ISSN 1725-5112

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 384

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

49. sējums
2006. gada 29. decembris


Saturs

 

I   Tiesību akti, kuru publicēšana ir obligāta

Lappuse

 

*

Padomes Regula (EK) Nr. 2011/2006 (2006. gada 19. decembris), ar ko sakarā ar Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos Eiropas Savienībai pielāgo Regulu (EK) Nr. 1782/2003, ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, Regulu (EK) Nr. 318/2006 par cukura tirgu kopīgu organizāciju un Regulu (EK) Nr. 320/2006, ar ko nosaka pagaidu shēmu cukura rūpniecības restrukturizācijai Kopienā

1

 

*

Padomes Regula (EK) Nr. 2012/2006 (2006. gada 19. decembris), ar kuru izdara grozījumus un labojumus Regulā (EK) Nr. 1782/2003, ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, un groza Regulu (EK) Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA)

8

 

*

Padomes Regula (EK) Nr. 2013/2006 (2006. gada 19. decembris), ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 404/93, (EK) Nr. 1782/2003 un (EK) Nr. 247/2006 attiecībā uz banānu nozari

13

 

*

Padomes Regula (EK) Nr. 2014/2006 (2006. gada 19. decembrī), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2505/96, ar ko ievieš un nosaka autonomo Kopienas tarifu kvotu pārraudzību dažiem lauksaimniecības un rūpniecības produktiem

20

 

*

Padomes Regula (EK) Nr. 2015/2006 (2006. gada 19. decembris), ar ko 2007. un 2008. gadam Kopienas zvejas kuģiem nosaka zvejas iespējas attiecībā uz konkrētiem dziļūdens zivju krājumiem

28

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 2016/2006 (2006. gada 19. decembris), ar ko pielāgo dažas regulas par vīna tirgus kopīgo organizāciju sakarā ar Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos Eiropas Savienībai

38

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 2017/2006 (2006. gada 20. decembris), ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 51/2006 attiecībā uz nozvejas limitiem, kurus piemēro Esmarka mencas krājumam ICES zonā IIa (EK ūdeņi), IIIa un IV (EK ūdeņi)

44

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 2018/2006 (2006. gada 20. decembris), ar ko nosaka pārejas posma pasākumus attiecībā uz piena un piena produktu ievešanas atļaujām saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2535/2001 sakarā ar Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos Eiropas Savienībai

46

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 2019/2006 (2006. gada 21. decembris), ar ko groza Regulas (EK) Nr. 2058/96, (EK) Nr. 327/98 un (EK) Nr. 955/2005 par importa rīsa tarifa kvotu atvēršanu un pārvaldi

48

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 2020/2006 (2006. gada 22. decembris), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2535/2001 attiecībā uz PTO tarifu kvotas pārvaldību Jaunzēlandes sviestam

54

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 2021/2006 (2006. gada 22. decembris), ar ko atver Kopienas tarifa kvotas rīsiem, kuru izcelsme ir ĀKK valstis un aizjūras zemes un teritorijas (AZT), un paredz šo kvotu pārvaldību

61

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 2022/2006 (2006. gada 22. decembris), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2375/2002, (EK) Nr. 2377/2002, (EK) Nr. 2305/2003 un (EK) Nr. 969/2006 par Kopienas importa tarifu kvotu atvēršanu un pārvaldīšanu labības nozarē

70

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 2023/2006 (2006. gada 22. decembris) par materiālu un izstrādājumu, kam paredzēta saskare ar pārtiku, labu ražošanas praksi ( 1 )

75

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 2024/2006 (2006. gada 22. decembris) par pagaidu pasākumiem, ar ko sakarā ar Rumānijas pievienošanos atkāpjas no Regulas (EK) Nr. 2076/2002 un Lēmumiem 98/270/EK, 2002/928/EK, 2003/308/EK, 2004/129/EK, 2004/141/EK, 2004/247/EK, 2004/248/EK, 2005/303/EK un 2005/864/EK attiecībā uz tādu augu aizsardzības līdzekļu lietošanas turpināšanu, kuros ir dažas aktīvās vielas, kas nav iekļautas Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā ( 1 )

79

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 2025/2006 (2006. gada 22. decembris), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 796/2004, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai ieviestu savstarpēju atbilstību, modulāciju un integrēto administrēšanas un kontroles sistēmu, kura paredzēta Padomes Regulā (EK) Nr. 1782/2003, ar ko ievieš kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem

81

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 2026/2006 (2006. gada 22 decembris), ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2368/2002 par Kimberli procesa sertifikācijas sistēmas īstenošanu starptautiskajā tirdzniecībā ar neapstrādātiem dimantiem

85

 

*

Padomes Direktīva 2006/138/EK (2006. gada 19. decembris), ar ko Direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu groza attiecībā uz periodu pievienotās vērtības nodokļa piemērošanai radio un televīzijas apraides pakalpojumiem un dažiem elektroniski sniegtiem pakalpojumiem

92

 

*

Komisijas Direktīva 2006/139/EK (2006. gada 20. decembris), ar ko groza Padomes Direktīvu 76/769/EEK attiecībā uz arsēna savienojumu tirgū laišanas un lietošanas ierobežojumiem, lai pielāgotu tās I pielikumu tehnikas attīstībai ( 1 )

94

 

 

II   Tiesību akti, kuru publicēšana nav obligāta

 

 

Padome

 

*

Padomes Lēmums (2006. gada 20. decembris), lai parakstītu un provizoriski piemērotu divpusēju nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Kopienu un Baltkrievijas Republiku, ar ko groza Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Baltkrievijas Republiku par tekstilizstrādājumu tirdzniecību

98

Nolīgums vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Kopienu un Baltkrievijas Republiku, ar ko groza Eiropas Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Baltkrievijas Rrepubliku par tekstilizstrādājumu tirdzniecību

100

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


I Tiesību akti, kuru publicēšana ir obligāta

29.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 384/1


PADOMES REGULA (EK) Nr. 2011/2006

(2006. gada 19. decembris),

ar ko sakarā ar Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos Eiropas Savienībai pielāgo Regulu (EK) Nr. 1782/2003, ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, Regulu (EK) Nr. 318/2006 par cukura tirgu kopīgu organizāciju un Regulu (EK) Nr. 320/2006, ar ko nosaka pagaidu shēmu cukura rūpniecības restrukturizācijai Kopienā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Bulgārijas un Rumānijas Pievienošanās līgumu, un jo īpaši tā 4. panta 3. punktu,

ņemot vērā Bulgārijas un Rumānijas Pievienošanās aktu (turpmāk “2005. gada Pievienošanās akts”), un jo īpaši tā 20. pantu saistībā ar IV pielikumu, kā arī tā 56. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu,

tā kā:

(1)

Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1782/2003 (2003. gada 29. septembris), ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem (1), sakarā ar 2004. gada pievienošanos grozīja, inter alia, noteikumus attiecībā uz maksimāli pieļaujamiem daudzumiem atbalstam par sēklām, kā arī ieviesa tiešā atbalsta shēmas lauksaimniekiem cukura nozarē. Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 318/2006 (2006. gada 20. februāris) par cukura tirgu kopīgu organizāciju (2) ieviesa cukura tirgu kopīgo organizāciju vispārējus noteikumus no 2006./2007. tirdzniecības gada. Ar Regulu (EK) Nr. 320/2006 (3) noteica pagaidu shēmu cukura rūpniecības restrukturizācijai Kopienā.

(2)

Minētie vispārējie noteikumi un pasākumi būtu jāpielāgo, lai Bulgārijā un Rumānijā tos varētu īstenot no dienas, kad minētās valstis pievienosies Eiropas Savienībai.

(3)

Lai Bulgārijai un Rumānijai ļautu izmantot atbalsta pasākumus saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1782/2003, ir lietderīgi mainīt Bulgārijai un Rumānijai noteiktos maksimāli pieļaujamos daudzumus, ņemot vērā papildu atbalsta apjomu. Lai Bulgārija un Rumānija varētu piešķirt tiešos maksājumus par cukuru atsevišķa tiešā maksājuma veidā, ir lietderīgi mainīt valstij noteiktos maksimāli pieļaujamos cukura atskaites daudzumus. Lai Bulgārijā un Rumānijā varētu piemērot noteikumus par atsevišķiem maksājumiem par cukuru, ir lietderīgi atbilstīgi pielāgot īstenošanas termiņus.

(4)

Lai Bulgārijai un Rumānijai ļautu integrēt atbalstu par sēklām atbalsta shēmās, kas paredzētas Regulā (EK) Nr. 1782/2003, Bulgāriju un Rumāniju ir lietderīgi pievienot to valstu sarakstam, uz kurām attiecas minētais pasākums.

(5)

Gan ar 2005. gada Pievienošanās aktu, gan ar šo regulu tiek grozīta Regula (EK) Nr. 1782/2003, un minētajiem grozījumiem būtu jāstājas spēkā vienā dienā. Tādēļ juridiskas noteiktības nolūkā būtu jānosaka secība, kādā šie grozījumi jāpiemēro.

(6)

Lai Bulgārijā un Rumānijā varētu piemērot cukura, izoglikozes un inulīna sīrupa, kā arī parasta, rafinēšanai paredzēta cukura ražošanas kvotu sistēmu mehānismus, kā paredzēts Regulā (EK) Nr. 318/2006, abas valstis būtu jāpievieno to valstu sarakstam, kuras gūst labumu no minētajiem pasākumiem. Būtu jāveic arī turpmāki minētās regulas pielāgojumi, lai ņemtu vērā Bulgārijas un Rumānijas īpašo stāvokli.

(7)

Lai Bulgārijas un Rumānijas uzņēmējiem ļautu piedalīties restrukturizācijas shēmā, kas paredzēta Regulā (EK) Nr. 320/2006, nepieciešams pielāgot minēto regulu.

(8)

Tādēļ būtu atbilstīgi jāgroza Regulas (EK) Nr. 1782/2003, (EK) Nr. 318/2006 un (EK) Nr. 320/2006,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 1782/2003, kurā izdarīti grozījumi, tostarp ar 2005. gada Pievienošanās aktu, groza šādi:

1)

regulas 71.c pantā pēc pirmās daļas iekļauj šādu daļu:

“Attiecībā uz Bulgāriju un Rumāniju saskaņā ar 143.a pantu paredzēto pieaugumu grafiku piemēro cukuram un cigoriņiem.”;

2)

regulas 143.ba pantu groza šādi:

a)

panta 1. punktā tekstu pēc pirmā teikuma aizstāj ar šādu tekstu:

“To piešķir attiecībā uz atsauces laikposmu, kas dalībvalstīm jānosaka līdz 2006. gada 30. aprīlim un kas katram produktam var būt atšķirīgs un kurā ir viens vai vairāki no 2004./2005., 2005./2006. un 2006./2007. tirdzniecības gadiem, kā arī pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošajiem kritērijiem, kā, piemēram,

cukurbiešu, cukurniedru vai cigoriņu daudzumu, par ko ir noslēgts piegādes līgums attiecīgi atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1260/2001 19. pantam vai Regulas (EK) Nr. 318/2006 6. pantam,

cukura vai inulīna sīrupa daudzumu, kas saražots attiecīgi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1260/2001 vai Regulu (EK) Nr. 318/2006,

cukura vai inulīna sīrupa ražošanai izmantoto cukurbiešu, cukurniedru vai cigoriņu platību vidējo hektāru skaitu, par ko ir noslēgts piegādes līgums attiecīgi atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1260/2001 19. pantam vai Regulas (EK) Nr. 318/2006 6. pantam.

Taču, ja atsauces laikposms ietver 2006./2007. tirdzniecības gadu, šo tirdzniecības gadu aizstāj ar 2005./2006. tirdzniecības gadu lauksaimniekiem, kurus skar kvotas atteikums 2006./2007. tirdzniecības gadā atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 320/2006 3. pantam.

Attiecībā uz Bulgāriju un Rumāniju:

a)

pirmajā daļā minēto datumu “2006. gada 30. aprīlis” aizstāj ar 2007. gada 15. februāri;

b)

atsevišķo maksājumu par cukuru var piešķirt attiecībā uz gadiem no 2007. līdz 2011. gadam;

c)

pirmajā daļā minēto atsauces laikposmu var veidot viens vai vairāki gadi no 2004./2005., 2005./2006., 2006./2007. un 2007./2008. tirdzniecības gada un katram produktam tas var būt atšķirīgs;

d)

taču, ja atsauces laikposms ietver 2007./2008. tirdzniecības gadu, šo tirdzniecības gadu aizstāj ar 2006./2007. tirdzniecības gadu lauksaimniekiem, kurus skar kvotas atteikums 2007./2008. tirdzniecības gadā atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 320/2006 3. pantam.”;

b)

pēc 3. punkta pievieno šādu punktu:

“3.a   Datumu “31. marts”, kas 2007. gadam attiecībā uz Bulgāriju un Rumāniju minēts pirmajā daļā, aizstāj ar 2007. gada 15. februāri.”;

3)

regulas VII, VIIIa un XIa pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas I pielikumu.

2. pants

Regulu (EK) Nr. 318/2006 groza šādi:

1)

regulas 7. panta 2. punktam pievieno šādu daļu:

“Šajā punktā attiecībā uz Bulgāriju un Rumāniju tirdzniecības gads ir 2006./2007. tirdzniecības gads.”;

2)

regulas 9. panta 1. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“1.   2006./2007. tirdzniecības gadā III pielikumā minēto kopīgo izoglikozes kvotu papildina ar izoglikozes kvotu 100 000 tonnu apjomā. Katrā no 2007./2008. un 2008./2009. tirdzniecības gadiem iepriekšējā tirdzniecības gada kvotu vēl papildina ar izoglikozes kvotu 100 000 tonnu apjomā. Šis palielinājums neattiecas uz Bulgāriju un Rumāniju.

Katrā no 2007./2008. un 2008./2009. tirdzniecības gadiem iepriekšējam tirdzniecības gadam noteikto kvotu Bulgārijai papildina ar izoglikozes kvotu 11 045 tonnu apjomā un Rumānijai – 1 966 tonnu apjomā.

Papildu kvotas dalībvalstis uzņēmumiem piešķir proporcionāli izoglikozes kvotai, kas piešķirta saskaņā ar 7. panta 2. punktu.”;

3)

regulas 29. panta 1. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“1.   Neskarot 19. panta 1. punktu, rafinēšanai paredzētā cukura ierastās vajadzīgās piegādes Kopienā, izsakot ar balto cukuru, ir 2 324 735 tonnas vienam tirdzniecības gadam.

2006./2007., 2007./2008. un 2008./2009. tirdzniecības gadam ierastās vajadzīgās piegādes sadala šādi:

198 748 tonnas Bulgārijai,

296 627 tonnas Francijai,

291 633 tonnas Portugālei,

329 636 tonnas Rumānijai,

19 585 tonnas Slovēnijai,

59 925 tonnas Somijai,

1 128 581 tonnas Apvienotajai Karalistei.”;

4)

regulas III pielikumu aizstāj ar šīs regulas II pielikumu.

3. pants

Regulas (EK) Nr. 320/2006 3. panta 1. punkta pirmās daļas ievadvārdus aizstāj ar šādu tekstu:

“Uzņēmumam, kas ražo cukuru, izoglikozi vai inulīna sīrupu, kam līdz 2006. gada 1. jūlijam vai 2007. gada 31. janvārim attiecībā uz Bulgāriju un Rumāniju bija piešķirta kvota, ir tiesības uz restrukturizācijas atbalstu par katru atteiktās kvotas tonnu, ja tas kādā no 2006./2007., 2007./2008., 2008./2009. un 2009./2010. tirdzniecības gadiem:”

4. pants

Šī regula stājas spēkā 2007. gada 1. janvārī, ja stājas spēkā Līgums par Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos Eiropas Savienībai.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 19. decembrī

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

J. KORKEAOJA


(1)  OV L 270, 21.10.2003., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1405/2006 (OV L 265, 26.9.2006., 1. lpp.).

(2)  OV L 58, 28.2.2006., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1585/2006 (OV L 294, 25.10.2006., 19. lpp.).

(3)  OV L 58, 28.2.2006., 42. lpp.


I PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 1782/2003 VII, VIIIa and XIa pielikumu groza šādi:

1)

Regulas VII pielikuma 1. tabulas K 2 punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“1.   tabula

Lauksaimnieku pamatsummā iekļaujamo summu maksimālā robeža

(tūkstošos EUR)

Dalībvalsts

2006.

2007.

2008.

2009.

2010.

2011.

2012.

2013.

2014.

2015.

2016. un turpmākie gadi

Beļģija

47 429

60 968

74 508

81 752

81 752

81 752

81 752

81 752

81 752

81 752

81 752

Bulgārija

84

121

154

176

220

264

308

352

396

440

Čehija

27 851

34 319

40 786

44 245

44 245

44 245

44 245

44 245

44 245

44 245

44 245

Dānija

19 314

25 296

31 278

34 478

34 478

34 478

34 478

34 478

34 478

34 478

34 478

Vācija

154 974

203 607

252 240

278 254

278 254

278 254

278 254

278 254

278 254

278 254

278 254

Grieķija

17 941

22 455

26 969

29 384

29 384

29 384

29 384

29 384

29 384

29 384

29 384

Spānija

60 272

74 447

88 621

96 203

96 203

96 203

96 203

96 203

96 203

96 203

96 203

Francija

152 441

199 709

246 976

272 259

272 259

272 259

272 259

272 259

272 259

272 259

272 259

Īrija

11 259

14 092

16 925

18 441

18 441

18 441

18 441

18 441

18 441

18 441

18 441

Itālija

79 862

102 006

124 149

135 994

135 994

135 994

135 994

135 994

135 994

135 994

135 994

Latvija

4 219

5 164

6 110

6 616

6 616

6 616

6 616

6 616

6 616

6 616

6 616

Lietuva

6 547

8 012

9 476

10 260

10 260

10 260

10 260

10 260

10 260

10 260

10 260

Ungārija

26 105

31 986

37 865

41 010

41 010

41 010

41 010

41 010

41 010

41 010

41 010

Nīderlande

41 743

54 272

66 803

73 504

73 504

73 504

73 504

73 504

73 504

73 504

73 504

Austrija

18 971

24 487

30 004

32 955

32 955

32 955

32 955

32 955

32 955

32 955

32 955

Polija

99 135

122 906

146 677

159 392

159 392

159 392

159 392

159 392

159 392

159 392

159 392

Portugāle

3 940

4 931

5 922

6 452

6 452

6 452

6 452

6 452

6 452

6 452

6 452

Rumānija

1 930

2 781

3 536

4 041

5 051

6 062

7 072

8 082

9 093

10 103

Slovēnija

2 284

2 858

3 433

3 740

3 740

3 740

3 740

3 740

3 740

3 740

3 740

Slovākija

11 813

14 762

17 712

19 289

19 289

19 289

19 289

19 289

19 289

19 289

19 289

Somija

8 255

10 332

12 409

13 520

13 520

13 520

13 520

13 520

13 520

13 520

13 520

Zviedrija

20 809

26 045

31 281

34 082

34 082

34 082

34 082

34 082

34 082

34 082

34 082

Apvienotā Karaliste

64 340

80 528

96 717

105 376

105 376

105 376

105 376

105 376

105 376

105 376

105 376”

2)

Regulas VIIIa pielikumu aizstāj ar šādu tekstu:

“VIIIa PIELIKUMS

Valstij noteiktais maksimāli pieļaujamais daudzums, kas minēts 71.c pantā

(tūkstošos EUR)

Kalendārais gads

Bulgārija

Čehija

Igaunija

Kipra

Latvija

Lietuva

Ungārija

Malta

Polija

Rumānija

Slovēnija

Slovākija

2005

228 800

23 400

8 900

33 900

92 000

350 800

670

724 600

35 800

97 700

2006

294 551

27 300

12 500

43 819

113 847

446 305

830

980 835

44 184

127 213

2007

200 384

377 919

40 400

16 300

60 764

154 912

540 286

1 640

1 263 706

441 930

58 958

161 362

2008

240 521

469 986

50 500

20 400

75 610

193 076

672 765

2 050

1 572 577

530 681

73 533

200 912

2009

281 154

559 145

60 500

24 500

90 016

230 560

802 610

2 460

1 870 392

621 636

87 840

238 989

2010

321 376

644 745

70 600

28 600

103 916

267 260

929 210

2 870

2 155 492

710 441

101 840

275 489

2011

401 620

730 445

80 700

32 700

117 816

303 960

1 055 910

3 280

2 440 492

888 051

115 840

312 089

2012

481 964

816 045

90 800

36 800

131 716

340 660

1 182 510

3 690

2 725 592

1 065 662

129 840

348 589

2013

562 308

901 745

100 900

40 900

145 616

377 360

1 309 210

4 100

3 010 692

1 243 272

143 940

385 189

2014

642 652

901 745

100 900

40 900

145 616

377 360

1 309 210

4 100

3 010 692

1 420 882

143 940

385 189

2015

722 996

901 745

100 900

40 900

145 616

377 360

1 309 210

4 100

3 010 692

1 598 493

143 940

385 189

2016. un turpmākie gadi

803 340

901 745

100 900

40 900

145 616

377 360

1 309 210

4 100

3 010 692

1 776 103

143 940

385 189”

3)

Regulas XIa pielikumu aizstāj ar šādu:

“XIa PIELIKUMS

Maksimālie pieļaujamie daudzumi atbalstam par sēklām jaunajās dalībvalstīs, kas minēti 99. panta 3. punktā

(miljonos EUR)

Kalendārais gads

Bulgārija

Čehija

Igaunija

Kipra

Latvija

Lietuva

Ungārija

Malta

Polija

Rumānija

Slovēnija

Slovākija

2005

0,87

0,04

0,03

0,10

0,10

0,78

0,03

0,56

0,08

0,04

2006

1,02

0,04

0,03

0,12

0,12

0,90

0,03

0,65

0,10

0,04

2007

0,11

1,17

0,05

0,04

0,14

0,14

1,03

0,04

0,74

0,19

0,11

0,05

2008

0,13

1,46

0,06

0,05

0,17

0,17

1,29

0,05

0,93

0,23

0,14

0,06

2009

0,15

1,75

0,07

0,06

0,21

0,21

1,55

0,06

1,11

0,26

0,17

0,07

2010

0,17

2,04

0,08

0,07

0,24

0,24

1,81

0,07

1,30

0,30

0,19

0,08

2011

0,22

2,33

0,10

0,08

0,28

0,28

2,07

0,08

1,48

0,38

0,22

0,09

2012

0,26

2,62

0,11

0,09

0,31

0,31

2,33

0,09

1,67

0,45

0,25

0,11

2013

0,30

2,91

0,12

0,10

0,35

0,35

2,59

0,10

1,85

0,53

0,28

0,12

2014

0,34

2,91

0,12

0,10

0,35

0,35

2,59

0,10

1,85

0,60

0,28

0,12

2015

0,39

2,91

0,12

0,10

0,35

0,35

2,59

0,10

1,85

0,68

0,28

0,12

2016

0,43

2,91

0,12

0,10

0,35

0,35

2,59

0,10

1,85

0,75

0,28

0,12

turpmākie gadi

0,43

2,91

0,12

0,10

0,35

0,35

2,59

0,10

1,85

0,75

0,28

0,12”


II PIELIKUMS

“III PIELIKUMS

VALSTS UN REĢIONĀLĀS KVOTAS

(tonnās)

Dalībvalstis vai reģioni

(1)

Cukurs

(2)

Izoglikoze

(3)

Inulīna sīrups

(4)

Beļģija

819 812

85 694

0

Bulgārija

4 752

67 108

Čehija

454 862

Dānija

420 746

Vācija

3 655 456

42 360

Grieķija

317 502

15 433

Spānija

903 843

98 845

Francija (kontinentālā)

3 552 221

23 755

0

Francijas aizjūras departamenti

480 245

Īrija

0

Itālija

778 706

24 301

Latvija

66 505

Lietuva

103 010

Ungārija

401 684

164 736

Nīderlande

864 560

10 891

0

Austrija

387 326

Polija

1 671 926

32 056

Portugāle (kontinentālā)

34 500

11 870

Azoru salu autonomais apgabals

9 953

Rumānija

109 164

11 947

Slovākija

207 432

50 928

Slovēnija

52 973

Somija

146 087

14 210

Zviedrija

325 700

Apvienotā Karaliste

1 138 627

32 602

Kopā

16 907 591

686 736

0”


29.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 384/8


PADOMES REGULA (EK) Nr. 2012/2006

(2006. gada 19. decembris),

ar kuru izdara grozījumus un labojumus Regulā (EK) Nr. 1782/2003, ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, un groza Regulu (EK) Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 36. pantu un 37. panta 2. punkta trešo daļu,

ņemot vērā Bulgārijas Republikas un Rumānijas Pievienošanas līgumu, un jo īpaši tā 4. panta 3. punktu,

ņemot vērā Bulgārijas Republikas un Rumānijas Pievienošanās aktu (turpmāk “2005. gada Pievienošanās akts”), un jo īpaši tā 56. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu,

tā kā:

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 1782/2003 (1) izveidoja kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveidoja dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 42. panta 8. punktu un 71.d panta 6. punktu nav atļauts nodot tiesības, kas noteiktas, izmantojot valsts rezervi, izņemot mantojuma gadījumus. Arī apvienošanās un sadalīšanas gadījumos ir pareizi ļaut lauksaimniekiem tiesības uz maksājumu, kas piešķirti no attiecīgas valsts rezerves, attiecināt uz jauno saimniecību vai saimniecībām.

(3)

Pieredze rāda, ka noteikumi, kas reglamentē to, vai lauksaimniecības zemes ir tiesīgas saņemt atdalīto ienākumu atbalstu, var būt vienkārši. Jo īpaši ir lietderīgi vienkāršot noteikumus, kas piemērojami vienreizējā maksājuma shēmai par lauksaimniecības zemēm, kur audzē olīvkokus.

(4)

Maltā liellopu un teļa gaļas nozarē nodarbināto lauksaimnieku lielākās daļas rīcībā nav zemes. Šādos konkrētos apstākļos Regulas (EK) Nr. 1782/2003 71.m pantā paredzētie īpašie nosacījumi varētu nopietni apgrūtināt liellopu un teļa gaļas nozares ilgtspējīgu attīstību un radīt pārmērīgi lielu administratīvu slogu. Ir lietderīgi paredzēt vienkāršotus nosacījumus vienreizēju maksājumu shēmas maksājumiem, kas paredzēti attiecīgajiem lauksaimniekiem Maltā.

(5)

Pašlaik tādas dalībvalstis kā Čehija, Igaunija, Kipra, Latvija, Lietuva, Ungārija, Malta, Polija, Slovēnija un Slovākija (turpmāk “jaunās dalībvalstis”), kurās izmanto vienoto platībmaksājumu shēmu, nesaņem Kopienas atbalstu, kas paredzēts enerģijas kultūrām. Pārskatot enerģijas kultūru shēmu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 92. pantu, ir konstatēts, ka ir pareizi no 2007. gada atbalstu par enerģijas kultūrām attiecināt uz visām dalībvalstīm ar tādiem pašiem nosacījumiem. Tādēļ būtu proporcionāli jāpalielina maksimālais garantētu platību apjoms, tā pieaugumu shēma, kas paredzēta, lai jaunajās dalībvalstīs ieviestu atbalsta shēmas, nebūtu jāpiemēro enerģijas kultūru shēmai, un būtu jāgroza vienotās platībmaksājumu shēmas noteikumi.

(6)

Lai palielinātu enerģijas kultūru nozīmi un stimulētu šo kultūru audzēšanu, būtu jāatļauj dalībvalstīm piešķirt valsts atbalstu līdz 50 % no izmaksām, kas saistītas ar kultūru audzēšanu platībās, uz kurām attiecās atbalsta piemērošana enerģijas kultūrām.

(7)

Cukurbiešu un cukurniedru audzētāji jaunajās dalībvalstīs kopš pievienošanās ir saņēmuši cenu atbalstu saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1260/2001 (2001. gada 19. jūnijs) par cukura tirgu kopīgo organizāciju (2). Tādēļ uz Regulas (EK) Nr. 1782/2003 10.f nodaļā paredzēto Kopienas atbalstu cukurbiešu un cukurniedru audzētājiem nebūtu jāattiecina minētās regulas 143.a pantā paredzētā pieaugumu shēma – no dienas, kad sāk piemērot atbalstu cukurbiešu un cukurniedru audzētājiem. Ir lietderīgi arī precizēt, kā piemēro tādu atbalstu un aprēķina attiecīgajiem lauksaimniekiem piešķirto maksājumu.

(8)

Pieredze rāda, ka vienotā platībmaksājumu shēma ir efektīva un vienkārša sistēma, kā lauksaimniekiem piešķirt atdalītu ienākumu atbalstu. Vienkāršošanas labad jaunajām dalībvalstīm der atļaut to piemērot līdz 2010. gada beigām. Tomēr nav uzskatāms par pareizu dalībvalstīm, kas piemēro vienoto platībmaksājuma shēmu, vēl pēc 2008. gada pagarināt atbrīvojumu no pienākuma ieviest obligāto pārvaldības prasību savstarpējo atbilstību. Lai nodrošinātu dažu lauku attīstības pasākumu saderību ar pagarinājuma nepiemērošanu, būtu jāņem vērā 51. pants Regulā (EK) Nr. 1698/2005 (3).

(9)

Parasti lauksaimnieki var savā starpā vienoties par nosacījumiem, kā nodod saimniecību (vai saimniecības daļu), kas ir izmantojusi atsevišķo maksājumu par cukuru. Tomēr ir lietderīgi paredzēt, ka mantošanas gadījumos atsevišķais maksājums par cukuru būtu jāpiešķir mantiniekam.

(10)

Gan ar 2005. gada Pievienošanās aktu, gan ar šo regulu tiek grozīta Regula (EK) Nr. 1782/2003, un minētajiem grozījumiem būtu jāstājas spēkā vienā dienā. Tādēļ juridiskas noteiktības nolūkā būtu jānosaka secība, kādā šie grozījumi jāpiemēro.

(11)

Tādēļ būtu atbilstīgi jāgroza Regulas (EK) Nr. 1782/2003 un (EK) Nr. 1698/2005.

(12)

Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 247/2006 (2006. gada 30. janvāris), ar ko ievieš īpašus pasākumus lauksaimniecības jomā attālākajiem Eiropas Savienības reģioniem (4), grozīja Regulas (EK) No 1782/2003 I pielikumu. Kļūdas dēļ ierakstos par olīveļļu un apiņiem nav ņemti vērā minētā pielikuma grozījumi, kas bija izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2183/2005 (2005. gada 22. decembris), ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1782/2003, ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, un ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 795/2004, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenot vienreizējo maksājumu shēmu, kura paredzēta Padomes Regulā (EK) Nr. 1782/2003. Tādēļ būtu atbilstīgi jāgroza Regulas (EK) Nr. 1782/2003 I pielikums, un grozījumiem būtu jāstājas spēkā no Regulas (EK) Nr. 2183/2005 piemērošanas dienas,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 1782/2003, kurā izdarīti grozījumi, tostarp ar 2005. gada Pievienošanās aktu, groza šādi:

1)

regulas 20. pantu groza šādi:

a)

panta 2. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“2.   Dalībvalstīs, kas piemēro atbalstu, kura IV sadaļas 10.b nodaļā paredzēta olīvu birzīm, identifikācijas sistēmā ietver olīvu audzēšanā izmantojamu ģeogrāfiskas informācijas sistēmu, kurā ir datorizēta burtciparu datu bāze un datorizēta kartogrāfiska datu bāze par olīvkokiem un attiecīgām platībām.”;

b)

pievieno šādu punktu:

“3.   Dalībvalstīs, kas nepiemēro atbalstu, kura IV sadaļas 10.b nodaļā paredzēta olīvu birzīm, var pieņemt lēmumu ietvert lauksaimniecībā izmantojamās zemes gabalu identifikācijas sistēmā 2. punktā minēto olīvu audzēšanā izmantojamo ģeogrāfiskas informācijas sistēmu.”;

2)

regulas 22. panta 1. punkta otro ievilkumu aizstāj ar šādu tekstu:

“—

ja iesniedz pieteikumu atbalstam, kas IV sadaļas 10.b nodaļā paredzēta olīvu birzīm, vai ja dalībvalsts piemēro 20. panta 3. punktā minēto iespēju – olīvkoku skaitu un izvietojumu zemes gabalā,”;

3)

regulas 42. panta 8. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu tekstu:

“Izņemot faktiskus vai paredzamus mantojuma nodošanas gadījumus, kā arī apvienošanās vai sadalīšanas gadījumus, un atkāpjoties no 46. panta, tiesības, kas noteiktas, izmantojot valsts rezervi, nenodod piecus gadus pēc to piešķiršanas. Apvienošanās vai sadalīšanas gadījumos lauksaimnieks(-i), kas apsaimnieko jauno saimniecību(-as), patur no valsts rezerves piešķirtās tiesības uz atlikušo piecu gadu termiņa laiku.”;

4)

regulas 44. panta 2. punkta otro daļu aizstāj ar šādu tekstu:

““Hektāri, par ko ir tiesības pretendēt uz maksājumu” ir arī ar apiņiem apstādītas platības, vai platības, uz ko attiecinātas pagaidu saistības par atstāšanu atmatā, vai olīvkoku platības.”;

5)

regulas 51. panta a) punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“a)

ilggadīgas kultūras, kas nav olīvkoki vai apiņi;”;

6)

regulas 56. panta 4. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“4.   Dalībvalstis drīkst maksāt valsts atbalstu līdz 50 % apjomā no izmaksām, kas ir saistītas ar biomasas ražošanai paredzētu pastāvīgu kultūru audzēšanu atmatā atstātā zemē.”;

7)

regulas 60. panta 1. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“1.   Ja dalībvalstis izmanto 59. pantā paredzēto iespēju, lauksaimnieki, atkāpjoties no 51. panta b) un c) punkta un saskaņā ar šo pantu, var izmantot arī zemes gabalus, kas deklarēti atbilstīgi 44. panta 3. punktam, lai ražotu produktus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 2200/96 1. panta 2. punktā vai Regulas (EK) Nr. 2201/96 1. panta 2. punktā, un kartupeļus, kas nav paredzēti kartupeļu cietes ražošanai, par kuru piešķir atbalstu saskaņā ar šīs regulas 93. pantu, izņemot 51. panta a) punktā minētās kultūras.”;

8)

regulas 71.d panta 6. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu tekstu:

“6.   Izņemot faktiskus vai paredzamus mantojuma nodošanas gadījumus, apvienošanās vai sadalīšanas gadījumus, kā arī, piemērojot 3. punktu un atkāpjoties no 46. panta, tiesības, kas noteiktas, izmantojot valsts rezervi, nenodod piecus gadus pēc to piešķiršanas. Apvienošanās vai sadalīšanas gadījumos lauksaimnieks(-i), kas apsaimnieko jauno saimniecību(-as), patur no valsts rezerves piešķirtās tiesības uz atlikušo piecu gadu termiņa laiku.”;

9)

regulas 71.g panta 1. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“1.   Lauksaimnieki, atkāpjoties no 51. panta b) un c) punkta un saskaņā ar šo pantu, var izmantot arī saskaņā ar 44. panta 3. punktu deklarētus zemes gabalus, lai ražotu Regulas (EK) Nr. 2200/96 1. panta 2. punktā vai Regulas (EK) Nr. 2201/96 1. panta 2. punktā minētos ražojumus, kā arī kartupeļus, kas nav domāti kartupeļu cietes izgatavošanai, par kuru atbalstu piešķir saskaņā ar šīs regulas 93. pantu, izņemot 51. panta a) punktā minētās kultūras.”;

10)

regulas 71.m pantam pievieno šādu daļu:

“Tomēr Maltai nepiemēro otro daļu un pirmajā daļā paredzēto atkāpi piemēro bez nosacījuma, ka lauksaimnieks turpina veikt vismaz 50 % no ganāmpulku vienībās izteiktās lauksaimniecības darbības, kas veikta pirms pārejas uz vienreizējo maksājumu shēmu.”;

11)

regulas 88. pantam pievieno šādu daļu:

“Regulas 143.a un 143.c pants neattiecas uz atbalstu, kas Kopienā, kāda tā ir 2007. gada 1. janvārī, paredzēts enerģijas kultūrām.”;

12)

regulas 89. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.   Ar šo ir noteikta maksimāli pieļaujamā garantētā platība – 2 000 000 ha –, par ko var piešķirt atbalstu.”;

13)

iekļauj šādu pantu:

“90.a pants

Valsts atbalsts

Dalībvalstīm ir atļauts maksāt valsts atbalstu līdz 50 % no izmaksām, kas saistītas ar kultūru audzēšanu platībās, par kurām tika pieprasīts atbalsts par enerģijas kultūrām.”;

14)

regulas 110.q panta 1. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“1.   Dalībvalstīs, kas ir piešķīrušas Regulas (EK) Nr. 320/2006 3. pantā paredzēto restrukturizācijas atbalstu par vismaz 50 % no cukura kvotas, kas 2006. gada 20. februārī noteikta Regulas (EK) Nr. 318/2006 III pielikumā, Kopienas atbalstu piešķir cukurbiešu un cukurniedru ražotājiem.”;

15)

regulas 110.s pantu aizstāj ar šādu tekstu:

“110.s pants

Atbalsta apjoms

Atbalstu izsaka standarta kvalitātes baltā cukura tonnās. Atbalsta apjoms ir puse apjoma, ko iegūst, dalot attiecīgai dalībvalstij attiecīgā gadā paredzēto, VII pielikuma K punkta 2. daļā minēto maksimāli pieļaujamo apjomu ar 2006. gada 20. februārī Regulas (EK) Nr. 318/2006 III pielikumā noteikto cukura un inulīna sīrupa kvotu kopumā.

Regulas 143.a un 143.c pantu nepiemēro cukurbiešu un cukurniedru audzētājiem piešķirtam atbalstam.”;

16)

regulas 143.b pantu groza šādi:

a)

panta 1. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“1.   Jaunās dalībvalstis vēlākais līdz pievienošanās dienai var pieņemt lēmumu tiešos maksājumus, kas nav IV sadaļas 5. nodaļā paredzētais atbalsts par enerģijas kultūrām, 9. punktā minētajā piemērošanas laikā aizstāt ar vienotu platībmaksājumu, ko aprēķina saskaņā ar 2. punktu.”;

b)

panta 5. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu tekstu:

“Piešķirot maksājumus saskaņā ar vienoto platībmaksājumu shēmu, atbilstīgi ir visi lauksaimniecībā izmantojami zemes gabali, kas atbilst 4. punktā paredzētiem kritērijiem, kā arī lauksaimniecībā izmantojami zemes gabali, kas apstādīti jaunaudzēm ar ātru augseku (KN kods ex 0602 90 41), 2003. gada 30. jūnijā bija labā lauksaimniecības stāvoklī un uz ko attiecas pieteikums 88. pantā paredzētajam atbalstam par enerģijas kultūrām. Tomēr Bulgārijā un Rumānijā atbilstīgi ir visi lauksaimniecībā izmantojami zemes gabali, kas atbilst 4. punktā paredzētiem kritērijiem, kā arī lauksaimniecībā izmantojami zemes gabali, kas apstādīti jaunaudzēm ar ātru augseku (KN kods ex 0602 90 41) un uz ko attiecas pieteikums 88. pantā paredzētajam atbalstam par enerģijas kultūrām.”;

c)

panta 6. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu tekstu:

“No 2005. gada 1. janvāra līdz 2008. gada 31. decembrim 3., 4., 6., 7. un 9. panta piemērošana jaunajām dalībvalstīm ir fakultatīva, ciktāl minētie noteikumi attiecas uz obligātajām pārvaldības prasībām. Bulgārijai un Rumānijai 3., 4., 6., 7. un 9. panta piemērošana tomēr ir fakultatīva līdz 2011. gada 31. decembrim.”;

d)

panta 9. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“9.   Saskaņā ar 11. punktu visas jaunās dalībvalstis līdz 2010. gada beigām var izmantot vienoto platībmaksājumu shēmu. Bulgārija un Rumānija vienoto platībmaksājumu shēmu tomēr var izmantot līdz 2011. gada beigām. Jaunās dalībvalstis līdz pēdējā piemērošanas gada 1. augustam dara Komisijai zināmu nodomu beigt shēmas piemērošanu.”;

e)

panta 11. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu tekstu:

“Līdz vienoto platībmaksājumu shēmas piemērošanas termiņa beigām piemēro 143.a pantā paredzēto procentu likmi, kā minēts 9. punktā. Ja saskaņā ar šā punkta pirmās daļas b) apakšpunktu pieņemtu lēmumu vienotās platībmaksājuma shēmas piemērošanu pagarina pēc 2010. gada, tad 143.a pantā 2010. gadam paredzēto procentu likmi piemēro līdz vienotā platībmaksājuma shēmas piemērošanas pēdējā gada beigām.”;

17)

regulas 143.ba pantu groza šādi:

a)

1. punkta pirmās daļas pirmo teikumu aizstāj ar šādu tekstu:

“Atkāpjoties no 143.b panta, jaunās dalībvalstis, kas piemēro vienoto platībmaksājumu shēmu, līdz 2006. gada 30. aprīlim var pieņemt lēmumu par 2006.–2010. gadu piešķirt atsevišķu maksājumu par cukuru lauksaimniekiem, kam ir tiesības uz maksājumu saskaņā ar vienreizējo platībmaksājuma shēmu.”;

b)

panta 3. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“3.   Atkāpjoties no 2. punkta, katra jauna attiecīga dalībvalsts līdz 31. martam gadā, par ko piešķir atsevišķo maksājumu par cukuru, var pieņemt objektīviem kritērijiem atbilstīgu lēmumu piemērot mazāku maksimāli pieļaujamu maksājumu par cukuru nekā to, kas uzskaitīts VII pielikuma K punktā. Ja saskaņā ar 1. punktu noteikto maksājumu kopsumma ir lielāka par attiecīgās jaunās dalībvalsts noteikto maksimāli pieļaujamo apjomu, apjomu, kas jāpiešķir lauksaimniekiem, proporcionāli samazina.”;

c)

iekļauj šādu punktu:

“6.   Faktiska vai paredzama mantojuma gadījumā atsevišķo maksājumu par cukuru piešķir lauksaimniekam, kas manto saimniecību – ar nosacījumu, ka attiecīgam lauksaimniekam ir tiesības pretendēt uz to saskaņā ar vienoto platībmaksājumu shēmu.”;

18)

regulas I pielikumu groza šādi:

a)

ierakstu attiecībā uz olīveļļu aizstāj ar šādu tekstu:

“Olīveļļa

Šīs regulas IV sadaļas 10.b nodaļa

Platībatkarīgs atbalsts

Komisijas Regulas (EK) Nr. 795/2004 48.a panta 11. punkts (OV L 141, 30.4.2004., 1. lpp.)

Maltai un Slovēnijai – 2006. gadā”;

b)

ierakstu attiecībā uz apiņiem aizstāj ar šādu tekstu:

“Apiņi

Šīs regulas IV sadaļas 10.d nodaļa (***) (*****)

Platībatkarīgs atbalsts

Regulas (EK) Nr. 795/2004 48.a panta 12. punkts

Slovēnijai – 2006. gadā”.

2. pants

Regulas (EK) Nr. 1698/2005 51. panta 3. punktam pievieno šādu daļu:

“Pirmajā apakšpunktā paredzēto atkāpi piemēro līdz 2008. gada 31. decembrim. Tomēr attiecībā uz Bulgāriju un Rumāniju to piemēro līdz 2011. gada 31. decembrim.”

3. pants

Šī regula stājas spēkā 2007. gada 1. janvārī, ja stājas spēkā Līgums par Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos Eiropas Savienībai, ciktāl minētais līgums ir šīs regulas noteikumu pamatā.

To piemēro no 2007. gada 1. janvāra. Tomēr regulas 1. panta 6. punktu piemēro no 2005. gada 1. janvāra un 1. panta 14., 15., 17. un 18. punktu piemēro no 2006. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 19. decembrī

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

J. KORKEAOJA


(1)  OV L 270, 21.10.2003., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi ir izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1405/2006 (OV L 265, 26.9.2006., 1. lpp.).

(2)  OV L 178, 30.6.2001., 1. lpp. Regula atcelta ar Regulu (EK) Nr. 318/2006 (OV L 58, 28.2.2006., 1. lpp.).

(3)  OV L 277, 21.10.2005., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1463/2006 (OV L 277, 9.10.2006., 1. lpp.).

(4)  OV L 42, 14.2.2006., 1. lpp.


29.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 384/13


PADOMES REGULA (EK) Nr. 2013/2006

(2006. gada 19. decembris),

ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 404/93, (EK) Nr. 1782/2003 un (EK) Nr. 247/2006 attiecībā uz banānu nozari

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 37. pantu un 299. panta 2. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu,

tā kā:

(1)

Pašlaik spēkā esošo režīmu banānu nozarē nosaka ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 404/93 (1993. gada 13. februāris) par banānu tirgus kopīgo organizāciju (1). Atbalsta shēma banānu ražotājiem jo īpaši balstās uz principiem, kas citu tirgu kopīgās organizācijās ir būtiski mainīti. Šo režīmu vajadzīgs grozīt, lai labāk nodrošinātu pietiekami augstu dzīves līmeni lauksaimniecībā nodarbinātajiem iedzīvotājiem banānu ražošanas reģionos, sekmīgāk novirzītu līdzekļus ražotāju orientēšanai uz tirgu, stabilizētu izdevumus, nodrošinātu, ka tiek izpildītas Kopienas starptautiskās saistības, pienācīgi ņemtu vērā ražošanas reģionu īpatnības, vienkāršotu režīma pārvaldību un pielāgotu to reformētās tirgus kopīgās organizācijas principiem.

(2)

Īstenojot pārkārtojumus, būtu jāņem vērā izmaiņas un iespējamās izmaiņas režīmā, kas regulē trešās valstīs ražotu banānu importu Kopienā, jo īpaši pāreju no sistēmas, ko regulē tarifa kvotas, uz tarifa likmju sistēmu, uz kuru attiecas tikai preferenciālas kvotas ĀKK valstīs ražotiem banāniem.

(3)

Banāni ir viena no galvenajām lauksaimniecības kultūrām dažos ES attālākajos reģionos, jo īpaši Francijas Gvadelupes un Martinikas aizjūras departamentos, Azoru salās, Madeirā un Kanāriju salās. Banānu ražošanu apgrūtina attālums, salu teritorijas, maza platība un šo reģionu sarežģītais reljefs. Vietējā banānu ražošana ir būtisks šo reģionu lauku novadu vides, sociālā un ekonomiskā līdzsvara aspekts.

(4)

Būtu jāņem vērā banānu ražošanas nozares sociālekonomiskā nozīme attālākajiem reģioniem un tās ieguldījums ekonomiskās un sociālās kohēzijas mērķu sasniegšanā, pateicoties tās radītajiem ienākumiem un nodarbinātībai, ar to saistītajām saimnieciskajām darbībām iepriekšējā un nākamā posma tirgū, kā arī tam, ka šī nozare saglabā ekoloģisko un ainavisko līdzsvaru, tādējādi veicinot tūrisma attīstību.

(5)

Pašlaik spēkā esošajā Kopienas kompensāciju atbalsta sistēmā par banāniem, kas noteikta Regulas (EEK) Nr. 404/93 III sadaļā, nav pietiekami ņemtas vērā ražošanas vietējās īpatnības katrā no minētajiem attālākajiem reģioniem. Tādēļ būtu jāparedz esošā kompensāciju atbalsta izmaksas pārtraukšana šajos reģionos, kas ļautu banānu ražošanu ietvert atbalsta programmās. Tādēļ ir lietderīgi rast labāku instrumentu banānu ražošanas atbalstam šajos reģionos.

(6)

III sadaļa Padomes Regulā (EK) Nr. 247/2006 (2006. gada 30. janvāris), ar ko ievieš īpašus pasākumus lauksaimniecības jomā attālākajiem Eiropas Savienības reģioniem (2), paredz izveidot Kopienas atbalsta programmas attālākajiem reģioniem, kas ietver īpašus pasākumus vietējās lauksaimniecības atbalstam. Minētajā regulā ir paredzēts, ka pārskats tiek iesniegts ne vēlāk kā 2009. gada 31. decembrī. Ja ekonomiskajā situācijā tiek konstatētas tādas būtiskas izmaiņas, kas ietekmē iedzīvotāju iztikas līdzekļu daudzumu attālākajos reģionos, Komisija i ziņojums būtu jāiesniedz pirms noteiktā termiņa. Minētais instruments varētu būt vispiemērotākais banānu ražošanas atbalstam visos attiecīgajos reģionos, un tas nodrošina banānu ražošanas atbalsta mehānismu elastību un decentralizāciju. Iespējai šajās atbalsta programmās iekļaut arī atbalstu par banāniem būtu jāstiprina minēto reģionu lauksaimniecības ražošanas atbalsta stratēģiju saskanību.

(7)

Budžeta dotācija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 247/2006 III sadaļu būtu atbilstīgi jāpalielina. Būtu jāizdara arī minētās regulas tehniski grozījumi, lai sekmētu pāreju no režīma, kas paredzēts Padomes Regulā (EEK) Nr. 404/93, uz šajā regulā paredzēto režīmu. Jo īpaši būtu jāparedz spēkā esošo Kopienas atbalsta programmu uzlabojumi. Lai nodrošinātu sekmīgu pāreju, šos uzlabojumus būtu jāpiemēro no šīs regulas piemērošanas dienas.

(8)

Attiecībā uz banānu ražošanu Kopienā reģionos, kas nav attālākie reģioni, šķiet, ka vairāk nav vajadzīgs paredzēt īpašu atbalsta shēmu banāniem, ņemot vērā, ka tā attiecas tikai uz nelielu Kopienas ražotāju daļu.

(9)

Padomes Regula (EK) Nr. 1782/2003 (2003. gada 29. septembris), ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem (3), paredz savstarpēji nesaistītu ieņēmumu atbalsta sistēmu par katru saimniecību (turpmāk – “vienreizējo maksājumu shēma”). Šī sistēma bija iecerēta, lai īstenotu pāreju no ražošanas atbalsta uz ražotāju atbalstu.

(10)

Pārejot uz atbalstu ražotājiem, informatīviem pasākumiem un infrastruktūrai, kas darbojas lauku attīstības virzienā, ir ļoti liela loma, un šajā sakarā banānu ražošanu un laišanu tirgū varētu pielāgot dažādiem kvalitātes standartiem, piemēram, godīgas tirdzniecības, bioloģiskās lauksaimniecības produktu, vietējo sugu vai ģeogrāfiskās izcelsmes standartiem. Attiecībā uz tūrismu šajos reģionos, banānus ari var laist tirgū kā īpašu vietējo produktu, tādējādi radot patērētāju uzticību šiem banāniem kā identificējamam produktam.

(11)

Konsekvences labad ir lietderīgi atcelt spēkā esošo kompensāciju atbalsta shēmu banāniem un ietvert banānus vienreizējo maksājumu shēmā. Šajā nolūkā kompensāciju atbalsts par banāniem ir jāiekļauj tiešo maksājumu sarakstā saistībā ar vienreizējo maksājumu shēmu, kas minēts Regulā (EK) Nr. 1782/2003. Tāpat jāparedz, ka dalībvalstis nosaka pamatsummas un hektāru skaitu, par ko ir tiesības saņemt atbalstu saskaņā ar vienreizējo maksājumu shēmu, pamatojoties uz banānu tirgum piemērotu reprezentatīvu laikposmu un atbilstīgiem objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem. Ar banāniem, kas uzskatāmi par ilggadīgām kultūrām, apstādītās platības nav izslēdzamas no atbalsta shēmas. Valstīm noteiktie maksimāli pieļaujamie daudzumi būtu atbilstīgi jāgroza. Tāpat būtu jāparedz, ka Komisija pieņem sīki izstrādātus noteikumus un visus vajadzīgos pārejas pasākumus.

(12)

Regulas (EEK) Nr. 404/93 II sadaļa paredz noteikumus par ražotāju organizācijām un koncentrācijas mehānismiem. Kas attiecas uz ražotāju organizācijām, spēkā esošā režīma mērķi bija izveidot šādas organizācijas, lai pēc iespējas vairāk ražotāju kļūtu par šādu organizāciju biedriem, un kompensāciju atbalsta maksājumus varēja saņemt tikai tie ražotāji, kas ir atzītu ražotāju organizāciju biedri.

(13)

Režīma pirmais mērķis ir sasniegts, jo lielākā daļa Kopienas ražotāju tagad ir ražotāju organizāciju biedri. Otrais mērķis vairs nav aktuāls, jo kompensāciju atbalsta shēma tiks atcelta. Tādēļ Kopienas līmenī vairs nav vajadzības saglabāt noteikumus par ražotāju organizācijām, vajadzības gadījumā atstājot dalībvalstu ziņā šādu noteikumu pieņemšanu un pielāgošanu īpašai situācijai to teritorijā.

(14)

Tādējādi būtu jāatceļ shēma, kas paredz atbalstu ražotāju organizāciju izveides un administratīvās darbības veicināšanai. Tomēr juridiskas noteiktības un tiesiskās paļāvības labad jānodrošina, ka šādu atbalstu turpina izmaksāt nesen atzītām ražotāju organizācijām, kas jau saņem šo atbalstu.

(15)

Regulas (EEK) Nr. 404/93 noteikumi tādu grupu atzīšanai un darbībai, kas paredz vienu vai vairākas ar banānu ražošanu, tirdzniecību vai apstrādi saistītas darbības, nav praktiski izmantoti. Tādēļ tie būtu jāsvītro.

(16)

Ņemot vērā banāniem piemērojamā režīma grozījumus, vairs nav vajadzīga atsevišķa Banānu tirgus vadības komiteja. Tās vietā būtu atbilstīgi jāizmanto Svaigu augļu un dārzeņu pārvaldības komiteja, kas izveidota ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2200/96 (1996. gada 28. oktobris) par augļu un dārzeņu tirgus kopējo organizāciju (4).

(17)

Vairāki Regulā (EEK) Nr. 404/93 ietvertie noteikumi ir novecojuši un tādēļ skaidrības labad ir atceļami.

(18)

Tādēļ attiecīgi būtu atbilstīgi jāgroza Regulas (EEK) Nr. 404/93, (EK) Nr. 1782/2003 un (EK) Nr. 247/2006.

(19)

Būtu jāparedz, ka Komisija pieņem sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi šajā regulā paredzēto grozījumu īstenošanai, un pārejas pasākumus, kas vajadzīgi, lai sekmētu pāreju no spēkā esošā režīma uz šajā regulā paredzēto režīmu.

(20)

Gan ar 2005. gada Bulgārijas Republikas un Rumānijas Pievienošanās aktu (turpmāk “2005. gada Pievienošanās akts”), gan ar šo regulu, gan ar Regulu (EK) Nr. 2011/2006 (5) (cukurs un sēklas) tiek grozīta Regula (EK) Nr. 1782/2003, un minētajiem grozījumiem būtu jāstājas spēkā vienā dienā. Tādēļ juridiskas noteiktības nolūkā būtu jānosaka secība, kādā šie grozījumi jāpiemēro.

(21)

Lai nevajadzīgi nepagarinātu banānu atbalsta esošo shēmu un vienkāršas un efektīvas pārvaldības interesēs šajā regulā paredzētie grozījumi būtu jāpiemēro, cik vien drīz tas praktiski iespējams, proti, no 2007. banānu tirdzniecības gada,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Grozījumi Regulā (EEK) Nr. 404/93

Regulu (EEK) Nr. 404/93 groza šādi:

1)

II un III sadaļu, 16. līdz 20. pantu, 21. panta 2. punktu, 25. pantu un 30. līdz 32. pantu svītro;

2)

regulas 27. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Komisijai palīdz Svaigu augļu un dārzeņu pārvaldības komiteja, kas minēta Regulas (EK) Nr. 2200/96 46. panta 1. punktā.

Atsauces uz Banānu tirgus vadības komiteju uzskatāmas par atsaucēm uz pirmajā daļā minēto komiteju.”;

3)

regulas 29. pantu aizstāj ar šādu:

“29. pants

Dalībvalstis sniedz Komisijai informāciju, kas tai nepieciešama šo noteikumu īstenošanai.”;

4)

iekļauj šādu pantu:

“29.a pants

Saskaņā ar 27. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem sīki izstrādātus noteikumus šīs regulas piemērošanai.”

2. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 1782/2003

Regulu (EK) Nr. 1782/2003, kurā izdarīti grozījumi (tostarp ar 2005. gada Pievienošanās aktu un Regulu (EK) Nr. 2011/2006 (cukurs un sēklas)), groza šādi:

1)

regulas 33. panta 1. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu tekstu:

“a)

viņiem ir piešķirts maksājums 38. pantā minētajā pārskata periodā saistībā ar vismaz vienu no VI pielikumā paredzētajām atbalsta shēmām, vai – attiecībā uz olīveļļu – tirdzniecības gados, kas minēti 37. panta 1. punkta otrajā daļā, vai – attiecībā uz cukurbietēm, cukurniedrēm un cigoriņiem –, ja viņi ir izmantojuši tirgus atbalstu pārskata periodā, kas minēts VII pielikuma K punktā, vai – attiecībā uz banāniem – ja viņi ir saņēmuši kompensāciju par zaudētiem ienākumiem pārskata periodā, kas minēts VII pielikuma L punktā.”;

2)

regulas 37. panta 1. punktam pievieno šādu daļu:

“Banāniem pamatsummu aprēķina un pielāgo atbilstīgi VII pielikuma L punktam.”;

3)

regulas 40. panta 2. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“2.   Ja force majeure vai ārkārtas apstākļi ietekmējuši visu pārskata periodu, dalībvalsts aprēķina pamatsummu, pamatojoties uz periodu no 1997. līdz 1999. gadam vai – attiecībā uz cukurbietēm, cukurniedrēm un cigoriņiem – pamatojoties uz tuvāko tirdzniecības gadu pirms pārskata perioda, kas noteikts atbilstīgi VII pielikuma K punktam, vai – attiecībā uz banāniem –, pamatojoties uz tuvāko tirdzniecības gadu pirms pārskata perioda, kas noteikts atbilstīgi VII pielikuma L punktam. Šādā gadījumā 1. punktu piemēro mutatis mutandis.”;

4)

regulas 43. panta 2. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu tekstu:

“a)

ja atbalstu piešķir par kartupeļu cieti, žāvētu rupjo lopbarību, sēklām, olīvu audzēm un tabaku, kā uzskaitīts VII pielikumā – hektāru skaits, par kuros saražoto produkciju piešķirts atbalsts pārskata periodā, kā aprēķināts VII pielikuma B, D, F, H un I punktā; ja atbalstu piešķir par cukurbietēm, cukurniedrēm un cigoriņiem – hektāru skaits, kā aprēķināts saskaņā ar attiecīgā pielikuma K punkta 4. apakšpunktu; ja atbalstu piešķir par banāniem – hektāru skaits, kā aprēķināts saskaņā ar attiecīgā pielikuma L punktu.”;

5)

regulas 44. panta 2. punkta otrajā daļā aiz vārdiem “vai uz kurām attiecas pagaidu neaudzēšanas saistības,” iekļauj vārdus “vai kas apstādītas ar banāniem”;

6)

regulas 51. panta a) punkta beigās aiz vārdiem “vai apiņus” iekļauj vārdus “, vai banānus”;

7)

regulas 145. pantā pēc d) punkta b) apakšpunkta iekļauj šādu punktu:

“d) c)

sīki izstrādāti noteikumi par banānu atbalsta iekļaušanu vienreizējo maksājumu shēmā.”;

8)

regulas 155. pantu aizstāj ar šādu tekstu:

“155. pants

Citi pārejas noteikumi

Turpmākos pasākumus, kas vajadzīgi, lai atvieglotu pāreju no režīmiem, kas paredzēti 152. un 153. pantā minētajās regulās, Regulā (EK) Nr. 1260/2001 un Padomes Regulā (EEK) Nr. 404/93 (6), uz šajā regulā noteiktajiem režīmiem, jo īpaši tiem, kas saistīti ar Regulas (EK) Nr. 1259/1999 4. un 5. panta un pielikuma, kā arī Regulas (EK) Nr. 1251/1999 6. panta piemērošanu, un pāreju no noteikumiem, kuri saistīti ar Regulā (EEK) Nr. 1035/72 paredzētajiem uzlabošanas plāniem, uz šīs regulas 83. līdz 87. pantā minētajiem uzlabošanas plāniem, var pieņemt saskaņā ar procedūru, kas minēta šís regulas 144. panta 2. punktā. Regulas un pantus, kas minēti 152. un 153. pantā, turpina piemērot VII pielikumā minēto pamatsummu noteikšanas nolūkā.

9)

pielikumus groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

3. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 247/2006

Regulu (EK) Nr. 247/2006 groza šādi:

1)

regulas 23. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“1.   Laikposmā līdz 2006. gada 31. decembrim šajā regulā paredzētie pasākumi, izņemot 16. pantā noteiktos, ir intervence, kas paredzēta, lai stabilizētu lauksaimniecības tirgus, kā noteikts 2. panta 2. punktā Padomes Regulā (EK) Nr. 1258/1999 (1999. gada 17. maijs) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (7). No 2007. gada 1. janvāra tie paši pasākumi ir intervences pasākumi, kas paredzēti, lai stabilizētu lauksaimniecības tirgu Padomes Regulas (EK) Nr. 1290/2005 (2005. gada 21. jūnijs) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (8) 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē, vai tiešie maksājumi lauksaimniekiem saskaņā ar tās 3. panta 1. punkta c) apakšpunktu.

b)

panta 2. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“2.   Kopiena finansē šīs regulas II un III sadaļā paredzētos pasākumus, nepārsniedzot šādu gada maksimālo apjomu:

(miljonos EUR)

 

2007. finanšu gads

2008. finanšu gads

2009. finanšu gads

2010. un turpmākie finanšu gadi

Francijas aizjūras departamenti

126,6

262,6

269,4

273

Azoru salas un Madeira

77,9

86,6

86,7

86,8

Kanāriju salas

127,3

268,4

268,4

268,4”

c)

panta 4. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“4.   Panta 2. un 3. punktā minētie gada apjomi ietver jebkādus izdevumus, kas radušies saskaņā ar 29. pnatā minētajām regulām.”;

2)

iekļauj šādu pantu:

“24.a pants

1.   Dalībvalstis līdz 2007. gada 15. martam iesniedz Komisijai kopējās programmas grozījumu priekšlikumus, lai atspoguļotu izmaiņas, kas ieviestas ar Regulu (EK) Nr. 2011/2006 (9).

2.   Komisija izvērtē ierosinātos grozījumus un lemj par to apstiprināšanu saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto procedūru, vēlākais, četrus mēnešus pēc to iesniegšanas.

3.   Atkāpjoties no 24. panta 3. punkta, grozījumus piemēro no 2007. gada 1. janvāra.

3)

regulas 28. panta 3. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“3.   Komisija, vēlākais, līdz 2009. gada 31. decembrim un pēc tam ik pēc pieciem gadiem iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei vispārēju pārskatu, kurā norāda to darbību ietekmi, kas saskaņā ar šo regulu veiktas cita starpā arī banānu nozarē, vajadzības gadījumā tam pievienojot attiecīgus priekšlikumus.”;

4)

regulas 30. pantam pievieno šādu punktu:

“Saskaņā ar to pašu procedūru Komisija var pieņemt arī pasākumus, lai sekmētu pāreju no Padomes Regulā (EEK) Nr. 404/93 (10) paredzētā režīma uz režīmu, kas izveidots ar šo regulu.

4. pants

Pārejas posma pasākumi

1.   Neskarot šīs regulas 1. panta 1. punktu,

dalībvalstis turpina piemērot Regulas (EEK) Nr. 404/93 5. un 6. pantu un 25. panta 2. punktu tām ražotāju organizācijām, kas atzītas ne vēlāk kā līdz 2006. gada 31. decembrim un kam pirms minētā datuma jau izmaksāts atbalsts saskaņā ar minētās regulas 6. panta 2. punktu, un

minētās regulas 12. pantu turpina piemērot kompensāciju atbalsta shēmu 2006. gadam.

2.   Sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi, lai piemērotu 1. punktu, pieņem atbilstīgi Regulas (EEK) Nr. 404/93 27. panta 2. punktā minētajām procedūrām.

5. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā 2007. gada 1. janvārī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 19. decembrī

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

J. KORKEAOJA


(1)  OV L 47, 25.2.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu.

(2)  OV L 42, 14.2.2006., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 318/2006 (OV L 58, 28.2.2006., 1. lpp.).

(3)  OV L 270, 21.10.2003., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1405/2006 (OV L 265, 26.9.2006., 1. lpp.).

(4)  OV L 297, 21.11.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 686/2004 (OV L 106, 15.4.2004., 12. lpp.).

(5)  Sk. šo 1. lpp. OV.

(6)  OV L 47, 25.2.1993., 1. lpp.”;

(7)  OV L 160, 26.6.1999., 103. lpp. Regula atcelta ar Regulu (EK) Nr. 1290/2005 (OV L 209, 11.8.2005., 1. lpp.).

(8)  OV L 209, 11.8.2005., 1. lpp. Regula jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 320/2006.”;

(9)  Sk. šo 1. lpp. OV.”;

(10)  OV L 47, 25.2.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu.”


PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 1782/2003 pielikumus groza šādi:

1)

regulas I pielikumā svītro rindu, kas attiecas uz banāniem;

2)

regulas VI pielikumam pievieno šādu rindu:

“Banāni

Regulas (EEK) Nr. 404/93 12. pants

Kompensācija par zaudētiem ienākumiem”;

3)

regulas VII pielikumam pievieno šādu punktu:

“L.   Banāni

Dalībvalstis nosaka katra lauksaimnieka pamatsummā iekļaujamo summu, pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, proti:

a)

tā lauksaimnieka pārdotais banānu daudzums, par ko izmaksāta kompensācija par zaudētiem ienākumiem saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 404/93 12. pantu reprezentatīvajā laikposmā no 2000. līdz 2005. tirdzniecības gadam;

b)

platība, kur audzēti a) apakšpunktā minētie banāni, un

c)

kompensācijas apjoms par zaudētajiem ienākumiem, kas lauksaimniekam izmaksāta a) apakšpunktā minētajā laikposmā.

Šīs regulas 43. panta 2. punktā minētos piemērojamos hektārus dalībvalstis aprēķina, pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, piemēram, b) apakšpunktā minētajām platībām.”;

4)

VIII pielikumu aizstāj ar šādu tekstu:

“VIII PIELIKUMS

Valstij noteiktais maksimāli pieļaujamais daudzums, kas minēts 41. pantā

EUR '000

Dalībvalsts

2005

2006

2007

2008

2009

2010. un turpmākie gadi

Beļģija

411 053

580 376

593 395

606 935

614 179

611 805

Dānija

943 369

1 015 479

1 021 296

1 027 278

1 030 478

1 030 478

Vācija

5 148 003

5 647 175

5 695 607

5 744 240

5 770 254

5 774 254

Grieķija

838 289

2 143 603

2 171 217

2 175 731

2 178 146

1 988 815

Spānija

3 266 092

4 635 365

4 649 913

4 664 087

4 671 669

4 673 546

Francija

7 199 000

8 236 045

8 282 938

8 330 205

8 355 488

8 363 488

Īrija

1 260 142

1 335 311

1 337 919

1 340 752

1 342 268

1 340 521

Itālija

2 539 000

3 791 893

3 813 520

3 835 663

3 847 508

3 869 053

Luksemburga

33 414

36 602

37 051

37 051

37 051

37 051

Nīderlande

386 586

428 329

833 858

846 389

853 090

853 090

Austrija

613 000

633 577

737 093

742 610

745 561

744 955

Portugāle

452 000

504 287

571 377

572 368

572 898

572 594

Somija

467 000

561 956

563 613

565 690

566 801

565 520

Zviedrija

637 388

670 917

755 045

760 281

763 082

763 082

Apvienotā Karaliste

3 697 528

3 944 745

3 960 986

3 977 175

3 985 834

3 975 849”

5)

VIII.a pielikuma aili, kas attiecas uz Kipru, aizstāj ar šādu tekstu:

“Kalendārais gads

 

 

Kipra

 

 

 

 

 

 

 

2005.

 

 

8 900

 

 

 

 

 

 

 

2006.

 

 

12 500

 

 

 

 

 

 

 

2007.

 

 

17 660

 

 

 

 

 

 

 

2008.

 

 

22 100

 

 

 

 

 

 

 

2009.

 

 

26 540

 

 

 

 

 

 

 

2010.

 

 

30 980

 

 

 

 

 

 

 

2011.

 

 

35 420

 

 

 

 

 

 

 

2012.

 

 

39 860

 

 

 

 

 

 

 

2013.

 

 

44 300

 

 

 

 

 

 

 

2014.

 

 

44 300

 

 

 

 

 

 

 

2015.

 

 

44 300

 

 

 

 

 

 

 

2016. un turpmākie gadi

 

 

44 300”

 

 

 

 

 

 

 


29.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 384/20


PADOMES REGULA (EK) Nr. 2014/2006

(2006. gada 19. decembrī),

ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2505/96, ar ko ievieš un nosaka autonomo Kopienas tarifu kvotu pārraudzību dažiem lauksaimniecības un rūpniecības produktiem

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 26. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Padome 1996. gada 20. decembrī pieņēma Regulu (EK) Nr. 2505/96 (1). Tā kā Kopienas pieprasījums pēc attiecīgajiem produktiem jāievēro saskaņā ar vislabvēlīgākajiem nosacījumiem, būtu jāpaplašina vai jāpielāgo dažas esošās tarifa kvotas un dažas Kopienas tarifu kvotas būtu jāatver saskaņā ar samazinātu vai nulles nodokļa likmi attiecīgajiem apjomiem, izvairoties no šādu produktu tirgu traucējumiem.

(2)

Tā kā vienas Kopienas tarifa kvotas apjoms nav pietiekams, lai apmierinātu Kopienas ražošanas nozares vajadzības pašreizējā kvotu periodā, no 2007. gada 1. janvāra tas būtu jāpalielina.

(3)

Vairs nav Kopienas interesēs 2007. gadā uzturēt spēkā Kopienas tarifa kvotas dažiem produktiem, kuriem nodokļus atcēla 2006. gadā. Tādēļ šie produkti būtu jāsvītro no Regulas (EK) Nr. 2505/96 I pielikuma tabulas.

(4)

Ņemot vērā daudzās veicamās izmaiņas, skaidrības labad jāaizstāj viss Regulas (EK) Nr. 2505/96 I pielikums.

(5)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 2505/96.

(6)

Ņemot vērā šīs regulas ekonomisko svarīgumu, jāizmanto steidzamības pamatojums, kas paredzēts I.3 punktā Protokolā par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā, kurš pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas, Eiropas Ogļu un tērauda kopienas un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumiem.

(7)

Tā kā šo regulu jāpiemēro no 2007. gada 1. janvāra, tai būtu jāstājas spēkā nekavējoties,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 2505/96 I pielikumu aizstāj ar tekstu šīs regulas pielikumā.

2. pants

Kvotas periodā no 2006. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim Regulas (EK) Nr. 2505/96 I pielikumā tarifa kvotas ar kārtas numuru 09.2981 apjoms ir noteikts 260 000 vienības.

3. pants

Regulas (EK) Nr. 2505/96 I pielikumu attiecībā uz kvotu periodu no 2007. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim groza šādi:

tarifu kvotas ar kārtas numuru 09.2002 apjomu nosaka 1 000 tonnu apmērā,

tarifu kvotas ar kārtas numuru 09.2030 apjomu nosaka 1 000 tonnu apmērā,

tarifu kvotas ar kārtas numuru 09.2612 apjomu nosaka 1 900 tonnu apmērā,

tarifu kvotas ar kārtas numuru 09.2620 apjomu nosaka 1 000 000 vienību apmērā,

tarifu kvotas ar kārtas numuru 09.2727 apjomu nosaka 15 000 tonnu apmērā.

4. pants

Regulas (EK) Nr. 2505/96 I pielikumā no 2007. gada 1. janvāra iekļauj tarifu kvotas ar kārtas numuriem 09.2920, 09.2970, 09.2972 un 09.2977.

5. pants

Tarifu kvotas ar kārtas numuriem 09.2026, 09.2853, 09.2976 un 09.2981 slēdz, sākot ar 2007. gada 1. janvāri.

6. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2007. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 19. decembrī

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

J. KORKEAOJA


(1)  OV L 345, 31.12.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 962/2006 (OV L 176, 30.6.2006., 1. lpp.).


PIELIKUMS

“PIELIKUMS I

Kārtas Nr.

KN kods

TARIC apakšgrupa

Apraksts

Kvotas apjoms

Kvotas nodevas likme

(%)

Kvotas periods

09.2002

ex 2928 00 90

30

Fenilhidrazīns

1 000 tonnas

0

1.1.–31.12.

09.2003

ex 8543 70 90

63

Ar spriegumu vadāmi frekvences ģeneratori, kas sastāv no aktīviem un pasīviem elementiem, kuri uzmontēti uz iespiestas shēmas, kas ir apvalkā, kura ārējie izmēri nepārsniedz 30 × 30 mm

1 400 000 vienības

0

1.1.–31.12.

09.2030

ex 2926 90 95

74

Hlortalonils

1 000 tonnas

0

1.1.–31.12.

09.2140

ex 3824 90 98

98

Terciāru amīnu maisījums ar:

2,0–4,0 % N,N-dimetil-1-oktanamīnu

vismaz 94 % N,N-dimetil-1-dekanamīnu

ne vairāk kā 2 % N,N-dimetil-1-dodekanamīnu un vairāk

4 500 tonnas

0

1.1.–31.12.

09.2602

ex 2921 51 19

10

o-Fenilēndiamīns

1 800 tonnas

0

1.1.–31.12.

09.2603

ex 2931 00 95

15

Bis-(3-trietoksisililpropils) tetrasulfīds

4 500 tonnas

0

1.1.–31.12.

09.2604

ex 3905 30 00

10

Poli (vinilspirts) daļēji acetilēts ar 5-(4-azido-2-sulfabenzilidēn)-3-(formilpropil)-rodanīna nātrija sāli

100 tonnas

0

1.1.–31.12.

09.2610

ex 2925 29 00

20

Dimetilamonija hlorīds (Hlormetilēns)

100 tonnas

0

1.1.–31.12.

09.2611

ex 2826 19 90

10

Kalcija fluorīds ar kopējo alumīnija, magnija un nātrija saturu 0,25 mg/kg vai mazāk, pulverveida

55 tonnas

0

1.1.–31.12.

09.2612

ex 2921 59 90

30

3,3′-dihlorbenzidīna dihidrohlorīds

1 900 tonnas

0

1.1.–31.12.

09.2615

ex 2934 99 90

70

Ribonukleīnskābe

110 tonnas

0

1.1.–31.12.

09.2616

ex 3910 00 00

30

Polidimetilsiloksāns ar polimerizācijas pakāpi, kas ir vienāda ar 2 800 monomēru vienībām (± 100)

1 300 tonnas

0

1.1.–31.12.

09.2618

ex 2918 19 85

40

(R)-2-hloromandeļskābe

100 tonnas

0

1.1.–31.12.

09.2619

ex 2934 99 90

71

2-tienilacetonitrils

80 tonnas

0

1.1.–31.12.

09.2620

ex 8526 91 20

20

Komplekts GPS sistēmai ar vietas noteikšanas funkciju

1 000 000 vienības

0

1.1.–31.12.

09.2624

2912 42 00

 

Etilvanilīns (3-etoksi-4-hidroksibenzaldehīds)

425 tonnas

0

1.1.–31.12.

09.2625

ex 3920 20 21

20

Biaksiāli orientēta propilēna polimēru plēve, kuras biezums ir 3,5 μm vai vairāk, bet mazāks par 15 μm, 490 mm plata vai platāka, bet ne platāka par 620 mm, paredzēta plēves kondensatoru ražošanai (1)

170 tonnas

0

1.1.–31.12.

09.2627

ex 7011 20 00

55

Stikla ekrāni ar izmēru pa diagonāli 814,8 mm (± 1,5 mm), kas mērīts starp diviem ārējiem stūriem, ar caurspīdīgumu 51,1 % (± 2,2 %) stiklam, kura normālais biezums ir 12,5 mm

500 000 vienības

0

1.1.–31.12.

09.2628

ex 7019 52 00

10

No stiklšķiedras austs un ar plastmasu pārklāts tīkls, kura svars ir vienāds ar 120 g/m2 (±10 g/m2), ko parasti izmanto, ražojot izrullējamus un cietos rāmjos pretinsektu aizsegus

350 000 m2

0

1.1.–31.12.

09.2629

ex 7616 99 90

85

Teleskopisks alumīnija rokturis, ko izmanto ceļojuma somu ražošanā (1)

240 000 vienības

0

1.1.–31.12.

09.2703

ex 2825 30 00

10

Vanādija oksīdi un hidroksīdi, tikai sakausējumu ražošanai (1)

13 000 tonnas

0

1.1.–31.12.

09.2713

ex 2008 60 19

10

Alkoholā marinēti saldie ķirši bez kauliņiem, kuru diametrs nepārsniedz 19,9 mm, kas paredzēti šokolādes izstrādājumu ražošanai:

ar cukura saturu virs 9 % no svara;

ar cukura saturu, kas nepārsniedz 9 % no svara

 (1)

2 000 tonnas

10 (3)

1.1.–31.12.

ex 2008 60 39

10

09.2719

ex 2008 60 19

20

Alkoholā marinēti skābie ķirši (Prunus cerasus), kuru diametrs nepārsniedz 19,9 mm, kas paredzēti šokolādes izstrādājumu ražošanai:

ar cukura saturu virs 9 % no svara;

ar cukura saturu, kas nepārsniedz 9 % no svara

 (1)

2 000 tonnas

10 (3)

1.1.–31.12.

ex 2008 60 39

20

09.2727

ex 3902 90 90

93

Sintētiskais poli-alfa-olefīns ar viskozitāti ne mazāku par 38 × 10-6m2 s-1 (38 centistoki) 100°C, saskaņā ar ASTM D 445 metodi

15 000 tonnas

0

1.1.–31.12.

09.2799

ex 7202 49 90

10

Ferohroms ar oglekļa masas saturu 1,5 % vai vairāk, bet ne vairāk par 4 %, un ar hroma masas saturu ne vairāk par 70 %

50 000 tonnas

0

1.1.–31.12.

09.2809

ex 3802 90 00

10

Ar skābi aktivēts montmorilonīts, ko izmanto paškopējošā papīra ražošanā (1)

10 000 tonnas

0

1.1.–31.12.

09.2829

ex 3824 90 98

19

Nešķīstošo atlikumu cietie ekstrakti alifātiskajos šķīdinātājos, kas iegūti, ekstrahējot sveķus no koksnes, ar šādām īpašībām:

ar sveķskābju saturu, kas nepārsniedz 30 % no svara;

ar skābuma skaitli, kas nepārsniedz 110, un

ar kušanas temperatūru ne zemāku par 100°C

1 600 tonnas

0

1.1.–31.12.

09.2837

ex 2903 49 80

10

Bromohlorometāns

600 tonnas

0

1.1.–31.12.

09.2841

ex 2712 90 99

10

1-alkēnu maisījums, kas pēc svara satur 80 % vai vairāk 1-alkēnu ar 20 un 22 oglekļa atomu ķēdi

10 000 tonnas

0

1.1.–31.12.

09.2849

ex 0710 80 69

10

Saldētas Auricularia polytricha šķirnes sēnes, neapstrādātas vai vārītas ūdenī vai tvaicētas, kuras izmanto gatavo ēdienu ražošanā (1)  (2)

700 tonnas

0

1.1.–31.12.

09.2851

ex 2907 12 00

10

o-Krezols, kura tīrība nav mazāka kā 98,5 % no svara

20 000 tonnas

0

1.1.–31.12.

09.2882

ex 2908 99 90

20

2,4-dihlor-3-etil-6-nitrofenols, pulverveidā

90 tonnas

0

1.1.–31.12.

09.2889

3805 10 90

 

Sulfātterpentīns

20 000 tonnas

0

1.1.–31.12.

09.2904

ex 8540 11 19

95

Plakana ekrāna krāsainā katodstaru lampa, ar ekrāna platuma/augstuma attiecību 4/3, ar ekrāna diagonāli 79 cm vai vairāk, bet kas nepārsniedz 81 cm, un ar izliekuma rādiusu 50 m vai vairāk

8 500 vienības

0

1.1.–31.12.

09.2913

ex 2401 10 41

10

Dabīga vai neapstrādāta tabaka, sagriezta vienādos gabalos vai nesagriezta, kuras muitas vērtība nav mazāka par 450 EUR/100 kg neto svara, ko izmanto kā aptinumu vai kā saistvielu, ražojot izstrādājumus, kas minēti 2402 10 00 apakšpozīcijā (1)

6 000 tonnas

0

1.1.–31.12.

ex 2401 10 49

10

ex 2401 10 50

10

ex 2401 10 70

10

ex 2401 10 90

10

ex 2401 20 41

10

ex 2401 20 49

10

ex 2401 20 50

10

ex 2401 20 70

10

ex 2401 20 90

10

09.2914

ex 3824 90 98

26

Ūdens šķīdumi, kas satur ne mazāk kā 40 % sausa betaīna ekstrakta un 5 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 30 % organisko vai neorganisko sāļu

38 000 tonnas

0

1.1.–31.12.

09.2917

ex 2930 90 13

90

Cistīns

600 tonnas

0

1.1.–31.12.

09.2919

ex 8708 29 90

10

Plēšas savienoto autobusu ražošanai (1)

2 600 vienības

0

1.1.–31.12.

09.2920

ex 2906 19 00

30

Izobornilcikloheksanols

450 tonnas

0

1.1.–31.12.

09.2933

ex 2903 69 90

30

1,3-dihlorbenzols

2 600 tonnas

0

1.1.–31.12.

09.2935

3806 10 10

 

Kolofonijs un sveķskābes

200 000 tonnas

0

1.1.–31.12.

09.2945

ex 2940 00 00

20

D-ksiloze

400 tonnas

0

1.1.–31.12.

09.2947

ex 3904 69 90

95

Polivinilidēnfluorīda pulveris krāsu vai laku ražošanai metāla pārklāšanai (1)

1 300 tonnas

0

1.1.–31.12.

09.2950

ex 2905 59 10

10

2-Hloretanols apakšpozīcijā 4002 99 90 iekļauto šķidro tioplastu ražošanai (1)

8 400 tonnas

0

1.1.–31.12.

09.2955

ex 2932 19 00

60

Flurtamons (ISO)

300 tonnas

0

1.1.–31.12.

09.2970

ex 8540 11 11

95

Krāsu katodstaru lampa ar spraugu masku, aprīkota ar elektronu lielgabalu un nolieces sistēmu, un ar ekrāna platuma/augstuma attiecību 4/3 un ekrāna diognāli 33,5 cm (± 1,6 mm) (1)

250 000 vienības

0

1.1.–30.6.

09.2972

2915 24 00

 

Etiķskābes anhidrīds

20 000 tonnas

0

1.1.–31.12.2007

09.2975

ex 2918 30 00

10

Benzofenon-3,3′, 4,4′, -tetrakarbonskābes dianhidrīds

600 tonnas

0

1.1.–31.12.

09.2977

2926 10 00

 

Akrilnitrils

12 000 tonnas

0

1.1.–30.6.

09.2979

ex 7011 20 00

15

Stikla ekrāni ar izmēru pa diagonāli 81,5 cm (± 0,2 cm), kas mērīts starp diviem ārējiem stūriem, ar 80 % (± 3 %) stikla caurspīdīgumu un standarta stikla biezumu, kas ir vienāds ar 11,43 mm

800 000 vienības

0

1.1.–31.12.

09.2986

ex 3824 90 98

76

Terciāro amīnu maisījums, kas satur:

60 % vai vairāk dodecildimetilamīna no svara,

20 % vai vairāk dimetil(tetradecil)amīna no svara,

0,5 % vai vairāk heksadecildimetilamīna no svara,

ko izmanto amīnu oksīdu ražošanā (1)

14 315 tonnas

0

1.1.–31.12.

09.2992

ex 3902 30 00

93

Propilēna un butilēna kopolimērs ar propilēna masas saturu ne mazāk par 60 % un ne vairāk par 68 %, ar butilēna masas saturu ne mazāk par 32 % un ne vairāk par 40 %, ar kausējuma viskozitāti ne augstāku par 3 000 mPa 190°C grādos, kā noteikts ar ASTM D 3236 metodi, ko izmanto kā adhezīvu apakšpozīcijā 4818 40 iekļauto izstrādājumu ražošanā (1)

1 000 tonnas

0

1.1.–31.12.

09.2995

ex 8536 90 85

95

Tastatūras,

kas sastāv no silikona slāņa un polikarbonāta taustiņiem, vai

pilnībā no silikona vai pilnībā no polikarbonāta,

ieskaitot pilnībā apdrukātus taustiņus, ko izmanto apakšpozīcijā 8517 12 00 iekļauto mobilo radio tālruņu ražošanai vai remontam (1)

20 000 000 vienības

0

1.1.–31.12.

ex 8538 90 99

93


(1)  Ievešanai zem šī subpozīcijas koda jāatbilst spēkā esošo Kopienas noteikumu prasībām (skat. Komisijas Regulas (EEK) Nr. 2454/93 no 291.–300. pantus, OV L 253, 11.10.1993. 1. lpp., ar attiecīgajiem grozījumiem).

(2)  Atlikšana tomēr nav atļauta, ja apstrādi veic mazumtirdzniecības vai sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi.

(3)  Piemēro īpašu papildu nodokli.”.


29.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 384/28


PADOMES REGULA (EK) Nr. 2015/2006

(2006. gada 19. decembris),

ar ko 2007. un 2008. gadam Kopienas zvejas kuģiem nosaka zvejas iespējas attiecībā uz konkrētiem dziļūdens zivju krājumiem

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 2371/2002 (2002. gada 20. decembris) par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (1) un jo īpaši tās 20. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 4. pantu ir jāpieņem vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu pieeju ūdeņiem un zivsaimniecības resursiem, kā arī ilgtspējīgas zvejas aktivitātes, ņemot vērā pieejamos zinātniskos ieteikumus.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. pantu Padomei ir pienākums noteikt zvejas iespējas zvejniecībai vai tās daļai un piešķirt šīs zvejas iespējas saskaņā ar izstrādātiem kritērijiem.

(3)

Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) jaunākie zinātniskie ieteikumi par noteiktiem dziļūdens zivju krājumiem liecina, ka šo krājumu zveja nenorit atbilstīgi ilgtspējīgas zvejas principiem un ka šo krājumu zvejas iespējas būtu jāsamazina, lai nodrošinātu to ilgtspējību.

(4)

Starptautiskā Jūras pētniecības padome arī iesaka, ka Atlantijas lielgalvja zvejas intensitāte ICES VII apgabalā ir pārāk liela. Zinātniskie dati papildus liecina par to, ka Atlantijas lielgalvja krājumi VI apgabalā ir ievērojami izsīkuši, un ir precizēti šīs sugas zivju neaizsargātie uzturēšanās apgabali. Tādēļ ir atbilstīgi aizliegt minētajos apgabalos Atlantijas lielgalvja zveju.

(5)

Lai nodrošinātu efektīvu kvotu pārvaldību, būtu jāparedz īpaši nosacījumi zvejas norisei.

(6)

Saskaņā ar 2. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 847/96 (1996. gada 6. maijs), ar ko ievieš papildu nosacījumus ikgadējai kopējās pieļaujamās nozvejas un kvotu pārvaldei (2), ir jānosaka, uz kuriem zivju krājumiem attiecas dažādie minētajā regulā paredzētie pasākumi.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi būtu jānosaka, norādot ICES zonas, kas noteiktas Padomes Regulā (EEK) Nr. 3880/91 (1991. gada 17. decembris) par to dalībvalstu nominālās nozvejas statistikas iesniegšanu, kuras zvejo Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā (3), un CECAF zonas (Austrumu Vidusatlantijas Zvejniecības komiteja), kā noteikts Padomes Regulā (EK) Nr. 2597/95 (1995. gada 23. oktobris) par to, kā dalībvalstis, kas zvejo apgabalos ārpus Ziemeļatlantijas, iesniedz nominālās nozvejas statistiku (4).

(8)

Zvejas iespējas būtu jāizmanto saskaņā ar attiecīgajiem Kopienas tiesību aktiem un jo īpaši ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 2807/83 (1983. gada 22. septembris), kas nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā reģistrēt informāciju par dalībvalstu veikto zivju nozveju (5), Komisijas Regulu (EEK) Nr. 1381/87 (1987. gada 20. maijs), kas nosaka sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz zvejas kuģu marķēšanu un dokumentāciju (6), Padomes Regulu (EEK) Nr. 2847/93 (1993. gada 12. oktobris), ar kuru izveido kontroles sistēmu, kas piemērojama kopējai zivsaimniecības politikai (7), Padomes Regulu (EK) Nr. 1627/94 (1994. gada 27. jūnijs), kas paredz vispārīgus noteikumus attiecībā uz īpašām zvejas atļaujām (8), Padomes Regulu (EK) Nr. 850/98 (1998. gada 30. marts) par zvejas resursu saglabāšanu, izmantojot tehniskos līdzekļus jūras organismu mazuļu aizsardzībai (9), Padomes Regulu (EK) Nr. 2347/2002 (2002. gada 16. decembris), ar ko ievieš īpašas pieejamības prasības un piemēro saistītos noteikumus zvejai dziļūdens krājumos (10), un Padomes Regulu (EK) Nr. 2187/2005 (2005. gada 21. decembris), ar ko nosaka tehniskus pasākumus zvejas resursu saglabāšanai Baltijas jūrā, Beltos un Zunda šaurumā un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1434/98, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 88/98 (11),

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Darbības joma

Ar šo regulu 2007. un 2008. gadam nosaka ikgadējās zvejas iespējas Kopienas ūdeņos un konkrētos ūdeņos ārpus Kopienas, kur ir vajadzīgi nozvejas ierobežojumi, attiecībā uz dziļūdens zivju sugu krājumiem un Kopienas zvejas kuģiem, un paredz īpašus nosacījumus, saskaņā ar kuriem zvejas iespējas var izmantot.

2. pants

Definīcijas

1.   Šajā regulā “dziļūdens zvejas atļauja” ir zvejas atļauja, kas minēta Regulas (EK) Nr. 2347/2002 3. pantā.

2.   ICES zonu un CECAF zonu definīcijas ir tās, kas noteiktas attiecīgi Regulā (EEK) Nr. 3880/91 un Regulā (EK) Nr. 2597/95.

3. pants

Zvejas iespēju noteikšana

Dziļūdens zivju sugu zvejas iespējas Kopienas kuģiem ir noteiktas pielikumā.

4. pants

Zvejas iespēju sadalījums dalībvalstu starpā

Zvejas iespēju sadalījums dalībvalstu starpā, kas paredzēts pielikumā, neskar:

a)

zvejas iespēju apmaiņu, kas veikta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. panta 5. punktu;

b)

zvejas iespēju pārdali, kas veikta saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2847/93 21. panta 4. punktu un 32. panta 2. punktu un Regulas (EK) Nr. 2371/2002 23. panta 4. punktu;

c)

papildu nozveju izkraušanas daudzumu, kas atļauts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu;

d)

daudzumus, kas paturēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu;

e)

atvilkumus, kas veikti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 5. pantu un Regulas (EK) Nr. 2371/2002 23. panta 4. punktu.

5. pants

Kvotu elastīgums

Piemērojot Regulu (EK) Nr. 847/96, visas šīs regulas pielikumā minētās kvotas uzskata par “analītiskajām” kvotām.

Tomēr šīm kvotām nepiemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktā paredzētos pasākumus.

6. pants

Nosacījumi nozvejas un piezvejas izkraušanai

To krājumu zivis, kuriem zvejas iespējas ir noteiktas ar šo regulu, drīkst atstāt uz klāja un izkraut krastā tikai tad, ja tās nozvejojuši tādas dalībvalsts kuģi, kuras kvota vēl nav pilnā mērā izmantota. Visus izkrautos lomus ieskaita kvotā.

Šā panta pirmo daļu nepiemēro lomiem, kas nozvejoti zinātnisku pētījumu nolūkā, kurus veic saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 850/98, un tos neieskaita kvotā.

7. pants

Atlantijas lielgalvis

1.   Atlantijas lielgalvja aizsardzības rajoni ir noteikti kā šādi jūras rajoni.

a)

Jūras rajons, ko ierobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādus punktus:

 

57° 00′ ziemeļu platuma, 11° 00′ rietumu garuma,

 

57° 00′ ziemeļu platuma, 8° 30′ rietumu garuma,

 

56° 23′ ziemeļu platuma, 8° 30′ rietumu garuma,

 

55° 00′ ziemeļu platuma, 9° 38′ rietumu garuma,

 

55° 00′ ziemeļu platuma, 11° 00′ rietumu garuma,

 

57° 00′ ziemeļu platuma, 11° 00′ rietumu garuma;

b)

jūras rajons, ko ierobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādus punktus:

 

55° 30′ ziemeļu platuma, 15° 49′ rietumu garuma,

 

53° 30′ ziemeļu platuma, 14° 11′ rietumu garuma,

 

50° 30′ ziemeļu platuma, 14° 11′ rietumu garuma,

 

50° 30′ ziemeļu platuma, 15° 49′ rietumu garuma;

c)

jūras rajons, ko ierobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādus punktus:

 

55° 00′ ziemeļu platuma, 13° 51′ rietumu garuma,

 

55° 00′ ziemeļu platuma, 10° 37′ rietumu garuma,

 

54° 15′ ziemeļu platuma, 10° 37′ rietumu garuma,

 

53° 30′ ziemeļu platuma, 11° 50′ rietumu garuma,

 

53° 30′ ziemeļu platuma, 13° 51′ rietumu garuma.

Minētās pozīcijas un attiecīgās loksodromas, kā arī kuģu atrašanās vietas mēra saskaņā ar WGS84 standartu.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka kuģus, kuriem ir dziļūdens zvejas atļauja, pienācīgi pārrauga zvejas pārraudzības centri (FMC), kuriem ir sistēma, lai noteiktu un reģistrētu kuģu iebraukšanu 1. punktā noteiktajos rajonos, to šķērsošanu un izbraukšanu no tiem.

3.   Kuģi, kam ir dziļūdens zvejas atļauja un kas ir iebraukuši 1. punktā noteiktajos rajonos, nepatur uz klāja un nepārkrauj nekādu Atlantijas lielgalvja daudzumu, kā arī neizkrauj nekādu Atlantijas lielgalvja daudzumu pēc tāda zvejas reisa, ja vien:

a)

visi uz klāja esošie zvejas rīki tranzīta laikā ir nostiprināti un noglabāti saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2847/93 20. panta 1. punkta izklāstītajiem nosacījumiem;

b)

vidējais ātrums tranzīta laikā nav mazāks par 8 mezgliem.

8. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2007. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 19. decembrī

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

J. KORKEAOJA


(1)  OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp.

(2)  OV L 115, 9.5.1996., 3. lpp.

(3)  OV L 365, 31.12.1991., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 448/2005 (OV L 74, 19.3.2005., 5. lpp.).

(4)  OV L 270, 13.11.1995., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.3).

(5)  OV L 276, 10.10.1983., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1804/2005 (OV L 290, 4.11.2005., 10. lpp.).

(6)  OV L 132, 21.5.1987., 9. lpp.

(7)  OV L 261, 20.10.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 768/2005 (OV L 128, 21.5.2005., 1. lpp.).

(8)  OV L 171, 6.7.1994., 7. lpp.

(9)  OV L 125, 27.4.1998., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2166/2005 (OV L 345, 28.12.2005., 5. lpp.).

(10)  OV L 351, 28.12.2002., 6. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2269/2004 (OV L 396, 31.12.2004., 1. lpp.).

(11)  OV L 349, 31.12.2005., 1. lpp.


PIELIKUMS

1.   DAĻA

Sugas un sugu grupas

Katrā zonā zivju krājumus norāda attiecīgo sugu latīņu nosaukumu alfabētiskā secībā. Tomēr dziļūdens haizivis norādītas saraksta sākumā. Šīs regulas piemērošanai turpmāk sniegta izplatītāko nosaukumu un latīņu nosaukumu atbilstības tabula.

Izplatītākais nosaukums

Zinātniskais nosaukums

Mataste

Aphanopus carbo

Beriksa

Beryx spp.

Brosme

Brosme brosme

Strupdeguna garaste

Coryphaenoides rupestris

Atlantijas lielgalvis

Hoplostethus atlanticus

Zilā jūras līdaka

Molva dypterigia

Diegspuru vēdzele

Phycis blennoides

Sarkanā zobaine

Pagellus bogaraveo

Ja izdara atsauci uz “dziļūdens haizivīm”, tā attiecas uz šādu sugu haizivīm: baltacu haizivs (Centroscymnus coelolepis), pelēkā īsspuru haizivs (Centrophorus squamosus), gardeguna spurainā haizivs (Deania calceus), melnā haizivs (Dalatias licha), lielā laternhaizivs (Etmopterus princeps), laternhaizivs (Etmopterus spinax), melnā suņhaizivs (Centroscyllium fabricii), īsspuru haizivs (Centrophorus granulosus), melnpurna dzeloņu haizivs (Galeus melastomus), peļu kaķu haizivs (Galeus murinus), Islandes kaķu haizivs (Apristuris spp.).

2.   DAĻA

Ikgadējās zvejas iespējas, kas piemērojamas Kopienas kuģiem rajonos, kur ir nozvejas ierobežojumi, sadalījumā pa sugām un rajoniem (dzīvsvara tonnās)

Visas norādes ir uz ICES apakšapgabaliem, ja vien nav norādīts citādi

Suga

:

Dziļjūras haizivis

Zona

:

V, VI, VII, VIII, IX (Kopienas ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā)

Gads

2007 (1)

2008 (1)

 

Vācija

59

39

 

Spānija

280

187

 

Igaunija

4

2

 

Francija

1 014

676

 

Īrija

164

109

 

Lietuva

4

2

 

Polija

4

2

 

Portugāle

381

254

 

Apvienotā Karaliste

562

375

 

EK

2 472

1 646

 


Suga

:

Dziļjūras haizivis

Zona

:

X (Kopienas ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā)

Gads

2007

2008

 

Portugāle

20

20

 

EK

20

20

 


Suga

:

Dziļūdens haizivis, Deania histricosa un Deania profondorum

Zona

:

XII (Kopienas ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā)

Gads

2007

2008

 

Spānija

69

34

 

Francija

22

11

 

Īrija

4

2

 

Apvienotā Karaliste

4

2

 

EK

99

49

 


Suga

:

Mataste

Aphanopus carbo

Zona

:

I, II, III, IV (Kopienas ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā)

Gads

2007

2008

 

Vācija

5

5

 

Francija

5

5

 

Apvienotā Karaliste

5

5

 

EK

15

15

 


Suga

:

Mataste

Aphanopus carbo

Zona

:

V, VI, VII, XII (Kopienas ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā)

Gads

2007

2008

 

Vācija

35

35

 

Spānija

173

173

 

Igaunija

17

17

 

Francija

2 433

2 433

 

Īrija

87

87

 

Latvija

113

113

 

Lietuva

1

1

 

Polija

1

1

 

Apvienotā Karaliste

173

173

 

Citas (2)

9

9

 

EK

3 042

3 042

 


Suga

:

Mataste

Aphanopus carbo

Zona

:

VIII, IX, X (Kopienas ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā)

Gads

2007

2008

 

Spānija

13

13

 

Francija

31

31

 

Portugāle

3 956

3 956

 

EK

4 000

4 000

 


Suga

:

Mataste

Aphanopus carbo

Zona

:

CECAF 34.1.2. (Kopienas ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā)

Gads

2007

2008

 

Portugāle

4 285

4 285

 

EK

4 285

4 285

 


Suga

:

Beriksa

Beryx spp.

Zona

:

I, II, III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X, XII, XIV (Kopienas ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā)

Gads

2007

2008

 

Spānija

74

74

 

Francija

20

20

 

Īrija

10

10

 

Portugāle

214

214

 

Apvienotā Karaliste

10

10

 

EK

328

328

 


Suga

:

Strupdeguna garaste

Coryphaenoides rupestris

Zona

:

I, II, IV, Va (Kopienas ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā)

Gads

2007

2008

 

Dānija

2

2

 

Vācija

2

2

 

Francija

14

14

 

Apvienotā Karaliste

2

2

 

EK

20

20

 


Suga

:

Strupdeguna garaste

Coryphaenoides rupestris

Zona

:

IIIa un IIIbcd (Kopienas ūdeņi)

Gads

2007

2008

 

Dānija

1 003

946

 

Vācija

6

5

 

Zviedrija

52

49

 

EK

1 060

1 000

 


Suga

:

Strupdeguna garaste

Coryphaenoides rupestris

Zona

:

Vb, VI, VII (Kopienas ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā)

Gads

2007

2008

 

Vācija

9

9

 

Igaunija

67

67

 

Spānija

74

74

 

Francija

3 789

3 789

 

Īrija

299

299

 

Lietuva

87

87

 

Polija

44

44

 

Apvienotā Karaliste

222

222

 

Citas (3)

9

9

 

EK

4 600

4 600

 


Suga

:

Strupdeguna garaste

Coryphaenoides rupestris

Zona

:

VIII, IX, X, XII, XIV (Kopienas ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā) un V (Grenlandes ūdeņi)

Gads

2007

2008

 

Vācija

40

40

 

Spānija

4 391

4 391

 

Francija

202

202

 

Īrija

9

9

 

Apvienotā Karaliste

18

18

 

Latvija

71

71

 

Lietuva

9

9

 

Polija

1 374

1 374

 

EK

6 114

6 114

 


Suga

:

Atlantijas lielgalvis

Hoplostethus atlanticus

Zona

:

VI (Kopienas ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā)

Gads

2007

2008

 

Spānija

6

4

 

Francija

33

22

 

Īrija

6

4

 

Apvienotā Karaliste

6

4

 

EK

51

34

 


Suga

:

Atlantijas lielgalvis

Hoplostethus atlanticus

Zona

:

VII (Kopienas ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā)

Gads

2007

2008

 

Spānija

1

1

 

Francija

147

98

 

Īrija

43

29

 

Apvienotā Karaliste

1

1

 

Citas (4)

1

1

 

EK

193

130

 


Suga

:

Atlantijas lielgalvis

Hoplostethus atlanticus

Zona

:

I, II, III, IV, V, VIII, IX, X, XI, XII, XIV (Kopienas ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā)

Gads

2007

2008

 

Spānija

4

3

 

Francija

23

15

 

Īrija

6

4

 

Portugāle

7

5

 

Apvienotā Karaliste

4

3

 

EK

44

30

 


Suga

:

Zilā jūras līdaka

Molva dypterygia

Zona

:

II, IV, V (Kopienas ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā)

Gads

2007

2008

 

Dānija

7

6

 

Vācija

7

6

 

Francija

42

34

 

Īrija

7

6

 

Apvienotā Karaliste

25

20

 

Citas (5)

7

6

 

EK

95

78

 


Suga

:

Zilā jūras līdaka

Molva dypterygia

Zona

:

III (Kopienas ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā)

Gads

2007

2008

 

Dānija

8

6

 

Vācija

4

3

 

Zviedrija

8

6

 

EK

20

15

 


Suga

:

Zilā jūras līdaka

Molva dypterygia

Zona

:

VI, VII(2) (Kopienas ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā) (7)

Gads

2007

2008

 

Vācija

26

21

 

Igaunija

4

3

 

Spānija

83

67

 

Francija

1 897

1 518

 

Īrija

7

6

 

Lietuva

2

1

 

Polija

1

1

 

Apvienotā Karaliste

482

386

 

Citas (6)

7

6

 

EK

2 510

2 009

 


Suga

:

Sarkanā zobaine

Pagellus bogaraveo

Zona

:

VI, VII, VIII (Kopienas ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā)

Gads

2007

2008

 

Spānija

238

238

 

Francija

12

12

 

Īrija

9

9

 

Apvienotā Karaliste

30

30

 

Citas (8)

9

9

 

EK

298

298

 


Suga

:

Sarkanā zobaine

Pagellus bogaraveo

Zona

:

IX (Kopienas ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā)

Gads

2007

2008

 

Spānija

850

850

 

Portugāle

230

230

 

EK

1 080

1 080

 


Suga

:

Sarkanā zobaine

Pagellus bogaraveo

Zona

:

X (Kopienas ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā)

Gads

2007

2008

 

Spānija

10

10

 

Portugāle

1 116

1 116

 

Apvienotā Karaliste

10

10

 

EK

1 136

1 136

 


Suga

:

Diegspuru vēdzele

Phycis blennoides

Zona

:

I, II, III, IV (Kopienas ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā)

Gads

2007

2008

 

Vācija

10

10

 

Francija

10

10

 

Apvienotā Karaliste

16

16

 

EK

36

36

 


Suga

:

Diegspuru vēdzele

Phycis blennoides

Zona

:

V, VI, VII (Kopienas ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā)

Gads

2007

2008

 

Vācija

10

10

 

Spānija

588

588

 

Francija

356

356

 

Īrija

260

260

 

Apvienotā Karaliste

814

814

 

EK

2 028

2 028

 


Suga

:

Diegspuru vēdzele

Phycis blennoides

Zona

:

VIII, IX (Kopienas ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā)

Gads

2007

2008

 

Spānija

242

242

 

Francija

15

15

 

Portugāle

10

10

 

EK

267

267

 


Suga

:

Diegspuru vēdzele

Phycis blennoides

Zona

:

X, XII (Kopienas ūdeņi un ūdeņi, kas nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā)

Gads

2007

2008

 

Francija

10

10

 

Portugāle

43

43

 

Apvienotā Karaliste

10

10

 

EK

63

63

 


(1)  Tikai attiecībā uz piezveju. Nav atļauta speckializētā dziļjūras haizivju zveja.

(2)  Tikai attiecībā uz piezveju. Saskaņā ar šo kvotu nav atļauta specializētā zveja.

(3)  Tikai attiecībā uz piezveju. Saskaņā ar šo kvotu nav atļauta specializētā zveja.

(4)  Tikai attiecībā uz piezveju. Saskaņā ar šo kvotu nav atļauta specializētā zveja.

(5)  Tikai attiecībā uz piezveju. Saskaņā ar šo kvotu nav atļauta specializētā zveja.

(6)  Tikai attiecībā uz piezveju. Saskaņā ar šo kvotu nav atļauta specializētā zveja.

(7)  Dalībvalstis nodrošina, ka zilās jūras līdakas zveja tiek zinātniski pārraudzīta, jo īpaši to zvejas kuģu zvejas darbības, kas 2005. gadā izkrāva vairāk par 30 tonnām zilās jūras līdaku. Šādi kuģi sniedz iepriekšēju paziņojumu par izkraušanu un neizkrauj vairāk par 25 tonnām zilo jūras līdaku pēc katra zvejas reisa.

(8)  Tikai attiecībā uz piezveju. Saskaņā ar šo kvotu nav atļauta specializētā zveja.


29.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 384/38


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 2016/2006

(2006. gada 19. decembris),

ar ko pielāgo dažas regulas par vīna tirgus kopīgo organizāciju sakarā ar Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos Eiropas Savienībai

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Bulgārijas un Rumānijas Pievienošanās līgumu un jo īpaši tā 4. panta 3. punktu,

ņemot vērā Bulgārijas un Rumānijas Pievienošanās aktu un jo īpaši tā 56. pantu,

tā kā:

(1)

Lai veiktu nepieciešamos pielāgojumus sakarā ar Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos Eiropas Savienībai, ir jāveic atsevišķi tehniski grozījumi dažās Komisijas Regulās par vīna tirgus kopīgo organizāciju.

(2)

Komisijas 1985. gada 10. jūlija Regulas (EEK) Nr. 1907/85 par sarakstu, kur uzskaitītas vīnogu šķirnes un reģioni, kuru vīnu Kopienā var ievest dzirkstošo vīnu ražošanai (1), 1. pantā ietvertas atsauces uz Rumāniju. Šīs atsauces ir jāsvītro.

(3)

Ar 52. panta 1. punktu Komisijas 2000. gada 25. jūlija Regulā (EK) Nr. 1623/2000, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Regulas (EK) Nr. 1493/1999 par vīna tirgus kopīgo organizāciju ieviešanai, attiecībā uz tirgus mehānismiem (2), paredz pārskata periodus ražotājās dalībvalstīs. Ir jānosaka pārskata periods Rumānijai.

(4)

Atsevišķi ieraksti visās dalībvalstu valodās ir ietverti 2. panta 1. punktā un 11. pantā Komisijas 2001. gada 24. aprīļa Regulā (EK) Nr. 883/2001, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1493/1999 ieviešanai attiecībā uz vīnu nozares produktu tirdzniecību ar trešām valstīm (3). Šajās tiesību akta teksta daļās jāietver ieraksti arī bulgāru un rumāņu valodās.

(5)

Regulas (EK) Nr. 883/2001 33. pantā ietverta atsauce uz Rumāniju kā uz trešo valsti. Šī atsauce ir jāsvītro.

(6)

Atsevišķi ieraksti visās dalībvalstu valodās ir ietverti 8. panta 2. punktā Komisijas 2001. gada 24. aprīļa Regulā (EK) Nr. 884/2001, ar ko nosaka sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus attiecībā uz vīna produktu pārvadājumu pavaddokumentiem un vīna nozarē veicamo uzskaites reģistrāciju (4). Šajās tiesību akta teksta daļās jāietver ieraksti arī bulgāru un rumāņu valodās.

(7)

Atsevišķi ieraksti visās dalībvalstu valodās ir ietverti 16. panta 1. punktā Komisijas 2002. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 753/2002, ar ko paredz konkrētus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1493/1999 piemērošanai attiecībā uz konkrētu vīnu nozares produktu aprakstu, apzīmējumu, noformējumu un aizsardzību (5). Šajās tiesību akta teksta daļās jāietver ieraksti arī bulgāru un rumāņu valodās.

(8)

Regulas (EK) Nr. 753/2002 VIII pielikumā ietverta atsauce uz Bulgāriju un Rumāniju kā uz trešām valstīm. Šī atsauce ir jāsvītro.

(9)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Regulas (EEK) Nr. 1907/85, (EK) Nr. 1623/2000, (EK) Nr. 883/2001, (EK) Nr. 884/2001 un (EK) Nr. 753/2002,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Svītro Regulas (EEK) Nr. 1907/85 1. pantu.

2. pants

Regulas (EK) Nr. 1623/200052. panta 1. punkta trešajā daļā pievieno šādu ievilkumu:

“—

1999/2000 līdz 2004/2005 Rumānijā”.

3. pants

Regulu (EK) Nr. 883/2001 groza šādi:

1)

Regulas 2. panta 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Importa licenču un eksporta licenču 20. ailē ieraksta vienu no I pielikumā minētajiem ierakstiem:”

2)

Regulas 5. panta pirmajā daļā atsauci uz I pielikumu numurē kā Ia pielikums.

3)

Regulas 11. panta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Licenču 22. ailē izdara vismaz vienu no IVa pielikumā minētajiem ierakstiem:”

4)

Regulas 33. pantu groza šādi:

a)

1. daļas c) punktu svītro.

b)

2. daļas ievaddaļu aizstāj ar šādu:

“Lai piemērotu 1. punkta b) un d) apakšpunktus, izcelsmes valsts oficiālā aģentūra, kas ir pilnvarota sastādīt šajā Regulā minēto dokumentu V I 1, tā 15. ailē ieraksta:”

5)

Pielikumus groza saskaņā ar šīs regulas I pielikumu.

4. pants

Regulu (EK) Nr. 884/2001 groza šādi:

1)

Regulas 8. panta 2. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Muitas punkts izvešanas vietā no Kopienas muitas teritorijas uz minētā dokumenta abiem eksemplāriem izdara vienu no V pielikumā uzskatītajiem ierakstiem un apzīmogo dokumentu kā autentisku, un nodod apzīmogotos eksemplārus ar šo formulējumu eksportētājam vai viņa pārstāvim. Pēdējais nodrošina, ka vienu eksemplāru pievieno eksportējamā produkta pārvadājumam.”

2)

Šīs regulas II pielikuma tekstu pievieno kā V pielikumu.

5. pants

Regulu (EK) Nr. 753/2002 groza šādi:

1)

Ar šādu tekstu aizstāj 16. panta 1. punktu:

“1.   Saistībā ar Regulas (EK) Nr. 1493/1999 VII pielikuma B daļas 1. punkta a) apakšpunkta otro ievilkumu šādus apzīmējumus drīkst lietot tikai uz galda vīnu, galda vīnu ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi un noteiktā apvidū ražotu kvalitatīvu vīnu etiķetēm, izņemot noteiktā apvidū ražotus kvalitatīvus deserta vīnus un noteiktā apvidū ražotus kvalitatīvus pusdzirkstošus vīnus, uz ko attiecas 39. panta 1. punkta b) apakšpunkts:

a)

“сухо”, “seco”, “suché”, “tør”, “trocken”, “kuiv”, “ξηρός”, “dry”, “sec”, “secco”, “asciutto”, “sausais”, “sausas”, “száraz”, “droog”, “wytrawne”, “seco”, “sec”, “suho”, “kuiva” vai “torrt”, ar nosacījumu, ka attiecīgā vīna atlieku cukura saturs nepārsniedz

i)

4 gramus litrā vai

ii)

9 gramus litrā ar noteikumu, ka kopējais skābums, kas izteikts vīnskābes gramos uz litru, ir ne vairāk kā 2 gramus mazāks par atlieku cukura saturu;

b)

“полусухо”, “semiseco”, “polosuché”, “halvtør”, “halbtrocken”, “poolkuiv”, “ημίξηρος”, “medium dry”, “demi-sec”, “abboccato”, “pussausais”, “pusiau sausas”, “félszáraz”, “halfdroog”, “półwytrawne”, “meio seco”, “adamado”, “demisec”, “polsuho”, “puolikuiva” vai “halvtorrt”, ar nosacījumu, ka attiecīgā vīna atlieku cukura saturs pārsniedz a) apakšpunktā noteikto maksimālo daudzumu, bet nepārsniedz

i)

12 gramus litrā vai

ii)

18 gramus litrā, ja dalībvalsts saskaņā ar 2. punktu ir noteikusi minimālo kopējo skābumu;

c)

“полусладко”, “semidulce”, “polosladké”, “halvsød”, “lieblich”, “poolmagus”, “ημίγλυκος”, “medium”, “medium sweet”, “moelleux”, “amabile”, “pussaldais”, “pusiau saldus”, “félédes”, “halfzoet”, “półsłodkie”, “meio doce”, “demidulce”, “polsladko”, “puolimakea” vai “halvsött” ar nosacījumu, ka attiecīgā vīna atlieku cukurs pārsniedz b) apakšpunktā noteikto maksimālo daudzumu, bet nepārsniedz 45 gramus litrā;

d)

“сладко”, “dulce”, “sladké”, “sød”, “süss”, “magus”, “γλυκός”, “sweet”, “doux”, “dolce”, “saldais”, “saldus”, “édes”, “ħelu”, “zoet”, “słodkie”, “doce”, “dulce”, “sladko”, “makea” vai “sött” ar nosacījumu, ka attiecīgā vīna atlieku cukura saturs ir vismaz 45 grami litrā.”

2)

VIII pielikumā svītro 1. un 6. punktu.

6. pants

Ja stājas spēkā Bulgārijas un Rumānijas Pievienošanās līgums, šī regula stājas spēkā minētā līguma spēkā stāšanās dienā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 19. decembrī

Komisijas vārdā

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 179, 11.7.1985., 21. lpp. Regulā grozīta ar 2003. gada Pievienošanās aktu.

(2)  OV L 194, 31.7.2000., 45. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1221/2006 (OV L 221, 12.8.2006., 3. lpp.).

(3)  OV L 128, 10.5.2001., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2079/2005 (OV L 333, 20.12.2005., 6. lpp.).

(4)  OV L 128, 10.5.2001., 32. lpp. Regula grozīta ar Regulu (EK) Nr. 1507/2006 (OV L 280, 12.10.2006., 9. lpp.).

(5)  OV L 118, 4.5.2002., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1507/2006.


I PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 883/2001 pielikumus groza šādi.

(1)

Pašreizējo I pielikuma tekstu numurē kā “Ia PIELIKUMS” un pirms tā iekļauj šādu tekstu:

“I PIELIKUMS

Norādes, kas minētas 2. panta 1. punkta otrajā daļā:

:

Bulgāru valodā

:

Oтклонение от 0,4 об. %

:

Spāņu valodā

:

Tolerancia de 0,4 % vol.

:

Čehu valodā

:

Přípustná odchylka 0,4 % obj.

:

Dāņu valodā

:

Tolerance 0,4 % vol.

:

Vācu valodā

:

Toleranz 0,4 % vol.

:

Igauņu valodā

:

Lubatud 0,4 mahuprotsendi suurune hälve

:

Grieķu valodā

:

Ανοχή 0,4 % vol.

:

Angļu valodā

:

Tolerance of 0,4 % vol.

:

Franču valodā

:

Tolérance de 0,4 % vol.

:

Itāliešu valodā

:

Tolleranza di 0,4 % vol.

:

Latviešu valodā

:

0,4 tilp. % pielaide

:

Lietuviešu valodā

:

Leistinas nukrypimas 0,4 tūrio %

:

Ungāru valodā

:

0,4 térfogat-százalékos tűrés

:

Maltiešu valodā

:

Varjazzjoni massima ta’ 0,4 % vol.

:

Holandiešu valodā

:

Tolerantie van 0,4 % vol.

:

Poļu valodā

:

Tolerancja 0,4 % obj.

:

Portugāļu valodā

:

Tolerância de 0,4 % vol.

:

Rumāņu valodā

:

Toleranță de 0,4 % vol.

:

Slovāku valodā

:

Prípustná odchýlka 0,4 % obj.

:

Slovēņu valodā

:

Odstopanje 0,4 vol. %

:

Somu valodā

:

Sallittu poikkeama 0,4 til - %

:

Zviedru valodā

:

Tolerans 0,4 vol. %”

(2)

Aiz IV pielikuma pievieno šādu jaunu IVa pielikumu.

“IVa PIELIKUMS

Norādes, kas minētas 11. panta otrajā daļā:

:

Bulgāru valodā

:

Възстановяване, валидно за не повече от … (количество, за което е издаден лицензът)

:

Spāņu valodā

:

Restitución válida para … (cantidad por la que se haya expedido el certificado) como máximo

:

Čehu valodā

:

Náhrada platná nejvýše pro … (množství, na něž byla vydána licence)

:

Dāņu valodā

:

Restitutionen omfatter hoejst … (den maengde, licensen er udstedt for)

:

Vācu valodā

:

Erstattung gültig für höchstens … (Menge, für die die Lizenz erteilt wurde)

:

Igauņu valodā

:

Toetus ei kehti rohkem kui … (kogus, millele litsents on väljastatud)

:

Grieķu valodā

:

Επιστροφή που ισχύει για … (ποσότητα για την οποία εκδίδεται το πιστοποιητικό) κατ' ανώτατο όριο

:

Angļu valodā

:

Refund valid for not more than … (quantity for which licence is issued)

:

Franču valodā

:

Restitution valable pour … (quantité pour laquelle le certificat est délivré) au maximum

:

Itāliešu valodā

:

Restituzione valida al massimo per … (quantitativo per il quale è rilasciato il titolo)

:

Latviešu valodā

:

Atmaksa ir spēkā par ne vairāk kā … (daudzums, par ko izdota licence)

:

Lietuviešu valodā

:

Grąžinamoji išmoka mokama ne daugiau kaip už … (nurodomas kiekis, kuriam išduota licencija)

:

Ungāru valodā

:

Legfeljebb …-re (az a mennyiség, amelyre az engedélyt kiadták) érvényes visszatérítés

:

Maltiešu valodā

:

Valur mrodd lura ta’ mhux aktar minn … (ammont maħrug fil. licenzja)

:

Holandiešu valodā

:

Restitutie voor ten hoogste … (hoeveelheid waarvoor het certificaat is afgegeven)

:

Poļu valodā

:

Refundacji udziela się na nie więcej niż … (ilość, na którą wydano licencję)

:

Portugāļu valodā

:

Restituição válida para … (quantidade em relação à qual é emitido o certificado), no máximo

:

Rumāņu valodā

:

Restituție valabilă pentru maxim … (cantitatea pentru care este eliberată licența)

:

Slovāku valodā

:

Náhrada platná pre nie viac ako … (množstvo, na ktoré je licencia vydaná)

:

Slovēņu valodā

:

Nadomestilo velja za največ … (količina, za katero je izdano dovoljenje)

:

Somu valodā

:

Vientituki voimassa enintään … (määrä, jolle todistus on annettu) osalta

:

Zviedru valodā

:

Bidrag som gäller för högst … (kvantitet för vilken licensen skall utfärdas).”


II PIELIKUMS

“V PIELIKUMS

Norādes, kas minētas 8. panta 2. punkta otrajā daļā:

:

Bulgāru valodā

:

И3HECEHO

:

Spāņu valodā

:

EXPORTADO

:

Čehu valodā

:

VYVEZENO

:

Dāņu valodā

:

UDFØRSEL

:

Vācu valodā

:

AUSGEFÜHRT

:

Igauņu valodā

:

EKSPORDITUD

:

Grieķu valodā

:

ΕΞΑΧΘΕΝ

:

Angļu valodā

:

EXPORTED

:

Franču valodā

:

EXPORTÉ

:

Itāliešu valodā

:

ESPORTATO

:

Latviešu valodā

:

EKSPORTĒTS

:

Lietuviešu valodā

:

EKSPORTUOTA

:

Ungāru valodā

:

EXPORTÁLVA

:

Maltiešu valodā

:

ESPORTAT

:

Holandiešu valodā

:

UITGEVOERD

:

Poļu valodā

:

WYWIEZIONO

:

Portugāļu valodā

:

EXPORTADO

:

Rumāņu valodā

:

EXPORTAT

:

Slovāku valodā

:

VYVEZENÉ

:

Slovēņu valodā

:

IZVOŽENO

:

Somu valodā

:

VIETY

:

Zviedru valodā

:

EXPORTERAD”


29.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 384/44


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 2017/2006

(2006. gada 20. decembris),

ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 51/2006 attiecībā uz nozvejas limitiem, kurus piemēro Esmarka mencas krājumam ICES zonā IIa (EK ūdeņi), IIIa un IV (EK ūdeņi)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2005. gada 22. decembra Regulu (EK) Nr. 51/2006, ar ko 2006. gadam nosaka zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām, kuri piemērojami Kopienas ūdeņos un – attiecībā uz Kopienas kuģiem – ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas ierobežojumi (1), un jo īpaši tās 5. panta 7. punktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 51/2006 5. panta 7. punktu Komisija var pārskatīt nozvejas limitus, kurus piemēro Esmarka (Norvēģijas) mencas krājumam ICES zonā IIa (EK ūdeņi), IIIa un IV (EK ūdeņi), ņemot vērā zinātniskos datus, kas savākti 2006. gada pirmajā pusē.

(2)

Atbilstīgi jauniem zinātniskiem atzinumiem, kurus sniegušas Starptautiskā Jūras pētniecības padome (ICES) un Zivsaimniecības zinātniskā, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK), Komisijas Regulā (EK) Nr. 1259/2006 (2), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 51/2006, noteica jaunus limitus zvejai no Esmarka mencas krājuma ICES zonā IIa (EK ūdeņi), IIIa un IV (EK ūdeņi).

(3)

Esmarka mencas krājums Ziemeļjūrā ir kopīgs Norvēģijai un Kopienai, taču patlaban netiek kopīgi pārvaldīts.

(4)

Pēc Regulas (EK) Nr. 1259/2006 pieņemšanas Kopiena un Norvēģija apspriedās par minētā krājuma savstarpēju sadalījumu 2006. gadā, bet vienošanos nepanāca.

(5)

Ievērojot to, ka Norvēģija un Kopiena nav noteikušas minētā krājuma savstarpējo sadalījumu un ka Norvēģijai jābūt iespējamam nozvejot daļu no kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN), kuru ieteikušas ICES un ZZTEK, Komisijai jāparedz autonoms Kopienas nozvejas limits, kas ir mazāks nekā ieteicamā KPN.

(6)

Kopienas autonomais nozvejas limits jānosaka 75 % apmērā no ieteicamās KPN. Šis procentuālais daudzums atbilst Kopienas daļai kopējā nozvejā, kas no minētā krājuma veikta iepriekšējos piecos gados, un aptuvenajam krājuma sadalījumam pa zvejas zonām, kurš aprēķināts, pamatojoties uz pēdējo gadu apsekojumu datiem. Tomēr šādai pieejai nav jāierobežo Kopienas nostāja turpmākajās sarunās ar Norvēģiju par krājumu sadalījumu.

(7)

Tāpēc ir attiecīgi jāgroza Regulas (EK) Nr. 51/2006 IA pielikums.

(8)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Zvejniecības un akvakultūras komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 51/2006 IA pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 20. decembrī

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Joe BORG


(1)  OV L 16, 20.1.2006., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1782/2006 (OV L 345, 8.12.2006., 10. lpp.).

(2)  OV L 229, 23.8.2006., 3. lpp.


PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 51/2006 IA pielikumu groza šādi.

Ierakstu par Esmarka mencas krājumu zonā IIa (EK ūdeņi), IIIa un IV (EK ūdeņi) aizstāj ar šādu ierakstu.

“Suga

:

Esmarka (Norvēģijas) menca

Trisopterus esmarki

Zona

:

IIa (EK ūdeņi), IIIa un IV (EK ūdeņi)

NOP/2A3A4.

Dānija

70 185

Analītiskā KPN.

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.

Vācija

13

Nīderlande

52

EK

70 250

Norvēģija

1 000 (1)

KPN

Nepiemēro


(1)  Šo kvotu drīkst izmantot VIa rajonā uz ziemeļiem no 56° 30′ N.”


29.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 384/46


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 2018/2006

(2006. gada 20. decembris),

ar ko nosaka pārejas posma pasākumus attiecībā uz piena un piena produktu ievešanas atļaujām saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2535/2001 sakarā ar Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos Eiropas Savienībai

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Bulgārijas un Rumānijas Pievienošanās līgumu un jo īpaši tā 4. panta 3. punktu,

ņemot vērā Bulgārijas un Rumānijas Pievienošanās aktu un jo īpaši tā 41. pantu,

tā kā:

(1)

Komisijas 2001. gada 14. decembra Regulas (EK) Nr. 2535/2001, ar ko nosaka sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 1255/1999 attiecībā uz piena un piena produktu importa režīmu un tarifu kvotu atvēršanu (1), 2. sadaļas I nodaļas 2. iedaļā paredzēti īpaši noteikumi ievešanas atļauju pieteikumu iesniedzēju apstiprināšanai. Lai Bulgārijas un Rumānijas (turpmāk – “jauno dalībvalstu”) uzņēmēji varētu izmantot ievešanas atļaujas no dienas, kad minētās valstis pievienojas Eiropas Savienībai, ir jānosaka pārejas posma pasākumi.

(2)

Uz laiku no 2007. gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam jauno dalībvalstu uzņēmējiem bez iepriekšēja apstiprinājuma jādod iespēja pieteikties ievešanas atļaujām atbilstīgi tarifu kvotām, kā minēts Regulas (EK) Nr. 2535/2001 pielikumos.

(3)

Tiem jāpierāda savs statuss un regulāra darbība kā tirgotājiem. Kas attiecas uz prasību par tirdzniecības darbības pierādījumu, jauno dalībvalstu pieteikumu iesniedzējiem jādod iespēja 2006. gada vietā kā tirdzniecības darbības atsauces gadu izraudzīties 2005. gadu, ja tie var pierādīt, ka 2006. gadā tie nevarēja importēt vai eksportēt prasītos piena produktu daudzumus ārkārtēju apstākļu rezultātā.

(4)

Jauno dalībvalstu iestādēm līdz 2007. gada 20. janvārim jānosūta Komisijai saraksts, iekļaujot tajā visus atbilstīgos uzņēmējus. Lai atvieglotu katra pieteikuma iesniedzēja identificēšanu un lai veicinātu atļauju nosūtīšanu, ir jāprecizē informācija, kas nosūtāma par katru uzņēmēju. Turklāt attiecīgajiem jauno dalībvalstu uzņēmējiem jāļauj ievešanas atļaujas nodot citiem.

(5)

Tādēļ jāparedz konkrētas atkāpes no Regulas (EK) Nr. 2535/2001.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Piena un piena produktu pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 2535/2001 2. sadaļas I nodaļas 2. iedaļas, Bulgārijā un Rumānijā (turpmāk – “jaunās dalībvalstis”) reģistrēti uzņēmēji var pieteikties ievešanas atļauju saņemšanai attiecībā uz kvotām par laikposmu no 2007. gada 1. janvāra līdz 2007. gada 30. jūnijam, iepriekš nesaņemot apstiprinājumu no tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā tie ir reģistrēti.

2. pants

1.   Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 2535/2001 11. panta, jaunajās dalībvalstīs reģistrēti uzņēmēji var pieteikties ievešanas atļauju saņemšanai attiecībā uz šīs regulas 1. pantā minētajām kvotām tikai tajā dalībvalstī, kurā tie ir reģistrēti.

2.   Pieteikumus atļauju saņemšanai pieņem tikai tad, ja pieteikuma iesniedzējs pievieno šādus dokumentus:

a)

pierādījumu par to, ka 2006. gadā pieteikuma iesniedzējs vismaz četros atsevišķos darījumos ir importējis vai eksportējis vismaz 25 tonnas piena produktu, uz kuriem attiecas kombinētās nomenklatūras 04. nodaļa;

b)

visus dokumentus un informāciju, kas pienācīgi pamato pieteikuma iesniedzēja identitāti un statusu, jo īpaši:

i)

dokumentus, kas attiecas uz uzņēmuma grāmatvedību vai nodokļu režīmu un kas sagatavoti saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem,

ii)

PVN numuru, ja to paredz attiecīgās valsts tiesību akti, un

iii)

reģistrāciju komercreģistrā, ja to paredz attiecīgās valsts tiesību akti.

3.   Otrā punkta a) apakšpunktā atskaites gads ir 2005. gads, ja attiecīgais importētājs var pierādīt, ka 2006. gadā tas nevarēja importēt vai eksportēt prasītos piena produktu daudzumus ārkārtēju apstākļu rezultātā.

4.   Piemērojot šo pantu, ievešanas pārstrādei un izvešanas pārstrādei darījumus neuzskata par importu un eksportu.

3. pants

1.   Jauno dalībvalstu kompetentās iestādes līdz 2007. gada 20. janvārim nosūta Komisijai to uzņēmēju sarakstus, kuri ir pieteikušies ievešanas atļauju saņemšanai attiecībā uz kvotām, kas aptver laika posmu no 2007. gada 1. janvāra līdz 2007. gada 30. jūnijam, saskaņā ar 1. pantu un atbilstīgi 2. pantā izklāstītajiem nosacījumiem. Minētos sarakstus izveido saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2535/2001 XIV pielikumā sniegto paraugu, izņemot apstiprinājuma numuru.

2.   Komisija šos sarakstus nosūta pārējo dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

4. pants

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 2535/2001 16. panta 4. punkta, ievešanas atļaujas, ko izdod attiecībā uz kvotām, kas aptver laika posmu no 2007. gada 1. janvāra līdz 2007. gada 30. jūnijam, var nodot tikai tām fiziskām vai juridiskām personām, kuras apstiprinātas saskaņā ar minētās regulas 2. iedaļu, un tām fiziskām vai juridiskām personām, kuras iekļautas šīs regulas 3. pantā minētajos sarakstos.

5. pants

Šī regula stājas spēkā saskaņā ar Bulgārijas un Rumānijas Pievienošanās līgumu un tā spēkā stāšanās dienā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 20. decembrí

Komisijas vārdā

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 341, 22.12.2001., 29. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 926/2006 (OV L 170, 23.6.2006., 8. lpp.).


29.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 384/48


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 2019/2006

(2006. gada 21. decembris),

ar ko groza Regulas (EK) Nr. 2058/96, (EK) Nr. 327/98 un (EK) Nr. 955/2005 par importa rīsa tarifa kvotu atvēršanu un pārvaldi

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1996. gada 18. jūnija Regulu (EK) Nr. 1095/96 par koncesiju īstenošanu, kas iekļautas sarakstā CXL, kas izveidots GATT XXIV.6 sarunu nobeigumā (1), un jo īpaši tās 1. pantu,

ņemot vērā Padomes 1996. gada 13. maija Lēmumu 96/317/EK par secinājumiem, kas pieņemti pēc apspriešanās ar Taizemi, kura tika rīkota atbilstīgi VVTT XXIII pantam (2), un jo īpaši tā 3. pantu,

ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1785/2003 par rīsu tirgus kopīgo organizāciju (3), un jo īpaši tās 10. panta 2. punktu un 13. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas 2006. gada 31. augusta Regula (EK) Nr. 1301/2006, ar ko nosaka kopīgus noteikumus lauksaimniecības produktu importa tarifu kvotu administrēšanai, izmantojot ievešanas atļauju sistēmu (4), attiecas uz ievešanas atļaujām par tarifu kvotu periodiem, kuri sākas 2007. gada 1. janvārī.

(2)

Ar Regulu (EK) Nr. 1301/2006 jo īpaši tika pieņemti noteikumi attiecībā uz ievešanas atļauju pieteikumiem, pieteikumu iesniedzēju statusu un atļauju izsniegšanu. Ar minēto regulu atļauju derīguma termiņš ir ierobežots līdz tarifu kvotas perioda pēdējai dienai un to piemēro, neskarot nozaru regulās noteiktos papildu nosacījumus vai atkāpes.

(3)

Komisijas 1996. gada 28. oktobra Regula (EK) Nr. 2058/96, ar ko atver tarifu kvotu KN koda 1006 40 00 šķeltajiem rīsiem, kas paredzēti KN koda 1901 10 pārtikas izstrādājumu ražošanai, un paredz šīs kvotas pārvaldi (5), Komisijas 1998. gada 10. februāra Regula (EK) Nr. 327/98, ar ko atver konkrētas tarifa kvotas rīsu un šķelto rīsu importam, kā arī paredz šo kvotu pārvaldību (6), un Komisijas 2005. gada 23. jūnija Regula (EK) Nr. 955/2005 par kvotas atvēršanu Ēģiptes izcelsmes rīsu ievešanai Kopienā (7) ietver noteikumus, kas ir atšķirīgi no kopīgajiem noteikumiem, kuri noteikti ar Regulu (EK) Nr. 1301/2006, vai atkārto tos. Tāpēc minētājās regulās ir jāizdara pielāgojumi, atceļot atšķirīgos vai liekos noteikumus, precizējot katras kvotas un apakškvotas kārtas numuru un no jauna definēt īpašos noteikumus, kas jo īpaši piemērojami atļauju pieprasījumu sagatavošanai, atļauju izsniegšanai, atļauju derīguma termiņam un informācijas paziņošanai Komisijai.

(4)

Lai saskaņotu un vienkāršotu minētās regulas, ir jāsvītro noteikumi, kas jau ir paredzēti horizontālās vai nozaru īstenošanas regulās, t.i., Regulā (EK) Nr. 1301/2006, Komisijas 2000. gada 9. jūnija Regulā (EK) Nr. 1291/2000, ar ko nosaka sīki izstrādātus kopējus noteikumus, kas jāievēro, piemērojot importa un eksporta licenču un iepriekš noteiktas kompensācijas sertifikātu sistēmu lauksaimniecības produktiem (8), un Komisijas 2003. gada 28. jūlija Regulā (EK) Nr. 1342/2003 par īpašiem sīki izstrādātiem noteikumiem ievešanas un izvešanas atļauju sistēmas piemērošanai attiecībā uz labību un rīsiem (9), un jāsvītro noteikumi, kas vairs nav piemērojami.

(5)

Vienkāršības labad ir jāparedz, ka par 20 tonnām mazāki daudzumi, kas piešķirti pēc sadales koeficienta piemērošanas, tiek pārvaldīti vienādā veidā Regulā (EK) Nr. 2058/96, (EK) Nr. 327/98 un (EK) Nr. 955/2005.

(6)

Lai labāk pārvaldītu tarifu kvotas, kas atvērtas ar Regulu (EK) Nr. 2058/96 un (EK) Nr. 955/2005, arī turpmāk ir jāatļauj uzņēmējiem par katru kvotas periodu iesniegt vairāk kā vienu atļaujas pieteikumu, tādejādi atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1301/2006 6. panta 1. punkta. Turklāt, lai uzlabotu šo abu kvotu kontroli, kā arī saskaņotu un vienkāršotu to pārvaldību, ir jāparedz, ka pieteikumus ievešanas atļauju saņemšanai ir jāiesniedz katru nedēļu.

(7)

Muitas nodoklis, ko piemēro rīsu un šķelto rīsu importam, ir noteikts Regulas Nr. 1758/2003 11.d pantā; tāpēc vairs nav vajadzīga atsauce uz kombinēto nomenklatūru un attiecīgi ir jāgroza Regula (EK) Nr. 2058/96.

(8)

Attiecībā uz kvotām, kas atvērtas ar Regulu (EK) Nr. 327/98 un tiek pārvaldītas ar izvešanas atļauju, arī turpmāk ir jāatļauj uzņēmējiem, kuriem ir vairāk nekā viena izvešanas atļauja, apakškvotas laikposmā iesniegt vairāk nekā vienu ievešanas atļaujas pieteikumu par katru tarifu kvotas apakšperiodu, un tādejādi atkāpties no Regulas (EK) Nr. 1301/2006 6. panta 1. punkta, lai nodrošinātu šādiem ievedumiem piemērotus kontroles pasākumus. Regulas (EK) Nr. 327/98 4. pantā noteiktais nodrošinājuma apjoms attiecībā uz ievešanas atļauju ir jāpielīdzina Regulas (EK) Nr. 1342/2003 12. pantā noteiktajam nodrošinājuma apjomam.

(9)

Attiecībā uz Regulu (EK) Nr. 955/2005 ir jāprecizē atsauces uz Regulu (EK) Nr. 1785/2003, kā arī jāprecizē, ka ievešanas atļaujas derīguma termiņu aprēķina no dienas, kad tā faktiski ir izsniegta.

(10)

Šie pasākumi ir jāpiemēro no 2007. gada 1. janvāra diena, sākot no kuras ir piemērojami Regulā (EK) Nr. 1301/2006 paredzētie pasākumi.

(11)

Tomēr Regulā (EK) Nr. 2058/96 un (EK) Nr. 955/2005 minēto pirmo pieteikumu iesniegšanas periods 2007. gadā iekrīt svētku dienā, tāpēc ir jāparedz, ka uzņēmēji var iesniegt pirmos pieteikumus, sākot no 2007. gada pirmās darbdienas, un ka šis pirmais pieteikumu iesniegšanas periods beidzas vēlākais pirmdien, 2007. gada 8. janvārī. Turklāt arī jāprecizē, ka ievešanas atļauju pieteikumi attiecībā uz šo pirmo periodu jānosūta Komisijai vēlākais pirmdien, 2007. gada 8. janvārī.

(12)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Regulas (EK) Nr. 2058/96, (EK) Nr. 327/98 un (EK) Nr. 955/2005.

(13)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 2058/96 groza šādi.

1)

Regulas 1. pantam pievieno šādu otro un trešo daļu:

“Minētās kvotas kārtas numurs ir 09.4079.

Ja vien šajā regulā nav noteikts citādi, piemēro Komisijas Regulu (EK) Nr. 1291/2000 (10), (EK) Nr. 1342/2003 (11) un (EK) Nr. 1301/2006 (12).

2)

Regulas 2. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punktam pievieno šādu otro daļu:

“Pieteikumus ievešanas atļauju saņemšanai katru nedēļu iesniedz dalībvalstu kompetentajām iestādēm vēlākais līdz pirmdienas plkst. 13.00 pēc Briseles laika. Tomēr 2007. gadā pirmo pieteikumu iesniegšanas termiņš sākas tikai no 2007. gada pirmās darbdienas un beidzas vēlākais 2007. gada 8. janvārī, un pirmā pirmdiena ievešanas atļauju pieteikumu nosūtīšanai Komisijā saskaņā ar 4. panta a) apakšpunktu ir 2007. gada 8. janvāris. ”

b)

panta 2. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“2.   Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1301/2006 6. panta 1. punkta, pieteikuma iesniedzējs drīkst iesniegt vairāk kā vienu atļaujas pieteikumu par vienu un to pašu kvotas periodu. Tomēr pieteikuma iesniedzējs drīkst iesniegt tikai vienu atļaujas pieteikumu nedēļā. ”

3)

Regulas 3. pantu aizstāj ar šādu:

“3. pants

1.   Ja nedēļas gaitā pieteiktie daudzumi pārsniedz pieejamo kvotas daudzumu, Komisija vēlākais ceturtajā darbdienā pēc minētajai nedēļai atbilstīgās pēdējās pieteikumu iesniegšanas dienas nosaka sadales koeficientu, ko piemēro minētajā nedēļā pieteiktajiem daudzumiem, noraida attiecībā uz nākamajām nedēļām iesniegtos pieteikumus un pārtrauc ievešanas atļauju izsniegšanu līdz gada beigām.

Ja, piemērojot pirmajā daļā minēto sadales koeficientu viens vai vairāki daudzumi ir mazāki par 20 tonnām uz pieteikumu, dalībvalsts šo daudzumu kopumu sadala izlozes kārtībā starp attiecīgajiem uzņēmējiem, izlozējot 20 tonnu partijas, kurām pievienots vienādās daļās sadalīts atlikušais daudzums. Tomēr gadījumos, kad, pat pievienojot daudzumus, kas mazāki par 20 tonnām, nav iespējams izveidot 20 tonnu partiju, dalībvalsts atlikušo daudzumu piešķir, sadalot to vienlīdzīgi starp tiem uzņēmējiem, kuru atļaujā ir 20 tonnas vai vairāk.

Ja pēc otrās daļas noteikumu piemērošanas, daudzums, par kuru ir izsniedzama atļauja, ir mazāks par 20 tonnām, tad uzņēmējs atļaujas pieteikumu var atsaukt divu darba dienu laikā pēc dienas, kad stājas spēkā regula, ar kuru nosaka sadales koeficientu.

2.   Ievešanas atļauju izdod astotajā darbdienā pēc 4. panta a) apakšpunktā minētās pēdējās pieteikumu iesniegšanas dienas, kad informācija par iesniegtajiem ievešanas atļauju pieteikumiem jāiesniedz Komisijai.”

4)

Regulas 4. pantu aizstāj ar šādu:

“4. pants

Dalībvalstis, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, paziņo Komisijai:

a)

atļauju pieteikumu iesniegšanas pēdējā dienā ne vēlāk kā plkst. 18.00 (pēc Briseles laika) Regulas (EK) Nr. 1301/2006 11. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteikto informāciju par ievešanas atļauju pieteikumiem; šajos pieteikumos minētos daudzumus sadalot atkarībā no astoņciparu KN koda un attiecīgās izcelsmes valsts.

b)

vēlākais otrajā darbdienā pēc ievešanas atļauju pieteikumu izsniegšanas Regulas (EK) Nr. 1301/2006 11. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteikto informāciju par izniegtajām atļaujām; šajos pieteikumos minētos daudzumus sadalot atkarībā no astoņciparu KN koda un pēc to daudzumu izcelsmes valsts, par kuriem ievešanas atļaujas izsniegtas.

c)

vēlākais, katra mēneša pēdējā dienā kopējos daudzumus, kas, saskaņā ar šo kvotu, laisti brīvā apgrozībā priekšpēdējā mēnesī, sadalot tos atkarībā no astoņciparu KN koda un izcelsmes valsts. Ja šajā laikposmā neviens daudzums nav laists brīvā apgrozībā, nosūta “nulles” ziņojumu”

5)

Regulas 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā “noteikts kombinētajā nomenklatūrā” ir aizvietots ar “noteikts Padomes Regulas (EK) Nr. 1785/2003 11.d pantā. (13)

6)

Svītro 6. panta 2. punktu.

2. pants

Regulu (EK) Nr. 327/1998 groza šādi:

1)

Regulas 1. panta 1. punktā:

a)

otro daļu aizstāj ar šo:

“Šīs kopējās importa tarifu kvotas sadala pa importa tarifu kvotām pēc izcelsmes valsts un atbilstoši IX pielikumam pa vairākiem apakšperiodiem”.

b)

pievieno šādu trešo daļu:

“Ja vien šajā regulā nav noteikts citādi, piemēro Komisijas Regulu (EK) Nr. 1291/2000 (14), (EK) Nr. 1342/2003 (15) un (EK) Nr. 1301/2006 (16)

2)

Regulas 2. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“2. pants

Attiecībā uz daudzumiem, par kuriem saskaņā ar 1. panta 1. punkta a), b) un e) apakšpunktā noteiktajām kvotām septembra mēneša apakšperiodā nav izsniegtas ievešanas atļaujas, var tikt iesniegti pieteikumi ievešanas atļaujām oktobra mēneša apakšperiodā attiecībā uz visām izcelsmes vietām, kas noteiktas kopējā importa tarifu kvotā.”

3)

Regulas 3. panta trešo daļu aizstāj ar šādu tekstu:

“Izvešanas atļaujas, kas izsniegtas saskaņā ar 1. panta 1. punktā noteiktajām ievešanas tarifu kvotām, ir derīgas tikai attiecīgajā tarifu kvotas periodā.”

4)

Regulas 4. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.   Pieteikumus par atļaujām iesniedz katra apakšperioda pirmā mēneša pirmo desmit darbdienu laikā.”

b)

svītro 2. punkta otro ievilkumu.

c)

panta 3. punktu papildina ar šādu teikumu:

“Atļaujas ir derīgas tikai attiecībā uz produktiem, kuru izcelsmes valsts ir 8. ailē norādītā valsts.”

d)

tā 5. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“5.   Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1301/2006 6. panta 1. punkta, par tarifu kvotām uz kurām attiecas šīs regulas 3. panta pirmajā daļā minētie ievešanas atļauju pieteikumi, pieteikuma iesniedzējs par katru importa kvotas apakšperiodu drīkst iesniegt vairāk kā vienu atļaujas pieteikumu par vienu un to pašu ievešanas kvotas kārtas numuru.”

5)

Regulas 5. pantu aizstāj ar šādu:

“5. pants

Regulas (EK) Nr. 1301/2006 7. panta 2. punktā minēto sadales koeficientu Komisija nosaka desmit dienu laikā, skaitot no šīs regulas 8. panta a) apakšpunktā minētās pēdējās dienas, kad jāiesniedz paziņojums. Komisija vienlaicīgi nosaka arī pieejamos daudzumus par nākamo apakšperiodu un, ja nepieciešams, par oktobra mēneša papildu apakšperiodu.

Ja, piemērojot pirmajā daļā minēto sadales koeficientu, viens vai vairāki daudzumi ir mazāki par 20 tonnām uz pieteikumu, dalībvalsts šo daudzumu kopumu sadala izlozes kārtībā starp attiecīgajiem uzņēmējiem, izlozējot 20 tonnu partijas, kurām pievienots vienādās daļās sadalīts atlikušais daudzums. Tomēr gadījumos, kad, pat pievienojot daudzumus, kas mazāki par 20 tonnām, nav iespējams izveidot 20 tonnu partiju, dalībvalsts atlikušo daudzumu piešķir, sadalot to vienlīdzīgi starp tiem uzņēmējiem, kuru saņēmuši atļauju par 20 vai vairāk tonnām.

Ja pēc otrās daļas noteikumu piemērošanas daudzums, par kādu izdod ievešanas atļauju ir mazāks par 20 tonnām, uzņēmējs, divu darbdienu laikā no dienas kad stājas spēkā regula, ar kuru nosaka sadales koeficientu, atļaujas pieteikumu var atsaukt.”

6)

Regulas 6. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“6. pants

Ievešanas atļaujas par daudzumiem, kas noteikti, piemērojot 5. pantu, izsniedz trīs darba dienu laikā pēc tam, kad publicēts Komisijas lēmums, ar kuru nosaka 5. pantā paredzētos pieejamos daudzumus.”

7)

Regulas 7. pantu groza šādi:

a)

svītro 3. punktu.

b)

svītro 4. punkta otro ievilkumu.

8)

Regulas 8. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“8. pants

Dalībvalstis, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, paziņo Komisijai:

a)

vēlākais otrajā darbdienā pēc pēdējās ievešanas atļauju pieteikumu iesniegšanas dienas plkst. 18.00 (pēc Briseles laika) Regulas (EK) Nr. 1301/2006 11. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteikto informāciju par ievešanas atļauju pieteikumiem; šajos pieteikumos minētos daudzumus sadalot atkarībā no astoņciparu KN koda un izcelsmes valsts, kurā ievešanas atļaujas ir izsniegtas, norādot ievešanas atļaujas numuru, kā arī izvešanas atļaujas numuru, ja tas ir pieprasīts.

b)

vēlākais otrajā darbdienā pēc ievešanas atļauju izsniegšanas dienas Regulas (EK) Nr. 1301/2006 11. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteikto informāciju par izsniegtajām atļaujām; šajos pieteikumos minētos daudzumus sadalot atkarībā no astoņciparu KN koda un izcelsmes valsts, kurā ievešanas atļaujas ir izsniegtas, norādot ievešanas atļaujas numuru, kā arī daudzumus par kādiem saskaņā ar 5. panta trešo daļu atļauju pieteikumi ir atsaukti.

c)

vēlākais katra mēneša pēdējā dienā kopējos daudzumus, kas priekšpēdējā mēnesī, pamatojoties uz šo kvotu laisti brīvā apgrozībā, sadalot tos atkarībā no astoņciparu KN koda un izcelsmes valsts, precizējot iepakojuma veidu, ja tas ir vieglāks par vai vienāds ar 5 kg. Ja šajā laikposmā neviens daudzums nav laists brīvā apgrozībā, nosūtīta “nulles” paziņojumu.”

9)

Svītro 10. pantu.

10)

Svītro III pielikumu.

11)

Regulas IX pielikumā terminu “daļas” aizstāj ar “apakšperiodi”

12)

Svītro X pielikumu.

3. pants

Regulu (EK) Nr. 955/2005 groza šādi:

1)

Regulas 1. pantu groza šādi:

a)

pirmajā daļā tekstu “atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1785/2003 11. pantam” aizstāj ar “atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1785/2003 11.a., 11.c. un 11.d. pantam”.

b)

otro daļu svītro;

c)

pievieno šādu ceturto daļu:

“Ja vien šajā regulā nav noteikts citādi, piemēro Komisijas Regulu (EK) Nr. 1291/2000, (EK) Nr. 1342/2003 un (EK) Nr. 1301/2006 (17).

2)

Regulas 2. pantu groza šādi:

a)

svītro 2. punktu.

b)

panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“3.   Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1301/2006 6. panta 1. punkta, pieteikuma iesniedzējs drīkst iesniegt vairāk kā vienu atļaujas pieteikumu par vienu un to pašu kvotas periodu. Tomēr pieteikuma iesniedzējs nedēļā drīkst iesniegt tikai vienu atļaujas pieteikumu, kurā norādīts viens astoņciparu KN kods.”

3)

Regulas 3. pantu groza šādi:

a)

svītro 2. punktu.

b)

3. punktā tekstu “atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1785/2003 11. pantam” aizstāj ar “atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1785/2003 11.a., 11.c. un 11.d. pantam”.

4)

Regulas 4. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“4. pants

1.   Pieteikumus ievešanas atļaujas saņemšanai dalībvalstu kompetentajām iestādēm iesniedz vēlākais līdz katras pirmdienas plkst. 13.00 pēc Briseles laika.

Tomēr 2007. gadā pirmā perioda iesniegšanas termiņš sākas tikai no 2007. gada pirmās darbdienas un beidzas vēlākais 2007. gada 8. janvārī, un pirmā pirmdiena ievešanas atļauju pieteikumu nosūtīšanai Komisijai saskaņā ar 5. panta a) apakšpunktu, ir 2007. gada 8. janvāris.

2.   Ievešanas atļauju izdod astotajā darbdienā pēc pēdējās pieteikumu iesniegšanas dienas, ciktāl ar šādu rīcību nepārsniedz 1. pantā paredzēto daudzumu.

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1342/2003 6. panta 1. punkta, ievešanas atļauja ir derīga līdz nākamā mēneša beigām pēc atļaujas faktiskā izdošanas mēneša.

3.   Ja nedēļas gaitā pieteiktie daudzumi pārsniedz pieejamās kvotas daudzumu, Komisija vēlākais ceturtajā darbdienā pēc minētajai nedēļai atbilstīgās pēdējās pieteikumu iesniegšanas dienas nosaka sadales koeficientu, ko piemēro minētajā nedēļā pieteiktajiem daudzumiem, noraida attiecībā uz nākamajām nedēļām iesniegtos pieteikumus un pārtrauc ievešanas atļauju izdošanu līdz gada beigām.

4.   Ja piemērojot 3. punktā minēto sadales koeficientu viens vai vairāki daudzumi ir mazāki par 20 tonnām uz pieteikumu, dalībvalsts šo daudzumu kopumu sadala izlozes kārtībā starp attiecīgajiem uzņēmējiem, izlozējot 20 tonnu partijas, kurām pievienots vienādās daļās sadalīts atlikušais daudzums. Tomēr gadījumos, kad, pat pievienojot daudzumus, kas mazāki par 20 tonnām, nav iespējams izveidot 20 tonnu partiju, dalībvalsts atlikušo daudzumu piešķir, sadalot to vienlīdzīgi starp tiem uzņēmējiem, kuri saņēmuši atļauju par 20 vai vairāk tonnām.

Ja pēc pirmās daļas noteikumu piemērošanas daudzums, par kādu izdod ievešanas atļauju, ir mazāks par 20 tonnām, tad uzņēmējs atļaujas pieteikumu var atsaukt divu darba dienu laikā pēc dienas, kad stājas spēkā regula, ar kuru nosaka sadales koeficientu.”

5)

Regulas 5. pantu aizstāj ar šādu:

“5. pants

Dalībvalstis, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, paziņo Komisijai:

a)

atļauju pieteikumu iesniegšanas pēdējā dienā ne vēlāk kā plkst. 18.00 (pēc Briseles laika) Regulas (EK) Nr. 1301/2006 11. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteikto informāciju par ievešanas atļauju pieteikumiem; šajos pieteikumos minētos daudzumus sadalot atkarībā no astoņciparu KN koda.

b)

vēlākais otrajā darbdienā pēc ievešanas atļauju pieteikumu iesniegšanas Regulas (EK) Nr. 1301/2006 11. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteikto informāciju par izsniegtajām atļaujām, šajos pieteikumos minētos daudzumus sadalot, par kuriem izsniegtas atļaujas, sadalot atkarībā no astoņciparu KN koda.

c)

vēlākais, katra mēneša pēdējā dienā kopējos daudzumus, kas priekšpēdējā mēnesī, pamatojoties uz šo kvotu laisti brīvā apgrozībā, sadalot tos atkarībā no astoņciparu KN koda. Ja šajā laikposmā neviens daudzums nav laists brīvā apgrozībā, nosūtīta “nulles” paziņojumu”.

6)

Svītro 6. pantu.

4. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2007. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 21. decembrī

Komisijas vārdā

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 146, 20.6.1996., 1. lpp.

(2)  OV L 122, 22.5.1996., 15. lpp.

(3)  OV L 270, 21.10.2003., 96. lpp. Regula grozīta ar Regulu (EK) Nr. 797/2006 (OV L 144, 31.5.2006., 1. lpp.).

(4)  OV L 238, 1.9.2006., 13. lpp.

(5)  OV L 276, 29.10.1996., 7. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1950/2005 (OV L 312, 29.11.2005., 18. lpp.).

(6)  OV L 37, 11.2.1998., 5. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 965/2006 (OV L 176, 30.6.2006., 12. lpp.).

(7)  OV L 164, 24.6.2005., 5. lpp.

(8)  OV L 152, 24.6.2000., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 410/2006 (OV L 71, 10.3.2006., 7. lpp.).

(9)  OV L 189, 29.7.2003., 12. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 945/2006 (OV L 173, 27.6.2006., 12. lpp.).

(10)  OV L 152, 24.6.2000., 1. lpp.

(11)  OV L 189, 29.7.2003., 12. lpp.

(12)  OV L 238, 1.9.2006., 13. lpp.”

(13)  OV L 270, 21.10.2003., 96. lpp.”

(14)  OV L 152, 24.6.2000., 1. lpp.

(15)  OV L 189, 29.7.2003., 12. lpp.

(16)  OV L 238, 1.9.2006., 13. lpp.”

(17)  OV L 238, 1.9.2006., 13. lpp.”


29.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 384/54


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 2020/2006

(2006. gada 22. decembris),

ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2535/2001 attiecībā uz PTO tarifu kvotas pārvaldību Jaunzēlandes sviestam

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1255/1999 par piena un piena produktu tirgus kopīgo organizāciju (1) un jo īpaši tās 29. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas 2001. gada 14. decembra Regulā (EK) Nr. 2535/2001, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 1255/1999 attiecībā uz piena un piena produktu importa režīmu un tarifu kvotu atvēršanu (2), īpaši paredzēti noteikumi attiecībā uz “Jaunzēlandes sviestu”, kā rakstīts minētās regulas 25. panta 1. punktā.

(2)

Eiropas Kopienu Tiesa 2006. gada 11. jūlija spriedumā par lietu C-313/04 Franz Egenberger GmbH Molkerei und Trockenwerk v. Bundesanstalt für Landwirtschaft und Ernährung paziņoja: “35. panta 2. punkts Komisijas 2001. gada 14. decembra Regulā (EK) Nr. 2535/2001, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 1255/1999 attiecībā uz piena un piena produktu importa režīmu un tarifu kvotu atvēršanu, nav spēkā, ciktāl tajā noteikts, ka pieteikumus, lai saņemtu atļauju ievest Jaunzēlandes sviestu ar samazinātu muitas nodokli, var iesniegt vienīgi Apvienotās Karalistes kompetentajām iestādēm”, kā arī “nav spēkā Regulas (EK) Nr. 2535/2001 25. un 32. pants, lasīti saistībā ar minētās regulas III, IV un XII pielikumu, jo tie pieļauj diskrimināciju, piešķirot atļaujas ievest Jaunzēlandes sviestu ar samazinātu muitas nodokli.”.

(3)

Lai pārvaldītu tarifu kvotu pēc 2007. gada 1. janvāra, ir nepieciešami jauni noteikumi, garantējot ievedējiem nediskriminējošu kvotas pieejamību atbilstīgi Tiesas spriedumam lietā C-313/04.

(4)

Lai nodrošinātu tirdzniecības plūsmas stabilitāti un vienlaikus lai pakāpeniski atvērtu visu tarifu kvotu visiem ieinteresētajiem ievedējiem, būtu lietderīgi pārvaldīt kvotu, izmantojot Regulas (EK) Nr. 1255/1999 29. panta 2. punkta trešajā ievilkumā minēto metodi. Tādējādi ir jāparedz kvotas sadalījums tradicionālajiem un jaunajiem ievedējiem. Attiecībā uz tradicionālajiem ievedējiem jāparedz noteikums, ka tiem paredzēto kvotas daļu pārvalda, pamatojoties uz iepriekšējo tirdzniecības darbību saskaņā ar šo kvotu, savukārt jaunajiem ievedējiem paredzētā daļa jāpārvalda, vienlaikus pārbaudot atļaujas.

(5)

Lai nodrošinātu, ka pieteikumi ievešanas atļaujām ir autentiski, un lai izvairītos no spekulācijas, kā arī lai garantētu kvotas maksimālu izmantošanu, visiem pretendentiem uz kvotas daļu, kas paredzēta jaunajiem ievedējiem, jāpiesakās uz minimālo daudzumu un pieteikumiem jāparedz ierobežojums līdz 10 % no pieejamā daudzuma. Tāpēc arī jānosaka kritēriji kvotas izmantošanai, jo īpaši tās pieejamība jānodrošina tiem uzņēmējiem, kas ir pierādījuši noteiktu tirdzniecības darbības līmeni piena nozarē. Lai nodrošinātu vienlīdzīgāku piekļuvi kvotas daļai, kas paredzēta jaunajiem ievedējiem, visi pretendenti drīkst pieteikties uz maksimālo daudzumu.

(6)

Drošības naudas apjoms jānosaka tā, lai tas garantētu, ka uz kvotu piesakās īsti tirdzniecības darījumu veicēji. Tāpēc būtu lietderīgi noteikt drošības naudu tādā apjomā, ko piemēro kvotas pārvaldībai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2535/2001 II sadaļas 1. daļu.

(7)

Lai atļaujas netiktu izsniegtas par tādiem daudzumiem, kas nav ekonomiski “dzīvotspējīgi”, jāparedz “lozēšanas” procedūras izmantošana gadījumos, kad atļaujas izdod daudzumiem, kas ir mazāki nekā 20 tonnas.

(8)

Jaunzēlandes sviesta ievedumiem ir jāatbilst zināmām prasībām attiecībā uz produkta kvalitāti un sastāvu, kā tas noteikts Regulā (EK) Nr. 2535/2001. Lai pierādītu atbilstību šīm prasībām un lai pierādītu produktu izcelsmi, jāparedz prasība uzņēmējam iesniegt IMA 1 sertifikātu ievešanas brīdī.

(9)

Piena un piena produktu pārvaldības komiteja tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā nav sniegusi atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 2535/2001 groza šādi.

1)

Regulas 9. pantu aizstāj ar šādu tekstu:

“9. pants

Kompetentās iestādes līdz 1. jūnijam informē pretendentus par apstiprināšanas procedūras rezultātu un vajadzības gadījumā paziņo attiecīgo apstiprinājuma numuru. Apstiprinājums ir derīgs vienu gadu.”

2)

Direktīvas 24. un 25. pantu attiecīgi aizstāj ar šādu tekstu.

“24. pants

1.   Šo sadaļu piemēro ievedumiem atbilstoši kvotām, kas paredzētas noteiktām izcelsmes valstīm, kuras uzskaitītas CXL grafikā, kas minēts III pielikuma B daļā.

2.   Šīs regulas III pielikuma B daļā ir noteiktas piemērojamās nodokļu likmes un maksimālie daudzumi, kuri jāieved importa tarifu kvotas periodā.

25. pants

1.   Par produktiem, kas uzskaitīti III pielikuma B daļā, ievešanas atļaujas ar norādīto nodokļu likmi izsniedz tikai pēc atbilstoša IMA 1 sertifikāta uzrādīšanas par kopējo tajā norādīto neto daudzumu.

IMA 1 sertifikātiem ir jāatbilst prasībām, kas noteiktas 29. līdz 33. pantā. Ievešanas atļaujās jānorāda attiecīgā IMA 1 sertifikāta numurs un izdošanas datums.

2.   Ievešanas atļaujas izsniedz tikai pēc tam, kad kompetentā iestāde ir pārbaudījusi, vai ir ievērots 33. panta 1. punkta e) apakšpunktā noteiktais.

Atļaujas izdevējiestāde nosūta Komisijai iesniegtā IMA 1 sertifikāta kopiju kopā ar katru importa licences pieteikumu ne vēlāk kā attiecīgajā iesniegšanas dienā plkst. 18:00 (pēc Briseles laika).

Atļaujas izdevējiestāde izsniedz ievešanas atļaujas ceturtajā darba dienā, ar noteikumu, ka līdz tai dienai Komisija nav veikusi nekādus īpašus pasākumus.

Ievešanas atļaujas kompetentā izdevējiestāde saglabā katra uzrādītā IMA 1 sertifikāta kopiju.”

3)

26. panta 2. punkta otro apakšpunktu svītro.

4)

Regulas 34. līdz 39. pantu attiecīgi aizstāj ar šādu tekstu.

“34. pants

1.   Šī sadaļa attiecas uz Jaunzēlandas sviesta ievedumiem atbilstoši kvotai ar numuru 09.4195 un 09.4182 kā norādīts šīs regulas III pielikuma A daļā.

2.   Piemēro 27., 30. panta, 31. panta 1. punkta, 32. panta 2. un 3. punkta un 33. panta 1. punkta a) līdz d) apakšpunkta noteikumus.

3.   Jaunzēlandes sviesta kvotu aprakstā formulējums “vismaz sešas nedēļas vecs” nozīmē to, ka produkts ir vismaz sešas nedēļas vecs dienā, kad muitas iestādēm uzrāda deklarāciju par laišanu brīvā apgrozībā.

4.   III pielikuma A daļā ir noteiktas tarifu kvotas, piemērojamā nodokļa likme un ievedamie maksimālie daudzumi katrā importa tarifu kvotas periodā vai apakšperiodā.

34.a pants

1.   Kvotas sadala divās daļās atbilstoši III pielikuma A daļai.

a)

Kvotu nr. 09.4195 (turpmāk – A daļa) sadala Kopienas ievedējiem, kas ir apstiprināti saskaņā ar 7. panta noteikumiem un kuri var pierādīt, ka:

i)

attiecībā uz 2007. kvotas gadu tie 2006. gadā ir veikuši ievedumus atbilstoši kvotai 09.4589,

ii)

attiecībā uz 2008. kvotas gadu tie laikposmā no 2006. gada 1. janvāra līdz 2007. gada 31. decembrim ir veikuši ievedumus atbilstoši kvotai 09.4589, 09.4195 vai 09.4182,

iii)

attiecībā uz turpmākiem kvotas gadiem tie 24 mēnešu periodā līdz novembrim iepriekšējā kvotas gadā ir veikuši ievedumus atbilstoši kvotai 09.4589, 09.4195 vai 09.4182.

b)

Kvotu nr. 09.4182 (turpmāk – B daļa) rezervē tiem pretendentiem,

i)

kuri apstiprināti saskaņā ar 7. panta noteikumiem, vai –

ii)

laikposmam no 2007. gada janvāra līdz jūnijam – pretendentiem, kuri reģistrēti Bulgārijā un Rumānijā un kuri atbilst Komisijas Regulas (EK) Nr 2018/2006 1. panta 2. punkta noteikumiem (3),

kā arī tiem,

iii)

kuri var pierādīt, ka 12 mēnešu periodā līdz iepriekšējā kvotas gada novembrim tie ir ieveduši Kopienā un/vai izveduši no tās vismaz 100 tonnas piena vai piena produktu, kas atbilst kombinētās nomenklatūras 04 sadaļai, vismaz 4 dažādās darbībās.

Tomēr attiecībā uz 2007. un 2008. kvotas gadu minētais 12 mēnešu kvotas periods attiecībā ir 2006. un 2007. kalendārais gads.

2.   Pierādījumi par veiktajām tirdzniecības darbībām, kas minēti 1. punkta a) apakšpunktā un b) apakšpunkta ii) un iii) daļā ir derīgi abiem pusgadu ilgajiem laikposmiem kvotas periodā.

3.   Atļauju pieteikumus drīkst iesniegt tikai pirmajās 10 dienās šādos mēnešos.

a)

2007. un 2008. gada janvārī attiecībā uz kvotas periodu no janvāra līdz jūnijam, tomēr attiecībā uz 2007. gada janvārī atļaujas pieteikumus var iesniegt pirmajās 15 dienās,

b)

novembrī nākošajam kvotas apakšperiodam no janvāra līdz jūnijam,

c)

jūnijā kvotas apakšperiodam no jūlija līdz decembrim.

4.   Lai pieteikumus ievešanas atļaujai izskatītu, katrs pretendents var pieprasīt:

a)

attiecībā uz A daļu – ne vairāk kā 125 %,

i)

attiecībā uz 2007. kvotas gadu – ja tie ir veikuši ievedumus atbilstoši kvotai 09.4589 2006. gadā,

ii)

attiecībā uz 2008. kvotas gadu – ja tie ir veikuši ievedumus atbilstoši kvotai 09.4589, 09.4195 un 09.4182 2006. un 2007. gadā,

iii)

attiecībā uz turpmākiem kvotas gadiem – ja tie ir veikuši ievedumus atbilstoši kvotai 09.4589, 09.4195 vai 09.4182 24 mēnešu periodā līdz novembrim iepriekšējā kvotas gadā;

b)

attiecībā uz B daļu – ne mazāk kā 20 tonnas un ne vairāk kā 10 % no pieejamajiem daudzumiem apakšperiodā, ar noteikumu, ka tie var pierādīt attiecīgās dalībvalsts kompetentai iestādei pieņemamā formā, ka tie atbilst 1. punkta b) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem.

Iepriekšminētie pierādījumi ir jāiesniedz laikā, kad tiek iesniegti pieteikumi ievešanas atļaujai.

Ja tiek atzīts, ka pieteikuma iesniedzējs atbilst prasībām, tas drīkst pieteikties uz abām kvotas daļām vienlaicīgi.

Ievešanas atļauju pieteikumi A un B daļai jāiesniedz atsevišķi.

Pierādījumi par veiktajiem ievedumiem un izvedumiem jāiesniedz saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1301/2006 5. panta otro apakšpunktu.

5.   Atļauju pieteikumus drīkst iesniegt tikai tajā dalībvalstī, kurā iegūts apstiprinājums, un tajā jānorāda importētāja apstiprinājuma numurs.

35. pants

Regulas (EK) Nr. 1291/2000 15. panta 2. punktā minētā drošības nauda ir EUR 35 par 100 kilogramiem produkta tīrsvara.

35.a pants

1.   Dalībvalstis trešajā darbdienā pēc pieteikumu iesniegšanas termiņa beigām ziņo Komisijai par pieteikumiem, kas iesniegti par visiem attiecīgajiem produktiem.

2.   Paziņojumos ietver informāciju par daudzumu, kas pieprasīti atbilstoši katram kvotas numuram un KN kodam.

3.   Komisija 5 darba dienu laikā pēc 1. punktā minētā paziņojumu saņemšanas termiņa pieņem lēmumu, kādā apmērā pieteikumus drīkst pieņemt. Ja pieprasītais daudzums nepārsniedz pieejamo kvotu daudzumu, Komisija lēmumu nepieņem un atļaujas izsniedz par pieprasītajiem daudzumiem.

Ja atļauju pieteikumos attiecībā uz apakškvotu pieprasītais pārsniedz pieejamo daudzumu attiecīgās kvotas periodā, Komisija attiecībā uz pieprasītajiem daudzumiem nosaka vienotu piešķīruma koeficientu. To drošības naudas daļu, kas atbilst nepiešķirtajiem daudzumiem, atmaksā.

Ja attiecībā uz vienu no apakškvotām piešķīruma koeficienta piemērošanas rezultātā izrādās, ka atļaujas piešķir par mazāk nekā 20 tonnām vienam pieteikuma iesniedzējam, atbilstošos pieejamos daudzumus attiecīgā dalībvalsts piešķirs, veicot lozēšanu. Izlozē atļaujas, katru par 20 tonnām, starp tiem pretendentiem, kam būtu piešķirts mazāk par 20 tonnām, piemērojot piešķīruma koeficientu.

Ja, sadalot izlozējamos daudzumus, beigās paliek daudzums, kas mazāks par 20 tonnām, to uzskata par vienu izlozējamu daudzumu.

Drošības naudu, kas iemaksāta par pieteikumiem, kuri lozējot nelaimēja, nekavējoties atmaksā.

4.   Atļaujas izsniedz ne vēlāk kā 5 darba dienas pēc 3. punktā minētā lēmuma pieņemšanas.

5.   Saskaņā ar šo regulu izdotās ievešanas atļaujas ir derīgas līdz pēdējai dienai pusgada periodā, kas minēta III pielikuma A daļā.

6.   Ievešanas atļaujas, kas izdotas atbilstoši šai nodaļai, drīkst nodot vienīgi fiziskām vai juridiskām personām, kas apstiprinātas saskaņā ar 7. pantu. Ja atļauja tiek nodota, atļaujas nodevējs paziņo izdevējiestādei atļaujas saņēmēja apstiprinājuma numuru.

35.b pants

Atļauju pieteikumos un atļaujās ir jābūt 28. pantā paredzētajām norādēm, izņemot norādi attiecībā uz IMA 1 sertifikātu.

Atļaujas pieteikuma 16. ailē ir jānorāda viens vai vairāki KN kodi, kas uzskaitīti III pielikuma A daļā.

Atļaujas pieteikuma 16. ailē ir jānorāda apakškvotas periods, par kuru izsniegta atļauja.

Ja atļaujas pieteikumā norādīts vairāk par vienu KN kodu, jānorāda, kāds daudzums pieprasīts par katru no tiem, un attiecībā uz katru kodu izsniedz atsevišķu atļauju.

36. pants

Ja Jaunzēlandes sviests neatbilst prasībām attiecībā uz sastāvu, kvotas priekšrocības attiecībā uz partiju netiek piemērotas, pamatojoties uz attiecīgu muitas deklarāciju.

Tiklīdz ir konstatēta neatbilstība, ja ir pieņemta deklarācija par laišanu brīvā apgrozībā, muitas iestāde iekasē ievedmuitas nodokli, kā noteikts Padomes Regulas (EEK) Nr. 2658/87 I pielikumā. Šajā nolūkā izdod ievešanas atļaujas, nosakot pilnu ievedmuitas nodokļa likmi, par neatbilstošo daudzumu.

Šo daudzumu neattiecina uz atļaujā noteikto.

37. pants

1.   III pielikuma A daļā noteikto ievedmuitas nodokli piemēro Jaunzēlandes sviestam, kas ievests atbilstoši šai sadaļai, tikai uzrādot deklarāciju par laišanu brīvā apgrozībā, pievienojot ievešanas atļauju, kas izdota saskaņā ar 35. a panta noteikumiem un IMA 1 sertifikātu, kā minēts X pielikumā, kuru izdevusi XII pielikumā minētā izdevējiestāde, apliecinot atbilstību prasībām un deklarācijā minētā produkta izcelsmi. Muitas iestādes uz ievešanas atļaujas norāda IMA 1 sertifikāta sērijas numuru.

2.   IMA 1 sertifikātā norādītajam daudzumam ir jābūt vienādam ar daudzumu, kas ir norādīts muitas ievešanas deklarācijā.

3.   IMA 1 sertifikāts ir derīgs no tā izdošanas dienas līdz pēdējai gada importa kvotas perioda dienai.

4.   Ievešanas atļauju var izmantot vienai vai vairākām ievešanas deklarācijām.

38. pants

Papildus 33. panta 1. punkta a) līdz d) apakšpunktā minētajam, izdevējiestādes var minēt sarakstā XII pielikumā, ar noteikumu, ka tās apņemas ziņot Komisijai par Jaunzēlandes sviesta tauku satura standartnovirzi parastos ražošanas apstākļos, kā minēts IV pielikuma 1. punkta e) apakšpunktā, ko saražojis katrs IV pielikuma 1. punkta a) apakšpunktā minētais ražotājs, pamatojoties uz katra produkta iegādes specifikāciju.

39. pants

Dalībvalstis līdz 31. janvārim pēc dotā kvotu gada beigām paziņo Komisijai galīgos ikmēneša un kopējo produktu daudzumus par šo kvotu gadu, par kuru iepriekšējā kvotu gadā atbilstoši 1. punktā minētajai tarifu kvotai ir pieņemtas deklarācijas par izlaišanu brīvā apgrozībā.

Ikmēneša paziņojumus sagatavo līdz tā mēneša 10. datumam, kas seko mēnesim, kurā ir pieņemtas deklarācijas par laišanu brīvā apgrozībā.”

5)

Regulas III pielikuma A daļu aizstāj ar šīs regulas I pielikumu.

6)

Šīs regulas II pielikumu pievieno kā III pielikuma B daļu.

7)

Direktīvas IV pielikuma daļu “1. DEFINĪCIJAS” groza šādi.

a)

Minētās daļas a) apakšpunktu aizstāj ar šādu tekstu:

“a)

“ražotājs”: atsevišķs ražošanas uzņēmums vai rūpnīca, kurā sviestu ražo eksportam uz Kopienu saskaņā ar III pielikuma A daļā minētajām tarifu kvotām”,

b)

c) apakšpunktu aizstāj ar šādu tekstu:

“c)

“partija”: sviesta daudzums, uz ko attiecas IMA 1 sertifikāts, kuru uzrāda kompetentajai iestādei laišanai brīvā apgrozībā saskaņā ar III pielikuma A daļā minētajām tarifu kvotām”.

8)

X pielikumā formulējumu ailē, kas attiecas uz “SERTIFIKĀTU” aizstāj ar šādu tekstu:

“SERTIFIKĀTS

Konkrēta Jaunzēlandes sviesta ievešanai atbilstoši tarifu kvotai, kas minēta III pielikuma A daļā”.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2007. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 22. decembrī

Komisijas vārdā

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 160, 26.6.1999., 48. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1913/2005 (OV L 307, 25.11.2005., 2. lpp.)

(2)  OV L 341, 22.12.2001., 29. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 926/2006 (OV L 170, 23.6.2006., 8. lpp.)

(3)  Sk. šo 46. lpp. OV.


I PIELIKUMS

“III PIELIKUMA A DAĻA

TARIFU KVOTA SASKAŅĀ AR VVTT/PTO NOLĪGUMIEM, SADALOT PĒC IZCELSMES VALSTS JAUNZĒLANDES SVIESTS

KN kods

Apraksts

Izcelsmes valsts

Gada kvota laika posmam no 1. janvāra līdz 31. decembrim

(tonnās)

Maksimālā pusgada kvota

(daudzumi tonnās)

Kvota

A daļa

Kvotas numurs

09.4195

Kvota

B daļa

Kvotas numurs

09.4182

Ievedmuitas nodoklis

(EUR/100 kg neto svara)

Noteikumi IMA 1 sertifikātu aizpildīšanai

ex 0405 10 11

ex 0405 10 19

Vismaz sešas nedēļas vecs sviests, kura tauku saturs nav zemāks par 80 %, bet ir zemāks par 82 % un kas, neizmantojot uzglabātas izejvielas, izgatavots tieši no piena vai krējuma vienreizējā, autonomā un nepārtrauktā ražošanas procesā

Jaunzēlande

77 402 tonnas

2007. gada janvāris–jūnijs

42 572 tonnas

23 415 tonnas

19 157 tonnas

86,88

Skat. IV pielikumu

ex 0405 10 30

Vismaz sešas nedēļas vecs sviests, kura tauku saturs nav zemāks par 80 %, bet ir zemāks par 82 % un kas, neizmantojot uzglabātas izejvielas, ražots tieši no piena vai krējuma vienreizējā, patstāvīgā un nepārtrauktā procesā, kas var ietvert krējuma pārstrādi koncentrētos un/vai frakcionētos sviesta taukos (šos procesus dēvē par “Ammix” un “Spreadable”)

2007. gada jūlijs–decembris

34 830 tonnas

19 156 tonnas

15 674 tonnas

Pusgada kvota, sākot ar 2008. gada janvāri un turpmāk

38 701 tonnas

21 286 tonnas

17 415 tonnas”


II PIELIKUMS

“III PIELIKUMA B DAĻA

TARIFU KVOTA SASKAŅĀ AR VVTT/PTO NOLĪGUMIEM, SADALOT PĒC IZCELSMES VALSTS CITAS

Kvotas numurs

KN kods

Apraksts

Izcelsmes valsts

Gada kvota laika posmam no 1. janvāra līdz 31. decembrim

(tonnās)

Ievedmuitas nodoklis

(EUR/100 kg neto svara)

Noteikumi IMA 1 sertifikātu aizpildīšanai

09.4522

0406 90 01

Pārstrādei paredzētais siers (1)

Austrālija

500

17,06

Skatīt XI pielikuma C un D daļu

09.4521

ex 0406 90 21

Veseli Čedaras sieri (parastas, plakanas cilindriskas formas, kuru tīrsvars ir ne mazāks par 33 kg, bet ne lielāks kā 44 kg, un sieri kubveidīgos gabalos vai paralelograma formā, kuru tīrsvars ir 10 kg vai vairāk), tauku saturs sausnā 50 % vai vairāk, nogatavināti vismaz trīs mēnešus

Austrālija

3 711

17,06

Skatīt XI pielikuma B daļu

09.4513

ex 0406 90 21

Čedaras siers, kas ražots no nepasterizēta piena un kura tauku saturs sausnā ir 50 % vai vairāk, nogatavināts vismaz deviņus mēnešus, kura vērtība, ieskaitot piegādi līdz robežai (2) par 100 kg tīrsvara ir ne mazāka kā:

 

EUR 334,20 veseliem sieriem,

 

EUR 354,83 sieriem ar tīrsvaru ne mazāku par 500 g,

 

EUR 368,58 sieriem ar tīrsvaru ne mazāku par 500 g

Kanāda

4 000

13,75

Skatīt XI pielikuma A daļu

Formulējums “Veseli sieri” attiecas uz:

 

parastās plakanās cilindriskās formas sieriem, kuru tīrsvars ir ne mazāk kā 33 kg, bet ne vairāk kā 44 kg,

 

siera kubveida blokiem vai daudzskaldņiem ar tīrsvaru ne mazāk kā 10 kg.

09.4515

0406 90 01

Pārstrādei paredzētais siers (3)

Jaunzēlande

4 000

17,06

Skatīt XI pielikuma C un D daļu

09.4514

ex 0406 90 21

Veseli Čedaras sieri (parastas, plakanas cilindriskas formas, kuru tīrsvars ir ne mazāks par 33 kg, bet ne lielāks kā 44 kg, un sieri kubveidīgos gabalos vai paralelograma formā, kuru tīrsvars ir 10 kg vai vairāk), tauku saturs sausnā 50 % vai vairāk, nogatavināti vismaz trīs mēnešus

Jaunzēlande

7 000

17,06

Skatīt XI pielikuma B daļu


(1)  Izmantošanu šim konkrētajam mērķim kontrolēs, piemērojot attiecīgos Kopienas noteikumus. Attiecīgie sieri uzskatāmi par kausētiem, ja tie ir pārkausēti produktos, kas atbilst KN apakšpozīcijai 0406 30. Piemēro Regulas (EEK) Nr. 2454/93 291. līdz 300. pantu.

(2)  “piegāde līdz robežai” ir cena par piegādi līdz robežai vai FOB cena eksporta valstī, kam pieskaitīta piegādes summa un apdrošināšanas izmaksas Kopienas muitas teritorijā.

(3)  Izmantošanu šim konkrētajam mērķim kontrolēs, piemērojot attiecīgos Kopienas noteikumus. Attiecīgie sieri uzskatāmi par kausētiem, ja tie ir pārkausēti produktos, kas atbilst KN apakšpozīcijai 0406 30. Piemēro Regulas (EEK) Nr. 2454/93 291. līdz 300. pantu.”


29.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 384/61


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 2021/2006

(2006. gada 22. decembris),

ar ko atver Kopienas tarifa kvotas rīsiem, kuru izcelsme ir ĀKK valstis un aizjūras zemes un teritorijas (AZT), un paredz šo kvotu pārvaldību

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2001. gada 27. novembra Lēmumu 2001/822/EK par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Kopienu (“Lēmums par aizjūras asociāciju”) (1) un jo īpaši tā III pielikuma 6. panta 5. punkta septīto daļu,

ņemot vērā Padomes 2002. gada 10. decembra Regulu (EK) Nr. 2286/2002, ar ko nosaka režīmu, kurš piemērojams lauksaimniecības produktiem un precēm, kas iegūtas, pārstrādājot Āfrikas, Karību jūras baseina un Klusā okeāna valstu (ĀKK) izcelsmes lauksaimniecības produktus, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1706/98 (2), un jo īpaši tās 5. pantu,

ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1785/2003 par rīsu tirgus kopīgo organizāciju (3) un jo īpaši tās 10. panta 2. punktu un 13. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas 2003. gada 9. aprīļa Regula (EK) Nr. 638/2003, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 2286/2002 un Padomes Lēmuma 2001/822/EK piemērošanai attiecībā uz režīmu, kas piemērojams Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu (ĀKK valstis) un aizjūras zemju un teritoriju (AZT) izcelsmes rīsu ievedumiem (4), pēc tās pieņemšanas ir būtiski grozīta. Noteikumi par ĀKK un AZT izcelsmes kvotu ir arī jāsaskaņo ar horizontālās vai nozaru īstenošanas regulām, t.i., Komisijas 2000. gada 9. jūnija Regulu (EK) Nr. 1291/2000, ar ko nosaka sīki izstrādātus kopējus noteikumus, kas jāievēro, piemērojot importa un eksporta licenču un iepriekš noteiktu kompensācijas sertifikātu sistēmu lauksaimniecības produktiem (5), un Komisijas 2003. gada 28. jūlija Regulu (EK) Nr. 1342/2003 par īpašiem sīki izstrādātiem noteikumiem ievešanas un izvešanas atļauju sistēmas piemērošanai attiecībā uz labību un rīsiem (6), un Komisijas 2006. gada 31. augusta Regulu (EK) Nr. 1301/2006, ar ko nosaka kopīgus noteikumus lauksaimniecības produktu importa tarifu kvotu administrēšanai, izmantojot ievešanas atļauju sistēmu (7). Regulu (EK) Nr. 1301/2006 piemēro ievešanas atļaujām importa tarifu kvotas periodiem no 2007. gada 1. janvāra.

(2)

Ar Regulu (EK) Nr. 1301/2006 jo īpaši tika pieņemti noteikumi attiecībā uz ievešanas atļauju pieteikumiem, iesniedzēja statusu un atļauju izsniegšanu. Ar minēto regulu atļauju derīguma termiņš ir ierobežots līdz tarifu kvotas perioda pēdējai dienai, un to piemēro, neskarot nozaru regulās noteiktos papildu nosacījumus vai atkāpes. Tāpēc Kopienas kvotu pārvaldes režīms attiecībā uz Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu (ĀKK valstis) un aizjūras zemju un teritoriju (AZT) izcelsmes rīsu importu ir jāpielāgo. Skaidrības labad, sākot no 2007. gada Regula (EK) Nr. 638/2003 ir jāaizstāj un jāatceļ.

(3)

Regula (EK) Nr. 2286/2002 īsteno ievedumu režīmu no ĀKK valstīm, kas izveidots ar 2000. gada 23. jūnijā Kotonū parakstīto ĀKK un EK partnerības nolīgumu. Minētās regulas 1. panta 3. punkts ievieš vispārēju režīmu muitas nodokļu samazināšanai tās I pielikumā uzskaitītajiem produktiem un īpašu režīmu muitas nodokļu samazināšanai noteiktiem produktiem, uz ko attiecas tās II pielikumā uzskaitītās tarifu kvotas. Ir jāparedz 125 000 tonnu gada kvota rīsiem, kas izteikti lobītu rīsu ekvivalentā, un 20 000 tonnu gada kvota šķeltajiem rīsiem.

(4)

Lēmums 2001/822/EK paredz, ka ĀKK/AZT kumulatīva izcelsme minētā lēmuma III pielikuma 6. panta nozīmē produktiem ar KN kodu 1006 ir jāatļauj līdz kopējam gada daudzumam – 160 000 tonnām lobītu rīsu ekvivalenta. Attiecībā uz šo kopējo daudzumu katru gadu attiecībā uz AZT sākotnēji izdod ievešanas atļaujas par 35 000 tonnām un tai skaitā attiecībā uz vismazāk attīstītajām AZT izdod ievešanas atļaujas par papildu 10 000.

(5)

Lai nodrošinātu šā importa režīma pienācīgu vadību, vienā tekstā jānosaka sīki izstrādāti noteikumi ievešanas atļauju izdošanai par ĀKK valstu un AZT izcelsmes rīsiem.

(6)

Ievešanas atļauju izdošana ir vienmērīgi jāsadala pa visu gadu vairākos apakšperiodos, kas noteikti, lai līdzsvarotu tirgus vadību. Regula (EK) Nr. 638/2003 noteica, ka atļaujas par pirmo apakšperiodu izsniedz februārī. Pēc ĀKK valstu lūguma, lai uzņēmēji varētu efektīvāk izmantot šīs kvotas no janvāra līdz decembrim, pirmais apakšperiods ir jāpārceļ par vienu mēnesi atpakaļ.

(7)

Nodokli var samazināt ar nosacījumu, ka eksportējošā ĀKK valsts iekasē izvedmuitas maksājumu, kura summa ir līdzvērtīga muitas nodokļu samazinājumam, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 2286/2002 II pielikumā. Jāparedz sīki izstrādāti noteikumi, lai pārbaudītu, vai maksājums ir samaksāts.

(8)

Uz ievedumiem jāattiecina ievešanas atļaujas, kas izdotas, pamatojoties uz izvešanas atļaujām, ko izdevušas ĀKK valstu un AZT pilnvarotās iestādes.

(9)

Atļaujas, ko vismazāk attīstītās AZT nav izmantojušas, ir jādara pieejamas Nīderlandes Antiļu salām un Arubai, neizslēdzot iespēju daudzumus pārnest uz turpmākiem gada apakšperiodiem.

(10)

Lai veiktu Regulā (EK) Nr. 2286/2002 un Lēmumā 2001/822/EK noteikto kvotu pienācīgu pārvaldību, jāparedz nodrošinājuma noteikšana attiecībā uz ievešanas atļauju pieteikumiem, tā apmēru nosakot atbilstoši iespējamajam riskam. Vienlaikus ir arī jāparedz, ka kvotas apjomu gada laikā var izlietot pakāpeniski un ka atļaujas derīguma termiņu attiecīgi var pagarināt.

(11)

Šie pasākumi ir jāpiemēro no 2007. gada 1. janvāra – diena, sākot no kuras ir piemērojami Regulā (EK) Nr. 1301/2006 paredzētie pasākumi.

(12)

Tomēr ņemot vērā, ka šajā regulā noteiktais piecu dienu periods, kas paredzēts pieteikumu iesniegšanai, attiecībā uz pirmo apakšperiodu iekrīt janvāra mēnesī, ir jāparedz, ka uzņēmēji var iesniegt pirmos pieteikumus 2007. gadam tikai piecpadsmitajā dienā pēc šīs regulas publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, lai uzņēmējiem dotu laiku pielāgoties jaunajiem noteikumiem, kas noteikti šajā regulā.

(13)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I   NODAĻA

MĒRĶIS

1. pants

1.   Šī regula nosaka sīki izstrādātus noteikumus ievešanas atļauju režīma vadībai attiecībā uz šādām kvotām:

a)

attiecībā uz kopējo kvotu – 160 000 tonnām lobītu rīsu ekvivalenta, kuru izcelsme ir Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīs (ĀKK valstis) un aizjūras zemēs un teritorijās (AZT), saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2286/2002 1. panta 3. punktu un I un II pielikumu un Lēmuma 2001/822/EK III pielikuma 6. panta 5. punktu;

b)

kopējo kvotu – 20 000 tonnām šķelto rīsu, kuru izcelsme ir ĀKK valstīs, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2286/2002 1. panta 3. punktu un II pielikumu.

2.   Regulas 1. punktā noteiktās kvotas atver katra gada pirmajā janvārī.

3.   Ja vien šajā regulā nav noteikts citādi, piemēro Regulu (EK) Nr. 1291/2000, (EK) Nr. 1342/2003 un (EK) Nr. 1301/2006.

II   NODAĻA

ĀKK VALSTU IZCELSMES RĪSU IEVEDUMI

2. pants

Ievedot Kopienā ĀKK valstu izcelsmes rīsus ar KN kodiem 1006 10 21, 1006 10 23, 1006 10 25, 1006 10 27, 1006 10 92, 1006 10 94, 1006 10 96, 1006 10 98, 1006 20 un 1006 30 saskaņā ar kvotu – 125 000 tonnām lobītu rīsu ekvivalenta, pēc ievešanas atļaujas uzrādīšanas piemēro ievedmuitas nodokļu samazinājumu, kas paredzēts Regulas (EK) Nr. 2286/2002 II pielikumā.

Minētās kvotas kārtas numurs ir 09.4187.

3. pants

1.   Ievešanas atļaujas, kā minēts 2. pantā, katru gadu izdod par šādiem apakšperiodiem:

:

janvāris

:

41 668 tonnas,

:

maijs

:

41 666 tonnas,

:

septembris

:

41 666 tonnas,

:

oktobris

:

ja ir atlikums.

2.   Regulas (EK) Nr. 1301/2006 7. panta 4. punktā paredzētā daudzumu pārnešana notiek saskaņā ar šīs regulas 12. panta noteikumiem.

4. pants

Ievedot Kopienā ĀKK valstu izcelsmes šķeltos rīsus ar KN kodu 1006 40 00 saskaņā ar kvotu – 20 000 tonnām lobītu rīsu ekvivalenta, pēc ievešanas atļaujas uzrādīšanas piemēro ievedmuitas nodokļu samazinājumu, kas paredzēts Regulas (EK) Nr. 2286/2002 II pielikumā.

Minētās kvotas kārtas numurs ir 09.4188.

5. pants

Ievešanas atļaujas, kā minēts 4. pantā, katru gadu izdod par šādiem apakšperiodiem:

:

janvāris

:

10 000 tonnas,

:

maijs

:

10 000 tonnas,

:

septembris

:

0 tonna

:

oktobris

:

ja ir atlikums.

6. pants

1.   Nodokļa samazinājumu, kas paredzēts Regulas (EK) Nr. 2286/2002 II pielikumā, piemēro tikai to rīsu ievedumiem, par kuriem eksportētājvalsts ir iekasējusi izvedmuitas maksājumu, kas līdzvērtīgs starpībai starp muitas nodokli, kāds piemērojams rīsu ievedumiem no trešām valstīm, un summu, kāda noteikta, ievērojot Regulas (EK) Nr. 2286/2002 II pielikumā noteiktās samazināšanas tiesības.

Muitas nodoklis ir tāds, kādu piemēro atļaujas pieteikuma iesniegšanas dienā.

2.   Lai pierādītu, ka ir iekasēts izvedmuitas maksājums, eksportētājvalsts muitas dienesti izvešanas atļaujas 12. iedaļā saskaņā ar I pielikumā doto paraugu norāda maksājuma summu valsts valūtā un iekļauj vienu no šīs regulas II pielikumā norādītajiem ierakstiem, pievienojot arī muitas dienesta parakstu un zīmogu.

3.   Ja eksportētājas valsts iekasētais izvedmuitas maksājums ir mazāks nekā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2286/2002 II pielikumu piemērojamais nodokļa samazinājums, samazinājumu ierobežo līdz iekasētās summas apmēriem.

4.   Ja izvedmuitas maksājums ir iekasēts valūtā, kas nav importētājas dalībvalsts valūta, tad izmantojamais valūtas maiņas kurss, lai aprēķinātu faktiski iekasētā maksājuma summu, ir attiecīgās dalībvalsts visreprezentatīvākajā valūtas maiņas vietā vai vietās reģistrētais kurss dienā, kad notika muitas nodokļa iepriekšēja noteikšana.

7. pants

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1342/2003 6. panta 1. punkta un saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1291/2000 23. panta 2. punktu, ievešanas atļaujas lobītiem, slīpētiem un apslīpētiem rīsiem un šķeltiem rīsiem ir derīgas no to faktiskās izdošanas dienas līdz trešā mēneša beigām pēc tās izsniegšanas un nekādā gadījumā pēc izdošanas gada 31. decembra, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1301/2006 8. panta pirmās daļas otro teikumu.

Tomēr ievešanas atļaujas lobītiem, slīpētiem un apslīpētiem rīsiem un šķeltiem rīsiem, kuras izsniegtas attiecībā uz apakšperiodiem, kas minēti šīs regulas 3. panta 1. punkta pirmajā ievilkumā un minētās regulas 5. panta pirmajā ievilkumā ir derīgas no to faktiskās izsniegšanas dienas līdz nākamā mēneša ceturtajai dienai.

III   NODAĻA

ĀKK/AZT KUMULATĪVAS IZCELSMES RĪSU IEVEDUMI

8. pants

Aizjūras zemju un teritoriju (AZT) izcelsmes rīsu ievedumus Kopienā, uzrādot ievešanas atļauju, atbrīvo no muitas nodokļiem, ievērojot kvotu – 35 000 tonnu lobītu rīsu ekvivalentā, no kuras 25 000 tonnas ir rezervētas Nīderlandes Antiļu salām un Arubai, bet 10 000 tonnas – vismazāk attīstītajām AZT.

Nīderlandes Antiļu salām un Arubai rezervētās 25 000 tonnu kvotas kārtas numurs ir 09.4189.

AZT rezervētās 10 000 tonnu kvotas kārtas numurs ir 09.4190.

9. pants

1.   Ievešanas atļaujas, kā minēts 8. pantā, katru gadu izdod par šādām kvotas daļām lobītu rīsu ekvivalentā:

a)

Nīderlandes Antiļu salām un Arubai –

:

janvāris

:

8 334 tonnas,

:

maijs

:

8 333 tonnas,

:

septembris

:

8 333 tonnas,

:

oktobris

:

ja ir atlikums.

b)

vismazāk attīstītajām AZT, kas minētas Lēmuma 2001/822/EK I.B pielikumā –

:

janvāris

:

3 334 tonnas,

:

maijs

:

3 333 tonnas,

:

septembris

:

3 333 tonnas,

:

oktobris

:

ja ir atlikums.

2.   To rīsu daudzumus, kas ir citās apstrādes stadijās nekā lobīti rīsi, konvertē pēc koeficientiem, kas noteikti Komisijas Regulas Nr. 467/67/EEK 1. pantā (8).

10. pants

Ievešanas atļaujas pieteikumiem jāpievieno oriģinālās izvešanas atļaujas, kas sastādītas saskaņā ar paraugu I pielikumā un ko izdevušas iestādes, kuras atbildīgas par EUR.1 apliecību izdošanu.

Attiecībā uz oktobra mēneša apakšperiodu, ja ievedumiem iesniegtie atļaujas pieteikumi ar ĀKK/vismazāk attīstīto AZT kumulatīvo izcelsmi neaptver visu pieejamo daudzumu, atlikušo daudzumu var izmantot Nīderlandes Antiļu salu vai Arubas izcelsmes produktu importam.

11. pants

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1342/2003 6. panta 1. punkta un saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1291/2000 23. panta 2. punktu, ievešanas atļaujas lobītiem, slīpētiem un apslīpētiem rīsiem un šķeltiem rīsiem ir derīgas no to faktiskās izdošanas dienas līdz izdošanas gada 31. decembrim, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1301/2006 8. panta pirmās daļas otro teikumu.

IV   NODAĻA

VIENOTI SĪKI IZSTRĀDĀTI PIEMĒROŠANAS NOTEIKUMI

12. pants

Par 3. panta 2. punktā minētajiem pārnestajiem daudzumiem var iesniegt atļaujas pieteikumus, lai ievestu ĀKK valstu izcelsmes rīsus ar KN kodiem, kas uzskaitīti šīs regulas 2. pantā, un AZT izcelsmes rīsus ar KN kodu 1006.

Ja atļaujas pieteikumi, kuri iesniegti par ĀKK valstu izcelsmes vai ĀKK/AZT kumulatīvas izcelsmes ievedumiem, neaptver visus pieejamos daudzumus, oktobra kvotas daļas atlikumu, kas minēts šīs regulas 3. panta 1. punktā, var izmantot, lai ievestu AZT izcelsmes produktus, – nepārsniedzot šīs regulas 1. pantā minēto daudzuumu – 160 000 tonnas.

13. pants

Atļaujas pieteikumus iesniedz attiecīgās dalībvalsts kompetentajā iestādē katram apakšperiodam atbilstošā mēneša pirmajās piecās darba dienās. Tomēr, attiecībā uz 2007. gadu regulas 3., 5. un 9. pantā noteiktais piecu dienu periods, kad var iesniegt pieteikumus par janvāra mēneša apakšperiodu, 2007. gada 13. janvāris.

Daudzums, kas pieprasīts par katru apakšperiodu un katru attiecīgās kvotas kārtas numuru, nedrīkst pārsniegt 5 000 tonnas lobīto rīsu ekvivalenta.

14. pants

1.   Cilmvietas valsti un izcelsmes valsti norāda ievešanas atļaujas pieteikuma un ievešanas atļaujas 7. un 8. ailē un ierakstu “Jā” atzīmē ar krustu.

Atļaujas ir derīgas tikai attiecībā uz produktiem, kuru izcelsmes valsts ir 8. ailē norādītā valsts.

2.   Ievešanas atļaujas pieteikumā un ievešanas atļaujā norāda vienu no šiem ierakstiem:

ĀKK (Regulas (EK) Nr. 2021/2006 3. panta 1. punkts),

ĀKK šķelti rīsi (Regulas (EK) 2021/2006 5. pants),

AZT (Regulas (EK) 2021/2006 9. panta 1. punkta a) apakšpunkts),

AZT (Regulas (EK) 2021/2006 9. panta 1. punkta b) apakšpunkts).

3.   Ievestajām precēm, kuru izcelsmes valsts ir ĀKK, ievešanas atļaujas 24. ailē norāda vienu no tiem ierakstiem, kas minēti III pielikumā.

Ievestajām precēm, kuru izcelsmes valsts ir AZT, ievešanas atļaujas 24. ailē norāda vienu no tiem ierakstiem, kas minēti IV pielikumā.

15. pants

1.   Regulas (EK) Nr. 1301/2006 7. panta 2. punktā minēto sadales koeficientu Komisija nosaka desmit dienu laikā, skaitot no šīs regulas 17. panta a) apakšpunktā minētās pēdējās dienas, kad jāiesniedz paziņojums. Komisija vienlaikus nosaka daudzumus, kas pieejami nākamajaam apakšperiodam.

2.   Ja, piemērojot 1. punktā minēto sadales koeficientu, viens vai vairāki daudzumi ir mazāki par 20 tonnām uz pieteikumu, dalībvalsts šo daudzumu kopumu sadala izlozes kārtībā starp attiecīgajiem uzņēmējiem, izlozējot 20 tonnu partijas, kurām pievienots vienādās daļās sadalīts atlikušais daudzums. Tomēr, ja pat pievienojot daudzumus, kas mazāki par 20 tonnām, nav iespējams izveidot 20 tonnu partiju, dalībvalsts atlikušo daudzumu piešķir, sadalot to vienlīdzīgi starp tiem uzņēmējiem, kuri saņēmuši atļauju par 20 vai vairāk tonnām.

Ja pēc pirmās daļas noteikumu piemērošanas daudzums, par kādu izdod ievešanas atļauju, ir mazāks par 20 tonnām, uzņēmējs divu darbdienu laikā no dienas, kad stājas spēkā regula, ar kuru nosaka sadales koeficientu, atļaujas pieteikumu var atsaukt.

3.   Ievešanas atļaujas par daudzumiem, kas noteikti, piemērojot 1. un 2. punktu, izsniedz trīs darba dienu laikā pēc Komisijas lēmuma publicēšanas.

16. pants

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1342/2003 12. panta, tā nodrošinājuma apmērs, kas vajadzīgs, iesniedzot ievešanas atļaujas pieteikumus, ir EUR 46 par tonnu.

17. pants

Dalībvalstis, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, paziņo Komisijai:

a)

vēlākais otrajā darbdienā pēc pēdējās ievešanas atļauju pieteikumu iesniegšanas dienas plkst. 18.00 (pēc Briseles laika) – Regulas (EK) Nr. 1301/2006 11. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteikto informāciju par ievešanas atļauju pieteikumiem; šajos pieteikumos minētos daudzumus sadalot atkarībā no astoņciparu KN koda un izcelsmes valsts (pēc produkta svara), kurā šīs atļaujas ir izsniegtas, norādot ievešanas atļaujas numuru, kā arī izvešanas atļaujas numuru, ja tā tiek pieprasīta;

b)

vēlākais otrajā darbdienā pēc ievešanas atļauju izsniegšanas dienas – Regulas (EK) Nr. 1301/2006 11. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteikto informāciju par izsniegtajām atļaujām; šajos pieteikumos minētos daudzumus sadalot atkarībā no astoņciparu KN koda un izcelsmes valsts (pēc produkta svara), kurā ievešanas atļaujas ir izsniegtas, norādot ievešanas atļaujas numuru, kā arī daudzumus, par kādiem saskaņā ar 15. panta 2. punktu atļauju pieteikumi ir atsaukti;

c)

vēlākais katra mēneša pēdējā dienā – kopējos daudzumus (pēc produktu svara), kas, pamatojoties uz šo kvotu, faktiski laisti brīvā apgrozībā priekšpēdējā mēnesī, sadalot tos atkarībā no astoņciparu KN koda. Ja šajā laikposmā neviens daudzums nav laists brīvā apgrozībā, nosūta “nulles” paziņojumu.

V   NODAĻA

NOSLĒGUMA NOTEIKUMI

18. pants

Ar šo atceļ Regulu (EK) Nr. 638/2003.

19. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2007. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 22. decembrī

Komisijas vārdā

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 314, 30.11.2001., 1. lpp.

(2)  OV L 348, 21.12.2002., 5. lpp.

(3)  OV L 270, 21.10.2003., 96. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 797/2006 (OV L 144, 31.5.2006., 1. lpp.).

(4)  OV L 93, 10.4.2003., 3. lpp. Jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2120/2005 (OV L 340, 23.12.2005., 22. lpp.).

(5)  OV L 152, 24.6.2000., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1713/2006 (OV L 321, 21.11.2006., 11. lpp.).

(6)  OV L 189, 29.7.2003., 12. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 945/2006 (OV L 173, 27.6.2006., 12. lpp.)

(7)  OV L 238, 1.9.2006., 13. lpp.

(8)  OV L 204, 24.8.1967., 1. lpp.


I PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 2021/2006 6. pantā un 10. panta 1. punktā minētās izvešanas atļaujas paraugs

Image


II PIELIKUMS

Regulas 6. panta 2. punktā minētās norādes:

:

bulgāru valodā

:

Събран специален данък върху износа на ориз

:

spāņu valodā

:

Gravamen percibido a la exportación del arroz

:

čehu valodā

:

Zvláštní poplatek vybraný při vývozu rýže

:

dāņu valodā

:

Særafgift, der opkræves ved eksport af ris

:

vācu valodā

:

Bei der Ausfuhr von Reis erhobene Sonderabgabe

:

igauņu valodā

:

Riisi ekspordi suhtes kohaldatav erimaks

:

grieķu valodā

:

Ειδικός φόρος που εισπράττεται κατά την εξαγωγή του ρυζιού

:

angļu valodā

:

Special charge collected on export of rice

:

franču valodā

:

Taxe spéciale perçue à l'exportation du riz

:

itāliešu valodā

:

Tassa speciale riscossa all'esportazione del riso

:

latviešu valodā

:

Īpašais maksājums, kuru iekasē par rīsu eksportu

:

lietuviešu valodā

:

Specialus mokestis, taikomas ryžių eksportui

:

ungāru valodā

:

A rizs exportjakor beszedett különleges díj

:

maltiešu valodā

:

Taxxa speċjali miġbura ma’ l-esportazzjoni tar-ross

:

holandiešu valodā

:

Bij uitvoer van de rijst opgelegde bijzondere heffing

:

poļu valodā

:

Specjalna opłata pobrana od wywozu ryżu

:

portugāļu valodā

:

Direito especial cobrado na exportação do arroz

:

rumāņu valodā

:

Taxă specială percepută la exportul de orez

:

slovāku valodā

:

Zvláštny poplatok inkasovaný pri vývoze ryže

:

slovēņu valodā

:

Posebna dajatev, pobrana od izvoza riža

:

somu valodā

:

Riisin viennin yhteydessä perittävä erityismaksu

:

zviedru valodā

:

Särskild avgift för risexport.


III PIELIKUMS

Regulas 14. panta 3. punkta pirmajā daļā minētās norādes:

:

bulgāru valodā

:

Намалена ставка на митото, приложима до максимално количество, посочено в графи 17 и 18 от настоящата лицензия [Регламент (ЕО) № 2021/2006]

:

spāņu valodā

:

Derecho de aduana reducido hasta la cantidad indicada en las casillas 17 y 18 del presente certificado [Reglamento (CE) no 2021/2006]

:

čehu valodā

:

Snížené clo až do množství uvedeného v kolonkách 17 a 18 této licence (nařízení (ES) č. 2021/2006)

:

dāņu valodā

:

Nedsat told op til den mængde, der er angivet i rubrik 17 og 18 i denne licens (forordning (EF) nr. 2021/2006)

:

vācu valodā

:

Ermäßigter Zollsatz bis zu der in den Feldern 17 und 18 dieser Lizenz angegebenen Menge (Verordnung (EG) Nr. 2021/2006)

:

igauņu valodā

:

Vähendatud tollimaksumäär kuni käesoleva litsentsi lahtrites 17 ja 18 osutatud koguseni (Määrus (EÜ) nr 2021/2006)

:

grieķu valodā

:

Μειωμένος δασμός μέχρι την ποσότητα που ορίζεται στα τετραγωνίδια 17 και 18 του παρόντος πιστοποιητικού [Κανονισμός (ΕΚ) αριθ. 2021/2006]

:

angļu valodā

:

Reduced duty up to the quantity indicated in sections 17 and 18 of this licence (Regulation (EC) No 2021/2006)

:

franču valodā

:

Droit réduit jusqu'à la quantité indiquée dans les cases 17 et 18 du présent certificat [règlement (CE) no 2021/2006]

:

itāliešu valodā

:

Dazio ridotto limitatamente alla quantità indicata nelle caselle 17 e 18 del presente titolo [regolamento (CE) n. 2021/2006]

:

latviešu valodā

:

Samazināts muitas nodoklis līdz daudzumam, kas norādīts šīs licences 17. un 18. iedaļā (Regula (EK) Nr. 2021/2006)

:

lietuviešu valodā

:

Sumažintas muitas, taikomas mažesniems kiekiams nei nurodyta šios licenzijos 17 ir 18 skirsniuose (Reglamentas (EB) Nr. 2021/2006)

:

ungāru valodā

:

Az ezen engedély 17. és 18. rovatában megjelölt mennyiségig csökkentett vámtétel (2021/2006/EK rendelet)

:

maltiešu valodā

:

Dazju mnaqqas sal-kwantità murija fit-Taqsimiet 17 u 18 ta’ din il-liċenzja (Regolament (KE) Nru 2021/2006)

:

holandiešu valodā

:

Verminderd douanerecht voor ten hoogste de in de vakken 17 en 18 van dit certificaat vermelde hoeveelheid (Verordening (EG) nr. 2021/2006)

:

poļu valodā

:

Opłata obniżona dla ilości nieprzekraczającej ilości podanej w sekcji 17 i 18 niniejszego pozwolenia (rozporządzenie (WE) nr 2021/2006)

:

portugāļu valodā

:

Direito reduzido até à quantidade indicada nas casas 17 e 18 do presente certificado [Regulamento (CE) n.o 2021/2006]

:

rumāņu valodā

:

Drept redus până la concurența cantității menționate în căsuțele 17 și 18 din prezenta licență [Regulamentul (CE) nr. 2021/2006]

:

slovāku valodā

:

Oslobodenie od cla do množstva uvedeného v oddieloch 17 a 18 tejto licencie [nariadenie (ES) č. 2021/2006]

:

slovēņu valodā

:

Znižana dajatev do količine, navedene v oddelkih 17 in 18 tega dovoljenja (Uredba (ES) št. 2021/2006)

:

somu valodā

:

Tulli, joka on alennettu tämän todistuksen kohdissa 17 ja 18 esitettyyn määrään asti (asetus (EY) N:o 2021/2006)

: