30.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 401/1

(1)

Direktīva 89/398/EEK attiecas uz īpašas diētas pārtikas produktiem. Īpaši noteikumi, ko piemēro atsevišķām pārtikas grupām īpašai diētai, ir izklāstīti īpašās direktīvās.

(2)

Komisijas 1991. gada 14. maija Direktīva 91/321/EEK par mātes piena aizstājējiem zīdaiņiem un maziem bērniem (2) ir īpaša direktīva, kas pieņemta saskaņā ar Direktīvu 89/398/EEK. Šī direktīva ir vairākas reizes būtiski grozīta (3). Tā kā nepieciešams veikt turpmākus grozījumus, skaidrības labad tā būtu jāpārstrādā.

(3)

Ņemot vērā apspriedes starptautiskajos forumos, jo īpaši Pārtikas kodeksā, attiecībā uz laiku, kad zīdaiņu ēdināšanā jāsāk izmantot papildu pārtiku, Direktīvā 91/321/EEK ir jāgroza spēkā esošās mākslīgā maisījuma zīdaiņiem un mākslīgā papildu ēdināšanas maisījuma zīdaiņiem definīcijas un daži noteikumi par mākslīgā papildu ēdināšanas maisījuma zīdaiņiem marķēšanu.

(4)

Mākslīgie maisījumi zīdaiņiem ir vienīgais apstrādātais pārtikas produkts, kas pirmo dzīvības mēnešu laikā līdz atbilstošas papildu ēdināšanas uzsākšanai pilnīgi apmierina zīdaiņu uztura prasības. Lai pasargātu šādu zīdaiņu veselību, jānodrošina, ka vienīgais produkts, ko pārdod kā piemērotu šādam vecumam, būtu mākslīgie maisījumi zīdaiņiem.

(5)

Mākslīgā maisījuma zīdaiņiem un mākslīgā papildu ēdināšanas maisījuma zīdaiņiem pamatsastāvam jāapmierina uztura prasības zīdaiņiem ar labu veselību atbilstīgi vispāratzītiem zinātniskiem pētījumiem.

(6)

Prasībās attiecībā uz mākslīgo maisījumu zīdaiņiem un mākslīgo papildu ēdināšanas maisījumu zīdaiņiem pamatsastāvu jāiekļauj sīki noteikumi par olbaltumvielu saturu. Neskatoties uz to, ka olbaltumvielu satura aprēķināšanai no dažādu olbaltumvielu avotu slāpekļa satura parasti izmantoja dažādus piemērotus konversijas koeficientus, atbilstoši jaunākajam zinātniskajam atzinumam, īpašos gadījumos, kad aprēķina olbaltumvielu saturu mākslīgajā maisījumā zīdaiņiem un mākslīgajā papildu ēdināšanas maisījumā zīdaiņiem, būtu jāizmanto viens konversijas koeficients, kas pielāgots šiem produktiem. Tā kā mākslīgais maisījums zīdaiņiem un mākslīgais papildu ēdināšanas maisījums zīdaiņiem ir produkti ar sarežģītu sastāvu, kuri ir īpaši izstrādāti to paredzētajam mērķim, būtu jānosaka papildu pamatprasības attiecībā uz olbaltumvielām, tostarp olbaltumvielu minimālais un maksimālais daudzums un dažu aminoskābju minimālais daudzums. Šajā direktīvā noteiktajām prasībām attiecībā uz olbaltumvielām būtu jāattiecas uz gala produktiem kā tādiem, sagatavotiem patēriņam.

(7)

Balstoties uz šādiem datiem, var jau noteikt pamatsastāvu mākslīgajiem maisījumiem zīdaiņiem un mākslīgajiem papildu ēdināšanas maisījumiem zīdaiņiem, ko ražo no govs piena olbaltumvielām un sojas olbaltumvielām – atsevišķi vai kopā, kā arī mākslīgajiem maisījumiem zīdaiņiem uz olbaltumvielu hidrolizātu bāzes. Tas neattiecas uz preparātiem, kuros pilnīgi vai daļēji izmantotas olbaltumvielas no citiem avotiem. Šā iemesla dēļ šādiem produktiem vajadzības gadījumā vēlāk būtu jāpieņem īpaši noteikumi.

(8)

Ir svarīgi, lai sastāvdaļas, ko izmanto mākslīgo maisījumu zīdaiņiem un mākslīgo papildu ēdināšanas maisījumu zīdaiņiem ražošanā, ir piemērotas zīdaiņu īpašai diētai, un lai tā piemērotību vajadzības gadījumā var pierādīt ar atbilstošiem pētījumiem. Norādījumus par attiecīgu pētījumu sagatavošanu un veikšanu ir publicējušas zinātnisko ekspertu grupas, piemēram, Pārtikas zinātniskā komiteja, Apvienotās Karalistes Pārtikas un uztura politikas medicīnas aspektu zinātniskā komiteja un Eiropas Pediatriskās gastroenteroloģijas, hepatoloģijas un uzturzinātnes apvienība. Šādi norādījumi būtu jāņem vērā, iekļaujot sastāvdaļas mākslīgajos maisījumos zīdaiņiem un mākslīgajos papildu ēdināšanas maisījumos zīdaiņiem.

(9)

Vairākas vielas, ko var izmantot mākslīgo maisījumu zīdaiņiem un mākslīgo papildu ēdināšanas maisījumu zīdaiņiem ražošanā, var izmantot arī kā pārtikas piedevas pārtikas produktos. Šajā ziņā Kopienas līmenī jau ir pieņemti vai vēl tiks pieņemti tīrības kritēriji saskaņā ar Padomes 1988. gada 21. decembra Direktīvu 89/107/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtikas piedevām, ko atļauts izmantot cilvēku uzturā (4). Šie tīrības kritēriji būtu jāpiemēro attiecīgajām vielām neatkarīgi no to izmantošanas mērķa pārtikas produktos.

(10)

Iekams tiek pieņemti tīrības kritēriji vielām, kurām šādi kritēriji vēl nav pieņemti Kopienas līmenī, un lai nodrošinātu augstu sabiedrības veselības aizsardzības līmeni, būtu jāpiemēro vispārēji pieņemami tīrības kritēriji, ko iesaka starptautiskas organizācijas un aģentūras, piemēram, Apvienotā FAO/WHO pārtikas piedevu ekspertu komiteja (JECFA) un Eiropas Farmakopeja (EUP). Turklāt dalībvalstīm būtu jāļauj saglabāt valsts noteikumus, kas nosaka stingrākus tīrības kritērijus.

(11)

Ņemot vērā mākslīgo maisījumu zīdaiņiem īpašo būtību, papildus uzraudzības organizāciju rīcībā jau esošajiem līdzekļiem būtu jābūt papildu līdzekļiem, lai vienkāršotu šo produktu efektīvu kontroli.

(12)

Mākslīgie maisījumi zīdaiņiem uz olbaltumvielu hidrolizātu bāzes atšķiras no tās sākotnējās diētas produktu daļas, kam pamatā ir augstas pakāpes hidrolizāti, kurus izmanto diētas regulēšanai diagnosticētos ārstnieciskos apstākļos, uz ko šī direktīva neattiecas.

(13)

Šī direktīva atspoguļo pašreizējās zināšanas par attiecīgajiem produktiem. Jebkādi grozījumi, kas ievieš jauninājumus, pamatojoties uz zinātnes un tehnikas attīstību, būtu jāpieņem saskaņā ar Direktīvas 89/398/EEK 13. panta 2. punktā minēto procedūru.

(14)

Maksimāli pieļaujamie pesticīdu atlieku daudzumi, kuri paredzēti attiecīgajos Kopienas tiesību aktos, jo īpaši Padomes 1976. gada 23. novembra Direktīvā 76/895/EEK, par pesticīdu atlieku maksimāli pieļaujamo daudzumu noteikšanu augļos un dārzeņos un uz tiem (5), Padomes 1986. gada 24. jūlija Direktīvā 86/362/EEK par pesticīdu atliekvielu maksimāli pieļaujamo daudzumu noteikšanu labībā un uz tās (6), Padomes 1986. gada 24. jūlija Direktīvā 86/363/EEK par maksimāli pieļaujamā pesticīdu atlieku daudzuma noteikšanu dzīvnieku izcelsmes produktos un uz tiem (7), un Padomes 1990. gada 27. novembra Direktīvā 90/642/EEK par pesticīdu atlieku maksimāli pieļaujamā daudzuma noteikšanu konkrētos augu izcelsmes produktos un uz tiem, ieskaitot augļus un dārzeņus (8), būtu jāpiemēro, neskarot īpašos noteikumus, kas paredzēti šajā direktīvā.

(15)

Ievērojot Kopienas starptautiskās saistības, gadījumos, kad nav pietiekamu zinātnisku pierādījumu, piesardzības princips, kas minēts Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regulas (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (9) 7. pantā, ļauj Kopienai uz zināmu laiku pieņemt pagaidu pasākumus līdz riska papildu novērtēšanai un pasākumu izskatīšanai no jauna, balstoties uz pieejamo informāciju.

(16)

Balstoties uz diviem Pārtikas zinātniskās komitejas 1997. gada 19. septembra un 1998. gada 4. jūnija atzinumiem, pašlaik ir šaubas par pastāvošo pesticīdu un pesticīdu atlieku pieļaujamo dienas devas lielumu (ADI) atbilstību zīdaiņu un mazu bērnu veselības aizsardzībai. Gadījumos, kad attiecīgie pārtikas produkti īpašai diētai paredzēti zīdaiņiem un maziem bērniem, būtu jāpieņem ļoti zema vispārējā pieļaujamā robeža visiem pesticīdiem. Par šo ļoti zemo vispārējo pieļaujamo robežu būtu jāpieņem 0,01 mg/kg, kas praksē parasti ir minimālais nosakāmais daudzums.

(17)

Būtu jāpieprasa stingri ierobežojumi pesticīdu atliekām. Rūpīgi izraugoties izejvielas, ir iespējams ražot produktus ar ļoti zemu pesticīdu atlieku daudzumu pie nosacījuma, ka mākslīgie maisījumi zīdaiņiem un mākslīgie papildu ēdināšanas maisījumi zīdaiņiem to ražošanas laikā iziet pamatīgu apstrādi. Tomēr neliela pesticīdu vai pesticīdu metabolītu skaita gadījumā pat maksimālais pieļaujamais atlieku līmenis 0,01 mg/kg, vissliktākajā gadījumā, zīdaiņiem un maziem bērniem var radīt ADI pārsniegšanu. Tas attiecas uz pesticīdiem vai pesticīdu metabolītiem ar ADI līdz 0,0005 mg/kg svara.

(18)

Šai direktīvai būtu jānosaka principiāla šo pesticīdu lietošanas aizliegšanai tādu lauksaimniecības produktu ražošanā, kuri paredzēti mākslīgajiem maisījumiem zīdaiņiem un mākslīgajiem papildu ēdināšanas maisījumiem zīdaiņiem. Tomēr šis aizliegums negarantē, ka produktos nav pesticīdu, jo daži pesticīdi piesārņo apkārtējo vidi, un to atliekas var tikt konstatētas minētajos produktos.

(19)

Lielākā daļa pesticīdu ar ADI skaitlisko vērtību līdz 0,0005 mg/kg svara Kopienā jau ir aizliegti. Aizliegtie pesticīdi nedrīkst būt nosakāmi mākslīgajos maisījumos zīdaiņiem un mākslīgajos papildu ēdināšanas maisījumos zīdaiņiem ar visprogresīvākajām analīzes metodēm. Tomēr daži pesticīdi sadalās ļoti lēni un joprojām piesārņo apkārtējo vidi. Tie var būt mākslīgajā maisījumā zīdaiņiem un mākslīgajā papildu ēdināšanas maisījumā zīdaiņiem pat tad, ja nav lietoti. Kontroles nolūkā būtu jāizmanto saskaņota pieeja.

(20)

Līdz Komisijas lēmumam par to, vai pesticīdi atbilst drošuma prasībām Padomes 1991. gada 15. jūlija Direktīvas 91/414/EEK par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (10) 5. pantā, turpmāka atļauto pesticīdu lietošana atļauta, ja to atliekas nepārsniedz šajā direktīvā noteiktos maksimālos pieļaujamos līmeņus. Pesticīdu atlieku maksimālos pieļaujamos līmeņus nosaka tā, lai zīdaiņi un mazi bērni attiecīgās ADI skaitliskās vērtības nepārsniegtu pat vissliktākajā gadījumā.

(21)

Šīs direktīvas pielikumi attiecībā uz pesticīdiem jāgroza pēc pārskatīšanas programmas pabeigšanas, ko veic saskaņā ar Direktīvu 91/414/EEK.

(22)

Saskaņā ar Direktīvas 89/398/EEK 7. panta 1. punktu attiecībā uz šajā direktīvā ietvertajiem produktiem jāievēro vispārējie noteikumi, kas izteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 20. marta Direktīvā 2000/13/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtikas produktu marķēšanu, noformēšanu un reklāmu (11). Šī direktīva pieņem un paplašina vispārējo noteikumu papildinājumus un vajadzības gadījumā izņēmumus, lai veicinātu un aizsargātu barošanu ar krūti.

(23)

Jo īpaši, šajā direktīvā ietverto produktu būtība un galamērķis pieprasa marķēt, norādot to enerģētisko vērtību un to sastāvā esošās galvenās uzturvielas. Lietošanas metode būtu jāprecizē saskaņā ar Direktīvas 2000/13/EK 3. panta 1. punkta 9) apakšpunktu un 11. panta 2. punktu, lai novērstu nepareizu pielietojumu, kas var izrādīties kaitīgs zīdaiņu veselībai.

(24)

Ievērojot mākslīgo maisījumu zīdaiņiem un mākslīgo papildu ēdināšanas maisījumu zīdaiņiem būtību, jāprecizē noteikumi par to, kā parādīt etiķetē uzturvērtību, lai novērstu problēmas, ko var radīt citu attiecīgu Kopienas normu piemērošana.

(25)

Ar 2006. gada 20. decembrī Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1924/2006 par uzturvērtības un veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem (12) paredz noteikumus un nosacījumus uzturvērtības un veselīguma norāžu izmantošanai attiecībā uz pārtikas produktiem. Tomēr iepriekšminētās regulas 1. panta 5. punkts nosaka, ka to piemēro, neskarot jo īpaši Direktīvu 89/389/EEK un direktīvas, kas pieņemtas attiecībā uz īpašas diētas pārtikas produktiem.

(26)

Būtu jāparedz īpaši nosacījumi uzturvērtības un veselīguma norāžu lietošanai attiecībā uz šajā direktīvā paredzētajiem mākslīgajiem maisījumiem zīdaiņiem. Šai sakarā, lai nodrošinātu objektīvu un zinātniski apstiprinātu informāciju, būtu jāformulē nosacījumi, kuri rada tiesības sniegt uzturvērtības un veselīguma norādes, un būtu jāsagatavo atļauto norāžu saraksts. Saskaņā ar Direktīvas 89/398/EEK 4. panta 1. punkta trešo daļu, vajadzības gadījumā apspriežoties ar Iestādi, būtu jāpieņem iepriekšminētā uzturvērtības un veselīguma norāžu saraksta grozījumi.

(27)

Lai nodrošinātu labāku zīdaiņu veselības aizsardzību, šajā direktīvā izklāstītajiem noteikumiem par sastāvu, marķēšanu un reklamēšanu jāatbilst Starptautiskā kodeksa par mātes piena aizstājēju tirdzniecību principiem un mērķiem, kas pieņemti 34. Pasaules veselības asamblejā, ņemot vērā juridisko un faktisko situāciju Kopienā.

(28)

Ievērojot svarīgo lomu, kāda, sievietēm grūtniecēm un jaunajām mātēm izvēloties bērnu barošanas veidu, ir informācijai par zīdaiņu barošanu, dalībvalstīm jāveic attiecīgi pasākumi, lai šī informācija nodrošinātu atbilstošu attiecīgo produktu lietošanu un neradītu pretdarbību barošanas ar krūti veicināšanai.

(29)

Šī direktīva neskar zinātnisko publikāciju un specializēto publikāciju par zīdaiņu aprūpi pārdošanas nosacījumus.

(30)

Komisijas 1999. gada 25. marta Direktīva 1999/21/EK par diētisko pārtiku cilvēkiem ar veselības traucējumiem (13) nosaka sastāva un marķēšanas prasības diētiskajai pārtikai īpašiem medicīniskiem nolūkiem. Minētās direktīvas pielikumā norādītas minerālvielu pieļaujamās vērtības ar uzturvielām pilnīgi nokomplektētā zīdaiņu barībā. Ir pieejams jauns zinātnisks atzinums attiecībā uz minimālo mangāna līmeni zīdaiņiem paredzētā pārtikā. Tādēļ būtu jāgroza minētajā pielikumā paredzētais mangāna satura līmenis diētiskajā pārtikā īpašiem medicīniskiem nolūkiem, kas domāta zīdaiņiem. Tāpēc būtu atbilstīgi jāgroza Direktīva 1999/21/EK.

(31)

Ņemot vērā diētiskās pārtikas īpašiem medicīniskiem nolūkiem, kas domāta zīdaiņiem, īpašo būtību un nepieciešamību novērtēt šādu produktu jauno sastāvu, ražotājiem nepieciešams ilgāks laika periods, lai pielāgotu to produktus pamatsastāvam, kas noteikts ar šajā direktīvā iekļautajām jaunajām prasībām.

(32)

Pienākums transponēt šo direktīvu valsts tiesību aktos būtu jāattiecina tikai uz tiem noteikumiem, kas, salīdzinot ar iepriekšējo direktīvu, paredz būtiskas izmaiņas. Pienākums transponēt noteikumus, kas nav mainīti, ir paredzēts iepriekšējā direktīvā.

(33)

Šai direktīvai nebūtu jāskar dalībvalstu pienākumi attiecībā uz termiņiem direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos, kā izklāstīts X pielikuma B daļā.

(34)

Pasākumi, kas paredzēti šajā direktīvā, ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

a)

“zīdaiņi” ir bērni līdz divpadsmit mēnešu vecumam;

b)

“mazi bērni” ir bērni vecumā no viena līdz trim gadiem;

c)

“mākslīgie maisījumi zīdaiņiem” ir pārtikas produkti, kas paredzēti zīdaiņu īpašai diētai dzīves pirmo mēnešu laikā un paši par sevi apmierina šādu zīdaiņu uztura prasības līdz atbilstošas papildu ēdināšanas uzsākšanai;

d)

“mākslīgie papildu ēdināšanas maisījumi zīdaiņiem” ir pārtikas produkti, kas paredzēti zīdaiņu īpašai diētai, uzsākot atbilstošu papildu ēdināšanu, un sastāda galveno uztura šķidro daļu šādu zīdaiņu pakāpeniski mainīgā diētā;

e)

“pesticīdu atliekas” ir mākslīgos maisījumos zīdaiņiem un mākslīgos papildu ēdināšanas maisījumos zīdaiņiem palikušais augu aizsardzības līdzeklis, kā tas definēts Direktīvas 91/414/EEK 2. panta 1. punktā, ietverot tā metabolītus (vielmaiņas produktus) un ķīmisko reakciju vai noārdīšanās produktus.

a)

minerālvielām;

b)

vitamīniem;

c)

aminoskābēm un citiem slāpekļa savienojumiem;

d)

citām vielām īpašai diētai.

a)

uzskata, ka VIII pielikuma 1. tabulā minētie pesticīdi nav lietoti, ja atsevišķu pesticīdu atliekas nepārsniedz 0,003 mg/kg. Šo līmeni uzskata par analītiskās metodes kvantitatīvo robežu un regulāri pārskata, ņemot vērā tehnikas attīstību;

b)

uzskata, ka VIII pielikuma 2. tabulā minētie pesticīdi nav lietoti, ja atsevišķu pesticīdu atliekas nepārsniedz 0,003 mg/kg. Šo līmeni regulāri pārskata, ņemot vērā datus par apkārtējās vides piesārņojumu.

—

bulgāru valodā: “храни за кърмачета” un “преходни храни”,

—

spāņu valodā: “Preparado para lactantes” un “Preparado de continuación”,

—

čehu valodā: “počáteční kojenecká výživa” un “pokračovací kojenecká výživa”,

—

dāņu valodā: “Modermælkserstatning” un “Tilskudsblanding”,

—

vācu valodā: “Säuglingsanfangsnahrung” un “Folgenahrung”,

—

igauņu valodā: “imiku piimasegu” un “jätkupiimasegu”,

—

grieķu valodā: “Παρασκεύασμα για βρέφη” un “Παρασκεύασμα δεύτερης βρεφικής ηλικίας”,

—

angļu valodā: “infant formula” un “follow-on formula”,

—

franču valodā: “Préparation pour nourrissions” un “Préparation de suite”,

—

itāļu valodā: “Alimento per lattanti” un “Alimento di proseguimento”,

—

latviešu valodā: “Mākslīgais maisījums zīdaiņiem” un “Mākslīgais papildu ēdināšanas maisījums zīdaiņiem”,

—

lietuviešu valodā: “mišinys kūdikiams iki papildomo maitinimo įvedimo” un “mišinys kūdikiams, įvedus papildomą maitinimą”,

—

ungāru valodā: “anyatej-helyettesítő tápszer” un “anyatej-kiegészítő tápszer”,

—

maltiešu valodā: “formula tat-trabi” un “formula tal-prosegwiment”,

—

holandiešu valodā: “Volledige zuigelingenvoeding” un “Opvolgzuigelingenvoeding”,

—

poļu valodā: “preparat do początkowego żywienia niemowląt” un “preparat do dalszego żywienia niemowląt”,

—

portugāļu valodā: “Fórmula para lactentes” un “Fórmula de transião”,

—

rumāņu valodā: “preparate pentru sugari” un “preparate pentru copii de vârstă mică”,

—

slovāku valodā: “počiatočná dojčenská výživa” un “následná dojčenská výživa”,

—

slovēņu valodā: “začetna formula za dojenčke” un “nadaljevalna formula za dojenčke”,

—

somu valodā: “Äidinmaidonkorvike” un “Vierotusvalmiste”,

—

zviedru valodā: “Modersmjölksersättning” un “Tillskottsnäring”.

—

bulgāru valodā: “млека за кърмачета” un “преходни млека”,

—

spāņu valodā: “Leche para lactentes” un “Leche de continuación”,

—

čehu valodā: “počáteční mléčná kojenecká výživa” un “pokračovací mléčná kojenecká výživa”,

—

dāņu valodā: “Modermælkserstatning udelukkende baseret på mælk” un “ilskudsblanding udelukkende baseret på mælk”,

—

vācu valodā: “Säuglingsmilchnahrung” un “Folgemilch”,

—

igauņu valodā: “Piimal põhinev imiku piimasegu” un “Piimal põhinev jätkupiimasegu”,

—

grieķu valodā: “Γάλα για δρέφη” un “Γάλα δεύτερης δρεφικής ηλικίας”,

—

angļu valodā: “infant milk” un “follow-on milk”,

—

franču valodā: “Lait pour nourrissons” un “Lait de suite”,

—

itāļu valodā: “Latte per lattant” un “Latte di proseguimento”,

—

latviešu valodā: “Mākslīgais piena maisījums zīdaiņiem” un “Mākslīgais papildu ēdināšanas piena maisījums zīdaiņiem”,

—

lietuviešu valodā: “pieno mišinys kūdikiams iki papildomo maitinimo įvedimo” un “pieno mišinys kūdikiams, įvedus papildomą maitinimą”,

—

ungāru valodā: “tejalapú anyatej-helyettesítő tápszer” un “tejalapú anyatej-kiegészítő tápszer”,

—

maltiešu valodā: “ħalib tat-trabi” un “ħalib tal-prosegwiment”,

—

holandiešu valodā: “Volledige zuigelingenvoeding op basis van melk” vai “Zuigelingenmelk”un“Opvolgmelk”,

—

poļu valodā: “mleko początkowe” un “mleko następne”,

—

portugāļu valodā: “Leite para lactentes” un “Leite de transição”,

—

rumāņu valodā: “lapte pentru sugari” un “lapte pentru copii de vârstă mică”,

—

slovāku valodā: “počiatočná dojčenská mliečna výživa” un “následná dojčenská mliečna výživa”,

—

slovēņu valodā: “začetno mleko za dojenčke” un “nadaljevalno mleko za dojenčke”,

—

somu valodā: “Maitopohjainen äidinmaidonkorvike” un “itopohjainen vierotusvalmiste”,

—

zviedru valodā: “Modersmjölksersättning uteslutande baserad på mjölk” un “Tillskottsnäring uteslutande baserad på mjölk”.

a)

mākslīgajiem maisījumiem zīdaiņiem norāda, ka produkts ir piemērots zīdaiņu īpašai diētai no dzimšanas, ja tos nebaro ar krūti;

b)

mākslīgajiem papildu ēdināšanas maisījumiem zīdaiņiem norāda, ka produkts ir piemērots tikai to zīdaiņu īpašai diētai, kas ir vecāki par sešiem mēnešiem, ka tam būtu jāveido tikai daļa no mainīgas diētas, ka to nevar izmantot kā mātes piena aizstājēju pirmajos sešos dzīves mēnešos un ka lēmums uzsākt papildu ēdināšanu, tostarp jebkādus izņēmumus attiecībā uz uzturu līdz sešu mēnešu vecumam, būtu jāpieņem, tikai pamatojoties uz tādu neatkarīgu personu atzinumu, kam ir kvalifikācija medicīnā, uzturzinībās vai farmācijā, vai uz tādu profesionāļu atzinumu, kas ir atbildīgi par mātes un bērna aprūpi, un, ja atzinums izdarīts, pamatojoties uz attiecīgā zīdaiņa īpašajām augšanas un attīstības vajadzībām;

c)

mākslīgo maisījumu zīdaiņiem un mākslīgo papildu ēdināšanas maisījumu zīdaiņiem gadījumā, produktā esošo enerģētisko vērtību, izteiktu kJ un kcal, un olbaltumvielu, lipīdu un ogļūdeņražu saturu, izteiktu skaitliskā veidā uz 100 ml produkta, kas gatavs patēriņam;

d)

mākslīgo maisījumu zīdaiņiem un mākslīgo papildu ēdināšanas maisījumu zīdaiņiem gadījumā, katras minerālvielas un katra vitamīna, kas minēti attiecīgi I un II pielikumā, vidējo daudzumu un, ja vajadzīgs, holīna, inozitola, un karnitīna saturu, izteiktu skaitliskā veidā uz 100 ml produkta, kas gatavs patēriņam;

e)

mākslīgajiem maisījumiem zīdaiņiem un mākslīgajiem papildu ēdināšanas maisījumiem zīdaiņiem sniedz norādījumus pareizai produkta pagatavošanai, uzglabāšanai un aizvākšanai un brīdina par draudiem veselībai, ko rada nepareiza sagatavošana un uzglabāšana.

a)

mākslīgajiem maisījumiem zīdaiņiem un mākslīgajiem papildu ēdināšanas maisījumiem zīdaiņiem skaitliskā veidā izteiktu uz 100 ml produkta, kas gatavs patēriņam, III pielikumā minēto uzturvielu vidējo daudzumu, ja šāda prasība nav ietverta šā panta 1. punkta d) apakšpunkta noteikumos;

b)

mākslīgajiem papildu ēdināšanas maisījumiem zīdaiņiem papildus skaitliskajai informācijai, informāciju par VII pielikumā ietvertajiem vitamīniem un minerālvielām, izteiktu procentos no tur norādītās atsauces vērtības uz 100 ml produkta, kas gatavs patēriņam.

a)

norādījumu par barošanas ar krūti pārākumu;

b)

norādījumu, ka produktu vēlams lietot tikai pēc ieteikuma, kuru devis neatkarīgs ārstniecības, uzturzinātnes vai farmācijas speciālists vai cits speciālists, kas atbild par mātes un bērna aprūpi.

a)

attiecīgo produktu pasniegšanas veidu, it sevišķi tā veidu, ārējo izskatu vai iepakojumu, iepakojumam izmantotajiem materiāliem, to sakārtošanas un novietošanas veidu;

b)

reklāmu.

a)

barošanas ar krūti labums un pārākums;

b)

mātes uzturs un sagatavošanās barošanai ar krūti un tās uzturēšana;

c)

daļējas barošanas no pudelītes iespējamā negatīvā ietekme uz barošanu ar krūti;

d)

grūtības atsākt barošanu ar krūti pēc pārtraukuma;

e)

vajadzības gadījumā mākslīgo maisījumu zīdaiņiem pareiza lietošana.

—

vēlākais līdz 2008. gada 1. janvārim atļautu to produktu tirdzniecību, kas atbilst šai direktīvai,

—

neierobežojot 17. pantu, no 2009. gada 31. decembra aizliegtu to produktu tirdzniecību, kuri neatbilst šīs direktīvas prasībām.

—

sezama sēklu eļļu,

—

kokvilnas sēklu eļļu.

—

1 % no kopējā tauku satura n-3 LCP un

—

2 % no kopējā tauku satura n-6 LCP (1 % no kopējā tauku satura arahidonskābei (20:4 n-6)).

—

sezama sēklu eļļu,

—

kokvilnas sēklu eļļu.

—

1 % no kopējā tauku satura n-3 LCP un

—

2 % no kopējā tauku satura n-6 LCP (1 % no kopējā tauku satura arahidonskābei (20:4 n-6)).

a)

63 % no sūkalām izdalītas olbaltumvielas bez kazeīn-glikomakropeptīdiem, ar minimālo olbaltumvielu saturu 95 % no sausas vielas un olbaltumvielu denaturāciju mazāk nekā 70 % un pelnu saturu 3 %; un,

b)

37 % saldo sūkalu olbaltumvielu koncentrāta ar minimālo olbaltumvielu saturu 87 % no sausas vielas un olbaltumvielu denaturāciju mazāk nekā 70 % un maksimālo pelnu saturu 3,5 %.

1994. gada Pievienošanās akts, I pielikuma XI.C.XI.5. punkts, 212. lpp.

Komisijas Direktīva 96/4/EK (OV L 49, 28.2.1996., 12. lpp.)

Komisijas Direktīva 1999/50/EK (OV L 139, 2.6.1999., 29. lpp.)

Komisijas Direktīva 2003/14/EK (OV L 41, 14.2.2003., 37. lpp.)

2003. gada Pievienošanās akts, II pielikuma 1.J.3. punkts, 93. lpp.

30.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 401/34

(1)

Ar 1999. gada 15. decembra vēstuli, kas reģistrēta 1999. gada 20. decembrī, Itālijas Pastāvīgā pārstāvniecība Eiropas Savienībā saskaņā ar Līguma 88. panta 3. punkta noteikumiem paziņoja Komisijai par Sicīlijas reģiona 1999. gada likumu ar nosaukumu “neatliekami pasākumi lauksaimniecības nozarē” (še turpmāk likums Nr. 22/1999).

(2)

Ar 2000. gada 6. oktobra vēstuli, kas reģistrēta 2000. gada 9. oktobrī, 2001. gada 1. februāra vēstuli, kas reģistrēta 2001. gada 5. februārī, un 2001. gada 30. jūlija vēstuli, kas reģistrēta 2001. gada 1. augustā, Itālijas Pastāvīgā pārstāvniecība Eiropas Savienībā nosūtīja Komisijai papildu informāciju, ko tā prasīja no Itālijas iestādēm ar 2000. gada 23. februāra, 2000. gada 20. novembra un 2001. gada 27. marta vēstuli.

(3)

Ar 2001. gada 25. septembra vēstuli Komisija informēja Itāliju par savu lēmumu saistībā uz atbalstu sākt procedūru, kas paredzēta EK Līguma 88. panta 2. punktā.

(4)

Komisijas lēmumu uzsākt šo procedūru publicēja Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī  (2). Komisija aicināja ieinteresētās trešās personas iesniegt savus komentārus par šo atbalstu.

(5)

No ieinteresētajām personām Komisija nekādus komentārus nav saņēmusi.

(6)

Komisijas un Itālijas iestāžu pārstāvji tikās 2001. gada 29. novembrī Briselē.

(7)

Ar 2002. gada 29. aprīļa vēstuli, kas reģistrēta 2002. gada 30. aprīlī, Itālija nosūtīja Komisijai plašāku informāciju par plānoto atbalstu.

(8)

Apskatāmajā Sicīlijas reģiona likumā sākotnēji paredzētie pasākumi, norādot pa pantiem, ir izklāstīti no 9. līdz 21. punktam.

(9)

Šajā pantā ir paredzēts, ka lauksaimniecības kredītiestādes lauksaimniecības aizņēmumu atmaksāšanas termiņu, kas beidzas 1998. un 1999. gadā, pagarina līdz 2000. gada 31. decembrim. Pagarināšanas darbībām piemēro atsauces likmi, kas bija spēkā tajā dienā, kad aizņēmums jāsāk atmaksāt kopā ar saistītajām izmaksām, kas radušās aizņēmējiem. Lauksaimniecības aizņēmumu termiņu pagarināšanā valdības iesaistīšanās nav paredzēta, tas ir līgumslēdzēju pušu (lauksaimnieku un kredītiestāžu) jautājums. Tomēr Itālija ir nolēmusi nepiemērot šo noteikumu.

(10)

Šajā pantā ir paredzēts, ka kredītiestādes, kas piedāvā finansiālus atvieglojumus (3), un kredītņēmēji var prasīt tādu aizņēmumu pārskatīšanu, kam atsauces likme pārsniedz minētā likuma spēkā stāšanās laikā piemērojamo likmi. Lauksaimniecības aizņēmumi, kas atbilst pārskatīšanai, turpina saņemt subsīdijas par nenomaksātajiem procentu maksājumiem pat tad, ja kredītiestāde, kas pārskata kredītu, saņem lūgumu pieņemt aizņēmuma pirmstermiņa atmaksu.

(11)

Šajā pantā paredzēta agrovides atbalsta izmaksa, ko Sicīlijas reģions piešķīris saskaņā ar Padomes 1992. gada 30. jūnija Regulu (EEK) Nr. 2078/92 par lauksaimniecības ražošanas metodēm, kas atbilst vides aizsardzības un lauku apvidu saglabāšanas prasībām (4), bet kas neatbilda finansēšanai no Eiropas Savienības. Tā ir saistīta ar agrovides pasākumiem, kas noteikti Sicīlijas reģiona izstrādātajā agrovides programmā 1999. gadam un par ko jau bija paziņots lauksaimniekiem, kad Komisija paziņoja, ka šādi izdevumi nav attaisnojami saskaņā ar minētās regulas nosacījumiem par līdzfinansējumu. Finansējuma pieprasījums ir ITL 25 miljardi (EUR 12 911 420). Budžeta dotācija ir ITL 10 miljardi (EUR 5 160 000).

(12)

Sicīlijas agrovides programmu Komisija bija apstiprinājusi (5) līdz 1999. gada beigām, kurpretim lielākajai Itālijas reģionu daļai programmas bija apstiprinātas līdz 1998. gadam. Komisija 1998. gada martā nolēma turpināt programmas, kuru termiņš tuvojās beigām, (vai tās grozīt) atkarībā no jau izpildīto programmu novērtējuma iesniegšanas.

(13)

Sicīlijas lauksaimnieki 1998. gada oktobrī pieņēma attiecīgās saistības, tā radot izdevumus un zaudējot ienākumus.

(14)

Komisija 1998. gada novembrī atteicās parakstīt jaunas agrovides saistības, kamēr nav veikts novērtējums (6). Komisija paskaidroja sīkāk, ka šajā jautājumā galīgo lēmumu pieņemtu pēc apspriešanās ar dalībvalstu kompetentajām iestādēm. Novērtējuma ziņojumu Sicīlija iesniedza 1999. gada janvārī.

(15)

Komisija 1999. gada maijā paziņoja savu lēmumu nefinansēt Sicīlijas agrovides plāna A1, B, D1, E un F pasākumus (7) tāpēc, ka novērtējumā nebija sniegta pietiekoša informācija, lai izdarītu secinājumu par šo pasākumu sociālekonomisko un ekoloģisko ietekmi. Turklāt programmā nav izdarīti nekādi grozījumi, lai novērstu novērtējumā norādītos trūkumus.

(16)

Itālija plāno sniegt tādu identisku atbalstu, izmantojot identiskus kritērijus, kas noteikti apstiprinātajā agrovides programmā, ar likmi 50 % apmērā no plānotajām summām. Šī procentuālā daļa atspoguļo saistību faktisko laiku, citiem vārdiem sakot, no 1998. gada oktobra līdz 1999. gada maijam (seši mēneši, nevis viens gads).

(17)

Šajā pantā paredzēts atbalsts siltumnīcas kultūru veicināšanai, ietverot 40 % augsnes sterilizācijas izmaksu, 50 % sterilizācijas iekārtu iepirkuma cenas un subsīdiju 250 ITL/kg apmērā plastmasas pārklāja iepirkumam tuneļsiltumnīcām. Itālijas iestādes ir paziņojušas, ka plāno šim pasākumam kā juridisko pamatojumu piemērot 1982. gada 5. augusta likuma Nr. 40 (še turpmāk – likums 861982) 49. pantu, ko Komisija jau ir apstiprinājusi kā atbalstu, kas paredzēts, lai kompensētu nelabvēlīgu laika apstākļu radītos zaudējumus. Šā pasākuma budžets ir 20 miljardi ITL (EUR 10 329 000).

(18)

Šajā pantā paredzēta budžetā noteiktā summa valsts citrusu kultivēšanas plāna izpildei. Pēc šā pasākuma izslēgšanas no lietas, Komisija ar 2003. gada 15. oktobra Lēmumu SG (2003) 232301 apstiprināja šo atbalstu saistībā ar lietu C 65/A/2001.

(19)

Šajā pantā ir paredzēta dotācija ražas aizsardzības biedrībām: ar atbalstu segt 50 % izdevumu, kas rodas kooperatīva kasei par tās biedru ražas apdrošināšanu. Atbalsts ietver maksājumus gan biedrību apdrošināšanas iemaksām, gan administratīvajiem izdevumiem (0,5 % apmērā no apdrošinājuma summas), nosakot maksimālo vienai biedrībai izmaksājamo summu 100 miljonu ITL (EUR 51 645) apmērā.

(20)

Šajā pantā paredzēts 1997. gada 7. novembra reģionālā likuma Nr. 40 (še turpmāk likums Nr. 40/1997) 11. pantā noteiktā pasākuma finansējums. Šis pasākums tika izskatīts lietas NN 37/98 pārbaudes gaitā un apstiprināts ar Komisijas 2002. gada 11. decembra vēstuli SG (2002) 233136.

(21)

Iepriekš minētā atbalsta piešķiršana ir atkarīga no Komisijas apstiprinājuma.

(22)

1. pants (lauksaimniecības aizņēmumu termiņu pagarinājums). Kaut arī Itālija apņēmusies pasākumu neīstenot, oficiāli no likuma teksta šis pasākums nav izņemts, un sniegtā informācija ir nepietiekama, lai varētu novērtēt šā pasākuma saderību ar kopējo tirgu.

(23)

2. pants (lauksaimniecības aizņēmumu pārskatīšana). Itālijas iestādes bija paziņojušas, ka aizņēmumi, kurus var pārskatīt, bija tie, kas izsniegti saskaņā ar reģionālo likumu (1986. gada 25. marta reģionālais likums Nr. 13, še turpmāk likums Nr. 13/86, ko apstiprinājusi Komisija (8)) un dažiem valsts tiesību aktiem (9). Nebija skaidrs, vai par pasākuma valsts likumīgo pamatu ir ziņots Komisijai, un vai tā ir to apstiprinājusi. Ja lauksaimniecības aizņēmumi, kurus var pārskatīt, būtu nelikumīgi un nesaderīgi, jebkurš atbalsta intensitātes palielinājums arī būtu nesaderīgs.

(24)

Turklāt no teksta nebija saprotams, vai aizņēmumu pārskatīšana vienlaicīgi arī noteiktu atbalsta likmju pielīdzināšanu tām, kas noteiktas Kopienas pamatnostādnēs par valsts atbalstu lauksaimniecības nozarē (10) (turpmāk tekstā “pamatnostādnes”). Saskaņā ar šāda veida atbalsta shēmu, šāda pielīdzināšana bija jāveic vēlākais līdz 2000. gada 30. jūnijam vai 2000. gada 31. decembrim.

(25)

3. pants (agrovides pasākumi). Lai nepieļautu nekādu iespējamu kompensācijas pārsniegšanu attiecībā uz papildu izmaksām un ienākumu zaudējumiem, kuri lauksaimniekiem radušies agrovides programmas saistību pieņemšanas dēļ, pieejamā informācijas bija nepietiekama, lai pārbaudītu, vai ir ievērotas maksimālās summas un nosacījumi, kas noteikti

(26)

4. pants (pasākumi siltumnīcas kultūru veicināšanai). Saistībā ar pamatnostādņu 11.3. punktu (atbalsts lauksaimnieku zaudējumu kompensācijai, ko izraisījuši nelabvēlīgi laika apstākļi) šķiet, ka tikai atbalsts materiālu iegādei, lai atjaunotu tuneļsiltumnīcas, atbilst pamatnostādņu prasībām. Tomēr, tā kā pamatnostādnēs ir atļauta kompensācija tikai par tiem zaudējumiem, ko nelabvēlīgi laika apstākļi nodarījuši ēkām un iekārtām, atbalsts augsnes sterilizācijai vai sterilizācijas iekārtu iepirkumam nešķiet atbilstīgs finansējuma saņemšanai. Turklāt Itālija nav sniegusi garantijas tam, ka jebkāda pēc apdrošināšanas polisēm saņemta iespējama kompensācija un jebkuri izdevumi, kas lauksaimniekiem nav radušies, tiktu atskaitīti no atbalsta summas.

(27)

Saistībā ar pamatnostādņu 4.1. punkta noteikumu piemērošanu (atbalsts investīcijām lauksaimniecības uzņēmumos) šķiet, ka šajā punktā paredzētie nosacījumi nav izpildīti: izdevumi augsnes sterilizācijai nepieder pie attaisnotiem izdevumiem 4.1.1.5. punkta nozīmē, atbalsta likme (50 %) iekārtu iepirkumam pārsniedz maksimāli atļauto likmi (40 %) mazāk labvēlīgos apgabalos (4.1.1.2. punkts), un pamatnostādņu 4.1.1.3. punktā noteiktie piešķiršanas tiesību kritēriji nav ievēroti.

(28)

5. pants (valsts citrusu kultivēšanas plāna līdzfinansējums). Šajā pantā noteiktais finansējums bija paredzēts valsts citrusu kultivēšanas plānam, ko pašlaik Komisija vēl izskata. Tādēļ šajā procedūras stadijā šā plāna finansējumu vēl nebija iespējams uzskatīt par pieļaujamu.

(29)

6. pants (ražas aizsardzības biedrības). Ieguldījums biedrību administratīvo izdevumu segšanā šķita neatbilstam dažiem pamatnostādņu 14. punktā noteiktajiem kritērijiem, īpaši attiecībā uz pakalpojumu vispārējo pieejamību, administratīvo izmaksu ierobežojumu tiem, kas nav biedrības biedri, un prasību atsevišķi atskaitīties par izdevumiem, kas saistīti ar subsidētajiem pakalpojumiem.

(30)

Ar 2002. gada 29. aprīļa vēstuli Itālija sniedza šādu informāciju un paskaidrojumus.

(31)

1. pants (lauksaimniecības aizņēmumu termiņu pagarinājums). Itālija norādīja, ka ar 2000. gada 23. decembra reģionālā likuma Nr. 28 (še turpmāk likums Nr. 28/2000) 1. panta 2. punktu šis noteikums ir atcelts. Itālija arī uzsvēra, ka par šo noteikumu nav ziņots tādēļ, ka lauksaimniecības aizņēmumu termiņu pagarinājums nav saistīts ar valsts darbībām, bet ir līgumslēdzēju pušu jautājums, un ar aizņēmumu atjaunošanu saistītie izdevumi pilnībā jāsedz lauksaimniekiem pašiem.

(32)

2. pants (lauksaimniecības aizņēmumu pārskatīšana). Itālija paskaidroja, ka pārskatīšanas iespēja attieksies tikai uz tiem kredītiem, kas izsniegti, pamatojoties uz reģionālo likumu. Nr. 13/86 2. panta 3. punkta pamata apstiprinātās shēmas darbības laikā. Turklāt Itālija norādīja, ka šā noteikuma nolūks ir pieskaitīt lauksaimniekiem iepriekš izsniegtajiem kredītiem piemērojamo likmi pie tā sauktās “augļošanas likmes”, kā noteikts valsts 1996. gada likumā Nr. 108. Daudzos gadījumos šiem aizņēmumiem ir atsauces likmes, kas ir daudz augstākas par “augļošanas likmi”, un divas vai trīs reizes pārsniedz dominējošo tirgus likmi. Pārskatīšanas nolūks ir pielīdzināt vecās atsauces likmes pašreizējām tirgus likmēm. Saskaņā ar šo pantu, iestādes, kas piešķir atbalstu, varēs pārskatīt attiecīgos aizņēmumus, tā ietaupot valsts līdzekļus. Sicīlijas reģiona valdība ir apņēmusies nemainīt valsts atbalsta apjomu, nosakot sākotnējam pasākumam līdzvērtīgus piešķiršanas noteikumus. Fakts, ka no pārskatītajiem atbalsta maksājumiem iegūs aizņēmējs, nozīmē to, ka tajos gadījumos, kad kredīts tiek dzēsts pirms termiņa, atbalsta samazinājuma dēļ aizņēmējs saņem mazāku summu par sākotnēji noteikto un tādējādi arī līdzvērtīgais atbalsts ir mazāks.

(33)

3. pants (agrovides pasākumi). Itālija norādīja, ka gan aizliegums pieņemt jaunus agrovides pasākumus programmās, kuru termiņš beidzas 1998. gadā un kurām nav novērtējuma (1998. gada novembris), gan lēmums nepiešķirt dažu pasākumu līdzfinansējumu (1999. gada maijs) parādījās pēc tam, kad lauksaimnieki 1998. gada oktobrī bija vienojušies par šiem pasākumiem. Sicīlijas gadījumā vajadzētu ņemt vērā to, ka apstrīdētie pasākumi ir nevis “jauni piecgadu pasākumi”, bet gan iekļaujas Sicīlijas agrovides programmā, kas vēl ir spēkā, ņemot vērā to, ka Komisija to apstiprināja līdz 1999. gada beigām, ne tikai līdz 1998. gadam, kā tas bija citos reģionos.

(34)

4. pants (pasākumi siltumnīcas kultūru veicināšanai). Itālija ir apņēmusies ierobežot atbalstu, sniedzot to tikai plastmasas pārklāja iegādei tuneļsiltumnīcām. Lai novērstu jebkādu iespēju saņemt pārāk lielu kompensāciju, Itālija ir arī noteikusi, ka neatkarīgi no summas, ko lauksaimnieks paredzējis apdrošināšanas līgumā, lai segtu zaudējumus, ko izraisījuši nelabvēlīgi laika apstākļi, tā no izmaksājamās kompensācijas atskaitīs jebkuras saņemtās summas, kā arī jebkurus parastos izdevumus, kuri lauksaimniekam nav radušies.

(35)

6. pants (ražas aizsardzības biedrības). Itālija ir apņēmusies atcelt maksājumus, ar ko sedz biedrību ikdienas administratīvās izmaksas.

(36)

Reģionālā likuma 1. panta noteikumi ir atcelti (skatīt 9. punktu) un 5. un 7. punktā paredzētie pasākumi ir apstiprināti citu atbalsta shēmu ietvaros (skatīt 18. un 20. punktu). Tādēļ turpmāk dotais novērtējums attiecas tikai uz 1999. gada 28. septembra likuma Nr. 22/1999 2., 3., 4. un 6. pantu.

(37)

Saskaņā ar Līguma 87. panta 1. punktu ar kopējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada var draud radīt konkurences traucējumus, dodot priekšroku atsevišķiem uzņēmumiem vai atsevišķu preču ražošanai, ciktāl šāda palīdzība iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(38)

Reģionālā likuma 2. panta galīgajā redakcijā paredzēta to lauksaimniecības aizņēmumu pārskatīšana, kas ekskluzīvā kārtā piešķirti reģionālā likuma Nr. 13/86 nozīmē (shēmu apstiprinājusi Komisija (13)) minētās shēmas darbības laikā (līdz 1997. gada 31. decembrim). Itālijas iestādes apgalvo, ka nekāda lauksaimniecības aizņēmumu pārskatīšana nav notikusi. Tā kā saskaņā ar reģionālā likuma 2. panta 3. punktu šāda pārskatīšana bija jāpabeidz 18 mēnešu laikā no likuma spēkā stāšanās dienas, Komisija uzskata, ka izskatīt pasākumu nav nepieciešams.

(39)

Komisija patur tiesības pārbaudīt, vai valsts tiesību akti, kas minēti sākotnējā paziņojumā, ja arī tie nav tieši piemērojami šā tiesību akta pantam, tai tiek pareizi paziņoti un tā ir tos apstiprinājusi saistībā ar valsts atbalstu.

(40)

Apskatāmie reģionālā likuma 3., 4. un 6. pants atbilst Līguma 87. panta 1. punktā noteiktajai atbalsta definīcijai sakarā ar to, ka tajos ir paredzētas:

(41)

EK Līguma 87. panta 1. punktā minētais aizliegums nav absolūts. Lai tiktu uzskatīti par kopējam tirgum atbilstošiem, šā likuma 3., 4. un 6. pantā minētajiem pasākumiem ir jāatbilst kādai no Līguma 87. panta 2. un 3. punktā paredzētajām atkāpēm.

(42)

Šajā gadījumā vienīgā piemērojamā atkāpe ir tā, kas noteikta 87. panta 3. punkta c) apakšpunktā, saskaņā ar ko atbalstu var uzskatīt par atbilstošu kopējam tirgum, ja tiek konstatēts, ka tas atvieglo noteiktu ekonomisko darbību vai noteiktu ekonomisko rajonu attīstību, ja šāds atbalsts nelabvēlīgi neietekmē tirdzniecības nosacījumus tādā mērā, kādā tas ir pretrunā ar vispārējām interesēm.

(43)

Izmantojot šo atkāpi attiecībā uz lauksaimniecības nozari, Komisija, pirmkārt, pārbauda, vai ir piemērojama Komisijas Regula (EK) Nr. 1/2004 par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu valsts atbalstam maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu, pārstrādi un tirdzniecību (15). Ja šī regula nav piemērojama, Komisija ņem vērā Kopienas pamatnostādnes par valsts atbalstu lauksaimniecības nozarē (16) (še turpmāk “pamatnostādnes”).

(44)

Tā kā programma neaptver tikai mazos un vidējos lauksaimniecības uzņēmumus, šajā gadījumā Regula (EK) Nr. 1/2004 nav piemērojama. Tādēļ Komisija ir ņēmusi vērā pamatnostādņu 5.3. punktu (agrovides pasākumi) un 11. punktu (kompensācija par zaudējumiem, ko izraisījuši nelabvēlīgi laika apstākļi).

(45)

Komisija ņem vērā faktu, ka šos agrovides pasākumus lauksaimnieki jau bija sākuši veikt tajā laikā, kad Komisija tos apšaubīja un pēc tam pieņēma galīgo lēmumu par to, ka nevar uzskatīt, ka šādiem pasākumiem pienāktos Kopienas līdzfinansējums, un ka tādēļ lēmuma pieņemšanas laikā lauksaimniekiem jau bija radušies izdevumi un zaudēti ienākumi.

(46)

Turklāt šie pasākumi bija agrovides programmas daļa, ko Komisija bija apstiprinājusi līdz 1999. gadam, un tādēļ tie bija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1257/1999 noteikumiem.

(47)

Lai novērtētu valsts atbalsta saderību ar kopējo tirgu attiecībā uz agrovides saistībām, Komisija piemēroja pamatnostādņu 5.3. punktu.

(48)

Ar šo punktu ir noteikts, ka valsts atbalstu var uzskatīt par saderīgu, ja to piešķir saskaņā ar kritērijiem, ko piemēro agrovides pasākumiem, kurus līdzfinansē saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1257/1999 22., 23. un 24. panta noteikumiem. Šajā gadījumā, ņemot vērā 46. punktā teikto, šo nosacījumu var uzskatīt par izpildītu.

(49)

Tomēr ir nepieciešams paskaidrot, kāpēc Komisija nolēma nepiešķirt līdzfinansējumu šiem pasākumiem: lai izslēgtu jebkādus kredītu administrēšanas trūkumus vai pārkāpumus, norādot, piemēram, uz pārāk lielu kompensāciju izmaksāšanu lauksaimniekiem.

(50)

Komisijas paziņojumi, kā arī attiecīgo departamentu iekšējā sarakste neatklāj neko tādu, kas liecinātu par atbalsta pasākumu nepareizu pārvaldību vai pārāk lielu kompensāciju izmaksāšanu lauksaimniekiem Sicīlijas reģionā. Komisijas pieņemtais līdzfinansējuma noraidījuma pamatojums (skatīt 15. punktu) bija saistīts ar nepieciešamību ņemt vērā programmas novērtējuma rezultātu pēc grozījumiem tās uzlabošanai.

(51)

Tādā pašā veidā un pēc tiem pašiem kritērijiem kā apstiprinātajā agrovides programmā Itālija plāno piešķirt atbalstu 50 % apmērā no plānotā apjoma. Šī procentuālā attiecība proporcionāli laikam atbilst faktiskajam pasākumu ilgumam (seši mēneši). Itālijas iestādes ir pierādījušas, ka atbalsts ir ne tikai noteikts tādā apjomā, lai nepārsniegtu izmaksu kompensāciju, bet arī dažu pasākumu gadījumos tas pat nesedz lielākos izdevumus, kas radušies jau izpildīto saistību dēļ. Vēl jo vairāk, kad 1999. gada maijā lauksaimniekiem paziņoja, ka līdzfinansējuma nebūs, saskaņā ar spēkā esošajām saistībām lielākā daļa lauksaimniecības darbu bija jau paveikti (zemes sagatavošanas darbi, sēkla, minerālmēsli, pavasara apstrāde, atzarošana). Turklāt lauksaimniekiem bija radušies izdevumi arī saistībā ar konsultāciju saņemšanu par tehniskiem un tehniski administratīvās dokumentācijas jautājumiem. Tādējādi šajos sešos mēnešos izmaksas un ienākumu zaudējumi bija vairāk nekā 50 % no visām izmaksām par lauksaimniecības gadu kopumā.

(52)

Tomēr pēc Komisijai pieejamās informācijas nav iespējams noteikt, vai Sicīlijas reģiona iestādes veica atbilstošas pārbaudes, lai pārliecinātos par to, vai 1999. gadā lauksaimnieki ievēroja agrovides saistības, un vai šīs pārbaudes bija devušas pozitīvus rezultātus.

(53)

Tādēļ Komisija uzskata, ka šis valsts atbalsts ir uzskatāms par saderīgu ar kopējo tirgu tikai tad, ja Itālija var pierādīt, ka 52. punktā minētās pārbaudes notikušas laikā no 1998. gada oktobra līdz 1999. gada maijam un ka tās bijušas pozitīvas.

(54)

Pasākuma galīgajā versijā šo atbalstu piešķirs lauksaimniekiem, kas nodarbojas ar kultivāciju siltumnīcās un kas cietuši zaudējumus nelabvēlīgu laika apstākļu dēļ, kā paredzēts likuma Nr. 86/1982 49. pantā, ar kuru likumā Nr. 37/1974 noteikto atbalstu attiecina arī uz kultūraugiem, kurus audzē segtajās platībās. Tomēr tiesības uz kompensāciju būs tikai par izdevumiem plastmasas pārklāju iegādei tuneļsiltumnīcām.

(55)

Komisija apstiprināja reģionālā likuma 86/92 49. panta noteikumus, jo tie attiecās uz atbalstu, kas paredzēts zaudējumu kompensācijai, kuri nodarīti siltumnīcām un plastmasas pārklājiem stipro vētru un krusas dēļ tajos rajonos, kuros kultivācija siltumnīcās ir galvenais lauksaimniecības darbības veids.

(56)

Atbalstu, kas paredzēts to zaudējumu kompensēšanai, kuri nodarīti ēkām un iekārtām nelabvēlīgo laika apstākļu dēļ, saskaņā ar pamatnostādņu 11.3. punktu var noteikt 100 % apmērā no faktiskajām izmaksām, nepiemērojot nekādu minimālo slieksni. Tomēr pamatnostādņu 11.3.6. punktā ir paredzēts: lai novēstu iespēju izmaksāt pārāk lielu kompensāciju, jebkuras summas, kas saņemtas no apdrošināšanas, un parastās izmaksas, kas lauksaimniekiem nav radušās, ir atskaitāmas no atbalsta summas. Turklāt saskaņā ar pamatnostādņu 11.3.1. punktu atbalsta pasākumiem jāpievieno attiecīga meteoroloģiskā informācija.

(57)

Kā izklāstīts 34. punktā, Itālija ir norādījusi, ka kompensāciju var saņemt tikai par izdevumiem par plastmasas pārklāju nomaiņu. Bez tam Itālija apņemas no atbalsta summām atskaitīt jebkuras summas, kas saņemtas no apdrošināšanas, kā arī parastās izmaksas, kas lauksaimniekiem nav radušās.

(58)

Turklāt Itālija iesniedza meteoroloģisko dokumentāciju par attiecīgajiem nelabvēlīgajiem laika apstākļiem.

(59)

Tādēļ Komisija uzskata, ka šis pasākums ir uzskatāms par saderīgu ar kopējo tirgu.

(60)

Pasākuma galīgajā versijā Itālija piešķirs atbalstu, kas vienāds ar 50 % no apdrošināšanas iemaksām par dabas katastrofu izraisītajiem zaudējumiem, ja ražas aizsardzības biedrības būs saņēmušas apdrošināšanas polises. Šīs biedrības ir privātas organizācijas, kurās iestājas paši lauksaimnieki nolūkā palielināt savu spēju noslēgt apdrošināšanas līgumus.

(61)

Ar pamatnostādņu 11. panta 5. punktu atļauj piešķirt atbalstu līdz 80 % no apdrošināšanas iemaksām, kas sedz dabas katastrofu vai ārkārtēju notikumu izraisītos zaudējumus, un līdz 50 % no minētajām iemaksām, ja apdrošināšana ietver arī zaudējumus nelabvēlīgu laika apstākļu vai dzīvnieku vai augu slimību dēļ.

(62)

Šajā gadījumā atbalsta veids un maksimālā atbalsta intensitāte atbilst pamatnostādņu 11. panta 5. punkta prasībām.

(63)

Tādēļ Komisija uzskata, ka minēto atbalsta pasākumu var uzskatīt par saderīgu ar kopējo tirgu.

(64)

Likuma Nr. 22/99 2. pantā minētais pasākums nav uzskatāms par atbalstu Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē.

(65)

Iepriekš minētā likuma 3. pantā minētais pasākums ir saderīgs ar kopējo tirgu Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē tikai tad, ja Itālija var pierādīt, ka laikā no 1998. gada oktobra līdz 1999. gada maijam notika atbilstošas pārbaudes par to, kā lauksaimnieki ievēro noteikumus, un ka tās bija pozitīvas.

(66)

Iepriekš minētā likuma 4. un 6. pantā izklāstītie pasākumi ir saderīgi ar kopējo tirgu Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē,

30.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 401/41

(1)

Regulā (EK) Nr. 21/2004 noteikts, ka katrai dalībvalstij jāizveido aitu un kazu identifikācijas un reģistrācijas sistēma saskaņā ar minēto regulu.

(2)

Regulā (EK) Nr. 21/2004 arī paredzēts, ka visi saimniecībā esošie dzīvnieki, kas dzimuši pēc 2005. gada 9. jūlija, ir jāidentificē, izmantojot divus identifikācijas līdzekļus. Pirmais identifikācijas līdzeklis ir krotālijas, bet otrais identifikācijas līdzeklis ir noteikts minētās regulas pielikuma A sadaļas 4. punktā. Kā otro identifikācijas līdzekli var izvēlēties elektronisko transponderi. Turklāt Regulas (EK) Nr. 21/2004 9. pantā paredzēts, ka no 2008. gada 1. janvāra vai cita datuma, ko var noteikt Padome, elektroniskā identifikācija kā otrais identifikācijas līdzeklis, ir obligāta visiem dzīvniekiem.

(3)

Regulā (EK) Nr. 21/2004 paredzēts, ka Komisija pieņem pamatnostādnes un procedūras elektroniskās identifikācijas īstenošanai, lai uzlabotu elektroniskās identifikācijas īstenošanu.

(4)

Minētie norādījumi un procedūras jāpiemēro tiem dzīvniekiem, kuriem elektroniskā identifikācija jau ir izmantota kā otrais identifikācijas līdzeklis, un visiem dzīvniekiem, sākot no datuma, kas paredzēts minētās regulas 9. panta 3. punktā. Lai nodrošinātu, ka identifikatori, kurus piestiprina aitām un kazām Regulas (EK) Nr. 21/2004 vajadzībām, ir nolasāmi visās dalībvalstīs, šajā lēmumā jānosaka obligātās prasības attiecībā uz konkrētām atbilstības un darbības pārbaudēm identifikatoru apstiprināšanai.

(5)

Lai nodrošinātu norādījumus dalībvalstīm par nolasīšanas ierīcēm, šajā lēmumā jānosaka obligātās prasības attiecībā uz atbilstības un darbības pārbaudēm, ņemot vērā, ka Regula (EK) Nr. 21/2004 neparedz to, ka katram ir uzņēmējam ir nolasīšanas ierīce.

(6)

Atšķirīgo ģeogrāfisko apstākļu un zemkopības sistēmu dēļ, kādās Kopienā audzē aitas un kazas, dalībvalstīm jābūt iespējai pieprasīt darbības papildu pārbaudes, ņemot vērā īpašos valsts nosacījumus.

(7)

Starptautiskā standartizācijas organizācija (ISO) ir publicējusi standartus, kuros aplūko dzīvnieku radiofrekvenču identifikācijas (RFID) aspektus. Turklāt Starptautiskā dzīvnieku pārraudzības komiteja (ICAR) ir izstrādājusi procedūras, kuru mērķis ir pārbaudīt dažu RFID īpašību atbilstību ISO standartiem. Šīs procedūras ir publicētas tajā Starptautiskā nolīguma par pārraudzības praksi redakcijā, kuru 2004. gada jūnijā apstiprināja ICAR ģenerālā asambleja. ISO standarti ir pieņemti, un tos izmanto starptautiskā līmenī, un tādēļ tie ir jāņem vērā šajā lēmumā.

(8)

Komisijas Kopīgais pētniecības centrs (JRC) ir izstrādājis tehniskās pamatnostādnes, kurās sīki aprakstītas rezultātu novērtēšanas pārbaudes un RFID ierīču drošums, un tās ir publicētas JRC tīmekļa vietnē kā JRC tehniskie standarti. Šajā lēmumā jāņem vērā minēto pamatnostādņu būtiskie elementi.

(9)

Eiropas Standartizācijas komiteja (CEN) ir publicējusi tehniskos standartus attiecībā uz testa laboratoriju akreditāciju. Minētie standarti (EN standarti) ir pieņemti, un tos izmanto starptautiskā līmenī, un tādēļ tie ir jāņem vērā šajā lēmumā.

(10)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

a)

attiecībā uz otro identifikācijas līdzekli, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 21/2004 4. panta 2. punkta b) apakšpunktā un minēts attiecīgās regulas pielikuma A sadaļas 4. punkta ceturtajā ievilkumā un

b)

kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 21/2004 9. panta 3. punkta pirmajā daļā.

a)

“valsts kods” ir 3 zīmju ciparu kods, ar kuru atspoguļo valsts nosaukumu saskaņā ar ISO standartu 3166;

b)

“valsts identifikācijas kods” ir 12 zīmju ciparu kods, lai identificētu atsevišķu dzīvnieku valsts mērogā;

c)

“transpondera kods” ir 64 bitu elektroniskais kods, kas ieprogrammēts transponderī un inter alia satur valsts kodu un valsts identifikācijas kodu un ko izmanto elektroniskajai dzīvnieku identifikācijai;

d)

“identifikators” ir tikai lasīšanas režīma pasīvais transponderis, izmantojot HDX vai FDX-B tehnoloģiju, kā definēts ISO standartos 11784 un 11785; tas tiek iekļauts dažādos identifikācijas līdzekļos, kā minēts Regulas (EK) Nr. 21/2004 A pielikumā;

e)

“nolasīšanas ierīce” ir sinhronizējošs vai nesinhronizējošs uztvērējs, ar ko var vismaz

f)

“sinhronizējošs uztvērējs” ir uztvērējs, kas pilnībā atbilst ISO standartam 11785 un var noteikt citu uztvērēju klātbūtni;

g)

“nesinhronizējošs uztvērējs” ir uztvērējs, kas neatbilst ISO standarta 11785 6. klauzulai un nevar noteikt citu uztvērēju klātbūtni.

1.

Kompetentā iestāde apstiprina tikai tādu identifikatoru izmantošanu, kuri ir vismaz veiksmīgi pārbaudīti saskaņā ar Starptautiskās dzīvnieku pārraudzības komitejas starptautisko nolīgumu par pārraudzības praksi (ICAR pārraudzības pamatnostādnes), kā minēts turpmāk a) un b) punktā, attiecībā uz

2.

1. punktā minētās pārbaudes veic vismaz ar katra pārbaudāmā modeļa 50 identifikatoriem.

3.

Transpondera koda struktūra ir saskaņā ar standartu 11784 un turpmākajā tabulā sniegto aprakstu.

4.

Kompetentā iestāde var pieprasīt papildu testus, lai noteiktu identifikatoru stabilitāti un izturību, saskaņā ar Komisijas Kopīgā pētniecības centra (KPC) tehnisko pamatnostādņu 2. daļā aprakstītajām procedūrām.

5.

Kompetentā iestāde var pieprasīt citus darbības kritērijus, lai nodrošinātu identifikatoru funkcionalitāti īpašos ģeogrāfiskos, klimatiskos un vadības apstākļos attiecīgajā dalībvalstī.

1.

Kompetentā iestāde apstiprina tikai tādu nolasīšanas ierīču izmantošanu, kuras ir vismaz pārbaudītas, lai konstatētu to atbilstību ISO standartiem 11784 un 11785, saskaņā ar ICAR pārraudzības pamatnostādnēs paredzētajām metodēm, kā minēts turpmāk a) un b) punktā, izmantojot atbilstības testu attiecībā uz

2.

Kompetentā iestāde var pieprasīt

1.

Kompetentā iestāde izraugās testa laboratorijas II un III nodaļā paredzēto testu veikšanai.

Tomēr kompetentā iestāde vai izraudzīties tikai tādas laboratorijas, kas darbojas, ir novērtētas un akreditētas saskaņā ar šādiem Eiropas standartiem (“EN standarti”) vai līdzvērtīgiem standartiem:

2.

Dalībvalstis izstrādā un atjaunina to testa laboratoriju sarakstus, kuras izraudzījušās kompetentās iestādes, un dara šādu informāciju pieejamu pārējām dalībvalstīm un sabiedrībai tīmekļa vietnē.

30.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 401/NaN