ISSN 1725-5112 |
||
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 412 |
|
Izdevums latviešu valodā |
Tiesību akti |
49. sējums |
Saturs |
|
I Tiesību akti, kuru publicēšana ir obligāta |
|
* |
|
|
* |
LV |
Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu. Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte. |
I Tiesību akti, kuru publicēšana ir obligāta
30.12.2006 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 412/1 |
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS Nr. 1982/2006/EK
(2006. gada 18. decembris)
par Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007. līdz 2013. gads)
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 166. panta 1. punktu,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),
ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),
saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (3),
tā kā:
(1) |
Kopiena ir noteikusi mērķi, kas paredzēts Līgumā, nostiprināt Kopienas rūpniecības zinātnisko un tehnoloģisko bāzi, tādējādi nodrošinot augstu konkurētspēju starptautiskā līmenī. Šim nolūkam Kopienai jāveicina visas vajadzīgās pētniecības darbības, jo īpaši, atbalstot uzņēmumus, tostarp mazos un vidējos uzņēmumus (“MVU”), pētniecības centrus un universitātes to pētniecības un tehnoloģiju attīstības darbībās. Šajā sakarā būtu jāpiešķir prioritāte tām jomām un projektiem, kuros Eiropas finansējums un sadarbība ir jo īpaši svarīga un rada pievienoto vērtību. Atbalstot pētniecību, paplašinot zināšanu robežas, praktisko zinātnes izpēti un inovācijas, Kopiena cenšas veicināt Eiropas pētniecības sinerģijas un tādējādi nodrošināt stabilāku Eiropas pētniecības telpas pamatu. Tas sniegs pozitīvu ieguldījumu sociālajam, kultūras un ekonomikas progresam visās 25 dalībvalstīs. |
(2) |
Eiropadomes Lisabonas sanāksmē 2000. gada 23. — 24. martā atzina pētniecības centrālo lomu, nosakot Eiropas Savienībai jaunu stratēģisku mērķi nākamajai desmitgadei: kļūt par tādu konkurētspējīgāko un dinamiskāko uz zinātnes atziņām balstīto ekonomiku pasaulē, kas spēj nodrošināt ilgtspējīgu ekonomisko attīstību, radot vairāk un labākas darba vietas un plašāku sociālo kohēziju. Trijstūris — izglītība, pētniecība un inovācijas — ir pamatinstruments tā sasniegšanai un tādēļ Kopiena tiecas mobilizēt un stiprināt vajadzīgās pētniecības un inovāciju iespējas. Šajā ziņā Septītā pamatprogramma ir centrāls Kopienas instruments, kas papildina dalībvalstu un Eiropas rūpniecības centienus. |
(3) |
Saskaņā ar Lisabonas stratēģiju Eiropadomes Barselonas sanāksmē 2002. gada 15. — 16. martā vienojās, ka būtu jāpalielina kopējo izdevumu apjoms pētniecībai un attīstībai, un inovācijām Savienībā, lai līdz 2010. gadam tuvinātos izdevumiem 3 % apmērā no IKP, divas trešdaļas no šā apjoma nodrošinot no privātā sektora ieguldījumiem. |
(4) |
Septītās pamatprogrammas galvenais mērķis ir sniegt ieguldījumu, lai Savienība kļūtu par pasaules līderi pētniecības jomā. Tādēļ pamatprogrammu ir nepieciešams vērst uz to, lai veicinātu un finansiāli atbalstītu pasaules līmeņa progresīvu pētniecību, kas galvenokārt balstīta uz pētniecības izcilības principu. |
(5) |
Eiropas Parlaments vairākkārt, it īpaši 2005. gada 10. marta Rezolūcijā par zinātni un tehnoloģiju — nostādnēs pētniecības atbalsta politikai Eiropas Savienībā (4), ir uzsvēris pētniecības un tehnoloģiju attīstības nozīmi un zināšanu pieaugušo lomu ekonomikas izaugsmei, kā arī sociālajai un vides labklājībai. |
(6) |
Ņemot vērā visas Kopienas politikas pētniecības vajadzības un balstoties uz Eiropas rūpniecības nozares, zinātnieku aprindu, universitāšu un citu ieinteresēto aprindu plašo atbalstu, Kopienai būtu jānosaka zinātniskie un tehnoloģiskie mērķi, kas jāsasniedz saskaņā ar tās Septīto pamatprogrammu laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam. |
(7) |
Jo īpaši svarīgas rūpnieciskajai pētniecībai ir Eiropas Tehnoloģiju platformas (ETP) un Kopīgās tehnoloģiju ierosmes (KTI). Šajā sakarā vajadzētu to darbībā aktīvi iesaistīt MVU. ETP palīdz iesaistītajām pusēm nodibināt ilgtermiņa stratēģiskas programmas un var izveidoties par nozīmīgu mehānismu, lai veicinātu Eiropas konkurētspēju. |
(8) |
Septītās pamatprogrammas mērķi būtu jāizvēlas, lai tos balstītu uz Sestās pamatprogrammas sasniegumiem Eiropas Pētniecības telpas izveidē un būtu jāturpina tie, attīstot uz zinātnes atziņām balstītu ekonomiku un sabiedrību Eiropā, kura sasniegs Lisabonas stratēģijas mērķus Kopienas politikas aspektos. Septītās pamatprogrammas mērķu starpā īpaši svarīgi būtu:
|
(9) |
Turklāt, Eiropā būtu jāintensificē dialogs starp zinātnes nozari un sabiedrību, lai izveidotu zinātnes un pētniecības darba kārtību, kas atbilstu iedzīvotāju interesēm, tostarp, veicinot kritisko faktoru atspoguļošanu, un ir paredzēta, lai stiprinātu sabiedrības uzticību zinātnei. |
(10) |
Īpaša uzmanība būtu jāpievērš pētnieku zinātniskās karjeras veicināšanai viņu produktīvākajā dzīves posmā. Karjeras sākuma posmu iesākušie zinātnieki var būt galvenais zinātnes virzītājspēks Eiropā. |
(11) |
Gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi būtu jāstiprina pētniecības un inovāciju potenciāls Eiropā. |
(12) |
Būtu jāatbalsta tādu zināšanu plaša izplatība, kuras radušās sabiedriski finansētas izpētes rezultātā. |
(13) |
Lai realizētu šos mērķus, ir jāveicina četru veidu darbības: starpvalstu sadarbība politikas noteikto tēmu jomā (programma “Sadarbība”), pētnieku ierosinātie pētījumi, pamatojoties uz pētniecības aprindu ierosmi (programma “Idejas”), individuālo pētnieku atbalsts (programma “Cilvēki”) un pētniecības iespēju atbalsts (programma “Iespējas”). |
(14) |
Programmā “Sadarbība” atbalsts būtu jāsniedz starpvalstu sadarbības veidiem atbilstīgā apmērā visā Savienībā un ārpus tās robežām vairākās tematiskās jomās, kas atbilst galvenajām zināšanu un tehnoloģiju attīstības jomām, kurās jāatbalsta un jāpastiprina pētniecība, lai risinātu Eiropas sociālās, ekonomikas, vides, sabiedrības veselības un rūpniecības problēmas, kalpotu sabiedrībai un atbalstītu jaunattīstības valstis. Visos iespējamos gadījumos šī programma nodrošinās uz uzdevumiem vērstu plānu elastīgumu, kas skar tematikas prioritātes. |
(15) |
Programmā “Idejas” darbības jāveic Eiropas Pētniecības padomei (EPP), kurai jāpiešķir liela autonomijas pakāpe, lai attīstītu augsta līmeņa progresīvo pētniecību Eiropas līmenī, turpinot izcilības tradīciju Eiropā un popularizējot to starptautiskā līmenī. EPP jāuztur pastāvīgi sakari ar zinātnisko sabiedrību un Eiropas iestādēm. Attiecībā uz EPP struktūru Septītās pamatprogrammas vidusposma pārskats var uzrādīt nepieciešamību pēc turpmākiem uzlabojumiem, radot vajadzību izdarīt attiecīgus grozījumus. |
(16) |
Programmā “Cilvēki” personas būtu jārosina pievērsties pētnieka profesijai, būtu jāveicina Eiropas zinātnieku palikšana Eiropā, būtu jāpiesaista Eiropai zinātnieki no visas pasaules, kā arī būtu jāveido labākajiem pētniekiem pievilcīga Eiropa. Turpinot pozitīvo pieredzi ar programmu “Marijas Kirī pasākumi” saskaņā ar iepriekšējām pamatprogrammām, programmai “Cilvēki” būtu jāveicina to, lai cilvēki izvēlētos pētnieka profesiju; būtu jāstrukturē pētniecības mācību piedāvājums un iespējas; būtu jāsekmē to, lai Eiropas pētnieki paliktu vai atgrieztos Eiropā; būtu jāveicina starpnozaru mobilitāte; un būtu jāpiesaista Eiropai pētnieki no visas pasaules. Pētnieku mobilitāte ir svarīgs elements ne tikai pētnieku karjeras attīstībā, bet arī būtiska, lai nodotu zināšanas tālāk un dalītos ar tām starp valstīm un nozarēm, kā arī lai nodrošinātu to, ka progresīvā pētniecība dažādās disciplīnās gūtu labumu no centīgiem un kompetentiem pētniekiem, kā arī piesaistītu vairāk finanšu līdzekļu. |
(17) |
Programmā “Iespējas” būtu jāoptimizē pētniecības infrastruktūru izmantošana un attīstība; būtu jāstiprina MVU inovāciju iespējas un to spējas izmantot pētniecības sasniegumus; būtu jāatbalsta reģionālu pētniecības kopu attīstība; pilnībā būtu jāizmanto pētniecības potenciāls Savienības konverģences un attālākajos reģionos; Eiropas sabiedrībā būtu jātuvina zinātne un sabiedrība; būtu jāatbalsta saskaņota pētniecības politikas veidošana valstu un Kopienas līmenī un jāveic horizontālas darbības un pasākumi starptautiskas sadarbības atbalstam. |
(18) |
Kopīgajam pētniecības centram (KPC) būtu jāsniedz ieguldījums, nodrošinot uz patērētājiem vērstu zinātnisku un tehnisku atbalstu Kopienas politikas izveidei, attīstībai, īstenošanai un uzraudzībai. Šajā sakarā ir lietderīgi, lai KPC turpinātu darbu kā neatkarīgs Savienības zinātnes un tehnoloģiju paraugcentrs īpašās kompetences jomās. |
(19) |
Eiropas pētniecības telpas īstenošanā svarīga loma ir reģioniem. Reģionu attīstības potenciāla izvēršana un plaša pētījumu un tehnoloģiskās attīstības rezultātu izplatīšana palīdz novērst tehnoloģisko plaisu un sekmē Eiropas konkurētspēju. |
(20) |
Septītā pamatprogramma papildina dalībvalstīs veiktos pasākumus, kā arī citas Kopienas darbības, kas ir nepieciešamas kopējiem stratēģiskiem centieniem Lisabonas mērķu sasniegšanai, jo īpaši atbilstīgi struktūrfondiem, un tādās jomās kā lauksaimniecība, zivsaimniecība, izglītība, apmācība, konkurētspēja un inovācijas, rūpniecība, nodarbinātība un vide. |
(21) |
Kopienas politikā un programmās būtu jānodrošina abpusēja sinerģija un papildināmība, vienlaikus sniedzot risinājumu, lai nodrošinātu stiprinātu un vienkāršotu pieeju pētniecības finansēšanai, kas ir jo īpaši svarīgi MVU. |
(22) |
Septītajā pamatprogrammā ar konkrētiem pasākumiem un īpašām darbībām MVU labā būtu jātiecas jo īpaši nodrošināt atbilstīgu MVU iesaistīšanos. Inovācijām un ar MVU saistītām darbībām, ko atbalsta saskaņā ar šo pamatprogrammu, jāpapildina darbības, ko veic Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammā. |
(23) |
Dalība Septītās pamatprogrammas darbībās būtu jāatvieglina, publicējot visu attiecīgo informāciju, kas visiem iespējamajiem dalībniekiem jādara pieejama laicīgi un viegli sasniedzama, kā arī attiecīgi izmantojot vienkāršas un ātras procedūras, nenosakot nepamatoti sarežģītus finanšu noteikumus un nevajadzīgas atskaites, ievērojot dalības noteikumus, ko piemēro šai pamatprogrammai, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes (EK) Nr. 1906/2006 (2006. gada 18. decembris), ar ko paredz noteikumus uzņēmumu, pētniecības centru un universitāšu līdzdalībai Septītās pamatprogrammas darbībās un pētījumu rezultātu izplatīšanai (2007. līdz 2013. gads) (5). |
(24) |
Ņemot vērā Sestās pamatprogrammas jauno instrumentu izmantošanas vidusposma pārskatīšanu un pamatprogrammas piecu gadu novērtējumu, ir noteikta jauna pieeja, kurai būtu jānodrošina Kopienas pētniecības politikas politisko mērķu vieglāka, efektīvāka un elastīgāka sasniegšana. Šim nolūkam būtu jāizmanto mazāks vienkāršāku “finansēšanas shēmu” kopums, apvienojumā ar lielāku elastīgumu un brīvību, lai atbalstītu dažādas darbības, un būtu jāpiešķir lielāka pārvaldības autonomija dalībniekiem. |
(25) |
Ņemot vērā lielo interesi par Pamatprogrammas darbību, valsts un privāto investīciju efektivitāti, vajadzību dot iespēju Kopienai atrisināt jaunas zinātnes un tehnoloģiju problēmas, un pilnībā izmantot tās pētnieku potenciālu, nepieļaujot nekādu diskrimināciju, svarīgo lomu, kas Kopienas darbībai ir Eiropas pētniecības sistēmas efektivitātes uzlabošanā, Septītās pamatprogrammas ieguldījumu centienos, cita starpā, meklējot risinājumus klimata pārmaiņām un ilgtspējībai, Eiropas iedzīvotāju veselības uzlabošanai, kā arī Lisabonas stratēģijas atdzīvināšanā, ir jāīsteno Kopienas pētniecības pasākumi. |
(26) |
Septītās pamatprogrammas īstenošana var rosināt papildprogrammu izstrādāšanu, kurās paredzēta vienīgi konkrētu dalībvalstu līdzdalība, Kopienas līdzdalību programmās, ko uzsākušas vairākas dalībvalstis, kopuzņēmumu dibināšanu vai cita veida vienošanās Līguma 168., 169. un 171. panta nozīmē. |
(27) |
Kopiena ir noslēgusi vairākus starptautiskus nolīgumus pētniecības jomā, un būtu jāpastiprina starptautiska pētniecības sadarbība, lai gūtu maksimālu labumu no pētniecības un attīstības internacionalizācijas, lai sniegtu ieguldījumu pasaules patēriņa preču ražošanā un turpmāk integrētu Kopienu pasaules pētniecības kopienā. |
(28) |
Šobrīd jau ir izveidota nozīmīga zinātnisko atziņu struktūra, kas spēj ievērojami uzlabot jaunattīstības valstīs dzīvojošo personu dzīves līmeni; ja iespējams, Septītā pamatprogramma ar iepriekš minēto darbību veidiem sekmēs tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanu līdz 2010. gadam. |
(29) |
Septītajai pamatprogrammai būtu jāsniedz ieguldījums izaugsmes, ilgtspējīgas attīstības un vides aizsardzības veicināšanā, tostarp risinot klimata pārmaiņu problēmu. |
(30) |
Pētījumos, kas veikti Septītās pamatprogrammas darbības laikā, būtu jāievēro ētikas pamatprincipi, tostarp tie, kas ir iekļauti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Ir ņemti vērā atzinumi, ko sniegusi Eiropas grupa dabaszinātņu ētikas un jauno tehnoloģiju jautājumos, un tas tiks darīts arī turpmāk. Pētniecības darbībās būtu jāņem vērā arī Protokols par dzīvnieku aizsardzību un labturību, un būtu jāsamazina dzīvnieku izmantošana pētniecībā un testēšanā ar mērķi galīgi aizstāt dzīvnieku izmantošanu ar citām metodēm. |
(31) |
Septītajā pamatprogrammā ar attiecīgiem līdzekļiem aktīvi tiks veicināta sieviešu loma zinātnē un pētniecībā, lai vēl vairāk sekmētu sieviešu plašāku dalību šajā jomā un palielinātu sieviešu aktīvo lomu pētniecībā. |
(32) |
šajā lēmumā ir paredzēts finansējums visam Septītās pamatprogrammas darbības laikam, kas budžeta lēmējinstitūcijai ir galvenā atsauce ikgadējās budžeta procedūras laikā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīguma (2006. gada 17. maijs) par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (6) 37. punkta nozīmē. |
(33) |
Būtu jāveic arī atbilstīgi pasākumi, kas ir samērīgi ar Eiropas Kopienu finanšu interesēm, lai uzraudzītu piešķirtā finanšu atbalsta efektivitāti un šo līdzekļu izlietojuma efektivitāti, lai novērstu nelikumības un krāpšanu, kā arī pasākumi, lai atgūtu zaudētos, nepamatoti izmaksātos vai nepareizi izlietotos līdzekļus saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (7), Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (8), un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 (1999. gada 25. maijs) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (9). |
(34) |
Ir svarīgi nodrošināt pareizu Septītās pamatprogrammas finanšu vadību un tās īstenošanu visefektīvākajā un lietotājam vieglākajā veidā, vienlaikus nodrošinot tiesisko noteiktību un programmas pieejamību visiem dalībniekiem. Ir jānodrošina atbilstība Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (10), kā arī vienkāršošanas un labāka regulējuma prasībām. |
(35) |
Ņemot vērā to, ka tās rīcības mērķus, kas jāveic saskaņā ar Līguma 163. pantu, proti, veicināt uz zinātnes atziņām balstītas ekonomikas un sabiedrības izveidi Eiropā, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka šos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu Septītajā pamatprogrammā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai, |
IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Septītās pamatprogrammas pieņemšana
Ar šo laikposmam no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim pieņem pamatprogrammu Kopienas darbībām pētniecības un tehnoloģiju attīstības jomā, tostarp demonstrējumu pasākumiem (“Septītā pamatprogramma”).
2. pants
Mērķi un pasākumi
1. Septītā pamatprogramma ir paredzēta i) līdz iv) apakšpunktā izklāstīto pasākumu atbalstam. Minēto pasākumu mērķi un vispārējas pamatnostādnes ir izklāstītas I pielikumā.
i) |
Sadarbība: atbalsts paredzēts daudziem pētniecības pasākumiem, ko veiks, izmantojot starpvalstu sadarbību, šādās tematiskajās jomās:
|
ii) |
Idejas: atbalsts tiks sniegts “pētnieku ierosinātiem” pētījumiem, ko visās jomās veic atsevišķas valstu vai starpvalstu grupas, kuras konkurē savā starpā Eiropas līmenī. |
iii) |
Cilvēki: atbalsts paredzēts kvantitatīvai un kvalitatīvai zinātnes un tehnoloģiju attīstības cilvēkresursu potenciāla stiprināšanai Eiropā, kā arī mobilitātes veicināšanai. |
iv) |
Spējas: atbalsts paredzēts Eiropas pētniecības un inovāciju spēju galvenajiem aspektiem, piemēram, pētniecības infrastruktūra; reģionālas pētniecības kopas; pilna pētniecības potenciāla attīstība Kopienas konverģences un attālākos reģionos; pētniecība mazo un vidējo uzņēmumu (“MVU”) (11) vajadzībām; ar programmu “Zinātne sabiedrībā” saistītie jautājumi; atbalsts saskaņotai politikas izstrādei; starptautiskās sadarbības horizontālie pasākumi. |
2. Septītās pamatprogrammas līdzekļi arī paredzēti Kopīgā pētniecības centra (“KPC”) veikto tiešo zinātnisko un tehnoloģisko darbību atbalstam, kuras nav saistītas ar kodoljautājumiem, kā noteikts I pielikumā.
3. pants
Konkrētas programmas
Septīto pamatprogrammu īsteno ar konkrētām programmām. Šajās programmās nosaka precīzus mērķus un sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus.
4. pants
Maksimālais kopējais apjoms un katrai programmai piešķirtā finansējuma īpatsvars
1. Kopienas finansiālās līdzdalības maksimālais kopējais apjoms šajā Septītajā pamatprogrammā ir EUR 50 521 miljoni. Minētās summas sadalījums 2. panta 1. un 2. punktā minētajām darbībām un pasākumiem ir šāds (miljonos EUR):
Sadarbība |
32 413 |
Idejas |
7 510 |
Cilvēki |
4 750 |
Iespējas |
4 097 |
Ar kodoljautājumiem nesaistītas Kopīgā pētniecības centra darbības |
1 751 |
2. Indikatīvais sadalījums katrai no I pielikumā minētā pasākuma tematiskajām jomām ir sniegts II pielikumā.
3. Sīki izstrādāti noteikumi Kopienas finansiālai līdzdalībai šajā pamatprogrammā ir noteikti III pielikumā.
5. pants
Kopienas finanšu interešu aizsardzība
Attiecībā uz Kopienas darbībām, ko finansē saskaņā ar šo lēmumu, Kopienas tiesību normas pārkāpuma gadījumā, tostarp saistībā ar šo programmu paredzēto līgumsaistību pārkāpumu, kuru rada kāda uzņēmēja darbība vai bezdarbība, kas rada vai varētu radīt kaitējumu Eiropas Savienības vispārējam budžetam vai tās pārvaldītajiem budžetiem, radot nepamatotus izdevumus, piemēro Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 un Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96.
6. pants
Ētikas principi
1. Visi pētījumi, ko veic saskaņā ar Septīto pamatprogrammu, jāveic saskaņā ar ētikas pamatprincipiem.
2. Saskaņā ar šo programmu nefinansē šādas pētniecības jomas:
— |
zinātniskās izpētes pasākumus, kuru mērķis ir cilvēku klonēšana reproduktīvos nolūkos, |
— |
zinātniskās izpētes pasākumus, kuru mērķis ir pārveidot cilvēku ģenētisko mantojumu, kas varētu šādas izmaiņas padarīt pārmantojamas (12), |
— |
zinātniskās izpētes pasākumus, kas paredzēti cilvēku embriju radīšanai vienīgi zinātniskās pētniecības nolūkā, vai cilmes šūnu ieguvei, tostarp veicot somatisko šūnu kodola pārstādīšanu. |
3. Gan pieaugušo, gan embriju cilvēka cilmes šūnu pētniecību var finansēt kā atkarībā no zinātniskā ierosinājuma satura, tā atkarībā no iesaistītās(o) dalībvalsts(u) tiesiskā regulējuma.
Jebkurā pieteikumā, lai saņemtu finansējumu cilvēka embriju cilmes šūnu pētniecībai, ir attiecīgi jāiekļauj sīka informācija par licencēšanas un kontroles pasākumiem, ko veiks dalībvalsts kompetentās iestādes, kā arī sīka informācija par sniegto ētisko apstiprinājumu(-iem).
Cilvēka embrija cilmes šūnu pētniecības jomā uz iestādēm, organizācijām un pētniekiem attiecas stingra licencēšana un kontrole atbilstīgi iesaistītās(o) dalībvalsts(u) tiesiskajam regulējumam.
4. Pētniecības jomas, kas paredzētas iepriekš, pārskata šīs programmas otrajā posmā (2010.-2013. gads), ņemot vērā zinātnes attīstību.
7. pants
Uzraudzība, novērtēšana un pārskatīšana
1. Komisija pastāvīgi un sistemātiski uzrauga Septītās pamatprogrammas un tās īpašo programmu īstenošanu un regulāri ziņo par šīs uzraudzības rezultātiem un izplata tos.
2. Ne vēlāk kā 2010. gadā Komisija ar ārējo ekspertu palīdzību veic šīs pamatprogrammas un tās īpašo programmu uz pierādījumiem balstītu starpposma novērtējumu, turpinot Sestās pamatprogrammas ex-post novērtējumu. Šis novērtējums attiecas uz notiekošo pētniecības darbību kvalitāti, kā arī to īstenošanas un pārvaldības kvalitāti un virzību uz izvirzītajiem mērķiem.
Komisija minētā novērtējuma secinājumus, pievienojot savus apsvērumus, un attiecīgos gadījumos priekšlikumus šīs pamatprogrammas pielāgošanai dara zināmus Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai.
Pirms starpposma novērtējuma sastāda progresa ziņojumu, tiklīdz ir pieejami pietiekami dati, kuros redzami sākotnējie atzinumi par to jauno darbību efektivitāti, kas uzsāktas saskaņā ar Septīto pamatprogrammu, un par vienkāršošanas ceļā gūtajiem panākumiem.
3. Divus gadus pēc šīs pamatprogrammas pabeigšanas Komisija veic programmas pamatojuma, īstenošanas un sasniegumu ārējo novērtējumu, pieaicinot neatkarīgus ekspertus.
Komisija minētā novērtējuma secinājumus, pievienojot savus apsvērumus, dara zināmus Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai.
8. pants
Stāšanās spēkā
Šis lēmums stājas spēkā trešajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Briselē, 2006. gada 18. decembris.
Eiropas Parlamenta vārdā —
priekšsēdētājs
J. BORRELL FONTELLES
Padomes vārdā —
priekšsēdētājs
M. VANHANEN
(1) OV C 65, 17.3.2006., 9. lpp.
(2) OV C 155, 16.5.2006., 20. lpp.
(3) Eiropas Parlamenta 2006. gada 15. jūnija Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts), Padomes 2006. gada 25. septembra Kopējā nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Eiropas Parlamenta 2006. gada 30. novembra Nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta). Padomes 2006. gada 18. decembra Lēmums.
(4) OV C 320 E, 15.12.2005., 259. lpp.
(5) Skat. šī OV 1 lpp.
(6) OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.
(7) OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.
(8) OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.
(9) OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.
(10) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.
(11) Visā Septītajā pamatprogrammā ar “MVU” saprot arī mikrouzņēmumus.
(12) Var finansēt zinātnisko izpēti, kas saistīta ar dzimumdziedzeru vēža ārstēšanu.
I PIELIKUMS
ZINĀTNISKIE UN TEHNOLOĢISKIE MĒRĶI, TĒMU UN DARBĪBU VISPĀRĪGAS NOSTĀDNES
Septītā pamatprogramma tiks īstenota, lai izpildītu Līguma 163. pantā aprakstītos vispārējos mērķus stiprināt rūpniecisko konkurētspēju un pildīt citas Kopienas politikas pētniecības vajadzības, tādējādi veicinot uz zinātnes atziņām balstītas sabiedrības izveidi un turpinot Eiropas pētniecības telpas attīstību, kā arī papildinot darbības valsts un reģionālā līmenī. Tā veicinās izcilību zinātniskajā un tehnoloģiskajā pētniecībā, izstrādi un demonstrāciju pasākumus, īstenojot šādas četras programmas: “sadarbība”, “idejas”, “cilvēki” un “iespējas”.
I SADARBĪBA
šajā Septītās pamatprogrammas daļā atbalsts tiks sniegts starpvalstu sadarbībai dažādās formās visā Savienībā un ārpus tās robežām vairākās tematiskās jomās, kas atbilst galvenajām zināšanu un tehnoloģiju jomām, kurās jāatbalsta un jāpastiprina augstākās kvalitātes pētniecība, lai risinātu Eiropas sociālās, ekonomiskās, vides un rūpnieciskās problēmas. Galvenais darbs būs vērsts uz to, lai uzlabotu rūpniecības konkurētspēju, izmantojot izpētes programmu, kas atspoguļo lietotāju vajadzības visā Eiropā.
Vispārējs mērķis ir veicināt ilgtspējīgu attīstību.
Desmit tēmas Kopienas darbībai ir šādas:
1) |
veselība; |
2) |
pārtika, lauksaimniecība un zivsaimniecība, biotehnoloģija; |
3) |
informācijas un komunikācijas tehnoloģijas; |
4) |
nanozinātnes, nanotehnoloģijas, materiāli un jaunas ražošanas tehnoloģijas; |
5) |
enerģētika; |
6) |
vide (tostarp klimata pārmaiņas); |
7) |
transports (tostarp aeronautika); |
8) |
sociālekonomiskās zinātnes un humanitārās zinātnes; |
9) |
kosmoss; |
10) |
drošība. |
šīs tēmas ir samērā plaši definētas, lai tās varētu pielāgot jaunām vajadzībām un iespējām, kas var rasties Septītās pamatprogrammas darbības laikā. Katrai no šīm tēmām ir noteikti vairāki pasākumi, kuros norādītas vispārējās nostādnes, kas paredzētas Kopienas atbalstam. šīs darbības ir noteiktas, pamatojoties uz to, kā tās sekmē Kopienas mērķu sasniegšanu, tostarp pāreju uz sabiedrību, kas balstīta uz zināšanām, kā arī attiecīgo Eiropas pētniecības potenciālu un šajā jomā veikto Kopienas līmeņa darbību pievienoto vērtību.
Īpašu uzmanību pievērsīs efektīvas koordinācijas nodrošināšanai starp tematiskajām jomām, kā arī prioritārām zinātnes jomām, kas apvieno vairākas tēmas, piemēram, pētniecība mežsaimniecībā, kultūras mantojums, jūras zinātnes un tehnoloģijas.
Daudzdisciplīnu pieeju veicinās ar kopējām starptematiskām pieejām pētniecības un tehnoloģiju jomām, kas ir saistītas ar vairāk nekā vienu tēmu, un svarīga starptematiskās sadarbības forma būs kopīgi izsludināti konkursi.
Attiecībā uz jautājumiem, kas jo īpaši aktuāli rūpniecības nozarei, tēmas ir noteiktas, pamatojoties arī uz darbu, ko veikušas dažādas “Eiropas tehnoloģiju platformas”, kuras ir izveidotas jomās, kur Eiropas konkurētspēja, ekonomikas izaugsme un labklājība ir atkarīga no nozīmīga pētniecības un tehnoloģiju progresa vidējā un ilgā termiņā. Eiropas tehnoloģiju platformas apvieno attiecīgo nozaru ieinteresētās personas, lai definētu un īstenotu Stratēģiskās izpētes programmu. Šī pamatprogramma sekmēs minēto Stratēģiskās izpētes programmu realizāciju, ja tās rada Eiropas pievienoto vērtību. Eiropas tehnoloģiju platformas, iespējams, līdzdarbojoties reģionālām pētniecības kopām, var būt nozīmīgas, lai sekmētu un organizētu rūpniecības pārstāvju, tostarp MVU, dalību pētniecības projektos saistībā ar to specifisko nozari, tostarp arī projektos, kas ir tiesīgi saņemt finansējumu saskaņā ar pamatprogrammu.
Desmit tēmās iekļauta arī pētniecība, kas vajadzīga, lai atbalstītu Kopienas politikas formulēšanu, īstenošanu un izvērtēšanu tādās jomās kā veselība, drošība, patērētāju aizsardzība, enerģētika, vide, atbalsts attīstībai, zivsaimniecība, jūras lietas, lauksaimniecība, dzīvnieku labturība, transports, izglītība un mācības, nodarbinātība, sociālās lietas, kohēzija, brīvības, drošības un tiesiskuma telpas izveide, kā arī atbalstītu pirmsnormatīvus un normatīvus pētījumus, kas ir saistīti ar standartu savstarpējās izmantojamības un kvalitātes uzlabošanu un to īstenošanu, tādējādi uzlabojot arī Eiropas konkurētspēju. Īpaša uzmanība tiks pievērsta tādu aspektu koordinācijai Septītajā pamatprogrammā un saistībā ar citām Kopienas politikas jomām un programmām, kuri attiecas uz racionālu un efektīvu enerģijas izmantošanu.
Atbilstīgi katrai tēmai papildus šiem pasākumiem brīvā un elastīgā veidā tiks risinātas divu veidu iespējas:
— |
Nākotnes un jaunās tehnoloģijas: atbalstīt pētījumus, kuru mērķis ir noteikt vai turpmāk pētīt jaunas zinātniskās un tehnoloģiskās iespējas konkrētā jomā un/vai kopā ar citām saistītām jomām un disciplīnām, sniedzot īpašu atbalstu pēkšņiem pētījumu priekšlikumiem, tostarp ar kopīgi izsludinātiem konkursiem; attīstīt inovatīvas idejas un radikāli jaunus izmantojuma veidus, kā arī pētīt jaunas iespējas pētniecības virzienos, jo īpaši saistībā ar potenciāli nozīmīgiem atklājumiem; būs nodrošināta pienācīga koordinācija ar pasākumiem, ko veiks saistībā ar programmu “Idejas”, lai novērstu pārklāšanos un nodrošinātu finansējuma optimālu izmantošanu; |
— |
Politikas neparedzētās vajadzības: lai elastīgi reaģētu uz jaunām politikas vajadzībām, kas rodas pamatprogrammas darbības laikā, tādām kā neparedzēti notikumi vai atgadījumi, kuros vajadzīga ātra reaģēšana, piemēram, jaunu epidēmiju, pārtikas drošības apdraudējuma vai dabas katastrofu gadījumā. |
Zināšanu izplatīšana un tālāknodošana sniedz būtisku pievienoto vērtību Eiropas pētniecības darbībām, un tiks veikti pasākumi, lai rūpniecības nozares, politikas veidotāji un sabiedrība plašāk izmantotu rezultātus. Ir jāaizsargā arī intelektuālā īpašuma tiesības, tostarp saistībā ar atbalstu cīņai pret viltošanu. Zināšanu izplatīšanu uzskatīs par būtisku uzdevumu visās tematiskajās jomās, piemērojot jomas “Drošība” pasākumiem vajadzīgos ierobežojumus sakarā ar konfidencialitātes aspektu, tostarp arī, finansējot sadarbības tīklu veidošanas ierosmes, seminārus un pasākumus, ārējo ekspertu palīdzību un informācijas un elektroniskos pakalpojumus, jo īpaši CORDIS.
Tiks nodrošināta papildināmība un sinerģija starp šo programmu un citām Kopienas programmām. Pasākumus inovāciju atbalstam veiks saskaņā ar Konkurētspējas un inovāciju programmu.
Īpaša uzmanība būtu jāpievērš mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) (1), jo īpaši starptautiskā sadarbībā esošu zināšanu ietilpīgu MVU, līdzdalībai. Visā programmas daļā “Sadarbība” veiks konkrētus pasākumus, tostarp atbalsta darbības MVU līdzdalības veicināšanai, saistībā ar stratēģiju, ko izstrādās atbilstīgi katrai tēmai. Papildus šīm stratēģijām tiks veikta kvantitatīva un kvalitatīva uzraudzība attiecībā uz nosprausto mērķu sasniegšanu. Mērķis būs novirzīt vismaz 15 % no programmas sadaļā “Sadarbība” pieejamajiem resursiem uz MVU.
Atbalstu sniegs arī attiecībā uz ierosmēm, kuru mērķis ir rosināt debates par zinātniskiem jautājumiem un pētījumu rezultātiem ar pēc iespējas plašu sabiedrību ārpus pētniecības aprindām, kā arī zinātniskās komunikācijas un izglītības jomā, tostarp vajadzības gadījumā iesaistot pilsoniskās sabiedrības organizācijas vai šādu organizāciju tīklus. Tiks veikta dzimumu jautājuma un dzimumu līdztiesības aspektu integrācija visās zinātnisko pētījumu jomās.
Lai palielinātu Eiropas pētniecības konkurētspēju, tās potenciāls jāizmanto pilnībā visā Eiropas pētniecības telpā. Projektus, kuru mērķis ir nodrošināt zinātnisko izcilību, būtu jāvada, pievēršot uzmanību optimālam resursu izlietojumam.
Visās šajās tēmās atbalstu starpvalstu sadarbībai īstenos ar:
— |
kopīgiem pētījumiem, |
— |
kopīgām tehnoloģiju ierosmēm, |
— |
to pētniecības programmu koordināciju, kuras nav Kopienas programmas, |
— |
starptautisko sadarbību. |
Kopīgie pētījumi
Kopienas pētniecības finansējums galvenokārt būs paredzēts kopīgiem pētījumiem. Mērķis ir zināšanu attīstības galvenajās jomās izveidot izcilus pētniecības projektus un tīklus, kuri spētu piesaistīt pētniekus un investīcijas no Eiropas un visas pasaules.
Tas tiks panākts, atbalstot kopīgus pētījumus saskaņā ar vairākām finansēšanas shēmām: kopīgie projekti, izcilības tīkli, koordinācijas/atbalsta darbības (skat. III pielikumu).
Kopīgās tehnoloģiju ierosmes
Ļoti nedaudzos gadījumos PTA mērķa darbības jomas un iesaistīto resursu apjoma dēļ varētu būt lietderīga ilgtermiņa partnerību veidošana ar privātā un valsts sektora iesaistīšanu kopīgu tehnoloģiju ierosmju veidā. Šajās ierosmēs, galvenokārt Eiropas tehnoloģijas platformu darba rezultātā, kas aptver vienu pētniecības aspektu vai nelielu skaitu pētniecības aspektu attiecīgajā jomā, tiks apvienotas privātā sektora investīcijas un valsts un Eiropas publiskais finansējums, tostarp dotācijas no Septītās pamatprogrammas un aizdevumi un garantijas finansējums no Eiropas Investīciju bankas. Lēmumi par katru kopīgo tehnoloģiju ierosmi tiks pieņemti atsevišķi, vai nu pamatojoties uz Līguma 171. pantu (tas var ietvert kopuzņēmuma izveidi), vai pamatojoties uz lēmumiem par īpašām programmām saskaņā ar Līguma 166. panta 3. punktu.
Potenciālas kopīgas tehnoloģiju ierosmes tiks noteiktas atklātā un pārredzamā veidā, pamatojoties uz novērtējumiem, izmantojot vairākus kritērijus:
— |
pašreizējo instrumentu nespēja sasniegt mērķi, |
— |
ietekme uz nozares konkurētspēju un izaugsmi, |
— |
Eiropas mērogā veikto darbību pievienotā vērtība, |
— |
sasniedzamā mērķa definīcijas pakāpe, skaidrība un īstenošanas iespēja, |
— |
rūpniecības nozaru uzņēmumu sniegtā finansējuma un resursu apjoms, |
— |
plašāku politikas mērķu veicināšanas pakāpe, tostarp labums, ko no tā gūs sabiedrība, |
— |
spēja piesaistīt papildu valsts atbalstu un panākt lielāku pašreizējā un gaidāmā nozares pārstāvju sniegtā finansējuma efektivitāti. |
Kopīgo tehnoloģiju ierosmes veids ir skaidri jādefinē, it īpaši attiecībā uz šādiem jautājumiem:
— |
finanšu saistības, |
— |
dalībnieku saistību ilgums, |
— |
noteikumi, ar kuriem uzņemas līgumsaistības un tās pārtrauc, |
— |
intelektuālā īpašuma tiesības. |
Ņemot vērā kopīgo tehnoloģiju ierosmju īpašo piemērošanas jomu un sarežģītību, tiks pieliktas lielas pūles, lai nodrošinātu to pārredzamu darbību un to, lai Kopienas finansējumu kopīgajām tehnoloģiju ierosmēm piešķirtu, balstoties uz pamatprogrammas izcilības un konkurētspējas principiem.
Īpašu uzmanību pievērsīs vispārējai saskaņotībai un koordinācijai starp kopīgām tehnoloģiju ierosmēm un programmām, un projektiem vienā jomā (2), vienlaikus ievērojot jau esošās īstenošanas procedūras, kā arī veltīs uzmanību tam, lai nodrošinātu, ka dalība to projektos ir atvērta plašam dalībnieku lokam visā Eiropā, un it sevišķi MVU.
To pētniecības programmu koordinācija, kuras nav Kopienas programmas
šajā jomā veiktajās darbībās tiks izmantoti divi galvenie līdzekļi: ERA-NET shēma un Kopienas līdzdalība kopīgi veiktajās valstu pētniecības programmās (saskaņā ar Līguma 169. pantu). Darbība var attiekties uz jomām, kas nav tieši saistītas ar desmit tēmām, ja vien tām ir pietiekama Eiropas pievienotā vērtība. Pasākumus izmantos arī, lai uzlabotu papildināmību un sinerģiju starp Septīto pamatprogrammu un pasākumiem, ko veic saskaņā ar starpvaldību struktūrām, tādām kā EUREKA un COST (3).
ERA-NET shēmā tiks attīstīta un nostiprināta valstu un reģionālu pētniecības pasākumu koordinācija:
— |
sniedzot pamatu dalībniekiem, kas īsteno sabiedriskas pētniecības programmas, lai palielinātu viņu veikto pasākumu koordināciju. Tas ietvers atbalstu jauniem ERA-NET tīkliem, kā arī pastāvošo ERA-NET tīklu darbības jomas paplašināšanu un padziļināšanu, piemēram, paplašinot partnerību, kā arī savstarpēji atverot savas programmas citu dalībnieku līdzdalībai. Vajadzības gadījumā ERA-NET tīklus varētu izmantot programmu koordinācijai starp Eiropas reģioniem un dalībvalstīm, lai radītu iespēju sadarbībai saistībā ar plaša apjoma ierosmēm, |
— |
nedaudzos gadījumos, sniedzot papildu finansiālo Kopienas atbalstu tiem dalībniekiem, kas apkopo resursus kopīgiem priekšlikumu konkursiem starp attiecīgajām valsts un reģionālajām programmām (“ERA-NET PLUS”). |
Kopienas līdzdalība pētniecības programmās, kas tiek kopīgi veiktas, pamatojoties uz 169. pantu, ir jo īpaši svarīga Eiropas plaša mēroga dažāda līmeņa sadarbībai starp dalībvalstīm, kurām ir kopīgas vajadzības un/vai intereses. Konkrētos noteiktos gadījumos šādas ierosmes atbilstīgi Līguma 169. pantam varētu uzsākt jomās, kas ir jānosaka ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm, ietverot iespējamo sadarbību ar starpvaldību programmām, pamatojoties uz vairākiem kritērijiem:
— |
saistība ar Kopienas mērķiem, |
— |
sasniedzamā mērķa skaidra definīcija un tā atbilstība šīs pamatprogrammas mērķiem, |
— |
iepriekšējas bāzes esamība (esošās vai paredzētās pētniecības programmas), |
— |
Eiropas pievienotā vērtība, |
— |
“Kritiskā masa” attiecībā uz iesaistīto programmu apjomu un skaitu, kā arī programmu aptverto pasākumu līdzību, |
— |
Līguma 169. panta kā visatbilstīgākā līdzekļa efektivitāte mērķu sasniegšanai. |
Starptautiskā sadarbība
Starptautiskas sadarbības pasākumi, kas demonstrē Eiropas pievienoto vērtību un ir savstarpēji izdevīgi, atbilstīgi šai Septītās pamatprogrammas sadaļai būs šādi:
— |
Trešo valstu zinātnieku un pētniecības iestāžu pastiprināta līdzdalība tematiskajās jomās, piemērojot drošības jomas pasākumiem vajadzīgos ierobežojumus sakarā ar konfidencialitātes aspektu, aktīvi mudinot tos izmantot šo iespēju. |
— |
Īpaši sadarbības pasākumi katrā tematiskajā jomā, kas paredzēti trešām valstīm gadījumā, kad pastāv abpusēja interese par sadarbību konkrētos jautājumos, ko izvēlēsies, pamatojoties uz šo valstu zinātnisko un tehnoloģisko līmeni un vajadzībām. Ciešā saistībā ar divpusējiem sadarbības nolīgumiem vai daudzpusējiem dialogiem starp ES un šīm valstīm vai valstu grupām šīs darbības kalpos kā īpaši instrumenti sadarbības īstenošanai starp ES un minētajām valstīm. Konkrēti šādas darbības ir: darbības, kuru mērķis ir stiprināt kandidātvalstu, kā arī kaimiņvalstu pētniecības iespējas; sadarbības pasākumi, kas ir vērsti uz jaunattīstības valstīm un jaunajām valstīm, galveno uzmanību pievēršot to īpašām vajadzībām tādās jomās kā veselība, tostarp ielaistu slimību izpēte, lauksaimniecība, zivsaimniecība un vide, un ko īsteno finansiālos apstākļos, kuri ir piemēroti minēto valstu iespējām. |
šī pamatprogrammas daļa aptver starptautiskas sadarbības pasākumus katrā tematiskajā jomā un vairākās tēmās vienlaikus. Šādas darbības īstenos, nodrošinot koordināciju ar darbībām programmās “Cilvēki” un “Iespējas”. Šo pasākumu pamatā būs vispārēja starptautiskās sadarbības stratēģija saskaņā ar pamatprogrammu.
TĒMAS
1. Veselība
Mērķis
Uzlabot Eiropas iedzīvotāju veselību un palielināt Eiropas ar veselību saistītu nozaru un uzņēmumu konkurētspēju un palielināt spēju radīt inovācijas, risinot globālas veselības problēmas, tostarp jaunās epidēmijas. Uzsvaru liks uz praktisko izpēti (pamatatklājumu izmantošana klīniskajā praksē, tostarp eksperimentu rezultātu zinātniska apstiprināšana), jaunu terapiju izstrādi un apstiprināšanu, veselības veicināšanas un profilakses metodēm, tostarp attiecībā uz bērnu veselību, veselīgu novecošanu, diagnostikas instrumentiem un medicīnas tehnoloģijām, kā arī ilgtspējīgām un efektīvām veselības aprūpes sistēmām.
Pamatojums
Cilvēka genoma sekvences izzināšana un nesenā attīstība postgenomikā ir krasi izmainījusi cilvēka veselības un slimību izpēti. Lai integrētu milzīgo datu apjomu un izprastu to pamatā esošos procesus, un izstrādātu svarīgas tehnoloģijas ar veselību saistītajai bioloģiskajai rūpniecībai, ir jāapvieno būtiskākais no dažādām zināšanām un resursiem, kas nav pieejami valstu līmenī, lai attīstītu zināšanas un prasmes, kas ļautu rīkoties.
Nozīmīgai attīstībai praktiskajā veselības pētniecībā, kas ir nepieciešama, lai nodrošinātu, ka biomedicīnas pētniecība sniedz praktisku labumu un uzlabo dzīves kvalitāti, ir vajadzīga arī daudzdisciplināra attieksme un pieeja Eiropas līmenī, iesaistot dažādas ieinteresētās personas. Šāda pieeja ļauj Eiropai efektīvāk papildināt starptautiskos centienus, lai apkarotu globālas nozīmes slimības.
Daudzu slimību (piem., vēzis, sirds un asinsvadu slimības un infekcijas slimības, psihiskās un neiroloģiskās slimības, jo īpaši ar novecošanu saistītās slimības, tādas kā Alcheimera slimība un Parkinsona slimība) klīniskā izpēte pamatojas uz starptautiskiem izmēģinājumiem vairākos centros, lai nodrošinātu pacientu vajadzīgo skaitu īsā laikposmā.
Epidemioloģiskai izpētei vajadzīga liela cilvēku dažādība un starptautiskie tīkli, lai nonāktu pie nozīmīgiem secinājumiem. Reti sastopamu slimību jaunu diagnostikas un ārstēšanas metožu izstrādē, kā arī šo slimību epidemioloģiskā izpētē arī vajadzīga daudzu valstu pieeja, lai palielinātu pacientu skaitu katrā pētījumā. Turklāt, īstenojot veselības politikas virzītu izpēti Eiropas līmenī, kļūst iespējams veikt modeļu, sistēmu, datu un valsts datubāzēs un bioloģisko datu bankās apkopotā pacientu materiāla salīdzināšanu.
Labi attīstīta ES mēroga biomedicīnas pētniecība palīdzēs nostiprināt Eiropas veselības aizsardzības biotehnoloģijas, medicīnas tehnoloģiju un farmaceitiskās nozares konkurētspēju. ES sadarbība ar attīstības valstīm tām ļaus attīstīt pētniecības spējas. ES jāuzņemas aktīva loma, sabiedriskajā un farmaceitiskajā nozarē veidojot inovācijas veicinošu vidi, kas risina sabiedrības veselības vajadzības, jo īpaši, lai palielinātu panākumus klīnisko pētījumu jomā. Uz pētniecību balstītie MVU ir galvenais veselības aizsardzības biotehnoloģiju un medicīnas tehnoloģiju industriju dzinējspēks. Lai gan Eiropai pašlaik ir vairāk biotehnoloģiju uzņēmumu nekā ASV, vairums no tiem ir mazi un mazāk attīstīti nekā konkurenti. Valsts un privāti atbalstīti pētījumu centieni ES līmenī atvieglos to attīstību. ES pētniecība arī dod ieguldījumu jaunu normu un standartu attīstībai, lai izveidotu atbilstīgu normatīvo regulējumu jaunām medicīnas tehnoloģijām (piemēram, atjaunošanās medicīnai). Alternatīvu testēšanas stratēģiju jomā būtu jānodrošina Eiropas pētniecības un inovāciju galvenā loma pasaules līmenī, jo īpaši attiecībā uz metodēm, kurās neizmanto dzīvniekus.
Īstenojamās darbības, kuras aptver politikas vajadzībām nepieciešamo pētniecību, ir izklāstītas turpmāk. Vajadzības gadījumā tiks atbalstītas ilgtermiņa pētniecības programmas, piemēram, Eiropas tehnoloģiju platformu noteiktās programmas, piemēram, programma jaunu medikamentu izstrādei. Lai reaģētu uz jaunām politikas vajadzībām, atbalstu var sniegt papildu darbībām, piemēram, veselības politikas jomā un arodveselības un darba drošības jomā.
Īpaša uzmanība tiks veltīta stratēģiskajiem jautājumiem — bērnu veselībai un bērnu slimībām, kā arī novecojošās sabiedrības veselībai, un tie būs attiecīgi jāņem vērā visās darbībās šajā tēmā.
Katrā no turpmāk minētajām darbībām vērā ņems ētiskos, juridiskos un sociālekonomiskos jautājumus.
Darbības
— |
Biotehnoloģija, analogi instrumenti un medicīnas tehnoloģijas cilvēka veselībai
|
— |
Pētniecības atklājumu izmantošana klīniskajā praksē cilvēka veselībai
|
— |
Eiropas iedzīvotājiem sniegtās veselības aprūpes optimizēšana
|
2. Pārtika, lauksaimniecība un zivsaimniecība, biotehnoloģija
Mērķis
Izveidot Eiropā uz zinātnes atziņām balstītu bioekonomiku (4), apvienojot zinātni, rūpniecību un citas ieinteresētās puses, lai izmantotu jaunas pētniecības iespējas, risinot sociālas, vides un ekonomikas problēmas: pieaugošs pieprasījums pēc drošākas, veselīgākas, kvalitatīvākas pārtikas un pēc atjaunīgo bioresursu ilgtspējīgas izmantošanas un ražošanas; pieaugošais epizootijas un zoonozes slimību, kā arī ar pārtiku saistītu traucējumu risks; draudi lauksaimniecības, akvakultūras un zivsaimniecības ražošanas ilgtspējībai un drošībai; pieaugošais pieprasījums pēc augstas kvalitātes pārtikas, ņemot vērā dzīvnieku labturības un lauku un piekrastes apstākļus un reakciju uz specifiskām patērētāju vajadzībām uztura ziņā.
Pamatojums
Inovācijas un zināšanu attīstība bioloģisko resursu (mikroorganismu, augu, dzīvnieku) ilgtspējīgā apsaimniekošanā, ražošanā un izmantošanā sniegs pamatu jauniem, ilgtspējīgiem, drošiem, ekoloģiski efektīviem un konkurētspējīgiem produktiem lauksaimniecības, zivsaimniecības, lopbarības, pārtikas, veselības, koksnes apstrādes un pārstrādes rūpniecībā, kā arī saistītajās nozarēs. Saskaņā ar Eiropas stratēģiju attiecībā uz zinātnēm par dzīvību un biotehnoloģiju (5) tas palīdzēs palielināt Eiropas lauksaimniecības un biotehnoloģijas, sēklu ražošanas un pārtikas uzņēmumu, īpaši augsto tehnoloģiju MVU, konkurētspēju, tajā pat laikā uzlabojot sociālo labklājību.
Pētniecība par pārtikas un dzīvnieku barības aprites drošumu, ar uzturu saistītām slimībām, pārtikas izvēli un pārtikas un uztura ietekmi uz veselību palīdzēs apkarot ar pārtiku saistītos veselības traucējumus (piem., aptaukošanās, alerģijas) un infekcijas slimības (piem., transmisīvā sūkļveida encefalopātija, putnu gripa), vienlaicīgi sniedzot nozīmīgu ieguldījumu pašreizējās politikas un noteikumu īstenošanā un nākamās politikas un regulējuma formulēšanā sabiedrības, dzīvnieku, augu veselības un patērētāju aizsardzības jomā.
Eiropas uzņēmumu dažādība šajās jomās un tas, ka lielākā daļa uzņēmumu ir mazi, kas ir viena no Savienības priekšrocībām un iespējām, izraisa fragmentētu pieeju līdzīgām problēmām. Tās var labāk atrisināt, ieviešot lielāku sadarbību un zināšanu apmaiņu, piemēram, par jaunām metodoloģijām, tehnoloģijām, procesiem un standartiem, kas rodas sakarā ar izmaiņām Kopienas tiesību aktos.
Vairākas Eiropas tehnoloģiju platformas veicina kopīgu pētniecības prioritāšu noteikšanu tādās jomās kā augu genomika un biotehnoloģija, mežsaimniecība un koksnes apstrādes un pārstrādes rūpniecība, dzīvnieku veselība, lauksaimniecības dzīvnieku audzēšana, pārtika un rūpnieciskā biotehnoloģija. Veiktā zinātniskā izpēte nodrošinās pamata zināšanas, kas nepieciešamas, lai atbalstītu kopējo lauksaimniecības politiku un Eiropas mežsaimniecības stratēģiju; lauksaimniecības un tirdzniecības jautājumus; ģenētiski modificētu organismu (“ĢMO”) drošības aspektus; noteikumus par pārtikas drošību; Kopienas dzīvnieku veselības, slimību kontroles un labturības standartus; un kopējās zivsaimniecības politikas reformu, ar ko cenšas nodrošināt zvejniecības un akvakultūras ilgtspējīgu attīstību un zivsaimniecības produktu nekaitīgumu (6). Lai nodrošinātu sociālo nozīmību, ir paredzēta arī elastīga reaģēšana uz jaunām politikas vajadzībām, jo īpaši attiecībā uz jauniem riskiem, jaunām sociālām vai ekonomikas tendencēm un vajadzībām.
Darbības
— |
Zemes, meža un ūdens vides bioloģisko resursu ilgtspējīga ražošana un apsaimniekošana: veicināt pētniecību, tostarp tādas tehnoloģijas kā genomika, proteomika, metabolomika, sistēmu bioloģija bioinformātika un mikroorganismu, augu un dzīvnieku konverģējošas tehnoloģijas, tostarp minēto organismu bioloģiskās daudzveidības ekspluatāciju un ilgtspējīgu izmantošanu. Attiecībā uz sauszemes bioloģiskajiem resursiem tiks veikta šāda pētniecība: augsnes auglība, uzlaboti kultūraugi un ražošanas sistēmas visā to daudzveidībā, tostarp bioloģiskā lauksaimniecība, kvalitatīvas ražošanas shēmas un ģMO ietekmes uz vidi un cilvēkiem pārraudzība un novērtējums; augu veselība, ilgtspējīga, konkurētspējīga un daudzfunkcionāla lauksaimniecība un mežsaimniecība; lauku attīstība; dzīvnieku veselība un labturība, audzēšana un ražošana; dzīvnieku infekcijas slimības, tostarp epidemioloģiski pētījumi, zoonozes un to patogēni mehānismi, un slimības, kas saistītas ar dzīvnieku barību; citi draudi pārtikas ražošanas ilgtspējībai un drošībai, tostarp klimata pārmaiņas; dzīvnieku izcelsmes atkritumu droša iznīcināšana. Attiecībā uz bioloģiskiem resursiem no ūdens vides pētniecība atbalstīs zivsaimniecības ilgtspējību un konkurētspēju, nodrošinās zinātnisko un tehnisko bāzi zvejniecības pārvaldībai un atbalstīs akvakultūras ilgtspējīgu attīstību, tostarp audzēšanu un labturību. Līdzekļu (tostarp IKT līdzekļu) izstrādāšana, kas vajadzīgi politikas veidotājiem un citiem dalībniekiem tādās jomās kā lauksaimniecība, zivsaimniecība un akvakultūra un lauku attīstība (ainavu, zemes apsaimniekošanas politika utt.); ražošanas sociālekonomiskie un ētiskie aspekti. |
— |
Princips “no galda uz saimniecību” — pārtika (tostarp pārtika no jūras dzīvniekiem un augiem), veselība un labklājība: pārtikas un lopbarības patērētāju, sabiedrības, kultūras, rūpniecības un veselības, kā arī tradicionālie aspekti, tostarp uzvedības zinātnes un kognitīvās zinātnes; uzturs, ar uzturu saistītās slimības un traucējumi, tostarp aptaukošanās un alerģijas bērniem un pieaugušajiem; uzturs saistībā ar slimību profilaksi (tostarp labākas zināšanas par pārtikas veselību uzlabojošajām sastāvdaļām un īpašībām); inovatīvas pārtikas un lopbarības apstrādes tehnoloģijas (tostarp iepakošana un tehnoloģijas no jomām, kas nav saistītas ar pārtiku); pārtikas, dzērienu un lopbarības uzlabota kvalitāte un nekaitīgums, gan no ķīmiskā, gan no bioloģiskā viedokļa; uzlabotas pārtikas drošuma garantēšanas metodoloģijas; pārtikas aprites integritāte (un kontrole); fiziskā un bioloģiskā vides ietekme uz pārtikas/lopbarības apriti un pārtikas/lopbarības aprites ietekme uz vidi; ietekme uz pārtikas apriti un tās izturība pret globālajām izmaiņām; kopējā pārtikas aprites koncepcija (tostarp pārtika no jūras dzīvniekiem un augiem, un citas pārtikas izejvielas un sastāvdaļas); izsekojamība un tās tālākā attīstība; pārtikas īstums; jaunu sastāvdaļu un produktu izstrāde. |
— |
Zinātnes par dzīvību un biotehnoloģija un bioķīmija ilgtspējīgiem nepārtikas produktiem un procesiem: uzlaboti kultūraugi un meža resursi, izejvielas, jūras produkti un biomasa (tostarp jūras resursi) enerģijai, videi, kā arī produkti ar augstu pievienoto vērtību, piemēram, materiāli un ķīmiskas vielas (tostarp bioloģiski resursi, kas izmantojami farmācijas nozarē un medicīnā), tostarp jaunas lauksaimniecības sistēmas, bioprocesi un bioloģiskas pārstrādes rūpnīcas koncepcijas; biokatalīze; jauni un uzlaboti mikroorganismi un fermenti mežsaimniecība un koksnes apstrādes un pārstrādes produkti un procesi; vides bioatveseļošana un tīrāka biopārstrāde, agrārās nozares atkritumu un blakusproduktu utilizācija. |
3. Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT)
Mērķis
Uzlabot Eiropas rūpniecības konkurētspēju un dot Eiropai iespēju apgūt un pielāgot IKT nākotnes attīstību, lai izpildītu sabiedrības un ekonomikas prasības. IKT ir uz zināšanām balstītas sabiedrības pamatā. Pasākumi stiprinās Eiropas zinātnes un tehnoloģiju bāzi un nodrošinās tās globāli vadošo lomu IKT jomā, palīdzēs virzīt un veicināt produktu, pakalpojumu un procesu inovācijas un radošu pieeju, izmantojot IKT, un nodrošinās, ka IKT attīstība tiek ātri pārvērsta jaunās priekšrocībās Eiropas iedzīvotāju, uzņēmumu, rūpniecības nozaru un valdību interesēs. Šīs darbības arī palīdzēs samazināt digitālplaisas un sociālo atstumtību.
Pamatojums
IKT ir svarīgas Eiropas nākotnei un tās ir Lisabonas stratēģijas īstenošanas pamatā. Tām ir veicinošs iespaids trīs būtiskās jomās: produktivitātē un inovācijās, sabiedrisko pakalpojumu modernizēšanā un zinātnes un tehnoloģijas progresā. Pusi no produktivitātes rezultātā gūtās peļņas mūsu tautsaimniecībās nodrošina IKT ietekme uz produktiem, pakalpojumiem un uzņēmējdarbības procesiem. IKT ir galvenais faktors inovāciju un jaunrades veicināšanā un vērtību izmaiņu apgūšanā ražošanas un pakalpojumu nozarē.
IKT ir nepieciešamas, lai apmierinātu augošo pieprasījumu pēc veselības un sociālās aprūpes, jo īpaši cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, tostarp novecojošajai sabiedrībai, un lai modernizētu valsts kompetencē esošos pakalpojumus, piemēram, izglītība, kultūras mantojums, drošība, enerģētika, transports un vide, kā arī lai veicinātu pārvaldības un politikas veidošanas procesu pieejamību un pārredzamību. IKT ir svarīga nozīme pētniecības un tehnoloģiju attīstības jomas pārvaldībā un informācijas izplatīšanā, un tās paātrina citu zinātnes un tehnoloģijas jomu attīstību, jo tās ietekmē veidu, kā zinātnieki veic izpēti, sadarbojas un rada inovācijas.
Ekonomikas un sabiedrības augošās vajadzības kopā ar IKT vispārēju ieviešanu un vajadzību tālāk paplašināt tehnoloģijas robežas, kā arī izstrādāt inovatīvus, augstvērtīgus, uz IKT balstītus produktus un pakalpojumus, nosaka plašu risināmo pētniecības jautājumu klāstu. Pietuvināt tehnoloģijas cilvēkiem un organizatoriskām vajadzībām nozīmē: neizcelt tehnoloģiju sarežģītību un pēc pieprasījuma atklāt to funkcionalitāti; padarīt tehnoloģijas funkcionālas, ļoti viegli lietojamas, pieejamas un cenas ziņā pieņemamas; nodrošināt jaunas uz IKT balstītas lietojumprogrammas, risinājumus un pakalpojumus, kuri ir uzticami, droši un pielāgojami lietotāju kontekstam un vēlmēm. Atbilstīgi pieprasījumam “vairāk par mazāku cenu” IKT pētnieki ir iesaistīti globālā sacensībā pievēršoties miniaturizācijai, apgūstot datoru, komunikācijas un informācijas nesēju tehnoloģiju saplūšanu, tostarp sistēmu tālāku savstarpēju izmantojamību, kā arī integrēšanu ar citām saistītām zinātnēm un disciplīnām, un sistēmu radīšanai, kas varētu apgūt zināšanas un attīstīties.
Ņemot vērā šos dažādos centienus, rodas jauna tehnoloģiju paaudze. IKT pētniecības pasākumi arī balstīsies uz plašu zinātnes un tehnoloģijas disciplīnu kopumu, tostarp biozinātnēm un zinātni par dzīvību, ķīmiju, psiholoģiju, pedagoģiju, izziņas un sociālajām zinātnēm un humanitārām nozarēm.
IKT ir viena no pētniecības ziņā visintensīvākajām nozarēm. IKT pētniecības īpatsvars valsts un privātajā sektorā veido trešdaļu no kopējā pētniecības apjoma visās lielākajās tautsaimniecībās. Lai gan Eiropai jau ir rūpnieciski un tehnoloģiski vadošā loma galvenajās IKT jomās, tā atpaliek no saviem lielākajiem konkurentiem investīciju ziņā, kas veltītas IKT pētniecībai. Maksimālo labumu no iespējām, ko var sniegt IKT attīstība, mēs varam gūt tikai tad, ja no jauna tiek apvienoti un palielināti centieni Eiropas līmenī. IKT pētniecība, kuras pamatā ir “atvērtā koda” izstrādes modelis, pierāda savu lietderību kā inovatīva metode sadarbības uzlabošanai. IKT pētniecības rezultātus var izmantot dažādos veidos un tie var radīt dažādus uzņēmējdarbības modeļus.
IKT pētniecības darbības tiks cieši saistītas ar politikas pasākumiem IKT izmantošanai un regulējošiem pasākumiem atbilstīgi visaptverošai un vienotai stratēģijai. Pēc plašām konsultācijām, tostarp ar vairākām Eiropas tehnoloģiju platformām un rūpniecības nozares ierosmēm, ir izvirzītas prioritātes tādās jomās kā nanoelektronika, mikrosistēmas, iegultās sistēmas, mobilie un bezvadu sakari, elektroniskie sabiedrības saziņas līdzekļi, fotonika, robotika un programmatūra, pakalpojumi un tīkli (Grids), tostarp bezmaksas, brīva un atklātā pirmkoda programmatūra (FLOSS). Vērā ņems arī ilgtspējības jautājumus, jo īpaši elektronikas jomā.
Darbības
Pētniecības loma attiecībā uz nākotnes un jaunajām tehnoloģijām ir īpaši būtiska šajā tēmā, lai atbalstītu progresīvus pētījumus galveno IKT jomā un IKT savienojumā ar citām saistītajām jomām un disciplīnām; lai attīstītu inovatīvas idejas un radikāli jaunus izmantojuma veidus, izpētītu jaunas iespējas IKT pētniecības virzienos, tostarp kvantu ietekmes, sistēmu integrācijas un viedsistēmu izmantojumu.
— |
IKT tehnoloģiju pīlāri:
|
— |
Tehnoloģiju integrēšana:
|
— |
Lietojumprogrammu pētniecība:
|
4. Nanozinātnes, nanotehnoloģijas, materiāli un jaunas ražošanas tehnoloģijas
Mērķis
Uzlabot Eiropas rūpniecības nozares konkurētspēju un radīt zināšanas, lai nodrošinātu tās pārveidošanu no resursu ietilpīgas nozares zināšanu ietilpīgā nozarē, radot radikālas pārmaiņas zināšanās un ieviešot progresīvas zināšanas jauniem lietojumiem, kas ietver dažādas tehnoloģijas un disciplīnas. Tas būs noderīgi kā jaunajām augsto tehnoloģiju nozarēm, tā progresīvākajām uz zināšanām balstītām tradicionālām nozarēm, īpašu uzmanību veltot pienācīgai PTA rezultātu izplatīšanai mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Šie pasākumi, pirmkārt, ir saistīti ar tādu tehnoloģiju attīstību, kas ietekmē visas rūpniecības nozares un daudzas citas Septītās pamatprogrammas tēmas.
Pamatojums
Augošās grūtības, kas ietekmē daudzas rūpnieciskās darbības, vērojamas ne tikai tradicionālās nozarēs, kurām raksturīgs augsts darbietilpīgums, bet kļūst vērojama arī starpniecības pakalpojumu nozarē, kas veido Eiropas ekonomikas pamatu, un pat dažos augsto tehnoloģiju sektoros. Jāuztur spēcīga rūpnieciskā bāze, stiprinot zināšanu saturu esošajā rūpniecībā, kā arī veidojot Eiropā uz zinātnes atziņām balstītu zināšanu ietilpīgu rūpniecību, uzsverot pamatpētījumu izmantošanu rūpnieciskiem lietojumiem. Tas ietvers esošās MVU bāzes modernizāciju un jaunu uz zināšanām balstītu MVU izveidi un tālāku izaugsmi, sākot ar zināšanu un kompetences izplatīšanu, īstenojot kopīgas programmas.
Rūpniecības konkurētspēja nākotnē lielā mērā būs atkarīga no nanotehnoloģijām un to izmantošanas. PTA nanozinātnēs un nanotehnoloģijās, ko veic vairākās jomās, var paātrināt Eiropas rūpniecības pārveidošanos. ES pieder atzīta vadošā loma tādās jomās kā nanozinātnes, nanotehnoloģijas, materiāli un ražošanas tehnoloģijas, kas jānostiprina, lai nodrošinātu un palielinātu ES ietekmi augstas globālās konkurences apstākļos.
Materiāli ar jaunām īpašībām ir ļoti svarīgi Eiropas rūpniecības konkurētspējai nākotnē, un tie ir tehniskā progresa pamats daudzās jomās.
Ar rūpniecību saistītas prioritātes un to integrāciju nozares lietojumiem var noteikt ar tādiem pasākumiem kā Eiropas tehnoloģiju platformas tādās jomās kā nanoelektronika, rūpniecība, elektroenerģijas ieguve, tērauda rūpniecība, ķīmija, enerģētika, transporta nozare, būvniecība, rūpnieciskā drošība, tekstila nozare, keramikas nozare, koksnes apstrādes un pārstrādes rūpniecība un nanomedicīna. Tas palīdzēs noteikt kopējas pētniecības prioritātes un mērķus. Papildus elastīgai reaģēšanai uz jaunām politikas vajadzībām, kas radīsies Septītās pamatprogrammas laikā, tiks risināti attiecīgie politikas, regulatīvie, standartizācijas un ietekmes jautājumi.
Darbības
— |
Nanozinātnes, nanotehnoloģijas
|
— |
Materiāli
|
— |
Jauna ražošana
|
— |
Tehnoloģiju integrēšana rūpnieciskiem lietojumiem
|
5. Enerģētika
Mērķis
Pielāgot pašreizējo enerģētikas sistēmu ilgtspējīgākā sistēmā, kas mazāk būtu atkarīga no importētas degvielas un balstītos uz dažādiem enerģijas avotiem, jo īpaši uz atjaunīgās enerģijas avotiem, enerģijas nesējiem un nepiesārņojošiem avotiem; uzlabot energoefektivitāti, tostarp padarīt enerģijas lietošanu un glabāšanu racionālāku; risināt arvien augošos izaicinājumus saistībā ar piegādes drošību un klimata pārmaiņām, vienlaikus palielinot Eiropas rūpniecības konkurētspēju.
Pamatojums
Attiecībā uz enerģētikas sistēmām pastāv lielas problēmas. Nepieciešams steidzami atklāt un izstrādāt piemērotus un savlaicīgus risinājumus, ņemot vērā satraucošas enerģijas pieprasījuma tendences pasaulē, parasto naftas un dabasgāzes krājumu izsīkumu, kā arī vajadzību būtiski ierobežot siltumnīcefekta gāzu emisijas nolūkā mazināt klimata pārmaiņu postošās sekas, naftas cenu kaitējošo nepastāvību (jo īpaši attiecībā uz transporta nozari, kas ir lielā mērā atkarīga no naftas cenām) un ģeopolitisko nestabilitāti naftas piegādātāju apgabalos. Pētniecība enerģētikas jomā ir nozīmīgs ieguldījums, lai nodrošinātu samaksājamas enerģijas cenas mūsu iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Pētījumi un demonstrējumi ir nepieciešami, lai nodrošinātu videi draudzīgākās un rentablākās tehnoloģijas un pasākumus, kas dotu iespēju ES izpildīt savus mērķus atbilstīgi Kioto protokolam un tos pārsniegt, un izpildīt savas enerģētikas politikas saistības, kā aprakstīts 2000. gada Zaļajā grāmatā par energoapgādes drošību (7), 2005. gada Zaļajā grāmatā par energoefektivitāti (8) un 2006. gada Zaļajā grāmatā par Eiropas stratēģiju stabilam, konkurētspējīgam un drošam enerģētikas tirgum (9).
Eiropa ir panākusi vadošo lomu pasaulē vairākās enerģijas ražošanas un energoefektivitātes tehnoloģijās. Tā ir pirmajā vietā attiecībā uz modernajām atjaunīgās enerģijas tehnoloģijām, tādām kā saules enerģija, bioenerģija un vēja enerģija. ES ir spēcīgs konkurents pasaulē elektroenerģijas ieguves un sadales tehnoloģiju jomā, un tai ir lielas pētniecības iespējas oglekļa savākšanas un atdalīšanas jomā. Tomēr šajās jomās pašlaik ir parādījusies konkurence (jo īpaši no ASV un Japānas). Tāpēc Eiropai ir jāuztur un jāattīsta sava vadošā pozīcija, kas prasa ievērojamu darbu un starptautisku sadarbību.
Enerģētikas sistēmas radikālai pārveidošanai par uzticamu, konkurētspējīgu un ilgtspējīgu enerģētikas sistēmu ar mazāku CO2 emisiju vai bez tās ir vajadzīgas jaunas tehnoloģijas un jauni materiāli, kuru radīšanā iesaistītais risks ir liels un ieguvumi pārāk nekonkrēti, lai privātie uzņēmumi sniegtu visu vajadzīgo finansējumu pētniecībai, attīstībai, demonstrējumiem un ieviešanai. Tādēļ privātā sektora ieguldījumu veicināšanā svarīga loma ir valsts sektora atbalstam un, lai sacenstos ar tautsaimniecībām, kas sistemātiski iegulda lielus līdzekļus līdzīgās tehnoloģijās, būtu jāapvieno Eiropas centieni un resursi saskanīgā un efektīvākā veidā. Šajā ziņā būtiska loma ir Eiropas tehnoloģiju platformām, koordinētā veidā apvienojot vajadzīgos pētniecības pasākumus. Turpmāk izklāstītas darbības mērķa sasniegšanai. Efektivitātes palielināšana visā enerģētikas sistēmā, no avota līdz lietotājam, ir būtiska un tā ir visas enerģētikas tēmas pamatā. Atzīstot to ievērojamo ieguldījumu nākotnes ilgtspējīgās enerģētikas sistēmās, atjaunīgajiem enerģijas avotiem un enerģijas efektivitātei tās pēdējā izmantošanas stadijā būs galvenā vieta šajā tēmā. Īpaša uzmanība tiks pievērsta pētniecības, attīstības un demonstrācijas veicināšanai, kā arī spēju palielināšanas sekmēšanai šajā jomā. Šajā sakarā pilnībā izmantos sinerģiju ar Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammas sastāvdaļu — programmu 'Saprātīga enerģija Eiropai'. Tiks arī pētītas iespējas turpmākām liela mēroga ierosmēm, kas integrētu finansējumu no dažādiem avotiem (piemēram, KTI).
Ir paredzēta īpaša darbība attiecībā uz zināšanām enerģētikas politikas veidošanai, kas arī var sniegt atbalstu jaunām politikas vajadzībām, piemēram, saistībā ar Eiropas enerģētikas politikas lomu starptautisko ar klimata pārmaiņām saistīto darbību attīstībā un saistībā ar energoapgādes, kā arī tās cenu nestabilitāti un pārtraukumiem.
Darbības
— |
ūdeņradis un kurināmā elementi Integrētas darbības, lai nodrošinātu stabilu tehnoloģisku pamatu konkurētspējīgai ES kurināmā elementu un ūdeņraža nozarei stacionāriem, pārnēsājamiem un transporta lietojumiem. Ūdeņraža un kurināmā elementu Eiropas tehnoloģiju platforma atbalsta šo pasākumu, ierosinot integrētu pētniecības un ieviešanas stratēģiju. |
— |
Atjaunīgās elektroenerģijas ražošana Tehnoloģijas, lai palielinātu vispārējo pārveides efektivitāti, izmaksu efektivitāti un uzticamību, samazinot izmaksas elektrības ražošanai no vietējiem atjaunīgiem enerģijas avotiem, tostarp atkritumiem, un lai izstrādātu un demonstrētu tehnoloģijas, kas ir piemērotas dažādiem reģionāliem apstākļiem. |
— |
Atjaunīgo veidu degvielas ražošana Integrētas degvielas ražošanas sistēmas un pārveides tehnoloģijas: izstrādāt un samazināt vienības pašizmaksu cietajiem, šķidrajiem un gāzveida kurināmajiem (tostarp ūdeņradim), ko ražo no atjaunīgiem enerģijas avotiem, tostarp biomasas un atkritumiem, lai radītu oglekļa-neitrālu kurināmo rentablu ražošanu, glabāšanu, sadali un lietošanu, jo īpaši biodegvielu transportam un elektrības ražošanu. |
— |
Atjaunīgie avoti apsildei un dzesēšanai Izpētīt, izstrādāt un demonstrēt tehnoloģijas un iekārtas, tostarp uzglabāšanas tehnoloģijas, lai palielinātu efektivitāti un samazinātu izmaksas aktīvajai un pasīvajai apsildei un dzesēšanai no atjaunīgiem enerģijas avotiem, nodrošinot to lietošanu dažādos reģionālos apstākļos, kur iespējams konstatēt pietiekami lielu potenciālu. |
— |
CO2 uztveršanas un uzglabāšanas tehnoloģijas nulles izmešu līmeņa elektroenerģijas ieguvei Izpētīt, izstrādāt un demonstrēt tehnoloģijas, lai krasi samazinātu izrakteņu kurināmā izmantošanas ietekmi uz vidi, cenšoties nodrošināt efektīvas un ekonomiskas elektroenerģijas un/vai siltuma ieguves stacijas ar nullei tuvu izmešu līmeni, pamatojoties uz CO2 uztveršanas un uzglabāšanas tehnoloģijām, jo īpaši uzglabāšanu pazemē. |
— |
Tīrās akmeņogļu tehnoloģijas Izpētīt, izstrādāt un demonstrēt tehnoloģijas, lai būtiski uzlabotu iekārtu efektivitāti, uzticamību un izmaksas, attīstot un demonstrējot tīrās akmeņogļu un citu cieto kurināmo pārveides tehnoloģijas, tostarp ķīmijas procesus, ražojot arī sekundārus enerģijas nesējus (tostarp ūdeņradi) un gāzveida vai šķidros kurināmos. Darbības attiecīgi tiks saistītas ar CO2 uztveršanas un uzglabāšanas tehnoloģijām vai ar biomasas kopizmantošanu. |
— |
Viedi enerģētikas tīkli Izpētīt, izstrādāt un demonstrēt, kā palielināt Eiropas elektrības un gāzes sistēmu un tīklu efektivitāti, drošību, uzticamību un kvalitāti, īpaši integrētākā Eiropas enerģijas tirgū, piemēram, pārveidojot pašreizējos elektrības tīklus mijiedarbīgā (patērētāji/operatori) pakalpojumu tīklā, izstrādājot enerģijas uzglabāšanas iespējas un novēršot šķēršļus izkliedētu un atjaunīgu enerģijas avotu plašai ieviešanai un efektīvai integrēšanai. |
— |
Energoefektivitāte un ietaupījumi Izpētīt, izstrādāt un demonstrēt jaunas koncepcijas, optimizēt pārbaudītas koncepcijas un tehnoloģijas, lai veicinātu tālāku galīgo un primāro enerģijas patēriņa ietaupījumu to aprites cikla laikā ēkām (tostarp apgaismei), transportam, pakalpojumiem un rūpniecībai. Tas ietver energoefektivitātes stratēģiju un tehnoloģiju integrēšanu (tostarp koģenerāciju un poliģenerāciju), jaunu atjaunīgo enerģijas tehnoloģiju izmantošanu un enerģijas pieprasījuma pārvaldības pasākumus un iekārtas, un minimālu klimata ietekmes ēku demonstrāciju. |
— |
Zināšanas enerģētikas politikas veidošanai Izstrādāt līdzekļus, metodes un modeļus, lai izvērtētu galvenos ekonomikas un sociālos jautājumus saistībā ar enerģijas tehnoloģijām un nodrošināt skaitliskus mērķus un attīstības modeļus vidējam un ilgam termiņam (tostarp nodrošinot zinātnisku atbalstu politikas izstrādei). |
6. Vide (tostarp klimata pārmaiņas)
Mērķis
Vides un tās resursu ilgtspējīga apsaimniekošana, padziļinot mūsu zināšanas par mijiedarbību starp klimatu, biosfēru, ekosistēmām un cilvēka darbībām un izstrādājot jaunas tehnoloģijas, līdzekļus un pakalpojumus, lai integrēti risinātu globālos ar vidi saistītos jautājumus. Īpašu vērību pievērsīs klimata, ekoloģisko, sauszemes un okeāna sistēmas izmaiņu paredzēšanai; instrumentiem un tehnoloģijām, lai kontrolētu, novērstu, mazinātu un pielāgotu ietekmi uz vidi un apdraudējumu, tostarp veselības apdraudējumu, kā arī instrumentiem un tehnoloģijām, lai saglabātu dabas un cilvēka radīto vidi.
Pamatojums
Vides problēmas pārsniedz valstu robežas, un to risināšanai ir nepieciešama koordinēta pieeja Eiropas un bieži vien pasaules līmenī. Zemes dabas resursus un cilvēka veidoto vidi negatīvi ietekmē iedzīvotāju pieaugums, urbanizācija, būvniecība, lauksaimniecības, akvakultūras, zivsaimniecības, transporta un enerģētikas nozaru nepārtraukta paplašināšanās, kā arī klimata mainīgums un sasilšana vietējā, reģionālā un pasaules mērogā. Eiropai jānodrošina ilgtspējīga vides jautājumu risināšana, vienlaicīgi uzlabojot konkurētspēju un nostiprinot Eiropas rūpniecību. Lai sasniegtu “kritisko masu”, ņemot vērā vides pētniecības mērogu, apjomu un augstu sarežģītības līmeni, ir vajadzīga sadarbība visā ES. Sadarbība atvieglos kopēju plānošanu, savienotu un savstarpēji izmantojamu datu bāžu izmantošanu un saskanīgu liela mēroga novērošanas un prognozēšanas sistēmu attīstību. Pētniecībai būtu jārisina jautājumi saistībā ar datu vadības nepieciešamību un informācijas pakalpojumiem, un problēmas, kas saistītas ar datu pārraidi, integrāciju, kartēšanu.
Pētniecība ES līmenī ir vajadzīga, lai īstenotu starptautiskas saistības, tādas kā ANO Vispārējā konvencija par klimata pārmaiņām (UNFCCC) un tās Kioto protokols, ANO Konvencija par bioloģisko daudzveidību, ANO Konvencija cīņai ar pārtuksnešošanos, Stokholmas Konvencija par noturīgiem organiskiem piesārņotājiem, 2002. gada Pasaules sammits par noturīgu attīstību, tostarp ES ūdens iniciatīva, un sniegtu ieguldījumu darbam, ko veic Starpvaldību ekspertu grupa klimata pārmaiņu jautājumos un Zemes novērošanas iniciatīvā.
Turklāt ir nozīmīgas pētniecības vajadzības, kas rodas no spēkā esošām un jaunām ES mēroga politikas jomām, Sestās vides rīcības programmas un saistīto tematisko stratēģiju (piem., ES jūras stratēģija) īstenošanas, Vides tehnoloģiju un Vides un veselības rīcības plānu, programmu un direktīvu ieviešanas, ūdens pamatdirektīvas un NATURA 2000 īstenošanas.
ES ir jānostiprina tās stāvoklis pasaules tirgū vides tehnoloģiju jomā. Šādas tehnoloģijas palīdz nodrošināt ilgtspējīgu patēriņu un ražošanu, palīdzot radīt ilgtspējīgu izaugsmi, sniedzot ekoloģiski efektīvus dažāda mēroga vides problēmu risinājumus un aizsargājot mūsu kultūras un dabas mantojumu. Ar vidi saistītās prasības darbojas kā inovāciju stimuls un var nodrošināt uzņēmējdarbības iespējas un lielāku konkurētspēju, vienlaikus garantējot ilgtspējīgāku nākotni nākamajām paaudzēm. Eiropas tehnoloģiju platformas ūdensapgādes, kanalizācijas un asenizācijas, un ilgtspējīgas ķīmijas jomā apstiprina ES līmeņa darbības nepieciešamību, un to pētniecības programmas ir ņemtas vērā turpmāk izklāstītajās darbībās. Citas platformas (piemēram, būvniecības un mežsaimniecības jomā) daļēji nodarbojas ar vides tehnoloģiju jautājumiem, un tās arī ir ņemtas vērā. Sociālekonomiskajiem aspektiem ir īpaši spēcīga ietekme uz vides tehnoloģiju izstrādi un ieviešanu tirgū, un to vēlāko piemērošanu, kā tas ir, piemēram, ūdens resursu apsaimniekošanas gadījumā. Pasākumos jāņem vērā politikas jomu un tehnoloģiskās izstrādes sociālekonomiskos aspektus, kad vien tas ir būtiski attiecīgajai tēmai.
Turpmāk izklāstīti vairāki pasākumi (10), no kuriem daudzi ir tieši saistīti ar politikas vajadzībām. Tomēr var sniegt papildu atbalstu jaunām politikas vajadzībām, piemēram, lai novērtētu ES politiku ietekmi uz ilgtspējību; saistībā ar pārraudzību attiecībā uz darbībām klimata pārmaiņu risināšanai pēc Kioto protokola pieņemšanas; un ar jaunu politiku vides jomā, kā, piemēram, Eiropas Augsnes stratēģija ietverto un to, kas attiecas uz jūrniecības politiku, standartiem un noteikumiem.
Darbības
— |
Klimata pārmaiņas, piesārņojums un riski
|
— |
Resursu ilgtspējīga apsaimniekošana
|
— |
Vides tehnoloģijas
|
— |
Zemes novērošanas un novērtēšanas instrumenti
|
7. Transports (tostarp aeronautika)
Mērķis
Pamatojoties uz tehnoloģiju un operatīvo attīstību un uz Eiropas transporta politiku, visu iedzīvotāju, sabiedrības un klimata politikas labā izstrādāt integrētas drošākas, videi nekaitīgākas un “viedākas” Eiropas transporta sistēmas, kas atbilstu dabas un vides resursu saglabāšanas prasībām; nostiprināt un turpmāk attīstīt konkurētspēju, ko pasaules tirgū ir sasnieguši Eiropas rūpniecības pārstāvji.
Pamatojums
Transporta nozare ir viens no Eiropas stiprākajiem punktiem: gaisa transporta nozare veido 2,6 % no ES IKP (nodrošinot 3,1 miljonu darbavietu), un virszemes transporta nozare rada 11 % no ES IKP (nodrošinot darbu 16 miljoniem cilvēku). Tomēr transports rada 25 % no visa ES CO2 emisiju apjoma, tādēļ ir absolūti nepieciešams padarīt šo nozari “videi draudzīgāku”, lai nodrošinātu ilgtspējīgāku transporta nozares darbību un saderību ar izaugsmes tempiem, kā norādīts Baltajā grāmatā “Eiropas Transporta Politika 2010. gadam: laiks lemt” (12).
ES paplašināšanās un ekonomikas attīstība (palielinot zemes platību par 25 % un iedzīvotāju skaitu par 20 %) rada jaunu izaicinājumu cilvēku un preču efektīvai, rentablai un ilgtspējīgai pārvadāšanai. Transportam ir tieša saistība ar citām svarīgām politikas jomām, tādām kā tirdzniecība, konkurence, nodarbinātība, vide, kohēzija, enerģētika, drošība un iekšējais tirgus.
Investīcijas pētniecībā un tehnoloģiju attīstībā ES transporta nozarē ir priekšnosacījums, lai nodrošinātu tehnoloģiskas konkurētspējas priekšrocības pasaules tirgos (13). Darbības Eiropas līmenī stimulēs arī rūpniecības restrukturizāciju, tostarp piegādes ķēdes un jo īpaši MVU integrāciju.
Eiropas tehnoloģiju platformu (14) izstrādātajās darba programmās atbalstīta vajadzība attīstīt jaunu “transporta sistēmu” perspektīvu, kurā ņemta vērā transportlīdzekļu vai kuģošanas līdzekļu, transporta tīklu vai infrastruktūras un transporta pakalpojumu lietošanas mijiedarbība un kuru var izstrādāt vienīgi Eiropas līmenī. PTA izmaksas visās šajās jomās būtiski pieaug, un ir vajadzīga sadarbība ES mērogā, lai ļautu dažādu PTA sniedzēju “kritiskajai masai” rentabli atrisināt šāda mēroga daudzdisciplināras problēmas tādās jomās kā nākotnes “tīrs un drošs transportlīdzeklis”, savstarpējā izmantojamība un kombinētie pārvadājumi ar īpašu uzsvaru uz ūdens un dzelzceļa transportu, pieejamām cenām, nekaitīgumu, ietilpību, drošību un ietekmi uz vidi paplašinātā Eiropas Savienībā. Eiropas politiku īstenošanai būs arī jāizstrādā tehnoloģijas Galileo sistēmas un tās lietojumu atbalstam.
Politikas veidotāju vajadzības, tāpat kā turpmāk izklāstīto tēmu un pasākumu ciešā saistība ar rūpniecību, tiks risinātas integrētā veidā, aptverot transporta politikas ekonomiskos, sociālos un vides aspektus. Turklāt tiks sniegts atbalsts, lai reaģētu uz pašreizējām un jaunām politikas vajadzībām, piemēram, saistībā ar notikumu attīstību jūrniecības politikā vai Vienotās Eiropas gaisa telpas ieviešanu.
Darbības
— |
Aeronautika un gaisa satiksme
|
— |
Ilgtspējīgs virszemes un virsūdens transports (dzelzceļš, autotransports un kuģi)
|
— |
Atbalsts Eiropas globālajai navigācijas pavadoņu sistēmai (Galileo un EGNOS): precīzas navigācijas un momenta iestatīšanas pakalpojumi lietošanai vairākās nozarēs; navigācijas pavadoņu efektīva izmantošana un atbalsts otrās paaudzes tehnoloģiju izstrādei un lietojumam. |
8. Sociālekonomiskās zinātnes un humanitārās zinātnes
Mērķis
Radīt dziļu kopīgu izpratni par sarežģītajām un savstarpēji saistītām sociālekonomiskām problēmām, ar kurām saskaras Eiropa, tādām kā izaugsme, nodarbinātība un konkurētspēja, sociālā kohēzija, sociālie, kultūras un izglītības uzdevumi paplašinātajā ES un ilgtspējība, ar vidi saistītas problēmas, demogrāfijas izmaiņas, migrācija un integrācija, dzīves kvalitāte un savstarpēja atkarība pasaulē, jo īpaši, lai nodrošinātu uzlabotu zināšanu bāzi politikām attiecīgajās jomās.
Pamatojums
Eiropai ir stabila augstas kvalitātes pētniecības bāze sociālekonomisko un sociālkultūras zinātņu un humanitāro zinātņu jomā. Pieeju dažādība ES ekonomikas, sociālajā, politikas un kultūras jomā rada bagātīgu augsni šo jomu pētniecībai ES līmenī. Kopīgiem pētījumiem, kuros tiek risināti Eiropas sociālekonomiskie un sociālkultūras jautājumi minētajās jomās, ir liela Eiropas pievienotā vērtība. Pirmkārt, šiem jautājumiem un problēmām ir augsta prioritāte Eiropas mērogā un tos risina ar Kopienas politiku. Otrkārt, salīdzinošā pētniecība, iesaistot ES valstis vai citas valstis, piedāvā īpaši efektīvu līdzekli, kā arī svarīgas mācību iespējas dažādās valstīs un reģionos.
treškārt, ES mēroga pētniecībai ir īpašas priekšrocības, jo ar to var radīt Eiropas datu bāzi un izmantot dažādās perspektīvas, kas ir vajadzīgas, lai izprastu sarežģītus jautājumus. Visbeidzot, Eiropas sociālekonomisko zināšanu bāzes izstrāde šajās galvenajās jomās būs svarīgs ieguldījums to kopējas izpratnes veicināšanā visā Eiropas Savienībā un — vissvarīgākais — starp Eiropas iedzīvotājiem.
Atbalstāmie pasākumi ir izklāstīti turpmāk un ir paredzams, ka tie sniegs nozīmīgu ieguldījumu politikas formulēšanā, īstenošanā, ietekmē un novērtējumā, kā arī reglamentējošu pasākumu definēšanā daudzās jomās, tādās kā ekonomika, sociālā joma, kultūra, izglītība un mācības, dzimumu līdztiesība, uzņēmējdarbība, starptautiskā tirdzniecība, patērētāji, ārējie sakari, zinātne un tehnoloģijas, oficiālās statistikas politika un brīvības, drošības un tiesiskuma telpas izveide. Turklāt tiks sniegtas iespējas, lai risinātu sociālekonomiskas problēmas, kā arī, lai veiktu pētījumus saistībā ar jaunām vai neparedzētām politikas vajadzībām. Varēs arī izmantot sociālās platformas, lai apspriestu izpētes plānus nākotnē.
Darbības
— |
Izaugsme, nodarbinātība un konkurētspēja zināšanu sabiedrībā: izstrādāt un integrēt pētījumus par jautājumiem, kas ietekmē izaugsmi, sociālo un ekonomikas stabilitāti, nodarbinātību un konkurētspēju, attiecībā uz tādiem elementiem kā inovācijas, izglītības, tostarp mūžizglītības, un zinātnisko un citu zināšanu, kā arī nemateriālo preču loma pasaules mērogā, jaunatne un jaunatnes politika, darba tirgus politikas pielāgošana, un valsts iestāžu konteksts. |
— |
Ekonomikas, sociālo un vides mērķu apvienošana Eiropas perspektīvā: risinot divus galvenos un savstarpēji cieši saistītos jautājumus — turpināt Eiropas sociālekonomisko modeļu attīstību un ekonomisko un sociālo, un reģionālo kohēziju paplašinātā Eiropas Savienībā, ņemot vērā vides ilgtspējību un aizsardzību, ilgtspējīgu pilsētplānošanu, mijiedarbību starp vidi, enerģiju un sabiedrību, kā arī pilsētu un metropoles reģionu lomu, un Eiropas politikas nostādņu un tiesību aktu sociāli ekonomisko ietekmi. |
— |
Galvenās tendences un to sekas sabiedrībā: piemēram, demogrāfiskās izmaiņas, tostarp sabiedrības novecošana un tās ietekme uz pensiju sistēmām, migrācija un integrācija, demogrāfisko pārmaiņu ietekmes uz pilsētu attīstību analīze; dzīvesstils, darbs, ģimene, saskaņota profesionālā un ģimenes dzīve, dzimumu līdztiesība, invaliditātes jautājumi, veselība un dzīves kvalitāte; ekonomiska patērētāju aizsardzība; nevienlīdzība; noziedzība; uzņēmējdarbības loma sabiedrībā un iedzīvotāju daudzveidība, etniskā izcelsme, reliģiju plurālisms, kultūru mijiedarbība, kultūru daudzveidība un jautājumi saistībā ar fundamentālo tiesību aizsardzību un cīņu pret jebkura veida diskrimināciju. |
— |
Eiropa pasaulē: izpratne par mainīgo mijiedarbību, attiecībām starp kultūrām un savstarpējo atkarību starp pasaules reģioniem, tostarp attīstības reģioniem un to ietekmi; jaunu draudu un risku risināšana, neierobežojot cilvēktiesības, brīvību un labklājību, un miera veicināšana. |
— |
Pilsonis Eiropas Savienībā: ņemot vērā paplašinātās ES nākotnes attīstību, panākt demokrātiskās “piederības” izjūtu un Eiropas tautu aktīvu līdzdalību; efektīva un demokrātiska pārvaldība visos līmeņos, tostarp ekonomiskā un juridiskā pārvaldība un pilsoniskās sabiedrības loma; kā arī inovatīvi pārvaldības procesi, lai veicinātu pilsoņu dalību un privāto un valsts dalībnieku sadarbību; pētniecība, lai veidotu vienotu izpratni un cieņu pret Eiropas atšķirībām un kopīgām iezīmēm kultūrā, reliģijās, kultūras mantojumā, institūcijās un tiesību sistēmās, vēsturē, valodās un vērtībās, kā pret mūsu eiropeiskās daudzkultūru identitātes un mantojuma svarīgām sastāvdaļām. |
— |
Sociālekonomiskie un zinātniskie rādītāji: to izmantošana politikā un tās īstenošana un kontrole, pastāvošo rādītāju uzlabošana, paņēmieni to analizēšanai un jaunu rādītāju izstrāde šim mērķim un pētniecības programmu novērtēšanai, tostarp rādītāji, kas balstīti uz oficiālo statistiku. |
— |
Prognozēšanas darbības attiecībā uz galvenajām zinātnes, tehnoloģijas un saistītajām sociālekonomiskajām jomām, tādām kā turpmākās demogrāfiskās tendences, zināšanu globalizācija, zināšanu izplatīšana, pētniecības sistēmu attīstība, kā arī attiecībā uz turpmāko attīstību galvenajās pētniecības jomās un zinātniskajās disciplīnās, un saistībā ar tām. |
9. Kosmoss
Mērķis
Atbalstīt Eiropas Kosmosa programmu, kas koncentrētos uz tādiem lietojumiem kā GMES (Globālais monitorings par vidi un drošību), sniedzot labumu iedzīvotājiem un Eiropas kosmosa nozares konkurētspējai. Tas veicinās Eiropas Kosmosa politikas izstrādi, papildinot dalībvalstu un citu galveno dalībnieku, tostarp Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA), centienus.
Pamatojums
Kopiena var sniegt ieguldījumu šajā jomā, labāk definējot kopējos mērķus, pamatojoties uz lietotāju prasībām un politikas mērķiem; koordinējot pasākumus, lai izvairītos no dublēšanas un maksimāli palielinātu savstarpējo izmantojamību; veicinātu rentabilitāti un lai noteiktu standartus. Valsts iestādes un lēmēji ir svarīgi potenciālie lietotāji, arī Eiropas rūpniecība gūs priekšrocības no skaidri definētas Eiropas Kosmosa politikas, ko īsteno ar Eiropas Kosmosa programmu, kurai daļējs atbalsts paredzēts ierosinātajos pētniecības un tehnoloģiju attīstības pasākumos. Eiropas līmeņa pasākumi arī ir vajadzīgi, lai atbalstītu Kopienas politikas mērķus, piemēram, lauksaimniecības, mežsaimniecības, zivsaimniecības, vides, veselības, telekomunikāciju, drošības, transporta jomā, kā arī lai nodrošinātu, ka Eiropa ir cienījams partneris reģionālajā un starptautiskajā sadarbībā.
Pēdējo 40 gadu laikā Eiropa, valstu līmenī un ar EKA starpniecību, ir izveidojusi izcilu tehnoloģisko kompetenci. Lai saglabātu nozares (tostarp ražotāju, pakalpojumu sniedzēju un operatoru) konkurētspēju, vajadzīgi jauni pētījumi un tehnoloģijas. Kosmosa lietojumi sniedz nozīmīgu labumu iedzīvotājiem, pateicoties tehnoloģiskiem blakus rezultātiem, un ir nepieciešami augsto tehnoloģiju sabiedrībā.
Īpašu uzmanību pievēršot esošo iespēju izmantošanai Eiropā, turpmāk izklāstīto darbību mērķis ir: efektīva kosmosa resursu izmantošana (saskaņojot ar resursiem, kas paredzēti in-situ un gaisa sistēmām), lai ieviestu lietojumus, proti, GMES un to sniegtais ieguldījums tiesībaizsardzībā Kopienas politikas jomās; kosmosa izpēte, nodrošinot starptautiskas sadarbības iespējas un progresīvus tehnoloģijas atklājumus, kā arī rentablas misijas; kosmosa izmantošana un izpēte, ko atbalsta ar veicinošiem pasākumiem, garantējot Eiropas Savienības stratēģisko lomu. Šos pasākumus papildinās ar citām darbībām, kas ir ietvertas Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammā un Izglītības un mācību programmā. Ar turpmāk minētām darbībām tiks maksimāli palielināti valsts politikas ieguvumi, tostarp papildu atbalsts jaunām iespējamām politikas vajadzībām, piemēram: uz kosmosu balstīti risinājumi jaunattīstības valstu atbalstam; kosmosa novērošanas instrumentu un metožu izmantošana, lai atbalstītu Kopienas politikas attīstību.
Darbības
— |
Uz kosmosu balstīti lietojumi Eiropas sabiedrības rīcībā
|
— |
Kosmosa izpēte
|
— |
PTA kosmosa pētniecības pamatu nostiprināšanai
|
10. Drošība
Mērķis
Izstrādāt tehnoloģijas un zināšanas, lai izveidotu spējas, kas vajadzīgas, lai garantētu iedzīvotāju drošību no tādiem draudiem kā terorisms, dabas katastrofas un noziedzība, vienlaicīgi ievērojot cilvēka pamattiesības, tostarp privātās dzīves aizsardzību; nodrošināt optimālu un saskaņotu pieejamo tehnoloģiju izmantošanu Eiropas civilajai drošībai, veicināt pakalpojumu sniedzēju un lietotāju sadarbību civilajiem drošības risinājumiem, uzlabojot Eiropas drošības nozares konkurētspēju un izmantojot uz misijām/ uzdevumiem vērstas izpētes rezultātus, lai samazinātu drošības nepilnības.
Pamatojums
Drošība Eiropā ir priekšnosacījums labklājībai un brīvībai. ES drošības stratēģija: ES drošības stratēģijā “Drošāka Eiropa labākā pasaulē”, ko pieņēma Eiropadome, risināta vajadzība pēc visaptverošas drošības stratēģijas, kura ietver gan civilos, gan ar aizsardzību saistītos drošības pasākumus.
Ar drošību saistītā pētniecība ir svarīgs elements, sniedzot augsta līmeņa drošību brīvības, drošības un tiesiskuma telpā. Tā arī sniegs ieguldījumu attīstības stadijā esošajās tehnoloģijās un iespējās citu Kopienas politikas jomu atbalstam tādās jomās kā transports, civilā aizsardzība, enerģētika, vide un veselība. Drošības pētniecībai jāparedz īpaši īstenošanas noteikumi, lai ņemtu vērā tās īpašo raksturu.
Pašreizējām ar drošību saistītām pētniecības darbībām Eiropā raksturīga centienu sadrumstalotība, atbilstoša mēroga un apjoma “kritiskās masas” trūkums un saistību un sadarbspējas nepietiekamība. Eiropai jāuzlabo tās pasākumu saskanība, izstrādājot efektīvu iestāžu kārtību un rosinot dažādos valsts un starptautiskos dalībniekus uz sadarbību un koordināciju, lai novērstu dublēšanu un izmantotu sinerģiju, kur vien tas iespējams. Drošības pētniecība Kopienas līmenī notiks tikai un vienīgi civilos nolūkos un tiks vērsta uz pasākumiem ar skaidru pievienoto vērtību valsts līmenim. Rezultātā civilās drošības pētniecība saskaņā ar Septīto pamatprogrammu pastiprinās Eiropas drošības nozares konkurētspēju. Atzīstot, ka ir jomas, kurās tehnoloģijai var būt “divējāds” lietojums, būs nepieciešama cieša koordinācija ar Eiropas Aizsardzības aģentūras darbībām, lai nodrošinātu atbilstību.
Drošības izpētē tiks uzsvērtas Kopienas spējas attiecībā uz uzraudzību, informācijas izplatīšanu un informētību par draudiem un incidentiem, kā arī sistēmām labākai novērtēšanai un situāciju kontrolei ar kopējo informācijas un komunikāciju tehnoloģijas (IST) sistēmu labāku izmantošanu dažādu operāciju jomās.
Šajā jomā ir jāievieš īpašas prasības saistībā ar konfidencialitāti, taču nav jānosaka nevajadzīgi ierobežojumi pētniecības rezultātu pārredzamībai. Turklāt ir jānosaka jomas, kurās ir pieļaujama pētniecības rezultātu publiskošana.
Turpmāk izklāstītie ar aizsardzību nesaistītie pasākumi papildinās un integrēs uz tehnoloģijām un sistēmām vērsto ar civilo drošību saistīto pētniecību, ko veic saskaņā ar citām tēmām. Tie būs vērsti uz uzdevumu, attīstot tehnoloģijas un iespējas atkarībā no īpašo drošības uzdevumu vajadzībām. Tie ir veidoti elastīgi, lai varētu pielāgoties šobrīd nezināmiem drošības apdraudējumiem un saistītām politikas vajadzībām, kas var rasties, veicinot pastāvošo tehnoloģiju savstarpējo papildināšanu un pārņemšanu civilās drošības jomā; Eiropas drošības pētniecība stimulēs arī vairākiem nolūkiem paredzēto tehnoloģiju attīstību, lai līdz maksimumam palielinātu to izmantošanas jomu.
Darbības
— |
Iedzīvotāju drošība: sniegt tehnoloģiju risinājumus iedzīvotāju civilajai aizsardzībai, tostarp bioloģiskajai drošībai un aizsardzībai pret noziedzības un teroristu uzbrukumu radītajiem draudiem. |
— |
Infrastruktūras un komunālo pakalpojumu drošība: analizēt un aizsargāt pastāvošo un nākotnes sabiedrisko un privāto svarīgāko/tīklā savienoto infrastruktūru (piemēram, transportā, enerģētikā, IKT), sistēmas un pakalpojumus (tostarp finanšu un administratīvos pakalpojumus). |
— |
Automatizēta uzraudzība un robežapsardze: koncentrēties uz tehnoloģijām un iespējām, lai uzlabotu visu to sistēmu, iekārtu, instrumentu un procesu efektivitāti, kā arī ātras identificēšanas paņēmienus, kas ir vajadzīgi Eiropas teritorijas un piekrastes robežu drošības uzlabošanai, ieskaitot robežu kontroles un uzraudzības jautājumus. |
— |
Drošības un drošuma atjaunošana krīzes gadījumā: koncentrēties uz tehnoloģijām, lai atbalstītu dažādas ārkārtēju situāciju vadības darbības (tādas kā civilā aizsardzība, humānās palīdzības un glābšanas operācijas) un nodrošinātu pārskatu pār tām, un koncentrēties uz tādiem jautājumiem kā sagatavošanās, koordinācija un saziņa starp organizācijām, dalītās arhitektūras un cilvēka faktors. |
Minēto četru jomu atbalstam paredzētas šādas plašākas tēmas:
— |
Drošības sistēmu integrācija, savstarpējā savienojamība un savstarpējā izmantojamība: izlūkošana, informācijas vākšana un civilā drošība, koncentrējoties uz tehnoloģijām, lai uzlabotu sistēmu, iekārtu, pakalpojumu un procesu, tostarp tiesībaizsardzības, ugunsdzēšanas, civilās aizsardzības un medicīniskas informācijas infrastruktūras savietojamību, kā arī uz uzticamību, organizatoriskiem aspektiem, konfidencialitātes un informācijas integritātes aizsardzību un visu darījumu un apstrādes operāciju izsekojamību. |
— |
Drošība un sabiedrība: uz uzdevumiem vērsta pētniecība, kas galvenokārt būs vērsta uz sociālekonomisko analīzi, attīstības modeļu veidošanu un pasākumiem saistībā ar: drošības kulturālajiem, sociālajiem, politiskajiem un ekonomiskajiem aspektiem, komunikāciju ar sabiedrību, humāno vērtību nozīmi un politikas veidošanu, terorisma psiholoģiju un tā sociālo vidi, iedzīvotāju izpratni par drošību, ētiku, privātās dzīves aizsardzību, sociālo prognozēšanu un sistēmisku risku analīzi. Pētniecība tiks vērsta arī uz tehnoloģijām, kas labāk aizsargā privātumu un tiesības, un tajā tiks risināta neaizsargātība un jauni draudi, kā arī iespējamo seku pārvaldība un ietekmes novērtējums. |
— |
Drošības pētniecības koordinācija un strukturēšana: Eiropas un starptautiskās drošības pētniecības pasākumu koordinācija un sinerģijas attīstīšana starp civilo, drošības un aizsardzības pētniecību, juridisko nosacījumu uzlabošana un pašreizējās infrastruktūras optimālas izmantošanas veicināšana. |
II IDEJAS
Mērķis
Šī programma veicinās dinamismu, jaunradi un izcilību Eiropas pētniecībā zināšanu progresīvākajās jomās. To panāks, atbalstot “pētnieku ierosinātus” pētniecības projektus, ko visās jomās veic individuālas grupas, savstarpēji konkurējot Eiropas līmenī. Projektus finansēs, pamatojoties uz pētnieku iesniegtajiem priekšlikumiem gan no privātajiem, gan valsts sektoriem viņu izvēlētajās jomās, un izvērtēs, veicot salīdzinošu vērtējumu, ņemot vērā tikai un vienīgi izcilības kritēriju. Šīs programmas svarīgs aspekts ir pētniecības rezultātu paziņošana un izplatīšana.
Pamatojums
Pētnieku ierosinātā “progresīvā” pētniecība, tādu pasākumu sistēmā, ko parasti apzīmē ar jēdzienu “pamatpētniecība”, ir galvenais pārticības un sociālā progresa virzītājspēks, kas piedāvā jaunas iespējas zinātnes un tehnoloģiju attīstībā un ļauj radīt jaunas zināšanas, kuru rezultātā veidojas jaunas izmantošanas iespējas un tirgi.
Lai gan paveikts jau ir daudz un daudzās jomās ir nodrošināts augsta līmeņa sniegums, Eiropā netiek pilnībā izmantots tās pētniecības potenciāls un resursi, tādēļ steidzami jāpaaugstina tās spēja radīt zināšanas un pārvērst šādas zināšanas ekonomiskā un sociālā vērtībā un izaugsmē.
Uz konkurenci balstīta Eiropas mēroga finansēšanas struktūra (papildus valsts finansējumam un nevis tā vietā) progresīvajai pētniecībai, ko veic individuālas grupas, kas var būt valsts vai starpvalstu grupas, ir galvenais Eiropas pētniecības telpas komponents, kas papildina citus Kopienas un valsts līmeņa pasākumus. Tas palīdzēs vairot Eiropas dinamismu un piesaistīt labākos pētniekus gan no Eiropas, gan trešām valstīm, kā arī investīcijas rūpniecībā.
Darbības
Šī darbības joma ietvers visdaudzsološākās un visproduktīvākās pētniecības jomas, kā arī labākās zinātnes un tehnoloģiju progresa iespējas dažādās disciplīnās un starpdisciplinārās jomās, tostarp inženierzinātnē, sociālajās zinātnēs un humanitārajās zinātnēs. To īstenos neatkarīgi no pārējo Septītās pamatprogrammas daļu tematiskās orientācijas, un tajā uzmanību veltīs gan jaunajai zinātnieku paaudzei un jaunām grupām, gan jau agrāk izveidotām grupām.
Kopienas pasākumus progresīvās pētniecības jomā īstenos Eiropas Pētniecības padome (EPP), ko veidos neatkarīga Zinātniskā padome un īpaši izveidota efektīva un ekonomiski izdevīga īstenošanas struktūra. EPP vadību veiks personāls, ko šim nolūkam pieņems darbā, tostarp no ES iestādēm, un tā aptvers tikai faktiskās administratīvās vajadzības, lai nodrošinātu stabilitāti un nepārtrauktību, kas vajadzīga efektīvai vadībai.
Zinātnisko padomi veidos Eiropas zinātnes aprindu aprindu augstākā līmeņa pārstāvji, kuri, nodrošinot pētniecības nozaru dažādību, darbosies kā privātpersonas neatkarīgi no politiskajām vai citām interesēm. Tās locekļus iecels Komisija, ievērojot objektīvu un pārredzamu izvēles procedūru, kas saskaņota ar Zinātnisko padomi un kurā ir paredzēta arī apspriešanās ar zinātnisko kopienu un ziņošanu Eiropas Parlamentam un Padomei. Viņus iecels amatā uz četriem gadiem, un šo termiņu varēs vienreiz pagarināt, pamatojoties uz rotācijas sistēmu, ar kuru nodrošinās zinātniskās padomes darba nepārtrauktību.
Zinātniskā padome, cita starpā, nosaka vispārējo zinātnisko stratēģiju, pilnībā pārrauga lēmumus par finansējamiem pētniecības veidiem un garantē darbības kvalitāti no zinātniskā viedokļa. Tās uzdevumos jo īpaši ietilps ikgadējās darba programmas izstrāde, salīdzinošā novērtējuma procesa izveide, kā arī programmas īstenošanas uzraudzība un kvalitātes kontrole no zinātniskā viedokļa. Tā izstrādā rīcības kodeksu, kurā, cita starpā, uzmanība pievērsta interešu konfliktu novēršanai.
Īpaši izveidotā īstenošanas struktūra atbildēs par visiem īstenošanas aspektiem un programmas izpildi saskaņā ar ikgadējo darba programmu. Jo īpaši tā īstenos salīdzinošās vērtēšanas un atlases procesu saskaņā ar zinātniskās padomes noteiktiem principiem, kā arī nodrošinās piešķīrumu finansiālo un zinātnisko pārvaldību.
EPP administratīvās un personāla izmaksas attiecībā uz Zinātnisko padomi un īpašajām īstenošanas struktūrām atbildīs efektīgas un ekonomiskas vadības prasībām; administratīvās izmaksas būs minimālas un nepārsniegs 5 % no EPP finanšu piešķīruma kopapjoma, kā arī samērīgas ar tādu resursu nodrošināšanu, kas vajadzīgi augstas kvalitātes darba īstenošanai, lai maksimāli palielinātu finansējumu progresīvai pētniecībai.
Komisija garantēs pilnīgu EPP autonomiju un integritāti. Tā nodrošinās to, ka EPP darbojas saskaņā ar zinātniskās izcilības, autonomijas, efektivitātes un pārredzamības principiem un ka tiks precīzi ievērota Zinātniskās padomes noteiktā stratēģija un īstenošanas metodoloģija. Komisija, sadarbojoties ar Zinātnisko padomi, izstrādās gada pārskatu par EPP darbībām un mērķu sasniegšanu un iesniegs to Eiropas Parlamentam un Padomei.
EPP var individuāli veikt stratēģiskos pētījumus, lai sagatavotu un atbalstītu operatīvo darbību. Jo īpaši tā var apspriesties par Eiropas, starpvaldību vai valstu iniciatīvām, lai ieplānotu darbības, ņemot vērā citu pētniecību, kas noris Eiropas un valstu līmenī.
Pasākumu īstenošanu un pārvaldību pastāvīgi pārskatīs un izvērtēs, lai novērtētu paveikto un, ņemot vērā pieredzi, koriģētu un uzlabotu procedūras. Saistībā ar 7. panta 2. punktā minēto neatkarīgo starpposma izvērtējumu, tiks veikta arī EPP struktūru un mehānismu pārskatīšana, ņemot vērā šādus kritērijus: zinātniskā izcilība, autonomija, efektivitāte un pārredzamība, un pilnībā iesaistot Zinātnisko padomi. Tas attiecas arī uz Zinātniskās padomes locekļu atlases procesu un kritērijiem. Izvērtējumā sīki izskatīs tādas struktūras priekšrocības un trūkumus, kas balstīta uz izpildaģentūru un uz Līguma 171. panta balstītas struktūras priekšrocības un trūkumus. Pamatojoties uz šo izvērtējumu, šīs struktūras un mehānismi ir attiecīgi jāmaina. Komisija nodrošinās, lai iespējami ātri tiktu veikti un atbilstīgi Līguma prasībām Eiropas Parlamentam un Padomei uzrādīti visi sagatavošanas darbi — tostarp jebkādi tiesību aktu priekšlikumi, ko tā uzskata par nepieciešamiem — kas vajadzīgi, lai īstenotu pāreju uz jebkuru paredzēto pārveidoto struktūru. Šajā nolūkā Pamatprogrammu pielāgos vai papildinās, izmantojot koplēmuma procedūru atbilstīgi Līguma 166. panta 2. punktam. Progresa ziņojumā, kas minēts 7. panta 2. punktā un ko sagatavos pirms starpposma novērtējuma, būs sniegti sākotnējie secinājumi par EPP darbību.
III CILVĒKI
Mērķis
Kvantitatīvi un kvalitatīvi stiprināt cilvēku potenciālu pētniecības un tehnoloģiju jomā Eiropā, rosinot cilvēkus pievērsties pētnieka profesijai, veicinot Eiropas zinātnieku palikšanu Eiropā, kā arī piesaistot Eiropai zinātniekus no visas pasaules, veidojot labākajiem pētniekiem pievilcīgu Eiropu. Turpinot pieredzi ar programmu “Marijas Kirī pasākumi” saskaņā ar iepriekšējām pamatprogrammām, to panāks, ieviešot konsekventu Marijas Kirī vārdā nosaukto darbību kopumu, jo īpaši ņemot vērā Eiropas pievienoto vērtību tādā ziņā, kā šie pasākumi ietekmē Eiropas pētniecības telpu. Šīs darbības būs paredzētas pētniekiem visos profesionālās darbības posmos, no sākotnējās pētnieku sagatavošanas, kas īpaši paredzēta jauniem cilvēkiem, līdz mūžizglītībai un profesionālajai izaugsmei gan valsts, gan privātajā sektorā. Tiks pieliktas pūles, lai palielinātu pētnieku sieviešu dalību, veicinot vienādas iespējas visos Marijas Kirī vārdā nosauktajos pasākumos, nodrošinot pētniekiem piemērotu darba un personīgās dzīves līdzsvaru un atvieglojot pētniecības darbības atsākšanu pēc pārtraukuma.
Pamatojums
Pietiekams daudzums augsti kvalificētu zinātnieku ir nepieciešams priekšnosacījums zinātnes attīstībai un inovāciju pamats, kā arī nozīmīgs faktors tam, lai piesaistītu stabilas valsts un privātā sektora investīcijas pētniecības jomā. Ņemot vērā aizvien pieaugošo pasaules mēroga konkurenci, pētniekiem atvērta Eiropas tāda darba tirgus izveide, kurā ir izskausta visu veidu diskriminācija, un zinātnieku prasmju un profesionālās izaugsmes iespēju daudzveidība ir būtiska, lai nodrošinātu pētnieku un viņu zināšanu veiksmīgu apriti gan Eiropā, gan visā pasaulē. Ieviesīs īpašus pasākumus jaunu zinātnieku iedrošināšanai un atbalstīšanai zinātniskās karjeras sākumā, kā arī pasākumus intelektuālā darbaspēka emigrācijas samazināšanai, piemēram, reintegrācijas dotācijas.
Starpvalstu un starpnozaru mobilitāte, tostarp rūpniecības līdzdalības veicināšana un zinātniskās karjeras un akadēmisko amatu pieejamība Eiropas mērogā ir galvenais Eiropas pētniecības telpas komponents, kas ir ārkārtīgi svarīgs, lai paaugstinātu Eiropas iespējas un sniegumu pētniecības jomā. Starptautiskai konkurencei starp pētniekiem saglabāsies būtiska nozīme, lai nodrošinātu saskaņā ar šo pasākumu veiktās pētniecības visaugstāko kvalitāti. Zinātnieku mobilitātes palielināšana un to iestāžu resursu stiprināšana, kas piesaista zinātniekus no citām dalībvalstīm, atbalstīs izcilības centrus un izplatīs šo izcilību visā Eiropas Savienībā. Lai nodrošinātu mācības un mobilitāti jaunās pētniecības un tehnoloģiju jomās, tiks nodrošināta attiecīga koordinācija ar citām pamatprogrammas daļām un būs jāmēģina izveidot sinerģiju ar citiem Kopienas politikas aspektiem, piemēram, izglītību, kohēziju un nodarbinātību. Programmas “Iespējas” daļā “Zinātne sabiedrībā” ir paredzētas darbības zinātniskās izglītības piesaistei karjerai, kā arī jaunu zinātniskās izglītības metožu pētniecības un koordinācijas darbības.
Darbības
— |
Zinātnieku sākotnējā sagatavošana, lai uzlabotu viņu profesionālās izaugsmes perspektīvas gan valsts, gan privātajā sektorā, inter alia, paplašinot viņu zinātniskās un vispārīgās prasmes, tostarp tās, kas attiecas uz tehnoloģiju pārņemšanu un uzņēmējdarbību, kā arī piesaistot vairāk jaunu cilvēku profesionālai zinātniskajai darbībai. To īstenos ar Marijas Kirī vārdā nosaukto sadarbības tīklu (Marie Curie Networks) palīdzību, kuru pamatmērķis ir novērst zinātnieku sākotnējās profesionālās sagatavošanas un profesionālās izaugsmes fragmentāciju un stiprināt tās Eiropas līmenī. Ir paredzēts atbalsts labākajiem jaunajiem pētniekiem, lai viņi varētu pievienoties pieredzējušu pētnieku grupām. Starpvalstu tīklu dalībniekiem ir jāizmanto savas savstarpēji papildinošās kompetences integrētu mācību programmu veidā. Atbalsts būs paredzēts zinātnieku pieņemšanai darbā agrīnā profesionālās darbības posmā, tādu mācību pasākumu organizēšanai, kas pieejami arī tīklā neiesaistītiem pētniekiem, kā arī augstākā līmeņa akadēmiskajiem un/vai rūpniecības nozares amatiem, lai nodotu zināšanas un veiktu uzraudzību. |
— |
Mūžizglītība un profesionālā izaugsme, lai atbalstītu pieredzējušu zinātnieku profesionālo izaugsmi. Lai papildinātu esošās prasmes un kompetenci vai apgūtu jaunas, vai arī sekmētu starpdisciplināru/daudzdisciplināru pieeju un/vai starpnozaru mobilitāti, ir paredzēts atbalsts pētniekiem, kam ir īpaša vajadzība papildināt vai pilnveidot zināšanas un prasmes, pētniekiem, kas atsāk zinātnisko darbību pēc pārtraukuma, kā arī lai (re)integrētu pētniekus ilgāka termiņa amatā pētniecības jomā Eiropā, tostarp viņu izcelsmes valstī, pēc starpvalstu vai starptautiskas mobilitātes pieredzes. Šo darbību kopumu īstenos, gan tieši piešķirot individuālas zinātnisko darbinieku stipendijas Kopienas līmenī, gan līdzfinansējot reģionālas, valsts līmeņa vai starptautiskas programmas, kas atbilst šādiem kritērijiem: Eiropas pievienotā vērtība, pārskatāmība un atvērtība. |
Sākotnēji līdzfinansējums tiks realizēts kontrolētā apmērā, tādējādi dodot iespēju gūt vajadzīgo pieredzi.
— |
Rūpniecības un akadēmisko aprindu integrācija un partnerība: atbalsts ilgāka termiņa sadarbības programmām starp akadēmiskajām un rūpniecības organizācijām, jo īpaši MVU un tostarp arī tradicionālajām ražošanas nozarēm, tiks paredzēts, lai veicinātu starpnozaru mobilitāti un pastiprinātu zināšanu apmaiņu, veidojot kopīgas pētniecības partnerības, ko sekmē, iesaistot partnerībā pieredzējušus zinātniekus, nosūtot personālu darbā otrā nozarē, kā arī organizējot pasākumus. |
— |
Starptautiskā dimensija, lai paaugstinātu Eiropas pētniecības kvalitāti, piesaistot talantīgus zinātniekus no valstīm ārpus Eiropas un veicinot savstarpēji izdevīgu sadarbību pētniecības jomā ar zinātniekiem ārpus Eiropas. Tas tiks veikts, izmantojot starptautiskas stipendijas Eiropas zinātniekiem ārvalstīs (paredzot obligātu atgriešanās posmu); starptautiskas stipendijas ārvalstu zinātniekiem Eiropā; partnerības zinātnieku apmaiņas atbalstam. Tiks atbalstītas arī kopīgas ierosmes starp Eiropas organizācijām un ES kaimiņvalstu organizācijām, un valstīm, ar kurām Kopiena noslēgusi nolīgumu par sadarbību zinātnes un tehnoloģiju jomā. Šī darbība ietvers pasākumus, lai novērstu intelektuālā darbaspēka emigrāciju no attīstības valstīm un valstīm ar strauji augošu ekonomiku, kā arī pasākumus, kas paredzēti, lai izveidotu ārvalstīs strādājošo Eiropas zinātnieku tīklu. Šīs darbības īstenos saskaņā ar starptautiskajiem pasākumiem programmā “Sadarbība” un “Iespējas”. |
— |
Īpašie pasākumi, kas paredzēti tam, lai atbalstītu reāla Eiropas darba tirgus izveidi pētniecības jomā, novēršot šķēršļus mobilitātei un sekmējot pētnieku profesionālās darbības perspektīvas Eiropā. Tiks atbalstīti arī pasākumi valsts iestādēm, kas veicina mobilitāti, kvalitāti un pētnieku reputācijas paaugstināšanu. Papildus tam piešķirs līdzekļus, lai uzlabotu sabiedrības informētību par Marijas Kirī vārdā nosauktajiem pasākumiem un to mērķiem. |
IV IESPĒJAS
Šajā Septītās pamatprogrammas daļā sekmēs pētniecības un inovāciju iespējas visā Eiropā un nodrošinās to optimālu izmantojumu. Šo mērķi sasniegs šādi:
— |
optimizējot pētniecības infrastruktūru izmantojumu un pilnveidošanu, |
— |
stiprinot MVU spēju radīt inovācijas un spēju gūt labumu no pētniecības, |
— |
atbalstot reģionālu pētniecības kopu izveidi, |
— |
apgūstot pētniecības potenciālu ES konverģences un attālos reģionos, |
— |
tuvinot zinātni un sabiedrību, lai harmoniski integrētu zinātni un tehnoloģijas Eiropas sabiedrībā, |
— |
atbalstot pētniecības politikas saskaņotu izstrādi, |
— |
īstenojot horizontālu rīcību un pasākumus, lai atbalstītu starptautisku sadarbību. |
PĒTNIECĪBAS INFRASTRUKTŪRA
Mērķis
Optimizēt Eiropas labāko pētniecības infrastruktūru izmantojumu un pilnveidošanu, un palīdzēt visās zinātnes un tehnoloģiju jomās radīt jaunas Eiropas nozīmes pētniecības infrastruktūras, kas vajadzīgas, lai saglabātu Eiropas zinātnisko aprindu vietu pētniecības attīstības priekšgalā un to spēju palīdzēt rūpniecības nozarei stiprināt tās zināšanu bāzi un tehnoloģiskās prasmes.
Pamatojums
Pētniecības infrastruktūras ieņem aizvien nozīmīgāku vietu zinātnes atziņu un tehnoloģijas attīstībā un to izmantošanā. Šādas infrastruktūras jau šobrīd ieņem nozīmīgu vietu tādās jomās kā enerģētika, kosmoss un elementārdaļiņu fizika, un to nozīme palielinās arī citās jomās. Tā, piemēram, starojuma avoti, datu bankas genomikā un datu bankas sociālajās zinātnēs, observatorijas vides un kosmosa zinātnē, attēlu veidošanas sistēmas vai sterilas telpas jaunu materiālu vai nanoelektronikas pētījumiem un izstrādei veido pētniecības pamatu. Šīs infrastruktūras ir dārgas, saistībā ar tām vajadzīgs plašs specializētu zināšanu spektrs un tās jāizmanto plašām zinātnieku un viņu pakalpojumus izmantojošām rūpniecības aprindām Eiropas mērogā.
Eiropas pieejas izstrāde attiecībā uz pētniecības infrastruktūrām, tostarp skaitļošanas tehniku un uz komunikāciju balstītām e-infrastruktūrām un virtuālām infrastruktūrām, kā arī ES līmeņa pasākumu īstenošana šajā jomā var ievērojami sekmēt Eiropas zinātniskā potenciāla paaugstināšanu un tā izmantojumu un dot ieguldījumu Eiropas pētniecības telpas izveidē.
Kaut arī infrastruktūru attīstīšanā un finansēšanā centrālā nozīme paliks dalībvalstu ziņā, Kopiena var veikt un tai jāveic katalizatora un izmantojuma veicinātāja funkcija, palīdzot nodrošināt plašāku un efektīvāku dažādās dalībvalstīs esošo infrastruktūru pieejamību un izmantošanu, sekmējot saskaņotu minēto infrastruktūru un to tīklu pilnveidošanu un veicinot jaunu Eiropas nozīmes pētniecības infrastruktūru rašanos vidēja termiņa un ilgtermiņa laikposmā. Šajā sakarā, lai apzinātu vajadzības un izstrādātu ceļa karti Eiropas pētniecības infrastruktūrām, galvenā nozīme ir Eiropas Pētniecības infrastruktūru stratēģijas forumam (ESFRI).
Darbības
Šajā jomā paredzētos pasākumus veiks visās zinātnes un tehnoloģiju jomās. Tās īstenos ciešā sadarbībā ar tematiskajās jomās paredzētajiem pasākumiem, lai nodrošinātu to, ka visas Eiropas mērogā veiktās Kopienas darbības atbilst vajadzībai pēc pētniecības infrastruktūrām attiecīgajā jomā, tostarp starptautiskajā sadarbībā.
Šie pasākumi būs šādi:
— |
Atbalsts esošām pētniecības infrastruktūrām
|
— |
Atbalsts jaunām pētniecības infrastruktūrām
|
Finansēšanai ierosinātie infrastruktūru projekti attiecīgi tiks izvēlēti, pamatojoties uz vairākiem kritērijiem, jo īpaši šādiem:
— |
Pašreizējo mehānismu nespēja sasniegt mērķi. |
— |
Kopienas finansiālā atbalsta pievienotā vērtība. |
— |
Spēja piedāvāt pakalpojumu, ievērojot akadēmisko un rūpniecības nozaru aprindu zinātnieku vajadzības visā Eiropā, tostarp pievienoto vērtību attiecībā uz Eiropas pētniecības telpu. |
— |
Zinātniskā izcilība. |
— |
Nozīmīgums starptautiskā līmenī. |
— |
Ieguldījums tehnoloģiju izstrādes spējās. |
— |
Ieguldījums, veidojot “uz pētniecību balstītas izcilības kopas”. |
— |
Tehnoloģiska un organizatoriska īstenojamība. |
— |
Eiropas partnerības iespējas un dalībvalstu un citu nozīmīgāko iesaistīto pušu būtiska finansiāla un citāda līdzdalība, kā arī iespēja izmantot EIB aizdevumus un struktūrfondus. |
— |
Būvniecības un ekspluatācijas izmaksu izvērtējums. |
Attiecībā uz jaunu infrastruktūru izveidi attiecīgā gadījumā būtu jāņem vērā iespējas zinātnes izcilībai konverģences reģionos un attālākos reģionos. Tiks nodrošināta Kopienas finanšu instrumentu, jo īpaši Septītās pamatprogrammas un struktūrfondu efektīva koordinācija.
PĒTNIECĪBA MVU VAJADZĪBĀM
Mērķi
Stiprināt Eiropas MVU inovāciju iespējas un to ieguldījumu jaunu uz tehnoloģijām balstītu produktu un tirgu attīstībā, palīdzot tiem izmantot ārējus pētniecības pakalpojumus, intensificēt to pētniecības centienus, paplašināt to tīklus, labāk izmantot pētījumu rezultātus un apgūt tehnoloģiskās prasmes, mazinot plaisu starp pētniecību un inovācijām.
Pamatojums
MVU ir Eiropas rūpniecības pamatā. Tiem jābūt nozīmīgam inovāciju sistēmas komponentam, kā arī svarīgam ķēdes posmam, pārvēršot zināšanas jaunos produktos, procesos un pakalpojumos. Tā kā konkurence gan iekšējā tirgū, gan visā pasaulē aizvien pieaug, Eiropas MVU jāpaaugstina to zināšanu un pētniecības intensitātes līmenis, jāsekmē pētniecības izmantošana, jāpaplašina to uzņēmējdarbība, aptverot lielākus tirgus, un jāveicina to zināšanu tīklu internacionalizācija. Lielākā daļa dalībvalstu veikto darbību saistībā ar MVU neveicina un neatbalsta starpvalstu sadarbību pētniecības jomā un tehnoloģiju pārņemšanu. Tādēļ ir vajadzīgas ES mēroga darbības, kas papildinātu valstu un reģionālā līmeņa darbības un pastiprinātu to ietekmi. Papildus tālāk tekstā minētajiem pasākumiem tiks veicināta un atvieglota MVU dalība un to vajadzības tiks ņemtas vērā visā Septītajā pamatprogrammā.
Darbības
Īpašās darbības MVU atbalstam ir iecerētas, lai atbalstītu MVU vai to apvienības, kurām ir vajadzība izmantot ārējos pētniecības pakalpojumus: galvenokārt zema vai vidēja līmeņa tehnoloģiju MVU ar ierobežotām pētniecības veikšanas iespējām vai bez tām. MVU ar augstu pētniecības intensitāti var piedalīties kā pētniecības pakalpojumu sniedzēji vai izmantot ārējus pētniecības pakalpojumus, lai papildinātu savas pētniecības pamatspējas. Pasākumus veiks ar augšupejošu pieeju visās zinātnes un tehnoloģiju jomās. Darbības ietvers atbalstu paraugdarbībām un citām darbībām, kas paredzētas pētījuma rezultātu izmantošanas veicināšanai, nodrošinot papildināmību ar Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammu. Finanšu līdzekļus piešķirs, izmantojot divas shēmas:
— |
Pētniecība maziem un vidējiem uzņēmumiem: atbalsts nelielām progresīvu MVU grupām, lai risinātu kopējas vai līdzīgas tehnoloģiska rakstura problēmas. |
— |
Pētniecība MVU apvienībām: atbalsts MVU apvienībām un MVU grupām, lai izstrādātu tehniskus risinājumus problēmām, kas kopējas daudziem MVU uzņēmumiem konkrētās rūpniecības nozarēs vai vērtības veidošanās posmā. |
Uzmanību galvenokārt pievērsīs pētniecības projektu atbalstam. Turklāt atbalsts tiks sniegts valsts shēmām, paredzot finanšu līdzekļus MVU vai MVU asociācijām, lai tie varētu sagatavot darbību priekšlikumus programmai “Pētniecība MVU vajadzībām”. Kopienas PTA pamatprogrammas īstenošanas laikā nodrošinās papildināmību un sinerģiju ar Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammas pasākumiem.
Konkurētspējas un inovāciju pamatprogramma veicinās un atvieglos MVU dalību Septītajā pamatprogrammā ar tās horizontālajiem pakalpojumiem, kas atbalsta uzņēmējdarbību un inovācijas. Tiks nodrošināta papildināmība un sinerģija ar citām Kopienas programmām.
ZINĀŠANU REĢIONI
Mērķi
Stiprināt Eiropas reģionu zinātniskās pētniecības potenciālu, jo īpaši veicinot un atbalstot visā Eiropā ar pētniecību saistītu tādu reģionālu kopu veidošanos, kurās apvienojas universitātes, pētniecības centri, uzņēmumi un reģionālās iestādes.
Pamatojums
Reģioni ES pētniecības un attīstības ainā ieņem aizvien nozīmīgāku vietu. Reģionālā līmeņa pētniecības politikas un pasākumu pamatā bieži ir “kopu” veidošana, kurās apvienojas valsts un privātā sektora pārstāvji. Izmēģinājuma pasākums “Zināšanu reģionu” jomā parādīja šīs jaunās attīstības dinamiku un vajadzību atbalstīt un sekmēt šādu struktūru izveidi.
Šajā jomā veiktie pasākumi ļaus Eiropas reģioniem stiprināt to iespējas ieguldīt PTA un veikt pētniecības pasākumus, kā arī maksimāli izmantot to potenciālu, lai veiksmīgi iesaistītu to uzņēmējus Eiropas pētniecības projektos, un atvieglot kopu izveidošanos, tādējādi sekmējot reģionālo attīstību Eiropā. Pasākumi veicinās reģionālu kopu veidošanos, kuras sniegs ieguldījumus Eiropas Pētniecības telpas attīstībā.
Darbības
Jaunajā Zināšanu reģionu ierosmē iesaistīsies un apvienosies ar pētniecību saistītie reģionālie dalībnieki, piemēram, universitātes, pētniecības centri, rūpniecības nozares, valsts iestādes (reģionālās padomes vai reģionālās attīstības aģentūras). Projekti ietvers reģionālo kopu pētījumu programmu kopīgu analīzi (saskaņojot to ar citiem pasākumiem saistībā ar plašāko reģionālo inovāciju kopu jautājumu) un instrumentu kopuma izstrādi, lai tos īstenotu konkrētos pētniecības pasākumos, tostarp augsti attīstītiem reģioniem uzņemoties padomdevēja pienākumus attiecībā uz reģioniem, kuros pētniecības plāni ir vājāk attīstīti, kā arī tiešs atbalsts jaunajiem Zināšanu reģioniem.
Tas ietvers pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot sadarbības tīklu veidošanu pētniecības jomā un pētniecības finansējuma avotu pieejamību, kā arī pētniecības dalībnieku un iestāžu integrāciju un iesaisti reģionālajā ekonomikā. Šos pasākumus īstenos ciešā saistībā ar Kopienas reģionālo politiku (struktūrfondi) un Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammu, kā arī Izglītības un mācību programmu.
Saistībā ar īpašo “Zināšanu reģionu” pasākumu tiks veidota centienu saskaņotība ar Kopienas reģionālo politiku, kā arī attiecīgām valstu un reģionālām programmām, jo īpaši attiecībā uz konverģences un attālākajiem reģioniem.
PĒTNIECĪBAS POTENCIĀLS
Mērķis
Stimulēt paplašinātās savienības pētniecības potenciāla pilnīgu apzināšanu un izmantošanu, apgūstot un attīstot esošo vai potenciālo izcilību ES konverģences reģionos un attālākajos reģionos (16), un palīdzēt stiprināt zinātnieku iespējas veiksmīgi piedalīties Kopienas mēroga pētniecības pasākumos.
Pamatojums
Eiropā netiek pilnībā izmantots tās pētniecības potenciāls, it īpaši mazāk attīstītos reģionos, kas atrodas tālu no Eiropas pētniecības un rūpnieciskās attīstības centriem. Lai palīdzētu šo reģionu zinātniekiem un iestādēm gan no valsts, gan privātā sektora piedalīties Eiropas vispārējā pētniecības procesā, izmantojot citos Eiropas reģionos pieejamās zināšanas un pieredzi, šīs darbības mērķis ir izveidot nosacījumus, kas ļautu tiem izmantot potenciālu un palīdzētu pilnībā īstenot Eiropas pētniecības telpas ideju paplašinātajā Eiropas Savienībā. Darbības turpinās iepriekšējos un pašreizējos pasākumus, piemēram, Eiropas Izcilības centrus toreizējās valstīs, kas pievienojās, un kandidātvalstīs saskaņā ar Piekto pamatprogrammu un Marijas Kirī viesuzņemšanas stipendijām zināšanu tālāknodošanai.
Pasākumi
Darbība šajā sfērā ietver atbalstu šādiem pasākumiem:
— |
Zinātniskā personāla starpvalstu apmaiņa starp izvēlētu konverģences reģionu organizāciju un vienu vai vairākām partnerorganizācijām; atbalsts izraudzītiem esošas vai potenciālas izcilības centriem pieņemot darbā pieredzējušus pētniekus, tostarp vadītājus, no citām valstīm. |
— |
Pētniecības iekārtu iegāde un izveide, kā arī materiālās vides attīstība, kas ļauj pilnībā izmantot izraudzītos konverģences reģionu esošas vai potenciālas izcilības centros pieejamo intelektuālo potenciālu. |
— |
Semināru un konferenču organizēšana, lai atvieglotu zināšanu nodošanu; veicināšanas pasākumi un ierosmes, kuru mērķis ir izplatīt un nodot pētījumu rezultātus citām valstīm un starptautiskos tirgos. |
— |
“Vērtēšanas mehānismi”, ar kuru palīdzību jebkurš konverģences reģionu pētniecības centrs var iegūt neatkarīgu starptautisku eksperta vērtējumu par attiecīgā centra pētījumu vispārējo kvalitātes un infrastruktūras līmeni. |
Tiks veicināta spēcīga sinerģija ar Kopienas reģionālo politiku. Ar šajā sadaļā atbalstīto darbību palīdzību tiks apzinātas tās vajadzības un iespējas vairot pētniecības veiktspēju topošajos un jau esošajos konverģences reģionu izcilības centros, kuras var finansēt ar struktūrfondu un kohēzijas fondu starpniecību.
Sinerģiju mēģinās panākt arī ar Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammu, lai sekmētu reģionālo pētniecības un attīstības komercializāciju sadarbībā ar rūpniecību.
ZINĀTNE SABIEDRĪBĀ
Mērķis
Lai izveidotu atvērtu, efektīvu un demokrātisku uz zinātnes atziņām balstītu Eiropas sabiedrību, stimulēt harmonisku zinātnisko un tehnoloģisko centienu un ar tiem saistīto pētniecības politiku integrāciju Eiropas sociālajā sistēmā, rosinot Eiropas mēroga pārdomas un debates par zinātni un tehnoloģijām, kā arī to saistību ar sabiedrību un kultūru visplašākajā diapazonā.
Pamatojums
Zinātne un tehnoloģijas aizvien vairāk ietekmē mūsu ikdienu. Lai gan zinātne un tehnoloģijas ir sabiedriskās darbības rezultāts, ko ietekmē sociālie un kultūras faktori, tā joprojām ir sfēra, kas ir tālu no lielākās sabiedrības daļas un politisko lēmumu pieņēmēju ikdienas un aizvien ir pārpratumu avots. Diskutējami jautājumi saistībā ar jaunajām tehnoloģijām sabiedrībā būtu jārisina ar pamatotu debašu starpniecību, kuru rezultātā tiek veikta pārdomāta izvēle un pieņemti pārdomāti lēmumi.
Darbības
Šajā jomā uzsāktā būtiskā un integrētā ierosme ietvers atbalstu šādām darbībām:
— |
Eiropas zinātnes sistēmas stiprināšana un pilnveidošanu, un šādu jautājumu risināšana: zinātnisko konsultāciju un kompetences izmantošanas uzlabošana un ietekmes uzraudzīšana politikas izstrādei (tostarp riska pārvaldībai); zinātnisku publikāciju nākotne; pasākumi, kas tiek veikti, lai zinātniskas publikācijas padarītu pieejamākas ieinteresētajai sabiedrības daļai; drošības pasākumi zinātnes sfērās, kurās iespējama ļaunprātīga izmantošana; ar krāpšanu, uzticamību un “pašregulāciju” saistīti jautājumi. |
— |
Zinātnieku un plašākas sabiedrības, tostarp organizētas pilsoniskās sabiedrības, plašāka iesaistīšana ar zinātni saistītos jautājumos, lai paredzētu un skaidrotu politiski un sabiedriski aktuālus jautājumus, tostarp ētikas jautājumus. |
— |
Pārdomas un debates par zinātni un tehnoloģijām, kā arī to vietu sabiedrībā, pamatojoties uz tādām disciplīnām kā zinātnes un tehnoloģiju vēsture, socioloģija un filozofija. |
— |
Dzimumu jautājuma pētījumi, tostarp dzimumu līdztiesības aspektu integrācija visās pētniecības jomās un sieviešu lomas stiprināšana pētniecībā un zinātniskajās lēmējiestādēs. |
— |
Atvērtas vides veidošana, kas bērniem un jauniešiem rada interesi par zinātni, veicinot zinātnisko izglītību visos līmeņos, tostarp skolās, un rosinot tādu jauniešu interesi un pilnīgu līdzdalību zinātnē, kam ir dažāda pieredze. |
— |
Tādas pētniecības lomas stiprināšana, ko veic universitātēs un citās augstākās izglītības iestādēs, un šādu universitāšu un citu augstākās izglītības iestāžu iesaiste globalizācijas jautājumu risināšanā. |
— |
Labāka savstarpējā komunikācija un sapratne starp zinātnieku aprindām un plašāko politikas veidotāju auditoriju, plašsaziņas līdzekļiem un plašu sabiedrību, palīdzot zinātniekiem labāk informēt un iepazīstināt ar savu darbu un atbalstot zinātnisko informāciju, publikācijas un plašsaziņas līdzekļus. |
Šie pasākumi jo īpaši izpaudīsies kā pētījumu projekti, pētījumi, sadarbības tīklu veidošana un apmaiņas, sabiedriski pasākumi un ierosmes, balvas, aptaujas un datu apkopošana. Daudzos gadījumos tie ietvers starptautiskas partnerības ar trešo valstu organizācijām.
ATBALSTS PĒTNIECĪBAS POLITIKAS SASKAŅOTAI ATTĪSTĪBAI
Mērķi
Vairot valstu un Kopienas pētniecības politikas jomu efektivitāti un saskaņotību, un to sasaisti ar citām politikas jomām, uzlabot valsts pētījumu ietekmi un saikni ar rūpniecību, kā arī stiprināt valsts atbalstu un tā ietekmi uz investīciju piesaisti no privātā sektora.
Pamatojums
Palielināt investīcijas pētniecībā un attīstībā līdz 3 % mērķim un uzlabot to efektivitāti ir galvenā prioritāte Lisabonas stratēģijā par izaugsmi un nodarbinātību. Tādējādi attīstīt efektīvu politiku, lai piesaistītu valsts un privātā sektora investīcijas, ir būtisks uzdevums valsts iestādēm, lai paātrinātu pāreju uz konkurētspējīgu, uz zināšanām balstītu ekonomiku. Tādēļ pētniecības politikai jābūt pielāgojamai, ir jāmobilizē plašāks instrumentu klāsts, jākoordinē pasākumi pāri valstu robežām un jāiesaista citas politikas jomas, lai radītu labākus pamatnosacījumus pētniecībai.
Darbības
Saskaņā ar šo sadaļu veiktie pasākumi papildinās koordinējošus pasākumus, ko veic saskaņā ar programmas sadaļu “Sadarbība”, un to mērķis būs uzlabot reģionāla, valsts un Kopienas mēroga politikas jomu un ierosmju saskaņotību un ietekmi (kā piemēram, finansēšanas programmas, tiesību akti, rekomendācijas un pamatnostādnes). Šie pasākumi būs šādi:
— |
Uzraudzīt un analizēt ar pētniecību saistītas valsts politikas nostādnes un rūpniecības stratēģijas, tostarp to ietekmi, un izstrādāt rādītājus, lai sniegtu informāciju un pierādījumus politikas nostādņu izstrādes, īstenošanas, izvērtēšanas un starpvalstu koordinācijas atbalstam. |
— |
Stiprināt brīvprātīgu pētniecības politikas koordināciju, veicot darbības, ar ko atbalsta atvērtās koordinācijas metodes (OMC) īstenošanu un augšupejošu valsts vai reģionālā mēroga starpvalstu sadarbības ierosmju īstenošanu jautājumos, kas skar kopīgas intereses. |
STARPTAUTISKĀ SADARBĪBA
Lai veicinātu konkurētspēju un ieņemtu vadošo pozīciju pasaulē, Eiropas Kopienai vajadzīga spēcīga un saskaņota starptautiska zinātnes un tehnoloģiju politika. Vispārējā starptautiskā sadarbības stratēģijā tiks īstenoti starptautiski pasākumi, kuri tiek veikti saskaņā ar Septītajai pamatprogrammai pakārtotajām dažādām programmām.
Šai starptautiskajai politikai ir trīs savstarpēji saistīti mērķi:
— |
Atbalstīt Eiropas konkurētspēju, veidojot stratēģiskas partnerattiecības ar trešām valstīm izraudzītās zinātnes jomās un iesaistot labākos trešo valstu zinātniekus darbā Eiropā un sadarbībā ar to; |
— |
Veicināt kontaktus ar partneriem trešās valstīs ar mērķi nodrošināt labāku piekļuvi pētniecībai, ko veic citur pasaulē; |
— |
risināt specifiskas trešām valstīm aktuālas vai globāla rakstura problēmas, pamatojoties uz savstarpēju interesi un savstarpēju izdevīgumu. |
Sadarbība ar trešām valstīm Septītajā pamatprogrammā jo īpaši būs vērsta uz šādām valstu grupām:
— |
kandidātvalstis; |
— |
ES kaimiņvalstis, Vidusjūras reģiona partnervalstis, Rietumbalkānu valstis (WBC) (17) un Austrumeiropas un Vidusāzijas valstis (EECA) (18); |
— |
jaunattīstības valstis, vēršot uzmanību uz katras iesaistītās valsts vai reģiona konkrētajām vajadzībām (19); |
— |
jaunās ekonomikas valstis. |
Tematiski orientētās starptautiskās sadarbības darbības veiks saistībā ar programmu “Sadarbība”. Starptautiskās darbības cilvēku potenciāla jomā veiks saistībā ar programmu “Cilvēki”.
Saskaņā ar programmu “Iespējas” īstenos ar “Sadarbības” programmas konkrētu tematisko vai starpdisciplināro jomu nesaistītas horizontālā atbalsta darbības un pasākumus, un tās dažos atsevišķos gadījumos varētu papildināt ar īpašām sadarbības darbībām, kas ir izdevīgas abām pusēm. Tiks veikti pasākumi, lai uzlabotu dalībvalstu darbību saskaņotību, atbalstot valstu starptautiskās zinātniskās sadarbības programmu koordināciju. Ņemot vērā pieredzi, kas gūta apvienībā INTAS, un balstoties uz tās darbu, sadarbojoties ar Austrumeiropas un Centrālāzijas valstīm, pasākumi, kas nodrošina noturību, tiks veikti šajā programmā un programmās “Sadarbība” un “Cilvēki”.
Nodrošinās starptautiskās sadarbības darbību vispārēju koordināciju attiecībā uz Septītās pamatprogrammas dažādajām programmām, kā arī uz citiem Kopienas instrumentiem.
V. KOPĪGĀ PĒTNIECĪBAS CENTRA (KPC) DARBĪBAS, KAS NAV SAISTĪTAS AR KODOLJAUTĀJUMIEM
Mērķis
Sniegt uz klientu vērstu zinātnisko un tehnoloģisko atbalstu Kopienas politikas veidošanas procesā, nodrošinot atbalstu esošo politiku īstenošanai un uzraudzībai, kā arī reaģējot uz jaunām politikas vajadzībām.
Pamatojums
KPC neatkarība no īpašām privātām vai valstiskām interesēm līdz ar tā tehnisko kompetenci ļauj atvieglot komunikāciju un vairot vienprātību starp iesaistītajām personām (rūpnieciskām apvienībām, vides darba grupām, dalībvalstu kompetentajām iestādēm, citiem pētniecības centriem u.c.) un politikas veidotājiem, īpaši Kopienas mērogā un jo īpaši ar Eiropas Parlamentu. Ar zinātniskā un tehnoloģiskā atbalsta palīdzību KPC veicina Kopienas politikas procesa efektivitāti, pārredzamību un zinātnisko pamatotību. Vajadzības gadījumā, lai novērstu pārklāšanos un dublēšanos, KPC veiktie pētījumi jāsaskaņo ar pētījumiem, kas veikti saskaņā ar īpašās programmas “Sadarbība” sadaļu “Tēmas”.
KPC stiprinās savu nozīmi Eiropas pētniecības telpā. Atvieglinot piekļuvi tā iekārtām Eiropas pētniekiem un pētniekiem ārpus Eiropas, tostarp zinātniekiem karjeras sākumā, tiks palielināta centra sadarbība ar citām valsts un privātām pētniecības organizācijām, būtiski uzlabota paša centra darbību zinātniskā kvalitāte, kā arī sekmēta apmācība zinātniskajā jomā, kas joprojām būs svarīga KPC darbības prioritāte.
KPC nodrošinātā Kopienas politikas atbalsta lietderīgums un uzticamība ir cieši saistīti ar tā zinātniskās kompetences kvalitāti un tā integrāciju starptautiskajā zinātniskajā sabiedrībā. Tādēļ KPC turpinās ieguldīt pētniecībā un sadarbības tīklu veidošanā ar citiem izcilības centriem atbilstīgās jomās. Tas piedalīsies netiešās darbībās visās jomās, jo īpaši saistībā ar kopīgām zinātniskās atsauces sistēmām, tīklu veidošanu, mācībām un mobilitāti, pētniecības infrastruktūru un dalību tehnoloģiju platformās un koordinācijas instrumentos jomās, kurās tā kompetence ļauj radīt pievienoto vērtību.
KPC turpinās aktīvi veicināt jaunu dalībvalstu un kandidātvalstu integrāciju tā pasākumos, kuros pašlaik var piedalīties 15 ES dalībvalstis.
Darbības
KPC prioritātes būs Eiropas Savienībai stratēģiski nozīmīgās jomās un jomās, kurās tā sniegums rada augstu pievienoto vērtību. Turpināsies zinātniskais un tehniskais atbalsts Kopienas politikai tādās pamatjomās kā ilgtspējīga attīstība, klimata pārmaiņas, pārtika, enerģētika, transports, ķīmiskas vielas, alternatīvas dzīvnieku izmantošanai izmēģinājumos, pētījumu politika, informācijas tehnoloģijas, references metodes un materiāli, biotehnoloģija, riski, bīstamība un sociālekonomiskā ietekme. Izaugsme paredzēta šādās būtiskās Kopienas jomās:
— |
Pārticība uz zināšanām balstītā sabiedrībā
|
— |
Solidaritāte un atbildīga resursu pārvaldība
|
— |
Brīvība, drošība un tiesiskums
|
— |
|
(1) Visā Septītajā pamatprogrammā ar “MVU” saprot arī mikrouzņēmumus.
(2) Jo īpaši darbībās, ko veic starpvaldību struktūra EUREKA. Turklāt saistībā arEUREKA grupām gūtā pieredze varētu būt svarīga kopīgajām tehnoloģiju ierosmēm saistītajās jomās
(3) Tas ietvers finansiālu atbalstu COST administrēšanas un koordinācijas darbībām.
(4) Termins “bioekonomika” ietver visas nozares un tautsaimniecības sektorus, kuros ražo, apsaimnieko un citādi izmanto bioloģiskos resursus un saistītos pakalpojumus, piegādes vai patērētāju nozares, tādas kā lauksaimniecība, pārtika, zivsaimniecība, mežsaimniecība utt.
(5) “Zinātnes par dzīvību un biotehnoloģija — Eiropas stratēģija” — KOM(2002) 0027.
(6) Papildu zinātniskā izpēte saistībā ar ilgtspējīgu dabas resursu apsaimniekošanu un saglabāšanu ir minēta “Vides (tostarp klimata pārmaiņas)” tēmā.
(7) KOM(2000) 0769.
(8) KOM(2005) 0265.
(9) KOM(2006) 0105.
(10) Papildinošā pētniecība saistībā ar bioloģisko resursu ražošanu un lietošanu ir paredzēta saskaņā ar tēmu “Pārtika, lauksaimniecība un zivsaimniecība, biotehnoloģija”.
(11) Dažādās darbībās tiks ņemtas vērā attiecīgo Eiropas tehnoloģiju platformu pētniecības programmas.
(12) KOM(2001) 0370.
(13) Eiropas aeronautikas nozarē 14 % no apgrozījuma tiek ieguldīti pētniecībā, Eiropas automašīnu ražošanas nozarē — gandrīz 5 % no apgrozījuma; ES kuģu būves nozares konkurences priekšrocību lielā mērā nosaka PTA.
(14) ACARE: Eiropas Aeronautikas izpētes konsultatīvā padome. Tās darbība sākta 2001. gadā, un tā ir pirmais Tehnoloģiju platformas piemērs. ERRAC: Eiropas Dzelzceļa pētniecības konsultatīvā padome; ERTRAC: Eiropas Autotransporta pētniecības konsultatīvā padome; WATERBORNE (ūdens transporta) tehnoloģiju platforma.
(15) ESFRI darbu sāka 2002. gada aprīlī. ESFRI darbojas pārstāvji no 25 ES dalībvalstīm, ko ieceļ par pētniecību atbildīgie ministri, kā arī pārstāvis no Eiropas Komisijas. Valstis, kas iesaistītas pētniecības pamatprogrammās, tika aicinātas pievienoties 2004. gadā.
(16) Konverģences reģioni ir tie, kas noteikti 5. pantā Padomes Regulā (EK) Nr. 1083/2006 (2006. gada 11. jūlijs), ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu (OV L 210, 31.7.2006., 25. lpp.). Tas ietver “konverģences” mērķa reģionus, reģionus, kas var pretendēt uz Kohēzijas fonda finansējumu, un attālākos reģionus.
(17) Valstis, kas nav asociētas kandidātvalstis.
(18) Iepriekš sauktas par jaunajām neatkarīgajām valstīm: Armēnija, Azerbaidžāna, Baltkrievija, Gruzija, Kazahstāna, Kirgizstānas Republika, Moldāvija, Krievija, Tadžikistāna, Turkmenistāna, Ukraina un Uzbekistāna.
(19) Ņemot vērā, ka Latīņamerika ietver gan attīstības valstis, gan valstis ar strauji augošu ekonomiku.
II PIELIKUMS
INDIKATĪVAIS SADALĪJUMS PA PROGRAMMĀM
Indikatīvais sadalījums pa programmām ir šāds (miljonos EUR):
|
32 413 |
||
Veselība |
6 100 |
||
Pārtika, lauksaimniecība un biotehnoloģija |
1 935 |
||
Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas |
9 050 |
||
Nanozinātnes, nanotehnoloģijas, materiāli un jaunas ražošanas tehnoloģijas |
3 475 |
||
Enerģētika |
2 350 |
||
Vide (tostarp klimata pārmaiņas) |
1 890 |
||
Transports (tostarp aeronautika) |
4 160 |
||
Sociālekonomiskās zinātnes un humanitārās zinātnes |
623 |
||
Kosmoss |
1 430 |
||
Drošība |
1 400 |
||
|
7 510 |
||
|
4 750 |
||
|
4 097 |
||
Pētniecības infrastruktūras |
1 715 |
||
Pētniecība MVU vajadzībām |
1 336 |
||
Zināšanu reģioni |
126 |
||
Pētniecības potenciāls |
340 |
||
Zinātne sabiedrībā |
330 |
||
Saskaņotas pētniecības politikas izstrāde |
70 |
||
Starptautiskās sadarbības pasākumi |
180 |
||
|
1 751 |
||
KOPSUMMA |
50 521 |
Īpaši noteikumi par Riska dalīšanas finanšu mehānismu (RDFM)
Paredzamais budžets “Sadarbība” un “Iespējas” ietver ieguldījumus Eiropas Investīciju bankā (EIB) III pielikumā minētā RDFM izveides nolūkos. Padomes lēmumos, ar ko pieņem īpašas ieguldījuma programmas, inter alia nosaka īstenošanas kārtību attiecība uz to, kā Komisija lemj par EIB neizmantotā Kopienas ieguldījuma RDFM pārdali citām darbībām.
Septītās pamatprogrammas ieguldījums RDFM līdz 2010. gadam būs līdz EUR 500 miljoniem. Laikposmam no 2010. līdz 2013. gadam būs iespēja piešķirt papildu EUR 500 miljonus pēc tam, kad Padome un Eiropas Parlaments būs veikuši izvērtējumu saskaņā ar šā lēmuma 7. panta 2. punktā minēto procedūru, pamatojoties uz Komisijas ziņojumu, kurā ietverta informācija par MVU un universitāšu dalību, Septītās pamatprogrammas atlases kritēriju izpildi, atbalstīto projektu veidu un pieprasījumu pēc attiecīgā instrumenta, atļaujas piešķiršanas procedūru ilgumu, projektu rezultātiem un finansējuma sadali.
Summai, kas pieejama no Septītās pamatprogrammas, ir jābūt pieskaņotai iemaksai no EIB. Tā nāks no īpašajām programmām “Sadarbība” (līdz EUR 800 miljoniem, no proporcionāliem ieguldījumiem no visām tematiskajām prioritātēm, izņemot sociālekonomiskās zinātnes un humanitārās zinātnes) un “Iespējas” (līdz EUR 200 miljoniem no pētniecības infrastruktūras sadaļas).
Šo summu pakāpeniski darīs pieejamu EIB, ņemot vērā pieprasījuma līmeni.
Lai nodrošinātu ātru uzsākšanu ar resursu kritisko daudzumu, laikposmā līdz šā lēmuma 7. panta 2. punktā minētajam Septītās pamatprogrammas starpposma izvērtējumam budžetā pakāpeniski iemaksās summu EUR 500 miljonu apmērā.
(1) Tostarp kopīgās tehnoloģiju ierosmes (arī finanšu plāns, utt.) un tā koordinācijas un starptautiskās sadarbības daļa, ko finansēs atbilstīgi tēmām.
(2) Mērķis būs novirzīt vismaz 15% no programmas sadaļā “Sadarbība” pieejamajiem resursiem uz MVU.
III PIELIKUMS
FINANSĒŠANAS SHĒMAS
Netiešās darbības
Septītajā pamatprogrammā atbalstītos pasākumus finansēs, izmantojot vairākas “Finansēšanas shēmas”. Šīs shēmas — vai nu atsevišķi, vai kombinācijā ar citām — izmantos, lai finansētu dažādas visā pamatprogrammā īstenoto darbību kategorijas.
Lēmumos par īpašajām programmām, darba programmām un uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus attiecīgi norādīs:
— |
Shēmas(-u) veidu(-us), ko izmanto, lai finansētu dažādas darbības; |
— |
Dalībnieku kategorijas (piemēram, pētniecības organizācijas, universitātes, rūpniecības uzņēmumi, MVU, valsts iestādes), uz kurām tā(-s) attiecas; |
— |
Pasākumu veidi (tādās jomās kā pētniecība un tehnoloģiju attīstība, demonstrējumi, pārvaldība, mācības, izplatīšana un tamlīdzīgi pasākumi), ko var finansēt katrā no shēmām. |
Ja var izmantot dažādas finansēšanas shēmas, darba programmās var noteikt finansēšanas shēmu, kas izmantojama attiecībā uz tematu, par kuru publicēts aicinājums iesniegt priekšlikumus.
Finansēšanas shēmas ir šādas:
a) |
lai atbalstītu darbības, kuras galvenokārt īsteno, pamatojoties uz uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus:
|
b) |
Lai atbalstītu darbības, ko īsteno, pamatojoties uz Padomes un Eiropas Parlamenta lēmumiem (vai ko pieņem Padome, apspriežoties ar Eiropas Parlamentu), kuru pamatā ir Komisijas priekšlikums, Kopiena sniegs finansiālu atbalstu dažādu avotu finansētām liela mēroga ierosmēm.
|
Kopiena īstenos minētajā a) daļā noteiktās finansēšanas shēmas saskaņā ar noteikumiem regulā, kas jāpieņem atbilstīgi Līguma 167. pantam, atbilstīgiem valsts atbalsta instrumentiem, jo īpaši Kopienas nostādnēm par valsts atbalstu pētniecībai un attīstībai, kā arī starptautiskiem noteikumiem šajā jomā. Saskaņā ar šiem starptautiskajiem noteikumiem būs jāspēj pielāgot finansiālās līdzdalības apjomu un veidu katrā atsevišķajā gadījumā, jo īpaši, ja ir pieejams finansējums no citiem valsts sektora avotiem, tostarp citiem Kopienas finansējuma avotiem, piemēram, EIB.
Papildus tieša finansiāla atbalsta sniegšanai PTA darbību dalībniekiem, Kopiena uzlabos to piekļuvi aizdevumu finansējumiem, izmantojot “Riska dalīšanas finanšu mehānismu”, sniedzot EIB ieguldījumu. EIB — kā riska dalīšanas partnerim –jāizmanto Kopienas ieguldījums, lai segtu aizdevuma finansēšanas sagatavošanu un kapitāla sadali aizņēmumiem, un garantētu finansējumu no pašas resursiem. Kopienas budžetā nedrīkst noteikt nekādas papildu saistības attiecībā uz izdevumiem. Saskaņā ar kārtību, ko izveido ar regulu, kuru pieņem atbilstīgi Līguma 167. pantam un Padomes lēmumiem, ar ko pieņem īpašās programmas, šis mehānisms ļauj EIB palielināt finansējumu Eiropas darbībām pētniecības un tehnoloģiju jomā (piemēram, kopīgām tehnoloģijas ierosmēm, lielus projektus ietverošiem EUREKA projektiem un jaunām pētniecības infrastruktūrām un projektiem, ko veic MVU, lai palīdzētu pārvarēt vājākos tirgus posmus.
Tādas netiešas darbības dalībniekiem, kas izvērsta mazāk attīstītā reģionā (konverģences reģioni un attālāki reģioni (1)), iespēju un vajadzības gadījumos tiks mobilizēts papildfinansējums no struktūrfondiem. Attiecībā uz kandidātvalstu vienību līdzdalību, ievērojot līdzīgus nosacījumus, var piešķirt papildu iemaksu no pirmspievienošanās finanšu instrumentiem. Attiecībā uz darbībām Septītās pamatprogrammas “Iespēju” programmas “pētniecības infrastruktūras” daļā tiks sīki noteikti finansēšanas nosacījumi, lai nodrošinātu, ka Kopienas finansējums pētniecībai un citi Kopienas un valstu instrumenti, jo īpaši struktūrfondi, efektīvi papildina cits citu.
Tiešās darbības
Kopiena īstenos pasākumus ar Kopīgā pētniecības centra starpniecību, kuras apzīmē kā tiešās darbības.
(1) Konverģences reģioni ir tie, kas noteikti 5. pantā Padomes Regulā (EK) Nr. 1083/2006 (2006. gada 11. jūlijs), ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu (OV L 210, 31.7.2006., 25. lpp.). Tas ietver “konverģences” mērķa reģionus, reģionus, kas var pretendēt uz Kohēzijas fonda finansējumu, un attālākos reģionus.
30.12.2006 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 412/42 |
KOMISIJAS DEKLARĀCIJA
Par 6. pantu
Attiecībā uz lēmumiem par ES finansējumu cilvēka embriju cilmes šūnu izpētei saskaņā ar Septīto pamatprogrammu Eiropas Komisija ierosina arī turpmāk ievērot tos pašus ētikas principus, uz kuriem balstījās Sestā pamatprogramma.
Eiropas Komisija ierosina saglabāt šos ētikas principus, jo, pateicoties tiem un pamatojoties uz pieredzi, attiecībā uz ļoti daudzsološu zinātnes jomu ir izstrādāta atbildīga pieeja, kas ir izrādījusies pilnīgi piemērota pētniecības programmai, kurā piedalās pētnieki no daudzām valstīm ar atšķirīgu tiesisko regulējumu.
(1) |
Lēmumā par Septīto pamatprogrammu skaidri noteikts, ka Kopienas finansējumu nepiešķir šādām trim pētniecības jomām:
|
(2) |
Netiks finansēti tādi pasākumi, kas ir aizliegti visās dalībvalstīs. Netiks finansēti pasākumi konkrētā dalībvalstī, ja šādi pasākumi tajā ir aizliegti. |
(3) |
Lēmumā par Septīto pamatprogrammu un noteikumos par ētikas principiem, ar ko reglamentē Kopienas finansējumu cilvēka embriju cilmes šūnu izpētei, netiek sniegts nekāds vērtējums par tiesisko regulējumu vai ētikas principiem, ar ko šādu izpēti reglamentē dalībvalstīs. |
(4) |
Aicinājumos iesniegt priekšlikumus Eiropas Komisija skaidri nemudina izmantot cilvēka embriju cilmes šūnas. Iespējamā pieaugušu cilvēku vai cilvēka embriju cilmes šūnu izmantošana ir atkarīga no zinātnieku atzinuma, ņemot vērā mērķus, ko viņi vēlas sasniegt. Praktiski lielākā daļa no Kopienas finansējuma cilmes šūnu izpētei ir atvēlēta pētījumiem, kuros izmanto pieaugušu cilvēku cilmes šūnas. Nav iemesla to ievērojami mainīt Septītajā pamatprogrammā. |
(5) |
Katrs projekts, kurā paredzēts izmantot cilvēka embriju cilmes šūnas, ir zinātniski jāizvērtē; izvērtēšanas laikā neatkarīgi eksperti nosaka, vai šādu cilmes šūnu izmantošana ir vajadzīga paredzēto zinātnisko mērķu sasniegšanai. |
(6) |
Attiecībā uz tiem priekšlikumiem, kas zinātniskajā izvērtēšanā guvuši pozitīvu vērtējumu, Eiropas Komisija pēc tam organizē stingru ētikas principu pārbaudi. Šajā pārbaudē ņem vērā principus, kas noteikti ES Pamattiesību hartā un attiecīgās starptautiskās konvencijās, piemēram, Eiropas Padomes Konvencijā par cilvēktiesībām un biomedicīnu, kas parakstīta Ovjedo 1997. gada 4. aprīlī, un tās Papildu protokolos, kā arī UNESCO pieņemtajā Vispārējā deklarācijā par cilvēka genomu un cilvēktiesībām. Ētikas principu pārbaudes mērķis ir arī pārliecināties, ka priekšlikumos tiek ievēroti to valstu noteikumi, kurās veiks izpēti. |
(7) |
Atsevišķos gadījumos ētikas principu pārbaudi varēs veikt projekta īstenošanas laikā. |
(8) |
Pirms projekta īstenošanas sākuma katrs projekts, kurā paredzēta cilvēka embriju cilmes šūnu izmantošana, jāiesniedz apstiprināšanai attiecīgajā valsts vai vietējā ētikas komitejā. Jāievēro visi valsts noteikumi un procedūras, tostarp saistībā ar tādiem jautājumiem kā vecāku piekrišana, finansiālas stimulēšanas nepieļaušana u.c. Pārbaudīs arī to, vai projektā iekļautas atsauces uz licencēšanas un kontroles pasākumiem, kas jāveic tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā veiks pētījumus. |
(9) |
Katru priekšlikumu, kas ieguvis pozitīvu vērtējumu zinātniskajā izvērtēšanā, ētikas principu pārbaudē valsts vai vietējā līmenī un ētikas principu pārbaudē Eiropas līmenī, atsevišķi iesniegs apstiprināšanai dalībvalstīm, kas sanāk regulatīvās komitejas sanāksmē. Bez dalībvalstu apstiprinājuma netiks finansēts neviens projekts, kurā iekļauta cilvēka embriju cilmes šūnu izmantošana. |
(10) |
Eiropas Komisija turpinās darbu, lai rezultāti, kas iegūti Kopienas finansētā cilmes šūnu izpētē, būtu viegli pieejami visiem pētniekiem visu pacientu interesēs visās valstīs. |
(11) |
Eiropas Komisija atbalstīs darbības un iniciatīvas, kas palīdz koordinēt un racionalizēt cilvēka embriju cilmes šūnu izpēti saskaņā ar atbildīgu pieeju, ievērojot ētikas principus. Komisija jo īpaši atbalstīs cilvēka embriju cilmes šūnu līniju Eiropas reģistra izveidi. Šāda reģistra atbalstīšana sniegs iespēju pārraudzīt cilvēka embriju cilmes šūnas Eiropā, palīdzēs zinātniekiem tās vislabāk izmantot un, iespējams, palīdzēs novērst jaunu cilmes šūnu līniju nevajadzīgu iegūšanu. |
(12) |
Eiropas Komisija turpinās pašreizējo praksi un neiesniegs regulatīvajai komitejai nevienu projekta priekšlikumu, kas ietver izpētes darbības, kurās paredzēts iznīcināt cilvēka embrijus, tostarp cilmes šūnu iegūšanai. Izslēdzot šā izpētes posma finansēšanu, Kopienas finansējums netiks liegts turpmākiem posmiem, kuros paredzēta cilvēka embriju cilmes šūnu izmantošana. |
Par tēmu “Enerģētika”
Sadarbības programmas desmit tēmās ir iekļauta arī zinātniskā izpēte, kas vajadzīga, lai formulētu, īstenotu un izvērtētu tās Kopienas politikas jomas, kuras Komisija uzskata par galvenajām. Tā pauž gandarījumu, ka Eiropas Parlaments pievērš lielu nozīmi enerģētikas politikai kopumā un jo īpaši energoefektivitātei un neizsīkstošiem enerģijas veidiem. Lai Parlaments varētu sekot programmas īstenošanai, Komisija ir paredzējusi turpināt pārskatāmības un informācijas sniegšanas politiku. Sabiedrībai internetā būs pilnībā pieejama attiecīga informācija par pamatprogrammas finansētajiem projektiem. Īpaša uzmanība tiks veltīta tam, lai vismaz reizi divos gados nodrošinātu visaptverošu iepazīstināšanu ar projektiem, kas saistīti ar racionālu un efektīvu enerģijas izmantošanu un neizsīkstošu enerģijas veidu nozīmi.
Par tēmu “Idejas”
Saistībā ar 7. panta 2. punktā minēto progresa ziņojumu un pirms starpposma novērtējuma Komisija līdz 2008. gada vidum iesniegs Eiropas Parlamentam un Padomei paziņojumu par metodiku un kompetenci, neatkarīgiem ekspertiem izvērtējot EPP struktūras un mehānismus. Vajadzības gadījumā Komisija iesniegs priekšlikumu par pamatprogrammas pielāgošanu.
30.12.2006 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 412/44 |
LĒMUMU Nr. 1983/2006/EK PAR PARLAMENTA UN PADOMES
2006. gada 18. decembrī
starpkultūru dialoga gadu (2008. gads)
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 151. panta 5. punkta pirmo ievilkumu,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,
ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),
ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),
saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (3),
tā kā:
(1) |
Eiropas Kopienas dibināšanas līgumā tai izvirzīts mērķis veidot arvien ciešāku savienību starp Eiropas tautām un piedalīties dalībvalstu kultūras uzplaukumā, respektējot to nacionālās un reģionālās atšķirības un vienlaikus pievēršot uzmanību arī kopīgajam kultūras mantojumam. |
(2) |
Apvienotais efekts, ko rada Eiropas Savienības (ES) secīgās paplašināšanās, vienotā tirgus radītā paaugstinātā mobilitāte, senās un jaunās migrācijas plūsmas, plašāka apmaiņa ar pārējām pasaules valstīm saistībā ar tirdzniecību, izglītību, izklaidi un globalizāciju kopumā, palielina mijiedarbību starp Eiropas pilsoņiem un visiem ES dzīvojošajiem un Eiropas, kā arī citu valstu dažādajām kultūrām, valodām, etniskajām grupām un reliģijām. |
(3) |
Eiropas pilsoņiem un visiem, kas uz laiku vai pastāvīgi dzīvo ES, tādēļ vajadzētu būt iespējai piedalīties kultūru dialogā un pilnībā realizēt savas spējas daudzveidīgā, plurālistiskā, solidārā un dinamiskā sabiedrībā ne tikai Eiropā, bet arī visā pasaulē. |
(4) |
Eiropas projekta pamatā ir svarīgi nodrošināt iespējas starpkultūru dialogam un dialogam pilsoņu starpā, lai labāk ievērotu kultūru dažādību, kā arī lai pārvaldītu mūsu sarežģīto sabiedrību un dažādu kultūras identitāšu un pārliecību līdzāspastāvēšanu. Turklāt ir svarīgi uzsvērt ieguldījumu, ko dažādas kultūras sniedz dalībvalstu kultūras mantojumā un dzīvesveidā, kā arī atzīt, ka kultūra un starpkultūru dialogs ir būtiski, lai apgūtu harmonisku līdzāspastāvēšanu. |
(5) |
Starpkultūru dialogs tādējādi veicina vairāku ES stratēģisku prioritāšu īstenošanu, jo īpaši:
|
(6) |
Starpkultūru dialogs ir svarīga dimensija daudzos Kopienas instrumentos un politikā struktūrfondu, izglītības, mūžizglītības, jaunatnes, kultūras, pilsonības, sporta, dzimumu vienlīdzības, nodarbinātības un sociālo lietu, cīņas pret diskrimināciju un sociālo atstumtību, cīņas pret rasismu un ksenofobiju, patvēruma un imigrantu integrācijas, cilvēktiesību un ilgtspējīgas attīstības, audiovizuālās un pētniecības politikas jomā. |
(7) |
Tas ir arī aizvien svarīgāks faktors ES ārējās attiecībās, īpaši attiecībā uz pievienošanos un kandidātvalstīm, Rietumbalkānu valstīm, valstīm, kuras vēlas noslēgt asociācijas nolīgumus ar ES, un Eiropas kaimiņattiecību politikas partnervalstīm un citām trešām valstīm, jo īpaši jaunattīstības valstīm. |
(8) |
Balstoties uz Kopienas pieredzes un iniciatīvu bāzes, ir būtiski starpkultūru dialoga gaitā veicināt visu pilsoņu, līdztiesīgu vīriešu un sieviešu, visu dalībvalstu un Eiropas sabiedrības kopumā līdzdalību, jo īpaši, īstenojot strukturētu sadarbību ar pilsonisko sabiedrību. Tas veicina Eiropas identitātes radīšanu, pieņemot atšķirības un veidojot dažādus aspektus attiecībā uz piederību kopienai. |
(9) |
Šajā lēmumā jēdzienam “aktīva Eiropas pilsonība” nebūtu jāattiecas tikai uz ES pilsoņiem, kā tas noteikts EK līguma 17. pantā, bet uz visiem cilvēkiem, kas uz laiku vai pastāvīgi dzīvo ES. |
(10) |
Eiropas Savienības kopīgās vērtības definētas ES līguma 6. pantā. |
(11) |
Ir būtiski nodrošināt papildināmību un horizontālu pieeju visiem Kopienas, valsts, reģionālajiem un vietējiem pasākumiem, kas ietver nozīmīgu starpkultūru dialoga aspektu, ņemot vērā, ka Eiropas starpkultūru dialoga gads palīdzēs palielināt to pārredzamību un konsekvenci. Plānojot Kopienas un dalībvalstu līmeņa pasākumus, vajadzības gadījumā ņem vērā pieredzi, kas gūta, īstenojot pasākumus saistībā ar Eiropas gadu vienlīdzīgām iespējām visiem (2007. gads). |
(12) |
Eiropas starpkultūru dialoga gadam būtu jāveicina starpkultūru dialoga integrēšana Kopienas politikā, darbībās un programmās kā viena no prioritātēm horizontālajā un starpnozaru jomā, kā arī jāapkopo un jāizplata šā gada paraugprakse. Paraugprakses un projektu publiska atzīšana starpkultūru dialoga jomā iedrošinās ieinteresētās personas un veicinās šīs idejas attīstību pilsoniskajā sabiedrībā. |
(13) |
Vajadzības gadījumā varētu attīstīt sadarbību ar citām starptautiskajām iestādēm, piemēram, Eiropas Padomi un UNESCO, jo īpaši nolūkā izmantot šo iestāžu pieredzi un zināšanas starpkultūru dialoga veicināšanā. |
(14) |
Tāpat būs svarīgi nodrošināt papildināmību starp Eiropas starpkultūru dialoga gadu un to starpkultūru dialoga iniciatīvu veicināšanas ārējiem aspektiem, kas ir izvērstas gan ar EBTA valstīm, kas ir puses EEZ līgumā, gan Rietumbalkānu valstīm un Eiropas kaimiņattiecību politikas partnervalstīm. Tāpat būs svarīgi nodrošināt papildināmību ar visām tām sadarbības iniciatīvām ar trešām valstīm, īpaši ar jaunattīstības valstīm, kuras atbilst mērķiem, kas noteikti Eiropas starpkultūru dialoga gadam. |
(15) |
Starpkultūru dialoga darbībām, kas īstenojamas saistībā ar attiecīgajiem ārējo attiecību instrumentiem, inter alia būtu jāatspoguļo savstarpējā interese, kas saistīta ar pieredzes un vērtību apmaiņu ar trešām valstīm, un jāsekmē savstarpējās zināšanas, cieņa un izpratne par to attiecīgajām kultūrām. |
(16) |
Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm. Neatkarīgi no tā kandidātvalstis būtu cieši jāiesaista Eiropas starpkultūru dialoga gada pasākumos, izmantojot starpkultūru dialoga veicināšanas iniciatīvas, ko izvērsīs attiecīgā sadarbībā un dialogā, īpaši ES un šo valstu pilsoniskās sabiedrības dialogā (4). |
(17) |
Ar šo lēmumu visam darbības laikam paredz finansējumu, kas budžeta lēmējinstitūcijai ir galvenā atsauce, ikgadējās budžeta procedūras laikā, saskaņā ar 37. punktu Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīgumā (1999. gada 6. maijs) par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (5). |
(18) |
Šā lēmuma īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jānosaka saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko paredz Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (6). Tādējādi par atbilstīgu paredzētās darbības veidam un apmēram uzskata padomdevējas komitejas izveidi. |
(19) |
Ņemot vērā to, ka šā lēmuma mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs un to, ka daudzpusējo attiecību un starptautiskās apmaiņas vajadzību dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai, |
IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Priekšmets
Ar šo 2008. gadu pasludina par “Eiropas starpkultūru dialoga gadu”, lai palīdzētu īstenot un padarīt svarīgāku starpkultūru dialoga pastāvīgo procesu, kas turpināsies vēl pēc šā Eiropas gada.
2. pants
Mērķi
1. Eiropas starpkultūru dialoga gada vispārējie mērķi palīdz
— |
veicināt starpkultūru dialogu kā procesu, kurā visi ES iedzīvotāji var uzlabot savas spējas dzīvot atvērtākā, bet arī sarežģītākā kultūras vidē, kur dažādās dalībvalstīs, kā arī katrā dalībvalstī atsevišķi, līdzās pastāv dažādas kultūras identitātes un pārliecības; |
— |
izcelt starpkultūru dialogu kā iespēju sekmēt un gūt labumu no daudzveidīgas un dinamiskas sabiedrības ne tikai Eiropā, bet arī visā pasaulē; |
— |
veicināt visu ES iedzīvotāju, jo īpaši jauniešu, izpratni par to, cik svarīgi ir izveidot aktīvu un pasaulei atvērtu Eiropas pilsonību, kas ievēro kultūru daudzveidību un balstās uz tādām ES kopīgām vērtībām, kas noteiktas ES Līguma 6. pantā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā; |
— |
uzsvērt dažādu kultūru un kultūru daudzveidības izpausmju ieguldījumu dalībvalstu kultūras mantojumā un dzīvesveidā. |
2. Eiropas starpkultūru dialoga gada īpašie mērķi:
— |
censties veicināt visu ES iedzīvotāju, jo īpaši jauniešu, izpratni par to, cik svarīgi ir ikdienā iesaistīties starpkultūru dialogā; |
— |
apkopot paraugpraksi starpkultūru dialoga veicināšanā visā ES, kā arī izplatīt un skaidri atzīt šo praksi Eiropas mērogā, jo īpaši jauniešu un bērnu vidū; |
— |
palielināt izglītības nozīmi, kas ir svarīgs instruments, lai izprastu daudzveidību, labāk iepazītu citas kultūras un attīstītu prasmes un vislabāko sociālo praksi, kā arī lai palīdzētu uzsvērt plašsaziņas līdzekļu centrālo nozīmi vienlīdzības un savstarpējās sapratnes principu veicināšanā; |
— |
pievērst uzmanību Kopienas programmām un darbībām, kas veicina starpkultūru dialogu, un palielināt to saskaņotību un veicināt tās, kā arī nodrošināt to nepārtrauktību; |
— |
veicināt izpēti attiecībā uz jaunām pieejām starpkultūru dialogam, kas ietvertu sadarbību plašā ieinteresēto pušu lokā no dažādām jomām. |
3. pants
Pasākumu saturs
Pasākumi, kas veicami 2. pantā definēto mērķu sasniegšanai, ir izklāstīti pielikumā.
Tie ietver šādu darbību īstenošanu vai atbalsta piešķiršanu tām:
a) |
Eiropas mēroga pasākumi un iniciatīvas, kuru mērķis ir sekmēt starpkultūru dialogu, tieši iesaistot vai citādi aptverot pēc iespējas vairāk cilvēku, un popularizēt Eiropas starpkultūru dialoga gada pasākumos sasniegto un iegūto pieredzi; |
b) |
Eiropas nozīmes valsts un reģiona līmeņa pasākumi un iniciatīvas Eiropas starpkultūru dialoga gada popularizēšanai, tieši iesaistot vai citādi skarot pēc iespējas vairāk cilvēku, īpašu uzmanību pievēršot pasākumiem saistībā ar iedzīvotāju pilsonisko izglītošanu un mācīšanos novērtēt citus cilvēkus un to atšķirības; |
c) |
informācijas un veicināšanas kampaņas, jo īpaši sadarbojoties ar plašsaziņas līdzekļiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām Kopienas un valsts līmenī, lai izplatītu Eiropas starpkultūru dialoga gada mērķu galvenos vēstījumus un atzītu paraugprakses, jo īpaši jauniešu un bērnu vidū; |
d) |
aptaujas un pētījumi Kopienas un valsts līmenī un apspriešanās ar starptautiskām struktūrām un ieinteresētajām personām no pilsoniskās sabiedrības, lai izvērtētu un sagatavotu ziņojumu par starpkultūru dialogam veltītā Eiropas gada sagatavošanu, efektivitāti un ietekmi, lai liktu pamatu ilgtermiņa pasākumiem nākotnē. |
4. pants
Dalībvalstu sadarbība
Katra dalībvalsts nosaka valsts koordinācijas organizāciju vai līdzvērtīgu pārvaldības struktūru, kuras uzdevums ir organizēt šīs valsts līdzdalību Eiropas starpkultūru dialoga gadā. Tā informē Komisiju par savu izvēli viena mēneša laikā pēc šā lēmuma pieņemšanas.
Katra dalībvalsts nodrošina, ka šajā organizācijā pienācīgā veidā apvienotas dažādas starpkultūru dialoga puses valsts, reģionālā un vietējā līmenī.
Iepriekšminētā organizācija nodrošina ar Eiropas starpkultūru dialoga gadu saistīto darbību koordināciju valsts līmenī.
5. pants
Īstenošana
1. Pasākumus, kas vajadzīgi šā lēmuma īstenošanai, nosaka saskaņā ar 6. panta 2. punktā minēto kārtību.
2. Īpašu uzmanību velta sadarbībai ar Eiropas iestādēm, jo īpaši ar Eiropas Parlamentu.
6. pants
Komiteja
1. Komisijai palīdz komiteja.
2. Atsaucoties šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 3. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. panta noteikumus.
3. Komiteja pieņem savu reglamentu.
4. Valstu pārstāvjus komitejā, vēlams, izvirza valsts koordinācijas organizācija, kas minēta 4. pantā.
7. pants
Finanšu noteikumi
1. Kopienas mēroga pasākumus, kas minēti pielikuma A daļā, var līdzfinansēt no Eiropas Savienības vispārējā budžeta, nepārsniedzot 80 % no to kopējām izmaksām.
2. Kopienas mēroga pasākumus, kas minēti pielikuma B daļā, var līdzfinansēt no Eiropas Savienības vispārējā budžeta, nepārsniedzot 50 % no to kopējām izmaksām, saskaņā ar 8. pantā paredzēto kārtību.
3. Kopienas mēroga pasākumos, kas minēti pielikuma C daļā, izmantojami atklātie konkursi vai no Eiropas Savienības vispārējā budžeta piešķirtas dotācijas.
8. pants
Pieteikšanās un atlases kārtība
1. Lēmumu par dotāciju piešķiršanu pieņem Komisija saskaņā ar 6. panta 2. punktā noteikto kārtību. Komisija nodrošina līdzsvarotu un taisnīgu sadalījumu starp dalībvalstīm un dažādām attiecīgām darbības jomām, ņemot vērā ierosināto projektu kvalitāti.
2. Dotāciju piešķīruma pieteikumus, kas iesniegti saskaņā ar 7. panta 2. punktu, Komisijai iesniedz 4. pantā minētā organizācija.
9. pants
Starptautiskās organizācijas
Eiropas starpkultūru dialoga gada mērķiem Komisija var sadarboties ar attiecīgām starptautiskām organizācijām, jo īpaši ar Eiropas Padomi un UNESCO, lielu uzmanību pievēršot tam, lai nodrošinātu pamanāmu ES dalību.
10. pants
Komisijas uzdevums
1. Komisija nodrošina saskaņotību starp šajā lēmuma paredzētajiem pasākumiem un citām Kopienas darbībām un iniciatīvām.
2. Komisija Eiropas starpkultūru dialoga gadā cenšas iesaistīt kandidātvalstis, pamatojoties uz viņu dalību daudzās Kopienas programmās ar starpkultūru dialoga dimensiju un īstenojot īpašas iniciatīvas, īpaši ES un kandidātvalstu pilsonisko sabiedrību dialogā.
3. Komisija nodrošina papildināmību starp pasākumiem, kas īstenoti Eiropas starpkultūru dialoga gada mērķu sasniegšanai, un pasākumiem, kurus varētu izvērst attiecīgajos sadarbības dialogos gan ar EBTA valstīm, kas ir puses EEZ līgumā, gan Rietumbalkānu valstīm un Eiropas kaimiņattiecību politikas partnervalstīm.
4. Komisija nodrošina papildinamību arī ar tām visām sadarbības iniciatīvām ar trešām valstīm, īpaši ar jaunattīstības valstīm, kuras atbilst Eiropas starpkultūru dialoga gada mērķiem.
11. pants
Budžets
1. Šā lēmuma īstenošanai paredzētais finansējums laikposmam no 2007. gada 1. janvāra līdz 2008. gada 31. decembrim ir EUR 10 miljoni. Sagatavošanas darbībām atvēlētie līdzekļi nepārsniedz 30 % no kopējā budžeta.
2. Gada apropriācijas piešķir budžeta lēmējinstitūcija atbilstīgi finanšu shēmai.
12. pants
Kopienas finanšu interešu aizsardzība
1. Komisija nodrošina, ka, īstenojot saskaņā ar šo lēmumu finansētas darbības, ir aizsargātas Kopienas finanšu intereses, piemērojot aizsargpasākumus pret krāpniecību, korupciju un visām citām prettiesiskām darbībām, veicot efektīvas pārbaudes un atgūstot nepamatoti izmaksātas summas, un nelikumību gadījumā piemērojot iedarbīgus, samērīgus un preventīvus sodus saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (7), Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (8), un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 (1999. gada 25. maijs) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (9).
2. Attiecībā uz Kopienas darbībām, ko finansē atbilstīgi šim lēmumam, pārkāpuma jēdziens, kas minēts Regulas (EK, Euratom) Nr. 2988/95 1. panta 2. punktā, nozīmē jebkuras Kopienas tiesību normas vai līgumsaistību pārkāpumu, ko rada kāda saimnieciskās darbības subjekta rīcība vai nolaidība, kas kaitē vai varētu kaitēt Eiropas Savienības vispārējam budžetam vai Kopienu pārvaldītiem budžetiem, izdarot nepamatotus izdevumus.
3. Komisija samazina, aptur vai atgūst finanšu palīdzības summas, kas piešķirtas kādai darbībai, ja tā konstatē pārkāpumus, tostarp neatbilstību šā lēmuma noteikumiem vai atsevišķam lēmumam vai nolīgumam, ar ko piešķir attiecīgo atbalstu, vai ja tā atklāj, ka bez Komisijas apstiprinājuma pieprasīšanas darbībā ir veiktas nozīmīgas izmaiņas, kas neatbilst minētās darbības būtībai vai īstenošanas nosacījumiem.
4. Ja nav ievēroti termiņi vai ja darbības īstenošanā sasniegtais attaisno tikai daļu piešķirtā finansiālā atbalsta, Komisija lūdz atbalsta saņēmējam konkrētā laikposmā iesniegt apsvērumus. Ja atbalsta saņēmējs nesniedz apmierinošu atbildi, Komisija var atcelt atlikušo finansiālo atbalstu un prasīt atmaksāt jau izmaksātās summas.
5. Komisijai atmaksā visus nepamatotos maksājumus. Summām, kas nav atmaksātas laikā, piemēro procentu likmi saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (10).
13. pants
Uzraudzība
1. Par visām darbībām, ko finansē saskaņā ar šo lēmumu, saņēmējs iesniedz tehnisko un progresa ziņojumu par darba gaitu. Turklāt trijos mēnešos pēc darbības pabeigšanas sniedz galīgo pārskatu. Pārskatu formu un saturu nosaka Komisija.
2. Piecus gadus pēc pēdējā maksājuma finansiālās palīdzības saņēmējs saglabā Komisijai pieejamus visus darbības izdevumu apliecinošos dokumentus.
3. Komisija veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai pārliecinātos, ka finansētie projekti ir veikti pienācīgi un atbilstīgi noteikumiem, kas paredzēti šajā lēmumā un Regulā (EK/Euratom) Nr. 1605/2002.
14. pants
Uzraudzība un novērtēšana
Vēlākais līdz 2009. gada 31. decembrim Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai ziņojumu par 3. pantā paredzēto pasākumu īstenošanu, rezultātiem un vispārīgu novērtējumu, lai tas kalpotu par pamatu turpmākajiem ES politikas virzieniem, pasākumiem un darbībām šajā jomā.
15. pants
Stāšanās spēkā
Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
16. pants
Adresāti
Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.
Briselē, 2006. gada 18. decembrī
Eiropas Parlamenta vārdā
priekšsēdētājs
J. BORRELL FONTELLES
Padomes vārdā
priekšsēdētājs
J.-E. ENESTAM
(1) OV C 185, 8.8.2006., 42. lpp.
(2) OV C 206, 29.8.2006., 44. lpp.
(3) Eiropas Parlamenta 2006. gada 1. jūnija Atzinums un Padomes … Lēmums.
(4) Skatīt Komisijas 2005. gada 29. jūnija paziņojumu Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par Eiropas Savienības un kandidātvalstu pilsonisko sabiedrību dialogu.
(5) OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.
(6) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 22.7.2006., 11. lpp.)
(7) OV L 312, 23. 12.1995., 1. lpp.
(8) OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.
(9) OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.
(10) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.
PIELIKUMS
LĒMUMA 3. PANTĀ MINĒTIE PASĀKUMI
A. Kopienas mēroga darbību līdzfinansējums
Ierobežots skaits Eiropas mēroga simbolisku pasākumu nolūkā uzlabot izpratni par Eiropas starpkultūru dialoga gada mērķiem, īpaši jauniešu vidū, var saņemt Kopienas palīdzību, kas nepārsniedz 80 % no kopējām izmaksām.
Šīs darbības var būt īpaši pasākumi, tostarp Kopienas līmeņa pasākums, lai atklātu un noslēgtu Eiropas starpkultūru dialoga gadu sadarbībā ar 2008. gada prezidentvalstīm.
Norādījums — aptuveni 30 % no kopējā piešķirtā budžeta ir paredzēti šīm darbībām.
B. Valsts līmeņa darbību līdzfinansējums
Valsts līmeņa pasākumi ar spēcīgu Eiropas dimensiju var atbilst Kopienas atbalsta saņemšanas noteikumiem, finansējumam nepārsniedzot 50 % no kopējām izmaksām.
Šie pasākumi konkrēti var būt saistīti ar vienas valsts iniciatīvas līdzfinansēšana katrā dalībvalstī.
Norādījums — aptuveni 30 % no kopējā piešķirtā budžeta ir paredzēta šīm darbībām.
C. Darbības kopienas līmenī
1. |
Informatīvie pasākumi un darbības mērķu popularizēšanai, tostarp:
|
2. |
Citas darbības: Aptaujas un pētījumi Kopienas līmenī un apspriešanās ar starptautiskām struktūrām un ieinteresētajām personām no pilsoniskās sabiedrības, lai izvērtētu un sagatavotu ziņojumu par starpkultūru dialogam veltītā Eiropas gada sagatavošanu, lai liktu pamatu ilgtermiņa pasākumiem nākotnē. |
3. |
Finansējums pārsvarā būs tiešo preču un pakalpojumu iepirkumu formā ar atklātiem un/vai slēgtiem konkursiem. Tas var būt arī dotācijas formā. Finanšu resursi, kas atvēlēti informatīvajām un veicināšanas kampaņām, nepārsniedz 40 % no kopējā piešķirtā budžeta. |
D. Darbības, kuras saņem nefinansiālu kopienas finansiālo palīdzību
Kopiena piešķirs nefinansiālu atbalstu, tostarp rakstisku atļauju izmantot logotipu, kad tas būs izstrādāts, un citus materiālus, kas saistīti ar Eiropas starpkultūru dialoga gadu, valsts vai privāto organizāciju veiktajām iniciatīvām, ja šīs organizācijas var apliecināt Komisijai, ka attiecīgās iniciatīvas īsteno vai tiks īstenotas 2008. gadā un tās veicinās Eiropas starpkultūru dialoga gada mērķu sasniegšanu. Trešās valstīs organizētās iniciatīvas saistībā vai sadarbībā ar Eiropas starpkultūru dialoga gadu, nesaņemot finansējumu, tomēr varēs saņemt Kopienas nefinansiālu atbalstu un izmantot logotipu un citus materiālus, kas saistīti ar Eiropas starpkultūru dialoga gadu.