošanu.

(42)

Arī 87. panta 3. punkta a) apakšpunkts nav piemērojams šajā gadījumā, jo atbalsts nav paredzēts ekonomiskās attīstības veicināšanai reģionos, kuros ir ļoti zems dzīves līmenis vai arī liels bezdarbs. Turklāt Itālija nav atsaukusies uz 87. panta 3. punkta a) apakšpunkta piemērošanu.

(43)

87. panta 3. punkta b) apakšpunkts arī nav piemērojams attiecīgajam atbalstam, jo tas nav paredzēts nozīmīga projekta, kas ir svarīgs kopējām Eiropas interesēm, realizācijas veicināšanai, kā arī neparedz palīdzības pasākumus nopietnu traucējumu novēršanai Itālijas ekonomikā. Turklāt Itālija nav atsaukusies uz 87. panta 3. punkta b) apakšpunkta piemērošanu.

(44)

Šis atbalsts nav ne paredzēts, ne piemērots, lai īstenotu kultūras veicināšanas un mantojuma saglabāšanas mērķus, kas minēti 87. panta 3. punkta d) apakšpunktā, uz kuru Itālija nav arī atsaukusies.

(45)

Ņemot vērā attiecīgā atbalsta raksturu un tā mērķus, vienīgais piemērojamais izņēmums ir EK Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktā paredzētais.

Piemērojamie noteikumi

(46)

45. apsvērumā minētā izņēmuma piemērojamība ir jāvērtē saskaņā ar noteikumiem, kuri attiecas uz valsts atbalsta piešķiršanu lauksaimniecības produktu tirdzniecības veicināšanai un reklāmai, vai arī saskaņā ar noteikumiem reklāmas vadlīnijās (15).

(47)

Saskaņā ar reklāmas vadlīniju 7.1. sadaļas noteikumiem Komisija šīs pamatnostādnes piemēros sākot ar 2002. gada 1. janvāri jaunajam valsts atbalstam, tai skaitā arī atbalstam, kura paziņošana ir sagatavošanas posmā. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 659/1999 1. panta f) punktu nelikumīgs atbalsts, tiks vērtēts saskaņā ar noteikumiem un vadlīnijām, kas ir spēkā dienā, kad šis atbalsts ir piešķirts.

(48)

Saskaņā ar lēmumu par procedūras uzsākšanu, kurā Komisija izteica šaubas attiecībā uz aplūkojamo pasākumu atbilstību noteikumiem, kas pašlaik piemērojami šā veida atbalstam (16), šis lēmums attiecas tikai uz atbalstu, kas ir piešķirts, un uz atbalstu, kas tiks piešķirts no 2002. gada 1. janvāra Līguma I pielikumā minēto lauksaimniecības produktu tirdzniecības veicināšanai un reklāmai.

(49)

Attiecībā uz atbalstu reklāmai, reklāmas vadlīniju 8. punktā ir noteikts, ka reklāmas jēdzienā neietilpst tādas reklāmas darbības kā zinātniska rakstura informācijas izplatīšana, gadatirgu un izstāžu organizēšana vai piedalīšanās līdzīgos pasākumos, kā arī piedalīšanās tamlīdzīgās iniciatīvās sabiedrisko attiecību jomā, tai skaitā viedokļu aptauju un tirgus pētījumu veikšanā. Valsts atbalstu reklāmas pasākumiem plašā nozīmē regulē 13. un 14. sadaļa Kopienas vadlīnijās par valsts atbalstu lauksaimniecības sektorā (17). Paziņojumā nav precizēts, vai attiecīgais atbalsts tiek piešķirts tikai maziem vai vidējiem uzņēmumiem, kas attiecīgi izslēdz iespēju piemērot Komisijas 2003. gada 23. decembra Regulu (EK) Nr. 1/2004 par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu valsts atbalstam mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuri darbojas lauksaimniecības produktu ražošanas, pārstrādes un tirdzniecības sektorā (18).

(50)

Attiecībā uz atbalstu reklāmai, reklāmas vadlīniju 7. punktā ir noteikts, ka jēdziens “reklāma” neattiecas tikai un vienīgi uz darbībām, kas tiek veiktas ar plašsaziņas līdzekļu (proti, preses, radio, televīzijas vai sludinājumu) starpniecību ar nolūku pārliecināt patērētājus iegādāties noteikto produktu; šis jēdziens ietver arī jebkuras citas darbības, kuru mērķis ir pārliecināt uzņēmumus vai patērētājus iegādāties noteiktu produktu, kā arī dažāda veida informatīvā materiāla izplatīšanu patērētājiem tajā pašā nolūkā, tai skaitā veicot patērētāju uzmanību piesaistošus reklāmas pasākumus tirdzniecības punktos.

Atbalsts, kas paredzēts produktu tirdzniecības veicināšanai

(51)

Spriežot pēc pieejamās informācijas, redzams, ka šī lēmuma 31. apsvēruma a) un b) apakšpunktā un 32. apsvērumā aprakstītais atbalsts, kas paredzēts dalībai gadatirgos un semināros Kopienā un ārpus tās, var tikt pilnībā pielīdzināts atbalstam, kas paredzēts produktu tirdzniecības veicināšanai, tikai tad, ja konkrētā rīcība neietver ne darbības ar nolūku pārliecināt uzņēmējus vai patērētājus iegādāties noteiktu produktu, ne ar šo pašu mērķi patērētājiem tieši izplatītu materiālu. Pamatojoties uz reklāmas vadlīniju 7. punktu, par atbalstu reklāmai tiek uzskatīts atbalsts, kas piešķirts darbībām, kuru nolūks ir pārliecināt uzņēmējus vai patērētājus iegādāties noteiktu produktu, un ar šo pašu mērķi patērētājiem tieši izplatītam materiālam.

(52)

Ņemot vērā, ka pasākumi, kas paredzēti dalībai gadatirgos un semināros Kopienā un ārpus tās, patiesībā ir uzskatāmi par atbalstu reklāmai saskaņā ar 13. un 14. punktu Kopienas vadlīnijās valsts atbalstam lauksaimniecības sektorā, atbalstu var piešķirt līdz pat 100 % apmērā, tomēr tas nevar pārsniegt EUR 100 000 uz saņēmēju un uz trīs gadiem. Šo maksimālo summu drīkst pārsniegt gadījumā, kad atbalsts tiek piešķirts uzņēmumiem, kuri ietilpst mazo un vidējo uzņēmumu definīcijā, kas ietverta Komisijas 2001. gada 12. janvāra Regulā (EK) Nr 70/2001 par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu, sniedzot valsts atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem (19), ja vien tas nepārsniedz 50 % no attaisnotajām izmaksām. Lai aprēķinātu palīdzības kopsummu, par saņēmēju tiek uzskatīts pakalpojumu saņēmējs. Kā redzams no Itālijas varas iestāžu iesniegtajiem apsvērumiem, attiecīgie produktu tirdzniecības veicināšanas pasākumi ir finansēti, ievērojot minēto atbalsta maksimālo apjomu, un tādējādi tie ir atbilstīgi šajā jomā piemērotajiem noteikumiem. (20).

(53)

Saskaņā ar 14. nodaļu Kopienas vadlīnijās valsts atbalstam lauksaimniecības sektorā, nepieciešamība izvairīties no konkurences kropļošanas pieprasa, lai visiem, kas ir tiesīgi saņemt atbalstu attiecīgajā zonā, ir iespējams saņemt šo atbalstu, pamatojoties uz objektīvi noteiktiem kritērijiem. Pamatojoties uz Itālijas sniegto un iepriekš šī lēmuma 32. apsvērumā izklāstīto informāciju, šis nosacījums ir izpildīts (21). Atbalsts, kas tiek piešķirts tikai noteiktām asociācijām un paredzēts tikai šo asociāciju dalībnieku atbalstam, nesekmē attiecīgā sektora attīstību kopumā un ir uzskatāms par atbalstu darbībai. Attiecīgi, ja šos pakalpojumus nodrošina ražotāju asociācijas vai citas lauksaimnieku savstarpējas palīdzības organizācijas, tiem ir jābūt pieejamiem visiem lauksaimniekiem. Līdzīgos gadījumos iespējamās iemaksas attiecīgās asociācijas vai organizācijas administratīvajās izmaksās, nedrīkst pārsniegt pakalpojuma sniegšanas izmaksas.

Atbalsts reklāmai

(54)

Gadījumā, ja šajā atbalstā paredzētas arī darbības, kuru mērķis ir pārliecināt uzņēmumus vai patērētājus iegādāties noteiktu produktu, vai darbības, kas saistītas ar materiālu tiešu izplatīšanu patērētājiem (piemēram, reklāma tirdzniecības vietā vai reklāma, kas vērsta uz uzņēmumiem, kuri darbojas lauksaimniecības un pārtikas rūpniecībā, ir izplatītāji vairumtirdzniecībā vai mazumtirdzniecībā, restorāniem, viesnīcām un citiem atpūtas uzņēmumiem), augšminētie atbalsta pasākumi dalībai gadatirgos vai semināros ir jāvērtē saskaņā ar noteikumiem, kas piemērojami reklāmas atbalstam, tāpat kā reklāmas pasākumi, kas īstenoti ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību (prese, sludinājumi, radio, televīzija), kuri ir aprakstīti šī lēmuma 31. apsvēruma c) apakšpunktā un 33. apsvērumā.

(55)

Saskaņā ar reklāmas vadlīnijām, ar reklāmu saistītās izmaksas jāuzņemas tiem pašiem ražotājiem un uzņēmējiem, jo tā ir viņu saimnieciskās darbības neatņemama sastāvdaļa.

(56)

Tāpēc, lai atbalsts reklāmai netiktu uzskatīts par atbalstu darbībai un lai tas tiktu uzskatīts par atbilstošu kopējam tirgum saskaņā ar Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu, tas nedrīkst mainīt tirdzniecības noteikumus tādā veidā, ka tie nonāk pretrunā ar kopējām interesēm (negatīvie kritēriji), un tam ir jāveicina konkrētu darbību vai konkrētu ekonomikas reģionu attīstību (pozitīvie kritēriji). Turklāt valsts atbalstam jāievēro Kopienas starptautiskās saistības, kas attiecībā uz lauksaimniecības sektoru ir izklāstītas 1994. gada nolīgumā par lauksaimniecību OMC-GATT.

(57)

Atbilstība negatīvajiem kritērijiem, saskaņā ar reklāmas vadlīniju 3.1. sadaļu, ir pakārtota nosacījumam, ka valsts atbalsts nav paredzēts reklāmas kampaņām, kas pārkāpj EK Līguma 28. pantu (3.1.1. sadaļa), vai kampaņām, kas ir pretrunā atvasinātajiem Kopienas tiesību aktiem (3.1.2. sadaļa), vai arī reklāmai attiecībā uz noteiktiem uzņēmumiem (3.1.3. sadaļa). Turklāt, ja no valsts līdzekļiem finansētu reklāmas darbību īstenošana tiek uzticēta privātiem uzņēmumiem, tad nolūkā izslēgt iespējamu atbalsta piešķiršanu tādiem uzņēmumiem tiek pieprasīts, lai attiecīgā privātā uzņēmuma izvēle notiek, ievērojot tirgus noteikumus, nediskriminējošā veidā, nepieciešamības gadījumā rīkojot piedāvājumu konkursu saskaņā ar Kopienas noteikumiem un Kopienas tiesu praksi (22), nodrošinot atbilstošu publicitāti šādām iniciatīvām, lai pakalpojumu tirgus ir atvērts konkurencei un lai būtu iespējams nodrošināt konkursa procedūras objektivitāti.

(58)

Ņemot vērā sniegto informāciju, atbilstība kritērijiem, kas minēti 3.1.1. sadaļā (kampaņas, kas pārkāpj Līguma 28. pantu) un 3.1.3. sadaļā (reklāma attiecībā uz noteiktiem uzņēmumiem), ir nodrošināta gadījumos, kas attiecas uz šī lēmuma 30. punktā un 31. apsvēruma c) apakšpunktā un 33. apsvērumā aprakstītajiem reklāmas pasākumiem. Itālijas varas iestādes tomēr nav sniegušas nekādu informāciju attiecībā uz 3.1.2. sadaļā minētā kritērija (kampaņas, kas ir pretrunā ar atvasinātajiem Kopienas tiesību aktiem) izpildi.

(59)

Saskaņā ar reklāmas vadlīniju 3.2. sadaļu, subsidētajai reklāmai jāatbilst ne tikai negatīvajiem kritērijiem, bet arī vismaz vienam pozitīvajam kritērijam, kas ļauj pierādīt, ka atbalsts efektīvi veicina noteiktas ekonomiskas aktivitātes vai noteiktus ekonomikas reģionus. Šis nosacījums tiek uzskatīts par izpildītu, ja subsidētā reklāma attiecas uz vienu no sekojošajām darbībām: lauksaimniecības produkcijas pārpalikumi, par maz izmantotas sugas vai šķirnes; jauna produkcija vai aizvietotāji, kas vēl nav pārpalikumā; augstas kvalitātes produkti, tai skaitā produkti, kuri iegūti ar ražošanas vai novākšanas metodēm, kas saudzē vidi, piemēram, ar bioloģisko ražošanas metodi iegūti produkti; noteiktu reģionu attīstība; mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) attīstība, kas definēti Regulā (EK) Nr. 70/2001; projekti, kurus realizē organizācijas, kas oficiāli atzītas saskaņā ar Padomes 1999. gada 17. decembra Regulu (EK) Nr. 104/2000 par zivsaimniecības un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju (23); projekti, ko kopīgi īsteno ražotāju organizācijas vai citas organizācijas zvejniecības sektorā, kuras ir atzinušas nacionālās varas iestādes.

(60)

Attiecībā uz atbalstu reklāmai Itālijas varas iestāžu iesniegtajos apsvērumos nav teikts, vai attiecīgie reklāmas pasākumi atbilst vienam no iepriekš norādītajiem pozitīvajiem kritērijiem.

(61)

Kas attiecas uz maksimālo valsts atbalsta summu lauksaimniecības produktu reklāmai, reklāmas vadlīniju 5. sadaļā noteikts, ka maksimālajā proporcijā tiešā palīdzība uz kopējā valsts budžeta rēķina nedrīkst pārsniegt sektoram piešķirto kopsummu uz vienu noteiktu reklāmas kampaņu. Tāpēc reklāmas subsīdiju gadījumā tiešās subsīdijas daļa nedrīkst pārsniegt 50 %, un sektora uzņēmumiem ir jāuzņemas izmaksas vismaz 50 % apmērā veicot brīvprātīgas iemaksas vai ar nodokļu saistību starpniecību vai obligātām iemaksām. Ņemot vērā dažu pozitīvo kritēriju nozīmi, kas minēti reklāmas vadlīniju 3.2. sadaļā, Komisija var atļaut, ka tiešā atbalsta maksimālā daļa sasniedz 75 % no izmaksām, ja reklāma attiecas uz to MVU produktiem, kas darbojas zonās, kas var pretendēt uz atbalstu saskaņā ar Līguma 87. panta 3. punkta a) apakšpunktu.

(62)

No iesniegtās un iepriekš šī lēmuma 31. punktā minētās informācijas ir redzams, ka visi produktu tirdzniecības veicināšanas un reklāmas pasākumi, kas paredzēti attiecīgajam atbalstam ir 100 % finansēti ar valsts resursu starpniecību. Tātad nosacījums, saskaņā ar kuru 50 % (vai 25 %, atkarībā no gadījuma) finansējumam ir jānāk no attiecīgā sektora, nav izpildīts.

(63)

Iepriekš minētie apsvērumi ļauj Komisijai secināt, ka atbalsts attiecīgajai reklāmai neatbilst kritērijiem, kas paredzēti reklāmas vadlīniju 3.1.2. sadaļā (kampaņas, kas ir pretrunā ar atvasinātajiem Kopienas tiesību aktiem), 3.2. sadaļā (pozitīvie kritēriji) un 5. sadaļā (valsts atbalsta maksimālais apjomi).

(64)

Tas pats secinājums attiecas uz pasākumiem, kas tiek īstenoti gan Kopienas teritorijā, gan ārpus tās. Ņemot vērā to, ka atbalsts ārpus Kopienas īstenotajai reklāmai nav tieši paredzēts Kopienas vadlīnijās valsts atbalstam lauksaimniecības sektorā, Komisijai ir pilnīga rīcības brīvība, lai uzsāktu tā vērtēšanu. Saskaņā ar Komisijas pastāvīgo praksi, ja pastāv atbilstība attiecīgajiem noteikumiem, kas attiecas uz valsts atbalstu, kas piemērojams visā Kopienas teritorijā, attiecīgos pasākumus var uzskatīt par atbilstošiem kopējo tirgu, un to finansējumu var atļaut līdz 80 % (24). Šajā gadījumā, kā redzams no iesniegtās informācijas un kā iepriekš ilustrēts šī lēmuma 31. un 33. apsvērumā, īstenotie pasākumi Kopienas teritorijā un ārpus tās ir vienādi, un piešķirtais atbalsts ir 100 % apmērā. Tātad šajā gadījumā nav ievēroti kritēriji, kas noteikti reklāmas vadlīniju 3.1.2. sadaļā (kampaņas, kas ir pretrunā ar atvasinātajiem Kopienas tiesību aktiem) un 3.2. sadaļā (pozitīvie kritēriji), nedz arī Komisijas (25) atļautā valsts atbalsta maksimālā summa. Attiecīgi arī aplūkojamās subsīdijas neatbilst kopējam tirgum.

(65)

Šis lēmums attiecas tikai uz atbalsta pasākumiem lauksaimniecības sektorā Līguma I pielikumā minēto lauksaimniecības produktu tirdzniecības veicināšanai un reklāmai. Tas nepauž formālo Komisijas nostāju attiecībā uz pakalpojumu sniedzēju atlases atbilstību Kopienas noteikumiem publisko piedāvājumu konkursu jomā un uz attiecīgo tiesu praksi. Komisija patur sev tiesības padziļināti izpētīt jautājumu saskaņā ar publisko piedāvājumu konkursu jomu.

VI.   SECINĀJUMI

(66)

No iepriekš izteiktajiem apsvērumiem ir secināms, ka atbalsts reklāmai, ja tas atbilst 13. un 14. sadaļai Kopienas vadlīnijās valsts atbalstam lauksaimniecības sektorā, var tikt uzskatīts par atbilstošu kopējam tirgum saskaņā ar 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu, ja tas paredzēts noteiktu saimniecisko darbību attīstības veicināšanai.

(67)

Atbalsta pasākumi reklāmai, kas neatbilst EK Līguma I pielikumā minēto produktu, kā arī noteiktu minētajā pielikumā neietvertu produktu reklāmas vadlīniju noteikumiem, nav savienojami ar kopējo tirgu, un var tikt īstenoti tikai pēc tam, kad tie būs atbilstoši minētajiem noteikumiem.

(68)

Summas, kas, iespējams, jau samaksātas tā atbalsta pasākumu reklāmai ietvaros, kas nav savienojams ar kopējo tirgu, ir jāsaņem atpakaļ no atbalsta saņēmējiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU:

1. pants

Itālijas paredzētais valsts atbalsts Līguma I pielikumā minēto lauksaimniecības produktu veicināšanai, piemērojot Sicīlijas reģiona Reģionālā Likuma Nr. 27/1997 4. pantu, ir savienojams ar kopējo tirgu.

Šā atbalsta īstenošana tātad ir atļauta.

2. pants

Itālijas paredzētais valsts atbalsts Līguma I pielikumā minēto lauksaimniecības produktu reklāmai, piemērojot Sicīlijas reģiona Reģionālā Likuma Nr. 27/1997 4. pantu, nav savienojams ar kopējo tirgu.

Minētā atbalsta īstenošana tātad nav atļauta.

3. pants

Itālija veic visus nepieciešamos pasākumus, lai no atbalsta saņēmējiem saņemtu atpakaļ 2. pantā norādītās summas, ja tās jau ir nelikumīgi nodotas to rīcībā.

Nelikumīgi piešķirto summu atgūšana tiek īstenota bez kavēšanās un saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ar noteikumu, ka tie paredz minētā lēmuma tūlītēju un efektīvu izpildi. Atmaksājamais atbalsts ietver procentus, kas tiek rēķināti no datuma, kurā palīdzība ir pieejama saņēmējam(-iem), līdz atmaksāšanas datumam. Procenti tiek aprēķināti, pamatojoties uz bāzes likmi, kas tiek izmantota ekvivalento subsīdiju aprēķināšanā atbalstam reģionālā līmenī.

4. pants

Itālija groza valsts tiesību aktu noteikumus attiecībā uz atbalstu Līguma I pielikumā minēto lauksaimniecības produktu reklāmai tā, lai tie atbilstu EK Līguma I pielikumā minēto produktu, kā arī noteiktu minētajā pielikumā neietvertu produktu reklāmas vadlīniju noteikumiem attiecībā uz valsts atbalstu.

5. pants

Divu mēnešu laikā pēc šī lēmuma paziņošanas Itālija informē Komisiju par veiktajiem pasākumiem.

6. pants

Šis lēmums ir adresēts Itālijas Republikai.

Briselē, 2004. gada 2. jūnijā.

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Franz FISCHLER


(1)  OV C 48, 24.2.2004., 2. lpp.

(2)  OV L 83, 27.3.1999., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu.

(3)  Sk. 1. zemsvītras piezīmi.

(4)  Sk. OV C 48, 24.2.2004., 2. lpp. publicētā lēmuma 27., 28. un 29. punktu.

(5)  OV C 252, 12.9.2001., 5. lpp.

(6)  Tiesas spriedums, datēts ar 1999. gada 18. novembri, lietā C-107/98, Teckal Srl pret Comune di Viano and Azienda Gas-Acqua Consorziale (AGAC) di Reggio Emilia [1999] ECR I-8121.

(7)  OV L 209, 24.7.1992., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu.

(8)  Tiesas spriedums, datēts ar 2000. gada 7. decembri, lietā C-324/98, Teleaustria Verlags GmbH un Telefonadress GmbH pret Telekom Austria AGTeleaustria [2000] ECR I-10745.

(9)  OV L 10, 13.1.2001., 30. lpp.

(10)  OV C 28, 1.2.2000., 2. lpp. Labots ar OV C 232, 12.8.2000., 17. lpp.

(11)  Tiesas spriedums, datēts ar 1980. gada 17. septembri, C-730/79, Philip Morris Holland BV pret Eiropas Kopienu Komisiju [1980] ECR 2671, 11. un 12. punkts.

(12)  Avots: Eurostat.

(13)  Saskaņā ar Tiesas pastāvīgo praksi, tirdzniecības izkropļojums rodas, tiklīdz atbalstu saņēmušais uzņēmums veic saimniecisko darbību tirdzniecībā starp dalībvalstīm. Fakts, ka atbalsts nostiprina minētā uzņēmuma stāvokli, salīdzinājumā ar tā konkurentiem, ja tirdzniecība notiek Kopienas teritorijā, pats par sevi liek domāt, ka tirdzniecība ir izkropļota. Kas attiecas uz valsts atbalstu lauksaimniecības sektorā, tagad ir pastāvīga tiesas prakse, ka noteikts atbalsts ietekmē tirdzniecību starp Eiropas Kopienas valstīm un konkurenci arī tad, ja piešķirtais atbalsts ir relatīvi mazs un ir sadalīts vairākiem uzņēmējiem. Sk. Tiesas spriedums, datēts ar 2002. gada 19. septembri, lietā C-113/00, Spānijas Karaliste pret Eiropas Kopienu Komisiju, [2002] ECR I-7601, 30. līdz 36. un 54. līdz 56. punkts; Tiesas spriedums, datēts ar 2002. gada 19. septembri, lietā C-114/00, Spānijas Karaliste pret Eiropas Kopienu Komisiju, [2002] ECR I-7657, 46. līdz 52. un 68. līdz 69. punkts.

(14)  Tiesas spriedums, datēts ar 1998. gada 13. jūliju, lietā 102/87 Francijas Republika pret Eiropas Kopienu Komisiju, [1988] ECR 4067.

(15)  Sk. 5. zemsvītras piezīmi.

(16)  Sk. OV C 48, 24.2.2004., 2. lpp. publicētā lēmuma 27., 28. un 29. punktu.

(17)  Sk. 9. zemsvītras piezīmi.

(18)  OV L 1, 3.1.2004., 1. lpp.

(19)  OV L 10, 13.1.2001., 33. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 364/2004 (OV L 63, 28.2.2004., 22. lpp.).

(20)  Kas attiecas uz lauksaimniecības sektoru, atbalsts produktu tirdzniecības veicināšanai un reklāmai, kas īstenotas ārpus Kopienas, nav tieši paredzēts Kopienas vadlīnijās valsts atbalstam lauksaimniecības sektorā. Attiecīgi Komisijai ir pilnīga rīcības brīvība, lai uzsāktu tā novērtēšanu. Saskaņā ar Komisijas pastāvīgo praksi, ja aplūkojamie pasākumi atbilst attiecīgajiem noteikumiem par valsts atbalstu, kas piemērojams Kopienas teritorijā, tās var uzskatīt par atbilstošām kopējam tirgum. Skatīt, piemēram, Itālija/Toskāna, atbalsts N 656/02, atbalsts NN 150/02 (agrāk N 109/02) (Komisijas vēstule K(2003) 1747, 11.6.2003.) un atbalsts NN 44/03 (agrāk N 6/03) (Komisijas vēstule K(2003) 2534, 23.7.2003.).

(21)  Kā norādīts Komisijas lēmumā K(2002) 1768 galīgais, 7.5.2002. (atbalsts N 241/01 Itālija/Tirdzniecības palātas), Eiropas uzņēmuma dibināšana un tā reģistrācija vietējās kompetences tirdzniecības palātā nav pakļauta nekādiem tiesību vai faktiskiem ierobežojumiem. Skatīt arī atbalstu N 62/01 (Itālija/Pjemontas un Venēcijas Tirdzniecības Palātu savienība), Komisijas lēmums SG(2001)D/290914, 8.8.2001.

(22)  Lieta C-324/98 minēta iepriekš.

(23)  OV L 17, 21.1.2000., 22. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu.

(24)  Sk., piemēram, Itālija/Toskāna, atbalsts N 656/02, atbalsts NN 150/02 (agrāk N 109/02) (Komisijas vēstule K(2003) 1747, 11.6.2003.) un atbalsts NN 44/03 (agrāk N 6/03) (Komisijas vēstule K(2003) 2534, 23.7.2003.).

(25)  Sk. 23. zemsvītras piezīmi.


6.2.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 32/37


KOMISIJAS LĒMUMS

(2005. gada 9. novembris)

par atbalsta shēmu, ko Francija paredzējusi īstenot attiecībā uz deserta vīnu Pineau des Charentes, Floc de Gascogne, Pommeau de Normandie un Macvin du Jura ražotājiem un tirgotājiem

(izziņots ar dokumenta numuru K(2005) 4189)

(Autentisks ir tikai teksts franču valodā)

(2007/55/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 88. panta 2. punkta pirmo daļu,

pēc tam, kad ieinteresētajām personām ir lūgts iesniegt savus apsvērumus saskaņā ar minēto pantu (1),

tā kā:

I.   PROCEDŪRA

(1)

Francijas pastāvīgā pārstāvniecība Eiropas Savienībā 2003. gada 23. jūnija vēstulē saskaņā ar Līguma 88. panta 3. pantu paziņoja Komisijai par nodomu finansiāli atbalstīt Pineau de Charentes, Floc de Gascogne, Pommeau de Normandie un Macvin du Jura deserta vīna ražotājus un tirgotājus. Francija sniedza papildu informāciju 2003. gada 9. augusta vēstulē, 24. un 28. novembra vēstulēs un 2004. gada 17. un 24. februāra vēstulēs.

(2)

Komisija 2004. gada 20. aprīļa vēstulē informēja Franciju par lēmumu uzsākt Līguma 88. panta 2. daļā paredzēto procedūru attiecībā uz paziņoto pasākumu.

(3)

Komisijas lēmums uzsākt procedūru tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2). Komisija uzaicināja ieinteresētās puses iesniegt apsvērumus par minēto pasākumu.

(4)

No ieinteresētajām pusēm Komisija nevienu apsvērumu nav saņēmusi.

(5)

Francija iesniedza apsvērumus ar 2004. gada 11. jūnija vēstuli, kas reģistrēta 2004. gada 14. jūnijā.

II.   APRAKSTS

(6)

Paziņotais atbalsts ir iepriekš paziņoto un Komisijas apstiprināto atbalstu Nr. N 703/95 (3) un Nr. N 327/98 (4) turpinājums, kas paredzēts darbībām reklāmas un veicināšanas jomā, pētījumu un eksperimentu programmām, tehniskās palīdzības darbībām un pasākumiem, kuru nolūks ir kvalitatīvu produktu ražošanas veicināšana.

(7)

Komisijas lēmumu par valsts atbalstu Nr. N 703/95 Tiesa anulēja ar spriedumu, kura saturs izklāstīts turpmāk.

(8)

Abi atbalsti, Nr. 703/95 un Nr. N 327/98, kas sākotnēji bija paredzēti 5 gadiem, sākot no 1995./96. gada, tika izmaksāti 7 daļās, no kurām pēdējā bija laika posmā no 2001. gada maija līdz 2002. gada aprīlim. Valsts radīto budžeta ierobežojumu dēļ šīs pēdējās kredīta daļas vēl šodien ir iesaldētas. Iepriekšējās atbalsta shēmas termiņš tika pārcelts uz 2002. gada 30. aprīli.

(9)

Attiecībā uz produktiem, par kuriem atbalsta saņem, ir veiktas izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējām atbalsta shēmām. Tādējādi spirtoto dzērienu (armanjaks, kalvadoss, konjaks) ražošanas nozares pārstāvji nav lūguši pagarināt šīs atbalsta shēmas termiņu. Tādēļ Francijas iestādes pieņēma lēmumu pagarinājumu attiecināt tikai uz deserta vīniem ar kontrolētas cilmes vietas nosaukumu (AOC).

(10)

Visām iepriekš minētajām starpnozaru darbībām, kā arī turpmāk raksturotajām atbalsta shēmām 5 gadu ilgā laika posmā ir paredzēts kopējais budžets 12 000 000 euro apmērā atbilstoši šādam sadalījumam: Pineau des Charantes – 9 360 000 euro, Floc de Gascogne – 2 040 000 euro, Pommeau de Normandie – 360 000 euro un Macvin du Jura – 240 000 euro.

(11)

Pētniecību, tehnisko palīdzību un augstas kvalitatātes produktu izstrādi finansē tikai valsts, izmantojot savus budžeta resursus. Reklāmas un veicināšanas pasākumu finansējuma avots daļēji ir valsts, daļēji attiecīgās starpnozaru organizācijas, kas izmanto brīvprātīgas obligātās iemaksas (turpmāk tekstā BOI), ko iekasē no to dalībniekiem. Par reklāmu Eiropas Savienības teritorijā valsts maksimālais ieguldījums ir 50 %.

(12)

BOI piemēro par tādu deserta vīna apjomu ar kontrolētu cilmes vietas nosaukumu (AOC), ko tirgo vīnkopji, profesionāli destilētāji, komercaģenti un lieltirgotāji, kuru uzņēmējdarbības vieta ir attiecīgā AOC ražošanas apgabals.

(13)

Deserta vīnam Pineau de Charentes 2002. gadā BOI bija 12,96 euro par hektolitru, deserta vīnam Floc de Gascogne – 0,25 euro par pudeli un deserta vīnam Macvin de Jura – 2,75 euro (atskaitot nodokļus) par hektolitru.

1.   Reklāmas un veicināšanas pasākumi

(14)

Francijas iestādes paskaidroja, ka iecerētās programmas tiks realizētas dažos Eiropas Savienības tirgos, tostarp Francijā, un trešās valstīs. Reklāmas pasākumu mērķis ir padarīt produkciju pircējiem pievilcīgu, uzlabojot zināšanas par deserta vīniem, taču nereklamējot tikai atsevišķu uzņēmumu produktus. Tas attiecas uz produktiem, kuru cilmes vietas nosaukums ir Pineau des Charentes, Floc de Gascogne, Pommeau de Normandie un Macvin du Jura.

(15)

Šie pasākumi sniedz atbalstu visiem tiem deserta vīnu ražotājiem, kuri pēc Francijas iestāžu domām paši nespētu veicināt savas produkcijas noietu.

(16)

Tiks sekots, lai reklāmas pasākumu saturs neatturētu patērētājus iegādāties citu dalībvalstu produktus vai nomelnot tos.

(17)

Reklāmas, informācijas un komunikācijas kampaņas ietvers dažādu veidu pasākumus, proti, reklāmu plašsaziņas līdzekļos, citu veicināšanas materiālu veidošanu un izplatīšanu, reklāmas pasākumu īstenošanu ar reklāmas kampaņu saistītajās tirdzniecības vietās. Pasākumus papildinās ar tādiem veicināšanas pasākumiem kā sabiedriskās attiecības, piedalīšanās izstādēs, semināru rīkošana, pasākumu organizēšana, informatīvie dokumenti vai bukleti, patērētāju viedokļa un kampaņu atbilstības izpēte.

(18)

Francijas iestādes apņēmās uzrādīt šajās kampaņās izmantotos reklāmas materiālus vai to kopijas.

(19)

Iepriekšminēto starpnozaru atbalsti reklāmas jomā nepārsniegs 50 % likmi pasākumiem Eiropas Savienībā, tostarp Francijā, un 80 % likmi pasākumiem trešās valstīs.

(20)

Atbalsta provizoriskā summa (izteikta EUR) par paredzētajiem pasākumiem ir šāda:

 

ES

Trešās valstis

Kopā

Floc de Gascogne

1 490 000

212 500

1 702 500

Pineau des Charentes

6 956 000

1 000 000

7 956 000

Pommeau de Normandie

360 000

360 000

Macvin du Jura

175 000

175 000

Kopā

8 981 000

1 212 500

10 193 500

2.   Pētniecības pasākumi

(21)

Francija uzskata, ka pētniecības un eksperimentu pasākumu atbalsta mērķis ir veikt visai šai nozarei noderīgus vispārīgus pētījumus.

(22)

Pineau des Charentes deserta vīns: mikrobioloģija, inficēšanās ar baktērijām un tās sekas (pienskābes baktēriju attīstības faktoru noteikšana deserta vīnam Pineau des Charentes, inficēšanās testu un ārstniecības metožu izstrādāšana); Pineau des Charentes nogatavināšanās procesi (oksidācijas procesiem raksturīgo analītisko kritēriju identifikācija un nogatavināšanās faktoru atklāšana); analītiskās datu bankas veidošana (vispārējās analīzes – fermentējamā vīna spirta saturs, cukurs, pH vērtība, iespējamā ķīmiskā vai bakteriālā inficēšanās, metāli, katjoni, gaistošās vielas, augu aizsardzības līdzekļu atliekas).

(23)

Floc de Gascogne deserta vīns: vīnogulāju šķirņu un vienas vīnogulāja ražas vīnu pētniecība, lai optimizētu vīnogulāju šķirņu harmonizēšanu un palielinātu deserta vīna Floc de Gascogne svaigumu un augļu garšu (paaugstināta cukura satura, krāsas intensitātes un kopējā skābuma viendabīguma analīzes); armanjaka izpēte ļāva izstrādāt Floc de Gascogne deserta vīnu (analīzes pasākumi – vara sulfāta, etanola, etilacetāta, alkohola satura analīze, kā rezultātā gūts lietojamo armanjaku uzlabojums); tāda Floc de Gascogne izpēte un izstrāde, kas domāta zināma veida patēriņam, kvalitātes un kvantitātes pārbaudes un uzglabāšanas apstākļu izpēte.

(24)

Macvin du Jura deserta vīns: tehniskā attīstība (Jura vīnogulāju šķirņu grupu gatavības analīze, lai noteiktu vispiemērotāko brieduma stāvokli, kā arī piemērotākās vīnogulāju šķirnes Macvin du Jura deserta vīna ražošanai); šķirošana pēc vīnogu izmēra un vīnogulāju stādu marķēšana; vīnogu misas un spiešanas kvalitāte (misas ekstrakcijas metožu – dabiskā fermentācija, ļaujot vīnogām pirms novākšanas apsalt – un vīnogu miziņas macerācijas ietekme uz deserta vīnu Macvin du Jura aromātu); SO2 devu ietekme uz nosēdumu atfiltrēšanu; dzidrināšanaun apstrāde iepildīšanai pudelēs (salīdzinot dažādas metodes, ir iespējams iegūt un saglabāt Macvin du Jura deserta vīna dzidrumu pēc tā iepildīšanas pudelēs).

(25)

Paredzēto pētniecības darbu izmaksu finansējums būs 100 %. Atbalsta izlietošana šiem pētniecības pasākumiem, ieskaitot informātikas un bibliogrāfijas izmaksas un īstenoto pasākumu rezultātu izplatīšanu ieinteresētajām pusēm, 5 gadu ilgam laikposmam ir sadalīta šādi: Pineau des Charentes – 912 600 euro, Floc de Gascogne – 118 000 euro un Macvin du Jura – 65 000 euro.

3.   Darbības, kas saistītas ar tehnisko palīdzību

(26)

Francijas iestādes definējušas ieplānotās tehniskās palīdzības darbības, kas galvenokārt sastāv no tehniskās izglītošanas, kuras mērķis ir ražošanas procesa uzlabojums un pārvalde visos līmeņos (izejvielu ražošana, vīnu izstrāde, degustācija), kā arī zināšanu popularizēšana.

(27)

Iepriekšminēto griestu pieņemšanas gadījumā šo darbu izmaksas tiks finansētas 100 % apmērā. Atbalsta izlietošanas provizoriskais sadalījums 5 gadu ilgam laika posmam šajā pozīcijā ir šāds: Pineau des Charentes – 280 800 euro un Floc de Gascogne – 169 000 euro.

4.   Kvalitatīvu produktu ražošanas veicināšana

(28)

Kvalitatīvu produktu ražošanā ir paredzēts atbalsts Pineau des Charentes un Floc de Gascogne sektoros šādiem pasākumiem: HCCP (riska analīze un kritisko kontrolpunktu noteikšana) un izsekojamība (tehniskām un likumdošanas prasībām atbilstīgas rokasgrāmatas izstrāde un izplatīšana); kvalitātes kontroles veicināšanas tehniskie un ekonomiskie pētījumi.

(29)

Šiem pasākumiem paredzētā atbalsta izlietošanas sadalījums 5 gadu ilgam laika posma ir šāds: Pineau des Charentes – 210 600 euro un Floc de Gascogne – 50 500 euro.

III.   LĪGUMA 88. PANTA 2. PUNKTĀ PAREDZĒTĀS PROCEDŪRAS UZSĀKŠANA.

(30)

Pēc pasākumu pirmās izpētes Komisijai neradās būtiskas šaubas par paredzamā finansējuma piešķiršanas kārtību, noteikumiem vai metodi, lai gan Komisija uzskata, ka, piešķirot atbalstu reklāmas pasākumiem, Francijai, reklāmā norādot uz savas valsts produktu izcelsmi, skaidri jāapņemas to neizcelt un atstāt otrajā plānā.

(31)

Komisija uzsāka Līguma 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru attiecībā uz atbalsta pasākumu saderību ar citiem Kopienas tiesību aktu, jo īpaši ar Līguma 90. panta nosacījumiem.

(32)

Jāatgādina, ka Eiropas Kopienu Tiesa anulēja Komisijas lēmumu par valsts atbalstu Nr. N 703/95, kura oficiāli paziņotais pasākums ir atbalsta shēmas pagarināšana (5).

(33)

Tiesa spriedumā atgādina, ka 1992. un 1993. gadā (6) Francijas valdība ieviesa diferencētu nodokļu sistēmu attiecībā uz deserta vīniem un dabiskajiem saldajiem vīniem. Līdz ar to kopš 1993. gada 1. jūlija deserta vīniem piemēroja akcīzes nodokli FRF 1 400 (7) apmērā par hektolitru un saldajiem dabiskajiem vīniem – FRF 350 apmērā par hektolitru.

(34)

Daži ražotāji 1993//94. gadā atteicās maksāt papildu akcīzes nodokli par deserta vīniem. Kad šis “akcīžu streiks” tika pārtraukts, 2004. gada jūnijā Valsts Kontrolētās cilmes vietas nosaukumu (AOC) deserta vīnu ražotāju konfederācijas prezidents pamatoja, ka, viņaprāt, Francijas valdība iecerējusi atlīdzināt Francijas ražotājiem nodokļu starpību ar ikgadēju pabalstu un kompensāciju laikposmā no 1994. līdz 1997. gadam.

(35)

1995. gadā Associação dos Exportadores de Vinho do Porto (Portvīna eksportētāju uzņēmumu apvienība, turpmāk tekstā AEVP) iesniedza Komisijai divas sūdzības. AEVP apgalvoja, ka pastāv saistība starp atšķirīgu nodokļu piemērošanu deserta vīniem un dabiskajiem saldajiem vīniem, no vienas puses, un atbalstu Francijas deserta vīna ražotājiem, no otras puses. AEVP uzskatīja, ka attiecīgā atbalsta mērķis ir kompensēt Francijas deserta vīna ražotājiem šo nodokļu starpību, kas pēc būtības nozīmē, ka šie maksājumi tiek piemēroti tikai ārvalstu deserta vīna ražotājiem. Tātad šī diskriminējošā nodokļu sistēma būtu pretrunā ar Līguma 95. pantu (tagad Līguma 90. pants).

(36)

Tiesa ir konstatējusi, ka daļa atbalsta sniedz priekšrocības atsevišķai ražotāju kategorijai, kas faktiski atbilst Francijas deserta vīna ražotāju kategorijai, kuriem nav izdevīga šāda nodokļu sistēmu, un, ka šī saikne starp nodokļu sistēmu un minēto atbalsta projektu rada nopietnas grūtības un neļauj novērtēt minētā projekta saderību ar Līguma noteikumiem.

(37)

Tiesa uzsver, ka šādos apstākļos Komisija AEVP iesniegtajās sūdzībās ietvertās pretenzijas varētu apzināt, tikai uzsākot Līguma 93. panta 2. punktā (tagad Līguma 88. panta 2. punkts) paredzēto procedūru.

(38)

Turklāt Tiesa konstatēja motivācijas trūkumu Komisijas lēmumā, jo Komisija nepaskaidroja, kā tā secināja, ka AEVP sūdzība par iespējamu Līguma 95. panta (tagad EK Līguma 90. pants) pārkāpšanu nav bijusi pamatota.

(39)

Tāpēc Tiesa secināja, ka apšaubītajam lēmumam bija nelikumīguma pazīmes gan tādēļ, ka tika kavēta Līguma 93. panta 2. punktā (tagad 88. panta 2. punkts) minētās procedūras uzsākšana, gan arī tādēļ, ka netika ievērots Līguma 190. pantā (tagad 253. pants) paredzētais noteikums obligāti motivēt lēmumus.

(40)

Šā sprieduma kontekstā Komisija uzskatīja par nepieciešamu Līguma 90. panta gaismā padziļināti izpētīt paziņoto atbalsta shēmas termiņa pagarināšanu Tiesas anulētajā lēmumā.

(41)

Pasākuma iepriekšējā izpētē Komisija vēlējās noskaidrot Francijas iestādēs, vai Valsts atbalsts faktiski nav bijis Vispārējā nodokļu kodeksa 402 bis pantā paredzētā nodokļa daļēja atlaide par labu vienīgi Francijas deserta vīnu ražotājiem.

(42)

Šā pirmā posmalaikā sniegtajās atbildēs, pamatojoties uz turpmāk minētajiem apsvērumiem, Francija uzsvēra, ka ne agrāk nav bijis, ne arī tagad nav nav saistību starp piedāvātajiem atbalsta pasākumiem un akcīzēm.

(43)

Pēc Francijas valdības domām, atbalstam piešķirtp summu (2,4 milj. euro gadā, 12 milj. euro piecu gadu laikposmā) nevar salīdzināt ar to, ko šī nozareienes nodokļos (akcīzēs). Tā pārdotie 150 000 hektolitri AOC deserta vīna ar akcīzes nodokli 214 EUR/hl veido vairāk nekā 32 milj. euro ieņēmumu no akcīzēm gadā.

(44)

Ņemot vērā šo īpašo 214 EUR/hl lielo deserta vīnu nodokli 54 EUR/hl vietā, ar kuru apliek dabiskos pussaldos vīnus, šī nozare ir aplikta ar papildu 24 milj. euro akcīzes nodokli. Francijas valdība uzskata, ka arī šī summa ir nesamērojama ar piedāvātā atbalsta lielumu.

(45)

Francijas valdība uzskata, ka nekad nav īstenots neviens pasākums, ar kuru saskaņā ar Vispārējā nodokļu kodeksa 402. bis pantu nodokļos ievāktie finansu līdzekļi tiktu izmantoti atpakaļ par labu valst deserta vīnu ražotājiem. Tādējādi laika posmā no 1995. gada 1. janvāra līdz 2000. gada 31. decembrim ieņēmumi no nodokļiem tika ieskaitīti Fonds de solidarité vieillesse (Pensiju solidaritātes fondā). Laika posmā no 2001. janvāra līdz 2003. gada 31. decembrim tie tika pārskaitīti fondā, kas paredzēts darba laika samazināšanas finansējumam. Kopš 2004. gada 1. janvāra šie ieņēmumi tiek atkal pārskaitīti valsts budžetā.

(46)

Pēc šīs informācijas izpētes Komisija secināja, ka ar to nepietiek, lai nepārprotami kliedētu šaubas par iekasētā nodokļa un atbalsta saistību.

(47)

Komisija uzskatīja, ka trūkst tiešas atbilstības starp atbalsta summu (2,4 milj. euro) un deserta vīnu akcīzes nodokļa ieņēmumiem (32 milj. euro) vai arī starp atbalsta apjomu (2,4 milj. euro) un to summu (24 milj. euro), ko iegūst no deserta vīnu papildu akcīzēm attiecībā pret pussaldajiem dabiskajiem vīniem, vēl nav pietiekams pierādījums tam, ka nebūtu saistības starp minēto nodokli un atbalstu. No tā izriet, ka šajā procedūras posmā nevar izslēgt iespēju, ka atbalstu vismaz daļēji varētu izlietot Francijas deserta vīnu ražotāju nodokļos samaksātās summas atlīdzināšanai un ka šādu kompensāciju nevarēs saņemt citi Kopienas ražotāji.

(48)

Turklāt Komisija uzskatīja arī, ka ir jāņem vērā Tiesas raizes par to, lai ieinteresētās trešās puses varētu sniegt argumentus par iespējamo Līguma 90. panta prasību pārkāpumu.

(49)

Lēmumā uzsākt Līguma 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru Komisija lūdza Francijai iesniegt papildu datus un skaitļus tā, lai pamatotu savus argumentus.

(50)

Vispirms Francijas iestādēm tika lūgts precizēt, vai valsts jau ir apņēmusies daļēji vai pilnā apmērā izmaksāt Francijas deserta vīna ražotājiem kompensācijas par sekām, ko izraisīja šā vīna aplikšana ar nodokli 1993. gadā.

(51)

Tad Komisija lūdza Francijas iestādes iesniegt datus, par kādām summām iekasēti ieņēmumi no akcīzes nodokļiem gan par Francijas deserta vīniem, gan par importētajiem produktiem, kā arī datus par katru produkcijas veidu atsevišķi (kuru izcelsme ir Francija vai Kopiena).

(52)

Komisija atzīmēja, ka Pineau de Charantes ar kopsummu 78 % apmērā no paziņoto atbalstu summas neapstrīdami ir galvenais saņēmējs, nākamais ir Floc de Gascogne, kas saņem atbalstu 17 % apmērā, tad Pommeau de Normandie – 3 % apmērā un visbeidzot Macvin du Jura – 2 % apmērā. Francijas iestādēm tika lūgts paskaidrot, vai šie procenti par katru no produkcijas veidiem atbilst ieņēmumiem, ko valsts iegūst, iekasējot nodokļus par deserta vīnu.

(53)

Tā kā lielākā daļa atbalstu tiek ieguldīti reklāmas pasākumos, Francijas iestādēm tika lūgts paskaidrot, vai tā atbalsta proporcija, ko finansē no valsts budžeta, lai atbalstītu šos pasākumus, atspoguļo Francijas valsts prioritāšu izvēli citās lauksaimnieciskās ražošanas nozarēs, jo īpaši attiecībā uz augstas kvalitātes produktiem.

(54)

Eiropas Komisija prasīja Francijai datus par to budžetu, kuru Francijas ieguldījusi atbalstā reklāmas kampaņas īstenošanai attiecībā uz katru no četriem konkrētajiem produktiem.

(55)

Visbeidzot Franciju lūdza iesniegt arī skaidrojumus attiecībā uz iespējamo sakaru, kāds pastāv strap tiem naudas resursiem, kas iegūti no brīvprātīgajām obligātajām iemaksām, un valsts budžetu atbalstu finansēšanai.

IV.   FRANCIJAS APSVĒRUMI

(56)

Francija 2005. gada 10. janvāra vēstulē pievienoja šādus komentārus un datus.

(57)

Attiecībā uz reklāmas pasākumiem (sk. 30. apsvērumu) Francijas iestādes apņēmās, ka finansējamos pasākumos produktu reklāma neakcentēs attiecīgo Francijas deserta vīnu izcelsmes vietu.

(58)

Tāpat Francija vēlreiz atzīmē, ka attiecībā uz saikni starp deserta vīnu nodokļiem un atbalstu nepastāv savstarpējā saistība starp akcīzes nodokļu ieņēmumiem un atbalsta apmēru no valsts budžeta. Ieņēmumi no akcīzes nodokļa, ieskaitot arī tos, kuri iekasēti no deserta vīnu realizācijas, tiek iemaksāti valsts kopējā budžetā. Francija uzskata, ka valsts iestādes lēmumus par dažu ekonomikas nozaru atbalstu pieņem pilnīgi neatkarīgi. Šajā gadījumā atbalsta mērķis ir novērst dažus strukturālus trūkums, ar kuriem sastopas šo vīnu ražošanas nozare, jo īpaši sliktas patērētāju zināšanas, tas, ka ražotājuzņēmumi ir nelieli un izkaisīti, kā arī līdzekļu trūkums savas tirgus nišas noteikšanai.

(59)

Francija apstiprināja, ka nepastāv neviens juridisks dokuments, kas pieļautu deserta vīnu ražotāju iemaksātās akcīzes kompensāciju (sk. 50. apsvērumu).

(60)

Attiecībā uz Francijas deserta vīnu patēriņa un importēto deserta vīnu ieņēmumu skaitļiem (sk. 51. apsvērumu), Francijas valdība vispirms paskaidroja, ka nodokļu statistika (veidota no akcīzes tarifiem) neļauj diferencēt Francijas produkciju no produkcijas, kas ražota kādā citā Kopienas dalībvalstī.

(61)

Atbilstīgi Muitas dienestu sniegtajiem datiem 2003. gadā iekasētā akcīzes nodokļa summa no pussaldajiem dabīgajiem vīniem un jebkuras izcelsmes deserta vīniem ir aptuveni 142,5 milj. euro, kas ir sadalīti šādi: 25,2 milj. euro par pussaldajiem dabiskajiem vīniem ar akcīzes nodokļa likmi 54 EUR/hl jeb produkta tilpuma 467 000 hl un 117,3 milj. euro par deserta vīniem ar akcīzes nodokļa likmi 214 EUR/hl jeb 548 000 hl produkta tilpuma.

(62)

Šajā pēdējā apkopojumā, atbilstīgi ražas deklarācijām, ir iespējams norobežot Francijā ražotos deserta vīnus, kas veido 94 477 hl Pineau des Charentes, 2 091 hl Macvin du Jura, 5 680 hl Pommeau un 6 057 hl Floc de Gascogne produkcijas.

(63)

Francijas valdība ir iesniegusi tabulu, kas attēlo paredzamo atbalstu sadalījumu starp četrām starpnozaru profesijām un attiecīgu deserta vīnu saražoto apjomu sadalījumu (sk. 52. komentāru).

Nosaukums

Saražotais apjoms

Saražotais apjoms procentos

Paredzamā atbalsta lielums procentos

Pineau des Charentes

112 436 hl (2001)

87 %

78 %

Floc de Gascogne

8 413 hl (2003)

7 %

17 %

Pommeau

5 111 hl (2002)

4 %

3 %

Macvin du Jura

2 717 hl (2002)

2 %

2 %

(64)

Francijas valdība konstatē, ka katra saražotā deserta vīna daļa kopējā daudzumā un paredzamā atbalsta lieluma procentuālie skaitļi ir tuvi, taču pilnīgi nesakrīt. Francija uzsvēra, ka paredzamo atbalstu sadalījums ir saskaņošanas rezultāts starp atbalsta saņēmējām starpnozaru organizācijām, nevis valsts iestāžu uzspiests pasākums.

(65)

Attiecībā uz Komisijas jautājumu par reklāmas pasākumiem atvēlēto budžetu (sk. 53. apsvērumu) Francijas valdība iesniedza datus, kas parāda, ka it sevišķi noteikrā reģionā ražotu kvalitatīvo vīnu sektorā reklāmas pasākumiem piešķirtās summas veido no 50 % līdz 70 % no starpnozaru organizāciju rīcībā esošā kopējā budžeta.

(66)

Francijas valdība iesniedza datus par budžeta sadalījumu katrai no četrām iesaistītajām starpnozaru organizācijām reklāmas kampaņu īstenošanai Francijā. Ja atbalsta režīms tiks apstiprināts, šis sadalījums netiks mainīts un tas būtu starpnozaru organizāciju brīvās izvēles rezultāts.

AOC deserta vīni

2003. gada veicināšanas pasākumu budžets

Veicināšanas pasākumu budžets Francijā

Paredzamais atbalsts (2,4 milj. euro gadā)

Veicināšanas pasākumu budžets Francijā

Pineau

1 671 000 EUR

74 %

1 872 000 EUR

74 %

Floc

279 000 EUR

64 %

408 000 EUR

64 %

Pommeau

166 000 EUR

100 %

72 000 EUR

100 %

Macvin

22 600 EUR

100 %

48 000 EUR

100 %

(67)

Plānojot atbalsta finansējumu par iespējamu saistību starp resursiem no brīvprātīgajām obligātajām iemaksām (BOI) un resursiem no valsts budžeta, Francija ir iesniegusi šādu tabulu.

Cilmes vietas nosaukums

Apjoms

BOI likme

BOI ieņēmumi, kas piešķirti veicināšanas pasākumiem

Atbalsts no valsts budžeta veicināšanas pasākumu realizēšanai

Pineau

112 436 hl

12,96 EUR/hl

1 457 000 EUR

1 591 000 EUR

Floc

8 413 hl

0,25 EUR/col

279 000 EUR

340 000 EUR

Pommeau

5 111 hl

30,79 EUR/hl

157 000 EUR

72 000 EUR

Macvin

2 717 hl

2,75 EUR/hl

75 000 EUR

35 000 EUR

(68)

Ieņēmumus, kurus var izlietot reklāmas pasākumiem, nav jāierobežo līdz summai, ko iegūst no brīvprātīgajām obligātajām iemaksām. Jo īpaši starpnozaru organizācijas var smelties arī no citiem resursiem, kā, piemēram, no pakalpojumu sniegšanas, reklāmas materiālu tirdzniecības u.tml. Francijas valdība apstiprināja, ka reklāmas pasākumi veidos daļu no privātā sektora finansējuma vismaz 50 % robežās no pieļaujamajām izmaksām.

(69)

Lai salīdzinātu plānoto atbalstu un akcīzes ieņēmumus, kas aptuveni aprēķināti no novāktā apjoma (8), Francija ir iesniegusi šādus datus.

Nosaukums

Plānoties akcīzes ieņēmumi/gadā

Plānotais atbalsts

Atbalsts/akcīzes

Pineau des Charentes

20 218 078 EUR

1 872 000 EUR

9,3  %

Floc de Gascogne

1 296 198 EUR

408 000 EUR

31,5  %

Pommeau

1 215 520 EUR

72 000 EUR

5,9  %

Macvin du Jura

447 474 EUR

48 000 EUR

10,7  %

(70)

Francijas valdība uzsver, ka šī pēdējā tabula ir īpaši nozīmīga, jo no tās nevar spriest, ka atbalsta mērķis būtu kompensēt palielināto akcīzes nodokli, tāpēc ka nav nekādas kvantitatīvas sakarības.

V.   NOVĒRTĒJUMS

1.   Atbalsta raksturs. Līguma 87. panta 1. punkta piemērošana

(71)

Saskaņā ar Līguma 87. panta 1. punktu, ja vien šis Līgums neparedz ko citu, ar kopējo tirgu nav saderīga nekāda palīdzība, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences traucējumus, dodot priekšroku atsevišķiem uzņēmumiem vai atsevišķu preču ražošanai, ciktāl šāda palīdzība iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(72)

Lai uz kādu pasākumu varētu attiecināt Līguma 87. panta 1. punktu, tam jāatbilst visiem šiem četriem nosacījumiem: 1) pasākums jāfinansē ar valstij vai ar valsts budžeta līdzekļiem, 2) tam izlases veidā jāattiecas tikai uz konkrētiem uzņēmumiem vai ražošanas nozarēm, 3) tam ir jāsniedz ekonomiska priekšrocība saņēmējiem uzņēmumiem, 4) tam ir jāietekmē Eiropas Kopienas iekšējā tirdzniecība un jātraucē konkurence vai jārada konkurences traucējumu draudi.

(73)

Šajā gadījumā Komisija uzskata, ka minētais pasākums šiem noteikumiem atbilst.

1.1.   Valsts resursi

(74)

Valsts ar saviem budžeta resursiem pilnībā finansēs pētījumus, tehnisko atbalstu un augstas kvalitātes produktu ražošanas attīstību.

(75)

Turpretim reklāmas un veicināšanas pasākumus finansēs daļēji valsts un daļēji (vismaz 50 %) tirdzniecības organizācijas ar līdzekļiem, kuri iegūti no brīvprātīgajām obligātajām iemaksām (BOI), ko ietur no to locekļiem.

(76)

Komisija uz turpmāk minēto apsvērumu pamata uzskata, ka reklāmai un veicināšanas pasākumiem piešķirtao budžetu veido tikai no valsts resursiem.

(77)

Saskaņā ar Komisijas pastāvīgu praksi kādas nozares uzņēmumu obligātās iemaksas, no kurām finansē atbalsta pasākumu, tiek pielīdzinātas parafiskālajiem maksājumiem un tātad pieder pie valsts budžeta līdzekļiem tad, ja šīs iemaksas nosaka valsts ar nodokļu palīdzību, vai tad, ja šo iemaksu pārskaita caur valsts institūciju, kas dibināta saskaņā ar likumu.

(78)

Šajā gadījumā ar starpnozaru organizāciju līgumu darbības lauka paplašināšanas procedūras palīdzību Francijas valdība šīs iekasētās iemaksas noteica par obligātām. Līgumus darbības lauka paplašināšanu veica, pieņemot lēmumu, kuru publicēja Journal officiel de la République française (Francijas Republikas Oficiālajā Vēstnesī). Lai no iemaksas gūtu visus sagaidāmos rezultātus, tām nepieciešams valsts iestādes juridisks akts.

(79)

Tomēr Tiesas judikatūra ierosina, lai, izvērtējot, vai kāds pasākums pieskaitāms valsts atbalstam, jāizpētī arī, vai tas ir atbalsta pasākums, ko veic valsts (imputable à l’Etat) (9). Nesenā judikatūra (10) ir sniegusi informāciju, kura šeit jāapskata.

(80)

Tiesa paziņoja, ka daži arodorganizāciju locekļu finansētie pasākumi no resursiem, kas veidoti no to locekļu iemaksām, ir ārpus Līguma 87. panta 1. punkta darbības lauka, ņemot vērā, ka (a) šīs iemaksas obligāti tikušas izmantotas minētā pasākuma finansēšanai; (b) arodorganizācijai vai valsts iestādēm nevienā brīdī nav bijis tiesību brīvi rīkoties ar šiem resursiem; (c) par pasākuma īstenošanu atbildvienīgi attiecīgā arodorganizācija, un pasākums nav bijis daļa no valsts politikas. (...).

(81)

No šīs judikatūras var secināt: ja valstij ir vienkārši starpnieka loma, jo tā neiesaistās nozares uzņēmēju politikas noteikšanā un nevienā brīdī nevar izmantot saņemtos resursus, kas ir piešķirti tikai noteiktiem pasākumiem, valsts nevar tikt iesaistīta. Tādēļ šādus pasākumus nevar pieskaitīt pie valsts atbalsta.

(82)

Tomēŗ šajā gadījumā pasākums neatbilst Pearle spriedumā noteiktajiem kritērijiem. Īpaši fakts, ka valsts 50 % apmērā līdzfinansē reklāmas un veicināšanas pasākumus, skaidri norāda, ka šie pasākumi pieder pie valsts politikas, un līdz ar to finansēšanai izmantotie fondi var tikt uzskatīti par valsts resursiem, kas piešķirti uz valsti attiecināmiem pasākumiem.

1.2.   Selektivitāte

(83)

Pasākumi attiecas vienīgi uz Francijas deserta vīna ražotājiem un līdz ar to ir selektīvi.

1.3.   Priekšrocības

(84)

Deserta vīnu ražotāji iegūst ekonomiskas finanšu priekšrocības no dažādām darbībām (pētniecības projektiem, tehniskā atbalsta, augstas kvalitātes produkcijas ražošanas attīstības, veicināšanas pasākumiem un reklāmas). Tas uzlabo šā atbalsta saņēmēju stāvokli konkurentu priekšā. Saskaņā ar Tiesas pastāvīgu judikatūru konkurējošā uzņēmuma pozīciju uzlabošana ar valsts atbalstu lielākoties norāda uz konkurences traucējumu iepretim citiem uzņēmumiem, kuri šādu atbalstu nesaņem (11).

1.4.   Tirdzniecības ietekme un konkurences traucējumi

(85)

Šis atbalsts var viegli ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm, ja tās atbalsta vienas valsts ražošanu vairāk nekā citu dalībvalstu ražošanu. Vīnkopības nozare Kopienā ir ļoti atvērta konkurencei, ko labi parāda kopējā tirgus organizācija šīs nozares tirgū.

(86)

Turpmāk sniegtajā tabulā piemēra pēc apkopoti dati par vīnkopības produktu tirdzniecības līmeni Kopienas iekšienē un Francijā 2001., 2002. un 2003. gadā (12).

Vīns (1 000 hl)

Gads

Imports ES

Eksports ES

Imports FR

Eksports FR

2001.

39 774

45 983

5 157

15 215

2002.

40 453

46 844

4 561

15 505

2003.

43 077

48 922

4 772

14 997

(87)

Dažas ieceres ir plānotas realizēt ārpus Eiropas Savienības. Taču savstarpējā atkarība tomēr pastāv tirgu starpā, kuri darbojas ar Kopienas kompānijām, neizslēdzot, ka atbalsts varētu traucēt konkurenci Kopienas iekšienē (13), pat ja šo atbalstu sniedz par eksportējamu produkciju ārpus Kopienas (14).

(88)

Ņemot vērā iepriekšminēto, uz apskatāmajiem pasākumiem Līguma 87. panta 1. punkts attiecināms tikai tad, ja šie pasākumi var atbilst kādam no Līgumā paredzētajām atkāpēm.

2.   Atbalstu saderība

(89)

Šajā posmā vienīgais izņēmums ir 87. panta 3. punkta c) apakšpunkts, kurā paredzēts, ka par saderīgu ar kopējo tirgu var uzskatīt tādu atbalstu, ko piešķir, lai veicinātu atsevišķu saimniecisko darbību vai atsevišķu ekonomikas reģionu attīstību, ja vien šādam atbalstam nav tāds nelabvēlīgs iespaids uz tirdzniecības apstākļiem, kas būtu pretrunā ar vispārējām interesēm.

(90)

Lai varētu izmantot iepriekšminēto atkāpi, atbalstiem jāatbilst valsts normatīvajiem aktiem par valsts atbalstu. Komisija vispirms pārliecinās, vai ir piemērojama Komisijas 2003. gada 23. decembra Regula (EK) Nr. 1/2004 par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu attiecībā uz valsts atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu, pārstrādi un tirdzniecību (15). Ja šī regula nav piemērojama, tad Komisija pārbauda, vai var piemērot citu juridisko pamatu, tādu kā Kopienas vadlīnijas vai Kopienas nostādnes.

(91)

Tā kā plānotie atbalsta pasākumi nav attiecināmi tikai uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, Regula (EK) Nr. 1/2004 nav piemērojama. Savā vērtējumā Komisija pamatojas uz šādiem instrumentiem: (a) Kopienas vadlīnijas par valsts atbalstu lauksaimniecības nozarē (16) (turpmāk – lauksaimniecības vadlīnijas); (b) Kopienas Vadlīnijas par valsts atbalstu produktu reklāmai, kuri minēti EK līguma I pielikumā un dažiem produktiem, kas neattiecas uz I pielikumu (17) (turpmāk – reklāmas vadlīnijas) un (c) Kopienas ierobežojumi valsts atbalstam pētniecībā un attīstībā (18) (turpmāk – ierobežojumi).

(92)

Ņemot vērā, ka paredzētais atbalsts vismaz daļēji jāfinansē ar obligātajām iemaksām, kuras pielīdzinātas parafiskālajiem nodokļiem, Komisija ir arī novērtējusi atbalsta finansējuma kārtību.

2.1.   Pasākumi

2.1.1.   Reklāmas un veicināšanas pasākumu atbalsts

(93)

EK Līguma I pielikumā minēto produktu Kopienas Vadlīnijas par valsts atbalstu reklāmas pasākumiem (19) (turpmāk, reklāmas vadlīnijas) paredz negatīvos un pozitīvos kritērijus, kuriem jābūt ievērotiem visās valsts atbalsta shēmās. Tādējādi saskaņā ar vadlīniju 16. – 30. punktu, reklāmas pasākumi nevar būt pretrunā ar Līguma 28. pantu vai ar atbilstošiem Kopienas tiesību aktiem, un šie pasākumi nedrīkst būt vērsti uz noteiktiem uzņēmumiem.

(94)

Francijas iestādes paskaidroja, ka veiktās darbības nedod ieguvumu konkrētiem uzņēmumiem, ka reklāma nenomelno citus Kopienas produktus un ka tā neizmantos reklāmā nekādu nekādu nelabvēlīgu salīdzinājumu, lai izceltu savas valsts produktus.

(95)

Atsaucēm uz valsts izcelsmi jābūt otršķirīgām salīdzinājumā ar galveno, kas tiek nodots kampaņas laikā patērētājiem, un šai izcelsmei nav jābūt galvenajam iemeslam, kāpēc viņiem tiek ieteikts pirkt šo produktu. Šajā gadījumā ir svarīgi, lai produktu Francijas izcelsme nekļūstu par galveno informāciju, ko izplata Francijas teritorijā īstenotās reklāmas kampaņas.

(96)

Francijas iestāžu izsūtītie paraugi, kā arī skaidra Francijas apņemšanās šai virzienā, ļauj secināt, ka netiks īpaši uzsvērta produkcijas izcelsme un ka reklāmas kampaņā visas atsauces uz izcelsmi būs otršķirīgas.

(97)

Kas attiecas uz bažām saistībā ar reklāmas vadlīniju 31. līdz 33. punktu par reklāmu, produktiem, uz kuriem var attiecināt reklāmas kampaņas, ir jāatbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem: tas ir lauksaimniecības produktu pārpalikums vai mazāk izmantotās vietas, jauna produktu vai substitūciju pārpalikums, noteiktu reģionu attīstība, mazo uzņēmumu attīstība, augstas kvalitātes produkti, ieskaitot bioloģiskos produktus.

(98)

Šajā sakarā Francijas iestādes paskaidroja, ka pasākumu mērķis ir attīstīt attiecīgās produkcijas reģionu, pārdodot to parastos produktus. Tās atbildīs nepieciešamībai sniegt atbalstu mazo un vidējo uzņēmumu tīklam mērķa ģeogrāfiskajās zonās: iesaistītie vīnkopības nozares uzņēmumi ir galvenokārt neliela izmēra struktūras ar mazu algoto darbinieku skaitu, un bieži vien tie ir ģimenes uzņēmumi. To mērķis ir arī attīstīt augstas kvalitātes produkciju (AOC).

(99)

Attiecībā uz atbalstu reklāmas pasākumiem, kas paredzēts lauksaimniecības produktiem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfisko apzīmējumu, kas reģistrēta Kopienā (20), Komisija, lai nodrošinātu, ka atbalsts netiks piešķirts individuālajiem ražotājiem, pārbauda, vai visiem AOC ražotājiem ir vienādas tiesības uz atbalstu. Tas nozīmē, ka reklāmas pasākumiem jāatspoguļo AOC, nevis jebkādu logo vai etiķeti, ja vien visiem ražotājiem nebūtu tiesības to izmantot. Tāpat arī no praktiskā viedokļa, kad palīdzība tiek piešķirta ražotāju grupējumam, Komisija prasa garantijas, ka palīdzība skars visus ražotāju neatkarīgi no tā, vai viņi ir grupējuma biedri vai ne.

(100)

Francijas iestādes ir apņēmušās, ka peļņu no atbalsta gūs ar kolektīvās darbības palīdzību, bez diskriminācijas, visi reklamētā produkta ražotāji, tāpat kā uzņēmēji, kas saistīti ar šā produkta tirdzniecību.

(101)

Kas attiecas uz atbalsta limita noteikšanu atbilstoši vadlīniju 60. punktam, reklāmas pasākumi var tikt finansēti 50 % apmērā no valsts resursiem, kredīta atlikuma avotam jābūt arodorganizācijām un starpnozaru saņēmējām organizācijām.

(102)

Francijas iestādes apņemas ierobežot valsts finansējuma līmeni līdz, maksimums, 50 % no Eiropas Savienībā iekšēji pārraudzītiem reklāmas pasākumiem. Kredīta atlikuma avotam jābūt lauksaimniecības nozares uzņēmējiem.

(103)

Darbības, kas veiktas ārpus Eiropas Savienības, var tikt finansētas 80 % apmērā. Tas sakrīt ar Komisijas pieņemto praksi (21), saskaņā ar kuru ražotāju līdzdalība šāda veida darbībās ir iekļauta īpaši Padomes 1999. gada 14. decembra Regulā (EK) Nr. 2702/1999 par informācijas un veicināšanas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem trešās valstīs (22), kur apskatīts jautājums par līdzfinansētajiem pasākumiem. Runājot par Kopienas realizējamiem pasākumiem trešās valstīs, šīs regulas 9. pantā paredzēts, ka sabiedrisko attiecību, lauksaimniecības un pārtikas produkcijas reklāmas un veicināšanas pasākumus daļēji jāsedz piedāvātājām organizācijām. Tādējādi pasākumiem, kas ilgst vismaz divus gadus, to minimālais līdzfinansējums ir 20 % no izmaksām, Kopienas līdzsfinansējot ne vairāk kā 60 % un dalībvalstīm līdzsfinansējot 20 % apmērā. Tādējādi šāda veida pasākumi, kur vismaz 20 % no izdevumiem faktiski finansē saņēmēji, šķiet pamatoti, lai ierobežotu konkurences traucēšanu attiecībā uz citu Kopienas produkciju.

(104)

Francijas iestādes nosūtīja Komisijai ar paziņoto atbalstu finansēto reklāmas un veicināšanas pasākumu paraugus, kas apliecina iepriekšminēto iestāžu saistību izpildi.

(105)

Komisija secina, ka šie atbalsti atbilst Kopienas tiesību aktu nosacījumiem.

2.1.2.   Atbalsts pētniecības jomā

(106)

Kas attiecas uz pasākumiem un eksperimentiem, kā arī zinātniskā progresa izplatīšanu pētniecības jomā, lauksaimniecības vadlīniju 17. punktā paredzēts, ka atbalsts pētniecības un attīstības jomā ir jāpārbauda saskaņā ar Kopienas valsts atbalsta sistēmas uzstādītajiem kritērijiem, kas ir izklāstīti dokumentācijā par Kopienas valsts atbalsta sistēmu pētniecībā un attīstībā (23). Pēdējais precizē, ka finansiālā palīdzība, kas ir iespējama 100 % apmērā, ir saderīga ar kopējo tirgu, pat ja pētniecību un attīstību veiktu uzņēmumi, ja vien tur iekļautie četri nosacījumi tiek izpildīti katrā gadījumā:

a)

atbalstam ir vispārējs raksturs un tas attiecas uz visu attiecīgo nozari, nekropļojot konkurenci citos sektoros;

b)

informācijai jābūt publicētai speciālajos izdevumos, kuri tiek izplatīti vismaz valsts mērogā un neattiecas tikai uz atsevišķās organizācijas biedriem, lai nodrošinātu, ka šajā pasākumā potenciāli ieinteresētās personas varētu būt viegli informētas par to, vai pasākumu īsteno vai tas ir īstenots, un ka tā rezultāti ir vai būs sniegti pēc pieprasījuma visām ieinteresētajām personām. Šai informācijai jābūt publicētai datumā, kurš nebūtu vēlāks par informāciju, kas var tikt sniegta atsevišķas organizācijas biedriem;

c)

darba rezultātus gan izmaksu, gan laika izteiksmē izpētei uz vienlīdzības pamata iesniedz visas iesaistītās puses, ieskaitot atbalsta saņēmēju;

d)

atbalsts, kas atbilst nosacījumiem, kas izklāstīti 2. pielikumā Līgumam par lauksaimniecību, kas tika noslēgts daudzpusējo tirdzniecības sarunu Urugvajas kārtā “Vietējā atbalsta pasākumi, par kuriem pieprasa atbrīvojumu no samazināšanas saistībām” (24).

(107)

Francijas iestādes ir apņēmušās, ka:

a)

pētniecības pasākumi skars tikai attiecīgā sektora vispārējās intereses un tiks piemēroti vai izplatīti tā, lai nepasliktinātu tirdzniecības apstākļus un neizraisītu citiem sektoriem konkurences traucējumus;

b)

apstiprināto datu apkopojums katras programmas beigās tiks publicēts dažādos laikrakstos, kuri ir pieejami ieinteresētajām pusēm. Pētniecības rezultāti tiks publiskoti un izplatīti, lai visas ieinteresētās starpnozaru organizācijas un lieltirgotāji par tiem varētu tikt informēti un varētu vienlīdzīgi brīvi piekļūt šai informācijai vai arī to iegūt pēc vienkārša pieprasījuma. Secinājumi vai kopsavilkumi par paveikto darbu tiks izplatīti “plašsaziņas” attiecīgās starpnozares izdevumos, speciālajos tehnisko organizāciju izlaidumos, kas ir saistītas ar šīs pētniecības veikšanu un dažādos prospektos. Tos nodos šīs nozares uzņēmēju rīcībā pa parastajiem lauksaimniecības nozares vai Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministrijas kanāliem;

c)

ņemot vērā pētniecības vispārējo interešu raksturu, nekāda komerciāla rezultātu izpēte nav paredzēta. Līdz ar to jautājums par tiesību cesijas izmantošanu vai tās pieejamības noteikumiem vairāk netiks apspriests;

d)

Francijas iestādes apgalvo, ka finansētie pasākumi nedod ieganstu nekādam tiešam maksājumam ražotājiem vai pārstrādātājam un ka tie atbilst Eiropas Savienības apstiprinātajiem starptautiskajiem tirdzniecības kritērijiem.

(108)

Komisija secina, ka atbalsts atbilst nosacījumiem, kas pastāv Kopienas līmenī.

2.1.3.   Atbalsts, kas saistīts ar tehnisko palīdzību

(109)

Lauksaimniecības vadlīniju 1. punktā paredzēts, ka šāds atbalsta veids ir pieļaujams ar 100 % intensitātes pakāpi, ja tās ir pieejamas katrai personai, kas tiesīga atbalstu saņemt un kas darbojas konkrētajā apgabalā, objektīvi noteiktos apstākļos, un ka piešķirtā atbalsta kopējā summa 3 gadu laikā nepārsniegtu 100 000 euro vienam atbalsta saņēmējam vai – attiecībā uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem – līdz 50 % no attaisnotajiem izdevumiem (piemēro lielākajai kopējai summai). Francijas iestādes ir apņēmušās ievērot šos nosacījumus.

(110)

Komisija secina, ka atbalsts atbilst Kopienā noteiktajiem nosacījumiem.

2.1.4.   Kvalitatīvu produktu ražošanas veicināšana

(111)

Lauksaimniecības vadlīniju 13. punktā paredzēts, ka šāds atbalsts ir atļauts ar intensitātes likmi 100 %, ja tas ir pieejams visiem dalībniekiem, kas darbojas attiecīgajā apgabalā, kas ir objektīvi noteiktos apstākļos, un ka piešķirtā kopsumma nepārsniedz 1 000 euro uz atbalsta saņēmēju 3 gadu laikposmā vai, runājot par MVU (mazie un vidējie uzņēmumi), līdz 50 % no attaisnotajām izmaksām, kas ir lielākais piešķiramais atbalsts. Francijas varas iestādes apņēmās ievērot šos nosacījumus.

(112)

Komisija secina, ka atbalsts atbilst Kopienā noteiktajiem nosacījumiem.

2.2.   Atbalsta finansējums

2.2.1.   Obligātās iemaksas (BOI)

(113)

Saskaņā ar EK Tiesas judikatūru (25) Komisija uzskata, ka valsts atbalsta finansējums ar obligāto iemaksu palīdzību var ietekmēt atbalstu, izpaužoties kā privilēģijas, kas pārsniedz atbalsta robežas. Šīs iemaksas (BOI) faktiski veido obligātos maksājumus. Saskaņā ar šo Tiesas judikatūru Komisija uzskata, ka atbalstu nevar finansēt ar līdzekļiem, kas gūti no parafiskālajiem maksājumiem, jo tos jāmaksā arī par produktiem, ko ieved no citām dalībvalsīm.

(114)

BOI tiek piemērotas AOC deserta vīniem, ko tirgo vīnkopji, profesionālās organizācijas, vīndari, lieltirgotāji un tirgotāji, kas atrodas attiecīgā AOC deserta vīna ražošanas apgabalā. Francijas iestādes paskaidroja arī, ka atšķirībā no nodokļiem, kurus iekasē, pamatojoties uz Kopienas direktīvām, kas skar alkohola un alkoholisko dzērienu akcīzes nodokli, starpnozares iemaksas pēc definīcijas attiecas vienīgi uz konkrētajiem AOC deserta vīniem, un līdz ar to tikai uz produkciju no likumdošanā noteiktajiem reģioniem, un tas nozīmē, ka deserta vīni no citām dalībvalstīm tur nav iekļauti.

(115)

Kas īpaši attiecas uz lieltirgotājiem, nav izslēgts, ka viņi var tirgot arī importētus produktus. Francijas iestādes precizēja, ka starpnozares iemaksām, ko maksā lieltirgotāji, tiks pakļauti vienīgi AOC apzīmētie deserta vīni Pineau des Charentes, Floc de Gascogne, Pommeau de Normandie un Macvin du Jura. Tātad nevienam no importētajiem vīniem šīs iemaksas netiek piemērotas.

(116)

Tādējādi, tā kā vienīgā ar nodokli apliktā produkcija ir AOC deserta vīnu nacionālās izcelsmes produkcija, var secināt, ka neviens importētais produkts nav aplikts ar šo nodokli.

(117)

Attiecībā uz valsts atbalstu, ko finanansē no parafiskālo nodokļu ieņēmumiem, Tiesa izvirzīja citus kritērijus, kuri šeit jāizpēta. Nygard lietā (26) Tiesa pieņēma lēmumu, ka nodokļa piemērošanai jātiek uzskatītai par Līguma 90. pantā noteiktā aizlieguma pārkāpumu, ja priekšrocības, ko sniedz ieņēmumu piešķiršana no nodokļu piemērošanas, dod labumu īpašie tiem ar nodokli apliktajiem Francijas produktiem, kas tiek pārstrādāti vai tirgoti valsts iekšējā tirgū, daļēji kompensējot nodokļu nastu un tā nostādot nelabvēlīgā situācijā eksportētos nacionālos produktus.

(118)

Atbalsts reklāmai un veicināšanas pasākumiem, kuri vienīgie var būt finansēti no BOI iekrājumiem, dod labumu tirdzniecības sektoram, un lieltirgotāji savukārt varētu būt ieinteresēti pārdot produkciju tikai ārpus Francijas vai ārpus Eiropas Savienības.

(119)

Francijas varas iestādes apgalvoja, ka gan Pineau des Charentes valsts komiteja, gan Floc de Gascogne starpnozares komiteja finansē reklāmas un veicināšanas pasākumus kā Francijā, tā arī Eiropas Savienības un trešās valstīs. Lēmumus šajās komitejās pilnīgi neatkarīgi pieņemtu to administratīvās padomes, ko pārstāv visi nozares dalībnieki.

(120)

Savukārt, tādas organizācijas kā “Interprofession Des Appellations Cidricoles” un “Comité interprofessionnel des vins du Jura” pagaidām neparedz finansēt pasākumus ārpus Francijas tirgus. Tomēr, atbilstīgi Francijas iestāžu datiem, šī orientēšanās uz Francijas tirgu attiektos uz pašu šīs nozares politisku, kuras prioritāte ir pilnveidot savu iesakņošanos nacionālajā tirgū, zinot, ka deserta vīnu pārdošana ārzemēs nav saistīta ar tirdzniecības ieražām. Francijas iestādes apliecina, ka šī orientēšanās nav neizdevīga nevienam lieltirgotājam, tādēļ ka pārdošanas lielums ārpus Francijas tirgus paliek otršķirīgs, kā arī nav specializētu lieltirgotāju eksporta preču pārdošanā.

(121)

Jebkurā gadījumā Francijas iestādes ir apņēmušās panākt, lai ar starpnozares iemaksām finansētiem pasākumiem dotu labumu eksportētajiem produktiem tādā pašā mērā, kā produktiem, ko pārdod valsts teritorijā.

(122)

Komisija pieņem rakstisku apstiprinājumu par šīm saistībām un uzskata, ka no Francijas iestāžu sniegtajiem datiem šobrīd nevar spriest par to, ka deserta vīni būtu diskriminēti.

(123)

Tomēr Komisija īpaši vērš Francijas varas iestāžu uzmanību uz Nygard sprieduma nozīmi attiecībā diskrimināciju starp par eksportēto un Francijas teritorijā tirgoto produkciju. EK Tiesa izlēma, ka lēmums par iespējamu produkcijas diskriminācijas pakāpi ir jāpieņem valsts tiesai. Tādēļ tai ir jāpārbauda noteiktā references laikposmā finanšu atbilstība starp kopējiem ieņēmumiem no nacionālajā tirgū realizētās produkcijas saistībā ar piemērojamo nodokli un priekšrocībām, kuras šī produkcija gūst īpaši.

2.2.2.   Atbilstība citiem līguma noteikumiem

(124)

Ir jāatgādina: ja valsts atbalsta procedūras pārkāpj citas līguma prasības, tad valsts atbalstu nevar paziņot par saderīgu ar kopējo tirgu. Komisija izpētīja AEVP sūdzības pamatotību par atbalstu Nr. 703/95 attiecībā uz iespējamo Līguma 90. panta pārkāpumu. Komisija atzīmē, ka AEVP nav iesniegusi nevienu apsvērumu šajā procedūrā.

(125)

Līguma 90. pantā paredzēts, ka “dalībvalstis citu dalībvalstu ražojumiem tieši vai netieši neuzliek iekšējos nodokļus, kas lielāki par tiem, kas tieši vai netieši uzlikti līdzīgiem vietējiem ražojumiem. Dalībvalstis turklāt neuzliek citu dalībvalstu ražojumiem tādus iekšējos nodokļus, kas netieši aizsargā citus ražojumus.”

(126)

Šajā gadījumā Francijā piemērojamā akcīzes nodokļa likme deserta vīniem ir viena un tā pati neatkarīgi no tā, vai vīnam ir Francijas izcelsme, vai arī tas ražots citās dalībvalstīs.

(127)

Tādējādi Līguma 90. panta prasībām neatbilstoša diskriminējoša aplikšana ar nodokli Francijā būtu vienīgi tad, ja Francijas ražotāju samaksātais nodoklis būtu daļēji kompensēts ar atbalsta palīdzību, ko saņemtu šie paši ražotāji tā, ka visiem pārējiem ražotājiem minētais nodoklis būtu jāmaksā pilnībā.

(128)

Vispirms jākonstatē, ka Līguma noteikumi par valsts atbalstu uz nodokļiem neattiecas, izņemot, ja tie ir atbalsta pasākuma maksāšanas veids un ir šā atbalsta neatņemama sastāvdaļa.

(129)

Tādējādi nodoklis attiecībā uz deserta vīniem neietekmē plānoto atbalstu saderību un nav šeit jāizskata, ja vien nepastāv pietiekoša saikne starp minēto nodokli un atbalsta pasākumiem.

(130)

Eiropas Kopienas Tiesas 2005. gada 13. janvāra spriedums Streekgewest Westelijk Noord-Brabant  (27) lietā, ko nolasīja pēc Līguma 88. panta 2. punktā paredzētās procedūras uzsākšanas pret šajā lēmumā izskatāmajiem atbalsta pasākumiem, ir ļāvis noskaidrot apstākļus, kādos ir jāuzskata, ka pastāv pietiekama saikne starp nodokli un atbalsta pasākumu, lai varētu uzskatīt, ka nodoklis ir atbalsta sastāvdaļa.

(131)

Iepriekšminētā sprieduma 26. punktā tieši precizēts: lai nodokli vai nodokļa daļu varētu uzskatīt par atbalsta pasākuma sastāvdaļu, tad, pateicoties spēkā esošiem valsts tiesību aktiem, obligāti ir jābūt savstarpējai atkarībai starp nodokli un atbalsta pasākumu tādā nozīmē, ka ar nodokli apliekamais produkts tieši ietekmē atbalsta lielumu un, kā sekas tam, šā atbalsta saderīguma novērtējumu ar kopējo tirgu.

(132)

Streekgewest lietā Tiesa nosprieda, ka pat tad, ja dalībvalsts budžeta aplēses vajadzībām jāuzskata, ka nodokļa palielinājumu kompensē priekšrocības (atbalsts), šis apstāklis nav pietiekošs, lai pierādītu, ka pastāv cieša saikne starp nodokli un valsts atbalstu (28).

(133)

Šajā gadījumā Francija norādīja, ka ieņēmumi no nodokļa tiek ieskaitīti valsts kopējā budžetā un ka nepastāv neviens juridisks teksts, kas atļautu deserta vīnu ražotāju iemaksātā akcīzes nodokļa atmaksāšanu. Un nekas no Komisijas rīcībā esošās informācijas neliecina, ka tā nebūtu. Uz šāda konstatējuma pamata Komisija var secināt, ka nav savstarpējas atkarības starp nodokli par deserta vīniem un par šiem produktiem piešķirto atbalstu, un nav nepieciešamības pierādīt, ka nepastāv iespējama kvantitatīva sakarība starp Francijas iekasēto nodokļu summu un to summu, kas izlietota atbalsta pasākumu finansēšanā.

(134)

Turklāt papildus tam Komisija konstatē, ka Francijas sniegtie skaitļi pēc Līguma 88. panta 2. pantā paredzētās procedūras uzsākšanas parāda, ka nav nekādas kvantitatīvas saistības starp ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par dažādiem produktiem un atbalstu, kas piešķirts šai produkcijai.

(135)

Tā kā starp akcīzes nodokli un paredzamo atbalstu nepastāv pietiekami cieša saikne, tad saistībā ar Līguma 88. pantā paredzēto procedūru attiecībā uz valsts atbalstu nav jāizvērtē, kā šā nodokļa radītās sekas ietekmē paziņotā pasākuma saderību ar kopējo tirgu, īpaši saistībā ar Līguma 90. panta noteikumiem.

VI.   SLĒDZIENS

(136)

Ņemot vērā iepriekšminēto, Komisija secina, ka uz Francijas valdības paredzēto atbalstu var attiecināt Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktā paredzēto atkāpi un ka atbalstu var uzskatīt par saderīgu ar kopējo tirgu.

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Valsts atbalsts 12 000 000 euro apmērā, ko Francija paredzējusi īstenot attiecībā uz deserta vīnu ražotājiem un tirgotājiem, ir saderīgs ar kopējo tirgu saskaņā ar Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunkta noteikumiem.

Tādēļ ir atļauts īstenot šo atbalstu.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts Francijas Republikai.

Briselē, 9. novembra 2005.

Komisijas vārdā —

Mariann FISCHER BOEL

Komisijas locekle


(1)  OV C 42, 18.2.2005., 2. lpp.

(2)  Sk. piezīmi Nr. 1.

(3)  Francijas iestādēm adresētā 1996. gada 21. novembra vēstule Nr. SG(96) D/9957)

(4)  Francijas iestādēm adresētā 1998. gada 4. augusta vēstule Nr. SG(98) D/6737

(5)  2001. gada 3. maija Tiesas spriedums, lieta C-204/97, Portugāles Republika pret Eiropas Kopienu Komisiju, Rec. I-03175. lpp.

(6)  1993. gada 22. jūnijā pārskatītais finanšu likums Nr. 93-859.

(7)  1 FRF = 0,15 EUR

(8)  apjomi var atķirties no patērētajiem apjomiem)

(9)  Tiesas 2002. gada 16. maija spriedums. Lieta C-482/99, Francija/Eiropas Kopienu Komisija [2002] ECR I-4397, paskaidrojuma 24. punkts un 2003. gada 20. novembra spriedums. Lieta C-126/01 GEMO [2002], ECR I-13769.

(10)  Tiesas 2004. gada 15. jūlija spriedums. Lieta C/345/02, Pearle/Hoofdbedrijfschap Ambachten, [2004], ECR I-7139).

(11)  Tiesas 1980. gada 17. septembra spriedums. Lieta 730/79, Philippe Morris/Komisija, [1980], 2671. lpp., 11. un 12. paskaidrojuma punkts.

(12)  Agriculture in the European Union, Statistical and economic information 2004. Lauksaimniecības Ģenerāldirektorāts. Eiropas Komisija.

(13)  Tiesas 1969. gada 10. decembra spriedums. Pievienotās lietas: 6 un 11-69, Komisija/Francija. Rec., paskaidrojumu 20. punkts.

(14)  Tiesas 1990. gada 21. marta spriedums. Lieta C-142/87, Beļģija/Komisija, Rec., paskaidrojumu 35. punkts.

(15)  OV L 1, 1.1.2004., 1. lpp.

(16)  OV C 232, 12.8.2000., 19. lpp.

(17)  OV C 252, 12.9.2001., 5. lpp.

(18)  OV C 45, 17.2.1996., 5. lpp., vēlāk veikti grozījumi attiecībā uz tā piemērošanu lauksaimiecībā, OV C 48, 13.2.1998, 2. lpp.

(19)  OV C 252, 12.9.2001., 5. lpp.

(20)  Saskaņā ar Padomes 1992. gada 14. jūlija Regulu (EEK) Nr. 2081/92 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (OV L 208, 24.7.1992. 1. lpp).

(21)  Valsts atbalsts Nr. 166/2002.

(22)  OV L 327, 21.12.1999., 7. lpp.

(23)  Skat. 18. zemsvītras piezīmi.

(24)  OV L 336, 23.12.1994. 22. lpp.

(25)  1970. gada 25. jūnija Tiesas spriedums, lieta 47/69, Francijas Republikas valdība/EKK, Rec. 1970., 487. lpp.

(26)  2002. gada 23. aprīļa spriedums, lieta C-234/99, Niels Nygard pret Svineafgiftsfonden, Recueil 2002., I 3657. lpp.

(27)  Vēl nav publicēts Recueil.

(28)  Precizētā sprieduma 27. punkts.


6.2.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 32/49


KOMISIJAS LĒMUMS

(2006. gada 16. maijs)

par valsts atbalstu Nr. C 26/2004 (ex NN 38/2004), ko Vācijas Federatīvā Republika sniegusi uzņēmumam Schneider Technologies AG

(izziņots ar dokumenta numuru K(2006) 1857)

(Autentisks ir tikai teksts vācu valodā)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2007/56/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 88. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas zonas līgumu un jo īpaši tā 62. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

atbilstoši ieinteresēto pušu aicinājumam izteikties saskaņā ar iepriekš minētajiem pantiem (1) un ņemot vērā šo pušu viedokļus,

tā kā:

I.   PROCEDŪRA

(1)

Komisija 2003. gada 24. martā saņēma sūdzību, kas attiecās uz vairākiem iespējamiem atbalsta pasākumiem uzņēmumam Schneider Technologies AG (Schneider AG). Attiecībā uz sūdzības iesniedzēju, uzņēmumu Gebrüder Schneider GmbH & Co. KG, runa ir par kontrolakciju sabiedrību, kurai piederēja Schneider AG akcijas un kas ir divu Schneider ģimenes brāļu īpašums.

(2)

Komisija 2004. gada 14. jūlijā uzsāka oficiālu izmeklēšanas procedūrupar trim Bavārijas Attīstības finansēšanas reģionālās iestādes jeb Bayrische Landesanstalt für Aufbaufinanzierung (LfA) aizdevumiem un diviem Bavārijas Pētniecības fonda jeb Bayrische Forschungsstiftung (BFS) aizdevumiem pētniecībai un attīstībai. Komisijas lēmums uzsākt procedūru tika publicēts Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī2005. gada 22. februārī (2). Komisija aicināja ieinteresētās puses izteikties par varbūtējo atbalstu. Netika saņemti nekādi trešo personu viedokļi (3). Atbildi par oficiālas izmeklēšanas ierosināšanu Vācija nosūtīja 2004. gada 16. un 24. septembra vēstulēs, kas tika reģistrētas tajā pašā dienā.

(3)

2005. gada 6. septembrī Komisija lūdza sniegt papildu informāciju, kuru Vācija sniedza 2005. gada 5. oktobra vēstulē (reģistrēta 2005. gada 6. oktobrī). Papildu informācija tika nosūtīta 2006. gada 6. februārī (reģistrēta 2006. gada 7. februārī).

II.   APRAKSTS

1.   ATBALSTA SAŅĒMĒJS

(4)

Schneider AG, juridiskā adrese Tirkhaimā [Türkheim], Bavārijā, bija liels Vācijas uzņēmums, kas ražoja krāsu televizorus. Līdzās ražošanai 20. gs. 90. gados uzņēmums piedalījās plašā projektā, lai izstrādātu lāzera ekrāna tehnoloģiju, kas solīja skaidrāku attēlu, lielāku gaismas jaudu, neierobežotu ekrāna izmēru un elastīgumu attiecībā uz projekcijas virsmu. Laikā no 2000. līdz 2002. gadam abas darbības jomas tika nodotas divām jaundibinātām Schneider AG meitas sabiedrībām, proti, uzņēmumam Schneider Electronics AG (SE), kas pārņēma televizoru ražošanu, un uzņēmumam Schneider Laser Technologies AG (SLT).

(5)

LfA, kuras uzdevums ir ekonomikas veicināšana reģionos, no 1998. gada piederēja uzņēmuma Schneider AG akcijas. 1999. un 2000. gadā LfA ar līdzdalību 35,6 % apmērā bija lielākā akciju īpašniece. Lehman Brothers, privātai investīciju bankai, piederēja 26,6 % akciju, uzņēmumam Gebr. Schneider GmbH & Co.KG – 14,6 % un citiem privātiem investoriem – 23,2 %.

(6)

Šajā brīdī Schneider AG panākumu izredzes, ņemot vērā tā vadošo lomu lāzera ekrāna tehnoloģijā, tirgus vērtēja ļoti pozitīvi. Laika posmā no 1999. līdz 2000. gadam Schneider AG akciju kurss pieauga gandrīz desmit reizes; no 1999. līdz 2000. gadam – apmēram divarpus reizes. Uzskatam par uzņēmuma pozitīvu sagaidāmo nākotni piekrita arī otrs lielākais investors Lehman Brothers, kā to apliecina izpēte 2000. gada aprīlī, kurā, sākot ar 2000. gada beigām, tika prognozēta peļņa Sparte sadzīves elektronikai un, sākot ar 2001. gada pēdējo ceturksni, – lāzera ekrāna tehnoloģijai. No 1999. gada vidus līdz 2000. gada vidum Lehman Brothers nopirka akcijas no LfA [...] (*1).

(7)

Uzņēmumu prognozes tomēr nepiepildījās tā, kā plānots. SE ražoja zemākas kvalitātes televizorus un nevarēja konkurēt ar galvenokārt no Āzijas ievesto lēto produkciju. Tā kā televizoru nozare nedeva peļņu, Schneider AG trūka līdzekļu, kas bija vajadzīgi SLT, lai turpinātu darbu lāzera tehnoloģijas izstrādē, kas virzījās uz priekšu būtiski lēnāk, nekā sākotnēji tika sagaidīts. Pirmais modelis kļuva pieejams tikai 2000. gada maijā – daudz vēlāk, nekā plānots, un tas bija piemērots tikai rūpnieciskām vajadzībām. Līdz 2002. gadam uzņēmums nebija izstrādājis privātiem pircējiem piemērotu preci, kas bija SLT īstais saimnieciskais mērķis.

(8)

2002. gada martā tika uzsākti trīs atsevišķi maksātnespējas procesi – pret uzņēmumu Schneider AG un tā diviem meitas uzņēmumiem. Maksātnespējas procesa administrators Schneider AG un SE aktīvus pārdeva Ķīnas elektronikas uzņēmumam TCL un uzņēmuma SLT īpašumus – uzņēmumam Jenoptik Laser, Optik, Systeme GmbH (turpmāk tekstā – LOS). TCL un LOS iesniedza visaugstākos cenas piedāvājumus.

2.   FINANŠU PASĀKUMI

(9)

Lēmumā par procedūras uzsākšanu Komisija izteica šaubas par šo abu pasākumu atbilstību.

2.1.   TRĪS LFA AIZDEVUMI

(10)

Trīs LfA aizdevumi bija daļa 1999. gada rudenī LfA, Lehman Brothers, sūdzības iesniedzēja un banku kopfonda pieņemtās kopējās koncepcijas. Vācija paskaidroja, ka 1998. gadā uzņēmumam bija zaudējumi pēc tam, kad tas nesekmīgi mēģināja palielināt televizoru noietu specializētā mazumtirdzniecībā. Tādēļ vadība nolēma pārstrukturēt uzņēmumu un izveidot OEM (ražotāja) veikalu. Lai finansētu šo pārstrukturēšanu, avansētu lielu pasūtījumu ražošanu un segtu zaudējumus, uzņēmumam bija vajadzīgi brīvi līdzekļi.

(11)

Pirmais LfA aizdevums (“1. aizdevums”) 2,1 mlj. euro apmērā ar procentu likmi [...] % tika piešķirts 1999. gada septembrī. Otrais LfA aizdevums (“2. aizdevums”) 5,1 mlj. euro apmērā ar procentu likmi [...] % arī tika piešķirts 1999. gada septembrī. Trešais aizdevums (“3. aizdevums”) 5,6 mlj. euro apmērā tika piešķirts 2000. gada februārī, un tā procentu likme bija [...] %. Pirmie divi aizdevumi tika piešķirti uz vienu gadu, 3. aizdevuma termiņš bija līdz 2001. gada 31. decembrim, un līdz ar to tas bija gandrīz divi gadi.

(12)

2000. gada septembrī pirmie divi aizdevumi tika pagarināti līdz 2002. gada 30. septembrim, tātad par aptuveni diviem gadiem, un tika palielinātas procentu likmes: 1. aizdevumam līdz [...] % un 2. aizdevumam līdz [...] %. 2000. gada decembrī tika pagarināts arī 3. aizdevums līdz 2002. gada septembrim, un tā procentu likme tika palielināta līdz [...] %.

(13)

1. aizdevuma nodrošinājums būtībā bija hipotekārie parādi, visu prasījuma tiesību cesijas un īpašuma tiesību uz precēm nodošana kreditoram. Šim nodrošinājumam tomēr nebija priekšroka attiecībā pret kopfonda banku, kuru aizdevumi tika izsniegti jau iepriekš, prasījumiem. 2. un 3. aizdevums tika piešķirti bez papildu nodrošinājuma. Vācija paskaidroja, ka nodrošinājuma vietā puses vienojās par lielāku procentu likmi. Nodrošinājuma faktiskā vērtība LfASchneider AG dalībniecei bija ļoti maza, jo saskaņā ar Vācijas tiesībām sabiedrības dalībnieka aizdevums visticamāk tiktu uzskatīts par iemaksu pamatkapitālā saskaņā ar Likuma par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību 30. pantu.

(14)

Privātie partneri saskaņā ar kopējo koncepciju veica šādus ieguldījumus:

(a)

1999. gada beigās Lehman Brothers vispirms nopirka līdz šim brīdim Daimler Chrysler īpašumā atrodošās SLT akcijas un tādējādi ieguldīja uzņēmumā 25 mlj. euro, un turklāt bija galvenais investors turpmākajā kapitāla palielināšanā 2000. gada februārī ar papildu 46 mlj. euro lāzertehnoloģijas izstrādes finansēšanai.

(b)

Privātās kopfonda bankas uzņēmumam Schneider AG 1998. gadā piešķīra kredītlīniju 31 mlj. euro apmērā. Tās procentu likme bija [...] %. 1999. gada septembrī puses noteikti vienojās par šīs kredītlīnijas saglabāšanu kopējās koncepcijas ietvaros. Turklāt kopfonda bankas akceptēja īslaicīgu kredītlīnijas pārsniegšanu līdz [...] euro apmēram. Tajā pašā mēnesī kopfonda vadošā banka palielināja procentu likmi līdz [...] %. Vācija paskaidroja, ka tās rīcībā nav informācijas par pārējo kopfonda banku atkāpšanos no sākotnēji nolīgtās procentu likmes [...] %.

(c)

Sūdzības iesniedzējs piešķīra sabiedrības dalībnieka aizdevumu 7,7 mlj. euro apmērā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā kopfonda bankas.

2.2.   DOTĀCIJAS PĒTNIECĪBAI UN ATTĪSTĪBAI

(15)

1994. un 1997. gadā Bavārijas Pētniecības fonds (BFS) piešķīra uzņēmumam divas dotācijas, kuru kopējais apmērs bija EUR 9 050 121,88 (4).

1. projekts (“Lāzera ekrāna tehnoloģija”)

(16)

Pirmā dotācija EUR 6 498 468,68 (5) apmērā tika piešķirta 1994. gada 16. decembrī un bija paredzēta projekta “Lāzera ekrāna tehnoloģija” (“1. projekts”) finansēšanai. Projekta laikā, tas ir, no 1995. gada janvāra līdz 1997. gada jūnijam, šī dotācija tika izmaksāta vairākās daļās. Atbalstāmās izmaksas bija 12 484 972,74 euro, atbalsta intensitāte bija 48,9 %.

(17)

1. projekta mērķis bija radīt pamatus jaunām darba metodēm, projicējot lielus krāsainus attēlus ar augstu izšķirtspēju dažādās izmantošanas jomās un izstrādāt zinātniski tehniskos pamatus vēlākās sistēmas atsevišķām sastāvdaļām.

(18)

Piešķirot atbalstu, tika ņemtas vērā šādas projekta izmaksas (*2):

Projekta izmaksas

Izmaksas (EUR)

Personāla izmaksas (ieskaitot komandējumu izmaksas)

4 304 566,36

Citas ražošanas izmaksas (materiāli un citi nepieciešamie līdzekļi)

4 399 666,63

Instrumenti un aprīkojums

667 235,91

Trešo personu veiktie pētījumi

2 296 459,41

Papildu pieskaitāmās izmaksas

817 044,43

Kopējās izmaksas

12 484 972,74

(19)

Vācija apstiprināja, ka izmaksas ir radušās tiešā saistībā ar zinātniski pētniecisko projektu.

(20)

Saskaņā ar dotāciju nolīgumiem projekta rezultāti tika publicēti un kļuva atklāti pieejami.

(21)

Turklāt BFS 100 % apmērā finansēja Vircburgas universitātes zinātniski pētniecisko projektu “Zilais lāzers”. Projekta izmaksas bija 0,26 mlj. euro. 1. projekts un projekts “Zilais lāzers” pēc BFS vēlēšanās tika apvienoti ar mērķi iegūt zinātniski tehnoloģiskās prasmes.

2. projekts (“Lāzera ekrāna tehnoloģija – sistēmas integrācija un modeļi”)

(22)

Otrā dotācija EUR 2 551 653,20 apmērā tika piešķirta 1997. gada 23. jūlijā. Tā bija paredzēta projekta “Lāzera ekrāna tehnoloģija – sistēmas integrācija un modeļi” (turpmāk tekstā – “2. projekts”) finansēšanai uzreiz pēc 1. projekta pabeigšanas. Projekta laikā, tas ir, no 1997. gada aprīļa līdz 1999. gada septembrim, šī dotācija tika izmaksāta vairākās daļās. Atbalstāmās izmaksas bija aprēķinātas EUR 5 103 293,22 apmērā, tā kā atbalsta intensitāte sasniedza 50 %.

(23)

2. projekta ietvaros bija jāturpina attīstīt 1. projekta rezultāti; turklāt kopējā sistēmā bija jāmēģina integrēt svarīgākās atsevišķās sastāvdaļas. Turklāt darbi ietvēra pētījumus attēla radīšanai ar pikosekunžu impulsa lāzeriem, atsevišķu sastāvdaļu lāzera noturībai, kā arī monohronizētu lāzersistēmu miniaturizācijai.

(24)

Piešķirot atbalstu, tika ņemtas vērā šādas projekta izmaksas:

Projekta izmaksas

Izmaksas (EUR)

Personāla izmaksas

2 584 273,68

Citas ražošanas izmaksas (materiāli un citi nepieciešamie līdzekļi)

1 061 850,98

Trešo personu veiktie pētījumi

1 123 308,26

Papildu pieskaitāmās izmaksas

817 044,43

Kopējās izmaksas

5 103 293,22

(25)

Vācija apstiprināja, ka izmaksas ir radušās tiešā saistībā ar zinātniski pētniecisko projektu.

(26)

Saskaņā ar dotāciju nolīgumiem projekta rezultāti tika publicēti un kļuva atklāti pieejami. Pēc pieprasījuma bija jāpiešķir lietošanas tiesības atbilstoši tirgus noteikumiem.

III.   OFICIĀLĀS IZMEKLĒŠANAS PROCEDŪRAS UZSĀKŠANAS IEMESLI

(27)

Attiecībā uz trim aizdevumiem Komisija sākotnēji uzskatīja, ka šie aizdevumi visticamāk atbilst tirgus ekonomikas ieguldītāju principam. Tomēr tai nebija sīkākas informācijas, lai pieņemtu galīgo novērtējumu. Attiecībā uz pārējo daļu Komisija šaubījās, vai abi lāzera tehnoloģijas projekti atbilda Kopienas valsts atbalsta noteikumiem.

IV.   TREŠO PERSONU VIEDOKĻI

(28)

Netika saņemti nekādi trešo personu viedokļi.

V.   VĀCIJAS APSVĒRUMI

(29)

Savos apsvērumos par oficiālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanu Vācija paziņoja, ka aizdevumi nav valsts atbalsts, jo tie atbilst tirgus ekonomikas ieguldītāju principam.

(30)

Attiecībā uz dotācijām pētniecībai un attīstībai Vācija paskaidroja, ka, pēc tās domām, abi projekti jāuzskata par rūpnieciskiem pētījumiem un līdz ar to dotācijas līdz 50 % no atbalstāmajām izmaksām atbilst noteikumiem par atbalstu pētniecībai un attīstībai. Attiecībā uz 2. projektu Vācija paskaidroja, ka projekta nosaukums “Sistēmas integrācija un modeļi” ir maldinošs, tā kā projekta mērķis ir projekta atsevišķu daļu sīkāka izpēte.

VI.   NOVĒRTĒJUMS

1.   LFA AIZDEVUMI

1.1.   VALSTS ATBALSTS

(31)

Saskaņā ar EK Līguma 87. pantu Kopējam tirgum neatbilst nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem, un kas rada vai draud radīt konkurences traucējumus, dodot priekšroku atsevišķiem uzņēmumiem vai atsevišķu preču ražošanai, ja šāds atbalsts ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm. Lai konstatētu, vai valsts iestādes piešķirts uzņēmējsabiedrības dalībnieka atbalsts uzskatāms par valsts atbalstu saskaņā ar EK Līguma 87. pantu, jāpārbauda, vai līdzīgā situācijā aizdevumu ar salīdzināmiem nosacījumiem būtu izsniedzis tirgus ekonomikas ieguldītājs.

(32)

Pēc Komisijas domām, daudz kas liecina par to, ka trīs aizdevumi nebija uzskatāmi par valsts atbalstu, jo tie atbilda tirgus ekonomikas ieguldītāja principam. Pirmkārt, saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju 1999. un 2000. gada situācijā ekonomiski nebija nesaprātīgi uzņēmumam Schneider AG piešķirt aizdevumus ar procentu likmēm [...] %, [...] % un [...] % (Komisijas atsauces procentu likme: 4,76 %), kuras vēlāk tika palielinātas līdz [...] %, [...] % un [...] % (Komisijas atsauces procentu likme: 5,7 %). Tirgus cerības uz Schneider AG nākotnes peļņu, galvenokārt vadošās pozīcijas lāzertehnoloģijas nozarē dēļ, izpaudās, piemēram, tā, ka Schneider AG akciju kurss no 1998. līdz 2000. gadam pieauga apmēram desmit reizes un stratēģiskā investīciju banka Lehman Brothers pēc ļoti pozitīviem izpētes rezultātiem šajā laikposmā papildus nopirka [...] Schneider AG akcijas. 2000. gada jūlijā aptuveni 50 % no sabiedrības kapitāla piederēja apmēram 40 stratēģiskiem investoriem. Otrkārt, LfA izturējās ievērojami piesardzīgāk nekā privātais akciju īpašnieks Lehman Brothers. Lehman Brothers palielināja Schneider AG kapitālu 1999. gada decembrī par 25 mlj. euro un bija vadošais investors kapitāla palielināšanā 2000. gada februārī vēl par 46 mlj. euro. Neskatoties uz līdzdalību kapitāla palielināšanā februārī par apmēram 8,74 mlj. euro (kas jau lēmumā par procedūras uzsākšanu tika atzīta par atbilstošu tirgus investora principam), LfA piešķīra vēl 12,8 mlj. euro ar procentiem apliekama atmaksājama aizdevuma formā. Treškārt, LfA procentu likmes bija lielākas nekā kopfonda banku procentu likmes, un tas attiecās gan uz sākotnēji piešķirtajiem aizdevumiem (1999. gada septembrī un 2000. gada februārī), gan uz vēlāko aizdevumu pagarināšanu (2002. gada septembris un decembris).

(33)

Neskatoties uz to, pastāv nopietnas šaubas par aizdevumu veidu. Ņemot vērā LfA uzdevumu veicināt reģionālo ekonomiku un balstoties uz pieejamo informāciju, Komisija nevar izslēgt, ka investīciju mērķis bija pārvarēt Schneider AG smago situāciju un saglabāt reģionā darba vietas. Turklāt nav skaidrs, vai lielākas procentu likmes bija pietiekamas, lai kompensētu trūkstošo nodrošinājumu. Kad tika piešķirti aizdevumi, Schneider AG atradās smagā finansiālā situācijā, un nebija izslēgts, ka lāzertehnoloģijas izstrāde varētu neizdoties. Ir grūti novērtēt, vai lielākas procentu likmes bija pietiekamas, lai segtu šo risku.

1.2.   LĒMUMS, KAM NAV PRIEKŠMETA

(34)

Pēc Komisijas domām, var palikt nenoskaidrots jautājums, vai LfA aizdevumi uzskatāmi par valsts atbalstu vai nē. Pat, ja aizdevumus uzskatītu par neatbilstīgu valsts atbalstu, negatīvs lēmums par atbalsta atgriešanu būtu nepamatots, tā kā vairs nepastāv uzņēmums, kas tieši vai netieši ir saņēmis iespējamo valsts atbalstu.

(35)

Aizdevuma saņēmējs, vērtējot formāli, bija Schneider AG. SE un SLT tika nodibināti tikai pēc aizdevumu piešķiršanas, tomēr nav izslēgts, ka tie tika atbalstīti ar šiem aizdevumiem. Maksātnespējas procesi pret trim Schneider uzņēmumiem tika uzsākti 2002. gada martā, un visi trīs uzņēmumi tika likvidēti. Parādsaistības par aizdevumiem tika ieskaitītas konkursa masā.

(36)

Maksātnespējas procesa administrators pārdeva triju uzņēmumu aktīvus maksātnespējas tiesu uzraudzībā. Komisija uzskata, ka par atsevišķiem aktīviem tika samaksāta tirgus cena, līdz ar to atbalsta priekšrocības netika nodotas kādam no pircējiem.

(a)

Attiecībā uz aktīviem, kuri piederēja Schneider AG tā likvidācijas brīdī, runa bija par preču zīmēm. Pēc potenciālo investoru meklēšanas visā pasaulē, ko veica uzņēmuma M&A konsultants, maksātnespējas procesa administrators par 3,48 mlj. euro pārdeva preču zīmes Ķīnas sadzīves elektronikas ražotājam TCL. Paralēli bija uzaicināts otrs konsultants, lai noteiktu preču zīmju vērtību. Viņš saņēma vairākus piedāvājumus, kuri acīmredzami bija lētāki par TCL piedāvājumu. Tāpēc Komisija secināja, ka preču zīmes tika pārdotas par tirgus cenu.

(b)

SE aktīvus, kas sastāvēja no televizoru ražošanas līnijas un krājumiem noliktavā, maksātnespējas procesa administrators pārdeva TCL par kopējo cenu EUR 5 745 480. Saskaņā ar Vācijas sniegto informāciju maksātnespējas procesa administrators veica detalizētas sarunas ar vairākiem potenciālajiem investoriem. Tomēr par jau vairākus gadus vecās, Schneider AG pielāgotās televizoru ražošanas līnijas pirkšanu bija ļoti maza interese; par televizoru, kuriem nevarēja piedāvāt garantiju un servisu, krājumiem noliktavā vispār nebija neviena interesenta. TCL piedāvāja visaugstāko cenu, kas līdz ar to tika uzskatīta par tirgus cenu.

(c)

SLT gadījumā maksātnespējas procesa administrators pilnvaroja M&A konsultantu, kurš nosūtīja dokumentus par pārdošanu aptuveni 150 potenciālajiem investoriem. Ar vairākiem potenciālajiem interesentiem notika sākotnējās sarunas. Ņemot vērā tehniskās problēmas lāzera ekrāna tehnoloģijas izstrādē, beigās interese bija ļoti maza. Neviens piedāvājums nebija augstāks par LOS piedāvājumu arī pēc tam, kad tika mēģināts atsevišķi pārdot esošos un vēl piesakāmos patentus. SLT aktīvi tika pārdoti LOS divos posmos (6) par kopējo cenu EUR 6 025 0000. Tāpēc Komisija uzskata, ka arī par SLT aktīviem tika samaksāta tirgus cena.

2.   PROJEKTI PĒTNIECĪBAI UN ATTĪSTĪBAI

2.1.   VALSTS ATBALSTS

(37)

Valsts finansējumu piešķīra Bavārijas federālā zeme ar BFS starpniecību. Tādējādi finansējumu veidoja valsts līdzekļi, un to ir īstenojusi valsts. Schneider AG tika sniegts atbalsts, finansējot 1. un 2. projekta SLT īstenoto daļu. Tā kā starp dalībvalstīm notiek izklaidei domātu elektronikas preču tirdzniecība, pasākums draud radīt konkurences traucējumus un ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm. Līdz ar to dotācijas 1. un 2. projektam ir uzskatāmas par valsts atbalstu.

(38)

Turpretim Vircburgas universitātes projektam “Zilais lāzers” piešķirtais valsts finansējums, pēc Komisijas domām, nav jāuzskata par valsts atbalstu. Projekts attiecās uz fundamentālu pētījumu ar mērķi vispārīgi veicināt zinātnes un tehnikas attīstību. Saskaņā ar 1986. gada Kopienas pamatnostādņu par valsts atbalstu pētniecībai un attīstībai (7) (kas bija spēkā 1994. gadā dotāciju piešķiršanas brīdī) 2.2. punktu fundamentālo pētījumu atbalstīšana parasti nav jāvērtē kā valsts atbalsts. “Tomēr izņēmuma gadījumos, ja šis pētījums tiek veikts īpašos uzņēmumos vai to labā, Komisija nevar izslēgt iespēju, ka uz atbalstu attiecas 92. panta 1. punkts [tagad 87. panta 1. punkts].” Šis nav šāds izņēmuma gadījums. Projekts netika īstenots par labu uzņēmumam Schneider. Atbalsta pieprasījumu neatkarīgi iesniedza Vircburgas universitāte, un dotācijas tika izmaksātas tieši universitātei. Kā Komisijai paziņoja Vācija, Schneider AG nebija būtiski universitātes pētījuma rezultāti, jo uzņēmumam bija savi apsvērumi, kā risināt ar zilo lāzeru saistītās problēmas. Schneider AG veica pētniecisko un izstrādes darbu neatkarīgi no projekta “Zilais lāzers” un universitātes projekta rezultātus neizmantoja saviem tehniskajiem risinājumiem. Abi projekti pēc BFS vēlēšanās tika apvienoti ar cerību kopīgi sadarboties, kas beigās tomēr neizdevās.

2.2.   IZŅĒMUMI SASKAŅĀ AR EK LĪGUMA 87. PANTA 3. PUNKTU

(39)

Dotācijas pētniecībai un attīstībai jāvērtē saskaņā ar 1986. gada (8) vai 1996. gada (9) Kopienas pamatnostādnēm par valsts atbalstu pētniecībai un attīstībai (turpmāk tekstā – “Pamatnostādnes pētniecībai un attīstībai”), saskaņā ar kurām valsts atbalsts ir pieļaujams fundamentāliem pētījumiem, rūpnieciskiem (fundamentāliem) pētījumiem un pirmskonkurences attīstībai.

1. projekts

Pētniecības un attīstības pakāpe – atbalsta intensitāte

(40)

1. projektu var uzskatīt par rūpniecisku fundamentālu pētījumu saskaņā ar 1986. gada Nostādņu pētniecībai un attīstībai 1. pielikumu (10). Pētnieciskās darbības mērķis bija iegūt pilnīgi jaunas zināšanas, veicot jaunus teorētiskus un eksperimentālus darbus, par lielu krāsainu attēlu ar augstu izšķirtspēju projekciju izmantošanai dažādās jomās un izstrādāt tehnoloģiskos pamatus topošās lāzera ekrāna sistēmas atsevišķām sastāvdaļām.

(41)

BFS atbalstīja 48,98 % no projekta, tas ir, atbalsta intensitāte ir zemāka nekā rūpnieciskiem fundamentāliem pētījumiem noteiktais 50 % slieksnis.

Stimulējošais efekts

(42)

Komisija uzskatīja, ka atbalstam pētniecībai un attīstībai bija stimulējošs efekts, jo bez valsts palīdzības projekts nebūtu īstenots. Projekts bija saistīts ar ļoti augstu tehnisko un ekonomisko risku, tehnoloģija bija ļoti jauna; tam bija nepieciešami fundamentāli pētījumi un lieli ieguldījumi. Tas apstiprinājās ārējā izpētē, ko pasūtījaBFS, pirms tā pieņēma lēmumu par dotāciju. Aptaujātie eksperti uzskatīja, ka, ņemot vērā lielo sarežģītību un augsto mērķi, projektu varēja īstenot tikai ar ievērojamu atbalstu. Lielākais tehnoloģiskais risks bija saistīts ar precīzu attēla atveidojumu. Turklāt eksperti apstiprināja, ka šī pilnīgi jaunā tehnoloģija radīja daudzas atsevišķas problēmas, kuras varēja atrisināt tikai intensīva, koncentrēta un finansiāli labi nodrošināta projekta pētniecībai un attīstībai ietvaros.

2. projekts

Pētniecības un attīstības pakāpe – atbalsta intensitāte

(43)

Attiecībā uz 2. projektu Vācija paziņoja, ka arī 2. projekts jāuzskata par fundamentālu pētījumu (11). Saskaņā ar Vācijas sniegto informāciju šī projekta ietvaros veiktie darbi, neskatoties uz tā maldinošo nosaukuma daļu (“Sistēmas integrācija un modeļi”), pēc to veida pilnīgi atbilda iepriekš minētajai definīcijai. Vācija paskaidroja, ka projekta mērķis bija pilnveidot tehnoloģijas atsevišķās sastāvdaļas. Šī iemesla dēļ BFS skatījumā projekts pilnīgi tika uzskatīts par rūpniecisku pētījumu. Turklāt pirmais modelis tika izstrādāts dažus mēnešus pēc 2. projekta pabeigšanas, un modelis bija paredzēts rūpnieciskām vajadzībām, nevis komerciāliem mērķiem, kā bija plānots iepriekš. Īstais pirmskonkurences pētījums notika tikai pēc 2. projekta un bez tālāka valsts finansējuma.

(44)

Komisijai jāapsver, vai projekts vismaz daļēji neattiecas uz pirmskonkurences attīstību (12). Atbalsts būtu jāierobežo līdz 25 % vai saskaņā ar 1996. gada Pamatnostādņu pētniecībai un attīstībai 5.5. un 5.9. punktu tam bija jāatbilst pieļaujamās atbalsta intensitātes vidējam svērtajam lielumam. Pēc Komisijas domām, atsevišķu sastāvdaļu integrācija kopējā sistēmā ietilpst pirmskonkurences attīstības definīcijā. Turklāt pirmais modelis tika izgatavots tikai dažus mēnešus pēc 2. projekta pabeigšanas, kas liecina par to, ka projekts mērķis bija pirmā modeļa izstrāde.

(45)

Tomēr turpmākai jautājuma analīzei vairs nebūtu priekšmeta, jo iespējamie neatbilstīgie atbalsti vairāk neapdraudētu tirgu. Dotācijas pētniecībai un attīstībai saņēma Schneider AG. SE un SLT tika nodibināti tikai vēlāk. Ir maz ticams, ka televizoru ražotājs SE guva labumu no atbalsta pētniecībai un attīstībai par lāzertehnoloģijas pētījumu, jo šis atbalsts pilnīgi tika izmantots veidā, par kuru puses bija vienojušās. SLT ar atbalstu varēja iegūt priekšrocības. Tomēr starplaikā uzņēmumi tika likvidēti, dotācijas pētniecībai un attīstībai tika ieskaitītas konkursa masā (13), un aktīvi tika pārdoti par tirgus cenām (sk. 36. apsvērumu).

Stimulējošais efekts

(46)

Komisija uzskata, ka 2. projekta tehnoloģiskais un ekonomiskais risks vēl bija ļoti augsts, un SLT projektu nebūtu varējis īstenot bez BFS atbalsta. Tāpat kā pirmais projekts, arī otrais bija ārkārtīgi inovatīvs, un tam bija nepieciešami nozīmīgi ieguldījumi.

VII.   SECINĀJUMI

(47)

Komisija secina, ka atbalsts pētījumiem un attīstībai EUR 6 498 468,68 apmērā 1. projektam un 50 % no atbalsta pētījumiem un attīstībai 2. projektam jeb EUR 1 275 826,60 atbilda Kopienas valsts atbalsta noteikumiem.

(48)

Attiecībā uz trim aizdevumiem par kopējo summu 12,8 mlj. euro un 50 % no atbalsta pētniecībai un attīstībai 2. projektam, pēc Komisijas domām, tās rīcībā esošā informācija nav pietiekama, lai pieņemtu galīgo novērtējumu. Tomēr izšķirošais jautājums par to, vai aizdevumi jāuzskata par valsts atbalstu un cik lielā mērā 2. projekts bija paredzēts rūpnieciskiem pētījumiem, var palikt nenoskaidrots. Iespējamo neatbilstīgo valsts atbalstu vairs nevar atprasīt, jo pēc visu faktisko vai potenciālo atbalsta saņēmēju likvidācijas un to aktīvu pārdošanas par tirgus cenām atbalsts vairāk nevar apdraudēt tirgu.

Līdz ar to Komisija secina, ka saskaņā ar EK Līguma 88. panta 2. punktu uzsāktajai oficiālajai izmeklēšanas procedūrai vairs nav priekšmeta attiecībā uz trijiem aizdevumiem un daļu no 2. projekta,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Atbalsts uzņēmumam Schneider AG, Tirkheima, EUR 6 498 468,68 apmērā zinātniski pētnieciskajam projektam“Lāzera ekrāna tehnoloģija” un EUR 1 275 826,60 apmērā pētniecības un attīstības projektam “Lāzera ekrāna tehnoloģija – sistēmas integrācija un modeļi” atbilst Kopējam tirgum.

2. pants

Oficiālā izmeklēšanas procedūra tiek izbeigta attiecībā uz Bayrische Landesanstalt für Aufbaufinanzierung aizdevumiem, kuru kopējā summa ir 12,8 mlj. euro, un dotāciju EUR 1 275 826,60 apmērā zinātniski pētnieciskajam projektam “Lāzera ekrāna tehnoloģija – sistēmas integrācija un modeļi.”

3. pants

Šis lēmums ir adresēts Vācijas Federatīvajai Republikai.

Briselē, 2006. gada 15. maijs.

Komisijas vārdā

Komisijas locekle

Neelie KROES


(1)  OV C 46, 22.2.2005., 12. lpp.

(2)  Skat. 1. atsauci.

(3)  Dažus sūtījumus (galvenokārt nekomentētus, ar lietu nesaistītus rakstus presē un vienu – arī plašāk nekomentētu – ar lietu saistītu konsultāciju dienestu piedāvājumu Komisijai), kas tika saņemti izmeklēšanas laikā vai pēc tās, nevar uzskatīt par formāliem viedokļiem.

(*1)  Komercnoslēpums

(4)  Ieskaitot dotācijas projektam “Zilais lāzers”, ko īstenoja Vircburgas (Würzburg) universitāte.

(5)  Ieskaitot dotācijas projektam “Zilais lāzers”, ko īstenoja Vircburgas (Würzburg) universitāte.

(*2)  Šī tabula ietver tikai izmaksas Schneider AG zinātniski pētnieciskajai darbībai; nav ņemta vērā dotācija 0,26 mlj. euro apmērā projektam “Zilais lāzers”, ko īstenoja Vircburgas universitāte un kas pēc BFS vēlēšanās tika apvienots ar Schneider AG projektu

(6)  Pirmais posms bija kopuzņēmuma nodibināšana, uz šo uzņēmumu tika pārreģistrēti SLT aktīvi. Kopuzņēmumā LOS bija 60 % līdzdalība, 40 % tika iekļauti konkursa masā. Šim starpposmam, kas bija noteikts uz gadu, bija jārada iespēja atrast stratēģisku investoru, kurš no konkursa masas pārņemtu šos 40 %. Tomēr šāds investors netika atrasts, un LOS varēja iegūt 100 %.

(7)  OV C 83, 11.4.1986., 2. lpp.

(8)  Skat. 8. atsauci.

(9)  OV C 45, 17.2.1996., 5. lpp.

(10)  Saskaņā ar 1986. gada Pamatnostādņu pētniecībai un attīstībai 1. pielikumu “rūpniecisks fundamentāls pētījums ir patstāvīgs teorētisks vai eksperimentāls darbs, kura mērķis ir iegūt jaunu vai labāku izpratni par zinātnes un tehnikas likumiem, ieskaitot to piemērošanu kādā rūpniecības sektorā vai noteikta uzņēmuma darbības.”

(11)  Saskaņā ar 1996. gada Nostādņu pētniecībai un attīstībai 1. pielikumu rūpnieciskie pētījumi tiek definēti kā plānveida pētījumi vai nozīmīgs izpētes darbs ar mērķi iegūt jaunas atziņas, kā galveno uzdevumu izvēloties šo atziņu izmantošanu jaunas produkcijas, procesu un pakalpojumu izstrādei vai jau esošās produkcijas, procesu un pakalpojumu uzlabošanai.

(12)  Saskaņā ar 1996. gada Nostādņu pētniecībai un attīstībai 1. pielikumu pirmskonkurences attīstība aptver rūpniecisko pētījumu rezultātu apkopošanu plānā, shēmā vai projektā, pēc kura paredzēts iegūt jaunu, pārveidotu vai uzlabotu produkciju, procesus vai pakalpojumus, neatkarīgi no tā, vai tie paredzēti pārdošanai vai izmantošanai; tā aptver arī sākotnēja nekomerciāla modeļa izstrādi. Turklāt tā var ietvert arī alternatīvu produktu, procesu vai pakalpojumu konceptuālu izstrādāšanu un projektēšanu, kā arī sākotnējus paraugprojektus un izmēģinājumprojektus, ar noteikumu, ka šos projektus nevar pārveidot vai izmantot rūpnieciskām vajadzībām vai komerciāliem mērķiem.

(13)  Pēc tam, kad tika konstatēts, ka SLT aktīvi tika pārdoti ārpus Bavārijas, viens no atbalsta formālajiem kritērijiem vairs nebija spēkā.


6.2.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 32/56


KOMISIJAS LĒMUMS

(2006. gada 7. jūnijs)

par valsts atbalstu, ko Vācija piešķīrusi vīnkopju asociāciju akciju iegūšanai

(izziņots ar dokumenta numuru K(2006) 2070)

(Autentisks ir tikai teksts vācu valodā)

(2007/57/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, jo īpaši tā 88. panta 2. punktu,

pēc tam, kad ieinteresētās personas ir aicinātas iesniegt savus apsvērumus saskaņā ar iepriekš minēto pantu (1), un, ņemot vērā šos apsvērumus,

tā kā:

I.   PROCEDŪRA

(1)

Par pasākumu Komisijai tika paziņots ar 2001. gada 19. aprīļa vēstuli pēc Komisijas dienestu rakstiska pieprasījuma. Tā kā pasākums šajā laikā jau bija īstenots, atbalstu pārcēla uz nepaziņoto atbalstu reģistru (atbalsts Nr. NN 32/01).

(2)

Papildu informācija tika iesniegta 2002. gada 13. februāra vēstulē, kas reģistrēta 2002. gada 18. februārī, 2002. gada 5. jūlija vēstulē, kas reģistrēta 2002. gada 9. jūlijā, un 2002. gada 5. decembra vēstulē, kas reģistrēta 2002. gada 10. decembrī. Turklāt 2002. gada 25. jūnijā notika apspriede Lauksaimniecības ģenerāldirektorāta telpās.

(3)

Komisija 2003. gada 2. oktobra vēstulē SG (2003) D/232035 paziņoja Vācijai savu lēmumu uzsākt procedūru attiecībā uz šo pasākumu saskaņā ar EK Līguma 88. panta 2. punktu (atbalsts Nr. C 60/2003).

(4)

Komisijas lēmums uzsākt procedūru tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2). Komisija aicināja ieinteresētās personas sniegt savus apsvērumus par minēto atbalstu.

(5)

Komisija saņēma ieinteresēto personu, t.i., Vācijas reģionālo iestāžu – atbalsta piešķīrēju – apsvērumus 2003. gada 18. novembra vēstulē, kas reģistrēta2003. gada 25. novembrī, 2003. gada 23. decembra vēstulē, kas reģistrēta 2004. gada 5. janvārī, un 2004. gada 12. februāra vēstulē, kas reģistrēta 2004. gada 17. februārī.

(6)

Vācija savus apsvērumus Komisijai pauda 2003. gada 5. novembra vēstulē, kas reģistrēta 2003. gada 6. novembrī.

(7)

Vācija 2005. gada 7. marta vēstulē, kas reģistrēta 2005. gada 9. martā, Komisijai sniedza papildu apsvērumus, kuros pasākumu lūdza novērtēt atbilstīgi 5. pantam Komisijas 2004. gada 6. oktobra Regulā (EK) Nr. 1860/2004 par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu de minimis atbalstam lauksaimniecības un zivsaimniecības nozarē (3).

II.   ATBALSTA APRAKSTS

II.1.   Pasākuma nosaukums

(8)

Subsīdija Reinzemes-Pfalcas vīnkopjiem akciju iegūšanai.

II.2.   Juridiskais pamats

(9)

Pasākumu veic, pamatojoties uz šādām četrām pamatnostādnēm.

Atbalsta pamatnostādnes subsīdiju piešķiršanai no Bernkasteles-Vitlihas (Bernkastel-Wittlich) lauku rajona līdzekļiem to vīnkopju atbalstam, kuri pievienojas vīnkopju asociācijai.

Atbalsta pamatnostādnes subsīdiju piešķiršanai no Kohemas-Cellas (Cochem-Zell) lauku rajona līdzekļiem to vīnkopju atbalstam, kuri pievienojas vīnkopju asociācijai/vīndaru apvienībai.

Atbalsta pamatnostādnes subsīdiju piešķiršanai no Trīres-Zārburgas (Trier-Saarburg) lauku rajona līdzekļiem to vīnkopju atbalstam, kuri pievienojas vīnkopju asociācijai/vīndaru apvienībai.

Šveihas teritoriālās korporācijas (Verbandsgemeinde Schweich) paziņojums par subsīdiju palielināšanu no Trīres-Zārburgas lauku rajona līdzekļiem to vīnkopju atbalstam, kuri pievienojas vīnkopju asociācijai/vīndaru apvienībai.

(10)

Bernkasteles-Vitlihas rajona pārvaldes pamatnostādnēs paredzēts atbalsts konkrētas asociācijas – Moselland – akciju iepirkšanai. Kohemas-Cellas rajona pārvaldes pamatnostādnēs paredzēti līdzīgi nosacījumi, kā rezultātā atbalsts praktiski tiek piešķirts tikai asociācijas Moselland akcijām. Trīres-Zārburgas rajona pārvaldes un Šveihas teritoriālās korporācijas pamatnostādnes ir nevis īpaši attiecinātas uz konkrētu uzņēmumu, bet gan vispārīgi uz asociācijām, t.i., vīndaru apvienībām, kas atzītas saskaņā ar Vācijas Tirgus struktūras likumu.

II.3.   Pasākuma mērķis

(11)

Pasākuma mērķis bija palielināt vīndaru apvienību aptverto daļu attiecībā uz vīnogām un samazināt brīvi pārdodamā, t.i., ne vīndaru apvienību pārdotā, lejamā vīna daļu. Tam vajadzētu veicināt cenu stabilizēšanos lejamā vīna tirgū. Vienlaikus tādējādi ilgtermiņā tiktu apturēta ražošanas jauda vīna pagrabu nozarē viensētās, jo īpaši Mozeles-Zāras-Rūveres vīnkopības reģiona mazajās vīna darītavās.

(12)

Ar atbalstu vīnkopības uzņēmumiem tika segta daļa izmaksu par vīnkopju asociāciju vai vīndaru apvienību (turpmāk tekstā “vīndaru apvienību”) akciju iegūšanu. Atbalstu piešķīra, ja vīnkopis apņēmās paturēt akcijas piecus gadus pēc pieteikuma iesniegšanas dienas. Turklāt uzņēmumam bija jāpievienojas vīndaru apvienībai ar tā apsaimniekotajām vīnogulāju platībām un visas vīnogas, respektīvi, saražotā vīnogu misa vai vīns jānodod vīndaru apvienībai. Turklāt vīnkopības uzņēmuma pienākums bija apturēt tā attiecīgo vīna pagrabu iekārtu darbību.

II.4.   Budžeta apropriācijas atbalstam

(13)

Atbalstu piešķīra kā tiešās subsīdijas un kā atbalstu kapitāla tirgus aizņēmuma procentu maksājumu segšanai.

(14)

Vienas akcijas iegādes izmaksas parasti bija EUR 293,99. Ja akcijas izmaksas samazinājās, attiecīgi tika samazināts subsīdijas apmērs.

(15)

Par akciju tika piešķirtas šādas subsīdijas.

Lauku rajons vai pagasts

Vienas līdz piecu akciju iegūšanai

Par katru papildu akciju

Maksimālais subsīdijas apmērs katram uzņēmumam, kas tikko pievienojies vīndaru apvienībai

Bernkastele-Vitliha

EUR 76,69

EUR 38,35

EUR 766,94

Kohema-Cella

EUR 76,69

EUR 76,69

maksimālais apmērs nav ierobežots

Trīre-Zārburga

EUR 76,69

EUR 38,35

EUR 766,94

Šveiha

EUR 51,13

EUR 255,65

(16)

Šveihas teritoriālās korporācijas subsīdijas tika maksātas papildus (kumulatīvi) Trīres-Zārburgas lauku rajona maksājumiem.

(17)

Kohemas-Cellas lauku rajonā procentu maksājumus sedza līdz 4,95 % apjomā maksimāli četru gadu laikā par jebkādiem aizņēmumiem akciju iepirkšanai.

(18)

Šādi maksājumi vīndaru apvienībām veikti 2 000. gadā.

Lauku rajons vai pagasts

Vīnkopju asociācija Moselland

Vīndaru apvienība Moselherz

Vīndaru apvienība Mosel Gate

Bernkastele-Vitliha

EUR 44 022

EUR -

EUR -

Kohema-Cella

EUR 20 171

EUR -

EUR -

Trīre-Zārburga

EUR 51 270

EUR 6 990

EUR 7 631

Šveiha

EUR 16 975

EUR 3 390

EUR 5 011

Kopā

EUR 132 438

EUR 10 380

EUR 12 642

(19)

Kopumā 2 000. gadā tika izmaksāti EUR 155 460. Pasākumu finansēja no rajona pārvalžu un Šveihas pagasta līdzekļiem.

II.5.   Pasākuma ilgums

(20)

Pasākuma ilgums Kohemas-Cellas lauku rajonā bija četri gadi (no 2000. līdz 2003. gadam). Pārējo atbalsta pasākumu ilgums bija ierobežots uz 2 000. gadu.

II.6.   Atbalsta saņēmēji

(21)

Atbalstu tieši maksāja tām vīndaru apvienībām, kas akcijas par pazeminātām cenām pārdeva vīnkopjiem un vīnkopības uzņēmumiem, kuri pievienojās vīndaru apvienībām.

(22)

Vīnkopji un vīnkopības uzņēmumi katrā lauku rajonā tādējādi varēja iegūt vīndaru apvienību akcijas par zemāku cenu.

(23)

Pateicoties šim pasākumam, vīndaru apvienības varēja paaugstināt pašu kapitālu un nodrošināt izejvielu sagādi.

II.7.   Oficiālas pārbaudes procedūras uzsākšanas iemesli

(24)

Pēc iepriekšējas pārbaudes šis pasākums bija iedalāms kā darbības atbalsts vīna darītavām un vīndaru asociācijām, kas nav saderīgs ar kopējo tirgu. Tāpēc Komisija uzsāka oficiālu izmeklēšanas procedūru.

III.   IEINTERESĒTO PERSONU APSVĒRUMI

III.1.   Pret pasākumu iesniegtie iebildumi

(25)

Komisijas dienesti ir saņēmuši iebildumu saistībā ar šā atbalsta pasākuma ieviešanu. Pretenzijas iesniedzējs norādīja, ka, pateicoties atbalstam, vīnkopji varēja iegūt vietējo vīndaru apvienību akcijas par pazeminātām cenām. Paralēli kapitāla palielināšanas priekšrocībai vīndaru apvienības tādējādi varēja nodrošināt arī tādu izejvielu kā vīnogu misas un nenorūguša vīna sagādi. Līdz ar to konkurenti bija neizdevīgā situācijā attiecībā uz vīnogu misas un nenorūguša vīna sagādi.

III.2.   Ieinteresēto personu apsvērumi oficiālās izmeklēšanas procedūras laikā

(26)

Ieinteresēto personu, t.i., Vācijas reģionālo iestāžu – atbalsta piešķīrēju – apsvērumos uzsvērts atbalsts nepieciešamajām strukturālajām pārmaiņām vīnkopības reģionā ar 2 000 gadus senām vīnkopības tradīcijām kalnu nogāzēs, kā saglabāšanai ir būtiska nozīme tūrisma un gastronomijas jomā. Pasākuma mērķis esot ražošanas jaudas apturēšana. Turklāt tika lūgts piemērot Regulu Nr. 1860/2004.

IV.   VĀCIJAS APSVĒRUMI

(27)

Vācijas apsvērumos uzsvērts vajadzīgais atbalsts nepieciešamajām strukturālajām pārmaiņām vīnkopības reģionā ar 2 000 gadus senām vīnkopības tradīcijām kalnu nogāzēs, kā saglabāšanai ir būtiska nozīme tūrisma un gastronomijas jomā. Ar atbalstu bija paredzēts atlīdzināt zaudējumus vīnkopjiem un vīnkopības uzņēmumiem, kuriem vajadzēja apturēt savu vīna pagrabu darbību, lai izpildītu piecu gadu nodošanas saistības attiecībā pret vīndaru apvienībām, un tāpēc tas tika attaisnots kā darbības apturēšanas pasākums.

(28)

Papildu apsvērumos Vācija lūdza piemērot Regulu Nr. 1860/2004.

V.   ATBALSTA NOVĒRTĒŠANA

KTO

(29)

EK Līguma 36. pants ir piemērojams vīnkopības un vīna pārstrādes jomai, uz kuru attiecas Padomes 1999. gada 17. maija Regula (EK) Nr. 1493/1999 par vīna tirgus kopīgo organizāciju (4).

(30)

Saskaņā ar Vācijas un ieinteresēto personu apsvērumiem vīnkopju un vīnkopības uzņēmumu ekonomiskās grūtības bija saistītas ar strukturālajām pārmaiņām attiecībā uz noieta iespējām. Lejamā vīna vispārpieņemtā tirdzniecība savās vīna pagrabu iekārtās kļuva arvien grūtāka. Tirgū tagad pieprasīja vai nu izejvielas (vīnogas vai svaigi spiestu vīnogu misu), vai kvalitatīvus un tirgū pieprasītus vīnus. Privātās uzņēmējsabiedrības varēja noslēgt līdzīgus līgumus ar vīnkopības uzņēmumiem un uzņemties savu tirdzniecības risku.

(31)

Šajā sakarā, kā izklāstīts iepriekš 12. apsvērumā, reģionālās iestādes daļēji sedza vīndaru apvienību akciju iegādes izmaksas vīnkopjiem. Attiecīgo vīndaru apvienību akciju pircēju pienākums bija iekļaut visu kultivēto platību vīndaru apvienībā un visas vīnogas vai vīnogu misu un vīnu nodot vīndaru apvienībai. Vīnkopības uzņēmumiem bija jāuzņemas saistības paturēt akcijas piecus gadus, kas rezultātā ir pielīdzināms vīna pagraba iekārtu darbības apturēšanai. Vīndaru apvienības, salīdzinot ar citām vīna ražošanas un vīna tirdzniecības uzņēmējsabiedrībām, varēja nodrošināt izejvielu iepirkšanu, pateicoties vīnkopju un vīnkopības uzņēmumu saistībām visas vīnogas vai saražoto vīnogu misu un vīnu piecu gadu ilgā laikposmā piegādāt vīndaru apvienībai (skatīt iepriekš II.2. iedaļu).

(32)

Vīndaru apvienību veicināšana, nodrošinot vīnkopības uzņēmumu saistības nodot visas vīnogas vai vīnogu misu un vīnu, kā arī apturēt savu vīna pagrabu darbību, ir strukturāls pasākums, kas ir stiprinājis vīndaru apvienības. Apskatot atsevišķi, šo vīndaru apvienību nodrošinātās apgādes priekšrocību var attaisnot kā tirgus restrukturizācijas pasākuma rezultātu, kas atbilst Regulas Nr. 1493/1999 39. panta mērķiem.

Valsts atbalsts

(33)

Saskaņā ar Regulas Nr. 1493/1999 71. pantu,

“[i]zņemot gadījumus, kad šajā regulā ir paredzēts citādi, Līguma 87., 88. un 89. pantu piemēro to produktu ražošanai un tirdzniecībai, uz kuriem attiecas šī regula.”

(34)

Minētās regulas 71. panta 2. punktā izklāstīts, ka

“[š]īs regulas II sadaļas II nodaļa [(Atsacīšanās piemaksas)] nekavē tā valsts atbalsta piešķiršanu, kura nolūks ir sasniegt mērķus, kas līdzīgi mērķiem, kuri izvirzīti minētajā nodaļā. Tomēr 1. punktu piemēro šādam atbalstam.”

(35)

Saskaņā ar EK Līguma 87. panta 1. punktu ir aizliegts atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences traucējumus, dodot priekšroku atsevišķiem uzņēmumiem vai atsevišķu preču ražošanai, ciktāl šāda palīdzība iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(36)

Minētā atbalsta shēma tika finansēta no Vācijas federālās zemes Reinzemes-Pfalcas rajonu un viena pagasta līdzekļiem. Ar šo atbalstu ir iespējams radīt konkurences traucējumus (5) un ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm (6).

V.1.   Vīnkopju un vīnkopības uzņēmumu veicināšana, piešķirot subsīdijas akciju iegādei un procentu maksājumiem

(37)

Noteikti vīnkopji un vīnkopības uzņēmumi Reinzemē-Pfalcā ar reģionālo iestāžu atbalstu ir ieguvuši vīndaru apvienību akcijas, tātad par akcijām maksājuši pazeminātu cenu (skatīt iepriekš 15. apsvērumu). Summa, kura tika atņemta no parastās akciju cenas, parasti būtu jāmaksā pircējiem. Tāpēc tā ir šo uzņēmumu tieša ekonomiskā priekšrocība, kas finansēta no valsts līdzekļiem.

(38)

Subsīdijas procentu maksājumiem līdz 4,95 % apjomā, kas atsevišķiem vīnkopjiem un vīnkopības uzņēmumiem tika piešķirtas par šādu pirkumu (skatīt iepriekš 17. apsvērumu), arī ir šo lauksaimnieku ekonomiskās priekšrocības, kas tika finansētas no valsts līdzekļiem.

(39)

Tāpēc ir jāpiemēro EK Līguma 87. panta 1. punkts.

(40)

Tālāk (V.3. iedaļā) tiks pārbaudīts, vai attiecībā uz iepriekš minēto veicināšanu ir piemērojams Kopienas pamatnostādņu par valsts atbalstu lauksaimniecības nozarē (7) (turpmāk tekstā “lauksamniecības pamatnostādnes”) 9. punkts par atbalstu ražošanas jaudas apturēšanai.

V.2.   Vīndaru apvienību veicināšana

(41)

Komisija apstiprina savu vēstulē par oficiālas izmeklēšanas procedūras uzsākšanu pausto viedokli, ka vīndaru apvienību darbība tika veicināta, sniedzot atbalstu vīnkopjiem un vīnkopības uzņēmumiem apvienības akciju iepirkšanai. Atbalsts akciju iegūšanai bija ierobežots uz noteiktām atzītām vīndaru apvienībām (skatīt iepriekš 10. apsvērumu). Vīnkopjiem un vīnkopības uzņēmumiem akcijas bija jāpatur piecus gadus.

(42)

Saskaņā ar Vācijas iestāžu viedokli vīna tirgus restrukturizācija bija neizbēgama. Lai gan vīnkopji būtu varējuši iegūt vīndaru apvienību akcijas, jo akciju cena nebija ļoti augsta, šīs strukturālās pārmaiņas nenotika, līdz kamēr netika uzsākta reģionālo un komunālo iestāžu atbalsta shēma.

(43)

Salīdzinot ar citiem uzņēmumiem vīna ražošanas un vīna tirdzniecības nozarē, šīs vīndaru apvienības varēja paaugstināt savu kapitālu un likviditāti un gūt papildu ienākumus, ja tām papildus pievienojās uzņēmējsabiedrības, kuras varēja iegūt akcijas par pazeminātām cenām vai ar atbalstu procentu maksājumiem. Vēl viena vīndaru apvienību priekšrocība bija vīnkopju saistības, nopērkot subsidētās akcijas, piegādāt tām visas vīnogas vai vīnogu misu un vīnu, kā arī apturēt vīna pagrabu iekārtu darbību.

(44)

Šajā sakarā ir lietderīgi citēt Eiropas Kopienu Tiesas sprieduma Lietā C-156/98 Komisija pret Vāciju  (8) 26. punktu:

“Priekšrocība, kas tiek netieši nodrošināta EStG [likuma par ienākuma nodokli] 52. panta 8. punktā minētajiem uzņēmumiem, ir dalībvalsts atteikšanās no tiem nodokļu ieņēmumiem, kurus tā parasti saņemtu, jo šī atteikšanās ieguldītājiem ir devusi iespēju iegūt dalību šajos uzņēmumos ar izdevīgākiem nodokļu nosacījumiem.”

(45)

Šis spriedums tika apstiprināts Pirmās instances tiesas Lietas T-93/02 Confédération nationale du Crédit Mutuel pret Komisiju  (9) 95. punktā:

“…lai nepieciešamības gadījumā varētu konstatēt ar valsts resursu palīdzību [radītās] iejaukšanās pastāvēšanu par labu uzņēmumam, kas no tā ir tiešais ieguvējs. Rezultātā no EKL 87. panta 2. punkta a) apakšpunkta izriet, ka atbalstiem, kas tiek piešķirti individuālajiem patērētājiem, ir sociāls raksturs un tie ietilpst EKL 87. panta 1. punkta piemērošanas jomā. Tāpat fakts, ka dalībvalsts atsakās no nodokļu ieņēmumiem, var norādīt uz valstisku resursu tiešu novirzīšanu, ko var kvalificēt kā atbalstu par labu tiem komersantiem, kam nodokļu priekšrocība nav tieši piešķirta (Eiropas Kopienu Tiesas 2000. gada 19. septembra spriedums Lietā C-156/98 Vācija/Komisija, Krājums 2000., I-6857, 24. – 28. punkts.).”

(46)

Ņemot vērā iepriekš citēto tiesu praksi, Komisija nolemj, ka atbalsts vīnkopjiem un vīnkopības uzņēmumiem akciju iepirkšanai konkrētās vīndaru apvienībās un to paturēšana vismaz piecus gadus ir bijis par iemeslu vīndaru apvienību kapitāla palielināšanai, kas citādi nebūtu notikusi. Šādu akciju iepirkšana ar valsts atbalstu ir valsts līdzekļu netieša nodošana vīndaru apvienībām. Vīndaru apvienību kapitāla izrietošā palielināšanās ir netieša ekonomiskā priekšrocība, kas nav vīnkopjiem un vīnkopības uzņēmumiem piešķirta priekšrocība, un jāuzskata par citu valsts atbalstu.

(47)

Tāpēc ir jāpiemēro EK Līguma 87. panta 1. punkts.

V.3.   Izņēmumi atbilstīgi EK Līguma 87. panta 2. un 3. punktam

(48)

Ir jāpārbauda, vai var piemērot kādu no izņēmumiem vai atbrīvojumiem atbalsta pamata aizliegumā atbilstīgi EK Līguma 87. panta 1. punktam.

(49)

Pēc pieejamās informācijas nav piemērojami EK Līguma 87. panta 2. punkta un 87. panta 3. punkta a), b) un d) apakšpunkta izņēmuma nosacījumi, jo runa nav ne par

palīdzību, kas veicina ekonomikas attīstību apgabalos, kuros dzīves līmenis ir ārkārtīgi zems vai kur valda liels bezdarbs; ne arī par

palīdzību, kas veicina kāda svarīga projekta īstenojumu visas Eiropas interesēs vai novērš nopietnus traucējumus kādas dalībvalsts tautsaimniecībā; vai par

palīdzību, kas veicina kultūru un kultūras mantojuma saglabāšanu, ja tāda palīdzība neiespaido tirdzniecības apstākļus un konkurenci Kopienā tiktāl, lai šī palīdzība būtu pretrunā kopējām interesēm.

(50)

Tāpēc vienīgais iespējami piemērojamais izņēmuma apstāklis ir 87. panta 3. punkta c) apakšpunktā noteiktais apstāklis.

Atbalsta piemērotība vīnkopjiem un vīnkopības uzņēmumiem

(51)

Vācijas iestādes 2002. gada 13. februāra vēstulē ierosināja novērtēt šo pasākumu, pamatojoties uz lauksaimniecības pamatnostādņu 9. punktu.

(52)

Atbilstīgi 9. punktam atbalstus ražošanas jaudas apturēšanai var piešķirt, ja tie ir savienojami ar citiem Kopienas tiesību aktiem ražošanas jaudas samazināšanas jomā un atbilst šādiem nosacījumiem.

a)

Atbalsts ir jāpiešķir attiecīgās nozares vispārējās interesēs, un tam jābūt ierobežotam laikā.

b)

Atbalsta saņēmējam ir jādod atbilstīgs ieguldījums no savas puses, kas parasti ir stingrs un galīgs lēmums, attiecīgās ražošanas jaudas pārtraukt faktiski un apturēt neatgriezeniski.

c)

Ir jāizslēdz iespēja, ka atbalsts kalpo grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai.

d)

Nedrīkst būt pārmērīga kompensācija par produkcijas vērtības zudumu un par turpmākajiem ienākumu zaudējumiem. Vismaz puse atbalsta pasākumu izmaksu ir jāsedz no attiecīgās nozares ieguldījumiem, un proti, vai nu ar brīvprātīgiem ieguldījumiem, vai ar piespiedu nodevām.

e)

Nedrīkst piešķirt atbalstus, kas ietekmētu kopējās tirgus organizācijas mehānismus.

Pie a) Nozares vispārējās interesēs

(53)

Šķiet, ka atbalstam ir pozitīva ietekme, pateicoties lauksaimniecības produkcijas koncentrācijai, un tas ir devis zināmu cenu situācijas stabilizēšanos lejamā vīna tirgū. Atbalsts bija ierobežots uz Reinzemes-Pfalcas trīs lauku rajoniem un vienu pagastu. Bernkasteles-Vitlihas rajona pārvaldes pamatnostādnēs bija paredzēts atbalsts konkrētas asociācijas – Moselland – akciju iepirkšanai. Kohemas-Cellas rajona pārvaldes pamatnostādnēs bija paredzēti līdzīgi nosacījumi, kā rezultātā atbalsts praktiski tika piešķirts tikai asociācijas Moselland akcijām. Trīres-Zārburgas rajona pārvaldes un Šveihas teritoriālās korporācijas pamatnostādnes bija nevis īpaši attiecinātas uz konkrētu uzņēmumu, bet gan atbalstīja asociācijas, t.i., vīndaru apvienības, kas bija atzītas saskaņā ar Vācijas Tirgus struktūras likumu. Privāti uzņēmumi, kas nodarbojās ar vīna ražošanu vai vīna tirdzniecību un neatbilda iepriekš minētajiem nosacījumiem, nevarēja arī piedalīties pasākumā. Shēmas maksimālais ilgums bija ierobežots uz četriem gadiem.

(54)

Atbilstīgi lauksaimniecības pamatnostādņu 9.6. punktam ir jādara pieejami atbalsta pasākumi attiecīgās nozares visu tirgus dalībnieku ražošanas jaudas apturēšanai. Kā izklāstīts iepriekš, šo nosacījumu nevar uzskatīt par izpildītu. Komisija turklāt ir saņēmusi kāda tirgus dalībnieka sūdzību, kurā norādīts, ka konkrētu asociāciju veicināšana saistībā ar šo pasākumu nekādā gadījumā nav vīna nozares vispārējās interesēs, jo privāti uzņēmumi, kas nodarbojas ar vīna ražošanu vai vīna tirdzniecību, nevarēja piedalīties šajā pasākumā.

Pie b) Ieguldījums no savas puses

(55)

Vācijas iestādes ir paziņojušas, ka atbalsts ir vīna darītavu ražošanas jaudas apturēšanas pasākums. To pamatoja ar faktu, ka lauksaimnieki apņēmās nodot visas vīnogas vai vīnogu misu un vīnu vīndaru apvienībai, un tāpēc ilgtermiņā tika apturētas to ražošanas jaudas vīna pagrabu nozarē.

(56)

Atbilstīgi lauksaimniecības pamatnostādņu 9.2. punktam atbalstus ražošanas jaudas apturēšanai var apstiprināt tikai tad, ja tie ir paredzēti nozares pārstrukturizēšanas programmā, kurai ir skaidri noteikti mērķi un termiņi. Minētais pasākums tika veikts bez šādas pārstrukturizēšanas programmas izstrādes.

(57)

Atbilstīgi lauksaimniecības pamatnostādņu 9.4. punktam atbalsta saņēmējam ir jādod atbilstīgs ieguldījums no savas puses, kas parasti ir stingrs un galīgs lēmums attiecīgās ražošanas jaudas pārtraukt faktiski un apturēt neatgriezeniski. Atbalsta saņēmējam ir jāsniedz juridiski saistoša apņemšanās, ka apturēšana ir galīga un neatsaucama. Vācijas iestādes ir norādījušas, ka vīnkopji nav juridiski saistoši apstiprinājuši pašu ražošanas jaudas apturēšanu. Saistībā ar vīna ražošanu apņemšanās nodot vīnogas, vīnogu misu un vīnu ir līdzvērtīga šādu ražošanas jaudu apturēšanai, bet tikai piecu gadu ilga laika posmā, uz kuru attiecas apņemšanās. Tāpēc Komisija nolemj, ka šis nosacījums nav izpildīts.

Pie c) Nekāds atbalsts grūtībās nonākušiem uzņēmumiem

(58)

Šis nosacījums atbalsta pamatnostādnēs nav skaidri definēts.

Pie d) Nekāda pārmērīga kompensācija un nozares ieguldījums

(59)

Lauksaimniecības pamatnostādņu 9.6. punktā noteikts, ka atbalsta summa tiek stingri ierobežota uz aktīvu vērtības zaudējumu izlīdzināšanu, pieskaitot veicināšanas maksājumu, kas nedrīkst pārsniegt 20 % no aktīvu vērtības. Turklāt lauksaimniecības pamatnostādņu 9.7. punktā paredzēts, ka vismaz puse šādu atbalsta pasākumu izmaksu ir jāsedz no attiecīgās nozares ieguldījumiem, un proti, vai nu ar brīvprātīgiem ieguldījumiem, vai ar piespiedu nodevām.

(60)

Vācijas iestādes nav iesniegušas precīzus aprēķinus par vīnkopības uzņēmumu aktīvu vērtības zaudējumu apmēriem (ja tādi vispār ir). Tāpēc pašlaik nevar izslēgt, ka ir pārmērīga kompensācija par zaudējumiem un ka atbalsts pārsniedz 50 % no atbalsta pasākuma faktiskajām izmaksām. Tāpēc Komisija uzskata, ka šis nosacījums nav izpildīts.

Pie e) Kopējā tirgus organizācija

(61)

Atbalsta pasākums neietekmē vīna kopējās tirgus organizācijas mērķus.

(62)

Tā kā vīnkopjiem un vīnkopības uzņēmumiem piešķirtais atbalsts saskaņā ar iepriekš minēto pamatojumu nav saderīgs ar lauksaimniecības pamatnostādņu 9. punktu, šis atbalsts ir darbības atbalsts, kas nav saderīgs ar kopējo tirgu.

(63)

Nav piemērojams neviens cits attaisnojuma pamatojums saskaņā ar EK Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu.

Atbalsta piemērotība vīndaru apvienībām

(64)

Attiecībā uz vīndaru apvienībām Komisija lauksaimniecības nozarē atbalsta tādu vīndaru apvienību veidošanos, kurās apvienojušies lauksaimnieki, lai koncentrētu piedāvājumu un pielāgotu produkciju tirgus prasībām. Valsts atbalstu var piešķirt šādas organizācijas dibināšanai (lauksaimniecības pamatnostādņu 10.5. punkts) vai, ja ievērojami paplašināšanās šādas organizācijas darbības joma saistībā ar jauniem ražojumiem vai jaunām nozarēm (lauksaimniecības pamatnostādņu 10.6. punkts). Šajā gadījumā nav izpildīts neviens no šiem nosacījumiem.

(65)

Atbilstīgi lauksaimniecības pamatnostādņu 10.8. punktam vīndaru apvienībām piešķirtie atbalsti, kas nav paredzēti tieši dibināšanas izmaksām, piemēram, ieguldījumiem, ir jānovērtē atbilstīgi šādu atbalstu noteikumiem. Tā kā konkrētais pasākums ir tikai vīndaru apvienību kapitāla palielināšana, nav sniegts ieguldījums, un tāpēc šo punktu nevar izmantot kā pamatojumu piemērotības novērtēšanai.

(66)

Iepriekš minētā pamatojuma dēļ vīndaru apvienībām piešķirtais atbalsts nav saderīgs ar lauksaimniecības pamatnostādņu 10. punktu. Tāpēc tas ir darbības atbalsts, kas nav saderīgs ar kopējo tirgu.

(67)

Nav piemērojams neviens cits attaisnojuma pamatojums saskaņā ar EK Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu.

V.4.   De minimis atbalsts vīndaru apvienībām un vīnkopības uzņēmumiem

(68)

Komisijas pieredze rāda, ka uz ļoti mazām atbalsta summām, kas piešķirtas, pamatojoties uz noteiktiem nosacījumiem, neattiecas EK Līguma 87. panta 1. punkta nosacījumi.

(69)

Saskaņā ar Regulu Nr. 1860/2004 atbalsti, kas nepārsniedz maksimālo summu EUR 3 000 vienam atbalsta saņēmējam trīs gadu laikā, ja šāda atbalsta kopsumma vienlaikus ir ierobežota uz 0,3 % no gada lauksaimniecības produkcijas vērtības, neietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm, nerada vai nedraud radīt konkurences traucējumus, un tāpēc uz tiem neattiecas EK Līguma 87. panta 1. punkts.

(70)

Atbilstīgi Regulas Nr. 1860/2004 5. pantam to piemēro arī atbalstiem, kas piešķirti pirms tās stāšanās spēkā, ja tiek izpildīti 1. un 3. pantā paredzētie nosacījumi.

(71)

Ar 1. pantu regulas piemērošanu ierobežo uz lauksaimniecības nozari. Šis atbalsts attiecas uz vīna tirdzniecību. Minētās regulas 1. panta a) līdz c) daļas ierobežojumi nav piemērojami.

(72)

Tāpēc šie pasākumi līdz maksimālajai summai EUR 3 000 apmērā nav atbalsts, jo nav izpildīti visi EK Līguma 87. panta 1. punkta nosacījumi. Lai izvairītos no dubultas uzskaites, šis ierobežojums ir jāpiemēro tikai vīnkopības uzņēmumu līmenī.

(73)

Iepriekš minēto iemeslu dēļ Komisija uzskata, ka atbalsta piešķiršana akciju iegādei līdz maksimālajai summai EUR 3 000 apmērā nav atbalsts, ja tiek izpildīti Regulas Nr. 1860/2004 nosacījumi. Jebkura summa, kas pārsniedz šo slieksni atbalsta saņēmēju vīnkopju un vīnkopības uzņēmumu līmenī, kopumā ir atbalsts.

VI.   SECINĀJUMI

(74)

Komisija nolemj, ka saskaņā ar šo pasākumu piešķirtās subsīdijas un atbalsti procentu maksājumu segšanai ir darbības atbalsts, uz ko neattiecas neviens no vispārīgā atbalsta aizlieguma izņēmuma nosacījumiem un kas tāpēc nav saderīgs ar kopējo tirgu. Komisija arī uzskata, ka Vācija konkrēto pasākumu ir veikusi nelikumīgi.

(75)

Ja nelikumīgi piešķirts valsts atbalsts tiek atzīts par nesaderīgu ar kopējo tirgu, šādu atbalstu parasti atgūst no saņēmēja, lai pēc iespējas atjaunotu to konkurences pozīciju, kāda bija pirms atbalsta piešķiršanas.

(76)

Lēmums attiecas uz konkrēto shēmu, un tas jāizpilda nekavējoties, ieskaitot atbalsta atgūšanu atbilstīgi 14. pantam Padomes 1999. gada 22. marta Regulā (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (10).

(77)

Lai novērstu vīnkopju un vīnkopības uzņēmumu, kā arī vīndaru apvienību tiešu vai netiešu veicināšanu, bet vienlaikus izvairītos no atbalsta dubultas uzskaites, Vācijai ir jāatgūst atbalsts no tiem uzņēmumiem, kam tika samaksāti valsts līdzekļi. Uz vīndaru apvienību atbalsta atgūšanas saistībām tomēr neattiecas iespēja, ka vīnkopjiem un vīnkopības uzņēmumiem līdz EUR 3 000 apmērā piešķirts atbalsts nav atbalsts EK Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē, ja ir izpildīti Regulas Nr. 1860/2004 nosacījumi. Jebkura summa, kas pārsniedz šo slieksni atbalsta saņēmēja vīnkopja un vīnkopības uzņēmuma līmenī, kopumā ir atbalsts un ir jāatgūst no tās vīndaru apvienības, kuras akcijas galīgais atbalsta saņēmējs ir ieguvis.

(78)

Šis lēmums tomēr neskar iespēju attiecīgajām vīndaru apvienībām pieprasīt atbilstošo summu no vīnkopjiem un vīnkopības uzņēmumiem vai arī izmantot citus tiesiskos līdzekļus, ja valsts tiesību aktos šāda iespēja ir paredzēta.

(79)

Kohemas-Cellas rajonā attiecībā uz atbalstiem procentu maksājumu segšanai no vīnkopjiem un vīnkopības uzņēmumiem atgūstamā atbalsta apmēram jāatbilst viņu saņemtajam atbalstam procentu maksājumu segšanai. Uz vīnkopju un vīnkopības uzņēmumu atbalsta atgūšanas saistībām tomēr neattiecas iespēja, ka vīnkopjiem un vīnkopības uzņēmumiem līdz EUR 3 000 apmērā piešķirts atbalsts nav atbalsts EK Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē, ja ir izpildīti Regulas Nr. 1860/2004 nosacījumi. Jebkura summa, kas pārsniedz šo slieksni atbalsta saņēmēja vīnkopja un vīnkopības uzņēmuma līmenī, kopumā ir atbalsts un ir jāatgūst pilnā apmērā.

(80)

Šis lēmums tomēr neskar iespēju attiecīgajiem vīnkopjiem un vīnkopības uzņēmumiem izmantot citus tiesiskos līdzekļus attiecībā pret vīndaru apvienībām, ja valsts tiesību aktos šāda iespēja ir paredzēta,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Valsts atbalsta shēma tiešu subsīdiju vai procentu maksājumu segšanas atbalsta veidā vīnkopjiem un vīnkopības uzņēmumiem par ieguldījumiem vīndaru apvienību akcijās un tiešu subsīdiju veidā par labu vīndaru apvienībām, ko, neievērojot EK Līguma 88. panta 3. punktu, Vācija veikusi nelikumīgi, nav saderīga – neskarot 2. panta nosacījumus – ar kopējo tirgu.

2. pants

Šā lēmuma 1. pantā minētie atbalsti, ko Vācijas Federatīvā Republika piešķīrusi atbalsta saņēmējiem, nav valsts atbalsti, ja tie atbilst Regulas Nr. 1860/2004 nosacījumiem.

3. pants

1.   Divu mēnešu laikā pēc šā lēmuma pieņemšanas dienas Vācijas Federatīvā Republika informē visus šīs valsts atbalsta shēmas izmantošanā iesaistītos vīnkopības uzņēmumus un vīndaru apvienības par Komisijas lēmumu, ka 1. pantā minētā valsts atbalsta shēma nav saderīga ar kopējo tirgu.

2.   Vācijas Federatīvā Republika veic visus vajadzīgos pasākumus, lai atgūtu no vīnkopības uzņēmumiem vai attiecīgā gadījumā no vīndaru apvienībām 1. pantā minēto un atbalsta saņēmējiem nelikumīgi piešķirto atbalstu, neskarot 2. panta noteikumus vai sekojošās pretenzijas saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Vācijas Federatīvā Republika divu mēnešu laikā pēc šā lēmuma paziņošanas informē Komisiju par šo atbalsta saņēmēju identitāti, individuāli piešķirtā atbalsta summu un šo summu noteikšanas metodēm.

3.   Atgūšana notiek nekavējoši un saskaņā ar valsts tiesību aktos noteikto procedūru, kas ļauj tūlītēji un efektīvi izpildīt lēmumu.

4.   Atgūstamajā atbalstā ietver procentus par visu laika posmu, sākot no dienas, kad atbalsts pirmo reizi nodots atbalsta saņēmēju rīcībā, līdz tā faktiskajai atgūšanas dienai.

5.   Procentu likmi aprēķina atbilstīgi V nodaļas nosacījumiem Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regulā (EK) Nr. 794/2004, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 659/1999, ar kuru nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK Līguma 93. panta piemērošanai.

4. pants

Vācijas Federatīvā Republika divu mēnešu laikā pēc šā lēmuma paziņošanas informē Komisiju par jau veiktajiem un plānotajiem īstenošanas pasākumiem. Vienlaikus Vācija iesniedz visus dokumentus, kuri pierāda, ka ir uzsākta atbalsta atgūšanas procedūra no šā nelikumīgā atbalsta saņēmējiem.

5. pants

Šis lēmums ir adresēts Vācijas Federatīvajai Republikai.

Briselē, 2006. gada 7. jūnijā.

Komisijas vārdā –

Komisijas locekle

MARIANN FISCHER BOEL


(1)  OV C 267, 6.11.2003., 2. lpp.

(2)  Skatīt 1. zemsvītras piezīmi.

(3)  OV L 325, 28.10.2004., 4. lpp.

(4)  OV L 179, 14.7.1999., 1. lpp., Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2165/2005 (OV L 345, 28.12.2005., 1. lpp.).

(5)  Saskaņā ar Eiropas Kopienu Tiesas praksi viena uzņēmuma konkurences situācijas uzlabošanās, pamatojoties uz valsts atbalstu, vispārīgi nozīmē konkurences traucējumu attiecībā pret konkurējošiem uzņēmumiem, kuri nesaņem šādu atbalstu (Spriedums C-730/79, Philip Morris, Krājums 1980., 2 671. lpp., 11. un 12. punkts).

(6)  Vācijas lauksaimniecības produktu Kopienas iekšējā tirdzniecība vīna nozarē 1999. gadā bija 10 364 000 miljoni hektolitru importā un 1 881 900 miljoni hektolitru eksportā. Nav pieejami atsevišķi dati par Reinzemi-Pfalcu (avots: Vācijas statistikas pārvalde).

(7)  OV C 232, 12.8.2000., 19. lpp.

(8)  Lieta C-156/98, Vācija pret Komisiju, Krājums 2000., I-/6857, 26. punkts.

(9)  Lieta T-93/02, Confédération nationale du Crédit Mutuel pret Komisiju, vēl nav publicēta krājumā, 95. punkts.

(10)  OV L 83, 27.3.1999., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu.


6.2.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 32/64


KOMISIJAS LĒMUMS

(2006. gada 28. augusts)

par nolīguma noslēgšanu starp Japānas valdību un Eiropas Atomenerģijas kopienu par sadarbību kodolenerģijas izmantošanā nemilitāros nolūkos

(2007/58/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 101. panta otro daļu,

ņemot vērā Padomes 2006. gada 27. februāra lēmumu, ar ko tiek apstiprināts Komisijas noslēgtais nolīgums starp Japānas valdību un Eiropas Atomenerģijas kopienu par sadarbību kodolenerģijas izmantošanā nemilitāros nolūkos,

tā kā ir jāapstiprina nolīgums starp Japānas valdību un Eiropas Atomenerģijas kopienu par sadarbību kodolenerģijas izmantošanā nemilitāros nolūkos,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. pants

Ar šo Eiropas Atomenerģijas kopienas vārdā apstiprina nolīgumu starp Japānas valdību un Eiropas Atomenerģijas kopienu par sadarbību kodolenerģijas izmantošanā nemilitāros nolūkos.

Nolīguma teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

Enerģētikas komisārs Kopienas vārdā sniedz Nolīguma 17. panta 1. punktā paredzēto paziņojumu.

Briselē, 2006. gada 28. augusts.

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Andris PIEBALGS


6.2.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 32/65


NOLĪGUMS

starp Japānas valdību un Eiropas Atomenerģijas kopienu par sadarbību kodolenerģijas izmantošanā mierīgiem nolūkiem

JAPĀNAS VALDĪBA UN EIROPAS ATOMENERĢIJAS KOPIENA (TURPMĀK TEKSTĀ “KOPIENA”),

vēlēdamies turpināt un turpmāk attīstīt ilgtermiņa stabilu sadarbību mierīgā un ar sprādzienierīcēm nesaistītā kodolenerģijas izmantošanā, kas dotu labumu Japānai, Kopienai un trešām pusēm, balstoties uz savstarpēja ieguvuma un savstarpīguma principu;

atzīstot, ka Japāna, Kopiena un tās dalībvalstis ir sasniegušas salīdzinoši augstu līmeni kodolenerģijas mierīgā izmantošanā un drošībā, kas panākts ar atbilstošiem likumiem un noteikumiem attiecībā uz veselību, drošumu, kodolenerģijas mierīgu izmantošanu un vides aizsardzību;

vēloties arī izstrādāt vienošanos par ilgtermiņa sadarbību mierīgā un ar sprādzienierīcēm nesaistītā kodolenerģijas izmantošanā prognozējamā un praktiskā veidā, ņemot vērā to attiecīgo kodolenerģijas programmu vajadzības un veicinot tirdzniecību, pētniecību un attīstību, un citas sadarbības darbības starp Japānu un Kopienu;

no jauna apstiprinot Japānas valdības, Kopienas un tās dalībvalstu valdību stingro apņemšanos attiecībā uz kodolieroču neizplatīšanu, ieskaitot saistīto drošības kontroles un eksporta kontroles režīmu stiprināšanu un efektīvu pielietošanu, saskaņā ar kuriem būtu jāveic sadarbība kodolenerģijas mierīgas izmantošanas jomā starp Japānu un Kopienu;

no jauna apstiprinot Japānas valdības, Kopienas un tās dalībvalstu valdību atbalstu Starptautiskās atomenerģijas aģentūras (turpmāk tekstā “Aģentūra”) mērķiem un tās drošības kontroles sistēmai un vēlēšanos veicināt vispārēju 1968. gada 1. jūlija Līguma par kodolieroču neizplatīšanu (turpmāk tekstā “Neizplatīšanas līgums”) ievērošanu;

ievērojot, ka kodoldrošības kontroles pasākumi tiek piemēroti visās Kopienas dalībvalstīs saskaņā ar 1957. gada 25. marta Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu (turpmāk tekstā “Euratom līgums”);

atzīstot kodolmateriālu, aprīkojuma un ar kodolenerģijas izmantošanu nesaistītu materiālu brīvas aprites principu Kopienā, ko paredz Euratom līgums un

atzīstot arī augsta līmeņa pārredzamības nozīmi attiecībā uz plutonija pārvaldību, lai samazinātu kodolieroču izplatīšanas risku un nodrošinātu darbinieku, sabiedrības un vides aizsardzību,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO:

1. pants

Definīcijas

Šajā nolīgumā izmantoti šādi termini:

(a)

Termins “Puses” nozīmē Japānas valdību un Kopienu. Termins “Puse” nozīmē vienu no iepriekšminētajām “Pusēm”.

(b)

Abas termina “Kopiena” nozīmes:

(i)

juridiska persona, kas izveidota saskaņā ar Euratom līgumu un

(ii)

teritorijas, uz kurām attiecas Euratom līgums.

(c)

Termins “personas” nozīmē jebkuru fizisku personu, uzņēmumu vai citu organizāciju, kuras darbību regulē atbilstošie likumi un noteikumi Pušu attiecīgajā teritoriālajā jurisdikcijā, taču neietver Puses.

(d)

Termins “attiecīgā iestāde” Japānas valdības gadījumā nozīmē valdības aģentūru, ko noteikusi Japānas valdība, un Kopienas gadījumā – Eiropas Komisiju vai citu līdzīgu iestādi, par ko Kopiena jebkurā laikā var rakstiski paziņot Japānas valdībai.

(e)

Termins “neklasificēta informācija” nozīmē informāciju, kurai nav uzlikta drošības klasifikācija, ko izdara kāda no Pusēm vai individuāla Kopienas dalībvalsts.

(f)

Termins “kodolmateriāls” nozīmē

(i)

“izejmateriālu”, proti, urānu, kas satur dabā sastopamu izotopu maisījumu; ar 235.izotopu noplicinātu urānu; toriju; visas iepriekš minētās vielas metāla, sakausējumu, ķīmisku savienojumu vai koncentrātu formā; jebkuru citu materiālu, kas sastāv no vienas vai vairākām iepriekšminētām vielām ar tādu koncentrācijas pakāpi, kādu Aģentūras valde nosaka saskaņā ar 1956. gada 26. oktobra Aģentūras statūtu XX pantu (turpmāk tekstā “Statūti”), un par kuru abu pušu atbilstošās iestādes rakstiskā formā sniedz viena otrai savu piekrišanu; citu materiālu, ko Aģentūras valde nosaka saskaņā ar statūtu XX pantu un par kuru abu pušu atbilstošās iestādes rakstiskā formā sniedz viena otrai savu piekrišanu.

(ii)

“speciālo skaldmateriālu”, proti, plutoniju; urānu-233; ar 233. vai 235.izotopu bagātinātu urānu; jebkuru materiālu, kas satur vienu vai vairākus no iepriekšminētajiem materiāliem; un citu materiālu, ko Aģentūras valde nosaka saskaņā ar Statūtu XX pantu un par kuru abu pušu atbilstošās iestādes rakstiskā formā sniedz viena otrai savu piekrišanu. “Speciālā skaldmateriāla” definīcija neietver “izejmateriālu”.

(g)

Termins “paaugstināta riska kodolmateriāls” nozīmē atdalītu plutoniju (ieskaitot plutoniju, ko satur jaukto oksīdu degviela) vai urānu, kas līdz vairāk kā 20 % bagātināts ar 235.izotopu un/vai urānu-233.

(h)

Termins “aprīkojums” nozīmē iekārtu, mašīnu vai mēraparatūru vai tās galvenās sastāvdaļas, kas ir īpaši projektētas vai izgatavotas izmantošanai kodolenerģijas izmantošanas darbībās un kas ir noteiktas šā nolīguma A Pielikuma A daļā.

(i)

Termins “ar kodolenerģijas izmantošanu nesaistīts materiāls” nozīmē smago ūdeni vai jebkuru citu materiālu, kas ir piemērots izmantošanai kodolreaktorā, lai palēninātu liela ātruma neitronus un palielinātu turpmākas pārveidošanās iespējamību, kā noteikts šā nolīguma A Pielikuma B daļā.

(j)

Termins “kodolmateriāls, kas atgūts vai izgatavots kā blakusprodukts” nozīmē speciālo skaldmateriālu, kas iegūts no kodolmateriāla, nodota saskaņā ar šo nolīgumu, vai iegūta vienā vai vairākos procesos no saskaņā ar šo nolīgumu nodota kodolreaktora un tā iekārtu izmantošanas un, ja Japānas valdība un Eiropas Komisija pēc konsultācijām starp Eiropas Komisiju un attiecīgo Kopienas dalībvalsts valdību rakstiski vienojas pirms tā nodošanas, jebkuru citu aprīkojumu, kas noteikts šā nolīguma A Pielikuma A daļā un kuru ir paredzēts nodot saskaņā ar šo nolīgumu.

2. pants

Sadarbības joma

1.   Puses sadarbojas šā nolīguma ietvaros, lai veicinātu un sekmētu tirdzniecību, pētniecību un attīstību kodolenerģijas jomā, un citas darbības starp Japānu un Kopienu mierīgai un ar sprādzienierīcēm nesaistītai kodolenerģijas izmantošanai savstarpējās ražotāju, kodoldegvielas cikla nozares, uzņēmumu, pētniecisko un attīstības institūtu un patērētāju interesēs, ievērojot neizplatīšanas principus.

2.   Puses sadarbojas šādos veidos:

a)

jebkura no Pusēm vai pilnvarotās personas var piegādāt un saņemt no otras Puses vai pilnvarotām personām kodolmateriālus, aprīkojumu un ar kodolenerģijas izmantošanu nesaistītus materiālus ar tādiem nosacījumiem, par kuriem piegādātājs un saņēmējs var vienoties;

b)

jebkura no Pusēm vai pilnvarotās personas var sniegt kodoldegvielas cikla pakalpojumus un citus pakalpojumus šā nolīguma izpratnē vai saņemt šādus pakalpojumus no otras Puses vai pilnvarotām personām ar tādiem nosacījumiem, par kuriem piegādātājs un saņēmējs var vienoties;

c)

Puses veicina savstarpēju sadarbību un sadarbību starp personām, apmainoties ar ekspertiem. Kad sadarbībai saskaņā ar šo nolīgumu ir nepieciešama ekspertu apmaiņa, Puses atvieglo ekspertu iebraukšanu un uzturēšanos Japānā un Kopienā;

d)

Puses veicina piegādi un apmaiņu ar neklasificētu informāciju, par ko var vienoties savstarpēji, starp personām vai starp kādu no Pusēm un personām;

e)

Puses var sadarboties un veicināt savstarpēju sadarbību un sadarbību starp personām citos veidos, kurus Puses uzskata par atbilstošiem.

3.   Sadarbība, kas noteikta iepriekšminētajā 1. un 2. punktā, ir pakļauta šā nolīguma noteikumiem un attiecīgajiem starptautiskajiem nolīgumiem, likumiem un noteikumiem, kas ir spēkā Japānā un Kopienā.

3. pants

Nolīguma priekšmets

1.   Kodolmateriāli, ko Japāna un Kopiena nodevusi viena otras rīcībā neatkarīgi no tā, vai tas ir veikts tieši vai caur trešu valsti, kļūst par šā nolīguma priekšmetu brīdī, kad tie ir nokļuvuši saņēmējas Puses teritoriālajā jurisdikcijā, ja vien piegādātāja Puse ir rakstiski paziņojusi saņēmējai Pusei par paredzēto nodošanu un saņēmēja Puse ir rakstiski apliecinājusi, ka šie materiāli tiek uzskatīti par šā nolīguma priekšmetu un ka piedāvātais saņēmējs, ja tā nav saņēmēja Puse, ir pilnvarota persona saņēmējas Puses teritoriālajā jurisdikcijā.

2.   Aprīkojums un ar kodolenerģijas izmantošanu nesaistītie materiāli, ko Japāna un Kopiena nodevusi viena otras rīcībā neatkarīgi no tā, vai tas ir veikts tieši vai caur trešu valsti, kļūst par šā nolīguma priekšmetu brīdī, kad tie ir nokļuvuši saņēmējas Puses teritoriālajā jurisdikcijā, ja vien:

(a)

nodošanas gadījumā no Japānas uz Kopienu Japānas valdība vai nodošanas gadījumā no Kopienas uz Japānu attiecīgā Kopienas dalībvalsts valdība vai, attiecīgi, Eiropas Komisija ir nolēmusi, ka šādu priekšmetu nodošana notiek šā nolīguma ietvaros;

(b)

piegādātāja Puse ir rakstiski paziņojusi saņēmējai Pusei par paredzēto nodošanu un saņēmēja Puse ir rakstiski apliecinājusi, ka šie priekšmeti tiek uzskatīti par šā nolīguma priekšmetu un ka piedāvātais saņēmējs, ja tā nav saņēmēja Puse, ir pilnvarota persona saņēmējas Puses teritoriālajā jurisdikcijā.

3.   Rakstiskie paziņojumi un apstiprinājumi, kas pieprasīti saskaņā ar 1. un 2. punktu, tiek sagatavoti saskaņā ar procedūrām, kas minētas šā nolīguma 14. pantā.

4.   Kodolmateriāli, aprīkojums un ar kodolenerģijas izmantošanu nesaistīti materiāli, kas ir pakļauti šim nolīgumam, turpina būt šā nolīguma priekšmets, līdz brīdim, kad:

(a)

šie priekšmeti tiek pārvietoti ārpus saņēmējas Puses teritoriālās jurisdikcijas saskaņā ar šā nolīguma attiecīgajiem noteikumiem;

(b)

Puses vienojas, ka šie priekšmeti vairs netiek uzskatīti par šā nolīguma priekšmetu;

(c)

kodolmateriālu gadījumā saskaņā ar drošības kontroles pārtraukšanas noteikumiem, kas atrodami šā nolīguma 8. panta 1. punktā minētajos attiecīgajos nolīgumos, ir noteikts, ka kodolmateriāli ir patērēti vai atšķaidīti tādā veidā, ka tie vairs nav izmantojami kodolenerģijas izmantošanas darbībās, uz kurām attiecas drošības kontroles pasākumi, vai tie ir kļuvuši praktiski neatgūstami.

4. pants

Sadarbība kodolpētniecības un attīstības jomā

1.   Saskaņā ar šā nolīguma 2. pantu Puses attīsta sadarbību pētniecības un attīstības jomā mierīgai un ar sprādzienierīcēm nesaistītai kodolenerģijas izmantošanai savā starpā vai starp to aģentūrām un attiecībā uz Kopienu tiktāl, ciktāl to aptver Kopienas īpašās programmas. Puses vai, attiecīgi, to aģentūras var atļaut zinātniekiem un organizācijām no visām pētniecības nozarēm, tai skaitā no universitātēm, laboratorijām un privātā sektora, piedalīties šīs sadarbības īstenošanā. Puses veicina arī šāda veida sadarbību starp personām šajā jomā.

2.   Puses slēdz atsevišķu nolīgumu par veicamo pasākumu turpmāku attīstību un sekmēšanu saskaņā ar šo pantu.

5. pants

Nolīguma ieviešana

1.   Šā nolīguma noteikumus ievieš godprātīgi tādā veidā, lai izvairītos no traucēšanas, kavēšanas vai nepiemērotas iejaukšanās kodolenerģijas izmantošanas darbībās Japānā un Kopienā un lai nodrošinātu atbilstību apdomīgas pārvaldības praksei, kas nepieciešama ekonomiskai un drošai to kodolenerģijas izmantošanas darbību vadībai.

2.   Šā nolīguma noteikumi nav izmantojami, lai iegūtu komerciālas vai rūpnieciskas priekšrocības vai kavētu Pušu vai pilnvaroto personu vietējo vai starptautisko komerciālo vai rūpniecisko interešu īstenošanu, kā arī lai kavētu Pušu vai Kopienas dalībvalstu valdību kodolenerģijas politikas īstenošanu, traucētu mierīgu un ar sprādzienierīcēm nesaistītu kodolenerģijas izmantošanas veicināšanu, traucētu saskaņā ar šo nolīgumu noteikto priekšmetu vai priekšmetu apriti, par kuriem tiek paziņots saskaņā ar šo nolīgumu, vai nu Pušu attiecīgajā teritoriālajā jurisdikcijā vai starp Japānu un Kopienu.

3.   Ar kodolmateriāliem, kas ir šā nolīguma priekšmets un kas tiek ir izmantoti sajaukšanas procesos, kur tie zaudē savu identitāti vai tiek uzskatīts, ka tie to zaudēs, konversijas, degvielas ražošanas, bagātināšanas vai atkārtotas pārstrādes procesā, rīkojas, balstoties uz aizvietojamības un proporcionalitātes principiem.

4.   Ieviešot šā nolīguma noteikumus, Japāna, Kopiena un tās dalībvalstis rīkojas saskaņā ar Kodoldrošības konvencijas noteikumiem, kas stājās spēkā 1996. gada 24. oktobrī.

6. pants

Intelektuālais īpašums

Puses nodrošina šā nolīguma ietvaros radītā intelektuālā īpašuma un nodotās tehnoloģijas atbilstošu un efektīvu aizsardzību saskaņā ar attiecīgajiem starptautiskajiem nolīgumiem, likumiem un noteikumiem, kas ir spēkā Japānā un Eiropas Kopienās vai to dalībvalstīs.

7. pants

Mierīga izmantošana

1.   Sadarbību šā nolīguma ietvaros veic tikai mierīgiem un ar sprādzienierīcēm nesaistītiem nolūkiem.

2.   Kodolmateriālus, aprīkojumu un ar kodolenerģijas izmantošanu nesaistītos materiālus, kas nodoti saskaņā ar šo nolīgumu, un kodolmateriālus, kas atgūti vai izgatavoti kā blakusprodukts, nedrīkst izmantot citiem nolūkiem, izņemot mierīgus, kā arī tos nedrīkst lietot jebkurā kodolsprādzienierīcē, jebkādu kodolsprādzienierīču pētījumos vai attīstībā.

8. pants

Aģentūras un Euratom kodoldrošības kontrole

1.   Šā nolīguma ietvaros noteiktās sadarbības īstenošanai, attiecīgi, ir nepieciešama kodoldrošības kontroles ieviešana no Kopienas puses saskaņā ar Euratom līgumu un apstiprinājums par kodoldrošības kontroles ieviešanu no Aģentūras puses saskaņā ar šādiem nolīgumiem par drošības kontroli:

(a)

Nolīgums starp Japānas valdību un Aģentūru, īstenojot III panta 1. un 4. punktu Līgumā par kodolieroču neizplatīšanu, kas parakstīts 1977. gada 4. martā (turpmāk tekstā “Nolīgums par drošības kontroli ar Japānu”), ko papildina Papildprotokols, kas parakstīts 1998. gada 4. decembrī;

(b)

Nolīgums starp Austrijas Republiku, Beļģijas Karalisti, Dānijas Karalisti, Igaunijas Republiku, Somijas Republiku, Vācijas Federatīvo Republiku, Grieķijas Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Nīderlandes Karalisti, Portugāles Republiku, Spānijas Karalisti, Zviedrijas Karalisti, Slovākijas Republiku, Kopienu un Aģentūru, īstenojot III panta 1. un 4. punktu Līgumā par kodolieroču neizplatīšanu (turpmāk tekstā “Nolīgums par drošības kontroli starp Kopienas dalībvalstīm, izņemot Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti un Francijas Republiku”), ko papildina Papildprotokols, kas parakstīts 22, 1998. gada 22. septembrī un kas turpmāk grozīts;

(c)

Nolīgums starp Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, Kopienu un Aģentūru par drošības kontroles piemērošanu Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē saistībā ar Līgumu par kodolieroču neizplatīšanu, kas parakstīts 1976. gada 6. septembrī (turpmāk tekstā “Nolīgums par drošības kontroli ar Apvienoto Karalisti”), ko papildina Papildprotokols, kas parakstīts 1998. gada 22. septembrī;

(d)

Nolīgums starp Franciju, Kopienu un Aģentūru par drošības kontroles pasākumu īstenošanu Francijā, kas parakstīts 1978. gada 27. jūlijā (turpmāk tekstā “Nolīgums par drošības kontroli ar Franciju”), ko papildina Papildprotokols, kas parakstīts 1998. gada 22. septembrī.

2.   Kodolmateriāli, kas nodoti saskaņā ar šo nolīgumu, un kodolmateriāli, kas atgūti vai izgatavoti kā blakusprodukts:

(a)

kamēr atrodas Japānā, tiek pakļauti Aģentūras drošības kontrolei saskaņā ar Nolīgumu par drošības kontroli ar Japānu;

(b)

kamēr atrodas Kopienā, tiek pakļauti drošības kontrolei, kuru īsteno Kopiena saskaņā ar Euratom līgumu un, attiecīgajos gadījumos, Aģentūras drošības kontrolei saskaņā ar Nolīgumu par drošības kontroli starp Kopienas dalībvalstīm, izņemot Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti un Francijas Republiku, Nolīgumu par drošības kontroli ar Apvienoto Karalisti vai Nolīgumu par drošības kontroli ar Franciju noteikumiem.

3.   Gadījumā, ja jebkādu apstākļu dēļ Aģentūra nepiemēro drošības kontroli, kā tas ir noteikts augstākminētajā 2. punktā, Puses nekavējoties savstarpēji konsultējas, lai veiktu korekcijas pasākumus, un šādu korekcijas pasākumu neesamības gadījumā bez kavēšanās veic pasākumus, kas atbilst Aģentūras drošības kontroles principiem un procedūrām, un nodrošina efektivitāti un kontroli, kas ir līdzvērtīga tai, kuru bija paredzēts nodrošināt, īstenojot 2. punktā noteikto drošības kontroli.

9. pants

Tālāknodošana

1.   Kodolmateriālus, aprīkojumu un ar kodolenerģijas izmantošanu nesaistītus materiālus, kas nodoti saskaņā ar šo nolīgumu, un kodolmateriālus, kas atgūti vai izgatavoti kā blakusprodukts, nedrīkst nodot tālāk ārpus saņēmējas Puses teritoriālās jurisdikcijas, izņemot piegādātājas Puses teritoriālo jurisdikciju, ja vien saņēmējai Pusei ir nodrošinātas garantijas attiecībā uz šā nolīguma B Pielikuma izpildīšanu atbilstošā veidā vai ja šādu garantiju neesamības gadījumā tiek iepriekš iegūta piegādātājas Puses rakstiska piekrišana.

2.   Papildus augstākminētā 1. punkta noteikumu ievērošanai saskaņā ar šo nolīgumu bez iepriekš iegūtas piegādātājas Puses rakstiskas piekrišanas ārpus saņēmējas Puses teritoriālās jurisdikcijas, izņemot piegādātājas Puses teritoriālo jurisdikciju, nedrīkst nodot tālāk šādus priekšmetus:

(a)

paaugstināta riska kodolmateriālus;

(b)

aprīkojumu smagā ūdens bagātināšanai, atkārtotai pārstrādei vai ražošanai,

izņemot gadījumu, ja priekšmetus nododot no Japānas uz Kopienu, tie būs pakļauti atbilstošiem divpusējiem nolīgumiem par sadarbību kodolenerģijas mierīgai izmantošanai starp Japānas valdību un saņēmējas trešās valsts valdību vai, ja priekšmetus nododot no Kopienas uz Japānu, saņēmēja trešā valsts ir iekļauta sarakstā, ko sastāda Kopiena, un saņēmēja Puse sniedz piegādātājai Pusei paziņojumu par šādu tālāknodošanu.

10. pants

Pārredzamība

Puses apmainās ar informāciju par saskaņā ar šo nolīgumu nodoto kodolmateriālu, aprīkojuma un ar kodolenerģijas izmantošanu nesaistītu materiālu drošu un efektīvu pārvaldību.

11. pants

Fiziskā aizsardzība

1.   Kodolmateriāliem, kas nodoti saskaņā ar šo līgumu, un kodolmateriāliem, kas atgūti vai izgatavoti kā blakusprodukts, Japānas valdība, Kopienas dalībvalstu valdības un, atbilstošā gadījumā, Eiropas Komisija piemēro fiziskās aizsardzības pasākumus saskaņā ar kritērijiem, ko tās ir individuāli pieņēmušas un kas nodrošina aizsardzību vismaz tajā līmenī, kas noteikts šā nolīguma C Pielikumā.

2.   Attiecībā uz kodolmateriālu starptautisko pārvadāšanu saskaņā ar šo nolīgumu Japāna, Kopienas dalībvalstis un, atbilstošā gadījumā, Eiropas Komisija rīkojas saskaņā ar Starptautisko konvenciju par kodolmateriālu fizisko aizsardzību, kas stājās spēkā 1987. gada 8. februārī un kurai tās ir pievienojušās.

12. pants

Pašreizējie nolīgumi

1.   Šā nolīguma noteikumi tiek uzskatīti par papildinājumu noteikumiem, kas iekļauti Nolīgumā starp Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes valdību un Japānas valdību par sadarbību kodolenerģijas mierīgai izmantošanai, kas parakstīts 1998. gada 25. februārī, un noteikumiem, kas iekļauti Nolīgumā starp Japānas valdību un Francijas Republikas valdību par sadarbību kodolenerģijas mierīgai izmantošanai, kas parakstīts 1972. gada 26. februārī un kas grozīts saskaņā ar 1990. gada 9. aprīļa Protokolu starp tām pašām Pusēm, un, atbilstošā gadījumā, tie ir primāri attiecībā pret iepriekšminētajos divpusējos nolīgumos iekļautajiem noteikumiem.

2.   Šā panta 1. punktā minētajos divpusējos nolīgumos Japānas valdībai, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes valdībai vai Francijas Republikas valdībai noteiktās tiesības un pienākumi, kas ir ārpus tiem, kurus nosaka šis nolīgums, tiks arī turpmāk ieviesti minēto divpusējo nolīgumu ietvaros.

3.   Neatkarīgi no šā nolīguma 3. panta 1. punkta noteikumiem šā nolīguma noteikumi attiecas uz kodolmateriāliem, kas ir nodoti starp Japānu un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti un starp Japānu un Francijas Republiku saskaņā ar divpusējiem nolīgumiem, atsauce uz kuriem ir iekļauta šā panta 1. punktā, pirms šā nolīguma stāšanās spēkā.

4.   Neatkarīgi no šā nolīguma 3. panta 1. punkta noteikumiem šā nolīguma noteikumi attiecas uz kodolmateriāliem, kas ir nodoti starp Japānu un Kopienas dalībvalstīm, kas nav Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karaliste vai Francijas Republika, pirms šā nolīguma stāšanās spēkā, ja Puses vienojas, ka šie kodolmateriāli būs šā nolīguma priekšmets.

13. pants

Apturēšana un pārtraukšana

1.   Ja Kopiena, kāda no tās dalībvalstīm vai Japāna jebkurā laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā:

(a)

pārkāpj šā nolīguma 7., 8., 9. vai 11. punkta noteikumus vai šķīrējtiesas lēmumus, kas minēti šā nolīguma 15. pantā, vai

(b)

izbeidz vai materiāli pārkāpj kādu no šā nolīguma 8. panta 1. punktā minētajiem drošības nolīgumiem, kas noslēgti ar Aģentūru,

Japānas valdībai vai Kopienai attiecīgi ir tiesības pilnībā vai daļēji pārtraukt turpmāku sadarbību šā nolīguma ietvaros vai pārtraukt šo nolīgumu un pieprasīt atgriezt jebkurus kodolmateriālus, kas nodoti saskaņā ar šo nolīgumu.

2.   Ja Kopiena vai kāda no Kopienas dalībvalstīm, kas nav Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karaliste un Francijas Republika, uzspridzina kodolsprādzienierīci, Japānas valdībai ir tiesības rīkoties saskaņā ar šā panta 1. punktā noteikto.

3.   Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karaliste vai Francijas Republika uzspridzina kodolsprādzienierīci, izmantojot jebkādu kodolmateriālu, kas nodots saskaņā ar šo nolīgumu, Japānas valdībai ir tiesības rīkoties saskaņā ar šā panta 1. punktā noteikto.

4.   Ja Japāna uzspridzina kodolsprādzienierīci, Kopienai ir tiesības rīkoties saskaņā ar šā panta 1. punktā noteikto.

5.   Pirms kāda no Pusēm sper soļus virzienā uz sadarbības pilnīgu vai daļēju pārtraukšanu saskaņā ar šo nolīgumu vai nolīguma darbības pārtraukšanu, vai kodolmateriālus atgriešanas pieprasīšanu, Puses konsultējas par korektīvu pasākumu veikšanu un, atbilstošā gadījumā, ņemot vērā vajadzību izveidot citas šādas atbilstošas vienošanās, kuras var būt vajadzīgas, rūpīgi izvērtē turpmāko:

(a)

šādas darbības sekas;

(b)

vai fakti, kas lika pieņemt šādus pasākumus, netika radīti ar nolūku.

6.   Atbilstoši šim pantam piešķirtās tiesības tiek izmantotas tikai tad, ja otra Puse nepieņem korektīvos pasākumus atbilstīgā laika posmā pēc konsultācijām.

7.   Ja jebkura no Pusēm izmanto tai dotās tiesības pieprasīt atgriezt jebkuru kodolmateriālu, kas nodots saskaņā ar šo nolīgumu, tā kompensē otrai Pusei vai attiecīgajām personām to patieso tirgus vērtību.

14. pants

Darbības procedūras

Pušu attiecīgās iestādes izstrādā un, ja nepieciešams, groza darbības procedūras, kas paredzētas šā nolīguma noteikumu efektīvai ieviešanai.

15. pants

Apspriešanās un šķīrējtiesa

1.   Ar nolūku veicināt sadarbību šā nolīguma ietvaros Puses pēc vienas no Pušu pieprasījuma var savstarpēji konsultēties ar diplomātisko kanālu vai citu konsultatīvo forumu starpniecību.

2.   Ja rodas jebkāds jautājums attiecībā uz šā nolīguma interpretāciju vai piemērošanu, Puses pēc vienas no Pušu pieprasījuma savstarpēji konsultējas.

3.   Ja visas domstarpības, kas rodas interpretējot vai piemērojot šo nolīgumu, neizdodas atrisināt ar sarunu, starpniecības, samierināšanas vai citu procedūru palīdzību, Puses var vienoties par to iesniegšanu šķīrējtiesas tribunālam, kurš sastāv no trīs šķīrējtiesnešiem, kurus ieceļ atbilstoši šā punkta noteikumiem. Katra Puse ieceļ vienu šķīrējtiesnesi, kas var būt Japānas vai Kopienas dalībvalsts pilsonis, un šie divi šādi izraudzītie šķīrējtiesneši ievēl trešo, kas ir kādas citas valsts – ne Japānas, ne Kopienas dalībvalsts – pilsonis un kas ir šķīrējtiesas tribunāla priekšsēdētājs. Ja trīsdesmit dienu laikā no dienas, kad iesniegts šķīrējtiesas pieprasījums, kāda no Pusēm nav izraudzījusi šķīrējtiesnesi, kāda no Pusēm var pieprasīt, lai šķīrējtiesnesi ieceļ Starptautiskās Tiesas priekšsēdētājs. Šo pašu procedūru piemēro tad, ja 30 dienu laikā pēc otrā šķīrējtiesneša nozīmēšanas vai iecelšanas nav ievēlēts trešais šķīrējtiesnesis, ņemot vērā, ka šādā veidā ieceltais trešais šķīrējtiesnesis nedrīkst būt Japānas vai Kopienas dalībvalsts pilsonis. Šķīrējtiesas tribunāla locekļu vairākums sastāda kvorumu, un visu lēmumu pieņemšanā nepieciešama divu šķīrējtiesnešu līdzdalība. Šķīrējtiesas procesu nosaka tribunāls. Tribunāla lēmumi ir saistoši Pusēm.

16. pants

Pielikumu statuss

Pielikumi ir šā nolīguma neatņemama sastāvdaļa. Tos var mainīt saskaņā ar Japānas valdības un Eiropas Komisijas abpusēju rakstisku piekrišanu, neveicot grozījumus šajā nolīgumā.

17. pants

Stāšanās spēkā un darbības ilgums

1.   Šis nolīgums stājas spēkā trīsdesmitajā dienā pēc dienas, kad notika Pušu apmainīšanās ar diplomātiskajām notām, kurās tās viena otru informē, ka to attiecīgās iekšējās procedūras, kas ir vajadzīgas, lai šis nolīgums stātos spēkā, ir pabeigtas, un tas ir spēkā trīsdesmit gadus (1).

Šis nolīgums tiek automātiski pagarināts uz piecus gadus ilgiem termiņiem, ja vien jebkura no Pusēm rakstiski nepaziņo otrai Pusei par nolīguma pārtraukšanu ne vēlāk kā sešus mēnešu pirms līguma termiņa izbeigšanās dienas.

2.   Neatkarīgi no daļējas vai pilnīgas turpmākas sadarbības pārtraukšanas šā nolīguma ietvaros vai nolīguma pārtraukšanas jebkura iemesla dēļ, šā nolīguma 7., 8., 9. un 11. panta noteikumi paliek spēkā.

Šis nolīgums un tā pielikumi ir sagatavoti divos eksemplāros dāņu, holandiešu, angļu, somu, franču, vācu, grieķu, itāļu, japāņu, portugāļu, spāņu un zviedru valodā. Neatbilstību gadījumā nolīguma angļu un japāņu valodā sagatavotajām versijām ir augstāks spēks nekā versijām citās valodās.

TO APLIECINOT, apakšā parakstījušies attiecīgi Japānas valdības un Eiropas Atomenerģijas kopienas pilnvarotie ir parakstījuši šo Nolīgumu.

Briselē, 2006. šā gada 24. februāris.

Japānas valdības vārdā:

T. KAWAMURA

Eiropas Atomenerģijas Kopienas vārdā:

A. PIEBALGS


(1)  Apmaiņa ar diplomātiskajām notām notika 2006. gada 20. novembrī. Saskaņā ar šā nolīguma noteikumiem spēkā stāšanās diena ir 2006. gada 20. decembris.


A PIELIKUMS

A daļa

1.

Kodolreaktori un to iekārtas

Kodolreaktori, kas spēj darboties, uzturot kontrolētu, pašuzturošu kodoldalīšanās ķēdes reakciju, izņemot nulles jaudas reaktorus, t.i., reaktorus, kuru plutonija ražošanas projektētā jauda nepārsniedz 100 gramus gadā.

2.

Kodolreaktora korpuss

Metāla tvertnes vai to galvenās daļas, kas īpaši konstruētas vai sagatavotas, lai tajās atrastos kodolreaktora aktīvā zona, kā arī attiecīgie reaktora iekšējie komponenti, kas noteikti 8. punktā.

3.

Kodolreaktora degvielas iekraušanas un izkraušanas mašīnas

Degvielas elementa manipulācijas iekārta, kas speciāli radīta vai sagatavota, lai iekrautu vai izkrautu degvielu kodolreaktorā, kas noteikts 1. punktā še iepriekš.

4.

Kodolreaktora kontroles stieņi un aprīkojums

Īpaši projektēti vai sagatavoti stieņi, to atbalsta vai balstiekārtas, stieņu piedziņas mehānismi vai stieņu vadības caurules, lai regulētu kodolreakcijas procesu reaktorā, kas noteikts 1. punktā še iepriekš.

5.

Kodolreaktora spiediena caurules

Caurules, kas īpaši projektētas vai sagatavotas, lai tajās ievietotu degvielas elementus un primāro dzesētāju pie darba spiediena, kas pārsniedz 50 atmosfēras.

6.

Cirkonija caurules

Cirkonija un tā sakausējumi cauruļu vai cauruļu bloku formā un daudzumos, kas pārsniedz 500 kg jebkurā periodā 12 mēnešos un kas īpaši projektētas vai sagatavotas lietošanai kodolreaktorā, kas noteikts 1. punktā še iepriekš.

7.

Primārā dzesētāja sūkņi

Sūkņi, kas īpaši projektēti vai sagatavoti, lai nodrošinātu primārā dzesētāja cirkulāciju kodolreaktoros, kas noteikti 1. punktā še iepriekš.

8.

Kodolreaktora iekšējie komponenti

Kodolreaktora iekšējie komponenti, kas īpaši projektēti vai sagatavoti, lai lietotu kodolreaktorā, kas noteikts 1. punktā še iepriekš, arī aktīvās zonas balsti, degvielas kanāli, termiskais vairogs, starpsienas, aktīvās zonas režģu plāksnes un difūzeru plates.

9.

Siltummaiņi

Siltummaiņi (tvaika ģeneratori) kas īpaši projektēti vai sagatavoti lietošanai 1. punktā noteiktā kodolreaktora primārajā dzesētāja shēmā.

10.

Neitronu detektori un mērinstrumenti

Iekārtas, kas ir īpaši projektētas vai sagatavotas neitronu detektēšanai vai to plūsmas mērīšanai 1. punktā noteiktā reaktora aktīvajā zonā.

11.

Iekārtas kodoldegvielas ar samazinātu radioaktivitāti elementu pārstrādei un īpaši tām projektēts vai sagatavots aprīkojums.

12.

Iekārtas kodolreaktora degvielas elementu ražošanai un īpaši tām projektēts vai sagatavots aprīkojums.

13.

Iekārtas urāna izotopu atdalīšanai un īpaši tām projektēts vai sagatavots aprīkojums, kas nav analītiski instrumenti.

14.

Iekārtas smagā ūdens, deiterija un deiterija savienojumu ražošanai un īpaši tām projektēts vai sagatavots aprīkojums.

15.

Iekārtas urāna un plutonija pārvēršanai izmantošanai degvielas elementu ražošanā un urāna izotopu atdalīšanai, kā tas ir noteikts 12. un 13. punktā še iepriekš, un īpaši tām projektēts vai sagatavots aprīkojums.

B daļa

1.

Deiterijs un smagais ūdens

Deiterijs, smagais ūdens (deiterija oksīds) vai jebkurš cits deiterija savienojums, kurā deiterija attiecība pret ūdeņraža atomiem pārsniedz 1:5 000, izmantošanai kodolreaktorā, kā tas ir noteikts A daļas 1. punktā, tādos daudzumos, kas pārsniedz 200 kg deiterija atomu jebkurā periodā 12 mēnešos.

2.

Kodolkvalitātes grafīts

Grafīts, kurš satur mazāk par 5 miljonajām daļām bora ekvivalenta un kura blīvums lielāks par 1,50g/cm3, izmantošanai kodolreaktorā, kā tas ir noteikts A daļas 1. punktā, tādos daudzumos, kas pārsniedz 30 metriskās tonnas jebkurā periodā 12 mēnešos.


B PIELIKUMS

(i)

Tālāknodotie priekšmeti saņēmējā trešā valstī tiks izmantoti tikai mierīgiem un ar sprādzienierīcēm nesaistītiem nolūkiem.

(ii)

Ja saņēmējā trešā valsts ir valsts, kuras rīcībā nav kodolieroču, uz visiem kodolmateriāliem šajā valstī ir un tiks attiecināta Aģentūras īstenotā kodoldrošības kontrole.

(iii)

Gadījumā, ja kodolmateriāli ir tālāknodoti, uz kodolmateriāliem saņēmējā trešā valstī tiks attiecināta Aģentūras drošības kontrole.

(iv)

Gadījumā, ja kodolmateriāli ir tālāknodoti, saņēmējā trešā valstī tiks uzturēti atbilstoši kodolmateriālu fiziskās aizsardzības pasākumi vismaz tajā līmenī, kas noteikts C Pielikumā.

(v)

Tālāknodotie priekšmeti netiks turpmāk tālāknodoti ārpus saņēmējas trešās valsts citai valstij, ja vien pēdējā nodrošina garantijas, kas līdzvērtīgas B Pielikumā noteiktajām.


C PIELIKUMS

Fiziskās aizsardzības līmeņi

Fiziskās aizsardzības līmeņiem kodolmateriālu lietošanā, glabāšanā un transportēšanā, par kuriem ir panākta vienošanās un kurus jānodrošina Japānas valdībai, Kopienas dalībvalstu valdībām un, attiecīgi, Eiropas Komisijai saskaņā ar klātpievienotajā tabulā sniegto klasifikāciju, jāsatur vismaz šādi aizsardzības raksturlielumi:

III KATEGORIJA

Lietošana un glabāšana teritorijā, kurai ir kontrolēta pieeja.

Transportēšana, ievērojot īpašus piesardzības pasākumus, tai skaitā iepriekšēju vienošanos starp nosūtītāju, saņēmēju un pārvadātāju un iepriekšēju vienošanos starp subjektiem, kas pakļauti piegādātājas un saņēmējas valsts jurisdikcijai un regulēšanai, attiecīgi, starptautiska pārvadājuma gadījumā nosakot laiku, vietu un procedūras atbildības nodošanai par pārvadājumu.

II KATEGORIJA

Lietošana un glabāšana aizsargātā teritorijā, kurai ir kontrolēta pieeja, t.i., teritorija, kuru pastāvīgi uzrauga apsardze vai elektroniskas ierīces, kurai apkārt atrodas fiziska barjera ar ierobežotu ieeju skaitu, kas tiek atbilstoši kontrolētas, vai jebkura teritorija, kurai ir līdzvērtīgs fiziskās aizsardzības līmenis.

Transportēšana, ievērojot īpašus piesardzības pasākumus, tai skaitā iepriekšēju vienošanos starp nosūtītāju, saņēmēju un pārvadātāju un iepriekšēju vienošanos starp subjektiem, kas pakļauti piegādātājas un saņēmējas valsts jurisdikcijai un regulēšanai, attiecīgi, starptautiska pārvadājuma gadījumā nosakot laiku, vietu un procedūras atbildības nodošanai par pārvadājumu.

I KATEGORIJA

Kodolmateriāli, kas atrodas šajā kategorijā, no nesankcionētas lietošanas ir jāaizsargā ar īpaši uzticamām sistēmām šādā veidā:

Lietošana un glabāšana īpaši aizsargātā teritorijā, t.i., teritorijā, kas noteikta attiecībā uz II kategoriju; papildus tam teritorijai ir ierobežota pieeja personām, kuru uzticamība ir noteikta, un to uzrauga apsargi, kas atrodas ciešā saziņā ar attiecīgām reaģēšanas iestādēm. Šajā kontekstā veikto pasākumu mērķis būtu noteikt un novērst jebkādu uzbrukumu, nesankcionētu pieeju vai nesankcionētu pārvietošanu, kas attiecas uz attiecīgo kodolmateriālu.

Transportēšana, ievērojot īpašus piesardzības pasākumus, kā tas ir noteikts II un III kategorijas kodolmateriāliem, un papildus tam pastāvīgā eskorta uzraudzībā un pie nosacījumiem, kas nodrošina ciešu saziņu ar attiecīgām reaģēšanas iestādēm.

Tabula

Kodolmateriālu kategorijas

Kodolmateriāls

Forma

I kategorija

II kategorija

III kategorija

1.

Plutonijs (1)

Neapstarots (2)

2 kg vai vairāk

Mazāk kā 2 kg, bet vairāk nekā 500 g

500 g vai mazāk (3)

2.

Urāns-235

Neapstarots (2)

 

 

 

urāns, kas līdz 20 % vai vairāk bagātināts ar 235.izotopu

5 kg vai vairāk

Mazāk kā 5 kg bet vairāk nekā 1 kg

1 kg vai mazāk (3)

urāns, kas līdz 10 %, bet mazāk kā 20 % bagātināts ar 235.izotopu

 

10 kg vai vairāk

Mazāk nekā 10 kg (3)

urāns, kas bagātināts virs dabīgā, bet mazāk kā par 10 % ar 235.izotopu (4)

 

 

10 kg vai vairāk

3.

Urāns-233

Neapstarots (2)

2 kg vai vairāk

Mazāk nekā 2 kg, bet vairāk nekā 500 g

500 g vai mazāk (3)

4.

Kodoldegviela ar samazinātu radioaktivitāti

 

 

Vājināts vai dabīgais urāns, torijs vai maz bagātināta degviela (satur mazāk nekā 10 % skaldmateriāla) (5)  (6)

 


(1)  Plutonijs, kurā plutonija-238 izotopu koncentrācija pārsniedz 80 %, nav iekļaujams.

(2)  Kodolmateriāls, kas nav apstarots reaktorā, vai kodolmateriāls, kas ir apstarots reaktorā, taču kura radiācijas līmenis ir vienāds ar vai mazāks nekā 1 Gy/h (100 radi/h) vienā neaizsegtā metrā.

(3)  Vajadzētu atbrīvot mazāk nekā radioloģiski nozīmīgu daudzumu, bet to būtu jāaizsargā saskaņā ar apdomīgu pārvaldības praksi.

(4)  Dabīgais urāns, vājinātais urāns, torijs un urāna daudzums, kas bagātināts par mazāk kā 10 %, kas neiekļaujas III kategorijā, būtu jāaizsargā saskaņā ar apdomīgas pārvaldības praksi.

(5)  Kaut gan tiek ieteikts šis aizsardzības līmenis, atbilstoši Japānas valdības, Kopienas dalībvalstu un Eiropas Komisijas ziņā ir pēc konkrēto apstākļu izvērtēšanas noteikt citu fiziskās aizsardzības kategoriju.

(6)  Citai degvielai, kas saskaņā ar tās oriģinālā skaldmateriāla saturu pirms apstarošanas tiek klasificēta I vai II kategorijā, var samazināt kategoriju par vienu līmeni, ja tās degvielas radiācijas līmenis pārsniedz 1 Gy/h(100 radi/h) vienā neaizsegtā metrā.


6.2.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 32/76


KOMISIJAS LĒMUMS

(2006. gada 26. septembris)

par Nīderlandes piešķirto valsts atbalstu uzņēmumam Holland Malt BV

(izziņots ar dokumenta numuru K(2006) 4196)

(Autentisks ir tikai teksts holandiešu valodā)

(2007/59/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 88. panta 2. punkta pirmo daļu,

pēc tam, kad ieinteresētās personas ir aicinātas iesniegt savus apsvērumus (1) saskaņā ar iepriekš minēto pantu, un ņemot vērā šos apsvērumus,

tā kā:

I.   PROCEDŪRA

(1)

Par pasākumu ir paziņots atbilstīgi EK Līguma 88. panta 3. punktam 2004. gada 31. marta vēstulē, kas reģistrēta 2004. gada 6. aprīlī.

(2)

Komisija 2004. gada 1. jūnija, 2004. gada 12. augusta un 2005. gada 16. februāra vēstulēs lūdza Nīderlandi sniegt sīkāku informāciju. Uz Komisijas jautājumiem Nīderlande sniedza atbildes 2004. gada 5. jūlija, 2004. gada 17. decembra un 2005. gada 15. marta vēstulēs, kas reģistrētas attiecīgi 2004. gada 7. jūlijā, 2005. gada 3. janvārī un 2005. gada 23. martā.

(3)

Komisija 2005. gada 5. maija vēstulē informēja Nīderlandi par savu lēmumu attiecībā uz šo atbalsta pasākumu uzsākt EK Līguma 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru.

(4)

Komisijas lēmums uzsākt minēto procedūru ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2). Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt savus apsvērumus par attiecīgo atbalsta pasākumu.

(5)

Nīderlande 2005. gada 10. jūnija vēstulē iesniedza vairākus apsvērumus.

(6)

Komisija saņēma apsvērumus no ieinteresētajām personām un nosūtīja tos Nīderlandei, dodot tai iespēju atbildēt; Nīderlandes apsvērumus Komisija saņēma 2005. gada 14. oktobra vēstulē.

II.   ATBALSTA PASĀKUMA APRAKSTS

(7)

Nīderlande ir nolēmusi piešķirt subsīdiju uzņēmumam Holland Malt BV saskaņā ar reģionālo ieguldījumu shēmu “Reģionālie ieguldījumu projekti _ 2000” (turpmāk tekstā _ “IPR shēma”). Šo reģionālo ieguldījumu shēmu Komisija apstiprināja 2003. gadā. (3) Komisija 2002. gada 18. februārī apstiprināja arī minētās shēmas grozījumu (4), saskaņā ar kuru IPR shēmu piemēroja Līguma I pielikumā norādīto lauksaimniecības produktu pārstrādes un tirdzniecības nozarēm.

(8)

Šī lieta attiecas uz subsīdiju Holland Malt BV ieguldījumu projektam. Holland Malt BV (turpmāk tekstā _ “Holland Malt”) ir alus darītavas Bavaria NV un Ziemeļnīderlandes un Vācijas labības audzētāju kooperatīva Agrifirm kopuzņēmums. Subsīdija ir paredzēta iesala ražotnes celtniecībai Ēmshāvenā (Eemshaven), kas atrodas Ēmsmondas (Eemsmond) apgabalā. Ar šā ieguldījuma palīdzību vienotā ķēdē tiktu integrēti dažādi procesa posmi (iesala miežu uzglabāšana un pārstrāde, iesala ražošana un tirdzniecība).

(9)

Nīderlandes Ekonomikas ministrija no attaisnotajiem ieguldījumiem, kuru summa ir 55 miljoni euro, ir nolēmusi subsidēt 13,5 % bruto (10 % neto) _ maksimāli 7 425 000 euro. Tā kā ir runa par subsīdiju ieguldījumu projektam, ko uzņēmums īsteno Līguma I pielikumā norādīto lauksaimniecības produktu pārstrādes un tirdzniecības nozarē, un projekta attaisnotās izmaksas pārsniedz 25 miljonus euro, atbalsts īpaši jāpaziņo Komisijai atbilstīgi 4.2.6. punktam Kopienas pamatnostādnēs par valsts atbalstu lauksaimniecības nozarē  (5) (turpmāk tekstā _ “Pamatnostādnes”).

(10)

Holland Malt pieņēma lēmumu veikt ieguldījumu pēc tam, kad Nīderlandes valdība 2003. gada 23. decembra vēstulē bija apņēmusies piešķirt subsīdiju. Nīderlandes valdība šīs saistības uzņēmās ar nosacījumu, ka atbalstu apstiprina Eiropas Komisija. Celtniecības darbības Ēmshāvenā Holland Malt uzsāka 2004. gada februārī. Iesala ražotne sāka darbību 2005. gada aprīlī.

(11)

Uzsākot Līguma 88. panta 2. punktā minēto procedūru, Komisija balstījās uz turpmāk norādītajiem apsvērumiem.

(12)

Pēc tam, kad bija konstatēts, ka pasākums šajā posmā, iespējams, ir valsts atbalsts Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē, Komisija veica izmeklēšanu, vai pasākumam ir piemērojama kāda atkāpe, saskaņā ar kuru to varētu uzskatīt par saderīgu ar kopējo tirgu.

(13)

Ņemot vērā pasākuma īpatnības, vienīgā piemērojamā atkāpe ir tā, kas noteikta 87. panta 3. punkta c) apakšpunktā; saskaņā ar šo apakšpunktu atbalstu, kas veicina atsevišķu saimniecisko darbību vai atsevišķu tautsaimniecības jomu attīstību, var uzskatīt par atbilstīgu EK Līgumam, ja šādam atbalstam nav tāda nelabvēlīga ietekme uz tirdzniecības apstākļiem, kas būtu pretrunā vispārējām interesēm.

(14)

Tā kā atbalsts ir saistīts ar ieguldījumu lauksaimniecības produktu pārstrādē un tirdzniecībā, Komisijai bija jāpārbauda, vai ir izpildītas visas Pamatnostādņu 4.2. punktā minētās prasības. Turpmāk norādīto iemeslu dēļ Komisijai radās šaubas par to, vai ir piemērojams Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunkts.

(15)

Pamatnostādņu 4.2.5. punktā ir noteikts, ka ar lauksaimniecības produktu pārstrādi un tirdzniecību saistītiem ieguldījumiem atbalstu nedrīkst piešķirt tad, ja nav pietiekamu pierādījumu tam, ka attiecīgajiem produktiem nav iespējams atrast normālu noieta tirgu. Pamatojoties uz procedūras uzsākšanas brīdī Komisijas rīcībā esošajiem datiem, nevar izslēgt varbūtību, ka iesala tirgū bija jaudas pārpalikums.

(16)

Holland Malt norādīja, ka piegādā “augstākās kvalitātes (premium) iesalu”, ko izmanto “augstākās kvalitātes (premium) alus” ražošanā, un ka šā veida iesala un alus tirgus joprojām paplašinās. Uzsākot procedūru, gan nebija skaidrs, vai “augstākās kvalitātes iesals” un “augstākās kvalitātes alus” ir specifiski produkti, kuru tirgū jaudas pārpalikuma iespējamību varētu izslēgt, vai arī vienkārši mārketingā izmantoti termini.

III.   IEINTERESĒTO PERSONU IESNIEGTIE APSVĒRUMI

(17)

Komisija ir saņēmusi apsvērumus no

Somijas iesala ražotāju apvienības,

Lielbritānijas iesala ražotāju apvienības,

Vācijas iesala ražotāju apvienības,

Francijas iesala ražotāju apvienības,

Dānijas iesala ražotāju apvienības,

ieinteresētās personas, kas iespējama kaitējuma dēļ lūdza neizpaust tās identitāti,

Nīderlandes lauksaimniecības un dārzkopības organizācijas (LTO Nederland),

Agrifirm,

Holland Malt,

Groningenas provinces Nīderlandē.

(18)

Somijas iesala ražotāju apvienība iebilst pret Nīderlandes nodomu piešķirt subsīdiju Holland Malt BV, jo valsts subsīdijas ieguldījumiem iesala ražotnēs izkropļošot konkurenci. Apvienība norāda, ka Kopienas iesala ražošanas nozarē pastāv jaudas pārpalikums aptuveni 1 miljona tonnu apmērā un šā iemesla dēļ turpmākajos gados ražošanas jauda būtu jāsamazina par 10 %. Attiecībā uz argumentu, ka Holland Malt piegādā “augstākās kvalitātes iesalu” ,“augstākās kvalitātes alus” ražošanai, Somijas iesala ražotāju apvienība norāda, ka esošās Kopienas iesala ražotnes jau piegādā tirgum ļoti plašu iesala šķirņu klāstu, tostarp arī “augstākās kvalitātes iesalu”.

(19)

Lielbritānijas iesala ražotāju apvienība ir cieši pārliecināta, ka valsts atbalsts iesala ražotnēm ir kategoriski jāaizliedz. Apvienība norāda uz Eiropas iesala nozari pārstāvošās apvienības Euromalt 2004. gada vēstuli Komisijai, kurā teikts, ka, ņemot vērā gan Kopienas, gan pasaules tirgū esošo iesala ražošanas jaudas pārpalikumu, valsts līdzekļus jaunām iesala ražošanas jaudām nedrīkstētu piešķirt (6). Apvienība norāda, ka dalībvalstu iesala ražošanas jaudu apjoms ir 8,8 miljoni tonnu, bet pieprasījuma apjoms _ aptuveni 5,9 miljoni tonnu. Tādējādi pasaules tirgum, kurā ik gadu pārdod 4,3 miljonus tonnu iesala, Kopiena var piegādāt pāri palikušos 2,9 miljonus tonnu iesala. 2003./2004. tirdzniecības gadā Kopienā tika piešķirtas ievešanas atļaujas par kopā 2,48 miljoniem tonnu iesala. Tirdzniecības gadā, kas beidzās 2005. gada jūnijā, šis rādītājs bija samazinājies līdz 2,22 miljoniem tonnu, atspoguļojot sarežģīto tirgus situāciju un Kopienas iesala ražotāju ierobežotās tirdzniecības iespējas.Pēc Lielbritānijas iesala ražotāju apvienības aplēsēm saražotā iesala pārpalikums Kopienā ir 500 000 tonnas, un sagaidāms tā pieaugums līdz gandrīz 1 miljonam tonnu, ņemot vērā vēl darbību nesākušo ražotņu jaudas un Krievijas un Austrumeiropas pieprasījuma samazināšanos _ šie reģioni jau gandrīz pilnībā spēj apgādāt sevi paši. Lielbritānijas iesala ražotāju apvienība uzskata, ka jaudas pārpalikuma rezultātā iesala tirgus šābrīža cenas ir nokritušās līdz tādam līmenim, ka vairs netiek nosegtas mainīgās izmaksas. Turklāt Lielbritānijas iesala ražotāju apvienība apšauba apgalvojumu, ka jauno Nīderlandes ražotni būvē, lai ražotu augstākās kvalitātes iesalu augstākās kvalitātes produktu tirgiem. Alus ražošanas nozarē ir notikusi būtiska konsolidācija, un lielākā daļa alus darītavu klientu vēlas saņemt tikai augstvērtīgu iesalu, kas atbilst viņu striktajām (un bieži vien vispārējām) specifikācijām un visām ar pārtikas nekaitīgumu saistītajām prasībām. Lielbritānijas iesala ražotāju apvienība uzskata, ka sadalīt iesala tirgu augstākās kvalitātes iesala sektorā un pārējo veidu iesala sektorā nav reāli iespējams.

(20)

Vācijas iesala ražotāju apvienība ir ļoti norūpējusies par Nīderlandes nodomu piešķirt subsīdiju ieguldījumam iesala ražotnes celtniecībā Groningenas provincē. Apvienība norāda, ka eksports no Kopienas uz tradicionālajiem noieta reģioniem, piemēram, Dienvidu puslodes kopējā tirgus valstīm un Krieviju/Ukrainu, ievērojami samazināsies, jo šīs valstis attīsta pašas savu iesala rūpniecību un aizsargā savu tirgu pret importu. Turklāt ļoti izdevīgā situācijā ir aizjūras konkurenti, piemēram, Kanāda un Austrālija, pateicoties tam, ka tās atrodas tuvu vēl augošajiem Tālo Austrumu un Dienvidaustrumu Āzijas alus tirgiem, kā arī šo valstu valdību liberālajai tirdzniecības politikai. Vienlaikus ir vērojama iesala tirdzniecības stagnācija iekšējā tirgū, kā rezultātā Kopienā pastāv jaudas pārpalikums aptuveni 1 miljona tonnu apmērā. Vācijas iesala ražotāju apvienība neuzskata iesala miežu vietējās ražošanas veicināšanu par pietiekamu argumentu. Tā norāda uz to, ka iesala ražotāji jau tagad iepērk visu Nīderlandes iesala miežu produkciju un ka jaunā iesala ražotne Groningenā būs atkarīga no miežu importa.

(21)

Francijas iesala ražotāju apvienība iestājas pret valsts atbalstu jaunām iesala ražotnēm Kopienā. Tā norāda uz Lielbritānijas iesala ražotāju apvienības jau pieminēto Euromalt vēstuli un sniedz tos pašus rādītājus par iesala ražošanu, importu un eksportu. Arī šī apvienība uzskata, ka šobrīd iesalu pārdod par tādām cenām, kas nesedz mainīgās izmaksas. Pēc Francijas iesala ražotāju apvienības domām atbalsts Nīderlandē veiktajam ieguldījumam nav attaisnojams, kā argumentu minot atsevišķu augstvērtīga iesala tirgu, jo šādu augstvērtīgu iesalu pieprasa vairums alus ražotāju. Visbeidzot, Francijas iesala ražotāju apvienība uzskata, ka Kopienā patiesībā vajadzētu slēgt novecojušās iesala ražotnes, lai uzlabotu tirgus nosacījumus.

(22)

Dānijas iesala ražotāju apvienība iebilst pret plānoto subsīdiju uzņēmumam Holland Malt. Apvienība uzskata, ka iesala rūpniecība visā pasaulē ir balstīta uz brīvā tirgus nosacījumiem. Brīvā tirgus raksturīga iezīme ir privātīpašums, un tirgus attīstību veicina uzņēmumu individuāli ieguldījumi iesala nozarē. 7,4 miljonu euro liela subsīdija ieguldījumam, kura kopējā summa ir 55 miljoni euro, izkropļotu konkurenci un radītu nepamatotas salīdzinošās priekšrocības uzņēmumam, kurš šādu subsīdiju saņemtu _ jo īpaši pirmajos gados pēc ražotnes ekspluatācijas uzsākšanas. Dānijas iesala ražotāju apvienība iebilst arī pret argumentu par atšķirību starp “augstākās kvalitātes iesalu” un “parasto iesalu”. Iesals ir vispārējs apzīmējums produktam, kam iespējamas nelielas variācijas, tomēr tam jāatbilst konkrētām alus ražošanas nozares noteiktām kvalitātes normām. Visbeidzot, Dānijas iesala ražotāju apvienība nesaskata ne vietēja, ne reģionāla rakstura iemeslus, kāpēc būtu jāsubsidē ieguldījums Ēmsmondas reģionā, jo uzskata, ka šā Nīderlandes reģiona attīstība ir normāla un tā infrastruktūra ir cieši saistīta ar miežu un iesala piegādes ķēdi.

(23)

Ieinteresētā persona, kas saistībā ar iespējamo kaitējumu lūdza neizpaust tās identitāti, iebilst pret subsīdiju turpmāk aprakstīto iemeslu dēļ. Šī persona pauž viedokli, ka atšķirība starp augstākās kvalitātes iesalu un parasto iesalu ir mākslīgi radīta; tā nesaskata nekādus vietēja vai reģionāla rakstura iemeslus ieguldījuma subsidēšanai un uzskata, ka subsīdijas rezultātā tiktu izkropļota konkurence iesala tirgū, kuram raksturīgs privātīpašums un privātie ieguldījumi.

(24)

Nīderlandes lauksaimniecības un dārzkopības organizācija (LTO Nederland) uzskata, ka Ēmshāvenas iesala ražošanas uzņēmums Holland Malt ir ļoti nozīmīgs reģiona lauksaimniecībai. Iesala ražotnes atrašanās pie ostas un uz iesala un alus tirgus augstvērtīgo produktu segmentu orientētais ražošanas process rada ievērojamas sociālekonomiskās izredzes Ziemeļaustrumu Nīderlandes lauksaimniecības nozarei. Tas veicinās šajā ražošanas procesā izmantojamo graudaugu audzēšanu. Lauksaimnieku audzētie mieži ir daļa no pilnībā reģistrētas un sertificētas ķēdes, kuras galaprodukts ir augstvērtīgs alus. Divas vissvarīgākās šajā reģionā audzētās kultūras ir cietes kartupeļi un cukurbietes. Tomēr Kopienas politikas efektivitātes uzlabošanas un reformas rezultātā šo kultūru audzēšanas apgabals ir samazinājies. Mieži iesala ražošanai būtu viena no nedaudzajām ienesīgajām alternatīvām šīs kultūras audzēšanai. Tāpēc lauksaimnieki ir apņēmušies finansiāli piedalīties Holland Malt darbībā.

(25)

Agrifirm pilnībā atbalsta subsīdijas piešķiršanu Holland Malt. Šis kooperatīvs sadarbojas ar alus darītavu Bavaria kopuzņēmumā Holland Malt, kurš nodrošina iesala miežu audzēšanas, uzglabāšanas un pārstrādes integrētu ķēdi. Agrifirm norāda, ka Holland Malt ražotne un glabātava sniedz vienreizējas iespējas. Iesala miežu audzēšana radīs labākas perspektīvas šā reģiona lauksaimniekiem. Koncentrējoties uz augstākās kvalitātes iesala ražošanas prasībām atbilstošu iesala miežu audzēšanu, reģiona lauksaimnieki var izmantot augstākās kvalitātes alus tirgus sniegtās izaugsmes iespējas. Ņemot vērā priekšrocības no loģistikas viedokļa, ražotnes celtniecība Ēmshāvenā radīs jaunu rūpniecisko darbību Ziemeļnīderlandē. Nīderlandes valdības lēmums piešķirt subsīdiju rada pamatnosacījumus ražotnes ekspluatācijai projekta pirmajos kritiskajos gados.

(26)

Holland Malt norāda, ka ir iespējams atspēkot argumentu par to, ka pastāv atsevišķs augstākās kvalitātes alus un augstākās kvalitātes iesala tirgus. Augstākās kvalitātes iesala tirgū ir viegli rast noietu Holland Malt ražotajam HTST (“high temperature, short time _ augsta temperatūra, īss laika posms”) iesalam. HTST iesals palielina alus garšas, smaržas un dzirkstošuma noturīgumu un līdz ar to arī glabāšanas laiku. Holland Malt norāda uz Minhenes Weihenstephan Universitātes vēstuli, kurā apliecināts, ka patentētā tehnoloģija nodrošina tāda iesala ražošanu, kas skaidri atšķiras no parastā iesala (7). Holland Malt vēstules pielikumā pievienots arī kāda augstākās kvalitātes alus ražotāja atzinums par HTST iesala unikālajām īpašībām. Turklāt HTST iesals piederēs pie augstākas cenu kategorijas nekā parastais citās ražotnēs izgatavotais iesals. Holland Malt norāda, ka, ņemot vērā HTST iesala unikālās fiziskās īpašības, jūtamu kvalitāti un augstāku cenu kategoriju, ir ļoti iespējams, ka savstarpējā aizstājamība starp HTST un parasto iesalu nepastāvēs vispār vai arī būs ierobežota. HTST iesals, iespējams, pats radīs savu pieprasījumu un tirgu. Kā norāda Holland Malt, līdz ar to nav pamatots pieņēmums, ka ieguldījuma rezultātā parastā iesala tirgū noteikti radīsies jaudas pieaugums 55 000 tonnu apmērā.

(27)

Holland Malt uzskata, ka, neraugoties uz jaudas pārpalikumu pasaules iesala tirgū, nav noteikti zināms, ka Holland Malt ieguldījums noteikti radīs vēl lielāku jaudas pārpalikumu. Tā kā Holland Malt atrodas pie jūras ostas, ražotnei varēs atrast normālas noieta iespējas eksportam paredzētā iesala tirgū. Iesala pieprasījums Rietumeiropā samazinās, kā rezultātā Eiropas iekšzemes iesala nozares uzņēmumu izaugsmes iespējas varētu sarukt, savukārt iesala eksports sniedz ievērojamas izaugsmes iespējas. Kā norāda Holland Malt, to apliecina trīs 2005. gada ziņojumi (8). No šiem ziņojumiem redzams, ka jaunie tirgi Āzijā, Latīņamerikā, Āfrikā un Austrumeiropā visaugstākās prasības izvirza iesalam un ka Eiropas iesala rūpniecībai ir konkurences priekšrocība tās iesala augstās kvalitātes dēļ. Uzņēmums Holland Malt piezīmē, ka tam nav grūti atrast normālu noieta tirgu savam iesalam, un norāda uz faktu, ka uzņēmuma pasūtījumu plāns 2005. gadam ir izpildīts un ka otro gadu pēc kārtas tas būs pārdevis vairāk iesala nekā saražojis. Turklāt uzņēmums norāda, ka tā slēgtās ražotnes Vāgeningenā [Wageningen] un Līshoutā [Lieshout] bija veikušas piegādes sarūkošajam Rietumeiropas iesala tirgum, savukārt jaunās Ēmshāvenas ražotnes mērķis būs apgādāt augošu eksporta tirgu. Rezultātā tīrais jaudas pieaugums iesala tirgū būs mazāks, nekā norādīts Komisijas 2005. gada 5. maija vēstulē. Holland Malt apgalvo, ka ieguldījums Ēmshāvenas ražotnē vairāk ietekmēs tirdzniecību ar trešām valstīm nekā tirdzniecību starp dalībvalstīm, jo iesala eksporta tirgus segments nav saistīts ar to tirgus segmentu, kurā darbojas iekšzemes iesala piegādātāji. Holland Malt uzsver to, ka situācija pasaules tirgū nav kavējusi Komisiju atļaut piešķirt atbalstu ieguldījumam kādā Lietuvas iesala ražotnē.

(28)

Holland Malt apgalvo, ka ieguldījums labvēlīgi ietekmēs Ziemeļnīderlandes reģiona un Vācijas lauku apvidu attīstību. Daudziem (aptuveni 1 800) lauksaimniekiem tādējādi tiks radīts alternatīvs kultūru audzēšanas veids. Lauksaimnieki audzēs augstvērtīgus iesala miežus augošam tirgum, kuram _ pretēji lopbarības miežu tirgum _ nepiemēros Kopienas intervences shēmu. Turklāt iesala miežu audzēšana salīdzinājumā ar lopbarības miežu audzēšanu ir nekaitīgāka videi. Uzņēmums Holland Malt arī norāda, ka tā apvienotā iesala ražošanas un miežu uzglabāšanas iekārta tieši veicina pārtikas nekaitīguma nodrošināšanu.

(29)

Groningenas province aizstāv valsts atbalstu Holland Malt ieguldījumam. Tā norāda uz to, ka ieguldījums labvēlīgi ietekmēs reģiona nodarbinātības situāciju, kā arī vērš uzmanību uz projektā izmantoto novatorisko tehnoloģiju un to, kā tas veicinās Ēmshāvenas attīstību _ tostarp radot lauksaimniecības uzņēmējdarbības centru. Province norāda arī uz to, kādu stimulu ieguldījums nozīmēs lauksaimniekiem, kuri saskaras ar problēmām, kas saistītas ar tradicionālajām vietēji audzētajām kultūrām, piemēram, cietes kartupeļiem. Pāreja uz iesala miežu audzēšanu viņiem sniegs labākas izredzes.

IV.   NĪDERLANDES APSVĒRUMI

(30)

Nīderlande uz procedūras uzsākšanu reaģēja ar 2005. gada 10. jūnija vēstuli. Pēc atbildes termiņa pagarinājuma lūgšanas Nīderlande 2005. gada 14. oktobra vēstulē reaģēja uz trešo personu apsvērumiem.

(31)

Pirmajā vēstulē Nīderlande konstatē, ka, lai gan iesala pieprasījums Rietumeiropā samazinās un rezultātā iekšzemes Eiropas iesala nozares uzņēmumu izaugsmes iespējas varētu sarukt, iesala eksports sniedz ievērojamas izaugsmes iespējas. Holland Malt var baudīt priekšrocības, ko rada uzņēmuma atrašanās pie jūras ostas. Šādā nozīmē var runāt par dalītu iesala tirgu. Ieguldījums Holland Malt ražotnē neietekmēs tirgu, kurš jau sašaurinās un kurā darbojas Rietumeiropas vietējās iekšzemes iesala ražotnes. Nīderlande norāda, ka 2004./2005. gadā iesala daudzums, par kādu Kopienā izsniegtas ievešanas atļaujas, bijis tāds pats kā 2003./2004. gadā, un lūdz Komisiju ņemt vērā jaunāko ar ievešanas atļaujām saistīto informāciju. Nīderlande arī uzskata, ka Holland Malt ražotajam augstvērtīgajam iesalam pastāv īpašs tirgus segments. Nīderlande norāda uz Weihenstephan Universitātes vēstuli, kurā apstiprinātas HTST iesala atšķirīgās īpašības.

(32)

Reaģējot uz trešo personu apsvērumiem, Nīderlande apgalvo, ka pasaules iesala tirgū turpmākajos gados būs vērojama izaugsme. Nīderlande norāda uz 2005. gada 4.-5. oktobra semināru par iesala miežiem, kurā Starptautiskā labības padome (9) prognozēja, ka 2010. gadā kopējā iesala ražošanas jauda būs pieaugusi par 10 %. Minētajā seminārā Rabobank norādīja, ka kopējais alus patēriņš ik gadu pieaug par 2 % _ šo rādītāju galvenokārt ietekmē alus patēriņa pieaugums jaunajos tirgos, piemēram, Dienvidamerikā, Āfrikā, Krievijā, Dienvidaustrumu Āzijā un Ķīnā. Gūt labumu no šīs attīstības varēs mūsdienīgās iesala ražotnes, kas atrodas pie jūras ostām un var ražot bez taras. Nīderlande norāda uz Euromalt 2005. gada augusta vēstuli (10), kurā teikts, ka ir jāslēdz mazās, vecās un neefektīvās ražotnes. Minētajā vēstulē ir runa par Kopienas iesala nozares jaudas pārpalikumu vismaz 500 000-700 000 tonnu apmērā. Nīderlande uzskata, ka šis rādītājs ir aprēķināts, pamatojoties uz ražošanu 24 stundas dienā, 7 dienas nedēļā un 365 dienas gadā un neņemot vērā ražošanas pārtraukšanas periodus, tāpēc nav skaidrs, vai jaudas pārpalikums vispār pastāv. Nīderlande norāda arī uz pētniecības biroja Frontier Economics ziņojumu (11) par Holland Malt (par ģeogrāfisko tirgu un novatorisma aspektiem). Šā ziņojuma secinājums ir šāds: “Nekas nenorāda uz to, ka Holland Malt piešķirtās subsīdijas rezultāts varētu būt citu Eiropas ražotāju iesala noieta tirgu nomaiņa, izņemot to, kura notiktu jebkurā gadījumā. Tāpēc nekas neliecina par to, ka subsīdijas piešķiršana vēl palielinātu Eiropas parastā iesala ražošanas jaudas pārpalikumu”. Nīderlande lūdz Komisiju ņemt vērā to, ka pastāv atsevišķs tirgus HTST iesalam _ augstvērtīgam iesalam, kas aizkavē alus “novecošanu”. Nīderlande norāda arī uz to, ka vēl tiks slēgtas iesala ražošanas jaudas 12 000 tonnu apmērā _ līdz ar to esošā ražošanas jauda būs samazinājusies kopā par 77 000 tonnām. Papildu jauda veido tikai 0,5 % no Kopienas kopējās ražošanas jaudas, un tā nekropļotu Kopienas iesala tirgu. Visbeidzot, Nīderlande norāda, ka tās plānotā subsīdija ir paredzēta tikai, lai kompensētu Ēmshāvenas neizdevīgo novietojumu un radītu Holland Malt līdzvērtīgus konkurences apstākļus (bez subsīdijas līdzvērtīgs ieguldījums būtu veikts iesala ražotnē, kas atrodas Terneuzen jūras ostā).

V.   ATBALSTA PASĀKUMA NOVĒRTĒJUMS

Tirgus organizācijas

(33)

Pasākums attiecas uz atbalstu miežu pārstrādes uzņēmumam. Atbilstīgi 23. pantam Padomes 2003. gada 29. septembra Regulā (EK) Nr. 1784/2003 par labības tirgus kopīgo organizāciju (12) šajā regulā minētajiem produktiem ir piemērojams Līguma 87., 88. un 89. pants. Tādējādi nozarei, uz kuru attiecas šī atbalsta shēma, piemērojami Kopienas noteikumi par valsts atbalstu.

Valsts atbalsta aizliegums, pamatojoties uz Līguma 87. panta 1. punktu

(34)

Saskaņā ar Līguma 87. panta 1. punktu ar kopējo tirgu nav saderīgs atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences traucējumus, dodot priekšroku atsevišķiem uzņēmumiem vai atsevišķu preču ražošanai, ciktāl šāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(35)

Pasākums ir tieša ieguldījuma subsīdija. Tas ir selektīvs tādā ziņā, ka labumu no tā gūst tikai viens uzņēmums — Holland Malt.

(36)

Saskaņā ar Eiropas Kopienu Tiesas praksi viena uzņēmuma konkurētspējas uzlabošanās valsts atbalsta rezultātā parasti norāda uz konkurences izkropļošanu attiecībā pret citiem uzņēmumiem, kas šādu atbalstu nav saņēmuši (13).

(37)

Pasākums nelabvēlīgi ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm, ja tas apgrūtina importu no citām dalībvalstīm vai atvieglina eksportu uz citām dalībvalstīm. Izšķirošais faktors ir tas, vai attiecīgā pasākuma rezultātā Kopienas iekšējā tirdzniecība attīstītos vai varētu attīstīties savādāk.

(38)

Ar produktu, uz kuru attiecas šis atbalsta pasākums, (iesalu) tiek veikta ievērojama Kopienas iekšējā tirdzniecība. 2004. gadā Kopienā tika pārdoti aptuveni 1,3 miljoni tonnu iesala, t.i., apmēram 15 % no Kopienas 2004. gada kopējā iesala produkcijas apjoma (14). Tāpēc šajā nozarē pastāv konkurence. Līdz ar to pastāv risks, ka pasākums ietekmēs Kopienas iekšējās tirdzniecības attīstību.

(39)

Tāpēc attiecīgais pasākums ir atbalsts EK Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē.

Līguma 87. panta 2. punkts: Izņēmumi

(40)

87. panta 2. un 3. punktā ir paredzēti vairāki izņēmumi Līguma 87. panta 1. punktā noteiktajam aizliegumam.

(41)

Ņemot vērā atbalsta pasākuma veidu un mērķi, 87. panta 2. punktā minētie izņēmumi nav piemērojami. Nīderlande arī nav atsaukusies uz 87. panta 2. punkta piemērošanu.

Līguma 87. panta 3. punkts: Izņēmumi, ko piešķir pēc Komisijas vērtējuma

(42)

87. panta 3. punktā ir norādīti citi atbalsta veidi, kas uzskatāmi par saderīgiem ar kopējo tirgu. Vai tie ir saderīgi ar Līgumu, jānovērtē, vadoties pēc visas Kopienas, nevis tikai noteiktas dalībvalsts interesēm. Lai nodrošinātu kopējā tirgus labu darbību, 87. panta 3. punktā minētie izņēmumi ir jāinterpretē stingri noteiktā veidā.

(43)

Attiecībā uz 87. panta 3. punkta a) apakšpunktu tiek norādīts, ka atbalsta saņēmējs neatrodas reģionā, kura ekonomiskā situācija raksturojama kā īpaši nelabvēlīga Pamatnostādņu par valstu reģionālo palīdzību  (15) nozīmē (iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju mazāks nekā 75 % no Kopienas vidējā rādītāja). Tāpēc atbalstu Līguma I pielikumā minēto produktu ražošanai, pārstrādei vai tirdzniecībai nevar attaisnot, pamatojoties uz Līguma 87. panta 3. punkta a) apakšpunktu.

(44)

Attiecībā uz 87. panta 3. punkta b) apakšpunktu tiek norādīts, ka konkrētais atbalsts nav paredzēts, lai veicinātu kāda svarīga projekta īstenošanu visas Eiropas interesēs vai novērstu nopietnus traucējumus kādas dalībvalsts tautsaimniecībā.

(45)

Atbalsts nav arī paredzēts vai piemērots tam, lai sasniegtu 87. panta 3. punkta d) apakšpunktā norādītos mērķus.

Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunkts

(46)

Saskaņā ar EK Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu atbalstu, kas veicina atsevišķu saimniecisko darbību vai atsevišķu tautsaimniecības jomu attīstību, var uzskatīt par atbilstīgu EK Līgumam, ja šādam atbalstam nav tāda nelabvēlīga iespaida uz tirdzniecības apstākļiem, kas būtu pretrunā ar vispārējām interesēm.

(47)

Tā kā Holland Malt nav mazs vai vidējs uzņēmums saskaņā ar Komisijas definīciju (16), Komisijas 2003. gada 23. decembra Regula (EK) Nr. 1/2004 par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu attiecībā uz valsts atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu, pārstrādi un tirdzniecību (17), nav piemērojama. Tāpēc to, vai ieguldījumu atbalsts lauksaimniecības produktu pārstrādei ir saderīgs ar 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu, novērtē, ņemot vērā Pamatnostādņu 4.2 punktu.

Attaisnotās izmaksas un atbalsta intensitāte

(48)

Saskaņā ar Pamatnostādņu 4.2.3. punktu attaisnotās izmaksas var attiekties uz nekustamā īpašuma, jaunu iekārtu un mašīnu (tostarp datoru programmatūras) iegādi, celtniecību vai uzlabošanu. Atbalsta intensitāte nedrīkst pārsniegt 50 % no attaisnoto ieguldījumu summas 1. mērķa reģionos un 40 % _ pārējos reģionos.

(49)

Šie nosacījumi ir izpildīti, jo atbalsts tiktu piešķirts ēku celtniecībai un šīm ēkām paredzēto zemes gabalu un iekārtu iegādei. Turklāt Nīderlande paziņotā atbalsta apjomu ir ierobežojusi līdz maksimāli 13,5 % no attaisnotajām izmaksām.

Ekonomiskā dzīvotspēja un Kopienas obligātie standarti

(50)

Pamatnostādņu 4.2.3. punktā ir noteikts arī tas, ka atbalstu ieguldījumiem drīkst piešķirt tikai uzņēmumiem, kuru ekonomisko dzīvotspēju iespējams pierādīt, pamatojoties uz to izredžu novērtējumu. Uzņēmumam jāatbilst Kopienas obligātajiem standartiem attiecībā uz vidi, higiēnu un dzīvnieku labturību.

(51)

Šie nosacījumi ir izpildīti. Nīderlande ir sniegusi pietiekamas garantijas attiecībā uz Bavaria NV un Agrifirm, kuru kopuzņēmums ir Holland Malt, ekonomisko dzīvotspēju. Turklāt ir pienācīgi pierādīts, ka iesala ražotne atbilst Kopienas obligātajiem standartiem attiecībā uz vidi, higiēnu un dzīvnieku labturību, kā noteikts Nīderlandes lauku attīstības programmā.

Noieta tirgus

(52)

Pamatnostādņu 4.2.5. punktā ir noteikts, ka atbalstu nedrīkst piešķirt ieguldījumiem tādu produktu ražošanā, kuriem nav iespējams atrast normālu noieta tirgu. Tas attiecīgā līmenī jānovērtē saistībā ar konkrētajiem produktiem, ieguldījumu veidiem un esošo un plānoto jaudu. Jāņem vērā iespējamie ražošanas ierobežojumi vai Kopienas atbalsta ierobežojumi saskaņā ar kopīgo tirgus organizāciju.

(53)

Līguma 88. panta 2. punktā noteiktā procedūra ir uzsākta, jo, pamatojoties uz procedūras uzsākšanas brīdī Komisijas rīcībā esošo informāciju, nevarēja izslēgt iespēju, ka iesala tirgū ir jaudas pārpalikums.

(54)

Nīderlandes un Holland Malt apsvērumi saistībā ar procedūras uzsākšanu attiecas galvenokārt uz trim jautājumiem. Pirmkārt, tajos apstrīdēta jaudas pārpalikuma eksistence iesala tirgū (Nīderlande un Holland Malt gan neapstrīd to, ka projekta rezultātā iesala tirgū radīsies papildu jauda). Otrkārt, tajos izteikts apgalvojums, ka ieguldījums Ēmshāvenas rūpnīcā vairāk ietekmēs tirdzniecību ar trešām valstīm nekā tirdzniecību starp dalībvalstīm, jo iesala eksporta tirgus segments nav saistīts ar to tirgus segmentu, kurā darbojas iekšzemes iesala piegādātāji. Treškārt, apsvērumos norādīts, ka pastāv atsevišķi parastā un augstākās kvalitātes iesala tirgi.

Jaudas pārpalikums iesala tirgū

(55)

Komisija ir izskatījusi situāciju attiecībā uz iesala ražošanu un tirdzniecību gan pasaules, gan Kopienas mērogā. Tā kā Eurostat statistikas dati par iesalu ir nepilnīgi (nav konfidenciālu datu par vairāku valstu iesala ražošanu un eksportu), Komisija izmantoja Euromalt un Starptautiskās labības padomes sniegtos datus, kā arī H.M. Gauger ziņojumu par iesala miežu tirgu.

(56)

Attiecībā uz situāciju pasaules tirgū no Euromalt sniegtajiem datiem secināms, ka šobrīd iesala ražotņu piegādes spēja pasaulē ievērojami pārsniedz pieprasījumu un ka situācija nemainīsies arī turpmākajos gados. Euromalt 2005. gada vēstulē (18) ir iekļauta šāda tabula, kurā atspoguļota situācija saistībā ar pasaules iesala ražošanas jaudu.

Pasaules iesala ražošanas jauda

(tūkstošos tonnu)

 

2004.g.

Pārpalikums

2006.g. (aplēse)

Pārpalikums

ES-15

7 500

 

7 600

 

ES-10

1 200

 

1 150

 

Kopā ES-25

8 700

2 500

8 750

2 700

Krievija

850

-550

1 550

100

Ukraina

230

-50

330

120

Baltkrievija

70

-6

70

-10

Centrālā un Austrumeiropa

460

-60

470

-60

Eiropa kopā

10 130

1 834

11 170

2 850

Ziemeļamerikas Brīvās tirdzniecības nolīguma dalībvalstis

3 600

 

3 900

 

Dienvidamerika

1 220

 

1 370

 

Okeānija

770

 

950

 

Tuvie Austrumi un Vidusāzija

200

 

200

 

Āfrika

380

 

380

 

Ķīna

3 000

 

3 300

 

Tālie Austrumi

300

 

340

 

Kopā

9 470

-1 300

10 440

-900

Kopā pasaulē

19 780

534

21 610

1 950

(57)

Kā redzams šajā tabulā, 2004. gadā pasaules iesala ražošanas jauda pārsniedza pieprasījumu par aptuveni pusmiljonu tonnu. Aplēses par 2006. gadu norāda uz šīs jaudas pārpalikuma pieaugumu par aptuveni 2 miljoniem tonnu.

(58)

Euromalt vēstulē ir norādīts, ka saskaņā ar prognozēm pasaules alus ražošanas apjoms turpinās pieaugt vidēji par vismaz 1-2 % gadā. Šo vidējo pieaugumu izraisa divkārtīgs ražošanas pieaugums vairākos “jaunajos” alus reģionos (Dienvidamerikā, Āfrikā, Krievijā, Dienvidaustrumu Āzijā un Ķīnā) un ražošanas samazināšanās “vecajos” reģionos (Rietumeiropā un Ziemeļamerikā). Tomēr tai pašā laikā izaugsmes reģionu iesala ražotnēs veikto jauno ieguldījumu efektivitāte un tendence par labu “vieglajām” alus šķirnēm ir izraisījušas to, ka krasi samazinājies iesala patēriņš uz vienu litru alus. Tāpēc Euromalt izdara secinājumu, ka augošais alus pieprasījums dažos turpmākajos gados neatbildīs pasaules mēroga pieprasījumam pēc iesala. Alus patēriņa pieaugums un prognozes par tā turpināšanos ir pārāk lielā mērā stimulējušas jaunu iesala ražotņu celtniecību pasaulē, kā rezultātā šobrīd pasaules iesala ražošanas jauda piedāvājuma pusē ievērojami pārsniedz pieprasījumu, un situācija nemainīsies vēl dažus gadus. Euromalt uzskata, ka ir jāturpina veikt ieguldījumus iesala ražotnēs, tomēr, eksporta tirgiem sašaurinoties, Eiropā jaunas papildu jaudas nav vajadzīgas.

(59)

Šābrīža pasaules jaudas pārpalikuma pastāvēšanu, kā šķiet, apstiprina pasaules iesala tirdzniecības rādītāju samazināšanās, par ko liecina Starptautiskās labības padomes 2005. gada 4. un 5. oktobrī Briselē notikušajā seminārā par iesala miežiem (19) sniegtie dati. Starptautiskā labības padome norāda, ka pasaules iesala tirdzniecības apjomi divu gadu laikā ir samazinājušies no 5,621 miljona tonnu 2002./2003. gadā līdz 5,275 miljoniem tonnu 2004./2005. gadā (pēdējais skaitlis ir aplēse). 2005./2006. gadā Starptautiskā labības padome prognozē turpmāku iesala tirdzniecības apjomu samazināšanos. Šo lejupslīdes tendenci atspoguļo arī fakts, ka ir samazinājies ES iesala eksportētāju reģistrētajās ievešanas atļaujās norādītais iesala apjoms _ 2004./2005. gadā šis apjoms bija 2 219 661 tonnas salīdzinājumā ar 2003./2004. gadu, kad tas bija 2 477 849 tonnas, _ un saskaņā ar prognozēm 2005./2006. gadā šis rādītājs vēl nedaudz samazināsies (20). Arī RM International  (21) ziņojums par iesala tirgu, šķiet, norāda uz pasaules ražošanas jaudas pārpalikumu: ņemot vērā to, ka jauno iesala ražotņu standartjauda ir augstāka un pasaules alus ražošanas pieauguma ātrums pēdējos gados ir samazinājies, jauno iesala produkciju pieprasījums absorbētu lēnāk.

(60)

Nīderlande 2005. gada 14. oktobra vēstulē norāda, ka saskaņā ar prognozēm līdz 2010. gadam pasaules iesala pieprasījums būs pieaudzis par 10 %. Vēstulē norādīts uz Starptautiskās labības padomes prezentāciju 2005. gada 4. un 5. oktobrī Briselē notikušajā seminārā par iesala miežiem. Arī šajā prezentācijā norādīts, ka saskaņā ar prognozēm 2010. gadam pasaules iesala ražošanas jauda būs pieaugusi par 10 %. Nebūtu piemēroti pasaules iesala ražošanas jaudu izmantot kā pieprasījuma rādītāju, kā to, šķiet, dara Nīderlande.

(61)

Domājams, ka turpmākajos gados pasaules iesala tirgū notiks divas nozīmīgas pārmaiņas. Galvenā pārmaiņa ir gaidāmā alus patēriņa palielināšanās “jaunajos” alus reģionos. Tomēr vēl nav zināms, kādā mērā Kopienas iesala nozare spēs no tās gūt labumu.

(62)

Alus ražošanas pieaugums Ķīnā nav izraisījis būtisku iesala importa pieaugumu. Saskaņā ar Rabobank ziņojumu par pasaules iesala nozari (22) iesala importa apjoms nav pieaudzis pat pēc importa tarifa ievērojamas samazināšanas 2002. gadā, jo Ķīnas apjomīgā pārstrādes rūpniecība veicina iesala miežu importu.

(63)

Dienvidaustrumu Āzijas alus patēriņa un ražošanas apjoma palielināšanās galvenais iemesls ir Austrālijas iesala importa pieaugums, pateicoties šīs valsts tuvumam un brīvās tirdzniecības nolīgumiem ar to.

(64)

Pie jūras ostām esošās Kopienas iesala ražotnes, piemēram, Holland Malt, šķiet esam izdevīgā situācijā, lai apmierinātu augošo Dienvidamerikas un Āfrikas pieprasījumu pēc iesala. Kas attiecas uz Dienvidameriku, jaunā iesala ražotne, kuru šobrīd būvē Argentīnā, tik un tā spētu daļēji apmierināt augošo pieprasījumu pēc iesala. Turklāt tā rezultātā, ka Dienvidu kopējā tirgus grupai pievienosies Venecuēla un, iespējams, arī citas Dienvidamerikas valstis, iesala tirdzniecības apjoms Dienvidamerikā var pieaugt.

(65)

Situācija Krievijā ir otrais pasaules iesala tirgum nozīmīgākais faktors. Krievijas kopējā iesala ražošanas jauda ir 1 miljons tonnu, un vēl tiek celtas ražotnes ar 450 000 tonnu kopējo ražošanas jaudu. Tā kā atbilstīgi šim jaudas palielinājumam pietiekamā daudzumā būs pieejami labi iesala mieži, Krievija spēs apgādāt sevi pati un, iespējams, kļūs par iesala eksportētāju.

(66)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija uzskata, ka nekas neliecina par iesala tirgus jaudas pārpalikuma situācijas izbeigšanos tuvākajos gados. Līdz 2010. gadam Starptautiskā labības padome, šķiet, prognozē samērā stabilu pasaules iesala tirdzniecības apjomu, jo “tā samazināšanos Krievijā kompensēs pieaugums Dienvidamerikā”, kā norādīts prezentācijā, kas sniegta 2005. gada oktobra seminārā par iesala miežiem.

(67)

Attiecībā uz situāciju saistībā ar iesala ražošanas jaudu un tirdzniecību Kopienā jāpiezīmē, ka Holland Malt ražotne Ēmshāvenā sāka darbību 2005. gada aprīlī. Euromalt 2005. gada augusta vēstulē norādīts, ka, neraugoties uz vairāku iesala ražotņu slēgšanu zemās rentabilitātes dēļ, Kopienā vēl joprojām pastāv vismaz 500 000-700 000 tonnu iesala jaudas pārpalikums (Kopienas ražošanas jauda ir 8 800 000 tonnas, patēriņš _ 5 900 000 tonnas, bet eksports _ 2 250 000 tonnas).

(68)

Euromalt uzskata, ka Kopienas iesala nozares rentabilitāte 2005./2006. gadā sasniegs tās zemāko līmeni daudzo zaudējumus nesošo uzņēmumu dēļ, kuru izmaksas tiek segtas tikai daļēji. Iespējams, ka tieši zemās rentabilitātes dēļ 2006. gada pavasarī lielais Vācijas iesala ražošanas uzņēmums Weissheimer, kurš atrodas Andernahā [Andernach], iesniedza maksātnespējas pieteikumu. Pēc tam tika pilnībā slēgtas arī citas iesala ražotnes, tostarp četras rūpnīcas Apvienotajā Karalistē, divas _ Vācijā un viena – Francijā. Šajā gadījumā ir runa par vecākām lielu uzņēmumu ražotnēm. Citi iesala ražotāji ir nolēmuši uz laiku slēgt daļu ražotņu. Vēl citos gadījumos vecās iesala ražošanas jaudas tika aizstātas ar jaunām. Pēc H.M. Gauger aplēsēm rezultātā Kopienas kopējās iesala jaudas apjoms 2006. gada jūlijā bija 8 800 000 tonnas (23), bet patēriņš Kopienā un eksports no tās bija salīdzināms ar to, kāds minēts Euromalt 2005. gada vēstulē. Tas vēl joprojām nozīmētu aptuveni 600 000 tonnu jaudas pārpalikumu.

(69)

Nīderlande 2005. gada oktobra vēstulē norāda, ka Euromalt minētais rādītājs _ 500 000 līdz 700 000 tonnu jaudas pārpalikums Kopienas iesala tirgū _ ir balstīts uz nominālo ražošanas jaudu, t.i., ražošanu 24 stundas dienā, 7 dienas nedēļā un 365 dienas gadā. Nav ņemti vērā periodi, kad rūpnīcas nedarbojas apkopes veikšanas, tehnisko traucējumu un kapitālā remonta dēļ, tāpēc nav skaidrs, vai jaudas pārpalikums vispār pastāv.

(70)

Komisija par pamatu ir ņēmusi Kopienas iesala nozares iepriekšējo gadu faktiskās jaudas un ražošanas rādītājus. No H.M. Gauger 2004./2005. gada statistikas pārskata, kura informācijas avots ir valstu statistiskas dati, Komisija ir pārņēmusi šo tabulu.

Kopējā iesala ražošanas jauda un ražošanas apjoms Kopienā

 

Jauda (tonnas)

Ražošana (tonnas)

2002.g.

8 613 304

8 455 119

2003.g.

8 632 525

8 595 156

2004.g.

8 818 633

8 644 575

(71)

Saskaņā ar tabulā sniegtajiem rādītājiem 2002.-2004. gadā kopējā jauda tikusi izmantota vismaz 98 % apmērā. Šie Frontier Economics ziņojuma (24) rādītāji liecina par atbilstošu jaudu izmantošanas līmeni. 2005. gadā ražošanas jaudu izmantošanas līmenis bija zemāks _ iesala ražošanas apjoms Kopienā bija 8,4 miljoni tonnu, bet ražošanas jauda bija 8,8 miljoni tonnu. Sagaidāms, ka 2006./2007. tirdzniecības gadā kopējais ražošanas apjoms būs 8,0 miljoni tonnu, bet ražošanas jaudas apjoms _ 8,8 miljoni tonnu (25). Šī jaudu izmantošanas līmeņa pazemināšanās gan drīzāk atspoguļo iesala ražotāju reakciju uz zemo rentabilitāti – lēmumu samazināt iesala ražošanu un uz laiku slēgt ražošanas jaudas. Attiecībā uz 2006./2007. tirdzniecības gadu iemesls daļēji var būt arī sliktā iesala miežu raža. 2002. līdz 2004. gada rādītāji apliecina to, ka tehniski ir iespējams izmantot vismaz 98 % no kopējās ražošanas jaudas. Šķiet, ka šis augstais kopējās jaudas izmantotās daļas procentuālais rādītājs nav iemesls apšaubīt iesala nozares jaudas pārpalikuma pastāvēšanu Kopienā.

(72)

Kā norādīts Euromalt 2005. gada augusta vēstulē, nākotnē “ir jāslēdz mazās, vecās un neefektīvās jaudas. Ņemot vērā nozares struktūru noteiktās dalībvalstīs, šis process būs lēns.” 2006. gadā minētais process ir paātrinājies. 2006. gada vidū iesala ražošana Kopienā šķiet atkal esam līdzsvarā ar faktisko pieprasījumu, jo iesala ražotāji ir iemācījušies ierobežot ražošanu atbilstīgi iespējamajiem pārdošanas apjomiem (26). Tomēr pat pēc iepriekš minētās veco iesala ražotņu pilnīgas slēgšanas kopējā iesala ražošanas jauda Kopienā vēl joprojām pārsniedz faktisko pieprasījumu par aptuveni 600 000 tonnām. Turklāt, ņemot vērā inerto situāciju saistībā ar alus patēriņu, Kopienā nav gaidāms pieprasījuma pieaugums, savukārt eksportu no Kopienas ietekmēs pasaules tirdzniecības situācija, kas saskaņā ar prognozēm turpmākajos gados paliks stabila. Tāpēc Komisijas rīcībā nav pietiekamu norāžu uz to, ka situācija saistībā ar jaudas pārpalikumu drīzumā varētu mainīties.

Ietekme uz tirdzniecību starp dalībvalstīm

(73)

Nīderlande un Holland Malt uzskata, ka ieguldījums Ēmshāvenas rūpnīcā vairāk ietekmēs tirdzniecību ar trešām valstīm nekā tirdzniecību starp dalībvalstīm, jo iesala eksporta tirgus segments nav saistīts ar to tirgus segmentu, kurā darbojas iekšzemes iesala piegādātāji.

(74)

Komisija atzīst, ka daļa no Kopienas iesala ražošanas jaudas sastāv no maziem iekšzemes privātiem/ģimenes uzņēmumiem, kas ražo galvenokārt iekšzemes tirgum. Daļa no to produkcijas gan var būt paredzēta arī eksportam _ tādā gadījumā šie uzņēmumi konkurē ar parējām Kopienas iesala ražotnēm, kas orientējas galvenokārt uz eksportu (piemēram, Holland Malt).

(75)

Turklāt Kopienas iesala nozarē pastāv lielas grupas, kas pārdod savu iesalu gan Kopienā, gan ārpus tās. Pie šīs kategorijas pieder arī Holland Malt, kas atrodas pie jūras ostas, no kuras iespējams veikt piegādes gan Kopienas tirgum, gan ārpus Kopienas tirgiem. Tāpēc Holland Malt varētu radīt konkurenci Kopienas iesala ražotnēm, kuru galvenais mērķis ir eksports uz citiem tirgiem. Tas pats attiecas uz Kopienas iesala ražotnēm, kuras savu produkciju pārdod galvenokārt iekšējā tirgū, jo Holland Malt vēl joprojām plāno ievērojamu iesala daudzumu pārdot Eiropas valstīm. Savā 2003. gada augusta uzņēmējdarbības plānā Holland Malt norāda, ka plāno 2005. gadā pārdot Eiropas valstīm 71 540 tonnas (salīdzinot ar plānotajiem pārdošanas apjomiem _ 28 100 tonnas Āzijai, 40 600 tonnas Latīņamerikai un 29 000 tonnas Krievijai).

(76)

Var rasties situācijas, kad iesala ražotnes, kas pārsvarā orientējas uz eksportu ārpus Kopienas (piemēram, Holland Malt), nevar atrast pircējus attiecīgajai valstij paredzētajai produkcijai un šādā gadījumā, iespējams, mēģina pārdot šo produkciju Kopienā. Var notikt arī pretējais. Tāpēc Komisija neuzskata Kopienas un ārpus Kopienas tirgus segmentus par pilnīgi atsevišķiem segmentiem. Pastāv abpusēja saikne – norises Kopienā ietekmē norises ārpus Kopienas un otrādi.

(77)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija nepiekrīt Frontier Economics izdarītajam secinājumam, saskaņā ar kuru nav pamata uzskatīt, ka Holland Malt piešķirtā subsīdija izraisīs citu Eiropas ražotāju iesala noieta tirgu nomaiņu, izņemot to, kura notiktu jebkurā gadījumā. Komisija šādas izmaiņas saistībā ar citu Kopienas iesala ražotāju noieta tirgiem Kopienā un ārpus Kopienas neuzskata par neiespējamām. Tāpēc Komisija izdara secinājumu, ka atbalsts var ietekmēt dalībvalstu tirdzniecību un konkurenci.

Augstākās kvalitātes iesala tirgus

(78)

Komisija ir ņēmusi vērā Nīderlandes un Holland Malt sniegto informāciju (tostarp trešo personu vēstules) par HTST iesala produkta attīstību (27). Nīderlande, Holland Malt un ieinteresētās personas raksturo HTST iesalu kā iesala veidu, kas pēc savām īpašībām atšķiras no parastā iesala un piešķir alum izteiktāku garšu un aromātu un paildzina putu noturību un alus uzglabāšanas laiku.

(79)

Kā norāda Nīderlande un Holland Malt, HTST iesals uzskatāms par augstākās kvalitātes iesalu. Pateicoties HTST iesala unikālajām fiziskajām īpašībām, jūtamajai kvalitātei un augstākai cenu kategorijai, ir ļoti iespējams, ka savstarpējā aizstājamība starp HTST un parasto iesalu nepastāvēs vispār vai arī būs ierobežota. HTST iesals, domājams, pats radīs pieprasījumu un savu tirgu.

(80)

Komisija atzīst, ka HTST iesalam, iespējams, piemīt konkrētas īpašības un tas var būt augstvērtīgs. Tomēr jānoskaidro, vai bez parastā iesala tirgus pastāv arī atsevišķs augstākās kvalitātes iesala tirgus (kuram tiktu piegādāts HTST iesals). Pirmās instances tiesa ir paziņojusi, ka produkta tirgu pietiekamā mērā var uzskatīt par atsevišķu tirgu tikai tad,

“ja attiecīgajam produktam vai pakalpojumam piemīt konkrētas īpašības, kuru dēļ produkts vai pakalpojums skaidri atšķiras no citiem produktiem vai pakalpojumiem, tā, ka savstarpēja aizstājamība ar šiem citiem produktiem vai pakalpojumiem ir iespējama tikai ierobežotā mērā un konkurence ar tiem ir neievērojama. Šajā sakarā savstarpējā aizstājamība ar citiem produktiem jānovērtē, ņemot vērā attiecīgo produktu objektīvās īpašības, kā arī pieprasījuma un piedāvājuma struktūru tirgū un konkurences apstākļus.” (28)

(81)

Par pieprasījuma un piedāvājuma struktūru tirgū un konkurences apstākļiem Komisija ir saņēmusi apsvērumus no vairākām ieinteresētajām personām (pārsvarā dažādu valstu iesala ražotāju apvienībām), kas norāda, ka būtiska atšķirība starp parasto un augstākās kvalitātes iesalu nepastāv. Saskaņā ar šiem apsvērumiem iesals drīzāk ir vispārējs apzīmējums produktam, kam iespējamas nelielas īpašību variācijas un uz ko attiecas iesala nozares kvalitātes standarti. Vairums iesala ražotāju klientu, šķiet, pieprasa tikai augstvērtīgu iesalu, kas atbilst viņu noteiktajām specifikācijām un visām pārtikas nekaitīguma prasībām.

(82)

Tāpēc domājams, ka dažādu uzņēmumu ražoto iesala šķirņu savstarpēja aizstājamība nav maza, jo visi šie uzņēmumi ražo augstvērtīgu iesalu, lai apmierinātu klientu pieprasījumu.

(83)

To šķietami apliecina norādes, ka augstākās kvalitātes alus ražošanai nav noteikti nepieciešams citas kvalitātes iesals nekā parastā alus ražošanai. Nīderlande norāda, ka Holland Malt savu HTST iesalu ražo galvenokārt “augstākās kvalitātes alus tirgus segmentam”. Nīderlande informē, ka šāda augstākās kvalitātes alus ražošanai ir nepieciešamas augstvērtīgas izejvielas, kuru īpašības alum piešķir labāku garšu. Holland Malt savā vēstulē min “Just Drinks.com 2004. gada ziņojumu (29)”, kurā _ saskaņā ar Holland Malt teikto _ nozīmīgas alus darītavas norāda, ka augstākās kvalitātes alus ir ievērojami labāks dzēriens ar izteiktāku un specifiskāku garšu.

(84)

Komisija uzskata, ka šis teikums ziņojumā drīzāk norāda uz to, kāds iespaids par augstākās kvalitātes alu rodas patērētājam, bet nav nozīmīgu alus ražotāju izteikums. Kā norādīts minētā ziņojuma 59. lappusē, pēc Scottish & Newcastle teiktā patērētāji uzskata, ka Premium zīmols nozīmē augstāku kvalitāti un statusu. Būtiskākais faktors ir izpratne par to, kas ir augstvērtīgāks produkts _ augstākās kvalitātes alus ir ievērojami labāks dzēriens ar izteiktāku un specifiskāku garšu.

(85)

Holland Malt pašu iesniegtā ziņojuma kopsavilkumā ir norādīts: “just-drinks.com pārrunas ar vairākiem nozīmīgiem starptautiskiem pasaules alus ražošanas nozares dalībniekiem ir apliecinājušas to, ka augstākās kvalitātes alus patiesībā ir mārketinga koncepcija”. Vēl ziņojumā ir teikts, ka standarta alus var kļūt par augstākās kvalitātes alu noteiktā reģionā vai reģiona noteiktā valstī un ka galvenās starptautiskās alus darītavas tirgū izmanto dažādas mārketinga stratēģijas. Šķirnes, ko noteiktos reģionos atzīst par augstākās kvalitātes produktu, ne vienmēr par tādu uzskatīs arī citos reģionos. Kā norādīts ziņojumā, “lasītājam jāapzinās tas, ka, salīdzinot dažādus gadus un tendences vairāku gadu laikā, pieprasījums pēc augstākās kvalitātes alus mainās patērētāju uztveres, nevis produkta specifikācijas izmaiņu dēļ”. Kā norāda Interbrew, nevis ražotāji, bet patērētājs ir tas, kurš nosaka, kas ir augstākās kvalitātes produkts.

(86)

Fakts, ka produkta specifikācija nav nozīmīgs faktors, nosakot, kuras alus šķirnes uzskatāmas par augstākās kvalitātes alu, liecina par dažādu iesala veidu būtisku savstarpējo aizstājamību, ja vien tie atbilst (obligātajiem) kvalitātes standartiem. Uz šo savstarpējo aizstājamību ir norādīts arī Hugh Baird/Scottish and Newcastle apvienošanās lietā (30). Par attiecīgo produkta tirgu ziņotājas puses (Hugh Baird un Scottish and Newcastle) norāda, ka tas ir vismaz tikpat plašs kā iesala tirgus. Lēmumā norādīts, ka “lai gan ir iespējams pierādīt, ka iesala tirgus dalās alus brūvēšanai un destilācijai paredzētā iesala tirgū, puses neuzskata to par argumentu, ņemot vērā augsto savstarpējās aizstājamības līmeni piedāvājuma pusē”.

(87)

Turklāt Komisija, izskatot statistikas avotus attiecībā uz iesala ražošanu, nekonstatēja atsevišķa augstākās kvalitātes iesala tirgus pastāvēšanu. Gluži otrādi _ visi šie informācijas avoti (Eurostat, Euromalt, Starptautiskā labības padome) sniedz datus tikai par vispārējo iesala tirgu. No Nīderlandes un paša uzņēmuma Holland Malt nav saņemti dati par esošajām augstākās kvalitātes iesala ražošanas jaudām vai tā ražošanu. Pretēji tam, argumentējot par jaudas pārpalikumu, Nīderlande un Holland Malt norādīja uz iesala (kā viena produkta) rādītājiem, nenodalot parasto iesalu no augstākās kvalitātes iesala.

(88)

Tāpēc Komisija uzskata, ka abas kategorijas (parastais un augstākās kvalitātes iesals) nav iespējams skaidri nodalīt vienu no otras. Iespējams, ka pastāv kvalitātes atšķirības, tomēr tās nav tāda veida, ka ierobežotu iesala veidu savstarpējo aizstājamību vai konkurenci starp iesala ražotājiem.

(89)

Pamatojoties uz iepriekš minētajiem secinājumiem par jaudas pārpalikumu iesala tirgū, attiecīgā pasākuma iespējamo ietekmi uz tirdzniecību starp dalībvalstīm un faktu, ka nav iespējams skaidri pierādīt atsevišķa augstākās kvalitātes iesala tirgus pastāvēšanu, Komisija uzskata, ka atbalsta pasākums neatbilst pamatnostādņu 4.2.5. punktam, kurā noteikts, ka ieguldījumiem atbalstu nedrīkst piešķirt tad, ja nav pietiekamu pierādījumu, ka attiecīgajiem produktiem nav iespējams atrast normālu noieta tirgu.

Atbalsts Lietuvas iesala ražotnei

(90)

Holland Malt norāda uz to, ka situācija pasaules tirgū nav kavējusi Komisiju atļaut piešķirt atbalstu ieguldījumam Lietuvas iesala ražotnē.

(91)

Komisija vēlas norādīt uz to, ka atļauju sniegt valsts atbalstu ieguldījumam Lietuvas iesala ražotnē tā nav devusi pēc valsts pievienošanās Kopienai 2004. gada 1. maijā. Pirms minētā datuma valsts atbalsta noteikumi attiecībā uz lauksaimniecības produktiem Lietuvā nebija spēkā. Jebkurā gadījumā citu valstu Līguma 87. un 88. pantā noteikto saistību neizpilde neattiecas uz jautājumu, vai dalībvalsts, pret kuru uzsākta 88. panta 2. punktā minētā procedūra, ir piešķīrusi (nelikumīgu) atbalstu (31).

(92)

Šajā sakarā Komisija vēlas arī norādīt, ka uzsāka Līguma 88. panta 2. punktā minēto oficiālo izmeklēšanas procedūru pēc tam, kad Spānija bija darījusi zināmu savu nodomu piešķirt atbalstu iesala ražotnei Maltacarrión S.A  (32). Procedūras uzsākšanas iemesls bija tāds pats kā šajā gadījumā _ iespējamība, ka iesala tirgū pastāv jaudas pārpalikums. Pēc šīs procedūras uzsākšanas Spānija atsauca savu paziņojumu par attiecīgo atbalstu.

Reģionālie aspekti

(93)

Komisija atzīst un neapstrīd Nīderlandes un dažādu ieinteresēto personu minētos ar Holland Malt atbalstu saistītos reģionālās attīstības aspektus. Šajā ziņā projekts labi iederētos IPR shēmā.

(94)

Tomēr projektam jāatbilst visām prasībām, kas Pamatnostādnēs noteiktas ieguldījumu atbalstam ar mērķi veicināt lauksaimniecības produktu pārstrādi un tirdzniecību. Tā kā šis projekts neatbilst vismaz vienam svarīgam noteikumam, Komisija nevar atļaut piešķirt tam valsts atbalstu, neraugoties uz pozitīvajiem reģionālās attīstības aspektiem.

VI.   SECINĀJUMS

(95)

Iepriekš minēto iemeslu dēļ Komisija atbalstu Holland Malt uzskata par nesaderīgu ar Līguma 87. un 88. pantu. Atbalsta pasākums neatbilst Pamatnostādņu 4.2.5. punktam, kurā noteikts, ka atbalstu nedrīkst piešķirt ieguldījumiem tādu produktu ražošanā, kuriem nav iespējams atrast normālu noieta tirgu.

(96)

Nīderlande savā 2004. gada 17. decembra vēstulē ir norādījusi, ka atbalsts tika solīts ar nosacījumu, ka to atļauj piešķirt Komisija. Ja, neraugoties uz šo nosacījumu, atbalsts tomēr būtu piešķirts, tas būs jāatgūst,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Valsts atbalsts, ko Nīderlande ir piešķīrusi Holland Malt BV kā subsīdiju 7 425 000 euro apmērā ar nosacījumu, ka tam jāsaņem Komisijas atļauja, nav saderīgs ar kopējo tirgu.

2. pants

Nīderlande atsauc 1. pantā minēto valsts atbalstu.

3. pants

1.   Nīderlande veic visus nepieciešamos pasākumus, lai no atbalsta saņēmēja atgūtu 1. pantā minēto un nelikumīgi piešķirto atbalstu.

2.   Atbalsta atgūšana notiek nekavējoties un atbilstīgi Nīderlandes tiesību normās noteiktajām procedūrām, ja tās pieļauj nekavējošu un efektīvu šā lēmuma izpildi. Atgūstamajā atbalsta summā ietilpst procenti par laika posmu no atbalsta saņemšanas dienas līdz tā faktiskās atmaksāšanas dienai. Procentus aprēķina, pamatojoties uz atsauces likmi, ko izmanto tīrās subsīdijas ekvivalenta aprēķināšanai saskaņā ar reģionālajiem atbalsta noteikumiem.

4. pants

Nīderlande divu mēnešu laikā pēc šā lēmuma paziņošanas dienas informē Komisiju par pasākumiem, kas veikti šā lēmuma izpildei.

5. pants

Šis lēmums ir adresēts Nīderlandes Karalistei.

Briselē, 2006. gada 26. septembris.

Komisijas vārdā _

Mariann FISCHER BOEL

Komisijas locekle


(1)  OV C 154, 25.6.2005., 6. lpp.

(2)  Skatīt 1. parindi.

(3)  Reģionālie ieguldījumu projekti _ 2000 (IPR 2000-2006), N 549/99. Apstiprināta 2000. gada 17. augustā ar vēstuli SG(2000) D/106266.

(4)  Grozījums Reģionālo ieguldījumu projektos _ 2000, N831/2001. Apstiprināts 2002. gada 18. februārī ar vēstuli C(2002)233.

(5)  OV C 28, 1.2.2000., 2. lpp.

(6)  2004. gada 23. jūnija vēstule par subsīdiju piešķiršanu iesala ražotņu celtniecībai.

(7)  Doktora Krottenhaler (Weihenstephan Universitāte) 2005. gada maija vēstule.

(8)  RM International, Iesala tirgus ziņojums, 2005. gada 22. aprīlis. Rabobank, Iesala rūpniecība, rūpniecības struktūras izmaiņas jauno alus tirgu ietekmē, 2005. gada marts. H.M. Gauger, Tirgus ziņojums, 2005. gada maijs. H.M. Gauger ir iesala tirdzniecības brokeri/konsultanti, kas ik mēnesi publicē iesala tirgus ziņojumu, kurā iekļauti dati par iesala ražošanu un tirdzniecību.

(9)  Starpvaldību organizācija, kas darbojas labības tirdzniecības nozarē.

(10)  Euromalt: “ES iesala rūpniecība”, 2005. gada augusts.

(11)  Frontier Economics: “Holland Malt” , 2005. gada oktobris.

(12)  OV L 270, 21.10.2003., 78. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1154/2005 (OV L 187, 19.7.2005., 11. lpp.).

(13)  Eiropas Kopienu tiesas 1980. gada 17. septembra spriedums lietā C-730/79, Philip Morris/Eiropas Kopienu Komisija, Tiesas prakses apkopojums 2671. lpp., 11. un 12. punkts.

(14)  Avots: H.M. Gauger Statistical Digest 2004.-2005.g.

(15)  OV C 74, 10.3.1998., 9. lpp.

(16)  Komisijas 2003/361 2003. gada 6. maija Ieteikums par mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.).

(17)  OV L 1, 3.1.2004., 1. lpp.

(18)  Skatīt 10. parindi.

(19)  John Tjaardstra prezentācija par alus, iesala miežu un iesala ražošanas un patēriņa tendencēm.

(20)  H.M. Gauger2006. gada 2. jūnija Ziņojums Nr. 5. Šajā ziņojumā 2005./2006. gadam prognozētais kopējā eksporta apjoms ir 2,140 miljoni tonnu.

(21)  Skatīt 8. parindi.

(22)  Skatīt 8. parindi.

(23)  H.M. Gauger, 2006. gada jūlijs – Eiropas iesala rūpniecības situācija.

(24)  Skatīt 11. parindi.

(25)  H.M. Gauger2006. gada 2. maija Ziņojums Nr. 4.

(26)  H.M. Gauger, 2006. gada jūlijs – Eiropas iesala rūpniecības situācija.

(27)  Bühler ziņojums par Holland Malt tehnoloģijām, nav datēts.

Minhenes Freising – Weihenstephan Universitātes 2005. gada maija vēstule.

Ieinteresētās personas vēstule, kurā iekļauts komercnoslēpums un kas tāpēc tiks uzskatīta par konfidenciālu.

(28)  Pirmās instances tiesas 1997. gada 21. oktobra spriedums lietā T-229/94, Deutsche Bahn/Eiropas Kopienu Komisija, Tiesas prakses apkopojums II-1689. lpp., 10. punkts.

(29)  www.just-drinks.com, “Vispārīgs augstākās kvalitātes tirgus pārskats – ar prognozēm līdz 2010. gadam”.

(30)  Lieta Nr. IV/M.1372, 18.12.1998.

(31)  Skatīt, piemēram, Pirmās instances tiesas 1998. gada 30.aprīļa spriedumu lietā T-214/95, Flandrijas reģions/Eiropas Kopienu Komisija, Tiesas prakses apkopojums II-717, 54. punkts.

(32)  Lieta C 48, 21.12.2005, vēl nav publicēta Oficiālajā Vēstnesī.


6.2.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 32/88


KOMISIJAS LĒMUMS,

(2006. gada 26. oktobris)

ar ko nodibina Eiropas Transporta tīkla izpildaģentūru saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 58/2003

(2007/60/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā 2002. gada 19. decembra Padomes Regulu (EK) Nr. 58/2003, ar ko nosaka statūtus izpildaģentūrām, kurām uztic konkrētus Kopienas programmu pārvaldības uzdevumus (1), un jo īpaši tās 3. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 58/2003 Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt lēmumu par izpildaģentūru dibināšanu saskaņā ar statūtiem, ko nosaka ar minēto regulu, un uzticēt šīm aģentūrām noteiktus uzdevumus, kuri saistīti ar vienu vai vairākām programmām vai Kopienas darbībām.

(2)

Izpildaģentūras dibināšana ir paredzēta, lai ļautu Komisijai koncentrēt spēkus uz prioritārām darbībām un uzdevumiem, kuru uzticēšana ārējām organizācijām nav iespējama, nezaudējot pārvaldību, kontroli un pilnīgu atbildību par pasākumiem, ko pārvalda izpildaģentūras.

(3)

Kopienas programmas pārvalde Eiropas transporta tīkla jomā paredz projektu īstenošanu, kas nav saistīta ar politisku lēmumu pieņemšanu un kas prasa augstu tehnisko un finansiālo zināšanu līmeni visā projekta īstenošanas laikā.

(4)

Izpildaģentūras pilnvarošana ar uzdevumiem, kas saistīti ar šo Kopienas programmu, var tikt veikta, skaidri atdalot plānošanu, prioritāšu noteikšanu un programmas novērtēšanu, kas būs Komisijas dienestu kompetencē, no projektu izpildes, kas tiks uzticēta izpildaģentūrai.

(5)

Šajā nolūkā veiktā izmaksu un ieguvumu analīze liecina, ka izpildaģentūras dibināšana ļautu ar mazākām izmaksām padarīt Eiropas transporta tīkla īstenošanu efektīvāku. Ņemot vērā Eiropas transporta tīkla īpašības, uzsvaram jābūt liktam uz tehnisko uzdevumu pilnvarošanu ar galveno mērķi pastiprināt sakarus starp Eiropas transporta tīklu un ekspertu organizācijām.

(6)

Aģentūrai, strādājot Komisijas noteiktiem mērķiem un tās kontrolē, jānodrošina augsta līmeņa kompetence. Aģentūras dibināšana ļaus arī veicināt Eiropas transporta tīkla īstenošanu, vienkāršojot tāda personāla piesaisti, kurš specializējies jautājumos, kas saistīti ar Eiropas transporta tīklu.

(7)

Aģentūras dibināšana ļaus uzlabot elastīgumu Kopienas programmas īstenošanā Eiropas transporta tīkla jomā. Aģentūras ikgadējai darba programmai jābūt tādai, kas ļauj labvēlīgi ietekmēt ikgadējo prioritāšu realizēšanu Eiropas transporta tīkla īstenošanā, ko plāno un lemj Komisija. Aģentūrai ir arī jānodrošina labāka finansējumu koordinācija ar citiem Kopienas instrumentiem.

(8)

Pārvaldībai, kas balstās uz aģentūras iegūtajiem rezultātiem, ar nepieciešamām kontroles un koordinācijas procedūrām un apriti jāļauj Komisijas dienestiem vienkāršot Eiropas transporta tīkla īstenošanas noteikumus. Tie varēs likt lietā aģentūras tehniskā darba augļus, līdztekus atbilstīgā veidā attīstot uzdevumus, kas saistīti ar politiska rakstura vērtēšanu.

(9)

Aģentūras sadarbība ar Komisijas dienestiem un tās specifisko uzdevumu izpilde ļaus uzlabot Kopienas darbības pārredzamību Eiropas transporta tīkla jomā.

(10)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Izpildaģentūru komitejas atzinumu,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. pants

Aģentūras dibināšana

1.   Lai pārvaldītu Kopienas programmu Eiropas transporta tīkla jomā, ar šo nodibina izpildaģentūru (še turpmāk – “Aģentūra”), kuras statūtus nosaka ar Regulu (EK) Nr. 58/2003.

2.   Aģentūras nosaukums ir “Eiropas transporta tīkla izpildaģentūra”.

2. pants

Atrašanās vieta

Aģentūra atrodas Briselē.

3. pants

Darbības ilgums

Aģentūra ir nodibināta laika periodam, kas sākas 2006. gada 1. novembrī un beidzas 2008. gada 31. decembrī.

4. pants

Mērķi un uzdevumi

(1)   Aģentūra Kopienas programmas Eiropas transporta tīkla jomā ir atbildīga par to uzdevumu izpildi, kas attiecas uz Kopienas finanšu atbalsta piešķiršanu saskaņā ar Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 2236/95 (2), izņemot plānošanu, prioritāšu noteikšanu, programmas novērtēšanu, lēmumu pieņemšanu par finansējumu un likumdošanas uzraudzību. Tā ir atbildīga par šādu uzdevumu izpildi:

(a)

Eiropas transporta tīkla budžeta kopējo interešu projektiem piešķirtā finanšu atbalsta sagatavošanas, finansēšanas un pārraudzības posma pārvaldība, kā arī šajā nolūkā nepieciešamā kontrole, pieņemot atbilstīgus lēmumus uz Komisijas piešķirto pilnvaru pamata;

(b)

koordinācija saskaņā ar citiem Kopienas instrumentiem, nodrošinot labāku palīdzības koordināciju visiem prioritārajiem projektiem, kas saņem līdzekļus no struktūrfondiem, Kohēzijas fonda, kā arī Eiropas Investīciju bankas;

(c)

tehniskā palīdzība projektu iniciatoriem projektu finanšu tehnoloģijās un kopēju novērtēšanas metožu izstrāde;

(d)

budžeta izpildes instrumentu pieņemšana attiecībā uz ieņēmumiem un izdevumiem un, pamatojoties uz Komisijas piešķirtajām pilnvarām, visu vajadzīgo darbību veikšana, lai īstenotu Kopienas programmas Eiropas transporta tīkla jomā, kas paredzētas Padomes Regulā (EK) Nr. 2236/95, jo īpaši to darbību veikšana, kas saistītas ar līgumu slēgšanu un dotāciju piešķiršanu (3);

(e)

Eiropas tīkla īstenošanai visas nepieciešamās informācijas iegūšana, analīze un nodošana Komisijai;

(f)

tāda administratīva un tehniska atbalsta sniegšana, kādu prasa Komisija.

(2)   Šā panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzēto uzdevumu izpilde neskar to operatīvo programmu pārvaldības iestāžu atbildību, kuras līdzfinansē struktūrfondi vai Kohēzijas fonds attiecībā uz Eiropas transporta tīkla projektu atlasi vai īstenošanu, ne arī dalībvalstu finansiālo atbildību šo programmu dalītā pārvaldībā.

(3)   Saņemot Izpildaģentūru komitejas atzinumu, papildus 1. punktā noteiktajiem uzdevumiem Komisija var uzticēt Aģentūrai līdzīgu uzdevumu izpildi citās Kopienas programmās vai darbībās saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 58/2003 2. pantu ar nosacījumu, ka šīs programmas vai darbības attiecas uz Kopienas darbībām Eiropas transporta tīkla jomā.

(4)   Komisijas lēmumā par pilnvaru piešķiršanu ir noteikts Aģentūrai uzticēto uzdevumu kopums. Lēmums ir jāpielāgo papildus uzdevumiem, kas varētu tikt uzticēti Aģentūrai. To nosūta informācijai Izpildaģentūru komitejai.

5. pants

Organizatoriskā struktūra

(1)   Aģentūru vada koordinācijas komiteja un direktors, ko ieceļ Komisija.

(2)   Koordinācijas komitejas locekļus ieceļ uz 3. pantā noteikto laiku.

(3)   Aģentūras direktoru ieceļ uz 3. pantā noteikto laiku.

6. pants

Subsīdijas

Aģentūra saņem subsīdijas, kas ir iekļautas Eiropas Kopienu vispārējā budžetā un ko atskaita no finansiālā asignējuma, kas paredzēts Kopienas programmai Eiropas transporta tīkla jomā, un vajadzības gadījumā no finansiālā asignējuma, kas paredzēts citām programmām vai Kopienas darbībām, kuru izpilde ir uzticēta Aģentūrai saskaņā ar 4. panta 3. punktu.

7. pants

Izpildes kontrole un pārskats

Aģentūra ir pakļauta Komisijas kontrolei un tai ir regulāri jāatskaitās par uzticētās Kopienas programmas izpildi Eiropas transporta tīkla jomā saskaņā ar noteikumiem un termiņiem, kas ir precizēti lēmumā par pilnvaru piešķiršanu.

8. pants

Administratīvā budžeta izpilde

Aģentūra izpilda savu administratīvo budžetu saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 1653/2004 (4) noteikumiem.

Briselē, 2006. gada 26. oktobrī.

Komisijas vārdā —

priekšsēdētāja vietnieks

Jacques BARROT


(1)  OV L 11, 16.1.2003., 1. lpp

(2)  OV L 228, 23.9.1995., 1. lpp.

(3)  OV L 228, 23.9.1995., 1. lpp.

(4)  OV L 297, 22.9.2004., 6. lpp.


6.2.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 32/91


APVIENOTĀS VETERINĀRĀS KOMITEJAS, KAS IZVEIDOTA AR NOLĪGUMU STARP EIROPAS KOPIENU UN ŠVEICES KONFEDERĀCIJU PAR LAUKSAIMNIECĪBAS PRODUKTU TIRDZNIECĪBU, LĒMUMS NR. 1/2006

(2006. gada 1. decembris)

par nolīguma 11. pielikuma 1., 2., 3., 4., 5., 6. un 10. papildinājuma grozījumiem

(2007/61/EK)

KOMITEJA,

ņemot vērā Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par lauksaimniecības produktu tirdzniecību (turpmāk – “Lauksaimniecības nolīgums”) un jo īpaši tā 11. pielikuma 19. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Lauksaimniecības nolīgums stājās spēkā 2002. gada 1. jūnijā.

(2)

Ar Lauksaimniecības nolīguma 11. pielikuma 19. panta 1. punktu ir izveidota Apvienotā veterinārā komiteja, kas izskata visus ar iepriekšminēto pielikumu un tā īstenošanu saistītos jautājumus un veic tajā paredzētos uzdevumus. Saskaņā ar minētā panta 3. punktu Apvienotā veterinārā komiteja var nolemt grozīt Lauksaimniecības nolīguma 11. pielikuma papildinājumus, jo īpaši nolūkā tos pielāgot un atjaunināt.

(3)

Lauksaimniecības nolīguma 11. pielikuma 1., 2., 3., 4., 5., 6. un 11. papildinājumā grozījumi pirmo reizi tika izdarīti ar Apvienotās veterinārās komitejas, kas izveidota ar Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par lauksaimniecības produktu tirdzniecību, Lēmumu Nr. 2/2003 (2003. gada 25. novembris), ar ko groza nolīguma 11. pielikuma 1., 2., 3., 4., 5., 6. un 11. papildinājumu (1).

(4)

Lauksaimniecības nolīguma 11. pielikuma 1., 2., 3., 4., 5. un 11. papildinājumā jaunākie grozījumi ir izdarīti ar Apvienotās veterinārās komitejas, kas izveidota ar Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par lauksaimniecības produktu tirdzniecību, Lēmumu Nr. 2/2004 (2004. gada 9. decembris), ar ko groza Nolīguma 11. pielikuma 1., 2., 3., 4., 5., 6. un 11. papildinājumu (2).

(5)

Lauksaimniecības nolīguma 11. pielikuma 6. papildinājumā grozījumi ir izdarīti ar Apvienotās veterinārās komitejas, kas izveidota ar Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par lauksaimniecības produktu tirdzniecību, Lēmumu Nr. 1/2005 (2005. gada 21. decembris), ar kuru groza Nolīguma 11. pielikuma 6. papildinājumu (3).

(6)

Šveices Konfederācija ir apņēmusies ieviest savos tiesību aktos noteikumus, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/99/EK (2003. gada 17. novembris) par zoonožu un zoonožu izraisītāju uzraudzību, ar kuru groza Padomes Lēmumu 90/424/EEK un atceļ Padomes Direktīvu 92/117/EEK (4), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 2160/2003 (2003. gada 17. novembris) par salmonellas un dažu citu pārtikā sastopamu zoonozes īpašu izraisītāju kontroli (5) un Komisijas Regulā (EK) Nr. 1003/2005 (2005. gada 30. jūnijs), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2160/2003 attiecībā uz Kopienas mērķi samazināt atsevišķu salmonellas serotipu izplatību Gallus gallus vaislas saimēs un groza Regulu (EK)Nr. 2160/2003 (6).

(7)

Šveices Konfederācija ir apņēmusies ieviest savos tiesību aktos noteikumus, kas paredzēti Padomes Direktīvā 97/78/EK (1997. gada 18. decembris), ar ko nosaka principus, kuri reglamentē veterināro pārbaužu organizēšanu attiecībā uz produktiem, ko ieved Kopienā no trešām valstīm (7).

(8)

Šveices Konfederācija ir apņēmusies ieviest savos tiesību aktos noteikumus, kas paredzēti Komisijas Regulā (EK) Nr. 2073/2005 (2005. gada 15. novembris) par pārtikas produktu mikrobioloģiskajiem kritērijiem (8), Komisijas Regulā (EK) Nr. 2074/2005 (2005. gada 5. decembris), ar ko nosaka ieviešanas pasākumus noteiktiem produktiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 853/2004 un oficiālās kontroles organizēšanu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 854/2004 un (EK) Nr. 882/2004, izņēmumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 852/2004 un groza Regulu (EK) Nr. 853/2004 un (EK) Nr. 854/2004 (9), un Komisijas Regulā (EK) Nr. 2075/2005 (2005. gada 5. decembris), ar ko nosaka īpašus noteikumus oficiālām Trichinella pārbaudēm gaļā (10).

(9)

Lauksaimniecības nolīguma 11. pielikuma 1. papildinājums būtu jāgroza, lai ņemtu vērā Kopienas un Šveices tiesību aktus par zoonozēm un īpašajiem noteikumiem attiecībā uz tirdzniecību starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju.

(10)

Lauksaimniecības nolīguma 11. pielikuma 1., 2., 3., 4., 5. un 10. papildinājums būtu jāgroza, lai ņemtu vērā izmaiņas Kopienas un Šveices tiesību aktos, kas ir spēkā 2006. gada 1. jūlijā.

(11)

Šveices tiesību aktos paredzētie sanitārie pasākumi, ko piemēro attiecībā uz cilvēku uzturam paredzētiem dzīvnieku izcelsmes produktiem, tirdzniecības nolūkos ir atzīti par līdzvērtīgiem. Tāpēc būtu jāgroza Lauksaimniecības nolīguma 11. pielikuma 6. papildinājums.

(12)

Lauksaimniecības nolīguma 11. pielikuma 5. un 10. papildinājums tiks pārskatīts Apvienotajā veterinārajā komitejā, vēlākais, vienu gadu pēc šā lēmuma spēkā stāšanās dienas,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Nolīguma starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par lauksaimniecības produktu tirdzniecību (“Lauksaimniecības nolīguma”) 11. pielikuma 1., 2., 3., 4., 6. un 10. papildinājumu aizstāj ar attiecīgiem papildinājumiem šā lēmuma pielikumā.

2. pants

Lauksaimniecības nolīguma 11. pielikuma 5. papildinājuma 3. nodaļas V punkta A daļu aizstāj ar šādu daļu:

“A.

Dzīvu dzīvnieku pārbaudei, kuri ievesti no valstīm, uz kurām neattiecas šis pielikums, Šveices iestādes apņemas iekasēt vismaz tās nodevas, kas saistītas ar oficiālo kontroli, kura paredzēta Regulas (EK) Nr. 882/2004 VI nodaļā, atbilstīgi minimālajai likmei, kas noteikta minētās regulas V pielikumā.”.

3. pants

Šo lēmumu, kas sagatavots divos eksemplāros, paraksta līdzpriekšsēdētāji vai citas pilnvarotas personas, kas rīkojas Pušu vārdā.

4. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Tas stājas spēkā pēdējā paraksta dienā.

Bernē, 2006. gada 1. decembrī.

Šveices Konfederācijas vārdā

delegācijas vadītājs

Hans WYSS

Briselē, 2006. gada 1. decembrī.

Eiropas Komisijas vārdā

delegācijas vadītājs

Paul VAN GELDORP


(1)  OV L 23, 28.1.2004., 27. lpp.

(2)  OV L 17, 20.1. 2005., 1. lpp.

(3)  OV L 347, 30.12.2005., 93. lpp.

(4)  OV L 325, 12.12.2003., 31. lpp.

(5)  OV L 325, 12.12.2003., 1. lpp.

(6)  OV L 170, 1.7.2005., 12. lpp.

(7)  OV L 24, 30.1.1998., 9. lpp.

(8)  OV L 338, 22.12.2005., 1. lpp.

(9)  OV L 338, 22.12.2005., 27. lpp.

(10)  OV L 338, 22.12.2005., 60. lpp.


PIELIKUMS

1. papildinājums

KONTROLES PASĀKUMI/PAZIŅOŠANA PAR SLIMĪBĀM

I.   Mutes un nagu sērga

A.   TIESĪBU AKTI

Eiropas Kopiena

Šveice

1.

Padomes Direktīva 2003/85/EK (2003. gada 29. septembris) par Kopienas pasākumiem mutes un nagu sērgas kontrolei, ar kuru atceļ Direktīvu 85/511/EEK un Lēmumus 89/531/EEK un 91/665/EEK un groza Direktīvu 92/45/EEK (OV L 306, 22.11.2003., 1. lpp.), kas grozīta ar Komisijas Lēmumu 2005/615/EK (2005. gada 16. augusts), ar ko groza Padomes Direktīvas 2003/85/EK XI pielikumu attiecībā uz valstu laboratorijām dažās dalībvalstīs.

1.

1966. gada 1. jūlija Likums par epizootijām (LFE), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2004. gada 23. jūnijā (RS 916.40), un jo īpaši tā 1., 1.a un 9.a pants (pasākumi pret sevišķi lipīgām epizootijām, apkarošanas mērķi) un 57. pants (tehniska rakstura izpildes noteikumi, starptautiskā sadarbība).

2.

Valdības 1995. gada 27. jūnija Rīkojums par epizootijām (OFE), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2005. gada 23. novembrī (RS 916.401), un jo īpaši tā 2. pants (sevišķi lipīgas epizootijas), 49. pants (dzīvnieku patogēno mikroorganismu apstrāde), 73. un 74. pants (tīrīšana un dezinfekcija), 77. –98. pants (kopējie pasākumi saistībā ar sevišķi lipīgām epizootijām), 99. – 103. pants (īpaši pasākumi mutes un nagu sērgas apkarošanai).

3.

Valdības 1999. gada 14. jūnija Rīkojums par Federālā tautsaimniecības departamenta organizāciju, kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2006. gada 10. martā (RS 172.216.1), un jo īpaši tā 8. pants (references laboratorija, reģistrācija, mutes un nagu sērgas vakcīnu kontrole un nodrošinājums).

B.   ĪPAŠI PIEMĒROŠANAS PASĀKUMI

1.

Komisija un Federālais veterinārais birojs paziņo viens otram par nodomu veikt ārkārtas vakcināciju. Ārkārtējas steidzamības gadījumos pieteikumā iekļauj pieņemto lēmumu un tā īstenošanas pasākumus. Jebkurā gadījumā konsultācijām Apvienotajā veterinārajā komitejā ir jānotiek pēc iespējas ātrāk.

2.

Piemērojot 97. pantu Valdības Rīkojumā par epizootijām, Šveicei ir ārkārtas pasākumu plāns, kas publicēts Federālā veterinārā biroja tīmekļa vietnē.

3.

Kopīgā references laboratorija mutes un nagu sērgas identificēšanai ir The Institute for Animal Health Pirbright Laboratory Anglijā. Šveice uzņemas segt izdevumus, ko tai piestāda šī laboratorija par veiktajām operācijām. Šīs laboratorijas statuss un funkcijas ir paredzēti Direktīvas 2003/85/EK XVI pielikumā.

II.   Klasiskais cūku mēris

A.   TIESĪBU AKTI

Eiropas Kopiena

Šveice

Padomes Direktīva 2001/89/EK (2001. gada 23. oktobris) par Kopienas pasākumiem klasiskā cūku mēra kontrolei (OV L 316, 1.12.2001., 5. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Aktu par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā, – II pielikums: Pievienošanās akta 20. pantā minētais saraksts – 6. Lauksaimniecība – B. Tiesību akti veterinārijas un fitosanitārijas jomā – I. Tiesību akti veterinārijas jomā (OV L 236, 23.9.2003., 381. lpp.).

1.

1966. gada 1. jūlija Likums par epizootijām (LFE), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2004. gada 23. jūnijā (RS 916.40), un jo īpaši tā 1., 1.a un 9.a pants (pasākumi pret sevišķi lipīgām epizootijām, apkarošanas