ISSN 1725-5112

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 379

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

49. sējums
2006. gada 28. decembris


Saturs

 

I   Tiesību akti, kuru publicēšana ir obligāta

Lappuse

 

*

Padomes Regula (EK) Nr. 1997/2006 (2006. gada 19. decembris), ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 2092/91 par lauksaimniecības produktu bioloģisku ražošanu un norādēm par to uz lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem ( 1 )

1

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 1998/2006 (2006. gada 15. decembris) par Līguma 87. un 88. panta piemērošanu de minimis atbalstam

5

 

*

Komisija Regula (EK) Nr. 1999/2006 (2006. gada 20. decembris), ar ko piemēro antidempinga pagaidu maksājumu atsevišķu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes velosipēdu sēdekļu importam

11

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 2000/2006 (2006. gada 20. decembris), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1870/2005 sakarā ar Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos Eiropas Savienībai

37

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 2001/2006 (2006. gada 21. decembris), ar kuru saistībā ar Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos Eiropas Savienībai izdara pielāgojumus Regulā (EK) Nr. 2295/2003, ar ko ievieš sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EEK) Nr. 1907/90 par konkrētiem olu tirdzniecības standartiem

39

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 2002/2006 (2006. gada 21. decembris), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 795/2004, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenot vienreizējo maksājumu shēmu, kura paredzēta Padomes Regulā (EK) Nr. 1782/2003, ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem

47

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 2003/2006 (2006. gada 21. decembris), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds (ELGF) finansē ar zivsaimniecības un akvakultūras produktu tirgu kopējo organizāciju saistītos izdevumus

49

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 2004/2006 (2006. gada 22. decembris), ar kuru groza Regulu (EEK) Nr. 2273/93, kas nosaka intervences centrus labībai, un pielāgo minēto regulu sakarā ar Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos

54

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 2005/2006 (2006. gada 22. decembris), ar kuru uzliek pagaidu antidempinga maksājumus Malaizijas un Taivānas izcelsmes poliestera sintētisko štāpeļšķiedru (PSŠ) importam

65

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 2006/2006 (2006. gada 22. decembris), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 950/2006, lai iekļautu ikgadēju tarifa kvotu cukura produktiem, kuru izcelsme ir Horvātijā

95

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 2007/2006 (2006. gada 22. decembris), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1774/2002 attiecībā uz dažu tādu no trešās kategorijas materiāla iegūtu starpproduktu ievešanu un tranzītu, kurus paredzēts izmantot tehniskiem mērķiem medicīnas ierīcēs, in vitro diagnostikā un laboratorijas reaģentos, un ar ko groza minēto regulu ( 1 )

98

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 2008/2006 (2006. gada 22. decembris), ar ko nosaka tarifa kvotu piemērošanas kārtību 2007. gadā baby beef produktiem, kuru izcelsme ir Horvātijā, Bosnijā un Hercegovinā, Bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā un Serbijā, Melnkalnē un Kosovā

105

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 2009/2006 (2006. gada 27. decembris), ar ko nosaka eksporta kompensācijas par pienu un piena produktiem

117

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 2010/2006 (2006. gada 27. decembris), ar ko nosaka 2007. gada pirmajā pusgadā dažiem piena un piena produktiem pieejamo daudzumu, atbilstīgi Kopienas atvērtajām kvotām, balstoties tikai uz importa atļaujām

121

 

 

II   Tiesību akti, kuru publicēšana nav obligāta

 

 

Padome

 

*

Padomes Lēmums (2006. gada 21. decembris), ar ko īsteno 2. panta 3. punktu Regulā (EK) Nr. 2580/2001 par īpašiem ierobežojošiem pasākumiem, kas terorisma apkarošanas nolūkā vērsti pret konkrētām personām un organizācijām

123

 

 

Komisija

 

*

Komisijas Lēmums (2006. gada 22. decembris) par dimetenamīda neiekļaušanu Padomes Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā un tādu augu aizsardzības līdzekļu atļauju atsaukšanu, kuros ir minētā viela (izziņots ar dokumenta numuru K(2006) 6895)  ( 1 )

125

 

*

Komisijas Lēmums (2006. gada 22. decembris) par fozalona neiekļaušanu Padomes Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā un tādu augu aizsardzības līdzekļu atļauju atsaukšanu, kuros ir minētā viela (izziņots ar dokumenta numuru K(2006) 6897)  ( 1 )

127

 

 

Tiesību akti, kas pieņemti saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu

 

*

Padomes Kopējā nostāja 2006/1011/KĀDP (2006. gada 21. decembris), ar ko īsteno Kopējo nostāju 2001/931/KĀDP par īpašu pasākumu piemērošanu, lai apkarotu terorismu

129

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


I Tiesību akti, kuru publicēšana ir obligāta

28.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 379/1


PADOMES REGULA (EK) Nr. 1997/2006

(2006. gada 19. decembris),

ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 2092/91 par lauksaimniecības produktu bioloģisku ražošanu un norādēm par to uz lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 37. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

tā kā:

(1)

Jāīsteno Eiropas Rīcības plāns par bioloģisko pārtiku un lauksaimniecību, pamatojoties uz konkrētiem pasākumiem, lai nodrošinātu vienkāršību un vispārēju saskaņotību.

(2)

Kopienā importētie bioloģiskās lauksaimniecības produkti būtu jālaiž Kopienas tirgū ar bioloģisko marķējumu, ja tie ir ražoti saskaņā ar ražošanas noteikumiem un kontroles pasākumiem, kas atbilst Kopienas tiesību aktiem vai ir tiem līdzvērtīgi.

(3)

Būtu jāatzīst trešās valstis, kuru ražošanas standarti un pārbaudes pasākumi ir līdzvērtīgi Kopienā piemērotajiem, un būtu jāpublicē to saraksts. Būtu arī jāatzīst un jāuzskaita sarakstā kontroles organizācijas un kontroles iestādes, kas ir kompetentas veikt pārbaudes valstīs, kuras nav uzskaitītas atzītu trešo valstu sarakstā. Trešo valstu uzņēmumiem, kuru produkti tieši atbilst Kopienas noteikumiem, būtu jāatļauj savas darbības pakļaut tādu kontroles organizāciju un kontroles iestāžu pārbaudēm, kuras Komisija tādam nolūkam atzinusi.

(4)

Padomes Regulā (EEK) Nr. 2092/91 (1991. gada 24. jūnijs) par lauksaimniecības produktu bioloģisku ražošanu un norādēm par to uz lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem (2) dalībvalstīm paredzēta iespēja līdz 2006. gada 31. decembrim saskaņā ar konkrētiem nosacījumiem piešķirt importa atļaujas konkrētiem produktiem. To būtu jāgroza, lai pēc minētā datuma aizstātu pašreizējo importa shēmu ar jauno importa shēmu.

(5)

Lai netraucētu starptautisku tirdzniecību, jāparedz iespēja dalībvalstīm piešķirt importētājiem atļaujas laist produktus Kopienas tirgū, izskatot katru gadījumu atsevišķi, tikmēr, kamēr nav ieviesti pasākumi, kas vajadzīgi jaunās importa shēmas darbībai, jo īpaši tādu kontroles organizāciju un kontroles iestāžu atzīšanai, kas ir kompetentas veikt kontroli valstīs, kuras nav atzīto trešo valstu sarakstā.

(6)

Regula (EEK) Nr. 2092/91 būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EEK) Nr. 2092/91 ar šo groza šādi.

1)

Regulas 10. panta 1. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

“b)

ir bijuši pakļauti 9. pantā minētai kontroles sistēmai, vai ir importēti saskaņā ar 11. pantu;

tomēr tādu produktu gadījumā, kas importēti saskaņā ar 11. panta 6. punktu, kontroles sistēmas īstenošana atbilst prasībām, kas līdzvērtīgas 9. pantā un jo īpaši tā 4. punktā paredzētajām prasībām.”.

2)

Regulas 11. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“11. pants

1.   Produktu, kas importēts no trešās valsts, var laist Kopienas tirgū, marķētu kā produktu ar norādēm par bioloģiskās ražošanas metodi, ja:

a)

produkts atbilst šīs regulas 5. un 6. pantā izklāstītajiem noteikumiem;

b)

visi uzņēmēji, tostarp eksportētāji, ir ļāvuši savas darbības pārbaudīt kontroles organizācijai vai kontroles iestādei, kas atzīta saskaņā ar 2. punktu; un

c)

attiecīgie uzņēmēji jebkurā laikā var sniegt importētājiem vai attiecīgas valsts iestādēm dokumentārus pierādījumus, ar ko ļauj identificēt uzņēmēju, kurš veicis jaunāko darbību, un produktu tipu vai klāstu, ko viņš kontrolē, kā arī ļauj pārbaudīt šā uzņēmēja atbilstību a) un b) apakšpunktam un termiņam.

2.   Saskaņā ar 14. panta 2. punktā minēto kārtību Komisija atzīst 1. punkta b) apakšpunktā minētās kontroles organizācijas un kontroles iestādes, tostarp 9. pantā minētās kontroles organizācijas un kontroles iestādes, kuru kompetencē ir veikt pārbaudes un trešās valstīs izdot 1. panta c) punktā minētos dokumentāros pierādījumus, un izveido šo kontroles organizāciju un kontroles iestāžu sarakstu.

Kontroles organizācijas akreditē atbilstīgi Eiropas standartam EN 45011 vai ISO norādījumiem Nr. 65 “Vispārējas prasības organizācijām, kas nodarbojas ar ražojumu sertifikācijas sistēmām” atbilstīgi jaunākajai Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā publicētajai versijai. Akreditācijas iestāde regulāri novērtē kontroles organizācijas uz vietas, uzrauga tās un veic par to darbību atkārtotus daudzgadu novērtējumus.

Izskatot atzīšanas lūgumus, Komisija aicina kontroles organizāciju vai iestādi sniegt visu vajadzīgo informāciju. Komisija var uzticēt ekspertiem pienākumu uz vietas pārbaudīt ražošanas noteikumus un pārbaudes darbības, ko trešā valstī veic attiecīgā kontroles organizācija vai kontroles iestāde.

Atzītās kontroles organizācijas vai kontroles iestādes sniedz akreditācijas iestādes vai attiecīgā gadījumā kompetentās iestādes izdotos novērtējuma ziņojumus par regulāriem uz vietas veiktiem novērtējumiem, uzraudzību un atkārtotiem darbības daudzgadu novērtējumiem.

Pamatojoties uz novērtējumu ziņojumiem, Komisija, kam palīdz dalībvalstis, nodrošina attiecīgu atzīto kontroles organizāciju un kontroles iestāžu uzraudzību, regulāri pārskatot to atzīšanu. Uzraudzības būtību nosaka, pamatojoties uz novērtējumu par to, cik iespējama ir neatbilstība šīs regulas noteikumiem vai arī tādu noteikumu pārkāpumi.

3.   Produktu, kas importēts no trešās valsts, var laist Kopienas tirgū, marķētu kā produktu ar norādēm par bioloģiskās ražošanas metodi, arī tad, ja:

a)

produkts ir ražots saskaņā ar ražošanas standartiem, kas ir līdzvērtīgi 5. un 6. pantā noteiktiem ražošanas noteikumiem, ko piemēro bioloģiskajai ražošanai Kopienā;

b)

uzņēmēji ir bijuši pakļauti kontroles pasākumiem, kas ir līdzvērtīgi 8. un 9. pantā minētajiem un kas ir bijuši piemēroti pastāvīgi un efektīvi;

c)

uzņēmumi katrā ražošanas, sagatavošanas un izplatīšanas posmā trešā valstī savas darbības ir pakļāvuši kontroles sistēmai, kas atzīta saskaņā ar 4. punktu, vai tādas kontroles organizācijas vai kontroles iestādes pārbaudēm, kas atzīta saskaņā ar 5. punktu; un

d)

produktam ir piešķirts pārbaudes sertifikāts, ko izdevušas trešās valsts kompetentās iestādes vai kontroles organizācijas vai kontroles iestādes, kuras atzītas saskaņā ar 4. punktu, vai kontroles organizācija vai kontroles iestāde, kura atzīta saskaņā ar 5. punktu, un kas apliecina, ka produkts atbilst šajā punktā izklāstītajiem nosacījumiem.

Sertifikāta oriģināleksemplārs kopā ar precēm jānosūta pirmajam saņēmējam. Pēc tam importētājam ir jāglabā šis sertifikāts, lai tas vismaz divus gadus būtu pieejams kontroles organizācijai un vajadzības gadījumā kontroles iestādei.

4.   Komisija saskaņā ar 14. panta 2. punktā minēto procedūru var atzīt trešās valstis, kuru ražošanas sistēma atbilst noteikumiem, kuri ir līdzvērtīgi 5. un 6. pantā paredzētajiem un kuru pārbaudes režīmi ir līdzvērtīgi 8. un 9. pantā minētajiem režīmiem, un var sastādīt tādu valstu sarakstu. Līdzvērtīguma novērtējumā ņem vērā Codex Alimentarius pamatnostādnes CAC/GL 32.

Izskatot atzīšanas lūgumus, Komisija aicina trešo valsti sniegt visu vajadzīgo informāciju. Komisija var uzticēt ekspertiem pienākumu uz vietas pārbaudīt attiecīgās trešās valsts ražošanas noteikumus un pārbaudes režīmus.

Šādi atzītās trešās valstis katru gadu līdz 31. martam Komisijai nosūta īsu gada ziņojumu par savu ieviesto pārbaudes režīmu īstenošanu un izpildi.

Pamatojoties uz šiem gada ziņojumiem, Komisija, kam palīdz dalībvalstis, nodrošina attiecīgo atzīto kontroles organizāciju un kontroles iestāžu uzraudzību, regulāri pārskatot to atzīšanu. Uzraudzības būtību nosaka, pamatojoties uz novērtējumu par to, cik iespējama ir neatbilstība šīs regulas noteikumiem vai arī tādu noteikumu pārkāpumi.

5.   Attiecībā uz produktiem, kas nav importēti saskaņā ar 1. punktu un nav importēti no trešās valsts, kas atzīta saskaņā ar 4. punktu, Komisija saskaņā ar 14. panta 2. punktā minēto procedūru var atzīt kontroles organizācijas un kontroles iestādes, tostarp kontroles organizācijas un kontroles iestādes, kā minēts 9. pantā, kas trešās valstīs ir kompetentas veikt pārbaudes un izdot sertifikātus 3. punkta nolūkā, un sastādīt tādu kontroles organizāciju un kontroles iestāžu sarakstu. Līdzvērtīguma novērtējumā ņem vērā Codex Alimentarius pamatnostādnes CAC/GL 32.

Komisija izskata katru atzīšanas lūgumu, ko iesniedz kontroles organizācija vai kontroles iestāde trešā valstī.

Izskatot atzīšanas lūgumus, Komisija aicina kontroles organizāciju vai iestādi sniegt visu vajadzīgo informāciju. Kompetenta iestāde regulāri veic kontroles organizācijas vai kontroles iestādes novērtējumus uz vietas, uzraudzību un darbības atkārtotus daudzgadu novērtējumus. Komisija var uzticēt ekspertiem pienākumu uz vietas pārbaudīt ražošanas noteikumus un kontroles darbības, ko trešā valstī veic attiecīgā kontroles organizācija vai kontroles iestāde.

Atzītās kontroles organizācijas vai kontroles iestādes sniedz akreditācijas iestādes vai attiecīgā gadījumā kompetentās iestādes izdotos novērtējuma ziņojumus par regulāriem uz vietas veiktiem novērtējumiem, uzraudzību un atkārtotiem darbības daudzgadu novērtējumiem.

Pamatojoties uz šiem novērtējumu ziņojumiem, Komisija, kam palīdz dalībvalstis, nodrošina attiecīgu atzīto kontroles organizāciju un kontroles iestāžu uzraudzību, regulāri pārskatot to atzīšanu. Uzraudzības būtību nosaka, pamatojoties uz novērtējumu par to, cik iespējama ir neatbilstība šīs regulas noteikumiem vai arī tādu noteikumu pārkāpumi.

6.   Laikposmā no 2007. gada 1. janvāra līdz dienai, kad pagājuši 12 mēneši pēc tam, kad publicēts pirmais to kontroles organizāciju un kontroles iestāžu saraksts, kuras atzītas saskaņā ar 5. pantu, dalībvalsts kompetentā iestāde var atļaut importētājiem minētajā dalībvalstī, kurā importētājs paziņojis par savu darbību saskaņā ar 8. panta 1. punktu, laist tirgū produktus, kas importēti no trešām valstīm, kuras nav iekļautas 4. punktā minētajā sarakstā, ja importētājs nodrošina pietiekamus pierādījumus tam, ka ir izpildīti 3. punkta a) un b) apakšpunktā minētie nosacījumi. Ja šos nosacījumus vairs neizpilda, atļauju tūlīt atsauc. Atļauju termiņš izbeidzas vēlākais 24 mēnešus pēc tam, kad publicēts pirmais saraksts ar kontroles organizācijām un kontroles iestādēm, kas atzītas saskaņā ar 5. pantu. Uz importēto produktu attiecas pārbaudes sertifikāts, ko izdevusi iestāde vai organizācija, kuru atļaujas izdevējas dalībvalsts kompetentā iestāde atzinusi par pārbaudes sertifikāta izdošanas iestādi. Sertifikāta oriģinālekspemplārs kopā ar precēm jānosūta pirmajam saņēmējam; pēc tam importētājam ir jāglabā šis sertifikāts, lai tas vismaz divus gadus būtu pieejams kontroles organizācijai un vajadzības gadījumā kontroles iestādei.

Katra dalībvalsts informē pārējās dalībvalstis un Komisiju par katru atbilstīgi šim punktam izdoto atļauju, tostarp informāciju par ražošanas standartiem un attiecīgiem pārbaudes režīmiem.

Pēc dalībvalsts lūguma vai pēc Komisijas ierosmes saskaņā ar šo punktu izdoto atļauju pārbauda komiteja, kas minēta 14. pantā. Ja šīs pārbaudes rezultātā atklājas, ka šā panta 3. punkta a) un b) apakšpunktā minētie nosacījumi nav izpildīti, Komisija pieprasa, lai dalībvalsts, kura šo atļauju ir piešķīrusi, to atsauktu.

Visām atļaujām tirgot no trešās valsts importētus produktus, kuras līdz 2006. gada 31. decembrim importētājam saskaņā ar šo punktu bija piešķīrusi attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde, termiņš beidzas vēlākais 2007. gada 31. decembrī.

7.   Komisija saskaņā ar 14. panta 2. punktā minēto procedūru var pieņemt sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai, jo īpaši attiecībā uz:

a)

kritērijiem un procedūrām, kas jāievēro attiecībā uz trešo valstu un kontroles organizāciju un kontroles iestāžu atzīšanu, tostarp atzītu trešo valstu un kontroles organizāciju un kontroles iestāžu sarakstu publicēšanu; un

b)

1. punktā minētajiem dokumentāriem pierādījumiem un šā panta 3. punkta d) apakšpunktā un 6. punktā minēto sertifikātu, ņemot vērā elektroniskas sertificēšanas priekšrocības, tostarp uzlabotu aizsardzību pret krāpšanu.”.

3)

Regulas 16. panta 3. punkta otro daļu svītro.

4)

Regulas III pielikuma C iedaļu groza šādi:

a)

pirmās daļas otro ievilkumu aizstāj ar šādu tekstu:

“—

pirmais saņēmējs ir 11. panta 3. punkta d) apakšpunktā un 6. punktā minētā fiziskā vai juridiskā persona, kurai sūtījumu piegādā un kura to saņem turpmākai sagatavošanai vai laišanai Kopienas tirgū.” un,

b)

5. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu tekstu:

“Kontroles organizācija vai iestāde pārbauda C iedaļas 2. punktā minēto krājumu un finanšu pārskatu un 11. panta 3. punkta d) apakšpunktā vai 6. punktā minēto pārbaudes sertifikātu un 11. panta 1. punktā minētos dokumentāros pierādījumus.”.

2. pants

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2007. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 19. decembrī

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

J. KORKEAOJA


(1)  Atzinums sniegts 2006. gada 28. septembrī (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2)  OV L 198, 22.7.1991., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 780/2006 (OV L 137, 25.5.2006., 9. lpp.).


28.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 379/5


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1998/2006

(2006. gada 15. decembris)

par Līguma 87. un 88. panta piemērošanu de minimis atbalstam

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1998. gada 7. maija Regulu (EK) Nr. 994/98 par Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 92. un 93. panta piemērošanu dažām valsts horizontālā atbalsta kategorijām (1), un jo īpaši tās 2. pantu,

publicējusi šīs regulas projektu (2),

apspriedusies ar Valsts atbalsta padomdevēju komiteju,

tā kā:

(1)

Regula (EK) Nr. 994/98 pilnvaro Komisiju norādīt noteikumos ierobežojumu, par kuru mazākus atbalsta pasākumus uzskata par neatbilstīgiem Līguma 87. panta 1. punkta visiem kritērijiem, tādēļ uz tiem neattiecas Līguma 88. panta 3. punktā paredzētā paziņošanas procedūra.

(2)

Komisija ir piemērojusi Līguma 87. un 88. pantu un jo īpaši vairākos lēmumos izskaidrojusi jēdzienu “atbalsts” Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē. Komisija sākotnēji paziņojumā par de minimis atbalsta noteikumu valsts atbalstam (3) un pēc tam Komisijas 2001. gada 12. janvāra Regulā Nr. 69/2001 par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu de minimis atbalstam (4) ir izklāstījusi arī savu politiku par de minimis atbalsta augšējo robežu, zem kuras 87. panta 1. punktu var uzskatīt par nepiemērojamu. Ņemot vērā minētās regulas piemērošanā gūto pieredzi un ievērojot inflācijas un iekšzemes kopprodukta pieaugumu Kopienā laikā līdz 2006. gadam un to ieskaitot, kā arī notikumu iespējamo attīstību visā šīs regulas spēkā esamības laikā, šķiet lietderīgi pārskatīt dažus no Regulā (EK) Nr. 69/2001 paredzētajiem nosacījumiem un aizstāt minēto regulu.

(3)

Ņemot vērā īpašos noteikumus, ko piemēro lauksaimniecības primārās ražošanas, zivsaimniecības un akvakultūras nozarēs, kā arī risku, ka Līguma 87. panta 1. punkta kritērijiem varētu atbilst par šajā regulā noteiktajām mazākas atbalsta summas šajās nozarēs, šī regula nav jāpiemēro minētajām nozarēm. Ņemot vērā transporta nozares evolūciju, jo īpaši daudzu transporta darbību pārstrukturēšanu pēc to liberalizācijas, vairs nav lietderīgi izslēgt transporta nozari no de minimis regulas darbības jomas. Tādēļ šīs regulas darbības joma ir jāattiecina uz visu transporta nozari. Tomēr ir jāpielāgo vispārējā de minimis augšējā robeža, ņemot vērā vidusmēra uzņēmumu, kuri darbojas kravas autotransporta un pasažieru pārvadājumu jomā, mazo izmēru. To pašu iemeslu dēļ, kā arī ņemot vērā nozares jaudas pārpalikumu un transporta politikas mērķus saistībā ar autoceļu pārslogotību un kravas pārvadājumiem, ir jāizslēdz atbalsts kravas autotransporta līdzekļu iegādei uzņēmumiem, kuri veic komercpārvadājumus ar autotransportu. Tas neliek apšaubīt Komisijas labvēlīgo attieksmi pret valsts atbalstu tīrākiem un videi draudzīgākiem transportlīdzekļiem, kas pausta Kopienas tiesību aktos papildus šai regulai. Ņemot vērā Padomes 2002. gada 23. jūlija Regulu (EK) Nr. 1407/2002 par valsts atbalstu ogļu rūpniecībai (5), šī regula nav jāpiemēro ogļu nozarei.

(4)

Ņemot vērā līdzību starp lauksaimniecības produktu, no vienas puses, un nelauksaimniecisku produktu, no otras puses, pārstrādi un tirdzniecību, šī regula ir jāpiemēro lauksaimniecības produktu pārstrādei un tirdzniecībai, ja ir izpildīti noteikti nosacījumi. Šajā sakarā par pārstrādi un tirdzniecību nav jāuzskata nedz saimniecībā veiktās darbības, lai produktu sagatavotu pirmajai pārdošanai, piemēram, graudaugu novākšana, pļaušana vai kulšana, olu iepakošana, nedz pirmā pārdošana mazumtirgotājiem vai pārstrādātājiem. No šīs regulas spēkā stāšanās dienas uz atbalstu, ko piešķir lauksaimniecības produktu pārstrādes vai tirdzniecības uzņēmumiem, vairs nav jāattiecina Komisijas 2004. gada 6. oktobra Regula (EK) Nr. 1860/2004 par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu de minimis atbalstam lauksaimniecības un zivsaimniecības nozarē (6). Tādēļ Regula (EK) Nr. 1860/2004 ir attiecīgi jāgroza.

(5)

Eiropas Kopienu Tiesas praksē ir noteikts, ka tiklīdz Kopiena ir pieņēmusi tiesību aktu par tirgus kopīgu organizāciju attiecīgā lauksaimniecības nozarē, dalībvalstu pienākums ir atturēties no tādu pasākumu veikšanas, kas varētu kaitēt kopīgai organizācijai vai paredzēt izņēmumus no tās. Šā iemesla dēļ šī regula nav jāpiemēro atbalstam, kura apjoms ir noteikts, pamatojoties uz iepirkto vai tirgū laisto produktu cenu vai daudzumu. Tāpat tā nav jāpiemēro de minimis atbalstam, kurš ir saistīts ar pienākumu šajā atbalstā dalīties ar sākotnējiem ražotājiem.

(6)

Šo regulu nedrīkst attiecināt uz de minimis eksporta atbalstu vai de minimis atbalstu par labu vietējiem produktiem attiecībā pret importētiem produktiem. Jo īpaši to nedrīkst attiecināt uz atbalstu izplatīšanas tīkla izveides un darbības finansēšanai citās valstīs. Par eksporta atbalstu parasti neuzskata atbalstu, ko piešķir, lai segtu izdevumus saistībā ar dalību tirdzniecības izstādēs, maksu par mācībām vai konsultāciju pakalpojumiem, kas vajadzīgi jauna vai esoša produkta laišanai tirgū.

(7)

Šī regula nav piemērojama grūtībās nonākušiem uzņēmumiem atbilstīgi Kopienas pamatnostādnēm par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (7), ņemot vērā šā veida uzņēmumiem piešķirtā atbalsta bruto dotācijas ekvivalentu.

(8)

Ņemot vērā Komisijas pieredzi, var noteikt, ka atbalsts, kas nepārsniedz EUR 200 000 augšējo robežu kādā trīs gadu laika posmā, neietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm un/vai neizkropļo konkurenci, vai nedraud izkropļot to, tādēļ uz to neattiecas Līguma 87. panta 1. punkts. Uzņēmumiem, kuri darbojas autotransporta nozarē, šī augšējā robeža ir jānosaka EUR 100 000 apmērā.

(9)

Gadi, kas tālab ir jāņem vērā, ir fiskālie gadi, kurus attiecīgajā dalībvalstī fiskāliem mērķiem izmanto uzņēmums. Attiecīgais trīs gadu laika posms ir regulāri jāizvērtē, t.i., pirms katras jaunas de minimis atbalsta dotācijas ir jānosaka attiecīgajā fiskālajā gadā, kā arī iepriekšējos divos gados piešķirtā kopējā de minimis atbalsta summa. Tālab ir jāņem vērā katras dalībvalsts piešķirtais pabalsts, pat ja tas ir pilnībā vai daļēji finansēts no Kopienas izcelsmes resursiem. Nedrīkst pastāvēt iespēja atbalstu, kas pārsniedz de minimis augšējo robežu, sadalīt mazākās daļās, lai panāktu šo daļu atbilstību šīs regulas darbības jomai.

(10)

Atbilstīgi principiem, kas attiecas uz atbalstu atbilstoši Līguma 87. panta 1. punktam de minimis atbalsts ir jāuzskata par piešķirtu brīdī, kad likumīgās tiesības saņemt atbalstu ir nodotas uzņēmumam saskaņā ar piemērojamo valsts tiesisko regulējumu.

(11)

Lai novērstu to, ka tiek apieti maksimālās atbalsta intensitātes ierobežojumi, kuri noteikti dažādos Kopienas tiesību aktos, attiecībā uz vienu un to pašu projektu de minimis atbalstu nedrīkst kumulēt ar valsts atbalstu attiecībā uz tām pašām attaisnotajām izmaksām, ja šādas kumulācijas rezultātā atbalsta intensitāte pārsniegtu grupu atbrīvojuma regulā vai Komisijas lēmumā noteikto atbilstīgi katra gadījuma īpašajiem apstākļiem.

(12)

Pārredzamības, vienādas attieksmes un de minimis atbalsta ierobežojuma pareizas piemērošanas dēļ visām dalībvalstīm ir jāpiemēro viena un tā pati aprēķina metode. Lai atvieglotu šo aprēķinu un saskaņā ar de minimis atbalsta noteikuma pašreizējo piemērošanas praksi, atbalsta summas, kas nav skaidras naudas līdzekļi, ir jāpārrēķina bruto dotācijas ekvivalentā. Lai aprēķinātu dotācijas ekvivalentu pārredzamiem atbalsta veidiem, kas nav dotācijas, vai vairākās daļās maksājama atbalsta ekvivalentu, ir jāizmanto šāda atbalsta piešķiršanas laikā dominējošās tirgus procentu likmes. Lai vienveidīgi, pārredzami un vienkārši piemērotu noteikumus par valsts atbalstu, šajā regulā tirgus likmes ir jāuzskata par atsauces likmēm, ko Komisija regulāri nosaka, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem un kas tiek publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai internetā. Tomēr, iespējams, minimālajai likmei ir jāpievieno papildu bāzes punkti, ņemot vērā sniegto nodrošinājumu vai ar saņēmēju saistīto risku.

(13)

Pārredzamības, vienādas attieksmes un efektīvas uzraudzības labad šī regula ir jāpiemēro tikai tādam de minimis atbalstam, kas ir pārredzams. Pārredzams atbalsts ir tāds atbalsts, kuram ir iespējams ex ante precīzi aprēķināt bruto dotācijas ekvivalentu, neveicot riska novērtējumu. Šādus precīzus aprēķinus var īstenot, piemēram, dotācijām, procentu likmju subsīdijām un nepārsniedzamiem nodokļu atbrīvojumiem. Atbalstu, kuru veido kapitāla ieguldīšana, neuzskata par pārredzamu de minimis atbalstu, ja vien publiskā kapitāla ieguldījuma kopējā vērtība nav zemāka par de minimis augšējo robežu. Atbalstu, kuru veido riska kapitāla pasākumi, kas minēti Kopienas pamatnostādnēs par valsts atbalstu riska kapitāla ieguldījumu veicināšanai mazos un vidējos uzņēmumos (8), nav jāuzskata par pārredzamu de minimis atbalstu, izņemot gadījumus, kad attiecīgajā riska kapitāla shēmā paredzētais kapitāls nepārsniedz de minimis augšējo robežu katram mērķa uzņēmumam. Atbalsts, kuru veido aizdevumi, ir jāuzskata par pārredzamu de minimis atbalstu, ja bruto dotācijas ekvivalents ir aprēķināts, pamatojoties uz tirgus procentu likmēm, kuras dominē dotācijas piešķiršanas laikā.

(14)

Šī regula neizslēdz iespēju, ka dalībvalsts pieņemts pasākumu, iespējams, neuzskatītu par valsts atbalstu Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē, ja izmantotu pamatojumu, kurš nav izklāstīts šajā regulā, piemēram, kapitāla ieguldīšanas gadījumā, jo lēmums par šo pasākumu ir pieņemts atbilstīgi tirgus investora principam.

(15)

Ir jānodrošina juridiskā noteiktība garantiju shēmām, kuras potenciāli nevar ietekmēt tirdzniecību un izkropļot konkurenci un par kurām ir pieejami pietiekami dati, lai ticami izvērtētu jebkādu potenciālo ietekmi. Tādēļ šajā regulā ir jātransponē vispārējā de minimis augšējā robeža EUR 200 000 apmērā garantijai specifiskā augšējā robežā, kuras pamatā būtu šādai garantijai atbilstoša atsevišķa garantēta aizdevuma summa. Ir lietderīgi šo specifisko augšējo robežu aprēķināt, izmantojot metodiku, ar kuru novērtē valsts atbalsta apjomu garantiju shēmās, kuras attiecas uz aizdevumiem dzīvotspējīgiem uzņēmumiem. Metodika un dati, kurus izmanto, lai aprēķinātu garantijai specifisku augšējo robežu, nav jāpiemēro grūtībās nonākušiem uzņēmumiem, kas minēti Kopienas pamatnostādnēs par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai. Tādēļ šī specifiskā augšējā robeža nav attiecināma nedz uz ad hoc atsevišķu atbalstu, ko piešķir ārpus garantiju shēmas darbības jomas, nedz uz atbalstu, ko piešķir grūtībās nonākušiem uzņēmumiem, vai garantijām darījumiem, kas nav aizdevumi, kā, piemēram, pašu kapitāla darījumu garantijām. Specifiskā augšējā robeža ir jānosaka, pamatojoties uz to, ka, ņemot vērā 13 % nepārsniedzamo likmi (tīrā zaudējuma likme), kas atbilst sliktākajam scenārijam saistībā ar garantiju shēmām Kopienā, garantiju EUR 1 500 000 apmērā var uzskatīt par tādu, kuras bruto dotācijas ekvivalents ir identisks vispārējai de minimis augšējai robežai. Attiecībā uz uzņēmumiem, kuri darbojas kravas autotransporta nozarē, šī summa ir jāsamazina līdz EUR 750 000. Šīs specifiskās augšējās robežas ir jāattiecina tikai uz garantijām, kas sedz līdz 80 % no attiecīgā aizdevuma. Metodiku, kuru Komisija pieņēmusi pēc paziņojuma par šādu metodiku, pamatojoties uz Komisijas regulu valsts atbalsta jomā, piemēram, Komisijas 2006. gada 24. oktobra Regulu (EK) Nr. 1628/2006 par Līguma 87. un 88. panta piemērošanu valstu reģionālajam ieguldījumu atbalstam (9), drīkst izmantot arī dalībvalstis, lai izvērtētu garantijā ietverto bruto dotācijas ekvivalentu, ja apstiprinātā metodika pilnībā atbilst attiecīgo garantiju veida un to pamatā esošo darījumu veida novērtēšanai saistībā ar šīs regulas piemērošanu.

(16)

Pēc dalībvalsts paziņojuma Komisija var pārbaudīt, vai atbalsta pasākums, ko neveido dotācija, aizdevums, garantija, kapitāla ieguldīšana vai riska kapitāla pasākums, atbilst bruto dotācijas ekvivalentam, kas nepārsniedz de minimis augšējo robežu un uz kuru tādēļ varētu attiecināt šīs regulas noteikumus.

(17)

Komisijai ir pienākums nodrošināt, lai valsts atbalsta noteikumi tiktu ievēroti un, jo īpaši, lai saskaņā ar de minimis atbalsta noteikumiem piešķirtais atbalsts stingri atbilstu šo noteikumu nosacījumiem. Saskaņā ar Līguma 10. pantā izklāstīto sadarbības principu dalībvalstīm būtu jāatvieglo šā mērķa sasniegšana, izveidojot vajadzīgo sistēmu, lai nodrošinātu, ka kopējā de minimis atbalsta summa, kas piešķirta vienam un tam pašam uzņēmumam saskaņā ar de minimis atbalsta noteikumu, nepārsniedz EUR 200 000 augšējo robežu trīs fiskālo gadu laikā. Tālab dalībvalstīm, piešķirot de minimis atbalstu, ir jāinformē attiecīgais uzņēmums par atbalsta apjomu un tā de minimis būtību, atsaucoties uz šo regulu. Turklāt pirms šāda atbalsta piešķiršanas attiecīgajai dalībvalstij no uzņēmuma ir jāiegūst deklarācija par attiecīgajā fiskālajā gadā un iepriekšējos divos fiskālajos gados saņemto de minimis atbalstu un rūpīgi jāpārbauda, vai līdz ar jauno de minimis atbalstu netiks pārsniegta de minimis augšējā robeža. Alternatīvi ir jābūt iespējai ierobežojuma ievērošanu nodrošināt, izmantojot centrālo reģistru vai, Eiropas Investīciju fonda izveidotu garantijas shēmu gadījumā, pēdējais var pats izveidot saņēmēju sarakstus un pieprasīt dalībvalstīm informēt de minimis atbalsta saņēmējus.

(18)

Regula (EK) Nr. 69/2001 zaudē spēku 2006. gada 31. decembrī. Tālab šī regula ir jāpiemēro no 2007. gada 1. janvāra. Ņemot vērā to, ka Regula (EK) Nr. 69/2001 neattiecās uz transporta nozari, kurai līdz šim nepiemēroja de minimis atbalstu, kā arī ievērojot lauksaimniecības produktu pārstrādes un tirdzniecības nozarē piemērojamo ļoti ierobežoto de minimis atbalsta apjomu, un ja ir izpildīti atsevišķi nosacījumi, šī regula ir piemērojama atbalstam, kas piešķirts pirms tās stāšanās spēkā uzņēmumiem, kas darbojas transporta nozarē, kā arī lauksaimniecības produktu pārstrādes un tirdzniecības nozarē. Turklāt šī regula nedrīkst ietekmēt nevienu atsevišķu atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar Regulu (EK) 69/2001 minētās regulas spēkā esamības laikā.

(19)

Ņemot vērā Komisijas pieredzi un jo īpaši to, cik bieži ir jāpārskata valsts atbalsta politika, ir lietderīgi ierobežot šīs regulas piemērošanas periodu. Ja šīs regulas darbības laiks beigtos un netiktu pagarināts, dalībvalstīm būtu jādod sešu mēnešu pielāgošanās laika posms attiecībā uz de minimis atbalstu, uz ko attiecas šī regula,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Darbības joma

1.   Šo regulu piemēro atbalstam, ko piešķir visu nozaru uzņēmumiem, izņemot:

a)

atbalstu, ko piešķir uzņēmumiem, kuri darbojas zivsaimniecības un akvakultūras nozarēs, uz ko attiecas Padomes Regula (EK) Nr. 104/2000 (10),

b)

atbalstu, ko piešķir uzņēmumiem, kuri darbojas Līguma I pielikumā uzskaitīto lauksaimniecības produktu primārajā ražošanā,

c)

atbalstu, ko piešķir uzņēmumiem, kuri darbojas Līguma I pielikumā uzskaitīto lauksaimniecības produktu pārstrādē un tirdzniecībā, šādos gadījumos:

i)

ja atbalsta apjoms ir noteikts, pamatojoties uz šādu produktu, kurus attiecīgais uzņēmums iepircis no sākotnējiem ražotājiem vai laidis tirgū, cenu un daudzumu,

ii)

ja atbalsts ir piešķirts, lai to daļēji vai pilnībā nodotu sākotnējiem ražotājiem,

d)

atbalstu darbībām, kas saistītas ar eksportu uz trešām valstīm vai dalībvalstīm, proti, atbalstu, kas tieši saistīts ar eksportētajiem daudzumiem, ar izplatīšanas tīkla izveidošanu un darbību vai ar citiem kārtējiem izdevumiem, kas saistīti ar eksporta darbībām,

e)

atbalstu, kas piešķirts, lai importētu preču vietā tiktu izmantotas vietējās preces,

f)

atbalstu, ko piešķir ogļu nozares uzņēmumiem, kas definēti Regulā (EK) Nr. 1407/2002,

g)

atbalstu kravas autotransporta līdzekļu iegādei uzņēmumiem, kuri veic komercpārvadājumus ar autotransportu,

h)

atbalstu, ko piešķir grūtībās nonākušiem uzņēmumiem.

2.   Šajā regulā:

a)

“lauksaimniecības produkti” ir EK Līguma I pielikumā uzskaitītie produkti, izņemot zivsaimniecības produktus,

b)

“lauksaimniecības produktu pārstrāde” ir jebkura darbība ar lauksaimniecības produktu, kuras rezultātā arī tiek iegūts produkts, kurš arī ir lauksaimniecības produkts, izņemot saimniecības darbības, kas vajadzīgas, lai sagatavotu dzīvnieku vai augu produktu pirmajai pārdošanai,

c)

“lauksaimniecības produktu tirdzniecība” ir glabāšana vai izlikšana pārdošanai, piedāvāšana pārdošanai, piegāde vai jebkāda cita veida laišana tirgū, izņemot sākotnējā ražotāja veikto pirmo pārdošanu mazumtirgotājiem vai pārstrādātājiem, kā arī jebkuru darbību, lai sagatavotu produktu šādai pirmajai pārdošanai; sākotnējā ražotāja veiktu pārdošanu gala patērētājiem uzskata par tirdzniecību, ja tā notiek šim nolūkam paredzētās atsevišķās telpās.

2. pants

De minimis atbalsts

1.   Uzskata, ka atbalsta pasākumi neatbilst visiem Līguma 87. panta 1. punkta kritērijiem un tāpēc tiem nepiemēro Līguma 88. panta 3. punktā minēto paziņošanas prasību, ja tie atbilst šā panta 2. un 5. punktā sniegtajiem nosacījumiem.

2.   Vienam uzņēmumam piešķirtais de minimis kopējais bruto atbalsts jebkurā trīs fiskālo gadu laika posmā nepārsniedz EUR 200 000. Vienam uzņēmumam, kurš darbojas autotransporta nozarē, piešķirtā de minimis atbalsta kopapjoms nepārsniedz EUR 100 000 jebkurā trīs fiskālo gadu laika posmā. Šīs augšējās robežas piemēro neatkarīgi no de minimis atbalsta veida vai nospraustā mērķa un neatkarīgi no tā, vai dalībvalsts piešķirto atbalstu pilnībā vai daļēji finansē no Kopienas izcelsmes resursiem. Šo laika posmu nosaka, atsaucoties uz fiskālajiem gadiem, ko izmanto uzņēmums attiecīgajā dalībvalstī.

Ja kopējais atbilstoši atbalsta pasākumam piešķirtā atbalsta apjoms pārsniedz šo augšējo robežu, šim atbalsta apjomam nevar piemērot šo regulu pat tad, ja tā atsevišķa daļa nepārsniedz šo robežu. Šādā gadījumā šīs regulas piemērošanu šim atbalsta pasākumam nevar pieprasīt nedz šā atbalsta piešķiršanas laikā, nedz jebkad vēlāk.

3.   Panta 2. punktā noteikto augšējo robežu izsaka kā dotāciju skaidrā naudā. Visi izmantojamie lielumi ir bruto, proti, pirms jebkādu nodokļu vai citu maksu atskaitīšanas. Ja atbalstu piešķir citā veidā, nevis kā dotāciju, atbalsta apjoms ir atbalsta dotācijas bruto ekvivalents.

Atbalstu, kas izmaksājams vairākos daļu maksājumos, diskontē atbilstīgi tā vērtībai piešķiršanas brīdī. Diskontēšanā un atbalsta dotācijas bruto ekvivalenta apjoma aprēķinā izmantojamā procentu likme ir atsauces likme, kas piemērojama piešķiršanas laikā.

4.   Šo regulu piemēro tikai atbalstam, kuram ir iespējams precīzi ex ante aprēķināt atbalsta bruto dotācijas ekvivalentu, neveicot riska novērtējumu (“pārredzams atbalsts”). Jo īpaši tas ietver šādus atbalsta veidus.

a)

Atbalstu, kuru veido aizdevumi, uzskata par pārredzamu de minimis atbalstu, ja bruto dotācijas ekvivalents ir aprēķināts, pamatojoties uz tirgus procentu likmēm, kuras dominē dotācijas piešķiršanas laikā.

b)

Atbalstu, kuru veido kapitāla ieguldīšana, neuzskata par pārredzamu de minimis atbalstu, ja vien publiskā kapitāla ieguldījuma kopējā vērtība nepārsniedz par de minimis augšējo robežu.

c)

Atbalstu, kuru veido riska kapitāla pasākumi, neuzskata par pārredzamu de minimis atbalstu, izņemot gadījumus, kad attiecīgajā riska kapitāla shēmā paredzētais kapitāls nepārsniedz de minimis augšējo robežu katram mērķa uzņēmumam.

d)

Atsevišķu atbalstu, ko saskaņā ar garantiju shēmu sniedz uzņēmumiem, kuri nav grūtībās nonākuši uzņēmumi, uzskata par pārredzamu de minimis atbalstu, ja atbilstoši šādai shēmai piešķirta aizdevuma garantētā daļa nepārsniedz EUR 1 500 000 katram uzņēmumam. Atsevišķu atbalstu, ko saskaņā ar garantiju shēmu sniedz uzņēmumiem, kuri darbojas autotransporta nozarē un kuri nav grūtībās nonākuši uzņēmumi, uzskata par pārredzamu de minimis atbalstu, ja atbilstoši šādai shēmai piešķirta aizdevuma garantētā daļa nepārsniedz EUR 750 000 katram uzņēmumam. Ja pamatā esošā aizdevuma garantētā daļa veido tikai noteiktu šīs augšējās robežas proporcionālu daļu, uzskata, ka attiecīgās garantijas dotācijas bruto ekvivalents atbilst tai pašai 2. panta 2. punktā noteiktajai piemērojamās augšējās robežas proporcionālajai daļai. Garantija nepārsniedz 80 % no pamatā esošā aizdevuma summas. Garantiju shēmas arī uzskata par pārredzamām, ja i) pirms shēmas īstenošanas garantiju bruto dotācijas ekvivalenta aprēķināšanas metodika ir tikusi pieņemta pēc šīs metodoloģijas paziņošanas Komisijai saskaņā ar citu valsts atbalsta jomā pieņemtu Komisijas regulu un ii) ja apstiprinātā metodika pilnībā atbilst attiecīgo garantiju veida un to pamatā esošo darījumu veida novērtēšanai saistībā ar šīs regulas piemērošanu.

5.   De minimis atbalstu nedrīkst kumulēt ar valsts atbalstu attiecībā uz vienām un tām pašām attaisnotajām izmaksām, ja šādas kumulācijas rezultātā atbalsta intensitāte pārsniedz grupu atbrīvojuma regulā vai Komisijas lēmumā noteikto atbilstīgi katra gadījuma īpašajiem apstākļiem.

3. pants

Uzraudzība

1.   Ja dalībvalsts gatavojas piešķirt uzņēmumam de minimis atbalstu, tā rakstveidā informē šo uzņēmumu par iespējamo atbalsta apjomu (kas izteikts kā dotācijas bruto ekvivalents) un par tā de minimis būtību, skaidri atsaucoties uz šo regulu, kā arī norādot tās nosaukumu un publikācijas atsauci Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī. Ja de minimis atbalstu saskaņā ar vienu shēmu piešķir dažādiem uzņēmumiem un ja šiem uzņēmumiem saskaņā ar shēmu tiek piešķirtas dažādas atsevišķā atbalsta summas, attiecīgā dalībvalsts var izvēlēties pildīt šīs saistības, informējot šos uzņēmumus par nemainīgu summu, kas atbilst maksimālajam atbalsta apjomam, kas piešķirams atbilstoši šai shēmai. Šādā gadījumā šo nemainīgo summu izmanto, lai noteiktu, vai nav pārsniegta 2. panta 2. punktā noteiktā augšējā robeža. Dalībvalsts arī pirms atbalsta piešķiršanas pieprasa no uzņēmuma deklarāciju rakstveidā vai elektroniskā veidā par jebkādu citu de minimis atbalstu, kas saņemts iepriekšējos divos fiskālajos gados un kārtējā fiskālajā gadā.

Dalībvalsts jaunu de minimis atbalstu piešķir tikai pēc tam, kad ir pārbaudīts, ka tas nepalielinās kopējo de minimis atbalsta summu, ko uzņēmums minētajā dalībvalstī ieguvis attiecīgajā laika posmā, kuru veido attiecīgais fiskālais gads un iepriekšējie divi fiskālie gadi līdz līmenim, kas pārsniedz 2. panta 2. punktā noteikto augšējo robežu.

2.   Ja dalībvalsts ir izveidojusi de minimis atbalsta centrālo reģistru, kas satur pilnīgu informāciju par visu de minimis atbalstu, ko piešķīrusi kāda iestāde minētajā dalībvalstī, tad 1. punkta pirmās daļas prasību pārstāj piemērot no brīža, kad reģistrs ietver trīs gadu laika posmu.

Ja dalībvalsts piešķir atbalstu, pamatojoties uz garantiju shēmu, nodrošinot garantiju, kuru ar pilnvarojumu finansē Eiropas Investīciju fonds no ES budžeta līdzekļiem, šā panta 1. punkta pirmo daļu drīkst vairs nepiemērot.

Šādos gadījumos piemēro šo uzraudzības sistēmu:

a)

Eiropas Investīciju fonds katru gadu, pamatojoties uz informāciju, kas finanšu starpniekiem ir jāsniedz EIF, izveido atbalsta saņēmēju un katram saņēmējam piešķirtā bruto dotācijas ekvivalenta sarakstu. Eiropas Investīciju fonds nosūta šo informāciju attiecīgajai dalībvalstij un Komisijai, un

b)

attiecīgā dalībvalsts izplata minēto informāciju gala saņēmējiem 3 mēnešu laikā no dienas, kad tā saņemta no Eiropas Investīciju fonda, un

c)

attiecīgā dalībvalsts no katra saņēmēja iegūst deklarāciju, ka kopējais de minimis atbalsts, ko tas ir saņēmis, nepārsniedz 2. panta 2. punktā noteikto augšējo robežu. Ja šī augšējā robeža ir pārsniegta attiecībā uz vienu vai vairākiem saņēmējiem, attiecīgā dalībvalsts nodrošina, ka par atbalsta pasākumu, kas izraisījis augšējās robežas pārsniegšanu, vai nu tiek paziņots Komisijai, vai arī atbalstu atgūst no saņēmēja.

3.   Dalībvalstis reģistrē un apkopo visu informāciju par šīs regulas piemērošanu. Šāda uzskaite satur visu vajadzīgo informāciju, lai parādītu, ka šīs regulas nosacījumi ir ievēroti. Datus, kas attiecas uz atsevišķu de minimis atbalstu, glabā 10 gadus, sākot no dienas, kad tas ir piešķirts. Datus, kas attiecas uz de minimis atbalsta shēmu, glabā 10 gadus, sākot no dienas, kad saskaņā ar šādu shēmu ir piešķirts pēdējais atsevišķais atbalsts. Pēc rakstiska uzaicinājuma attiecīgā dalībvalsts sniedz Komisijai 20 darba dienu laikā vai tādā ilgākā laika posmā, kāds var būt noteikts uzaicinājumā, visu informāciju, kādu Komisija uzskata par vajadzīgu, lai novērtētu, vai šīs regulas nosacījumi ir izpildīti, jo īpaši par uzņēmuma saņemto de minimis atbalsta kopsummu.

4. pants

Grozījumi

Regulas (EK) Nr. 1860/2004 2. pantu groza šādi.

a)

1. punktā svītro vārdus “pārstrādi un tirdzniecību”,

b)

svītro 3. punktu.

5. pants

Pārejas posma pasākumi

1.   Šo regulu piemēro atbalstam, kas pirms tās stāšanās spēkā piešķirts uzņēmumiem, kuri darbojas transporta nozarē, un uzņēmumiem, kuri darbojas lauksaimniecības produktu pārstrādē un tirdzniecībā, ja šis atbalsts atbilst visiem 1. un 2. pantā paredzētajiem nosacījumiem. Atbalsta pasākumus, kas neatbilst šiem nosacījumiem, Komisija izvērtēs saskaņā ar attiecīgajiem principiem, pamatnostādnēm un paziņojumiem.

2.   Uzskata, ka jebkurš laikā no 2001. gada 2. februāra līdz 2007. gada 30. jūnijam piešķirts atsevišķs de minimis atbalsts, kas atbilst Regulas (EK) Nr. 69/2001 nosacījumiem, neatbilst visiem Līguma 87. panta 1. punkta kritērijiem, tāpēc tam nepiemēro Līguma 88. panta 3. punktā minēto paziņošanas prasību.

3.   Šīs regulas spēkā esamības laika beigās jebkuru de minimis atbalstu, kurš atbilst šīs regulas nosacījumiem, var likumīgi īstenot turpmākajos sešos mēnešos.

6. pants

Stāšanās spēkā un spēkā esamība

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 15. decembrī

Komisijas vārdā

Komisijas locekle

Neelie KROES


(1)  OV L 142, 14.5.1998., 1. lpp.

(2)  OV C 137, 10.6.2006., 4. lpp.

(3)  OV C 68, 6.3.1996., 9. lpp.

(4)  OV L 10, 13.1.2001., 30. lpp.

(5)  OV L 205, 2.8.2002., 1. lpp.

(6)  OV L 325, 28.10.2004., 4. lpp.

(7)  OV C 244, 1.10.2004., 2. lpp.

(8)  OV C 194, 18.8.2006., 2 lpp.

(9)  OV L 302, 1.11.2006., 29. lpp.

(10)  OV L 17, 21.1.2000., 22. lpp.


28.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 379/11


KOMISIJA REGULA (EK) Nr. 1999/2006

(2006. gada 20. decembris),

ar ko piemēro antidempinga pagaidu maksājumu atsevišķu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes velosipēdu sēdekļu importam

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1995. gada 22. decembra Regulu (EK) Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1) (turpmāk – pamatregula), jo īpaši tās 7. pantu,

tā kā:

A.   PROCEDŪRA

1.   Uzsākšana

(1)

2006. gada 22. februārī Komisija saņēma sūdzību par atsevišķiem Ķīnas Tautas Republikas (turpmāk – ĶTR) izcelsmes velosipēdu sēdekļiem, ko saskaņā ar pamatregulas 5. pantu iesniedza Eiropas Sēdekļu ražotāju asociācija (turpmāk – sūdzības iesniedzēja) to ražotāju vārdā, kuri pārstāv lielāko daļu, šajā gadījumā – 99 %, konkrēto sēdekļu kopējās produkcijas Kopienā.

(2)

Sūdzībā bija sniegti pierādījumi par minētā ražojuma dempingu un tā nodarītu būtisku kaitējumu, un tos atzina par pietiekamiem, lai pamatotu procedūras uzsākšanu.

(3)

Procedūra tika uzsākta 2006. gada 7. aprīlī ar paziņojuma par tās uzsākšanu publikāciju Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2).

2.   Personas, uz kurām attiecas procedūra

(4)

Komisija oficiāli informēja par procedūras uzsākšanu ĶTR ražotājus eksportētājus, importētājus, tirgotājus, patērētājus, piegādātājus un asociācijas, kuras tas skāra, kā arī ĶTR pārstāvjus, Kopienas ražotājus – sūdzības iesniedzējus un citus Kopienas ražotājus, uz kuriem tas attiecās. Ieinteresētajām pusēm tika dota iespēja rakstveidā paust savu viedokli un procedūras uzsākšanas paziņojumā noteiktajā termiņā pieprasīt noklausīšanos.

(5)

Lai ražotāji eksportētāji varētu iesniegt prasību par tirgus ekonomikas režīma (turpmāk – TER) vai atsevišķa režīma (turpmāk – AR) piemērošanu, ja viņi to vēlētos, Komisija nosūtīja pieprasījuma veidlapas Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, kuri bija izrādījuši zināmu ieinteresētību. Trīs ražotāju eksportētāju grupas un viens individuāls ražotājs eksportētājs pieprasīja TER saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punktu vai AR, ja izmeklēšanā tiktu konstatēts, ka tie neatbilst TER piemērošanas nosacījumiem. Jāpiebilst, ka trīs no šiem ražotājiem eksportētājiem bija divi vai vairāki saistīti uzņēmumi, kas nodarbojās ar sēdekļu ražošanu un/vai tirdzniecību.

(6)

Ņemot vērā acīmredzami lielo skaitu ražotāju eksportētāju ĶTR, kā arī importētāju un ražotāju skaitu Kopienā saistībā ar procedūras uzsākšanu Komisija norādīja, ka šajā izmeklēšanā atlasi var piemērot, lai noteiktu dempingu un kaitējumu saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

(7)

Lai Komisija varētu izlemt, vai ir jāpiemēro izlases metode, un, ja ir, izvēlēties paraugu, visi ĶTR ražotāji eksportētāji, Kopienas importētāji un ražotāji ar šo tika aicināti par sevi paziņot Komisijai un atbilstoši paziņojumam par pārbaudes sākšanu sniegt pamatinformāciju par savu darbību saistībā ar attiecīgo produktu izmeklēšanas laika posmā (no 2005. gada 1. janvāra līdz 2005. gada 31. decembrim).

(8)

Ciktāl tas attiecas uz ražotājiem eksportētājiem un ņemot vērā tikai trīs uzņēmumu grupas un vienu individuālu uzņēmumu, kas sadarbojušies izmeklēšanā, tika nolemts, ka atlase nebija nepieciešama.

(9)

Attiecībā uz Kopienas ražotājiem Komisija saskaņā ar pamatregulas 17. pantu izvēlējās paraugu, balstoties uz lielāko pietiekamo sēdekļu ražošanas apjomu Kopienā, ko pieejamā laikā varēja pamatoti pārbaudīt. Par pamatu ņemot no Kopienas ražotājiem saņemto informāciju, Komisija atlasīja piecus uzņēmumus divās dažādās dalībvalstīs. Ražošanas apjoma izteiksmē pieci atlasītie uzņēmumi nodrošināja 86 % no Kopienas kopējā ražošanas apjoma. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu notika apspriedes ar attiecīgajām pusēm, un tām nebija iebildumu. Turklāt pārējiem Kopienas ražotājiem kaitējuma analīzes nolūkos tika lūgts sniegt dažas vispārējas ziņas. Turklāt saskaņā ar pamatregulas 17. pantu atlasītie importētāji tika izraudzīti, pamatojoties uz attiecīgā produkta lielāko reprezentatīvo apjomu Kopienā, ko pieejamā laikā var pietiekami izvērtēt. Pamatojoties uz informāciju, kas saņemta no vairākiem importētājiem un izvērtējot saņemtās informācijas atšķirīgo kvalitāti, atlasei tika izraudzīti divi importētāji no vienas dalībvalsts. Divi atlasei izraudzītie importētāji nodrošināja 21 % no attiecīgā ražojuma importa Kopienā. Ņemot vērā mazo skaitu atbilžu, kas saņemtas no lietotājiem, tika nolemts, ka lietotāju atlase nebija nepieciešama.

(10)

Visām personām, kuru ieinteresētība bija zināma, ka arī visiem pārējiem uzņēmumiem, kas pieteicās termiņā, kas norādīts paziņojumā par procedūras uzsākšanu, Komisija izsūtīja anketas. Atbildes tika saņemtas no četriem ražotājiem eksportētājiem ĶTR un viena ražotāja analogajā valstī – Brazīlijā. Pilnīgas atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas arī no pieciem atlasē izraudzītiem Kopienas ražotājiem. Kaut arī četri importētāji atbildēja uz atlases veidlapu, tikai divi sadarbojās, sniedzot pilnīgas atbildes uz anketas jautājumiem. Turklāt pilnīgas atbildes uz aptaujas anketu sniedza arī četri sēdekļu lietotāji. Viena aizpildīta anketa tika saņemta arī no izejmateriālu piegādātāja.

(11)

Komisija atrada un pārbaudīja visu informāciju, kas tika uzskatīta par nepieciešamu, lai noteiktu dempingu, tā izraisītos zaudējumus un Kopienas intereses, kā arī veica pārbaudes šādu uzņēmumu telpās:

a)

Kopienas ražotāji:

Selle Royal SpA., Pozzoleone, Itālija;

Selle Italia srl, Rossano Veneto, Itālija;

Bassano Selle srl, Riese Pio X, Itālija;

Selle SMP SAS, Casalserugo, Itālija;

pph ABI sp.j., Nasielsk, Polija;

b)

ĶTR ražotāji eksportētāji:

Cionlli Group:

Cionlli Bicycle (Taicang) Co., Ltd.;

Shunde Hongli Bicycle Parts Co., Ltd., Shunde;

Safe Strong Bicycle Parts Shenzhen Co., Ltd., Shenzhen;

Cionlli Bicycle (Tianjin) Co., Ltd., Tianjin;

Giching Group:

Giching Bicycle Parts (Shenzhen) Co., Ltd., Shenzhen;

Velo Cycle (Kunshan) Co., Ltd., Kunshan;

Justek Group:

Jiangyin Justek Vehicle Co., Ltd., Jiangyin;

Jiangyin Justek Communication Equipment Co., Ltd., Jiangyin;

Tianjin Justek Vehicle Co., Ltd., Tianjin;

Viscount Vehicle (Shenzhen) Co., Ltd., Shenzhen;

c)

Saistītie uzņēmumi ĶTR un Taivānā:

Cionlli Bicycle (Tianjin) CO., Ltd, Tianjin;

Cionlli Industrial Co., Ltd

d)

Nesaistītais importētājs Kopienā

Buechel GmbH, Fulda, Vācija.

(12)

Ņemot vērā vajadzību noteikt normālo vērtību ražotājiem eksportētājiem, kam nevarētu piemērot TER, pārbaudes apmeklējums normālas vērtības noteikšanas nolūkā, pamatojoties uz analogās valsts, proti, Brazīlijas datiem, notika šādā uzņēmumā:

e)

Ražotājs Brazīlijā:

Royal Ciclo Indústria de Componentes Ltda, Rio do Sul

3.   Izmeklēšanas periods

(13)

Dempinga un radīto kaitējumu izmeklēšana notika no 2005. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim (turpmāk – izmeklēšanas periods jeb IP). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2002. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (turpmāk – attiecīgais periods).

B.   ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGI RAŽOJUMI

1.   Attiecīgais ražojums

(14)

Attiecīgais ražojums ir velosipēdu un citu transportlīdzekļu (tostarp kravas trīsriteņu), kas nav motorizēti, motociklu, kas aprīkoti ar papildu motoru un ar blakusvāģi vai bez tā, sporta ierīču un mājas trenažieru atsevišķi sēdekļi (turpmāk – attiecīgais ražojums jeb sēdekļi) un būtiskas to detaļas (t. i., pamatnes, polsterējumi un pārvalki), kuru izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā. Šo ražojumu parasti deklarē ar KN kodu ex 8714 95 00, ex 8714 99 90 un ex 9506 91 10.

(15)

Sēdekļi parasti tiek izgatavoti no trim daļām: pamatne vai statīvs, uz kura sēdeklis uzmontēts, parasti tiek izgatavots plastmasas liešanas procesā; polsterējuma, ko piestiprina pamatnei, lai sēdeklis būtu ērtāks, un ko izgatavo no dažāda veida sintētiskajām putām vai citiem materiāliem; un pārvalka, ko izgatavo no sintētiska materiāla vai dabīgas ādas un kas pārklāj polsterējumu un sēdekļa pamatnes malas, tādējādi piešķirot tam ērtumu un estētiskās īpašības. Papildu šiem trim komponentiem sēdeklī parasti tiek iestrādāts piestiprināšanas mehānisms, kas izgatavots metāla dakšiņas vai skavas formā, un tajā var būt arī atspere vai amortizācijas mehānisms no elastomēra.

(16)

Attiecīgais ražojums tiek uzstādīts uz velosipēdiem vai līdzīgiem transportlīdzekļiem, kā arī stacionārām ierīcēm, piemēram, sporta ierīcēm. Izmeklēšanā tika atklāts, ka, neņemot vērā atšķirības saistībā ar attiecīgā produkta formu, materiāliem un ražošanas procesu, dažādiem šā produkta veidiem ir vienas un tās pašas fiziskās un tehniskās īpašības, un būtībā tie visi tiek izmantoti vienam mērķim. Tādējādi saistībā ar šo tiesvedību šie ražojumi ir uzskatāmi par vienu izstrādājumu.

2.   Līdzīgs ražojums

(17)

Izmeklēšanā konstatēja, ka fiziskās un tehniskās pamatīpašības, kas piemīt Kopienas ražošanas nozarē ražotajiem un Kopienā pārdotajiem sēdekļiem, Ķīnas iekšējā tirgū ražotajiem un pārdotajiem sēdekļiem, no ĶTR Kopienā importētajiem sēdekļiem, kā arī Brazīlijā ražotajiem un pārdotajiem sēdekļiem, neatšķiras un ka visus šos ražojumus izmanto vienādi.

(18)

Tādējādi provizoriski tiek secināts, ka šie ražojumi ir uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

C.   DEMPINGS

1.   Tirgus ekonomikas režīms (TER)

(19)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu antidempinga pārbaudē saistībā ar ĶTR izcelsmes importu normālvērtību nosaka saskaņā ar minētā panta 1. līdz 6. punktu attiecībā uz tiem ražotājiem, par kuriem tika konstatēts, ka tie atbilst pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem.

(20)

Īsumā un vienīgi uzziņai tiek sniegts īss TER kritēriju kopsavilkums:

1)

lēmumus par uzņēmējdarbību pieņem un izmaksas nosaka, reaģējot uz tirgus signāliem un bez ievērojamas valsts iejaukšanās; un ieguldījumu izmaksas būtībā atspoguļo tirgus vērtības;

2)

uzņēmumiem ir viens, skaidrs grāmatvedības pamatdokumentu kopums, kuram veic neatkarīgu auditu saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem un piemēro visās jomās;

3)

nav pārmērīgu izkropļojumu, kas pārņemti no iepriekšējās ekonomikas sistēmas, kas nebija tirgus ekonomika;

4)

juridisku noteiktību un stabilitāti garantē bankrotu regulējošie tiesību akti un īpašumtiesības;

5)

valūtas maiņas kursu pārrēķina atbilstīgi tirgus likmei.

(21)

Divas ražotāju eksportētāju grupas un viens individuāls ražotājs eksportētājs pieprasīja TER atbilstoši pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktam un noteiktajā termiņā aizpildīja TER pieprasījuma veidlapu, kas paredzēta ražotājiem eksportētājiem. Komisija no šiem uzņēmumiem ieguva un pārbaudīja visu nepieciešamo informāciju, kas iesniegta TER pieprasījumos. Izmeklēšanā tika atklāts, ka TER varēja piemērot tikai divām ražotāju eksportētāju grupām, turpretim vienas uzņēmumu grupas un individuāla uzņēmuma prasība tika noraidīta.

(22)

Attiecībā uz individuālo ražotāju eksportētāju izmeklēšanā tika konstatēts, ka uzņēmums nav ievērojis iepriekšminētā 1. un 3. kritērija prasības. Proti, uzņēmums nevarēja pierādīt, ka tā uzņēmējdarbības lēmumi ir tikuši pieņemti kā reakcija uz tirgus signāliem bez būtiskas valsts iejaukšanās, jo īpaši tāpēc, ka tirdzniecības apjomus iekšējā un eksporta tirgū ierobežo uzņēmumu apvienības statūti, kurus nevar grozīt bez valsts piekrišanas. Turklāt uzņēmums nevarēja pierādīt, ka nepastāv tirdzniecības kropļojumi, kas pārņemti no iepriekšējās ārpustirgus ekonomikas sistēmas, sniedzot rakstiskus pierādījumus attiecībā uz zemes izmantošanas tiesību iegūšanu.

(23)

Turklāt viena ražotāju eksportētāju grupa par savu saistību ar lielāko vietējo klientu nesniedza informāciju ne atbildē uz tirgus ekonomikas prasībām, ne arī atbildē antidempinga aptaujā. Šī saistība tika atklāta tikai vispārējā pārbaudē, ko veica šo ražotāju eksportētāju telpās. Saskaņā ar Komisijas pastāvīgo politiku TER/AR nosaka saistīto uzņēmumu grupām kopumā. Tādējādi līdz ar TER/AR noteikšanu šim eksportētājam saistītajam uzņēmumam tiktu prasīts izmeklēšanā pilnībā sadarboties, lai precīzi noteiktu tā veiktās darbības saistībā ar attiecīgo ražojumu, TER kritēriju ievērošanu un šīs saistības ietekmi uz divu uzņēmumu savstarpējiem darījumiem. Tomēr šis nebija tāds gadījums, jo saistītais uzņēmums izmeklēšanā nesadarbojās. Turklāt Komisija nevarēja noteikt TER/AR šai uzņēmumu grupai. Jāpiebilst, ka tas ietekmēja būtisku daļu eksportētāju iekšējās tirdzniecības. Turklāt šī apzinātā neizdarība rada šaubas arī par citu Komisijai iesniegto dokumentu un informācijas ticamību. Ņemot vērā šo neizdarību un tās nozīmību saistībā gan ar TER analīzi, gan jebkāda antidempinga noteikšanu, pamatojoties uz šīs eksportētāju grupas sniegtiem atsevišķiem datiem, tika noteikts, ka attiecīgie ražotāji ir snieguši nepatiesu un maldinošu informāciju pamatregulas 18. panta nozīmē. Uzņēmums nekavējoties tika informēts par to, uz kāda pamata Komisija grasījās neņemt vērā tā sniegto informāciju, un tam tika dota iespēja sniegt papildu paskaidrojumus saskaņā ar pamatregulas 18. panta 4. punktu. Tomēr uzņēmuma sniegtie paskaidrojumi bija neapmierinoši un nepārliecināja Komisiju ne par to, ka tas nav sniedzis maldinošu informāciju, ne arī kliedēja šaubas par pārējo uzņēmuma sniegto datu patiesumu. Tādējādi tika uzskatīts, ka šī ražotāju eksportētāju grupa izmeklēšanā nesadarbojās, un tās prasība par TER un AR tika noraidīta.

(24)

Ieinteresētajām personām tika dota iespēja paust viedokli par iepriekš izklāstītajiem secinājumiem.

(25)

Pamatojoties uz to, TER tika noteikts divām ražotāju eksportētāju grupām:

Cionlli Bicycle (Taicang) Co. Ltd., un saistītajiem uzņēmumiem;

Giching Bicycle parts (Shenzhen) Co. Ltd., un saistītajiem uzņēmumiem.

2.   Atsevišķs režīms (AR)

(26)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu valstīm, uz kurām attiecas šis pants, tiek noteikts valsts mēroga maksājums, izņemot gadījumus, kad uzņēmums var pierādīt, ka tas atbilst visiem pamatregulas 9. panta 5. punktā noteiktajiem kritērijiem.

(27)

Ražotājs eksportētājs, kam nevarēja piemērot TER, arī pieprasīja atsevišķu režīmu (AR), jo tam nepiemēroja TER. Tomēr uzņēmuma prasība par atsevišķa režīma (AR) noteikšanu arī tika noraidīta, jo uzņēmums neievēroja 9. panta 5. punkta b) apakšpunktā noteikto kritēriju, proti, tas brīvi noteica eksporta cenas un apjomus.

3.   Normālā vērtība

a)   Normālās vērtības noteikšana attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem, kuriem piemērots TER

(28)

Attiecībā uz normālās vērtības noteikšanu vispirms par katru attiecīgo ražotāju eksportētāju Komisija noteica, vai tam ir reprezentatīvs sēdekļu pārdošanas kopapjoms vietējā tirgū salīdzinājumā ar eksporta preču pārdošanas kopējo apjomu Kopienā. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu pārdošanas apjomus iekšējā tirgū uzskata par reprezentatīviem, ja pārdošanas kopējais apjoms iekšējā tirgū ir vismaz 5 % no eksporta preču pārdošanas kopējā apjoma Kopienā.

(29)

Divas to uzņēmumu grupas, kam noteica TER, apvienoja piecus uzņēmumus, kas ražoja sēdekļus eksportam un no kuriem trīs veica tirdzniecību arī iekšējā tirgū. Viens uzņēmums veica tirdzniecību iekšējā tirgū, bet neveica eksporta tirdzniecību.

(30)

Tiem ražotājiem eksportētājiem, kuriem kopumā ir reprezentatīvs pārdošanas apjoms vietējā tirgū, Komisija pēc tam noteica tos vietējā tirgū pārdoto sēdekļu veidus, kas bija identiski vai tieši salīdzināmi ar tiem ražojumu veidiem, ko pārdeva eksportam uz Kopienu.

(31)

Par katru no veidiem tika noskaidrots, vai pārdošanas apjomi vietējā tirgū ir pietiekami reprezentatīvi pamatregulas 2. panta 2. punkta nozīmē. Konkrētus pārdošanas apjomus vietējā tirgū uzskatīja par pietiekami reprezentatīviem, ja attiecīgā veida pārdošanas apjomi tirgū IP laikā bija 5 % vai vairāk no tā salīdzināmā paveida kopējā pārdošanas apjoma, ko eksportē uz Kopienu.

(32)

Komisija arī pārbaudīja, vai katra attiecīgā ražojuma veida pārdošanas reprezentatīvos apjomus iekšējā tirgū var uzskatīt par parasto tirdzniecības apriti pamatregulas 2. panta 4. punkta nozīmē, nosakot attiecīgā veida rentablo pārdošanas apjomu īpatsvaru, kas veikti ar neatkarīgiem pircējiem iekšējā tirgū.

(33)

Ja tā sēdekļu veida pārdošanas apjoms, ko pārdod par neto pārdošanas cenu, kas ir vienāda ar ražošanas izmaksām vai lielāka par tām, ir vairāk nekā 80 % no minētā veida pārdošanas kopējā apjoma un ja minētā veida vidējā svērtā cena ir vienāda ar ražošanas izmaksām vai lielāka par tām, normālo vērtību noteica pēc faktiskās cenas vietējā tirgū. Šo cenu aprēķināja kā vidējo svērto cenu no visa minētā ražojuma veida pārdošanas apjoma cenām iekšējā tirgū izmeklēšanas periodā neatkarīgi no tā, vai pārdošana bijusi rentabla vai ne.

(34)

Ja sēdekļu veida rentablās pārdošanas apjoms ir līdz 80 % vai mazāk no minētā veida pārdošanas kopējā apjoma, vai arī, ja minētā veida vidējā svērtā cena ir mazāka par ražošanas izmaksām, normālo vērtību nosaka pēc faktiskās cenas vietējā tirgū, ko aprēķina kā vidējo svērto apjomu vienīgi no minētā veida rentablās pārdošanas apjoma ar nosacījumu, ka šis pārdošanas apjoms ir 10 % vai vairāk no minētā veida pārdošanas kopējā apjoma.

(35)

Visbeidzot, ja kāda sēdekļu veida rentablās pārdošanas apjoms ir mazāk nekā 10 % no minētā veida pārdošanas kopējā apjoma, uzskatīja, ka šo konkrēto ražojuma veidu nepārdod pietiekamā daudzumā, lai cena vietējā tirgū nodrošinātu atbilstošu pamatu normālās vērtības noteikšanai.

(36)

Ja nevarēja izmantot vietējā tirgus cenas konkrētam ražojuma veidam, ko pārdeva ražotājs eksportētājs, tad izmantoja salikto normālo vērtību.

(37)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu normālo vērtību veidoja, pievienojot katra ražotāja eksportēto veidu ražošanas izmaksām, pēc vajadzības pielāgojot, pienācīgu apjomu tirdzniecības, vispārējo un administratīvo izmaksu (turpmāk – TVA) un peļņas. Visos gadījumos TVA un peļņu noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punktā izklāstītajām metodēm. Tādēļ Komisija pārbaudīja, vai radušās TVA izmaksas un peļņa, ko katrs attiecīgais ražotājs eksportētājs guvis vietējā tirgū, bija ticami dati.

(38)

Faktiskās vietējās tirgus TVA izmaksas tika uzskatītas par ticamām, ja attiecīgā uzņēmuma pārdošanas kopējo apjomu vietējā tirgū varēja vērtēt kā reprezentatīvu salīdzinājumā ar eksporta preču pārdošanas apjomu uz Kopienu. Vietējā tirgus peļņas normu noteica pēc to ražojumu veidu pārdošanas vietējā tirgū, kas pārdoti parastā tirdzniecības apritē. Tāpēc tika piemērota iepriekš izklāstītā metodika.

(39)

Attiecībā uz trim uzņēmumiem, kuriem bija reprezentatīvi pārdošanas apjomi vietējā tirgū, tika secināts, ka lielākā daļa attiecīgā eksportētā ražojuma veidu tika pārdoti vietējā tirgū parastā tirdzniecības apritē. Tiem veidiem, kuriem tas nebija piemērojams, normālo vērtību aprēķināja, izmantojot iepriekš minēto metodiku un izmantojot TVA un informāciju par katra attiecīgā uzņēmuma peļņu.

(40)

Diviem uzņēmumiem, kuriem nebija reprezentatīvi pārdošanas apjomi vietējā tirgū, TVA un peļņas apjoms tika noteikts, pamatojoties uz to četru uzņēmumu vidējo TVA un peļņu, kuriem bija pārdošanas apjomi vietējā tirgū.

b)   Normālās vērtības noteikšana ražotājiem eksportētājiem, kam nav piemērots TER

i)   Analogā valsts

(41)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu normālā vērtība tiem ražotājiem eksportētājiem, kuriem nav piemērots TER, ir jānosaka, pamatojoties uz cenām vai salikto vērtību analogā valstī.

(42)

Paziņojumā par procedūras uzsākšanu Komisija norādīja savu ieceri izmantot Brazīliju kā piemērotu analogo valsti, lai noteiktu normālo vērtību, un ieinteresētās personas tika aicinātas izteikt komentārus par šo izvēli.

(43)

Neviens no ĶTR ražotājiem eksportētājiem, kuriem nebija noteikts TER, neiebilda pret šo priekšlikumu.

(44)

Tomēr importētājs un ražotājs eksportētājs, kuriem bija noteikts TER, apgalvoja, ka Brazīlija nav piemērotākā analogā valsts un ka tās vietā būtu jāizvēlas Taivāna vai Meksika.

(45)

Attiecībā uz Taivānu tiek uzskatīts, ka, lai arī velosipēdu daļu ražošanas nozare ir attīstījusies šajā valstī, lielāko daļu ražošanas ir pārņēmusi ĶTR. Tādējādi sēdekļu ražotāji, kas koncentrējušies Taivānā, lielākoties ir tie paši uzņēmumi vai uzņēmumi, kas saistīti ar tiem, kuri no ĶTR veic eksportu uz Kopienu par dempinga cenām. Turklāt ierastā darba dalīšana šajās uzņēmumu grupās nozīmē, ka Taivānā tiek ražoti tikai pāris specializēti modeļi, kas nodrošina lielāku peļņas normu, savukārt lielāko daļu vidēja līdz zema līmeņa modeļu ražošanu izmaksu dēļ ir pārņēmusi ĶTR. Tādējādi iespējams, ka Taivānā ražoto sēdekļu modeļu cenas vai izmaksas varētu nebūt labākais pamatojums, uz kā balstīt ĶTR ražoto sēdekļu normālo vērtību.

(46)

Meksika tiek uzskatīta par valsti, kurā ir atklāts konkurences tirgus, kas ir aptuveni 1/8 daļa no Brazīlijas tirgus apmēra. Komisija sazinājās ar diviem zināmiem ražotājiem Meksikā, taču nepiedāvāja sadarboties.

(47)

Attiecībā uz Brazīliju izmeklēšanā tika atklāts, ka tā ir attiecīgā ražojuma konkurences tirgus ar vismaz trim dažāda lieluma vietējiem ražotājiem, kā arī ar importu no trešām valstīm, kas sasniedz aptuveni 15 % no iekšzemes patēriņa, tas ir, 8 līdz 9 miljonus sēdekļu gadā. Viens ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka konkurences līmenis Brazīlijas tirgū ir apšaubāms, jo ir maz ražotāju. Tomēr izmeklēšanā tika konstatēts, ka nebija pierādījumu tam, ka vienam Brazīlijas ražotājam būtu dominējošs stāvoklis vai ka cenas netiek noteiktas konkurējošā veidā. Nebija arī iemesla uzskatīt, ka piekļuve izejmateriāliem, izmaksas un citi ražošanas nosacījumi Taivānā vai Meksikā būtu līdzīgāki tiem, kādi ir ĶTR, nekā tiem, kādi ir Brazīlijā. Tādējādi Brazīlijas tirgus tika atzīts par piemērotu normālās vērtības noteikšanai.

(48)

Tika apzināti trīs zināmie Brazīlijas ražotāji eksportētāji, un viens uzņēmums piekrita sadarboties. Šim ražotājam tika nosūtīta aptaujas lapa, un ražotāja atbildē sniegtie dati tika nekavējoties pārbaudīti. Sadarbības ražotājs ir saistīts ar vienu no Kopienas ražotājiem, tomēr nav iemesla uzskatīt, ka tas ietekmē to datu ticamību, kas tika pārbaudīti uzņēmuma telpās.

(49)

Ņemot vērā iepriekšminēto, tiek provizoriski secināts, ka Brazīlija ir vispiemērotākā un vispamatotākā analogā valsts saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punktu.

ii)   Normālā vērtība

(50)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu tika noteikta normālā vērtība tiem ražotājiem eksportētājiem, kuriem nav piemērots TER, pamatojoties uz pārbaudītu informāciju, kas saņemta no ražotājiem analogajā valstī, t. i., pamatojoties uz maksātajām vai maksājamām cenām Brazīlijas tirgū attiecībā uz salīdzināmiem ražojumu veidiem un saskaņā ar iepriekš izklāstīto metodoloģiju.

(51)

Normālā vērtība tika noteikta, pamatojoties uz cenām, kas Brazīlijas tirgū samaksātas vai maksājamas par salīdzināmiem ražojumu veidiem, jo tika konstatēts, ka visi darījumi ir tikuši veikti parastā tirdzniecības apritē.

4.   Eksporta cenas

(52)

Visi ražotāji eksportētāji veica eksporta tirdzniecību uz Kopienu vai nu tieši neatkarīgajiem pircējiem Kopienā, vai izmantojot saistītas vai nesaistītas tirdzniecības sabiedrības Honkongā, Britu Virdžīnu salās un Taivānā.

(53)

Ja attiecīgais ražojums tika tieši eksportēts neatkarīgiem pircējiem Kopienā, eksporta cenas noteica, pamatojoties uz faktiski samaksāto vai maksājamo cenu par attiecīgo ražojumu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu.

(54)

Attiecībā uz pārdošanu, izmantojot saistītu uzņēmumu, kas neatrodas Kopienā, eksporta cenu noteica, pamatojoties uz pirmo reizi noteiktu tālākpārdošanas cenu, ko maksā neatkarīgie pircēji Kopienā.

5.   Salīdzinājums

(55)

Normālo vērtību salīdzināja ar eksporta cenām, pamatojoties uz ražotāja noteikto cenu. Lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika izdarītas korekcijas, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Attiecīgas korekcijas par transporta, apdrošināšanas, apstrādes un papildu izmaksām, maksājumiem par iepakošanu, kredītu un banku pakalpojumiem tika veiktas visos gadījumos, kad tās tika atzītas par samērīgām, precīzām un pamatotām ar pārbaudītiem pierādījumiem.

(56)

Tirdzniecībai, kas virzīta caur saistītajiem uzņēmumiem Taivānā, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu tika piemērota korekcija, ja šie uzņēmumi pierādīja, ka veic funkcijas, kas līdzīgas tām, ko veic aģents, kas par šo darbu saņem komisijas naudu. Tā kā to TVA patēriņa sadali, par kurām informāciju sniedza saistītais uzņēmums, nevarēja uzskatīt par ticamu, šī korekcija tika balstīta uz datiem par TVA un peļņu, kas iegūti no nesaistītā tirgotāja.

6.   Dempinga starpības

a)   Ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojas un kuriem ir noteikts TER

(57)

Uzņēmumiem, kuriem tika piemērots TER, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu ikviena uz Kopienu eksportētā attiecīgā ražojuma veida vidējā svērtā normālā vērtība tika salīdzināta ar attiecīgā ražojuma veida vidējo svērto eksporta cenu.

(58)

Saskaņā ar ierasto praksi Komisija saistītos ražotājus eksportētājus vai ražotājus eksportētājus, kuri pieder vienai uzņēmumu grupai, parasti uzskata par vienu vienību, lai noteiktu dempinga starpību, un tāpēc tiem nosaka vienotu dempinga starpību. Šāda prakse tiek izmantota īpaši tādēļ, ka dempinga starpības aprēķināšana var veicināt antidempinga pasākumu apiešanu, tādējādi padarot tos neefektīvus un ļaujot saistītajiem ražotājiem eksportētājiem virzīt savu eksportu uz Kopienu ar tāda uzņēmuma starpniecību, kuram ir viszemākā individuālā dempinga starpība.

(59)

Saskaņā ar šo praksi saistītie ražotāji eksportētāji, kas pieder tām pašām grupām, tika uzskatīti par vienu vienību, un tiem piemēroja vienotu dempinga starpību, kas tika aprēķināta, pamatojoties uz attiecīgo grupu sadarbības ražotāju vidējām svērtajām dempinga starpībām.

(60)

Tāpēc pagaidu vidējās svērtās dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas uz Kopienas robežas, pirms nodokļu nomaksas ir šādas:

Uzņēmums

Provizoriskā dempinga starpība

Cionlli Bicycle (Taicang) Co. Ltd., Shunde Hongli Bicycle Parts Co. Ltd. un Safe Strong Bicycle Parts Shenzhen Co. Ltd.

7,5 %

Giching Bicycle parts (Shenzhen) Co. Ltd. un Velo Cycle Kunshan Co. Ltd.

0 %

b)   Visiem pārējiem ražotājiem eksportētājiem

(61)

Lai aprēķinātu valsts mēroga dempinga starpību, kas piemērojama visiem pārējiem ĶTR eksportētājiem, Komisija vispirms noteica sadarbības līmeni. Tika salīdzināti kopējie eksporta apjomi, ko anketas atbildēs norādījuši trīs sadarbības ražotāji eksportētāji, un kopējais ĶTR importa par dempinga cenām apjoms, kas aprēķināts tā, kā paskaidrots 71. apsvērumā. Konstatētā procentuālā attiecība bija 23 %. Ņemot to vērā, sadarbības līmenis tika atzīts par zemu.

(62)

Tādējādi tika nolemts noteikt valsts mēroga dempinga starpību kā vidējo svērto vērtību no vidējām svērtajām dempinga starpībām:

kādas konstatētas tiem sadarbības eksportētājiem, kuriem netika piemērots ne TER, ne AR, un

augstākajām dempinga starpībām to pašu eksportētāju reprezentatīvajiem veidiem, ņemot vērā, ka nekas neliecināja par to, ka ražotāji eksportētāji, kas nesadarbojas, būtu realizējuši zemāka līmeņa dempingu.

(63)

Ņemot to vērā, valsts mēroga dempinga līmenis provizoriski tika noteikts 30,9 % apmērā no CIF cenas līdz Kopienas robežai pirms nodokļu nomaksas.

D.   KAITĒJUMS

1.   Kopienas ražošana

(64)

Zināms, ka Kopienā attiecīgo ražojumu izgatavo deviņi ražotāji, kuru vārdā iesniegta sūdzība. Šie ražotāji atrodas Itālijā, Polijā, Apvienotajā Karalistē un Portugālē un veido 99 % Kopienas produkcijas IP laikā.

(65)

Turklāt izmeklēšanas sākuma posmā bija zināms tikai viens Kopienas ražotājs, kurš nebija sūdzības iesniedzējs. Ņemot vērā deviņu sūdzības iesniedzēju ražotāju ražošanas apjomus un viena tā ražotāja ražošanas apjomus Kopienā, kurš nebija sūdzības iesniedzējs, līdzīga ražojuma produkcijas kopējais apjoms IP laikā bija 16 165 936 vienības.

2.   Kopienas ražošanas nozare

(66)

Sūdzību atbalstīja šādi Kopienas ražotāji:

Selle Royal SpA, Pozzoleone, Itālija, un tā saistītais uzņēmums:

Brooks England Ltd., West Midlands, Apvienotā Karaliste

Selle Italia srl, Rossano Veneto, Itālija, un tā saistītais uzņēmums:

Bassano Selle srl, Riese Pio X, Itālija

Selle SMP SAS, Casalserugo, Itālija

pph ABI sp.j., Nasielsk, Polija

Iberoselle Fabrica de Selins Lda., Agueda, Portugāle

Selle Montegrappa snc, Ramon di Loria, Itālija

Selle San Marco SpA, Rossano, Itālija.

(67)

Tā kā šie deviņi sūdzības iesniedzēji–Kopienas ražotāji, kas sadarbojas (gan atlasītie, gan neatlasītie), saražo 99 % no attiecīgā izstrādājuma Kopienas produkcijas, var uzskatīt, ka tie pārstāv Kopienas ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta nozīmē. Atlasītie Kopienas ražotāji (turpmāk – atlasītie ražotāji) izmeklēšanā norādīja uz 86 % kopējās sēdekļu produkcijas Kopienā IP laikā. Pārējiem Kopienas ražotājiem kaitējuma analīzes veikšanas nolūkos tika lūgts sniegt dažas vispārējas ziņas.

3.   Kopienas patēriņš

(68)

Kopienas patēriņš tika noteikts, pamatojoties uz pārdošanas apjomiem, ko Kopienas tirgū realizējuši pieci atlasītie Kopienas ražotāji, četri Kopienas ražotāji, kas netika iekļauti atlasē, un viens Kopienas ražotājs, kas nebija sūdzības iesniedzējs, un uz importu no ĶTR un citām trešām valstīm ar attiecīgajiem KN kodiem saskaņā ar Eiropas Kopienu Statistikas biroju. Kā jau norādīts 14. punktā, attiecīgo ražojumu deklarē ar KN kodu ex 8714 95 00, ex 8714 99 90 un ex 9506 91 10. Statistikas biroja dati par pēdējiem diviem KN kodiem (ex 8714 99 90 un ex 9506 91 10) attiecas arī uz pārējām velosipēdu un regulējamo trenažieru detaļām. Tā kā nebija iespējams no šīm abām plašajām kategorijām iegūt datus tikai par sēdekļiem, tika nolemts importa statistiku noskaidrot, pamatojoties tikai uz vienu KN kodu, proti, KN kodu 8714 95 00. Tādējādi importa apjomi, kas izvērtēti, lai noteiktu Kopienas patēriņu, var tikt uzrādīti nepilnīgi.

(69)

Pamatojoties uz šiem datiem, tika konstatēts, ka izvērtētajā laika posmā patēriņš palielinājās par 17 %, t. i., no 20 701 027 vienībām 2002. gadā līdz 24 179 012 vienībām 2005. gadā

1.   tabula

 

2002

2003

2004

2005 (IP)

Kopienas patēriņš (vienības)

20 701 027

21 688 470

23 357 359

24 179 012

Indekss

100

105

113

117

4.   No ĶTR importētie sēdekļi

a)   Dempinga starpība, importa apjoms un tirgus daļa

(70)

Kā iepriekš norādīts, šajā izmeklēšanā atklāts, ka vidējās svērtās dempinga starpības, kas noteiktas attiecībā uz ĶTR, pārsniedz minimālo slieksni, kas noteikts pamatregulas 9. panta 3. punktā, un ka importa apjoms no ĶTR nav nenozīmīgs pamatregulas 5. panta 7. punkta nozīmē.

(71)

Importa apjoms tika noteikts, pamatojoties uz Statistikas biroja datiem. Kā jau iepriekš minēts 68. apsvērumā, turpmāk norādītie importa dati var būt uzrādīti nepilnīgi. Turklāt Statistikas birojs sniedz informāciju par velosipēdu sēdekļu importa apjomu, kas izteikts daudzumā – 100 kg, nevis vienībās. Tādējādi tika nolemts attiecībā uz Ķīnas importētajiem sēdekļiem par vidējo svaru noteikt 500 gramus uz vienību, jo par šādu svaru ziņoja viens ražotājs eksportētājs un viens nesaistīts importētājs.

(72)

Imports no ĶTR analizētajā laika posmā palielinājās četrkārtīgi. Faktiski tas pieauga no 1 416 814 vienībām 2002. gadā līdz 6 276 749 vienībām IP laikā. Attiecīgi tirgus daļa palielinājās no 7 % 2002. gadā līdz 26 % pārbaudes periodā. Tas ir jāskata salīdzinājumā ar patēriņa pamatojumu, jo patēriņš palielinājās tikai par 17 %, tas ir, relatīvi mazāk nekā pieauga importa apjoms no ĶTR.

(73)

Viens no nesaistītajiem importētājiem apgalvoja, ka importa statistika bija pārvērtēta, jo sūdzībā attiecībā uz sēdekļiem tika izmantots vidējais svars 400 grami par vienību. Uzņēmums apgalvoja, ka no ĶTR importēto sēdekļu vidējam svaram vajadzētu būt 600 līdz 800 grami. Tomēr tas pats uzņēmums pārbaudes apmeklējuma laikā tā telpās apstiprināja, ka no ĶTR importēto sēdekļu vidējais svars bija 500 grami, t. i., tieši tāds svars, kādu Komisija izmantoja, lai pārveidotu vienībās Statistikas biroja datus, kas izteikti daudzumā – 100 kg. Importētājs apgalvoja arī, ka importa statistika no ĶTR bija pārspīlēta, jo tā ietvēra arī sēdekļu pārvalkus, ko izmanto sēdekļu aizsardzībai. Kā jau iepriekš minēts 71. apsvērumā, importa statistika tika pamatota tikai ar vienu KN kodu (KN 8714 95 00), taču tas nav tas, saskaņā ar kuru parasti tiek deklarēti sēdekļu pārvalki, un tādējādi importētāja prasība nav pamatota.

2.   tabula

 

2002

2003

2004

2005 (IP)

Imports (vienības)

1 416 814

2 048 240

4 351 842

6 276 749

Indekss

100

145

307

443

Tirgus daļa

7 %

9 %

19 %

26 %

b)   Cenas

(74)

ĶTR izcelsmes sēdekļu importa vidējā svērtā cena analizētajā laika posmā katru gadu pastāvīgi samazinājās kopumā par 21 %, t.i., no 1,4 EUR par vienību līdz 1,1 EUR par vienību laikā no 2002. gada līdz IP.

3.   tabula

 

2002

2003

2004

2005 (IP)

Vidējā svērtā CIF cena līdz Kopienas robežai (EUR/vienība)

1,4

1,3

1,1

1,1

Indekss

100

91

75

79

c)   Dempings

(75)

Lai noteiktu dempingu, Komisija analizēja datus, kas attiecas uz IP. Kopienas ražošanas nozares attiecīgās pārdošanas cenas bija tās, kas noteiktas neatkarīgiem pircējiem un kas vajadzības gadījumā tika koriģētas pēc ražotāja cenu līmeņa, t. i., izņemot kravas pārvadājuma izmaksas Kopienā, pēc atlaižu un rabatu atskaitīšanas. Dažādu veidu sēdekļu cenas, kas noteiktas atbilstoši pamatnei, polsterējumam, pārvalkam, stiprinājuma mehānismam un svaram, tika salīdzinātas ar tirdzniecības cenām, ko eksportētāji noteikuši līdzīga veida ražojumiem, atskaitot atlaides un vajadzības gadījumā koriģējot pēc CIF cenas līdz Kopienas robežai, ar atbilstošu pielāgojumu muitas nodokļiem (1,2 %) un pēcimporta izmaksām, kādas radušās importētājam Kopienā.

(76)

Saistībā ar vidējo svērto dempinga starpību aprēķinu, tika izvērtētas sadarbības ražotāju eksportētāju eksporta cenas. IP laikā sadarbības ražotāju vidējā svērtā dempinga starpība bija 67,3 %. Turklāt ņemot vērā visus sēdekļu ievedumus, proti, tos, ko veikuši ĶTR ražotāji eksportētāji, kas sadarbojas, un ražotāji eksportētāji, kas nesadarbojas, uz Statistikas biroja datiem balstītās vidējās dempinga starpības aprēķins attiecībā uz IP uzrādīja līdzīgu vidējo dempinga starpību – 70,1 %.

5.   Kopienas ražošanas nozares stāvoklis

(77)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu importa par dempinga cenām ietekmes novērtējums uz Kopienas ražošanas nozari ietvēra visu to ekonomisko faktoru novērtējumu, kuriem bija saistība ar Kopienas ražošanas nozares stāvokli izmeklēšanas periodā.

(78)

Tika analizēti atlasītie uzņēmumi. Tomēr, lai iegūtu pilnīgu priekšstatu par situāciju Kopienas ražošanas nozarē, attiecībā uz tiem rādītājiem, par kuriem bija pieejama ticama informācija saistībā ar Kopienas ražošanas nozari kopumā, šī informācija ir arī sniegta turpmāk. Pamatojoties uz to, ražošanas nozares darbība, ko vērtē pēc tādiem faktoriem kā cenas, algas, ieguldījumi, peļņa, ienākums no ieguldījumiem, naudas plūsma un spēja piesaistīt kapitālu, ir noteikta, pamatojoties uz informāciju, ko sniedza atlasītie uzņēmumi. Ar zaudējumiem saistītie faktori – tirgus daļa, pārdošanas apjoms un ražošanas apjoms – ir noteikti visai Kopienas ražošanas nozarei.

a)   Ražošana

(79)

Analizētajā laika posmā ražošanas apjoms visā Kopienas ražošanas nozarē uzrādīja negatīvu tendenci. Ja 2002. gadā produkcijas apjoms bija 19 546 740 vienības, tad IP laikā Kopienā saražoja tikai 16 165 936 vienības, kas ir gandrīz 3,5 miljoni vienību jeb par 17 % mazāk nekā 2002. gadā. Tā kā sēdekļi tiek ražoti galvenokārt pēc pircēju pieprasījuma, ražošanas apjoma negatīvo tendenci var tieši saistīt ar Kopienā ražotu sēdekļu pieprasījuma samazināšanos.

4.   tabula

 

2002

2003

2004

2005 (IP)

Ražošana (vienības)

19 546 740

19 022 491

17 698 103

16 165 936

Indekss

100

97

91

83

b)   Ražošanas jauda un tās izmantošanas rādītāji

(80)

Ražošanas jauda tika noteikta, pamatojoties uz Kopienas ražošanas nozarei piederošo ražošanas vienību nominālo jaudu, ņemot vērā ražošanas pārtraukumus, kā arī to, ka atsevišķos gadījumos daļa no jaudas tika izmantota citu izstrādājumu, piemēram, ratiņkrēslu stūru ražošanai tajās pašās ražošanas līnijās.

(81)

Sēdekļu ražošanas jauda analizētajā laika posmā palielinājās par 5 % no 29 492 120 vienībām 2002. gadā līdz 30 921 920 vienībām IP laikā. Nelielais ražošanas jaudas pieaugums izriet no 2004. gadā un IP laikā veiktajiem ieguldījumiem, kas paredzēti tādu jaunu produktu veidu ražošanā, kas izmantojami sacīkšu velosipēdiem. Ražošanas jaudu izmantošanas rādītājs atspoguļo ražošanas un pieprasījuma samazināšanos. Analizētajā laika posmā tas pastāvīgi samazinājās, IP laikā sasniedzot vairs tikai 45 % jaudas izmantojuma.

5.   tabula

 

2002

2003

2004

2005 (IP)

Ražošanas jauda (vienības)

29 492 120

29 215 880

29 354 000

30 921 920

Indekss

100

99

100

105

Ražošanas jaudas izmantošana

60 %

59 %

53 %

45 %

c)   Krājumi

(82)

Ciktāl tas attiecas uz gada krājumu atlikumu, lielākā daļa produkcijas tiek ražota pēc pieprasījuma. Tādējādi, tā kā analizētajā laika posmā krājumi samazinājās par 35 %, var uzskatīt, ka šajā gadījumā krājumi nebija būtisks zaudējumu rādītājs.

6.   tabula

 

2002

2003

2004

2005 (IP)

Krājumi (vienības)

1 365 040

1 192 612

1 000 376

884 829

Indekss

100

87

73

65

d)   Ieguldījumi

(83)

Laikā no 2003. gada līdz 2004. gadam ieguldījumi līdzīga izstrādājuma ražošanai samazinājās no 3 808 057 EUR līdz 1 664 147 EUR. 2004. gadā Kopienas ražotāji palielināja savus ieguldījumus un salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu iztērēja gandrīz divkārt lielāku summu, t. i., 3 381 996 miljonus EUR. IP laikā ieguldījumi sasniedza 3 638 962 EUR, kas ir par 4 % mazāk par to līmeni, kāds bija sasniegts attiecīgā laika posma sākumā – 2002. gadā. Izmeklēšanā tika konstatēts, ka ieguldījumi ēkās, rūpnīcās un iekārtās galvenokārt tika veikti, lai saglabātu ražošanas jaudu, un mazākā apmērā 2004. gadā un IP laikā – lai izstrādātu jaunus ražojumu veidus. Ņemot vērā iepriekšminēto ražošanas jaudu zemo izmantojumu, ieguldījumi jebkurā gadījumā netika veikti ar mērķi palielināt vispārējo ražošanas apjomu.

(84)

Izmeklēšanā atklājās, ka Kopienas ražošanas nozare tiek uzskatīta par pasaules līderi attiecībā uz ražojumu dizainu un sēdekļu novatorismu. Laikā no 2000. gada līdz IP Kopienas ražotāji izstrādāja un pārdeva vairāk kā vienu tūkstoti jaunu sēdekļu veidu. Pētniecība un attīstība aizņem aptuveni 8 %–10 % no Kopienas ražošanas nozares apgrozījuma. Lai noturētu šo pozīciju, Kopienas ražošanas nozarei ir jāuztur ieguldījumi noteiktā līmenī, pat ja jaudas izmantojums ir zems.

7.   tabula

 

2002

2003

2004

2005 (IP)

Ieguldījumi (EUR)

3 808 057

1 664 147

3 381 996

3 638 962

Indekss

100

44

89

96

e)   Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(85)

Ir divi galvenie sēdekļu tirdzniecības kanāli: pamatiekārtu ražotāju (OEM) tirgus un sekundārais tirgus. OEM tirgū sēdekļus pārdod, lai tos pēc tam uzstādītu uz jauniem velosipēdiem, bet sekundārajā tirgū – lai nomainītu lietotus velosipēdu sēdekļus. Tika konstatēts, ka tirdzniecība OEM tirgū veido aptuveni 60 %, bet tirdzniecība sekundārajā tirgū – aptuveni 40 % kopējā tirgus. Tāpat kā riepas, sēdekļi ir visbiežāk aizvietotās velosipēdu daļas.

(86)

Analizētajā laika posmā tirdzniecības apjomi visā Kopienas ražošanas nozarē samazinājās par 20 % – no 15 109 569 vienībām līdz 12 139 162 vienībām IP laikā, tas ir, Kopienas ražošanas nozare IP laikā pārdeva aptuveni par 3 miljoniem sēdekļu mazāk nekā 2002. gadā. Pēc nelielas lejupslīdes par 1 % 2003. gadā salīdzinājumā ar 2002. gadu. pārdošanas apjomu samazinājums bija lielāks 2004. gadā un IP laikā.

(87)

Attiecībā uz vērtību – analizētajā laika posmā sēdekļu tirdzniecības apjomi Kopienas ražošanas nozarē pieauga tikai par 1 %. Pārdošanas vērtība Kopienas tirgū pieauga par 5 %, t. i., no 54 460 180 EUR 2002. gadā līdz 56 978 530 EUR 2003. gadā, un pēc tam 2004. gadā vēl līdz 58 052 609 EUR. Tomēr IP laikā Kopienas ražošanas nozares pārdošanas vērtība salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu samazinājās gandrīz par trīs miljoniem EUR. Tas, ka pārdošanas vērtība neattīstījās līdzīgi kā pārdošanas apjomi, ir izskaidrojams ar vidējo cenu palielināšanos, kas tiks aplūkota turpmāk.

(88)

Atbilstoši pārdošanas apjomu samazinājumam būtiski samazinājās arī Kopienas tirgus daļa – no 81 % 2002. gadā līdz 58 % IP laikā. Citiem vārdiem sakot, Kopienas ražošanas nozare analizētajā laika posmā zaudēja 23 procentu punktus no tās tirgus vērtības, jo palielinājās imports no ĶTR.

8.   tabula

 

2002

2003

2004

2005 (IP)

Pārdošanas apjoms (EUR)

54 460 180

56 978 530

58 052 609

55 228 738

Indekss

100

105

107

101

Pārdošanas apjoms EK (vienības)

15 109 569

15 024 427

13 803 151

12 139 162

Indekss

100

99

91

80

Tirgus daļa

81 %

77 %

67 %

58 %

f)   Cenas

(89)

Kopienas ražošanas nozares pārdošanas vidējās cenas analizētajā laika posmā paaugstinājās par 25 %. Cenu paaugstinājumu var izskaidrot, no vienas puses, ar izejmateriālu cenu palielinājumu, kas ietekmēja visu ražošanas nozari, un, no otras puses, ar pāreju no zemo tehnoloģiju ražojumu veidiem uz progresīvo tehnoloģiju ražojumu veidiem, kas nozīmēja dārgākus izejmateriālus un arī darbinieku skaita palielināšanu.

(90)

Sēdekļu ražošanā biežāk izmantotie izejmateriāli ir plastmasas korpusi, pārvalki, poliuretāns, sliedes un spīles. Šo izejmateriālu cenas ir netieši saistītas ar naftas cenu un metāla cenu izmaiņām. Izejmateriāli ir galvenais cenu noteicošais komponents sēdekļu ražošanas izmaksās, kas veido apmēram pusi no kopējām ražošanas izmaksām un tieši ietekmē pārdošanas cenu attīstību.

(91)

Tika konstatēts, ka izejmateriālu vidējās cenas laikā no 2002. gada līdz 2003. gadam saglabājās nemainīgas, taču no 2003. gada un arī IP laikā tās palielinājās, par ko liecināja augstākas pārdošanas cenas Kopienas ražošanas nozarē.

(92)

Viens no nesaistītajiem importētājiem apgalvoja, ka cenu pieaugumu Kopienas ražošanas nozarē izraisīja izmaiņas patērētāju pieprasījumā. Uzņēmums uzskatīja, ka pieprasījums pēc lētiem velosipēdiem un tādējādi arī lētiem sēdekļiem ir samazinājies, bet pieprasījums pēc dārgākiem augstas kvalitātes sēdekļiem ir palielinājies. Šis apgalvojums ir pretrunā faktam, ka imports par zemām cenām no ĶTR relatīvā izteiksmē palielinājās ievērojami vairāk nekā vispārējais sēdekļu patēriņš Kopienā, kā minēts 72. apsvērumā.

9.   tabula

 

2002

2003

2004

2005 (IP)

Vidējā svērtā cena (EUR/vienība)

3,6

3,8

4,2

4,5

Indekss

100

106

117

125

g)   Rentabilitāte un naudas plūsma

(93)

Analizētajā laika posmā Kopienas ražošanas nozares neto apgrozījuma vidējā svērtā rentabilitāte krasi samazinājās no 3,8 % 2002. gadā līdz tikai 0,4 % IP laikā. Kaut arī 2003. gadā rentabilitāte palielinājās līdz 5,0 %, 2004. gadā tā atkal samazinājās līdz 3,1 % un visbeidzot IP laikā sasniedza 0,4 %. Zemā peļņas norma ir sekas tam, ka Kopienas ražošanas nozare nespēja pietiekamā līmenī pieļaut izejmateriālu cenu paaugstināšanu attiecībā uz patērētājiem.

10.   tabula

 

2002

2003

2004

2005 (IP)

Peļņas norma pirms nodokļu nomaksas

3,8 %

5,0 %

3,1 %

0,4 %

Kopienas ražošanas nozare IP laikā sasniedza naudas plūsmu 3 990 473 EUR apmērā, kas bija aptuveni 1,1 miljons EUR jeb par 22 % mazāk nekā 2002. gadā. Kopienas ražošanas nozares ievērojamais likviditātes apjoms ir izskaidrojams ar to, ka tā ir kapitāla ietilpīga nozare, kurā ir augsti amortizācijas apjomi. Kopumā var teikt, ka likviditātei Kopienas ražošanas nozarē ir bijusi līdzīga tendence kā rentabilitātei.

11.   tabula

 

2002

2003

2004

2005 (IP)

Naudas plūsma (EUR)

5 084 871

6 655 555

6 574 821

3 990 473

Indekss

100

131

129

78

h)   Peļņa no neto aktīviem

(94)

Peļņa no neto aktīviem tika aprēķināta, līdzīga ražojuma tīro peļņu pirms nodokļu nomaksas izsakot kā procentuālu vērtību no to pamatlīdzekļu neto bilances vērtības, kas atvēlēti līdzīgam ražojumam. Šis rādītājs liecināja par līdzīgu tendenci kā rentabilitātei, samazinoties no 12 % 2002. gadā līdz 1 % IP laikā.

12.   tabula

 

2002

2003

2004

2005 (IP)

Peļņa no neto aktīviem

12 %

16 %

10 %

1 %

i)   Spēja palielināt kapitālu

(95)

No Kopienas ražošanas nozares netika saņemtas ne sūdzības, ne arī norādes par to, ka tā būtu saskārusies ar problēmām attiecībā uz kapitāla palielināšanu savai darbībai, un tādējādi tika secināts, ka Kopienas ražošanas nozare bija spējīga analizētajā laika posmā palielināt kapitālu savas darbības vajadzībām.

j)   Nodarbinātība un algas

(96)

Nodarbinātība Kopienas ražošanas nozarē visā analizētajā laika posmā saglabājās nemainīga. Pēc neliela krituma 2003. un 2004. gadā Kopienas ražošanas nozarē IP laikā uz pilnu slodzi bija nodarbināti 418 cilvēki, t. i., gandrīz tikpat cik 2002. gadā. Tomēr jāpiebilst, ka visi Kopienas ražotāji ievērojamu daļu sava ražošanas procesa – un dažos gadījumos gandrīz pat visu ražošanas procesu – uztic citiem maziem vai vidējiem uzņēmumiem Kopienā. Tādējādi, kopējais cilvēku skaits, kas uz pilnu slodzi nodarbināti sēdekļu ražošanā, ir daudz lielāks par to personu skaitu, kas tieši nodarbināti Kopienas ražošanas nozarē. Paredzams, ka kopējais to cilvēku skaits, kas nodarbināti līdzīga produkta ražošanā, ir vismaz trīs reizes lielāks, t. i., aptuveni 1 200 cilvēku IP laikā. Vidējā gada atalgojuma attīstības tendence bija līdzīga kā darbaspēka izmaksām, t. i., analizētajā laika posmā tas palielinājās par 5 % – no 7 784 339 EUR 2002. gadā līdz 8 190 911 EUR IP laikā, kas ir zemāks par inflācijas līmeni Kopienā tajā pašā laika posmā.

13.   tabula

 

2002

2003

2004

2005 (IP)

Darbinieki

421

434

456

418

Indekss

100

103

108

99

Darbaspēka izmaksas (EUR/gadā)

11 427 812

12 136 974

12 319 136

12 121 976

Indekss

100

106

108

106

Algas (EUR/gadā)

7 784 339

8 136 410

8 428 090

8 190 911

Indekss

100

105

108

105

k)   Produktivitāte

(97)

Produktivitāte, kas mērāma darba ražīgumā (produkcijā), ko nodrošina viens nodarbinātais gada laikā, bija 42 225 vienības 2002. gadā un gadu laikā pastāvīgi samazinājās līdz 33 317 vienībām IP laikā. Šo kritumu izraisīja ražošanas apjomu samazināšanās.

14.   tabula

 

2002

2003

2004

2005 (IP)

Darba ražīgums (vienības uz darbinieku)

42 225

39 752

34 388

33 317

Indekss

100

94

81

79

l)   Pieaugums

(98)

Laikā no 2002. gada līdz IP Kopienas patēriņš pieauga par 17 %, savukārt pārdošanas apjoms Kopienas ražošanas nozarē šajā pašā laika posmā saglabājās nemainīgs. Tādējādi pārdošanas apjomi Kopienas ražošanas nozarē samazinājās daudz mazāk nekā pieprasījums attiecīgajā laika posmā. No otras puses, ĶTR importa tirgus daļa palielinājās par 19 procentiem punktu.

m)   Dempinga starpības apjoms un atgūšanās no iepriekšējā dempinga

(99)

Attiecībā uz faktiskās dempinga starpības lieluma ietekmi uz Kopienas ražošanas nozari, ņemot vērā importa apjomu un ĶTR importa cenas, šo ietekmi nevar uzskatīt par nenozīmīgu.

(100)

Netika konstatēts, ka Kopienas ražošanas nozare būtu atguvusies no dempinga vai subsidēšanas sekām.

6.   Secinājums par kaitējumu

(101)

Kaitējuma rādītāju analīzē atklājās, ka stāvoklis Kopienas ražošanas nozarē analizētajā laika posmā būtiski pasliktinājās. Vairums kaitējuma rādītāju (neto pārdošanas apjomi, ražošanas apjoms, jaudas izmantojums, rentabilitāte, peļņa no ieguldījumiem, ieguldījumi, naudas plūsma un nodarbinātība) attiecīgajā laika posmā uzrādīja negatīvu tendenci.

(102)

Tomēr daži kaitējuma rādītāji liecina par stabilu attīstību (neto pārdošanas vērtība un spēja palielināt kapitālu) vai pat uzrāda pozitīvu tendenci (vidējās pārdošanas cenas, ražošanas jauda un noslēguma krājumi). Pārdošanas cenu pieaugumu un neto pārdošanas vērtību IP laikā tomēr nevar attiecināt uz Kopienas ražošanas nozares stāvokļa uzlabošanos – tās ir izejmateriālu cenu palielinājuma sekas, kā arī sekas tam, ka Kopienas ražošanas nozare pārgāja uz augstākas vērtības izstrādājumu veidu ražošanu. Ciktāl tas attiecas uz 82. apsvērumā minētajiem noslēguma krājumiem un ņemot vērā šīs ražošanas nozares specifiku, noslēguma krājumus nevar uzskatīt par būtiskiem saistībā ar kaitējuma noteikšanu.

(103)

Ņemot vērā ar peļņu saistīto rādītāju ievērojamo negatīvo tendenci, var uzskatīt, ka ražošanas nozares dzīvotspēja ir apdraudēta, ja šī situācija netiks uzlabota. Tā kā Kopienas ražošanas nozari veido mazie un vidējie uzņēmumi un tā darbojas kapitāla ietilpīgā komercdarbībā, visticamāk Kopienas ražošanas nozare nevarēja ilgāku laiku finansiāli izdzīvot šajā līmenī.

(104)

Ņemot vērā iepriekšminēto, tika secināts, ka Kopienas ražošanas nozarei ir noradīts ievērojams kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

E.   CĒLOŅSAKARĪBAS

1.   Ievads

(105)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. un 7. punktu pārbaudīja, vai attiecīgā ĶTR izcelsmes ražojuma imports par dempinga cenām ir radījis zaudējumus Kopienas ražošanas nozarei tādā apmērā, ka to var klasificēt kā būtisku. Tika pārbaudīti citi zināmi faktori, kas nav imports par dempinga cenām un kas vienlaikus Kopienas ražošanas nozarei varētu radīt kaitējumu, lai nodrošinātu, ka šo citu faktoru radītais iespējamais kaitējums netiek attiecināts uz importu par dempinga cenām.

2.   Importa dempinga sekas

(106)

Analizētajā laika posmā importa apjoms no ĶTR ir četrkārtīgi palielinājās, t. i., apjoma ziņā par 343 %, un tirgus daļa pieauga par 19 procentu punktiem. Tajā pašā laikā visu ĶTR ražotāju eksportētāju vidējās cenas bija par 70,1 % zemākas par Kopienas ražošanas nozares vidējām cenām IP laikā. ĶTR importa apjoma ievērojamais pieaugums un tā peļņa no tirgus daļas analizētajā laika posmā par cenām, kas bija tikai maza daļa Kopienas ražošanas nozares cenām, atbilda vispārējam finansiālā stāvokļa acīmredzamajam pasliktinājumam Kopienas ražošanas nozarē tajā pašā laika posmā.

(107)

ĶTR importa cenas par vienību analizētajā laika posmā pastāvīgi samazinājās par 21 % – no 1,4 EUR 2002. gadā līdz 1,1 EUR IP laikā, savukārt cenas Kopienas ražošanas nozarē tajā pašā laikā palielinājās par 26 % – no 3,6 EUR 2002. gadā līdz 4,5 EUR IP laikā. Šādu cenu attīstību pretējos virzienos daļēji var izskaidrot ar Kopienā un ĶTR ražoto sēdekļu produkcijas dažādību. Turklāt Kopienas ražotāji ir iesnieguši pierādījumus, ka piekļuve visbiežāk izmantotajiem izejmateriāliem un to cenas Kopienā un ĶTR ir līdzīgas. Tie pierādīja arī, ka sēdekļu izejmateriālu cenas Kopienā analizētajā laika posmā palielinājās. Daži ĶTR ražotāji eksportētāji pārdod savus ražojumus Kopienā par cenām, kas ir zemākas par izejmateriālu cenām, un tas skaidri norāda, ka šis nav tas gadījums, kad cenas ir zemas tāpēc, ka ražotājiem ĶTR ir salīdzinošas priekšrocības, bet gan dempinga prakses dēļ.

(108)

ĶTR importa dempinga netaisnīgās cenu veidošanas sekas bija tādas, ka Kopienas ražošanas nozares cenas tika “apspiestas” un nevarēja pat nosegt izejmateriālu izmaksu pieaugumu. Vēlāk to apstiprināja arī ievērojamais rentabilitātes kritums Kopienas ražošanas nozarē.

(109)

Ņemot vērā iepriekšminētos apsvērumus, ir skaidrs, ka ĶTR importam par zemām cenām, kas ievērojami samazināja cenas Kopienas ražošanas nozarē, bija noteicošā loma stāvokļa pasliktināšanai Kopienas ražošanas nozarē, ko īpaši atspoguļo ražošanas un pārdošanas apjomu un tirgus daļas samazinājums, kā arī krass rentabilitātes kritums.

3.   Citu faktoru ietekme

a)   ĶTR izcelsmes imports, kas nav imports par dempinga cenām

(110)

Vienam ražotājam eksportētājam noteiktā dempinga starpība bija zemāka par minimālo slieksni. Tādējādi šā uzņēmuma imports minētajā kaitējuma analīzē netika izvērtēts. No visa importa no ĶTR šā ražotāja eksportētāja importa apjoms 2002. un 2003. gadā bija robežās no 28 % līdz 33 %, 2004. gadā – robežās no 18 % līdz 23 % un IP laikā sasniedza 12 % līdz 17 %. Tomēr šā uzņēmuma vidējās cenas analizētajā laika posmā joprojām būtiski samazināja cenas Kopienas ražošanas nozarē. Šā uzņēmuma vidējās cenu samazinājuma starpības tomēr bija daudz zemākas par to uzņēmumu cenām, kuriem tika konstatēts dempings. Ņemot vērā to, ka šā uzņēmuma imports nebija ievērojams, un jo īpaši to, ka analizētajā laika posmā tas krasi samazinājās, var secināt, ka šā ražotāja eksportētāja imports, kas nebija imports par dempinga cenām, nemainīja cēloņsakarību, proti, ka ĶTR imports par dempinga cenām radīja būtisku kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei.

b)   Imports no trešām valstīm, kas nav attiecīgās valstis

(111)

Saskaņā ar Statistikas biroja datiem un izmeklēšanā apkopoto informāciju trīs lielākās valstis, no kurām tiek importēti sēdekļi, ir Taivāna, Indija un Vjetnama.

(112)

2002. gadā imports no Taivānas sasniedza 1 145 000 vienības un palielinājās par 25 % analizētajā laika posmā līdz 1 429 200 vienībām IP laikā. No Taivānas importēto sēdekļu tirgus daļa 2002. gadā sasniedza 6 %, t. i., tādu pašu līmeni kā IP laikā. Imports no Taivānas tika veikts par Kopienas ražošanas nozarei līdzīga līmeņa cenām. Tā kā Taivānas importa tirgus daļa analizētajā laika posmā nepalielinājās, bet saglabājās nemainīga 6 % līmenī, un arī cenas bija vienā līmenī ar Kopienas ražošanas nozares cenām, nevar uzskatīt, ka importam no Taivānas būtu bijusi negatīva ietekme uz stāvokli Kopienas ražošanas nozarē.

(113)

2002. gadā imports no Indijas sasniedza 204 200 vienības un palielinājās par 30 % līdz 264 600 vienībām IP laikā. Indijas importa vidējās cenas visā analizētajā laika posmā nemainīgi saglabājās zemākas par ĶTR importa līmeni. Tās sasniedza 0,63 EUR 2002. gadā, tad palielinājās līdz 0,91 EUR 2003. gadā, bet pēc tam strauji kritās līdz 0,47 EUR un visbeidzot IP laikā sasniedza 0,6 EUR par vienību. Tomēr visā analizētajā laika posmā šā importa tirgus daļa bija tikai 1 %. Tādējādi var secināt, ka, neņemot vērā Indijas importa zemo cenu līmeni, šim importam nebija būtiskas ietekmes uz stāvokli Kopienas ražošanas nozarē.

(114)

Attiecībā uz importu no Vjetnamas Statistikas biroja dati uzrāda ļoti zemu līmeni – 4 400 importēto sēdekļu vienības 2002. gadā, kas palielinājās līdz 136 600 vienībām IP laikā. Vjetnamas importa cenas saglabājās tādā pašā līmenī kā cenas importam no ĶTR. Tomēr tāpat kā Indijas gadījumā Vjetnamas importa tirgus daļa 2002. un 2003. gadā bija zemāka par 1 % un sasniedza 1 % tikai 2004. gadā un IP laikā. Tādējādi var secināt, ka šim importam nebija būtiskas ietekmes uz stāvokli Kopienas ražošanas nozarē.

(115)

Līdz ar to provizoriski var secināt, ka imports, kas nebija no ĶTR, bet gan no citām valstīm, neveicināja Kopienas ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu.

c)   Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpums

(116)

Kā jau iepriekš minēts 84. apsvērumā, aptuveni 8 %–10 % Kopienas ražošanas nozares apgrozījuma tiek veltīti ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā. Šie ieguldījumi ietver situācijas izpēti, jaunu sēdekļu modeļu testus un dizaina izstrādi. Daži Kopienas ražotāji apgalvoja, ka vairāki ražotāji eksportētāji no ĶTR atdarina patentētus Eiropas ražojumus un tādējādi spēj nodrošināt sev cenu priekšrocības salīdzinājumā ar ražotājiem Kopienā; to atspoguļo no ĶTR importēto sēdekļu zemās cenas. No otras puses, viens no nesaistītajiem importētājiem iebilda, ka pakaļdarinājumi tiek ne vien ražoti ĶTR, bet tie ir arī tiesāšanās iemesls Kopienas ražotāju starpā. Zināms, ka viltošana ir būtiska šīs nozares problēma, un tā patiešām varētu būt pasliktinājusi stāvokli Kopienas ražošanas nozarē. Jebkurā gadījumā Kopienas ražošanas nozarei nodarītie zaudējumi, kas radušies intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu dēļ, nav tādi, kas varētu sagraut ciešo cēloņsakarību starp dempinga importa palielinājumu un Kopienas ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu. Jāpiebilst arī, ka tiktāl, ciktāl dempinga imports no ĶTR guva kādu labumu no intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem, to nevar uzskatīt par citu faktoru, jo šis pārkāpums tik un tā būs saistāms ar importu par dempinga cenām.

4.   Secinājums par cēloņiem

(117)

Sakritība laikā, no vienas puses, starp ĶTR dempinga importa palielināšanos, tirgus daļu palielināšanos un konstatēto cenu samazinājumu, un, no otras puses, starp acīmredzamo stāvokļa pasliktināšanos Kopienas ražošanas nozarē, liek secināt, ka imports par dempinga cenām ir izraisījis Kopienas ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu pamatregulas 3. panta 6. punkta nozīmē. Tika analizēti arī citi faktori, taču tie netika atzīti par noteicošiem iemesliem attiecībā uz kaitējuma nodarīšanu.

(118)

Balstoties uz iepriekš minēto analīzi, kurā visu zināmo faktoru ietekme uz Kopienas ražošanas nozares stāvokli ir pienācīgi izšķirta un nodalīta no kaitējumu radošās ietekmes, ko izraisa imports par dempinga cenām, provizoriski tiek secināts, ka sēdekļu imports no ĶTR ir radījis Kopienas ražotājiem būtisku kaitējumu pamatregulas 3. panta 6. punkta nozīmē.

F.   KOPIENAS INTERESES

(119)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu tika pārbaudīts, vai, neņemot vērā secinājumus par kaitējumu radošo dempingu, pastāv nopietni iemesli, kas liek secināt, ka šajā konkrētajā gadījumā pasākumu noteikšana nav Kopienas interesēs. Tika izvērtēts, kā iespējamie pasākumi ietekmētu visas šajā procedūrā iesaistītās puses, kā arī tas, kādas būtu sekas, ja pasākumi netiktu veikti.

1.   Kopienas ražošanas nozare

(120)

Kopienas ražošanas nozares zaudējumus radošais stāvoklis ir izveidojies sakarā ar grūtībām konkurēt ar importa dempingu par zemām cenām.

(121)

Pasākumu noteikšana varētu ļaut Kopienas ražošanas nozarei palielināt tās pārdošanas apjomus, atgūt savu tirgus daļu un nodrošināt lielākus apjomradītus ietaupījumus, tādējādi sasniedzot nepieciešamo peļņas līmeni, lai attaisnotu pastāvīgos ieguldījumus un pētījumus un lai saglabātu savu ražotņu konkurētspēju.

(122)

Viens no importētājiem apgalvoja, ka kādam Kopienas ražotājam ir bijis dominējošs stāvoklis tirgū, taču šo apgalvojumu nepamatoja. Ņemot vērā to, ka sēdekļus visā analizētajā laika posmā Kopienā ražoja vismaz desmit dažādi savstarpēji konkurējoši ražotāji un to, ka izmeklēšanā netika konstatēts neviens fakts, kas varētu pamatot šo apgalvojumu, šī sūdzība tiek noraidīta.

(123)

Ja pasākumi netiktu piemēroti, Kopienas ražošanas nozares stāvoklis turpinātu pasliktināties. Nozare nespētu investēt jaunās tehnoloģijās un efektīvi konkurēt ar importu no trešām valstīm. Turklāt, ja pasākumi netiktu piemēroti, Kopienas ražošanas nozarei būtu liegti vidēja līmeņa sēdekļu lieli tirgus apjomi, un tādējādi tā nevarētu arī izplatīt savas fiksētās cenas. Dažiem uzņēmumiem būtu jāpārtrauc līdzīga izstrādājuma ražošana un jāatlaiž darbinieki, kā tas 2005. gadā jau noticis ar kādu Kopienas ražotāju. Tādējādi jāsecina, ka antidempinga pasākumu piemērošana ir Kopienas ražošanas nozares interesēs.

2.   Nesaistīto importētāju intereses

(124)

Ciktāl tas attiecas uz importētājiem, uz aptaujas anketu atbildes ir snieguši tikai divi nesaistītie importētāji, un tādējādi pie viena no tiem tika veikts pārbaudes apmeklējums. Šo divu importētāju attiecīgā ražojuma importa apjoms bija 21 % no kopējā importa apjoma, kas Kopienā veikts no Ķīnas, un 7 % no Kopienas patēriņa.

(125)

Ņemot vērā faktu, ka lielākā daļa Kopienā importēto sēdekļu tiek novirzīti caur tiem importētājiem, kuri nav saistīti ar ražotājiem eksportētājiem, šo nesaistīto importētāju imports tika uzskatīts par reprezentatīvu visiem pārējiem nesaistītajiem importētājiem.

(126)

Abu importētāju attiecīgā ražojuma imports no ĶTR bija 100 % to kopējā sēdekļu importa. Viena importētāja sēdekļu atbilstošā tirgus vērtība bija 8 % no importētāja kopējā apgrozījuma IP laikā. No ĶTR importēto sēdekļu tirdzniecība IP laikā bija rentabla. Tomēr sēdekļu pārdošanas rentabilitāte bija par 0,7 procentu punktiem zemāka par šā uzņēmuma vispārējo rentabilitātes līmeni, kas IP laikā bija robežās aptuveni no 2 % līdz 6 %. Attiecībā uz otru importētāju – importēto sēdekļu pārdošanas vērtība IP laikā bija tikai 1,2 % no uzņēmuma kopējā apgrozījuma un sēdekļu pārdošanas rentabilitāte tika paredzēta atbilstoša uzņēmuma vispārējai rentabilitātei. No pārējo importētāju sniegtās informācijas var secināt, ka šo abu minēto importētāju stāvoklis ir reprezentatīvs vairumam importētāju, kas importē sēdekļus no ĶTR.

(127)

Tā kā šie abi uzņēmumi importēja sēdekļus vienīgi no ĶTR, var secināt, ka pasākumu piemērošanai patiešām varētu būt negatīva ietekme uz šo uzņēmumu finansiālo stāvokli. Tomēr, ņemot vērā to, ka sēdekļu tirdzniecība attiecas tikai uz mazāko daļu uzņēmumu kopējā apgrozījuma un peļņas, visticamāk, šiem pasākumiem nebūs būtiskas finansiālas ietekmes uz šo abu importētāju vispārējo stāvokli. Turklāt šie uzņēmumi varēja importēt sēdekļus arī no to uzņēmumu grupas, kuriem nebija konstatēts dempings, vai arī no citām trešām valstīm, piemēram, Taivānas.

3.   Lietotāju intereses

(128)

Uz Komisijas nosūtīto aptaujas anketu atbildēja arī četri lietotāji un attiecīgā ražojuma izplatītāji. Tie ir uzņēmumi, kuri velosipēdu komplektēšanai izmanto gan Kopienā ražotos, gan importētos sēdekļus. Šie uzņēmumi IP laikā kopumā izmantoja 1 255 655 sēdekļus, no kuriem vairāk nekā puse (55 %) bija ĶTR izcelsmes sēdekļi. No ĶTR importēto un četru uzņēmumu izmantoto sēdekļu skaits bija 5,7 % no pārdošanas apjomiem Kopienas ražošanas nozarē un 2,9 % no sēdekļu kopējā patēriņa Kopienā IP laikā. Ciktāl tas attiecas uz velosipēdu komplektētājiem, tika konstatēts, ka sēdekļi ir tikai mazākais izmaksu komponents no kopējām nokomplektēta velosipēda izmaksām. Sēdekļa vidējā pārdošanas vērtība atkarībā no modeļa veido 1 % līdz 4 % no velosipēda kopējās cenas.

(129)

Divi no četriem lietotājiem paziņoja, ka antidempinga maksājuma piemērošanai visticamāk nebūs būtiskas ietekmes uz to uzņēmējdarbību, jo sēdekļu cenas palielinājums, iespējams, attieksies uz to galapatērētājiem. Turklāt tie apgalvoja, ka Kopienas ražošanas nozarē saražoto un pārdoto un no Ķīnas importēto sēdekļu cenu atšķirības bija tādas, ka pat pēc antidempinga maksājumu piemērošanas ĶTR izcelsmes sēdekļi joprojām palika konkurētspējīgi.

(130)

Abi pārējie lietotāji nesniedza nekonfidenciālu informāciju saistībā ar savu iesniegumu. Tādējādi atbilstoši 19. panta 3. punktam šāda informācija netika ņemta vērā.

(131)

Viens ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka pasākumu piemērošana sēdekļu importam nebija Kopienas interesēs, jo tādējādi dzīvotspējīgas Eiropas velosipēdu ražošanas nozares pastāvēšana tiktu pakļauta riskam. Šis uzņēmums apgalvoja, ka ražotāji Kopienā pārtrauktu savu velosipēdu komplektēšanas darbību un tā vietā sāktu importēt no ĶTR jau nokomplektētus velosipēdus neatkarīgi no velosipēdiem piemērotā antidempinga maksājuma. Šajā sakarā jāpiebilst, ka eksportētājiem nav ietekmes uz Kopienas interešu noteikšanu. Tomēr šis arguments tika izskatīts pēc būtības. Ņemot vērā to, ka divi no četriem velosipēdu sēdekļu lietotājiem paziņoja, ka pasākumu noteikšanai nebūtu būtiskas ietekmes uz to uzņēmējdarbību saistībā ar sēdekļu zemo cenu velosipēdu ražošanas kopējo izmaksu kontekstā, šis arguments jebkurā gadījumā ir jānoraida.

(132)

Ņemot vērā to, ka četri uzņēmumi Kopienā iepirka ievērojamu daļu sēdekļu (45 % IP laikā), un ņemot vērā sēdekļu relatīvi zemo nozīmi attiecībā uz pilnībā nokomplektētu velosipēdu kopējām izmaksām, jāsecina, ka antidempinga maksājumu piemērošanas ietekme uz sēdekļu cenām būtiski neietekmētu lietotāju kopējās izmaksas. Jebkurā gadījumā, ja arī šāda ietekme būtu, ļoti iespējams, ka importēto sēdekļu lietotāji spētu tikt galā ar papildu izmaksām.

4.   Izejmateriālu piegādātāju un patērētāju intereses

(133)

Uz aptaujas anketu atbildes sniedza arī viens izejmateriālu piegādātājs. Tas ir uzņēmums, kas ražotājiem Kopienā pārdod sēdekļu metāliskās detaļas, proti, no dzelzs, tērauda, titāna, vanādija, mangāna vai oglekļa tērauda izgatavotus rāmjus un atsperes. Uzņēmums ir ieguvējs no antidempinga pasākumu piemērošanas, jo tas cer uz ražošanas apjomu palielināšanos Kopienas ražošanas nozarē un tādējādi arī uz lielāku pieprasījumu pēc tā izejmateriāliem.

(134)

Pamatojoties uz iepriekšminētajiem secinājumiem un ņemot vērā to, ka no patērētāju organizācijām nav nekādu citu iebildumu vai reakcijas, jāsecina, ka ieteiktajiem pasākumiem visticamāk nebūs būtiskas ietekmes uz patērētājiem.

5.   Secinājums par Kopienas interesēm

(135)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, secina, ka, ņemot vērā Kopienas intereses, šajā gadījumā nav pārliecinošu iemeslu nenoteikt antidempinga pagaidu maksājumus.

G.   ANTIDEMPINGA PAGAIDU PASĀKUMI

1.   Zaudējumu novēršanas līmenis

(136)

Ņemot vērā secinājumus par dempingu, nodarīto kaitējumu, cēloņsakarību un Kopienas interesēm, ir jāpiemēro pagaidu pasākumi, lai novērstu turpmāku kaitējumu, ko Kopienas ražošanas nozarei varētu nodarīt imports par dempinga cenām.

(137)

Pasākumi jāpiemēro tādā līmenī, kāds ir pietiekams, lai novērstu importa radītos zaudējumus, nepārsniedzot konstatēto dempinga starpību. Aprēķinot maksājuma likmi, kas būtu pietiekama, lai novērstu kaitējumu radošā dempinga sekas, tika pieņemts, ka jebkuriem pasākumiem vajadzētu ļaut Kopienas ražotājiem segt savas ražošanas izmaksas un gūt tādu pirmsnodokļu peļņu, kādu varētu gūt šīs nozares uzņēmums, darbojoties normālas konkurences apstākļos (t. i., gadījumā, ja tirgū nebūtu importa par dempinga cenām) un pārdodot līdzīgu produkciju Kopienas tirgū. Šajā aprēķinā izmantotā peļņas norma pirms nodokļu nomaksas bija 5 % no apgrozījuma, kas balstīts uz iepriekšējās izmeklēšanās noteikto velosipēdu detaļu ražotāju rentabilitāti, kas ietver arī Kopienas ražotājus, kā jau minēts 67. apsvērumā.

(138)

Vajadzīgais cenu palielinājums tika noteikts, vidējo svērto importa cenu, kas noteikta cenu samazinājuma aprēķināšanai (sk. iepriekš 75. apsvērumu), salīdzinot ar cenu, kas nerada zaudējumus, produktiem, kurus Kopienas ražošanas nozare pārdod Kopienas tirgū. Cena, kas nerada zaudējumus, ir iegūta, koriģējot Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cenu ar faktiskajiem zaudējumiem/peļņu izmeklēšanas periodā un pieskaitot tai iepriekš minēto peļņas normu. Starpību, kas radās no minētā salīdzinājuma, izteica kā procentuālo daļu no kopējās CIF importa vērtības.

(139)

Lai aprēķinātu valsts zaudējumu novēršanas pakāpi visiem pārējiem ĶTR eksportētājiem, jāņem vērā, ka sadarbības apjoms bija mazs. Tādējādi zaudējumu apmērs tika aprēķināts kā vidējā svērtā vērtība no sadarbības eksportētājam aprēķinātās starpības, un no lielākās starpības, kas noteikta tā paša eksportētāja eksportētajiem reprezentatīvajiem modeļiem.

(140)

Zaudējumu apmērs bija ievērojami lielāks par konstatētajām dempinga starpībām.

2.   Pagaidu pasākumi

(141)

Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, var uzskatīt, ka ir jāpiemēro antidempinga pagaidu maksājums, kas atbilst konstatētās dempinga starpības līmenim, bet kas saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu nedrīkst būt lielāks kā aprēķinātā kaitējuma apmērs.

(142)

Ņemot vērā šajā izmeklēšanā konstatēto, kā paredzēts minētajā regulā, tika noteiktas antidempinga maksājuma likmes atsevišķiem uzņēmumiem. Tāpēc tās atspoguļo izmeklēšanas gaitā konstatēto stāvokli attiecībā uz šiem uzņēmumiem. Tādējādi šīs maksājumu likmes (atšķirībā no valsts mēroga maksājumiem, kas piemērojami “visiem pārējiem uzņēmumiem”) ir piemērojamas vienīgi to attiecīgās valsts izcelsmes ražojumu importam, kurus ražojuši uzņēmumi un tādējādi konkrētās minētās juridiskās personas. Importētie ražojumi, kurus ražo jebkurš cits uzņēmums, kā nosaukums un adrese nav atsevišķi minēti šā dokumenta rezolutīvajā daļā, tostarp organizācijas, kas saistītas ar uzņēmumiem, kuru nosaukumi un adreses ir minētas, nevar gūt labumu no šīm likmēm un uz tām attiecas maksājuma likme, kas piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(143)

Jebkura prasība piemērot šīs uzņēmuma atsevišķo antidempinga maksājuma likmes (piemēram, pēc juridiskās personas nosaukuma maiņas vai pēc jaunu ražošanas vai tirdzniecības vienību izveidošanas) tūlīt jāadresē Komisijai (3), pievienojot visu attiecīgo informāciju, jo īpaši informāciju par jebkurām izmaiņām uzņēmuma darbībā, kas saistīta ar ražošanu, pārdošanas apjomiem vietējā tirgū un eksporta preču pārdošanas apjomiem, kas saistīti, piemēram, ar minēto nosaukuma maiņu vai minētajām izmaiņām ražošanas un tirdzniecības vienībās. Komisija pēc apspriešanās ar padomdevēja komiteju vajadzības gadījumā veiks attiecīgus grozījumus Regulā, papildinot to uzņēmumu sarakstu, kas gūst labumu no atsevišķām maksājumu likmēm. Lai nodrošinātu antidempinga maksājuma pienācīgu ieviešanu, valsts mēroga dempinga starpība ir jānosaka arī tiem ražotājiem, kuri IP laikā neveica eksportu uz Kopienu.

(144)

Pamatojoties uz iepriekšminēto, pagaidu maksājumu likmes ir šādas:

Cionlli Bicycle (Taicang) Co. Ltd., Shunde Hongli Bicycle Parts Co. Ltd. un Safe Strong Bicycle Parts Shenzhen Co. Ltd.

7,5 %

Giching Bicycle parts (Shenzhen) Co. Ltd. un Velo Cycle Kunshan Co. Ltd.

0 %

Visi pārējie uzņēmumi

30,9 %

3.   Īpašā uzraudzība

(145)

Lai samazinātu apiešanas risku maksājumu summu lielo atšķirību dēļ, tika izlemts, ka šajā gadījumā ir nepieciešami īpaši pasākumi, lai nodrošinātu pienācīgu antidempinga maksājumu piemērošanu. Vienīgi importējot attiecīgo ražojumu, ko izgatavojis attiecīgais ražotājs eksportētājs, var gūt labumu no attiecīgajam ražotājam īpaši noteiktās dempinga starpības. Šie īpašie pasākumi ietver:

(146)

Tāda derīga faktūrrēķina uzrādīšanu dalībvalstu muitas iestādēm, kuram jāatbilst šīs regulas pielikumā izklāstītajām prasībām. Importam, kura pavaddokumentos nav šāda rēķina, jāpiemēro pārējais antidempinga maksājums, ko piemēro visiem citiem uzņēmumiem.

(147)

Jāatceras, ka tad, ja to uzņēmumu eksporta apjoms, kuri gūst labumu no zemākām atsevišķām maksājumu likmēm, pēc antidempinga pasākumu piemērošanas būtiski palielināsies, šādu apjoma palielinājumu varētu uzskatīt par tirdzniecības modeļa izmaiņām, ko radījusi pasākumu piemērošana pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē. Šādos apstākļos, ja ir ievēroti nosacījumi, var uzsākt izmeklēšanu, lai novērstu pasākumu apiešanu. Šajā izmeklēšanā cita starpā var pārbaudīt vajadzību atcelt individuālās maksājumu likmes un attiecīgo valsts mēroga maksājuma piemērošanu.

H.   NOBEIGUMA NOTEIKUMS

(148)

Pienācīgas pārvaldības interesēs ir jānosaka laika posms, kurā ieinteresētās personas, kuras pieteikušās procedūras uzsākšanas paziņojumā norādītajā termiņā, var rakstveidā paust savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu. Turklāt jānosaka, ka secinājumi par maksājumu piemērošanu šajā regulā ir provizoriski un ka pirms galīgā maksājuma noteikšanas tos var pārskatīt,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Ar šo ir piemērots antidempinga pagaidu maksājums velosipēdu un citu transportlīdzekļu (tostarp kravas trīsriteņu), kas nav motorizēti, motociklu, kas aprīkoti ar papildu motoru ar blakusvāģi vai bez tā, sporta iekārtu un mājas trenažieru sēdekļu un būtisku to detaļu, t. i., pamatņu, polsterējumu un pārvalku, importam, kuriem atbilst KN kodi 8714 95 00, ex 8714 99 90 un ex 9506 91 10 (TARIC kodi 8714999081 un 9506911010) un kuru izcelsme ir Ķīnas Tautas Republika.

2.   Pagaidu antidempinga maksājuma likme, ko piemēro turpmāk uzskaitīto uzņēmumu ražoto ražojumu neto cenai ar piegādi līdz Kopienas robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šāda:

Uzņēmums

Antidempinga maksājums

TARIC papildu kods

Cionlli Bicycle (Taicang) Co. Ltd., Shunde Hongli Bicycle Parts Co. Ltd. un Safe Strong Bicycle Parts Shenzhen Co. Ltd.

7,5 %

A787

Giching Bicycle parts (Shenzhen) Co. Ltd. un Velo Cycle Kunshan Co. Ltd.

0 %

A788

Visi pārējie uzņēmumi

30,9 %

A999

3.   Individuālās maksājuma likmes, kas noteiktas 2. punktā minētajiem uzņēmumiem, piemēro vienīgi tad, ja dalībvalstu muitas iestādēm tiek uzrādīts derīgs faktūrrēķins, kas atbilst pielikumā izklāstītajām prasībām. Ja šādu faktūrrēķinu neuzrāda, piemēro visiem pārējiem uzņēmumiem noteikto maksājuma likmi.

4.   Laižot Kopienā brīvā apgrozībā 1. punktā minēto attiecīgo ražojumu, tam piemēro nodrošinājumu, kas ir ekvivalents pagaidu maksājuma apjomam.

5.   Ja vien nav noteikts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

2. pants

Neierobežojot Padomes Regulas (EK) Nr. 384/96 20. panta izpildi, ieinteresētās personas viena mēneša laikā no šīs regulas spēkā stāšanās dienas var lūgt, lai tām atklāj būtiskos faktus un apsvērumus, uz kuru pamata pieņemta šī regula, rakstveidā darīt zināmus savus viedokļus un lūgt mutvārdu uzklausīšanu Komisijā.

Saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 384/96 21. panta 4. punktu attiecīgās personas var viena mēneša laikā no šīs regulas spēkā stāšanās dienas izteikt komentārus par šīs regulas piemērojumu.

3. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šīs regulas 1. pantu piemēro sešus mēnešus.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 20. decembrī

Komisijas vārdā

Komisijas loceklis

Peter MANDELSON


(1)  OV L 56, 6.3.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2117/2005 (OV L 340, 23.12.2005., 17. lpp.).

(2)  OV C 84, 7.4.2006., 4. lpp.

(3)  Eiropas Komisija, Tirdzniecības Ģenerāldirektorāts, Direction B, 1049 Brussels, Belgium.


PIELIKUMS

Šīs regulas 1. panta 3. punktā minētajā derīgajā faktūrrēķinā ir jāiekļauj uzņēmuma pārstāvja parakstīta deklarācija šādā formātā:

1)

tā uzņēmuma pārstāvja vārds un amats, kas izsniedzis faktūrrēķinu;

2)

šāda deklarācija: “Es, apakšā parakstījies, apliecinu, ka šajā faktūrrēķinā norādītie [daudzums] sēdekļi, kas pārdoti eksportam uz Eiropas Kopienu, ir izgatavoti [uzņēmuma nosaukums un adrese] [TARIC papildu kods] Ķīnas Tautas Republikā. Ar šo apliecinu, ka informācija, kas sniegta šajā faktūrrēķinā, ir pilnīga un pareiza.”


28.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 379/37


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 2000/2006

(2006. gada 20. decembris),

ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1870/2005 sakarā ar Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos Eiropas Savienībai

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Bulgārijas un Rumānijas Pievienošanās līgumu un jo īpaši tā 4. panta 3. punktu,

ņemot vērā Bulgārijas un Rumānijas Pievienošanās aktu un jo īpaši tā 41. pantu,

tā kā:

(1)

Lai ļautu Bulgārijas un Rumānijas importetājiem piemērot noteikumus, kas ietverti Komisijas 2005. gada 16. novembra Regulā (EK) Nr. 1870/2005, ar ko atver un nosaka tarifu kvotu administrēšanu un ievieš ievešanas atļauju un izcelsmes sertifikātu sistēmu attiecībā uz ķiplokiem, kas ievesti no trešām valstīm (1), jānosaka pārejas posma pasākumi. Šiem pasākumiem jo īpaši jāattiecas uz atskaites daudzuma definīciju, kā arī tradicionālo un jauno importētāju definīciju.

(2)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1870/2005.

(3)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Svaigu augļu un dārzeņu pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 1870/2005 groza šādi.

1)

Regulas 2. pantu groza šādi:

a)

pirmās daļas 5. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c)

tradicionālajiem importētājiem, kuri no 2003. līdz 2005. gadam ieveda ķiplokus Bulgārijā vai Rumānijā, maksimālais ķiploku daudzums, kas ievests

i)

vai nu 2003., 2004. vai 2005. kalendārajā gadā,

ii)

vai 2003./2004., 2004./2005. vai 2005./2006. gada ievešanas periodā;

d)

tradicionālajiem importētājiem, uz kuriem neattiecas a), b) vai c) apakšpunkts, – maksimālais ķiploku daudzums, kas ievests vienā no pirmajiem trim pabeigtajiem ievešanas periodiem, kuros tie saņēmuši ievešanas atļaujas atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 565/2002 vai šai regulai.”

b)

otro daļu aizstāj ar šādu:

“Aprēķinot atskaites daudzumu, netiek ņemti vērā ķiploki, kuru izcelsme ir dalībvalstīs, kuras bija Kopienas sastāvā 2006. gada 31. decembrī vai Bulgārijā un Rumānijā.”

c)

pievieno šādu daļu:

“Bulgārija un Rumānija izvēlas un piemēro vienu no divām b) punktā minētajām metodēm visiem tradicionālajiem importētājiem atbilstīgi objektīviem kritērijiem un tā, lai nodrošinātu vienādu attieksmi pret uzņēmējiem.”.

2)

Regulas 3. pantā iekļauj šādu 4. punktu:

“4.   Atkāpjoties no 1. un 2. punkta, 2006./2007. gada, 2007./2008. un 2008./2009. gada ievešanas periodā un vienīgi Bulgārijā un Rumānijā

a)

“tradicionālie importētāji” ir importētāji, fiziskas vai juridiskas personas, indivīdi vai uzņēmēju grupas, ko izveido saskaņā ar valsts likumiem un kas var pierādīt, ka

i)

tie vismaz divos no iepriekšējiem trim pabeigtajiem ievešanas periodiem ir ieveduši ķiplokus, kuru izcelsme nav dalībvalstīs, kas 2006. gada 31. decembrī bija Kopienas sastāvā, vai Bulgārijā un Rumānijā;

ii)

tie iepriekšējā kalendārajā gadā atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 2200/96 1. panta 2. punktam ir ieveduši Kopienā vismaz 50 tonnu augļu un dārzeņu;

iii)

ievedumi, kas minēti i) un ii) apakšpunktos, ir veikti Bulgārijā vai Rumānijā, kurā attiecīgajam importētājam ir galvenais birojs;

b)

“jaunie importētāji” ir importētāji, kas nav tradicionālie importētāji a) apakšpunkta nozīmē, bet ir tirgotāji, fiziskas vai juridiskas personas, indivīdi vai uzņēmēju grupas, ko izveido saskaņā ar valsts likumiem un kas var pierādīt, ka

i)

tie katrā no abiem iepriekšējiem kalendārajiem gadiem ir ieveduši vismaz 50 tonnas augļu un dārzeņu, kas minēti Regulas (EK) Nr. 2200/96 1. panta 2. punktā un kuru izcelsme nav tajās dalībvalstīs, kas 2006. gada 31. decembrī ir Kopienas sastāvā, vai Bulgārijā un Rumānijā;

ii)

ievedumi, kas minēti i) apakšpunktā, ir veikti Bulgārijā vai Rumānijā, kurā attiecīgajam importētājam ir galvenais birojs.”.

3)

Regulas II pielikumu groza šādi:

a)

pirms norādes spāņu valodā iekļauj šādu norādi:

“—

bulgāru valodā: Мито 9,6 % – Регламент (ЕО) № 1870/2005,”;

b)

pēc norādes portugāļu valodā iekļauj šādu norādi:

“—

rumāņu valodā: Taxa vamală: 9,6 % – Regulamentul (CE) nr. 1870/2005,”.

4)

Regulas III pielikumu groza šādi:

a)

pirms norādes spāņu valodā iekļauj šādu norādi:

“—

bulgāru valodā: Лицензия, издадена и валидна само за тримесечие от 1 (месец) до 28/29/30/31 (месец)”;

b)

pēc norādes portugāļu valodā iekļauj šādu norādi:

“—

irumāņu valodā: licență emisă și valabilă numai pentru trimestrul de la 1 [luna] pana la 28/29/30/31[luna]”.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad stājas spēkā Bulgārijas un Rumānijas Pievienošanās līgums, ja tas stājas spēkā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 20. decembrī

Komisijas vārdā

Komisijas loceklis

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 300, 17.11.2005., 19. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 991/2006 (OV L 179, 1.7.2006., 15. lpp.).


28.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 379/39


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 2001/2006

(2006. gada 21. decembris),

ar kuru saistībā ar Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos Eiropas Savienībai izdara pielāgojumus Regulā (EK) Nr. 2295/2003, ar ko ievieš sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EEK) Nr. 1907/90 par konkrētiem olu tirdzniecības standartiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Bulgārijas un Rumānijas Pievienošanās līgumu un jo īpaši tā 4. panta 3. punktu,

ņemot vērā Bulgārijas un Rumānijas Pievienošanās aktu un jo īpaši tā 56. pantu,

tā kā:

(1)

Saistībā ar Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos Eiropas Savienībai ir jāizdara noteikti tehniski grozījumi Komisijas Regulā (EK) Nr. 2295/2003 (1).

(2)

Regulas (EK) Nr. 2295/2003 I, II un V pielikumā ir vairāki ieraksti visās Kopienas valodās atbilstoši tās dalībvalstu skaitam 2006. gada 31. decembrī. Šajos pielikumos jāietver ieraksti arī bulgāru un rumāņu valodās.

(3)

Tādēļ Regula (EK) Nr. 2295/2003 ir attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 2295/2003 groza šādi.

1)

Regulas 4. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu.

“2.   Kompetentā iestāde piešķir iesaiņošanas centra īpašu apstiprinājuma numuru, kura sākuma kods ir šāds:

BE

Beļģija

BG

Bulgārija

CZ

Čehija

DK

Dānija

DE

Vācija

EE

Igaunija

GR

Grieķija

ES

Spānija

FR

Francija

IE

Īrija

IT

Itālija

CY

Kipra

LV

Latvija

LT

Lietuva

LU

Luksemburga

HU

Ungārija

MT

Malta

NL

Nīderlande

AT

Austrija

PL

Polija

PT

Portugāle

RO

Rumānija

SI

Slovēnija

SK

Slovākija

FI

Somija

SE

Zviedrija

UK

Apvienotā Karaliste”

2)

Regulas (EK) Nr. 2295/2003 I, II un V pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Ja stājas spēkā Bulgārijas un Rumānijas Pievienošanās līgums, šī regula stājas spēkā minētā līguma spēkā stāšanās dienā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 21. decembrī

Komisijas vārdā

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 340, 24.12.2003., 16. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 89/2006 (OV L 15, 20.1.2006., 30. lpp.).


PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 2295/2003 pielikumus groza šādi.

(1)

Regulas I pielikumu aizstāj ar šādu:

“I PIELIKUMS

1.   Minimālais derīguma termiņš

Valodas kods

Uz olām

Uz iepakojuma

BG

срок на годност

срок на годност

ES

Cons. pref.

Consúmase preferentemente antes del

CS

Spotřebujte vai S.

Spotřebujte do

DA

Mindst holdbar til vai M.H.

Mindst holdbar til

DE

Mind. haltbar vai M.H.D.

Mindestens haltbar bis

ET

Parim enne vai PE

Parim enne

EL

Ανάλωση πριν από

Ανάλωση κατά προτίμηση πριν από

EN

Best before vai B.B. (1)

Best before

FR

à cons. de préf. av. vai DCR (1)

A consommer de préférence avant le

IT

Entro

da consumarsi preferibilmente entro

LV

Izlietot līdz vai I.L. (1)

Izlietot līdz

LT

Geriausi iki vai G (1)

Geriausi iki

HU

Min. meg. vai M.M (1)

Minőségét megőrzi

MT

L-aħjar jintuża sa

L-aħjar jintuża sa

NL

Tenm. houdb. tot vai THT (1)

Tenminste houdbaar tot

PL

Najlepiej spożyć przed vai N.S.P. (1)

Najlepiej spożyć przed

PT

Cons. pref.

A consumir de prefêrencia antes de

RO

d.d.m.

A se consuma, de preferință, înainte de

SK

Minimálna trvanlivosť do vai M.T.D. (1)

Minimálna trvanlivosť do

SL

Uporabno najmanj do vai U.N.D. (1)

Uporabno najmanj do

FI

parasta ennen

parasta ennen

SV

bäst före

Bäst före

2.   Iepakošanas datums

Valodas kods

Uz olām

Uz iepakojuma

BG

Дата на опаковане

Дата на опаковане

ES

Emb.

Embalado el:

CS

Baleno vai D. B. (2)

Datum balení

DA

Pakket

Pakket den:

DE

Verp.

Verpackt am:

ET

Pakendamiskuupäev vai PK

Pakendamiskuupäev:

EL

Συσκευασία

Ημερομηνία συσκευασίας:

EN

Packed vai pkd

Packing date:

FR

Emb. le

Emballé le:

IT

Imb.

Data d'imballaggio:

LV

Iepakots

Iepakots

LT

Supakuota vai PK (2)

Pakavimo data

HU

Csom.

Csomagolás dátuma

MT

Ippakkjat

Data ta’ l-ippakkjar:

NL

Verp.

Verpakt op:

PL

Zapakowano w dniu vai ZWD

Zapakowano w dniu

PT

Emb.

Embalado em:

RO

Amb.

Ambalat la

SK

Balené dňa vai B.D.

Balené dňa

SL

Pakirano vai Pak.

Datum pakiranja

FI

Pakattu

Pakattu:

SV

förp. Den

Förpackat den:

3.   Ieteicamais produkta realizācijas termiņš

Valodas kods

 

BG

Препоръчителна дата за продажба

ES

Vender antes

CS

Prodat do

DA

Sidste salgsdato

DE

Verkauf bis

ET

Viimane soovitav müügikuupäev vai VSM

EL

Πώληση

EN

Sell by

FR

à vend. préf. av. vai DVR (3)

IT

racc.

LV

Realizēt līdz

LT

Parduoti iki

HU

Forgalomba hozható: …-ig

MT

Għandu jinbiegħ sa

NL

Uiterste verkoopdatum vai Uit. verk. dat.

PL

Sprzedaż do dnia

PT

Vend. de pref. antes de

RO

A se vinde înainte de

SK

Predávať do

SL

Prodati do

FI

viimeinen myyntipäivä

SV

sista försäljningsdag

4.   Izdēšanas datums

Valodas kods

 

BG

Дата на снасяне

ES

Puesta

CS

Sneseno

DA

Læggedato

DE

Gelegt am

ET

Munemiskuupäev

EL

Ωοτοκία

EN

Laid

FR

Pondu le

IT

Dep.

LV

Izdēts

LT

Padėta

HU

Tojás rakás napja

MT

Tbiedu

NL

Gelegd op

PL

Zniesione w dniu

PT

Postura

RO

Produs la

SK

Znáška

SL

Zneseno

FI

munintapäivä

SV

värpta den”

(2)

Regulas II pielikumu aizstāj ar šādu:

“II PIELIKUMS

Regulas 13. pantā minētie apzīmējumi saimniecības veida norādei: (a) uz iepakojuma, (b) uz olām

Valodas kods

 

1

2

3

BG

(a)

яйца от кокошки – свободно отглеждане на открито

яйца от кокошки – подово отглеждане

яйца от кокошки – клетъчно отглеждане

(b)

яйца от кокошки – свободно отглеждане на открито

яйца от кокошки – подово отглеждане

яйца от кокошки – клетъчно отглеждане

ES

(a)

Huevos de gallinas camperas

Huevos de gallinas criadas en el suelo

Huevos de gallinas criadas en jaula

(b)

Camperas

Suelo

Jaula

CS

(a)

Vejce nosnic ve volném výběhu

Vejce nosnic v halách

Vejce nosnic v klecích

(b)

Výběh

Hala

Klec

DA

(a)

Frilandsæg

Skrabeæg

Buræg

(b)

Frilandsæg

Skrabeæg

Buræg

DE

(a)

Eier aus Freilandhaltung

Eier aus Bodenhaltung

Eier aus Käfighaltung

(b)

Freiland

Boden

Käfig

ET

(a)

Vabalt peetavate kanade munad

Õrrekanade munad

Puuris peetavate kanade munad

(b)

Vabapidamine or V

Õrrelpidamine or Õ

Puurispidamine or P

EL

(a)

Αυγά ελεύθερης βοσκής

Αυγά αχυρώνα

Αυγά κλωβοστοιχίας

(b)

Eλεύθερης βοσκής

Αχυρώνα

Κλωβοστοιχία

EN

(a)

Free range eggs

Barn eggs

Eggs from caged hens

(b)

Free range or F/range

Barn

Cage

FR

(a)

Œufs de poules élevées en plein air

Œufs de poules élevées au sol

Œufs de poules élevées en cage

(b)

Plein air

Sol

Cage

IT

(a)

Uova da allevamento all'aperto

Uova da allevamento a terra

Uova da allevamento in gabbie

(b)

Aperto

A terra

Gabbia

LV

(a)

Brīvās turēšanas apstākļos dētās olas

Kūtī dētas olas

Sprostos dētas olas

(b)

Brīvībā dēta

Kūtī dēta

Sprostā dēta

LT

(a)

Laisvai laikomų vištų kiaušiniai

Ant kraiko laikomų vištų kiaušiniai

Narvuose laikomų vištų kiaušiniai

(b)

Laisvų

Ant kraiko

Narvuose

HU

(a)

Szabad tartásban termelt tojás

Alternatív tartásban termelt tojás

Ketreces tartásból származó tojás

(b)

Szabad t.

Alternatív

Ketreces

MT

(a)

Bajd tat-tiġieg imrobbija barra

Bajd tat-tiġieġ imrobbija ma’ l-art

Bajd tat-tiġieġ imrobbija fil-gaġeġ

(b)

Barra

Ma’ l-art

Gaġġa

NL

(a)

Eieren van hennen met vrije uitloop

Scharreleieren

Kooieieren

(b)

Vrije uitloop

Scharrel

Kooi

PL

(a)

Jaja z chowu na wolnym wybiegu

Jaja z chowu ściółkowego

Jaja z chowu klatkowego

(b)

Wolny wybieg

Ściółka

Klatka

PT

(a)

Ovos de galinhas criadas ao ar livre

Ovos de galinhas criadas no solo

Ovos de galinhas criadas em gaiolas

(b)

Ar livre

Solo

Gaiola

RO

(a)

Ouă de găini crescute în aer liber

Ouă de găini crescute în hale la sol

Ouă de găini crescute în baterii

(b)

Aer liber

Sol

baterii

SK

(a)

Vajcia z chovu na voľnom výbehu

Vajcia z podostieľkového chovu

Vajcia z klietkového chovu

(b)

Voľný výbeh

Podstieľkové

Klietkové

SL

(a)

Jajca iz proste reje

Jajca iz hlevske reje

Jajca iz baterijske reje

(b)

Prosta reja

Hlevska reja

Baterijska reja

FI

(a)

Ulkokanojen munia

Lattiakanojen munia

Häkkikanojen munia

(b)

Ulkokanan

Lattiakanan

Häkkikanan

SV

(a)

Ägg från utehöns

Ägg från frigående höns inomhus

Ägg från burhöns

(b)

Frigående (alt. Frig.) ute

Frigående (alt. Frig.) inne

Burägg”

(3)

Regulas V pielikumu aizstāj ar šādu:

“V PIELIKUMS

Regulas 16. panta 6. punktā minētās norādes

:

bulgāru valodā

:

яйца, предназначени изключително за преработка, съгласно член 16, параграф 6 от Регламент (ЕО) № 2295/2003.

:

spāņu valodā

:

huevos destinados exclusivamente a la transformación, de conformidad con lo dispuesto en el apartado 6 del artículo 16 del Reglamento (CE) no 2295/2003.

:

čehu valodā

:

vejce určená výhradně ke zpracování v souladu s čl. 16, odst. 6 Nařízení (ES) č. 2295/2003.

:

dāņu valodā

:

æg, der udelukkende er bestemt til forarbejdning, jf. artikel 16, stk. 6, i forordning (EF) nr. 2295/2003.

:

vācu valodā

:

Eier ausschließlich bestimmt zur Verarbeitung gemäß Artikel 16 Absatz 6 der Verordnung (EG) Nr. 2295/2003.

:

igauņu valodā

:

eranditult ümbertöötlemisele kuuluvad munad, vastavalt määruse (EÜ) nr 2295/2003 artikli 16 lõikele 6.

:

grieķu valodā

:

αυγά που προορίζονται αποκλειστικά για την μεταποίησή τους, σύμφωνα με το άρθρο 16, παράγραφος 6 του κανονισμού (ΕΚ) αριθ. 2295/2003.

:

angļu valodā

:

eggs intended exclusively for processing in accordance with Article 16(6) of Regulation (EC) No 2295/2003.

:

franču valodā

:

œufs destinés exclusivement à la transformation, conformément à l’article 16, paragraphe 6, du règlement (CE) no 2295/2003.

:

itāļu valodā

:

uova destinate esclusivamente alla trasformazione, in conformità dell’articolo 16, paragrafo 6, del regolamento (CE) n. 2295/2003.

:

latviešu valodā

:

olas, kas paredzētas tikai pārstrādei, saskaņā ar regulas (EK) Nr. 2295/2003 16. panta 6. punktu.

:

lietuviešu valodā

:

tik perdirbti skirti kiaušiniai, atitinkantys Reglamento (EB) Nr. 2295/2003 16 straipsnio 6 dalies reikalavimus.

:

ungāru valodā

:

A 2295/2003/EK rendelet 16. cikke (6) bekezdésének megfelelően kizárólag feldolgozásra szánt tojás.

:

maltiešu valodā

:

bajd destinat esklussivament għall-konverżjoni, f’konformità ma’ l-Artikolu 16, Paragrafu 6 tar-Regolament (KE) Nru 2295/2003.

:

holandiešu valodā

:

eieren die uitsluitend bestemd zijn voor verwerking, overeenkomstig artikel 16, lid 6, van Verordening (EG) nr. 2295/2003.

:

poļu valodā

:

jaja przeznaczone wyłącznie dla przetwórstwa, zgodnie z artykułem 16, paragraf 6 rozporządzenia (WE) nr 2295/2003.

:

portugāļu valodā

:

ovos destinados exclusivamente à transformação, em conformidade com o n.o 6 do artigo 16.o do Regulamento (CE) n.o 2295/2003.

:

rumāņu valodā

:

ouă destinate exclusiv procesării, conform articolului 16 alineatul 6 din Regulamentul (CE) nr. 2295/2003.

:

slovāku valodā

:

vajcia určené výhradne na spracovanie podľa článku 16, odsek 6 nariadenia (ES) č. 2295/2003.

:

slovēņu valodā

:

jajca namenjena izključno predelavi, v skladu s 6. odstavkom 16. čelna uredbe (CE) št. 2295/2003.

:

somu valodā

:

Yksinomaan jalostettaviksi tarkoitettuja munia asetuksen (EY) N:o 2295/2003 16 artiklan 6 kohdan mukaisesti.

:

zviedru valodā

:

Ägg uteslutande avsedda för bearbetning, i enlighet med artikel 16.6 i förordning (EG) nr 2295/2003.”


(1)  Ja izmanto saīsinājumu, uz iepakojuma jānorāda tā skaidrojums.

(2)  Ja izmanto saīsinājumu, uz iepakojuma jānorāda tā skaidrojums.

(3)  Ja izmanto saīsinājumu, uz iepakojuma jānorāda tā skaidrojums.


28.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 379/47


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 2002/2006

(2006. gada 21. decembris),

ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 795/2004, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenot vienreizējo maksājumu shēmu, kura paredzēta Padomes Regulā (EK) Nr. 1782/2003, ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1782/2003, ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, un groza Regulas (EEK) Nr. 2019/93, (EK) Nr. 1452/2001, (EK) Nr. 1453/2001, (EK) Nr. 1454/2001, (EK) Nr. 1868/94, (EK) Nr. 1251/1999, (EK) Nr. 1254/1999, (EK) Nr. 1673/2000, (EEK) Nr. 2358/71 un (EK) Nr. 2529/2001 (1) un jo īpaši tās 145. panta c) punktu,

tā kā:

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 795/2004 (2) ievieš īstenošanas noteikumus vienreizējo maksājumu shēmai no 2005. gada.

(2)

Regulas (EK) Nr. 1782/2003 54. panta 3. punktā noteikts, ka lauksaimnieki neizmanto ražošanā, bet atstāj atmatā hektārus, par kuriem var pretendēt uz tiesībām atstāt zemi atmatā, un minētās regulas 56. panta 1. punktā paredzēts, ka zemi, kas deklarēta kā atmatā atstātā zeme, kopumā ir aizliegts izmantot lauksaimniecības vajadzībām.

(3)

Regulas (EK) Nr. 795/2004 32. panta 1. punktā noteikts, ka atmatā atstātās platības jāatstāj atmatā uz laika posmu, kas sākas ne vēlāk kā 15. janvārī un beidzas ne agrāk kā 31. augustā.

(4)

Komisija bieži ir noteikusi atkāpi no šiem noteikumiem, lai ņemtu vērā lauksaimnieku vajadzību pēc lopbarības dabas stihiju skartajos reģionos, īpaši sausuma rezultātā. Vietēja mēroga dabas katastrofas īpašie apstākļi jāanalizē un savlaicīgi jāpieņem lēmums. Pieredze liecina, ka, lai pienācīgi un savlaicīgi rīkotos konkrētās situācijās, būtu lietderīgi, lai dalībvalstis būtu atbildīgas par šādu lēmumu pieņemšanu, ar nosacījumu, ka ārkārtas situācijas ir šādu lēmumu pieņemšanas pamatā.

(5)

Tādēļ ir lietderīgi, lai dalībvalstis pieņemtu lēmumu, atzīstot nozīmīgas dabas katastrofas, kas būtiski ietekmējušas saimniecības zemi attiecīgajā reģionā, un ļautu visiem dabas katastrofas skartajiem ražotājiem lopbarības ražošanai izmantot zemi, kas deklarēta kā atmatā atstātā zeme, un ziņotu par to Komisijai. Dalībvalstīm jāziņo Komisijai par šādiem valstu lēmumiem un īpaši par nelabvēlīgajiem klimatiskajiem apstākļiem, kas pamato šādu lēmumu pieņemšanu.

(6)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 795/2004.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Tiešo maksājumu pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 795/2004 groza šādi.

Regulas 32. pantam pievieno šādu punktu:

“5.   Gadījumos, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1782/2003 40. panta 4. punkta c) apakšpunktā, dalībvalstis var atļaut izmantot atmatā atstāto zemi visiem ārkārtas apstākļu skartajiem ražotājiem uz gadu, par ko iesniedz vienotu atbalsta pieteikumu. Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka atmatā atstātā platība, kuru atļauts izmantot, netiek izmantota peļņas nolūkā un jo īpaši, ka lopbarība, ko audzē šajā atmatā atstāšanai paredzētajā zemē, netiek pārdota.

Dalībvalstis ziņo Komisijai par savu lēmumu dot atļauju un sniedz lēmuma pamatojumu.”

2. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 21. decembrī

Komisijas vārdā

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 270, 21.10.2003., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1405/2006 (OV L 265, 26.9.2006., 1. lpp.).

(2)  OV L 141, 30.4.2004., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1291/2006 (OV L 236, 31.8.2006., 20. lpp.).


28.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 379/49


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 2003/2006

(2006. gada 21. decembris),

ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds (ELGF) finansē ar zivsaimniecības un akvakultūras produktu tirgu kopējo organizāciju saistītos izdevumus

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. decembra Regulu (EK) Nr. 104/2000 par zivsaimniecības un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju (1), un jo īpaši tās 35. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

3. panta 2. punkta f) apakšpunktā Padomes 2005. gada 21. jūnija Regulā (EK) Nr. 1290/2005 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (2) paredzēts, ka Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) izdevumus, kas saistīti ar zivsaimniecības tirgiem, pārvalda centralizēti.

(2)

Regulas (EK) Nr. 104/2000 35. pantā noteikti dalībvalstīm radušos izdevumu veidi.

(3)

Finansējot šos izdevumus, ievēro noteikumus par centralizētu tiešu pārvaldību starp Komisiju un dalībvalstīm.

(4)

Lai nodrošinātu Kopienas fondu labu pārvaldību un Kopienas finanšu interešu aizsardzību, Regulā (EK) Nr. 1290/2005 dalībvalstīm noteikti vairāki pienākumi attiecībā uz šo fondu pārvaldību un kontroli, kā arī informācijas sniegšanu par juridisko un administratīvo regulējumu minēto pienākumu izpildei un nepamatoti izmantoto līdzekļu atgūšanu, ja atklāti pārkāpumi šo fondu pārvaldībā. Turklāt Kopienu finanšu intereses, kas saistītas ar izdevumiem, kurus finansē saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 104/2000 35. pantu, aizsargā ar attiecīgiem šo interešu aizsardzības noteikumiem Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (3), Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 25. maija Regulā (EK) Nr. 1073/1999 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (4), Padomes 1996. gada 11. novembra Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (5) un Padomes 1995. gada 18. decembra Regulā (EK, Euratom) Nr. 2988/95 par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (6).

(5)

Lai nodrošinātu finanšu plūsmu labu pārvaldību, jo īpaši tāpēc, ka pirmajā posmā dalībvalstis pašas sagādā līdzekļus, ar ko sedz Regulas (EK) Nr. 104/2000 35. pantā minētos izdevumus, pirms Komisija reizi pusgadā atmaksā dalībvalstu izdevumus, tām jāsavāc attiecīga informācija par izdevumiem un kopā ar izdevumu deklarāciju jānosūta Komisijai.

(6)

Komisijai, pamatojoties uz minētajām izdevumu deklarācijām, reizi pusgadā jāatmaksā dalībvalstīm attiecīgās summas.

(7)

Lai Komisija varētu efektīvi izmantot dalībvalstu izdevumu deklarācijās sniegto informāciju, tā jānosūta elektroniski.

(8)

Lai netiktu izmantoti atšķirīgi maiņas kursi, no vienas puses, attiecībā uz atbalstu, ko ražotāju organizācijām izmaksā valūtās, kas nav euro un, no otras puses, izdevumu deklarācijā, attiecīgajām dalībvalstīm izdevumu deklarācijās jāizmanto tāds pats maiņas kurss, kāds izmantots, veicot maksājumus saņēmējiem. Piemērojamie maiņas kursi jānosaka noteicošajās dienās, kas definētas Komisijas Regulā (EK) Nr. 1925/2000, ar ko nosaka noteicošās dienas maiņas kursiem, kurus piemēro, lai aprēķinātu dažus daudzumus, ko paredz Padomes Regulā (EK) Nr. 104/2000 par zvejniecības un akvakultūras produktu tirgus kopējo organizāciju noteiktie mehānismi (7).

(9)

Lai nodrošinātu juridisko pamatu maksājumiem, ko izdara pirmajā pārskata periodā, ir lietderīgi piemērot šo regulu ar atpakaļejošu spēku no 2006. gada 16. oktobra,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Temats

Šajā regulā iekļauti sīki izstrādāti noteikumi par to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 104/2000 attiecībā uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) finansētajiem izdevumiem, kas radušies dalībvalstīm saistībā ar zivsaimniecības un akvakultūras produktu tirgu kopējo organizāciju.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā ir spēkā šāda definīcija:

“Izdevumi” ir Regulā (EK) Nr. 104/2000 minētie izdevumi, kas radušies dalībvalstīm.

3. pants

Kompetentā iestāde

Katra dalībvalsts izraugās savu kompetento iestādi šīs regulas īstenošanai un paziņo to Komisijai.

4. pants

Izdevumu deklarācija

1.   Katra dalībvalsts sagatavo izdevumu deklarāciju atbilstīgi pielikumā iekļautajam paraugam. Izdevumu deklarācijā ir pārskats, kas iedalīts atbilstīgi Eiropas Kopienu budžeta nomenklatūrai un izdevumu veidam, pamatojoties uz sīki izstrādātu dalībvalstīm pieejamu nomenklatūru. Tajā norāda:

a)

izdevumus, kas radušies iepriekšējā sešu mēnešu pārskata periodā;

b)

kopējos izdevumus, kas radušies no finanšu gada sākuma līdz iepriekšējā sešu mēnešu pārskata perioda beigām.

2.   Katra dalībvalsts vāc visu informāciju, kas attiecas uz izdevumu deklarāciju.

3.   Pārskata periods ir sešu mēnešu periods no 16. oktobra līdz 15. aprīlim un no 16. aprīļa līdz 15. oktobrim.

4.   Izdevumu deklarācijā var iekļaut attiecībā uz iepriekšējiem pārskata periodiem deklarēto summu korekcijas.

5.   Dalībvalstu kompetentās iestādes vēlākais attiecīgi 10. maijā un 10. novembrī elektroniski iesniedz Komisijai izdevumu deklarācijas kopā ar 2. punktā minēto informāciju.

5. pants

Pusgada maksājumi

1.   Izdevumu finansēšanai nepieciešamos apropriējumus Komisija dalībvalstīm dara pieejamus pusgada atmaksājumu veidā (še turpmāk – “pusgada maksājumi”).

Pusgada maksājumu summas nosaka, pamatojoties uz izdevumu deklarāciju, ko saskaņā ar 4. pantu iesniegusi dalībvalsts.

2.   Pusgada maksājumus katrai dalībvalstij izdara 60 dienu laikā pēc tam, kad Komisija saņēmusi pilnīgu dalībvalsts iesniegtu izdevumu deklarāciju. Deklarāciju uzskata par pilnīgu, ja Komisija 30 dienu laikā no deklarācijas saņemšanas nepieprasa papildu informāciju.

3.   Kamēr dalībvalstis saņem pusgada maksājumu pārskaitījumus no Komisijas, tās sagādā izdevumu segšanai vajadzīgos līdzekļus.

6. pants

Piemērojamie maiņas kursi

Dalībvalstīm izdevumu deklarācijā lietojamais maiņas kurss ir pēdējais Eiropas Centrālās bankas (ECB) noteiktais kurss pirms attiecīgās noteicošās dienas, kas definēta Regulā (EK) Nr. 1925/2000.

7. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2006. gada 16. oktobra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 21. decembrī

Komisijas vārdā

Komisijas loceklis

Joe BORG


(1)  OV L 17, 21.1.2000., 22. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1759/2006 (OV L 335, 1.12.2006., 3. lpp.).

(2)  OV L 209, 11.8.2005., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 320/2006 (OV L 58, 28.2.2006., 42. lpp.).

(3)  OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(4)  OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.

(5)  OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.

(6)  OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.

(7)  OV L 230, 12.9.2000., 7. lpp.


PIELIKUMS

IZDEVUMU DEKLARĀCIJA

Dati iedalīti atbilstīgi Eiropas Kopienu budžeta nomenklatūrai un izdevumu veidam

Komisijai elektroniski nosūtāmās izdevumu deklarācijas saturs

Deklarācijas galvene

Deklarācijas galvenē norāda:

ziņojuma veida un datu nosūtītājas dalībvalsts pazīšanas zīmi. (NB: to izmantos, lai pārbaudītu, ka lietotājs, kas nosūta deklarāciju, ir faktiski pilnvarots to darīt attiecīgās dalībvalsts vārdā). Pazīšanas zīmi atsūtīs Komisija,

izdevumu periodu, uz kuru attiecas deklarācija,

deklarācijas valodu.

Deklarācijas rumpis

Deklarācijas rumpī par katru ELGF apakšpozīciju ir šāda informācija:

apakšpozīcijas pazīšanas zīme (piem., 110201002610033),

apakšpozīcijas formulējums valodā, kas izvēlēta deklarācijas galvenē,

attiecīgajam periodam deklarētā summa (N) un kumulatīvā summa, kas deklarēta kopš finanšu gada sākuma. Visas summas jādeklarē euro.

Beigas

Pēc visu apakšpozīciju saraksta ir šāda informācija:

kopējā attiecīgajam periodam (N) deklarētā summa un kopš finanšu gada sākuma deklarētā kopējā kumulatīvā summa,

komentāri.

Ziņojuma sintakse

Image

Lauku apraksts

Nosaukums

Formāts

Apraksts

Deklarācijas galvene: datu tips = 1

[IDENTIFICATION] *

 

Pazīšanas kodu piešķir DG FISH

[PERIOD] *

Datums (GGGGMM)

Izdevumu periods

[LANGUAGE] *

(2 rakstzīmes)

ISO valodas kods

Deklarācijas rumpis: datu tips = 1 līdz n

[SUBITEM] *

Cipars (15)

Apakšpozīcija

[DESCRIPTION] *

Brīvs teksts (600)

Apakšpozīcijas formulējums

[AMOUNT ] *

Cipars (15,2)

Deklarētā summa

[AMOUNT CUMUL] *

Cipars (15,2)

Kumulatīvā summa

Beigas: datu tips = 1

[AMOUNT TOT ] *

Cipars (15,2)

Kopējā deklarētā summa

[AMOUNT CUMUL TOT] *

Cipars (15,2)

Kumulatīvā kopējā summa

[COMMENT]

Brīvs teksts (80)

Komentāri

Ar zvaigznīti atzīmētie lauki aizpildāmi obligāti.

Piemērs

Image


28.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 379/54


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 2004/2006

(2006. gada 22. decembris),

ar kuru groza Regulu (EEK) Nr. 2273/93, kas nosaka intervences centrus labībai, un pielāgo minēto regulu sakarā ar Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Līgumu par Bulgārijas Republikas un Rumānijas pievienošanos Eiropas Savienībai un jo īpaši tā 4. panta 3. punktu,

ņemot vērā Aktu par Bulgārijas Republikas un Rumānijas pievienošanās nosacījumiem un jo īpaši tā 56. pantu,

ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1784/2003 par labības tirgus kopīgo organizāciju (1) un jo īpaši tās 6. panta a) punktu,

tā kā:

(1)

Atsevišķas dalībvalstis ir iesniegušas prasību mainīt dažus no intervences centriem, kas uzskaitīti pielikumā Komisijas Regulai (EEK) Nr. 2273/93 (2), lai panāktu to labāku izvietojumu un labāku atbilstību izvirzītajiem nosacījumiem. Šīs prasības ir jāizpilda.

(2)

Sakarā ar Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos ir jānosaka intervences centri šajās jaunajās dalībvalstīs un jāiekļauj tie sarakstā, kas noteikts ar Regulu (EEK) Nr. 2273/93.

(3)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Regula (EEK) Nr. 2273/93.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EEK) Nr. 2273/93 pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2007. gada 1. janvāra. Tomēr pielikuma 1., 2. un 6. punktus piemēro, ja stājas spēkā Bulgārijas un Rumānijas Pievienošanās līgums.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 22. decembrī

Komisijas vārdā

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 270, 21.10.2003., 78. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1154/2005 (OV L 187, 19.7.2005., 11. lpp.).

(2)  OV L 207, 18.8.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1805/2004 (OV L 318, 19.10.2004., 9. lpp.).


PIELIKUMS

Regulas (EEK) Nr. 2273/93 pielikumu groza šādi:

1)

Virsrakstu, paskaidrojumu tekstus pirms tabulām un sleju virsrakstus aizstāj ar šādu tekstu:

1.

Знакът + означава, че определеното място се счита за интервенционен център за въпросния вид зърно.

2.

Знакът – означава, че определеното място не трябва да се счита за интервенционен център за въпросния вид зърно.

1.

El signo + significa que el lugar indicado se considera centro de intervención para el cereal en cuestión.

2.

El signo – significa que el lugar indicado no ha de considerarse centro de intervención para el cereal en cuestión.

1.

Označení + znamená, že uvedené místo je považováno za intervenční centrum pro příslušnou obilovinu.

2.

Označení – znamená, že uvedené místo není považováno za intervenční centrum pro příslušnou obilovinu.

1.

Tegnet + angiver, at det anførte sted betragtes som interventionscenter for den pågældende kornsort.

2.

Tegnet – angiver, at det anførte sted ikke betragtes som interventionscenter for den pågældende kornsort.

1.

Das Zeichen + bedeutet, dass der angegebene Ort als Interventionsort für die betreffende Getreideart gilt.

2.

Das Zeichen – bedeutet, dass der angegebene Ort nicht als Interventionsort für die betreffende Getreideart gilt.

1.

Märge + näitab, et tähistatud piirkonda käsitletakse nimetatud teravilja sekkumiskeskusena.

2.

Märge – näitab, et tähistatud piirkonda ei käsitleta nimetatud teravilja sekkumiskeskusena.

1.

Το σημείο + καθορίζει ότι ο αναγραφόμενος τόπος θεωρείται ως κέντρο παρεμβάσεως για τα εν λόγω σιτηρά.

2.

Το σημείο – καθορίζει ότι ο αναγραφόμενος τόπος δεν θεωρείται ως κέντρο παρεμβάσεως για τα εν λόγω σιτηρά.

1.

The sign + indicates that the location shown is treated as an intervention centre for the cereal in question.

2.

The sign – indicates that the location shown is not to be treated as an intervention centre for the cereal in question.

1.

Le signe + précise que le lieu indiqué est considéré comme centre d'intervention pour la céréale en cause.

2.

Le signe – précise que le lieu indiqué n'est pas à considérer comme centre d'intervention pour la céréale en cause.

1.

Il segno + significa che il luogo indicato è considerato centro d'intervento per il cereale in causa.

2.

Il segno – significa che il luogo indicato non è da considerarsi centro di intervento per il cereale in causa.

1.

Zīme + norāda uz to, ka šī vieta uzskatāma par intervences centru minētajiem graudaugiem.

2.

Zīme – norāda uz to, ka šī vieta nav uzskatāma par intervences centru minētajiem graudaugiem.

1.

Ženklas + nurodo, kad tam tikri produktai yra sandėliuojami intervencinėje agentūroje.

2.

Ženklas – nurodo, kad tam tikri produktai nėra sandėliuojami intervencinėje agentūroje.

1.

A + jel azt jelzi, hogy a feltüntetett hely a kérdéses gabonaféle szempontjából intervenciós központnak minősül.

2.

A – jel azt jelzi, hogy a feltüntetett hely a kérdéses gabonaféle szempontjából nem minősül intervenciós központnak.

1.

Het teken + geeft aan, dat deze plaats interventiecentrum is voor de betrokken graansoort.

2.

Het teken – geeft aan, dat deze plaats geen interventiecentrum is voor de betrokken graansoort.

1.

Znak + oznacza, że wskazane miejsce traktuje się jako centrum interwencji w odniesieniu do danego zboża.

2.

Znak – oznacza, że wskazanego miejsca nie należy traktować jako centrum interwencji w odniesieniu do danego zboża.

1.

O sinal + significa que a localidade indicada é considerada centro de intervenção para o cereal em questão.

2.

O sinal – significa que a localidade indicada não é considerada centro de intervenção para o cereal em questão.

1.

Semnul “+” indică faptul că locul menționat este considerat ca si centru de intervenție pentru cereala în cauză.

2.

Semnul “–” indică faptul că locul menționat nu este considerat ca si centru de intervenție pentru cereala în cauză.

1.

Znamienko + označuje, že uvedené miesto sa považuje za intervenčné centrum pre daný druh obilniny.

2.

Znamienko – označuje, že uvedené miesto sa nepovažuje za intervenčné centrum pre daný druh obilniny.

1.

Znak + pomeni, da se prikazana lokacija šteje za intervencijski center za zadevno žito.

2.

Znak – pomeni, da se prikazana lokacija ne šteje za intervencijski center za zadevno žito.

1.

Merkki + ilmaisee, että mainittu paikka on kyseisen viljan interventiokeskus.

2.

Merkki – ilmaisee, että mainittu paikka ei ole kyseisen viljan interventiokeskus.

1.

Tecknet + indikerar att platsen används för intervention av det aktuella spannmålsslaget.

2.

Tecknet – indikerar att platsen inte används för intervention av det aktuella spannmålsslaget

1

2

4

5

6

7

Интервенционен

Centros de intervención

Intervenční centrum

Interventionscentre

Interventionsort

Sekkumiskeskus

Κέντρα παρεμβάσεως

Intervention centres

Centres d'intervention

Centri di intervento

Intervences centri

Intervencinis centras

Intervenciós központok

Interventiecentrum

Centrum interwencji

Centros de intervencão

Centre de intervenție

Intervenčné centrum

Intervencijski center

Interventiokeskus

Interventionsort

Обикновена пшеница

Trigo blando

Pšenice setá

Blød hvede

Weichweizen

Harilik nisu

Σίτος μαλακός

Common wheat

Froment tendre

Frumento tenero

Mīkstie kvieši

Paprastieji kviečiai

Búza

Zachte tarwe

Pszenica zwyczajna

Trigo mole

grâu comun

Pšenica obyčajná

Navadna pšenica

Tavallinen vehnä

Vete

Ечемик

Cebada

Ječmen

Byg

Gerste

Oder

Κριθή

Barley

Orge

Orzo

Mieži

Miežiai

Árpa

Gerst

Jęczmień

Cevada

orz

Jačmeň

Ječmen

Ohra

Korn

Твърда пшеница

Trigo duro

Pšenice tvrdá

Hård hvede

Hartweizen

Kōva nisu

Σίτος σκληρός

Durum wheat

Froment dur

Frumento duro

Cietie kvieši

Kietieji kviečiai

Durumbúza

Durum tarwe

Pszenica durum

Trigo duro

Grâu dur

Psenica tvrdá

Trda pšenica

Durumvehnä

Durumvete

Царевица

Maíz

Kukuřice

Majs

Mais

Mais

Αραβόσιτος

Maize

Maïs

Granturco

Kukurūza

Kukurūzai

Kukorica

Maïs

Kukurydza

Milho porumb

Kukurica

Koruza

Maissi

Majs

Сорго

Sorgo

Čirok

Sorghum

Sorghum

Sorgo

Σόργο

Sorghum

Sorgho

Sorgo

Sorgo

Sorgas

Cirok

Sorgho

Sorgo

Sorgo

sorg

Cirok

Sirek

Durra

Sorgum”

2)

pirms iedaļas “BELGIQUE” iekļauj šādu iedaļu:

1

2

4

5

6

7

“БЪЛГАРИЯ

Бургаска област

Айтос

+

Бургас

+

+

+

Карнобат

+

+

Варненска област

Варна

+

+

+

Вълчи дол

+

+

+

Провадия

+

+

+

Великотърновска и Габровска област

Велико Търново

+

+

+

Павликени

+

Свищов

+

+

+

Видинска област

Дунавци

+

+

+

Врачанска област

Бяла Слатина

+

+

+

Враца

+

+

+

Мизия

+

+

+

Добричка област

Балчик

+

+

+

+

Белгун

+

Генерал Тошево

+

+

+

Добрич

+

+

 

+

Каварна

+

Карапелит

+

Шабла

+

+

+

Ловешка област

Ловеч

+

+

Монтана област

Лом

+

+

+

Монтана

+

+

Пернишка област, София-град и София област

Перник

+

Плевенска област

Гулянци

+

Левски

+

+

+

Плевен

+

+

+

Пловдивска и Смолянска област

Пловдив

+

+

Разградска област

Исперих

+

+

+

Кубрат

+

Разград

+

+

+

Русенска област

Бяла

+

+

+

Русе

+

+

+

Силистренска област

Алфатар

+

Дулово

+

+

+

Силистра

+

+

+

Тутракан

+

+

+

Сливенска област

Нова Загора

+

+

Сливен

+

+

+

Старозагорска област

Гълъбово

+

Стара Загора

+

+

+

Чирпан

+

Търговищка област

Попово

+

+

+

Търговище

+

+

+

Хасковска и Кърджалийска област

Хасково

+

+

Шуменска област

Каспичан

+

+

+

Хитрино

+

Ямболска област

Елхово

+

+

+

Стралджа

+

Ямбол

+

+

+

–”

3)

iedaļā “BELGIQUE” veic šādus grozījumus:

a)

centru “Ath” svītro,

b)

pēc centra “Liège” iekļauj centru “Seneffe” attiecībā uz mīkstajiem kviešiem un miežiem.

4)

iedaļā “BUNDESREPUBLIK DEUTSCHLAND” veic šādus grozījumus:

a)

federālajā zemē “Brandenburg” centra nosaukumu “Gusow” aizstāj ar nosaukumu “Gusow-Platkow”,

b)

federālajā zemē “Sachsen-Anhalt” centra nosaukumu “Vahldorf” aizstāj ar nosaukumu “Niedere Borde”.

5)

iedaļā “FRANCE” veic šādus grozījumus:

a)

departamentam “Creuse–23” atbilstošo tekstu groza šādi —

i)

centru “Reterre” svītro,

ii)

centram “Maison-Feyne” atbilstošo rindu aizstāj ar šādu tekstu:

“Maison-Feyne

+

+

–”

b)

departamentam “Haute-Loire–43” atbilstošo tekstu groza šādi —

i)

centram “Brioude” atbilstošo rindu aizstāj ar šādu tekstu:

“Brioude

+

–”

ii)

centru “Le Puy” svītro,

c)

departamentā “Puy-de-Dôme-63” centram “Issoire” atbilstošo rindu aizstāj ar šādu tekstu —

“Issoire

+

–”

d)

departamentam “Somme-80” atbilstošo tekstu groza šādi —

“Somme — 80

Abbeville

+

+

Beauquesne

+

+

Languevoisin

+

+

+

Moislains

+

+

+

Montdidier

+

+

+

Poix-de-Picardie

+

+

Saleux

+

+

–”

6)

pēc iedaļas “NEDERLAND” iekļauj šādu iedaļu:

1

2

4

5

6

7

“ROMÂNIA

Alba

Blaj

+

+

Sebeș

+

+

Alba iulia

+

Arad

Arad

+

+

+

+

Pecica

+

+

+

Chișinău-criș

+

+

+

Pâncota

+

+

+

Argeș

Miroși

+

+

+

Bascov

+

+

+

Topoloveni

+

+

Bacău

Sascut

+

+

Bihor

Oradea

+

+

+

Salonta

+

+

+

Marghita

+

+

+

Săcuieni

+

+

+

Bistrita năsăud

Lechinta

+

Botoșani

săveni

+

+

Brăila

Făurei

+

+

Însurătei

+

+

Brăila

+

+

Movila miresei

+

+

Brașov

Codlea

+

Buzău

Pogoanele

+

+

Buzău

+

+

Râmnicu sărat

+

+

Mihăilești

+

+

Caraș-severin

Grădinari

+

Călărași

Călărași

+

+

+

fundulea

+

+

+

Lehliu

+

+

+

Vlad țepeș

+

+

+

Cluj

Gherla

+

Constanța

Medgidia

+

+

+

Cobadin

+

+

+

N. Bălcescu

+

+

+

Negru vodă

+

+

+

Casimcea

+

+

+

Covasna

Covasna

+

Tg. Secuiesc

+

Ozun

+

Dâmbovița

Titu

+

+

Găiești

+

+

Răcari

+

+

Tărgoviște

+

+

Dolj

Băilești

+

+

+

Leu

+

+

+

Dobrești

+

+

+

Moțăței

+

+

+

Filiași

+

+

+

Portărești

+

+

+

Galați

Tecuci

+

Independența

+

+

Galați

+

+

Berești

+

Matca

+

+

Giurgiu

Giurgiu

+

+

+

Mihăilești

+

+

+

Băneasa

+

+

+

Izvoarele

+

+

+

Gorj

Tg. cărbunești

+

Harghita

Sânsimion

+

Hunedoara

Hațeg

+

Ialomița

Tăndărei

+

+

Fetești

+

+

+

Slobozia

+

+

Urziceni

+

+

Fierbinți

+

+

Iași

Iași

+

+

Ilfov

Balotești

+

+

+

Dragomirești Vale

+

+

+

Maramureș

Ulmeni

+

Mehedinți

Prunișor

+

+

+

Vânju mare

+

+

+

Mureș

Luduș

+

+

Tg. Mureș

+

+

Neamț

Roman

+

Olt

Drăgănești olt

+

+

+

Caracal

+

+

+

Piatra olt

+

+

+

Slatina

+

+

+

Corabia

+

+

+

Prahova

Ploiești

+

Satu Mare

Carei

+

+

+

Satu Mare

+

+

+

Tășnad

+

+

+

Sanislau

+

+

+

Sălaj

Jibou

+

Sibiu

Agnita

+

Suceava

Fălticeni

+

Teleorman

Videle

+

+

+

Drăgănești Vlașca

+

+

+

Alexandria

+

+

+

Roșiorii de Vede

+

+

+

Dobrotești

+

+

+

Turnu Măgurele

+

+

+

Timiș

Timișoara

+

+

+

Lugoj

+

+

+

Deta

+

+

+

Sânicolau Mare

+

+

+

Topolovătu Mare

+

+

+

Orțișoara

+

+

+

Tulcea

Tulcea

+

+

Babadag

+

+

Cataloi

+

+

Baia

+

+

Vaslui

Bârlad

+

Vaslui

+

Huși

+

Vâlcea

Drăgășani

+

Vrancea

Focșani

+

Gugești

+

Pădureni

+

–”

7)

iedaļā “OSTERREICH” centram “Ennsdorf” atbilstošo rindu aizstāj ar šādu tekstu:

“Ennsdorf

+

+

+

–”

8)

iedaļā “CESKA REPUBLIKA” veic šādus grozījumus:

a)

reģionam “Středočeský kraj” atbilstošo tekstu groza šādi —

i)

centrus “Lysa n. L.” un “Beroun” svītro,

ii)

pievieno šādu tekstu:

“Mesice

+

Zdice

+

–”

b)

reģionam “Karlovarský kraj” atbilstošo tekstu aizstāj ar šādu tekstu —

“Karlovarský kraj

Nebanice

+

–”

c)

reģionam “Jihomoravský kraj” atbilstošo tekstu groza šādi —

i)

centram “Hodonice” atbilstošo rindu aizstāj ar šādu tekstu,

“Hodonice

+

–”

ii)

pievieno šādu tekstu:

“Hosteradice

+

–”

d)

reģionā “Moravskoslezský kraj” pievieno centru “Mesto Albrechtice” attiecībā uz mīkstajiem kviešiem;

9)

iedaļā “LIETUVA” veic šādus grozījumus:

a)

centram “Alytus” atbilstošo rindu aizstāj ar šādu tekstu —

“Alytus

+

+

–”

b)

centram “Marijampole” atbilstošo rindu aizstāj ar šādu tekstu —

“Marijampole

+

+

–”

c)

pievieno šādu tekstu:

“Pakruojis

+

+

–”

10)

iedaļā “MAGYARORSZAG” veic šādus grozījumus:

a)

centram “Kaposvar” atbilstošo rindu aizstāj ar šādu tekstu —

“Kaposvar

+

+

+

+”

b)

centram “Encs” atbilstošo rindu aizstāj ar šādu tekstu —

“Encs

+

+

+

–”

11.

iedaļā “SLOVENSKO” reģionā “Košický kraj” pievieno šādu tekstu,

“Dobra

+

–”


28.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 379/65


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 2005/2006

(2006. gada 22. decembris),

ar kuru uzliek pagaidu antidempinga maksājumus Malaizijas un Taivānas izcelsmes poliestera sintētisko štāpeļšķiedru (PSŠ) importam

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1995. gada 22. decembra Regulu (EK) Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1) (“pamatregula”), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2117/2005 (2), un jo īpaši tās 7. pantu,

apspriedusies ar Padomdevēju komiteju,

tā kā:

A.   PROCEDŪRA

1.   Uzsākšana

(1)

Komisija, 2006. gada 12. aprīlī publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (3) (“paziņojums par procedūras sākšanu”), paziņoja par antidempinga procedūras sākšanu attiecībā uz Malaizijas un Taivānas izcelsmes poliestera sintētisko štāpeļšķiedru (PSŠ) importu Kopienā.

(2)

Antidempinga procedūru sākta pēc tam, kad Comité International de la Rayonne et des Fibres Synthétiques (“CIRFS” vai “sūdzības iesniedzējs”) 2006. gada 3. martā iesniedza sūdzību to ražotāju vārdā, kuri pārstāv būtisku daļu – šajā gadījumā vairāk nekā 50 % – no Kopienas kopējās PSŠ produkcijas apjoma. Sūdzībā bija sniegti pierādījumi par minēto ražojumu dempingu un tā rezultātā nodarītu būtisku kaitējumu, un šos pierādījumus atzina par pietiekamiem, lai pamatotu procedūras sākšanu.

2.   Spēkā esošie pasākumi

(3)

Padome 2005. gada martā ar Regulu (EK) Nr. 428/2005 (4) piemēroja galīgos antidempinga maksājumus Ķīnas Tautas Republikas un Saūda Arābijas izcelsmes PSŠ importam un grozīja pašreizējos antidempinga maksājumus Korejas Republikas izcelsmes PSŠ. Galīgie antidempinga pasākumi ir spēkā arī attiecībā uz PSŠ importu no Baltkrievijas (5).

3.   Procedūrā iesaistītās personas

(4)

Komisija par procedūras sākšanu oficiāli informēja Malaizijas un Taivānas ražotājus eksportētājus, importētājus/tirgotājus un to asociācijas, attiecīgos zināmos piegādātājus un lietotājus, kā arī attiecīgo eksportētājvalstu pārstāvjus, kā arī sūdzības iesniedzēju un visus Kopienas ražotājus, par kuriem bija zināms, ka to skar procedūras sakšana. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja rakstveidā darīt zināmu savu viedokli un termiņā, kas noteikts paziņojumā par procedūras sākšanu, pieprasīt uzklausīšanu. Personām, kas to lūdza, tādu iespēju deva.

(5)

Ievērojot acīmredzamo lielo skaitu Taivānas PSŠ ražotāju eksportētāju, kuri uzskaitīti sūdzībā, un lielo skaitu Kopienas PSŠ ražotāju un importētāju, paziņojumā par procedūras sākšanu tika paredzēta paraugu ņemšana, lai saskaņā ar pamatregulas 17. pantu konstatētu dempingu un kaitējumu.

(6)

Lai Komisija varētu lemt, vai ir vajadzīga paraugu ņemšana, un vajadzības gadījumā izvēlētos paraugu, visi Taivānas ražotāji eksportētāji un Kopienas ražotāji un importētāji tika aicināti pieteikties Komisijā un, kā norādīts paziņojumā par procedūras sākšanu, sniegt pamatinformāciju par laikposmā no 2005. gada 1. janvāra līdz 2005. gada 31. decembrim (“izmeklēšanas periods”– “IP”) veikto darbību, kas saistīta ar PSŠ.

(7)

Taivānas gadījumā uz parauga ņemšanas anketas jautājumiem atbildēja deviņi uzņēmumi. No tiem astoņi ziņoja par IP veiktu pārdošanu eksportam uz Kopienu. Četri uzņēmumi, kas pārstāvēja vairāk nekā 80,0 % no paziņotā eksporta apjoma uz Kopienu, IP tika iekļauti paraugā. Uzņēmumi paraugam tika atlasīti, pamatojoties uz lielāko reprezentatīvo eksporta apjomu, ko pamatoti var izmeklēt pieejamā laikposmā. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu notika apspriedes ar Taivānas iestādēm, un tām nebija iebildumu. Paraugā ir ietverti šādi uzņēmumi:

Far Eastern Textile Ltd.,

Nan Ya Plastics Corporation,

Tung Ho Spinning Weaving & Dyeing Co., Ltd.,

Tuntex Distinct Corporation un ar to saistītais uzņēmums Tuntex Synthetic Corporation.

(8)

Attiecībā uz Eiropas Kopienas importētājiem pieteicās tikai trīs nesaistīti importētāji, kas pieteicās un norādītajā termiņā sniedza vajadzīgo informāciju. Tādēļ nebija vajadzīgs izmantot parauga ņemšanas metodi. Šiem trim nesaistītajiem importētājiem tika nosūtītas anketas, tomēr divus no šiem uzņēmumiem vēlāk atzina par importētājiem, kuri nesadarbojas, jo tie atteicās aizpildīt tiem nosūtītās anketas.

(9)

Attiecībā uz Kopienas ražošanas nozares ražotājiem pieteicās tikai trīs uzņēmumi, kas norādītajā termiņā sniedza vajadzīgo informāciju un bija gatavi sniegt atbildes uz anketas jautājumiem. Tādēļ nebija vajadzīgs izmantot parauga ņemšanas metodi.

(10)

Komisija nosūtīja anketas visām attiecīgi zināmajām personām un/vai visiem citiem uzņēmumiem, kuri pieteicās termiņā, kas noteikts paziņojumā par procedūras sākšanu. Atbildes sniedza divi Malaizijas ražotāji eksportētāji, paraugā iekļauti četri Taivānas ražotāji eksportētāji, viens ar Taivānas ražotāju eksportētāju saistīts uzņēmums, kā arī trīs Kopienas ražotāji, viens nesaistīts importētājs, viens izejmateriālu piegādātājs un septiņi lietotāji.

(11)

Komisija pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai provizoriski noteiktu dempingu, tā radīto kaitējumu un Kopienas intereses. Pārbaudes apmeklējumi tika veikti šādos uzņēmumos:

a)

Kopienas ražotāji:

Advansa GmbH, Hamma, Vācija,

Wellman International Ltd., Kells, Īrija,

La Seda de Barcelona, Barselona, Spānija,

b)

Nesaistīti importētāji:

SIMP SPA, Verona, Itālija,

c)

Lietotāji:

Tharreau Industries, Šemijē, Francija,

Libeltex, Meulebeke, Beļģija,

d)

Ražotāji eksportētāji Malaizijā:

Hualon Corporation (M) Sdn. Bhd., Kuala Lumpura,

Penfibre Sdn. Bhd., Penanga,

e)

Ražotāji eksportētāji Taivānā:

Far Eastern Textile Ltd., Taipeija,

Nan Ya Plastics Corporation, Taipeija,

Tung Ho Spinning Weaving & Dyeing Co., Ltd., Taipeija,

Tuntex Distinct Corporation, Hsichiha, Taipeijas grāfiste, un ar to saistītais uzņēmums Tuntex Synthetic Corporation, Hsichiha, Taipeijas grāfiste.

4.   Izmeklēšanas periods

(12)

Dempinga un kaitējuma izmeklēšanu veica laikposmā no 2005. gada 1. janvāra līdz 2005. gada 31. decembrim (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Tendenču pārbaudi saistībā ar kaitējuma analīzi veica laikposmā no 2002. gada 1. janvāra līdz IP beigām (“attiecīgais periods” jeb “kaitējuma izmeklēšanas periods – KIP”).

B.   ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS

5.   Attiecīgais ražojums

(13)

Attiecīgais ražojums ir poliestera sintētiskās štāpeļšķiedras, kas nav kārstas, ķemmētas vai citādi sagatavotas vērpšanai un kuras patlaban deklarē ar KN kodu 5503 20 00. Tās kopumā dēvē par poliestera štāpeļšķiedrām.

(14)

Ražojums ir bāzes materiāls, ko izmanto dažādos tekstilizstrādājumu ražošanas procesa posmos. PSŠ Kopienā tiek patērētas vērpšanai, t. i. diegu ražošanai tekstilpreču izgatavošanai maisījumā ar citām, piemēram, kokvilnas un vilnas, šķiedrām vai arī izmantošanai neaustā veidā, piemēram, pildījumam, t. i., dažu tekstilpreču, piemēram, spilvenu, automašīnu sēdekļu un apšuvuma, pildīšanai un polsterēšanai.

(15)

Pārdošanā ir dažādi šā ražojuma veidi, kurus var identificēt pēc to dažādajām specifikācijām, piemēram, svars, izturība, spīdums un apstrāde ar silikonu, vai pēc to klasifikācijas ražojumu grupās, piemēram, apaļšķiedras, dobjās šķiedras un divkomponentu šķiedras, kā arī pēc īpatnībām, piemēram, krāsotās un trīsdaļīgās šķiedras. No ražošanas viedokļa var izšķirt neapstrādātas PSŠ, kuras ir ražotas no neapstrādātiem izejmateriāliem, un atjaunotās PSŠ, kuras ir ražotas no otrreizējas pārstrādes poliestera. Visbeidzot, kvalitāte var būt standartam neatbilstīga vai pirmās šķiras.

(16)

Izmeklēšanā konstatēja, ka visiem attiecīgā ražojuma veidiem, kā tas definēts 13. apsvērumā, neraugoties uz dažādu faktoru atšķirībām, kuras ir norādītas iepriekšējā apsvērumā, piemīt vienas un tās pašas galvenās fizikālās un ķīmiskās īpašības, un tos izmanto vienam un tam pašam mērķim. Tādēļ un šīs antidempinga procedūras mērķim visus attiecīgā ražojuma veidus uzskata par vienu ražojumu.

6.   Līdzīgs ražojums

(17)

Tika konstatēts, ka līdzīgam ražojumam un PSŠ, ko Kopienā ražo un pārdod Kopienas ražošanas nozare, un PSŠ, ko ražo un pārdod abu eksportētājvalstu vietējā tirgū, piemīt vienas un tās pašas galvenās fizikālās un ķīmiskās īpašības un tos izmanto vieniem un tiem pašiem mērķiem. Tādēļ šie ražojumi provizoriski uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

C.   DEMPINGS

7.   Vispārīgā metodika

(18)

Turpmāk ir aprakstīta vispārīgā metodika. Tāpēc attiecīgajās valstīs konstatēto dempinga faktu turpmākajā izklāstā ir aprakstīti tikai katrai eksportētājvalstij raksturīgie jautājumi.

7.1.   Normālā vērtība

(19)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu vispirms pārbaudīja, vai PSŠ pārdošanas apjoms, ko vietējā tirgū pārdod ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, ir reprezentatīvs, t. i., vai šāds kopējais pārdošanas apjoms veido vismaz 5 % no ražotāja kopējā pārdošanas apjoma eksportam uz Kopienu.

(20)

Pēc tam Komisija noteica tos vietējā tirgū pārdotos PSŠ veidus, kuri bija identiski vai tieši salīdzināmi ar tiem veidiem, kurus pārdeva eksportam uz Kopienu. Ņemot vērā to, ka pārbaudi veica pēc ražojumu veidiem, un kā norādīts 17. apsvērumā, Komisija izskatīja vietējā tirgū pārdoto un eksportēto ražojumu veidus, kuriem bija vienāda izcelsme, denjē, sastāvs, šķērsgriezums, spīdums, krāsa, silikona apstrāde, kvalitāte un lietojums, kā tieši salīdzināmus ražojumu veidus.

(21)

Par katru PSŠ veidu, kuru ražotāji eksportētāji pārdod vietējā tirgū un kuri ir tieši salīdzināmi ar PSŠ veidu, ko pārdod eksportam uz Kopienu, tika noskaidrots, vai pārdošanas apjoms vietējā tirgū ir pietiekami reprezentatīvs pamatregulas 2. panta 2. punkta nolūkā. Konkrētā PSŠ veida pārdošanas apjoms vietējā tirgū tika uzskatīts par pietiekami reprezentatīvu tad, ja šā veida kopējais pārdošanas apjoms vietējā tirgū IP laikā veidoja 5 % vai vairāk no salīdzināmā PSŠ kopējā eksporta apjomu uz Kopienu.

(22)

Komisija pēc tam pārbaudīja, vai katru vietējā tirgū reprezentatīvā apjomā pārdotā PSŠ veida pārdošanas apjomu vietējā tirgū varētu uzskatīt par parastu tirdzniecības operāciju atbilstoši pamatregulas 2. panta 4. punktam, nosakot attiecīgā PSŠ veida proporciju rentablai pārdošanai neatkarīgiem pircējiem.

(23)

Gadījumos, kad tā PSŠ veida, kura pārdošanas neto cena bija vienāda ar vai augstāka par aprēķinātajām ražošanas izmaksām, pārdošanas apjoms bija reprezentatīvs vairāk nekā 80 % no šā konkrētā veida kopējā pārdošanas apjoma, un, ja šā veida vidējā svērtā cena bija vienāda ar vai augstāka par ražošanas izmaksām, normālā vērtība tika balstīta uz konkrēto cenu vietējā tirgū, kuru aprēķināja kā vidējo svērto lielumu no visām konkrētā veida pārdošanas cenām vietējā tirgū IP laikā neatkarīgi no tā, vai šāda pārdošana ir bijusi rentabla vai nē.

(24)

Gadījumos, kad rentabli pārdota PSŠ veida apjoms bija reprezentatīvs līdz 80 % no attiecīgā veida kopējā pārdošanas apjoma vai kad attiecīgā veida vidējā svērtā cena bija zemāka par ražošanas izmaksām, normālo vērtību veidoja faktiskā cena vietējā tirgū, kuru aprēķināja vienīgi kā attiecīgā veida vidējo svērto pārdošanas cenu, turklāt ar noteikumu, ka šis veids bija reprezentatīvs vismaz 10 % no kopējā attiecīgā preces veida pārdošanas apjoma.

(25)

Ja kāda ražojuma veida rentablo pārdošanas darījumu apjoms bija reprezentatīvs mazāks nekā 10 % no minētā veida kopējā pārdošanas apjoma, tika uzskatīts, ka šo konkrēto veidu nepārdod pietiekamā daudzumā, lai cena iekšējā tirgū nodrošinātu atbilstīgu pamatu normālās vērtības noteikšanai.

(26)

Gadījumos, kad normālās vērtības noteikšanai nevarēja izmantot cenu, par kādu ražotājs eksportētājs konkrēto ražojuma veidu pārdeva vietējā tirgū, bija jāpiemēro cita metode. Šādos gadījumos saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu normālo vērtību veidoja, pamatojoties uz katra ražotāja pašu eksportētāja ražošanas izmaksām, kurām pieskaitītas tirdzniecības, vispārējās un administratīvās izmaksas saprātīgā apmērā (“TV un A izmaksas”), kā arī saprātīga peļņas norma.

(27)

Tāpēc Komisija pārbaudīja, vai visiem ieinteresētajiem ražotājiem eksportētājiem radušās TV un A izmaksas un to iegūtā peļņa vietējā tirgū veidoja ticamus datus.

(28)

Faktiskās vietējās TV un A izmaksas uzskatīja par ticamām, ja attiecīgā uzņēmuma pārdošanas apjomu vietējā tirgū varēja uzskatīt par reprezentatīvu, kā noteikts pamatregulas 2. panta 2. punktā. Vietējo peļņas normu noteica, pamatojoties uz parastā tirdzniecības apritē radīto pārdošanas apjomu vietējā tirgū.

(29)

Visos gadījumos, kad šie noteikumi nebija izpildīti, Komisija pārbaudīja, vai nav iespējams izmantot datus par pārējiem izcelsmes valsts iekšējā tirgus eksportētājiem vai ražotājiem atbilstoši pamatregulas 2. panta 6. punkta a) apakšpunktam. Ja ticami dati bija pieejami tikai par vienu ražotāju eksportētāju, nevarēja noteikt vidējo lielumu, kā tas noteikts pamatregulas 2. panta 6. punkta a) apakšpunktā, un šādā gadījumā tika pārbaudīts, vai ir izpildīti 2. panta 6. punkta b) apakšpunkta noteikumi, t. i., vai ir iespējams piemērot attiecīgajam eksportētājam vai ražotājam tās pašas vispārējās ražojumu kategorijas ražošanas un pārdošanas datus. Ja šie dati nebija pieejami vai ja tos nebija iesniedzis ražotājs eksportētājs, TV un A izmaksas un peļņu noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punkta c) apakšpunkta noteikumiem, t. i., ar jebkurām citām saprātīgām metodēm.

7.2.   Eksporta cena

(30)

Tā kā eksports tika veikts neatkarīgiem pircējiem Kopienā, eksporta cenu noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu, proti, pamatojoties uz faktiski samaksātajām vai maksājamām eksporta cenām.

7.3.   Salīdzinājums

(31)

Normālā vērtība tika salīdzināta ar eksporta cenu, pamatojoties uz ražotāja noteikto cenu. Lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika izdarītas korekcijas, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Atbilstīgas korekcijas tika piemērotas visos gadījumos, kad tās atzina par saprātīgām un pareizām un kad tās pamatojās uz apstiprinātiem pierādījumiem.

7.4.   Dempinga starpības

(32)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās, dempinga starpības tika noteiktas, pamatojoties uz vidējās svērtās normālās vērtības un vidējās svērtās eksporta cenas salīdzinājumu katram ražojuma veidam, kā noteikts iepriekš.

(33)

Komisija saistītos ražotājus eksportētājus vai ražotājus eksportētājus, kuri pieder vienai uzņēmumu grupai, parasti uzskata par vienu vienību, lai noteiktu dempinga starpību, un tāpēc tiem nosaka vienotu dempinga starpību. Šāda prakse ir īpaši tādēļ, ka dempinga starpības aprēķināšana var veicināt antidempinga pasākumu apiešanu, tos tādējādi padarot neefektīvus un ļaujot saistītajiem ražotājiem eksportētājiem virzīt savu eksportu uz Kopienu ar tāda uzņēmuma starpniecību, kuram ir viszemākā individuālā dempinga starpība.

(34)

Saskaņā ar šo praksi saistītos ražotājus eksportētājus, kuri pieder vienām un tām pašām grupām, uzskatīja par vienu saimniecisku vienību, un uz tiem attiecināja vienotu dempinga starpību, kuru aprēķināja, pamatojoties uz attiecīgās grupas ražotāju, kuri sadarbojās, vidējo svērto dempinga starpību.

(35)

Dempinga starpību tiem ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās un pieteicās saskaņā ar pamatregulas 17. pantu, bet netika atlasīti paraugam, noteica, pamatojoties uz paraugā iekļauto uzņēmumu vidējo svērto dempinga cenu saskaņā ar pamatregulas 9. panta 6. punktu.

(36)

Attiecībā uz tiem ražotājiem eksportētājiem, kuri nesadarbojās, dempinga starpību noteica, pamatojoties uz faktiem, kas bija pieejami saskaņā ar pamatregulas 18. pantu. Šajā nolūkā sadarbības atteikuma līmeni vispirms noteica, salīdzinot eksporta apjomu Kopienā, par ko ziņoja ražotāji eksportētāji, kuri sadarbojās, un ekvivalentu Eurostat importa statistiku izmeklēšanas periodā.

(37)

Tā kā sadarbības līmenis bija zems abām eksportētājvalstīm, t. i., katras eksportētājvalsts ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās, eksports bija reprezentatīvs mazāk nekā 80 % no attiecīgās valsts importa, un atlikušo dempinga starpību noteica, pamatojoties uz ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās, vidējo augstāko dempingam pakļauto darījumu, kas izteikts reprezentatīvā daudzumā. Šādu pieeju uzskatīja par nepieciešamu, lai izvairītos no sadarbības atteikumu veicināšanas un ņemot vērā to, ka nebija norādes, ka kāds sadarbībai nepiekritis uzņēmums būtu tirgojies par dempinga cenām zemākā līmenī.

7.5.   Malaizija

(38)

Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no diviem ražotājiem eksportētājiem.

7.5.1.   Normālā vērtība

(39)

Vienam ražotājam eksportētājam, kurš sadarbojās, nebija pietiekami reprezentatīva līdzīgā ražojuma pārdošanas apjoma vietējā tirgū.

(40)

Tādēļ normālo vērtību veidoja, kā aprakstīts 26. apsvērumā.

(41)

Izmeklēšanā atklāja, ka uzņēmuma ziņotās ražošanas izmaksas bija nepietiekami aplēstas kā uzņēmuma pieskaitāmās izmaksas (tostarp nolietojums, īres izmaksas, algas un apkope), kas faktiski veidojušās IP un atkārtoti klasificētas kā TV un A izmaksas. Uzņēmums apstrīdēja, ka šādu praksi tas ievērojis tikai tādēļ, lai atspoguļotu savu ražošanas iekārtu zemo kapacitātes izmantošanas jaudu. Tomēr radušajās faktiskajās izmaksās iekļautas arī atkārtoti klasificētās uzņēmuma pieskaitamās izmaksas. Tas, ka uzņēmums izmantojis tikai daļu no savas pilnās ražošanas jaudas, nenozīmē, ka nerodas šādu iekārtu radītas izmaksas. Patiesībā šādas izmaksas iegrāmatotas uzņēmuma grāmatvedības uzskaites dokumentos, un, tā kā tās ir tieši saistītas ar līdzīgā ražojuma ražošanu, bija nepieciešams veikt ziņoto ražošanas izmaksu korekciju.

(42)

Tā kā līdzīgo ražojumu nepārdod vietējā tirgū un nav datu par tās pašas vispārīgās kategorijas ražojumiem, TV un A izmaksas noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punkta c) apakšpunktu. Īpaši TV un A izmaksu pamatā bija visu ražojumu kopējā pārdošana vietējā tirgū. Šādas izmaksas tika pieskaitītas uzņēmuma pašu vidējām ražošanas izmaksām par katru IP eksportēto veidu.

(43)

Attiecībā uz peļņu un tā kā nav cita saprātīga pamatojuma, tika izmantota 5 % peļņas norma. Nebija pieejama informācija, kura norādītu, ka šāda peļņas norma pārsniegtu to peļņu, kuru parasti iegūst pārējie eksportētāji vai ražotāji, pārdodot tās pašas vispārīgās kategorijas ražojumus Malaizijas vietējā tirgū, kā tas noteikts pamatregulas 2. panta 6. punkta c) apakšpunktā.

(44)

Otram ražotājam eksportētājam, kurš sadarbojās, bija reprezentatīva līdzīgā ražojuma pārdošana vietējā tirgū. Tomēr pārdošanu parastā tirdzniecības apritē neveica pietiekamā apjomā, lai normālo vērtību pamatotu uz faktiskajām cenām vietējā tirgū. Tādēļ normālo vērtību vajadzēja veidot. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punktu TV un A izmaksu pamatā bija uzņēmuma faktiskie dati par līdzīgā ražojuma ražošanu un pārdošanu. Attiecībā uz peļņu saskaņā ar otru ražotāju eksportētāju izmantoja 5 % peļņas normu.

7.5.2.   Eksporta cena

(45)

Abi ražotāji eksportētāji pārdeva tieši neatkarīgiem pircējiem Kopienā. Tāpēc eksporta cenas noteica, pamatojoties uz Kopienā faktiski samaksāto vai maksājamo cenu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu.

7.5.3.   Salīdzinājums

(46)

Lai nodrošinātu taisnīgu salīdzinājumu, korekciju, ja tā bija piemērojama un pamatota, attiecināja uz starpību starp transporta, apdrošināšanas, pārkraušanas, iekraušanas un papildu izmaksām, kredīta izmaksām un komisijas naudām.

7.5.4.   Dempinga starpības

(47)

Noteiktās pagaidu dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF importa cenas pie Kopienas robežas pirms nodokļa nomaksas, ir šādas:

Hualon Corporation (M) Sdn. Bhd., Kuala Lumpura – 12,4 %,

Penfibre Sdn. Bhd., Penanga – 14,7 %,

visiem citiem uzņēmumiem – 23,0 %.

7.6.   Taivāna

(48)

Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no četriem paraugam atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem un viena saistītā uzņēmuma eksportētājvalstī.

(49)

Viens Taivānas ražotājs sniedza atbildes parauga ņemšanas veidlapā un lūdza tam noteikt individuālu nodokli. Tomēr šis uzņēmums IP neeksportēja PSŠ Kopienā, un tādēļ to nevarēja uzskatīt par ražotāju eksportētāju. Attiecīgi nevarēja noteikt individuālu dempinga starpību šim uzņēmumam un uz to attiecināja pagaidu atlikušo nodokli, kas bija noteikts visiem citiem Taivānas ražotājiem. Uzņēmumu par šo pieeju informēja, bet tas nereaģēja.

7.6.1.   Nesadarbošanās

(50)

Izmeklēšanā tika atklāts, ka divi paraugam atlasītie ražotāji eksportētāji Komisijai snieguši nepatiesu un maldinošu informāciju.

(51)

Attiecībā uz līdzīgo ražojumu viens ražotājs eksportētājs ziņoja par pārdošanas apjomiem vietējā tirgū un to pārdošanas vērtībām, kas neatbilda faktiskajam daudzumam un vērtībām, kas tika nogādāti vietējiem pircējiem. Patiesībā attiecībā uz daudziem darījumiem tika konstatēts, ka paziņotie apjomi bijuši lielāki un vērtības zemākas nekā vietējo pircēju pasūtītie apjomi un vērtības, kas atspoguļoti uzņēmuma piegādes departamenta reģistrā. Tādēļ bija jāsecina, ka faktiski pārdotie apjomi bija tādi, kādus tos pasūtījis vietējais pircējs un kādi iegrāmatoti piegādes reģistrā, nevis tādi, par kādiem ziņots un norādīts Komisijai uzrādītajos rēķinos.

(52)

Turklāt attiecībā uz ziņotajām pārdošanas vērtībām tika konstatēts arī tas, ka uzņēmums pievienojis fiktīvus darījumus, lai izliktos, ka visu rēķinu kopsumma vienā pasūtījumā atbilst minētā pasūtījuma kopsummai. Šiem papildu darījumiem bija jābūt fiktīviem, jo tie nebija uzrādīti uzņēmuma faktisko piegāžu reģistrā.

(53)

Jāatzīmē, ka attiecībā uz paziņotajiem vietējiem darījumiem, kas norādīja uz safabricētiem apjomiem un vērtībām un ietvēra fiktīvus darījumus, uzņēmums bija nodrošinājis piegādes pavadzīmes un rēķinus, apgalvojot, ka tie ir patiesi darījumus pamatojošie dokumenti. Ņemot vērā to, ka paziņotos datus atzina par viltotiem, bija jāsecina, ka darījumus pamatojošie dokumenti arī bija viltoti, lai nodrošinātu to atbilstību paziņotajai safabricētajai informācijai.

(54)

Tādējādi, veicot manipulācijas ar vienības cenām vietējā tirgū un apjomiem, uzņēmums Komisijai sniedza nepatiesu un maldinošu informāciju.

(55)

Tika konstatēts, ka otrs ražotājs eksportētājs arī paziņojis nepatiesu un maldinošu informāciju par pārdošanu vietējā tirgū. Konkrēti, uzņēmums ziņoja par darījumiem vietējā tirgū ar dažiem ražojuma veidiem, kas nebija vieni un tie paši, kā par tādiem darījumiem, kas ietverti pircēja pasūtījumā un iegrāmatoti uzņēmuma tirdzniecības departamenta pasūtījumu reģistrā. Tas attiecās uz visplašāk eksportētajiem PSŠ veidiem, tādējādi Komisija tika maldināta par vietējā tirgus cenu izmantošanu, kaut gan attiecīgā pārdošana, ņemot vērā tās nelielo apjomu, nebija reprezentatīva pamatregulas 2. panta 2. punkta nozīmē.

(56)

Turklāt lai attaisnotu starpību, kas tika konstatēta attiecībā uz vienu īpašu darījumu, kas parādītu, ka piegādātais ražojuma veids neatbilda tam, par kuru tika ziņots Komisijai, uzņēmums sniedza safabricētu dokumentu, kas bija parakstītās piegādes pavadzīmes kopija, kuru pircējs it kā nosūtījis pa faksu pēc uzņēmuma lūguma. Šis dokuments neatbilda uzņēmuma iepriekš iesniegtajam oriģinālam. Patiesībā ražojuma veidi nebija tādi, kas norāda, ka šķietami pamatā esošie pierādījumi bija safabricēti, lai maldinātu Komisiju.

(57)

Turklāt izmeklēšanā tika atklāts, ka uzņēmumiem Taivānā ir parasta prakse turēt pircēju parakstītās piegādes pavadzīmes kā pierādījumu tam, ka pasūtītie apjomi tikuši faktiski piegādāti. To apstiprināja attiecīgais ražotājs eksportētājs un citi apmeklētie ražotāji eksportētāji. Tomēr, kaut gan Komisija īpaši lūdza šīs piegādes pavadzīmes IP vajadzībām, šie dokumenti pārbaudes apmeklējuma laikā nebija pieejami. Tādējādi uzņēmums ne tikai atteicās nodrošināt nepieciešamos dokumentus, bet arī ievērojami kavēja izmeklēšanu.

(58)

Ņemot vērā to, ka abi uzņēmumi varēja sniegt viltotas piegādes pavadzīmes un rēķinus vietējo darījumu pamatošanai un ka šādi dokumenti ir integrētas sistēmas daļa, jāsecina, ka ar ikvienu dokumentu, kas ir saistīts ar šādu sistēmu, var manipulēt un tādēļ tas nav uzticams. Turklāt nepatiesā un maldinošā informācija un tās apmērs rada šaubas par uzņēmumu sniegto datu integritāti. Tādējādi tika pieņemts lēmums pilnībā ignorēt šo uzņēmumu sniegto informāciju atbilstoši pamatregulas 18. pantam.

(59)

Uzņēmumus informēja par to, kādēļ sniegtā informācija nav ņemta vērā, un tiem saskaņā ar pamatregulas 18. panta 4. punktu deva iespēju sniegt sīkākus paskaidrojumus. Tomēr uzņēmumu sniegtie paskaidrojumi nebija apmierinoši un nevarēja atspēkot apliecinājumu, ka tie bija snieguši safabricētu un maldinošu informāciju.

(60)

Tādējādi saskaņā ar pamatregulas 18. pantu dempinga starpības provizoriski noteica, pamatojoties uz pieejamiem faktiem.

7.6.2.   Normālā vērtība

(61)

Attiecībā uz diviem ražotājiem, kuri sadarbojās, līdzīgā ražojuma pārdošana vietējā tirgū bija reprezentatīva.

(62)

Viens ražotājs eksportētājs pārdeva vietējā tirgū gan saistītiem, gan nesaistītiem pircējiem. Pārdošanu saistītiem pircējiem veica kā tālākpārdošanu neatkarīgiem pircējiem. Ņemot vērā to, ka šiem diviem saistītajiem uzņēmumiem bija kopīgas funkcijas attiecībā uz ražošanu un pārdošanu, atzina par pareizu tos uzskatīt par vienu ekonomikas vienību. Tādēļ normālo vērtību pēc iespējas noteica, pamatojoties uz pirmā neatkarīgā pircēja samaksāto vai maksājamo cenu parastās tirdzniecības operācijās.

(63)

Attiecībā uz vairumu ražojuma veidu, ko pārdeva ražotāji, kuri sadarbojās, nebija pietiekamas pārdošanas vietējā tirgū parastās tirdzniecības operācijās un normālo vērtību vajadzēja veidot saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu. Šajā gadījumā TV un A izmaksas un peļņu pamatoja faktiskie dati, kuri attiecās uz izmeklēšanai pakļautā ražotāja eksportētāja īstenoto līdzīgā ražojuma ražošanu un pārdošanu parastās tirdzniecības operācijās saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punkta noteikumiem.

7.6.3.   Eksporta cena

(64)

Abiem ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, eksporta cenas tika noteiktas, pamatojoties uz cenām, kuras ir faktiski samaksājuši vai kuras ir jāsamaksā nesaistītiem Kopienas pircējiem saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu.

7.6.4.   Salīdzinājums

(65)

Lai nodrošinātu taisnīgu salīdzinājumu gadījumos, kad tas bija nepieciešams un pamatoti, tika ņemta vērā starpība starp transportēšanas, apdrošināšanas, apstrādes, iekraušanas un palīgizmaksām, kredīta izmaksām, tehniskās palīdzības izmaksām un komisijas naudām.

7.6.5.   Dempinga starpības

(66)

Uzņēmumiem, kuri sadarbojās, bet nebija iekļauti paraugā, dempinga starpību noteica, pamatojoties uz vidējām svērtajām dempinga starpībām, kuras aprēķināja attiecībā uz paraugam atlasītajiem uzņēmumiem, kuri reprezentēja vairāk nekā 12,0 % no Taivānas uz Kopienu veiktā eksporta. Šajā nolūkā dempinga starpības noteica ražotājiem eksportētājiem, kas nesadarbojās, un to pamatā bija fakti, kas pieejami saskaņā ar pamatregulas 18. pantu, netika iekļauti vidējā rādītājā, kā tas paredzēts pamatregulas 9. panta 6. punktā.

(67)

Noteiktās pagaidu dempinga starpības, kas izteiktas kā procentuālais daudzums no CIF importa cenas pie Kopienas robežas pirms nodokļa nomaksas, ir šādas:

Far Eastern Textile Ltd., Taipeija – 29,5 %,

Nan Ya Plastics Corporation, Taipeija – 29,5 %,

Tung Ho Spinning Weaving & Dyeing Co., Ltd., Taipeija – 14,7 %,

Tuntex Distinct Corporation, Hsichiha, Taipeijas grāfiste – 18,2 %,

Tuntex Synthetic Corporation, Hsichiha, Taipeijas grāfiste – 18,2 %,

uzņēmumiem, kuri sadarbojās, bet nebija atlasīti paraugam – 16,5 %,

visiem citiem uzņēmumiem – 29,5 %.

D.   KAITĒJUMS

1.   Kopienas ražošana

(68)

IP PSŠ ražoja 18 Kopienas uzņēmumi:

astoņi Kopienas ražotāji, kas bija sūdzības iesniedzēji, no kuriem trīs pilnībā sadarbojās ar Komisiju izmeklēšanas laikā,

seši ražotāji, kuri pilnībā atbalstīja sūdzību, bet atteicās sadarboties procedūras ietvaros,

četri ražotāji neizteicās sūdzības iesniegšanas posmā un attiecās sadarboties procedūras ietvaros.

(69)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tika uzskatīts, ka visu minēto uzņēmumu saražotie PSŠ veido Kopienas kopējo ražošanu pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

2.   Kopienas ražošanas nozare

(70)

Kā iepriekš paskaidrots 9. apsvērumā, trīs Kopienas ražotāji pieteicās, noteiktajā laikā sniedza informāciju, kas pieprasīta paziņojumā par procedūras sākšanu, un bija gatavi sniegt atbildes uz anketas jautājumiem. Tādēļ anketas tika nosūtītas šiem trijiem Kopienas ražotājiem, kuri atbalstīja sūdzību un pilnībā sadarbojās ar izmeklēšanu. Šie ražotāji veido vairāk nekā 25 % no attiecīgā ražojuma Kopienas ražošanas apjoma, un tādēļ tiek uzskatīts, ka tie veido Kopienas ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta nozīmē.

3.   Kopienas patēriņš

(71)

Kopienas patēriņš tika noteikts, pamatojoties uz attiecīgā ražojuma importa apjomu no attiecīgajām valstīm, pamatojoties uz ziņotajiem datiem, ko papildina Eurostat dati, un no visām pārējām trešām valstīm, kuras ir zināmas kā attiecīgā ražojuma ražotājas un eksportētājas uz Kopienu, pamatojoties uz Eurostat, pieskaitot tam gan Kopienas ražošanas nozares, gan arī pārējo Kopienas ražotāju pārdošanas apjomu Kopienas tirgū. Attiecībā uz Kopienas ražotājiem ziņotie dati izsūtītajās minianketās, kā paskaidrots 143. apsvērumā, attiecas uz tiem uzņēmumiem, kuri vispār atteicās sadarboties, un tika izmantoti sūdzībā ietvertie dati.

(72)

Pamatojoties uz šo, Kopienas patēriņš attiecīgajā periodā nedaudz palielinājās, t. i., par 3 % laikā no 2002. gada līdz IP. Vispirms tas laikā no 2002. līdz 2003. gadam samazinājās par 5 % un tad palielinājās par vairāk nekā 8 %, IP sasniedzot 834 093 tonnas.

1.   tabula

patēriņš ES (apjoms)

 

2002

2003

2004

IP = 2005

Patēriņš (tonnās)

810 226

771 298

825 969

834 093

Indekss

100

95

102

103

4.   Attiecīgā importa ietekmes kumulatīvs novērtējums

(73)

Vispirms tika pārbaudīts, vai imports no Taivānas un Malaizijas saskaņā ar pamatregulas 3. panta 4. punktu novērtējams kumulatīvi.

(74)

Tika konstatēts, ka:

dempinga starpības, kas noteiktas attiecībā uz importu no katras attiecīgās valsts, pārsniedza pamatregulas 9. panta 3. punktā definēto de minimis slieksni,

importa apjoms no katras šīs valsts nebija neievērojams pamatregulas 5. panta 7. punkta nozīmē, jo šo valstu tirgus īpatsvars izmeklēšanas periodā bija robežās no 2 % līdz 13 %,

tika konstatēts, ka kumulatīvs novērtējums ir pareizs, ņemot vērā konkurences apstākļus gan starp importu, kuram ir šo valstu izcelsme, gan šo importu un līdzīgo Kopienas ražojumu; tādēļ tika analizēta eksportētāju tirgus uzvedība no eksporta cenu un apjomu tendenču viedokļa; tika konstatēts, ka cenu samazinājuma līmenis, kas bija robežās no 43 % līdz 50 %, ir relatīvi līdzīgs un abu valstu pārdošanas cenām ir līdzīga tendence, jo līdzīgo ražojumu ražo un pārdod Kopienas ražošanas nozare; tika arī konstatēts, ka eksportētāji no attiecīgajām valstīm un Kopienas ražošanas nozare izmanto līdzīgus pārdošanas kanālus, t. i., tieši neatkarīgiem pircējiem; turklāt izmeklēšanā tika parādīts, ka attiecīgajam importam un līdzīgajam ražojumam ir vienādas fizikālās un ķīmiskās īpašības un tādēļ tie konkurē viens ar otru, pamatojoties no viena veida uz otru,

kā parādīts nākamajā tabulā, importa apjoms gan no Taivānas, gan Malaizijas ievērojami palielinājies īpaši laikā no 2004. gada līdz IP beigām.

(75)

Šo iemeslu dēļ provizoriski secina, ka visi pamatregulas 3. panta 4. punktā noteiktie kritēriji ir izpildīti un imports, kura izcelsmes valsts ir Taivāna un Malaizija, novērtējams kumulatīvi.

5.   Imports no attiecīgajām valstīm

5.1.   Attiecīgā importa apjoms un tirgus daļa

(76)

Laikā no 2002. gada līdz IP importa apjoms no šīm valstīm palielinājās divas reizes. Kaut gan imports 2002. gadā bija 62 574 tonnas, tas IP sasniedza 127 890 tonnas. Pirmoreiz importa samazinājums par 5 % bija vērojams laikā no 2002. gada līdz 2003. gadam, un pēc tam līdz IP beigām bija vērojams importa kāpums par 115 %. Importa pieaugums bija īpaši izteikts laikā no 2004. gada līdz IP, kad tas pieauga par 76 %.

2.   tabula

imports no attiecīgajām valstīm

Imports (tonnās)

2002

2003

2004

IP

Taivāna

58 679

54 869

66 915

111 390

Indekss

100

94

114

190

Malaizija

3 894

4 494

5 825

16 500

Indekss

100

115

150

424

Attiecīgajās valstīs kopā

62 574

59 363

72 740

127 890

Indekss

100

95

116

204

(77)

Attiecīgo valstu tirgus daļa laikā no 2002. gada līdz IP palielinājās gandrīz divas reizes, no 8 % līdz 15 %, t. i., par 7 procentpunktiem. Palielinājums īpaši izteikts bija laikā no 2004. gada līdz IP, kad tas bija 73,8 %.

3.   tabula

attiecīgo valstu tirgus daļa

Tirgus daļas

2002

2003

2004

IP

Taivāna

7,2 %

7,1 %

8,1 %

13,4 %

Malaizija

0,5 %

0,6 %

0,7 %

2,0 %

Attiecīgajās valstīs kopā

7,7 %

7,7 %

8,8 %

15,3 %

5.2.   Cenas

(78)

Laikā no 2002. gada līdz IP importa no attiecīgajām valstīm cenas palielinājās par 9 %. Vispirms laikā no 2002. gada līdz 2003. gadam tās samazinājās par 7 % un tad laikā no 2003. gada līdz IP palielinājās par 16 %, sasniedzot 1 156 euro par metrisko tonnu.

(79)

Šis palielinājums skatāms izejmateriālu cenas kontekstā, kura, kā paskaidrots no 124. līdz 129. apsvērumam, visā pasaulē laikā no 2002. gada līdz IP palielinājās par vairāk nekā 30 %.

4.   tabula

attiecīgā importa cenas

Vienības cenas (euro /tonna)

2002

2003

2004

IP

Taivāna

1 078

1 000

1 055

1 171

Indekss

100

93

98

109

Malaizija

846

872

989

1 051

Indekss

100

103

117

124

Attiecīgajās valstīs kopā

1 063

990

1 050

1 156

Indekss

100

93

99

109