ISSN 1725-5112

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 381

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

49. sējums
2006. gada 28. decembris


Saturs

 

I   Tiesību akti, kuru publicēšana ir obligāta

Lappuse

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1986/2006 (2006. gada 20. decembris) par dalībvalstu dienestu, kas ir atbildīgi par transportlīdzekļu reģistrācijas apliecību izsniegšanu, piekļuvi otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmai (SIS II)

1

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1987/2006 (2006. gada 20. decembris) par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izveidi, darbību un izmantošanu

4

 

 

II   Tiesību akti, kuru publicēšana nav obligāta

 

 

Padome

 

*

Padomes Lēmums (2006. gada 18. decembris) par Amerikas Savienoto Valstu valdības un Eiropas Kopienas nolīgumu par biroja iekārtu energoefektivitātes marķēšanas programmu koordinēšanu

24

Amerikas Savienoto Valstu valdības un Eiropas Kopienas Nolīgums par biroja iekārtu energoefektivitātes marķēšanas programmu koordinēšanu

26

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


I Tiesību akti, kuru publicēšana ir obligāta

28.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 381/1


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 1986/2006

(2006. gada 20. decembris)

par dalībvalstu dienestu, kas ir atbildīgi par transportlīdzekļu reģistrācijas apliecību izsniegšanu, piekļuvi otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmai (SIS II)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 71. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

apspriedusies ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (2),

tā kā:

(1)

Padomes Direktīvā 1999/37/EK (1999. gada 29. aprīlis) par transportlīdzekļu reģistrācijas dokumentiem (3) ir paredzēts, ka dalībvalstis cita citai palīdz minētās direktīvas īstenošanā un ka tās var apmainīties ar informāciju divpusējā vai daudzpusējā mērogā, jo īpaši, lai pirms transportlīdzekļa reģistrācijas pārbaudītu tā juridisko statusu dalībvalstī, kurā tas iepriekš bijis reģistrēts. Šādā pārbaudē drīkst izmantot elektronisku tīklu.

(2)

Eiropas Parlamenta un Padomes… gada… Regula (EK) Nr. …/2006 un Padomes… gada… Lēmums 2006/…/TI par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (“SIS II”) izveidi, darbību un izmantošanu (4)  (5)veido juridisko pamatu, lai pārvaldītu SIS II, kas ir dalībvalstīm kopīgi lietojama datubāze, kurā, inter alia, ir dati par mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kuru motora darba tilpums pārsniedz 50 cm3, dati par piekabēm, kuru pašmasa pārsniedz 750 kg, un dzīvojamām piekabēm, kā arī dati par nozagtām, piesavinātām, pazudušām vai par nederīgām atzītām transportlīdzekļu reģistrācijas apliecībām un transportlīdzekļu numura zīmēm.

(3)

Regula (EK) Nr. …/2006 un Lēmums 2006/…/TI aizstāj 92. līdz 119. pantu 1990. gada 19. jūnija Konvencijā, ar ko īsteno 1985. gada 14. jūnija Šengenas Nolīgumu starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām (6) (“Šengenas Konvencija”), izņemot tās 102.a pantu. Minētais pants attiecas uz dalībvalstu iestāžu un dienestu, kas ir atbildīgi par transportlīdzekļu reģistrācijas apliecību izsniegšanu, piekļuvi Šengenas Informācijas sistēmai.

(4)

Tagad ir nepieciešams pieņemt trešo instrumentu, pamatojoties uz Līguma V sadaļu un papildinot Regulu (EK) Nr. …/2006 un Lēmumu 2006/…/TI, lai dalībvalstu dienestiem, kas ir atbildīgi par transportlīdzekļu reģistrācijas apliecību izsniegšanu, ļautu piekļūt SIS II un lai aizstātu Šengenas Konvencijas 102.a pantu.

(5)

Saskaņā ar Lēmumu 2006/…/TI brīdinājumus par objektiem, tostarp mehāniskajiem transportlīdzekļiem, ievada SIS II, lai tos konfiscētu vai izmantotu kā pierādījumus krimināllietās.

(6)

Saskaņā ar Lēmumu 2006/…/TI piekļuve brīdinājumiem, kas par objektiem ievadīti SIS II, ir paredzēta vienīgi iestādēm, kas atbildīgas par robežkontroli un citām policijas un muitas pārbaudēm, kā arī tiesu iestādēm un Eiropolam.

(7)

Valdību vai nevalstiskajiem dienestiem, kas skaidri noteikti šim mērķim un kas dalībvalstīs ir atbildīgi par transportlīdzekļu reģistrācijas apliecību izsniegšanu, vajadzētu būt piekļuvei SIS II iekļautajiem datiem par mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kuru motora darba tilpums pārsniedz 50 cm3, par piekabēm, kuru pašmasa pārsniedz 750 kg, par dzīvojamām piekabēm, kā arī par transportlīdzekļu reģistrācijas apliecībām un transportlīdzekļu numura zīmēm, kas ir nozagtas, piesavinātas, pazudušas vai atzītas par nederīgām, lai ļautu šiem dienestiem pārbaudīt, vai reģistrācijai uzrādītie transportlīdzekļi nav nozagti, piesavināti vai pazuduši.

(8)

Tālab ir nepieciešams piešķirt minētajiem dienestiem piekļuvi minētajiem datiem un ļaut tiem izmantot šos datus administratīviem mērķiem, lai pareizi izsniegtu transportlīdzekļu reģistrācijas apliecības.

(9)

Ja dalībvalstu dienesti, kas ir atbildīgi par transportlīdzekļu reģistrācijas apliecību izsniegšanu, ir nevalstiskas struktūras, šāda piekļuve būtu jāpiešķir netieši, tas ir, ar tādas iestādes starpniecību, kurai piekļuve ir piešķirta saskaņā ar Lēmumu 2006/…/TI un kura ir atbildīga par dalībvalstu drošības un konfidencialitātes noteikumu ievērošanu, kā paredzēts minētajā lēmumā.

(10)

Lēmumā 2006/…/TI ir noteikti pasākumi, kas veicami, ja piekļuve SIS II parāda brīdinājumu par SIS II ievadītu objektu.

(11)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (7) piemēro personas datu apstrādei, ko veic dalībvalstu dienesti, kuri ir atbildīgi par transportlīdzekļu reģistrācijas apliecību izsniegšanu. Īpašie noteikumi par personas datu aizsardzību par drošību, konfidencialitāti un reģistrācijas datņu glabāšanu, kas ietverti Lēmumā 2006/…/TI, attiecībā uz gadījumiem, kad personas datus minētie dienesti apstrādā saistībā ar SIS II, papildina vai precizē principus, kas izklāstīti minētajā direktīvā.

(12)

Ņemot vērā to, ka veicamās darbības mērķi - proti, piešķirt piekļuvi SIS II dalībvalstu dienestiem, kas ir atbildīgi par transportlīdzekļu reģistrācijas apliecību izsniegšanu, lai atvieglinātu to uzdevumu izpildi saskaņā ar Direktīvu 1999/37/EK - nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstis, un to, ka SIS II kā kopējas informācijas sistēmas būtības dēļ šo mērķi var sasniegt vienīgi Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai.

(13)

Šajā regulā ir respektētas pamattiesības un ievēroti principi, kas ir atzīti jo īpaši Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.

(14)

Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju - saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (8) - šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta 1. panta G. punktā Padomes 1999. gada 17. maija Lēmumā 1999/437/EK (9) par dažiem pasākumiem minētā nolīguma piemērošanai.

(15)

Attiecībā uz Šveici - saskaņā ar Nolīgumu, kas parakstīts starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā - šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta G. punktā, to lasot saistībā ar 4. panta 1. punktu Lēmumos 2004/849/EK (10) un 2004/860/EK (11).

(16)

Šīs regula ir akts, kas pieņemts atbilstīgi Šengenas acquis vai kā citādi saistīts ar to, kā noteikts 2003. gada Pievienošanās akta 3. panta 2. punktā,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Neskarot Lēmuma 2006/…/TI 38. un 40. pantu un 46. panta 1. punktu, dalībvalstu dienestiem, kas ir atbildīgi par transportlīdzekļu reģistrācijas apliecību izsniegšanu, kā minēts Direktīvā 1999/37/EK, ir piekļuve turpmāk norādītajiem datiem, kas ievadīti SIS II saskaņā ar minētā lēmuma 38. panta 2. punkta a), b) un f) apakšpunktu, vienīgi ar nolūku pārbaudīt to, vai reģistrācijai uzrādītie transportlīdzekļi nav nozagti, piesavināti vai pazuduši, vai arī to, vai tos nemeklē kā pierādījumu kriminālprocesā:

a)

dati par mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kuru motora darba tilpums pārsniedz 50 cm3;

b)

dati par piekabēm, kuru pašmasa pārsniedz 750 kg, un dati par dzīvojamām piekabēm;

c)

dati par nozagtām, piesavinātam, pazudušām vai nederīgām transportlīdzekļu reģistrācijas apliecībām un transportlīdzekļu numura zīmēm.

Ievērojot 2. punktu, katras dalībvalsts tiesību akti reglamentē attiecīgo dienestu piekļuvi šiem datiem attiecīgajā dalībvalstī.

2.   Šā panta 1. punktā minētajiem dienestiem, kas ir valdības dienesti, ir tiesības tieši piekļūt SIS II ievadītajiem datiem.

3.   Šā panta 1. punktā minētajiem dienestiem, kas ir nevalstiski dienesti, ir tiesības piekļūt SIS II ievadītajiem datiem vienīgi ar iestādes starpniecību, kā paredzēts šā panta 1. punktā minētā lēmuma 40. pantā. Minētājai iestādei ir tiesības tieši piekļūt datiem un nodot tos attiecīgajam dienestam. Attiecīgā dalībvalsts nodrošina, ka atbilstīgajam dienestam un tā darbiniekiem izvirza prasību ievērot jebkādus ierobežojumus par to datu pieļaujamo izmantošanu, kurus tiem sniegusi iestāde.

4.   Minētā lēmuma 39. pantu nepiemēro piekļuvei, kas iegūta saskaņā ar šo pantu. Ja 1. punktā minētie dienesti, piekļūstot SIS II, atklāj informāciju, kas rada aizdomas par kriminālu nodarījumu, šādas informācijas paziņošanu policijai vai tiesu iestādēm reglamentē attiecīgās valsts tiesību akti.

2. pants

Šī regula aizstāj Šengenas Konvencijas 102.a pantu.

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no dienas, ko nosaka saskaņā ar Lēmuma 2006/…/TI 71. panta 2. punktu.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 20. decembris

Eiropas Parlamenta vārdā

priekšsēdētājs

J. BORRELL FONTELLES

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

J. KORKEAOJA


(1)  OV C 65, 17.3.2006., 27. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2006. gada 25. oktobra Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts) un Padomes 2006. gada 19. decembra Lēmums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(3)  OV L 138, 1.6.1999., 57. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2003/127/EK (OV L 10, 16.1.2004., 29. lpp.).

(4)  OV L …

(5)  OV L …

(6)  OV L 239, 22.9.2000.,19. lpp Konvencijā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1160/2005 (OV L 191, 22.7.2005., 18. lpp.).

(7)  OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

(8)  OV L 176, 10.7.1999., 36. lpp.

(9)  OV L 176, 10.7.1999., 31. lpp.

(10)  Padomes Lēmums 2004/849/EK (2004. gada 25. oktobris) par Nolīguma parakstīšanu Eiropas Savienības vārdā starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā un par dažu tā noteikumu provizorisku piemērošanu (OV L 368, 15.12.2004., 26. lpp.).

(11)  Padomes Lēmums 2004/860/EK (2004. gada 25. oktobris) par Nolīguma parakstīšanu Eiropas Kopienas vārdā starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā un par dažu tā noteikumu provizorisku piemērošanu (OVL 370, 17.12.2004., 78. lpp.).


28.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 381/4


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 1987/2006

2006. gada 20. decembris

par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izveidi, darbību un izmantošanu

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 62. panta 2. punkta a) apakšpunktu, 63. panta 3. punkta b) apakšpunktu un 66. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (1),

tā kā:

(1)

Šengenas Informācijas sistēma (“SIS”), kas izveidota saskaņā ar IV sadaļu 1990. gada 19. jūnija Konvencijā, ar ko īsteno 1985. gada 14. jūnija Šengenas Nolīgumu starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām (2) (“Šengenas Konvencija”), ir būtisks līdzeklis Šengenas acquis noteikumu piemērošanai, kā tie iekļauti Eiropas Savienības sistēmā.

(2)

Otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (“SIS II”) izveide ir uzticēta Komisijai saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2424/2001 (3) un Padomes Lēmumu 2001/886/TI (4) (2001. gada 6. decembris) par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izstrādi. SIS II aizstās SIS, kas izveidota saskaņā ar Šengenas Konvenciju.

(3)

Šī regula veido vajadzīgo juridisko pamatu SIS II pārvaldībai attiecībā uz jautājumiem, uz ko attiecas Eiropas Kopienas dibināšanas līgums (“Līgums”). Padomes Lēmums 2006/000/TI (… gada…) par par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izveidi, darbību un izmantošanu (5) veido vajadzīgo juridisko pamatu SIS II pārvaldībai attiecībā uz jautājumiem, uz ko attiecas Līgums par Eiropas Savienību.

(4)

Tas, ka tiesisko pamatu, kas vajadzīgs SIS II pārvaldībai, veido atsevišķi instrumenti, neskar principu, ka SIS II ir vienota informācijas sistēma, kam kā tādai būtu jādarbojas. Tāpēc dažiem šo instrumentu noteikumiem vajadzētu būt identiskiem.

(5)

SIS II vajadzētu būt papildu pasākumam, kas palīdz uzturēt augstu drošības līmeni brīvības, drošības un tiesiskuma telpā, atbalstot tādas ar Šengenas acquis saistītas politikas īstenošanu, kas attiecas uz personu pārvietošanos, kā noteikts Līguma trešās daļas IV sadaļā.

(6)

Vajadzētu precizēt SIS II mērķus, tās tehnisko uzbūvi un finansējumu, paredzēt noteikumus par tās darbību, izmantošanu un noteikt pienākumus, sistēmā ievadāmo datu veidus, datu ievadīšanas mērķus, ievadīšanas kritērijus, iestādes, kam ir tiesības piekļūt datiem, brīdinājumu sasaisti, kā arī turpmākus noteikumus par datu apstrādi un personas datu aizsardzību.

(7)

SIS II ir jāietver centrālā sistēma (centrālā SIS II) un attiecīgo valstu sistēmas. Ar centrālās SIS II un saistītās sakaru infrastruktūras darbību saistītie izdevumi būtu jāsedz no Eiropas Savienības vispārējā budžeta.

(8)

Jāsagatavo rokasgrāmata ar sīki izstrādātiem noteikumiem noteiktas papildinformācijas apmaiņai attiecībā uz darbību, kas jāveic atbilstīgi brīdinājumam. Valsts iestādēm katrā dalībvalstī būtu jānodrošina šādas informācijas apmaiņa.

(9)

Pārejas posmā Komisijai vajadzētu būt atbildīgai par centrālās SIS II un sakaru infrastruktūras sastāvdaļu darbības pārvaldību. Tomēr nolūkā nodrošināt sekmīgu pāreju uz SIS II Komisija var šo atbildību pilnībā vai daļēji deleģēt divām publiskā sektora struktūrām. Ilgtermiņā un saskaņā ar ietekmes novērtējumu, kurā ietverta plaša alternatīvu analīze no finansiālā, operatīvā un organizatoriskā viedokļa, un saskaņā ar Komisijas tiesību aktu priekšlikumiem būtu jāizveido pārvaldības iestāde, kas ir atbildīga par šiem uzdevumiem. Pārējas posmam nevajadzētu būtu ilgākam par pieciem gadiem no šīs regulas piemērošanas dienas.

(10)

SIS II vajadzētu būt ietvertiem brīdinājumiem par ieceļošanas vai uzturēšanās atteikumu. Ir vajadzīgs arī turpmāk apsvērt to noteikumu saskaņošanu, ar ko reglamentē pamatojumus brīdinājumu izdošanai attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem, lai atteiktu ieceļošanu vai uzturēšanos, un precizēt šādu brīdinājumu lietojumu saskaņā ar patvēruma, imigrācijas un atgriešanās politiku. Tādēļ trīs gadus pēc šīs regulas piemērošanas dienas Komisijai būtu jāpārskata noteikumi par mērķiem un par nosacījumiem brīdinājumu izdošanai, lai atteiktu ieceļošanu vai uzturēšanos.

(11)

Brīdinājumi, lai atteiktu ieceļošanu vai uzturēšanos, SIS II nebūtu jāsaglabā ilgāk kā nepieciešams, lai īstenotu to mērķus, kuriem tie sniegti. Parasti šādi brīdinājumi būtu automātiski jādzēš no SIS II pēc trim gadiem. Lēmums par brīdinājuma ilgāku saglabāšanu būtu jāpieņem, pamatojoties uz visaptverošu individuālu izvērtējumu. Dalībvalstīm šie brīdinājumi būtu jāpārskata minētajā trīs gadu termiņā un jāveido statistika par to brīdinājumu skaitu, kuru saglabāšanas termiņš ir pagarināts.

(12)

SIS II vajadzētu būt iespējai apstrādāt biometriskos datus, lai palīdzētu ticami identificēt attiecīgas personas. Šai sakarā ar SIS II vajadzētu būt arī iespējai apstrādāt to personu datus, kuru identitāte ir ļaunprātīgi izmantota, lai novērstu nepareizas identifikācijas dēļ radušās grūtības, ievērojot attiecīgus drošības pasākumus, jo īpaši attiecīgās personas piekrišanu un stingru to mērķu ierobežošanu, kuru dēļ šādus datus var apstrādāt.

(13)

Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai veikt brīdinājumu sasaisti SIS II. Tam, ka dalībvalsts izveido saites starp diviem vai vairākiem brīdinājumiem, nevajadzētu ietekmēt veicamo darbību, saglabāšanas periodu vai piekļuves tiesības brīdinājumiem.

(14)

Datus, kas apstrādāti SIS II, piemērojot šo regulu, nevajadzētu nodot vai darīt pieejamus trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām.

(15)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (6) piemēro personas datu apstrādei, ko veic, piemērojot šo regulu. Tas ietver personas datu apstrādātāja iecelšanu un iespēju dalībvalstīm paredzēt atbrīvojumus un ierobežojumus attiecībā uz dažām tiesībām un pienākumiem, tostarp attiecībā uz attiecīgās personas piekļuves un informācijas tiesībām. Direktīvā 95/46/EK izklāstītie principi vajadzības gadījumā būtu jāpapildina vai jāprecizē šajā regulā.

(16)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (7) un jo īpaši tās noteikumus par apstrādes konfidencialitāti un drošību piemēro personas datu apstrādei, ko veic Kopienas iestādes vai struktūras, tām pildot savus pienākumus saistībā ar SIS II darbības pārvaldību. Regulā (EK) Nr. 45/2001 izklāstītie principi vajadzības gadījumā būtu jāpapildina vai jāprecizē šajā regulā.

(17)

Ciktāl tas attiecas uz konfidencialitāti, ierēdņiem un citiem darbiniekiem, kuri ir nodarbināti un strādā saistībā ar SIS II, piemēro attiecīgos noteikumus Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumos un Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībā.

(18)

Ir lietderīgi, ka valstu uzraudzības iestādes uzrauga dalībvalsts veiktās personas datu apstrādes likumību, bet Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam, kas iecelts atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumam 2004/55/EK (2003. gada 22. decembris), ar ko ieceļ neatkarīgu uzraudzības struktūru, kas paredzēta EK līguma 286. pantā (8), būtu jākontrolē Kopienas iestāžu un struktūru darbības saistībā ar personas datu apstrādi, ņemot vērā Kopienas iestāžu un struktūru ierobežotos uzdevumus attiecībā uz pašiem datiem.

(19)

Gan dalībvalstīm, gan Komisijai būtu jāizstrādā drošības plāns, lai atvieglinātu saistību izpildi drošības jomā, un tām būtu jāsadarbojas, lai no kopīga skatu punkta risinātu drošības jautājumus.

(20)

Pārredzamības nodrošināšanai Komisijai vai, ja tā ir izveidota, pārvaldības iestādei ik pēc diviem gadiem būtu jāizstrādā ziņojums par centrālās SIS II un sakaru infrastruktūras tehnisko darbību, tostarp to drošību, un par papildinformācijas apmaiņu. Komisijai ik pēc četriem gadiem būtu jāveic vispārējs novērtējums.

(21)

Dažus SIS II aspektus – piemēram, tehniskus noteikumus datu ievadīšanai, tostarp attiecībā uz datiem, kas vajadzīgi brīdinājumu ievadīšanai, atjaunināšanai, dzēšanai un meklēšanai, noteikumus attiecībā uz brīdinājumu savietojamību un prioritāti, brīdinājumu sasaisti un papildinformācijas apmaiņu – ņemot vērā šādu aspektu tehnisko būtību, detalizācijas pakāpi un nepieciešamību veikt regulāru atjaunināšanu – nevar pilnībā reglamentēt ar šo regulu. Īstenošanas pilnvaras attiecībā uz šiem aspektiem tāpēc būtu jādeleģē Komisijai. Tehniskajos noteikumos brīdinājumu meklēšanai būtu jāņem vērā valstu sistēmu sekmīga darbība. Atkarībā no tā, kāds ir Komisijas veiktais ietekmes novērtējums, būtu jāpieņem lēmums par to, ciktāl īstenošanas pasākumi varētu būt pārvaldības iestādes kompetencē, tiklīdz tā ir izveidota.

(22)

Pasākumi, kas vajadzīgi šīs regulas īstenošanai, būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (9).

(23)

Ir lietderīgi paredzēt pārejas noteikumus attiecībā uz brīdinājumiem, kas izdoti SIS un ko pārnesīs uz SIS II. Dažus Šengenas acquis noteikumus būtu jāturpina piemērot ierobežotu laiku līdz tam, kad dalībvalstis ir izskatījušas šo brīdinājumu savietojamību ar jauno juridisko sistēmu. Prioritārā kārtā būtu jāizskata brīdinājumu par personām savstarpēja saderība. Turklāt jebkādām izmaiņām, papildinājumam, labojumam vai atjauninājumam brīdinājumā, kas pārnests no SIS uz SIS II, kā arī jebkādai atsaucei uz šādu brīdinājumu būtu nekavējoties jāizraisa tūlītēja pārbaude par brīdinājuma saderību ar šīs regulas noteikumiem.

(24)

Jāparedz īpaši noteikumi attiecībā uz budžeta daļu, kas iezīmēta SIS darbībām un kas nav daļa no Eiropas Savienības vispārējā budžeta.

(25)

Ņemot vērā to, ka veicamās rīcības mērķus – proti, vienotas informācijas sistēmas izveidi un pārvaldību – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka minētās rīcības mēroga un iedarbības dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai.

(26)

Šajā regulā ir respektētas pamattiesības un ievēroti principi, kas atzīti jo īpaši Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.

(27)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Dānijai šī regula nav saistoša un neattiecas uz to. Tā kā šī regula papildina Šengenas acquis atbilstīgi Līguma trešās daļas IV sadaļai, Dānija saskaņā ar minētā protokola 5. pantu sešos mēnešos pēc šīs regulas pieņemšanas dienas būtu jāizlemj, vai tā šo regulu transponēs savos tiesību aktos.

(28)

Šī regula papildina tos Šengenas acquis noteikumus, kuru īstenošanā Apvienotā Karaliste nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2000/365/EK (2000. gada 29. maijs) par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (10) Tādēļ Apvienotā Karaliste nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un tā nav Apvienotajai Karalistei saistoša un neattiecas uz to.

(29)

Šī regula papildina tos Šengenas acquis noteikumus, kuru īstenošanā Īrija nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2002/192/EK (2002. gada 28. februāris) par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (11) Tādēļ Īrija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un tā nav Īrijai saistoša un neattiecas uz to.

(30)

Šī regula neskar pasākumus Apvienotās Karalistes un Īrijas daļējai dalībai Šengenas acquis īstenošanā, kā noteikts, attiecīgi, Lēmumā 2000/365/EK un Lēmumā 2002/192/EK.

(31)

Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju – saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (12) – šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta 1. panta G. punktā Padomes 1999. gada 17. maija Lēmumā 1999/437/EK (13) par dažiem pasākumiem minētā nolīguma piemērošanai.

(32)

Būtu jāparedz procedūra, kā Islandes un Norvēģijas pārstāvjiem iesaistīties to komiteju darbībā, kuras palīdz Komisijai īstenot tai piešķirtās izpildu pilnvaras. Tāda procedūra ir iecerēta minētajam nolīgumam pievienotajās Eiropas Savienības Padomes un Islandes Republikas un Norvēģijas Karalistes vēstuļu apmaiņās par komitejām, kas palīdz Eiropas Komisijai īstenot tai piešķirtās izpildes pilnvaras (14)

(33)

Attiecībā uz Šveici – saskaņā ar Nolīgumu, kas parakstīts starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, – šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta G. punktā, to lasot saistībā ar 4. panta 1. punktu Lēmumos 2004/849/EK (15) un 2004/860/EK (16).

(34)

Būtu jāparedz procedūra, kā Šveices pārstāvjiem iesaistīties to komiteju darbībā, kas palīdz Komisijai īstenot tai piešķirtās izpildu pilnvaras. Tāda procedūra ir iecerēta Kopienas un Šveices vēstuļu apmaiņā, kas pievienota minētajam nolīgumam.

(35)

Šī regula ir akts, kas pieņemts atbilstīgi Šengenas acquis vai kā citādi saistīts ar to, kā noteikts 2003. gada Pievienošanās akta 3. panta 2. punktā.

(36)

Apvienotajai Karalistei un Īrijai šī regula būtu jāpiemēro no dienas, ko nosaka saskaņā ar procedūrām, kuras izklāstītas attiecīgos instrumentos par Šengenas acquis piemērošanu minētajām dalībvalstīm,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

SIS II izveide un vispārējais mērķis

1.   Ar šo izveido otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmu (“SIS II”).

2.   Saskaņā ar šo regulu SIS II mērķis ir nodrošināt augstu drošības līmeni brīvības, drošības un tiesiskuma telpā, tostarp dalībvalstu teritorijā nodrošināt sabiedrības drošības sabiedriskās kārtības uzturēšanu un saglabāšanu, un piemērot Līguma IV sadaļas noteikumus par personu pārvietošanos to teritorijās, izmantojot šīs sistēmas izplatīto informāciju.

2. pants

Darbības joma

1.   Ar šo regulu paredz nosacījumus un kārtību tādu brīdinājumu ievadīšanai un apstrādei SIS II, kas izdoti attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem, un papildinformācijas un papildu datu apmaiņai, lai atteiktu ieceļošanu vai uzturēšanos dalībvalstī.

2.   Tāpat ar šo regulu paredz noteikumus par SIS II tehnisko uzbūvi, dalībvalstu un 15. pantā minētās pārvaldības iestādes atbildību, vispārēju datu apstrādi, attiecīgo personu tiesībām un atbildību.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

a)

“brīdinājums” ir datu kopums, ko ievada SIS II un kas kompetentajām iestādēm ļauj identificēt personu, lai konkrēti rīkotos;

b)

“papildinformācija” ir informācija, ko neglabā SIS II, bet kas ir saistīta ar SIS II brīdinājumiem un ar ko apmainās:

i)

lai dalībvalstis var savstarpēji apspriesties vai informēt cita citu, ievadot brīdinājumu,

ii)

pēc pozitīvas atbildes saņemšanas, lai varētu attiecīgi rīkoties,

iii)

ja nav iespējams veikt prasīto rīcību,

iv)

apsverot SIS II datu kvalitāti,

v)

apsverot brīdinājumu savietojamību un prioritāti,

vi)

saistībā ar piekļuves tiesībām;

c)

“papildu dati” ir dati, ko saglabā SIS II un kas saistīti ar SIS II brīdinājumiem un nekavējoties pieejami kompetentajām iestādēm, ja SIS II meklēšanas rezultātā atrod personu, par kuru dati ir ievadīti SIS II;

d)

“trešās valsts valstspiederīgais” ir jebkura persona, kas nav:

i)

ne Eiropas Savienības pilsonis Līguma 17. panta 1. punkta nozīmē;

ii)

ne arī trešās valsts valstspiederīgais, kuram - saskaņā ar nolīgumiem starp Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un attiecīgo valsti, no otras puses, ir tādas pašas brīvas pārvietošanās tiesības, kādas ir Eiropas Savienības pilsoņiem;

e)

“personas dati” ir jebkura informācija par identificētu vai identificējamu fizisko personu (“datu subjektu”); identificējama persona ir persona, ko var tieši vai netieši identificēt;

f)

“personas datu apstrāde” (“apstrāde”) ir jebkura darbība vai darbību kopums, kas ar vai bez automatizētiem līdzekļiem veiktas ar personas datiem, kā datu vākšana, reģistrācija, organizēšana, saglabāšana, piemērošana vai pārveidošana, atgūšana, aplūkošana, izmantošana, atklāšana, izmantojot pārsūtīšanu, izplatīšanu vai citādi padarot tos pieejamus, saskaņošana vai savienošana, piekļuves liegšana, dzēšana vai iznīcināšana.

4. pants

SIS II tehniskā arhitektūra un darbības veidi

1.   SIS II veido:

a)

centrālā sistēma (“centrālā SIS II”), ko veido:

tehniskā nodrošinājuma vienība (“CS-SIS”), kurā ietverta datubāze - “SIS II datubāze”;

vienota valsts saskarne (“NI-SIS”);

b)

valsts sistēma katrā dalībvalstī (“N. SIS II”), ko veido valsts datu sistēmas, kuras ir saistītas ar centrālo SIS II. N. SIS II var ietvert datu datni (“valsts eksemplārs”), kas ir pilnīga vai daļēja SIS II datubāzes kopija;

c)

CS-SIS un NI-SIS savstarpējo sakaru infrastruktūra (“sakaru infrastruktūra”), kas nodrošina SIS II datiem atvēlētu kodētu virtuālu tīklu un SIRENE biroju savstarpēju datu apmaiņu, kā minēts 7. panta 2. punktā.

2.   SIS II datus ievada, atjaunina, dzēš un tajos veic meklēšanu, izmantojot dažādās N. SIS II sistēmas. Valsts eksemplāru dara pieejamu, lai veiktu automatizētu meklēšanu katras dalībvalsts teritorijā, kas lieto tādu eksemplāru. Veikt meklēšanu citu dalībvalstu N. SIS II datu datnēs nav iespējams.

3.   CS-SIS, ar ko veic tehniskās uzraudzības un administrācijas uzdevumus, atrodas Strasbūrā (Francijā), un CS-SIS dublējums, kurš spēj nodrošināt visas galvenās CS-SIS funkcijas šīs sistēmas avārijas gadījumā, atrodas Sankt Johann im Pongau (Austrijā).

4.   CS-SIS nodrošina pakalpojumus, kas vajadzīgi, lai ievadītu un apstrādātu SIS II datus, tostarp veiktu meklēšanu SIS II datubāzē. Dalībvalstīm, kas lieto valsts eksemplāru, CS-SIS nodrošina:

a)

valsts eksemplāru tiešsaistes atjaunināšanu;

b)

valsts eksemplāru un SIS II datubāzes sinhronizāciju un saskanību;

c)

kārtību valsts eksemplāru inicializēšanai un rekonstrukcijai.

5. pants

Izmaksas

1.   Centrālās SIS II un sakaru infrastruktūras izveides, darbības un uzturēšanas izmaksas sedz no Eiropas Savienības vispārējā budžeta.

2.   Šīs izmaksas ietver attiecībā uz CS-SIS veikto darbu, kas nodrošina 4. panta 4. punktā minēto pakalpojumu nodrošināšanu.

3.   Katras N. SIS II izveides, darbības un uzturēšanas izmaksas sedz no attiecīgās dalībvalsts budžeta.

II NODAĻA

DALĪBVALSTU ATBILDĪBA

6. pants

Valstu sistēmas

Katra dalībvalsts ir atbildīga par savas N. SIS II izveidi, pārvaldību un uzturēšanu, kā arī par savas N. SIS II sasaistīšanu ar NI-SIS.

7. pants

N. SIS II birojs un SIRENE birojs

1.   Katra dalībvalsts norīko iestādi (“N. SIS II birojs”), kam ir galvenā atbildība par attiecīgo N. SIS II. Minētā iestāde ir atbildīga par N. SIS II netraucētu darbību un drošību, nodrošina kompetentu iestāžu piekļuvi SIS un veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai. Katra dalībvalsts izdod brīdinājumus ar N. SIS II biroja starpniecību.

2.   Katra dalībvalsts izraugās iestādi, kas nodrošina visas papildinformācijas apmaiņu (“SIRENE birojs”) saskaņā ar SIRENE rokasgrāmatas noteikumiem, kā minēts 8. pantā.

Minētie biroji arī koordinē SIS II ievadītās informācijas kvalitātes pārbaudi. Šajos nolūkos tiem ir piekļuve SIS II apstrādātajiem datiem.

3.   Dalībvalstis informē pārvaldības iestādi par attiecīgās valsts N. SIS II biroju un SIRENE biroju. Pārvaldības iestāde publicē šo biroju sarakstu kopā ar 31. panta 8. punktā minēto sarakstu.

8. pants

Papildinformācijas apmaiņa

1.   Papildinformācijas apmaiņu veic saskaņā ar SIRENE rokasgrāmatu un izmantojot sakaru infrastruktūru. Ja sakaru infrastruktūra nav pieejama, dalībvalstis var papildinformācijas apmaiņai izmantot citus atbilstīgi nodrošinātus tehniskos līdzekļus.

2.   Papildinformāciju izmanto vienīgi nolūkā, kādā tā ir nosūtīta.

3.   Uz dalībvalsts lūgumu sniegt papildinformāciju atbild iespējami īsā laikā.

4.   Sīki izstrādātus papildinformācijas apmaiņas noteikumus pieņem saskaņā ar 51. panta 2. punktā minēto procedūru kā “SIRENE rokasgrāmatu”, neskarot instrumentu, ar ko izveido pārvaldības iestādi.

9. pants

Tehniskā atbilstība

1.   Lai nodrošinātu datu ātru un efektīvu pārsūtīšanu, katra dalībvalsts, izveidojot savu N. SIS. II, ievēro protokolus un tehniskās procedūras, kas izveidoti, lai nodrošinātu tās N. SIS II savietojamību ar CS/SIS. Minētos protokolus un tehniskās procedūras izveido saskaņā ar 51. panta 2. punktā minēto procedūru, neskarot instrumentu, ar ko izveido pārvaldības iestādi.

2.   Ja dalībvalsts izmanto valsts eksemplāru, tā ar CS-SIS sniegtu pakalpojumu palīdzību nodrošina, ka dati, ko glabā valsts eksemplārā, veicot 4. panta 4. punktā minēto automātisko atjaunināšanu, ir identiski un saskaņoti ar SIS II datubāzi un ka meklēšana attiecīgās valsts eksemplārā sniedz līdzvērtīgu rezultātu SIS II datubāzē veiktai meklēšanai.

10. pants

Drošība - dalībvalstis

1.   Katra dalībvalsts attiecībā uz N. SIS II pieņem vajadzīgos pasākumus, tostarp drošības plānu, lai:

a)

fiziski aizsargātu datus, tostarp izstrādājot ārkārtas rīcības plānus kritiskās infrastruktūras aizsardzībai;

b)

liegtu nepilnvarotām personām piekļuvi datu apstrādes iekārtām, ko izmanto personas datu apstrādei (piekļuves kontrole);

c)

nodrošinātu to, ka nepilnvarotas personas nelasa, nekopē, negroza vai nedzēš datu nesējus (datu nesēju kontrole);

d)

liegtu datu neatļautu ievadīšanu datubāzē, kā arī liegtu ievadīto personas datu neatļautu lasīšanu, grozīšanu vai dzēšanu (glabāšanas kontrole);

e)

nepieļautu to, ka nepilnvarotas personas lieto datu automatizētas apstrādes sistēmu ar datu pārraides ierīču palīdzību (lietošanas kontrole);

f)

nodrošinātu to, ka personām, kam ir pilnvaras lietot automatizētās apstrādes sistēmu, ir pieejami vienīgi tie dati, kuriem tām atļauts piekļūt, un ka šīs personas tiem piekļūst tikai ar individuālām un unikālām lietotāju identitātēm un konfidenciāliem pieejas veidiem (datu pieejamības kontrole);

g)

nodrošinātu to, ka iestādes, kurām ir piekļuves tiesības SIS II vai datu apstrādes iekārtām, izstrādā profilus, raksturojot to personu funkcijas un pienākumus, kuras ir pilnvarotas piekļūt, ievadīt, atjaunot, dzēst un meklēt datus, un pēc 44. panta 1. punktā minēto valstu uzraudzības iestāžu lūguma šos profilus nekavējoties dara tām pieejamus (personālie profili);

h)

nodrošinātu to, ka var pārbaudīt un noteikt, kurām iestādēm personas datus var pārraidīt, izmantojot datu pārraides ierīces (datu pārraides kontrole);

i)

nodrošinātu to, ka vēlāk iespējams pārbaudīt un noteikt, kādi personas dati ir ievadīti automatizētā datu apstrādes sistēmā, kurā brīdī un kura persona tos ir ievadījusi, un kādā nolūkā (ievades kontrole);

j)

nodrošinātu to, ka personas datu pārraides un datu nesēju pārsūtīšanas laikā nav iespējama personas datu neatļauta lasīšana, kopēšana, grozīšana vai dzēšana, to jo īpaši nodrošinot ar attiecīgiem kodēšanas paņēmieniem (pārsūtīšanas kontrole);

k)

uzraudzītu šajā punktā minētos drošības pasākumus un veiktu vajadzīgos organizatoriskos pasākumus saistībā ar iekšējo uzraudzību, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai (paškontrole).

2.   Dalībvalstis pieņem 1. punktā minētajiem pasākumiem līdzvērtīgus pasākumus attiecībā uz drošību saistībā ar papildinformācijas apmaiņu.

11. pants

Konfidencialitāte - dalībvalstis

Katra dalībvalsts saskaņā ar saviem tiesību aktiem piemēro savus noteikumus par dienesta noslēpumu vai citas līdzvērtīgas prasības attiecībā uz konfidencialitāti visām personām un visām struktūrām, kam jāstrādā ar SIS II datiem un papildinformāciju. Šis pienākums ir spēkā arī pēc tam, kad šīs personas vairs neieņem attiecīgo amatu vai netiek nodarbinātas vai kad šo struktūru darbība ir izbeigta.

12. pants

Ierakstu saglabāšana attiecīgajās valstīs

1.   Katra dalībvalsts, kas nelieto valsts eksemplārus, nodrošina, ka katra piekļuve personas datiem un visas personas datu apmaiņas ar CS-SIS ir ierakstītas N. SIS II, lai pārbaudītu, vai meklēšana ir vai nav likumīga, lai uzraudzītu datu apstrādes likumību un pašuzraudzības nolūkos, nodrošinot N. SIS II pareizu darbību, datu integritāti un drošību.

2.   Dalībvalstis, kas lieto valsts eksemplārus, nodrošina, ka 1. punktā minētajiem mērķiem reģistrē katru piekļuvi SIS II datiem un visas SIS II datu apmaiņas. Tas neattiecas uz 4. panta 4. punktā minētajiem procesiem.

3.   Ierakstos konkrēti uzrāda brīdinājumu vēsturi, datu pārraides datumu un laiku, meklēšanā izmantotos datus, atsauci uz pārraidītajiem datiem un gan kompetentās iestādes, gan par datu apstrādi atbildīgās personas vārdu.

4.   Ierakstus lieto vienīgi 1. un 2. punktā minētajā nolūkā un dzēš ne ātrāk kā pēc gada un ne vēlāk kā pēc trim gadiem no to izveides dienas. Ierakstus, kuros ietverta brīdinājumu vēsture, dzēš vienu līdz trīs gadus pēc brīdinājumu dzēšanas.

5.   Ierakstus var saglabāt ilgāk, ja tie vajadzīgi uzraudzības procedūrām, kas jau ir iesāktas.

6.   Kompetentajām valsts iestādēm, kuru pienākumos ir pārbaudīt, vai meklēšana ir likumīga, uzraudzīt datu apstrādes likumību, veikt pašuzraudzību, nodrošināt N. SIS II pareizu darbību, datu integritāti un drošību, atbilstīgi to kompetencei un pēc to lūguma nodrošina piekļuvi šiem ierakstiem, lai tās varētu pildīt savus pienākumus.

13. pants

Pašuzraudzība

Dalībvalstis nodrošina, ka katra iestādei, kurai ir tiesības piekļūt SIS II, veic pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai, un vajadzības gadījumā sadarbojas ar valsts uzraudzības iestādi.

14. pants

Personāla apmācība

To iestāžu personālu, kam ir tiesības piekļūt SIS II, pienācīgi apmāca par datu drošību un datu aizsardzības noteikumiem, kā arī informē par jebkuru attiecīgi piemērojamu kriminālatbildību un sodiem, pirms tiem piešķir atļauju apstrādāt SIS II uzglabātos datus.

III NODAĻA

PĀRVALDĪBAS IESTĀDES PIENĀKUMI

15. pants

Darbības pārvaldība

1.   Pēc pārejas posma beigām pārvaldības iestāde, ko finansē no Eiropas Savienības vispārējā budžeta, ir atbildīga par centrālās SIS II darbības pārvaldību. Pārvaldības iestāde sadarbībā ar dalībvalstīm nodrošina to, ka centrālās SIS II vajadzībām vienmēr tiek izmantota vislabākā pieejamā tehnoloģija, pamatojoties uz izmaksu un ieguvumu analīzi.

2.   Pārvaldības iestāde ir atbildīga arī par šādiem uzdevumiem, kas saistīti ar sakaru infrastruktūru:

a)

uzraudzību;

b)

drošību;

c)

dalībvalstu un nodrošinātāja attiecību koordinēšanu.

3.   Komisija ir atbildīga par visiem pārējiem uzdevumiem, kas saistīti ar sakaru infrastruktūru, jo īpaši:

a)

uzdevumiem saistībā ar budžeta izpildi;

b)

iegādi un atjaunināšanu;

c)

jautājumiem, kas saistīti ar līgumiem.

4.   Pārejas posmā, pirms pārvaldības iestāde sāk pildīt savus pienākumus, Komisija ir atbildīga par centrālās SIS II darbības pārvaldību. Saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (17), Komisija var minēto uzdevumu un uzdevumus saistībā ar budžeta izpildi deleģēt valstu publiskajām struktūrām, kuras atrodas divās dažādās valstīs.

5.   Katra 4. punktā minētā valsts publiskā struktūra atbilst šādiem atlases kritērijiem:

a)

iestādei jāpierāda ilgtermiņa pieredze tādas liela mēroga informācijas sistēmas darbības nodrošināšanā, kura veic 4. panta 4. punktā minētās funkcijas;

b)

iestādes personālam ir jābūt būtiskai pieredzei tādas informācijas sistēmas pakalpojumu un drošības prasību jomā, kura pielīdzināma 4. panta 4. punktā minētajām funkcijām;

c)

iestādes personālam ir jābūt pietiekami nokomplektētam, pieredzējušam, kā arī ar atbilstīgām profesionālām un valodas iemaņām, lai strādātu starptautiskas sadarbības vidē, kādu prasa SIS II;

d)

iestādei jābūt pieejamām drošām un īpaši uzbūvētām infrastruktūrām, jo īpaši, lai varētu dublēt un garantēt liela mēroga IT sistēmu nepārtrauktu darbību;

un

e)

iestādes administratīvajai videi ir jābūt tādai, kas ļauj pareizi veikt uzticētos uzdevumus un izvairīties no interešu konfliktiem.

6.   Pirms jebkādas 4. punktā minētās deleģēšanas un regulāri pēc tam Komisija informē Eiropas Parlamentu un Padomi par deleģēšanas nosacījumiem, precīzu tās piemērošanas jomu un par struktūrām, kurām deleģēti uzdevumi.

7.   Ja Komisija saskaņā ar 4. punktu pārejas posmā deleģē savu atbildību, tā nodrošina, ka, veicot šo deleģēšanu, pilnībā ir ievēroti ierobežojumi, kas paredzēti Līgumā noteiktajā iestāžu sistēmā. Komisija jo īpaši nodrošina, ka šāda deleģēšana nelabvēlīgi neietekmē nevienu ar Kopienas tiesību aktiem saistītu efektīvu kontroles mehānismu – ne Tiesas, ne Revīzijas palātas, ne Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja kontroles mehānismu.

8.   Centrālās SIS II darbības pārvaldība ir visi uzdevumi, kas vajadzīgi, lai saskaņā ar šo regulu nodrošinātu centrālās SIS II darbību 24 stundas diennaktī 7 dienas nedēļā, jo īpaši uzturēšanas darbi un tehniski pielāgojumi, kas vajadzīgi sistēmas nevainojamai darbībai.

16. pants

Drošība

1.   Pārvaldības iestāde attiecībā uz centrālo SIS II un Komisija attiecībā uz sakaru infrastruktūru pieņem vajadzīgos pasākumus, tostarp drošības plānu, lai:

a)

fiziski aizsargātu datus, tostarp izstrādājot ārkārtas rīcības plānus kritiskās infrastruktūras aizsardzībai;

b)

liegtu nepilnvarotām personām piekļuvi datu apstrādes iekārtām, ko izmanto personas datu apstrādei (piekļuves kontrole);

c)

nodrošinātu to, ka nepilnvarotas personas nelasa, nekopē, negroza vai nedzēš datu nesējus (datu nesēju kontrole);

d)

liegtu datu neatļautu ievadīšanu datubāzē, kā arī liegtu ievadīto personas datu neatļautu lasīšanu, grozīšanu vai dzēšanu (glabāšanas kontrole);

e)

nepieļautu to, ka nepilnvarotas personas lieto datu automatizētas apstrādes sistēmu ar datu pārraides ierīču palīdzību (lietošanas kontrole);

f)

nodrošinātu to, ka personām, kam ir pilnvaras lietot datu automatizētās apstrādes sistēmu, ir pieejami vienīgi tie dati, kuriem tām atļauts piekļūt, un ka šīs personas tiem piekļūst tikai ar individuālām un unikālām lietotāju identitātēm un konfidenciāliem piekļuves veidiem (datu pieejamības kontrole);

g)

izstrādātu profilus, raksturojot to personu funkcijas un pienākumus, kuras ir pilnvarotas piekļūt datiem vai datu apstrādes iekārtām, un pēc 45. pantā minētā Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja lūguma šos profilus nekavējoties dara tam pieejamus (personālie profili);

h)

nodrošinātu to, ka var pārbaudīt un noteikt, kurām iestādēm personas datus var pārraidīt, izmantojot datu pārraides ierīces (datu pārraides kontrole);

i)

nodrošinātu to, ka vēlāk iespējams pārbaudīt un noteikt, kādi personas dati ir ievadīti automatizētā datu apstrādes sistēmā, kurā brīdī un kura persona tos ir ievadījusi (ievades kontrole);

j)

nodrošinātu to, ka personas datu pārraides un datu nesēju pārsūtīšanas laikā nav iespējama datu neatļauta lasīšana, kopēšana, grozīšana vai dzēšana, jo īpaši ar attiecīgiem kodēšanas paņēmieniem (pārsūtīšanas kontrole);

k)

uzraudzītu šajā punktā minētos drošības pasākumus un veiktu vajadzīgos organizatoriskos pasākumus saistībā ar iekšējo uzraudzību, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai (paškontrole).

2.   Pārvaldības iestāde veic 1. punktā minētajiem pasākumiem līdzvērtīgus pasākumus attiecībā uz drošību saistībā ar papildinformācijas apmaiņu, izmantojot sakaru infrastruktūru.

17. pants

Konfidencialitāte - pārvaldības iestāde

1.   Neskarot Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumu 17. pantu, pārvaldības iestāde piemēro pienācīgus noteikumus par dienesta noslēpumu vai citas līdzvērtīgas prasības attiecībā uz konfidencialitāti visam iestādes personālam, kam jāstrādā ar SIS II datiem, atbilstīgi standartiem, kas pielīdzināmi šīs regulas 11. pantā paredzētajiem. Šis pienākums ir spēkā arī pēc tam, kad šīs personas vairs neieņem attiecīgo amatu vai netiek nodarbinātas vai kad šo struktūru darbība ir izbeigta.

2.   Pārvaldības iestāde veic 1. punktā minētajiem pasākumiem līdzvērtīgus pasākumus attiecībā uz konfidencialitāti saistībā ar papildinformācijas apmaiņu, izmantojot sakaru infrastruktūru.

18. pants

Reģistrēšana centrālā līmenī

1.   Pārvaldības iestāde nodrošina, ka 12. panta 1. un 2. punktā minētajiem mērķiem reģistrē katru piekļuvi CS-SIS saglabātajiem personas datiem un visas minēto datu apmaiņas.

2.   Ierakstos konkrēti uzrāda brīdinājumu vēsturi, datu pārraides datumu un laiku, meklēšanā izmantotos datus, atsauci uz pārraidītajiem datiem, kā arī par datu apstrādi atbildīgās iestādes nosaukumu.

3.   Ierakstus lieto vienīgi 1. punktā paredzētajā nolūkā un dzēš ne ātrāk kā pēc gada un ne vēlāk kā pēc trim gadiem no to izveides dienas. Ierakstus, kuros ietverta brīdinājumu vēsture, dzēš vienu līdz trīs gadus pēc brīdinājumu dzēšanas.

4.   Ierakstus var saglabāt ilgāk, ja tie vajadzīgi uzraudzības procedūrām, kas jau ir iesāktas.

5.   Kompetentajām iestādēm, kuru pienākumos ir pārbaudīt, vai meklēšana ir likumīga, uzraudzīt datu apstrādes likumību, veikt pašuzraudzību, nodrošināt CS-SIS pareizu darbību, datu integritāti un drošību, atbilstīgi to kompetencei un pēc to lūguma ir nodrošināta piekļuve šiem ierakstiem, lai tās varētu pildīt savus pienākumus.

19. pants

Informācijas kampaņa

Komisija sadarbībā ar valstu uzraudzības iestādēm un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju līdz ar SIS II darbības sākšanu veic arī informācijas kampaņu, lai sabiedrību informētu par tās mērķiem, glabātajiem datiem, iestādēm, kam ir piekļuves tiesības, un personu tiesībām. Pārvaldības iestāde pēc tās izveides sadarbībā ar valsts uzraudzības iestādēm un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju šādas kampaņas regulāri atkārto. Dalībvalstis sadarbībā ar savām valsts uzraudzības iestādēm izstrādā un īsteno vajadzīgo politiku, lai informētu savus iedzīvotājus par SIS II kopumā.

IV NODAĻA

BRĪDINĀJUMI PAR TREŠO VALSTU VALSTSPIEDERĪGAJIEM, LAI ATTEIKTU IECEĻOŠANU UN UZTURĒŠANOS

20. pants

Datu kategorijas

1.   Neskarot 8. panta 1. punktu vai šīs regulas noteikumus par papildu datu saglabāšanu, SIS II ir ietverti tikai to kategoriju dati, ko ir iesniegusi katra dalībvalsts un kas ir vajadzīgi 24. pantā noteiktajiem nolūkiem.

2.   Informācija par personām, attiecībā uz kurām brīdinājums ir izdots, ir ne vairāk kā šādi dati:

a)

uzvārds(-i) un vārds(-i), vārds(-i) piedzimstot un iepriekš lietoti vārdi un pseidonīmi, ko var ievadīt atsevišķi;

b)

īpašas fiziskās pazīmes, kas ir objektīvas un nemainīgas;

c)

dzimšanas vieta un datums;

d)

dzimums;

e)

fotogrāfijas;

f)

pirkstu nospiedumi;

g)

valstspiederība(s);

h)

norāde, vai attiecīgā persona ir bruņota, varmācīga vai izbēgusi;

i)

brīdinājuma iemesls;

j)

brīdinājuma izdevēja iestāde;

k)

norāde uz lēmumu, kas ir brīdinājuma pamatā;

l)

veicamā rīcība;

m)

saite(s) ar citiem brīdinājumiem, kas izdoti SIS II saskaņā ar 37. pantu.

3.   Tehniskos noteikumus, kas vajadzīgi, lai 2. punktā minētos datus ievadītu, atjauninātu un dzēstu un lai tajos veiktu meklēšanu, izstrādā saskaņā ar 51. panta 2. punktā minēto procedūru, neskarot instrumentu, ar ko izveido pārvaldības iestādi.

4.   Tehniskie noteikumi, kas vajadzīgi, lai veiktu 2. punktā minēto datu meklēšanu, ir līdzīgi noteikumiem par meklēšanu CS-SIS, valstu eksemplāros un 31. panta 2. punktā minētajās tehniskajās kopijās.

21. pants

Proporcionalitāte

Pirms brīdinājuma izdošanas dalībvalstis nosaka, vai gadījums ir atbilstīgs, piemērots un pietiekami svarīgs, lai brīdinājums būtu jāievada SIS II.

22. pants

Īpaši noteikumi attiecībā uz fotogrāfijām un pirkstu nospiedumiem

Uz fotogrāfiju un pirkstu nospiedumu, kā minēts 20. panta 2. punkta e) un f) apakšpunktā, izmantošanu attiecas šādi noteikumi:

a)

fotogrāfijas un pirkstu nospiedumus ievada vienīgi pēc īpašas kvalitātes pārbaudes, lai apstiprinātu, ka ir ievērots obligāts datu kvalitātes standarts; īpaša kvalitātes pārbaudes specifikāciju izveido saskaņā ar 51. panta 2. punktā minēto procedūru, neskarot instrumentu, ar ko izveido pārvaldības iestādi;

b)

fotogrāfijas un pirkstu nospiedumus izmanto vienīgi tam, lai apstiprinātu tāda trešās valsts valstspiederīgā identitāti, kurš identificēts SIS II burtciparu meklēšanas rezultātā;

c)

tiklīdz tas tehniski iespējams, pirkstu nospiedumus var arī izmantot, lai identificētu trešās valsts valstspiederīgo, pamatojoties uz viņa biometrisko identifikatoru. Pirms šo funkciju SIS II īsteno, Komisija pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu sniedz ziņojumu par vajadzīgās tehnoloģijas pieejamību un par to, vai tā spēj pareizi darboties.

23. pants

Prasība ievadīt brīdinājumu

1.   Brīdinājumu nevar ievadīt, ja nav 20. panta 2. punkta a), d), k) un l) apakšpunktā minēto datu.

2.   Ievada arī visus pārējos 20. panta 2. punktā minētos datus, tiklīdz tie ir pieejami.

24. pants

Nosacījumi brīdinājumu izdošanai, lai atteiktu ieceļošanu vai uzturēšanos

1.   Datus par trešo valstu valstspiederīgajiem, par kuriem izdots brīdinājums, lai atteiktu ieceļošanu vai uzturēšanos, ievada, pamatojoties uz attiecīgās valsts brīdinājumu, kas izriet no kompetento administratīvo iestāžu vai tiesu lēmuma, kurš pieņemts saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktos paredzētajiem procedūras noteikumiem. Šo lēmumu var pieņemt, tikai pamatojoties uz īpašu novērtējumu. Pārsūdzības attiecībā uz šiem lēmumiem iesniedz saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem.

2.   Brīdinājumu izdod, ja 1. punktā minētā lēmuma pamatā ir draudi sabiedriskajai kārtībai vai sabiedrības drošībai, vai valsts drošībai, kurus var radīt attiecīgā trešās valsts valstspiederīgā atrašanās dalībvalsts teritorijā. Šāda situācija pastāv jo īpaši attiecībā uz:

a)

trešās valsts valstspiederīgo, kurš kādā dalībvalstī notiesāts par noziedzīgu nodarījumu, par ko paredzētais sods ir saistīts ar brīvības atņemšanu uz vismaz vienu gadu;

b)

trešās valsts valstspiederīgo, par kuru ir pamatots iemesls uzskatīt, ka viņš ir izdarījis smagu noziedzīgu nodarījumu, vai par kuru ir skaidras norādes par viņa nodomu izdarīt šādu noziedzīgu nodarījumu kādas dalībvalsts teritorijā.

3.   Brīdinājumu var izdot arī tad, ja 1. punktā minētā lēmuma pamatā ir fakts, ka trešās valsts valstspiederīgajam ir piemērots jebkāds pasākums, kas saistīts ar izraidīšanu vai ieceļošas atteikumu un kas nav atcelts vai atlikts, ietverot vai papildus piemērojot ieceļošanas aizliegumu vai, attiecīgā gadījumā, uzturēšanās aizliegumu, kas pamatots ar to, ka nav ievēroti attiecīgās valsts noteikumi par trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu vai uzturēšanos.

4.   Šo pantu nepiemēro 26. pantā minētajām personām.

5.   Trīs gadus pēc 55. panta 2. punktā minētās dienas Komisija pārskata šā panta piemērošanu. Pamatojoties uz minēto pārskatīšanu, Komisija, izmantojot iniciatīvas tiesības atbilstīgi Līgumam, iesniedz vajadzīgos priekšlikumus šā panta grozījumiem, lai panāktu brīdinājumu izdošanas kritēriju lielāku saskaņotību.

25. pants

Nosacījumi brīdinājumu ievadīšanai par trešo valstu valstspiederīgajiem, kuriem ir tiesības brīvi pārvietoties Kopienā

1.   Brīdinājums attiecībā uz trešās valsts valstspiederīgo, kuram ir tiesības brīvi pārvietoties Kopienā, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/38/EK (2004. gada 29. aprīlis) par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā (18), ir saskaņā ar noteikumiem, kas pieņemti, īstenojot minēto direktīvu.

2.   Ja attiecībā uz trešās valsts valstspiederīgo, kuram ir tiesības brīvi pārvietoties Kopienā, ir saņemta pozitīva atbilde par brīdinājumu, kas ievadīts saskaņā ar 24. pantu, tad dalībvalsts, kas izpilda brīdinājumu, tūlīt konsultējas ar ievadītāju dalībvalsti, izmantojot savu SIRENE biroju un saskaņā ar SIRENE rokasgrāmatas noteikumiem, lai nekavējoties lemtu par veicamo rīcību.

26. pants

Nosacījumi brīdinājumu ievadīšanai par trešo valstu valstspiederīgajiem, uz kuriem attiecas ierobežojošs pasākums saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 15. pantu

1.   Neskarot 25. pantu, brīdinājumus par trešo valstu valstspiederīgajiem, uz kuriem attiecas ierobežojošs pasākums, kas saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 15. pantu paredzēts, lai atteiktu ieceļošanu dalībvalstu teritorijā vai tranzītu caur to, tostarp pasākumi, lai īstenotu Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes noteiktu ceļošanas aizliegumu, ievada SIS II nolūkā atteikt ieceļošanu vai uzturēšanos tiktāl, ciktāl ir nodrošināta atbilstība datu kvalitātes prasībām.

2.   Saskaņa ar šā panta 1. punktu ievadītiem brīdinājumiem nepiemēro 23. pantu.

3.   Dalībvalsti, kas ir atbildīga par šo brīdinājumu ievadīšanu, atjaunināšanu un dzēšanu visu dalībvalstu vārdā, izraugās, pieņemot attiecīgo pasākumu, kas veicams saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 15. pantu.

27. pants

Iestādes, kurām ir tiesības piekļūt brīdinājumiem

1.   Piekļuve SIS II ievadītajiem datiem un tiesības veikt tiešu meklēšanu šajos datos vai SIS II datu eksemplārā ir vienīgi iestādēm, kas ir atbildīgas par trešo valstu valstspiederīgo identifikāciju, lai veiktu:

a)

robežkontroli saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 562/2006 (2006. gada 15. marts), ar kuru ievieš Kopienas Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) (19);

b)

citas attiecīgajā dalībvalstī veiktās policijas un muitas pārbaudes un lai norīkotās iestādes koordinētu šādas pārbaudes.

2.   Tomēr tiesības piekļūt SIS II ievadītajiem datiem un tiesības veikt tiešu meklēšanu šajos datos var būt arī attiecīgās valsts tiesu iestādēm - tostarp tām, kuras ir atbildīgas par valsts apsūdzības celšanu krimināllietās un par tiesas izmeklēšanu pirms apsūdzības izvirzīšanas - pildot attiecīgās valsts tiesību aktos paredzētos uzdevumus, kā arī šādu iestāžu darbības koordinēšanas iestādēm.

3.   Turklāt tiesības piekļūt SIS II ievadītajiem datiem un datiem, kuri attiecas uz dokumentiem saistībā ar personām un kuri ievadīti saskaņā ar Lēmuma 2006/…/TI 38. panta 2. punkta d) un e) apakšpunktu, un tiesības veikt tiešu meklēšanu šajos datos var izmantot iestādes, kas atbild par vīzu izsniegšanu, centrālās iestādes, kuras atbild par vīzu pieteikumu izskatīšanu, un iestādes, kas atbild par uzturēšanās atļauju izsniegšanu un par tādu tiesību aktu administrēšanu, kuri attiecas uz trešo valstu valstspiederīgajiem, sakarā ar Kopienas acquis piemērošanu, kas attiecas uz personu pārvietošanos. Šo iestāžu piekļuvi datiem reglamentē katras dalībvalsts tiesību akti.

4.   Šajā pantā minētās iestādes iekļauj 31. panta 8. punktā minētajā sarakstā.

28. pants

Piekļuves ierobežojumi

Lietotāji drīkst piekļūt vienīgi tiem datiem, kas ir vajadzīgi attiecīgo lietotāju uzdevumu izpildei.

29. pants

Brīdinājumu saglabāšanas laiks

1.   Saskaņā ar šo regulu SIS II ievadītos brīdinājumus saglabā vienīgi tik ilgi, cik vajadzīgs, lai sasniegtu mērķus, kādiem tie ievadīti.

2.   Dalībvalsts, kas izdod šādu brīdinājumu, trīs gados pēc tā ievadīšanas SIS II izvērtē vajadzību to saglabāt.

3.   Ikviena dalībvalsts vajadzības gadījumā saskaņā ar saviem tiesību aktiem nosaka īsākus izvērtēšanas termiņus.

4.   Izvērtēšanas termiņā brīdinājuma izdevēja dalībvalsts pēc visaptveroša individuāla novērtējuma, ko dokumentē, var pieņemt lēmumu brīdinājumu saglabāt ilgāk, ja tas ir vajadzīgs nolūkos, kuru dēļ brīdinājums izdots. Šādā gadījumā 2. punkts attiecas arī uz termiņa pagarinājumu. Par brīdinājuma termiņa pagarināšanu paziņo CS-SIS.

5.   Brīdinājumus automātiski dzēš, tiklīdz beidzas 2. punktā minētais izvērtēšanas termiņš, izņemot gadījumu, kad brīdinājuma izdevēja dalībvalsts saskaņā ar 4. punktu ir paziņojusi CS-SIS par brīdinājuma termiņa pagarināšanu. CS-SIS četrus mēnešus iepriekš automātiski informē dalībvalstis par paredzamo datu dzēšanu sistēmā.

6.   Dalībvalstis glabā statistiku par to brīdinājumu skaitu, kuru saglabāšanas termiņš ir pagarināts saskaņā ar 4.punktu.

30. pants

Pilsonības iegūšana un brīdinājumi

Brīdinājumus par personu, kas ieguvusi tādas valsts pilsonību, kuras pilsoņiem ir tiesības brīvi pārvietoties Kopienā, dzēš, tiklīdz brīdinājuma izdevēja dalībvalsts uzzina vai tiek informēta saskaņā ar 34. pantu, ka attiecīgā persona ieguvusi šādu pilsonību.

V NODAĻA

VISPĀRĪGIE DATU APSTRĀDES NOTEIKUMI

31. pants

SIS II datu apstrāde

1.   Dalībvalstis 20. pantā minētos datus var apstrādāt, lai atteiktu ieceļošanu vai uzturēšanos savā teritorijā.

2.   Datus var kopēt vienīgi tehniskos nolūkos, ja šāda kopēšana ir vajadzīga, lai 27. pantā minētās iestādes varētu veikt tiešu meklēšanu šajos datos. Uz šādām kopijām attiecas šī regula. Vienas dalībvalsts izdotus brīdinājumus nedrīkst pārkopēt no šīs valsts N. SIS II uz citām valsts datu datnēm.

3.   Šā panta 2. punktā minētās tehniskās kopijas, kuru rezultātā veidojas datubāze, kas nav tiešsaistē, drīkst saglabāt laiku, ka nav ilgāks par 48 stundām. Ārkārtas situācijās šo laiku var pagarināt līdz ārkārtas situācijas beigām.

Neskarot šā punkta pirmo daļu, tehniskās kopijas, kuru rezultātā veidojas datubāze, kas nav tiešsaistē un ko izmanto vīzu izsniegšanas iestādes, vairs nav atļautas vienu gadu pēc tam, kad attiecīgā iestāde ir sekmīgi pievienojusies Kopienas Vīzu informācijas sistēmas sakaru infrastruktūrai, kas paredzama turpmākā regulā par Vīzu informācijas sistēmu (VIS) un par datu apmaiņu starp dalībvalstīm saistībā ar īstermiņa vīzām; tas neattiecas uz kopijām, kas veidotas lietošanai ārkārtas situācijās pēc tam, kad tīkls nav bijis pieejams vairāk nekā 24 stundas.

Dalībvalstis uztur šādu kopiju pastāvīgi atjauninātu uzskaitījumu, šo uzskaitījumu dara pieejamu attiecīgās valsts uzraudzības iestādei un nodrošina, ka attiecībā uz šīm kopijām piemēro šo regulu, jo īpaši tās 10. pantu.

4.   Piekļuvi šādiem datiem atļauj vienīgi saskaņā ar 27. pantā minēto attiecīgo valstu iestāžu kompetenci un vienīgi attiecīgi pilnvarotam personālam.

5.   Datus nedrīkst izmantot administratīviem nolūkiem. Izņēmuma kārtā datus, kas ievadīti saskaņā ar šo regulu, savu uzdevumu pildīšanai var lietot 27. panta 3. punktā minētās iestādes saskaņā ar katras dalībvalsts tiesību aktiem.

6.   Saskaņā ar šīs regulas 24. pantu ievadītos datus un datus, kuri attiecas uz dokumentiem saistībā ar personām un kuri ievadīti saskaņā ar Lēmuma 2006/…/TI 38. panta 2. punkta d) un e) apakšpunktu, saskaņā ar katras dalībvalsts tiesību aktiem var izmantot šīs regulas 27. panta 3. punkta nolūkos.

7.   Datu izmantošanu, kura neatbilst 1. līdz 6. punktam, uzskata par nelikumīgu izmantošanu atbilstīgi katras dalībvalsts tiesību aktiem.

8.   Katra dalībvalsts nosūta pārvaldības iestādei to kompetento iestāžu sarakstu, kurām saskaņā ar šo regulu ir atļauts tieši veikt meklēšanu SIS II ievadītajos datos, kā arī jebkuras izmaiņas minētajā sarakstā. Minētajā sarakstā attiecībā uz katru iestādi norāda, kuros datos un kādos nolūkos tās drīkst veikt meklēšanu. Pārvaldības iestāde nodrošina saraksta gadskārtēju publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

9.   Ja vien Kopienas tiesību aktos nav paredzēti īpaši noteikumi, tad attiecīgās valsts N. SIS II ievadītajiem datiem piemēro attiecīgās dalībvalsts tiesību aktus.

32. pants

SIS II dati un valstu datnes

1.   Šīs regulas 31. panta 2. punkts neskar dalībvalsts tiesības savās datnēs saglabāt SIS II datus, saistībā ar kuriem tās teritorijā ir veiktas darbības. Tādus datus valstu datnēs saglabā ne ilgāk kā trīs gadus, izņemot gadījumus, kad attiecīgās valsts īpašos tiesību aktos nav paredzēts ilgāks saglabāšanas termiņš.

2.   Šīs regulas 31. panta 2. punkts neskar dalībvalstu tiesības savās datnēs saglabāt datus par konkrētu brīdinājumu, ko šī dalībvalsts ir izdevusi SIS II.

33. pants

Informācija brīdinājuma neizpildes gadījumā

Ja pieprasīto rīcību nevar veikt, brīdinājuma saņēmēja dalībvalsts nekavējoties informē brīdinājuma izdevēju dalībvalsti.

34. pants

SIS II apstrādāto datu kvalitāte

1.   Brīdinājuma izdevēja dalībvalsts ir atbildīga par to, lai dati būtu precīzi, nebūtu novecojuši un būtu likumīgi ievadīti SIS II.

2.   Vienīgi brīdinājuma izdevēja dalībvalsts ir tiesīga grozīt, papildināt, labot, atjaunināt vai dzēst ievadītos datus.

3.   Ja dalībvalstij, kura nav brīdinājuma izdevēja dalībvalsts, ir pierādījumi par to, ka datos ir faktu kļūda vai ka dati saglabāti nelikumīgi, tad attiecīgā valsts iespējami drīz, bet ne vēlāk kā desmit dienās pēc tam, kad tai kļuvis zināms minētais pierādījums, apmainoties ar papildinformāciju, par to informē brīdinājuma izdevēja dalībvalsti. Brīdinājuma izdevēja dalībvalsts pārbauda šo informāciju un vajadzības gadījumā attiecīgo ierakstu nekavējoties labo vai dzēš.

4.   Ja dalībvalstis divos mēnešos nespēj vienoties, tad dalībvalsts, kura nav izdevusi brīdinājumu, jautājumu nodod Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam, kas kopā ar attiecīgajām valstu uzraudzības iestādēm darbojas kā starpnieks.

5.   Dalībvalstis apmainās ar papildinformāciju, ja persona iesniedz pretenziju, ka nav tā persona, par kuru izdots brīdinājums. Ja pārbaudē konstatē, ka tās tiešām ir divas dažādas personas, pretenzijas iesniedzēju informē par 36. pantā minētajiem noteikumiem.

6.   Ja par kādu personu SIS II jau ir ievadīts brīdinājums, tad dalībvalsts, kura datubāzē ievada jaunu brīdinājumu, par brīdinājuma ievadīšanu vienojas ar dalībvalsti, kas ievadījusi pirmo brīdinājumu. Vienošanos panāk, veicot papildinformācijas apmaiņu.

35. pants

Personu ar līdzīgām īpašībām atšķiršana

Ja, ievadot jaunu brīdinājumu, konstatē, ka SIS II jau ir dati par personu ar tādu pašu identitātes apraksta elementu, piemēro šādu procedūru:

a)

SIRENE birojs sazinās ar lūguma iesniedzēju iestādi, lai noskaidrotu, vai brīdinājums attiecas uz vienu un to pašu personu;

b)

ja dažādu avotu pārbaudē atklājas, ka jaunā brīdinājuma subjekts un persona, kas jau norādīta SIS II, patiešām ir viena un tā pati persona, SIRENE birojs piemēro 34. panta 6. punktā minēto procedūru vairāku brīdinājumu ievadīšanai. Ja pārbaudē atklājas, ka tās ir divas dažādas personas, SIRENE birojs apstiprina lūgumu ievadīt otro brīdinājumu, pievienojot vajadzīgos elementus, lai novērstu nepareizu identifikāciju.

36. pants

Papildu dati, ko izmanto attiecībā uz ļaunprātīgi izmantotu identitāti

1.   Ja personu, uz kuru faktiski attiecas brīdinājums, var sajaukt ar personu, kuras identitāte ir izmantota ļaunprātīgi, brīdinājuma ievadītāja dalībvalsts ar minētās personas skaidri izteiktu piekrišanu brīdinājumam pievieno datus par pēdējo minēto personu, lai izvairītos no nepareizas identifikācijas negatīvām sekām.

2.   Datus par personu, kuras identitāte ir izmantota ļaunprātīgi, izmanto vienīgi šādos nolūkos:

a)

lai ļautu kompetentajai iestādei atšķirt personu, kuras identitāte ir izmantota ļaunprātīgi, no personas, uz kuru faktiski attiecas brīdinājums;

b)

lai personai, kuras identitāte ir izmantota ļaunprātīgi, ļautu konstatēt, ka tās identitāte ir izmantota ļaunprātīgi, un pierādīt savu īsto identitāti.

3.   Šā panta nolūkiem SIS II drīkst ievadīt un turpmāk apstrādāt vienīgi šādus personas datus:

a)

uzvārds(-i) un vārds(-i), vārds(-i) piedzimstot un iepriekš lietoti vārdi un pseidonīmi, ko var ievadīt atsevišķi;

b)

īpašas fiziskas pazīmes, kas ir objektīvas un nemainīgas;

c)

dzimšanas vieta un datums;

d)

dzimums;

e)

fotogrāfijas;

f)

pirkstu nospiedumi;

g)

valstspiederība(s);

h)

personas dokumenta(-u) numurs(-i) un izdošanas datums(-i).

4.   Tehniskus noteikumus, kas vajadzīgi 3. punktā minēto datu ievadīšanai un turpmākai apstrādei, paredz saskaņā ar 51. panta 2. punktā minēto procedūru, neskarot instrumentu, ar ko izveido pārvaldības iestādi.

5.   Šā panta 3. punktā minētos datus dzēš vienlaikus ar attiecīgo brīdinājumu vai agrāk, ja attiecīgā persona to lūdz.

6.   Šā panta 3. punktā minētajiem datiem var piekļūt vienīgi iestādes, kurām ir tiesības piekļūt attiecīgajam brīdinājumam. Minētās iestādes to var darīt vienīgi tādēļ, lai novērstu nepareizu identifikāciju.

37. pants

Brīdinājumu sasaiste

1.   Jebkura dalībvalsts var veikt to brīdinājumu sasaisti, kurus tā ievada SIS II. Šāda sasaiste nodrošina divu vai vairāk brīdinājumu savstarpēju saistību.

2.   Sasaistes izveidošana neietekmē nedz konkrētas darbības, kas jāveic saskaņā ar katru no sasaistītajiem brīdinājumiem, nedz katra saistītā brīdinājuma saglabāšanas termiņu.

3.   Sasaistes izveidošana neietekmē šajā regulā paredzētās piekļuves tiesības. Iestādēm, kurām nav tiesību piekļūt noteiktu kategoriju brīdinājumiem, nav iespējas skatīt sasaisti ar brīdinājumu, kuram tām nav piekļuves.

4.   Dalībvalsts veic brīdinājumu sasaisti vienīgi tad, ja ir skaidra operatīva vajadzība.

5.   Dalībvalsts var veikt brīdinājumu sasaisti saskaņā ar saviem tiesību aktiem ar nosacījumu, ka ir ievēroti šajā pantā izklāstītie principi.

6.   Ja dalībvalsts uzskata, ka citas dalībvalsts veikta brīdinājumu sasaiste ir pretrunā tās tiesību aktiem vai starptautiskām saistībām, tā var veikt vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka sasaistei nevar piekļūt no attiecīgās valsts teritorijas vai arī ka tai nevar piekļūt šīs valsts iestādes, kuras atrodas ārpus tās teritorijas.

7.   Tehniskos noteikumus par brīdinājumu sasaisti pieņem saskaņā ar 51. panta 2. punktā minēto procedūru, neskarot instrumentu, ar ko izveido pārvaldības iestādi.

38. pants

Papildinformācijas nolūks un saglabāšanas termiņš

1.   Lai atbalstītu papildinformācijas apmaiņu, dalībvalstis saglabā atsauci uz lēmumiem, pamatojoties uz kuriem SIRENE birojs ir ievadījis brīdinājumu.

2.   Personas datus, kas SIRENE biroja datnēs glabājas pēc informācijas apmaiņas, saglabā vienīgi tik ilgi, cik vajadzīgs, lai sasniegtu mērķus, kādiem attiecīgie dati sniegti. Tos noteikti dzēš ne vēlāk kā vienu gadu pēc tam, kad no SIS II ir dzēsts attiecīgais brīdinājums.

3.   Šā panta 2. punkts neskar dalībvalsts tiesības savās datnēs saglabāt datus, kas attiecas uz konkrētu šīs dalībvalsts izdotu brīdinājumu vai uz brīdinājumu, saistībā ar kuru tās teritorijā ir veikta darbība. Laiku, cik ilgi ir atļauts datnēs glabāt šādus datus, reglamentē attiecīgās valsts tiesību akti.

39. pants

Personas datu nodošana trešām personām

Datus, kas atbilstīgi šai regulai apstrādāti SIS II, nenodod un nedara pieejamus trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām.

VI NODAĻA

DATU AIZSARDZĪBA

40. pants

Īpašu kategoriju datu apstrāde

Ir aizliegts apstrādāt to kategoriju datus, kuras uzskaitītas Direktīvas 95/46/EK 8. panta 1. punktā.

41. pants

Tiesības uz piekļuvi, neprecīzu datu labošanu un nelikumīgi glabātu datu dzēšanu

1.   Personu tiesības piekļūt datiem, kas uz šīm personām attiecas un kas ir ievadīti SIS II saskaņā ar šo regulu, īsteno saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā attiecīgās personas atsaucas uz minētajām tiesībām.

2.   Ja attiecīgas valsts tiesību akti to paredz, valsts uzraudzības iestāde pieņem lēmumu par to, vai un kādā kārtībā informācija ir jādara zināma.

3.   Dalībvalsts, kas nav brīdinājuma izdevēja dalībvalsts, informāciju par šādiem datiem var darīt zināmu vienīgi tad, ja tā iepriekš ir devusi iespēju brīdinājuma izdevējai dalībvalstij darīt zināmu savu nostāju. To dara, apmainoties ar papildinformāciju.

4.   Datu subjektam informāciju nedara zināmu, ja tas ir noteikti nepieciešams, pildot likumīgu pienākumu sakarā ar brīdinājumu vai sargājot trešo personu tiesības un brīvības.

5.   Ikvienai personai ir tiesības uz to, ka tiek dzēsti uz šo personu attiecīgi dati, kuros ir faktu kļūda vai kuri saglabāti nelikumīgi.

6.   Attiecīgo personu informē, tiklīdz iespējams, bet jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 60 dienās pēc dienas, kad persona iesniegusi pieteikumu piekļuves saņemšanai, vai agrāk, ja to paredz attiecīgās valsts tiesību akti.

7.   Tiklīdz iespējams, bet jebkurā gadījumā ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc dienas, kad persona iesniegusi pieteikumu par datu labošanu vai dzēšanu, vai agrāk, ja to paredz attiecīgās valsts tiesību akti, attiecīgo personu informē par pasākumiem, kas veikti, īstenojot personas tiesības attiecībā uz datu labošanu un dzēšanu

42. pants

Tiesības uz informāciju

1.   Trešo valstu valstspiederīgos, par ko saskaņā ar šo regulu izdots brīdinājums, informē saskaņā ar Direktīvas 95/46/EK 10. un 11. pantu. Šo informāciju sniedz rakstiski, pievienojot kopiju lēmumam, kas ir brīdinājuma pamatā, kā minēts 24. panta 1. punktā, vai atsauci uz minēto lēmumu.

2.   Šo informāciju noteikti nesniedz:

a)

ja:

i)

no attiecīgā trešās valsts valstspiederīgā nav iegūti personas dati;

un

ii)

informācijas sniegšana nav iespējama, vai tā ir saistīta ar nesamērīgu piepūli;

b)

ja attiecīgajam trešās valsts valstspiederīgajam jau ir šī informācija;

c)

ja attiecīgās valsts tiesību aktos ir atļauti ierobežojumi tiesībām uz informāciju, jo īpaši nolūkā garantēt valsts drošību, aizsardzību, sabiedrības drošību, kā arī nolūkā novērst, izmeklēt un atklāt noziedzīgus nodarījumus, un sodīt par tiem.

43. pants

Tiesiskās aizsardzības līdzekļi

1.   Ikviena persona var vērsties tiesā vai saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem kompetentā iestādē, lai sakarā ar brīdinājumu, kas attiecas uz konkrēto personu, iegūtu piekļuvi informācijai, labotu, dzēstu vai iegūtu to vai saņemtu kompensāciju.

2.   Neskarot 48. pantu, dalībvalstis savstarpēji apņemas īstenot galīgos lēmumus, ko pieņem tiesa vai 1. punktā minētās iestādes.

3.   Komisija līdz 2009. gada 17. janvāra izvērtē šajā pantā paredzētos noteikumus par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem.

44. pants

N. SIS II uzraudzība

1.   Katrā dalībvalstī norīkotā iestāde vai iestādes, kam piešķirtas Direktīvas 95/46/EK 28. pantā minētās pilnvaras, (“attiecīgās valsts uzraudzības iestāde”) neatkarīgi uzrauga, cik likumīgi SIS II notiek personas datu apstrāde attiecīgās valsts teritorijā un to nosūtīšana no attiecīgās valsts teritorijas, kā arī papildinformācijas apmaiņa un turpmākā apstrāde.

2.   Attiecīgās valsts uzraudzības iestāde nodrošina, ka vismaz reizi četros gados tiek veikta attiecīgās valsts N. SIS II veikto datu apstrādes operāciju revīzija saskaņā ar starptautiskiem revīzijas standartiem.

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka to valstu uzraudzības iestādēm ir pietiekami resursi, lai pildītu ar šo regulu noteiktos uzdevumus.

45. pants

Pārvaldības iestādes uzraudzība

1.   Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs pārbauda, vai pārvaldības iestāde veic personas datu apstrādi saskaņā ar šo regulu. Attiecīgi piemēro Regulas (EK) Nr. 45/2001 46. un 47. pantā minētos pienākumus un pilnvaras.

2.   Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs nodrošina, ka vismaz reizi četros gados tiek veikta pārvaldības iestādes veikto personas datu apstrādes operāciju revīzija saskaņā ar starptautiskiem revīzijas standartiem. Šādas revīzijas ziņojumu nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, pārvaldības iestādei, Komisijai un valstu uzraudzības iestādēm. Pirms ziņojuma pieņemšanas pārvaldības iestādei dod iespēju izteikt savus apsvērumus.

46. pants

Sadarbība starp valstu uzraudzības iestādēm un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju

1.   Attiecīgo valstu uzraudzības iestādes un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs, rīkojoties saskaņā ar savām attiecīgajām pilnvarām, aktīvi sadarbojas, pildot savus pienākumus, un nodrošina koordinētu SIS II uzraudzību.

2.   Attiecīgo valstu uzraudzības iestādes un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs, rīkojoties saskaņā ar savām attiecīgajām pilnvarām, apmainās ar svarīgu informāciju, palīdz cits citam veikt revīzijas un pārbaudes, izskata šīs regulas interpretācijas vai piemērošanas grūtības, analizē problēmas, ko rada neatkarīga uzraudzība vai datu subjektu tiesību īstenošana, sagatavo saskaņotus priekšlikumus, meklējot kopīgus risinājumus visām problēmām, un pēc vajadzības palīdz apzināt datu aizsardzības tiesības.

3.   Šai nolūkā attiecīgo valstu uzraudzības iestādes un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs tiekas vismaz divreiz gadā. Šādu sanāksmju un ar tām saistītu pakalpojumu izmaksas sedz Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs. Pirmajā sanāksmē pieņem reglamentu. Pēc vajadzības kopīgi izstrādā pārējās darba metodes. Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un pārvaldības iestādei reizi divos gados nosūta kopīgu darbības pārskatu.

47. pants

Datu aizsardzība pārejas posmā

Ja pārejas posmā Komisija tai uzticētos pienākumus deleģē citai struktūrai saskaņā ar 15. panta 4. punktu, tā nodrošina, lai Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam būtu tiesības un iespējas pilnībā veikt uzticētos uzdevumus, tostarp veikt pārbaudes uz vietas un īstenot visas citas pilnvaras, kas Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam uzticētas ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 47. pantu.

VII NODAĻA

ATBILDĪBA UN SANKCIJAS

48. pants

Atbildība

1.   Katra dalībvalsts saskaņā ar saviem tiesību aktiem ir atbildīga par jebkuru kaitējumu personai, kas radies, izmantojot N. SIS II. Tas attiecas arī uz kaitējumu, ko radījusi brīdinājuma izdevēja dalībvalsts, ja tā ievadījusi datus ar faktu kļūdām vai datus saglabājusi nelikumīgi.

2.   Ja dalībvalsts, pret kuru ceļ prasību, nav brīdinājuma izdevēja dalībvalsts, tad brīdinājuma izdevējai dalībvalstij pēc pieprasījuma ir jāatmaksā naudas summas, kas izmaksātas kā kompensācija, ja vien dalībvalsts, kura lūdz kompensāciju, nav pārkāpusi šo regulu, izmantojot datus.

3.   Ja tas, ka dalībvalsts neievēro šīs regulas uzliktos pienākumus, rada kaitējumu SIS II, kaitējumā vainojamo dalībvalsti sauc pie atbildības par kaitējumu, ja vien un ciktāl pārvaldības iestāde vai cita dalībvalsts, kas piedalās SIS II, nav veikusi(-šas) pienācīgus pasākumus, lai novērstu kaitējumu vai mazinātu tā ietekmi.

49. pants

Sankcijas

Dalībvalstis nodrošina, ka par SIS II datu ļaunprātīgu izmantošanu vai jebkuru papildinformācijas apmaiņu, kas ir pretrunā šai regulai, piemēro efektīvas, samērīgas un preventīvas sankcijas saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem.

VIII NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

50. pants

Uzraudzība un statistika

1.   Pārvaldības iestāde nodrošina to procedūru ieviešanu, ar kuru palīdzību uzrauga SIS II darbības atbilstību sistēmas izveides mērķiem saistībā ar darbības efektivitāti, izmaksu lietderīgumu, drošību un pakalpojumu kvalitāti.

2.   Tehniskās uzturēšanas, ziņošanas un statistikas nolūkos pārvaldības iestādei ir piekļuve vajadzīgajai informācijai, kas attiecas uz apstrādes darbībām, kuras veic centrālā SIS II.

3.   Katru gadu pārvaldības iestāde publicē statistiku, norādot ierakstu skaitu pa brīdinājumu kategorijām, saņemto pozitīvu atbilžu skaitu pa brīdinājumu kategorijām un piekļuves gadījumu skaitu kopsummā, kā arī pa dalībvalstīm.

4.   Divus gadus pēc SIS II darbības sākšanas un pēc tam reizi divos gados pārvaldības iestāde iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par centrālās SIS II tehnisko darbību un sakaru infrastruktūru, tostarp tās drošību un papildinformācijas divpusēju un daudzpusēju apmaiņu starp dalībvalstīm.

5.   Trīs gadus pēc SIS II darbības sākšanas un pēc tam reizi četros gados Komisija sagatavo vispārēju izvērtējumu par papildinformācijas divpusēju un daudzpusēju apmaiņu starp centrālo SIS II un dalībvalstīm. Šajā vispārējā novērtējumā iekļauj sasniegto rezultātu analīzi salīdzinājumā ar mērķiem, izvērtējumu par to, vai pamatojums joprojām ir spēkā, par šīs regulas piemērošanu saistībā ar centrālo SIS II, centrālās SIS II drošību un turpmāko darbību iespējamo ietekmi. Komisija izvērtējumu nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Dalībvalstis iesniedz pārvaldības iestādei un Komisijai informāciju, kas vajadzīga, lai izstrādātu 3., 4. un 5. punktā minētos ziņojumus.

7.   Pārvaldības iestāde iesniedz Komisijai informāciju, kas vajadzīga, lai izstrādātu 4. punktā minētos vispārējos novērtējumus.

8.   Pārejas posmā, pirms pārvaldības iestāde sāk pildīt savus pienākumus, Komisija ir atbildīga par 3. un 4. punktā minēto ziņojumu sagatavošanu un iesniegšanu.

51. pants

Komiteja

1.   Komisijai palīdz komiteja.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.

3.   Komiteja pilda savas funkcijas no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

52. pants

Grozījumi Šengenas acquis noteikumos

1.   Saistībā ar jautājumiem, uz kuriem attiecas Līgums, no 55. panta 2. punktā minētās dienas šī regula aizstāj Šengenas Konvencijas 92. līdz 119. pantu, izņemot tās 102.A pantu.

2.   No 55. panta 2. punktā minētās dienas šī regula aizstāj arī turpmāk norādītos Šengenas acquis noteikumus, ar kuriem īsteno minētos pantus (20):

a)

Izpildu komitejas Lēmums (1993. gada 14. decembris) par finanšu regulu par Šengenas Informācijas sistēmas (C. SIS) ierīkošanas un darbības izmaksām (SCH/Com-ex (93) 16);

b)

Izpildu komitejas Lēmums (1997. gada 7. oktobris) par Šengenas Informācijas sistēmas attīstību (SCH/Com-ex (97) 24);

c)

Izpildu komitejas Lēmums (1997. gada 15. decembris), ar ko groza finanšu regulu par centrālo Šengenas Informācijas sistēmu (SCH/Com-ex (97) 35);

d)

Izpildu komitejas Lēmums (1998. gada 21. aprīlis) par centrālo Šengenas Informācijas sistēmu ar 15/18 saiknēm (SCH/Com-ex (98) 11);

e)

Izpildu komitejas Lēmums (1999. gada 28. aprīlis) par centrālās Šengenas Informācijas sistēmas uzstādīšanas izmaksām (SCH/Com-ex (99) 4);

f)

Izpildu komitejas Lēmums (1999. gada 28. aprīlis) par SIRENE rokasgrāmatas atjaunināšanu (SCH/Com- ex (99) 5);

g)

Izpildu komitejas Deklarācija (1996. gada 18. aprīlis), ar ko nosaka ārvalstnieka jēdzienu (SCH/Com-ex (96) decl. 5);

h)

Izpildu komitejas Deklarācija (1999. gada 28. aprīlis) par SIS struktūru (SCH/Com-ex (99) decl. 2 rev.);

i)

Izpildu komitejas Lēmums (1997. gada 7. oktobris) par Norvēģijas un Islandes iemaksām Centrālās Šengenas informācijas sistēmas ierīkošanai un darbībai (SCH/Com-ex (97) 18).

3.   Saistībā ar jautājumiem, uz kuriem attiecas Līgums, atsauces uz aizstātajiem Šengenas Konvencijas pantiem un attiecīgajiem Šengenas acquis noteikumiem, ar ko īsteno minētos pantus, uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

53. pants

Atcelšana

No 55. panta 2. punktā minētās dienas tiek atcelta Regula (EK) Nr. 378/2004, Regula (EK) Nr. 871/2004, Lēmums 2005/451/TI, Lēmums 2005/728/TI un Lēmums 2006/628/EK.

54. pants

Pārejas posms un budžets

1.   Brīdinājumus pārnes no SIS 1+ uz SIS II. Prioritāti piešķirot brīdinājumiem par personām, dalībvalstis nodrošina, ka to brīdinājumu saturs, kurus pārnes no SIS 1+ uz SIS II, pēc iespējas ātrāk un ne vēlāk kā trīs gados no 55. panta 2. punktā minētās dienas atbilst šai regulai. Šajā pārejas posmā to brīdinājumu saturam, kurus pārnes no SIS 1+ uz SIS II, dalībvalstis var turpināt piemērot Šengenas Konvencijas 94. un 96. pantu, ievērojot šādus noteikumus:

a)

ja brīdinājumu, kas pārnests no SIS 1+ uz SIS II, groza, papildina, labo vai atjaunina, dalībvalstis nodrošina, ka brīdinājums atbilst šai regulai no brīža, kad to groza, papildina, labo vai atjaunina;

b)

ja ir atsauce uz brīdinājumu, kas pārnests no SIS 1+ uz SIS II, dalībvalstis nekavējoties izskata šāda brīdinājuma atbilstību šai regulai, tomēr tā, lai nekavētu darbības, kas jāveic, pamatojoties uz šo brīdinājumu.

2.   Saskaņā ar 55. panta 2. punktu noteiktajā dienā tā budžeta atlikumu, kas apstiprināts saskaņā ar Šengenas Konvencijas 119. pantu, atmaksā dalībvalstīm. Atmaksājamās summas aprēķina, pamatojoties uz dalībvalstu iemaksām, kā noteikts Izpildu komitejas Lēmumā (1993. gada 14. decembris) par finanšu regulu par Šengenas Informācijas sistēmas (C. SIS) ierīkošanas un darbības izmaksām.

3.   Šīs regulas 15. panta 4. punktā minētajā pārejas posmā šajā regulā esošās atsauces uz pārvaldības iestādi uzskata par atsaucēm uz Komisiju.

55. pants

Stāšanās spēkā, piemērojamība un pāreja

1.   Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.   Dalībvalstīm, kas piedalās SIS 1+, to piemēro no dienas, ko nosaka Padome ar to Padomes locekļu vienprātīgu lēmumu, kuri pārstāv to dalībvalstu valdības, kas piedalās SIS 1+.

3.   Šā panta 2. punktā minētās dienas nosaka, kad:

a)

ir pieņemti vajadzīgie īstenošanas pasākumi;

b)

visas dalībvalstis, kas pilnībā piedalās SIS 1+, Komisijai ir paziņojušas, ka tās veikušas tehniskos un tiesiskos pasākumus, kas vajadzīgi SIS II datu apstrādei un papildinformācijas apmaiņai;

c)

Komisija ir paziņojusi, ka sekmīgi pabeigta visaptveroša SIS II pārbaude, ko veic Komisija kopā ar dalībvalstīm, un Padomes sagatavošanas struktūras ir apstiprinājušas iesniegtos pārbaudes rezultātus. Ar šo apstiprināšanu apliecina, ka SIS II darbības līmenis ir vismaz līdzvērtīgs SIS 1+ panāktajam darbības līmenim;

d)

Komisija ir veikusi vajadzīgos tehniskos pasākumus, lai centrālo SIS II varētu pieslēgt attiecīgo dalībvalstu N. SIS II.

4.   Komisija informē Eiropas Parlamentu par tās pārbaudes rezultātiem, kas veikta saskaņā ar 3. punkta c) apakšpunktu.

5.   Lēmumu, ko Padome pieņem saskaņā ar 2. punktu, publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu.

Briselē, 2006. gada 20. decembris

Eiropas Parlamenta vārdā

priekšsēdētājs

J. BORRELL FONTELLES

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

J. KORKEAOJA


(1)  Eiropas Parlamenta 2006. gada 25. oktobra Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2006. gada 19. decembra Lēmums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta)

(2)  OV L 239, 22.9.2000., 19. lpp. Konvencijā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1160/2005 (OV L 191, 22.7.2005., 18. lpp.).

(3)  OV L 328, 13.12.2001., 4. lpp.

(4)  OV L 328, 13.12.2001., 1. lpp.

(5)  OV L …

(6)  OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

(7)  OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

(8)  OV L 12, 17.1.2004., 47. lpp.

(9)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.)

(10)  OV L 131, 1.6.2000., 43. lpp.

(11)  OV L 64, 7.3.2002., 20. lpp.

(12)  OV L 176, 10.7.1999., 36. lpp.

(13)  OV L 176, 10.7.1999., 31. lpp.

(14)  OV L 176, 10.7.1999., 53. lpp.

(15)  Padomes Lēmums 2004/849/EK (2004. gada 25. oktobris) par Nolīguma parakstīšanu Eiropas Savienības vārdā starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā un par dažu tā noteikumu provizorisku piemērošanu (OV L 368, 15.12.2004., 26. lpp.).

(16)  Padomes Lēmums 2004/860/EK (2004. gada 25. oktobris) par Nolīguma parakstīšanu Eiropas Kopienas vārdā starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā un par dažu tā noteikumu provizorisku piemērošanu (OV L 370, 17.12.2004., 78. lpp.).

(17)  OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(18)  OV L 158, 30.4.2004., 77. lpp.

(19)  OV L 105, 13.4.2006., 1. lpp.

(20)  OV L 239, 22.9.2000., 439. lpp.


II Tiesību akti, kuru publicēšana nav obligāta

Padome

28.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 381/24


PADOMES LĒMUMS

(2006. gada 18. decembris)

par Amerikas Savienoto Valstu valdības un Eiropas Kopienas nolīgumu par biroja iekārtu energoefektivitātes marķēšanas programmu koordinēšanu

(2006/1005/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 133. pantu saistībā ar 300. panta 2. punkta pirmās daļas pirmo teikumu un 300. panta 4. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

2006. gada 5. maijā ir pieņemts Padomes Lēmums, ar ko Komisiju pilnvaro sākt sarunas par Amerikas Savienoto Valstu valdības un Eiropas Kopienas nolīgumu par biroja iekārtu energoefektivitātes marķēšanas programmu koordinēšanu.

(2)

Sarunas ir noslēgušās, un Amerikas Savienoto Valstu valdības un Eiropas Kopienas nolīgumu par biroja iekārtu energoefektivitātes marķēšanas programmu koordinēšanu (turpmāk “Nolīgums”) abas Puses parafēja 2006. gada 7. jūnijā.

(3)

Būtu jāizstrādā attiecīgas Kopienas procedūras, lai nodrošinātu to, ka šis Nolīgums darbojas pareizi.

(4)

Biroja iekārtu tirgus strauji attīstās. Ir svarīgi regulāri izvērtēt enerģijas taupības un vides ieguvumu potenciālu, stimulējot energoefektīvu ražojumu piedāvājumu un pieprasījumu. Tādēļ ir jādod tiesības Komisijai kopīgi ar Kopienas konsultatīvo padomi, ko veido valstu pārstāvji un visas ieinteresētās personas, regulāri pārskatīt un aktualizēt Nolīguma C pielikumā ietvertās biroja iekārtu kopīgās specifikācijas un pieņemt attiecīgus lēmumus par Nolīguma izpildi, piemēram, jautājumos par Energy Star logotipa attēlojuma vai logotipa izmantošanas pamatnostādnēm, kas attiecīgi izklāstītas Nolīguma A un B pielikumā.

(5)

Nolīguma ieviešana būtu jāuzrauga tehniskajai komisijai, kas izveidota ar Nolīgumu.

(6)

Katrai Nolīguma pusei būtu jānorīko pārvaldības struktūra un jānosaka Nolīguma grozīšanas procedūra.

(7)

Nolīgums būtu jāapstiprina,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Kopienas vārdā apstiprina Amerikas Savienoto Valstu valdības un Eiropas Kopienas nolīgumu par biroja iekārtu energoefektivitātes marķēšanas programmu koordinēšanu, tostarp tā pielikumus.

Šā Nolīguma un tā pielikumu teksti ir pievienoti šim lēmumam.

2. pants

Ar šo Padomes priekšsēdētājs tiek pilnvarots norīkot personu vai personas, kas tiesīgas parakstīt Nolīgumu, lai uzliktu saistības Kopienai.

3. pants

Padomes priekšsēdētājs Kopienas vārdā rakstiski sniedz Nolīguma XIV panta 1. punktā paredzēto paziņojumu.

4. pants

1.   Komisija pārstāv Kopienu Nolīguma VII punktā paredzētajā tehniskajā komisijā pēc Eiropas Kopienas Energy Star padomes, kas izveidota saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2422/2001 (1), dalībnieku viedokļu uzklausīšanas. Apspriedusies ar Eiropas Kopienas Energy Star padomi, Komisija veic Nolīguma VI panta 5. punktā, VII panta 1. un 2. punktā un IX panta 4. punktā izklāstītos uzdevumus.

2.   Gatavojot Kopienas nostāju jautājumā par grozījumiem biroja iekārtu sarakstā Nolīguma C pielikumā, Komisija ņem vērā Eiropas Kopienas Energy Star padomes viedokli.

3.   Kopienas nostāju attiecībā uz lēmumiem, kas jāpieņem pārvaldības struktūrām, jautājumos par grozījumiem Nolīguma A pielikumā (Energy Star nosaukums un kopīgais logotips), B pielikumā (Energy Star nosaukuma un kopīgā logotipa pareizas izmantošanas pamatnostādnes) un C pielikumā (kopīgās specifikācijas) nosaka Komisija pēc konsultācijām ar Eiropas Kopienas Energy Star padomi.

4.   Visos pārējos gadījumos Padome pēc Komisijas priekšlikuma saskaņā ar Līguma 300. pantu nosaka Kopienas nostāju attiecībā uz lēmumiem, kas jāpieņem Nolīguma pusēm.

5. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2006. gada 18. decembris

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

J.-E. ENESTAM


(1)  OV L 332, 15.2.2001., 1. lpp.


AMERIKAS SAVIENOTO VALSTU VALDĪBAS UN EIROPAS KOPIENAS NOLĪGUMS

par biroja iekārtu energoefektivitātes marķēšanas programmu koordinēšanu

Amerikas Savienoto Valstu valdība un Eiropas Kopiena, turpmāk “Puses”;

VĒLOTIES palielināt enerģijas ietaupījumu un vides ieguvumus, stimulējot energoefektīvu ražojumu piedāvājumu un pieprasījumu;

IEVĒROJOT 2000. gada 19. decembrī starp Amerikas Savienoto Valstu valdību un Eiropas Kopienu noslēgto Nolīgumu par biroja iekārtu energoefektivitātes marķēšanas programmu koordinēšanu un tā pielikumus ar turpmākajiem grozījumiem (turpmāk “2000. gada Nolīgums”);

PAUŽOT GANDARĪJUMU par 2000. gada Nolīguma rezultātā panākto progresu;

IZSAKOT pārliecību par jauniem ieguvumiem, kas tiks panākti, turpinot kopīgu darbu ENERGY STAR jomā,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

I Pants

Vispārīgi principi

1.   Puses izmanto kopīgas energoefektivitātes specifikācijas un kopīgu logotipu, lai ražotājiem noteiktu konsekventus mērķus, tā maksimāli palielinot katra ražotāja ieguldījumu šāda veida ražojumu piedāvājumā un pieprasījumā.

2.   Puses izmanto kopīgo logotipu, lai energoefektīvos ražojumus identificētu pēc kategorijām, kas noteiktas C pielikumā.

3.   Puses nodrošina to, ka ar kopīgajām specifikācijām veicina efektivitātes paaugstināšanu, ņemot vērā augstākā līmeņa tehnisko praksi, kāda ir pieejama tirgū.

4.   Kopīgajām specifikācijām jāatbilst ne vairāk kā labākajiem 25 procentiem modeļu, par kuriem specifikāciju noteikšanas laikā ir pieejami dati, tajā pašā laikā ievērojot citus apsvērumus.

5.   Puses nodrošina patērētājiem iespēju atpazīt energoefektīvos ražojumus tirgū pēc to marķējuma.

II Pants

Saistība ar 2000. gada nolīgumu

Šis Nolīgums pilnībā aizstāj 2000. gada nolīgumu.

III Pants

Definīcijas

Šajā Nolīgumā:

(a)

“ENERGY STAR” ir ASV reģistrēta pakalpojumu zīme, kas parādīta A pielikumā un kas ir Amerikas Savienoto Valstu Vides aizsardzības aģentūras (“U.S. EPA”) īpašums;

(b)

“Kopīgais logotips” ir ASV reģistrēts sertifikācijas marķējums, kas parādīts A pielikumā un kas ir US EPA īpašums;

(c)

“ENERGY STAR zīmes” ir “ENERGY STAR” nosaukums un kopīgais logotips, kā arī jebkādas šo zīmju variācijas, kuras pārvaldības struktūras vai šeit definētie programmas dalībnieki izveido vai izmaina, tajā skaitā zīme vai marķējums, kas attēlots šā Nolīguma A pielikumā;

(d)

“ENERGY STAR marķēšanas programma” ir programma, kuru pārvaldības struktūra administrē, izmantojot attiecīgajiem ražojumu veidiem piemērojamās kopīgās energoefektivitātes specifikācijas, zīmes un pamatnostādnes;

(e)

“Programmas dalībnieki” ir ražotāji, tirgotāji vai starpniecības aģenti, kuri pārdod attiecīgos energoefektīvos ražojumus, kas atbilst specifikācijām, un kuri ir pauduši savu lēmumu piedalīties ENERGY STAR marķēšanas programmā, reģistrējoties vai noslēdzot līgumu ar jebkuras Puses pārvaldības struktūru;

(f)

“Kopīgās specifikācijas” ir energoefektivitātes un izpildes prasības, ieskaitot testēšanas metodes, kas iekļautas C pielikumā un ko pārvaldības struktūras un programmas dalībnieki izmanto, lai noteiktu energoefektīvo ražojumu atbilstību kopīgajam logotipam.

IV Pants

Pārvaldības struktūras

Katra Puse norīko pārvaldības struktūru, kas atbild par šā Nolīguma izpildi (“pārvaldības struktūras”). Eiropas Kopiena norīko Eiropas Kopienu Komisiju (“Komisija”) par savu pārvaldības struktūru. Amerikas Savienotās Valstis norīko U.S. EPA par savu pārvaldības struktūru.

V Pants

ENERGY STAR marķēšanas programmas vadība

1.   Abas pārvaldības struktūras vada ENERGY STAR marķēšanas programmu to energoefektīvo ražojumu veidu marķēšanai, kas iekļauti C pielikumā, ja to paredz šī Nolīguma noteikumi un nosacījumi. Pie programmas vadības pieder programmas dalībnieku brīvprātīga reģistrācija, programmas dalībnieku un atbilstīgo ražojumu sarakstu uzturēšana un “B” pielikumā noteikto ENERGY STAR nosaukuma un kopīgā logotipa pareizas lietošanas pamatnostādņu ievērošanas nodrošināšana.

2.   ENERGY STAR marķēšanas programmā izmanto C pielikumā minētās kopīgās specifikācijas.

3.   Katrai pārvaldības struktūrai, veicot efektīvus pasākumus patērētāju informēšanā par ENERGY STAR zīmēm, ir jādarbojas saskaņā ar B pielikumā ietvertajām ENERGY STAR nosaukuma un kopīgā logotipa pareizas izmantošanas vadlīnijām.

4.   Abas pārvaldības struktūras sedz izdevumus par jebkuriem pasākumiem, kurus veic saskaņā ar šo Nolīgumu.

VI Pants

Piedalīšanās ENERGY STAR marķēšanas programmā

1.   Jebkurš ražotājs, tirgotājs vai starpniecības aģents var pievienoties ENERGY STAR marķēšanas programmai, reģistrējoties par programmas dalībnieku kādas Puses pārvaldības struktūrā.

2.   Programmas dalībnieki var lietot kopīgo logotipu, lai ražojumus, kas testēti to telpās vai ko testējušas neatkarīgas testēšanas laboratorijas un kas atbilst C pielikumā noteiktajām kopīgajām specifikācijām, identificētu pēc kategorijām, un var paši apstiprināt ražojumu atbilstību.

3.   ENERGY STAR marķēšanas programmas dalībnieka reģistrāciju, ko izdara vienas Puses pārvaldības struktūra, atzīst otras Puses pārvaldības struktūra.

4.   Lai atvieglotu programmas dalībnieku atzīšanu ENERGY STAR marķēšanas programmā saskaņā ar šī panta 3. punktu, pārvaldības struktūras sadarbojas, lai uzturētu visu programmas dalībnieku un to kopīgā logotipa prasībām atbilstošo ražojumu kopīgus sarakstus.

5.   Neatkarīgi no šī panta 2. punktā minētajām apstiprināšanas procedūrām, ko veic programmas dalībnieki, pārvaldības struktūrām ir tiesības testēt vai citādi pārbaudīt ražojumus, kas tiek pārdoti vai ir pārdoti to teritorijās (Komisijas gadījumā Eiropas Kopienas dalībvalstu teritorijās), lai noteiktu, vai ražojumi ir sertificēti saskaņā ar C pielikumā minētajām kopīgajām specifikācijām. Pārvaldības struktūrām savā starpā jāsazinās un jāsadarbojas pilnā mērā, lai nodrošinātu visu ar kopīgo logotipu apzīmēto ražojumu atbilstību C pielikumā izklāstītajām kopīgajām specifikācijām.

VII Pants

Programmas koordinēšana starp Pusēm

1.   Šā nolīguma izpildes pārskatīšanai Puses izveido tehnisku komisiju, kuras sastāvā ir pārvaldības struktūru pārstāvji.

2.   Principā tehniskā komisija sanāk reizi gadā un pēc vienas pārvaldības struktūras pieprasījuma apspriežas, lai pārskatītu ENERGY STAR marķēšanas programmas darbību un vadību, C pielikumā noteiktās kopīgās specifikācijas, attiecinājumu uz ražojumiem un virzību uz šā Nolīguma mērķu sasniegšanu.

3.   Personas, kas nav komisijas sastāvā (tajā skaitā citu valstu valdību un ražošanas nozares pārstāvji) piedalās tehniskās komisijas sapulcēs kā novērotāji, ja abas pārvaldības struktūras nevienojas citādi.

VIII Pants

ENERGY STAR marķējumu reģistrācija

1.   US EPA, būdama ENERGY STAR marķējuma īpašniece, ir reģistrējusi marķējumus Eiropas Kopienā kā Kopienas tirdzniecības zīmes. Komisijai nav jāpieprasa vai jāveic ENERGY STAR zīmju vai jebkādu šo zīmju atvasinājumu reģistrācija citās valstīs.

2.   Komisijas vai jebkura Komisijas reģistrēta programmas dalībnieka A pielikumā ietvertās zīmes vai marķējuma lietošanu saskaņā ar šā Nolīguma noteikumiem U.S. EPA apņemas neuzskatīt par pārkāpumu.

IX Pants

Izpilde un neatbilstība

1.   Lai aizsargātu ENERGY STAR marķējumus, abas pārvaldības struktūras savā teritorijā (Komisija – Eiropas Kopienas dalībvalstu teritorijā) nodrošina ENERGY STAR marķējumu pareizu lietošanu. Abas pārvaldības struktūras nodrošina ENERGY STAR zīmju izmantošanu vienīgi A pielikumā attēlotajā veidā. Abas pārvaldības struktūras nodrošina ENERGY STAR zīmju izmantošanu stingri atbilstoši B pielikumā ietvertajām ENERGY STAR nosaukuma un kopīgā logotipa pareizas izmantošanas vadlīnijām.

2.   Abas pārvaldības struktūras nodrošina to, ka attiecībā uz programmas dalībniekiem veic tūlītēju un adekvātu rīcību, ja konstatē, ka programmas dalībnieks ir lietojis neatbilstīgu marķējumu vai ar ENERGY STAR marķējumiem marķējis ražojumu, kas neatbilst C pielikumā noteiktajām kopīgajām specifikācijām. Cita starpā pie šādas rīcības pieder:

(a)

programmas dalībnieka informēšana rakstveidā par tā neatbilstību ENERGY STAR marķēšanas programmas noteikumiem;

(b)

izmantojot apspriešanos, plāna izstrāde atbilstības sasniegšanas nodrošināšanai,

un

(c)

ja atbilstību nav iespējams panākt, programmas dalībnieka reģistrācijas apturēšana noteiktajā kārtībā.

3.   Abas pārvaldības struktūras nodrošina to, ka jebkuru pamatotu rīcību veic, lai izbeigtu ENERGY STAR marķējumu neatļautu lietošanu vai to, ka persona, kas nav programmas dalībnieks, lieto neatbilstīgu marķējumu. Cita starpā pie šādas rīcības pieder:

(a)

ENERGY STAR marķējuma lietotāja informēšana par ENERGY STAR marķēšanas programmas prasībām un ENERGY STAR nosaukuma un kopīgā logotipa pareizas izmantošanas vadlīnijām;

un

(b)

struktūras rosināšana kļūt par programmas dalībnieku un reģistrēt atbilstošus ražojumus.

4.   Katra pārvaldības struktūra nekavējoties paziņo otras Puses pārvaldības struktūrai par jebkuru ENERGY STAR marķējumu lietošanas pārkāpumu, ko tā konstatējusi, un par rīcību, kāda veikta, lai izbeigtu šādu pārkāpumu.

X Pants

Nolīguma grozīšanas un jaunu pielikumu pievienošanas procedūra

1.   Katra pārvaldības struktūra ir tiesīga ierosināt grozījumu izdarīšanu šajā Nolīgumā un jaunu pielikumu pievienošanu Nolīgumam.

2.   Grozījumu ierosina rakstveidā un apspriež nākamajā tehniskās komisijas sanāksmē, ja tas ir darīts zināms otrai pārvaldības struktūrai vismaz sešdesmit dienas pirms šādas sanāksmes.

3.   Grozījumi Nolīgumā un lēmumi pievienot jaunus pielikumus tiek pieņemti, Pusēm savstarpēji vienojoties. Grozījumus A, B un C pielikumā izdara saskaņā ar XI un XII panta noteikumiem.

XI Pants

A un B pielikuma grozīšanas procedūras

1.   Pārvaldības struktūra, kas vēlas grozīt A vai B pielikumu, ievēro X panta 1. un 2. punktā izklāstītās procedūras.

2.   Grozījumi A un B pielikumā tiek izdarīti, pārvaldības struktūrām savstarpēji vienojoties.

XII Pants

C pielikuma grozīšanas procedūras

1.   Pārvaldības struktūra, kas vēlas grozīt C pielikumu, lai pārskatītu esošās specifikācijas vai pievienotu jauna veida ražojumu (“ierosinātāja pārvaldības struktūra”) ievēro procedūras, kuras noteiktas X panta 1. un 2. punktā, un savā pieteikumā iekļauj

(a)

pierādījumu tam, ka, pārskatot specifikācijas vai pievienojot jauna veida ražojumu, panāktu nozīmīgus enerģijas ietaupījumus;

(b)

attiecīgā gadījumā enerģijas patēriņa prasības dažādiem patēriņa režīmiem;

(c)

informāciju par standartizētiem pārbaudes protokoliem, ko izmanto ražojuma vērtēšanai;

(d)

pierādījumu tam, ka pastāv nepatentēta tehnoloģija, ar ko var rentabli ietaupīt enerģiju, negatīvi neietekmējot ražojuma darbības rādītājus;

(e)

informāciju par prognozēto to ražojuma modeļu skaitu, kas atbilstu ierosinātajai specifikācijai, un aptuvenu attiecīgo tirgus daļu;

(f)

informāciju par to nozaru viedokļiem, kuras ierosinātais grozījums var ietekmēt,

un

(g)

ierosināto jauno specifikāciju spēkā stāšanās dienu, ņemot vērā ražojuma aprites ciklus un ražošanas grafikus.

2.   Ierosinātie grozījumi, ko akceptē abas pārvaldības struktūras, stājas spēkā dienā, par kuru pārvaldības struktūras savstarpēji vienojas.

3.   Ja pēc priekšlikuma saņemšanas saskaņā ar X panta 1. un 2. punktu otra pārvaldības struktūra (“oponējošā pārvaldības struktūra”) uzskata, ka priekšlikums neatbilst prasībām, kas noteiktas šī panta 1. punktā, vai citādi iebilst pret priekšlikumu, tā nekavējoties (parasti līdz nākamajai tehniskās komisijas sanāksmei) rakstveidā paziņo ierosinātājai pārvaldības struktūrai par saviem iebildumiem, izklāstot visu pieejamo informāciju, uz kuru pamatojas iebildums, piemēram, informāciju, ar ko pierāda, ka priekšlikuma pieņemšanas gadījumā

(a)

nesamērīgi un negodīgi piešķirtu tirgus priekšrocības vienam uzņēmumam vai nozarei;

(b)

apdraudētu visas nozares piedalīšanos ENERGY STAR marķēšanas programmā;

(c)

būtu pretrunā normatīvo aktu prasībām,

vai

(d)

uzliktu apgrūtinošas tehniskās prasības.

4.   Pārvaldības struktūras dara visu iespējamo, lai par ierosināto grozījumu panāktu vienošanos pirmajā tehniskās komitejas sanāksmē pēc ierosinājuma iesniegšanas. Ja pārvaldības struktūras nespēj vienoties par ierosināto grozījumu šajā tehniskās komitejas sanāksmē, tad tās cenšas vienoties rakstveidā līdz nākamajai tehniskās komitejas sanāksmei.

5.   Ja līdz nākamās tehniskās komitejas sanāksmes beigām Puses nespēj vienoties, tad ierosinātāja pārvaldības struktūra atsauc savu ierosinājumu; ja ierosinājumi attiecas uz esošo specifikāciju pārskatīšanu, tad līdz dienai, par ko rakstveidā vienojas pārvaldības struktūras, attiecīgā veida ražojumu svītro no C pielikuma. Par šo izmaiņu un par procedūrām, kas jāievēro, lai to īstenotu, informē visus programmas dalībniekus.

6.   Sagatavojot jaunas specifikācijas vai pārskatot esošās specifikācijas, pārvaldības struktūras nodrošina efektīvu saskaņošanu un apspriedes savā starpā un ar attiecīgajām ieinteresētajām pusēm, jo īpaši attiecībā uz darba dokumentu saturu un grafikiem.

XIII Pants

Vispārīgi noteikumi

1.   Šis nolīgums neattiecas uz citām vides marķēšanas programmām, un tās var izstrādāt un pieņemt katra no Pusēm.

2.   Visus pasākumus saskaņā ar šo nolīgumu veic, ievērojot katras Puses piemērojamos normatīvos aktus un iedalīto līdzekļu un resursu pieejamību.

3.   Nekas šajā nolīgumā neskar nevienas Puses tiesības un pienākumus, kas izriet no divpusējas, reģionālas vai daudzpusējas vienošanās, kuru tā noslēgusi līdz šā nolīguma spēkā stāšanās brīdim.

4.   Neskarot citus šā Nolīguma noteikumus, katrai pārvaldības struktūrai ir tiesības vadīt marķēšanas programmas attiecībā uz C pielikumā neiekļautajiem ražojumu veidiem. Neatkarīgi no citiem šā Nolīguma noteikumiem, Puses neierobežo ražojumu importu, eksportu, pārdošanu vai izplatīšanu, pamatojoties uz to, ka tie ir marķēti ar otras Puses energoefektivitātes marķējumu.

XIV Pants

Spēkā stāšanās un darbības termiņš

1.   1. Šis nolīgums stājas spēkā dienā, kad abas Puses viena otrai ir rakstveidā paziņojušas, ka tās attiecīgās iekšējās procedūras, kas vajadzīgas, lai tas stātos spēkā, ir izpildītas.

2.   Šis nolīgums ir spēkā piecus gadus. Vismaz vienu gadu pirms šā perioda beigām Puses tiekas, lai apspriestu šā nolīguma atjaunošanu.

XV Pants

Darbības izbeigšanās

1.   Jebkura Puse jebkurā laikā šo nolīgumu var izbeigt, par to trīs mēnešus iepriekš rakstveidā paziņojot otrai pusei.

2.   Ja šo nolīgumu izbeidz vai neatjauno, tad pārvaldības struktūras par kopīgās programmas izbeigšanu informē visus programmas dalībniekus, kurus tās ir reģistrējušas. Turklāt pārvaldības struktūras informē programmas dalībniekus, kurus tās ir reģistrējušas, ka katra pārvaldības struktūra var turpināt marķēšanas pasākumus saskaņā ar divām atsevišķām individuālām programmām. Šajā gadījumā Eiropas Kopienas marķēšanas programmā nelieto Energy Star marķējumus. Komisija nodrošina to, ka tā pati, Eiropas Kopienas dalībvalstis un jebkurš programmas dalībnieks, ko tā ir reģistrējusi, līdz dienai, par kuru rakstveidā ir vienojušās pārvaldības struktūras, pārtrauc lietot Energy Star marķējumus. Pienākumi, kas noteikti šajā XV panta 2. punktā, paliek spēkā pēc šā Nolīguma darbības izbeigšanas.

XVI Pants

Autentiskās valodas

Noslēgts Vašingtonā D.C., divi tūkstoši sestā gada divdesmitajā decembrī divos eksemplāros čehu, dāņu, holandiešu, angļu, igauņu, somu, franču, vācu, grieķu, ungāru, itāliešu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, slovāku, slovēņu, spāņu un zviedru valodā, un visi teksti ir vienlīdz autentiski. Interpretācijas grūtību gadījumā par noteicošo uzskatāms teksts angļu valodā.

Por la Comunidad Europea

Za Evropské společenství

For Det Europæiske Fællesskab

Für die Europäische Gemeinschaft

Euroopa Ühenduse nimel

Για την Ευρωπαϊκή Κοινότητα

For the European Community

Pour la Communauté européenne

Per la Comunità europea

Eiropas Kopienas vārdā

Europos bendrijos vardu

az Európai Közösség részéről

Għall-Komunità Ewropea

Voor de Europese Gemeenschap

W imieniu Wspólnoty Europejskiej

Pela Comunidade Europeia

Za Európske spoločenstvo

Za Evropsko skupnost

Euroopan yhteisön puolesta

För Europeiska gemenskapens vägnar

Image

Image

Por el Gobierno de los Estados Unidos de América

Za vládu Spojených států amerických

For regeringen for Amerikas Forenede Stater

Für die Regierung der Vereinigten Staaten von Amerika

Ameerika Ühendriikide valitsuse nimel

Για την Κυβερνηση των Ηνωμενων Πολιτειων τησ Αμερικησ

For the Government of the United States of America

Pour le gouvernement des États-Unis d'Amérique

Per il governo degli Stati Uniti d'America

Amerikas Savienoto Valstu valdības vārdā

Jungtinių Amerikos Valstijų vyriausybės vardu

az Amerikai Egyesült Államok kormánya részéről

Għall-Gvern ta' l-Istati Uniti ta' l-Amerika

Voor de regering van Verenigde Staten van Amerika

W imieniu rządu Stanów Zjednoczonych Ameryki

Pelo governo Estados Unidos da América

Za vládu Spojené štáty americké

Za vlado Združene države Amerike

Amerikan yhdysvaltojen hallituksen puolesta

För Amerikas förenta staters regering

Image

A PIELIKUMS

ENERGY STAR NOSAUKUMS UN KOPĪGAIS LOGOTIPS

Nosaukums: ENERGY STAR

Kopīgais logotips:

Image

B PIELIKUMS

ENERGY STAR nosaukuma un kopīgā logotipa pareizas izmantošanas vadlīnijas

ENERGY STAR nosaukums un kopīgais logotips ir U.S. EPA zīmes. Tāpēc šo nosaukumu un logotipu drīkst lietot tikai saskaņā ar šīm vadlīnijām un partnerattiecību līgumu vai Eiropas Komisijas reģistrācijas veidlapu, ko parakstījuši programmas dalībnieki, kas piedalās Energy Star marķēšanas programmā. Šīs vadlīnijas ir izplatāmas tiem, kas atbild par Energy Star materiālu sagatavošanu jūsu vārdā.

U.S. EPA un Eiropas Komisija Eiropas Kopienas dalībvalstīs pārrauga ENERGY STAR nosaukuma un kopīgā logotipa pareizu izmantošanu. Pārraudzība ietver marķējuma uzraudzību tirgū un tiešu vēršanos pie tām organizācijām, kas to lieto nepareizi vai bez atļaujas. Marķējuma nepareizas lietošanas sekas var ietvert programmas dalībnieka izslēgšanu no ENERGY STAR marķēšanas programmas, un ražojumus, kas ar nepareizi lietotu marķējumu tiek importēti ASV, var konfiscēt ASV Muitas dienests.

Vispārīgas vadlīnijas

ENERGY STAR programmu veido partnerattiecības starp uzņēmumiem un organizācijām no vienas puses un ASV federālo valdību vai Eiropas Kopienu no otras puses. Šo partnerattiecību ietvaros uzņēmumi un organizācijas drīkst izmantot ENERGY STAR nosaukumu un logotipu kā vienu no enerģijas efektivitātes un vides uzlabošanas pasākumiem.

Organizācijām jāslēdz līgums ar pārvaldības struktūru – Vides aizsardzības aģentūru ASV vai Eiropas Komisiju ES, lai varētu izmantot zīmes šajā dokumentā paredzētajā kārtībā. Zīmju pārveidošana nav atļauta, jo izmaiņas maldinātu uzņēmējus un patērētājus par ENERGY STAR programmas izcelsmi un mazinātu tās vērtību kopumā.

Organizācijām, kas izmanto šīs zīmes, jāievēro šādas vispārīgas vadlīnijas:

1.

ENERGY STAR nosaukumu un kopīgo logotipu nedrīkst izmantot nekādā veidā, kas varētu likt domāt, ka tas ir uzņēmuma, tā ražojumu vai pakalpojumu kvalitātes apstiprinājums. Ne kopīgo logotipu, ne ENERGY STAR nosaukumu nedrīkst izmantot cita uzņēmuma nosaukumā vai logotipā, ražojuma nosaukumā, pakalpojuma nosaukumā, interneta vietnes nosaukumā vai mājas lapas nosaukumā, tāpat neviena cita struktūra, izņemot U.S. EPA, nedrīkst izmantot kopīgo logotipu, ENERGY STAR nosaukumu vai citu līdzīgu apzīmējumu kā preču zīmi vai preču zīmes elementu.

2.

ENERGY STAR nosaukumu un kopīgo logotipu nedrīkst izmantot nekādā veidā, kas noniecinātu ENERGY STAR, EPA, Enerģētikas ministriju, Eiropas Kopienu, Eiropas Komisiju vai citu valsts pārvaldes iestādi.

3.

Kopīgo logotipu nedrīkst attiecināt uz ražojumiem, kas neatbilst ENERGY STAR.

4.

Partneri un citas autorizētas organizācijas ir atbildīgi par to, kā ENERGY STAR nosaukumu un kopīgo logotipu izmanto viņi paši, kā arī viņu pārstāvji, piemēram, reklāmas aģentūras un ieviešanas līgumpartneri.

ENERGY STAR nosaukuma izmantošana

ENERGY STAR nosaukumu vienmēr tiek rakstīts ar lielajiem burtiem;

reģistrācijas simbols ® ir jāizmanto, kad vārdi “ENERGY STAR” pirmo reizi parādās ASV tirgum paredzētajos materiālos,;

un

® vienmēr jābūt augšrakstā,

starp vārdiem “ENERGY STAR” un simbolu ® nav jābūt atstarpei,

dokumentos simbols ® jāatkārto, ja nosaukums parādās nodaļas vai interneta lapas virsrakstā.

Kopīgā logotipa izmantošana

Kopīgais logotips ir apzīmējums, kas izmantojams kā marķējums tikai tiem ražojumiem, kas atbilst vai pārsniedz ENERGY STAR vadlīniju prasības.

Kopīgais logotips cita starpā izmantojams:

uz atbilstoša un reģistrēta ražojuma;

atbilstoša ražojuma aprakstos;

internetā, atbilstoša ražojuma atpazīšanai;

reklāmā, izmantojot uz atbilstoša ražojuma vai tā tuvumā;

pārdošanas vietas materiālos;

uz atbilstoša ražojuma iepakojuma.

Kopīgā logotipa atveidošana

US EPA ir izveidojis šo apzīmējumu, lai pastiprinātu zīmes vizuālo iedarbīgumu, nodrošinātu kontrastu un salasāmību. Šis apzīmējums ietver ENERGY STAR simbolu blokā un ENERGY STAR nosaukumu blokā tieši zem tā, lai pastiprinātu simbola salasāmību. Abi bloki ir atdalīti ar baltu līniju, kuras biezums atbilst simbolā izmantotās arkas biezumam. Apzīmējumam apkārt ir balta apmalojuma līnija, kuras biezums arī atbilst simbolā izmantotās arkas biezumam.

Brīvais laukums

US EPA un ES Komisija prasa, lai apzīmējumam apkārt vienmēr būtu brīvs laukums, kas atbilst 0,333 (1/3) no grafiskā laukuma augstuma. Šajā laukumā nedrīkst būt nekādi citi grafiskie elementi, tādi kā teksts vai attēli. US EPA un ES Komisija prasa šo brīvo laukumu tādēļ, ka kopīgais logotips bieži parādās materiālos, kuros ir komplicēta attēlu sistēma, piemēram, citi apzīmējumi, grafiskie elementi un teksts.

Minimālais izmērs

Apzīmējuma izmērus drīkst mainīt, saglabājot proporcijas. Salasāmības nodrošināšanas labad iesakām, lai apzīmējums drukāšanai netiktu atveidots mazāks par 0,375 collām platumā (3/8"; 9,5 mm). Internetā jānodrošina burtu salasāmība apzīmējumā.

Vēlamās krāsas

Vēlamā apzīmējuma krāsa ir 100 % Cyan. Pieļaujama ir alternatīva melnā vai apvērstā baltā krāsā. Interneta krāsa, kas atbilst 100 % Cyan ir hex krāsa Nr. 0099FF. Ja reklāmas, preču vai pārdošanas vietas apraksts tiek drukāts daudzkrāsu drukā, apzīmējums jāiespiež 100 % Cyan krāsā. Ja šī krāsa nav pieejama, tā aizstājama ar melnu.

Nepareiza apzīmējuma izmantošana

Lūdzu,

neizmantojiet apzīmējumu uz neatbilstošiem ražojumiem;

nemainiet apzīmējumu, izmantojot ENERGY STAR simbola bloku bez bloka ar nosaukumu “ENERGY STAR”.

Atveidojot apzīmējumu, lūdzu,

nepārveidojiet apzīmējumu par kontūru;

neizmantojiet baltu apzīmējumu uz balta fona;

nemainiet apzīmējuma krāsas;

nesagroziet apzīmējumu nekādā veidā;

nemainiet apzīmējuma elementu kārtību;

neievietojiet apzīmējumu pārblīvētā attēlā;

nesagrieziet apzīmējumu leņķī;

neatdaliet nevienu no apzīmējuma elementiem;

neaizstājiet nevienu apzīmējuma sastāvdaļu;

neizmantojiet citu attēla elementu, lai aizstātu apzīmējuma sastāvdaļu;

nepārkāpiet apzīmējuma brīvo laukumu;

nesalieciet apzīmējumu;

nemainiet apzīmējuma elementu izmēru;

neaizstājiet apstiprināto tekstu;

neizmantojiet kopīgo logotipu neapstiprinātā krāsā;

neļaujiet tekstam klāties virsū apzīmējumam;

neizmantojiet simbola bloku vienu pašu. Ir jāparādās arī ENERGY STAR nosaukumam;

neizdzēsiet simbola bloku no apzīmējuma.

Rakstīšana un runāšana par ENERGY STAR

Lai saglabātu un palielinātu ENERGY STAR vērtību, U.S. EPA un ES Komisija iesaka terminoloģiju, kas izmantojama, rakstot vai runājot par programmas elementiem.

PAREIZI

NEPAREIZI

ENERGY STAR atbilstošs dators

ENERGY STAR ievērojošs dators

ENERGY STAR sertificēts dators

ENERGY STAR novērtēts dators

Dators, kam piešķirts ENERGY STAR

 

Ražojumi, kam piešķirts ENERGY STAR

ENERGY STAR ražojums

ENERGY STAR ražojumi (atsaucoties uz ražojumu komplektu)

ENERGY STAR aprīkojums

US EPA apstiprināts

Atbilstošs ENERGY STAR standartiem

PARTNERI/PROGRAMMAS DALĪBNIEKI

ENERGY STAR partneris

ENERGY STAR uzņēmums

Uzņēmums X, ENERGY STAR partneris

Uzņēmums X, uzņēmums, ko apstiprinājusi US EPA

Uzņēmums, kas piedalās ENERGY STAR

US EPA apstiprināts ENERGY STAR aprīkojuma pārdevējs

Uzņēmums, kas popularizē ENERGY STAR

US EPA apstiprināts

ENERGY STAR atbilstoši monitori

ENERGY STAR monitoru programma

VALDĪBAS PILNVARU PAMATS

Ražojumi, kuriem piešķirts ENERGY STAR novērš siltumnīcas efektu pastiprinošo gāzu emisiju, jo atbilst stingrām energoefektivitātes pamatnostādnēm, kuras noteikusi US EPA un ES Komisija

 

ENERGY STAR un ENERGY STAR apzīmējums ir ASV reģistrētas preču zīmes

 

ENERGY STAR ir reģistrēta preču zīme, kas pieder ASV valdībai

 

DARBĪBAS PAMATNOSTĀDNES

 

ENERGY STAR pamatnostādnes

ENERGY STAR standarti

ENERGY STAR specifikācijas

US EPA atzīts

ENERGY STAR darbības līmeņi

US EPA apstiprināts

Brīvprātīgas programmas

Saņēmis US EPA apstiprinājumu

Jautājumi par ENERGY STAR nosaukuma un kopīgā logotipa izmantošanu

ENERGY STAR karstais telefons

Bezmaksas tālrunis ASV:1-888-STAR-YES (1-888-782-7937)

Ārpus ASV zvanīt: 202-775-6650

Fakss: 202-775-6680

www.energystar.gov

EIROPAS KOMISIJA

Enerģētikas un transporta ģenerāldirektorāts

Tālrunis: +32 2 2985792

Fakss: +32 2 2966016

www.eu-energystar.org

C PIELIKUMS

KOPĪGĀS SPECIFIKĀCIJAS

I.   DATORU SPECIFIKĀCIJAS

Šīs datoru specifikācijas ir piemērojamas līdz 2007. gada 19. jūlijam. Skatīt VIII iedaļu, lai noskaidrotu, kādas datoru specifikācijas piemērojamas no 2007. gada 20. jūlija.

A.   Definīcijas

1.

Dators: galddators, torņkonfigurācijas vai mikrotorņkonfigurācijas dators vai portatīvais, ieskaitot jaudīgus galddatorus, darbstacijas, tīkla datoru galda aparātus, X termināļu vadības ierīces un datorizētus POS termināļus mazumtirdzniecībā. Lai atbilstu prasībām, aparātam jābūt darbināmam no tīkla izvada sienā, bet prasībām atbilstoši var būt arī aparāti, ko var darbināt gan no tīkla izvada siena, gan no baterijas. Ar šo definīciju paredzēts aptvert galvenokārt datorus, ko pārdod lietošanai uzņēmējdarbībā vai mājās. Šī datora definīcija neattiecas uz datoriem, ko pārdod vai citādi izplata tirgū kā datņu serverus vai serverus.

2.

Monitors: katodstaru lampa (CRT), plakana paneļa displejs (piemēram, šķidro kristālu displejs) vai cita displeja ierīce un ar to saistītā elektronika. Monitoru var pārdot atsevišķi vai iebūvētu datora korpusā. Ar šo definīciju paredzēts aptvert galvenokārt standarta monitorus, kas paredzēti lietošanai kopā ar datoriem. Tomēr šajā specifikācijā par monitoru var uzskatīt arī lieldatoru termināļus un fiziski atsevišķus displeja aparātus.

3.

Integrēta datoru sistēma: sistēmas, kurās dators un vizuālā displeja monitors ir apvienoti vienā blokā. Šādām sistēmām jāatbilst visiem šiem kritērijiem: nav iespējams atsevišķi noteikt katra komponenta enerģijas patēriņu; un sistēma ir pieslēgta tīkla izvadam sienā ar vienu barošanas kabeli.

4.

Neaktivitāte: periods, kurā dators nesaņem nekādu lietotāja ievadu (piemēram, ar tastatūru vai peles kustību).

5.

Mazjaudas jeb “miega” režīms: samazinātās jaudas stāvoklis, kurā dators pāriet pēc neaktivitātes perioda.

6.

Modināšanas notikumi: lietotāja izraisīts, ieprogrammēts vai ārējs notikums vai stimuls, kas izraisa datora pāreju no mazjaudas/“miega” režīma aktīvajā darbības režīmā. Pie modināšanas notikumiem pieder peles kustība, tastatūras darbība vai pogas nospiešana uz korpusa un tādi ārēji notikumi, kas nodod stimulu pa telefonu, ar tālvadību, pa tīklu, kabeļmodēmu, satelītu u.tml.

B.   Ražojuma atbilstība ENERGY STAR

1.

Tehniskās specifikācijas

(a)

Datori. Datoram, kas atbilst ENERGY STAR prasībām, jāatbilst šādiem nosacījumiem:

Ir divas vadlīnijas – A un B –, saskaņā ar kurām datoru var kvalificēt par atbilstošu ENERGY STAR prasībām. Abas vadlīnijas ir izstrādātas, lai dotu programmas dalībniekiem brīvu pieeju jaudas pārvaldīšanai un energoefektivitātei dažādos veidos.

Šādu veidu datori jākvalificē saskaņā ar A vadlīniju.

Datori, kas tiek piegādāti ar iespēju darboties tīklā tā, ka tie spēj palikt mazjaudas/“miega” režīmā, kamēr tīkla saskarnes adapteris saglabā spēju reaģēt uz tīkla pieprasījumiem.

Datori, kas netiek piegādāti ar tīkla interfeisa funkciju.

Datori, kas tiek piegādāti uz darba vidi, kas nav aprīkota ar tīklu.

EPA gaida, ka datori, ko pārdod vai citādi laiž tirgū personālo datoru statusā, jākvalificē tikai saskaņā ar A vadlīniju.

Datori, kas tiek piegādāti ar iespēju darboties tīklos, kuriem, lai saglabātu savienojumu ar tīklu miega režīmā, nepieciešama datora procesora un/vai atmiņas darbība, var tikt kvalificēti saskaņā ar B vadlīniju. Datoriem, kas tiek kvalificēti saskaņā ar B vadlīniju, jāsaglabā identiska funkcionēšana tīklā gan miega režīmā, gan ārpus tā.

(i)

A vadlīnija

(a)

Datoram jāpāriet miega režīmā pēc neaktivitātes perioda.

(b)

Ja nosūtītajam datoram ir spēja darboties tīklā, tad tam jāspēj pāriet miega režīmā, darbojoties tīklā.

(c)

Ja nosūtītajam datoram ir spēja darboties tīklā, tad tam jāspēj miega režīmā saglabāt spēju reaģēt uz modināšanas notikumiem, kas vērsti uz datoru, tam darbojoties tīklā. Ja modināšanas notikums ir tāds, ka datoram jāiziet no miega režīma un jāizpilda uzdevums, tad pēc uzdevuma izpildes un pēc neaktivitātes perioda datoram jāatgriežas miega režīmā. Programmas dalībnieks drīkst lietot visus pieejamos līdzekļus, lai panāktu šajā apakšiedaļā aprakstīto reakciju.

(d)

Miega režīmā dators patērē elektroenerģiju atbilstoši 1. tabulai.

1. Tabula

Maksimālā pastāvīgā elektroenerģijas piegādes nominālā jauda (1)

Vati miega režīmā

≤200 W

≤15 W

>200 W≤300 W

≤20 W

>300 W≤350 W

≤25 W

>350 W≤400 W

≤30 W

>400 W

10 % no maksimālās ilgstošās piegādes jaudas

Datori, kas vienmēr uztur 15 vai mazāk vatu jaudas patēriņu, atbilst šīs specifikācijas elektroenerģijas patēriņa prasībām, un tiem nav jāierīko A sadaļā aprakstītais miega režīms;

(ii)

B vadlīnija

(a)

Datoram jāpāriet miega režīmā pēc neaktivitātes perioda.

(b)

Ja nosūtītajam datoram ir spēja darboties tīklā, tad tam jāspēj pāriet miega režīmā neatkarīgi no tīkla tehnoloģijas.

(c)

Datoram miega režīmā jāsaglabā spēja reaģēt uz visu veidu tīkla pieprasījumiem. Nedrīkst zust lietotājam pieejamā tīkla funkcionalitāte (piemēram, tīkla funkcionalitātei, kas lietotājam pieejama miega režīmā, jābūt tādai pašai, kāda tā ir bijusi līdz datora pārejai miega režīmā).

(d)

Miega režīmā dators nedrīkst patērēt vairāk par 15 % barošanas bloka maksimālās nepārtrauktās nominālās jaudas.

(b)

Integrēta datoru sistēma: integrētai datoru sistēmai, kas atbilst ENERGY STAR prasībām, jāatbilst šādiem nosacījumiem.

(i)

Datoram jāpāriet miega režīmā pēc neaktivitātes perioda.

(ii)

Ja nosūtītajam datoram ir spēja darboties tīklā, tad tam jāspēj pāriet miega režīmā, darbojoties tīklā.

iii)

Ja nosūtītajam datoram ir spēja darboties tīklā, tad tam jāspēj miega režīmā saglabāt spēju reaģēt uz modināšanas notikumiem, kas vērsti uz datoru, tam darbojoties tīklā. Ja modināšanas notikums ir tāds, ka datoram jāiziet no miega režīma un jāizpilda uzdevums, tad pēc uzdevuma izpildes un pēc neaktivitātes perioda integrētajai datoru sistēmai jāatgriežas miega režīmā.

Programmas dalībnieks drīkst lietot visus pieejamos līdzekļus, lai panāktu šajā apakšiedaļā aprakstīto reakciju.

(iv)

Integrētai datoru sistēmai miega režīmā jāpatērē ne vairāk kā 35 vati. Datori, kas vienmēr uztur 35 vai mazāk vatu jaudas patēriņu, atbilst šā Nolīguma I pakāpes strāvas patēriņa prasībām, un tiem nav jāierīko A iedaļā aprakstītais miega režīms.

2.

Nosūtīšanas iestatījumi: lai nodrošinātu to, ka maksimālais skaits lietotāju izmanto mazjaudas/miega režīmu, programmas dalībniekam datori un/vai integrētās datoru sistēmas jānosūta ar iestatītu jaudas pārvaldīšanas funkciju. Iepriekš iestatītais laiks visiem ražojumiem jāiestata tā, lai tas ir mazāks par 30 minūtēm. (EPA iesaka iepriekš iestatīto laiku no 15 līdz 30 minūtēm). Lietotājam jābūt iespējai mainīt laika iestatījumus vai atcelt mazjaudas/miega režīmu.

3.

Operētājsistēmas: datora mazjaudas/miega režīma ieslēgšana parasti ir atkarīga no konkrētas operētājsistēmas versijas instalācijas un lietojuma. Ja programmas dalībnieks nosūta datoru ar vienu operētājsistēmu vai vairākām operētājsistēmām, tad datoram jāspēj pāriet mazjaudas/miega režīmā un pilnīgi atgriezties no tā, darbojoties vismaz vienā no šīm operētājsistēmām. Ja datoru nenosūta kopā ar operētājsistēmas programmatūru, tad programmas dalībniekam skaidri jānorāda mehānisms, ar ko nodrošina datora atbilstību ENERGY STAR prasībām. Bez tam, ja miega režīma pareizai ieslēgšanai un iziešanai no tā ir vajadzīga speciāla programmatūra, dziņi vai palīgprogrammas, tad tām jābūt instalētām datorā. Programmas dalībniekam šī informācija jāiekļauj ražojuma dokumentācijā (piemēram, lietotāja rokasgrāmatā vai datu lapās) un/vai savā interneta tīmekļa vietnē. Brošūru un reklāmu teksts jāformulē bez pārprotamiem izteikumiem.

4.

Monitora vadība: datoram jābūt aprīkotam ar vienu vai vairākiem mehānismiem, ar ko tas var ieslēgt ENERGY STAR prasībām atbilstīga monitora mazjaudas režīmus. Programmas dalībniekam ražojuma dokumentācijā skaidri jānorāda, kā tā dators var kontrolēt ENERGY STAR prasībām atbilstīgus monitorus, kā arī visi īpašie apstākļi, kas vajadzīgi, lai pārvaldītu monitora jaudu. Programmas dalībniekam dators iepriekš jāiestata tā, lai monitora pirmā līmeņa mazjaudas jeb miega režīms ieslēdzas 30 lietotāja neaktivitātes minūtēs. Programmas dalībniekam iepriekš jāiestata arī nākamā līmeņa jaudas pārvaldības laiks, lai monitorā 60 neaktivitātes minūtēs ieslēdzas otrais mazjaudas jeb “dziļā miega” režīms. Kopējais iepriekš iestatītais abu mazjaudas režīmu laiks nedrīkst pārsniegt 60 minūtes. Pēc programmas dalībnieka izvēles datoru var iestatīt tā, lai otrais mazjaudas jeb “dziļā miega” režīms monitorā ieslēdzas tieši pēc 30 neaktivitātes minūtēm.

Lietotājam jābūt iespējai mainīt laika iestatījumus vai atcelt mazjaudas režīmus monitora kontrolei. Šī monitora kontroles prasība neattiecas uz integrētām datoru sistēmām. Tomēr integrētās datoru sistēmās, ko laiž tirgū un pārdod doksistēmas sastāvā, jābūt iespējai automātiski regulēt ārēji pieslēgta monitora jaudu.

C.   ENERGY STAR atbilstošo datoru testēšanas pamatnostādnes

1.

Pārbaudes nosacījumi Še turpmāk ir izklāstīti testa vides apstākļi, kas jānodrošina, mērot jaudu. Tie vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka testa rezultātus neietekmē ārēji faktori un ka vēlāk var pārbaudīt testa rezultātu sakritību.

Līnijas pretestība: < 0,25 omi

Kopējais harmoniskais kropļojums: < 5 %

(Spriegums)

Ievada maiņstrāvas spriegums (2): 115 VAC RMS ± 5 V RMS

Ievada AC frekvence (3) 60 Hz ± 3Hz

Apkārtējā temperatūra: 25 °C ± 3 °C

2.

Testēšanas aprīkojums: Testēšanas mērķis ir pareizi izmērīt ierīces vai monitora patieso jaudas patēriņu (4). Šajā nolūkā jālieto pareizs RMS vatmetrs. Ir pieejami dažādi vatmetri, bet ražotājiem jāizvēlas piemērota modeļa vatmetri. Pērkot mēraparātu un faktiski sagatavojot testu, jāapsver šādi faktori.

Svārstību maksimuma koeficients

ENERGY STAR testēšanas procedūras iepriekšējā versijā bija prasība, ka ražotājam jālieto vatmetrs, kura svārstību maksimuma koeficients ir lielāks par 8. Kā norādīja daudzi programmas dalībnieki, šī prasība nav lietderīga vai nozīmīga. Turpmākajās daļās ir iztirzāti jautājumi, kas attiecas uz svārstību maksimuma koeficientu, un izskaidrots nepareizā sākotnējā noteikuma nolūks. Tomēr, lai labotu kļūdu, ENERGY STAR nav iespēju noteikt īpašu prasību, kas attiecas uz aprīkojumu. Testēšana ir gan māksla, gan zinātne, un ražotājiem un testētājiem, lai izvēlētos atbilstošu mēraparātu, jāliek lietā spriestspēja, kā arī jāvēršas pie testēšanā pieredzējušiem cilvēkiem.

Image

Vispirms ir svarīgi saprast, ka ierīces, kam ir pārslēdzama strāvas padeve, strāvu saņem tādu viļņu veidā, kuri atšķiras no parastās sinusoīdas veida strāvas (5) Strāvas viļņu forma, kas raksturīga pārslēdzamai elektroniskai ierīcei, parādīta 1. attēlā. Standarta viļņu strāvu var izmērīt ar faktiski jebkuru vatmetru, bet grūtāk ir izvēlēties vatmetru neregulāras formas viļņu strāvas mērīšanai.

Ir ļoti svarīgi, lai izvēlētais vatmetrs spētu nolasīt ierīces patērēto strāvu, neradot maksimālā strāvas stipruma kropļojumu (t. i., nenogriežot strāvas viļņa galotnes). Tāpēc jāpārbauda mērierīces svārstību maksimuma koeficients (6) un strāvas diapazons, ko tā spēj konstatēt. Labākām mērierīcēm svārstību maksimuma koeficients būs augstāks un strāvas diapazonu izvēle – lielāka.

Gatavojoties testam, vispirms jānosaka testējamās ierīces strāvas maksimums (ampēros). To var izdarīt ar osciloskopu. Pēc tam jāizvēlas strāvas diapazons, kurā mēraparāts var reģistrēt strāvas maksimumu. Konkrēti, izvēlētā strāvas diapazona pilnas skalas vērtībai, kas reizināta ar mērierīces svārstību maksimuma koeficientu (strāvai), jābūt lielākai nekā strāvas maksimumam, kuru nolasa osciloskopā. Piemēram, ja vatmetra maksimuma koeficients ir 4 un strāvas diapazons ir iestatīts uz 3 ampēriem, tad mēraparāts var reģistrēt strāvas maksimumus līdz 12 ampēriem. Ja izmērītais strāvas maksimums ir tikai 6 ampēri, tad mēraparāts ir apmierinošs. Jāzina arī tas, ka gadījumā, ja strāvas diapazons ir iestatīts pārāk augsts, lai reģistrētu strāvas maksimumu, tad mēraparāts var nepareizi mērīt to strāvu, kas nesasniedz maksimumu. Tāpēc jāatrod līdzsvarots diapazons. Līdzīgi, jo plašāka strāvas diapazonu izvēle un augstāks svārstību maksimuma koeficients, jo labāki rezultāti.

Reakcija uz frekvenci

Izvēloties vatmetru, jānovērtē arī tā reakcija uz frekvenci. Elektroniska iekārta, kurai ir pārslēdzama elektroenerģijas padeve, rada harmonikas (parasti tiešas harmonikas līdz 21. kārtai). Šīs harmonikas jāņem vērā jaudas mērījumā, citādi jaudas mērījums ir nepareizs. Attiecīgi Energy Star programmā ražotājiem ieteicams iegādāties vatmetrus, kuri reaģē vismaz uz 3 kHz frekvenci. Tie reģistrēs harmonikas līdz pat piecdesmitdaļām, un tos iesaka IEC 555.

Izšķirtspēja

Iespējams, ka ražotājiem ir vajadzīgs mēraparāts, kas var nodrošināt 0,1 W izšķirtspēju.

Precizitāte

Jānovērtē arī galīgā pareizība, kādu var sasniegt. Vatmetru katalogos un specifikāciju lapās parasti ir informācija par jaudas nolasījumu pareizību, kādu var sasniegt ar dažādiem diapazonu iestatījumiem. Ja ražojuma jaudas patēriņš ir ļoti tuvs testējamā režīma maksimālajam jaudas patēriņam, tad, testējot mērījums jāizdara ar tādu iestatījumu, kas dod lielāku pareizību.

Kalibrēšana

Vatmetri jākalibrē katru gadu, lai uzturētu to pareizību.

3.

Testa metode: Ražotājiem jāmēra ierīču vidējais jaudas patēriņš, kad tās ir izslēgtā vai mazjaudas režīmā. Jāizmēra enerģijas patēriņš 1 stundā. Lai aprēķinātu vidējo jaudu, iegūto enerģijas patēriņu var izdalīt ar 1 stundu.

Jaudas mērīšana enerģijas taupīšanas režīmos: Šis tests jāizdara visos enerģijas taupīšanas režīmos (piemēram, mazjaudas, izslēgšanās, nodroses, miega režīmā), kādos darbojas konkrētā ENERGY STAR prasībām atbilstīgā ierīce. Pirms šā testa sākšanas izslēgts aparāts jāpievieno ekspluatējamam barošanas kabelim un jāstabilizē istabas apstākļos vismaz 12 stundas. Aparātam jāpieslēdz piemērots vatstundu skaitītājs, kas sagatavots tā, lai pareizi rāda aparāta enerģijas patēriņu, nepārtraucot enerģijas padevi no enerģijas avota. Šo mērījumu var izdarīt secībā ar izslēgšanās režīma jaudas mērīšanu; abu testu izpilde kopā nedrīkst aizņemt vairāk par 14 stundām, ieskaitot laiku, kas vajadzīgs, lai aparātu pieslēgtu strāvai un izslēgtu.

Ierīce jāieslēdz, un jāļauj tai izpildīt iesildīšanās ciklu. Kad iepriekš iestatītais enerģijas taupīšanas režīma laiks ir pagājis, jānolasa un jāreģistrē vatstundu skaitītāja rādījums un laiks (vai jāiedarbina hronometrs vai taimeris). Pēc 1 stundas atkal nolasa un reģistrē vatstundu rādījumu. Starpība starp abiem vatstundu skaitītāja nolasījumiem ir enerģijas patēriņš mazjaudas režīmā; to izdalot ar vienu stundu, iegūst vidējo nominālo jaudu.

II   DATORU MONITORU SPECIFIKĀCIJAS

A.   Definīcijas

1.

Datora monitors (turpmāk tekstā arī “monitors”): pārdošanā pieejams elektronisks ražojums ar displeja ekrānu un ar to saistītām elektroniskām ierīcēm, kas, savietotas vienā korpusā, spēj atveidot no datora izejošo informāciju, izmantojot vienu vai vairākus signālus, piemēram VGA, DVI, un/vai IEEE 1394. Monitori parasti ir iedalīti katodstaru lampas (CRT), šķidro kristālu (LCD) vai cita displeja ierīcēs. Ar šo definīciju paredzēts aptvert galvenokārt standarta monitorus, kas paredzēti lietošanai kopā ar datoriem. Atbilstīgiem datora monitoriem raksturīgs, ka to redzamā daļa pa diagonāli pārsniedz 12 collas un tie ir aprīkoti ar atsevišķu tīkla kontaktligzdu vai nodrošināti ar atsevišķu barošanas bateriju bloku, ko pārdod kopā ar maiņstrāvas adapteri. Datoru monitori, kuriem ir iebūvēts tūneris/detektors, saskaņā ar šo specifikāciju var pretendēt uz ENERGY STAR marķējumu, ja tos piedāvā tirgū un pārdod patērētājiem kā datoru monitorus (t.i., atbilstošas galvenās funkcijas datoru monitori) vai kā dubultfunkcionālas ierīces (monitors un televizors). Tomēr šajā specifikācijā neiekļauj produktus ar tūneri/detektoru un datora funkcijām, kurus izplata un pārdod tikai kā televizorus.

2.

Ieslēgts režīms/aktīva barošana: ražojums ir savienots ar strāvas avotu un atveido attēlu. Strāvas patēriņš šajā režīmā ir izteikti augstāks nekā darbojoties miega un izslēgšanas režīmā.

3.

Miega/mazjaudas režīms: samazinātās jaudas stāvoklis, kurā monitora modelis pāriet pēc norādījumu saņemšanas no datora vai ar citu funkciju starpniecību. Šim režīmam raksturīga attēla neparādīšana displeja ekrānā un elektroenerģijas patēriņa pazemināšanās. Datora monitora darbība atgriežas ieslēgtā režīmā ar pilnu funkcionālo spēju pēc lietotāja/datora komandas (piemēram, lietotājs pakustina peli vai uz tastatūras nospiež taustiņu).

4.

Izslēgšanas režīms/nodroses barošana: zemākais elektronenerģijas patēriņa režīms, lietotājam (neietekmējot) neizslēdzot monitoru, kas var pastāvēt nenoteiktu laiku, kamēr vien datora monitors ir pieslēgts galvenajam barošanas blokam un tiek izmantots saskaņā ar ražotāja instrukcijām. Šīs specifikācijas izpratnē izslēgšanas režīms ir definēts kā barošanas režīms, kurā produkts ir pieslēgts barošanas avotam, bet neveido attēlus un gaida, kad lietotājs/dators dos tiešu komandu (piemēram, lietotājs nospiež barošanas slēdzi) (7).

5.

Atslēgšanas režīms: stāvoklis, kurā ražojums ir savienots ar barošanas bloku, taču ir atslēgts no ārējā strāvas avota. Šo režīmu parasti aktivē lietotājs, izmantojot “atslēgšanas slēdzi”. Šajā režīmā ražojums elektroenerģiju nepatērē, un mērījums parasti uzrādīs nulles vatu patēriņu.

6.

Atvienošana: ražojums atvienots no barošanas bloka un tādējādi atvienots no visiem ārējiem strāvas avotiem.

B.   Atbilstīgi ražojumi

Lai datora monitora modelis pretendētu uz ENERGY STAR marķējumu, tam jāatbilst A sadaļā minētajai definīcijai un II C sadaļā minētajām specifikācijas prasībām. Kā paskaidrots II A.1 sadaļā, šī specifikācija neattiecas uz ražojumiem ar datora funkcijām, kas tiek reklamēti un pārdoti kā televizori.

C.   Atbilstīgo ražojumu energoefektivitātes specifikācijas

Tikai II B sadaļā uzskaitītie ražojumi, kas atbilst turpmāk minētajiem kritērijiem, var pretendēt uz ENERGY STAR marķējumu.

Platekrāna modeļi: platekrāna (piemēram, 16:9, 15:9 utt.) modeļi var pretendēt uz ENERGY STAR marķējumu ar noteikumu, ka tie atbilst noteiktajām energoefektivitātes prasībām. Īpašas specifikācijas uz platekrāna modeļiem neattiecas, un tāpēc tiem jāatbilst II.C.1 un II.C.2, sadaļas prasībām.

1.

Ieslēgts režīms/aktīva barošana: datoru monitoru modeļiem, kas pretendē uz ENERGY STAR marķējumu, pieļaujamais aktīvais enerģijas patēriņš nedrīkst pārsniegt vērtību, kura iegūta šādā vienādojumā: ja X < 1 megapikseli, tad Y = 23; ja X > 1 megapikseli, tad Y = 28X. Ar Y, ko noapaļo uz tuvāko veselo skaitli, apzīmē vatus, un X ir megapikseļu skaits, kas izteikts ar decimālskaitli (piemēram, 1 920 000 pikseļi = 1,92 megapikseļi). Tā, piemēram, datora monitora ar izšķirtspēju 1 024 × 768 punkti (jeb 0,78 megapikseļi) maksimālais enerģijas patēriņš ir šāds: Y = 23 vati, un datora monitoram ar izšķirtspēju 1 600 × 1 200 punkti atbilstoši – 28 (1,92) = 53,76 jeb – noapaļojot – 54 vati.

Lai atzītu datora monitora atbilstību ENERGY STAR marķējumam, tas jātestē saskaņā ar kārtību, kas izklāstīta II D sadaļā “Pārbaudes metodoloģija”.

2.

Miega un izslēgšanas režīmi

(a)

Maksimālie enerģijas patēriņa līmeņi miega un izslēgšanas režīmos norādīti 2. tabulā. Datoru monitori, kurus var ieregulēt vairākos miega (piemēram, miega un dziļa miega) režīmos, atbilst turpmāk minētajām prasībām, kas noteiktas attiecībā uz visiem šāda veida režīmiem. Piemēram, datora monitors, kas testēts pie 4 vatiem miega režīmā un pie 2 vatiem dziļa miega režīmā, nav atbilstīgs, jo viens no miega režīmiem pārsniedz 2 vatus.

(b)

Izņēmums miega režīmā: datora monitors, kas spēj automātiski pāriet no ieslēgta/aktīvas barošanas režīma uz nesaistes/nodroses režīmu, kurā enerģijas patēriņš nepārsniedz 1 vatu, atbilst šīm enerģijas patēriņa prasībām. Datora monitoram jāpāriet uz nesaistes/nodroses režīmu pēc 30 minūtēm, kopš lietotājs pārtrauc darbību ar datoru, vai kā tas tiks paredzēts turpmākajās specifikāciju redakcijās. Monitora darbībai jāatjaunojas pilnā funkcionālā režīmā, kad lietotājs atsāk darbību ar datoru (piemēram, pakustinot peli vai uz tastatūras nospiežot taustiņu). Citiem vārdiem, ja datora monitors darbojas, automātiski pārejot no ieslēgšanas/aktīvas barošanas režīma uz izslēgšanas/nodroses barošanas režīmu, atbilstīgi ENERGY STAR prasībām, tad miega režīms nav nepieciešams.

2. tabula:

Energoefektivitātes kritēriji miega un izslēgšanas režīmā

Miega režīms

≤ 2 vati

Izslēgšanas režīms

≤ 1 vats

(c)

Miega režīma iespējošana: enerģijas ekonomiju, datora monitoram darbojoties miega režīmā, var panākt, ja šis enerģijas ekonomijas režīms tiek iespējots. Iespējošanas un noklusējuma laiki ir atkarīgi no datora veida (piemēram, monitora ražotājam ir biznesa darījumattiecības ar konkrētiem datoru ražotājiem vai arī ražotājs pats pārdod savus datorus vai produktu komplektus), un ražotājam pēc iespējas jānodrošina, lai monitoram ar ENERGY STAR marķējumu ir miega režīma iespējošana, kad to nosūtīta pircējam. Turklāt dators aktivē monitoru miega režīmā pēc 30 minūtēm, kopš lietotājs pārtrauc darbību ar datoru, vai noteiktā citādā veidā. Ja datora monitors spēj automātiski pāriet no ieslēgšanas/aktīvās barošanas režīma uz izslēgšanas/nodroses režīmu, tad saskaņā ar miega režīma prasībām nesaistes/nodroses režīmam jāieslēdzas pēc 30 minūtēm, kopš lietotājs pārtrauc darbību ar datoru, vai kā citādi noteikts.

D.   Pārbaudes metodoloģija

Ražojuma pārbaudes iestate, metodoloģija un dokumentēšana: turpmāk izklāstītās pārbaudes un mērījumu metodes atbilst Video elektronikas standartu asociācijas (VESA) Displeju mērījumu komitejas un Starptautiskās elektrotehniskās komitejas (IEC) publicētajām specifikācijām, nepieciešamības gadījumā papildinot šīs vadlīnijas ar metodēm, kas izstrādātas sadarbībā ar datoru monitoru ražošanas nozari.

Ražotājiem tiek prasīts veikt pārbaudes un pašiem sertificēt tos produktu modeļus, kuri atbilst ENERGY STAR vadlīnijām. Datoru monitoru modeļu grupas, kuras tiek ražotas ar vienādu šasiju, visādā ziņā ir identiskas, bet atsevišķiem, tipiskiem monitoru modeļiem, iesniedzot pārbaudes datus, var būt noteikti ietvars un krāsa. Tāpat arī marķējums paliek tiem modeļiem, kuri netiek mainīti vai kuri atšķiras no iepriekšējā gadā pārdotajiem produktiem tikai pēc gala apstrādes, pieņemot, ka specifikācija nemainās. Šo monitoru jauno pārbaužu dati netiek iesniegti.

Barošanas jauda tiek mērīta, pārbaudāmo produktu pievienojot kontaktligzdai vai barošanas avotam. Datora monitora vidējo faktisko strāvas patēriņu mēra, tam darbojoties ieslēgšanas režīmā/aktīva barošana, miega režīmā/vāja barošana un izslēgšanas režīmā/nodroses barošana. Veicot mērījumus, ja ražotājs pats sertificē produkta modeli, pārbaudāmajam produktam sākotnēji ir jābūt tādā pašā kārtībā (piemēram, konfigurācijai un iestatījumiem) kā tad, kad tas tiek nosūtīts klientam, ja vien produkts nav jāpieregulē saskaņā ar tālāk minētajām norādēm.

Lai nodrošinātu elektronikas produktu elektronenerģijas patēriņa vienotu mērīšanas metodi, jārīkojas saskaņā ar šādu protokolu, kuram ir trīs galvenās daļas:

Ražojumu pārbaudes iestate un nosacījumi: nosacījumi attiecībā uz apkārtējo vidi un mērīšanas kārtība, kas jāievēro, veicot elektroenerģijas mērījumus, noteikta 1. sadaļas a) – h) apakšpunktā.

Ražojumu pārbaudes metodoloģija: faktiskie pārbaudes posmi, lai veiktu elektroenerģijas mērījumus, ražojumam darbojoties ieslēgšanas/aktīvās barošanas režīmā, miega/mazjaudas režīmā un izslēgšanas/nodroses režīmā, noteikti 2. sadaļas a) apakšpunktā.

Ražojuma pārbaudes dokumentēšana: dokumentēšanas prasības atbilstoša ražojuma datu iesniegšanai noteiktas 3. sadaļā.

Šis protokols nodrošina to, ka ārējie faktori nelabvēlīgi neietekmē pārbaudes rezultātus, ko pastāvīgi iespējams atjaunot. Ražotāji var izvēlēties veikt pārbaudi uzņēmumā uz vietas vai arī to uzdot neatkarīgai laboratorijai.

1.

Produktu pārbaudes iestate un nosacījumi

(a)

Pārbaudes nosacījumi: vispārīgi kritēriji

Piegādes spriegums (8)

Eiropa:

230 (±1 %) volti, maiņstrāva, 50 Hz (±1 %)

Ziemeļamerika:

115 (±1 %) volti, maiņstrāva, 60 Hz (±1 %)

Austrālija/Jaunzēlande:

230 (±1 %) volti, maiņstrāva, 50 Hz (±1 %

Japāna:

100 (±1 %) volti, maiņstrāva, 50 Hz (±1 %)/60 Hz (±1 %)

Kopējā nelineārā deformācija (spriegums)

< 2 % THD

Apkārtējā temperatūra:

20 °C ± 5 °C

Relatīvais mitrums

30 – 80 %

Līnijas pretestība:

< 0,25 omi

Atsauce uz standartu IEC 62301: elektriskās sadzīves ierīces – nodroses barošanas mērījumi, 3.2. un 3.3. iedaļa; VESA plakano displeju mērījumi (FPDM), standarts 2.0, 301. iedaļas 2. punkts.

(b)

Tumšas telpas apstākļi: veicot starojuma mērījumus, datora monitors novietojams tumšas telpas apstākļos. Datora monitora ekrāna izspīdināšanas stiprumam (E) izslēgšanas/nodroses režīmā jābūt 1,0 Lux vai mazāk. Mērījumus jāveic perpendikulāri ekrāna viduspunktam, izmantojot gaismas mērierīci (LMD). Datora monitors darbojas izslēgšanas režīmā/nodroses barošanā (atsauce: VESA FPDM Standarts 2,0, 301. iedaļa, 2.F punkts).

(c)

Krāsu kontrole un perifērijas ierīces: visai krāsu kontrolei (tonis, piesātinājums, kontrasts, u. tml.) jānotiek parastajos ražotnes apstākļos. Universālās secīgās kopnes (USB) centrmezglam vai pieslēgvietai nav nekādu pievienotu perifērijas ierīču. Jebkuru iebūvējamu skaļruni, TV tūneri utt. lietotājs var ieregulēt zemākajā enerģijas patēriņa režīmā, lai līdz minimumam samazinātu paša monitora neradīto elektroenerģijas patēriņu. Taču nav pieļaujams, ka lietotājs noņem kādu no sistēmas daļām vai veic citas lietotājam neatļautas darbības nolūkā samazināt enerģijas patēriņu.

(d)

Jaudas mērījumu pārbaudes nosacījumi: CRT pikseļu formāts jāiestata atbilstoši pikseļu formātam, kuru parasti izvēlas, ar augstāko izšķirtspēju, ko paredzēts nodrošināt pie 75 Hz atsvaidzes intensitātes. Pārbaudē pikseļu formāta salaikošanai jāizmanto VESA Discrete Monitor Timing (DMT) vai jaunāks rūpniecisks standarts. CRT monitoram pārbaudītajā attēla formātā jāatbilst visām ražotāja noteiktajām kvalitātes specifikācijām. LCD monitoriem un citām tehnoloģijām ar noteiktu pikseļu skaitu, pikseļu formātam jābūt ieregulētam atbilstoši vietējiem standartiem. LCD atsvaidzes intensitāte ir ieregulēta uz 60 Hz, ja vien ražotājs īpaši nav ieteicis citu atsvaidzes intensitāti, kuru šādā gadījumā izmanto.

(e)

Jaudas mērījumu protokoli: datoru monitoru elektroenerģijas patēriņš tiek mērīts vatos, izmantojot doto pārbaudes paraugu. Uzsilšanas periods ir vismaz 20 minūtes (atsauce: VESA FPDM standarts 2.0 uzsilšanas pārbaudēm, 301. iedaļa, 2.D punkts, vai 305. iedaļa, 3. punkts). Katras brīvi izvēlētas vienības enerģijas patēriņa pārbaudei pēc vajadzības vienā vai vairākās sprieguma un frekvences kombinācijās, kas minētas II.D.1(a) sadaļā (atsauce uz VESA standartu: displeju specifikācijas un mērījumu procedūras, versija 1.0, pārskats 1.0., sadaļa 8.1.3.) izmantojams patiesas RMS jaudas mērītājs ar svārstību maksimuma koeficientu vismaz pieci. Mērījumus veic tikai pēc tam, kad 3 minūšu periodā ir nostabilizējušies strāvas stipruma rādījumi. Mērījums uzskatāms par stabilu, ja vatmetra rādījumi trīs minūšu periodā neizmainās vairāk kā 1 % (atsauce IEC 4.3.1). (Ražotāji neņem vērā ievades sinhronizācijas signāla pārbaudes ciklu (input sync signal check cycle), mērot miega/vājas barošanas režīmā un izslēgšanas/nodroses barošanas režīmā.) Ražotāji izmanto kalibrētās mērierīces ar mērīšanas precizitāti vismaz viena vata desmitdaļa.

Vadoties pēc Eiropas Normas 50301 (atsauce: BSI 03-2001, BS EN 50301:2001, Audio, video un atbilstīgo iekārtu elektroenerģijas patēriņa mērīšanas metodes, A pielikums), EPA ir noteikusi kontroles metodi, kurā pārbaudei nepieciešamo atsevišķo iekārtu skaits ir atkarīgs no rezultāta, kas iegūts pirmās pārbaudītās iekārtas. Ja pārbaudītā datora monitora elektroenerģijas patēriņš ir zemāks vismaz par 15 % (t.i., rādījums ir vienāds ar vai lielāks par 15 %), salīdzinot ar ENERGY STAR specifikāciju visos trīs darbības režīmos (ieslēgšanas režīmā/aktīva barošana, miega režīmā/vāja barošana un izslēgšanas režīmā/nodroses barošana), tad ENERGY STAR marķējuma iegūšanai produkts vēlreiz jāpārbauda. Tomēr, ja pārbaudītais datora monitors kādā no trim darbības režīmiem atbilst ENERGY STAR specifikācijā noteiktajai 15 % robežai (t.i., enerģijas patēriņš ir zemāks par 15 %), jāpārbauda vēl divi produkti. Neviena no produkta pārbaudēs iegūtajām vērtībām nepārsniedz ENERGY STAR specifikācijā noteiktās vērtības. Visi pārbaudes rezultāti, kā arī to vidējās vērtības (ko iegūst no trim vai vairākām atsevišķām vidējām vērtībām) jāatzīmē ENERGY STAR atbilstīgā ražojuma datu (QPI) veidlapā.

Minēto metodi ilustrē šāds piemērs:

PIEMĒRS: vienkāršības labad pieņemsim, ka specifikācija nepārsniedz 100 vatus un attiecas tikai uz vienu darbības režīmu. 85 vati atbilst 15 % robežlielumam.Ja pirmā ražojuma mērījuma rezultāts ir 80 vati, turpmāka pārbaude nav nepieciešama, un modelis ir atbilstīgs marķējumam (80 vati ir vismaz par 15 % efektīvāk nekā norādīts specifikācijā un tas ir zem 15 % robežas).Ja pirmā ražojuma mērījuma rezultāts ir 85 vati, turpmāka pārbaude nav nepieciešama, un modelis ir atbilstīgs marķējumam (85 vati ir vismaz par 15 % efektīvāk nekā norādīts specifikācijā un tas ir zem 15 % robežas).Ja pirmā ražojuma mērījuma rezultāts ir 90 vati, turpmāk jāpārbauda vēl vismaz divi ražojumi, lai noteiktu ražojuma atbilstību marķējumam (90 vati ir vismaz par 10 % efektīvāk nekā norādīts specifikācijā, respektīvi, 15 % robežās).Ja, pārbaudot trīs ražojumus, attiecīgi tiek nolasīti 90, 98 un 105 vati, tad modelis nav atbilstīgs ENERGY STAR marķējumam pat tad, ja mērījumu vidējā vērtība ir 98 vati, jo viena no vērtībām (105) pārsniedz specifikācijā noteikto.

(f)

Luminiscences pārbaudes paraugi un metodes: CRT monitoriem tehniķis vispirms veido ekrāna lielumam atbilstošu paraugu (VESA FPDM standarts 2.0, A112-2F, AT01P), vadoties no pārbaudes attēla ATP1P (līdzināšanas mērķis 01, pozitīvs režīms), un datora monitoram ieregulē ražotāja ieteikto attēla izmēru, kas parasti ir nedaudz mazāks par maksimāli redzamo ekrāna izmēru. Tad parādās pārbaudes attēls (VESA FPDM standarts 2.0, A112-2F, SET01K), kurā redzami astoņi pelēka ēnojuma apgabali no pilnīgi melnas (0 volti) līdz pilnīgi baltai krāsai (0,7 volti) (9). Ievades signāla līmenis atbilst 2002. gada decembra standartam VESA Video signāli (VSIS), versija 1.0, redakcija 2.0. Tehniķim (ja vien iespējams) datora monitora spilgtuma vadīkla jāieregulē virzienā lejup no tās maksimālā līmeņa līdz pozīcijai, kas tikai nedaudz redzams zemākais melna apgabala apgaismotais līmenis (VESA FPDM standarts 2.0, 301. iedaļa, 3.K punkts). Tad parādās pārbaudes paraugs (VESA FPDM standarts 2.0, A112. iedaļa, 2.H punkts, L80), sekojoši – pilns, balts (0,7 volti) taisnstūris, kurš aizņem 80 % no attēla. Tehniķis ieregulē kontrasta vadīklu, līdz baltais ekrāna laukums nodrošina apgaismojumu vismaz 100 kandelas (cd) uz kvadrātmetru, mērot saskaņā ar FPDM standartu 2.0, 302. iedaļa, 1. punkts.

Visiem displejiem (piemēram, LCD un citiem), kuriem pikseļu skaits ir noteikts, pārbaudes paraugu (VESA FPDM standarts 2.0, A112-2F, SET01K) attēlo tā, lai būtu redzami astoņi pelēka ēnojuma apgabali no spektrā no pilnīgi melna (0 volti) līdz pilnīgi baltam (0,7 volti). Ievades signāla līmeņi atbilst 2002. gada decembra standartam VESA Video signāli (VSIS), versija 1.0, redakcija 2.0. Ar spilgtuma un kontrastu vadīklām, kuras ieregulētas uz maksimālo līmeni, tehniķis pārbauda, vai var atšķirt vismaz balto līmeni no tuvu tam esošajiem pelēkajiem līmeņiem. Ja balto nav iespējams atšķirt no tuvu baltajam esošajiem pelēkajiem līmeņiem, tad noregulē kontrastu, līdz var atšķirt iepriekš minētos līmeņus. Tehniķis vispirms parāda pārbaudes paraugu (VESA FPDM standarts 2.0, A112. iedaļa, 2.H punkts, L80), kuram ir pilna, balta (0,7 volti) taisnstūra veids un kurš aizņem 80 % no attēla. Tehniķis tad ieregulē kontrasta vadīklu, līdz baltais ekrāna apgabals nodrošina apgaismojumu vismaz 175 kandelas (cd) uz kvadrātmetru, mērot saskaņā ar FPDM standartu 2.0, 302. iedaļa, 1. punkts. Ja datora monitora maksimālais apgaismojums ir zemāks par 175 kandelām (cd) uz kvadrātmetru (piemēram, 150), tad tehniķis izmanto šo maksimālo apgaismojumu (piemēram, 150) un ieraksta šo vērtību EPA un citos pieprasītajos pārbaudes dokumentos. Tāpat, ja datora monitora maksimālais apgaismojums ir lielāks par 175 kandelām (cd) uz kvadrātmetru (piemēram, 200), tad tehniķis izmanto šo minimālo apgaismojumu (piemēram, 200) un ieraksta šo vērtību ENERGY STAR QPI veidlapā.

(g)

Apgaismojuma mērījumu protokoli: veicot apgaismojuma mērījumus, piemēram, mērot spožumu vai spilgtumu, līdz ar tumšā telpā novietotu datora monitoru izmantojams LMD. LMD izmanto mērījumiem perpendikulāri datora monitora ekrāna viduspunktam (atsauce: VESA FPDM standarts 2.0, A115. pielikums). Mērāmais ekrāna virsmas apgabals ietver vismaz 500 pikseļus, ja vien tas nepārsniedz taisnstūra apgabala ekvivalentu ar sānu malu garumu 10 % no ekrāna redzamā augstuma un platuma (šādā gadījumā mēra iepriekš minēto laukumu). Tomēr nekādā gadījumā apgaismotais laukums nevar būt mazāks par LMD izmērīto apgabalu (atsauce: VESA FPDM standarts 2.0, 301. iedaļa, 2.H punkts).

(h)

Displeja iestatījums un raksturojums: datora monitora pārbaudāmā parauga raksturlielumi jādokumentē pirms pārbaudes veikšanas. Jāietver vismaz šāda informācija:

Ražojuma raksturojums/kategorija (piemēram, 17 collu monitors baltā ietvarā)

Displeja tehnoloģija (piemēram, CRT, LCD, plazma)

Firmas zīme/ražotājs

Modeļa numurs

Sērijas numurs

Nominālspriegums (VAC) un frekvence (Hz)

Redzamais apgabals pa diagonāli (collas)

Malu proporcija (piemēram, 4:3)

Ieteicamais attēla izmērs (faktiskais pārbaudītais izmērs); platums × augstums

Redzamais (horizontālais un vertikālais) leņķis

Ekrāna atsvaidzes frekvence (pārbaudes laikā) (Hz)

Pikseļu skaits saskaņā ar pārbaudi (horizontāli)

Pikseļu skaits saskaņā ar pārbaudi (vertikāli)

Maksimālā uzrādītā izšķirtspēja (horizontāli)

Maksimālā uzrādītā izšķirtspēja (vertikāli)

Analogā, digitālā saskarne vai abas kopā

Dati par rīkiem (piemēram, signālu ģeneratora tips)

2.

Ražojuma pārbaudes metodoloģija

(a)

Testa metode: šeit aprakstīta secība, kādā veicama pārbaudāmās vienības patiesā enerģijas patēriņa pārbaude, darbojoties ieslēgšanas/aktīvās barošanas režīmā, miega/mazjaudas režīmā un izslēgšanas/nodroses režīmā. Ražotājiem ir izvirzīta prasība pārbaudīt datoru monitorus, izmantojot analogo saskarni, izņemot gadījumus, kad tādas kopas nav (piemēram, ciparsaskarnes monitori, kuriem šādas pārbaudes mērķim ir vienīgi ciparsaskarne). Datus par ciparsaskarnes monitoru spriegumu skatīt 8. vērē un tad, izmantojot digitālo signālu ģeneratoru, sekot pārbaudes metodei.

(i)

Ieslēgts režīms/aktīva barošana

(a)

Pārbaudes paraugu pievienot izvadei vai barošanas avotam un pārbaudes iekārtai. Datora monitoru, kuri aprīkoti ar perifērijas barošanas avotu, pārbaudē jāizmanto perifērijas barošanas avots (pretēji atsaucei par barošanas avotu).

(b)

Visai pārbaudes iekārtu pievienot barošanai un pareizi ieregulēt barošanas avota spriegumu un frekvenci.

(c)

Pārliecināties par pārbaudes iekārtas normālu darbību un atstāt visus iestatījumus, kā rūpnīcas noklusējuma iestatījumus konkrētā klienta vajadzībām.

(d)

Pārbaudes iekārtu ieregulēt ieslēgšanas režīmā/aktīva barošana, izmantojot attālās vadības ierīci vai ieslēgšanas/izslēgšanas slēdzi, kas atrodas pārbaudes iekārtas korpusā. Sākot pārbaudi, ļaut iekārtai (aptuveni 20 minūtēs) sasniegt darba temperatūru.

(e)

Iestatīt pareizo displeja režīmu. Skatīt II.D.1(d) iedaļu “Elektroenerģijas mērījumu pārbaudes nosacījumi”.

(f)

Radīt tumšas telpas apstākļus. Skatīt II.D.1(g) iedaļu, “Gaismas mērīšanas protokoli” un B iedaļu “Tumšas telpas apstākļi”.

(g)

Iestatīt izmēru un apgaismojumu. Skatīt II.D.1(f) iedaļu “CRT noteikta pikseļu skaita vai noteikta pikseļu skaita displeju apgaismojuma pārbaudes paraugi un metodes”. Kad apgaismojums ir iestatīts, tumšas telpas apstākļi vairs nav nepieciešami.

(h)

Vai nu pārliecināties, ka bloka izvades barošana atbilst specifikācijā noteiktajām prasībām, vai koriģēt maiņstrāvas avota izvadi saskaņā ar II.D.1(a) iedaļas aprakstu (piemēram, 115V ± 1 %, 60 Hz ± 1 %).

(i)

Iestatīt strāvas diapazonu barošanas mērīšanai. Izvēlētā pilnas skalas vērtība, reizinot ar mēraparāta gala koeficientu (Ipeak/Irms), ir lielāka nekā esošais osciloskopa lielākais rādījums.

(j)

Ļaut nostabilizēties strāvas mērītāja rādījumiem un tad no vatmetra nolasīt faktisko strāvas stiprumu, kas izteikts vatos. Mērījumi uzskatāmi par stabiliem, ja vatu rādījumi trīs minūšu periodā neizmainās vairāk kā 1 %. Skatīt II.D.1(e) iedaļu “Elektroenerģijas mērījumu protokoli”.

(k)

Pierakstīt elektroenerģijas patēriņu, kā arī kopējo pikseļu formātu (izspīdinātie horizontālie × vertikālie pikseļi), lai aprēķinātu pikseļus/vatus.

(l)

Pierakstīt pārbaudes nosacījumus un pārbaudes datus.

(ii)

Miega režīms/vāja barošana (barošanas slēdzis ieslēgts, nav video signāla)

(a)

Ieslēgta režīma/aktīvas barošanas pārbaudes noslēgumā iedarbiniet datora monitora miega režīmu/vāju barošanu. Noregulēšanas metodi dokumentē atbilstoši secīgi produkta pārbaudes posmiem, lai saskaņā ar prasībām tas darbotos miega režīmā/vāja barošana. Visu pārbaudes iekārtu pievienot barošanai un pareizi ieregulēt darbības diapazonu.

(b)

Datora monitoru atstāt miega režīmā/vāja barošana, līdz tiek noteikti stabili barošanas mērījumi. Mērījumi uzskatāmi par stabiliem, ja vatu rādījumi trīs minūšu periodā neizmainās vairāk kā 1 %. (Ražotāji neņem vērā ievades sinhronizācijas signāla pārbaudes ciklu (input sync signal check cycle), mērot miega/vājas barošanas režīmā.

(c)

Pierakstīt pārbaudes nosacījumus un pārbaudes datus. Jābūt pietiekami daudz mērījumiem paredzētam laikam, lai noteiktu pareizu vidējo lielumu (piemēram, ne maksimālai vai momentānai barošanai). Ja ražojumam ir dažādi miega režīmi, kurus var izvēlēties manuāli, tad jāmēra tas ražojums, kuram, darbojoties šajā režīmā, ir augstākais enerģijas patēriņš. Ja režīmi tiek iestatīti automātiski, tad jābūt pietiekami ilgam mērīšanas laikam, lai iegūtu patiesus, visiem režīmiem raksturīgus vidējos lielumus.

(iii)

Izslēgšanas režīms/nodroses barošana (barošanas slēdzis izslēgts)

(a)

Miega režīma/vājas barošanas pārbaudes noslēgumā iedarbiniet datora monitora izslēgšanas režīmu/nodroses barošanu. Ja ražojumam ir tikai viens barošanas slēdzis (piemēram, nestingra vai stingra izslēgšana), tad nospiest šo slēdzi; ja ir divi barošanas slēdži (nestingra UN stingra izslēgšana), tad nospiest nestingrās izslēgšanas slēdzi. Noregulēšanas metode jādokumentē atbilstoši secīgi produkta pārbaudes posmiem saskaņā ar noteiktajām prasībam, lai tas darbotos izslēgšanas režīmā/nodroses barošana. Visu pārbaudes iekārtu pievienot barošanai un pareizi ieregulēt darbības diapazonu.

(b)

Datora monitoru atstāt izslēgšanas režīmā/nodroses barošana, līdz tiek noteikti stabili barošanas mērījumi. Mērījumi uzskatāmi par stabiliem, ja vatu rādījumi trīs minūšu periodā neizmainās vairāk kā 1 %. (Ražotāji neņem vērā ievades sinhronizācijas signāla pārbaudes ciklu (input sync signal check cycle), mērot izslēgtā/nodroses barošanas režīmā.

(c)

Pierakstīt pārbaudes nosacījumus un pārbaudes datus. Jābūt pietiekami daudz mērījumiem paredzētam laikam, lai noteiktu pareizu vidējo lielumu (piemēram, ne maksimālai vai momentānai barošanai).

3.

Produkta pārbaudes dokumentācija

Atbilstīga produkta datu iesniegšana: sadarbības partneriem ir pašiem jāsertificē ENERGY STAR vadlīnijām atbilstīgo ražojumu modeļi un jāsniedz informācija QPI veidlapā. ENERGY STAR marķējumam atbilstīgu produktu saraksts, ieskaitot datus par jaunajiem modeļiem, kā arī tiem modeļiem, kuru ražošana ir pārtraukta, jāizstrādā katru gadu vai biežāk, ja ražotājs tā vēlas.

E.   Lietotāja saskarne

Ražotājiem tiek stingri ieteikts veidot ražojumus saskaņā ar lietotāja saskarnes standartiem, kurus izstrādā enerģijas vadības projekta ietvaros, lai veicinātu konsekvenci un automātismu enerģijas kontrolē visās elektroniskajās ierīcēs. Vairāk par šo projektu var uzzināt, apskatot http://eetd.LBL.gov/Controls.

III.   PRINTERU, FAKSA APARĀTU UN FRANKĒŠANAS APARĀTU SPECIFIKĀCIJAS

Šādas printeru, faksa aparātu un frankēšanas aparātu specifikācijas tiek piemērotas līdz 2007. gada 31. martam.

A.   Definīcijas

1.

Printeris: attēlveidošanas ierīce, ko ražo kā standarta modeli un kas ir paredzēta cieto kopiju izvadei, un kas spēj saņemt informāciju no atsevišķa lietotāja datora vai tīklā saslēgtiem datoriem. Turklāt ierīcei jābūt darbināmai ar elektroenerģiju no sienas izvada. Ar šo definīciju paredzēts aptvert ražojumus, kas tiek reklamēti un pārdoti ar printera nosaukumu, tajā skaitā tie printeri, kurus var uzlabot līdz daudzfunkciju ierīces līmenim (MFD) (10).

2.

Faksa aparāts: attēlveidošanas ierīce, ko ražo kā standarta modeli un kas ir cieto kopiju izvades ierīce, kuras galvenā funkcija ir informācijas nosūtīšana un saņemšana. Šajā specifikācijā iekļauti vienkārši papīra faksa aparāti (piemēram, tintes/pilienu izsmidzināšanas ierīces, lāzera/LED ierīces un termiskās apstrādes ierīces). Turklāt aparātam jābūt darbināmam ar elektroenerģiju no sienas izvada. Ar šo definīciju paredzēts aptvert ražojumus, ko reklamē un pārdod ar faksa aparāta nosaukumu

3.

Apvienotais printeris/faksa aparāts: attēlveidošanas iekārta, ko ražo kā standarta modeli un kas, pēc definīcijas še iepriekš, ir gan pilnīgi funkcionāls printeris, gan faksa aparāts. Ar šo definīciju paredzēts aptvert ražojumus, ko laiž tirgū un pārdod ar apvienota printera/faksa aparāta nosaukumu.

4.

Frankēšanas aparāts: attēlveidošanas ierīce, ar ko frankē pasta sūtījumus. Turklāt aparātam jābūt darbināmam ar elektroenerģiju no sienas izvada. Ar šo definīciju paredzēts aptvert ražojumus, ko reklamē un pārdod ar frankēšanas aparāta nosaukumu.

5.

Drukāšanas ātrums: mēra lappusēs minūtē (ppm). Drukāšanas ātrums atbilst ražojuma drukāšanas ātrumam, ko reklamē programmas dalībnieks. Līnijprinteru (piemēram, punktmatrices printeru/sitienprinteru) drukāšanas ātrums pamatojas uz ISO 10561 noteikto metodi.

Platformāta printeriem, kas paredzēti galvenokārt A2 vai 17″ × 32″, vai lielāka formāta papīram, drukāšanas ātrumu izsaka ar monohromatiska teksta izvadi atbilstīgi iepriekš iestatītajai izšķirtspējai. Drukāšanas ātrums, noteikts kā A2 vai A0 formāta izdruku skaits minūtē, jāizsaka kā A4 formāta lappušu drukāšanas ātrums šādi: a) viena A2 izdruka minūtē ir līdzvērtīga četrām A4 izdrukām minūtē; b) viena A0 izdruka minūtē ir līdzvērtīga 16 A4 izdrukām minūtē.

Frankēšanas aparātiem lappuse minūtē (ppm) atbilst pasta sūtījumu skaitam minūtē. (ppm).

6.

Palīgierīce: papildu aprīkojuma vienība, kas nav nepieciešama galvenā bloka standarta darbībā, bet ko var pievienot pirms vai pēc nosūtīšanas, lai uzlabotu vai mainītu printera darbību. Pie palīgierīcēm pieder papīra galīgās apstrādes ierīces, šķirotāji, papildu papīra padevēji un dupleksie bloki. Palīgierīci var pārdot atsevišķi ar savu modeļa numuru vai pārdot kopā ar galveno bloku printera sastāvā.

7.

Aktīvais režīms: stāvoklis (vai režīms), kurā ražojums gatavo cietās kopijas izvadi vai saņem cietās kopijas ievadi. Jaudas patēriņš šajā režīmā parasti ir lielāks nekā jaudas patēriņš nodroses režīmā.

8.

Nodroses režīms: stāvoklis, kurā ražojums negatavo cietās kopijas izvadi vai nesaņem cietās kopijas ievadi un patērē mazāk jaudas nekā tad, kad gatavo šādu izvadi vai saņem šādu ievadi. Pāreja no nodroses režīma aktīvajā režīmā nedrīkst radīt ievērojamu cietās kopijas izvades kavēšanu.

9.

Miega režīms: stāvoklis, kurā ražojums negatavo cietās kopijas izvadi vai nesaņem cietās kopijas ievadi un patērē mazāk jaudas nekā tad, kad darbojas nodroses režīmā. Pāreja no miega režīma aktīvajā režīmā nedaudz var kavēt cietās kopijas izvades gatavošanu, bet tā nedrīkst kavēt informācijas pieņemšanu no tīkla vai citiem ievades avotiem. Ražojumam jāpāriet šajā režīmā noteiktā laikā pēc pēdējās cietās kopijas izgatavošanas.

10.

Iepriekš iestatītais laiks pārejai miega režīmā: periods, kuru programmas dalībnieks iestata pirms nosūtīšanas un pēc kura ražojums pāriet miega režīmā. Iepriekš iestatīto laiku mēra no pēdējās cietās kopijas izvades izgatavošanas.

11.

Abpusējā drukāšana: process, kurā sagatavo tekstu, attēlu vai tekstu kopā ar attēlu uz vienas lapas abām pusēm.

12.

Standarta modelis: ar šo terminu apzīmē ražojumu un tā funkcijas, ar kurām programmas dalībnieks to laiž tirgū un pārdod un ar kurām to ražo paredzētajam lietojumam.

13.

Modināšanas notikums: šajā Nolīgumā “modināšanas notikums” ir lietotāja izraisīts, ieprogrammēts vai ārējs notikums vai stimuls, kas izraisa aparāta pāreju no nodroses vai miega režīma aktīvajā darbības režīmā. Saskaņā ar definīciju šajā specifikācijā “modināšanas notikums” neietver ar tīklu saistītus tīkla vaicājumus vai impulsus, kas parasti gadās tīkla vidēs.

B.   Ražojuma atbilstība ENERGY STAR

1.

Tehniskās specifikācijas

(a)

Miega režīms: ENERGY STAR programmas dalībnieks piekrīt, ka Energy Star prasībām atbilst tikai tie ražojumi, kas pēc neaktivitātes perioda spēj pāriet miega režīmā vai uzturēt zemu jaudas patēriņa līmeni, kas atbilst 3. – 8. tabulā (še turpmāk) noteiktajiem līmeņiem vai ir zemāks par tiem.

(b)

Iepriekš iestatītais laiks: ENERGY STAR programmas dalībnieks piekrīt ražojumam iepriekš iestatīt miega režīma ieslēgšanās laiku tādās robežās, kādas noteiktas 3. – 8. tabulā (še turpmāk), skaitot no pēdējā darba beigšanas (piemēram, no pēdējās cietās kopijas izvades izgatavošanas). Programmas dalībniekam ražojumi arī jānosūta ar iepriekš iestatītu laiku pārejai miega režīmā atbilstīgi līmeņiem, kas noteikti 3. – 8. tabulā (še turpmāk).

(c)

Tīkla funkcionalitāte: ENERGY STAR programmas dalībnieks piekrīt kvalificēt ražojumus atbilstoši to paredzētajam izmantošanas veidam (III.A.12 iedaļa) tiešā lietotāja izpratnē, īpaši tos, kas paredzēti pieslēgšanai tīklam. ENERGY STAR programmas dalībnieks piekrīt, ka visiem ražojumiem, ko laiž tirgū, reklamē vai pārdod ar spēju darboties tīklā, jāatbilst ENERGY STAR specifikācijām (še turpmāk), tiklīdz tie ir konfigurēti gatavi lietošanai tīklā (tas ir, ar tīkla funkcionalitāti).

(i)

Ja nosūtītajam ražojumam ir spēja darboties tīklā, tad tam jāspēj pāriet miega režīmā, darbojoties tīklā.

(ii)

Ja nosūtītajam ražojumam ir spēja darboties tīklā, tad tam jāspēj miega režīmā saglabāt spēju reaģēt uz modināšanas notikumiem, kas uz to vērsti, tam darbojoties tīklā.

(d)

Abpusējā drukāšana: attiecībā uz visiem standarta formāta printeriem ar drukāšanas ātrumu virs 10 lappusēm minūtē, kuros ir instalēts abpusējās drukāšanas bloks, ENERGY STAR dalībniekam ieteicams izglītot savus pircējus par iegādāto abpusējās drukāšanas printeru lietošanu, kad abpusējās drukāšanas blokam ir iepriekš iestatīts drukāšanas režīms. Izglītot var ar informāciju par attiecīgā printera dzini un drukāšanas izvēlnes iestatījumu ražojuma rokasgrāmatās vai ar specifiskiem norādījumiem par printera dzini, instalējot abpusējās drukāšanas bloku.

(e)

Sīki izstrādātas specifikācijas: ENERGY STAR programmas dalībnieks piekrīt kvalificēt ražojumus saskaņā ar šādām specifikācijām:

3. Tabula

Savrupi faksa aparāti

(paredzēti galvenokārt A4 vai 8.5" × 11" formāta papīram)

Ražojuma ātrums izteikts ar lappušu skaitu minūtē (ppm)

Miega režīms (vati)

Iepriekš iestatītais laiks pārejai miega režīmā

0 < ppm ≤ 10

≤ 10

≤ 5 minūtes

10 < ppm

≤ 15

≤ 5 minūtes


4. Tabula

Frankēšanas aparāti

Ražojuma ātrums izteikts ar pasta sūtījumu skaitu minūtē (mppm)

Miega režīms (vati)

Iepriekš iestatītais laiks pārejai miega režīmā

0 < mppm ≤ 50 mppm

≤ 10

≤ 20 minūtes

50 < ppm ≤ 100 mppm

≤ 30

≤ 30 minūtes

100 < mppm ≤ 150 mppm

≤ 50

≤ 40 minūtes

150 < mppm

≤ 85

≤ 60 minūtes


5. Tabula

Standarta lieluma printeri un apvienotie printeri un faksa aparāti (11)

(paredzēti galvenokārt A3, A4, vai 8.5" × 11" formāta papīram)

Ražojuma ātrums izteikts ar lappušu skaitu minūtē (ppm)

Miega režīms (vati) (12)

Iepriekš iestatītais laiks pārejai miega režīmā

0 < ppm ≤ 10

≤ 10

≤ 5 minūtes

10 < ppm ≤ 20

≤ 20

≤ 15 minūtes

20 < ppm ≤ 30

≤ 30

≤ 30 minūtes

30 < ppm ≤ 44

≤ 40

≤ 60 minūtes

44 < ppm

≤ 75

≤ 60 minūtes


6. Tabula

Kontaktprinteri, paredzēti galvenokārt A3 formāta papīram

Miega režīms (vati)

Iepriekš iestatītais laiks pārejai miega režīmā

≤ 28

≤ 30 minūtes


7. Tabula

Platformāta printeri

(paredzēti galvenokārt A2 vai 17" × 22" formāta, vai lielāka formāta papīram)

Ražojuma ātrums izteikts ar lappušu skaitu minūtē (ppm)

Miega režīms (vati)

Iepriekš iestatītais laiks pārejai miega režīmā

0 < ppm ≤ 10

≤ 35

≤ 30 minūtes

10 < ppm ≤ 40

≤ 65

≤ 30 minūtes

40 < ppm

≤ 100

≤ 90 minūtes


8. Tabula

Krāsu printeri (13)

(paredzēti galvenokārt A3, A4, vai 8,5" × 11" formāta papīram)

Ražojuma ātrums izteikts ar lappušu skaitu minūtē (ppm)

Miega režīms (vati)

Iepriekš iestatītais laiks pārejai miega režīmā

0 < ppm ≤ 10

≤ 35

≤ 30 minūtes

10 < ppm ≤ 20

≤ 45

≤ 60 minūtes

20 < ppm

≤ 70

≤ 60 minūtes

2.

Izņēmumi un paskaidrojumi

Pēc nosūtīšanas programmas dalībnieks vai tā izraudzītais servisa pārstāvis nedrīkst mainīt kopētāja modeli tā, ka šādas izmaiņas skar kopētāja atbilstību še iepriekš izklāstītajām specifikācijām. Šim noteikumam ir divi šādi izņēmumi:

(a)

Iepriekš iestatītais laiks: pēc nosūtīšanas programmas dalībnieks, izraudzītais servisa pārstāvis vai pircējs drīkst mainīt iepriekš iestatīto miega režīma laiku, nepārsniedzot ražošanas procesā iestatīto 240 minūšu maksimumu. Ja ražotājs nolemj izstrādāt ražojumus ar vairāk kā vienu elektrības patēriņa vadības režīmu, to kopējais iepriekš iestatītais laiks nedrīkst pārsniegt 240 minūtes (tas ir, izslēgšanās režīma un mazjaudas režīma iepriekš iestatīto laiku kopsumma nedrīkst pārsniegt 240 minūtes);

(b)

Miega režīma atslēgšana: atsevišķā gadījumā, ja miega režīms pircējam rada ievērojamas neērtības tāpēc, ka nesader ar lietotāja īpašo lietošanas shēmu, tad programmas dalībnieks, izraudzītais servisa pārstāvis vai pircējs var atslēgt šo miega režīma funkciju. Ja programmas dalībnieks nolemj izstrādāt ražojumus, kas dod iespēju lietotājam atslēgt miega režīmu, piekļuvei atslēgšanas iespējai jābūt nošķirtai no piekļuves laika iestatīšanas iespējai. Piemēram, ja programmas izvēlne piedāvā miega režīma iestatīšanas laika variantus – 15, 30, 60, 90, 120, un 240 minūtes, tad šajā izvēlnē nedrīkst parādīties iespēja “atslēgt” vai “izslēgt”. Šai iespējai jābūt noslēptai (vai mazāk uzkrītošai) vai arī iekļautai citā izvēlnē.

C.   Pārbaudes vadlīnijas

1.

Pārbaudes nosacījumi: še turpmāk ir izklāstīti testa vides apstākļi, kas jānodrošina, mērot jaudu. Tie vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka testa rezultātus neietekmē ārēji faktori un ka vēlāk var pārbaudīt testa rezultātu sakritību.

Līnijas pretestība: < 0,25 omi

Kopējais harmoniskais kropļojums: < 5 % < %

(Spriegums)

Apkārtējā temperatūra 25 gr. C ± 3 gr. C

Ievada maiņstrāvas spriegums: 115 VAC RMS ± 5 V RMS

Ievada maiņstrāvas frekvence: 60 Hz ± 3 Hz

2.

Testēšanas aprīkojums: tiek piemēroti I.C.2 iedaļas noteikumi.

3.

Testa metode. tiek piemēroti I.C.3 iedaļas noteikumi.

IV.   KOPĒTĀJU SPECIFIKĀCIJAS

Šādas kopētāju specifikācijas tiek piemērotas līdz 2007. gada 31. martam.

A.   Definīcijas

1.

Kopētājs: komerciāla reprogrāfiska attēlveidošanas ierīce, kuras vienīgā funkcija ir dublikātu izgatavošana no grafiskas cietās kopijas oriģināla. Kopētājā ietilpst novilkumu izgatavošanas sistēma, attēlveidošanas sistēma un papīra apstrādes modulis. Šī specifikācija ietver visas melnbaltās vienkāršā papīra kopētāju tehnoloģijas, lai gan ir paredzēts galvenokārt apskatīt plaši izmantojamas standarta kopēšanas ierīces, piemēram, vieglos lēcu kopētājus. Turpmāk izklāstītās specifikācijas attiecas uz standarta izmēra kopētājiem, kas paredzēti A4 vai 8,5" × 11 “formāta papīram, un lielformāta kopētājiem, kas paredzēti A2 vai 17" × 22” formāta vai lielāka formāta papīram.

2.

Kopēšanas ātrums: kopiju skaits minūtē (cpm) ir kopētāja atveides spējas ātruma rādītājs. Par vienu kopiju tiek uzskatīta viena 8,5" × 11 “vai A4 formāta lappuse. Divpusējas kopijas tiek uzskatītas par diviem attēliem un tāpēc par divām kopijām, lai arī tās ir nokopētas uz vienas papīra lapas. Visiem ASV tirgū pārdotajiem kopētāju modeļiem kopēšanas ātrums tiek noteikts, pamatojoties uz 8,5" × 11” vēstuļu izmēra papīru. Kopētājiem, kas tiek pārdoti tirgos ārpus ASV, kopēšanas ātrums tiek noteikts pamatojoties vai nu uz 8,5" × 11", vai A4 formāta papīru, atkarībā no tā, kurš formāts uzskatāms par standartu attiecīgajā tirgū.

Lielformāta kopētājiem, kas paredzēti galvenokārt A2 vai 17" × 22" formāta, vai lielāka formāta papīram, kopēšanas ātrums, kas noteikts kā A2 vai A0 formāta kopiju skaits minūtē, jāpielīdzina A4 formāta kopētāju ātrumam šādi: (a) viena A2 formāta kopija minūtē atbilst četrām A4 kopijām minūtē, un (b) viena A0 kopija minūtē atbilst 16 A4 kopijām minūtē.

ENERGY STAR atbilstīgie kopētāji iedalāmi piecās grupās: maza ātruma standarta izmēra kopētāji, vidēja ātruma standarta izmēra kopētāji, liela ātruma standarta izmēra kopētāji, maza ātruma lielformāta kopētāji un vidēja un liela ātruma lielformāta kopētāji.

(a)

Maza ātruma standarta izmēra kopētāji: kopētāji, kuru attēlu reproducēšanas ātrums ir līdz 20 attēliem minūtē.

(b)

Vidēja ātruma standarta izmēra kopētāji: kopētāji, kuru attēlu reproducēšanas ātrums pārsniedz 20 attēlus minūtē, bet nepārsniedz 44 attēlus minūtē.

(c)

Liela ātruma standarta izmēra kopētāji: kopētāji, kuru attēlu reproducēšanas ātrums pārsniedz 44 attēlus minūtē.

(d)

Maza ātruma lielformāta kopētāji: kopētāji, kuru attēlu reproducēšanas ātrums ir līdz 40 attēliem minūtē (izteikti kā A4 formāta kopijas minūtē).

(e)

Vidēja un liela ātruma lielformāta kopētāji: kopētāji, kuru attēlu reproducēšanas ātrums pārsniedz 40 attēlus minūtē (izteikti kā A4 formāta kopijas minūtē).

3.

Galvenais bloks: attiecībā uz noteiktu ātrumu galvenais bloks ir vienkāršākās versijas kopētājs, ko faktiski pārdod un kas ir pilnīgi ekspluatējams modelis. Galveno bloku parasti izgatavo un nosūta vienā gabalā, un tajā neietilpst neviena ārēja palīgierīce, kas patērē jaudu un ko var pārdot atsevišķi.

4.

Palīgierīce: papildu aprīkojuma ierīce, kas nav nepieciešama galvenā bloka standarta darbībā, bet ko var pievienot pirms vai pēc nosūtīšanas, lai uzlabotu vai mainītu printera darbību. Palīgierīci var pārdot atsevišķi ar savu modeļa numuru vai pārdot kopā ar galveno bloku printera paketē vai konfigurācijā. Palīgierīču piemēri ir šķirotāji, lieljaudas papīra ievadītāji u. tml. Tiek pieņemts, ka palīgierīces pievienošana neatkarīgi no tās enerģijas patēriņa būtiski nepalielinās (ne vairāk kā par 10 procentiem) galvenā bloka enerģijas patēriņu izslēgšanas režīmā. Neviena palīgierīce nedrīkst traucēt normālu mazjaudas un miega režīma funkciju darbību.

5.

Kopētāja modelis: šajā specifikācijā kopētāja modelis ir galvenais bloks un viena speciāla palīgierīce vai vairākas speciālas palīgierīces, ko reklamē un pārdod patērētājiem ar vienu modeļa numuru. Ja galveno bloku reklamē un pārdod patērētājiem bez jebkādām palīgierīcēm, tad arī to uzskata par kopētāja modeli.

6.

Mazjaudas režīms: šajā specifikācijā mazjaudas režīms ir zemākā jaudas izmantošanas līmeņa režīms, uz kuru kopētājs spēj pārslēgties pēc noteikta bezdarbības laika, taču neizslēdzoties pavisam. Kopētājs pārslēdzas uz šo režīmu pēc noteikta laika kopš pēdējā attēla skenēšanas. Lai noteiktu jaudas patēriņu mazjaudas režīmā uzņēmums pēc savas izvēles var veikt mērījumus energotaupības režīmā vai nodroses režīmā.

7.

Energotaupības režīms: stāvoklis, kad ierīce neizgatavo kopijas, ir jau iepriekš sasniegusi darbībai nepieciešamos nosacījumus, taču patērē mazāk enerģijas nekā nodroses režīmā. Kad kopētājs ir šajā režīmā, tā spēja izgatavot nākamo kopiju var kavēties.

8.

Nodroses režīms: stāvoklis, kurā ierīce neizgatavo cietās kopijas izvadi, ir jau iepriekš sasniegusi darbībai nepieciešamos nosacījumus un gatava veikt cietās kopijas izvadi, taču vēl nav pārslēgusies uz energotaupības režīmu. Ja daudzfunkcionālā ierīce ir šajā režīmā, tad tās spēja izgatavot nākamo cieto kopiju faktiski atjaunojas bez kavēšanās.

9.

Izslēgšanas režīms: šajā specifikācijā izslēgšanas režīms ir stāvoklis, kad kopētājs ir pievienots attiecīgajam barošanas blokam un ir pirms neilga laika izslēgts, izmantojot automātiskās izslēgšanās iespēju (14). Veicot enerģijas mērījumus šajā režīmā, var neņemt vērā attālinātas apkalpošanas kontroles iekārtas.

10.

Automātiskas izslēgšanās iespēja: šajā specifikācijā automātiskās izslēgšanās iespēja ir kopētāja spēja pašam sevi izslēgt pēc noteikta laika kopš pēdējās kopijas izgatavošanas. Pēc šīs iespējas iedarbināšanas kopētājam automātiski jāpāriet izslēgšanas režīmā.

11.

Pievienošanas režīms: stāvoklis, kad ierīce ir savienota ar attiecīgu enerģijas barošanas bloku, taču nav ieslēgta. Lai kopētāju ieslēgtu, lietotājam manuāli jāatjauno kopētāja darbība, izmantojot ieslēgšanas/izslēgšanas slēdzi.

12.

Iepriekš iestatītais laiks: periods, kuru programmas dalībnieks iestata pirms nosūtīšanas un pēc kura kopētājs pāriet uz kādu no tā režīmiem, t. i., mazjaudas režīmu, izslēgšanas režīmu u. tml. Iepriekš iestatīto laiku gan izslēgšanas, gan mazjaudas režīmam mēra no pēdējās kopijas izgatavošanas brīža.

13.

Atkopšanas laiks: laiks, kas vajadzīgs, lai kopētājs pārietu no mazjaudas režīma nodroses režīmā.

14.

Automātiskās abpusējās kopēšanas režīms: režīms, kurā kopētājs automātiski veido attēlus lapas abās pusēs, automātiski vadot kopijas lapu un grafisko oriģinālu cauri kopētājam. Piemēri ir vienpusēja vai abpusēja vienpusēju vai attiecīgi divpusēju oriģinālu kopēšana vai abpusēja drukāšana. Šajā specifikācijā uzskata, ka kopētāja modelim ir automātisks abpusējās kopēšanas režīms tikai tad, ja daudzfunkcionālās ierīces modelim ir visas palīgierīces, kas vajadzīgas, lai atbilstu iepriekšminētajiem nosacījumiem (tas ir, automātisks dokumentu padevējs un palīgierīces automātiskās abpusējās kopēšanas funkciju nodrošināšanai).

15.

Nedēļas taimeris: iekšēja ierīce, kas katru darbdienu daudzfunkcionālo ierīci ieslēdz un izslēdz iepriekš iestatītos laikos. Programmējot taimeri, lietotājam jāspēj nošķirt darba dienas no nedēļas nogalēm/izejamām dienām (t. i., taimerim nav jāiedarbina kopētājs sestdienu un svētdienu rītos, ja nedēļas nogalēs birojā parasti nav darbinieku). Pircējam jābūt arī iespējai izslēgt taimeri. Nedēļas taimeri iestatāmi pēc vēlēšanās, tāpēc tie nav obligāta prasība ENERGY STAR atbilstīgiem kopētājiem. Ja kopētāja modelī tie ir iebūvēti, nedēļas taimeri nedrīkst traucēt normālu mazjaudas un izslēgšanas režīma funkciju darbību.

B.   Ražojuma atbilstība ENERGY STAR

1.

Tehniskās specifikācijas

Lai atbilstu ENERGY STAR marķējumam, kopētājam jāatbilst šādām specifikācijām.

9. Tabula

Kritēriji ENERGY STAR atbilstīgiem kopētajiem

Kopēšanas ātrums (kopiju skaits minūtē)

Mazjaudas režīms (vati)

Iestatītais laiks mazjaudas režīmā

Atkopšanas laiks 30 sekundes

Izslēgšanas režīms (vati)

Iestatītais laiks izslēgšanas režīmā

Automātiskās abpusējās kopēšanas režīms

0 < cpm < 20

Nav

Nav piemērojams

Nav piemērojams

< 5

< 30 min.

Nav

20 < cpm < 44

3,85 × cpm + 5

15 min.

< 15

< 60 min.

Pēc izvēles

44 < cpm

3,85 × cpm + 5

15 min.

Ieteicamais

< 20

< 90 min.

Pēc izvēles

LIELFORMĀTA KOPĒTĀJI

0 < cpm < 40

Nav piemērojams

Nav piemērojams

Nav piemērojams

< 10

< 30 min.

Nav

40 < cpm

3,85 × cpm + 5

15 min.

Ieteicamais

< 20

< 90 min.

Nav

Programmas dalībniekam jāiestata laiks automātiskas izslēgšanās iespējai tā, kā norādīts tabulā. Iestatītais laiks izslēgšanas režīmā un mazjaudas režīmā tiek skaitīts no pēdējās kopijas izgatavošanas brīža.

Visos kopēšanas ātrumos, ja ir iespēja, ka abpusējas kopēšanas režīms tiek iestatīts kā pamatrežīms, ja modelis tiek piegādāts ar abpusējas kopēšanas spēju, tiek ieteikts, lai abpusējā kopēšana būtu iestatīta kā pamatrežīms. Programmas dalībnieki var dot lietotājiem iespēju mainīt iestatīto abpusējās kopēšanas režīmu un iestatīt vienpusējas kopēšanas režīmu.

2.

Izņēmumi un paskaidrojumi

Pēc nosūtīšanas programmas dalībnieks vai tā izraudzītais servisa pārstāvis nedrīkst mainīt daudzfunkcionālās ierīces modeli tā, ka šādas izmaiņas skar daudzfunkcionālās ierīces atbilstību še iepriekš izklāstītajām specifikācijām. Tiek pieļauti atsevišķi izņēmumi attiecībā uz iestatītā laika, izslēgšanas režīma specifikāciju un abpusējās kopēšanas režīma izmaiņām. Tie ir šādi:

(a)

Iepriekš iestatītais laiks: pēc nosūtīšanas programmas dalībnieks, izraudzītais servisa pārstāvis vai pircējs drīkst mainīt iepriekš iestatītos laikus mazjaudas režīmā vai izslēgšanas režīmā, bet tikai līdz ražotāja noteiktajam 240 minūšu maksimumam (tas ir, mazjaudas režīmā un izslēgšanas režīmā iepriekš iestatīto laiku kopsumma nedrīkst pārsniegt 240 minūtes).

(b)

Jaudas patēriņš izslēgšanas režīmā: dažos gadījumos programmas dalībniekam var būt jānosūta daudzfunkcionālas ierīces modelis ar atvienotu pretmitruma ierīci, lai atbilstu izslēgšanas režīma jaudas patēriņa prasībām. Ja šī situācija rada jūtamas neērtības konkrētam klientam, programmas dalībnieks (vai izvēlētais servisa pārstāvis) var pieslēgt pretmitruma ierīci. Ja programmas dalībnieks atzīst, ka konkrētajā ģeogrāfiskajā apgabalā augsta mitruma dēļ pastāvīgi ir traucēta droša darbība, tad programmas dalībnieks var sazināties ar EPA [16] programmas vadītāju un apspriest alternatīvus risinājumus. Programmas dalībnieki Eiropas Kopienas dalībvalstu teritorijās var sazināties ar Eiropas Komisiju. Piemēram, EPA vai Eiropas Komisija var atļaut programmas dalībniekam pieslēgt pretmitruma ierīces daudzfunkcionālu ierīču modeļos, ko nosūta uz ļoti mitru ģeogrāfisko apgabalu.

(c)

Izslēgšanas režīma atslēgšana: atsevišķā gadījumā, ja izslēgšanas režīms pircējam rada ievērojamas neērtības tāpēc, ka nesader ar lietotāja īpašo lietošanas shēmu, tad programmas dalībnieks, izraudzītā servisa pārstāvis vai pircējs var izslēgt šo miega režīma funkciju. Ja programmas dalībnieks nolemj izstrādāt ražojumus, kas dod iespēju lietotājam atslēgt izslēgšanas režīmu, piekļuvei atslēgšanas iespējai jābūt nošķirtai no piekļuves laika uzstādīšanas iespējai. Piemēram, ja programmas izvēlne piedāvā izslēgšanas režīma iestatīšanas laika variantus – 15, 30, 60, 90, 120, un 240 minūtes, tad šajā izvēlnē nedrīkst parādīties iespēja “atslēgt” vai “izslēgt”. Šai iespējai jābūt noslēptai (vai mazāk uzkrītošai) vai arī iekļautai citā izvēlnē.

C.   Pārbaudes vadlīnijas

1.

Pārbaudes nosacījumi: še turpmāk ir izklāstīti testa vides apstākļi, kas jānodrošina, mērot jaudu. Tie vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka testa rezultātus neietekmē ārēji faktori un ka vēlāk var pārbaudīt testa rezultātu sakritību.

Līnijas pretestība: < 0,25 omi

Kopējais harmoniskais kropļojums: < 3 %

Apkārtējā temperatūra 21 grāds C ± 3 grādi C

Relatīvais mitrums 40 – 60 %

Attālums no sienas: vismaz 2 pēdas

Citi tirgum specifiski kritēriji:

Tirgus

Papīra izmērs

Spriegums/frekvence

Amerikas Savienotās Valstis

8,5" × 11"

115 V RMS ± 5 V

60 Hz ± 3Hz

Eiropa

A4

230 V RMS ± 10 V

50 Hz ± 3 Hz

Japāna

A4

100 V RMS ± 5 V

50 Hz ± 3 Hz un 60 Hz ± 3 Hz

200 V RMS ± 10 V

50 Hz ± 3 Hz un 60 Hz ± 3 Hz

2.

Testēšanas aprīkojums: tiek piemēroti I.C.2 iedaļas noteikumi.

3.

Testa metode. tiek piemēroti I.C.3 iedaļas noteikumi.

V.   SKENERU SPECIFIKĀCIJAS

Šādas skeneru specifikācijas tiek piemērotas līdz 2007. gada 31. martam.

A.   Definīcijas

1.

Skeneris: šīs specifikācijas nolūkā skeneris tiek definēts kā elektrooptiska ierīce krāsu vai melnbaltas informācijas pārvēršanai elektroniskos attēlos, kas var tikt saglabāti, rediģēti, izmainīti vai pārsūtīti galvenokārt personālo datoru vidē. Šādi definētus skenerus parasti lieto, lai cieto kopiju attēlus pārveidotu ciparu formā. Šīs specifikācijas mērķis ir pievērst galveno uzmanību plaši lietotiem galdskeneriem (piemēram, plakanvirsmas skeneriem, lappadeves skeneriem un filmu skeneriem); tomēr arī jaudīgi biroja dokumentu apstrādes skeneri, kas atbilst še turpmāk izklāstītajām specifikācijām, var atbilst Energy Star logotipa prasībām. Šī specifikācija paredzēta savrupiem skeneriem; tā neaptver daudzfunkcionālus ražojumus, kam ir skenēšanas funkcijas, tīkla skenerus (tas ir, skenerus, ko pieslēdz tikai tīklam un kas spēj apstrādāt skenēto informāciju pārraidīšanai uz daudzām vietnēm tīklā) vai skenerus, kurus nedarbina tieši ar tīkla elektroenerģiju.

2.

Galvenais bloks: vienkāršākās versijas skeneris, ko faktiski pārdod un kas ir pilnīgi ekspluatējams modelis. Galveno bloku parasti izgatavo un nosūta vienā gabalā, un tajā neietilpst neviena ārēja palīgierīce, kas patērē jaudu un ko var pārdot atsevišķi.

3.

Skenera modelis: šajā specifikācijā skenera modelis ir galvenais bloks un viena speciāla palīgierīce vai vairākas speciālas palīgierīces, ko reklamē un pārdod patērētājiem ar vienu modeļa numuru. Ja galveno bloku reklamē un pārdod patērētājiem bez nekādām palīgierīcēm, tad arī to uzskata par skenera modeli.

4.

Palīgierīce: jebkura papildu aprīkojuma vienība, kas nav nepieciešama skenera standarta darbībai, bet ko var pievienot, lai uzlabotu vai mainītu skenera darbību. Palīgierīci var pārdot atsevišķi ar savu modeļa numuru vai pārdot kopā ar galveno bloku skenera paketē vai konfigurācijā. Pie palīgierīcēm pieder automātiskie dokumentu padevēji (ADF) un caurspīdīguma adapteri.

5.

Mazjaudas režīms: šajā specifikācijā mazjaudas režīms ir zemākā jaudas izmantošanas līmeņa režīms, uz kuru skeneris spēj pārslēgties pēc noteikta bezdarbības laika, taču neizslēdzoties pavisam. Skeneris pārslēdzas uz šo režīmu pēc noteikta laika kopš pēdējā attēla skenēšanas.

6.

Iepriekš iestatītais laiks: periods, kuru programmas dalībnieks iestata pirms nosūtīšanas un pēc kura skeneris pāriet mazjaudas režīmā. Iepriekš iestatīto mazjaudas režīma laiku mēra no pēdējā attēla skenēšanas.

B.   Ražojuma atbilstība ENERGY STAR

Tehniskā specifikācija: programmas dalībnieks piekrīt piedāvāt vienu speciālu galveno bloku vai vairākus speciālus galvenos blokus, kas atbilst še turpmāk izklāstītajām specifikācijām

10. Tabula

Kritēriji ENERGY STAR atbilstīgiem skeneriem

Mazjaudas režīms

Mazjaudas režīma iestatītais laiks

≤ 12 vati

≤ 15 minūtes

C.   Pārbaudes vadlīnijas

1.

Pārbaudes nosacījumi: še turpmāk ir izklāstīti testa vides apstākļi, kas jānodrošina, mērot jaudu. Tie vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka testa rezultātus neietekmē ārēji faktori un ka vēlāk var pārbaudīt testa rezultātu sakritību.

Līnijas pretestība: < 0,25 omi

Kopējais harmoniskais kropļojums: < 5 % < %

Apkārtējā temperatūra 25 grādi C ± 3 grādi C

Ievada maiņstrāvas spriegums: 115 VAC RMS ± 5 V RMS

Ievada maiņstrāvas frekvence: 60 Hz ± 3 Hz

2.

Testēšanas aprīkojums: tiek piemēroti I.C.2 iedaļas noteikumi.

3.

Testa metode. tiek piemēroti I.C.3 iedaļas noteikumi

VI.   DAUDZFUNKCIONĀLU IERĪČU SPECIFIKĀCIJAS

Šādas daudzfunkcionālu ierīču specifikācijas tiek piemērotas līdz 2007. gada 31. martam.

A.   Definīcijas

1.

Daudzfunkcionāla ierīce: daudzfunkcionāla ierīce (MFD) ir fiziski integrēta ierīce vai funkcionāli integrētu sastāvdaļu kombinācija (skatīt “galvenā bloka” definīciju še turpmāk), kas pavairo cietās kopijas no grafiskiem cieto kopiju oriģināliem (atšķirību no atsevišķu lapu mazumkopēšanas skatīt nākamajā rindkopā) un izpilda vienu vai vairākas no šīm pamatfunkcijām: drukā dokumentus (no ciparu informācijas, ko saņem no tieši pieslēgtiem datoriem, tīklam pieslēgtiem datoriem, datņu serveriem un faksa pārraidēm) vai apstrādā (nosūta un saņem) faksa sūtījumus. MFD var ietvert arī ieskenēšanu datora datnē vai citas funkcijas, kas nav iekļautas šajā specifikācijā. Ierīci var pieslēgt tīklam, un tā var izgatavot melnbaltus, pelēkās skalas vai krāsainus attēlus. EPA paredz, ka krāsaino attēlu tehnoloģijai attīstoties, beidzot var būt vajadzīga atsevišķa specifikācija krāsu ierīcēm, bet pašlaik šīs ierīces ir iekļautas šajā specifikācijā.

Šī specifikācija aptver ražojumus, ko laiž tirgū un pārdod ar tādas daudzfunkcionālas iekārtas nosaukumu, kuras galvenā funkcija ir kopēšana, bet kas var izpildīt vienu vai abas papildu pamatfunkcijas: drukāšanas funkciju un faksa funkciju. Ierīces, kuru pamatfunkcija ir faksa aparāta funkcija un kuras nodrošina ierobežotas kopēšanas iespējas (tā saukto vienas lapas “ātro nokopēšanu”), ir ietvertas printeru/faksa aparātu specifikācijā.

Ja MFD nav viens integrēts bloks, bet sastāv no vairākām funkcionāli integrētām sastāvdaļām, tad ražotājam jāapliecina, ka pareizas instalēšanas gadījumā visu MFD galvenā bloka sastāvdaļu patērētās jaudas summa atbilst zemākajiem līmeņiem, kas noteikti še turpmāk, lai MFD atbilstu ENERGY STAR prasībām.

Dažus ciparu kopētājus var uzlabot par MFD, instalējot papildu ierīces, kas nodrošina drukāšanas vai faksu apstrādes funkcijas. Programmas dalībnieki var uzskatīt šo sastāvdaļu sistēmu par MFD un kvalificēt to saskaņā ar specifikācijām 11. un 12. tabulā. Tomēr, ja ciparu kopētāju nepārdod kopā ar papildu ierīcēm, tad kopētājam jāatbilst uzlabojamā ciparu kopētāja specifikācijām 13. un 14. tabulā.

Dažus printerus var uzlabot par MFD, instalējot papildu ierīces, kas nodrošina kopēšanas (ne tikai atsevišķu lapu mazumkopēšanas) un faksu apstrādes funkcijas. Programmas dalībnieki var uzskatīt šo sastāvdaļu sistēmu par MFD un kvalificēt to saskaņā ar MFD specifikācijām. Tomēr, pārdodot atsevišķi, printeri nevar uzskatīt par ENERGY STAR prasībām atbilstīgu ierīci, ja tas neatbilst Energy Star printeru specifikācijām, kas minētas III sadaļā.

2.

Attēlu reproducēšanas ātrums: attēli minūtē (ipm) ir attēlu reproducēšanas ātrums, ko izsaka ar monohromatiska teksta izvadi minūtē ar iepriekš iestatīto MFD izšķirtspēju. Viens attēls ir 8,5″ × 11″ vai A4 formāta drukas lapas izvade ar monohromatisku tekstu ar vienu atstarpi starp rindām, kurā ir 12 punktu izmēra fonts Times, 1″ (2,54 cm) atkāpe no visām lapas malām. Abpusēju druku vai abpusējas kopijas uzskata par diviem attēliem, kaut arī drukā uz vienas papīra lapas. Ja vēlāk EPA izstrādās pārbaudes procedūru īpaši drukāšanas ātruma mērīšanai, tad šai pārbaudes procedūrai jāaizstāj izvades ātruma specifikācijas, kas iekļautas šajā iedaļā.

Visu modeļu daudzfunkcionālajām ierīcēm ātrumu nosaka, pamatojoties uz 8,5″ × 11″ vai A4 formāta papīru, atkarībā no tā, kurš tiek parasti izmantots attiecīgajā tirgū. Ja kopēšanas un drukāšanas ātrumi atšķiras, tad ierīces kategoriju nosaka pēc tā ātruma, kurš ir lielākais.

Lielformāta daudzfunkcionālo ierīču modeļiem, kas galvenokārt paredzēti A2 vai 17″ × 22″ formāta vai lielāka formāta papīram, reproducēšanas ātrums, kuru mēra, pamatojoties uz A2 vai A0 formāta attēliem minūtē, jāpārvērš A4 formāta attēlu reproducēšanas ātrumos šādi:

a)

viens A2 formāta attēls minūtē ir līdzvērtīgs četriem A4 formāta attēliem minūtē;

b)

viens A0 formāta attēls minūtē ir līdzvērtīgs sešpadsmit A4 formāta attēliem minūtē.

Daudzfunkcionālās ierīces iedala šādās grupās

Personālās daudzfunkcionālās ierīces: daudzfunkcionālās ierīces, kuru attēlu reproducēšanas ātrums ir līdz 10 attēliem minūtē.

Maza ātruma daudzfunkcionālās ierīces: daudzfunkcionālās ierīces, kuru attēlu reproducēšanas ātrums pārsniedz 10 attēlus minūtē un nepārsniedz 20 attēlus minūtē.

Vidēja ātruma daudzfunkcionālās ierīces: daudzfunkcionālās ierīces, kuru attēlu reproducēšanas ātrums pārsniedz 20 attēlus minūtē un nepārsniedz 44 attēlus minūtē.

Vidēja/liela ātruma daudzfunkcionālās ierīces: daudzfunkcionālās ierīces, kuru attēlu reproducēšanas ātrums pārsniedz 44 attēlus minūtē un nepārsniedz 100 attēlus minūtē.

Liela ātruma daudzfunkcionālās ierīces (15): daudzfunkcionālās ierīces, kuru attēlu reproducēšanas ātrums pārsniedz 100 attēlus minūtē.

3.

Galvenais bloks: attiecībā uz noteiktu ātrumu galvenais bloks ir vienkāršākās versijas daudzfunkcionāla ierīce, ko faktiski pārdod un kas ir pilnīgi ekspluatējams modelis. Galveno bloku var izgatavot un nosūtīt vienā gabalā vai kombinētu un funkcionāli integrētu sastāvdaļu veidā. Galvenajam blokam jānodrošina kopēšana un vismaz viena no abām papildu pamatfunkcijām: drukāšana vai faksu apstrāde. Galvenajā blokā neietilpst neviena ārēja palīgierīce, kas patērē jaudu un ko var pārdot atsevišķi.

4.

Palīgierīce: papildu aprīkojuma ierīce, kas nav nepieciešama galvenā bloka standarta darbībā, bet ko var pievienot pirms vai pēc nosūtīšanas, lai uzlabotu vai mainītu daudzfunkcionālās ierīces darbību. Pie palīgierīcēm pieder šķirotāji, lielas ietilpības papīra padevēji, papīra galīgās apstrādes ierīces, lielformāta papīra padeves ierīces, izvades papīra kārtotāji un skaitītāji. Palīgierīci var pārdot atsevišķi ar savu modeļa numuru vai pārdot kopā ar galveno bloku daudzfunkcionālas ierīces paketē vai konfigurācijā. Tiek pieņemts, ka palīgierīces pievienošana neatkarīgi no tās enerģijas patēriņa būtiski nepalielinās (ne vairāk kā par 10 procentiem) galvenā bloka enerģijas patēriņu izslēgšanas režīmā. Neviena palīgierīce nedrīkst traucēt normālu mazjaudas un miega režīma funkciju darbību.

5.

Daudzfunkcionālas ierīces modelis: šajā specifikācijā daudzfunkcionālas ierīces modelis ir galvenais bloks un viena speciāla palīgierīce vai vairākas speciālas palīgierīces, ko reklamē un pārdod patērētājiem ar vienu modeļa numuru. Ja galveno bloku reklamē un pārdod patērētājiem bez nekādām palīgierīcēm, tad arī to uzskata par daudzfunkcionālas ierīces modeli.

6.

Nodroses režīms: stāvoklis, kurā ierīce neizgatavo cietās kopijas izvadi, ir sasniegusi darbībai nepieciešamos nosacījumus un gatava veikt cietās kopijas izvadi, taču vēl nav pārslēgusies uz mazjaudas režīmu. Ja daudzfunkcionālā ierīce ir šajā režīmā, tad tās spēja izgatavot nākamo cieto kopiju faktiski atjaunojas bez kavēšanās.

7.

Mazjaudas režīms: šajā specifikācijā mazjaudas režīms ir stāvoklis, kad daudzfunkcionālā ierīce neizgatavo cietās kopijas izvadi un patērē mazāk jaudas nekā nodroses režīmā. Ja daudzfunkcionālā ierīce ir šajā režīmā, tad nākamās cietās kopijas izvades izgatavošana var nedaudz kavēties. Šajā režīmā nedrīkst kavēties informācijas pieņemšana no faksa vai drukāšanas vai skenēšanas ievades avotiem. Daudzfunkcionālā ierīce pāriet šajā režīmā noteiktā laikā pēc pēdējās cietās kopijas izvades neatkarīgi no ievades avota. Ražojumiem, kuru jaudas patēriņš nodroses režīmā atbilst jaudas patēriņam mazjaudas režīmā, nav nepieciešama turpmāka enerģijas patēriņa samazināšana.

8.

Miega režīms: šajā specifikācijā miega režīms, ir mazākā enerģijas patēriņa stāvoklis, uz kuru daudzfunkcionālā ierīce spēj automātiski pārslēgties, neizslēdzoties pavisam. Šajā režīmā var kavēties gan cieto kopiju izgatavošana, gan attēlu informācijas saņemšana no dažiem ievades avotiem. Daudzfunkcionālā ierīce pāriet miega režīmā noteiktā laikā pēc pēdējās cietās kopijas izvades vai pēc pāriešanas mazjaudas režīmā, ja tāds ir.

9.

Iepriekš iestatītais laiks: periods, kuru programmas dalībnieks iestata pirms nosūtīšanas un pēc kura daudzfunkcionālā ierīce pāriet uz kādu no tās režīmiem (t. i., mazjaudas režīms, miega režīms u. tml.). Iepriekš iestatīto laiku gan miega, gan mazjaudas režīmam mēra no pēdējās cietās kopijas izvades izgatavošanas).

10.

Atkopšanas laiks: laiks, kas nepieciešams, lai daudzfunkcionālā ierīce pārietu no mazjaudas režīma uz ieslēgto režīmu.

11.

Automātiskās abpusējās kopēšanas režīms: režīms, kurā daudzfunkcionālā ierīce automātiski veido attēlus lapas abās pusēs, automātiski vadot kopijas lapu un grafisko oriģinālu cauri daudzfunkcionālajai ierīcei. Piemēri ir vienpusēja vai abpusēja vienpusēju vai attiecīgi divpusēju oriģinālu kopēšana, vai abpusēja drukāšana. Šajā specifikācijā tiek uzskatīts, ka daudzfunkcionālās ierīces modelim ir automātiskās abpusējās kopēšanas režīms tikai tad, ja daudzfunkcionālās ierīces modelis ietver visas palīgierīces, kas nepieciešamas šo nosacījumu izpildei (t. i., automātiska dokumentu ievade un palīgierīces, kas nodrošina automātiskās abpusējās kopēšanas režīma darbību).

12.

Nedēļas taimeris: iekšēja ierīce, kas katru darbdienu daudzfunkcionālo ierīci ieslēdz un izslēdz iepriekš iestatītos laikos. Programmējot taimeri, lietotājam jāspēj nošķirt darba dienas no nedēļas nogalēm/izejamām dienām (t. i., taimerim nav jāiedarbina kopētājs sestdienu un svētdienu rītos, ja nedēļas nogalēs birojā parasti nav darbinieku). Pircējam jābūt arī iespējai izslēgt taimeri. Nedēļas taimeri uzstādāmi pēc vēlēšanās, tāpēc tie nav obligāta prasība ENERGY STAR atbilstīgām MFD. Ja daudzfunkcionālās ierīces modelī tie iebūvēti, nedēļas taimeri nedrīkst traucēt normālu mazjaudas un miega režīma funkciju darbību.

13.

Uzlabojams ciparu kopētājs: komerciāls reprogrāfisku attēlu veidošanas aparāts, kura vienīgā funkcija ir kopiju izgatavošana no grafiska cietās kopijas oriģināla, izmantojot ciparu attēlu veidošanas tehnoloģiju, bet kuru, instalējot papildu ierīces, var uzlabot par vairākfunkciju aparātu ar drukāšanas vai faksa funkcijām. Lai ierīci saskaņā ar MFD specifikāciju klasificētu par uzlabojamu ciparu kopētāju, uzlabojuma opcijām jābūt pieejamām tirgū vai paredzētām pieejamībai vienā gadā pēc galvenā bloka laišanas tirgū. Ciparu kopētājiem, kam nav paredzēti funkcionāli uzlabojumi, jāatbilst ENERGY STAR logotipam saskaņā ar kopētāju specifikāciju.

B.   Ražojuma atbilstība ENERGY STAR

1.

Tehniskās specifikācijas

ENERGY STAR programmas dalībnieks piekrīt piedāvāt vienu vai vairākus īpašus daudzfunkcionālās ierīces modeļus, kas atbilst tabulās še turpmāk izklāstītajām specifikācijām.

(a)

Standarta formāta daudzfunkcionālās ierīces: lai atbilstu Energy Star prasībām, daudzfunkcionālo ierīču modeļiem, kas paredzēti galvenokārt 8,5″ × 11″ vai A4 formāta papīra apstrādei, jāatbilst 11. tabulā noteiktajām specifikācijām. Visi ierīču ātrumi jāmēra, pamatojoties uz 8,5″ × 11″ vai A4 formāta attēlu skaitu minūtē, kā aprakstīts VI iedaļas A. punkta 2. apakšpunktā še iepriekš.

11. Tabula

Kritēriji Energy Star atbilstīgām daudzfunkcionālajām ierīcēm

Daudzfunkcionālo ierīču ātrums (attēlu skaits minūtē)

(ipm)

Mazjaudas režīms

(vati)

Atkopšanas laiks

30 sekundes

Miega režīms

(vati)

Iepriekš iestatītais laiks pārejai miega režīmā

Automātiskas abpusējas kopēšanas režīms

0 < ipm < 10

Nav piemērojams

Nav piemērojams

< 25

< 15 min.

Nav

10 < ipm < 20

Nav piemērojams

Nav piemērojams

< 70

< 30 min.

Nav

20 < ipm < 44

3,85 × ipm + 50

< 80

< 60 min.

Pēc izvēles

44 < ipm < 100

3,85 × ipm + 50

Ieteicamais

< 95

< 90 min.

Pēc izvēles

100 < ipm

3,85 × ipm + 50

Ieteicamais

< 105

< 120 min.

Pēc izvēles

(b)

Lielformāta ierīces: lai atbilstu Energy Star prasībām, daudzfunkcionālo ierīču modeļiem, kas paredzēti galvenokārt A2 vai 17″ × 22″ formāta vai lielāka papīra apstrādei, jāatbilst 12. tabulā noteiktajām specifikācijām. Visi lielformāta ierīču ātrumi jāmēra, pamatojoties uz A4 formāta attēlu skaitu minūtē, kā aprakstīts VI iedaļas A. punkta 2. apakšpunktā še iepriekš.

12. Tabula

Kritēriji Energy Star atbilstīgām daudzfunkcionālajām ierīcēm – LIELFORMĀTA IERĪCES

Daudzfunkcionālo ierīču ātrums (attēlu skaits minūtē)

(ipm)

Mazjaudas režīms

(vati)

Atkopšanas laiks

30 sekundes

Miega režīms

(vati)

Iepriekš iestatītais laiks pārejai miega režīmā

Automātiskas abpusējas kopēšanas režīms

0 < ipm < 40

Nav piemērojams

Nav piemērojams

< 70

< 30 min.

Nav

40 < ipm

4,85 × ipm + 50

Ieteicamais

< 105

< 90 min.

Nav

(c)

Uzlabojams ciparu kopētājs: lai ierīce saskaņā ar daudzfunkcionālas ierīces specifikāciju atbilstu Energy Star prasībām, uzlabojamiem ciparu kopētājiem, kas paredzēti galvenokārt 8,5″ × 11″ vai A4 formāta papīram, jāatbilst specifikācijām, kuras noteiktas 13. tabulā. Visi ierīču ātrumi jāmēra, pamatojoties uz 8,5″ × 11″ vai A4 formāta apstrādāto attēlu skaitu minūtē, kā aprakstīts VI iedaļas A. punkta 2. apakšpunktā še iepriekš.

13. Tabula

Kritēriji Energy Star atbilstīgām daudzfunkcionālajām ierīcēm — UZLABOJAMI CIPARU KOPĒTĀJI

Uzlabojamu ciparu kopētāju ātrums (attēlu skaits minūtē)

(ipm)

Mazjaudas režīms

(vati)

Atkopšanas laiks

30 sekundes

Miega režīms (16)

(vati)

Iepriekš iestatītais laiks pārejai miega režīmā

0 < ipm ≤ 10

Nav piemērojams

Nav piemērojams

≤ 5

≤ 15 min.

10 < ipm ≤ 20

Nav piemērojams

Nav piemērojams

≤ 5

≤ 30 min.

20 < ipm ≤ 44

3,85 × ipm + 5

≤ 15

≤ 60 min.

44 < ipm ≤ 100

3,85 × ipm + 5

Ieteicamais

≤ 20

≤ 90 min.

100 < ipm

3,85 × ipm + 5

Ieteicamais

≤ 20

≤ 120 min.

Jāatzīmē, ka uzlabojamo ciparu kopētāju kritēriji ir identiski kritērijiem, kas minēti kopētāju specifikācijā.

(d)

Uzlabojami lielformāta ciparu kopētāji: lai saskaņā ar daudzfunkcionālas ierīces specifikāciju atbilstu Energy Star prasībām, uzlabojamiem ciparu kopētājiem, kas paredzēti galvenokārt A2 vai 17″ × 22″ formāta vai lielākam papīram, jāatbilst specifikācijām, kuras noteiktas 14. tabulā. Visi ierīču ātrumi jāmēra attiecībā pret 8,5″ × 11″ vai A4 formāta attēlu skaitu minūtē, kā aprakstīts IV iedaļas A punkta 2. apakšpunktā še iepriekš.

14. Tabula

Kritēriji Energy Star atbilstīgām daudzfunkcionālajām ierīcēm — UZLABOJAMI LIELFORMĀTA CIPARU KOPĒTĀJI

Uzlabojamu ciparu kopētāju ātrums (attēlu skaits minūtē)

(ipm)

Mazjaudas režīms

(vati)

Atkopšanas laiks

30 sekundes

Miega režīms

(vati)

Iepriekš iestatītais laiks pārejai miega režīmā

0 < ipm ≤ 40

Nav piemērojams

Nav piemērojams

≤ 65

≤ 30 min.

40 < ipm

4,85 × ipm + 45

Nav piemērojams

≤ 100

≤ 90 min.

2.

Papildu prasības

Bez prasībām, kas noteiktas 11. – 14. tabulā, jānodrošina atbilstība šādām prasībām.

(a)

Iepriekš iestatītais laiks pārejai mazjaudas režīmā: programmas dalībniekam jānosūta tādi MFD un uzlabojamu ciparu kopētāju daudzfunkcionālie modeļi, kuriem iepriekš iestatītais mazjaudas režīma laiks ir iestatīts uz 15 minūtēm. Programmas dalībniekam iepriekš jāiestata laiki miega režīmam atbilstoši līmeņiem, kas noteikti 11. – 14. tabulā. Iepriekš iestatītie mazjaudas režīma laiki un iepriekš iestatītie miega režīma laiki jāmēra no pēdējās kopijas izgatavošanas vai no pēdējās lappuses izdrukāšanas.

(b)

Atkopšanas laiks no mazjaudas režīma: ražojumiem, kam ir mazjaudas režīms, faktiskais atkopšanas laiks no mazjaudas režīma jānorāda ražojuma dokumentācijā.

(c)

Nedēļas taimeri: ievērot, ka nedēļas taimerus var iebūvēt, bet tie nedrīkst nelabvēlīgi ietekmēt vai traucēt normālu mazjaudas vai miega režīma darbību. EPA paredz, ka visām pievienotajām funkcijām jāpapildina samazinātās jaudas režīmi, nevis jāsamazina to efektivitāte.

(d)

Abpusējās kopēšanas iestatne: abpusējai kopēšanai nevienā daudzfunkcionālā ierīcē nav jābūt iepriekš iestatītai. Tomēr visām daudzfunkcionālajām ierīcēm, kuru darbības ātrums pārsniedz 20 ipm, jābūt tās opcijai. Turklāt ieteicams daudzfunkcionālās ierīces nosūtīt ar iepriekš iestatītu automātisko abpusējo režīmu kopēšanai un visām citām iespējamām funkcijām, un instalējot par to informēt lietotāju.

3.

Izņēmumi un paskaidrojumi

Pēc nosūtīšanas programmas dalībnieks vai tā izraudzītā servisa pārstāvis nedrīkst izmainīt daudzfunkcionālās ierīces modeli tā, ka šādas izmaiņas skar daudzfunkcionālās ierīces atbilstību še iepriekš izklāstītajām specifikācijām. Ir pieļaujami daži izņēmumi iepriekš iestatīto laiku un abpusējās kopēšanas režīma mainīšanā. Šie izņēmumi ir šādi:

(a)

Iepriekš iestatītais laiks: pēc nosūtīšanas programmas dalībnieks, izraudzītā servisa pārstāvis vai pircējs drīkst mainīt iepriekš iestatītos laikus mazjaudas režīmā vai miega režīmā, bet tikai līdz ražotāja noteiktajam 240 minūšu maksimumam (tas ir, iepriekš iestatīto laiku kopsumma nedrīkst pārsniegt 240 minūtes).

(b)

Pretmitruma ierīces: dažos gadījumos programmas dalībniekam var būt jānosūta daudzfunkcionālas ierīces modelis ar atvienotu pretmitruma ierīci, lai atbilstu miega režīma jaudas patēriņa prasībām. Ja šī situācija rada jūtamas neērtības konkrētam klientam, programmas dalībnieks (vai izvēlētais servisa pārstāvis) var pieslēgt pretmitruma ierīci. Ja programmas dalībnieks atzīst, ka konkrētajā ģeogrāfiskajā apgabalā augsta mitruma dēļ pastāvīgi ir traucēta droša darbība, tad programmas dalībnieks var sazināties ar EPA (17) programmas vadītāju (kas minēts B pielikumā) un apspriest alternatīvus risinājumus. Piemēram, EPA programmas dalībniekam var atļaut pieslēgt pretmitruma ierīces daudzfunkcionālu ierīču modeļos, ko nosūta uz ļoti mitru ģeogrāfisko apgabalu.

(c)

Miega režīma atslēgšana: atsevišķā gadījumā, ja miega režīms pircējam rada ievērojamas neērtības tāpēc, ka nesader ar lietotāja īpašo lietošanas shēmu, tad programmas dalībnieks, izraudzītais servisa pārstāvis vai pircējs var izslēgt šo miega režīma funkciju. Ja programmas dalībnieks nolemj izstrādāt savus daudzfunkcionālo ierīču modeļus, kas dod iespēju lietotājam atslēgt miega režīmu, piekļuvei atslēgšanas iespējai jābūt nošķirtai no piekļuves laika iestatīšanas iespējai (piemēram, ja programmas izvēlne piedāvā izslēgšanas režīma iestatīšanas laika variantus – 15, 30, 60, 90, 120, un 240 minūtes, tad šajā izvēlnē nedrīkst parādīties iespēja “atslēgt” vai “izslēgt”. Tai jābūt slēptai (vai mazāk redzamai) izvēlei vai iekļautai citā izvēlnē).

C.   Pārbaudes vadlīnijas

1.

Testa apstākļi

Še turpmāk ir izklāstīti testa vides apstākļi, kas jānodrošina, mērot jaudu. Tie vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka testa rezultātus neietekmē ārēji faktori un ka vēlāk var pārbaudīt testa rezultātu sakritību.

Līnijas pretestība: < 0,25 omi

Kopējais harmoniskais kropļojums: < 3 %

Apkārtējā temperatūra 21 °C ± 3 °C

Relatīvais mitrums 40 – 60 %

Attālums no sienas: vismaz 2 pēdas

Citi tirgum specifiski kritēriji:

Tirgus

Papīra izmērs

Spriegums/frekvence

Amerikas Savienotās Valstis

8,5" × 11"

115 V RMS ± 5 V

60 Hz ± 3Hz

Eiropa

A4

230 V RMS ± 10 V

50 Hz ± 3 Hz

Japāna

A4

100 V RMS ± 5 V

50 Hz ± 3 Hz un 60 Hz ± 3 Hz

200 V RMS ± 10 V

50 Hz ± 3 Hz un 60 Hz ± 3 Hz

2.

Testēšanas aprīkojums: tiek piemēroti I.C.2 iedaļas noteikumi.

3.

Testa metode: tiek piemēroti I.C.3 iedaļas noteikumi.

VII.   ATTĒLVEIDOŠANAS IERĪČU SPECIFIKĀCIJA

Turpmāk apskatītajām attēlveidošanas ierīču specifikācijām jāstājas spēkā no 2007. gada 1. aprīļa.

A.   Definīcijas

Ražojumi

1.

Kopētājs: komerciāli pieejams attēlveidošanas ražojums, kura vienīgā funkcija ir cieto kopiju dublikātu izgatavošana no grafiskiem cieto kopiju oriģināliem. Jābūt iespējai pievadīt ierīcei barošanu no sienas kontaktligzdas vai no datu vai tīkla savienojuma. Ar šo definīciju paredzēts aptvert ražojumus, ko pārdod kā kopētājus vai uzlabojamus ciparu kopētājus (UDC – upgradeable digital copier).

2.

Ciparu kopējamais aparāts: komerciāli pieejams attēlveidošanas ražojums, ko tirgū pārdod kā pilnībā automātisku kopēšanas sistēmu, kurā izmanto kopiju izgatavošanu ar trafaretu ar ciparu attēlveidošanas iespējām. Jābūt iespējai pievadīt ierīcei barošanu no sienas kontaktligzdas vai no datu vai tīkla savienojuma. Ar šo definīciju paredzēts aptvert ražojumus, ko pārdod kā ciparu kopējamos aparātus.

3.

Telefakss (faksa aparāts): komerciāli pieejams attēlveidošanas ražojums, kura galvenā funkcija ir cietās kopijas oriģinālu skenēšana elektroniskai sūtīšanai uz attālām iekārtām, kā arī šādu elektronisku sūtījumu saņemšana, lai izgatavotu cietās kopijas. Elektroniskā sūtīšana galvenokārt tiek veikta, izmantojot publisko tālruņu tīklu, bet var notikt arī pa datortīklu vai internetu. Jābūt arī iespējai ar šo ražojumu izgatavot cieto kopiju dublikātus. Jābūt iespējai pievadīt ierīcei barošanu no sienas kontaktligzdas vai no datu vai tīkla savienojuma. Ar šo definīciju paredzēts aptvert ražojumus, ko pārdod kā faksa aparātus.

4.

Frankēšanas aparāts: komerciāli pieejams attēlveidošanas ražojums, kas paredzēts, lai uz pasta sūtījumiem drukātu pasta informāciju. Jābūt iespējai pievadīt ierīcei barošanu no sienas kontaktligzdas vai no datu vai tīkla savienojuma. Ar šo definīciju paredzēts aptvert ražojumus, ko pārdod kā frankēšanas aparātus.

5.

Daudzfunkciju ierīce (MFD – Multifunction Device): komerciāli pieejams attēlveidošanas ražojums, kas ir fiziski integrēta ierīce vai funkcionāli integrētu komponentu apvienojums un izpilda divas vai vairākas kopēšanas, drukāšanas, skenēšanas vai faksu sūtīšanas pamatfunkcijas. Šajā definīcijā par kopēšanas funkcijām tiek uzskatītas funkcijas, kas atšķiras no atsevišķu lapu kopēšanas iespējām, ko nodrošina faksa aparāti. Jābūt iespējai pievadīt ierīcei barošanu no sienas kontaktligzdas vai no datu vai tīkla savienojuma. Ar šo definīciju paredzēts aptvert ražojumus, ko pārdod kā daudzfunkciju ierīces (MFD) vai daudzfunkciju ražojumus (MFP – multifunctional product).

Piezīme: ja daudzfunkciju ierīce MFD nav atsevišķa integrēta ierīce, bet gan funkcionāli integrētu komponentu komplekts, tad ražotājam jāapliecina, ka tad, kad šī ierīce ir pareizi uzstādīta darbavietā, visu tās komponentu, kas veido bāzes komplektu, patērētās enerģijas vai jaudas summa būs atbilstīga enerģijai vai jaudai, kas minēta VII.C. sadaļā, lai šo daudzfunkciju ierīci kvalificētu kā atbilstīgu ENERGY STAR prasībām.

6.

Printeris: komerciāli pieejams attēlveidošanas ražojums, kas paredzēts cieto kopiju izgatavošanai ar iespējām saņemt informāciju no atsevišķa lietotāja, tīklā ieslēgtiem datoriem vai citām ieejai pieslēgtām ierīcēm (piem., ciparkamerām). Jābūt iespējai pievadīt ierīcei barošanu no sienas kontaktligzdas vai no datu vai tīkla savienojuma. Ar šo definīciju paredzēts aptvert ražojumus, ko pārdod kā printerus, tostarp printerus, ko lietotājs var modernizēt līdz daudzfunkciju ierīcēm MFD.

7.

Skeneris: komerciāli pieejams attēlveidošanas ražojums, kas ir elektriski optiska ierīce informācijas pārveidošanai elektroniskos attēlos, ko var saglabāt, rediģēt, pārveidot vai sūtīt galvenokārt personālās skaitļošanas vidē. Jābūt iespējai pievadīt ierīcei barošanu no sienas kontaktligzdas vai no datu vai tīkla savienojuma. Ar šo definīciju paredzēts aptvert ražojumus, ko pārdod kā skenerus.

Novilkumu izgatavošanas tehnoloģijas

8.

Tiešā termiskā (DT – direct termal): novilkumu izgatavošanas tehnoloģija, ar kuras palīdzību attēls tiek pārnests, iededzinot punktus pārklājuma materiālā, kad tas pārvietojas gar sasildītu drukāšanas galviņu. Ražojumos ar tiešo termisko tehnoloģiju neizmanto lentes.

9.

Ar krāsvielas sublimāciju (DS – dye sublimation): novilkumu izgatavošanas tehnoloģija, kad attēli tiek veidoti, nogulsnējot (sublimējot) krāsvielu uz drukas materiāla, izmantojot to enerģijas daudzumu, ko izdala sildīšanas elementi.

10.

Elektrofotogrāfija (EP - electrophotography): novilkumu izgatavošanas tehnoloģija, ko raksturo fotovadītāja apgaismošana no gaismas avota atbilstoši iegūstamajam cietās kopijas attēla rakstam, iegūtā attēla attīstīšana ar tonera daļiņām, izmantojot latento attēlu uz fotovadītāja, kas nosaka, vai tonerim atbilstošajā vietā ir jābūt vai nav, tonera pārnešana uz iegūstamās cietās kopijas materiāla un tā piekausēšana, lai šī cietā kopija kļūtu izturīga. Elektrofotogrāfijas veidi ietver lāzera, gaismas diožu un šķidro kristālu displeja elektrofotogrāfiju. Krāsu elektrofotogrāfija atšķiras no melnbaltās elektrofotogrāfijas ar to, ka attiecīgajā ražojumā vienlaikus izmanto vismaz trīs dažādu krāsu tonerus. Turpmāk ir definēti divi krāsu elektrofotogrāfijas tehnoloģijas veidi:

a)

paralēlā krāsu elektrofotogrāfija: novilkumu izgatavošanas tehnoloģija, kuras gadījumā maksimālā krāsu drukāšanas ātruma sasniegšanai izmanto daudzus gaismas avotus un daudzus fotovadītājus;

b)

secīgā krāsu elektrofotogrāfija: novilkumu izgatavošanas tehnoloģija, kuras gadījumā daudzkrāsu cietās kopijas iegūšanā secīgi izmanto vienu fotovadītāju un vienu vai daudzus gaismas avotus.

11.

Triecienu tehnoloģija: novilkumu izgatavošanas tehnoloģija, ko raksturo vajadzīgās cietās kopijas formēšana, pārvietojot krāsvielas pigmentus no “lentes” uz attiecīgo materiālu, izmantojot triecienus. Pastāv divi triecienu tehnoloģijas veidi – punktveida triecieni un pilnas formas triecieni.

12.

Ar tintes strūklu (IJ – ink jet): novilkumu izgatavošanas tehnoloģija, kuras gadījumā attēli tiek veidoti, nogulsnējot krāsvielas pigmentus uz drukas materiāla ar maziem pilieniem, veidojot matrici. Krāsu tintes strūkla atšķiras no melnbaltās tintes strūklas ar to, ka jebkurā laika momentā vienlaikus tiek izmantota vairāk nekā viena krāsviela. Tipiski tintes strūklas veidi ietver pjezoelektrisko (PE – piezo-electric) tintes strūklu, sublimācijas tintes strūklu un termisko tintes strūklu.

13.

Ar cieto tinti (SI – solid ink): novilkumu izgatavošanas tehnoloģija, kuras gadījumā istabas temperatūrā tinte ir cieta, bet sašķidrinās, kad tiek sasildīta līdz strūklas veidošanas temperatūrai. Pārnešana uz materiālu var būt tieša, bet tajā bieži izmanto starpnieku – cilindru vai lenti, un tad ar ofseta druku notiek iespiešana uz iegūstamā attēla materiāla.

14.

Ar trafaretu: novilkumu izgatavošanas tehnoloģija, kuras gadījumā attēli tiek pārnesti uz drukas materiāla no trafareta, kas ir nostiprināts ap tintes cilindru.

15.

Ar termisko pārnesi (TT – thermal transfer): novilkumu izgatavošanas tehnoloģija, kuras gadījumā vajadzīgais cietās kopijas attēls tiek veidots, nogulsnējot cietas krāsvielas mazus pilienus (parasti krāsotus vaska gabaliņus) kausētā vai šķidrā stāvoklī tieši uz drukas materiāla, veidojot matrici. Termiskā pārnese atšķiras no tintes strūklas ar to, ka istabas temperatūrā tinte ir cieta, bet sildīšanas rezultātā sašķidrinās.

Darba režīmi, darbības un enerģijas patēriņa stāvokļi

16.

Aktīvais režīms: enerģētiskais stāvoklis, kad ražojums ir pievienots barošanas avotam un aktīvi izgatavo produkciju, kā arī veic jebkuru no tā pārējām pamatfunkcijām.

17.

Automātiskā abpusējā druka: kopētāja, faksa aparāta, daudzfunkciju ierīces vai printera iespēja automātiski novietot attēlus uz drukas lapas abām pusēm, kā starpsoli neveicot manuālas darbības ar drukas lapu. Šīs iespējas piemēri ir abpusējas kopijas iegūšana no vienpusēja oriģināla un abpusējas kopijas iegūšana no abpusēja oriģināla. Uzskata, ka ražojumam ir automātiskas abpusējās drukas iespēja tikai tad, ja modelis ietver visas palīgierīces, kas nepieciešamas, lai tas atbilstu iepriekš apskatītajiem nosacījumiem.

18.

Noklusējuma aizkaves laiks: laiks, ko pirms ražojuma piegādes ir iestatījis ražotājs un kas nosaka, kad ražojums pēc savas pamatfunkcijas pabeigšanas pāries mazjaudas (piem., nodroses vai izslēgtā) režīmā.

19.

Izslēgts stāvoklis: enerģētiskais stāvoklis, kurā ražojums pāriet, kad tas tiek manuāli vai automātiski izslēgts, bet joprojām paliek pievienots maiņstrāvas tīklam. Ražojums no šī režīma iziet, kad tā pāreja gatavības režīmā tiek ierosināta ar ieejas ierīci, piem., manuālo barošanas slēdzi vai taimeri. Kad pāreja šajā stāvoklī notiek lietotāja manuālas iedarbības rezultātā, to bieži sauc par manuālu izslēgšanu, un kad tā notiek automātiskas vai iepriekš noteiktas iedarbības (piem., aizkaves laika vai pulksteņa) rezultātā, to bieži sauc par automātisku izslēgšanu.

20.

Gatavības režīms: stāvoklis, kad ražojums neizgatavo produkciju, ir sasniedzis darba stāvokli, vēl nav pārgājis nevienā mazjaudas režīmā un ar minimālu aizkavi var pāriet aktīvajā režīmā. Šajā režīmā var iespējot visas ražojuma funkcijas, un ražojumam jābūt iespējai atgriezties aktīvajā režīmā, reaģējot uz jebkurām ieejas iedarbībām, uz kurām reakcijas iespēja ir iestrādāta ražojumā. Iespējamās ieejas iedarbības ietver ārējas elektriska rakstura iedarbības (piem., iedarbība no tīkla, faksa izsaukums vai tālvadība) un tiešas fiziskas iedarbības (piem., fiziska slēdža vai pogas aktivēšana).

21.

Miega režīms: mazjaudas režīms, kurā ražojums pāriet automātiski pēc zināma neaktivitātes laika perioda. Papildus automātiskai pārejai miega režīmā ražojums šajā režīmā var pāriet arī: 1) lietotāja iestatītā diennakts laikā; 2) nekavējoties reaģējot uz lietotāja manuālu darbību bez faktiskas izslēgšanās vai 3) ar citiem automātiskiem paņēmieniem, kas ir saistīti ar lietotāja rīcību. Šajā režīmā var iespējot visas ražojuma funkcijas, un ražojumam jābūt iespējai pāriet aktīvajā režīmā, reaģējot uz jebkurām ieejas iedarbībām, uz kurām reakcijas iespēja ir iestrādāta ražojumā, tomēr tas var notikt ar aizkavi. Iespējamās ieejas iedarbības ietver ārējas elektriska rakstura iedarbības (piem., iedarbība no tīkla, faksa izsaukums vai tālvadība) un tiešas fiziskas iedarbības (piem., fiziska slēdža vai pogas aktivēšana). Atrodoties miega režīmā, ražojumam jāuztur savienojums ar tīklu, izejot no šī režīma tikai tad, kad tas ir nepieciešams.

Piezīme: sastādot pārbaudes protokolu un kvalificējot ražojumus, kas miega režīmā var pāriet daudzējādi, programmas dalībniekiem par atskaites punktu jāizvēlas miega līmenis, ko var sasniegt automātiski. Ja ražojums var automātiski pāriet daudzos secīgos miega līmeņos, to, kuri no šiem līmeņiem tiek izmantoti kvalificēšanas nolūkā, ražotājs nosaka pēc saviem ieskatiem, tomēr paziņotajam noklusējuma aizkaves laikam jāatbilst jebkuram izmantojamajam līmenim.

22.

Nodroses režīms: mazjaudas režīms ar vismazāko patērēto jaudu, kuru lietotājs nevar izslēgt (ietekmēt) un kurš var saglabāties nenoteiktu laiku, kad ražojums ir pievienots barošanas tīklam un tiek izmantots atbilstoši ražotāja norādījumiem (18).

Piezīme: attēlveidošanas ierīcēm, uz kurām attiecas šī specifikācija, nodroses režīma jaudas patēriņa līmenis bieži tiek sasniegts izslēgtā stāvoklī, bet var tikt sasniegts arī gatavības vai miega režīmā. Ražojums nevar iziet no nodroses režīma un pāriet zemāka jaudas patēriņa stāvoklī, ja vien tas netiek fiziski atvienots no barošanas tīkla manuālu darbību rezultātā.

Ražojuma produkcijas izmēru formāti

23.

Lielformāts: ražojumi, kas ir iedalīti lielformāta kategorijā, ietver ražojumus, kas paredzēti formāta A2 un lielākam papīram, kā arī ražojumus, kas paredzēti nepārtrauktas formas drukas materiāliem ar platumu 406 mm vai lielāku platumu. Iespējams, ka ar lielformātam paredzētajiem ražojumiem var drukāt arī uz standarta izmēru vai mazā formāta drukas materiāla.

24.

Mazais formāts: ražojumi, kas ir iedalīti mazā formāta kategorijā, ietver ražojumus, kas paredzēti drukas materiāla izmēriem, kuri ir mazāki par definētajiem standarta izmēriem (piem., A6, 4" × 6", mikrofilma), kā arī ražojumus, kas paredzēti nepārtrauktas formas drukas materiālam, kura platums ir mazāks par 210 mm.

25.

Standarta formāts: ražojumi, kas ir iedalīti standarta formāta kategorijā, ietver ražojumus, kas paredzēti standarta formāta drukas materiālam (piem., Letter (vēstule), Legal (legālais formāts), Ledger (virsgrāmatas formāts), A3, A4 un B4), kā arī ražojumus, kas paredzēti nepārtrauktas formas drukas materiālam ar platumu starp 210 mm un 406 mm. Iespējams, ka ar standarta formātam paredzētajiem ražojumiem var drukāt arī uz mazā formāta drukas materiāla.

Papildu termini:

26.

Palīgierīce: ārējās ierīces papildu sastāvdaļa, kas nav nepieciešama bāzes komplekta darbībā, bet ko var pievienot pirms vai pēc piegādes, lai paplašinātu funkcionālās iespējas. Palīgierīci var pārdot atsevišķi ar savu modeļa numuru vai arī kopā ar bāzes komplektu kā komplekta vai konfigurācijas sastāvdaļu.

27.

Bāzes ražojums: bāzes ražojums ir standarta modelis, ko piegādā ražotājs. Kad tiek piedāvāti dažādas konfigurācijas ražojuma modeļi, bāzes ražojumam ir visbūtiskākā modeļa konfigurācija, kam ir minimāls pieejamo funkciju papildinātāju skaits. Funkcionālie komponenti vai palīgierīces, ko piedāvā nevis kā standarta ierīces, bet kā papildus iegādājamas ierīces, netiek uzskatītas par bāzes ražojuma sastāvdaļu.

28.

Nepārtraukta forma: ražojumi, kas ir iedalīti nepārtrauktas formas kategorijā, ietver ražojumus, kas neizmanto drukas materiālu nogrieztas lapas veidā, un ir paredzēti tādiem svarīgiem rūpnieciskiem lietojumiem, kādi ir svītrkodu, uzlīmju, recepšu, pavadzīmju, faktūrrēķinu, lidmašīnas biļešu vai mazumtirdzniecības etiķešu drukāšana.

29.

Ciparu priekšgala iekārta (DFE – digital front end): funkcionāli integrēts, tīklam pievienots serveris vai no galddatora izveidots serveris, kas ir saimnieks citiem datoriem un lietojumprogrammām un darbojas kā attēlveidošanas ierīču interfeiss. Ciparu priekšgala iekārtai tiek izmantots savs līdzstrāvas barošanas avots, vai arī tā saņem līdzstrāvas barošanu no tās attēlveidošanas ierīces, ar kuru tā sadarbojas. Ciparu priekšgala iekārta attēlveidošanas ražojumam nodrošina lielāku funkcionalitāti. Ciparu priekšgala iekārta nodrošina arī vismaz trīs no šādām progresīvām funkcijām:

a)

tīkla savienojumi dažādās vidēs;

b)

pastkastes funkcijas;

c)

darbu rindas pārvaldība;

d)

aparāta pārvaldība (piem., reproducēšanas iekārtas aktivēšana no mazjaudas stāvokļa);

e)

uzlabots grafiskais lietotāja interfeiss (UI – user-interface);

f)

iespēja iniciēt sakarus ar citiem saimniekserveriem un klientu datoriem (piem., skenēšana uz e-pastu, attālo serveru aptauja par to, vai nav darbu);

g)

lapu pēcapstrādes iespēja (piem., lapu pārformatēšana pirms drukāšanas).

30.

Funkciju papildinātājs: funkciju papildinātājs nodrošina ražojuma standarta iespēju pievienot funkcionalitāti attēlveidošanas iekārtas novilkumu izgatavošanas bāzes mehānismam. Šīs specifikācijas sadaļā “Darba režīmi” ir papildu informācija par jaudas atlaidēm noteiktu funkciju papildinātāju gadījumā. Funkciju papildinātāju piemēri ietver bezvadu interfeisus un skenēšanas iespēju.

31.

Pieeja no darba režīma (OM – operational mode) viedokļa: attēlveidošanas ierīču enerģētiskās efektivitātes pārbaudes un salīdzināšanas metode, kurā galvenā uzmanība tiek pievērsta ražojuma enerģijas patēriņam dažādos mazjaudas režīmos. Pieejas no darba režīma viedokļa galvenais kritērijs ir mazjaudas režīmu raksturojošās vērtības, ko mēra vatos (W). Detalizētu informāciju var atrast VII.D.3. sadaļā “Darba režīma pārbaudes procedūrā”.

32.

Novilkumu izgatavošanas mehānisms: pats galvenais attēlveidošanas ražojuma mehānisms, kas šajā ražojumā veic attēlu izgatavošanu. Bez papildu funkcionālajiem komponentiem novilkumu izgatavošanas mehānisms nevar iegūt apstrādājamo attēlu informāciju un tāpēc nevar darboties. Novilkumu izgatavošanas mehānisms sakaros un attēlu apstrādē izmanto funkciju papildinātājus.

33.

Modelis: attēlveidošanas ierīce, ko pārdod ar unikālu modeļa numuru vai tirdzniecības nosaukumu. Modeļa sastāvā var būt bāzes komplekts vai bāzes komplekts un palīgierīces.

34.

Ražojuma ātrums: Kopumā ražojumiem, kas paredzēti standarta izmēru drukas materiāliem, ātrums – viens attēls minūtē (ipm – image-per-minute) – atbilst ātrumam, ar kādu tiek veikta formāta A4 vai 8,5" × 11" atsevišķas vienpusējas lapas drukāšana/kopēšana/skenēšana vienā minūtē. Ja maksimālais paziņotais ātrums atšķiras, izgatavojot attēlus uz formāta A4 vai 8,5" × 11" papīra, jāizmanto lielākais no šiem abiem ātrumiem.

Frankēšanas aparātos ātrums – viens pasta sūtījums minūtē (mppm – mail-piece-per-minute) – atbilst viena pasta sūtījuma apstrādei minūtē.

Mazam formātam paredzētajos ražojumos atsevišķas formāta A6 vai 4" × 6" vienpusējas lapas drukāšanai/kopēšanai/skenēšanai minūtē atbilst ātrums 0,25 ipm.

Lielformātam paredzētajos ražojumos formāta A2 atsevišķas lapas apstrāde minūtē atbilst 4 ipm, un formāta A0 vienas lapas apstrāde minūtē atbilst 16 ipm.

Nepārtrauktas formas ražojumos, kas pēc drukas materiāla ir iedalīti mazā formāta, lielformāta vai standarta izmēru kategorijā, drukāšanas ātrums, kas izteikts ipm, jāiegūst no ražojuma maksimālā tirdzniecībā norādītā attēlveidošanas ātruma metros minūtē atbilstoši turpmāk dotajai pārrēķinu formulai:

X ipm = 16 × [maksimālais drukas materiāla platums (metros) × maksimālais attēlveidošanas ātrums (garuma metros/minūtē)]

Visos gadījumos pārveidotais ātrums, kas izteikts ipm, jānoapaļo līdz tuvākajam veselam skaitlim (piem., 14,4 ipm jānoapaļo līdz 14,0 ipm un 14,5 ipm jānoapaļo līdz 15 ipm).

Kvalificēšanas nolūkā ražotājiem pārbaudes protokolā jāietver ražojuma ātrums atbilstoši turpmāk aprakstītajām funkciju prioritātēm:

drukāšanas ātrums; gadījumā, ja ražojums nevar izpildīt drukāšanas funkciju, tad

kopēšanas ātrums; gadījumā, ja ražojums nevar izpildīt kopēšanas funkciju, tad

skenēšanas ātrums.

35.

Pieeja no tipiskā elektrības patēriņa (TEC – Typical Electricity Consumption) viedokļa: attēlveidošanas ražojumu enerģētiskās efektivitātes pārbaudes un salīdzināšanas metode, kurā galvenā uzmanība tiek pievērsta ražojuma tipiskajam elektrības patēriņam, pietiekami ilgu laiku atrodoties normālos ekspluatācijas apstākļos. Pieejas no tipiskā enerģijas patēriņa viedokļa galvenais kritērijs attēlveidošanas ierīcēm ir tipiskā nedēļas enerģijas patēriņa vērtība, ko mēra kilovatstundās (kWh). Detalizētu informāciju var atrast VII.D.2. sadaļā “Tipiskā elektrības patēriņa pārbaudes procedūrā”.

B.   Ražojumu kvalificēšana

Lai attēlveidošanas ierīci kvalificētu kā atbilstīgu ENERGY STAR prasībām, tai jābūt definētai VII. A sadaļā un jāatbilst vienam no ražojumu aprakstiem, kas doti turpmāk 15. un 16. tabulā.

15. Tabula

Ražojumu kvalificēšana: pieeja no tipiskā enerģijas patēriņa (TEC) viedokļa.

Ražojuma lietošanas sfēra

Novilkumu izgatavošanas tehnoloģija

Izmēru formāts

Krāsu iespējas

TEC tabula

Kopētāji

Tiešā termiskā

Standarta

Melnbaltie attēli

TEC 1

Ar krāsvielu sublimāciju

Standarta

Krāsu attēli

TEC 2

Ar krāsvielu sublimāciju

Standarta

Melnbaltie attēli

TEC 1

Elektrofotogrāfija

Standarta

Melnbaltie attēli

TEC 1

Elektrofotogrāfija

Standarta

Krāsu attēli

TEC 2

Ar cieto tinti

Standarta

Krāsu attēli

TEC 2

Ar termisko pārnesi

Standarta

Krāsu attēli

TEC 2

Ar termisko pārnesi

Standarta

Melnbaltie attēli

TEC 1

Ciparu kopējamie aparāti

Ar trafaretu

Standarta

Krāsu attēli

TEC 2

Ar trafaretu

Standarta

Melnbaltie attēli

TEC 1

Faksa aparāti

Tiešā termiskā

Standarta

Melnbaltie attēli

TEC 1

Ar krāsvielu sublimāciju

Standarta

Melnbaltie attēli

TEC 1

Elektrofotogrāfija

Standarta

Melnbaltie attēli

TEC 1

Elektrofotogrāfija

Standarta

Krāsu attēli

TEC 2

Ar cieto tinti

Standarta

Krāsu attēli

TEC 2

Ar termisko pārnesi

Standarta

Krāsu attēli

TEC 2

Ar termisko pārnesi

Standarta

Melnbaltie attēli

TEC 1

Daudzfunkciju ierīces

Tiešā termiskā

Standarta

Melnbaltie attēli

TEC 3

Ar krāsvielu sublimāciju

Standarta

Krāsu attēli

TEC 4

Ar krāsvielu sublimāciju

Standarta

Melnbaltie attēli

TEC 3

Elektrofotogrāfija

Standarta

Melnbaltie attēli

TEC 3

Elektrofotogrāfija

Standarta

Krāsu attēli

TEC 4

Ar cieto tinti

Standarta

Krāsu attēli

TEC 4

Daudzfunkciju ierīces

Ar termisko pārnesi

Standarta

Krāsu attēli

TEC 4

Ar termisko pārnesi

Standarta

Melnbaltie attēli

TEC 3

Printeri

Tiešā termiskā

Standarta

Melnbaltie attēli

TEC 1

Ar krāsvielu sublimāciju

Standarta

Krāsu attēli

TEC 2

Ar krāsvielu sublimāciju

Standarta

Melnbaltie attēli

TEC 1

Elektrofotogrāfija

Standarta

Melnbaltie attēli

TEC 1

Elektrofotogrāfija

Standarta

Krāsu attēli

TEC 2

Ar cieto tinti

Standarta

Krāsu attēli

TEC 2

Ar termisko pārnesi

Standarta

Krāsu attēli

TEC 2

Ar termisko pārnesi

Standarta

Melnbaltie attēli

TEC 1


16. Tabula

Ražojumu kvalificēšana: pieeja no darba režīma (OM) viedokļa

Ražojuma lietošanas sfēra

Novilkumu izgatavošanas tehnoloģija

Izmēru formāts

Krāsu iespējas

OM tabula

Kopētāji

Tiešā termiskā

Lielformāts

Melnbaltie attēli

OM 1

Ar krāsvielu sublimāciju

Lielformāts

Krāsu un melnbaltie attēli

OM 1

Elektrofotogrāfija

Lielformāts

Krāsu un melnbaltie attēli

OM 1

Ar cieto tinti

Lielformāts

Krāsu attēli

OM 1

Ar termisko pārnesi

Lielformāts

Krāsu un melnbaltie attēli

OM 1

Faksa aparāti

Ar tintes strūklu

Standarta

Krāsu un melnbaltie attēli

OM 2

Frankēšanas aparāti

Tiešā termiskā

NAV

Melnbaltie attēli

OM 4

Elektrofotogrāfija

NAV

Melnbaltie attēli

OM 4

Ar tintes strūklu

NAV

Melnbaltie attēli

OM 4

Ar termisko pārnesi

NAV

Melnbaltie attēli

OM 4

Daudzfunkciju ierīces

Tiešā termiskā

Lielformāts

Melnbaltie attēli

OM 1

Ar krāsvielu sublimāciju

Lielformāts

Krāsu un melnbaltie attēli

OM 1

Elektrofotogrāfija

Lielformāts

Krāsu un melnbaltie attēli

OM 1

Ar tintes strūklu

Standarta

Krāsu un melnbaltie attēli

OM 2

Ar tintes strūklu

Lielformāts

Krāsu un melnbaltie attēli

OM 3

Ar cieto tinti

Lielformāts

Krāsu attēli

OM 1

Ar termisko pārnesi

Lielformāts

Krāsu un melnbaltie attēli

OM 1

Printeri

Tiešā termiskā

Lielformāts

Melnbaltie attēli

OM 8

Tiešā termiskā

Mazais formāts

Melnbaltie attēli

OM 5

Ar krāsvielu sublimāciju

Lielformāts

Krāsu un melnbaltie attēli

OM 8

Ar krāsvielu sublimāciju

Mazais formāts

Krāsu un melnbaltie attēli

OM 5

Elektrofotogrāfija

Lielformāts

Krāsu un melnbaltie attēli

OM 8

Elektrofotogrāfija

Mazais formāts

Krāsu attēli

OM 5

Triecienu

Lielformāts

Krāsu un melnbaltie attēli

OM 8

Triecienu

Mazais formāts

Krāsu un melnbaltie attēli

OM 5

Triecienu

Standarta

Krāsu un melnbaltie attēli

OM 6

Ar tintes strūklu

Lielformāts

Krāsu un melnbaltie attēli

OM 3

Ar tintes strūklu

Mazais formāts

Krāsu un melnbaltie attēli

OM 5

Ar tintes strūklu

Standarta

Krāsu un melnbaltie attēli

OM 2

Ar cieto tinti

Lielformāts

Krāsu attēli

OM 8

Ar cieto tinti

Mazais formāts

Krāsu attēli

OM 5

Ar termisko pārnesi

Lielformāts

Krāsu un melnbaltie attēli

OM 8

Ar termisko pārnesi

Mazais formāts

Krāsu un melnbaltie attēli

OM 5

Skeneri

NAV

Lielformāts, mazais un standarta formāts

NAV

OM 7

C.   Ražojumu kvalificēšanas energoefektivitātes specifikācijas

Kvalificēt kā atbilstīgus Energy Star prasībām var tikai tos VII. B sadaļā uzskaitītos ražojumus, kas atbilst turpmāk apskatītajiem kritērijiem.

Ražojumi, kas tiek pārdoti ar ārējo barošanas adapteri: lai kvalificētu attēlveidošanas ražojumus, kuriem izmanto viena sprieguma ārējo maiņstrāvas-līdzstrāvas vai maiņstrāvas-maiņstrāvas adapteri, tiem jāizmanto adapteris, kas ir kvalificēts kā atbilstīgs ENERGY STAR prasībām, vai adapteris, kas atbilst ENERGY STAR prasībām ārējā barošanas avota (EPS – External Power Supply) specifikācijai, kad tas ir pārbaudīts ar ENERGY STAR pārbaudes metodi noteiktajā termiņā, un attēlveidošanas ražojumam jābūt kvalificētam kā atbilstīgam ENERGY STAR prasībām. ENERGY STAR specifikāciju un pārbaudes metodi viena sprieguma ārējiem maiņstrāvas-līdzstrāvas un maiņstrāvas-maiņstrāvas barošanas avotiem var atrast interneta vietnē www.energystar.gov/products.

Ražojumi, kas paredzēti darbībai ar ārēju ciparu priekšgala iekārtu (DFE): lai kvalificētu attēlveidošanas ražojumus, ko pārdod ar ciparu priekšgala iekārtu, kurai tiek izmantots savs maiņstrāvas barošanas avots, tiem jāizmanto ciparu priekšgala ierīce, kas ir kvalificēta kā atbilstīga ENERGY STAR prasībām, vai ciparu priekšgala ierīce, kas atbilst ENERGY STAR datoru specifikācijai, kad tā ir pārbaudīta ar ENERGY STAR pārbaudes metodi noteiktajā termiņā, un attēlveidošanas ražojumam jābūt kvalificētam kā atbilstīgam ENERGY STAR prasībām. ENERGY STAR specifikāciju un pārbaudes metodi datoriem var atrast interneta vietnē www.energystar.gov/products.

Ražojumi, ko pārdod ar papildu bezvadu klausuli: lai kvalificētu faksa aparātus vai daudzfunkciju ierīces ar faksa iespējām, ko pārdod ar papildu bezvadu klausulēm, tām jāizmanto klausule, kas ir kvalificēta kā atbilstīga ENERGY STAR prasībām, vai klausule, kas atbilst ENERGY STAR telefonijas specifikācijai, kad tā ir pārbaudīta ar ENERGY STAR pārbaudes metodi noteiktajā termiņā, un attēlveidošanas ražojumam jābūt kvalificētam kā atbilstīgam ENERGY STAR prasībām. ENERGY STAR specifikāciju un pārbaudes metodi telefonijas ražojumiem var atrast interneta vietnē www.energystar.gov/products.

Abpusējā druka: standarta izmēru drukas materiāla kopētājiem, daudzfunkciju ierīcēm un printeriem, kuros izmanto elektrofotogrāfiju, cieto tinti un intensīvas sildīšanas tintes strūklas novilkumu izgatavošanas tehnoloģijas, ko apskata atbilstoši pieejai no VII.C.1. sadaļā apskatītā tipiskā enerģijas patēriņa viedokļa, jāatbilst šādām abpusējās drukas prasībām atkarībā no ražojuma darbības ātruma:

17. Tabula

Abpusējās drukas prasības krāsu kopētājiem, daudzfunkciju ierīcēm un printeriem.

Ražojuma darbības ātrums

Abpusējās drukas prasības

≤ 19 ipm

NAV

20 – 39 ipm

Automātiskai abpusējai drukai pirkšanas laikā jābūt standarta iespējai vai veicamai ar papildaprīkojumu.

≤ 40 ipm

Automātiskajai abpusējai drukai pirkšanas laikā jābūt standarta iespējai.


18. Tabula

Abpusējās drukas prasības melnbaltajiem kopētājiem, daudzfunkciju ierīcēm un printeriem.

Ražojuma darbības ātrums

Abpusējās drukas prasības

≤ 24 ipm

NAV

25 – 44 ipm

Automātiskai abpusējai drukai pirkšanas laikā jābūt standarta iespējai vai veicamai ar papildaprīkojumu.

≤ 45 ipm

Automātiskajai abpusējai drukai pirkšanas laikā jābūt standarta iespējai.

1.

Atbilstības ENERGY STAR prasībām kritērijs – TEC.

Lai attēlveidošanas ierīci kvalificētu kā atbilstīgu Energy Star prasībām, TEC vērtība, kas iegūta VII.B. sadaļas 15. tabulā apskatītajām attēlveidošanas ierīcēm, nedrīkst pārsniegt atbilstošā turpmāk dotā kritērija vērtību.

Pirms ražojumu TEC vērtību salīdzināšanas atbilstoši turpmāk dotajām kritērija robežvērtībām attēlveidošanas ražojumiem ar funkcionāli integrētu ciparu priekšgala iekārtu, kas no attēlveidošanas ierīces saņem barošanu, ražotājiem no iegūtās ražojuma summārās TEC vērtības jāatņem ciparu priekšgala iekārtas enerģijas patēriņš gatavības režīmā. Lai izmantotu šīs atlaides priekšrocības, ciparu priekšgala aprīkojumam jāatbilst VII.A.29. sadaļas definīcijai, un tam jābūt atsevišķam apstrādes blokam, kas var iniciēt darbības caur tīklu.

Piemērs: printera iegūtā summārā TEC vērtība ir 24,5 kWh/nedēļā, un tās iekšējā ciparu priekšgala iekārta gatavības režīmā patērē 50 W lielu jaudu. 50W × 168 h/nedēļā = 8,4 kWh/nedēļā, kas jāatņem no pārbaudē iegūtās TEC vērtības: 24,5 kWh/nedēļā – 8,4 kWh/nedēļā = 16,1 kWh/nedēļā. 16,1 kWh/nedēļā tad tiek salīdzinātas atbilstoši turpmāk sniegtajam kritērijam. Piezīme: visos turpmākajos vienādojumos x = ražojuma darbības ātrums (ipm).

19. Tabula

TEC 1. tabula

Ražojums (-i): kopētāji, ciparu kopējamie aparāti, faksa aparāti, printeri

Izmēra formāts (-i): standarta izmērs

Novilkumu izgatavošanas tehnoloģijas: tiešā termiskā, ar vienas krāsvielas sublimāciju, melnbaltā elektrofotogrāfija, ar vienas krāsas trafaretu, ar vienas krāsas termisko pārnesi

 

I līmenis

II līmenis

Ražojuma darbības ātrums (ipm)

Maksimālā TEC vērtība (kWh/nedēļā)

Maksimālā TEC vērtība (kWh/nedēļā)

≤ 12

1,5 kWh

TBD

12 < ipm ≤ 50

(0,20 kWh/ipm)x – 1 kWh

TBD

≤ 50 ipm

(0,80 kWh/ipm)x – 31 kWh

TBD


20. Tabula

TEC 2. tabula

Ražojums (-i): kopētāji, ciparu kopējamie aparāti, faksa aparāti, printeri

Izmēra formāts (-i): standarta izmērs

Novilkumu izgatavošanas tehnoloģijas: ar krāsvielu sublimāciju, ar krāsu trafaretu, ar krāsu termisko pārnesi, krāsu elektrofotogrāfija, ar cieto tinti

 

I līmenis

II līmenis

Ražojuma darbības ātrums (ipm)

Maksimālā TEC vērtība (kWh/nedēļā)

Maksimālā TEC vērtība (kWh/nedēļā)

≤ 50

(0,20 kWh/ipm)x +2 kWh

TBD

> 50

(0,80 kWh/ipm)x – 28 kWh

TBD


21. Tabula

TEC 3. tabula

Ražojums (-i): Daudzfunkciju ierīces

Izmēra formāts (-i): standarta izmērs

Novilkumu izgatavošanas tehnoloģijas: tiešā termiskā, ar vienas krāsvielas sublimāciju, melnbaltā elektrofotogrāfija, ar vienas krāsas termisko pārnesi

 

I līmenis

II līmenis

Ražojuma darbības ātrums (ipm)

Maksimālā TEC vērtība (kWh/nedēļā)

Maksimālā TEC vērtība (kWh/nedēļā)

≤ 20

(0,20 kWh/ipm)x +2 kWh

TBD

20 < ipm ≤ 69

(0,44 kWh/ipm)x – 2,8 kWh

TBD

> 69

(0,80 kWh/ipm)x – 28 kWh

TBD


22. Tabula

TEC 4. tabula

Ražojums (-i): Daudzfunkciju ierīces

Izmēra formāts (-i): standarta izmērs

Novilkumu izgatavošanas tehnoloģijas: ar krāsvielu sublimāciju, ar krāsu trafaretu, krāsu elektrofotogrāfija, ar cieto tinti

 

I līmenis

II līmenis

Ražojuma darbības ātrums (ipm)

Maksimālā TEC vērtība (kWh/nedēļā)

Maksimālā TEC vērtība (kWh/nedēļā)

≤ 32

(0,20 kWh/ipm)x +5 kWh

TBD

32 < ipm ≤ 61

(0,44 kWh/ipm)x – 2,8 kWh

TBD

> 61

(0,80 kWh/ipm)x – 25 kWh

TBD

2.

Atbilstības ENERGY STAR prasībām kritērijs – darba režīms (OM)

Lai attēlveidošanas ierīci kvalificētu kā atbilstīgu Energy Star prasībām, jaudas patēriņa vērtības, kas dotas VII.B. sadaļas 16. tabulā apskatītajām attēlveidošanas ierīcēm, nedrīkst pārsniegt atbilstošā turpmāk dotā kritērija vērtību. Ražojumiem, kas atbilst miega režīma jaudas prasībām gatavības režīmā, lai panāktu atbilstību miega režīma kritērijam, turpmākā automātiskā jaudas samazināšana nav nepieciešama. Turklāt ražojumiem, kas atbilst nodroses režīma jaudas prasībām gatavības vai miega režīmā, lai iegūtu ENERGY STAR kvalifikāciju, turpmākā jaudas samazināšana nav nepieciešama.

Attēlveidošanas ražojumiem ar funkcionāli integrētu ciparu priekšgala aprīkojumu, kas barošanu saņem no attēlveidošanas ražojuma, ciparu priekšgala aprīkojuma, jaudas patēriņš jāizslēdz, salīdzinot ražojuma izmērītās novilkumu izgatavošanas mehānisma un funkciju papildinātāja apvienotās miega režīma turpmāk dotās kritērija robežvērtības. Ciparu priekšgala aprīkojums nedrīkst traucēt attēlveidošanas ražojuma iespējām pāriet tā mazjaudas režīmos vai iziet no tiem. Lai izmantotu šī izņēmuma priekšrocības, ciparu priekšgala aprīkojumam jāatbilst VII.A.29. sadaļas definīcijai, un tam jābūt atsevišķam apstrādes blokam, kas var iniciēt darbības caur tīklu.

Noklusējuma aizkaves laika prasības: Lai OM ražojumus kvalificētu kā atbilstīgus ENERGY STAR prasībām, tiem jāatbilst noklusējuma aizkaves laika iestatījumiem, kas doti turpmāk 23. – 25. tabulā katram ražojuma veidam, un ir iespējoti, piegādājot ražojumu. Turklāt visiem OM ražojumiem jābūt piegādātiem ar maksimālo aparāta aizkaves laiku, kas nepārsniedz četras stundas, ko var koriģēt tikai ražotājs. Šo maksimālo aparāta aizkaves laiku nedrīkst ietekmēt lietotājs, un tipiski to nevar mainīt bez ārējām invazīvām manipulācijām ar ražojumu. Noklusējuma aizkaves laika iestatījumi, kas doti 23. – 25. tabulā, var būt tādi, ko var regulēt lietotājs.

23. Tabula

Maksimālie noklusējuma aizkaves laiki pārejai miega režīmā mazam formātam un standarta izmēriem paredzētajiem OM ražojumiem, izņemot frankēšanas aparātus, minūtēs

Ražojuma darbības ātrums (ipm)

Faksa aparāti

DAUDZFUNKCIJU IERĪCES

Printeri

Skeneri

0 – 10

5

15

5

15

11 – 20

5

30

15

15

21 – 30

5

60

30

15

31 – 50

5

60

60

15

51 +

5

60

60

15


24. Tabula

Maksimālie noklusējuma aizkaves laiki pārejai miega režīmā lielformātam paredzētajiem OM ražojumiem, izņemot frankēšanas aparātus, minūtēs

Ražojuma darbības ātrums (ipm)

Kopētāji

DAUDZFUNKCIJU IERĪCES

Printeri

Skeneri

0 – 10

30

30

30

15

11 – 20

30

30

30

15

21 – 30

30

30

30

15

31 – 50

30

60

60

15

51 +

60

60

60

15


25. Tabula

Maksimālie noklusējuma aizkaves laiki pārejai miega režīmā frankēšanas aparātiem, minūtēs

Ražojuma darbības ātrums (mppm)

Frankēšanas aparāti

0 – 50

20

51 – 100

30

101 – 150

40

151 +

60

Nodroses režīma prasības: Lai OM ražojumus kvalificētu kā atbilstīgus ENERGY STAR prasībām, tiem jāatbilst nodroses režīma jaudas kritērijam, kas dots 26. tabulā katram ražojuma veidam.

26. Tabula

Maksimālie nodroses režīma jaudas līmeņi OM ražojumiem, vatos

Ražojuma veids un izmēru formāts

Nodroses režīms (W) – 1. līmenis

Nodroses režīms (W) – 2. līmenis

Visi mazam formātam un standarta izmēriem paredzētie OM ražojumi bez faksa funkcijām

1

1. līmeņa vērtības paliek bez izmaiņām

Visi mazam formātam un standarta izmēriem paredzētie OM ražojumi ar faksa funkcijām

2

1. līmeņa vērtības paliek bez izmaiņām

Visi lielformātam paredzētie OM ražojumi un frankēšanas aparāti

NAV

TBD

Atbilstības kritērijs turpmākajā 1. – 8. OM tabulā (26. – 33. tabula) attiecas uz ražojuma novilkumu izgatavošanas mehānismu. Tā kā paredzams, ka ražojumi tiks piegādāti ar vienu vai vairākām funkcijām bez pamata novilkumu izgatavošanas mehānisma, atbilstošās turpmāk dotās atlaides jāpieskaita novilkumu izgatavošanas mehānisma kritērijam miega režīmā. Summārā vērtība bāzes ražojumam ar piemērotiem “funkciju papildinātājiem” jāizmanto, lai noteiktu atbilstību. Ražotāji katram ražojuma modelim drīkst pievienot ne vairāk kā trīs primāros funkciju papildinātājus, bet drīkst pievienot tik daudz sekundāros funkciju papildinātājus, cik ir uzrādīts (ar primārajiem papildinātājiem, kuru skaits pārsniedz trīs, pievienotiem kā sekundārajiem papildinātājiem). Turpmāk dots šīs pieejas piemērs.

Piemērs: apskatīsim standarta izmēru strūklprinteri ar USB 2.0 savienojumu un pievienotu atmiņas karti. Pieņemot, ka USB savienojums ir pārbaudes laikā izmantotais primārais interfeiss, šim printera modelim jāsaņem funkciju papildinātāja atlaide 0,5 W USB savienojumam un 0,1 W atmiņas kartes nolasītājam, kopā 0,6 W atlaide visiem funkciju papildinātājiem. Tā kā darba režīma 2. tabula (27. tabula) dod miega režīma novilkumu izgatavošanas mehānisma kritēriju 3 W, lai noteiktu kvalifikāciju atbilstoši standartam ENERGY STAR, ražotājam jāsummē miega režīma novilkumu izgatavošanas mehānisma kritērija vērtība ar piemērotajām funkciju papildinātāja atlaidēm, lai noteiktu maksimālo jaudas patēriņu, kas atļauts bāzes izstrādājuma kvalificēšanai: 3 W + 0,6 W. Ja printera izmērītais jaudas patēriņš miega režīmā ir 3,6 W vai mazāks, tad printerim jāatbilst standarta ENERGY STAR miega režīma kritērijam.

27. Tabula

Ražojumu kvalificēšana: darba režīma OM funkciju papildinātāji

Tips

Detalizēta informācija

Funkciju papildinātāja atlaides (W)

 

 

Primārie

Sekundārie

Interfeisi

A. Vadu < 20 MHz

0,3

0,2

Attēlveidošanas ražojumam ir fizisko datu vai tīkla savienojuma ports ar pārraides ātrumu < 20 MHz. Tas ietver interfeisus USB 1.x, IEEE488, IEEE 1284/paralēlo portu/Centronics un RS232.

B. Vadu ≥ 20 MHz un < 500 MHz

0,5

0,2

Attēlveidošanas ražojumam r fizisko datu vai tīkla savienojuma ports ar pārraides ātrumu ≥ 20 MHz un < 500 MHz. Ietver interfeisus USB 2.x, IEEE 1394/FireWire/i. LINK un 100 Mb Ethernet.

C. Vadu ≥ 500 MHz

1,5

0,5

Attēlveidošanas ražojumam ir fizisko datu vai tīkla savienojuma ports ar pārraides ātrumu ≥ 500 MHz. Ietver interfeisu 1G Ethernet.

D. Bezvadu

3,0

0,7

Attēlveidošanas ražojumam ir datu vai tīkla savienojuma interfeiss, kas paredzēts datu pārraidei, izmantojot radiofrekvenču bezvadu līdzekļus, tostarp atbilstošus standartam Bluetooth un 802.11.

E. Ar kabeli pievienota karte/kamera/atmiņa

0,5

0,1

Attēlveidošanas ražojumam ir fizisks datu vai tīkla savienojuma ports, kas paredzēts savienošanai ar ārēju ierīci, piem., zibatmiņas kartes/viedkartes nolasītājiem un ciparkameras interfeisiem (tostarp PictBridge).

G. Infrasarkanais ports

0,2

0,2

Attēlveidošanas ražojumam ir datu vai tīkla savienojuma interfeiss, kas paredzēts datu pārraidei, izmantojot infrasarkano staru tehnoloģiju. Ietver standartu IrDA.

Pārējie

Krātuve

-

0,2

Attēlveidošanas ierīcē ir iekšējās atmiņas diskdziņi. Ietver tikai iekšējos diskdziņus (piem., cieto disku dziņus, DVD disku dziņus, tilpdziņus) un attiecas uz katru atsevišķu diskdzini. Šis funkciju papildinātājs neietver interfeisus ar ārējiem diskdziņiem (piem., SCSI) vai iekšējo atmiņu.

Skeneri ar CCFL lampām

-

2,0

Iekārtā ir skeneris ar aukstā katoda dienasgaismas spuldžu (CCFL – cold cathode fluorescent lamp) tehnoloģijas izmantošanu. Šis funkciju papildinātājs tiek ņemts vērā tikai vienreiz neatkarīgi no lampas izmēriem vai izmantoto lampu/spuldžu skaita.

Skeneri ar ne-CCFL lampām

-

0,5

Iekārtā ir skeneris, kurā izmanto tehnoloģiju, kas atšķiras no CCFL lampu tehnoloģijas. Šis funkciju papildinātājs tiek ņemts vērā tikai vienreiz neatkarīgi no lampas izmēriem vai izmantoto lampu/spuldžu skaita. Šis funkciju papildinātājs attiecas uz skeneriem, kuros izmanto gaismas diožu (LED – Light-Emitting Diode), halogēnlampu, karstā katoda dienasgaismas spuldžu (HCFT – Hot-Cathode Fluorescent Tube), ksenona lampu vai cauruļveida dienasgaismas spuldžu (TL – Tubular Fluorescent) tehnoloģiju.

Uz datoru bāzēta sistēma (nevar drukāt/kopēt/skenēt bez datora resursu būtiskas izmantošanas)

-

-0,5

Šis funkciju papildinātājs attiecas uz attēlveidošanas ražojumiem, kas izmanto ārēja datora būtiskus resursus, piem., atmiņu un datu apstrādi, lai izpildītu pamatfunkcijas, piem., lapu renderēšanu, ko parasti attēlveidošanas ražojums veic neatkarīgi. Šis funkciju papildinātājs neattiecas uz ražojumiem, kas datoru izmanto tikai kā attēla datu avotu vai adresātu.

Bezvadu klausule

-

0,8

Attēlveidošanas ražojumam ir iespēja sazināties, izmantojot bezvadu klausuli. Šis funkciju papildinātājs tiek ņemts vērā tikai vienreiz neatkarīgi no bezvadu klausuļu skaita, kāds ir paredzēts šim ražojumam. Šis funkciju papildinātājs neietekmē pašas bezvadu klausules jaudas prasības.

Atmiņa

-

1,0 W uz 1 GB

 

Iekšējās atmiņas apjoms, kas pieejams attēlveidošanas ražojumā datu glabāšanai. Šis funkciju papildinātājs attiecas uz visiem iekšējās atmiņas sējumiem, un atbilstoši jānosaka mērogs. Piemēram, iekārta ar 2,5 GB atmiņas saņems 2,5 W lielu atlaidi, kamēr iekārta ar 0,5 GB atmiņas saņems 0,5 W lielu atlaidi.

Pārējie

Barošanas avota (PS – Power-supply) jauda., kas bāzēta uz barošanas avota atdotās jaudas raksturlielumu (OR – output rating)

[Piezīme: šis funkciju papildinātājs neattiecas uz skeneriem]

-

JA PSOR > 10 W,

0,05 × (PSOR – 10 W)

Šis funkciju papildinātājs attiecas uz visiem attēlveidošanas ražojumiem, izņemot skenerus. Atlaide tiek aprēķināta no iekšējā vai ārējā barošanas avota nominālās līdzstrāvas izejas jaudas, kā to ir specificējis barošanas avota ražotājs. (Tā nav izmērīts lielums.) Piemēram, iekārtai, kas ir paredzēta nominālai strāvai līdz 3 A pie nominālā sprieguma 12 V, ir 36 W liels PSOR, un tā saņems atlaidi 0,05 × (36-10) = 0,05 × 26 = 1,3 W no barošanas avota atlaides. Barošanas avotiem, kas nodrošina vairāk nekā vienu spriegumu, tiek izmantota visu spriegumu jaudu summa, ja vien specifikācijā nav piezīme, ka pastāv par to zemāka nominālā robežvērtība. Piemēram, barošanas avotam, kas var nodrošināt 3 A lielu izejas strāvu pie sprieguma 24 V un 1,5 A lielu izejas strāvu pie sprieguma 5 V, ir summārā PSOR vērtība (3 × 24) + (1,5 × 5) = 79,5 W, un pielaide 3,475 W.

Funkciju papildinātāja pielaidēm, kas redzamas ražojumu kvalifikācijas 27. tabulā, tiek izšķirti “primārie” un “sekundārie” funkciju papildinātāju tipi. Šie apzīmējumi attiecas uz stāvokli, kurā nepieciešams, lai darbotos interfeiss, kamēr attēlveidošanas ražojums atrodas miega režīmā. Savienojumi, kas paliek aktīvi OM pārbaudes procedūras izpildes laikā, kamēr ražojums atrodas miega režīmā, tiek definēti kā primārie, kamēr savienojumi, kas var būt neaktīvi, kamēr attēlveidošanas ražojums atrodas miega režīmā, tiek definēti kā sekundārie. Lielākā daļa funkciju papildinātāju ir sekundārā tipa funkciju papildinātāji.

Ražotājiem jāņem vērā tikai tie funkciju papildinātāju tipi, kas ir pieejami ražojumā tādā tā konfigurācijā, kādā tas tika piegādāts. Piešķirot attēlveidošanas ražojumam atlaides, nav jāņem vērā klientam pieejamās iespējas pēc ražojuma piegādes vai interfeisi, kas ir ražojuma ciparu priekšgala iekārtai (DFE) ar ārējo barošanu.

Ražojumiem ar daudziem interfeisiem šie interfeisi jāņem vērā kā unikāli un atsevišķi. Tomēr interfeisi, kas veic daudzas funkcijas, jāņem vērā tikai vienreiz. Piemēram, USB savienojums, kas darbojas gan kā 1.x savienojums, gan arī kā 2.x savienojums, var tikt uzskaitīts tikai vienreiz, un tam jāpiešķir tikai viena atlaide. Kad konkrēts interfeiss atbilstoši tabulai var attiekties vairāk nekā uz vienu interfeisa tipu, nosakot atbilstošu funkciju papildinātāja atlaidi, ražotājam jāizvēlas funkcija, kuras izpildei šis interfeiss galvenokārt ir paredzēts. Piemēram, USB savienojums attēlveidošanas ražojuma priekšpusē, kas tiek pārdots kā PictBridge vai “ciparkameras interfeiss”, ražojuma literatūrā jāapskata kā E tipa interfeiss, bet ne kā B tipa interfeiss. Līdzīgi tam, atmiņas kartes nolasītāja slots, kas atbalsta daudzus formātus, jāuzskaita tikai vienreiz. Turklāt sistēmai, kas atbalsta vairāk nekā vienu interfeisa 802.11 tipu, var tikt uzskaitīts tikai viens bezvadu interfeiss.

28. Tabula.

OM 1. tabula

Ražojums (-i): kopētāji, daudzfunkciju ierīces

Izmēra formāts (-i): lielformāts

Novilkumu izgatavošanas tehnoloģijas: ar krāsvielu sublimāciju, ar krāsu trafaretu, tiešā termiskā, ar vienas krāsvielas sublimāciju, melnbaltā elektrofotogrāfija, ar vienas krāsa termisko pārnesi, krāsu elektrofotogrāfija, ar cieto tinti

 

Miega režīms (W)

Novilkumu izgatavošanas mehānisms

58


29. Tabula

OM 2. tabula

Ražojums (-i): faksa aparāti, daudzfunkciju ierīces, printeri

Izmēra formāts (-i): standarta izmērs

Novilkumu izgatavošanas tehnoloģijas: ar krāsu tintes strūklu, ar vienkrāsas tintes strūklu

 

Miega režīms (W)

Novilkumu izgatavošanas mehānisms

3


30. Tabula

OM 3. tabula

Ražojums (-i): daudzfunkciju ierīces, printeri

Izmēra formāts (-i): lielformāts

Novilkumu izgatavošanas tehnoloģijas: ar krāsu tintes strūklu, ar vienkrāsas tintes strūklu

 

Miega režīms (W)

Novilkumu izgatavošanas mehānisms

13


31. Tabula

OM 4. tabula

Ražojums (-i): frankēšanas aparāti

Izmēra formāts (-i): nav

Novilkumu izgatavošanas tehnoloģijas: tiešā termiskā, melnbaltā elektrofotogrāfija, ar vienkrāsas tintes strūklu, ar vienas krāsas termisko pārnesi

 

Miega režīms (W)

Novilkumu izgatavošanas mehānisms

3


32. Tabula

OM 5. tabula

Ražojums (-i): printeri

Izmēra formāts (-i): mazais formāts

Novilkumu izgatavošanas tehnoloģijas: ar krāsvielu sublimāciju, tiešā termiskā, ar krāsu tintes strūklu, krāsu triecienu, ar krāsu trafaretu, ar vienas krāsvielas sublimāciju, melnbaltā elektrofotogrāfija, ar vienkrāsas tintes strūklu, vienkrāsas triecienu, ar vienas krāsas termisko pārnesi, krāsu elektrofotogrāfija, ar cieto tinti

 

Miega režīms (W)

Novilkumu izgatavošanas mehānisms

3


33. Tabula

OM 6. tabula

Ražojums (-i): printeri

Izmēra formāts (-i): standarta izmērs

Novilkumu izgatavošanas tehnoloģijas: krāsu triecienu, vienkrāsas triecienu

 

Miega režīms (W)

Novilkumu izgatavošanas mehānisms

6


34. Tabula

OM 7. tabula

Ražojums (-i): skeneri

Izmēra formāts (-i): lielformāts, mazais formāts, standarta izmēru

Novilkumu izgatavošanas tehnoloģijas: nav

 

Miega režīms (W)

Skenēšanas mehānisms

5


35. Tabula

OM 8. tabula

Ražojums (-i): printeri

Izmēra formāts (-i): lielformāts

Novilkumu izgatavošanas tehnoloģijas: ar krāsvielu sublimāciju, krāsu triecienu, ar krāsu trafaretu, tiešā termiskā, ar vienas krāsvielas sublimāciju, melnbaltā elektrofotogrāfija, vienkrāsas triecienu, ar vienas krāsa termisko pārnesi, krāsu elektrofotogrāfija, ar cieto tinti

 

Miega režīms (W)

Novilkumu izgatavošanas mehānisms

54

D.   Pārbaudes vadlīnijas

Konkrētās instrukcijas attēlveidošanas ierīču energoefektivitātes pārbaudei ir dotas turpmāk trijās atsevišķās sadaļās ar šādiem nosaukumiem:

Tipiskā elektrības patēriņa pārbaudes procedūra;

Darba režīma pārbaudes procedūra;

Pārbaudes apstākļi un aprīkojums attēlveidošanas ierīcēm, kas atbilst ENERGY STAR prasībām.

Ar šīm procedūrām iegūtie pārbaudes rezultāti jāizmanto kā galvenais pamats atbilstības ENERGY STAR kvalifikācijas noteikšanai.

Ražotājiem nepieciešams veikt pārbaudes un pašiem sertificēt tos ražojumu modeļus, kuri atbilst ENERGY STAR vadlīnijām. Attēlveidošanas ierīču modeļu saimes, kas ir izgatavotas uz vienādas šasijas un visādā ziņā ir identiskas, izņemot korpusu un krāsu, var tikt kvalificētas, iesniedzot pārbaudes informāciju par vienu atbilstošo modeli – pārstāvi. Tāpat arī marķējums paliek tiem modeļiem, kuri netiek mainīti vai kuri atšķiras no iepriekšējā gadā pārdotajiem ražojumiem tikai pēc gala apstrādes ar nosacījumu, ka to specifikācija nemainās.

Ja tirgū tiek piedāvātas daudzas ražojuma modeļa konfigurācijas kā ražojumu “saime” vai sērija, partneris var pārbaudīt un ietvert pārbaudes protokolā informāciju, kas atteicas uz šīs saimes vispilnīgāko konfigurāciju, bet ne par katru un visiem atsevišķiem modeļiem. Iesniedzot izskatīšanai modeļu saimes, ražotājiem joprojām jāuzņemas atbildība par jebkādām pretenzijām attiecībā uz attēlveidošanas ražojumu efektivitāti, tostarp par nepārbaudītām ražojumu iespējām vai iespējām, par kurām informācija nav bijusi ietverta pārbaudes protokolā.

Piemērs: modeļi A un B ir identiski, izņemot to, ka modelis A tiek piegādāts ar vadu interfeisu > 500 MHz, bet modelis B tiek piegādāts ar vadu interfeisu < 500 MHz. Ja modelis A ir pārbaudīts un atbilst ENERGY STAR specifikācijai, tad partneris pārbaudes protokolā var ietvert pārbaudes informāciju tikai par modeli A, lai pārstāvētu abus modeļus A un B.

Ja ražojums barošanu saņem no maiņstrāvas tīkla, USB, IEEE1394, no tīkla Ethernet, tālruņu sistēmas, no jebkādiem citiem līdzekļiem vai no šo līdzekļu apvienojuma, kvalifikācijai jāizmanto ražojuma patērētā jauda no maiņstrāvas tīkla (ņemot vērā maiņstrāvas-līdzstrāvas pārveidošanas zudumus, kā noteikts OM pārbaudes procedūrā).

1.

Turpmāk dotas papildu prasības attiecībā uz pārbaudes veikšanu un pārbaudes protokola sastādīšanu.

Pārbaudei nepieciešamo ierīču skaits

Pārbaude jāveic ražotājam vai viņa pārstāvim ar vienu modeļa vienību.

a)

Ražojumiem, kas ietverti šīs specifikācijas VII. B sadaļas 15. tabulā, ja sākotnējai pārbaudītajai ierīcei ir TEC pārbaudes rezultāti, kas atbilst prasību kritērijam, bet atrodas kritērija līmeņa 10 % robežās, jāpārbauda arī viena papildu tā paša modeļa ierīce. Ražotājiem pārbaudes protokolā jāietver abām ierīcēm atbilstošās vērtības. Lai ražojumu kvalificētu kā atbilstīgu ENERGY STAR prasībām, abām ierīcēm jāatbilst ENERGY STAR specifikācijai.

b)

Ražojumiem, kas ietverti šīs specifikācijas VII. C sadaļas 16. tabulā, ja sākotnējai pārbaudītajai ierīcei ir OM pārbaudes rezultāti, kas atbilst prasību kritērijam, bet atrodas kritērija līmeņa 15 % robežās jebkurā no norādītajiem šī ražojuma tipa darba režīmiem, jāpārbauda vēl divas ierīces. Lai ražojumu kvalificētu kā atbilstīgu ENERGY STAR prasībām, visām trim ierīcēm jāatbilst ENERGY STAR specifikācijai.

Atbilstīga produkta datu iesniegšana attiecīgi EPA vai Eiropas Komisijai

Sadarbības partneriem tiek prasīts pašiem sertificēt ENERGY STAR vadlīnijām atbilstīgus ražojumu modeļus un paziņot informāciju attiecīgi EPA vai Eiropas Komisijai. Informāciju, kas paziņojama par ražojumiem, izklāsta neilgi pēc galīgās specifikācijas publicēšanas. Turklāt sadarbības partneriem jāiesniedz attiecīgi EPA vai Eiropas Komisijai literatūras fragmenti, kuros patērētājiem paskaidrots, kādi ir ieteicamie jaudas pārvaldīšanas iestatījumu noklusējuma aizkaves laiki. Šīs prasības mērķis ir veicināt to, lai ražojumus testētu kā tādus, kādi nosūtīti un ieteikti lietošanai.

Modeļi, kas var darboties vairākās sprieguma/frekvenču kombinācijās

Ražotāji testē savus ražojumus, ņemot vērā tirgu (-us), kurā (-os) modeļi tiks pārdoti un reklamēti kā ENERGY STAR kvalificēti. EPA, Eiropas Komisija un to ENERGY STAR partnervalstis sarunās ir vienojušās par trīs sprieguma/frekvenču kombinācijām testēšanas nolūkos. Sīkāku informāciju par starptautisko spriegumu/frekvencēm un papīra izmēriem katrā tirgū sk. “Attēlveidošanas ierīču testa nosacījumi”.

Attiecībā uz ražojumiem, ko pārdod kā ENERGY STAR ražojumus vairākos starptautiskajos tirgos un ko tāpēc novērtē, piemērojot dažādu ievades spriegumu, ražotājiem jāveic testi un jāsniedz informācija par vajadzīgā jaudas patēriņa vai efektivitātes vērtībām visās attiecīgajās sprieguma/frekvenču kombinācijās. Piemēram, ražotājam, kas nosūta to pašu modeli uz Amerikas Savienotajām Valstīm un Eiropu, ir jāveic mērījumi, jāievēro specifikācija un jāpaziņo testa vērtības gan attiecībā uz 115 voltiem/60 Hz, gan 230 voltiem/50 Hz, lai modeli varētu kvalificēt kā ENERGY STAR modeli abos tirgos. Ja modelis tiek kvalificēts kā ENERGY STAR modelis tikai vienā sprieguma/frekvences kombinācijā (piemēram, 115 volti/60 Hz), tad to kā ENERGY STAR modeli drīkst kvalificēt un reklamēt tikai tajos reģionos, kuros atbalsta testā izmantoto sprieguma/frekvences kombināciju (piemēram, Ziemeļamerika un Taivāna).

2.

Tipiskā elektrības patēriņa (TEC – Typical Electricity Consumption) pārbaudes procedūra

a)

Pārbaudei pakļauto ražojumu tipi: TEC pārbaudes procedūra paredzēta standarta izmēriem paredzēto ražojumu mērīšanai, kas definēti VII. B sadaļas 15. tabulā.

b)

Pārbaudāmie parametri

Šajā sadaļā aprakstīti pārbaudāmie parametri, kas jāizmanto, mērot ražojumu ar TEC pārbaudes procedūru. Šajā sadaļā nav apskatīti pārbaudes apstākļi, kas ir izklāstīti turpmāk VII.D.4. sadaļā.

Pārbaude vienpusējā režīmā

Ražojumi jāpārbauda vienpusējā režīmā. Kopēšanas oriģināliem jābūt vienpusējiem attēliem.

Pārbaudes attēls

Pārbaudes attēls ir testa shēma A no ISO/IEC standarta 10561:1999. Tā jārenderē 10 punktu izmērā ar fiksēta platuma fontu Courier (vai tuvāko tam ekvivalento fontu); vācu valodai raksturīgās rakstzīmes nav jāreproducē, ja ražojums to nevar darīt. Attēls jārenderē uz 8,5" × 11" vai formāta A4 papīra lapas atbilstoši paredzamajam tirgum. Printeriem un daudzfunkciju ierīcēm, kas var interpretēt lapas apraksta valodu (PDL – page description language) (piem., PCL, Postscript), attēli uz ražojumu jāsūta valodā PDL.

Pārbaude melnbaltajā režīmā

Ražojumi, kas var strādāt ar krāsu attēliem, jāpārbauda, izgatavojot melnbaltos attēlus, izņemot gadījumus, kad tas nav iespējams.

Automātiskā izslēgšana un pievienošana tīklam

Ražojums jākonfigurē tā, kā tas ir piegādāts un ieteikts lietošanai, īpaši attiecībā uz galvenajiem parametriem, tādiem kā enerģijas pārvaldības noklusējuma aizkaves laiki un izšķirtspēja (izņemot turpmāk konkretizētos gadījumus). Visai informācijai no ražotāja par ieteiktajiem aizkaves laikiem jāatbilst piegādātajai ierīces konfigurācijai, tostarp informācijai, kas dota ekspluatācijas rokasgrāmatās, interneta vietnēs, kā arī uzstādīšanas personāla sniegtajai informācijai. Ja printerim, ciparu kopējamam aparātam vai daudzfunkciju ierīcei ar drukāšanas iespējām, vai arī faksa aparātam ir automātiskās izslēgšanās iespēja un tā ir iespējota piegādātajā stāvoklī, pirms pārbaudes tā jāatspējo. Printeri un daudzfunkciju ierīces, ko piegādātajā stāvoklī iespējams pievienot tīklam (19), jāpievieno tīklam. Tīkla savienojuma tips (vai cita datu savienojuma tips, ja nevar izveidot savienojumu ar tīklu) ir pēc ražotāja ieskatiem, un izmantotais tips jāietver pārbaudes protokolā. Drukāšanas darbus pārbaudei var sūtīt pa savienojumiem bez tīkla izmantošanas (piem., USB) pat ierīcēm, kas ir pievienotas tīklam.

Ražojuma konfigurācija

Ierīcē jābūt papīra avotam un pēcapstrādes aparatūrai, kam jābūt konfigurētai stāvoklī, kādā tā ir piegādāta un ieteikta lietošanai; tomēr tās izmantošana pārbaudē notiek pēc ražotāja ieskatiem (piem., var izmantot jebkādu papīra avotu). Mitruma novēršanas iespējas var būt izslēgtas, ja lietotājs tās var kontrolēt. Pirms šīs pārbaudes jāpievieno visa aparatūra, kas ir modeļa sastāvdaļa, un ir paredzēts, ka to var uzstādīt vai piestiprināt lietotājs (piem., papīra ierīces).

Ciparu kopējamie aparāti

Ciparu kopējamie aparāti jāuzstāda un jāizmanto atbilstoši to konstrukcijai un iespējām. Piemēram, katrā darbā jāietver tikai viens oriģinālais attēls. Ciparu kopējamie aparāti jāpārbauda ar to maksimālo paziņoto ātrumu, kas ir arī ātrums, kas jāizmanto, lai noteiktu darba apjomu pārbaudes veikšanai, bet ne ar noklusējuma ātrumu, ar kādu aparāts ir piegādāts, ja šis ātrums ir atšķirīgs. Ciparu kopējamie aparāti var citādi tikt pārbaudīti kā printeri, kopētāji vai daudzfunkciju ierīces atkarībā no to iespējām piegādātā stāvoklī.

c)

Darba struktūra

Šajā sadaļā aprakstīts, kā noteikt attēlu skaitu darbam , ko izmantot ražojuma mērīšanai ar TEC pārbaudes procedūru, un darbu skaita dienā TEC aprēķinam.

Šīs pārbaudes procedūras vajadzībām ražojuma darbības ātrumam, ko izmanto, lai noteiktu darba apjomu pārbaudei, jābūt ražotāja paziņotajam maksimālajam ātrumam vienpusēju melnbalto attēlu izgatavošanā uz standarta izmēra papīra (8,5" × 11" vai A4), kas noapaļots līdz tuvākajam veselam skaitlim. Šis ātrums jāizmanto arī, ietverot šī modeļa ražojuma darbības ātrumu pārbaudes protokolā. Ražojuma noklusējuma izvades ātrums, kas jāizmanto faktiskajā pārbaudē, netiek mērīts un var atšķirties no maksimālā paziņotā ātruma tādu faktoru dēļ, kādi ir izšķirtspējas iestatījums, attēla kvalitāte, drukāšanas režīmi, dokumenta skenēšanas laiks, darba apjoms un struktūra, kā arī papīra izmēri un blīvums.

Faksa aparāti vienmēr jāpārbauda ar vienu attēlu katrā darbā. Attēlu skaits darbā, kas jāizmanto visiem pārējiem IE ražojumiem, jāaprēķina atbilstoši turpmākajiem trim soļiem. Ērtības labad 37. tabulā doti attēlu skaita vienā darbā aprēķina rezultāti katrā ar veselu skaitli izteiktā ražojuma darbības ātrumā līdz 100 attēliem minūtē (ipm).

i)

Aprēķiniet darbu skaitu dienā. Darbu skaits dienā mainās atkarībā no ražojuma darbības ātruma:

ierīcēm ar ātrumu astoņi ipm vai mazāku ātrumu izmantojiet astoņus darbus dienā;

ierīcēm ar ātrumu starp astoņiem un 32 ipm darbu skaits dienā ir vienāds ar ātrumu; piemēram, ierīcei ar ātrumu 14 ipm jāizmanto 14 darbi dienā;

ierīcēm ar ātrumu 32 ipm vai lielāku ātrumu izmantojiet 32 darbus dienā;

ii)

aprēķiniet nominālo attēlu skaitu dienā  (20) no 34. tabulas. Piemēram, ierīcei ar ātrumu 14 ipm jāizmanto 0,50 × 142 vai 98 attēli dienā.

36. Tabula

Attēlveidošanas ierīču darbu tabula.

Ražojuma tips

Izmantojamais novērtējums

Formula (attēlu skaits dienā)

Melnbaltie attēli (izņemot faksu)

Melnbalto attēlu izgatavošanas ātrums

0,50 × ipm2

Krāsu attēli (izņemot faksu)

Melnbalto attēlu izgatavošanas ātrums

0,50 × ipm2

iii)

Aprēķiniet attēlu skaitu darbā, dalot attēlu skaitu dienā ar darbu skaitu dienā. Noapaļojiet (uz leju) līdz tuvākajam veselam skaitlim. Piemēram, 15.8. attēlā parādīts, ka katrā darbā jāizgatavo 15 attēli tā vietā, lai noapaļotu līdz 16 attēliem katrā darbā.

Kopētājiem ar ātrumu, kas mazāks par 20 ipm, jābūt pa vienam oriģinālam katrā nepieciešamajā attēlā. Darbiem ar lielu attēlu skaitu, piem., aparātiem ar ātrumu, kas lielāks par 20 ipm, var nebūt iespējams salāgot nepieciešamo attēlu skaitu, it īpaši ar dokumentu padevēju apjoma ierobežojumiem. Tāpēc kopētāji ar ātrumu 20 ipm un lielāku ātrumu var izgatavot katra oriģināla daudzas kopijas ar nosacījumu, ka oriģinālu skaits ir vismaz desmit. Tā rezultātā var tikt izgatavots vairāk attēlu, nekā tas ir nepieciešams. Piemēram, ierīcei ar ātrumu 50 ipm, kurai nepieciešami 39 attēli katrā darbā, pārbaudi var veikt ar desmit oriģinālu četrām kopijām vai 13 oriģinālu trijām kopijām.

d)

Mērījumu procedūras

Lai mērītu laiku, pietiek ar parasto hronometru ar vienas sekundes precizitāti. Visi skaitļi, kas attiecas uz enerģiju, jāreģistrē vatstundās (Wh). Visi ilgumi jāreģistrē sekundēs vai minūtēs. Norāde “Iestatiet mērītāju uz nulli” attiecas uz mērītāja “Wh” nolasījumu. 35. un 36. tabulā aprakstīti TEC procedūrā izpildāmo darbību soļi.

Servisa/tehniskās apkopes režīmi (tostarp krāsu kalibrēšana) parasti TEC mērījumos nav jāietver. Jāatzīmē visi tāda veida režīmi, kas parādās pārbaudes laikā. Ja servisa režīms tiek izmantots tāda darba laikā, kas nav pirmais darbs, šo darbu no pārbaudes var izņemt un pievienot aizvietošanas darbu. Gadījumā, ja ir nepieciešams aizvietošanas darbs, nereģistrējiet enerģijas vērtības izņemtajam darbam un pievienojiet aizvietošanas darbu tūlīt pēc 4. darba. Visu laiku jāuztur 15 minūšu intervāls starp darbiem, tostarp izņemto darbu.

Daudzfunkciju ierīces bez drukāšanas iespējām visos šīs pārbaudes procedūras nolūkos jāapskata kā kopētāji.

i)

Procedūra printeriem, ciparu kopējamiem aparātiem un daudzfunkciju ierīcēm ar drukāšanas iespējām, kā arī faksa aparātiem

37. Tabula

TEC pārbaudes procedūra printeriem, ciparu kopējamiem aparātiem un daudzfunkciju ierīcēm ar drukāšanas iespējām, kā arī faksa aparātiem.

Solis

Sākuma stāvoklis

Darbība

Reģistrēšana (soļa beigās)

Iespējamie mērītie stāvokļi

1

Izslēgts

Savienojiet ierīci ar mērītāju. Iestatiet mērītāju uz nulli; uzgaidiet, līdz beidzas pārbaudes laiks (piecas minūtes vai vairāk).

Izslēgtā stāvokļa enerģija

Izslēgts

Pārbaudes intervāla ilgums

2

Izslēgts

Ieslēdziet ierīci. Uzgaidiet, līdz ierīce uzrāda, ka tā atrodas gatavības režīmā.

3

Gatavība

Izdrukājiet darbu ar vismaz vienu izejas attēlu, bet ne vairāk par vienu darbu uz katru darbu tabulu.

Reģistrējiet laiku, līdz pirmā lapa iziet no ierīces. Uzgaidiet, līdz mērītājs uzrāda, ka ierīce ir iegājusi tās beigu miega režīmā.

Active0 ilgums

4

Miega režīms

Iestatiet mērītāju uz nulli; uzgaidiet vienu stundu.

Miega stāvokļa enerģija

Miega režīms

5

Miega režīms

Iestatiet mērītāju un taimeri uz nulli. Izdrukājiet pa vienam darbam uz katru darbu tabulu. Reģistrējiet laiku, līdz pirmā lapa iziet no ierīces. Uzgaidiet, līdz taimeris rāda, ka ir pagājušas 15 minūtes.

Job1 enerģija

Atkopšana, aktīvs, gatavība, miega režīms

Active1 ilgums

6

Gatavība

Atkārtojiet 5. soli.

Job2 enerģija

Tas pats, kas iepriekš

Active2 ilgums

7

Gatavība

Atkārtojiet 5. soli (bez aktīvā stāvokļa laika mērījuma).

Job3 enerģija

Tas pats, kas iepriekš

8

Gatavība

Atkārtojiet 5. soli (bez aktīvā stāvokļa laika mērījuma).

Job4 enerģija

Tas pats, kas iepriekš

9

Gatavība

Iestatiet mērītāju un taimeri uz nulli. Uzgaidiet, līdz mērītājs un/vai ierīce uzrāda, ka ierīce ir iegājusi tās beigu miega režīmā.

Beigu perioda ilgums

Gatavība, miega režīms

Beigu perioda enerģija

Piezīmes.

Pirms pārbaudes sākuma ir lietderīgi pārbaudīt enerģijas pārvaldības noklusējuma aizkaves laikus, lai nodrošinātu, ka tie ir tādi paši, kā piegādātajā ierīcē, un lai pārliecinātos, vai ierīcē ir pietiekami daudz papīra.

Norādi “Iestatīt mērītāju uz nulli” var izpildīt, reģistrējot uzkrāto enerģijas patēriņu pašreizējā brīdī tā vietā, lai burtiski iestatītu mērītāju uz nulli.

1. solis – ja vajadzīgs, mērījuma ilgums izslēgtā stāvoklī var būt lielāks, lai samazinātu mērījuma kļūdu. Ievērojiet, ka izslēgtā stāvokļa jauda aprēķinos netiek izmantota.

2. solis – ja ierīcei nav gatavības stāvokļa indikatora, izmantojiet laiku, kurā jaudas patēriņa līmenis stabilizējas līdz gatavības stāvokļa līmenim.

3. solis – pēc ilguma Active0 reģistrēšanas šī darba atlikušo daļu var atcelt.

5. solis – 15 minūtes ir laiks no darba iniciēšanas. Ierīcei jāuzrāda palielināts enerģijas patēriņš piecu sekunžu laikā, kad mērītājs un taimeris tiek iestatīts uz nulli; lai to nodrošinātu, pirms iestatīšanas uz nulli var būt nepieciešams iniciēt drukāšanu.

6. solis – ierīcei, kas ir piegādāta ar maziem noklusējuma aizkaves laikiem, izejot no miega režīma, var sākt pārbaudi, izpildot no 6. līdz 8. solim.

9. solis – ierīcēm var būt daudzi miega režīmi, tāpēc beigu periodā tiek ietverti visi miega režīmi, izņemot pēdējo.

Katrs attēls jāsūta atsevišķi; tie visi var būt daļa no viena un tā paša dokumenta, bet nedrīkst būt norādīti dokumentā kā daudzas viena oriģināla attēla kopijas (izņemot gadījumu, kad ražojums ir ciparu kopējamais aparāts, kā norādīts VII.D.2. sadaļas b) apakšpunktā).

Faksa aparātiem, kam katrā darbā tiek izmantots tikai viens attēls, lapa jāievada ierīces dokumentu padevē ērtai kopēšanai, un to var ievietot dokumentu padevē pirms pārbaudes sākuma. Ierīci nav nepieciešams pievienot tālruņa līnijai, ja vien tālruņa līnija nav nepieciešama pārbaudes veikšanā. Piemēram, ja faksa aparātam nav ērtas kopēšanas iespēju, tad 2. solī veiktais darbs jāsūta pa tālruņa līniju. Faksa aparātiem bez dokumentu padeves lapa jānovieto uz plates.

ii)

Procedūra kopētājiem, ciparu kopējamiem aparātiem un daudzfunkciju ierīcēm bez drukāšanas iespējām

38. Tabula

TEC pārbaudes procedūra kopētājiem, ciparu kopējamiem aparātiem un daudzfunkciju ierīcēm bez drukāšanas iespējām.

Solis

Sākuma stāvoklis

Darbība

Reģistrēšana (soļa beigās)

Iespējamie mērītie stāvokļi

1

Izslēgts

Savienojiet ierīci ar mērītāju. Iestatiet mērītāju uz nulli; uzgaidiet, līdz beidzas pārbaudes laiks (piecas minūtes vai vairāk).

Izslēgtā stāvokļa enerģija

Izslēgts

Pārbaudes intervāla ilgums

2

Izslēgts

Ieslēdziet ierīci. Uzgaidiet, līdz ierīce uzrāda, ka tā atrodas gatavības režīmā.

3

Gatavība

Kopējiet darbu ar vismaz vienu attēlu, bet ne vairāk par vienu darbu uz katru darbu tabulu. Reģistrējiet laiku, līdz pirmā lapa iziet no ierīces. Uzgaidiet, līdz mērītājs uzrāda, ka ierīce ir iegājusi tās beigu miega režīmā.

Active0 ilgums

4

Miega režīms

Iestatiet mērītāju uz nulli; uzgaidiet vienu stundu. Ja ierīce izslēdzas ātrāk nekā vienas stundas laikā, reģistrējiet laiku un enerģiju miega režīmā, bet pirms pārejas uz 5. soli uzgaidiet līdz pilnai stundai.

Miega stāvokļa enerģija

Miega režīms

Pārbaudes intervāla ilgums

5

Miega režīms

Iestatiet mērītāju un taimeri uz nulli. Nokopējiet pa vienam darbam uz katru darbu tabulu. Reģistrējiet laiku, līdz pirmā lapa iziet no ierīces. Uzgaidiet, līdz taimeris rāda, ka ir pagājušas 15 minūtes.

Job1 enerģija

Atkopšana, aktīvs, gatavība, miega režīms, automātiskā izslēgšanās

Active1 ilgums

6

Gatavība

Atkārtojiet 5. soli.

Job2 enerģija

Tas pats, kas iepriekš

Active2 ilgums

7

Gatavība

Atkārtojiet 5. soli (bez aktīvā stāvokļa laika mērījuma).

Job3 enerģija

Tas pats, kas iepriekš

8

Gatavība

Atkārtojiet 5. soli (bez aktīvā stāvokļa laika mērījuma).

Job4 enerģija

Tas pats, kas iepriekš

9

Gatavība

Iestatiet mērītāju un taimeri uz nulli. Uzgaidiet, līdz mērītājs un/vai ierīce uzrāda, ka ierīce ir iegājusi tās automātiskās izslēgšanās režīmā.

Beigu perioda enerģija

Gatavība, miega režīms

Beigu perioda ilgums

10

Automātiskā izslēgšanās

Iestatiet mērītāju uz nulli; uzgaidiet, līdz beidzas pārbaudes laiks (piecas minūtes vai vairāk).

Automātiskās izslēgšanās enerģija

Automātiskā izslēgšanās

Piezīmes.

Pirms pārbaudes sākuma ir lietderīgi pārbaudīt enerģijas pārvaldības noklusējuma aizkaves laikus, lai nodrošinātu, ka tie ir tādi paši, kā piegādātajā ierīcē, un lai pārliecinātos, vai ierīcē ir pietiekami daudz papīra.

Norādi “Iestatīt mērītāju uz nulli” var izpildīt, reģistrējot uzkrāto enerģijas patēriņu pašreizējā brīdī tā vietā, lai burtiski iestatītu mērītāju uz nulli.

1. solis – ja vajadzīgs, mērījuma ilgums izslēgtā stāvoklī var būt lielāks, lai samazinātu mērījuma kļūdu. Ievērojiet, ka izslēgtā stāvokļa jauda aprēķinos netiek izmantota.

2. solis – ja ierīcei nav gatavības stāvokļa indikatora, izmantojiet laiku, kurā jaudas patēriņa līmenis stabilizējas līdz gatavības stāvokļa līmenim.

3. solis – pēc ilguma Active0 reģistrēšanas šī darba atlikušo daļu var atcelt.

4. solis – ja ierīce šīs stundas laikā izslēdzas, reģistrējiet miega stāvokļa enerģiju un ilgumu šajā laika momentā, bet uzgaidiet, līdz ir pagājusi pilna stunda kopš tika iniciēts beigu miega režīms pirms 5. soļa sākšanas. Ievērojiet, ka miega stāvokļa jaudas mērījums aprēķinos netiek izmantots, un pilnas stundas laikā ierīce var ieiet automātiskās izslēgšanās režīmā.

5. solis – 15 minūtes ir laiks no darba iniciēšanas. Lai ražojumus varētu novērtēt ar šo pārbaudes procedūru, tiem jāvar pabeigt vajadzīgais darbs uz katru darbu tabulu 15 minūšu ilga darba intervāla laikā.

6. solis – ierīcei, kas ir piegādāta ar maziem noklusējuma aizkaves laikiem, izejot no miega vai automātiskās izslēgšanās režīma, var sākt pārbaudi, izpildot no 6. līdz 8. solim.

9. solis – ja ierīce jau ir iegājusi automātiskās izslēgšanās režīmā pirms 9. soļa sākuma, tad beigu perioda enerģijas un beigu perioda ilguma vērtības ir vienādas ar nulli.

10. solis – lai uzlabotu precizitāti, automātiskās izslēgšanās pārbaudes intervāls var būt ilgāks.

Oriģinālus var novietot dokumentu padevē pirms pārbaudes sākuma. Ražojumos bez dokumentu padeves visi attēli var tikt izgatavoti no viena uz plates novietota oriģināla.

iii)

Papildu mērījumi ražojumiem ar ciparu priekšgala iekārtu (DFE)

Šis solis attiecas tikai uz ražojumiem, kuriem ir ciparu priekšgala iekārta atbilstoši VII.A.29. sadaļas definīcijai.

Ja ciparu priekšgala iekārtai ir atsevišķs maiņstrāvas tīkla barošanas kabelis, neatkarīgi no tā, vai šis barošanas kabelis un kontrolleris ir ārēji attiecībā pret attēlveidošanas ražojumu, tikai ciparu priekšgala iekārtas piecu minūšu enerģijas mērījums jāveic, kamēr galvenais ražojums atrodas gatavības stāvoklī. Ierīcei jābūt pievienotai tīklam, ja piegādātā konfigurācijā to ir iespējams pievienot tīklam.

Ja ciparu priekšgala iekārtai nav atsevišķa maiņstrāvas tīkla barošanas kabeļa, ražotājam jādokumentē maiņstrāvas jauda, kas nepieciešama ciparu priekšgala iekārtai, kad ierīce kā viens vesels atrodas gatavības režīmā. To lielākajā daļā gadījumu var veikt, izdarot ciparu priekšgala iekārtas līdzstrāvas ieejas acumirklīgās jaudas mērījumu un palielinot šo jaudas līmeni, lai ņemtu vērā zudumus barošanas avotā.

e)

Aprēķinu metodes

TEC vērtība atspoguļo pieņēmumus par to, cik stundas dienā ražojums parasti tiek lietots, lietošanas struktūru šo stundu laikā, kā arī noklusējuma aizkaves laikus, kas ražojumam vajadzīgi, lai pārietu uz mazjaudas režīmiem. Visi elektrības mērījumi tiek veikti, iegūstot noteiktā laikā uzkrātās enerģijas vērtības, kas tad tiek pārveidotas jaudā, dalot ar laika perioda ilgumu.

Aprēķini ir bāzēti uz to, ka attēlveidošanas darbi katru dienu tiek veikti divos sakopojumos, starp kuriem ierīce pāriet tās zemākās jaudas režīmā (kā tas ir pusdienas pārtraukumā), kā ilustrēts 2. attēlā, kuru var atrast šī dokumenta beigās. Tiek pieņemts, ka nedēļas nogalēs ierīce netiek izmantota un netiek veikta manuāla izslēgšana.

Beigu perioda ilgums ir laika periods no pēdējā darba iniciēšanas līdz zemākās jaudas režīma sākumam (automātiskā izslēgšana kopētājiem, ciparu kopējamiem aparātiem un daudzfunkciju ierīcēm bez drukāšanas iespējām; un miega režīms printeriem, ciparu kopējamiem aparātiem un daudzfunkciju ierīcēm ar drukāšanas iespējām, kā arī faksa aparātiem), mīnus 15 minūtes – intervāla starp darbiem laiks.

Visiem ražojumu tipiem tiek izmantoti šādi divi vienādojumi:

Vidējā darba enerģija = (Darbs2 + Darbs3 + Darbs4) / 3 Dienas darbu enerģija = (Darbs1 × 2) + [(darbu skaits dienā – 2) × vidējā darba enerģija)]

Aprēķinu metodē printeriem, ciparu kopējamiem aparātiem un daudzfunkciju ierīcēm ar drukāšanas iespējām, kā arī faksa aparātiem tiek izmantoti arī šādi trīs vienādojumi:

Dienas miega režīma jauda = [24 stundas – ((darbu skaits dienā/4) + (beigu perioda ilgums × 2))] × miega režīma jauda Dienas enerģija = dienas darbu enerģija + (2 × beigu perioda enerģija) + dienas miega režīma enerģija TEC = (dienas enerģija × 5) + (miega režīma jauda × 48)

Aprēķinu metodē kopētājiem, ciparu kopējamiem aparātiem un daudzfunkciju ierīcēm bez drukāšanas iespējām tiek izmantoti arī šādi trīs vienādojumi:

Dienas automātiskās izslēgšanās režīma enerģija = [24 stundas – ((darbu skaits dienā/4) + (beigu perioda ilgums × 2))] × automātiskās izslēgšanās režīma jauda Dienas enerģija = Dienas darbu enerģija + (2 × beigu perioda enerģija) + dienas automātiskās izslēgšanās režīma enerģija TEC = (dienas enerģija × 5) + (automātiskās izslēgšanās režīma jauda × 48)

Pārbaudes protokolā jāietver mērīšanas iekārtu specifikācijas un katrā mērījumā izmantotie diapazoni. Mērījumi jāveic tā, lai iegūtu TEC vērtības summāro iespējamo kļūdu, kas nav lielāka par 5 %. Precizitāti pārbaudes protokolā nav nepieciešams ietvert gadījumos, kad iespējamā kļūda ir mazāka par 5 %. Kad mērījuma iespējamā kļūda ir tuva 5 %, ražotājiem jāveic pasākumi, lai apliecinātu, ka tā atrodas 5 % robežās.

f)

Atsauces

ISO/IEC 10561:1999. Informāciju tehnoloģija — Biroju aprīkojums — Drukāšanas ierīces — Caurlaidspējas mērīšanas metode — 1. un 2. kategorijas printeri.

39. Tabula

Aprēķinātā darbu tabula.

Speed

Jobs/Day

Interim Images/Day

Interim Images/Job

Images/Job

Images/Day

1

8

1

0.06

1

8

2

8

2

0.25

1

8

3

8

5

0.56

1

8

4

8

8

1.00

1

8

5

8

13

1.56

1

8

6

8

18

2.25

2

16

7

8

25

3.06

3

24

8

8

32

4.00

4

32

9

9

41

4.50

4

36

10

10

50

5.00

5

50

11

11

61

5.50

5

55

12

12

72

6.00

6

72

13

13

85

6.50

6

78

14

14

98

7.00

7

98

15

15

113

7.50

7

105

16

16

128

8.00

8

128

17

17

145

8.50

8

136

18

18

162

9.00

9

162

19

19

181

9.50

9

171

20

20

200

10.00

10

200

21

21

221

10.50

10

210

22

22

242

11.00

11

242

23

23

265

11.50

11

253

24

24

288

12.00

12

288

25

25

313

12.50

12

300

26

26

338

13.00

13

338

27

27

365

13.50

13

351

28

28

392

14.00

14

392

29

29

421

14.50

14

406

30

30

450

15.00

15

450

31

31

481

15.50

15

465

32

32

512

16.00

16

512

33

32

545

17.02

17

544

34

32

578

18.06

18

576

35

32

613

19.14

19

608

36

32

648

20.25

20

640

37

32

685

21.39

21

672

38

32

722

22.56

22

704

39

32

761

23.77

23

736

40

32

800

25.00

25

800

41

32

841

26.27

26

832

42

32

882

27.56

27

864

43

32

925

28.89

28

896

44

32

968

30.25

30

960

45

32

1013

31.64

31

992

46

32

1058

33.06

33

1056

47

32

1105

34.52

34

1088

48

32

1152

36.00

36

1152

49

32

1201

37.52

37

1184

50

32

1250

39.06

39

1248

51

32

1301

40.64

40

1280

52

32

1352

42.25

42

1344

53

32

1405

43.89

43

1376

54

32

1458

45.56

45

1440

55

32

1513

47.27

47

1504

56

32

1568

49.00

49

1568

57

32

1625

50.77

50

1600

58

32

1682

52.56

52

1664

59

32

1741

54.39

54

1728

60

32

1800

56.25

56

1792

61

32

1861

58.14

58

1856

62

32

1922

60.06

60

1920

63

32

1985

62.02

62

1984

64

32

2048

64.00

64

2048

65

32

2113

66.02

66

2112

66

32

2178

68.06

68

2176

67

32

2245

70.14

70

2240

68

32

2312

72.25

72

2304

69

32

2381

74.39

74

2368

70

32

2450

76.56

76

2432

71

32

2521

78.77

78

2496

72

32

2592

81.00

81

2592

73

32

2665

83.27

83

2656

74

32

2738

85.56

85

2720

75

32

2813

87.89

87

2784

76

32

2888

90.25

90

2880

77

32

2965

92.64

92

2944

78

32

3042

95.06

95

3040

79

32

3121

97.52

97

3104

80

32

3200

100.00

100

3200

81

32

3281

102.52

102

3264

82

32

3362

105.06

105

3360

83

32

3445

107.64

107

3424

84

32

3528

110.25

110

3520

85

32

3613

112.89

112

3584

86

32

3698

115.56

115

3680

87

32

3785

118.27

118

3776

88

32

3872

121.00

121

3872

89

32

3961

123.77

123

3936

90

32

4050

126.56

126